Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.23 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma Rīga 0 1126 3670920 3670054 2022-08-16T09:51:29Z Eremu1 102242 /* Ievērojamas personības */ wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rīga | settlement_type = Galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg | photo3a = Freedom Monument.JPG | photo3b = Z-Towers .jpg | photo5a = Barracas de Jacob, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 02.JPG | photo5b = Art Nouveau Riga 17.jpg | photo6a = Opera Nacional, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 20.JPG | size = 300 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Riga.svg | flag_size = 125px | flag_link = Rīgas karogs | image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | image_blank_emblem =Rīgas Logo.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_size = 100px | shield_link = Rīgas ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 23 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 12. gadsimtā | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1201. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref> | government_type = [[Rīgas dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Mārtiņš Staķis]] ([[Attīstībai/Par|AP!]]) | area_footnotes = | area_total_km2 = 307.17 | area_land_km2 = 258.67 | area_water_km2 = 48.5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1070201 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-10(01-84) | area_code = | website = {{URL|http://www.riga.lv}} | footnotes = }} '''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]] un galvenais [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centrs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar {{iedzsk|dati|Rīga|format=yes}} iedzīvotājiem {{iedzsk|dat|dat_f=L}}<ref name="iedz skaits" /> tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc [[Sanktpēterburga]]s un [[Stokholma]]s) visā [[Baltijas jūra]]s reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17&nbsp;km<sup>2</sup>. Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai piegulošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) vairāk nekā puse (1,07 miljoni) visu Latvijas iedzīvotāju.<ref>[https://www.geo.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/gzzf/Konferences/EGEA/Krisjane_Zira_Rigas_aglomeracija.pdf#page=10 Zaiga Krišjāne, Māra Zīra. LU 76. Starptautiskās zinātniskās konference. Rīgas aglomerācija— vai tikai iedzīvotāju mobilitāte?]</ref> [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas plānošanas reģionā]] 2010. gada sākumā dzīvoja 1 081 137 iedzīvotāji. [[Attēls:Monumento a la Libertad, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 13.JPG|thumb|Brīvības piemineklis]] [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://whc.unesco.org/archive/advisory_body_evaluation/852.pdf |title=World Heritage List&nbsp;— Riga (Latvia); No. 852 |publisher=unesco.org |format=pdf |pages=p. 3 (67)}}</ref> Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en |title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases |publisher=europa.eu |format=html |pages=}}</ref> [[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]] == Vēsture == {{Pamatraksts|Rīgas vēsture}} Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]]&nbsp;— [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta. Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām: * [[Livonijas bīskapija]]i (1201—1255) * [[Rīgas arhibīskapija]]i (1255—1562), vienlaikus būdama metropole [[Livonijas konfederācija]]i * [[Rīgas brīvpilsēta]] (1561—1581) * [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]i (1581—1600, ''de iure'' līdz 1629) * [[Zviedru Vidzeme]]i (1600—1721) * [[Rīgas guberņa]]i, [[Rīgas vietniecība]]i, [[Vidzemes guberņa]]i (1721—1918) * [[Latvijas Republika]]i (no 1918), uz laiku esot [[Latvijas PSR]] (1940—1941, 1944—1990) un [[Ostlande]]s (1941—1944) galvaspilsēta. === Pašreizējā pilsētas attīstība === [[21. gadsimts|21. gadsimta]] pirmā desmitgade iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s straujā ekonomiskā izaugsme [[2000. gadi|2000. gados]]. Rīgā tika uzceltas daudzas daudzstāvu dzīvojamās un ofisu ēkas, no kurām pirmā atjaunotās [[Latvija]]s augstceltne bija [[Saules akmens]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Tika sākta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas&nbsp;— "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]"&nbsp;— celtniecība. 2008. gadā tika atklāts [[Dienvidu tilts]], kas bija pirmais kopš [[1970. gadi]]em uzbūvētais tilts pār [[Daugava|Daugavu]]. [[Rīgas Satiksme|“Rīgas satiksme”]] pilnībā atjaunoja autobusu parku, kā arī daļēji atjaunoja trolejbusu un tramvaju parku. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. 2006. gada maijā Rīgā notika [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]], bet tā paša gada novembrī [[19. NATO samits]]. Sakarā ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā [[Latvija]]s ekonomika pēc rekordstraujas attīstības [[2000. gadi|2000. gados]] pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr bija arī projekti, kuru attīstība apturēta netika. Nozīmīgākie no tiem bija [[Dienvidu tilts]] ar piebraucamajiem ceļiem abpus [[Daugava]]s, kā arī [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunā ēka (tā dēvētā "Gaismas pils"). == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]]&nbsp;— 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri. Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas—akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa. === Klimats === {{Pamatraksts|Rīgas klimats}} Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais&nbsp;— [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas&nbsp;— attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m<sup>2</sup> (82 kcal/cm<sup>2</sup>), no tās jūnijā&nbsp;— 615,9 MJ/m<sup>2</sup> (82 kcal/cm<sup>2</sup>), bet decembrī 25,2 MJ/m<sup>2</sup> (0,6 kcal/cm<sup>2</sup>). [[Attēls:Riian vanhakaupunki.jpg|thumb|200px|[[Vecrīga]]]] ==== Temperatūra ==== Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī. * −34,9&nbsp;°C ([[1956]]. gada [[1. februāris]]) * −34,6&nbsp;°C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]) * −33,7&nbsp;°C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]) Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā. * +34,5&nbsp;°C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]</ref> * +34,1&nbsp;°C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]) * +34,0&nbsp;°C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]) Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5&nbsp;°C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10&nbsp;°C vai augstāka)&nbsp;— 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8&nbsp;°C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī&nbsp;— 55 dienas, vasarā&nbsp;— 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30&nbsp;°C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>[http://pogoda.ru.net/climate/26422.htm Mājalapa pogoda.ru.net]</ref> {{RigaMeteoData}} === Fauna === Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā. [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]] Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, vairākkārt ieklīdušas [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas Eirāzijas vāveres, pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās&nbsp;— pelēkais zaķis, piemērotos biotopos iespējams atrast Eiropas kurmi, retāk Eiropas ezi, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta Amerikas ūdele (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk sesks un meža cauna. [[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]] Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Reģistrētas aptuveni 250 sugas no 308 [[Latvija|Latvijā]] sastopamajām. Aptuveni 150 sugas Rīgas teritorijā ligzdo. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām&nbsp;— piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī svīrei un kovārnim. Dažas putnu sugas Rīgā konstatētas tikai vienu reizi. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē lielā zīlīte, bieži sastopams melnais meža strazds, žubīte, gaišais ķauķis, sīlis, gredzenūbele, vārna un žagata. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī lakstīgala, sarkanrīklīte, melnais mušķērājs, daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, vītītis, cekulzīlīte, erickiņš. [[Daugava|Daugavā]] un ezeros ir milzīgas lielo ķīru kolonijas. Pļavās sastopama ķīvīte, smiltājos&nbsp;— upes tārtiņš, ūdenstilpēs&nbsp;— meža pīle. == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija&nbsp;— skats no satelīta]] Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās administratīvās vienībās: * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Kurzemes rajons]] (79&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Zemgales priekšpilsēta]] (41&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57&nbsp;km<sup>2</sup>) * [[Latgales priekšpilsēta]] (50&nbsp;km<sup>2</sup>) Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref> === Rīgas pilsētas administratīvās robežas === {{Pamatraksts|Rīgas robežas}} Rīgas pilsētas platība ir 307,17&nbsp;km<sup>2</sup>, bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000&nbsp;km<sup>2</sup> ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju. === Teritorijas iedalījums === * Apdzīvojamās platības aizņem 67,00&nbsp;km<sup>2</sup> (21,8%) * Rūpnieciskās platības aizņem 52,45&nbsp;km<sup>2</sup> (17,0%) * Ielas un ceļi aizņem 24,64&nbsp;km<sup>2</sup> (8,0%) * Parki aizņem 57,54&nbsp;km<sup>2</sup> (19,0%) * Ūdens platības aizņem 48,50&nbsp;km<sup>2</sup> (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref> === Rīgas apkaimes === 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda&nbsp;— sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga. 2008. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna&nbsp;— apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet, kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku&nbsp;— kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis&nbsp;— Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> === Rīgas apkaimju uzskaitījums === ''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]'' [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]] {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Bolderāja]] * 2. [[Daugavgrīva]] * 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * 4. [[Iļģuciems]] * 5. [[Imanta]] * 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * 7. [[Ķīpsala]] * 8. [[Rītabuļļi]] * 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]] * 10. [[Voleri]] * 11. [[Zasulauks]] * 12. [[Āgenskalns]] * 13. [[Atgāzene]] * 14. [[Beberbeķi]] * 15. [[Bieriņi]] |col2= * 16. [[Bišumuiža]] * 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] * 18. [[Mūkupurvs]] * 19. [[Pleskodāle]] * 20. [[Salas (Rīga)|Salas]] * 21. [[Šampēteris]] * 22. [[Torņakalns]] * 23. [[Ziepniekkalns]] * 24. [[Zolitūde]] * 25. [[Čiekurkalns]] * 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] * 27. [[Kundziņsala]] * 28. [[Mangaļsala]] * 29. [[Mežaparks]] * 30. [[Mīlgrāvis]] |col3= * 31. [[Pētersala-Andrejsala]] * 32. [[Sarkandaugava]] * 33. [[Trīsciems]] * 34. [[Vecāķi]] * 35. [[Vecdaugava]] * 36. [[Vecmīlgrāvis]] * 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]] * 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * 40. [[Brasa]] * 41. [[Brekši]] * 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |col4= * 46. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] * 48. [[Suži (Rīga)|Suži]] * 49. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] * 51. [[Dārzciems]] * 52. [[Dārziņi]] * 53. [[Grīziņkalns]] * 54. [[Ķengarags]] * 55. [[Maskavas forštate]] * 56. [[Pļavnieki]] * 57. [[Rumbula]] * 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] }} == Demogrāfija == [[Attēls:Riga silhouette.jpg|thumb|200px|[[Vecrīgas siluets]].]] [[Attēls:489351.jpg.jpg|thumb|200px|right|Vecrīgas skats&nbsp;— priekšplānā "[[Trīs brāļi]]", fonā [[Doma baznīca]]]] [[1980. gadi|1980. gadu]] vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā&nbsp;— 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvija]]s neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. [[21. gadsimts|21. gadsimta]] pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits vēl arvien samazinājās, 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs|N. Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref> Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku&nbsp;— Latvijas pilsoņu īpatsvars. 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 [[Latvijas nepilsoņi]] (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).,<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924140234/https://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} 01.01.2007.</ref> turpretī 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 529 794 Latvijas pilsoņi (75,2%), 125 344 [[Latvijas nepilsoņi]] (17,8%), 99 bezvalstnieki, 104 alternatīvie, 58 bēgļi, kā arī 49 077 citu valstu pilsoņi (7,0%).<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20reģistrs/07022017/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403114031/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%2520re%25C4%25A3istrs/07022017/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} 01.01.2017.</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1767—2020) === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 4 | graph-pos = bottom |1767|19500 |1800|29500 |1840|60600 |1867|102600 |1881|169300 |1897|282200 |1913|517500 |1920|185100 |1930|377900 |1940|353800 |1941|335200 |1945|228200 |1950|482300 |1955|566900 |1959|580400 |1965|665200 |1970|731800 |1975|795600 |1979|835500 |1987|900300 |1990|909135 |1991|900455 |1992|889741 |1993|863657 |1994|843552 |1995|824988 |1996|810172 |1997|797947 |1998|786612 |1999|776008 |2000|764329 |2001|756627 |2002|747157 |2003|739232 |2004|735241 |2005|731762 |2006|727578 |2007|722485 |2008|717371 |2009|715978 |2010|709145 |2011|703581 |2012|699203 |2013|696618 |2014|701185 |2015|698086 |2016|698529 |2017|704476 |2018|701064 |2019|696986 |2020|693046 |2021|686253 |2022|671879 }} === Etniskais sastāvs === No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[latvieši|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%). Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem {{dat|2020|1|1||bez}} tas bija šāds: {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2020. gadā.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB_2020.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200324070840/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB_2020.pdf |date={{dat|2020|03|24||bez}} }} Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvaldes (PMLP) dati 2020. gada 1. janvārī.</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 308597 : Latvieši : green | slice 2 = 253515 : Krievi : red | slice 3 = 25355 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 24740 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 12336 : Poļi : orange | slice 6 = 68503 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 693 046 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Poļi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 44,53% | style="text-align:center;" | 308 597 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 36.58% | style="text-align:center;" | 253 515 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 3,66% | style="text-align:center;" | 25 355 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,57% | style="text-align:center;" | 24 740 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,77% | style="text-align:center;" | 12 336 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 9,89% | style="text-align:center;" | 68 503 |} Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 1867 ! 1881 ! 1897 ! 1913 ! 1917 ! 1919 ! 1920 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1979 ! 1989 ! 2000 ! 2011 ! 2020 |- ! Latvieši <br>(īpatsvars) | 24 199* <br>(23,6%) | 49 974* <br>(29,5%) | 127 046* <br>(45,0%) | 218 097* <br>(42,2%) | 114 379 <br>(54,3%) | 109 660 <br>(51,5%) | 99 580 <br>(54,9%) | 227 842 <br>(60,3%) | 242 731<br> (63,0%) | 258 528<br> (44,5%) | 299 072<br> (40,9%) | 317 546<br> (38,3%) | 331 934<br> (36,5%) | 313 368<br> (41,0%) | 298 412<br> (42,4%) | 308 597<br> (44,5%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati. == Augstceltnes un augstākās būves == [[Attēls:371109.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}} Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- |style="text-align:center;"| 1. |''[[Zunda Towers]]'' | style="text-align:center;" | 123 | style="text-align:center;" | 30 | style="text-align:center;" | 2015 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Saules akmens]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;" | 27 | style="text-align:center;"| 2004 |- | style="text-align:center;"| 3. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' | style="text-align:center;"| 114 | style="text-align:center;"| 32 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 108 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 5. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]'' | style="text-align:center;"| 99 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] | style="text-align:center;"| 95 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 92 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 89 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 9. | ''[[Astra Lux]]'' | style="text-align:center;"| 81 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 10. | ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 78 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 11. | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 77 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1977 |- | style="text-align:center;"| 12. | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 13. | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 14. | [[Centra nams]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 15. | "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" | style="text-align:center;"| 68 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2012 |- | style="text-align:center;"| 16. | [[Gloria (ēka)|Gloria]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 17. | [[Liberta]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 18. | ''[[Fortuna]]'' | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 19. | [[Verita]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 20. | ''[[Victoria (augstceltne)|Victoria]]'' | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2009 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- | style="text-align:center;"| 1. | [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 368 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;"| 1746 |- | style="text-align:center;"| 3. | [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 110 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | style="text-align:center;"| 109 | style="text-align:center;"| 1981 |- | style="text-align:center;"| 5. | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| 1776 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 86 | style="text-align:center;"| 1225 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] | style="text-align:center;"| 79 | style="text-align:center;"| 1985 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 1906 |- | style="text-align:center;"| 9. | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 1869 |} |} == Transports == [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|200px|Autobuss [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā]] [[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]] === Sabiedriskais transports Rīgā === {{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}} Sabiedriskais transports Rīgā sastāv no 54 autobusu, 19 trolejbusu, 9 tramvaju, 33 minibusu un 9 nakts autobusu līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas. Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. === Citi transporta veidi === * [[Rīgas dzelzceļa stacija]] * [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] * [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] * [[Rīgas pasažieru osta]] == Sports == [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]]. gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Rīgā bāzēts [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Rīgas "Dinamo"]]. [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]] spēlē [[HK Kurbads]], [[HK MOGO]], [[HK Prizma]], [[HK "Lido"]] un [[HS Rīga]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FS METTA/Latvijas Universitāte]]. Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]]. Rīgā bāzēti arī vairāki basketbola klubi&nbsp;— [[Barons kvartāls]], [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte]], [[BK Turība]]&nbsp;—, kā arī sieviešu basketbola klubi [[TTT Rīga]], [[Latvijas Universitāte (sieviešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Tehniskā Universitāte/Merks|RTU Merks]] u.c. == Mediji == === Radiostacijas === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM |- | 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]] |- | 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold |- | 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]] |- | 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- | 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava) |- | 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]]&nbsp;— Pieci.lv |- | 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 94,5 MHz || align="left" | Retro FM |- | 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]] |- | 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]]&nbsp;— Radio NABA |- | 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti |- | 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits |- | 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]] |- | 98,3 MHz || align="left" | TOPradio |- | 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance |- | 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK |- | 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service |- | 101,0 MHz || align="left" | XO FM |- | 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais Radio]] |- | 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+ |- | 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM |- | 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]]&nbsp;— Klasika |- | 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]] |- | 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]] |- | 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]] |- | 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]] |- | 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]] |- | 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]] |- | 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]]&nbsp;— Doma Laukums |- |} |} == Sadraudzības pilsētas == Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref> {{Col-begin|width=75%}} {{Col-3}} * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]] * {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]] * {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]] * {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]] * {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]] {{Col-3}} * {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultana]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] * {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]] * {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]] * {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]] {{Col-3}} * {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]] * {{flaga|Taivāna}} [[Taipeja]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]] * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]] {{Col-end}} == Attēlu galerija == {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=150 | height=100 | lines=3 |align=center |perrow=5 |Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada |Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara |Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s |Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas |File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves |Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma |Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas |Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa |Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi |Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas ||Rīgas panorāma uz tās rietumiem }} === Rīgas panorāma === {{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no Zinātņu akadēmijas augstceltnes}} {{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no Rīgas Svētā Pētera baznīcas torņa}} <!-- ==Dokumenti== === Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli === 1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu&nbsp;— vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā&nbsp;— tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu. 1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» --> == Ievērojamas personības == Rīgā dzimuši: {{div col}} * inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912), * baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948), * arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891), * ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907), * politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792), * filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997), * mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002), * arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017), * arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945), * inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933), * inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003), * māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938), * dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950), * hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985), * hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988), * izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908), * žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972), * kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948), * arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902), * operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976), * komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977), * politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951), * neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946), * tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988), * fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979) * datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928), * filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950), * hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967), * diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019), * basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983), * komponists [[Imants Kalniņš]] (1941), * politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966), * aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941), * vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947), * rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966), * mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941), * arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967), * mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960), * aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951), * hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980), * hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969), * ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), * gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940), * paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865), * komponists [[Raimonds Pauls]] (1936), * komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947), * dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822), * arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936), * komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987) * kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978), * dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971), * rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022), * aktieris [[Juris Strenga]] (1937), * katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971), * politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921), * politiķis [[Gustavs Celmiņš]] (1899-1968), * vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910), * arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917), * šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992) * bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939), * bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937), * vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978), * komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976), * hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004). {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Rīgas plānošanas reģions]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas dome]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Pieminekļi Rīgā]] * [[Radiostacijas Latvijā#Radio Rīgā|Radio Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Riga|Rīga}} * [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga&nbsp;— Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] * [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī] * [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre] {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas novadu centri}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rīga| ]] rnk4hb7hvhne3qo3r5or7pf5zedvdkc Krievija 0 1667 3670770 3658874 2022-08-15T21:17:08Z 146.59.94.38 Putins hujlo wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pašreizējo valsti|Krievija (nozīmju atdalīšana)|Krievija}} {{labs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Российская Федерация'' | pilnais_valsts_nosaukums = Krievijas Federācija | valsts_nosaukums = Russia | karoga_attēls = Flag of Russia.svg | karoga_nosaukums = Krievijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of the Russian Federation.svg | ģerboņa_nosaukums = Krievijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Krievijas himna|Государственный гимн Российской Федерации]]'' | kartes_attēls = Russian Federation (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Maskava]] | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[krievu valoda]] (''de facto'') | etniskās_grupas = [[krievi]] 80,9%<br />[[tatāri]] 3,9%<br />[[ukraiņi]] 1,4%<br />[[baškīri]] 1,1%<br />[[čuvaši]] 1,0%<br />[[čečeni]] 1,0%<br />citi 10,7%<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-url=https://web.archive.org/web/20120118212344/http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-date=18 January 2012 |title=ВПН-2010 |website=perepis-2010.ru}}</ref> | etniskās_grupas_gads = 2010 | valsts_iekārta = ''[[de iure]]'' [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]], ''[[de facto]]'' centralizēti [[autoritārisms|autoritāra republika]].<ref name="Bækken2018">{{grāmatas atsauce | author = Håvard Bækken | date = 21 November 2018 | title = Law and Power in Russia: Making Sense of Quasi-Legal Practices | publisher = Routledge | pages = 64– | isbn = 978-1-351-33535-5 | url = https://books.google.com/books?id=OrN7DwAAQBAJ&pg=PA64}}</ref><ref name="cia"/><ref name="Agency2021">{{grāmatas atsauce | author = Central Intelligence Agency | date = 25 May 2021 | title = The CIA World Factbook 2021-2022 | publisher = Simon and Schuster | pages = | isbn = 978-1-5107-6382-1 | url = https://books.google.com/books?id=NyUFEAAAQBAJ&pg=PT3386}}</ref><ref name="Cohen2014">{{grāmatas atsauce | author = Saul Bernard Cohen | year= 2014 | title = Geopolitics: The Geography of International Relations | edition = 3 | publisher = Rowman & Littlefield | page = 217 | isbn = 978-1-4422-2351-6 | oclc = 1020486977 | url = https://books.google.com/books?id=wTGeBQAAQBAJ&pg=PA217}}</ref> | valsts_galvas_tituls = [[Krievijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Putins Hujlo]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Krievijas premjerministrs|Valdības vadītājs]] | valsts_galva2 = [[Mihails Mišustins]] | neatkarības_iegūšana = [[Krievijas vēsture|Izveidošanās]] | neatkarības_notikums = [[Ruriks|Rūrika]] valdīšanas sākums | neatkarības_datums = [[862]]. gadā | neatkarības_notikums2 = [[Gardarīke]] ([[Kijevas Krievzeme]]) | neatkarības_datums2 = [[882]]. gadā | neatkarības_notikums3 = [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]]ste | neatkarības_datums3 = [[1169]]. gadā | neatkarības_notikums4 = [[Maskavija]] | neatkarības_datums4 = [[1263]]. gadā | neatkarības_notikums5 = [[Krievijas cariste]] | neatkarības_datums5 = [[1547]]. gadā | neatkarības_notikums6 = [[Krievijas impērija]] | neatkarības_datums6 = [[1721]]. gadā | neatkarības_notikums7 = [[Krievijas Republika]] | neatkarības_datums7 = [[1917]]. gadā | neatkarības_notikums8 = [[Krievijas PFSR]] | neatkarības_datums8 = {{dat|1917|11|7}} | neatkarības_notikums9 = [[Padomju Savienība]] | neatkarības_datums9 = [[1922]]. gadā | neatkarības_notikums10 = Krievijas Federācija | neatkarības_datums10 = {{dat|1991|12|25}} | platība_km2 = 17 075 400 | platība_rangs = 1. | iedzīvotāju_skaits = 142 905 200 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 9. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 8,3 | IKP_PPP = $1,326 triljoni | IKP_PPP_gads = 2015 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = 24 067 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,824 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>augsts</font> | HDI_rangs = 52. | Gini = 42 | Gini_gads = 2012 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Krievijas rublis]] (₽) | valūtas_kods = RUB | laika_zona = | utc_offset = +3 līdz +12 (izņemot +5) | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.ru]], [[.рф]], [[.su]] | tālsarunu_kods = 7 | iso_kods_num = 643 | iso_kods_alfa2 = RU | iso_kods_alfa3 = RUS }} '''Krievija''' ({{val|ru|Россия}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[rɐˈsʲijə]]]}}) jeb '''Krievijas Federācija''' ({{val|ru|Российская Федерация}}, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts [[Eirāzija]]s ziemeļos, precīzāk, [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Ziemeļāzija|Ziemeļāzijā]].<ref name=britannica>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia| title= Russia| publisher= Encyclopedia Britannica| accessdate=2008-01-31}}</ref> Tā ir [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] federatīva [[republika]], kuru veido 81 [[Krievijas administratīvais iedalījums|federālie subjekti]]. Tās [[platība]] ir 17 075 400 [[kvadrātkilometrs|km<sup>2</sup>]], un tā ir teritoriāli lielākā [[valsts]] pasaulē. Krievijas Federācija ir gandrīz divas reizes lielāka par [[Kanāda|Kanādu]], kas ir otra lielākā valsts pasaulē. Pēc [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaita Krievijas Federācija ir devītā lielākā valsts pasaulē,<ref name=gen>{{Tīmekļa atsauce| title=The Russian federation: general characteristics| url=http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1/010000R| 3=Federal State Statistics Service| accessdate=2008-04-05| archiveurl=https://web.archive.org/web/20110728064121/http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1%2F010000R| archivedate=2011-07-28}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110728064121/http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1%2F010000R |date=2011-07-28 }}</ref> kas robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Somija|Somiju]], [[Igaunija|Igauniju]], [[Latvija|Latviju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Ukraina|Ukrainu]], [[Gruzija|Gruziju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Mongolija|Mongoliju]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Ķīna|Ķīnu]]. Tai ir jūras robeža arī ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Japāna|Japānu]]. No šīm valstīm Krievijas Federāciju atšķir attiecīgi [[Beringa šaurums]] un [[Laperūza šaurums]]. 80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir [[krievi]], tās [[valsts valoda]] ir [[krievu valoda|krievu]], lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo [[pilsēta|pilsētās]]. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo [[Eiropa]]s daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — [[Āzija]]s pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir [[Maskava]], kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir [[Sanktpēterburga]]. Vēl 15 [[Krievijas pilsētu uzskaitījums|Krievijas pilsētās]] dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Krievijas Federācija dibināta [[1991]]. gada [[decembris|decembrī]], kad [[PSRS sabrukums|izjuka Padomju Savienība]]. [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā Krievijas Federācijas nosaukums bija [[Krievijas PFSR]]. Pēc Padomju Savienības likvidēšanās ("[[Belovežas gāršas līgums]]") Krievijas Federācija ir sevi pasludinājusi kā PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju ([[ANO DP]] un citās starptautiskajās organizācijās). == Etimoloģija == Latviešu valodā nosaukums "Krievija" ir cēlies no [[kriviči|kriviču]] cilts nosaukuma, kuri dzīvoja austrumos no [[latgaļi|latgaļu]] apdzīvotajām teritorijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.lu.lv/aktualitates/index.html?id=2424 |title = Daudznozaru zinātniskā konference "Baltu-slāvu kultūrkontakti" |publisher = Latvijas Universitāte |accessdate = 2009. gada 16. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Krievijas vēsture}} [[Attēls:Kievan Rus en.jpg|thumbnail|200px|left|Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā.]] [[Attēls:Growth of Russia 1613-1914.png|thumb|200px|left|[[Krievijas cariste]]s un [[Krievijas impērija]]s ekspansija (1613-1914).]] [[slāvi|Slāvu ciltis]] [[Tautu staigāšana]]s laikā pamazām apmetās uz dzīvi tagadējās Krievijas rietumu daļā, virzoties pa diviem ceļiem: vieni no [[Kijiva|Kijevas]] uz mūsdienu [[Suzdaļa|Suzdaļu]] un [[Muroma|Muromu]], bet otri no [[Polocka]]s uz [[Novgoroda|Novgorodu]] un [[Rostova|Rostovu]].<ref name = Christian2>{{Grāmatas atsauce|last=Christian|first=David|title= A History of Russia, Central Asia and Mongolia|publisher=Blackwell Publishing|year=1998|location=pp. 6—7}}</ref> Austrumslāvi pakāpeniski asimilēja vietējās [[Balti|baltu]] un [[somugri|somugru]] ciltis.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Paszkiewicz|first=Henry K|title= The Making of the Russian Nation| publisher=Darton, Longman & Todd|year=1963|location=p. 262}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=McKitterick|first=Rosamond|title=The New Cambridge Medieval History|publisher= Cambridge University Press| year= 1995| location =p. 497|isbn=0521364477}}</ref><ref name = Mongait>{{Grāmatas atsauce|last=Mongaĭt|first= Aleksandr Lʹvovich| title=Archeology in the U.S.S.R.|publisher=Foreign Languages Publishing House|year=1959|location=p. 335}}</ref> [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] [[varjagi]] [[rūsi]] izveidoja [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemi]] jeb [[Gardarīke|Gardarīki]], kas no 11. gadsimta sāka sairt atsevišķās kņazistēs, kuras 13. gadsimtā iekaroja [[Mongoļu impērija]]. Iebrucēji, ko vēlāk sāka saukt par [[tatāri]]em, izveidoja [[Zelta Orda]]s valsti, kas valdīja tagadējās Krievijas teritorijā vairāk kā trīs gadsimtus. 13. gadsimtā Zelta ordas vietvalži krievu kņazistēs bija [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]], bet 1319. gadā Zelta ordas hans Muhameds Uzbek-hans izlēma piešķirt vietvalža zīmi ''jarliku'' Maskavas kņazam Jurijam, tā padarot Maskavu par jauno Krievijas politisko centru. Novājinoties Zelta ordas varai, Maskavas kņazs Vasīlijs Dmitrijevičs pēc 1389. gada sevi sāka dēvēt par [[Maskavas lielkņazi|Maskavas lielkņazu]]. 1547. gadā Kremļa Uspenskas katedrālē Maskavijas lielkņazs [[Ivans IV]] svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (''Царь всея Руси''). Ivans IV iekaroja [[Kazaņa]]s un [[Astrahaņa]]s tatāru hanistes gar [[Volga]]s upi un pārveidoja Krieviju par daudznacionālu un daudzkonfesionālu valsti. Viņš neveiksmīgi centās iekarot arī latviešu un igauņu apdzīvotās zemes, bet zaudēja [[Livonijas karš|Livonijas karā]] pret Polijas, Lietuvas un Zviedrijas savienību.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Solovyov|first=Sergey|title=History of Russia from the Earliest Times| publisher=AST |year=2001| location= v.6, pp.751—908|isbn=5170021429}}</ref> [[Attēls:Peter der-Grosse 1838.jpg|thumbnail|150px|[[Pēteris Lielais]] 1721. gadā pasludināja sevi par Krievijas imperatoru.]] [[Romanovu dinastija]]s un [[Pēteris I|Pētera I]] valdīšanas laikā [[Krievijas impērija]] sakāva Zviedriju [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], pakļaujot [[Igaunijas hercogiste|Igauniju]], [[Vidzemes hercogiste|Livoniju]], [[Karēlija|Karēliju]] un [[Ingrija|Ingriju]], kurā Pēteris I lika pamatus jaunajai galvaspilsētai [[Sanktpēterburga]]i. [[Katrīna II]] turpināja Krievijas impērijas ekspansijas politiku un savienībā ar [[Prūsija|Prūsiju]] un [[Austrija|Austriju]] sagrāva [[Polijas-Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsti]], pievienojot tagadējās [[Baltkrievija]]s, [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Ukraina]]s zemes. Uzvarot krievu-turku karos 19. gadsimta sākumā, Krievijas imērija pakļāva arī daļu no [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] zemēm. [[Aleksandrs II]] ieviesa būtiskas reformas, tai skaitā arī dzimtbūšanas atcelšanu [[1861]]. gadā, kas bija impulss ekonomikas industrializācijas sākumam. [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un viņa dēla [[Nikolajs II|Nikolaja II]] valdīšanas laikā saasinājās sociāli-ekonomiskie konflikti, zaudējums [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu karā]] un rūpnīcu strādnieku nemieru apspiešana izraisīja [[1905. gada revolūcija|1905. gada Krievijas revolūciju]]. Savukārt zaudējumi [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[1917]]. gadā noveda pie [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s. [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]] tika gāzta Krievijas imperatora [[Nikolajs II|Nikolaja II]] vara un nodibināta [[Krievijas Republika]]s Pagaidu valdība. [[Attēls:Lenin 1920.jpg|thumbnail|150px|[[Vladimirs Ļeņins]] — [[boļševiki|boļševiku]] partijas līderis un Padomju Krievijas dibinātājs.]] [[Oktobra revolūcija]]s laikā [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] vadībā gāza Pagaidu valdību un nodibināja boļševiku partijas diktatūru. [[Brestļitovskas miera līgums]] izbeidza karadarbību ar Eiropas [[Centrālās lielvalstis|centrālajām valstīm]] Pirmajā pasaules karā, pēc [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] parakstīšanas Padomju Krievija zaudēja [[Ukrainas Valsts|Ukrainas]], [[Polijas Karaliste (1916—1918)|Polijas]], [[Lietuvas karaliste (1918)|Lietuvas]], [[Baltijas hercogiste|Latvijas, Igaunijas]], [[Somijas lielhercogiste|Somijas]], kā arī [[Gruzijas Demokrātiskā Republika|Gruzijas]] teritorijas. Sekojošā [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] un [[Staļins|Staļina]] ieviestās diktatūras rezultātā gāja bojā miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Lai atgūtu pēc Pirmā pasaules kara zaudētās teritorijas, PSRS 1939. gadā parakstīja PSRS un Vācijas savstarpējās neuzbrukšanas līgumu, kas pazīstams kā [[Molotova-Ribentropa pakts]] ar trīs slepeniem papildprotokoliem par [[Somija]]s, [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s, [[Polija]]s un [[Rumānija]]s valstu sadalīšanu t.s. interešu sfērās. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā PSRS valdība drīz pēc [[Polijas kampaņa|Polijas militārās sadalīšanas]] Baltijas valstīm un Somijai piedāvāja parakstīt „draudzības un savstarpējās palīdzības līgumus“, kas paredzēja to suverenitātes ierobežošanu un karabāzu izveidošanu to teritorijās. Kad Somijas valdība atteicās šo līgumu parakstīt, PSRS uzsāka [[Ziemas karš|Ziemas karu]], pēc kura beigām PSRS valdība nolēma veikt Baltijas valstu un [[Besarābija]]s okupāciju 1940. gada jūnijā. Otrā pasaules kara turpinājumā {{dat|1941|6|22}} [[nacistiskā Vācija]] uzbruka Padomju Savienībai un sasniedza [[Pēterburga]]s un [[Maskava]]s piepilsētas. Vācijas armiju virzība uz austrumiem tika apturēta [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] 1942.—1943. gada ziemā. [[Sarkanā armija]] panāca lūzumu karā un 1945. gada maijā ieņēma [[Berlīne|Berlīni]]. Pēc uzvaras Otrajā pasaules karā [[Padomju Savienība|PSRS]] ieņemtajās Austrumeiropas un Centrāleiropas teritorijās izveidoja savas satelītvalstis, nodibināja [[Varšavas līgums|Varšavas līguma]] savienību un iesaistījās cīņā par globālo pārsvaru ar [[NATO]], kas pazīstama kā [[Aukstais karš]]. Pēc Staļina nāves viņa pēctecis [[Ņikita Hruščovs]] likvidēja [[GULAG|Gulaga soda nometnes]], atbrīvojot miljoniem ieslodzīto. Viņa valdīšanas laikā Padomju Savienība palaida pasaulē pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] un pirmo pilotējamo kosmosa kuģi. [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]] valdīšanas laiks iezīmējās ar ekonomikas stagnāciju un daudziem lokāliem militāriem konfliktiem Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Pēc 1979. gadā sāktā [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] PSRS nokļuva starptautiskā izolācijā un tās ekonomika cieta no pārmērīgās militarizācijas. Lai pārtrauktu saimniecisko lejupslīdi un samazinātu sociālo spriedzi, [[Mihails Gorbačovs]] ieviesa ''glasnostj'' (atklātības) un [[perestroika]]s (pārkārtošanās) politiku, tomēr to paralizēja pārtikas preču trūkums veikalos un starpnacionālie konflikti. 1990. gadā [[Baltijas valstis]] deklarēja suverenitāti, kas noveda pie [[Barikāžu laiks|militāra konflikta 1991. gada janvārī]]. 1991. gada jūnijā pirmajās tiešajās prezidenta vēlēšanās Krievijas vēsturē par [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentu]] ievēlēja [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]]. Pēc [[1991]]. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] Padomju Savienībā pieauga centrbēdzes spēki un tās valdība bija spiesta starptautiski atzīt Baltijas valstu neatkarību 1991. gada septembrī. Straujais [[PSRS sabrukums]] beidzās 1991. gada decembrī ar Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas valdību vienošanos [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas gāršā]] par Padomju Savienības oficiālu likvidēšanu. PSRS sabrukums izraisīja Krievijas Federācijas [[IKP]] kritumu no [[1990]]. līdz [[1995]]. gada beigām par aptuveni par 40 procentiem un rūpnieciskās produkcijas apjoma kritumu vairāk par 50 procentiem.<ref name=OECD/><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: Economic Conditions in Mid-1996|publisher=Library of Congress|url=http://lcweb2.loc.gov/cgi-bin/query/r?frd/cstdy:@field(DOCID+ru0119)}}</ref> Privatizācijas procesā valsts uzņēmumi bieži vien nonāca korumpētu grupu kontrolē ar slepenām saiknēm gan valdībā, gan [[mafija|mafijā]]. 1993. gadā prezidents Jeļcins nelikumīgi<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.washingtonpost.com/wp-srv/inatl/longterm/russiagov/stories/dissolve092293.htm|title=Yeltsin Dissolves Parliament, Orders New vote|accessdate=2008-05-25|publisher=Washington Post|author=Margaret Shapiro}}</ref> atlaida Krievijas parlamentu, kas pretojās viņa varas nostiprināšanas mēģinājumiem. Deputāti iebarikādējās un veica Jeļcina impīčmenta procedūru. Prezidentam lojālās karaspēka vienības aplenca parlamenta ēku un izklīdināja tās aizstāvjus ar tankus un artilērijas palīdzību. Nemieru laikā tika nogalināti vairāki simti cilvēku. Lielus ekonomiskus un militārus zaudējumus izraisīja zaudējums [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmajā Čečenijas karā]] (1994—1996). Lielais budžeta deficīts radīja 1998. gada finansu krīzi<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.iie.com/publications/papers/aslund0108.pdf| title= Russia's Capitalist Revolution| first= Anders| last= Aslund| accessdate= 2008-03-28| format= PDF| archive-date= 2016-03-04| archive-url= https://web.archive.org/web/20160304030126/http://www.iie.com/publications/papers/aslund0108.pdf}}</ref> un tālāku IKP kritumu.<ref name=OECD>{{Tīmekļa atsauce|title=Russian Federation| publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)|url=http://www.oecd.org/dataoecd/7/50/2452793.pdf| accessdate=2008-02-24|format=PDF}}</ref> 1999. gada beigās prezidents Jeļcins atkāpās no prezidenta amata, nododot to nesen ieceltajam premjerministram [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]. Prezidents Putins iemantoja popularitāti Krievijas sabiedrībā ar uzvaru Otrajā Čečenijas karā 2000. gadā. Lai gan Rietumu valstis kritizēja Putina administrācijas reformas kā nedemokrātiskas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Daniel|last=Treisman|title=Is Russia's Experiment with Democracy Over?|url=http://www.international.ucla.edu/article.asp?parentid=16294|publisher=UCLA International Institute|accessdate=2007-12-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20041111074502/http://www.international.ucla.edu/article.asp?parentid=16294|archivedate=2004-11-11}}</ref> strauji augošās naftas un gāzes cenas veicināja Krievijas iekšzemes kopprodukta, patēriņa un investīciju pieaugumu, kas bija pamatā stabilai ekonomikas izaugsmei. Krievijas ietekmes pieaugums pasaulē arī palielināja Putina popularitāti Krievijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Norman|last=Stone|title=No wonder they like Putin| url= http://www.timesonline.co.uk/tol/comment/columnists/guest_contributors/article2994651.ece| publisher=The Times| accessdate= 2007-12-31}}</ref> un [[Krievijas bruņotie spēki]] guva uzvaru [[Gruzijas-Krievijas bruņotais konflikts 2008. gadā|2008. gada karā pret Gruziju]]. [[Attēls:Sanctions 2014 Russia2.png|thumb|left|200px|Politiskā pretstāve 2014. gadā: valstis, kas iesaistījās globālās sankcijās pēc Krieviju pēc tās [[Donbasa karš|militārās ekspansijas Ukrainā]].]] 2008. gada vēlēšanās par Krievijas Federācijas prezidentu tika ievēlēts [[Dmitrijs Medvedevs]], bet Putins kļuva par premjerministru. Par spīti [[2008. gada ekonomiskā krīze|2008. gada pasaules ekonomiskajai krīzei]] turpinājās Krievijas ekonomikas pieaugums, tomēr ilglaicīgu attīstību kavēja novecojusī [[infrastruktūra]]<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://econ.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/EXTDEC/EXTRESEARCH/EXTPROGRAMS/EXTTRADERESEARCH/0,,contentMDK:21481768~menuPK:64001880~pagePK:210083~piPK:152538~theSitePK:544849,00.html|title=Meeting Russia’s Infrastructure Gap|publisher=The World Bank|accessdate=2008-07-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080616105531/http://econ.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/EXTDEC/EXTRESEARCH/EXTPROGRAMS/EXTTRADERESEARCH/0,,contentMDK:21481768~menuPK:64001880~pagePK:210083~piPK:152538~theSitePK:544849,00.html|archivedate=2008-06-16}}</ref> un nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija. Pieaugošā varas centralizācija valdošās partijas "Vienotā Krievija" (''Единая Россия'') kontrolē samazināja tās popularitāti un 2011. gada decembra vēlēšanās partija oficiāli ieguva mazāk nekā pusi no parlamenta deputātu vietām, kaut arī saglabāja vairākumu. Vēlēšanu laikā atklātās nelikumības izraisīja kopš 1993. gada nepieredzētus publiskos protestus lielākajās Krievijas pilsētās. 2014. gada martā Krievijas valdība izmantoja [[Krima]]s iedzīvotāju vairuma prokrievisko noskaņojumu pēc Ukrainas prezidenta [[Viktors Janukovičs|Viktora Janukoviča]] atstādināšanas un veica [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]]. ANO Ģenerālā asambleja 2014. gada 27. martā ar pārliecinošu balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju pret šo Krievijas agresiju. Tomēr 2014. gada aprīlī sākās plaša Krievijas atbalstīta separātistu [[Donbasa karš|militārā ofensīva Ukrainas austrumos]] ar mērķi sadalīt Ukrainu. ASV, ES, Japāna un daudzas citas valstis ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas noveda pie tās ekonomikas lejupslīdes un [[Krievijas rublis|rubļa]] devalvācijas. Krievijas valdošajās aprindās pieauga [[revanšisms|revanšisma]] un [[rašisms|rašisma]] ideoloģijas ietekme, [[Krievijas bruņotie spēki]] piedalījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], bet Krievijas algotņi ([[Vāgnera grupa]]) iesaistījās militārās operācijās vairākās Āfrikas valstīs. 2022. gada 24. februārī Putins deva pavēli [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|jaunam iebrukumam Ukrainā]], kas izraisīja jaunu globālo sankciju vilni pret Krievijas Federāciju. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Rs-map.png|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas karte]] Krievijas Federācija aizņem lielāko daļu no [[Eirāzija]]s kontinenta [[ziemeļi]]em. Lielākā daļa no [[Austrumeiropa]]s un [[Ziemeļāzija]]s atrodas Krievijas Federācijas sastāvā, līdz ar to tā ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|lielākā valsts pasaulē pēc platības]].<ref name="nosaukums-2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia| title= Russia|publisher=Encyclopedia Britannica|accessdate=2008-01-31}}</ref> Krieviju lielā izmēra dēļ mēdz attēlot kartēs gan monotoni, gan arī sadalītu. Krievijas Federācijā ir krasi atšķirīgas ģeogrāfiskās zonas, tādēļ atšķiras gan tās [[klimats]], gan [[augājs]], gan arī [[augsne]].<ref name=climate>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Climate and vegetation| publisher=Encyclopædia Britannica|url=http://www.britannica.com/ebi/article-207542| accessdate= 2007-07-03}}</ref> Krievijas rietumos, tas ir, Austrumeiropā, no ziemeļiem uz dienvidiem seko [[tundra]], [[taiga]], jaukto koku meži, labu koku meži, līdzenumi ([[stepe]]), kā arī pustuksneši pie [[Kaspijas jūra]]s. Atkarībā no augāja mainās arī tās klimats. [[Sibīrija|Sibīrijā]] ir līdzīgi, vienīgi lielākas platības aizņem taiga. Valstī atrodas 40 UNESCO [[biosfēras rezervāts|biosfēras rezervāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Network of Biosphere Reserves — UNESCO|title=Russian Federation|url=http://www.unesco.org/mab/BRs/EurBRlist.shtml| accessdate= 2007-12-26}}</ref> Krievijas Federācija atrodas [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] un lielākā daļa no valsts ir tuvāk [[Ziemeļpols|Ziemeļpolam]] nekā [[ekvators|ekvatoram]]. Tās platība ir 17 098 242 [[kvadrātkilometrs|km²]], kas ir gandrīz viena astotā daļa no visas apdzīvotās [[Zeme]]s daļas. Rietumos galējais punkts atrodas [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]], bet austrumos [[Diomida salas|Diomida salās]] [[Beringa šaurums|Beringa šaurumā]]. Savukārt ziemeļu galējais punkts ir [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]], bet dienvidu punkts — [[Dagestāna|Dagestānā]]. Kopējais krasta līnijas garums ir 37 653&nbsp;km, savukārt sauszemes robežas garums 20 241&nbsp;km.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html | title = CIA - World Factbook | publisher = CIA | accessdate = 2009. gada 1. augustā | archive-date = 2015. gada 3. Jūlijs | archive-url = https://web.archive.org/web/20150703195129/https://www.cia.gov/Library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html }}</ref> Krievijas Federācija robežojas ar četrpadsmit valstīm. Šīs valstis ir sekojošas (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem pretēji pulksteņrādītāja virzienam): [[Norvēģija|Norvēģiju]] (219,1&nbsp;km garumā), [[Somija|Somiju]] (1325,8&nbsp;km), [[Igaunija|Igauniju]] (466,8&nbsp;km), [[Latvija|Latviju]] (270,5&nbsp;km), [[Lietuva|Lietuvu]] (288,5&nbsp;km), [[Polija|Poliju]] (236,3&nbsp;km), [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] (1239&nbsp;km), [[Ukraina|Ukrainu]] (2245,8&nbsp;km), [[Gruzija|Gruziju]] (897&nbsp;km), [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] (350&nbsp;km), [[Kazahstāna|Kazahstānu]] (7598&nbsp;km), [[Mongolija|Mongoliju]] (3485&nbsp;km), [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] (39,4&nbsp;km) un [[Ķīna|Ķīnu]] (4209&nbsp;km). Tai vēl ar divām valstīm ir [[jūras robeža]], tas ir, ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Japāna|Japānu]]. Krievijas Federāciju apskalo trīspadsmit jūras un to daļas no trim okeāniem: [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] jūras rietumos; [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] jūras ziemeļos un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] jūras austrumos. === Topogrāfija === [[Attēls:Russland topo.png|thumbnail|200px|left|Krievijas topogrāfiskā karte]] Lielākais [[attālums]] starp diviem punktiem Krievijas Federācijas teritorijā ir apmēram 8000 [[kilometrs|km]]. Šie punkti atrodas [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]] pie [[Gdaņskas līcis|Gdaņskas līča]] un [[Kuriļu salas|Kuriļu salās]], dažus kilometrus no [[Hokaido|Hokaido salas]] ([[Japāna]]). Savukārt galējais [[austrumi|austrumu]] punkts atrodas [[Diomida salas|Diomida salās]]. Krievijas Federācija atrodas 11 [[laika josla|laika joslās]]. Valstī atrodas pasaulē plašākās ar [[mežs|mežu]] klātās teritorijas. Šie meži ir ļoti svarīgi ne tikai Krievijā, bet arī visai [[pasaule]]i, jo tie kopā ar [[Amazones mūžameži]]em samazina [[ogļskābā gāze]]s koncentrāciju [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]]. Tās teritoriju apskalo trīs no četriem [[okeāns|okeāniem]] — [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus]], [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Klusais okeāns]] un tās teritorijā daļēji atrodas pasaulē lielākais pēc platības [[ezers]] — [[Kaspijas jūra]]. Krievijas Federācijas teritorijā atrodas arī lieli kalnu masīvi — [[Kaukāzs]] (ziemeļu daļa), [[Altajs]] un [[Urāli]]. Urālu kalni atdala [[Eiropa|Eiropu]] no [[Āzija]]s. Krievijas Federācijas [[krasta līnija]] gar Ziemeļu un Kluso okeānu ir aptuveni {{sk|37000}} [[kilometrs|km]] gara. Tās krastus apskalo arī [[Baltijas jūra|Baltijas]] un [[Melnā jūra]]. Ziemeļus apskalo vēl dažas jūras ([[Barenca jūra|Barenca]], [[Baltā jūra|Baltā]], [[Karas jūra|Karas]], [[Laptevu jūra|Laptevu]] un [[Austrumsibīrijas jūra]]), kas ir Krievijas [[teritoriālie ūdeņi]]. Arī austrumos Krievijai pieder lieli teritoriālie ūdeņi ([[Beringa jūra|Beringa]] (daļa), [[Ohotskas jūra|Ohotskas]] un [[Japānas jūra]] (daļa)). Lielākās [[sala]]s un [[arhipelāgs|arhipelāgi]] ir [[Novaja Zemļa]], [[Franča Jozefa Zeme]], [[Jaunsibīrijas salas]], [[Vrangeļa sala]], [[Kuriļu salas]] un [[Sahalīna]]. Vienu no [[Diomeda salas|Diomeda salām]] [[Beringa šaurums|Beringa šaurumā]] kontrolē Krievija, otru — ASV. Krievijas Federācijā ir tūkstošiem [[ezers|ezeru]]. Viens no nozīmīgākajiem ir [[Baikāla ezers]]. Tas ir dziļākais ezers pasaulē, un tajā atrodas gandrīz piektā daļa no visas pasaules [[saldūdens]] krājumiem. Vēl no lielākajiem ezeriem, kuri atrodas Krievijā, var minēt [[Ladogas ezers|Ladogas]] un [[Oņegas ezers|Oņegas ezeru]]. Valstī ir vairāk nekā {{sk|100000}} [[upe|upju]]. Nozīmīgākā no tām ir [[Volga]]. Tā ir garākā upe Eiropā. Volgas nozīme ir bijusi ļoti svarīga arī [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]]. === Klimats === Krievijas Federācijas klimatu ietekmē vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem ir plašu teritoriju atrašanās tālu no jūrām, kas izraisa [[kontinentālais klimats|kontinentālo klimatu]]. Siltās gaisa masas no [[Āzija]]s [[dienvidi]]em nenonāk Krievijā, jo [[Himalaji]] to atšķir no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] klimata. Temperatūra samazinās virzienā no valsts dienvidiem uz ziemeļiem un no rietumiem uz austrumiem, tādēļ visaukstāk ir [[Sibīrija|Sibīrijā]], bet vasaras mēnešos arī tur var būt ļoti karsti. Savukārt dažās teritorijās, piemēram [[Soči|Sočos]], var būt pat [[subtropiskā zona|subtropiskās zonas]] klimats. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|Krievijas administratīvais iedalījums}} [[Attēls:Map of Russian subjects by type, 2008-03-01.svg|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma karte. Sīkāk skatīt rakstu [[Krievijas administratīvais iedalījums]]]] [[Attēls:Map of Russian districts, 2018-11-04.svg|thumb|200px|Krievijas Federācijas federālie apgabali pēc [[Krimas aneksija]]s (2018).]] Krievijas Federācija ir [[federatīva republika]], kuras sastāvā ir 83 dažāda statusa [[Krievijas administratīvais iedalījums|federālie subjekti]],<ref name="Constitution">{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation| work= (Article 65, para. 1) In 1993, when the Constitution was adopted, there were 89 subjects listed. Some of them were later merged|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-04.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> bet ar laiku to skaits var sarukt, jo notiek federālo subjektu apvienošana. No katra federālā subjekta [[Krievijas Federālā Padome|Krievijas Federālajā Padomē]] ir divi pārstāvji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 95, para.2)| url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Federācijas subjekti atšķiras pēc nosaukuma un dažām uzbūves īpatnībām. Subjekti ir šādi: * 21 republika (''республика''), * 46 apgabali (''область''), * 9 novadi (''край''), * 1 autonomais apgabals (''автономная область''), * 4 autonomie apvidi (''автономный округ''), * 2 federālās nozīmes pilsētas (''город федерального значения''). == Valdība un politika == [[Attēls:Vladimir Vladimirovich Putin (2nd Presidency).jpg|thumbnail|150px|[[Vladimirs Putins]] — pašreizējais Krievijas prezidents]] Saskaņā ar [[Krievijas konstitūcija|Krievijas Federācijas konstitūciju]], kas tika pieņemta valsts [[referendums|referendumā]] pēc konstitucionālās krīzes {{dat|1993|12|12}}, tā ir [[Federācija (valsts)|federācija]] un formāli [[pusprezidentālisms|daļēji prezidentāla]] republika, kurā valsts galva ir [[Krievijas prezidents|prezidents]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 80, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> un [[Krievijas premjerministrs|premjerministrs]] ir [[valdības vadītājs]]. Krievijas Federācija pēc konstitūcijas ir [[pārstāvnieciska demokrātija]]. [[Izpildvara|Izpildvaru]] realizē [[Krievijas valdība|valdība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 110, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-07.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> [[Likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Krievijas Federālā sapulce|Federālās sapulces]] divām palātām.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 94)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas Federācijas konstitūcija, kas kalpo par valsts augstāko juridisko dokumentu un par sociālo sabiedrisko līgumu ar Krievijas Federācijas iedzīvotājiem, nosaka valsts pārvaldes uzraudzību un līdzsvaru. Federālajai valsts pārvaldei ir trīs atzari: * [[Likumdošanas vara]]: divpalātu [[Krievijas Federālā sapulce|Federālā sapulce]], ko veido [[Krievijas Valsts dome]] un [[Krievijas Federācijas Padome|Federācijas Padome]] — pieņem federālos likumus, piesaka karu, apstiprina līgumus un vienošanās, piešķir finansējumu un veic [[impīčments|impīčmentu]] prezidenta atcelšanai. * [[Izpildu vara]]: [[Krievijas prezidents|prezidents]] ir [[Krievijas bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] virspavēlnieks, viņam ir veto tiesības uz likumprojektiem pirms to pieņemšanas un prezidents ieceļ Ministru kabinetu un citus ierēdņus, kas administrē un īsteno federālos likumus un politiku. * [[Tiesu vara]]: [[Krievijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālā tiesa]], [[Krievijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]], [[Krievijas Augstāka Arbitrāžas tiesa|Augstākā Arbitrāžas tiesa]] un zemākās federālās tiesas, kuru tiesnešus ieceļ Federālā Padome pēc prezidenta rekomendācijām, interpretē likumus un var atcelt tos, ko uzskata par nekonstitucionāliem. Saskaņā ar Konstitūciju, konstitucionālais taisnīgums tiesā balstās un visu pilsoņu vienlīdzību,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 19, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-03.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> tiesneši ir neatkarīgi un pakļaujas vienīgi likumam,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 120, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-08.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> tiesas procesi ir atvērti un apsūdzētajam ir garantēta aizstāvība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 123, para. 1)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-08.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Kopš 1998. gada Krievija ieviesa [[nāves sods|nāves soda]] moratoriju, lai gan augstākais soda mērs netika atcelts ar likumu. [[Krievijas prezidents|Prezidentu]] ievēl iedzīvotāji uz sešiem gadiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 81, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate= 2007-12-27}}</ref> (ar tiesībām uz otro termiņu, bet konstitucionāli ir aizliegts trešais termiņš pēc kārtas);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 81, para. 3)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> [[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|pēdējās vēlēšanas]] notika [[2012. gads|2012]]. gadā. Valdības ministru kabinets sastāv no premjera un viņa vietniekiem, ministriem un citām atsevišķi izvēlētām personām; visus ieceļ prezidents pēc premjerministra ieteikuma (ievērojot to, ka pēdējā iecelšanai amatā nepieciešama Valsts Domes piekrišana). Valsts likumdevēja iestāde ir Federālā Sanāksme, kas sastāv no divām palātām — Valsts Domes ar 450 dalībniekiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 95, para. 3)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> un Federācijas Padomes ar 176 dalībniekiem. Starp Krievijas vadošajām politiskajām partijām ir [[Vienotā Krievija]], [[Krievijas Federācijas Komunistiskā partija|Komunistiskā partija]], [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]] un [[Taisnīgā Krievija]]. == Ārpolitika == [[Attēls:BRIC leaders in 2008.jpg|thumbnail|200px|[[BRIC]] nāciju līderi 2008. gadā: [[Manmohans Singhs]] no [[Indija]]s, Dmitrijs Medvedevs no Krievijas, [[Hu Dzjiņtao]] no [[Ķīna]]s un [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] no [[Brazīlija]]s]] Starptautisko tiesību nozīmē Krievijas Federācija ir daudzu [[Padomju Savienība]]s juridisko tiesību un pienākumu pārmantotāja.<ref name=uk>{{Tīmekļa atsauce|title=Country ProAttēls: Russia|publisher=Foreign & Commonwealth Office of the United Kingdom|url=http://www.fco.gov.uk/en/about-the-fco/country-profiles/europe/russia/|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080408194416/http://www.fco.gov.uk/en/about-the-fco/country-profiles/europe/russia/|archivedate=2008-04-08}}</ref> Tā Krievijas Federācija ir ieņēmusi PSRS pastāvīgo vietu [[Apvienoto Nāciju Drošības padome|Apvienoto Nāciju Drošības padomē]], citās starptautiskajās organizācijās un pārņēmusi tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kā arī īpašumus un parādus. Tā uztur diplomātiskās attiecības ar 178 valstīm un tai ir 140 [[vēstniecība]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= "News From Russia", Issue No. 4| publisher= The Embassy of the Russian Federation in the Republic of India| url= http://www.india.mid.ru/nfr2003/nf07.html| accessdate= 2007-12-27| archiveurl= https://web.archive.org/web/20071218045524/http://www.india.mid.ru/nfr2003/nf07.html| archivedate= 2007-12-18}}</ref> Krievijas Federācijas ārpolitiku nosaka prezidents un īsteno [[Krievijas Ārlietu ministrija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Kosachev|first=Konstantin|title=Russian Foreign Policy Vertical|publisher=Russia In Global Affairs|url=http://eng.globalaffairs.ru/numbers/8/578.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080121155148/http://eng.globalaffairs.ru/numbers/8/578.html|archivedate=2008-01-21}}</ref> Kā vienai no ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībniecēm Krievijas Federācijai ir liela loma starptautisko konfliktu atrisināšanā, piedaloties [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] kvartetā, sešu pušu sarunās ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]], [[Kosova]]s konflikta likvidēšanas veicināšanā un [[kodolieroči|kodolieroču]] izplatības jautājumu risināšanā. Tā uzņemta astoņu industriāli attīstītāko valstu grupā ([[G8]]), ir dalībniece [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[EDSO]] un [[APEC]]. Krievijas Federācija ieņem vadošo lomu tādās reģionālajās organizācijās kā [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]], [[EurAsEC]], [[CSTO]] un [[Šanhajas Sadarbības organizācija|SCO]]. 2002. gadā tika izveidota Krievijas-[[NATO]] padome, lai 26 tās dalībvalstis un Krievija varētu strādāt kopā kā līdzvērtīgi partneri, cenšoties iegūt kopējās sadarbības iespējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=NATO-Russia relations|publisher=NATO|url=http://www.nato.int/issues/nato-russia/topic.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2007-04-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20070411124719/http://www.nato.int/issues/nato-russia/topic.html}}</ref> [[Attēls:Russian Federation Visa scan.jpg|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas [[vīza]]s skenēšana ar paskaidrojumiem krievu valodā]] 2014. gadā Krievijas ārpolitika kļuva agresīvāka. 2014. gadā notika [[Krimas aneksija]] un sākās [[Donbasa karš]] Ukrainas austrumos ar mērķi sadalīt Ukrainu. 2015. gada 30. septembrī Krievijas bruņotie spēki iesaistījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. === Ieceļošanas noteikumi un vīzas === Latvijas pilsoņiem, ieceļojot Krievijā, nepieciešama [[vīza]]. Plašāka informācija par ieceļošanas vīzu un tranzītvīzu saņemšanas kārtību pieejama [https://latvia.mid.ru/ru/consular-services/latviya/ Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā mājas lapā]. [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņiem]] vīza nav nepieciešama, ja uzturēšanās Krievijā nepārsniedz 90 dienas 180 dienu periodā. == Bruņotie spēki == {{Pamatraksts|Krievijas Federācijas Bruņotie spēki}} [[Attēls:Special operations forces of the Russian Federation1.jpg|thumbnail|200px|Krievijas federācijas speciālo uzdevumu spēki ({{val|ru|«ССО ВС РФ»}})]] Krievijas Federācija pārņēma kontroli pār Padomju Savienības ārējiem aktīviem un vairumu Padomju Savienības ražotņu un aizsardzības rūpniecības aprīkojumu, kas atradās tās teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Chapter 2—Investing In Russian Defense Conversion: Obstacles and Opportunities|publisher=Federation of American Scientists| url= http://www.fas.org/nuke/guide/russia/industry/docs/rus95/rdbd4ch2.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas bruņotie spēki tiek iedalīti [[Krievijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēkos]], [[Krievijas Jūras kara flote|Jūras kara flotē]] un [[Krievijas Gaisa spēki|Gaisa spēkos]]. Tāpat ir arī trīs neatkarīgas ieroču šķiras: [[Stratēģiskie raķešu spēki]], [[Krievijas Kosmiskais karaspēks|Kosmiskais karaspēks]] un [[Krievijas Gaisa desanta spēki|Gaisa desanta spēki]]. 2006. gadā karaspēkā aktīvajā dienestā bija 1,037 miljoni militārpersonu.<ref name=iiss/> Krievijas Federācijai ir plaša un pilnībā pašu [[ierocis|ieroču]] rūpniecība, kas ražo visu tās militāro bruņojumu. Krievija ir pasaulē lielākā ieroču piegādātāja, šo vietu tā ieņem kopš [[2001. gads|2001]]. gada, kopsummā veicot apmēram 30% no visām pasaules ieroču tirdzniecības operācijām<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=US drives world military spending to record high|publisher=Australian Broadcasting Corporation|url=http://www.abc.net.au/news/newsitems/200606/s1661277.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060613172226/http://www.abc.net.au/news/newsitems/200606/s1661277.htm|archivedate=2006-06-13}}</ref> un eksportējot ieročus uz apmēram 80 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia arms exports could exceed $7 bln in 2007 - Ivanov|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-01-27|url=http://en.rian.ru/russia/20071224/93979601.html}}</ref> Sekojot padomju laiku praksei, pirms 2007. gada visiem vīriešu dzimuma pilsoņiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem bija jāpilda obligātais divu gadu dienests Bruņotajos spēkos. Dažādo ar to saistīto problēmu kā, piemēram, [[dedovščina]]s (fiziskā un psiholoģiskā ietekmēšana un izmantošana) dēļ 2007. gadā dienesta laiks bruņotajos spēkos tika samazināts iesākumā līdz 18 mēnešiem un tad līdz 12 mēnešiem (kopš [[2008. gads|2008]]. gada) un līdz [[2010. gads|2010]]. gadam plānoja palielināt uz līguma pamata bruņotajos spēkos dienošo skaitu līdz 70% no kopējā skaita.<ref name=cia>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Factbook|title=CIA|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html|accessdate=December 26, 2007|archive-date={{dat|2015|07|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150703195129/https://www.cia.gov/Library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html}}</ref> [[Attēls:Sukhoi T-50 in 2011 (4).jpg|thumbnail|200px|left|Su-57 ({{val|ru|«T-50»}}) ir piektās paaudzes Krievijas daudzfunkcionālais iznīcinātājs]] === Valsts militarizācija === Pēc Putina kļūšanas par KF prezidentu tās aizsardzības izdevumi līdz 2006. gadam četrkāršojās.<ref>{{Atsauce|publisher=FBIS: Informatsionno-Analiticheskoye Agentstvo Marketing i Konsalting|date=14 March 2006|title=Russia: Assessment, Adam Baltin Interview, Opinion Poll on State of Armed Forces}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada oficiālās valdības militārās izmaksas bija 40 miljardi [[ASV dolārs|USD]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20080226/100080440.html|title=Russian defense spending to grow 20% in 2008, to $40 bln|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-03-13|archive-date=2008-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080314040221/http://en.rian.ru/russia/20080226/100080440.html}}</ref> tomēr dažādi avoti, tai skaitā ASV izlūkdienests,<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.abcnews.go.com/WN/story?id=3728855 | title= Rice: Russia's Military Moves 'a Problem'|publisher=ABC News| accessdate=2008-01-06}}</ref> un [[Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts]]<ref name=iiss>{{Laikraksta atsauce|journal=International Institute for Strategic Studies|title=Overview of the major Asian Powers (page 31)|url=http://www.csis.org/media/csis/pubs/060626_asia_balance_powers.pdf|accessdate=2008-01-27|format=PDF|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073401/https://www.csis.org/media/csis/pubs/060626_asia_balance_powers.pdf}}</ref> uzskatīja, ka Krievijas militārie izdevumi bija ievērojami lielāki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalsecurity.org/military/world/spending.htm|publisher=Global Security|title=World Wide Military Expenditures| accessdate= 2008-01-06}}</ref> No 2006. līdz 2015. gadam karaspēkā norisinājās pamatapbruņojuma atjaunināšana ar apmēram 200 miljardu USD vērta militārā aprīkojuma piegādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.guardian.co.uk/world/2007/feb/09/russia.usa |publisher=Guardian|title=Big rise in Russian military spending raises fears of new challenge to west|accessdate=2008-01-06}}</ref> Bijušā aizsardzības ministra [[Anatolijs Serdjukovs|Anatolija Serdjukova]] vadībā tika sākta militārā reforma, lai uzlabotu karaspēka organizāciju un efektivitāti.<ref name="defensebrief">{{Laikraksta atsauce|last=Ruslan|first=Pukhov|date=2009|title=Serdyukov Cleans Up the Arbat|journal=[[Moscow Defense Brief]]|publisher=Centre for Analysis of Strategies and Technologies|issue=#1 (15) / 2009|url=http://mdb.cast.ru/mdb/1-2008/item2/article1/|accessdate=2009-05-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080818210933/http://mdb.cast.ru/mdb/1-2008/item2/article1/|archivedate=2008-08-18}}</ref> Galvenā šīs reformas ideja bija armijas pārveide no masveida mobilizācijas karaspēka par profesionālā militārā dienesta karspēku, kurā vairs nepastāvētu kara apgabali, frontes, armijas, bet gan rietumos izplatītā brigāžu līmeņa sistēma.<ref name="barabanov">{{Tīmekļa atsauce|url=http://cast.ru/eng/?id=333| title= The Army's Chief Destroyer | last= Barabanov | first= Mikhail | date= 2009-02-16 | publisher= The Moscow Times| accessdate= 2009-05-19}}</ref> Serdjukovs sāka plānošanu centrālās administrācijas personāla samazināšanai par 30%.<ref name="defensebrief"/> Viņš arī pieprasīja radikālu Krievijas virsnieku korpusa samazināšanu. Uz katriem divarpus karavīriem bija viens [[virsnieks]], bet pēc reformas bija jābūt vienam uz 15. Reforma nozīmēja 200 000 darba vietu zaudēšanu un pret to kvēli iestājās "vecā gvarde".<ref name="whewell">{{Tīmekļa atsauce | url= http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/newsnight/7947082.stm | title= INSIDE RUSSIA - MILITARY REFORMS| last= Whewell|first=Tim|date=2009-03-17|publisher=BBC News|accessdate=2009-05-19}}</ref> Spiediena rezultātā galējais piemērojamo samazinājumu termiņš tika pārvietots no 2012. uz 2016. gadu.<ref name="whewell"/> Serdjukova galvenie mērķi bija akūtu un ilgstošu problēmu kā, piemēram, Krievijas aizsardzības rūpnieciskās un apgādes politikas neefektivitāte risināšana.<ref name="defensebrief"/> [[Attēls:Alabino220415part1-54.jpg|thumb|200px|Stratēģiskā kodolraķešu sistēma ''[[RS-24 Jars]]'']] === Kodolieroči === Krievijas Federācijai ir lielākais [[kodolieroči|kodolieroču]] arsenāls pasaulē. Tai ir otra lielākā ar [[ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] aprīkoto [[zemūdene|zemūdeņu]] flote un tā ir vienīgā valsts, izņemot [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]], kurai ir moderni stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] spēki.<ref name=fas>{{Tīmekļa atsauce|title=Status of Nuclear Powers and Their Nuclear Capabilities|publisher=Federation of American Scientists|url=http://www.fas.org/nuke/guide/summary.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> 2018. gadā Krievijas bruņotajiem spēkiem bija 1444 kodollādiņi (2. vieta aiz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/factsheets/Russian-Strategic-Nuclear-Forces-Under-New-START|dead-url=yes|title=Russian Strategic Nuclear Forces Under New START|accessdate=2019-10-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190715054959/https://www.armscontrol.org/factsheets/Russian-Strategic-Nuclear-Forces-Under-New-START|archivedate=2019-07-15}}</ref> Saskaņā ar Krievijas Federācijas militāro doktrīnu tai reaģējot uz agresiju, izmantojot masu iznīcināšanas ieročus, ir tiesības izmantot [[Kodolieroči|kodolieročus]], kā arī izmantot parastos ieročus, gadījumā, ja tiek apdraudēta valsts pastāvēšana<ref>[http://static.kremlin.ru/media/events/files/41d527556bec8deb3530.pdf 27.Pants (krieviski)]</ref> == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Krievijas demogrāfija}} <div style="font-size: 90%"> {| class="wikitable" border="1" table cellspacing="0" style="border:1px black; float:left; margin-left:1em;" ! style="background:#F99;" colspan="2"|Etniskais sastāvs (2010)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-url=https://web.archive.org/web/20120118212344/http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-date=18 January 2012 |title=ВПН-2010 |website=perepis-2010.ru}}</ref> |- |[[Krievi]]||80,9% |- |[[Tatāri]]||3,9% |- |[[Ukraiņi]]||1,4% |- |[[Baškīri]]||1,1% |- |[[Čuvaši]]||1,0% |- |[[Čečeni]]||1,0% |- |Citi/nenosauktie||10,7% |} </div> [[Attēls:Population of Russia.PNG|thumbnail|200px|Iedzīvotāju skaita izmaiņas Krievijā]] Krievijas Federācijā dzīvo vairāk kā 160 etnisko grupu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=1 June 2007: A great number of children in Russia remain highly vulnerable|publisher=United Nations Children's Fund|url=http://www.unicef.org/russia/media_6762.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2008-01-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20080103035733/http://www.unicef.org/russia/media_6762.html}}</ref> Lai gan Krievijas iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši liels, valsts milzīgo izmēru dēļ apdzīvotības blīvums ir zems.<ref>Skatīt [[Valstu uzskaitījums pēc apdzīvojuma blīvuma|Valstu uzskatījumu pēc apdzīvojuma blīvuma]]</ref> Visblīvāk apdzīvota ir Krievijas Federācijas Eiropas daļa, [[Urāli|Urālu]] kalnu apkaime un dienvidrietumu [[Sibīrija]]. Valsts pastāvīgo iedzīvotāju skaits uz {{dat|2009|1|1}} bija 141 903 979 cilvēki. 2008. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 121 400 cilvēkiem vai par 0,085% (2007. gadā — par 212 000 vai 0,15% un 2006. gadā — par 532 000 vai 0,37%). 2008. gadā par 2,7% turpināja pieaugt [[Cilvēku migrācija|migrācija]] ar 281 615 migrantiem, kas ieradās Krievijas Federācijā, 95% no tiem ieradās no [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] valstīm, lielais vairums bija krievi vai [[krievvalodīgie]].<ref name=demo>{{Tīmekļa atsauce|accessdate=2008-03-05|title=Demography|publisher=Federal State Statistics Service|url=http://www.gks.ru/bgd/free/b08_00/IssWWW.exe/Stg/d01/7-0.htm|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080225172120/http://www.gks.ru/bgd/free/b08_00/IssWWW.exe/Stg/d01/7-0.htm|archivedate=2008-02-25}}</ref><ref name=gks>[http://www.gks.ru/free_doc/2010/demo/dem-sit-09.doc Modern demographics of Russia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101217150324/http://www.gks.ru/free_doc/2010/demo/dem-sit-09.doc |date={{dat|2010|12|17||bez}} }} by [[Rosstat]]. Retrieved on October 5, 2010</ref> Krievu [[emigranti|emigrantu]] skaits samazinājās par 16% līdz 39 508, no tiem 66% devās uz citām NVS valstīm. Ir aplēsts, ka valstī ir 10 miljoni nelegālu imigrantu no bijušajām Padomju Savienības valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia cracking down on illegal migrants|publisher=International Herald Tribune|date=15 January 2007|url=http://www.iht.com/articles/2007/01/15/news/migrate.php|accessdate =}}</ref> Aptuveni 116 miljoni etnisko [[krievi|krievu]] dzīvo Krievijas Federācijā,<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_02.php Ethnic groups in Russia], 2002 census, ''Demoscope Weekly''. Retrieved 5 February 2009</ref> bet bijušajās [[Padomju Savienība]]s republikās, galvenokārt [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Kazahstāna|Kazahstānā]] — vairāk kā 20 miljoni.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/4420922.stm Russians left behind in Central Asia], BBC News, November 23, 2005.</ref> 73% iedzīvotāju dzīvo pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Resident population|publisher=Federal State Statistics Service|url=http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/05-01.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120303135317/http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/05-01.htm|archivedate=2012-03-03}}</ref> Pēc 2002. gada skaitīšanas rezultātiem divas lielākās pilsētas Krievijā ir [[Maskava]] (12 381 000 iedzīvotāju) un [[Sanktpēterburga]] (5 282 000). Vienpadsmit citās pilsētās ir starp vienu un diviem miljoniem iedzīvotāju: [[Čeļabinska|Čeļabinskā]], [[Kazaņa|Kazaņā]], [[Novosibirska|Novosibirskā]], [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]], [[Omska|Omskā]], [[Perma|Permā]], [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]], [[Samara|Samarā]], [[Ufa|Ufā]], [[Volgograda|Volgogradā]] un [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]]. Lielākais iedzīvotāju skaits bija [[1991]]. gadā — 148 689 000, bet tad sākās straujš kritums 1990. gadu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://countrystudies.us/russia/29.htm|publisher=Library of Congress| title= Demographics| accessdate=2008-01-16}}</ref> Pateicoties miršanas apjoma samazinājumam, dzimstības un imigrācijas apjomu palielinājumam, iedzīvotāju skaita kritums pakāpeniski samazinājās. Saskaņā Krievijas Federācijas Valsts Statistikas pārvaldes datiem, mirstības rādītājs valstī 2007. gadā samazinājās par 4%, salīdzinot ar 2006. gadu, sasniedzot apmēram 2 miljonus mirušo, tajā pat laikā dzimstības rādītājs gadu no gada pieauga par 8,3% līdz 1,6 miljoniem jaundzimušo.<ref name=ri>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20080221/99803097.html|title=Russia's population down 0.17% in 2007 to 142 mln|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-03-11|archive-date=2008-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080314002231/http://en.rian.ru/russia/20080221/99803097.html}}</ref> Lai gan dzimstības līmenis ir salīdzināms ar citu Eiropas valstu dzimstības līmeni (12,1 jaundzimušais uz 1000 cilvēkiem 2008. gadā, salīdzinot ar [[Eiropas Savienība]]s vidējo 9,90 uz 1000),<ref name="gks"/> tomēr Krievijas Federācijā ir būtiski augstāki mirstības rādītāji (2008. gadā mirstības līmenis bija 14,7 uz 1000 cilvēkiem,<ref name="gks"/> salīdzinājumā ar [[Eiropas Savienība]]s vidējo 10,28 uz 1000).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Factbook|title=Rank Order — Birth rate|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html|accessdate=2009-04-25|archive-date=2013-03-10|archive-url=https://www.webcitation.org/6F0FiNNzQ?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html}}</ref> {{Krievijas lielākās pilsētas‎}} {{clear}} === Izglītība === Krievijas Federācijas [[Krievijas konstitūcija|konstitūcija]] visiem pilsoņiem garantē bezmaksas izglītību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 43 para. 1)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-03.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> un 99,4% no tiem prot lasīt un rakstīt.<ref name=cia/> Lai iestātos augstākās izglītības mācību iestādēs, ir jāiztur konkursi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Smolentseva|first=Anna|title=Bridging the Gap Between Higher and Secondary Education in Russia|url=http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/News19/text13.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071123162906/http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/News19/text13.html|archivedate=2007-11-23}}</ref> Ir augsta līmeņa zinātniskie pētījumi, īpaši kosmosa un aviācijas jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia Country Guide| publisher= EUbusiness.com| url=http://www.eubusiness.com/Russia/russia-country-guide/|accessdate=2007-12-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=U.S. Department of State|title=Background Note: Russia|url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3183.htm|accessdate=2008-01-02|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080109033436/http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3183.htm|archivedate=2008-01-09}}</ref> Valdība piešķir naudas līdzekļus, lai segtu mācību maksas noteiktu kvotu ietvaros, vai noteiktam studentu skaitam katrai valsts iestādei, studentiem tiek maksāta neliela [[stipendija]] un nodrošināta bezmaksas dzīvošana. Tomēr izglītības iestādes pašas nav spējīgas nodrošināt atbilstošas skolotāju algas, stipendijas studentiem un uzturēt savas ēkas,<ref name=education2>{{Tīmekļa atsauce|title=Higher education structure|publisher=State University Higher School of Economics|url=http://www.hse.ru/lingua/en/rus-ed.html|accessdate=2007-12-27}}</ref> tādēļ daudzas valsts iestādes sāka ieviest maksas mācību vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Higher Education Institutions|url=http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/08-10.htm|publisher=Federal State Statistics Service|accessdate=2008-01-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120303145808/http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/08-10.htm|archivedate=2012-03-03}}</ref> un parādījās daudzas privātās augstākās izglītības iestādes.<ref name=education2/> === Valoda === {{Pamatraksts|Krievu valoda}} [[Attēls:Two largest ethnic minority by federal subject 2010.jpg|thumb|200px|Minoritāšu valodas Krievijas Federācijas subjektu teritorijās. Teritorijas krāsa norāda uz visizplatītāko minoritātes valodu, bet kvadrāts tajā uz otro izplatītāko minoritātes valodu (2010. gada tautskaites dati).]] Krievijas Federācijā mīt aptuveni 160 etniskās grupas, kas runā apmēram 100 valodās.<ref name=britannica/> Saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana|skaitīšanu]] 142,6 miljoni cilvēku prot [[krievu valoda|krieviski]], viņiem seko 5,3 miljoni [[tatāru valoda|tatāru valodā]] runājošo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.perepis2002.ru/index.html?id=87|title=Russian Census of 2002|work=4.3. Population by nationalities and knowledge of Russian; 4.4. Spreading of knowledge of languages (except Russian)|publisher=Federal State Statistics Service|accessdate=2008-01-16|archive-date=2020-06-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200622151329/http://www.perepis2002.ru/index.html?id=87}}</ref> Konstitūcija formāli ļauj atsevišķām republikām padarīt viņu dzimto valodu par otru oficiālo kopā ar krievu valodu, taču faktiski vienīgā oficiālā valsts valoda ir krievu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 68, para. 2)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-04.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Neskatoties uz plašo izkliedi, krievu valoda ir viendabīga visā Krievijas Federācijas teritorijā. Krievu valoda ir visplašāk lietotā [[slāvu valodas|slāvu valoda]].<ref name=toronto>{{Tīmekļa atsauce|title=Russian|publisher=University of Toronto|url=http://learn.utoronto.ca/Page625.aspx|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070106002617/http://learn.utoronto.ca/Page625.aspx|archivedate=2007-01-06}}</ref> Krievu valoda pieder [[indoeiropiešu valodu saime]]i un ir viena no austrumslāvu valodām; pārējās ir [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[ukraiņu valoda]]s (un, iespējams, [[rusīnu valoda|rusīnu]]). Tomēr pie austrumslāvu valodām nepieder [[baznīcslāvu valoda]] jeb senbulgāru valoda, kuras rakstiskie paraugi Krievijas Federācijā ir saglabājušies kopš 10. gadsimta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007|title=Russian language|url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216235358/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html|archivedate=2007-12-16}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071216235358/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html |date=2007-12-16 }}</ref> Krievu valoda ir viena no sešām oficiālajām [[Apvienotās Nācijas|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] valodām. === Reliģija === [[Attēls:Moscow - Cathedral of Christ the Saviour.jpg|thumbnail|150px| [[Kristus Glābēja katedrāle]] Maskavā]] Krievijas Federācijas tradicionālās reliģijas ir [[kristietība]], [[islāms]], [[budisms]] un [[jūdaisms]], ko likums, kas tika pieņemts 1997. gadā, uzskatīta par daļu no Krievijas "vēsturiskā mantojuma".<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Bell| first= Imogen| title=Eastern Europe, Russia and Central Asia|url=http://books.google.com/books?id=EPP3ti4hysUC&pg=PA47&lpg=PA47&dq=respecting+christianity+islam+buddhism+judaism+and+other&source=web&ots=pppIldMuS1&sig=KikE3NJkzMEdWt4rU9EoeN03-6o|accessdate=2007-12-27}}</ref> Ticīgo skaita novērtējums dažādu avotu vidū plaši svārstās, un dažos ziņojumos neticīgo skaits tiek novērtēts 16—48% lielumā no visa iedzīvotāju skaita.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Zuckerman|first=Phil|title=Atheism: Contemporary Rates and Patterns, chapter in The Cambridge Companion to Atheism, ed. by Michael Martin|publisher=Cambridge University Press|year=2005|isbn=}}</ref> Krievijā dominējošā reliģija ir [[Krievu pareizticība]].<ref name=relig>{{Tīmekļa atsauce|title=Religion In Russia|publisher=Embassy of the Russian Federation|url=http://www.russianembassy.org/RUSSIA/religion.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100219172802/http://www.russianembassy.org/russia/religion.htm|archivedate=2010-02-19}}</ref> 95% no reģistrētajām pareizticīgo draudzēm pieder Krievu Pareizticīgajai baznīcai, lai gan ir vairākas citas mazākas pareizticīgo baznīcas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title={{ru ikona}} Сведения о религиозных организациях, зарегистрированных в Российской Федерации По данным Федеральной регистрационной службы|date=December 2006| url= http://www.religare.ru/article36302.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Lielais vairums pareizticīgo neapmeklē baznīcu regulāri, tomēr tajā saskata Krievijas mantojuma un kultūras simbolu.<ref name=encarta>{{Tīmekļa atsauce| last= Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007| title= Russia| url= http://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html| accessdate= 2007-12-27| archiveurl= https://web.archive.org/web/20080109010927/https://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html| archivedate= 2008-01-09}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080109010927/https://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html |date=2008-01-09 }}</ref> Pastāv arī citas kristīgās konfesijas, kā [[Romas katoļi]], [[Armēņu gregoriāņi]] un dažādas [[protestantisms|protestantu]] konfesijas. 2007. gada Starptautiskajā reliģiskās brīvības ziņojumā sacīts, ka apmēram 100 miljoni Krievijas Federācijas pilsoņu uzskata sevi par pareizticīgajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.state.gov/g/drl/rls/irf/2007/90196.htm |accessdate=2008-04-08 |title=Russia}}</ref> Saskaņā ar Krievijas Sabiedriskās domas pētījumu centra aptauju 63% no respondentiem uzskatīja sevi par pareizticīgajiem, 6% no respondentiem par musulmaņiem un mazāk kā 1% vai nu par budistiem, vai katoļiem, vai protestantiem vai ebrejiem. Pārējie 12% sacīja, ka viņi tic [[Dievs|Dievam]], bet nepraktizē nevienu no reliģijām, bet 16% teica, ka viņi ir neticīgie.<ref name=religionsurvey>{{Tīmekļa atsauce|title={{ru ikona}} Опубликована подробная сравнительная статистика религиозности в России и Польше|publisher=religare.ru|date=6 June 2007|url=http://www.religare.ru/article42432.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Ir aprēķināts, ka Krievijas Federācijā dzīvo apmēram 15—20 miljoni musulmaņu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Fact Box: Muslims In Russia|publisher=Radio Free Europe|url=http://rfe.rferl.org/featuresarticle/2005/07/b7d5e783-749f-4e6a-b77e-8932ece7ad53.html?napage=2|accessdate=2007-12-27}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=timesmuslim>{{Tīmekļa atsauce| last= Page| first= Jeremy| title=The rise of Russian Muslims worries Orthodox Church|publisher=The Times| url= http://www.timesonline.co.uk/tol/news/world/article551693.ece|accessdate=2007-12-27}}</ref> tomēr tikai 7 līdz 9 miljoni cilvēku stingri ievēro islāma ticību.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.interfax-religion.com/?act=news&div=2869|publisher=Interfax|title=20Mln Muslims in Russia and mass conversion of ethnic Russians are myths — expert|accessdate=2008-04-01}}</ref> Ir aprēķināts, ka valstī ir no 3 līdz 4 miljoniem musulmaņu emigrantu no bijušajām padomju valstīm.<ref name=financialtimes>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's Islamic rebirth adds tension|publisher=Financial Times|url=http://www.ft.com/cms/s/0/3f3fba2c-474f-11da-b8e5-00000e2511c8.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071121232919/http://www.ft.com/cms/s/0/3f3fba2c-474f-11da-b8e5-00000e2511c8.html|archivedate=2007-11-21}}</ref> Vairums musulmaņu dzīvo Volgas-Urālu reģionā, kā arī Ziemeļkaukāzā, Maskavā,<ref>[https://web.archive.org/web/20090625054712/http://www.voanews.com/english/archive/2007-06/2007-06-27-voa4.cfm Russia Faces Population Dilemma], VOA News, June 18, 2007</ref> Sanktpēterburgā un Rietumsibīrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Mainville| first=Michael|title=Russia has a Muslim dilemma|work=Page A - 17|publisher=San Francisco Chronicle|date=19 November 2006|url=http://sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=/c/a/2006/11/19/MNGJGMFUVG1.DTL| accessdate= 2007-12-27}}</ref> Budisms ir tradicionālā reliģija trijos Krievijas Federācijas reģionos: [[Burjatija|Burjatijā]], [[Tiva|Tivā]] un [[Kalmikija|Kalmikijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Nettleton| first= Steve| title= Prayers for Ivolginsky| publisher= CNN| url= http://www.cnn.com/SPECIALS/2000/russia/story/train/ivolginsky.monastery/| accessdate= 2007-12-27| archive-date= 2001-11-22| archive-url= https://web.archive.org/web/20011122131758/http://www.cnn.com/SPECIALS/2000/russia/story/train/ivolginsky.monastery/}}</ref> Daži Sibīrijas un Tālo Austrumu reģionu, Jakutijas, Čukotkas un citi iedzīvotāji līdz ar galvenajām reliģijām praktizē [[šamanisms|šamanismu]], [[panteisms|panteismu]] un [[pagānisms|pagānu]] rituālus. Reliģiskā ierosme notiek galvenokārt pa etnisko līniju. Lielais vairums slāvu ir pareizticīgie. Tjurku valodās runājošie vairākumā ir musulmaņi, lai gan atsevišķas tjurku grupas Krievijā tādas nav.<ref name=religion2>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Religion|publisher=Encyclopædia Britannica Online|year=2007|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia|accessdate=2007-12-27}}</ref> == Tautsaimniecība == [[Attēls:GDP of Russia since 1989.svg|thumb|200px|Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas (1989–2016).]] [[Attēls:Average per capita income in Russia, 1995-2015.png|thumb|200px|Vidējais ienākums uz vienu cilvēku ASV dolāros (1995-2015).]] [[Attēls:Rosneft-azs.jpg|thumbnail|200px|left|''[[Rosneft]]'' degvielas uzpildes stacija. Krievija ir pasaulē vadošā dabasgāzes un otra vadošā naftas eksportētājvalsts]] [[Attēls:Russia Regional product pc.svg|thumbnail|200px|Saražotās produkcijas daudzums uz vienu cilvēku. Tumšāka krāsa atbilst augstākam saražotās produkcijas daudzumam]] Ekonomiskā krīze, kas piemeklēja visas postpadomju valstis 1990. gados, bija gandrīz divreiz dziļāka nekā [[Lielā depresija]] 1930. gados Rietumeiropā un Savienotajās Valstīs.<ref>See “What Can Transition Economies Learn from the First Ten Years? A New World Bank Report,” in ''Transition Newsletter'' (http://worldbank.org/transitionnewsletter/janfeb2002 {{Webarchive|url=http://webarchive.loc.gov/all/20130609102438/http://worldbank.org/transitionnewsletter/janfeb2002 |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}). [http://www.k-a.kg/?nid=5&value=6]</ref><ref name=Russia>Robert D. Kaplan. [http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9B03E4D91E3AF93BA35753C1A9669C8B63 "Who Lost Russia?"]. The New York Times. October 8, 2000.</ref> Pat pirms [[1998. gada Krievijas finansiālā krīze|1998. gada krīzes]] Krievijas [[iekšzemes kopprodukts]] (IKP) bija puse no tā, kāds tas bija 1990. gadu sākumā.<ref name=Russia/> Kopš gadsimtu mijas ekonomikas pieaugumu Krievijā ir veicinājušas [[nafta]]s cenu celšanās, pieaugošās ārvalstu [[investīcija]]s, lielāks iekšzemes patēriņš un lielāka politiskā stabilitāte. Pēc 1998. gada finansu krīzes un pēc deviņiem kārtīgiem pieauguma gadiem, valsts pabeidza 2007. gadu ar vidējo IKP pieaugumu 7% gadā. 2007. gadā Krievijas IKP bija 2,076 triljoni [[ASV dolārs|USD]] — 6. lielākais pasaulē ar IKP pieaugumu 8,1% apmērā no iepriekšējā gada. Galvenokārt pieaugumu radīja nevis tirdznieciskie pakalpojumi un preces iekšējā tirgū, bet gan naftas vai [[derīgais izraktenis|derīgo izrakteņu]] ieguve un eksports.<ref name=cia/> Vidējā [[mēnešalga]] 2008. gada sākumā Krievijā bija 700 USD, salīdzinoši 2000. gadā — 80 USD.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russians weigh an enigma with Putin’s protégé| publisher=MSNBC|url=http://www.msnbc.msn.com/id/24443419/|accessdate=2008-05-09}}</ref> Apmēram 14% krievu 2007. gadā dzīvoja zem valsts [[nabadzība]]s līmeņa,<ref name="RIA">{{Tīmekļa atsauce|publisher=RIA Novosti|title=Russia’s economy under Vladimir Putin: achievements and failures|url=http://en.rian.ru/analysis/20080301/100381963.html|accessdate=2008-05-09|archive-date=2013-09-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130913020517/http://en.rian.ru/analysis/20080301/100381963.html}}</ref> kas ir ievērojami mazāk nekā 40% 1998. gadā — ļaunākajā pēcpadomju sabrukuma periodā.<ref name="https://datahelpdesk.worldbank.org"> [https://datahelpdesk.worldbank.org/knowledgebase/articles/906519-world-bank-country-and-lending-groups], ''[[World Bank]]''</ref> [[Bezdarbs]] Krievijā 2007. gadā bija 6%, salīdzinot ar 12,4% 1999. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| publisher=RIA Novosti| title=Russia's unemployment rate down 10% in 2007 - report| url=http://en.rian.ru/russia/20080208/98724898.html| accessdate=2008-05-09| archive-date=2013-07-26| archive-url=https://web.archive.org/web/20130726213945/http://en.rian.ru/russia/20080208/98724898.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=indexmundi.com|title=Russia — Unemployment rate (%)|url=http://www.indexmundi.com/g/g.aspx?c=rs&v=74|accessdate=2008-05-09}}</ref> Krievijas Federācijai ir pasaulē lielākie [[dabasgāze]]s krājumi, otrie lielākie [[akmeņogles|akmeņogļu]] krājumi un astotie lielākie [[nafta]]s krājumi. Tā ir vadošā pasaules dabasgāzes eksportētāja un otra lielākā naftas eksportētāja. Nafta, dabasgāze, [[metāli]] un [[kokmateriāli]] sastāda vairāk nekā 80% no Krievijas [[eksports|eksporta]] uz ārzemēm.<ref name=cia/> Tomēr kopš 2003. gada dabisko resursu eksporta ekonomiskā nozīme sāka samazināties, jo ievērojami nostiprinājās iekšējais tirgus. Par spīti augstajām enerģijas cenām, nafta un gāze 2007. gadā sastādīja tikai 5,7% no Krievijas IKP.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia fixed asset investment to reach $370 bln by 2010 - Kudrin|publisher=RIA Novosti|url=http://en.rian.ru/business/20070921/80301609.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2008-01-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080104012742/http://en.rian.ru/business/20070921/80301609.html}}</ref> Atšķirībā no daudzām citām ar resursiem bagātām valstīm, Krievijai ir senākas izglītības, zinātnes un rūpniecības tradīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: How Long Can The Fun Last?| publisher= BusinessWeek| url= http://www.businessweek.com/globalbiz/content/dec2006/gb20061207_520461_page_2.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Valstī ir vairāk [[universitāte|universitāšu]] beidzēju nekā citās Eiropas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=CEE Biweekly (page 6)|publisher=UNESCO Institute for Statistics, UniCredit New Europe Research Network|url=http://www.unicredit-tiriac.ro/pdf/CEE-Biweekly_07-05-24.pdf|accessdate=2008-03-28|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080402021134/http://www.unicredit-tiriac.ro/pdf/CEE-Biweekly_07-05-24.pdf|archivedate=2008-04-02}}</ref> 2001. gadā pieņemtā [[nodoklis|nodokļu]] likumdošana samazināja iedzīvotāju nodokļu nastu un krasi palielināja valsts ieņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Tavernise|first=Sabrina|title=Russia Imposes Flat Tax on Income, and Its Coffers Swell|publisher=The New York Times|date=23 March 2002| url= http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9E01E0DC163BF930A15750C0A9649C8B63|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijā ir vienotais privāto ienākumu nodoklis 13 procentu apmērā. Saskaņā ar 2007. gada pētījumiem Krievija bija starp valstīm ar vispievilcīgāko nodokļu sistēmu individuālajām saimniecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Rabushka|first=Alvin|title=The Flat Tax at Work in Russia: Year Three|publisher=Hoover Institution|url=http://www.hoover.org/research/russianecon/essays/5144587.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080125164024/http://www.hoover.org/research/russianecon/essays/5144587.html|archivedate=2008-01-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Global personal taxation comparison survey — market rankings|publisher=Mercer (consulting firms)|url=http://www.mercer.com.au/pressrelease/details.htm?idContent=1287670|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110427032348/http://www.mercer.com.au/pressrelease/details.htm?idContent=1287670|archivedate=2011-04-27}}</ref> Kopš 2001. gada federālais budžets bija ar pārpalikumu un Krievija izmantoja ienākumus no tās [[Krievijas Federācijas Stabilizācijas fonds|Krievijas Federācijas Stabilizācijas fonda]], lai priekšlaicīgi nomaksātu visus padomju ēras suverēnos parādus [[Parīzes klubs|Parīzes klubam]] un [[Starptautiskais valūtas fonds|Starptautiskajam valūtas fondam]]. Ar naftas eksportu nopelnītais ļāva Krievijai palielināt tās ārējās rezerves no 12 miljardiem USD 1999. gadā līdz 597,3 miljardiem USD 2008. gadā, kas bija trešās lielākās rezerves pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cbr.ru/Eng/statistics/credit_statistics/print.asp?file=inter_res_08_e.htm|title=International Reserves of the Russian Federation in 2008|publisher=The Central Bank of the Russian Federation|accessdate=2008-07-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080914211934/http://cbr.ru/eng/statistics/credit_statistics/print.asp?file=inter_res_08_e.htm|archivedate=2008-09-14}}</ref> Valsts spēja būtiski samazināt tās agrāko ievērojamo ārējo parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's foreign debt down 31.3% in Q3—finance ministry|publisher=RIA Novosti|url=http://en.rian.ru/russia/20061031/55272320.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2012-02-15|archive-url=https://www.webcitation.org/65T8o7rP6?url=http://en.rian.ru/russia/20061031/55272320.html}}</ref> Pēc [[1998. gada finanšu krīze]]s Krievija uzlaboja savu starptautisko finansu stāvokli,<ref name=cia/> tomēr Krievijas Federācijas ekonomiskā attīstība bija ģeogrāfiski nevienmērīga — [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] pieauguma apjoms attiecībā pret valsts IKP bija neproporcionāli liels.<ref>{{ru ikona}} {{Tīmekļa atsauce|title=Gross regional product by federal subjects of the Russian Federation 1998—2006|url=http://www.gks.ru/bgd/free/b01_19/IssWWW.exe/Stg/d000/vrp98-06.htm|accessdate=2008-06-30|publisher=Federal State Statistics Service|archive-date=2019-08-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20190827215907/http://www.gks.ru/bgd/free/b01_19/IssWWW.exe/Stg/d000/vrp98-06.htm}}</ref> Daudzās apdzīvotās vietās, sevišķi [[Sibīrija|Sibīrijā]] un lauku apvidos, attīstība ievērojami kavējās. Tomēr vidusšķira palielinājās no 8 miljoniem cilvēku 2000. gadā līdz 55 miljoniem cilvēku 2006. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: How Long Can The Fun Last?|publisher=BusinessWeek|url=http://www.businessweek.com/globalbiz/content/dec2006/gb20061207_520461.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas Federācijā 2007. gadā dzīvoja 50 no pasaules 110 miljardieriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|accessdate=2008-04-19|url=http://www.reuters.com/article/businessNews/id USL189270520080418?feedType=RSS&feedName=businessNews|author=Robin Paxton|title=A billion dollars not enough for Russian rich list|publisher=Forbes}}{{Novecojusi saite}}</ref> Noteicošais faktors ekonomikas izaugsmē bija ražošanas, darba algas un patēriņa pieaugumu apvienojums.<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|last=Lipsky|first=John|title=Statement by John Lipsky, First Deputy Managing Director of the International Monetary Fund|work=Press Release No. 07/126|publisher=International Monetary Fund| url= http://www.imf.org/external/np/sec/pr/2007/pr07126.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Tomēr [[Pasaules Banka]] norādīja uz grūtībām ar ko jāsaskaras valsts ekonomikai, kā ekonomikas dažādošana, mazo un vidējo uzņēmumu skaita pieauguma veicināšana, cilvēciskā kapitāla veidošana un kopējās vadības uzlabošana, bet novecojoša un pēc gadiem ilgas nevērīgas izturēšanās neatbilstoša [[infrastruktūra]] tika uzrādīta par ekonomiskās izaugsmes vājāko vietu.<ref name="nosaukums-1" /> Pēc [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīze]]s sākuma Krievijas valdība 2008. gadā apsolīja līdz 2020. gadam investēt infrastruktūrā 1 triljonu [[USD]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20070920/80058850.html|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-07-31|title=Russia to invest $1 trillion in infrastructure by 2020 - ministry|archive-date=2011-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20110428135337/http://en.rian.ru/russia/20070920/80058850.html}}</ref> Pēc Krievijas atbalstīto [[Donbasa karš|Ukrainas separātistu militārās ofensīvas]] sākšanās ASV, ES, Japāna un vairākas citas valstis ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas noveda pie tās ekonomikas lejupslīdes un [[Krievijas rublis|rubļa]] devalvācijas. Krievijas Federācijas IKP pārmaiņas kopš 1998. gada finanšu krīzes pēc [[Pasaules banka]]s datiem:<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.KD.ZG/countries |title=GDP growth (annual %) |website=worldbank.org |publisher=World Bank Group |accessdate=19 July 2016}}</ref><ref name=" World Bank">{{tīmekļa atsauce|url= https://openknowledge.worldbank.org/bitstream/handle/10986/25823/9781464810169.pdf#page=24|title= World Bank forecasts for Russia, January 2017|publisher=[[World Bank]]|accessdate=2 February 2017}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !style="background:#f3fff3"|Gads !style="background:#f3fff3"|'''1999''' !style="background:#f3fff3"|'''2000''' !style="background:#f3fff3"|'''2001''' !style="background:#f3fff3"|'''2002''' !style="background:#f3fff3"|'''2003''' !style="background:#f3fff3"|'''2004''' !style="background:#f3fff3"|'''2005''' !style="background:#f3fff3"|'''2006''' !style="background:#f3fff3"|'''2007''' !style="background:#f3fff3"|'''2008''' !style="background:#f3fff3"|'''2009''' !style="background:#f3fff3"|'''2010''' !style="background:#f3fff3"|'''2011''' !style="background:#f3fff3"|'''2012''' !style="background:#f3fff3"|'''2013''' !style="background:#f3fff3"|'''2014''' !style="background:#f3fff3"|'''2015''' !style="background:#f3fff3"|'''2016''' |- !style="background:#f3fff3"|% IKP | 6,4 | 10,0 | 5,1 | 4,7 | 7,3 | 7,2 | 6,4 | 8,2 | 8,5 | 5,2 | -7,8 | 4,5 | 4,3 | 3,4 | 1,3 | 0,7 | -3,7 | -0,6 |} == Kultūra == === Klasiskā mūzika un balets === [[Attēls:Peter Tschaikowski.jpg|thumbnail|150px|[[Pēteris Čaikovskis]], krievu komponists]] Krievijas Federācijas daudzajām etniskajām grupām ir atšķirīgas [[tautas mūzika]]s tradīcijas. 19. gadsimtu Krievijas mūzikā iezīmēja saspīlējums starp klasisko komponistu [[Mihails Gļinka|Mihailu Gļinku]] un viņa sekotājiem, kas izmantoja krievu nacionālo identitāti un savās kompozīcijās iekļāva reliģiskus un tautiskus elementus, un [[Krievijas Muzikālā biedrība|Krievijas Muzikālo biedrību]], ko vadīja komponisti [[Antons Rubinšteins|Antons]] un [[Nikolajs Rubinšteins|Nikolajs Rubinšteini]]. Savukārt padomju laikā, saskaņā ar Staļina sociālistiskā reālisma politiku, mūzika tika ļoti rūpīgi kontrolēta. Pasaules slavu ieguva romantiskās ēras komponisti [[Pēteris Čaikovskis]] un [[Sergejs Rahmaņinovs]], simbolisma mūzikas pārstāvis [[Aleksandrs Skrjabins]], neoklasicisma pārstāvis [[Igors Stravinskis]], modernisma pārstāvji [[Sergejs Prokofjevs]] un [[Dmitrijs Šostakovičs]]. Krievijas [[konservatorija|konservatorijās]] skolojušies vijolnieki [[Dāvids Oistrahs]] un [[Gidons Krēmers]], čellists [[Mstislavs Rostropovičs]], pianisti [[Vladimirs Horovics]], [[Svjatoslavs Rihters]] un [[Emīls Gilels]] un dziedātāja [[Gaļina Višņevska]]. [[Attēls:Moscow Bolshoi Theatre 2011.JPG|thumbnail|left|Lielais teātris atrodas Maskavā]] 20. gadsimta sākumā slaveni kļuva baleta dejotāji [[Anna Pavlova]] un [[Vaslavs Ņižinskis]], bet impresārijs [[Sergejs Djagiļevs]] un viņa Krievu baleta viesizrādes ietekmēja baleta attīstību visā pasaulē.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Garafola|first=Lynn|title=Diaghilev's Ballets Russes| publisher= Oxford University Press|page=576|url=http://www.amazon.com/Diaghilevs-Ballets-Russes-Lynn-Garafola/dp/0195057015| isbn=0195057015|year=1989}}</ref> Arī padomju [[balets]] saglabāja 19. gadsimta krievu baleta tradīcijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Cashin|first=Kathryn Karrh|title=Alexander Pushkin's Influence on Russian Ballet — Chapter Five: Pushkin, Soviet Ballet, and Afterward|url=http://etd.lib.fsu.edu/theses/available/etd-04072005-133328/unrestricted/12_kkc_chap5.pdf|accessdate=2007-12-27|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080102150415/https://etd.lib.fsu.edu/theses/available/etd-04072005-133328/unrestricted/12_kkc_chap5.pdf|archivedate=2008-01-02}}</ref> un Padomju Savienības [[horeogrāfija]]s skolai piederēja [[Maija Pļisecka]], [[Rūdolfs Nurijevs]] un [[Mihails Barišņikovs]]. Krievijas Federācijā slavenākās ir [[Maskavas Lielais teātris|Maskavas Lielā teātra]] un Sanktpēterburgas [[Marijas teātris|Kirova]] baleta trupas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://petersburgcity.com/news/culture/2005/11/18/theatre/|title=A Tale of Two Operas|publisher=Petersburg City|accessdate=2008-01-11}}</ref> === Literatūra === {{pamatraksts|krievu literatūra}} [[Attēls:L.N.Tolstoy Prokudin-Gorsky.jpg|thumbnail|150px|[[Ļevs Tolstojs]], krievu rakstnieks]] Krievijā literatūras pirmsākumi datējami ar [[10. gadsimts|10. gadsimtu]], bet [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā to izveidoja vairāki izcili dzejnieki un rakstnieki. Šis laika posms un krievu dzejas Zelta laikmets aizsākās ar [[Aleksandrs Puškins|Aleksandru Puškinu]], kas tiek uzskatīts par mūsdienu krievu literatūras pamatlicēju un bieži tiek saukts par "krievu [[Viljams Šekspīrs|Šekspīru]]".<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|first=Catriona|title=Russian Literature: A Very Short Introduction (Very Short Introductions) (Paperback)|publisher=Oxford Paperbacks|url=http://www.amazon.co.uk/Russian-Literature-Short-Introduction-Introductions/dp/0192801449|isbn=0192801449|year=2001}}</ref> To 19. gadsimtā turpināja [[Antons Čehovs]], [[Mihails Ļermontovs]], [[Ļevs Tolstojs]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Ivans Turgeņevs]] un [[Fjodors Dostojevskis]]. [[Ivans Gončarovs]], [[Mihails Saltikovs]], [[Aleksejs Pisemskis]] un [[Nikolajs Ļeskovs]] arī ir devuši stabilu ieguldījumu krievu prozā. No 1880. gadiem krievu literatūra sāka mainīties. Lielo romānistu laiks bija pagājis un krievu literatūrā par noteicošajiem žanriem uz vairākām desmitgadēm, kas pazīstamas kā krievu dzejas Sudraba laikmets, kļuva īsproza un dzeja. Starp 1893. un 1914. gadu krievu literatūrā iepriekš pārsvarā esošā [[reālisms|reālisma]] vietā par valdošo kļuva [[simbolisms]]. Tā laika vadošo rakstnieku vidū ir [[Valērijs Brjusovs]], [[Andrejs Belijs]], [[Vjačeslavs Ivanovs]], [[Aleksandrs Bloks]], [[Nikolajs Gumiļevs]], [[Dmitrijs Merežkovskis]], [[Fjodors Sologubs]], [[Anna Ahmatova]], [[Osips Mandelštams]], [[Marina Cvetajeva]], [[Leonīds Andrejevs]], [[Ivans Buņins]] un [[Maksims Gorkijs]]. Pēc Krievijas 1917. gada revolūcijām un sekojošā [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]], vairāki vispāratzīti rakstnieki pameta jaunizveidoto Padomju Savienību, tajā pat laikā radās jauna paaudze rakstnieku. 1930. gados, saskaņā ar Josifa Staļina sociālistiskā reālisma politiku, literatūru sažņaudza [[cenzūra]]. Pēc viņa nāves iestājās zināms atkusnis un literatūras ierobežojumi tika atcelti. Līdz 1970. un 1980. gadiem rakstnieki aizvien vairāk ignorēja sociālistiskā reālisma vadlīnijas. Starp padomju laika vadošajiem rakstniekiem ir [[Jevgeņijs Zamjatins]], [[Isaāks Bābels]], [[Ilfs un Petrovs]], [[Jurijs Oļeša]], [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]], [[Mihails Bulgakovs]], [[Boriss Pasternaks]], [[Aleksandrs Solžeņicins]], [[Vladimirs Majakovskis]], [[Mihails Šolohovs]], [[Jevgēņijs Jevtušenko]] un [[Andrejs Vozņesenskis]]. === Kinematogrāfija === Krievijas filmu industrija pēc [[Oktobra revolūcija]]s padarīja montāžu par kinematogrāfiskās izteiksmes galveno paņēmienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/394161/history-of-the-motion-picture|publisher=Encyclopædia Britannica|title=History of the motion picture: The Soviet Union|accessdate=2008-01-07}}</ref> Padomju kinematogrāfija tūlīt pēc 1917. gada revolūcijas bija jaunatradumu avots, radot tādas filmas kā "[[Bruņukuģis "Potjomkins" (filma)|Bruņukuģis "Potjomkins"]]".<ref name=film>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Motion pictures|publisher=Encyclopædia Britannica| year= 2007| url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia|accessdate=2007-12-27}}</ref> Padomju laika filmu veidotāji, it īpaši [[Sergejs Eizenšteins]] un [[Andrejs Tarkovskis]] bija vieni no visnovatoriskākajiem un ietekmīgākajiem [[kinorežisors|kinorežisoriem]]. Eizenšteins studēja arī pie filmu veidotāja un teorētiķa [[Ļevs Kuļešovs|Ļeva Kuļešova]], kurš pasaulē pirmajā filmu skolā [[Vissavienības Kinematogrāfijas institūts|Vissavienības Kinematogrāfijas institūtā]] Maskavā noformulēja novatorisku rediģēšanas procesu sauktu par montāžu. [[Dziga Vertovs|Dzigam Vertovam]], kura "kino-acs" teorijai, kad kamera, tāpat kā cilvēka acs, ir vislabāk izmantojama, lai izpētītu īsto dzīvi, bija milzīga ietekme uz dokumentāro filmu veidošanas un kinematogrāfiskā reālisma attīstību. 1932. gadā Staļins padarīja sociālistisko reālismu par valsts politiku; tas apspieda radošumu, tomēr daudzas šajā stilā uzņemtās padomju filmas bija mākslinieciski veiksmīgas, piemēram, "[[Čapajevs]]", "[[Lido dzērves]]" un "[[Balāde par kareivi]]".<ref name=film/> Ārkārtīgi populāras bija [[Leonīds Gaidajs|Leonīda Gaidaja]] 1960. un 1970. gadu komēdijas ar daudziem lipīgiem izteicieniem, kas tiek lietoti vēl šodien. 1969. gadā uz ekrāniem tika izlaista [[Vladimirs Motiļs|Vladimira Motiļa]] filma "[[Baltā tuksneša saule]]", uzsākot jaunu žanru, kas pazīstams kā "osterns". Kosmonauti šo filmu skatās pirms katras došanās kosmosā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmlinc.com/wrt/onsale08/russian08/whitesunofthedesert.html|publisher=Film Society of Lincoln Center|title=White Sun of the Desert / Beloe solntse pustyni|accessdate=2008-01-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080905102633/http://filmlinc.com/wrt/onsale08/russian08/whitesunofthedesert.html|archivedate=2008-09-05}}</ref> 1980. un 1990. gadi bija krīzes periods Krievijas kinematogrāfijā. Lai gan krievu filmu veidotājiem parādījās iespēja brīvi izpausties, krasi tika ierobežotas valsts subsīdijas, kas noveda pie filmu ražošanas samazinājuma. 21. gadsimta sākuma straujā ekonomiskā attīstība izraisīja skatītāju skaita pieaugumu un sekojošu nozares uzplaukumu.<ref name=kino>{{Tīmekļa atsauce|last=Dzieciolowski|first=Zygmunt|title=Kinoeye: Russia's reviving film industry|url=http://www.opendemocracy.net/globalization-Film/russian_film_3726.jsp|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071221031103/http://www.opendemocracy.net/globalization-Film/russian_film_3726.jsp|archivedate=2007-12-21}}</ref> "[[Krievu Arka]]" (2002) bija pirmā mākslas filma, kas uzņemta izmantojot tikai vienu dubli. === Vizuālā māksla === [[Attēls:Bernsteinzimmer02.jpg|thumbnail|200px|Dzintara istaba]] Sākotnēji krievu glezniecība koncentrējās uz [[Ikona (svētbilde)|ikonu]] glezniecību un vibrējošām [[freska|freskām]], ko krievi pārmantoja no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]]. Krievu mākslas pirmsākumus izveidoja [[Teofāns Grieķis]] un [[Andrejs Rubļovs]]. 1757. gadā izveidota [[Krievijas Mākslas akadēmija]], starp ievērojamiem no Akadēmijas nākušiem portretu gleznotājiem bija [[Ivans Argunovs]], [[Fjodors Rokotovs]], [[Dmitrijs Levickis]] un [[Vladimirs Borovikovskis]]. 19. gadsimtā uzplauka reālisms un reālisti attēloja ainavas ar plašām upēm, mežiem un bērzu birzīm, kā arī spēcīgas žanra ainavas un laikabiedru portretus. Citi mākslinieki koncentrējās uz sociālo kriticismu, attēlojot nabagu stāvokli un kariķējot varu, kas uzplauka [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] valdīšanas laikā. Mākslinieki radīja plašas gleznas, lai attēlotu dramatiskus momentus Krievijas vēsturē. Mākslinieku grupa [[Peredvižņiki]] (ceļotāji) sarāva saites ar Krievijas akadēmiju un aizsāka no akadēmiskajiem ierobežojumiem brīvu mākslas virzienu. Viņu gleznojumiem bija dziļa sociālā un politiskā nozīme. Starp vadošajiem reālistiem jāmin [[Ivans Šiškins]], [[Arhips Kuindži]], [[Ivans Kramskojs]], [[Vasīlijs Poļenovs]], [[Isaāks Levitāns]], [[Vasīlijs Surikovs]], [[Viktors Vasņecovs]] un [[Iļja Repins]]. [[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]] un [[Karls Brilovs]] ir ievērojami ar romantiski vēsturiskām gleznām. Krievu [[avangards]] ir kopīgais nosaukums, kas tiek izmantots, lai definētu lielu, ietekmīgu modernistu mākslas vilni, kas plauka apmēram no 1890. līdz 1930. gadam. Nosaukums ietver daudzas atsevišķas, bet sarežģītā veidā saistītas mākslas kustības, kas bija sastopamas tajā laikā; proti — [[neoprimitīvisms]], [[supremātisms]], [[konstruktīvisms]], [[rajonisms]] un [[futūrisms]]. Starp šī laika ievērojamajiem māksliniekiem bija [[Gustavs Klucis]], [[Els Ļisickis]], [[Kazimirs Maļēvičs]], [[Vasilijs Kandinskis]], [[Vladimirs Tatļins]], [[Aleksandrs Rodčenko]] un [[Marks Šagāls]]. Pēc 1932. gada avangarda idejas sadūrās ar Staļina jaunradīto sociālistiskā reālisma virzienu. 1920. gadu beigās nelokāmā sociālistiskā reālisma politika pārņēma vizuālo mākslu, kā jau tas bija izdarīts literatūrā un kinofilmās, un drīz avangards pazuda no redzesloka. Daži mākslinieki apvienoja jauninājumus ar sociālistisko reālismu, tai skaitā [[Ernsts Ņeizvestnijs]], [[Iļja Kabakovs]], [[Mihails Šemjakins]], [[Ēriks Bulatovs]] un [[Vera Muhina]]. Izmantotie paņēmieni bija daudzveidīgi — [[primitīvisms]], [[hiperreālisms]], [[groteska]] un [[abstrakcija]], bet tiem kopēja bija nepatika pret sociālistiskā reālisma kanoniem. 1940. gados padomju mākslinieki radīja darbus, kas bija patriotiski un antifašistiski, skulptori izveidoja daudzus pieminekļus karā kritušajiem, izcilākajiem no tiem piemīt dižens atturīgs svinīgums. 20. gadsimtā daudzi krievu mākslinieki veidoja savas karjeras Rietumeiropā. Tādi mākslinieki kā [[Vasilijs Kandinskis]], [[Marks Šagāls]] un [[Naums Gabo]] izplatīja savus darbus un idejas starptautiskā mērogā. == Sports == [[Attēls:Maria Sharapova Indian Wells 2006.jpg|thumbnail|200px|[[Marija Šarapova]] — pasaulē visapmaksātākā sieviešu kārtas sportiste<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/2008/07/22/women-athletes-endorsements-biz-sports-cx_tvr_kb_0722athletes.html|accessdate=2008-08-01|author=Tom Van Riper and Kurt Badenhausen|title=Top-Earning Female Athletes|publisher=Forbes}}</ref>]] Krievijas Federācijas sportisti regulāri iegūst augstākā kaluma medaļas gan [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēles]], gan dažādās citās starptautiskās sacensībās. 2014. gada [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]] notika [[Soči|Sočos]].[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles]] notika [[Maskava|Maskavā]] [[Krievijas basketbola izlase]] uzvarēja [[Eiropas čempionāts basketbolā 2007|2007. gada Eiropas čempionātā]]. Krievijas basketbola klubam [[Maskavas "CSKA" (basketbols)|Maskavas "CSKA"]] (2006. un 2008. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempioni) bija lieli panākumi Eirolīgas un [[ULEB kauss|ULEB kausa]] sacensībās. Kopā ar [[hokejs|hokeju]] un basketbolu [[futbols]] ir viens no vispopulārākajiem sporta veidiem Krievijā. Krievijas futbola klubi [[PFK CSKA Maskava|Maskavas "CSKA"]] un [[Sanktpēterburgas "Zenit"]] ieguva [[UEFA kauss|UEFA kausu]] (attiecīgi 2005. un 2008. gadā). [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlase]] holandiešu trenera [[Gūss Hidinks|Gūsa Hidinka]] vadībā sasniedza pusfinālu [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], pusfinālā zaudējot visa turnīra uzvarētājiem [[Spānijas futbola izlase|Spānijai]]. [[Krievijas hokeja izlase]] ieguva zelta medaļas [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]. un [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009. gada Pasaules čempionātos]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iihf.com/channels/iihf-world-championship-oc09/home/news/news-singleview-world-championship-2009/article/pure-gold-russia-repeats.html?tx_ttnewsbackPid=2717&cHash=f61f91921e|accessdate=2009-05-11|title=Pure gold: Russia repeats!|publisher=[[IIHF]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110526205953/http://www.iihf.com/channels/iihf-world-championship-oc09/home/news/news-singleview-world-championship-2009/article/pure-gold-russia-repeats.html?tx_ttnewsbackPid=2717&cHash=f61f91921e|archivedate=2011-05-26}}</ref> un ir IIHF ranga līderi. 1960. gados uzplauka krievu [[daiļslidošana]], sevišķi pāru slidojumos un dejās uz ledus. Krievijai ir vairāki slaveni [[teniss|tenisisti]]. Krievijas šaha lielmeistari bija līderi [[Pasaules čempionāts šahā|Pasaules čempionātos]]. == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|2}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.gov.ru/ Krievijas Federācijas valdība] * [http://www.latvia.mid.ru Krievijas vēstniecība Latvijā] {{Eiropa}} {{Āzija}} {{NVS}} {{G8}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievija| ]] gh9onoj2wjig081t91wg9umahbkg1ys 3670771 3670770 2022-08-15T21:19:37Z 146.59.94.38 /* Valdība un politika */Pedofils wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pašreizējo valsti|Krievija (nozīmju atdalīšana)|Krievija}} {{labs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Российская Федерация'' | pilnais_valsts_nosaukums = Krievijas Federācija | valsts_nosaukums = Russia | karoga_attēls = Flag of Russia.svg | karoga_nosaukums = Krievijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of the Russian Federation.svg | ģerboņa_nosaukums = Krievijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Krievijas himna|Государственный гимн Российской Федерации]]'' | kartes_attēls = Russian Federation (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Maskava]] | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[krievu valoda]] (''de facto'') | etniskās_grupas = [[krievi]] 80,9%<br />[[tatāri]] 3,9%<br />[[ukraiņi]] 1,4%<br />[[baškīri]] 1,1%<br />[[čuvaši]] 1,0%<br />[[čečeni]] 1,0%<br />citi 10,7%<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-url=https://web.archive.org/web/20120118212344/http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-date=18 January 2012 |title=ВПН-2010 |website=perepis-2010.ru}}</ref> | etniskās_grupas_gads = 2010 | valsts_iekārta = ''[[de iure]]'' [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]], ''[[de facto]]'' centralizēti [[autoritārisms|autoritāra republika]].<ref name="Bækken2018">{{grāmatas atsauce | author = Håvard Bækken | date = 21 November 2018 | title = Law and Power in Russia: Making Sense of Quasi-Legal Practices | publisher = Routledge | pages = 64– | isbn = 978-1-351-33535-5 | url = https://books.google.com/books?id=OrN7DwAAQBAJ&pg=PA64}}</ref><ref name="cia"/><ref name="Agency2021">{{grāmatas atsauce | author = Central Intelligence Agency | date = 25 May 2021 | title = The CIA World Factbook 2021-2022 | publisher = Simon and Schuster | pages = | isbn = 978-1-5107-6382-1 | url = https://books.google.com/books?id=NyUFEAAAQBAJ&pg=PT3386}}</ref><ref name="Cohen2014">{{grāmatas atsauce | author = Saul Bernard Cohen | year= 2014 | title = Geopolitics: The Geography of International Relations | edition = 3 | publisher = Rowman & Littlefield | page = 217 | isbn = 978-1-4422-2351-6 | oclc = 1020486977 | url = https://books.google.com/books?id=wTGeBQAAQBAJ&pg=PA217}}</ref> | valsts_galvas_tituls = [[Krievijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Putins Hujlo]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Krievijas premjerministrs|Valdības vadītājs]] | valsts_galva2 = [[Mihails Mišustins]] | neatkarības_iegūšana = [[Krievijas vēsture|Izveidošanās]] | neatkarības_notikums = [[Ruriks|Rūrika]] valdīšanas sākums | neatkarības_datums = [[862]]. gadā | neatkarības_notikums2 = [[Gardarīke]] ([[Kijevas Krievzeme]]) | neatkarības_datums2 = [[882]]. gadā | neatkarības_notikums3 = [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]]ste | neatkarības_datums3 = [[1169]]. gadā | neatkarības_notikums4 = [[Maskavija]] | neatkarības_datums4 = [[1263]]. gadā | neatkarības_notikums5 = [[Krievijas cariste]] | neatkarības_datums5 = [[1547]]. gadā | neatkarības_notikums6 = [[Krievijas impērija]] | neatkarības_datums6 = [[1721]]. gadā | neatkarības_notikums7 = [[Krievijas Republika]] | neatkarības_datums7 = [[1917]]. gadā | neatkarības_notikums8 = [[Krievijas PFSR]] | neatkarības_datums8 = {{dat|1917|11|7}} | neatkarības_notikums9 = [[Padomju Savienība]] | neatkarības_datums9 = [[1922]]. gadā | neatkarības_notikums10 = Krievijas Federācija | neatkarības_datums10 = {{dat|1991|12|25}} | platība_km2 = 17 075 400 | platība_rangs = 1. | iedzīvotāju_skaits = 142 905 200 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 9. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 8,3 | IKP_PPP = $1,326 triljoni | IKP_PPP_gads = 2015 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = 24 067 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,824 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>augsts</font> | HDI_rangs = 52. | Gini = 42 | Gini_gads = 2012 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Krievijas rublis]] (₽) | valūtas_kods = RUB | laika_zona = | utc_offset = +3 līdz +12 (izņemot +5) | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.ru]], [[.рф]], [[.su]] | tālsarunu_kods = 7 | iso_kods_num = 643 | iso_kods_alfa2 = RU | iso_kods_alfa3 = RUS }} '''Krievija''' ({{val|ru|Россия}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[rɐˈsʲijə]]]}}) jeb '''Krievijas Federācija''' ({{val|ru|Российская Федерация}}, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts [[Eirāzija]]s ziemeļos, precīzāk, [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Ziemeļāzija|Ziemeļāzijā]].<ref name=britannica>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia| title= Russia| publisher= Encyclopedia Britannica| accessdate=2008-01-31}}</ref> Tā ir [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] federatīva [[republika]], kuru veido 81 [[Krievijas administratīvais iedalījums|federālie subjekti]]. Tās [[platība]] ir 17 075 400 [[kvadrātkilometrs|km<sup>2</sup>]], un tā ir teritoriāli lielākā [[valsts]] pasaulē. Krievijas Federācija ir gandrīz divas reizes lielāka par [[Kanāda|Kanādu]], kas ir otra lielākā valsts pasaulē. Pēc [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaita Krievijas Federācija ir devītā lielākā valsts pasaulē,<ref name=gen>{{Tīmekļa atsauce| title=The Russian federation: general characteristics| url=http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1/010000R| 3=Federal State Statistics Service| accessdate=2008-04-05| archiveurl=https://web.archive.org/web/20110728064121/http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1%2F010000R| archivedate=2011-07-28}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110728064121/http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1%2F010000R |date=2011-07-28 }}</ref> kas robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Somija|Somiju]], [[Igaunija|Igauniju]], [[Latvija|Latviju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Ukraina|Ukrainu]], [[Gruzija|Gruziju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Mongolija|Mongoliju]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Ķīna|Ķīnu]]. Tai ir jūras robeža arī ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Japāna|Japānu]]. No šīm valstīm Krievijas Federāciju atšķir attiecīgi [[Beringa šaurums]] un [[Laperūza šaurums]]. 80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir [[krievi]], tās [[valsts valoda]] ir [[krievu valoda|krievu]], lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo [[pilsēta|pilsētās]]. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo [[Eiropa]]s daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — [[Āzija]]s pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir [[Maskava]], kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir [[Sanktpēterburga]]. Vēl 15 [[Krievijas pilsētu uzskaitījums|Krievijas pilsētās]] dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Krievijas Federācija dibināta [[1991]]. gada [[decembris|decembrī]], kad [[PSRS sabrukums|izjuka Padomju Savienība]]. [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā Krievijas Federācijas nosaukums bija [[Krievijas PFSR]]. Pēc Padomju Savienības likvidēšanās ("[[Belovežas gāršas līgums]]") Krievijas Federācija ir sevi pasludinājusi kā PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju ([[ANO DP]] un citās starptautiskajās organizācijās). == Etimoloģija == Latviešu valodā nosaukums "Krievija" ir cēlies no [[kriviči|kriviču]] cilts nosaukuma, kuri dzīvoja austrumos no [[latgaļi|latgaļu]] apdzīvotajām teritorijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.lu.lv/aktualitates/index.html?id=2424 |title = Daudznozaru zinātniskā konference "Baltu-slāvu kultūrkontakti" |publisher = Latvijas Universitāte |accessdate = 2009. gada 16. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Krievijas vēsture}} [[Attēls:Kievan Rus en.jpg|thumbnail|200px|left|Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā.]] [[Attēls:Growth of Russia 1613-1914.png|thumb|200px|left|[[Krievijas cariste]]s un [[Krievijas impērija]]s ekspansija (1613-1914).]] [[slāvi|Slāvu ciltis]] [[Tautu staigāšana]]s laikā pamazām apmetās uz dzīvi tagadējās Krievijas rietumu daļā, virzoties pa diviem ceļiem: vieni no [[Kijiva|Kijevas]] uz mūsdienu [[Suzdaļa|Suzdaļu]] un [[Muroma|Muromu]], bet otri no [[Polocka]]s uz [[Novgoroda|Novgorodu]] un [[Rostova|Rostovu]].<ref name = Christian2>{{Grāmatas atsauce|last=Christian|first=David|title= A History of Russia, Central Asia and Mongolia|publisher=Blackwell Publishing|year=1998|location=pp. 6—7}}</ref> Austrumslāvi pakāpeniski asimilēja vietējās [[Balti|baltu]] un [[somugri|somugru]] ciltis.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Paszkiewicz|first=Henry K|title= The Making of the Russian Nation| publisher=Darton, Longman & Todd|year=1963|location=p. 262}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=McKitterick|first=Rosamond|title=The New Cambridge Medieval History|publisher= Cambridge University Press| year= 1995| location =p. 497|isbn=0521364477}}</ref><ref name = Mongait>{{Grāmatas atsauce|last=Mongaĭt|first= Aleksandr Lʹvovich| title=Archeology in the U.S.S.R.|publisher=Foreign Languages Publishing House|year=1959|location=p. 335}}</ref> [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] [[varjagi]] [[rūsi]] izveidoja [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemi]] jeb [[Gardarīke|Gardarīki]], kas no 11. gadsimta sāka sairt atsevišķās kņazistēs, kuras 13. gadsimtā iekaroja [[Mongoļu impērija]]. Iebrucēji, ko vēlāk sāka saukt par [[tatāri]]em, izveidoja [[Zelta Orda]]s valsti, kas valdīja tagadējās Krievijas teritorijā vairāk kā trīs gadsimtus. 13. gadsimtā Zelta ordas vietvalži krievu kņazistēs bija [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]], bet 1319. gadā Zelta ordas hans Muhameds Uzbek-hans izlēma piešķirt vietvalža zīmi ''jarliku'' Maskavas kņazam Jurijam, tā padarot Maskavu par jauno Krievijas politisko centru. Novājinoties Zelta ordas varai, Maskavas kņazs Vasīlijs Dmitrijevičs pēc 1389. gada sevi sāka dēvēt par [[Maskavas lielkņazi|Maskavas lielkņazu]]. 1547. gadā Kremļa Uspenskas katedrālē Maskavijas lielkņazs [[Ivans IV]] svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (''Царь всея Руси''). Ivans IV iekaroja [[Kazaņa]]s un [[Astrahaņa]]s tatāru hanistes gar [[Volga]]s upi un pārveidoja Krieviju par daudznacionālu un daudzkonfesionālu valsti. Viņš neveiksmīgi centās iekarot arī latviešu un igauņu apdzīvotās zemes, bet zaudēja [[Livonijas karš|Livonijas karā]] pret Polijas, Lietuvas un Zviedrijas savienību.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Solovyov|first=Sergey|title=History of Russia from the Earliest Times| publisher=AST |year=2001| location= v.6, pp.751—908|isbn=5170021429}}</ref> [[Attēls:Peter der-Grosse 1838.jpg|thumbnail|150px|[[Pēteris Lielais]] 1721. gadā pasludināja sevi par Krievijas imperatoru.]] [[Romanovu dinastija]]s un [[Pēteris I|Pētera I]] valdīšanas laikā [[Krievijas impērija]] sakāva Zviedriju [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], pakļaujot [[Igaunijas hercogiste|Igauniju]], [[Vidzemes hercogiste|Livoniju]], [[Karēlija|Karēliju]] un [[Ingrija|Ingriju]], kurā Pēteris I lika pamatus jaunajai galvaspilsētai [[Sanktpēterburga]]i. [[Katrīna II]] turpināja Krievijas impērijas ekspansijas politiku un savienībā ar [[Prūsija|Prūsiju]] un [[Austrija|Austriju]] sagrāva [[Polijas-Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsti]], pievienojot tagadējās [[Baltkrievija]]s, [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Ukraina]]s zemes. Uzvarot krievu-turku karos 19. gadsimta sākumā, Krievijas imērija pakļāva arī daļu no [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] zemēm. [[Aleksandrs II]] ieviesa būtiskas reformas, tai skaitā arī dzimtbūšanas atcelšanu [[1861]]. gadā, kas bija impulss ekonomikas industrializācijas sākumam. [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un viņa dēla [[Nikolajs II|Nikolaja II]] valdīšanas laikā saasinājās sociāli-ekonomiskie konflikti, zaudējums [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu karā]] un rūpnīcu strādnieku nemieru apspiešana izraisīja [[1905. gada revolūcija|1905. gada Krievijas revolūciju]]. Savukārt zaudējumi [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[1917]]. gadā noveda pie [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s. [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]] tika gāzta Krievijas imperatora [[Nikolajs II|Nikolaja II]] vara un nodibināta [[Krievijas Republika]]s Pagaidu valdība. [[Attēls:Lenin 1920.jpg|thumbnail|150px|[[Vladimirs Ļeņins]] — [[boļševiki|boļševiku]] partijas līderis un Padomju Krievijas dibinātājs.]] [[Oktobra revolūcija]]s laikā [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] vadībā gāza Pagaidu valdību un nodibināja boļševiku partijas diktatūru. [[Brestļitovskas miera līgums]] izbeidza karadarbību ar Eiropas [[Centrālās lielvalstis|centrālajām valstīm]] Pirmajā pasaules karā, pēc [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] parakstīšanas Padomju Krievija zaudēja [[Ukrainas Valsts|Ukrainas]], [[Polijas Karaliste (1916—1918)|Polijas]], [[Lietuvas karaliste (1918)|Lietuvas]], [[Baltijas hercogiste|Latvijas, Igaunijas]], [[Somijas lielhercogiste|Somijas]], kā arī [[Gruzijas Demokrātiskā Republika|Gruzijas]] teritorijas. Sekojošā [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] un [[Staļins|Staļina]] ieviestās diktatūras rezultātā gāja bojā miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Lai atgūtu pēc Pirmā pasaules kara zaudētās teritorijas, PSRS 1939. gadā parakstīja PSRS un Vācijas savstarpējās neuzbrukšanas līgumu, kas pazīstams kā [[Molotova-Ribentropa pakts]] ar trīs slepeniem papildprotokoliem par [[Somija]]s, [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s, [[Polija]]s un [[Rumānija]]s valstu sadalīšanu t.s. interešu sfērās. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā PSRS valdība drīz pēc [[Polijas kampaņa|Polijas militārās sadalīšanas]] Baltijas valstīm un Somijai piedāvāja parakstīt „draudzības un savstarpējās palīdzības līgumus“, kas paredzēja to suverenitātes ierobežošanu un karabāzu izveidošanu to teritorijās. Kad Somijas valdība atteicās šo līgumu parakstīt, PSRS uzsāka [[Ziemas karš|Ziemas karu]], pēc kura beigām PSRS valdība nolēma veikt Baltijas valstu un [[Besarābija]]s okupāciju 1940. gada jūnijā. Otrā pasaules kara turpinājumā {{dat|1941|6|22}} [[nacistiskā Vācija]] uzbruka Padomju Savienībai un sasniedza [[Pēterburga]]s un [[Maskava]]s piepilsētas. Vācijas armiju virzība uz austrumiem tika apturēta [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] 1942.—1943. gada ziemā. [[Sarkanā armija]] panāca lūzumu karā un 1945. gada maijā ieņēma [[Berlīne|Berlīni]]. Pēc uzvaras Otrajā pasaules karā [[Padomju Savienība|PSRS]] ieņemtajās Austrumeiropas un Centrāleiropas teritorijās izveidoja savas satelītvalstis, nodibināja [[Varšavas līgums|Varšavas līguma]] savienību un iesaistījās cīņā par globālo pārsvaru ar [[NATO]], kas pazīstama kā [[Aukstais karš]]. Pēc Staļina nāves viņa pēctecis [[Ņikita Hruščovs]] likvidēja [[GULAG|Gulaga soda nometnes]], atbrīvojot miljoniem ieslodzīto. Viņa valdīšanas laikā Padomju Savienība palaida pasaulē pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] un pirmo pilotējamo kosmosa kuģi. [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]] valdīšanas laiks iezīmējās ar ekonomikas stagnāciju un daudziem lokāliem militāriem konfliktiem Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Pēc 1979. gadā sāktā [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] PSRS nokļuva starptautiskā izolācijā un tās ekonomika cieta no pārmērīgās militarizācijas. Lai pārtrauktu saimniecisko lejupslīdi un samazinātu sociālo spriedzi, [[Mihails Gorbačovs]] ieviesa ''glasnostj'' (atklātības) un [[perestroika]]s (pārkārtošanās) politiku, tomēr to paralizēja pārtikas preču trūkums veikalos un starpnacionālie konflikti. 1990. gadā [[Baltijas valstis]] deklarēja suverenitāti, kas noveda pie [[Barikāžu laiks|militāra konflikta 1991. gada janvārī]]. 1991. gada jūnijā pirmajās tiešajās prezidenta vēlēšanās Krievijas vēsturē par [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentu]] ievēlēja [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]]. Pēc [[1991]]. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] Padomju Savienībā pieauga centrbēdzes spēki un tās valdība bija spiesta starptautiski atzīt Baltijas valstu neatkarību 1991. gada septembrī. Straujais [[PSRS sabrukums]] beidzās 1991. gada decembrī ar Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas valdību vienošanos [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas gāršā]] par Padomju Savienības oficiālu likvidēšanu. PSRS sabrukums izraisīja Krievijas Federācijas [[IKP]] kritumu no [[1990]]. līdz [[1995]]. gada beigām par aptuveni par 40 procentiem un rūpnieciskās produkcijas apjoma kritumu vairāk par 50 procentiem.<ref name=OECD/><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: Economic Conditions in Mid-1996|publisher=Library of Congress|url=http://lcweb2.loc.gov/cgi-bin/query/r?frd/cstdy:@field(DOCID+ru0119)}}</ref> Privatizācijas procesā valsts uzņēmumi bieži vien nonāca korumpētu grupu kontrolē ar slepenām saiknēm gan valdībā, gan [[mafija|mafijā]]. 1993. gadā prezidents Jeļcins nelikumīgi<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.washingtonpost.com/wp-srv/inatl/longterm/russiagov/stories/dissolve092293.htm|title=Yeltsin Dissolves Parliament, Orders New vote|accessdate=2008-05-25|publisher=Washington Post|author=Margaret Shapiro}}</ref> atlaida Krievijas parlamentu, kas pretojās viņa varas nostiprināšanas mēģinājumiem. Deputāti iebarikādējās un veica Jeļcina impīčmenta procedūru. Prezidentam lojālās karaspēka vienības aplenca parlamenta ēku un izklīdināja tās aizstāvjus ar tankus un artilērijas palīdzību. Nemieru laikā tika nogalināti vairāki simti cilvēku. Lielus ekonomiskus un militārus zaudējumus izraisīja zaudējums [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmajā Čečenijas karā]] (1994—1996). Lielais budžeta deficīts radīja 1998. gada finansu krīzi<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.iie.com/publications/papers/aslund0108.pdf| title= Russia's Capitalist Revolution| first= Anders| last= Aslund| accessdate= 2008-03-28| format= PDF| archive-date= 2016-03-04| archive-url= https://web.archive.org/web/20160304030126/http://www.iie.com/publications/papers/aslund0108.pdf}}</ref> un tālāku IKP kritumu.<ref name=OECD>{{Tīmekļa atsauce|title=Russian Federation| publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)|url=http://www.oecd.org/dataoecd/7/50/2452793.pdf| accessdate=2008-02-24|format=PDF}}</ref> 1999. gada beigās prezidents Jeļcins atkāpās no prezidenta amata, nododot to nesen ieceltajam premjerministram [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]. Prezidents Putins iemantoja popularitāti Krievijas sabiedrībā ar uzvaru Otrajā Čečenijas karā 2000. gadā. Lai gan Rietumu valstis kritizēja Putina administrācijas reformas kā nedemokrātiskas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Daniel|last=Treisman|title=Is Russia's Experiment with Democracy Over?|url=http://www.international.ucla.edu/article.asp?parentid=16294|publisher=UCLA International Institute|accessdate=2007-12-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20041111074502/http://www.international.ucla.edu/article.asp?parentid=16294|archivedate=2004-11-11}}</ref> strauji augošās naftas un gāzes cenas veicināja Krievijas iekšzemes kopprodukta, patēriņa un investīciju pieaugumu, kas bija pamatā stabilai ekonomikas izaugsmei. Krievijas ietekmes pieaugums pasaulē arī palielināja Putina popularitāti Krievijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Norman|last=Stone|title=No wonder they like Putin| url= http://www.timesonline.co.uk/tol/comment/columnists/guest_contributors/article2994651.ece| publisher=The Times| accessdate= 2007-12-31}}</ref> un [[Krievijas bruņotie spēki]] guva uzvaru [[Gruzijas-Krievijas bruņotais konflikts 2008. gadā|2008. gada karā pret Gruziju]]. [[Attēls:Sanctions 2014 Russia2.png|thumb|left|200px|Politiskā pretstāve 2014. gadā: valstis, kas iesaistījās globālās sankcijās pēc Krieviju pēc tās [[Donbasa karš|militārās ekspansijas Ukrainā]].]] 2008. gada vēlēšanās par Krievijas Federācijas prezidentu tika ievēlēts [[Dmitrijs Medvedevs]], bet Putins kļuva par premjerministru. Par spīti [[2008. gada ekonomiskā krīze|2008. gada pasaules ekonomiskajai krīzei]] turpinājās Krievijas ekonomikas pieaugums, tomēr ilglaicīgu attīstību kavēja novecojusī [[infrastruktūra]]<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://econ.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/EXTDEC/EXTRESEARCH/EXTPROGRAMS/EXTTRADERESEARCH/0,,contentMDK:21481768~menuPK:64001880~pagePK:210083~piPK:152538~theSitePK:544849,00.html|title=Meeting Russia’s Infrastructure Gap|publisher=The World Bank|accessdate=2008-07-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080616105531/http://econ.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/EXTDEC/EXTRESEARCH/EXTPROGRAMS/EXTTRADERESEARCH/0,,contentMDK:21481768~menuPK:64001880~pagePK:210083~piPK:152538~theSitePK:544849,00.html|archivedate=2008-06-16}}</ref> un nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija. Pieaugošā varas centralizācija valdošās partijas "Vienotā Krievija" (''Единая Россия'') kontrolē samazināja tās popularitāti un 2011. gada decembra vēlēšanās partija oficiāli ieguva mazāk nekā pusi no parlamenta deputātu vietām, kaut arī saglabāja vairākumu. Vēlēšanu laikā atklātās nelikumības izraisīja kopš 1993. gada nepieredzētus publiskos protestus lielākajās Krievijas pilsētās. 2014. gada martā Krievijas valdība izmantoja [[Krima]]s iedzīvotāju vairuma prokrievisko noskaņojumu pēc Ukrainas prezidenta [[Viktors Janukovičs|Viktora Janukoviča]] atstādināšanas un veica [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]]. ANO Ģenerālā asambleja 2014. gada 27. martā ar pārliecinošu balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju pret šo Krievijas agresiju. Tomēr 2014. gada aprīlī sākās plaša Krievijas atbalstīta separātistu [[Donbasa karš|militārā ofensīva Ukrainas austrumos]] ar mērķi sadalīt Ukrainu. ASV, ES, Japāna un daudzas citas valstis ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas noveda pie tās ekonomikas lejupslīdes un [[Krievijas rublis|rubļa]] devalvācijas. Krievijas valdošajās aprindās pieauga [[revanšisms|revanšisma]] un [[rašisms|rašisma]] ideoloģijas ietekme, [[Krievijas bruņotie spēki]] piedalījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], bet Krievijas algotņi ([[Vāgnera grupa]]) iesaistījās militārās operācijās vairākās Āfrikas valstīs. 2022. gada 24. februārī Putins deva pavēli [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|jaunam iebrukumam Ukrainā]], kas izraisīja jaunu globālo sankciju vilni pret Krievijas Federāciju. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Rs-map.png|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas karte]] Krievijas Federācija aizņem lielāko daļu no [[Eirāzija]]s kontinenta [[ziemeļi]]em. Lielākā daļa no [[Austrumeiropa]]s un [[Ziemeļāzija]]s atrodas Krievijas Federācijas sastāvā, līdz ar to tā ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|lielākā valsts pasaulē pēc platības]].<ref name="nosaukums-2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia| title= Russia|publisher=Encyclopedia Britannica|accessdate=2008-01-31}}</ref> Krieviju lielā izmēra dēļ mēdz attēlot kartēs gan monotoni, gan arī sadalītu. Krievijas Federācijā ir krasi atšķirīgas ģeogrāfiskās zonas, tādēļ atšķiras gan tās [[klimats]], gan [[augājs]], gan arī [[augsne]].<ref name=climate>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Climate and vegetation| publisher=Encyclopædia Britannica|url=http://www.britannica.com/ebi/article-207542| accessdate= 2007-07-03}}</ref> Krievijas rietumos, tas ir, Austrumeiropā, no ziemeļiem uz dienvidiem seko [[tundra]], [[taiga]], jaukto koku meži, labu koku meži, līdzenumi ([[stepe]]), kā arī pustuksneši pie [[Kaspijas jūra]]s. Atkarībā no augāja mainās arī tās klimats. [[Sibīrija|Sibīrijā]] ir līdzīgi, vienīgi lielākas platības aizņem taiga. Valstī atrodas 40 UNESCO [[biosfēras rezervāts|biosfēras rezervāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Network of Biosphere Reserves — UNESCO|title=Russian Federation|url=http://www.unesco.org/mab/BRs/EurBRlist.shtml| accessdate= 2007-12-26}}</ref> Krievijas Federācija atrodas [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] un lielākā daļa no valsts ir tuvāk [[Ziemeļpols|Ziemeļpolam]] nekā [[ekvators|ekvatoram]]. Tās platība ir 17 098 242 [[kvadrātkilometrs|km²]], kas ir gandrīz viena astotā daļa no visas apdzīvotās [[Zeme]]s daļas. Rietumos galējais punkts atrodas [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]], bet austrumos [[Diomida salas|Diomida salās]] [[Beringa šaurums|Beringa šaurumā]]. Savukārt ziemeļu galējais punkts ir [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]], bet dienvidu punkts — [[Dagestāna|Dagestānā]]. Kopējais krasta līnijas garums ir 37 653&nbsp;km, savukārt sauszemes robežas garums 20 241&nbsp;km.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html | title = CIA - World Factbook | publisher = CIA | accessdate = 2009. gada 1. augustā | archive-date = 2015. gada 3. Jūlijs | archive-url = https://web.archive.org/web/20150703195129/https://www.cia.gov/Library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html }}</ref> Krievijas Federācija robežojas ar četrpadsmit valstīm. Šīs valstis ir sekojošas (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem pretēji pulksteņrādītāja virzienam): [[Norvēģija|Norvēģiju]] (219,1&nbsp;km garumā), [[Somija|Somiju]] (1325,8&nbsp;km), [[Igaunija|Igauniju]] (466,8&nbsp;km), [[Latvija|Latviju]] (270,5&nbsp;km), [[Lietuva|Lietuvu]] (288,5&nbsp;km), [[Polija|Poliju]] (236,3&nbsp;km), [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] (1239&nbsp;km), [[Ukraina|Ukrainu]] (2245,8&nbsp;km), [[Gruzija|Gruziju]] (897&nbsp;km), [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] (350&nbsp;km), [[Kazahstāna|Kazahstānu]] (7598&nbsp;km), [[Mongolija|Mongoliju]] (3485&nbsp;km), [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] (39,4&nbsp;km) un [[Ķīna|Ķīnu]] (4209&nbsp;km). Tai vēl ar divām valstīm ir [[jūras robeža]], tas ir, ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Japāna|Japānu]]. Krievijas Federāciju apskalo trīspadsmit jūras un to daļas no trim okeāniem: [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] jūras rietumos; [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] jūras ziemeļos un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] jūras austrumos. === Topogrāfija === [[Attēls:Russland topo.png|thumbnail|200px|left|Krievijas topogrāfiskā karte]] Lielākais [[attālums]] starp diviem punktiem Krievijas Federācijas teritorijā ir apmēram 8000 [[kilometrs|km]]. Šie punkti atrodas [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]] pie [[Gdaņskas līcis|Gdaņskas līča]] un [[Kuriļu salas|Kuriļu salās]], dažus kilometrus no [[Hokaido|Hokaido salas]] ([[Japāna]]). Savukārt galējais [[austrumi|austrumu]] punkts atrodas [[Diomida salas|Diomida salās]]. Krievijas Federācija atrodas 11 [[laika josla|laika joslās]]. Valstī atrodas pasaulē plašākās ar [[mežs|mežu]] klātās teritorijas. Šie meži ir ļoti svarīgi ne tikai Krievijā, bet arī visai [[pasaule]]i, jo tie kopā ar [[Amazones mūžameži]]em samazina [[ogļskābā gāze]]s koncentrāciju [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]]. Tās teritoriju apskalo trīs no četriem [[okeāns|okeāniem]] — [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus]], [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Klusais okeāns]] un tās teritorijā daļēji atrodas pasaulē lielākais pēc platības [[ezers]] — [[Kaspijas jūra]]. Krievijas Federācijas teritorijā atrodas arī lieli kalnu masīvi — [[Kaukāzs]] (ziemeļu daļa), [[Altajs]] un [[Urāli]]. Urālu kalni atdala [[Eiropa|Eiropu]] no [[Āzija]]s. Krievijas Federācijas [[krasta līnija]] gar Ziemeļu un Kluso okeānu ir aptuveni {{sk|37000}} [[kilometrs|km]] gara. Tās krastus apskalo arī [[Baltijas jūra|Baltijas]] un [[Melnā jūra]]. Ziemeļus apskalo vēl dažas jūras ([[Barenca jūra|Barenca]], [[Baltā jūra|Baltā]], [[Karas jūra|Karas]], [[Laptevu jūra|Laptevu]] un [[Austrumsibīrijas jūra]]), kas ir Krievijas [[teritoriālie ūdeņi]]. Arī austrumos Krievijai pieder lieli teritoriālie ūdeņi ([[Beringa jūra|Beringa]] (daļa), [[Ohotskas jūra|Ohotskas]] un [[Japānas jūra]] (daļa)). Lielākās [[sala]]s un [[arhipelāgs|arhipelāgi]] ir [[Novaja Zemļa]], [[Franča Jozefa Zeme]], [[Jaunsibīrijas salas]], [[Vrangeļa sala]], [[Kuriļu salas]] un [[Sahalīna]]. Vienu no [[Diomeda salas|Diomeda salām]] [[Beringa šaurums|Beringa šaurumā]] kontrolē Krievija, otru — ASV. Krievijas Federācijā ir tūkstošiem [[ezers|ezeru]]. Viens no nozīmīgākajiem ir [[Baikāla ezers]]. Tas ir dziļākais ezers pasaulē, un tajā atrodas gandrīz piektā daļa no visas pasaules [[saldūdens]] krājumiem. Vēl no lielākajiem ezeriem, kuri atrodas Krievijā, var minēt [[Ladogas ezers|Ladogas]] un [[Oņegas ezers|Oņegas ezeru]]. Valstī ir vairāk nekā {{sk|100000}} [[upe|upju]]. Nozīmīgākā no tām ir [[Volga]]. Tā ir garākā upe Eiropā. Volgas nozīme ir bijusi ļoti svarīga arī [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]]. === Klimats === Krievijas Federācijas klimatu ietekmē vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem ir plašu teritoriju atrašanās tālu no jūrām, kas izraisa [[kontinentālais klimats|kontinentālo klimatu]]. Siltās gaisa masas no [[Āzija]]s [[dienvidi]]em nenonāk Krievijā, jo [[Himalaji]] to atšķir no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] klimata. Temperatūra samazinās virzienā no valsts dienvidiem uz ziemeļiem un no rietumiem uz austrumiem, tādēļ visaukstāk ir [[Sibīrija|Sibīrijā]], bet vasaras mēnešos arī tur var būt ļoti karsti. Savukārt dažās teritorijās, piemēram [[Soči|Sočos]], var būt pat [[subtropiskā zona|subtropiskās zonas]] klimats. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|Krievijas administratīvais iedalījums}} [[Attēls:Map of Russian subjects by type, 2008-03-01.svg|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma karte. Sīkāk skatīt rakstu [[Krievijas administratīvais iedalījums]]]] [[Attēls:Map of Russian districts, 2018-11-04.svg|thumb|200px|Krievijas Federācijas federālie apgabali pēc [[Krimas aneksija]]s (2018).]] Krievijas Federācija ir [[federatīva republika]], kuras sastāvā ir 83 dažāda statusa [[Krievijas administratīvais iedalījums|federālie subjekti]],<ref name="Constitution">{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation| work= (Article 65, para. 1) In 1993, when the Constitution was adopted, there were 89 subjects listed. Some of them were later merged|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-04.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> bet ar laiku to skaits var sarukt, jo notiek federālo subjektu apvienošana. No katra federālā subjekta [[Krievijas Federālā Padome|Krievijas Federālajā Padomē]] ir divi pārstāvji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 95, para.2)| url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Federācijas subjekti atšķiras pēc nosaukuma un dažām uzbūves īpatnībām. Subjekti ir šādi: * 21 republika (''республика''), * 46 apgabali (''область''), * 9 novadi (''край''), * 1 autonomais apgabals (''автономная область''), * 4 autonomie apvidi (''автономный округ''), * 2 federālās nozīmes pilsētas (''город федерального значения''). == Valdība un politika == [[Attēls:Vladimir Vladimirovich Putin (2nd Presidency).jpg|thumbnail|150px|[[Vladimirs Putins]] — pašreizējais Krievijas pidors un pedifils]] Saskaņā ar [[Krievijas konstitūcija|Krievijas Federācijas konstitūciju]], kas tika pieņemta valsts [[referendums|referendumā]] pēc konstitucionālās krīzes {{dat|1993|12|12}}, tā ir [[Federācija (valsts)|federācija]] un formāli [[pusprezidentālisms|daļēji prezidentāla]] republika, kurā valsts galva ir [[Krievijas prezidents|prezidents]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 80, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> un [[Krievijas premjerministrs|premjerministrs]] ir [[valdības vadītājs]]. Krievijas Federācija pēc konstitūcijas ir [[pārstāvnieciska demokrātija]]. [[Izpildvara|Izpildvaru]] realizē [[Krievijas valdība|valdība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 110, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-07.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> [[Likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Krievijas Federālā sapulce|Federālās sapulces]] divām palātām.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 94)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas Federācijas konstitūcija, kas kalpo par valsts augstāko juridisko dokumentu un par sociālo sabiedrisko līgumu ar Krievijas Federācijas iedzīvotājiem, nosaka valsts pārvaldes uzraudzību un līdzsvaru. Federālajai valsts pārvaldei ir trīs atzari: * [[Likumdošanas vara]]: divpalātu [[Krievijas Federālā sapulce|Federālā sapulce]], ko veido [[Krievijas Valsts dome]] un [[Krievijas Federācijas Padome|Federācijas Padome]] — pieņem federālos likumus, piesaka karu, apstiprina līgumus un vienošanās, piešķir finansējumu un veic [[impīčments|impīčmentu]] prezidenta atcelšanai. * [[Izpildu vara]]: [[Krievijas prezidents|prezidents]] ir [[Krievijas bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] virspavēlnieks, viņam ir veto tiesības uz likumprojektiem pirms to pieņemšanas un prezidents ieceļ Ministru kabinetu un citus ierēdņus, kas administrē un īsteno federālos likumus un politiku. * [[Tiesu vara]]: [[Krievijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālā tiesa]], [[Krievijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]], [[Krievijas Augstāka Arbitrāžas tiesa|Augstākā Arbitrāžas tiesa]] un zemākās federālās tiesas, kuru tiesnešus ieceļ Federālā Padome pēc prezidenta rekomendācijām, interpretē likumus un var atcelt tos, ko uzskata par nekonstitucionāliem. Saskaņā ar Konstitūciju, konstitucionālais taisnīgums tiesā balstās un visu pilsoņu vienlīdzību,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 19, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-03.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> tiesneši ir neatkarīgi un pakļaujas vienīgi likumam,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 120, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-08.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> tiesas procesi ir atvērti un apsūdzētajam ir garantēta aizstāvība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 123, para. 1)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-08.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Kopš 1998. gada Krievija ieviesa [[nāves sods|nāves soda]] moratoriju, lai gan augstākais soda mērs netika atcelts ar likumu. [[Krievijas prezidents|Prezidentu]] ievēl iedzīvotāji uz sešiem gadiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 81, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate= 2007-12-27}}</ref> (ar tiesībām uz otro termiņu, bet konstitucionāli ir aizliegts trešais termiņš pēc kārtas);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 81, para. 3)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> [[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|pēdējās vēlēšanas]] notika [[2012. gads|2012]]. gadā. Valdības ministru kabinets sastāv no premjera un viņa vietniekiem, ministriem un citām atsevišķi izvēlētām personām; visus ieceļ prezidents pēc premjerministra ieteikuma (ievērojot to, ka pēdējā iecelšanai amatā nepieciešama Valsts Domes piekrišana). Valsts likumdevēja iestāde ir Federālā Sanāksme, kas sastāv no divām palātām — Valsts Domes ar 450 dalībniekiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 95, para. 3)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> un Federācijas Padomes ar 176 dalībniekiem. Starp Krievijas vadošajām politiskajām partijām ir [[Vienotā Krievija]], [[Krievijas Federācijas Komunistiskā partija|Komunistiskā partija]], [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]] un [[Taisnīgā Krievija]]. == Ārpolitika == [[Attēls:BRIC leaders in 2008.jpg|thumbnail|200px|[[BRIC]] nāciju līderi 2008. gadā: [[Manmohans Singhs]] no [[Indija]]s, Dmitrijs Medvedevs no Krievijas, [[Hu Dzjiņtao]] no [[Ķīna]]s un [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] no [[Brazīlija]]s]] Starptautisko tiesību nozīmē Krievijas Federācija ir daudzu [[Padomju Savienība]]s juridisko tiesību un pienākumu pārmantotāja.<ref name=uk>{{Tīmekļa atsauce|title=Country ProAttēls: Russia|publisher=Foreign & Commonwealth Office of the United Kingdom|url=http://www.fco.gov.uk/en/about-the-fco/country-profiles/europe/russia/|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080408194416/http://www.fco.gov.uk/en/about-the-fco/country-profiles/europe/russia/|archivedate=2008-04-08}}</ref> Tā Krievijas Federācija ir ieņēmusi PSRS pastāvīgo vietu [[Apvienoto Nāciju Drošības padome|Apvienoto Nāciju Drošības padomē]], citās starptautiskajās organizācijās un pārņēmusi tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kā arī īpašumus un parādus. Tā uztur diplomātiskās attiecības ar 178 valstīm un tai ir 140 [[vēstniecība]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= "News From Russia", Issue No. 4| publisher= The Embassy of the Russian Federation in the Republic of India| url= http://www.india.mid.ru/nfr2003/nf07.html| accessdate= 2007-12-27| archiveurl= https://web.archive.org/web/20071218045524/http://www.india.mid.ru/nfr2003/nf07.html| archivedate= 2007-12-18}}</ref> Krievijas Federācijas ārpolitiku nosaka prezidents un īsteno [[Krievijas Ārlietu ministrija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Kosachev|first=Konstantin|title=Russian Foreign Policy Vertical|publisher=Russia In Global Affairs|url=http://eng.globalaffairs.ru/numbers/8/578.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080121155148/http://eng.globalaffairs.ru/numbers/8/578.html|archivedate=2008-01-21}}</ref> Kā vienai no ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībniecēm Krievijas Federācijai ir liela loma starptautisko konfliktu atrisināšanā, piedaloties [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] kvartetā, sešu pušu sarunās ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]], [[Kosova]]s konflikta likvidēšanas veicināšanā un [[kodolieroči|kodolieroču]] izplatības jautājumu risināšanā. Tā uzņemta astoņu industriāli attīstītāko valstu grupā ([[G8]]), ir dalībniece [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[EDSO]] un [[APEC]]. Krievijas Federācija ieņem vadošo lomu tādās reģionālajās organizācijās kā [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]], [[EurAsEC]], [[CSTO]] un [[Šanhajas Sadarbības organizācija|SCO]]. 2002. gadā tika izveidota Krievijas-[[NATO]] padome, lai 26 tās dalībvalstis un Krievija varētu strādāt kopā kā līdzvērtīgi partneri, cenšoties iegūt kopējās sadarbības iespējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=NATO-Russia relations|publisher=NATO|url=http://www.nato.int/issues/nato-russia/topic.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2007-04-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20070411124719/http://www.nato.int/issues/nato-russia/topic.html}}</ref> [[Attēls:Russian Federation Visa scan.jpg|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas [[vīza]]s skenēšana ar paskaidrojumiem krievu valodā]] 2014. gadā Krievijas ārpolitika kļuva agresīvāka. 2014. gadā notika [[Krimas aneksija]] un sākās [[Donbasa karš]] Ukrainas austrumos ar mērķi sadalīt Ukrainu. 2015. gada 30. septembrī Krievijas bruņotie spēki iesaistījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. === Ieceļošanas noteikumi un vīzas === Latvijas pilsoņiem, ieceļojot Krievijā, nepieciešama [[vīza]]. Plašāka informācija par ieceļošanas vīzu un tranzītvīzu saņemšanas kārtību pieejama [https://latvia.mid.ru/ru/consular-services/latviya/ Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā mājas lapā]. [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņiem]] vīza nav nepieciešama, ja uzturēšanās Krievijā nepārsniedz 90 dienas 180 dienu periodā. == Bruņotie spēki == {{Pamatraksts|Krievijas Federācijas Bruņotie spēki}} [[Attēls:Special operations forces of the Russian Federation1.jpg|thumbnail|200px|Krievijas federācijas speciālo uzdevumu spēki ({{val|ru|«ССО ВС РФ»}})]] Krievijas Federācija pārņēma kontroli pār Padomju Savienības ārējiem aktīviem un vairumu Padomju Savienības ražotņu un aizsardzības rūpniecības aprīkojumu, kas atradās tās teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Chapter 2—Investing In Russian Defense Conversion: Obstacles and Opportunities|publisher=Federation of American Scientists| url= http://www.fas.org/nuke/guide/russia/industry/docs/rus95/rdbd4ch2.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas bruņotie spēki tiek iedalīti [[Krievijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēkos]], [[Krievijas Jūras kara flote|Jūras kara flotē]] un [[Krievijas Gaisa spēki|Gaisa spēkos]]. Tāpat ir arī trīs neatkarīgas ieroču šķiras: [[Stratēģiskie raķešu spēki]], [[Krievijas Kosmiskais karaspēks|Kosmiskais karaspēks]] un [[Krievijas Gaisa desanta spēki|Gaisa desanta spēki]]. 2006. gadā karaspēkā aktīvajā dienestā bija 1,037 miljoni militārpersonu.<ref name=iiss/> Krievijas Federācijai ir plaša un pilnībā pašu [[ierocis|ieroču]] rūpniecība, kas ražo visu tās militāro bruņojumu. Krievija ir pasaulē lielākā ieroču piegādātāja, šo vietu tā ieņem kopš [[2001. gads|2001]]. gada, kopsummā veicot apmēram 30% no visām pasaules ieroču tirdzniecības operācijām<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=US drives world military spending to record high|publisher=Australian Broadcasting Corporation|url=http://www.abc.net.au/news/newsitems/200606/s1661277.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060613172226/http://www.abc.net.au/news/newsitems/200606/s1661277.htm|archivedate=2006-06-13}}</ref> un eksportējot ieročus uz apmēram 80 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia arms exports could exceed $7 bln in 2007 - Ivanov|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-01-27|url=http://en.rian.ru/russia/20071224/93979601.html}}</ref> Sekojot padomju laiku praksei, pirms 2007. gada visiem vīriešu dzimuma pilsoņiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem bija jāpilda obligātais divu gadu dienests Bruņotajos spēkos. Dažādo ar to saistīto problēmu kā, piemēram, [[dedovščina]]s (fiziskā un psiholoģiskā ietekmēšana un izmantošana) dēļ 2007. gadā dienesta laiks bruņotajos spēkos tika samazināts iesākumā līdz 18 mēnešiem un tad līdz 12 mēnešiem (kopš [[2008. gads|2008]]. gada) un līdz [[2010. gads|2010]]. gadam plānoja palielināt uz līguma pamata bruņotajos spēkos dienošo skaitu līdz 70% no kopējā skaita.<ref name=cia>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Factbook|title=CIA|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html|accessdate=December 26, 2007|archive-date={{dat|2015|07|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150703195129/https://www.cia.gov/Library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html}}</ref> [[Attēls:Sukhoi T-50 in 2011 (4).jpg|thumbnail|200px|left|Su-57 ({{val|ru|«T-50»}}) ir piektās paaudzes Krievijas daudzfunkcionālais iznīcinātājs]] === Valsts militarizācija === Pēc Putina kļūšanas par KF prezidentu tās aizsardzības izdevumi līdz 2006. gadam četrkāršojās.<ref>{{Atsauce|publisher=FBIS: Informatsionno-Analiticheskoye Agentstvo Marketing i Konsalting|date=14 March 2006|title=Russia: Assessment, Adam Baltin Interview, Opinion Poll on State of Armed Forces}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada oficiālās valdības militārās izmaksas bija 40 miljardi [[ASV dolārs|USD]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20080226/100080440.html|title=Russian defense spending to grow 20% in 2008, to $40 bln|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-03-13|archive-date=2008-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080314040221/http://en.rian.ru/russia/20080226/100080440.html}}</ref> tomēr dažādi avoti, tai skaitā ASV izlūkdienests,<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.abcnews.go.com/WN/story?id=3728855 | title= Rice: Russia's Military Moves 'a Problem'|publisher=ABC News| accessdate=2008-01-06}}</ref> un [[Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts]]<ref name=iiss>{{Laikraksta atsauce|journal=International Institute for Strategic Studies|title=Overview of the major Asian Powers (page 31)|url=http://www.csis.org/media/csis/pubs/060626_asia_balance_powers.pdf|accessdate=2008-01-27|format=PDF|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073401/https://www.csis.org/media/csis/pubs/060626_asia_balance_powers.pdf}}</ref> uzskatīja, ka Krievijas militārie izdevumi bija ievērojami lielāki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalsecurity.org/military/world/spending.htm|publisher=Global Security|title=World Wide Military Expenditures| accessdate= 2008-01-06}}</ref> No 2006. līdz 2015. gadam karaspēkā norisinājās pamatapbruņojuma atjaunināšana ar apmēram 200 miljardu USD vērta militārā aprīkojuma piegādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.guardian.co.uk/world/2007/feb/09/russia.usa |publisher=Guardian|title=Big rise in Russian military spending raises fears of new challenge to west|accessdate=2008-01-06}}</ref> Bijušā aizsardzības ministra [[Anatolijs Serdjukovs|Anatolija Serdjukova]] vadībā tika sākta militārā reforma, lai uzlabotu karaspēka organizāciju un efektivitāti.<ref name="defensebrief">{{Laikraksta atsauce|last=Ruslan|first=Pukhov|date=2009|title=Serdyukov Cleans Up the Arbat|journal=[[Moscow Defense Brief]]|publisher=Centre for Analysis of Strategies and Technologies|issue=#1 (15) / 2009|url=http://mdb.cast.ru/mdb/1-2008/item2/article1/|accessdate=2009-05-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080818210933/http://mdb.cast.ru/mdb/1-2008/item2/article1/|archivedate=2008-08-18}}</ref> Galvenā šīs reformas ideja bija armijas pārveide no masveida mobilizācijas karaspēka par profesionālā militārā dienesta karspēku, kurā vairs nepastāvētu kara apgabali, frontes, armijas, bet gan rietumos izplatītā brigāžu līmeņa sistēma.<ref name="barabanov">{{Tīmekļa atsauce|url=http://cast.ru/eng/?id=333| title= The Army's Chief Destroyer | last= Barabanov | first= Mikhail | date= 2009-02-16 | publisher= The Moscow Times| accessdate= 2009-05-19}}</ref> Serdjukovs sāka plānošanu centrālās administrācijas personāla samazināšanai par 30%.<ref name="defensebrief"/> Viņš arī pieprasīja radikālu Krievijas virsnieku korpusa samazināšanu. Uz katriem divarpus karavīriem bija viens [[virsnieks]], bet pēc reformas bija jābūt vienam uz 15. Reforma nozīmēja 200 000 darba vietu zaudēšanu un pret to kvēli iestājās "vecā gvarde".<ref name="whewell">{{Tīmekļa atsauce | url= http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/newsnight/7947082.stm | title= INSIDE RUSSIA - MILITARY REFORMS| last= Whewell|first=Tim|date=2009-03-17|publisher=BBC News|accessdate=2009-05-19}}</ref> Spiediena rezultātā galējais piemērojamo samazinājumu termiņš tika pārvietots no 2012. uz 2016. gadu.<ref name="whewell"/> Serdjukova galvenie mērķi bija akūtu un ilgstošu problēmu kā, piemēram, Krievijas aizsardzības rūpnieciskās un apgādes politikas neefektivitāte risināšana.<ref name="defensebrief"/> [[Attēls:Alabino220415part1-54.jpg|thumb|200px|Stratēģiskā kodolraķešu sistēma ''[[RS-24 Jars]]'']] === Kodolieroči === Krievijas Federācijai ir lielākais [[kodolieroči|kodolieroču]] arsenāls pasaulē. Tai ir otra lielākā ar [[ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] aprīkoto [[zemūdene|zemūdeņu]] flote un tā ir vienīgā valsts, izņemot [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]], kurai ir moderni stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] spēki.<ref name=fas>{{Tīmekļa atsauce|title=Status of Nuclear Powers and Their Nuclear Capabilities|publisher=Federation of American Scientists|url=http://www.fas.org/nuke/guide/summary.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> 2018. gadā Krievijas bruņotajiem spēkiem bija 1444 kodollādiņi (2. vieta aiz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/factsheets/Russian-Strategic-Nuclear-Forces-Under-New-START|dead-url=yes|title=Russian Strategic Nuclear Forces Under New START|accessdate=2019-10-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190715054959/https://www.armscontrol.org/factsheets/Russian-Strategic-Nuclear-Forces-Under-New-START|archivedate=2019-07-15}}</ref> Saskaņā ar Krievijas Federācijas militāro doktrīnu tai reaģējot uz agresiju, izmantojot masu iznīcināšanas ieročus, ir tiesības izmantot [[Kodolieroči|kodolieročus]], kā arī izmantot parastos ieročus, gadījumā, ja tiek apdraudēta valsts pastāvēšana<ref>[http://static.kremlin.ru/media/events/files/41d527556bec8deb3530.pdf 27.Pants (krieviski)]</ref> == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Krievijas demogrāfija}} <div style="font-size: 90%"> {| class="wikitable" border="1" table cellspacing="0" style="border:1px black; float:left; margin-left:1em;" ! style="background:#F99;" colspan="2"|Etniskais sastāvs (2010)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-url=https://web.archive.org/web/20120118212344/http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-date=18 January 2012 |title=ВПН-2010 |website=perepis-2010.ru}}</ref> |- |[[Krievi]]||80,9% |- |[[Tatāri]]||3,9% |- |[[Ukraiņi]]||1,4% |- |[[Baškīri]]||1,1% |- |[[Čuvaši]]||1,0% |- |[[Čečeni]]||1,0% |- |Citi/nenosauktie||10,7% |} </div> [[Attēls:Population of Russia.PNG|thumbnail|200px|Iedzīvotāju skaita izmaiņas Krievijā]] Krievijas Federācijā dzīvo vairāk kā 160 etnisko grupu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=1 June 2007: A great number of children in Russia remain highly vulnerable|publisher=United Nations Children's Fund|url=http://www.unicef.org/russia/media_6762.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2008-01-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20080103035733/http://www.unicef.org/russia/media_6762.html}}</ref> Lai gan Krievijas iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši liels, valsts milzīgo izmēru dēļ apdzīvotības blīvums ir zems.<ref>Skatīt [[Valstu uzskaitījums pēc apdzīvojuma blīvuma|Valstu uzskatījumu pēc apdzīvojuma blīvuma]]</ref> Visblīvāk apdzīvota ir Krievijas Federācijas Eiropas daļa, [[Urāli|Urālu]] kalnu apkaime un dienvidrietumu [[Sibīrija]]. Valsts pastāvīgo iedzīvotāju skaits uz {{dat|2009|1|1}} bija 141 903 979 cilvēki. 2008. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 121 400 cilvēkiem vai par 0,085% (2007. gadā — par 212 000 vai 0,15% un 2006. gadā — par 532 000 vai 0,37%). 2008. gadā par 2,7% turpināja pieaugt [[Cilvēku migrācija|migrācija]] ar 281 615 migrantiem, kas ieradās Krievijas Federācijā, 95% no tiem ieradās no [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] valstīm, lielais vairums bija krievi vai [[krievvalodīgie]].<ref name=demo>{{Tīmekļa atsauce|accessdate=2008-03-05|title=Demography|publisher=Federal State Statistics Service|url=http://www.gks.ru/bgd/free/b08_00/IssWWW.exe/Stg/d01/7-0.htm|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080225172120/http://www.gks.ru/bgd/free/b08_00/IssWWW.exe/Stg/d01/7-0.htm|archivedate=2008-02-25}}</ref><ref name=gks>[http://www.gks.ru/free_doc/2010/demo/dem-sit-09.doc Modern demographics of Russia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101217150324/http://www.gks.ru/free_doc/2010/demo/dem-sit-09.doc |date={{dat|2010|12|17||bez}} }} by [[Rosstat]]. Retrieved on October 5, 2010</ref> Krievu [[emigranti|emigrantu]] skaits samazinājās par 16% līdz 39 508, no tiem 66% devās uz citām NVS valstīm. Ir aplēsts, ka valstī ir 10 miljoni nelegālu imigrantu no bijušajām Padomju Savienības valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia cracking down on illegal migrants|publisher=International Herald Tribune|date=15 January 2007|url=http://www.iht.com/articles/2007/01/15/news/migrate.php|accessdate =}}</ref> Aptuveni 116 miljoni etnisko [[krievi|krievu]] dzīvo Krievijas Federācijā,<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_02.php Ethnic groups in Russia], 2002 census, ''Demoscope Weekly''. Retrieved 5 February 2009</ref> bet bijušajās [[Padomju Savienība]]s republikās, galvenokārt [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Kazahstāna|Kazahstānā]] — vairāk kā 20 miljoni.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/4420922.stm Russians left behind in Central Asia], BBC News, November 23, 2005.</ref> 73% iedzīvotāju dzīvo pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Resident population|publisher=Federal State Statistics Service|url=http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/05-01.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120303135317/http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/05-01.htm|archivedate=2012-03-03}}</ref> Pēc 2002. gada skaitīšanas rezultātiem divas lielākās pilsētas Krievijā ir [[Maskava]] (12 381 000 iedzīvotāju) un [[Sanktpēterburga]] (5 282 000). Vienpadsmit citās pilsētās ir starp vienu un diviem miljoniem iedzīvotāju: [[Čeļabinska|Čeļabinskā]], [[Kazaņa|Kazaņā]], [[Novosibirska|Novosibirskā]], [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]], [[Omska|Omskā]], [[Perma|Permā]], [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]], [[Samara|Samarā]], [[Ufa|Ufā]], [[Volgograda|Volgogradā]] un [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]]. Lielākais iedzīvotāju skaits bija [[1991]]. gadā — 148 689 000, bet tad sākās straujš kritums 1990. gadu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://countrystudies.us/russia/29.htm|publisher=Library of Congress| title= Demographics| accessdate=2008-01-16}}</ref> Pateicoties miršanas apjoma samazinājumam, dzimstības un imigrācijas apjomu palielinājumam, iedzīvotāju skaita kritums pakāpeniski samazinājās. Saskaņā Krievijas Federācijas Valsts Statistikas pārvaldes datiem, mirstības rādītājs valstī 2007. gadā samazinājās par 4%, salīdzinot ar 2006. gadu, sasniedzot apmēram 2 miljonus mirušo, tajā pat laikā dzimstības rādītājs gadu no gada pieauga par 8,3% līdz 1,6 miljoniem jaundzimušo.<ref name=ri>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20080221/99803097.html|title=Russia's population down 0.17% in 2007 to 142 mln|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-03-11|archive-date=2008-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080314002231/http://en.rian.ru/russia/20080221/99803097.html}}</ref> Lai gan dzimstības līmenis ir salīdzināms ar citu Eiropas valstu dzimstības līmeni (12,1 jaundzimušais uz 1000 cilvēkiem 2008. gadā, salīdzinot ar [[Eiropas Savienība]]s vidējo 9,90 uz 1000),<ref name="gks"/> tomēr Krievijas Federācijā ir būtiski augstāki mirstības rādītāji (2008. gadā mirstības līmenis bija 14,7 uz 1000 cilvēkiem,<ref name="gks"/> salīdzinājumā ar [[Eiropas Savienība]]s vidējo 10,28 uz 1000).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Factbook|title=Rank Order — Birth rate|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html|accessdate=2009-04-25|archive-date=2013-03-10|archive-url=https://www.webcitation.org/6F0FiNNzQ?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html}}</ref> {{Krievijas lielākās pilsētas‎}} {{clear}} === Izglītība === Krievijas Federācijas [[Krievijas konstitūcija|konstitūcija]] visiem pilsoņiem garantē bezmaksas izglītību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 43 para. 1)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-03.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> un 99,4% no tiem prot lasīt un rakstīt.<ref name=cia/> Lai iestātos augstākās izglītības mācību iestādēs, ir jāiztur konkursi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Smolentseva|first=Anna|title=Bridging the Gap Between Higher and Secondary Education in Russia|url=http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/News19/text13.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071123162906/http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/News19/text13.html|archivedate=2007-11-23}}</ref> Ir augsta līmeņa zinātniskie pētījumi, īpaši kosmosa un aviācijas jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia Country Guide| publisher= EUbusiness.com| url=http://www.eubusiness.com/Russia/russia-country-guide/|accessdate=2007-12-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=U.S. Department of State|title=Background Note: Russia|url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3183.htm|accessdate=2008-01-02|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080109033436/http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3183.htm|archivedate=2008-01-09}}</ref> Valdība piešķir naudas līdzekļus, lai segtu mācību maksas noteiktu kvotu ietvaros, vai noteiktam studentu skaitam katrai valsts iestādei, studentiem tiek maksāta neliela [[stipendija]] un nodrošināta bezmaksas dzīvošana. Tomēr izglītības iestādes pašas nav spējīgas nodrošināt atbilstošas skolotāju algas, stipendijas studentiem un uzturēt savas ēkas,<ref name=education2>{{Tīmekļa atsauce|title=Higher education structure|publisher=State University Higher School of Economics|url=http://www.hse.ru/lingua/en/rus-ed.html|accessdate=2007-12-27}}</ref> tādēļ daudzas valsts iestādes sāka ieviest maksas mācību vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Higher Education Institutions|url=http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/08-10.htm|publisher=Federal State Statistics Service|accessdate=2008-01-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120303145808/http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/08-10.htm|archivedate=2012-03-03}}</ref> un parādījās daudzas privātās augstākās izglītības iestādes.<ref name=education2/> === Valoda === {{Pamatraksts|Krievu valoda}} [[Attēls:Two largest ethnic minority by federal subject 2010.jpg|thumb|200px|Minoritāšu valodas Krievijas Federācijas subjektu teritorijās. Teritorijas krāsa norāda uz visizplatītāko minoritātes valodu, bet kvadrāts tajā uz otro izplatītāko minoritātes valodu (2010. gada tautskaites dati).]] Krievijas Federācijā mīt aptuveni 160 etniskās grupas, kas runā apmēram 100 valodās.<ref name=britannica/> Saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana|skaitīšanu]] 142,6 miljoni cilvēku prot [[krievu valoda|krieviski]], viņiem seko 5,3 miljoni [[tatāru valoda|tatāru valodā]] runājošo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.perepis2002.ru/index.html?id=87|title=Russian Census of 2002|work=4.3. Population by nationalities and knowledge of Russian; 4.4. Spreading of knowledge of languages (except Russian)|publisher=Federal State Statistics Service|accessdate=2008-01-16|archive-date=2020-06-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200622151329/http://www.perepis2002.ru/index.html?id=87}}</ref> Konstitūcija formāli ļauj atsevišķām republikām padarīt viņu dzimto valodu par otru oficiālo kopā ar krievu valodu, taču faktiski vienīgā oficiālā valsts valoda ir krievu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 68, para. 2)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-04.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Neskatoties uz plašo izkliedi, krievu valoda ir viendabīga visā Krievijas Federācijas teritorijā. Krievu valoda ir visplašāk lietotā [[slāvu valodas|slāvu valoda]].<ref name=toronto>{{Tīmekļa atsauce|title=Russian|publisher=University of Toronto|url=http://learn.utoronto.ca/Page625.aspx|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070106002617/http://learn.utoronto.ca/Page625.aspx|archivedate=2007-01-06}}</ref> Krievu valoda pieder [[indoeiropiešu valodu saime]]i un ir viena no austrumslāvu valodām; pārējās ir [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[ukraiņu valoda]]s (un, iespējams, [[rusīnu valoda|rusīnu]]). Tomēr pie austrumslāvu valodām nepieder [[baznīcslāvu valoda]] jeb senbulgāru valoda, kuras rakstiskie paraugi Krievijas Federācijā ir saglabājušies kopš 10. gadsimta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007|title=Russian language|url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216235358/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html|archivedate=2007-12-16}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071216235358/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html |date=2007-12-16 }}</ref> Krievu valoda ir viena no sešām oficiālajām [[Apvienotās Nācijas|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] valodām. === Reliģija === [[Attēls:Moscow - Cathedral of Christ the Saviour.jpg|thumbnail|150px| [[Kristus Glābēja katedrāle]] Maskavā]] Krievijas Federācijas tradicionālās reliģijas ir [[kristietība]], [[islāms]], [[budisms]] un [[jūdaisms]], ko likums, kas tika pieņemts 1997. gadā, uzskatīta par daļu no Krievijas "vēsturiskā mantojuma".<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Bell| first= Imogen| title=Eastern Europe, Russia and Central Asia|url=http://books.google.com/books?id=EPP3ti4hysUC&pg=PA47&lpg=PA47&dq=respecting+christianity+islam+buddhism+judaism+and+other&source=web&ots=pppIldMuS1&sig=KikE3NJkzMEdWt4rU9EoeN03-6o|accessdate=2007-12-27}}</ref> Ticīgo skaita novērtējums dažādu avotu vidū plaši svārstās, un dažos ziņojumos neticīgo skaits tiek novērtēts 16—48% lielumā no visa iedzīvotāju skaita.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Zuckerman|first=Phil|title=Atheism: Contemporary Rates and Patterns, chapter in The Cambridge Companion to Atheism, ed. by Michael Martin|publisher=Cambridge University Press|year=2005|isbn=}}</ref> Krievijā dominējošā reliģija ir [[Krievu pareizticība]].<ref name=relig>{{Tīmekļa atsauce|title=Religion In Russia|publisher=Embassy of the Russian Federation|url=http://www.russianembassy.org/RUSSIA/religion.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100219172802/http://www.russianembassy.org/russia/religion.htm|archivedate=2010-02-19}}</ref> 95% no reģistrētajām pareizticīgo draudzēm pieder Krievu Pareizticīgajai baznīcai, lai gan ir vairākas citas mazākas pareizticīgo baznīcas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title={{ru ikona}} Сведения о религиозных организациях, зарегистрированных в Российской Федерации По данным Федеральной регистрационной службы|date=December 2006| url= http://www.religare.ru/article36302.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Lielais vairums pareizticīgo neapmeklē baznīcu regulāri, tomēr tajā saskata Krievijas mantojuma un kultūras simbolu.<ref name=encarta>{{Tīmekļa atsauce| last= Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007| title= Russia| url= http://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html| accessdate= 2007-12-27| archiveurl= https://web.archive.org/web/20080109010927/https://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html| archivedate= 2008-01-09}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080109010927/https://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html |date=2008-01-09 }}</ref> Pastāv arī citas kristīgās konfesijas, kā [[Romas katoļi]], [[Armēņu gregoriāņi]] un dažādas [[protestantisms|protestantu]] konfesijas. 2007. gada Starptautiskajā reliģiskās brīvības ziņojumā sacīts, ka apmēram 100 miljoni Krievijas Federācijas pilsoņu uzskata sevi par pareizticīgajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.state.gov/g/drl/rls/irf/2007/90196.htm |accessdate=2008-04-08 |title=Russia}}</ref> Saskaņā ar Krievijas Sabiedriskās domas pētījumu centra aptauju 63% no respondentiem uzskatīja sevi par pareizticīgajiem, 6% no respondentiem par musulmaņiem un mazāk kā 1% vai nu par budistiem, vai katoļiem, vai protestantiem vai ebrejiem. Pārējie 12% sacīja, ka viņi tic [[Dievs|Dievam]], bet nepraktizē nevienu no reliģijām, bet 16% teica, ka viņi ir neticīgie.<ref name=religionsurvey>{{Tīmekļa atsauce|title={{ru ikona}} Опубликована подробная сравнительная статистика религиозности в России и Польше|publisher=religare.ru|date=6 June 2007|url=http://www.religare.ru/article42432.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Ir aprēķināts, ka Krievijas Federācijā dzīvo apmēram 15—20 miljoni musulmaņu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Fact Box: Muslims In Russia|publisher=Radio Free Europe|url=http://rfe.rferl.org/featuresarticle/2005/07/b7d5e783-749f-4e6a-b77e-8932ece7ad53.html?napage=2|accessdate=2007-12-27}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=timesmuslim>{{Tīmekļa atsauce| last= Page| first= Jeremy| title=The rise of Russian Muslims worries Orthodox Church|publisher=The Times| url= http://www.timesonline.co.uk/tol/news/world/article551693.ece|accessdate=2007-12-27}}</ref> tomēr tikai 7 līdz 9 miljoni cilvēku stingri ievēro islāma ticību.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.interfax-religion.com/?act=news&div=2869|publisher=Interfax|title=20Mln Muslims in Russia and mass conversion of ethnic Russians are myths — expert|accessdate=2008-04-01}}</ref> Ir aprēķināts, ka valstī ir no 3 līdz 4 miljoniem musulmaņu emigrantu no bijušajām padomju valstīm.<ref name=financialtimes>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's Islamic rebirth adds tension|publisher=Financial Times|url=http://www.ft.com/cms/s/0/3f3fba2c-474f-11da-b8e5-00000e2511c8.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071121232919/http://www.ft.com/cms/s/0/3f3fba2c-474f-11da-b8e5-00000e2511c8.html|archivedate=2007-11-21}}</ref> Vairums musulmaņu dzīvo Volgas-Urālu reģionā, kā arī Ziemeļkaukāzā, Maskavā,<ref>[https://web.archive.org/web/20090625054712/http://www.voanews.com/english/archive/2007-06/2007-06-27-voa4.cfm Russia Faces Population Dilemma], VOA News, June 18, 2007</ref> Sanktpēterburgā un Rietumsibīrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Mainville| first=Michael|title=Russia has a Muslim dilemma|work=Page A - 17|publisher=San Francisco Chronicle|date=19 November 2006|url=http://sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=/c/a/2006/11/19/MNGJGMFUVG1.DTL| accessdate= 2007-12-27}}</ref> Budisms ir tradicionālā reliģija trijos Krievijas Federācijas reģionos: [[Burjatija|Burjatijā]], [[Tiva|Tivā]] un [[Kalmikija|Kalmikijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Nettleton| first= Steve| title= Prayers for Ivolginsky| publisher= CNN| url= http://www.cnn.com/SPECIALS/2000/russia/story/train/ivolginsky.monastery/| accessdate= 2007-12-27| archive-date= 2001-11-22| archive-url= https://web.archive.org/web/20011122131758/http://www.cnn.com/SPECIALS/2000/russia/story/train/ivolginsky.monastery/}}</ref> Daži Sibīrijas un Tālo Austrumu reģionu, Jakutijas, Čukotkas un citi iedzīvotāji līdz ar galvenajām reliģijām praktizē [[šamanisms|šamanismu]], [[panteisms|panteismu]] un [[pagānisms|pagānu]] rituālus. Reliģiskā ierosme notiek galvenokārt pa etnisko līniju. Lielais vairums slāvu ir pareizticīgie. Tjurku valodās runājošie vairākumā ir musulmaņi, lai gan atsevišķas tjurku grupas Krievijā tādas nav.<ref name=religion2>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Religion|publisher=Encyclopædia Britannica Online|year=2007|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia|accessdate=2007-12-27}}</ref> == Tautsaimniecība == [[Attēls:GDP of Russia since 1989.svg|thumb|200px|Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas (1989–2016).]] [[Attēls:Average per capita income in Russia, 1995-2015.png|thumb|200px|Vidējais ienākums uz vienu cilvēku ASV dolāros (1995-2015).]] [[Attēls:Rosneft-azs.jpg|thumbnail|200px|left|''[[Rosneft]]'' degvielas uzpildes stacija. Krievija ir pasaulē vadošā dabasgāzes un otra vadošā naftas eksportētājvalsts]] [[Attēls:Russia Regional product pc.svg|thumbnail|200px|Saražotās produkcijas daudzums uz vienu cilvēku. Tumšāka krāsa atbilst augstākam saražotās produkcijas daudzumam]] Ekonomiskā krīze, kas piemeklēja visas postpadomju valstis 1990. gados, bija gandrīz divreiz dziļāka nekā [[Lielā depresija]] 1930. gados Rietumeiropā un Savienotajās Valstīs.<ref>See “What Can Transition Economies Learn from the First Ten Years? A New World Bank Report,” in ''Transition Newsletter'' (http://worldbank.org/transitionnewsletter/janfeb2002 {{Webarchive|url=http://webarchive.loc.gov/all/20130609102438/http://worldbank.org/transitionnewsletter/janfeb2002 |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}). [http://www.k-a.kg/?nid=5&value=6]</ref><ref name=Russia>Robert D. Kaplan. [http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9B03E4D91E3AF93BA35753C1A9669C8B63 "Who Lost Russia?"]. The New York Times. October 8, 2000.</ref> Pat pirms [[1998. gada Krievijas finansiālā krīze|1998. gada krīzes]] Krievijas [[iekšzemes kopprodukts]] (IKP) bija puse no tā, kāds tas bija 1990. gadu sākumā.<ref name=Russia/> Kopš gadsimtu mijas ekonomikas pieaugumu Krievijā ir veicinājušas [[nafta]]s cenu celšanās, pieaugošās ārvalstu [[investīcija]]s, lielāks iekšzemes patēriņš un lielāka politiskā stabilitāte. Pēc 1998. gada finansu krīzes un pēc deviņiem kārtīgiem pieauguma gadiem, valsts pabeidza 2007. gadu ar vidējo IKP pieaugumu 7% gadā. 2007. gadā Krievijas IKP bija 2,076 triljoni [[ASV dolārs|USD]] — 6. lielākais pasaulē ar IKP pieaugumu 8,1% apmērā no iepriekšējā gada. Galvenokārt pieaugumu radīja nevis tirdznieciskie pakalpojumi un preces iekšējā tirgū, bet gan naftas vai [[derīgais izraktenis|derīgo izrakteņu]] ieguve un eksports.<ref name=cia/> Vidējā [[mēnešalga]] 2008. gada sākumā Krievijā bija 700 USD, salīdzinoši 2000. gadā — 80 USD.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russians weigh an enigma with Putin’s protégé| publisher=MSNBC|url=http://www.msnbc.msn.com/id/24443419/|accessdate=2008-05-09}}</ref> Apmēram 14% krievu 2007. gadā dzīvoja zem valsts [[nabadzība]]s līmeņa,<ref name="RIA">{{Tīmekļa atsauce|publisher=RIA Novosti|title=Russia’s economy under Vladimir Putin: achievements and failures|url=http://en.rian.ru/analysis/20080301/100381963.html|accessdate=2008-05-09|archive-date=2013-09-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130913020517/http://en.rian.ru/analysis/20080301/100381963.html}}</ref> kas ir ievērojami mazāk nekā 40% 1998. gadā — ļaunākajā pēcpadomju sabrukuma periodā.<ref name="https://datahelpdesk.worldbank.org"> [https://datahelpdesk.worldbank.org/knowledgebase/articles/906519-world-bank-country-and-lending-groups], ''[[World Bank]]''</ref> [[Bezdarbs]] Krievijā 2007. gadā bija 6%, salīdzinot ar 12,4% 1999. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| publisher=RIA Novosti| title=Russia's unemployment rate down 10% in 2007 - report| url=http://en.rian.ru/russia/20080208/98724898.html| accessdate=2008-05-09| archive-date=2013-07-26| archive-url=https://web.archive.org/web/20130726213945/http://en.rian.ru/russia/20080208/98724898.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=indexmundi.com|title=Russia — Unemployment rate (%)|url=http://www.indexmundi.com/g/g.aspx?c=rs&v=74|accessdate=2008-05-09}}</ref> Krievijas Federācijai ir pasaulē lielākie [[dabasgāze]]s krājumi, otrie lielākie [[akmeņogles|akmeņogļu]] krājumi un astotie lielākie [[nafta]]s krājumi. Tā ir vadošā pasaules dabasgāzes eksportētāja un otra lielākā naftas eksportētāja. Nafta, dabasgāze, [[metāli]] un [[kokmateriāli]] sastāda vairāk nekā 80% no Krievijas [[eksports|eksporta]] uz ārzemēm.<ref name=cia/> Tomēr kopš 2003. gada dabisko resursu eksporta ekonomiskā nozīme sāka samazināties, jo ievērojami nostiprinājās iekšējais tirgus. Par spīti augstajām enerģijas cenām, nafta un gāze 2007. gadā sastādīja tikai 5,7% no Krievijas IKP.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia fixed asset investment to reach $370 bln by 2010 - Kudrin|publisher=RIA Novosti|url=http://en.rian.ru/business/20070921/80301609.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2008-01-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080104012742/http://en.rian.ru/business/20070921/80301609.html}}</ref> Atšķirībā no daudzām citām ar resursiem bagātām valstīm, Krievijai ir senākas izglītības, zinātnes un rūpniecības tradīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: How Long Can The Fun Last?| publisher= BusinessWeek| url= http://www.businessweek.com/globalbiz/content/dec2006/gb20061207_520461_page_2.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Valstī ir vairāk [[universitāte|universitāšu]] beidzēju nekā citās Eiropas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=CEE Biweekly (page 6)|publisher=UNESCO Institute for Statistics, UniCredit New Europe Research Network|url=http://www.unicredit-tiriac.ro/pdf/CEE-Biweekly_07-05-24.pdf|accessdate=2008-03-28|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080402021134/http://www.unicredit-tiriac.ro/pdf/CEE-Biweekly_07-05-24.pdf|archivedate=2008-04-02}}</ref> 2001. gadā pieņemtā [[nodoklis|nodokļu]] likumdošana samazināja iedzīvotāju nodokļu nastu un krasi palielināja valsts ieņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Tavernise|first=Sabrina|title=Russia Imposes Flat Tax on Income, and Its Coffers Swell|publisher=The New York Times|date=23 March 2002| url= http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9E01E0DC163BF930A15750C0A9649C8B63|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijā ir vienotais privāto ienākumu nodoklis 13 procentu apmērā. Saskaņā ar 2007. gada pētījumiem Krievija bija starp valstīm ar vispievilcīgāko nodokļu sistēmu individuālajām saimniecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Rabushka|first=Alvin|title=The Flat Tax at Work in Russia: Year Three|publisher=Hoover Institution|url=http://www.hoover.org/research/russianecon/essays/5144587.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080125164024/http://www.hoover.org/research/russianecon/essays/5144587.html|archivedate=2008-01-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Global personal taxation comparison survey — market rankings|publisher=Mercer (consulting firms)|url=http://www.mercer.com.au/pressrelease/details.htm?idContent=1287670|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110427032348/http://www.mercer.com.au/pressrelease/details.htm?idContent=1287670|archivedate=2011-04-27}}</ref> Kopš 2001. gada federālais budžets bija ar pārpalikumu un Krievija izmantoja ienākumus no tās [[Krievijas Federācijas Stabilizācijas fonds|Krievijas Federācijas Stabilizācijas fonda]], lai priekšlaicīgi nomaksātu visus padomju ēras suverēnos parādus [[Parīzes klubs|Parīzes klubam]] un [[Starptautiskais valūtas fonds|Starptautiskajam valūtas fondam]]. Ar naftas eksportu nopelnītais ļāva Krievijai palielināt tās ārējās rezerves no 12 miljardiem USD 1999. gadā līdz 597,3 miljardiem USD 2008. gadā, kas bija trešās lielākās rezerves pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cbr.ru/Eng/statistics/credit_statistics/print.asp?file=inter_res_08_e.htm|title=International Reserves of the Russian Federation in 2008|publisher=The Central Bank of the Russian Federation|accessdate=2008-07-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080914211934/http://cbr.ru/eng/statistics/credit_statistics/print.asp?file=inter_res_08_e.htm|archivedate=2008-09-14}}</ref> Valsts spēja būtiski samazināt tās agrāko ievērojamo ārējo parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's foreign debt down 31.3% in Q3—finance ministry|publisher=RIA Novosti|url=http://en.rian.ru/russia/20061031/55272320.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2012-02-15|archive-url=https://www.webcitation.org/65T8o7rP6?url=http://en.rian.ru/russia/20061031/55272320.html}}</ref> Pēc [[1998. gada finanšu krīze]]s Krievija uzlaboja savu starptautisko finansu stāvokli,<ref name=cia/> tomēr Krievijas Federācijas ekonomiskā attīstība bija ģeogrāfiski nevienmērīga — [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] pieauguma apjoms attiecībā pret valsts IKP bija neproporcionāli liels.<ref>{{ru ikona}} {{Tīmekļa atsauce|title=Gross regional product by federal subjects of the Russian Federation 1998—2006|url=http://www.gks.ru/bgd/free/b01_19/IssWWW.exe/Stg/d000/vrp98-06.htm|accessdate=2008-06-30|publisher=Federal State Statistics Service|archive-date=2019-08-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20190827215907/http://www.gks.ru/bgd/free/b01_19/IssWWW.exe/Stg/d000/vrp98-06.htm}}</ref> Daudzās apdzīvotās vietās, sevišķi [[Sibīrija|Sibīrijā]] un lauku apvidos, attīstība ievērojami kavējās. Tomēr vidusšķira palielinājās no 8 miljoniem cilvēku 2000. gadā līdz 55 miljoniem cilvēku 2006. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: How Long Can The Fun Last?|publisher=BusinessWeek|url=http://www.businessweek.com/globalbiz/content/dec2006/gb20061207_520461.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas Federācijā 2007. gadā dzīvoja 50 no pasaules 110 miljardieriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|accessdate=2008-04-19|url=http://www.reuters.com/article/businessNews/id USL189270520080418?feedType=RSS&feedName=businessNews|author=Robin Paxton|title=A billion dollars not enough for Russian rich list|publisher=Forbes}}{{Novecojusi saite}}</ref> Noteicošais faktors ekonomikas izaugsmē bija ražošanas, darba algas un patēriņa pieaugumu apvienojums.<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|last=Lipsky|first=John|title=Statement by John Lipsky, First Deputy Managing Director of the International Monetary Fund|work=Press Release No. 07/126|publisher=International Monetary Fund| url= http://www.imf.org/external/np/sec/pr/2007/pr07126.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Tomēr [[Pasaules Banka]] norādīja uz grūtībām ar ko jāsaskaras valsts ekonomikai, kā ekonomikas dažādošana, mazo un vidējo uzņēmumu skaita pieauguma veicināšana, cilvēciskā kapitāla veidošana un kopējās vadības uzlabošana, bet novecojoša un pēc gadiem ilgas nevērīgas izturēšanās neatbilstoša [[infrastruktūra]] tika uzrādīta par ekonomiskās izaugsmes vājāko vietu.<ref name="nosaukums-1" /> Pēc [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīze]]s sākuma Krievijas valdība 2008. gadā apsolīja līdz 2020. gadam investēt infrastruktūrā 1 triljonu [[USD]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20070920/80058850.html|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-07-31|title=Russia to invest $1 trillion in infrastructure by 2020 - ministry|archive-date=2011-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20110428135337/http://en.rian.ru/russia/20070920/80058850.html}}</ref> Pēc Krievijas atbalstīto [[Donbasa karš|Ukrainas separātistu militārās ofensīvas]] sākšanās ASV, ES, Japāna un vairākas citas valstis ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas noveda pie tās ekonomikas lejupslīdes un [[Krievijas rublis|rubļa]] devalvācijas. Krievijas Federācijas IKP pārmaiņas kopš 1998. gada finanšu krīzes pēc [[Pasaules banka]]s datiem:<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.KD.ZG/countries |title=GDP growth (annual %) |website=worldbank.org |publisher=World Bank Group |accessdate=19 July 2016}}</ref><ref name=" World Bank">{{tīmekļa atsauce|url= https://openknowledge.worldbank.org/bitstream/handle/10986/25823/9781464810169.pdf#page=24|title= World Bank forecasts for Russia, January 2017|publisher=[[World Bank]]|accessdate=2 February 2017}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !style="background:#f3fff3"|Gads !style="background:#f3fff3"|'''1999''' !style="background:#f3fff3"|'''2000''' !style="background:#f3fff3"|'''2001''' !style="background:#f3fff3"|'''2002''' !style="background:#f3fff3"|'''2003''' !style="background:#f3fff3"|'''2004''' !style="background:#f3fff3"|'''2005''' !style="background:#f3fff3"|'''2006''' !style="background:#f3fff3"|'''2007''' !style="background:#f3fff3"|'''2008''' !style="background:#f3fff3"|'''2009''' !style="background:#f3fff3"|'''2010''' !style="background:#f3fff3"|'''2011''' !style="background:#f3fff3"|'''2012''' !style="background:#f3fff3"|'''2013''' !style="background:#f3fff3"|'''2014''' !style="background:#f3fff3"|'''2015''' !style="background:#f3fff3"|'''2016''' |- !style="background:#f3fff3"|% IKP | 6,4 | 10,0 | 5,1 | 4,7 | 7,3 | 7,2 | 6,4 | 8,2 | 8,5 | 5,2 | -7,8 | 4,5 | 4,3 | 3,4 | 1,3 | 0,7 | -3,7 | -0,6 |} == Kultūra == === Klasiskā mūzika un balets === [[Attēls:Peter Tschaikowski.jpg|thumbnail|150px|[[Pēteris Čaikovskis]], krievu komponists]] Krievijas Federācijas daudzajām etniskajām grupām ir atšķirīgas [[tautas mūzika]]s tradīcijas. 19. gadsimtu Krievijas mūzikā iezīmēja saspīlējums starp klasisko komponistu [[Mihails Gļinka|Mihailu Gļinku]] un viņa sekotājiem, kas izmantoja krievu nacionālo identitāti un savās kompozīcijās iekļāva reliģiskus un tautiskus elementus, un [[Krievijas Muzikālā biedrība|Krievijas Muzikālo biedrību]], ko vadīja komponisti [[Antons Rubinšteins|Antons]] un [[Nikolajs Rubinšteins|Nikolajs Rubinšteini]]. Savukārt padomju laikā, saskaņā ar Staļina sociālistiskā reālisma politiku, mūzika tika ļoti rūpīgi kontrolēta. Pasaules slavu ieguva romantiskās ēras komponisti [[Pēteris Čaikovskis]] un [[Sergejs Rahmaņinovs]], simbolisma mūzikas pārstāvis [[Aleksandrs Skrjabins]], neoklasicisma pārstāvis [[Igors Stravinskis]], modernisma pārstāvji [[Sergejs Prokofjevs]] un [[Dmitrijs Šostakovičs]]. Krievijas [[konservatorija|konservatorijās]] skolojušies vijolnieki [[Dāvids Oistrahs]] un [[Gidons Krēmers]], čellists [[Mstislavs Rostropovičs]], pianisti [[Vladimirs Horovics]], [[Svjatoslavs Rihters]] un [[Emīls Gilels]] un dziedātāja [[Gaļina Višņevska]]. [[Attēls:Moscow Bolshoi Theatre 2011.JPG|thumbnail|left|Lielais teātris atrodas Maskavā]] 20. gadsimta sākumā slaveni kļuva baleta dejotāji [[Anna Pavlova]] un [[Vaslavs Ņižinskis]], bet impresārijs [[Sergejs Djagiļevs]] un viņa Krievu baleta viesizrādes ietekmēja baleta attīstību visā pasaulē.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Garafola|first=Lynn|title=Diaghilev's Ballets Russes| publisher= Oxford University Press|page=576|url=http://www.amazon.com/Diaghilevs-Ballets-Russes-Lynn-Garafola/dp/0195057015| isbn=0195057015|year=1989}}</ref> Arī padomju [[balets]] saglabāja 19. gadsimta krievu baleta tradīcijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Cashin|first=Kathryn Karrh|title=Alexander Pushkin's Influence on Russian Ballet — Chapter Five: Pushkin, Soviet Ballet, and Afterward|url=http://etd.lib.fsu.edu/theses/available/etd-04072005-133328/unrestricted/12_kkc_chap5.pdf|accessdate=2007-12-27|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080102150415/https://etd.lib.fsu.edu/theses/available/etd-04072005-133328/unrestricted/12_kkc_chap5.pdf|archivedate=2008-01-02}}</ref> un Padomju Savienības [[horeogrāfija]]s skolai piederēja [[Maija Pļisecka]], [[Rūdolfs Nurijevs]] un [[Mihails Barišņikovs]]. Krievijas Federācijā slavenākās ir [[Maskavas Lielais teātris|Maskavas Lielā teātra]] un Sanktpēterburgas [[Marijas teātris|Kirova]] baleta trupas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://petersburgcity.com/news/culture/2005/11/18/theatre/|title=A Tale of Two Operas|publisher=Petersburg City|accessdate=2008-01-11}}</ref> === Literatūra === {{pamatraksts|krievu literatūra}} [[Attēls:L.N.Tolstoy Prokudin-Gorsky.jpg|thumbnail|150px|[[Ļevs Tolstojs]], krievu rakstnieks]] Krievijā literatūras pirmsākumi datējami ar [[10. gadsimts|10. gadsimtu]], bet [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā to izveidoja vairāki izcili dzejnieki un rakstnieki. Šis laika posms un krievu dzejas Zelta laikmets aizsākās ar [[Aleksandrs Puškins|Aleksandru Puškinu]], kas tiek uzskatīts par mūsdienu krievu literatūras pamatlicēju un bieži tiek saukts par "krievu [[Viljams Šekspīrs|Šekspīru]]".<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|first=Catriona|title=Russian Literature: A Very Short Introduction (Very Short Introductions) (Paperback)|publisher=Oxford Paperbacks|url=http://www.amazon.co.uk/Russian-Literature-Short-Introduction-Introductions/dp/0192801449|isbn=0192801449|year=2001}}</ref> To 19. gadsimtā turpināja [[Antons Čehovs]], [[Mihails Ļermontovs]], [[Ļevs Tolstojs]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Ivans Turgeņevs]] un [[Fjodors Dostojevskis]]. [[Ivans Gončarovs]], [[Mihails Saltikovs]], [[Aleksejs Pisemskis]] un [[Nikolajs Ļeskovs]] arī ir devuši stabilu ieguldījumu krievu prozā. No 1880. gadiem krievu literatūra sāka mainīties. Lielo romānistu laiks bija pagājis un krievu literatūrā par noteicošajiem žanriem uz vairākām desmitgadēm, kas pazīstamas kā krievu dzejas Sudraba laikmets, kļuva īsproza un dzeja. Starp 1893. un 1914. gadu krievu literatūrā iepriekš pārsvarā esošā [[reālisms|reālisma]] vietā par valdošo kļuva [[simbolisms]]. Tā laika vadošo rakstnieku vidū ir [[Valērijs Brjusovs]], [[Andrejs Belijs]], [[Vjačeslavs Ivanovs]], [[Aleksandrs Bloks]], [[Nikolajs Gumiļevs]], [[Dmitrijs Merežkovskis]], [[Fjodors Sologubs]], [[Anna Ahmatova]], [[Osips Mandelštams]], [[Marina Cvetajeva]], [[Leonīds Andrejevs]], [[Ivans Buņins]] un [[Maksims Gorkijs]]. Pēc Krievijas 1917. gada revolūcijām un sekojošā [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]], vairāki vispāratzīti rakstnieki pameta jaunizveidoto Padomju Savienību, tajā pat laikā radās jauna paaudze rakstnieku. 1930. gados, saskaņā ar Josifa Staļina sociālistiskā reālisma politiku, literatūru sažņaudza [[cenzūra]]. Pēc viņa nāves iestājās zināms atkusnis un literatūras ierobežojumi tika atcelti. Līdz 1970. un 1980. gadiem rakstnieki aizvien vairāk ignorēja sociālistiskā reālisma vadlīnijas. Starp padomju laika vadošajiem rakstniekiem ir [[Jevgeņijs Zamjatins]], [[Isaāks Bābels]], [[Ilfs un Petrovs]], [[Jurijs Oļeša]], [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]], [[Mihails Bulgakovs]], [[Boriss Pasternaks]], [[Aleksandrs Solžeņicins]], [[Vladimirs Majakovskis]], [[Mihails Šolohovs]], [[Jevgēņijs Jevtušenko]] un [[Andrejs Vozņesenskis]]. === Kinematogrāfija === Krievijas filmu industrija pēc [[Oktobra revolūcija]]s padarīja montāžu par kinematogrāfiskās izteiksmes galveno paņēmienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/394161/history-of-the-motion-picture|publisher=Encyclopædia Britannica|title=History of the motion picture: The Soviet Union|accessdate=2008-01-07}}</ref> Padomju kinematogrāfija tūlīt pēc 1917. gada revolūcijas bija jaunatradumu avots, radot tādas filmas kā "[[Bruņukuģis "Potjomkins" (filma)|Bruņukuģis "Potjomkins"]]".<ref name=film>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Motion pictures|publisher=Encyclopædia Britannica| year= 2007| url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia|accessdate=2007-12-27}}</ref> Padomju laika filmu veidotāji, it īpaši [[Sergejs Eizenšteins]] un [[Andrejs Tarkovskis]] bija vieni no visnovatoriskākajiem un ietekmīgākajiem [[kinorežisors|kinorežisoriem]]. Eizenšteins studēja arī pie filmu veidotāja un teorētiķa [[Ļevs Kuļešovs|Ļeva Kuļešova]], kurš pasaulē pirmajā filmu skolā [[Vissavienības Kinematogrāfijas institūts|Vissavienības Kinematogrāfijas institūtā]] Maskavā noformulēja novatorisku rediģēšanas procesu sauktu par montāžu. [[Dziga Vertovs|Dzigam Vertovam]], kura "kino-acs" teorijai, kad kamera, tāpat kā cilvēka acs, ir vislabāk izmantojama, lai izpētītu īsto dzīvi, bija milzīga ietekme uz dokumentāro filmu veidošanas un kinematogrāfiskā reālisma attīstību. 1932. gadā Staļins padarīja sociālistisko reālismu par valsts politiku; tas apspieda radošumu, tomēr daudzas šajā stilā uzņemtās padomju filmas bija mākslinieciski veiksmīgas, piemēram, "[[Čapajevs]]", "[[Lido dzērves]]" un "[[Balāde par kareivi]]".<ref name=film/> Ārkārtīgi populāras bija [[Leonīds Gaidajs|Leonīda Gaidaja]] 1960. un 1970. gadu komēdijas ar daudziem lipīgiem izteicieniem, kas tiek lietoti vēl šodien. 1969. gadā uz ekrāniem tika izlaista [[Vladimirs Motiļs|Vladimira Motiļa]] filma "[[Baltā tuksneša saule]]", uzsākot jaunu žanru, kas pazīstams kā "osterns". Kosmonauti šo filmu skatās pirms katras došanās kosmosā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmlinc.com/wrt/onsale08/russian08/whitesunofthedesert.html|publisher=Film Society of Lincoln Center|title=White Sun of the Desert / Beloe solntse pustyni|accessdate=2008-01-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080905102633/http://filmlinc.com/wrt/onsale08/russian08/whitesunofthedesert.html|archivedate=2008-09-05}}</ref> 1980. un 1990. gadi bija krīzes periods Krievijas kinematogrāfijā. Lai gan krievu filmu veidotājiem parādījās iespēja brīvi izpausties, krasi tika ierobežotas valsts subsīdijas, kas noveda pie filmu ražošanas samazinājuma. 21. gadsimta sākuma straujā ekonomiskā attīstība izraisīja skatītāju skaita pieaugumu un sekojošu nozares uzplaukumu.<ref name=kino>{{Tīmekļa atsauce|last=Dzieciolowski|first=Zygmunt|title=Kinoeye: Russia's reviving film industry|url=http://www.opendemocracy.net/globalization-Film/russian_film_3726.jsp|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071221031103/http://www.opendemocracy.net/globalization-Film/russian_film_3726.jsp|archivedate=2007-12-21}}</ref> "[[Krievu Arka]]" (2002) bija pirmā mākslas filma, kas uzņemta izmantojot tikai vienu dubli. === Vizuālā māksla === [[Attēls:Bernsteinzimmer02.jpg|thumbnail|200px|Dzintara istaba]] Sākotnēji krievu glezniecība koncentrējās uz [[Ikona (svētbilde)|ikonu]] glezniecību un vibrējošām [[freska|freskām]], ko krievi pārmantoja no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]]. Krievu mākslas pirmsākumus izveidoja [[Teofāns Grieķis]] un [[Andrejs Rubļovs]]. 1757. gadā izveidota [[Krievijas Mākslas akadēmija]], starp ievērojamiem no Akadēmijas nākušiem portretu gleznotājiem bija [[Ivans Argunovs]], [[Fjodors Rokotovs]], [[Dmitrijs Levickis]] un [[Vladimirs Borovikovskis]]. 19. gadsimtā uzplauka reālisms un reālisti attēloja ainavas ar plašām upēm, mežiem un bērzu birzīm, kā arī spēcīgas žanra ainavas un laikabiedru portretus. Citi mākslinieki koncentrējās uz sociālo kriticismu, attēlojot nabagu stāvokli un kariķējot varu, kas uzplauka [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] valdīšanas laikā. Mākslinieki radīja plašas gleznas, lai attēlotu dramatiskus momentus Krievijas vēsturē. Mākslinieku grupa [[Peredvižņiki]] (ceļotāji) sarāva saites ar Krievijas akadēmiju un aizsāka no akadēmiskajiem ierobežojumiem brīvu mākslas virzienu. Viņu gleznojumiem bija dziļa sociālā un politiskā nozīme. Starp vadošajiem reālistiem jāmin [[Ivans Šiškins]], [[Arhips Kuindži]], [[Ivans Kramskojs]], [[Vasīlijs Poļenovs]], [[Isaāks Levitāns]], [[Vasīlijs Surikovs]], [[Viktors Vasņecovs]] un [[Iļja Repins]]. [[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]] un [[Karls Brilovs]] ir ievērojami ar romantiski vēsturiskām gleznām. Krievu [[avangards]] ir kopīgais nosaukums, kas tiek izmantots, lai definētu lielu, ietekmīgu modernistu mākslas vilni, kas plauka apmēram no 1890. līdz 1930. gadam. Nosaukums ietver daudzas atsevišķas, bet sarežģītā veidā saistītas mākslas kustības, kas bija sastopamas tajā laikā; proti — [[neoprimitīvisms]], [[supremātisms]], [[konstruktīvisms]], [[rajonisms]] un [[futūrisms]]. Starp šī laika ievērojamajiem māksliniekiem bija [[Gustavs Klucis]], [[Els Ļisickis]], [[Kazimirs Maļēvičs]], [[Vasilijs Kandinskis]], [[Vladimirs Tatļins]], [[Aleksandrs Rodčenko]] un [[Marks Šagāls]]. Pēc 1932. gada avangarda idejas sadūrās ar Staļina jaunradīto sociālistiskā reālisma virzienu. 1920. gadu beigās nelokāmā sociālistiskā reālisma politika pārņēma vizuālo mākslu, kā jau tas bija izdarīts literatūrā un kinofilmās, un drīz avangards pazuda no redzesloka. Daži mākslinieki apvienoja jauninājumus ar sociālistisko reālismu, tai skaitā [[Ernsts Ņeizvestnijs]], [[Iļja Kabakovs]], [[Mihails Šemjakins]], [[Ēriks Bulatovs]] un [[Vera Muhina]]. Izmantotie paņēmieni bija daudzveidīgi — [[primitīvisms]], [[hiperreālisms]], [[groteska]] un [[abstrakcija]], bet tiem kopēja bija nepatika pret sociālistiskā reālisma kanoniem. 1940. gados padomju mākslinieki radīja darbus, kas bija patriotiski un antifašistiski, skulptori izveidoja daudzus pieminekļus karā kritušajiem, izcilākajiem no tiem piemīt dižens atturīgs svinīgums. 20. gadsimtā daudzi krievu mākslinieki veidoja savas karjeras Rietumeiropā. Tādi mākslinieki kā [[Vasilijs Kandinskis]], [[Marks Šagāls]] un [[Naums Gabo]] izplatīja savus darbus un idejas starptautiskā mērogā. == Sports == [[Attēls:Maria Sharapova Indian Wells 2006.jpg|thumbnail|200px|[[Marija Šarapova]] — pasaulē visapmaksātākā sieviešu kārtas sportiste<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/2008/07/22/women-athletes-endorsements-biz-sports-cx_tvr_kb_0722athletes.html|accessdate=2008-08-01|author=Tom Van Riper and Kurt Badenhausen|title=Top-Earning Female Athletes|publisher=Forbes}}</ref>]] Krievijas Federācijas sportisti regulāri iegūst augstākā kaluma medaļas gan [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēles]], gan dažādās citās starptautiskās sacensībās. 2014. gada [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]] notika [[Soči|Sočos]].[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles]] notika [[Maskava|Maskavā]] [[Krievijas basketbola izlase]] uzvarēja [[Eiropas čempionāts basketbolā 2007|2007. gada Eiropas čempionātā]]. Krievijas basketbola klubam [[Maskavas "CSKA" (basketbols)|Maskavas "CSKA"]] (2006. un 2008. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempioni) bija lieli panākumi Eirolīgas un [[ULEB kauss|ULEB kausa]] sacensībās. Kopā ar [[hokejs|hokeju]] un basketbolu [[futbols]] ir viens no vispopulārākajiem sporta veidiem Krievijā. Krievijas futbola klubi [[PFK CSKA Maskava|Maskavas "CSKA"]] un [[Sanktpēterburgas "Zenit"]] ieguva [[UEFA kauss|UEFA kausu]] (attiecīgi 2005. un 2008. gadā). [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlase]] holandiešu trenera [[Gūss Hidinks|Gūsa Hidinka]] vadībā sasniedza pusfinālu [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], pusfinālā zaudējot visa turnīra uzvarētājiem [[Spānijas futbola izlase|Spānijai]]. [[Krievijas hokeja izlase]] ieguva zelta medaļas [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]. un [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009. gada Pasaules čempionātos]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iihf.com/channels/iihf-world-championship-oc09/home/news/news-singleview-world-championship-2009/article/pure-gold-russia-repeats.html?tx_ttnewsbackPid=2717&cHash=f61f91921e|accessdate=2009-05-11|title=Pure gold: Russia repeats!|publisher=[[IIHF]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110526205953/http://www.iihf.com/channels/iihf-world-championship-oc09/home/news/news-singleview-world-championship-2009/article/pure-gold-russia-repeats.html?tx_ttnewsbackPid=2717&cHash=f61f91921e|archivedate=2011-05-26}}</ref> un ir IIHF ranga līderi. 1960. gados uzplauka krievu [[daiļslidošana]], sevišķi pāru slidojumos un dejās uz ledus. Krievijai ir vairāki slaveni [[teniss|tenisisti]]. Krievijas šaha lielmeistari bija līderi [[Pasaules čempionāts šahā|Pasaules čempionātos]]. == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|2}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.gov.ru/ Krievijas Federācijas valdība] * [http://www.latvia.mid.ru Krievijas vēstniecība Latvijā] {{Eiropa}} {{Āzija}} {{NVS}} {{G8}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievija| ]] 3v3n362ohzj4akt3c935ukv27g9jh3j 3670772 3670771 2022-08-15T21:22:08Z 146.59.94.38 /* Okupantu pidori */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pašreizējo valsti|Krievija (nozīmju atdalīšana)|Krievija}} {{labs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Российская Федерация'' | pilnais_valsts_nosaukums = Krievijas Federācija | valsts_nosaukums = Russia | karoga_attēls = Flag of Russia.svg | karoga_nosaukums = Krievijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of the Russian Federation.svg | ģerboņa_nosaukums = Krievijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Krievijas himna|Государственный гимн Российской Федерации]]'' | kartes_attēls = Russian Federation (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Maskava]] | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[krievu valoda]] (''de facto'') | etniskās_grupas = [[krievi]] 80,9%<br />[[tatāri]] 3,9%<br />[[ukraiņi]] 1,4%<br />[[baškīri]] 1,1%<br />[[čuvaši]] 1,0%<br />[[čečeni]] 1,0%<br />citi 10,7%<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-url=https://web.archive.org/web/20120118212344/http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-date=18 January 2012 |title=ВПН-2010 |website=perepis-2010.ru}}</ref> | etniskās_grupas_gads = 2010 | valsts_iekārta = ''[[de iure]]'' [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]], ''[[de facto]]'' centralizēti [[autoritārisms|autoritāra republika]].<ref name="Bækken2018">{{grāmatas atsauce | author = Håvard Bækken | date = 21 November 2018 | title = Law and Power in Russia: Making Sense of Quasi-Legal Practices | publisher = Routledge | pages = 64– | isbn = 978-1-351-33535-5 | url = https://books.google.com/books?id=OrN7DwAAQBAJ&pg=PA64}}</ref><ref name="cia"/><ref name="Agency2021">{{grāmatas atsauce | author = Central Intelligence Agency | date = 25 May 2021 | title = The CIA World Factbook 2021-2022 | publisher = Simon and Schuster | pages = | isbn = 978-1-5107-6382-1 | url = https://books.google.com/books?id=NyUFEAAAQBAJ&pg=PT3386}}</ref><ref name="Cohen2014">{{grāmatas atsauce | author = Saul Bernard Cohen | year= 2014 | title = Geopolitics: The Geography of International Relations | edition = 3 | publisher = Rowman & Littlefield | page = 217 | isbn = 978-1-4422-2351-6 | oclc = 1020486977 | url = https://books.google.com/books?id=wTGeBQAAQBAJ&pg=PA217}}</ref> | valsts_galvas_tituls = [[Krievijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Putins Hujlo]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Krievijas premjerministrs|Valdības vadītājs]] | valsts_galva2 = [[Mihails Mišustins]] | neatkarības_iegūšana = [[Krievijas vēsture|Izveidošanās]] | neatkarības_notikums = [[Ruriks|Rūrika]] valdīšanas sākums | neatkarības_datums = [[862]]. gadā | neatkarības_notikums2 = [[Gardarīke]] ([[Kijevas Krievzeme]]) | neatkarības_datums2 = [[882]]. gadā | neatkarības_notikums3 = [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]]ste | neatkarības_datums3 = [[1169]]. gadā | neatkarības_notikums4 = [[Maskavija]] | neatkarības_datums4 = [[1263]]. gadā | neatkarības_notikums5 = [[Krievijas cariste]] | neatkarības_datums5 = [[1547]]. gadā | neatkarības_notikums6 = [[Krievijas impērija]] | neatkarības_datums6 = [[1721]]. gadā | neatkarības_notikums7 = [[Krievijas Republika]] | neatkarības_datums7 = [[1917]]. gadā | neatkarības_notikums8 = [[Krievijas PFSR]] | neatkarības_datums8 = {{dat|1917|11|7}} | neatkarības_notikums9 = [[Padomju Savienība]] | neatkarības_datums9 = [[1922]]. gadā | neatkarības_notikums10 = Krievijas Federācija | neatkarības_datums10 = {{dat|1991|12|25}} | platība_km2 = 17 075 400 | platība_rangs = 1. | iedzīvotāju_skaits = 142 905 200 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 9. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 8,3 | IKP_PPP = $1,326 triljoni | IKP_PPP_gads = 2015 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = 24 067 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,824 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>augsts</font> | HDI_rangs = 52. | Gini = 42 | Gini_gads = 2012 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Krievijas rublis]] (₽) | valūtas_kods = RUB | laika_zona = | utc_offset = +3 līdz +12 (izņemot +5) | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.ru]], [[.рф]], [[.su]] | tālsarunu_kods = 7 | iso_kods_num = 643 | iso_kods_alfa2 = RU | iso_kods_alfa3 = RUS }} '''Krievija''' ({{val|ru|Россия}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[rɐˈsʲijə]]]}}) jeb '''Krievijas Federācija''' ({{val|ru|Российская Федерация}}, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts [[Eirāzija]]s ziemeļos, precīzāk, [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Ziemeļāzija|Ziemeļāzijā]].<ref name=britannica>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia| title= Russia| publisher= Encyclopedia Britannica| accessdate=2008-01-31}}</ref> Tā ir [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] federatīva [[republika]], kuru veido 81 [[Krievijas administratīvais iedalījums|federālie subjekti]]. Tās [[platība]] ir 17 075 400 [[kvadrātkilometrs|km<sup>2</sup>]], un tā ir teritoriāli lielākā [[valsts]] pasaulē. Krievijas Federācija ir gandrīz divas reizes lielāka par [[Kanāda|Kanādu]], kas ir otra lielākā valsts pasaulē. Pēc [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaita Krievijas Federācija ir devītā lielākā valsts pasaulē,<ref name=gen>{{Tīmekļa atsauce| title=The Russian federation: general characteristics| url=http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1/010000R| 3=Federal State Statistics Service| accessdate=2008-04-05| archiveurl=https://web.archive.org/web/20110728064121/http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1%2F010000R| archivedate=2011-07-28}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110728064121/http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1%2F010000R |date=2011-07-28 }}</ref> kas robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Somija|Somiju]], [[Igaunija|Igauniju]], [[Latvija|Latviju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Ukraina|Ukrainu]], [[Gruzija|Gruziju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Mongolija|Mongoliju]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Ķīna|Ķīnu]]. Tai ir jūras robeža arī ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Japāna|Japānu]]. No šīm valstīm Krievijas Federāciju atšķir attiecīgi [[Beringa šaurums]] un [[Laperūza šaurums]]. 80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir [[krievi]], tās [[valsts valoda]] ir [[krievu valoda|krievu]], lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo [[pilsēta|pilsētās]]. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo [[Eiropa]]s daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — [[Āzija]]s pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir [[Maskava]], kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir [[Sanktpēterburga]]. Vēl 15 [[Krievijas pilsētu uzskaitījums|Krievijas pilsētās]] dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Krievijas Federācija dibināta [[1991]]. gada [[decembris|decembrī]], kad [[PSRS sabrukums|izjuka Padomju Savienība]]. [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā Krievijas Federācijas nosaukums bija [[Krievijas PFSR]]. Pēc Padomju Savienības likvidēšanās ("[[Belovežas gāršas līgums]]") Krievijas Federācija ir sevi pasludinājusi kā PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju ([[ANO DP]] un citās starptautiskajās organizācijās). == Etimoloģija == Latviešu valodā nosaukums "Krievija" ir cēlies no [[kriviči|kriviču]] cilts nosaukuma, kuri dzīvoja austrumos no [[latgaļi|latgaļu]] apdzīvotajām teritorijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.lu.lv/aktualitates/index.html?id=2424 |title = Daudznozaru zinātniskā konference "Baltu-slāvu kultūrkontakti" |publisher = Latvijas Universitāte |accessdate = 2009. gada 16. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Krievijas vēsture}} [[Attēls:Kievan Rus en.jpg|thumbnail|200px|left|Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā.]] [[Attēls:Growth of Russia 1613-1914.png|thumb|200px|left|[[Krievijas cariste]]s un [[Krievijas impērija]]s ekspansija (1613-1914).]] [[slāvi|Slāvu ciltis]] [[Tautu staigāšana]]s laikā pamazām apmetās uz dzīvi tagadējās Krievijas rietumu daļā, virzoties pa diviem ceļiem: vieni no [[Kijiva|Kijevas]] uz mūsdienu [[Suzdaļa|Suzdaļu]] un [[Muroma|Muromu]], bet otri no [[Polocka]]s uz [[Novgoroda|Novgorodu]] un [[Rostova|Rostovu]].<ref name = Christian2>{{Grāmatas atsauce|last=Christian|first=David|title= A History of Russia, Central Asia and Mongolia|publisher=Blackwell Publishing|year=1998|location=pp. 6—7}}</ref> Austrumslāvi pakāpeniski asimilēja vietējās [[Balti|baltu]] un [[somugri|somugru]] ciltis.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Paszkiewicz|first=Henry K|title= The Making of the Russian Nation| publisher=Darton, Longman & Todd|year=1963|location=p. 262}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=McKitterick|first=Rosamond|title=The New Cambridge Medieval History|publisher= Cambridge University Press| year= 1995| location =p. 497|isbn=0521364477}}</ref><ref name = Mongait>{{Grāmatas atsauce|last=Mongaĭt|first= Aleksandr Lʹvovich| title=Archeology in the U.S.S.R.|publisher=Foreign Languages Publishing House|year=1959|location=p. 335}}</ref> [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] [[varjagi]] [[rūsi]] izveidoja [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemi]] jeb [[Gardarīke|Gardarīki]], kas no 11. gadsimta sāka sairt atsevišķās kņazistēs, kuras 13. gadsimtā iekaroja [[Mongoļu impērija]]. Iebrucēji, ko vēlāk sāka saukt par [[tatāri]]em, izveidoja [[Zelta Orda]]s valsti, kas valdīja tagadējās Krievijas teritorijā vairāk kā trīs gadsimtus. 13. gadsimtā Zelta ordas vietvalži krievu kņazistēs bija [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]], bet 1319. gadā Zelta ordas hans Muhameds Uzbek-hans izlēma piešķirt vietvalža zīmi ''jarliku'' Maskavas kņazam Jurijam, tā padarot Maskavu par jauno Krievijas politisko centru. Novājinoties Zelta ordas varai, Maskavas kņazs Vasīlijs Dmitrijevičs pēc 1389. gada sevi sāka dēvēt par [[Maskavas lielkņazi|Maskavas lielkņazu]]. 1547. gadā Kremļa Uspenskas katedrālē Maskavijas lielkņazs [[Ivans IV]] svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (''Царь всея Руси''). Ivans IV iekaroja [[Kazaņa]]s un [[Astrahaņa]]s tatāru hanistes gar [[Volga]]s upi un pārveidoja Krieviju par daudznacionālu un daudzkonfesionālu valsti. Viņš neveiksmīgi centās iekarot arī latviešu un igauņu apdzīvotās zemes, bet zaudēja [[Livonijas karš|Livonijas karā]] pret Polijas, Lietuvas un Zviedrijas savienību.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Solovyov|first=Sergey|title=History of Russia from the Earliest Times| publisher=AST |year=2001| location= v.6, pp.751—908|isbn=5170021429}}</ref> [[Attēls:Peter der-Grosse 1838.jpg|thumbnail|150px|[[Pēteris Lielais]] 1721. gadā pasludināja sevi par Krievijas imperatoru.]] [[Romanovu dinastija]]s un [[Pēteris I|Pētera I]] valdīšanas laikā [[Krievijas impērija]] sakāva Zviedriju [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], pakļaujot [[Igaunijas hercogiste|Igauniju]], [[Vidzemes hercogiste|Livoniju]], [[Karēlija|Karēliju]] un [[Ingrija|Ingriju]], kurā Pēteris I lika pamatus jaunajai galvaspilsētai [[Sanktpēterburga]]i. [[Katrīna II]] turpināja Krievijas impērijas ekspansijas politiku un savienībā ar [[Prūsija|Prūsiju]] un [[Austrija|Austriju]] sagrāva [[Polijas-Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsti]], pievienojot tagadējās [[Baltkrievija]]s, [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Ukraina]]s zemes. Uzvarot krievu-turku karos 19. gadsimta sākumā, Krievijas imērija pakļāva arī daļu no [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] zemēm. [[Aleksandrs II]] ieviesa būtiskas reformas, tai skaitā arī dzimtbūšanas atcelšanu [[1861]]. gadā, kas bija impulss ekonomikas industrializācijas sākumam. [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un viņa dēla [[Nikolajs II|Nikolaja II]] valdīšanas laikā saasinājās sociāli-ekonomiskie konflikti, zaudējums [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu karā]] un rūpnīcu strādnieku nemieru apspiešana izraisīja [[1905. gada revolūcija|1905. gada Krievijas revolūciju]]. Savukārt zaudējumi [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[1917]]. gadā noveda pie [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s. [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]] tika gāzta Krievijas imperatora [[Nikolajs II|Nikolaja II]] vara un nodibināta [[Krievijas Republika]]s Pagaidu valdība. [[Attēls:Lenin 1920.jpg|thumbnail|150px|[[Vladimirs Ļeņins]] — [[boļševiki|boļševiku]] partijas līderis un Padomju Krievijas dibinātājs.]] [[Oktobra revolūcija]]s laikā [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] vadībā gāza Pagaidu valdību un nodibināja boļševiku partijas diktatūru. [[Brestļitovskas miera līgums]] izbeidza karadarbību ar Eiropas [[Centrālās lielvalstis|centrālajām valstīm]] Pirmajā pasaules karā, pēc [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] parakstīšanas Padomju Krievija zaudēja [[Ukrainas Valsts|Ukrainas]], [[Polijas Karaliste (1916—1918)|Polijas]], [[Lietuvas karaliste (1918)|Lietuvas]], [[Baltijas hercogiste|Latvijas, Igaunijas]], [[Somijas lielhercogiste|Somijas]], kā arī [[Gruzijas Demokrātiskā Republika|Gruzijas]] teritorijas. Sekojošā [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] un [[Staļins|Staļina]] ieviestās diktatūras rezultātā gāja bojā miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Lai atgūtu pēc Pirmā pasaules kara zaudētās teritorijas, PSRS 1939. gadā parakstīja PSRS un Vācijas savstarpējās neuzbrukšanas līgumu, kas pazīstams kā [[Molotova-Ribentropa pakts]] ar trīs slepeniem papildprotokoliem par [[Somija]]s, [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s, [[Polija]]s un [[Rumānija]]s valstu sadalīšanu t.s. interešu sfērās. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā PSRS valdība drīz pēc [[Polijas kampaņa|Polijas militārās sadalīšanas]] Baltijas valstīm un Somijai piedāvāja parakstīt „draudzības un savstarpējās palīdzības līgumus“, kas paredzēja to suverenitātes ierobežošanu un karabāzu izveidošanu to teritorijās. Kad Somijas valdība atteicās šo līgumu parakstīt, PSRS uzsāka [[Ziemas karš|Ziemas karu]], pēc kura beigām PSRS valdība nolēma veikt Baltijas valstu un [[Besarābija]]s okupāciju 1940. gada jūnijā. Otrā pasaules kara turpinājumā {{dat|1941|6|22}} [[nacistiskā Vācija]] uzbruka Padomju Savienībai un sasniedza [[Pēterburga]]s un [[Maskava]]s piepilsētas. Vācijas armiju virzība uz austrumiem tika apturēta [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] 1942.—1943. gada ziemā. [[Sarkanā armija]] panāca lūzumu karā un 1945. gada maijā ieņēma [[Berlīne|Berlīni]]. Pēc uzvaras Otrajā pasaules karā [[Padomju Savienība|PSRS]] ieņemtajās Austrumeiropas un Centrāleiropas teritorijās izveidoja savas satelītvalstis, nodibināja [[Varšavas līgums|Varšavas līguma]] savienību un iesaistījās cīņā par globālo pārsvaru ar [[NATO]], kas pazīstama kā [[Aukstais karš]]. Pēc Staļina nāves viņa pēctecis [[Ņikita Hruščovs]] likvidēja [[GULAG|Gulaga soda nometnes]], atbrīvojot miljoniem ieslodzīto. Viņa valdīšanas laikā Padomju Savienība palaida pasaulē pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] un pirmo pilotējamo kosmosa kuģi. [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]] valdīšanas laiks iezīmējās ar ekonomikas stagnāciju un daudziem lokāliem militāriem konfliktiem Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Pēc 1979. gadā sāktā [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] PSRS nokļuva starptautiskā izolācijā un tās ekonomika cieta no pārmērīgās militarizācijas. Lai pārtrauktu saimniecisko lejupslīdi un samazinātu sociālo spriedzi, [[Mihails Gorbačovs]] ieviesa ''glasnostj'' (atklātības) un [[perestroika]]s (pārkārtošanās) politiku, tomēr to paralizēja pārtikas preču trūkums veikalos un starpnacionālie konflikti. 1990. gadā [[Baltijas valstis]] deklarēja suverenitāti, kas noveda pie [[Barikāžu laiks|militāra konflikta 1991. gada janvārī]]. 1991. gada jūnijā pirmajās tiešajās prezidenta vēlēšanās Krievijas vēsturē par [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentu]] ievēlēja [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]]. Pēc [[1991]]. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] Padomju Savienībā pieauga centrbēdzes spēki un tās valdība bija spiesta starptautiski atzīt Baltijas valstu neatkarību 1991. gada septembrī. Straujais [[PSRS sabrukums]] beidzās 1991. gada decembrī ar Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas valdību vienošanos [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas gāršā]] par Padomju Savienības oficiālu likvidēšanu. PSRS sabrukums izraisīja Krievijas Federācijas [[IKP]] kritumu no [[1990]]. līdz [[1995]]. gada beigām par aptuveni par 40 procentiem un rūpnieciskās produkcijas apjoma kritumu vairāk par 50 procentiem.<ref name=OECD/><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: Economic Conditions in Mid-1996|publisher=Library of Congress|url=http://lcweb2.loc.gov/cgi-bin/query/r?frd/cstdy:@field(DOCID+ru0119)}}</ref> Privatizācijas procesā valsts uzņēmumi bieži vien nonāca korumpētu grupu kontrolē ar slepenām saiknēm gan valdībā, gan [[mafija|mafijā]]. 1993. gadā prezidents Jeļcins nelikumīgi<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.washingtonpost.com/wp-srv/inatl/longterm/russiagov/stories/dissolve092293.htm|title=Yeltsin Dissolves Parliament, Orders New vote|accessdate=2008-05-25|publisher=Washington Post|author=Margaret Shapiro}}</ref> atlaida Krievijas parlamentu, kas pretojās viņa varas nostiprināšanas mēģinājumiem. Deputāti iebarikādējās un veica Jeļcina impīčmenta procedūru. Prezidentam lojālās karaspēka vienības aplenca parlamenta ēku un izklīdināja tās aizstāvjus ar tankus un artilērijas palīdzību. Nemieru laikā tika nogalināti vairāki simti cilvēku. Lielus ekonomiskus un militārus zaudējumus izraisīja zaudējums [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmajā Čečenijas karā]] (1994—1996). Lielais budžeta deficīts radīja 1998. gada finansu krīzi<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.iie.com/publications/papers/aslund0108.pdf| title= Russia's Capitalist Revolution| first= Anders| last= Aslund| accessdate= 2008-03-28| format= PDF| archive-date= 2016-03-04| archive-url= https://web.archive.org/web/20160304030126/http://www.iie.com/publications/papers/aslund0108.pdf}}</ref> un tālāku IKP kritumu.<ref name=OECD>{{Tīmekļa atsauce|title=Russian Federation| publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)|url=http://www.oecd.org/dataoecd/7/50/2452793.pdf| accessdate=2008-02-24|format=PDF}}</ref> 1999. gada beigās prezidents Jeļcins atkāpās no prezidenta amata, nododot to nesen ieceltajam premjerministram [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]. Prezidents Putins iemantoja popularitāti Krievijas sabiedrībā ar uzvaru Otrajā Čečenijas karā 2000. gadā. Lai gan Rietumu valstis kritizēja Putina administrācijas reformas kā nedemokrātiskas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Daniel|last=Treisman|title=Is Russia's Experiment with Democracy Over?|url=http://www.international.ucla.edu/article.asp?parentid=16294|publisher=UCLA International Institute|accessdate=2007-12-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20041111074502/http://www.international.ucla.edu/article.asp?parentid=16294|archivedate=2004-11-11}}</ref> strauji augošās naftas un gāzes cenas veicināja Krievijas iekšzemes kopprodukta, patēriņa un investīciju pieaugumu, kas bija pamatā stabilai ekonomikas izaugsmei. Krievijas ietekmes pieaugums pasaulē arī palielināja Putina popularitāti Krievijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Norman|last=Stone|title=No wonder they like Putin| url= http://www.timesonline.co.uk/tol/comment/columnists/guest_contributors/article2994651.ece| publisher=The Times| accessdate= 2007-12-31}}</ref> un [[Krievijas bruņotie spēki]] guva uzvaru [[Gruzijas-Krievijas bruņotais konflikts 2008. gadā|2008. gada karā pret Gruziju]]. [[Attēls:Sanctions 2014 Russia2.png|thumb|left|200px|Politiskā pretstāve 2014. gadā: valstis, kas iesaistījās globālās sankcijās pēc Krieviju pēc tās [[Donbasa karš|militārās ekspansijas Ukrainā]].]] 2008. gada vēlēšanās par Krievijas Federācijas prezidentu tika ievēlēts [[Dmitrijs Medvedevs]], bet Putins kļuva par premjerministru. Par spīti [[2008. gada ekonomiskā krīze|2008. gada pasaules ekonomiskajai krīzei]] turpinājās Krievijas ekonomikas pieaugums, tomēr ilglaicīgu attīstību kavēja novecojusī [[infrastruktūra]]<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://econ.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/EXTDEC/EXTRESEARCH/EXTPROGRAMS/EXTTRADERESEARCH/0,,contentMDK:21481768~menuPK:64001880~pagePK:210083~piPK:152538~theSitePK:544849,00.html|title=Meeting Russia’s Infrastructure Gap|publisher=The World Bank|accessdate=2008-07-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080616105531/http://econ.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/EXTDEC/EXTRESEARCH/EXTPROGRAMS/EXTTRADERESEARCH/0,,contentMDK:21481768~menuPK:64001880~pagePK:210083~piPK:152538~theSitePK:544849,00.html|archivedate=2008-06-16}}</ref> un nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija. Pieaugošā varas centralizācija valdošās partijas "Vienotā Krievija" (''Единая Россия'') kontrolē samazināja tās popularitāti un 2011. gada decembra vēlēšanās partija oficiāli ieguva mazāk nekā pusi no parlamenta deputātu vietām, kaut arī saglabāja vairākumu. Vēlēšanu laikā atklātās nelikumības izraisīja kopš 1993. gada nepieredzētus publiskos protestus lielākajās Krievijas pilsētās. 2014. gada martā Krievijas valdība izmantoja [[Krima]]s iedzīvotāju vairuma prokrievisko noskaņojumu pēc Ukrainas prezidenta [[Viktors Janukovičs|Viktora Janukoviča]] atstādināšanas un veica [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]]. ANO Ģenerālā asambleja 2014. gada 27. martā ar pārliecinošu balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju pret šo Krievijas agresiju. Tomēr 2014. gada aprīlī sākās plaša Krievijas atbalstīta separātistu [[Donbasa karš|militārā ofensīva Ukrainas austrumos]] ar mērķi sadalīt Ukrainu. ASV, ES, Japāna un daudzas citas valstis ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas noveda pie tās ekonomikas lejupslīdes un [[Krievijas rublis|rubļa]] devalvācijas. Krievijas valdošajās aprindās pieauga [[revanšisms|revanšisma]] un [[rašisms|rašisma]] ideoloģijas ietekme, [[Krievijas bruņotie spēki]] piedalījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], bet Krievijas algotņi ([[Vāgnera grupa]]) iesaistījās militārās operācijās vairākās Āfrikas valstīs. 2022. gada 24. februārī Putins deva pavēli [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|jaunam iebrukumam Ukrainā]], kas izraisīja jaunu globālo sankciju vilni pret Krievijas Federāciju. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Rs-map.png|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas karte]] Krievijas Federācija aizņem lielāko daļu no [[Eirāzija]]s kontinenta [[ziemeļi]]em. Lielākā daļa no [[Austrumeiropa]]s un [[Ziemeļāzija]]s atrodas Krievijas Federācijas sastāvā, līdz ar to tā ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|lielākā valsts pasaulē pēc platības]].<ref name="nosaukums-2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia| title= Russia|publisher=Encyclopedia Britannica|accessdate=2008-01-31}}</ref> Krieviju lielā izmēra dēļ mēdz attēlot kartēs gan monotoni, gan arī sadalītu. Krievijas Federācijā ir krasi atšķirīgas ģeogrāfiskās zonas, tādēļ atšķiras gan tās [[klimats]], gan [[augājs]], gan arī [[augsne]].<ref name=climate>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Climate and vegetation| publisher=Encyclopædia Britannica|url=http://www.britannica.com/ebi/article-207542| accessdate= 2007-07-03}}</ref> Krievijas rietumos, tas ir, Austrumeiropā, no ziemeļiem uz dienvidiem seko [[tundra]], [[taiga]], jaukto koku meži, labu koku meži, līdzenumi ([[stepe]]), kā arī pustuksneši pie [[Kaspijas jūra]]s. Atkarībā no augāja mainās arī tās klimats. [[Sibīrija|Sibīrijā]] ir līdzīgi, vienīgi lielākas platības aizņem taiga. Valstī atrodas 40 UNESCO [[biosfēras rezervāts|biosfēras rezervāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Network of Biosphere Reserves — UNESCO|title=Russian Federation|url=http://www.unesco.org/mab/BRs/EurBRlist.shtml| accessdate= 2007-12-26}}</ref> Krievijas Federācija atrodas [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] un lielākā daļa no valsts ir tuvāk [[Ziemeļpols|Ziemeļpolam]] nekā [[ekvators|ekvatoram]]. Tās platība ir 17 098 242 [[kvadrātkilometrs|km²]], kas ir gandrīz viena astotā daļa no visas apdzīvotās [[Zeme]]s daļas. Rietumos galējais punkts atrodas [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]], bet austrumos [[Diomida salas|Diomida salās]] [[Beringa šaurums|Beringa šaurumā]]. Savukārt ziemeļu galējais punkts ir [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]], bet dienvidu punkts — [[Dagestāna|Dagestānā]]. Kopējais krasta līnijas garums ir 37 653&nbsp;km, savukārt sauszemes robežas garums 20 241&nbsp;km.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html | title = CIA - World Factbook | publisher = CIA | accessdate = 2009. gada 1. augustā | archive-date = 2015. gada 3. Jūlijs | archive-url = https://web.archive.org/web/20150703195129/https://www.cia.gov/Library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html }}</ref> Krievijas Federācija robežojas ar četrpadsmit valstīm. Šīs valstis ir sekojošas (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem pretēji pulksteņrādītāja virzienam): [[Norvēģija|Norvēģiju]] (219,1&nbsp;km garumā), [[Somija|Somiju]] (1325,8&nbsp;km), [[Igaunija|Igauniju]] (466,8&nbsp;km), [[Latvija|Latviju]] (270,5&nbsp;km), [[Lietuva|Lietuvu]] (288,5&nbsp;km), [[Polija|Poliju]] (236,3&nbsp;km), [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] (1239&nbsp;km), [[Ukraina|Ukrainu]] (2245,8&nbsp;km), [[Gruzija|Gruziju]] (897&nbsp;km), [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] (350&nbsp;km), [[Kazahstāna|Kazahstānu]] (7598&nbsp;km), [[Mongolija|Mongoliju]] (3485&nbsp;km), [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] (39,4&nbsp;km) un [[Ķīna|Ķīnu]] (4209&nbsp;km). Tai vēl ar divām valstīm ir [[jūras robeža]], tas ir, ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Japāna|Japānu]]. Krievijas Federāciju apskalo trīspadsmit jūras un to daļas no trim okeāniem: [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] jūras rietumos; [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] jūras ziemeļos un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] jūras austrumos. === Topogrāfija === [[Attēls:Russland topo.png|thumbnail|200px|left|Krievijas topogrāfiskā karte]] Lielākais [[attālums]] starp diviem punktiem Krievijas Federācijas teritorijā ir apmēram 8000 [[kilometrs|km]]. Šie punkti atrodas [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]] pie [[Gdaņskas līcis|Gdaņskas līča]] un [[Kuriļu salas|Kuriļu salās]], dažus kilometrus no [[Hokaido|Hokaido salas]] ([[Japāna]]). Savukārt galējais [[austrumi|austrumu]] punkts atrodas [[Diomida salas|Diomida salās]]. Krievijas Federācija atrodas 11 [[laika josla|laika joslās]]. Valstī atrodas pasaulē plašākās ar [[mežs|mežu]] klātās teritorijas. Šie meži ir ļoti svarīgi ne tikai Krievijā, bet arī visai [[pasaule]]i, jo tie kopā ar [[Amazones mūžameži]]em samazina [[ogļskābā gāze]]s koncentrāciju [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]]. Tās teritoriju apskalo trīs no četriem [[okeāns|okeāniem]] — [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus]], [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Klusais okeāns]] un tās teritorijā daļēji atrodas pasaulē lielākais pēc platības [[ezers]] — [[Kaspijas jūra]]. Krievijas Federācijas teritorijā atrodas arī lieli kalnu masīvi — [[Kaukāzs]] (ziemeļu daļa), [[Altajs]] un [[Urāli]]. Urālu kalni atdala [[Eiropa|Eiropu]] no [[Āzija]]s. Krievijas Federācijas [[krasta līnija]] gar Ziemeļu un Kluso okeānu ir aptuveni {{sk|37000}} [[kilometrs|km]] gara. Tās krastus apskalo arī [[Baltijas jūra|Baltijas]] un [[Melnā jūra]]. Ziemeļus apskalo vēl dažas jūras ([[Barenca jūra|Barenca]], [[Baltā jūra|Baltā]], [[Karas jūra|Karas]], [[Laptevu jūra|Laptevu]] un [[Austrumsibīrijas jūra]]), kas ir Krievijas [[teritoriālie ūdeņi]]. Arī austrumos Krievijai pieder lieli teritoriālie ūdeņi ([[Beringa jūra|Beringa]] (daļa), [[Ohotskas jūra|Ohotskas]] un [[Japānas jūra]] (daļa)). Lielākās [[sala]]s un [[arhipelāgs|arhipelāgi]] ir [[Novaja Zemļa]], [[Franča Jozefa Zeme]], [[Jaunsibīrijas salas]], [[Vrangeļa sala]], [[Kuriļu salas]] un [[Sahalīna]]. Vienu no [[Diomeda salas|Diomeda salām]] [[Beringa šaurums|Beringa šaurumā]] kontrolē Krievija, otru — ASV. Krievijas Federācijā ir tūkstošiem [[ezers|ezeru]]. Viens no nozīmīgākajiem ir [[Baikāla ezers]]. Tas ir dziļākais ezers pasaulē, un tajā atrodas gandrīz piektā daļa no visas pasaules [[saldūdens]] krājumiem. Vēl no lielākajiem ezeriem, kuri atrodas Krievijā, var minēt [[Ladogas ezers|Ladogas]] un [[Oņegas ezers|Oņegas ezeru]]. Valstī ir vairāk nekā {{sk|100000}} [[upe|upju]]. Nozīmīgākā no tām ir [[Volga]]. Tā ir garākā upe Eiropā. Volgas nozīme ir bijusi ļoti svarīga arī [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]]. === Klimats === Krievijas Federācijas klimatu ietekmē vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem ir plašu teritoriju atrašanās tālu no jūrām, kas izraisa [[kontinentālais klimats|kontinentālo klimatu]]. Siltās gaisa masas no [[Āzija]]s [[dienvidi]]em nenonāk Krievijā, jo [[Himalaji]] to atšķir no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] klimata. Temperatūra samazinās virzienā no valsts dienvidiem uz ziemeļiem un no rietumiem uz austrumiem, tādēļ visaukstāk ir [[Sibīrija|Sibīrijā]], bet vasaras mēnešos arī tur var būt ļoti karsti. Savukārt dažās teritorijās, piemēram [[Soči|Sočos]], var būt pat [[subtropiskā zona|subtropiskās zonas]] klimats. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|Krievijas administratīvais iedalījums}} [[Attēls:Map of Russian subjects by type, 2008-03-01.svg|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma karte. Sīkāk skatīt rakstu [[Krievijas administratīvais iedalījums]]]] [[Attēls:Map of Russian districts, 2018-11-04.svg|thumb|200px|Krievijas Federācijas federālie apgabali pēc [[Krimas aneksija]]s (2018).]] Krievijas Federācija ir [[federatīva republika]], kuras sastāvā ir 83 dažāda statusa [[Krievijas administratīvais iedalījums|federālie subjekti]],<ref name="Constitution">{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation| work= (Article 65, para. 1) In 1993, when the Constitution was adopted, there were 89 subjects listed. Some of them were later merged|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-04.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> bet ar laiku to skaits var sarukt, jo notiek federālo subjektu apvienošana. No katra federālā subjekta [[Krievijas Federālā Padome|Krievijas Federālajā Padomē]] ir divi pārstāvji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 95, para.2)| url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Federācijas subjekti atšķiras pēc nosaukuma un dažām uzbūves īpatnībām. Subjekti ir šādi: * 21 republika (''республика''), * 46 apgabali (''область''), * 9 novadi (''край''), * 1 autonomais apgabals (''автономная область''), * 4 autonomie apvidi (''автономный округ''), * 2 federālās nozīmes pilsētas (''город федерального значения''). == Valdība un politika == [[Attēls:Vladimir Vladimirovich Putin (2nd Presidency).jpg|thumbnail|150px|[[Vladimirs Putins]] — pašreizējais Krievijas pidors un pedifils]] Saskaņā ar [[Krievijas konstitūcija|Krievijas Federācijas konstitūciju]], kas tika pieņemta valsts [[referendums|referendumā]] pēc konstitucionālās krīzes {{dat|1993|12|12}}, tā ir [[Federācija (valsts)|federācija]] un formāli [[pusprezidentālisms|daļēji prezidentāla]] republika, kurā valsts galva ir [[Krievijas prezidents|prezidents]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 80, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> un [[Krievijas premjerministrs|premjerministrs]] ir [[valdības vadītājs]]. Krievijas Federācija pēc konstitūcijas ir [[pārstāvnieciska demokrātija]]. [[Izpildvara|Izpildvaru]] realizē [[Krievijas valdība|valdība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 110, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-07.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> [[Likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Krievijas Federālā sapulce|Federālās sapulces]] divām palātām.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 94)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas Federācijas konstitūcija, kas kalpo par valsts augstāko juridisko dokumentu un par sociālo sabiedrisko līgumu ar Krievijas Federācijas iedzīvotājiem, nosaka valsts pārvaldes uzraudzību un līdzsvaru. Federālajai valsts pārvaldei ir trīs atzari: * [[Likumdošanas vara]]: divpalātu [[Krievijas Federālā sapulce|Federālā sapulce]], ko veido [[Krievijas Valsts dome]] un [[Krievijas Federācijas Padome|Federācijas Padome]] — pieņem federālos likumus, piesaka karu, apstiprina līgumus un vienošanās, piešķir finansējumu un veic [[impīčments|impīčmentu]] prezidenta atcelšanai. * [[Izpildu vara]]: [[Krievijas prezidents|prezidents]] ir [[Krievijas bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] virspavēlnieks, viņam ir veto tiesības uz likumprojektiem pirms to pieņemšanas un prezidents ieceļ Ministru kabinetu un citus ierēdņus, kas administrē un īsteno federālos likumus un politiku. * [[Tiesu vara]]: [[Krievijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālā tiesa]], [[Krievijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]], [[Krievijas Augstāka Arbitrāžas tiesa|Augstākā Arbitrāžas tiesa]] un zemākās federālās tiesas, kuru tiesnešus ieceļ Federālā Padome pēc prezidenta rekomendācijām, interpretē likumus un var atcelt tos, ko uzskata par nekonstitucionāliem. Saskaņā ar Konstitūciju, konstitucionālais taisnīgums tiesā balstās un visu pilsoņu vienlīdzību,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 19, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-03.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> tiesneši ir neatkarīgi un pakļaujas vienīgi likumam,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 120, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-08.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> tiesas procesi ir atvērti un apsūdzētajam ir garantēta aizstāvība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 123, para. 1)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-08.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Kopš 1998. gada Krievija ieviesa [[nāves sods|nāves soda]] moratoriju, lai gan augstākais soda mērs netika atcelts ar likumu. [[Krievijas prezidents|Prezidentu]] ievēl iedzīvotāji uz sešiem gadiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 81, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate= 2007-12-27}}</ref> (ar tiesībām uz otro termiņu, bet konstitucionāli ir aizliegts trešais termiņš pēc kārtas);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 81, para. 3)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> [[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|pēdējās vēlēšanas]] notika [[2012. gads|2012]]. gadā. Valdības ministru kabinets sastāv no premjera un viņa vietniekiem, ministriem un citām atsevišķi izvēlētām personām; visus ieceļ prezidents pēc premjerministra ieteikuma (ievērojot to, ka pēdējā iecelšanai amatā nepieciešama Valsts Domes piekrišana). Valsts likumdevēja iestāde ir Federālā Sanāksme, kas sastāv no divām palātām — Valsts Domes ar 450 dalībniekiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 95, para. 3)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> un Federācijas Padomes ar 176 dalībniekiem. Starp Krievijas vadošajām politiskajām partijām ir [[Vienotā Krievija]], [[Krievijas Federācijas Komunistiskā partija|Komunistiskā partija]], [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]] un [[Taisnīgā Krievija]]. == Ārpolitika == [[Attēls:BRIC leaders in 2008.jpg|thumbnail|200px|[[BRIC]] nāciju līderi 2008. gadā: [[Manmohans Singhs]] no [[Indija]]s, Dmitrijs Medvedevs no Krievijas, [[Hu Dzjiņtao]] no [[Ķīna]]s un [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] no [[Brazīlija]]s]] Starptautisko tiesību nozīmē Krievijas Federācija ir daudzu [[Padomju Savienība]]s juridisko tiesību un pienākumu pārmantotāja.<ref name=uk>{{Tīmekļa atsauce|title=Country ProAttēls: Russia|publisher=Foreign & Commonwealth Office of the United Kingdom|url=http://www.fco.gov.uk/en/about-the-fco/country-profiles/europe/russia/|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080408194416/http://www.fco.gov.uk/en/about-the-fco/country-profiles/europe/russia/|archivedate=2008-04-08}}</ref> Tā Krievijas Federācija ir ieņēmusi PSRS pastāvīgo vietu [[Apvienoto Nāciju Drošības padome|Apvienoto Nāciju Drošības padomē]], citās starptautiskajās organizācijās un pārņēmusi tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kā arī īpašumus un parādus. Tā uztur diplomātiskās attiecības ar 178 valstīm un tai ir 140 [[vēstniecība]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= "News From Russia", Issue No. 4| publisher= The Embassy of the Russian Federation in the Republic of India| url= http://www.india.mid.ru/nfr2003/nf07.html| accessdate= 2007-12-27| archiveurl= https://web.archive.org/web/20071218045524/http://www.india.mid.ru/nfr2003/nf07.html| archivedate= 2007-12-18}}</ref> Krievijas Federācijas ārpolitiku nosaka prezidents un īsteno [[Krievijas Ārlietu ministrija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Kosachev|first=Konstantin|title=Russian Foreign Policy Vertical|publisher=Russia In Global Affairs|url=http://eng.globalaffairs.ru/numbers/8/578.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080121155148/http://eng.globalaffairs.ru/numbers/8/578.html|archivedate=2008-01-21}}</ref> Kā vienai no ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībniecēm Krievijas Federācijai ir liela loma starptautisko konfliktu atrisināšanā, piedaloties [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] kvartetā, sešu pušu sarunās ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]], [[Kosova]]s konflikta likvidēšanas veicināšanā un [[kodolieroči|kodolieroču]] izplatības jautājumu risināšanā. Tā uzņemta astoņu industriāli attīstītāko valstu grupā ([[G8]]), ir dalībniece [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[EDSO]] un [[APEC]]. Krievijas Federācija ieņem vadošo lomu tādās reģionālajās organizācijās kā [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]], [[EurAsEC]], [[CSTO]] un [[Šanhajas Sadarbības organizācija|SCO]]. 2002. gadā tika izveidota Krievijas-[[NATO]] padome, lai 26 tās dalībvalstis un Krievija varētu strādāt kopā kā līdzvērtīgi partneri, cenšoties iegūt kopējās sadarbības iespējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=NATO-Russia relations|publisher=NATO|url=http://www.nato.int/issues/nato-russia/topic.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2007-04-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20070411124719/http://www.nato.int/issues/nato-russia/topic.html}}</ref> [[Attēls:Russian Federation Visa scan.jpg|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas [[vīza]]s skenēšana ar paskaidrojumiem krievu valodā]] 2014. gadā Krievijas ārpolitika kļuva agresīvāka. 2014. gadā notika [[Krimas aneksija]] un sākās [[Donbasa karš]] Ukrainas austrumos ar mērķi sadalīt Ukrainu. 2015. gada 30. septembrī Krievijas bruņotie spēki iesaistījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. === Ieceļošanas noteikumi un vīzas === Latvijas pilsoņiem, ieceļojot Krievijā, nepieciešama [[vīza]]. Plašāka informācija par ieceļošanas vīzu un tranzītvīzu saņemšanas kārtību pieejama [https://latvia.mid.ru/ru/consular-services/latviya/ Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā mājas lapā]. [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņiem]] vīza nav nepieciešama, ja uzturēšanās Krievijā nepārsniedz 90 dienas 180 dienu periodā. == Okupantu pidori == {{Pamatraksts|Krievijas Federācijas Bruņotie spēki}} [[Attēls:Special operations forces of the Russian Federation1.jpg|thumbnail|200px|Krievijas federācijas speciālo uzdevumu spēki ({{val|ru|«ССО ВС РФ»}})]] Krievijas Federācija pārņēma kontroli pār Padomju Savienības ārējiem aktīviem un vairumu Padomju Savienības ražotņu un aizsardzības rūpniecības aprīkojumu, kas atradās tās teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Chapter 2—Investing In Russian Defense Conversion: Obstacles and Opportunities|publisher=Federation of American Scientists| url= http://www.fas.org/nuke/guide/russia/industry/docs/rus95/rdbd4ch2.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas bruņotie pidori tiek iedalīti [[Krievijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēkos]], [[Krievijas Jūras kara flote|Jūras kara flotē]] un [[Krievijas Gaisa spēki|Gaisa spēkos]]. Tāpat ir arī trīs neatkarīgas ieroču šķiras: [[Stratēģiskie raķešu spēki]], [[Krievijas Kosmiskais karaspēks|Kosmiskais karaspēks]] un [[Krievijas Gaisa desanta spēki|Gaisa desanta spēki]]. 2006. gadā karaspēkā aktīvajā dienestā bija 1,037 miljoni militārpersonu.<ref name=iiss/> Krievijas Federācijai ir plaša un pilnībā pašu [[ierocis|ieroču]] rūpniecība, kas ražo visu tās militāro bruņojumu. Krievija ir pasaulē lielākā ieroču piegādātāja, šo vietu tā ieņem kopš [[2001. gads|2001]]. gada, kopsummā veicot apmēram 30% no visām pasaules ieroču tirdzniecības operācijām<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=US drives world military spending to record high|publisher=Australian Broadcasting Corporation|url=http://www.abc.net.au/news/newsitems/200606/s1661277.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060613172226/http://www.abc.net.au/news/newsitems/200606/s1661277.htm|archivedate=2006-06-13}}</ref> un eksportējot ieročus uz apmēram 80 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia arms exports could exceed $7 bln in 2007 - Ivanov|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-01-27|url=http://en.rian.ru/russia/20071224/93979601.html}}</ref> Sekojot padomju laiku praksei, pirms 2007. gada visiem vīriešu dzimuma pilsoņiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem bija jāpilda obligātais divu gadu dienests Bruņotajos spēkos. Dažādo ar to saistīto problēmu kā, piemēram, [[dedovščina]]s (fiziskā un psiholoģiskā ietekmēšana un izmantošana) dēļ 2007. gadā dienesta laiks bruņotajos spēkos tika samazināts iesākumā līdz 18 mēnešiem un tad līdz 12 mēnešiem (kopš [[2008. gads|2008]]. gada) un līdz [[2010. gads|2010]]. gadam plānoja palielināt uz līguma pamata bruņotajos spēkos dienošo skaitu līdz 70% no kopējā skaita.<ref name=cia>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Factbook|title=CIA|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html|accessdate=December 26, 2007|archive-date={{dat|2015|07|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150703195129/https://www.cia.gov/Library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html}}</ref> [[Attēls:Sukhoi T-50 in 2011 (4).jpg|thumbnail|200px|left|Su-57 ({{val|ru|«T-50»}}) ir piektās paaudzes Krievijas daudzfunkcionālais iznīcinātājs]] === Valsts militarizācija === Pēc Putina kļūšanas par KF prezidentu tās aizsardzības izdevumi līdz 2006. gadam četrkāršojās.<ref>{{Atsauce|publisher=FBIS: Informatsionno-Analiticheskoye Agentstvo Marketing i Konsalting|date=14 March 2006|title=Russia: Assessment, Adam Baltin Interview, Opinion Poll on State of Armed Forces}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada oficiālās valdības militārās izmaksas bija 40 miljardi [[ASV dolārs|USD]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20080226/100080440.html|title=Russian defense spending to grow 20% in 2008, to $40 bln|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-03-13|archive-date=2008-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080314040221/http://en.rian.ru/russia/20080226/100080440.html}}</ref> tomēr dažādi avoti, tai skaitā ASV izlūkdienests,<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.abcnews.go.com/WN/story?id=3728855 | title= Rice: Russia's Military Moves 'a Problem'|publisher=ABC News| accessdate=2008-01-06}}</ref> un [[Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts]]<ref name=iiss>{{Laikraksta atsauce|journal=International Institute for Strategic Studies|title=Overview of the major Asian Powers (page 31)|url=http://www.csis.org/media/csis/pubs/060626_asia_balance_powers.pdf|accessdate=2008-01-27|format=PDF|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073401/https://www.csis.org/media/csis/pubs/060626_asia_balance_powers.pdf}}</ref> uzskatīja, ka Krievijas militārie izdevumi bija ievērojami lielāki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalsecurity.org/military/world/spending.htm|publisher=Global Security|title=World Wide Military Expenditures| accessdate= 2008-01-06}}</ref> No 2006. līdz 2015. gadam karaspēkā norisinājās pamatapbruņojuma atjaunināšana ar apmēram 200 miljardu USD vērta militārā aprīkojuma piegādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.guardian.co.uk/world/2007/feb/09/russia.usa |publisher=Guardian|title=Big rise in Russian military spending raises fears of new challenge to west|accessdate=2008-01-06}}</ref> Bijušā aizsardzības ministra [[Anatolijs Serdjukovs|Anatolija Serdjukova]] vadībā tika sākta militārā reforma, lai uzlabotu karaspēka organizāciju un efektivitāti.<ref name="defensebrief">{{Laikraksta atsauce|last=Ruslan|first=Pukhov|date=2009|title=Serdyukov Cleans Up the Arbat|journal=[[Moscow Defense Brief]]|publisher=Centre for Analysis of Strategies and Technologies|issue=#1 (15) / 2009|url=http://mdb.cast.ru/mdb/1-2008/item2/article1/|accessdate=2009-05-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080818210933/http://mdb.cast.ru/mdb/1-2008/item2/article1/|archivedate=2008-08-18}}</ref> Galvenā šīs reformas ideja bija armijas pārveide no masveida mobilizācijas karaspēka par profesionālā militārā dienesta karspēku, kurā vairs nepastāvētu kara apgabali, frontes, armijas, bet gan rietumos izplatītā brigāžu līmeņa sistēma.<ref name="barabanov">{{Tīmekļa atsauce|url=http://cast.ru/eng/?id=333| title= The Army's Chief Destroyer | last= Barabanov | first= Mikhail | date= 2009-02-16 | publisher= The Moscow Times| accessdate= 2009-05-19}}</ref> Serdjukovs sāka plānošanu centrālās administrācijas personāla samazināšanai par 30%.<ref name="defensebrief"/> Viņš arī pieprasīja radikālu Krievijas virsnieku korpusa samazināšanu. Uz katriem divarpus karavīriem bija viens [[virsnieks]], bet pēc reformas bija jābūt vienam uz 15. Reforma nozīmēja 200 000 darba vietu zaudēšanu un pret to kvēli iestājās "vecā gvarde".<ref name="whewell">{{Tīmekļa atsauce | url= http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/newsnight/7947082.stm | title= INSIDE RUSSIA - MILITARY REFORMS| last= Whewell|first=Tim|date=2009-03-17|publisher=BBC News|accessdate=2009-05-19}}</ref> Spiediena rezultātā galējais piemērojamo samazinājumu termiņš tika pārvietots no 2012. uz 2016. gadu.<ref name="whewell"/> Serdjukova galvenie mērķi bija akūtu un ilgstošu problēmu kā, piemēram, Krievijas aizsardzības rūpnieciskās un apgādes politikas neefektivitāte risināšana.<ref name="defensebrief"/> [[Attēls:Alabino220415part1-54.jpg|thumb|200px|Stratēģiskā kodolraķešu sistēma ''[[RS-24 Jars]]'']] === Kodolieroči === Krievijas Federācijai ir lielākais [[kodolieroči|kodolieroču]] arsenāls pasaulē. Tai ir otra lielākā ar [[ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] aprīkoto [[zemūdene|zemūdeņu]] flote un tā ir vienīgā valsts, izņemot [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]], kurai ir moderni stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] spēki.<ref name=fas>{{Tīmekļa atsauce|title=Status of Nuclear Powers and Their Nuclear Capabilities|publisher=Federation of American Scientists|url=http://www.fas.org/nuke/guide/summary.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> 2018. gadā Krievijas bruņotajiem spēkiem bija 1444 kodollādiņi (2. vieta aiz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/factsheets/Russian-Strategic-Nuclear-Forces-Under-New-START|dead-url=yes|title=Russian Strategic Nuclear Forces Under New START|accessdate=2019-10-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190715054959/https://www.armscontrol.org/factsheets/Russian-Strategic-Nuclear-Forces-Under-New-START|archivedate=2019-07-15}}</ref> Saskaņā ar Krievijas Federācijas militāro doktrīnu tai reaģējot uz agresiju, izmantojot masu iznīcināšanas ieročus, ir tiesības izmantot [[Kodolieroči|kodolieročus]], kā arī izmantot parastos ieročus, gadījumā, ja tiek apdraudēta valsts pastāvēšana<ref>[http://static.kremlin.ru/media/events/files/41d527556bec8deb3530.pdf 27.Pants (krieviski)]</ref> == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Krievijas demogrāfija}} <div style="font-size: 90%"> {| class="wikitable" border="1" table cellspacing="0" style="border:1px black; float:left; margin-left:1em;" ! style="background:#F99;" colspan="2"|Etniskais sastāvs (2010)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-url=https://web.archive.org/web/20120118212344/http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-date=18 January 2012 |title=ВПН-2010 |website=perepis-2010.ru}}</ref> |- |[[Krievi]]||80,9% |- |[[Tatāri]]||3,9% |- |[[Ukraiņi]]||1,4% |- |[[Baškīri]]||1,1% |- |[[Čuvaši]]||1,0% |- |[[Čečeni]]||1,0% |- |Citi/nenosauktie||10,7% |} </div> [[Attēls:Population of Russia.PNG|thumbnail|200px|Iedzīvotāju skaita izmaiņas Krievijā]] Krievijas Federācijā dzīvo vairāk kā 160 etnisko grupu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=1 June 2007: A great number of children in Russia remain highly vulnerable|publisher=United Nations Children's Fund|url=http://www.unicef.org/russia/media_6762.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2008-01-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20080103035733/http://www.unicef.org/russia/media_6762.html}}</ref> Lai gan Krievijas iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši liels, valsts milzīgo izmēru dēļ apdzīvotības blīvums ir zems.<ref>Skatīt [[Valstu uzskaitījums pēc apdzīvojuma blīvuma|Valstu uzskatījumu pēc apdzīvojuma blīvuma]]</ref> Visblīvāk apdzīvota ir Krievijas Federācijas Eiropas daļa, [[Urāli|Urālu]] kalnu apkaime un dienvidrietumu [[Sibīrija]]. Valsts pastāvīgo iedzīvotāju skaits uz {{dat|2009|1|1}} bija 141 903 979 cilvēki. 2008. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 121 400 cilvēkiem vai par 0,085% (2007. gadā — par 212 000 vai 0,15% un 2006. gadā — par 532 000 vai 0,37%). 2008. gadā par 2,7% turpināja pieaugt [[Cilvēku migrācija|migrācija]] ar 281 615 migrantiem, kas ieradās Krievijas Federācijā, 95% no tiem ieradās no [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] valstīm, lielais vairums bija krievi vai [[krievvalodīgie]].<ref name=demo>{{Tīmekļa atsauce|accessdate=2008-03-05|title=Demography|publisher=Federal State Statistics Service|url=http://www.gks.ru/bgd/free/b08_00/IssWWW.exe/Stg/d01/7-0.htm|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080225172120/http://www.gks.ru/bgd/free/b08_00/IssWWW.exe/Stg/d01/7-0.htm|archivedate=2008-02-25}}</ref><ref name=gks>[http://www.gks.ru/free_doc/2010/demo/dem-sit-09.doc Modern demographics of Russia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101217150324/http://www.gks.ru/free_doc/2010/demo/dem-sit-09.doc |date={{dat|2010|12|17||bez}} }} by [[Rosstat]]. Retrieved on October 5, 2010</ref> Krievu [[emigranti|emigrantu]] skaits samazinājās par 16% līdz 39 508, no tiem 66% devās uz citām NVS valstīm. Ir aplēsts, ka valstī ir 10 miljoni nelegālu imigrantu no bijušajām Padomju Savienības valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia cracking down on illegal migrants|publisher=International Herald Tribune|date=15 January 2007|url=http://www.iht.com/articles/2007/01/15/news/migrate.php|accessdate =}}</ref> Aptuveni 116 miljoni etnisko [[krievi|krievu]] dzīvo Krievijas Federācijā,<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_02.php Ethnic groups in Russia], 2002 census, ''Demoscope Weekly''. Retrieved 5 February 2009</ref> bet bijušajās [[Padomju Savienība]]s republikās, galvenokārt [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Kazahstāna|Kazahstānā]] — vairāk kā 20 miljoni.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/4420922.stm Russians left behind in Central Asia], BBC News, November 23, 2005.</ref> 73% iedzīvotāju dzīvo pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Resident population|publisher=Federal State Statistics Service|url=http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/05-01.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120303135317/http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/05-01.htm|archivedate=2012-03-03}}</ref> Pēc 2002. gada skaitīšanas rezultātiem divas lielākās pilsētas Krievijā ir [[Maskava]] (12 381 000 iedzīvotāju) un [[Sanktpēterburga]] (5 282 000). Vienpadsmit citās pilsētās ir starp vienu un diviem miljoniem iedzīvotāju: [[Čeļabinska|Čeļabinskā]], [[Kazaņa|Kazaņā]], [[Novosibirska|Novosibirskā]], [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]], [[Omska|Omskā]], [[Perma|Permā]], [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]], [[Samara|Samarā]], [[Ufa|Ufā]], [[Volgograda|Volgogradā]] un [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]]. Lielākais iedzīvotāju skaits bija [[1991]]. gadā — 148 689 000, bet tad sākās straujš kritums 1990. gadu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://countrystudies.us/russia/29.htm|publisher=Library of Congress| title= Demographics| accessdate=2008-01-16}}</ref> Pateicoties miršanas apjoma samazinājumam, dzimstības un imigrācijas apjomu palielinājumam, iedzīvotāju skaita kritums pakāpeniski samazinājās. Saskaņā Krievijas Federācijas Valsts Statistikas pārvaldes datiem, mirstības rādītājs valstī 2007. gadā samazinājās par 4%, salīdzinot ar 2006. gadu, sasniedzot apmēram 2 miljonus mirušo, tajā pat laikā dzimstības rādītājs gadu no gada pieauga par 8,3% līdz 1,6 miljoniem jaundzimušo.<ref name=ri>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20080221/99803097.html|title=Russia's population down 0.17% in 2007 to 142 mln|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-03-11|archive-date=2008-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080314002231/http://en.rian.ru/russia/20080221/99803097.html}}</ref> Lai gan dzimstības līmenis ir salīdzināms ar citu Eiropas valstu dzimstības līmeni (12,1 jaundzimušais uz 1000 cilvēkiem 2008. gadā, salīdzinot ar [[Eiropas Savienība]]s vidējo 9,90 uz 1000),<ref name="gks"/> tomēr Krievijas Federācijā ir būtiski augstāki mirstības rādītāji (2008. gadā mirstības līmenis bija 14,7 uz 1000 cilvēkiem,<ref name="gks"/> salīdzinājumā ar [[Eiropas Savienība]]s vidējo 10,28 uz 1000).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Factbook|title=Rank Order — Birth rate|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html|accessdate=2009-04-25|archive-date=2013-03-10|archive-url=https://www.webcitation.org/6F0FiNNzQ?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html}}</ref> {{Krievijas lielākās pilsētas‎}} {{clear}} === Izglītība === Krievijas Federācijas [[Krievijas konstitūcija|konstitūcija]] visiem pilsoņiem garantē bezmaksas izglītību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 43 para. 1)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-03.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> un 99,4% no tiem prot lasīt un rakstīt.<ref name=cia/> Lai iestātos augstākās izglītības mācību iestādēs, ir jāiztur konkursi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Smolentseva|first=Anna|title=Bridging the Gap Between Higher and Secondary Education in Russia|url=http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/News19/text13.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071123162906/http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/News19/text13.html|archivedate=2007-11-23}}</ref> Ir augsta līmeņa zinātniskie pētījumi, īpaši kosmosa un aviācijas jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia Country Guide| publisher= EUbusiness.com| url=http://www.eubusiness.com/Russia/russia-country-guide/|accessdate=2007-12-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=U.S. Department of State|title=Background Note: Russia|url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3183.htm|accessdate=2008-01-02|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080109033436/http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3183.htm|archivedate=2008-01-09}}</ref> Valdība piešķir naudas līdzekļus, lai segtu mācību maksas noteiktu kvotu ietvaros, vai noteiktam studentu skaitam katrai valsts iestādei, studentiem tiek maksāta neliela [[stipendija]] un nodrošināta bezmaksas dzīvošana. Tomēr izglītības iestādes pašas nav spējīgas nodrošināt atbilstošas skolotāju algas, stipendijas studentiem un uzturēt savas ēkas,<ref name=education2>{{Tīmekļa atsauce|title=Higher education structure|publisher=State University Higher School of Economics|url=http://www.hse.ru/lingua/en/rus-ed.html|accessdate=2007-12-27}}</ref> tādēļ daudzas valsts iestādes sāka ieviest maksas mācību vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Higher Education Institutions|url=http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/08-10.htm|publisher=Federal State Statistics Service|accessdate=2008-01-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120303145808/http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/08-10.htm|archivedate=2012-03-03}}</ref> un parādījās daudzas privātās augstākās izglītības iestādes.<ref name=education2/> === Valoda === {{Pamatraksts|Krievu valoda}} [[Attēls:Two largest ethnic minority by federal subject 2010.jpg|thumb|200px|Minoritāšu valodas Krievijas Federācijas subjektu teritorijās. Teritorijas krāsa norāda uz visizplatītāko minoritātes valodu, bet kvadrāts tajā uz otro izplatītāko minoritātes valodu (2010. gada tautskaites dati).]] Krievijas Federācijā mīt aptuveni 160 etniskās grupas, kas runā apmēram 100 valodās.<ref name=britannica/> Saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana|skaitīšanu]] 142,6 miljoni cilvēku prot [[krievu valoda|krieviski]], viņiem seko 5,3 miljoni [[tatāru valoda|tatāru valodā]] runājošo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.perepis2002.ru/index.html?id=87|title=Russian Census of 2002|work=4.3. Population by nationalities and knowledge of Russian; 4.4. Spreading of knowledge of languages (except Russian)|publisher=Federal State Statistics Service|accessdate=2008-01-16|archive-date=2020-06-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200622151329/http://www.perepis2002.ru/index.html?id=87}}</ref> Konstitūcija formāli ļauj atsevišķām republikām padarīt viņu dzimto valodu par otru oficiālo kopā ar krievu valodu, taču faktiski vienīgā oficiālā valsts valoda ir krievu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 68, para. 2)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-04.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Neskatoties uz plašo izkliedi, krievu valoda ir viendabīga visā Krievijas Federācijas teritorijā. Krievu valoda ir visplašāk lietotā [[slāvu valodas|slāvu valoda]].<ref name=toronto>{{Tīmekļa atsauce|title=Russian|publisher=University of Toronto|url=http://learn.utoronto.ca/Page625.aspx|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070106002617/http://learn.utoronto.ca/Page625.aspx|archivedate=2007-01-06}}</ref> Krievu valoda pieder [[indoeiropiešu valodu saime]]i un ir viena no austrumslāvu valodām; pārējās ir [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[ukraiņu valoda]]s (un, iespējams, [[rusīnu valoda|rusīnu]]). Tomēr pie austrumslāvu valodām nepieder [[baznīcslāvu valoda]] jeb senbulgāru valoda, kuras rakstiskie paraugi Krievijas Federācijā ir saglabājušies kopš 10. gadsimta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007|title=Russian language|url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216235358/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html|archivedate=2007-12-16}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071216235358/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html |date=2007-12-16 }}</ref> Krievu valoda ir viena no sešām oficiālajām [[Apvienotās Nācijas|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] valodām. === Reliģija === [[Attēls:Moscow - Cathedral of Christ the Saviour.jpg|thumbnail|150px| [[Kristus Glābēja katedrāle]] Maskavā]] Krievijas Federācijas tradicionālās reliģijas ir [[kristietība]], [[islāms]], [[budisms]] un [[jūdaisms]], ko likums, kas tika pieņemts 1997. gadā, uzskatīta par daļu no Krievijas "vēsturiskā mantojuma".<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Bell| first= Imogen| title=Eastern Europe, Russia and Central Asia|url=http://books.google.com/books?id=EPP3ti4hysUC&pg=PA47&lpg=PA47&dq=respecting+christianity+islam+buddhism+judaism+and+other&source=web&ots=pppIldMuS1&sig=KikE3NJkzMEdWt4rU9EoeN03-6o|accessdate=2007-12-27}}</ref> Ticīgo skaita novērtējums dažādu avotu vidū plaši svārstās, un dažos ziņojumos neticīgo skaits tiek novērtēts 16—48% lielumā no visa iedzīvotāju skaita.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Zuckerman|first=Phil|title=Atheism: Contemporary Rates and Patterns, chapter in The Cambridge Companion to Atheism, ed. by Michael Martin|publisher=Cambridge University Press|year=2005|isbn=}}</ref> Krievijā dominējošā reliģija ir [[Krievu pareizticība]].<ref name=relig>{{Tīmekļa atsauce|title=Religion In Russia|publisher=Embassy of the Russian Federation|url=http://www.russianembassy.org/RUSSIA/religion.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100219172802/http://www.russianembassy.org/russia/religion.htm|archivedate=2010-02-19}}</ref> 95% no reģistrētajām pareizticīgo draudzēm pieder Krievu Pareizticīgajai baznīcai, lai gan ir vairākas citas mazākas pareizticīgo baznīcas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title={{ru ikona}} Сведения о религиозных организациях, зарегистрированных в Российской Федерации По данным Федеральной регистрационной службы|date=December 2006| url= http://www.religare.ru/article36302.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Lielais vairums pareizticīgo neapmeklē baznīcu regulāri, tomēr tajā saskata Krievijas mantojuma un kultūras simbolu.<ref name=encarta>{{Tīmekļa atsauce| last= Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007| title= Russia| url= http://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html| accessdate= 2007-12-27| archiveurl= https://web.archive.org/web/20080109010927/https://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html| archivedate= 2008-01-09}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080109010927/https://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html |date=2008-01-09 }}</ref> Pastāv arī citas kristīgās konfesijas, kā [[Romas katoļi]], [[Armēņu gregoriāņi]] un dažādas [[protestantisms|protestantu]] konfesijas. 2007. gada Starptautiskajā reliģiskās brīvības ziņojumā sacīts, ka apmēram 100 miljoni Krievijas Federācijas pilsoņu uzskata sevi par pareizticīgajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.state.gov/g/drl/rls/irf/2007/90196.htm |accessdate=2008-04-08 |title=Russia}}</ref> Saskaņā ar Krievijas Sabiedriskās domas pētījumu centra aptauju 63% no respondentiem uzskatīja sevi par pareizticīgajiem, 6% no respondentiem par musulmaņiem un mazāk kā 1% vai nu par budistiem, vai katoļiem, vai protestantiem vai ebrejiem. Pārējie 12% sacīja, ka viņi tic [[Dievs|Dievam]], bet nepraktizē nevienu no reliģijām, bet 16% teica, ka viņi ir neticīgie.<ref name=religionsurvey>{{Tīmekļa atsauce|title={{ru ikona}} Опубликована подробная сравнительная статистика религиозности в России и Польше|publisher=religare.ru|date=6 June 2007|url=http://www.religare.ru/article42432.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Ir aprēķināts, ka Krievijas Federācijā dzīvo apmēram 15—20 miljoni musulmaņu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Fact Box: Muslims In Russia|publisher=Radio Free Europe|url=http://rfe.rferl.org/featuresarticle/2005/07/b7d5e783-749f-4e6a-b77e-8932ece7ad53.html?napage=2|accessdate=2007-12-27}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=timesmuslim>{{Tīmekļa atsauce| last= Page| first= Jeremy| title=The rise of Russian Muslims worries Orthodox Church|publisher=The Times| url= http://www.timesonline.co.uk/tol/news/world/article551693.ece|accessdate=2007-12-27}}</ref> tomēr tikai 7 līdz 9 miljoni cilvēku stingri ievēro islāma ticību.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.interfax-religion.com/?act=news&div=2869|publisher=Interfax|title=20Mln Muslims in Russia and mass conversion of ethnic Russians are myths — expert|accessdate=2008-04-01}}</ref> Ir aprēķināts, ka valstī ir no 3 līdz 4 miljoniem musulmaņu emigrantu no bijušajām padomju valstīm.<ref name=financialtimes>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's Islamic rebirth adds tension|publisher=Financial Times|url=http://www.ft.com/cms/s/0/3f3fba2c-474f-11da-b8e5-00000e2511c8.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071121232919/http://www.ft.com/cms/s/0/3f3fba2c-474f-11da-b8e5-00000e2511c8.html|archivedate=2007-11-21}}</ref> Vairums musulmaņu dzīvo Volgas-Urālu reģionā, kā arī Ziemeļkaukāzā, Maskavā,<ref>[https://web.archive.org/web/20090625054712/http://www.voanews.com/english/archive/2007-06/2007-06-27-voa4.cfm Russia Faces Population Dilemma], VOA News, June 18, 2007</ref> Sanktpēterburgā un Rietumsibīrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Mainville| first=Michael|title=Russia has a Muslim dilemma|work=Page A - 17|publisher=San Francisco Chronicle|date=19 November 2006|url=http://sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=/c/a/2006/11/19/MNGJGMFUVG1.DTL| accessdate= 2007-12-27}}</ref> Budisms ir tradicionālā reliģija trijos Krievijas Federācijas reģionos: [[Burjatija|Burjatijā]], [[Tiva|Tivā]] un [[Kalmikija|Kalmikijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Nettleton| first= Steve| title= Prayers for Ivolginsky| publisher= CNN| url= http://www.cnn.com/SPECIALS/2000/russia/story/train/ivolginsky.monastery/| accessdate= 2007-12-27| archive-date= 2001-11-22| archive-url= https://web.archive.org/web/20011122131758/http://www.cnn.com/SPECIALS/2000/russia/story/train/ivolginsky.monastery/}}</ref> Daži Sibīrijas un Tālo Austrumu reģionu, Jakutijas, Čukotkas un citi iedzīvotāji līdz ar galvenajām reliģijām praktizē [[šamanisms|šamanismu]], [[panteisms|panteismu]] un [[pagānisms|pagānu]] rituālus. Reliģiskā ierosme notiek galvenokārt pa etnisko līniju. Lielais vairums slāvu ir pareizticīgie. Tjurku valodās runājošie vairākumā ir musulmaņi, lai gan atsevišķas tjurku grupas Krievijā tādas nav.<ref name=religion2>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Religion|publisher=Encyclopædia Britannica Online|year=2007|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia|accessdate=2007-12-27}}</ref> == Tautsaimniecība == [[Attēls:GDP of Russia since 1989.svg|thumb|200px|Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas (1989–2016).]] [[Attēls:Average per capita income in Russia, 1995-2015.png|thumb|200px|Vidējais ienākums uz vienu cilvēku ASV dolāros (1995-2015).]] [[Attēls:Rosneft-azs.jpg|thumbnail|200px|left|''[[Rosneft]]'' degvielas uzpildes stacija. Krievija ir pasaulē vadošā dabasgāzes un otra vadošā naftas eksportētājvalsts]] [[Attēls:Russia Regional product pc.svg|thumbnail|200px|Saražotās produkcijas daudzums uz vienu cilvēku. Tumšāka krāsa atbilst augstākam saražotās produkcijas daudzumam]] Ekonomiskā krīze, kas piemeklēja visas postpadomju valstis 1990. gados, bija gandrīz divreiz dziļāka nekā [[Lielā depresija]] 1930. gados Rietumeiropā un Savienotajās Valstīs.<ref>See “What Can Transition Economies Learn from the First Ten Years? A New World Bank Report,” in ''Transition Newsletter'' (http://worldbank.org/transitionnewsletter/janfeb2002 {{Webarchive|url=http://webarchive.loc.gov/all/20130609102438/http://worldbank.org/transitionnewsletter/janfeb2002 |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}). [http://www.k-a.kg/?nid=5&value=6]</ref><ref name=Russia>Robert D. Kaplan. [http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9B03E4D91E3AF93BA35753C1A9669C8B63 "Who Lost Russia?"]. The New York Times. October 8, 2000.</ref> Pat pirms [[1998. gada Krievijas finansiālā krīze|1998. gada krīzes]] Krievijas [[iekšzemes kopprodukts]] (IKP) bija puse no tā, kāds tas bija 1990. gadu sākumā.<ref name=Russia/> Kopš gadsimtu mijas ekonomikas pieaugumu Krievijā ir veicinājušas [[nafta]]s cenu celšanās, pieaugošās ārvalstu [[investīcija]]s, lielāks iekšzemes patēriņš un lielāka politiskā stabilitāte. Pēc 1998. gada finansu krīzes un pēc deviņiem kārtīgiem pieauguma gadiem, valsts pabeidza 2007. gadu ar vidējo IKP pieaugumu 7% gadā. 2007. gadā Krievijas IKP bija 2,076 triljoni [[ASV dolārs|USD]] — 6. lielākais pasaulē ar IKP pieaugumu 8,1% apmērā no iepriekšējā gada. Galvenokārt pieaugumu radīja nevis tirdznieciskie pakalpojumi un preces iekšējā tirgū, bet gan naftas vai [[derīgais izraktenis|derīgo izrakteņu]] ieguve un eksports.<ref name=cia/> Vidējā [[mēnešalga]] 2008. gada sākumā Krievijā bija 700 USD, salīdzinoši 2000. gadā — 80 USD.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russians weigh an enigma with Putin’s protégé| publisher=MSNBC|url=http://www.msnbc.msn.com/id/24443419/|accessdate=2008-05-09}}</ref> Apmēram 14% krievu 2007. gadā dzīvoja zem valsts [[nabadzība]]s līmeņa,<ref name="RIA">{{Tīmekļa atsauce|publisher=RIA Novosti|title=Russia’s economy under Vladimir Putin: achievements and failures|url=http://en.rian.ru/analysis/20080301/100381963.html|accessdate=2008-05-09|archive-date=2013-09-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130913020517/http://en.rian.ru/analysis/20080301/100381963.html}}</ref> kas ir ievērojami mazāk nekā 40% 1998. gadā — ļaunākajā pēcpadomju sabrukuma periodā.<ref name="https://datahelpdesk.worldbank.org"> [https://datahelpdesk.worldbank.org/knowledgebase/articles/906519-world-bank-country-and-lending-groups], ''[[World Bank]]''</ref> [[Bezdarbs]] Krievijā 2007. gadā bija 6%, salīdzinot ar 12,4% 1999. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| publisher=RIA Novosti| title=Russia's unemployment rate down 10% in 2007 - report| url=http://en.rian.ru/russia/20080208/98724898.html| accessdate=2008-05-09| archive-date=2013-07-26| archive-url=https://web.archive.org/web/20130726213945/http://en.rian.ru/russia/20080208/98724898.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=indexmundi.com|title=Russia — Unemployment rate (%)|url=http://www.indexmundi.com/g/g.aspx?c=rs&v=74|accessdate=2008-05-09}}</ref> Krievijas Federācijai ir pasaulē lielākie [[dabasgāze]]s krājumi, otrie lielākie [[akmeņogles|akmeņogļu]] krājumi un astotie lielākie [[nafta]]s krājumi. Tā ir vadošā pasaules dabasgāzes eksportētāja un otra lielākā naftas eksportētāja. Nafta, dabasgāze, [[metāli]] un [[kokmateriāli]] sastāda vairāk nekā 80% no Krievijas [[eksports|eksporta]] uz ārzemēm.<ref name=cia/> Tomēr kopš 2003. gada dabisko resursu eksporta ekonomiskā nozīme sāka samazināties, jo ievērojami nostiprinājās iekšējais tirgus. Par spīti augstajām enerģijas cenām, nafta un gāze 2007. gadā sastādīja tikai 5,7% no Krievijas IKP.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia fixed asset investment to reach $370 bln by 2010 - Kudrin|publisher=RIA Novosti|url=http://en.rian.ru/business/20070921/80301609.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2008-01-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080104012742/http://en.rian.ru/business/20070921/80301609.html}}</ref> Atšķirībā no daudzām citām ar resursiem bagātām valstīm, Krievijai ir senākas izglītības, zinātnes un rūpniecības tradīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: How Long Can The Fun Last?| publisher= BusinessWeek| url= http://www.businessweek.com/globalbiz/content/dec2006/gb20061207_520461_page_2.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Valstī ir vairāk [[universitāte|universitāšu]] beidzēju nekā citās Eiropas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=CEE Biweekly (page 6)|publisher=UNESCO Institute for Statistics, UniCredit New Europe Research Network|url=http://www.unicredit-tiriac.ro/pdf/CEE-Biweekly_07-05-24.pdf|accessdate=2008-03-28|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080402021134/http://www.unicredit-tiriac.ro/pdf/CEE-Biweekly_07-05-24.pdf|archivedate=2008-04-02}}</ref> 2001. gadā pieņemtā [[nodoklis|nodokļu]] likumdošana samazināja iedzīvotāju nodokļu nastu un krasi palielināja valsts ieņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Tavernise|first=Sabrina|title=Russia Imposes Flat Tax on Income, and Its Coffers Swell|publisher=The New York Times|date=23 March 2002| url= http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9E01E0DC163BF930A15750C0A9649C8B63|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijā ir vienotais privāto ienākumu nodoklis 13 procentu apmērā. Saskaņā ar 2007. gada pētījumiem Krievija bija starp valstīm ar vispievilcīgāko nodokļu sistēmu individuālajām saimniecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Rabushka|first=Alvin|title=The Flat Tax at Work in Russia: Year Three|publisher=Hoover Institution|url=http://www.hoover.org/research/russianecon/essays/5144587.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080125164024/http://www.hoover.org/research/russianecon/essays/5144587.html|archivedate=2008-01-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Global personal taxation comparison survey — market rankings|publisher=Mercer (consulting firms)|url=http://www.mercer.com.au/pressrelease/details.htm?idContent=1287670|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110427032348/http://www.mercer.com.au/pressrelease/details.htm?idContent=1287670|archivedate=2011-04-27}}</ref> Kopš 2001. gada federālais budžets bija ar pārpalikumu un Krievija izmantoja ienākumus no tās [[Krievijas Federācijas Stabilizācijas fonds|Krievijas Federācijas Stabilizācijas fonda]], lai priekšlaicīgi nomaksātu visus padomju ēras suverēnos parādus [[Parīzes klubs|Parīzes klubam]] un [[Starptautiskais valūtas fonds|Starptautiskajam valūtas fondam]]. Ar naftas eksportu nopelnītais ļāva Krievijai palielināt tās ārējās rezerves no 12 miljardiem USD 1999. gadā līdz 597,3 miljardiem USD 2008. gadā, kas bija trešās lielākās rezerves pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cbr.ru/Eng/statistics/credit_statistics/print.asp?file=inter_res_08_e.htm|title=International Reserves of the Russian Federation in 2008|publisher=The Central Bank of the Russian Federation|accessdate=2008-07-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080914211934/http://cbr.ru/eng/statistics/credit_statistics/print.asp?file=inter_res_08_e.htm|archivedate=2008-09-14}}</ref> Valsts spēja būtiski samazināt tās agrāko ievērojamo ārējo parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's foreign debt down 31.3% in Q3—finance ministry|publisher=RIA Novosti|url=http://en.rian.ru/russia/20061031/55272320.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2012-02-15|archive-url=https://www.webcitation.org/65T8o7rP6?url=http://en.rian.ru/russia/20061031/55272320.html}}</ref> Pēc [[1998. gada finanšu krīze]]s Krievija uzlaboja savu starptautisko finansu stāvokli,<ref name=cia/> tomēr Krievijas Federācijas ekonomiskā attīstība bija ģeogrāfiski nevienmērīga — [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] pieauguma apjoms attiecībā pret valsts IKP bija neproporcionāli liels.<ref>{{ru ikona}} {{Tīmekļa atsauce|title=Gross regional product by federal subjects of the Russian Federation 1998—2006|url=http://www.gks.ru/bgd/free/b01_19/IssWWW.exe/Stg/d000/vrp98-06.htm|accessdate=2008-06-30|publisher=Federal State Statistics Service|archive-date=2019-08-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20190827215907/http://www.gks.ru/bgd/free/b01_19/IssWWW.exe/Stg/d000/vrp98-06.htm}}</ref> Daudzās apdzīvotās vietās, sevišķi [[Sibīrija|Sibīrijā]] un lauku apvidos, attīstība ievērojami kavējās. Tomēr vidusšķira palielinājās no 8 miljoniem cilvēku 2000. gadā līdz 55 miljoniem cilvēku 2006. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: How Long Can The Fun Last?|publisher=BusinessWeek|url=http://www.businessweek.com/globalbiz/content/dec2006/gb20061207_520461.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas Federācijā 2007. gadā dzīvoja 50 no pasaules 110 miljardieriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|accessdate=2008-04-19|url=http://www.reuters.com/article/businessNews/id USL189270520080418?feedType=RSS&feedName=businessNews|author=Robin Paxton|title=A billion dollars not enough for Russian rich list|publisher=Forbes}}{{Novecojusi saite}}</ref> Noteicošais faktors ekonomikas izaugsmē bija ražošanas, darba algas un patēriņa pieaugumu apvienojums.<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|last=Lipsky|first=John|title=Statement by John Lipsky, First Deputy Managing Director of the International Monetary Fund|work=Press Release No. 07/126|publisher=International Monetary Fund| url= http://www.imf.org/external/np/sec/pr/2007/pr07126.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Tomēr [[Pasaules Banka]] norādīja uz grūtībām ar ko jāsaskaras valsts ekonomikai, kā ekonomikas dažādošana, mazo un vidējo uzņēmumu skaita pieauguma veicināšana, cilvēciskā kapitāla veidošana un kopējās vadības uzlabošana, bet novecojoša un pēc gadiem ilgas nevērīgas izturēšanās neatbilstoša [[infrastruktūra]] tika uzrādīta par ekonomiskās izaugsmes vājāko vietu.<ref name="nosaukums-1" /> Pēc [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīze]]s sākuma Krievijas valdība 2008. gadā apsolīja līdz 2020. gadam investēt infrastruktūrā 1 triljonu [[USD]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20070920/80058850.html|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-07-31|title=Russia to invest $1 trillion in infrastructure by 2020 - ministry|archive-date=2011-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20110428135337/http://en.rian.ru/russia/20070920/80058850.html}}</ref> Pēc Krievijas atbalstīto [[Donbasa karš|Ukrainas separātistu militārās ofensīvas]] sākšanās ASV, ES, Japāna un vairākas citas valstis ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas noveda pie tās ekonomikas lejupslīdes un [[Krievijas rublis|rubļa]] devalvācijas. Krievijas Federācijas IKP pārmaiņas kopš 1998. gada finanšu krīzes pēc [[Pasaules banka]]s datiem:<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.KD.ZG/countries |title=GDP growth (annual %) |website=worldbank.org |publisher=World Bank Group |accessdate=19 July 2016}}</ref><ref name=" World Bank">{{tīmekļa atsauce|url= https://openknowledge.worldbank.org/bitstream/handle/10986/25823/9781464810169.pdf#page=24|title= World Bank forecasts for Russia, January 2017|publisher=[[World Bank]]|accessdate=2 February 2017}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !style="background:#f3fff3"|Gads !style="background:#f3fff3"|'''1999''' !style="background:#f3fff3"|'''2000''' !style="background:#f3fff3"|'''2001''' !style="background:#f3fff3"|'''2002''' !style="background:#f3fff3"|'''2003''' !style="background:#f3fff3"|'''2004''' !style="background:#f3fff3"|'''2005''' !style="background:#f3fff3"|'''2006''' !style="background:#f3fff3"|'''2007''' !style="background:#f3fff3"|'''2008''' !style="background:#f3fff3"|'''2009''' !style="background:#f3fff3"|'''2010''' !style="background:#f3fff3"|'''2011''' !style="background:#f3fff3"|'''2012''' !style="background:#f3fff3"|'''2013''' !style="background:#f3fff3"|'''2014''' !style="background:#f3fff3"|'''2015''' !style="background:#f3fff3"|'''2016''' |- !style="background:#f3fff3"|% IKP | 6,4 | 10,0 | 5,1 | 4,7 | 7,3 | 7,2 | 6,4 | 8,2 | 8,5 | 5,2 | -7,8 | 4,5 | 4,3 | 3,4 | 1,3 | 0,7 | -3,7 | -0,6 |} == Kultūra == === Klasiskā mūzika un balets === [[Attēls:Peter Tschaikowski.jpg|thumbnail|150px|[[Pēteris Čaikovskis]], krievu komponists]] Krievijas Federācijas daudzajām etniskajām grupām ir atšķirīgas [[tautas mūzika]]s tradīcijas. 19. gadsimtu Krievijas mūzikā iezīmēja saspīlējums starp klasisko komponistu [[Mihails Gļinka|Mihailu Gļinku]] un viņa sekotājiem, kas izmantoja krievu nacionālo identitāti un savās kompozīcijās iekļāva reliģiskus un tautiskus elementus, un [[Krievijas Muzikālā biedrība|Krievijas Muzikālo biedrību]], ko vadīja komponisti [[Antons Rubinšteins|Antons]] un [[Nikolajs Rubinšteins|Nikolajs Rubinšteini]]. Savukārt padomju laikā, saskaņā ar Staļina sociālistiskā reālisma politiku, mūzika tika ļoti rūpīgi kontrolēta. Pasaules slavu ieguva romantiskās ēras komponisti [[Pēteris Čaikovskis]] un [[Sergejs Rahmaņinovs]], simbolisma mūzikas pārstāvis [[Aleksandrs Skrjabins]], neoklasicisma pārstāvis [[Igors Stravinskis]], modernisma pārstāvji [[Sergejs Prokofjevs]] un [[Dmitrijs Šostakovičs]]. Krievijas [[konservatorija|konservatorijās]] skolojušies vijolnieki [[Dāvids Oistrahs]] un [[Gidons Krēmers]], čellists [[Mstislavs Rostropovičs]], pianisti [[Vladimirs Horovics]], [[Svjatoslavs Rihters]] un [[Emīls Gilels]] un dziedātāja [[Gaļina Višņevska]]. [[Attēls:Moscow Bolshoi Theatre 2011.JPG|thumbnail|left|Lielais teātris atrodas Maskavā]] 20. gadsimta sākumā slaveni kļuva baleta dejotāji [[Anna Pavlova]] un [[Vaslavs Ņižinskis]], bet impresārijs [[Sergejs Djagiļevs]] un viņa Krievu baleta viesizrādes ietekmēja baleta attīstību visā pasaulē.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Garafola|first=Lynn|title=Diaghilev's Ballets Russes| publisher= Oxford University Press|page=576|url=http://www.amazon.com/Diaghilevs-Ballets-Russes-Lynn-Garafola/dp/0195057015| isbn=0195057015|year=1989}}</ref> Arī padomju [[balets]] saglabāja 19. gadsimta krievu baleta tradīcijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Cashin|first=Kathryn Karrh|title=Alexander Pushkin's Influence on Russian Ballet — Chapter Five: Pushkin, Soviet Ballet, and Afterward|url=http://etd.lib.fsu.edu/theses/available/etd-04072005-133328/unrestricted/12_kkc_chap5.pdf|accessdate=2007-12-27|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080102150415/https://etd.lib.fsu.edu/theses/available/etd-04072005-133328/unrestricted/12_kkc_chap5.pdf|archivedate=2008-01-02}}</ref> un Padomju Savienības [[horeogrāfija]]s skolai piederēja [[Maija Pļisecka]], [[Rūdolfs Nurijevs]] un [[Mihails Barišņikovs]]. Krievijas Federācijā slavenākās ir [[Maskavas Lielais teātris|Maskavas Lielā teātra]] un Sanktpēterburgas [[Marijas teātris|Kirova]] baleta trupas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://petersburgcity.com/news/culture/2005/11/18/theatre/|title=A Tale of Two Operas|publisher=Petersburg City|accessdate=2008-01-11}}</ref> === Literatūra === {{pamatraksts|krievu literatūra}} [[Attēls:L.N.Tolstoy Prokudin-Gorsky.jpg|thumbnail|150px|[[Ļevs Tolstojs]], krievu rakstnieks]] Krievijā literatūras pirmsākumi datējami ar [[10. gadsimts|10. gadsimtu]], bet [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā to izveidoja vairāki izcili dzejnieki un rakstnieki. Šis laika posms un krievu dzejas Zelta laikmets aizsākās ar [[Aleksandrs Puškins|Aleksandru Puškinu]], kas tiek uzskatīts par mūsdienu krievu literatūras pamatlicēju un bieži tiek saukts par "krievu [[Viljams Šekspīrs|Šekspīru]]".<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|first=Catriona|title=Russian Literature: A Very Short Introduction (Very Short Introductions) (Paperback)|publisher=Oxford Paperbacks|url=http://www.amazon.co.uk/Russian-Literature-Short-Introduction-Introductions/dp/0192801449|isbn=0192801449|year=2001}}</ref> To 19. gadsimtā turpināja [[Antons Čehovs]], [[Mihails Ļermontovs]], [[Ļevs Tolstojs]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Ivans Turgeņevs]] un [[Fjodors Dostojevskis]]. [[Ivans Gončarovs]], [[Mihails Saltikovs]], [[Aleksejs Pisemskis]] un [[Nikolajs Ļeskovs]] arī ir devuši stabilu ieguldījumu krievu prozā. No 1880. gadiem krievu literatūra sāka mainīties. Lielo romānistu laiks bija pagājis un krievu literatūrā par noteicošajiem žanriem uz vairākām desmitgadēm, kas pazīstamas kā krievu dzejas Sudraba laikmets, kļuva īsproza un dzeja. Starp 1893. un 1914. gadu krievu literatūrā iepriekš pārsvarā esošā [[reālisms|reālisma]] vietā par valdošo kļuva [[simbolisms]]. Tā laika vadošo rakstnieku vidū ir [[Valērijs Brjusovs]], [[Andrejs Belijs]], [[Vjačeslavs Ivanovs]], [[Aleksandrs Bloks]], [[Nikolajs Gumiļevs]], [[Dmitrijs Merežkovskis]], [[Fjodors Sologubs]], [[Anna Ahmatova]], [[Osips Mandelštams]], [[Marina Cvetajeva]], [[Leonīds Andrejevs]], [[Ivans Buņins]] un [[Maksims Gorkijs]]. Pēc Krievijas 1917. gada revolūcijām un sekojošā [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]], vairāki vispāratzīti rakstnieki pameta jaunizveidoto Padomju Savienību, tajā pat laikā radās jauna paaudze rakstnieku. 1930. gados, saskaņā ar Josifa Staļina sociālistiskā reālisma politiku, literatūru sažņaudza [[cenzūra]]. Pēc viņa nāves iestājās zināms atkusnis un literatūras ierobežojumi tika atcelti. Līdz 1970. un 1980. gadiem rakstnieki aizvien vairāk ignorēja sociālistiskā reālisma vadlīnijas. Starp padomju laika vadošajiem rakstniekiem ir [[Jevgeņijs Zamjatins]], [[Isaāks Bābels]], [[Ilfs un Petrovs]], [[Jurijs Oļeša]], [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]], [[Mihails Bulgakovs]], [[Boriss Pasternaks]], [[Aleksandrs Solžeņicins]], [[Vladimirs Majakovskis]], [[Mihails Šolohovs]], [[Jevgēņijs Jevtušenko]] un [[Andrejs Vozņesenskis]]. === Kinematogrāfija === Krievijas filmu industrija pēc [[Oktobra revolūcija]]s padarīja montāžu par kinematogrāfiskās izteiksmes galveno paņēmienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/394161/history-of-the-motion-picture|publisher=Encyclopædia Britannica|title=History of the motion picture: The Soviet Union|accessdate=2008-01-07}}</ref> Padomju kinematogrāfija tūlīt pēc 1917. gada revolūcijas bija jaunatradumu avots, radot tādas filmas kā "[[Bruņukuģis "Potjomkins" (filma)|Bruņukuģis "Potjomkins"]]".<ref name=film>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Motion pictures|publisher=Encyclopædia Britannica| year= 2007| url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia|accessdate=2007-12-27}}</ref> Padomju laika filmu veidotāji, it īpaši [[Sergejs Eizenšteins]] un [[Andrejs Tarkovskis]] bija vieni no visnovatoriskākajiem un ietekmīgākajiem [[kinorežisors|kinorežisoriem]]. Eizenšteins studēja arī pie filmu veidotāja un teorētiķa [[Ļevs Kuļešovs|Ļeva Kuļešova]], kurš pasaulē pirmajā filmu skolā [[Vissavienības Kinematogrāfijas institūts|Vissavienības Kinematogrāfijas institūtā]] Maskavā noformulēja novatorisku rediģēšanas procesu sauktu par montāžu. [[Dziga Vertovs|Dzigam Vertovam]], kura "kino-acs" teorijai, kad kamera, tāpat kā cilvēka acs, ir vislabāk izmantojama, lai izpētītu īsto dzīvi, bija milzīga ietekme uz dokumentāro filmu veidošanas un kinematogrāfiskā reālisma attīstību. 1932. gadā Staļins padarīja sociālistisko reālismu par valsts politiku; tas apspieda radošumu, tomēr daudzas šajā stilā uzņemtās padomju filmas bija mākslinieciski veiksmīgas, piemēram, "[[Čapajevs]]", "[[Lido dzērves]]" un "[[Balāde par kareivi]]".<ref name=film/> Ārkārtīgi populāras bija [[Leonīds Gaidajs|Leonīda Gaidaja]] 1960. un 1970. gadu komēdijas ar daudziem lipīgiem izteicieniem, kas tiek lietoti vēl šodien. 1969. gadā uz ekrāniem tika izlaista [[Vladimirs Motiļs|Vladimira Motiļa]] filma "[[Baltā tuksneša saule]]", uzsākot jaunu žanru, kas pazīstams kā "osterns". Kosmonauti šo filmu skatās pirms katras došanās kosmosā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmlinc.com/wrt/onsale08/russian08/whitesunofthedesert.html|publisher=Film Society of Lincoln Center|title=White Sun of the Desert / Beloe solntse pustyni|accessdate=2008-01-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080905102633/http://filmlinc.com/wrt/onsale08/russian08/whitesunofthedesert.html|archivedate=2008-09-05}}</ref> 1980. un 1990. gadi bija krīzes periods Krievijas kinematogrāfijā. Lai gan krievu filmu veidotājiem parādījās iespēja brīvi izpausties, krasi tika ierobežotas valsts subsīdijas, kas noveda pie filmu ražošanas samazinājuma. 21. gadsimta sākuma straujā ekonomiskā attīstība izraisīja skatītāju skaita pieaugumu un sekojošu nozares uzplaukumu.<ref name=kino>{{Tīmekļa atsauce|last=Dzieciolowski|first=Zygmunt|title=Kinoeye: Russia's reviving film industry|url=http://www.opendemocracy.net/globalization-Film/russian_film_3726.jsp|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071221031103/http://www.opendemocracy.net/globalization-Film/russian_film_3726.jsp|archivedate=2007-12-21}}</ref> "[[Krievu Arka]]" (2002) bija pirmā mākslas filma, kas uzņemta izmantojot tikai vienu dubli. === Vizuālā māksla === [[Attēls:Bernsteinzimmer02.jpg|thumbnail|200px|Dzintara istaba]] Sākotnēji krievu glezniecība koncentrējās uz [[Ikona (svētbilde)|ikonu]] glezniecību un vibrējošām [[freska|freskām]], ko krievi pārmantoja no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]]. Krievu mākslas pirmsākumus izveidoja [[Teofāns Grieķis]] un [[Andrejs Rubļovs]]. 1757. gadā izveidota [[Krievijas Mākslas akadēmija]], starp ievērojamiem no Akadēmijas nākušiem portretu gleznotājiem bija [[Ivans Argunovs]], [[Fjodors Rokotovs]], [[Dmitrijs Levickis]] un [[Vladimirs Borovikovskis]]. 19. gadsimtā uzplauka reālisms un reālisti attēloja ainavas ar plašām upēm, mežiem un bērzu birzīm, kā arī spēcīgas žanra ainavas un laikabiedru portretus. Citi mākslinieki koncentrējās uz sociālo kriticismu, attēlojot nabagu stāvokli un kariķējot varu, kas uzplauka [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] valdīšanas laikā. Mākslinieki radīja plašas gleznas, lai attēlotu dramatiskus momentus Krievijas vēsturē. Mākslinieku grupa [[Peredvižņiki]] (ceļotāji) sarāva saites ar Krievijas akadēmiju un aizsāka no akadēmiskajiem ierobežojumiem brīvu mākslas virzienu. Viņu gleznojumiem bija dziļa sociālā un politiskā nozīme. Starp vadošajiem reālistiem jāmin [[Ivans Šiškins]], [[Arhips Kuindži]], [[Ivans Kramskojs]], [[Vasīlijs Poļenovs]], [[Isaāks Levitāns]], [[Vasīlijs Surikovs]], [[Viktors Vasņecovs]] un [[Iļja Repins]]. [[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]] un [[Karls Brilovs]] ir ievērojami ar romantiski vēsturiskām gleznām. Krievu [[avangards]] ir kopīgais nosaukums, kas tiek izmantots, lai definētu lielu, ietekmīgu modernistu mākslas vilni, kas plauka apmēram no 1890. līdz 1930. gadam. Nosaukums ietver daudzas atsevišķas, bet sarežģītā veidā saistītas mākslas kustības, kas bija sastopamas tajā laikā; proti — [[neoprimitīvisms]], [[supremātisms]], [[konstruktīvisms]], [[rajonisms]] un [[futūrisms]]. Starp šī laika ievērojamajiem māksliniekiem bija [[Gustavs Klucis]], [[Els Ļisickis]], [[Kazimirs Maļēvičs]], [[Vasilijs Kandinskis]], [[Vladimirs Tatļins]], [[Aleksandrs Rodčenko]] un [[Marks Šagāls]]. Pēc 1932. gada avangarda idejas sadūrās ar Staļina jaunradīto sociālistiskā reālisma virzienu. 1920. gadu beigās nelokāmā sociālistiskā reālisma politika pārņēma vizuālo mākslu, kā jau tas bija izdarīts literatūrā un kinofilmās, un drīz avangards pazuda no redzesloka. Daži mākslinieki apvienoja jauninājumus ar sociālistisko reālismu, tai skaitā [[Ernsts Ņeizvestnijs]], [[Iļja Kabakovs]], [[Mihails Šemjakins]], [[Ēriks Bulatovs]] un [[Vera Muhina]]. Izmantotie paņēmieni bija daudzveidīgi — [[primitīvisms]], [[hiperreālisms]], [[groteska]] un [[abstrakcija]], bet tiem kopēja bija nepatika pret sociālistiskā reālisma kanoniem. 1940. gados padomju mākslinieki radīja darbus, kas bija patriotiski un antifašistiski, skulptori izveidoja daudzus pieminekļus karā kritušajiem, izcilākajiem no tiem piemīt dižens atturīgs svinīgums. 20. gadsimtā daudzi krievu mākslinieki veidoja savas karjeras Rietumeiropā. Tādi mākslinieki kā [[Vasilijs Kandinskis]], [[Marks Šagāls]] un [[Naums Gabo]] izplatīja savus darbus un idejas starptautiskā mērogā. == Sports == [[Attēls:Maria Sharapova Indian Wells 2006.jpg|thumbnail|200px|[[Marija Šarapova]] — pasaulē visapmaksātākā sieviešu kārtas sportiste<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/2008/07/22/women-athletes-endorsements-biz-sports-cx_tvr_kb_0722athletes.html|accessdate=2008-08-01|author=Tom Van Riper and Kurt Badenhausen|title=Top-Earning Female Athletes|publisher=Forbes}}</ref>]] Krievijas Federācijas sportisti regulāri iegūst augstākā kaluma medaļas gan [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēles]], gan dažādās citās starptautiskās sacensībās. 2014. gada [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]] notika [[Soči|Sočos]].[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles]] notika [[Maskava|Maskavā]] [[Krievijas basketbola izlase]] uzvarēja [[Eiropas čempionāts basketbolā 2007|2007. gada Eiropas čempionātā]]. Krievijas basketbola klubam [[Maskavas "CSKA" (basketbols)|Maskavas "CSKA"]] (2006. un 2008. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempioni) bija lieli panākumi Eirolīgas un [[ULEB kauss|ULEB kausa]] sacensībās. Kopā ar [[hokejs|hokeju]] un basketbolu [[futbols]] ir viens no vispopulārākajiem sporta veidiem Krievijā. Krievijas futbola klubi [[PFK CSKA Maskava|Maskavas "CSKA"]] un [[Sanktpēterburgas "Zenit"]] ieguva [[UEFA kauss|UEFA kausu]] (attiecīgi 2005. un 2008. gadā). [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlase]] holandiešu trenera [[Gūss Hidinks|Gūsa Hidinka]] vadībā sasniedza pusfinālu [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], pusfinālā zaudējot visa turnīra uzvarētājiem [[Spānijas futbola izlase|Spānijai]]. [[Krievijas hokeja izlase]] ieguva zelta medaļas [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]. un [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009. gada Pasaules čempionātos]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iihf.com/channels/iihf-world-championship-oc09/home/news/news-singleview-world-championship-2009/article/pure-gold-russia-repeats.html?tx_ttnewsbackPid=2717&cHash=f61f91921e|accessdate=2009-05-11|title=Pure gold: Russia repeats!|publisher=[[IIHF]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110526205953/http://www.iihf.com/channels/iihf-world-championship-oc09/home/news/news-singleview-world-championship-2009/article/pure-gold-russia-repeats.html?tx_ttnewsbackPid=2717&cHash=f61f91921e|archivedate=2011-05-26}}</ref> un ir IIHF ranga līderi. 1960. gados uzplauka krievu [[daiļslidošana]], sevišķi pāru slidojumos un dejās uz ledus. Krievijai ir vairāki slaveni [[teniss|tenisisti]]. Krievijas šaha lielmeistari bija līderi [[Pasaules čempionāts šahā|Pasaules čempionātos]]. == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|2}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.gov.ru/ Krievijas Federācijas valdība] * [http://www.latvia.mid.ru Krievijas vēstniecība Latvijā] {{Eiropa}} {{Āzija}} {{NVS}} {{G8}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievija| ]] kctovxo0c9p2noksib3n82z7norvhrw 3670773 3670772 2022-08-15T21:24:19Z 146.59.94.38 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pašreizējo valsti|Krievija (nozīmju atdalīšana)|Krievija}} {{labs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Российская Федерация'' | pilnais_valsts_nosaukums = Krievijas Federācija | valsts_nosaukums = Russia | karoga_attēls = Flag of Russia.svg | karoga_nosaukums = Krievijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of the Russian Federation.svg | ģerboņa_nosaukums = Krievijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Krievijas himna|Государственный гимн Российской Федерации]]'' | kartes_attēls = Russian Federation (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Maskava]] | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[krievu valoda]] (''de facto'') | etniskās_grupas = [[krievi]] 80,9%<br />[[tatāri]] 3,9%<br />[[ukraiņi]] 1,4%<br />[[baškīri]] 1,1%<br />[[čuvaši]] 1,0%<br />[[čečeni]] 1,0%<br />citi 10,7%<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-url=https://web.archive.org/web/20120118212344/http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-date=18 January 2012 |title=ВПН-2010 |website=perepis-2010.ru}}</ref> | etniskās_grupas_gads = 2010 | valsts_iekārta = ''[[de iure]]'' [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]], ''[[de facto]]'' centralizēti [[autoritārisms|autoritāra republika]].<ref name="Bækken2018">{{grāmatas atsauce | author = Håvard Bækken | date = 21 November 2018 | title = Law and Power in Russia: Making Sense of Quasi-Legal Practices | publisher = Routledge | pages = 64– | isbn = 978-1-351-33535-5 | url = https://books.google.com/books?id=OrN7DwAAQBAJ&pg=PA64}}</ref><ref name="cia"/><ref name="Agency2021">{{grāmatas atsauce | author = Central Intelligence Agency | date = 25 May 2021 | title = The CIA World Factbook 2021-2022 | publisher = Simon and Schuster | pages = | isbn = 978-1-5107-6382-1 | url = https://books.google.com/books?id=NyUFEAAAQBAJ&pg=PT3386}}</ref><ref name="Cohen2014">{{grāmatas atsauce | author = Saul Bernard Cohen | year= 2014 | title = Geopolitics: The Geography of International Relations | edition = 3 | publisher = Rowman & Littlefield | page = 217 | isbn = 978-1-4422-2351-6 | oclc = 1020486977 | url = https://books.google.com/books?id=wTGeBQAAQBAJ&pg=PA217}}</ref> | valsts_galvas_tituls = [[Krievijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Putins Hujlo]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Krievijas premjerministrs|Valdības vadītājs]] | valsts_galva2 = [[Mihails Mišustins]] | neatkarības_iegūšana = [[Krievijas vēsture|Izveidošanās]] | neatkarības_notikums = [[Ruriks|Rūrika]] valdīšanas sākums | neatkarības_datums = [[862]]. gadā | neatkarības_notikums2 = [[Gardarīke]] ([[Kijevas Krievzeme]]) | neatkarības_datums2 = [[882]]. gadā | neatkarības_notikums3 = [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]]ste | neatkarības_datums3 = [[1169]]. gadā | neatkarības_notikums4 = [[Maskavija]] | neatkarības_datums4 = [[1263]]. gadā | neatkarības_notikums5 = [[Krievijas cariste]] | neatkarības_datums5 = [[1547]]. gadā | neatkarības_notikums6 = [[Krievijas impērija]] | neatkarības_datums6 = [[1721]]. gadā | neatkarības_notikums7 = [[Krievijas Republika]] | neatkarības_datums7 = [[1917]]. gadā | neatkarības_notikums8 = [[Krievijas PFSR]] | neatkarības_datums8 = {{dat|1917|11|7}} | neatkarības_notikums9 = [[Padomju Savienība]] | neatkarības_datums9 = [[1922]]. gadā | neatkarības_notikums10 = Krievijas Federācija | neatkarības_datums10 = {{dat|1991|12|25}} | platība_km2 = 17 075 400 | platība_rangs = 1. | iedzīvotāju_skaits = 142 905 200 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 9. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 8,3 | IKP_PPP = $1,326 triljoni | IKP_PPP_gads = 2015 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = 24 067 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,824 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>augsts</font> | HDI_rangs = 52. | Gini = 42 | Gini_gads = 2012 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Krievijas rublis]] (₽) | valūtas_kods = RUB | laika_zona = | utc_offset = +3 līdz +12 (izņemot +5) | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.ru]], [[.рф]], [[.su]] | tālsarunu_kods = 7 | iso_kods_num = 643 | iso_kods_alfa2 = RU | iso_kods_alfa3 = RUS }} '''Krievija''' ({{val|ru|Россия}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[rɐˈsʲijə]]]}}) jeb '''Krievijas Federācija''' ({{val|ru|Российская Федерация}}, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts [[Eirāzija]]s ziemeļos, precīzāk, [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Ziemeļāzija|Ziemeļāzijā]].<ref name=britannica>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia| title= Russia| publisher= Encyclopedia Britannica| accessdate=2008-01-31}}</ref> Tā ir [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] federatīva [[republika]], kuru veido 81 [[Krievijas administratīvais iedalījums|federālie subjekti]]. Tās [[platība]] ir 17 075 400 [[kvadrātkilometrs|km<sup>2</sup>]], un tā ir teritoriāli lielākā [[valsts]] pasaulē. Krievijas Federācija ir gandrīz divas reizes lielāka par [[Kanāda|Kanādu]], kas ir otra lielākā valsts pasaulē. Pēc [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaita Krievijas Federācija ir devītā lielākā valsts pasaulē,<ref name=gen>{{Tīmekļa atsauce| title=The Russian federation: general characteristics| url=http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1/010000R| 3=Federal State Statistics Service| accessdate=2008-04-05| archiveurl=https://web.archive.org/web/20110728064121/http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1%2F010000R| archivedate=2011-07-28}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110728064121/http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1%2F010000R |date=2011-07-28 }}</ref> kas robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Somija|Somiju]], [[Igaunija|Igauniju]], [[Latvija|Latviju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Ukraina|Ukrainu]], [[Gruzija|Gruziju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Mongolija|Mongoliju]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Ķīna|Ķīnu]]. Tai ir jūras robeža arī ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Japāna|Japānu]]. No šīm valstīm Krievijas Federāciju atšķir attiecīgi [[Beringa šaurums]] un [[Laperūza šaurums]]. 80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir [[krievi]], tās [[valsts valoda]] ir [[krievu valoda|krievu]], lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo [[pilsēta|pilsētās]]. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo [[Eiropa]]s daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — [[Āzija]]s pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir [[Maskava]], kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir [[Sanktpēterburga]]. Vēl 15 [[Krievijas pilsētu uzskaitījums|Krievijas pilsētās]] dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Krievijas Federācija dibināta [[1991]]. gada [[decembris|decembrī]], kad [[PSRS sabrukums|izjuka Padomju Savienība]]. [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā Krievijas Federācijas nosaukums bija [[Krievijas PFSR]]. Pēc Padomju Savienības likvidēšanās ("[[Belovežas gāršas līgums]]") Krievijas Federācija ir sevi pasludinājusi kā PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju ([[ANO DP]] un citās starptautiskajās organizācijās). == Etimoloģija == Latviešu valodā nosaukums "Krievija" ir cēlies no [[kriviči|kriviču]] cilts nosaukuma, kuri dzīvoja austrumos no [[latgaļi|latgaļu]] apdzīvotajām teritorijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.lu.lv/aktualitates/index.html?id=2424 |title = Daudznozaru zinātniskā konference "Baltu-slāvu kultūrkontakti" |publisher = Latvijas Universitāte |accessdate = 2009. gada 16. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Krievijas vēsture}} [[Attēls:Kievan Rus en.jpg|thumbnail|200px|left|Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā.]] [[Attēls:Growth of Russia 1613-1914.png|thumb|200px|left|[[Krievijas cariste]]s un [[Krievijas impērija]]s ekspansija (1613-1914).]] [[slāvi|Slāvu ciltis]] [[Tautu staigāšana]]s laikā pamazām apmetās uz dzīvi tagadējās Krievijas rietumu daļā, virzoties pa diviem ceļiem: vieni no [[Kijiva|Kijevas]] uz mūsdienu [[Suzdaļa|Suzdaļu]] un [[Muroma|Muromu]], bet otri no [[Polocka]]s uz [[Novgoroda|Novgorodu]] un [[Rostova|Rostovu]].<ref name = Christian2>{{Grāmatas atsauce|last=Christian|first=David|title= A History of Russia, Central Asia and Mongolia|publisher=Blackwell Publishing|year=1998|location=pp. 6—7}}</ref> Austrumslāvi pakāpeniski asimilēja vietējās [[Balti|baltu]] un [[somugri|somugru]] ciltis.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Paszkiewicz|first=Henry K|title= The Making of the Russian Nation| publisher=Darton, Longman & Todd|year=1963|location=p. 262}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=McKitterick|first=Rosamond|title=The New Cambridge Medieval History|publisher= Cambridge University Press| year= 1995| location =p. 497|isbn=0521364477}}</ref><ref name = Mongait>{{Grāmatas atsauce|last=Mongaĭt|first= Aleksandr Lʹvovich| title=Archeology in the U.S.S.R.|publisher=Foreign Languages Publishing House|year=1959|location=p. 335}}</ref> [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] [[varjagi]] [[rūsi]] izveidoja [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemi]] jeb [[Gardarīke|Gardarīki]], kas no 11. gadsimta sāka sairt atsevišķās kņazistēs, kuras 13. gadsimtā iekaroja [[Mongoļu impērija]]. Iebrucēji, ko vēlāk sāka saukt par [[tatāri]]em, izveidoja [[Zelta Orda]]s valsti, kas valdīja tagadējās Krievijas teritorijā vairāk kā trīs gadsimtus. 13. gadsimtā Zelta ordas vietvalži krievu kņazistēs bija [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]], bet 1319. gadā Zelta ordas hans Muhameds Uzbek-hans izlēma piešķirt vietvalža zīmi ''jarliku'' Maskavas kņazam Jurijam, tā padarot Maskavu par jauno Krievijas politisko centru. Novājinoties Zelta ordas varai, Maskavas kņazs Vasīlijs Dmitrijevičs pēc 1389. gada sevi sāka dēvēt par [[Maskavas lielkņazi|Maskavas lielkņazu]]. 1547. gadā Kremļa Uspenskas katedrālē Maskavijas lielkņazs [[Ivans IV]] svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (''Царь всея Руси''). Ivans IV iekaroja [[Kazaņa]]s un [[Astrahaņa]]s tatāru hanistes gar [[Volga]]s upi un pārveidoja Krieviju par daudznacionālu un daudzkonfesionālu valsti. Viņš neveiksmīgi centās iekarot arī latviešu un igauņu apdzīvotās zemes, bet zaudēja [[Livonijas karš|Livonijas karā]] pret Polijas, Lietuvas un Zviedrijas savienību.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Solovyov|first=Sergey|title=History of Russia from the Earliest Times| publisher=AST |year=2001| location= v.6, pp.751—908|isbn=5170021429}}</ref> [[Attēls:Peter der-Grosse 1838.jpg|thumbnail|150px|[[Pēteris Lielais]] 1721. gadā pasludināja sevi par Krievijas imperatoru.]] [[Romanovu dinastija]]s un [[Pēteris I|Pētera I]] valdīšanas laikā [[Krievijas impērija]] sakāva Zviedriju [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], pakļaujot [[Igaunijas hercogiste|Igauniju]], [[Vidzemes hercogiste|Livoniju]], [[Karēlija|Karēliju]] un [[Ingrija|Ingriju]], kurā Pēteris I lika pamatus jaunajai galvaspilsētai [[Sanktpēterburga]]i. [[Katrīna II]] turpināja Krievijas impērijas ekspansijas politiku un savienībā ar [[Prūsija|Prūsiju]] un [[Austrija|Austriju]] sagrāva [[Polijas-Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsti]], pievienojot tagadējās [[Baltkrievija]]s, [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Ukraina]]s zemes. Uzvarot krievu-turku karos 19. gadsimta sākumā, Krievijas imērija pakļāva arī daļu no [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] zemēm. [[Aleksandrs II]] ieviesa būtiskas reformas, tai skaitā arī dzimtbūšanas atcelšanu [[1861]]. gadā, kas bija impulss ekonomikas industrializācijas sākumam. [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un viņa dēla [[Nikolajs II|Nikolaja II]] valdīšanas laikā saasinājās sociāli-ekonomiskie konflikti, zaudējums [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu karā]] un rūpnīcu strādnieku nemieru apspiešana izraisīja [[1905. gada revolūcija|1905. gada Krievijas revolūciju]]. Savukārt zaudējumi [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[1917]]. gadā noveda pie [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s. [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]] tika gāzta Krievijas imperatora [[Nikolajs II|Nikolaja II]] vara un nodibināta [[Krievijas Republika]]s Pagaidu valdība. [[Attēls:Lenin 1920.jpg|thumbnail|150px|[[Vladimirs Ļeņins]] — [[boļševiki|boļševiku]] partijas līderis un Padomju Krievijas dibinātājs.]] [[Oktobra revolūcija]]s laikā [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] vadībā gāza Pagaidu valdību un nodibināja boļševiku partijas diktatūru. [[Brestļitovskas miera līgums]] izbeidza karadarbību ar Eiropas [[Centrālās lielvalstis|centrālajām valstīm]] Pirmajā pasaules karā, pēc [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] parakstīšanas Padomju Krievija zaudēja [[Ukrainas Valsts|Ukrainas]], [[Polijas Karaliste (1916—1918)|Polijas]], [[Lietuvas karaliste (1918)|Lietuvas]], [[Baltijas hercogiste|Latvijas, Igaunijas]], [[Somijas lielhercogiste|Somijas]], kā arī [[Gruzijas Demokrātiskā Republika|Gruzijas]] teritorijas. Sekojošā [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] un [[Staļins|Staļina]] ieviestās diktatūras rezultātā gāja bojā miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Lai atgūtu pēc Pirmā pasaules kara zaudētās teritorijas, PSRS 1939. gadā parakstīja PSRS un Vācijas savstarpējās neuzbrukšanas līgumu, kas pazīstams kā [[Molotova-Ribentropa pakts]] ar trīs slepeniem papildprotokoliem par [[Somija]]s, [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s, [[Polija]]s un [[Rumānija]]s valstu sadalīšanu t.s. interešu sfērās. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā PSRS valdība drīz pēc [[Polijas kampaņa|Polijas militārās sadalīšanas]] Baltijas valstīm un Somijai piedāvāja parakstīt „draudzības un savstarpējās palīdzības līgumus“, kas paredzēja to suverenitātes ierobežošanu un karabāzu izveidošanu to teritorijās. Kad Somijas valdība atteicās šo līgumu parakstīt, PSRS uzsāka [[Ziemas karš|Ziemas karu]], pēc kura beigām PSRS valdība nolēma veikt Baltijas valstu un [[Besarābija]]s okupāciju 1940. gada jūnijā. Otrā pasaules kara turpinājumā {{dat|1941|6|22}} [[nacistiskā Vācija]] uzbruka Padomju Savienībai un sasniedza [[Pēterburga]]s un [[Maskava]]s piepilsētas. Vācijas armiju virzība uz austrumiem tika apturēta [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] 1942.—1943. gada ziemā. [[Sarkanā armija]] panāca lūzumu karā un 1945. gada maijā ieņēma [[Berlīne|Berlīni]]. Pēc uzvaras Otrajā pasaules karā [[Padomju Savienība|PSRS]] ieņemtajās Austrumeiropas un Centrāleiropas teritorijās izveidoja savas satelītvalstis, nodibināja [[Varšavas līgums|Varšavas līguma]] savienību un iesaistījās cīņā par globālo pārsvaru ar [[NATO]], kas pazīstama kā [[Aukstais karš]]. Pēc Staļina nāves viņa pēctecis [[Ņikita Hruščovs]] likvidēja [[GULAG|Gulaga soda nometnes]], atbrīvojot miljoniem ieslodzīto. Viņa valdīšanas laikā Padomju Savienība palaida pasaulē pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] un pirmo pilotējamo kosmosa kuģi. [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]] valdīšanas laiks iezīmējās ar ekonomikas stagnāciju un daudziem lokāliem militāriem konfliktiem Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Pēc 1979. gadā sāktā [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] PSRS nokļuva starptautiskā izolācijā un tās ekonomika cieta no pārmērīgās militarizācijas. Lai pārtrauktu saimniecisko lejupslīdi un samazinātu sociālo spriedzi, [[Mihails Gorbačovs]] ieviesa ''glasnostj'' (atklātības) un [[perestroika]]s (pārkārtošanās) politiku, tomēr to paralizēja pārtikas preču trūkums veikalos un starpnacionālie konflikti. 1990. gadā [[Baltijas valstis]] deklarēja suverenitāti, kas noveda pie [[Barikāžu laiks|militāra konflikta 1991. gada janvārī]]. 1991. gada jūnijā pirmajās tiešajās prezidenta vēlēšanās Krievijas vēsturē par [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentu]] ievēlēja [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]]. Pēc [[1991]]. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] Padomju Savienībā pieauga centrbēdzes spēki un tās valdība bija spiesta starptautiski atzīt Baltijas valstu neatkarību 1991. gada septembrī. Straujais [[PSRS sabrukums]] beidzās 1991. gada decembrī ar Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas valdību vienošanos [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas gāršā]] par Padomju Savienības oficiālu likvidēšanu. PSRS sabrukums izraisīja Krievijas Federācijas [[IKP]] kritumu no [[1990]]. līdz [[1995]]. gada beigām par aptuveni par 40 procentiem un rūpnieciskās produkcijas apjoma kritumu vairāk par 50 procentiem.<ref name=OECD/><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: Economic Conditions in Mid-1996|publisher=Library of Congress|url=http://lcweb2.loc.gov/cgi-bin/query/r?frd/cstdy:@field(DOCID+ru0119)}}</ref> Privatizācijas procesā valsts uzņēmumi bieži vien nonāca korumpētu grupu kontrolē ar slepenām saiknēm gan valdībā, gan [[mafija|mafijā]]. 1993. gadā prezidents Jeļcins nelikumīgi<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.washingtonpost.com/wp-srv/inatl/longterm/russiagov/stories/dissolve092293.htm|title=Yeltsin Dissolves Parliament, Orders New vote|accessdate=2008-05-25|publisher=Washington Post|author=Margaret Shapiro}}</ref> atlaida Krievijas parlamentu, kas pretojās viņa varas nostiprināšanas mēģinājumiem. Deputāti iebarikādējās un veica Jeļcina impīčmenta procedūru. Prezidentam lojālās karaspēka vienības aplenca parlamenta ēku un izklīdināja tās aizstāvjus ar tankus un artilērijas palīdzību. Nemieru laikā tika nogalināti vairāki simti cilvēku. Lielus ekonomiskus un militārus zaudējumus izraisīja zaudējums [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmajā Čečenijas karā]] (1994—1996). Lielais budžeta deficīts radīja 1998. gada finansu krīzi<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.iie.com/publications/papers/aslund0108.pdf| title= Russia's Capitalist Revolution| first= Anders| last= Aslund| accessdate= 2008-03-28| format= PDF| archive-date= 2016-03-04| archive-url= https://web.archive.org/web/20160304030126/http://www.iie.com/publications/papers/aslund0108.pdf}}</ref> un tālāku IKP kritumu.<ref name=OECD>{{Tīmekļa atsauce|title=Russian Federation| publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)|url=http://www.oecd.org/dataoecd/7/50/2452793.pdf| accessdate=2008-02-24|format=PDF}}</ref> 1999. gada beigās prezidents Jeļcins atkāpās no prezidenta amata, nododot to nesen ieceltajam premjerministram [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]. Prezidents Putins iemantoja popularitāti Krievijas sabiedrībā ar uzvaru Otrajā Čečenijas karā 2000. gadā. Lai gan Rietumu valstis kritizēja Putina administrācijas reformas kā nedemokrātiskas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Daniel|last=Treisman|title=Is Russia's Experiment with Democracy Over?|url=http://www.international.ucla.edu/article.asp?parentid=16294|publisher=UCLA International Institute|accessdate=2007-12-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20041111074502/http://www.international.ucla.edu/article.asp?parentid=16294|archivedate=2004-11-11}}</ref> strauji augošās naftas un gāzes cenas veicināja Krievijas iekšzemes kopprodukta, patēriņa un investīciju pieaugumu, kas bija pamatā stabilai ekonomikas izaugsmei. Krievijas ietekmes pieaugums pasaulē arī palielināja Putina popularitāti Krievijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Norman|last=Stone|title=No wonder they like Putin| url= http://www.timesonline.co.uk/tol/comment/columnists/guest_contributors/article2994651.ece| publisher=The Times| accessdate= 2007-12-31}}</ref> un [[Krievijas bruņotie spēki]] guva uzvaru [[Gruzijas-Krievijas bruņotais konflikts 2008. gadā|2008. gada karā pret Gruziju]]. [[Attēls:Sanctions 2014 Russia2.png|thumb|left|200px|Politiskā pretstāve 2014. gadā: valstis, kas iesaistījās globālās sankcijās pēc Krieviju pēc tās [[Donbasa karš|militārās ekspansijas Ukrainā]].]] 2008. gada vēlēšanās par Krievijas Federācijas prezidentu tika ievēlēts [[Dmitrijs Medvedevs]], bet Putins kļuva par premjerministru. Par spīti [[2008. gada ekonomiskā krīze|2008. gada pasaules ekonomiskajai krīzei]] turpinājās Krievijas ekonomikas pieaugums, tomēr ilglaicīgu attīstību kavēja novecojusī [[infrastruktūra]]<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://econ.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/EXTDEC/EXTRESEARCH/EXTPROGRAMS/EXTTRADERESEARCH/0,,contentMDK:21481768~menuPK:64001880~pagePK:210083~piPK:152538~theSitePK:544849,00.html|title=Meeting Russia’s Infrastructure Gap|publisher=The World Bank|accessdate=2008-07-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080616105531/http://econ.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/EXTDEC/EXTRESEARCH/EXTPROGRAMS/EXTTRADERESEARCH/0,,contentMDK:21481768~menuPK:64001880~pagePK:210083~piPK:152538~theSitePK:544849,00.html|archivedate=2008-06-16}}</ref> un nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija. Pieaugošā varas centralizācija valdošās partijas "Vienotā Krievija" (''Единая Россия'') kontrolē samazināja tās popularitāti un 2011. gada decembra vēlēšanās partija oficiāli ieguva mazāk nekā pusi no parlamenta deputātu vietām, kaut arī saglabāja vairākumu. Vēlēšanu laikā atklātās nelikumības izraisīja kopš 1993. gada nepieredzētus publiskos protestus lielākajās Krievijas pilsētās. 2014. gada martā Krievijas valdība izmantoja [[Krima]]s iedzīvotāju vairuma prokrievisko noskaņojumu pēc Ukrainas prezidenta [[Viktors Janukovičs|Viktora Janukoviča]] atstādināšanas un veica [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]]. ANO Ģenerālā asambleja 2014. gada 27. martā ar pārliecinošu balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju pret šo Krievijas agresiju. Tomēr 2014. gada aprīlī sākās plaša Krievijas atbalstīta separātistu [[Donbasa karš|militārā ofensīva Ukrainas austrumos]] ar mērķi sadalīt Ukrainu. ASV, ES, Japāna un daudzas citas valstis ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas noveda pie tās ekonomikas lejupslīdes un [[Krievijas rublis|rubļa]] devalvācijas. Krievijas valdošajās aprindās pieauga [[revanšisms|revanšisma]] un [[rašisms|rašisma]] ideoloģijas ietekme, [[Krievijas bruņotie spēki]] piedalījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], bet Krievijas algotņi ([[Vāgnera grupa]]) iesaistījās militārās operācijās vairākās Āfrikas valstīs. 2022. gada 24. februārī Putins deva pavēli [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|jaunam iebrukumam Ukrainā]], kas izraisīja jaunu globālo sankciju vilni pret Krievijas Federāciju. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Rs-map.png|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas karte]] Krievijas Federācija aizņem lielāko daļu no [[Eirāzija]]s kontinenta [[ziemeļi]]em. Lielākā daļa no [[Austrumeiropa]]s un [[Ziemeļāzija]]s atrodas Krievijas Federācijas sastāvā, līdz ar to tā ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|lielākā valsts pasaulē pēc platības]].<ref name="nosaukums-2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia| title= Russia|publisher=Encyclopedia Britannica|accessdate=2008-01-31}}</ref> Krieviju lielā izmēra dēļ mēdz attēlot kartēs gan monotoni, gan arī sadalītu. Krievijas Federācijā ir krasi atšķirīgas ģeogrāfiskās zonas, tādēļ atšķiras gan tās [[klimats]], gan [[augājs]], gan arī [[augsne]].<ref name=climate>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Climate and vegetation| publisher=Encyclopædia Britannica|url=http://www.britannica.com/ebi/article-207542| accessdate= 2007-07-03}}</ref> Krievijas rietumos, tas ir, Austrumeiropā, no ziemeļiem uz dienvidiem seko [[tundra]], [[taiga]], jaukto koku meži, labu koku meži, līdzenumi ([[stepe]]), kā arī pustuksneši pie [[Kaspijas jūra]]s. Atkarībā no augāja mainās arī tās klimats. [[Sibīrija|Sibīrijā]] ir līdzīgi, vienīgi lielākas platības aizņem taiga. Valstī atrodas 40 UNESCO [[biosfēras rezervāts|biosfēras rezervāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Network of Biosphere Reserves — UNESCO|title=Russian Federation|url=http://www.unesco.org/mab/BRs/EurBRlist.shtml| accessdate= 2007-12-26}}</ref> Krievijas Federācija atrodas [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] un lielākā daļa no valsts ir tuvāk [[Ziemeļpols|Ziemeļpolam]] nekā [[ekvators|ekvatoram]]. Tās platība ir 17 098 242 [[kvadrātkilometrs|km²]], kas ir gandrīz viena astotā daļa no visas apdzīvotās [[Zeme]]s daļas. Rietumos galējais punkts atrodas [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]], bet austrumos [[Diomida salas|Diomida salās]] [[Beringa šaurums|Beringa šaurumā]]. Savukārt ziemeļu galējais punkts ir [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]], bet dienvidu punkts — [[Dagestāna|Dagestānā]]. Kopējais krasta līnijas garums ir 37 653&nbsp;km, savukārt sauszemes robežas garums 20 241&nbsp;km.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html | title = CIA - World Factbook | publisher = CIA | accessdate = 2009. gada 1. augustā | archive-date = 2015. gada 3. Jūlijs | archive-url = https://web.archive.org/web/20150703195129/https://www.cia.gov/Library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html }}</ref> Krievijas Federācija robežojas ar četrpadsmit valstīm. Šīs valstis ir sekojošas (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem pretēji pulksteņrādītāja virzienam): [[Norvēģija|Norvēģiju]] (219,1&nbsp;km garumā), [[Somija|Somiju]] (1325,8&nbsp;km), [[Igaunija|Igauniju]] (466,8&nbsp;km), [[Latvija|Latviju]] (270,5&nbsp;km), [[Lietuva|Lietuvu]] (288,5&nbsp;km), [[Polija|Poliju]] (236,3&nbsp;km), [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] (1239&nbsp;km), [[Ukraina|Ukrainu]] (2245,8&nbsp;km), [[Gruzija|Gruziju]] (897&nbsp;km), [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] (350&nbsp;km), [[Kazahstāna|Kazahstānu]] (7598&nbsp;km), [[Mongolija|Mongoliju]] (3485&nbsp;km), [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] (39,4&nbsp;km) un [[Ķīna|Ķīnu]] (4209&nbsp;km). Tai vēl ar divām valstīm ir [[jūras robeža]], tas ir, ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Japāna|Japānu]]. Krievijas Federāciju apskalo trīspadsmit jūras un to daļas no trim okeāniem: [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] jūras rietumos; [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] jūras ziemeļos un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] jūras austrumos. === Topogrāfija === [[Attēls:Russland topo.png|thumbnail|200px|left|Krievijas topogrāfiskā karte]] Lielākais [[attālums]] starp diviem punktiem Krievijas Federācijas teritorijā ir apmēram 8000 [[kilometrs|km]]. Šie punkti atrodas [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]] pie [[Gdaņskas līcis|Gdaņskas līča]] un [[Kuriļu salas|Kuriļu salās]], dažus kilometrus no [[Hokaido|Hokaido salas]] ([[Japāna]]). Savukārt galējais [[austrumi|austrumu]] punkts atrodas [[Diomida salas|Diomida salās]]. Krievijas Federācija atrodas 11 [[laika josla|laika joslās]]. Valstī atrodas pasaulē plašākās ar [[mežs|mežu]] klātās teritorijas. Šie meži ir ļoti svarīgi ne tikai Krievijā, bet arī visai [[pasaule]]i, jo tie kopā ar [[Amazones mūžameži]]em samazina [[ogļskābā gāze]]s koncentrāciju [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]]. Tās teritoriju apskalo trīs no četriem [[okeāns|okeāniem]] — [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus]], [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Klusais okeāns]] un tās teritorijā daļēji atrodas pasaulē lielākais pēc platības [[ezers]] — [[Kaspijas jūra]]. Krievijas Federācijas teritorijā atrodas arī lieli kalnu masīvi — [[Kaukāzs]] (ziemeļu daļa), [[Altajs]] un [[Urāli]]. Urālu kalni atdala [[Eiropa|Eiropu]] no [[Āzija]]s. Krievijas Federācijas [[krasta līnija]] gar Ziemeļu un Kluso okeānu ir aptuveni {{sk|37000}} [[kilometrs|km]] gara. Tās krastus apskalo arī [[Baltijas jūra|Baltijas]] un [[Melnā jūra]]. Ziemeļus apskalo vēl dažas jūras ([[Barenca jūra|Barenca]], [[Baltā jūra|Baltā]], [[Karas jūra|Karas]], [[Laptevu jūra|Laptevu]] un [[Austrumsibīrijas jūra]]), kas ir Krievijas [[teritoriālie ūdeņi]]. Arī austrumos Krievijai pieder lieli teritoriālie ūdeņi ([[Beringa jūra|Beringa]] (daļa), [[Ohotskas jūra|Ohotskas]] un [[Japānas jūra]] (daļa)). Lielākās [[sala]]s un [[arhipelāgs|arhipelāgi]] ir [[Novaja Zemļa]], [[Franča Jozefa Zeme]], [[Jaunsibīrijas salas]], [[Vrangeļa sala]], [[Kuriļu salas]] un [[Sahalīna]]. Vienu no [[Diomeda salas|Diomeda salām]] [[Beringa šaurums|Beringa šaurumā]] kontrolē Krievija, otru — ASV. Krievijas Federācijā ir tūkstošiem [[ezers|ezeru]]. Viens no nozīmīgākajiem ir [[Baikāla ezers]]. Tas ir dziļākais ezers pasaulē, un tajā atrodas gandrīz piektā daļa no visas pasaules [[saldūdens]] krājumiem. Vēl no lielākajiem ezeriem, kuri atrodas Krievijā, var minēt [[Ladogas ezers|Ladogas]] un [[Oņegas ezers|Oņegas ezeru]]. Valstī ir vairāk nekā {{sk|100000}} [[upe|upju]]. Nozīmīgākā no tām ir [[Volga]]. Tā ir garākā upe Eiropā. Volgas nozīme ir bijusi ļoti svarīga arī [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]]. === Klimats === Krievijas Federācijas klimatu ietekmē vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem ir plašu teritoriju atrašanās tālu no jūrām, kas izraisa [[kontinentālais klimats|kontinentālo klimatu]]. Siltās gaisa masas no [[Āzija]]s [[dienvidi]]em nenonāk Krievijā, jo [[Himalaji]] to atšķir no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] klimata. Temperatūra samazinās virzienā no valsts dienvidiem uz ziemeļiem un no rietumiem uz austrumiem, tādēļ visaukstāk ir [[Sibīrija|Sibīrijā]], bet vasaras mēnešos arī tur var būt ļoti karsti. Savukārt dažās teritorijās, piemēram [[Soči|Sočos]], var būt pat [[subtropiskā zona|subtropiskās zonas]] klimats. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|Krievijas administratīvais iedalījums}} [[Attēls:Map of Russian subjects by type, 2008-03-01.svg|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma karte. Sīkāk skatīt rakstu [[Krievijas administratīvais iedalījums]]]] [[Attēls:Map of Russian districts, 2018-11-04.svg|thumb|200px|Krievijas Federācijas federālie apgabali pēc [[Krimas aneksija]]s (2018).]] Krievijas Federācija ir [[federatīva republika]], kuras sastāvā ir 83 dažāda statusa [[Krievijas administratīvais iedalījums|federālie subjekti]],<ref name="Constitution">{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation| work= (Article 65, para. 1) In 1993, when the Constitution was adopted, there were 89 subjects listed. Some of them were later merged|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-04.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> bet ar laiku to skaits var sarukt, jo notiek federālo subjektu apvienošana. No katra federālā subjekta [[Krievijas Federālā Padome|Krievijas Federālajā Padomē]] ir divi pārstāvji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 95, para.2)| url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Federācijas subjekti atšķiras pēc nosaukuma un dažām uzbūves īpatnībām. Subjekti ir šādi: * 21 republika (''республика''), * 46 apgabali (''область''), * 9 novadi (''край''), * 1 autonomais apgabals (''автономная область''), * 4 autonomie apvidi (''автономный округ''), * 2 federālās nozīmes pilsētas (''город федерального значения''). == Valdība un politika == [[Attēls:Vladimir Vladimirovich Putin (2nd Presidency).jpg|thumbnail|150px|[[Vladimirs Putins]] — pašreizējais Krievijas pidors un pedifils]] Saskaņā ar [[Krievijas konstitūcija|Krievijas Federācijas konstitūciju]], kas tika pieņemta valsts [[referendums|referendumā]] pēc konstitucionālās krīzes {{dat|1993|12|12}}, tā ir [[Federācija (valsts)|federācija]] un formāli [[pusprezidentālisms|daļēji prezidentāla]] republika, kurā valsts galva ir [[Krievijas prezidents|prezidents]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 80, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> un [[Krievijas premjerministrs|premjerministrs]] ir [[valdības vadītājs]]. Krievijas Federācija pēc konstitūcijas ir [[pārstāvnieciska demokrātija]]. [[Izpildvara|Izpildvaru]] realizē [[Krievijas valdība|valdība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 110, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-07.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> [[Likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Krievijas Federālā sapulce|Federālās sapulces]] divām palātām.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 94)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas Federācijas konstitūcija, kas kalpo par valsts augstāko juridisko dokumentu un par sociālo sabiedrisko līgumu ar Krievijas Federācijas iedzīvotājiem, nosaka valsts pārvaldes uzraudzību un līdzsvaru. Federālajai valsts pārvaldei ir trīs atzari: * [[Likumdošanas vara]]: divpalātu [[Krievijas Federālā sapulce|Federālā sapulce]], ko veido [[Krievijas Valsts dome]] un [[Krievijas Federācijas Padome|Federācijas Padome]] — pieņem federālos likumus, piesaka karu, apstiprina līgumus un vienošanās, piešķir finansējumu un veic [[impīčments|impīčmentu]] prezidenta atcelšanai. * [[Izpildu vara]]: [[Krievijas prezidents|prezidents]] ir [[Krievijas bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] virspavēlnieks, viņam ir veto tiesības uz likumprojektiem pirms to pieņemšanas un prezidents ieceļ Ministru kabinetu un citus ierēdņus, kas administrē un īsteno federālos likumus un politiku. * [[Tiesu vara]]: [[Krievijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālā tiesa]], [[Krievijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]], [[Krievijas Augstāka Arbitrāžas tiesa|Augstākā Arbitrāžas tiesa]] un zemākās federālās tiesas, kuru tiesnešus ieceļ Federālā Padome pēc prezidenta rekomendācijām, interpretē likumus un var atcelt tos, ko uzskata par nekonstitucionāliem. Saskaņā ar Konstitūciju, konstitucionālais taisnīgums tiesā balstās un visu pilsoņu vienlīdzību,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 19, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-03.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> tiesneši ir neatkarīgi un pakļaujas vienīgi likumam,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 120, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-08.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> tiesas procesi ir atvērti un apsūdzētajam ir garantēta aizstāvība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 123, para. 1)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-08.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Kopš 1998. gada Krievija ieviesa [[nāves sods|nāves soda]] moratoriju, lai gan augstākais soda mērs netika atcelts ar likumu. [[Krievijas prezidents|Prezidentu]] ievēl iedzīvotāji uz sešiem gadiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 81, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate= 2007-12-27}}</ref> (ar tiesībām uz otro termiņu, bet konstitucionāli ir aizliegts trešais termiņš pēc kārtas);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 81, para. 3)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> [[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|pēdējās vēlēšanas]] notika [[2012. gads|2012]]. gadā. Valdības ministru kabinets sastāv no premjera un viņa vietniekiem, ministriem un citām atsevišķi izvēlētām personām; visus ieceļ prezidents pēc premjerministra ieteikuma (ievērojot to, ka pēdējā iecelšanai amatā nepieciešama Valsts Domes piekrišana). Valsts likumdevēja iestāde ir Federālā Sanāksme, kas sastāv no divām palātām — Valsts Domes ar 450 dalībniekiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 95, para. 3)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> un Federācijas Padomes ar 176 dalībniekiem. Starp Krievijas vadošajām politiskajām partijām ir [[Vienotā Krievija]], [[Krievijas Federācijas Komunistiskā partija|Komunistiskā partija]], [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]] un [[Taisnīgā Krievija]]. == Ārpolitika == [[Attēls:BRIC leaders in 2008.jpg|thumbnail|200px|[[BRIC]] nāciju līderi 2008. gadā: [[Manmohans Singhs]] no [[Indija]]s, Dmitrijs Medvedevs no Krievijas, [[Hu Dzjiņtao]] no [[Ķīna]]s un [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] no [[Brazīlija]]s]] Starptautisko tiesību nozīmē Krievijas Federācija ir daudzu [[Padomju Savienība]]s juridisko tiesību un pienākumu pārmantotāja.<ref name=uk>{{Tīmekļa atsauce|title=Country ProAttēls: Russia|publisher=Foreign & Commonwealth Office of the United Kingdom|url=http://www.fco.gov.uk/en/about-the-fco/country-profiles/europe/russia/|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080408194416/http://www.fco.gov.uk/en/about-the-fco/country-profiles/europe/russia/|archivedate=2008-04-08}}</ref> Tā Krievijas Federācija ir ieņēmusi PSRS pastāvīgo vietu [[Apvienoto Nāciju Drošības padome|Apvienoto Nāciju Drošības padomē]], citās starptautiskajās organizācijās un pārņēmusi tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kā arī īpašumus un parādus. Tā uztur diplomātiskās attiecības ar 178 valstīm un tai ir 140 [[vēstniecība]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= "News From Russia", Issue No. 4| publisher= The Embassy of the Russian Federation in the Republic of India| url= http://www.india.mid.ru/nfr2003/nf07.html| accessdate= 2007-12-27| archiveurl= https://web.archive.org/web/20071218045524/http://www.india.mid.ru/nfr2003/nf07.html| archivedate= 2007-12-18}}</ref> Krievijas Federācijas ārpolitiku nosaka prezidents un īsteno [[Krievijas Ārlietu ministrija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Kosachev|first=Konstantin|title=Russian Foreign Policy Vertical|publisher=Russia In Global Affairs|url=http://eng.globalaffairs.ru/numbers/8/578.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080121155148/http://eng.globalaffairs.ru/numbers/8/578.html|archivedate=2008-01-21}}</ref> Kā vienai no ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībniecēm Krievijas Federācijai ir liela loma starptautisko konfliktu atrisināšanā, piedaloties [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] kvartetā, sešu pušu sarunās ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]], [[Kosova]]s konflikta likvidēšanas veicināšanā un [[kodolieroči|kodolieroču]] izplatības jautājumu risināšanā. Tā uzņemta astoņu industriāli attīstītāko valstu grupā ([[G8]]), ir dalībniece [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[EDSO]] un [[APEC]]. Krievijas Federācija ieņem vadošo lomu tādās reģionālajās organizācijās kā [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]], [[EurAsEC]], [[CSTO]] un [[Šanhajas Sadarbības organizācija|SCO]]. 2002. gadā tika izveidota Krievijas-[[NATO]] padome, lai 26 tās dalībvalstis un Krievija varētu strādāt kopā kā līdzvērtīgi partneri, cenšoties iegūt kopējās sadarbības iespējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=NATO-Russia relations|publisher=NATO|url=http://www.nato.int/issues/nato-russia/topic.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2007-04-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20070411124719/http://www.nato.int/issues/nato-russia/topic.html}}</ref> [[Attēls:Russian Federation Visa scan.jpg|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas [[vīza]]s skenēšana ar paskaidrojumiem krievu valodā]] 2014. gadā Krievijas ārpolitika kļuva agresīvāka. 2014. gadā notika [[Krimas aneksija]] un sākās [[Donbasa karš]] Ukrainas austrumos ar mērķi sadalīt Ukrainu. 2015. gada 30. septembrī Krievijas bruņotie spēki iesaistījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. === Ieceļošanas noteikumi un vīzas === Latvijas pilsoņiem, ieceļojot Krievijā, nepieciešama [[vīza]]. Plašāka informācija par ieceļošanas vīzu un tranzītvīzu saņemšanas kārtību pieejama [https://latvia.mid.ru/ru/consular-services/latviya/ Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā mājas lapā]. [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņiem]] vīza nav nepieciešama, ja uzturēšanās Krievijā nepārsniedz 90 dienas 180 dienu periodā. == Okupantu pidori == {{Pamatraksts|Krievijas Federācijas Bruņotie spēki}} [[Attēls:Special operations forces of the Russian Federation1.jpg|thumbnail|200px|Krievijas federācijas speciālo uzdevumu spēki ({{val|ru|«ССО ВС РФ»}})]] Krievijas Federācija pārņēma kontroli pār Padomju Savienības ārējiem aktīviem un vairumu Padomju Savienības ražotņu un aizsardzības rūpniecības aprīkojumu, kas atradās tās teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Chapter 2—Investing In Russian Defense Conversion: Obstacles and Opportunities|publisher=Federation of American Scientists| url= http://www.fas.org/nuke/guide/russia/industry/docs/rus95/rdbd4ch2.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas bruņotie pidori tiek iedalīti [[Krievijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēkos]], [[Krievijas Jūras kara flote|Jūras kara flotē]] un [[Krievijas Gaisa spēki|Gaisa spēkos]]. Tāpat ir arī trīs neatkarīgas ieroču šķiras: [[Stratēģiskie raķešu spēki]], [[Krievijas Kosmiskais karaspēks|Kosmiskais karaspēks]] un [[Krievijas Gaisa desanta spēki|Gaisa desanta spēki]]. 2006. gadā karaspēkā aktīvajā dienestā bija 1,037 miljoni militārpersonu.<ref name=iiss/> Krievijas Federācijai ir plaša un pilnībā pašu [[ierocis|ieroču]] rūpniecība, kas ražo visu tās militāro bruņojumu. Krievija ir pasaulē lielākā ieroču piegādātāja, šo vietu tā ieņem kopš [[2001. gads|2001]]. gada, kopsummā veicot apmēram 30% no visām pasaules ieroču tirdzniecības operācijām<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=US drives world military spending to record high|publisher=Australian Broadcasting Corporation|url=http://www.abc.net.au/news/newsitems/200606/s1661277.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060613172226/http://www.abc.net.au/news/newsitems/200606/s1661277.htm|archivedate=2006-06-13}}</ref> un eksportējot ieročus uz apmēram 80 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia arms exports could exceed $7 bln in 2007 - Ivanov|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-01-27|url=http://en.rian.ru/russia/20071224/93979601.html}}</ref> Sekojot padomju laiku praksei, pirms 2007. gada visiem vīriešu dzimuma pilsoņiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem bija jāpilda obligātais divu gadu dienests Bruņotajos spēkos. Dažādo ar to saistīto problēmu kā, piemēram, [[dedovščina]]s (fiziskā un psiholoģiskā ietekmēšana un izmantošana) dēļ 2007. gadā dienesta laiks bruņotajos spēkos tika samazināts iesākumā līdz 18 mēnešiem un tad līdz 12 mēnešiem (kopš [[2008. gads|2008]]. gada) un līdz [[2010. gads|2010]]. gadam plānoja palielināt uz līguma pamata bruņotajos spēkos dienošo skaitu līdz 70% no kopējā skaita.<ref name=cia>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Factbook|title=CIA|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html|accessdate=December 26, 2007|archive-date={{dat|2015|07|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150703195129/https://www.cia.gov/Library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html}}</ref> [[Attēls:Sukhoi T-50 in 2011 (4).jpg|thumbnail|200px|left|Su-57 ({{val|ru|«T-50»}}) ir piektās paaudzes Krievijas daudzfunkcionālais iznīcinātājs]] === Valsts militarizācija === Pēc Putina kļūšanas par KF prezidentu tās aizsardzības izdevumi līdz 2006. gadam četrkāršojās.<ref>{{Atsauce|publisher=FBIS: Informatsionno-Analiticheskoye Agentstvo Marketing i Konsalting|date=14 March 2006|title=Russia: Assessment, Adam Baltin Interview, Opinion Poll on State of Armed Forces}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada oficiālās valdības militārās izmaksas bija 40 miljardi [[ASV dolārs|USD]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20080226/100080440.html|title=Russian defense spending to grow 20% in 2008, to $40 bln|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-03-13|archive-date=2008-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080314040221/http://en.rian.ru/russia/20080226/100080440.html}}</ref> tomēr dažādi avoti, tai skaitā ASV izlūkdienests,<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.abcnews.go.com/WN/story?id=3728855 | title= Rice: Russia's Military Moves 'a Problem'|publisher=ABC News| accessdate=2008-01-06}}</ref> un [[Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts]]<ref name=iiss>{{Laikraksta atsauce|journal=International Institute for Strategic Studies|title=Overview of the major Asian Powers (page 31)|url=http://www.csis.org/media/csis/pubs/060626_asia_balance_powers.pdf|accessdate=2008-01-27|format=PDF|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073401/https://www.csis.org/media/csis/pubs/060626_asia_balance_powers.pdf}}</ref> uzskatīja, ka Krievijas militārie izdevumi bija ievērojami lielāki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalsecurity.org/military/world/spending.htm|publisher=Global Security|title=World Wide Military Expenditures| accessdate= 2008-01-06}}</ref> No 2006. līdz 2015. gadam karaspēkā norisinājās pamatapbruņojuma atjaunināšana ar apmēram 200 miljardu USD vērta militārā aprīkojuma piegādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.guardian.co.uk/world/2007/feb/09/russia.usa |publisher=Guardian|title=Big rise in Russian military spending raises fears of new challenge to west|accessdate=2008-01-06}}</ref> Bijušā aizsardzības ministra [[Anatolijs Serdjukovs|Anatolija Serdjukova]] vadībā tika sākta militārā reforma, lai uzlabotu karaspēka organizāciju un efektivitāti.<ref name="defensebrief">{{Laikraksta atsauce|last=Ruslan|first=Pukhov|date=2009|title=Serdyukov Cleans Up the Arbat|journal=[[Moscow Defense Brief]]|publisher=Centre for Analysis of Strategies and Technologies|issue=#1 (15) / 2009|url=http://mdb.cast.ru/mdb/1-2008/item2/article1/|accessdate=2009-05-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080818210933/http://mdb.cast.ru/mdb/1-2008/item2/article1/|archivedate=2008-08-18}}</ref> Galvenā šīs reformas ideja bija armijas pārveide no masveida mobilizācijas karaspēka par profesionālā militārā dienesta karspēku, kurā vairs nepastāvētu kara apgabali, frontes, armijas, bet gan rietumos izplatītā brigāžu līmeņa sistēma.<ref name="barabanov">{{Tīmekļa atsauce|url=http://cast.ru/eng/?id=333| title= The Army's Chief Destroyer | last= Barabanov | first= Mikhail | date= 2009-02-16 | publisher= The Moscow Times| accessdate= 2009-05-19}}</ref> Serdjukovs sāka plānošanu centrālās administrācijas personāla samazināšanai par 30%.<ref name="defensebrief"/> Viņš arī pieprasīja radikālu Krievijas virsnieku korpusa samazināšanu. Uz katriem divarpus karavīriem bija viens [[virsnieks]], bet pēc reformas bija jābūt vienam uz 15. Reforma nozīmēja 200 000 darba vietu zaudēšanu un pret to kvēli iestājās "vecā gvarde".<ref name="whewell">{{Tīmekļa atsauce | url= http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/newsnight/7947082.stm | title= INSIDE RUSSIA - MILITARY REFORMS| last= Whewell|first=Tim|date=2009-03-17|publisher=BBC News|accessdate=2009-05-19}}</ref> Spiediena rezultātā galējais piemērojamo samazinājumu termiņš tika pārvietots no 2012. uz 2016. gadu.<ref name="whewell"/> Serdjukova galvenie mērķi bija akūtu un ilgstošu problēmu kā, piemēram, Krievijas aizsardzības rūpnieciskās un apgādes politikas neefektivitāte risināšana.<ref name="defensebrief"/> [[Attēls:Alabino220415part1-54.jpg|thumb|200px|Stratēģiskā kodolraķešu sistēma ''[[RS-24 Jars]]'']] === Kodolieroči === Krievijas Federācijai ir lielākais [[kodolieroči|kodolieroču]] arsenāls pasaulē. Tai ir otra lielākā ar [[ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] aprīkoto [[zemūdene|zemūdeņu]] flote un tā ir vienīgā valsts, izņemot [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]], kurai ir moderni stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] spēki.<ref name=fas>{{Tīmekļa atsauce|title=Status of Nuclear Powers and Their Nuclear Capabilities|publisher=Federation of American Scientists|url=http://www.fas.org/nuke/guide/summary.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> 2018. gadā Krievijas bruņotajiem spēkiem bija 1444 kodollādiņi (2. vieta aiz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/factsheets/Russian-Strategic-Nuclear-Forces-Under-New-START|dead-url=yes|title=Russian Strategic Nuclear Forces Under New START|accessdate=2019-10-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190715054959/https://www.armscontrol.org/factsheets/Russian-Strategic-Nuclear-Forces-Under-New-START|archivedate=2019-07-15}}</ref> Saskaņā ar Krievijas Federācijas militāro doktrīnu tai reaģējot uz agresiju, izmantojot masu iznīcināšanas ieročus, ir tiesības izmantot [[Kodolieroči|kodolieročus]], kā arī izmantot parastos ieročus, gadījumā, ja tiek apdraudēta valsts pastāvēšana<ref>[http://static.kremlin.ru/media/events/files/41d527556bec8deb3530.pdf 27.Pants (krieviski)]</ref> == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Krievijas demogrāfija}} <div style="font-size: 90%"> {| class="wikitable" border="1" table cellspacing="0" style="border:1px black; float:left; margin-left:1em;" ! style="background:#F99;" colspan="2"|Etniskais sastāvs (2010)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-url=https://web.archive.org/web/20120118212344/http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-date=18 January 2012 |title=ВПН-2010 |website=perepis-2010.ru}}</ref> |- |[[Krievi]]||30,9% |- |[[Tatāri]]||3,9% |- |[[Ukraiņi]]||1,4% |- |[[Baškīri]]||1,1% |- |[[Čuvaši]]||1,0% |- |[[Čečeni]]||70,0% |- |Citi/nenosauktie||10,7% |} </div> [[Attēls:Population of Russia.PNG|thumbnail|200px|Iedzīvotāju skaita izmaiņas Krievijā]] Krievijas Federācijā dzīvo vairāk kā 160 etnisko grupu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=1 June 2007: A great number of children in Russia remain highly vulnerable|publisher=United Nations Children's Fund|url=http://www.unicef.org/russia/media_6762.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2008-01-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20080103035733/http://www.unicef.org/russia/media_6762.html}}</ref> Lai gan Krievijas iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši liels, valsts milzīgo izmēru dēļ apdzīvotības blīvums ir zems.<ref>Skatīt [[Valstu uzskaitījums pēc apdzīvojuma blīvuma|Valstu uzskatījumu pēc apdzīvojuma blīvuma]]</ref> Visblīvāk apdzīvota ir Krievijas Federācijas Eiropas daļa, [[Urāli|Urālu]] kalnu apkaime un dienvidrietumu [[Sibīrija]]. Valsts pastāvīgo iedzīvotāju skaits uz {{dat|2009|1|1}} bija 141 903 979 cilvēki. 2008. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 121 400 cilvēkiem vai par 0,085% (2007. gadā — par 212 000 vai 0,15% un 2006. gadā — par 532 000 vai 0,37%). 2008. gadā par 2,7% turpināja pieaugt [[Cilvēku migrācija|migrācija]] ar 281 615 migrantiem, kas ieradās Krievijas Federācijā, 95% no tiem ieradās no [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] valstīm, lielais vairums bija krievi vai [[krievvalodīgie]].<ref name=demo>{{Tīmekļa atsauce|accessdate=2008-03-05|title=Demography|publisher=Federal State Statistics Service|url=http://www.gks.ru/bgd/free/b08_00/IssWWW.exe/Stg/d01/7-0.htm|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080225172120/http://www.gks.ru/bgd/free/b08_00/IssWWW.exe/Stg/d01/7-0.htm|archivedate=2008-02-25}}</ref><ref name=gks>[http://www.gks.ru/free_doc/2010/demo/dem-sit-09.doc Modern demographics of Russia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101217150324/http://www.gks.ru/free_doc/2010/demo/dem-sit-09.doc |date={{dat|2010|12|17||bez}} }} by [[Rosstat]]. Retrieved on October 5, 2010</ref> Krievu [[emigranti|emigrantu]] skaits samazinājās par 16% līdz 39 508, no tiem 66% devās uz citām NVS valstīm. Ir aplēsts, ka valstī ir 10 miljoni nelegālu imigrantu no bijušajām Padomju Savienības valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia cracking down on illegal migrants|publisher=International Herald Tribune|date=15 January 2007|url=http://www.iht.com/articles/2007/01/15/news/migrate.php|accessdate =}}</ref> Aptuveni 116 miljoni etnisko [[krievi|krievu]] dzīvo Krievijas Federācijā,<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_02.php Ethnic groups in Russia], 2002 census, ''Demoscope Weekly''. Retrieved 5 February 2009</ref> bet bijušajās [[Padomju Savienība]]s republikās, galvenokārt [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Kazahstāna|Kazahstānā]] — vairāk kā 20 miljoni.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/4420922.stm Russians left behind in Central Asia], BBC News, November 23, 2005.</ref> 73% iedzīvotāju dzīvo pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Resident population|publisher=Federal State Statistics Service|url=http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/05-01.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120303135317/http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/05-01.htm|archivedate=2012-03-03}}</ref> Pēc 2002. gada skaitīšanas rezultātiem divas lielākās pilsētas Krievijā ir [[Maskava]] (12 381 000 iedzīvotāju) un [[Sanktpēterburga]] (5 282 000). Vienpadsmit citās pilsētās ir starp vienu un diviem miljoniem iedzīvotāju: [[Čeļabinska|Čeļabinskā]], [[Kazaņa|Kazaņā]], [[Novosibirska|Novosibirskā]], [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]], [[Omska|Omskā]], [[Perma|Permā]], [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]], [[Samara|Samarā]], [[Ufa|Ufā]], [[Volgograda|Volgogradā]] un [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]]. Lielākais iedzīvotāju skaits bija [[1991]]. gadā — 148 689 000, bet tad sākās straujš kritums 1990. gadu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://countrystudies.us/russia/29.htm|publisher=Library of Congress| title= Demographics| accessdate=2008-01-16}}</ref> Pateicoties miršanas apjoma samazinājumam, dzimstības un imigrācijas apjomu palielinājumam, iedzīvotāju skaita kritums pakāpeniski samazinājās. Saskaņā Krievijas Federācijas Valsts Statistikas pārvaldes datiem, mirstības rādītājs valstī 2007. gadā samazinājās par 4%, salīdzinot ar 2006. gadu, sasniedzot apmēram 2 miljonus mirušo, tajā pat laikā dzimstības rādītājs gadu no gada pieauga par 8,3% līdz 1,6 miljoniem jaundzimušo.<ref name=ri>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20080221/99803097.html|title=Russia's population down 0.17% in 2007 to 142 mln|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-03-11|archive-date=2008-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080314002231/http://en.rian.ru/russia/20080221/99803097.html}}</ref> Lai gan dzimstības līmenis ir salīdzināms ar citu Eiropas valstu dzimstības līmeni (12,1 jaundzimušais uz 1000 cilvēkiem 2008. gadā, salīdzinot ar [[Eiropas Savienība]]s vidējo 9,90 uz 1000),<ref name="gks"/> tomēr Krievijas Federācijā ir būtiski augstāki mirstības rādītāji (2008. gadā mirstības līmenis bija 14,7 uz 1000 cilvēkiem,<ref name="gks"/> salīdzinājumā ar [[Eiropas Savienība]]s vidējo 10,28 uz 1000).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Factbook|title=Rank Order — Birth rate|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html|accessdate=2009-04-25|archive-date=2013-03-10|archive-url=https://www.webcitation.org/6F0FiNNzQ?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html}}</ref> {{Krievijas lielākās pilsētas‎}} {{clear}} === Izglītība === Krievijas Federācijas [[Krievijas konstitūcija|konstitūcija]] visiem pilsoņiem garantē bezmaksas izglītību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 43 para. 1)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-03.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> un 99,4% no tiem prot lasīt un rakstīt.<ref name=cia/> Lai iestātos augstākās izglītības mācību iestādēs, ir jāiztur konkursi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Smolentseva|first=Anna|title=Bridging the Gap Between Higher and Secondary Education in Russia|url=http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/News19/text13.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071123162906/http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/News19/text13.html|archivedate=2007-11-23}}</ref> Ir augsta līmeņa zinātniskie pētījumi, īpaši kosmosa un aviācijas jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia Country Guide| publisher= EUbusiness.com| url=http://www.eubusiness.com/Russia/russia-country-guide/|accessdate=2007-12-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=U.S. Department of State|title=Background Note: Russia|url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3183.htm|accessdate=2008-01-02|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080109033436/http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3183.htm|archivedate=2008-01-09}}</ref> Valdība piešķir naudas līdzekļus, lai segtu mācību maksas noteiktu kvotu ietvaros, vai noteiktam studentu skaitam katrai valsts iestādei, studentiem tiek maksāta neliela [[stipendija]] un nodrošināta bezmaksas dzīvošana. Tomēr izglītības iestādes pašas nav spējīgas nodrošināt atbilstošas skolotāju algas, stipendijas studentiem un uzturēt savas ēkas,<ref name=education2>{{Tīmekļa atsauce|title=Higher education structure|publisher=State University Higher School of Economics|url=http://www.hse.ru/lingua/en/rus-ed.html|accessdate=2007-12-27}}</ref> tādēļ daudzas valsts iestādes sāka ieviest maksas mācību vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Higher Education Institutions|url=http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/08-10.htm|publisher=Federal State Statistics Service|accessdate=2008-01-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120303145808/http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/08-10.htm|archivedate=2012-03-03}}</ref> un parādījās daudzas privātās augstākās izglītības iestādes.<ref name=education2/> === Valoda === {{Pamatraksts|Krievu valoda}} [[Attēls:Two largest ethnic minority by federal subject 2010.jpg|thumb|200px|Minoritāšu valodas Krievijas Federācijas subjektu teritorijās. Teritorijas krāsa norāda uz visizplatītāko minoritātes valodu, bet kvadrāts tajā uz otro izplatītāko minoritātes valodu (2010. gada tautskaites dati).]] Krievijas Federācijā mīt aptuveni 160 etniskās grupas, kas runā apmēram 100 valodās.<ref name=britannica/> Saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana|skaitīšanu]] 142,6 miljoni cilvēku prot [[krievu valoda|krieviski]], viņiem seko 5,3 miljoni [[tatāru valoda|tatāru valodā]] runājošo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.perepis2002.ru/index.html?id=87|title=Russian Census of 2002|work=4.3. Population by nationalities and knowledge of Russian; 4.4. Spreading of knowledge of languages (except Russian)|publisher=Federal State Statistics Service|accessdate=2008-01-16|archive-date=2020-06-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200622151329/http://www.perepis2002.ru/index.html?id=87}}</ref> Konstitūcija formāli ļauj atsevišķām republikām padarīt viņu dzimto valodu par otru oficiālo kopā ar krievu valodu, taču faktiski vienīgā oficiālā valsts valoda ir krievu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 68, para. 2)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-04.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Neskatoties uz plašo izkliedi, krievu valoda ir viendabīga visā Krievijas Federācijas teritorijā. Krievu valoda ir visplašāk lietotā [[slāvu valodas|slāvu valoda]].<ref name=toronto>{{Tīmekļa atsauce|title=Russian|publisher=University of Toronto|url=http://learn.utoronto.ca/Page625.aspx|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070106002617/http://learn.utoronto.ca/Page625.aspx|archivedate=2007-01-06}}</ref> Krievu valoda pieder [[indoeiropiešu valodu saime]]i un ir viena no austrumslāvu valodām; pārējās ir [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[ukraiņu valoda]]s (un, iespējams, [[rusīnu valoda|rusīnu]]). Tomēr pie austrumslāvu valodām nepieder [[baznīcslāvu valoda]] jeb senbulgāru valoda, kuras rakstiskie paraugi Krievijas Federācijā ir saglabājušies kopš 10. gadsimta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007|title=Russian language|url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216235358/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html|archivedate=2007-12-16}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071216235358/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html |date=2007-12-16 }}</ref> Krievu valoda ir viena no sešām oficiālajām [[Apvienotās Nācijas|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] valodām. === Reliģija === [[Attēls:Moscow - Cathedral of Christ the Saviour.jpg|thumbnail|150px| [[Kristus Glābēja katedrāle]] Maskavā]] Krievijas Federācijas tradicionālās reliģijas ir [[kristietība]], [[islāms]], [[budisms]] un [[jūdaisms]], ko likums, kas tika pieņemts 1997. gadā, uzskatīta par daļu no Krievijas "vēsturiskā mantojuma".<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Bell| first= Imogen| title=Eastern Europe, Russia and Central Asia|url=http://books.google.com/books?id=EPP3ti4hysUC&pg=PA47&lpg=PA47&dq=respecting+christianity+islam+buddhism+judaism+and+other&source=web&ots=pppIldMuS1&sig=KikE3NJkzMEdWt4rU9EoeN03-6o|accessdate=2007-12-27}}</ref> Ticīgo skaita novērtējums dažādu avotu vidū plaši svārstās, un dažos ziņojumos neticīgo skaits tiek novērtēts 16—48% lielumā no visa iedzīvotāju skaita.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Zuckerman|first=Phil|title=Atheism: Contemporary Rates and Patterns, chapter in The Cambridge Companion to Atheism, ed. by Michael Martin|publisher=Cambridge University Press|year=2005|isbn=}}</ref> Krievijā dominējošā reliģija ir [[Krievu pareizticība]].<ref name=relig>{{Tīmekļa atsauce|title=Religion In Russia|publisher=Embassy of the Russian Federation|url=http://www.russianembassy.org/RUSSIA/religion.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100219172802/http://www.russianembassy.org/russia/religion.htm|archivedate=2010-02-19}}</ref> 95% no reģistrētajām pareizticīgo draudzēm pieder Krievu Pareizticīgajai baznīcai, lai gan ir vairākas citas mazākas pareizticīgo baznīcas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title={{ru ikona}} Сведения о религиозных организациях, зарегистрированных в Российской Федерации По данным Федеральной регистрационной службы|date=December 2006| url= http://www.religare.ru/article36302.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Lielais vairums pareizticīgo neapmeklē baznīcu regulāri, tomēr tajā saskata Krievijas mantojuma un kultūras simbolu.<ref name=encarta>{{Tīmekļa atsauce| last= Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007| title= Russia| url= http://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html| accessdate= 2007-12-27| archiveurl= https://web.archive.org/web/20080109010927/https://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html| archivedate= 2008-01-09}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080109010927/https://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html |date=2008-01-09 }}</ref> Pastāv arī citas kristīgās konfesijas, kā [[Romas katoļi]], [[Armēņu gregoriāņi]] un dažādas [[protestantisms|protestantu]] konfesijas. 2007. gada Starptautiskajā reliģiskās brīvības ziņojumā sacīts, ka apmēram 100 miljoni Krievijas Federācijas pilsoņu uzskata sevi par pareizticīgajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.state.gov/g/drl/rls/irf/2007/90196.htm |accessdate=2008-04-08 |title=Russia}}</ref> Saskaņā ar Krievijas Sabiedriskās domas pētījumu centra aptauju 63% no respondentiem uzskatīja sevi par pareizticīgajiem, 6% no respondentiem par musulmaņiem un mazāk kā 1% vai nu par budistiem, vai katoļiem, vai protestantiem vai ebrejiem. Pārējie 12% sacīja, ka viņi tic [[Dievs|Dievam]], bet nepraktizē nevienu no reliģijām, bet 16% teica, ka viņi ir neticīgie.<ref name=religionsurvey>{{Tīmekļa atsauce|title={{ru ikona}} Опубликована подробная сравнительная статистика религиозности в России и Польше|publisher=religare.ru|date=6 June 2007|url=http://www.religare.ru/article42432.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Ir aprēķināts, ka Krievijas Federācijā dzīvo apmēram 15—20 miljoni musulmaņu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Fact Box: Muslims In Russia|publisher=Radio Free Europe|url=http://rfe.rferl.org/featuresarticle/2005/07/b7d5e783-749f-4e6a-b77e-8932ece7ad53.html?napage=2|accessdate=2007-12-27}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=timesmuslim>{{Tīmekļa atsauce| last= Page| first= Jeremy| title=The rise of Russian Muslims worries Orthodox Church|publisher=The Times| url= http://www.timesonline.co.uk/tol/news/world/article551693.ece|accessdate=2007-12-27}}</ref> tomēr tikai 7 līdz 9 miljoni cilvēku stingri ievēro islāma ticību.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.interfax-religion.com/?act=news&div=2869|publisher=Interfax|title=20Mln Muslims in Russia and mass conversion of ethnic Russians are myths — expert|accessdate=2008-04-01}}</ref> Ir aprēķināts, ka valstī ir no 3 līdz 4 miljoniem musulmaņu emigrantu no bijušajām padomju valstīm.<ref name=financialtimes>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's Islamic rebirth adds tension|publisher=Financial Times|url=http://www.ft.com/cms/s/0/3f3fba2c-474f-11da-b8e5-00000e2511c8.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071121232919/http://www.ft.com/cms/s/0/3f3fba2c-474f-11da-b8e5-00000e2511c8.html|archivedate=2007-11-21}}</ref> Vairums musulmaņu dzīvo Volgas-Urālu reģionā, kā arī Ziemeļkaukāzā, Maskavā,<ref>[https://web.archive.org/web/20090625054712/http://www.voanews.com/english/archive/2007-06/2007-06-27-voa4.cfm Russia Faces Population Dilemma], VOA News, June 18, 2007</ref> Sanktpēterburgā un Rietumsibīrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Mainville| first=Michael|title=Russia has a Muslim dilemma|work=Page A - 17|publisher=San Francisco Chronicle|date=19 November 2006|url=http://sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=/c/a/2006/11/19/MNGJGMFUVG1.DTL| accessdate= 2007-12-27}}</ref> Budisms ir tradicionālā reliģija trijos Krievijas Federācijas reģionos: [[Burjatija|Burjatijā]], [[Tiva|Tivā]] un [[Kalmikija|Kalmikijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Nettleton| first= Steve| title= Prayers for Ivolginsky| publisher= CNN| url= http://www.cnn.com/SPECIALS/2000/russia/story/train/ivolginsky.monastery/| accessdate= 2007-12-27| archive-date= 2001-11-22| archive-url= https://web.archive.org/web/20011122131758/http://www.cnn.com/SPECIALS/2000/russia/story/train/ivolginsky.monastery/}}</ref> Daži Sibīrijas un Tālo Austrumu reģionu, Jakutijas, Čukotkas un citi iedzīvotāji līdz ar galvenajām reliģijām praktizē [[šamanisms|šamanismu]], [[panteisms|panteismu]] un [[pagānisms|pagānu]] rituālus. Reliģiskā ierosme notiek galvenokārt pa etnisko līniju. Lielais vairums slāvu ir pareizticīgie. Tjurku valodās runājošie vairākumā ir musulmaņi, lai gan atsevišķas tjurku grupas Krievijā tādas nav.<ref name=religion2>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Religion|publisher=Encyclopædia Britannica Online|year=2007|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia|accessdate=2007-12-27}}</ref> == Tautsaimniecība == [[Attēls:GDP of Russia since 1989.svg|thumb|200px|Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas (1989–2016).]] [[Attēls:Average per capita income in Russia, 1995-2015.png|thumb|200px|Vidējais ienākums uz vienu cilvēku ASV dolāros (1995-2015).]] [[Attēls:Rosneft-azs.jpg|thumbnail|200px|left|''[[Rosneft]]'' degvielas uzpildes stacija. Krievija ir pasaulē vadošā dabasgāzes un otra vadošā naftas eksportētājvalsts]] [[Attēls:Russia Regional product pc.svg|thumbnail|200px|Saražotās produkcijas daudzums uz vienu cilvēku. Tumšāka krāsa atbilst augstākam saražotās produkcijas daudzumam]] Ekonomiskā krīze, kas piemeklēja visas postpadomju valstis 1990. gados, bija gandrīz divreiz dziļāka nekā [[Lielā depresija]] 1930. gados Rietumeiropā un Savienotajās Valstīs.<ref>See “What Can Transition Economies Learn from the First Ten Years? A New World Bank Report,” in ''Transition Newsletter'' (http://worldbank.org/transitionnewsletter/janfeb2002 {{Webarchive|url=http://webarchive.loc.gov/all/20130609102438/http://worldbank.org/transitionnewsletter/janfeb2002 |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}). [http://www.k-a.kg/?nid=5&value=6]</ref><ref name=Russia>Robert D. Kaplan. [http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9B03E4D91E3AF93BA35753C1A9669C8B63 "Who Lost Russia?"]. The New York Times. October 8, 2000.</ref> Pat pirms [[1998. gada Krievijas finansiālā krīze|1998. gada krīzes]] Krievijas [[iekšzemes kopprodukts]] (IKP) bija puse no tā, kāds tas bija 1990. gadu sākumā.<ref name=Russia/> Kopš gadsimtu mijas ekonomikas pieaugumu Krievijā ir veicinājušas [[nafta]]s cenu celšanās, pieaugošās ārvalstu [[investīcija]]s, lielāks iekšzemes patēriņš un lielāka politiskā stabilitāte. Pēc 1998. gada finansu krīzes un pēc deviņiem kārtīgiem pieauguma gadiem, valsts pabeidza 2007. gadu ar vidējo IKP pieaugumu 7% gadā. 2007. gadā Krievijas IKP bija 2,076 triljoni [[ASV dolārs|USD]] — 6. lielākais pasaulē ar IKP pieaugumu 8,1% apmērā no iepriekšējā gada. Galvenokārt pieaugumu radīja nevis tirdznieciskie pakalpojumi un preces iekšējā tirgū, bet gan naftas vai [[derīgais izraktenis|derīgo izrakteņu]] ieguve un eksports.<ref name=cia/> Vidējā [[mēnešalga]] 2008. gada sākumā Krievijā bija 700 USD, salīdzinoši 2000. gadā — 80 USD.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russians weigh an enigma with Putin’s protégé| publisher=MSNBC|url=http://www.msnbc.msn.com/id/24443419/|accessdate=2008-05-09}}</ref> Apmēram 14% krievu 2007. gadā dzīvoja zem valsts [[nabadzība]]s līmeņa,<ref name="RIA">{{Tīmekļa atsauce|publisher=RIA Novosti|title=Russia’s economy under Vladimir Putin: achievements and failures|url=http://en.rian.ru/analysis/20080301/100381963.html|accessdate=2008-05-09|archive-date=2013-09-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130913020517/http://en.rian.ru/analysis/20080301/100381963.html}}</ref> kas ir ievērojami mazāk nekā 40% 1998. gadā — ļaunākajā pēcpadomju sabrukuma periodā.<ref name="https://datahelpdesk.worldbank.org"> [https://datahelpdesk.worldbank.org/knowledgebase/articles/906519-world-bank-country-and-lending-groups], ''[[World Bank]]''</ref> [[Bezdarbs]] Krievijā 2007. gadā bija 6%, salīdzinot ar 12,4% 1999. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| publisher=RIA Novosti| title=Russia's unemployment rate down 10% in 2007 - report| url=http://en.rian.ru/russia/20080208/98724898.html| accessdate=2008-05-09| archive-date=2013-07-26| archive-url=https://web.archive.org/web/20130726213945/http://en.rian.ru/russia/20080208/98724898.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=indexmundi.com|title=Russia — Unemployment rate (%)|url=http://www.indexmundi.com/g/g.aspx?c=rs&v=74|accessdate=2008-05-09}}</ref> Krievijas Federācijai ir pasaulē lielākie [[dabasgāze]]s krājumi, otrie lielākie [[akmeņogles|akmeņogļu]] krājumi un astotie lielākie [[nafta]]s krājumi. Tā ir vadošā pasaules dabasgāzes eksportētāja un otra lielākā naftas eksportētāja. Nafta, dabasgāze, [[metāli]] un [[kokmateriāli]] sastāda vairāk nekā 80% no Krievijas [[eksports|eksporta]] uz ārzemēm.<ref name=cia/> Tomēr kopš 2003. gada dabisko resursu eksporta ekonomiskā nozīme sāka samazināties, jo ievērojami nostiprinājās iekšējais tirgus. Par spīti augstajām enerģijas cenām, nafta un gāze 2007. gadā sastādīja tikai 5,7% no Krievijas IKP.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia fixed asset investment to reach $370 bln by 2010 - Kudrin|publisher=RIA Novosti|url=http://en.rian.ru/business/20070921/80301609.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2008-01-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080104012742/http://en.rian.ru/business/20070921/80301609.html}}</ref> Atšķirībā no daudzām citām ar resursiem bagātām valstīm, Krievijai ir senākas izglītības, zinātnes un rūpniecības tradīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: How Long Can The Fun Last?| publisher= BusinessWeek| url= http://www.businessweek.com/globalbiz/content/dec2006/gb20061207_520461_page_2.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Valstī ir vairāk [[universitāte|universitāšu]] beidzēju nekā citās Eiropas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=CEE Biweekly (page 6)|publisher=UNESCO Institute for Statistics, UniCredit New Europe Research Network|url=http://www.unicredit-tiriac.ro/pdf/CEE-Biweekly_07-05-24.pdf|accessdate=2008-03-28|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080402021134/http://www.unicredit-tiriac.ro/pdf/CEE-Biweekly_07-05-24.pdf|archivedate=2008-04-02}}</ref> 2001. gadā pieņemtā [[nodoklis|nodokļu]] likumdošana samazināja iedzīvotāju nodokļu nastu un krasi palielināja valsts ieņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Tavernise|first=Sabrina|title=Russia Imposes Flat Tax on Income, and Its Coffers Swell|publisher=The New York Times|date=23 March 2002| url= http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9E01E0DC163BF930A15750C0A9649C8B63|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijā ir vienotais privāto ienākumu nodoklis 13 procentu apmērā. Saskaņā ar 2007. gada pētījumiem Krievija bija starp valstīm ar vispievilcīgāko nodokļu sistēmu individuālajām saimniecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Rabushka|first=Alvin|title=The Flat Tax at Work in Russia: Year Three|publisher=Hoover Institution|url=http://www.hoover.org/research/russianecon/essays/5144587.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080125164024/http://www.hoover.org/research/russianecon/essays/5144587.html|archivedate=2008-01-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Global personal taxation comparison survey — market rankings|publisher=Mercer (consulting firms)|url=http://www.mercer.com.au/pressrelease/details.htm?idContent=1287670|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110427032348/http://www.mercer.com.au/pressrelease/details.htm?idContent=1287670|archivedate=2011-04-27}}</ref> Kopš 2001. gada federālais budžets bija ar pārpalikumu un Krievija izmantoja ienākumus no tās [[Krievijas Federācijas Stabilizācijas fonds|Krievijas Federācijas Stabilizācijas fonda]], lai priekšlaicīgi nomaksātu visus padomju ēras suverēnos parādus [[Parīzes klubs|Parīzes klubam]] un [[Starptautiskais valūtas fonds|Starptautiskajam valūtas fondam]]. Ar naftas eksportu nopelnītais ļāva Krievijai palielināt tās ārējās rezerves no 12 miljardiem USD 1999. gadā līdz 597,3 miljardiem USD 2008. gadā, kas bija trešās lielākās rezerves pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cbr.ru/Eng/statistics/credit_statistics/print.asp?file=inter_res_08_e.htm|title=International Reserves of the Russian Federation in 2008|publisher=The Central Bank of the Russian Federation|accessdate=2008-07-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080914211934/http://cbr.ru/eng/statistics/credit_statistics/print.asp?file=inter_res_08_e.htm|archivedate=2008-09-14}}</ref> Valsts spēja būtiski samazināt tās agrāko ievērojamo ārējo parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's foreign debt down 31.3% in Q3—finance ministry|publisher=RIA Novosti|url=http://en.rian.ru/russia/20061031/55272320.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2012-02-15|archive-url=https://www.webcitation.org/65T8o7rP6?url=http://en.rian.ru/russia/20061031/55272320.html}}</ref> Pēc [[1998. gada finanšu krīze]]s Krievija uzlaboja savu starptautisko finansu stāvokli,<ref name=cia/> tomēr Krievijas Federācijas ekonomiskā attīstība bija ģeogrāfiski nevienmērīga — [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] pieauguma apjoms attiecībā pret valsts IKP bija neproporcionāli liels.<ref>{{ru ikona}} {{Tīmekļa atsauce|title=Gross regional product by federal subjects of the Russian Federation 1998—2006|url=http://www.gks.ru/bgd/free/b01_19/IssWWW.exe/Stg/d000/vrp98-06.htm|accessdate=2008-06-30|publisher=Federal State Statistics Service|archive-date=2019-08-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20190827215907/http://www.gks.ru/bgd/free/b01_19/IssWWW.exe/Stg/d000/vrp98-06.htm}}</ref> Daudzās apdzīvotās vietās, sevišķi [[Sibīrija|Sibīrijā]] un lauku apvidos, attīstība ievērojami kavējās. Tomēr vidusšķira palielinājās no 8 miljoniem cilvēku 2000. gadā līdz 55 miljoniem cilvēku 2006. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: How Long Can The Fun Last?|publisher=BusinessWeek|url=http://www.businessweek.com/globalbiz/content/dec2006/gb20061207_520461.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas Federācijā 2007. gadā dzīvoja 50 no pasaules 110 miljardieriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|accessdate=2008-04-19|url=http://www.reuters.com/article/businessNews/id USL189270520080418?feedType=RSS&feedName=businessNews|author=Robin Paxton|title=A billion dollars not enough for Russian rich list|publisher=Forbes}}{{Novecojusi saite}}</ref> Noteicošais faktors ekonomikas izaugsmē bija ražošanas, darba algas un patēriņa pieaugumu apvienojums.<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|last=Lipsky|first=John|title=Statement by John Lipsky, First Deputy Managing Director of the International Monetary Fund|work=Press Release No. 07/126|publisher=International Monetary Fund| url= http://www.imf.org/external/np/sec/pr/2007/pr07126.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Tomēr [[Pasaules Banka]] norādīja uz grūtībām ar ko jāsaskaras valsts ekonomikai, kā ekonomikas dažādošana, mazo un vidējo uzņēmumu skaita pieauguma veicināšana, cilvēciskā kapitāla veidošana un kopējās vadības uzlabošana, bet novecojoša un pēc gadiem ilgas nevērīgas izturēšanās neatbilstoša [[infrastruktūra]] tika uzrādīta par ekonomiskās izaugsmes vājāko vietu.<ref name="nosaukums-1" /> Pēc [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīze]]s sākuma Krievijas valdība 2008. gadā apsolīja līdz 2020. gadam investēt infrastruktūrā 1 triljonu [[USD]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20070920/80058850.html|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-07-31|title=Russia to invest $1 trillion in infrastructure by 2020 - ministry|archive-date=2011-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20110428135337/http://en.rian.ru/russia/20070920/80058850.html}}</ref> Pēc Krievijas atbalstīto [[Donbasa karš|Ukrainas separātistu militārās ofensīvas]] sākšanās ASV, ES, Japāna un vairākas citas valstis ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas noveda pie tās ekonomikas lejupslīdes un [[Krievijas rublis|rubļa]] devalvācijas. Krievijas Federācijas IKP pārmaiņas kopš 1998. gada finanšu krīzes pēc [[Pasaules banka]]s datiem:<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.KD.ZG/countries |title=GDP growth (annual %) |website=worldbank.org |publisher=World Bank Group |accessdate=19 July 2016}}</ref><ref name=" World Bank">{{tīmekļa atsauce|url= https://openknowledge.worldbank.org/bitstream/handle/10986/25823/9781464810169.pdf#page=24|title= World Bank forecasts for Russia, January 2017|publisher=[[World Bank]]|accessdate=2 February 2017}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !style="background:#f3fff3"|Gads !style="background:#f3fff3"|'''1999''' !style="background:#f3fff3"|'''2000''' !style="background:#f3fff3"|'''2001''' !style="background:#f3fff3"|'''2002''' !style="background:#f3fff3"|'''2003''' !style="background:#f3fff3"|'''2004''' !style="background:#f3fff3"|'''2005''' !style="background:#f3fff3"|'''2006''' !style="background:#f3fff3"|'''2007''' !style="background:#f3fff3"|'''2008''' !style="background:#f3fff3"|'''2009''' !style="background:#f3fff3"|'''2010''' !style="background:#f3fff3"|'''2011''' !style="background:#f3fff3"|'''2012''' !style="background:#f3fff3"|'''2013''' !style="background:#f3fff3"|'''2014''' !style="background:#f3fff3"|'''2015''' !style="background:#f3fff3"|'''2016''' |- !style="background:#f3fff3"|% IKP | 6,4 | 10,0 | 5,1 | 4,7 | 7,3 | 7,2 | 6,4 | 8,2 | 8,5 | 5,2 | -7,8 | 4,5 | 4,3 | 3,4 | 1,3 | 0,7 | -3,7 | -0,6 |} == Kultūra == === Klasiskā mūzika un balets === [[Attēls:Peter Tschaikowski.jpg|thumbnail|150px|[[Pēteris Čaikovskis]], krievu komponists]] Krievijas Federācijas daudzajām etniskajām grupām ir atšķirīgas [[tautas mūzika]]s tradīcijas. 19. gadsimtu Krievijas mūzikā iezīmēja saspīlējums starp klasisko komponistu [[Mihails Gļinka|Mihailu Gļinku]] un viņa sekotājiem, kas izmantoja krievu nacionālo identitāti un savās kompozīcijās iekļāva reliģiskus un tautiskus elementus, un [[Krievijas Muzikālā biedrība|Krievijas Muzikālo biedrību]], ko vadīja komponisti [[Antons Rubinšteins|Antons]] un [[Nikolajs Rubinšteins|Nikolajs Rubinšteini]]. Savukārt padomju laikā, saskaņā ar Staļina sociālistiskā reālisma politiku, mūzika tika ļoti rūpīgi kontrolēta. Pasaules slavu ieguva romantiskās ēras komponisti [[Pēteris Čaikovskis]] un [[Sergejs Rahmaņinovs]], simbolisma mūzikas pārstāvis [[Aleksandrs Skrjabins]], neoklasicisma pārstāvis [[Igors Stravinskis]], modernisma pārstāvji [[Sergejs Prokofjevs]] un [[Dmitrijs Šostakovičs]]. Krievijas [[konservatorija|konservatorijās]] skolojušies vijolnieki [[Dāvids Oistrahs]] un [[Gidons Krēmers]], čellists [[Mstislavs Rostropovičs]], pianisti [[Vladimirs Horovics]], [[Svjatoslavs Rihters]] un [[Emīls Gilels]] un dziedātāja [[Gaļina Višņevska]]. [[Attēls:Moscow Bolshoi Theatre 2011.JPG|thumbnail|left|Lielais teātris atrodas Maskavā]] 20. gadsimta sākumā slaveni kļuva baleta dejotāji [[Anna Pavlova]] un [[Vaslavs Ņižinskis]], bet impresārijs [[Sergejs Djagiļevs]] un viņa Krievu baleta viesizrādes ietekmēja baleta attīstību visā pasaulē.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Garafola|first=Lynn|title=Diaghilev's Ballets Russes| publisher= Oxford University Press|page=576|url=http://www.amazon.com/Diaghilevs-Ballets-Russes-Lynn-Garafola/dp/0195057015| isbn=0195057015|year=1989}}</ref> Arī padomju [[balets]] saglabāja 19. gadsimta krievu baleta tradīcijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Cashin|first=Kathryn Karrh|title=Alexander Pushkin's Influence on Russian Ballet — Chapter Five: Pushkin, Soviet Ballet, and Afterward|url=http://etd.lib.fsu.edu/theses/available/etd-04072005-133328/unrestricted/12_kkc_chap5.pdf|accessdate=2007-12-27|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080102150415/https://etd.lib.fsu.edu/theses/available/etd-04072005-133328/unrestricted/12_kkc_chap5.pdf|archivedate=2008-01-02}}</ref> un Padomju Savienības [[horeogrāfija]]s skolai piederēja [[Maija Pļisecka]], [[Rūdolfs Nurijevs]] un [[Mihails Barišņikovs]]. Krievijas Federācijā slavenākās ir [[Maskavas Lielais teātris|Maskavas Lielā teātra]] un Sanktpēterburgas [[Marijas teātris|Kirova]] baleta trupas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://petersburgcity.com/news/culture/2005/11/18/theatre/|title=A Tale of Two Operas|publisher=Petersburg City|accessdate=2008-01-11}}</ref> === Literatūra === {{pamatraksts|krievu literatūra}} [[Attēls:L.N.Tolstoy Prokudin-Gorsky.jpg|thumbnail|150px|[[Ļevs Tolstojs]], krievu rakstnieks]] Krievijā literatūras pirmsākumi datējami ar [[10. gadsimts|10. gadsimtu]], bet [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā to izveidoja vairāki izcili dzejnieki un rakstnieki. Šis laika posms un krievu dzejas Zelta laikmets aizsākās ar [[Aleksandrs Puškins|Aleksandru Puškinu]], kas tiek uzskatīts par mūsdienu krievu literatūras pamatlicēju un bieži tiek saukts par "krievu [[Viljams Šekspīrs|Šekspīru]]".<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|first=Catriona|title=Russian Literature: A Very Short Introduction (Very Short Introductions) (Paperback)|publisher=Oxford Paperbacks|url=http://www.amazon.co.uk/Russian-Literature-Short-Introduction-Introductions/dp/0192801449|isbn=0192801449|year=2001}}</ref> To 19. gadsimtā turpināja [[Antons Čehovs]], [[Mihails Ļermontovs]], [[Ļevs Tolstojs]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Ivans Turgeņevs]] un [[Fjodors Dostojevskis]]. [[Ivans Gončarovs]], [[Mihails Saltikovs]], [[Aleksejs Pisemskis]] un [[Nikolajs Ļeskovs]] arī ir devuši stabilu ieguldījumu krievu prozā. No 1880. gadiem krievu literatūra sāka mainīties. Lielo romānistu laiks bija pagājis un krievu literatūrā par noteicošajiem žanriem uz vairākām desmitgadēm, kas pazīstamas kā krievu dzejas Sudraba laikmets, kļuva īsproza un dzeja. Starp 1893. un 1914. gadu krievu literatūrā iepriekš pārsvarā esošā [[reālisms|reālisma]] vietā par valdošo kļuva [[simbolisms]]. Tā laika vadošo rakstnieku vidū ir [[Valērijs Brjusovs]], [[Andrejs Belijs]], [[Vjačeslavs Ivanovs]], [[Aleksandrs Bloks]], [[Nikolajs Gumiļevs]], [[Dmitrijs Merežkovskis]], [[Fjodors Sologubs]], [[Anna Ahmatova]], [[Osips Mandelštams]], [[Marina Cvetajeva]], [[Leonīds Andrejevs]], [[Ivans Buņins]] un [[Maksims Gorkijs]]. Pēc Krievijas 1917. gada revolūcijām un sekojošā [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]], vairāki vispāratzīti rakstnieki pameta jaunizveidoto Padomju Savienību, tajā pat laikā radās jauna paaudze rakstnieku. 1930. gados, saskaņā ar Josifa Staļina sociālistiskā reālisma politiku, literatūru sažņaudza [[cenzūra]]. Pēc viņa nāves iestājās zināms atkusnis un literatūras ierobežojumi tika atcelti. Līdz 1970. un 1980. gadiem rakstnieki aizvien vairāk ignorēja sociālistiskā reālisma vadlīnijas. Starp padomju laika vadošajiem rakstniekiem ir [[Jevgeņijs Zamjatins]], [[Isaāks Bābels]], [[Ilfs un Petrovs]], [[Jurijs Oļeša]], [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]], [[Mihails Bulgakovs]], [[Boriss Pasternaks]], [[Aleksandrs Solžeņicins]], [[Vladimirs Majakovskis]], [[Mihails Šolohovs]], [[Jevgēņijs Jevtušenko]] un [[Andrejs Vozņesenskis]]. === Kinematogrāfija === Krievijas filmu industrija pēc [[Oktobra revolūcija]]s padarīja montāžu par kinematogrāfiskās izteiksmes galveno paņēmienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/394161/history-of-the-motion-picture|publisher=Encyclopædia Britannica|title=History of the motion picture: The Soviet Union|accessdate=2008-01-07}}</ref> Padomju kinematogrāfija tūlīt pēc 1917. gada revolūcijas bija jaunatradumu avots, radot tādas filmas kā "[[Bruņukuģis "Potjomkins" (filma)|Bruņukuģis "Potjomkins"]]".<ref name=film>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Motion pictures|publisher=Encyclopædia Britannica| year= 2007| url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia|accessdate=2007-12-27}}</ref> Padomju laika filmu veidotāji, it īpaši [[Sergejs Eizenšteins]] un [[Andrejs Tarkovskis]] bija vieni no visnovatoriskākajiem un ietekmīgākajiem [[kinorežisors|kinorežisoriem]]. Eizenšteins studēja arī pie filmu veidotāja un teorētiķa [[Ļevs Kuļešovs|Ļeva Kuļešova]], kurš pasaulē pirmajā filmu skolā [[Vissavienības Kinematogrāfijas institūts|Vissavienības Kinematogrāfijas institūtā]] Maskavā noformulēja novatorisku rediģēšanas procesu sauktu par montāžu. [[Dziga Vertovs|Dzigam Vertovam]], kura "kino-acs" teorijai, kad kamera, tāpat kā cilvēka acs, ir vislabāk izmantojama, lai izpētītu īsto dzīvi, bija milzīga ietekme uz dokumentāro filmu veidošanas un kinematogrāfiskā reālisma attīstību. 1932. gadā Staļins padarīja sociālistisko reālismu par valsts politiku; tas apspieda radošumu, tomēr daudzas šajā stilā uzņemtās padomju filmas bija mākslinieciski veiksmīgas, piemēram, "[[Čapajevs]]", "[[Lido dzērves]]" un "[[Balāde par kareivi]]".<ref name=film/> Ārkārtīgi populāras bija [[Leonīds Gaidajs|Leonīda Gaidaja]] 1960. un 1970. gadu komēdijas ar daudziem lipīgiem izteicieniem, kas tiek lietoti vēl šodien. 1969. gadā uz ekrāniem tika izlaista [[Vladimirs Motiļs|Vladimira Motiļa]] filma "[[Baltā tuksneša saule]]", uzsākot jaunu žanru, kas pazīstams kā "osterns". Kosmonauti šo filmu skatās pirms katras došanās kosmosā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmlinc.com/wrt/onsale08/russian08/whitesunofthedesert.html|publisher=Film Society of Lincoln Center|title=White Sun of the Desert / Beloe solntse pustyni|accessdate=2008-01-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080905102633/http://filmlinc.com/wrt/onsale08/russian08/whitesunofthedesert.html|archivedate=2008-09-05}}</ref> 1980. un 1990. gadi bija krīzes periods Krievijas kinematogrāfijā. Lai gan krievu filmu veidotājiem parādījās iespēja brīvi izpausties, krasi tika ierobežotas valsts subsīdijas, kas noveda pie filmu ražošanas samazinājuma. 21. gadsimta sākuma straujā ekonomiskā attīstība izraisīja skatītāju skaita pieaugumu un sekojošu nozares uzplaukumu.<ref name=kino>{{Tīmekļa atsauce|last=Dzieciolowski|first=Zygmunt|title=Kinoeye: Russia's reviving film industry|url=http://www.opendemocracy.net/globalization-Film/russian_film_3726.jsp|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071221031103/http://www.opendemocracy.net/globalization-Film/russian_film_3726.jsp|archivedate=2007-12-21}}</ref> "[[Krievu Arka]]" (2002) bija pirmā mākslas filma, kas uzņemta izmantojot tikai vienu dubli. === Vizuālā māksla === [[Attēls:Bernsteinzimmer02.jpg|thumbnail|200px|Dzintara istaba]] Sākotnēji krievu glezniecība koncentrējās uz [[Ikona (svētbilde)|ikonu]] glezniecību un vibrējošām [[freska|freskām]], ko krievi pārmantoja no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]]. Krievu mākslas pirmsākumus izveidoja [[Teofāns Grieķis]] un [[Andrejs Rubļovs]]. 1757. gadā izveidota [[Krievijas Mākslas akadēmija]], starp ievērojamiem no Akadēmijas nākušiem portretu gleznotājiem bija [[Ivans Argunovs]], [[Fjodors Rokotovs]], [[Dmitrijs Levickis]] un [[Vladimirs Borovikovskis]]. 19. gadsimtā uzplauka reālisms un reālisti attēloja ainavas ar plašām upēm, mežiem un bērzu birzīm, kā arī spēcīgas žanra ainavas un laikabiedru portretus. Citi mākslinieki koncentrējās uz sociālo kriticismu, attēlojot nabagu stāvokli un kariķējot varu, kas uzplauka [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] valdīšanas laikā. Mākslinieki radīja plašas gleznas, lai attēlotu dramatiskus momentus Krievijas vēsturē. Mākslinieku grupa [[Peredvižņiki]] (ceļotāji) sarāva saites ar Krievijas akadēmiju un aizsāka no akadēmiskajiem ierobežojumiem brīvu mākslas virzienu. Viņu gleznojumiem bija dziļa sociālā un politiskā nozīme. Starp vadošajiem reālistiem jāmin [[Ivans Šiškins]], [[Arhips Kuindži]], [[Ivans Kramskojs]], [[Vasīlijs Poļenovs]], [[Isaāks Levitāns]], [[Vasīlijs Surikovs]], [[Viktors Vasņecovs]] un [[Iļja Repins]]. [[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]] un [[Karls Brilovs]] ir ievērojami ar romantiski vēsturiskām gleznām. Krievu [[avangards]] ir kopīgais nosaukums, kas tiek izmantots, lai definētu lielu, ietekmīgu modernistu mākslas vilni, kas plauka apmēram no 1890. līdz 1930. gadam. Nosaukums ietver daudzas atsevišķas, bet sarežģītā veidā saistītas mākslas kustības, kas bija sastopamas tajā laikā; proti — [[neoprimitīvisms]], [[supremātisms]], [[konstruktīvisms]], [[rajonisms]] un [[futūrisms]]. Starp šī laika ievērojamajiem māksliniekiem bija [[Gustavs Klucis]], [[Els Ļisickis]], [[Kazimirs Maļēvičs]], [[Vasilijs Kandinskis]], [[Vladimirs Tatļins]], [[Aleksandrs Rodčenko]] un [[Marks Šagāls]]. Pēc 1932. gada avangarda idejas sadūrās ar Staļina jaunradīto sociālistiskā reālisma virzienu. 1920. gadu beigās nelokāmā sociālistiskā reālisma politika pārņēma vizuālo mākslu, kā jau tas bija izdarīts literatūrā un kinofilmās, un drīz avangards pazuda no redzesloka. Daži mākslinieki apvienoja jauninājumus ar sociālistisko reālismu, tai skaitā [[Ernsts Ņeizvestnijs]], [[Iļja Kabakovs]], [[Mihails Šemjakins]], [[Ēriks Bulatovs]] un [[Vera Muhina]]. Izmantotie paņēmieni bija daudzveidīgi — [[primitīvisms]], [[hiperreālisms]], [[groteska]] un [[abstrakcija]], bet tiem kopēja bija nepatika pret sociālistiskā reālisma kanoniem. 1940. gados padomju mākslinieki radīja darbus, kas bija patriotiski un antifašistiski, skulptori izveidoja daudzus pieminekļus karā kritušajiem, izcilākajiem no tiem piemīt dižens atturīgs svinīgums. 20. gadsimtā daudzi krievu mākslinieki veidoja savas karjeras Rietumeiropā. Tādi mākslinieki kā [[Vasilijs Kandinskis]], [[Marks Šagāls]] un [[Naums Gabo]] izplatīja savus darbus un idejas starptautiskā mērogā. == Sports == [[Attēls:Maria Sharapova Indian Wells 2006.jpg|thumbnail|200px|[[Marija Šarapova]] — pasaulē visapmaksātākā sieviešu kārtas sportiste<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/2008/07/22/women-athletes-endorsements-biz-sports-cx_tvr_kb_0722athletes.html|accessdate=2008-08-01|author=Tom Van Riper and Kurt Badenhausen|title=Top-Earning Female Athletes|publisher=Forbes}}</ref>]] Krievijas Federācijas sportisti regulāri iegūst augstākā kaluma medaļas gan [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēles]], gan dažādās citās starptautiskās sacensībās. 2014. gada [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]] notika [[Soči|Sočos]].[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles]] notika [[Maskava|Maskavā]] [[Krievijas basketbola izlase]] uzvarēja [[Eiropas čempionāts basketbolā 2007|2007. gada Eiropas čempionātā]]. Krievijas basketbola klubam [[Maskavas "CSKA" (basketbols)|Maskavas "CSKA"]] (2006. un 2008. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempioni) bija lieli panākumi Eirolīgas un [[ULEB kauss|ULEB kausa]] sacensībās. Kopā ar [[hokejs|hokeju]] un basketbolu [[futbols]] ir viens no vispopulārākajiem sporta veidiem Krievijā. Krievijas futbola klubi [[PFK CSKA Maskava|Maskavas "CSKA"]] un [[Sanktpēterburgas "Zenit"]] ieguva [[UEFA kauss|UEFA kausu]] (attiecīgi 2005. un 2008. gadā). [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlase]] holandiešu trenera [[Gūss Hidinks|Gūsa Hidinka]] vadībā sasniedza pusfinālu [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], pusfinālā zaudējot visa turnīra uzvarētājiem [[Spānijas futbola izlase|Spānijai]]. [[Krievijas hokeja izlase]] ieguva zelta medaļas [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]. un [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009. gada Pasaules čempionātos]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iihf.com/channels/iihf-world-championship-oc09/home/news/news-singleview-world-championship-2009/article/pure-gold-russia-repeats.html?tx_ttnewsbackPid=2717&cHash=f61f91921e|accessdate=2009-05-11|title=Pure gold: Russia repeats!|publisher=[[IIHF]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110526205953/http://www.iihf.com/channels/iihf-world-championship-oc09/home/news/news-singleview-world-championship-2009/article/pure-gold-russia-repeats.html?tx_ttnewsbackPid=2717&cHash=f61f91921e|archivedate=2011-05-26}}</ref> un ir IIHF ranga līderi. 1960. gados uzplauka krievu [[daiļslidošana]], sevišķi pāru slidojumos un dejās uz ledus. Krievijai ir vairāki slaveni [[teniss|tenisisti]]. Krievijas šaha lielmeistari bija līderi [[Pasaules čempionāts šahā|Pasaules čempionātos]]. == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|2}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.gov.ru/ Krievijas Federācijas valdība] * [http://www.latvia.mid.ru Krievijas vēstniecība Latvijā] {{Eiropa}} {{Āzija}} {{NVS}} {{G8}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievija| ]] jp4yr713uwlukznh25rj5hmc00vqum1 3670779 3670773 2022-08-15T21:34:09Z ScAvenger 1630 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/146.59.94.38|146.59.94.38]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pašreizējo valsti|Krievija (nozīmju atdalīšana)|Krievija}} {{labs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Российская Федерация'' | pilnais_valsts_nosaukums = Krievijas Federācija | valsts_nosaukums = Russia | karoga_attēls = Flag of Russia.svg | karoga_nosaukums = Krievijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of the Russian Federation.svg | ģerboņa_nosaukums = Krievijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Krievijas himna|Государственный гимн Российской Федерации]]'' | kartes_attēls = Russian Federation (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Maskava]] | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[krievu valoda]] (''de facto'') | etniskās_grupas = [[krievi]] 80,9%<br />[[tatāri]] 3,9%<br />[[ukraiņi]] 1,4%<br />[[baškīri]] 1,1%<br />[[čuvaši]] 1,0%<br />[[čečeni]] 1,0%<br />citi 10,7%<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-url=https://web.archive.org/web/20120118212344/http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-date=18 January 2012 |title=ВПН-2010 |website=perepis-2010.ru}}</ref> | etniskās_grupas_gads = 2010 | valsts_iekārta = ''[[de iure]]'' [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]], ''[[de facto]]'' centralizēti [[autoritārisms|autoritāra republika]].<ref name="Bækken2018">{{grāmatas atsauce | author = Håvard Bækken | date = 21 November 2018 | title = Law and Power in Russia: Making Sense of Quasi-Legal Practices | publisher = Routledge | pages = 64– | isbn = 978-1-351-33535-5 | url = https://books.google.com/books?id=OrN7DwAAQBAJ&pg=PA64}}</ref><ref name="cia"/><ref name="Agency2021">{{grāmatas atsauce | author = Central Intelligence Agency | date = 25 May 2021 | title = The CIA World Factbook 2021-2022 | publisher = Simon and Schuster | pages = | isbn = 978-1-5107-6382-1 | url = https://books.google.com/books?id=NyUFEAAAQBAJ&pg=PT3386}}</ref><ref name="Cohen2014">{{grāmatas atsauce | author = Saul Bernard Cohen | year= 2014 | title = Geopolitics: The Geography of International Relations | edition = 3 | publisher = Rowman & Littlefield | page = 217 | isbn = 978-1-4422-2351-6 | oclc = 1020486977 | url = https://books.google.com/books?id=wTGeBQAAQBAJ&pg=PA217}}</ref> | valsts_galvas_tituls = [[Krievijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Vladimirs Putins]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Krievijas premjerministrs|Valdības vadītājs]] | valsts_galva2 = [[Mihails Mišustins]] | neatkarības_iegūšana = [[Krievijas vēsture|Izveidošanās]] | neatkarības_notikums = [[Ruriks|Rūrika]] valdīšanas sākums | neatkarības_datums = [[862]]. gadā | neatkarības_notikums2 = [[Gardarīke]] ([[Kijevas Krievzeme]]) | neatkarības_datums2 = [[882]]. gadā | neatkarības_notikums3 = [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]]ste | neatkarības_datums3 = [[1169]]. gadā | neatkarības_notikums4 = [[Maskavija]] | neatkarības_datums4 = [[1263]]. gadā | neatkarības_notikums5 = [[Krievijas cariste]] | neatkarības_datums5 = [[1547]]. gadā | neatkarības_notikums6 = [[Krievijas impērija]] | neatkarības_datums6 = [[1721]]. gadā | neatkarības_notikums7 = [[Krievijas Republika]] | neatkarības_datums7 = [[1917]]. gadā | neatkarības_notikums8 = [[Krievijas PFSR]] | neatkarības_datums8 = {{dat|1917|11|7}} | neatkarības_notikums9 = [[Padomju Savienība]] | neatkarības_datums9 = [[1922]]. gadā | neatkarības_notikums10 = Krievijas Federācija | neatkarības_datums10 = {{dat|1991|12|25}} | platība_km2 = 17 075 400 | platība_rangs = 1. | iedzīvotāju_skaits = 142 905 200 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 9. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 8,3 | IKP_PPP = $1,326 triljoni | IKP_PPP_gads = 2015 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = 24 067 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}} 0,824 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>augsts</font> | HDI_rangs = 52. | Gini = 42 | Gini_gads = 2012 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Krievijas rublis]] (₽) | valūtas_kods = RUB | laika_zona = | utc_offset = +3 līdz +12 (izņemot +5) | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.ru]], [[.рф]], [[.su]] | tālsarunu_kods = 7 | iso_kods_num = 643 | iso_kods_alfa2 = RU | iso_kods_alfa3 = RUS }} '''Krievija''' ({{val|ru|Россия}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[rɐˈsʲijə]]]}}) jeb '''Krievijas Federācija''' ({{val|ru|Российская Федерация}}, [rɐˈsʲijskəjə fʲɪdʲɪˈratsɨjə]) ir federatīva valsts [[Eirāzija]]s ziemeļos, precīzāk, [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Ziemeļāzija|Ziemeļāzijā]].<ref name=britannica>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia| title= Russia| publisher= Encyclopedia Britannica| accessdate=2008-01-31}}</ref> Tā ir [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] federatīva [[republika]], kuru veido 81 [[Krievijas administratīvais iedalījums|federālie subjekti]]. Tās [[platība]] ir 17 075 400 [[kvadrātkilometrs|km<sup>2</sup>]], un tā ir teritoriāli lielākā [[valsts]] pasaulē. Krievijas Federācija ir gandrīz divas reizes lielāka par [[Kanāda|Kanādu]], kas ir otra lielākā valsts pasaulē. Pēc [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaita Krievijas Federācija ir devītā lielākā valsts pasaulē,<ref name=gen>{{Tīmekļa atsauce| title=The Russian federation: general characteristics| url=http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1/010000R| 3=Federal State Statistics Service| accessdate=2008-04-05| archiveurl=https://web.archive.org/web/20110728064121/http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1%2F010000R| archivedate=2011-07-28}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110728064121/http://www.gks.ru/scripts/free/1c.exe?XXXX09F.2.1%2F010000R |date=2011-07-28 }}</ref> kas robežojas ar šādām valstīm (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem): [[Norvēģija|Norvēģiju]], [[Somija|Somiju]], [[Igaunija|Igauniju]], [[Latvija|Latviju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], [[Ukraina|Ukrainu]], [[Gruzija|Gruziju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], [[Kazahstāna|Kazahstānu]], [[Mongolija|Mongoliju]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Ķīna|Ķīnu]]. Tai ir jūras robeža arī ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Japāna|Japānu]]. No šīm valstīm Krievijas Federāciju atšķir attiecīgi [[Beringa šaurums]] un [[Laperūza šaurums]]. 80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir [[krievi]], tās [[valsts valoda]] ir [[krievu valoda|krievu]], lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo [[pilsēta|pilsētās]]. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo [[Eiropa]]s daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — [[Āzija]]s pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir [[Maskava]], kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir [[Sanktpēterburga]]. Vēl 15 [[Krievijas pilsētu uzskaitījums|Krievijas pilsētās]] dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Krievijas Federācija dibināta [[1991]]. gada [[decembris|decembrī]], kad [[PSRS sabrukums|izjuka Padomju Savienība]]. [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā Krievijas Federācijas nosaukums bija [[Krievijas PFSR]]. Pēc Padomju Savienības likvidēšanās ("[[Belovežas gāršas līgums]]") Krievijas Federācija ir sevi pasludinājusi kā PSRS tiesību un pienākumu pārmantotāju ([[ANO DP]] un citās starptautiskajās organizācijās). == Etimoloģija == Latviešu valodā nosaukums "Krievija" ir cēlies no [[kriviči|kriviču]] cilts nosaukuma, kuri dzīvoja austrumos no [[latgaļi|latgaļu]] apdzīvotajām teritorijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.lu.lv/aktualitates/index.html?id=2424 |title = Daudznozaru zinātniskā konference "Baltu-slāvu kultūrkontakti" |publisher = Latvijas Universitāte |accessdate = 2009. gada 16. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Krievijas vēsture}} [[Attēls:Kievan Rus en.jpg|thumbnail|200px|left|Kijevas Krievzeme 11. gadsimtā.]] [[Attēls:Growth of Russia 1613-1914.png|thumb|200px|left|[[Krievijas cariste]]s un [[Krievijas impērija]]s ekspansija (1613-1914).]] [[slāvi|Slāvu ciltis]] [[Tautu staigāšana]]s laikā pamazām apmetās uz dzīvi tagadējās Krievijas rietumu daļā, virzoties pa diviem ceļiem: vieni no [[Kijiva|Kijevas]] uz mūsdienu [[Suzdaļa|Suzdaļu]] un [[Muroma|Muromu]], bet otri no [[Polocka]]s uz [[Novgoroda|Novgorodu]] un [[Rostova|Rostovu]].<ref name = Christian2>{{Grāmatas atsauce|last=Christian|first=David|title= A History of Russia, Central Asia and Mongolia|publisher=Blackwell Publishing|year=1998|location=pp. 6—7}}</ref> Austrumslāvi pakāpeniski asimilēja vietējās [[Balti|baltu]] un [[somugri|somugru]] ciltis.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Paszkiewicz|first=Henry K|title= The Making of the Russian Nation| publisher=Darton, Longman & Todd|year=1963|location=p. 262}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=McKitterick|first=Rosamond|title=The New Cambridge Medieval History|publisher= Cambridge University Press| year= 1995| location =p. 497|isbn=0521364477}}</ref><ref name = Mongait>{{Grāmatas atsauce|last=Mongaĭt|first= Aleksandr Lʹvovich| title=Archeology in the U.S.S.R.|publisher=Foreign Languages Publishing House|year=1959|location=p. 335}}</ref> [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] [[varjagi]] [[rūsi]] izveidoja [[Kijevas Krievzeme|Kijevas Krievzemi]] jeb [[Gardarīke|Gardarīki]], kas no 11. gadsimta sāka sairt atsevišķās kņazistēs, kuras 13. gadsimtā iekaroja [[Mongoļu impērija]]. Iebrucēji, ko vēlāk sāka saukt par [[tatāri]]em, izveidoja [[Zelta Orda]]s valsti, kas valdīja tagadējās Krievijas teritorijā vairāk kā trīs gadsimtus. 13. gadsimtā Zelta ordas vietvalži krievu kņazistēs bija [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]], bet 1319. gadā Zelta ordas hans Muhameds Uzbek-hans izlēma piešķirt vietvalža zīmi ''jarliku'' Maskavas kņazam Jurijam, tā padarot Maskavu par jauno Krievijas politisko centru. Novājinoties Zelta ordas varai, Maskavas kņazs Vasīlijs Dmitrijevičs pēc 1389. gada sevi sāka dēvēt par [[Maskavas lielkņazi|Maskavas lielkņazu]]. 1547. gadā Kremļa Uspenskas katedrālē Maskavijas lielkņazs [[Ivans IV]] svinīgi kronējās par valdnieku ar pilnīgi jaunu titulu "Visas Krievijas cars" (''Царь всея Руси''). Ivans IV iekaroja [[Kazaņa]]s un [[Astrahaņa]]s tatāru hanistes gar [[Volga]]s upi un pārveidoja Krieviju par daudznacionālu un daudzkonfesionālu valsti. Viņš neveiksmīgi centās iekarot arī latviešu un igauņu apdzīvotās zemes, bet zaudēja [[Livonijas karš|Livonijas karā]] pret Polijas, Lietuvas un Zviedrijas savienību.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Solovyov|first=Sergey|title=History of Russia from the Earliest Times| publisher=AST |year=2001| location= v.6, pp.751—908|isbn=5170021429}}</ref> [[Attēls:Peter der-Grosse 1838.jpg|thumbnail|150px|[[Pēteris Lielais]] 1721. gadā pasludināja sevi par Krievijas imperatoru.]] [[Romanovu dinastija]]s un [[Pēteris I|Pētera I]] valdīšanas laikā [[Krievijas impērija]] sakāva Zviedriju [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], pakļaujot [[Igaunijas hercogiste|Igauniju]], [[Vidzemes hercogiste|Livoniju]], [[Karēlija|Karēliju]] un [[Ingrija|Ingriju]], kurā Pēteris I lika pamatus jaunajai galvaspilsētai [[Sanktpēterburga]]i. [[Katrīna II]] turpināja Krievijas impērijas ekspansijas politiku un savienībā ar [[Prūsija|Prūsiju]] un [[Austrija|Austriju]] sagrāva [[Polijas-Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsti]], pievienojot tagadējās [[Baltkrievija]]s, [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Ukraina]]s zemes. Uzvarot krievu-turku karos 19. gadsimta sākumā, Krievijas imērija pakļāva arī daļu no [[Aizkaukāzs|Aizkaukāza]] zemēm. [[Aleksandrs II]] ieviesa būtiskas reformas, tai skaitā arī dzimtbūšanas atcelšanu [[1861]]. gadā, kas bija impulss ekonomikas industrializācijas sākumam. [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un viņa dēla [[Nikolajs II|Nikolaja II]] valdīšanas laikā saasinājās sociāli-ekonomiskie konflikti, zaudējums [[Krievu-japāņu karš|Krievu-japāņu karā]] un rūpnīcu strādnieku nemieru apspiešana izraisīja [[1905. gada revolūcija|1905. gada Krievijas revolūciju]]. Savukārt zaudējumi [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[1917]]. gadā noveda pie [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s. [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]] tika gāzta Krievijas imperatora [[Nikolajs II|Nikolaja II]] vara un nodibināta [[Krievijas Republika]]s Pagaidu valdība. [[Attēls:Lenin 1920.jpg|thumbnail|150px|[[Vladimirs Ļeņins]] — [[boļševiki|boļševiku]] partijas līderis un Padomju Krievijas dibinātājs.]] [[Oktobra revolūcija]]s laikā [[Vladimirs Ļeņins|Vladimira Ļeņina]] vadībā gāza Pagaidu valdību un nodibināja boļševiku partijas diktatūru. [[Brestļitovskas miera līgums]] izbeidza karadarbību ar Eiropas [[Centrālās lielvalstis|centrālajām valstīm]] Pirmajā pasaules karā, pēc [[Berlīnes papildvienošanās (1918)|Berlīnes papildvienošanās]] parakstīšanas Padomju Krievija zaudēja [[Ukrainas Valsts|Ukrainas]], [[Polijas Karaliste (1916—1918)|Polijas]], [[Lietuvas karaliste (1918)|Lietuvas]], [[Baltijas hercogiste|Latvijas, Igaunijas]], [[Somijas lielhercogiste|Somijas]], kā arī [[Gruzijas Demokrātiskā Republika|Gruzijas]] teritorijas. Sekojošā [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] un [[Staļins|Staļina]] ieviestās diktatūras rezultātā gāja bojā miljoniem Krievijas iedzīvotāju. Lai atgūtu pēc Pirmā pasaules kara zaudētās teritorijas, PSRS 1939. gadā parakstīja PSRS un Vācijas savstarpējās neuzbrukšanas līgumu, kas pazīstams kā [[Molotova-Ribentropa pakts]] ar trīs slepeniem papildprotokoliem par [[Somija]]s, [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s, [[Polija]]s un [[Rumānija]]s valstu sadalīšanu t.s. interešu sfērās. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā PSRS valdība drīz pēc [[Polijas kampaņa|Polijas militārās sadalīšanas]] Baltijas valstīm un Somijai piedāvāja parakstīt „draudzības un savstarpējās palīdzības līgumus“, kas paredzēja to suverenitātes ierobežošanu un karabāzu izveidošanu to teritorijās. Kad Somijas valdība atteicās šo līgumu parakstīt, PSRS uzsāka [[Ziemas karš|Ziemas karu]], pēc kura beigām PSRS valdība nolēma veikt Baltijas valstu un [[Besarābija]]s okupāciju 1940. gada jūnijā. Otrā pasaules kara turpinājumā {{dat|1941|6|22}} [[nacistiskā Vācija]] uzbruka Padomju Savienībai un sasniedza [[Pēterburga]]s un [[Maskava]]s piepilsētas. Vācijas armiju virzība uz austrumiem tika apturēta [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] 1942.—1943. gada ziemā. [[Sarkanā armija]] panāca lūzumu karā un 1945. gada maijā ieņēma [[Berlīne|Berlīni]]. Pēc uzvaras Otrajā pasaules karā [[Padomju Savienība|PSRS]] ieņemtajās Austrumeiropas un Centrāleiropas teritorijās izveidoja savas satelītvalstis, nodibināja [[Varšavas līgums|Varšavas līguma]] savienību un iesaistījās cīņā par globālo pārsvaru ar [[NATO]], kas pazīstama kā [[Aukstais karš]]. Pēc Staļina nāves viņa pēctecis [[Ņikita Hruščovs]] likvidēja [[GULAG|Gulaga soda nometnes]], atbrīvojot miljoniem ieslodzīto. Viņa valdīšanas laikā Padomju Savienība palaida pasaulē pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] un pirmo pilotējamo kosmosa kuģi. [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]] valdīšanas laiks iezīmējās ar ekonomikas stagnāciju un daudziem lokāliem militāriem konfliktiem Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Pēc 1979. gadā sāktā [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] PSRS nokļuva starptautiskā izolācijā un tās ekonomika cieta no pārmērīgās militarizācijas. Lai pārtrauktu saimniecisko lejupslīdi un samazinātu sociālo spriedzi, [[Mihails Gorbačovs]] ieviesa ''glasnostj'' (atklātības) un [[perestroika]]s (pārkārtošanās) politiku, tomēr to paralizēja pārtikas preču trūkums veikalos un starpnacionālie konflikti. 1990. gadā [[Baltijas valstis]] deklarēja suverenitāti, kas noveda pie [[Barikāžu laiks|militāra konflikta 1991. gada janvārī]]. 1991. gada jūnijā pirmajās tiešajās prezidenta vēlēšanās Krievijas vēsturē par [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentu]] ievēlēja [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]]. Pēc [[1991]]. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] Padomju Savienībā pieauga centrbēdzes spēki un tās valdība bija spiesta starptautiski atzīt Baltijas valstu neatkarību 1991. gada septembrī. Straujais [[PSRS sabrukums]] beidzās 1991. gada decembrī ar Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas valdību vienošanos [[Belovežas gāršas līgums|Belovežas gāršā]] par Padomju Savienības oficiālu likvidēšanu. PSRS sabrukums izraisīja Krievijas Federācijas [[IKP]] kritumu no [[1990]]. līdz [[1995]]. gada beigām par aptuveni par 40 procentiem un rūpnieciskās produkcijas apjoma kritumu vairāk par 50 procentiem.<ref name=OECD/><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: Economic Conditions in Mid-1996|publisher=Library of Congress|url=http://lcweb2.loc.gov/cgi-bin/query/r?frd/cstdy:@field(DOCID+ru0119)}}</ref> Privatizācijas procesā valsts uzņēmumi bieži vien nonāca korumpētu grupu kontrolē ar slepenām saiknēm gan valdībā, gan [[mafija|mafijā]]. 1993. gadā prezidents Jeļcins nelikumīgi<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.washingtonpost.com/wp-srv/inatl/longterm/russiagov/stories/dissolve092293.htm|title=Yeltsin Dissolves Parliament, Orders New vote|accessdate=2008-05-25|publisher=Washington Post|author=Margaret Shapiro}}</ref> atlaida Krievijas parlamentu, kas pretojās viņa varas nostiprināšanas mēģinājumiem. Deputāti iebarikādējās un veica Jeļcina impīčmenta procedūru. Prezidentam lojālās karaspēka vienības aplenca parlamenta ēku un izklīdināja tās aizstāvjus ar tankus un artilērijas palīdzību. Nemieru laikā tika nogalināti vairāki simti cilvēku. Lielus ekonomiskus un militārus zaudējumus izraisīja zaudējums [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmajā Čečenijas karā]] (1994—1996). Lielais budžeta deficīts radīja 1998. gada finansu krīzi<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.iie.com/publications/papers/aslund0108.pdf| title= Russia's Capitalist Revolution| first= Anders| last= Aslund| accessdate= 2008-03-28| format= PDF| archive-date= 2016-03-04| archive-url= https://web.archive.org/web/20160304030126/http://www.iie.com/publications/papers/aslund0108.pdf}}</ref> un tālāku IKP kritumu.<ref name=OECD>{{Tīmekļa atsauce|title=Russian Federation| publisher=Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)|url=http://www.oecd.org/dataoecd/7/50/2452793.pdf| accessdate=2008-02-24|format=PDF}}</ref> 1999. gada beigās prezidents Jeļcins atkāpās no prezidenta amata, nododot to nesen ieceltajam premjerministram [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]. Prezidents Putins iemantoja popularitāti Krievijas sabiedrībā ar uzvaru Otrajā Čečenijas karā 2000. gadā. Lai gan Rietumu valstis kritizēja Putina administrācijas reformas kā nedemokrātiskas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Daniel|last=Treisman|title=Is Russia's Experiment with Democracy Over?|url=http://www.international.ucla.edu/article.asp?parentid=16294|publisher=UCLA International Institute|accessdate=2007-12-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20041111074502/http://www.international.ucla.edu/article.asp?parentid=16294|archivedate=2004-11-11}}</ref> strauji augošās naftas un gāzes cenas veicināja Krievijas iekšzemes kopprodukta, patēriņa un investīciju pieaugumu, kas bija pamatā stabilai ekonomikas izaugsmei. Krievijas ietekmes pieaugums pasaulē arī palielināja Putina popularitāti Krievijā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Norman|last=Stone|title=No wonder they like Putin| url= http://www.timesonline.co.uk/tol/comment/columnists/guest_contributors/article2994651.ece| publisher=The Times| accessdate= 2007-12-31}}</ref> un [[Krievijas bruņotie spēki]] guva uzvaru [[Gruzijas-Krievijas bruņotais konflikts 2008. gadā|2008. gada karā pret Gruziju]]. [[Attēls:Sanctions 2014 Russia2.png|thumb|left|200px|Politiskā pretstāve 2014. gadā: valstis, kas iesaistījās globālās sankcijās pēc Krieviju pēc tās [[Donbasa karš|militārās ekspansijas Ukrainā]].]] 2008. gada vēlēšanās par Krievijas Federācijas prezidentu tika ievēlēts [[Dmitrijs Medvedevs]], bet Putins kļuva par premjerministru. Par spīti [[2008. gada ekonomiskā krīze|2008. gada pasaules ekonomiskajai krīzei]] turpinājās Krievijas ekonomikas pieaugums, tomēr ilglaicīgu attīstību kavēja novecojusī [[infrastruktūra]]<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://econ.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/EXTDEC/EXTRESEARCH/EXTPROGRAMS/EXTTRADERESEARCH/0,,contentMDK:21481768~menuPK:64001880~pagePK:210083~piPK:152538~theSitePK:544849,00.html|title=Meeting Russia’s Infrastructure Gap|publisher=The World Bank|accessdate=2008-07-31|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080616105531/http://econ.worldbank.org/WBSITE/EXTERNAL/EXTDEC/EXTRESEARCH/EXTPROGRAMS/EXTTRADERESEARCH/0,,contentMDK:21481768~menuPK:64001880~pagePK:210083~piPK:152538~theSitePK:544849,00.html|archivedate=2008-06-16}}</ref> un nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija. Pieaugošā varas centralizācija valdošās partijas "Vienotā Krievija" (''Единая Россия'') kontrolē samazināja tās popularitāti un 2011. gada decembra vēlēšanās partija oficiāli ieguva mazāk nekā pusi no parlamenta deputātu vietām, kaut arī saglabāja vairākumu. Vēlēšanu laikā atklātās nelikumības izraisīja kopš 1993. gada nepieredzētus publiskos protestus lielākajās Krievijas pilsētās. 2014. gada martā Krievijas valdība izmantoja [[Krima]]s iedzīvotāju vairuma prokrievisko noskaņojumu pēc Ukrainas prezidenta [[Viktors Janukovičs|Viktora Janukoviča]] atstādināšanas un veica [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]]. ANO Ģenerālā asambleja 2014. gada 27. martā ar pārliecinošu balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju pret šo Krievijas agresiju. Tomēr 2014. gada aprīlī sākās plaša Krievijas atbalstīta separātistu [[Donbasa karš|militārā ofensīva Ukrainas austrumos]] ar mērķi sadalīt Ukrainu. ASV, ES, Japāna un daudzas citas valstis ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas noveda pie tās ekonomikas lejupslīdes un [[Krievijas rublis|rubļa]] devalvācijas. Krievijas valdošajās aprindās pieauga [[revanšisms|revanšisma]] un [[rašisms|rašisma]] ideoloģijas ietekme, [[Krievijas bruņotie spēki]] piedalījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]], bet Krievijas algotņi ([[Vāgnera grupa]]) iesaistījās militārās operācijās vairākās Āfrikas valstīs. 2022. gada 24. februārī Putins deva pavēli [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|jaunam iebrukumam Ukrainā]], kas izraisīja jaunu globālo sankciju vilni pret Krievijas Federāciju. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Rs-map.png|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas karte]] Krievijas Federācija aizņem lielāko daļu no [[Eirāzija]]s kontinenta [[ziemeļi]]em. Lielākā daļa no [[Austrumeiropa]]s un [[Ziemeļāzija]]s atrodas Krievijas Federācijas sastāvā, līdz ar to tā ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|lielākā valsts pasaulē pēc platības]].<ref name="nosaukums-2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia| title= Russia|publisher=Encyclopedia Britannica|accessdate=2008-01-31}}</ref> Krieviju lielā izmēra dēļ mēdz attēlot kartēs gan monotoni, gan arī sadalītu. Krievijas Federācijā ir krasi atšķirīgas ģeogrāfiskās zonas, tādēļ atšķiras gan tās [[klimats]], gan [[augājs]], gan arī [[augsne]].<ref name=climate>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Climate and vegetation| publisher=Encyclopædia Britannica|url=http://www.britannica.com/ebi/article-207542| accessdate= 2007-07-03}}</ref> Krievijas rietumos, tas ir, Austrumeiropā, no ziemeļiem uz dienvidiem seko [[tundra]], [[taiga]], jaukto koku meži, labu koku meži, līdzenumi ([[stepe]]), kā arī pustuksneši pie [[Kaspijas jūra]]s. Atkarībā no augāja mainās arī tās klimats. [[Sibīrija|Sibīrijā]] ir līdzīgi, vienīgi lielākas platības aizņem taiga. Valstī atrodas 40 UNESCO [[biosfēras rezervāts|biosfēras rezervāti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Network of Biosphere Reserves — UNESCO|title=Russian Federation|url=http://www.unesco.org/mab/BRs/EurBRlist.shtml| accessdate= 2007-12-26}}</ref> Krievijas Federācija atrodas [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] un lielākā daļa no valsts ir tuvāk [[Ziemeļpols|Ziemeļpolam]] nekā [[ekvators|ekvatoram]]. Tās platība ir 17 098 242 [[kvadrātkilometrs|km²]], kas ir gandrīz viena astotā daļa no visas apdzīvotās [[Zeme]]s daļas. Rietumos galējais punkts atrodas [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]], bet austrumos [[Diomida salas|Diomida salās]] [[Beringa šaurums|Beringa šaurumā]]. Savukārt ziemeļu galējais punkts ir [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]], bet dienvidu punkts — [[Dagestāna|Dagestānā]]. Kopējais krasta līnijas garums ir 37 653&nbsp;km, savukārt sauszemes robežas garums 20 241&nbsp;km.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html | title = CIA - World Factbook | publisher = CIA | accessdate = 2009. gada 1. augustā | archive-date = 2015. gada 3. Jūlijs | archive-url = https://web.archive.org/web/20150703195129/https://www.cia.gov/Library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html }}</ref> Krievijas Federācija robežojas ar četrpadsmit valstīm. Šīs valstis ir sekojošas (secībā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem pretēji pulksteņrādītāja virzienam): [[Norvēģija|Norvēģiju]] (219,1&nbsp;km garumā), [[Somija|Somiju]] (1325,8&nbsp;km), [[Igaunija|Igauniju]] (466,8&nbsp;km), [[Latvija|Latviju]] (270,5&nbsp;km), [[Lietuva|Lietuvu]] (288,5&nbsp;km), [[Polija|Poliju]] (236,3&nbsp;km), [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] (1239&nbsp;km), [[Ukraina|Ukrainu]] (2245,8&nbsp;km), [[Gruzija|Gruziju]] (897&nbsp;km), [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]] (350&nbsp;km), [[Kazahstāna|Kazahstānu]] (7598&nbsp;km), [[Mongolija|Mongoliju]] (3485&nbsp;km), [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] (39,4&nbsp;km) un [[Ķīna|Ķīnu]] (4209&nbsp;km). Tai vēl ar divām valstīm ir [[jūras robeža]], tas ir, ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Japāna|Japānu]]. Krievijas Federāciju apskalo trīspadsmit jūras un to daļas no trim okeāniem: [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] jūras rietumos; [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] jūras ziemeļos un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] jūras austrumos. === Topogrāfija === [[Attēls:Russland topo.png|thumbnail|200px|left|Krievijas topogrāfiskā karte]] Lielākais [[attālums]] starp diviem punktiem Krievijas Federācijas teritorijā ir apmēram 8000 [[kilometrs|km]]. Šie punkti atrodas [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalā]] pie [[Gdaņskas līcis|Gdaņskas līča]] un [[Kuriļu salas|Kuriļu salās]], dažus kilometrus no [[Hokaido|Hokaido salas]] ([[Japāna]]). Savukārt galējais [[austrumi|austrumu]] punkts atrodas [[Diomida salas|Diomida salās]]. Krievijas Federācija atrodas 11 [[laika josla|laika joslās]]. Valstī atrodas pasaulē plašākās ar [[mežs|mežu]] klātās teritorijas. Šie meži ir ļoti svarīgi ne tikai Krievijā, bet arī visai [[pasaule]]i, jo tie kopā ar [[Amazones mūžameži]]em samazina [[ogļskābā gāze]]s koncentrāciju [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]]. Tās teritoriju apskalo trīs no četriem [[okeāns|okeāniem]] — [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus]], [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Klusais okeāns]] un tās teritorijā daļēji atrodas pasaulē lielākais pēc platības [[ezers]] — [[Kaspijas jūra]]. Krievijas Federācijas teritorijā atrodas arī lieli kalnu masīvi — [[Kaukāzs]] (ziemeļu daļa), [[Altajs]] un [[Urāli]]. Urālu kalni atdala [[Eiropa|Eiropu]] no [[Āzija]]s. Krievijas Federācijas [[krasta līnija]] gar Ziemeļu un Kluso okeānu ir aptuveni {{sk|37000}} [[kilometrs|km]] gara. Tās krastus apskalo arī [[Baltijas jūra|Baltijas]] un [[Melnā jūra]]. Ziemeļus apskalo vēl dažas jūras ([[Barenca jūra|Barenca]], [[Baltā jūra|Baltā]], [[Karas jūra|Karas]], [[Laptevu jūra|Laptevu]] un [[Austrumsibīrijas jūra]]), kas ir Krievijas [[teritoriālie ūdeņi]]. Arī austrumos Krievijai pieder lieli teritoriālie ūdeņi ([[Beringa jūra|Beringa]] (daļa), [[Ohotskas jūra|Ohotskas]] un [[Japānas jūra]] (daļa)). Lielākās [[sala]]s un [[arhipelāgs|arhipelāgi]] ir [[Novaja Zemļa]], [[Franča Jozefa Zeme]], [[Jaunsibīrijas salas]], [[Vrangeļa sala]], [[Kuriļu salas]] un [[Sahalīna]]. Vienu no [[Diomeda salas|Diomeda salām]] [[Beringa šaurums|Beringa šaurumā]] kontrolē Krievija, otru — ASV. Krievijas Federācijā ir tūkstošiem [[ezers|ezeru]]. Viens no nozīmīgākajiem ir [[Baikāla ezers]]. Tas ir dziļākais ezers pasaulē, un tajā atrodas gandrīz piektā daļa no visas pasaules [[saldūdens]] krājumiem. Vēl no lielākajiem ezeriem, kuri atrodas Krievijā, var minēt [[Ladogas ezers|Ladogas]] un [[Oņegas ezers|Oņegas ezeru]]. Valstī ir vairāk nekā {{sk|100000}} [[upe|upju]]. Nozīmīgākā no tām ir [[Volga]]. Tā ir garākā upe Eiropā. Volgas nozīme ir bijusi ļoti svarīga arī [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]]. === Klimats === Krievijas Federācijas klimatu ietekmē vairāki faktori. Viens no svarīgākajiem ir plašu teritoriju atrašanās tālu no jūrām, kas izraisa [[kontinentālais klimats|kontinentālo klimatu]]. Siltās gaisa masas no [[Āzija]]s [[dienvidi]]em nenonāk Krievijā, jo [[Himalaji]] to atšķir no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] klimata. Temperatūra samazinās virzienā no valsts dienvidiem uz ziemeļiem un no rietumiem uz austrumiem, tādēļ visaukstāk ir [[Sibīrija|Sibīrijā]], bet vasaras mēnešos arī tur var būt ļoti karsti. Savukārt dažās teritorijās, piemēram [[Soči|Sočos]], var būt pat [[subtropiskā zona|subtropiskās zonas]] klimats. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|Krievijas administratīvais iedalījums}} [[Attēls:Map of Russian subjects by type, 2008-03-01.svg|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma karte. Sīkāk skatīt rakstu [[Krievijas administratīvais iedalījums]]]] [[Attēls:Map of Russian districts, 2018-11-04.svg|thumb|200px|Krievijas Federācijas federālie apgabali pēc [[Krimas aneksija]]s (2018).]] Krievijas Federācija ir [[federatīva republika]], kuras sastāvā ir 83 dažāda statusa [[Krievijas administratīvais iedalījums|federālie subjekti]],<ref name="Constitution">{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation| work= (Article 65, para. 1) In 1993, when the Constitution was adopted, there were 89 subjects listed. Some of them were later merged|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-04.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> bet ar laiku to skaits var sarukt, jo notiek federālo subjektu apvienošana. No katra federālā subjekta [[Krievijas Federālā Padome|Krievijas Federālajā Padomē]] ir divi pārstāvji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 95, para.2)| url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Federācijas subjekti atšķiras pēc nosaukuma un dažām uzbūves īpatnībām. Subjekti ir šādi: * 21 republika (''республика''), * 46 apgabali (''область''), * 9 novadi (''край''), * 1 autonomais apgabals (''автономная область''), * 4 autonomie apvidi (''автономный округ''), * 2 federālās nozīmes pilsētas (''город федерального значения''). == Valdība un politika == [[Attēls:Vladimir Vladimirovich Putin (2nd Presidency).jpg|thumbnail|150px|[[Vladimirs Putins]] — pašreizējais Krievijas prezidents]] Saskaņā ar [[Krievijas konstitūcija|Krievijas Federācijas konstitūciju]], kas tika pieņemta valsts [[referendums|referendumā]] pēc konstitucionālās krīzes {{dat|1993|12|12}}, tā ir [[Federācija (valsts)|federācija]] un formāli [[pusprezidentālisms|daļēji prezidentāla]] republika, kurā valsts galva ir [[Krievijas prezidents|prezidents]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 80, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> un [[Krievijas premjerministrs|premjerministrs]] ir [[valdības vadītājs]]. Krievijas Federācija pēc konstitūcijas ir [[pārstāvnieciska demokrātija]]. [[Izpildvara|Izpildvaru]] realizē [[Krievijas valdība|valdība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 110, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-07.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> [[Likumdošanas vara]] ir piešķirta [[Krievijas Federālā sapulce|Federālās sapulces]] divām palātām.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 94)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas Federācijas konstitūcija, kas kalpo par valsts augstāko juridisko dokumentu un par sociālo sabiedrisko līgumu ar Krievijas Federācijas iedzīvotājiem, nosaka valsts pārvaldes uzraudzību un līdzsvaru. Federālajai valsts pārvaldei ir trīs atzari: * [[Likumdošanas vara]]: divpalātu [[Krievijas Federālā sapulce|Federālā sapulce]], ko veido [[Krievijas Valsts dome]] un [[Krievijas Federācijas Padome|Federācijas Padome]] — pieņem federālos likumus, piesaka karu, apstiprina līgumus un vienošanās, piešķir finansējumu un veic [[impīčments|impīčmentu]] prezidenta atcelšanai. * [[Izpildu vara]]: [[Krievijas prezidents|prezidents]] ir [[Krievijas bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] virspavēlnieks, viņam ir veto tiesības uz likumprojektiem pirms to pieņemšanas un prezidents ieceļ Ministru kabinetu un citus ierēdņus, kas administrē un īsteno federālos likumus un politiku. * [[Tiesu vara]]: [[Krievijas Konstitucionālā tiesa|Konstitucionālā tiesa]], [[Krievijas Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]], [[Krievijas Augstāka Arbitrāžas tiesa|Augstākā Arbitrāžas tiesa]] un zemākās federālās tiesas, kuru tiesnešus ieceļ Federālā Padome pēc prezidenta rekomendācijām, interpretē likumus un var atcelt tos, ko uzskata par nekonstitucionāliem. Saskaņā ar Konstitūciju, konstitucionālais taisnīgums tiesā balstās un visu pilsoņu vienlīdzību,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 19, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-03.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> tiesneši ir neatkarīgi un pakļaujas vienīgi likumam,<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 120, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-08.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> tiesas procesi ir atvērti un apsūdzētajam ir garantēta aizstāvība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 123, para. 1)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-08.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Kopš 1998. gada Krievija ieviesa [[nāves sods|nāves soda]] moratoriju, lai gan augstākais soda mērs netika atcelts ar likumu. [[Krievijas prezidents|Prezidentu]] ievēl iedzīvotāji uz sešiem gadiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 81, para. 1)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate= 2007-12-27}}</ref> (ar tiesībām uz otro termiņu, bet konstitucionāli ir aizliegts trešais termiņš pēc kārtas);<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 81, para. 3)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-05.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> [[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|pēdējās vēlēšanas]] notika [[2012. gads|2012]]. gadā. Valdības ministru kabinets sastāv no premjera un viņa vietniekiem, ministriem un citām atsevišķi izvēlētām personām; visus ieceļ prezidents pēc premjerministra ieteikuma (ievērojot to, ka pēdējā iecelšanai amatā nepieciešama Valsts Domes piekrišana). Valsts likumdevēja iestāde ir Federālā Sanāksme, kas sastāv no divām palātām — Valsts Domes ar 450 dalībniekiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 95, para. 3)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-06.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> un Federācijas Padomes ar 176 dalībniekiem. Starp Krievijas vadošajām politiskajām partijām ir [[Vienotā Krievija]], [[Krievijas Federācijas Komunistiskā partija|Komunistiskā partija]], [[Krievijas Liberāli demokrātiskā partija]] un [[Taisnīgā Krievija]]. == Ārpolitika == [[Attēls:BRIC leaders in 2008.jpg|thumbnail|200px|[[BRIC]] nāciju līderi 2008. gadā: [[Manmohans Singhs]] no [[Indija]]s, Dmitrijs Medvedevs no Krievijas, [[Hu Dzjiņtao]] no [[Ķīna]]s un [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] no [[Brazīlija]]s]] Starptautisko tiesību nozīmē Krievijas Federācija ir daudzu [[Padomju Savienība]]s juridisko tiesību un pienākumu pārmantotāja.<ref name=uk>{{Tīmekļa atsauce|title=Country ProAttēls: Russia|publisher=Foreign & Commonwealth Office of the United Kingdom|url=http://www.fco.gov.uk/en/about-the-fco/country-profiles/europe/russia/|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080408194416/http://www.fco.gov.uk/en/about-the-fco/country-profiles/europe/russia/|archivedate=2008-04-08}}</ref> Tā Krievijas Federācija ir ieņēmusi PSRS pastāvīgo vietu [[Apvienoto Nāciju Drošības padome|Apvienoto Nāciju Drošības padomē]], citās starptautiskajās organizācijās un pārņēmusi tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kā arī īpašumus un parādus. Tā uztur diplomātiskās attiecības ar 178 valstīm un tai ir 140 [[vēstniecība]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= "News From Russia", Issue No. 4| publisher= The Embassy of the Russian Federation in the Republic of India| url= http://www.india.mid.ru/nfr2003/nf07.html| accessdate= 2007-12-27| archiveurl= https://web.archive.org/web/20071218045524/http://www.india.mid.ru/nfr2003/nf07.html| archivedate= 2007-12-18}}</ref> Krievijas Federācijas ārpolitiku nosaka prezidents un īsteno [[Krievijas Ārlietu ministrija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Kosachev|first=Konstantin|title=Russian Foreign Policy Vertical|publisher=Russia In Global Affairs|url=http://eng.globalaffairs.ru/numbers/8/578.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080121155148/http://eng.globalaffairs.ru/numbers/8/578.html|archivedate=2008-01-21}}</ref> Kā vienai no ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībniecēm Krievijas Federācijai ir liela loma starptautisko konfliktu atrisināšanā, piedaloties [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] kvartetā, sešu pušu sarunās ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]], [[Kosova]]s konflikta likvidēšanas veicināšanā un [[kodolieroči|kodolieroču]] izplatības jautājumu risināšanā. Tā uzņemta astoņu industriāli attīstītāko valstu grupā ([[G8]]), ir dalībniece [[Eiropas Padome|Eiropas Padomē]], [[EDSO]] un [[APEC]]. Krievijas Federācija ieņem vadošo lomu tādās reģionālajās organizācijās kā [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]], [[EurAsEC]], [[CSTO]] un [[Šanhajas Sadarbības organizācija|SCO]]. 2002. gadā tika izveidota Krievijas-[[NATO]] padome, lai 26 tās dalībvalstis un Krievija varētu strādāt kopā kā līdzvērtīgi partneri, cenšoties iegūt kopējās sadarbības iespējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=NATO-Russia relations|publisher=NATO|url=http://www.nato.int/issues/nato-russia/topic.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2007-04-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20070411124719/http://www.nato.int/issues/nato-russia/topic.html}}</ref> [[Attēls:Russian Federation Visa scan.jpg|thumbnail|200px|Krievijas Federācijas [[vīza]]s skenēšana ar paskaidrojumiem krievu valodā]] 2014. gadā Krievijas ārpolitika kļuva agresīvāka. 2014. gadā notika [[Krimas aneksija]] un sākās [[Donbasa karš]] Ukrainas austrumos ar mērķi sadalīt Ukrainu. 2015. gada 30. septembrī Krievijas bruņotie spēki iesaistījās [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. === Ieceļošanas noteikumi un vīzas === Latvijas pilsoņiem, ieceļojot Krievijā, nepieciešama [[vīza]]. Plašāka informācija par ieceļošanas vīzu un tranzītvīzu saņemšanas kārtību pieejama [https://latvia.mid.ru/ru/consular-services/latviya/ Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā mājas lapā]. [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņiem]] vīza nav nepieciešama, ja uzturēšanās Krievijā nepārsniedz 90 dienas 180 dienu periodā. == Bruņotie spēki == {{Pamatraksts|Krievijas Federācijas Bruņotie spēki}} [[Attēls:Special operations forces of the Russian Federation1.jpg|thumbnail|200px|Krievijas federācijas speciālo uzdevumu spēki ({{val|ru|«ССО ВС РФ»}})]] Krievijas Federācija pārņēma kontroli pār Padomju Savienības ārējiem aktīviem un vairumu Padomju Savienības ražotņu un aizsardzības rūpniecības aprīkojumu, kas atradās tās teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Chapter 2—Investing In Russian Defense Conversion: Obstacles and Opportunities|publisher=Federation of American Scientists| url= http://www.fas.org/nuke/guide/russia/industry/docs/rus95/rdbd4ch2.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas bruņotie spēki tiek iedalīti [[Krievijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēkos]], [[Krievijas Jūras kara flote|Jūras kara flotē]] un [[Krievijas Gaisa spēki|Gaisa spēkos]]. Tāpat ir arī trīs neatkarīgas ieroču šķiras: [[Stratēģiskie raķešu spēki]], [[Krievijas Kosmiskais karaspēks|Kosmiskais karaspēks]] un [[Krievijas Gaisa desanta spēki|Gaisa desanta spēki]]. 2006. gadā karaspēkā aktīvajā dienestā bija 1,037 miljoni militārpersonu.<ref name=iiss/> Krievijas Federācijai ir plaša un pilnībā pašu [[ierocis|ieroču]] rūpniecība, kas ražo visu tās militāro bruņojumu. Krievija ir pasaulē lielākā ieroču piegādātāja, šo vietu tā ieņem kopš [[2001. gads|2001]]. gada, kopsummā veicot apmēram 30% no visām pasaules ieroču tirdzniecības operācijām<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=US drives world military spending to record high|publisher=Australian Broadcasting Corporation|url=http://www.abc.net.au/news/newsitems/200606/s1661277.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20060613172226/http://www.abc.net.au/news/newsitems/200606/s1661277.htm|archivedate=2006-06-13}}</ref> un eksportējot ieročus uz apmēram 80 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia arms exports could exceed $7 bln in 2007 - Ivanov|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-01-27|url=http://en.rian.ru/russia/20071224/93979601.html}}</ref> Sekojot padomju laiku praksei, pirms 2007. gada visiem vīriešu dzimuma pilsoņiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem bija jāpilda obligātais divu gadu dienests Bruņotajos spēkos. Dažādo ar to saistīto problēmu kā, piemēram, [[dedovščina]]s (fiziskā un psiholoģiskā ietekmēšana un izmantošana) dēļ 2007. gadā dienesta laiks bruņotajos spēkos tika samazināts iesākumā līdz 18 mēnešiem un tad līdz 12 mēnešiem (kopš [[2008. gads|2008]]. gada) un līdz [[2010. gads|2010]]. gadam plānoja palielināt uz līguma pamata bruņotajos spēkos dienošo skaitu līdz 70% no kopējā skaita.<ref name=cia>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Factbook|title=CIA|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html|accessdate=December 26, 2007|archive-date={{dat|2015|07|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150703195129/https://www.cia.gov/Library/publications/the-world-factbook/geos/rs.html}}</ref> [[Attēls:Sukhoi T-50 in 2011 (4).jpg|thumbnail|200px|left|Su-57 ({{val|ru|«T-50»}}) ir piektās paaudzes Krievijas daudzfunkcionālais iznīcinātājs]] === Valsts militarizācija === Pēc Putina kļūšanas par KF prezidentu tās aizsardzības izdevumi līdz 2006. gadam četrkāršojās.<ref>{{Atsauce|publisher=FBIS: Informatsionno-Analiticheskoye Agentstvo Marketing i Konsalting|date=14 March 2006|title=Russia: Assessment, Adam Baltin Interview, Opinion Poll on State of Armed Forces}}</ref> [[2008. gads|2008]]. gada oficiālās valdības militārās izmaksas bija 40 miljardi [[ASV dolārs|USD]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20080226/100080440.html|title=Russian defense spending to grow 20% in 2008, to $40 bln|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-03-13|archive-date=2008-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080314040221/http://en.rian.ru/russia/20080226/100080440.html}}</ref> tomēr dažādi avoti, tai skaitā ASV izlūkdienests,<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.abcnews.go.com/WN/story?id=3728855 | title= Rice: Russia's Military Moves 'a Problem'|publisher=ABC News| accessdate=2008-01-06}}</ref> un [[Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts]]<ref name=iiss>{{Laikraksta atsauce|journal=International Institute for Strategic Studies|title=Overview of the major Asian Powers (page 31)|url=http://www.csis.org/media/csis/pubs/060626_asia_balance_powers.pdf|accessdate=2008-01-27|format=PDF|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073401/https://www.csis.org/media/csis/pubs/060626_asia_balance_powers.pdf}}</ref> uzskatīja, ka Krievijas militārie izdevumi bija ievērojami lielāki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalsecurity.org/military/world/spending.htm|publisher=Global Security|title=World Wide Military Expenditures| accessdate= 2008-01-06}}</ref> No 2006. līdz 2015. gadam karaspēkā norisinājās pamatapbruņojuma atjaunināšana ar apmēram 200 miljardu USD vērta militārā aprīkojuma piegādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.guardian.co.uk/world/2007/feb/09/russia.usa |publisher=Guardian|title=Big rise in Russian military spending raises fears of new challenge to west|accessdate=2008-01-06}}</ref> Bijušā aizsardzības ministra [[Anatolijs Serdjukovs|Anatolija Serdjukova]] vadībā tika sākta militārā reforma, lai uzlabotu karaspēka organizāciju un efektivitāti.<ref name="defensebrief">{{Laikraksta atsauce|last=Ruslan|first=Pukhov|date=2009|title=Serdyukov Cleans Up the Arbat|journal=[[Moscow Defense Brief]]|publisher=Centre for Analysis of Strategies and Technologies|issue=#1 (15) / 2009|url=http://mdb.cast.ru/mdb/1-2008/item2/article1/|accessdate=2009-05-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080818210933/http://mdb.cast.ru/mdb/1-2008/item2/article1/|archivedate=2008-08-18}}</ref> Galvenā šīs reformas ideja bija armijas pārveide no masveida mobilizācijas karaspēka par profesionālā militārā dienesta karspēku, kurā vairs nepastāvētu kara apgabali, frontes, armijas, bet gan rietumos izplatītā brigāžu līmeņa sistēma.<ref name="barabanov">{{Tīmekļa atsauce|url=http://cast.ru/eng/?id=333| title= The Army's Chief Destroyer | last= Barabanov | first= Mikhail | date= 2009-02-16 | publisher= The Moscow Times| accessdate= 2009-05-19}}</ref> Serdjukovs sāka plānošanu centrālās administrācijas personāla samazināšanai par 30%.<ref name="defensebrief"/> Viņš arī pieprasīja radikālu Krievijas virsnieku korpusa samazināšanu. Uz katriem divarpus karavīriem bija viens [[virsnieks]], bet pēc reformas bija jābūt vienam uz 15. Reforma nozīmēja 200 000 darba vietu zaudēšanu un pret to kvēli iestājās "vecā gvarde".<ref name="whewell">{{Tīmekļa atsauce | url= http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/newsnight/7947082.stm | title= INSIDE RUSSIA - MILITARY REFORMS| last= Whewell|first=Tim|date=2009-03-17|publisher=BBC News|accessdate=2009-05-19}}</ref> Spiediena rezultātā galējais piemērojamo samazinājumu termiņš tika pārvietots no 2012. uz 2016. gadu.<ref name="whewell"/> Serdjukova galvenie mērķi bija akūtu un ilgstošu problēmu kā, piemēram, Krievijas aizsardzības rūpnieciskās un apgādes politikas neefektivitāte risināšana.<ref name="defensebrief"/> [[Attēls:Alabino220415part1-54.jpg|thumb|200px|Stratēģiskā kodolraķešu sistēma ''[[RS-24 Jars]]'']] === Kodolieroči === Krievijas Federācijai ir lielākais [[kodolieroči|kodolieroču]] arsenāls pasaulē. Tai ir otra lielākā ar [[ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] aprīkoto [[zemūdene|zemūdeņu]] flote un tā ir vienīgā valsts, izņemot [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]], kurai ir moderni stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] spēki.<ref name=fas>{{Tīmekļa atsauce|title=Status of Nuclear Powers and Their Nuclear Capabilities|publisher=Federation of American Scientists|url=http://www.fas.org/nuke/guide/summary.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> 2018. gadā Krievijas bruņotajiem spēkiem bija 1444 kodollādiņi (2. vieta aiz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/factsheets/Russian-Strategic-Nuclear-Forces-Under-New-START|dead-url=yes|title=Russian Strategic Nuclear Forces Under New START|accessdate=2019-10-09|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190715054959/https://www.armscontrol.org/factsheets/Russian-Strategic-Nuclear-Forces-Under-New-START|archivedate=2019-07-15}}</ref> Saskaņā ar Krievijas Federācijas militāro doktrīnu tai reaģējot uz agresiju, izmantojot masu iznīcināšanas ieročus, ir tiesības izmantot [[Kodolieroči|kodolieročus]], kā arī izmantot parastos ieročus, gadījumā, ja tiek apdraudēta valsts pastāvēšana<ref>[http://static.kremlin.ru/media/events/files/41d527556bec8deb3530.pdf 27.Pants (krieviski)]</ref> == Demogrāfija == {{Pamatraksts|Krievijas demogrāfija}} <div style="font-size: 90%"> {| class="wikitable" border="1" table cellspacing="0" style="border:1px black; float:left; margin-left:1em;" ! style="background:#F99;" colspan="2"|Etniskais sastāvs (2010)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-url=https://web.archive.org/web/20120118212344/http://www.perepis-2010.ru/results_of_the_census/result-december-2011.ppt |archive-date=18 January 2012 |title=ВПН-2010 |website=perepis-2010.ru}}</ref> |- |[[Krievi]]||80,9% |- |[[Tatāri]]||3,9% |- |[[Ukraiņi]]||1,4% |- |[[Baškīri]]||1,1% |- |[[Čuvaši]]||1,0% |- |[[Čečeni]]||1,0% |- |Citi/nenosauktie||10,7% |} </div> [[Attēls:Population of Russia.PNG|thumbnail|200px|Iedzīvotāju skaita izmaiņas Krievijā]] Krievijas Federācijā dzīvo vairāk kā 160 etnisko grupu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=1 June 2007: A great number of children in Russia remain highly vulnerable|publisher=United Nations Children's Fund|url=http://www.unicef.org/russia/media_6762.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2008-01-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20080103035733/http://www.unicef.org/russia/media_6762.html}}</ref> Lai gan Krievijas iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši liels, valsts milzīgo izmēru dēļ apdzīvotības blīvums ir zems.<ref>Skatīt [[Valstu uzskaitījums pēc apdzīvojuma blīvuma|Valstu uzskatījumu pēc apdzīvojuma blīvuma]]</ref> Visblīvāk apdzīvota ir Krievijas Federācijas Eiropas daļa, [[Urāli|Urālu]] kalnu apkaime un dienvidrietumu [[Sibīrija]]. Valsts pastāvīgo iedzīvotāju skaits uz {{dat|2009|1|1}} bija 141 903 979 cilvēki. 2008. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 121 400 cilvēkiem vai par 0,085% (2007. gadā — par 212 000 vai 0,15% un 2006. gadā — par 532 000 vai 0,37%). 2008. gadā par 2,7% turpināja pieaugt [[Cilvēku migrācija|migrācija]] ar 281 615 migrantiem, kas ieradās Krievijas Federācijā, 95% no tiem ieradās no [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] valstīm, lielais vairums bija krievi vai [[krievvalodīgie]].<ref name=demo>{{Tīmekļa atsauce|accessdate=2008-03-05|title=Demography|publisher=Federal State Statistics Service|url=http://www.gks.ru/bgd/free/b08_00/IssWWW.exe/Stg/d01/7-0.htm|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080225172120/http://www.gks.ru/bgd/free/b08_00/IssWWW.exe/Stg/d01/7-0.htm|archivedate=2008-02-25}}</ref><ref name=gks>[http://www.gks.ru/free_doc/2010/demo/dem-sit-09.doc Modern demographics of Russia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101217150324/http://www.gks.ru/free_doc/2010/demo/dem-sit-09.doc |date={{dat|2010|12|17||bez}} }} by [[Rosstat]]. Retrieved on October 5, 2010</ref> Krievu [[emigranti|emigrantu]] skaits samazinājās par 16% līdz 39 508, no tiem 66% devās uz citām NVS valstīm. Ir aplēsts, ka valstī ir 10 miljoni nelegālu imigrantu no bijušajām Padomju Savienības valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia cracking down on illegal migrants|publisher=International Herald Tribune|date=15 January 2007|url=http://www.iht.com/articles/2007/01/15/news/migrate.php|accessdate =}}</ref> Aptuveni 116 miljoni etnisko [[krievi|krievu]] dzīvo Krievijas Federācijā,<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_02.php Ethnic groups in Russia], 2002 census, ''Demoscope Weekly''. Retrieved 5 February 2009</ref> bet bijušajās [[Padomju Savienība]]s republikās, galvenokārt [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Kazahstāna|Kazahstānā]] — vairāk kā 20 miljoni.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/4420922.stm Russians left behind in Central Asia], BBC News, November 23, 2005.</ref> 73% iedzīvotāju dzīvo pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Resident population|publisher=Federal State Statistics Service|url=http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/05-01.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120303135317/http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/05-01.htm|archivedate=2012-03-03}}</ref> Pēc 2002. gada skaitīšanas rezultātiem divas lielākās pilsētas Krievijā ir [[Maskava]] (12 381 000 iedzīvotāju) un [[Sanktpēterburga]] (5 282 000). Vienpadsmit citās pilsētās ir starp vienu un diviem miljoniem iedzīvotāju: [[Čeļabinska|Čeļabinskā]], [[Kazaņa|Kazaņā]], [[Novosibirska|Novosibirskā]], [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]], [[Omska|Omskā]], [[Perma|Permā]], [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]], [[Samara|Samarā]], [[Ufa|Ufā]], [[Volgograda|Volgogradā]] un [[Jekaterinburga|Jekaterinburgā]]. Lielākais iedzīvotāju skaits bija [[1991]]. gadā — 148 689 000, bet tad sākās straujš kritums 1990. gadu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://countrystudies.us/russia/29.htm|publisher=Library of Congress| title= Demographics| accessdate=2008-01-16}}</ref> Pateicoties miršanas apjoma samazinājumam, dzimstības un imigrācijas apjomu palielinājumam, iedzīvotāju skaita kritums pakāpeniski samazinājās. Saskaņā Krievijas Federācijas Valsts Statistikas pārvaldes datiem, mirstības rādītājs valstī 2007. gadā samazinājās par 4%, salīdzinot ar 2006. gadu, sasniedzot apmēram 2 miljonus mirušo, tajā pat laikā dzimstības rādītājs gadu no gada pieauga par 8,3% līdz 1,6 miljoniem jaundzimušo.<ref name=ri>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20080221/99803097.html|title=Russia's population down 0.17% in 2007 to 142 mln|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-03-11|archive-date=2008-03-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20080314002231/http://en.rian.ru/russia/20080221/99803097.html}}</ref> Lai gan dzimstības līmenis ir salīdzināms ar citu Eiropas valstu dzimstības līmeni (12,1 jaundzimušais uz 1000 cilvēkiem 2008. gadā, salīdzinot ar [[Eiropas Savienība]]s vidējo 9,90 uz 1000),<ref name="gks"/> tomēr Krievijas Federācijā ir būtiski augstāki mirstības rādītāji (2008. gadā mirstības līmenis bija 14,7 uz 1000 cilvēkiem,<ref name="gks"/> salīdzinājumā ar [[Eiropas Savienība]]s vidējo 10,28 uz 1000).<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=The World Factbook|title=Rank Order — Birth rate|publisher=Central Intelligence Agency|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html|accessdate=2009-04-25|archive-date=2013-03-10|archive-url=https://www.webcitation.org/6F0FiNNzQ?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html}}</ref> {{Krievijas lielākās pilsētas‎}} {{clear}} === Izglītība === Krievijas Federācijas [[Krievijas konstitūcija|konstitūcija]] visiem pilsoņiem garantē bezmaksas izglītību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 43 para. 1)| url= http://www.constitution.ru/en/10003000-03.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> un 99,4% no tiem prot lasīt un rakstīt.<ref name=cia/> Lai iestātos augstākās izglītības mācību iestādēs, ir jāiztur konkursi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Smolentseva|first=Anna|title=Bridging the Gap Between Higher and Secondary Education in Russia|url=http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/News19/text13.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071123162906/http://www.bc.edu/bc_org/avp/soe/cihe/newsletter/News19/text13.html|archivedate=2007-11-23}}</ref> Ir augsta līmeņa zinātniskie pētījumi, īpaši kosmosa un aviācijas jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia Country Guide| publisher= EUbusiness.com| url=http://www.eubusiness.com/Russia/russia-country-guide/|accessdate=2007-12-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=U.S. Department of State|title=Background Note: Russia|url=http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3183.htm|accessdate=2008-01-02|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080109033436/http://www.state.gov/r/pa/ei/bgn/3183.htm|archivedate=2008-01-09}}</ref> Valdība piešķir naudas līdzekļus, lai segtu mācību maksas noteiktu kvotu ietvaros, vai noteiktam studentu skaitam katrai valsts iestādei, studentiem tiek maksāta neliela [[stipendija]] un nodrošināta bezmaksas dzīvošana. Tomēr izglītības iestādes pašas nav spējīgas nodrošināt atbilstošas skolotāju algas, stipendijas studentiem un uzturēt savas ēkas,<ref name=education2>{{Tīmekļa atsauce|title=Higher education structure|publisher=State University Higher School of Economics|url=http://www.hse.ru/lingua/en/rus-ed.html|accessdate=2007-12-27}}</ref> tādēļ daudzas valsts iestādes sāka ieviest maksas mācību vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Higher Education Institutions|url=http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/08-10.htm|publisher=Federal State Statistics Service|accessdate=2008-01-01|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120303145808/http://www.gks.ru/free_doc/2007/b07_12/08-10.htm|archivedate=2012-03-03}}</ref> un parādījās daudzas privātās augstākās izglītības iestādes.<ref name=education2/> === Valoda === {{Pamatraksts|Krievu valoda}} [[Attēls:Two largest ethnic minority by federal subject 2010.jpg|thumb|200px|Minoritāšu valodas Krievijas Federācijas subjektu teritorijās. Teritorijas krāsa norāda uz visizplatītāko minoritātes valodu, bet kvadrāts tajā uz otro izplatītāko minoritātes valodu (2010. gada tautskaites dati).]] Krievijas Federācijā mīt aptuveni 160 etniskās grupas, kas runā apmēram 100 valodās.<ref name=britannica/> Saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana|skaitīšanu]] 142,6 miljoni cilvēku prot [[krievu valoda|krieviski]], viņiem seko 5,3 miljoni [[tatāru valoda|tatāru valodā]] runājošo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.perepis2002.ru/index.html?id=87|title=Russian Census of 2002|work=4.3. Population by nationalities and knowledge of Russian; 4.4. Spreading of knowledge of languages (except Russian)|publisher=Federal State Statistics Service|accessdate=2008-01-16|archive-date=2020-06-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20200622151329/http://www.perepis2002.ru/index.html?id=87}}</ref> Konstitūcija formāli ļauj atsevišķām republikām padarīt viņu dzimto valodu par otru oficiālo kopā ar krievu valodu, taču faktiski vienīgā oficiālā valsts valoda ir krievu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The Constitution of the Russian Federation|work=(Article 68, para. 2)|url=http://www.constitution.ru/en/10003000-04.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Neskatoties uz plašo izkliedi, krievu valoda ir viendabīga visā Krievijas Federācijas teritorijā. Krievu valoda ir visplašāk lietotā [[slāvu valodas|slāvu valoda]].<ref name=toronto>{{Tīmekļa atsauce|title=Russian|publisher=University of Toronto|url=http://learn.utoronto.ca/Page625.aspx|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070106002617/http://learn.utoronto.ca/Page625.aspx|archivedate=2007-01-06}}</ref> Krievu valoda pieder [[indoeiropiešu valodu saime]]i un ir viena no austrumslāvu valodām; pārējās ir [[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un [[ukraiņu valoda]]s (un, iespējams, [[rusīnu valoda|rusīnu]]). Tomēr pie austrumslāvu valodām nepieder [[baznīcslāvu valoda]] jeb senbulgāru valoda, kuras rakstiskie paraugi Krievijas Federācijā ir saglabājušies kopš 10. gadsimta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007|title=Russian language|url=http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071216235358/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html|archivedate=2007-12-16}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071216235358/http://encarta.msn.com/encyclopedia_761572449/Russian_Language.html |date=2007-12-16 }}</ref> Krievu valoda ir viena no sešām oficiālajām [[Apvienotās Nācijas|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] valodām. === Reliģija === [[Attēls:Moscow - Cathedral of Christ the Saviour.jpg|thumbnail|150px| [[Kristus Glābēja katedrāle]] Maskavā]] Krievijas Federācijas tradicionālās reliģijas ir [[kristietība]], [[islāms]], [[budisms]] un [[jūdaisms]], ko likums, kas tika pieņemts 1997. gadā, uzskatīta par daļu no Krievijas "vēsturiskā mantojuma".<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Bell| first= Imogen| title=Eastern Europe, Russia and Central Asia|url=http://books.google.com/books?id=EPP3ti4hysUC&pg=PA47&lpg=PA47&dq=respecting+christianity+islam+buddhism+judaism+and+other&source=web&ots=pppIldMuS1&sig=KikE3NJkzMEdWt4rU9EoeN03-6o|accessdate=2007-12-27}}</ref> Ticīgo skaita novērtējums dažādu avotu vidū plaši svārstās, un dažos ziņojumos neticīgo skaits tiek novērtēts 16—48% lielumā no visa iedzīvotāju skaita.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Zuckerman|first=Phil|title=Atheism: Contemporary Rates and Patterns, chapter in The Cambridge Companion to Atheism, ed. by Michael Martin|publisher=Cambridge University Press|year=2005|isbn=}}</ref> Krievijā dominējošā reliģija ir [[Krievu pareizticība]].<ref name=relig>{{Tīmekļa atsauce|title=Religion In Russia|publisher=Embassy of the Russian Federation|url=http://www.russianembassy.org/RUSSIA/religion.htm|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100219172802/http://www.russianembassy.org/russia/religion.htm|archivedate=2010-02-19}}</ref> 95% no reģistrētajām pareizticīgo draudzēm pieder Krievu Pareizticīgajai baznīcai, lai gan ir vairākas citas mazākas pareizticīgo baznīcas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title={{ru ikona}} Сведения о религиозных организациях, зарегистрированных в Российской Федерации По данным Федеральной регистрационной службы|date=December 2006| url= http://www.religare.ru/article36302.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Lielais vairums pareizticīgo neapmeklē baznīcu regulāri, tomēr tajā saskata Krievijas mantojuma un kultūras simbolu.<ref name=encarta>{{Tīmekļa atsauce| last= Microsoft Encarta Online Encyclopedia 2007| title= Russia| url= http://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html| accessdate= 2007-12-27| archiveurl= https://web.archive.org/web/20080109010927/https://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html| archivedate= 2008-01-09}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080109010927/https://encarta.msn.com/encyclopedia_761569000_6/Russia.html |date=2008-01-09 }}</ref> Pastāv arī citas kristīgās konfesijas, kā [[Romas katoļi]], [[Armēņu gregoriāņi]] un dažādas [[protestantisms|protestantu]] konfesijas. 2007. gada Starptautiskajā reliģiskās brīvības ziņojumā sacīts, ka apmēram 100 miljoni Krievijas Federācijas pilsoņu uzskata sevi par pareizticīgajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.state.gov/g/drl/rls/irf/2007/90196.htm |accessdate=2008-04-08 |title=Russia}}</ref> Saskaņā ar Krievijas Sabiedriskās domas pētījumu centra aptauju 63% no respondentiem uzskatīja sevi par pareizticīgajiem, 6% no respondentiem par musulmaņiem un mazāk kā 1% vai nu par budistiem, vai katoļiem, vai protestantiem vai ebrejiem. Pārējie 12% sacīja, ka viņi tic [[Dievs|Dievam]], bet nepraktizē nevienu no reliģijām, bet 16% teica, ka viņi ir neticīgie.<ref name=religionsurvey>{{Tīmekļa atsauce|title={{ru ikona}} Опубликована подробная сравнительная статистика религиозности в России и Польше|publisher=religare.ru|date=6 June 2007|url=http://www.religare.ru/article42432.htm| accessdate=2007-12-27}}</ref> Ir aprēķināts, ka Krievijas Federācijā dzīvo apmēram 15—20 miljoni musulmaņu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Fact Box: Muslims In Russia|publisher=Radio Free Europe|url=http://rfe.rferl.org/featuresarticle/2005/07/b7d5e783-749f-4e6a-b77e-8932ece7ad53.html?napage=2|accessdate=2007-12-27}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=timesmuslim>{{Tīmekļa atsauce| last= Page| first= Jeremy| title=The rise of Russian Muslims worries Orthodox Church|publisher=The Times| url= http://www.timesonline.co.uk/tol/news/world/article551693.ece|accessdate=2007-12-27}}</ref> tomēr tikai 7 līdz 9 miljoni cilvēku stingri ievēro islāma ticību.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://www.interfax-religion.com/?act=news&div=2869|publisher=Interfax|title=20Mln Muslims in Russia and mass conversion of ethnic Russians are myths — expert|accessdate=2008-04-01}}</ref> Ir aprēķināts, ka valstī ir no 3 līdz 4 miljoniem musulmaņu emigrantu no bijušajām padomju valstīm.<ref name=financialtimes>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's Islamic rebirth adds tension|publisher=Financial Times|url=http://www.ft.com/cms/s/0/3f3fba2c-474f-11da-b8e5-00000e2511c8.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071121232919/http://www.ft.com/cms/s/0/3f3fba2c-474f-11da-b8e5-00000e2511c8.html|archivedate=2007-11-21}}</ref> Vairums musulmaņu dzīvo Volgas-Urālu reģionā, kā arī Ziemeļkaukāzā, Maskavā,<ref>[https://web.archive.org/web/20090625054712/http://www.voanews.com/english/archive/2007-06/2007-06-27-voa4.cfm Russia Faces Population Dilemma], VOA News, June 18, 2007</ref> Sanktpēterburgā un Rietumsibīrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Mainville| first=Michael|title=Russia has a Muslim dilemma|work=Page A - 17|publisher=San Francisco Chronicle|date=19 November 2006|url=http://sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=/c/a/2006/11/19/MNGJGMFUVG1.DTL| accessdate= 2007-12-27}}</ref> Budisms ir tradicionālā reliģija trijos Krievijas Federācijas reģionos: [[Burjatija|Burjatijā]], [[Tiva|Tivā]] un [[Kalmikija|Kalmikijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| last= Nettleton| first= Steve| title= Prayers for Ivolginsky| publisher= CNN| url= http://www.cnn.com/SPECIALS/2000/russia/story/train/ivolginsky.monastery/| accessdate= 2007-12-27| archive-date= 2001-11-22| archive-url= https://web.archive.org/web/20011122131758/http://www.cnn.com/SPECIALS/2000/russia/story/train/ivolginsky.monastery/}}</ref> Daži Sibīrijas un Tālo Austrumu reģionu, Jakutijas, Čukotkas un citi iedzīvotāji līdz ar galvenajām reliģijām praktizē [[šamanisms|šamanismu]], [[panteisms|panteismu]] un [[pagānisms|pagānu]] rituālus. Reliģiskā ierosme notiek galvenokārt pa etnisko līniju. Lielais vairums slāvu ir pareizticīgie. Tjurku valodās runājošie vairākumā ir musulmaņi, lai gan atsevišķas tjurku grupas Krievijā tādas nav.<ref name=religion2>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Religion|publisher=Encyclopædia Britannica Online|year=2007|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia|accessdate=2007-12-27}}</ref> == Tautsaimniecība == [[Attēls:GDP of Russia since 1989.svg|thumb|200px|Krievijas Federācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas (1989–2016).]] [[Attēls:Average per capita income in Russia, 1995-2015.png|thumb|200px|Vidējais ienākums uz vienu cilvēku ASV dolāros (1995-2015).]] [[Attēls:Rosneft-azs.jpg|thumbnail|200px|left|''[[Rosneft]]'' degvielas uzpildes stacija. Krievija ir pasaulē vadošā dabasgāzes un otra vadošā naftas eksportētājvalsts]] [[Attēls:Russia Regional product pc.svg|thumbnail|200px|Saražotās produkcijas daudzums uz vienu cilvēku. Tumšāka krāsa atbilst augstākam saražotās produkcijas daudzumam]] Ekonomiskā krīze, kas piemeklēja visas postpadomju valstis 1990. gados, bija gandrīz divreiz dziļāka nekā [[Lielā depresija]] 1930. gados Rietumeiropā un Savienotajās Valstīs.<ref>See “What Can Transition Economies Learn from the First Ten Years? A New World Bank Report,” in ''Transition Newsletter'' (http://worldbank.org/transitionnewsletter/janfeb2002 {{Webarchive|url=http://webarchive.loc.gov/all/20130609102438/http://worldbank.org/transitionnewsletter/janfeb2002 |date={{dat|2013|06|09||bez}} }}). [http://www.k-a.kg/?nid=5&value=6]</ref><ref name=Russia>Robert D. Kaplan. [http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9B03E4D91E3AF93BA35753C1A9669C8B63 "Who Lost Russia?"]. The New York Times. October 8, 2000.</ref> Pat pirms [[1998. gada Krievijas finansiālā krīze|1998. gada krīzes]] Krievijas [[iekšzemes kopprodukts]] (IKP) bija puse no tā, kāds tas bija 1990. gadu sākumā.<ref name=Russia/> Kopš gadsimtu mijas ekonomikas pieaugumu Krievijā ir veicinājušas [[nafta]]s cenu celšanās, pieaugošās ārvalstu [[investīcija]]s, lielāks iekšzemes patēriņš un lielāka politiskā stabilitāte. Pēc 1998. gada finansu krīzes un pēc deviņiem kārtīgiem pieauguma gadiem, valsts pabeidza 2007. gadu ar vidējo IKP pieaugumu 7% gadā. 2007. gadā Krievijas IKP bija 2,076 triljoni [[ASV dolārs|USD]] — 6. lielākais pasaulē ar IKP pieaugumu 8,1% apmērā no iepriekšējā gada. Galvenokārt pieaugumu radīja nevis tirdznieciskie pakalpojumi un preces iekšējā tirgū, bet gan naftas vai [[derīgais izraktenis|derīgo izrakteņu]] ieguve un eksports.<ref name=cia/> Vidējā [[mēnešalga]] 2008. gada sākumā Krievijā bija 700 USD, salīdzinoši 2000. gadā — 80 USD.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russians weigh an enigma with Putin’s protégé| publisher=MSNBC|url=http://www.msnbc.msn.com/id/24443419/|accessdate=2008-05-09}}</ref> Apmēram 14% krievu 2007. gadā dzīvoja zem valsts [[nabadzība]]s līmeņa,<ref name="RIA">{{Tīmekļa atsauce|publisher=RIA Novosti|title=Russia’s economy under Vladimir Putin: achievements and failures|url=http://en.rian.ru/analysis/20080301/100381963.html|accessdate=2008-05-09|archive-date=2013-09-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130913020517/http://en.rian.ru/analysis/20080301/100381963.html}}</ref> kas ir ievērojami mazāk nekā 40% 1998. gadā — ļaunākajā pēcpadomju sabrukuma periodā.<ref name="https://datahelpdesk.worldbank.org"> [https://datahelpdesk.worldbank.org/knowledgebase/articles/906519-world-bank-country-and-lending-groups], ''[[World Bank]]''</ref> [[Bezdarbs]] Krievijā 2007. gadā bija 6%, salīdzinot ar 12,4% 1999. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| publisher=RIA Novosti| title=Russia's unemployment rate down 10% in 2007 - report| url=http://en.rian.ru/russia/20080208/98724898.html| accessdate=2008-05-09| archive-date=2013-07-26| archive-url=https://web.archive.org/web/20130726213945/http://en.rian.ru/russia/20080208/98724898.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=indexmundi.com|title=Russia — Unemployment rate (%)|url=http://www.indexmundi.com/g/g.aspx?c=rs&v=74|accessdate=2008-05-09}}</ref> Krievijas Federācijai ir pasaulē lielākie [[dabasgāze]]s krājumi, otrie lielākie [[akmeņogles|akmeņogļu]] krājumi un astotie lielākie [[nafta]]s krājumi. Tā ir vadošā pasaules dabasgāzes eksportētāja un otra lielākā naftas eksportētāja. Nafta, dabasgāze, [[metāli]] un [[kokmateriāli]] sastāda vairāk nekā 80% no Krievijas [[eksports|eksporta]] uz ārzemēm.<ref name=cia/> Tomēr kopš 2003. gada dabisko resursu eksporta ekonomiskā nozīme sāka samazināties, jo ievērojami nostiprinājās iekšējais tirgus. Par spīti augstajām enerģijas cenām, nafta un gāze 2007. gadā sastādīja tikai 5,7% no Krievijas IKP.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia fixed asset investment to reach $370 bln by 2010 - Kudrin|publisher=RIA Novosti|url=http://en.rian.ru/business/20070921/80301609.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2008-01-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20080104012742/http://en.rian.ru/business/20070921/80301609.html}}</ref> Atšķirībā no daudzām citām ar resursiem bagātām valstīm, Krievijai ir senākas izglītības, zinātnes un rūpniecības tradīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: How Long Can The Fun Last?| publisher= BusinessWeek| url= http://www.businessweek.com/globalbiz/content/dec2006/gb20061207_520461_page_2.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Valstī ir vairāk [[universitāte|universitāšu]] beidzēju nekā citās Eiropas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=CEE Biweekly (page 6)|publisher=UNESCO Institute for Statistics, UniCredit New Europe Research Network|url=http://www.unicredit-tiriac.ro/pdf/CEE-Biweekly_07-05-24.pdf|accessdate=2008-03-28|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080402021134/http://www.unicredit-tiriac.ro/pdf/CEE-Biweekly_07-05-24.pdf|archivedate=2008-04-02}}</ref> 2001. gadā pieņemtā [[nodoklis|nodokļu]] likumdošana samazināja iedzīvotāju nodokļu nastu un krasi palielināja valsts ieņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Tavernise|first=Sabrina|title=Russia Imposes Flat Tax on Income, and Its Coffers Swell|publisher=The New York Times|date=23 March 2002| url= http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9E01E0DC163BF930A15750C0A9649C8B63|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijā ir vienotais privāto ienākumu nodoklis 13 procentu apmērā. Saskaņā ar 2007. gada pētījumiem Krievija bija starp valstīm ar vispievilcīgāko nodokļu sistēmu individuālajām saimniecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Rabushka|first=Alvin|title=The Flat Tax at Work in Russia: Year Three|publisher=Hoover Institution|url=http://www.hoover.org/research/russianecon/essays/5144587.html|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080125164024/http://www.hoover.org/research/russianecon/essays/5144587.html|archivedate=2008-01-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Global personal taxation comparison survey — market rankings|publisher=Mercer (consulting firms)|url=http://www.mercer.com.au/pressrelease/details.htm?idContent=1287670|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110427032348/http://www.mercer.com.au/pressrelease/details.htm?idContent=1287670|archivedate=2011-04-27}}</ref> Kopš 2001. gada federālais budžets bija ar pārpalikumu un Krievija izmantoja ienākumus no tās [[Krievijas Federācijas Stabilizācijas fonds|Krievijas Federācijas Stabilizācijas fonda]], lai priekšlaicīgi nomaksātu visus padomju ēras suverēnos parādus [[Parīzes klubs|Parīzes klubam]] un [[Starptautiskais valūtas fonds|Starptautiskajam valūtas fondam]]. Ar naftas eksportu nopelnītais ļāva Krievijai palielināt tās ārējās rezerves no 12 miljardiem USD 1999. gadā līdz 597,3 miljardiem USD 2008. gadā, kas bija trešās lielākās rezerves pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cbr.ru/Eng/statistics/credit_statistics/print.asp?file=inter_res_08_e.htm|title=International Reserves of the Russian Federation in 2008|publisher=The Central Bank of the Russian Federation|accessdate=2008-07-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080914211934/http://cbr.ru/eng/statistics/credit_statistics/print.asp?file=inter_res_08_e.htm|archivedate=2008-09-14}}</ref> Valsts spēja būtiski samazināt tās agrāko ievērojamo ārējo parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's foreign debt down 31.3% in Q3—finance ministry|publisher=RIA Novosti|url=http://en.rian.ru/russia/20061031/55272320.html|accessdate=2007-12-27|archive-date=2012-02-15|archive-url=https://www.webcitation.org/65T8o7rP6?url=http://en.rian.ru/russia/20061031/55272320.html}}</ref> Pēc [[1998. gada finanšu krīze]]s Krievija uzlaboja savu starptautisko finansu stāvokli,<ref name=cia/> tomēr Krievijas Federācijas ekonomiskā attīstība bija ģeogrāfiski nevienmērīga — [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] pieauguma apjoms attiecībā pret valsts IKP bija neproporcionāli liels.<ref>{{ru ikona}} {{Tīmekļa atsauce|title=Gross regional product by federal subjects of the Russian Federation 1998—2006|url=http://www.gks.ru/bgd/free/b01_19/IssWWW.exe/Stg/d000/vrp98-06.htm|accessdate=2008-06-30|publisher=Federal State Statistics Service|archive-date=2019-08-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20190827215907/http://www.gks.ru/bgd/free/b01_19/IssWWW.exe/Stg/d000/vrp98-06.htm}}</ref> Daudzās apdzīvotās vietās, sevišķi [[Sibīrija|Sibīrijā]] un lauku apvidos, attīstība ievērojami kavējās. Tomēr vidusšķira palielinājās no 8 miljoniem cilvēku 2000. gadā līdz 55 miljoniem cilvēku 2006. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia: How Long Can The Fun Last?|publisher=BusinessWeek|url=http://www.businessweek.com/globalbiz/content/dec2006/gb20061207_520461.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Krievijas Federācijā 2007. gadā dzīvoja 50 no pasaules 110 miljardieriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|accessdate=2008-04-19|url=http://www.reuters.com/article/businessNews/id USL189270520080418?feedType=RSS&feedName=businessNews|author=Robin Paxton|title=A billion dollars not enough for Russian rich list|publisher=Forbes}}{{Novecojusi saite}}</ref> Noteicošais faktors ekonomikas izaugsmē bija ražošanas, darba algas un patēriņa pieaugumu apvienojums.<ref name=imf>{{Tīmekļa atsauce|last=Lipsky|first=John|title=Statement by John Lipsky, First Deputy Managing Director of the International Monetary Fund|work=Press Release No. 07/126|publisher=International Monetary Fund| url= http://www.imf.org/external/np/sec/pr/2007/pr07126.htm|accessdate=2007-12-27}}</ref> Tomēr [[Pasaules Banka]] norādīja uz grūtībām ar ko jāsaskaras valsts ekonomikai, kā ekonomikas dažādošana, mazo un vidējo uzņēmumu skaita pieauguma veicināšana, cilvēciskā kapitāla veidošana un kopējās vadības uzlabošana, bet novecojoša un pēc gadiem ilgas nevērīgas izturēšanās neatbilstoša [[infrastruktūra]] tika uzrādīta par ekonomiskās izaugsmes vājāko vietu.<ref name="nosaukums-1" /> Pēc [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīze]]s sākuma Krievijas valdība 2008. gadā apsolīja līdz 2020. gadam investēt infrastruktūrā 1 triljonu [[USD]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.rian.ru/russia/20070920/80058850.html|publisher=RIA Novosti|accessdate=2008-07-31|title=Russia to invest $1 trillion in infrastructure by 2020 - ministry|archive-date=2011-04-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20110428135337/http://en.rian.ru/russia/20070920/80058850.html}}</ref> Pēc Krievijas atbalstīto [[Donbasa karš|Ukrainas separātistu militārās ofensīvas]] sākšanās ASV, ES, Japāna un vairākas citas valstis ieviesa ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, kas noveda pie tās ekonomikas lejupslīdes un [[Krievijas rublis|rubļa]] devalvācijas. Krievijas Federācijas IKP pārmaiņas kopš 1998. gada finanšu krīzes pēc [[Pasaules banka]]s datiem:<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.KD.ZG/countries |title=GDP growth (annual %) |website=worldbank.org |publisher=World Bank Group |accessdate=19 July 2016}}</ref><ref name=" World Bank">{{tīmekļa atsauce|url= https://openknowledge.worldbank.org/bitstream/handle/10986/25823/9781464810169.pdf#page=24|title= World Bank forecasts for Russia, January 2017|publisher=[[World Bank]]|accessdate=2 February 2017}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align:right" |- !style="background:#f3fff3"|Gads !style="background:#f3fff3"|'''1999''' !style="background:#f3fff3"|'''2000''' !style="background:#f3fff3"|'''2001''' !style="background:#f3fff3"|'''2002''' !style="background:#f3fff3"|'''2003''' !style="background:#f3fff3"|'''2004''' !style="background:#f3fff3"|'''2005''' !style="background:#f3fff3"|'''2006''' !style="background:#f3fff3"|'''2007''' !style="background:#f3fff3"|'''2008''' !style="background:#f3fff3"|'''2009''' !style="background:#f3fff3"|'''2010''' !style="background:#f3fff3"|'''2011''' !style="background:#f3fff3"|'''2012''' !style="background:#f3fff3"|'''2013''' !style="background:#f3fff3"|'''2014''' !style="background:#f3fff3"|'''2015''' !style="background:#f3fff3"|'''2016''' |- !style="background:#f3fff3"|% IKP | 6,4 | 10,0 | 5,1 | 4,7 | 7,3 | 7,2 | 6,4 | 8,2 | 8,5 | 5,2 | -7,8 | 4,5 | 4,3 | 3,4 | 1,3 | 0,7 | -3,7 | -0,6 |} == Kultūra == === Klasiskā mūzika un balets === [[Attēls:Peter Tschaikowski.jpg|thumbnail|150px|[[Pēteris Čaikovskis]], krievu komponists]] Krievijas Federācijas daudzajām etniskajām grupām ir atšķirīgas [[tautas mūzika]]s tradīcijas. 19. gadsimtu Krievijas mūzikā iezīmēja saspīlējums starp klasisko komponistu [[Mihails Gļinka|Mihailu Gļinku]] un viņa sekotājiem, kas izmantoja krievu nacionālo identitāti un savās kompozīcijās iekļāva reliģiskus un tautiskus elementus, un [[Krievijas Muzikālā biedrība|Krievijas Muzikālo biedrību]], ko vadīja komponisti [[Antons Rubinšteins|Antons]] un [[Nikolajs Rubinšteins|Nikolajs Rubinšteini]]. Savukārt padomju laikā, saskaņā ar Staļina sociālistiskā reālisma politiku, mūzika tika ļoti rūpīgi kontrolēta. Pasaules slavu ieguva romantiskās ēras komponisti [[Pēteris Čaikovskis]] un [[Sergejs Rahmaņinovs]], simbolisma mūzikas pārstāvis [[Aleksandrs Skrjabins]], neoklasicisma pārstāvis [[Igors Stravinskis]], modernisma pārstāvji [[Sergejs Prokofjevs]] un [[Dmitrijs Šostakovičs]]. Krievijas [[konservatorija|konservatorijās]] skolojušies vijolnieki [[Dāvids Oistrahs]] un [[Gidons Krēmers]], čellists [[Mstislavs Rostropovičs]], pianisti [[Vladimirs Horovics]], [[Svjatoslavs Rihters]] un [[Emīls Gilels]] un dziedātāja [[Gaļina Višņevska]]. [[Attēls:Moscow Bolshoi Theatre 2011.JPG|thumbnail|left|Lielais teātris atrodas Maskavā]] 20. gadsimta sākumā slaveni kļuva baleta dejotāji [[Anna Pavlova]] un [[Vaslavs Ņižinskis]], bet impresārijs [[Sergejs Djagiļevs]] un viņa Krievu baleta viesizrādes ietekmēja baleta attīstību visā pasaulē.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Garafola|first=Lynn|title=Diaghilev's Ballets Russes| publisher= Oxford University Press|page=576|url=http://www.amazon.com/Diaghilevs-Ballets-Russes-Lynn-Garafola/dp/0195057015| isbn=0195057015|year=1989}}</ref> Arī padomju [[balets]] saglabāja 19. gadsimta krievu baleta tradīcijas<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Cashin|first=Kathryn Karrh|title=Alexander Pushkin's Influence on Russian Ballet — Chapter Five: Pushkin, Soviet Ballet, and Afterward|url=http://etd.lib.fsu.edu/theses/available/etd-04072005-133328/unrestricted/12_kkc_chap5.pdf|accessdate=2007-12-27|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080102150415/https://etd.lib.fsu.edu/theses/available/etd-04072005-133328/unrestricted/12_kkc_chap5.pdf|archivedate=2008-01-02}}</ref> un Padomju Savienības [[horeogrāfija]]s skolai piederēja [[Maija Pļisecka]], [[Rūdolfs Nurijevs]] un [[Mihails Barišņikovs]]. Krievijas Federācijā slavenākās ir [[Maskavas Lielais teātris|Maskavas Lielā teātra]] un Sanktpēterburgas [[Marijas teātris|Kirova]] baleta trupas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://petersburgcity.com/news/culture/2005/11/18/theatre/|title=A Tale of Two Operas|publisher=Petersburg City|accessdate=2008-01-11}}</ref> === Literatūra === {{pamatraksts|krievu literatūra}} [[Attēls:L.N.Tolstoy Prokudin-Gorsky.jpg|thumbnail|150px|[[Ļevs Tolstojs]], krievu rakstnieks]] Krievijā literatūras pirmsākumi datējami ar [[10. gadsimts|10. gadsimtu]], bet [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā to izveidoja vairāki izcili dzejnieki un rakstnieki. Šis laika posms un krievu dzejas Zelta laikmets aizsākās ar [[Aleksandrs Puškins|Aleksandru Puškinu]], kas tiek uzskatīts par mūsdienu krievu literatūras pamatlicēju un bieži tiek saukts par "krievu [[Viljams Šekspīrs|Šekspīru]]".<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|first=Catriona|title=Russian Literature: A Very Short Introduction (Very Short Introductions) (Paperback)|publisher=Oxford Paperbacks|url=http://www.amazon.co.uk/Russian-Literature-Short-Introduction-Introductions/dp/0192801449|isbn=0192801449|year=2001}}</ref> To 19. gadsimtā turpināja [[Antons Čehovs]], [[Mihails Ļermontovs]], [[Ļevs Tolstojs]], [[Nikolajs Gogolis]], [[Ivans Turgeņevs]] un [[Fjodors Dostojevskis]]. [[Ivans Gončarovs]], [[Mihails Saltikovs]], [[Aleksejs Pisemskis]] un [[Nikolajs Ļeskovs]] arī ir devuši stabilu ieguldījumu krievu prozā. No 1880. gadiem krievu literatūra sāka mainīties. Lielo romānistu laiks bija pagājis un krievu literatūrā par noteicošajiem žanriem uz vairākām desmitgadēm, kas pazīstamas kā krievu dzejas Sudraba laikmets, kļuva īsproza un dzeja. Starp 1893. un 1914. gadu krievu literatūrā iepriekš pārsvarā esošā [[reālisms|reālisma]] vietā par valdošo kļuva [[simbolisms]]. Tā laika vadošo rakstnieku vidū ir [[Valērijs Brjusovs]], [[Andrejs Belijs]], [[Vjačeslavs Ivanovs]], [[Aleksandrs Bloks]], [[Nikolajs Gumiļevs]], [[Dmitrijs Merežkovskis]], [[Fjodors Sologubs]], [[Anna Ahmatova]], [[Osips Mandelštams]], [[Marina Cvetajeva]], [[Leonīds Andrejevs]], [[Ivans Buņins]] un [[Maksims Gorkijs]]. Pēc Krievijas 1917. gada revolūcijām un sekojošā [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]], vairāki vispāratzīti rakstnieki pameta jaunizveidoto Padomju Savienību, tajā pat laikā radās jauna paaudze rakstnieku. 1930. gados, saskaņā ar Josifa Staļina sociālistiskā reālisma politiku, literatūru sažņaudza [[cenzūra]]. Pēc viņa nāves iestājās zināms atkusnis un literatūras ierobežojumi tika atcelti. Līdz 1970. un 1980. gadiem rakstnieki aizvien vairāk ignorēja sociālistiskā reālisma vadlīnijas. Starp padomju laika vadošajiem rakstniekiem ir [[Jevgeņijs Zamjatins]], [[Isaāks Bābels]], [[Ilfs un Petrovs]], [[Jurijs Oļeša]], [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]], [[Mihails Bulgakovs]], [[Boriss Pasternaks]], [[Aleksandrs Solžeņicins]], [[Vladimirs Majakovskis]], [[Mihails Šolohovs]], [[Jevgēņijs Jevtušenko]] un [[Andrejs Vozņesenskis]]. === Kinematogrāfija === Krievijas filmu industrija pēc [[Oktobra revolūcija]]s padarīja montāžu par kinematogrāfiskās izteiksmes galveno paņēmienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/394161/history-of-the-motion-picture|publisher=Encyclopædia Britannica|title=History of the motion picture: The Soviet Union|accessdate=2008-01-07}}</ref> Padomju kinematogrāfija tūlīt pēc 1917. gada revolūcijas bija jaunatradumu avots, radot tādas filmas kā "[[Bruņukuģis "Potjomkins" (filma)|Bruņukuģis "Potjomkins"]]".<ref name=film>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia::Motion pictures|publisher=Encyclopædia Britannica| year= 2007| url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/513251/Russia|accessdate=2007-12-27}}</ref> Padomju laika filmu veidotāji, it īpaši [[Sergejs Eizenšteins]] un [[Andrejs Tarkovskis]] bija vieni no visnovatoriskākajiem un ietekmīgākajiem [[kinorežisors|kinorežisoriem]]. Eizenšteins studēja arī pie filmu veidotāja un teorētiķa [[Ļevs Kuļešovs|Ļeva Kuļešova]], kurš pasaulē pirmajā filmu skolā [[Vissavienības Kinematogrāfijas institūts|Vissavienības Kinematogrāfijas institūtā]] Maskavā noformulēja novatorisku rediģēšanas procesu sauktu par montāžu. [[Dziga Vertovs|Dzigam Vertovam]], kura "kino-acs" teorijai, kad kamera, tāpat kā cilvēka acs, ir vislabāk izmantojama, lai izpētītu īsto dzīvi, bija milzīga ietekme uz dokumentāro filmu veidošanas un kinematogrāfiskā reālisma attīstību. 1932. gadā Staļins padarīja sociālistisko reālismu par valsts politiku; tas apspieda radošumu, tomēr daudzas šajā stilā uzņemtās padomju filmas bija mākslinieciski veiksmīgas, piemēram, "[[Čapajevs]]", "[[Lido dzērves]]" un "[[Balāde par kareivi]]".<ref name=film/> Ārkārtīgi populāras bija [[Leonīds Gaidajs|Leonīda Gaidaja]] 1960. un 1970. gadu komēdijas ar daudziem lipīgiem izteicieniem, kas tiek lietoti vēl šodien. 1969. gadā uz ekrāniem tika izlaista [[Vladimirs Motiļs|Vladimira Motiļa]] filma "[[Baltā tuksneša saule]]", uzsākot jaunu žanru, kas pazīstams kā "osterns". Kosmonauti šo filmu skatās pirms katras došanās kosmosā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmlinc.com/wrt/onsale08/russian08/whitesunofthedesert.html|publisher=Film Society of Lincoln Center|title=White Sun of the Desert / Beloe solntse pustyni|accessdate=2008-01-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080905102633/http://filmlinc.com/wrt/onsale08/russian08/whitesunofthedesert.html|archivedate=2008-09-05}}</ref> 1980. un 1990. gadi bija krīzes periods Krievijas kinematogrāfijā. Lai gan krievu filmu veidotājiem parādījās iespēja brīvi izpausties, krasi tika ierobežotas valsts subsīdijas, kas noveda pie filmu ražošanas samazinājuma. 21. gadsimta sākuma straujā ekonomiskā attīstība izraisīja skatītāju skaita pieaugumu un sekojošu nozares uzplaukumu.<ref name=kino>{{Tīmekļa atsauce|last=Dzieciolowski|first=Zygmunt|title=Kinoeye: Russia's reviving film industry|url=http://www.opendemocracy.net/globalization-Film/russian_film_3726.jsp|accessdate=2007-12-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20071221031103/http://www.opendemocracy.net/globalization-Film/russian_film_3726.jsp|archivedate=2007-12-21}}</ref> "[[Krievu Arka]]" (2002) bija pirmā mākslas filma, kas uzņemta izmantojot tikai vienu dubli. === Vizuālā māksla === [[Attēls:Bernsteinzimmer02.jpg|thumbnail|200px|Dzintara istaba]] Sākotnēji krievu glezniecība koncentrējās uz [[Ikona (svētbilde)|ikonu]] glezniecību un vibrējošām [[freska|freskām]], ko krievi pārmantoja no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]]. Krievu mākslas pirmsākumus izveidoja [[Teofāns Grieķis]] un [[Andrejs Rubļovs]]. 1757. gadā izveidota [[Krievijas Mākslas akadēmija]], starp ievērojamiem no Akadēmijas nākušiem portretu gleznotājiem bija [[Ivans Argunovs]], [[Fjodors Rokotovs]], [[Dmitrijs Levickis]] un [[Vladimirs Borovikovskis]]. 19. gadsimtā uzplauka reālisms un reālisti attēloja ainavas ar plašām upēm, mežiem un bērzu birzīm, kā arī spēcīgas žanra ainavas un laikabiedru portretus. Citi mākslinieki koncentrējās uz sociālo kriticismu, attēlojot nabagu stāvokli un kariķējot varu, kas uzplauka [[Aleksandrs II|Aleksandra II]] valdīšanas laikā. Mākslinieki radīja plašas gleznas, lai attēlotu dramatiskus momentus Krievijas vēsturē. Mākslinieku grupa [[Peredvižņiki]] (ceļotāji) sarāva saites ar Krievijas akadēmiju un aizsāka no akadēmiskajiem ierobežojumiem brīvu mākslas virzienu. Viņu gleznojumiem bija dziļa sociālā un politiskā nozīme. Starp vadošajiem reālistiem jāmin [[Ivans Šiškins]], [[Arhips Kuindži]], [[Ivans Kramskojs]], [[Vasīlijs Poļenovs]], [[Isaāks Levitāns]], [[Vasīlijs Surikovs]], [[Viktors Vasņecovs]] un [[Iļja Repins]]. [[Aleksandrs Ivanovs (mākslinieks)|Aleksandrs Ivanovs]] un [[Karls Brilovs]] ir ievērojami ar romantiski vēsturiskām gleznām. Krievu [[avangards]] ir kopīgais nosaukums, kas tiek izmantots, lai definētu lielu, ietekmīgu modernistu mākslas vilni, kas plauka apmēram no 1890. līdz 1930. gadam. Nosaukums ietver daudzas atsevišķas, bet sarežģītā veidā saistītas mākslas kustības, kas bija sastopamas tajā laikā; proti — [[neoprimitīvisms]], [[supremātisms]], [[konstruktīvisms]], [[rajonisms]] un [[futūrisms]]. Starp šī laika ievērojamajiem māksliniekiem bija [[Gustavs Klucis]], [[Els Ļisickis]], [[Kazimirs Maļēvičs]], [[Vasilijs Kandinskis]], [[Vladimirs Tatļins]], [[Aleksandrs Rodčenko]] un [[Marks Šagāls]]. Pēc 1932. gada avangarda idejas sadūrās ar Staļina jaunradīto sociālistiskā reālisma virzienu. 1920. gadu beigās nelokāmā sociālistiskā reālisma politika pārņēma vizuālo mākslu, kā jau tas bija izdarīts literatūrā un kinofilmās, un drīz avangards pazuda no redzesloka. Daži mākslinieki apvienoja jauninājumus ar sociālistisko reālismu, tai skaitā [[Ernsts Ņeizvestnijs]], [[Iļja Kabakovs]], [[Mihails Šemjakins]], [[Ēriks Bulatovs]] un [[Vera Muhina]]. Izmantotie paņēmieni bija daudzveidīgi — [[primitīvisms]], [[hiperreālisms]], [[groteska]] un [[abstrakcija]], bet tiem kopēja bija nepatika pret sociālistiskā reālisma kanoniem. 1940. gados padomju mākslinieki radīja darbus, kas bija patriotiski un antifašistiski, skulptori izveidoja daudzus pieminekļus karā kritušajiem, izcilākajiem no tiem piemīt dižens atturīgs svinīgums. 20. gadsimtā daudzi krievu mākslinieki veidoja savas karjeras Rietumeiropā. Tādi mākslinieki kā [[Vasilijs Kandinskis]], [[Marks Šagāls]] un [[Naums Gabo]] izplatīja savus darbus un idejas starptautiskā mērogā. == Sports == [[Attēls:Maria Sharapova Indian Wells 2006.jpg|thumbnail|200px|[[Marija Šarapova]] — pasaulē visapmaksātākā sieviešu kārtas sportiste<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forbes.com/2008/07/22/women-athletes-endorsements-biz-sports-cx_tvr_kb_0722athletes.html|accessdate=2008-08-01|author=Tom Van Riper and Kurt Badenhausen|title=Top-Earning Female Athletes|publisher=Forbes}}</ref>]] Krievijas Federācijas sportisti regulāri iegūst augstākā kaluma medaļas gan [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēles]], gan dažādās citās starptautiskās sacensībās. 2014. gada [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]] notika [[Soči|Sočos]].[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles]] notika [[Maskava|Maskavā]] [[Krievijas basketbola izlase]] uzvarēja [[Eiropas čempionāts basketbolā 2007|2007. gada Eiropas čempionātā]]. Krievijas basketbola klubam [[Maskavas "CSKA" (basketbols)|Maskavas "CSKA"]] (2006. un 2008. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempioni) bija lieli panākumi Eirolīgas un [[ULEB kauss|ULEB kausa]] sacensībās. Kopā ar [[hokejs|hokeju]] un basketbolu [[futbols]] ir viens no vispopulārākajiem sporta veidiem Krievijā. Krievijas futbola klubi [[PFK CSKA Maskava|Maskavas "CSKA"]] un [[Sanktpēterburgas "Zenit"]] ieguva [[UEFA kauss|UEFA kausu]] (attiecīgi 2005. un 2008. gadā). [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlase]] holandiešu trenera [[Gūss Hidinks|Gūsa Hidinka]] vadībā sasniedza pusfinālu [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]], pusfinālā zaudējot visa turnīra uzvarētājiem [[Spānijas futbola izlase|Spānijai]]. [[Krievijas hokeja izlase]] ieguva zelta medaļas [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]. un [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009. gada Pasaules čempionātos]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iihf.com/channels/iihf-world-championship-oc09/home/news/news-singleview-world-championship-2009/article/pure-gold-russia-repeats.html?tx_ttnewsbackPid=2717&cHash=f61f91921e|accessdate=2009-05-11|title=Pure gold: Russia repeats!|publisher=[[IIHF]]|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110526205953/http://www.iihf.com/channels/iihf-world-championship-oc09/home/news/news-singleview-world-championship-2009/article/pure-gold-russia-repeats.html?tx_ttnewsbackPid=2717&cHash=f61f91921e|archivedate=2011-05-26}}</ref> un ir IIHF ranga līderi. 1960. gados uzplauka krievu [[daiļslidošana]], sevišķi pāru slidojumos un dejās uz ledus. Krievijai ir vairāki slaveni [[teniss|tenisisti]]. Krievijas šaha lielmeistari bija līderi [[Pasaules čempionāts šahā|Pasaules čempionātos]]. == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|2}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.gov.ru/ Krievijas Federācijas valdība] * [http://www.latvia.mid.ru Krievijas vēstniecība Latvijā] {{Eiropa}} {{Āzija}} {{NVS}} {{G8}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievija| ]] qis50kcndohd0vrih63p8n3strkcsve Bobodjulaso 0 2258 3670660 3505289 2022-08-15T16:15:45Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Infobox settlement <!-- Basic info ----------------> |name = Bobodjulaso |official_name = ''Bobo-Dioulasso'' |other_name = |nickname = |settlement_type = <!--such as Town, Village, City, Borough etc.--> |total_type = <!-- to set a non-standard label for total area and population rows --> |motto = <!-- images and maps -----------> |image_skyline = BoboDioulasso-TownHall.JPG |imagesize = |image_caption = Bobodjulaso domes ēka |image_flag = |flag_size = |image_seal = |seal_size = |image_shield = |shield_size = |image_map = |mapsize = |map_caption = |pushpin_map =Burkinafaso <!-- name of a location map as per Template:Location_map --> |pushpin_label_position = <!-- position of the pushpin label: left, right, top, bottom, none --> |pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Burkinafaso |pushpin_mapsize = <!-- Location ------------------> |coordinates_region = BF |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{flag|Burkinafaso}} |subdivision_type1 = |subdivision_name1 = |subdivision_type2 = [[Burkinafaso provinces|Province]] |subdivision_name2 = [[Huē province]] |seat_type = |seat = <!-- Politics -----------------> |government_footnotes = |government_type = |leader_title = |leader_name = |leader_title1 = <!-- for places with, say, both a mayor and a city manager --> |leader_name1 = |established_title = Dibināta |established_date = 15. gadsimts |established_title1 = <!-- Incorporated (town) --> |established_date1 = |founder = |named_for = <!-- Area ---------------------> |area_magnitude = <!-- use only to set a special wikilink --> |area_footnotes = |area_total_km2 = 136.78<!-- ALL fields with measurements are subject to automatic unit conversion--> |area_land_km2 = <!--See table @ Template:Infobox Settlement for details on unit conversion--> |area_water_km2 = |area_water_percent = |area_urban_km2 = |area_metro_km2 = <!-- Elevation --------------------------> |elevation_footnotes = <!--for references: use <ref> </ref> tags--> |elevation_m = 445 |elevation_max_m = |elevation_min_m = <!-- Population -----------------------> |population_as_of = 2012 |population_footnotes =<ref>{{cite web|url=http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&men=gcis&lng=en&des=wg&srt=pnan&col=abcdefghinoq&msz=1500&sbj=pg&geo=-31|title=World Gazetteer|access-date={{dat|2016|04|07||bez}}|archive-date={{dat|2013|01|11||bez}}|archive-url=https://archive.today/20130111110626/http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&men=gcis&lng=en&des=wg&srt=pnan&col=abcdefghinoq&msz=1500&sbj=pg&geo=-31}}</ref> |population_note = |population_total =537728 |population_density_km2 =auto |population_metro = |population_density_metro_km2 = |population_urban = |population_density_urban_km2 = <!-- General information ---------------> |timezone = [[Greenwich Mean Time|GMT]] |utc_offset = +0 |timezone_DST = |utc_offset_DST = |latd=11 |latm=11 |lats= |latNS=N |longd=4 |longm=17 |longs= |longEW=W <!-- Area/postal codes & others --------> |postal_code_type = <!-- enter ZIP code, Postcode, Post code, Postal code... --> |postal_code = |area_code = +226 20 |website = {{URL|http://www.bobodioulasso.net}} |footnotes = }} '''Bobodjulaso''' ir [[Burkinafaso]], provinces [[Huē]] centrs. Tā ir otra lielākā Burkinafaso pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Burkinafaso pilsētas]] b3f6jvqih9cptfqufabp1y4s6zovg0y Liepāja 0 3631 3670647 3670387 2022-08-15T15:47:47Z Binsalminsh 100209 Papildināts saturs wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liepāja | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG | imagesize = | image_caption = Skats uz Liepāju | image_flag = Flag of Liepāja.svg | flag_link = Liepājas karogs | image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg | shield_link = Liepājas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 30 | lats = 42 | latNS = N | longd = 21 | longm = 00 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš 1625. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Libau}}<br />{{val|ru|Лиепая}}<br />{{val|pl|Lipawa}}<br />{{val|lt|Liepoja}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]]) | area_total_km2 = 60.37 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-34(01-17) | website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] | footnotes = }} '''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Liepājas vēsture}} [[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:641217&#124;article:DIVL4&#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}</ref>. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni "Saratova", kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. == Ģeogrāfija == Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&r=1&lid=16292&q=liep%C4%81ja&h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}</ref><ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}</ref> === Meži === Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|[[Liepājas ezers]]]] === Virszemes ūdeņi === Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā<ref name=":0" /> === Augsnes === Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.<ref name=":0" /> === Klimats === [[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|Liepājas pludmale]] Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}</ref> Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm<ref name=":0" /> Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.<ref name=":0" /> 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}</ref> {{Weather box |location = Liepājas | width = 75% |single line = Yes |metric first = Yes |Jan record high C = 7.9 |Feb record high C = 15.5 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 24.5 |May record high C = 30.0 |Jun record high C = 32.7 |Jul record high C = 33.7 |Aug record high C = 35.6 |Sep record high C = 30.7 |Oct record high C = 22.2 |Nov record high C = 15.4 |Dec record high C = 10.1 |year record high C = 35.6 |Jan high C = 0.8 |Feb high C = 0.7 |Mar high C = 3.8 |Apr high C = 9.8 |May high C = 15.3 |Jun high C = 17.9 |Jul high C = 21.0 |Aug high C = 21.0 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 11.3 |Nov high C = 5.6 |Dec high C = 2.3 |year high C = 10.5 |Jan mean C = -1.3 |Feb mean C = -1.7 |Mar mean C = 1.0 |Apr mean C = 6.0 |May mean C = 11.2 |Jun mean C = 14.3 |Jul mean C = 17.4 |Aug mean C = 17.4 |Sep mean C = 13.2 |Oct mean C = 8.6 |Nov mean C = 3.6 |Dec mean C = 0.3 |year mean C = 7.6 |Jan low C = -3.3 |Feb low C = -4.1 |Mar low C = -1.9 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.0 |Jun low C = 10.7 |Jul low C = 13.8 |Aug low C = 13.7 |Sep low C = 9.9 |Oct low C = 5.9 |Nov low C = 1.5 |Dec low C = -1.8 |year low C = 4.5 |Jan record low C = -32.9 |Feb record low C = -31.6 |Mar record low C = -23.8 |Apr record low C = -10.1 |May record low C = -4.3 |Jun record low C = 0.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 4.6 |Sep record low C = -1.7 |Oct record low C = -7.3 |Nov record low C = -17.5 |Dec record low C = -25.8 |year record low C = -32.9 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 58.5 |Feb precipitation mm = 42.2 |Mar precipitation mm = 46.5 |Apr precipitation mm = 43.0 |May precipitation mm = 41.2 |Jun precipitation mm = 56.0 |Jul precipitation mm = 72.1 |Aug precipitation mm = 77.9 |Sep precipitation mm = 81.9 |Oct precipitation mm = 89.8 |Nov precipitation mm = 87.8 |Dec precipitation mm = 73.7 |year precipitation mm = 762.9 |Jan precipitation days = 13.7 |Feb precipitation days = 9.9 |Mar precipitation days = 10.6 |Apr precipitation days = 7.1 |May precipitation days = 6.9 |Jun precipitation days = 8.3 |Jul precipitation days = 8.8 |Aug precipitation days = 10.0 |Sep precipitation days = 12.0 |Oct precipitation days = 13.8 |Nov precipitation days = 15.6 |Dec precipitation days = 14.5 |year precipitation days = 130.1 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 85.8 |Mar humidity = 82.8 |Apr humidity = 76.3 |May humidity = 75.7 |Jun humidity = 77.4 |Jul humidity = 78.9 |Aug humidity = 78.5 |Sep humidity = 80.5 |Oct humidity = 82.9 |Nov humidity = 87.4 |Dec humidity = 86.9 |year humidity = 81.7 |Jan sun = 34 |Feb sun = 64 |Mar sun = 130 |Apr sun = 187 |May sun = 273 |Jun sun = 295 |Jul sun = 279 |Aug sun = 248 |Sep sun = 173 |Oct sun = 103 |Nov sun = 43 |Dec sun = 28 |year sun = 1857 |source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT | title = Liepaja Climate Normals 1961–1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | access-date = 28 November 2013}}</ref> |source 2 = Weatherbase<ref name = weatherbase>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 | title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia | publisher = Weatherbase | access-date = 4 February 2013}}</ref> |Source 3: Météo Climat<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php | title= Liepaja Climate Normals 1981–2010 | publisher= Météo Climat | access-date= 11 October 2017}}</ref> |date=November 2011 }} == Kultūra == [[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|thumb|Romas dārzs]] Liepāja ir zināma kā dziļām kultūrvēsturiskām tradīcijām bagāta pilsēta, un tai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā. Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. Liepājā ir attīstītas dažādas kultūras jomas, un īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepājā ir ievērojams mantojums gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === Simboli === Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs īpašais ēdiens - "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā), kas ir balstīts uz senu Dienvidkurzemes recepti <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/edinasana/liepajas-ipasais-ediens-ar-kurzemes-smeki-liepajas-mencini/|title=Liepājas īpašais ēdiens ar Kurzemes smeķi – “Liepājas menciņi”|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}</ref>. Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju — [[Lībieši|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. [[Attēls:Baltu vienības dienas pasākumi Liepājā (29269901903).jpg|thumb|300x300px|Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles interjers]] Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi. === Mūzika === Liepāju dēvē par Latvijas mūzikas galvaspilsētu<ref name=":1" />. Pilsētā darbojas vecākais orķestris Baltijas valstīs - [[Liepājas simfoniskais orķestris]]. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus Rīgas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lso.lv/orkestris/par-mums|title=Par mums {{!}} VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS|last=LSO|website=www.lso.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref>. No Liepājas ir nākušas tādas grupas kā [[Līvi (grupa)|Līvi]], [[Credo (grupa)|Credo]], [[2xBBM]] un [[Tumsa (grupa)|Tumsa]], kā arī tādi komponisti kā [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Lūsēns]] un [[Uldis Marhilēvičs]]. Tiek rīkoti mūzikas festivāli, kā Summer Sound, Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, VIA Baltica festivāls, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi<ref name=":2" />. No 1964. līdz 2006. gadam [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|koncertdārzā "Pūt, vējiņi"]] tika organizēts ilglaicīgākais un ar tradīcijām bagātākais populārās mūzikas festivāls Latvijā - [[Liepājas dzintars]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/59570|title="Liepājas dzintars"|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-14|language=en}}</ref>. === Māksla === Liepājas mākslas dzīve ir ar senām un bagātīgām tradīcijām. Vecākais un izcilākais mākslas darbs Liepājā ir koktēlnieka [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa jaunākā]] 1697. gadā darinātais [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcas]] altāris. 18. gadsimta ievērojamākais mākslas darbs ir [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības katedrāles]] iekārta un izcilās ērģeles, kas kopš 1912. gada ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. levērības cienīga ir arī vecās katoļu baznīcas iekšsienu apdare - ornamentāli veidojumi apmetumā (1762. g.) un altāra retabls - raksturīgs vēlā [[Baroks|baroka]] darinājums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitrāžas. Lietišķās mākslas meistaru darbi atrodas [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]]. Te redzamas 18. gadsimta durvju vērtnes no nama [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13 un alvas lējēju darbi. 19. gadsimta izcilākais tēlniecības darbs ir tēlnieka Fabiani veidotā skulptūra kapličai [[Vecie kapi (Liepāja)|Vecajos kapos]], tomēr tēlniecības darbus pilsētā pārstāv galvenokārt memoriālie darbi. [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapos]] atrodas piemineklis [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņās]] kritušo karavīru piemiņai, turpat arī piemiņas zīme pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmajā apbedījuma vietā, Līvas kapsētā ebreju apbedījumu nodalījumā piemineklis Latvijas Brīvības cīņās pie Liepājas kritušo ebreju karavīru piemiņai. [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] ierīkoti [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem|pieminekļi bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] un 1905. gada 16. janvāra mītiņa atcerei. Netālu ir piemineklis dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. Pilsētā līdz valstiskās neatkarības atjaunošanai bija vairāki padomju okupācijas periodā radīti monumenti, no kuriem savā vietā palicis monuments 1941. gada Liepājas aizstāvjiem<ref name=":1" />, taču 2022. gadā tas tiek demontēts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-demontes-tris-padomju-okupacijas-laika-piemineklus/|title=Liepājā demontēs trīs padomju okupācijas laika pieminekļus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref>. Kopš 1996. gada pilsētu rotā Ģirta Burvja vadītajā plenērā veidotās piemiņas skulptūras Līvas upes gultnei. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] garumā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/liepajas-himnas-telu-skulpturas/|title=Liepājas himnas tēlu skulptūras|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}</ref>. Bagātīgas ir glezniecības tradīcijas<ref name=":1" />. === Teātris === ''Pamatraksts:'' [[Liepājas teātris]][[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|220x220px|Liepājas Olimpiskais centrs]] 1907. gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību. Kopā ar citām biedrībām tā 1907. gada martā dbināja un uzturēja Liepājas Latviešu teātri (tagadējais Liepājas teātris), kurš ir vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]]. 1918. gadā teātris pārcēlās uz pašreizējām telpām – uz pilsētas teātri toreizējā Hagedorna (tagad - [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra]]) ielā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris :: Teātra iela 4, Vecliepāja , Liepāja , Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-08-14}}</ref>. === Sports === 1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs "Liepāja"]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs "Liepājas Metalurgs"]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs "Liepāja"]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā bazējas [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas basketbola līgas]] klubs [[Betsafe/Liepāja]]. Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Izglītība == [[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|thumb|220x220px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:653588&#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}</ref> Pirmās brīvvalsts laikā Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu - pirmo Latvijā. [[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|220x220px|Liepājas Universitāte]] Pēc 2. pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dib. 1926. g.), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas<ref name=":1" />. Liepājā 2022. gadā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref>. 2018. gadā Liepājā darbojās [[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] (353 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas vakara (maiņu) vidusskola|vakara (maiņu) vidusskola]] (269 skolēni vidusskolas klasēs), [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola]] (181 skolēns vidusskolas klasēs), [[Liepājas Raiņa 6. vidusskola|Raiņa 6. vidusskola]] (140 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 7. vidusskola|7. vidusskola]] (112 skolēni vidusskolas klasēs), [[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola|Oskara Kalpaka 15. vidusskola]] (107 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas pilsētas 12. vidusskola|12. vidusskola]] (102 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola|A. Puškina 2. vidusskola]] (94 skolēni vidusskolas klasēs), [[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J. Čakstes 10. vidusskola]] (80 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 8. vidusskola|8. vidusskola]] (52 skolēni vidusskolas klasēs). 2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.<ref>[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā</ref> Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes: [[Liepājas Universitāte]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle, [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle, [[Liepājas Jūrniecības koledža]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle, [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle, [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle un Juridiskās koledžas Liepājas filiāle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}</ref> == Arhitektūra == [[Attēls:5402-Liepaja.jpg|thumb|Ēka Kungu ielā 26]] Liepājas arhitektūrā redzamas dažādu gadsimtu ēkas: klasicisma koka ēkas sākot no 17.gadsimta, augsti novērtētas ķieģeļa arhitektūras, eklektisma un jūgendstila ēkas 19. un 20. gadsimta mijā, kā arī dažas Latvijas brīvvalsts laika ēkas, padomju laika funkcionālisma un mūsdienu arhitektūras jaunceltnes. Daudz ēku gāja bojā 2.pasaules kara laikā, kā rezultātā tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas apbūve starp Tirdzniecības kanālu un Rožu laukumu – vairāk nekā 100 ēkas<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzejaprozaizzinosimateriali.wordpress.com/2017/08/13/liepajas-arhitektura-gadsimtu-griezos/|title=Liepājas arhitektūra gadsimtu griežos|last=dzejaprozamaterialiberniem|website=Mani raksti|access-date=2022-08-15|date=2017-08-13|language=lv-LV}}</ref>. Liepājas attīstību pilnībā noteica ekonomiskie apstākļi - sākotnēji ostas izveide, vēlāk, no 19. gadsimta beigām - rūpniecības paplašināšanās<ref name=":1" />. === Agrīnā === [[Attēls:Kūrmājas prospekts 12 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Kūrmājas prospektā 12, arhitekts: Pauls Makss Berči]] Pirmo izbūves un arhitektūras uzplaukuma posmu Liepāja sasniedza 17. un 18.gadsimtā. Celtņu arhitektūras attīstība un mākslas stili atspoguļojās turīgāko iedzīvotāju mājās, kur atrodams manierisms, baroks, klasicisms un citi stili. Vienkāršie iedzīvotāji savas mītnes cēla ar laukos raksturīgiem tautas celtniecības paņēmieniem<ref name=":3" />. Pie vecākā Liepājas ēku tipa pieder koka guļbūve uz zema mūra cokola ar stāvu kārniņu jumtu. Šāda tipa ēkas ir atrodamas Kungu ielā, kas 17. gadsimtā bija pilsētas galvenā iela<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/koka-apbuve/|title=Koka apbūve|website=Koka apbūve|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref>. Ievērības cienīga ir ēka [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu ielā]] 24, kas pazīstama ar Krievijas cara [[Pēteris I|Pētera I]] viesošanos 1697. gadā, savukārt blakus ēkā Kungu ielā 26 1700. gadā viesojās [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]]<ref name=":22">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļvedis Liepājas arhitektūrā|last=Sāne-Alksne|first=Līga|publisher=Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde|year=1991|location=Liepāja|pages=}}</ref>. Vēl vērā ņemamas ir ēkas [[Lielā iela (Liepāja)|Lielajā ielā]] 6, Kungu ielā 3, [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13, kā arī noliktavas [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa ielā]] 1 un 2 un Zivju ielā 4/6 un 10/12<ref name=":1" />. Pēc vairākiem neveiksmīgiem ostas celšanas mēģinājumiem iepriekšējā gadsimta laikā, 1703. gadā tika izrakts [[Tirdzniecības kanāls]], kas veicināja pilsētas izaugsmi. Šajā laikā no koka tika celtas ostas noliktavas, kurām raksturīgs augsts cokolstāvs, kas izveidots kā puspagrabs. LIelākā daļa vecāko noliktavu koncentrējās [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielā]], no kurām viena 20. gadsimta 30. gados tika pārvesta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeju]], bet pārējās nav saglabājušās. Dzīvojamās ēkas ostas rajonā bija pavisam nelielas un blīvi izvietotas<ref name=":22" />. 1848. gadā pilsētā bija 664 ēkas, no tām tikai 46 bija mūra ēkas. Kaut arī būvēja koka ēkas, greznākās bija ar jumta izbūvēm un greznām durvīm, apkalumiem un skaisti apgleznotām podiņu krāsnīm. Pati greznākā celtne 18. gadsimta Liepājā bija [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāle]]<ref name=":1" />. === Berči === Sākot ar [[Grobiņa|Grobiņas]] šosejas izbūvi 1841. gadā, un Liepājas-Romnu dzelzceļa izbūvi 1870. gados, pilsēta ieguva citu raksturu. To vēl vairāk iezīmēja [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] iecelšana par pirmo pilsētas arhitektu 1871. gadā. Berči celtās mājas veido Liepājas vēsturiskās apbūves nozīmīgāko daļu. M. P. Berči daudzveidīgo darbu plašais klāsts ietver gan eļļas ekstrakcijas rūpnīcu un linoleja rūpnīcu, gan savrupmājas [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 14 un 16, [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielā]] 15, gan īres namus Peldu ielā 44, [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestādi]] [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] un slimnīcas kompleksu Dārtas ielā, ģimnāzijas ēku Krišjāņa Valdemāra ielā 4, kafejnīcu Krišjāņa Valdemāra ielā 2, [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcu]], Romas viesnīcu un citas. Pazīstamas ir viņa sarkano ķieģeļu ēkas. Šā laika arhitektūrā izmantoti augstvērtīgi galdniecības izstrādājumi, piemēram, durvis. levērības cienīgas ir apgleznotās kāpņu telpas, tās atrodamas ne tikai greznās mājās, bet arī strādnieku īres namos Palmu ielā 6, [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielā]] 9, [[Republikas iela (Liepāja)|Republikas ielā]] 28, [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielā]] 21<ref name=":1" />. [[Attēls:Liepaja kasyno Fenikss.jpg|thumb|Ēka Lielajā ielā 5. arhitekts: Ludvigs Melvils]] === Jūgendstils === Liepājā ir atrodami Eiropas mēroga [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras paraugi. Pilsētā ir vairāki desmiti jūgendstila ēku, kas absolūtos skaitļos ir vairāk nekā citās Eiropas pilsētās. Graudu ielu gandrīz visā tās garumā pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Jūgendstils-kā-Liepājas-arhitektūras-īstā-rota|title=Jūgendstils kā Liepājas arhitektūras īstā rota|website=building.lv|access-date=2022-08-15|date=2013-10-29|language=lv}}</ref>. Lielākā daļa ēku ir būvētas ziemeļu nacionālā romantisma stilā, kas ir atturīgs un lakonisks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/jugendstils/|title=Jūgendstils|website=Jūgendstils|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref>. Pauls Makss Berči ir projektējis vairākas jūgendstila ēkas, bet nozīmigas ir arī Teodora Makša Berči (Berči juniors), Ludviga Melvila, Šarla Karra, Larša Sonkes, [[Pauls Kampe|Paula Kampes]], Adolfa Kučnera, Gustava Janičeka, Viljama Losova, Makša Kūna, Aleksandra Zērensena un Vasilija Kosjakova būvētās ēkas. Visizcilākie jūgendstila paraugi ir ēkas [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektā]] 2/6, [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa ielā]] 9, [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielā]] 28, 34, 36/38, 44, 46, 27/29 un 45, [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru ielā]] 3, 9, 16 un 23, [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona]] ielā 8, [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu ielā]] 23, Peldu ielā 33/35, [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta ielā]] 1 un 11, Lielajā ielā 4 un 5, [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra ielā]] 2, [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas ielā]] 18, [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielā]] 21A, Tirgoņu ielā 22, Kuršu ielā 1, 5, 17 un 21, [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu ielā]] 8/10 un 16, [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 6 (pagalmā), [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielā]] 43, Dīķa ielā 11, Avotu ielā 4 un 11, Republikas ielā 19 un 28, [[Uliha iela|Uliha ielā]] 5, 13, 15/17, 19, 25 un 66, [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 1, Kroņu ielā 10/12 u.c,<ref name=":4" /> === Karosta === [[Attēls:Liepaja Karosta church (3788686258).jpg|thumb|Karostas ainava]] Pilsētas ziemeļu daļā labāko Krievijas militāro arhitektu un būvinženieru vadībā uzcēla [[Karosta|Karostas]] kompleksu, kas gan funkcionāli, gan pēc apbūves rakstura un tradīcijām bija un ir pilnīgi citāds nekā pārējā pilsēta. Karosta vēl joprojām ir izcils militarizētas kompleksas apbūves paraugs Latvijas būvvēsturē. Rajons būvēts krievu armijas vajadzībām, tā dominante ir pareizticīgo katedrāle centrā. Nozīmīgi Karostas objekti ir virsnieku saieta nams un dzīvojamo ēku komplekss, kā arī unikālā fortifikācijas sistēma, kas apjoza visu pilsētu un ar pazemes ejām savienoja dažādas pilsētas daļas. [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]] laikā nocietinājumi daļēji saspridzināti<ref name=":1" />. === Pirmā brīvvalsts === Neatkarīgās Latvijas Republikas laikā arhitekts Jānis Blaus izstrādāja projektu Latviešu biedrības namam Liepājā. Ēku [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumā]] uzcēla 1934.gadā. Armijas ekonomiskā veikala ēku pēc arhitekta Aleksandra Rāceņa projekta uzcēla 1934.–1935.gadā, bet sagrāva Otrā pasaules kara laikā. Lombarda un krājkases ēka Teātra ielā 3 celta 1936.–1937.gadā<ref name=":3" />. Šajā laikā būvēta arī Draudzīgā aicinājuma pamatskola (tagadējā [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|5. vidusskola]]; K. Bikše), kā arī Jaunliepājas Lutera baznīca (K. E. Štrandmanis)<ref name=":1" />. === Padomju laiki === [[Attēls:Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg|thumb|Koncertzāle Lielais Dzintars, arhitekts: Folkers Ginke]] Liepājas pilsētas centru izpostīja Otrais pasaules karš, tādēļ bija nepieciešami jauni attīstības ģenerālie plāni. PSRS sastāvā esošās Latvijas arhitektūru un pilsētbūvniecību regulēja Padomju Savienībai vienveidīgie pilsētu plānošanas un apbūves normatīvi. Jaunus centrus kara laikā nopostītām pilsētām plānoja atbilstoši standartizēti formāliem principiem – internacionālajam modernismam, kur ielām bija jābūt plašām, bet laukumiem – regulāriem, simetriskiem ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli centrā. Sabiedriskās celtnes veidoja reprezentatīvas – atbilstošas padomju arhitektūras principiem – lielas, plašas, pārliecinošas. Pēc arhitekta Andreja Aivara projekta smagnējā eklektisma stilā 1957.gadā uzcēla ēku, kurā pašlaik atrodas [[Liepājas Universitāte]]. Tai gandrīz identiska ēka atrodas [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tika uzbūvēts tirdzniecības nams “Kurzeme”, kam ārsienās paredzēja lielus logus, bet pirmajā stāvā – vitrīnas. Padomju laikā Liepājas vecpilsētas vēsturisko apbūvi plašā teritorijā likvidēja, izbūvējot tramvaja līnijas posmu no “Kurzemes” līdz Peldu ielai. Pārmaiņas skāra arī Lielo ielu<ref name=":3" /> . Kara ostas dēļ Liepāja bija slēgta pilsēta, un tādējādi būvniecība pilsētā bija diezgan gausa līdz pat 70. gadiem, kad sākās jaunu rūpnīcu ("Lauma", lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, "Hidrolats") un dzīvojamo rajonu celtniecība, nozīmīgākais no tiem ir Ezerkrasta mikrorajons<ref name=":1" />. === Pēc neatkarības atgūšanas === Pēc neatkarības atgūšanas tika uzbūvēta mākslīgā ledus halle (arhit. U. Pīlēns), katoļu klosteris (A. Kokins) Jaunliepājā, veikals "Māja" (rekonstrukcija; A. Padēlis-Līns), tirgus jaunie paviljoni pilsētas centrā (U. Pīlēns). Visievērojamākā 21. gadsimta celtne ir koncertzāle [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]. Jauno laiku būvniecībai raksturīgs jaunu materiālu un tehnoloģiju lietojums, kā arī racionālisms un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]]<ref name=":1" />. == Apskates objekti == [[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]] ''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]] * [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. * [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji. ** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu. Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti. ** [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta. ** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas. ** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]]. * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem. * [[Liepājas muzejs]] - lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči. * [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. * [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka. * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. * [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] - senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]]. * [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle "Lielais dzintars"]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā. == Transports == [[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]] {{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta "Liepāja"}} Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem. Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota. 7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta "Liepāja"]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu. Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}</ref> == Apkaimes == # [[Vecliepāja]] # [[Ezerkrasts]] # [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]] # [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] # [[Jaunliepāja]] # [[Velnciems]] # [[Karosta]] # [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] # [[Zaļā birze]] # [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] == Iedzīvotāji == Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās<ref name=":1" />. Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher="Preses nams"|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}</ref>. Tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp republikas pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}</ref>. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}</ref>. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |cols = 4 |graph-pos = bottom |percentages = on |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/</ref> |1640|ap 1500 |1797|4516 |1801|4506 |1857|8333 |1863|9970 |1881|29611 |1897|60653 |1914|94000 |1920|51583 |1925|60762 |1930|57238 |1935|57098 |1941|45067 |1943|43280 |1959|71464 |1970|92884 |1979|107663 |1980|108262 |1981|108514 |1982|108666 |1983|108991 |1984|109747 |1985|110606 |1986|111247 |1987|112064 |1988|113321 |1989|114486 |1990|114337 |1991|114950 |1991|113826 |1992|112154 |1993|105558 |1994|101352 |1995|96294 |1996|94165 |1997|92687 |1998|91444 |1999|90416 |2000|89448 |2001|87859 |2002|86372 |2003|85544 |2004|84569 |2005|83762 |2006|83041 |2007|82421 |2008|81748 |2009|80678 |2010|78913 |2011|76910 |2012|74812 |2013|73469 |2014|71926 |2015|71125 |2016|70630 |2017|69443 |2018|69180 |2019|68945 |2020|68535 |2021|67964 }} === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 40473 : Latvieši : green | slice 2 = 19036 : Krievi : red | slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange | slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 68 535 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Lietuvieši}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 59,1% | style="text-align:center;" | 40 473 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 27,8% | style="text-align:center;" | 19 036 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,4% | style="text-align:center;" | 3 021 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,0% | style="text-align:center;" | 2 067 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 2 007 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 1 931 |} {{-}} === Ievērojami cilvēki Liepājā === {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzimuši * [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs; * [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis; * [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe; * [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators; * [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs; * [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists; * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents; * [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs; * [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks; * [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; * [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists; * [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs; * [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris; * [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks; * [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris; * [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs; * [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs; * [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise; * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs; |col2= * [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore; * [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists; * [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists: * [[Selga Mence]] (1953)<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; — komponiste * [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis; * [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece; * [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs; * [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists; * [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]]; * [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists; * [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore; * [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists; * [[Ainars Virga]] (1964) — mūziķis: * [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs; * [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece; * [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis; * [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis; * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris; * [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise; * [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists; * [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis; * [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja; * [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis; * [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste * [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists; }} {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzīvojuši * [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks; * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece; * [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs; * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore; * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref>; * [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs; * [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece; * [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors; * [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs; * [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise; * [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts; |col2= * [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis; * [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis; * [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis; * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris; * [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris; * [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors; * [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris; * [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs; * [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks; * [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks; * [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks; * [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks; * [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja; * [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece; * [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs; * [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs; }} == Sadraudzības pilsētas == Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> * {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]] * {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]] * {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]] * {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]] * {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] * {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls] * [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs] * [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte] * [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel] * [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Liepāja| ]] 672vcb0l893yrjubwhbui27rq962dud 3670653 3670647 2022-08-15T15:58:58Z Binsalminsh 100209 /* Berči */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Liepāja | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG | imagesize = | image_caption = Skats uz Liepāju | image_flag = Flag of Liepāja.svg | flag_link = Liepājas karogs | image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg | shield_link = Liepājas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 30 | lats = 42 | latNS = N | longd = 21 | longm = 00 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš 1625. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Libau}}<br />{{val|ru|Лиепая}}<br />{{val|pl|Lipawa}}<br />{{val|lt|Liepoja}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]]) | area_total_km2 = 60.37 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-34(01-17) | website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv] | footnotes = }} '''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji. == Vēsture == {{Pamatraksts|Liepājas vēsture}} [[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:641217&#124;article:DIVL4&#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}</ref>. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni "Saratova", kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā. == Ģeogrāfija == Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&r=1&lid=16292&q=liep%C4%81ja&h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}</ref><ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS. Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}</ref> === Meži === Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.<ref name=":0" /> [[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|[[Liepājas ezers]]]] === Virszemes ūdeņi === Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā<ref name=":0" /> === Augsnes === Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.<ref name=":0" /> === Klimats === [[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|Liepājas pludmale]] Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}</ref> Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm<ref name=":0" /> Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.<ref name=":0" /> 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}</ref> {{Weather box |location = Liepājas | width = 75% |single line = Yes |metric first = Yes |Jan record high C = 7.9 |Feb record high C = 15.5 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 24.5 |May record high C = 30.0 |Jun record high C = 32.7 |Jul record high C = 33.7 |Aug record high C = 35.6 |Sep record high C = 30.7 |Oct record high C = 22.2 |Nov record high C = 15.4 |Dec record high C = 10.1 |year record high C = 35.6 |Jan high C = 0.8 |Feb high C = 0.7 |Mar high C = 3.8 |Apr high C = 9.8 |May high C = 15.3 |Jun high C = 17.9 |Jul high C = 21.0 |Aug high C = 21.0 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 11.3 |Nov high C = 5.6 |Dec high C = 2.3 |year high C = 10.5 |Jan mean C = -1.3 |Feb mean C = -1.7 |Mar mean C = 1.0 |Apr mean C = 6.0 |May mean C = 11.2 |Jun mean C = 14.3 |Jul mean C = 17.4 |Aug mean C = 17.4 |Sep mean C = 13.2 |Oct mean C = 8.6 |Nov mean C = 3.6 |Dec mean C = 0.3 |year mean C = 7.6 |Jan low C = -3.3 |Feb low C = -4.1 |Mar low C = -1.9 |Apr low C = 2.2 |May low C = 7.0 |Jun low C = 10.7 |Jul low C = 13.8 |Aug low C = 13.7 |Sep low C = 9.9 |Oct low C = 5.9 |Nov low C = 1.5 |Dec low C = -1.8 |year low C = 4.5 |Jan record low C = -32.9 |Feb record low C = -31.6 |Mar record low C = -23.8 |Apr record low C = -10.1 |May record low C = -4.3 |Jun record low C = 0.5 |Jul record low C = 4.8 |Aug record low C = 4.6 |Sep record low C = -1.7 |Oct record low C = -7.3 |Nov record low C = -17.5 |Dec record low C = -25.8 |year record low C = -32.9 |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 58.5 |Feb precipitation mm = 42.2 |Mar precipitation mm = 46.5 |Apr precipitation mm = 43.0 |May precipitation mm = 41.2 |Jun precipitation mm = 56.0 |Jul precipitation mm = 72.1 |Aug precipitation mm = 77.9 |Sep precipitation mm = 81.9 |Oct precipitation mm = 89.8 |Nov precipitation mm = 87.8 |Dec precipitation mm = 73.7 |year precipitation mm = 762.9 |Jan precipitation days = 13.7 |Feb precipitation days = 9.9 |Mar precipitation days = 10.6 |Apr precipitation days = 7.1 |May precipitation days = 6.9 |Jun precipitation days = 8.3 |Jul precipitation days = 8.8 |Aug precipitation days = 10.0 |Sep precipitation days = 12.0 |Oct precipitation days = 13.8 |Nov precipitation days = 15.6 |Dec precipitation days = 14.5 |year precipitation days = 130.1 |Jan humidity = 87.2 |Feb humidity = 85.8 |Mar humidity = 82.8 |Apr humidity = 76.3 |May humidity = 75.7 |Jun humidity = 77.4 |Jul humidity = 78.9 |Aug humidity = 78.5 |Sep humidity = 80.5 |Oct humidity = 82.9 |Nov humidity = 87.4 |Dec humidity = 86.9 |year humidity = 81.7 |Jan sun = 34 |Feb sun = 64 |Mar sun = 130 |Apr sun = 187 |May sun = 273 |Jun sun = 295 |Jul sun = 279 |Aug sun = 248 |Sep sun = 173 |Oct sun = 103 |Nov sun = 43 |Dec sun = 28 |year sun = 1857 |source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)<ref name = HKO>{{tīmekļa atsauce | url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT | title = Liepaja Climate Normals 1961–1990 | publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration | access-date = 28 November 2013}}</ref> |source 2 = Weatherbase<ref name = weatherbase>{{tīmekļa atsauce | url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060 | title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia | publisher = Weatherbase | access-date = 4 February 2013}}</ref> |Source 3: Météo Climat<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php | title= Liepaja Climate Normals 1981–2010 | publisher= Météo Climat | access-date= 11 October 2017}}</ref> |date=November 2011 }} == Kultūra == [[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|thumb|Romas dārzs]] Liepāja ir zināma kā dziļām kultūrvēsturiskām tradīcijām bagāta pilsēta, un tai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā. Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. Liepājā ir attīstītas dažādas kultūras jomas, un īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepājā ir ievērojams mantojums gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === Simboli === Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar "Likumu par Liepājas pilsētas karogu". Himna "Pilsēta, kurā piedzimst vējš" ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs īpašais ēdiens - "Liepājas menciņi" (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā), kas ir balstīts uz senu Dienvidkurzemes recepti <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/edinasana/liepajas-ipasais-ediens-ar-kurzemes-smeki-liepajas-mencini/|title=Liepājas īpašais ēdiens ar Kurzemes smeķi – “Liepājas menciņi”|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}</ref>. Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju — [[Lībieši|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. [[Attēls:Baltu vienības dienas pasākumi Liepājā (29269901903).jpg|thumb|300x300px|Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles interjers]] Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi. === Mūzika === Liepāju dēvē par Latvijas mūzikas galvaspilsētu<ref name=":1" />. Pilsētā darbojas vecākais orķestris Baltijas valstīs - [[Liepājas simfoniskais orķestris]]. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus Rīgas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lso.lv/orkestris/par-mums|title=Par mums {{!}} VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS|last=LSO|website=www.lso.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref>. No Liepājas ir nākušas tādas grupas kā [[Līvi (grupa)|Līvi]], [[Credo (grupa)|Credo]], [[2xBBM]] un [[Tumsa (grupa)|Tumsa]], kā arī tādi komponisti kā [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Lūsēns]] un [[Uldis Marhilēvičs]]. Tiek rīkoti mūzikas festivāli, kā Summer Sound, Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, VIA Baltica festivāls, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi<ref name=":2" />. No 1964. līdz 2006. gadam [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|koncertdārzā "Pūt, vējiņi"]] tika organizēts ilglaicīgākais un ar tradīcijām bagātākais populārās mūzikas festivāls Latvijā - [[Liepājas dzintars]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/59570|title="Liepājas dzintars"|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-14|language=en}}</ref>. === Māksla === Liepājas mākslas dzīve ir ar senām un bagātīgām tradīcijām. Vecākais un izcilākais mākslas darbs Liepājā ir koktēlnieka [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa jaunākā]] 1697. gadā darinātais [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcas]] altāris. 18. gadsimta ievērojamākais mākslas darbs ir [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības katedrāles]] iekārta un izcilās ērģeles, kas kopš 1912. gada ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. levērības cienīga ir arī vecās katoļu baznīcas iekšsienu apdare - ornamentāli veidojumi apmetumā (1762. g.) un altāra retabls - raksturīgs vēlā [[Baroks|baroka]] darinājums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitrāžas. Lietišķās mākslas meistaru darbi atrodas [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]]. Te redzamas 18. gadsimta durvju vērtnes no nama [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13 un alvas lējēju darbi. 19. gadsimta izcilākais tēlniecības darbs ir tēlnieka Fabiani veidotā skulptūra kapličai [[Vecie kapi (Liepāja)|Vecajos kapos]], tomēr tēlniecības darbus pilsētā pārstāv galvenokārt memoriālie darbi. [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapos]] atrodas piemineklis [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņās]] kritušo karavīru piemiņai, turpat arī piemiņas zīme pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmajā apbedījuma vietā, Līvas kapsētā ebreju apbedījumu nodalījumā piemineklis Latvijas Brīvības cīņās pie Liepājas kritušo ebreju karavīru piemiņai. [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] ierīkoti [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem|pieminekļi bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] un 1905. gada 16. janvāra mītiņa atcerei. Netālu ir piemineklis dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. Pilsētā līdz valstiskās neatkarības atjaunošanai bija vairāki padomju okupācijas periodā radīti monumenti, no kuriem savā vietā palicis monuments 1941. gada Liepājas aizstāvjiem<ref name=":1" />, taču 2022. gadā tas tiek demontēts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-demontes-tris-padomju-okupacijas-laika-piemineklus/|title=Liepājā demontēs trīs padomju okupācijas laika pieminekļus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref>. Kopš 1996. gada pilsētu rotā Ģirta Burvja vadītajā plenērā veidotās piemiņas skulptūras Līvas upes gultnei. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] garumā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/liepajas-himnas-telu-skulpturas/|title=Liepājas himnas tēlu skulptūras|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}</ref>. Bagātīgas ir glezniecības tradīcijas<ref name=":1" />. === Teātris === ''Pamatraksts:'' [[Liepājas teātris]][[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|220x220px|Liepājas Olimpiskais centrs]] 1907. gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību. Kopā ar citām biedrībām tā 1907. gada martā dbināja un uzturēja Liepājas Latviešu teātri (tagadējais Liepājas teātris), kurš ir vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]]. 1918. gadā teātris pārcēlās uz pašreizējām telpām – uz pilsētas teātri toreizējā Hagedorna (tagad - [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra]]) ielā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris :: Teātra iela 4, Vecliepāja , Liepāja , Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-08-14}}</ref>. === Sports === 1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs "Liepāja"]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs "Liepājas Metalurgs"]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs "Liepāja"]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā bazējas [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas basketbola līgas]] klubs [[Betsafe/Liepāja]]. Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> == Izglītība == [[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|thumb|220x220px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]] Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem" ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.<ref name=":02">{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&#124;issue:653588&#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}</ref> Pirmās brīvvalsts laikā Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu - pirmo Latvijā. [[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|220x220px|Liepājas Universitāte]] Pēc 2. pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dib. 1926. g.), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas<ref name=":1" />. Liepājā 2022. gadā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}</ref>. 2018. gadā Liepājā darbojās [[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] (353 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas vakara (maiņu) vidusskola|vakara (maiņu) vidusskola]] (269 skolēni vidusskolas klasēs), [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola]] (181 skolēns vidusskolas klasēs), [[Liepājas Raiņa 6. vidusskola|Raiņa 6. vidusskola]] (140 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 7. vidusskola|7. vidusskola]] (112 skolēni vidusskolas klasēs), [[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola|Oskara Kalpaka 15. vidusskola]] (107 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas pilsētas 12. vidusskola|12. vidusskola]] (102 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola|A. Puškina 2. vidusskola]] (94 skolēni vidusskolas klasēs), [[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J. Čakstes 10. vidusskola]] (80 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 8. vidusskola|8. vidusskola]] (52 skolēni vidusskolas klasēs). 2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.<ref>[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā</ref> Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes: [[Liepājas Universitāte]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle, [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle, [[Liepājas Jūrniecības koledža]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle, [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle, [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle un Juridiskās koledžas Liepājas filiāle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}</ref> == Arhitektūra == [[Attēls:5402-Liepaja.jpg|thumb|Ēka Kungu ielā 26]] Liepājas arhitektūrā redzamas dažādu gadsimtu ēkas: klasicisma koka ēkas sākot no 17.gadsimta, augsti novērtētas ķieģeļa arhitektūras, eklektisma un jūgendstila ēkas 19. un 20. gadsimta mijā, kā arī dažas Latvijas brīvvalsts laika ēkas, padomju laika funkcionālisma un mūsdienu arhitektūras jaunceltnes. Daudz ēku gāja bojā 2.pasaules kara laikā, kā rezultātā tika iznīcināta gandrīz visa pilsētas apbūve starp Tirdzniecības kanālu un Rožu laukumu – vairāk nekā 100 ēkas<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzejaprozaizzinosimateriali.wordpress.com/2017/08/13/liepajas-arhitektura-gadsimtu-griezos/|title=Liepājas arhitektūra gadsimtu griežos|last=dzejaprozamaterialiberniem|website=Mani raksti|access-date=2022-08-15|date=2017-08-13|language=lv-LV}}</ref>. Liepājas attīstību pilnībā noteica ekonomiskie apstākļi - sākotnēji ostas izveide, vēlāk, no 19. gadsimta beigām - rūpniecības paplašināšanās<ref name=":1" />. === Agrīnā === [[Attēls:Kūrmājas prospekts 12 (Liepāja).jpg|thumb|Ēka Kūrmājas prospektā 12, arhitekts: Pauls Makss Berči]] Pirmo izbūves un arhitektūras uzplaukuma posmu Liepāja sasniedza 17. un 18.gadsimtā. Celtņu arhitektūras attīstība un mākslas stili atspoguļojās turīgāko iedzīvotāju mājās, kur atrodams manierisms, baroks, klasicisms un citi stili. Vienkāršie iedzīvotāji savas mītnes cēla ar laukos raksturīgiem tautas celtniecības paņēmieniem<ref name=":3" />. Pie vecākā Liepājas ēku tipa pieder koka guļbūve uz zema mūra cokola ar stāvu kārniņu jumtu. Šāda tipa ēkas ir atrodamas Kungu ielā, kas 17. gadsimtā bija pilsētas galvenā iela<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/koka-apbuve/|title=Koka apbūve|website=Koka apbūve|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref>. Ievērības cienīga ir ēka [[Kungu iela (Liepāja)|Kungu ielā]] 24, kas pazīstama ar Krievijas cara [[Pēteris I|Pētera I]] viesošanos 1697. gadā, savukārt blakus ēkā Kungu ielā 26 1700. gadā viesojās [[Zviedrija|Zviedrijas]] karalis [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]]<ref name=":22">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļvedis Liepājas arhitektūrā|last=Sāne-Alksne|first=Līga|publisher=Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde|year=1991|location=Liepāja|pages=}}</ref>. Vēl vērā ņemamas ir ēkas [[Lielā iela (Liepāja)|Lielajā ielā]] 6, Kungu ielā 3, [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13, kā arī noliktavas [[Jāņa iela (Liepāja)|Jāņa ielā]] 1 un 2 un Zivju ielā 4/6 un 10/12<ref name=":1" />. Pēc vairākiem neveiksmīgiem ostas celšanas mēģinājumiem iepriekšējā gadsimta laikā, 1703. gadā tika izrakts [[Tirdzniecības kanāls]], kas veicināja pilsētas izaugsmi. Šajā laikā no koka tika celtas ostas noliktavas, kurām raksturīgs augsts cokolstāvs, kas izveidots kā puspagrabs. LIelākā daļa vecāko noliktavu koncentrējās [[Jūras iela (Liepāja)|Jūras ielā]], no kurām viena 20. gadsimta 30. gados tika pārvesta uz [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzeju]], bet pārējās nav saglabājušās. Dzīvojamās ēkas ostas rajonā bija pavisam nelielas un blīvi izvietotas<ref name=":22" />. 1848. gadā pilsētā bija 664 ēkas, no tām tikai 46 bija mūra ēkas. Kaut arī būvēja koka ēkas, greznākās bija ar jumta izbūvēm un greznām durvīm, apkalumiem un skaisti apgleznotām podiņu krāsnīm. Pati greznākā celtne 18. gadsimta Liepājā bija [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības luterāņu katedrāle]]<ref name=":1" />. === Berči === Sākot ar [[Grobiņa|Grobiņas]] šosejas izbūvi 1841. gadā, un Liepājas-Romnu dzelzceļa izbūvi 1870. gados, pilsēta ieguva citu raksturu. To vēl vairāk iezīmēja [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]] iecelšana par pirmo pilsētas arhitektu 1871. gadā. Berči celtās mājas veido Liepājas vēsturiskās apbūves nozīmīgāko daļu. M. P. Berči daudzveidīgo darbu plašais klāsts ietver gan eļļas ekstrakcijas rūpnīcu un linoleja rūpnīcu, gan savrupmājas [[Krišjāņa Valdemāra iela (Liepāja)|Krišjāņa Valdemāra ielā]] 14 un 16, [[Peldu iela (Liepāja)|Peldu ielā]] 15, gan īres namus Peldu ielā 44, [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestādi]] [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] un slimnīcas kompleksu Dārtas ielā, [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|ģimnāzijas ēku]] Krišjāņa Valdemāra ielā 4, kafejnīcu Krišjāņa Valdemāra ielā 2, [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcu]], Romas viesnīcu un citas. Pazīstamas ir viņa sarkano ķieģeļu ēkas. Šā laika arhitektūrā izmantoti augstvērtīgi galdniecības izstrādājumi, piemēram, durvis. levērības cienīgas ir apgleznotās kāpņu telpas, tās atrodamas ne tikai greznās mājās, bet arī strādnieku īres namos Palmu ielā 6, [[Avotu iela (Liepāja)|Avotu ielā]] 9, [[Republikas iela (Liepāja)|Republikas ielā]] 28, [[Kuršu iela (Liepāja)|Kuršu ielā]] 21<ref name=":1" />. [[Attēls:Liepaja kasyno Fenikss.jpg|thumb|Ēka Lielajā ielā 5. arhitekts: Ludvigs Melvils]] === Jūgendstils === Liepājā ir atrodami Eiropas mēroga [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūras paraugi. Pilsētā ir vairāki desmiti jūgendstila ēku, kas absolūtos skaitļos ir vairāk nekā citās Eiropas pilsētās. Graudu ielu gandrīz visā tās garumā pilsētvides tēlu pilnībā nosaka jūgendstils<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://building.lv/raksts/Jūgendstils-kā-Liepājas-arhitektūras-īstā-rota|title=Jūgendstils kā Liepājas arhitektūras īstā rota|website=building.lv|access-date=2022-08-15|date=2013-10-29|language=lv}}</ref>. Lielākā daļa ēku ir būvētas ziemeļu nacionālā romantisma stilā, kas ir atturīgs un lakonisks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/jugendstils/|title=Jūgendstils|website=Jūgendstils|access-date=2022-08-15|language=lv}}</ref>. Pauls Makss Berči ir projektējis vairākas jūgendstila ēkas, bet nozīmigas ir arī Teodora Makša Berči (Berči juniors), Ludviga Melvila, Šarla Karra, Larša Sonkes, [[Pauls Kampe|Paula Kampes]], Adolfa Kučnera, Gustava Janičeka, Viljama Losova, Makša Kūna, Aleksandra Zērensena un Vasilija Kosjakova būvētās ēkas. Visizcilākie jūgendstila paraugi ir ēkas [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospektā]] 2/6, [[Ausekļa iela (Liepāja)|Ausekļa ielā]] 9, [[Graudu iela (Liepāja)|Graudu ielā]] 28, 34, 36/38, 44, 46, 27/29 un 45, [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru ielā]] 3, 9, 16 un 23, [[Krišjāņa Barona iela (Liepāja)|Krišjāņa Barona]] ielā 8, [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu ielā]] 23, Peldu ielā 33/35, [[Pasta iela (Liepāja)|Pasta ielā]] 1 un 11, Lielajā ielā 4 un 5, [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra ielā]] 2, [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas ielā]] 18, [[Bāriņu iela (Liepāja)|Bāriņu ielā]] 21A, Tirgoņu ielā 22, Kuršu ielā 1, 5, 17 un 21, [[Rožu iela (Liepāja)|Rožu ielā]] 8/10 un 16, [[Alejas iela (Liepāja)|Alejas ielā]] 6 (pagalmā), [[Toma iela (Liepāja)|Toma ielā]] 43, Dīķa ielā 11, Avotu ielā 4 un 11, Republikas ielā 19 un 28, [[Uliha iela|Uliha ielā]] 5, 13, 15/17, 19, 25 un 66, [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielā]] 1, Kroņu ielā 10/12 u.c,<ref name=":4" /> === Karosta === [[Attēls:Liepaja Karosta church (3788686258).jpg|thumb|Karostas ainava]] Pilsētas ziemeļu daļā labāko Krievijas militāro arhitektu un būvinženieru vadībā uzcēla [[Karosta|Karostas]] kompleksu, kas gan funkcionāli, gan pēc apbūves rakstura un tradīcijām bija un ir pilnīgi citāds nekā pārējā pilsēta. Karosta vēl joprojām ir izcils militarizētas kompleksas apbūves paraugs Latvijas būvvēsturē. Rajons būvēts krievu armijas vajadzībām, tā dominante ir pareizticīgo katedrāle centrā. Nozīmīgi Karostas objekti ir virsnieku saieta nams un dzīvojamo ēku komplekss, kā arī unikālā fortifikācijas sistēma, kas apjoza visu pilsētu un ar pazemes ejām savienoja dažādas pilsētas daļas. [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]] laikā nocietinājumi daļēji saspridzināti<ref name=":1" />. === Pirmā brīvvalsts === Neatkarīgās Latvijas Republikas laikā arhitekts Jānis Blaus izstrādāja projektu Latviešu biedrības namam Liepājā. Ēku [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukumā]] uzcēla 1934.gadā. Armijas ekonomiskā veikala ēku pēc arhitekta Aleksandra Rāceņa projekta uzcēla 1934.–1935.gadā, bet sagrāva Otrā pasaules kara laikā. Lombarda un krājkases ēka Teātra ielā 3 celta 1936.–1937.gadā<ref name=":3" />. Šajā laikā būvēta arī Draudzīgā aicinājuma pamatskola (tagadējā [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|5. vidusskola]]; K. Bikše), kā arī Jaunliepājas Lutera baznīca (K. E. Štrandmanis)<ref name=":1" />. === Padomju laiki === [[Attēls:Great Amber Concert Hall in Liepāja, Latvia, May 2019.jpg|thumb|Koncertzāle Lielais Dzintars, arhitekts: Folkers Ginke]] Liepājas pilsētas centru izpostīja Otrais pasaules karš, tādēļ bija nepieciešami jauni attīstības ģenerālie plāni. PSRS sastāvā esošās Latvijas arhitektūru un pilsētbūvniecību regulēja Padomju Savienībai vienveidīgie pilsētu plānošanas un apbūves normatīvi. Jaunus centrus kara laikā nopostītām pilsētām plānoja atbilstoši standartizēti formāliem principiem – internacionālajam modernismam, kur ielām bija jābūt plašām, bet laukumiem – regulāriem, simetriskiem ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekli centrā. Sabiedriskās celtnes veidoja reprezentatīvas – atbilstošas padomju arhitektūras principiem – lielas, plašas, pārliecinošas. Pēc arhitekta Andreja Aivara projekta smagnējā eklektisma stilā 1957.gadā uzcēla ēku, kurā pašlaik atrodas [[Liepājas Universitāte]]. Tai gandrīz identiska ēka atrodas [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Tika uzbūvēts tirdzniecības nams “Kurzeme”, kam ārsienās paredzēja lielus logus, bet pirmajā stāvā – vitrīnas. Padomju laikā Liepājas vecpilsētas vēsturisko apbūvi plašā teritorijā likvidēja, izbūvējot tramvaja līnijas posmu no “Kurzemes” līdz Peldu ielai. Pārmaiņas skāra arī Lielo ielu<ref name=":3" /> . Kara ostas dēļ Liepāja bija slēgta pilsēta, un tādējādi būvniecība pilsētā bija diezgan gausa līdz pat 70. gadiem, kad sākās jaunu rūpnīcu ("Lauma", lauksaimniecības mašīnu rūpnīca, "Hidrolats") un dzīvojamo rajonu celtniecība, nozīmīgākais no tiem ir Ezerkrasta mikrorajons<ref name=":1" />. === Pēc neatkarības atgūšanas === Pēc neatkarības atgūšanas tika uzbūvēta mākslīgā ledus halle (arhit. U. Pīlēns), katoļu klosteris (A. Kokins) Jaunliepājā, veikals "Māja" (rekonstrukcija; A. Padēlis-Līns), tirgus jaunie paviljoni pilsētas centrā (U. Pīlēns). Visievērojamākā 21. gadsimta celtne ir koncertzāle [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]. Jauno laiku būvniecībai raksturīgs jaunu materiālu un tehnoloģiju lietojums, kā arī racionālisms un [[Funkcionālisms (arhitektūra)|funkcionālisms]]<ref name=":1" />. == Apskates objekti == [[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]] ''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]] * [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts. * [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji. ** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu. Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti. ** [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta. ** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas. ** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]]. * [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem. * [[Liepājas muzejs]] - lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči. * [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle "Liepāja okupāciju režīmos"]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi. * [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka. * [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. * [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] - senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]]. * [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle "Lielais dzintars"]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā. == Transports == [[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]] {{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta "Liepāja"}} Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā. Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem. Akciju sabiedrība "Pasažieru Vilciens" nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota. 7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta "Liepāja"]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu. Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}</ref> == Apkaimes == # [[Vecliepāja]] # [[Ezerkrasts]] # [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]] # [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] # [[Jaunliepāja]] # [[Velnciems]] # [[Karosta]] # [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]] # [[Zaļā birze]] # [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]] == Iedzīvotāji == Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās<ref name=":1" />. Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher="Preses nams"|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}</ref>. Tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp republikas pilsētām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}</ref>. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}</ref>. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |cols = 4 |graph-pos = bottom |percentages = on |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/</ref> |1640|ap 1500 |1797|4516 |1801|4506 |1857|8333 |1863|9970 |1881|29611 |1897|60653 |1914|94000 |1920|51583 |1925|60762 |1930|57238 |1935|57098 |1941|45067 |1943|43280 |1959|71464 |1970|92884 |1979|107663 |1980|108262 |1981|108514 |1982|108666 |1983|108991 |1984|109747 |1985|110606 |1986|111247 |1987|112064 |1988|113321 |1989|114486 |1990|114337 |1991|114950 |1991|113826 |1992|112154 |1993|105558 |1994|101352 |1995|96294 |1996|94165 |1997|92687 |1998|91444 |1999|90416 |2000|89448 |2001|87859 |2002|86372 |2003|85544 |2004|84569 |2005|83762 |2006|83041 |2007|82421 |2008|81748 |2009|80678 |2010|78913 |2011|76910 |2012|74812 |2013|73469 |2014|71926 |2015|71125 |2016|70630 |2017|69443 |2018|69180 |2019|68945 |2020|68535 |2021|67964 }} === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 40473 : Latvieši : green | slice 2 = 19036 : Krievi : red | slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange | slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 68 535 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Lietuvieši}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 59,1% | style="text-align:center;" | 40 473 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 27,8% | style="text-align:center;" | 19 036 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,4% | style="text-align:center;" | 3 021 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,0% | style="text-align:center;" | 2 067 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 2 007 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 1 931 |} {{-}} === Ievērojami cilvēki Liepājā === {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzimuši * [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs; * [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis; * [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe; * [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators; * [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs; * [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists; * [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece; * [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents; * [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs; * [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks; * [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=3699& |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; * [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists; * [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs; * [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris; * [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks; * [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris; * [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs; * [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs; * [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise; * [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs; |col2= * [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore; * [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists; * [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists: * [[Selga Mence]] (1953)<ref>[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&id=278& |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].</ref>; — komponiste * [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis; * [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece; * [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs; * [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists; * [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis; * [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]]; * [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists; * [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore; * [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists; * [[Ainars Virga]] (1964) — mūziķis: * [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs; * [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece; * [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis; * [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis; * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris; * [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise; * [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists; * [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis; * [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja; * [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis; * [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste * [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists; }} {{columns |width=50% |col1= ;Liepājā dzīvojuši * [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks; * [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece; * [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs; * [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore; * [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}</ref>; * [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs; * [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece; * [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors; * [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs; * [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise; * [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts; |col2= * [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis; * [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis; * [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis; * [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris; * [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris; * [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors; * [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris; * [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs; * [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks; * [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks; * [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks; * [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks; * [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja; * [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece; * [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs; * [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs; }} == Sadraudzības pilsētas == Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}</ref> * {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]] * {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]] * {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]] * {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]] * {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] * {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls] * [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs] * [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte] * [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel] * [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] [[Kategorija:Liepāja| ]] 7eq2mnk1uxvc8efm04arurd8gguc0ar Sēlijas bīskapija 0 3860 3670606 3561691 2022-08-15T12:40:42Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>, → ref>, [[Eglaine]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = |nosaukums_latv_val = Sēlijas bīskapija |sugasvārds = bīskapija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = {{val-la|Episcopatus Seloniensis}} <br /> {{val-de|Bisdom Selen}} |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = teokrātija | |gads_sākums = 1218 |gads_beigas = 1226 | |event_start = Dibināta Daugavas kreisā krasta zemju kristīšanai |date_start = |event_end = Likvidēja pēc zemgaļu piekrišanas kristīties, sadalot teritoriju [[Rīgas bīskapija]]s un [[Zemgales bīskapija]]s starpā |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = |date_post = | |p1 = |flag_p1 = |s1 = |flag_s1 = |image_flag = |flag = |flag_type = | |image_coat = Sēlijas bīskapa Lamberta zīmogs.jpg |symbol = |symbol_type = Sēlijas bīskapa Lamberta zīmogs | |image_map = |image_map_caption = | |galvaspilsēta = [[Sēlpils pils|Sēlpils]], [[Babītes pilskalns|Babīte]], [[Mežotne]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = |reliģija = Baltu [[pagānisms]]/[[katoļticība]] (gar Lielupi un ap Sēlpili) |nauda = | |leader1 = [[Lipes Bernhards]] |leader2 = [[Lamberts (bīskaps)|Lamberts]] |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1218.-1224. |year_leader2 = 1224.-1226. |year_leader3 = |year_leader4 = |leader = |title_leader = [[Sēlijas bīskapi]] |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |footnotes = }} {{Latvijas vēsture}} '''Sēlijas bīskapija''' ({{val|la|episcopatus Seloniensis}}) (1218—1226) bija īslaicīgi pastāvoša bīskapija [[Livonija|Livonijā]] ar mērķi pakļaut [[Katoļticība|katoļu ticībai]] Daugavas kreisā krasta iedzīvotājus. Aptvēra [[Sēlija|Sēliju]] un daļu no [[Upmale (zeme)|Upmales]] zemes ar [[Mežotne]]s pili Austrumzemgalē un [[Babītes pilskalns|Babītes pili]] (''castrum Babat'') [[Lielupe]]s lejtecē. Tā kā Sēlijas bīskapijas svarīgākā daļa bija Mežotne, tad [[Sēlijas bīskapi|Sēlijas bīskapu]] dēvēja arī par [[Zemgales bīskapija|Zemgales bīskapu]] (''episcopus Semigallie'' vai ''Semigallorum''), lai gan kūrijas oficiāli lietotais tituls bija Sēlijas bīskaps (''episcopus Seloniensis''). Likvidēta pēc tam, kad 1225. gadā zemgaļu ķēniņš [[Viestards]] piekrita katoļu ticības sludināšanai visā [[Zemgale|Zemgalē]]. == Teritorija == Droši zināms, ka diacēze skāra Lielupi pie [[Babītes ezers|Babītes ezera]]; austrumos robeža sniedzās aptuveni līdz [[Eglaine (upe)|Eglaines]] kreisajam krastam; ziemeļos par robežu kalpoja [[Daugava]]; par diacēzes dienvidu robežu ziņu nav. == Vēstures hronoloģija == * 1207. gadā krustneši [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vadībā ieņēma [[Sēlpils pilskalns|Sēlpili]] Daugavas ūdensceļa labajā krastā, bet varēja tur nostiprināties tikai pamazām. * 1218. gada vasarā vienu no ietekmīgākajiem krusta karotājiem [[Daugavgrīvas klosteris|Daugavgrīvas klostera]] abatu [[Lipes Bernhards|Lipes Bernhardu]] (''Bernhard Herr zur Lippe'') paaugstināja par bīskapu ar bīskapa sēdekli Sēlpilī. * 1219. gada vasarā Sēlijas bīskaps grasījās savu rezidenci no Sēlpils pārcelt uz Mežotni, taču zemgaļu uzbrukuma dēļ tas neizdevās, un Lielupes labajā krastā tika uzcelta Babītes pils (tagadējais Egļuciems Babītes pagastā). Jādomā, ka Bernhards ar sava kapitula mūkiem pārsvarā mitinājās Rīgā, kur viņa vajadzībām bija atvēlēts atsevišķs nams. * 1219. gada 25. oktobrī pāvests [[Honorijs III]] apstiprināja Alberta noteiktās Sēlijas bīskapijas robežas. * Pēc Bernharda nāves 1224. gada 30. aprīlī par jauno bīskapu Alberts, pārkāpjot savas tiesības iecelt tikai pirmo bīskapu, 1224. gada vasarā iecēla [[Lamberts (bīskaps)|Lambertu]], kura bīskapijas robežas pāvests apstiprināja 1224. gada 14. novembrī. * Bīskapa rezidenci 1225. pārcēla uz Mežotni. Izšķirot strīdu starp [[Rīga|Rīgu]] un Sēlijas bīskapu par [[Babīte]]s apgabalu, kas atradās starp Daugavu un Lielupi, pāvesta legāts [[Vilhelms no Modenas]] (''Wilhelm von Modena'') 1225. gada decembrī nosacīja Rīgas un Sēlijas bīskapijas robežas - Babītes apgabals atradās Rīgas apgabala robežās, sākot no Gātes līdz jūrai robeža gāja pa Lielupes viduslīniju, tā ka upes labā puse un labais krasts atradās Rīgas pilsētas īpašumā, kreisā puse un kreisais krasts - Sēlijas bīskapa īpašumā. * 1225. gada augustā sarunās starp pāvesta legātu Modenas Vilhelmu un [[Viestards|Viestardu]], pēdējais piekrita katoļu ticības sludināšanai [[Zemgale|Zemgalē]]. * Alberts ar Vilhelma piekrišanu 1226. gada 21. martā no Mežotnes sēdekļa atdalīja Sēliju, no kuras Lamberts atsacījās. Sēliju vēlāk pievienoja Rīgas bīskapijai, bet Lambertam piešķīra vēl neiekarotos Zemgales novadus un tajos tika nodibināta [[Zemgales bīskapija]]. Sēlijas ienākumus pagaidām atstāja Lambertam. Ar šo aktu tika izbeigta Sēlijas bīskapijas pastāvēšana. * Pēdējo reizi Sēlijas diacēze ({{val-la|Zelouiensis vai Czelouensis ecclesia}}) minēta 1312. gada [[Romas pāvesti|Romas pāvesta]] [[Klements V|Klementa V]] kūrijas izmeklēšanas protokolos pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] pēc [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] likvidēšanas,<ref>Franciscus de Moliano (1312). Quellen zur Geschichte des Deutschen Ordens. Bearb. von A. Seraphim. Königsberg, 1912.</ref> kas cita starpā tika vainots pie tā, ka lietuvieši "piemēram, Sēlijas un Rutēnijas (Polockas) bīskapijās cieši pie varas tika" ({{val-la|Czelouensis videlicet et Rutheniensis ecclesie conssitentes in regno predicto}}) un atņēma tās [[Romas Katoļu baznīca]]i.<ref>[http://bha.knihi.com/11/sel11.htm Анты Сэларт. Полацкі князь Канстанцін і гісторыя Інфлянтаў у трэцяй чвэрці ХIII ст. Пераклаў з нямецкай Лявон Баршчэўскі.] (baltkrieviski)</ref> == Skatīt arī == * [[Sēlijas bīskapi]] * [[1208. gada Sēlpils aplenkums]], * [[Mežotnes aplenkumi (1219—1220)]] == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Sēlija (zeme)|Sēlija]]<br />[[Upmale (zeme)|Upmale]] | virsraksts = Sēlijas bīskapija | periods = [[1218. gads|1218]]—[[1226. gads|1226]] | pēc = [[Zemgales bīskapija]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = Daugavas un Gaujas [[Līvi|līvu]] zemju daļa (2/3) <br />[[Metsepole]] <br /> [[Jersika (valsts)|Jersikas]] daļa, [[Koknese]], [[Tālava]]s daļa (2/3)| virsraksts = [[Livonijas bīskapija]] | periods = [[1186. gads|1186]]—[[1255. gads|1255]]<br /> (no 1243. gada kā [[Livonijas Konfederācija]]s daļa)| pēc = [[Rīgas arhibīskapija]]<br />[[Livonijas Konfederācija]]s daļa}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = 1/3 daļa no [[Ventava]]s, [[Vanema]]s, [[Piemare]]s un [[Bandava]]s zemēm | virsraksts = [[Kurzemes bīskapija]] | periods = [[1234. gads|1234]]—[[1585. gads|1585]] | pēc = [[Piltenes apgabals]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Selijas biskapija}} [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Sēlijas bīskapija]] [[Kategorija:Romas katoļu bīskapijas]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Sēlijas vēsture]] i8qo7lhih29c4cwh74l3huuvn69t5jc Jēkabpils 0 5334 3670582 3669850 2022-08-15T12:11:08Z 77.219.2.51 /* Iedzīvotāju skaita izmaiņas */Labota kļūdas wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jēkabpils | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = Jēkabpils pilsētas laukums.JPG | image_caption = Jēkabpils Vecpilsētas laukums | image_flag = Bandera Jekabpils.png | flag_link = Jēkabpils karogs | flag_size = 150px | image_shield = Coat of Arms of Jēkabpils.svg | shield_link = Jēkabpils ģerbonis | shield_size = 75px | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{flag|Latvija}} | subdivision_type2 = Novads | subdivision_name2 = [[Jēkabpils novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = no [[1670. gads|1670]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | established_title3 = | established_date3 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Jakobstadt}} | government_type = | leader_title = [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Raivis Ragainis]]<br /><small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small> | area_footnotes = <ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf|title=Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|7|2||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919113925/https://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf}}</ref> | area_total_km2 = 25.53 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Jēkabpils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 29 | lats = 58 | latNS = N | longd = 25 | longm = 52 | longs = 42 | longEW = E | elevation_m = 74 — 110 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-52(01-06) | area_code = <small>(+371)</small> 652 | website = {{URL|http://www.jekabpils.lv}} | footnotes = }} '''Jēkabpils''' ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]], Latvijas dienvidaustrumos. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Sēlija|Sēlijā]], gan [[Latgale|Latgalē]]. Pieder [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales plānošanas reģionam]]. Pilsētas kopējā platība ir 2553 ha un tajā dzīvo 23 656 (uz 1.06.2017 pēc CSP datiem) iedzīvotāji. Jēkabpils ir nozīmīgs satiksmes mezgls, autoceļu un dzelzceļu krustpunkts. Kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās [[Daugava]]s labajā krastā 1237. gadā uzceltajai [[Krustpils pils|Krustpils pilij]]. Sakukārt apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai, un 1670. gadā [[hercogs Jēkabs]] šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu Jēkabmiests ({{val|de|Jakobstadt}}). Jēkabpilī atrodas viens no [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punktiem, kas 2005. gadā iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]], kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. Deviņu kilometru attālumā no pilsētas atrodams [[Laukezera dabas parks]], kurā atrodas par Latvijas tīrāko ezeru uzskatītais [[Laukezers]].<ref name="Laukezera dabas parks">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.krustpils.lv/old/lv/turisms-un-atputa/dabas_objekti/laukezera_dabas_parks|title=Laukezera dabas parks|work=http://www.krustpils.lv/|publisher=Krustpils novada pašvaldība|accessdate={{dat|2015|2|7||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Lielā iela Jēkabmiests.jpg|thumb|left|250px|Jēkabmiesta Lielā iela 20. gs. sākumā]] {{galvenais|Jēkabpils vēsture}} Pilsēta, kādu to pazīstam šodien, izveidojusies tikai 1962. gadā pēc jauna tilta pār Daugavu izbūves, apvienojot [[Krustpils|Krustpili]] Daugavas labajā krastā un Jēkabpili kreisajā krastā. Krustpils ir Jēkabpils senākā daļa, kas rakstos pirmoreiz minēta jau 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no [[Asotes pilskalns|Asotes]] uzcēla [[Krustpils pils|pili]] (''Kreutzburg''). Jau tās nosaukums norāda, ka tā atradusies svarīgu ceļu krustpunktā. Vēlākos laikos Daugavas kreisajā krastā, ierodoties lielam skaitam [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] bēgļu un krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]], izveidojusies apdzīvota vieta, kurai 1670. gada 12. februārī, piešķirot [[Magdeburgas tiesības]], dots Jēkabmiesta (''Jakobstadt'') vārds. Pēc vienas versijas 1684. gadā Jēkabpils amatnieka S. Skavronska ģimenē dzimusi Marta Skavronska, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni [[Katrīna I|Katrīnu I]]. Garām Jēkabpilij veda hercogistes pasta ceļš — no [[Jelgava]]s caur Fridrihštadti (tag. [[Jaunjelgava]]) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. 1764. gadā tika ierīkota pastāvīga pārceltuve uz Krustpili. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija]]i piederošo Krustpili, bet 1795. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i piederošo Jēkabpili inkorporēja Krievijas Impērijā. 1861. gadā atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas-Daugavpils dzelzceļu]], tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Jēkabpilī darbojās banka, apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, tipogrāfija u.&nbsp;c. rūpnieciskie uzņēmumi. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Jēkabpils vairākus gadus atradās piefrontes zonā un tika sagrauta liela daļa no pilsētas apbūves. 1919. gadā Jēkabpils kļuva par [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1932. gadā tika uzcelta [[Jēkabpils cukurfabrika]], tika uzcelts [[Krustpils—Jēkabpils tilts|tilts pāri Daugavai]], kas tika uzspridzināts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1962. gadā Jēkabpils un Krustpils tika administratīvi apvienotas. == Pašvaldība == Jēkabpils pašvaldība, arī Jēkabpils novada dome (agrāk [[Jēkabpils dome]]), ir Jēkabpils novada pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. No 1997. līdz 2017. gadam Jēkabpils pilsētas domi vadīja [[Leonīds Salcevičs]]. Pašreizējais Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs ir [[Raivis Ragainis]]. Jēkabpils domē ir nodarbināti 115 darbinieki.{{nepieciešama atsauce}} == Satiksme == Jēkabpilī krustojas valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kurām ir starptautiska nozīme. Latvijas ietvaros šīs līnijas savieno Jēkabpili ar [[Rīga|Rīgu]], [[Jelgava|Jelgavu]], [[Rēzekne|Rēzekni]] un [[Daugavpils|Daugavpili]]. [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacija]] uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas apstrādā kravas un sadala transporta plūsmas pirms galamērķiem. Jēkabpili šķērsojošās [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils]] un [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils-Rēzekne-Zilupe]] ir iekļautas Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā. Jēkabpili šķērso arī valsts nozīmes autoceļš Rīga-Daugavpils ([[A6]]), kas ved līdz [[Baltkrievija]]s robežai. Pie Jēkabpils tam sākas atzars Rēzekne-Zilupe ([[A12]]), kas ved līdz [[Krievija]]s robežai. Šie autoceļi ietilpst Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.<ref name="Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|title=Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160816050505/http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|archivedate={{dat|2016|08|16||bez}}}}</ref> == Demogrāfija == Jēkabpils ir mazākā [[Latvija]]s [[Latvijas administratīvais iedalījums#Republikas pilsētas|republikas pilsēta]] pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]. Iedzīvotāju skaits Jēkabpilī samazinās gan negatīva [[dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] rezultātā. [[Demogrāfiskā slodze]] Jēkabpilī 2014. gada sākumā bija 580, kas ir zemākais rādītājs republikas pilsētu vidū, lai gan vērojams neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2012. un 2013. gadu, kad Jēkabpilī uz katriem 1 000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā bija attiecīgi 557 un 563 iedzīvotāji līdz un virs darbspējas vecuma. Tai skaitā bērnu skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem — 229, kamēr iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem — viens no zemākajiem — 311. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamā informācija liecināja, ka 2014. gadā Jēkabpilī dzīvoja 23 269 iedzīvotāji,<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats"/> savukārt pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām {{iedzsk|dat|dat_f=L}} pilsētā bija {{iedzsk|dati|Jēkabpils|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā |cols = 3 |graph-pos = bottom |footnote = Līdz 1962. gadam norādīts Krustpils un Jēkabpils kopējais iedz. sk.<br />Avoti:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/ |title=pmlp.gov.lv |access-date={{dat|2013|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130809131846/http://www.pmlp.gov.lv/ |archivedate={{dat|2013|08|09||bez}} }}</ref><ref>Jēkabpils. Latvijas pilsētas. Rīga: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2004</ref> |1852|9450 |1863|5469 |1881|8069 |1897|9979 |1914|13500 |1925|9182 |1935|9484 |1939|9700 |1943|7744 |1947|7490 |1959|16695 |1970|22440 |1979|26829 |1989|30865 |1991|31315 |1994|64000 |1997|28473 |1999|28384 |2001|27721 |2004|26849 |2007|26811 |2008|26734 |2009|26578 |2010|26468 |2011|26284 |2012|25883 |2013|25221 |2014|24839 |2015|24553 |2016|24146 |2017|23750 |2018|23600 |2019|23500 }} === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jēkabpilī 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 13831 : Latvieši : green | slice 2 = 5503 : Krievi : red | slice 3 = 657 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 573 : Poļi : aqua | slice 5 = 343 : Ukraiņi : orange | slice 6 = 1021 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 21 928 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Poļi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 63,1% | style="text-align:center;" | 13 831 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 25,1% | style="text-align:center;" | 5 503 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,0% | style="text-align:center;" | 657 |- | [[Poļi]] | style="text-align:center;"| 2,6% | style="text-align:center;" | 573 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 1,6% | style="text-align:center;" | 343 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 4,6% | style="text-align:center;" | 1 021 |} {{-}} === Cilvēki === {{div col}} ==== Jēkabpilī dzimuši ==== * Marta Skavronska jeb [[Katrīna I]] (1684—1727) — Pētera I sieva, [[Krievijas Impērija]]s ķeizariene (1725—1727) * [[Gerhards Kēnigs]] (1728—1785) — dabaszinātnieks un ceļotājs * [[Teodors Emīls Lambergs]] (1815—1895) — teologs, [[Kurzemes ģenerālsuperintendents]] (1862—1887), [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrība]]s goda loceklis * [[Ābrams Leibovics]] (1869—1941) — [[Latvijas ebreji|ebreju izcelsmes latviešu]] uzņēmējs, [[Rīgas Radiorūpnīca]]s dibinātājs * [[Kārlis Kalve]] (1877—1903) — ainavu gleznotājs * [[Pēteris Kalve]] (1882—1913) — ainavu gleznotājs, viens no spalvas [[zīmējums|zīmējuma]] aizsācējiem Latvijā * [[Emma Baltmane]] (1882—1969) — gleznotāja * [[Juris Ķēmanis]] (1883—1937) — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts un iekšlietu ministra biedrs (1920—1922) * [[Kārlis Skaubītis]] (1889—1929) — kara lidotājs un latviešu aviācijas aizsācējs * [[Pēteris Dardzāns]] (1889—1885) — tautsaimnieks, [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] virsnieks * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — gleznotājs un grafiķis * [[Nikolajs Malta]] (1890—1944) — biologs, [[LU Bioloģijas fakultāte|Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte]]s dekāns, [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|LU Botāniskā dārza]] dibinātājs * [[Jānis Grīns]] (1890—1966) — pedagogs, rakstnieks, "[[Valters un Rapa]]" līdzvadītājs (1925—1941), [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktors (1937—1940) * [[Oto Šmits]] (1891—1956) — zinātnieks, matemātiķis, ģeogrāfs, ģeofiziķis, astronoms * [[Jānis Zvaigzne]] (1892—1954) — [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] virsnieks * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — gleznotājs un mākslas zinātnieks * [[Alberts Vīksne]] (1896—1976) — Latvijas Bruņoto spēku un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks * [[Alberts Ozoliņš]] (1897—1985) — svarcēlājs vidējā svarā * [[Pēteris Lapainis]] (1897—1990) — Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks * [[Aleksandrs Balodis]] (1897—1961) — virsnieks, izlūkdienestu darbinieks, [[parapsiholoģija|parapsihologs]] un rakstnieks * [[Andrejs Pormalis]] (1898—1977) — mākslinieks, keramiķis, pedagogs * [[Jānis Lejiņš]] (1899—1990) — aktieris, režisors, dramaturgs un gleznotājs * [[Volfgangs Hāzenfuss]] (1900—1944) — ārsts, šaha meistars * [[Alfrēds Laukirbe]] (1901—1993) — arhitekts * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks un tulkotājs, viens no [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s dibinātājiem, [[LPSR himna]]s vārdu autors (kopā ar [[Fricis Rokpelnis|Frici Rokpelni]]) * [[Jānis Bičolis]] (1904—1982) — literatūrkritiķis, folkloras pētnieks * [[Pēteris Sīpolnieks]] (1913—1984) — mūzikas pedagogs un ērģelnieks * [[Roberts Rubenis]] (1917—1944) — Latvijas Bruņoto spēku leitnants, Latviešu leģionārs un [[Kureļa grupa]]s bataljona komandieris * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks * [[Saulcerīte Viese]] (1932—2004) — rakstniece un literatūrzinātniece * [[Ludis Skosta]] (1936) — [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputāts * [[Agris Jaunkļaviņš]] (1939) — lauksaimnieks, LR Augstākās Padomes deputāts * [[Ludis Bērziņš (stikla mākslinieks)|Ludis Bērziņš]] (1939) — stikla mākslinieks * [[Anna Skaidrīte Gailīte]] (1940) — rakstniece, žurnāliste * [[Ruta Šenberga]] (1940) — filoloģe, novadpētniece * [[Juris Imants Aivars]] (1941—2016) — ārsts, fiziologs un zinātnieks * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, kordiriģente * [[Juris Baldunčiks]] (1950) — valodnieks, terminologs, leksikogrāfs, pedagogs un tulkotājs * [[Aivars Lembergs]] (1953) — politiķis * [[Andris Felss]] (1957) — LR Augstākās Padomes deputāts. * [[Ivans Klementjevs]] (1960) — kanoe airētājs, politiķis * [[Aigars Grāvers]] (1961) — mūziķis * [[Jefimijs Klementjevs]] (1963) — kanoe airētājs, politiķis * [[Vitālijs Orlovs]] (1964) — [[Saeima]]s deputāts (kopš 2002) * [[Elita Kļaviņa]] (1966) — aktrise un žurnāliste * [[Atis Zakatistovs]] (1968) — filozofs un politiķis, [[13. Saeima]]s deputāts * [[Ivars Zariņš]] (1969) — Saeimas deputāts (kopš 2011) * [[Dzintars Zaķis]] (1970) — politiķis * [[Andrejs Piedels]] (1970) — futbolists, vārtsargs * [[Artis Robežnieks]] (1971) — aktieris * [[Andris Znotiņš]] (1977—2011) — policists, nošauts [[Apšaude Jēkabpilī|sadursmē ar bruņotiem laupītājiem]] * [[Sandis Ģirģens]] (1980) — jurists un [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] (kopš 2019) * [[Kaspars Ģirģens]] (1985) — uzņēmējs un 13. Saeimas deputāts * [[Arvis Viguls]] (1987) — dzejnieks * [[Dārta Daneviča]] (1988) — [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise * [[Mārtiņš Jakovļevs]] (1991) — hokejists * [[Deniss Rakels]] (1992) — futbolists, uzbrucējs * [[Artūrs Dārznieks]] (1993) — kamaniņu braucējs * [[Reinis Nitišs]] (1995) — autosportists ==== Jēkabpilī dzīvojuši ==== * [[Jākobs Florentīns Lundbergs]] (1782—1858) — [[zviedri|zviedru]] izcelsmes [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] luterāņu mācītājs un rakstnieks, vācu [[apgaismība]]s laikmeta literatūras tulkotājs latviešu valodā, [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības"]] dibinātājs * [[Ansis Līventāls]] (1803—1878) — dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs * [[Vilhelms Neimanis]] (1849—1919) — arhitekts un mākslas vēsturnieks, [[Daugavpils]] pilsētas arhitekts (1878—1895), [[LNMM]] ēkas autors un muzeja pirmais direktors (1905—1919) * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — žurnālists un rakstnieks, studentu korporācijas [[Selonija]] dibinātājs * [[Mikus Skruzītis]] (1861—1905) — etnogrāfs, folklorists * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, [[latviešu mitoloģija]]s pētnieks * [[Ludis Bērziņš]] (1870—1965) — skolotājs, folklorists, dzejnieks * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks un politiķis * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs * [[Konrāds Bullāns]] (1877—1915) — rakstnieks (pseidonīms Fallijs) * [[Jānis Kuga]] (1878—1969) — gleznotājs, scenogrāfs * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis un sabiedriskais darbinieks * [[Kristaps Krišs Upelnieks]] (1891—1944) — [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] kapteinis, [[Kureļa grupa]]s štāba priekšnieks * [[Pāvils Mucenieks]] (1891—1940) — ķirurgs * [[Voldemārs Āviste]] (1893—1941) — [[Igaunijas armija]]s pulkvežleitnants * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris un režisors * [[Aleksandrs Grīns]] (1895—1941) — rakstnieks, tulkotājs * [[Bruno Arnolds Štokmanis]] (1895—1970) — Jēkabpils vēstures muzeja dibinātājs * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors un veselības aprūpes organizētājs * [[Artūrs Aparnieks]] (1896—1968) — virsnieks, [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks * [[Jānis Veselis]] (1896—1962) — rakstnieks * [[Arnolds Aizsilnieks]] (1898—1982) — tautsaimnieks, agronoms, vēsturnieks * [[Jānis Alfrēds Bērziņš]] (1902—1999) — [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] kapteinis, [[Atmoda]]s kustības dalībnieks * [[Osvalds Pūpols]] (1904—1941) — skolotājs, nacionālās pretestības kustības "Viesturieši" vadītājs * [[Jānis Mežaraups]] (1904—1999) — agronoms, [[4. Saeima]]s deputāts * [[Viktors Orehovs]] (1909—1998) — puķkopis, selekcionārs * [[Alfrēds Porietis]] (1909—2009) — Latvijas Bruņotu spēku [[virsnieks]] * [[Modests Trepšs]] (1911—1978) — ādas plastikas mākslinieks, pedagogs * [[Velta Toma]] (1912—1999) — dzejniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis * [[Alberts Eglītis]] (1917—2007) — žurnālists, publicists * [[Jāzeps Vuškāns]] (1919—2005) — kultūras darbinieks * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — [[Dabas muzejs|Dabas muzeja]] direktors (1961—1999). Atmodas kustības dalībnieks, latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs * [[Valentīns Skulme]] (1922—1989) — kino un [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris * [[Lūcija Ķuzāne]] (1927) — rakstniece, [[Sēlija]]s novada pētniece * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore * [[Ārija Elksne]] (1928—1984) — dzejniece * [[Tālis Millers]] (1929) — ķīmiķis * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors un scenārists * [[Aina Karlsone]] (1935—2012) — latviešu gleznotāja un grafiķe * [[Guntars Godiņš]] (1958) — dzejnieks un atdzejotājs * [[Ruta Štelmahere]] (1965) — dzejniece un māksliniece * [[Dž. Dž. Džilindžers]] (1966) — teātra režisors * [[Ronalds Briedis]] (1980) — dzejnieks * [[Artis Ostups]] (1988) — dzejnieks {{div col end}} === Bezdarbnieki === Bezdarba līmenis Jēkabpils pilsētā 2014. gadā bija 9,7%. Salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad tas bija visaugstākais, vērojams samazinājums 4,1% apmērā.<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats"/> {{bar box |width = 345px |float = right |title = Jēkabpils pilsētā reģistrēto bezdarbnieku portrets pēc dzimuma {{dat|2014|12|31}}<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2014.gada-publiskais-parskats-15.06.2015.pdf|title=Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|07|02||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160817034257/http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2014.gada-publiskais-parskats-15.06.2015.pdf|archivedate=17.08.2016}}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|Sievietes (1181)|red|54.6}} {{bar percent|Vīrieši (983)|blue|45.4}} }} {{bar box |width = 345px |float = right |title = Jēkabpils pilsētā reģistrēto bezdarbnieku portrets pēc izglītības {{dat|2014|12|31}}<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats"/> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|Augstākā izglītība (168)|green|7.8}} {{bar percent|Profesionālā izglītība (791)|yellow|36.5}} {{bar percent|Vispārējā izglītība (1102)|orange|50.9}} {{bar percent|Zemāka par pamatizglītību (89)|red|4.1}} {{bar percent|Nav dokumentāri apliecināta (14)|blue|0.6}} }} {{bar box |width = 345px |float = right |title = Jēkabpils pilsētā reģistrēto bezdarbnieku portrets pēc bezdarba ilguma {{dat|2014|12|31}}<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats"/> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|Līdz 6 mēnešiem (1174)|green|54.3}} {{bar percent|6-12 mēneši (368)|yellow|17}} {{bar percent|Vairāk kā 1 gadu (622)|orange|28.7}} }} == Apskates vietas == === Vēsturiskā apbūve === Jēkabpilī atrodas 231 [[Jēkabpils ielu uzskaitījums|iela]]. Daudzi nami uz tām ir saglabājuši savu pirmatnējo izskatu vai arī ir tikuši pārbūvēti, vairākiem no tiem ir kultūrvēsturiska nozīme: * [[Krustpils vēsturiskais centrs]] * [[Jēkabpils vēsturiskais centrs]] * Krustpils pilsētas sarga mājiņa Raiņa ielā * [[Krustpils pils]] komplekss. * [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukums]] * Bijusī apriņķa renteja (1820) * [[Jēkabmiesta apriņķa skola|Jēkabpils apriņķa skolas ēka]] (1820., O. Hūns, klasicisms) * [[Jēkabpils dome|Miertiesas ēka]] (1880) (eklektisms) * Valsts bankas ēka (1931) * 19. gadsimta koka dzīvojamo ēku komplekss Pasta ielā 81-87 * Dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 178 — 184 * [[Kena muiža|Kena muižas komplekss]] (19. gadsimta beigas, neogotika, eklektisms) * Krustpils ūdensdzirnavas ar dambi. * [[Mīlestības tiltiņš (Jēkabpils)|Mīlestības tiltiņš]] (Akmens tilts) pāri Donaviņai (tehnikas piemineklis) === Dievnami === Jēkabpils dievnami vēsta par laikmetu lokos noietiem ceļiem [[Sēlija]]s ticības un garīgās dzīves stiprināšanā, atklājot daudznacionālas pilsētas būtību un glabājot nezūdošas kultūrvēsturiskas vērtības. Tāpēc Jēkabpils pilsētas baznīcas ir viens no pilsētas kultūrvēsturisko apskates objektu veidiem. Pilsētas Daugavas labajā pusē jeb '''Krustpils pusē''' atrodas [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]] (1820), [[Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca]] (1910), kā arī [[Krustpils Romas katoļu baznīca|Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] (2004), kas ir jaunākā baznīcas celtne Jēkabpilī un viena no jaunākām katoļu draudzēm [[Latvija|Latvijā]]. Pilsētas Daugavas kreisajā pusē jeb '''Jēkabpils pusē''' atrodas Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca (1774) un Svētā Gara pareizticīgo baznīca (1887), kuras iekļaujas [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Jēkabpils Svētā Gara klostera]] teritorijā. Bijusī uniātu baznīca (1783), kas atdota pareizticīgo baznīcas pārziņā; [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca]] (1807), [[Jēkabpils vecticībnieku baznīca]] (1862), [[Jēkabpils Romas katoļu baznīca|Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas Katoļu draudzes baznīca]] (1866), kā arī [[Jēkabpils baptistu draudzes baznīca]] (1930). Bijusī [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca]] ir viens no lielākiem Dievnamiem pilsētā, kas nedarbojas, tāpēc to var aplūkot tikai no ārpuses. Svētā Gara pareizticīgo baznīca un tajā atrodošā Jakobštates ikona ir apskatāma katru dienu, arī dievkalpojumu laikā, ievērojot klusumu. Pārējās pilsētas baznīcas ir atvērtas apmeklētājiem, iepriekš piesakoties, kā arī dievkalpojumu laikā. === Memoriālās mājas === Pilsētā ir dzīvojuši daudzi ievērojami Jēkabpils un [[Latvija]]s cilvēki. Četriem no viņiem pilsētā atrodas memoriālās mājas: gleznotāju [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme|Ugas Skulmju]] māja Brīvības ielā 26; ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālā māja Brīvības ielā 141, keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] māja A.Pormaļa ielā 119. === Pieminekļi === * [[Brīvības piemineklis (Jēkabpils)|Brīvības piemineklis]]; * Piemineklis [[Latvijas brīvības cīņas|Atbrīvošanas cīņās]] 1919. gadā pie [[Dubna (upe)|Dubnas]] upes kritušajiem [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] karavīriem [[Kapeles kapi|Kapeles kapos]]; * Piemiņas akmens [[Strūves parks|Strūves parkā]] ([[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves astronomiskais punkts]]); * [[Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas|Pirmā pasaules kara piemineklis 1915. gadā kritušajiem 3. Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem]]; * Piemineklis represiju upuriem; * [[Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens]]. === Parki === Jēkabpils pilsētā kā aktīvās atpūtas objekti ir astoņi parki. [[Krustpils]] pusē ir aplūkojami: [[Krustpils pilsētas parks]], kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam un blakus [[Otrā pasaules kara memoriāls|Otrā pasaules kara memoriālam]]; [[Mācītāju dārzs]] — parks, kas atrodas blakus [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]]i; [[Krustpils muižas parks]]- pils teritorijā; 14. jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Jēkabpils jeb [[Daugava]]s kreisajā pusē atrodas: [[Strūves parks]] (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; [[Kena parks]], kas atrodas pie Vienības ielas, pretī [[Jēkabpils autoosta]]i; [[Hikšteina parks]], kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai; [[Meža parks]], kurā atrodas [[Radžu akmens]]. Parks atrodas pie [[Radžu ūdenskrātuve]]s, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu. Parkā atrodas veselības taka. === Muzeji un mākslas galerijas === Pilsētā ir apskatāmi Jēkabpils vēstures muzejs, kas atrodas [[Krustpils pils|Krustpils pilī]], kā arī muzeja brīvdabas nodaļa — [[Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"|"Sēļu sēta"]], kas atrodas starp [[Hikšteina parks|Hikšteina]] un [[Kena parks|Kena parkiem]] un kura atrodas 19. gadsimta [[Sēlija]]s lauku celtnes. Iepriekš piesakoties, iespējams apmeklēt ievērojamā jēkabpilieša keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] memoriālo muzeju, kas atrodas viņa vārdā nosauktās ielas 119. namā, kurā apskatāma darbnīca, [[keramika]]s izstrādājumu ekspozīcija un unikāls kamīns. Pilsētā atrodas arī divas mākslas galerijas — "Pie Sīplonieka", kas atrodas ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālajā mājā Brīvības ielā 141. Jēkabpils vēsturiskā centra neapdzīvoto [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības]] un [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielas]] namu logos apskatāma lielākā brīvdabas gleznu galerija Latvijā, kas sastāv no 33 akrila krāsas gleznām. Gleznu autori ir Jēkabpils apkaimes mākslinieki, kuru vidū minami Ruta Štelmahere, Ziedonis Bārbals, Mētra Štelmahere, Vēsma Lukstiņa u. c., kā arī Viesītes Mūzikas un Mākslas skolas un Jēkabpils Mākslas skolas skolotāja un audzēkņi.<ref name="ATVERAM LOGUS PASTA IELĀ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|title=„ATVERAM LOGUS” PASTA IELĀ|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305112103/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|archivedate=2016-03-05}}</ref><ref name="Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|title=Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170923065609/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|archivedate=2017-09-23}}</ref> == Plašsaziņas līdzekļi == Pilsētā darbojas trīs [[laikraksts|laikrakstu]] redakcijas — "[[Brīvā Daugava]]", kas ir [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] laikraksts un viens no vecākajiem iznākošajiem laikrakstiem [[Latvija|Latvijā]] un "[[Jaunais Vēstnesis]]", kas ir [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]] neatkarīgais laikraksts. Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdod savu avīzi "[[Jēkabpils Vēstis]]". No 2005. gada iznāk arī bezmaksas avīze "Ceturtdiena". Savukārt, no 2013. gada iznāk bezmaksas ikmēneša žurnāls "Vērtīgs", ko katru mēnesi ikviens uzņēmums un iedzīvotājs saņem savā pastkastītē un arī [[Aizkraukle]]s, [[Madona]]s, [[Līvāni|Līvānu]], [[Preiļi|Preiļu]] pilsētās žurnāls tiek izplatīts pa visām pastkastītēm. Jēkabpilī atrodas [[Vidusdaugavas televīzija]]s studija, kā arī [[radio]] studijas "[[Radio1]]", kas raida 107.0 FM diapazonā 24 stundas diennaktī Jēkabpils, [[Preiļu rajons|Preiļu]], [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]], [[Madonas rajons|Madonas]], daļēji [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonos]] un "[[Divu Krastu radio]]", kas raida Jēkabpils, [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Preiļu novads|Preiļu novados]]. [[Internets|Internetā]] informācija par Jēkabpili un tās novadu ir iegūstama informatīvajā portālā "Jēkabpils laiks". == Starptautiskie sakari == === Sadraudzības pilsētas === Jēkabpils sadraudzības pilsētas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/sakari/pilsetas/default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta! |access-date={{dat|2010|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110711003853/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/sakari/pilsetas/default.aspx |archivedate={{dat|2011|07|11||bez}} }}</ref> * {{vieta|Vācija|Melle}} * {{vieta|Polija|Sokolova Podlaska}} * {{vieta|Polija|Červjonka-Leščini}} * {{vieta|Igaunija|Mārdu}} * {{vieta|Baltkrievija|Ļida}} * {{vieta|Ukraina|Mirhoroda}} === Sadarbības partneri === Jēkabpils ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] pilsētu savienības (UBC) locekle. Pilsētas sadarbības partneri:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/sakari/partneri/default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta! |access-date={{dat|2010|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710131133/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/sakari/partneri/default.aspx |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}</ref> * {{vieta|Krievija|Narofominska}} — sadarbība kultūras jomā * {{vieta|Polija|Bidgošča}} — sadarbība ar Jēkabpils Poļu skolu, bērnu delegāciju apmaiņa * {{vieta|Dānija|Skive}} — sadarbība ūdenssaimniecības uzlabošanas jomā * {{vieta|Norvēģija|Mossa}} — sadarbība atkritumu saimniecības sakārtošanas jomā == Skatīt arī == * [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|Jēkabpils pilsētas vadītāji]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī]] * [[Jēkabpils ielu uzskaitījums]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Daugava Jekabpilī.JPG|[[Daugava]] Jēkabpilī Attēls:Jēkabpils autoosta.JPG|[[Jēkabpils autoosta]] Attēls:Stacija.jpg|[[Krustpils (stacija)|Krustpils dzelzceļa stacija]] Attēls:Rigas iela.jpg|Rīgas iela Attēls:Krustpils kult nams.jpg|[[Krustpils kultūras nams]] Attēls:Brivibas iela.jpg|Brīvības iela Attēls:Klostera baznīca.jpg|[[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Svētā Gara klostera baznīca]] Attēls:Kena parks.jpg|[[Kena parks]] Attēls:Kanāls Kena parkā.jpg|Kena parka dīķis Attēls:Tautas nams.jpg|Jēkabpils tautas nams (bijušais Aizsargu nams) Attēls:Svari.jpg|Svari [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukumā]] Jēkabpilī simbolizē agrāko tirgus laukumu Attēls:Lusis.jpg|Lūsis Vecpilsētas laukumā Jēkabpilī — pilsētas simbols Attēls:Jēkabpilieši.jpg|Instalācija — vēsturiski informatīvi stendi par pilsētu un tās iedzīvotājiem </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.jekabpils.lv Jēkabpils mājaslapa] * [http://www.jekabpilslaiks.lv Jēkabpils ziņas internetā] * [http://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999/ Jaunākie arheoloģiskie atradumi Jēkabpilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924085821/https://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999%2F |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} {{Latvijas pilsētas}} {{Jēkabpils novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Jēkabpils rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Jēkabpils| ]] 8ujp21hhcdbw1ir519fdonew2zbcbmo 3670584 3670582 2022-08-15T12:13:40Z Kikos 3705 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.219.2.51|77.219.2.51]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jēkabpils | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = Jēkabpils pilsētas laukums.JPG | image_caption = Jēkabpils Vecpilsētas laukums | image_flag = Bandera Jekabpils.png | flag_link = Jēkabpils karogs | flag_size = 150px | image_shield = Coat of Arms of Jēkabpils.svg | shield_link = Jēkabpils ģerbonis | shield_size = 75px | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{flag|Latvija}} | subdivision_type2 = Novads | subdivision_name2 = [[Jēkabpils novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = no [[1670. gads|1670]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | established_title3 = | established_date3 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Jakobstadt}} | government_type = | leader_title = [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Raivis Ragainis]]<br /><small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small> | area_footnotes = <ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf|title=Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2012. gada publiskais pārskats|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|7|2||bez}}|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919113925/https://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2012-gada-publiskais-parskats.pdf}}</ref> | area_total_km2 = 25.53 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Jēkabpils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 29 | lats = 58 | latNS = N | longd = 25 | longm = 52 | longs = 42 | longEW = E | elevation_m = 74 — 110 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-52(01-06) | area_code = <small>(+371)</small> 652 | website = {{URL|http://www.jekabpils.lv}} | footnotes = }} '''Jēkabpils''' ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]], Latvijas dienvidaustrumos. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Sēlija|Sēlijā]], gan [[Latgale|Latgalē]]. Pieder [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales plānošanas reģionam]]. Pilsētas kopējā platība ir 2553 ha un tajā dzīvo 23 656 (uz 1.06.2017 pēc CSP datiem) iedzīvotāji. Jēkabpils ir nozīmīgs satiksmes mezgls, autoceļu un dzelzceļu krustpunkts. Kā apdzīvota vieta izveidojusies līdzās [[Daugava]]s labajā krastā 1237. gadā uzceltajai [[Krustpils pils|Krustpils pilij]]. Sakukārt apbūve Daugavas kreisajā pusē attīstījusies, pateicoties plostnieku un strūdzinieku darbībai, un 1670. gadā [[hercogs Jēkabs]] šai apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un nosaukumu Jēkabmiests ({{val|de|Jakobstadt}}). Jēkabpilī atrodas viens no [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punktiem, kas 2005. gadā iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. Par pilsētas simboliem tiek uzskatīta arī Krustpils pils un [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris]], kas attēloti Jēkabpils pilsētas logotipā. Deviņu kilometru attālumā no pilsētas atrodams [[Laukezera dabas parks]], kurā atrodas par Latvijas tīrāko ezeru uzskatītais [[Laukezers]].<ref name="Laukezera dabas parks">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.krustpils.lv/old/lv/turisms-un-atputa/dabas_objekti/laukezera_dabas_parks|title=Laukezera dabas parks|work=http://www.krustpils.lv/|publisher=Krustpils novada pašvaldība|accessdate={{dat|2015|2|7||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Lielā iela Jēkabmiests.jpg|thumb|left|250px|Jēkabmiesta Lielā iela 20. gs. sākumā]] {{galvenais|Jēkabpils vēsture}} Pilsēta, kādu to pazīstam šodien, izveidojusies tikai 1962. gadā pēc jauna tilta pār Daugavu izbūves, apvienojot [[Krustpils|Krustpili]] Daugavas labajā krastā un Jēkabpili kreisajā krastā. Krustpils ir Jēkabpils senākā daļa, kas rakstos pirmoreiz minēta jau 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps netālu no [[Asotes pilskalns|Asotes]] uzcēla [[Krustpils pils|pili]] (''Kreutzburg''). Jau tās nosaukums norāda, ka tā atradusies svarīgu ceļu krustpunktā. Vēlākos laikos Daugavas kreisajā krastā, ierodoties lielam skaitam [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] bēgļu un krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]], izveidojusies apdzīvota vieta, kurai 1670. gada 12. februārī, piešķirot [[Magdeburgas tiesības]], dots Jēkabmiesta (''Jakobstadt'') vārds. Pēc vienas versijas 1684. gadā Jēkabpils amatnieka S. Skavronska ģimenē dzimusi Marta Skavronska, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni [[Katrīna I|Katrīnu I]]. Garām Jēkabpilij veda hercogistes pasta ceļš — no [[Jelgava]]s caur Fridrihštadti (tag. [[Jaunjelgava]]) uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. 1764. gadā tika ierīkota pastāvīga pārceltuve uz Krustpili. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija]]i piederošo Krustpili, bet 1795. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i piederošo Jēkabpili inkorporēja Krievijas Impērijā. 1861. gadā atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas-Daugavpils dzelzceļu]], tāpēc preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Jēkabpilī darbojās banka, apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, tipogrāfija u.&nbsp;c. rūpnieciskie uzņēmumi. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Jēkabpils vairākus gadus atradās piefrontes zonā un tika sagrauta liela daļa no pilsētas apbūves. 1919. gadā Jēkabpils kļuva par [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] administratīvo centru, pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1932. gadā tika uzcelta [[Jēkabpils cukurfabrika]], tika uzcelts [[Krustpils—Jēkabpils tilts|tilts pāri Daugavai]], kas tika uzspridzināts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1962. gadā Jēkabpils un Krustpils tika administratīvi apvienotas. == Pašvaldība == Jēkabpils pašvaldība, arī Jēkabpils novada dome (agrāk [[Jēkabpils dome]]), ir Jēkabpils novada pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 19 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. No 1997. līdz 2017. gadam Jēkabpils pilsētas domi vadīja [[Leonīds Salcevičs]]. Pašreizējais Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs ir [[Raivis Ragainis]]. Jēkabpils domē ir nodarbināti 115 darbinieki.{{nepieciešama atsauce}} == Satiksme == Jēkabpilī krustojas valsts galvenās tranzīta dzelzceļa līnijas, kurām ir starptautiska nozīme. Latvijas ietvaros šīs līnijas savieno Jēkabpili ar [[Rīga|Rīgu]], [[Jelgava|Jelgavu]], [[Rēzekne|Rēzekni]] un [[Daugavpils|Daugavpili]]. [[Krustpils (stacija)|Krustpils stacija]] uz šīm maģistrālēm ir svarīgs transporta mezgls, kas apstrādā kravas un sadala transporta plūsmas pirms galamērķiem. Jēkabpili šķērsojošās [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils]] un [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils-Rēzekne-Zilupe]] ir iekļautas Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā. Jēkabpili šķērso arī valsts nozīmes autoceļš Rīga-Daugavpils ([[A6]]), kas ved līdz [[Baltkrievija]]s robežai. Pie Jēkabpils tam sākas atzars Rēzekne-Zilupe ([[A12]]), kas ved līdz [[Krievija]]s robežai. Šie autoceļi ietilpst Eiropas Transporta tīkla (TEN-T) pamattīklā.<ref name="Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|title=Investīciju iespējas Jēkabpils pilsētā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2014|12|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160816050505/http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2014/09/4030-pieejamas-investiciju-teritorijas/jekabpils-vf-lv1.pdf|archivedate={{dat|2016|08|16||bez}}}}</ref> == Demogrāfija == Jēkabpils ir mazākā [[Latvija]]s [[Latvijas administratīvais iedalījums#Republikas pilsētas|republikas pilsēta]] pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]. Iedzīvotāju skaits Jēkabpilī samazinās gan negatīva [[dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] rezultātā. [[Demogrāfiskā slodze]] Jēkabpilī 2014. gada sākumā bija 580, kas ir zemākais rādītājs republikas pilsētu vidū, lai gan vērojams neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2012. un 2013. gadu, kad Jēkabpilī uz katriem 1 000 iedzīvotājiem darbspējas vecumā bija attiecīgi 557 un 563 iedzīvotāji līdz un virs darbspējas vecuma. Tai skaitā bērnu skaits uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens no augstākajiem — 229, kamēr iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem — viens no zemākajiem — 311. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Centrālajā statistikas pārvaldē pieejamā informācija liecināja, ka 2014. gadā Jēkabpilī dzīvoja 23 269 iedzīvotāji,<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats"/> savukārt pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām {{iedzsk|dat|dat_f=L}} pilsētā bija {{iedzsk|dati|Jēkabpils|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā |cols = 3 |graph-pos = bottom |footnote = Līdz 1962. gadam norādīts Krustpils un Jēkabpils kopējais iedz. sk.<br />Avoti:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/ |title=pmlp.gov.lv |access-date={{dat|2013|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130809131846/http://www.pmlp.gov.lv/ |archivedate={{dat|2013|08|09||bez}} }}</ref><ref>Jēkabpils. Latvijas pilsētas. Rīga: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2004</ref> |1852|9450 |1863|5469 |1881|8069 |1897|9979 |1914|13500 |1925|9182 |1935|9484 |1939|9700 |1943|7744 |1947|7490 |1959|16695 |1970|22440 |1979|26829 |1989|30865 |1991|31315 |1994|29137 |1997|28473 |1999|28384 |2001|27721 |2004|26849 |2007|26811 |2008|26734 |2009|26578 |2010|26468 |2011|26284 |2012|25883 |2013|25221 |2014|24839 |2015|24553 |2016|24146 |2017|23750 |2018|23600 |2019|23500 }} === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jēkabpilī 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 13831 : Latvieši : green | slice 2 = 5503 : Krievi : red | slice 3 = 657 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 573 : Poļi : aqua | slice 5 = 343 : Ukraiņi : orange | slice 6 = 1021 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 21 928 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Poļi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 63,1% | style="text-align:center;" | 13 831 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 25,1% | style="text-align:center;" | 5 503 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,0% | style="text-align:center;" | 657 |- | [[Poļi]] | style="text-align:center;"| 2,6% | style="text-align:center;" | 573 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 1,6% | style="text-align:center;" | 343 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 4,6% | style="text-align:center;" | 1 021 |} {{-}} === Cilvēki === {{div col}} ==== Jēkabpilī dzimuši ==== * Marta Skavronska jeb [[Katrīna I]] (1684—1727) — Pētera I sieva, [[Krievijas Impērija]]s ķeizariene (1725—1727) * [[Gerhards Kēnigs]] (1728—1785) — dabaszinātnieks un ceļotājs * [[Teodors Emīls Lambergs]] (1815—1895) — teologs, [[Kurzemes ģenerālsuperintendents]] (1862—1887), [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrība]]s goda loceklis * [[Ābrams Leibovics]] (1869—1941) — [[Latvijas ebreji|ebreju izcelsmes latviešu]] uzņēmējs, [[Rīgas Radiorūpnīca]]s dibinātājs * [[Kārlis Kalve]] (1877—1903) — ainavu gleznotājs * [[Pēteris Kalve]] (1882—1913) — ainavu gleznotājs, viens no spalvas [[zīmējums|zīmējuma]] aizsācējiem Latvijā * [[Emma Baltmane]] (1882—1969) — gleznotāja * [[Juris Ķēmanis]] (1883—1937) — [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] deputāts un iekšlietu ministra biedrs (1920—1922) * [[Kārlis Skaubītis]] (1889—1929) — kara lidotājs un latviešu aviācijas aizsācējs * [[Pēteris Dardzāns]] (1889—1885) — tautsaimnieks, [[Latviešu strēlnieki|Latviešu strēlnieku]] virsnieks * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — gleznotājs un grafiķis * [[Nikolajs Malta]] (1890—1944) — biologs, [[LU Bioloģijas fakultāte|Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte]]s dekāns, [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|LU Botāniskā dārza]] dibinātājs * [[Jānis Grīns]] (1890—1966) — pedagogs, rakstnieks, "[[Valters un Rapa]]" līdzvadītājs (1925—1941), [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktors (1937—1940) * [[Oto Šmits]] (1891—1956) — zinātnieks, matemātiķis, ģeogrāfs, ģeofiziķis, astronoms * [[Jānis Zvaigzne]] (1892—1954) — [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] virsnieks * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — gleznotājs un mākslas zinātnieks * [[Alberts Vīksne]] (1896—1976) — Latvijas Bruņoto spēku un [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] virsnieks * [[Alberts Ozoliņš]] (1897—1985) — svarcēlājs vidējā svarā * [[Pēteris Lapainis]] (1897—1990) — Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks * [[Aleksandrs Balodis]] (1897—1961) — virsnieks, izlūkdienestu darbinieks, [[parapsiholoģija|parapsihologs]] un rakstnieks * [[Andrejs Pormalis]] (1898—1977) — mākslinieks, keramiķis, pedagogs * [[Jānis Lejiņš]] (1899—1990) — aktieris, režisors, dramaturgs un gleznotājs * [[Volfgangs Hāzenfuss]] (1900—1944) — ārsts, šaha meistars * [[Alfrēds Laukirbe]] (1901—1993) — arhitekts * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis * [[Jūlijs Vanags]] (1903—1986) — rakstnieks un tulkotājs, viens no [[Latvijas Rakstnieku savienība]]s dibinātājiem, [[LPSR himna]]s vārdu autors (kopā ar [[Fricis Rokpelnis|Frici Rokpelni]]) * [[Jānis Bičolis]] (1904—1982) — literatūrkritiķis, folkloras pētnieks * [[Pēteris Sīpolnieks]] (1913—1984) — mūzikas pedagogs un ērģelnieks * [[Roberts Rubenis]] (1917—1944) — Latvijas Bruņoto spēku leitnants, Latviešu leģionārs un [[Kureļa grupa]]s bataljona komandieris * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks * [[Saulcerīte Viese]] (1932—2004) — rakstniece un literatūrzinātniece * [[Ludis Skosta]] (1936) — [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|LR Augstākās Padomes]] deputāts * [[Agris Jaunkļaviņš]] (1939) — lauksaimnieks, LR Augstākās Padomes deputāts * [[Ludis Bērziņš (stikla mākslinieks)|Ludis Bērziņš]] (1939) — stikla mākslinieks * [[Anna Skaidrīte Gailīte]] (1940) — rakstniece, žurnāliste * [[Ruta Šenberga]] (1940) — filoloģe, novadpētniece * [[Juris Imants Aivars]] (1941—2016) — ārsts, fiziologs un zinātnieks * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, kordiriģente * [[Juris Baldunčiks]] (1950) — valodnieks, terminologs, leksikogrāfs, pedagogs un tulkotājs * [[Aivars Lembergs]] (1953) — politiķis * [[Andris Felss]] (1957) — LR Augstākās Padomes deputāts. * [[Ivans Klementjevs]] (1960) — kanoe airētājs, politiķis * [[Aigars Grāvers]] (1961) — mūziķis * [[Jefimijs Klementjevs]] (1963) — kanoe airētājs, politiķis * [[Vitālijs Orlovs]] (1964) — [[Saeima]]s deputāts (kopš 2002) * [[Elita Kļaviņa]] (1966) — aktrise un žurnāliste * [[Atis Zakatistovs]] (1968) — filozofs un politiķis, [[13. Saeima]]s deputāts * [[Ivars Zariņš]] (1969) — Saeimas deputāts (kopš 2011) * [[Dzintars Zaķis]] (1970) — politiķis * [[Andrejs Piedels]] (1970) — futbolists, vārtsargs * [[Artis Robežnieks]] (1971) — aktieris * [[Andris Znotiņš]] (1977—2011) — policists, nošauts [[Apšaude Jēkabpilī|sadursmē ar bruņotiem laupītājiem]] * [[Sandis Ģirģens]] (1980) — jurists un [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]] (kopš 2019) * [[Kaspars Ģirģens]] (1985) — uzņēmējs un 13. Saeimas deputāts * [[Arvis Viguls]] (1987) — dzejnieks * [[Dārta Daneviča]] (1988) — [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktrise * [[Mārtiņš Jakovļevs]] (1991) — hokejists * [[Deniss Rakels]] (1992) — futbolists, uzbrucējs * [[Artūrs Dārznieks]] (1993) — kamaniņu braucējs * [[Reinis Nitišs]] (1995) — autosportists ==== Jēkabpilī dzīvojuši ==== * [[Jākobs Florentīns Lundbergs]] (1782—1858) — [[zviedri|zviedru]] izcelsmes [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] luterāņu mācītājs un rakstnieks, vācu [[apgaismība]]s laikmeta literatūras tulkotājs latviešu valodā, [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības"]] dibinātājs * [[Ansis Līventāls]] (1803—1878) — dzejnieks, grāmatu izplatītājs un tulkotājs * [[Vilhelms Neimanis]] (1849—1919) — arhitekts un mākslas vēsturnieks, [[Daugavpils]] pilsētas arhitekts (1878—1895), [[LNMM]] ēkas autors un muzeja pirmais direktors (1905—1919) * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — žurnālists un rakstnieks, studentu korporācijas [[Selonija]] dibinātājs * [[Mikus Skruzītis]] (1861—1905) — etnogrāfs, folklorists * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, [[latviešu mitoloģija]]s pētnieks * [[Ludis Bērziņš]] (1870—1965) — skolotājs, folklorists, dzejnieks * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks un politiķis * [[Jānis Greste]] (1876—1951) — pedagogs, ģeologs * [[Konrāds Bullāns]] (1877—1915) — rakstnieks (pseidonīms Fallijs) * [[Jānis Kuga]] (1878—1969) — gleznotājs, scenogrāfs * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis un sabiedriskais darbinieks * [[Kristaps Krišs Upelnieks]] (1891—1944) — [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] kapteinis, [[Kureļa grupa]]s štāba priekšnieks * [[Pāvils Mucenieks]] (1891—1940) — ķirurgs * [[Voldemārs Āviste]] (1893—1941) — [[Igaunijas armija]]s pulkvežleitnants * [[Herberts Zommers]] (1895—1983) — aktieris un režisors * [[Aleksandrs Grīns]] (1895—1941) — rakstnieks, tulkotājs * [[Bruno Arnolds Štokmanis]] (1895—1970) — Jēkabpils vēstures muzeja dibinātājs * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors un veselības aprūpes organizētājs * [[Artūrs Aparnieks]] (1896—1968) — virsnieks, [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks * [[Jānis Veselis]] (1896—1962) — rakstnieks * [[Arnolds Aizsilnieks]] (1898—1982) — tautsaimnieks, agronoms, vēsturnieks * [[Jānis Alfrēds Bērziņš]] (1902—1999) — [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] kapteinis, [[Atmoda]]s kustības dalībnieks * [[Osvalds Pūpols]] (1904—1941) — skolotājs, nacionālās pretestības kustības "Viesturieši" vadītājs * [[Jānis Mežaraups]] (1904—1999) — agronoms, [[4. Saeima]]s deputāts * [[Viktors Orehovs]] (1909—1998) — puķkopis, selekcionārs * [[Alfrēds Porietis]] (1909—2009) — Latvijas Bruņotu spēku [[virsnieks]] * [[Modests Trepšs]] (1911—1978) — ādas plastikas mākslinieks, pedagogs * [[Velta Toma]] (1912—1999) — dzejniece, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle * [[Gunars Janovskis]] (1916—2000) — rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis * [[Alberts Eglītis]] (1917—2007) — žurnālists, publicists * [[Jāzeps Vuškāns]] (1919—2005) — kultūras darbinieks * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — [[Dabas muzejs|Dabas muzeja]] direktors (1961—1999). Atmodas kustības dalībnieks, latviešu strēlnieku apvienības priekšsēdētājs * [[Valentīns Skulme]] (1922—1989) — kino un [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieris * [[Lūcija Ķuzāne]] (1927) — rakstniece, [[Sēlija]]s novada pētniece * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore * [[Ārija Elksne]] (1928—1984) — dzejniece * [[Tālis Millers]] (1929) — ķīmiķis * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors un scenārists * [[Aina Karlsone]] (1935—2012) — latviešu gleznotāja un grafiķe * [[Guntars Godiņš]] (1958) — dzejnieks un atdzejotājs * [[Ruta Štelmahere]] (1965) — dzejniece un māksliniece * [[Dž. Dž. Džilindžers]] (1966) — teātra režisors * [[Ronalds Briedis]] (1980) — dzejnieks * [[Artis Ostups]] (1988) — dzejnieks {{div col end}} === Bezdarbnieki === Bezdarba līmenis Jēkabpils pilsētā 2014. gadā bija 9,7%. Salīdzinājumā ar 2009. gadu, kad tas bija visaugstākais, vērojams samazinājums 4,1% apmērā.<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats"/> {{bar box |width = 345px |float = right |title = Jēkabpils pilsētā reģistrēto bezdarbnieku portrets pēc dzimuma {{dat|2014|12|31}}<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2014.gada-publiskais-parskats-15.06.2015.pdf|title=Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|07|02||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160817034257/http://www.jekabpils.lv/sites/default/files/universalais/2013/01/1024-gada-publiskais-parskats/jekabpils-pilsetas-pasvaldibas-2014.gada-publiskais-parskats-15.06.2015.pdf|archivedate=17.08.2016}}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|Sievietes (1181)|red|54.6}} {{bar percent|Vīrieši (983)|blue|45.4}} }} {{bar box |width = 345px |float = right |title = Jēkabpils pilsētā reģistrēto bezdarbnieku portrets pēc izglītības {{dat|2014|12|31}}<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats"/> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|Augstākā izglītība (168)|green|7.8}} {{bar percent|Profesionālā izglītība (791)|yellow|36.5}} {{bar percent|Vispārējā izglītība (1102)|orange|50.9}} {{bar percent|Zemāka par pamatizglītību (89)|red|4.1}} {{bar percent|Nav dokumentāri apliecināta (14)|blue|0.6}} }} {{bar box |width = 345px |float = right |title = Jēkabpils pilsētā reģistrēto bezdarbnieku portrets pēc bezdarba ilguma {{dat|2014|12|31}}<ref name="Jēkabpils pilsētas pašvaldības 2014. gada publiskais pārskats"/> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|Līdz 6 mēnešiem (1174)|green|54.3}} {{bar percent|6-12 mēneši (368)|yellow|17}} {{bar percent|Vairāk kā 1 gadu (622)|orange|28.7}} }} == Apskates vietas == === Vēsturiskā apbūve === Jēkabpilī atrodas 231 [[Jēkabpils ielu uzskaitījums|iela]]. Daudzi nami uz tām ir saglabājuši savu pirmatnējo izskatu vai arī ir tikuši pārbūvēti, vairākiem no tiem ir kultūrvēsturiska nozīme: * [[Krustpils vēsturiskais centrs]] * [[Jēkabpils vēsturiskais centrs]] * Krustpils pilsētas sarga mājiņa Raiņa ielā * [[Krustpils pils]] komplekss. * [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukums]] * Bijusī apriņķa renteja (1820) * [[Jēkabmiesta apriņķa skola|Jēkabpils apriņķa skolas ēka]] (1820., O. Hūns, klasicisms) * [[Jēkabpils dome|Miertiesas ēka]] (1880) (eklektisms) * Valsts bankas ēka (1931) * 19. gadsimta koka dzīvojamo ēku komplekss Pasta ielā 81-87 * Dzīvojamo ēku ansamblis Brīvības ielā 178 — 184 * [[Kena muiža|Kena muižas komplekss]] (19. gadsimta beigas, neogotika, eklektisms) * Krustpils ūdensdzirnavas ar dambi. * [[Mīlestības tiltiņš (Jēkabpils)|Mīlestības tiltiņš]] (Akmens tilts) pāri Donaviņai (tehnikas piemineklis) === Dievnami === Jēkabpils dievnami vēsta par laikmetu lokos noietiem ceļiem [[Sēlija]]s ticības un garīgās dzīves stiprināšanā, atklājot daudznacionālas pilsētas būtību un glabājot nezūdošas kultūrvēsturiskas vērtības. Tāpēc Jēkabpils pilsētas baznīcas ir viens no pilsētas kultūrvēsturisko apskates objektu veidiem. Pilsētas Daugavas labajā pusē jeb '''Krustpils pusē''' atrodas [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]] (1820), [[Krustpils Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca]] (1910), kā arī [[Krustpils Romas katoļu baznīca|Krustpils Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] (2004), kas ir jaunākā baznīcas celtne Jēkabpilī un viena no jaunākām katoļu draudzēm [[Latvija|Latvijā]]. Pilsētas Daugavas kreisajā pusē jeb '''Jēkabpils pusē''' atrodas Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja klostera baznīca (1774) un Svētā Gara pareizticīgo baznīca (1887), kuras iekļaujas [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Jēkabpils Svētā Gara klostera]] teritorijā. Bijusī uniātu baznīca (1783), kas atdota pareizticīgo baznīcas pārziņā; [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca]] (1807), [[Jēkabpils vecticībnieku baznīca]] (1862), [[Jēkabpils Romas katoļu baznīca|Jēkabpils Svētās Jaunavas Marijas dzimšanas Romas Katoļu draudzes baznīca]] (1866), kā arī [[Jēkabpils baptistu draudzes baznīca]] (1930). Bijusī [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca]] ir viens no lielākiem Dievnamiem pilsētā, kas nedarbojas, tāpēc to var aplūkot tikai no ārpuses. Svētā Gara pareizticīgo baznīca un tajā atrodošā Jakobštates ikona ir apskatāma katru dienu, arī dievkalpojumu laikā, ievērojot klusumu. Pārējās pilsētas baznīcas ir atvērtas apmeklētājiem, iepriekš piesakoties, kā arī dievkalpojumu laikā. === Memoriālās mājas === Pilsētā ir dzīvojuši daudzi ievērojami Jēkabpils un [[Latvija]]s cilvēki. Četriem no viņiem pilsētā atrodas memoriālās mājas: gleznotāju [[Oto Skulme|Oto]] un [[Uga Skulme|Ugas Skulmju]] māja Brīvības ielā 26; ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālā māja Brīvības ielā 141, keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] māja A.Pormaļa ielā 119. === Pieminekļi === * [[Brīvības piemineklis (Jēkabpils)|Brīvības piemineklis]]; * Piemineklis [[Latvijas brīvības cīņas|Atbrīvošanas cīņās]] 1919. gadā pie [[Dubna (upe)|Dubnas]] upes kritušajiem [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] karavīriem [[Kapeles kapi|Kapeles kapos]]; * Piemiņas akmens [[Strūves parks|Strūves parkā]] ([[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves astronomiskais punkts]]); * [[Brāļu kapi pie Jēkabpils valsts ģimnāzijas|Pirmā pasaules kara piemineklis 1915. gadā kritušajiem 3. Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem]]; * Piemineklis represiju upuriem; * [[Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens]]. === Parki === Jēkabpils pilsētā kā aktīvās atpūtas objekti ir astoņi parki. [[Krustpils]] pusē ir aplūkojami: [[Krustpils pilsētas parks]], kas atrodas pretī Krustpils kultūras namam un blakus [[Otrā pasaules kara memoriāls|Otrā pasaules kara memoriālam]]; [[Mācītāju dārzs]] — parks, kas atrodas blakus [[Krustpils Evaņģēliski luteriskā baznīca]]i; [[Krustpils muižas parks]]- pils teritorijā; 14. jūnija parks, kas atrodas blakus Krustpils Trīsvienības Romas katoļu baznīcai. Jēkabpils jeb [[Daugava]]s kreisajā pusē atrodas: [[Strūves parks]] (bijušais Kroņa dārzs), kurā atrodas [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punkts, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā; [[Kena parks]], kas atrodas pie Vienības ielas, pretī [[Jēkabpils autoosta]]i; [[Hikšteina parks]], kas atrodas aiz Kena parka, tuvāk Daugavai; [[Meža parks]], kurā atrodas [[Radžu akmens]]. Parks atrodas pie [[Radžu ūdenskrātuve]]s, kas ir pilsētas peldvieta un ir ieguvusi Zilo karogu. Parkā atrodas veselības taka. === Muzeji un mākslas galerijas === Pilsētā ir apskatāmi Jēkabpils vēstures muzejs, kas atrodas [[Krustpils pils|Krustpils pilī]], kā arī muzeja brīvdabas nodaļa — [[Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"|"Sēļu sēta"]], kas atrodas starp [[Hikšteina parks|Hikšteina]] un [[Kena parks|Kena parkiem]] un kura atrodas 19. gadsimta [[Sēlija]]s lauku celtnes. Iepriekš piesakoties, iespējams apmeklēt ievērojamā jēkabpilieša keramiķa [[Andrejs Pormalis|Andreja Pormaļa]] memoriālo muzeju, kas atrodas viņa vārdā nosauktās ielas 119. namā, kurā apskatāma darbnīca, [[keramika]]s izstrādājumu ekspozīcija un unikāls kamīns. Pilsētā atrodas arī divas mākslas galerijas — "Pie Sīplonieka", kas atrodas ērģelnieka [[Pēteris Sīpolnieks|Pētera Sīpolnieka]] memoriālajā mājā Brīvības ielā 141. Jēkabpils vēsturiskā centra neapdzīvoto [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības]] un [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielas]] namu logos apskatāma lielākā brīvdabas gleznu galerija Latvijā, kas sastāv no 33 akrila krāsas gleznām. Gleznu autori ir Jēkabpils apkaimes mākslinieki, kuru vidū minami Ruta Štelmahere, Ziedonis Bārbals, Mētra Štelmahere, Vēsma Lukstiņa u. c., kā arī Viesītes Mūzikas un Mākslas skolas un Jēkabpils Mākslas skolas skolotāja un audzēkņi.<ref name="ATVERAM LOGUS PASTA IELĀ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|title=„ATVERAM LOGUS” PASTA IELĀ|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305112103/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-23/atveram-logus-pasta-iela|archivedate=2016-03-05}}</ref><ref name="Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|title=Brīvības ielā atklāj lielāko brīvdabas gleznu galeriju Latvijā|work=http://www.jekabpils.lv/|publisher=Jēkabpils pilsētas pašvaldība|accessdate={{dat|2015|02|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170923065609/http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2014-09-29/brivibas-iela-atklaj-lielako-brivdabas-gleznu-galeriju-jekabpili|archivedate=2017-09-23}}</ref> == Plašsaziņas līdzekļi == Pilsētā darbojas trīs [[laikraksts|laikrakstu]] redakcijas — "[[Brīvā Daugava]]", kas ir [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] laikraksts un viens no vecākajiem iznākošajiem laikrakstiem [[Latvija|Latvijā]] un "[[Jaunais Vēstnesis]]", kas ir [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]] neatkarīgais laikraksts. Jēkabpils pilsētas pašvaldība izdod savu avīzi "[[Jēkabpils Vēstis]]". No 2005. gada iznāk arī bezmaksas avīze "Ceturtdiena". Savukārt, no 2013. gada iznāk bezmaksas ikmēneša žurnāls "Vērtīgs", ko katru mēnesi ikviens uzņēmums un iedzīvotājs saņem savā pastkastītē un arī [[Aizkraukle]]s, [[Madona]]s, [[Līvāni|Līvānu]], [[Preiļi|Preiļu]] pilsētās žurnāls tiek izplatīts pa visām pastkastītēm. Jēkabpilī atrodas [[Vidusdaugavas televīzija]]s studija, kā arī [[radio]] studijas "[[Radio1]]", kas raida 107.0 FM diapazonā 24 stundas diennaktī Jēkabpils, [[Preiļu rajons|Preiļu]], [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles]], [[Madonas rajons|Madonas]], daļēji [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] un [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonos]] un "[[Divu Krastu radio]]", kas raida Jēkabpils, [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Preiļu novads|Preiļu novados]]. [[Internets|Internetā]] informācija par Jēkabpili un tās novadu ir iegūstama informatīvajā portālā "Jēkabpils laiks". == Starptautiskie sakari == === Sadraudzības pilsētas === Jēkabpils sadraudzības pilsētas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/sakari/pilsetas/default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta! |access-date={{dat|2010|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110711003853/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/sakari/pilsetas/default.aspx |archivedate={{dat|2011|07|11||bez}} }}</ref> * {{vieta|Vācija|Melle}} * {{vieta|Polija|Sokolova Podlaska}} * {{vieta|Polija|Červjonka-Leščini}} * {{vieta|Igaunija|Mārdu}} * {{vieta|Baltkrievija|Ļida}} * {{vieta|Ukraina|Mirhoroda}} === Sadarbības partneri === Jēkabpils ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] pilsētu savienības (UBC) locekle. Pilsētas sadarbības partneri:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/sakari/partneri/default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta! |access-date={{dat|2010|09|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110710131133/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/pilseta/sakari/partneri/default.aspx |archivedate={{dat|2011|07|10||bez}} }}</ref> * {{vieta|Krievija|Narofominska}} — sadarbība kultūras jomā * {{vieta|Polija|Bidgošča}} — sadarbība ar Jēkabpils Poļu skolu, bērnu delegāciju apmaiņa * {{vieta|Dānija|Skive}} — sadarbība ūdenssaimniecības uzlabošanas jomā * {{vieta|Norvēģija|Mossa}} — sadarbība atkritumu saimniecības sakārtošanas jomā == Skatīt arī == * [[Jēkabpils pilsētas vadītājs|Jēkabpils pilsētas vadītāji]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jēkabpilī]] * [[Jēkabpils ielu uzskaitījums]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> Attēls:Daugava Jekabpilī.JPG|[[Daugava]] Jēkabpilī Attēls:Jēkabpils autoosta.JPG|[[Jēkabpils autoosta]] Attēls:Stacija.jpg|[[Krustpils (stacija)|Krustpils dzelzceļa stacija]] Attēls:Rigas iela.jpg|Rīgas iela Attēls:Krustpils kult nams.jpg|[[Krustpils kultūras nams]] Attēls:Brivibas iela.jpg|Brīvības iela Attēls:Klostera baznīca.jpg|[[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Svētā Gara klostera baznīca]] Attēls:Kena parks.jpg|[[Kena parks]] Attēls:Kanāls Kena parkā.jpg|Kena parka dīķis Attēls:Tautas nams.jpg|Jēkabpils tautas nams (bijušais Aizsargu nams) Attēls:Svari.jpg|Svari [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukumā]] Jēkabpilī simbolizē agrāko tirgus laukumu Attēls:Lusis.jpg|Lūsis Vecpilsētas laukumā Jēkabpilī — pilsētas simbols Attēls:Jēkabpilieši.jpg|Instalācija — vēsturiski informatīvi stendi par pilsētu un tās iedzīvotājiem </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.jekabpils.lv Jēkabpils mājaslapa] * [http://www.jekabpilslaiks.lv Jēkabpils ziņas internetā] * [http://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999/ Jaunākie arheoloģiskie atradumi Jēkabpilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924085821/https://www.delfi.lv/news/national/politics/jekabpils-ielu-remonta-laika-uzietie-atradumi-maina-arheologu-prieksstatus.d?id=41037999%2F |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} {{Latvijas pilsētas}} {{Jēkabpils novads}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Jēkabpils rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Jēkabpils| ]] 44759hacrrogqsffrbo8bvu4v64tswe Amerikas Savienotās Valstis 0 8048 3670588 3665812 2022-08-15T12:15:32Z 77.219.2.51 Test wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''United States of America'' | pilnais_valsts_nosaukums = Amerikas Savienotās Valstis | valsts_nosaukums = United States of America | karoga_attēls = Flag of the United States.svg | karoga_nosaukums = ASV karogs | ģerboņa_attēls = US-GreatSeal-Obverse.svg | ģerboņa_nosaukums = ASV ģerbonis | valsts_moto = ''[[In God We Trust]]'' <small>(oficiālā kopš 1956.)</small><br>''[[E pluribus unum]]'' <small>([[latīņu valoda|latīņu valodā]]; tradicionālā)</small> | valsts_himna = "[[Zvaigžņotais karogs]]" | kartes_attēls = United States (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Vašingtona]] | latd=38 | latm=53 | latNS=N | longd=77 | longm=2 | longEW=W | lielākā_pilsēta = [[Ņujorka]] | valsts_valodas = nav (faktiski [[angļu valoda]]) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Konstitucionāla republika|Konstitucionāla]] [[federācija (valsts)|federāla]] [[prezidentāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[ASV prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Džo Baidens]] | valsts_galvas_tituls2 = [[ASV viceprezidents|Viceprezidente]] | valsts_galva2 = [[Kamala Herisa]] | valsts_galvas_tituls3 = [[ASV pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas priekšsēdētāja]] | valsts_galva3 = [[Nensija Pelosi]] | valsts_galvas_tituls4 = [[ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs|Augstākās tiesas priekšsēdētājs]] | valsts_galva4 = [[Džons Robertss]] | neatkarības_iegūšana = [[ASV vēsture|Neatkarība]]<sup>1</sup> | neatkarības_piezīme = no [[Lielbritānijas Karaliste]]s | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{Dat|1776|7|4}} | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | neatkarības_notikums3 = | neatkarības_datums3 = | platība_km2 = 9 833 520 | platība_rangs = 3/4. | procenti_ūdens = 4,66 | iedzīvotāju_skaits = 331 449 281<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.census.gov/newsroom/press-releases/2021/2020-census-apportionment-results.htmlpid=2020CENSUS&src=pt |title=Census Bureau's 2020 Population Count |work=[[United States Census]] |access-date=April 26, 2021}} The 2020 census is as of April 1, 2020.</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2020. gads|2020]] | iedzīvotāju_skaits_rangs = 3. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 34 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = $22 675 triljoni | IKP_PPP_gads = 2021 | IKP_PPP_rangs = 2. | IKP_PPP_per_capita = $56 421 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 7. | HDI = 0.926 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = <span style="color:#009900">ļoti augsts</span> | HDI_rangs = 10. | Gini = 48.5<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=OECD Income Distribution Database: Gini, poverty, income, Methods and Concepts |url=http://www.oecd.org/els/soc/income-distribution-database.htm |website=Organisation for Economic Co-operation and Development|accessdate=17 June 2018|language=angliski}}</ref> | Gini_gads = 2015 | Gini_kategorija = <span style="color:#e0584e">vidējs</span> | Gini_rangs = | valūta = [[ASV dolārs]] ($) | valūtas_kods = USD | laika_zona = | utc_offset = no -5 līdz -10 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = no -4 līdz -10 | domēns = [[.us]], [[.gov]], [[.mil]], [[.edu]] | tālsarunu_kods = 1 | iso_kods_num = 840 | iso_kods_alfa2 = US | iso_kods_alfa3 = USA }} '''Amerikas Savienotās Valstis''' ({{val|en|the United States of America}}), arī '''ASV''' jeb '''Savienotās Valstis''' (''United States, USA, US''), ir [[federācija (valsts)|federāla]] [[konstitucionāla republika]], kas sastāv no [[ASV administratīvais iedalījums|50 štatiem]] un no viena [[federālais apgabals|federālā apgabala]]. Valsts atrodas galvenokārt [[Ziemeļamerika]]s centrālajā daļā, kur tās [[kontinentālie štati|savstarpēji saistītie 48 štati]] un galvaspilsētas apgabals [[Vašingtona]] ir izvietoti starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], bet dienvidos ar [[Meksika|Meksiku]]. Kontinenta ziemeļrietumos atrodas [[Aļaska|Aļaskas štats]] (austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar [[Krievija|Krieviju]] iet cauri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]]) un Klusajā okeānā [[Havajas]]. Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas [[Karību jūra|Karību jūrā]] ([[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]]) un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] (nozīmīgākās no tām ir [[Amerikāņu Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]]). Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju Savienotās Valstis ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|trešā vai ceturtā]]<ref>Tas atkarīgs no [[Ķīna]]s platības pie kuras dažreiz pieskaita [[Taivāna (sala)|Taivānu]], dažreiz tomēr ne</ref> lielākā valsts pasaulē pēc platības, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|trešā]] lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām [[nācija|nācijām]].<ref name="DD">Adams, J.Q., and Pearlie Strother-Adams (2001). ''Dealing with Diversity''. Chicago: Kendall/Hunt. {{ISBN|0-7872-8145-X}}.</ref> ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās [[iekšzemes kopprodukts]] bija 14,3 triljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]] (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no [[pirktspējas paritāte]]s).<ref name="IMF GDP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/index.aspx|publisher=International Monetary Fund|title=World Economic Outlook Database|month=October|year=2008|accessdate=2008-10-27}}</ref><ref>[[Eiropas Savienība]]i ir lielāka kopējā ekonomika, bet tā nav viena valsts.</ref> Mazāk nekā pirms 400 gadiem Savienoto Valstu teritoriju apdzīvoja tikai [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]. Sekoja Eiropas valstu koloniālais periods. Valsts tika izveidota no [[Trīspadsmit kolonijas|13 Lielbritānijas Karalistes kolonijām]] Atlantijas okeāna krastā. {{dat|1776|7|4}} kolonisti pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarāciju]], kurā tika pasludināta koloniju neatkarība no Lielbritānijas. Pēc tam kolonijas izveidoja savienību. ASV austrumos atrodas [[Apalači|Apalaču kalni]], rietumos — [[Klinšu kalni]], bet vidusdaļā lielāko daļu no [[teritorija]]s aizņem [[Lielie līdzenumi]]. Lielie [[akmeņogles|ogļu]], [[nafta]]s un citu [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumi, kā arī plašā [[imigrācija]] [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā veicināja strauju [[rūpniecība]]s un [[tirdzniecība]]s uzplaukumu. == Etimoloģija == 1507. gadā vācu [[kartogrāfs]] [[Martins Valdzēmillers]] (''Martin Waldseemüller'') izveidoja pasaules karti, kurā viņš [[Rietumu puslode]]s zemes nodēvēja par "Ameriku" ("''America''") — itāliešu pētnieka un kartogrāfa [[Amerigo Vespuči]] vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usatoday.com/news/nation/2007-04-24-america-turns-500_N.htm?csp=34|title=Cartographer Put 'America' on the Map 500 years Ago|work=USA Today |date= 2007-04-24 | accessdate =2008-11-30}}</ref> Kādreizējās Britu kolonijas pirmās izmantoja šo jaunās valsts nosaukumu [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijā]], kas bija "vienprātīga trīspadsmit Amerikas Savienoto Valstu Deklarācija", un to {{dat|1776|7|4}} pieņēma "Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji" ("''Representatives of the United States of America''").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archives.gov/exhibits/charters/charters.html|title=The Charters of Freedom|publisher=National Archives|accessdate=2007-06-20}}</ref> Pašreizējais nosaukums tika oficiāli noformēts {{dat|1777|11|15}}, kad [[Otrais Kontinentālais Kongress]] (''Second Continental Congress'') pieņēma [[Konfederācijas statūti|Konfederācijas statūtus]] (''Articles of Confederation''). Vispārpieņemta ir arī īsā forma — ASV. Ir arī citas izplatītas valsts nosaukuma formas, piemēram, Savienotās Valstis vai vienkārši Amerika. Sarunvalodā dažreiz šī valsts tiek saukta arī par "Štatiem". Kādreiz populārs Savienoto Valstu nosaukums bija arī [[Kolumbija]]i, kas radies no [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] vārda.{{nepieciešama atsauce}} Šis nosaukums joprojām ir aktuāls [[Vašingtona|Kolumbijas apgabala]] nosaukumā. Standarta vārds, kā dēvē Savienoto Valstu pilsoni, ir "[[Amerikāņi (nācija)|amerikānis]]". Angļu valodā nosaukums "Savienoto Valstu" ("''United States''") formāli tiek lietots arī kā [[īpašības vārds]]. Izplatīti īpašības vārdi, kas tiek lietoti attiecībā uz valsti, ir arī "amerikāņu" un "ASV", piemēram, "amerikāņu vērtības", "ASV bruņotie spēki" un tā tālāk. Vārds "amerikānis" reti tiek attiecināts uz cilvēkiem, kuri nav saistīti ar Savienotajām Valstīm. Sākotnēji angļu valodā frāze "Amerikas Savienotās Valstis" tika lietota [[daudzskaitlis|daudzskaitlī]] — piemēram, "''the United States are''" ("Savienotās Valstis ir") — tajā skaitā arī [[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais grozījums|Savienoto Valstu Konstitūcijas trīspadsmitajā grozījumā]], kas ratificēts 1865. gadā. Kā [[vienskaitlis|vienskaitļa]] formu — tas ir, "''the United States is''" — sāka lietot pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigām. Šobrīd šīs frāzes standarta forma ir vienskaitlis; daudzskaitļa forma ir saglabāta [[idioma|idiomā]] "''these United States''" ("šīs Savienotās Valstis").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itre.cis.upenn.edu/~myl/languagelog/archives/002663.html|author=Zimmer, Benjamin|date=2005-11-24|title=Life in These, Uh, This United States|publisher=University of Pennsylvania—Language Log|accessdate=2008-02-22}}</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|ASV vēsture}} === Pamatiedzīvotāji un eiropiešu kolonisti === [[Amerikas pamatiedzīvotāji]] mūsdienu Amerikas Savienoto Valstu teritorijā ieceļoja no [[Āzija]]s. Viņi aptuveni pirms 10—15 tūkstoš gadiem šķērsoja [[Beringa šaurums|Beringa šaurumu]] un nonāca mūsdienu [[Aļaska]]s teritorijā. Laikam ritot, ciltis izklīda pa visu [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. <!-- Pirmais eiropietis, kas, iespējams, nonāca mūsdienu ASV teritorijā, bija slavenais [[vikingi|vikingu]] jūrasbraucējs [[Leifs Eriksons]], kurš atklāto zemi nosauca par Vīnlandi. Tomēr viņi neuzsāka šo zemju apdzīvošanu. --> ASV teritorijā savlaik bija attīstīta [[Misisipi kultūra]]. [[1492]]. gadā [[Kristofors Kolumbs]] atklāja [[Karību jūra]]s salas, bet pirmais eiropietis, kas tajā laikā piestāja mūsdienu ASV krastos, bija spānis [[Huans Ponse de Leons]],<ref>Iespējams nepareizi transliterēts vārds</ref> kurš {{dat|1513|4|2}} izkāpa zemē, kuru nosauca par "La Floridu". Pēc eiropiešu kolonistu ierašanās [[ASV Austrumu krasts|ASV Austrumu krastā]] daudzi miljoni Amerikas pamatiedzīvotāju mira no eiropiešu [[slimība|slimībām]], piemēram, no [[bakas|bakām]].<ref>{{Atsauce |author=Meltzer, D.J. |year=1992 |title=How Columbus Sickened the New World: Why Were Native Americans So Vulnerable to the Diseases European Settlers Brought With Them? |journal=New Scientist |pages=38—38 |url=http://www.newscientist.com/article/mg13618424.700-how-columbus-sickened-the-new-world-why-were-nativeamericans-so-vulnerable-to-the-diseases-european-settlers-brought-with-them.html}}</ref> [[Attēls:MayflowerHarbor.jpg|thumb|200px|Kuģis "''Mayflower''" 1620. gadā, kurš ar svētceļotājiem devās uz Ameriku.]] [[1606]]. gadā [[Londona|Londonā]] un [[Plimuta|Plimutā]] tika izveidotas vairākas kompānijas, kas nodarbojās ar ASV ziemeļaustrumu krasta izpēti un apguvi. Tomēr pirmā [[angļi|angļu]] apmetne [[1607]]. gadā ASV tika uzcelta vairāk uz dienvidiem, mūsdienu [[Virdžīnija]]s štatā. Tā tika nosaukta par [[Džeimstauna (Virdžīnija)|Džeimstaunu]]. Tas bija tirdzniecības punkts, kuru izveidoja trīs kuģu apkalpes ''"Newport"'' kuģa kapteiņa vadībā. Šī vieta vienlaicīgi kalpoja arī par atbalsta punktu apkārtnes izpētei. [[1609]]. gadā Džeimstaunā tika izveidotas [[tabaka]]s plantācijas, tādēļ ciemats piedzīvoja uzplaukumu. Ap [[1620]]. gadu ciematā dzīvoja vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Imigrantus no [[Eiropa]]s vilināja kontinentā atrodamie [[dabas resursi]]. Imigranti devās uz Ameriku arī tādēļ, ka Eiropā viņiem, atšķirībā no vairākuma, bija citādas domas par valdošo [[reliģija|reliģiju]] un politisko varu. Daudzi pārcēlās uz Jauno pasauli ar visu savu ģimeni un iedzīvi. Par spīti Jaunās pasaules vilinājumam, daudzi saskārās ar pārtikas trūkumu, kuru nespēja dot jaunatklātā zeme. [[1619]]. gadā uz Džeimstaunu tika atvesti pirmie melnādainie [[vergi]]. Tos no [[Āfrika]]s atveda [[Nīderlande|nīderlandieši]]. Angļi no viņiem nopirka 20 vergus, kuri turpmāk kalpoja kolonistiem. [[1620]]. gada decembrī [[Masačūsetsa]]s krastos piestāja kuģis "''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''", uz kura klāja bija 109 [[puritāņi|puritāņu]]—[[kalvinisms|kalvinistu]] svētceļotāji. Ar šo brīdi tiek uzskatīts, ka sākās mērķtiecīga angļu kolonizācija [[Jaunanglija|Jaunanglijā]]. Šie svētceļotāji noslēdza savstarpēju vienošanos par [[demokrātija|demokrātiju]], [[pašpārvalde|pašpārvaldi]] un pilsoņu tiesībām. Vēlāk līdzīgas vienošanās noslēdza [[Konektikuta]]s, [[Ņūhempšīra]]s un [[Rodailenda]]s kolonisti. Līdz [[1630]]. gadam Plimutas kolonijā, kas bija Jaunanglijas pirmā kolonija un vēlāk kļuva par [[Masačūsetsa|Masačūsetsu]], bija izveidojušās vairākas pilsētiņas, kurās uz dzīvi apmetās nesen atbraukušie angļu puritāņi. No 1630. līdz [[1643]]. gadam Jaunanglijā no Eiropas ieradās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Arī Amerikas dienvidu kolonijās apmetās uz dzīvi vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku. 75 gadu laikā, kopš [[Virdžīnija]]s kolonijas izveidošanas, radās vēl 12 kolonijas — [[Ņūhempšīra]], [[Masačūsetsa]], [[Rodailenda]], [[Konektikuta]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Ņūdžersija]], [[Pensilvānija]], [[Delavēra]], [[Mērilenda]], [[Ziemeļkarolīna]], [[Dienvidkarolīna]] un [[Džordžija]]. === Neatkarība un paplašināšanās === {{Pamatraksts|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Britu—amerikāņu karš|ASV—Meksikas karš}} [[Attēls:Declaration of Independence (1819), by John Trumbull.jpg|thumb|200px|Džona Trambella glezna "Neatkarības deklarācija".]] Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidū [[Apvienotā Karaliste]] no [[Francija]]s ieguva [[Kanāda|Kanādu]] un [[Luiziāna]]s austrumu daļu. Pēc kara Lielbritānija valsts kase bija lielos parādos, un tā kā nodokļi pašā Lielbritānijā jau bija augsti, tika nolemts ieviest tiešos nodokļus Amerikas kolonijās. Tas noveda pie koloniju iedzīvotāju neapmierinātības, sākās masu kustība. [[1770. gadi|1770. gados]] masu nemieri pārauga [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības karā]], kurš ilga no [[1775]]. līdz [[1783]]. gadam. Tā bija pirmā [[revolūcija]] Savienotajās Valstīs. ASV pasludināja savu neatkarību {{dat|1776|7|4}}, kad tās ar [[Francija]]s palīdzību sakāva Lielbritānijas koloniālo armiju. ASV Neatkarības deklarācija kļuva par politisku un filozofisku izaicinājumu Eiropai, jo saturēja fundamentālus [[apgaismības laikmets|apgaismība]]s principus. Tā, atšķirībā no Eiropā dominējošām [[monarhija|monarhisma]] attiecībām, ietvēra [[Džons Loks|Džona Loka]] līgumattiecību nostādnes, [[Monteskjē]] idejas par varas dalīšanu valstī, [[Žans Žaks Ruso|Žana Žaka Ruso]] sabiedriskā līguma principus. Te gan saskatāma zināma vēsturiska ironija, jo virkne deklarācijas autoru, tai skaitā [[Tomass Džefersons]] un [[Džordžs Vašingtons]], bija vergturi. ASV sāka veidoties [[kapitālisms|kapitālisma]] iekārtas elementi. Dienvidu štatos pārsvarā bija lieli [[feodālisms|pusfeodāli]] zemes īpašumi — [[plantācija]]s, kuras apstrādāja no [[Āfrika]]s ievestie [[vergi]]. 1845. gadā ASV tika pievienota [[Teksasa]], kas izraisīja [[ASV—Meksikas karš|karu ar Meksiku]]. 1847. gada septembrī krita galvaspisēta [[Mehiko]] un nākamā gada 2. februārī Meksika bija spiesta noslēgt miera līgumu, atdodot ASV plašas teritorijas (mūsdienu [[Teksasa|Teksasu]], [[Kalifornija|Kaliforniju]], [[Nevada|Nevadu]], [[Jūta|Jūtu]], [[Arizona|Arizonu]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksiku]], kā arī daļu [[Kolorādo]] un [[Vaiominga]]s). Tāpat [[1867]]. gadā ASV iegādājās no [[Krievijas impērija]]s [[Aļaska|Aļasku]] un sāka to apgūt. === Pilsoņu karš, industrializācija un imperiālisms === {{Pamatraksts|Amerikas pilsoņu karš}} [[Attēls:Battle of Gettysburg, by Currier and Ives.png|thumb|200px|left|Getisburgas kauja, ''Currier and Ives'' litogrāfija ap 1863. gadu.]] [[Amerikas pilsoņu kara cēloņi|Saspīlējums]] vergu un brīvo valstu vidū aizsāka domstarpības valsts un federālo valdību attiecībās, kā arī spēcīgus konfliktus saistībā ar vergturības izplatīšanos jaunajos štatos jeb valstīs. [[Abrahams Linkolns]], kurš galvenokārt bija pret verdzību noskaņotās [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]] kandidāts, [[1860]]. gadā tika ievēlēts par [[ASV prezidents|prezidentu]]. Pirms viņa stāšanās šajā amatā septiņi vergu štati paziņoja par atšķelšanos — ko federālā valdība uzskatīja par nelegālu rīcību — un izveidoja [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Konfederācijas Valstis]] ("''Confederate States of America''"). Ar Konfederācijas biedru uzbrukumu [[Samteras forts|Samteras fortam]] (''Fort Sumter'') bija sācies [[Amerikas pilsoņu karš]], un vēl četras vergu valstis pievienojās Konfederācijai. Linkolna [[Emancipācijas proklamēšana]] (''Emancipation Proclamation'') izraisīja [[verdzība]]s beigas Savienībā. Pēc Savienības uzvaras [[1865]]. gadā, trīs veiktie grozījumi [[ASV Konstitūcija|ASV Konstitūcijā]] nodrošināja brīvību gandrīz četriem miljoniem [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]], kuri iepriekš bija vergi,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www2.census.gov/prod2/decennial/documents/1860a-02.pdf| title = 1860 Census | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2007-06-10}} Page 7 lists a total slave population of 3,953,760.</ref> kā arī [[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums|padarīja viņus par pilsoņiem]] un [[ASV Konstitūcijas piecpadsmitais labojums|piešķīra balsstiesības]]. Karš un tā iznākums izraisīja būtisku [[federālisms|federālās varas]] palielināšanos.<ref>De Rosa, Marshall L. (1997). ''The Politics of Dissolution: The Quest for a National Identity and the American Civil War''. Edison, NJ: Transaction, p. 266. {{ISBN|1-56000-349-9}}.</ref> [[Attēls:Ellis island 1902.jpg|thumb|200px|Imigrantu ierašanās Ņujorkā 1902. gadā.]] Pēc kara un [[Abrahama Linkolna atentāts|Linkolna slepkavības]] radikālie republikāņi pielietoja [[Rekonstrukcija (ASV)|Rekonstrukcijas]] politiku, kas bija vērsta uz Dienvidu štatu reintegrāciju un pārveidošanu, vienlaikus nodrošinot tikko atbrīvoto vergu tiesības. [[1876]]. gada apstrīdēto prezidenta vēlēšanu risinājums, ko panāca [[1877. gada kompromiss]], noslēdza Rekonstrukciju; [[Džima Krova likumi|Džima Krova (''Jim Crow'') likumi]] drīz vien atņēma vēlēšanu tiesības daudziem afroamerikāņiem. Ziemeļu štatos [[urbanizācija]] un vēl nebijis [[imigranti|imigrantu]] pieplūdums no [[Dienvideiropa|Dienvidu]] un [[Austrumeiropa|Austrumu Eiropas]] paātrināja valsts [[industrializācija|industrializāciju]]. Imigrācijas vilnis, kas ilga līdz pat [[1929]]. gadam, nodrošināja valsti ar [[darbaspēks|darbaspēku]] un pārveidoja amerikāņu kultūru. Valsts attīstību veicināja augstu tarifu aizsardzība, nacionālās infrastruktūras veidošana un jauni banku noteikumi. [[1867]]. gadā Savienotās Valstis nopirka no [[Krievija]]s [[Aļaska|Aļasku]], un līdz ar to noslēdzās valsts cietzemes paplašināšanās. [[1890]]. gadā [[slaktiņš pie Vundednī strauta]] (''Wounded Knee Massacre'') bija pēdējais bruņotais konflikts ar [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņiem]]. 1893. gadā [[Havaju salas|Havaju salās]] dzīvojoši amerikāņu uzņēmēji gāza [[Havajas Karaliste]]s vietējo iedzīvotāju monarhiju un 1898. gadā Savienotās Valstis ar varu anektēja Havaju arhipelāgu. Uzvara [[Spānijas-Amerikas karš|Spānijas-Amerikas karā]] tajā pašā gadā parādīja, ka Savienotajām Valstīm piederēja vara pasaules mērogā. Pēc kara ASV ieguva [[Puertoriko]], [[Guama|Guamu]] un [[Filipīnas]]. Filipīnas ieguva neatkarību pusgadsimtu vēlāk; Puertoriko un Guama joprojām atrodas ASV pakļautībā. === Pirmais pasaules karš, Lielā depresija un Otrais pasaules karš === {{Pamatraksts|Pirmais pasaules karš|Lielā depresija|Otrais pasaules karš}} [[Attēls:Dust Bowl - Dallas, South Dakota 1936.jpg|thumb|200px|left|Izputējusi saimniecība [[Dienviddakota|Dienviddakotā]] ''the Dust Bowl'' laikā 1936. gadā.]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izcelšanās laikā, [[1914]]. gadā, Savienotās Valstis saglabāja neitrālu pozīciju. Vairums amerikāņu juta līdzi [[briti]]em un [[franči]]em, tomēr daudzi bija noskaņoti pret iejaukšanos.<ref>Foner, Eric, and John A. Garraty (1991). ''The Reader's Companion to American History.'' New York: Houghton Mifflin, p. 576. {{ISBN|0-395-51372-3}}.</ref> [[1917]]. gadā Savienotās Valstis pievienojās [[Antante|Antantes valstīm]], pavēršot notikumu gaitu pret [[Centrālās lielvalstis|Centrālajiem Spēkiem]]. Karam beidzoties [[ASV Senāts]] nevēlējās ratificēt un neapstiprināja [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]], kas izveidoja [[Tautu Savienība|Tautu Savienību]]. Valsts rīkojās saskaņā ar [[unilaterālisms|unilaterālisma]] politiku, kas robežojās ar [[izolacionisms|izolacionismu]].<ref>McDuffie, Jerome, Gary Wayne Piggrem, and Steven E. Woodworth (2005). ''U.S. History Super Review''. Piscataway, NJ: Research & Education Association, p. 418. {{ISBN|0-7386-0070-9}}.</ref> [[1920]]. gadā kustība par [[sieviešu līdztiesības|sieviešu līdztiesībām]] guva panākumus ar [[ASV Konstitūcijas deviņpadsmitais grozījums|konstitucionālajiem grozījumiem]], kas sievietēm piešķīra [[balstiesības]]. Labklājība vētrainajos divdesmitajos gados ("''the Roaring Twenties''") beidzās ar [[Volstrītas sabrukums|Volstrītas sabrukumu]] un bankrotu [[1929]]. gadā, kas izraisīja [[Lielā depresija|Lielo depresiju]]. Pēc [[Franklins Rūzvelts|Franklina D. Rūzvelta]] ievēlēšanas prezidenta amatā [[1932]]. gadā atbildes reakcija bija [[Jaunais kurss]] ("''the New Deal''"), kas apvienoja dažāda veida politiku, un palielināja valdības iejaukšanos ekonomikā. "''[[The Dust Bowl]]''" ("Smilšu katls") 20. gadsimta trīsdesmito gadu vidū noveda nabadzībā daudzas lauksaimniecības un izraisīja jaunu rietumu migrācijas vilni. [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|thumb|200px|[[D-diena]]: ASV kareivji izsēžas [[Normandija]]s krastos Otrā pasaules kara laikā {{dat|1944|6|6}}.]] Savienotās Valstis arī bija neitrālā pozīcijā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmā, kad [[nacistiskā Vācija]] iebruka [[Polija|Polijā]] un [[1939]]. gada septembrī to okupēja. Savienotās Valstis iesaistījās tikai [[1941]]. gada martā, kad sāka materiāli atbalstīt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Antantes valstis]] saskaņā ar [[Lendlīze]]s programmu. {{dat|1941|12|7}} Savienotās Valstis pievienojās Sabiedrotajiem cīņā pret [[Ass valstis|Ass valstīm]], kad [[Japāna]] negaidīti veica [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbrukumu Pērlhārborai]]. Iesaistīšanās šajā karā veicināja ASV saimniecību, sekmējot [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumus]] un darbavietu izveidi. Lielāko karojošo valstu vidū Savienotās Valstis bija vienīgā valsts, kas kara dēļ kļuva bagātāka.<ref>Kennedy, Paul (1989). ''The Rise and Fall of the Great Powers''. New York: Vintage, p. 358. {{ISBN|0670728197}}.</ref> Sabiedroto valstu konferences [[Bretonvudsa|Bretonvudsā]] (''Bretton Woods'') un [[Jaltas konference|Jaltā]] lika pamatus [[Apvienoto Nāciju Organizācija|jaunai starptautisko organizāciju sistēmai]], kas nostādīja Savienotās Valstis un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] pasaules notikumu centrā. Pēc uzvaras Eiropā [[1945]]. gadā notika starptautiska konference [[Sanfrancisko]], kuras laikā tika izveidota [[ANO statūti|Apvienoto Nāciju Harta]], kura kļuva aktīva pēc kara.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.state.gov/r/pa/ho/pubs/fs/55407.htm |title=The United States and the Founding of the United Nations, August 1941—October 1945|month=October | year=2005 |accessdate = 2007-06-11 |publisher=U.S. Dept. of State, Bureau of Public Affairs, Office of the Historian}}</ref> Savienotās Valstis radīja pirmos [[kodolieroči|kodolieročus]], kurus [[1945]]. gada augustā izmantoja, uzmetot divas bumbas uz Japānas pilsētām [[Hirosima|Hirosimu]] un [[Nagasaki]]. Tā paša gada [[2. septembris|2. septembrī]] Japāna kapitulēja, un līdz ar to beidzās arī karš.<ref>Pacific War Research Society (2006). ''Japan's Longest Day''. New York: Oxford University Press. {{ISBN|4-7700-2887-3}}.</ref> === Aukstais karš un protestu politika === {{Pamatraksts|Aukstais karš|Vjetnamas karš}} [[Attēls:Martin Luther King - March on Washington.jpg|thumb|175px|left|[[Mārtins Luters Kings]] 1963. gadā runas ''[[I Have a Dream]]'' laikā]] Savienotās Valstis un [[Padomju Savienība]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] visiem līdzekļiem tiecās pēc varas. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā iezīmējās attiecības starp abām lielvarām, kurās dominēja [[militārisms]], kas saistījās ar [[Eiropa|Eiropu]], [[NATO]] un [[Varšavas pakts|Varšavas paktu]]. Savienotās Valstis veicināja [[Brīvā tirgus ekonomika|brīvo tirgu]] un [[kapitālisms|kapitālismu]], turpretim Padomju Savienība sekmēja [[komunisms|komunismu]] un [[plānveida ekonomika|plānveida ekonomiku]]. Amerikāņu karaspēks cīnījās ar [[Ķīna|komunistiskās Ķīnas]] bruņotajiem spēkiem [[Korejas karš|Korejas karā]], kas ilga no [[1950]]. līdz [[1953]]. gadam. [[Antiamerikānisko aktivitāšu komitejas palāta]] ierosināja vairākas izmeklēšanas pret aizdomīgiem kreiso partiju biedru apsvērumiem; tai pat laikā senators [[Džozefs Makārtijs]] kļuva par aktīvu antikomunistisko uzskatu paudēju un komunistiski un kreisi noskaņoto amerikāņu vajāšanu galveno iniciatoru. Pēc tam, kad [[1961]]. gadā Padomju Savienība veica [[Vostok-1|pirmo cilvēka lidojumu kosmosā]], prezidents [[Džons Kenedijs]] izteica vēlmi, lai Savienotās Valstis būtu pirmās, kuras varētu aizvest "[[Apollo (kosmiskais projekts)|cilvēku uz Mēnesi]]". Tas tika sasniegts [[1969]]. gadā. Kenedijs arī saskārās ar [[Kubas raķešu krīze|virkni saspīlētu notikumu]] saistībā ar Padomju bruņoto spēku kodolieročiem Kubā. Tajā pašā laikā Savienotās Valstis piedzīvoja ilgstošu saimniecības uzplaukumu. Palielinājās pilsoņu tiesību kustību skaits, ko vadīja [[afroamerikāņi]] — tādi kā [[Roza Pārksa]] un [[Mārtins Luters Kings]], kas cīnījās pret [[segregācija|segregāciju]] jeb noslāņošanos un [[diskriminācija|diskrimināciju]]. Pēc [[Atentāts pret Džonu Kenediju|Kenedija slepkavības]] [[1963]]. gadā prezidents [[Lindons Džonsons]] pieņēma Pilsoņu Tiesību aktu (1964. gadā) un Aktu par balsstiesībām (1965. gadā). Džonsons un viņa amata pēctecis [[Ričards Niksons]] izvērsa karu par pilnvarām [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumuāzijā]], kas turpinājās ar neveiksmīgo [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]]. Pieauga plaši izplatītā [[kontrkultūra|kontrkultūru]] kustība, kuru sekmēja nostāja pret Vjetnamas karu, tumšādaino nacionālisms un dzimumu revolūcija. [[Betija Frīdana]] (''Betty Friedan''), [[Glorija Šteinema]] (''Gloria Steinem'') un citas vadīja [[feminisms|feminisma]] jauno vilni, kas tiecās pēc sieviešu līdztiesībām un vienlīdzības politiskā, sociālā un ekonomiskā ziņā. [[Votergeitas skandāls|Votergeitas skandāla]] rezultātā [[1974]]. gadā Niksons kļuva par pirmo ASV prezidentu, kurš izvēlējās atkāpties no amata, nevis tikt apsūdzēts valsts noziegumā ar tādiem spriedumiem kā taisnīguma kavēšana un varas ļaunprātīga izmantošana. Viņa vietā par prezidentu kļuva viceprezidents [[Džeralds Fords]]. [[Džimijs Kārters|Džimija Kārtera]] administrācija [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās iezīmējās ar [[stagflācija|stagflāciju]] un [[Irānas ķīlnieku krīze|Irānas ķīlnieku krīzi]]. [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] ievēlēšana prezidenta amatā [[1980]]. gadā vēstīja par pozitīvu maiņu Amerikas politikā, kas atainojās būtiskās izmaiņās [[nodoklis|nodokļu]] iekasēšanā un izdevumu prioritāšu ziņā. Viņa otrais termiņš šajā amatā izraisīja gan [[Irānas-Kontra skandāls|Irānas-Kontra skandālu]] (''Iran-Contra scandal''), gan arī nozīmīgu diplomātisko progresu saistībā ar Padomju Savienību. Aukstais karš noslēdzās ar Padomju Savienības sabrukumu. === Mūsdienas === {{skatīt arī|2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV}} [[Attēls:World-Trade-Center 9-11.jpg|thumb|200px|[[Pasaules tirdzniecības centrs]] {{dat|2001|9|11|Ģ}} rītā.]] Savienotās Valstis saglabāja savas pozīcijas kā [[lielvara]], kad tās un to sabiedrotās valstis piedalījās [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] sankcionētajā [[Līča karš|Līča karā]] prezidenta [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža H. V. Buša]] vadībā un 1990. gadu beigās [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karos]] prezidenta [[Bills Klintons|Billa Klintona]] vadībā. No 1991. gada marta līdz 2001. gada martam prezidenta Klintona administrācijas darbības laikā ASV piedzīvoja ilgstošāko izaugsmi ASV vēsturē, kura gan reizē ietvēra spekulāciju burbuļa uzblīšanu (''dot-com bubble'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Voyce, Bill|url=http://iwin.iwd.state.ia.us/iowa/ArticleReader?itemid=00003700&print=1|title=Why the Expansion of the 1990s Lasted So Long|publisher=Iowa Workforce Information Network|date=2006-08-21|accessdate=2007-08-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061006020321/http://iwin.iwd.state.ia.us/iowa/ArticleReader?itemid=00003700&print=1|archivedate=2006-10-06}}</ref> [[1998]]. gadā civilā tiesas prāva un [[Levinskas skandāls|seksa skandāls]] izraisīja Klintona [[impīčments|impīčmentu]], bet viņš savu amatu saglabāja. [[2000. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] noslēdzās ar [[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] lēmuma pieņemšanu — [[Džordžs V. Bušs]], Džordža H.V. Buša dēls, kļuva par prezidentu. {{dat|2001|9|11}} ''[[Al-Qaida]]'' teroristi šokēja pasauli ar uzbrukumu [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centram]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Pentagons|Pentagonam]] netālu no [[Vašingtona]]s. Tajā tika nogalināti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Kā atbildes reakciju Buša administrācija uzsāka "[[Karš pret terorismu|Karu pret terorismu]]". 2001. gada beigās [[ASV Bruņotie spēki]] iebruka [[Afganistāna|Afganistānā]], gāza [[Taliban|talibu]] valdību un iznīcināja ''Al-Qaida'' mācību nometnes. Talibu nemiernieki turpina partizāņu karu. 2002. gadā prezidenta Buša administrācija uz strīdu pamata sāka pieprasīt izmaiņas [[Irāka]]s pastāvošajā režīmā un valsts iekārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Many Europeans Oppose War in Iraq| work = USA Today| url = http://www.usatoday.com/news/world/2003-02-14-eu-survey.htm| date = 2003-02-14| accessdate = 2008-09-01}}{{Tīmekļa atsauce| author = Springford, John| title = 'Old’ and ‘New’ Europeans United: Public Attitudes Towards the Iraq War and US Foreign Policy| publisher = Centre for European Reform| url = http://www.cer.org.uk/pdf/back_brief_springford_dec03.pdf| month = December| year = 2003| accessdate = 2008-09-01| archiveurl = https://web.archive.org/web/20040328182510/http://www.cer.org.uk/pdf/back_brief_springford_dec03.pdf| archivedate = 2004-03-28}}</ref> NATO atbalsta trūkuma dēļ, vai arī pateicoties skaidri izteiktam Apvienoto Nāciju mandātam par militāru iejaukšanos, prezidents Bušs organizēja [[Labprātīgā koalīcija|Labprātīgo koalīciju]] ("''Coalition of the Willing''"); [[2003. gads|2003]]. gadā koalīcijas bruņotie spēki iebruka Irākā, gāžot Irākas diktatoru un bijušo ASV sabiedroto — [[Sadams Huseins|Sadamu Huseinu]]. Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "[[Amnesty International]]" ir apsūdzējusi Savienotās Valstis [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumā saistībā ar vajāšanu [[Karš pret terorismu|Karā pret terorismu]] un [[Irākas karš|Irākas karā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://thereport.amnesty.org/eng/Regions/Americas|title=Amnesty International Report 2007|publisher=Amnesty International|accessdate=2008-01-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080111012733/http://thereport.amnesty.org/eng/Regions/Americas|archivedate=2008-01-11}}</ref> [[2005. gads|2005]]. gadā [[viesuļvētra "Katrīna"]] radīja nopietnus postījumus lielākajā daļā ASV dienvidu teritorijās, izpostot [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]]. {{dat|2008|11|4}} globālās ekonomikas krīzes laikā [[Baraks Obama]] tika [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ievēlēts par ASV prezidentu]]. Viņš kļuva par pirmais [[afroamerikānis|afroamerikāni]], kurš ieņēmis ASV prezidenta amatu. == Ģeogrāfija == [[Attēls:USA topo en.jpg|thumb|200px|ASV centrālās daļas topogrāfiskā karte.]] Savienoto Valstu [[platība]] ir gandrīz 9,83 miljoni [[kvadrātkilometrs|km²]], bet kontinentālās ASV platība (bez [[Aļaska]]s un [[Havajas|Havaju salām]]) ir aptuveni 7,8 miljoni km². Aļaskas platība, kuru no kontinentālās ASV atdala [[Kanāda]], ir aptuveni 1,48 miljoni km², savukārt Havaju salu platība, kuras atrodas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļas centrā, ir tikai 16,2 tūkstoši km². Atkarībā no tā, kāda ir [[Ķīna]]s platība (ar vai bez [[Taivāna (sala)|Taivānas]]), ASV ir trešā vai ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Pirmās divas vietas ieņem [[Krievija]] un [[Kanāda]]. ASV pārvalda arī teritorijas [[Karību jūra|Karību jūrā]] ([[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]]) un Klusajā okeānā ([[Amerikāņu Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]]). Savienoto Valstu austrumu krastu apskalo [[Atlantijas okeāns]], rietumu krastu [[Klusais okeāns]], bet dienvidaustrumus apskalo [[Meksikas līcis]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], bet dienvidos — ar [[Meksika|Meksiku]]. Savienotajām Valstīm ir jūras robeža arī ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]]. Tā iet cauri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]] pie Aļaskas krastiem. Aļaskas ziemeļu krastu apskalo arī [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. === Reljefs === ASV teritorijā ir vairāki lieli fiziogrāfiski objekti. Austrumos pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastiem atrodas [[Apalači|Apalaču]] kalnu sistēma. Rietumos un dienvidos no tās atrodas [[zemiene]]s, pa kurām plūst ASV lielākās [[upe]]s, piemēram, [[Misisipi (upe)|Misisipi]] un [[Misūri (upe)|Misūri]]. Vēl uz rietumiem apvidus pārvēršas [[līdzenums|līdzenumos]] un [[prērija|prērijās]], kurus sauc par [[Lielie līdzenumi|Lielajiem līdzenumiem]], bet aiz tiem sākas [[Klinšu kalni]] un [[Kordiljeri|Kordiljeru]] kalnu sistēma. Kordiljeru kalnu sistēma aizņem teju vai visus rietumos. Arī [[Aļaska|Aļaskā]] atrodas Kordiljeru kalnu sistēma. Tieši šeit atrodas arī Savienoto Valstu augstākais punkts, tas ir [[Denali]] (6193 m). Savukārt [[Havaju salas]] ir vulkāniskas salas, kuru augstākais punkts ir 4205 metrus virs jūras līmeņa, tas ir [[Maunakea]]. === Klimats === [[Attēls:Dimmitt Tornado1 - NOAA.jpg|thumb|200px|[[Virpuļviesulis]] [[Teksasa|Teksasā]].]] Savienoto Valstu lielā izmēra dēļ valstī ir praktiski ļoti plaša spektra [[klimats]]. Lielākā daļa no valsts atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]], bet [[Havajas]], [[Florida]]s dienvidu daļa atrodas [[tropu josla|tropu joslā]], savukārt [[Aļaska]] atrodas [[Arktiskā josla|arktiskajā joslā]]. No [[Lielie līdzenumi|Lielo līdzenumu]] 100. meridiāna uz rietumiem ir sastopami arī [[pustuksnesis|pustuksneši]]. ASV klimatu spēcīgi ietekmē gaisa masas, kas nāk no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļas. Savukārt ASV dienvidu štatus regulāri apdraud [[viesuļvētra]]s jeb orkāni. [[2005. gads|2005]]. gadā viena no tām, [[viesuļvētra "Katrīna"]], nopostīja [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]], savukārt ASV vidienē regulāri plosās [[virpuļviesulis|virpuļviesuļi]]. Zemākā gaisa [[temperatūra]] ir reģistrēta [[Aļaska|Aļaskā]]. Tā sasniedza −62 °C.<ref>{{en ikona}} Williams, Jack [http://www.usatoday.com/weather/wcstates.htm Each state’s low temperature record] ''USA today'', ''URL accessed 13 June, 2006.''</ref> Savukārt augstākā temperatūra ir reģistrēta [[Nāves ieleja|Nāves ielejā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur termometra stabiņš sasniedza +56,7 °C atzīmi.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nps.gov/deva/planyourvisit/upload/Weather.pdf | title = Weather and Climate | year = 2002 | month = January | format = PDF | work = Official website for Death Valley National Park | publisher = National Park Service U. S. Department of the Interior | pages = 1-2}}</ref> Šī temperatūra ir par grādu zemāka, nekā pasaulē reģistrētā augstākā temperatūra. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|ASV administratīvais iedalījums}} Amerikas Savienotās Valstis ir [[Federācija (valsts)|federāla savienība]], kas administratīvi iedalīta 50 štatos. Sākotnēji pastāvošie trīspadsmit štati bija trīspadsmit koloniju pēcteči, kuri pretojās britu likumiem. Lielākā daļa pārējo štatu tika pievienoti no teritorijām, kas tika iegūtas kara laikā vai arī tās iegādājās ASV valdība. Kā daži izņēmumi ir [[Vērmonta]], [[Teksasa]] un [[Havajas]]: katrs no šiem štatiem, pirms tie pievienojās valstu savienībai. bija neatkarīga republika. Vēl citi izņēmumi ir tie štati, kurus veidojuši sākotnējo trīspadsmit štatu teritorijā dzīvojošie. Savienoto Valstu vēstures pašā sākumā trīs štati tika šādi izveidoti: [[Kentuki]] no [[Virdžīnija]]s; [[Tenesī]] no [[Ziemeļkarolīna]]s; [[Meina]] no [[Masačūsetsa]]s. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā Ziemeļvirdžīnija atdalījās no Virdžīnijas. Visjaunākais štats — Havajas — ieguva štata statusu {{dat|1959|8|21}}. Štatiem nav tiesību atdalīties no savienības. Štati kopā veido liela mēroga ASV zemes masu; vēl divas citas teritorijas, kas uzskatāmas par neatņemamu ASV valsts daļu, ir [[Vašingtona|Kolumbijas apgabals]], federālais apgabals, kur atrodas galvaspilsēta [[Vašingtona]]; un [[Palmiras atols]] (''Palmyra Atoll''), kas ir neapdzīvota, bet ietilpst valsts teritorijā Klusajā okeānā un atrodas Klusajā Okeānā. Savienotajām Valstīm pieder arī piecas lielas aizjūras teritorijas: [[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]] Karību jūrā; un [[Amerikāņu Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]] Klusajā okeānā. Šajās visās iepriekš minētajās teritorijās dzimušiem ir ASV pilsonība (izņemot tikai Amerikāņu Samoa teritorijā dzimušos). {{ASV štatu karte}} === Nacionālie parki === ASV daba ir ļoti dažāda, tādēļ valstī ir daudzas aizsargājamas dabas teritorijas. Vecākais dabas parks ne tikai ASV, bet arī pasaulē ir [[Jeloustonas nacionālais parks]]. Tas tika nodibināts jau 1872. gadā. Pašlaik ASV ir 35 nacionālie parki. Tās ir plašas teritorijas, kurās ir gan vietas, kur apmeklētājus neielaiž, gan arī speciāli tūristiem iekārtotas vietas. Visvairāk apmeklētais ir [[Greitsmokimauntinsu nacionālais parks]] Dienvidapalačos, ko gadā apskata 9 miljoni tūristu. Valsts rietumdaļā pazīstamākie ir Jeloustonas geizeru parks, Lielais Kolorādo kanjons, kā arī [[Josemitu nacionālais parks|Josemitu ieleja]]. == Valdība un vēlēšanas == [[Attēls:Capitol Building Full View.jpg|thumb|235px|[[ASV Kapitolijs]] — [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] darba vieta.]] Savienotās Valstis ir pasaulē vecākā joprojām eksistējošā [[Federācija (valsts)|federācija]]. ASV ir [[konstitucionāla republika]], "kurā vairākuma likumi nosaka minoritāšu tiesības, kas tiek aizsargātas ar likumu."<ref>Scheb, John M., and John M. Scheb II (2002). ''An Introduction to the American Legal System''. Florence, KY: Delmar, p. 6. {{ISBN|0-7668-2759-3}}.</ref> Tā būtībā ir veidota kā [[reprezentatīvā demokrātija]], lai gan ASV pilsoņi, kuri dzīvo šīs valsts teritorijā, netiek pielaisti pie balsošanas federālo amatpersonu vēlēšanās.<ref>Raskin, James B. (2003). ''Overruling Democracy: The Supreme Court Vs. the American People''. London and New York: Routledge, pp. 36—38. {{ISBN|0-415-93439-7}}.</ref> Valdības darbību regulē [[Valsts varas dalīšana|pilnvaru nodalīšana]], ko paredz [[ASV Konstitūcija]], kas kalpo par valsts galveno juridisko dokumentu. Amerikāņu [[federālisms|federālajā sistēmā]] pastāv trīs līmeņu valdība — federālā, valsts un vietējā; vietējās valdības pienākumi tiek vispārēji iedalīti starp [[apgabals (ASV)|apgabalu]] valdību un pašvaldībām. Gandrīz visos gadījumos izpildvaras un likumdošanas amatpersonas tiek ievēlētas pēc apgabala pilsoņu [[balsu vairākums|balsu vairākuma]]. Nepastāv [[proporcionālā pārstāvniecība]] federālā līmenī, un tas ir ļoti rets gadījums arī zemākos valdības līmeņos. Federālās un valsts juridiskās un [[ministru kabinets|ministru kabineta]] amatpersonas parasti ieceļ izpildvara un apstiprina likumdevēja vara, lai gan daži valsts tiesneši un amatpersonas tiek ieceltas pēc tautas balsojuma. [[Attēls:WhiteHouseSouthFacade.JPG|thumb|200px|left|[[Baltais nams|Baltā nama]] dienvidu fasāde — [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] darba vieta.]] Federālā valdība sastāv no trim nozarēm: * [[likumdošana]]: divpalātu [[ASV Kongress|Kongress]], ko veido [[ASV Senāts|Senāts]] un [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]]; pieņem federālos likumus, [[kara pieteikšana|deklarē karu]], pieņem līgumus un vienošanās, pieder vara pār naudas līdzekļiem un [[impīčments|vara par amatpersonu atcelšanu no amata]], tādējādi tai pieder iespēja atcelt no amata valdības locekļus. * [[izpildvara]]: [[ASV prezidents|prezidents]] ir [[militārais virspavēlnieks]]; pieder [[veto]] tiesības likumdošanas likumprojektos, pirms tiek pieņemts likums; ieceļ [[ASV Ministru kabinets|Ministru kabinetu]] un citas amatpersonas, kuras pārrauga un īsteno federālos likumus un politiku. * [[tiesu vara]]: [[ASV Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] un zemākās federālās tiesas, kurās tiesnešus ieceļ prezidents saskaņā ar Senāta apstiprinājumu; skaidro likumus un atceļ tos likumus, kuri uzskatāmi par nekonstitucionāliem. [[Attēls:USSupremeCourtWestFacade.JPG|thumb|200px|[[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] ēkas rietumu ieeja.]] [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] ietver 435 biedrus, no kuriem ikviens pārstāv kongresa apgabalu termiņā uz diviem gadiem. Pārstāvju palātas amati ir proporcionāli iedalīti starp [[ASV štati|štatiem]], vadoties pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] katros desmit gados. Tā, piemēram, pēc [[2000. gads|2000]]. gadā veiktās [[tautas skaitīšana]]s, septiņiem štatiem pieder kā minimums vismaz viens pārstāvis, turpretim [[Kalifornija]]i, kas ir vislielākais štats pēc iedzīvotāju skaita, pieder piecdesmit trīs amata vietas. [[ASV Senāts|Senātā]] ir 100 biedri, kurā katru štatu pārstāv divi [[ASV senators|senatori]], kas vairumā gadījumu tiek ievēlēti uz sešu gadu termiņu; viena trešdaļa no Senāta amata posteņiem tiek ievēlēti katru otro gadu. [[ASV prezidents|Prezidents]] tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu un var tikt ievēlēts amatā ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Prezidentu neievēl pēc tiešā balsojuma, bet pēc netiešās vēlēšanu kolēģijas sistēmas, kurā izšķirošās balsis sadala štati. [[ASV Augstākā tiesa|Augstākajā tiesā]], ko vada [[galvenais Savienoto Valstu tiesnesis]], ir deviņi biedri, kas atrodas šajos amatos uz mūžu. Valstu jeb štatu valdības ir veidotas pēc aptuveni līdzīga parauga; [[Nebraska]]s štatam vienīgajam ir vienkameras likumdošanas vara. Katra štata [[ASV gubernators|gubernatori]] tiek ievēlēti tiešā veidā. Visi likumi un procedūras gan štatos, gan federālajās valdībās ir priekšmets, kuru nepieciešams pārskatīt, un jebkurš likums, kas nav spēkā ar [[ASV Konstitūcija|Konstitūciju]], ir atceļams. Konstitūcijas oriģinālteksts paredz federālās valdības struktūru un pienākumus, kā arī tās saikni ar katru štatu individuāli. Konstitūcijas pirmais pants aizsargā tiesības izmantot ''habeas corpus'' principu, kas saistīts ar aizsardzību pret iespējami nelikumīgu apcietinājumu (ieslodzītajiem nodrošina tiesības apstrīdēt viņu aizturēšanu, kas uzliek pienākumu varas iestādēm pierādīt aizturēšanas pamatotību), bet trešais pants garantē tiesības uz tiesas procesu un likumīgu iztiesāšanu visās [[krimināllieta|krimināllietās]]. Ja Konstitūcijā tiek veikti grozījumi, tiem jāgūst atbalsts vismaz no trīs ceturtdaļām štatu. Konstitūcijā ir veikti grozījumi divdesmit septiņas reizes; pirmie desmit grozījumi, kas sastādīja [[ASV Tiesību bils|Tiesību bilu]], un Četrpadsmitais Konstitūcijas grozījums paredz galveno pamatu amerikāņu individuālajām tiesībām. === Partijas, ideoloģija un politika === [[Attēls:Official portrait of Barack Obama.jpg|thumb|150px|[[Baraks Obama]] — pirmais afroamerikāņu izcelsmes [[ASV prezidents]].]] Lielākajā daļā savas vēstures Savienoto Valstu darbība bijusi saskaņā ar [[divu partiju sistēma|divu partiju sistēmu]]. Vēlētiem amatiem visos līmeņos štata administrētās [[primārās vēlēšanās]] tiek izvēlēti galvenie partiju kandidāti, kas piedalīsies turpmākajās [[vispārējās vēlēšanās]]. Kopš [[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1856. gada vispārējām vēlēšanām]] galvenās partijas ir bijušas [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] (''the Democratic Party''), kura dibināta [[1824]]. gadā, un [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] (''the Republican Party''), kura dibināta [[1854]]. gadā. Kopš [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikiem tikai viens trešās partijas prezidenta kandidāts — bijušais prezidents [[Teodors Rūzvelts]], kurš darbojās kā [[ASV Progresīvā partija|Progresa aizstāvis]] jeb Progresists [[1912]]. gadā — ir ieguvis 20% tautas balsošanā. Amerikāņu [[politiskā kultūra|politiskajā kultūrā]] Republikāņu partija tiek uzskatīta par centrāli labējo jeb "konservatīvo" partiju, savukārt Demokrātu partija uzskatāma par centrāli kreiso jeb "liberālo" partiju. [[ASV ziemeļaustrumi|Ziemeļaustrumu]] un [[ASV Rietumu krasts|Rietumu krasta]] štati, kā arī daži no [[Lielie ezeri|Lielo ezeru]] štatiem, kuri tiek dēvēti arī par "zilajiem štatiem" (''blue states''), ir relatīvi liberāli. Tā sauktie "sarkanie štati" (''red states'') [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]] un lielākā daļa [[Lielie līdzenumi|Lielā līdzenuma]] un [[Klinšu kalni|Klinšu kalnu]] štati ir relatīvi konservatīvi. [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada vēlēšanās]] prezidenta amatu ieguva demokrāts [[Baraks Obama]], kurš bija 44. prezidents ASV un pirmais [[afroamerikānis]], kurš ievēlēts šajā amatā. Visi iepriekšējie prezidenti bijuši tikai eiropiešu izcelsmes pārstāvji. 2008. gada prezidenta vēlēšanas arī parādīja, ka Demokrātu partija nostiprina savu ietekmi un kontroli gan [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], gan [[ASV Senāts|Senātā]]. 111. Savienoto Valstu Kongresā Senāts ietvēra 57 demokrātus, divus neatkarīgos pārstāvjus, kuri slēgtā pirmsvēlēšanu kampaņā piedalījās kopā ar demokrātiem, un 40 republikāņi (tiek diskutēts par vēl vienu amata posteni); Pārstāvju palāta ietver 256 demokrātus un 178 republikāņus (viens amata postenis ir vakants). == Ārpolitika == [[Attēls:Bush&Putin33rdG8.jpg|thumb|150px|Bijušais [[ASV prezidents]] [[Džordžs V. Bušs]] un [[Krievija]]s prezidents [[Vladimirs Putins]] 33. [[Lielais astotnieks|G8]] samnita laikā 2007. gadā.]] Savienotajām Valstīm pieder globāla ietekme ekonomikas, politikas un militārā jomā. ASV ir pastāvīgs biedrs [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) [[ANO Drošības padome|Drošības Padomē]], un [[Ņujorka|Ņujorkā]] atrodas [[Apvienoto Nāciju galvenā mītne|ANO galvenā mītne]] jeb centrālā pārvalde. Gandrīz visām valstīm ir savas [[vēstniecība]]s, kuras atrodas [[Vašingtona|Vašingtonā]], kā arī daudzi [[konsulāts|konsulāti]] visā valsts teritorijā. Turklāt gandrīz visas valstis uzņem savās valstīs amerikāņu diplomātiskās pārstāvniecības. Tomēr [[Kuba]]i, [[Irāna]]i, [[Ziemeļkoreja]]i, [[Butāna]]i, [[Sudāna]]i un [[Ķīnas Republika]]i (Taivānai) nepastāv oficiālas diplomātiskas attiecības ar Savienotajām Valstīm. Savienotajām Valstīm ir īpašas attiecības ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kā arī spēcīga saikne ar [[Austrālija|Austrāliju]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Japāna|Japānu]], [[Izraēla|Izraēlu]] un citām [[NATO]] dalībvalstīm. Savienotās Valstis cieši sadarbojas arī ar kaimiņvalstīm, kas atrodas [[Amerikas valstu organizācija|Amerikas valstu organizācijā]] (AVO) ("''Organization of American States''", OAS), kā arī ar valstīm, ar kurām noslēgti līgumi par brīvo tirdzniecību kā, piemēram, trīspusīgais [[Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums]] ("''North American Free Trade Agreement''", NAFTA) ar [[Kanāda|Kanādu]] un [[Meksika|Meksiku]]. 2005. gadā Savienotās Valstis ieguldīja $27 miljardus [[oficiālais attīstības atbalsts|oficiālās attīstības atbalstam]], kas bija vairāk kā jebkur citur pasaulē. Tomēr, kas attiecas uz [[valsts bruto ienākums|valsts bruto ienākuma]] daļu (GNI — ''gross national income''), ASV ar 0,22% devumu ierindojās divdesmitajā vietā divdesmit divu donorvalstu vidū, tas ir, valstu vidū, kas sniedz ekonomisku palīdzību. Nevalstiskie jeb ar valdību nesaistītie avoti kā, piemēram, privāti dibināti uzņēmumi, korporācijas jeb akciju sabiedrības, izglītības un reliģiskās iestādes šim mērķim ziedoja $96 miljardus. Kopējā summa — $123 miljardi — arīdzan ir lielāka nekā jebkur citur pasaulē un septītajā vietā pēc valsts bruto ienākuma procentuālās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Americans Favor Private Giving, People-to-People Contacts|date=2007-05-24|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|accessdate=2007-06-17|archiveurl=https://archive.is/20070613030525/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|archivedate=2007-06-13}}</ref> Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma ASV kļuva par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā. Ārpolitikā uzsāka aktīvu t.s. ''karsto punktu'' nomierināšanas stratēģiju, Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu t.s. ''trešās pasaules'' valstīs un bijušajās PSRS satelītvalstīs. Lielākās problēmas ir reālpolitikas rīcības saskaņošana ar starptautiskajām tiesībām, un saskaršanās ar kardināli jaunu problēmu: politisko [[Terorisms|terorismu]], kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku, piemēram, [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukums]], kurā vaino teroristu organizāciju ''[[Al-Qaida]]''. == Bruņotie spēki == [[Attēls:USS Abraham Lincoln(CVN 72).jpg|thumb|200px|ASV lidmašīnu bāzes kuģis ''USS Abraham Lincoln''.]] [[ASV prezidents|Prezidentam]] pieder [[ASV Bruņotie spēki|valsts bruņoto spēku]] virspavēlnieka tituls, un tieši prezidents ieceļ šo bruņoto spēku vadītājus, kā arī [[ASV aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] (''secretary of defence'') un apvienotā militārā štāba priekšniekus jeb vadītājus (''Joint Chiefs of the Staff''). [[ASV Aizsardzības departaments|Savienoto Valstu aizsardzības departaments]] pārvalda bruņotos spēkus, tai skaitā armiju, [[ASV Jūras kara flote|jūras kara floti]], jūras kājniekus un [[ASV Gaisa spēki|gaisa karaspēkus]]. ASV krasta apsardzi miera laikos vada Dzimtenes drošības departaments (''Department of Homeland Security''), bet kara laikā — Jūras kara flotes departaments (''Department of the Navy''). 2005. gadā militārajā nozarē ASV aktīvā dienestā bija nodarbināti 1,38 miljoni darbinieku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|title=Department of Defense Active Duty Military Personnel Strengths by Regional Area and by Country (309A)|date=2005-12-31|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081112093417/http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|archivedate=2008-11-12}}</ref> kā arī ir vairāki simti tūkstošu gan Militārajās rezervēs, gan Nacionālajā gvardē (''National Guard''); kopumā iesaistīti vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku. Arī Aizsardzības departamentā kopumā nodarbināti gandrīz 700 000 civilpersonu, neskaitot darba izpildītājus. Militārais dienests ASV ir brīvprātīgs, taču karaklausība, tas ir, obligātais militārais dienests iespējams karalaikā ar Obligātā kara dienesta sistēmas starpniecību (''Selective Service System''). Amerikas bruņotie spēki var tikt strauji izvietoti ar gaisa spēku lielās flotes palīdzību, kas sastāv no lidaparātu transporta un gaisa tankeriem degvielas krājumu papildināšanai, kā arī, izmantojot Jūras kara floti ar vienpadsmit aktīviem [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģiem]], Jūras flotes ekspedīcijas vienības gan [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]], gan [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] kara flotēs. Ārpus Savienoto Valstu robežām ASV militāri spēki ir izvietoti 770 bāzēs un iestādēs ikvienā kontinentā izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|title=Department of Defense Base Structure Report, Fiscal Year 2005 Baseline|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070621150632/http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|archivedate=2007-06-21}}</ref> ASV globālās militārās klātbūtnes (ar savu karaspēku citu valstu teritorijās) pakāpe ir iedvesmojusi dažus zinātniekus un izglītotās personas raksturot Savienotās Valstis kā "(militāro) bāzu impēriju" ("''empire of bases''").<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Ikenberry, G. John |url=http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |title=Illusions of Empire: Defining the New American Order |work=Foreign Affairs |date=March/April 2004 |access-date={{dat|2010|06|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100613134220/http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |archivedate={{dat|2010|06|13||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce|author=Kreisler, Harry, and Chalmers Johnson|url=http://globetrotter.berkeley.edu/people4/CJohnson/cjohnson-con3.html|title=Conversations with History|publisher=University of California at Berkeley|date=2004-01-29|accessdate=2007-06-21}}</ref> Kopējie ASV militārie izdevumi 2006. gadā veidoja 528 miljardus dolāru, kas bija 46% no pasaules jeb globālo izdevumu apjoma un pārsniedza pārējo turpmāko četrpadsmit lielāko nacionālo militāro izdevumu kopskaitu. (Analoģiski runājot par [[pirktspējas paritāte|pirktspējas paritāti]], tas bija vairāk nekā turpmākie seši pirktspējas nacionālie izdevumi kopā). Iedzīvotāju vidējie izdevumi $1,756 dolāru apmērā bija aptuveni desmit reizes vairāk nekā šāds vidējais rādītājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |title=The Fifteen Major Spender Countries in 2006 |publisher=Stockholm International Peace Research Institute |year=2007 |accessdate=2007-06-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070814224502/http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |archivedate=2007-08-14 }}</ref> Runājot par [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] 4,06% apmērā ASV militārie izdevumi ierindojas 27. vietā starp 172 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html |title=Rank Order—Military Expenditures—Percent of GDP |publisher=CIA |work=The World Factbook |date=2007-05-31 |accessdate=2007-06-13 |archive-date=2018-01-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180120113336/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html }}</ref> Ierosinātais [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departamenta]] budžets 2009. gadam — t.i., $515,4 miljardi dolāru — ir pieaugums par 7% pēc 2008. gada un gandrīz 74% pieaugums pēc 2001. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |title=Department of Defense |publisher=Office of Management and Budget |work=Budget of the United States Government, FY 2009 |accessdate=2008-03-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080306191929/http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |archivedate=2008-03-06 }}</ref> Ir aprēķināts, ka [[Irākas karš]] Savienotajām Valstīm izmaksājis $2,7 triljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Goldman, David|url=http://money.cnn.com/2008/06/11/news/economy/iraq_war_hearing/ |title=Iraq War Could Cost Taxpayers $2.7 Trillion |publisher=CNNMoney |date= 2008-06-12|accessdate=2009-03-10}}</ref> Uz 2009. gada 3. maiju, Savienotās Valstis ir zaudējušas 4 284 karā kritušos un vairāk nekā 31 000 karavīru ir tikuši ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://icasualties.org/Iraq/index.aspx |title=Iraq Coalition Casualties |publisher=Iraq Coalition Casualty Count |date=2009-05-03 |accessdate=2009-05-03 |archive-date=2011-03-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110321080348/http://icasualties.org/Iraq/index.aspx }}</ref> == Saimniecība == {| class="wikitable" border="1" table style="border:1px black; float:right; margin-left:1em;" |- ! style="background:#f99;" colspan="2"|Ekonomiskie rādītāji |- |[[Bezdarbs]]||8,9%<sup>2009. gada aprīlī</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/empsit.nr0.htm|title= Employment Situation Summary|publisher=U.S. Dept. of Labor|date=2009-04-03|accessdate = 2009-04-04}}</ref> |- |[[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pieaugums||−5,7%<sup>2009. gada 1. ceturksnī</sup> [1,1%<sup>2008. gadā</sup>]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|title=Gross Domestic Product|publisher=Bureau of Economic Analysis|date=2009-05-29|accessdate=2009-06-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090826171407/https://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|archivedate=2009-08-26}} Change is based on [[Chained dollars|chained 2000 dollars]]. Quarterly growth is expressed as an annualized rate.</ref> |- |[[Inflācija]]||−0,7%<sup>no 2008. gada aprīļa līdz 2009. gada aprīlim</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/cpi.nr0.htm|title=Consumer Price Index: April 2009|publisher=Bureau of Labor Statistics|date=2009-05-15|accessdate = 2009-05-26}}</ref> |- |[[Valsts budžets]]||$11,383 triljoni<sup>2009. gadā 2. jūnijā</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np|title=Debt Statistics|publisher=U.S. Dept. of the Treasury|accessdate=2009-06-03|archive-date=2011-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20110418203433/http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np}}</ref> |- |[[Nabadzība]]||12,5%<sup>2007. gadā</sup><ref name="CBPR08">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|title=Household Income Rises, Poverty Rate Unchanged, Number of Uninsured Down|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080905160819/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|archivedate=2008-09-05}}</ref> |} Savienotajās Valstīs ir jaukta [[kapitālisms|kapitālistiskā]] ekonomika, ko sekmē bagātīgi [[dabas resursi]], labi attīstīta [[infrastruktūra]] un augsts produktivitātes līmenis.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Natural Resources: Neither Curse Nor Destiny|url=https://archive.org/details/naturalresources00lede|author=Lederman, Daniel, and William Maloney |publisher=World Bank|year=2007|isbn=0821365452|page=[https://archive.org/details/naturalresources00lede/page/n205 185]}}</ref> Saskaņā ar [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] sniegto informāciju, ASV [[iekšzemes kopprodukts]] (IKP) 14,3 triljonu apmērā veido 23% no pasaules kopējā bruto produkta — tirgus valūtas kursu līmeņos — un gandrīz 21% no kopējā pasaules bruto produkta — [[pirktspējas paritāte]]s līmenī.<ref name="IMF GDP"/> Kā lielākais nacionālais IKP līmenis pasaulē tas bija par 4% mazāk nekā [[Eiropas Savienība]]s kopējais IKP pirktspējas paritātes līmenī 2007. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html|title=Rank Order—GDP (Purchasing Power Parity)|publisher=CIA|work=World Factbook|date=2008-10-09|accessdate=2008-10-21|archive-date=2011-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20110604195034/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html}}</ref> ASV ierindojas septiņpadsmitajā vietā pasaulē pēc IKP nominālvērtības uz vienu cilvēku un sestajā vietā pēc IKP uz vienu cilvēku pēc pirktspējas paritātes.<ref name="IMF GDP"/> Savienotās Valstis ir lielākais preču [[imports|importētājs]] un trešais lielākais [[eksports|eksportētājs]] pasaulē, lai gan eksporta līmenis uz vienu cilvēku ir relatīvi zems. ASV galvenie tirdzniecības partneri ir [[Kanāda]], [[Ķīna]], [[Meksika]], [[Japāna]] un [[Vācija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|title=U.S. Top Trading Partners, 2006|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-03-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100209032601/http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|archivedate=2010-02-09}}</ref> Eksporta pamatpreces ir [[elektroierīce]]s, tai pat laikā [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļi]] ir ASV galvenie importa produkti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/foreign.pdf|title= Table 1289. U.S. Exports and General Imports by Selected SITC Commodity Groups: 2002 to 2005 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Globālās konkurētspējas pārskatā (''Global Competitiveness Report'') Savienotās Valstis atrodas vispārēji valstu sarakstu augšējās pozīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://gcr.weforum.org/gcr/|title = Rankings: Global Competitiveness Report 2008-2009| publisher= World Economic Forum|accessdate=2008-10-12}} Click the link "Rankings" to access the entire list.</ref> Pēc paplašināšanas un attīstības perioda, kas ilga tikai sešus gadus, ASV kopš 2007. gada decembra atrodas [[ASV saimniecība|saimniecības]] [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdes]] fāzē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2008/12/02/business/02markets.html|author=Grynbaum, Michael A.|title=Dow Plunges 680 Points as Recession Is Declared|work=The New York Times|date=2008-12-01|accessdate=2008-12-01}}</ref> [[Attēls:NYC NYSE.jpg|thumb|175px|left|[[Ņujorkas fondu birža]] Volstrītā.]] Ir aprēķināts, ka 2009. gadā [[privātais sektors]] veido 55,3% no ASV saimniecības, un federālo valdību darbība veido 24,1%, bet valsts un vietējās pašvaldības darbības (ieskaitot pārvedumus federālajā līmenī) — atlikušos 20,6%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usgovernmentspending.com/index.php|title=Government Spending Overview|publisher=usgovernmentspending.com|accessdate=2009-05-09}}</ref> ASV saimniecība ir postindustriāla, kurā apkalpojošā jeb pakalpojumu nozare veido 67,8% IKP.<ref name="Econ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|accessdate=2008-03-12|title=USA Economy in Brief|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080312123609/http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|archivedate=2008-03-12}}</ref> Ieņēmumu ziņā vadošās [[uzņēmējdarbība]]s nozares ir [[vairumtirdzniecība]] un [[mazumtirdzniecība]]; [[neto]] ienākumu ziņā vadošās ir finanšu un [[apdrošināšana]]s nozares.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 726. Number of Returns, Receipts, and Net Income by Type of Business and Industry: 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Savienotās Valstis joprojām ir un paliek rūpnieciskā vara, kurā vadošā ražošanas joma ir [[ķīmskais produkts|ķīmiskie produkti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/manufact.pdf|title= Table 971. Gross Domestic Product in Manufacturing in Current and Real (2000) Dollars by Industry: 2000 to 2005 (2004)|publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Savienotās Valstis ir trešā lielākā [[nafta]]s ražotājvalsts pasaulē un arīdzan lielākā naftas importētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html|title=Rank Order—Oil (Production)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2012-05-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20120512233445/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eia.doe.gov/pub/oil_gas/petroleum/data_publications/company_level_imports/current/import.html|title=Crude Oil and Total Petroleum Imports Top 15 Countries|publisher=U.S. Energy Information Administration|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-10}}</ref> ASV ir pasaulē galvenā [[elektroenerģija]]s un [[atomenerģija]]s, kā arī šķidrās [[dabasgāze]]s, [[sērs|sēra]], [[fosfāts|fosfātu]] un [[sāļi|sāļu]] ražotāja. Lai arī [[lauksaimniecība]]s nozare veido tikai nepilnu 1% no IKP,<ref name="Econ"/> Savienotās Valstis ir pasaulē lielākā [[kukurūza]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080112182404/http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archivedate=2008-01-12|title=Corn|publisher=U.S. Grains Council|accessdate=2008-03-13}}</ref> un [[soja]]s pupiņu ražotāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldwatch.org/node/5442|title=Soybean Demand Continues to Drive Production|publisher=Worldwatch Institute|date=2007-11-06|accessdate=2008-03-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080316060234/http://www.worldwatch.org/node/5442|archivedate=2008-03-16}}</ref> [[Ņujorkas fondu birža]] (''the New York Stock Exchange'') ir pasaulē lielākā [[birža]] pēc dolāru apgrozījuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ir.nyse.com/phoenix.zhtml?c=129145&p=irol-newsArticle&ID=1036503&highlight= |title= New Release/Ultra Petroleum Corp., |publisher=NYSE Euronext|date=2007-07-03|accessdate=2007-08-03}}</ref> "''[[Coca-Cola]]''" un "''[[McDonald's]]''" ir divi visatpazīstamākie zīmoli pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |title=Sony, LG, Wal-Mart among Most Extendible Brands |publisher=Cheskin |date=2005-06-06 |accessdate=2007-06-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120312001935/http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |archivedate=2012-03-12 }}</ref> 2005. gadā 155 miljoni personu bija nodarbinātas, saņemot zināmus ienākumus, un 80% šo cilvēku strādāja pilna laika štata amatos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|title=Labor Force and Earnings, 2005|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-05-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120205211749/http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|archivedate=2012-02-05}}</ref> Vairākums personu, t.i. 79%, bija nodarbināti apkalpojošā jeb pakalpojumu nozarē.<ref name="WF">{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html| title = United States| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2008-10-14| archive-date = 2018-12-25| archive-url = https://web.archive.org/web/20181225135647/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html%20}}</ref> [[Veselības aprūpe]] un [[sociālā palīdzība]] ir vadošās nozares populācijas nodarbinātībā, kurās strādā aptuveni 15,5 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 739. Establishments, Employees, and Payroll by Employment-Size Class and Industry: 2000 to 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Apmēram 12% strādnieku un darbinieku ir iekļauti dažādās apvienībās un biedrībās, salīdzinot ar 30% [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Fuller, Thomas|url=http://www.iht.com/articles/2005/06/14/news/europe.php|title= In the East, Many EU Work Rules Don't Apply|date=2005-06-15|work=International Herald Tribune|accessdate=2007-06-28}}</ref> [[Pasaules Banka]] ierindo Savienotās Valstis pirmajā vietā pēc darbinieku un strādājošo pieņemšanas un atlaišanas.<ref name="EDBI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.doingbusiness.org/ExploreEconomies/?economyid=197|accessdate=2007-06-28|title=Doing Business in the United States (2006)|publisher=World Bank}}</ref> Laikā no 1973. līdz 2003. gadam vidusmēra amerikāņa darba stundas ir pieaugušas līdz 199 stundām gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|author=Dobbs, Lou|title=The Perils of Productivity|work=U.S. News & World Report|date=2003-11-02|accessdate=2007-06-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110411111232/http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|archivedate=2011-04-11}}</ref> Daļēji šī iemesla dēļ Amerikas Savienotās Valstis joprojām saglabā augstākos [[darba ražīgums|darba ražīguma]] rādītājus pasaulē. Tomēr Savienotās Valstis vairs nav tādā vadošajā pozīcijā vienas stundas darba ražīguma ziņā kā tā bija 1950. gados līdz 1990. gadu sākumam; strādājošie jeb darbinieki [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Luksemburga|Luksemburgā]] šobrīd uzrāda daudz produktīvāku darbu vienas stundas vienībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|title=Highlights of Current Labour Market trends|publisher=International Labour Organization|work=Key Indicators of the Labour Market Programme|date=2005-12-09|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216000018/http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|archivedate=2008-02-16}}</ref> Salīdzinot ar Eiropu, ASV mantas jeb [[īpašuma nodoklis|īpašuma nodokļa]] un uzņēmumu [[ienākuma nodoklis|ienākuma nodokļa]] likme ir kopumā augstāka, bet ar darbaspēku saistītās, it īpaši patēriņa nodokļu likmes ir zemākas.<ref>{{Ziņu atsauce|author=Gumbel, Peter|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html|title=Escape from Tax Hell|date=2004-07-11|work=Time|accessdate=2007-06-28|archive-date=2010-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20100107005616/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html}}</ref> === Ienākumi un tautas attīstība === [[Attēls:Homeless - American Flag.jpg|thumb|150px|Cilvēki, kuri palikuši bez mājām, padara nabadzību ASV arvien redzamāku.]] Saskaņā ar [[ASV Statistikas Birojs|ASV Statistikas Biroja]] (''United States Census Bureau'') datiem, vidējie mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2007. gadā veidoja $50 233 dolārus. Šādi vidējie ienākumi [[Mērilenda|Mērilendā]] veidoja $68 080 dolārus, bet [[Misisipi (štats)|Misisipi]] štatā tie bija $36 338 dolāri.<ref name="CBPR08"/> Izmantojot [[pirktspējas paritāte]]s valūtas kursus, vispārējie vidējie rādītāji ir līdzīgi tiem, kas raksturīgi attīstīto nāciju vispārtikušākajām ļaužu šķirām. Pēc straujas pazemināšanās 20. gadsimta vidū [[nabadzība]]s līmenis atrodas nemainīgā līmenī kopš 1970. gadu sākuma, un aptuveni 11—15% amerikāņu ik gadu atrodas zem nabadzības līmeņa, savukārt 58,5% cilvēku pavada vismaz gadu nabadzībā, būdami vecumā no 25 līdz 75 gadiem.<ref name="USCB IP&HIC 2007">{{Tīmekļa atsauce|author=DeNavas-Walt, Carmen, Bernadette D. Proctor, and Jessica Smith|url=http://www.census.gov/prod/2008pubs/p60-235.pdf|format=PDF|title=Income, Poverty, and Health Insurance Coverage in the United States: 2007|publisher=U.S. Census Bureau|month=August | year=2008|accessdate = 2008-11-13}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Hacker |first=Jacob S. |year=2006 |title=The Great Risk Shift: The New Economic Insecurity and the Decline of the American Dream |url=https://archive.org/details/greatriskshiftas00hack |location=New York |publisher=Oxford University Press}}</ref> 2007. gadā 37,3 miljoni amerikāņu dzīvoja nabadzībā.<ref name="CBPR08"/> Šobrīd ASV [[labklājība]]s stāvoklis ir viens no visstingrākajiem visā pasaulē, kas samazina gan relatīvo nabadzību, gan absolūto nabadzības līmeni krietni mazāk nekā vidēji tas tiek darīts bagātajās valstīs.<ref name="Sme">Smeeding, T. M. (2005). "Public Policy: Economic Inequality and Poverty: The United States in Comparative Perspective." ''Social Science Quarterly'' 86, 955—983.</ref><ref>Kenworthy, L. (1999). "Do Social-Welfare Policies Reduce Poverty? A Cross-National Assessment" ''Social Forces'' 77(3), 1119—1139. Bradley, D., E. Huber, S. Moller, F. Nielsen, and J. D. Stephens (2003). "Determinants of Relative Poverty in Advanced Capitalist Democracies" ''American Sociological Review'' 68(1), 22—51.</ref> Kamēr amerikāņu labklājības līmenis veiksmīgi ļauj samazināt nabadzību gados vecāko cilvēku vidū,<ref>Orr, D. (November—December, 2004). "Social Security Isn't Broken: So Why the Rush to 'Fix' It?" In C. Sturr and R. Vasudevan, eds. (2007). ''Current Economic Issues''. Boston: Economic Affairs Bureau.</ref> jaunatne un gados jaunāki cilvēki saņem tikai relatīvi nelielu palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|author=Starr, Paul|date=2008-02-25|title=A New Deal of Their Own|work=American Prospect|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080505021735/http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|archivedate=2008-05-05}}</ref> 2007. gadā [[UNICEF]] (Apvienoto Nāciju Starptautiskā bērnu fonda) veiktais pētījums par bērnu labklājību divdesmit vienā industrializētā valstī ierindoja Savienotās Valstis pirmspēdējā vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/nol/shared/bsp/hi/pdfs/13_02_07_nn_unicef.pdf|title=Child Poverty in Perspective: An Overview of Child Well-Being in Rich Countries|author=UNICEF|work=BBC|year=2007|accessdate=2007-09-10}}</ref> Neskatoties uz produktivitātes strauju pieaugumu, kā arī zemu bezdarba un inflācijas līmeni, ienākumu peļņa kopš 1980. gada ir bijusi daudz palēlinātāka nekā iepriekšējās desmitgadēs; ienākumu palielināšanās ir vairs ne tik plaši izplatīta iezīme, bez tam to pavada palielināts ekonomiskā nedrošības situācija. Laika posmā no 1947. līdz 1979. gadam patiesais vidusmēra ienākumu līmenis palielinājās par 80% visās ļaužu šķirās — nabadzīgāko amerikāņu ienākumi pieauga pat straujāk nekā bagāto ienākumi.<ref name="Bar">Bartels, L. M. (2008). ''Unequal Democracy: The Political Economy of the New Gilded Age''. Princeton, NJ: Princeton University Press.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|author=Hartman, C.|year=2008|title=By the Numbers: Income|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110929183505/http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|archivedate=2011-09-29}}</ref> Vidusmēra mājsaimniecības ienākumi visu ļaužu šķiru gadījumos ir auguši kopš 1980. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Henderson, David R.|url=http://www.hoover.org/publications/digest/3522596.html|title=The Rich—and Poor—Are Getting Richer|work=Hoover Digest|year=1998|accessdate = 2007-06-19}}</ref> lielākoties pateicoties tam, ka vairāk mājsaimniecību pelnīja divējādi, kā arī dzimuma nevienlīdzība tika izskausta, darba stundas tika pagarinātas, bet attīstība un izaugsme ir bijusi lēnīgāka un lielā mērā bija vērsta tikai uz pašu „augšgalu” jeb virsotni.<ref name="Sme"/><ref name="Bar"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html|author=Yellen, J.|year=2006|title=Speech to the Center for the Study of Democracy 2006—2007 Economics of Governance Lecture University of California, Irvine|publisher=Federal Reserve Board|location=San Francisco|accessdate=2008-07-24|archive-date=2010-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20101205221853/http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html}} {{Tīmekļa atsauce|author=Shapiro, Isaac|url=http://www.cbpp.org/10-17-05inc.htm|title=New IRS Data Show Income Inequality Is Again on the Rise|date=2005-10-17|publisher=Center on Budget and Policy Priorities|accessdate=2007-05-16}} Gilbert, D. (1998). ''The American Class Structure''. Belmont, CA: Wadsworth. {{ISBN|0-534-50520-1}}.</ref> Tādējādi ienākumu daļa pašā augšgalā bija 1%—21,8% no kopējā ziņotā ienākumu daudzuma 2005. gadā, un kopš 1980. gada šī ienākumu procentuālā likme ir vairāk nekā dubultīgi palielinājusies,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2007/03/29/business/29tax.html?ex=1332820800&en=fb472e72466c34c8&ei=5088&partner=rssnyt&emc=rss|title=Income Gap Is Widening, Data Shows|author=Johnston, David Cay| work = The New York Times|date=2007-03-29|accessdate=2007-05-16}}</ref> kas Savienotās Valstis padara par valsti ar lielāko ienākumu nevienlīdzību attīstīto nāciju vidū.<ref name="Sme"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://elsa.berkeley.edu/~saez/TabFig2005prel.xls|author=Saez, E.|title=Table A1: Top Fractiles Income Shares (Excluding Capital Gains) in the U.S., 1913—2005|publisher=UC Berkeley|month=October|year=2007|accessdate=2008-07-24}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html|title=Field Listing—Distribution of Family Income—Gini Index|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-06-14|accessdate=2007-06-17|archive-date=2007-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070613005439/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html}}</ref> 1% ienākumu nodrošina 27,6% visu veidu federālo nodokļu ieņēmumus; 10% — 54,7% federālo nodokļu ieņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.cbo.gov/ftpdocs/88xx/doc8885/EffectiveTaxRates.shtml | title=Shares of Federal Tax Liabilities, 2004 and 2005| publisher=Congressional Budget Office| accessdate = 2008-11-02}}</ref> Labums, kas tiek gūts no ienākumiem, tiek lielā mērā koncentrēts: bagātākie 10% cilvēku no pieaugušo iedzīvotāju vidus pieder 69,8% no valsts saimniecības bagātības, kas ir otra lielākā šāda daļa attīstīto valstu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Domhoff, G. William|url=http://sociology.ucsc.edu/whorulesamerica/power/wealth.html|title=Table 4: Percentage of Wealth Held by the Top 10% of the Adult Population in Various Western Countries|publisher =University of California at Santa Cruz, Sociology Dept.| work = Power in America|month=December | year=2006| accessdate=2006-08-21}}</ref> 1% personu pieder 33,4% no valsts neto bagātības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Kennickell, Arthur B.|url=http://www.federalreserve.gov/pubs/oss/oss2/papers/concentration.2004.5.pdf|title=Table11a: Amounts (Billions of 2004 Dollars) and Shares of Net Worth and Components Distributed by Net Worth Groups, 2004|publisher =Federal Reserve Board| work = Currents and Undercurrents: Changes in the Distribution of Wealth, 1989—2004|date=2006-08-02|accessdate=2007-06-24}}</ref> === Transports === [[Attēls:Map of current Interstates.svg|thumb|200px|ASV [[Starpštatu šoseju sistēma|starpštatu ceļu sistēma]].]] Kas attiecas uz 2003. gadu, uz 1 000 amerikāņiem bija 759 [[automašīna]]s, salīdzinot ar nākamā gada rādītājiem [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], kur uz 1 000 iedzīvotājiem bija tikai 472 automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url =http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=STAT/06/125| title =Car Free Day 2006: Nearly One Car per Two Inhabitants in the EU25 in 2004| date=2006-09-19|publisher =Europa, Eurostat Press Office| accessdate = 2007-08-15}}</ref> Aptuveni 40% no personīgajiem transportlīdzekļiem ir busiņi, sporta mašīnas un vieglās kravas automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|title =Household, Individual, and Vehicle Characteristics|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125403/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> Vidusmēra pieaugušais amerikānis (uzskaitot visus — gan tos, kuri paši vada un nevada automašīnas) katru dienu ceļā pavada 55 [[minūte]]s, nobraucot 47 [[kilometrs|kilometrus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|title =Daily Passenger Travel|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125646/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> ASV starppilsētu pasažieru [[dzelzceļš|dzelzceļa]] sistēma ir relatīvi vāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.gao.gov/products/GAO-07-15 | title = Intercity Passenger Rail: National Policy and Strategies Needed to Maximize Public Benefits from Federal Expenditures| date=2006-11-13| publisher = U.S. Government Accountability Office| accessdate = 2007-06-20}}</ref> Tikai 9% no kopējiem braucieniem, kas tiek mērot ceļā uz/no darbu, ASV tiek pavadīti masu jeb [[sabiedriskais transports|sabiedriskajos transportos]], salīdzinot ar Eiropu, kur tie ir 38,8%.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | format = PDF | author = Renne, John L., and Jan S. Wells | title = Emerging European-Style Planning in the United States: Transit-Oriented Development (p. 2) | year = 2003 | publisher = Rutgers, The State University of New Jersey | accessdate = 2007-06-11 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140912143021/http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | archivedate = 2014-09-12 }}</ref> Velosipēdi tiek lietoti minimāli, ievērojami mazāk nekā Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | author = Pucher, John, and Lewis Dijkstra | title = Making Walking and Cycling Safer: Lessons from Europe | month = February | year = 2000 | publisher = Transportation Alternatives | work = Transportation Quarterly | accessdate = 2007-08-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080216000017/http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | archivedate = 2008-02-16 }}</ref> Civilās aviācijas nozare ir pilnībā privatizēta, tomēr vairums lielāko [[lidosta|lidostu]] pieder valstij. Piecas pasaulē lielākās [[aviolīnija]]s pēc pārvadāto pasažieru skaita ir amerikāņu: pirmajā vietā ierindojas lidsabiedrība "[[American Airlines]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm|title=Scheduled Passengers Carried|publisher=International Air Transport Association (IATA)|year=2006|accessdate=2007-08-15|archive-date=2010-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20100323213100/http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm}}</ref> No pasaules trīsdesmit visnodarbinātākajām un visrosīgākajām pasažieru lidostām sešpadsmit atrodas Savienotajās Valstīs, ieskaitot šī saraksta pašā augšgalā esošo un vadošo [[Atlantas Starptautiskā lidosta|Atlantas Starptautisko lidostu]] "Hartsfield-Jackson Atlanta International Airport (ATL)".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__|title=Passenger Traffic 2006 Final|publisher=Airports Council International|date=2007-07-18|accessdate=2007-08-15|archive-date=2012-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120429000000/http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__}}</ref> === Enerģija === Savienoto Valstu enerģijas tirgus apjoms ir 29 000 [[teravatstunda]]s [[elektroenerģija]]s gadā. Enerģijas patēriņš uz vienu cilvēku ir ekvivalents 7,8 tonnas [[nafta]]s patēriņam gadā, salīdzinot, piemēram, ar [[Vācija|Vāciju]], kur tas ir 4,2 tonnas, bet toties [[Kanāda|Kanādā]] šis lielums sasniedz 8,3 tonnas. 2005. gadā 40% no šīs enerģijas tika iegūtas no naftas, 23% no [[akmeņogles|akmeņoglēm]] un 22% no [[dabasgāze]]s. Atlikušo procentuālā daļu apgādāja ar [[atomenerģija]]s un [[atjaunīgie resursi|atjaunojamās enerģijas resursu]] palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eia.doe.gov/emeu/aer/pdf/pages/sec1_3.pdf|title= Diagram 1: Energy Flow, 2007|work=EIA Annual Energy Review 2007 |publisher=U.S. Dept. of Energy, Energy Information Administration| accessdate =2008-06-25}}</ref> Savienotās Valstis ir lielākais naftas patērētājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}}</ref> Desmitgadēm ilgi atomenerģijai bijusi relatīvi ierobežota loma salīdzinot ar daudzām citām attīstītām valstīm. 2007. gadā tika aizpildīti vairāki pieteikumi jaunām [[atomelektrostacija|atomelektrostacijām]].<ref>{{Ziņu atsauce |url= http://www.economist.com/science/displaystory.cfm?story_id=9762843|title= Atomic Renaissance|work= Economist | accessdate=2007-09-06}}</ref> == Demogrāfija == [[Attēls:Census-2000-Data-Top-US-Ancestries-by-County-1396x955.png|thumb|200px|Etnisko grupu sadalījums ASV teritorijā.]] Tiek uzskatīts, ka Savienoto Valstu populācija jeb [[iedzīvotāju kopskaits]] pēc [[ASV Statistikas birojs|ASV Statistikas biroja]] datiem ir 306 507 000 iedzīvotāji,<ref name="POP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/population/www/popclockus.html|publisher=U.S. Census Bureau|title=U.S. POPClock Projection}}</ref> ieskaitot aplēses par 11,2 miljoniem nelegālo [[imigranti|imigrantu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| author = Camarota, Steven A., and Karen Jensenius| title = Homeward Bound: Recent Immigration Enforcement and the Decline in the Illegal Alien Population| month = July| year = 2008| publisher = Center for Immigration Studies| accessdate = 2008-08-06| archiveurl = https://web.archive.org/web/20130419093925/http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| archivedate = 2013-04-19}}</ref> Savienotās Valstis ir trešā visapdzīvotākā valsts pasaulē pēc [[Ķīna]]s un [[Indija]]s. ASV populācijas pieauguma līmenis ir 0,89%,<ref name="WF"/> salīdzinājumā ar 0,16% Eiropas Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html| title = European Union| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-15| archive-date = 2020-06-15| archive-url = https://web.archive.org/web/20200615123528/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html}}</ref> Dzimstības līmenis ASV ir 14,16% uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir 30% zem vidējā rādītāja pasaulē un vairāk nekā jebkurā Eiropas valstī, izņemot [[Albānija|Albāniju]] un [[Īrija|Īriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html| title = Rank Order—Birth Rate| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-13| archive-date = 2013-03-10| archive-url = https://www.webcitation.org/6F0FiNNzQ?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html}}</ref> 2008. finanšu gadā 1,1 miljonam imigrantu tika piešķirta likumīga dzīvesvieta.<ref>[http://www.dhs.gov/xlibrary/assets/statistics/publications/lpr_fr_2008.pdf “U.S. Legal Permanent Residents: 2008”]. Office of Immigration Statistics ''Annual Flow Report.''</ref> [[Meksika]] ir bijusi galvenais jaunu rezidentu jeb iedzīvotāju avots vairāk nekā divas desmitgades; kopš 1998. gada Ķīna, Indija un [[Filipīnas]] ir bijušas valstu pirmajā četriniekā, no kurām ik gadu uz ASV dodas visvairāk imigrantu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|title=Persons Obtaining Legal Permanent Resident Status by Region and Country of Birth: Fiscal Years 1998 to 2007 (Table 3)|publisher=U.S. Dept. of Homeland Security|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906133358/http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|archivedate=2008-09-06}}</ref> Savienotās Valstis ir vienīgā industrializētā valsts, kurā joprojām tiek paredzēts liels populācijas pieaugums.<ref name="PRC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|title=Executive Summary: A Population Perspective of the United States|publisher=Population Resource Center|month=May|year=2000|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070604165856/http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|archivedate=2007-06-04}}</ref> Savienoto Valstu populācija ir ļoti dažāda — trīsdesmit viena izcelsmju grupās ir vairāk nekā miljons biedru.<ref name="An2000">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2004pubs/c2kbr-35.pdf|title=Ancestry 2000| publisher = U.S.Census Bureau|month=June|year=2004|accessdate=2007-06-13}}</ref> Baltādainie amerikāņi ir lielākā rasu grupa, kas blakus vācu amerikāņiem, īru amerikāņiem un angļu amerikāņiem veido trīs no ASV četrām lielākajām iedzīvotāju izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/> [[Afroamerikāņi]] ir nācijas lielākā rasu minoritāte un trešā lielākā no izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/><ref name="Cen2007">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|title=Annual Estimates of the Population by Sex, Race, and Hispanic or Latino Origin for the United States: April 1, 2000 to July 1, 2007 (NC-EST2006-03)|publisher=U.S. Census Bureau, Population Division|date=2008-05-01|accessdate=2008-09-05|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081219060144/http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|archivedate=2008-12-19}}</ref> Āzijas amerikāņi ir ASV valsts otra lielākā rasu minoritāte; divas lielākās Āzijas amerikāņu izcelsmju grupas ir [[ķīnieši]] un [[filipīnieši]].<ref name="An2000"/> 2007. gadā ASV populācija ietvēra pēc aprēķiniem 4,5 miljonus cilvēku ar Amerikas indiāņu vai Aļaskas vietējās izcelsmes iedzīvotāju (2,9 miljoni tikai šādas izcelsmes iedzīvotāju) un vairāk nekā 1 miljons dažu vietējo havajiešu vai Klusā Okeāna salu izcelsmes iedzīvotāju (0,5 miljoni).<ref name="Cen2007"/><ref name="Minority">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|author=Friedman, Michael Jay|title=Minority Groups Now One-Third of U.S. Population|publisher=U.S. Dept. of State, Bureau of International Information Programs|date=2006-07-14|accessdate=2007-06-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070613222159/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|archivedate=2007-06-13}}</ref> Spāņu un latīņamerikāņu populācijas pieaugums ir galvenā iedzīvotāju procesu jeb demogrāfijas ievirze. 45,4 miljoni spāņu amerikāņu izcelsmes iedzīvotāju tiek identificēti kā ar atšķirīgu "etniskumu" saskaņā ar Statistikas jeb tautas skaitīšanas biroju (''Census Bureau''); 64% spāņu amerikāņu ir meksikāņu izcelsmes.<ref name=CB2007>{{Tīmekļa atsauce | url = http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | title = B03001. Hispanic or Latino Origin by Specific Origin | work = 2007 American Community Survey | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2008-09-26 | archiveurl = https://archive.today/20200212040125/http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | archivedate = 2020-02-12 }}</ref> Laikā no 2000. līdz 2007. gadam, valsts spāņu populācija pieauga par 27%, tai pat laikā ne-spāniskas izcelsmes populācija palielinājās tikai par 3,6%.<ref name="Cen2007"/> Lielākā daļa no šī pieauguma ir imigrācijas dēļ; kas attiecas uz 2007. gadu, 12,4% ASV iedzīvotāju bija ārvalstīs dzimušie, no kuriem 54% bija dzimuši un nākuši no [[Latīņamerika]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archiveurl = https://web.archive.org/web/20071225193714/http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archivedate = 2007-12-25| title = Population: Native and Foreign-born Populations (Tables 42 and 43)| publisher = U.S. Census Bureau| work = 2009 Statistical Abstract| date = 2008-12-23| accessdate = 2009-01-21}}</ref> Dzimstība arī ir viens no noteicošajiem faktoriem; vidusmēra spāņu izcelsmes sieviete savas dzīves laikā pasaulē laiž trīs bērnus. Salīdzinājums ir dzimstības līmenis nespāniskas izcelsmes tumšādaino sieviešu vidū ir 2,2% un ne-spāniskas izcelsmes baltādaino sieviešu vidū — 1,8% (zem 2,1% līmeņa).<ref name="PRC"/> Minoritātes (kā definēts pēc ASV Statistikas biroja datiem, vēl bez ne-spāniskas izcelsmes un vairāku rasu baltādainajiem cilvēkiem) veido 34% no populācijas; tiek prognozēts, ka šie cilvēki būs ASV minoritāte līdz 2024. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|title=An Older and More Diverse Nation by Midcentury|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-14|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080822044429/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|archivedate=2008-08-22}}</ref> Aptuveni 79% amerikāņu dzīvo pilsētas teritorijās (saskaņā ar Statistikas jeb tautas skaitīšanas biroja datiem šādas teritorijas ietver arī piepilsētas); aptuveni puse no šiem iedzīvotājiem mājo pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| title = United States—Urban/Rural and Inside/Outside Metropolitan Area (GCT-P1. Population, Housing Units, Area, and Density: 2000)| publisher = U.S. Census Bureau| date = 2000-04-01| accessdate = 2008-09-23| archiveurl = https://archive.today/20200212044207/http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| archivedate = 2020-02-12}}</ref> 2006. gadā 254 šādās pievienotās vietās bija vairāk nekā 100 000, deviņas pilsētās bija vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, un četrās pasaules mēroga pilsētās populācija pārsniedza 2 miljonus ([[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Čikāga|Čikāgā]] un [[Hjūstona|Hjūstonā]]).<ref name=PopEstBigCities1>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| format = PDF| title = Table 1: Population Estimates for the 25 Largest U.S. Cities Based on July 1, 2006, Population Estimates: April 1, 2000 to July 1, 2006| work = 2006 Population Estimates| publisher = U.S. Census Bureau, Population Division| date = 2007-06-28| accessdate = 2007-09-08| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080405222543/http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| archivedate = 2008-04-05}}</ref> ASV ir piecdesmit metropolītas jeb galvaspilsētu teritorijas, kurās populācijas līmenis ir lielāks par 1 miljonu.<ref name="PopEstMSA1">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | format = PDF | title = Table 2. Population Estimates for the 100 Most Populous Metropolitan Statistical Areas Based on July 1, 2006, Population Estimates | work = 2006 Population Estimates | publisher = U.S. Census Bureau | date = 2007-04-05 | accessdate = 2007-06-17 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090315053359/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | archivedate = 2009-03-15 }}</ref> No piecdesmit metropolītu teritorijām, kas visstraujāk attīstās, divdesmit trīs atrodas ASV rietumos un divdesmit piecas — dienvidos. [[Atlanta]]s, [[Dalasa]]s, [[Hjūstona]]s, [[Fīniksa]]s un [[Kalifornija]]s salu impērijas metropolītu teritorijas visas ir palielinājušās par vairāk nekā trīs ceturtdaļām miljona iedzīvotāju laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|title=50 Fastest-Growing Metro Areas Concentrated in West and South|publisher=U.S. Census Bureau|date=2007-04-05|accessdate=2007-01-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516120419/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|archivedate=2008-05-16}}</ref> {{ASV lielākās pilsētas}} {{clear}} == Zinātne un tehnoloģijas == [[Attēls:Buzz salutes the U.S. Flag.jpg|thumb|175px|Astronoms [[Edvins ("Bazs") Oldrins]] uz [[Mēness]] virsmas 1969. gadā.]] Savienotās Valstis ir bijis līderis zinātnisko pētījumu un tehnoloģisko inovāciju ziņā kopš 19. gadsimta beigām. 1876. gadā [[Aleksandrs Greiems Bells]] saņēma pirmo ASV patentu [[telefons|telefonam]]. [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] laboratorijā tika izveidots skaņu plašu atskaņotājs ([[fonogrāfs]]), kā arī pirmā ilgāku laiku darbojošās [[gaismas spuldze]] un pirmā [[kinokamera]]. [[Nikola Tesla]] bija [[maiņstrāva]]s, [[ģenerators|ģeneratora]] un [[radio]] atklājējs. 20. gadsimta sākumā [[Ransoms E. Oldss|Ransoma E. Oldsa]] (''Ransom E. Olds'') un [[Henrijs Fords|Henrija Forda]] automašīnu ražošanas kompānijas ieviesa montāžas [[konveijers|konveijeri]]. [[Brāļi Raiti]] 1903. gadā veica pirmo ilgstošo un vadīto lidojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Benedetti, François|url=http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|title=100 Years Ago, the Dream of Icarus Became Reality|publisher=Fédération Aéronautique Internationale (FAI)|date=2003-12-17|accessdate=2007-08-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070912065254/http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|archivedate=2007-09-12}}</ref> [[Nacionālsociālisms|Nacisma]] uzplaukums 1930. gados piespieda daudzus Eiropas zinātniekus, ieskaitot [[Alberts Einšteins|Albertu Einšteinu]] un [[Enriko Fermi]] imigrēt uz Savienotajām Valstīm. Otrā pasaules kara laikā [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros tika izveidoti [[kodolieroči]], tādējādi piesakot [[Atomenerģijas laikmets|Atomenerģijas laikmetu]] (''Atomic Age''). Lidojumi [[kosmoss|kosmosā]] radīja strauju [[raķešbūve]]s, materiālu zinātnes un [[dators|datoru]] attīstību. Savienotās Valstis lielā mērā attīstīja ARPANET Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu un tā "pēcteci" — [[Internets|Internetu]]. Mūsdienās lielākā daļa finansējuma zinātnei un attīstībai — tas ir, 64% — tiek gūti no [[privātais sektors|privātā sektora]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | title = Research and Development (R&D) Expenditures by Source and Objective: 1970 to 2004 | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2007-06-19 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081031141104/http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | archivedate = 2008-10-31 }}</ref> Savienotās Valstis ir līderis zinātnisko pētījumu rakstu krājumu un ietekmīguma faktora ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.guardian.co.uk/education/2006/mar/21/highereducation.uk4 |author=MacLeod, Donald| title = Britain Second in World Research Rankings | date=2006-03-21 | work = Guardian | accessdate = 2006-05-14}}</ref> Amerikāņiem pieder augsta līmeņa tehnoloģiskās patēriņa preces,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita | title = Media Statistics > Televisions (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | access-date = {{dat|2009|06|06||bez}} | archive-date = {{dat|2007|03|17||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070317112936/https://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_per_com_percap-media-personal-computers-per-capita | title = Media Statistics > Personal Computers (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita | title = Media Statistics > Radios (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | accessdate = 2007-06-03 | archive-date = 2006-12-22 | archive-url = https://web.archive.org/web/20061222160715/https://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita }}</ref> un gandrīz puse ASV mājsaimniecību ir platjoslas pieeja Internetam.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://adage.com/digital/article?article_id=116136 | title = Download 2007 Digital Fact Pack | date=2007-04-23| work = Advertising Age | accessdate = 2007-06-10}}</ref> Šī valsts ir galvenā ģenētiski modificētas pārtikas izveidotāja un audzētāja; vairāk kā puse no pasaules zemes, kas apstādīta ar biotehnoloģisko labību, atrodas Savienotajās Valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.isaaa.org/Resources/Publications/briefs/35/executivesummary/default.html | title = ISAAA Brief 35-2006: Executive Summary—Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2006 | publisher = International Service for the Acquisition of Agri-Biotech Applications | accessdate = 2007-06-19}}</ref> == Kultūra == Amerikāņi ir daudzkulturāla nācija. Savienotajās Valstīs dzīvo dažādas [[etniska grupa|etniskās grupas]], kurām ir atšķirīgas [[tradīcija]]s un vērtības.<ref name="DD"/><ref name="Society in Focus">Thompson, William, and Joseph Hickey (2005). ''Society in Focus''. Boston: Pearson. {{ISBN|0-205-41365-X}}.</ref> Savienotajās Valstīs nedzīvo "tīrie" amerikāņi, izņemot [[indiāņi|indiāņus]] un [[havajieši|havajiešus]]. Gandrīz visu amerikāņu senči ir ieceļojuši šajā valstī pēdējo piecu simtu gadu laikā.<ref>Fiorina, Morris P., and Paul E. Peterson (2000). ''The New American Democracy''. London: Longman, p. 97. {{ISBN|0-321-07058-5}}.</ref> Līdz ar to arī pašreizējā dominējošā kultūra ir ieceļojusi Amerikā reizē ar ieceļotājiem. ASV dominē galvenokārt [[Rietumu kultūra]], kuru spēcīgi ietekmē citas kultūras, piemēram, [[Afroamerikāņu kultūra]].<ref name="DD"/><ref>Holloway, Joseph E. (2005). ''Africanisms in American Culture'', 2d ed. Bloomington: Indiana University Press, pp. 18—38. {{ISBN|0-253-34479-4}}. Johnson, Fern L. (1999). ''Speaking Culturally: Language Diversity in the United States''. Thousand Oaks, Calif., London, and New Delhi: Sage, p. 116. {{ISBN|0-8039-5912-5}}.</ref> Pēdējā laikā šo sajaukumu spēcīgi ietekmē arī imigranti no [[Āzija]]s un [[Latīņamerika]]s. Mūsdienās amerikāņu kultūra ir jūtama visā pasaulē. Nu jau visā pasaulē ir plaši izplatīti tādi neatņemami ASV kultūras elementi kā [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] produkti, piemēram, [[hotdogs|hotdogi]], [[hamburgers|hamburgeri]], atspirdzinošie dzērieni un citi. Arī amerikāņu [[kinofilma]]s ir izplatītas visā pasaulē.<ref name=IEC /> == Sports == [[Attēls:Shea Smith-edit1.jpg|thumb|200px|[[Amerikāņu futbols|Amerikāņu futbola]] koledžu līgas spēlētājs grasās dot piespēli.]] Kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] par Savienoto Valstu nacionālo sporta veidu ir atzīts [[beisbols]]. Pirmā organizētā beisbola spēle starp divām komandām [[1816]]. gadā notika [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. [[Augstākā beisbola līga|Augstāko beisbola līgu]] gan dibināja tikai [[1876]]. gadā. Katru gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, pirmo simbolisko metienu veic [[ASV prezidents]].<ref name=IEC>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 | title = ASV | publisher = IEC | accessdate = 2009. gada 28. maijā}}</ref> Bez beisbola amerikāņi ir iecienījuši arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]], [[basketbols|basketbolu]] un [[hokejs|hokeju]]. Arī koledžu futbols un basketbols piesaista lielu skatītāju daudzumu. [[Nacionālā futbola līga]] (NFL) ir vidēji visvairāk apmeklētākā sporta līga pasaulē. No individuālajiem sporta veidiem popularitāti ir ieguvuši [[bokss]] un [[zirgu skriešanās sacīkstes]]. Klasiskais [[futbols]] gan Amerikā nav augstā cieņā. == Ārējās saites == {{commons|United States|Amerikas Savienotās Valstis}} {| style="font-size:90%;" |width=420 valign=top| '''Latviski:''' * [http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 ASV] iec.lv * [http://www.travelnews.lv/?i_id=1&m_id=50&i_ctr=58 Noderīgi zināt » Amerikas Savienotās Valstis (United States)] travelnews.lv * [https://web.archive.org/web/20100724230636/http://lv.tixik.com/c/north-america-4/amerikas-savienot%C4%81s-valstis-238/ Amerikas Savienotās Valstis ceļvedi] lv.tixik.com * [http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ Amerikas Savienotās Valstis; iCeļo stāsti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120309081416/http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ |date={{dat|2012|03|09||bez}} }} icelo.lv * [http://www.atravel.lv/site/lat/asv-informacija-par-valsti/ Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Informācija par valsti.] atravel.lv * [https://web.archive.org/web/20110921152314/http://www.twip.org/world-in-photos-north-america-united-states-of-america-lv-246-g.html Amerikas Savienotās Valstis; Pasaule fotogrāfijās] twip.org |width=420 valign=top| '''Angliski:''' * [http://www.usa.gov/ Official U.S. Government Web Portal] Gateway to government sites * [http://www.house.gov/ House] Official site of the United States House of Representatives * [http://www.senate.gov/ Senate] Official site of the United States Senate * [http://www.whitehouse.gov/ White House] Official site of the President of the United States * [http://www.supremecourtus.gov/ Supreme Court] Official site of the Supreme Court of the United States |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|30em}} {{G8}} {{NATO}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV| ]] j4huktc6aono929bdr1tyjhnb3nltz7 3670594 3670588 2022-08-15T12:26:03Z Kikos 3705 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/77.219.2.51|77.219.2.51]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''United States of America'' | pilnais_valsts_nosaukums = Amerikas Savienotās Valstis | valsts_nosaukums = United States of America | karoga_attēls = Flag of the United States.svg | karoga_nosaukums = ASV karogs | ģerboņa_attēls = US-GreatSeal-Obverse.svg | ģerboņa_nosaukums = ASV ģerbonis | valsts_moto = ''[[In God We Trust]]'' <small>(oficiālā kopš 1956.)</small><br>''[[E pluribus unum]]'' <small>([[latīņu valoda|latīņu valodā]]; tradicionālā)</small> | valsts_himna = "[[Zvaigžņotais karogs]]" | kartes_attēls = United States (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Vašingtona]] | latd=38 | latm=53 | latNS=N | longd=77 | longm=2 | longEW=W | lielākā_pilsēta = [[Ņujorka]] | valsts_valodas = nav (faktiski [[angļu valoda]]) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Konstitucionāla republika|Konstitucionāla]] [[federācija (valsts)|federāla]] [[prezidentāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[ASV prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Džo Baidens]] | valsts_galvas_tituls2 = [[ASV viceprezidents|Viceprezidente]] | valsts_galva2 = [[Kamala Herisa]] | valsts_galvas_tituls3 = [[ASV pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas priekšsēdētāja]] | valsts_galva3 = [[Nensija Pelosi]] | valsts_galvas_tituls4 = [[ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs|Augstākās tiesas priekšsēdētājs]] | valsts_galva4 = [[Džons Robertss]] | neatkarības_iegūšana = [[ASV vēsture|Neatkarība]]<sup>1</sup> | neatkarības_piezīme = no [[Lielbritānijas Karaliste]]s | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{Dat|1776|7|4}} | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | neatkarības_notikums3 = | neatkarības_datums3 = | platība_km2 = 9 833 520 | platība_rangs = 3/4. | procenti_ūdens = 4,66 | iedzīvotāju_skaits = 331 449 281<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.census.gov/newsroom/press-releases/2021/2020-census-apportionment-results.htmlpid=2020CENSUS&src=pt |title=Census Bureau's 2020 Population Count |work=[[United States Census]] |access-date=April 26, 2021}} The 2020 census is as of April 1, 2020.</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2020. gads|2020]] | iedzīvotāju_skaits_rangs = 3. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 34 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = $22 675 triljoni | IKP_PPP_gads = 2021 | IKP_PPP_rangs = 2. | IKP_PPP_per_capita = $56 421 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 7. | HDI = 0.926 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = <span style="color:#009900">ļoti augsts</span> | HDI_rangs = 10. | Gini = 48.5<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=OECD Income Distribution Database: Gini, poverty, income, Methods and Concepts |url=http://www.oecd.org/els/soc/income-distribution-database.htm |website=Organisation for Economic Co-operation and Development|accessdate=17 June 2018|language=angliski}}</ref> | Gini_gads = 2015 | Gini_kategorija = <span style="color:#e0584e">vidējs</span> | Gini_rangs = | valūta = [[ASV dolārs]] ($) | valūtas_kods = USD | laika_zona = | utc_offset = no -5 līdz -10 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = no -4 līdz -10 | domēns = [[.us]], [[.gov]], [[.mil]], [[.edu]] | tālsarunu_kods = 1 | iso_kods_num = 840 | iso_kods_alfa2 = US | iso_kods_alfa3 = USA }} '''Amerikas Savienotās Valstis''' ({{val|en|the United States of America}}), arī '''ASV''' jeb '''Savienotās Valstis''' (''United States, USA, US''), ir [[federācija (valsts)|federāla]] [[konstitucionāla republika]], kas sastāv no [[ASV administratīvais iedalījums|50 štatiem]] un no viena [[federālais apgabals|federālā apgabala]]. Valsts atrodas galvenokārt [[Ziemeļamerika]]s centrālajā daļā, kur tās [[kontinentālie štati|savstarpēji saistītie 48 štati]] un galvaspilsētas apgabals [[Vašingtona]] ir izvietoti starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], bet dienvidos ar [[Meksika|Meksiku]]. Kontinenta ziemeļrietumos atrodas [[Aļaska|Aļaskas štats]] (austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar [[Krievija|Krieviju]] iet cauri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]]) un Klusajā okeānā [[Havajas]]. Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas [[Karību jūra|Karību jūrā]] ([[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]]) un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] (nozīmīgākās no tām ir [[Amerikāņu Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]]). Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību un 306 miljoniem iedzīvotāju Savienotās Valstis ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|trešā vai ceturtā]]<ref>Tas atkarīgs no [[Ķīna]]s platības pie kuras dažreiz pieskaita [[Taivāna (sala)|Taivānu]], dažreiz tomēr ne</ref> lielākā valsts pasaulē pēc platības, savukārt pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|trešā]] lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām [[nācija|nācijām]].<ref name="DD">Adams, J.Q., and Pearlie Strother-Adams (2001). ''Dealing with Diversity''. Chicago: Kendall/Hunt. {{ISBN|0-7872-8145-X}}.</ref> ASV ir lielākā tautsaimniecība pasaulē, 2008. gadā tās [[iekšzemes kopprodukts]] bija 14,3 triljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]] (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no [[pirktspējas paritāte]]s).<ref name="IMF GDP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/index.aspx|publisher=International Monetary Fund|title=World Economic Outlook Database|month=October|year=2008|accessdate=2008-10-27}}</ref><ref>[[Eiropas Savienība]]i ir lielāka kopējā ekonomika, bet tā nav viena valsts.</ref> Mazāk nekā pirms 400 gadiem Savienoto Valstu teritoriju apdzīvoja tikai [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]. Sekoja Eiropas valstu koloniālais periods. Valsts tika izveidota no [[Trīspadsmit kolonijas|13 Lielbritānijas Karalistes kolonijām]] Atlantijas okeāna krastā. {{dat|1776|7|4}} kolonisti pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarāciju]], kurā tika pasludināta koloniju neatkarība no Lielbritānijas. Pēc tam kolonijas izveidoja savienību. ASV austrumos atrodas [[Apalači|Apalaču kalni]], rietumos — [[Klinšu kalni]], bet vidusdaļā lielāko daļu no [[teritorija]]s aizņem [[Lielie līdzenumi]]. Lielie [[akmeņogles|ogļu]], [[nafta]]s un citu [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumi, kā arī plašā [[imigrācija]] [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] un [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā veicināja strauju [[rūpniecība]]s un [[tirdzniecība]]s uzplaukumu. Mūsdienās amerikāņu ražotās preces, kā arī [[kultūra]] ir atpazīstamas visā pasaulē. == Etimoloģija == 1507. gadā vācu [[kartogrāfs]] [[Martins Valdzēmillers]] (''Martin Waldseemüller'') izveidoja pasaules karti, kurā viņš [[Rietumu puslode]]s zemes nodēvēja par "Ameriku" ("''America''") — itāliešu pētnieka un kartogrāfa [[Amerigo Vespuči]] vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usatoday.com/news/nation/2007-04-24-america-turns-500_N.htm?csp=34|title=Cartographer Put 'America' on the Map 500 years Ago|work=USA Today |date= 2007-04-24 | accessdate =2008-11-30}}</ref> Kādreizējās Britu kolonijas pirmās izmantoja šo jaunās valsts nosaukumu [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijā]], kas bija "vienprātīga trīspadsmit Amerikas Savienoto Valstu Deklarācija", un to {{dat|1776|7|4}} pieņēma "Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji" ("''Representatives of the United States of America''").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archives.gov/exhibits/charters/charters.html|title=The Charters of Freedom|publisher=National Archives|accessdate=2007-06-20}}</ref> Pašreizējais nosaukums tika oficiāli noformēts {{dat|1777|11|15}}, kad [[Otrais Kontinentālais Kongress]] (''Second Continental Congress'') pieņēma [[Konfederācijas statūti|Konfederācijas statūtus]] (''Articles of Confederation''). Vispārpieņemta ir arī īsā forma — ASV. Ir arī citas izplatītas valsts nosaukuma formas, piemēram, Savienotās Valstis vai vienkārši Amerika. Sarunvalodā dažreiz šī valsts tiek saukta arī par "Štatiem". Kādreiz populārs Savienoto Valstu nosaukums bija arī [[Kolumbija]]i, kas radies no [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] vārda.{{nepieciešama atsauce}} Šis nosaukums joprojām ir aktuāls [[Vašingtona|Kolumbijas apgabala]] nosaukumā. Standarta vārds, kā dēvē Savienoto Valstu pilsoni, ir "[[Amerikāņi (nācija)|amerikānis]]". Angļu valodā nosaukums "Savienoto Valstu" ("''United States''") formāli tiek lietots arī kā [[īpašības vārds]]. Izplatīti īpašības vārdi, kas tiek lietoti attiecībā uz valsti, ir arī "amerikāņu" un "ASV", piemēram, "amerikāņu vērtības", "ASV bruņotie spēki" un tā tālāk. Vārds "amerikānis" reti tiek attiecināts uz cilvēkiem, kuri nav saistīti ar Savienotajām Valstīm. Sākotnēji angļu valodā frāze "Amerikas Savienotās Valstis" tika lietota [[daudzskaitlis|daudzskaitlī]] — piemēram, "''the United States are''" ("Savienotās Valstis ir") — tajā skaitā arī [[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais grozījums|Savienoto Valstu Konstitūcijas trīspadsmitajā grozījumā]], kas ratificēts 1865. gadā. Kā [[vienskaitlis|vienskaitļa]] formu — tas ir, "''the United States is''" — sāka lietot pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigām. Šobrīd šīs frāzes standarta forma ir vienskaitlis; daudzskaitļa forma ir saglabāta [[idioma|idiomā]] "''these United States''" ("šīs Savienotās Valstis").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itre.cis.upenn.edu/~myl/languagelog/archives/002663.html|author=Zimmer, Benjamin|date=2005-11-24|title=Life in These, Uh, This United States|publisher=University of Pennsylvania—Language Log|accessdate=2008-02-22}}</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|ASV vēsture}} === Pamatiedzīvotāji un eiropiešu kolonisti === [[Amerikas pamatiedzīvotāji]] mūsdienu Amerikas Savienoto Valstu teritorijā ieceļoja no [[Āzija]]s. Viņi aptuveni pirms 10—15 tūkstoš gadiem šķērsoja [[Beringa šaurums|Beringa šaurumu]] un nonāca mūsdienu [[Aļaska]]s teritorijā. Laikam ritot, ciltis izklīda pa visu [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. <!-- Pirmais eiropietis, kas, iespējams, nonāca mūsdienu ASV teritorijā, bija slavenais [[vikingi|vikingu]] jūrasbraucējs [[Leifs Eriksons]], kurš atklāto zemi nosauca par Vīnlandi. Tomēr viņi neuzsāka šo zemju apdzīvošanu. --> ASV teritorijā savlaik bija attīstīta [[Misisipi kultūra]]. [[1492]]. gadā [[Kristofors Kolumbs]] atklāja [[Karību jūra]]s salas, bet pirmais eiropietis, kas tajā laikā piestāja mūsdienu ASV krastos, bija spānis [[Huans Ponse de Leons]],<ref>Iespējams nepareizi transliterēts vārds</ref> kurš {{dat|1513|4|2}} izkāpa zemē, kuru nosauca par "La Floridu". Pēc eiropiešu kolonistu ierašanās [[ASV Austrumu krasts|ASV Austrumu krastā]] daudzi miljoni Amerikas pamatiedzīvotāju mira no eiropiešu [[slimība|slimībām]], piemēram, no [[bakas|bakām]].<ref>{{Atsauce |author=Meltzer, D.J. |year=1992 |title=How Columbus Sickened the New World: Why Were Native Americans So Vulnerable to the Diseases European Settlers Brought With Them? |journal=New Scientist |pages=38—38 |url=http://www.newscientist.com/article/mg13618424.700-how-columbus-sickened-the-new-world-why-were-nativeamericans-so-vulnerable-to-the-diseases-european-settlers-brought-with-them.html}}</ref> [[Attēls:MayflowerHarbor.jpg|thumb|200px|Kuģis "''Mayflower''" 1620. gadā, kurš ar svētceļotājiem devās uz Ameriku.]] [[1606]]. gadā [[Londona|Londonā]] un [[Plimuta|Plimutā]] tika izveidotas vairākas kompānijas, kas nodarbojās ar ASV ziemeļaustrumu krasta izpēti un apguvi. Tomēr pirmā [[angļi|angļu]] apmetne [[1607]]. gadā ASV tika uzcelta vairāk uz dienvidiem, mūsdienu [[Virdžīnija]]s štatā. Tā tika nosaukta par [[Džeimstauna (Virdžīnija)|Džeimstaunu]]. Tas bija tirdzniecības punkts, kuru izveidoja trīs kuģu apkalpes ''"Newport"'' kuģa kapteiņa vadībā. Šī vieta vienlaicīgi kalpoja arī par atbalsta punktu apkārtnes izpētei. [[1609]]. gadā Džeimstaunā tika izveidotas [[tabaka]]s plantācijas, tādēļ ciemats piedzīvoja uzplaukumu. Ap [[1620]]. gadu ciematā dzīvoja vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Imigrantus no [[Eiropa]]s vilināja kontinentā atrodamie [[dabas resursi]]. Imigranti devās uz Ameriku arī tādēļ, ka Eiropā viņiem, atšķirībā no vairākuma, bija citādas domas par valdošo [[reliģija|reliģiju]] un politisko varu. Daudzi pārcēlās uz Jauno pasauli ar visu savu ģimeni un iedzīvi. Par spīti Jaunās pasaules vilinājumam, daudzi saskārās ar pārtikas trūkumu, kuru nespēja dot jaunatklātā zeme. [[1619]]. gadā uz Džeimstaunu tika atvesti pirmie melnādainie [[vergi]]. Tos no [[Āfrika]]s atveda [[Nīderlande|nīderlandieši]]. Angļi no viņiem nopirka 20 vergus, kuri turpmāk kalpoja kolonistiem. [[1620]]. gada decembrī [[Masačūsetsa]]s krastos piestāja kuģis "''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''", uz kura klāja bija 109 [[puritāņi|puritāņu]]—[[kalvinisms|kalvinistu]] svētceļotāji. Ar šo brīdi tiek uzskatīts, ka sākās mērķtiecīga angļu kolonizācija [[Jaunanglija|Jaunanglijā]]. Šie svētceļotāji noslēdza savstarpēju vienošanos par [[demokrātija|demokrātiju]], [[pašpārvalde|pašpārvaldi]] un pilsoņu tiesībām. Vēlāk līdzīgas vienošanās noslēdza [[Konektikuta]]s, [[Ņūhempšīra]]s un [[Rodailenda]]s kolonisti. Līdz [[1630]]. gadam Plimutas kolonijā, kas bija Jaunanglijas pirmā kolonija un vēlāk kļuva par [[Masačūsetsa|Masačūsetsu]], bija izveidojušās vairākas pilsētiņas, kurās uz dzīvi apmetās nesen atbraukušie angļu puritāņi. No 1630. līdz [[1643]]. gadam Jaunanglijā no Eiropas ieradās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Arī Amerikas dienvidu kolonijās apmetās uz dzīvi vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku. 75 gadu laikā, kopš [[Virdžīnija]]s kolonijas izveidošanas, radās vēl 12 kolonijas — [[Ņūhempšīra]], [[Masačūsetsa]], [[Rodailenda]], [[Konektikuta]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Ņūdžersija]], [[Pensilvānija]], [[Delavēra]], [[Mērilenda]], [[Ziemeļkarolīna]], [[Dienvidkarolīna]] un [[Džordžija]]. === Neatkarība un paplašināšanās === {{Pamatraksts|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Britu—amerikāņu karš|ASV—Meksikas karš}} [[Attēls:Declaration of Independence (1819), by John Trumbull.jpg|thumb|200px|Džona Trambella glezna "Neatkarības deklarācija".]] Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidū [[Apvienotā Karaliste]] no [[Francija]]s ieguva [[Kanāda|Kanādu]] un [[Luiziāna]]s austrumu daļu. Pēc kara Lielbritānija valsts kase bija lielos parādos, un tā kā nodokļi pašā Lielbritānijā jau bija augsti, tika nolemts ieviest tiešos nodokļus Amerikas kolonijās. Tas noveda pie koloniju iedzīvotāju neapmierinātības, sākās masu kustība. [[1770. gadi|1770. gados]] masu nemieri pārauga [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības karā]], kurš ilga no [[1775]]. līdz [[1783]]. gadam. Tā bija pirmā [[revolūcija]] Savienotajās Valstīs. ASV pasludināja savu neatkarību {{dat|1776|7|4}}, kad tās ar [[Francija]]s palīdzību sakāva Lielbritānijas koloniālo armiju. ASV Neatkarības deklarācija kļuva par politisku un filozofisku izaicinājumu Eiropai, jo saturēja fundamentālus [[apgaismības laikmets|apgaismība]]s principus. Tā, atšķirībā no Eiropā dominējošām [[monarhija|monarhisma]] attiecībām, ietvēra [[Džons Loks|Džona Loka]] līgumattiecību nostādnes, [[Monteskjē]] idejas par varas dalīšanu valstī, [[Žans Žaks Ruso|Žana Žaka Ruso]] sabiedriskā līguma principus. Te gan saskatāma zināma vēsturiska ironija, jo virkne deklarācijas autoru, tai skaitā [[Tomass Džefersons]] un [[Džordžs Vašingtons]], bija vergturi. ASV sāka veidoties [[kapitālisms|kapitālisma]] iekārtas elementi. Dienvidu štatos pārsvarā bija lieli [[feodālisms|pusfeodāli]] zemes īpašumi — [[plantācija]]s, kuras apstrādāja no [[Āfrika]]s ievestie [[vergi]]. 1845. gadā ASV tika pievienota [[Teksasa]], kas izraisīja [[ASV—Meksikas karš|karu ar Meksiku]]. 1847. gada septembrī krita galvaspisēta [[Mehiko]] un nākamā gada 2. februārī Meksika bija spiesta noslēgt miera līgumu, atdodot ASV plašas teritorijas (mūsdienu [[Teksasa|Teksasu]], [[Kalifornija|Kaliforniju]], [[Nevada|Nevadu]], [[Jūta|Jūtu]], [[Arizona|Arizonu]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksiku]], kā arī daļu [[Kolorādo]] un [[Vaiominga]]s). Tāpat [[1867]]. gadā ASV iegādājās no [[Krievijas impērija]]s [[Aļaska|Aļasku]] un sāka to apgūt. === Pilsoņu karš, industrializācija un imperiālisms === {{Pamatraksts|Amerikas pilsoņu karš}} [[Attēls:Battle of Gettysburg, by Currier and Ives.png|thumb|200px|left|Getisburgas kauja, ''Currier and Ives'' litogrāfija ap 1863. gadu.]] [[Amerikas pilsoņu kara cēloņi|Saspīlējums]] vergu un brīvo valstu vidū aizsāka domstarpības valsts un federālo valdību attiecībās, kā arī spēcīgus konfliktus saistībā ar vergturības izplatīšanos jaunajos štatos jeb valstīs. [[Abrahams Linkolns]], kurš galvenokārt bija pret verdzību noskaņotās [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]] kandidāts, [[1860]]. gadā tika ievēlēts par [[ASV prezidents|prezidentu]]. Pirms viņa stāšanās šajā amatā septiņi vergu štati paziņoja par atšķelšanos — ko federālā valdība uzskatīja par nelegālu rīcību — un izveidoja [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Konfederācijas Valstis]] ("''Confederate States of America''"). Ar Konfederācijas biedru uzbrukumu [[Samteras forts|Samteras fortam]] (''Fort Sumter'') bija sācies [[Amerikas pilsoņu karš]], un vēl četras vergu valstis pievienojās Konfederācijai. Linkolna [[Emancipācijas proklamēšana]] (''Emancipation Proclamation'') izraisīja [[verdzība]]s beigas Savienībā. Pēc Savienības uzvaras [[1865]]. gadā, trīs veiktie grozījumi [[ASV Konstitūcija|ASV Konstitūcijā]] nodrošināja brīvību gandrīz četriem miljoniem [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]], kuri iepriekš bija vergi,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www2.census.gov/prod2/decennial/documents/1860a-02.pdf| title = 1860 Census | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2007-06-10}} Page 7 lists a total slave population of 3,953,760.</ref> kā arī [[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums|padarīja viņus par pilsoņiem]] un [[ASV Konstitūcijas piecpadsmitais labojums|piešķīra balsstiesības]]. Karš un tā iznākums izraisīja būtisku [[federālisms|federālās varas]] palielināšanos.<ref>De Rosa, Marshall L. (1997). ''The Politics of Dissolution: The Quest for a National Identity and the American Civil War''. Edison, NJ: Transaction, p. 266. {{ISBN|1-56000-349-9}}.</ref> [[Attēls:Ellis island 1902.jpg|thumb|200px|Imigrantu ierašanās Ņujorkā 1902. gadā.]] Pēc kara un [[Abrahama Linkolna atentāts|Linkolna slepkavības]] radikālie republikāņi pielietoja [[Rekonstrukcija (ASV)|Rekonstrukcijas]] politiku, kas bija vērsta uz Dienvidu štatu reintegrāciju un pārveidošanu, vienlaikus nodrošinot tikko atbrīvoto vergu tiesības. [[1876]]. gada apstrīdēto prezidenta vēlēšanu risinājums, ko panāca [[1877. gada kompromiss]], noslēdza Rekonstrukciju; [[Džima Krova likumi|Džima Krova (''Jim Crow'') likumi]] drīz vien atņēma vēlēšanu tiesības daudziem afroamerikāņiem. Ziemeļu štatos [[urbanizācija]] un vēl nebijis [[imigranti|imigrantu]] pieplūdums no [[Dienvideiropa|Dienvidu]] un [[Austrumeiropa|Austrumu Eiropas]] paātrināja valsts [[industrializācija|industrializāciju]]. Imigrācijas vilnis, kas ilga līdz pat [[1929]]. gadam, nodrošināja valsti ar [[darbaspēks|darbaspēku]] un pārveidoja amerikāņu kultūru. Valsts attīstību veicināja augstu tarifu aizsardzība, nacionālās infrastruktūras veidošana un jauni banku noteikumi. [[1867]]. gadā Savienotās Valstis nopirka no [[Krievija]]s [[Aļaska|Aļasku]], un līdz ar to noslēdzās valsts cietzemes paplašināšanās. [[1890]]. gadā [[slaktiņš pie Vundednī strauta]] (''Wounded Knee Massacre'') bija pēdējais bruņotais konflikts ar [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņiem]]. 1893. gadā [[Havaju salas|Havaju salās]] dzīvojoši amerikāņu uzņēmēji gāza [[Havajas Karaliste]]s vietējo iedzīvotāju monarhiju un 1898. gadā Savienotās Valstis ar varu anektēja Havaju arhipelāgu. Uzvara [[Spānijas-Amerikas karš|Spānijas-Amerikas karā]] tajā pašā gadā parādīja, ka Savienotajām Valstīm piederēja vara pasaules mērogā. Pēc kara ASV ieguva [[Puertoriko]], [[Guama|Guamu]] un [[Filipīnas]]. Filipīnas ieguva neatkarību pusgadsimtu vēlāk; Puertoriko un Guama joprojām atrodas ASV pakļautībā. === Pirmais pasaules karš, Lielā depresija un Otrais pasaules karš === {{Pamatraksts|Pirmais pasaules karš|Lielā depresija|Otrais pasaules karš}} [[Attēls:Dust Bowl - Dallas, South Dakota 1936.jpg|thumb|200px|left|Izputējusi saimniecība [[Dienviddakota|Dienviddakotā]] ''the Dust Bowl'' laikā 1936. gadā.]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izcelšanās laikā, [[1914]]. gadā, Savienotās Valstis saglabāja neitrālu pozīciju. Vairums amerikāņu juta līdzi [[briti]]em un [[franči]]em, tomēr daudzi bija noskaņoti pret iejaukšanos.<ref>Foner, Eric, and John A. Garraty (1991). ''The Reader's Companion to American History.'' New York: Houghton Mifflin, p. 576. {{ISBN|0-395-51372-3}}.</ref> [[1917]]. gadā Savienotās Valstis pievienojās [[Antante|Antantes valstīm]], pavēršot notikumu gaitu pret [[Centrālās lielvalstis|Centrālajiem Spēkiem]]. Karam beidzoties [[ASV Senāts]] nevēlējās ratificēt un neapstiprināja [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]], kas izveidoja [[Tautu Savienība|Tautu Savienību]]. Valsts rīkojās saskaņā ar [[unilaterālisms|unilaterālisma]] politiku, kas robežojās ar [[izolacionisms|izolacionismu]].<ref>McDuffie, Jerome, Gary Wayne Piggrem, and Steven E. Woodworth (2005). ''U.S. History Super Review''. Piscataway, NJ: Research & Education Association, p. 418. {{ISBN|0-7386-0070-9}}.</ref> [[1920]]. gadā kustība par [[sieviešu līdztiesības|sieviešu līdztiesībām]] guva panākumus ar [[ASV Konstitūcijas deviņpadsmitais grozījums|konstitucionālajiem grozījumiem]], kas sievietēm piešķīra [[balstiesības]]. Labklājība vētrainajos divdesmitajos gados ("''the Roaring Twenties''") beidzās ar [[Volstrītas sabrukums|Volstrītas sabrukumu]] un bankrotu [[1929]]. gadā, kas izraisīja [[Lielā depresija|Lielo depresiju]]. Pēc [[Franklins Rūzvelts|Franklina D. Rūzvelta]] ievēlēšanas prezidenta amatā [[1932]]. gadā atbildes reakcija bija [[Jaunais kurss]] ("''the New Deal''"), kas apvienoja dažāda veida politiku, un palielināja valdības iejaukšanos ekonomikā. "''[[The Dust Bowl]]''" ("Smilšu katls") 20. gadsimta trīsdesmito gadu vidū noveda nabadzībā daudzas lauksaimniecības un izraisīja jaunu rietumu migrācijas vilni. [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|thumb|200px|[[D-diena]]: ASV kareivji izsēžas [[Normandija]]s krastos Otrā pasaules kara laikā {{dat|1944|6|6}}.]] Savienotās Valstis arī bija neitrālā pozīcijā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmā, kad [[nacistiskā Vācija]] iebruka [[Polija|Polijā]] un [[1939]]. gada septembrī to okupēja. Savienotās Valstis iesaistījās tikai [[1941]]. gada martā, kad sāka materiāli atbalstīt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Antantes valstis]] saskaņā ar [[Lendlīze]]s programmu. {{dat|1941|12|7}} Savienotās Valstis pievienojās Sabiedrotajiem cīņā pret [[Ass valstis|Ass valstīm]], kad [[Japāna]] negaidīti veica [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbrukumu Pērlhārborai]]. Iesaistīšanās šajā karā veicināja ASV saimniecību, sekmējot [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumus]] un darbavietu izveidi. Lielāko karojošo valstu vidū Savienotās Valstis bija vienīgā valsts, kas kara dēļ kļuva bagātāka.<ref>Kennedy, Paul (1989). ''The Rise and Fall of the Great Powers''. New York: Vintage, p. 358. {{ISBN|0670728197}}.</ref> Sabiedroto valstu konferences [[Bretonvudsa|Bretonvudsā]] (''Bretton Woods'') un [[Jaltas konference|Jaltā]] lika pamatus [[Apvienoto Nāciju Organizācija|jaunai starptautisko organizāciju sistēmai]], kas nostādīja Savienotās Valstis un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] pasaules notikumu centrā. Pēc uzvaras Eiropā [[1945]]. gadā notika starptautiska konference [[Sanfrancisko]], kuras laikā tika izveidota [[ANO statūti|Apvienoto Nāciju Harta]], kura kļuva aktīva pēc kara.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.state.gov/r/pa/ho/pubs/fs/55407.htm |title=The United States and the Founding of the United Nations, August 1941—October 1945|month=October | year=2005 |accessdate = 2007-06-11 |publisher=U.S. Dept. of State, Bureau of Public Affairs, Office of the Historian}}</ref> Savienotās Valstis radīja pirmos [[kodolieroči|kodolieročus]], kurus [[1945]]. gada augustā izmantoja, uzmetot divas bumbas uz Japānas pilsētām [[Hirosima|Hirosimu]] un [[Nagasaki]]. Tā paša gada [[2. septembris|2. septembrī]] Japāna kapitulēja, un līdz ar to beidzās arī karš.<ref>Pacific War Research Society (2006). ''Japan's Longest Day''. New York: Oxford University Press. {{ISBN|4-7700-2887-3}}.</ref> === Aukstais karš un protestu politika === {{Pamatraksts|Aukstais karš|Vjetnamas karš}} [[Attēls:Martin Luther King - March on Washington.jpg|thumb|175px|left|[[Mārtins Luters Kings]] 1963. gadā runas ''[[I Have a Dream]]'' laikā]] Savienotās Valstis un [[Padomju Savienība]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] visiem līdzekļiem tiecās pēc varas. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā iezīmējās attiecības starp abām lielvarām, kurās dominēja [[militārisms]], kas saistījās ar [[Eiropa|Eiropu]], [[NATO]] un [[Varšavas pakts|Varšavas paktu]]. Savienotās Valstis veicināja [[Brīvā tirgus ekonomika|brīvo tirgu]] un [[kapitālisms|kapitālismu]], turpretim Padomju Savienība sekmēja [[komunisms|komunismu]] un [[plānveida ekonomika|plānveida ekonomiku]]. Amerikāņu karaspēks cīnījās ar [[Ķīna|komunistiskās Ķīnas]] bruņotajiem spēkiem [[Korejas karš|Korejas karā]], kas ilga no [[1950]]. līdz [[1953]]. gadam. [[Antiamerikānisko aktivitāšu komitejas palāta]] ierosināja vairākas izmeklēšanas pret aizdomīgiem kreiso partiju biedru apsvērumiem; tai pat laikā senators [[Džozefs Makārtijs]] kļuva par aktīvu antikomunistisko uzskatu paudēju un komunistiski un kreisi noskaņoto amerikāņu vajāšanu galveno iniciatoru. Pēc tam, kad [[1961]]. gadā Padomju Savienība veica [[Vostok-1|pirmo cilvēka lidojumu kosmosā]], prezidents [[Džons Kenedijs]] izteica vēlmi, lai Savienotās Valstis būtu pirmās, kuras varētu aizvest "[[Apollo (kosmiskais projekts)|cilvēku uz Mēnesi]]". Tas tika sasniegts [[1969]]. gadā. Kenedijs arī saskārās ar [[Kubas raķešu krīze|virkni saspīlētu notikumu]] saistībā ar Padomju bruņoto spēku kodolieročiem Kubā. Tajā pašā laikā Savienotās Valstis piedzīvoja ilgstošu saimniecības uzplaukumu. Palielinājās pilsoņu tiesību kustību skaits, ko vadīja [[afroamerikāņi]] — tādi kā [[Roza Pārksa]] un [[Mārtins Luters Kings]], kas cīnījās pret [[segregācija|segregāciju]] jeb noslāņošanos un [[diskriminācija|diskrimināciju]]. Pēc [[Atentāts pret Džonu Kenediju|Kenedija slepkavības]] [[1963]]. gadā prezidents [[Lindons Džonsons]] pieņēma Pilsoņu Tiesību aktu (1964. gadā) un Aktu par balsstiesībām (1965. gadā). Džonsons un viņa amata pēctecis [[Ričards Niksons]] izvērsa karu par pilnvarām [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumuāzijā]], kas turpinājās ar neveiksmīgo [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]]. Pieauga plaši izplatītā [[kontrkultūra|kontrkultūru]] kustība, kuru sekmēja nostāja pret Vjetnamas karu, tumšādaino nacionālisms un dzimumu revolūcija. [[Betija Frīdana]] (''Betty Friedan''), [[Glorija Šteinema]] (''Gloria Steinem'') un citas vadīja [[feminisms|feminisma]] jauno vilni, kas tiecās pēc sieviešu līdztiesībām un vienlīdzības politiskā, sociālā un ekonomiskā ziņā. [[Votergeitas skandāls|Votergeitas skandāla]] rezultātā [[1974]]. gadā Niksons kļuva par pirmo ASV prezidentu, kurš izvēlējās atkāpties no amata, nevis tikt apsūdzēts valsts noziegumā ar tādiem spriedumiem kā taisnīguma kavēšana un varas ļaunprātīga izmantošana. Viņa vietā par prezidentu kļuva viceprezidents [[Džeralds Fords]]. [[Džimijs Kārters|Džimija Kārtera]] administrācija [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās iezīmējās ar [[stagflācija|stagflāciju]] un [[Irānas ķīlnieku krīze|Irānas ķīlnieku krīzi]]. [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] ievēlēšana prezidenta amatā [[1980]]. gadā vēstīja par pozitīvu maiņu Amerikas politikā, kas atainojās būtiskās izmaiņās [[nodoklis|nodokļu]] iekasēšanā un izdevumu prioritāšu ziņā. Viņa otrais termiņš šajā amatā izraisīja gan [[Irānas-Kontra skandāls|Irānas-Kontra skandālu]] (''Iran-Contra scandal''), gan arī nozīmīgu diplomātisko progresu saistībā ar Padomju Savienību. Aukstais karš noslēdzās ar Padomju Savienības sabrukumu. === Mūsdienas === {{skatīt arī|2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV}} [[Attēls:World-Trade-Center 9-11.jpg|thumb|200px|[[Pasaules tirdzniecības centrs]] {{dat|2001|9|11|Ģ}} rītā.]] Savienotās Valstis saglabāja savas pozīcijas kā [[lielvara]], kad tās un to sabiedrotās valstis piedalījās [[1990. gadi|1990. gadu]] sākumā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] sankcionētajā [[Līča karš|Līča karā]] prezidenta [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža H. V. Buša]] vadībā un 1990. gadu beigās [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karos]] prezidenta [[Bills Klintons|Billa Klintona]] vadībā. No 1991. gada marta līdz 2001. gada martam prezidenta Klintona administrācijas darbības laikā ASV piedzīvoja ilgstošāko izaugsmi ASV vēsturē, kura gan reizē ietvēra spekulāciju burbuļa uzblīšanu (''dot-com bubble'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Voyce, Bill|url=http://iwin.iwd.state.ia.us/iowa/ArticleReader?itemid=00003700&print=1|title=Why the Expansion of the 1990s Lasted So Long|publisher=Iowa Workforce Information Network|date=2006-08-21|accessdate=2007-08-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061006020321/http://iwin.iwd.state.ia.us/iowa/ArticleReader?itemid=00003700&print=1|archivedate=2006-10-06}}</ref> [[1998]]. gadā civilā tiesas prāva un [[Levinskas skandāls|seksa skandāls]] izraisīja Klintona [[impīčments|impīčmentu]], bet viņš savu amatu saglabāja. [[2000. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] noslēdzās ar [[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] lēmuma pieņemšanu — [[Džordžs V. Bušs]], Džordža H.V. Buša dēls, kļuva par prezidentu. {{dat|2001|9|11}} ''[[Al-Qaida]]'' teroristi šokēja pasauli ar uzbrukumu [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centram]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Pentagons|Pentagonam]] netālu no [[Vašingtona]]s. Tajā tika nogalināti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Kā atbildes reakciju Buša administrācija uzsāka "[[Karš pret terorismu|Karu pret terorismu]]". 2001. gada beigās [[ASV Bruņotie spēki]] iebruka [[Afganistāna|Afganistānā]], gāza [[Taliban|talibu]] valdību un iznīcināja ''Al-Qaida'' mācību nometnes. Talibu nemiernieki turpina partizāņu karu. 2002. gadā prezidenta Buša administrācija uz strīdu pamata sāka pieprasīt izmaiņas [[Irāka]]s pastāvošajā režīmā un valsts iekārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Many Europeans Oppose War in Iraq| work = USA Today| url = http://www.usatoday.com/news/world/2003-02-14-eu-survey.htm| date = 2003-02-14| accessdate = 2008-09-01}}{{Tīmekļa atsauce| author = Springford, John| title = 'Old’ and ‘New’ Europeans United: Public Attitudes Towards the Iraq War and US Foreign Policy| publisher = Centre for European Reform| url = http://www.cer.org.uk/pdf/back_brief_springford_dec03.pdf| month = December| year = 2003| accessdate = 2008-09-01| archiveurl = https://web.archive.org/web/20040328182510/http://www.cer.org.uk/pdf/back_brief_springford_dec03.pdf| archivedate = 2004-03-28}}</ref> NATO atbalsta trūkuma dēļ, vai arī pateicoties skaidri izteiktam Apvienoto Nāciju mandātam par militāru iejaukšanos, prezidents Bušs organizēja [[Labprātīgā koalīcija|Labprātīgo koalīciju]] ("''Coalition of the Willing''"); [[2003. gads|2003]]. gadā koalīcijas bruņotie spēki iebruka Irākā, gāžot Irākas diktatoru un bijušo ASV sabiedroto — [[Sadams Huseins|Sadamu Huseinu]]. Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "[[Amnesty International]]" ir apsūdzējusi Savienotās Valstis [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumā saistībā ar vajāšanu [[Karš pret terorismu|Karā pret terorismu]] un [[Irākas karš|Irākas karā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://thereport.amnesty.org/eng/Regions/Americas|title=Amnesty International Report 2007|publisher=Amnesty International|accessdate=2008-01-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080111012733/http://thereport.amnesty.org/eng/Regions/Americas|archivedate=2008-01-11}}</ref> [[2005. gads|2005]]. gadā [[viesuļvētra "Katrīna"]] radīja nopietnus postījumus lielākajā daļā ASV dienvidu teritorijās, izpostot [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]]. {{dat|2008|11|4}} globālās ekonomikas krīzes laikā [[Baraks Obama]] tika [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|ievēlēts par ASV prezidentu]]. Viņš kļuva par pirmais [[afroamerikānis|afroamerikāni]], kurš ieņēmis ASV prezidenta amatu. == Ģeogrāfija == [[Attēls:USA topo en.jpg|thumb|200px|ASV centrālās daļas topogrāfiskā karte.]] Savienoto Valstu [[platība]] ir gandrīz 9,83 miljoni [[kvadrātkilometrs|km²]], bet kontinentālās ASV platība (bez [[Aļaska]]s un [[Havajas|Havaju salām]]) ir aptuveni 7,8 miljoni km². Aļaskas platība, kuru no kontinentālās ASV atdala [[Kanāda]], ir aptuveni 1,48 miljoni km², savukārt Havaju salu platība, kuras atrodas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļas centrā, ir tikai 16,2 tūkstoši km². Atkarībā no tā, kāda ir [[Ķīna]]s platība (ar vai bez [[Taivāna (sala)|Taivānas]]), ASV ir trešā vai ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Pirmās divas vietas ieņem [[Krievija]] un [[Kanāda]]. ASV pārvalda arī teritorijas [[Karību jūra|Karību jūrā]] ([[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]]) un Klusajā okeānā ([[Amerikāņu Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]]). Savienoto Valstu austrumu krastu apskalo [[Atlantijas okeāns]], rietumu krastu [[Klusais okeāns]], bet dienvidaustrumus apskalo [[Meksikas līcis]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], bet dienvidos — ar [[Meksika|Meksiku]]. Savienotajām Valstīm ir jūras robeža arī ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]]. Tā iet cauri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]] pie Aļaskas krastiem. Aļaskas ziemeļu krastu apskalo arī [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. === Reljefs === ASV teritorijā ir vairāki lieli fiziogrāfiski objekti. Austrumos pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastiem atrodas [[Apalači|Apalaču]] kalnu sistēma. Rietumos un dienvidos no tās atrodas [[zemiene]]s, pa kurām plūst ASV lielākās [[upe]]s, piemēram, [[Misisipi (upe)|Misisipi]] un [[Misūri (upe)|Misūri]]. Vēl uz rietumiem apvidus pārvēršas [[līdzenums|līdzenumos]] un [[prērija|prērijās]], kurus sauc par [[Lielie līdzenumi|Lielajiem līdzenumiem]], bet aiz tiem sākas [[Klinšu kalni]] un [[Kordiljeri|Kordiljeru]] kalnu sistēma. Kordiljeru kalnu sistēma aizņem teju vai visus rietumos. Arī [[Aļaska|Aļaskā]] atrodas Kordiljeru kalnu sistēma. Tieši šeit atrodas arī Savienoto Valstu augstākais punkts, tas ir [[Denali]] (6193 m). Savukārt [[Havaju salas]] ir vulkāniskas salas, kuru augstākais punkts ir 4205 metrus virs jūras līmeņa, tas ir [[Maunakea]]. === Klimats === [[Attēls:Dimmitt Tornado1 - NOAA.jpg|thumb|200px|[[Virpuļviesulis]] [[Teksasa|Teksasā]].]] Savienoto Valstu lielā izmēra dēļ valstī ir praktiski ļoti plaša spektra [[klimats]]. Lielākā daļa no valsts atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]], bet [[Havajas]], [[Florida]]s dienvidu daļa atrodas [[tropu josla|tropu joslā]], savukārt [[Aļaska]] atrodas [[Arktiskā josla|arktiskajā joslā]]. No [[Lielie līdzenumi|Lielo līdzenumu]] 100. meridiāna uz rietumiem ir sastopami arī [[pustuksnesis|pustuksneši]]. ASV klimatu spēcīgi ietekmē gaisa masas, kas nāk no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļas. Savukārt ASV dienvidu štatus regulāri apdraud [[viesuļvētra]]s jeb orkāni. [[2005. gads|2005]]. gadā viena no tām, [[viesuļvētra "Katrīna"]], nopostīja [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]], savukārt ASV vidienē regulāri plosās [[virpuļviesulis|virpuļviesuļi]]. Zemākā gaisa [[temperatūra]] ir reģistrēta [[Aļaska|Aļaskā]]. Tā sasniedza −62 °C.<ref>{{en ikona}} Williams, Jack [http://www.usatoday.com/weather/wcstates.htm Each state’s low temperature record] ''USA today'', ''URL accessed 13 June, 2006.''</ref> Savukārt augstākā temperatūra ir reģistrēta [[Nāves ieleja|Nāves ielejā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur termometra stabiņš sasniedza +56,7 °C atzīmi.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nps.gov/deva/planyourvisit/upload/Weather.pdf | title = Weather and Climate | year = 2002 | month = January | format = PDF | work = Official website for Death Valley National Park | publisher = National Park Service U. S. Department of the Interior | pages = 1-2}}</ref> Šī temperatūra ir par grādu zemāka, nekā pasaulē reģistrētā augstākā temperatūra. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|ASV administratīvais iedalījums}} Amerikas Savienotās Valstis ir [[Federācija (valsts)|federāla savienība]], kas administratīvi iedalīta 50 štatos. Sākotnēji pastāvošie trīspadsmit štati bija trīspadsmit koloniju pēcteči, kuri pretojās britu likumiem. Lielākā daļa pārējo štatu tika pievienoti no teritorijām, kas tika iegūtas kara laikā vai arī tās iegādājās ASV valdība. Kā daži izņēmumi ir [[Vērmonta]], [[Teksasa]] un [[Havajas]]: katrs no šiem štatiem, pirms tie pievienojās valstu savienībai. bija neatkarīga republika. Vēl citi izņēmumi ir tie štati, kurus veidojuši sākotnējo trīspadsmit štatu teritorijā dzīvojošie. Savienoto Valstu vēstures pašā sākumā trīs štati tika šādi izveidoti: [[Kentuki]] no [[Virdžīnija]]s; [[Tenesī]] no [[Ziemeļkarolīna]]s; [[Meina]] no [[Masačūsetsa]]s. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā Ziemeļvirdžīnija atdalījās no Virdžīnijas. Visjaunākais štats — Havajas — ieguva štata statusu {{dat|1959|8|21}}. Štatiem nav tiesību atdalīties no savienības. Štati kopā veido liela mēroga ASV zemes masu; vēl divas citas teritorijas, kas uzskatāmas par neatņemamu ASV valsts daļu, ir [[Vašingtona|Kolumbijas apgabals]], federālais apgabals, kur atrodas galvaspilsēta [[Vašingtona]]; un [[Palmiras atols]] (''Palmyra Atoll''), kas ir neapdzīvota, bet ietilpst valsts teritorijā Klusajā okeānā un atrodas Klusajā Okeānā. Savienotajām Valstīm pieder arī piecas lielas aizjūras teritorijas: [[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]] Karību jūrā; un [[Amerikāņu Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]] Klusajā okeānā. Šajās visās iepriekš minētajās teritorijās dzimušiem ir ASV pilsonība (izņemot tikai Amerikāņu Samoa teritorijā dzimušos). {{ASV štatu karte}} === Nacionālie parki === ASV daba ir ļoti dažāda, tādēļ valstī ir daudzas aizsargājamas dabas teritorijas. Vecākais dabas parks ne tikai ASV, bet arī pasaulē ir [[Jeloustonas nacionālais parks]]. Tas tika nodibināts jau 1872. gadā. Pašlaik ASV ir 35 nacionālie parki. Tās ir plašas teritorijas, kurās ir gan vietas, kur apmeklētājus neielaiž, gan arī speciāli tūristiem iekārtotas vietas. Visvairāk apmeklētais ir [[Greitsmokimauntinsu nacionālais parks]] Dienvidapalačos, ko gadā apskata 9 miljoni tūristu. Valsts rietumdaļā pazīstamākie ir Jeloustonas geizeru parks, Lielais Kolorādo kanjons, kā arī [[Josemitu nacionālais parks|Josemitu ieleja]]. == Valdība un vēlēšanas == [[Attēls:Capitol Building Full View.jpg|thumb|235px|[[ASV Kapitolijs]] — [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] darba vieta.]] Savienotās Valstis ir pasaulē vecākā joprojām eksistējošā [[Federācija (valsts)|federācija]]. ASV ir [[konstitucionāla republika]], "kurā vairākuma likumi nosaka minoritāšu tiesības, kas tiek aizsargātas ar likumu."<ref>Scheb, John M., and John M. Scheb II (2002). ''An Introduction to the American Legal System''. Florence, KY: Delmar, p. 6. {{ISBN|0-7668-2759-3}}.</ref> Tā būtībā ir veidota kā [[reprezentatīvā demokrātija]], lai gan ASV pilsoņi, kuri dzīvo šīs valsts teritorijā, netiek pielaisti pie balsošanas federālo amatpersonu vēlēšanās.<ref>Raskin, James B. (2003). ''Overruling Democracy: The Supreme Court Vs. the American People''. London and New York: Routledge, pp. 36—38. {{ISBN|0-415-93439-7}}.</ref> Valdības darbību regulē [[Valsts varas dalīšana|pilnvaru nodalīšana]], ko paredz [[ASV Konstitūcija]], kas kalpo par valsts galveno juridisko dokumentu. Amerikāņu [[federālisms|federālajā sistēmā]] pastāv trīs līmeņu valdība — federālā, valsts un vietējā; vietējās valdības pienākumi tiek vispārēji iedalīti starp [[apgabals (ASV)|apgabalu]] valdību un pašvaldībām. Gandrīz visos gadījumos izpildvaras un likumdošanas amatpersonas tiek ievēlētas pēc apgabala pilsoņu [[balsu vairākums|balsu vairākuma]]. Nepastāv [[proporcionālā pārstāvniecība]] federālā līmenī, un tas ir ļoti rets gadījums arī zemākos valdības līmeņos. Federālās un valsts juridiskās un [[ministru kabinets|ministru kabineta]] amatpersonas parasti ieceļ izpildvara un apstiprina likumdevēja vara, lai gan daži valsts tiesneši un amatpersonas tiek ieceltas pēc tautas balsojuma. [[Attēls:WhiteHouseSouthFacade.JPG|thumb|200px|left|[[Baltais nams|Baltā nama]] dienvidu fasāde — [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] darba vieta.]] Federālā valdība sastāv no trim nozarēm: * [[likumdošana]]: divpalātu [[ASV Kongress|Kongress]], ko veido [[ASV Senāts|Senāts]] un [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]]; pieņem federālos likumus, [[kara pieteikšana|deklarē karu]], pieņem līgumus un vienošanās, pieder vara pār naudas līdzekļiem un [[impīčments|vara par amatpersonu atcelšanu no amata]], tādējādi tai pieder iespēja atcelt no amata valdības locekļus. * [[izpildvara]]: [[ASV prezidents|prezidents]] ir [[militārais virspavēlnieks]]; pieder [[veto]] tiesības likumdošanas likumprojektos, pirms tiek pieņemts likums; ieceļ [[ASV Ministru kabinets|Ministru kabinetu]] un citas amatpersonas, kuras pārrauga un īsteno federālos likumus un politiku. * [[tiesu vara]]: [[ASV Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] un zemākās federālās tiesas, kurās tiesnešus ieceļ prezidents saskaņā ar Senāta apstiprinājumu; skaidro likumus un atceļ tos likumus, kuri uzskatāmi par nekonstitucionāliem. [[Attēls:USSupremeCourtWestFacade.JPG|thumb|200px|[[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] ēkas rietumu ieeja.]] [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] ietver 435 biedrus, no kuriem ikviens pārstāv kongresa apgabalu termiņā uz diviem gadiem. Pārstāvju palātas amati ir proporcionāli iedalīti starp [[ASV štati|štatiem]], vadoties pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] katros desmit gados. Tā, piemēram, pēc [[2000. gads|2000]]. gadā veiktās [[tautas skaitīšana]]s, septiņiem štatiem pieder kā minimums vismaz viens pārstāvis, turpretim [[Kalifornija]]i, kas ir vislielākais štats pēc iedzīvotāju skaita, pieder piecdesmit trīs amata vietas. [[ASV Senāts|Senātā]] ir 100 biedri, kurā katru štatu pārstāv divi [[ASV senators|senatori]], kas vairumā gadījumu tiek ievēlēti uz sešu gadu termiņu; viena trešdaļa no Senāta amata posteņiem tiek ievēlēti katru otro gadu. [[ASV prezidents|Prezidents]] tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu un var tikt ievēlēts amatā ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Prezidentu neievēl pēc tiešā balsojuma, bet pēc netiešās vēlēšanu kolēģijas sistēmas, kurā izšķirošās balsis sadala štati. [[ASV Augstākā tiesa|Augstākajā tiesā]], ko vada [[galvenais Savienoto Valstu tiesnesis]], ir deviņi biedri, kas atrodas šajos amatos uz mūžu. Valstu jeb štatu valdības ir veidotas pēc aptuveni līdzīga parauga; [[Nebraska]]s štatam vienīgajam ir vienkameras likumdošanas vara. Katra štata [[ASV gubernators|gubernatori]] tiek ievēlēti tiešā veidā. Visi likumi un procedūras gan štatos, gan federālajās valdībās ir priekšmets, kuru nepieciešams pārskatīt, un jebkurš likums, kas nav spēkā ar [[ASV Konstitūcija|Konstitūciju]], ir atceļams. Konstitūcijas oriģinālteksts paredz federālās valdības struktūru un pienākumus, kā arī tās saikni ar katru štatu individuāli. Konstitūcijas pirmais pants aizsargā tiesības izmantot ''habeas corpus'' principu, kas saistīts ar aizsardzību pret iespējami nelikumīgu apcietinājumu (ieslodzītajiem nodrošina tiesības apstrīdēt viņu aizturēšanu, kas uzliek pienākumu varas iestādēm pierādīt aizturēšanas pamatotību), bet trešais pants garantē tiesības uz tiesas procesu un likumīgu iztiesāšanu visās [[krimināllieta|krimināllietās]]. Ja Konstitūcijā tiek veikti grozījumi, tiem jāgūst atbalsts vismaz no trīs ceturtdaļām štatu. Konstitūcijā ir veikti grozījumi divdesmit septiņas reizes; pirmie desmit grozījumi, kas sastādīja [[ASV Tiesību bils|Tiesību bilu]], un Četrpadsmitais Konstitūcijas grozījums paredz galveno pamatu amerikāņu individuālajām tiesībām. === Partijas, ideoloģija un politika === [[Attēls:Official portrait of Barack Obama.jpg|thumb|150px|[[Baraks Obama]] — pirmais afroamerikāņu izcelsmes [[ASV prezidents]].]] Lielākajā daļā savas vēstures Savienoto Valstu darbība bijusi saskaņā ar [[divu partiju sistēma|divu partiju sistēmu]]. Vēlētiem amatiem visos līmeņos štata administrētās [[primārās vēlēšanās]] tiek izvēlēti galvenie partiju kandidāti, kas piedalīsies turpmākajās [[vispārējās vēlēšanās]]. Kopš [[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1856. gada vispārējām vēlēšanām]] galvenās partijas ir bijušas [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] (''the Democratic Party''), kura dibināta [[1824]]. gadā, un [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] (''the Republican Party''), kura dibināta [[1854]]. gadā. Kopš [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikiem tikai viens trešās partijas prezidenta kandidāts — bijušais prezidents [[Teodors Rūzvelts]], kurš darbojās kā [[ASV Progresīvā partija|Progresa aizstāvis]] jeb Progresists [[1912]]. gadā — ir ieguvis 20% tautas balsošanā. Amerikāņu [[politiskā kultūra|politiskajā kultūrā]] Republikāņu partija tiek uzskatīta par centrāli labējo jeb "konservatīvo" partiju, savukārt Demokrātu partija uzskatāma par centrāli kreiso jeb "liberālo" partiju. [[ASV ziemeļaustrumi|Ziemeļaustrumu]] un [[ASV Rietumu krasts|Rietumu krasta]] štati, kā arī daži no [[Lielie ezeri|Lielo ezeru]] štatiem, kuri tiek dēvēti arī par "zilajiem štatiem" (''blue states''), ir relatīvi liberāli. Tā sauktie "sarkanie štati" (''red states'') [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]] un lielākā daļa [[Lielie līdzenumi|Lielā līdzenuma]] un [[Klinšu kalni|Klinšu kalnu]] štati ir relatīvi konservatīvi. [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada vēlēšanās]] prezidenta amatu ieguva demokrāts [[Baraks Obama]], kurš bija 44. prezidents ASV un pirmais [[afroamerikānis]], kurš ievēlēts šajā amatā. Visi iepriekšējie prezidenti bijuši tikai eiropiešu izcelsmes pārstāvji. 2008. gada prezidenta vēlēšanas arī parādīja, ka Demokrātu partija nostiprina savu ietekmi un kontroli gan [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], gan [[ASV Senāts|Senātā]]. 111. Savienoto Valstu Kongresā Senāts ietvēra 57 demokrātus, divus neatkarīgos pārstāvjus, kuri slēgtā pirmsvēlēšanu kampaņā piedalījās kopā ar demokrātiem, un 40 republikāņi (tiek diskutēts par vēl vienu amata posteni); Pārstāvju palāta ietver 256 demokrātus un 178 republikāņus (viens amata postenis ir vakants). == Ārpolitika == [[Attēls:Bush&Putin33rdG8.jpg|thumb|150px|Bijušais [[ASV prezidents]] [[Džordžs V. Bušs]] un [[Krievija]]s prezidents [[Vladimirs Putins]] 33. [[Lielais astotnieks|G8]] samnita laikā 2007. gadā.]] Savienotajām Valstīm pieder globāla ietekme ekonomikas, politikas un militārā jomā. ASV ir pastāvīgs biedrs [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) [[ANO Drošības padome|Drošības Padomē]], un [[Ņujorka|Ņujorkā]] atrodas [[Apvienoto Nāciju galvenā mītne|ANO galvenā mītne]] jeb centrālā pārvalde. Gandrīz visām valstīm ir savas [[vēstniecība]]s, kuras atrodas [[Vašingtona|Vašingtonā]], kā arī daudzi [[konsulāts|konsulāti]] visā valsts teritorijā. Turklāt gandrīz visas valstis uzņem savās valstīs amerikāņu diplomātiskās pārstāvniecības. Tomēr [[Kuba]]i, [[Irāna]]i, [[Ziemeļkoreja]]i, [[Butāna]]i, [[Sudāna]]i un [[Ķīnas Republika]]i (Taivānai) nepastāv oficiālas diplomātiskas attiecības ar Savienotajām Valstīm. Savienotajām Valstīm ir īpašas attiecības ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kā arī spēcīga saikne ar [[Austrālija|Austrāliju]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Japāna|Japānu]], [[Izraēla|Izraēlu]] un citām [[NATO]] dalībvalstīm. Savienotās Valstis cieši sadarbojas arī ar kaimiņvalstīm, kas atrodas [[Amerikas valstu organizācija|Amerikas valstu organizācijā]] (AVO) ("''Organization of American States''", OAS), kā arī ar valstīm, ar kurām noslēgti līgumi par brīvo tirdzniecību kā, piemēram, trīspusīgais [[Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums]] ("''North American Free Trade Agreement''", NAFTA) ar [[Kanāda|Kanādu]] un [[Meksika|Meksiku]]. 2005. gadā Savienotās Valstis ieguldīja $27 miljardus [[oficiālais attīstības atbalsts|oficiālās attīstības atbalstam]], kas bija vairāk kā jebkur citur pasaulē. Tomēr, kas attiecas uz [[valsts bruto ienākums|valsts bruto ienākuma]] daļu (GNI — ''gross national income''), ASV ar 0,22% devumu ierindojās divdesmitajā vietā divdesmit divu donorvalstu vidū, tas ir, valstu vidū, kas sniedz ekonomisku palīdzību. Nevalstiskie jeb ar valdību nesaistītie avoti kā, piemēram, privāti dibināti uzņēmumi, korporācijas jeb akciju sabiedrības, izglītības un reliģiskās iestādes šim mērķim ziedoja $96 miljardus. Kopējā summa — $123 miljardi — arīdzan ir lielāka nekā jebkur citur pasaulē un septītajā vietā pēc valsts bruto ienākuma procentuālās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Americans Favor Private Giving, People-to-People Contacts|date=2007-05-24|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|accessdate=2007-06-17|archiveurl=https://archive.is/20070613030525/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|archivedate=2007-06-13}}</ref> Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma ASV kļuva par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā. Ārpolitikā uzsāka aktīvu t.s. ''karsto punktu'' nomierināšanas stratēģiju, Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu t.s. ''trešās pasaules'' valstīs un bijušajās PSRS satelītvalstīs. Lielākās problēmas ir reālpolitikas rīcības saskaņošana ar starptautiskajām tiesībām, un saskaršanās ar kardināli jaunu problēmu: politisko [[Terorisms|terorismu]], kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku, piemēram, [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukums]], kurā vaino teroristu organizāciju ''[[Al-Qaida]]''. == Bruņotie spēki == [[Attēls:USS Abraham Lincoln(CVN 72).jpg|thumb|200px|ASV lidmašīnu bāzes kuģis ''USS Abraham Lincoln''.]] [[ASV prezidents|Prezidentam]] pieder [[ASV Bruņotie spēki|valsts bruņoto spēku]] virspavēlnieka tituls, un tieši prezidents ieceļ šo bruņoto spēku vadītājus, kā arī [[ASV aizsardzības ministrs|aizsardzības ministru]] (''secretary of defence'') un apvienotā militārā štāba priekšniekus jeb vadītājus (''Joint Chiefs of the Staff''). [[ASV Aizsardzības departaments|Savienoto Valstu aizsardzības departaments]] pārvalda bruņotos spēkus, tai skaitā armiju, [[ASV Jūras kara flote|jūras kara floti]], jūras kājniekus un [[ASV Gaisa spēki|gaisa karaspēkus]]. ASV krasta apsardzi miera laikos vada Dzimtenes drošības departaments (''Department of Homeland Security''), bet kara laikā — Jūras kara flotes departaments (''Department of the Navy''). 2005. gadā militārajā nozarē ASV aktīvā dienestā bija nodarbināti 1,38 miljoni darbinieku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|title=Department of Defense Active Duty Military Personnel Strengths by Regional Area and by Country (309A)|date=2005-12-31|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081112093417/http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|archivedate=2008-11-12}}</ref> kā arī ir vairāki simti tūkstošu gan Militārajās rezervēs, gan Nacionālajā gvardē (''National Guard''); kopumā iesaistīti vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku. Arī Aizsardzības departamentā kopumā nodarbināti gandrīz 700 000 civilpersonu, neskaitot darba izpildītājus. Militārais dienests ASV ir brīvprātīgs, taču karaklausība, tas ir, obligātais militārais dienests iespējams karalaikā ar Obligātā kara dienesta sistēmas starpniecību (''Selective Service System''). Amerikas bruņotie spēki var tikt strauji izvietoti ar gaisa spēku lielās flotes palīdzību, kas sastāv no lidaparātu transporta un gaisa tankeriem degvielas krājumu papildināšanai, kā arī, izmantojot Jūras kara floti ar vienpadsmit aktīviem [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģiem]], Jūras flotes ekspedīcijas vienības gan [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]], gan [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] kara flotēs. Ārpus Savienoto Valstu robežām ASV militāri spēki ir izvietoti 770 bāzēs un iestādēs ikvienā kontinentā izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|title=Department of Defense Base Structure Report, Fiscal Year 2005 Baseline|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070621150632/http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|archivedate=2007-06-21}}</ref> ASV globālās militārās klātbūtnes (ar savu karaspēku citu valstu teritorijās) pakāpe ir iedvesmojusi dažus zinātniekus un izglītotās personas raksturot Savienotās Valstis kā "(militāro) bāzu impēriju" ("''empire of bases''").<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Ikenberry, G. John |url=http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |title=Illusions of Empire: Defining the New American Order |work=Foreign Affairs |date=March/April 2004 |access-date={{dat|2010|06|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100613134220/http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |archivedate={{dat|2010|06|13||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce|author=Kreisler, Harry, and Chalmers Johnson|url=http://globetrotter.berkeley.edu/people4/CJohnson/cjohnson-con3.html|title=Conversations with History|publisher=University of California at Berkeley|date=2004-01-29|accessdate=2007-06-21}}</ref> Kopējie ASV militārie izdevumi 2006. gadā veidoja 528 miljardus dolāru, kas bija 46% no pasaules jeb globālo izdevumu apjoma un pārsniedza pārējo turpmāko četrpadsmit lielāko nacionālo militāro izdevumu kopskaitu. (Analoģiski runājot par [[pirktspējas paritāte|pirktspējas paritāti]], tas bija vairāk nekā turpmākie seši pirktspējas nacionālie izdevumi kopā). Iedzīvotāju vidējie izdevumi $1,756 dolāru apmērā bija aptuveni desmit reizes vairāk nekā šāds vidējais rādītājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |title=The Fifteen Major Spender Countries in 2006 |publisher=Stockholm International Peace Research Institute |year=2007 |accessdate=2007-06-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070814224502/http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |archivedate=2007-08-14 }}</ref> Runājot par [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] 4,06% apmērā ASV militārie izdevumi ierindojas 27. vietā starp 172 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html |title=Rank Order—Military Expenditures—Percent of GDP |publisher=CIA |work=The World Factbook |date=2007-05-31 |accessdate=2007-06-13 |archive-date=2018-01-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180120113336/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html }}</ref> Ierosinātais [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departamenta]] budžets 2009. gadam — t.i., $515,4 miljardi dolāru — ir pieaugums par 7% pēc 2008. gada un gandrīz 74% pieaugums pēc 2001. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |title=Department of Defense |publisher=Office of Management and Budget |work=Budget of the United States Government, FY 2009 |accessdate=2008-03-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080306191929/http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |archivedate=2008-03-06 }}</ref> Ir aprēķināts, ka [[Irākas karš]] Savienotajām Valstīm izmaksājis $2,7 triljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Goldman, David|url=http://money.cnn.com/2008/06/11/news/economy/iraq_war_hearing/ |title=Iraq War Could Cost Taxpayers $2.7 Trillion |publisher=CNNMoney |date= 2008-06-12|accessdate=2009-03-10}}</ref> Uz 2009. gada 3. maiju, Savienotās Valstis ir zaudējušas 4 284 karā kritušos un vairāk nekā 31 000 karavīru ir tikuši ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://icasualties.org/Iraq/index.aspx |title=Iraq Coalition Casualties |publisher=Iraq Coalition Casualty Count |date=2009-05-03 |accessdate=2009-05-03 |archive-date=2011-03-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110321080348/http://icasualties.org/Iraq/index.aspx }}</ref> == Saimniecība == {| class="wikitable" border="1" table style="border:1px black; float:right; margin-left:1em;" |- ! style="background:#f99;" colspan="2"|Ekonomiskie rādītāji |- |[[Bezdarbs]]||8,9%<sup>2009. gada aprīlī</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/empsit.nr0.htm|title= Employment Situation Summary|publisher=U.S. Dept. of Labor|date=2009-04-03|accessdate = 2009-04-04}}</ref> |- |[[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pieaugums||−5,7%<sup>2009. gada 1. ceturksnī</sup> [1,1%<sup>2008. gadā</sup>]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|title=Gross Domestic Product|publisher=Bureau of Economic Analysis|date=2009-05-29|accessdate=2009-06-03|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090826171407/https://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|archivedate=2009-08-26}} Change is based on [[Chained dollars|chained 2000 dollars]]. Quarterly growth is expressed as an annualized rate.</ref> |- |[[Inflācija]]||−0,7%<sup>no 2008. gada aprīļa līdz 2009. gada aprīlim</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/cpi.nr0.htm|title=Consumer Price Index: April 2009|publisher=Bureau of Labor Statistics|date=2009-05-15|accessdate = 2009-05-26}}</ref> |- |[[Valsts budžets]]||$11,383 triljoni<sup>2009. gadā 2. jūnijā</sup><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np|title=Debt Statistics|publisher=U.S. Dept. of the Treasury|accessdate=2009-06-03|archive-date=2011-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20110418203433/http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np}}</ref> |- |[[Nabadzība]]||12,5%<sup>2007. gadā</sup><ref name="CBPR08">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|title=Household Income Rises, Poverty Rate Unchanged, Number of Uninsured Down|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080905160819/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|archivedate=2008-09-05}}</ref> |} Savienotajās Valstīs ir jaukta [[kapitālisms|kapitālistiskā]] ekonomika, ko sekmē bagātīgi [[dabas resursi]], labi attīstīta [[infrastruktūra]] un augsts produktivitātes līmenis.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Natural Resources: Neither Curse Nor Destiny|url=https://archive.org/details/naturalresources00lede|author=Lederman, Daniel, and William Maloney |publisher=World Bank|year=2007|isbn=0821365452|page=[https://archive.org/details/naturalresources00lede/page/n205 185]}}</ref> Saskaņā ar [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] sniegto informāciju, ASV [[iekšzemes kopprodukts]] (IKP) 14,3 triljonu apmērā veido 23% no pasaules kopējā bruto produkta — tirgus valūtas kursu līmeņos — un gandrīz 21% no kopējā pasaules bruto produkta — [[pirktspējas paritāte]]s līmenī.<ref name="IMF GDP"/> Kā lielākais nacionālais IKP līmenis pasaulē tas bija par 4% mazāk nekā [[Eiropas Savienība]]s kopējais IKP pirktspējas paritātes līmenī 2007. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html|title=Rank Order—GDP (Purchasing Power Parity)|publisher=CIA|work=World Factbook|date=2008-10-09|accessdate=2008-10-21|archive-date=2011-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20110604195034/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html}}</ref> ASV ierindojas septiņpadsmitajā vietā pasaulē pēc IKP nominālvērtības uz vienu cilvēku un sestajā vietā pēc IKP uz vienu cilvēku pēc pirktspējas paritātes.<ref name="IMF GDP"/> Savienotās Valstis ir lielākais preču [[imports|importētājs]] un trešais lielākais [[eksports|eksportētājs]] pasaulē, lai gan eksporta līmenis uz vienu cilvēku ir relatīvi zems. ASV galvenie tirdzniecības partneri ir [[Kanāda]], [[Ķīna]], [[Meksika]], [[Japāna]] un [[Vācija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|title=U.S. Top Trading Partners, 2006|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-03-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100209032601/http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|archivedate=2010-02-09}}</ref> Eksporta pamatpreces ir [[elektroierīce]]s, tai pat laikā [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļi]] ir ASV galvenie importa produkti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/foreign.pdf|title= Table 1289. U.S. Exports and General Imports by Selected SITC Commodity Groups: 2002 to 2005 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Globālās konkurētspējas pārskatā (''Global Competitiveness Report'') Savienotās Valstis atrodas vispārēji valstu sarakstu augšējās pozīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://gcr.weforum.org/gcr/|title = Rankings: Global Competitiveness Report 2008-2009| publisher= World Economic Forum|accessdate=2008-10-12}} Click the link "Rankings" to access the entire list.</ref> Pēc paplašināšanas un attīstības perioda, kas ilga tikai sešus gadus, ASV kopš 2007. gada decembra atrodas [[ASV saimniecība|saimniecības]] [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdes]] fāzē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2008/12/02/business/02markets.html|author=Grynbaum, Michael A.|title=Dow Plunges 680 Points as Recession Is Declared|work=The New York Times|date=2008-12-01|accessdate=2008-12-01}}</ref> [[Attēls:NYC NYSE.jpg|thumb|175px|left|[[Ņujorkas fondu birža]] Volstrītā.]] Ir aprēķināts, ka 2009. gadā [[privātais sektors]] veido 55,3% no ASV saimniecības, un federālo valdību darbība veido 24,1%, bet valsts un vietējās pašvaldības darbības (ieskaitot pārvedumus federālajā līmenī) — atlikušos 20,6%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usgovernmentspending.com/index.php|title=Government Spending Overview|publisher=usgovernmentspending.com|accessdate=2009-05-09}}</ref> ASV saimniecība ir postindustriāla, kurā apkalpojošā jeb pakalpojumu nozare veido 67,8% IKP.<ref name="Econ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|accessdate=2008-03-12|title=USA Economy in Brief|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080312123609/http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|archivedate=2008-03-12}}</ref> Ieņēmumu ziņā vadošās [[uzņēmējdarbība]]s nozares ir [[vairumtirdzniecība]] un [[mazumtirdzniecība]]; [[neto]] ienākumu ziņā vadošās ir finanšu un [[apdrošināšana]]s nozares.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 726. Number of Returns, Receipts, and Net Income by Type of Business and Industry: 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Savienotās Valstis joprojām ir un paliek rūpnieciskā vara, kurā vadošā ražošanas joma ir [[ķīmskais produkts|ķīmiskie produkti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/manufact.pdf|title= Table 971. Gross Domestic Product in Manufacturing in Current and Real (2000) Dollars by Industry: 2000 to 2005 (2004)|publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Savienotās Valstis ir trešā lielākā [[nafta]]s ražotājvalsts pasaulē un arīdzan lielākā naftas importētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html|title=Rank Order—Oil (Production)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2012-05-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20120512233445/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eia.doe.gov/pub/oil_gas/petroleum/data_publications/company_level_imports/current/import.html|title=Crude Oil and Total Petroleum Imports Top 15 Countries|publisher=U.S. Energy Information Administration|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-10}}</ref> ASV ir pasaulē galvenā [[elektroenerģija]]s un [[atomenerģija]]s, kā arī šķidrās [[dabasgāze]]s, [[sērs|sēra]], [[fosfāts|fosfātu]] un [[sāļi|sāļu]] ražotāja. Lai arī [[lauksaimniecība]]s nozare veido tikai nepilnu 1% no IKP,<ref name="Econ"/> Savienotās Valstis ir pasaulē lielākā [[kukurūza]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080112182404/http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archivedate=2008-01-12|title=Corn|publisher=U.S. Grains Council|accessdate=2008-03-13}}</ref> un [[soja]]s pupiņu ražotāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldwatch.org/node/5442|title=Soybean Demand Continues to Drive Production|publisher=Worldwatch Institute|date=2007-11-06|accessdate=2008-03-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080316060234/http://www.worldwatch.org/node/5442|archivedate=2008-03-16}}</ref> [[Ņujorkas fondu birža]] (''the New York Stock Exchange'') ir pasaulē lielākā [[birža]] pēc dolāru apgrozījuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ir.nyse.com/phoenix.zhtml?c=129145&p=irol-newsArticle&ID=1036503&highlight= |title= New Release/Ultra Petroleum Corp., |publisher=NYSE Euronext|date=2007-07-03|accessdate=2007-08-03}}</ref> "''[[Coca-Cola]]''" un "''[[McDonald's]]''" ir divi visatpazīstamākie zīmoli pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |title=Sony, LG, Wal-Mart among Most Extendible Brands |publisher=Cheskin |date=2005-06-06 |accessdate=2007-06-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120312001935/http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |archivedate=2012-03-12 }}</ref> 2005. gadā 155 miljoni personu bija nodarbinātas, saņemot zināmus ienākumus, un 80% šo cilvēku strādāja pilna laika štata amatos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|title=Labor Force and Earnings, 2005|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-05-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120205211749/http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|archivedate=2012-02-05}}</ref> Vairākums personu, t.i. 79%, bija nodarbināti apkalpojošā jeb pakalpojumu nozarē.<ref name="WF">{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html| title = United States| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2008-10-14| archive-date = 2018-12-25| archive-url = https://web.archive.org/web/20181225135647/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html%20}}</ref> [[Veselības aprūpe]] un [[sociālā palīdzība]] ir vadošās nozares populācijas nodarbinātībā, kurās strādā aptuveni 15,5 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 739. Establishments, Employees, and Payroll by Employment-Size Class and Industry: 2000 to 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Apmēram 12% strādnieku un darbinieku ir iekļauti dažādās apvienībās un biedrībās, salīdzinot ar 30% [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Fuller, Thomas|url=http://www.iht.com/articles/2005/06/14/news/europe.php|title= In the East, Many EU Work Rules Don't Apply|date=2005-06-15|work=International Herald Tribune|accessdate=2007-06-28}}</ref> [[Pasaules Banka]] ierindo Savienotās Valstis pirmajā vietā pēc darbinieku un strādājošo pieņemšanas un atlaišanas.<ref name="EDBI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.doingbusiness.org/ExploreEconomies/?economyid=197|accessdate=2007-06-28|title=Doing Business in the United States (2006)|publisher=World Bank}}</ref> Laikā no 1973. līdz 2003. gadam vidusmēra amerikāņa darba stundas ir pieaugušas līdz 199 stundām gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|author=Dobbs, Lou|title=The Perils of Productivity|work=U.S. News & World Report|date=2003-11-02|accessdate=2007-06-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110411111232/http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|archivedate=2011-04-11}}</ref> Daļēji šī iemesla dēļ Amerikas Savienotās Valstis joprojām saglabā augstākos [[darba ražīgums|darba ražīguma]] rādītājus pasaulē. Tomēr Savienotās Valstis vairs nav tādā vadošajā pozīcijā vienas stundas darba ražīguma ziņā kā tā bija 1950. gados līdz 1990. gadu sākumam; strādājošie jeb darbinieki [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Luksemburga|Luksemburgā]] šobrīd uzrāda daudz produktīvāku darbu vienas stundas vienībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|title=Highlights of Current Labour Market trends|publisher=International Labour Organization|work=Key Indicators of the Labour Market Programme|date=2005-12-09|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216000018/http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|archivedate=2008-02-16}}</ref> Salīdzinot ar Eiropu, ASV mantas jeb [[īpašuma nodoklis|īpašuma nodokļa]] un uzņēmumu [[ienākuma nodoklis|ienākuma nodokļa]] likme ir kopumā augstāka, bet ar darbaspēku saistītās, it īpaši patēriņa nodokļu likmes ir zemākas.<ref>{{Ziņu atsauce|author=Gumbel, Peter|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html|title=Escape from Tax Hell|date=2004-07-11|work=Time|accessdate=2007-06-28|archive-date=2010-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20100107005616/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html}}</ref> === Ienākumi un tautas attīstība === [[Attēls:Homeless - American Flag.jpg|thumb|150px|Cilvēki, kuri palikuši bez mājām, padara nabadzību ASV arvien redzamāku.]] Saskaņā ar [[ASV Statistikas Birojs|ASV Statistikas Biroja]] (''United States Census Bureau'') datiem, vidējie mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2007. gadā veidoja $50 233 dolārus. Šādi vidējie ienākumi [[Mērilenda|Mērilendā]] veidoja $68 080 dolārus, bet [[Misisipi (štats)|Misisipi]] štatā tie bija $36 338 dolāri.<ref name="CBPR08"/> Izmantojot [[pirktspējas paritāte]]s valūtas kursus, vispārējie vidējie rādītāji ir līdzīgi tiem, kas raksturīgi attīstīto nāciju vispārtikušākajām ļaužu šķirām. Pēc straujas pazemināšanās 20. gadsimta vidū [[nabadzība]]s līmenis atrodas nemainīgā līmenī kopš 1970. gadu sākuma, un aptuveni 11—15% amerikāņu ik gadu atrodas zem nabadzības līmeņa, savukārt 58,5% cilvēku pavada vismaz gadu nabadzībā, būdami vecumā no 25 līdz 75 gadiem.<ref name="USCB IP&HIC 2007">{{Tīmekļa atsauce|author=DeNavas-Walt, Carmen, Bernadette D. Proctor, and Jessica Smith|url=http://www.census.gov/prod/2008pubs/p60-235.pdf|format=PDF|title=Income, Poverty, and Health Insurance Coverage in the United States: 2007|publisher=U.S. Census Bureau|month=August | year=2008|accessdate = 2008-11-13}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Hacker |first=Jacob S. |year=2006 |title=The Great Risk Shift: The New Economic Insecurity and the Decline of the American Dream |url=https://archive.org/details/greatriskshiftas00hack |location=New York |publisher=Oxford University Press}}</ref> 2007. gadā 37,3 miljoni amerikāņu dzīvoja nabadzībā.<ref name="CBPR08"/> Šobrīd ASV [[labklājība]]s stāvoklis ir viens no visstingrākajiem visā pasaulē, kas samazina gan relatīvo nabadzību, gan absolūto nabadzības līmeni krietni mazāk nekā vidēji tas tiek darīts bagātajās valstīs.<ref name="Sme">Smeeding, T. M. (2005). "Public Policy: Economic Inequality and Poverty: The United States in Comparative Perspective." ''Social Science Quarterly'' 86, 955—983.</ref><ref>Kenworthy, L. (1999). "Do Social-Welfare Policies Reduce Poverty? A Cross-National Assessment" ''Social Forces'' 77(3), 1119—1139. Bradley, D., E. Huber, S. Moller, F. Nielsen, and J. D. Stephens (2003). "Determinants of Relative Poverty in Advanced Capitalist Democracies" ''American Sociological Review'' 68(1), 22—51.</ref> Kamēr amerikāņu labklājības līmenis veiksmīgi ļauj samazināt nabadzību gados vecāko cilvēku vidū,<ref>Orr, D. (November—December, 2004). "Social Security Isn't Broken: So Why the Rush to 'Fix' It?" In C. Sturr and R. Vasudevan, eds. (2007). ''Current Economic Issues''. Boston: Economic Affairs Bureau.</ref> jaunatne un gados jaunāki cilvēki saņem tikai relatīvi nelielu palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|author=Starr, Paul|date=2008-02-25|title=A New Deal of Their Own|work=American Prospect|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080505021735/http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|archivedate=2008-05-05}}</ref> 2007. gadā [[UNICEF]] (Apvienoto Nāciju Starptautiskā bērnu fonda) veiktais pētījums par bērnu labklājību divdesmit vienā industrializētā valstī ierindoja Savienotās Valstis pirmspēdējā vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/nol/shared/bsp/hi/pdfs/13_02_07_nn_unicef.pdf|title=Child Poverty in Perspective: An Overview of Child Well-Being in Rich Countries|author=UNICEF|work=BBC|year=2007|accessdate=2007-09-10}}</ref> Neskatoties uz produktivitātes strauju pieaugumu, kā arī zemu bezdarba un inflācijas līmeni, ienākumu peļņa kopš 1980. gada ir bijusi daudz palēlinātāka nekā iepriekšējās desmitgadēs; ienākumu palielināšanās ir vairs ne tik plaši izplatīta iezīme, bez tam to pavada palielināts ekonomiskā nedrošības situācija. Laika posmā no 1947. līdz 1979. gadam patiesais vidusmēra ienākumu līmenis palielinājās par 80% visās ļaužu šķirās — nabadzīgāko amerikāņu ienākumi pieauga pat straujāk nekā bagāto ienākumi.<ref name="Bar">Bartels, L. M. (2008). ''Unequal Democracy: The Political Economy of the New Gilded Age''. Princeton, NJ: Princeton University Press.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|author=Hartman, C.|year=2008|title=By the Numbers: Income|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110929183505/http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|archivedate=2011-09-29}}</ref> Vidusmēra mājsaimniecības ienākumi visu ļaužu šķiru gadījumos ir auguši kopš 1980. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Henderson, David R.|url=http://www.hoover.org/publications/digest/3522596.html|title=The Rich—and Poor—Are Getting Richer|work=Hoover Digest|year=1998|accessdate = 2007-06-19}}</ref> lielākoties pateicoties tam, ka vairāk mājsaimniecību pelnīja divējādi, kā arī dzimuma nevienlīdzība tika izskausta, darba stundas tika pagarinātas, bet attīstība un izaugsme ir bijusi lēnīgāka un lielā mērā bija vērsta tikai uz pašu „augšgalu” jeb virsotni.<ref name="Sme"/><ref name="Bar"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html|author=Yellen, J.|year=2006|title=Speech to the Center for the Study of Democracy 2006—2007 Economics of Governance Lecture University of California, Irvine|publisher=Federal Reserve Board|location=San Francisco|accessdate=2008-07-24|archive-date=2010-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20101205221853/http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html}} {{Tīmekļa atsauce|author=Shapiro, Isaac|url=http://www.cbpp.org/10-17-05inc.htm|title=New IRS Data Show Income Inequality Is Again on the Rise|date=2005-10-17|publisher=Center on Budget and Policy Priorities|accessdate=2007-05-16}} Gilbert, D. (1998). ''The American Class Structure''. Belmont, CA: Wadsworth. {{ISBN|0-534-50520-1}}.</ref> Tādējādi ienākumu daļa pašā augšgalā bija 1%—21,8% no kopējā ziņotā ienākumu daudzuma 2005. gadā, un kopš 1980. gada šī ienākumu procentuālā likme ir vairāk nekā dubultīgi palielinājusies,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2007/03/29/business/29tax.html?ex=1332820800&en=fb472e72466c34c8&ei=5088&partner=rssnyt&emc=rss|title=Income Gap Is Widening, Data Shows|author=Johnston, David Cay| work = The New York Times|date=2007-03-29|accessdate=2007-05-16}}</ref> kas Savienotās Valstis padara par valsti ar lielāko ienākumu nevienlīdzību attīstīto nāciju vidū.<ref name="Sme"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://elsa.berkeley.edu/~saez/TabFig2005prel.xls|author=Saez, E.|title=Table A1: Top Fractiles Income Shares (Excluding Capital Gains) in the U.S., 1913—2005|publisher=UC Berkeley|month=October|year=2007|accessdate=2008-07-24}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html|title=Field Listing—Distribution of Family Income—Gini Index|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-06-14|accessdate=2007-06-17|archive-date=2007-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070613005439/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html}}</ref> 1% ienākumu nodrošina 27,6% visu veidu federālo nodokļu ieņēmumus; 10% — 54,7% federālo nodokļu ieņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.cbo.gov/ftpdocs/88xx/doc8885/EffectiveTaxRates.shtml | title=Shares of Federal Tax Liabilities, 2004 and 2005| publisher=Congressional Budget Office| accessdate = 2008-11-02}}</ref> Labums, kas tiek gūts no ienākumiem, tiek lielā mērā koncentrēts: bagātākie 10% cilvēku no pieaugušo iedzīvotāju vidus pieder 69,8% no valsts saimniecības bagātības, kas ir otra lielākā šāda daļa attīstīto valstu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Domhoff, G. William|url=http://sociology.ucsc.edu/whorulesamerica/power/wealth.html|title=Table 4: Percentage of Wealth Held by the Top 10% of the Adult Population in Various Western Countries|publisher =University of California at Santa Cruz, Sociology Dept.| work = Power in America|month=December | year=2006| accessdate=2006-08-21}}</ref> 1% personu pieder 33,4% no valsts neto bagātības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Kennickell, Arthur B.|url=http://www.federalreserve.gov/pubs/oss/oss2/papers/concentration.2004.5.pdf|title=Table11a: Amounts (Billions of 2004 Dollars) and Shares of Net Worth and Components Distributed by Net Worth Groups, 2004|publisher =Federal Reserve Board| work = Currents and Undercurrents: Changes in the Distribution of Wealth, 1989—2004|date=2006-08-02|accessdate=2007-06-24}}</ref> === Transports === [[Attēls:Map of current Interstates.svg|thumb|200px|ASV [[Starpštatu šoseju sistēma|starpštatu ceļu sistēma]].]] Kas attiecas uz 2003. gadu, uz 1 000 amerikāņiem bija 759 [[automašīna]]s, salīdzinot ar nākamā gada rādītājiem [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], kur uz 1 000 iedzīvotājiem bija tikai 472 automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url =http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=STAT/06/125| title =Car Free Day 2006: Nearly One Car per Two Inhabitants in the EU25 in 2004| date=2006-09-19|publisher =Europa, Eurostat Press Office| accessdate = 2007-08-15}}</ref> Aptuveni 40% no personīgajiem transportlīdzekļiem ir busiņi, sporta mašīnas un vieglās kravas automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|title =Household, Individual, and Vehicle Characteristics|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125403/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> Vidusmēra pieaugušais amerikānis (uzskaitot visus — gan tos, kuri paši vada un nevada automašīnas) katru dienu ceļā pavada 55 [[minūte]]s, nobraucot 47 [[kilometrs|kilometrus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|title =Daily Passenger Travel|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125646/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> ASV starppilsētu pasažieru [[dzelzceļš|dzelzceļa]] sistēma ir relatīvi vāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.gao.gov/products/GAO-07-15 | title = Intercity Passenger Rail: National Policy and Strategies Needed to Maximize Public Benefits from Federal Expenditures| date=2006-11-13| publisher = U.S. Government Accountability Office| accessdate = 2007-06-20}}</ref> Tikai 9% no kopējiem braucieniem, kas tiek mērot ceļā uz/no darbu, ASV tiek pavadīti masu jeb [[sabiedriskais transports|sabiedriskajos transportos]], salīdzinot ar Eiropu, kur tie ir 38,8%.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | format = PDF | author = Renne, John L., and Jan S. Wells | title = Emerging European-Style Planning in the United States: Transit-Oriented Development (p. 2) | year = 2003 | publisher = Rutgers, The State University of New Jersey | accessdate = 2007-06-11 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140912143021/http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | archivedate = 2014-09-12 }}</ref> Velosipēdi tiek lietoti minimāli, ievērojami mazāk nekā Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | author = Pucher, John, and Lewis Dijkstra | title = Making Walking and Cycling Safer: Lessons from Europe | month = February | year = 2000 | publisher = Transportation Alternatives | work = Transportation Quarterly | accessdate = 2007-08-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080216000017/http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | archivedate = 2008-02-16 }}</ref> Civilās aviācijas nozare ir pilnībā privatizēta, tomēr vairums lielāko [[lidosta|lidostu]] pieder valstij. Piecas pasaulē lielākās [[aviolīnija]]s pēc pārvadāto pasažieru skaita ir amerikāņu: pirmajā vietā ierindojas lidsabiedrība "[[American Airlines]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm|title=Scheduled Passengers Carried|publisher=International Air Transport Association (IATA)|year=2006|accessdate=2007-08-15|archive-date=2010-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20100323213100/http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm}}</ref> No pasaules trīsdesmit visnodarbinātākajām un visrosīgākajām pasažieru lidostām sešpadsmit atrodas Savienotajās Valstīs, ieskaitot šī saraksta pašā augšgalā esošo un vadošo [[Atlantas Starptautiskā lidosta|Atlantas Starptautisko lidostu]] "Hartsfield-Jackson Atlanta International Airport (ATL)".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__|title=Passenger Traffic 2006 Final|publisher=Airports Council International|date=2007-07-18|accessdate=2007-08-15|archive-date=2012-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120429000000/http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__}}</ref> === Enerģija === Savienoto Valstu enerģijas tirgus apjoms ir 29 000 [[teravatstunda]]s [[elektroenerģija]]s gadā. Enerģijas patēriņš uz vienu cilvēku ir ekvivalents 7,8 tonnas [[nafta]]s patēriņam gadā, salīdzinot, piemēram, ar [[Vācija|Vāciju]], kur tas ir 4,2 tonnas, bet toties [[Kanāda|Kanādā]] šis lielums sasniedz 8,3 tonnas. 2005. gadā 40% no šīs enerģijas tika iegūtas no naftas, 23% no [[akmeņogles|akmeņoglēm]] un 22% no [[dabasgāze]]s. Atlikušo procentuālā daļu apgādāja ar [[atomenerģija]]s un [[atjaunīgie resursi|atjaunojamās enerģijas resursu]] palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eia.doe.gov/emeu/aer/pdf/pages/sec1_3.pdf|title= Diagram 1: Energy Flow, 2007|work=EIA Annual Energy Review 2007 |publisher=U.S. Dept. of Energy, Energy Information Administration| accessdate =2008-06-25}}</ref> Savienotās Valstis ir lielākais naftas patērētājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}}</ref> Desmitgadēm ilgi atomenerģijai bijusi relatīvi ierobežota loma salīdzinot ar daudzām citām attīstītām valstīm. 2007. gadā tika aizpildīti vairāki pieteikumi jaunām [[atomelektrostacija|atomelektrostacijām]].<ref>{{Ziņu atsauce |url= http://www.economist.com/science/displaystory.cfm?story_id=9762843|title= Atomic Renaissance|work= Economist | accessdate=2007-09-06}}</ref> == Demogrāfija == [[Attēls:Census-2000-Data-Top-US-Ancestries-by-County-1396x955.png|thumb|200px|Etnisko grupu sadalījums ASV teritorijā.]] Tiek uzskatīts, ka Savienoto Valstu populācija jeb [[iedzīvotāju kopskaits]] pēc [[ASV Statistikas birojs|ASV Statistikas biroja]] datiem ir 306 507 000 iedzīvotāji,<ref name="POP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/population/www/popclockus.html|publisher=U.S. Census Bureau|title=U.S. POPClock Projection}}</ref> ieskaitot aplēses par 11,2 miljoniem nelegālo [[imigranti|imigrantu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| author = Camarota, Steven A., and Karen Jensenius| title = Homeward Bound: Recent Immigration Enforcement and the Decline in the Illegal Alien Population| month = July| year = 2008| publisher = Center for Immigration Studies| accessdate = 2008-08-06| archiveurl = https://web.archive.org/web/20130419093925/http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| archivedate = 2013-04-19}}</ref> Savienotās Valstis ir trešā visapdzīvotākā valsts pasaulē pēc [[Ķīna]]s un [[Indija]]s. ASV populācijas pieauguma līmenis ir 0,89%,<ref name="WF"/> salīdzinājumā ar 0,16% Eiropas Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html| title = European Union| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-15| archive-date = 2020-06-15| archive-url = https://web.archive.org/web/20200615123528/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html}}</ref> Dzimstības līmenis ASV ir 14,16% uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir 30% zem vidējā rādītāja pasaulē un vairāk nekā jebkurā Eiropas valstī, izņemot [[Albānija|Albāniju]] un [[Īrija|Īriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html| title = Rank Order—Birth Rate| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-13| archive-date = 2013-03-10| archive-url = https://www.webcitation.org/6F0FiNNzQ?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html}}</ref> 2008. finanšu gadā 1,1 miljonam imigrantu tika piešķirta likumīga dzīvesvieta.<ref>[http://www.dhs.gov/xlibrary/assets/statistics/publications/lpr_fr_2008.pdf “U.S. Legal Permanent Residents: 2008”]. Office of Immigration Statistics ''Annual Flow Report.''</ref> [[Meksika]] ir bijusi galvenais jaunu rezidentu jeb iedzīvotāju avots vairāk nekā divas desmitgades; kopš 1998. gada Ķīna, Indija un [[Filipīnas]] ir bijušas valstu pirmajā četriniekā, no kurām ik gadu uz ASV dodas visvairāk imigrantu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|title=Persons Obtaining Legal Permanent Resident Status by Region and Country of Birth: Fiscal Years 1998 to 2007 (Table 3)|publisher=U.S. Dept. of Homeland Security|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906133358/http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|archivedate=2008-09-06}}</ref> Savienotās Valstis ir vienīgā industrializētā valsts, kurā joprojām tiek paredzēts liels populācijas pieaugums.<ref name="PRC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|title=Executive Summary: A Population Perspective of the United States|publisher=Population Resource Center|month=May|year=2000|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070604165856/http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|archivedate=2007-06-04}}</ref> Savienoto Valstu populācija ir ļoti dažāda — trīsdesmit viena izcelsmju grupās ir vairāk nekā miljons biedru.<ref name="An2000">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2004pubs/c2kbr-35.pdf|title=Ancestry 2000| publisher = U.S.Census Bureau|month=June|year=2004|accessdate=2007-06-13}}</ref> Baltādainie amerikāņi ir lielākā rasu grupa, kas blakus vācu amerikāņiem, īru amerikāņiem un angļu amerikāņiem veido trīs no ASV četrām lielākajām iedzīvotāju izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/> [[Afroamerikāņi]] ir nācijas lielākā rasu minoritāte un trešā lielākā no izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/><ref name="Cen2007">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|title=Annual Estimates of the Population by Sex, Race, and Hispanic or Latino Origin for the United States: April 1, 2000 to July 1, 2007 (NC-EST2006-03)|publisher=U.S. Census Bureau, Population Division|date=2008-05-01|accessdate=2008-09-05|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081219060144/http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|archivedate=2008-12-19}}</ref> Āzijas amerikāņi ir ASV valsts otra lielākā rasu minoritāte; divas lielākās Āzijas amerikāņu izcelsmju grupas ir [[ķīnieši]] un [[filipīnieši]].<ref name="An2000"/> 2007. gadā ASV populācija ietvēra pēc aprēķiniem 4,5 miljonus cilvēku ar Amerikas indiāņu vai Aļaskas vietējās izcelsmes iedzīvotāju (2,9 miljoni tikai šādas izcelsmes iedzīvotāju) un vairāk nekā 1 miljons dažu vietējo havajiešu vai Klusā Okeāna salu izcelsmes iedzīvotāju (0,5 miljoni).<ref name="Cen2007"/><ref name="Minority">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|author=Friedman, Michael Jay|title=Minority Groups Now One-Third of U.S. Population|publisher=U.S. Dept. of State, Bureau of International Information Programs|date=2006-07-14|accessdate=2007-06-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070613222159/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|archivedate=2007-06-13}}</ref> Spāņu un latīņamerikāņu populācijas pieaugums ir galvenā iedzīvotāju procesu jeb demogrāfijas ievirze. 45,4 miljoni spāņu amerikāņu izcelsmes iedzīvotāju tiek identificēti kā ar atšķirīgu "etniskumu" saskaņā ar Statistikas jeb tautas skaitīšanas biroju (''Census Bureau''); 64% spāņu amerikāņu ir meksikāņu izcelsmes.<ref name=CB2007>{{Tīmekļa atsauce | url = http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | title = B03001. Hispanic or Latino Origin by Specific Origin | work = 2007 American Community Survey | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2008-09-26 | archiveurl = https://archive.today/20200212040125/http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | archivedate = 2020-02-12 }}</ref> Laikā no 2000. līdz 2007. gadam, valsts spāņu populācija pieauga par 27%, tai pat laikā ne-spāniskas izcelsmes populācija palielinājās tikai par 3,6%.<ref name="Cen2007"/> Lielākā daļa no šī pieauguma ir imigrācijas dēļ; kas attiecas uz 2007. gadu, 12,4% ASV iedzīvotāju bija ārvalstīs dzimušie, no kuriem 54% bija dzimuši un nākuši no [[Latīņamerika]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archiveurl = https://web.archive.org/web/20071225193714/http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archivedate = 2007-12-25| title = Population: Native and Foreign-born Populations (Tables 42 and 43)| publisher = U.S. Census Bureau| work = 2009 Statistical Abstract| date = 2008-12-23| accessdate = 2009-01-21}}</ref> Dzimstība arī ir viens no noteicošajiem faktoriem; vidusmēra spāņu izcelsmes sieviete savas dzīves laikā pasaulē laiž trīs bērnus. Salīdzinājums ir dzimstības līmenis nespāniskas izcelsmes tumšādaino sieviešu vidū ir 2,2% un ne-spāniskas izcelsmes baltādaino sieviešu vidū — 1,8% (zem 2,1% līmeņa).<ref name="PRC"/> Minoritātes (kā definēts pēc ASV Statistikas biroja datiem, vēl bez ne-spāniskas izcelsmes un vairāku rasu baltādainajiem cilvēkiem) veido 34% no populācijas; tiek prognozēts, ka šie cilvēki būs ASV minoritāte līdz 2024. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|title=An Older and More Diverse Nation by Midcentury|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-14|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080822044429/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|archivedate=2008-08-22}}</ref> Aptuveni 79% amerikāņu dzīvo pilsētas teritorijās (saskaņā ar Statistikas jeb tautas skaitīšanas biroja datiem šādas teritorijas ietver arī piepilsētas); aptuveni puse no šiem iedzīvotājiem mājo pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| title = United States—Urban/Rural and Inside/Outside Metropolitan Area (GCT-P1. Population, Housing Units, Area, and Density: 2000)| publisher = U.S. Census Bureau| date = 2000-04-01| accessdate = 2008-09-23| archiveurl = https://archive.today/20200212044207/http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| archivedate = 2020-02-12}}</ref> 2006. gadā 254 šādās pievienotās vietās bija vairāk nekā 100 000, deviņas pilsētās bija vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, un četrās pasaules mēroga pilsētās populācija pārsniedza 2 miljonus ([[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Čikāga|Čikāgā]] un [[Hjūstona|Hjūstonā]]).<ref name=PopEstBigCities1>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| format = PDF| title = Table 1: Population Estimates for the 25 Largest U.S. Cities Based on July 1, 2006, Population Estimates: April 1, 2000 to July 1, 2006| work = 2006 Population Estimates| publisher = U.S. Census Bureau, Population Division| date = 2007-06-28| accessdate = 2007-09-08| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080405222543/http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| archivedate = 2008-04-05}}</ref> ASV ir piecdesmit metropolītas jeb galvaspilsētu teritorijas, kurās populācijas līmenis ir lielāks par 1 miljonu.<ref name="PopEstMSA1">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | format = PDF | title = Table 2. Population Estimates for the 100 Most Populous Metropolitan Statistical Areas Based on July 1, 2006, Population Estimates | work = 2006 Population Estimates | publisher = U.S. Census Bureau | date = 2007-04-05 | accessdate = 2007-06-17 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090315053359/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | archivedate = 2009-03-15 }}</ref> No piecdesmit metropolītu teritorijām, kas visstraujāk attīstās, divdesmit trīs atrodas ASV rietumos un divdesmit piecas — dienvidos. [[Atlanta]]s, [[Dalasa]]s, [[Hjūstona]]s, [[Fīniksa]]s un [[Kalifornija]]s salu impērijas metropolītu teritorijas visas ir palielinājušās par vairāk nekā trīs ceturtdaļām miljona iedzīvotāju laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|title=50 Fastest-Growing Metro Areas Concentrated in West and South|publisher=U.S. Census Bureau|date=2007-04-05|accessdate=2007-01-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516120419/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|archivedate=2008-05-16}}</ref> {{ASV lielākās pilsētas}} {{clear}} == Zinātne un tehnoloģijas == [[Attēls:Buzz salutes the U.S. Flag.jpg|thumb|175px|Astronoms [[Edvins ("Bazs") Oldrins]] uz [[Mēness]] virsmas 1969. gadā.]] Savienotās Valstis ir bijis līderis zinātnisko pētījumu un tehnoloģisko inovāciju ziņā kopš 19. gadsimta beigām. 1876. gadā [[Aleksandrs Greiems Bells]] saņēma pirmo ASV patentu [[telefons|telefonam]]. [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] laboratorijā tika izveidots skaņu plašu atskaņotājs ([[fonogrāfs]]), kā arī pirmā ilgāku laiku darbojošās [[gaismas spuldze]] un pirmā [[kinokamera]]. [[Nikola Tesla]] bija [[maiņstrāva]]s, [[ģenerators|ģeneratora]] un [[radio]] atklājējs. 20. gadsimta sākumā [[Ransoms E. Oldss|Ransoma E. Oldsa]] (''Ransom E. Olds'') un [[Henrijs Fords|Henrija Forda]] automašīnu ražošanas kompānijas ieviesa montāžas [[konveijers|konveijeri]]. [[Brāļi Raiti]] 1903. gadā veica pirmo ilgstošo un vadīto lidojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Benedetti, François|url=http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|title=100 Years Ago, the Dream of Icarus Became Reality|publisher=Fédération Aéronautique Internationale (FAI)|date=2003-12-17|accessdate=2007-08-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070912065254/http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|archivedate=2007-09-12}}</ref> [[Nacionālsociālisms|Nacisma]] uzplaukums 1930. gados piespieda daudzus Eiropas zinātniekus, ieskaitot [[Alberts Einšteins|Albertu Einšteinu]] un [[Enriko Fermi]] imigrēt uz Savienotajām Valstīm. Otrā pasaules kara laikā [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros tika izveidoti [[kodolieroči]], tādējādi piesakot [[Atomenerģijas laikmets|Atomenerģijas laikmetu]] (''Atomic Age''). Lidojumi [[kosmoss|kosmosā]] radīja strauju [[raķešbūve]]s, materiālu zinātnes un [[dators|datoru]] attīstību. Savienotās Valstis lielā mērā attīstīja ARPANET Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu un tā "pēcteci" — [[Internets|Internetu]]. Mūsdienās lielākā daļa finansējuma zinātnei un attīstībai — tas ir, 64% — tiek gūti no [[privātais sektors|privātā sektora]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | title = Research and Development (R&D) Expenditures by Source and Objective: 1970 to 2004 | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2007-06-19 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081031141104/http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | archivedate = 2008-10-31 }}</ref> Savienotās Valstis ir līderis zinātnisko pētījumu rakstu krājumu un ietekmīguma faktora ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.guardian.co.uk/education/2006/mar/21/highereducation.uk4 |author=MacLeod, Donald| title = Britain Second in World Research Rankings | date=2006-03-21 | work = Guardian | accessdate = 2006-05-14}}</ref> Amerikāņiem pieder augsta līmeņa tehnoloģiskās patēriņa preces,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita | title = Media Statistics > Televisions (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | access-date = {{dat|2009|06|06||bez}} | archive-date = {{dat|2007|03|17||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070317112936/https://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_per_com_percap-media-personal-computers-per-capita | title = Media Statistics > Personal Computers (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita | title = Media Statistics > Radios (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | accessdate = 2007-06-03 | archive-date = 2006-12-22 | archive-url = https://web.archive.org/web/20061222160715/https://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita }}</ref> un gandrīz puse ASV mājsaimniecību ir platjoslas pieeja Internetam.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://adage.com/digital/article?article_id=116136 | title = Download 2007 Digital Fact Pack | date=2007-04-23| work = Advertising Age | accessdate = 2007-06-10}}</ref> Šī valsts ir galvenā ģenētiski modificētas pārtikas izveidotāja un audzētāja; vairāk kā puse no pasaules zemes, kas apstādīta ar biotehnoloģisko labību, atrodas Savienotajās Valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.isaaa.org/Resources/Publications/briefs/35/executivesummary/default.html | title = ISAAA Brief 35-2006: Executive Summary—Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2006 | publisher = International Service for the Acquisition of Agri-Biotech Applications | accessdate = 2007-06-19}}</ref> == Kultūra == Amerikāņi ir daudzkulturāla nācija. Savienotajās Valstīs dzīvo dažādas [[etniska grupa|etniskās grupas]], kurām ir atšķirīgas [[tradīcija]]s un vērtības.<ref name="DD"/><ref name="Society in Focus">Thompson, William, and Joseph Hickey (2005). ''Society in Focus''. Boston: Pearson. {{ISBN|0-205-41365-X}}.</ref> Savienotajās Valstīs nedzīvo "tīrie" amerikāņi, izņemot [[indiāņi|indiāņus]] un [[havajieši|havajiešus]]. Gandrīz visu amerikāņu senči ir ieceļojuši šajā valstī pēdējo piecu simtu gadu laikā.<ref>Fiorina, Morris P., and Paul E. Peterson (2000). ''The New American Democracy''. London: Longman, p. 97. {{ISBN|0-321-07058-5}}.</ref> Līdz ar to arī pašreizējā dominējošā kultūra ir ieceļojusi Amerikā reizē ar ieceļotājiem. ASV dominē galvenokārt [[Rietumu kultūra]], kuru spēcīgi ietekmē citas kultūras, piemēram, [[Afroamerikāņu kultūra]].<ref name="DD"/><ref>Holloway, Joseph E. (2005). ''Africanisms in American Culture'', 2d ed. Bloomington: Indiana University Press, pp. 18—38. {{ISBN|0-253-34479-4}}. Johnson, Fern L. (1999). ''Speaking Culturally: Language Diversity in the United States''. Thousand Oaks, Calif., London, and New Delhi: Sage, p. 116. {{ISBN|0-8039-5912-5}}.</ref> Pēdējā laikā šo sajaukumu spēcīgi ietekmē arī imigranti no [[Āzija]]s un [[Latīņamerika]]s. Mūsdienās amerikāņu kultūra ir jūtama visā pasaulē. Nu jau visā pasaulē ir plaši izplatīti tādi neatņemami ASV kultūras elementi kā [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] produkti, piemēram, [[hotdogs|hotdogi]], [[hamburgers|hamburgeri]], atspirdzinošie dzērieni un citi. Arī amerikāņu [[kinofilma]]s ir izplatītas visā pasaulē.<ref name=IEC /> == Sports == [[Attēls:Shea Smith-edit1.jpg|thumb|200px|[[Amerikāņu futbols|Amerikāņu futbola]] koledžu līgas spēlētājs grasās dot piespēli.]] Kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] par Savienoto Valstu nacionālo sporta veidu ir atzīts [[beisbols]]. Pirmā organizētā beisbola spēle starp divām komandām [[1816]]. gadā notika [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. [[Augstākā beisbola līga|Augstāko beisbola līgu]] gan dibināja tikai [[1876]]. gadā. Katru gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, pirmo simbolisko metienu veic [[ASV prezidents]].<ref name=IEC>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 | title = ASV | publisher = IEC | accessdate = 2009. gada 28. maijā}}</ref> Bez beisbola amerikāņi ir iecienījuši arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]], [[basketbols|basketbolu]] un [[hokejs|hokeju]]. Arī koledžu futbols un basketbols piesaista lielu skatītāju daudzumu. [[Nacionālā futbola līga]] (NFL) ir vidēji visvairāk apmeklētākā sporta līga pasaulē. No individuālajiem sporta veidiem popularitāti ir ieguvuši [[bokss]] un [[zirgu skriešanās sacīkstes]]. Klasiskais [[futbols]] gan Amerikā nav augstā cieņā. == Ārējās saites == {{commons|United States|Amerikas Savienotās Valstis}} {| style="font-size:90%;" |width=420 valign=top| '''Latviski:''' * [http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 ASV] iec.lv * [http://www.travelnews.lv/?i_id=1&m_id=50&i_ctr=58 Noderīgi zināt » Amerikas Savienotās Valstis (United States)] travelnews.lv * [https://web.archive.org/web/20100724230636/http://lv.tixik.com/c/north-america-4/amerikas-savienot%C4%81s-valstis-238/ Amerikas Savienotās Valstis ceļvedi] lv.tixik.com * [http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ Amerikas Savienotās Valstis; iCeļo stāsti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120309081416/http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ |date={{dat|2012|03|09||bez}} }} icelo.lv * [http://www.atravel.lv/site/lat/asv-informacija-par-valsti/ Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Informācija par valsti.] atravel.lv * [https://web.archive.org/web/20110921152314/http://www.twip.org/world-in-photos-north-america-united-states-of-america-lv-246-g.html Amerikas Savienotās Valstis; Pasaule fotogrāfijās] twip.org |width=420 valign=top| '''Angliski:''' * [http://www.usa.gov/ Official U.S. Government Web Portal] Gateway to government sites * [http://www.house.gov/ House] Official site of the United States House of Representatives * [http://www.senate.gov/ Senate] Official site of the United States Senate * [http://www.whitehouse.gov/ White House] Official site of the President of the United States * [http://www.supremecourtus.gov/ Supreme Court] Official site of the Supreme Court of the United States |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|30em}} {{G8}} {{NATO}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV| ]] 7j8qy2dof2cv0sq7rslrtpiq5nziwy0 Gomeļa 0 10202 3670821 3585615 2022-08-16T05:48:09Z 139.28.252.25 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gomeļa | official_name = ''Гомель'' | image_skyline = Homieĺ Montage (2017).jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Gomel.svg | image_shield = Coat of Arms of Homiel, Belarus.svg | pushpin_map = Belarus | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{BLR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Gomeļas apgabals]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = apgabala nozīmes pilsēta | established_title2 = Rakstos | established_date2 = 1142 | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1670 | area_total_km2 = | population_as_of = 2016 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 521452 | population_density_km2 = | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+3 | latd = 52 | latm = 26 | lats = 04 | latNS = N | longd = 30 | longm = 58 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 135 | website = {{url|http://www.gorod.gomel.by}} }} '''Gomeļa''' ({{val|ru|Гомель}}) jeb '''Homjeļa''' ({{val-be|Гомель}}) ir pilsēta [[Baltkrievija]]s dienvidaustrumos pie [[Soža]]s upes, apgabala centrs. Otra lielākā Baltkrievijas pilsēta. Pilsētā bāzētais hokeja klubs ''[[HK Gomel]]'', kas 2003. gadā izcīnīja [[Baltkrievijas Ekstralīga]]s čempiones titulu. == Vēsture == Sena apmetne [[radimiči|radimiču]] zemē. Pirmoreiz rakstos pieminēta [[Hipatija hronika|Ipatija hronikā]] kā viena no [[Čerņihivas kņaziste]]s pilsētām. Ap 1335. gadu iekļāvās [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]], vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā 1670. gadā tai piešķīra [[Magdeburgas tiesības]]. 1772. gadā pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pilsētu iekļāva [[Krievijas impērija]]s sastāvā. 1850. gadā cauri Gomeļai izbūvēja lielceļu [[Pēterburga]]—[[Kijiva]], bet 1873. gadā [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepājas—Romnu dzelzceļa līniju]], kas strauji palielināja Gomeļas izaugsmi. 1918. gada 1. martā Gomeļu ieņēma [[Vācija|vācu]] karaspēks, bet 1919. gada 14. janvārī [[Sarkanā armija]]. 1920. gada novembrī Gomeļu ieņēma [[Staņislavs Bulaks-Balahovičs|Staņislava Bulaka-Balahoviča]] karaspēks. 1926. gadā, paplašinot [[Baltkrievijas PSR]], Gomeļa tiek iekļauta tajā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu varas iestādes iznīcināja gandrīz visus pilsētas [[ebreji|ebreju]] iedzīvotājus (apmēram 1/3 no pirmskara iedzīvotājiem). == Cilvēki == Pēc etniskā sastāva pilsētas iedzīvotāji ir [[baltkrievi]] (83,42 %), [[krievi]] (10,85 %) un [[ukraiņi]] (3,11 %). Gomeļa ir poļu politiķa [[Mareks Edelmans|Mareka Edelmana]] (''Marek Edelman'', 1922—2009), diska metējas [[Irina Jatčanka|Irinas Jatčankas]] (''Ірына Ятчанка'', 1965), repera [[Serjoga]]s (''Серёга'', 1976), politiķa [[Sergejs Sidorskis|Sergeja Sidorska]] (''Сяргей Сідорскі'', 1954), riteņbraucēja [[Kanstancins Sivcovs|Kanstancina Sivcova]] (''Канстанцін Сіўцоў'', 1982) un matemātiķa [[Ļevs Šņireļmans|Ļeva Šņireļmans]] (''Лев Ге́нрихович Шнирельма́н'', 1905—1938) dzimtā pilsēta. Pilsētā uzaudzis psihologs [[Ļevs Vigodskis]] (''Лев Семёнович Вы́готский'', 1896—1934). No 1905. līdz 1914. gadam vietējā ģimnāzijā mācījās aviokonstruktors [[Pāvels Suhojs]] (''Павел Осипович Сухой'', 1895—1975). Pilsētas skolā mācījies politiķis [[Andrejs Gromiko]] (''Андре́й Андре́евич Громы́ко'', 1909—1989). [[Oktobra revolūcija]]s laikā pilsētā sacelšanos vadīja politiķis [[Lazars Kaganovičs]] (''Ла́зарь Моисе́евич Кагано́вич'', 1893—1991). == Sports == * [[FK Homel]]; * [[FK Lâkamatyŭ Homel]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Baltkrievija-aizmetnis}} {{Baltkrievijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baltkrievijas pilsētas]] [[Kategorija:Gomeļas apgabals]] 7niyr6a5un3vngypy522jx1mw3zd36k 3670822 3670821 2022-08-16T05:52:48Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/139.28.252.25|139.28.252.25]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gomeļa | official_name = ''Гомель'' | image_skyline = Homieĺ Montage (2017).jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Gomel.svg | image_shield = Coat of Arms of Homiel, Belarus.svg | pushpin_map = Belarus | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{BLR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Gomeļas apgabals]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = apgabala nozīmes pilsēta | established_title2 = Rakstos | established_date2 = 1142 | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1670 | area_total_km2 = | population_as_of = 2016 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 521452 | population_density_km2 = | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+3 | latd = 52 | latm = 26 | lats = 04 | latNS = N | longd = 30 | longm = 58 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 135 | website = {{url|http://www.gorod.gomel.by}} }} '''Gomeļa''' ({{val|ru|Гомель}}) jeb '''Homjeļa''' ({{val-be|Гомель}}) ir pilsēta [[Baltkrievija]]s dienvidaustrumos pie [[Soža]]s upes, apgabala centrs. Otra lielākā Baltkrievijas pilsēta. Pilsētā bāzētais hokeja klubs ''[[HK Gomel]]'', kas 2003. gadā izcīnīja [[Baltkrievijas Ekstralīga]]s čempiones titulu. == Vēsture == Sena apmetne [[radimiči|radimiču]] zemē. Pirmoreiz rakstos pieminēta [[Hipatija hronika|Ipatija hronikā]] kā viena no [[Čerņigovas kņaziste]]s pilsētām. Ap 1335. gadu iekļāvās [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]], vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā 1670. gadā tai piešķīra [[Magdeburgas tiesības]]. 1772. gadā pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pilsētu iekļāva [[Krievijas impērija]]s sastāvā. 1850. gadā cauri Gomeļai izbūvēja lielceļu [[Pēterburga]]—[[Kijiva]], bet 1873. gadā [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepājas—Romnu dzelzceļa līniju]], kas strauji palielināja Gomeļas izaugsmi. 1918. gada 1. martā Gomeļu ieņēma [[Vācija|vācu]] karaspēks, bet 1919. gada 14. janvārī [[Sarkanā armija]]. 1920. gada novembrī Gomeļu ieņēma [[Staņislavs Bulaks-Balahovičs|Staņislava Bulaka-Balahoviča]] karaspēks. 1926. gadā, paplašinot [[Baltkrievijas PSR]], Gomeļa tiek iekļauta tajā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu varas iestādes iznīcināja gandrīz visus pilsētas [[ebreji|ebreju]] iedzīvotājus (apmēram 1/3 no pirmskara iedzīvotājiem). == Cilvēki == Pēc etniskā sastāva pilsētas iedzīvotāji ir [[baltkrievi]] (83,42 %), [[krievi]] (10,85 %) un [[ukraiņi]] (3,11 %). Gomeļa ir poļu politiķa [[Mareks Edelmans|Mareka Edelmana]] (''Marek Edelman'', 1922—2009), diska metējas [[Irina Jatčanka|Irinas Jatčankas]] (''Ірына Ятчанка'', 1965), repera [[Serjoga]]s (''Серёга'', 1976), politiķa [[Sergejs Sidorskis|Sergeja Sidorska]] (''Сяргей Сідорскі'', 1954), riteņbraucēja [[Kanstancins Sivcovs|Kanstancina Sivcova]] (''Канстанцін Сіўцоў'', 1982) un matemātiķa [[Ļevs Šņireļmans|Ļeva Šņireļmans]] (''Лев Ге́нрихович Шнирельма́н'', 1905—1938) dzimtā pilsēta. Pilsētā uzaudzis psihologs [[Ļevs Vigodskis]] (''Лев Семёнович Вы́готский'', 1896—1934). No 1905. līdz 1914. gadam vietējā ģimnāzijā mācījās aviokonstruktors [[Pāvels Suhojs]] (''Павел Осипович Сухой'', 1895—1975). Pilsētas skolā mācījies politiķis [[Andrejs Gromiko]] (''Андре́й Андре́евич Громы́ко'', 1909—1989). [[Oktobra revolūcija]]s laikā pilsētā sacelšanos vadīja politiķis [[Lazars Kaganovičs]] (''Ла́зарь Моисе́евич Кагано́вич'', 1893—1991). == Sports == * [[FK Homel]]; * [[FK Lâkamatyŭ Homel]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Baltkrievija-aizmetnis}} {{Baltkrievijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baltkrievijas pilsētas]] [[Kategorija:Gomeļas apgabals]] 7kvdg8zhzlo9xgmh6nbhztfe9fyt7cw Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti 10 15425 3670721 3670494 2022-08-15T19:45:58Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā <small>(attēlā)</small>, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu? * ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' <small>(attēlā)</small> esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no "[[Vienotība]]s" saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas "[[Progresīvie]]", taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls? * ... '''[[feromoni]]''' ir [[ķīmiskas vielas]], kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi]]''' noslēdza sarunas starp [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Vāciju]] par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā, ietverot arī vienošanos par etnisko [[vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? hgmcevn13yfyqwbysstkacbpqk0344f 3670812 3670721 2022-08-16T03:05:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā <small>(attēlā)</small>, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu? * ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' <small>(attēlā)</small> esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no "[[Vienotība]]s" saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas "[[Progresīvie]]", taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls? * ... '''[[feromoni]]''' ir [[ķīmiskas vielas]], kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi]]''' noslēdza sarunas starp [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Vāciju]] par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā, ietverot arī vienošanos par etnisko [[vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 6eru8u5cxihdsvuzbv57yuhp8z8mg0c 3670903 3670812 2022-08-16T08:29:47Z ScAvenger 1630 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ typo wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km<sup>2</sup> lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta — taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mietenes]]''' <small>(attēlā [[kailā mietene]])</small> ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē? * ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''"[[Fārgo (filma)|Fārgo]]"''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kruīza prāmis]]''' <small>(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])</small> apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības? * ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā? * ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''"[[Maiņa]]"''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā <small>(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)</small>? * ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no ekskluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pusmiljonu dolāru? * ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas "Radiotehniķis" 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' <small>(attēlā)</small> aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai? * ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju? * ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas? * ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā <small>(attēlā)</small>, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]? * ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu? * ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' <small>(attēlā)</small> esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no "[[Vienotība]]s" saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības "[[Attīstībai/Par!]]" politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas "[[Progresīvie]]", taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]? * ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls? * ... '''[[feromoni]]''' ir [[ķīmiskas vielas]], kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi]]''' noslēdza sarunas starp [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Vāciju]] par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā, ietverot arī vienošanos par etnisko [[vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 9bjmsxqlmfmv570pq0k5f5qo5q1yayf Madrides "Real" (futbols) 0 20882 3670848 3644107 2022-08-16T07:11:35Z Vylks 50297 /* Sasniegumi */ wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|futbola klubu|Madrides "Real"|Madrides "Real"}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #171B80 | bg_color = #FFFFFF | nos = ''Real Madrid'' | logo = [[Attēls:Real Madrid CF.svg|150px]] | pilns = ''Real Madrid Club de Fútbol'' | iesauka = ''Los Blancos'' (baltie) <br/>''Los Merengues'' | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Madride}} | dib = 1902 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 6 | stad = ''[[Santiago Bernabéu]]'' | ietilp = 81 044 | prez = {{flaga|Spānija}} [[Florentino Peress]] | tren = {{flaga|Itālija}} [[Karlo Ančeloti]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] | sez = [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021.—2022.]] | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _realmadrid2021h | pattern_b1 = _realmadrid2021h | pattern_ra1 = _realmadrid2021h | pattern_sh1 = _realmadrid2021h | pattern_so1 = _realmadrid2021h | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _realmadrid2021a | pattern_b2 = _realmadrid2021a | pattern_ra2 = _realmadrid2021a | pattern_sh2 = _realmadrid2021A | pattern_so2 = _realmadrid2021A | leftarm2 = FF8789 | body2 = FF8789 | rightarm2 = FF8789 | shorts2 = FF8789 | socks2 = FF8789 | pattern_la3 = _realmadridcf2021t | pattern_b3 = _realmadridcf2021t | pattern_ra3 = _realmadridcf2021t | pattern_sh3 = _realmadridcf2021t | pattern_so3 = _realmadridcf2021t | leftarm3 = 0F0F0F | body3 = 0F0F0F | rightarm3 = 0F0F0F | shorts3 = 0F0F0F | socks3 = 0F0F0F }} '''''Real Madrid Club de Fútbol''''' ({{val|lv|Karaliskais Madrides futbola klubs}}) ir profesionāls [[Spānija|spāņu]] [[futbols|futbola]] klubs, kurš pārstāv [[Madride]]s pilsētu. Klubs dibināts [[1902]]. gadā, mājas spēles aizvada ''[[Santiago Bernabéu]]'' stadionā, kurā ir 81 044 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realmadrid.com/en/santiago-bernabeu-stadium|title=Santiago Bernabéu Stadium|accessdate={{dat|2015|10|29}}|publisher=Real Madrid CF}}</ref> ''Real Madrid'' futbola komanda ir 35 reizes uzvarējusi Spānijas čempionātā un 19 reizes ieguvusi [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.realmadrid.com/en/about-real-madrid/honours/football|title=Football honours|accessdate={{dat|2015|10|29}}|publisher=Real Madrid CF}}</ref> Ar 14 izcīnītiem tituliem ''Real'' ir panākumiem bagātākais klubs [[UEFA Čempionu līga]]s vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html|title=European Cup roll of honour|accessdate={{dat|2015|10|29}}|publisher=UEFA.com}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]''' ** Čempioni (35): 1931–32, 1932–33, 1953–54, 1954–55, 1956–57, 1957–58, 1960–61, 1961–62, 1962–63, 1963–64, 1964–65, 1966–67, 1967–68, 1968–69, 1971–72, 1974–75, 1975–76, 1977–78, 1978–79, 1979–80, 1985–86, 1986–87, 1987–88, 1988–89, 1989–90, 1994–95, 1996–97, 2000–01, 2002–03, 2006–07, 2007–08, 2011–12, [[2016.—2017. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2016–17]], [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019–20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021–22]] ** Vicečempioni (24): 1929, 1933–34, 1934–35, 1935–36, 1941–42, 1944–45, 1958–59, 1959–60, 1965–66, 1980–81, 1982–83, 1983–84, 1991–92, 1992–93, 1998–99, 2004–05, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2012–13, [[2014.—2015. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2014–15]], [[2015.—2016. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2015–16]], [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]] * '''[[Spānijas Karaļa kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (19): 1905, 1906, 1907, 1908, 1917, 1934, 1936, 1946, 1947, 1961–62, 1969–70, 1973–74, 1974–75, 1979–80, 1981–82, 1988–89, 1992–93, 2010–11, 2013–14 ** Finālisti (20): 1903, 1916, 1918, 1924, 1929, 1930, 1933, 1940, 1943, 1958, 1959–60, 1960–61, 1967–68, 1978–79, 1982–83, 1989–90, 1991–92, 2001–02, 2003–04, 2012–13 * '''Spānijas Superkauss''' ** Kausa ieguvēji (12): 1988, 1989, 1990, 1993, 1997, 2001, 2003, 2008, 2012, 2017, 2019–20, 2021—22<ref>https://skaties.lv/sports/futbols/madrides-real-sauda-arabija-izcina-spanijas-superkausu/</ref> ** Finālisti (5): 1982, 1995, 2007, 2011, 2014 * '''Evas Duartes kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1947 * '''[[Spānijas Līgas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1984–85 ** Finālisti (1):1982–83 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (14): [[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955–56]], [[1956.—1957. gada Eiropas kausa sezona|1956–57]], [[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona|1957–58]], [[1958.—1959. gada Eiropas kausa sezona|1958–59]], [[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona|1959–60]], [[1965.—1966. gada Eiropas kausa sezona|1965–66]], [[1997.—1998. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1997–98]], [[1999.—2000. gada UEFA Čempionu līgas sezona|1999–2000]], [[2001.—2002. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2001–02]], [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013–14]], [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2017–18]], [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021–22]] ** Finālisti (3): [[1961.—1962. gada Eiropas kausa sezona|1961–62]], [[1963.—1964. gada Eiropas kausa sezona|1963–64]], [[1980.—1981. gada Eiropas kausa sezona|1980–81]] * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Finālisti (2): 1970–71, 1982–83 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1984–85, 1985–86 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (5): 2002, 2014, 2016, 2017, 2022 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1960, 1998, 2002 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (4): 2014, 2016, 2017, 2018 == Komandas sastāvs == :''Atjaunināts {{dat|2022|3|23||bez}}''. {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|pos=GK|nat=BEL|name=[[Tibo Kurtuā]]}} {{Fs player|no= 2|pos=DF|nat=ESP|name=[[Dani Karvahals]]}} {{Fs player|no= 3|pos=DF|nat=BRA|name=[[Eders Militau]]}} {{Fs player|no= 4|pos=DF|nat=AUT|name=[[Dāvids Alaba]]}} {{Fs player|no= 5|pos=DF|nat=ESP|name=[[Hesuss Valjeho]]}} {{Fs player|no= 6|pos=DF|nat=ESP|name=[[Načo Fernandess]]}} {{Fs player|no= 7|pos=FW|nat=BEL|name=[[Edens Azārs]]}} {{Fs player|no= 8|pos=MF|nat=GER|name=[[Tonijs Kross]]}} {{Fs player|no= 9|pos=FW|nat=FRA|name=[[Karīms Benzemā]]|other=[[Kapteinis (futbols)|viceapteinis]]}} {{Fs player|no=10|pos=MF|nat=CRO|name=[[Luka Modričs]]}} {{Fs player|no=11|pos=FW|nat=ESP|name=[[Marko Asensio]]}} {{Fs player|no=12|pos=DF|nat=BRA|name=[[Marselu]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=13|pos=GK|nat=UKR|name=[[Andrijs Luņins]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=14|pos=MF|nat=BRA|name=[[Kazemiru]]}} {{Fs player|no=15|pos=MF|nat=URU|name=[[Federiko Valverde]]}} {{Fs player|no=16|nat=SER|pos=FW|name=[[Luka Jovičs]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=ESP|name=[[Lukass Vaskess]]}} {{Fs player|no=18|nat=WAL|pos=FW|name=[[Gerets Beils]]}} {{Fs player|no=19|pos=MF|nat=ESP|name=[[Dani Sevaljoss]]}} {{Fs player|no=20|pos=FW|nat=BRA|name=[[Vinisiuss Žuniors]]}} {{Fs player|no=21|pos=FW|nat=BRA|name=[[Rodrigu]]}} {{Fs player|no=22|pos=MF|nat=ESP|name=[[Isko]]}} {{Fs player|no=23|pos=DF|nat=FRA|name=[[Ferlāns Mendī]]}} {{Fs player|no=24|pos=FW|nat=DOM|name=[[Marjano Diass Mehija|Mariano]]}} {{Fs player|no=25|pos=MF|nat=FRA|name=[[Eduardo Kamavinga]]}} {{Fs end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20200422103327/https://www.realmadrid.com/ Oficiālā mājaslapa] {{es ikona}}, {{en ikona}}, {{fr ikona}}, {{pt ikona}}, {{zh ikona}}, {{ja icon}} {{La Liga}} {{autoritatīvā vadība}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Madrides "Real"}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Madrides "Real"]] p1b1biba3uf5o8ic4pbm2qn0dvcsqor Eglaines pagasts 0 21159 3670601 3554673 2022-08-15T12:37:39Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Eglaine]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Eglaines pagasts | karte = Eglaines pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Augšdaugavas novads | centrs = Eglaine | platība = 79,2 | iedzīvotāji = 1023<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1023 / 79.2 round 1}} | izveidots = 1889 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.eglaine.lv }} '''Eglaines pagasts''' ir viena no [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] administratīvajām teritorijām, [[Lietuva]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Subate]]s pilsētu, [[Prodes pagasts|Prodes]], [[Bebrenes pagasts|Bebrenes]], [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes]] un [[Šēderes pagasts|Šēderes]] pagastiem, kā arī Lietuvas [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Roķišķu rajons|Roķišķu rajona]] [[Obeļu seniūnija|Obeļu seniūniju]] un [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Zarasu rajons|Zarasu rajona]] [[Suvieku seniūnija|Suvieku seniūniju]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Biķernieku upīte]], [[Eglaine (upe)|Eglaine]], [[Lašupīte (Eglaines pieteka)|Lašupīte]], [[Lustbergas upīte]], [[Ugra (Kreunas pieteka)|Ugra]]. ==== Ezeri ==== [[Baltezers (Eglaines pagasts)|Baltezers]], [[Kazimirvāles ezers]], [[Lustbergas ezers]], [[Pabēržu ezers]], [[Sviļu ezers]]. == Vēsture == Tagadējā pagasta teritorijā 1889. gadā, apvienojot septiņus muižu pagastus (Annasmuižas, Baltmuižas, Hogenbergas, Lustbergas, Šederes un Vecgrīnvaldes), tika izveidots '''Lašu pagasts'''. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s [[Lašu muiža|Lašu muižu]] (''Lassen'') ar Jaunlašu pusmuižu (1366 ha) sadalīja 100 vienībās, [[Šēderes muiža|Šēderes muižu]] (893 ha) 55 vienībās, [[Klopmaņa muiža|Klopmaņa muižu]] (387 ha) 23 vienībās, Vecgrīnvaldes muižu (387 ha) 19 vienībās, Lustkalnes (Lustbergas) muižu (304 ha) 20 vienībās, Jaungrīnvaldes muižu (222 ha) 19 vienībās, Akmeņu (Šteinburgas) muižu (209 ha) 7 vienībās. Jelgaviņu (162 ha) sadalīja 4 vienībās, bet Jelovkas (Eglaines) ciemu (68 ha) 126 apbūves gabalos.<ref>{{LKV|X.|20 096}}</ref> 1935. gadā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] [[Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)|Lašu pagasta]] platība bija 111,84 km² un tajā dzīvoja 3093 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Eglaines, [[lašu ciems|Lašu]] un [[Zaļmežnieku ciems|Zaļmežnieku]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Eglaines ciems''' (vēlāk pagasts) ietilpis [[Ilūkstes rajons|Ilūkstes]] (1949-1962) un [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] (1962-2009) rajonos. 1954. gadā Eglaines ciemam pievienoja likvidēto Zaļmežnieku ciemu, 1959. gadā - [[Prodes ciems|Prodes ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Eglaine» teritoriju. 1961. gadā Eglaines ciema [[kolhozs|kolhoza]] «Lāčplēsis» teritoriju pievienoja [[Pilskalnes ciems (Ilūkstes rajons)|Pilskalnes ciemam]]. 1977. gadā Eglaines ciemam pievienoja daļu [[Subates pilsētas lauku teritorija]]s.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Eglaines pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ilūkstes novads|Ilūkstes novadā]]. 2021. gadā Ilūkstes novadu iekļāva [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]] (pagasta centrs), [[Annmuiža]], [[Baltmuiža (Eglaines pagasts)|Baltmuiža]], [[Laši (Eglaines pagasts)|Laši]], [[Vitkuški]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Stendera muzejs.JPG|<center><small>[[Gothards Frīdrihs Stenders|Stendera]] muzejs Lašos</small></center> Attēls:piemineklis stenderam.JPG|<center><small>Piemiņas akmens [[Gothards Frīdrihs Stenders|Stenderam]]</small></center> Attēls:eglaine.JPG|<center><small>Eglaine</small></center> Attēls:eglaines luteranu baznica.JPG|<center><small>Eglaines luterāņu baznīca</small></center> Attēls:kazimirvales muiza.JPG|<center><small>Kazimirvāles muiža</small></center> Attēls:P70 pie lavides.JPG‎ |<center><small>Ceļš P70 starp Lavidi un Subati</small></center> </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ilukste.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=135&Itemid=448 Ilūkstes novada mājaslapa. Eglaines pagasts] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Augšdaugavas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ilūkstes novads}} {{Daugavpils rajons}} }} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Augšdaugavas novada pagasti]] [[Kategorija:Eglaines pagasts| ]] p74bdgbiioiynybx1ujoggtscrouiix 3670612 3670601 2022-08-15T12:53:47Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Eglaines pagasts | karte = Eglaines pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Augšdaugavas novads | centrs = Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine | platība = 79,2 | iedzīvotāji = 1023<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1023 / 79.2 round 1}} | izveidots = 1889 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.eglaine.lv }} '''Eglaines pagasts''' ir viena no [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] administratīvajām teritorijām, [[Lietuva]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Subate]]s pilsētu, [[Prodes pagasts|Prodes]], [[Bebrenes pagasts|Bebrenes]], [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes]] un [[Šēderes pagasts|Šēderes]] pagastiem, kā arī Lietuvas [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Roķišķu rajons|Roķišķu rajona]] [[Obeļu seniūnija|Obeļu seniūniju]] un [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķa]] [[Zarasu rajons|Zarasu rajona]] [[Suvieku seniūnija|Suvieku seniūniju]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Biķernieku upīte]], [[Eglaine (upe)|Eglaine]], [[Lašupīte (Eglaines pieteka)|Lašupīte]], [[Lustbergas upīte]], [[Ugra (Kreunas pieteka)|Ugra]]. ==== Ezeri ==== [[Baltezers (Eglaines pagasts)|Baltezers]], [[Kazimirvāles ezers]], [[Lustbergas ezers]], [[Pabēržu ezers]], [[Sviļu ezers]]. == Vēsture == Tagadējā pagasta teritorijā 1889. gadā, apvienojot septiņus muižu pagastus (Annasmuižas, Baltmuižas, Hogenbergas, Lustbergas, Šederes un Vecgrīnvaldes), tika izveidots '''Lašu pagasts'''. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s [[Lašu muiža|Lašu muižu]] (''Lassen'') ar Jaunlašu pusmuižu (1366 ha) sadalīja 100 vienībās, [[Šēderes muiža|Šēderes muižu]] (893 ha) 55 vienībās, [[Klopmaņa muiža|Klopmaņa muižu]] (387 ha) 23 vienībās, Vecgrīnvaldes muižu (387 ha) 19 vienībās, Lustkalnes (Lustbergas) muižu (304 ha) 20 vienībās, Jaungrīnvaldes muižu (222 ha) 19 vienībās, Akmeņu (Šteinburgas) muižu (209 ha) 7 vienībās. Jelgaviņu (162 ha) sadalīja 4 vienībās, bet Jelovkas (Eglaines) ciemu (68 ha) 126 apbūves gabalos.<ref>{{LKV|X.|20 096}}</ref> 1935. gadā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] [[Lašu pagasts (Ilūkstes apriņķis)|Lašu pagasta]] platība bija 111,84 km² un tajā dzīvoja 3093 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Eglaines, [[lašu ciems|Lašu]] un [[Zaļmežnieku ciems|Zaļmežnieku]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Eglaines ciems''' (vēlāk pagasts) ietilpis [[Ilūkstes rajons|Ilūkstes]] (1949-1962) un [[Daugavpils rajons|Daugavpils]] (1962-2009) rajonos. 1954. gadā Eglaines ciemam pievienoja likvidēto Zaļmežnieku ciemu, 1959. gadā - [[Prodes ciems|Prodes ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Eglaine» teritoriju. 1961. gadā Eglaines ciema [[kolhozs|kolhoza]] «Lāčplēsis» teritoriju pievienoja [[Pilskalnes ciems (Ilūkstes rajons)|Pilskalnes ciemam]]. 1977. gadā Eglaines ciemam pievienoja daļu [[Subates pilsētas lauku teritorija]]s.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Eglaines pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Ilūkstes novads|Ilūkstes novadā]]. 2021. gadā Ilūkstes novadu iekļāva [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]] (pagasta centrs), [[Annmuiža]], [[Baltmuiža (Eglaines pagasts)|Baltmuiža]], [[Laši (Eglaines pagasts)|Laši]], [[Vitkuški]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="3"> Attēls:Stendera muzejs.JPG|<center><small>[[Gothards Frīdrihs Stenders|Stendera]] muzejs Lašos</small></center> Attēls:piemineklis stenderam.JPG|<center><small>Piemiņas akmens [[Gothards Frīdrihs Stenders|Stenderam]]</small></center> Attēls:eglaine.JPG|<center><small>Eglaine</small></center> Attēls:eglaines luteranu baznica.JPG|<center><small>Eglaines luterāņu baznīca</small></center> Attēls:kazimirvales muiza.JPG|<center><small>Kazimirvāles muiža</small></center> Attēls:P70 pie lavides.JPG‎ |<center><small>Ceļš P70 starp Lavidi un Subati</small></center> </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ilukste.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=135&Itemid=448 Ilūkstes novada mājaslapa. Eglaines pagasts] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Augšdaugavas novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ilūkstes novads}} {{Daugavpils rajons}} }} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Augšdaugavas novada pagasti]] [[Kategorija:Eglaines pagasts| ]] jsug48gslwgmg5f12xemiia5ux0cfeh Hendriks Averkamps 0 21576 3670662 3460453 2022-08-15T16:21:46Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Hendriks Averkamps | image = Hendrick Avercamp.jpg | imagesize = 200px | caption = | birthname = | birthdate = [[1585]]. gadā | location = [[Amsterdama]], {{NED}} | deathdate = {{dat|1634|05|15|}} | deathplace = [[Kampena]], {{NED}} | nationality = | field = [[glezniecība]] | training = | movement = [[baroks]] | famous works = | patrons = | awards = }} '''Hendriks Averkamps''' (''Hendrick Avercamp'', dzimis [[1585]]. gadā, miris {{dat|1634|05|15}}) bija [[baroks|baroka]] laikmeta holandiešu gleznotājs, kuram bija liela nozīme ainavu glezniecības attīstībā. Nereti viņš gleznoja daudzfigūru ziemas ainavas. Averkamps prasmīgi izmantoja perspektīvu un krāsas; viņa gleznās liela nozīme piešķirta detaļām. Averkamps piedzima Amsterdamā un tika kristīts {{dat|1585|01|27}}. Tā kā viņš bija kurlmēms, viņu mēdza dēvēt par "mēmo no Kampenas". Glezniecību Averkamps apguva Amsterdamā; īpaši viņš ietekmējās no [[Pīters Brēgels Vecākais|Pītera Brēgela Vecākā]] darbiem. Aptuveni [[1610]]. gadā Averkamps pārcēlās uz Kampenu. Kampenā mākslinieks arī nomira un tika apglabāts Svētā Nikolasa baznīcā. Averkamps bija viens no sava laika nozīmīgākajiem gleznotājiem; izcila viņa darbu kolekcija atrodas [[Vindzoras pils|Vindzoras pilī]]. <gallery> Attēls:A Scene on the Ice near a Town.jpg|"Ainiņa uz ledus netālu no pilsētas" (ap 1615) Attēls:Hendrick Avercamp, Kolfspelers op het ijs, Circa 1625.jpg|Golfa spēlētāji uz ledus (1625) Attēls:Hendrick Avercamp - A winter landscape with figures on the ice.jpg|Ziemas ainava </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Averkamps, Hendriks}} [[Kategorija:1585. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1634. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nīderlandes gleznotāji]] [[Kategorija:Baroka gleznotāji]] [[Kategorija:Ziemeļholandē dzimušie]] 2yyil0a555div20lp5tvqvvm0pypgj4 Čikāgas "Blackhawks" 0 23027 3670932 3651209 2022-08-16T10:27:21Z ZANDMANIS 91184 /* Vārtsargi */ wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #C60C30 | team = Chicago Blackhawks | logo = ChicagoBlackhawksLogo.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā divīzija]] | founded = 1926 | dissolved = | operated = | arena = ''[[United Center]]'' | ietilpība = 19 717 | colors = Sarkana, melna, balta | owner = {{flaga|ASV}} [[Rokijs Vircs]] | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Kails Deividsons]] (pagaidu) | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Dereks Kings]] (pagaidu) | coach2 = | captain = {{flaga|Kanāda}} [[Džonatans Teivzs]] | media = | affiliates = [[Rokfordas "IceHogs"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Tolīdo "Walleye"]] ([[ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = Čikāgas "Black Hawks" | dates1 = 1926–1986 | name2 = Čikāgas "Blackhawks" | dates2 = 1986– <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 6 }} '''Čikāgas "Blackhawks"''' ({{val|en|Chicago Blackhawks}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālajā divīzijā]]. Tas tika dibināts 1926. gadā kā '''Čikāgas "Black Hawks"''' un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Blackhawks" ir sešas reizes uzvarējis NHL, četras reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 14 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[United Center]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 6 ** 1933–34, 1937–38, 1960–61, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], 2012-13, 2014-15 * '''Konferences čempioni''': 4 ** 1991–92, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], 2012-13, 2014-15 * '''Divīzijas čempioni''': 16 ** 1969–70, 1970–71, 1971–72, 1972–73, 1975–76, 1977–78, 1978–79, 1979–80, 1982–83, 1985–86, 1989–90, 1990–91, 1992–93, [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009–10]], 2012-13, 2016-17 == Spēlētāji == Komandā savulaik spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Stens Mikita]], [[Fils Espozito]], [[Bobijs Halls]], [[Deniss Savārs]], [[Braiens Smoļinskis]], [[Glenns Hols]], [[Tuomo Rūtu]] un [[Tonijs Espozito]], kā arī vārtsargs [[Dominiks Hašeks]]. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 12. janvārī.'' ==== Vārtsargi ==== * 30 {{flaga|Kanāda}} [[Malkolms Sabens]] *32 {{Flaga|Somija}} [[Kevins Lankinens]] * {{flaga|Čehija}} [[Petrs Mrāzeks]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}2 {{flaga|Kanāda}} [[Dankans Kīts]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * {{0}}5 {{flaga|ASV}} [[Konors Mērfijs]] * {{0}}7 {{flaga|Kanāda}} [[Brents Sībruks]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 16 {{Flaga|Krievija}} [[Ņikita Zadorovs]] * 27 {{Flaga|Zviedrija}} [[Ādams Bokvists]] * 44 {{Flaga|Kanāda}} [[Kelvins de Hāns]] *46 {{Flaga|Zviedrija}} [[Lukass Karlsons]] *48 {{flaga|Kanāda}} [[Vjats Kalinuks]] *51 {{flaga|Kanāda}} [[Ians Mičels]] * 55 {{flaga|ASV}} [[Niks Sīlers]] *74 {{flaga|Kanāda}} [[Nikolā Bodēns]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}8 {{Flaga|Čehija}} [[Dominiks Kubalīks]] * 13 {{Flaga|Zviedrija}} [[Matiass Jonmarks]] * 15 {{flaga|Kanāda}} [[Zeks Smits]] * 17 {{flaga|Kanāda}} [[Dilans Stroms]] * 19 {{flaga|Kanāda}} [[Džonatans Tēvzs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 22 {{Flaga|ASV}} [[Raiens Kārpenters]] *23 {{Flaga|Šveice}} [[Filips Kuraševs]] * 34 {{Flaga|Zviedrija}} [[Kārls Sēderberjs]] *36 {{flaga|Kanāda}} [[Metjū Haimors]] *38 {{flaga|Kanāda}} [[Brendons Hagels]] *52 {{flaga|Kanāda}} [[Rīss Džonsons]] * 64 {{flaga|Čehija}} [[Dāvids Kempfs]] * 65 {{flaga|Kanāda}} [[Endrū Šovs]] * 71 {{Flaga|Zviedrija}} [[Lukass Valmarks]] * 73 {{Flaga|Kanāda}} [[Brendons Piri]] * 77 {{flaga|Kanāda}} [[Kirbijs Dehs]] * 88 {{Flaga|ASV}} [[Patriks Keins]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 92 {{flaga|Zviedrija}} [[Aleksandrs Nīlanders]] * {{flaga|Kanāda}} [[Andreass Atanasiu]] == Komandas spēlētāju rekordi sezonā == * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bobijs Halls]], 58 (1968.-69.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Deniss Savārs]], 87 (1981.-82. & 1987.-88.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Deniss Savārs]], 131 (1987.-88.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Maiks Peluso]], 408 (1991.-92.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, no aizsargiem: [[Dāgs Vilsons]], 85 (1981.-82.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, no debitantiem: [[Stīvs Lārmers]], 90 (1982.-83.) * Visvairāk trāpīto soda sitienu sezonā: [[Tonijs Espozito]], 15 (1969.-70.) == Komandas iepriekšējie logo == <center><gallery> Attēls:Chicagoblackhawkslogo30s.gif|Kluba logo no 1926. līdz 1935. gadam Attēls:Chicagoblackhawkslogo40s.gif|Kluba logo no 1938. līdz 1955. gadam </gallery></center> == Ārējās saites == {{Commonscat|Chicago Blackhawks|Čikāgas "Blackhawks"}} * [http://blackhawks.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CHI/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čikāgas "Blackhawks"| ]] axb6epj6vjc5z125juejvl1pdorumb6 Gliemezis 0 29232 3670987 3141884 2022-08-16T11:27:29Z 61.8.189.34 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Snail.jpg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Mollusca | tips_lv =Gliemji | klase =Gastropoda | klase_lv =Gliemeži | kategorijas =nē }} Par '''gliemezi''' parasti tiek saukts ikviens uz [[sauszeme]]s vai [[ūdens|ūdenī]] dzīvojošs [[gliemeži|vēderkāju klases]] (''Gastropoda'') [[gliemji|gliemis]] ar spirālveida čaulu, kas ir pietiekami liela, lai tās saimnieks spētu tajā pilnībā paslēpties. Ja čaula ir rudimentāra vai tās nav pilnībā, to sauc par [[kailgliemezis|kailgliemezi]]. Tā kā lielākā daļa vēderkāju klases sugu ir gliemeži ar čaulu, tad ļoti bieži visas [[suga]]s, kas ietilpst šajā [[Klase (bioloģija)|klasē]], tiek sauktas par gliemežiem, uz ko norāda arī otrs vēderkāju klases nosaukums [[latviešu valoda|latviešu valodā]] — [[gliemeži|gliemežu klase]]. Gliemezis ir sastopams visā pasaulē ļoti dažādās vidēs un [[bioma|biomās]]. Vislielākā dažādība vērojama [[tropi|tropos]] un subtropos. Tas mājo uz sauszemes, [[tuksnesis|tuksnešus]] ieskaitot, dažādos saldūdens baseinos un jūrā, [[dziļjūras zona|dziļjūras zonu]] ({{val|en|Abyssal}}) ieskaitot. Atkarībā no tā, kur gliemezis dzīvo, tiek izdalīti 3 veida gliemeži: [[sauszemes gliemezis]], [[saldūdens gliemezis]] un [[jūras gliemezis]]. Lai arī [[cilvēki]] vislabāk pazīst sauszemes gliemežus, ūdens gliemežu sugu dažādība ir daudz lielāka. Turklāt vislielākā sugu dažādība piemīt jūras gliemežiem. == Īpašības == [[Attēls:Syrinx aruanus shell.jpg|thumb|left|160px|[[Austrālijas trompete]]s (''Syrinx aruanus'') čaula]] Gliemeži, kas elpo ar [[plaušas|plaušām]], pieder pie [[plaušgliemeži|plaušgliemežu grupas]] (''Pulmonata''), bet tie, kas elpo ar [[žaunas|žaunām]], veido [[polifilētisks|polifilētisku]] grupu. Tas nozīmē, ka to sugas pieder dažādām taksonomiskām grupām, kas savstarpēji var nebūt tuvu radniecīgas. Kopumā abu veidu gliemeži ir sastopami visā pasaulē, turklāt dažas plaušgliemežu sugas mājo [[saldūdens|saldūdenī]] vai pat [[jūra|jūrā]], bet dažas sugas ar žaunām mājo uz sauszemes. Lielākajai daļai gliemežu uz to lentveida [[mēle]]s ir tūkstošiem zobiem līdzīgu mikroskopisku struktūru. Šādu rīvei līdzīgu mēli sauc par [[radula|radulu]]. Tās darbību arī var salīdzināt ar rīvi, jo barība tiek saberzta smalkās daļiņās. Lielākā daļa gliemežu ir augēdāji, bet dažas sauszemes sugas un daudzas jūras sugas ir [[visēdājs|visēdājas]] vai [[gaļēdājs|gaļēdājas]]. Lielākie sauszemes gliemeži ir [[Āfrikas gigantiskie gliemeži|Āfrikas gigantisko gliemežu]] ģints (''Achatina'') sugu gliemeži. Tie sasniedz 38 [[centimetrs|cm]] garumu un sver apmēram 1 [[kilograms|kg]].<ref>^ Fredericks, Anthony D. (2010-03-31). How Long Things Live. Stackpole Books. p. 73. {{ISBN|9780811736220}}. Retrieved 19 June 2012.</ref> Bet vislielākais gliemezis dzīvo jūrā — [[Austrālijas trompete]] (''Syrinx aruanus''). Tā čaula sasniedz 91 cm garumu un kopējais svars dzīvam gliemezim ir 18 kg.<ref>[http://www.teacherplus.org/nature-watch/nature-by-the-ocean-2 Nature by the ocean]</ref> == Saimnieciskais pielietojums un kaitējums == [[Attēls:Escargot de Bourgogne 02.jpg|thumb|240px|Panna ar vīngliemežiem sagatavota cepšanai]] Vairāku gliemežu sugu [[gaļa]] tiek izmantota pārtikā, līdz ar to šos gliemežus audzē speciālās audzētavās. Pārtikā izmanto sugas no visu veidu gliemežiem — gan sauszemes gliemešus, gan saldūdens un jūras gliemežus. Viens no pazīstamālajiem ir [[parka vīngliemezis]], kuru pārtikā izmanto arī [[Latvija|Latvijā]].<ref>[http://www.horeca.lv/raksti/eksotiska-delikatese-vingliemezis Eksotiskā delikatese]</ref> Lai arī gliemežu gaļa lielākajai daļai cilvēku skaitās delikatese, ir [[tauta]]s, kurām gliemežu gaļa ir viens no lētākajiem un vieglāk pieejamiem pārtikas produktiem, kas bagāts ar [[olbaltumvielas|olbaltumvielām]]. Daudzās valstīs tukšās gliemežu čaulas tiek apstrādātas un pārdotas kā suvenīri. Neapšaubāmi daudzas sugas lauksaimnieki uzskata par kaitēkļiem [[lauksaimniecība]]i. Ir sugas, kas bojā labības sējumus, jo barojas ar [[graudaugs|graudauga]] saknēm. Ir sugas, kas lielos daudzumos noēd dažādu augu [[lapas]] un [[augļi|augļus]].<ref>[http://www.ipm.ucdavis.edu/PMG/PESTNOTES/pn7427.html Pests in Gardens and Landscapes]</ref> == Kultūrā == Tā kā gliemezis ir lēns, tas daudzām tautām simbolizē slinkumu un laiskumu. [[Kristietība|Kristietībā]] to izmanto kā viena no [[nāves grēki|nāves grēku]] — slinkuma simboliem.<ref>de Vries, Ad (1976). Dictionary of Symbols and Imagery. Amsterdam: North-Holland Publishing Company. p. 430. {{ISBN|0-7204-8021-3}}.</ref> Psalmā 58:8 gliemeža gļotas tiek izmantotas kā metaforisks sods. Dažās tautās gliemezis ir dievišķs. Piemēram, [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] dzejnieks [[Hēsiods]] raksta, ka gliemezis norāda pareizo laiku, kad jāsāk novākt labība, sākot rāpot pa labības stiebru uz augšu. [[acteki|Acteku]] kultūrā mēness dievs [[Tekistekatls]] uz muguras nesa gliemeža māju, tādējādi simbolizējot atdzimšanu — gliemeža spēja ielīst mājiņā un atkal izlīst ir analoģiska [[mēness]] izmaiņām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Snails|Gliemezis}} * [http://www.snail-world.com/ Information and Facts about Snails] * [http://gliemji.daba.lv/LV/viingliemezhi.shtml Par vīngliemežiem] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gliemeži]] btinxvac3mifgk9sfgaf2dh2bq9ivzu 1922. gads 0 29325 3670738 3659797 2022-08-15T20:41:25Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1922. gadu|1922 (nozīmju atdalīšana)|1922}} {{Gads|1922}} {{Gada citi notikumi|1922}} {{Gads citos kalendāros|1922}} '''1922'''. ({{Rom sk gadam|1922}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[23. janvāris]] — [[Toronto]] [[Kanāda|Kanādā]] pirmo reizi tiek izmantota [[insulīns|insulīna]] pote, lai palīdzētu [[diabēts|diabēta]] slimniekam. === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Džeimss Džoiss]] publicēja stāstu "Uliss". * [[28. februāris]]: ** [[Lielbritānija]] atzina [[Ēģipte]]s neatkarību. ** [[Gruzijas PSR]] valdība oficiāli pieņem [[Gruzijas PSR ģerbonis]]. === Marts === === Aprīlis === * [[16. aprīlis]] — starp [[Veimāras Republika|Veimāras republiku]] un [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]] noslēgts [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgums]]. === Jūnijs === * [[28. jūnijs]] — [[Īrija|Īrijā]] sākas [[Īrijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]]. === Jūlijs === === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Lietuva|Lietuvas Republikas]] [[Dibināšanas Seims]] pieņem Lietuvas Valsts Konstitūciju. * [[4. augusts]] — notika telefona aparāta izgudrotāju [[Aleksandrs Greiems Bells|Aleksandra Greiema Bella]] bēres. Brīdī, kad viņu guldīja zemē, uz vienu minūti izslēdza visus ASV un Kanādas telefona aparātus. Tie klusēja par godu izcilajam izgudrotājam.<ref>[http://anton.world.lv/sakarup/main.php3?sub=view&RID=678 Svarīgāko notikumu hronoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20030527064001/http://anton.world.lv/sakarup/main.php3?sub=view&RID=678 |date={{dat|2003|05|27||bez}} }}, anton.world.lv</ref> === Septembris === * [[18. septembris]] — [[Ungārija]] pievienojas [[Nāciju Līga]]i. * [[27. septembris]] — [[Viļņa|Viļņā]] izveidota [[Lietuvas Banka]]. === Oktobris === * [[10. oktobris|10.]]-[[11. oktobris]] — [[Lietuva|Lietuvā]] notiek 1. [[Lietuvas Republikas Seims|Seima]] vēlēšanas. * [[11. oktobris]] — tika parakstīts [[Mudanjas pamiers]] un tika izbeigts [[Turcijas neatkarības karš]]. * [[18. oktobris]] — Dibināts [[BBC]]. * [[23. oktobris]] — par [[Lielbritānija]]s premjerministru kļuva [[Bonars Lo]]. * [[28. oktobris]] — [[Sarkanā armija]] okupē [[Vladivostoka|Vladivostoku]]. * [[28. oktobris]] — [[Benito Musolīni]] kļūst par [[Itālija]]s premjerministru. === Novembris === * [[1. novembris]] — [[Osmaņu impērija]] beidza pastāvēt, un pēdējais [[sultāns]] [[Mehmeds VI|Mehmeds VI Vahdettins]] atteicās no troņa. * [[17. novembris]] — pēdējais Osmaņu [[sultāns]] [[Mehmeds VI]] pamet [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]. * [[19. novembris]] — [[Turcija]]s Lielā Nacionālā asambleja par [[Osmaņu kalifāts|kalifu]] ievēl kroņprinci [[Abdulmedžids II|Abdulmedžidu II]]. * [[26. novembris]] — arheologs [[Hovards Kārters]] atvēra [[Tutanhamons|Tutanhamona]] kapeņu durvis [[Tēbas (Ēģipte)|Tēbās]]. === Decembris === * [[26. decembris]] — par [[Albānija]]s premjerministru kļuva [[Zogu I]]. * [[30. decembris]] — tiek dibināta [[Padomju Savienība]]. == Dzimuši == * [[19. janvāris]] — [[Migels Munjoss]] (''Miguel Muñoz''), spāņu futbolists un treneris (miris 1990. gadā) * [[10. februāris]] — [[Ārpāds Gencs]] (''Göncz Árpád''), Ungārijas prezidents (miris 2015. gadā) * [[28. februāris]] — [[Jurijs Lotmans]] (''Juri Lotman''), igauņu semiotiķis (miris 1993. gadā) * [[12. marts]] — [[Džeks Keruaks]] (''Jack Kerouac''), ASV rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks (miris 1969. gadā) * [[19. aprīlis]] — [[Erihs Hartmanis]] (''Erich Hartmann''), vācu kara pilots (miris 1991. gadā) * [[16. maijs]] — [[Kingslijs Emiss]] (''Kingsley Amis''), angļu rakstnieks, dzejnieks, kritiķis un pasniedzējs (miris 1995. gadā) * [[27. maijs]] — [[Kristofers Lī]] (''Christopher Lee''), angļu aktieris un dziedātājs (miris 2015. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Džūdija Gārlenda]] (''Judy Garland''), ASV aktrise (mirusi 1969. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Pjērs Kardēns]] (''Pierre Cardin''), franču modes mākslinieks (miris 2020. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Leons Ledermans]] (''Leon M. Lederman''), ASV fiziķis (miris 2018. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Tomass Kūns]] (''Thomas Kuhn''), amerikāņu filozofs (miris 1996. gadā) * [[26. jūlijs]]: ** [[Bleiks Edvardss]] (''Blake Edwards''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris (miris 2010. gadā) ** [[Džeisons Robardss]] (''Jason Robards''), amerikāņu aktieris (miris 2000. gadā) * [[2. septembris]] — [[Artūrs Eškins]] (''Arthur Ashkin''), ASV fiziķis (miris 2020. gadā) * [[1. oktobris]] — [[Jans Džeņnins]] (''Chen Ning Yang''), ķīniešu/ASV fiziķis * [[8. oktobris]]: ** [[Kristiāns Barnards]] (''Christiaan Neethling Barnard''), Dienvidāfrikas kardioķirurgs (miris 2001. gadā) ** [[Nilss Līdholms]] (''Nils Liedholm''), zviedru futbolists un treneris (miris 2007. gadā) * [[31. oktobris]] — [[Norodoms Seihanūks]] (''Norodom Sihanouk''), Kambodžas karalis (miris 2012. gadā) * [[11. novembris]]: ** [[Kurts Vonnegūts]] (''Kurt Vonnegut''), ASV rakstnieks (miris 2007. gadā) ** [[Džordžs Bleiks]] (''George Blake''), angļu spiegs un PSRS dubultaģents (miris 2020. gadā) * [[14. novembris]] — [[Butross Butross-Gali]] (''Boutros Boutros-Ghali''), Ēģiptes diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (miris 2016. gadā) * [[16. novembris]] — [[Žuze Saramagu]] (''José Saramago''), portugāļu rakstnieks (miris 2010. gadā) * [[17. novembris]]: ** [[Stenlijs Koens]] (''Stanley Cohen''), ASV bioķīmiķis, mediķis (miris 2020. gadā) ** [[Betija Vaita]] (''Betty White''), amerikāņu aktrise un komiķe (mirusi 2021. gadā) * [[14. decembris]] — [[Nikolajs Basovs]] (''Николай Басов''), krievu fiziķis (miris 2001. gadā) * [[28. decembris]] — [[Stens Lī]] (''Stan Lee''), ASV komiksu rakstnieks un uzņēmējs (miris 2018. gadā) == Miruši == * [[5. janvāris]] — [[Ernests Šekltons]] (''Ernest Henry Shackleton''), britu jūrnieks, polārpētnieks (dzimis 1874. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Benedikts XV]] (''Benedictus PP. XV''), Romas pāvests (dzimis 1854. gadā) * [[1. aprīlis]] — [[Kārlis I Hābsburgs|Kārlis I]] (''Karl I.''), pēdējais Austrijas imperators (dzimis 1887. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Erihs fon Falkenhains]] (''Erich von Falkenhayn''), vācu ģenerālis (dzimis 1861. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Pols Dešanels]] (''Paul Deschanel''), Francijas prezidents (dzimis 1855. gadā) * [[2. augusts]] — [[Aleksandrs Greiems Bells|Aleksandrs Bells]] (''Alexander Graham Bell''), skotu izcelsmes ASV fiziologs un izgudrotājs (dzimis 1847. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Veļimirs Hļebņikovs]] (''Велимир Хлебников''), krievu dzejnieks (dzimis 1885. gadā) * [[24. jūlijs]] — [[Sentdžordžs Ešs]] (''Saint-George Ashe''), britu airētājs un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1871. gadā) * [[29. augusts]] — [[Žoržs Sorels]] (''Georges Sorel''), franču filozofs (dzimis 1847. gadā) * [[3. septembris]] — [[Renē Tartara]] (''René Tartara'') — franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1881. gadā) * [[8. novembris]] — [[Volters Makrīrijs]] (''Walter McCreery''), amerikāņu polo spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1871. gadā) * [[18. novembris]] — [[Marsels Prusts]] (''Marcel Proust''), franču rakstnieks (dzimis 1871. gadā) * [[16. decembris]]: ** [[Eliezers Ben-Jehuda]] (אליעזר בן־יהודה), ebreju leksikogrāfs (dzimis 1858. gadā) ** [[Gabriels Narutovičs]] (''Gabriel Narutowicz''), Polijas prezidents (dzimis 1865. gadā) {{pg7}} == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1922. gads| ]] 5x15s8dg8dkefpk81fzemmdhtifk682 Rīgas Pasažieru stacija 0 29629 3670616 3670401 2022-08-15T13:04:35Z Baisulis 11523 izņemts "tika"..... wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rīgas Pasažieru stacija | tips = stacija | attēls = Centrala Stacija 2008.jpg | attēla_apraksts = '''Centrālās stacijas ēka.''' <br /> Skats no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s, <br /> 2008. gada aprīlī | karte = Rīga | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = 1861 | citi_nosaukumi = <!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts2 = V.Cipuļins, V.Kuzņecovs | platformas = 5 | platformu_tips = salas | sliežu_ceļi = 9 (neskaitot strupceļus,<br /> no kuriem 3 paredzēti pasažieru vilcieniem) | adrese = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 47 | latNS = N | longd = 24 | longm = 07 | longs = 17 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (3 km) <br /> [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] (4 km)<br /> [[Jāņavārti]] (4 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Vagonu parks]] (2 km) }} '''Rīgas Pasažieru stacija''' (saukta arī par '''Rīgas Centrālo staciju''', '''Rīgu-Pasažieru''' vai vienkārši '''Rīgu''') ir lielākā pasažieru [[dzelzceļa stacija]] [[Rīga|Rīgā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Visi [[Latvija]]s pasažieru [[vilciens|vilcienu]] platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — [[Saulkrasti|Saulkrastu]], [[Sigulda]]s, [[Salaspils]], [[Jelgava]]s un [[Jūrmala]]s virzienos). == Vēsture == [[Attēls:Rīgas stacija 1861.jpg|left|thumb|250x250px|Rīgas stacija, 1861. gads]] [[Attēls:Rīgas Dinaburgas stacija.jpeg|thumb|left|250px|Rīgas Dinaburgas stacija 1890. gados.]] [[Attēls:Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.]] [[Attēls:Rīgas Pasažieru stacija ap 1930.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija (ap 1930).]] [[Attēls:Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.]] [[Attēls:Vecaa stacija.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija pirms pārbūves 2001. gada vasarā]] [[Attēls:Centrālā stacija Rīgā.JPG|thumb|250px|Rīgas Centrālā stacija 2008. gada februārī]] Rīgas dzelzceļa stacijas būve sākta 1858. gadā (pēc pirmās [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] projekta apstiprināšanas). {{dat|1858|5|8||bez}} pie [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas]] sākās būvniecības uzsākšanai veltīts svinīgs gājiens uz ceremonijas vietu iepretim [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] tiltam. Ceremonija sākās ar garīgu aktu, kam sekoja Baltijas ģenerālgubernatora [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandra Suvorova]] simboliskā zemes rakšana un nogādāšana būvdarbu vietā. Stacijas atrašanās vietu izvēlējās ārpus [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājuma līnijas]], ko tajā laikā sāka nojaukt. Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz [[Daugavpils|Dinaburgu]] un tālāk uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]] un [[Varšava|Varšavu]]. Sākotnēji dzelzceļa stacijas pasažieru ēka bija neliels divstāvu mūra nams, kurā noslēdzās četri sliežu ceļi un [[perons|perona]] jumts pār tiem. 1884. gadā pēc [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta, katrā nama pusē piebūvēti trīsstāvu nami. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā uzcelta kapela — lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un viņa ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā {{dat|1888|10|17||bez}}. 1892. gadā [[Rīga]] I paplašināta pēc tam, kad no šīs stacijas atklāja pasažieru satiksmi [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā]]. Pēc tam, kad 1896. gadā atklāta ātrvilciena ''[[Nord-Express|Nord—Express]]'' satiksme no Parīzes caur Hanoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz pat 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, ko atkabināja Daugavpils stacijā. Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās [[Rīga Preču I|Rīga I preču stacijas]] teritorijā. Līdz 1914. gadam plānu daļēji realizēja un Rīga I kļuva par '''Rīgas Galveno staciju'''. Sliežu ceļus pacēla virs Rīgas centrālajām ielām, un uzbūvēja jauno [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|dzelzceļa tiltu]] pār [[Daugava|Daugavu]]. Pasažieru stacijas pārbūvi nepabeidza, jo sākās [[Pirmais pasaules karš]]. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām izveidoja starptautisku pasažieru vilcienu satiksmi no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz [[Kauņa|Kauņu]], ko 26. februārī cauri [[Kaļiņingrada|Kēnigsbergai]] pagarināja līdz [[Berlīne]]i. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena ''[[Nord-Express]]'' satiksmi posmā [[Tallina]] — Rīga — Kauņa — [[Varšava]] — [[Berlīne]]. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei. 1925. gada jūlijā nojaukta pareizticīgo kapela stacijas priekšā. 1937. gadā izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] un sekojošā [[Otrais pasaules karš|kara]] dēļ. 1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, citu pēc cita izstrādāja vairākus projektus. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas. 1960. gadā atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā pabeidza pasta ēku un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīcu nomainīja pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.<ref name="mv">Evija Puķe. Veikalu valgi Stacijas laukumā. Žurn. Mājas viesis. 2003, № 213.</ref> 2002.—2003. gadā, kompānijas ''Linstow Varner'' veiktās [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] pārbūves laikā, veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja tikpat augstu (43 metri, kopā ar burtiem '''RĪGA''' — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri) pulksteņa torni. 2003. gadā atklāja stacijas piebūvi ar lielveikala "[[Origo]]" ēku.<ref name="mv" /> 2019. gadā sāka ''[[Rail Baltica]]'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus sākumā bija plānots paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem [[eiro]].<ref>[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] edzl.lv 2018. gada 22. augustā</ref> Projektēšanas laikā 2019. gada februārī stacijas tuvumā atklāta 1958. gadā pabeigta bumbu patversme ar slepeno nosaukumu "objekts 100", kuras mērķis bija pasargāt dzelzceļa darbiniekus atomkara gadījumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/padomju-laika-slepenais-bunkurs--tiesa-rigas-centralas-dzelzcela-stacijas-tuvuma.a309113/|title=Padomju laika slepenais bunkurs – tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|date=2019. gada 11. februārī|language=lv}}</ref> No 2021. gada 28. marta ir slēgti Rīgas centrālās stacijas pasažieru 6., 7., 8., 9. (tranzīta) sliežu ceļi sakarā ar ''Rail Baltica'' būvniecības uzsākšanu. 5. ceļš pārveidots par strupceļu. == Vilcienu satiksme == Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek šādos maršrutos: [[Attēls:Rīgas stacija6.JPG|thumb|250px|Dīzeļvilcieni, tālsatiksmes vilciens un elektrovilciens pie Rīgas Pasažieru stacijas peroniem (2010)]] * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Aizkraukle]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Aglona]] (dīzeļvilciens reizi gadā katoļu svētceļojuma laikā vai īpašos gadījumos) * [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Carnikava]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Dobele]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Dubulti]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Gulbene]] (dīzeļvilciens, piektdienās (turp), sestdienās, svētdienās) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Indra]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā + komforta vagons ar papildus piemaksu) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] (elektrovilciens) <!-- * Rīga—Viļņa—Minska—Kijeva (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)<ref>[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku]</ref> --> * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Krāslava]] (dīzeļvilciens + komforta vagons ar papildu piemaksu<ref>[https://www.pv.lv/lv/informacija-pasazieriem/komforta-klase/ Komforta klase]</ref>) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Krustpils]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Ķemeri]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Lielvārde]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Līvāni]] (svētdienās skolu mācību periodā; Līvānos atkabina papildu sastāvu maršrutam Rīga—Daugavpils, kas kursē atpakaļ maršrutā Līvāni—Rīga) * [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Madona]] (dīzeļvilciens, kursē katru dienu) <!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Maskava]] (tālsatiksmes vilciens, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē kopā ar maršruta Rīga—Sanktpēterburga vagoniem; kursē katru dienu) --> <!-- * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Minska]] (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)<ref>[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/vilciena-nr.87-88-minska-rga-kurssanas-datumi-2019.gada Vilciena Nr.87/88 Minska-Rīga kursēšanas datumi 2019.gadā]{{Novecojusi saite}}</ref> --> * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Ogre]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Rēzekne II]] (dīzeļvilciens; + vienreiz katru dienu dīzeļvilciens, kam tiek pievienots komforta klases vagons) <!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Sanktpēterburga]] (bezpārsēšanās vagoni, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē vilciena Rīga—Maskava sastāvā; kursē katru dienu) --> * [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Saulkrasti]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Sigulda]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Sloka]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums I]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums II]] (elektrovilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valmiera]] (dīzeļvilciens) * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Zilupe]] (dīzeļvilciens). Kopš 2020. gada marta vidus [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] (vēlāk arī starptautiskās situācijas) dēļ nekursē starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Minsku un Kijevu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}</ref> Vienīgais starptautiskais vilciens no Rīgas ir dīzeļvilciens Rīga—Valga. == Stacijas parki == === Torņakalna parks === {{Pamatraksts|Torņakalns (stacija)}} Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos: * '''A parks''' — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai, * '''B parks''' — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi. === Galvenais parks === Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 3 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam. === Tehniskais parks === Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parka]] pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos: * '''B parks''' — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs, * '''C parks''' — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi, * '''D parks''' — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs, * '''E parks''' — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150px" heights="100px" perrow="6"> Attēls:Rīgas stacija1.JPG|Rīgas Pasažieru stacija Attēls:Rīgas stacijas centrālā zāle.JPG|Rīgas stacijas centrālā zāle ar tablo (mūsdienās rekonstruēts) Attēls:Rīgas stacija2.JPG|Vilcieni uz 7. un 8. ceļa Attēls:Rīgas stacija 2010. gada ziemā.JPG|Rīgas stacijas peroni 2010. gada ziemā Attēls:Rīgas stacija3.jpg|Sliežu ceļi un stacijas pulkstenis Attēls:Rīgas stacija4.jpg|Sliežu ceļu izvērsums [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna]] virzienā Attēls:Rīgas stacija5.JPG|Tālsatiksmes vilciens Rīgas Pasažieru stacijā Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis2.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis Attēls:Rīgas stacijas laukums.JPG|Stacijas laukums Rīgā Attēls:Dīzeļvilciens uz Krustpili.JPG|Dīzeļvilciens Rīgas Pasažieru stacijā Attēls:Rīgas stacija7.JPG|Elektrovilciens pie perona Attēls:Rīgas stacija8.JPG|Jūrmalas virziena perons un pasažieru vilcieni Attēls:Rīgas stacija9.JPG|Sliežu ceļu izvērsums [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] virzienā Attēls:Rīgas stacija10.JPG|Stacijas pulksteņa augšdaļa Attēls:Rīgas stacija11.JPG|Dīzeļvilcieni DR1A Attēls:2TE10U Rīgas stacijā.JPG|Dīzeļlokomotīve 2TE10U ar kravas sastāvu Rīgas Pasažieru stacijā Attēls:Sniegtīris Rīgas stacijā.JPG|Sniegtīris Attēls:Rīgas stacija12.JPG|Elektrovilciens ER2T, 2011. gada ziema Attēls:Rīgas stacija13.JPG|Dīzeļvilciens Rīga—Gulbene Attēls:Testa vilciens no Ķīnas.jpg|Testa konteinervilciens no Ķīnas pienāk Rīgas stacijā (2016) Attēls:Ekspresisvilciens.jpg|Vilciens Rīga-Maskava/Sanktpēterburga File:DR1A-290 Rīgas stacijā.jpg|Dīzeļvilciens Rīga-Sigulda </gallery></center> == Vēsturiski attēli == <center><gallery widths="150px" heights="100px" perrow="4"> Attēls:Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei.jpg|Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei (pirms 1861) Attēls:Pirmā Rīgas stacijas ēka.jpg|Pirmā Rīgas stacijas ēka (pirms 1885. gada) Attēls:Riga Dvinsk Station.jpg|Rīgas Dvinskas stacija ar kapelu - lūgšanu namiņu (pēc 1905) Attēls:Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija.jpg|Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910) Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927) Attēls:Vilcieni Rīgas stacijā.jpg|Tālsatiksmes vilcieni Rīgas stacijā (pirms Otrā pasaules kara) Attēls:Rīgas jaunās dzelzceļa stacijas makets 1937.jpeg|Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves projekts 1937. gadā Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1970-043-42, Lettland-Riga, Ankunft von Hinrich Lohse mit Offizieren am Bahnhof.jpg|Rīgas Pasažieru stacija ''Riga I'' nacistu okupācijas laikā (1944) Attēls:Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā ap 1960.jpg|Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā padomju okupācijas laikā (ap 1960) </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons|Riga Central Train Station|Rīgas Pasažieru stacija}} * [http://www.delfi.lv/izklaide/skats/vesture/rigas-centrala-stacija-vairak-neka-150-gadi-fotografijas.d?id=45508930 Rīgas Centrālā stacija: vairāk nekā 150 gadi fotogrāfijās] * [https://web.archive.org/web/20130914070239/http://www.rigacv.lv/articles/rigas_stacija История рижского центрального вокзала] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110411133208/http://www.mixnews.lv/ru/blogs/13/681 Чемоданное настроение] (veci Rīgas stacijas attēli). {{ru ikona}} * [http://www.youtube.com/watch?v=-5dVz6f5vuE&feature=relmfu Rīgas Pasažieru stacija. Ziema. Latvijas dzelzceļš (video)] * [https://web.archive.org/web/20170817162006/http://a4d.lv/lv/raksti/riga-pasazieru/ Rīga Pasažieru] * [https://www.youtube.com/watch?time_continue=79&v=lTyu1rj0mgg Dzelzceļa stāsti. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (video)] {{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} {{Rīgas augstceltnes}} {{DEFAULTSORT:Rīgas Pasažieru stacija}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] nxlflapq8myzaphq7a4qxrauubrst26 Brūss Viliss 0 30946 3670735 3664946 2022-08-15T20:24:07Z Baisulis 11523 /* Biogrāfija */ : wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Brūss Viliss | vārds_orig = ''Bruce Willis'' | attēls = Bruce Willis by Gage Skidmore.jpg | attēla izmērs = 225px | komentārs = Viliss 2010. gadā | dz. vārds = Valters Brūss Viliss | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1955|3|19}} | dz. vieta = {{flaga|Vācija}} [[Idāra-Oberšteina]], [[Rietumvācija|VFR]] | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = | darbības gadi = 1980—2022 | dzīvesbiedrs = [[Demija Mora]] (1987—2000)<br />[[Emma Heminga]] (2009—pašlaik) | mājaslapa = | zeltaavenesbalva = | zeltaglobusabalva = 1987: "[[Mēnessgaisma, detektīvu aģentūra]]" (''Moonlighting'', 1985–1989) | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Volters Brūss Viliss''' (''Walter Bruce Willis''; dzimis {{dat|1955|3|19}} [[Idāra-Oberšteina|Idārā-Oberšteinā]], [[Rietumvācija|VFR]]) ir bijušais [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[dziedātājs]]. == Biogrāfija == Viliss piedzima [[Rietumvācija|Rietumvācijā]] amerikāņu karavīra un vācietes ģimenē. Kad Brūsam bija divi gadi, tēvs atvaļinājās no dienesta, un ģimene pārvācās uz mazu [[Ņūdžersija]]s pilsētiņu [[Kerinspointa|Kerinspointu]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Skolas laikā Viliss sāka piedalīties teātra iestudējumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://94.236.123.155:8082/biographies/bruce-willis.html|title=Bruce Willis Biography|publisher=archive.org|access-date={{dat|2015|08|27||bez}}|archive-date={{dat|2011|05|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110531143427/http://94.236.123.155:8082/biographies/bruce-willis.html}}</ref> 1977. gadā Viliss devās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur arī uzsāka savu karjeru. Par pirmajiem Vilisa panākumiem kļuva [[Sems Šepards|Sema Šeparda]] Brodvejas uzvedums "[[Muļķītis mīlestībai]]" (''Fool for Love''), kur sākumā viņš dublēja galvenās lomas izpildītāju. No 1980. gada Viliss filmējās televīzijas filmās. Uz lielajiem ekrāniem debitēja [[Bleiks Edvardss|Bleika Edvardsa]] komēdijā "[[Aklais randiņš (1987. gada filma)|Aklais randiņš]]" (''Blind Date'', 1987), kurā viņš spēlēja kopā ar [[Kima Beisingere|Kimu Beisingeri]]. Nākamā filma bija "[[Cietais rieksts]]" (1988). Par galvenās lomas, policista [[Džons Makleins|Džona Makleina]], atveidošanu aktieris saņēma 5 miljonu lielu honorāru, kas tajā laikā bija liela summa. Šo lomu Viliss tēloja arī filmas turpinājumos — filmu sērijā "[[Cietais rieksts (filmu sērija)|Cietais rieksts]]", kas guva lielus komerciālus panākumus. Par lomu TV seriālā "[[Mēnessgaisma, detektīvu aģentūra]]" (''Moonlighting'', 1985—1989) Viliss trīs reizes tika nominēts [[Zelta globusa balva]]i, no kurām vienu reizi balvu ieguva (1987). Vēl viena Zelta globusa nominācija Vilisam ir par lomu filmā ''[[In Country]]'' (1989). Ieguvis arī divas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]] — par lomu "Mēnessgaisma, detektīvu aģentūra" un kā viesaktieris TV seriālā "[[Draugi (seriāls)|Draugi]]". Viliss tēlojis lomas arī tādās pazīstamās filmās kā "[[Pēdējais skauts]]" (''The Last Boy Scout'', 1991), "[[Nakts krāsa]]" (''Color of Night'', 1994), "[[Lubene]]" (1994), ''[[Nobody's Fool]]'' (1994), "[[12 pērtiķi]]" (1995), "[[Piektais elements]]" (1997), "[[Šakālis (filma)|Šakālis]]" (''The Jackal'', 1997) "[[Armagedons (filma)|Armagedons]]" (1998), "[[Sestais prāts]]" (1999), "[[Neievainojamais]]" (''Unbreakable'', 2000), "[[Visi deviņi jardi]]" (''The Whole Nine Yards'', 2000), "[[Grēku pilsēta]]" (2005), "[[RED aģenti: atvaļināti un sevišķi bīstami]]" (2010), "[[Neiznīcināmie 2]]" (2012), "[[Mēness lēkta karaļvalsts]]" (2012), "[[RED aģenti 2]]" (2013), "[[Grēku pilsēta: Liktenīgā sieviete]]" (2014). Brūss Viliss 1987. gadā apprecējās ar aktrisi [[Demija Mora|Demiju Moru]]. Būdami precējušies, slavenību pāris 1991. gadā kopā ir piedalījušies filmā "[[Mirstīgās domas]]" (''Mortal Thoughts''). Vilisam un Morai ir trīs meitas: Rumera, Skauta un Talula Bella. Pēc 10 kopdzīves gadiem, 1998. gadā viņi paziņoja par laulības šķiršanu. Oficiāli laulība bija šķirta 2000. gadā. Viliss ir saņēmis dažādus apbalvojumus un publiski ir paudis savu atbalstu [[ASV Gaisa spēki]]em. 2022. gadā Viliss paziņoja par kinokarjēras noslēģšanu neārstējamas slimības ([[Afāzija]]) dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/nearstejamas-slimibas-del-bruss-viliss-liek-punktu-kino-karjerai.d?id=54199978|title=Neārstējamas slimības dēļ Brūss Viliss liek punktu kino karjerai|publisher=Delfi.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Viliss, Brūss}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Reinzemē-Pfalcā dzimušie]] fad4ifdbicq0jupwj64knoahxt2hfxq Magnuss (Livonijas karalis) 0 32661 3670816 3520865 2022-08-16T04:33:17Z Pirags 3757 /* Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas bīskaps */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Livonijas karali|vācbaltiešu juristu|Edvins Magnuss}} {{Infobox royalty | vārds =Magnuss, dāņu princis | vārds_orģ = ''Prins Magnus/Magnus, Divine Gratia Rex Livonia Dominus Esthoniae et Littiae'' | attēls =Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis ar kroni 1580.jpg | amats =Livonijas Magnusa mazais ģerbonis ar karaļa kroni (1580) | term_sākums = {{dat|1560|05|13|N}} | term_beigas = {{dat|1583|03|18|N}} | kronēšana = | priekštecis = | pēctecis = | amats2 =[[Livonijas ķēniņvalsts|Livonijas karalis]] | term_sākums2 = [[1570]]. gada augusts | term_beigas2 = [[1578]]. gada augusts | coronation2 = 1570. gada augusts, [[Maskava]], [[Krievijas cariste]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dat|1540|8|26}} | dzim_vieta =[[Kopenhāgena]], {{DEN}} | dzīves_vieta = | mir_dati ={{mdv|1583|3|28|1540|8|26}} | mir_vieta =[[Piltene]], [[Kurzemes bīskapija]]<br />([[Ventspils novads]], {{LAT}}) | tēvs =[[Kristiāns III]] | māte =[[Saksijas-Lauenburgas Doroteja]] | dinastija =[[Oldenburgas dinastija]] | dzīvesb = *Staricas Marija | bērni = *Oldenburgas Marija *Oldenburgas Eidoksija | reliģija =[[luterticība]] | apglabāts = *[[Piltenes baznīca]], [[Piltene]], {{LAT}} *[[Roskildes katedrāle]], [[Roskilde]], {{DEN}} (no 1662. gada) | paraksts = | piezīmes = }} '''Magnuss no Oldenburgas''' jeb '''Magnuss, dāņu princis'''<ref>Roalds Dobrovenskis. Magnus, dāņu princis. Rīga, apgāds Jumava, 2004.</ref> ({{val|da|Prins Magnus}}, {{val|ru|король Арцимагнус Крестьянович}}; dzimis {{dat|1540|8|26}}, miris {{dat|1583|3|18}}) bija [[Dānija]]s princis no Oldenburgas dinastijas<ref name="DBS">{{Grāmatas atsauce |title=Dictionary of Battles and Sieges |last=Jaques |first=Tony |authorlink= |coauthors= |year=2007 |publisher=Greenwood Publishing Group |location= |isbn=0313335362 |page=849 |pages= |url=http://books.google.com/books?id=sbMFCZyAcnQC&pg=PA849&dq}}</ref>, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] bīskaps ([[1560]]-[[1572]]), [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] bīskaps ([[1560]]-[[1583]]). Kā [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] vasalis [[1570]].-[[1578]]. gadā lietoja titulu [[Livonijas ķēniņvalsts|Livonijas karalis]] ({{val|de|Magnus Konink in Lieffland}}).<ref>{{Grāmatas atsauce |title=A Pictorial History of England |last=Goodrich |first=S. C. |authorlink= |coauthors= |year=2008 |publisher=BiblioBazaar, LLC |location= |isbn=0554731738 |page=150 |pages= |chapter=Early Russian History |url=http://books.google.com/books?id=lx5rRFlTMFIC&pg=PA150&dq |accessdate=}}</ref>. [[Attēls:Magnus 1563.jpg|thumb|330px|1563. gadā kaltā Sāmsalas, Vīkas un Kurzemes bīskapijas monēta ar bīskapa Magnusa attēlu un ģerboni. Apliecošais uzraksts: MAG[NVS] . D[EI] + G[RATIA] + EP[ISCOPV]S + OSILIAE + CVRO[NIAE]. ET + RE[GIAE] + H[ERES] + NOR[VEGIAE].]] [[Attēls:Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis 1580.jpg|thumb|330px|Livonijas ķēniņa Magnusa ģerbonis un tituls (labajā pusē).]] [[Attēls:Livonijas ķēniņa Magusa un viņa sievas Marijas ģerboņi 1580.jpg|thumb|330px|Livonijas ķēniņa Magusa un viņa sievas Marijas ģerboņi (lielais un mazais) ar karaļa kroni. Lapa no Kristofa [[Ostenzakeni|fon Sakena]] ciltsraksta grāmatas (1580).jpg.]] == Magnusa lietotie tituli == 1559. gada decembrī hercogs Magnus lietoja šādu titulu: "Mēs Magnus, no Dieva žēlastības [[Norvēģija]]s troņmantnieks, [[Šlēzviga-Holšteina|Šlēzvigas, Holšteinas, Stormarnes un Ditmares]] hercogs, Oldenburgas un Delmenhorstas grāfs." ({{val|de|Wir Magnus von Gottes gnaden Erbe zu Norwegen, Hertzog zu Schlesswyg, Holstein, Stormarn, vnd der Diettmarschen, Graff zu Oldenburg, vnd Delmenhorst}}). Pēc ierašanās Livonijā un kļūšanas par bīskapu Magnus 1561. gada jūnijā tika titulēts kā: "Mēs Magnus, no Dieva žēlastības [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas, Vīkas]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskaps]], [[Rēvele]]s administrators, [[Norvēģija]]s troņmantnieks, [[Šlēzviga-Holšteina|Šlēzvigas, Holšteinas, Stormarnes un Ditmares]] hercogs, Oldenburgas un Delmenhorstas grāfs." (''Magnus von Gottes gnaden Bischoff der Stiffte Osell, Wieck vnd Churlandt, Administrator des Stiffts Reueil, Erb zu Norwegen, Hertzog zu Schlesswigk, Holstein, Stormarn vnd der Dithmarschen, Graff zu Oldenburg vnd Delmenhorst''). Pēc kļūšanas par Livonijas karali Magnus 1572. gada maijā lietoja šādu titulu: "Mēs Magnus, no Dieva žēlastības karalis Livonijā, [[Norvēģija]]s troņmantnieks, [[Šlēzviga-Holšteina|Šlēzvigas, Holšteinas, Stormarnes un Ditmares]] hercogs, Oldenburgas un Delmenhorstas grāfs." (''Von Gottes gnaden wir Magnus Konink in Lieffland, Erb zu Norwegen, Hertzogk tzu Schleswieck Holstein, Stormarn und der Ditmarschen, Graue zu Oltenenburgk unnd Delmenhorst.'')<ref>[http://eurulers.angelfire.com/denmark.html Dānijas valdnieku tituli]</ref> Ticis lietots arī cits tituls: "Magnus, no Dieva žēlastības [[Livonijas karalis]], igauņu un latviešu zemju kungs, [[Norvēģija]]s troņmantnieks, [[Šlēzviga-Holšteina|Šlēzvigas, Holšteinas, Stormarnes un Ditmares]] hercogs, Oldenburgas un Delmenhorstas grāfs." ({{val|la|Magnus, Divine Gratia Rex Livonia Dominus Esthoniae et Littiae''; vāciski: ''Magnus von Gottes gnaden koning In Lifflandt, der Estnischen und lettischen Landen Herr, Erbe zu Norwegen, Hertzog zu Schleßweigk Holstein, Stormarn vnd der Ditmarschen, Graue zu Oldenburgk vnd Delmenhorst}}).<ref>Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500-1600. Daugava, Stokholma 1964., 160 lpp.</ref> == Dzīvesgājums == === Dānijas princis === Magnuss ir dzimis [[1540]]. gada [[26. augusts|26. augustā]] [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Dānijas un Norvēģijas karaļa]] [[Kristiāns III|Kristiāna III]] un viņa sievas Saksijas-Lauenburgas princeses Dorotejas ģimenē kā otrais dēls. Savā bērnībā viņš pieredzēja sava tēva cīņu par varu ar gāzto [[Kalmāras ūnija|Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas]] karali [[Kristiāns II|Kristiānu II]], kas 1531. gadā tika ieslodzīts Sonderborgas (Sønderborg) pilī, bet vēlāk līdz savai nāvei Kalundborgas pilī (1549—1559). Sākumā jauno Holšteinas hercogu un Norvēģijas mantinieku mācīja izcili Dānijas galma skolotāji, vēlāk viņš kā jauneklis divus gadus pavadīja pie savas māsas [[Saksija]]s galmā (1557—1559). Cerot uz Dānijas aizsardzību, [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā 1558. gada 5. jūlijā pēdējais [[Tērbata]]s bīskaps Hermanis oficiāli piedāvāja Dānijas karalim piešķirt [[Tērbatas bīskapija]]s troni viņa otrajam dēlam Magnum, jau agrāk līdzīgu piedāvājumu bija paudis arī [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] bīskaps Jānis IV Minhauzens. === Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas bīskaps === Kad pēc Magnusa tēva nāves 1559. gadā par Dānijas karali kļuva viņa vecākais brālis [[Frederiks II]], viņš lika samaksāt bīskapam Jānim IV Minhauzenam 30 tūkstošus dālderu par atteikšanos no troņa. Savukārt Magnus 1559. gada 10. decembrī oficiāli atteicās no savas mantojuma daļas Šlēzvigā, Holšteinā u.c. Jaunais karalis iecēla savu brāli Magnusu par Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas bīskapu un uzdeva viņam pārņemt šīs bīskapijas Dānijas kontrolē. Ar trīs karakuģiem un 400 karavīriem 1560. gadā Magnus ieradās [[Kuresāre]]s pilī, kur domkapituls viņu uzreiz ievēlēja par bīskapu.<ref>[http://books.google.com/books?id=lVBB1a0rC70C&dq Eastern Europe: An Introduction to the People, Lands, and Culture] By Richard C. Frucht; {{ISBN|1-57607-800-0}}; p.70</ref> Arī [[Rēvele]]s bīskaps Morics Vrangelis un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Sāmsalas daļas fogts Heinrihs Volfs bija spiesti nodot savus īpašumus Dānijas princim.<ref>[[Rusova Livonijas hronika]]</ref> Ar bīskapa Magnusa darbību nebija apmierināts pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]], kas meklēja savienību ar Lietuvas dižkunigaitiju. Ar Rīgas arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma starpniecību bīskaps Magnus 1560. gada 6. augustā noslēdza pamieru ar Livonijas ordeni. Pēc sagrāves Ērģemes kaujā un [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas Livonijas ordenis sekularizējās un pakļāvās Polijas-Lietuvas kopvalstij, bet Ziemeļigaunija Zviedrijai. Kad Zviedrijas karaļa Ērika XIV brālis un Somijas hercogs [[Juhans III|Juhans Vāsa]] Viļņā apprecēja Lietuvas dižkunigaiša [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda II Augusta]] māsu [[Katrīna Jagailiete|Katrīnu Jagailieti]], viņš 1561. gada 6. jūnijā aizdeva tam 80 tūkstošus dālderu, pretī kā ķīlu saņemdams vēl septiņus bijušos Livonijas ordeņa cietokšņus ([[Paides pils|Paide]], [[Karkuses pils|Karksi]], [[Helmetas pils|Helme]], [[Trikātas pils|Trikāta]], [[Ērģemes pils|Ērģeme]], [[Rūjienas pils|Rūjiena]], [[Burtnieku viduslaiku pils|Burtnieki]]) un pievienoja tos saviem Somijas īpašumiem. Pēc 1562. gada 7. augustā noslēgtā [[Možaiskas līgums|Možaiskas līguma]] Krievija atzina Dānijas tiesības uz īpašumiem Igaunijā, Sāmsalā un Kurzemē. Tas bija viens no iemesliem [[Ziemeļu septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] (1563—1570) sākumam starp Dāniju un Poliju-Lietuvu no vienas puses un Zviedriju no otras puses. Karadarbības rezultātā 1563. gada beigās Magnusa pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, [[Dagdas sala]] un Kurzemes bīskapija. Savai galvaspilsētai Kuresārei Magnuss 1563. gadā piešķīra pilsētas tiesības un Sāmsalas bruņniecībai plašākas privilēģijas. Bīskaps Magnuss 1566.-1567. gadā Polijas — Lietuvas valdniekam Sigismundam II Augustam lūdza viņa māsas Lietuvas princeses [[Anna Jagailiete|Annas]] roku, pūrā prasot bijušās [[Rīgas arhibīskapija]]s teritoriju, tāpēc sarunas nevainagojās ar panākumiem.<ref>K.H. Busse. Herzog Magnus, König von Livland. Ein fürstliches Lebensbild aus dem 16. Jahrhundert. — Leipzig, 1871. — S.39.</ref> === Livonijas karalis === [[Livonijas karš|Livonijas kara]] nākamajā posmā (1569—1575), Krievijas cars okupētajās zemēs par Livonijas karali piedāvāja atzīt Magnusu. Ar šāda marionešu valdnieka palīdzību Ivans IV Briesmīgais centās iegūt savā pusē tos Livonijas iedzīvotājus, kas neatbalstīja zviedrus vai poļus. 1570. gada 10. jūnijā bīskaps Magnus ieradās Maskavā, kur Ivans IV, viņu kā savu feodālo vasali kronēja par Livonijas karali. Ar 20 tūkstošiem krievu algotņu karalis Magnus devās atkarot zviedriem Tallinas cietoksni, bet nespēja to ieņemt līdz 1571. gada martam. Pēc 1575. gada Magnuss zaudēja kontroli pār Sāmsalas — Vīkas bīskapiju, ko pārvaldīja Dānijas karaļa vietvaldis, toties pakļāva Helmes, Ērģemes, Ungurpils, Vecsalacas, Rūjienas un Limbažu pilsnovadus. 1577. gada sākumā Magnuss un Ivans IV nolēdza Pleskavas līgumu, kurā tika apstiprinātas visas agrākās Magnusa tiesības uz zemēm Livonijā, kas atradās uz ziemeļiem no [[Gauja]]s.<ref>Форстенъ Г.В. Балтiйскiй вопросъ въ XVI и XVII столетiяхъ (1544—1648). Томъ I: Борьба изъ за Ливонiи. — Санктъ-Петербургъ, 1893. — с.667.</ref> Taču Magnuss pārkāpa šo vienošanos un proklamēja uzsaukumu Livonijas piļu un pilsētu aizstāvjiem, kurā aicināja padoties, kas tos pasargātu no Krievijas cara karapulkiem. Tā Livonijas karalim Magnusam padevās [[Krustpils pils|Krustpils]], [[Kokneses pils|Koknese]], [[Ērgļu pils|Ērgļi]], [[Valmieras pils|Valmiera]], [[Piebalgas pils|Piebalga]], [[Ļaudonas pils|Ļaudona]], [[Bērzaunes pils|Bērzaune]], [[Suntažu pils|Suntaži]], [[Nītaures pils|Nītaure]], [[Aizkraukles pils|Aizkraukle]], [[Lielvārdes pils|Lielvārde]], [[Mālpils pils|Mālpils]] un citi Vidzemes pilsnovadi. 1577. gada sākumā arī Cēsu pilsoņi sacēlās pret Polijas-Lietuvas karaspēka garnizonu un lūdza Livonijas karali Magnusu pārņemt pilsētu savā valdīšanā. Magnus nolēma savu rezidenci pārcelt uz seno Livonijas ordeņa mestru rezidenci Cēsu pilī, kur 1577. gada 31. augustā notika Ivana IV un Magnusa pēdējā tikšanās<ref>Döbner A. König Magnus von Livland und Zaar Iwan Wassiljewitsch II von Ruβland // Rigascher Almanach für 1869. — R., 1868. — S.45.,46.</ref> Sarunu laikā Ivans IV Briesmīgais sakarā ar aizdomām par Magnusa nodevību, lika viņu apcietināt, atsavināt viņa valdījumus un mesties viņa priekšā ceļos. 1578. gada vasaras beigās krievi ieņēma [[Peltsamā pils|Peltsamā pili]], bet tika sakauti [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujā]]. 1578. gadā tika noslēgts Dānijas un Krievijas pamiers uz 15 gadiem, kurā Dānija atzina cara tiesības uz Livoniju, saglabājot vienīgi Sāmsalu un Muhu salu. Magnuss atteicās no Livonijas karaļa titula, padevās Polijas — Lietuvas valdnieka Stefana Batorija aizsardzībā, pameta lēņus Igaunijā un Vidzemē un apmetās Kurzemes bīskapijas galvaspilsētā Piltenē. 1580. gadā viņš ar savu karaspēku pēdējo reizi devās karagājienā uz krieviem pakļauto Tērbatu un kopā ar Lietuvas karaspēku piedalījās tās ieņemšanā. === Kurzemes bīskaps === Pēdējos savas dzīves gadus Magnus kopā ar sievu Mariju un galmu pavadīja [[Piltene]]s pilī, iztikdams no Polijas-Lietuvas valdnieka pensijas. Magnuss noslēdza saprašanās paktu ar lietuviešu vaivadu [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaju Radvilu]], tomēr [[Piltenes bruņniecība|Kurzemes bīskapijas muižniecība]] atteicās pakļauties Polijai—Lietuvai.<ref>Salcevičs A. A.Oborska ziņojums J.Radzivilam par poļu vienības sadursmi ar vācu — latviešu spēkiem 1583.gadā // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. — 1940. — Nr.2. — 277.lpp.</ref> 1581. gada pavasarī Magnuss Rīgā tikās ar Polijas-Lietuvas valdnieku Stefanu Batoriju un lūdza viņam piešķirt lēnī agrāk pielemtās pilis. Tomēr 1582. gadā viņš neieradās Varšavā seimā dot vasaļa zvērestu un jautājums tika pārcelts uz nākamo seimu. Tāpēc no valststiesību viedokļa Kurzemes bīskapija joprojām bija Dānijas īpašums. Magnuss mira 1583. gada 18. martā un tika apbedīts Piltenes baznīcā, bet 1662. gadā viņa mirstīgās atliekas ar kuģi no Piltenes tika vestas uz Dāniju, lai tās pārapbedītu Roskildes katedrālē.<ref>Busse K.H. Herzog Magnus, König von Livland. Ein fürstliches lebensbild aus dem 16.Jahrhundert. — Leipzig, 1871. — S.153.; Schiemann T. Magnus, König von Livland // Schiemann T. Characterköpfe und Sittenbilder aus der baltischen Geschichte des fechszehnten Jahrhunderts. — Hamburg, Mitau, 1885. — S.96.</ref> Dānijas un Polijas-Lietuvas pretenzijas uz Kurzemes bīskapiju izraisīja tā saukto [[Piltenes manojuma karš|Piltenes mantojuma karu]], pēc kura 1585. gadā Kroneborgas miera līgumā Dānija pilnībā atteicās no šīs teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. Magnusa atraitne Marija ar meitu tika nogādātas [[Rīgas pils|Rīgas pilī]], pēc Krievijas cara [[Fjodors I|Fjodora I]] lūguma izdotas Krievijai, kur [[Boriss Godunovs]] karalieni Mariju kā iespējamo Krievijas cara troņa pretendenti piespieda kļūt par mūķeni. 1588. vai 1589. gadā neskaidros apstākļos mira viņa meita Eidokija, bet 1597. gadā vecākā meita Marija, kas nemaz nav pieminēta krievu vēstures avotos. == Attēlu galerija == <gallery> Christian III of Denmark.jpg|Prinča Magnusa tēvs - Dānijas karalis [[Kristiāns III]] Frederik 2.jpg|Prinča Magnusa brālis - Dānijas karalis [[Frederiks II]] Castlekuressaare.JPG|[[Kuresāre]]s pils, bīskapa Magnusa pirmā rezidence (1560-1570) Haapsalu linnuse kirik 2012.jpg|[[Hāpsala]]s pils, kurā bīskaps Magnuss uzturējās 1560. gadā Toompea loss 2014.jpg|Agrākā [[Dāņu Igaunija]]s galvaspilsēta [[Tallina]], kuru karalis Magnuss nespēja iekarot 1571. gadā Põltsamaa linnuse varemed vallikraaviga 1.jpg|[[Peltsamā pils]], karaļa Magnusa oficiālā rezidence (1570-1578) Krievijas iekarotajā Livonijas daļā Cesis castle in the spring.jpg|[[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestru]] rezidence [[Cēsu pils]], karaļa Magnusa rezidence 1577. gadā Piltenes pilsdrupas un baznīca.jpg|[[Piltene]]s baznīca un pils, bīskapa Magnusa pēdējā rezidence (1578-1583) </gallery> == Hroniku liecības == === Rusova hronika par hercogu Magnusu === {{quotation| "Hercogs '''Magnuss''', Dānijas ķēniņa Kristjāņa dēls, bija 19 gadu vecs, kad ieradās Livonijā. Daudzi no muižniekiem jauni un veci piebiedrojās viņam. Tā sastādījās padome, kuŗa ļoti iespaidoja hercogu, līdz beidzot noveda pie ļoti riskantām lietām. [..] 1560. gada julijā pārējās kārtas un pilsētas, kopā ar bruņniecības priekšstāvjiem, noturēja Pērnavā landtāgu, lai apspriestu kaŗu ar krieviem, kā arī citas lietas. Landtāgā ņēma dalību: [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas virsbīskaps]], [[Brandenburgas Vilhelms|markgrafs Vilhelms]] un viņa palīgs [[Mēklenburga]]s hercogs Kristofors, [[Holšteina]]s hercogs '''Magnuss''', [[Sāmsala]]s, [[Kurzeme]]s un [[Rēvele]]s biskapijas pārvaldnieks un Livonijas mestris [[Gothards Ketlers]]. Kad [[landtāgs]] Pērnavā bija jau sācies, krievi ar lielu kaŗaspēku naktī uz Marijas Madaļas dienu aplenca, [[Vilande]]s pili, uzmeta paaugstinājumus un sāka viņu apšaudīt. No Vilandes pilsētiņas mūŗiem nekas nepalika pāri. Pilsētiņa pati, izņemot 5 mājas, kuŗas atradās tieši pie pils, tapa no akmeņbumbām noslaucīta un no granātām nodedzināta. Kad [[Pērnava]]s landtāga dalībnieki redzēja krievu nopietnību pie Vilandes, viņi, nekā derīga neizlēmuši, ātri vien izklīda. Ja krievi toreiz būtu uz Pērnavu sūtījuši pat niecīgu kaŗaspēku, arī tas visam landtāgam būtu iedvesis ļoti lielas bailes, jo Pērnavas pilsētiņa nebija spējīga pretoties pat mazam spēkam. [..] Pēc Vilandes ieņemšanas krievu kaŗaspēks sadalījās 3 daļās. Viena daļa devās uz Cēsīm un Valmieru, postīdama apkārtējās zemes. [..] Otrā daļa krievu, kuŗai bija arī artilērija, nonāca pie Vitenšteinas pils 1560.gada septembrī. Krievi aplenca pilsētu, uzmeta paaugstinājumus un sāka apšaudīt pili, pie kam drīzi vien puse no mūŗiem tapa sagŗauta. [..] Trešā krievu nodaļa gāja uz Vīku. Hercogs Magnuss, izdzirdis par krievu ierašanos, lielā steigā pārcēlās laivā uz Sāmsalu, jo Hapsalā viņš nejutās drošībā. Pacēlās baumas, ka Vīka un citas zemes, kuŗas atradās hercoga pārvaldīšana, atrodoties miera stāvoklī ar krieviem. Vīkas iedzīvotāji jutās ļoti droši. Arī Harijas iedzīvotāji, muižnieki un zemnieki, veda visus savus lopus un labākās mantas uz Vīku, kā drošu paslēptuvi, jo viņi uzticējās vairāk atklātai zemei, nekā jebkuŗai stiprai pilij. Bet krievi ielauzās Vīkā, paņēma visas mantas un pašus aizveda gūstā uz Maskavu un tatāru zemēm. Nabaga ļaudis būtu sevi redzējuši citā stāvoklī, bet tagad bija par vēlu. Cerībās viņi bija vīlušies, lai gan bija zināms, ka Dānijas ķēniņa sūtnis Maskavā bija izdabūjis mieru Vīkai. Krievu iebrukumam bija par iemeslu tas apstāklis, ka hercogs Magnuss Pērnavas landtāgā esot apspriedies ar citām Livonijas kārtām pret Maskavas lielkņazu, tā paslepus stiprinādams lielkņaza ienaidniekus. Viltīgs ienaidnieks vienmēr meklē izdevīgu gadījumu atrast dažādus iemeslus. [..] 1560.gada rudenī, kad Rēvele bija ļoti apdraudēta no krieviem, kuŗi pat pilsētas vārtu tuvumā laupīja lopus un aizveda iedzīvotājus, kad neviens nedrīkstēja rādīties ārpus pilsētas, un palīdzība un labs padoms nekur nebija gaidāms, - Rēveles iedzīvotāji šinī gŗūtā brīdī meklēja palīdzību pie [[Zviedrija]]s ķēniņa Erika XIV. Rēveles sūtņiem bija uzdots izlūgt no ķēniņa kādu sumu naudas pret pietiekošām garantijām, kā arī izzināt, ko pilsēta var gaidīt tajā gadījumā, ja krievi aplenktu pilsētu. Sūtņi saņēma atbildi, ka Zviedrijai naudas ko aizdot neesot, bet ja pilsēta atrastos briesmās un viņu iegūtu krievi, tad nepatīkamais kaimiņš arī Zviedrijai nebūtu pa prātam. Ja pilsēta gribētu nākt zem Zviedrijas apsardzības, tad Zviedrija ar mieru viņu pieņemt, ne pašas pilsētas dēļ, kādu viņai pašai diezgan, bet aiz kristīgas mīlestības un lai izbēgtu no tādiem kaimiņiem, kā krievi. Tādā gadījumā Zviedrija nāktu palīgā Rēvelei ne tikai ar naudu, bet dotu arī lielgabalus, pulveri, bumbas un visādu proviantu, kā arī atstātu visas vecās privilēģijas un tiesības un apsargātu viņu no uzbrukumiem, no kuŗas puses tie arī nāktu."|2=[[Rusova hronika]] par hercogu Magnusu}} === Hercoga Magnusa vēstule Tallinas iedzīvotājiem === {{quotation| "Mēs, '''Magnuss''', no Dieva žēlastības, '''Livonijas ķēniņš''', '''igauņu un latviešu zemju kungs''', [[Norvēģija]]s mantnieks, [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]], [[Holšteina]]s, [[Stormarne]]s un [[Ditmare]]s hercogs, [[Oldenburga]]s un [[Delmenhorsta]]s grafs, [[Rēvele]]s iedzīvotājiem un visiem, kam rūp kristīgas pasaules labums un dievbijība, visiem, kas meklē apspiestās un nopostītās Livonijas labklājību, brīvību un grib saviem pēcnākamiem novelt mūžīgu ļaunumu, samaitāšanu un bojā iešanu un aizkavēt nevainīgu asiņu izliešanu, ziņojam sekošo: Kā apdraudētās un izpostītās Livonijas iedzīvotāji savā nelaimē ir cītīgi meklējuši pēc kristīga vācu valdnieka un lūguši pēc Visspēcīgā Dieva palīdzības, tā arī mēs savas valdīšanas sākumā no visas sirds esam lūguši Dievu, lai Viņš mums rādītu ceļus un līdzekļus, kā palīdzēt nabaga zemei. Bet pēc Dieva gribas daudzi gadi ir pagājuši, un mēs nekā neesam varējuši atrast. Tikai tagad Krievijas cars, neizprotamā Dieva prāta pamudināts, apzīmogotā rakstā un ar parasto krusta skūpstīšanu, visžēlīgi un saziņā ar mums, ir iecēlis mūs par visas Livonijas ķēniņu. Šo savu lēmumu viņš ir pasludinājis šādā veidā: Krievijas cars grib atdot mums visu Livoniju vai nu iekaŗojot, vai uz līguma pamata. Tāpat viņš ir nolēmis kopā ar Sv.Romas valsti karot pret turkiem un visiem kristīgās pasaules ienaidniekiem. Livonijā nevar būt nekādas citas valdības, izņemot mūsējo un mūsu mantnieku. Ja tādu nebūtu, tad valda Dānijas ķēniņš vai Holšteinas hercogs, un tas paliek spēkā uz mūžīgiem laikiem. Arī neviens krievs nevar būt par Livonijas valdnieku. Krievijas cars grib nest tikai Livonijas apsargātāja tituli un krustu skūpstot ir solījies ziedot šim mērķim savu valsti, pat savu dzīvību. Tādēļ mums arī vajaga parādīt caram kaut mazu atzinību par visu to, kas rakstā minēts un solīts. Krievijas cars mūs ir sūtījis šurp ar kaŗaspēku izdzīt ienaidniekus - zviedrus no Livonijas. Ja nu Rēvele, kurai jau agrāk no mums piesūtīts raksts, gribētu padoties mums un mūsu mantniekiem, bet ja tādu mums nebūtu, tad Dānijas ķēniņam vai Holšteinas hercogu namam, tad viņai atstāsim ne tikai vecās privilēģijas, bet dosim vēl jaunas, valdīt pār jūŗām un daudzām zemēm, kas atnesīs pilsētai daudz labuma. Ja Rēvele ar mieru meklēt savu un savu bērnu labklājību, tad mēs varam sākt sarunas. Apsolām dot arī sūtņiem ķēnišķīgu pavadniecību vai ķīlniekus. Bet ja Rēvelei patīk bojā iešana un asins izliešana, tad mēs neslēpjam, ka Krievijas cars izlietos visu savu varu, lai izpostītu pilsētu un nostādītu iedzīvotājus vergu un kalpu stāvoklī. Bet mēs nevēlamies nekā cita, kā tikai to, lai Rēvelei būtu mūžīga labklājība, lai viņa atkal atdabūtu savu veco, viņai pienācīgo valdību, un lai viņa labi apdomātu, kādas lielas brīvības uz jūras un sauszemes viņa varētu dabūt. Pilnīgi neiespējami, ka Rēvele varētu pretoties Krievijas caram, kurš pēc savas patikas var iekarot viņu ir ziemā, ir vasarā, bez kā Zviedrijas ķēniņš iespētu to aizkavēt. Zviedrijas ķēniņu pašu, ja Dievs tā gribēs, padzīt ne tikai no Livonijas vien, bet arī no [[Somija]]s un daudz citām zemēm. Tas, ko izdomājuši visādi melkuļi, it kā šis karš nākšot par labu Krievijas caram, ir tikai maldināšana un krāpšana, no kā mēs gribam Rēveles iedzīvotājus biedināt. Drīzā laikā šie melkuļi samaksās šos melus ar savām asinīm. Ja, šis kristīgi domātais biedinājums nepalīdzēs, Dieva un visas kristīgas pasaules priekšā mēs nebūsim vainīgi. Ko jūs nodomājuši darīt, par to dodiet mums noteiktu atbildi. Šeit minētā stingru ieturēšanu apliecinām ar mūsu pašrocīgu parakstu un mūsu zīmogu".|2=Hercoga Magnusa vēstule [[Tallina]]s iedzīvotājiem}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Magnus, Duke of Holstein|Magnuss}} * [https://web.archive.org/web/20091128094229/http://www.historia.lv/alfabets/M/Ma/magnuss/raksti/zelenkovs.htm Andris Zeļenkovs. Dānijas prinča Magnusa (1540—1583) darbība Livonijā. Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. Rīga, 2000. 15.—30.lpp.] * [http://www.vesture.eu/index.php/Magnuss,_Livonijas_karalis Livonijas Magnuss — vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca] * [https://web.archive.org/web/20070607030239/http://www.tlulib.ee/files/arts/25/adamsb9687d0735eef07abc63eabf2349ce11.pdf Andres Adamson. The Role of Duke Magnus of Holstein in the Baltic Sea Region during the Livonian War] {{angliski}} * [http://depts.washington.edu/baltic/papers/livonianwar.htm Kara Broughton. Livonian Wars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060905120821/http://depts.washington.edu/baltic/papers/livonianwar.htm |date={{dat|2006|09|05||bez}} }} {{angliski}} * [https://web.archive.org/web/20070311173453/http://www.gladsaxegymnasium.dk/2/jpg/pm/magnus00.htm Die Münzen von Herzog Magnus] {{vāciski}} {{kastes sākums}} {{Amatu secība | pirms = [[Johans V fon Minhauzens]] | virsraksts = [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskaps]] | periods = [[1560]]—[[1572]] | pēc = nav}} {{Amatu secība | pirms = [[Johans V fon Minhauzens]] | virsraksts = [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskaps]] | periods = [[1560]]—[[1583]] | pēc = nav}} {{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[Livonijas karaliste|Livonijas karalis]] | periods = [[1570]]—[[1578]] | pēc = nav}} {{kastes beigas}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1540. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1583. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu bīskapi]] [[Kategorija:Igaunijas luterāņu bīskapi]] [[Kategorija:Livonijas karš]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Dānijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Prinči]] [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Oldenburgas dinastija]] 7d4l6t0jxceeyae9qlidzr7oufcfpbb Fidžiešu valoda 0 41353 3670913 3347419 2022-08-16T09:14:19Z Mashkawat.ahsan 81441 Video #WPWP wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Fidžiešu | nativename = ''Na vosa vaka-Viti'' | familycolor = Austronēziešu | states = [[Fidži]] | region = Kā pirmajā valodā runā [[Vanualevu]], [[Vitilevu]] austrumu daļā un mazākajās salās [[Kandavu]], [[Najau]], [[Lakembā]], [[Oneatā]], [[Mozē]], [[Komo]], [[Namukā, Kambarā]], [[Vulanā]], [[Oneā]] un [[Vatoā]]; kā otrajā valodā runā pārējā Fidži daļā<br />Arī [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Austrālija|Austrālijā]] | speakers = Dzimtā valoda: 350 000<br />Otrā valoda: 200 000 | fam1 = [[Austronēziešu valodas|Austronēziešu]] | fam2 = [[Malajiešu-polinēziešu valodas|Malajiešu-Polinēziešu]] (MP) | fam3 = [[Centrālās-Austrumu Malajiešu-polinēziešu valodas|Centrālaustrumu MP]] | fam4 = [[Austrumu Malajiešu-polinēziešu valodas|Austrumu MP]] | fam5 = [[Okeāniskās valodas|Okeānijas]] | fam6 = [[Centālaustrumu okeāniskās valodas|Centālaustrumu okeāniskās]] | fam7 = [[Attālās okeāniskās valodas|Attālās okeāniskās]] | fam8 = [[Centrālās Okeānijas valodas|Centrālās Okeānijas]] | fam9 = [[Austrumu fidžiešu-polinēziešu valodas|Austr. fidžiešu-polin.]] | fam10 = [[Austrumu fidžiešu valodas|Austrumu fidžiešu]] | script = [[Latīņu alfabēts]] (fidžiešu ortogrāfija) | nation = {{FJI}} | iso1 = fj | iso2 = fij | iso3 = fij }} '''Fidžiešu valoda''' ir [[Austronēziešu saime|Austronēziešu]] saimes valoda, kurā runā [[Fidži]]. 350 000 fidžiešu tā ir dzimtā valoda (mazāk kā pusei no valsts iedzīvotājiem), bet vēl 200 000 runā kā otrajā valodā. [[1997.gada konstitūcija]] noteikusi fidžiešu valodu kā oficiālo valsts valodu līdzās [[angļu valoda|angļu]] un [[hindustāņu valoda|hindustāņu]] valodām. Normētā fidžiešu valoda ir veidota uz [[Mbau]] salā runāto valodas paveidu, kurš pieder [[Austrumu Fidžiešu valodas|Austrumu Fidžiešu]] valodām. [[File:WIKITONGUES- Mila speaking Fijian.webm|thumb|Fidžiešu valoda]] == Fonoloģija == Fidžiešu valodas [[līdzskanis|līdzskaņu]] [[fonēma]]s parādītas sekojošajā tabulā: {| class="wikitable" style="text-align: center;" !| &nbsp; ! colspan="2" | [[Bilabiāls līdzskanis|Bilabiāli]] ! colspan="2" | [[Labiodentāls līdzskanis|Labiodentāli]] ! colspan="2" | [[Dentāls līdzskanis|Dentāli]] un<br />[[Alveolārs līdzskanis|alveolāri]] ! colspan="2" | [[Palatāls līdzskanis|Palatāli]] ! colspan="2" | [[Velārs līdzskanis|Velāri]] ! colspan="2" | [[Labiovelārs līdzskanis|Labiovelāri]] |- !| [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvi]] | style="border-right-width: 0;" | {{IPA|(p)}} || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|mb}} | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | {{IPA|t}} || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|nd}} | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | {{IPA|k}} || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|ŋg}} | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; |- !| [[Nazāls līdzskanis|Nazāli]] | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|m}} | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|n}} | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|ŋ}} | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; |- !| [[Berzenis|Berzeņi]] | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|β}} | style="border-right-width: 0;" | {{IPA|(f)}} || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | {{IPA|s}} || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|ð}} | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | {{IPA|(x)}} || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; |- !| [[Vibrants|Vibranti]] | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|r}} | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; |- !| [[Prenazalizēts|Prenazalizēti]] vibranti | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|nr}} | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; |- !| [[Spraudzenis|Spraudzeņi]] | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|j}} | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|w}} |- !| [[Laterāls spraudzenis|Laterāli spraudzeņi]] | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|l}} | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; | style="border-right-width: 0;" | &nbsp; || style="border-left-width: 0;" | &nbsp; |} Skaņas {{IPA|[p f]}} sastopamas tikai [[aizguvums|aizguvumos]] no citām valodām. Skaņas {{IPA|[x h]}} sastopamas tikai atsevišķos Fidži novados. [[vowel|Patskaņi]]: {|class="wikitable" ! rowspan=2 | [[Vienskanis|Vienskaņi]] ! colspan=2 | [[Patskaņu garums|Īsi]] ! colspan=2 | Gari |- ! [[Priekšējs patskanis|Priekšējie]] ! [[Pakaļējs patskanis|Pakaļējie]] ! Priekšējie ! Pakaļējie |- | '''[[Augsta mēles pacēluma patskanis|Augsti]]''' | align=center | {{IPA|i}} | align=center | {{IPA|u}} | align=center | {{IPA|iː}} | align=center | {{IPA|uː}} |- | '''[[Vidēja mēles pacēluma patskanis|Vidēji]]''' | align=center | {{IPA|e}} | align=center | {{IPA|o}} | align=center | {{IPA|eː}} | align=center | {{IPA|oː}} |- | '''[[Vaļējs patskanis|Vaļēji]]''' | colspan=2 align=center | {{IPA|a}} | colspan=2 align=center | {{IPA|aː}} |} {|class="wikitable" ! [[Divskanis|Divskaņi]] ! Beidzas<br />ar {{IPA|[i]}} ! Beidzas<br />ar {{IPA|[u]}} |- | '''Pirmais komponents {{IPA|[i]}}''' | &nbsp; | align=center | {{IPA|iu}} |- | '''Pirmais komponents {{IPA|[e]}}''' | align=center | {{IPA|ei}} | align=center | {{IPA|eu}} |- | '''Pirmais komponents {{IPA|[o]}}''' | align=center | {{IPA|oi}} | align=center | {{IPA|ou}} |- | '''Pirmais komponents {{IPA|[a]}}''' | align=center | {{IPA|ai}} | align=center | {{IPA|au}} |} == Ortogrāfija == Fidžiešu alfabēts ir veidots uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata un sastāv no sekojošiem burtiem. ;A B C D E F G I J K L M N O P Q R S T U V W Y ;a b c d e f g i j k l m n o p q r s t u v w y Līdzskaņus apzīmejošajiem burtiem atbilst sekojošas fonēmas: {| | valign=top width=200 | * '''b''' = {{IPA|[mb]}} * '''c''' = {{IPA|[ð]}} * '''d''' = {{IPA|[nd]}} * '''f''' = {{IPA|[f]}} * '''g''' = {{IPA|[ŋ]}} * '''j''' = {{IPA|[x]}} * '''k''' = {{IPA|[k]}} * '''l''' = {{IPA|[l]}} * '''m''' = {{IPA|[m]}} | valign=top width=200 | * '''n''' = {{IPA|[n]}} * '''p''' = {{IPA|[p]}} * '''q''' = {{IPA|[ŋɡ]}} * '''r''' = {{IPA|[r]}} * '''s''' = {{IPA|[s]}} * '''t''' = {{IPA|[t]}} * '''v''' = {{IPA|[β]}} * '''w''' = {{IPA|[w]}} * '''y''' = {{IPA|[j]}} |} Papildus tam [[digrāfs]] '''dr''' apzīmē [[postalveolārs|postalveolāru]] skaņu {{IPA|[n̠d̠]}}, dažreiz precīzi izrunātu kā {{IPA|[n̠d̠r̠]}}. Patskaņu burti '''a e i o u''' pamatā atbilst to attiecīgajām [[IPA]] vērtībām. [[Patskaņu garums]] parasti rakstībā netiek attēlots, izņemot vārdnīcas un valodas mācību grāmatas, kur garums tiek apzīmēts ar [[macron|makronu]] (garumzīmi) virs patskaņa kā latviešu valodā. == Avoti == * {{Grāmatas atsauce | first=R. M. W. | last=Dixon | year=1989 | title=A Grammar of Boumaa Fijian | location=Chicago | publisher=University of Chicago Press | id={{ISBN|0-226-15428-9}}}} * {{Grāmatas atsauce | first=Albert J. | last=Schütz | year=1985 | title=The Fijian Language | location=Honolulu | publisher=University of Hawaii Press | id={{ISBN|0-8248-1005-8}}}} == Ārējās saites == {{InterWiki|code=fj}} * [http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=fij ''Ethnologue'' par fidžiešu valodu] * [http://www.omniglot.com/writing/fijian.htm Fidžiešu valodas alfabēts, rakstība un izruna (angliski)] * [https://web.archive.org/web/20090324081539/http://www.geocities.com/fijidictionary/ Fidžiešu-angļu un angļu-fidžiešu vārdnīca (angliski)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Malajiešu-polinēziešu valodas]] [[Kategorija:Fidži valodas]] systbnw7hhgvbt14f1cpe5zcfwv8s6m 3670931 3670913 2022-08-16T10:27:14Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Fidžiešu | nativename = ''Na vosa vaka-Viti'' | familycolor = Austronēziešu | states = [[Fidži]] | region = Kā dzimtā valodā lietota [[Vanualevu]], [[Vitilevu]] austrumu daļā un mazākajās salās ([[Kandavu]], [[Najau]], [[Lakembā]], [[Oneatā]], [[Mozē]], [[Komo]], [[Namukā, Kambarā]], [[Vulanā]], [[Oneā]] un [[Vatoā]]); kā svešvaloda izplatīta pārējā Fidži daļā<br />Arī [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Austrālija|Austrālijā]] | speakers = Dzimtās valodas līmenī: 350 000<br />Kā svešvalodu: 200 000 | fam1 = [[Austronēziešu valodas|Austronēziešu]] | fam2 = [[Malajiešu-polinēziešu valodas|Malajiešu-Polinēziešu]] (MP) | fam3 = [[Centrālās-Austrumu Malajiešu-polinēziešu valodas|Centrālaustrumu MP]] | fam4 = [[Austrumu Malajiešu-polinēziešu valodas|Austrumu MP]] | fam5 = [[Okeāniskās valodas|Okeānijas]] | fam6 = [[Centālaustrumu okeāniskās valodas|Centālaustrumu okeāniskās]] | fam7 = [[Attālās okeāniskās valodas|Attālās okeāniskās]] | fam8 = [[Centrālās Okeānijas valodas|Centrālās Okeānijas]] | fam9 = [[Austrumfidžiešu-polinēziešu valodas|Austrumfidžiešu-polinēziešu]] | fam10 = [[Austrumfidžiešu valodas|Austrumfidžiešu]] | script = [[Latīņu alfabēts]] (fidžiešu ortogrāfija) | nation = {{FJI}} | iso1 = fj | iso2 = fij | iso3 = fij }} '''Fidžiešu valoda''' (''Na vosa vaka-Viti'') ir viena no [[austronēziešu valodas|austronēziešu valodām]], kas izplatīta [[Fidži]]. Tā ir dzimtā valoda 350 000 fidžiešu jeb mazāk nekā pusei valsts iedzīvotāju, bet vēl 200 000 to apguvuši kā [[svešvaloda|svešvalodu]]. [[1997.gada konstitūcija|1997.gada konstitūcijā]] fidžiešu valoda līdzās [[angļu valoda|angļu]] un [[hindustāņu valoda]]i noteikta kā Fidži [[valsts valoda]]. Normētās fidžiešu valodas pamatā ir [[Mbau]] salā lietotās valodas paveids, kas pieder [[austrumufidžiešu valodas|austrumufidžiešu valodām]]. [[Attēls:WIKITONGUES- Mila speaking Fijian.webm|thumb|Runātās fidžiešu valodas piemērs]] == Fonoloģija == Fidžiešu valodas [[līdzskanis|līdzskaņu]] [[fonēma]]s parādītas sekojošajā tabulā: {| class="wikitable" style="text-align: center;" !|   ! colspan="2" | [[Bilabiāls līdzskanis|Bilabiāli]] ! colspan="2" | [[Labiodentāls līdzskanis|Labiodentāli]] ! colspan="2" | [[Dentāls līdzskanis|Dentāli]] un<br />[[Alveolārs līdzskanis|alveolāri]] ! colspan="2" | [[Palatāls līdzskanis|Palatāli]] ! colspan="2" | [[Velārs līdzskanis|Velāri]] ! colspan="2" | [[Labiovelārs līdzskanis|Labiovelāri]] |- !| [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvi]] | style="border-right-width: 0;" | {{IPA|(p)}} || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|mb}} | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" | {{IPA|t}} || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|nd}} | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" | {{IPA|k}} || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|ŋg}} | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   |- !| [[Nazāls līdzskanis|Nazāli]] | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|m}} | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|n}} | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|ŋ}} | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   |- !| [[Berzenis|Berzeņi]] | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|β}} | style="border-right-width: 0;" | {{IPA|(f)}} || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" | {{IPA|s}} || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|ð}} | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" | {{IPA|(x)}} || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   |- !| [[Vibrants|Vibranti]] | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|r}} | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   |- !| [[Prenazalizēts|Prenazalizēti]] vibranti | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|nr}} | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   |- !| [[Spraudzenis|Spraudzeņi]] | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|j}} | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|w}} |- !| [[Laterāls spraudzenis|Laterāli spraudzeņi]] | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" | {{IPA|l}} | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   | style="border-right-width: 0;" |   || style="border-left-width: 0;" |   |} Skaņas {{IPA|[p f]}} sastopamas tikai [[aizguvums|aizguvumos]] no citām valodām. Skaņas {{IPA|[x h]}} sastopamas tikai atsevišķos Fidži novados. [[vowel|Patskaņi]]: {|class="wikitable" ! rowspan=2 | [[Vienskanis|Vienskaņi]] ! colspan=2 | [[Patskaņu garums|Īsi]] ! colspan=2 | Gari |- ! [[Priekšējs patskanis|Priekšējie]] ! [[Pakaļējs patskanis|Pakaļējie]] ! Priekšējie ! Pakaļējie |- | '''[[Augsta mēles pacēluma patskanis|Augsti]]''' | align=center | {{IPA|i}} | align=center | {{IPA|u}} | align=center | {{IPA|iː}} | align=center | {{IPA|uː}} |- | '''[[Vidēja mēles pacēluma patskanis|Vidēji]]''' | align=center | {{IPA|e}} | align=center | {{IPA|o}} | align=center | {{IPA|eː}} | align=center | {{IPA|oː}} |- | '''[[Vaļējs patskanis|Vaļēji]]''' | colspan=2 align=center | {{IPA|a}} | colspan=2 align=center | {{IPA|aː}} |} {|class="wikitable" ! [[Divskanis|Divskaņi]] ! Beidzas<br />ar {{IPA|[i]}} ! Beidzas<br />ar {{IPA|[u]}} |- | '''Pirmais komponents {{IPA|[i]}}''' |   | align=center | {{IPA|iu}} |- | '''Pirmais komponents {{IPA|[e]}}''' | align=center | {{IPA|ei}} | align=center | {{IPA|eu}} |- | '''Pirmais komponents {{IPA|[o]}}''' | align=center | {{IPA|oi}} | align=center | {{IPA|ou}} |- | '''Pirmais komponents {{IPA|[a]}}''' | align=center | {{IPA|ai}} | align=center | {{IPA|au}} |} == Ortogrāfija == Fidžiešu alfabēts ir veidots uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] pamata, un tajā ietilpst turpmāk minētie burti. ;A B C D E F G I J K L M N O P Q R S T U V W Y ;a b c d e f g i j k l m n o p q r s t u v w y Līdzskaņus apzīmejošajiem burtiem atbilst turpmāk minētās fonēmas: {| | valign=top width=200 | * '''b''' = {{IPA|[mb]}} * '''c''' = {{IPA|[ð]}} * '''d''' = {{IPA|[nd]}} * '''f''' = {{IPA|[f]}} * '''g''' = {{IPA|[ŋ]}} * '''j''' = {{IPA|[x]}} * '''k''' = {{IPA|[k]}} * '''l''' = {{IPA|[l]}} * '''m''' = {{IPA|[m]}} | valign=top width=200 | * '''n''' = {{IPA|[n]}} * '''p''' = {{IPA|[p]}} * '''q''' = {{IPA|[ŋɡ]}} * '''r''' = {{IPA|[r]}} * '''s''' = {{IPA|[s]}} * '''t''' = {{IPA|[t]}} * '''v''' = {{IPA|[β]}} * '''w''' = {{IPA|[w]}} * '''y''' = {{IPA|[j]}} |} Papildus tam [[digrāfs]] '''dr''' apzīmē [[postalveolārs|postalveolāru]] skaņu {{IPA|[n̠d̠]}}, dažreiz precīzi izrunātu kā {{IPA|[n̠d̠r̠]}}. Patskaņu burti '''a e i o u''' pamatā atbilst to attiecīgajām [[IPA]] vērtībām. [[Patskaņu garums]] parasti rakstībā netiek attēlots, izņemot vārdnīcas un valodas mācību grāmatas, kur garums tāpat kā latviešu valodā tiek apzīmēts ar [[garumzīme|garumzīmi]] virs patskaņa. == Atsauces == * {{Grāmatas atsauce | first=R. M. W. | last=Dixon | year=1989 | title=A Grammar of Boumaa Fijian | location=Chicago | publisher=University of Chicago Press | id={{ISBN|0-226-15428-9}}}} * {{Grāmatas atsauce | first=Albert J. | last=Schütz | year=1985 | title=The Fijian Language | location=Honolulu | publisher=University of Hawaii Press | id={{ISBN|0-8248-1005-8}}}} == Ārējās saites == {{InterWiki|code=fj}} * [http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=fij ''Ethnologue'' par fidžiešu valodu] * [http://www.omniglot.com/writing/fijian.htm Fidžiešu valodas alfabēts, rakstība un izruna] {{angliski}} * [https://web.archive.org/web/20090324081539/http://www.geocities.com/fijidictionary/ Fidžiešu-angļu un angļu-fidžiešu vārdnīca] {{angliski}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Malajiešu-polinēziešu valodas]] [[Kategorija:Fidži valodas]] taa9tkl28a4q7xaf25mwm38qq17ag0k Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi 0 46139 3670672 3636770 2022-08-15T16:53:36Z Olgerts V 41522 /* L */ wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}} {{CompactTOC}} == A == * ''Aa, Kurische/ Kurländische/ Semgaller'': [[Lielupe]] * ''Aa, Livländische/ Treyder'': [[Gauja]] * ''Aahof'', Gemeinde, Kreis Riga: [[Ādaži]] * ''Aahof'', Gemeinde Walk: [[Lejasmuiža]] * ''Aahof'', Gemeinde Walk: [[Lejas]] * ''Aahof'', Gemeinde Mesothen: [[Maišeļi]] * ''Aahof'', Gemeinde Tetelmünde: [[Āne]] * ''Aahof'', Stadt, Kreis Walk: [[Lejasciems]] * ''Aaken'', Gemeinde Erlaa: [[Ākeni]] * ''Aakrug'', Gemeinde Groß Ropp: [[Gaujas krogs]] * ''Aathal'', Gemeinde Karlsruhe: [[Briedīši]] * ''Abasa/ Abaushof'', Gemeinde Lesten: [[Abavas]] * ''Abaushof'', Gemeinde Grendsen: [[Abava]] * ''Abaushof'', Gemeinde Irmlau: [[Ķūķi]] * ''Abaushof'', Gemeinde Paddern: [[Abavas]] * ''Abaushof'', Gemeinde Schleck: [[Abavnieki]] * ''Abbus, Schkerwel'', Gemeinde Niekratzen: [[Šķervele]] * ''Abelhof'', Gemeinde Kreis Jakobstadt: [[Ābeļi]] * ''Abelhof'', Gemeinde Abelhof: [[Ābeļi]] * ''Abelneeken'', Gemeinde Assieten: [[Ābelnieki]] * ''Abgulde'', Gemeinde Doblen: [[Apgulde (ciems)|Apgulde]] * ''Abgulden'' (Bahnhof) Gemeinde Auermünde: [[Apgulde (stacija)|Apgulde]] * ''Abgulden, Alt'', Gemeinde Auermünde: [[Vecapgulde]] * ''Abgulden, Groß'', Gemeinde Auermünde: [[Lielapgulde]] * ''Abgulden, Klein'', Gemeinde Auermünde: [[Mazapgulde]] * ''Abgunst'', Gemeinde Grünhof: [[Abgunste]] * ''Absenau'', Gemeinde Laubern: [[Ozoli]]/ [[Ozolmuiža]] * ''Ackmen'', Gemeinde Laubern: [[Akmene]] * ''Adamshof'', Demeinde Doblen: [[Ādami]] * ''Adamshof'', Gemeinde Siggund: [[Elmji]] * ''Adia/ Adje'' (Meerbusen) Gemeinde Adiamünde: [[Aģe]] * ''Adiamünde'' (Bahnhof) Gemeinde Adiamünde: [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] * ''Adiamünde'' Kreis Riga: [[Skulte]] * ''Adiamünde-Kirchenkrug'', Gemeinde Adiamünde: [[Lielaiskrogs]] * ''Adje/ Adia'' (Meerbusen) Gemeinde Adiamünde: [[Aģe]] * ''Adje'' (See), Gemeinde Loddiger: [[Aģes ezers]] * ''Adlehn'', Kreis Modohn: [[Adulienas]] * ''Adlehn, Alt'', Gemeinde Adlehn: [[Vecaduliena]] * ''Adlehn, Neu'', Gemeinde Adlehn: [[Jaunaduliena]] * ''Adlerkrug'', Gemeinde Lipsthusen: [[Ērgļu krogs]] * ''Adlershof/ Adlerkrug'', Gemeinde Ramelshof: [[Ādlers]] * ''Adlig-Mißhof/ Mißhof/ Privat-Mißhof'', Gemeinde Grünwalde: [[Dzimtmisa|Misa]] * ''Adsel/ Oges'', Gemeinde Kaugershof: [[Adzalis]] * ''Adsel'' (Gemeinde und Schloss) Kreis Walk: [[Gaujiena]] * ''Adsel-Luthershof'', Gemeinde Schwarzhof: [[Luturmuiža]] * ''Adsel-Neuhof'', Gemeinde Schwarzhof: [[Jaunāmuiža (Zvārtavas pagasts)|Jaunāmuiža]] * ''Adsel-Schwarzhof'', Gemeinde Schwarzhof: [[Zvārtava]] * ''Adsen'', Gemeinde Guddeneeken: [[Adzi]] * ''Adsern'', Gemeinde Katzdangen: [[Ārce]] * ''Adsirn'', Gemeinde Kandau: [[Aizdzīre]] * ''Aegypten/ Egypten'', Gemeinde Kurzum: [[Ēģipte (ciems)|Vilkumiests]] * ''Aglohn'' (Bahnhof), Gemeinde Kapin: [[Aglonas stacija]] * ''Aglohn'' (Gemeinde), Kreis Dünaburg: [[Aglonas]] * ''Agnesenhof'', Gemeinde Krothen: [[Auzini]] * ''Ahkenhof'', Gemeinde Doblen: [[Āķumuiža]] * ''Ahland'' (Bahnhof), Gemeinde Grobin: [[Alanda]] * ''Ahrenshof'', Gemeinde Kortenhof: [[Ārņi]] * ''Ahschekaln'', Gemeinde Kokenhof: [[Āžakalns]] * ''Ahsen'', Gemeinde Dondangen: [[Āži (ciems)|Āži]] * ''Aijasch'' (See), Gemeinde Widdrisch: [[Aijažu ezers]] * ''Aischat/ Tirse'', Gemeinde Meselau: [[Aišate]] * ''Aischkuje'', Gemeinde Seßwegen: [[Aizkuja]] * ''Aistern'' (Gemeinde) Kreis Libau: [[Aizteres]] * ''Aiswicken'' (Gemeinde) Kreis Libau: [[Aizviķu]] * ''Aiswicken, Groß'', Gemeinde Aiswicken: [[Aizviķi]] * ''Aiswicken, Klein'', Gemeinde Aiswicken: [[Mazaizviķi]] * ''Aiwekst/ Awex/ Oger'', Gemeinde Ledemannshoff: [[Aiviekste]]/ [[Ogre]] * ''Akemendsirn'', Gemeinde Kursiten: [[Akmeņdzīras]] * ''Akemendsirn'' (stacija), Gemeinde Rothhof: [[Akmeņdzīras]] * ''Akniste'': [[Aknīste]] * ''Aland/ Grobinscher See'' (Bach), Kreis Libau: [[Alanda]] * ''Alau'', Gemeinde Alexanderhof: [[Ālava]] * ''Alauen'', Gemeinde Pankelhof: [[Alave]] * ''Alexanderhof'', Gemeinde Fockenhog: [[Zanderi]] * ''Alexanderhof'', Gemeinde Widdrisch: [[Krujkalns]] * ''Alexanderhof'', Gemeinde Wirgen: [[Aleksandri]] * ''Alexanderkrug'', Gemeinde Zohden: [[Aleksandrakrogs]] * ''Alexanderpol'', Gemeinde Galen: [[Aleksanderpole]] * ''Alexandershof'', (Gemeinde) Kreis Mitau : [[Šķibe]] * ''Alexandershof'', Gemeinde Druween: [[Sviļāri]] * ''Alexandershof'', Gemeinde Kaugershof: [[Aleksanders]] * ''Alexandersruh'', Gemeinde Abelhof: [[Aleksandrova]] * ''Alexandrowna'', Gemeinde Friedsrichswald: [[Aleksandrova]] * ''Alexbach'' (Bach), Gemeinde Goldingen: [[Alekšupīte]] * ''Alinenhof'', Gemeinde Schlockenbeck: [[Rubeņi]] * ''Allasch'' (Gemeinde) Kreis Riga: [[Allaži]] * ''Allaschen'', Gemeinde Ranken: [[Allažu]] * ''Allendorf'' (Gemeinde) Kreis Wolmar: [[Aloja]] * ''Allschwangen'' (Gemeinde und Bahnhof) Kreis Hasenpoth: [[Alsunga]] * ''Almahlen'' (Gemeinde und Bahnhof) Gemeinde Allschwangen: [[Almāle]] * ''Alokst'' (See) Gemeinde Alt-Pebalg: [[Alauksts ezers]] * ''Aloxte/ Tebber'', Gemeinde Appricken: [[Alokste]] * ''Alschhof'', Gemeinde Nigranden: [[Alsviķis]] * ''Alswig'' (Gemeinde und Bahnhof), Kreis Walk: [[Alsviķi]] * ''Alt-Autz'': [[Vecauce]] * ''Altenwoga'': [[Meņģele]] * ''Alt-Pebalg'': [[Vecpiebalga]] * ''Alt-Rahden'': [[Vecsaule]] * ''Alt-Schwanenburg'': [[Vecgulbene]] * ''Amboten'': [[Embūte]] * ''Angermünde'' [[Rinda (ciems)|Rinda]] * ''Angern'': [[Engure]] * ''Antonopol'' [[Antonopole]] * ''Appriken'': [[Apriķi]] * ''Arrasch'': [[Āraiši]] * ''Ascheraden'': [[Aizkraukle]] * ''Autz'': [[Auce]] == B == * ''Bahten'': [[Bāta (Vaiņode)|Bāta]] * ''Baldohn'': [[Baldone]] * ''Balgalln'': [[Balgale]] * ''Barbern'': [[Bārbele]] * ''Bartau'': [[Bārta]] * ''Bauske'': [[Bauska]] * ''Berghof'': [[Brocēni]] * ''Berkenhegen'': [[Birkineļi]] * ''Bershof'': [[Bērzmuiža]] * ''Bersohn'': [[Bērzaune (ciems)|Bērzaune]] * ''Bilderlingshof'': [[Bulduri]] * ''Blieden'': [[Blīdene]] * ''Bolwen'': [[Balvi]] * ''Born'': [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]] * ''Burtneck'': [[Burtnieki]] * ''Buschhof'': [[Birži (Salas pagasts)|Birži]] == C == * ''Charlottenhof'': [[Šarlote]] == D == * ''Dagden'': [[Dagda]] * ''Dahlen'': [[Doles sala|Dole]] * ''Dalbingen'': [[Dalbe]] * ''Demmen'': [[Dēmene]] * ''Dikkeln'': [[Dikļi]] * ''Doblen'': [[Dobele]] * ''Dondangen'': [[Dundaga]] * ''Drostenhof'': [[Drusti]] * ''Dubbeln'': [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] * ''Düna'': [[Daugava]] * ''Dünaburg'': [[Daugavpils]] * ''Dünamünde'': [[Daugavgrīva]] * ''Dubena'': [[Dignāja]] * ''Dunteshof'': [[Dunte]] * ''Durben'': [[Durbe]] == E == * ''Eckengrafen'': [[Viesīte]] * ''Edsen'' (sk. arī ''Groß-Irwanden''): [[Lielīvande]] * ''Edwahlen'': [[Ēdole]] * ''Egipten'': [[Vilkumiests]] * ''Ekau'': [[Iecava]] * ''Ellern'': [[Elkšņi]] * ''Erlaa'': [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] * ''Ermes'': [[Ērģeme]] * ''Erwahlen'': [[Ārlava]] == F == * ''Fehteln'': [[Vietalva]] * ''Festen'': [[Vestiena]] * ''Firks-Assiten'': [[Baģu Asīte]] * ''Frauenburg'': [[Saldus]] * ''Friedrichstadt'': [[Jaunjelgava]] * ''Funkenhof'': [[Bunka]] == G == * ''Gipken'': [[Ģipka]] * ''Glasmanka, Trendelberg'': [[Gostiņi]] * ''Goldingen'': [[Kuldīga]] * ''Gramsden'': [[Gramzda]] * ''Grendsen'': [[Grenči]] * ''Grenzhof'': [[Mežmuiža]] * ''Griwa'': [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] * ''Grizgaln'': [[Gridzgale]] * ''Grobin'': [[Grobiņa]] * ''Grösen'': [[Grieze]] * ''Groß-Autz'': [[Lielauce]] * ''Groß-Bersteln'': [[Bērstele]] * ''Groß-Eckau'': [[Iecava]] * ''Groß-Ilmajen'': [[Dižilmāja]] * ''Groß-Iwanden'' sk. arī ''Edsen'': [[Lielīvande]] * ''Groß-Jungfernhof'': [[Lieljumprava]] * ''Groß-Salwen'': [[Lielzalve]] * ''Grünhof'': [[Zaļā muiža]] == H == * ''Hasau'': [[Užava]] * ''Hasenpoth'': [[Aizpute]] * ''Haynasch'': [[Ainaži]] * Hirschenhof: [[Irši]] * ''Hochrosen'': [[Augstroze]] * ''Hofzumberge'': [[Tērvete (Tērvetes pagasts)|Tērvete]] * ''Holmhof'': [[Spuņciems|Salas]] * ''Hoppenhof'': [[Ape]] == I == * ''Iggen'': [[Iģene]] * ''Illuxt'': [[Ilūkste]] * ''Ilsenburg'': [[Ilze (ciems)|Ilze]] * ''Irben'': [[Irbe]] * ''Irmelau'': [[Irlava]] == J == * ''Jakobstadt'': [[Jēkabpils]] * ''Jürgensburg'': [[Jaunpils]] == K == * ''Kabillen'': [[Kabile]] * ''Kalnzeem'': [[Kalnciems]] * ''Kaltenbrunn'': [[Kaldabruņa]] * ''Kalzenau'': [[Kalsnava]] * ''Kandau'': [[Kandava]] * ''Karsau (arī Korsowka)'': [[Kārsava]] * ''Keckau'': [[Ķekava]] * ''Keggum'': [[Ķegums]] * ''Kemmern'': [[Ķemeri]] * ''Kerklingen'': [[Ķerkliņi]] * ''Klein-Salwen'': [[Mazzalve]] * ''Klingenberg:'' Akenstaka * ''Kirchholm'': [[Salaspils]] * ''Koivemund'': [[Carnikava]] * ''Kokenhusen'': [[Koknese]] * ''Kolken'': [[Kolka]] * ''Korsowka (sk. arī Karsau)'': [[Kārsava]] * ''Kremon'': [[Krimulda]] * ''Kreslau, Kreslaw'': [[Krāslava]] * ''Kreuzburg'': [[Krustpils]] * ''Kroppenhof'': [[Krape]] * ''Kruthen'': [[Krūte]] * ''Kurland'': [[Kurzeme]] * ''Kurländische Aa'' (upe): [[Lielupe]] * ''Kursiten'': [[Kursīši]] == L == * ''Lambertshof'': [[Lambārte]] * ''Landsen'': [[Landze]] * ''Lasdohn'': [[Lazdona]] * ''Lassen'': [[Laši (Eglaines pagasts)|Laši]] * ''Laudohn'': [[Ļaudona]] * ''Lehmenen'': [[Ungurmuiža]] * ''Lemburg'': [[Mālpils]] * ''Lemsal'': [[Limbaži]] * ''Lennewarden'': [[Lielvārde]] * ''Lesten'': [[Lestene]] * ''Lettgallen'' [[Latgale]] * ''Libau'': [[Liepāja]] * ''Ligat'': [[Līgatne]] * ''Linden (Birsgaln)'': [[Linde (Birzgale)]] * ''Linden'': [[Liepkalne (ciems)|Liepkalne]] * ''Lippaiken'': [[Lipaiķi]] * ''Livenhof'': [[Līvāni]] * ''Livland'': [[Vidzeme]] * ''Livländische Aa'' (upe): [[Gauja]] * ''Lohdenhof'': [[Lode]] * ''Lösern'': [[Liezere]] * ''Loddiger'': [[Lēdurga]] * ''Luban'': [[Lubāna]] * ''Ludsen'': [[Ludza]] * ''Luhde'': [[Lugaži]] * ''Luttringen'': [[Lutriņi]] == M == * ''Majorenhof'': Majori, (sk. [[Jūrmala]]) * ''Marienburg'': [[Alūksne]] * ''Marienhausen'': [[Viļaka]] * ''Markgrafen'': [[Mērsrags]] * ''Mesohten'': [[Mežotne]] * ''Mitau'': [[Jelgava]] * ''Modohn'': [[Madona]] * ''Moritzberg:'' More * ''Muischazeem'': [[Muižciems]] == N == * ''Nerft'': [[Nereta]] * ''Neu-Autz'': [[Jaunauce]] * ''Neubad'': [[Saulkrasti]] * ''Neuenburg'': [[Jaunpils]] * ''Neuermühlen'': [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]] * ''Neugut'': [[Vecmuiža]] * ''Neuhausen'': [[Valtaiķi]] * ''Neu-Lettgallen'': [[Pitalova|Abrene, Jaunlatgale]] * ''Neu-Pebalg'': [[Jaunpiebalga]] * ''Neu-Rahden'': [[Jaunsaule]] * ''Neu-Subbath'': [[Jaunsubāte]] * ''Nitau'': [[Nītaure]] * ''Nord-Durben'': [[Ziemeļ-Durbe]] * ''Nurmhausen'': [[Lauciene|Nurmuiža]] == O == * ''Oger'': [[Ogre]] * ''Ogershof'': [[Ogre]] * ''Oknist'': [[Aknīste]] * ''Olai'': [[Olaine]] * ''Oppekaln'': [[Apekalns]] == P == * ''Palzmar'': [[Palsmane]] * ''Paddern'': [[Padure]] * ''Pankelhof'': [[Penkule]] * ''Pampeln'': [[Pampaļi]] * ''Papendorf'': [[Rubene]] * ''Paulshafen'': [[Pāvilosta]] * ''Pernigel'': [[Liepupe]] * ''Pferdeholm'': [[Kundziņsala]] * ''Pilten'': [[Piltene]] * ''Preekuln'': [[Priekule]] * ''Prely'': [[Preiļi]] * ''Pussen'': [[Puze]] == R == * ''Remten'': [[Remte]] * ''Riga'': [[Rīga]] * ''Riga-Strand'': [[Jūrmala]] * ''Ringen'': [[Reņģe (ciems)|Reņģe]] * ''Rodenpois'': [[Ropaži]] * ''Rollbusch'' : [[Baloži (pilsēta)|Baloži]] * ''Ronneburg'': [[Rauna]] * ''Rönnen'': [[Renda]] * ''Roop'': [[Straupe]] * ''Rosenau'': [[Zilupe]] * ''Rositten'': [[Rēzekne]] * ''Rujen'': [[Rūjiena]] * ''Rutzau'': [[Rucava]] == S == * ''Sackenhausen'': [[Saka]] * ''Sahten'': [[Sāti]] * ''Salenen'': [[Saliena]] * ''Salis'': [[Salaca]] * ''Salisburg'': [[Mazsalaca]] * ''Salismünde'': [[Salacgrīva]] * ''Sallgaln'': [[Salgale]] * ''Samiten'': [[Zemīte]] * ''St. Catharinen'': [[Limbaži]] * ''St. Matthaei'': [[Skulte]] * ''St. Matthiae'': [[Matīši]] * ''St. Peters-Kapelle'': [[Pēterupe]] * ''Saucken'': [[Sauka]] * ''Sassmaken'': [[Sasmaka]] * ''Saßmacken'': [[Valdemārpils]] * ''Scheden'': [[Šķēde]] * ''Schönberg (Schenberg)'': [[Skaistkalne]] * ''Schleck'': [[Zlēkas]] * ''Schlock'': [[Sloka]] * ''Schnickern'': [[Sniķere (ciems)|Sniķere]] * ''Schrunden'': [[Skrunda]] * ''Schujen'': [[Skujene]] * ''Schwaneburg, Schwanenburg'': [[Gulbene]] * ''Sedde'': [[Seda]] * ''Segewold'': [[Sigulda]] * ''Selburg'': [[Vecsēlpils]] * ''Selgerben'': [[Dzirciemā]] * ''Seltinghof'': [[Zeltiņi]] * ''Semgallen'': [[Zemgale]] * ''Serben'': [[Dzērbene]] * ''Serbigal'': [[Cirgaļi]] * ''Sessau'': [[Sesava]] * ''Setzen'': [[Sece]] * ''Seßwegen'': [[Cesvaine]] * ''Sieklen'': [[Sīķele]] * ''Sissegal'': [[Madliena]] * ''Siuxt'': [[Džūkste]] * ''Smilten'': [[Smiltene]] * ''Sonnaxt'': [[Sunākste]] * ''Spahren'': [[Spāre]] * ''Stackeln'': [[Strenči]] * ''Staizel'': [[Staicele]] * ''Stenden'': [[Stende]] * ''Strasden'': [[Strazde]] * ''Strutteln'': [[Strutele]] * ''Stockmannshof'': [[Pļaviņas]] * ''Sturhof'': [[Stūri]] * ''Subbath'': [[Subate]], [[Subate]] * ''Süd-Durben'': [[Dienvidus-Durbe]] * ''Sunzel'': [[Suntaži]] == T == * ''Tauerkaln'': [[Taurkalne]] * ''Talsen'': [[Talsi]] * ''Thomsdorf'': [[Tome]] * ''Tirsen'': [[Tirza]] * ''Tootzen'': [[Toce]] * ''Treiden'': [[Turaida]] * ''Trentelberg'': [[Gostiņi]] * ''Trikaten'': [[Trikāta]] * ''Tuckum'': [[Tukums]] * ''Turmont'': [[Turmantas]] == U == * ''Ubbenorm'': [[Umurga]] * ''Uexküll'': [[Ikšķile]] * ''Ugahlen'': [[Ugāle]] == V == * ''Virginahl'': [[Vērgaļi]] == W == * ''Waddax'': [[Vadakste]] * ''Wahnen'': [[Vāne]] * ''Walk'': [[Valka]] * ''Wallhof'': [[Valle]] * ''Wangasch'': [[Vangaži]] * ''Warkland'': [[Varakļāni]] * ''Weesen'': [[Zasa]] * ''Wellan'': [[Velēna]] * ''Welonen'': [[Viļāni]] * ''Wenden'': [[Cēsis]] * ''Westerotten'': [[Vesterots]] * ''Windau'': [[Ventspils]] * ''Windau'' (upe): Venta * ''Wirgen'': [[Virga]] * ''Wohlfahrt'': [[Ēvele]] * ''Wolmar'': [[Valmiera]] * ''Wormen'': [[Vārme]] * ''Würzau'': [[Vircava]] == Z == * ''Zabeln'': [[Sabile]] * ''Zelmeneeken'': [[Celmenieki]] * ''Zirau'': [[Cīrava]] * ''Zohden'': [[Code]] == Literatūra == * Laur, Wolfgang: ''Deutsche Orts-, Landes- und Gewässernamen in den Baltischen Ländern'', Lüneburg: Verlag Nordostdeutsches Kulturwerk 2001. * ''Latviešu konversācijas vārdnīca'', XIV. sējums: "Muižu nosaukumi", Vol.13, pp. 28059 - 28098 , A.Gulbis, Rīga, 1936. == Ārējās saites == * [http://www.carstenwilms.online.de/ortsnamen_lettland.htm Latviešu-vācu un vācu-latviešu vietvārdu uzskaitījums (Lilian Anton, Carsten Wilms)] * [http://www.feefhs.org/maplibrary/russian/re-balt.html Vēsturiska karte ar vāciskajiem vietvārdiem (1882)] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]] [[Kategorija:Rīgas arhibīskapija]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Vietvardu vaciskie]] moyiqgfyv7b5iqhbedalzflptw9y1s0 Livonijas bruņniecība 0 47898 3670982 3526129 2022-08-16T11:17:50Z Pirags 3757 /* Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas (1923) */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]].]] [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755-1865) Rīgā.]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' (vācu: ''Livländische Ritterschaft'') bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. === Izcelsme === Vidzemes bruņniecība cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s, kā arī [[Kurzemes bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu - [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku - [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. === Vidzemes pašpārvaldes institūcija === [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]]. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī Nīštades miera līgumā 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja Krievijas imperatoriem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). 1747. gadā tika pabeigta bruņniecības matrikulas veidošana, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas un vēlāk tika papildināta līdz 378 dzimtām. Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmāršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). === Sabiedriska organizācija === Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> === Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas === Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulai piederēja šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti]] (Roth * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 - 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] f3rqztek64n5ltxsmyd0xxbtnw49p8t Nīcas pagasts 0 49939 3670921 3635010 2022-08-16T09:53:16Z Eremu1 102242 /* Ievērojamas personības */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Nīcas pagasts | karte = Nīcas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Nīcas pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Nīcas pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 100px | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Dienvidkurzemes novads | centrs = Nīca | platība = 230,3 | iedzīvotāji = 2 896<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 2896 / 230.3 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.nica.lv }} '''Nīcas pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām [[Baltijas jūra]]s [[piekraste|piekrastē]]. Robežojas ar sava novada [[Otaņķu pagasts|Otaņķu pagastu]], [[Dunikas pagasts|Dunikas]], [[Rucavas pagasts|Rucavas]] pagastiem un [[Liepājas ezers|Liepājas ezerā]] ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], kā arī [[Liepāja]]s pilsētu . == Daba == Atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Augstākā vieta ir [[Pūsēnu kalns]] - 37 m virs jūras līmeņa (augstākā [[kāpa]] [[Latvija]]s piekrastē, relatīvais augstums 31 metrs, garums 300 m, platums 100 m). Daļa no pagasta teritorijas atroadas zem jūras līmeņa. === Hidrogrāfija === ==== Upes un kanāli ==== * [[Bārta (upe)|Bārta]] ** [[Jēčupe]] ** [[Tosele]] - agrākā Bārtas kreisā krasta pieteka. * [[Kalnišķu strauts]] * [[Līgupe (Papes ezera pieteka)|Līgupe]] * [[Paurupe (upe)|Paurupe]] * [[Līgupes-Paurupes kanāls]] - savieno Līgupi un Paurupi * [[Tukleru kanāls]] - savieno Toseli un [[Papes ezers|Papes ezeru]] ==== Ezeri ==== * daļa no [[Liepājas ezers|Liepājas ezera]] (kopplatība 37,15 km²) * daļa no [[Papes ezers|Papes ezera]] (kopplatība 12,05 km²) ==== Purvi ==== Agrākais Mēķes purvs (1360 ha) nosusināts kopā ar Mēķes ezeru. == Vēsture == [[File:"Zaļais stars" - Latvijas galējais rietumu punkts (Green Ray - farthest west point of Latvia) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|thumb|300px|Latvijas galējā rietumu punkta zīme «Zaļais stars»]] Mūsdienu Nīcas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Nīcas jeb Lejasbārtas muiža (''Gut Nieder-Bartau'', [[Nīca]]), Papes muiža (''Gut Papenhof''), Pērkones muiža (''Gut Perkuhnenhof''). 1935. gadā [[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķa]] Nīcas pagasta platība bija 219,3 km² un tajā dzīvoja 4160 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Nīcas, [[Banažu ciems|Banažu]], [[Jūrmalciema ciems|Jūrmalciema]] un [[Otaņķu ciems|Otaņķu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] Nīcas ciemam 1951. gadā pievienoja daļu Banažu ciema, 1954. gadā — Jūrmalciema, [[Bernātu ciems|Bernātu]] un [[Pērkones ciems|Pērkones]] ciemus. 1956. gadā Pērkones ciemu, atdalot no Nīcas ciema I. Sudmaļa kolhoza un zvejnieku saimniecības «Sarkanais karogs» teritorijas, izveidoja no jauna. 1972. gadā Nīcas ciemam pievienoja likvidēto Pērkones ciemu un daļu [[Rucavas ciems|Rucavas ciema]] teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nīcas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Nīcas novads|Nīcas novadā]]. 2021. gadā Nīcas novadu iekļāva jaunajā [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. === Latvijas galējais rietumu punkts === Nīcas pagasta teritorijā [[Baltijas jūra]]s krastā atrodas Latvijas galējais rietumu punkts (20°58' A.g.), ko iezīmē akmens zīme "Zaļais stars". == Iedzīvotāji == [[Attēls:Nīca girls.jpg|250px|thumb|right|Meitenes Nīcas tradicionālajos apģērbos, 1894. gada [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķa]] Nīcas pagastā [[Jānis Krēsliņš (mākslinieks)|Jāņa Krēsliņa]] uzņemta fotogrāfija]] === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Aucugals]], Pērkone, [[Bernāti]], [[Jūrmalciems]], [[Lauciņciems]], [[Nīca]] (pagasta centrs), [[Kalnišķi (Nīcas pagasts)|Kalnišķi]]. === Ievērojamas personības === * [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks * [[Austra Pumpure]] (1928) — mūziķe * [[Teodors Anševics]] (1900-1942) — [[Latvijas Ārlietu ministrija]]s darbinieks == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Bernātu bāka]] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Nīcas novads}} {{Liepājas rajons}} {{Liepājas apriņķis}} }} {{Latvijas galējie punkti|state=collapsed}} {{DEFAULTSORT:Nicas pagasts}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]] [[Kategorija:Nīcas pagasts| ]] aycwcvmjmsb6j1boi4kcuf2384nhhx5 Taizemes provinces 0 51282 3670972 2749642 2022-08-16T11:06:15Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2016. gada janvāris}} [[Attēls:Thailand provinces.png|250px|thumb|Karte, kurā attēlotas visas 76 Taizemes provinces.]] '''[[Taizeme]]s provinces''' ({{val|th|จังหวัด}} (''changwat''), {{IPA2|t͡ɕāŋ.wàt}}) pavisam kopā ir 75, kuras parasti iedalas piecās [[province|provinču]] grupās — dažreiz Austrumu grupu savieno kopā ar Centrālo provinču grupu. Galvaspilsēta [[Bangkoka]] nav province, bet gan īpašā administratīvā teritorija, bet to parasti ieskaita kā 76. provinci, kurai ir tādas pašas [[tiesības]] kā pārējām provincēm. Provinču nosaukumi ir tādi paši kā to [[pārvaldes centrs|pārvaldes centriem]]. Ar dažiem izņēmumiem, piemēram [[Songhla]]s, [[Čonburi]] un [[Pračuapas Hiri Hana]]s provincēs, pārvaldes centrs ir arī lielākā provinces [[pilsēta]]. [[Bangkoka]] ir lielākā province gan pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], gan pēc [[iedzīvotāju blīvums|iedzīvotāju blīvuma]]. Mazākā pēc iedzīvotāju skaita ir [[Ranonga]]s province, bet pēc blīvuma [[Mae Hong Sona]]s province. Pēc [[platība]]s lielākā province ir [[Nahona Ratčasima|Nahonas Ratčasimas]] province, savukārt mazāka ir [[Samuta Songhrama|Samutas Songhramas]] province. {{Āzija-aizmetnis}} [[Kategorija:Taizemes ģeogrāfija]] 4s9jsr1el5fghcx1k083qo8ykl273hp Svarcelšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 57008 3670656 3273694 2022-08-15T16:01:59Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Svarcelšana 2008 Vasaras OS}} {{Atjaunot}} '''[[Svarcelšana|Svarcelšanā]] [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika sadalīti 15 medaļu komplekti. Sacensības notika no 9. līdz 19. augustam Beihanas universitātes zālē. == Rezultāti == === Medaļu reitings === {| {{RankedMedalTable|class=wikitable sortable}} |-bgcolor=ccccff | 1 || {{CHN}} || 2 || 0 || 0 || 2 |- | 2 || {{THA}} || 1 || 0 || 0 || 1 |- | 3 || {{TUR}} || 0 || 1 || 0 || 1 |- | 3 || {{KOR}} || 0 || 1 || 0 || 1 |- | 3 || {{VIE}} || 0 || 1 || 0 || 1 |- | 6 || {{TWO}} || 0 || 0 || 1 || 1 |- | 6 || {{BLR}} || 0 || 0 || 1 || 1 |- | 6 || {{INA}} || 0 || 0 || 1 || 1 |- class="sortbottom" !colspan=2| Kopā || 3 || 3 || 3 || 9 |} === Vīrieši === <small>PR - pasaules rekords, OR - olimpiskais rekords</small> ==== Līdz 56 kg ==== {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.||{{CHN}}||[[Longs Kvingans]]<!--Long Qingquan-->||292 kg |- bgcolor="silver" |2.||{{VIE}}||[[Hongs Antans]]<!--Hoang Anh Tuan-->||290 kg |- bgcolor="#cc9966" |3.||{{INA}}||[[Eko Juli Iravans]]<!--Eko Yuli Irawan-->||288 kg |- bgcolor="#eeeeee" |4.||{{flaga|Taivāna|OS}} [[Ķīnas Republika|Taivāna]]||[[Jangs Šinji]]<!--Yang Chin-Yi-->||285 kg |- bgcolor="#eeeeee" |5.||{{THA}}||[[Ša Kumšols]]<!--Cha Kum Chol-->||283 kg |- bgcolor="#eeeeee" |6.||{{CUB}}||[[Serhio Alvaress Bulē]]<!--Sergio Alvarez Boulet-->||272 kg |} ==== Līdz 62 kg ==== {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.|| {{CHN}} || [[Ksjanksjans Zjans]]<!--Zhang Xiangxiang--> || 319 kg |- bgcolor="silver" |2.|| {{COL}} || [[Djego Fernando Salasars]]<!--Diego Fernando Salazar--> || 305 kg |- bgcolor="#cc9966" |3.|| {{INA}} || [[Trijatno]]<!--Triyatno--> || 298 kg |- bgcolor="#eeeeee" |4.|| {{ROU}} || [[Antoniu Buci]] <!--Antoniu Buci--> || 295 kg |- bgcolor="#eeeeee" |5.|| {{THA}} || [[Faisans Hansavons]] <!--Phaisan Hansawong--> || 294 kg |- bgcolor="#eeeeee" |6.|| {{CUB}} || [[Lācaro Maikels Ruiss]] <!--Lázaro Maikel Ruiz--> || 294 kg |} ==== Līdz 69 kg ==== {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.|| {{CHN}} || [[Hujs Ļao]] <!--Liao Hui--> || 348 kg |- bgcolor="silver" |2.|| {{FRA}} || [[Veneslass Dabaja Tjenčeu]] <!--Venceslas Dabaya-Tientcheu--> || 338 kg |- bgcolor="#cc9966" |3.|| {{ARM}} || [[Tigrans Martirosjans]] <!--Tigran G. Martirosyan--> || 338 kg |- bgcolor="#eeeeee" |4.|| {{CUB}} || [[Iordanis Borero]] <!--Yordanis Borrero--> || 328 kg |- bgcolor="#eeeeee" |5.|| {{AZE}} || [[Turans Mirzajevs]] <!--Turan Mirzayev--> || 327 kg |- bgcolor="#eeeeee" |6.|| {{PRK}} || [[Kims Čoljins]] <!--Kim Chol Jin--> || 326 kg |} ==== Līdz 77 kg ==== {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.|| {{KOR}} || [[Sā Jahjoks]] <!--Sa Jae-Hyouk--> || 366 kg |- bgcolor="silver" |2.|| {{CHN}} || [[Honlī Lī]] <!--Li Hongli--> || 366 kg |- bgcolor="#cc9966" |3.|| {{ARM}} || [[Gevorgs Davtijans]] <!--Gevorg Davtian--> || 360 kg |- bgcolor="#eeeeee" |4.|| {{KOR}} || [[Kims Kvanhons]] <!--Kim Kwang-Hoon--> || 355 kg |- bgcolor="#eeeeee" |5.|| {{RUS}} || [[Oļegs Perepečenovs]] <!--Oleg Perepetchenov--> || 354 kg |- bgcolor="#eeeeee" |6.|| {{CUB}} || [[Ivans Kambars]] <!--Iván Cambar--> || 353 kg |} ==== Līdz 85 kg ==== {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.|| || || |- bgcolor="silver" |2.|| || || |- bgcolor="#cc9966" |3.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |4.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |5.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |6.|| || || |} ==== Līdz 94 kg ==== {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.|| || || |- bgcolor="silver" |2.|| || || |- bgcolor="#cc9966" |3.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |4.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |5.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |6.|| || || |} ==== Līdz 105 kg ==== {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.|| || || |- bgcolor="silver" |2.|| || || |- bgcolor="#cc9966" |3.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |4.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |5.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |6.|| || || |} ==== 105 kg un vairāk ==== {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.|| || || |- bgcolor="silver" |2.|| || || |- bgcolor="#cc9966" |3.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |4.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |5.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |6.|| || || |- |- bgcolor="#eeeeee" |''' '''||'''{{LAT}}'''||'''[[Viktors Ščerbatihs]]'''|| |} === Sievietes === ==== Līdz 48 kg ==== {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.||{{CHN}}||[[Čeņa Sjesja]]<!--Chen Xiexia-->||212 kg(OR) |- bgcolor="silver" |2.||{{TUR}}||[[Sibela Ezkana]]<!--Sibel Özkan-->||199 kg |- bgcolor="#cc9966" |3.||{{TWO}}||[[Čeņa Veilina]]<!-- Chen Wei Ling-->||196 kg |- bgcolor="#eeeeee" |4.||{{KOR}}||[[Ima Džonva]]<!--Im Jyoung-Hwa-->||196 kg |- bgcolor="#eeeeee" |5.||{{THA}}||[[Pensiri Laosirikula]]<!--Pensiri Laosirikul-->||195 kg |- bgcolor="#eeeeee" |6.||{{JPN}}||[[Hiromi Mijake]]<!--Hiromi Miyake-->||185 kg |} ==== Līdz 53 kg ==== {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.||{{THA}}||[[Prapavadi Džarenratanatarakuna]]<!--Prapawadee Jaroenrattanatarakoon-->||221 kg |- bgcolor="silver" |2.||{{KOR}}||[[Jona Činhe]]<!--Yoon Jin-Hee-->||213 kg |- bgcolor="#cc9966" |3.||{{BLR}}||[[Nastasja Novikava]]<!--Nastassia Novikava-->||213 kg |- bgcolor="#eeeeee" |4.||{{INA}}||[[Raema Liza Rumbevasa]]<!--Raema Lisa Rumbewas-->||206 kg |- bgcolor="#eeeeee" |5.||{{DOM}}||[[Judelkvisa Maridalina]]<!--Yudelquis Maridalin-->||204 kg |- bgcolor="#eeeeee" |6.||{{USA}}||[[Melānija Rouša]]<!--Melanie Roach-->||193 kg |} ==== Līdz 58 kg ==== {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.|| {{CHN}} || [[Jandzina Čena]]<!--Chen Yanqing--> || 244 kg |- bgcolor="silver" |2.|| {{RUS}} || [[Marina Šainova]]<!--Marina Shainova--> || 227 kg |- bgcolor="#cc9966" |3.|| {{PRK}} || [[O Jonae]]<!--O Jong Ae--> || 226 kg |- bgcolor="#eeeeee" |4.|| {{THA}} || [[Vandī Kameaija]] <!--Wandee Kameaim--> || 226 kg |- bgcolor="#eeeeee" |5.|| {{ECU}} || [[Aleksandra Eskobara]] <!--Alexandra Escobar--> || 223 kg |- bgcolor="#eeeeee" |6.|| {{ALB}} || [[Romela Begaja]] <!--Romela Begaj--> || 216 kg |} ==== Līdz 63 kg ==== {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.|| {{PRK}} || [[Paka Jonsuka]] <!--Pak Hyon Suk--> || 241 kg |- bgcolor="silver" |2.|| {{KAZ}} || [[Irina Ņekrasova]] <!--Irina Nekrassova--> || 240 kg |- bgcolor="#cc9966" |3.|| {{TWO}} || [[Ļu Jinčī]] <!--Lu Ying-Chi--> || 231 kg |- bgcolor="#eeeeee" |4.|| {{CAN}} || [[Kristīne Žirarda]] <!--Christine Girard--> || 228 kg |- bgcolor="#eeeeee" |5.|| {{VIE}} || [[Ti Tjeta Ngujena]] <!--Thi Thiet Nguyen--> || 225 kg |- bgcolor="#eeeeee" |6.|| {{KOR}} || [[Kima Sūkjuna]] <!--Kim Sook-Young--> || 225 kg |} ==== Līdz 69 kg ==== {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.|| {{CHN}} || [[Čunhona Liu]]<!--Liu Chunhong--> || 286 kg |- bgcolor="silver" |2.|| {{RUS}} || [[Oksana Sļivenko]]<!--Oxana Slivenko--> || 255 kg |- bgcolor="#cc9966" |3.|| {{UKR}} || [[Nataļa Davidova]] <!--Natalya Davydova--> || 250 kg |- bgcolor="#eeeeee" |4.|| {{COL}} || [[Leidija Solisa]] <!--Leidy Solís--> || 240 kg |- bgcolor="#eeeeee" |5.|| {{EGY}} || [[Abira Halila]] <!--Abir Khalil--> || 238 kg |- bgcolor="#eeeeee" |6.|| {{COL}} || [[Angela Medina]] <!--Ángela Medina--> || 230 kg |} ==== Līdz 75 kg ==== {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.|| || || |- bgcolor="silver" |2.|| || || |- bgcolor="#cc9966" |3.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |4.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |5.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |6.|| || || |} ==== 75 kg un vairāk ==== {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Vieta!!Valsts!!Sportists!!Rezultāts |- bgcolor="gold" |1.|| || || |- bgcolor="silver" |2.|| || || |- bgcolor="#cc9966" |3.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |4.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |5.|| || || |- bgcolor="#eeeeee" |6.|| || || |} {{Disciplīnas2008VasarasOS}} {{Svarcelšana olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Svarcelšana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Svarcelšana olimpiskajās spēlēs|2008]] 91s9cmi8hxi3jz0j9z70zpyttic0upj Kvēlspuldze 0 59779 3670900 3669171 2022-08-16T08:20:10Z ScAvenger 1630 /* Ekspluatācijas noteikumi */ latviski wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} [[Attēls:Gluehlampe 01 KMJ.png|thumb|Kvēlspuldze]] '''Kvēlspuldze''' ir mākslīgais [[gaismas avots]], kurā [[gaisma|gaismu]] izstaro sakarsēts metāla [[kvēldiegs]]. [[Elektriskā strāva]] plūst caur tievu kvēldiegu, to sakarsējot, ierosinot tā molekulas un atbrīvojot [[fotons|fotonus]]. [[Stikls|Stikla]] balons neļauj gaisa skābeklim piekļūt kvēldiegam, kurš pretējā gadījumā ātri sadegtu oksidēšanās dēļ. Kvēlspuldžu labums ir tas, ka tās var izgatavot ar darba [[spriegums|spriegumiem]] plašā diapazonā, sākot no dažiem [[volts|voltiem]] līdz vairākiem simtiem voltu. Relatīvi zemās [[gaismas atdeve]]s dēļ, kvēlspuldzes pakāpeniski tiek aizstātas ar [[luminiscentā lampa|kompaktajām luminiscences lampām]], [[augstspiediena gāzizlādes lampa|augstspiediena gāzizlādes lampām]], [[gaismas diode|gaismas diodēm]] un citām ierīcēm. [[Brazīlija]] un [[Venecuēla]] bija pirmās valstis, kuras mēģināja izskaust kvēlspuldzes jau 2005. gadā. [[Austrija]] ir paziņojusi, ka tā izskaudīs kvēlspuldzes, dodot priekšroku kompaktajām luminiscences lampām līdz 2010. gadam. Šie ierosinājumi ir sastapušies ar kritiku tādēļ, ka ir vairāki kompakto luminiscences lampu trūkumi: klienta drošība, vides jautājumi (kompaktās luminiscences lampas satur nelielu daudzumu dzīvsudraba), kompakto luminiscences lampu izstarošanas spektrs, lēna palaišana aukstā laikā, palielinās lampu izmaksas un augsta izmaksa lampām ar gaismas regulēšanas iespēju. == Kvēlspuldzes vēsture == 1802. gadā [[Hamfrijs Deivijs]] izveidoja pirmo kvēlspuldzei līdzīgo gaismas avotu, laižot elektrisko strāvu caur tievu [[platīns|platīna]] stieplīti. Šis gaismas avots nebija pietiekami gaišs un nebija pietiekami ilgmūžīgs, lai būtu praktisks, bet tas bija labs iesākums eksperimentu virknei turpmākajos 75 gados līdz [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] [[1879]]. gadā patentētajai pirmajai praktiskajai kvēlspuldzei. 1840. gadā, britu zinātnieks [[Vorens de la Rū]] ieslēdza platīna stieplīti [[vakuums|vakuuma]] [[caurule|caurulē]] un caur to laida elektrisko strāvu. Šīs ierīces ilgmūžība jau bija lielāka. Kaut arī projekts bija izdevies, augstās platīna izmaksas darīja to nederīgu praktiskai komerciālai izmantošanai. 1841. gadā [[Frederiks de Moleins]] no [[Anglija]]s reģistrēja pirmo patentu kvēlspuldzei ar [[akmeņogles|akmeņogļu]] pulveri kvēldiega vietā. 1872. gadā krievu elektrotehniķis [[Aleksandrs Lodigins]] izveidoja kvēlspuldzi ar [[ogleklis|oglekļa]] stienīti kvēldiega lomā un vakuuma balonu. 1873. gadā notika [[Lodigina lampa]]s publiska demonstrācija. Tajā pašā gadā angļu fiziķis un ķīmiķis [[Džozefs Vilsons Svans]] demonstrēja strādājošu spuldzi, kuras konstrukcijā tika izmantots oglekļa šķiedras kvēldiegs. 1877. gadā viņš pievērsās eksperimentiem ar tieviem monolītiem oglekļa stieņiem. Svona spuldzes raksturīgākā pazīme bija pietiekami augstais vakuums, kas ļāva kvēldiegu sakarsēt gandrīz līdz baltkvēlei. 1878. gadā Svons reģistrēja britu patentu savai ierīcei. 1880. gados viņš uzsāka vadīt pats savu kompāniju. Arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] paralēli tika izdarīti izgudrojumi. 1874. gadā [[Kanāda]]s patentu reģistrēja medicīnas elektriķi [[Henrijs Vudvords]] un [[Metjū Evanss]], kuru spuldzēm bija oglekļa [[elektrodi]], un ar slāpekli pildīti baloni. Vudvords un Evanss mēģināja komercializēt savu izgudrojumu, bet neveiksmīgi. 1879. gadā Tomass Edisons reģistrēja patentu spuldzei ar oglekļa kvēldiegu. Vairākus mēnešus pēc tam Edisonam un viņa darba grupai izdevās atklāt, ka ar oglekli apstrādāts bambusa kvēldiegs spēj sasniegt darbmūžu 1200 stundas. 1890. gadā austriešu izgudrotājs [[Karls Auers fon Velsbahs]] strādāja ar metāla kvēldiegiem, vispirms ar platīna, pēc tam ar osmija kvēldiegiem un izveidoja strādājošu modeli 1898. gadā. 1903. gadā [[Viliss Vitņūzs]] izgudroja spuldzi ar kvēldiegu, kurš ievērojami mazāk atstāja tumšas nogulsnes uz spuldzes balona iekšpuses. Tas bija ar metālu pārklāts oglekļa kvēldiegs. 1906. gadā kompānija General Electric bija pirmā, kura patentēja metodi, kā taisīt kvēlspuldžu kvēldiegus no metāla. Tajā pašā gadā horvāts [[Frandžo Hanamans]] no [[Zagreba]]s izgudroja [[volframs|volframa]] kvēldiega spuldzi, kurai bija ilgāks darbmūžs, un kura deva spilgtāku gaismu nekā oglekļa kvēldiega spuldzes. Volframa kvēldiegi izmaksāja dārgi, bet 1910. gadā [[Viljams Deivids Kūlidžs]] izgudroja uzlabotu metodi volframa kvēldiegu ražošanai. Volframa kvēldiegi pārdzīvoja visus pārējos kvēldiegu tipus un Kūlidžs padarīja to izmaksas saprātīgas. Vēsturnieki [[Roberts Frīdels]] un [[Pols Izraēls]] piedāvā sarakstu ar 22 kvēlspuldzes izgudrotājiem pirms Svona un Edisona. Viņi secina, ka Edisona versija pārspēj pārējās šādu faktoru dēļ: efektīvs kvēldiega materiāls, augsts vakuums spuldzes balonā, un augstas pretestības spuldze, kas padarīja elektrosadali ekonomiski pieņemamu. Cits vēsturnieks, Tomass Hjūdžs Edisona panākumus attiecina uz faktu, ka viņš izgudroja veselu integrētu elektriskās apgaismes sistēmu. Kvēlspuldze bija mazs komponents viņa elektriskās apgaismes sistēmā un ne vairāk atbildīgs sistēmas funkcionēšanā kā Edisona ģenerators, Edisona elektrotīkls un fīderis un paralēlā sadales sistēma. Citi izgudrotāji ar ģeneratoriem un kvēlspuldzēm un līdzīgu ģenialitāti sen ir tikuši aizmirsti, jo tie nav vadījuši savu izgudrojumu iekļaušanu apgaismes sistēmā. == Darbības princips == [[Kvēlspuldze]] sastāv no stikla ietveres (apvalka jeb balona), kura ar tajā iepildītas [[Inertās gāzes|inertas gāzes]] palīdzību samazina kvēldiega iztvaikošanu un samazina prasības pret [[stikls|stikla]] stiprību. Balona iekšpusē atrodas kvēldiegs, kas izgatavots no [[volframs|volframa]] stieples, un caur kuru plūst [[elektriskā strāva]]. Strāva sakarsē kvēldiegu līdz galēji augstai temperatūrai (tipiskā vērtība var būt robežās no 2000 [[Kelvins|K]] līdz 3300 K, un tā ir atkarīga no kvēldiega tipa, formas, gabarītiem un strāvas stipruma). Atomi sabalansētajā kvēldiegā intensīvi svārstās. Elektroni, kas ir lādētas daļiņas, tagad spēcīgi svārstās un izstaro lieko enerģiju absolūti melna ķermeņa starojuma veidā. Šī starojuma spektrs, atšķirībā no tā, kuru rada nelīdzsvarotas atomu vai molekulu pārejas, kā tas ir dzīvsudraba tvaiku lampā, ir nepārtraukts. Kvēlspuldzēm parasti balona iekšpusē ir stikla serde, kura balsta kvēldiegu un elektriskajiem kontaktiem ļauj „iet” cauri apvalkam, nezaudējot apvalka hermētismu. Tiek lietoti dažāda veida elektriskie kontakti, piemēram, skrūves veida cokols, bajonetes veida cokols (viens vai vairāki kontakti galā, čaula var būt izmantota kā kontakts, vai arī tikai kā mehānisks atbalsts) un dažām lampām elektriskie kontakti abos cauruļveida lampas galos. Kontakti lampas patronā ļauj elektriskajai strāvai plūst caur kvēldiegu. Kvēlspuldžu jaudu diapazons ir apmēram no 0,1 vata līdz l0000 vatiem un vairāk. Lai uzlabotu spuldzes gaismas atdevi, kvēldiegs parasti tiek veidots no tievas stieples spirāles, kas tiek saukta par dubultspirāli. 60 vatu 120 voltu spuldzei kvēldiega garums ir 2 metri. Viena no standarta kvēlspuldzes problēmām ir kvēldiega iztvaikošana. Lielāka problēma ir tā, ka nenovēršamais kvēldiega pretestības nevienmērīgais sadalījums pa kvēldiega garumu noved pie nevienādas sakaršanas ar „karstajiem apgabaliem”, kuri veidojas vietās, kurās ir lielāka pretestība. Kvēldiega tievēšana iztvaikošanas dēļ palielina pretestību šajās vietās. Taču karstie apgabali iztvaiko ātrāk, ātrāk palielinot to pretestību - pozitīvā atgriezeniskā saitē, kas beidzas ar to, ka vienā vai vairākās vietās kvēldiegs kļūst ārkārtīgi tievs un līdz ar to var viegli pārtrūkt. Ērvings Langmuirs ierosināja, ka vakuuma vietā inerta gāze varētu kavēt iztvaikošanu, joprojām izvairoties no degšanas. Un tā sastopamās kvēlspuldzes tagad tiek piepildītas ar slāpekli, argonu vai kriptonu. Tomēr kvēldiega pārtrūkšana gāzpildītā balonā var radīt elektrisko loku starp kvēldiega strāvas pievadiem un novest pie tā, ka ķēdē plūst ļoti stipra strāva; bieži kā spuldzē iebūvēts drošinātājs tiek lietota tieva svina stieplīte vai cita aizsardzības ierīce. Parastās darbības laikā kvēldiega volframs iztvaiko; karstāki, tātad arī efektīvāki kvēldiegi iztvaiko ātrāk. Šī iemesla dēļ kvēlspuldzes darbmūžs ir kompromiss starp efektivitāti un ilgmūžību. Šis kompromiss parasti tiek pieņemts, lai nodrošinātu dažu simtu stundu kalpošanas laiku spuldzēm, kuras lieto vispārīgajai apgaismei; dažas stundas ilgu kalpošanas laiku teātru, fotogrāfu un kino spuldzēm. Parastajā (ne halogēnajā) kvēlspuldzē iztvaikojušais volframs galu galā nosēžas uz stikla apvalka iekšējās virsmas, padarot stiklu tumšāku. Kvēlspuldzēm ar vakuuma balonu stikla nomelnēšana ir vienmērīga pa visu apvalka virsmu. Kad tiek izmantots inertās gāzes pildījums, iztvaikojošais volframs ar gāzes straumju termisko konvekciju pārsvarā tiek nests uz apvalka augšējo daļu, tādā veidā nomelnē tikai daļa no apvalka virsmas. Dažām vecām lieljaudas spuldzēm, kuras izmantoja teātros, projekcijai un kurām ir smags, robusts kvēldiegs, iztvaikojušie volframa putekļi atrodas apvalka iekšpusē. Laiku pa laikam operatoram bija jānoņem spuldze un jāsakrata tā, ļaujot volframa putekļiem nokrist no virsmas. Tādā veidā atkal varēja samazināt spuldzes balona nomelnējumu. Kad kvēlspuldzes apvalks saplīst, spuldzei kvēlojot, vai arī gaiss ieplūst apvalkā, karstais volframa kvēldiegs reaģē ar gaisu, dodot brūnu volframa nitrīdu, brūnu volframa dioksīdu, violeti zilu volframa pentoksīdu un dzeltenu volframa trioksīdu, kuri tad nogulsnējas uz tuvākajām virsmām vai spuldzes iekšpusē. == Halogēnā kvēlspuldze == Izgudrojums, kurš radies, lai risinātu kvēlspuldzes īsā darbmūža problēmu, ir [[halogēnspuldze|halogēnā kvēlspuldze]]. To mēdz saukt par volframa - halogēno spuldzi vai kvarca halogēno spuldzi. Tās volframa kvēldiegs ir ietverts mazā apvalkā, kas satur nedaudz [[halogēni|halogēna]], piemēram, [[jods (elements)|joda]] vai [[broms|broma]] tvaiku. Parastajā kvēlspuldzē viena un tā paša kvēldiega resnums dažādās vietās atšķiras nedaudz. Tievākajās daļās kvēldiega pretestība ir lielāka, kas liek tievākajām vietām sakarst vairāk nekā pārējām. Volframa iztvaikošanas pakāpe šajās vietās būs lielāka augstākās temperatūras dēļ, tāpēc tievās vietas kļūst vēl tievākas un radīsies kvēldiegu pašiznīcinošs efekts. Halogēnajā kvēlspuldzē iztvaikojušais volframs reaģē ar halogēniem un veidojas samērā nestabili volframa halogenīdi. Nokļūstot uz kvēldiega karstajiem apgabaliem, šie halogenīdi sadalās atpakaļ par volframu un halogēnu, tādā veidā nogādājot volframu atpakaļ uz kvēldiega un novēršot priekšlaicīgu spuldzes atteici. Šis process ļauj halogēnajām kvēlspuldzēm strādāt ar augstāku temperatūru, kura parastajām kvēlspuldzēm pārlieku saīsinātu darbmūžu. Augstākas kvēldiega temperatūras dēļ spuldzei ir lielāka gaismas atdeve, lielāks subjektīvi šķietamais gaišums, un baltāka krāsu temperatūra. Tā kā spuldzei jābūt ļoti karstai, lai radītu šo reakciju, halogēnās spuldzes apvalkam jābūt izgatavotam no cietā stikla vai kausētā [[kvarcs|kvarca]], nevis no parastā mīkstā stikla, kurš šajā temperatūrā kļūst pārlieku plastisks. Apvalka materiāls var tikt piemeklēts un modificēts, lai sasniegtu vajadzīgos spuldzes parametrus. Halogēnās kvēlspuldzes tiek plaši lietotas, piemēram, automašīnu starmešos, un tā kā starmeši bieži satur [[plastmasa]]s detaļas, tad halogēno kvēlspuldžu apvalki tiek izgatavoti no cietā stikla, vai arī no kvarca, kam pievienotas speciālas piedevas, lai bloķētu UV starojumu (cietais stikls bloķē UV starus arī bez piedevām). Pretstatā tam, dažos gadījumos ir vajadzīgs UV starojums, un šajos gadījumos spuldzes apvalki tiek izgatavoti no kvarca bez piedevām. Tādā veidā spuldzes kļūst par UV staru avotu. Šādas tīra kvarca halogēnās kvēlspuldzes tiek lietotas dažos zinātniskos, medicīniskos un zobārstniecības instrumentos. Tipiska halogēnā kvēlspuldze ir konstruēta tā, lai kalpotu aptuveni 2000 stundas, divtik ilgi kā tipiska parastā kvēlspuldze. === Halogēnā infrasarkanā kvēlspuldze === Tālāka attīstība, paaugstinot halogēno kvēlspuldžu gaismas atdevi, ir infrasarkanos starus atstarojošs pārklājums (infrared - reflective coating (IRC)). Kvarca apvalks ir pārklāts ar daudzslāņainu dihroisku pārklājumu, kurš ļauj izstarot redzamo gaismu, kamēr atstaro daļu infrasarkanā starojuma atpakaļ uz kvēldiegu. Šādas spuldzes sauc par halogēnajām infrasarkanajām kvēlspuldzēm, un tās patērē mazāk jaudas kā standarta halogēnās kvēlspuldzes pie tās pašas izstarotās gaismas plūsmas. Gaismas atdeves pieaugums var sasniegt 40% salīdzinājumā ar ekvivalentu standarta spuldzi. Apgaismes korporācija Harison Toshiba ražo halogēno infrasarkano kvēlspuldzi ar nosaukumu HIR - 1 automašīnu starmešiem, kura sasniedz 2500 lūmenus pie 65 vatu patērētās jaudas (38 lūmeni uz vatu); šajā spuldzē ir izmantots infrasarkano staru atstarojošs pārklājums ar firmas General Electric licenci. === Drošība === Tā kā halogēnā kvēlspuldze darbojas pie ļoti augstas temperatūras, tā var izsaukt ugunsgrēka un apdeguma briesmas. Turklāt iespējams iegūt apdegumus no pārlieku lielas apstarošanas ar UV starojumu caur tīrā kvarca halogēno kvēlspuldzi. Lai samazinātu negatīvās sekas no nejauša UV apstarojuma un lai novērstu spuldzes daļu izbiršanu spuldzes uzsprāgšanas gadījumā, gaismekļu ražotāji parasti iebūvē UV starus absorbējošu stikla filtru priekšā spuldzei. Pretējā gadījumā tie var pievienot UV staru filtrējošu pārklājumu spuldzes apvalkam. Halogēnā kvēlspuldze ar šādu pareizi izveidotu pārklājumu izstaro mazāk UV starojuma nekā parastā kvēlspuldze. === Ekspluatācijas noteikumi === Jebkura virsmas netīrība, piemēram, pirkstu nospiedumi, var sabojāt kvarca apvalku, kad tas ir sakarsēts. Kaitīgas vielas, piemēram, eļļa un citi ādas nosēdumi, kas dabiski nogulsnējas ar pirkstu nospiedumiem, radīs karsto apgabalu uz balona virsmas, kad spuldze kvēlo. Šī pārmērīgā lokālā karstuma rezultātā kvarca stiklveida struktūra pārveidojas par kristālveida struktūru un šādas struktūras kvarca apvalks zaudēs hermētismu. Pārmērīgi sakarsušajās vietās var rasties burbulis, kas var novest pat pie apvalka uzsprāgšanas, tādā veidā radot nopietnas briesmas. Tādēļ spuldzes ar kvarca apvalku jāpārvieto, nekad ar rokām tieši nepieskaroties kvarca apvalkam, bet gan izmantojot tīru papīra salveti vai arī turot aiz porcelāna pamatnes. Ja kvarcs tomēr kļuvis netīrs, tad tas kārtīgi jānotīra ar spirtu un jānožāvē pirms lietošanas. == Gaismas atdeve == Aptuveni 95% no kvēlspuldzes patērētās jaudas tiek pārvērsti siltumā. Pie nemainīgas gaismas plūsmas kvēlspuldze ar 5% lietderību ražo vairāk siltuma (un patērē vairāk jaudas) nekā luminiscences lampa ar 7% - 15% lietderību. Vispārējā apgaismojuma vajadzībām kvēlspuldzēm ir šādas alternatīvas: <br /> • luminiscences lampas, kuras plaši pielieto komerciestāžu un biroju apgaismošanai, kurām ir augstāka lietderība un garāks darbmūžs; <br /> • halogēnās kvēlspuldzes; <br /> • kompaktās luminiscences lampas, ja tām ir iebūvēts balasts, var aizvietot kvēlspuldzes tajās pašās patronās. Kvēlspuldzes parasti var tikt aizvietotas ar kompaktajām luminiscences lampām ar iebūvētu balastu, kuras der standarta patronām. Tas ļauj 100W kvēlspuldzi aizvietot ar 23W luminiscences lampu, ražojot apmēram to pašu gaismu. Kvalitatīvas halogēnās kvēlspuldzes ir ar lietderību ap 9%, kas ļauj 60W spuldzei dot tikpat daudz gaismas kā 100W parastajai kvēlspuldzei. Bez tam mazākas jaudas halogēno kvēlspuldzi var konstruēt tā, ka tai ir tas pats gaismas daudzums, bet garāks darbmūžs. Tomēr mazas (pēc gabarītiem) halogēnās kvēlspuldzes joprojām ir jaudīgas, kas liek tām stipri sakarst. Tas tā ir tāpēc, ka siltums ir koncentrēts maza apvalka virsmā un tāpēc, ka virsma atrodas tuvāk kvēldiegam. Halogēnspuldžu augstā temperatūra ir būtiska, lai sasniegtu spuldzes lielo darbmūžu. Ja halogēnas kvēlspuldzes ir atstātas bez aizsardzības, tās var radīt ugunsgrēku daudz vieglāk nekā parastās kvēlspuldzes. Lielākā daļa drošības noteikumu pieprasa, lai halogēnās kvēlspuldzes būtu aizsegtas ar režģi vai stiklu un armatūras metāla korpusu. Tāpat atsevišķās vietās halogēnās kvēlspuldzes, kuras pārsniedz noteiktu jaudu, nedrīkst lietot dzīvojamos rajonos. == Elektriskās īpašības == Kvēlspuldze ir tīri aktīva slodze, tas nozīmē, ka tās jaudas koeficients ir vienāds ar 1. Tātad patērētā jauda (vatos) un šķietamā jauda (voltampēros) ir vienādas. Kvēldiega pretestība ir atkarīga no temperatūras. Auksta kvēldiega pretestība ir daudz mazāka, nekā sakarsēta kvēldiega pretestība. Piemēram, 100 vatu 120 voltu kvēlspuldzei kvēlojot, tās pretestība ir 144 omi, bet aukstā stāvoklī tās pretestība ir daudz zemāka. Fakts, ka kvēlspuldze ir aktīva slodze, dod tai vairākas priekšrocības pār luminiscences un lokizlādes lampām. Parastie vertikālās vadības sprieguma regulatori var tikt izmantoti, lai regulētu kvēlspuldžu gaismu. Tā kā kvēlspuldžu jaudas koeficients ir 1, tad spuldzes pilnā [[jauda]] var tikt izmantota, lai uzzinātu slodzes strāvu un līdz ar to vada šķērsgriezumu, kā arī ķēdē iesaistīto komutācijas ierīču nominālās strāvas. Luminiscences un lokizlādes lampas ir slodzes, kurām piemīt reaktīva komponente, tātad lampas aktīvā jauda nevar tikt izmantota, lai izvēlētos vadītāju un komutācijas elementu nominālus. == Standarta cokoli == Vairumam spuldžu, kuras izmanto mājās un rūpniecībā, ir metāla cokols, kas ir saderīgs ar standarta patronu. Galvenie cokolu tipi ir: <br />• kandelabra tipa skrūves cokols, kuru lieto eglīšu virtenēs un dažās halogēnajās kvēlspuldzēs; <br />• MES (medium Edison scerew) - vidēja gabarīta Edisona vītne (E26 - viena colla), kuru lieto Ziemeļamerikā un Japānā 120V un 100V spuldzēm. Līdzīgs variants šai vītnei ir E27, kuru lieto Eiropā un vēl citur, kur tīkla spriegums ir 220 - 240 V; <br />• BC jeb B22 (double contact bayonet cap) - divkontaktu bajonetcokols, kuru lieto Austrālijā, Indijā, Īrijā, Jaunzēlandē un Apvienotajā Karalistē lielākajai daļai 220 - 240V spuldžu, kā arī lieto ASV atsevišķām 120V spuldzēm tādās iekārtās kā šujmašīnās un putekļsūcējos. (E27 vītne arī ir izplatīta Austrālijā un Apvienotajā Karalistē); <br />• G4 vai GY4 cokols priekš divtapu halogēnajām kvēlspuldzēm. Skaitlis norāda attālumu starp tapiņu centriem milimetros; <br />• R7s - 75 cauruļveida halogēnajām kvēlspuldzēm, šajā gadījumā 7 mm diametra cokols 75 mm garai spuldzei. Katrā gadījumā burts E nozīmē Edisonu, kurš izveidoja spuldzi ar vītnes cokolu un skaitlis ir diametrs milimetros. Eksistē četri galvenie vītnes cokolu standartizmēri, kurus lieto tīkla sprieguma spuldzēm, tie ir apkopoti tabulā. Edisona Standarta cokoli Eiropā {| class="wikitable" |- ! Edisona vītne Edison scerw (ES) ! Nosaukums ! Nominālo jaudu diapazons kvēlspuldzēm |- | E10 un E11 | — | — |- | E14 | Small ES | Līdz 60W |- | E27 | ES | Līdz 200W |- | E40 | Goliath ES | No 300W līdz 1500W |} Eksistē arī retais E29 standartizmērs, kurš nav savietojams ar E27 standartizmēru un tiek lietots, lai izjauktu spuldzīšu zagļu nodomus. Šo vītni lieto sabiedriskās teritorijās. Eksistē arī ļoti miniatūrais ES standartizmērs, kuru lieto tikai maza sprieguma ierīcēs, tādās kā kabatas baterijas. Halogēnās kvēlspuldzes ir pieejamas arī ar standarta cokolu, bet parasti tās ir ar tapiņu cokolu ar diviem kontaktiem spuldzes apakšpusē. Šos cokolus apzīmē ar G vai GY, un ar skaitli, kurš uzrāda attālumu starp izvadu centriem. Piemēram, 4 mm tapiņu cokolam būs G4 (vai GY 4). Tabulā doti daži izplatītākie standartizmēri. Halogēnspuldžu izplatītākie standarta cokoli {| class="wikitable" |- ! Cokola tips ! Spuldzes konstrukcijas tips; gabarīti ! Spuldžu nominālās jaudas |- | G 4 | Mazgabarīta | 5W,10W, 20W, 35W |- | GU 4 | Spoguļa 35 mm | 20W, 35W |- | GU 5.3 | Spoguļa 50 mm | 20W, 35W, 50W |- | GY 6.35 | Mazgabarīta | 35W, 50W |- | GU 10/GZ10 | Spoguļa, tīkla sprieguma | 35W, 50W, 75W, 100W |- | R 7s - 75 | Cauruļveida | 60W, 100W, 150W |- | R 7s - 114 | Cauruļveida | 150W, 200W,300W, 500W |} Atšķirība starp burtu kodiem G un GY izpaužas tajā, ka spuldžu cokoliem ar burtu kodu GY kontakttapas ir resnākas. Piemēram, cokolam G 6.35 kontakttapas diametrs ir 1,05 mm, bet cokolam GY 6.35 tas ir 1,3 mm. == Jauda == Kvēlspuldzes parasti tiek tirgotas, vadoties pēc to patērētās elektriskās jaudas. Šī jauda tiek mērīta vatos un tā ir atkarīga praktiski tikai no kvēldiega pretestības, kura savukārt ir atkarīga no kvēldiega garuma, resnuma un materiāla. Vidusmēra klientam ir grūti prognozēt spuldzes gaismas atdevi, ja ir dota patērējamā jauda, bet var droši pieņemt, ka no divām vienāda tipa spuldzēm ar vienādu gaismas krāsu un stikla dzidruma pakāpi gaišāk spīdēs spuldze ar lielāku jaudu. == Spriegums, gaismas plūsma un darbmūžs == Kvēlspuldzes ir ļoti jūtīgas pret barojošā sprieguma izmaiņām. Sekojošām funkcijām ir liela praktiska un ekonomiska nozīme. Barošanas spriegumam ''U'', <br />• gaismas plūsma ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>3,5</sup> <br />• patērējamā jauda ir aptuveni proporcionāla ''U''<sup>1,6</sup> <br />• darbmūžs ir aptuveni proporcionāls ''U'' <sup>-15</sup> <br />• krāsu temperatūra ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>0,4</sup> <br />• strāva ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>0,6</sup> <br />• gaismas atdeve ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>2</sup> Tas nozīmē, ka par 5% samazinot darba spriegumu, vairāk kā divas reizes pagarināsies darbmūžs, bet par 20% samazināsies gaismas plūsma. Tas varētu būt ļoti pieņemams kompromiss spuldzēm, kas atrodas grūti pieejamās vietās. Augstāk dotās sakarības ir spēkā, kamēr sprieguma izmaiņas nepārsniedz 10% no nominālās vērtības. Prožektoros, kurus izmanto fotografēšanas vajadzībām, šis kompromiss ir pagriezts pretējā virzienā. Salīdzinājumā ar plaša patēriņa spuldzēm, šīs spuldzes pie tās pašas patērējamās jaudas ražo vairāk gaismas, un (kas ir būtiskais) gaismu ar augstāku krāsu temperatūru, bet cena par to ir ievērojami samazināts darbmūžs (tas var būt pat tikai 2 stundas ilgs). Iespējami augstākā temperatūras robeža, pie kuras kvēlspuldzes ar metāla kvēldiegu var strādāt, ir metāla kušanas temperatūra. Volframs ir metāls ar visaugstāko kušanas temperatūru. Projekcijas lampa, kuras darbmūžs ir 50 stundas, ir konstruēta, lai strādātu tikai 50&nbsp;°C zem šīs temperatūras (3663K — 50 K = 3613K = 3340 º C). Dažām kvēlspuldzēm atšķiras kvēldiega turētāju skaits. Katrs papildu turētājs padara kvēldiegu mehāniski izturīgāku, bet arī aizvada siltumu no kvēldiega, radot vēl vienu kompromisu starp lietderību un darbmūžu. Daudzās mūsdienu 230V spuldzēs ir pielietoti papildu kvēldiegu turētāji, bet spuldzēm, kas domātas smagiem apstākļiem, piemēram, luksoforu spuldzēm, bieži ir vēl vairāki kvēldiega turētāji. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kvēlspuldzes]] [[Kategorija:Pārstrādājami materiāli]] n4wnj7a1u16lwouuornf9jdpz483pke 3670901 3670900 2022-08-16T08:20:48Z ScAvenger 1630 /* Ekspluatācijas noteikumi */ hermētisms ir ezoteriska mācība wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} [[Attēls:Gluehlampe 01 KMJ.png|thumb|Kvēlspuldze]] '''Kvēlspuldze''' ir mākslīgais [[gaismas avots]], kurā [[gaisma|gaismu]] izstaro sakarsēts metāla [[kvēldiegs]]. [[Elektriskā strāva]] plūst caur tievu kvēldiegu, to sakarsējot, ierosinot tā molekulas un atbrīvojot [[fotons|fotonus]]. [[Stikls|Stikla]] balons neļauj gaisa skābeklim piekļūt kvēldiegam, kurš pretējā gadījumā ātri sadegtu oksidēšanās dēļ. Kvēlspuldžu labums ir tas, ka tās var izgatavot ar darba [[spriegums|spriegumiem]] plašā diapazonā, sākot no dažiem [[volts|voltiem]] līdz vairākiem simtiem voltu. Relatīvi zemās [[gaismas atdeve]]s dēļ, kvēlspuldzes pakāpeniski tiek aizstātas ar [[luminiscentā lampa|kompaktajām luminiscences lampām]], [[augstspiediena gāzizlādes lampa|augstspiediena gāzizlādes lampām]], [[gaismas diode|gaismas diodēm]] un citām ierīcēm. [[Brazīlija]] un [[Venecuēla]] bija pirmās valstis, kuras mēģināja izskaust kvēlspuldzes jau 2005. gadā. [[Austrija]] ir paziņojusi, ka tā izskaudīs kvēlspuldzes, dodot priekšroku kompaktajām luminiscences lampām līdz 2010. gadam. Šie ierosinājumi ir sastapušies ar kritiku tādēļ, ka ir vairāki kompakto luminiscences lampu trūkumi: klienta drošība, vides jautājumi (kompaktās luminiscences lampas satur nelielu daudzumu dzīvsudraba), kompakto luminiscences lampu izstarošanas spektrs, lēna palaišana aukstā laikā, palielinās lampu izmaksas un augsta izmaksa lampām ar gaismas regulēšanas iespēju. == Kvēlspuldzes vēsture == 1802. gadā [[Hamfrijs Deivijs]] izveidoja pirmo kvēlspuldzei līdzīgo gaismas avotu, laižot elektrisko strāvu caur tievu [[platīns|platīna]] stieplīti. Šis gaismas avots nebija pietiekami gaišs un nebija pietiekami ilgmūžīgs, lai būtu praktisks, bet tas bija labs iesākums eksperimentu virknei turpmākajos 75 gados līdz [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] [[1879]]. gadā patentētajai pirmajai praktiskajai kvēlspuldzei. 1840. gadā, britu zinātnieks [[Vorens de la Rū]] ieslēdza platīna stieplīti [[vakuums|vakuuma]] [[caurule|caurulē]] un caur to laida elektrisko strāvu. Šīs ierīces ilgmūžība jau bija lielāka. Kaut arī projekts bija izdevies, augstās platīna izmaksas darīja to nederīgu praktiskai komerciālai izmantošanai. 1841. gadā [[Frederiks de Moleins]] no [[Anglija]]s reģistrēja pirmo patentu kvēlspuldzei ar [[akmeņogles|akmeņogļu]] pulveri kvēldiega vietā. 1872. gadā krievu elektrotehniķis [[Aleksandrs Lodigins]] izveidoja kvēlspuldzi ar [[ogleklis|oglekļa]] stienīti kvēldiega lomā un vakuuma balonu. 1873. gadā notika [[Lodigina lampa]]s publiska demonstrācija. Tajā pašā gadā angļu fiziķis un ķīmiķis [[Džozefs Vilsons Svans]] demonstrēja strādājošu spuldzi, kuras konstrukcijā tika izmantots oglekļa šķiedras kvēldiegs. 1877. gadā viņš pievērsās eksperimentiem ar tieviem monolītiem oglekļa stieņiem. Svona spuldzes raksturīgākā pazīme bija pietiekami augstais vakuums, kas ļāva kvēldiegu sakarsēt gandrīz līdz baltkvēlei. 1878. gadā Svons reģistrēja britu patentu savai ierīcei. 1880. gados viņš uzsāka vadīt pats savu kompāniju. Arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] paralēli tika izdarīti izgudrojumi. 1874. gadā [[Kanāda]]s patentu reģistrēja medicīnas elektriķi [[Henrijs Vudvords]] un [[Metjū Evanss]], kuru spuldzēm bija oglekļa [[elektrodi]], un ar slāpekli pildīti baloni. Vudvords un Evanss mēģināja komercializēt savu izgudrojumu, bet neveiksmīgi. 1879. gadā Tomass Edisons reģistrēja patentu spuldzei ar oglekļa kvēldiegu. Vairākus mēnešus pēc tam Edisonam un viņa darba grupai izdevās atklāt, ka ar oglekli apstrādāts bambusa kvēldiegs spēj sasniegt darbmūžu 1200 stundas. 1890. gadā austriešu izgudrotājs [[Karls Auers fon Velsbahs]] strādāja ar metāla kvēldiegiem, vispirms ar platīna, pēc tam ar osmija kvēldiegiem un izveidoja strādājošu modeli 1898. gadā. 1903. gadā [[Viliss Vitņūzs]] izgudroja spuldzi ar kvēldiegu, kurš ievērojami mazāk atstāja tumšas nogulsnes uz spuldzes balona iekšpuses. Tas bija ar metālu pārklāts oglekļa kvēldiegs. 1906. gadā kompānija General Electric bija pirmā, kura patentēja metodi, kā taisīt kvēlspuldžu kvēldiegus no metāla. Tajā pašā gadā horvāts [[Frandžo Hanamans]] no [[Zagreba]]s izgudroja [[volframs|volframa]] kvēldiega spuldzi, kurai bija ilgāks darbmūžs, un kura deva spilgtāku gaismu nekā oglekļa kvēldiega spuldzes. Volframa kvēldiegi izmaksāja dārgi, bet 1910. gadā [[Viljams Deivids Kūlidžs]] izgudroja uzlabotu metodi volframa kvēldiegu ražošanai. Volframa kvēldiegi pārdzīvoja visus pārējos kvēldiegu tipus un Kūlidžs padarīja to izmaksas saprātīgas. Vēsturnieki [[Roberts Frīdels]] un [[Pols Izraēls]] piedāvā sarakstu ar 22 kvēlspuldzes izgudrotājiem pirms Svona un Edisona. Viņi secina, ka Edisona versija pārspēj pārējās šādu faktoru dēļ: efektīvs kvēldiega materiāls, augsts vakuums spuldzes balonā, un augstas pretestības spuldze, kas padarīja elektrosadali ekonomiski pieņemamu. Cits vēsturnieks, Tomass Hjūdžs Edisona panākumus attiecina uz faktu, ka viņš izgudroja veselu integrētu elektriskās apgaismes sistēmu. Kvēlspuldze bija mazs komponents viņa elektriskās apgaismes sistēmā un ne vairāk atbildīgs sistēmas funkcionēšanā kā Edisona ģenerators, Edisona elektrotīkls un fīderis un paralēlā sadales sistēma. Citi izgudrotāji ar ģeneratoriem un kvēlspuldzēm un līdzīgu ģenialitāti sen ir tikuši aizmirsti, jo tie nav vadījuši savu izgudrojumu iekļaušanu apgaismes sistēmā. == Darbības princips == [[Kvēlspuldze]] sastāv no stikla ietveres (apvalka jeb balona), kura ar tajā iepildītas [[Inertās gāzes|inertas gāzes]] palīdzību samazina kvēldiega iztvaikošanu un samazina prasības pret [[stikls|stikla]] stiprību. Balona iekšpusē atrodas kvēldiegs, kas izgatavots no [[volframs|volframa]] stieples, un caur kuru plūst [[elektriskā strāva]]. Strāva sakarsē kvēldiegu līdz galēji augstai temperatūrai (tipiskā vērtība var būt robežās no 2000 [[Kelvins|K]] līdz 3300 K, un tā ir atkarīga no kvēldiega tipa, formas, gabarītiem un strāvas stipruma). Atomi sabalansētajā kvēldiegā intensīvi svārstās. Elektroni, kas ir lādētas daļiņas, tagad spēcīgi svārstās un izstaro lieko enerģiju absolūti melna ķermeņa starojuma veidā. Šī starojuma spektrs, atšķirībā no tā, kuru rada nelīdzsvarotas atomu vai molekulu pārejas, kā tas ir dzīvsudraba tvaiku lampā, ir nepārtraukts. Kvēlspuldzēm parasti balona iekšpusē ir stikla serde, kura balsta kvēldiegu un elektriskajiem kontaktiem ļauj „iet” cauri apvalkam, nezaudējot apvalka hermētismu. Tiek lietoti dažāda veida elektriskie kontakti, piemēram, skrūves veida cokols, bajonetes veida cokols (viens vai vairāki kontakti galā, čaula var būt izmantota kā kontakts, vai arī tikai kā mehānisks atbalsts) un dažām lampām elektriskie kontakti abos cauruļveida lampas galos. Kontakti lampas patronā ļauj elektriskajai strāvai plūst caur kvēldiegu. Kvēlspuldžu jaudu diapazons ir apmēram no 0,1 vata līdz l0000 vatiem un vairāk. Lai uzlabotu spuldzes gaismas atdevi, kvēldiegs parasti tiek veidots no tievas stieples spirāles, kas tiek saukta par dubultspirāli. 60 vatu 120 voltu spuldzei kvēldiega garums ir 2 metri. Viena no standarta kvēlspuldzes problēmām ir kvēldiega iztvaikošana. Lielāka problēma ir tā, ka nenovēršamais kvēldiega pretestības nevienmērīgais sadalījums pa kvēldiega garumu noved pie nevienādas sakaršanas ar „karstajiem apgabaliem”, kuri veidojas vietās, kurās ir lielāka pretestība. Kvēldiega tievēšana iztvaikošanas dēļ palielina pretestību šajās vietās. Taču karstie apgabali iztvaiko ātrāk, ātrāk palielinot to pretestību - pozitīvā atgriezeniskā saitē, kas beidzas ar to, ka vienā vai vairākās vietās kvēldiegs kļūst ārkārtīgi tievs un līdz ar to var viegli pārtrūkt. Ērvings Langmuirs ierosināja, ka vakuuma vietā inerta gāze varētu kavēt iztvaikošanu, joprojām izvairoties no degšanas. Un tā sastopamās kvēlspuldzes tagad tiek piepildītas ar slāpekli, argonu vai kriptonu. Tomēr kvēldiega pārtrūkšana gāzpildītā balonā var radīt elektrisko loku starp kvēldiega strāvas pievadiem un novest pie tā, ka ķēdē plūst ļoti stipra strāva; bieži kā spuldzē iebūvēts drošinātājs tiek lietota tieva svina stieplīte vai cita aizsardzības ierīce. Parastās darbības laikā kvēldiega volframs iztvaiko; karstāki, tātad arī efektīvāki kvēldiegi iztvaiko ātrāk. Šī iemesla dēļ kvēlspuldzes darbmūžs ir kompromiss starp efektivitāti un ilgmūžību. Šis kompromiss parasti tiek pieņemts, lai nodrošinātu dažu simtu stundu kalpošanas laiku spuldzēm, kuras lieto vispārīgajai apgaismei; dažas stundas ilgu kalpošanas laiku teātru, fotogrāfu un kino spuldzēm. Parastajā (ne halogēnajā) kvēlspuldzē iztvaikojušais volframs galu galā nosēžas uz stikla apvalka iekšējās virsmas, padarot stiklu tumšāku. Kvēlspuldzēm ar vakuuma balonu stikla nomelnēšana ir vienmērīga pa visu apvalka virsmu. Kad tiek izmantots inertās gāzes pildījums, iztvaikojošais volframs ar gāzes straumju termisko konvekciju pārsvarā tiek nests uz apvalka augšējo daļu, tādā veidā nomelnē tikai daļa no apvalka virsmas. Dažām vecām lieljaudas spuldzēm, kuras izmantoja teātros, projekcijai un kurām ir smags, robusts kvēldiegs, iztvaikojušie volframa putekļi atrodas apvalka iekšpusē. Laiku pa laikam operatoram bija jānoņem spuldze un jāsakrata tā, ļaujot volframa putekļiem nokrist no virsmas. Tādā veidā atkal varēja samazināt spuldzes balona nomelnējumu. Kad kvēlspuldzes apvalks saplīst, spuldzei kvēlojot, vai arī gaiss ieplūst apvalkā, karstais volframa kvēldiegs reaģē ar gaisu, dodot brūnu volframa nitrīdu, brūnu volframa dioksīdu, violeti zilu volframa pentoksīdu un dzeltenu volframa trioksīdu, kuri tad nogulsnējas uz tuvākajām virsmām vai spuldzes iekšpusē. == Halogēnā kvēlspuldze == Izgudrojums, kurš radies, lai risinātu kvēlspuldzes īsā darbmūža problēmu, ir [[halogēnspuldze|halogēnā kvēlspuldze]]. To mēdz saukt par volframa - halogēno spuldzi vai kvarca halogēno spuldzi. Tās volframa kvēldiegs ir ietverts mazā apvalkā, kas satur nedaudz [[halogēni|halogēna]], piemēram, [[jods (elements)|joda]] vai [[broms|broma]] tvaiku. Parastajā kvēlspuldzē viena un tā paša kvēldiega resnums dažādās vietās atšķiras nedaudz. Tievākajās daļās kvēldiega pretestība ir lielāka, kas liek tievākajām vietām sakarst vairāk nekā pārējām. Volframa iztvaikošanas pakāpe šajās vietās būs lielāka augstākās temperatūras dēļ, tāpēc tievās vietas kļūst vēl tievākas un radīsies kvēldiegu pašiznīcinošs efekts. Halogēnajā kvēlspuldzē iztvaikojušais volframs reaģē ar halogēniem un veidojas samērā nestabili volframa halogenīdi. Nokļūstot uz kvēldiega karstajiem apgabaliem, šie halogenīdi sadalās atpakaļ par volframu un halogēnu, tādā veidā nogādājot volframu atpakaļ uz kvēldiega un novēršot priekšlaicīgu spuldzes atteici. Šis process ļauj halogēnajām kvēlspuldzēm strādāt ar augstāku temperatūru, kura parastajām kvēlspuldzēm pārlieku saīsinātu darbmūžu. Augstākas kvēldiega temperatūras dēļ spuldzei ir lielāka gaismas atdeve, lielāks subjektīvi šķietamais gaišums, un baltāka krāsu temperatūra. Tā kā spuldzei jābūt ļoti karstai, lai radītu šo reakciju, halogēnās spuldzes apvalkam jābūt izgatavotam no cietā stikla vai kausētā [[kvarcs|kvarca]], nevis no parastā mīkstā stikla, kurš šajā temperatūrā kļūst pārlieku plastisks. Apvalka materiāls var tikt piemeklēts un modificēts, lai sasniegtu vajadzīgos spuldzes parametrus. Halogēnās kvēlspuldzes tiek plaši lietotas, piemēram, automašīnu starmešos, un tā kā starmeši bieži satur [[plastmasa]]s detaļas, tad halogēno kvēlspuldžu apvalki tiek izgatavoti no cietā stikla, vai arī no kvarca, kam pievienotas speciālas piedevas, lai bloķētu UV starojumu (cietais stikls bloķē UV starus arī bez piedevām). Pretstatā tam, dažos gadījumos ir vajadzīgs UV starojums, un šajos gadījumos spuldzes apvalki tiek izgatavoti no kvarca bez piedevām. Tādā veidā spuldzes kļūst par UV staru avotu. Šādas tīra kvarca halogēnās kvēlspuldzes tiek lietotas dažos zinātniskos, medicīniskos un zobārstniecības instrumentos. Tipiska halogēnā kvēlspuldze ir konstruēta tā, lai kalpotu aptuveni 2000 stundas, divtik ilgi kā tipiska parastā kvēlspuldze. === Halogēnā infrasarkanā kvēlspuldze === Tālāka attīstība, paaugstinot halogēno kvēlspuldžu gaismas atdevi, ir infrasarkanos starus atstarojošs pārklājums (infrared - reflective coating (IRC)). Kvarca apvalks ir pārklāts ar daudzslāņainu dihroisku pārklājumu, kurš ļauj izstarot redzamo gaismu, kamēr atstaro daļu infrasarkanā starojuma atpakaļ uz kvēldiegu. Šādas spuldzes sauc par halogēnajām infrasarkanajām kvēlspuldzēm, un tās patērē mazāk jaudas kā standarta halogēnās kvēlspuldzes pie tās pašas izstarotās gaismas plūsmas. Gaismas atdeves pieaugums var sasniegt 40% salīdzinājumā ar ekvivalentu standarta spuldzi. Apgaismes korporācija Harison Toshiba ražo halogēno infrasarkano kvēlspuldzi ar nosaukumu HIR - 1 automašīnu starmešiem, kura sasniedz 2500 lūmenus pie 65 vatu patērētās jaudas (38 lūmeni uz vatu); šajā spuldzē ir izmantots infrasarkano staru atstarojošs pārklājums ar firmas General Electric licenci. === Drošība === Tā kā halogēnā kvēlspuldze darbojas pie ļoti augstas temperatūras, tā var izsaukt ugunsgrēka un apdeguma briesmas. Turklāt iespējams iegūt apdegumus no pārlieku lielas apstarošanas ar UV starojumu caur tīrā kvarca halogēno kvēlspuldzi. Lai samazinātu negatīvās sekas no nejauša UV apstarojuma un lai novērstu spuldzes daļu izbiršanu spuldzes uzsprāgšanas gadījumā, gaismekļu ražotāji parasti iebūvē UV starus absorbējošu stikla filtru priekšā spuldzei. Pretējā gadījumā tie var pievienot UV staru filtrējošu pārklājumu spuldzes apvalkam. Halogēnā kvēlspuldze ar šādu pareizi izveidotu pārklājumu izstaro mazāk UV starojuma nekā parastā kvēlspuldze. === Ekspluatācijas noteikumi === Jebkura virsmas netīrība, piemēram, pirkstu nospiedumi, var sabojāt kvarca apvalku, kad tas ir sakarsēts. Kaitīgas vielas, piemēram, eļļa un citi ādas nosēdumi, kas dabiski nogulsnējas ar pirkstu nospiedumiem, radīs karsto apgabalu uz balona virsmas, kad spuldze kvēlo. Šī pārmērīgā lokālā karstuma rezultātā kvarca stiklveida struktūra pārveidojas par kristālveida struktūru un šādas struktūras kvarca apvalks zaudēs hermētiskumu. Pārmērīgi sakarsušajās vietās var rasties burbulis, kas var novest pat pie apvalka uzsprāgšanas, tādā veidā radot nopietnas briesmas. Tādēļ spuldzes ar kvarca apvalku jāpārvieto, nekad ar rokām tieši nepieskaroties kvarca apvalkam, bet gan izmantojot tīru papīra salveti vai arī turot aiz porcelāna pamatnes. Ja kvarcs tomēr kļuvis netīrs, tad tas kārtīgi jānotīra ar spirtu un jānožāvē pirms lietošanas. == Gaismas atdeve == Aptuveni 95% no kvēlspuldzes patērētās jaudas tiek pārvērsti siltumā. Pie nemainīgas gaismas plūsmas kvēlspuldze ar 5% lietderību ražo vairāk siltuma (un patērē vairāk jaudas) nekā luminiscences lampa ar 7% - 15% lietderību. Vispārējā apgaismojuma vajadzībām kvēlspuldzēm ir šādas alternatīvas: <br /> • luminiscences lampas, kuras plaši pielieto komerciestāžu un biroju apgaismošanai, kurām ir augstāka lietderība un garāks darbmūžs; <br /> • halogēnās kvēlspuldzes; <br /> • kompaktās luminiscences lampas, ja tām ir iebūvēts balasts, var aizvietot kvēlspuldzes tajās pašās patronās. Kvēlspuldzes parasti var tikt aizvietotas ar kompaktajām luminiscences lampām ar iebūvētu balastu, kuras der standarta patronām. Tas ļauj 100W kvēlspuldzi aizvietot ar 23W luminiscences lampu, ražojot apmēram to pašu gaismu. Kvalitatīvas halogēnās kvēlspuldzes ir ar lietderību ap 9%, kas ļauj 60W spuldzei dot tikpat daudz gaismas kā 100W parastajai kvēlspuldzei. Bez tam mazākas jaudas halogēno kvēlspuldzi var konstruēt tā, ka tai ir tas pats gaismas daudzums, bet garāks darbmūžs. Tomēr mazas (pēc gabarītiem) halogēnās kvēlspuldzes joprojām ir jaudīgas, kas liek tām stipri sakarst. Tas tā ir tāpēc, ka siltums ir koncentrēts maza apvalka virsmā un tāpēc, ka virsma atrodas tuvāk kvēldiegam. Halogēnspuldžu augstā temperatūra ir būtiska, lai sasniegtu spuldzes lielo darbmūžu. Ja halogēnas kvēlspuldzes ir atstātas bez aizsardzības, tās var radīt ugunsgrēku daudz vieglāk nekā parastās kvēlspuldzes. Lielākā daļa drošības noteikumu pieprasa, lai halogēnās kvēlspuldzes būtu aizsegtas ar režģi vai stiklu un armatūras metāla korpusu. Tāpat atsevišķās vietās halogēnās kvēlspuldzes, kuras pārsniedz noteiktu jaudu, nedrīkst lietot dzīvojamos rajonos. == Elektriskās īpašības == Kvēlspuldze ir tīri aktīva slodze, tas nozīmē, ka tās jaudas koeficients ir vienāds ar 1. Tātad patērētā jauda (vatos) un šķietamā jauda (voltampēros) ir vienādas. Kvēldiega pretestība ir atkarīga no temperatūras. Auksta kvēldiega pretestība ir daudz mazāka, nekā sakarsēta kvēldiega pretestība. Piemēram, 100 vatu 120 voltu kvēlspuldzei kvēlojot, tās pretestība ir 144 omi, bet aukstā stāvoklī tās pretestība ir daudz zemāka. Fakts, ka kvēlspuldze ir aktīva slodze, dod tai vairākas priekšrocības pār luminiscences un lokizlādes lampām. Parastie vertikālās vadības sprieguma regulatori var tikt izmantoti, lai regulētu kvēlspuldžu gaismu. Tā kā kvēlspuldžu jaudas koeficients ir 1, tad spuldzes pilnā [[jauda]] var tikt izmantota, lai uzzinātu slodzes strāvu un līdz ar to vada šķērsgriezumu, kā arī ķēdē iesaistīto komutācijas ierīču nominālās strāvas. Luminiscences un lokizlādes lampas ir slodzes, kurām piemīt reaktīva komponente, tātad lampas aktīvā jauda nevar tikt izmantota, lai izvēlētos vadītāju un komutācijas elementu nominālus. == Standarta cokoli == Vairumam spuldžu, kuras izmanto mājās un rūpniecībā, ir metāla cokols, kas ir saderīgs ar standarta patronu. Galvenie cokolu tipi ir: <br />• kandelabra tipa skrūves cokols, kuru lieto eglīšu virtenēs un dažās halogēnajās kvēlspuldzēs; <br />• MES (medium Edison scerew) - vidēja gabarīta Edisona vītne (E26 - viena colla), kuru lieto Ziemeļamerikā un Japānā 120V un 100V spuldzēm. Līdzīgs variants šai vītnei ir E27, kuru lieto Eiropā un vēl citur, kur tīkla spriegums ir 220 - 240 V; <br />• BC jeb B22 (double contact bayonet cap) - divkontaktu bajonetcokols, kuru lieto Austrālijā, Indijā, Īrijā, Jaunzēlandē un Apvienotajā Karalistē lielākajai daļai 220 - 240V spuldžu, kā arī lieto ASV atsevišķām 120V spuldzēm tādās iekārtās kā šujmašīnās un putekļsūcējos. (E27 vītne arī ir izplatīta Austrālijā un Apvienotajā Karalistē); <br />• G4 vai GY4 cokols priekš divtapu halogēnajām kvēlspuldzēm. Skaitlis norāda attālumu starp tapiņu centriem milimetros; <br />• R7s - 75 cauruļveida halogēnajām kvēlspuldzēm, šajā gadījumā 7 mm diametra cokols 75 mm garai spuldzei. Katrā gadījumā burts E nozīmē Edisonu, kurš izveidoja spuldzi ar vītnes cokolu un skaitlis ir diametrs milimetros. Eksistē četri galvenie vītnes cokolu standartizmēri, kurus lieto tīkla sprieguma spuldzēm, tie ir apkopoti tabulā. Edisona Standarta cokoli Eiropā {| class="wikitable" |- ! Edisona vītne Edison scerw (ES) ! Nosaukums ! Nominālo jaudu diapazons kvēlspuldzēm |- | E10 un E11 | — | — |- | E14 | Small ES | Līdz 60W |- | E27 | ES | Līdz 200W |- | E40 | Goliath ES | No 300W līdz 1500W |} Eksistē arī retais E29 standartizmērs, kurš nav savietojams ar E27 standartizmēru un tiek lietots, lai izjauktu spuldzīšu zagļu nodomus. Šo vītni lieto sabiedriskās teritorijās. Eksistē arī ļoti miniatūrais ES standartizmērs, kuru lieto tikai maza sprieguma ierīcēs, tādās kā kabatas baterijas. Halogēnās kvēlspuldzes ir pieejamas arī ar standarta cokolu, bet parasti tās ir ar tapiņu cokolu ar diviem kontaktiem spuldzes apakšpusē. Šos cokolus apzīmē ar G vai GY, un ar skaitli, kurš uzrāda attālumu starp izvadu centriem. Piemēram, 4 mm tapiņu cokolam būs G4 (vai GY 4). Tabulā doti daži izplatītākie standartizmēri. Halogēnspuldžu izplatītākie standarta cokoli {| class="wikitable" |- ! Cokola tips ! Spuldzes konstrukcijas tips; gabarīti ! Spuldžu nominālās jaudas |- | G 4 | Mazgabarīta | 5W,10W, 20W, 35W |- | GU 4 | Spoguļa 35 mm | 20W, 35W |- | GU 5.3 | Spoguļa 50 mm | 20W, 35W, 50W |- | GY 6.35 | Mazgabarīta | 35W, 50W |- | GU 10/GZ10 | Spoguļa, tīkla sprieguma | 35W, 50W, 75W, 100W |- | R 7s - 75 | Cauruļveida | 60W, 100W, 150W |- | R 7s - 114 | Cauruļveida | 150W, 200W,300W, 500W |} Atšķirība starp burtu kodiem G un GY izpaužas tajā, ka spuldžu cokoliem ar burtu kodu GY kontakttapas ir resnākas. Piemēram, cokolam G 6.35 kontakttapas diametrs ir 1,05 mm, bet cokolam GY 6.35 tas ir 1,3 mm. == Jauda == Kvēlspuldzes parasti tiek tirgotas, vadoties pēc to patērētās elektriskās jaudas. Šī jauda tiek mērīta vatos un tā ir atkarīga praktiski tikai no kvēldiega pretestības, kura savukārt ir atkarīga no kvēldiega garuma, resnuma un materiāla. Vidusmēra klientam ir grūti prognozēt spuldzes gaismas atdevi, ja ir dota patērējamā jauda, bet var droši pieņemt, ka no divām vienāda tipa spuldzēm ar vienādu gaismas krāsu un stikla dzidruma pakāpi gaišāk spīdēs spuldze ar lielāku jaudu. == Spriegums, gaismas plūsma un darbmūžs == Kvēlspuldzes ir ļoti jūtīgas pret barojošā sprieguma izmaiņām. Sekojošām funkcijām ir liela praktiska un ekonomiska nozīme. Barošanas spriegumam ''U'', <br />• gaismas plūsma ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>3,5</sup> <br />• patērējamā jauda ir aptuveni proporcionāla ''U''<sup>1,6</sup> <br />• darbmūžs ir aptuveni proporcionāls ''U'' <sup>-15</sup> <br />• krāsu temperatūra ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>0,4</sup> <br />• strāva ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>0,6</sup> <br />• gaismas atdeve ir aptuveni proporcionāla ''U'' <sup>2</sup> Tas nozīmē, ka par 5% samazinot darba spriegumu, vairāk kā divas reizes pagarināsies darbmūžs, bet par 20% samazināsies gaismas plūsma. Tas varētu būt ļoti pieņemams kompromiss spuldzēm, kas atrodas grūti pieejamās vietās. Augstāk dotās sakarības ir spēkā, kamēr sprieguma izmaiņas nepārsniedz 10% no nominālās vērtības. Prožektoros, kurus izmanto fotografēšanas vajadzībām, šis kompromiss ir pagriezts pretējā virzienā. Salīdzinājumā ar plaša patēriņa spuldzēm, šīs spuldzes pie tās pašas patērējamās jaudas ražo vairāk gaismas, un (kas ir būtiskais) gaismu ar augstāku krāsu temperatūru, bet cena par to ir ievērojami samazināts darbmūžs (tas var būt pat tikai 2 stundas ilgs). Iespējami augstākā temperatūras robeža, pie kuras kvēlspuldzes ar metāla kvēldiegu var strādāt, ir metāla kušanas temperatūra. Volframs ir metāls ar visaugstāko kušanas temperatūru. Projekcijas lampa, kuras darbmūžs ir 50 stundas, ir konstruēta, lai strādātu tikai 50&nbsp;°C zem šīs temperatūras (3663K — 50 K = 3613K = 3340 º C). Dažām kvēlspuldzēm atšķiras kvēldiega turētāju skaits. Katrs papildu turētājs padara kvēldiegu mehāniski izturīgāku, bet arī aizvada siltumu no kvēldiega, radot vēl vienu kompromisu starp lietderību un darbmūžu. Daudzās mūsdienu 230V spuldzēs ir pielietoti papildu kvēldiegu turētāji, bet spuldzēm, kas domātas smagiem apstākļiem, piemēram, luksoforu spuldzēm, bieži ir vēl vairāki kvēldiega turētāji. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kvēlspuldzes]] [[Kategorija:Pārstrādājami materiāli]] 6ajgfzu3hs6x8mtfbcmylowxbs9f25n 26. jūlijs 0 60345 3670740 3648068 2022-08-15T20:41:57Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''26. jūlijs''' ir gada 207. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (208. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 158 dienas. == Vārda dienas == [[Ance (personvārds)|Ance]], [[Anna (personvārds)|Anna]], [[Annija]] == Notikumi == * [[1139. gads]] — izveidota [[Portugāles karaliste]]. * [[1581. gads]] — izveidota [[Nīderlandes Republika]]. * [[1704. gads]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Kauja pie Jēkabpils|Kaujā pie Jēkabpils]] [[Zviedrija|zviedru]] karaspēks [[Ādams Lēvenhaupts|Ādama Lēvenhaupta]] vadībā sakāva [[Krievijas Impērija|krievu]] karaspēku. * [[1847. gads]] — [[Libērija]] pasludināja neatkarību no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[1887. gads]] — [[Ludviks Zāmenhofs]] izdeva pirmo grāmatu par mākslīgo valodu [[esperanto]], tā bija krievu valodā. * [[1891. gads]] — [[Francija]] anektēja [[Taiti]]. * [[1788. gads]] — [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]] kļuva par 11. ASV štatu. * [[1953. gads]] — [[Kubas revolūcija]]: [[Fidels Kastro|Fidela Kastro]] vadītie spēki neveiksmīgi mēģināja ieņemt Monkadas kazarmas. * [[1956. gads]] — [[Ēģipte]]s prezidents [[Gamāls Abdels Nāsers]] pasludināja [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] [[nacionalizācija|nacionalizāciju]]. * [[1960. gads]] — [[Madagaskara|Malagasu Republika]] ieguva pilnu neatkarību no Francijas. * [[1965. gads]] — [[Maldīvija|Maldīvu Salas]] ieguva pilnu neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. * [[1971. gads]] — [[Apollo programma]]: palaists kosmosa kuģis ''[[Apollo 15]]''. == Dzimuši == * [[1016. gads]] — [[Kazimirs I Atjaunotājs]] (''Kazimierz I Odnowiciel''), Polijas kņazs (miris 1058. gadā) * [[1030. gads]] — [[Ščepanovas Staņislavs]] (''Stanisław ze Szczepanowa''), katoļu svētais (miris 1079. gadā) * [[1678. gads]] — [[Jozefs I Hābsburgs|Jozefs I]] (''Joseph I.''), Svētās Romas impērijas imperators (miris 1711. gadā) * [[1791. gads]] — [[Francis Ksavers Volfgangs Mocarts]] (''Franz Xaver Wolfgang Mozart''), austriešu mūziķis (miris 1844. gadā) * [[1842. gads]] — [[Alfrēds Māršals]] (''Alfred Marshall''), britu ekonomists (miris 1924. gadā) * [[1856. gads]] — [[Džordžs Bernards Šovs]] (''George Bernard Shaw''), Īru rakstnieks (miris 1950. gadā) * [[1863. gads]] — [[Jāzeps Vītols]], latviešu komponists un mūzikas pedagogs (miris 1948. gadā) * [[1865. gads]]: ** [[Pēteris Stučka]], latviešu izcelsmes padomju politiķis un jurists (miris 1932. gadā) ** [[Filips Šeidemanis]] (''Philipp Scheidemann''), vācu politiķis (miris 1939. gadā) * [[1875. gads]]: ** [[Kārlis Gustavs Jungs]] (''Carl Gustav Jung''), Šveices psihiatrs un filozofs (miris 1961. gadā) ** [[Viktors Lindbergs]] (''Victor Lindberg''), jaunzēlandiešu ūdenspolo spēlētājs (miris 1951. gadā) ** [[Antonio Mačado]] (''Antonio Machado''), spāņu dzejnieks un esejists (miris 1939. gadā) * [[1878. gads]] — [[Ernsts Hopenbergs]] (''Ernst Hoppenberg''), vācu peldētājs (miris 1937. gadā) * [[1882. gads]] — [[Verners Vekmanis]] (''Verner Weckman''), Somijas cīkstonis, inženieris un uzņēmējs (miris 1968. gadā) * [[1885. gads]] — [[Ādolfs Kaktiņš]], latviešu operdziedonis (miris 1965. gadā) * [[1894. gads]]: ** [[Oldess Hakslijs]] (''Aldous Huxley''), britu rakstnieks (miris 1963. gadā) ** [[Pjotrs Kapica]] (''Пётр Капица''), krievu fiziķis (miris 1984. gadā) * [[1901. gads Latvijā|1901. gads]] — [[Konstantīns Čakste]], Latvijas politiķis (miris 1945. gadā) * [[1922. gads]] ** [[Bleiks Edvardss]] (''Blake Edwards''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris (miris 2010. gadā) ** [[Džeisons Robardss]] (''Jason Robards''), amerikāņu aktieris (miris 2000. gadā) * [[1928. gads]] — [[Stenlijs Kubriks]] (''Stanley Kubrick''), ASV kinorežisors (miris 1999. gadā) * [[1939. gads]] — [[Džons Hauards]] (''John Howard''), Austrālijas 25. premjerministrs * [[1942. gads]] — [[Vladimirs Mečars]] (''Vladimír Mečiar''), slovāku politiķis * [[1943. gads]] — [[Miks Džegers]] (''Mick Jagger''), britu mūziķis * [[1945. gads]] — [[Helēna Mirena]] (''Helen Mirren''), angļu aktrise * [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]], latviešu aktieris * [[1954. gads Latvijā|1954. gads]] — [[Pēteris Gaudiņš]], latviešu aktieris * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Aleksandrs Starkovs]], Latvijas krievu futbolists un treneris * [[1959. gads]] — [[Kevins Speisijs]] (''Kevin Spacey''), ASV aktieris * [[1960. gads Latvijā|1960. gads]] — [[Kārlis Streips]], latviešu žurnālists * [[1964. gads]] — [[Sandra Buloka]] (''Sandra Bullock''), ASV aktrise un režisore * [[1967. gads]] — [[Džeisons Steitems]] (''Jason Statham''), angļu aktieris * [[1973. gads]] — [[Keita Bekinseila]] (''Kate Beckinsale''), britu aktrise * [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — ''[[Linda Leen]]'', latviešu dziedātāja * [[1993. gads]] — [[Teilora Momsena]] (''Taylor Momsen''), amerikāņu aktrise un dziedātāja == Miruši == * [[432. gads]] — [[Celestīns I]] (''Caelestinus I''), Romas pāvests (dzimšanas gads nav zināms) * [[1471. gads]] — [[Pāvils II]] (''Paulus II''), Romas pāvests (dzimis 1417. gadā) * [[1867. gads]] — [[Oto (Grieķija)|Oto]] (''Όθων''), Grieķijas karalis (dzimis 1815. gadā) * [[1925. gads]]: ** [[Viljams Dženingss Braians]] (''William Jennings Bryan''), ASV politiķis (dzimis 1860. gadā) ** [[Gotlobs Frēge]] (''Gottlob Frege''), vācu matemātiķis un filozofs (dzimis 1848. gadā) * [[1944. gads]] — [[Rezā šahs Pehlevī]] (''رضا شاه پهلوی''), Irānas šahs (dzimis 1878. gadā) * [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Alfrēds Bīlmanis]], Latvijas diplomāts (dzimis 1887. gadā) * [[1952. gads]] — [[Eva Perona]] (''Eva Perón''), Argentīnas pirmā lēdija (dzimusi 1919. gadā) * [[1953. gads]] — [[Fēlikss Markots]] (''Félix Marcotte''), franču burātājs (dzimis 1865. gadā) * [[2020. gads]] — [[Olīvija de Hevilenda]] (''Olivia de Havilland''), ASV kinoaktrise (dzimusi 1916. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Libērija]]) * Neatkarības diena ([[Maldīvija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] 0xu7w7esy9tw38u6nq3lz9xi5eryoc8 8. augusts 0 61298 3670581 3668768 2022-08-15T12:10:05Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1.... wikitext text/x-wiki '''8. augusts''' ir gada 220. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (221. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 145 dienas. == Vārda dienas == [[Mudīte]], [[Vladislava]], [[Vladislavs (personvārds)|Vladislavs]] == Notikumi == * [[1918. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Amjēnas kauja|Amjēnas kaujā]] [[Antante]]s spēki veica pretuzbrukumu [[Vācija]]s pozīcijām, pārraujot frontes līniju. * [[1919. gads]]: ** [[Apvienotā Karaliste]] un [[Afganistāna]] noslēdza [[Rāvalpindi miera līgums|Rāvalpindi miera līgumu]]. ** beidzās [[Trešais Angļu—Afgāņu karš]]. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] pieteica karu [[Japāna]]i, sākot [[Padomju-Japānas karš|iebrukumu Mandžūrijā]]. * [[1949. gads]] — [[Butāna]] ar [[Indija|Indiju]] noslēdza līgumu, kas apstiprināja tās neatkarību. * [[1967. gads]] — [[Filipīnas]], [[Indonēzija]], [[Malaizija]], [[Singapūra]] un [[Taizeme]] dibināja [[ASEAN]]. * [[1974. gads]] — [[Votergeitas skandāls]]: [[ASV prezidents]] [[Ričards Niksons]] paziņoja par atkāpšanos no amata nākamajā dienā. * [[1982. gads]] — [[Ekvadora]]s pilsētā [[Gvajakila|Gvajakilā]] beidzās ceturtais [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[1990. gads]]: ** [[Irāka]]s prezidents [[Sadams Huseins]] paziņoja par pilnīgu [[Kuveita]]s aneksiju. ** [[Argentīna|Argentīnā]] sākās [[1990. gada Pasaules čempionāts basketbolā|vienpadsmitais Pasaules čempionāts basketbolā]]. * [[1991. gads]] — sabruka tajā laikā pasaulē augstākā cilvēka rokām celtā konstrukcija — {{nobr|646,38 metrus}} augstais [[Varšava]]s radio masts. * [[2008. gads]] — [[Krievija]], iejaucoties [[Gruzija]]s konfliktā ar tās separātisko, Krievijas atbalstīto [[Dienvidosetija]]s reģionu, aizsāka [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|karu pret Gruziju]]. == Dzimuši == * [[1732. gads]] — [[Johans Kristofs Adelungs]] (''Johann Christoph Adelung''), vācu valodnieks (miris 1806. gadā) * [[1881. gads]] — [[Evalds fon Kleists]] (''Ewald von Kleist''), vācu feldmaršals (miris 1954. gadā) * [[1894. gads Latvijā|1894. gads]] — [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]], latviešu gleznotājs (miris 1964. gadā) * [[1901. gads]] — [[Ernests Lorenss]] (''Ernest Lawrence''), ASV fiziķis (miris 1958. gadā) * [[1902. gads]] — [[Pols Diraks]] (''Paul Dirac''), britu fiziķis (miris 1984. gadā) * [[1931. gads]] — [[Rodžers Penrouzs]] (''Roger Penrose''), britu matemātiķis un fiziķis * [[1937. gads]] — [[Dastins Hofmans]] (''Dustin Hoffman''), ASV aktieris * [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Pauls Butkēvičs]], latviešu aktieris * [[1953. gads]] — [[Naidžels Mensels]] (''Nigel Mansell''), britu autosportists * [[1961. gads]] — ''[[The Edge]]'', īru mūziķis * [[1964. gads]] — [[Klauss Ebners]] (''Klaus Ebner''), Austrijas rakstnieks un tulkotājs * [[1981. gads]] — [[Rodžers Federers]] (''Roger Federer''), Šveices tenisists * [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Oskars Kļava]], latviešu futbolists == Miruši == * [[1759. gads]] — [[Kārlis Heinrihs Grauns]] (''Carl Heinrich Graun''), vācu komponists (dzimis 1704. gadā) * [[1827. gads]] — [[Džordžs Kannings]] (''George Canning''), britu politiķis (dzimis 1770. gadā) * [[1867. gads]] — [[Jozefs Maria Olbrihs]] (''Joseph Maria Olbrich''), austriešu arhitekts (dzimis 1867. gadā) * [[1930. gads]] — [[Lonsestons Eliots]] (''Launceston Elliot''), skotu svarcēlājs (dzimis 1874. gadā) * [[1940. gads]] — [[Valentīns Smits]] (''Valentine Smith''), britu regbists (dzimis 1873. gadā) * [[1944. gads]]: **[[Erihs Hepners]] (''Erich Hoepner''), vācu ģenerālis (dzimis 1886. gadā) **[[Ervins fon Viclēbens]] (''Erwin von Witzleben''), vācu feldmaršals (dzimis 1881. gadā) * [[1947. gads]]: ** [[Francis Balodis]], latviešu arheologs un ēģiptologs (dzimis 1882. gadā) ** [[Antons Deņikins]] (''Антон Деникин''), Krievijas armijas ģenerālis (dzimis 1872. gadā) * [[1950. gads]] — [[Nikolajs Mjaskovskis]] (''Николай Мясковский''), krievu padomju komponists (dzimis 1881. gadā) * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], Latvijas armijas ģenerālis (dzimis 1881. gadā) * [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — [[Detlavs Brantkalns]], latviešu izcelsmes PSRS virsnieks (dzimis 1898. gadā) * [[2021. gads]] — [[Jāns Kaplinskis]] (''Jaan Kaplinski''), igauņu dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1941. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Jānis Daudzvārdis]], latviešu šahists (dzimis 1942. gadā) ** [[Olīvija Ņūtona-Džona]] (''Olivia Newton-John''), angļu-austrāliešu dziedātāja (dzimusi 1948. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] 37vlhs8q62l7mwt7botv0zm227zu6vn 24. augusts 0 62628 3670578 3478951 2022-08-15T12:07:44Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''24. augusts''' ir gada 236. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (237. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 129 dienas. == Vārda dienas == [[Bērtulis (personvārds)|Bērtulis]], [[Boļeslavs (personvārds)|Boļeslavs]] == Notikumi == * [[1906. gads]] — [[ASV prezidents]] [[Teodors Rūzvelts]] izdeva rīkojumu par visu valsts oficiālo dokumentu publicēšanu tikai pēc to [[ortogrāfija|ortogrāfijas]] pārbaudes. * [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] sāka uzbrukumu [[Parīze]]i. * [[1949. gads]] — stājās spēkā līgums par [[NATO]] izveidi. * [[1962. gads]] — [[Indonēzija]]s pilsētā [[Džakarta|Džakartā]] sākās ceturtās [[Āzijas spēles]]. * [[1970. gads]] — [[Taizeme]]s pilsētā [[Bangkoka|Bangkokā]] sākās sestās Āzijas spēles. * [[1990. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Armēnijas karogs]]. * [[1991. gads]] — [[Ukraina]] deklarēja neatkarību no [[Padomju Savienība|PSRS]]. * [[1991. gads]] — [[Rīga|Rīgā]] sākta [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] pieminekļa demontāža. * [[1995. gads]] — ''[[Microsoft]]'' izlaida [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] ''[[Windows 95]]''. * [[2006. gads]] — [[Starptautiskā Astronomijas savienība]] 26. Ģenerālajā asamblejā pieņēma [[planēta]]s definīciju, pēc kuras [[Plutons (planēta)|Plutons]] zaudēja planētas statusu, kļūstot par [[pundurplanēta|pundurplanētu]]. * [[2007. gads]] — [[Japāna]]s pilsētā [[Osaka|Osakā]] sākās vienpadsmitais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]. * [[2021. gads sportā|2021. gads]] — sākās [[2020. gada vasaras paraolimpiskās spēles]]. == Dzimuši == * [[1759. gads]] — [[Viljams Vilberforss]] (''William Wilberforce''), britu politiķis un filantrops (miris 1833. gadā) * [[1772. gads]] — [[Villems I]] (''Willem I''), Nīderlandes karalis (miris 1843. gadā) * [[1817. gads]] — [[Aleksejs Tolstojs (1817—1875)|Aleksejs Tolstojs]] (''Алексей Толстой''), krievu rakstnieks (miris 1875. gadā) * [[1870. gads]] — [[Konrāds Bēkers]] (''Conrad Böcker''), vācu sporta vingrotājs (miris 1936. gadā) * [[1879. gads]] — [[Hermanis Albats]], latviešu jurists un politiķis (miris 1942. gadā) * [[1899. gads]] — [[Horhe Luiss Borhess]] (''Jorge Luis Borges''), Argentīnas rakstnieks un dzejnieks (miris 1986. gadā) * [[1902. gads]] — [[Fernāns Brodels]] (''Fernand Braudel''), franču vēsturnieks (miris 1985. gadā) * [[1906. gads Latvijā|1906. gads]] — [[Voldemārs Pūce]], latviešu teātra un kino režisors (miris 1981. gadā) * [[1924. gads]] — [[Ahmadu Ahidžo]] (''Ahmadou Ahidjo''), pirmais Kamerūnas prezidents (miris 1989. gadā) * [[1929. gads]] — [[Jāsirs Arafāts]] (ياسر عرفات‎, ''Yasser Arafat''), Palestīnas atbrīvošanas organizācijas dibinātājs un vadītājs (miris 2004. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Jānis Daudzvārdis]], latviešu šahists (miris 2022. gadā) * [[1948. gads]] — [[Žans Mišels Žārs]] (''Jean-Michel Jarre''), franču mūziķis * [[1951. gads]] — [[Orsons Skots Kārds]] (''Orson Scott Card''), ASV fantastikas rakstnieks * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Pēteris Šogolovs]], latviešu aktieris (miris 2020. gadā) * [[1960. gads]]: ** [[Francs Fībeks]] (''Franz Viehböck''), Austrijas kosmonauts ** [[Stīvens Lindsijs]] (''Steven Lindsey''), ASV kosmonauts * [[1974. gads Latvijā|1974. gads]]: ** [[Mihails Miholaps]], Latvijas futbolists ** [[Jānis Jubalts]], latviešu ģitārists * [[1979. gads]] — [[Maikls Reds]] (''Michael Redd''), ASV basketbolists * [[1987. gads]] — [[Anže Kopitars]] (''Anže Kopitar''), slovēņu hokejists * [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Kristaps Zelčs]], latviešu hokejists == Miruši == * [[79. gads]] — [[Plīnijs Vecākais]] (''Gaius Plinius Secundus''), Romas enciklopēdists (dzimis 23. gadā) * [[1313. gads]] — [[Heinrihs VII Luksemburgs|Heinrihs VII]] (''Heinrich VII.''), Svētās Romas imperators (dzimis ap 1275. gadu) * [[1888. gads]] — [[Rūdolfs Klauziuss]] (''Rudolf Clausius''), vācu fiziķis un matemātiķis (dzimis 1822. gadā) * [[1929. gads]] — [[Jānis Fabriciuss]], latviešu padomju karavadonis (dzimis 1877. gadā) * [[1966. gads]]: ** [[Lao Še]] (老舍, ''Lǎo Shě''), mandžūru izcelsmes Ķīnas rakstnieks (dzimis 1899. gadā) ** [[Tadeušs Komorovskis]] (''Tadeusz Komorowski''), poļu ģenerālis (dzimis 1895. gadā) * [[1979. gads]] — [[Hanna Reiča]] (''Hanna Reitsch''), vācu aviatore (dzimusi 1912. gadā) * [[1990. gads]] — [[Sergejs Dovlatovs]] (''Сергей Донатович Довлатов''), krievu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[2016. gads]] — [[Valters Šēls]] (''Walter Scheel''), Vācijas prezidents (dzimis 1919. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Ukraina]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Augusts]] pxhyelb9gxiyvu2qpyvcmovqz2bphnd UEFA Superkauss 0 62839 3670847 3482016 2022-08-16T07:11:06Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = UEFA Superkauss | aktuāla_sezona = | logo = UEFA Super Cup.gif | pikseļi = 170px | apraksts = | sports = [[futbols]] | dibin = {{dat|1972}} | moto = | komandas = 2 | valsts = [[Eiropa]] ([[UEFA]]) | čempions = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]<br /> (2022; 5. tituls) | čempions_visv = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]<br />{{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]]<br />(5 tituli) | mlapa = }} '''UEFA Superkauss''' ir ikgadēja [[futbols|futbola]] balva, par kuru cīnās [[UEFA Čempionu līga]]s un [[UEFA Eiropas līga]]s uzvarētāji. Titulētākie klubi ir ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] un ''[[AC Milan]]'', kas ieguvuši šo trofeju piecas reizes katrs. Pašreizējie kausa ieguvēji ir [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas 2022. gadā [[Helsinku olimpiskais stadions|Helsinku olimpiskajā stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Frankfurtes "Eintracht"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/10082022-benzema_gust_vartus_un_apsteidz_raulu_rea |title=Benzemā gūst vārtus un apsteidz Raulu, "Real Madrid" triumfē UEFA Superkausā |date={{dat|2022|8|10||bez}}|accessdate={{dat|2022|8|16||bez}} |website=[[sportacentrs.com]]}}</ref> == Tituli == {|class="wikitable sortable" !Klubs !width=100|Uzvaras<br />(iegūtie kausi) !width=100|Zaudējumi ! class="unsortable"|Uzvaru gadi ! class="unsortable"|Zaudējumu gadi |- |{{flaga|ESP}} [[FC Barcelona|Barcelona]]||align=center|5||align=center|4||1992, 1997, 2009, 2011, 2015||1979, 1982, 1989, 2006 |- |{{flaga|ESP}} [[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]||align=center|5||align=center|3||2002, 2014, 2016, 2017, 2022||1998, 2000, 2018 |- |{{flaga|ITA}} [[AC Milan|Milan]]||align=center|5||align=center|2||1989, 1990, 1994, 2003, 2007||1973, 1993 |- |{{flaga|ENG}} [[Liverpool F.C.|Liverpool]]||align=center|4||align=center|2||1977, 2001, 2005, 2019||1978, 1984 |- |{{flaga|ESP}} [[Atlético Madrid]]||align=center|3||align=center|0||2010, 2012, 2018||— |- |{{flaga|GER}} [[FC Bayern Munich|Bayern München]]||align=center|2||align=center|3||2013, 2020||1975, 1976, 2001 |- |{{flaga|ENG}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]||align=center|2||align=center|3||1998, 2021||2012, 2013, 2019 |- |{{flaga|NED}} [[AFC Ajax|Ajax]]||align=center|2||align=center|1||1973, 1995||1987 |- |{{flaga|BEL}} [[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]||align=center|2||align=center|0||1976, 1978||— |- |{{flaga|ESP}} [[Valencia CF|Valencia]]|| align="center" |2|| align="center" |0||1980, 2004||— |- |{{flaga|ITA}} [[Juventus F.C.|Juventus]]|| align="center" |2|| align="center" |0||1984, 1996||— |- |{{flaga|ESP}} [[Sevilla FC|Sevilla]]||align=center|1||align=center|5||2006||2007, 2014, 2015, 2016, 2020 |- |{{flaga|POR}} [[FC Porto|Porto]]||align=center|1||align=center|3||1987||2003, 2004, 2011 |- |{{flaga|ENG}} [[Manchester United FC|Manchester United]]|| align=center|1|| align=center|3||1991||1999, 2008, 2017 |- |{{flaga|USSR}} [[FC Dynamo Kyiv|Dynamo Kyiv]]||align=center|1||align=center|1||1975||1986 |- |{{flaga|ENG}} [[Nottingham Forest F.C.|Nottingham Forest]]||align=center|1||align=center|1||1979||1980 |- |{{flaga|ENG}} [[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]||align=center|1||align=center|0||1982||— |- |{{flaga|SCO}} [[Aberdeen F.C.|Aberdeen]]||align=center|1||align=center|0||1983||— |- |{{flaga|ROU|1965}} [[FC Steaua București|Steaua București]]||align=center|1||align=center|0||1986||— |- |{{flaga|BEL}} [[KV Mechelen|Mechelen]]||align=center|1||align=center|0||1988||— |- |{{flaga|ITA}} [[Parma Calcio 1913|Parma]]||align=center|1||align=center|0||1993||— |- |{{flaga|ITA}} [[S.S. Lazio|Lazio]]||align=center|1||align=center|0||1999||— |- |{{flaga|TUR}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]]||align=center|1||align=center|0||2000||— |- |{{flaga|RUS}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit]]||align=center|1||align=center|0||2008||— |- |{{flaga|GER}} [[Hamburger SV]]||align=center|0||align=center|2||—||1977, 1983 |- |{{flaga|NED}} [[PSV Eindhoven]]||align=center|0||align=center|1||—||1988 |- |{{flaga|ITA}} [[U.C. Sampdoria|Sampdoria]]||align=center|0||align=center|1||—||1990 |- |{{flaga|YUG}} [[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]||align=center|0||align=center|1||—||1991 |- |{{flaga|GER}} [[SV Werder Bremen|Werder Bremen]]||align=center|0||align=center|1||—||1992 |- |{{flaga|ENG}} [[Arsenal F.C.|Arsenal]]||align=center|0||align=center|1||—||1994 |- |{{flaga|ESP}} [[Real Zaragoza]]||align=center|0||align=center|1||—||1995 |- |{{flaga|FRA}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]]||align=center|0||align=center|1||—||1996 |- |{{flaga|GER}} [[Borussia Dortmund]]||align=center|0||align=center|1||—||1997 |- |{{flaga|NED}} [[Feyenoord]]||align=center|0||align=center|1||—||2002 |- |{{flaga|RUS}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moskva]]||align=center|0||align=center|1||—||2005 |- |{{flaga|UKR}} [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]||align=center|0||align=center|1||—||2009 |- |{{flaga|ITA}} [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]||align=center|0||align=center|1||—||2010 |- |{{flaga|ESP}} [[Villarreal CF|Villarreal]]||align=center|0||align=center|1||—||2021 |- |{{flaga|GER}} [[Eintracht Frankfurt]]||align=center|0||align=center|1||—||2022 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.uefa.com/uefasupercup/index.html Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA sacensības}} [[Kategorija:UEFA Superkauss| ]] tu9a8r8e0ca619bjghunkhnrfltncsa Baltā mušmire 0 65450 3670937 3456663 2022-08-16T10:30:57Z Egilus 27634 Pārrakstīju. wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Going for a bite 1117845500.jpg | att_nosaukums=[[Baltā mušmire]] (''Amanita virosa'') | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Homobasidiomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Agaricales | kārta_lv =Atmateņu rinda | dzimta =Amanitaceae | dzimta_lv =Mušmiru dzimta | ģints =Amanita | ģints_lv =Mušmires | suga =A. virosa | suga_lv =Baltā mušmire | binomial =Amanita virosa | kategorijas =nē }} '''Baltā mušmire''' (''Amanita virosa'') ir Latvijā bieža vidēji liela [[mušmiru ģints]] nāvējoši indīga [[sēne]]. == Taksonomija == [[Attēls:Destroying Angel stem base.jpg|thumb|Maksts]] [[Attēls:Amanita virosa.jpg|thumb|Pilns skats]] [[Attēls:Amanita virosa 07.jpg|thumb|Kātiņa vidusdaļa]] [[Attēls:Amanita virosa 09.jpg|thumb|Vecāks eksemplārs]] Sēnes aprakstu kā ''Agaricus virosus'' pirmais devis [[Eliass Frīss]]; mūsdienu nosaukumu devis Bertiljons 1866. gadā.<ref>[https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/163692 Mycobank taksonomiskais apraksts]</ref> Reizēm Latvijas avotos kā sinonīms tiek norādīts ''Amanita verna'',<ref name="Gandrs">[https://www.latvijasdaba.lv/senes/amanita-virosa-lam-bertilloni/ Sugu enciklopēdija: Baltā mušmire]</ref> tomēr to parasti uzskata par ārēji līdzīgu atsevišķu pavasaros Eiropā augošu mušmiru sugu. [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kā parasti, daudzi uzskata, ka vietējās baltās mušmires ir atsevišķas sugas no tās [[Eiropa]]s analoga un Eiropas baltā mušmire patiesībā Amerikā nav sastopama.<ref>[http://www.mushroomexpert.com/amanita_bisporigera.html Kuo, M. (2013, March). ''Amanita bisporigera.'' MushroomExpert.Com]</ref>'' == Apraksts == * '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākumā pusapaļa līdz koniskai, vēlāk izpletusies, koši balta, vecumā reizēm no centra dzeltējoša, virsmiziņa ar zīdainu spīdumu sausā laikā un gļotaina mitrā, parasti bez mušmirēm parastajām plēksnēm. Maliņa ilgi paliek ieliekta. Platums 3—7 (10) cm. * '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': koši baltas, mīkstas, brīvas, biezas, ar pārslainu šķautni. Platums 5-8 mm. * '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': balts, cilindrisks, ar bumbuļveida paresninājumu pie pamatnes,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/lv/article/naves-engelis-balta-musmire/2020/|title=Nāves enģelis baltā mušmire|last=novērojumi|first=Dabasdati lv-dabas|website=dabasdati.lv|access-date=2022-08-16|language=lv}}</ref> zvīņaini šķiedrots, zīdaini spīdīgs, ar ātri izzūdošu gredzenu kātiņa augšdaļā un kātiņam pieaugušu maksti, kas bieži iegremdēta zemē. Garums 8—12 cm, resnums 1—2 cm. * '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': balts, ar pretīgu smaržu un garšu (pēc cita viedokļa, garša atgādinot [[Redīsi|redīsu]]). * '''[[Sporas]]''': ieapaļas, gludas, bezkrāsainas, [[amiloīdums (mikoloģija)|amiloīdas]], [[birumraksts]] balts. Izmēri 10—13/9—12 µm.<ref name="Gandrs" /><ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 214. lpp.</ref><ref name="PSRS1980">«''Грибы СССР''», Мысль, Москва, 1980., 190. lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://toadstool.ru/spisok-rodov/amanita/amanita-virosa/|title=Мухомор вонючий, Amanita virosa|website=toadstool.ru|access-date=2022-08-09|language=ru-RU}}</ref><ref name="Lukins">V.Lūkins, “''Mušmires un atmatenes''”, Avots, Rīga, 1981., 39. lpp.</ref> *'' '''[[Bazīdijas]]''': četrsporu, vālesveida, plānsienu, caurspīdīgas, 25—40/5—9 µm.'' == Augšanas apstākļi == [[Egles|Egļu]] [[mikoriza]]s sēne, aug skābās augsnēs egļu mežos pa vienai vai nelielās grupās, augšanas periods no jūlija līdz oktobrim.<ref name="Gandrs" /><ref name="Lukins" /> Retāk veido mikorizu arī ar dažādiem citiem kokiem, visbiežāk [[dižskābarži]]em,<ref name=":0">''Die Großpilze Baden-Württembergs'', Band 4, Herausgegeben von German J. Krieglsteiner. 4. sējums, 47.-48. lpp</ref> tomēr daži avoti Latvijā apgalvo, ka sēne aug galvenokārt lapu koku mežos.<ref name="Balodis1974">A.Balodis, “''Rokasgrāmata sēņotājiem''”, Liesma, 1974., 91. lpp.</ref> Sastopama galvenokārt Eiropā un retāk Ziemeļamerikā, novērota arī Tālajos Austrumos.<ref name="GBIF">[https://www.gbif.org/species/5240323 GBIF atradņu karte un foto]</ref> == Barības vērtība == Nav lietojama pārtikā ne pēc kādas sagatavošanas.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fungi.lv/amanita_virosa.htm|title=Amanita virosa - baltā mušmire|website=www.fungi.lv|access-date=2022-08-16}}</ref> === Indīgums === Baltā mušmire ir nāvējoši indīga sēne. Tā satur vairākus [[amanitīni|amanitīnus]] un [[falloidīni|falloidīnus]]. Indīgās vielas ir nedaudz mazākās koncentrācijās nekā [[zaļā mušmire|zaļajā mušmirē]], taču arī baltās mušmires apēšana bieži beidzas letāli vai ar smagiem [[Aknas|aknu]] un [[Nieres|nieru]] bojājumiem. Letālam iznākumam pietiek ar vienu sēni,<ref>Benjamin, Denis R (1995). ''Mushrooms: Poisons and Panaceas : a Handbook for Naturalists, Mycologists, and Physicians''. New York: W.H. Freeman. pp. 198–241. ISBN <bdi>978-0716726494</bdi>.</ref> uzskata, ka 40-50% saindēšanās gadījumu beidzas ar nāvi.<ref name="Gandrs" /><ref name="Lukins" /> Saindēšanās pazīmes parādās vēlu, pēc 8-30 stundām<ref name=":3" /> vai reizēm pat pēc vairākām dienām,<ref name=":2" /> un pa šo laiku paspēj sākties aknu un nieru šūnu [[nekroze]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arsts.lv/jaunumi/inita-daniele-senes-bistamas-lidzinieces|title=Jaunumu raksts|website=Ārsts.lv|access-date=2022-08-16|language=lv}}</ref> Reizēm situāciju izdodas glābt ar aknu pārstādīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2010/09/09/pec-saindesanas-ar-senem-mirusi-pensionare/|title=Pēc saindēšanās ar sēnēm mirusi pensionāre • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2022-08-16|date=2010-09-09|language=lv-LV}}</ref> == Līdzīgās sugas == Līdzīgas šai sugai pēc formas un krāsojuma ir pavasaros augošā, bet Latvijā pagaidām nefiksētā tikpat indīgā ''Amanita verna'', un neēdamā [[bālā mušmire]] ar pelēcīgu vai zaļganu plēkšņainu cepurīti.<ref name="Gandrs" /> Nopietns risks rodas, sajaucot šo sēni ar kādu no ēdamajām [[Atmatenes|atmatenēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/aktualitates/celvedis-daba-biezak-uzdotie-jautajumi-par-senem|title=Ceļvedis dabā „Biežāk uzdotie jautājumi par sēnēm”|website=www.dabasmuzejs.gov.lv|access-date=2022-08-16|language=lv}}</ref> Atmatenēm pieaugot ir tumšas lapiņas, cepurīte nav spīdīga un kātiņš nav ietverts makstī. Baltā mušmire egļu mežos reizēm aug tieši starp [[Dzeltējošā atmatene|dzeltējošajām atmatenēm]]<ref name=":2" /> un tādēļ iesaka apskatīt katru grupā augošu atmateni. Sajaukt var arī ar [[Riekstu sārtsporene|riekstu sārtsporeni]], kura droši vizuāli atšķirama tikai pēc gandrīz vienīgi mušmirēm raksturīgās maksts trūkuma,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fungi.lv/leucoagaricus_leucothites.htm|title=Leucoagaricus leucothites - riekstu sārtsporene|website=www.fungi.lv|access-date=2022-08-16}}</ref> un daudzām citām baltām sēnēm, ieskaitot krāsaino sugu albīnās formas. Mazāk droša pazīme ir baltās mušmires nepatīkamā smaka, kāda nav raksturīga vairumam ēdamo sēņu, taču individuālā smaržu uztvere atšķiras un daži avoti apalvo, ka jaunībā tās smarža ir salda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.agfonds.lv/senes/arstnieciskas-senes/musmires-citas/|title=Citas mušmires|website=www.agfonds.lv|access-date=2022-08-16}}</ref> Ziemeļamerikā ir arī citas pilnīgi baltas mušmiru sugas, tai skaitā ''Amanita bisporigera'' austrumdaļā un ''Amanita ocreata'' rietumdaļā. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/205574 Mycobank profils] * [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=163692 Index Fungorum] * [https://www.catalogueoflife.org/data/taxon/5TZ3B Catalogue of Life] * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Info&id=78357 NCBI Taxonomy browser] {{Mušmires}} [[Kategorija:Nāvējoši indīgās sēnes]] 3r16bsjk7k6nucrfudgr09dng7f4s9d 3670939 3670937 2022-08-16T10:31:38Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Going for a bite 1117845500.jpg | att_nosaukums=[[Baltā mušmire]] (''Amanita virosa'') | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Homobasidiomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Agaricales | kārta_lv =Atmateņu rinda | dzimta =Amanitaceae | dzimta_lv =Mušmiru dzimta | ģints =Amanita | ģints_lv =Mušmires | suga =A. virosa | suga_lv =Baltā mušmire | binomial =Amanita virosa | kategorijas =nē }} '''Baltā mušmire''' (''Amanita virosa'') ir Latvijā bieža vidēji liela [[mušmiru ģints]] nāvējoši indīga [[sēne]]. == Taksonomija == [[Attēls:Destroying Angel stem base.jpg|thumb|Maksts]] [[Attēls:Amanita virosa.jpg|thumb|Pilns skats]] [[Attēls:Amanita virosa 07.jpg|thumb|Kātiņa vidusdaļa]] [[Attēls:Amanita virosa 09.jpg|thumb|Vecāks eksemplārs]] Sēnes aprakstu kā ''Agaricus virosus'' pirmais devis [[Eliass Frīss]]; mūsdienu nosaukumu devis Bertiljons 1866. gadā.<ref>[https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/163692 Mycobank taksonomiskais apraksts]</ref> Reizēm Latvijas avotos kā sinonīms tiek norādīts ''Amanita verna'',<ref name="Gandrs">[https://www.latvijasdaba.lv/senes/amanita-virosa-lam-bertilloni/ Sugu enciklopēdija: Baltā mušmire]</ref> tomēr to parasti uzskata par ārēji līdzīgu atsevišķu pavasaros Eiropā augošu mušmiru sugu. [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kā parasti, daudzi uzskata, ka vietējās baltās mušmires ir atsevišķas sugas no tās [[Eiropa]]s analoga un Eiropas baltā mušmire patiesībā Amerikā nav sastopama.<ref>[http://www.mushroomexpert.com/amanita_bisporigera.html Kuo, M. (2013, March). ''Amanita bisporigera.'' MushroomExpert.Com]</ref>'' == Apraksts == * '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākumā pusapaļa līdz koniskai, vēlāk izpletusies, koši balta, vecumā reizēm no centra dzeltējoša, virsmiziņa ar zīdainu spīdumu sausā laikā un gļotaina mitrā, parasti bez mušmirēm parastajām plēksnēm. Maliņa ilgi paliek ieliekta. Platums 3—7 (10) cm. * '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': koši baltas, mīkstas, brīvas, biezas, ar pārslainu šķautni. Platums 5-8 mm. * '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': balts, cilindrisks, ar bumbuļveida paresninājumu pie pamatnes,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/lv/article/naves-engelis-balta-musmire/2020/|title=Nāves enģelis baltā mušmire|last=novērojumi|first=Dabasdati lv-dabas|website=dabasdati.lv|access-date=2022-08-16|language=lv}}</ref> zvīņaini šķiedrots, zīdaini spīdīgs, ar ātri izzūdošu gredzenu kātiņa augšdaļā un kātiņam pieaugušu maksti, kas bieži iegremdēta zemē. Garums 8—12 cm, resnums 1—2 cm. * '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': balts, ar pretīgu smaržu un garšu (pēc cita viedokļa, garša atgādinot [[Redīsi|redīsu]]). * '''[[Sporas]]''': ieapaļas, gludas, bezkrāsainas, [[amiloīdums (mikoloģija)|amiloīdas]], [[birumraksts]] balts. Izmēri 10—13/9—12 µm.<ref name="Gandrs" /><ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 214. lpp.</ref><ref name="PSRS1980">«''Грибы СССР''», Мысль, Москва, 1980., 190. lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://toadstool.ru/spisok-rodov/amanita/amanita-virosa/|title=Мухомор вонючий, Amanita virosa|website=toadstool.ru|access-date=2022-08-09|language=ru-RU}}</ref><ref name="Lukins">V.Lūkins, “''Mušmires un atmatenes''”, Avots, Rīga, 1981., 39. lpp.</ref> == Augšanas apstākļi == [[Egles|Egļu]] [[mikoriza]]s sēne, aug skābās augsnēs egļu mežos pa vienai vai nelielās grupās, augšanas periods no jūlija līdz oktobrim.<ref name="Gandrs" /><ref name="Lukins" /> Retāk veido mikorizu arī ar dažādiem citiem kokiem, visbiežāk [[dižskābarži]]em,<ref name=":0">''Die Großpilze Baden-Württembergs'', Band 4, Herausgegeben von German J. Krieglsteiner. 4. sējums, 47.-48. lpp</ref> tomēr daži avoti Latvijā apgalvo, ka sēne aug galvenokārt lapu koku mežos.<ref name="Balodis1974">A.Balodis, “''Rokasgrāmata sēņotājiem''”, Liesma, 1974., 91. lpp.</ref> Sastopama galvenokārt Eiropā un retāk Ziemeļamerikā, novērota arī Tālajos Austrumos.<ref name="GBIF">[https://www.gbif.org/species/5240323 GBIF atradņu karte un foto]</ref> == Barības vērtība == Nav lietojama pārtikā ne pēc kādas sagatavošanas.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fungi.lv/amanita_virosa.htm|title=Amanita virosa - baltā mušmire|website=www.fungi.lv|access-date=2022-08-16}}</ref> === Indīgums === Baltā mušmire ir nāvējoši indīga sēne. Tā satur vairākus [[amanitīni|amanitīnus]] un [[falloidīni|falloidīnus]]. Indīgās vielas ir nedaudz mazākās koncentrācijās nekā [[zaļā mušmire|zaļajā mušmirē]], taču arī baltās mušmires apēšana bieži beidzas letāli vai ar smagiem [[Aknas|aknu]] un [[Nieres|nieru]] bojājumiem. Letālam iznākumam pietiek ar vienu sēni,<ref>Benjamin, Denis R (1995). ''Mushrooms: Poisons and Panaceas : a Handbook for Naturalists, Mycologists, and Physicians''. New York: W.H. Freeman. pp. 198–241. ISBN <bdi>978-0716726494</bdi>.</ref> uzskata, ka 40-50% saindēšanās gadījumu beidzas ar nāvi.<ref name="Gandrs" /><ref name="Lukins" /> Saindēšanās pazīmes parādās vēlu, pēc 8-30 stundām<ref name=":3" /> vai reizēm pat pēc vairākām dienām,<ref name=":2" /> un pa šo laiku paspēj sākties aknu un nieru šūnu [[nekroze]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arsts.lv/jaunumi/inita-daniele-senes-bistamas-lidzinieces|title=Jaunumu raksts|website=Ārsts.lv|access-date=2022-08-16|language=lv}}</ref> Reizēm situāciju izdodas glābt ar aknu pārstādīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2010/09/09/pec-saindesanas-ar-senem-mirusi-pensionare/|title=Pēc saindēšanās ar sēnēm mirusi pensionāre • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2022-08-16|date=2010-09-09|language=lv-LV}}</ref> == Līdzīgās sugas == Līdzīgas šai sugai pēc formas un krāsojuma ir pavasaros augošā, bet Latvijā pagaidām nefiksētā tikpat indīgā ''Amanita verna'', un neēdamā [[bālā mušmire]] ar pelēcīgu vai zaļganu plēkšņainu cepurīti.<ref name="Gandrs" /> Nopietns risks rodas, sajaucot šo sēni ar kādu no ēdamajām [[Atmatenes|atmatenēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dabasmuzejs.gov.lv/lv/aktualitates/celvedis-daba-biezak-uzdotie-jautajumi-par-senem|title=Ceļvedis dabā „Biežāk uzdotie jautājumi par sēnēm”|website=www.dabasmuzejs.gov.lv|access-date=2022-08-16|language=lv}}</ref> Atmatenēm pieaugot ir tumšas lapiņas, cepurīte nav spīdīga un kātiņš nav ietverts makstī. Baltā mušmire egļu mežos reizēm aug tieši starp [[Dzeltējošā atmatene|dzeltējošajām atmatenēm]]<ref name=":2" /> un tādēļ iesaka apskatīt katru grupā augošu atmateni. Sajaukt var arī ar [[Riekstu sārtsporene|riekstu sārtsporeni]], kura droši vizuāli atšķirama tikai pēc gandrīz vienīgi mušmirēm raksturīgās maksts trūkuma,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fungi.lv/leucoagaricus_leucothites.htm|title=Leucoagaricus leucothites - riekstu sārtsporene|website=www.fungi.lv|access-date=2022-08-16}}</ref> un daudzām citām baltām sēnēm, ieskaitot krāsaino sugu albīnās formas. Mazāk droša pazīme ir baltās mušmires nepatīkamā smaka, kāda nav raksturīga vairumam ēdamo sēņu, taču individuālā smaržu uztvere atšķiras un daži avoti apalvo, ka jaunībā tās smarža ir salda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.agfonds.lv/senes/arstnieciskas-senes/musmires-citas/|title=Citas mušmires|website=www.agfonds.lv|access-date=2022-08-16}}</ref> Ziemeļamerikā ir arī citas pilnīgi baltas mušmiru sugas, tai skaitā ''Amanita bisporigera'' austrumdaļā un ''Amanita ocreata'' rietumdaļā. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/205574 Mycobank profils] * [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=163692 Index Fungorum] * [https://www.catalogueoflife.org/data/taxon/5TZ3B Catalogue of Life] * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Info&id=78357 NCBI Taxonomy browser] {{Mušmires}} [[Kategorija:Nāvējoši indīgās sēnes]] kwkgk6h6lpxz0j7zho9i495vtwvheq0 Bālā mušmire 0 65454 3670849 3668613 2022-08-16T07:19:23Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Amanita citrina JPG1.jpg | att_nosaukums=[[Bālā mušmire]] (''Amanita citrina'') | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Homobasidiomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Agaricales | kārta_lv =Atmateņu rinda | dzimta =Amanitaceae | dzimta_lv =Mušmiru dzimta | ģints =Amanita | ģints_lv =Mušmires | suga =A. citrina | suga_lv =Bālā mušmire | binomial =Amanita citrina | kategorijas =nē }} [[Attēls:Amanite citrine-400.jpg|thumb|210px|Skats uz bālo mušmiri no augšas]] '''Bālā mušmire''' (''Amanita citrina'', agrāk arī ''Amanita mappa'') ir Latvijā bieža vidēji liela [[mušmiru ģints]] neēdama [[sēne]]. == Taksonomija == [[Attēls:Amanita sp. 2010-10-31.jpg|thumb|Izaudzis augļķermenis]] [[Attēls:Amanita.citrina2.-.lindsey.jpg|thumb|Lapiņas un kātiņa augšdaļa]] Sēnes latīnisko nosaukumu kā ''Agaricus citrinus'' pirmais devis J. K. Šēfers 1774. gadā, mūsdienu nosaukumu devis K. H. Pēšons 1797. gadā savā ''Tentamen dispositionis methodicae Fungorum''.<ref>[https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/205574 Mycobank taksonomiskais apraksts]</ref> [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kā parasti, daudzi uzskata, ka vietējās bālās mušmires ir atsevišķa suga no tās Eiropas analoga un, iespējams, Ziemeļamerikā tā patiesībā ir vismaz triju dažādu grūti atšķiramu sugu apvienojums.<ref>[http://www.mushroomexpert.com/amanita_citrina.html Kuo, M. (2013, March). ''Amanita citrina f. lavendula.'' MushroomExpert.Com]</ref> === Varietātes === Sugai pēc Taksonomijas pārlūka datiem ir atzītas četras varietātes (''Amanita citrina var. alba, citrina, grisea'' un ''intermedia'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?id=67700|title=Taxonomy browser (Amanita citrina)|last=taxonomy|website=www.ncbi.nlm.nih.gov|access-date=2022-08-09}}</ref> No viņām ''alba'' ir ar baltu cepurīti, ''citrina'' — dzeltenīgu līdz zaļganai un ''grisea'' ar pelēcīgu. ''Intermedia'' ir vidēja starp pēdējām divām. ''Alba'' atšķiras tikai ar pigmenta trūkumu un var augt kopā ar citām varietātēm.<ref name=":0">''Die Großpilze Baden-Württembergs'', Band 4, Herausgegeben von German J. Krieglsteiner. 4.sējums, 32. lpp</ref> == Apraksts == * '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākumā gandrīz lodveida līdz pusapaļai, vēlāk gandrīz plakana, pelēcīgi dzeltenīga, retāk vāji zaļgana vai balta, ar lielām neregulārām baltām, smilškrāsas vai brūngani pelēcīgām plēksnēm,<ref name="PSRS1980">«''Грибы СССР''», Мысль, Москва, 1980., 188. lpp.</ref><ref name="Evansa2004">Š.Evansa, Dž.Kibijs, “''Sēnes''”, Zvaigzne ABC, 2004., 123. lpp. ISBN 9984-37-648-6.</ref> kuras reizēm var būt lietus noskalotas. Maliņa gluda. Virsmiziņa nedaudz lipīga, novelkama. Viegli atdalās no kātiņa.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.123pilze.de/DreamHC/Download/GelberKnollenblaetterpilz.htm|title=Gelber Knollenblaetterpilz, Zitronengelber Knollenblaetterpilz, Gelber Knolli - AMANITA CITRINA (GELBE FORM) + AMANITA CITRINA VAR. ALBA (WEISSE FORM)|website=www.123pilze.de|access-date=2022-08-09}}</ref> Platums 4—8 (12) cm. * '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': baltas, uz vecumu dzeltenīgas, mīkstas, brīvas, ciešas, ar skropstainu šķautni. Platums 6—12 mm. * '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': gluds, pie cepurītes viegli rievots, cilindrisks, cepurītes krāsā, ar iedzeltenu nokarenu gredzenu, gandrīz apaļu bumbuļveida paresninājumu pie kātiņa pamatnes, kas ietverts biezā kātiņam pieaugušā makstī ar asi nošķeltu, brīvu maksts augšējo malu. Vecumā ar dobumu. Garums 7—15 cm, resnums 1—2 cm. * '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': mīksts, balts, zem virsmiziņas dzeltenīgs, ar vieglu kartupeļu smaržu un nepatīkamu garšu. * '''[[Sporas]]''': ieapaļas, gludas, bezkrāsainas, [[amiloīdums|amiloīdas]], [[birumraksts]] balts. Izmēri 8—10,5/7—9 µm.<ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 215. lpp.</ref><ref name="Gandrs">[https://www.latvijasdaba.lv/senes/amanita-citrina-schaeff-pers/ Sugu enciklopēdija: Bālā mušmire]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://toadstool.ru/spisok-rodov/amanita/amanita-citrina/|title=Amanita citrina, мухомор поганковидный (лимонный)|website=toadstool.ru|access-date=2022-08-09|language=ru-RU}}</ref><ref name="Lukins">V.Lūkins, “''Mušmires un atmatenes''”, Avots, Rīga, 1981., 40. lpp.</ref> ''Grisea'' varietātei sporas apaļākas, 8—11/7,5—10,5 µm.<ref name=":1" /> * '''[[Bazīdijas]]''': četrsporu, vālesveida, plānsienu, caurspīdīgas, 25—40/5—9 µm. == Augšanas apstākļi == [[Mikoriza]]s sēne, aug kopā ar dažādiem lapu kokiem un skujkokiem, biežāk skābās un smilšainās augsnēs. Dažādi mikoloģiskie avoti ir pretrunā par biežākajām mikorizas koku sugām. Latvijas avoti parasti norāda [[Priežu dzimta|priežu]] mežus, pa vienai un grupās, augšanas periods no jūlija līdz novembrim.<ref name="Gandrs" /> Centrāleiropā biežāk min [[egles]], [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržus]], retāk [[Ozoli|ozolus]] un priedes, daudz retāk [[liepas]] un [[apses]],<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Ziemeļamerikā ozolus un citus kokus. Sastopama galvenokārt [[Eirāzija|Eirāzijā]] un Ziemeļamerikā, novērota arī citos kontinentos.<ref name="GBIF">[https://www.gbif.org/species/3328320 GBIF atradņu karte un foto]</ref> == Barības vērtība == Agrāk bālā mušmire tika uzskatīta par stipri indīgu (latviešu valodā uz tā vēsturiski uzslāņojies arī fakts, ka krievu valodā par bālo mušmiri sauc ļoti indīgo [[zaļā mušmire|zaļo mušmiri]]).<ref name="Balodis1974">A.Balodis, “''Rokasgrāmata sēņotājiem''”, Liesma, 1974., 93. lpp.</ref> 21. gadsimta sēņu noteicēji viņu vērtē kā vāji indīgu vai neēdamu.<ref name="Gandrs" /><ref name="LLSG" /> Sēne niecīgā daudzumā satur vienu no zaļās mušmires indīgajām vielām — alfa-amanitīnu,<ref name="Seenes">[http://www.fungi.lv/amanita_citrina.htm Fungi.lv: Bālā mušmire]</ref> un citu toksīnu — [[Krupju dzimta|krupju]] indi bufotenīnu.<ref>Miller Jr., Orson K.; Miller, Hope H. (2006). ''North American Mushrooms: A Field Guide to Edible and Inedible Fungi.'' Guilford, CN: FalconGuide. p. 36. ISBN 978-0-7627-3109-1</ref> Alfa-amanitīna daudzums tajā nav pietiekams, lai parādītos saindēšanās simptomi, ja vien nav apēsts īpaši liels daudzums sēņu. Bufotenīns ir kaitīgs ar asinsvadu slimībām vai [[Cukura diabēts|cukurslimību]] sirgstošajiem,<ref name="Lukins" /> taču ir neizturīgs pret [[Sēņu kulinārija|vārīšanu]].<ref name=":1" /> Tā kā bālās mušmires ir arī vizuāli grūti atšķiramas no nāvīgi indīgajām mušmirēm un sēnei ir nepatīkama smarža un garša, [[Sēņošana|sēņotāju]] literatūra iesaka to uzturā nelietot.<ref>Phillips, Roger (2010). ''Mushrooms and Other Fungi of North America.'' Buffalo, NY: Firefly Books. p. 27. ISBN 978-1-55407-651-2.</ref> == Līdzīgās sugas == Līdzīgas šai sugai pēc formas un krāsojuma ir abas visindīgākās mušmiru sugas — [[zaļā mušmire]], kurai ir olīvzaļa cepurīte un patīkama medus smarža, un [[baltā mušmire]] ar zīdaini spīdīgu baltu cepurīti bez plēksnēm un brīvu maksti.<ref name="Gandrs" /> Vāji indīgā [[violetbrūnā mušmire]] arī ir līdzīga, bet ar ievērojami tumšāku cepurīti. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/205574 Mycobank profils] * [http://www.indexfungorum.org/Names/NamesRecord.asp?RecordID=205574 Index Fungorum] * [https://www.catalogueoflife.org/data/taxon/5TZD4 Catalogue of Life] * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Info&id=67700&lvl=3&lin=f&keep=1&srchmode=1&unlock NCBI Taxonomy browser] {{Mušmires}} [[Kategorija:Neēdamās sēnes]] 41mbf5hbows9kvms5w46c27ksfg17nb 3670899 3670849 2022-08-16T08:19:30Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Amanita citrina JPG1.jpg | att_nosaukums=[[Bālā mušmire]] (''Amanita citrina'') | valsts =Fungi | valsts_lv =Sēnes | nodalījums =Basidiomycota | nodalījums_lv =Bazīdijsēnes | klase =Homobasidiomycetes | klase_lv =Himēnijsēnes | kārta =Agaricales | kārta_lv =Atmateņu rinda | dzimta =Amanitaceae | dzimta_lv =Mušmiru dzimta | ģints =Amanita | ģints_lv =Mušmires | suga =A. citrina | suga_lv =Bālā mušmire | binomial =Amanita citrina | kategorijas =nē }} [[Attēls:Amanite citrine-400.jpg|thumb|210px|Skats uz bālo mušmiri no augšas]] '''Bālā mušmire''' (''Amanita citrina'', agrāk arī ''Amanita mappa'') ir Latvijā bieža vidēji liela [[mušmiru ģints]] neēdama [[sēne]]. == Taksonomija == [[Attēls:Amanita sp. 2010-10-31.jpg|thumb|Izaudzis augļķermenis]] [[Attēls:Amanita.citrina2.-.lindsey.jpg|thumb|Lapiņas un kātiņa augšdaļa]] Sēnes latīnisko nosaukumu kā ''Agaricus citrinus'' pirmais devis J. K. Šēfers 1774. gadā, mūsdienu nosaukumu devis K. H. Pēšons 1797. gadā savā ''Tentamen dispositionis methodicae Fungorum''.<ref>[https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/205574 Mycobank taksonomiskais apraksts]</ref> [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kā parasti, daudzi uzskata, ka vietējās bālās mušmires ir atsevišķa suga no tās Eiropas analoga un, iespējams, Ziemeļamerikā tā patiesībā ir vismaz triju dažādu grūti atšķiramu sugu apvienojums.<ref>[http://www.mushroomexpert.com/amanita_citrina.html Kuo, M. (2013, March). ''Amanita citrina f. lavendula.'' MushroomExpert.Com]</ref> === Varietātes === Sugai pēc Taksonomijas pārlūka datiem ir atzītas četras varietātes (''Amanita citrina var. alba, citrina, grisea'' un ''intermedia'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?id=67700|title=Taxonomy browser (Amanita citrina)|last=taxonomy|website=www.ncbi.nlm.nih.gov|access-date=2022-08-09}}</ref> No viņām ''alba'' ir ar baltu cepurīti, ''citrina'' — dzeltenīgu līdz zaļganai un ''grisea'' ar pelēcīgu. ''Intermedia'' ir vidēja starp pēdējām divām. ''Alba'' atšķiras tikai ar pigmenta trūkumu un var augt kopā ar citām varietātēm.<ref name=":0">''Die Großpilze Baden-Württembergs'', Band 4, Herausgegeben von German J. Krieglsteiner. 4.sējums, 32. lpp</ref> == Apraksts == * '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': sākumā gandrīz lodveida līdz pusapaļai, vēlāk gandrīz plakana, pelēcīgi dzeltenīga, retāk vāji zaļgana vai balta, ar lielām neregulārām baltām, smilškrāsas vai brūngani pelēcīgām plēksnēm,<ref name="PSRS1980">«''Грибы СССР''», Мысль, Москва, 1980., 188. lpp.</ref><ref name="Evansa2004">Š.Evansa, Dž.Kibijs, “''Sēnes''”, Zvaigzne ABC, 2004., 123. lpp. ISBN 9984-37-648-6.</ref> kuras reizēm var būt lietus noskalotas. Maliņa gluda. Virsmiziņa nedaudz lipīga, novelkama. Viegli atdalās no kātiņa.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.123pilze.de/DreamHC/Download/GelberKnollenblaetterpilz.htm|title=Gelber Knollenblaetterpilz, Zitronengelber Knollenblaetterpilz, Gelber Knolli - AMANITA CITRINA (GELBE FORM) + AMANITA CITRINA VAR. ALBA (WEISSE FORM)|website=www.123pilze.de|access-date=2022-08-09}}</ref> Platums 4—8 (12) cm. * '''[[Lapiņas (mikoloģija)|Lapiņas]]''': baltas, uz vecumu dzeltenīgas, mīkstas, brīvas, ciešas, ar skropstainu šķautni. Platums 6—12 mm. * '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': gluds, pie cepurītes viegli rievots, cilindrisks, cepurītes krāsā, ar iedzeltenu nokarenu gredzenu, gandrīz apaļu bumbuļveida paresninājumu pie kātiņa pamatnes, kas ietverts biezā kātiņam pieaugušā makstī ar asi nošķeltu, brīvu maksts augšējo malu. Vecumā ar dobumu. Garums 7—15 cm, resnums 1—2 cm. * '''[[Trama (mikoloģija)|Mīkstums]]''': mīksts, balts, zem virsmiziņas dzeltenīgs, ar vieglu kartupeļu smaržu un nepatīkamu garšu. * '''[[Sporas]]''': ieapaļas, gludas, bezkrāsainas, [[amiloīdums|amiloīdas]], [[birumraksts]] balts. Izmēri 8—10,5/7—9 µm.<ref name="LLSG">I.Dāniele, D.Meiere "''Lielā Latvijas sēņu grāmata''", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 215. lpp.</ref><ref name="Gandrs">[https://www.latvijasdaba.lv/senes/amanita-citrina-schaeff-pers/ Sugu enciklopēdija: Bālā mušmire]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://toadstool.ru/spisok-rodov/amanita/amanita-citrina/|title=Amanita citrina, мухомор поганковидный (лимонный)|website=toadstool.ru|access-date=2022-08-09|language=ru-RU}}</ref><ref name="Lukins">V.Lūkins, “''Mušmires un atmatenes''”, Avots, Rīga, 1981., 40. lpp.</ref> ''Grisea'' varietātei sporas apaļākas, 8—11/7,5—10,5 µm.<ref name=":1" /> * '''[[Bazīdijas]]''': četrsporu, vālesveida, plānsienu, caurspīdīgas, 25—40/5—9 µm. == Augšanas apstākļi == [[Mikoriza]]s sēne, aug kopā ar dažādiem lapu kokiem un skujkokiem, biežāk skābās un smilšainās augsnēs. Dažādi mikoloģiskie avoti ir pretrunā par biežākajām mikorizas koku sugām. Latvijas avoti parasti norāda [[Priežu dzimta|priežu]] mežus, pa vienai un grupās, augšanas periods no jūlija līdz novembrim.<ref name="Gandrs" /> Centrāleiropā biežāk min [[egles]], [[Dižskābaržu dzimta|dižskābaržus]], retāk [[Ozoli|ozolus]] un priedes, daudz retāk [[liepas]] un [[apses]],<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Ziemeļamerikā ozolus un citus kokus. Sastopama galvenokārt [[Eirāzija|Eirāzijā]] un Ziemeļamerikā, novērota arī citos kontinentos.<ref name="GBIF">[https://www.gbif.org/species/3328320 GBIF atradņu karte un foto]</ref> == Barības vērtība == Agrāk bālā mušmire tika uzskatīta par stipri indīgu (latviešu valodā uz tā vēsturiski uzslāņojies arī fakts, ka krievu valodā par bālo mušmiri sauc ļoti indīgo [[zaļā mušmire|zaļo mušmiri]]).<ref name="Balodis1974">A.Balodis, “''Rokasgrāmata sēņotājiem''”, Liesma, 1974., 93. lpp.</ref> 21. gadsimta sēņu noteicēji viņu vērtē kā vāji indīgu vai neēdamu.<ref name="Gandrs" /><ref name="LLSG" /> Sēne niecīgā daudzumā satur vienu no zaļās mušmires indīgajām vielām — alfa-amanitīnu,<ref name="Seenes">[http://www.fungi.lv/amanita_citrina.htm Fungi.lv: Bālā mušmire]</ref> un citu toksīnu — [[Krupju dzimta|krupju]] indi bufotenīnu.<ref>Miller Jr., Orson K.; Miller, Hope H. (2006). ''North American Mushrooms: A Field Guide to Edible and Inedible Fungi.'' Guilford, CN: FalconGuide. p. 36. ISBN 978-0-7627-3109-1</ref> Alfa-amanitīna daudzums tajā nav pietiekams, lai parādītos saindēšanās simptomi, ja vien nav apēsts īpaši liels daudzums sēņu. Bufotenīns ir kaitīgs ar asinsvadu slimībām vai [[Cukura diabēts|cukurslimību]] sirgstošajiem,<ref name="Lukins" /> taču ir neizturīgs pret [[Sēņu kulinārija|vārīšanu]].<ref name=":1" /> Tā kā bālās mušmires ir arī vizuāli grūti atšķiramas no nāvīgi indīgajām mušmirēm un sēnei ir nepatīkama smarža un garša, [[Sēņošana|sēņotāju]] literatūra iesaka to uzturā nelietot.<ref>Phillips, Roger (2010). ''Mushrooms and Other Fungi of North America.'' Buffalo, NY: Firefly Books. p. 27. ISBN 978-1-55407-651-2.</ref> == Līdzīgās sugas == Līdzīgas šai sugai pēc formas un krāsojuma ir abas visindīgākās mušmiru sugas — [[zaļā mušmire]], kurai ir olīvzaļa cepurīte un patīkama medus smarža, un [[baltā mušmire]] ar zīdaini spīdīgu koši baltu cepurīti bez plēksnēm un zvīņainu baltu kātiņu.<ref name="Gandrs" /> Vāji indīgā [[violetbrūnā mušmire]] arī ir līdzīga, bet ar ievērojami tumšāku cepurīti. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.mycobank.org/page/Name%20details%20page/field/Mycobank%20%23/205574 Mycobank profils] * [http://www.indexfungorum.org/Names/NamesRecord.asp?RecordID=205574 Index Fungorum] * [https://www.catalogueoflife.org/data/taxon/5TZD4 Catalogue of Life] * [https://www.ncbi.nlm.nih.gov/Taxonomy/Browser/wwwtax.cgi?mode=Info&id=67700&lvl=3&lin=f&keep=1&srchmode=1&unlock NCBI Taxonomy browser] {{Mušmires}} [[Kategorija:Neēdamās sēnes]] 13lic6sdauz79hllfgrr7fwuzlv7y0n 2010. gads 0 68161 3670741 3659330 2022-08-15T20:43:07Z Baisulis 11523 /* Decembris */ +1 aizgājējs.... wikitext text/x-wiki {{Gads|2010}} {{Gada citi notikumi|2010}} {{Gads citos kalendāros|2010}} '''2010'''. ({{Rom sk gadam|2010}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** sākās [[Spānija]]s prezidentūra [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], pārņemot to no [[Zviedrija]]s; ** terorista pašnāvnieka sarīkotā bumbas sprādziemā [[Pakistāna]]s ziemeļrietumos kādas [[Volejbols|volejbola]] spēles laikā bojā gāja 95 un ievainojumus guva vairāk kā 100 cilvēku; ** vairākās [[Latīņamerika]]s valstīs bezskaidras naudas norēķinos laista apgrozībā vienota naudas vienība [[SUCRE]]. ** [[Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācij]]a (ASEAN) noslēdza brīvās tirdzniecības zonu ar [[Ķīnu]]. * [[4. janvāris]] — [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] pilsētā [[Dubaija|Dubaijā]] oficiāli tika atklāta augstākā celtne pasaulē — 824,55 metrus augstais [[Halīfa tornis]].<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/dubaija-atklas-pasaule-pirmo-superdebesskrapi Dubaijā atklās pasaulē pirmo superdebesskrāpi], diena.lv, {{dat|2010|1|4|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — [[2010. gada Haiti zemestrīce|7,0 balles stipra zemestrīce]] satricināja [[Haiti]], izpostot galvaspilsu [[Portoprensa|Portoprensu]];<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/299884-zemestrice_haiti_galvaspilseta_varetu_but_simtiem_bojagajuso Zemestrīcē Haiti galvaspilsētā varētu būt simtiem bojāgājušo], tvnet.lv, {{dat|2010|1|13|SK}}</ref> bojā gāja vismaz 230 000 cilvēku.<ref>[http://www.msnbc.msn.com/id/35319454/ns/world_news-haiti_earthquake/ Haiti raises earthquake death toll to 230,000] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415005200/http://www.msnbc.msn.com/id/35319454/ns/world_news-haiti_earthquake/ |date={{dat|2012|04|15||bez}} }}, msnbc.msn.com, {{dat|2010|2|9|SK}} {{en ikona}}</ref> * [[15. janvāris]] — bija novērojams daļējs [[Saules aptumsums]]. === Februāris === * [[7. februāris]] — [[Ukraina]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Viktors Janukovičs]]. * [[12. februāris|12.]]—[[28. februāris]] — [[Kanāda]]s pilsētās [[Vankūvera|Vankūverā]] un [[Vistlera|Vistlerā]] notika [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles]]. * [[18. februāris]] — valsts apvērsumā gāzts [[Nigēra]]s prezidents [[Mamadū Tandža]]; viņa vietā par valsts vadītaju kļuva apvērsuma organizētajs [[Salū Džibo]]. * [[27. februāris]] — [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] pie [[Čīle]]s krastiem notika 8,8 baļļu spēcīga zemestrīce, kurā bojā gāja vismaz 708 cilvēki;<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/americas/8542122.stm Death toll from Chile earthquake toll jumps to 708], bbc.co.uk, {{dat|2010|2|28|SK}} {{en ikona}}</ref> šī bija astotā spēcīgākā zemestrīce, kas jebkad reģistrēta un izraisīja [[cunami]] vilni, kas aptvēra visu Klusā okeāna teritoriju. * [[28. februāris]] — [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] vētra "Sintija" [[Eiropa]]s rietumos prasīja vismaz 62 cilvēku dzīvības,<ref>[http://edition.cnn.com/2010/WORLD/europe/02/28/europe.storms/ Storm batters Europe, at least 55 dead], cnn.com</ref> izraisīja plūdus un atstāja bez elektroenerģijas vairāk nekā miljonu mājsaimniecību.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/305910-vetra_eiropa_prasijusi_jau_52_cilveku_dzivibas Vētra Eiropā prasījusi jau 52 cilvēku dzīvības], tvnet.lv, {{dat|2010|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — par [[Urugvaja]]s prezidentu kļuva [[Hosē Muhika]]. * [[11. marts]] — par [[Ukraina]]s premjerministru kļuva [[Mikola Azarovs]]. * [[23. marts]] — nogrimstot [[Dienvidkoreja]]s karakuģim, gāja bojā 46 cilvēki; izmeklēšanā atklājās, ka to nogremdējusi [[Ziemeļkoreja]]s torpēda. * [[29. marts]] — divu sieviešu izraisītos sprādzienos [[Maskavas metro]] bojā gāja 37 cilvēki.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/324888-maskavas_metro_terorakta_hronologija_ka_krievija_rikosies_talak Maskavas metro terorakta hronoloģija. Kā Krievija rīkosies tālāk?], tvnet.lv, {{dat|2010|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Kirgizstāna]]s prezidents [[Kurmanbeks Bakijevs]] pameta [[Biškeka|Biškeku]] un valdība atkāpās pēc plašiem iedzīvotāju nemieriem; par pagaidu valdības vadītāju kļuva [[Roza Otunbajeva]]. * [[8. aprīlis]] — [[Prāga|Prāgā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Baraks Obama]] un [[Krievija]]s prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] parakstīja [[START III|Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu]]. * [[10. aprīlis]] — [[Smoļenskas aviokatastrofa]]: pie [[Smoļenska]]s pilsētas [[Krievija|Krievijā]] lidmašīnas [[Tu-154]] katastrofā gāja bojā [[Polija]]s prezidents [[Lehs Kačiņskis]] un vēl 96 cilvēki.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/326370-krievija_lidmasinas_avarija_gajis_boja_polijas_prezidents Krievijā lidmašīnas avārijā gājis bojā Polijas prezidents], tvnet.lv, {{dat|2010|4|10|SK}}</ref> * [[14. aprīlis]]: ** pastiprinājās [[Eijafjadlajegidls|Eijafjadlajegidla]] vulkāna izvirdums [[Īslande|Īslandē]], kura pelnu mākoņu dēļ vairākās Eiropas valstīs uz laiku tika slēgta gaisa telpa; ** 7,1 baļļu stiprā zemestrīcē [[Ķīna|Ķīnā]] gāja bojā 2039 cilvēki, bez vēsts pazuduši 195, ievainoti 12 315 un vairāk nekā 100 tūkstoši palikuši bez pajumtes. * [[18. aprīlis]] — [[Zimeļkipra|Ziemeļkiprā]] notika prezidenta vēlēšanas. * [[20. aprīlis]] — [[2010. gada Meksikas līča naftas izplūdums|Meksikas līča naftas izplūdums]]: pēc sprādziena uz naftas platformas ''Deepwater Horizon'' sākās lielākā naftas noplūde jūrā naftas ieguves vēsturē; eksplozijā gāja bojā 11 cilvēki. * [[27. aprīlis]] — [[Standard & Poor's]] samazināja [[Grieķija]]s kredītreitingu līdz "augstam riskam"; līdz ar to paplašinot Eiropas finanšu krīzi. === Maijs === * [[1. maijs]]—[[30. oktobris]] — [[Šanhaja|Šanhajā]], Ķīnā notika [[Expo 2010|Expo]] pasaules izstāde. * [[2. maijs]] — [[Eirozona]] un [[Starptautiskais valūtas fonds]] nolēma piešķirt 110 miljadrus [[eiro|EUR]] palīdzībai [[Grieķija]]i. * [[8. maijs]] — par [[Kostarika]]s prezidentu tika iecelta [[Laura Činčilla]]. Viņa ir pirmā sieviete, prezidente Kostarikā. * [[10. maijs]] — [[Filipīnas|Filipīnās]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[16. maijs]] — [[Dominikāna|Dominikānā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[27. maijs]] — [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā uzvarēja [[Vācija]]s pārstāvētā [[Lēna Meiere-Landruta]]. * [[31. maijs]] — [[Izraēla]] uzbruka sešiem kuģiem, kas centās pārraut [[Gazas josla]]s blokādi, nogādājot humānās kravas; 9 cilvēki gāja bojā. === Jūnijs === * [[9. jūnijs]] — [[Nīderlande|Nīderlandē]] notika vispārējās vēlēšanas. * [[11. jūnijs]] — [[Kirgizstāna]]s pilsētā [[Oša|Ošā]] nemieri pārauga etniskos konfliktos starp [[kirgīzi]]em un [[uzbeki]]em; bojā gāja vismaz 195 cilvēki. * [[11. jūnijs]]—[[11. jūlijs]] — [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] notika [[2010. gada FIFA Pasaules kauss]] futbolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/index.html |title=FIFA.com - The Official Website of the FIFA World Cup™<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131120042645/http://www.fifa.com/worldcup/index.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131120042645/http://www.fifa.com/worldcup/index.html |date={{dat|2013|11|20||bez}} }}</ref> * [[13. jūnijs]] — Japānas zondes [[Hayabusa]] kapsula nolaidās uz Zemes atgādājot asteroīda daļiņas. * [[26. jūnijs|26.]]—[[27. jūnijs]] — [[Toronto]] notika [[G20]] samits. * [[28. jūnijs]] — par [[Burundi]] prezidentu uz otro termiņu tika ievēlēts [[Pjērs Nkurunziza]]. * [[30. jūnijs]]: ** par [[Vācija]]s prezidentu ievēlēts [[Kristians Vulfs]]. ** par [[Filipīnas|Filipīnu]] prezidentu kļuva [[Benigmo Akino III]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — sākās [[Beļģija]]s prezidentūras termiņš [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. * [[4. jūlijs]] — [[Polija]]s prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja [[Broņislavs Komorovskis]]. * [[11. jūlijs]] — [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidu daļā bija novērojams pilns [[saules aptumsums]]. * [[15. jūlijs]] — [[2010. gada Meksikas līča naftas izplūdums|Meksikas līča naftas izplūdums]]: apturēta naftas noplūde no dziļūdens urbuma. * [[29. jūlijs]] — [[Pakistāna]]s ziemeļos musonu lieti izraisīja plašus plūdus, vairāk nekā 1600 cilvēku gāja bojā, vairāk nekā miljons palika bez pajumtes. === Augusts === * [[6. augusts]] — [[karstuma vilnis|karstuma viļņa]] ietvaros [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] ar +38,5 °C tika uzstādīts jauns valsts karstuma rekords. === Septembris === * [[16. septembris]] — [[Afganistāna|Afganistānā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Oktobris === * [[2. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[10. Saeimas vēlēšanas]], kurās uzvarēja politiskā apvienība "[[Vienotība]]". * [[4. oktobris]] — [[Ungārija|Ungārijā]] alumīnija rūpnīcā tika pārrauts toksisko atkritumu baseina aizsprosts un applūda tuvākās apdzīvotās vietas; 9 cilvēki gāja bojā, 122 ievainoti. * [[10. oktobris]]: ** [[Nīderlandes Antiļas]] beidza pastāvēt. ** [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[15. oktobris]] — izurbta pasaulē garākā dzelzceļa tuneļa [[Gotarda bāzes tunelis|Gotarda bāzes tuneļa]] pirmā eja. * [[31. oktobris]] — [[Brazīlija|Brazīlijā]] notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja [[Dilma Rusefa]]. === Novembris === * [[7. novembris]] — [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[17. novembris]] — [[CERN]] pētniekiem pirmoreiz vēsturē izdevies "sagūstīt" [[antimatērija|antimatēriju]]: 38 [[antiūdeņradis|antiūdeņraža]] atomi tika noturēti sešas sekundes. * [[21. novembris]] — [[Eirozona]]s valstis nolēma piešķirt glābšanas paketi [[Īrija]]i, lai novērstu tās finanšu krīzi. * [[23. novembris]] — [[Ziemeļkoreja]] apšaudīja [[Dienvidkoreja]]s pierobežas salu, 4 cilvēki nogalināti. * [[28. novembris]]: ** [[WikiLeaks]] publiskoja vairāk nekā 250 000 ASV diplomātu iekšējās lietošanas ziņojumu. ** [[Moldova|Moldovā]] notika parlamenta vēlēšanas. === Decembris === * [[2. decembris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja par baktērijas atklāšanu, kuras [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] fosfora vietā tiek izmantots [[arsēns]]. * [[18. decembris]] — [[Arābu pavasaris]]: [[Tunisija|Tunisijā]] sākās [[Tunisijas revolūcija|protesti]] pret valstī esošo bezdarbu un korupciju un citām nebūšanām. * [[19. decembris]] — [[Baltkrievija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja esošais prezidents [[Aleksandrs Lukašenko]]. * [[22. decembris]] — [[ASV Senāts]] ratificēja [[START III|Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu ar Krieviju]]. <!-- == Dzimuši == --> == Miruši == [[Attēls:J. D. Salinger (Catcher in the Rye portrait).jpg|thumb|120px|[[Dž. D. Selindžers]]]] [[Attēls:Lech Kaczyński.jpg|thumb|120px|[[Lehs Kačiņskis]]]] [[Attēls:Smyslov2002.jpg|thumb|120px|[[Vasilijs Smislovs]]]] [[Attēls:Juan Antonio Samaranch DF-ST-01-00128.jpg|thumb|120px|[[Huans Antonio Samarančs]]]] [[Attēls:Algirdas Brazauskas 1998.jpg|thumb|120px|[[Aļģirds Brazausks]]]] [[Attēls:ЧЕРНОМЫРДИН Виктор Степанович.jpg|thumb|120px|[[Viktors Černomirdins]]]] [[Attēls:LeslieNielsenOct08-replacement.jpg|thumb|120px|[[Leslijs Nīlsens]]]] === Janvāris === * [[12. janvāris]] — [[Zilda Arnsa]] (''Zilda Arns''), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (dzimusi [[1934]].) * [[22. janvāris]] — [[Džīna Simonsa]] (''Jean Simmons''), angļu aktrise (dzimusi [[1929. gads|1929.]]) * [[27. janvāris]] — [[Džeroms Deivids Selindžers]] (''J. D. Salinger''), ASV rakstnieks (dzimis [[1919]].) === Februāris === * [[25. februāris]] — [[Vladislavs Galkins]] (''Владислав Борисович Галкин''), krievu aktieris (dzimis [[1971]].) === Marts === * [[4. marts]] — [[Vladislavs Ardzinba]] (''Владислав Арӡынба''), Abhāzijas prezidents (dzimis 1945) * [[13. marts]] — [[Žans Žozefs Sanfuršs]] (''Jean-Joseph Sanfourche''), Francijas gleznotājs un skulptors (dzimis 1929) * [[27. marts]] — [[Vasilijs Smislovs]] (''Василий Смыслов''), PSRS šahists, septītais pasaules čempions (dzimis 1921) === Aprīlis === * [[5. aprīlis]] — [[Vitālijs Sevastjanovs]] (''Виталий Иванович Севастьянов''), PSRS kosmonauts (dzimis [[1935]].) * [[10. aprīlis]] — [[Lehs Kačiņskis]] (''Lech Aleksander Kaczyński''), Polijas prezidents (dzimis [[1949]].) * [[10. aprīlis]] — [[Rišards Kačorovskis]] (''Ryszard Kaczorowski‎''), poļu politiķis (dzimis [[1919]].) * [[21. aprīlis]] — [[Huans Antonio Samarančs]] (''Juan Antonio Samaranch Torelló''), spāņu sporta funkcionārs (dzimis [[1920]].) === Maijs === * [[29. maijs]] — [[Deniss Hopers]] (''Dennis Hopper''), amerikāņu aktieris (dzimis [[1936]].) === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Andrejs Vozņesenskis]] (''Андрей Андреевич Вознесенский''), krievu dzejnieks, rakstnieks (dzimis [[1933]].) * [[14. jūnijs]] — [[Leonīds Kizims]] (''Кизим Леонид Денисович''), ukraiņu PSRS kosmonauts (dzimis [[1941]].) * [[18. jūnijs]] — [[Žuze Saramagu]] (''José Saramago''), portugāļu rakstnieks (dzimis [[1922]].) * [[26. jūnijs]] — [[Aļģirds Brazausks]] (''Algirdas Brazauskas''), Lietuvas prezidents (dzimis [[1932]].) === Augusts === * [[14. augusts]] — [[Eibija Linkolna]] (''Abbey Lincoln''), ASV dziedātāja (dzimusi [[1930]]) * [[30. augusts]] — [[Fransisko Varaljo]] (''Francisco Varallo''), Argentīnas futbolists (dzimis [[1910]].) * [[31. augusts]] — [[Lorāns Fiņons]] (''Laurent Fignon''), Francijas riteņbraucējs (dzimis [[1960]].) === Septembris === * [[24. septembris]] — [[Genādijs Janajevs]] (''Геннадий Иванович Янаев''), PSRS politiķis (dzimis [[1937]].) * [[29. septembris]]: ** [[Tonijs Kērtiss]] (''Tony Curtis''), ASV aktieris (dzimis [[1925]].) ** [[Žoržs Šarpaks]] (''Georges Charpak''), Francijas fiziķis (dzimis [[1924]].) === Oktobris === * [[5. oktobris]] — [[Jānis Klovāns]], Latvijas šaha lielmeistars (dzimis [[1935]].) * [[12. oktobris]] — [[Henriks Gureckis]] (''Henryk Górecki''), poļu komponists (dzimis [[1933]].) * [[14. oktobris]] — [[Benuā Mandelbrots]] (''Benoît Mandelbrot''), Francijas, ASV matemātiķis (dzimis [[1924]].) * [[20. oktobris]] — [[Farūks Leghari]] (''Farooq Leghari''), Pakistānas prezidents (dzimis [[1950]].) * [[27. oktobris]] — [[Nestors Kirhners]] (''Néstor Kirchner''), Argentīnas prezidents (dzimis [[1940]].) * [[30. oktobris]] — [[Harijs Mulišs]] (''Harry Mulisch''), nīderlandiešu rakstnieks (dzimis [[1927]].) === Novembris === * [[3. novembris]] — [[Viktors Černomirdins]] (''Виктор Степанович Черномырдин''), Krievijas politiķis (dzimis [[1938]].) * [[28. novembris]] — [[Leslijs Nīlsens]] (''Leslie Nielsen''), Kanādas, ASV aktieris (dzimis [[1926]].) * [[29. novembris]] — [[Bella Ahmaduļina]] (''Бе́лла Ахмаду́лина''), krievu dzejniece, rakstniece, tulkotāja (dzimusi [[1937]].) === Decembris === * [[13. decembris]] — [[Ričards Holbruks]] (''Richard Holbrooke''), ASV diplomāts (dzimis 1941. gadā) * [[15. decembris]] — [[Bleiks Edvardss]] (''Blake Edwards''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris (dzimis 1922. gadā) * [[21. decembris]] — [[Enco Bearcots]] (''Enzo Bearzot''), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1927. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Pīters Daimonds]], [[Deils Mortensens]] un [[Kristofers Pisaridess]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Andre Geims]] un [[Konstantīns Novosjolovs]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Roberts Edvardss]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Ričards Heks]], [[Eiči Negiši]] un [[Akira Suzuki]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Mario Vargass Ljosa]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Liu Sjaobo]] == Atsauces == {{atsauces}} {{pg5}} {{commons}} [[Kategorija:2010. gads| ]] rrclhzu0wzir7bky9vg31mjjtz64o87 IL-28 0 71104 3670731 3626955 2022-08-15T20:14:42Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Iljusin_Il-28.svg" aizvietots ar "Ilyushin_Il-28_3-view_line_drawing.svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set) · To conform to WikiProject Aircraft naming conventions/standardize the f wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}} [[Attēls:Il-28 RB1.jpg|400px|thumb|IL-28]] '''Il-28''' ({{val-ru|Ил-28}}) bija [[Padomju Savienība]]s pirmais frontes [[reaktīvais bumbvedējs]], kuru izlaida sērijveidā. [[Latvija|Latvijā]] uz postamenta uzstādīts IL-28 atrodas [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultē]]. Ideja radīt reaktīvo bumbvedēju radās [[Sergejs Iļjušins|Sergejam Iļjušinam]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās. Kad PSRS 1947. gadā izdevās no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] nopirkt licenci turboreaktīvo dzinēju ''Nene'' un ''Derwent'' ražošanai, tos ar padomju indeksiem sāka ražot toreizējās aviomotoru rūpnīcas. 1947. gada jūnijā lidotājs izmēģinātājs [[Vladimirs Kokkinaki]] veica pirmo lidojumu ar eksperimentālo lidmašīnu IL-22, bet pēc gada jau notika lidojums ar bumbvedēju IL-28. Lieliskā aeronavigācijas un radiotehniskā aparatūra ļāva IL-28 apkalpei (kas sastāvēja no pilota, stūrmaņa un radista-strēlnieka) lidot kā dienā tā arī naktī un dažādos meteoroloģiskos apstākļos. Lidmašīna bija vienkārši vadāma, viegli ekspluatējama ar labām manevrēšanas spējām un stabilitāti gaisa telpā. IL-28 konstrukcija sastāvēja no viengabalaina metāla monolīta ar trapeces veida spārniem un bultveida astes stūri. Divi [[turboreaktīvais dzinējs|turboreaktīvie dzinēji]] VK-1A ar jaudu 2700 kgs bija izvietoti zem spārniem. S. Iļušina lidmašīnai, salīdzinot ar citiem tā laika [[bumbvedējs|bumbvedējiem]], piemita samērā liels ātrums – vairāk kā 900 km/h. Lidojuma tālums bija apmēram 2400 km. 10 km augstumu IL-28 sasniedza 18 minūtēs, kas bija ievērojams sasniegums tajā laikā. Cīņai ar pretinieku gaisa floti bumbvedējam bija četri lielgabali: divi atradās lidmašīnas fizelāžas priekšdaļas apakšā, divi – pie radista-strēnieka. Sauszemes mērķu iznīcināšanai IL-28 bija apbruņots ar aviobumbām, kuru kopējā masa sastādīja 3000 kg. Frontes reaktīvais bumbvedējs Il-28 ilgu laiku atradās PSRS Gaisa spēku sastāvā. Tas pēc daudziem taktiski tehniskiem datiem, kā arī lidojumu-ekspluatācijas īpašībām, pārspēja analogus citu valstu ražojumus. {{g dek|1950}} tika izgatavotas vairākas IL-28 modifikācijas: * IL-28I (izlūks) – papildus tika uzstādītas degvielas tvertnes spārnu galos * IL-28T (torpēdnesējs) * Il-28M – tika izmantota kā mācību un treniņa lidmašīna. [[Attēls:Ilyushin Il-28 3-view line drawing.svg|500px|thumb|left|IL-28 konstrukcija]] {| class="wikitable" |- ! Raksturlielumi |- | Maksimālais ātrums | km/h | 900 |- | Augstuma robeža | m | 12300 |- | Lidojuma tālums | km | 2400 |- | Pašmasa | kg | 12890 |- | Pilna masa (pacelšanās masa) | kg | 18400-21200 |- | Spēka agregāts | divi dzinēji VK-1 | 2700 kgs |- | Garums | m | 17,45 |- | Spārnu vēziens | m | 21,4 |- | Spārnu laukums | m<sup>2</sup> | 60,8 |- | Ekipāža | - | 3 cilvēki |- | Apbruņojums | Divi nekustīgi lielgabali HP-23 (kaujas komplekts 200 lādiņi), divi HP-23 lidmašīnas aizmugurē ar 450 lādiņu kaujas komplektu. | Raķetes no 1000-3000 kg. |- |} [[Kategorija:Lidmašīnas]] 43irbuqk8f9zjp2bf3qfedh90njcef3 15. decembris 0 71636 3670742 3629475 2022-08-15T20:43:50Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1.... wikitext text/x-wiki '''15. decembris''' ir gada 349. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (350. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 16 dienas. == Vārda dienas == [[Hanna (personvārds)|Hanna]], [[Jana (personvārds)|Jana]], [[Johanna]] == Notikumi == * [[1791. gads]] — stājās spēkā [[ASV Tiesību bils|Amerikas Savienoto Valstu Tiesību bils]]. * [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — [[Holokausts Latvijā]]: sākās un līdz 17. decembrim turpinājās [[Liepāja]]s ebreju iznīcināšana Šķēdes kāpās, kur tika nogalināti apmēram 7000 cilvēku. * [[1970. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] zonde ''[[Veņera-7]]'' kļuva par pirmo, kas veiksmīgi nosēdās uz [[Venera (planēta)|Veneras]] un pārraidīja atpakaļ uz [[Zeme|Zemi]] datus. * [[1976. gads]] — [[Samoa|Samoa Neatkarīgā Valsts]] uzņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[1978. gads]] — [[ASV prezidents|prezidents]] [[Džimijs Kārters]] paziņoja, ka [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīs [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republiku]] un saraus attiecības ar [[Ķīnas Republika|Taivānu]]. * [[2000. gads]] — pilnībā izbeigta [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s darbība, apturot tās trešo energobloku. * [[2006. gads]] — [[Katara]]s pilsētā [[Doha|Dohā]] beidzās četrpadsmitās [[Āzijas spēles]]. == Dzimuši == * [[37. gads]] — [[Nerons]] (''Nero Claudius Caesar Augustwus Germanicus''), Romas imperators (miris 68. gadā) * [[1802. gads]] — [[Jānošs Bojai]] (''Bolyai János''), ungāru matemātiķis (miris 1860. gadā) * [[1832. gads]] — [[Gistavs Eifelis]] (''Gustave Eiffel''), franču inženieris (miris 1923. gadā) * [[1852. gads]] — [[Anrī Bekerels]] (''Henri Becquerel''), franču fiziķis (miris 1908. gadā) * [[1859. gads]] — [[Ludviks Zāmenhofs]] (''Ludwik Lejzer Zamenhof''), poļu ārsts, poliglots (miris 1917. gadā) * [[1861. gads]] — [[Pērs Ēvinds Svīnhūvuds]] (''Pehr Evind Svinhufvud'') Somijas prezidents (miris 1944. gadā) * [[1870. gads]] — [[Jozefs Hofmanis]] (''Josef Hoffmann''), austriešu arhitekts un dizainers (miris 1956. gadā) * [[1884. gads]] — [[Vilis Rīdzenieks]], latviešu fotogrāfs (miris 1962. gadā) * [[1897. gads Latvijā|1897. gads]] — [[Zenta Mauriņa]], latviešu rakstniece, tulkotāja, filozofe (mirusi 1978. gadā) * [[1916. gads]] — [[Moriss Vilkinss]] (''Maurice Wilkins''), britu molekulārbiologs (miris 2004. gadā) * [[1923. gads]] — [[Frīmens Daisons]] (''Freeman Dyson''), ASV fiziķis (miris 2020. gadā) * [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Harijs Liepiņš]], latviešu aktieris (miris 1998. gadā) * [[1934. gads]] — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), baltkrievu politiķis (miris 2022. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Rolands Rikards]], latviešu zinātnieks, profesors un politiķis (miris 2022. gadā) * [[1961. gads]] — [[Redžinalds Hadlins]] (''Reginald Hudlin''), amerikāņu scenārists, kinorežisors un producents * [[1976. gads]] — [[Dragans Čeraničs]] (''Dragan Ćeranić''), serbu basketbolists == Miruši == * [[1675. gads]] — [[Jans Vermērs]] (''Jan Vermeer''), nīderlandiešu gleznotājs (dzimis 1632. gadā) * [[1857. gads]] — [[Džordžs Kailijs]] (''George Cayley''), angļu izgudrotājs (dzimis 1773. gadā) * [[1885. gads]] — [[Fernandu II]] (''Fernando II''), Portugāles karalis (dzimis 1816. gadā) * [[1890. gads]] — [[Sēdošais Bizons]] (''Tȟatȟáŋka Íyotake''), hunkpapa lakotu virsaitis (dzimis ap 1831. gadu) * [[1938. gads]] — [[Valērijs Čkalovs]] (''Валерий Чкалов''), padomju lidotājs izmēģinātājs (dzimis 1904. gadā) * [[1944. gads]] (pazudis) — [[Glenns Millers]] (''Glenn Miller''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1904. gadā) * [[1958. gads]] — [[Volfgangs Pauli]] (''Wolfgang Pauli''), Austrijas/Šveices fiziķis (dzimis 1900. gadā) * [[1962. gads]] — [[Čārlzs Lotons]] (''Charles Laughton''), angļu aktieris (dzimis 1899. gadā) * [[1963. gads]] — [[Oto Fikkeizens]] (''Otto Fickeisen''), vācu airētājs (dzimis 1879. gadā) * [[1966. gads]] — [[Volts Disnejs]] (''Walt Disney''), ASV filmu producents, scenāriju autors, aktieris un animators (dzimis 1901. gadā) * [[1970. gads]] — [[Arnolds Landfoigts]] (''Arnold Landvoigt''), franču regbists (dzimis 1879. gadā) * [[2010. gads]] — [[Bleiks Edvardss]] (''Blake Edwards''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris (dzimis 1922. gadā) * [[2011. gads]] — [[Kristofers Hičinss]] (''Christopher Hitchens''), britu/ASV publicists (dzimis 1949. gadā) * [[2013. gads]] — [[Džoana Fonteina]] (''Joan Fontaine''), ASV aktrise (dzimusi 1917. gadā) <!-- == Svētku un piemiņas dienas == --> {{Viss gads}} [[Kategorija:Decembris]] bromopyfn3gogpnygptdm7gluj2y52j Ludzas pils 0 72891 3670806 3468883 2022-08-16T01:59:38Z Pirags 3757 /* Livonijas ordeņa laikā */ wikitext text/x-wiki {{Coord|56|32|56|N|27|43|43|E|dim:1000|display=title}} [[Attēls:Ludza.JPG|300px|thumb|Ludzas pilsdrupas 2007. gadā.]] '''Ludzas pils''' ir [[gotika]]s stilā celtas [[viduslaiki|viduslaiku]] pils drupas [[Ludza]]s centrā. Tā atrodas blakus [[Ludzas katoļu baznīca|katoļu baznīcai]], vietā, kur kādreiz atradās [[latgaļi|latgaļu]] koka pils.{{fact}} Tā bijusi [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogta]] palīgpils. Tiek uzskatīts, ka pils celta 14. gadsimtā, līdz mūsdienām saglabājušās drupas - divas sienas no torņa un pils ārsiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=12 |title=LPMA: Ludzas pils (drupas) |access-date={{dat|2010|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033245/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=12 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Vēsture == === Livonijas ordeņa laikā === Ludzas pils tika celta [[Livonija]]s austrumu robežas nostiprināšanai. Par pils celtniecības laiku nav tiešu dokumentālu liecību. Pēc pilij raksturīgās ķieģeļu arhitektūras stila, tās celtniecība tiek datēta ar [[14. gadsimts|14. gadsimtu]]. Pirmo reizi vēstures avotos Ludzas pils minēta [[1433. gads|1433. gadā]] sakarā ar Mērves pils (Prūsijā) komtura plānoto Ludzas, [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]] un [[Alūksnes pils|Alūksnes piļu]] apmeklējumu. Ar [[Daugavpils komturi|Daugavpils komtura]] piekrišanu Ludzas pili pārvaldīja kāds [[Rēzeknes fogti|Rēzeknes fogta]] nozīmēts karakalps. Pleskavieši, sargājoties no [[Livonijas ordenis|ordeņa]] uzbrukuma draudiem no Ludzas pils, [[1463. gads|1463. gadā]] tai pretī uzcēla [[Krasnijgorodoka]]s cietoksni. [[1480. gads|1480. gadā]] mestra [[Bernds no Borhas|Bernda no Borhas]] mēģinājums ieņemt [[Pleskava|Pleskavu]] cieta neveiksmi. Atbildot uz to, [[1481. gads|1481. gadā]] liels krievu karaspēks iebruka Livonijā, ieņēma un izpostīja Ludzas pili. Tikai [[1525. gads|1525. gadā]], izmantojot attiecību uzlabošanos ar [[Maskavija|Maskaviju]], ordenis Ludzas pili atjaunoja. Sākoties [[Livonijas karš|Livonijas karam]], [[1558. gads|1558. gadā]] Livonijas karaspēks uzbruka Krasnijgorodokai, bet Maskavijas karaspēks Grigorija Temkina vadībā ieņēma Ludzas pili. Nākamajā gadā ordenis Ludzas pili ar vēl dažām pilīm ieķīlāja [[Lietuvas dižkunigaitija]]i. === Livonijas hercogistes sastāvā === [[1566. gads|1566. gadā]] Ludzas pils tika iekļauta [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s sastāvā. Ludzas pilī kādu laiku apmetās arī Polijas un Lietuvas valdnieks [[Stefans Batorijs]]. 1577. gadā Livonijā atkal iebruka krievu karaspēks [[Ivans Bargais|Ivana Bargā]] vadībā, un 25. jūlijā Ludzas pils tika ieņemta. Lai nostiprinātu pili, uz Ludzu tika nosūtītas 37 bises, 282 pudi pulvera, 3400 lodes un 22 pudi [[alva]]s. Par Ludzas vojevodu tika nozīmēts Grigorijs Količevs. Pēc zaudētā Livonijas kara lielkņazs Ivans bija spiests atsacīties no saviem iekarojumiem Livonijā un [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] [[1582. gads|1582. gadā]] Ludzas citadeli ({{val-la|arx Luza}}, {{val-ru|Луза}}) atdeva karalim Stefanam Batorijam. [[1599. gads|1599. gadā]] pilī tika veikta revīzija, no kuras ir iegūstama senākā informācija par tās izskatu. Tur tika minēti koka tornīši uz aizsargsienām, ar naglām apkalti ozolkoka vārti, dažādas saimniecības ēkas priekšpils teritorijā, iebrukuši pagrabi, kā arī no ķieģeļiem būvētais lielais tornis. Pēc Livonijas kara postījumiem iepriekšējais stārasts neko nebija darījis pils atjaunošanas labā, taču tā laika stārasts Skarbeks ar saviem līdzekļiem pili bija salabojis. Viņš par jaunu licis uzbūvēt lielo torni, paaugstinot to par pusotra cilvēka augumu, kā arī uzklājis celtnēm jaunus skaidu jumtus. Pils apbruņojumā bija 10 dažādi [[Lielgabals|lielgabali]], 14 bises ar rokturiem un 25 bises bez rokturiem. Stārasts bija iegādājies dažus desmitus mārciņu pulvera, mucu ar [[salpetris|salpetri]] un 9 dzelzs lodes. Tālāk revīzijā izvērtētas pils aizsardzības spējas - "pils neliela un nestipra", jo samērā tuvu tādā pat augstumā atrodas kalns, uz kura ienaidnieks var izveidot [[Skanste|skansti]] un no tās ieņemt pili. Šeit tika atzīmēts, ka no šī kalna krievu karaspēks ir uzbrucis pilij un viegli to ieņēmis. === Polijas-Lietuvas Inflantijas vaivadijas sastāvā === {{galvenais|Ludzas trakts}} [[Attēls:Ludzas pilsdrupas 1797.jpg|300px|thumb|Ludzas pilsdrupas (1797)]] [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā [[1625. gads|1625. gadā]] Ludzas pili ieņēma zviedru karaspēks. Polija-Lietuva gan to drīz vien dabūja atpakaļ, jo zviedru komandants, nesaņemot papildspēkus, to atdeva bez pretošanās. Pēc beigām [[Ludzas stārastija]] ietilpa [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā. Poļu—krievu kara laikā [[1654. gads|1654. gadā]] krievu vojevoda Ļevs Saltikovs aplenca Ludzas pili un 22. decembrī pils padevās. Aplenkuma laikā tika uzspridzināts viens no pils torņiem. Pēc [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] beigām 1667. gadā Polijas seims nolēma Inflantijas vaivadijā uzturēt tikai [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]]. Pārējie nocietinājumi, Ludzas pili ieskaitot, tika atstāti novārtā. Ludzas stārastijas [[1765. gads|1765. gada]] inventārā [[Ludza|Ludzā]] minētas tika vairs tikai pilsdrupas. === Krievijas impērijas pakļautībā === 1772. gadā [[Latgale]] līdz ar Ludzu tika pievienota [[Krievijas impērija]]i. 1830. gadā Ludzu apmeklēja [[Vitebskas guberņa]]s gubernators, kurš vērsa ģenerālgubernatora kņaza Hovanska uzmanību uz gleznainajām pilsdrupām, kas ir saglabājušās samēra labā stāvoklī. Viņš lūdza uzdot pilsētas [[policija]]i pieskatīt, lai tās netiktu postītas. Iespējams, pateicoties šim apstāklim, Ludzas pilsdrupas līdz mūsdienām ir saglabājušās gandrīz tādas pašas, kā attēlotas senākajos zīmējumos. === Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas === [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] iekšējās priekšpils pagalmā [[Jolanta Daiga|Jolantas Daigas]] vadībā notika [[arheoloģiskie izrakumi]]. 2013. un 2014. gadā tika veikti pētījumi ārējā priekšpilī arheologa Artūra Tomsona vadībā. Šajos izrakumos divos laukumos tika pētīts priekšpils 3 metru biezais kultūrslānis, kurā varēja izšķirt divas galvenās apdzīvotības fāzes - Livonijas un poļu valdīšanas laika. Tomēr nekādas liecības par latgaļu dzelzs laikmeta pilskalna esamību šajā vietā iegūtas netika. 2018. gadā apstiprinātā projekta "Rīteiropas vērtības" ietvaros Ludzas viduslaiku pils teritorijā plānots atjaunot pils pagalmu ar tā bruģa iesegumu. Priekšpils teritoriju plānots organizēt atbilstoši arheoloģiskās izpētes gaitā iegūtajiem datiem, atjaunojot ceļa trasējumu no Vārtu torņa līdz Galvenajai pilij. Projekta ietvaros 2019. gadā plānoti atsegto mūru konservācijas un pilskalna teritorijas labiekārtošanas darbi, t.sk. korpusa A galā atsegto mūra konstrukciju konservācija un esošā bruģa restaurācija; korpusa R galā kāpņu ar margām izbūve, blietētu arheoloģisku izsiju celiņu un laukumiņu izbūve, bruģa rekonstrukcija Vārtu torņa zonā, atpūtas vietu aprīkošana, gājēju tilta izbūve, skatu platformas ar kāpnēm izbūve un elektroapgaismojuma izbūve. Ludzas novada pašvaldības projekta budžets sastāda 606 573,24 eiro, no kuriem 425 000 eiro ir [[ERAF]] finansējums, 22 500 eiro ir valsts budžeta dotācija, 52 500 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums, bet 106 573,24 eiro ir publiskās neattiecināmās izmaksas. Projekta īstenošanas termiņš ir 2019. gada 31. decembris.<ref>[http://www.ludza.lv/jaunumi/ludza-uzsakta-kopprojekta-riteiropas-vertibas-istenosana/ Ludzā uzsākta kopprojekta “Rīteiropas vērtības” īstenošana] apmeklēts 2019. gada 4. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Armin Tuulse. [https://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf Die Burgen in Estland und Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210826160622/https://dspace.ut.ee/bitstream/handle/10062/20775/verhandlung_33_1942.pdf |date={{dat|2021|08|26||bez}} }}. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 {{de ikona}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} [[Kategorija:Ludzas novads]] [[Kategorija:Livonijas ordeņa pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Ludza]] k3v56kz5nnamg8js42cc0y6v3uu8het Ohrida 0 73991 3670727 3508882 2022-08-15T20:03:56Z Biafra 13794 piemērotāka infokaste. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ohrida | native_name = ''Охрид'' | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Ohrid $ (20).JPG | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Ohrid.gif | image_shield = | pushpin_map = Ziemeļmaķedonija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 41 | latm = 07 | lats = 01.31 | latNS = N | longd = 20 | longm = 48 | longs = 06.14 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|Ziemeļmaķedonija}} | subdivision_type1 = [[Maķedonijas pašvaldības|Pašvaldība]] | subdivision_name1 = [[Ohridas pašvaldība]] | area_total_km2 = 383.93 | elevation_m = 695 | population_total = 42033 | population_as_of = {{dat|2022|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|https://ohrid.com.mk/}} | footnotes = }} '''Ohrida''' ({{val|mk|Охрид}}) ir pilsēta [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]]. Tā atrodas [[Balkāni (kalni)|Balkānu kalnos]], [[Ohridas ezers|Ohridas ezera]] austrumu krastā. Pilsēta ar apmēram 42 000 iedzīvotāju ir septītā lielākā pilsēta valstī. Ohrida izvietojusies netālu no robežas ar [[Albānija|Albāniju]], kas atrodas ezera pretējā krastā. 1980. gadā Ohridas pilsēta un ezers tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojuma objekts|Pasaules mantojuma objektu]] sarakstā. Daudzo vēsturtes un reliģijas pieminekļu dēļ pilsētu neoficiāli dēvē par "Slāvu Jeruzalemi".<ref name="Jerusalem">The Mirror of the Macedonian Spirit, 2004,{{ISBN|9989730385}},page 72: "... and Macedonia in the Cathedral Church St. Sofia in the Macedonian Jerusalem — Ohrid. 72 ..."</ref> == Pilsētas nosaukums == [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] un citās dienvidslāvu izcelsmes valodās pilsēta tiek saukta par "Ohridu" (''Охрид''). [[Albāņu valoda|albāņu valodā]] pilsēta tiek saukta ''Ohër'' vai ''Ohri''. Pilsētai ir bijuši arī citi vēsturiski nosaukumi, tādi kā ''Dassaretis'',<ref>Wilkes, J. J. The Illyrians, 1992,{{ISBN|0-631-19807-5}},"Dassaretis, the plains south of [[Lake Ohrid]], though the area had long been under Illyrian control, being open to attack both from the north and from the ..."</ref> [[Latīņu valoda|latīņu]] ''Lychnidus''<ref>Wilkes, J. J. The Illyrians, 1992,{{ISBN|0-631-19807-5}},Page 273: "... The provincial capital Scodra and Dyrrhachium were seats of the metropolitans, and there were bishops at Lissus, Doclea, Lychnidus (Ohrid),</ref> [[Grieķu valoda|grieķu]] lietotais vārds ''Lychnidos'' (Λύχνιδος), ''Ochrida'' (Οχρίδα, Ωχρίδα) un ''Achrida'' (Αχρίδα), pēdējie 2 no tiem tiek lietoti arī mūsdienās. == Galerija == <gallery> Attēls:Iglesia de San Pantaleón, Ohrid, Macedonia, 2014-04-17, DD 35 HDR.jpg|Sv. Klementa baznīca un Panteleimons Attēls:Jovan_Kaneo.jpg|Sv. Jona no Kaneas baznīca Attēls:Ohrid in Macedonia3.jpg|Cara Samuila forts Attēls:Ohrid in Macedonia2.jpg|Cara Samuila forts Attēls:2011 Ochryda, Antyczny teatr (02).jpg|Antīkais teātris Attēls:Ohridas osta.jpg|Ohridas osta </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļmaķedonijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas pilsētas]] 39hgagepnuyc9flp6xzyx5ks4yixawv 3670728 3670727 2022-08-15T20:06:00Z Biafra 13794 /* Galerija */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ohrida | native_name = ''Охрид'' | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Ohrid $ (20).JPG | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Ohrid.gif | image_shield = | pushpin_map = Ziemeļmaķedonija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 41 | latm = 07 | lats = 01.31 | latNS = N | longd = 20 | longm = 48 | longs = 06.14 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|Ziemeļmaķedonija}} | subdivision_type1 = [[Maķedonijas pašvaldības|Pašvaldība]] | subdivision_name1 = [[Ohridas pašvaldība]] | area_total_km2 = 383.93 | elevation_m = 695 | population_total = 42033 | population_as_of = {{dat|2022|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{URL|https://ohrid.com.mk/}} | footnotes = }} '''Ohrida''' ({{val|mk|Охрид}}) ir pilsēta [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]]. Tā atrodas [[Balkāni (kalni)|Balkānu kalnos]], [[Ohridas ezers|Ohridas ezera]] austrumu krastā. Pilsēta ar apmēram 42 000 iedzīvotāju ir septītā lielākā pilsēta valstī. Ohrida izvietojusies netālu no robežas ar [[Albānija|Albāniju]], kas atrodas ezera pretējā krastā. 1980. gadā Ohridas pilsēta un ezers tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojuma objekts|Pasaules mantojuma objektu]] sarakstā. Daudzo vēsturtes un reliģijas pieminekļu dēļ pilsētu neoficiāli dēvē par "Slāvu Jeruzalemi".<ref name="Jerusalem">The Mirror of the Macedonian Spirit, 2004,{{ISBN|9989730385}},page 72: "... and Macedonia in the Cathedral Church St. Sofia in the Macedonian Jerusalem — Ohrid. 72 ..."</ref> == Pilsētas nosaukums == [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] un citās dienvidslāvu izcelsmes valodās pilsēta tiek saukta par "Ohridu" (''Охрид''). [[Albāņu valoda|albāņu valodā]] pilsēta tiek saukta ''Ohër'' vai ''Ohri''. Pilsētai ir bijuši arī citi vēsturiski nosaukumi, tādi kā ''Dassaretis'',<ref>Wilkes, J. J. The Illyrians, 1992,{{ISBN|0-631-19807-5}},"Dassaretis, the plains south of [[Lake Ohrid]], though the area had long been under Illyrian control, being open to attack both from the north and from the ..."</ref> [[Latīņu valoda|latīņu]] ''Lychnidus''<ref>Wilkes, J. J. The Illyrians, 1992,{{ISBN|0-631-19807-5}},Page 273: "... The provincial capital Scodra and Dyrrhachium were seats of the metropolitans, and there were bishops at Lissus, Doclea, Lychnidus (Ohrid),</ref> [[Grieķu valoda|grieķu]] lietotais vārds ''Lychnidos'' (Λύχνιδος), ''Ochrida'' (Οχρίδα, Ωχρίδα) un ''Achrida'' (Αχρίδα), pēdējie 2 no tiem tiek lietoti arī mūsdienās. == Galerija == <gallery> Attēls:Iglesia de San Pantaleón, Ohrid, Macedonia, 2014-04-17, DD 35 HDR.jpg|Sv. Klementa baznīca un Sv. Panteleimona baznīca Attēls:Jovan_Kaneo.jpg|Sv. Jona no Kaneas baznīca Attēls:Ohrid in Macedonia3.jpg|Cara Samuila forts Attēls:Ohrid in Macedonia2.jpg|Cara Samuila forts Attēls:2011 Ochryda, Antyczny teatr (02).jpg|Antīkais teātris Attēls:Ohridas osta.jpg|Ohridas osta </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ziemeļmaķedonijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas pilsētas]] ten8nlddv5dtyp7au8w4pozhthndry0 Eglaine (Eglaines pagasts) 0 78910 3670610 3611842 2022-08-15T12:51:18Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu|Eglaine|Eglaine}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Eglaine | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Eglaine, Stendera piemineklis 2000-07-23.jpg | image_caption = Piemineklis [[Gothards Frīdrihs Stenders|Vecajam Stenderam]] Eglainē ([[Indulis Folkmanis]]) | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Augšdaugavas novads]] | subdivision_name2 = [[Eglaines pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2006 | population_footnotes = <ref>{{JSLatvija}}</ref> | population_total = 479 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 55 | latm = 56 | lats = 59 | latNS = N | longd = 26 | longm = 07 | longs = 47 | longEW = E | elevation_m = 115 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5444 Eglaine | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Eglaine''' ir ciems [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Eglaines pagasts|Eglaines pagastā]], pagasta centrs. Atrodas dienvidos no [[Autoceļš P70|autoceļa P70]] pie [[dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|Daugavpils—Šauļu dzelzceļa]] 38 km no novada centra [[Daugavpils]], 11 km no tuvākās pilsētas [[Ilūkste]]s pilsētas un 220 km no [[Rīga]]s. Izvietojusies [[Eglaine (upe)|Eglaines]] upes krastos augšpus [[Lašupīte (Eglaines pieteka)|Lašupīte]]s ietekas tajā. Eglainē atrodas pagasta pārvalde (Stendera ielā 7), pamatskola, feldšeru punkts, kultūras nams, bibliotēka, sporta zāle, pagasta vēstures centrs ([[Gothards Frīdrihs Stenders|Gotharda Frīdriha Stendera]] muzejs), pasta nodaļa, [[Eglaine (stacija)|Eglaines]] dzelzceļa stacija.<ref>[http://www.ilukste.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=135&Itemid=448 Ilūkstes novada mājaslapa. Eglaines pagasts]</ref> Ievērojami objekti ir [[Eglaines baznīca|Eglaines katoļu baznīca]], [[Lašu baznīca|Lašu luterāņu baznīca]]. == Vēsture == Apdzīvotā vieta (agrāk saukta par '''Jelovku''')<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> izveidojusies uz [[Lašu muiža]]s zemes pēc 1900. gada sakarā ar dzelzceļa stacijas izbūvi uz [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]]-[[Radvilišķi|Radvilišķu]] dzelzceļa līnijas. Vācijas karaspēka frontes apgādei Pirmā pasaules kara laikā no Eglaines stacijas izbūvēja savienojumu ar [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļu]] tīklu. 1925. gadā Eglainei piešķīra [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Eglaines straujāka attīstība sākās pēc 1960. gada, kad tā kļuva par [[Ciems (administratīva vienība)|ciema padomes]] un [[padomju saimniecība]]s "Eglaine" centru. == Galerija == <center> <gallery widths="240px" heights="180px"> File:Eglaines Vecticībnieku lūgšanas nams.jpg|Vecticībnieku lūgšanu nams File:Eglaines katoļu baznīca (2).jpg|Katoļu baznīca File:Eglaines dzelzceļa stacijas ēka (2).jpg|[[Eglaine (stacija)|Eglaines]] dzelzceļa stacija </gallery> </center> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eglaines pagasta ciemi}} {{Ilūkstes apriņķis}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Augšdaugavas novada ciemi]] q718ynr8cg9lj6bio123uqt632pizp3 Jaunais Rīgas teātris 0 80770 3670632 3591388 2022-08-15T14:04:56Z 80.233.209.66 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|1992. gadā dibināto teātri|20. gs. sākumā Rīgā darbojošos teātri|Jaunais Rīgas latviešu teātris}} {{Operteātra infokaste | nosaukums = Jaunais Rīgas teātris | orig_nosaukums = | attēls = Jauna Rigas Teatra eka.jpg | attēla izmērs = | paraksts = JRT ēka Lāčplēša ielā 25 | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Miera iela 58A|3s=Miera iela (Rīga)}} | karte = Rīga | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 56 | plat_m = 57 | plat_s = 16.73 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 7 | gar_s = 30.08 | gar_EW = E | arhitekts = | dibināšanas gads = {{dat|1992||||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = Gundega Palma | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = [[Alvis Hermanis]] | diriģents = | lielā zāle = 300 sēdvietas | mazā zāle = 250 sēdvietas | kamerzāle = slēgta | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Jaunā latviešu teātra, Jaunā Rīgas teātra un Dailes teātra darbības vieta | numurs = 58 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Vēsture | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}} }} | mājas lapa = {{URL|http://www.jrt.lv/}} }} '''Jaunais Rīgas teātris''' (JRT) ir profesionāls latviešu [[teātris]], dibināts 1992. gadā. Tas šobrīd atrodas [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 58A [[Rīga|Rīgā]], kas ir teātra pagaidu mājvieta. Līdz 2018. gadam tā mājvieta bija Lāčplēša ielā 25, kur 1908. gadā tika dibināts [[Jaunais Rīgas latviešu teātris]]. No 1920. gada līdz 1979. gadam tur atradās [[Dailes teātris]] un līdz 1992. gadam [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātris]]. JRT pirmais mākslinieciskais vadītājs no 1992. līdz 1997. gadam bija [[Juris Rijnieks]]. Kopš 1997. gada teātra galvenais režisors ir [[Alvis Hermanis]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Alvis Hermanis|url=http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|website=kultura.lv|accessdate={{dat|2015|12|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150420212807/http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|archivedate={{dat|2015|04|20||bez}}}}</ref> Sakarā ar teātra ēkas Lāčplēša ielā plānoto rekonstrukciju, teātris no 2017./2018. gada sezonas darbojas pagaidu telpās, bijušajā [[Tabakas fabrika|Tabakas fabrikā]] [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 58A. == Teātrī iestudētās izrādes == {{pamatraksts|Jaunā Rīgas teātra izrāžu saraksts}} == Režisors == * [[Alvis Hermanis]] == Štata aktieri (2022) == {{Div col|2}} * [[Gundars Āboliņš]] <small>(kopš 2000)</small> * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Jana Čivžele]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Vilis Daudziņš]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Čulpana Hamatova]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Jevgēnijs Isajevs]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Andris Keišs]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Elita Kļaviņa]] <small>(kopš 1993)</small> * [[Sandra Kļaviņa]] <small>(kopš 1994)</small> * [[Ivars Krasts (aktieris)|Ivars Krasts]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Kristīne Krūze-Hermane|Kristīne Krūze]] <small>(2007—2018, kopš 2022)</small> * [[Marija Linarte]] <small>(kopš 2018)</small> * [[Regīna Razuma]] <small>(kopš 1993)</small> * [[Jānis Skutelis]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Inga Tropa-Fišere]] <small>(kopš 2014)</small> * [[Guna Zariņa]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Kaspars Znotiņš]] <small>(kopš 1997)</small> {{Div col end}} == Teātra bijušie aktieri == {{Div col|3}} * [[Inga Alsiņa]] <small>(2004—2017)</small> * [[Māris Andersons]] <small>(1992—1996)</small> * [[Kārlis Anušēvics]] <small>(1993—2012)</small> * [[Aurēlija Anužīte-Lauciņa|Aurēlija Anužīte]] <small> (1997—2001)</small> * [[Maija Apine]] <small>(1997—2017)</small> * [[Vija Artmane]] <small>(1998—2000)</small> * [[Indra Briķe]] <small>(1993—1995)</small> * [[Zane Daudziņa]] <small>(1994—1997)</small> * [[Ģirts Ēcis]] <small>(1997—2004)</small> * [[Dainis Gaidelis]] <small>(1994—1997)</small> * [[Gatis Gāga]] <small>(2004—2017)</small> * [[Milena Gulbe]] <small>(1993—1997)</small> * [[Ints Jurjāns]] <small>(1993—1997)</small> * [[Līga Karlivāne]] <small>(1993—1997)</small> * [[Ģirts Krūmiņš]] <small>(1996—2021)</small> * [[Māris Liniņš]] <small>(1997—2004)</small> * [[Aīda Ozoliņa]] <small>(1992—1993)</small> * [[Varis Piņķis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Rūdolfs Plēpis]] <small>(1992—1993)</small> * [[Iveta Pole]] <small>(2004—2017)</small> * [[Ieva Puķe]] <small>(1994—1997)</small> * [[Armands Reinfelds]] <small>(1993—2004)</small> * [[Vigo Roga]] <small>(1997—2005)</small> * [[Krišjānis Salmiņš]] <small>(1994—1997)</small> * [[Edgars Samītis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Andis Strods]] <small>(1997—2017)</small> * [[Liena Šmukste]] <small>(2004—2017)</small> * [[Vita Vārpiņa]] <small>(1993—1997)</small> * [[Toms Veličko]] <small>(2017—2019)</small> * [[Agnese Zeltiņa]] <small>(1999—2004)</small> {{Div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090401004425/http://www.jrt.lv/ Jaunā Rīgas teātra mājaslapa] * [http://www.kultura.lv/?id=21586&r=alvja-hermana-jaunais-rigas-teatris-no-1993.gada kultura.lv raksts par JRT]{{Novecojusi saite}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvija-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Jaunais Rīgas teātris| ]] [[Kategorija:Teātri Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] az1zwkf1iyuh95nosy7luoyctc12h2u 3670634 3670632 2022-08-15T14:37:20Z Teatrālis 82063 /* Štata aktieri (2022) */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|1992. gadā dibināto teātri|20. gs. sākumā Rīgā darbojošos teātri|Jaunais Rīgas latviešu teātris}} {{Operteātra infokaste | nosaukums = Jaunais Rīgas teātris | orig_nosaukums = | attēls = Jauna Rigas Teatra eka.jpg | attēla izmērs = | paraksts = JRT ēka Lāčplēša ielā 25 | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Miera iela 58A|3s=Miera iela (Rīga)}} | karte = Rīga | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 56 | plat_m = 57 | plat_s = 16.73 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 7 | gar_s = 30.08 | gar_EW = E | arhitekts = | dibināšanas gads = {{dat|1992||||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = Gundega Palma | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = [[Alvis Hermanis]] | diriģents = | lielā zāle = 300 sēdvietas | mazā zāle = 250 sēdvietas | kamerzāle = slēgta | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Jaunā latviešu teātra, Jaunā Rīgas teātra un Dailes teātra darbības vieta | numurs = 58 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Vēsture | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}} }} | mājas lapa = {{URL|http://www.jrt.lv/}} }} '''Jaunais Rīgas teātris''' (JRT) ir profesionāls latviešu [[teātris]], dibināts 1992. gadā. Tas šobrīd atrodas [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 58A [[Rīga|Rīgā]], kas ir teātra pagaidu mājvieta. Līdz 2018. gadam tā mājvieta bija Lāčplēša ielā 25, kur 1908. gadā tika dibināts [[Jaunais Rīgas latviešu teātris]]. No 1920. gada līdz 1979. gadam tur atradās [[Dailes teātris]] un līdz 1992. gadam [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātris]]. JRT pirmais mākslinieciskais vadītājs no 1992. līdz 1997. gadam bija [[Juris Rijnieks]]. Kopš 1997. gada teātra galvenais režisors ir [[Alvis Hermanis]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Alvis Hermanis|url=http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|website=kultura.lv|accessdate={{dat|2015|12|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150420212807/http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|archivedate={{dat|2015|04|20||bez}}}}</ref> Sakarā ar teātra ēkas Lāčplēša ielā plānoto rekonstrukciju, teātris no 2017./2018. gada sezonas darbojas pagaidu telpās, bijušajā [[Tabakas fabrika|Tabakas fabrikā]] [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 58A. == Teātrī iestudētās izrādes == {{pamatraksts|Jaunā Rīgas teātra izrāžu saraksts}} == Režisors == * [[Alvis Hermanis]] == Štata aktieri (2022) == {{Div col|2}} * [[Gundars Āboliņš]] <small>(kopš 2000)</small> * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Jana Čivžele]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Vilis Daudziņš]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Jānis Grūtups]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Čulpana Hamatova]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Toms Harjo]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Jevgēnijs Isajevs]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Andris Keišs]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Elita Kļaviņa]] <small>(kopš 1993)</small> * [[Sandra Kļaviņa]] <small>(kopš 1994)</small> * [[Ivars Krasts (aktieris)|Ivars Krasts]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Agate Krista]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Kristīne Krūze-Hermane|Kristīne Krūze]] <small>(2007—2018, kopš 2022)</small> * [[Gerds Lapoška]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Marija Linarte]] <small>(kopš 2018)</small> * [[Ritvars Logins]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Marta Lovisa]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Matīss Ozols]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Dāvids Pētersons]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Elvita Ragovska]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Regīna Razuma]] <small>(kopš 1993)</small> * [[Jānis Skutelis]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Lolita Stūrmane]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Sabīne Tīkmane]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Inga Tropa-Fišere]] <small>(kopš 2014)</small> * [[Guna Zariņa]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Kaspars Znotiņš]] <small>(kopš 1997)</small> {{Div col end}} == Teātra bijušie aktieri == {{Div col|3}} * [[Inga Alsiņa]] <small>(2004—2017)</small> * [[Māris Andersons]] <small>(1992—1996)</small> * [[Kārlis Anušēvics]] <small>(1993—2012)</small> * [[Aurēlija Anužīte-Lauciņa|Aurēlija Anužīte]] <small> (1997—2001)</small> * [[Maija Apine]] <small>(1997—2017)</small> * [[Vija Artmane]] <small>(1998—2000)</small> * [[Indra Briķe]] <small>(1993—1995)</small> * [[Zane Daudziņa]] <small>(1994—1997)</small> * [[Ģirts Ēcis]] <small>(1997—2004)</small> * [[Dainis Gaidelis]] <small>(1994—1997)</small> * [[Gatis Gāga]] <small>(2004—2017)</small> * [[Milena Gulbe]] <small>(1993—1997)</small> * [[Ints Jurjāns]] <small>(1993—1997)</small> * [[Līga Karlivāne]] <small>(1993—1997)</small> * [[Ģirts Krūmiņš]] <small>(1996—2021)</small> * [[Māris Liniņš]] <small>(1997—2004)</small> * [[Aīda Ozoliņa]] <small>(1992—1993)</small> * [[Varis Piņķis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Rūdolfs Plēpis]] <small>(1992—1993)</small> * [[Iveta Pole]] <small>(2004—2017)</small> * [[Ieva Puķe]] <small>(1994—1997)</small> * [[Armands Reinfelds]] <small>(1993—2004)</small> * [[Vigo Roga]] <small>(1997—2005)</small> * [[Krišjānis Salmiņš]] <small>(1994—1997)</small> * [[Edgars Samītis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Andis Strods]] <small>(1997—2017)</small> * [[Liena Šmukste]] <small>(2004—2017)</small> * [[Vita Vārpiņa]] <small>(1993—1997)</small> * [[Toms Veličko]] <small>(2017—2019)</small> * [[Agnese Zeltiņa]] <small>(1999—2004)</small> {{Div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090401004425/http://www.jrt.lv/ Jaunā Rīgas teātra mājaslapa] * [http://www.kultura.lv/?id=21586&r=alvja-hermana-jaunais-rigas-teatris-no-1993.gada kultura.lv raksts par JRT]{{Novecojusi saite}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvija-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Jaunais Rīgas teātris| ]] [[Kategorija:Teātri Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] hvq0k5n4751ujjsgs81dwjn7dinifmg 3670636 3670634 2022-08-15T14:40:48Z Teatrālis 82063 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|1992. gadā dibināto teātri|20. gs. sākumā Rīgā darbojošos teātri|Jaunais Rīgas latviešu teātris}} {{Operteātra infokaste | nosaukums = Jaunais Rīgas teātris | orig_nosaukums = | attēls = Jauna Rigas Teatra eka.jpg | attēla izmērs = | paraksts = JRT ēka Lāčplēša ielā 25 | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Miera iela 58A|3s=Miera iela (Rīga)}} | karte = Rīga | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 56 | plat_m = 57 | plat_s = 16.73 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 7 | gar_s = 30.08 | gar_EW = E | arhitekts = | dibināšanas gads = {{dat|1992||||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = Gundega Palma | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = [[Alvis Hermanis]] | diriģents = | lielā zāle = 300 sēdvietas | mazā zāle = 250 sēdvietas | kamerzāle = slēgta | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Jaunā latviešu teātra, Jaunā Rīgas teātra un Dailes teātra darbības vieta | numurs = 58 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Vēsture | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}} }} | mājas lapa = {{URL|http://www.jrt.lv/}} }} '''Jaunais Rīgas teātris''' (JRT) ir profesionāls latviešu [[teātris]], dibināts 1992. gadā. Tas šobrīd atrodas [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 58A [[Rīga|Rīgā]], kas ir teātra pagaidu mājvieta. Līdz 2018. gadam tā mājvieta bija Lāčplēša ielā 25, kur 1908. gadā tika dibināts [[Jaunais Rīgas latviešu teātris]]. No 1920. gada līdz 1979. gadam tur atradās [[Dailes teātris]] un līdz 1992. gadam [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātris]]. JRT pirmais mākslinieciskais vadītājs no 1992. līdz 1997. gadam bija [[Juris Rijnieks]]. Kopš 1997. gada teātra galvenais režisors ir [[Alvis Hermanis]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Alvis Hermanis|url=http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|website=kultura.lv|accessdate={{dat|2015|12|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150420212807/http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|archivedate={{dat|2015|04|20||bez}}}}</ref> Sakarā ar teātra ēkas Lāčplēša ielā plānoto rekonstrukciju, teātris no 2017./2018. gada sezonas darbojas pagaidu telpās, bijušajā [[Tabakas fabrika|Tabakas fabrikā]] [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 58A. Teātra pakāpeniska atgriešanās Lāčplēša ielā plānota 2023. gada pavasarī. == Teātrī iestudētās izrādes == {{pamatraksts|Jaunā Rīgas teātra izrāžu saraksts}} == Režisors == * [[Alvis Hermanis]] == Štata aktieri (2022) == {{Div col|2}} * [[Gundars Āboliņš]] <small>(kopš 2000)</small> * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Jana Čivžele]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Vilis Daudziņš]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Jānis Grūtups]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Čulpana Hamatova]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Toms Harjo]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Jevgēnijs Isajevs]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Andris Keišs]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Elita Kļaviņa]] <small>(kopš 1993)</small> * [[Sandra Kļaviņa]] <small>(kopš 1994)</small> * [[Ivars Krasts (aktieris)|Ivars Krasts]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Agate Krista]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Kristīne Krūze-Hermane|Kristīne Krūze]] <small>(2007—2018, kopš 2022)</small> * [[Gerds Lapoška]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Marija Linarte]] <small>(kopš 2018)</small> * [[Ritvars Logins]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Marta Lovisa]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Matīss Ozols]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Dāvids Pētersons]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Elvita Ragovska]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Regīna Razuma]] <small>(kopš 1993)</small> * [[Jānis Skutelis]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Lolita Stūrmane]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Sabīne Tīkmane]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Inga Tropa-Fišere]] <small>(kopš 2014)</small> * [[Guna Zariņa]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Kaspars Znotiņš]] <small>(kopš 1997)</small> {{Div col end}} == Teātra bijušie aktieri == {{Div col|3}} * [[Inga Alsiņa]] <small>(2004—2017)</small> * [[Māris Andersons]] <small>(1992—1996)</small> * [[Kārlis Anušēvics]] <small>(1993—2012)</small> * [[Aurēlija Anužīte-Lauciņa|Aurēlija Anužīte]] <small> (1997—2001)</small> * [[Maija Apine]] <small>(1997—2017)</small> * [[Vija Artmane]] <small>(1998—2000)</small> * [[Indra Briķe]] <small>(1993—1995)</small> * [[Zane Daudziņa]] <small>(1994—1997)</small> * [[Ģirts Ēcis]] <small>(1997—2004)</small> * [[Dainis Gaidelis]] <small>(1994—1997)</small> * [[Gatis Gāga]] <small>(2004—2017)</small> * [[Milena Gulbe]] <small>(1993—1997)</small> * [[Ints Jurjāns]] <small>(1993—1997)</small> * [[Līga Karlivāne]] <small>(1993—1997)</small> * [[Ģirts Krūmiņš]] <small>(1996—2021)</small> * [[Māris Liniņš]] <small>(1997—2004)</small> * [[Aīda Ozoliņa]] <small>(1992—1993)</small> * [[Varis Piņķis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Rūdolfs Plēpis]] <small>(1992—1993)</small> * [[Iveta Pole]] <small>(2004—2017)</small> * [[Ieva Puķe]] <small>(1994—1997)</small> * [[Armands Reinfelds]] <small>(1993—2004)</small> * [[Vigo Roga]] <small>(1997—2005)</small> * [[Krišjānis Salmiņš]] <small>(1994—1997)</small> * [[Edgars Samītis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Andis Strods]] <small>(1997—2017)</small> * [[Liena Šmukste]] <small>(2004—2017)</small> * [[Vita Vārpiņa]] <small>(1993—1997)</small> * [[Toms Veličko]] <small>(2017—2019)</small> * [[Agnese Zeltiņa]] <small>(1999—2004)</small> {{Div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090401004425/http://www.jrt.lv/ Jaunā Rīgas teātra mājaslapa] * [http://www.kultura.lv/?id=21586&r=alvja-hermana-jaunais-rigas-teatris-no-1993.gada kultura.lv raksts par JRT]{{Novecojusi saite}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvija-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Jaunais Rīgas teātris| ]] [[Kategorija:Teātri Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] ovfz9ctavuwiycpak8acjhlydejp3m6 3670716 3670636 2022-08-15T19:37:32Z Baisulis 11523 /* Štata aktieri (2022) */ : wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|1992. gadā dibināto teātri|20. gs. sākumā Rīgā darbojošos teātri|Jaunais Rīgas latviešu teātris}} {{Operteātra infokaste | nosaukums = Jaunais Rīgas teātris | orig_nosaukums = | attēls = Jauna Rigas Teatra eka.jpg | attēla izmērs = | paraksts = JRT ēka Lāčplēša ielā 25 | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Miera iela 58A|3s=Miera iela (Rīga)}} | karte = Rīga | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 56 | plat_m = 57 | plat_s = 16.73 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 7 | gar_s = 30.08 | gar_EW = E | arhitekts = | dibināšanas gads = {{dat|1992||||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = Gundega Palma | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = [[Alvis Hermanis]] | diriģents = | lielā zāle = 300 sēdvietas | mazā zāle = 250 sēdvietas | kamerzāle = slēgta | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Jaunā latviešu teātra, Jaunā Rīgas teātra un Dailes teātra darbības vieta | numurs = 58 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Vēsture | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}} }} | mājas lapa = {{URL|http://www.jrt.lv/}} }} '''Jaunais Rīgas teātris''' (JRT) ir profesionāls latviešu [[teātris]], dibināts 1992. gadā. Tas šobrīd atrodas [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 58A [[Rīga|Rīgā]], kas ir teātra pagaidu mājvieta. Līdz 2018. gadam tā mājvieta bija Lāčplēša ielā 25, kur 1908. gadā tika dibināts [[Jaunais Rīgas latviešu teātris]]. No 1920. gada līdz 1979. gadam tur atradās [[Dailes teātris]] un līdz 1992. gadam [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātris]]. JRT pirmais mākslinieciskais vadītājs no 1992. līdz 1997. gadam bija [[Juris Rijnieks]]. Kopš 1997. gada teātra galvenais režisors ir [[Alvis Hermanis]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Alvis Hermanis|url=http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|website=kultura.lv|accessdate={{dat|2015|12|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150420212807/http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|archivedate={{dat|2015|04|20||bez}}}}</ref> Sakarā ar teātra ēkas Lāčplēša ielā plānoto rekonstrukciju, teātris no 2017./2018. gada sezonas darbojas pagaidu telpās, bijušajā [[Tabakas fabrika|Tabakas fabrikā]] [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 58A. Teātra pakāpeniska atgriešanās Lāčplēša ielā plānota 2023. gada pavasarī. == Teātrī iestudētās izrādes == {{pamatraksts|Jaunā Rīgas teātra izrāžu saraksts}} == Režisors == * [[Alvis Hermanis]] == Štata aktieri (2022) == {{Div col|2}} * [[Gundars Āboliņš]] <small>(kopš 2000)</small> * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Jana Čivžele]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Vilis Daudziņš]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Jānis Grūtups]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Čulpana Hamatova]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Toms Harjo]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Jevgēnijs Isajevs]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Andris Keišs]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Elita Kļaviņa]] <small>(kopš 1993)</small> * [[Sandra Kļaviņa]] <small>(kopš 1994)</small> * [[Ivars Krasts (aktieris)|Ivars Krasts]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Agate Krista]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Kristīne Krūze-Hermane|Kristīne Krūze]] <small>(2007—2018, kopš 2022)</small> * [[Gerds Lapoška]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Marija Linarte]] <small>(kopš 2018)</small> * [[Ritvars Logins]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Marta Lovisa]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Matīss Ozols]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Dāvids Pētersons]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Elvita Ragovska]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Regīna Razuma]] <small>(kopš 1993)</small> * [[Jānis Skutelis]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Lolita Stūrmane]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Sabīne Tīkmane]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Inga Tropa]] <small>(kopš 2014)</small> * [[Guna Zariņa]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Kaspars Znotiņš]] <small>(kopš 1997)</small> {{Div col end}} == Teātra bijušie aktieri == {{Div col|3}} * [[Inga Alsiņa]] <small>(2004—2017)</small> * [[Māris Andersons]] <small>(1992—1996)</small> * [[Kārlis Anušēvics]] <small>(1993—2012)</small> * [[Aurēlija Anužīte-Lauciņa|Aurēlija Anužīte]] <small> (1997—2001)</small> * [[Maija Apine]] <small>(1997—2017)</small> * [[Vija Artmane]] <small>(1998—2000)</small> * [[Indra Briķe]] <small>(1993—1995)</small> * [[Zane Daudziņa]] <small>(1994—1997)</small> * [[Ģirts Ēcis]] <small>(1997—2004)</small> * [[Dainis Gaidelis]] <small>(1994—1997)</small> * [[Gatis Gāga]] <small>(2004—2017)</small> * [[Milena Gulbe]] <small>(1993—1997)</small> * [[Ints Jurjāns]] <small>(1993—1997)</small> * [[Līga Karlivāne]] <small>(1993—1997)</small> * [[Ģirts Krūmiņš]] <small>(1996—2021)</small> * [[Māris Liniņš]] <small>(1997—2004)</small> * [[Aīda Ozoliņa]] <small>(1992—1993)</small> * [[Varis Piņķis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Rūdolfs Plēpis]] <small>(1992—1993)</small> * [[Iveta Pole]] <small>(2004—2017)</small> * [[Ieva Puķe]] <small>(1994—1997)</small> * [[Armands Reinfelds]] <small>(1993—2004)</small> * [[Vigo Roga]] <small>(1997—2005)</small> * [[Krišjānis Salmiņš]] <small>(1994—1997)</small> * [[Edgars Samītis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Andis Strods]] <small>(1997—2017)</small> * [[Liena Šmukste]] <small>(2004—2017)</small> * [[Vita Vārpiņa]] <small>(1993—1997)</small> * [[Toms Veličko]] <small>(2017—2019)</small> * [[Agnese Zeltiņa]] <small>(1999—2004)</small> {{Div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090401004425/http://www.jrt.lv/ Jaunā Rīgas teātra mājaslapa] * [http://www.kultura.lv/?id=21586&r=alvja-hermana-jaunais-rigas-teatris-no-1993.gada kultura.lv raksts par JRT]{{Novecojusi saite}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvija-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Jaunais Rīgas teātris| ]] [[Kategorija:Teātri Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] bf6gpbjy4y85y9d7gaijrshou8m9vtw 3670717 3670716 2022-08-15T19:37:58Z Baisulis 11523 /* Teātra bijušie aktieri */ : wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|1992. gadā dibināto teātri|20. gs. sākumā Rīgā darbojošos teātri|Jaunais Rīgas latviešu teātris}} {{Operteātra infokaste | nosaukums = Jaunais Rīgas teātris | orig_nosaukums = | attēls = Jauna Rigas Teatra eka.jpg | attēla izmērs = | paraksts = JRT ēka Lāčplēša ielā 25 | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Miera iela 58A|3s=Miera iela (Rīga)}} | karte = Rīga | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 56 | plat_m = 57 | plat_s = 16.73 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 7 | gar_s = 30.08 | gar_EW = E | arhitekts = | dibināšanas gads = {{dat|1992||||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = Gundega Palma | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = [[Alvis Hermanis]] | diriģents = | lielā zāle = 300 sēdvietas | mazā zāle = 250 sēdvietas | kamerzāle = slēgta | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Jaunā latviešu teātra, Jaunā Rīgas teātra un Dailes teātra darbības vieta | numurs = 58 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Vēsture | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}} }} | mājas lapa = {{URL|http://www.jrt.lv/}} }} '''Jaunais Rīgas teātris''' (JRT) ir profesionāls latviešu [[teātris]], dibināts 1992. gadā. Tas šobrīd atrodas [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 58A [[Rīga|Rīgā]], kas ir teātra pagaidu mājvieta. Līdz 2018. gadam tā mājvieta bija Lāčplēša ielā 25, kur 1908. gadā tika dibināts [[Jaunais Rīgas latviešu teātris]]. No 1920. gada līdz 1979. gadam tur atradās [[Dailes teātris]] un līdz 1992. gadam [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātris]]. JRT pirmais mākslinieciskais vadītājs no 1992. līdz 1997. gadam bija [[Juris Rijnieks]]. Kopš 1997. gada teātra galvenais režisors ir [[Alvis Hermanis]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Alvis Hermanis|url=http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|website=kultura.lv|accessdate={{dat|2015|12|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150420212807/http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|archivedate={{dat|2015|04|20||bez}}}}</ref> Sakarā ar teātra ēkas Lāčplēša ielā plānoto rekonstrukciju, teātris no 2017./2018. gada sezonas darbojas pagaidu telpās, bijušajā [[Tabakas fabrika|Tabakas fabrikā]] [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 58A. Teātra pakāpeniska atgriešanās Lāčplēša ielā plānota 2023. gada pavasarī. == Teātrī iestudētās izrādes == {{pamatraksts|Jaunā Rīgas teātra izrāžu saraksts}} == Režisors == * [[Alvis Hermanis]] == Štata aktieri (2022) == {{Div col|2}} * [[Gundars Āboliņš]] <small>(kopš 2000)</small> * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Jana Čivžele]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Vilis Daudziņš]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Jānis Grūtups]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Čulpana Hamatova]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Toms Harjo]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Jevgēnijs Isajevs]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Andris Keišs]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Elita Kļaviņa]] <small>(kopš 1993)</small> * [[Sandra Kļaviņa]] <small>(kopš 1994)</small> * [[Ivars Krasts (aktieris)|Ivars Krasts]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Agate Krista]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Kristīne Krūze-Hermane|Kristīne Krūze]] <small>(2007—2018, kopš 2022)</small> * [[Gerds Lapoška]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Marija Linarte]] <small>(kopš 2018)</small> * [[Ritvars Logins]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Marta Lovisa]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Matīss Ozols]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Dāvids Pētersons]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Elvita Ragovska]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Regīna Razuma]] <small>(kopš 1993)</small> * [[Jānis Skutelis]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Lolita Stūrmane]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Sabīne Tīkmane]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Inga Tropa]] <small>(kopš 2014)</small> * [[Guna Zariņa]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Kaspars Znotiņš]] <small>(kopš 1997)</small> {{Div col end}} == Teātra bijušie aktieri == {{Div col|3}} * [[Inga Alsiņa-Lasmane|Inga Alsiņa]] <small>(2004—2017)</small> * [[Māris Andersons]] <small>(1992—1996)</small> * [[Kārlis Anušēvics]] <small>(1993—2012)</small> * [[Aurēlija Anužīte-Lauciņa|Aurēlija Anužīte]] <small> (1997—2001)</small> * [[Maija Apine]] <small>(1997—2017)</small> * [[Vija Artmane]] <small>(1998—2000)</small> * [[Indra Briķe]] <small>(1993—1995)</small> * [[Zane Daudziņa]] <small>(1994—1997)</small> * [[Ģirts Ēcis]] <small>(1997—2004)</small> * [[Dainis Gaidelis]] <small>(1994—1997)</small> * [[Gatis Gāga]] <small>(2004—2017)</small> * [[Milena Gulbe]] <small>(1993—1997)</small> * [[Ints Jurjāns]] <small>(1993—1997)</small> * [[Līga Karlivāne]] <small>(1993—1997)</small> * [[Ģirts Krūmiņš]] <small>(1996—2021)</small> * [[Māris Liniņš]] <small>(1997—2004)</small> * [[Aīda Ozoliņa]] <small>(1992—1993)</small> * [[Varis Piņķis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Rūdolfs Plēpis]] <small>(1992—1993)</small> * [[Iveta Pole]] <small>(2004—2017)</small> * [[Ieva Puķe]] <small>(1994—1997)</small> * [[Armands Reinfelds]] <small>(1993—2004)</small> * [[Vigo Roga]] <small>(1997—2005)</small> * [[Krišjānis Salmiņš]] <small>(1994—1997)</small> * [[Edgars Samītis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Andis Strods]] <small>(1997—2017)</small> * [[Liena Šmukste]] <small>(2004—2017)</small> * [[Vita Vārpiņa]] <small>(1993—1997)</small> * [[Toms Veličko]] <small>(2017—2019)</small> * [[Agnese Zeltiņa]] <small>(1999—2004)</small> {{Div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090401004425/http://www.jrt.lv/ Jaunā Rīgas teātra mājaslapa] * [http://www.kultura.lv/?id=21586&r=alvja-hermana-jaunais-rigas-teatris-no-1993.gada kultura.lv raksts par JRT]{{Novecojusi saite}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvija-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Jaunais Rīgas teātris| ]] [[Kategorija:Teātri Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] rgb6pi47uyrxgs17o26i6wyopnhwqmf 3670718 3670717 2022-08-15T19:39:50Z Baisulis 11523 /* ievads */ : wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|1992. gadā dibināto teātri|20. gs. sākumā Rīgā darbojošos teātri|Jaunais Rīgas latviešu teātris}} {{Operteātra infokaste | nosaukums = Jaunais Rīgas teātris | orig_nosaukums = | attēls = Jauna Rigas Teatra eka.jpg | attēla izmērs = | paraksts = JRT ēka Lāčplēša ielā 25 | adrese = | vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Miera iela 58A|3s=Miera iela (Rīga)}} | karte = Rīga | kartes_paraksts = | karte_alt = | kartes_izmērs = | reljefa_karte = | plat_d = 56 | plat_m = 57 | plat_s = 16.73 | plat_NS = N | gar_d = 24 | gar_m = 7 | gar_s = 30.08 | gar_EW = E | arhitekts = | dibināšanas gads = {{dat|1992||||bez}} | slēgšanas gads = | direktors = Gundega Palma | operas vadītājs = | baleta vadītājs = | režisors = [[Alvis Hermanis]] | diriģents = | lielā zāle = 300 sēdvietas | mazā zāle = 250 sēdvietas | kamerzāle = slēgta | zāle1 = | zāle1_vietas = | zāle2 = | zāle2_vietas = | zāle3 = | zāle3_vietas = | citas_daļas = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Jaunā latviešu teātra, Jaunā Rīgas teātra un Dailes teātra darbības vieta | numurs = 58 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Vēsture | reģions = Rīga | rīk_nr = 128 | rīk_dat = {{dat|1998|10|29|SK|bez}} | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|SK|bez}} }} | mājas lapa = {{URL|http://www.jrt.lv/}} }} '''Jaunais Rīgas teātris''' (JRT) ir profesionāls latviešu [[teātris]], dibināts 1992. gadā. Tas šobrīd atrodas [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 58A [[Rīga|Rīgā]], kas ir teātra pagaidu mājvieta. Līdz 2018. gadam tā mājvieta bija Lāčplēša ielā 25, kur 1908. gadā nodibināja [[Jaunais Rīgas latviešu teātris|Jauno Rīgas latviešu teātri]]. No 1920. gada līdz 1979. gadam tur atradās [[Dailes teātris]] un līdz 1992. gadam [[Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris|Jaunatnes teātris]]. JRT pirmais mākslinieciskais vadītājs no 1992. līdz 1997. gadam bija [[Juris Rijnieks]]. Kopš 1997. gada teātra galvenais režisors ir [[Alvis Hermanis]].<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Alvis Hermanis|url=http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|website=kultura.lv|accessdate={{dat|2015|12|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150420212807/http://www.kultura.lv/?id=19344&r=alvis-hermanis|archivedate={{dat|2015|04|20||bez}}}}</ref> Sakarā ar teātra ēkas Lāčplēša ielā plānoto rekonstrukciju, teātris no 2017./2018. gada sezonas darbojas pagaidu telpās, bijušajā [[Tabakas fabrika|Tabakas fabrikā]] [[Miera iela (Rīga)|Miera ielā]] 58A. Teātra pakāpeniska atgriešanās Lāčplēša ielā plānota 2023. gada pavasarī. == Teātrī iestudētās izrādes == {{pamatraksts|Jaunā Rīgas teātra izrāžu saraksts}} == Režisors == * [[Alvis Hermanis]] == Štata aktieri (2022) == {{Div col|2}} * [[Gundars Āboliņš]] <small>(kopš 2000)</small> * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Jana Čivžele]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Vilis Daudziņš]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Jānis Grūtups]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Čulpana Hamatova]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Toms Harjo]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Jevgēnijs Isajevs]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Andris Keišs]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Elita Kļaviņa]] <small>(kopš 1993)</small> * [[Sandra Kļaviņa]] <small>(kopš 1994)</small> * [[Ivars Krasts (aktieris)|Ivars Krasts]] <small>(kopš 2004)</small> * [[Agate Krista]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Kristīne Krūze-Hermane|Kristīne Krūze]] <small>(2007—2018, kopš 2022)</small> * [[Gerds Lapoška]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Marija Linarte]] <small>(kopš 2018)</small> * [[Ritvars Logins]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Marta Lovisa]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Matīss Ozols]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Dāvids Pētersons]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Elvita Ragovska]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Regīna Razuma]] <small>(kopš 1993)</small> * [[Jānis Skutelis]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Lolita Stūrmane]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Sabīne Tīkmane]] <small>(kopš 2022)</small> * [[Inga Tropa]] <small>(kopš 2014)</small> * [[Guna Zariņa]] <small>(kopš 1997)</small> * [[Kaspars Znotiņš]] <small>(kopš 1997)</small> {{Div col end}} == Teātra bijušie aktieri == {{Div col|3}} * [[Inga Alsiņa-Lasmane|Inga Alsiņa]] <small>(2004—2017)</small> * [[Māris Andersons]] <small>(1992—1996)</small> * [[Kārlis Anušēvics]] <small>(1993—2012)</small> * [[Aurēlija Anužīte-Lauciņa|Aurēlija Anužīte]] <small> (1997—2001)</small> * [[Maija Apine]] <small>(1997—2017)</small> * [[Vija Artmane]] <small>(1998—2000)</small> * [[Indra Briķe]] <small>(1993—1995)</small> * [[Zane Daudziņa]] <small>(1994—1997)</small> * [[Ģirts Ēcis]] <small>(1997—2004)</small> * [[Dainis Gaidelis]] <small>(1994—1997)</small> * [[Gatis Gāga]] <small>(2004—2017)</small> * [[Milena Gulbe]] <small>(1993—1997)</small> * [[Ints Jurjāns]] <small>(1993—1997)</small> * [[Līga Karlivāne]] <small>(1993—1997)</small> * [[Ģirts Krūmiņš]] <small>(1996—2021)</small> * [[Māris Liniņš]] <small>(1997—2004)</small> * [[Aīda Ozoliņa]] <small>(1992—1993)</small> * [[Varis Piņķis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Rūdolfs Plēpis]] <small>(1992—1993)</small> * [[Iveta Pole]] <small>(2004—2017)</small> * [[Ieva Puķe]] <small>(1994—1997)</small> * [[Armands Reinfelds]] <small>(1993—2004)</small> * [[Vigo Roga]] <small>(1997—2005)</small> * [[Krišjānis Salmiņš]] <small>(1994—1997)</small> * [[Edgars Samītis]] <small>(2004—2017)</small> * [[Andis Strods]] <small>(1997—2017)</small> * [[Liena Šmukste]] <small>(2004—2017)</small> * [[Vita Vārpiņa]] <small>(1993—1997)</small> * [[Toms Veličko]] <small>(2017—2019)</small> * [[Agnese Zeltiņa]] <small>(1999—2004)</small> {{Div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090401004425/http://www.jrt.lv/ Jaunā Rīgas teātra mājaslapa] * [http://www.kultura.lv/?id=21586&r=alvja-hermana-jaunais-rigas-teatris-no-1993.gada kultura.lv raksts par JRT]{{Novecojusi saite}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvija-aizmetnis}} {{teātris-aizmetnis}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Bijušie teātri Rīgā}} {{Rīgas kultūras iestādes}} [[Kategorija:Jaunais Rīgas teātris| ]] [[Kategorija:Teātri Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]] 8pas2laycrtu1rrqiro7q2dy5dhezl5 Kategorija:Līgumi ar PSRS 14 83395 3670801 1994310 2022-08-16T01:47:16Z Pirags 3757 tieisiskā mantiniece wikitext text/x-wiki Kategorijā ir apkopoti līgumi, ko slēgusi '''[[Padomju Savienība|PSRS]]''' (1922-1991). [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:Padomju Savienība]] [[Kategorija:Līgumi pēc valsts|Psrs]] 9tu6hh8q48cfr4rc6ukh4f8bqmj2i79 Vidusdaugavas zemiene 0 87651 3670607 3168439 2022-08-15T12:41:32Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Eglaine]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} '''Vidusdaugavas zemiene''' ir agrāk lietots nosaukums [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienviddaļai, kuras lielāko daļu aizņem '''Jersikas līdzenums'''. To no trim pusēm norobežo [[augstiene]]s: no ziemeļrietumiem [[Vidzemes augstiene]] un [[Sēlijas paugurvalnis]], no dienvidiem — [[Aknīstes pacēlums]] un [[Augšzemes augstiene]] un no austrumiem — [[Latgales augstiene]]. Ziemeļos Vidusdaugavas zemiene saskaras [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumu]]. == Pamatiežu virsa == Zemienes robežās pamatiežu virsa ir stipri zemāka nekā apkārtējos rajonos — tā atrodas 50—90 m vjl. (paaugstinās ziemeļu un ziemeļaustrumu virzienā). Virsu saposmo senu apraktu ieleju sistēma. Īpaši krasi tā izteikta dienviddaļā, kur [[Daugavpils|Daugavpilī]] šādas ielejas dibena atzīmes ir pat līdz 91 m zem jūras līmeņa. Pamatiežus veido augšdevona [[dolomīts]] un dolomītmerģelis, ko dienviddaļā nomaina augšdevona smilšakmens un dziļajos seno aprakto ieleju iegrauzumos — vidusdevona smilšakmens un dolomīts. Sakarā ar pamatiežu virsas stipru saposmojumu kvartāra nogulumu biezums ir mainīgs — no 192 m Daugavpilī līdz 8 m dažos rietumdaļas rajonos. Kvartāra segas biezums sasniedz apmēram 20 — 35 m. Kvartāra nogulumu galveno daļu veido pēdējā apledojuma morēnas smilšmāls, zem kura, sevišķi senlejas ielejās, saglabājušies senāko apledojumu morēnu nogulumi, starp kuriem atrodami starpmorēnu un interglaciālie nogulumi. Bieži vien morēnas smilšmālu klāj limnoglaciāla smilts, mālsmilts un vietām rupjgraudaina fluvioglaciāla smilts. Plakanajās ūdensšķirtnēs visur sastopama kūdra. Zemienes ziemeļrietumdaļu, starp Varakļāniem un Jēkabpili, veido viļņots, vietām paugurains pamatmorēnas līdzenums, ko sedz limnoglaciāls smilšmāls. Līdzenums atrodas 100—112 m augstumā, pie [[Aiviekste]]s līdz 90 m vjl. Šai teritorijai raksturīgas ziemeļaustrumu virzienā izstieptas plakanas, vairāku kilometru garas, līdz 1 km platas un relatīvi 3—10 m augstas grēdas. Dienvidrietumdaļā, [[Daugava]]s tuvumā, šīs grēdas morfoloģiski izteiktas labāk. Reljefa vienveidību pārtrauc osu virkne, no kuras izdalās 5—8 m augstais un vairāk nekā 2 m garais Varakļānu oss, ko veido rupja smilts un grants. Aiviekstes labajā krastā paceļas līdz 135—150 m vjl. augstais [[Praulienas pauguraine]]s masīvs, kas sastāv no rupjas fluvioglaciālas smilts un grants, ko pārklāj akmeņains smilšmāls. Masīva paugurus, kas ir līdz 15 m augsti, atdala nelielas ieplakas. Dienvidu virzienā pauguri pazeminās, un tur atrodas pārpurvotā Dūku-Svētes ieplaka, kur zem kūdras segas ir Latvijā bagātākā saldūdens kaļķu atradne. Rietumos Praulienas paugurainajam masīvam piekļaujas [[Madonas-Trepes valnis]] — līdz 50 km gara un 1—2 km plata pauguru grēda. Tā ziemeļdaļā ir vairākas paralēlas, relatīvi līdz 50 m augstas grēdas. Uz dienvidiem no Friksnas ezera valnis paplašinās līdz 3,5 un pat 5 km, tā relatīvais augstums sasniedz 30—60 m. Šajā posmā valnis sastāv no neregulāras formas, dažkārt garumā stieptiem pauguriem un vairākiem plakanpauguriem. Valni veido fluvioglaciāla grants, rupja smilts un oļi, ko pārklāj, galvenokārt dienviddaļā, putekļaini nogulumi un smilšmāls. Valni šķērso Aiviekstes ieleja un pazeminājums pie Kūku stacijas. Aiviekstei Vidusdaugavas zemienē ir labi izteikta ieleja. Šī posma augšdaļā ieleja ir apmēram 7 m dziļa, lejteces virzienā tā padziļinās līdz 10 m, bet, šķērsojot Madonas-Trepes valni, — līdz 20 m. Ielejas platums ir 0,5—1 km. Vidusdaugavas zemienes austrumdaļā, starp Preiļiem un Rēzeknes upi, pārsvarā ir viļņots un lēzeni paugurains reljefs, kas vietām pāriet paugurainē, kuras absolūtais augstums ir 120—140 m un relatīvais augstums — 5—15 m. Pauguraini veido virspusē pārskalots morēnas smilšmāls. Gar Feimankas upes labo krastu Maltas virzienā stiepjas vairāk nekā 15 km gara un 5—8 m augsta osu virkne. Rajona vidus- un dienviddaļā pārsvarā ir viļņots reljefs, kas vietām pāriet līdzenumā. Austrum- un dienviddaļā tas sasniedz 115 m augstumu, bet Daugavas tuvumā pazeminās uz 95—100 m. Reljefu veido limnoglaciāls smilšmāls un daļēji māls, dienviddaļā — smilts. Dienvidos un rietumos vietām sastopama izskalota morēna. Zemienes dienviddaļā reljefa vienveidību pārtrauc nelieli, lēzeni, 5—10 m augsti paaugstinājumi un plakanu ieplaku virkne. Tur izdalās sena, līdz 6 m dziļa un 0,8 km plata ieleja ar Kalupes ezeriem. Ziemeļos no Daugavpils uz senās deltas virsas ir kāpu masīvs ar vairākām izliektām, 8—15 m augstām grēdām. Otrs kāpu masīvs atrodas uz ziemeļiem no Dvietes lejteces. Vidusdaugavas zemieni posmā Ruģeļi — Pļaviņas šķērso Daugavas ieleja. Tās dziļums augšdaļā sasniedz 20 m, bet pēc tam strauji samazinās uz 15 m, bet lejpus Līvāniem ir 5—10 m. Arī ielejas platums nav visur vienāds. Pie Ilūkstes ietekas un Jēkabpils tā ir līdz 4 km plata, bet pārējā daļā platums nepārsniedz 1,5—2 km. Ielejas dibens ir plakans, upes gultne tajā iegrauzusies 4—6 m dziļi, bet pie Pļaviņām — pat līdz 12 m. Pārējo upju ielejas izteiktas vājāk, pa lielākai daļai tās ir lēzenas, līdz 5 m dziļas un dažus simtus metru platas; tikai tuvojoties Daugavai, tās pieteku ielejas sašaurinās līdz 100 m un iegraužas līdz 6—8 m dziļi. == Klimats == Zemienes klimats ir samērā kontinentāls. Janvāra vidējā temperatūra sasniedz -6,5, -7 °C, bet viszemākā ir -43 (pats zemākais minimums Latvijā), jūlijā — augstāka par 17 °C, visaugstākā — 36 °C (vislielākais maksimums valstī). Nokrišņu daudzums nav liels: 580—620 mm gadā. Aktīvo temperatūru summa ziemeļdaļā ir 1900°, dienviddaļā — 2100°. Šajā rajonā ir lielākā aktīvo temperatūru summa Latvijā. Veģetācijas periods ilgst 180—185 dienas, bezsala periods — 130—145 dienas. Ziemā sniega sega nenokūst 90—100 dienu. Ziemeļaustrumos tā ir 30 cm bieza, Daugavas apkārtnē — 35 cm. == Ūdeņi == Vidusdaugavas zemienei raksturīga samērā neliela notece — no virsas gada laikā notek 240—260 mm biezs ūdens slānis; rajona upju tīkls kopumā ir samērā biezs. Upēm lielākoties ir tranzīta raksturs, jo daudzas no tām sākas blakus rajonos. Visa Vidusdaugavas zemiene pieder pie Daugavas baseina. Daugavas tecējums līdz Jersikai ir mierīgs, erozijas procesi vāji izteikti. Sākot no Jersikas, kur upe izskalo dolomītu, gultnē ir vairākas krāces, kas stiepjas līdz Ābeļu salai. Lejpus tai, līdz Sakas salai, upe atkal ir mierīga, bet lejpus Sakas salas sākas krāčains posms, kur upe intensīvi iegraužas dolomītā. Zemieni šķērso arī vairākas Daugavas pietekas: no labās puses — [[Līksna]], [[Dubna]], (ar pietekām [[Feimanka|Feimanku]] un [[Oša (upe)|Ošu]]), [[Nereta]] un [[Aiviekste]], no kreisās puses — [[Laucesa]], [[Ilūkste (upe)|Ilūkste]] ar [[Dviete|Dvieti]], [[Eglaine (upe)|Eglaine]] un [[Ziemeļsusēja]]. Daļa Daugavas pieteku, piemēram, Dubna un Laucesa, tekot no paugurainajām augstienēm, savāc ūdeni no daudziem ezeriem, bet citas, piemēram, Oša, Nereta un Ziemeļsusēja, savāc ūdeņus rajona robežās no purviem. Līdzenais reljefs, kurā izdalās grēdu un vaļņu virkne, stipri apgrūtina virsas noteci, tāpēc ūdensšķirtņu rajonus aizņem lieli purvu masīvi. Aiviekstes — Neretas ūdensšķirtnē atrodas [[Teiču purvs]] (186,7 km<sup>2</sup>), kas ir lielākais purvs Latvijā, Borovkas (22,6 km<sup>2</sup>), Strīdas (18 km<sup>2</sup>) u.c. purvi. Lieli purvi ir arī Dubnas un Daugavas ūdensšķirtnē, kā, piemēram, Krievu-Jersikas purvs (51,8 km<sup>2</sup>), Skrebeļu-Skrūzmaņu (37,7 km<sup>2</sup>) u.c. Visi tie ir augstie purvi ar sīkiem sekundāriem ezeriņiem un akačiem. Ezeru rajonā nav daudz, tie visi ir sekli, krasti parasti lēzeni. Lielākais Vidusdaugavas zemienē ir 7,6 m dziļais Stropu ezers (pie Daugavpils), kura platība ir 4,2 km<sup>2</sup>. Upes aizsalst decembra pirmajā pusē, bet Nereta un Daugava lejpus Līvāniem aizsalst tikai decembra beigās. Ledus visās upēs uzlūst gandrīz vienlaikus marta beigās. == Augājs == Visizplatītākās ir velēnu vidēji un stipri podzolētās augsnes, bet ūdensšķirtņu apvidos — arī velēnu gleja un purvu augsnes. [[Augājs]] rajona lielākajā daļā cilvēka darbības rezultātā stipri pārmainījusies. Cilvēka ietekmes pakāpe ir saistīta gan ar dabiskās noteces apstākļiem, gan ar mākslīgās drenāžas iespējām. Tāpēc lielas platības aizņem ne vien purvi, bet arī meži, kur mālainās augsnēs sastopams vēris, kā arī egļu damaksnis un dumbrājs, bet smilšainās augsnēs — priežu mētrājs, riests un purvājs. [[Kategorija:Latvijas zemienes]] 0s55l49axgport50otdcl65ora6wkuz Pasaules čempionāts hokejā junioriem 0 87679 3670611 3348162 2022-08-15T12:51:38Z Bendžamins 76862 /* Oficiālie turnīri */ wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Pasaules čempionāts hokejā junioriem | aktuāla_sezona = | logo = | pikseļi = | sports = [[Hokejs]] | dibin = [[1974]] - neoficiāli<br />[[1977]] - oficiāli | komandas = 10 | valsts = | čempions = {{ih|USA}} | mlapa = }} '''Pasaules čempionāts hokejā juioriem''' ir ikgadējs [[hokejs|hokeja]] turnīrs, kurā spēlē vienīgi hokejisti, kas jaunāki par divdesmit gadu vecumu un ko rīko [[Starptautiskā Ledus Hokeja Federācija]]. Tas parasti norisināsies [[decembris|decembra]] otrajā pusē. Atšķirībā no [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta pieaugušajiem]], junioru čempionāta augstākajā divīzijā spēlē vien desmit komandas. == Medaļas == === Neoficiālie turnīri === {| class="wikitable" border=1 cellspacing=2 cellpadding=2 width=80% |- bgcolor="#efefef" align=left !Gads !Zelts !Sudrabs !Bronza !Norises vieta |- |1974||{{ih|URS}}||{{ih|FIN}}||{{ih|CAN}}||[[Sanktpēterburga]] |- |1975||{{ih|URS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||[[Vinipega]] |- |1976||{{ih|URS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|TCH}}||[[Tampere]] |} === Oficiālie turnīri === {| class="wikitable" border=1 cellspacing=2 cellpadding=2 width=80% |- bgcolor="#efefef" align=left !Gads !Zelts !Sudrabs !Bronza !Norises vieta |- |1977||{{ih|URS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|TCH}}||[[Banska Bistrica]]/[[Zvolena]] |- |1978||{{ih|URS}}||{{ih|SWE}}||{{ih|CAN}}||[[Monreāla]] |- |1979||{{ih|URS}}||{{ih|TCH}}||{{ih|SWE}}||[[Kārlstāde]] |- |1980||{{ih|URS}}||{{ih|FIN}}||{{ih|SWE}}||[[Helsinki]] |- |1981||{{ih|CAN}}||{{ih|FIN}}||{{ih|URS}}||[[Fūzene]] |- |1982||{{ih|SWE}}||{{ih|TCH}}||{{ih|FIN}}||[[Minesota]] |- |1983||{{ih|URS}}||{{ih|TCH}}||{{ih|CAN}}||[[Sanktpēterburga]] |- |1984||{{ih|URS}}||{{ih|FIN}}||{{ih|TCH}}||[[Norčēpinga]]/[[Nikopinga]] |- |1985||{{ih|CAN}}||{{ih|TCH}}||{{ih|URS}}||[[Helsinki]]/[[Turku]] |- |1986||{{ih|URS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|USA}}||[[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltona]] |- |1987||{{ih|FIN}}||{{ih|TCH}}||{{ih|SWE}}||[[Pještjani]] |- |1988||{{ih|CAN}}||{{ih|URS}}||{{ih|FIN}}||[[Maskava]] |- |1989||{{ih|URS}}||{{ih|SWE}}||{{ih|TCH}}||[[Ankoridža]] |- |1990||{{ih|CAN}}||{{ih|URS}}||{{ih|TCH}}||[[Helsinki]]/[[Turku]] |- |1991||{{ih|CAN}}||{{ih|URS}}||{{ih|TCH}}||[[Saskatūna]] |- |1992||{{ih|CIS}}||{{ih|SWE}}||{{ih|USA}}||[[Fūzene]]/[[Kaufbeirene]] |- |1993||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|TCH}}||[[Jēvle]] |- |1994||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||[[Ostrava]]/[[Frīdeka-Mīsteka]] |- |1995||{{ih|CAN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|SWE}}||[[Reddīra]] |- |1996||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||[[Bostona]] |- |1997||{{ih|CAN}}||{{ih|USA}}||{{ih|RUS}}||[[Ženēva]]/[[Moržē]] |- |1998||{{ih|FIN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|SUI}}||[[Helsinki]]/[[Hemēnlinna]] |- |1999||{{ih|RUS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|SVK}}||[[Vinipega]] |- |[[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2000]]||{{ih|CZE}}||{{ih|RUS}}||{{ih|CAN}}||[[Šelefteo]]/[[Ūmeo]] |- |[[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2001]]||{{ih|CZE}}||{{ih|FIN}}||{{ih|CAN}}||[[Maskava]]/[[Podoļska]] |- |[[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2002]]||{{ih|RUS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|FIN}}||[[Pardubice]]/[[Hradeckrālove]] |- |[[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2003]]||{{ih|RUS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|FIN}}||[[Halifaksa]]/[[Sidneja (Kanāda)|Sidneja]] |- |[[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2004]]||{{ih|USA}}||{{ih|CAN}}||{{ih|FIN}}||[[Helsinki]]/[[Hēmenlīna]] |- |[[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2005]]||{{ih|CAN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|CZE}}||[[Grandforksa]]/[[Tīfriverfelsa]] |- |[[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2006]]||{{ih|CAN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|FIN}}||[[Vankūvera]]/[[Kelovna]]/[[Kemlūpa]] |- |[[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2007]]||{{ih|CAN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|USA}}||[[Leksanda]]/[[Mora]] |- |[[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2008]]||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||[[Pardubice]]/[[Libereca]] |- |[[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2009]]||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||[[Otava]] |- |[[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2010]]||{{ih|USA}}||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||[[Saskatūna]]/[[Regīna]] |- |[[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2011]]||{{ih|RUS}}||{{ih|CAN}}||{{ih|USA}}||[[Bufalo]] |- |[[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||{{ih|CAN}}||[[Edmontona]]/[[Kalgari]] |- |[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]||{{ih|USA}}||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||[[Ufa]] |- |[[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2014]]||{{ih|FIN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|RUS}}||[[Malme]] |- |[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]]||{{ih|CAN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|SVK}}||[[Toronto]]/[[Monreāla]] |- |[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]]||{{ih|FIN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|USA}}||[[Helsinki]] |- |[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2017]]||{{ih|USA}}||{{ih|CAN}}||{{ih|FIN}}||[[Monreāla]]/[[Toronto]] |- |[[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2018]]||{{ih|CAN}}||{{ih|SWE}}||{{ih|USA}}||[[Bufalo]] |- |[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2019]]||{{ih|FIN}}||{{ih|USA}}||{{ih|RUS}}||[[Vankūvera]] |- |[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2020]]||{{ih|CAN}}||{{ih|RUS}}||{{ih|SWE}}||[[Ostrava]]/[[Tržineca]] |- |[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2021]]||{{ih|USA}}||{{ih|CAN}}||{{ih|FIN}}||[[Edmontona]] |- |[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022]]||||||||[[Edmontona]] |} == Skatīt arī == * [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]] * [[Pasaules čempionāts hokejā]] {{hokejs-stub}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem|*]] fpyb0x9zhzctxkaxnat6z0wn4x7ykyh Valstu uzskaitījums pēc lidostu skaita 0 87774 3670655 3594318 2022-08-15T15:59:06Z 207.188.143.3 wikitext text/x-wiki Sajā rakstā uzskaitītas valstis pēc lidostu skaita tajās. [[The World Factbook]] <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2053rank.html |title=CIA The World Factbook -- Rank Order - Airports |access-date={{dat|2009|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2018|01|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180119190550/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2053rank.html }}</ref> dati. {| class="wikitable sortable" |- bgcolor="#ececec" ! Vieta !! Valsts !! Lidostas !! Gads |- | — || {{flag|Pasaule}} || 49,032 || 2007 |- | 1 || {{flag|ASV}} || 14,951 || 2008 |- | 2 || {{flag|Brazīlija}} || 4,176 || 2008 |- | — || {{flag|Eiropas Savienība}} || 3,127 || 2008 |- | 3 || {{flag|Meksika}} || 1,848 || 2008 |- | 4 || {{flag|Kanāda}} || 1,369 || 2008 |- | 5 || {{flag|Krievija}} || 1,232 || 2008 |- | 6 || {{flag|Argentīna}} || 1,150 || 2008 |- | 7 || {{flag|Bolīvija}} || 1,009 || 2008 |- | 8 || {{flag|Kolumbija}} || 991 || 2008 |- | 9 || {{flag|Paragvaja}} || 797 || 2008 |- | 10 || {{flag|Indonēzija}} || 669 || 2008 |- | 11 || {{flag|Dienvidāfrika}} || 636 || 2008 |- | 12 || {{flag|Papua Jaungvineja}} || 557 || 2008 |- | 13 || {{flag|Vācija}} || 549 || 2008 |- | 14 || {{flag|Apvienotā Karaliste}} || 510 || 2008 |- | 15 || {{flag|Ķīna}} || 477 || 2008 |- | 16 || {{flag|Francija}} || 475 || 2008 |- | 17 || {{flag|Austrālija}} || 462 || 2008 |- | 18 || {{flag|Ukraina}} || 434 || 2008 |- | 19 || {{flag|Ekvadora}} || 418 || 2008 |- | 20 || {{flag|Venecuēla}} || 402 || 2008 |- | 21 || {{flag|Gvatemala}} || 374 || 2008 |- | 22 || {{flag|Čīle}} || 357 || 2008 |- | 23 || {{flag|Indija}} || 345 || 2008 |- | 24 || {{flag|Irāna}} || 317 || 2008 |- | 25 || {{flag|Filipīnas}} || 254 || 2008 |- | 26 || {{flag|Zviedrija}} || 249 || 2008 |- | 27 || {{flag|Zimbabve}} || 227 || 2008 |- | 28 || {{flag|Saūda Arābija}} || 215 || 2008 |- | 29 || {{flag|Angola}} || 211 || 2008 |- | 30 || {{flag|Bulgārija}} || 204 || 2008 |- | 31 || {{flag|Peru}} || 202 || 2008 |- | 32 || {{flag|Kongo Demokrātiskā Republika}} || 200 || 2008 |- | 33 || {{flag|Kenija}} || 180 || 2008 |- | 34 || {{flag|Japāna}} || 175 || 2008 |- | 35 || {{flag|Spānija}} || 154 || 2008 |- | 36 || {{flag|Kostarika}} || 149 || 2008 |- | 37 || {{flag|Somija}} || 148 || 2008 |- | 38 || {{flag|Kuba}} || 147 || 2008 |- | 39 || {{flag|Nikaragva}} || 144 || 2008 |- | 40 || {{flag|Pakistāna}} || 143 || 2008 |- | 41 || {{flag|Alžīrija}} || 142 || 2008 |- | 42 || {{flag|Lībija}} || 140 || 2008 |- | 43 || {{flag|Itālija}} || 132 || 2008 |- | 44 || {{flag|Namībija}} || 132 || 2008 |- | 45 || {{flag|Omāna}} || 130 || 2008 |- | 46 || {{flag|Polija}} || 126 || 2008 |- | 47 || {{flag|Tanzānija}} || 124 || 2008 |- | 48 || {{flag|Čehija}} || 122 || 2008 |- | 49 || {{flag|Jaunzēlande}} || 121 || 2008 |- | 50 || {{flag|Panama}} || 117 || 2008 |- | 51 || {{flag|Malaizija}} || 116 || 2008 |- | 52 || {{flag|Dienvidkoreja}} || 113 || 2008 |- | 53 || {{flag|Mozambika}} || 111 || 2008 |- | 54 || {{flag|Sudāna}} || 109 || 2008 |- | 55 || {{flag|Hondurasa}} || 108 || 2008 |- | 56 || {{flag|Irāka}} || 105 || 2008 |- | 57 || {{flag|Taizeme}} || 104 || 2008 |- | 58 || {{flag|Turcija}} || 103 || 2008 |- | 59 || {{flag|Sīrija}} || 101 || 2008 |- | 60 || {{flag|Zambija}} || 101 || 2008 |- | 61 || {{flag|Īslande}} || 99 || 2008 |- | 62 || {{flag|Norvēģija}} || 98 || 2008 |- | 63 || {{flag|Gajāna}} || 96 || 2008 |- | 64 || {{flag|Kazahstāna}} || 95 || 2008 |- | 65 || {{flag|Dānija}} || 92 || 2008 |- | 66 || {{flag|Madagaskara}} || 90 || 2008 |- | 67 || {{flag|Lietuva}} || 87 || 2008 |- | 68 || {{flag|Ēģipte}} || 85 || 2008 |- | 69 || {{flag|Mjanma}} || 84 || 2008 |- | 70 || {{flag|Grieķija}} || 81 || 2008 |- | 71 || {{flag|Ziemeļkoreja}} || 78 || 2008 |- | 72 || {{flag|Botsvana}} || 77 || 2008 |- | 73 || {{flag|Horvātija}} || 68 || 2008 |- | 74 || {{flag|Šveice}} || 66 || 2008 |- | 75 || {{flag|Baltkrievija}} || 65 || 2008 |- | 76 || {{flag|Portugāle}} || 65 || 2008 |- | 77 || {{flag|Salvadora}} || 65 || 2008 |- | 78 || {{flag|Etiopija}} || 63 || 2008 |- | 79 || {{flag|Bahamas}} || 62 || 2008 |- | 80 || {{flag|Maroka}} || 60 || 2008 |- | 81 || {{flag|Nigērija}} || 60 || 2008 |- | 82 || {{flag|Somālija}} || 59 || 2008 |- | 83 || {{flag|Urugvaja}} || 56 || 2008 |- | 84 || {{flag|Austrija}} || 55 || 2008 |- | — || {{flag|Franču Polinēzija}} || 55 || 2008 |- | 85 || {{flag|Uzbekistāna}} || 54 || 2008 |- | 86 || {{flag|Jemena}} || 54 || 2008 |- | 87 || {{flag|Čada}} || 53 || 2008 |- | 88 || {{flag|Rumānija}} || 53 || 2008 |- | 89 || {{flag|Libērija}} || 52 || 2008 |- | 90 || {{flag|Afganistāna}} || 50 || 2008 |- | 91 || {{flag|Surinama}} || 50 || 2008 |- | 92 || {{flag|Izraēla}} || 47 || 2008 |- | 93 || {{flag|Nepāla}} || 47 || 2008 |- | 94 || {{flag|Ungārija}} || 46 || 2008 |- | 95 || {{flag|Beliza}} || 44 || 2008 |- | 96 || {{flag|Mongolija}} || 44 || 2008 |- | 97 || {{flag|Centrālāfrikas Republika}} || 44 || 2008 |- | 98 || {{flag|Vjetnama}} || 44 || 2008 |- | 99 || {{flag|Latvija}} || 43 || 2008 |- | 100 || {{flag|Beļģija}} || 42 || 2008 |- | 101 || {{flag|Laosa}} || 42 || 2008 |- | — || {{flag|Taivāna}} || 41 || 2008 |- | 102 || {{flag|AAE}} || 39 || 2008 |- | 103 || {{flag|Serbija}} || 39 || 2007 |- | 104 || {{flag|Gabona}} || 39 || 2008 |- | 105 || {{flag|Īrija}} || 37 || 2008 |- | 106 || {{flag|Dominikāna}} || 36 || 2008 |- | 107 || {{flag|Azerbaidžāna}} || 35 || 2008 |- | 108 || {{flag|Zālamana Salas}} || 35 || 2008 |- | 109 || {{flag|Slovākija}} || 35 || 2008 |- | 110 || {{flag|Kamerūna}} || 34 || 2008 |- | 111 || {{flag|Malāvija}} || 34 || 2008 |- | 112 || {{flag|Uganda}} || 33 || 2008 |- | 113 || {{flag|Kotdivuāra}} || 31 || 2008 |- | 114 || {{flag|Vanuatu}} || 31 || 2008 |- | 115 || {{flag|Kirgizstāna}} || 30 || 2008 |- | 116 || {{flag|Tunisija}} || 30 || 2008 |- | — || {{flag|Puertoriko}} || 29 || 2008 |- | 117 || {{flag|Fidži}} || 28 || 2008 |- | 118 || {{flag|Turkmenistāna}} || 28 || 2008 |- | 119 || {{flag|Lesoto}} || 28 || 2008 |- | 120 || {{flag|Jamaika}} || 27 || 2008 |- | 121 || {{flag|Nigēra}} || 27 || 2008 |- | 122 || {{flag|Nīderlande}} || 27 || 2008 |- | 123 || {{flag|Mali}} || 26 || 2008 |- | 124 || {{flag|Burkinafaso}} || 26 || 2008 |- | 125 || {{flag|Tadžikistāna}} || 26 || 2008 |- | — || {{flag|Antarktika}} || 25 || 2008 |- | — || {{flag|Jaunkaledonija}} || 25 || 2008 |- | 126 || {{flag|Bosnija un Hercegovina}} || 25 || 2008 |- | 127 || {{flag|Kongo Republika}} || 24 || 2008 |- | 128 || {{flag|Mauritānija}} || 24 || 2008 |- | 129 || {{flag|Gruzija}} || 23 || 2008 |- | 130 || {{flag|Igaunija}} || 19 || 2008 |- | 131 || {{flag|Kiribati}} || 19 || 2008 |- | 132 || {{flag|Šrilanka}} || 18 || 2008 |- | 133 || {{flag|Bangladeša}} || 17 || 2008 |- | 134 || {{flag|Kambodža}} || 17 || 2008 |- | 135 || {{flag|Gvineja}} || 17 || 2008 |- | 136 || {{flag|Jordānija}} || 17 || 2008 |- | 137 || {{flag|Maķedonija}} || 17 || 2008 |- | 138 || {{flag|Senegāla}} || 17 || 2008 |- | 139 || {{flag|Kipra}} || 16 || 2008 |- | 140 || {{flag|Svazilenda}} || 16 || 2008 |- | — || {{flag|Grenlande}} || 15 || 2008 |- | 141 || {{flag|Seišelu salas}} || 15 || 2008 |- | 142 || {{flag|Māršala Salas}} || 15 || 2008 |- | 143 || {{flag|Eritreja}} || 14 || 2008 |- | 144 || {{flag|Slovēnija}} || 14 || 2008 |- | 145 || {{flag|Haiti}} || 14 || 2008 |- | 146 || {{flag|Džibutija}} || 13 || 2008 |- | 147 || {{flag|Armēnija}} || 11 || 2008 |- | 148 || {{flag|Moldova}} || 11 || 2008 |- | 149 || {{flag|Gana}} || 11 || 2008 |- | 150 || {{flag|Kaboverde}} || 10 || 2008 |- | 151 || {{flag|Sjerraleone}} || 10 || 2008 |- | — || {{flag|Kosova}} || 10 || 2008 |- | — || {{flag|Kuka Salas}} || 9 || 2008 |- | — || {{flag|Rietumsahāra}} || 9 || 2008 |- | 152 || {{flag|Ruanda}} || 9 || 2008 |- | 153 || {{flag|Gvineja-Bisava}} || 9 || 2008 |- | 154 || {{flag|Albānija}} || 8 || 2008 |- | 155 || {{flag|Togo}} || 8 || 2008 |- | — || {{flag|Tērksas un Kaikosas}} || 8 || 2008 |- | 156 || {{flag|Burundi}} || 8 || 2008 |- | 157 || {{flag|Singapūra}} || 8 || 2008 |- | 158 || {{flag|Kuveita}} || 7 || 2008 |- | 159 || {{flag|Libāna}} || 7 || 2008 |- | 160 || {{flag|Ekvatoriālā Gvineja}} || 6 || 2008 |- | 161 || {{flag|Trinidada un Tobago}} || 6 || 2008 |- | 162 || {{flag|Austrumtimora}} || 6 || 2008 |- | 163 || {{flag|Sentvinsenta un Grenadīnas}} || 6 || 2008 |- | 164 || {{flag|Tonga}} || 6 || 2008 |- | 165 || {{flag|Mikronēzija}} || 6 || 2008 |- | — || {{flag|Folklenda salas}} || 6 || 2008 |- | 166 || {{flag|Benina}} || 5 || 2008 |- | 167 || {{flag|Katara}} || 5 || 2008 |- | — || {{flag|Nīderlandes Antiļas}} || 5 || 2008 |- | 168 || {{flag|Maldīvija}} || 5 || 2008 |- | 169 || {{flag|Maurīcija}} || 5 || 2008 |- | 170 || {{flag|Melnkalne}} || 5 || 2008 |- | — || {{flag|Guama}} || 5 || 2008 |- | — || {{flag|Ziemeļu Marianas Salas}} || 5 || 2008 |- | 171 || {{flag|Komoras}} || 4 || 2008 |- | 172 || {{flag|Samoa}} || 4 || 2008 |- | — || {{flag|Svalbāra}} || 4 || 2008 |- | — || {{flag|Britu Virdžīnu Salas}} || 4 || 2008 |- | 173 || {{flag|Antigva un Barbuda}} || 3 || 2008 |- | 174 || {{flag|Bahreina}} || 3 || 2008 |- | — || {{flag|Angilja}} || 3 || 2008 |- | 175 || {{flag|Grenāda}} || 3 || 2008 |- | 176 || {{flag|Palau}} || 3 || 2008 |- | — || {{flag|Amerikāņu Samoa}} || 3 || 2008 |- | — || {{flag|Kaimanu Salas}} || 3 || 2008 |- | 177 || {{flag|Butāna}} || 2 || 2008 |- | 178 || {{flag|Dominika}} || 2 || 2008 |- | 179 || {{flag|Luksemburga}} || 2 || 2008 |- | 180 || {{flag|Sentkitsa un Nevisa}} || 2 || 2008 |- | 181 || {{flag|Santome un Prinsipi}} || 2 || 2008 |- | — || {{flag|Volisa un Futuna}} || 2 || 2008 |- | — || {{flag|Palestīna}} || 2 || 2008 |- | — || {{flag|ASV Virdžīnu Salas}} || 2 || 2008 |- | 182 || {{flag|Sentlūsija}} || 2 || 2008 |- | — || {{flag|Senpjēra un Mikelona}} || 2 || 2008 |- | — || {{flag|Montserrata}} || 2 || 2008 |- | — || {{flag|Honkonga}} || 2 || 2008 |- | — || {{flag|Gērnsija}} || 2 || 2008 |- | 183 || {{flag|Bruneja}} || 2 || 2008 |- | — || {{flag|Aruba}} || 1 || 2008 |- | 184 || {{flag|Barbadosa}} || 1 || 2008 |- | 185 || {{flag|Tuvalu}} || 3 || 2008 |- | — || {{flag|Senbartelmī}} || 1 || 2008 |- | — || {{flag|Svētās Helēnas Sala}} || 1 || 2008 |- | — || {{flag|Senmartēna}} || 1 || 2008 |- | — || {{flag|Norfolka}} || 1 || 2008 |- | — || {{flag|Niue}} || 7 || 2008 |- | 186 || {{flag|Malta}} || 1 || 2008 |- | — || {{flag|Majota}} || 1 || 2008 |- | — || {{flag|Makao}} || 4 || 2008 |- | — || {{flag|Ziemassvētku sala}} || 2 || 2008 |- | 187 || [[Jana Majena sala]] || 1 || 2008 |- | — || {{flag|Džērsija}} || 1 || 2008 |- | — || [[Britu Indijas okeāna teritorija]] || 1 || 2008 |- | — || [[Veika sala]] || 1 || 2008 |- | 188 || {{flag|Nauru}} || 66 || 2008 |- | — || {{flag|Mena}} || 1 || 2008 |- | — || [[Gazas sektors]] || 1 || 2008 |- | — || {{flag|Gibraltārs}} || 1 || 2008 |- | 189 || {{flag|Gambija}} || 1 || 2008 |- | — || {{flag|Farēru salas}} || 1 || 2008 |- | — || {{flag|Kokosu (Kīlinga) Salas}} || 14 || 2008 |- | — || {{flag|Bermuda}} || 4 || 2008 |- | - |[[Tokelau|TOKELAU]] |3 |2023 |- |190 |[[ISLA PITCARN]] |4 |2021 |} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Valstu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]] scj5d0gdyoinm6l6oc04mz2md5icnn5 Niko 0 88819 3670925 3442451 2022-08-16T10:14:46Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|vācu mūziķi|latviešu mūziķi|Niko (mūziķis)}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Niko |Attēls = Nico-1.jpg |Att_izm = 225px |Apraksts = |Fons = solists |Dz_vārds = Krista Pefgena |Pseidonīms = |Dzimis = {{dat|1938|10|16}} |Vieta_dz = {{flaga|Vācija}} [[Ķelne]], [[Vācija]] |Miris = {{miršanas datums un vecums|1988|7|18|1938|10|16}} |Vieta_mr = {{flaga|Spānija}} [[Ibiza]], [[Spānija]] |Instrumenti = dziedāšana, [[mutes harmonikas]], [[klavesīns]], [[tamburīns]], [[klavieres]] |Žanrs = [[Ārtroks]], [[folkroks]] |Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[dziesmu autors]], [[aktrise]] |Gadi = 1963 — 1988 |Izdevējkompānija = [[Matador Records|Matador]], [[MGM Records|MGM]], [[RCA]], [[Sire Records|Sire]] |Darbojies_arī = [[The Velvet Underground]], [[Džons Keils]], [[Lū Rīds]], [[Kevins Aiers]], [[Džons Kūpers Klarks]], [[Bobs Dilans]] |Dzimums = S }} '''Niko''', dzimusi '''Krista Pefgena''' ({{val-de|Christa Päffgen}}; {{dat|1938|10|16}}, mirusi {{dat|1988|7|18}}) bija vācu mūziķe, [[modele]] un [[aktrise]]. Viņa ir zināma, pateicoties sadarbībai ar grupu [[The Velvet Underground]] un vēlāk uzsāktajai solokarjerai. == Biogrāfija == Niko bija profesionāla modele. 1965. gadā viņa ierakstīja singlu sadarbībā ar "[[The Rolling Stones]]" ģitāristu Braienu Džonsu, taču tas neguva panākumus. Pārcēlusies uz Ņujorku, viņa nokļuva mākslinieka [[Endijs Vorhols|Endija Vorhola]] uzmanības lokā un dziedāja kopā ar viņa protežēto grupu "[[The Velvet Underground]]", taču šī sadarbība nebija ilga. Drīz viņa izdeva arī pirmo soloalbumu "Chelsea Girl" (1967). == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {| class="wikitable" |- !Gads !Nosaukums |- |1967 |''[[The Velvet Underground & Nico]]'' |- |1967 |''[[Chelsea Girl (albums)|Chelsea Girl]]'' |- |1969 |''[[The Marble Index]]'' |- |1970 |''[[Desertshore]]'' |- |1973 |''[[The End (Niko albums)|The End]]'' |- |1981 |''[[Drama of Exile]] (izlaists divās versijās)'' |- |1985 |''[[Camera Obscura (albums)|Camera Obscura]]'' |- |} === Koncertalbumi === {| class="wikitable" |- !Gads !Nosaukums |- |1974 |''[[June 1, 1974]]'' |- | 1982 |''[[Do or Die: Nico in Europe]]'' |- |1985 |''Nico Live in Pécs'' |- |1986 |''[[Live Heroes]]'' |- |1986 |''[[Behind the Iron Curtain (albums)|Behind the Iron Curtain]]'' |- |1987 |''Nico in Tokyo'' |- |1988 |''[[Fata Morgana (Nico's Last Concert)]]'' |- |1989 |''Hanging Gardens'' |- |1994 |''Heroine'' |- |2003 |''Femme Fatale: The Aura Anthology'' |- |2007 |''All Tomorrow's Parties'' |- |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1988. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas dziedātāji]] [[Kategorija:Vācijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Vācijas fotomodeļi]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] h07s01lqksyq0pp230txsz5lw9a2zmw 1942. gads Latvijā 0 89024 3670577 3637548 2022-08-15T12:04:35Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1942|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1942. gads|1942. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]''', kas tolaik bija [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāta]] sastāvā kā [[Latvijas ģenerālapgabals]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — [[Audriņu traģēdija]]: [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Audriņu ciematā vāciešu karavīri izlaupīja un nodedzināja 42 mājas un saimniecības ēkas, 215 iedzīvotājus, ieskaitot bērnus un sirmgalvjus, arestēja un nošāva pie Ančupāna kalniem, bet 4. janvārī [[Rēzekne]]s tirgus laukumā publiski nošāva 30 ciemata vīriešus. Pēckara gados Audriņu ciemats tika uzbūvēts no jauna. === Marts === * [[7. marts]] — Vācijas Austrumu lietu ministrs [[Alfrēds Rozenbergs]] izdeva direktīvu par Pašpārvaldi Latvijā. === Novembris === * [[14. novembris]] — Vācu drošības iestādes veica plašus pretošanās kustības "Latviešu nacionālistu savienība" locekļu un tās izdotā nelegālā laikraksta "[[Tautas Balss (1942)|Tautas Balss]]" redakcijas līdzstrādnieku arestus. == Dzimuši == * [[10. februāris]] — [[Anatolijs Gorbunovs]], LKP funkcionārs, politiķis * [[30. aprīlis]] — [[Vilnis Baltiņš]], sporta funkcionārs * [[21. maijs]] — [[Jānis Konrads]], latviešu izcelsmes Austrālijas peldētājs (miris 2021. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Ivars Strautiņš]], uzņēmējs (miris 2020. gadā) * [[28. jūlijs]] — [[Valdis Birkavs]], politiķis, jurists * [[24. augusts]] — [[Jānis Daudzvārdis]], šahists (miris 2022. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Larisa Brauna]], tērpu māksliniece * [[17. oktobris]] — [[Andris Andreiko]], dambretists (miris 1976. gadā) * [[19. novembris]] — [[Ojārs Grinbergs]], dziedātājs (miris 2016. gadā) * [[6. decembris]] — [[Valdis Nagobads]], veselības aprūpes organizators un politiķis * [[15. decembris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (miris 2022. gadā) * [[20. decembris]] — [[Kārlis Greiškalns]], politiķis == Miruši == * [[1. janvāris]] — [[Antons Balodis]], diplomāts (dzimis 1880. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Kornēlijs Veidnieks]], politiķis, jurists (dzimis 1899. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Hermanis Apsītis]], jurists, politiķis (dzimis 1893. gadā) * [[4. februāris]] — [[Pēteris Apkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1882. gadā) * [[7. februāris]] — [[Erasts Bite]], jurists un politiķis (dzimis 1880. gadā) * [[20. februāris]] — [[Rihards Bērziņš]], literāts, pirmās Latvijas ziņu aģentūras dibinātājs (dzimis 1888. gadā) * [[16. marts]] — [[Antons Rancāns]], ārsts un politiķis (dzimis 1897. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Jānis Kauliņš]], politiķis (dzimis 1889. gadā) * [[3. maijs]] — [[Jānis Rozītis]], futbolists (dzimis 1912. gadā) * [[10. maijs]] — [[Fricis Zilbers]], jurists (dzimis 1875. gadā) * [[12. maijs]] — [[Aleksandrs Bērziņš]], virsnieks (dzimis 1902. gadā) * [[9. jūnijs]]: ** [[Kārlis Bļodnieks]], Latvijas dzelzceļa vadītājs (dzimis 1882. gadā) ** [[Jānis Kaminskis]], politiķis (dzimis 1878. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Jēkabs Grots]], jurists (dzimis 1888. gadā) ** [[Gotfrīds Mīlbergs]] (Skuju Frīdis), rakstnieks un politiķis (dzimis 1887. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Krišjānis Berķis]], ģenerālis (dzimis 1884. gadā) * [[20. septembris]] — [[Kārlis Ulmanis]], politiķis (dzimis 1877. gadā) * [[25. septembris]] — [[Andrievs Niedra]], mācītājs, politiķis, rakstnieks (dzimis 1871. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] <!-- ==Piezīmes un atsauces== {{atsauces}} --> {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1942. gads|Latvija]] [[Kategorija:1942. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] jqz89znyz38jmam0a4dwe7sf02r9rcx Vikiprojekts:Latvijas pagasti 102 91750 3670609 3504523 2022-08-15T12:42:33Z Bai-Bot 60304 /* E - J */sīkumi, replaced: [[Eglaine]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas novadi un pagasti.png|thumb|350px|Administratīvais un teritoriālais iedalījums (novadi, pilsētas, pagasti).]] [[Attēls:Latvijas novadi (krāsās).png|thumb|350px|Novadi un republikas pilsētas.]] {{cquote|Pagasts, kas tehnokrātam ir tikai administratīvi teritoriāla vienība, vēl vakar bija arī pati Latvija.|4=Lilita Seimuškāne. Enciklopēdija "Latvijas pagasti"}} Projekta '''"Latvijas pagasti"''' mērķis ir apkopot un sakārtot informāciju par Latvijas administratīvo iedalījumu pēc notikušās administratīvās reformas. Papildus reformas radītajam juceklim iespaidu uz strauji mainošos situāciju izdara ekonomiskā krīze (t. s. "dižķibele"). Šajā situācijā jau tā ne visai bagātīgā informācija internetā par pagastiem ir apdraudēta, jo jaunvedotajiem novadiem pagastu mājaslapu uzturēšana bieži vien [http://www.vijciems.lv/ nav prioritāte]. Pagastu mājaslapās bieži vien ir apkopota unikāla informācija, kas nav atrodama citos avotos. Mājaslapām pazūdot no serveriem, informācija plašai publikai tiktu nozaudēta neatgriezeniski. Latvijā ir ~450 pagastu (atkarībā no tā, vai pilsētu lauku teritorijas jau skaitās pagasti vai vēl ne). Izdalot to skaitu uz latviešu vikipēdijas [[Special:Statistics|aktīvajiem dalībniekiem]] (208 uz 2009. gada augustu), katram sanāktu tikai pāris rakstu :) '''Maksimālais mērķis:''' izveidot plašus un izvērstus [[Ģibuļu pagasts|rakstus]] par katru no Latvijā pastāvošajiem vai pastāvējušajiem pagastiem. '''Minimālais mērķis:''' izveidot saturīgus [[Aglonas pagasts|aizmetņus]] par <u>visām</u> šobrīd eksistējošajām novadu teritoriālajām vienībām (novadu pagastiem un novadu pilsētām), kuros būtu: * Infokaste ar iespējami svaigu informāciju * Ievaddaļa ar šībrīža aktuālo informāciju * Īsa sadaļa par neseno laiku vēsturi: no kura rajona vai pirmsreformas novada kurā jaunajā novadā pagasts nonācis. * Pareizās kategorijas, aizmetņu un navigācijas veidnes. == Infokaste == {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Bēnes pagasts | karte = Bēnes pagasts LocMap.png | karte2 = Bēnes pagasts.png | ģerboņa_attēls = LVA Bēnes pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Bēnes pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = 75px | karoga_attēls = Benes pagasts Flag.png | karoga_nosaukums = Bēnes pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Auces novads | centrs = Bēne | platība = 88,9 | iedzīvotāji = 2184 | iedzīvotāji_gads = 2000 | blīvums = 24,6 | izveidots = | likvidēts = | mājaslapa = www.bene.lv }} {{Quote box | quote = <pre>{{Latvijas novada infokaste | nosaukums = | karte = <!-- novietojuma karte --> | karte_apraksts = | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | karte2_apraksts = | karte3 = <!-- novietojuma karte ciema padomēm bez zināmām robežām --> | karte3_apraksts = | punkts_izmērs = | punkts_x = |punkts_y = <!-- punkta novietojums attēla koordinātās --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads <!-- Administratīvā vienība kurā ietilpst/pēdējajā ietilpa pagasts --> | novada_nosaukums = <!-- novada, rajona, apriņķa nosaukums bez vikisaites --> | centrs = <!-- nosaukums bez vikisaites --> | centrs2 = <!-- izmantot konstrukcijām [[Ērgļi (Brunavas pagasts)|Ērgļi]] --> | platība = <!-- kvadrātkilometros; tikai skaitlis (100ha=1km²) --> | iedzīvotāji = | iedzīvotāji_gads = <!-- skaitlis bez punkta un vikisaitēm --> | blīvums = {{#expr: xxx / yy.y round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> <!-- Vēsturiskie nosaukumi līdz 1918. gadam --> | nos_vācu = <!-- vācu --> | ref_vācu = <!-- atsauce ar <ref></ref> tagiem --> | nos_krievu = <!-- krievu --> | ref_krievu = <!-- atsauce ar <ref></ref> tagiem --> }}</pre> | width = 55% | align = left }} <br clear="left" /> ==== Kartes ==== Karšu sagatavošanai ieteicams izmantot divus Vikipēdijā augšupielādētus sagatavju failus. Abi ir SVG (vektoru) faili veidoti no ''ArcMap'' datiem [[LKS-92]] sistēmā, noformēti ar ''Adobe Illustrator CS3'' ar saglabātu ''Illustrator editing capability''. Izmantojami arī ''Inkscape'' vai citās vektorgrafikas programmatūrās. <center><gallery widths="150px" heights="70px" perrow="6"> File:Latvijas novadi un pagastiLOCATIONMAP.svg|<small><center>Atrašanās vietas karte</center></small> File:Latvijas novadi un pagasti zaļi.svg|<small><center>Detalizētā karte</center></small> </gallery></center> ==== Ģerbonis un karogs ==== Ģerboņiem un karogiem ir vairāki avoti, kur pieejami kvalitatīvi attēli: * [http://www.fotw.net/flags/index.html Flags of the World] * [http://vector-images.com/ Vector-images.ru] (jāreģistrējas, lai būtu pieejami normālas kvalitātes attēli) Lielākoties ģerboņu un karogu attēli atrodami attiecīgo pašvaldību mājas lapās. Daudzviet tikai kā mājaslapas [http://www.rubenespagasts.lv/?p=2386&pp=1857&lang=724 dekoratīvs elements], kura publicēšanai nepieciešama papildus apstrāde (jāpārzīmē). Atsevišķos gadījumos mājaslapas izrotātas ar [http://www.jaunpils.lv/index.php ģerboņveidīgiem rotājumiem], par kuru statusu nav informācijas un kurus bez attiecīgas pārbaudes par ģerboņiem uzskatīt nedrīkst. Karogi un ģerboņi reizēm atrodami netiešā veidā (piem. [http://www.bene.lv/index.php?id=649 fotoattēlu galerijās]). Pārzīmētos ģerboņu un karogu attēlus vēlams augšupielādēt PNG fomātā izmērā, kas lielāks par 250px. Obligāta {{tl|6.2 pants}} veidne. ==== Statistika ==== * '''Centrs''': tagadējais pakalpojumu centrs vai bijušais pagasta centrs situācijās, kad pagastā nav pakalpojumu centra. * '''Platība''': pēc pašvaldību datiem vai enciklopēdijas "Latvijas pagasti" (kvadrātkilometros). * '''Iedzīvotāji''': pēc [http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-46&ti=4%2D46%2E+IEDZ%CEVOT%C2JU+SKAITS+LATVIJAS+ADMINISTRAT%CEVAJ%C2S+TERITORIJ%C2S+GADA+S%C2KUM%C2+UN+VID%C7JI+GAD%C2&path=../DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%E7jie%20statistikas%20dati/Iedz%EEvot%E2ji/&lang=16 Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes] datiem (pieejami par 2009. g. 1. janvāri) * '''Blīvums''': aprēķināms pēc augstākminētajiem lielumiem. * '''Izveidots''': gads, kad pirmoreiz izveidota administratīva vienība ar šādu nosaukumu tajā pašā apvidū. * '''Likvidēts''': tikai gadījumos, kad administratīvā vienība tiek likvidēta iekļaujot citā tāda paša līmeņa administratīvā vienībā vai sadalīta starp citām tāda paša līmeņa administratīvajām vienībām. * '''Mājaslapa''': tikai pagasta pašvaldības vai administrācijas interneta vietne. == Teksta sadaļas == Universāli informācijas avoti teksta sadaļām: * Enciklopēdija "Latvijas pagasti", A/S Preses nams, 2002. {{ISBN|9984-00-436-8}} * [http://www.balticmaps.eu/ BalticMaps.eu] (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" un Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras kartes) ==== Ievads ==== Īsi un kodolīgi - kas tas ir vai kas tas bija (likvidētiem pagastiem). "Xxxxxx ir Xxxx novada teritoriāla vienība Xxxzemē, līča/jūras/lielas upes/liela ezera krastā. Robežojas ar Xxxxx pagastiem un pilsētām. Centrs - Xxxxx." <u>Neatkārtot</u> informāciju no infokastes. ==== Daba ==== Vispārējs ģeogrāfiskā novietojuma raksturojums (vēlams kā enciklopēdijā). Ģeogrāfiskie ekstrēmi (augstākā un zemākā vieta; skaitļus vēlams pārbaudīt pēc topogrāfiskās kartes). Raksturīgākie dabas objekti, neiedziļinoties sīkumos. ===== Hidrogrāfija ===== Dot kopējo raksturojumu, neaprobežoties tikai ar uzskaitījumiem. Labi informācijas avoti: * [http://www.ezeri.lv/ Latvijas ezeru datubāze Internetā] * [http://www.meteo.lv/public/27986.html Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikators] * [http://www.meteo.lv/public/27988.html Ūdenstilpju klasifikators] Ūdenstilpju un ūdensteču nosaukumus vēlams ņemt no topogrāfiskās kartes. ===== Dabas aizsardzība ===== Informācijas avoti: * [http://www.dap.gov.lv/index.php?objid=257 Dabas aizsardzības pārvalde.Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas] * [http://vdc2.vdc.lv:8998/dkoki.html Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Īpaši aizsargājamie un retie koki] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=5773 likumi.lv Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem] * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=7487 likumi.lv Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem] ==== Vēsture ==== Rakstot par vēsturi, koncentrēties uz pagasta kā administratīvas vienības vēsturi un teritoriālo attīstību. No aizvēstures atzīmēt tikai zīmīgus un <u>lokāli</u> svarīgus notikumus. <u>Neievietot</u> citātus no hronikām. Atzīmēt sekojošus etapus: datētas arheoloģiskas liecības, pirmoreiz minēts vēstures avotos, muižu veidošanās, pagastu veidošanās, [[ciema padome|ciemu padomju]] veidošanās, kolhozu sistēmas attīstība, ciemu apvienošanās, 21. gs. administratīvā reforma. ===== Pieminekļi ===== Vēstures, arhitektūras un arheoloģijas pieminekļi. Informācijas avoti: * [http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts] ==== Iedzīvotāji ==== Informācijas avoti: * [http://data.csb.gov.lv/DATABASE/Iedzsoc/Ikgad%C4%93jie%20statistikas%20dati/Iedz%C4%ABvot%C4%81ji/Iedz%C4%ABvot%C4%81ji.asp Latvijas statistika. Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes] * [http://aris.vzd.gov.lv/aris_ts/ak/ Valsts adrešu reģistra informācijas sistēma (ciemu saraksti)] ailītē "pagasts" ievadīt pagasta nosaukumu, ailītē "ciems" - zvaigznīti. * Latvijas ciemi. Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra. 2007. {{ISBN|9984-28-484-0}} (ciemu saraksts un iedzīvotāju skaits tajos) * Latvijas apdzīvotās vietas. J. Turlajs, G. Milliņš. Apgāds Jāņa sēta. Rīga 1998. {{ISBN|9984-07-117-0}} Apakšsadaļas: * Apdzīvotās vietas. Raksturojums, uzskaitījums ar iedzīvotāju skaitu. * Reliģija. Baznīcas, konfesionālais sastāvs, draudzes. * Ievērojamas personības. Latvijas mērogā atpazīstamas personības. ==== Saimniecība ==== Kopējais raksturojums. Galvenās nozares. Zīmīgi uzņēmumi. Galvenie darba devēji. Apakšsadaļas: * Transports. ==== Izglītība un kultūra ==== Izglītības un kultūras iestādes. Regulārie (ikgadējie) kultūras pasākumi. Apakšsadaļas: * Sadraudzības pilsētas. == Fotogrāfijas == Ārpus Commons un personīgajiem arhīviem ir pieejami vairāku autoru fotoattēli no "Panoramio", kas atbilst ''Creative Commons'' nosacījumiem. Uzskaitīti sadaļā [[Vikipēdija:Publiskās licences attēlu resursi]]. == Saistītās tēmas == Tēmas, par kurām nepieciešami raksti administratīvi teritoriālā dalījuma ietvaros: * [[Kiligunda]] * [[Virspilskunga tiesa]] == Pagastu centri == {{Quote box |quote = <pre>{{Apdzīvotas vietas infokaste |name = <!-- šeit rakstīt latvisko nosaukumu, kas ģenerējas kartē --> |settlement_type = <!-- Ciems (Lielciems, vidējciems, mazciems, skrajciems utt.) --> |image_skyline = <!-- miesta attēls --> |image_caption = <!-- attēla paraksts --> |pushpin_map = Latvija |subdivision_type = Valsts |subdivision_type1 = Novads |subdivision_type2 = Pagasts |subdivision_name = {{LAT}} |subdivision_name1 = <!-- novada nosaukums --> |subdivision_name2 = <!-- pagasta nosaukums --> |established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> |established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> |established_title2 = |established_date2 = |area_total_km2 = |area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> |population_as_of = <!-- iedzīvotāju gads --> |population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref></ref> tagiem --> |population_total = <!-- iedzīvotāju skaits --> |population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> |latd = |latm = |lats = |latNS = N |longd = |longm = |longs = |longEW = E |elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> |elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> |website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> |postal_code_type = <!-- Pasta nodaļa --> |postal_code = <!-- pasta indekss un nosaukums, ja atšķiras no apdz. v. (LV-1234 Kaktumiests) --> |footnotes = <!-- specpiezīmes --> }}</pre> |width = 55% |align = left }} <br clear="left" /> == Novadi un pagasti == Skaidrojums par aili "Stāvoklis". Atzīme "aizmetnis" vai "raksts" tiek pievienots tikai tādā gadījumā, ja ir pievienota jaunā parauga infokaste ar karti un ģerboni (ja tāds eksistē/ir zināms), atjaunota statistika, atjaunoti teksta daļas dati par piederību novadam un pievienota minimālā vēstures informācija par teritoriālo attīstību 20./21. gadsimtos. === A - Ā === {| class="wikitable" ! Nr.p.k. ! Novads ! Novada teritoriālās vienības <br />novada pilsētas un novada pagasti ! Pagasta centrs ! Mājaslapa ! Stāvoklis |- | 1. | '''[[Ādažu novads]]''' | ||[[Ādaži]] ||[http://www.adazi.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="4" | 2. | rowspan="4" | '''[[Aglonas novads]]''' | [[Aglonas pagasts]]||[[Aglona]]|| [http://www.aglona.lv/]||aizmetnis |- | [[Grāveru pagasts]]||[[Grāveri]]|| || aizmetnis |- | [[Kastuļinas pagasts]]||[[Priežmale]]||[http://www.kastulina.lv/]||aizmetnis |- | [[Šķeltovas pagasts]]||[[Šķeltova]]||[http://www.skeltova.lv/]||aizmetnis |- | rowspan="2" | 3. | rowspan="2" | '''[[Aizkraukles novads]]''' | [[Aizkraukles pagasts]]||[[Aizkraukle (ciems)]]||[http://www.aizkraukle.lv/region/]||aizmetnis |- | [[Aizkraukle]]s pilsēta||—|| ||aizmetnis |- | rowspan="6" | 4. | rowspan="6" | '''[[Aizputes novads]]''' | [[Aizputes pagasts]]||[[Rokasbirze]]|| ||aizmetnis |- | [[Aizpute]]s pilsēta||—|| [http://www.aizpute.lv/]||raksts |- | [[Cīravas pagasts]]||[[Cīrava]]||[http://www.cirava.lv/]||aizmetnis |- | [[Kalvenes pagasts]]||[[Kalvene]] || ||aizmetnis |- | [[Kazdangas pagasts]]||[[Kazdanga]]|| ||aizmetnis |- | [[Lažas pagasts]]||[[Apriķi]]|| ||aizmetnis |- |rowspan="4"|5. |rowspan="4"|'''[[Aknīstes novads]]''' |[[Aknīste]]s pilsēta |— |[http://www.akniste.lv/] |raksts |- |[[Aknīstes pagasts]] |[[Aknīste]] (pilsēta) | |aizmetnis |- | [[Asares pagasts]]||[[Asare]] || ||aizmetnis |- | [[Gārsenes pagasts]]||[[Gārsene]] || ||aizmetnis |- | rowspan="6" | 6. | rowspan="6" | '''[[Alojas novads]]''' | [[Aloja]]s pilsēta||—||[http://www.aloja.lv/] ||aizmetnis |- | [[Alojas pagasts]] || || ||aizmetnis |- | [[Braslavas pagasts]]||[[Vilzēni]] || ||aizmetnis |- | [[Brīvzemnieku pagasts]]||[[Puikule]] || ||aizmetnis |- | [[Staicele]]s pilsēta||—||[http://www.staicele.lv/] ||<small>vājš aizmetnis</small> |- | [[Staiceles pagasts]] || || ||aizmetnis |- | 7. | '''[[Alsungas novads]]'''|| ||[[Alsunga]]||[http://www.alsunga.lv/] |aizmetnis |- | rowspan="16" | 8. | rowspan="16" | '''[[Alūksnes novads]]''' | [[Alsviķu pagasts]]||[[Alsviķi]] || ||aizmetnis |- | [[Alūksne]]s pilsēta||—||[http://www.aluksne.lv/dome/pilseta_par_aluksni.htm] ||aizmetnis |- | [[Annas pagasts]]||[[Anna (ciems)|Anna]] || ||aizmetnis |- | [[Ilzenes pagasts]]||[[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]] || ||aizmetnis |- | [[Jaunalūksnes pagasts]]||[[Kolberģis]] || ||aizmetnis |- | [[Jaunannas pagasts]]||[[Jaunanna]] || ||aizmetnis |- | [[Jaunlaicenes pagasts]]||[[Jaunlaicene]] ||[http://www.jaunlaicene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Kalncempju pagasts]]||[[Kalncempji]] || ||aizmetnis |- | [[Liepnas pagasts]]||[[Liepna]] || ||aizmetnis |- | [[Malienas pagasts]]||[[Brenci]] || ||aizmetnis |- | [[Mālupes pagasts]]||[[Mālupe (ciems)|Mālupe]]|| ||aizmetnis |- | [[Mārkalnes pagasts]]||[[Mārkalne]]|| ||aizmetnis |- | [[Pededzes pagasts]]||[[Pededze (ciems)|Pededze]]|| ||aizmetnis |- | [[Veclaicenes pagasts]]||[[Korneti]]|| ||aizmetnis |- | [[Zeltiņu pagasts]]||[[Zeltiņi]]|| ||aizmetnis |- | [[Ziemera pagasts]]||[[Māriņkalns]]|| ||aizmetnis |- | rowspan="5" | 9. | rowspan="5" | '''[[Amatas novads]]''' | [[Amatas pagasts]]|| [[Ģikši]] || ||aizmetnis |- | [[Drabešu pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | [[Nītaures pagasts]]||[[Nītaure]]||[http://www.nitaure.lv/index_raksti.php?] ||aizmetnis |- | [[Skujenes pagasts]]||[[Skujene]]||[http://www.skujene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Zaubes pagasts]]||[[Zaube]]||[http://www.zaube.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="5" | 10. | rowspan="5" | '''[[Apes novads]]''' | [[Ape]]s pilsēta||—|| ||aizmetnis |- | [[Apes pagasts]] || || ||aizmetnis |- | [[Gaujienas pagasts]]||[[Gaujiena]]||[http://www.gaujiena.lv/latv.html] ||aizmetnis |- | [[Trapenes pagasts]]||[[Trapene]] ||[http://www.trapene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Virešu pagasts]]||[[Vireši]] ||[http://www.viresi.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="7" | 11. | rowspan="7" | '''[[Auces novads]]''' | [[Auce]]s pilsēta||—||[http://www.auce.lv/] ||aizmetnis |- | [[Bēnes pagasts]]||[[Bēne]] ||[http://www.bene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Īles pagasts]]||[[Īle]] || ||aizmetnis |- | [[Lielauces pagasts]]||[[Lielauce]] ||[http://www.lielauce.lv/] ||aizmetnis |- | [[Ukru pagasts]]||[[Ukri]] || ||aizmetnis |- | [[Vītiņu pagasts]]||[[Vītiņi]] || ||aizmetnis |- | [[Vecauces pagasts]]|| || ||aizmetnis |} === B === {| class="wikitable" ! Nr.p.k. ! Novads ! Novada teritoriālās vienības <br />novada pilsētas un novada pagasti ! Pagasta centrs ! Mājaslapa ! Stāvoklis |- | rowspan="2" | 12. | rowspan="2" | '''[[Babītes novads]]''' | [[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]] ||[[Spuņciems]] ||[http://www.sala.lv/] ||aizmetnis |- | [[Babītes pagasts]] ||[[Piņķi]] ||[http://www.babite.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 13. | rowspan="2" | '''[[Baldones novads]]''' | [[Baldone]]s pilsēta|| ||[http://www.baldone.lv/] ||aizmetnis |- | [[Baldones pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | 14. | '''[[Baltinavas novads]]''' | ||[[Baltinava]] ||[http://www.baltinava.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="11" | 15. | rowspan="11" | '''[[Balvu novads]]''' | [[Balvu pagasts]]||[[Naudaskalns]]|| ||aizmetnis |- | [[Balvi|Balvu pilsēta]]|| ||[http://www.balvi.lv/] ||aizmetnis |- | [[Bērzkalnes pagasts]]||[[Bērzkalne]]|| ||aizmetnis |- | [[Bērzpils pagasts]]||[[Bērzpils]]|| ||aizmetnis |- | [[Briežuciema pagasts]]||[[Grūšļeva]]|| ||aizmetnis |- | [[Krišjāņu pagasts]]||[[Krišjāņi]]|| ||aizmetnis |- | [[Kubulu pagasts]]||[[Kurna]]|| ||aizmetnis |- | [[Lazdulejas pagasts]]||[[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]]|| ||aizmetnis |- | [[Tilžas pagasts]]||[[Tilža]]||[http://www.tilza.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vectilžas pagasts]]||[[Vectilža]]|| ||aizmetnis |- | [[Vīksnas pagasts]]||[[Vīksna]]|| ||aizmetnis |- | rowspan="9" | 16. | rowspan="9" | '''[[Bauskas novads]]''' | [[Bauska]]s pilsēta || ||[http://www.bauska.lv/]||aizmetnis |- | [[Brunavas pagasts]]||[[Ērgļi (Brunavas pagasts)|Ērgļi]]|| ||aizmetnis |- | [[Ceraukstes pagasts]]||[[Ceraukste]]|| ||aizmetnis |- | [[Codes pagasts]]||[[Code]]||[http://www.code.lv/index_raksti.php?] ||aizmetnis |- | [[Dāviņu pagasts]]||[[Dāviņi]]|| ||aizmetnis |- | [[Gailīšu pagasts]]||[[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]]|| ||aizmetnis |- | [[Īslīces pagasts]]||[[Rītausmas]]||[http://www.islice.lv/] ||aizmetnis |- | [[Mežotnes pagasts]]||[[Mežotne]]||[http://www.mezotne.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vecsaules pagasts]]||[[Vecsaule]]|| ||aizmetnis |- | rowspan="3" | 17. | rowspan="3" | '''[[Beverīnas novads]]''' | [[Brenguļu pagasts]]||[[Brenguļi]]|| ||aizmetnis |- | [[Kauguru pagasts]]||[[Mūrmuiža]]||[http://www.kauguri.lv/] ||aizmetnis |- | [[Trikātas pagasts]]||[[Trikāta]]||[http://www.trikata.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="5" | 18. | rowspan="5" | '''[[Brocēnu novads]]''' | [[Blīdenes pagasts]]||[[Blīdene]] || ||aizmetnis |- | [[Brocēni|Brocēnu]] pilsēta|| ||[http://www.broceni.lv/] ||aizmetnis |- | [[Cieceres pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | [[Gaiķu pagasts]]||[[Satiķi]] ||[http://www.gaiki.lv/] ||aizmetnis |- | [[Remtes pagasts]]||[[Remte]] || ||aizmetnis |- | rowspan="6" | 19. | rowspan="6" | '''[[Burtnieku novads]]''' | [[Burtnieku pagasts]]||[[Burtnieki]]||[http://www.burtnieki.lv/]||aizmetnis |- | [[Ēveles pagasts]]||[[Ēvele (ciems)|Ēvele]]|| ||aizmetnis |- | [[Matīšu pagasts]]||[[Matīši]]||[http://www.burtniekunovads.lv/]||aizmetnis |- | [[Rencēnu pagasts]]||[[Rencēni]] || ||raksts |- | [[Valmieras pagasts]]||[[Valmiermuiža]] ||[http://www.valmieraspagasts.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vecates pagasts]]||[[Vecate]]|| ||aizmetnis |} === C - D === {| class="wikitable" |- ! Nr.p.k. ! Novads ! Novada teritoriālās vienības <br />novada pilsētas un novada pagasti ! Pagasta centrs ! Mājaslapa ! Stāvoklis |- | 20. | '''[[Carnikavas novads]]''' | ||[[Carnikava]] ||[http://www.carnikava.lv/index.php?&5] ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 21. | rowspan="2" | '''[[Cēsu novads]]''' | [[Cēsis|Cēsu pilsēta]]|| ||[http://www.cesis.lv/] || |- | [[Vaives pagasts]]||[[Vaive]] ||[http://www.vaive.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 22. | rowspan="2" | '''[[Cesvaines novads]]''' | [[Cesvaine]]s pilsēta|| ||[http://www.cesvaine.lv/]||aizmetnis |- | [[Cesvaines pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | rowspan="5" | 23. | rowspan="5" | '''[[Ciblas novads]]''' | [[Blontu pagasts]]||[[Blonti]]|| ||aizmetnis |- | [[Ciblas pagasts]]||[[Cibla]] ||[http://www.cibla.lv/] ||aizmetnis |- | [[Līdumnieku pagasts]]||[[Līdumnieki]]|| ||aizmetnis |- | [[Pušmucovas pagasts]]||[[Pušmucova]] || ||aizmetnis |- | [[Zvirgzdenes pagasts]]||[[Zvirgzdene]] || ||aizmetnis |- | rowspan="11" | 24. | rowspan="11" | '''[[Dagdas novads]]''' | [[Andrupenes pagasts]]||[[Andrupene]] ||[http://www.andrupene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Andzeļu pagasts]]||[[Andzeļi]] || ||aizmetnis |- | [[Asūnes pagasts]]||[[Asūne]] || ||aizmetnis |- | [[Bērziņu pagasts]]||[[Porečje]] || ||aizmetnis |- | [[Dagda]]s pilsēta || ||[http://www.dagda.lv/] || |- | [[Dagdas pagasts]]||[[Ozoliņi (Dagdas pagasts)|Ozoliņi]] ||[http://www.dagdaspagasts.lv/] ||aizmetnis |- | [[Ezernieku pagasts]]||[[Ezernieki]] || ||aizmetnis |- | [[Konstantinovas pagasts]]||[[Konstantinova]] || ||aizmetnis |- | [[Ķepovas pagasts]]||[[Neikšāni]] || ||aizmetnis |- | [[Svariņu pagasts]]||[[Svarinci]] || ||aizmetnis |- | [[Šķaunes pagasts]]||[[Šķaune]] || ||aizmetnis |- | rowspan="19" | 25. | rowspan="19" | '''[[Daugavpils novads]]''' | [[Ambeļu pagasts]]||[[Ambeļi]]||[http://www.ambeli.lv/] ||aizmetnis |- | [[Biķernieku pagasts]]||[[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]] ||[http://www.bikerniekupag.lv/] ||aizmetnis |- | [[Demenes pagasts]]||[[Demene]] ||[http://www.demene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Dubnas pagasts]]||[[Dubna]] ||[http://www.dubna.lv/] ||aizmetnis |- | [[Kalkūnes pagasts]]||[[Kalkūni]] ||[http://www.kalkuni.lv/] ||aizmetnis |- | [[Kalupes pagasts]]||[[Kalupe]] ||[http://www.kalupe.lv/] ||aizmetnis |- | [[Laucesas pagasts]]||[[Mirnijs]] ||[http://www.laucese.lv/] ||aizmetnis |- | [[Līksnas pagasts]]||[[Līksna]] ||[http://www.liksna.lv/] ||aizmetnis |- | [[Maļinovas pagasts]]||[[Maļinova]] ||[http://www.malinova.lv/] ||aizmetnis |- | [[Medumu pagasts]]||[[Medumi]] ||[http://www.medumi.lv/] ||aizmetnis |- | [[Naujenes pagasts]]||[[Naujene]]||[http://www.naujene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Nīcgales pagasts]]||[[Nīcgale]] ||[http://www.nicgale.lv/] ||aizmetnis |- | [[Salienas pagasts]]||[[Saliena]] ||[http://www.saliena.lv/] ||aizmetnis |- | [[Skrudalienas pagasts]]||[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] ||[http://www.skrudaliena.lv/] ||aizmetnis |- | [[Sventes pagasts]]||[[Svente]] ||[http://www.svente.lv/] ||aizmetnis |- | [[Tabores pagasts]]||[[Tabore]] ||[http://www.tabore.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vaboles pagasts]]||[[Vabole (ciems)|Vabole]] ||[http://www.vabolespag.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vecsalienas pagasts]]||[[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]] ||[http://www.vecsaliena.lv/] ||aizmetnis |- | [[Višķu pagasts]]||[[Špoģi]] ||[http://www.viski.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="11" | 26. | rowspan="11" | '''[[Dobeles novads]]''' | [[Annenieku pagasts]]||[[Kaķenieki]] ||[http://www.dobelesrp.lv/autonomy/index.php?bn=1&pth=4&ttl=3&mn=1&bd=1] ||aizmetnis |- | [[Auru pagasts]]||[[Auri]] ||[http://www.dobelesrp.lv/autonomy/index.php?bn=1&pth=6&ttl=5&mn=1&bd=1] ||aizmetnis |- | [[Bērzes pagasts]]||[[Šķibe]] ||[http://www.berze.lv/] ||aizmetnis |- | [[Bikstu pagasts]]||[[Biksti]] ||[http://www.dobelesrp.lv/autonomy/index.php?bn=1&pth=9&ttl=8&mn=1&bd=1] ||aizmetnis |- | [[Dobeles pagasts]]||[[Aizstrautnieki]]||[http://www.dobelesrp.lv/autonomy/index.php?bn=1&pth=11&ttl=10&mn=1&bd=1] ||aizmetnis |- | [[Dobele]]s pilsēta || ||[http://www.dobele.lv/?lang=1&mid=1]||aizmetnis |- | [[Jaunbērzes pagasts]]||[[Jaunbērze]] ||[http://jaunberze.lv/] ||aizmetnis |- | [[Krimūnu pagasts]]||[[Krimūnas]] ||[http://www.krimunas.lv/] ||aizmetnis |- | [[Naudītes pagasts]]||[[Naudīte]] ||[http://www.naudite.lv/index_raksti.php?] ||aizmetnis |- | [[Penkules pagasts]]||[[Penkule]] ||[http://www.penkule.lv/] ||aizmetnis |- | [[Zebrenes pagasts]]||[[Zebrene]] ||[http://www.dobelesrp.lv/autonomy/index.php?bn=1&pth=21&ttl=20&mn=1&bd=1] ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 27. | rowspan="2" | '''[[Dundagas novads]]''' | [[Kolkas pagasts]]||[[Kolka]] ||[http://www.kolka.lv/] ||aizmetnis |- | [[Dundagas pagasts]]||[[Dundaga]] ||[http://www.dundaga.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="5" | 28. | rowspan="5" | '''[[Durbes novads]]''' | [[Dunalkas pagasts]]||[[Dunalka]] ||[http://www.dunalka.lv/] ||aizmetnis |- | [[Durbe]]s pilsēta|| ||[http://www.durbe.lv/] ||aizmetnis |- | [[Durbes pagasts]]||Durbe || ||aizmetnis |- | [[Tadaiķu pagasts]]||[[Lieģi]] || ||aizmetnis |- | [[Vecpils pagasts]]||[[Vecpils (Vecpils pagasts)|Vecpils]] || ||aizmetnis |} === E - J === {| class="wikitable" |- ! Nr.p.k. ! Novads ! Novada teritoriālās vienības <br />novada pilsētas un novada pagasti ! Pagasta centrs ! Mājaslapa ! Stāvoklis |- | rowspan="3" | 29. | rowspan="3" | '''[[Engures novads]]''' | [[Engures pagasts]]||[[Engure]]||[http://www.engure.lv/] ||aizmetnis |- | [[Lapmežciema pagasts]]||[[Lapmežciems]]||[http://www.lapmezciems.lv/] ||aizmetnis |- | [[Smārdes pagasts]]||[[Smārde]] ||[http://www.smarde.lv/page.php] ||aizmetnis |- | rowspan="3" | 30. | rowspan="3" | '''[[Ērgļu novads]]''' | [[Ērgļu pagasts]]||[[Ērgļi (Ērgļu novads)|Ērgļi]]||[http://www.ergli.lv/public/] ||raksts |- | [[Jumurdas pagasts]]||[[Jumurda]] || ||aizmetnis |- | [[Sausnējas pagasts]]||[[Sidrabiņi]] || ||aizmetnis |- | 31. | '''[[Garkalnes novads]]''' | ||''Rīga'' ||[http://www.garkalne.lv/]||aizmetnis |- | rowspan="5" | 32. | rowspan="5" | '''[[Grobiņas novads]]''' | [[Bārtas pagasts]]||[[Bārta]] || ||aizmetnis |- | [[Gaviezes pagasts]]||[[Gavieze]] || ||aizmetnis |- | [[Grobiņas pagasts]]||[[Dubeņi]] || ||aizmetnis |- | [[Grobiņa]]s pilsēta || ||[http://www.grobina.lv]||aizmetnis |- | [[Medzes pagasts]]||[[Kapsēde]] || ||aizmetnis |- | rowspan="14" | 33. | rowspan="14" | '''[[Gulbenes novads]]''' | [[Beļavas pagasts]]||[[Beļava]] || ||aizmetnis |- | [[Daukstu pagasts]]||[[Stari]] || ||aizmetnis |- | [[Druvienas pagasts]]||[[Druviena]] || ||aizmetnis |- | [[Galgauskas pagasts]]||[[Galgauska]] || ||aizmetnis |- | [[Gulbene]]s pilsēta || ||[http://www.gulbene.lv/raj/novads.php] ||aizmetnis |- | [[Jaungulbenes pagasts]]||[[Gulbītis]] ||[http://www.jaungulbene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Lejasciema pagasts]]||[[Lejasciems]] ||[http://www.lejasciems.lv/?act=2] ||aizmetnis |- | [[Litenes pagasts]]||[[Litene]] ||[http://www.litene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Lizuma pagasts]]||[[Lizums]] ||[http://www.lizums.lv/] ||aizmetnis |- | [[Līgo pagasts]]||[[Līgo (ciems)|Līgo]] || ||aizmetnis |- | [[Rankas pagasts]]||[[Ranka]] ||[http://www.ranka.lv/] ||aizmetnis |- | [[Stāmerienas pagasts]]||[[Vecstāmeriena]] ||[http://www.stameriena.lv/] ||aizmetnis |- | [[Stradu pagasts]]||Gulbene ||[http://www.stradi.lv/] ||aizmetnis |- | [[Tirzas pagasts]]||[[Tirza]] || ||aizmetnis |- | 34. | '''[[Iecavas novads]]''' | ||[[Iecava]]||[http://www.iecava.lv/page/1] ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 35. | rowspan="2" | '''[[Ikšķiles novads]]''' | [[Ikšķile]]s pilsēta || ||[http://ikskile.lv/] ||raksts |- | [[Tīnūžu pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | rowspan="8" | 36. | rowspan="8" | '''[[Ilūkstes novads]]''' | [[Bebrenes pagasts]]||[[Bebrene]] ||[http://www.bebrene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Dvietes pagasts]]||[[Dviete]] ||[http://www.dviete.lv/] ||aizmetnis |- | [[Eglaines pagasts]]||[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]] ||[http://www.eglaine.lv/] ||aizmetnis |- | [[Ilūkste]]s pilsēta || ||[http://www.ilukste.lv/] ||aizmetnis |- | [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagasts]]||[[Pilskalne (Ilūkstes novads)|Pilskalne]] || ||aizmetnis |- | [[Prodes pagasts]] ||[[Subate]] || ||aizmetnis |- | [[Subate]]s pilsēta || ||[http://www.subate.lv/] ||aizmetnis |- | [[Šēderes pagasts]]||[[Šēdere]] || ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 37. | rowspan="2" | '''[[Inčukalna novads]]''' | [[Inčukalna pagasts]]||[[Inčukalns]] ||[http://www.incukalns.lv/incukalns.php?&aks1=0&width=1280] ||aizmetnis |- | [[Vangaži|Vangažu pilsēta]]|| ||[http://www.vangazi.lv/public/] ||uzlabojams |- | rowspan="7" | 38. | rowspan="7" | '''[[Jaunjelgavas novads]]''' | [[Daudzeses pagasts]]||[[Daudzeva]] ||[http://www.daudzese.lv/] ||aizmetnis |- | [[Jaunjelgava]]s pilsēta || ||[http://www.jaunjelgava.lv/] ||aizmetnis |- | [[Jaunjelgavas pagasts]] || || ||aizmetnis |- | [[Seces pagasts]]||[[Sece]] ||[http://www.sece.lv/?m=43&t=q&ln=lv] ||aizmetnis |- | [[Sērenes pagasts]]||[[Sērene]] ||[http://www.aizrp.lv/dam/3280_lv.html] ||aizmetnis |- | [[Staburaga pagasts]]||[[Staburags (ciems)|Staburags]] ||[http://www.aizrp.lv/dam/3284_lv.html] ||aizmetnis |- | [[Sunākstes pagasts]]||[[Sunākste]] ||[http://www.sunakste.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 39. | rowspan="2" | '''[[Jaunpiebalgas novads]]''' | [[Jaunpiebalgas pagasts]]||[[Jaunpiebalga]] ||[http://www.jaunpiebalga.lv/news.php] ||aizmetnis |- | [[Zosēnu pagasts]]||[[Melnbārži]] || ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 40. | rowspan="2" | '''[[Jaunpils novads]]''' | [[Jaunpils pagasts]]||[[Jaunpils]] ||[http://www.jaunpils.lv/] ||aizmetnis |- | [[Viesatu pagasts]]||[[Viesatas]] ||[http://www.viesatas.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="7" | 41. | rowspan="7" | '''[[Jēkabpils novads]]''' | [[Ābeļu pagasts]]||[[Brodi]] || ||aizmetnis |- | [[Dignājas pagasts]]||[[Dignāja]] || ||aizmetnis |- | [[Dunavas pagasts]]||[[Dunava]] || ||aizmetnis |- | [[Kalna pagasts]]||[[Vidsala]] || ||aizmetnis |- | [[Leimaņu pagasts]]||[[Mežgale]] || ||aizmetnis |- | [[Rubenes pagasts]]||[[Rubeņi (Rubenes pagasts)|Rubeņi]] ||[http://www.rubenespagasts.lv/] ||aizmetnis |- | [[Zasas pagasts]]||[[Zasa]] ||[http://www.zasa.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="13" | 42. | rowspan="13" | '''[[Jelgavas novads]]''' | [[Elejas pagasts]]||[[Eleja]] ||[http://www.eleja.lv/] ||aizmetnis |- | [[Glūdas pagasts]]||[[Nākotne (ciems)|Nākotne]] ||[http://www.gluda.lv/] ||aizmetnis |- | [[Jaunsvirlaukas pagasts]]||[[Staļģene]] ||[http://www.jaunsvirlauka.lv/] ||aizmetnis |- | [[Kalnciema pagasts]] || [[Kalnciems]] ||[http://www.kalnciems.lv/] ||aizmetnis |- | [[Lielplatones pagasts]]||[[Mazplatone]] ||[http://www.lielplatone.lv/] ||aizmetnis |- | [[Līvbērzes pagasts]]||[[Līvbērze]] ||[http://www.livberze.lv/] ||aizmetnis |- | [[Platones pagasts]]||[[Platone]] ||[http://www.platone.jrp.lv/] ||aizmetnis |- | [[Sesavas pagasts]]||[[Sesava]] ||[http://www.sesava.lv/] ||aizmetnis |- | [[Svētes pagasts]]||[[Svēte (ciems)|Svēte]] ||[http://www.svete.lv/] ||aizmetnis |- | [[Valgundes pagasts]]||[[Valgunde]] ||[http://www.valgunde.lv/valgunde.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vilces pagasts]]||[[Vilce]] ||[http://www.vilce.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vircavas pagasts]]||[[Vircava]] ||[http://www.vircava.lv/] ||aizmetnis |- | [[Zaļenieku pagasts]]||[[Zaļenieki]] ||[http://www.zaleniekupagasts.lv/] ||aizmetnis |} === K - Ķ === {| class="wikitable" |- ! Nr.p.k. ! Novads ! Novada teritoriālās vienības <br />novada pilsētas un novada pagasti ! Pagasta centrs ! Mājaslapa ! Stāvoklis |- | rowspan="7" | 43. | rowspan="7" | '''[[Kandavas novads]]''' | [[Cēres pagasts]]||[[Cēre]] || ||aizmetnis |- | [[Kandavas pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | [[Kandava]]s pilsēta || ||[http://www.kandava.lv/Default.asp?id=211&sid=215] || |- | [[Matkules pagasts]]||[[Matkule]] || ||aizmetnis |- | [[Vānes pagasts]]||[[Vāne]] || ||aizmetnis |- | [[Zantes pagasts]]||[[Zante]] || ||aizmetnis |- | [[Zemītes pagasts]]||[[Zemīte]] || ||aizmetnis |- | rowspan="6" | 44. | rowspan="6" | '''[[Kārsavas novads]]''' | [[Goliševas pagasts]]||[[Goliševa]] || ||aizmetnis |- | [[Kārsava]]s pilsēta || ||[http://www.karsava.lv/] ||aizmetnis |- | [[Malnavas pagasts]]||[[Malnava]] ||[http://www.malnava.lv/index.php?option=com_content&task=blogcategory&id=36&Itemid=43] ||aizmetnis |- | [[Mērdzenes pagasts]]||[[Mērdzene]] ||[http://www.merdzene.lv/] ||raksts |- | [[Mežvidu pagasts]]||[[Mežvidi (Mežvidu pagasts)|Mežvidi]] || ||aizmetnis |- | [[Salnavas pagasts]]||[[Salnava]] ||[http://www.salnava.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="5" | 45. | rowspan="5" | '''[[Kocēnu novads]]''' | [[Bērzaines pagasts]]||[[Bērzaine (Bērzaines pagasts)|Bērzaine]] || ||aizmetnis |- | [[Dikļu pagasts]]||[[Dikļi]] ||[http://www.dikli.lv/] ||aizmetnis |- | [[Kocēnu pagasts]]||[[Kocēni]] ||[http://www.koceni.lv/] ||raksts |- | [[Vaidavas pagasts]]||[[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidava]] || ||aizmetnis |- | [[Zilākalna pagasts]]||[[Zilaiskalns]] || ||aizmetnis |- | rowspan="3" | 46. | rowspan="3" | '''[[Kokneses novads]]''' | [[Bebru pagasts]]||[[Vecbebri]] ||[http://www.vecbebri.lv/index.php?option=com_content&task=blogsection&id=11&Itemid=65] ||aizmetnis |- | [[Iršu pagasts]]||[[Irši (ciems)|Irši]] || ||aizmetnis |- | [[Kokneses pagasts]]||[[Koknese]] ||[http://www.koknese.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="12" | 47. | rowspan="12" | '''[[Krāslavas novads]]''' | [[Aulejas pagasts]]||[[Auleja]] || ||aizmetnis |- | [[Indras pagasts]]||[[Indra]] || ||aizmetnis |- | [[Izvaltas pagasts]]||[[Izvalta]] ||[http://www.izvalta.lv/] ||aizmetnis |- | [[Kalniešu pagasts]]||[[Kalnieši]] ||[http://www.kalniesi.lv/] ||aizmetnis |- | [[Kaplavas pagasts]]||[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]] || ||aizmetnis |- | [[Krāslavas pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | [[Kombuļu pagasts]]||[[Kombuļi]] || ||aizmetnis |- | [[Krāslava]]s pilsēta || ||[http://www.kraslava.lv/] ||aizmetnis |- | [[Piedrujas pagasts]]||[[Piedruja]] || ||aizmetnis |- | [[Robežnieku pagasts]]||[[Robežnieki]] || ||aizmetnis |- | [[Skaistas pagasts]]||[[Skaista]] ||[http://www.skaista.lv/] ||aizmetnis |- | [[Ūdrīšu pagasts]]||[[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]] || ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 48. | rowspan="2" | '''[[Krimuldas novads]]''' | [[Krimuldas pagasts]]||[[Ragana (ciems)|Ragana]] ||[http://www.krimulda.lv/] ||aizmetnis |- | [[Lēdurgas pagasts]]||[[Lēdurga]] ||[http://www.ledurga.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="6" | 49. | rowspan="6" | '''[[Krustpils novads]]''' | [[Atašienes pagasts]]||[[Atašiene]] || ||aizmetnis |- | [[Krustpils pagasts]]||[[Spuņģēni]] || ||aizmetnis |- | [[Kūku pagasts]]||[[Zīlāni]] || ||aizmetnis |- | [[Mežāres pagasts]]||[[Mežāre]] || ||aizmetnis |- | [[Variešu pagasts]]||[[Varieši]] || ||aizmetnis |- | [[Vīpes pagasts]]||[[Vīpe (ciems)|Vīpe]] ||[http://www.vipe.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="14" | 50. | rowspan="14" | '''[[Kuldīgas novads]]''' | [[Ēdoles pagasts]]||[[Ēdole]] || ||aizmetnis |- | [[Gudenieku pagasts]]||[[Gudenieki]] ||[http://www.gudenieki.lv/]||aizmetnis |- | [[Īvandes pagasts]]||[[Īvande]] ||[http://www.ivande.lv/] ||aizmetnis |- | [[Kabiles pagasts]]||[[Kabile]] || ||aizmetnis |- | [[Kuldīga]]s pilsēta || || ||raksts |- | [[Kurmāles pagasts]]||[[Vilgāle]] ||[http://www.kurmale.lv/] ||aizmetnis |- | [[Laidu pagasts]]||[[Laidi]] || ||aizmetnis |- | [[Padures pagasts]]||[[Deksne]] ||[http://www.padure.lv/] ||aizmetnis |- | [[Pelču pagasts]]||[[Pelči]] || ||aizmetnis |- | [[Rendas pagasts]]||[[Renda]] ||[http://www.renda.lv/sakums.php?lang=lv] ||aizmetnis |- | [[Rumbas pagasts]]||[[Mežvalde]] ||[http://www.rumbaspagasts.lv/] ||aizmetnis |- | [[Snēpeles pagasts]]||[[Snēpele]] || ||aizmetnis |- | [[Turlavas pagasts]]||[[Turlava]] ||[http://www.turlava.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vārmes pagasts]]||[[Vārme]] || ||aizmetnis |- | rowspan="4" | 51. | rowspan="4" | '''[[Ķeguma novads]]''' | [[Ķegums|Ķeguma]] pilsēta || || [http://www.kegums.lv/]||aizmetnis |- | [[Birzgales pagasts]]||[[Birzgale]] ||[http://www.birzgale.lv/] ||raksts |- | [[Rembates pagasts]]||[[Rembate]] || ||aizmetnis |- | [[Tomes pagasts]]|| [[Tome]] || ||aizmetnis |- | rowspan="3" | 52. | rowspan="3" | '''[[Ķekavas novads]]''' | [[Baloži (pilsēta)|Baložu pilsēta]]|| || ||aizmetnis |- | [[Daugmales pagasts]]||[[Daugmale]] ||[http://www.daugmale.lv/] ||aizmetnis |- | [[Ķekavas pagasts]]||[[Ķekava]] ||[http://www.kekava.lv/] ||aizmetnis |} === L - M === {| class="wikitable" |- ! Nr.p.k. ! Novads ! Novada teritoriālās vienības <br />novada pilsētas un novada pagasti ! Pagasta centrs ! Mājaslapa ! Stāvoklis |- | rowspan="4" | 53. | rowspan="4" | '''[[Lielvārdes novads]]''' | [[Jumpravas pagasts]]||[[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]] ||[http://www.jumprava.lv/] ||raksts |- | [[Lēdmanes pagasts]]||[[Lēdmane]] ||[http://www.ledmane.lv/] ||raksts |- | [[Lielvārde]]s pilsēta|| ||[http://www.lielvarde.lv/page/207] ||raksts |- | [[Lielvārdes pagasts]] || || ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 54. | rowspan="2" | '''[[Līgatnes novads]]''' | [[Līgatnes pagasts]]||[[Augšlīgatne]] || ||aizmetnis |- | [[Līgatne]]s pilsēta || ||[http://www.ligatne.lv/] ||<small>vājš aizmetnis</small> |- | rowspan="8" | 55. | rowspan="8" | '''[[Limbažu novads]]''' | [[Katvaru pagasts]]||[[Pociems]] ||[http://www.pociems.lv/pagasts/index.php] ||aizmetnis |- | [[Limbažu pagasts]]||Limbaži || ||<small>uzlabojams raksts</small> |- | [[Limbaži|Limbažu pilsēta]]|| ||[http://www.limbazi.lv/public/] ||aizmetnis |- | [[Pāles pagasts]]||[[Pāle]] || ||aizmetnis |- | [[Skultes pagasts]]||[[Mandegas]] ||[http://www.skulte.lv/] ||aizmetnis |- | [[Umurgas pagasts]]||[[Umurga]] || ||aizmetnis |- | [[Vidrižu pagasts]]||[[Gravas (Vidrižu pagasts)|Gravas]] ||[http://www.vidrizi.lv/] ||aizmetnis |- | [[Viļķenes pagasts]]||[[Viļķene]] ||[http://www.vilkene.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="6" | 56. | rowspan="6" | '''[[Līvānu novads]]''' | [[Jersikas pagasts]]||[[Upenieki (Jersikas pagasts)|Upenieki]] || ||aizmetnis |- | [[Līvāni|Līvānu]] pilsēta || ||[http://www.livani.lv/] ||<small>vājš aizmetnis</small> |- | [[Rožupes pagasts]]||[[Rožupe]] || ||aizmetnis |- | [[Rudzātu pagasts]]||[[Rudzāti]] || ||aizmetnis |- | [[Sutru pagasts]]||[[Sutri]] || ||aizmetnis |- | [[Turku pagasts]]||[[Zundāni (Turku pagasts)|Zundāni]] ||[http://www.livanub.lv/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=69] ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 57. | rowspan="2" | '''[[Lubānas novads]]''' | [[Indrānu pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | [[Lubāna]]s pilsēta || ||[http://www.lubana.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="10" | 58. | rowspan="10" | '''[[Ludzas novads]]''' | [[Brigu pagasts]]||[[Brigi]] ||[http://www.brigi.lv/] ||aizmetnis |- | [[Cirmas pagasts]]||[[Tutāni]] || ||aizmetnis |- | [[Isnaudas pagasts]]||[[Martiši]] || ||aizmetnis |- | [[Istras pagasts]]||[[Vecslabada]] ||[http://www.istra.lv/] ||aizmetnis |- | [[Ludza]]s pilsēta || ||[http://www.ludza.lv/rajons/index.php] ||aizmetnis |- | [[Nirzas pagasts]]||[[Nirza]] ||[http://www.nirza.lv/] ||aizmetnis |- | [[Ņukšu pagasts]]||[[Ņukši]] || ||aizmetnis |- | [[Pildas pagasts]]||[[Pilda]] || ||aizmetnis |- | [[Pureņu pagasts]]||[[Kivdolova]] || ||aizmetnis |- | [[Rundēnu pagasts]]||[[Rundēni]] || ||raksts |- | rowspan="15" | 59. | rowspan="15" | '''[[Madonas novads]]''' | [[Aronas pagasts]]||[[Kusa]] ||[http://www.aronaspagasts.lv/public/] ||aizmetnis |- | [[Barkavas pagasts]]||[[Barkava]] || ||aizmetnis |- | [[Bērzaunes pagasts]]||[[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]] ||[http://www.berzaune.lv/] ||aizmetnis |- | [[Dzelzavas pagasts]]||[[Dzelzava]] ||[http://www.dzelzava.lv/index_raksti.php?] ||aizmetnis |- | [[Kalsnavas pagasts]]||[[Jaunkalsnava]] || ||aizmetnis |- | [[Lazdonas pagasts]]||[[Lazdona]] || ||aizmetnis |- | [[Liezēres pagasts]]||[[Liezēre]] || ||aizmetnis |- | [[Ļaudonas pagasts]]||[[Ļaudona]] ||[http://www.laudona.lv/] ||raksts |- | [[Madona]]s pilsēta || ||[http://www.madona.lv/lat/pasvaldibas/] ||aizmetnis |- | [[Mārcienas pagasts]]||[[Mārciena]] || ||aizmetnis |- | [[Mētrienas pagasts]]||[[Mētriena]] ||[http://www.metriena.lv/] ||aizmetnis |- | [[Ošupes pagasts]]||[[Degumnieki]] || ||aizmetnis |- | [[Praulienas pagasts]]||[[Prauliena]] ||[http://www.prauliena.lv/] ||aizmetnis |- | [[Sarkaņu pagasts]]||[[Biksēre]] || ||aizmetnis |- | [[Vestienas pagasts]]||[[Vestiena]] ||[http://www.vestiena.lv/] ||aizmetnis |- | 60. | '''[[Mālpils novads]]''' | ||[[Mālpils]] ||[http://www.malpils.lv/pub/] ||[[Attēls:Yes check.svg|12px|center|link=Vikipēdija:Labi raksti|Labs raksts]] |- | 61. | '''[[Mārupes novads]]''' | ||[[Mārupe]] ||[http://www.marupe.lv/page/129] ||aizmetnis |- | rowspan="5" | 62. | rowspan="5" | '''[[Mazsalacas novads]]''' | [[Mazsalaca]]s pilsēta|| ||[http://www.mazsalaca.lv/public/] || |- | [[Mazsalacas pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | [[Ramatas pagasts]]||[[Ramata]] || ||aizmetnis |- | [[Sēļu pagasts]]||[[Sēļi (ciems)|Sēļi]] || ||aizmetnis |- | [[Skaņkalnes pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | 63. | '''[[Mērsraga novads]]''' | ||[[Mērsrags]] ||[http://www.mersrags.lv/] ||aizmetnis |} === N - P === {| class="wikitable" |- ! Nr.p.k. ! Novads ! Novada teritoriālās vienības <br />novada pilsētas un novada pagasti ! Pagasta centrs ! Mājaslapa ! Stāvoklis |- | rowspan="2" | 64. | rowspan="2" | '''[[Naukšēnu novads]]''' | [[Ķoņu pagasts]]||[[Ķoņi]] || ||aizmetnis |- | [[Naukšēnu pagasts]]||[[Naukšēni]] ||[http://www.naukseni.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="4" | 65. | rowspan="4" | '''[[Neretas novads]]''' | [[Mazzalves pagasts]]||[[Ērberģe]] || ||aizmetnis |- | [[Neretas pagasts]]||[[Nereta]] || ||aizmetnis |- | [[Pilskalnes pagasts (Neretas novads)|Pilskalnes pagasts]]||[[Pilskalne (Neretas novads)|Pilskalne]] || ||aizmetnis |- | [[Zalves pagasts]]||[[Zalve]] || ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 66. | rowspan="2" | '''[[Nīcas novads]]''' | [[Nīcas pagasts]]||[[Nīca]] ||[http://www.nica.lv/] ||aizmetnis |- | [[Otaņķu pagasts]]||[[Rude (Otaņķu pagasts)|Rude]] || ||aizmetnis |- | rowspan="10" | 67. | rowspan="10" | '''[[Ogres novads]]''' | [[Krapes pagasts]]||[[Krape]] ||[http://krape.lv/] ||aizmetnis |- | [[Ķeipenes pagasts]]||[[Ķeipene]] || ||aizmetnis |- | [[Lauberes pagasts]]||[[Laubere]] ||[http://www.laubere.lv/] ||aizmetnis |- | [[Madlienas pagasts]]||[[Madliena]] || ||aizmetnis |- | [[Mazozolu pagasts]]||[[Līčupe (Mazozolu pagasts)|Līčupe]] || ||aizmetnis |- | [[Meņģeles pagasts]]||[[Meņģele]] ||[http://www.mengele.lv/] ||aizmetnis |- | [[Ogre]]s pilsēta || ||[http://www.ogresnovads.lv/] ||raksts |- | [[Ogresgala pagasts]]||[[Ogresgals]] || ||aizmetnis |- | [[Suntažu pagasts]]||[[Suntaži]] || ||aizmetnis |- | [[Taurupes pagasts]]||[[Taurupe]] ||[http://www.taurupe.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 68. | rowspan="2" | '''[[Olaines novads]]''' | [[Olaines pagasts]]||[[Jaunolaine]] ||[http://www.jaunolaine.lv/cms/] ||aizmetnis |- | [[Olaine]]s pilsēta || ||[http://www.olaine.lv/lv/index.php] ||aizmetnis |- | rowspan="3" | 69. | rowspan="3" | '''[[Ozolnieku novads]]''' | [[Ozolnieku pagasts]]||[[Ozolnieki]] ||[http://www.ozolnieki.lv/] ||aizmetnis |- | [[Cenu pagasts]]||[[Brankas]] || ||aizmetnis |- | [[Sidrabenes pagasts]]||[[Emburga (Sidrabenes pagasts)|Emburga]] || ||aizmetnis |- | nowrap="nowrap" rowspan="3" | 70. | nowrap="nowrap" rowspan="3" | '''[[Pārgaujas novads]]''' | [[Raiskuma pagasts]]||[[Raiskums]] ||[http://www.raiskums.lv/] ||aizmetnis |- | [[Stalbes pagasts]]||[[Stalbe]] ||[http://www.stalbe.lv/] ||aizmetnis |- | [[Straupes pagasts]]||[[Straupe]] ||[http://www.straupe.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="3" | 71. | rowspan="3" | '''[[Pāvilostas novads]]''' | [[Pāvilosta]]s pilsēta || ||[http://www.pavilosta.lv/] || |- | [[Sakas pagasts]]||[[Saka]] || ||aizmetnis |- | [[Vērgales pagasts]]||[[Vērgale]] || ||aizmetnis |- | rowspan="4" | 72. | rowspan="4" | '''[[Pļaviņu novads]]''' | [[Aiviekstes pagasts]]||[[Kriškalni]] || ||aizmetnis |- | [[Klintaines pagasts]]||[[Stukmaņi]] || ||aizmetnis |- | [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsēta || ||[http://www.plavinas.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vietalvas pagasts]]||[[Vietalva]] || ||aizmetnis |- | rowspan="5" | 73. | rowspan="5" | '''[[Preiļu novads]]''' | [[Aizkalnes pagasts]]||[[Aizkalne]] || ||aizmetnis |- | [[Pelēču pagasts]]||[[Pelēči]] || ||aizmetnis |- | [[Preiļu pagasts]]||[[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] || ||aizmetnis |- | [[Preiļi|Preiļu]] pilsēta || ||[http://www.preili.lv/page.php] ||aizmetnis |- | [[Saunas pagasts]]||[[Prīkuļi]] || ||aizmetnis |- | rowspan="6" | 74. | rowspan="6" | '''[[Priekules novads]]''' | [[Bunkas pagasts]]||[[Bunka]] || ||aizmetnis |- | [[Gramzdas pagasts]]||[[Gramzda]] || ||aizmetnis |- | [[Kalētu pagasts]]||[[Kalēti]] ||[http://www.kaleti.lv/] ||aizmetnis |- | [[Priekule]]s pilsēta || ||[http://www.priekule.lv/] ||raksts |- | [[Priekules pagasts]]||Priekule || ||aizmetnis |- | [[Virgas pagasts]]||[[Paplaka]] ||[http://www.virga.lv/] ||raksts |- | rowspan="4" | 75. | rowspan="4" | '''[[Priekuļu novads]]''' | [[Liepas pagasts]]||[[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] ||[http://www.liepaspagasts.lv/] ||aizmetnis |- | [[Mārsnēnu pagasts]]||[[Mārsnēni]] || ||aizmetnis |- | [[Priekuļu pagasts]]||[[Priekuļi]] ||[http://www.priekuli.lv/] ||aizmetnis |- | [[Veselavas pagasts]]||[[Veselava]] ||[http://www.veselava.lv/] ||aizmetnis |} === R === {| class="wikitable" |- ! Nr.p.k. ! Novads ! Novada teritoriālās vienības <br />novada pilsētas un novada pagasti ! Pagasta centrs ! Mājaslapa ! Stāvoklis |- | nowrap="nowrap" rowspan="2" | 76. | nowrap="nowrap" rowspan="2" | '''[[Raunas novads]]''' | [[Drustu pagasts]]||[[Drusti]] || ||aizmetnis |- | [[Raunas pagasts]]||[[Rauna]] ||[http://www.rauna.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="25" | 77. | rowspan="25" | '''[[Rēzeknes novads]]''' | [[Audriņu pagasts]]||[[Audriņi]] ||[http://www.audrini.lv/] ||aizmetnis |- | [[Bērzgales pagasts]]||[[Bērzgale]] ||[http://195.13.215.100/QuickPlace/berzgales_pag/Main.nsf/h_Toc/4df38292d748069d0525670800167212/?OpenDocument] ||aizmetnis |- | [[Čornajas pagasts]]||[[Čornaja]] ||[http://www.cornaja.lv/] ||aizmetnis |- | [[Dricānu pagasts]]||[[Dricāni]] ||[http://www.dricani.lv/] ||aizmetnis |- | [[Feimaņu pagasts]]||[[Feimaņi]] ||[http://www.feimani.lv/] ||aizmetnis |- | [[Gaigalavas pagasts]]||[[Gaigalava]] || ||aizmetnis |- | [[Griškānu pagasts]]||[[Sprūževa]] ||[http://www.griskani.lv/] ||aizmetnis |- | [[Ilzeskalna pagasts]]||[[Ilzeskalns]] || ||aizmetnis |- | [[Kantinieku pagasts]]||[[Liuža]] ||[http://www.kantinieki.lv/] ||aizmetnis |- | [[Kaunatas pagasts]]||[[Kaunata]] ||[http://www.kaunata.lv/] ||aizmetnis |- | [[Lendžu pagasts]]||[[Lendži]] ||[http://www.lendzi.lv/] ||aizmetnis |- | [[Lūznavas pagasts]]||[[Lūznava]] ||[http://www.luznava.lv/] ||aizmetnis |- | [[Mākoņkalna pagasts]]||[[Lipuški]] || ||aizmetnis |- | [[Maltas pagasts]]||[[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] ||[http://www.malta.lv/] ||aizmetnis |- | [[Nagļu pagasts]]||[[Nagļi]] ||[http://www.nagli.lv/] ||aizmetnis |- | [[Nautrēnu pagasts]]||[[Rogovka]] || ||aizmetnis |- | [[Ozolaines pagasts]]||[[Bekši]] ||[http://www.ozolaine.lv/] ||aizmetnis |- | [[Ozolmuižas pagasts]]||[[Ozolmuiža]] ||[http://195.13.215.100/ozolmuiz.nsf] ||aizmetnis |- | [[Pušas pagasts]]||[[Puša]] || ||aizmetnis |- | [[Rikavas pagasts]]||[[Rikava]] || ||aizmetnis |- | [[Sakstagala pagasts]]||[[Sakstagals]] ||[http://www.sakstagals.lv/] ||aizmetnis |- | [[Silmalas pagasts]]||[[Gornica]] ||[http://www.silmala.lv/] ||aizmetnis |- | [[Stoļerovas pagasts]]||[[Stoļerova]] ||[http://www.stolerova.lv/] ||aizmetnis |- | [[Strūžānu pagasts]]||[[Strūžāni]] ||[http://www.struzani.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vērēmu pagasts]]||[[Sondori]] ||[http://www.veremi.lv/] ||raksts |- | rowspan="6" | 78. | rowspan="6" | '''[[Riebiņu novads]]''' | [[Galēnu pagasts]]||[[Galēni]] || ||aizmetnis |- | [[Riebiņu pagasts]]||[[Riebiņi]] ||[http://www.riebini.lv/] ||aizmetnis |- | [[Rušonas pagasts]]||[[Gaiļmuiža]] || ||aizmetnis |- | [[Silajāņu pagasts]]||[[Silajāņi]] || ||aizmetnis |- | [[Sīļukalna pagasts]]||[[Sīļukalns]] || ||aizmetnis |- | [[Stabulnieku pagasts]]||[[Stabulnieki]] || ||aizmetnis |- | 79. | '''[[Rojas novads]]''' | ||[[Roja]] ||[http://www.roja.lv/] ||aizmetnis |- | 80. | '''[[Ropažu novads]]''' | ||[[Ropaži]] ||[http://www.ropazi.lv/] ||raksts |- | rowspan="2" | 81. | rowspan="2" | '''[[Rucavas novads]]''' | [[Dunikas pagasts]]||[[Sikšņi]] || ||aizmetnis |- | [[Rucavas pagasts]]||[[Rucava]] ||[http://www.rucava.lv/] ||raksts |- | rowspan="2" | 82. | rowspan="2" | '''[[Rugāju novads]]''' | [[Lazdukalna pagasts]]||[[Benislava]] || ||aizmetnis |- | [[Rugāju pagasts]]||[[Rugāji]] ||[http://www.rugaji.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="5" | 83. | rowspan="5" | '''[[Rūjienas novads]]''' | [[Ipiķu pagasts]]||[[Ipiķi]] || ||aizmetnis |- | [[Jeru pagasts]]||[[Jeri]] || ||aizmetnis |- | [[Lodes pagasts]]||[[Lode (ciems)|Lode]] || ||aizmetnis |- | [[Rūjiena]]s pilsēta || ||[http://www.rujiena.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vilpulkas pagasts]]|| [[Vilpulka]]|| ||aizmetnis |- | rowspan="3" | 84. | rowspan="3" | '''[[Rundāles novads]]''' | [[Rundāles pagasts]]||[[Pilsrundāle]] ||[http://www.rundale.lv/] ||aizmetnis |- | [[Svitenes pagasts]]||[[Svitene]] || ||aizmetnis |- | [[Viesturu pagasts]]||[[Bērstele]] || ||aizmetnis |} === S === {| class="wikitable" |- ! Nr.p.k. ! Novads ! Novada teritoriālās vienības <br />novada pilsētas un novada pagasti ! Pagasta centrs ! Mājaslapa ! Stāvoklis |- | rowspan="5" | 85. | rowspan="5" | '''[[Salacgrīvas novads]]''' | [[Ainaži|Ainažu]] pilsēta|| ||[http://www.ainazi.lv/] ||raksts |- | [[Ainažu pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | [[Liepupes pagasts]]||[[Mustkalni]] ||[http://www.liepupe.lv/?p=2284&lang=690] ||aizmetnis |- | [[Salacgrīva]]s pilsēta|| ||[http://www.salacgriva.lv/?s=58905] ||raksts |- | [[Salacgrīvas pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 86. | rowspan="2" | '''[[Salas novads]]''' | [[Sēlpils pagasts]]||[[Sēlija (ciems)|Sēlija]] ||[http://www.selpils.times.lv/padome.htm] ||aizmetnis |- | [[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagasts]]||[[Sala (Salas pagasts)|Sala]] ||[http://www.salasnovads.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 87. | rowspan="2" | '''[[Salaspils novads]]''' | [[Salaspils]] pilsēta || ||[http://www.salaspils.lv/] ||aizmetnis |- | [[Salaspils pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | rowspan="16" | 88. | rowspan="16" | '''[[Saldus novads]]''' | [[Ezeres pagasts]]||[[Ezere (ciems)|Ezere]] ||[http://www.ezere.lv/] ||aizmetnis |- | [[Jaunauces pagasts]]||[[Jaunauce]] || ||aizmetnis |- | [[Jaunlutriņu pagasts]]||[[Jaunlutriņi]] || ||aizmetnis |- | [[Kursīšu pagasts]]||[[Kursīši]] ||[http://www.kursisi.lv/] ||aizmetnis |- | [[Lutriņu pagasts]]||[[Lutriņi]] ||[http://www.saldus.lv/lutrini/] ||aizmetnis |- | [[Nīgrandes pagasts]]||[[Nīgrande]] || ||aizmetnis |- | [[Novadnieku pagasts]]||[[Mežvidi (Novadnieku pagasts)|Mežvidi]] ||[http://www.novadnieki.lv/] ||aizmetnis |- | [[Pampāļu pagasts]]||[[Pampāļi]] || ||aizmetnis |- | [[Rubas pagasts]]||[[Ruba]] || ||aizmetnis |- | [[Saldus pagasts]]||[[Druva]] ||[http://www.salduspagasts.lv/] ||aizmetnis |- | [[Saldus]] pilsēta || ||[http://www.saldus.lv/] ||<small>vājš aizmetnis</small> |- | [[Šķēdes pagasts]]||[[Šķēde]] || ||aizmetnis |- | [[Vadakstes pagasts]]||[[Vadakste (ciems)|Vadakste]] || ||aizmetnis |- | [[Zaņas pagasts]]||[[Kareļi]] ||[http://www.zana.lv/] ||aizmetnis |- | [[Zirņu pagasts]]||[[Zirņi]] || ||aizmetnis |- | [[Zvārdes pagasts]]||[[Striķi]] || ||aizmetnis |- | rowspan="2" | 89. | rowspan="2" | '''[[Saulkrastu novads]]''' | [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pilsēta || ||[http://www.saulkrasti.lv/] ||<small>vājš aizmetnis</small> |- | [[Saulkrastu pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | 90. | '''[[Sējas novads]]''' | ||[[Loja]] ||[http://www.sejasnovads.lv/] ||raksts |- | rowspan="4" | 91. | rowspan="4" | '''[[Siguldas novads]]''' | [[Allažu pagasts]]||[[Allaži]] ||[http://www.allazi.lv/] ||aizmetnis |- | [[Mores pagasts]]||[[More]] || ||aizmetnis |- | [[Siguldas pagasts]]||[[Peltes]] || ||aizmetnis |- | [[Sigulda]]s pilsēta || ||[http://www.sigulda.lv/public/] ||raksts |- | 92. | '''[[Skrīveru novads]]''' | ||[[Skrīveri]] ||[http://www.skriveri.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="5" | 93. | rowspan="5" | '''[[Skrundas novads]]''' | [[Nīkrāces pagasts]]||[[Dzelda]] || ||aizmetnis |- | [[Raņķu pagasts]]||[[Raņķi]] || ||aizmetnis |- | [[Rudbāržu pagasts]]||[[Rudbārži]] || ||aizmetnis |- | [[Skrunda]]s pilsēta|| ||[http://www.skrunda.lv/] ||aizmetnis |- | [[Skrundas pagasts]] || || ||aizmetnis |- | rowspan="9" | 94. | rowspan="9" | '''[[Smiltenes novads]]''' | [[Bilskas pagasts]]||[[Bilska]] || ||aizmetnis |- | [[Blomes pagasts]]||[[Blome]] ||[http://www.blome.lv/] ||aizmetnis |- | [[Brantu pagasts]]||[[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || ||aizmetnis |- | [[Grundzāles pagasts]]||[[Grundzāle]] || ||aizmetnis |- | [[Launkalnes pagasts]]||[[Launkalne]] || ||aizmetnis |- | [[Palsmanes pagasts]]||[[Palsmane]] ||[http://www.palsmane.lv/] ||aizmetnis |- | [[Smiltenes pagasts]]||[[Kalnamuiža]] || ||aizmetnis |- | [[Smiltene]]s pilsēta || ||[http://www.smiltene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Variņu pagasts]]||[[Variņi]] || ||aizmetnis |- | 95. | '''[[Stopiņu novads]]''' | ||[[Ulbroka]] ||[http://www.stopini.lv/public/] ||raksts |- | rowspan="4" | 96. | rowspan="4" | '''[[Strenču novads]]''' | [[Jērcēnu pagasts]]||[[Jērcēni]] ||[http://www.jerceni.lv/] ||aizmetnis |- | [[Plāņu pagasts]]||[[Plāņi]] || ||aizmetnis |- | [[Seda]]s pilsēta || || ||aizmetnis |- | [[Strenči|Strenču]] pilsēta || ||[http://www.strenci.lv/] ||aizmetnis |} === T - Z === {| class="wikitable" |- ! Nr.p.k. ! Novads ! Novada teritoriālās vienības <br />novada pilsētas un novada pagasti ! Pagasta centrs ! Mājaslapa ! Stāvoklis |- | rowspan="18" | 97. | rowspan="18" | '''[[Talsu novads]]''' | [[Abavas pagasts]]||[[Valgale]] ||[http://www.sabile.lv/index.php?a=4] ||aizmetnis |- | [[Ārlavas pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | [[Balgales pagasts]]||[[Dursupe]] || ||aizmetnis |- | [[Ģibuļu pagasts]]||[[Pastende]] ||[http://www.gibuli.lv/] ||[[Attēls:LinkFA-star (ja).png|12px|center|link=Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Vērtīgs raksts]] |- | [[Īves pagasts]]||[[Tiņģere]] ||[http://www.tingere-ive.lv/] ||aizmetnis |- | [[Ķūļciema pagasts]]||[[Ķūļciems]] ||[http://www.kulciems.lv/] ||aizmetnis |- | [[Laidzes pagasts]]||[[Laidze]] || ||aizmetnis |- | [[Laucienes pagasts]]||[[Lauciene]] || ||aizmetnis |- | [[Lībagu pagasts]]||[[Mundigciems]] || ||aizmetnis |- | [[Lubes pagasts]]||[[Anuži]] ||[http://www.lube.lv/] ||aizmetnis |- | [[Sabile]]s pilsēta || ||[http://www.sabile.lv/index.php?a=4] ||aizmetnis |- | [[Stende]]s pilsēta || ||[http://www.stende.lv/] ||aizmetnis |- | [[Strazdes pagasts]]||[[Strazde]] || ||aizmetnis |- | [[Talsi|Talsu]] pilsēta || ||[http://www.talsi.lv/public/] ||aizmetnis |- | [[Valdemārpils]] pilsēta|| ||[http://www.valdemarpils.lv/] ||aizmetnis |- | [[Valdgales pagasts]]||[[Pūņas]] ||[http://www.valdgale.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vandzenes pagasts]]||[[Vandzene]] || ||aizmetnis |- | [[Virbu pagasts]]||[[Jaunpagasts]] || ||aizmetnis |- | rowspan="3" | 98. | rowspan="3" | '''[[Tērvetes novads]]''' | [[Augstkalnes pagasts]]||[[Augstkalne]] || ||aizmetnis |- | [[Bukaišu pagasts]]||[[Bukaiši]] || ||aizmetnis |- | [[Tērvetes pagasts]]||[[Zelmeņi]] ||[http://www.tervetesnov.lv/sakums.htm] ||aizmetnis |- | rowspan="11" | 99. | rowspan="11" | '''[[Tukuma novads]]''' | [[Degoles pagasts]]||[[Vienība]] || ||aizmetnis |- | [[Džūkstes pagasts]]||[[Džūkste]] || ||aizmetnis |- | [[Irlavas pagasts]]||[[Irlava]] ||[http://www.irlava.lv/] ||aizmetnis |- | [[Jaunsātu pagasts]]||[[Abavnieki]] || ||aizmetnis |- | [[Lestenes pagasts]]||[[Lestene]] || ||aizmetnis |- | [[Pūres pagasts]]||[[Pūre]] ||[http://www.pure.lv/] ||aizmetnis |- | [[Sēmes pagasts]]||[[Sēme]] ||[http://www.seme.lv/] ||aizmetnis |- | [[Slampes pagasts]]||[[Slampe]] || ||aizmetnis |- | [[Tukums|Tukuma]] pilsēta || ||[http://www.tukums.lv/] ||raksts |- | [[Tumes pagasts]]||[[Tume]] ||[http://www.tume.lv/] ||aizmetnis |- | [[Zentenes pagasts]]||[[Zentene]] ||[http://www.zentene.lv/] ||aizmetnis |- | nowrap="nowrap" rowspan="2" | 100. | rowspan="2" | '''[[Vaiņodes novads]]''' | [[Embūtes pagasts]]||[[Vībiņi]] || ||raksts |- | [[Vaiņodes pagasts]]||[[Vaiņode]] ||[http://www.vainode.lv/] ||raksts |- | rowspan="6" | 101. | rowspan="6" | '''[[Valkas novads]]''' | [[Ērģemes pagasts]]||[[Ērģeme]] ||[http://www.ergeme.lv/] ||aizmetnis |- | [[Kārķu pagasts]]||[[Kārķi]] || ||aizmetnis |- | [[Valkas pagasts]]||Valka || ||raksts |- | [[Valka]]s pilsēta || ||[http://www.valka.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vijciema pagasts]]||[[Vijciems]] || ||aizmetnis |- | [[Zvārtavas pagasts]]||[[Stepi]] || ||aizmetnis |- | rowspan="3" | 102. | rowspan="3" | '''[[Varakļānu novads]]''' | [[Murmastienes pagasts]]||[[Murmastiene]] ||[http://www.murmastiene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Varakļānu pagasts]]||[[Kokari]] || ||aizmetnis |- | [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsēta || ||[http://www.varaklani.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="3" | 103. | rowspan="3" | '''[[Vārkavas novads]]''' | [[Rožkalnu pagasts]]||[[Rimicāni]] || ||aizmetnis |- | [[Upmalas pagasts]]||[[Vecvārkava]] ||[http://www.varkava.lv/Varkava2/Varkava2.html] ||aizmetnis |- | [[Vārkavas pagasts]]||[[Vārkava]] || ||aizmetnis |- | rowspan="5" | 104. | rowspan="5" | '''[[Vecpiebalgas novads]]''' | [[Dzērbenes pagasts]]||[[Dzērbene]] ||[http://www.dzerbene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Inešu pagasts]]||[[Ineši]] || ||aizmetnis |- | [[Kaives pagasts]]||[[Kaive (Kaives pagasts)|Kaive]] ||[http://www.kaive.lv/] ||aizmetnis |- | [[Taurenes pagasts]]||[[Taurene]] ||[http://www.taurene.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vecpiebalgas pagasts]]||[[Vecpiebalga]] ||[http://www.vecpiebalga.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="6" | 105. | rowspan="6" | '''[[Vecumnieku novads]]''' | [[Bārbeles pagasts]]||[[Bārbele]] || ||aizmetnis |- | [[Kurmenes pagasts]]||[[Kurmene]] || ||aizmetnis |- | [[Skaistkalnes pagasts]]||[[Skaistkalne]] ||[http://www.skaistkalne.lv/] ||aizmetnis |- | [[Stelpes pagasts]]||[[Stelpe]] || ||aizmetnis |- | [[Valles pagasts]]||[[Valle]] ||[http://www.valle.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vecumnieku pagasts]]||[[Vecumnieki]] ||[http://www.vecumnieki.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="13" | 106. | rowspan="13" | '''[[Ventspils novads]]''' | [[Ances pagasts]]||[[Ance]] || ||aizmetnis |- | [[Jūrkalnes pagasts]]||[[Jūrkalne]] ||[http://www.jurkalne.lv/] ||aizmetnis |- | [[Piltene]]s pilsēta|| || ||aizmetnis |- | [[Piltenes pagasts]]||Piltene || ||aizmetnis |- | [[Popes pagasts]]||[[Pope]] || ||aizmetnis |- | [[Puzes pagasts]]||[[Blāzma]] || ||aizmetnis |- | [[Tārgales pagasts]]||[[Tārgale]] || ||aizmetnis |- | [[Ugāles pagasts]]||[[Ugāle]] || ||aizmetnis |- | [[Usmas pagasts]]||[[Usma]] || ||aizmetnis |- | [[Užavas pagasts]]||[[Užava]] || ||aizmetnis |- | [[Vārves pagasts]]||[[Ventava (Vārves pagasts)|Ventava]] || ||aizmetnis |- | [[Ziru pagasts]]||[[Ziras]] ||[http://www.ziras.lv/] ||aizmetnis |- | [[Zlēku pagasts]]||[[Zlēkas]] ||[http://www.zlekas.lv/] ||aizmetnis |- | rowspan="5" | 107. | rowspan="5" | '''[[Viesītes novads]]''' | [[Elkšņu pagasts]]||[[Elkšņi]] || ||aizmetnis |- | [[Rites pagasts]]||[[Cīruļi (Rites pagasts)|Cīruļi]] || ||aizmetnis |- | [[Saukas pagasts]]||[[Lone]] || ||aizmetnis |- | [[Viesīte]]s pilsēta || ||[http://www.viesite.lv/] ||aizmetnis |- | [[Viesītes pagasts]]|| || ||aizmetnis |- | rowspan="7" | 108. | rowspan="7" | '''[[Viļakas novads]]''' | [[Kupravas pagasts]]||[[Kuprava]] || ||aizmetnis |- | [[Medņevas pagasts]]||[[Semenova]] || ||aizmetnis |- | [[Susāju pagasts]]||Viļaka || ||aizmetnis |- | [[Šķilbēnu pagasts]]||[[Rekova]] ||[http://www.skilbeni.gov.lv/] ||aizmetnis |- | [[Vecumu pagasts]]||[[Borisova]] ||[http://www.vecumi.lv/] ||aizmetnis |- | [[Viļaka]]s pilsēta || ||[http://www.vilaka.lv/] ||aizmetnis |- | [[Žīguru pagasts]]||[[Žīguri]] || ||aizmetnis |- | rowspan="4" | 109. | rowspan="4" | '''[[Viļānu novads]]''' | [[Dekšāru pagasts]]||[[Dekšāres]] || ||aizmetnis |- | [[Sokolku pagasts]]||[[Strupļi]] || ||aizmetnis |- | [[Viļānu pagasts]]||Viļāni|| ||aizmetnis |- | [[Viļāni|Viļānu]] pilsēta || || ||aizmetnis |- | rowspan="4" | 110. | rowspan="4" | '''[[Zilupes novads]]''' | [[Lauderu pagasts]]||[[Lauderi]] || ||aizmetnis |- | [[Pasienes pagasts]]||[[Pasiene]] || ||aizmetnis |- | [[Zaļesjes pagasts]]||[[Zaļesje]] || ||aizmetnis |- | [[Zilupe]]s pilsēta || ||[http://www.zilupe.lv/] ||aizmetnis |} == Skatīt arī == * [[Vikiprojekts:Latvijas rajoni]] {{DEFAULTSORT:{{PAGENAME}}}} [[Kategorija:Latvijas vikiprojekts]] 7et6n9nt7sv1pfvaxdy94yuhsadbfiv Lubes pagasts 0 96024 3670614 3655842 2022-08-15T12:56:08Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Lubes pagasts | karte = Lubes_pagasts_LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Lubes pagasta ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Lubes pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Talsu novads | centrs = Anuži | platība = 83,4 | iedzīvotāji = 520<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 520 / 83.4 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = }} '''Lubes pagasts''' ir viena no [[Talsu novads|Talsu novada]] administratīvajām teritorijām [[Roja (upe)|Rojas]] upes abos krastos. Robežojas ar sava novada [[Īves pagasts|Īves]], [[Ārlavas pagasts|Ārlavas]], [[Dundagas pagasts|Dundagas]] un [[Rojas pagasts|Rojas]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Amulupīte]], [[Dižvalks]], [[Knātervalks]], [[Lībvalks (Rojas pieteka)|Lībvalks]], [[Mazroja]], [[Vēruma grāvis]], [[Zušvalks]]. == Vēsture == Līdz 1920. gada agrārajai reformai Lubes pagasta teritorijā atradās Lubes (''Lubbesemmen''), Popervāles (''Pappe Arwalen'', vēlāk — ''Popsch Erwalen''), Ošu (''Ossen''), Lībes, Sārkastes, Griķlībes (''Krickeliben''), un Mūkalpu [[muiža]]s. Lubes, Popervāles un Ošu muižas pirmoreiz minētas 1582. gadā bīskapijas nodevu sarakstos, Sārkastes muiža — 1781. gadā. Jau 16. gadsimtā beigās darbojušās Lubes ūdensdzirnavas, 1861. gadā Lubes muižā bijis spirta brūzis, 1869. gadā Popervāles muižā tika iegādāta tvaika kuļmašīna. Lielākā bija Lubes muiža (platība 1183 ha), kuras daudzo īpašnieku vidū bija burggrāfs [[Oto Hermanis fon der Hovens|O. H. Hovens]], konsuls K. G. Trompovskis, [[Jaunpils]] īpašnieks M. Reke, [[Pastende]]s barons V. Hāns, [[Dundaga]]s baronu [[Ostenu–Zakenu dzimta]], [[Pēterpils]] baņķieris J. H. Bahs, grāfs Plāters, barons Šillings. Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reforma]]s Lubes muižu sadalīja 94 vienībās. 1945. gadā [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagastā]] izveidoja Lubes [[ciema padome|ciema padomi]]. 1954. gadā Lubes ciemam pievienoja daļu [[Lubezeres ciems|Lubezeres ciema]]. 1965. gadā daļu Lubes ciema teritorijas iekļāva [[Valdemārpils]] lauku teritorijā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Talsu novads|Talsu novadā]]. == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Anuži]] (pagasta centrs), [[Lube]], [[Sārkaste]], [[Lubeskrogs]], [[Popervāle]]. === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable" |- ! gads!! iedz.skaits!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši !!pārējie |- | 1989|| 593|| 558|| 17|| 8|| 7|| 1|| 0|| 2 |- | 2000|| 647|| 622|| 7|| 5|| 7|| 4|| 1|| 1 |- | 2011|| 499|| 482|| 3|| 3|| 8|| 3|| 0|| 0 |} === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Nepilnīga nodaļa}} === Ievērojamas personības === * [[Ernests Brusubārda]] (1880—1968), diriģents * [[Jānis Grantiņš]] (1909—1974), aktieris == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Talsu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Talsu rajons}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsu novada pagasti]] [[Kategorija:Lubes pagasts| ]] 44ywwtn2rql2vs7kud4je3vvarr4fgw Lažas pagasts 0 100896 3670916 3635006 2022-08-16T09:41:16Z Kaamis007 67303 nelieli precizējumi, wikisaites wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Lažas pagasts | karte = Lažas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Lažas pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Lažas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Dienvidkurzemes novads | centrs = Apriķi | platība = 160,1 | iedzīvotāji = 517 | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 517 / 160.1 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Lažas pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos [[Tebra]]s abos krastos. Robežojas ar sava novada [[Aizpute]]s pilsētu, [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]], [[Aizputes pagasts|Aizputes]], [[Cīravas pagasts|Cīravas]] un [[Sakas pagasts|Sakas]] pagastiem un [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Gudenieku pagasts|Gudenieku]] un [[Turlavas pagasts|Turlavas]] pagastiem. Daļu Lažas pagasta teritorijas dienviddaļā Aizputes pilsēta atdala no pārējās pagasta teritorijas. Pagasta administrācija atrodas [[Apriķi|Apriķu]] "Tebreniekos".<ref>[http://www.aizpute.lv/doc_upl/Lazas_p_parvaldes_noli.doc Lažas pagasta pārvaldes nolikums]{{Novecojusi saite}}</ref> == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Alokste]], [[Brašu valks]], [[Grāpste]], [[Jēkabvalks]], [[Kalējsātu valks]], [[Krāvalks]], [[Laža]], [[Muižarāju valks]], [[Mālvalks (Grābstes pieteka)|Mālvalks]], [[Skalda]], [[Rīva]], [[Tebra]] ==== Ezeri ==== [[Reiņacs|Reiņacs, Zvirgzds]] == Vēsture == Mūsdienu Lažas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Apriķu muiža (''Gut Apprikken'', [[Apriķi]]), Langsēžu muiža (''Gut Langsehden'', [[Lanksēži]]), Padures muiža (''Gut Paddern'', [[Padure (Lažas pagasts)|Padure]]), Štakeldangas muiža (''Gut Stackeldangen'', [[Štakeldanga]]). Tagadējā Lažas pagasta teritorija veidojusies no pirmskara [[Apriķu pagasts|Apriķu]] un Lažas pagasta teritorijām. 1935. gadā Lažas pagasta platība bija 71,7 km², Apriķu pagasta - 77,5 km². 1945. gadā Lažas pagastā izveidoja Lažas, [[Silenieku ciems|Silenieku]] un [[Strēlnieku ciems|Strēlnieku]] ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Lažas ciemam pievienoja Strēlnieku ciemu. 1974. gadā tika veikta teritoriju apmaiņa ar [[Aizpute]]s pilsētu. 1975. gadā Lažas ciemam pievienoja [[Apriķu ciems|Apriķu ciemu]], bet daļu Lažas ciema pievienoja [[Kazdangas ciems|Kazdangas ciemam]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā Lažas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Aizputes novads|Aizputes novadā]]. 2021. gadā Aizputes novadu iekļāva [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. === Kultūras pieminekļi === * Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas<ref>[http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=La%C5%BEas+pagasts&region=0&group=1&type=0 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Apriķi|Apriķu]] muižas dzīvojamā ēka * Apriķu luterāņu baznīca ar žogu * [[Dzintares pilskalns]] * [[Lažas pilskalns]] == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Apriķi]], [[Štakeldanga]], [[Padure (Lažas pagasts)|Padure]], [[Mazdzērve]], [[Lanksēži]], [[Dzirkaļi (Lažas pagasts)|Dzirkaļi]]. === Ievērojamas personības === * [[Kārlis Gothards Elferfelds]] (1756—1819) — luterāņu mācītājs * [[Vilhelms Grīners]] (1891—1919) — luterāņu mācītājs * [[Neredzīgais Indriķis]] (1783—1828) — dzejnieks * [[Ilgvars Matrozis]] (1938—1987) — kordiriģents, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents (1985) * [[Artūrs fon der Ostenzakens]] (''Arthur von der Osten-Sacken'', 1843—1912) — vācbaltiešu muižnieks un politiķis * 1901. gadā [[Karls Gustavs Mannerheims]] Lažas pagasta [[Apriķi|Apriķos]] iegādājās īpašumu, un kādu laiku šeit neveiksmīgi veica saimniecisko darbību. *Gunvalda Pacunska (1942 — ''pašlaik'') — ārste, dārzniece == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Aizputes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Lazzas pagasts}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]] [[Kategorija:Lažas pagasts| ]] ibdp28c40ut7iifl5dhswkil9wr34t8 3670917 3670916 2022-08-16T09:41:44Z Kaamis007 67303 /* Daba */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Lažas pagasts | karte = Lažas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Lažas pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Lažas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Dienvidkurzemes novads | centrs = Apriķi | platība = 160,1 | iedzīvotāji = 517 | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 517 / 160.1 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Lažas pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos [[Tebra]]s abos krastos. Robežojas ar sava novada [[Aizpute]]s pilsētu, [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]], [[Aizputes pagasts|Aizputes]], [[Cīravas pagasts|Cīravas]] un [[Sakas pagasts|Sakas]] pagastiem un [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Gudenieku pagasts|Gudenieku]] un [[Turlavas pagasts|Turlavas]] pagastiem. Daļu Lažas pagasta teritorijas dienviddaļā Aizputes pilsēta atdala no pārējās pagasta teritorijas. Pagasta administrācija atrodas [[Apriķi|Apriķu]] "Tebreniekos".<ref>[http://www.aizpute.lv/doc_upl/Lazas_p_parvaldes_noli.doc Lažas pagasta pārvaldes nolikums]{{Novecojusi saite}}</ref> == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Alokste]], [[Brašu valks]], [[Grāpste]], [[Jēkabvalks]], [[Kalējsātu valks]], [[Krāvalks]], [[Laža]], [[Muižarāju valks]], [[Mālvalks (Grābstes pieteka)|Mālvalks]], [[Skalda]], [[Rīva]], [[Tebra]] ==== Ezeri ==== [[Reiņacs]], [[Zvirgzds]] == Vēsture == Mūsdienu Lažas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Apriķu muiža (''Gut Apprikken'', [[Apriķi]]), Langsēžu muiža (''Gut Langsehden'', [[Lanksēži]]), Padures muiža (''Gut Paddern'', [[Padure (Lažas pagasts)|Padure]]), Štakeldangas muiža (''Gut Stackeldangen'', [[Štakeldanga]]). Tagadējā Lažas pagasta teritorija veidojusies no pirmskara [[Apriķu pagasts|Apriķu]] un Lažas pagasta teritorijām. 1935. gadā Lažas pagasta platība bija 71,7 km², Apriķu pagasta - 77,5 km². 1945. gadā Lažas pagastā izveidoja Lažas, [[Silenieku ciems|Silenieku]] un [[Strēlnieku ciems|Strēlnieku]] ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Lažas ciemam pievienoja Strēlnieku ciemu. 1974. gadā tika veikta teritoriju apmaiņa ar [[Aizpute]]s pilsētu. 1975. gadā Lažas ciemam pievienoja [[Apriķu ciems|Apriķu ciemu]], bet daļu Lažas ciema pievienoja [[Kazdangas ciems|Kazdangas ciemam]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā Lažas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Aizputes novads|Aizputes novadā]]. 2021. gadā Aizputes novadu iekļāva [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. === Kultūras pieminekļi === * Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas<ref>[http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=La%C5%BEas+pagasts&region=0&group=1&type=0 Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts]{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Apriķi|Apriķu]] muižas dzīvojamā ēka * Apriķu luterāņu baznīca ar žogu * [[Dzintares pilskalns]] * [[Lažas pilskalns]] == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Apriķi]], [[Štakeldanga]], [[Padure (Lažas pagasts)|Padure]], [[Mazdzērve]], [[Lanksēži]], [[Dzirkaļi (Lažas pagasts)|Dzirkaļi]]. === Ievērojamas personības === * [[Kārlis Gothards Elferfelds]] (1756—1819) — luterāņu mācītājs * [[Vilhelms Grīners]] (1891—1919) — luterāņu mācītājs * [[Neredzīgais Indriķis]] (1783—1828) — dzejnieks * [[Ilgvars Matrozis]] (1938—1987) — kordiriģents, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents (1985) * [[Artūrs fon der Ostenzakens]] (''Arthur von der Osten-Sacken'', 1843—1912) — vācbaltiešu muižnieks un politiķis * 1901. gadā [[Karls Gustavs Mannerheims]] Lažas pagasta [[Apriķi|Apriķos]] iegādājās īpašumu, un kādu laiku šeit neveiksmīgi veica saimniecisko darbību. *Gunvalda Pacunska (1942 — ''pašlaik'') — ārste, dārzniece == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Aizputes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Lazzas pagasts}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]] [[Kategorija:Lažas pagasts| ]] d3ocbwx0jt3a7wd96wpct5qc1efrpo4 6. autobusu maršruts (Rīga) 0 106826 3670692 3666276 2022-08-15T18:05:08Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 6. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Biķeri]] |uz = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |karte = [[File:6aut.png|6aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = "Abrenes iela - Dreiliņi" {{dat|2006|10|01|L}} "Abrenes iela - Biķeri" {{dat|2021|09|20|L}} |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 29,787 km<br />(15,011 km / 14,766 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 53 (27 / 26) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/6/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |mainīts=2021. gada 20. septembris no "Abrenes iela - Dreiliņi"}} [[Attēls:Žlutý autobus v Rize.jpg|thumb|255px|6. maršruta autobuss Augusta Deglava ielā]] [[Attēls:6. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|6. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[File:6. autobuss uz Juglas ielas.jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Juglas ielā]] '''6. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz Biķeriem [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]. 6. autobusu maršruta kopējais garums ir 29,787 km. Maršruta '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 15,011 km, bet maršruta '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' kopējais garums ir 14,766 km. ''Darbdienās pa 6. autobusu maršrutu kursē tikai 5 autobusi, kuri pavisam veic 86 reisus, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 61 reisu (06.2014).'' 6. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. == Vēsture == Senāk 6. autobusa maršruts kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz Preču-2. 2001. gadā to slēdza, apvienojot ar [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutu]]. Jaunu 6. autobusu maršrutu "Abrenes iela - [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]" atklāja [[2006. gads|2006]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] tvnet.lv</ref> Tas kursēja no Centrālās stacijas (17. trolejbusa galapunkta) līdz jaunizbūvētajam dzīvojamajam masīvam [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera ielā]] Dreiliņos. Lai padarītu ērtāku skolnieku nonākšanu vairākās Pļavnieku skolās, no 2011. gada 1. septembra maršruts tika novirzīts pa [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas ielu]], [[Akadēmiķa M. Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša ielu]] un [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova ielu]], un darba dienās maršrutā sāka kursē lielās ietilpības autobusi. No 2015. gada 14. decembra maršruts tika pagarināts no stacijas līdz Abrenes ielai. No 2021. gada 20. septembra maršutu pagarināja līdz lielveikaliem IKEA / Sāga Biķeros, pārdēvējot par "Abrenes iela - Biķeri". Maršruta pagarināšanu līdz Biķeriem bija paredzēts īstenot jau 2020. gada 7. decembrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-7-decembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/|title=No 7. decembra pagarinās 6. autobusa maršrutu : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-11-27}}</ref> taču pagarināšana iedzīvotāju sūdzību par plānoto pieturvietas "Ē. Valtera iela" slēgšanu Biķeru virzienā dēļ tika atlikta.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pec-7-decembra-6-autobusa-marsruts-paliks-nemainigs/ Pēc 7. decembra 6. autobusa maršruts paliks nemainīgs]</ref> 2021. gada februārī Rīgas dome paziņoja, ka, beidzoties COVID-19 dēļ izraisītajai ārkārtas situācijai valstī, autobusa maršruts tomēr tiks pagarināts līdz Biķeriem, saglabājot pieturvietu "Ē. Valtera iela" Biķeru virzienā un pagarinot to līdz [[Dzelzavas iela]]i, tālāk pa Dzelzavas ielu līdz krustojumam ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], kur tas veiks kreiso pagriezienu uz Juglas ielu un turpinās ceļu līdz Biķeriem (IKEA / Sāga stāvlaukums).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/324839-pagarinas-6-marsruta-autobusa-marsrutu-saglabajot-pieturvietu-dreilinos-2021|title=Pagarinās 6. maršruta autobusa maršrutu, saglabājot pieturvietu Dreiliņos - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2021-02-28|language=lv}}</ref> Lai arī ārkārtas situācija valstī beidzās aprīlī, maršruta pagarināšana notika tikai 2021. gada 20. septembrī, taču ar citādāku maršrutu, nekā tika paziņots februārī. Jaunajā variantā autobuss virzienā uz Biķeriem turpina braukt pa [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielu]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielas]] rotācijas apli un Juglas ielu līdz IKEA / Sāgas stāvlaukumiem tāpat, kā bija paredzēts pērnā gada decembrī, bet virzienā uz Abrenes ielu - līdz Juglas ielai, tad pa Dzelzavas ielu, Ē. Valtera ielu, A. Deglava ielu un tālāk pa līdzšinējo maršrutu. Lai nodrošinātu Ē. Valtera ielā dzīvojošos ar iespēju tikt mājās no [[Centrs (Rīga)|Centra]], tiek noteikts 2 minūšu stāvēšanas laiks galapunktā "Biķeri", lai no centra uz pieturu "Ē. Valtera iela" varētu braukt caur galapunktu "Biķeri" ar minimālu papildu laiku ceļā. Tāpat nav jāveic otrreizēja biļetes validācija virzienā uz Abrenes ielu. Ieviestas jaunas pieturvietas: "[[Dreiliņupīte]]" Juglas ielā (virzienā uz Biķeriem), galapunkts "Biķeri", "Jaunbiķeri" Juglas ielā (virzienā uz Abrenes ielu), "Dzelzavas iela" Ē. Valtera ielā (virzienā uz Abrenes ielu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-20-septembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/|title=No 20. septembra pagarinās 6. autobusa maršrutu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-10}}</ref> No 2021. gada 23. oktobra veiktas izmaiņas jaunajā autobusa maršrutā. Atsevišķos vakara reisos maršruts virzienā uz Biķeriem pagarināts līdz Ē. Valtera ielai, pārceļot uz turieni galapunktu no pieturvietas "Biķeri" uz pieturvietu "Ē. Valtera iela" (reisa nosaukums "Abrenes iela - Biķeri - Ē. Valtera iela"). Mērķis ir uzlabot Ē. Valtera ielā, Juglas ielā un Dzelzavas ielā dzīvojošos ar ērtākām iespējam tikt no Centra uz šīm ielām pēdējos vakara reisos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-oktobra-bus-izmainas-6-autobusa-marsruta/|title=No 23. oktobra būs izmaiņas 6. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-10-13}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> == Maršruts == '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: IKEA / Sāgas autostāvvietu zona, Juglas iela, Dzelzavas iela, [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]],[[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Akadēmiķa M. Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]], A. Deglava iela, [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un Abrenes iela. <!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri maršrutā Biķeri - Abrenes iela pirms iebrauciena Ē. Valtera ielā autobuss kursēs arī pa Juglas ielu. --> '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, Dzirnavu iela,Satekles iela [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Pērnavas iela, A. Deglava iela, A. Saharova iela, Akadēmiķa M. Keldiša iela, Ulbrokas iela, A. Deglava iela, Juglas iela, IKEA / Sāga autostāvvietu zona. Autobuss nepietur pieturās: Inženieru iela. Elizabetes iela. Centrālā stacija. <!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri maršrutā Abrenes iela - Biķeri autobuss vairs neiebrauks Ē. Valtera ielā, taču turpinās ceļu pa A. Deglava ielu, pēc tam pa Juglas ielu līdz IKEA. --> Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Jorģa Zemitāna tiltu]]. == Pieturvietas == 6. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 53 pieturas. Maršrutā '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 27 pieturas, bet maršrutā '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' ir 26 pieturas. <!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri tiks ieviesta arī pietura "Biķeri" pie lielveikala IKEA. --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- |1 |Biķeri |- |2 |Jaunbiķeri |- |3 |[[Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]] |- | align="center" | 5 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" | 6 | Liepiņas |- | align="center" | 7 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Akadēmiķa M. Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 11 | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 14 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 16 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | 17 | [[Grīziņkalns]] |- | align="center" | 18 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | 20 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 21 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 22 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 24 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 25 | [[Brīvības piemineklis]] |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 27 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" |2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | ''9'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | ''10'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | ''11'' | [[Grīziņkalns]] |- | align="center" | ''12'' | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | ''13'' | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 14 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 18 | [[Akadēmiķa M. Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |- | align="center" | 22 | Liepiņas |- | align="center" | 23 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Dreiliņupīte]] |- |26 |Biķeri |- |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|hipXAZ7x89g|Pilnā 6. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|AQO_7IX4PWM|Pilnā 6. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|06]] 2pmkazce9x5ek4u00uhf6pgr3zne0cv 3670693 3670692 2022-08-15T18:07:28Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 6. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Biķeri]] |uz = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |karte = [[File:6aut2.png|6aut2]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = "Abrenes iela - Dreiliņi" {{dat|2006|10|01|L}} "Abrenes iela - Biķeri" {{dat|2021|09|20|L}} |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 29,787 km<br />(15,011 km / 14,766 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 53 (27 / 26) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/6/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} |mainīts=2021. gada 20. septembris no "Abrenes iela - Dreiliņi"}} [[Attēls:Žlutý autobus v Rize.jpg|thumb|255px|6. maršruta autobuss Augusta Deglava ielā]] [[Attēls:6. autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|6. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[File:6. autobuss uz Juglas ielas.jpg||thumb|255px|6. maršruta autobuss Juglas ielā]] '''6. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz Biķeriem [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]. 6. autobusu maršruta kopējais garums ir 29,787 km. Maršruta '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 15,011 km, bet maršruta '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' kopējais garums ir 14,766 km. ''Darbdienās pa 6. autobusu maršrutu kursē tikai 5 autobusi, kuri pavisam veic 86 reisus, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi, kuri pavisam veic 61 reisu (06.2014).'' 6. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. == Vēsture == Senāk 6. autobusa maršruts kursēja no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz Preču-2. 2001. gadā to slēdza, apvienojot ar [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13. autobusu maršrutu]]. Jaunu 6. autobusu maršrutu "Abrenes iela - [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]]" atklāja [[2006. gads|2006]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]].<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/87380-sak_kurset_jauns_autobusu_marsruts_uz_dreiliniem Sāk kursēt jauns autobusu maršruts uz Dreiliņiem] tvnet.lv</ref> Tas kursēja no Centrālās stacijas (17. trolejbusa galapunkta) līdz jaunizbūvētajam dzīvojamajam masīvam [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ēvalda Valtera ielā]] Dreiliņos. Lai padarītu ērtāku skolnieku nonākšanu vairākās Pļavnieku skolās, no 2011. gada 1. septembra maršruts tika novirzīts pa [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas ielu]], [[Akadēmiķa M. Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša ielu]] un [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova ielu]], un darba dienās maršrutā sāka kursē lielās ietilpības autobusi. No 2015. gada 14. decembra maršruts tika pagarināts no stacijas līdz Abrenes ielai. No 2021. gada 20. septembra maršutu pagarināja līdz lielveikaliem IKEA / Sāga Biķeros, pārdēvējot par "Abrenes iela - Biķeri". Maršruta pagarināšanu līdz Biķeriem bija paredzēts īstenot jau 2020. gada 7. decembrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-7-decembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/|title=No 7. decembra pagarinās 6. autobusa maršrutu : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2020-11-27}}</ref> taču pagarināšana iedzīvotāju sūdzību par plānoto pieturvietas "Ē. Valtera iela" slēgšanu Biķeru virzienā dēļ tika atlikta.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pec-7-decembra-6-autobusa-marsruts-paliks-nemainigs/ Pēc 7. decembra 6. autobusa maršruts paliks nemainīgs]</ref> 2021. gada februārī Rīgas dome paziņoja, ka, beidzoties COVID-19 dēļ izraisītajai ārkārtas situācijai valstī, autobusa maršruts tomēr tiks pagarināts līdz Biķeriem, saglabājot pieturvietu "Ē. Valtera iela" Biķeru virzienā un pagarinot to līdz [[Dzelzavas iela]]i, tālāk pa Dzelzavas ielu līdz krustojumam ar [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielu]], kur tas veiks kreiso pagriezienu uz Juglas ielu un turpinās ceļu līdz Biķeriem (IKEA / Sāga stāvlaukums).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/324839-pagarinas-6-marsruta-autobusa-marsrutu-saglabajot-pieturvietu-dreilinos-2021|title=Pagarinās 6. maršruta autobusa maršrutu, saglabājot pieturvietu Dreiliņos - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2021-02-28|language=lv}}</ref> Lai arī ārkārtas situācija valstī beidzās aprīlī, maršruta pagarināšana notika tikai 2021. gada 20. septembrī, taču ar citādāku maršrutu, nekā tika paziņots februārī. Jaunajā variantā autobuss virzienā uz Biķeriem turpina braukt pa [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava ielu]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielas]] rotācijas apli un Juglas ielu līdz IKEA / Sāgas stāvlaukumiem tāpat, kā bija paredzēts pērnā gada decembrī, bet virzienā uz Abrenes ielu - līdz Juglas ielai, tad pa Dzelzavas ielu, Ē. Valtera ielu, A. Deglava ielu un tālāk pa līdzšinējo maršrutu. Lai nodrošinātu Ē. Valtera ielā dzīvojošos ar iespēju tikt mājās no [[Centrs (Rīga)|Centra]], tiek noteikts 2 minūšu stāvēšanas laiks galapunktā "Biķeri", lai no centra uz pieturu "Ē. Valtera iela" varētu braukt caur galapunktu "Biķeri" ar minimālu papildu laiku ceļā. Tāpat nav jāveic otrreizēja biļetes validācija virzienā uz Abrenes ielu. Ieviestas jaunas pieturvietas: "[[Dreiliņupīte]]" Juglas ielā (virzienā uz Biķeriem), galapunkts "Biķeri", "Jaunbiķeri" Juglas ielā (virzienā uz Abrenes ielu), "Dzelzavas iela" Ē. Valtera ielā (virzienā uz Abrenes ielu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-20-septembra-pagarinas-6-autobusa-marsrutu/|title=No 20. septembra pagarinās 6. autobusa maršrutu : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-10}}</ref> No 2021. gada 23. oktobra veiktas izmaiņas jaunajā autobusa maršrutā. Atsevišķos vakara reisos maršruts virzienā uz Biķeriem pagarināts līdz Ē. Valtera ielai, pārceļot uz turieni galapunktu no pieturvietas "Biķeri" uz pieturvietu "Ē. Valtera iela" (reisa nosaukums "Abrenes iela - Biķeri - Ē. Valtera iela"). Mērķis ir uzlabot Ē. Valtera ielā, Juglas ielā un Dzelzavas ielā dzīvojošos ar ērtākām iespējam tikt no Centra uz šīm ielām pēdējos vakara reisos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-oktobra-bus-izmainas-6-autobusa-marsruta/|title=No 23. oktobra būs izmaiņas 6. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-10-13}}</ref> No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> == Maršruts == '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: IKEA / Sāgas autostāvvietu zona, Juglas iela, Dzelzavas iela, [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]],[[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Akadēmiķa M. Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]], A. Deglava iela, [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]] [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un Abrenes iela. <!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri maršrutā Biķeri - Abrenes iela pirms iebrauciena Ē. Valtera ielā autobuss kursēs arī pa Juglas ielu. --> '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, Dzirnavu iela,Satekles iela [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], Brīvības bulvāris, Brīvības iela, Pērnavas iela, A. Deglava iela, A. Saharova iela, Akadēmiķa M. Keldiša iela, Ulbrokas iela, A. Deglava iela, Juglas iela, IKEA / Sāga autostāvvietu zona. Autobuss nepietur pieturās: Inženieru iela. Elizabetes iela. Centrālā stacija. <!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri maršrutā Abrenes iela - Biķeri autobuss vairs neiebrauks Ē. Valtera ielā, taču turpinās ceļu pa A. Deglava ielu, pēc tam pa Juglas ielu līdz IKEA. --> Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Jorģa Zemitāna tiltu]]. == Pieturvietas == 6. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 53 pieturas. Maršrutā '''Biķeri''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 27 pieturas, bet maršrutā '''Abrenes iela''' — '''Biķeri''' ir 26 pieturas. <!-- Sākot ar 2020. gada 7. decembri tiks ieviesta arī pietura "Biķeri" pie lielveikala IKEA. --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- |1 |Biķeri |- |2 |Jaunbiķeri |- |3 |[[Dzelzavas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]] |- | align="center" | 5 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" | 6 | Liepiņas |- | align="center" | 7 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Akadēmiķa M. Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 11 | [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]] |- | align="center" | 12 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 14 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 16 | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | 17 | [[Grīziņkalns]] |- | align="center" | 18 | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | 20 | [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- | align="center" | 21 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 22 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 24 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 25 | [[Brīvības piemineklis]] |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 27 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" |2 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]] |- | align="center" | ''9'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | ''10'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | ''11'' | [[Grīziņkalns]] |- | align="center" | ''12'' | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | ''13'' | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 14 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 18 | [[Akadēmiķa M. Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 19 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] |- | align="center" | 20 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] |- | align="center" | 21 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |- | align="center" | 22 | Liepiņas |- | align="center" | 23 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" | 24 | [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Dreiliņupīte]] |- |26 |Biķeri |- |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|hipXAZ7x89g|Pilnā 6. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|AQO_7IX4PWM|Pilnā 6. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|06]] k148xcaoyiiyja6scv8oi59y8xqlqe0 16. autobusu maršruts (Rīga) 0 107441 3670706 3669464 2022-08-15T18:43:11Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 16. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[(Sunīši) Sunīši]] |karte = [[File:16aut.png|16aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 44,127 km<br />(21,826 km / 22,301 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 56 (29 / 27) |transporta vienīb = 7 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2908&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:16. maršruta autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|16. maršruta autobuss [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]].]] [[Attēls:16. autobuss Stacijas laukumā.JPG|thumb|255px|16. maršruta autobuss pie Stacijas laukuma]] [[Attēls:16. autobuss Biķernieku ielā.JPG|thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[File:16. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[File:16. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[File:16. autobuss uz Biķernieku ielas (2).jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[File:16. autobuss uz Brīvības ielas.jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[File:16. autobuss Biķernieku mežā.jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] '''16. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Sunīši (Garkalnes novads)|Sunīšiem]], kas atrodas [[Garkalnes novads|Garkalnes novadā]]. 16. autobusu maršruta kopējais garums ir 44,127 km. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Sunīši]] (Garkalnes Mucenieki)''' garums ir 21,826 km, bet virzienā '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' garums ir 22,301 km. Darbdienās pa 16. autobusu maršrutu kursē 7 autobusi, bet brīvdienās 3 autobusi. 16. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks ([[Rīgas Satiksme|RP SIA "Rīgas Satiksme"]]). Autobuss ceļā nepietur: Katedrāle, Brīvības piemineklis. No 2018. gada 26. janvāra 16. maršrutā paredzētas izmaiņas saistībā ar valsts finansējuma samazināšanu — tiks samazināts reisu skaits ārpus Rīgas pilsētas, kā arī galapunkts „Garkalnes Mucenieki” pārdēvēts par „Sunīši”. <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/saistiba-ar-valsts-finansejuma-samazinasanu-no-26-janvara-bus-izmainas-16-marsruta-autobusa-kustibas-saraksta/ Saistībā ar Valsts finansējuma samazināšanu no 26. janvāra būs izmaiņas 16. maršruta autobusa kustības sarakstā]</ref> Lielākā daļa reisu tiek nodrošināti līdz Juglas papīrfabrikai (pietura "Papīrfabrika Jugla"). Pārējie reisu galapunkti- "Mucenieki" un "Sunīši".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/16/a-b|title=16. autobusa kustības saraksts.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> No 2022. gada 23. augusta tiek veiktas izmaiņas maršrutā virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]]. Lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela|Struktoru ielas]] un [[Brīvības gatve|Brīvības gatves]] krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] tiek novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], ierīkojot sabiedriskā transporta joslu. Sabiedriskajam transportam tā kļūs par divvirzienu ielu. Pieturvieta "[[Gustava Zemgala gatve]]" tiek pārcelta uz [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em un [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]). Virzienā Sunīši ('''[[Garkalnes Mucenieki]])''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki|Sunīši-Garkalnes Mucenieki]]), ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em, [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturās: Esplanāde un Brīvības piemineklis. == Pieturvietas == 16. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 56 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Sunīši]] (Garkalnes Mucenieki)''' ir 29 pieturas, bet virzienā '''[[Sunīši]]''' (Garkalnes Mucenieki) — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 27 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 14 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]/Stacionārs <nowiki>''Biķernieki''</nowiki> |- | align="center" | 17 | Biķernieku mežs |- | align="center" | 18 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 19 | Ratnieki |- | align="center" | 20 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 21 | [[Brekši]] |- | align="center" | 22 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Nautrēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 24 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 25 | [[Upeskalni]] |- | align="center" | 26 | Apvedceļš |- | align="center" | 27 | Pagrieziens uz [[Mucenieki]]em (galapunkts*) |- | align="center" | 28 | "Ferum agro" |- | align="center" | 29 | [[Sunīši]] (Garkalnes Mucenieki) |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Sunīši]] (Garkalnes Mucenieki) |- | align="center" | 2 | "Ferum agro" |- | align="center" | 3 | [[Mucenieki]] (galapunkts*) |- | align="center" | 4 | Apvedceļš |- | align="center" | 5 | [[Upeskalns]] |- | align="center" | 6 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 7 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brekši]] |- | align="center" | 10 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 11 | Ratnieki |- | align="center" | 12 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 13 | Biķernieku mežs |- | align="center" | 14 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]/Stacionārs <nowiki>''Biķernieki''</nowiki> |- | align="center" | 15 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 17 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 18 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 19 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 20 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 24 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 25 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 26 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 27 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Sunīši]]''' (Garkalnes Mucenieki) kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], ceļš uz [[Mucenieki]]em, ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em un [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]). Virzienā '''[[Sunīši]]''' (Garkalnes Mucenieki) — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]), ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em, ceļš uz [[Mucenieki]]em, [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]]''') kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], ceļš uz [[Mucenieki]]em, ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em un [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]). Virzienā Sunīši ('''[[Garkalnes Mucenieki]])''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]), ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em, ceļš uz [[Mucenieki]]em, [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas ar mainītu virzienu == 16. autobusu maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 58 un 61 pietura. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' ir 30 pieturas, bet virzienā '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]]''')— '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 28 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' ir 31 pietura, bet virzienā '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 30 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 14 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 17 | Kapi |- | align="center" | 18 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 19 | Ratnieki |- | align="center" | 20 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 21 | [[Brekši]] |- | align="center" | 22 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 24 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 25 | [[Upeskalni]] |- | align="center" | 26 | Amatnieki |- | align="center" | 27 | [[Mucenieki]] |- | align="center" | 28 | Pagrieziens uz [[Mucenieki]]em (galapunkts*) |- | align="center" | 29 | "Ferrum agro" |- | align="center" | 30 | [[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]]) |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Sunīši ([[Garkalnes Mucenieki]]) |- | align="center" | 2 | "Ferrum agro" |- | align="center" | 3 | [[Mucenieki]] (galapunkts*) |- | align="center" | 4 | [[Mucenieki]] |- | align="center" | 5 | Amatnieki |- | align="center" | 6 | [[Upeskalns]] |- | align="center" | 7 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 8 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Brekši]] |- | align="center" | 11 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 12 | Ratnieki |- | align="center" | 13 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 14 | Kapi |- | align="center" | 15 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 16 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 17 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 18 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 19 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 20 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 21 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 22 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 24 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 25 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 26 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 27 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 28 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 14 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 17 | [[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]] |- | align="center" | 18 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 19 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 20 | Ratnieki |- | align="center" | 21 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 22 | [[Brekši]] |- | align="center" | 23 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 24 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 25 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 26 | [[Upeskalni]] |- | align="center" | 27 | Amatnieki |- | align="center" | 28 | [[Mucenieki]] (galapunkts*) |- | align="center" | 29 | Pagrieziens uz [[Mucenieki]]em |- | align="center" | 30 | "Ferrum agro" |- | align="center" | 31 | Sunīši ([[Garkalnes Mucenieki]]) |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]]) |- | align="center" | 2 | "Ferrum agro" |- | align="center" | 3 | [[Mucenieki]] |- | align="center" | 4 | [[Mucenieki]] (galapunkts*) |- | align="center" | 5 | Amatnieki |- | align="center" | 6 | [[Upeskalns]] |- | align="center" | 7 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 8 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Brekši]] |- | align="center" | 11 | Bērnu slimnīca |- | align="center" | 12 | Ratnieki |- | align="center" | 13 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 14 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]] |- | align="center" | 16 | Dzelzceļa slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 17 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 18 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 19 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 20 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 21 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 22 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 23 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 26 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 27 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 28 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 29 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|VIRylaHlt-E|Pilnā 16. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|VPmtNBcTGTE|Pilnā 16. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|16]] t1jwqe815j4ij41854y1wepq7isy6tx 3670707 3670706 2022-08-15T18:45:36Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 16. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Mucenieki]] |karte = [[File:16aut.png|16aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 44,127 km<br />(21,826 km / 22,301 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 56 (29 / 27) |transporta vienīb = 7 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2908&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:16. maršruta autobuss Brīvības ielā.JPG|thumb|255px|16. maršruta autobuss [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]].]] [[Attēls:16. autobuss Stacijas laukumā.JPG|thumb|255px|16. maršruta autobuss pie Stacijas laukuma]] [[Attēls:16. autobuss Biķernieku ielā.JPG|thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[File:16. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[File:16. autobuss uz Raiņa bulvāra.jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Raiņa bulvārī]] [[File:16. autobuss uz Biķernieku ielas (2).jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[File:16. autobuss uz Brīvības ielas.jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Brīvības ielā]] [[File:16. autobuss Biķernieku mežā.jpg||thumb|255px|16. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] '''16. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Sunīši (Garkalnes novads)|Sunīšiem]], kas atrodas [[Garkalnes novads|Garkalnes novadā]]. 16. autobusu maršruta kopējais garums ir 44,127 km. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Sunīši]] (Garkalnes Mucenieki)''' garums ir 21,826 km, bet virzienā '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' garums ir 22,301 km. Darbdienās pa 16. autobusu maršrutu kursē 7 autobusi, bet brīvdienās 3 autobusi. 16. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks ([[Rīgas Satiksme|RP SIA "Rīgas Satiksme"]]). Autobuss ceļā nepietur: Katedrāle, Brīvības piemineklis. No 2018. gada 26. janvāra 16. maršrutā paredzētas izmaiņas saistībā ar valsts finansējuma samazināšanu — tiks samazināts reisu skaits ārpus Rīgas pilsētas, kā arī galapunkts „Garkalnes Mucenieki” pārdēvēts par „Sunīši”. <ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/saistiba-ar-valsts-finansejuma-samazinasanu-no-26-janvara-bus-izmainas-16-marsruta-autobusa-kustibas-saraksta/ Saistībā ar Valsts finansējuma samazināšanu no 26. janvāra būs izmaiņas 16. maršruta autobusa kustības sarakstā]</ref> Lielākā daļa reisu tiek nodrošināti līdz Juglas papīrfabrikai (pietura "Papīrfabrika Jugla"). Pārējie reisu galapunkti- "Mucenieki" un "Sunīši".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/16/a-b|title=16. autobusa kustības saraksts.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> No 2022. gada 23. augusta tiek veiktas izmaiņas maršrutā virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]]. Lai mazinātu sastrēgumu [[Struktoru iela|Struktoru ielas]] un [[Brīvības gatve|Brīvības gatves]] krustojumā ietekmi uz transporta kustību, maršruts virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] tiek novirzīts pa [[Biķernieku iela|Biķernieku]] un [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]], ierīkojot sabiedriskā transporta joslu. Sabiedriskajam transportam tā kļūs par divvirzienu ielu. Pieturvieta "[[Gustava Zemgala gatve]]" tiek pārcelta uz [[Viļa Ģelbes iela|Viļa Ģelbes ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-23-augusta-tiks-veiktas-izmainas-13-14-17-trolejbusa-ka-ari-16-un-48-autobusa-marsruta/|title=No 23. augusta tiks veiktas izmaiņas 13., 14., 17. trolejbusa, kā arī 16. un 48. autobusa maršrutā}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em un [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]). Virzienā Sunīši ('''[[Garkalnes Mucenieki]])''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki|Sunīši-Garkalnes Mucenieki]]), ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em, [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Autobuss nepietur šādās pieturās: Esplanāde un Brīvības piemineklis. == Pieturvietas == 16. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 56 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Sunīši]] (Garkalnes Mucenieki)''' ir 29 pieturas, bet virzienā '''[[Sunīši]]''' (Garkalnes Mucenieki) — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 27 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 14 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]/Stacionārs <nowiki>''Biķernieki''</nowiki> |- | align="center" | 17 | Biķernieku mežs |- | align="center" | 18 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 19 | Ratnieki |- | align="center" | 20 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 21 | [[Brekši]] |- | align="center" | 22 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Nautrēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 24 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 25 | [[Upeskalni]] |- | align="center" | 26 | Apvedceļš |- | align="center" | 27 | Pagrieziens uz [[Mucenieki]]em (galapunkts*) |- | align="center" | 28 | "Ferum agro" |- | align="center" | 29 | [[Sunīši]] (Garkalnes Mucenieki) |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Sunīši]] (Garkalnes Mucenieki) |- | align="center" | 2 | "Ferum agro" |- | align="center" | 3 | [[Mucenieki]] (galapunkts*) |- | align="center" | 4 | Apvedceļš |- | align="center" | 5 | [[Upeskalns]] |- | align="center" | 6 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 7 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brekši]] |- | align="center" | 10 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 11 | Ratnieki |- | align="center" | 12 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 13 | Biķernieku mežs |- | align="center" | 14 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]]/Stacionārs <nowiki>''Biķernieki''</nowiki> |- | align="center" | 15 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 16 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 17 | [[Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 18 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 19 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 20 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 22 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 23 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 24 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 25 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 26 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 27 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Sunīši]]''' (Garkalnes Mucenieki) kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], ceļš uz [[Mucenieki]]em, ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em un [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]). Virzienā '''[[Sunīši]]''' (Garkalnes Mucenieki) — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]), ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em, ceļš uz [[Mucenieki]]em, [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]]''') kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Viļa Ģelbes iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], ceļš uz [[Mucenieki]]em, ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em un [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]). Virzienā Sunīši ('''[[Garkalnes Mucenieki]])''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Kaiceles iela (Garkalnes Mucenieki)|Kaiceles iela]] ([[Garkalnes Mucenieki]]), ceļš uz [[Garkalnes Mucenieki]]em, ceļš uz [[Mucenieki]]em, [[A4 (autoceļš Latvijā)|ceļš A4]], [[P2 (autoceļš Latvijā)|ceļš P2]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]], [[Dzelzavas iela (Rīga)|Dzelzavas iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]], [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Gaisa tilts]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas ar mainītu virzienu == 16. autobusu maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 58 un 61 pietura. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' ir 30 pieturas, bet virzienā '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]]''')— '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 28 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' ir 31 pietura, bet virzienā '''[[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]])''' — '''[[Mucenieki]]''' — '''[[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 30 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 14 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 17 | Kapi |- | align="center" | 18 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 19 | Ratnieki |- | align="center" | 20 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 21 | [[Brekši]] |- | align="center" | 22 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 23 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 24 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 25 | [[Upeskalni]] |- | align="center" | 26 | Amatnieki |- | align="center" | 27 | [[Mucenieki]] |- | align="center" | 28 | Pagrieziens uz [[Mucenieki]]em (galapunkts*) |- | align="center" | 29 | "Ferrum agro" |- | align="center" | 30 | [[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]]) |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Sunīši ([[Garkalnes Mucenieki]]) |- | align="center" | 2 | "Ferrum agro" |- | align="center" | 3 | [[Mucenieki]] (galapunkts*) |- | align="center" | 4 | [[Mucenieki]] |- | align="center" | 5 | Amatnieki |- | align="center" | 6 | [[Upeskalns]] |- | align="center" | 7 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 8 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Brekši]] |- | align="center" | 11 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 12 | Ratnieki |- | align="center" | 13 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 14 | Kapi |- | align="center" | 15 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 16 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 17 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 18 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 19 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 20 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 21 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 22 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 24 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 25 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 26 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 27 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 28 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 6 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 10 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku iela (Rīga)|Biķernieku iela]] |- | align="center" | 12 | [[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" | 13 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 14 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Laimdotas iela (Rīga)|Laimdotas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 17 | [[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]] |- | align="center" | 18 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 19 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 20 | Ratnieki |- | align="center" | 21 | Bērnu slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 22 | [[Brekši]] |- | align="center" | 23 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 24 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 25 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 26 | [[Upeskalni]] |- | align="center" | 27 | Amatnieki |- | align="center" | 28 | [[Mucenieki]] (galapunkts*) |- | align="center" | 29 | Pagrieziens uz [[Mucenieki]]em |- | align="center" | 30 | "Ferrum agro" |- | align="center" | 31 | Sunīši ([[Garkalnes Mucenieki]]) |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="25"|Nr. ! width="165"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Garkalnes Mucenieki|Sunīši (Garkalnes Mucenieki]]) |- | align="center" | 2 | "Ferrum agro" |- | align="center" | 3 | [[Mucenieki]] |- | align="center" | 4 | [[Mucenieki]] (galapunkts*) |- | align="center" | 5 | Amatnieki |- | align="center" | 6 | [[Upeskalns]] |- | align="center" | 7 | Papīrfabrika "Jugla" (galapunkts*) |- | align="center" | 8 | [[Naturēnu iela (Rīga)|Naturēnu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Bebrenes iela (Rīga)|Bebrenes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Brekši]] |- | align="center" | 11 | Bērnu slimnīca |- | align="center" | 12 | Ratnieki |- | align="center" | 13 | [[Sergeja Eizenšteina iela (Rīga)|S. Eizenšteina iela]] |- | align="center" | 14 | [[Latvenergo]] |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 80. vidusskola|80. vidusskola]] |- | align="center" | 16 | Dzelzceļa slimnīca "Gaiļezers" |- | align="center" | 17 | [[Ķeguma iela (Rīga)|Ķeguma iela]] / Stacionārs "Biķernieki" |- | align="center" | 18 | [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku iela]] |- | align="center" | 19 | [[Tālivalža iela (Rīga)|Tālivalža iela]] |- | align="center" | 20 | [[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" | 21 | [[VEF|VEF]] |- | align="center" | 22 | [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] |- | align="center" | 23 | [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 25 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 26 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 27 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 28 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 29 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 30 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|VIRylaHlt-E|Pilnā 16. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|VPmtNBcTGTE|Pilnā 16. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|16]] qhibfr5lnctnmjgex9zt9k2xcxoniqk 30. autobusu maršruts (Rīga) 0 107578 3670704 3668485 2022-08-15T18:39:16Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 30. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |uz = [[Daugavgrīva]] |karte = [[File:30aut.png|30aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 35,163 km<br />(17,187 km / 17,576 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 62 (31 / 31) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 5 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2820&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:30. autobuss Ķīpsalas pieturā.JPG|thumb|255px|30. maršruta autobuss pieturā "Ķīpsala"]] [[File:30. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|30. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] [[Attēls:Riga Ranka dambis 07.2006.jpg|thumb|255px|3e. maršruta autobuss sastrēgumā uz [[Raņķa dambis|Raņķa dambja]]. [[2006. gads|2006]]. gada jūlijs.]] '''30. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālās stacijas]] līdz [[Daugavgrīva]]i. Vasaras sezonā ir pagarināts līdz [[Buļļi (apkaime)|Vakarbuļļiem]]. No 2015. gada 1. jūnija tika mainīts 3., 30., 36. un 56.autobusa maršruta pieturvietas „Bolderāja D/P” nosaukums uz „Daugavgrīvas D/P” atbilstoši patiesajam apkaimes nosaukumam, līdz kurai kursē sabiedriskais transports. Līdz ar pieturvietas nosaukuma maiņu 3. autobusa maršrutam „Bolderāja – Pļavnieki” tika mainīts virziena nosaukums uz „Daugavgrīva – Pļavnieki”, 30. autobusa maršrutam „Centrālā stacija – Bolderāja” uz „Centrālā stacija – Daugavgrīva” un 56. autobusa maršrutam virziena nosaukums „Bolderāja – Ziepniekkalns” tika mainīts uz „Daugavgrīva – Ziepniekkalns”. 30. autobusu maršruta kopējais garums ir 35,163 km. Maršruta '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Daugavgrīva]]''' kopējais garums ir 17,187 km, bet maršruta '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' kopējais garums ir 17,576 km. Darbdienās pa 30. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, bet brīvdienās — nekursē neviens. Vasaras sezonā 30. maršruta autobusi kursē arī brīvdienās, 2019. gada vasaras sezonā brīvdienās maršruts pagarināts līdz Vakarbuļļiem. 30. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. [[2008. gads|2008]]. gada [[2. janvāris|2. janvārī]] 3e. autobusu maršrutu pārdēvēja par 30. autobusu maršrutu. Tas zaudēja ekspreša maršruta statusu un kļuva par parastu maršrutu.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/220237-riga_sak_kurset_autobusi_jauna_marsruta_uz_bolderaju Rīgā sāk kursēt autobusi jaunā maršrutā uz Bolderāju], tvnet.lv</ref> Agrāk 30. autobusa maršruts kursēja no Abrenes ielas uz Ķīpsalu. == Maršruts == '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Daugavgrīva]]''' kursē pa šādām ielām: [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Dzirciema iela]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]] un [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]]. '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]], [[Dzirciema iela]], [[Jūrmalas gatve]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] [[Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] un [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]]. == Pieturvietas == 30. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 62 pieturas. Maršrutā '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' — '''[[Daugavgrīva]]''' ir 31 pietura, maršrutā '''[[Daugavgrīva]]''' — '''[[Rīgas dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]]''' arī ir 31 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 2 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 3 | [[Nacionālais teātris (Rīga)|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 4 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Valsts arhīvs|Valsts arhīvs]] |- | align="center" | 6 | [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" | 7 | [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 8 | [[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 9 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / Donoru centrs |- | align="center" | 10 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] |- | align="center" |12 | [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] |- | align="center" |13 | [[Cementa iela]] |- | align="center" |14 | [[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |- | align="center" |15 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |- | align="center" |16 | [[Spilves lidlauks]] |- | align="center"|17 | [[Podraga iela (Rīga)|Podraga iela]] |- | align="center" | 18 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |- | align="center" | 19 | [[Voleri]] |- | align="center" | 20 | [[Beķermuiža]] |- | align="center" | 21 | [[Zilā iela]] |- | align="center" | 22 | [[Guberņciems]] |- | align="center" | 23 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |- | align="center" | 24 | [[Bolderājas tirgus]] |- | align="center" | 25 | [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]] |- | align="center" | 26 | [[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] |- | align="center" | 27 | [[Bolderājas tilts]] |- | align="center" | 28 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |- | align="center" | 29 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] |- | align="center" | 30 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] |- | align="center" | 31 | [[Valentīna Pikuļa aleja (Rīga)|Valentīna Pikuļa aleja]] |- |32* |[[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas D/P]] |- |33* |[[Memmes pļava]] |- |34* |[[Atīrīšanas iekārtas]] |- |35* |[[Roņu iela]] |- |36* |[[Zēģeļu iela|Zēgeļu iela]] |- |37* |[[Dzelmes iela (Jūrmala)|Dzelmes iela]] |- |38* |[[Vētras iela (Rīga)|Vētras iela]] |- |39* |[[Pludmale]] |- |40* |[[Vakarbuļļi]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- |1* |[[Buļļi (apkaime)|Vakarbuļļi]] |- |2* |Pludmale |- |3* |[[Vētras iela (Rīga)|Vētras iela]] |- |4* |Dzelmes iela |- |5* |Zēģeļu iela |- |6* |Roņu iela |- |7* |Attīrīšanas iekārtas |- |8* |[[Ziemeļupe]] |- |9* |Memmes pļava |- | align="center" | 10 |[[Daugavgrīva]]s D/P |- | align="center" | 11 |[[Valentīna Pikuļa aleja (Rīga)|Valentīna Pikuļa aleja]] |- | align="center" | 12 |[[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] |- | align="center" | 13 |[[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] |- | align="center" | 14 |[[Daugavgrīvas cietoksnis]] |- | align="center" | 15 | Bolderājas tilts |- | align="center" | 16 |[[Rīgas Bolderājas Jaunā pamatskola|Bolderājas Jaunā pamatskola]] |- | align="center" | 17 | [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]] |- | align="center" | 18 |[[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |- | align="center" | 19 | [[Guberņciems]] |- | align="center" | 20 |[[Zilā iela]] |- | align="center" | 21 | [[Beķermuiža]] |- | align="center" | 22 |[[Voleri]] |- | align="center" | 23 | Pagrieziens uz [[Voleri]]em |- | align="center" | 24 | [[Podraga iela (Rīga)|Podraga iela]] |- | align="center" | 25 |[[Spilves lidlauks]] |- | align="center" | 26 | [[Lidoņu iela (Rīga)|Lidoņu iela]] |- | align="center" | 27 |[[Spilves iela (Rīga)|Spilves iela]] |- | align="center" | 28 |[[Cementa iela]] |- | align="center" | 29 | [[Vaidelotes iela (Rīga)|Vaidelotes iela]] |- | align="center" | 30 | [[Mazā Stacijas iela (Rīga)|Mazā Stacijas iela]] |- | align="center" | 31 | [[Sēlpils iela (Rīga)|Sēlpils iela]] / Donoru centrs |- | align="center" | 32 |[[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]] |- | align="center" | 33 |[[Latvijas Universitātes botāniskais dārzs|Botāniskais dārzs]] |- | align="center" | 34 |[[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] |- | align="center" | 35 |[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] |- | align="center" |36 |[[Latvijas Valsts arhīvs|Valsts arhīvs]] |- | align="center" | 37 |[[Ķīpsala]] |- | align="center" | 38 |[[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris (Rīga)|Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] |- | align="center" | 39 |[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] |- | align="center" | 40 |[[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |} |} * *-Centrālā stacija - Daugavgrīva - Vakarbuļļi (Brauc tikai vasaras brīvdienās) == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] <!-- == Piezīmes un atsauces === ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|piJW5QAGW_E|Pilnā 30. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|30]] 2exfiu9p14sva3oibbucf10td2yz9oe 29. autobusu maršruts (Rīga) 0 108749 3670701 3658864 2022-08-15T18:34:02Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 29. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |uz = [[Vecmīlgrāvis]] |karte = [[File:29aut.png|29aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 79 (41 / 38) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=3015&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''29. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]] caur [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukultiem]] ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]). [[Attēls:29. autobuss uz Juglas tilta.JPG|thumb|255px|29. maršruta autobuss uz Juglas tilta]] Darbdienās pa 29. autobusu maršrutu kursē tikai 3 autobusi, tāpat arī brīvdienās — tikai 3 autobusi. 29. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2019. gada 1. septembra līdz ar 19.autobusa maršruta slēgšanu 29. autobuss apkalpo arī [[Bukulti|Bukultu]] iedzīvotājus ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]), iebraucot tur visos reisos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/|title=No 1. septembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-23}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]] - [[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], Vadžu iela, Ādažu iela, Ādažu iela, Vadžu iela, Jaunciema gatve [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]. Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — [[Bukulti (Garkalnes novads)|'''Bukulti''']] - '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], Vadžu iela, Ādažu iela, Ādažu iela, Vadžu iela, [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] un [[Hipokrāta iela]]. Sakarā ar 19. autobusa maršruta slēgšanu no 2019. gada 1. septembra 29. maršruta autobusi visos reisos iebrauc Bukultos. == Pieturvietas == [[Attēls:29. autobuss Jaunciema gatvē.JPG|thumb|255px|29. maršruta autobuss Jaunciema gatvē]] [[File:29. autobuss uz Silciema ielas.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Silciema ielā]] [[File:29. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Brīvības gatvē]] [[File:29. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Hipokrāta ielā]] [[File:29. autobuss uz Dombrovska ielas.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Augusta Dombrovska ielā]] 29. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 78 pieturas. Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — [[Bukulti (Garkalnes novads)|'''Bukulti''']] - '''[[Vecmīlgrāvis]]''' ir 40 pieturas, bet virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]]''' - '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 38 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | Ezerkrastu vidusskola |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 4 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 6 | [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] |- | align="center" | 7 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 8 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 10 | [[Berģi]] |- | align="center" | 11 | Lejasvīganti |- | align="center" | 12 | Ādažu iela (Ādažu iela) |- | align="center" | 13 | Bukulti |- | align="center" | 14 | Ādažu iela (Ādažu iela) |- | align="center" | 15 | Lejasvīganti |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Bukulti]]em |- | align="center" | 17 | Kūdras bāze |- | align="center" | 18 | Milnas |- | align="center" | 19 | Klipiņas |- | align="center" | 20 | Ozolkalni |- | align="center" | 21 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 22 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 23 | Pagrieziens uz Jaunciema kapiem |- | align="center" | 24 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 25 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 26 | [[Jaunciema 2. šķērslīnija]] |- | align="center" | 27 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 28 | Zundagi |- | align="center" | 29 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 30 | [[Langa]] |- | align="center" | 31 | Kalēji |- | align="center" | 32 | Līgeri |- | align="center" | 33 | Ozoli |- | align="center" | 34 | [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]] |- | align="center" | 35 | [[Jaunciema gatve]] 233 |- | align="center" | 36 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 37 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 38 | [[Āliņģu iela (Rīga)|Āliņģu iela]] |- | align="center" | 39 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 40 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 41 | Kultūras pils "Ziemeļblāzma" |- | align="center" | 42 | [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] |- | align="center" | 43 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 44 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 45 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | Martas Rinkas iela |- | align="center" | 5 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 7 | [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]] |- | align="center" | 8 | [[Āliņģu iela (Rīga)|Āliņģu iela]] |- | align="center" | 9 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 10 | [[Jaunciema gatve]] 233 |- | align="center" | 11 | [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]] |- | align="center" | 12 | Ozoli |- | align="center" | 13 | Līgeri |- | align="center" | 14 | Kalēji |- | align="center" | 15 | [[Langa]] |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 17 | Zundagi |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 19 | [[Jaunciema 2. šķērslīnija]] |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | Pagrieziens uz Jaunciema kapiem |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 24 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 25 | Ozolkalni |- | align="center" | 26 | Klipiņas |- | align="center" | 27 | Milnas |- | align="center" | 28 | Kūdras bāze |- | align="center" | 29 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 30 | [[Berģi]] |- | align="center" | 31 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 32 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 33 | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] |- | align="center" | 34 | [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] |- | align="center" | 35 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 36 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 37 | Ezerkrastu vidusskola |- | align="center" | 38 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' —'''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]]''' - '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā "[[Jaunciema kapi]]", [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]. Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' —[[Bukulti (Garkalnes novads)|'''Bukulti''']] - '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā "[[Jaunciema kapi]]", [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] un [[Hipokrāta iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == 29. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 82 pieturas. Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]]''' - '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' ir 42 pieturas, bet virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]]''' - '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 40 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | Ezerkrastu vidusskola |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 4 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 6 | [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] |- | align="center" | 7 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 8 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 10 | [[Berģi]] |- | align="center" | 11 | Pagrieziens uz [[Bukulti]]em |- | align="center" | 12 | Kūdras bāze |- | align="center" | 13 | Milnas |- | align="center" | 14 | Klipiņas |- | align="center" | 15 | Ozolkalni |- | align="center" | 16 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 17 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]] |- | align="center" | 19 | [[Jaunciema kapi]] |- | align="center" | 20 | Pagrieziens uz Jaunciema kapiem |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 23 | 2. šķērslīnija |- | align="center" | 24 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 25 | Zundagi |- | align="center" | 26 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 27 | [[Langa]] |- | align="center" | 28 | Kalēji |- | align="center" | 29 | Līgeri |- | align="center" | 30 | Ozoli |- | align="center" | 31 | [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]] |- | align="center" | 32 | [[Jaunciema gatve]] 233 |- | align="center" | 33 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 34 | [[Āliņģu iela (Rīga)|Āliņģu iela]] |- | align="center" | 35 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 36 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 37 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 38 | Ziemeļblāzmas kultūras centrs |- | align="center" | 39 | [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] |- | align="center" | 40 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 41 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 42 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | Ziemeļblāzmas kultūras centrs |- | align="center" | 5 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 7 | [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]] |- | align="center" | 8 | [[Āliņģu iela (Rīga)|Āliņģu iela]] |- | align="center" | 9 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 10 | [[Jaunciema gatve]] 233 |- | align="center" | 11 | [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]] |- | align="center" | 12 | Ozoli |- | align="center" | 13 | Līgeri |- | align="center" | 14 | Kalēji |- | align="center" | 15 | [[Langa]] |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 17 | Zundagi |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 19 | 2. šķērslīnija |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]] |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema kapi]] |- | align="center" | 24 | Pagrieziens uz Jaunciema kapiem |- | align="center" | 25 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 26 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 27 | Ozolkalni |- | align="center" | 28 | Klipiņas |- | align="center" | 29 | Milnas |- | align="center" | 30 | Kūdras bāze |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 32 | [[Berģi]] |- | align="center" | 33 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 34 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 35 | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] |- | align="center" | 36 | [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] |- | align="center" | 37 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 38 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 39 | Ezerkrastu vidusskola |- | align="center" | 40 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} |} == Vēsture == [[Attēls:Rīga Autobuss 29.png|thumb|250px|29. autobusu maršruta karte līdz [[2011. gads|2011]]. gada [[1. janvāris|1. janvārim]].]] [[2011. gads|2011]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] autobusu maršruts tika pagarināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]].<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3896, No 1. janvāra pagarina 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> Līdz 2011. gada 1. janvārim 29. autobusu maršruta kopējais garums bija 52,549 km. Virziena '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' kopējais garums bija 26,165 km, bet virziena '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' kopējais garums bija 26,384 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> === Maršruts === Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]. === Pieturvietas === 29. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 76 pieturas. Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' bija 37 pieturas, bet virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' bija 39 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 7 | Dzelzceļa pārbrauktuve |- | align="center" | 8 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 9 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 10 | Eglīšu rotājumu rūpnīca |- | align="center" | 11 | Ceļu meistars |- | align="center" | 12 | Ozoli |- | align="center" | 13 | Līgeri |- | align="center" | 14 | Kalēji |- | align="center" | 15 | Mežniecība |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 17 | Zundagi |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 19 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | Kapi |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 24 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 25 | Ozolkalni |- | align="center" | 26 | Klipiņas |- | align="center" | 27 | Milnas |- | align="center" | 28 | Kūdras bāze |- | align="center" | 29 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 30 | Kultūras nams |- | align="center" | 31 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 32 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 33 | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] |- | align="center" | 34 | Veikals |- | align="center" | 35 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 36 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 37 | D/P "[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3" |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3" |- | align="center" | 2 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 4 | Veikals |- | align="center" | 5 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 6 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 8 | Kultūras nams |- | align="center" | 9 | Pagrieziens uz [[Bukulti]]em |- | align="center" | 10 | Kūdras bāze |- | align="center" | 11 | Milnas |- | align="center" | 12 | Klipiņas |- | align="center" | 13 | Ozolkalni |- | align="center" | 14 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 15 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 16 | Belte |- | align="center" | 17 | Kapi |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 19 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 20 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | Zundagi |- | align="center" | 23 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 24 | Mežniecība |- | align="center" | 25 | Kalēji |- | align="center" | 26 | Līgeri |- | align="center" | 27 | Ozoli |- | align="center" | 28 | Ceļu meistars |- | align="center" | 29 | Eglīšu rotājumu rūpnīca |- | align="center" | 30 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 31 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 32 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 33 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 34 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 35 | [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 36 | [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] |- | align="center" | 37 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 38 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 39 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |} |} === Maršruts ar mainītu virzienu === Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā "[[Jaunciema kapi]]", [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā "[[Jaunciema kapi]]", [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]. === Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas === 29. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā bija 80 pieturas. Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' bija 39 pieturas, bet virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' bija 41 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 7 | Dzelzceļa pārbrauktuve |- | align="center" | 8 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 9 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 10 | Eglīšu rotājumu rūpnīca |- | align="center" | 11 | Ceļu meistars |- | align="center" | 12 | Ozoli |- | align="center" | 13 | Līgeri |- | align="center" | 14 | Kalēji |- | align="center" | 15 | Mežniecība |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 17 | Zundagi |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 19 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|8. šķērslīnija]] |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema kapi]] |- | align="center" | 24 | Kapi |- | align="center" | 25 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 26 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 27 | Ozolkalni |- | align="center" | 28 | Klipiņas |- | align="center" | 29 | Milnas |- | align="center" | 30 | Kūdras bāze |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 32 | Kultūras nams |- | align="center" | 33 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 34 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 35 | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] |- | align="center" | 36 | Veikals |- | align="center" | 37 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 38 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 39 | D/P "[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3" |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3" |- | align="center" | 2 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 4 | Veikals |- | align="center" | 5 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 6 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 8 | Kultūras nams |- | align="center" | 9 | Pagrieziens uz [[Bukulti]]em |- | align="center" | 10 | Kūdras bāze |- | align="center" | 11 | Milnas |- | align="center" | 12 | Klipiņas |- | align="center" | 13 | Ozolkalni |- | align="center" | 14 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 15 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 16 | Belte |- | align="center" | 17 | [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|8. šķērslīnija]] |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema kapi]] |- | align="center" | 19 | Kapi |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 24 | Zundagi |- | align="center" | 25 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 26 | Mežniecība |- | align="center" | 27 | Kalēji |- | align="center" | 28 | Līgeri |- | align="center" | 29 | Ozoli |- | align="center" | 30 | Ceļu meistars |- | align="center" | 31 | Eglīšu rotājumu rūpnīca |- | align="center" | 32 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 33 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 34 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 35 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 36 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 37 | [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 38 | [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] |- | align="center" | 39 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 40 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 41 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs - Airu iela - Pagrieziens uz Vecāķiem - Skanstnieki - Stacija "Vecdaugava" - Zvejas iela - Pagrieziens uz Mangaļiem - Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.) No Ziemeļblāzmas autobusi tālāk kursēs pa Emmas ielu - A. Dombrovska ielu - Kreimeņu un Baltāsbaznīcas ielu (pa katru savā virzienā) - Atlantijas ielu - Vecāķu prospektu. {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|NqZEc3IHglo|Pilnā 29. autobusu maršruta video versija, virzienā Mežciems - Vecāķi - Mežciems}} * {{youtube|K_3PpH1XpCI|Pilnā 29. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|29]] teu4uuirewcnf6wp7x6elqdche3ipnp 3670702 3670701 2022-08-15T18:35:53Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 29. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |uz = [[Vecmīlgrāvis]] |karte = [[File:29aut.png|29aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 79 (41 / 38) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=3015&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''29. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvim]] caur [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukultiem]] ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]). Vasaras sezonā maršruts tiek pagarināts līdz [[Vecāķi|Vecāķiem]]. [[Attēls:29. autobuss uz Juglas tilta.JPG|thumb|255px|29. maršruta autobuss uz Juglas tilta]] Darbdienās pa 29. autobusu maršrutu kursē tikai 3 autobusi, tāpat arī brīvdienās — tikai 3 autobusi. 29. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2019. gada 1. septembra līdz ar 19.autobusa maršruta slēgšanu 29. autobuss apkalpo arī [[Bukulti|Bukultu]] iedzīvotājus ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastā]]), iebraucot tur visos reisos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-septembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustiba/|title=No 1. septembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustībā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-09-23}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]] - [[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], Vadžu iela, Ādažu iela, Ādažu iela, Vadžu iela, Jaunciema gatve [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]. Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — [[Bukulti (Garkalnes novads)|'''Bukulti''']] - '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], Vadžu iela, Ādažu iela, Ādažu iela, Vadžu iela, [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] un [[Hipokrāta iela]]. Sakarā ar 19. autobusa maršruta slēgšanu no 2019. gada 1. septembra 29. maršruta autobusi visos reisos iebrauc Bukultos. == Pieturvietas == [[Attēls:29. autobuss Jaunciema gatvē.JPG|thumb|255px|29. maršruta autobuss Jaunciema gatvē]] [[File:29. autobuss uz Silciema ielas.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Silciema ielā]] [[File:29. autobuss uz Brīvības gatves.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Brīvības gatvē]] [[File:29. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Hipokrāta ielā]] [[File:29. autobuss uz Dombrovska ielas.jpg|thumb|255px|29. maršruta autobuss Augusta Dombrovska ielā]] 29. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 78 pieturas. Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — [[Bukulti (Garkalnes novads)|'''Bukulti''']] - '''[[Vecmīlgrāvis]]''' ir 40 pieturas, bet virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]]''' - '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 38 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | Ezerkrastu vidusskola |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 4 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 6 | [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] |- | align="center" | 7 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 8 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 10 | [[Berģi]] |- | align="center" | 11 | Lejasvīganti |- | align="center" | 12 | Ādažu iela (Ādažu iela) |- | align="center" | 13 | Bukulti |- | align="center" | 14 | Ādažu iela (Ādažu iela) |- | align="center" | 15 | Lejasvīganti |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Bukulti]]em |- | align="center" | 17 | Kūdras bāze |- | align="center" | 18 | Milnas |- | align="center" | 19 | Klipiņas |- | align="center" | 20 | Ozolkalni |- | align="center" | 21 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 22 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 23 | Pagrieziens uz Jaunciema kapiem |- | align="center" | 24 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 25 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 26 | [[Jaunciema 2. šķērslīnija]] |- | align="center" | 27 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 28 | Zundagi |- | align="center" | 29 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 30 | [[Langa]] |- | align="center" | 31 | Kalēji |- | align="center" | 32 | Līgeri |- | align="center" | 33 | Ozoli |- | align="center" | 34 | [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]] |- | align="center" | 35 | [[Jaunciema gatve]] 233 |- | align="center" | 36 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 37 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 38 | [[Āliņģu iela (Rīga)|Āliņģu iela]] |- | align="center" | 39 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 40 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 41 | Kultūras pils "Ziemeļblāzma" |- | align="center" | 42 | [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] |- | align="center" | 43 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 44 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 45 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | Martas Rinkas iela |- | align="center" | 5 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 7 | [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]] |- | align="center" | 8 | [[Āliņģu iela (Rīga)|Āliņģu iela]] |- | align="center" | 9 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 10 | [[Jaunciema gatve]] 233 |- | align="center" | 11 | [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]] |- | align="center" | 12 | Ozoli |- | align="center" | 13 | Līgeri |- | align="center" | 14 | Kalēji |- | align="center" | 15 | [[Langa]] |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 17 | Zundagi |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 19 | [[Jaunciema 2. šķērslīnija]] |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | Pagrieziens uz Jaunciema kapiem |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 24 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 25 | Ozolkalni |- | align="center" | 26 | Klipiņas |- | align="center" | 27 | Milnas |- | align="center" | 28 | Kūdras bāze |- | align="center" | 29 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 30 | [[Berģi]] |- | align="center" | 31 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 32 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 33 | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] |- | align="center" | 34 | [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] |- | align="center" | 35 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 36 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 37 | Ezerkrastu vidusskola |- | align="center" | 38 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' —'''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]]''' - '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā "[[Jaunciema kapi]]", [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]. Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' —[[Bukulti (Garkalnes novads)|'''Bukulti''']] - '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā "[[Jaunciema kapi]]", [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] un [[Hipokrāta iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == 29. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 82 pieturas. Virzienā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]]''' - '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' ir 42 pieturas, bet virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]]''' - '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' ir 40 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | Ezerkrastu vidusskola |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 4 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 6 | [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] |- | align="center" | 7 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 8 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 10 | [[Berģi]] |- | align="center" | 11 | Pagrieziens uz [[Bukulti]]em |- | align="center" | 12 | Kūdras bāze |- | align="center" | 13 | Milnas |- | align="center" | 14 | Klipiņas |- | align="center" | 15 | Ozolkalni |- | align="center" | 16 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 17 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]] |- | align="center" | 19 | [[Jaunciema kapi]] |- | align="center" | 20 | Pagrieziens uz Jaunciema kapiem |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 23 | 2. šķērslīnija |- | align="center" | 24 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 25 | Zundagi |- | align="center" | 26 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 27 | [[Langa]] |- | align="center" | 28 | Kalēji |- | align="center" | 29 | Līgeri |- | align="center" | 30 | Ozoli |- | align="center" | 31 | [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]] |- | align="center" | 32 | [[Jaunciema gatve]] 233 |- | align="center" | 33 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 34 | [[Āliņģu iela (Rīga)|Āliņģu iela]] |- | align="center" | 35 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 36 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 37 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 38 | Ziemeļblāzmas kultūras centrs |- | align="center" | 39 | [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] |- | align="center" | 40 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 41 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 42 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | Ziemeļblāzmas kultūras centrs |- | align="center" | 5 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 7 | [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]] |- | align="center" | 8 | [[Āliņģu iela (Rīga)|Āliņģu iela]] |- | align="center" | 9 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 10 | [[Jaunciema gatve]] 233 |- | align="center" | 11 | [[Niedru iela (Rīga)|Niedru iela]] |- | align="center" | 12 | Ozoli |- | align="center" | 13 | Līgeri |- | align="center" | 14 | Kalēji |- | align="center" | 15 | [[Langa]] |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 17 | Zundagi |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 19 | 2. šķērslīnija |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]] |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema kapi]] |- | align="center" | 24 | Pagrieziens uz Jaunciema kapiem |- | align="center" | 25 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 26 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 27 | Ozolkalni |- | align="center" | 28 | Klipiņas |- | align="center" | 29 | Milnas |- | align="center" | 30 | Kūdras bāze |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 32 | [[Berģi]] |- | align="center" | 33 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 34 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 35 | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] |- | align="center" | 36 | [[Slēpotāju iela (Rīga)|Slēpotāju iela]] |- | align="center" | 37 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 38 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 39 | Ezerkrastu vidusskola |- | align="center" | 40 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} |} == Vēsture == [[Attēls:Rīga Autobuss 29.png|thumb|250px|29. autobusu maršruta karte līdz [[2011. gads|2011]]. gada [[1. janvāris|1. janvārim]].]] [[2011. gads|2011]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] autobusu maršruts tika pagarināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Mežciems (Rīga)|Mežciemam]].<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3896, No 1. janvāra pagarina 29. autobusu maršrutu] www.rigassatiksme.lv</ref> Līdz 2011. gada 1. janvārim 29. autobusu maršruta kopējais garums bija 52,549 km. Virziena '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' kopējais garums bija 26,165 km, bet virziena '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' kopējais garums bija 26,384 km.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> === Maršruts === Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]. === Pieturvietas === 29. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 76 pieturas. Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' bija 37 pieturas, bet virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' bija 39 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 7 | Dzelzceļa pārbrauktuve |- | align="center" | 8 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 9 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 10 | Eglīšu rotājumu rūpnīca |- | align="center" | 11 | Ceļu meistars |- | align="center" | 12 | Ozoli |- | align="center" | 13 | Līgeri |- | align="center" | 14 | Kalēji |- | align="center" | 15 | Mežniecība |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 17 | Zundagi |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 19 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | Kapi |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 24 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 25 | Ozolkalni |- | align="center" | 26 | Klipiņas |- | align="center" | 27 | Milnas |- | align="center" | 28 | Kūdras bāze |- | align="center" | 29 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 30 | Kultūras nams |- | align="center" | 31 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 32 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 33 | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] |- | align="center" | 34 | Veikals |- | align="center" | 35 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 36 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 37 | D/P "[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3" |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3" |- | align="center" | 2 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 4 | Veikals |- | align="center" | 5 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 6 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 8 | Kultūras nams |- | align="center" | 9 | Pagrieziens uz [[Bukulti]]em |- | align="center" | 10 | Kūdras bāze |- | align="center" | 11 | Milnas |- | align="center" | 12 | Klipiņas |- | align="center" | 13 | Ozolkalni |- | align="center" | 14 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 15 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 16 | Belte |- | align="center" | 17 | Kapi |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 19 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 20 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | Zundagi |- | align="center" | 23 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 24 | Mežniecība |- | align="center" | 25 | Kalēji |- | align="center" | 26 | Līgeri |- | align="center" | 27 | Ozoli |- | align="center" | 28 | Ceļu meistars |- | align="center" | 29 | Eglīšu rotājumu rūpnīca |- | align="center" | 30 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 31 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 32 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 33 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 34 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 35 | [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 36 | [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] |- | align="center" | 37 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 38 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 39 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |} |} === Maršruts ar mainītu virzienu === Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]], [[Meldru iela (Rīga)|Meldru iela]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā "[[Jaunciema kapi]]", [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. Virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursēja pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], apgriešanās galapunktā "[[Jaunciema kapi]]", [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|Jaunciema 8. šķērslīnija]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]], [[A. Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska iela]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]]. === Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas === 29. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā bija 80 pieturas. Virzienā '''[[Vecmīlgrāvis]]''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' bija 39 pieturas, bet virzienā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]] 3''' — '''[[Jaunciema kapi]]''' — '''[[Vecmīlgrāvis]]''' bija 41 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 7 | Dzelzceļa pārbrauktuve |- | align="center" | 8 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 9 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 10 | Eglīšu rotājumu rūpnīca |- | align="center" | 11 | Ceļu meistars |- | align="center" | 12 | Ozoli |- | align="center" | 13 | Līgeri |- | align="center" | 14 | Kalēji |- | align="center" | 15 | Mežniecība |- | align="center" | 16 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 17 | Zundagi |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 19 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|8. šķērslīnija]] |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema kapi]] |- | align="center" | 24 | Kapi |- | align="center" | 25 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 26 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 27 | Ozolkalni |- | align="center" | 28 | Klipiņas |- | align="center" | 29 | Milnas |- | align="center" | 30 | Kūdras bāze |- | align="center" | 31 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 32 | Kultūras nams |- | align="center" | 33 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 34 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 35 | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] |- | align="center" | 36 | Veikals |- | align="center" | 37 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 38 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 39 | D/P "[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3" |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Jugla (Rīga)|Jugla]] - 3" |- | align="center" | 2 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 4 | Veikals |- | align="center" | 5 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 6 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 8 | Kultūras nams |- | align="center" | 9 | Pagrieziens uz [[Bukulti]]em |- | align="center" | 10 | Kūdras bāze |- | align="center" | 11 | Milnas |- | align="center" | 12 | Klipiņas |- | align="center" | 13 | Ozolkalni |- | align="center" | 14 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 15 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 16 | Belte |- | align="center" | 17 | [[Jaunciema 8. šķērslīnija (Rīga)|8. šķērslīnija]] |- | align="center" | 18 | [[Jaunciema kapi]] |- | align="center" | 19 | Kapi |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 24 | Zundagi |- | align="center" | 25 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 26 | Mežniecība |- | align="center" | 27 | Kalēji |- | align="center" | 28 | Līgeri |- | align="center" | 29 | Ozoli |- | align="center" | 30 | Ceļu meistars |- | align="center" | 31 | Eglīšu rotājumu rūpnīca |- | align="center" | 32 | Ziemeļblāzma |- | align="center" | 33 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 34 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 35 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)|Piektā līnija]] |- | align="center" | 36 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 37 | [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 38 | [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] |- | align="center" | 39 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 40 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 41 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== Lai nodrošinātu ērtu pasažieru nokļūšanu no Mežciema līdz Vecāķiem no 2013. gada 15. jūnija līdz 1. septembrim 29. autobusa maršruts pagarināts līdz Vecāķiem. 29. autobusa maršrutā abos virzienos būs jaunas pieturvietas: Klubs - Airu iela - Pagrieziens uz Vecāķiem - Skanstnieki - Stacija "Vecdaugava" - Zvejas iela - Pagrieziens uz Mangaļiem - Vecāķi. (No paziņojuma 29. autobusa pieturās.) No Ziemeļblāzmas autobusi tālāk kursēs pa Emmas ielu - A. Dombrovska ielu - Kreimeņu un Baltāsbaznīcas ielu (pa katru savā virzienā) - Atlantijas ielu - Vecāķu prospektu. {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|NqZEc3IHglo|Pilnā 29. autobusu maršruta video versija, virzienā Mežciems - Vecāķi - Mežciems}} * {{youtube|K_3PpH1XpCI|Pilnā 29. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|29]] d12chwxh89n25i3f7wczql6sz0ygoco 34. autobusu maršruts (Rīga) 0 108943 3670699 3606187 2022-08-15T18:28:20Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 34. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Centrāltirgus]] |uz = [[Saulīši]] |karte =[[File:34aut.png|34aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 16,136 km<br />(8,218 km / 7,918 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 38 (18 / 20) |transporta vienīb = 1 (darbdienās) brīvdienās - nekursē |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo), [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Rīgas mikroautobusu satiksme]]. |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 20 925 (2010) <ref>[http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3986 2010.gadā "Rīgas satiksme" sabiedriskajā transportā pārvadājusi vairāk nekā 133 miljonus pasažieru], rigassatiksme.lv, {{dat|2011|1|25|SK}}</ref> |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2891&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''34. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Centrāltirgus]] līdz [[Saulīši]]em, kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]. 34. autobusu maršruta kopējais garums ir 32,1 km. Maršruta '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' kopējais garums ir 16,2 km, bet maršruta '''[[Saulīši]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' kopējais garums bija 15,9 km (agrāk autobuss kursēja no Pļavniekiem uz Saulīšiem, 2013. gada 16. oktobrī tika pagarināts līdz pieturai "Centrāltirgus"). Darbdienās pa 34. autobusu maršrutu kursē 1 autobuss un 1 mikroautobuss, bet brīvdienās — nekursē neviens. 34. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. 2013. gada 16. oktobrī maršruts tika pagarināts līdz [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgum]]. Maršrutu "[[Pļavnieki]] - [[Saulīšu ciems|Saulīši]]" aizstāja "[[Centrāltirgus]] - [[Saulīšu ciems|Saulīši]]". Atsevišķos reisos maršruts iebrauc Noliktavu ielā ([[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]) pie SIA "Izoterms". No 2018. gada 5. marta atsevišķus reisus apkalpo mikroautobusi. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana 34. maršruta autobusos notiek tikai pa priekšējām durvīm. [[Attēls:34. autobuss Katlakalna ielā.JPG|thumb|255px|34. maršruta autobuss toreizējā galapunktā Katlakalna ielā 2010. gadā]] [[File:34. autobuss uz Turgeņeva ielas.jpg||thumb|255px|34. maršruta autobuss Turgeņeva ielā]] == Maršruts == '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' kursē pa šādām ielām: [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]], [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Lubānas iela (Dreiliņi)]], Noliktavu iela,[[Garā iela (Saulīši)]] un [[Cidoniju iela (Saulīši)]]. Divos reizēs dienā brauc caur Noliktavu ielu, līdz pieturai "Noliktavu iela". '''[[Saulīši]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' kursē pa šādām ielām: [[Cidoniju iela (Saulīši)]], [[Garā iela (Saulīši)]], Noliktavu iela, [[Lubānas iela (Dreiliņi)]], [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Dienvidu tilts]], [[Krasta iela (Rīga)|Krasta iela]], [[Puškina iela (Rīga)|Puškina iela]], [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]], [[Prāgas iela]] un [[Gaiziņa iela (Rīga)|Gaiziņa iela]]. Divos reizēs dienā brauc caur Noliktavu ielu, līdz pieturai "Noliktavu iela". == Pieturvietas == 34. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 37 pieturas. Maršrutā '''[[Centrāltirgus]]''' — '''[[Saulīši]]''' ir 19 pieturas, bet maršrutā '''[[Saulīši]]''' — '''[[Centrāltirgus]]''' ir 21 pietura. {| | | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 2 | [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" |4 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |5 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" |6 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 7 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] |- | align="center" | 8 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center" | 9 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 11 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela 13]] |- | align="center" | 12 | Liepiņas |- | align="center" | 13 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] |- | align="center" | 15 | Ozolu iela |- |align="center" | 16 |Ērgļu iela |- | align="center" |17 | Strazdiņu iela |- | align="center" | 18 | Cidoniju iela |- | align="center" | 19 | [[Saulīši]] |} | | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Saulīši]] |- |align="center" | 2 | Cidoniju iela |- | align="center" | 3 | Strazdiņu iela |- | align="center" | 4 | Ērgļu iela |- | align="center" |5 | Ozolu iela |- | align="center" |6 | Rembates iela |- | align="center" |7 | [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] |- | align="center" |8 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" |9 | Liepiņas |- | align="center" |10 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela 13]] |- | align="center" |11 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" |12 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center" |13 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" |14 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" |15 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" |16 | [[Katlakalna iela]] |- | align="center" |17 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" |18 | [[Lido|Atpūtas centrs "Lido"]] |- | align="center" |19 | [[Grēdu iela (Rīga)|Grēdu iela]] |- | align="center" |20 | [[Toma iela (Rīga)|Toma iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Mols"|"Mols"]] |- | align="center" |21 | [[Centrāltirgus]] |} |} == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == 34. autobusu maršruta maršrutā ar mainītu virzienu pavisam kopā ir 41 pietura. Maršrutā '''Centrāltirgus''' — '''Noliktavu iela —''' '''Saulīši''' ir 20 pieturas, maršrutā '''Saulīši''' — '''Noliktavu iela —''' '''Centrāltirgus''' ir 21 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Centrāltirgus |- | align="center" | 2 | Balvu iela |- | align="center" | 3 | Atpūtas centrs "Lido" |- | align="center" | 4 | Ilūkstes iela |- | align="center" | 5 | Pavasara gatve |- | align="center" | 6 | Rudens iela |- | align="center" | 7 |Zemes iela |- | align="center" | 8 |Sesku iela |- | align="center" | 9 |Ilūkstes iela |- | align="center" | 10 | A. Saharova iela |- | align="center" | 11 | Ulbrokas iela 13 |- | align="center" | 12 | Liepiņas |- | align="center" | 13 | Baltinavas iela |- | align="center" | 14 | Kaivas iela |- | align="center" | 15 | Noliktavu iela |- | align="center" | 16 | Ozolu iela |- | align="center" | 17 |Ērgļu iela |- | align="center" | 18 | Strazdiņu iela |- | align="center" | 19 | Cidoniju iela |- | align="center" | 20 | Saulīši |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Saulīši |- | align="center" | 2 | Cidoniju iela |- | align="center" | 3 | Strazdiņu iela |- | align="center" | 4 | Ērgļu iela |- | align="center" | 5 |Ozolu iela |- | align="center" | 6 | Noliktavu iela |- | align="center" | 7 | Rembates iela |- | align="center" | 8 | Kaivas iela |- | align="center" | 9 | Baltinavas iela |- | align="center" | 10 | Liepiņas |- | align="center" | 11 | Ulbrokas iela 13 |- | align="center" | 12 | A. Saharova iela |- | align="center" | 13 | Sesku iela |- | align="center" | 14 |Akadēmiķa M. Keldiša iela |- | align="center" | 15 | Rudens iela |- | align="center" | 16 | Pavasara gatve |- | align="center" | 17 | Katlakalna iela |- | align="center" | 18 | Ilūkstes iela |- | align="center" | 19 | Atpūtas centrs "Lido" |- | align="center" | 20 | Grēdu iela |- | align="center" | 21 | Toma iela / "Mols" |- | align="center" | 22 | Centrāltirgus |- |} |} === Agrākie pieturu nosaukumi === [[Attēls:Rīga Autobuss 34.png|250px|thumb|34. autobusu maršruts 2010. gadā]] * Tirdzniecības centrs (kopš 1.09.2015. — "[[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]") * T/C "Krasts" (kopš 1.09.2015. —"[[Grēdu iela (Rīga)|Grēdu iela]]") * T/C "Mols" (kopš 1.09.2015. — "Toma iela/Mols") * Veikals "Pļavnieki" (no 19.09.15. — "[[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]]") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|0p40RFUrb90|Pilnā 34. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|34]] ayscaqtr57wa3gvr54ncka16zk9i46a 43. autobusu maršruts (Rīga) 0 108994 3670696 3666268 2022-08-15T18:22:29Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 43. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Skulte]] |karte = [[File:43aut.png|43aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 43,682 km<br />(22,594 km / 21,088 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 43 (20 / 23) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6-katru dienu 7-darbadienās |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2960&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:43. autobuss.jpg|thumb|250px|43. autobuss galapunktā Skultē]] [[Attēls:43.aut centrst.jpg|thumb|250px|43. autobuss pieturvietā "Centrālā stacija"]] [[File:43. autobuss uz Kalnciema ielas.jpg|thumb|255px|43. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]] '''43. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Skulte (Mārupes novads)|Skultei]], kas atrodas [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]]. 43. autobusu maršruta kopējais garums ir 43,682 km. Virziena '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' kopējais garums ir 22,594 km, bet virziena '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 21,008 km. Darbdienās pa 43. autobusu maršrutu kursē tikai 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 43. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. Agrāk 43. autobusa maršruts kursēja Imanta-5 - Vārnukrogs (vasaras sezonā). [[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|43. maršruta autobuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]] No 2020. gada 1. februāra iekāpšana 43. maršruta autobusos notiks pa priekšējām durvīm. No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulti]] tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]]. Savukārt virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] maršruta posms pa [[Satekles iela|Satekles ielu]] tika pagarināts līdz [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielai]]. Autobuss [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] galapunktā nonāca pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]]. Virzienā '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas == 43. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 43 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' ir 22 pietura, bet virzienā '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 5 | [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A.Grīna bulvāris]] |- | align="center" |6 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" |7 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 8 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 10 |[[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] |- | align="center" | 12 | [[Tirdzniecības centrs "Spice"]] / Upesgrīvas iela |- | align="center" | 13 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]] |- | align="center" | 17 | Pagrieziens uz [[Piņķi]]em |- | align="center" | 18 | Dabas parks |- | align="center" | 19 | [[Beberbeķi]] |- | align="center" | 20 | Silkalēji |- | align="center" | 21 | Stadions |- | align="center" | 22 |[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 |[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |- | align="center" | 2 | Stadions |- | align="center" | 3 | Silkalēji |- | align="center" | 4 | [[Beberbeķi]] |- | align="center" | 5 | Dabas parks |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Piņķi]]em |- | align="center" | 7 | Priežciems |- | align="center" | 8 | [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |- | align="center" | 12 | [[Tirdzniecības centrs "Spice"]] / Upesgrīvas iela |- | align="center" | 13 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] |- | align="center" | 14 |[[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 16 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 19 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 20 | [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]] |- | align="center" | 21 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] |- | align="center" | 22 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]], [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]], apgriešanās galapunktā "Piņķi", [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' ir 24 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" |5 | [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A.Grīna bulvāris]] |- | align="center" |6 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 8 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 10 |[[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] |- | align="center" | 12 | [[Tirdzniecības centrs "Spice"]] / Upesgrīvas iela |- | align="center" | 13 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]] |- | align="center" | 17 | Pagrieziens uz [[Piņķi]]em |- | align="center" | 18 | [[Piņķi]] |- | align="center" | 19 | Pagrieziens uz [[Piņķi]]em |- | align="center" | 20 | Dabas parks |- | align="center" | 21 | [[Beberbeķi]] |- | align="center" | 22 | Silkalēji |- | align="center" | 23 | Stadions |- | align="center" | 24 |[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|Fg1sG9tJ_VI|Pilnā 43. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|Gg1REdKuASw|Pilnā 43. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|43]] i9mll1qpetmdyvn4s1rec83zkkep4ap 3670697 3670696 2022-08-15T18:23:39Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 43. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Skulte]] |karte = [[File:43aut.png|43aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 43,682 km<br />(22,594 km / 21,088 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 43 (20 / 23) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 6-katru dienu 7-darbadienās |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2960&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} [[Attēls:43. autobuss.jpg|thumb|250px|43. autobuss galapunktā Skultē]] [[Attēls:43.aut centrst.jpg|thumb|250px|43. autobuss pieturvietā "Centrālā stacija"]] [[File:43. autobuss uz Kalnciema ielas.jpg|thumb|255px|43. maršruta autobuss uz Kalnciema ielas]] '''43. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Skulte (Mārupes novads)|Skultei]], kas atrodas [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]]. Atsevišķos reisos virzienā uz [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulti]] autobuss veic iebraucienu [[Piņķi|Piņķos]]. 43. autobusu maršruta kopējais garums ir 43,682 km. Virziena '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' kopējais garums ir 22,594 km, bet virziena '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 21,008 km. Darbdienās pa 43. autobusu maršrutu kursē tikai 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 43. autobusu maršrutu apkalpo 6. autobusu parks. Agrāk 43. autobusa maršruts kursēja Imanta-5 - Vārnukrogs (vasaras sezonā). [[Attēls:43. autobuss uz Akmens tilta.JPG|thumb|250px|43. maršruta autobuss uz [[Akmens tilts|Akmens tilta]] 2009. gadā]] No 2020. gada 1. februāra iekāpšana 43. maršruta autobusos notiks pa priekšējām durvīm. No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts virzienā uz [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulti]] tika novirzīts pa [[Gogoļa iela|Gogoļa ielu]]. Savukārt virzienā uz [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielu]] maršruta posms pa [[Satekles iela|Satekles ielu]] tika pagarināts līdz [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielai]]. Autobuss [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] galapunktā nonāca pa [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]] un [[Rūsiņa iela (Rīga)|Rūsiņa ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}</ref> == Maršruts == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]]. Virzienā '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas == 43. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 43 pieturas. Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' ir 22 pietura, bet virzienā '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 23 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 5 | [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A.Grīna bulvāris]] |- | align="center" |6 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" |7 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 8 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 10 |[[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] |- | align="center" | 12 | [[Tirdzniecības centrs "Spice"]] / Upesgrīvas iela |- | align="center" | 13 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]] |- | align="center" | 17 | Pagrieziens uz [[Piņķi]]em |- | align="center" | 18 | Dabas parks |- | align="center" | 19 | [[Beberbeķi]] |- | align="center" | 20 | Silkalēji |- | align="center" | 21 | Stadions |- | align="center" | 22 |[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 |[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |- | align="center" | 2 | Stadions |- | align="center" | 3 | Silkalēji |- | align="center" | 4 | [[Beberbeķi]] |- | align="center" | 5 | Dabas parks |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Piņķi]]em |- | align="center" | 7 | Priežciems |- | align="center" | 8 | [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |- | align="center" | 12 | [[Tirdzniecības centrs "Spice"]] / Upesgrīvas iela |- | align="center" | 13 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] |- | align="center" | 14 |[[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 16 | [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] |- | align="center" | 17 | [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] |- | align="center" | 19 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" | 20 | [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]] |- | align="center" | 21 | [[Rīgas Starptautiskā autoosta|Autoosta]] |- | align="center" | 22 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 23 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[K. Ulmaņa gatve (Rīga)|K. Ulmaņa gatve]], [[A10 (autoceļš Latvijā)|A10]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]], [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]], apgriešanās galapunktā "Piņķi", [[Rīgas iela (Piņķi)|Rīgas iela]], [[A5 (autoceļš Latvijā)|A5]] un [[Skultes iela (Skulte)|Skultes iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == Virzienā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Piņķi]]''' — '''[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]]''' ir 24 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 3 | [[13. janvāra iela]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]] |- | align="center" |5 | [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|A.Grīna bulvāris]] |- | align="center" |6 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] |- | align="center" | 8 | [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] |- | align="center" | 10 |[[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] |- | align="center" | 11 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] |- | align="center" | 12 | [[Tirdzniecības centrs "Spice"]] / Upesgrīvas iela |- | align="center" | 13 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |- | align="center" | 15 | [[Gaviezes iela (Rīga)|Gaviezes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Beberbeķu iela (Rīga)|Beberbeķu iela]] |- | align="center" | 17 | Pagrieziens uz [[Piņķi]]em |- | align="center" | 18 | [[Piņķi]] |- | align="center" | 19 | Pagrieziens uz [[Piņķi]]em |- | align="center" | 20 | Dabas parks |- | align="center" | 21 | [[Beberbeķi]] |- | align="center" | 22 | Silkalēji |- | align="center" | 23 | Stadions |- | align="center" | 24 |[[Skulte (Mārupes novads)|Skulte]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|Fg1sG9tJ_VI|Pilnā 43. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|Gg1REdKuASw|Pilnā 43. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|43]] 5z6tdpm04iua36pw2ibt95v8grktkc3 47. autobusu maršruts (Rīga) 0 109017 3670694 3670089 2022-08-15T18:17:36Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 47. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Getliņi]] |karte = [[File:47aut.png|47aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 28,676 km<br />(14,196 km / 14,480 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 47 (24 / 23) |transporta vienīb = 2(darbdienās) brīvdienās - nekursē |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=3034&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''47. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz Getliņiem. Līdz Getliņiem maršrutu pagarināja 2019. gada 4. martā. No 2020. gada 1. februāra iekāpšana 47. maršruta autobusos notiek tikai pa priekšējām durvīm. 47. autobusu maršruta kopējais garums ir 28,676 km. Maršruta '''Abrenes iela'''—'''[[Šķirotava (Rīga)|Getliņi]]''' (caur Malēju ielu, Šķirotavu) kopējais garums ir 14,196 km, bet maršruta '''Getliņi''' (caur Malēju ielu, Šķirotavu)—'''Abrenes iela''' kopējais garums ir 14,480 km. Autobuss turpceļā nepietur pieturvietā "Pērnavas iela", bet atpakaļceļā pieturvietā "A. Čaka iela". Darbdienās pa 47. autobusu maršrutu kursē 2 autobusi, bet brīvdienās — nekursē neviens. 47. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Agrāk 47. maršruta autobusi kursēja no Esplanādes līdz Pļavniekiem, līdz 2001. gadā 47. maršruts tika apvienots ar 3. maršrutu. == Maršruts == [[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss uz dzelzceļa pārbrauktuves Krustpils ielā]] [[Attēls:47. autobuss Čaka ielā.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss A. Čaka ielā]] [[Attēls:47. autobuss Krustpils ielā 2.JPG|thumb|255px|47. maršruta autobuss Krustpils ielā]] [[File:47. autobuss uz Saharova ielas.jpg||thumb|255px|47. maršruta autobuss Saharova ielā]] [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]—[[Šķirotava (Rīga)|Getliņi]] (caur Malēju ielu, Šķirotavu) kursē pa šādām ielām: Abrenes iela, [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]], [[Pērnavas iela (Rīga)|Pērnavas iela]], [[A. Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]], [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]], [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]], [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]], [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]], [[Kaudzīšu iela]] Getliņi—Šķirotava (Malēju iela) — Abrenes iela kursē pa šādām ielām: Kaudzīšu iela, Sila iela, Krustpils iela, Katlakalna iela, A. Saharova iela, Akadēmiķa M. Keldiša iela, Ilūkstes iela, A. Deglava iela, Pērnavas iela, A. Čaka iela, Marijas iela, Gogoļa iela, Turgeņeva iela, Abrenes iela Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]]. == Pieturvietas == 47. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 47 pieturas. Maršrutā [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]—Getliņi (caur Malēju ielu, Šķirotavu) ir 27 pieturas, bet maršrutā Getliņi (caur Malēju ielu, Šķirotavu)—Abrenes iela ir 27 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 4 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 5 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | ''7'' | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | ''8'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | ''9'' | [[Grīziņkalns]] |- | align="center" | ''10'' | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | ''11'' | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 12 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 14 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela (Rīga)|Akadēmiķa M. Keldiša iela]] |- | align="center" | 16 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 17 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 18 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] ([[Pļavnieki|Pļavnieku]] D/P) |- | align="center" | 19 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- | align="center" | 20 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |- | align="center" | 21 | [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]] |- | align="center" | 22 | Depo |- | align="center" | 23 | [[Sila iela (Rīga)|Sila iela]] |- | align="center" | 24 | [[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]] |- | align="center" | 25 |[[Sila iela]] |- | align="center" | 26 |[[Gaismas pamatskola]] |- | align="center" | 27 |[[Getliņi]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 |[[Getliņi]] |- | align="center" | 2 |[[Gaismas pamatskola]] |- | align="center" | 3 |[[Sila iela]] |- | align="center" | 4 |[[Malēju iela (Rīga)|Malēju iela]] |- | align="center" | 5 |[[Sila iela]] |- | align="center" | 6 |[[Depo]] |- | align="center" | 7 | [[Rājumsila iela (Rīga)|Rājumsila iela]] |- | align="center" | 8 | Dzelzceļa pārbrauktuve |- | align="center" | 9 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] 53 |- | align="center" | 10 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] |- | align="center" | 11 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] |- | align="center" | 12 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] |- | align="center" | 13 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 15 |[[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 16 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | ''17'' | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | ''18'' | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | ''19'' |[[Grīziņkalns]] |- | align="center" | ''20'' | [[Vārnu iela (Rīga)|Vārnu iela]] |- | align="center" | 21 | [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|A. Čaka iela]] |- | align="center" | 22 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 24 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 25 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 26 |[[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 27 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|uB12Qp3g4Hg|Pilnā 47. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|47]] d14sb9ki1z2linsynquwzsdxzl5kcmn 51. autobusu maršruts (Rīga) 0 109065 3670671 3666271 2022-08-15T16:47:42Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 51. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Ulbroka]] |karte = [[File:51aut.png|51aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 25,481 km<br />(12,687 km / 12,794 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 43 (21 / 22) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2831&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''51. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Ulbroka]]i (atsevišķos reisos līdz [[Ulbrokas vidusskola]]i [[Vālodzes (Stopiņu pagasts)|Vālodzēs]]), kas atrodas [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]. 51. autobusu maršruta kopējais garums ir 25,481 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Ulbroka]]''' kopējais garums ir 12,687 km, bet maršruta '''[[Ulbroka]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 12,794 km. Darbdienās pa 51. autobusu maršrutu kursē 6 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi. 51. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Autobusa maršrutu 2021. gada vasarā bija iecerēts pagarināt līdz [[Saurieši]]em<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/23178-innusa-rigas-satiksmes-autobusu-marsrutu-pagarinasana-ir-izdeviga-gan-pasvaldibam-gan-valstij|title=Innusa: "Rīgas satiksmes" autobusu maršrutu pagarināšana ir izdevīga gan pašvaldībām, gan valstij|last=LETA|website=www.aprinkis.lv|access-date=2021-03-11|language=lv-lv}}</ref> taču joprojām tas vēl nav noticis, lai arī [[Rīgas dome]] jaunajā gaisa kvalitātes uzlabošanas plānā šo ieceri plāno realizēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/satiksmes-ierobezojumi-un-degvielas-alternativas-ka-riga-uzlabos-gaisa-kvalitati.d?id=53912271|title=Satiksmes ierobežojumi un degvielas alternatīvas – kā Rīga uzlabos gaisa kvalitāti|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-02|date=2022-01-02|language=lv}}</ref> [[Attēls:51. autobuss Satekles ielā.JPG|thumb|255px|51. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:51. autobuss pie Centrālās stacijas.JPG|thumb|255px|51. maršruta autobuss pieturā "Centrālā stacija"]] [[File:51. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|51. maršruta autobuss Deglava ielā]] == Maršruts == '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Ulbroka]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Lubānas iela (Dreiliņi)]], P4 un [[Institūta iela (Ulbroka)]]. '''[[Ulbroka]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Institūta iela (Ulbroka)]], P4, [[Lubānas iela (Dreiliņi)]], [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]]. == Pieturvietas == 51. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 43 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Ulbroka]]''' ir 21 pieturas, bet maršrutā '''[[Ulbroka]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 22 pietura. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 4 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | ''5'' | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | ''6'' | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 9 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 11 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela 13]] |- | align="center" | 12 | Liepiņas |- | align="center" | 13 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] |- | align="center" | 15 | Dreiliņu pasts |- | align="center" | 16 | Dreiliņu veikals |- | align="center" | 17 | Liepziedi |- | align="center" | 18 | Radiocentrs |- | align="center" | 19 | [[Ogre]]s pagrieziens |- | align="center" | 20 | Institūts |- | align="center" | 21 | [[Ulbroka]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ulbroka]] |- | align="center" | 2 | Institūts |- | align="center" | 3 | [[Ogre]]s pagrieziens |- | align="center" | 4 | Radiocentrs |- | align="center" | 5 | Liepziedi |- | align="center" | 6 | Dreiliņu veikals |- | align="center" | 7 | Dreiliņu pasts |- | align="center" | 8 | [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" | 10 | Liepiņas |- | align="center" | 11 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela 13]] |- | align="center" | 12 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 13 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 14 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 15 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | ''16'' | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | ''17'' | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | 18 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 19 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 20 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 21 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 22 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|x9qzKQuW32k|Pilnā 51. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|dgY1OFsFb6k|Pilnā 51. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|51]] dlry9ws433kn5lmogr7fpvzvitz6rn2 52. autobusu maršruts (Rīga) 0 109070 3670670 3666272 2022-08-15T16:42:54Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 52. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Pļavnieku kapi]] |karte = [[File:52aut.png|52aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 22,600km km<br />(11,076 km / 11,524 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts], riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 35 (17 / 18) |transporta vienīb = 6 (darbdienās) 4 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2833&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''52. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Pļavnieku kapi]]em. 52. autobusu maršruta kopējais garums ir 22,600 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kopējais garums ir 11,076 km, bet maršruta '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 11,524 km. Darbdienās pa 52. autobusu maršrutu kursē 6 autobusi, bet brīvdienās — tikai 4 autobusi. 52. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. == Maršruts == [[File:52. autobuss uz Deglava ielas.jpg||thumb|255px|52. maršruta autobuss Deglava ielā]] '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]] un [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]. '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Ēvalda Valtera iela (Rīga)|Ē. Valtera iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras iela]], [[Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Gogoļa iela (Rīga)|Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela (Rīga)|Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. Saistībā ar [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Iekšlietu ministra]] [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] rīkojumu slēgt [[Deglava tilts|Deglava tiltu]] satiksmei, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu atzinumu par tā drošumu no 2019. gada 25. aprīļa līdz 4. maijam maršruts tika novirzīts pa [[Zemitāna tilts|Zemitāna tiltu]]. No 2019. gada 1. augusta 52.autobusa maršruta 1 reiss (plkst. 17:12 no Pļavnieku kapiem) darba dienās tika pagarināts, iekļaujot iebraucienu Noliktavu ielā (Stopiņu novadā) pēc tur esošā loģistikas centra darbinieku lūguma <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bus-izmainas-29-52-marsruta-autobusu-kustibas-saraksta-un-52-autobusa-marsruta/|title=Būs izmaiņas 29., 52. maršruta autobusu kustības sarakstā un 52. autobusa maršrutā : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2019-07-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190708205814/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/bus-izmainas-29-52-marsruta-autobusu-kustibas-saraksta-un-52-autobusa-marsruta/|archivedate=2019-07-08}}</ref> == Pieturvietas == 52. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 35 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Pļavnieku kapi]]''' ir 17 pieturas, bet maršrutā '''[[Pļavnieku kapi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 18 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" | 4 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | ''5'' | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | ''6'' | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | 7 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 9 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 11 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela 13]] |- | align="center" | 12 | Liepiņas |- | align="center" | 13 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" | 14 | [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] |- | align="center" | 15 | Rembates iela |- | align="center" | 16 | Žīguru iela |- | align="center" | 17 | [[Pļavnieku kapi]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Pļavnieku kapi]] |- | align="center" | 2 | Žīguru iela |- | align="center" | 3 | Rembates iela |- | align="center" | 4 | [[Kaivas iela (Rīga)|Kaivas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Baltinavas iela (Rīga)|Baltinavas iela]] |- | align="center" | 6 | Liepiņas |- | align="center" | 7 | [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela 13]] |- | align="center" | 8 | [[Andreja Saharova iela (Rīga)|A. Saharova iela]] |- | align="center" | 9 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] |- | align="center" | 10 | [[Dārzciema iela]] |- | align="center" | 11 | [[Viršu iela (Rīga)|Viršu iela]] |- | align="center" | ''12'' | [[Nīcgales iela (Rīga)|Nīcgales iela]] |- | align="center" | ''13'' | [[Daugavas Stadions (Rīga)|"Daugavas" stadions]] |- | align="center" | 14 | [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" | 15 | [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" | 16 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] |- | align="center" | 17 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 18 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|bPClqOOvQbE|Pilnā 52. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|VUgbOEfEbak|Pilnā 52. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|52]] mj39cnh11lpkcpfrlpokqadiaw0m0t9 Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā 0 116871 3670795 3457120 2022-08-15T22:22:51Z Bai-Bot 60304 /* Lomu sadalījums */sīkumi, replaced: Anna Heča → Enna Heiča using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā | attēls = I_Know_What_You_Did_Last_Summer.jpg‎ | attēla izmērs = | nosaukums oriģinālvalodā = ''I Know What You Did Last Summer'' | žanrs = [[šausmu filma]] | režisors = [[Džims Gilespi]] | producents = * [[Nīls Mortics]] * [[Ēriks Feigs]] * Stoklija Čefina | scenārija autors = [[Kevins Viljamsons]] | galvenajās lomās = * [[Dženifere Lava Hjūita]] * [[Sāra Mišela Gelāra]] * [[Raians Filips]] * [[Fredijs Prinss jaunākais]] * [[Džonijs Galeki]] * [[Bridžita Vilsone]] | mūzika = [[Džons Debnijs]] | operators = [[Deniss Krosens]] | montāža = Stīvs Mirkovičs | studija = ''[[Mandalay Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[Columbia Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1997|10|17}} | ilgums = 101 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|17 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|125,3 miljoni}} | iepriekšējā = | nākošā = "[[Es joprojām zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]]" | imdb = }} '''"Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā"''' ({{val|en|I Know What You Did Last Summer}}) ir 1997. gada [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Džims Gilespi]]. Galvenajās lomās [[Dženifere Lava Hjūita]], [[Sāra Mišela Gelāra]], [[Raians Filips]] un [[Fredijs Prinss jaunākais]]. Scenārija autors ir [[Kevins Viljamsons]]. Filmai ir divi turpinājumi "[[Es joprojām zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]]" (''I Still Know What You Did Last Summer'') un "[[Es vienmēr zināšu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]]" (''I Will Always Know What You Did Last Summer''). Kritiķu atsauksmes par filmu bija dažādas, tomēr tā bija komerciāli veiksmīga, tās ienākumi pārsniedza {{nobr|125 miljonus}} ASV dolāru. Filma tika nominēta arī vairākām balvām. == Stāsts == Naktī, pēc vidusskolas beigšanas, četri draugi Džūlija ([[Dženifere Lava Hjūita]]), Helēna ([[Sāra Mišela Gelāra]]), Berijs ([[Raians Filips]]) un Rejs ([[Fredijs Prinss jaunākais]]) dodas svinēt ārpus pilsētas. Dodieties atpakaļ, jaunieši notriec un acīmredzot nogalina vīrieti. Viņi iemet līķi okeānā un nolemj šo gadījumu nekad nepieminēt. Gadu vēlāk Džūlija atgriežas mājās no koledžas. Kopš negadījuma brīža, viņa nav runājusi ne ar Helēnu, ne ar Beriju un Reju. Džūlija saņem vēstuli ar tekstu "Es zinu, ko tu izdarīji pagājušajā vasarā". Džūlija dodas uz Helēnas māsas Elzas veikalu, lai uzzinātu kur atrast Helēnu. Izrādās Helēna strādā tajā pašā veikalā, kad Džūlija parāda zīmīti abas nolemj apciemot Beriju. Berijs notikušajā vaino Maksu un piedraud viņam, lai viņš nemēģina visu izstāstīt. Ostā Džūlija sastop Reju, kas vēlas ar viņu parunāt, tomēr Džūlija aizbēg. Tajā laikā kāds nogalina Maksu, iedurot viņam ar āķi. Vēlāk slepkava uzbrūk Berijam, notriecot viņu. Džūlija ierodas slimnīcā apciemot Beriju un tur sastop arī Helēnu un Reju. Džūlija atklāj, ka vīrietis, kuru viņi notrieca ir Deivids Īgans. Helēna un Džūlija dodas pie Deivida māsas Misijas, lai uzzinātu kaut ko vairāk par viņu. Misija viņas neatpazīst un pastāsta, ka pēc Deivida nāves viņu bija apciemojis viņa draugs vārdā Billijs Blū. Tajā vakarā Helēnas mājā ielaužas slepkava un paslēpjas viņas skapī. No rīta Helēna pamostas un ierauga, ka viņas mati ir apgriezti un uz spoguļa ir uzraksts "DRĪZ". Džūlija saņem zvanu no Berija, kas lūdz to apciemot Helēnu. Ceļā Džūlija dzird savādu grabēšanu mašīnas bagāžniekā. Viņa to atver un ierauga Maksa līķi. Džūlija aizskrien pie Helēnas un Berija un atved tos pie savas mašīnas bagāžnieka, bet līķis ir pazudis. Džūlija ir pārliecināta, ka to izdarīja slepkava un viņi ir apdraudēti. Vēlāk viņi dodas pie Reja, kas arī ir saņēmis vēstuli. Džūlija izlemj doties pie Misijas, kamēr Helēna un Berijs parādē viens otru uzmanīs. Džūlija cenšas pārliecināt Misiju, ka Deivids neizdarīja pašnāvību, pēc tam kad Misija parāda zīmīti, kas rakstīta slepkavas rokrakstā. Misija lūdz Džūliju doties prom. Pilsētas skaistumkonkursa laikā, Helēna redz kā slepkava nogalina Beriju, tomēr ne līķis, ne slepkava nav atrodami. Vēlāk policijas virsnieks ved Helēnu mājās, bet slepkava ievilina policistu šaurā ieliņā un nogalina to. Helēna dodas uz veikalu, kur strādā Elza, bet slepkava atrod un nogalina abas. Džūlija atklāj, ka slepkava ir zvejnieks Bens Viliss. Viņš nogalināja Deividu Īganu netālu no tās vietas, kur Benu notrieca jaunieši. Pirms gada šajā vietā avārijā gāja bojā Bena meita Sūzija, bet Deivids bija neskarts. Bens notikušajā vainoja Deividu un nogalināja viņu, liekot tam izskatīties pēc pašnāvības. Ceļā uz mājām Benu notrieca jaunieši. Džūlija dodas pie Reja un visu izstāsta, bet Rejs nenotic. Džūlija pamana, ka uz Reja laivas ir uzraksts ''Billy Blue'' (Billijs Blū) un notur Reju par slepkavu. Rejs cenšas panākt Džūliju, bet viņu notriec vīrietis, kas liek Džūlijai doties uz laivu. Atrodoties uz laivas, Džūlija saprot, ka tas vīrietis ir Bens Viliss. Slepkava sāk vajāt Džūliju, tikmēr Rejs nozog laivu, lai glābtu Džūliju. Telpā, kas pilna ar ledu Džūlija atrod Helēnas un Berija līķus. Rejs uzrāpjas uz laivas, Bens gandrīz viņu nogalina, tomēr Rejs paspēj aizķerties aiz tīkla. Viņš uzrāpjas atpakaļ un izglābj Džūliju. Bena roka sapinas tīklā, viņš tiek pacelts gaisā, kur viņa roka tiek nogriezta, bet ķermenis iekrīt jūrā. Vēlāk Rejs atzīstas Džūlijai, ka viņš ir bijis pie Misijas, jo vainas apziņa nelikusi mieru. Rejs Džūlijai atzīstas mīlestībā un viņi apskaujas. Bena līķis netika atrasts. Gadu vēlāk Džūlija jau otro gadu studē koledžā un gatavojas ar Reju doties ceļojumā. Viņam saņem vēstuli, kuras uzraksts līdzinās slepkavas rokrakstam, tomēr tas ir ielūgums uz ballīti. Džūlija dodas uz vannas istabu, kas ir pildīta ar tvaiku. Uz dušas kabīnes parādās uzraksts "ES JOPROJĀM ZINU". Bens izlec no kabīnes un uzbrūk Džūlijai. === Alternatīvās beigas === Oriģinālajā versijā filmai bija cits nobeigums, kurā Džūlija sarakstās ar Reju. Viņas istabas biedrene atnes vēstuli, uz kuras ar melnu marķieri uzrakstīts Džūlija Džeimsa (''Julia James''). Viņa to atver un tajā ir ielūgums uz ballīti. Nezināma persona uzsāk čatu ar Džūliju, rakstot tekstu "Es joprojām zinu". Zvejnieks ielec pa logu un uzbrūk Džūlijai. Šī versija tika izmantota filmas nākamās daļas treilerī. == Lomu sadalījums == * [[Dženifere Lava Hjūita]] — Džūlija Džeimsa * [[Sāra Mišela Gelāra]] — Helēna Šiversa * [[Raians Filips]] — Berijs Viljams Kokss * [[Fredijs Prinss jaunākais]] — Rejs Bronsons * [[Džonijs Galeki]] — Makss Ņūriks * [[Bridžita Vilsone]] — Elza Šiversa * [[Enna Heiča]] — Misija Īgana * [[Mūzs Vatsons]] — Bens Viliss * [[Džonatans Kvints]] — Deivids Īgans == Atsauksmes == Filma saņēma dažādas atsauksmes. ''Rotten Tomatoes'' apskatā 38% komentāru bija pozitīvi.<ref>[http://www.rottentomatoes.com/m/i_know_what_you_did_last_summer/ I Know What You Did Last Summer Movie Reviews, Pictures — Rotten Tomatoes<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> ''[[Metacritic]]'' atsauksmēs 52 no 100 komentāriem bija pozitīvi. == Apbalvojumi == {| class="wikitable" style="font-size:88%;" |- ! Gads ! Balvas ! Kategorija ! Rezultāti |- |rowspan=1|1998 |[[Saturna balva]] |Labākā šausmu filma |{{nom}} |- |rowspan=5|1998 |rowspan=5|''[[Blockbuster Entertainment Award]]'' |Mīļākā jaunā aktrise, Mīļākā aktrise — [[Dženifere Lava Hjūita]] |{{won}} |- |Mīļākā otrā plāna aktrise — [[Sāra Mišela Gelāra]] |{{won}} |- |Mīļakais šausmu filmu aktieris — [[Fredijs Prinss jaunākais]] |{{nom}} |- |Mīļākā šausmu filmu aktrise — [[Dženifere Lava Hjūita]] |{{nom}} |- |Labākais otrā plāna aktieris — Raians Filips |{{nom}} |- |rowspan=1|1998 |''[[IGH Award]]'' |Labākā filma |{{nom}} |- |rowspan=1|1998 |''[[MTV Movie Awards]]'' |Labākā jaunā izpildītāja sniegums — [[Sāra Mišela Gelāra]] |{{nom}} |- |rowspan=1|1998 |''[[Young Artist Award]]'' |Labākais jaunas aktrises galvenās lomas izpildījums — [[Dženifere Lava Hjūita]] |{{nom}} |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:1997. gada filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] a175yy9uimywrvtjupokq06mq3dl7gy Vikipēdija:AutoWikiBrowser 4 117751 3670863 2587765 2022-08-16T07:58:07Z Sebastian Wallroth 21521 Awbscreenshot.PNG wikitext text/x-wiki [[Attēls:Awbscreenshot.PNG|thumb|right|300 px|AWB darbībā]] '''AutoWikiBrowser''' jeb '''AWB''' ir programmatūra, kas paredzēta pusautomātiskai ''[[MediaWiki]]'' labošanai. Tā ir pieejama ''[[Microsoft Windows]]'' videi. == Skatīt arī == * [[Vikipēdija:AutoWikiBrowser/Typos]] == Ārējās saites == {{commonscat-inline|AutoWikiBrowser}} * [[SourceForge:projects/autowikibrowser|Projekta lapa ''Sourceforge'']] * [http://sourceforge.net/p/autowikibrowser/code/HEAD/tree/ Izejas kods ''Sourceforge''] * [http://msdn2.microsoft.com/en-us/library/az24scfc(VS.80).aspx Regulāro izteiksmju valodas elementi] no .NET Framework izstrādātāju pamācības tiešsaistes Microsoft MSDN dokumentācijā [[Kategorija:Vikipēdijas rīki]] gxet0uqx7sv2h7cxeohe8e1vg4j1m4w Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 0 120231 3670911 3663844 2022-08-16T09:10:24Z Pirags 3757 /* 15. korpusa moduļu būves */Papildināju wikitext text/x-wiki {{Slimnīcas infokaste | name = Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca | org/group = | image = P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio - Manshtein.jpg | alt = | image_size = | caption = 15. korpuss ([[Nikolajs Bode]], 1939) | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = {{coord|56|55|54|N|24|03|54|E|type:landmark_scale:300000|display=inline,title}} | logo = PSKUS logo.svg | logo_size = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Pilsoņu iela 13|3s=Pilsoņu iela (Rīga)}} | healthcare = | funding = | type = [[Universitātes slimnīca]] | speciality = | standards = | emergency = [https://www.stradini.lv/lv/content/neatliekamas-medicinas-centrs-0 Ir (24/7)] | helipad = | affiliation = Medicīnas fakultāte, [[Latvijas Universitāte]]<br>[[Rīgas Stradiņa universitāte]] | patron = | network = | beds = 840<ref>{{Cite web |title=Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģija 2020. – 2022.gadam |url=https://www.stradini.lv/sites/default/files/editor/PSKUS_strategija_2020_2022_final1%20(002).pdf}}</ref> | founded = 1910 | closed = | demolished = | website = [https://www.stradini.lv/lv stradini.lv] | other_links = }} [[Attēls:Pilsonu13 1.jpg|thumb|270px|Ieeja slimnīcas senajā daļā (būvēta pēc [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta) no Pilsoņu ielas puses (2010).]] '''Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS)'''<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=94086 Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" reorganizāciju un valsts akciju sabiedrības "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" izveidi] Likumi.lv</ref>, sarunvalodā saukta arī par '''"Stradiņiem"''', kopš 1999. gada ir [[universitātes slimnīca]] jeb [[Latvijas slimnīcu reforma|V līmeņa slimnīca]], kas atrodas [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu ielā]] 13 [[Āgenskalns|Āgenskalna apkaimē]] [[Rīga|Rīgā]]. Slimnīca ir valsts kapitālsabiedrība, tās valsts kapitāla daļu turētāja ir [[Veselības ministrija]]. == Nosaukums == [[Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada.jpg|thumb|270px|Rīgas pilsētas 2. slimnīca pirms 1940. gada]] Slimnīca nosaukumu mainījusi daudzas reizes: dibinot [[1910]]. gadā — Rīgas pilsētas 2. slimnīca, pēc 1928. gada nosaukumu papildināja: Rīgas pilsētas 2. slimnīca, Latvijas Universitātes klīnikas. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940]]. un [[1941]]. gadā pilsētas slimnīcu pārveidoja par Valsts klīnisko slimnīcu, bet [[Latvijas ģenerālapgabals|vācu okupācijas laikā]] līdz [[1944]]. gadam tā atkal kļuva par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu un [[Vērmahts|Vērmahta]] kara slimnīcu, 1944. gada rudenī [[Latvijas PSR]] varas iestādes atjaunoja Valsts klīniskās slimnīcas nosaukumu, bet [[1948]]. gadā pārdēvēja par Republikānisko klīnisko slimnīcu. Pēc bijušā slimnīcas vadītāja [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] nāves [[1958]]. gadā slimnīcu nosauca par P. Stradiņa Republikānisko (Republikas) klīnisko slimnīcu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s par [[1993]]. gadā par Paula Stradiņa Valsts klīnisko slimnīcu. No 1995. līdz 1998. gadam tā bija [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kopš 1998. gada — Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.<ref>[http://www.stradini.lv Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa]</ref> == Vēsture == [[Attēls:Pilsonu13 2.jpg|thumb|270px|Neatliekamās Medicīnas centra uzbrauktuve ([[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projektētā ēka).]] [[Attēls:Pilsoņu iela 13 04.JPG|thumb|270px|Skats uz nojaucamo 32. (kardioloģijas) korpusu un slimnīcas aptiekas ēku (2012).]] Jau 1902. gadā Rīgas pilsētas dome sāka apspriest projektu par Rīgas pilsētas 2. slimnīcas būvi Nometņu laukumā [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], tomēr līdzekļu trūkuma dēļ projekta realizācija ieilga līdz 1908. gadam. Pirmās slimnīcas ēkas pēc Rīgas pilsētas galvenā arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta sāka celt 1908. gadā un slimnīcu ar ambulanci, terapeitisko un ķirurģisko paviljonu un trīs lipīgo slimību paviljoniem svinīgi atklāja 1910. gada 10. februārī. 1910. gada martā iestādīja liepu alejas, 1911. gadā atklāja slimnīcas direktora ēku, 1914. gadā pabeidza celt slimnīcas pārvaldes ēku, operāciju bloku, saimniecības ēku, savienojošo gaiteni, lipīgo slimību izolatoru, morgu ar patoloģisko un seroloģisko institūtu un kalpotāju dzīvojamo ēku. 1915. gadā beidza celt trīs izolētus lipīgo slimību paviljonus gar Liepājas ielu. Piefrontes kara hospitāļa vajadzībām izveidoja papildus koka barakas lipīgo slimību slimniekiem. Celtniecības darbi turpinājās līdz pat 1915. gadam un kara dēļ tā arī netika pabeigti plānotajā apjomā.<ref>[https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/4929 Reinholds Šmēlings un Rīgas sabiedriskās ēkas 19. un 20. gadsimta mijā] J. Krastiņš. Arhitektūra un pilsētplānošana. Nr.2, 2008, 50.-71.lpp. ISSN 1691-4333.</ref> Pirmā pasaules kara laikā frontes līnija divus gadus (no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim) atradās tikai aptuveni 20 km attālumā no slimnīcas. 1915. gadā slimnīcu pārveidoja par Krievijas impērijas [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] lazareti, tajā ārstēja arī [[Ķekavas kaujas (1916)|Ķekavas kaujās]] un [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujās]] ievainotos strēlniekus. Infekcijas slimību ārstēšanai uzcēla četras atsevišķi stāvošas koka barakas. Pēc militārajām neveiksmēm 1917. gada sākumā lazareti ar visu aprīkojumu evakuēja uz Petrogradu. Kad pēc [[Rīgas operācija]]s 1917. gada septembrī Rīgu ieņēma Vācijas karaspēks, slimnīcā no jauna izveidoja militāro hospitāli, kuru slēdza pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] 1918. gada pavasarī. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[LSPR]] valdība 1919. gada 24. janvārī slimnīcas darbību atjaunoja, bet [[Ulmaņa Pagaidu valdība]] sakarā ar ievērojamo Rīgas iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka slimnīcas inventārs bija izvazāts, slimnīcas darbību pēc [[Bermontiāde]]s beigām 1919. gada beigās apturēja. Slimnīcas direktors [[Oskars Voits]] 1920. gadā sāka pārrunas ar [[Latvijas Universitāte]]s Medicīnas fakultāti un Rīgas pilsētas valdi par Universitātes klīnikas izveidi slimnīcā. Līdzekļu trūkuma dēļ remontdarbi aizkavējās līdz pat 1927. gadam. Tolaik slimnīcas teritorijā atradās no Krievijas atbraukušo bēgļu karantīnas punkts un bērnu patversme, vēlāk Iekšlietu ministrijas valsts emigrantu nams, Rīgas bērnunama nodaļa "Māte un bērns" un bērnu sile. Vairākās koka barakās darbojās [[Rīgas Skolotāju institūts]] (1922—1938), ko sakarā ar slimnīcas jaunbūvi 1938. gadā pārcēla uz [[Cēsis|Cēsīm]]. 1927. gadā slimnīcā izbūvēja auditorijas studentu lekcijām. Pēc rekonstrukcijas Rīgas pilsētas 2. slimnīca no 1928. gada darbojās kā Latvijas Universitātes klīniskā mācību slimnīca. Slimnīcas medicīnisko direktoru ievēlēja Medicīnas fakultātes padome, bet administratīvo direktoru iecēla Rīgas pilsētas valde. 1931. gadā par medicīnisko direktoru apstiprināja [[Pauls Stradiņš|Paulu Stradiņu]], kura vadībā līdz 1935. gadam izstrādāja četru jaunu sešu stāvu korpusu būvniecības projektu. 1939. gadā Skolotāju institūta atstātajās ēkās atklāja [[LU P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža|Rīgas 2. slimnīcas žēlsirdīgo māsu un pirmās šķiras mācītu sanitāru skolu]]. 1939. gadā pēc arhitekta [[Nikolajs Bode|Nikolaja Bodes]] projekta uzsāka dzemdību klīnikas korpusa būvi, kuru bija jāpabeidz līdz 1941. gadam, ķirurģijas klīnikas korpusu līdz 1943. gadam, infekcijas slimību klīnikas korpusu 1944. gadam, bet iekšķīgo slimību un bērnu klīnikas korpusu līdz 1948. gadam. Jau pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1941. gadā celtnieki paspēja uzbūvēt pirmo korpusu līdz jumtam, Otrā pasaules kara laikā slimnieku palātas bija iekārtotas ēkas pirmajos stāvos, bet 1944. gada oktobrī padomju aviācijas veiktās bombardēšanas laikā jaunā korpusa pagrabā slēpās slimnīcas darbinieki un pacienti.<ref>[https://docplayer.net/41323331-Medico-historica-volumen-x-xxix.html Medicīnas vēstures muzeja sākumi.] [[Jānis Stradiņš]], [[Juris Salaks]], [[Rita Grāvere]]. ''Acta medico-historica rigensia'', Volumen X (XXIX), 2016. — 26 lpp.</ref> 1941. gadā vācu okupācijas iestādes slimnīcā izvietoja kara hospitāli, bet turpināja darboties arī dzemdību nodaļa, divas ķirurģiskās nodaļas un infekcijas slimību nodaļa koka barakās. 1944. gada beigās vairums slimnīcas ārstu devās bēgļu gaitās. Pēc kara beigām uz slimnīcas bāzes 1944. gadā izveidoja Medicīnas vēstures muzeju, bet 1946. gadā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniskās pētniecības institūtu. Paula Stradiņa vadībā izstrādāja jaunu slimnīcas attīstības projektu, kurā bija paredzēts teritorijā starp Mārupes ielu, Liepājas ielu, dzelzceļu un Arsenālu izveidot medicīnas studiju kampusu ar 12 dažādiem korpusiem. Līdzekļu trūkuma dēļ arī šo plānu nerealizēja. 1959. gadā Mārupes ielā 17 uzbūvēja studentu kopmītni. 1958. gadā slimnīcā sāka veidot specializētos centrus, kuros bija jāapvieno ārstniecības, izglītības un zinātniskais darbs. 1977. gadā uzcēla jaunu kardioloģijas korpusu, kura izveidoja Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūtu. 1995. gadā slimnīcu nodeva [[Latvijas Medicīnas akadēmija]]s valdījumā un pārvaldē, bet 1999. gadā nodibināja bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca".<ref>[http://www.stradini.lv/page/57 Vēsture no pirmsākumiem līdz mūsdienām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150420043208/http://www.stradini.lv/page/57 |date={{dat|2015|04|20||bez}} }} www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 2. martā</ref> 2013. gada augustā Stradiņu slimnīcas 32. korpusā (būvēts 1975. gadā) skābekļa sadales telpā notika ugunsgrēks 50 m2 platībā un sprāga 23 skābekļa baloni puspagrabā, kas atstāja bojājumus un traucējumus augšstāva neatliekamās medicīnas centra uzņemšanas nodaļas darbībā, no kurienes tika evakuēti 170 pacienti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kardiologs-andris-skride--arsts-kurs-stradinos-nospieda-trauksmes-pogu.a62364/|title=Kardiologs Andris Skride – ārsts, kurš Stradiņos nospieda trauksmes pogu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ugunsdzesejs-situacija-bija-loti-bistama-spraga-23-baloni.a62349/|title=Ugunsdzēsējs: Situācija bija ļoti bīstama; sprāga 23 baloni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradinos-spradziena-cietusi-divi-darbinieki-evakueti-170.a62342/|title=«Stradiņos» sprādzienā cietuši divi darbinieki; evakuēti 170|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-25|language=lv}}</ref> === Jaunbūve === [[Attēls:Pilsoņu iela 13 05.JPG|thumb|270px|Nožogotā A korpusa būves vieta (2013).]] [[Attēls:Stradinu jaunbuve 9.7.16.jpg|thumb|270px|A1 korpusa jaunbūve (2016. gada jūlijā).]] 2006. gadā notika starptautisks arhitektu plenērs par slimnīcas kompleksa attīstību, kurā uzvarēja somu arhitektu birojs ''JKMM Architects''. Pēc žūrijas locekļa Jura Dambja vārdiem, tas "respektē slimnīcas būvju mērogu, raksturu un kultūrvēsturiskās vērtības, turpinot vēsturiski iedibināto plānojuma sistēmu".<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/arhitekti-doma-ka-parbuvet-stradinus-12798351 Arhitekti domā, kā pārbūvēt Stradiņus] Evita Goze, [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2006. gada 24. maijā</ref> Svinot Stradiņa slimnīcas 100. dzimšanas dienu, 2010. gada februārī svinīgi ielika pamatakmeni slimnīcas jaunajam korpusam, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ jaunbūves apjomu pamatīgi samazināja. Jaunās būves gala skiču projektu 2011. gadā izstrādāja Latvijas arhitektu birojs "Nams" (pieaicinot Austrijas "Salve") sadarbībā ar Somijas ("JKMM") un Izraēlas ("Oliver") arhitektu birojiem.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/cuskas-nebus-slimnica-bus-13905915 Čūskas nebūs, slimnīca būs] "[[Diena]]" 2011. gada 28. septembrī</ref> ==== A1 korpuss ==== 2013. gada februārī tika parakstīts līgums ar piegādātāju apvienību SIA "Skonto būve" un SIA "Re&Re" par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunās ēkas būvniecības uzsākšanu.<ref>[http://www.stradini.lv/page/133&news_id=269 Parakstīts līgums par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170518071527/http://www.stradini.lv/page/133%26news_id%3D269|date={{dat|2017|05|18||bez}}}} slimnīcas mājas lapa www.stradini.lv, apskatīta 2013. gada 3. martā</ref> Jaunā A korpusa pirmās kārtas (A1) kopējā telpu platība ir 30 438 kvadrātmetri ar pagrabstāvu un vairākiem virszemes stāviem. Slimnīcas attīstības projekta finansēšanu veica no valsts galvotā aizdevuma 46,4 miljonu latu apmērā un [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Reģionālās attīstības fonda]] (ERAF) līdzekļiem 17 miljonu latu apmērā.<ref>[http://www.apollo.lv/zinas/stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibu-japabeidz-2015-gada-vasara/555136 Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību jāpabeidz 2015.gada vasarā][[LETA]] ziņa 2013. gada 22. februārī</ref> Sākotnēji jaunā korpusa būvniecību pilnsabiedrība "SBRE" bija iecerējusi pabeigt [[2015]]. gada vasarā, tomēr nodošanas termiņus nācās pagarināt līdz 2017. gada 31. martam.<ref>[http://www.db.lv/ipasums/stradina-slimnicai-izdevies-apgut-visus-eraf-pieskirtos-28-miljonus-eiro-jauna-korpusa-buvniecibai-443177 Stradiņa slimnīcai izdevies apgūt visus ERAF piešķirtos 28 miljonus eiro jaunā korpusa būvniecībai] [[LETA]], 2015. gada 23. decembrī</ref> Līdz 2016. gada beigām būvnieki saņēma saskaņojumu no atbildīgajām valsts un pašvaldības iestādēm, izņemot no Veselības inspekcijas, kas konstatēja vairākas neatbilstības tehniskā projekta tehnoloģijas daļas risinājumam.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/stradinu-jaunaja-korpusa-veselibas-inspekcija-atklaj-nepilnibas.a218687/ «Stradiņu» jaunajā korpusā Veselības inspekcija atklāj nepilnības] Līva Rauhvargere, LTV, 2017. gada 11. janvārī</ref> Kopš 2016. gada oktobra, kas bija termiņš A1 nodošanai ekspluatācijā, būvniekam SIA "SBRE" tika piemērota soda nauda vairāk nekā 3000 eiro dienā. Kopumā A1 būve izmaksāja 86 miljonus eiro.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/veselibas-ministrija-velas-turpinat-stradina-slimnicas-buvniecibu-pec-tartu-parauga.a218068/ Veselības ministrija vēlas turpināt Stradiņa slimnīcas būvniecību pēc Tartu parauga] Aija Kinca 2017. gada 7. janvārī</ref> Jaunā korpusa pirmā kārta (A1) tika svinīgi atklāta 2017. gada 1. jūnijā. Jaunajā ēkā atrodas slimnīcas poliklīnika, plānveida pacientu uzņemšana, diagnostiskā [[radioloģija]], laboratorija, [[Otorinolaringoloģija|otorinolaringoloģijas]] un [[Uroloģija|uroloģijas]] nodaļas, kā arī Internās Medicīnas klīnika (nefroloģijas, endokrinoloģijas un reimatoloģijas, gastroenteroloģijas un endoskopiju nodaļas, kā arī dienas stacionārs).<ref>[http://medicine.lv/raksti/79f64552-5133-4bca-8f38-71b2c67efedb Čakša: Neskatoties uz Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības sarežģīto posmu, darbs pabeigts kvalitatīvi] [[LETA]] 2017. gada 1. jūnijā</ref> ==== A2 korpuss ==== 2017. gada 28. augustā slimnīca parakstīja līgumu ar arhitektūras biroju "Sestais stils" par A korpusa otrās kārtas (A2) būvprojekta izstrādi. Plānots, ka jaunajā korpusā atradīsies Neatliekamās Medicīnas centrs (NMC) jeb uzņemšana, operāciju zāles, vispārīgās ķirurģijas un neiroķirurģijas profila nodaļas, neiroloģijas nodaļa ar insulta vienību, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medicine.lv/raksti/stradina-slimnicas-a-korpusa-2-kartas-buvniecibas-projekts-iesniegts-saskanosanai-ek|title=Stradiņa slimnīcas A korpusa 2.kārtas būvniecības projekts iesniegts saskaņošanai EK|website=medicine.lv|access-date=2022-04-25|date=2018-09-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu|title=Aktuāla informācija par A korpusa 2. kārtas būvniecību {{!}} Stradiņa slimnīca|website=web.archive.org|access-date=2022-04-25|date=2022-04-25|archive-date=2022-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220425160744/https://www.stradini.lv/lv/content/aktualitates-par-korpusa-2-kartas-buvniecibu}}</ref> Projekta otrās kārtas plānotās izmaksas bija 91 miljons eiro, tostarp [[Eiropas Savienība]]s fondu finansējums 64 miljoni eiro, Latvijas valsts finansējums 22 miljoni eiro un Stradiņa slimnīcas finansējums 4,5 miljoni eiro.<ref>[http://www.db.lv/ekonomika/buvnieciba-un-ipasums/buve/stradina-slimnicas-a-korpusa-buvniecibas-nakama-karta-aizkavejusies-par-vairakiem-menesiem-466648 Stradiņa slimnīcas A korpusa būvniecības nākamā kārta aizkavējusies par vairākiem mēnešiem] "Dienas Bizness" 2017. gada 19. septembrī</ref> 2018. gada nogalē otrās kārtas (A2) būvprojektu saskaņoja ar būvvaldi un to apstiprināja [[Eiropas Komisija]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ek-apstiprina-stradina-slimnicas-buvniecibas-turpinajuma-planu.a303294/?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.12.2018.&utm_medium=email EK apstiprina Stradiņa slimnīcas būvniecības turpinājuma plānu] lsm.lv 2018. gada 17. decembrī</ref> Kad 2019. gada janvārī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) parakstīja vienošanos par A2 korpusa būvniecības projekta īstenošanu, plānotās izmaksas bija pieaugušas par 30 miljoniem eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/parakstita-vienosanas-par-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekta-istenosanu-14213337 Parakstīta vienošanās par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekta īstenošanu] [[LETA]] 2019. gada 29. janvārī</ref> Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departaments līdz izmaksu precizēšanai apturēja A2 būvniecībai paredzētos maksājumus. Veselības ministrija norādīja, ka sākotnēji bija paredzēts, ka būvniecības izmaksas būs lielākas, tomēr no plānotajiem 150 miljoniem eiro tika nolemts slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-stradina-slimnicas-jauna-korpusa-buvniecibas-projekts-patlaban-iepauzets-14213345 FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban "iepauzēts"] LETA 2019. gada 29. janvārī</ref> Sākotnēji bija plānots, ka A2 ēku būvi sāks 2019. gada aprīlī un pabeigs līdz 2022. gada maijam, vēlāk būvdarbu sākumu atvirzīja līdz 2020. gada sākumam. 2019. gada septembrī Veselības ministrija informēja, ka slimnīcas jaunā korpusa projektam 2021. gadā papildus nepieciešami 10,8 miljoni eiro, 2022. gadā — 15,9, bet 2023. gadā — 2,5 miljoni eiro. Tos plānots piesaistīt pēc Eiropas Savienības fondu atlikumu un snieguma rezerves pārdales.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/stradina-slimnicas-buvniecibas-projektam-no-es-fondiem-plano-pardalit-29-4-miljonus-eiro.d?id=51437007 Stradiņa slimnīcas būvniecības projektam no ES fondiem plāno pārdalīt 29,4 miljonus eiro] LETA 06.09.2019.</ref> 2020. gada septembrī konkursa uzvarētāja SIA "Velve" sāka A2 korpusa būvi par 88 miljoniem eiro, bet kopā ar jauno iekārtu iepirkšanu kopējās projekta izmaksas būs vairāk kā 140 miljoni eiro, lielāko daļu finansējuma segs Eiropas Savienības struktūrfondi. Korpusa būvniecību sākotnēji bija plānots pabeigt 2023. gada aprīlī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-buvniecibu-par-88-miljoniem-turpinas-velve.a368053/ Stradiņa slimnīcas būvniecību par 88 miljoniem turpinās «Velve»] lsm.lv 2020. gada 22. jūlijā</ref> 2022. gada 9. jūnijā A2 korpusam svinēja spāru svētkus, bija pabeigta ēkas karkasa nesošo būvkonstrukciju izbūve.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnicas-jaunajam-korpusam-svin-sparu-svetkus.a460816/ Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam svin spāru svētkus] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> ==== B korpuss ==== 2018. gada maijā PSKUS informēja, ka pēc A2 korpusa celtniecības beigām paredzēts nojaukt nolietoto 32. korpusu (nojaukšanas izmaksas 1,2 miljoni eiro) un tajā esošās nodaļas pārcelt uz jauno B korpusu, kurā atradīsies Latvijas Kardioloģijas centrs, Asinsvadu ķirurģijas centrs, kā arī sirds un asinsvadu operāciju bloks, rehabilitācija un fizikālā medicīna, diferenciālās diagnostikas nodaļa un citas. Iecerēts, ka B korpusā būs 315 gultas vietas, bet tā kopējā platība 39 830 kvadrātmetri.<ref>[https://www.db.lv/zinas/stradina-slimnica-2024gada-plano-sakt-jauna-korpusa-buvniecibu-475061 Stradiņa slimnīca 2024. gadā plāno sākt jauna korpusa būvniecību] [[LETA]], 15.05.2018</ref> 2021. gada 7. septembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] atbalstīja Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību. Būves kopējo budžetu plānoja 151 miljona eiro apmērā, piesaistot finanšu līdzekļus no [[Eiropas Savienības struktūrfondi|Eiropas Savienības struktūrfondu]] un [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] 2021.–2027. gada plānošanas perioda. B korpusa attīstība līdz 2029. gadam noslēgs slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atbalsta-stradina-slimnicas-b-korpusa-buvniecibu-planots-ieguldit-151-miljonu-eiro.a420283/ Atbalsta Stradiņa slimnīcas B korpusa būvniecību; plānots ieguldīt 151 miljonu eiro] lsm.lv 2021. gada 7. septembrī</ref> === 15. korpusa moduļu būves === Sākot ar 2021. gadu, slimnīcas teritorijas 15. korpusa 1. stāva līmenī tika uzstādītas 72 moduļu būves, kuras paredzētas infekciozo pacietu izolācijai un Neatliekamā medicīnas centra vajadzībām, lai papildinātu gultas vietas par 40 un izveidotu 3 jaunas operāciju zāles un pēcoperāciju palātas. Tās iedalītas divos blokos - NMC daļā, kas aizņem 1167 m2 un operāciju daļā, kas aizņem 644 m2. Projekts finansēts no [[Valsts budžets|valsts budžeta]] līdzekļiem par 7,087 milj. EUR un moduļu uzstādīšanu veica SIA "Inos".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/slimnica-uzstaditas-pirmas-modulu-buves|title=Slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53781547|title=Stradiņa slimnīcā uzstādītas pirmās moduļu būves|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2022-04-06|date=2021-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/paula-stradina-kliniskas-universitates-slimnicas-15-korpusa-renovacija/|title=Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas 15 korpusa renovācija - medical building|website=citify.eu|access-date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> Pēc jaunā B korpusa izbūves 2030. gadā moduļu būvi plānots nojaukt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/stradina-slimnicas-infrastrukturas-atjaunosanas-ciklu-plano-noslegt-lidz-2029-gadam/|title=Stradiņa slimnīcas infrastruktūras atjaunošanas ciklu plāno noslēgt līdz 2029.gadam|website=tv3.lv|access-date=2022-04-22|language=lv}}</ref> == Nodaļas == === Slimnīcas teritorijas nodaļas === {{Div col}} ==== A kvartāls ==== * Daudzprofilu dienas stacionārs (60.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts * Endokrinoloģijas un reimatoloģijas nodaļa (9.nodaļa) * Gastroenteroloģijas nodaļa (10.nodaļa) * Nefroloģijas nodaļa (8.nodaļa) * Otorinolaringoloģijas nodaļa (15.nodaļa) * Pacientu plānveida uzņemšana * Peritoneālās dialīzes nodala * Poliklīnika * Sievietes un bērna veselības klīnikas ambulatorā dala * Uroloģijas nodaļa (4.nodaļa) ==== B kvartāls ==== * Aritmoloģijas dienas stacionārs (58.nodaļa) * Aritmoloģijas nodaļa (11.nodaļa) * Aroda un radiācijas medicīnas centrs * Asinsvadu ķirurģijas centra dienas stacionārs (54.nodaļa) * Asinsvadu ķirurģijas nodaļa (24.nodaļa) * Diagnostiskās radioloģijas institūts (15.korpuss) * Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas dienas stacionārs (47.nodaļa) * Ginekoloģijas nodaļa (25.nodaļa) * Grūtniecības patoloģijas un dzemdību nodaļa (17.nodaļa) * Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļa (40.nodaļa) * Invazīvās aritmoloģijas bloks * Invazīvās kardioloģijas dienas stacionārs (33.nodaļa) * Invazīvās kardioloģijas laboratorija * Jaundzimušo intensīvās terapijas un aprūpes nodaļa (92.nodaļa) * Kardioloģijas centra ambulatoriskā un diagnostiskā nodaļa * Kardioloģijas dienas stacionārs (43.nodaļa) * Kardioloģijas nodaļa (27.nodaļa) * Multiplās sklerozes centrs * Neatliekamās kardioloģijas nodaļa (32.nodaļa) * Neatliekamās medicīnas centrs (NMC) * Neiroloģijas nodaļa (20.nodaļa) * Patoloģijas institūts * Plaušu slimību dienas stacionārs (13.nodaļa) * Plaušu slimību nodaļa (14.nodaļa) * Poliklīnika * Reto slimību kabinets * Scintigrāfija * Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļa (39.nodaļa) * Sirds ķirurģijas dienas stacionārs (51.nodaļa) * Sirds ķirurģijas nodaļa (91.nodaļa) * Šūnu transplantācijas nodaļa ==== C kvartāls ==== * Acu slimību dienas stacionārs (34.nodaļa) * Acu slimību nodaļa (1.nodaļa) * Ambulatorās ķirurģijas dienas stacionārs (46.nodaļa) * Diferenciālās diagnostikas nodaļa (41.nodaļa) * Garīgās aprūpes un sociālā darba dienests * Hemodialīzes nodaļa (31.nodaļa) * Īslaicīgās ķirurģijas nodaļa (56.nodaļa) * Klīnisko pētījumu ambulatorā nodaļa * Krūts slimību centrs * Ķirurģijas nodaļa (5.nodaļa) * Ķirurģijas nodaļa (57.nodaļa) * Lāzeroftalmoloģijas nodaļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centra Ambulatorā daļa * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas dienas stacionārs (50.nodaļa) * Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa (45.nodaļa) * Paliatīvās aprūpes nodaļa (59.nodaļa) * Pārmantotā vēža konsultatīvais kabinets * Redzes kontaktkorekcijas laboratorija * Zinātniskais institūts ==== D kvartāls ==== * Iepirkumu daļa * Informācijas centrs * Komunikācijas daļa * Onkoloģijas dienas stacionārs (12.nodaļa) * Onkoloģijas klīnikas ambulatorā daļa * Onkoloģijas nodaļa (18.nodaļa) * Personāla vadības dala * Staru terapijas kabinets * Valde {{Div col end}} [[Attēls:Paula Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa atklāšanas svētki (2017. gada 1. jūnijs).jpg|thumb|Paula Stradiņa slimnīcas jaunā A1 korpusa atklāšana (2017. gada 1. jūnijs)]] == Organizācija == === Padome === VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca" padome sastāv no 3 locekļiem, kuri tika izvēlēti [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijas]] organizētā atlases konkursa kārtībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/ieveleta-slimnicas-padome|title=Ievēlēta slimnīcas padome}}</ref> * Padomes priekšsēdētājs Reinis Ceplis * Padomes locekļi ** Juris Lapše ** Renaldas Jurkevičius === Valde === * valdes priekšsēdētājs [[Rinalds Muciņš]], * valdes locekļi ** Ilze Kreicberga, ** Jānis Naglis, ** Agra Ločmele.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradini.lv/lv/content/valde|title=Valde {{!}} Stradiņa slimnīca}}</ref> == Galerija == === Senā slimnīcas daļa === <gallery> Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca 1910.jpg|Terapeitisko un ķirurģisko slimību paviljons no Tukuma un Pilsoņu ielas krustojuma puses (1910) Attēls:Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve (1910).jpg|Nepabeigtā slimnīcas jaunbūve ap 1914. gadu. Skats no vēl neapbūvētās Nometņu laukuma daļas aiz tagadējās Liepājas ielas Attēls:Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses pirms 1914.png|Rīgas 2. pilsētas slimnīca no dzelzceļa puses (pirms 1914) Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīcas vārti 1936.jpg|Rīgas pilsētas 2. slimnīca, LU klīnikas 1936. gada 18. novembrī Attēls:Rīgas pilsētas 2. slimnīca Vērmahta lazarete.jpg|Vērmahta lazarete Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (pirms 1944) </gallery>Attēli no 2015. gada.<gallery perrow="7"> Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 2.JPG|Senā galvenā ieeja no Pilsoņu ielas Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 22.JPG|[[Rīgas pilsētas ģerbonis]] virs senās ieejas Attēls:P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca - panoramio.jpg|Liepu aleja Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 10.JPG|Senās Šmēlinga biroja projektētās ēkas Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 8.JPG|Senās [[Reinholds Šmēlings|Šmēlinga]] biroja projektētās ēkas Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 7.JPG|Senās Šmēlinga biroja projektētās ēkas Attēls:Piemineklis ārstam prof. P.Stradiņam, Rīga, Pilsoņu iela 13.JPG|Piemineklis slimnīcas medicīniskajam direktoram prof. P. Stradiņam Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 11.JPG|Bijusī administrācijas ēka Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 6.JPG|Ugunsdzēsības baseins Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 5.JPG|Patoloģijas institūta ēka Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 12.JPG|Patoloģijas institūta ēka Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 3.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas (nojauktas) Attēls:Slimnīcas celtņu komplekss, Rīga, Pilsoņu iela 13 4.JPG|Pirmā pasaules kara laikā celtās infekcijas slimību barakas (nojauktas) </gallery> == Atsauces == {{div col}} {{atsauces}} {{div col end}} == Ārējās saites == * [http://www.stradini.lv Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mājas lapa] {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Slimnīcas Rīgā]] [[Kategorija:V līmeņa slimnīcas Latvijā]] 6fq62349e3r0byc5vm6k1x15p3z7kzu Amerikas hokeja līga 0 125238 3670958 3598894 2022-08-16T10:52:00Z ZANDMANIS 91184 /* Rietumu konference */ wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Amerikas hokeja līga | aktuāla_sezona = | logo = AHL.png | pikseļi = 175px | apraksts = Amerikas hokeja līgas logo | sports = [[Hokejs]] | dibin = [[1936]]. gadā | motto = | komandas = 31 komandas | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda]] | čempions = [[Šarlotas "Checkers"]] (1 tituls) | čempions_br = | čempions_km = | čempions_visv = [[Hēršijas "Bears"]] (11)<ref>https://www.hockeydb.com/ihdb/stats/leagues/112.html</ref> | mlapa = [http://theahl.com/ theahl.com] }} '''Amerikas hokeja līga''' (AHL; {{val-en|American Hockey League}}) ir viena no spēcīgākajām [[Ziemeļamerika]]s profesionālajām [[hokejs|hokeja]] [[līga|līgām]] aiz [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL), kurā spēlē divdesmit septiņas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] un četras [[Kanāda]]s hokeja komandas. Šī līga darbojas kā NHL atbalsta līga, jo visi tajā spēlējošie hokeja klubi ir NHL komandu [[fārmklubs|fārmklubi]].<ref>Scott, Jon C. (2006). Hockey Night in Dixie: Minor Pro Hockey in the American South. Heritage House Publishing Company Ltd.. p. xvii. {{ISBN|1-894974-21-2}}. {{en ikona}}</ref> Līga uzsāka savu pirmo sezonu 1936. gadā. AHL birojs atrodas Springfīldā, [[Masačūsetsa]]s štatā. Klubs, kas uzvar izslēgšanas spēlēs, saņem [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]]. Šis kauss nosaukts par godu NHL pirmajam prezidentam [[Frenks Kalders|Frenkam Kalderam]]. Vienpadsmit reizes Kaldera kausu ir ieguvusi komanda [[Hēršijas "Bears"]].<ref>[http://theahl.com/team-records-s11576 "Calder Cup Record Book"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100125085438/http://theahl.com/team-records-s11576 |date={{dat|2010|01|25||bez}} }}, theahl.com {{en ikona}}</ref> == Pašreizējās komandas == {{novec}} {| |valign=top| === Austrumu konference === *[[Bingemtonas "Senators"]] <small>([[Otavas "Senators"]])</small> *[[Bridžportas "Sound Tigers"]] <small>([[Ņujorkas "Islanders"]])</small> *[[Hartfordas "Wolf Pack"]] <small>([[Ņujorkas "Rangers"]])</small> *[[Hēršijas "Bears"]] <small>([[Vašingtonas "Capitals"]])</small> *[[Leihajvollijas "Phantoms"]] <small>([[Filadelfijas "Flyers"]])</small> *[[Mančestras "Monarchs"]] <small>([[Losandželosas "Kings"]])</small> *[[Norfolkas "Admirals"]] <small>([[Anahaimas "Ducks"]])</small> *[[Olbani "Devils"]] <small>([[Ņūdžersijas "Devils"]])</small> *[[Portlendas "Pirates"]] <small>([[Fīniksas "Coyotes"]])</small> *[[Providensas "Bruins"]] <small>([[Bostonas "Bruins"]])</small> *[[Sentdžonsas "IceCaps"]] <small>([[Vinipegas "Jets"]])</small> *[[Sirakūzas "Crunch"]] <small>([[Tampabejas "Lightning"]])</small> *[[Skrentonas "Penguins"]] <small>([[Pitsburgas "Penguins"]])</small> *[[Springfildas "Falcons"]] <small>([[Kolumbusas "Blue Jackets"]])</small> *[[Vorčestras "Sharks"]] <small>([[Sanhosē "Sharks"]])</small> |valign=top| === Rietumu konference === *[[Adirondekas "Flames"]] <small>([[Kalgari "Flames"]])</small> *[[Aiovas "Wild"]] <small>([[Minesotas "Wild"]])</small> *[[Čarlotes "Checkers"]] <small>([[Karolīnas "Hurricanes"]])</small> *[[Čikāgas "Wolves"]] <small>([[Sentluisas "Blues"]])</small> *[[Grendreipidsas "Griffins"]] <small>([[Detroitas "Red Wings"]])</small> *[[Hamiltonas "Bulldogs"]] <small>([[Monreālas "Canadiens"]])</small> *[[Jūtikas "Comets"]] <small>([[Vankūveras "Canucks"]])</small> *[[Leikīrijas "Monsters"]] <small>([[Kolorādo "Avalanche"]])</small> *[[Milvokī "Admirals"]] <small>([[Nešvilas "Predators"]])</small> *[[Oklahomsitijas "Barons"]] <small>([[Edmontonas "Oilers"]])</small> *[[Ontārio "Reign"]] <small>([[Losandželosas "Kings"]])</small> *[[Ročestras "Americans"]] <small>([[Bufalo "Sabres"]])</small> *[[Rokfordas "IceHogs"]] <small>([[Čikāgas "Blackhawks"]])</small> *[[Sanantonio "Rampage"]] <small>([[Floridas "Panthers"]])</small> *[[Teksasas "Stars"]] <small>([[Dalasas "Stars"]])</small> *[[Toronto "Marlies"]] <small>([[Toronto "Maple Leafs"]])</small> |} == Čempioni == {| |valign=top| * 2016.—17. — [[Grendreipidsas "Griffins"]] * 2015.—16. — [[Leikīrijas "Monsters"]] * 2014.—15. — [[Mančestras "Monarchs"]] * 2013.—14. — [[Teksasas "Stars"]] * 2012.—13. — [[Grendreipidsas "Griffins"]] * 2011.—12. — [[Norfolkas "Admirals"]] * 2010.—11. — [[Bingemtonas "Senators"]] * 2009.—10. — [[Hēršijas "Bears"]] * 2008.—09. — [[Hēršijas "Bears"]] * 2007.—08. — [[Čikāgas "Wolves"]] * 2006.—07. — [[Hamiltonas "Bulldogs"]] * 2005.—06. — [[Hēršijas "Bears"]] * 2004.—05. — [[Filadelfijas "Phantoms"]] * 2003.—04. — [[Milvokī "Admirals"]] * 2002.—03. — [[Hjūstonas "Aeros"]] * 2001.—02. — [[Čikāgas "Wolves"]] * 2000.—01. — [[Sentdžonas "Flames"]] * 1999.—00. — [[Hartfordas "Wolf Pack"]] * 1998.—99. — [[Providensas "Bruins"]] * 1997.—98. — [[Filadelfijas "Phantoms"]] * 1996.—97. — [[Hēršijas "Bears"]] * 1995.—96. — [[Ročesteras "Americans"]] * 1994.—95. — [[Albani "River Rats"]] |valign=top| * 1993.—94. — [[Portlendas "Pirates"]] * 1992.—93. — [[Keipbretonas "Oilers"]] * 1991.—92. — [[Adirondekas "Red Wings"]] * 1990.—91. — [[Springfildas "Indians"]] * 1989.—90. — [[Springfildas "Indians"]] * 1988.—89. — [[Adirondekas "Red Wings"]] * 1987.—88. — [[Hēršijas "Bears"]] * 1986.—87. — [[Ročesteras "Americans"]] * 1985.—86. — [[Adirondekas "Red Wings"]] * 1984.—85. — [[Šerbrukas "Canadiens"]] * 1983.—84. — [[Meinas "Mariners"]] * 1982.—83. — [[Ročesteras "Americans"]] * 1981.—82. — [[Ņūbrunsvikas "Hawks"]] * 1980.—81. — [[Adirondekas "Red Wings"]] * 1979.—80. — [[Hēršijas "Bears"]] * 1978.—79. — [[Meinas "Mariners"]] * 1977.—78. — [[Meinas "Mariners"]] * 1976.—77. — [[Novaskošas "Voyageurs"]] * 1975.—76. — [[Novaskošas "Voyageurs"]] * 1974.—75. — [[Springfildas "Indians"]] * 1973.—74. — [[Hēršijas "Bears"]] * 1972.—73. — [[Sinsinati "Swords"]] |} == Apbalvojumi == * [[Kaldera kauss]] — tiek pasniegts līgas čempionvienībai * [[Lesa Kaninghema balva]] — tiek pasniegta līgas vērtīgākajam spēlētājam * [[Džona Solenbergera balva]] — tiek pasniegta līgas rezultatīvākajam spēlētājam * [[Edija Šora balva]] – tiek pasniegta līgas labākajam aizsardzības spēlētājām == Atsauces == {{atsauces}} {{NHL}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Amerikas hokeja līga]] {{hokejs-stub}} dwq6f9eigr75s4s2h1vp93jea5h5d67 3670959 3670958 2022-08-16T10:52:19Z ZANDMANIS 91184 /* Austrumu konference */ wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Amerikas hokeja līga | aktuāla_sezona = | logo = AHL.png | pikseļi = 175px | apraksts = Amerikas hokeja līgas logo | sports = [[Hokejs]] | dibin = [[1936]]. gadā | motto = | komandas = 31 komandas | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda]] | čempions = [[Šarlotas "Checkers"]] (1 tituls) | čempions_br = | čempions_km = | čempions_visv = [[Hēršijas "Bears"]] (11)<ref>https://www.hockeydb.com/ihdb/stats/leagues/112.html</ref> | mlapa = [http://theahl.com/ theahl.com] }} '''Amerikas hokeja līga''' (AHL; {{val-en|American Hockey League}}) ir viena no spēcīgākajām [[Ziemeļamerika]]s profesionālajām [[hokejs|hokeja]] [[līga|līgām]] aiz [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL), kurā spēlē divdesmit septiņas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] un četras [[Kanāda]]s hokeja komandas. Šī līga darbojas kā NHL atbalsta līga, jo visi tajā spēlējošie hokeja klubi ir NHL komandu [[fārmklubs|fārmklubi]].<ref>Scott, Jon C. (2006). Hockey Night in Dixie: Minor Pro Hockey in the American South. Heritage House Publishing Company Ltd.. p. xvii. {{ISBN|1-894974-21-2}}. {{en ikona}}</ref> Līga uzsāka savu pirmo sezonu 1936. gadā. AHL birojs atrodas Springfīldā, [[Masačūsetsa]]s štatā. Klubs, kas uzvar izslēgšanas spēlēs, saņem [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]]. Šis kauss nosaukts par godu NHL pirmajam prezidentam [[Frenks Kalders|Frenkam Kalderam]]. Vienpadsmit reizes Kaldera kausu ir ieguvusi komanda [[Hēršijas "Bears"]].<ref>[http://theahl.com/team-records-s11576 "Calder Cup Record Book"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100125085438/http://theahl.com/team-records-s11576 |date={{dat|2010|01|25||bez}} }}, theahl.com {{en ikona}}</ref> == Pašreizējās komandas == {{novec}} {| |valign=top| === Austrumu konference === *[[Bingemtonas "Senators"]] <small>([[Otavas "Senators"]])</small> *[[Bridžportas "Sound Tigers"]] <small>([[Ņujorkas "Islanders"]])</small> *[[Hartfordas "Wolf Pack"]] <small>([[Ņujorkas "Rangers"]])</small> *[[Hēršijas "Bears"]] <small>([[Vašingtonas "Capitals"]])</small> *[[Leihajvollijas "Phantoms"]] <small>([[Filadelfijas "Flyers"]])</small> *[[Norfolkas "Admirals"]] <small>([[Anahaimas "Ducks"]])</small> *[[Olbani "Devils"]] <small>([[Ņūdžersijas "Devils"]])</small> *[[Portlendas "Pirates"]] <small>([[Fīniksas "Coyotes"]])</small> *[[Providensas "Bruins"]] <small>([[Bostonas "Bruins"]])</small> *[[Sentdžonsas "IceCaps"]] <small>([[Vinipegas "Jets"]])</small> *[[Sirakūzas "Crunch"]] <small>([[Tampabejas "Lightning"]])</small> *[[Skrentonas "Penguins"]] <small>([[Pitsburgas "Penguins"]])</small> *[[Springfildas "Falcons"]] <small>([[Kolumbusas "Blue Jackets"]])</small> *[[Vorčestras "Sharks"]] <small>([[Sanhosē "Sharks"]])</small> |valign=top| === Rietumu konference === *[[Adirondekas "Flames"]] <small>([[Kalgari "Flames"]])</small> *[[Aiovas "Wild"]] <small>([[Minesotas "Wild"]])</small> *[[Čarlotes "Checkers"]] <small>([[Karolīnas "Hurricanes"]])</small> *[[Čikāgas "Wolves"]] <small>([[Sentluisas "Blues"]])</small> *[[Grendreipidsas "Griffins"]] <small>([[Detroitas "Red Wings"]])</small> *[[Hamiltonas "Bulldogs"]] <small>([[Monreālas "Canadiens"]])</small> *[[Jūtikas "Comets"]] <small>([[Vankūveras "Canucks"]])</small> *[[Leikīrijas "Monsters"]] <small>([[Kolorādo "Avalanche"]])</small> *[[Milvokī "Admirals"]] <small>([[Nešvilas "Predators"]])</small> *[[Oklahomsitijas "Barons"]] <small>([[Edmontonas "Oilers"]])</small> *[[Ontārio "Reign"]] <small>([[Losandželosas "Kings"]])</small> *[[Ročestras "Americans"]] <small>([[Bufalo "Sabres"]])</small> *[[Rokfordas "IceHogs"]] <small>([[Čikāgas "Blackhawks"]])</small> *[[Sanantonio "Rampage"]] <small>([[Floridas "Panthers"]])</small> *[[Teksasas "Stars"]] <small>([[Dalasas "Stars"]])</small> *[[Toronto "Marlies"]] <small>([[Toronto "Maple Leafs"]])</small> |} == Čempioni == {| |valign=top| * 2016.—17. — [[Grendreipidsas "Griffins"]] * 2015.—16. — [[Leikīrijas "Monsters"]] * 2014.—15. — [[Mančestras "Monarchs"]] * 2013.—14. — [[Teksasas "Stars"]] * 2012.—13. — [[Grendreipidsas "Griffins"]] * 2011.—12. — [[Norfolkas "Admirals"]] * 2010.—11. — [[Bingemtonas "Senators"]] * 2009.—10. — [[Hēršijas "Bears"]] * 2008.—09. — [[Hēršijas "Bears"]] * 2007.—08. — [[Čikāgas "Wolves"]] * 2006.—07. — [[Hamiltonas "Bulldogs"]] * 2005.—06. — [[Hēršijas "Bears"]] * 2004.—05. — [[Filadelfijas "Phantoms"]] * 2003.—04. — [[Milvokī "Admirals"]] * 2002.—03. — [[Hjūstonas "Aeros"]] * 2001.—02. — [[Čikāgas "Wolves"]] * 2000.—01. — [[Sentdžonas "Flames"]] * 1999.—00. — [[Hartfordas "Wolf Pack"]] * 1998.—99. — [[Providensas "Bruins"]] * 1997.—98. — [[Filadelfijas "Phantoms"]] * 1996.—97. — [[Hēršijas "Bears"]] * 1995.—96. — [[Ročesteras "Americans"]] * 1994.—95. — [[Albani "River Rats"]] |valign=top| * 1993.—94. — [[Portlendas "Pirates"]] * 1992.—93. — [[Keipbretonas "Oilers"]] * 1991.—92. — [[Adirondekas "Red Wings"]] * 1990.—91. — [[Springfildas "Indians"]] * 1989.—90. — [[Springfildas "Indians"]] * 1988.—89. — [[Adirondekas "Red Wings"]] * 1987.—88. — [[Hēršijas "Bears"]] * 1986.—87. — [[Ročesteras "Americans"]] * 1985.—86. — [[Adirondekas "Red Wings"]] * 1984.—85. — [[Šerbrukas "Canadiens"]] * 1983.—84. — [[Meinas "Mariners"]] * 1982.—83. — [[Ročesteras "Americans"]] * 1981.—82. — [[Ņūbrunsvikas "Hawks"]] * 1980.—81. — [[Adirondekas "Red Wings"]] * 1979.—80. — [[Hēršijas "Bears"]] * 1978.—79. — [[Meinas "Mariners"]] * 1977.—78. — [[Meinas "Mariners"]] * 1976.—77. — [[Novaskošas "Voyageurs"]] * 1975.—76. — [[Novaskošas "Voyageurs"]] * 1974.—75. — [[Springfildas "Indians"]] * 1973.—74. — [[Hēršijas "Bears"]] * 1972.—73. — [[Sinsinati "Swords"]] |} == Apbalvojumi == * [[Kaldera kauss]] — tiek pasniegts līgas čempionvienībai * [[Lesa Kaninghema balva]] — tiek pasniegta līgas vērtīgākajam spēlētājam * [[Džona Solenbergera balva]] — tiek pasniegta līgas rezultatīvākajam spēlētājam * [[Edija Šora balva]] – tiek pasniegta līgas labākajam aizsardzības spēlētājām == Atsauces == {{atsauces}} {{NHL}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Amerikas hokeja līga]] {{hokejs-stub}} rnutockxsf7xoxbg8sio4gz91eoodf2 3670960 3670959 2022-08-16T10:56:34Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Amerikas hokeja līga | aktuāla_sezona = | logo = AHL.png | pikseļi = 175px | apraksts = Amerikas hokeja līgas logo | sports = [[Hokejs]] | dibin = [[1936]]. gadā | motto = | komandas = 32 komandas | valsts = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda]] | čempions = [[Čikāgas "Wolves"]] (3 tituls) | čempions_br = | čempions_km = | čempions_visv = [[Hēršijas "Bears"]] (11)<ref>https://www.hockeydb.com/ihdb/stats/leagues/112.html</ref> | mlapa = [http://theahl.com/ theahl.com] }} '''Amerikas hokeja līga''' (AHL; {{val-en|American Hockey League}}) ir viena no spēcīgākajām [[Ziemeļamerika]]s profesionālajām [[hokejs|hokeja]] [[līga|līgām]] aiz [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] (NHL), kurā spēlē divdesmit septiņas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] un četras [[Kanāda]]s hokeja komandas. Šī līga darbojas kā NHL atbalsta līga, jo visi tajā spēlējošie hokeja klubi ir NHL komandu [[fārmklubs|fārmklubi]].<ref>Scott, Jon C. (2006). Hockey Night in Dixie: Minor Pro Hockey in the American South. Heritage House Publishing Company Ltd.. p. xvii. {{ISBN|1-894974-21-2}}. {{en ikona}}</ref> Līga uzsāka savu pirmo sezonu 1936. gadā. AHL birojs atrodas Springfīldā, [[Masačūsetsa]]s štatā. Klubs, kas uzvar izslēgšanas spēlēs, saņem [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]]. Šis kauss nosaukts par godu NHL pirmajam prezidentam [[Frenks Kalders|Frenkam Kalderam]]. Vienpadsmit reizes Kaldera kausu ir ieguvusi komanda [[Hēršijas "Bears"]].<ref>[http://theahl.com/team-records-s11576 "Calder Cup Record Book"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100125085438/http://theahl.com/team-records-s11576 |date={{dat|2010|01|25||bez}} }}, theahl.com {{en ikona}}</ref> == Pašreizējās komandas == {{novec}} {| |valign=top| === Austrumu konference === *[[Bingemtonas "Senators"]] <small>([[Otavas "Senators"]])</small> *[[Bridžportas "Sound Tigers"]] <small>([[Ņujorkas "Islanders"]])</small> *[[Hartfordas "Wolf Pack"]] <small>([[Ņujorkas "Rangers"]])</small> *[[Hēršijas "Bears"]] <small>([[Vašingtonas "Capitals"]])</small> *[[Leihajvollijas "Phantoms"]] <small>([[Filadelfijas "Flyers"]])</small> *[[Norfolkas "Admirals"]] <small>([[Anahaimas "Ducks"]])</small> *[[Olbani "Devils"]] <small>([[Ņūdžersijas "Devils"]])</small> *[[Portlendas "Pirates"]] <small>([[Fīniksas "Coyotes"]])</small> *[[Providensas "Bruins"]] <small>([[Bostonas "Bruins"]])</small> *[[Sentdžonsas "IceCaps"]] <small>([[Vinipegas "Jets"]])</small> *[[Sirakūzas "Crunch"]] <small>([[Tampabejas "Lightning"]])</small> *[[Skrentonas "Penguins"]] <small>([[Pitsburgas "Penguins"]])</small> *[[Springfildas "Falcons"]] <small>([[Kolumbusas "Blue Jackets"]])</small> *[[Vorčestras "Sharks"]] <small>([[Sanhosē "Sharks"]])</small> |valign=top| === Rietumu konference === *[[Adirondekas "Flames"]] <small>([[Kalgari "Flames"]])</small> *[[Aiovas "Wild"]] <small>([[Minesotas "Wild"]])</small> *[[Čarlotes "Checkers"]] <small>([[Karolīnas "Hurricanes"]])</small> *[[Čikāgas "Wolves"]] <small>([[Sentluisas "Blues"]])</small> *[[Grendreipidsas "Griffins"]] <small>([[Detroitas "Red Wings"]])</small> *[[Hamiltonas "Bulldogs"]] <small>([[Monreālas "Canadiens"]])</small> *[[Jūtikas "Comets"]] <small>([[Vankūveras "Canucks"]])</small> *[[Leikīrijas "Monsters"]] <small>([[Kolorādo "Avalanche"]])</small> *[[Milvokī "Admirals"]] <small>([[Nešvilas "Predators"]])</small> *[[Oklahomsitijas "Barons"]] <small>([[Edmontonas "Oilers"]])</small> *[[Ontārio "Reign"]] <small>([[Losandželosas "Kings"]])</small> *[[Ročestras "Americans"]] <small>([[Bufalo "Sabres"]])</small> *[[Rokfordas "IceHogs"]] <small>([[Čikāgas "Blackhawks"]])</small> *[[Sanantonio "Rampage"]] <small>([[Floridas "Panthers"]])</small> *[[Teksasas "Stars"]] <small>([[Dalasas "Stars"]])</small> *[[Toronto "Marlies"]] <small>([[Toronto "Maple Leafs"]])</small> |} == Čempioni == {| |valign=top| * 2016.—17. — [[Grendreipidsas "Griffins"]] * 2015.—16. — [[Leikīrijas "Monsters"]] * 2014.—15. — [[Mančestras "Monarchs"]] * 2013.—14. — [[Teksasas "Stars"]] * 2012.—13. — [[Grendreipidsas "Griffins"]] * 2011.—12. — [[Norfolkas "Admirals"]] * 2010.—11. — [[Bingemtonas "Senators"]] * 2009.—10. — [[Hēršijas "Bears"]] * 2008.—09. — [[Hēršijas "Bears"]] * 2007.—08. — [[Čikāgas "Wolves"]] * 2006.—07. — [[Hamiltonas "Bulldogs"]] * 2005.—06. — [[Hēršijas "Bears"]] * 2004.—05. — [[Filadelfijas "Phantoms"]] * 2003.—04. — [[Milvokī "Admirals"]] * 2002.—03. — [[Hjūstonas "Aeros"]] * 2001.—02. — [[Čikāgas "Wolves"]] * 2000.—01. — [[Sentdžonas "Flames"]] * 1999.—00. — [[Hartfordas "Wolf Pack"]] * 1998.—99. — [[Providensas "Bruins"]] * 1997.—98. — [[Filadelfijas "Phantoms"]] * 1996.—97. — [[Hēršijas "Bears"]] * 1995.—96. — [[Ročesteras "Americans"]] * 1994.—95. — [[Albani "River Rats"]] |valign=top| * 1993.—94. — [[Portlendas "Pirates"]] * 1992.—93. — [[Keipbretonas "Oilers"]] * 1991.—92. — [[Adirondekas "Red Wings"]] * 1990.—91. — [[Springfildas "Indians"]] * 1989.—90. — [[Springfildas "Indians"]] * 1988.—89. — [[Adirondekas "Red Wings"]] * 1987.—88. — [[Hēršijas "Bears"]] * 1986.—87. — [[Ročesteras "Americans"]] * 1985.—86. — [[Adirondekas "Red Wings"]] * 1984.—85. — [[Šerbrukas "Canadiens"]] * 1983.—84. — [[Meinas "Mariners"]] * 1982.—83. — [[Ročesteras "Americans"]] * 1981.—82. — [[Ņūbrunsvikas "Hawks"]] * 1980.—81. — [[Adirondekas "Red Wings"]] * 1979.—80. — [[Hēršijas "Bears"]] * 1978.—79. — [[Meinas "Mariners"]] * 1977.—78. — [[Meinas "Mariners"]] * 1976.—77. — [[Novaskošas "Voyageurs"]] * 1975.—76. — [[Novaskošas "Voyageurs"]] * 1974.—75. — [[Springfildas "Indians"]] * 1973.—74. — [[Hēršijas "Bears"]] * 1972.—73. — [[Sinsinati "Swords"]] |} == Apbalvojumi == * [[Kaldera kauss]] — tiek pasniegts līgas čempionvienībai * [[Lesa Kaninghema balva]] — tiek pasniegta līgas vērtīgākajam spēlētājam * [[Džona Solenbergera balva]] — tiek pasniegta līgas rezultatīvākajam spēlētājam * [[Edija Šora balva]] – tiek pasniegta līgas labākajam aizsardzības spēlētājām == Atsauces == {{atsauces}} {{NHL}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Amerikas hokeja līga]] {{hokejs-stub}} 1wktr1sqsdcpm4c3zacy1m1o8ck6rkp Losandželosas "Kings" 0 130633 3670951 3651210 2022-08-16T10:45:24Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #B0B7BB | bg_color = black | team = Los Angeles Kings | logo = Los Angeles Kings 2011.png | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = {{dat|1966|2|9|N|bez}} | dissolved = | operated = | arena = ''[[Crypto.com Arena]]'' | ietilpība = 18 118 | colors = Melna, alumīnija, balta<br />{{Color box|black}} {{Color box|#B0B7BB}} {{Color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Filips Anšucs]] un [[Eds Roskis]] | prezidents = {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Robiteils]] | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Robs Bleiks]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Tods Maklelans]] | coach2 = | captain = {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]] | media = [http://kings.nhl.com/ kings.com] | affiliates = [[Mančestras "Monarchs"]] ([[ECHL]])<br />[[Ontārio "Reign"]] ((Amerikas hokeja līga|AHL)) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 2 }} '''Losandželosas "Kings"''' ({{val|en|Los Angeles Kings}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1966|2|9||bez}}<ref name = "Kings0708Guide4">{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | year = 2007 | page = 4}}</ref> un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Kluba pastāvēšanas vēsturē "Kings" divas reizes ir kļuvis par NHL čempionu, tāpat divas reizes ir kļuvis par konferences un vienu reizi — divīzijas uzvarētāju. 1992.—1993. gada Stenlija kausa izcīņas finālā "Kings" piecu spēļu sērijā zaudēja [[Monreālas "Canadiens"]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Crypto.com Arena'' hallē.<ref name = "Kings0708Guide5-6">{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | pages = 5–6}}</ref> [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandai izdevies izcīnīt 2012. un 2014. gadā. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 2 ** 2011–12, 2013–14 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1992–93, 2011–12, 2013-14 * '''Divīzijas čempioni''': 1 ** 1990–91 == Spēlētāji == [[Attēls:Los Angeles Kings.svg|right|150px|thumb|2002-2011]] === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 06. novembrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 32 {{flaga|ASV}} [[Džonatans Kviks]] *40 {{flaga|ASV}} [[Kals Pītersens]] ==== Aizsargi{{0}}==== * {{0}}2 {{flaga|Zviedrija}} [[Aleksandrs Edlers]] * {{0}}3 {{flaga|ASV}} [[Mets Rojs]] *{{0}}5 {{flaga|ASV}} [[Marks Elts]] * {{0}}6 {{flaga|Somija}} [[Olli Mēte]] * 7 {{flaga|Zviedrija}} [[Tobiass Bjornfots]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Drū Dautijs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 26 {{Flaga|Kanāda}} [[Šons Volkers]] * 44 {{Flaga|ASV}} [[Mikijs Andersons]] * 71 {{flaga|Kanāda}} [[Ostins Strands]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]] * 11 {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 12 {{Flaga|ASV}} [[Trevors Mūrs]] * 17 {{flaga|Zviedrija}} [[Liass Andešons]] * 19 {{Flaga|ASV}} [[Alekss Aifalo]] * 22 {{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]] * 24 {{Flaga|Kanāda}} [[Filips Dano]] * 27 {{Flaga|Kanāda}} [[Ostins Vāgners]] * 33 {{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Arvidsons]] * 34 {{flaga|ASV}} [[Artūrs Kalijevs]] * 46 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Lizots]] * 48 {{flaga|Kanāda}} [[Brendans Lemjē]] * 55 {{flaga|Kanāda}} [[Kvintons Baifelds]] * 89 {{flaga|Somija}} [[Rasmuss Kupari]] * 91 {{Flaga|Zviedrija}} [[Karls Grundstrēms]] === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- style="text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;"| | style="text-align:left;"| Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|SP|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P-ti/SP|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Marsels Dions]] || C || 921 || 550 || 757 || '''1307''' || 1,42 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Lūks Robiteils]] || KM || 1079 || 557 || 597 || '''1154''' || 1,07 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Teilors]] || LM || 1111 || 431 || 638 || '''1069''' || 0,96 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Veins Greckis]] || C || 539 || 246 || 672 || '''918''' || 1,70 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bērnijs Nikolss]] || C || 602 || 327 || 431 || '''758''' || 1,26 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bačs Gorings]] || C || 736 || 275 || 384 || '''659''' || 0,90 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Anže Kopitars]]''' || C || 1129 || 346 || 654 || '''1000''' || 0,89 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džims Fokss]] || LM || 578 || 186 || 293 || '''479''' || 0,83 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Čārlijs Simmerss]] || KM || 384 || 222 || 244 || '''466''' || 1,21 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Robs Bleiks]] || A || 734 || 152 || 311 || '''463''' || 0,63 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bērnijs Nikolss]], 70 (1988.—89.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Veins Greckis]], 122 (1990.—91.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Veins Greckis]], 168 (1988.—89.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Mārtijs Maksorlijs]], 399 (1992.—93.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 76 (1980.—81.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Lūks Robiteils]], 84 (1986.—87.) * Visvairāk gūto uzvaru sezonā: [[Džonatans Kviks]], 40 (2015.—16.) * Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Džonatans Kviks]], 10 (2011.—12.) === Latvijas hokejisti "Kings" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Raitis Ivanāns]]||276||12||6||18||2006—2010 |- |} ===Galvenie treneri=== {{div col|colwidth=30em}} * [[Reds Kellijs]]:1967-1969 * [[Hals Leiko]]:1969-1970 * [[Džonijs Vilsons]]:1969-1970 * [[Lerijs Rīgans]]:1970-1972 * [[Freds Glovers]]:1971-1972 * [[Bobs Pulfords]]:1972-1977 * [[Rons Stjuarts]]:1977-1978 * [[Bobs Berijs]]:1978-1981 * [[Parkers MakDonalds]]:1981-1982 * [[Dons Perijs]]:1982-1984 * [[Rodžijs Vačons]] (pagaidu):1984, 1988, 1995 * [[Rodžers Neilsons]]:1984 * [[Pets Kvins]]:1984-1987 * [[Maiks Mērfijs]]:1987-1988 * [[Robijs Ftoreks]]:1988-1989 * [[Toms Vebsters]]:1989-1992 * [[Berijs Melrouzs]]:1992-1995 * [[Lerijs Robinsons]]:1995-1999 * [[Endijs Marejs (hokejs)|Endijs Marejs]]:1999-2006 * [[Džons Torčeti]] (pagaidu):2006 * [[Marks Kraufords]]:2006-2008 * [[Terijs Marejs]]:2008-2011 * [[Džons Stīvens]] (pagaidu):2011, 2017-18 * [[Derils Saters]]:2011-2017 * [[Villijs Dežardēns]] (pagaidu):2018-2019 * [[Tods Maklelans]]:2019-pašlaik {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://kings.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Losandželosas "Kings"| ]] 9jp64dhxw72d4f8fdo7ecck8mmgs72k 3670952 3670951 2022-08-16T10:46:03Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #B0B7BB | bg_color = black | team = Los Angeles Kings | logo = Los Angeles Kings 2011.png | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = {{dat|1966|2|9|N|bez}} | dissolved = | operated = | arena = ''[[Crypto.com Arena]]'' | ietilpība = 18 118 | colors = Melna, alumīnija, balta<br />{{Color box|black}} {{Color box|#B0B7BB}} {{Color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Filips Anšucs]] un [[Eds Roskis]] | prezidents = {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Robiteils]] | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Robs Bleiks]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Tods Maklelans]] | coach2 = | captain = {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]] | media = [http://kings.nhl.com/ kings.com] | affiliates = [[Mančestras "Monarchs"]] ([[ECHL]])<br />[[Ontārio "Reign"]] (Amerikas hokeja līga|AHL) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 2 }} '''Losandželosas "Kings"''' ({{val|en|Los Angeles Kings}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1966|2|9||bez}}<ref name = "Kings0708Guide4">{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | year = 2007 | page = 4}}</ref> un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Kluba pastāvēšanas vēsturē "Kings" divas reizes ir kļuvis par NHL čempionu, tāpat divas reizes ir kļuvis par konferences un vienu reizi — divīzijas uzvarētāju. 1992.—1993. gada Stenlija kausa izcīņas finālā "Kings" piecu spēļu sērijā zaudēja [[Monreālas "Canadiens"]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Crypto.com Arena'' hallē.<ref name = "Kings0708Guide5-6">{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | pages = 5–6}}</ref> [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandai izdevies izcīnīt 2012. un 2014. gadā. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 2 ** 2011–12, 2013–14 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1992–93, 2011–12, 2013-14 * '''Divīzijas čempioni''': 1 ** 1990–91 == Spēlētāji == [[Attēls:Los Angeles Kings.svg|right|150px|thumb|2002-2011]] === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 06. novembrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 32 {{flaga|ASV}} [[Džonatans Kviks]] *40 {{flaga|ASV}} [[Kals Pītersens]] ==== Aizsargi{{0}}==== * {{0}}2 {{flaga|Zviedrija}} [[Aleksandrs Edlers]] * {{0}}3 {{flaga|ASV}} [[Mets Rojs]] *{{0}}5 {{flaga|ASV}} [[Marks Elts]] * {{0}}6 {{flaga|Somija}} [[Olli Mēte]] * 7 {{flaga|Zviedrija}} [[Tobiass Bjornfots]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Drū Dautijs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 26 {{Flaga|Kanāda}} [[Šons Volkers]] * 44 {{Flaga|ASV}} [[Mikijs Andersons]] * 71 {{flaga|Kanāda}} [[Ostins Strands]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]] * 11 {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 12 {{Flaga|ASV}} [[Trevors Mūrs]] * 17 {{flaga|Zviedrija}} [[Liass Andešons]] * 19 {{Flaga|ASV}} [[Alekss Aifalo]] * 22 {{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]] * 24 {{Flaga|Kanāda}} [[Filips Dano]] * 27 {{Flaga|Kanāda}} [[Ostins Vāgners]] * 33 {{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Arvidsons]] * 34 {{flaga|ASV}} [[Artūrs Kalijevs]] * 46 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Lizots]] * 48 {{flaga|Kanāda}} [[Brendans Lemjē]] * 55 {{flaga|Kanāda}} [[Kvintons Baifelds]] * 89 {{flaga|Somija}} [[Rasmuss Kupari]] * 91 {{Flaga|Zviedrija}} [[Karls Grundstrēms]] === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- style="text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;"| | style="text-align:left;"| Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|SP|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P-ti/SP|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Marsels Dions]] || C || 921 || 550 || 757 || '''1307''' || 1,42 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Lūks Robiteils]] || KM || 1079 || 557 || 597 || '''1154''' || 1,07 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Teilors]] || LM || 1111 || 431 || 638 || '''1069''' || 0,96 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Veins Greckis]] || C || 539 || 246 || 672 || '''918''' || 1,70 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bērnijs Nikolss]] || C || 602 || 327 || 431 || '''758''' || 1,26 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bačs Gorings]] || C || 736 || 275 || 384 || '''659''' || 0,90 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Anže Kopitars]]''' || C || 1129 || 346 || 654 || '''1000''' || 0,89 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džims Fokss]] || LM || 578 || 186 || 293 || '''479''' || 0,83 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Čārlijs Simmerss]] || KM || 384 || 222 || 244 || '''466''' || 1,21 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Robs Bleiks]] || A || 734 || 152 || 311 || '''463''' || 0,63 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bērnijs Nikolss]], 70 (1988.—89.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Veins Greckis]], 122 (1990.—91.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Veins Greckis]], 168 (1988.—89.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Mārtijs Maksorlijs]], 399 (1992.—93.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 76 (1980.—81.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Lūks Robiteils]], 84 (1986.—87.) * Visvairāk gūto uzvaru sezonā: [[Džonatans Kviks]], 40 (2015.—16.) * Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Džonatans Kviks]], 10 (2011.—12.) === Latvijas hokejisti "Kings" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Raitis Ivanāns]]||276||12||6||18||2006—2010 |- |} ===Galvenie treneri=== {{div col|colwidth=30em}} * [[Reds Kellijs]]:1967-1969 * [[Hals Leiko]]:1969-1970 * [[Džonijs Vilsons]]:1969-1970 * [[Lerijs Rīgans]]:1970-1972 * [[Freds Glovers]]:1971-1972 * [[Bobs Pulfords]]:1972-1977 * [[Rons Stjuarts]]:1977-1978 * [[Bobs Berijs]]:1978-1981 * [[Parkers MakDonalds]]:1981-1982 * [[Dons Perijs]]:1982-1984 * [[Rodžijs Vačons]] (pagaidu):1984, 1988, 1995 * [[Rodžers Neilsons]]:1984 * [[Pets Kvins]]:1984-1987 * [[Maiks Mērfijs]]:1987-1988 * [[Robijs Ftoreks]]:1988-1989 * [[Toms Vebsters]]:1989-1992 * [[Berijs Melrouzs]]:1992-1995 * [[Lerijs Robinsons]]:1995-1999 * [[Endijs Marejs (hokejs)|Endijs Marejs]]:1999-2006 * [[Džons Torčeti]] (pagaidu):2006 * [[Marks Kraufords]]:2006-2008 * [[Terijs Marejs]]:2008-2011 * [[Džons Stīvens]] (pagaidu):2011, 2017-18 * [[Derils Saters]]:2011-2017 * [[Villijs Dežardēns]] (pagaidu):2018-2019 * [[Tods Maklelans]]:2019-pašlaik {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://kings.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Losandželosas "Kings"| ]] 00zlqq0ic0i9kp4xeldx91r1l7c12lj 3670953 3670952 2022-08-16T10:46:39Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #B0B7BB | bg_color = black | team = Los Angeles Kings | logo = Los Angeles Kings 2011.png | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = {{dat|1966|2|9|N|bez}} | dissolved = | operated = | arena = ''[[Crypto.com Arena]]'' | ietilpība = 18 118 | colors = Melna, alumīnija, balta<br />{{Color box|black}} {{Color box|#B0B7BB}} {{Color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Filips Anšucs]] un [[Eds Roskis]] | prezidents = {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Robiteils]] | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Robs Bleiks]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Tods Maklelans]] | coach2 = | captain = {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]] | media = [http://kings.nhl.com/ kings.com] | affiliates = [[Mančestras "Monarchs"]] ([[ECHL]])<br />[[Ontārio "Reign"]] ([Amerikas hokeja līga|AHL]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 2 }} '''Losandželosas "Kings"''' ({{val|en|Los Angeles Kings}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1966|2|9||bez}}<ref name = "Kings0708Guide4">{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | year = 2007 | page = 4}}</ref> un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Kluba pastāvēšanas vēsturē "Kings" divas reizes ir kļuvis par NHL čempionu, tāpat divas reizes ir kļuvis par konferences un vienu reizi — divīzijas uzvarētāju. 1992.—1993. gada Stenlija kausa izcīņas finālā "Kings" piecu spēļu sērijā zaudēja [[Monreālas "Canadiens"]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Crypto.com Arena'' hallē.<ref name = "Kings0708Guide5-6">{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | pages = 5–6}}</ref> [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandai izdevies izcīnīt 2012. un 2014. gadā. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 2 ** 2011–12, 2013–14 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1992–93, 2011–12, 2013-14 * '''Divīzijas čempioni''': 1 ** 1990–91 == Spēlētāji == [[Attēls:Los Angeles Kings.svg|right|150px|thumb|2002-2011]] === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 06. novembrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 32 {{flaga|ASV}} [[Džonatans Kviks]] *40 {{flaga|ASV}} [[Kals Pītersens]] ==== Aizsargi{{0}}==== * {{0}}2 {{flaga|Zviedrija}} [[Aleksandrs Edlers]] * {{0}}3 {{flaga|ASV}} [[Mets Rojs]] *{{0}}5 {{flaga|ASV}} [[Marks Elts]] * {{0}}6 {{flaga|Somija}} [[Olli Mēte]] * 7 {{flaga|Zviedrija}} [[Tobiass Bjornfots]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Drū Dautijs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 26 {{Flaga|Kanāda}} [[Šons Volkers]] * 44 {{Flaga|ASV}} [[Mikijs Andersons]] * 71 {{flaga|Kanāda}} [[Ostins Strands]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]] * 11 {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 12 {{Flaga|ASV}} [[Trevors Mūrs]] * 17 {{flaga|Zviedrija}} [[Liass Andešons]] * 19 {{Flaga|ASV}} [[Alekss Aifalo]] * 22 {{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]] * 24 {{Flaga|Kanāda}} [[Filips Dano]] * 27 {{Flaga|Kanāda}} [[Ostins Vāgners]] * 33 {{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Arvidsons]] * 34 {{flaga|ASV}} [[Artūrs Kalijevs]] * 46 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Lizots]] * 48 {{flaga|Kanāda}} [[Brendans Lemjē]] * 55 {{flaga|Kanāda}} [[Kvintons Baifelds]] * 89 {{flaga|Somija}} [[Rasmuss Kupari]] * 91 {{Flaga|Zviedrija}} [[Karls Grundstrēms]] === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- style="text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;"| | style="text-align:left;"| Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|SP|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P-ti/SP|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Marsels Dions]] || C || 921 || 550 || 757 || '''1307''' || 1,42 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Lūks Robiteils]] || KM || 1079 || 557 || 597 || '''1154''' || 1,07 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Teilors]] || LM || 1111 || 431 || 638 || '''1069''' || 0,96 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Veins Greckis]] || C || 539 || 246 || 672 || '''918''' || 1,70 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bērnijs Nikolss]] || C || 602 || 327 || 431 || '''758''' || 1,26 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bačs Gorings]] || C || 736 || 275 || 384 || '''659''' || 0,90 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Anže Kopitars]]''' || C || 1129 || 346 || 654 || '''1000''' || 0,89 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džims Fokss]] || LM || 578 || 186 || 293 || '''479''' || 0,83 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Čārlijs Simmerss]] || KM || 384 || 222 || 244 || '''466''' || 1,21 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Robs Bleiks]] || A || 734 || 152 || 311 || '''463''' || 0,63 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bērnijs Nikolss]], 70 (1988.—89.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Veins Greckis]], 122 (1990.—91.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Veins Greckis]], 168 (1988.—89.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Mārtijs Maksorlijs]], 399 (1992.—93.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 76 (1980.—81.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Lūks Robiteils]], 84 (1986.—87.) * Visvairāk gūto uzvaru sezonā: [[Džonatans Kviks]], 40 (2015.—16.) * Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Džonatans Kviks]], 10 (2011.—12.) === Latvijas hokejisti "Kings" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Raitis Ivanāns]]||276||12||6||18||2006—2010 |- |} ===Galvenie treneri=== {{div col|colwidth=30em}} * [[Reds Kellijs]]:1967-1969 * [[Hals Leiko]]:1969-1970 * [[Džonijs Vilsons]]:1969-1970 * [[Lerijs Rīgans]]:1970-1972 * [[Freds Glovers]]:1971-1972 * [[Bobs Pulfords]]:1972-1977 * [[Rons Stjuarts]]:1977-1978 * [[Bobs Berijs]]:1978-1981 * [[Parkers MakDonalds]]:1981-1982 * [[Dons Perijs]]:1982-1984 * [[Rodžijs Vačons]] (pagaidu):1984, 1988, 1995 * [[Rodžers Neilsons]]:1984 * [[Pets Kvins]]:1984-1987 * [[Maiks Mērfijs]]:1987-1988 * [[Robijs Ftoreks]]:1988-1989 * [[Toms Vebsters]]:1989-1992 * [[Berijs Melrouzs]]:1992-1995 * [[Lerijs Robinsons]]:1995-1999 * [[Endijs Marejs (hokejs)|Endijs Marejs]]:1999-2006 * [[Džons Torčeti]] (pagaidu):2006 * [[Marks Kraufords]]:2006-2008 * [[Terijs Marejs]]:2008-2011 * [[Džons Stīvens]] (pagaidu):2011, 2017-18 * [[Derils Saters]]:2011-2017 * [[Villijs Dežardēns]] (pagaidu):2018-2019 * [[Tods Maklelans]]:2019-pašlaik {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://kings.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Losandželosas "Kings"| ]] sp44kcixob12c24htqoe6h1iyj11cf0 3670954 3670953 2022-08-16T10:47:23Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #B0B7BB | bg_color = black | team = Los Angeles Kings | logo = Los Angeles Kings 2011.png | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = {{dat|1966|2|9|N|bez}} | dissolved = | operated = | arena = ''[[Crypto.com Arena]]'' | ietilpība = 18 118 | colors = Melna, alumīnija, balta<br />{{Color box|black}} {{Color box|#B0B7BB}} {{Color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Filips Anšucs]] un [[Eds Roskis]] | prezidents = {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Robiteils]] | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Robs Bleiks]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Tods Maklelans]] | coach2 = | captain = {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]] | media = [http://kings.nhl.com/ kings.com] | affiliates = [[Mančestras "Monarchs"]] ([[ECHL]])<br />[[Ontārio "Reign"]] [[Amerikas hokeja līga|AHL]] <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 2 }} '''Losandželosas "Kings"''' ({{val|en|Los Angeles Kings}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1966|2|9||bez}}<ref name = "Kings0708Guide4">{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | year = 2007 | page = 4}}</ref> un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Kluba pastāvēšanas vēsturē "Kings" divas reizes ir kļuvis par NHL čempionu, tāpat divas reizes ir kļuvis par konferences un vienu reizi — divīzijas uzvarētāju. 1992.—1993. gada Stenlija kausa izcīņas finālā "Kings" piecu spēļu sērijā zaudēja [[Monreālas "Canadiens"]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Crypto.com Arena'' hallē.<ref name = "Kings0708Guide5-6">{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | pages = 5–6}}</ref> [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandai izdevies izcīnīt 2012. un 2014. gadā. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 2 ** 2011–12, 2013–14 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1992–93, 2011–12, 2013-14 * '''Divīzijas čempioni''': 1 ** 1990–91 == Spēlētāji == [[Attēls:Los Angeles Kings.svg|right|150px|thumb|2002-2011]] === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 06. novembrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 32 {{flaga|ASV}} [[Džonatans Kviks]] *40 {{flaga|ASV}} [[Kals Pītersens]] ==== Aizsargi{{0}}==== * {{0}}2 {{flaga|Zviedrija}} [[Aleksandrs Edlers]] * {{0}}3 {{flaga|ASV}} [[Mets Rojs]] *{{0}}5 {{flaga|ASV}} [[Marks Elts]] * {{0}}6 {{flaga|Somija}} [[Olli Mēte]] * 7 {{flaga|Zviedrija}} [[Tobiass Bjornfots]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Drū Dautijs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 26 {{Flaga|Kanāda}} [[Šons Volkers]] * 44 {{Flaga|ASV}} [[Mikijs Andersons]] * 71 {{flaga|Kanāda}} [[Ostins Strands]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]] * 11 {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 12 {{Flaga|ASV}} [[Trevors Mūrs]] * 17 {{flaga|Zviedrija}} [[Liass Andešons]] * 19 {{Flaga|ASV}} [[Alekss Aifalo]] * 22 {{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]] * 24 {{Flaga|Kanāda}} [[Filips Dano]] * 27 {{Flaga|Kanāda}} [[Ostins Vāgners]] * 33 {{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Arvidsons]] * 34 {{flaga|ASV}} [[Artūrs Kalijevs]] * 46 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Lizots]] * 48 {{flaga|Kanāda}} [[Brendans Lemjē]] * 55 {{flaga|Kanāda}} [[Kvintons Baifelds]] * 89 {{flaga|Somija}} [[Rasmuss Kupari]] * 91 {{Flaga|Zviedrija}} [[Karls Grundstrēms]] === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- style="text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;"| | style="text-align:left;"| Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|SP|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P-ti/SP|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Marsels Dions]] || C || 921 || 550 || 757 || '''1307''' || 1,42 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Lūks Robiteils]] || KM || 1079 || 557 || 597 || '''1154''' || 1,07 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Teilors]] || LM || 1111 || 431 || 638 || '''1069''' || 0,96 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Veins Greckis]] || C || 539 || 246 || 672 || '''918''' || 1,70 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bērnijs Nikolss]] || C || 602 || 327 || 431 || '''758''' || 1,26 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bačs Gorings]] || C || 736 || 275 || 384 || '''659''' || 0,90 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Anže Kopitars]]''' || C || 1129 || 346 || 654 || '''1000''' || 0,89 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džims Fokss]] || LM || 578 || 186 || 293 || '''479''' || 0,83 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Čārlijs Simmerss]] || KM || 384 || 222 || 244 || '''466''' || 1,21 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Robs Bleiks]] || A || 734 || 152 || 311 || '''463''' || 0,63 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bērnijs Nikolss]], 70 (1988.—89.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Veins Greckis]], 122 (1990.—91.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Veins Greckis]], 168 (1988.—89.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Mārtijs Maksorlijs]], 399 (1992.—93.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 76 (1980.—81.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Lūks Robiteils]], 84 (1986.—87.) * Visvairāk gūto uzvaru sezonā: [[Džonatans Kviks]], 40 (2015.—16.) * Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Džonatans Kviks]], 10 (2011.—12.) === Latvijas hokejisti "Kings" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Raitis Ivanāns]]||276||12||6||18||2006—2010 |- |} ===Galvenie treneri=== {{div col|colwidth=30em}} * [[Reds Kellijs]]:1967-1969 * [[Hals Leiko]]:1969-1970 * [[Džonijs Vilsons]]:1969-1970 * [[Lerijs Rīgans]]:1970-1972 * [[Freds Glovers]]:1971-1972 * [[Bobs Pulfords]]:1972-1977 * [[Rons Stjuarts]]:1977-1978 * [[Bobs Berijs]]:1978-1981 * [[Parkers MakDonalds]]:1981-1982 * [[Dons Perijs]]:1982-1984 * [[Rodžijs Vačons]] (pagaidu):1984, 1988, 1995 * [[Rodžers Neilsons]]:1984 * [[Pets Kvins]]:1984-1987 * [[Maiks Mērfijs]]:1987-1988 * [[Robijs Ftoreks]]:1988-1989 * [[Toms Vebsters]]:1989-1992 * [[Berijs Melrouzs]]:1992-1995 * [[Lerijs Robinsons]]:1995-1999 * [[Endijs Marejs (hokejs)|Endijs Marejs]]:1999-2006 * [[Džons Torčeti]] (pagaidu):2006 * [[Marks Kraufords]]:2006-2008 * [[Terijs Marejs]]:2008-2011 * [[Džons Stīvens]] (pagaidu):2011, 2017-18 * [[Derils Saters]]:2011-2017 * [[Villijs Dežardēns]] (pagaidu):2018-2019 * [[Tods Maklelans]]:2019-pašlaik {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://kings.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Losandželosas "Kings"| ]] ios9zt0ens8zdz4hb2ece4utyr9z2nl 3670955 3670954 2022-08-16T10:47:56Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #B0B7BB | bg_color = black | team = Los Angeles Kings | logo = Los Angeles Kings 2011.png | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = {{dat|1966|2|9|N|bez}} | dissolved = | operated = | arena = ''[[Crypto.com Arena]]'' | ietilpība = 18 118 | colors = Melna, alumīnija, balta<br />{{Color box|black}} {{Color box|#B0B7BB}} {{Color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Filips Anšucs]] un [[Eds Roskis]] | prezidents = {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Robiteils]] | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Robs Bleiks]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Tods Maklelans]] | coach2 = | captain = {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]] | media = [http://kings.nhl.com/ kings.com] | affiliates = [[Mančestras "Monarchs"]] ([[ECHL]])<br />[[Ontārio "Reign"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 2 }} '''Losandželosas "Kings"''' ({{val|en|Los Angeles Kings}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1966|2|9||bez}}<ref name = "Kings0708Guide4">{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | publisher = Los Angeles Kings | year = 2007 | page = 4}}</ref> un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Kluba pastāvēšanas vēsturē "Kings" divas reizes ir kļuvis par NHL čempionu, tāpat divas reizes ir kļuvis par konferences un vienu reizi — divīzijas uzvarētāju. 1992.—1993. gada Stenlija kausa izcīņas finālā "Kings" piecu spēļu sērijā zaudēja [[Monreālas "Canadiens"]]. Mājas spēles komanda aizvada ''Crypto.com Arena'' hallē.<ref name = "Kings0708Guide5-6">{{Grāmatas atsauce | author = Los Angeles Kings Communications Department | title = 2007–08 Los Angeles Kings Media Guide | pages = 5–6}}</ref> [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] komandai izdevies izcīnīt 2012. un 2014. gadā. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 2 ** 2011–12, 2013–14 * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1992–93, 2011–12, 2013-14 * '''Divīzijas čempioni''': 1 ** 1990–91 == Spēlētāji == [[Attēls:Los Angeles Kings.svg|right|150px|thumb|2002-2011]] === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 06. novembrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 32 {{flaga|ASV}} [[Džonatans Kviks]] *40 {{flaga|ASV}} [[Kals Pītersens]] ==== Aizsargi{{0}}==== * {{0}}2 {{flaga|Zviedrija}} [[Aleksandrs Edlers]] * {{0}}3 {{flaga|ASV}} [[Mets Rojs]] *{{0}}5 {{flaga|ASV}} [[Marks Elts]] * {{0}}6 {{flaga|Somija}} [[Olli Mēte]] * 7 {{flaga|Zviedrija}} [[Tobiass Bjornfots]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Drū Dautijs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 26 {{Flaga|Kanāda}} [[Šons Volkers]] * 44 {{Flaga|ASV}} [[Mikijs Andersons]] * 71 {{flaga|Kanāda}} [[Ostins Strands]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}9 {{Flaga|Zviedrija}} [[Adrians Kempe]] * 11 {{flaga|Slovēnija}} [[Anže Kopitars]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 12 {{Flaga|ASV}} [[Trevors Mūrs]] * 17 {{flaga|Zviedrija}} [[Liass Andešons]] * 19 {{Flaga|ASV}} [[Alekss Aifalo]] * 22 {{flaga|Šveice}} [[Kevins Fiala]] * 24 {{Flaga|Kanāda}} [[Filips Dano]] * 27 {{Flaga|Kanāda}} [[Ostins Vāgners]] * 33 {{flaga|Zviedrija}} [[Viktors Arvidsons]] * 34 {{flaga|ASV}} [[Artūrs Kalijevs]] * 46 {{flaga|ASV}} [[Bleiks Lizots]] * 48 {{flaga|Kanāda}} [[Brendans Lemjē]] * 55 {{flaga|Kanāda}} [[Kvintons Baifelds]] * 89 {{flaga|Somija}} [[Rasmuss Kupari]] * 91 {{Flaga|Zviedrija}} [[Karls Grundstrēms]] === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- style="text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;"| | style="text-align:left;"| Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|SP|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P-ti/SP|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Marsels Dions]] || C || 921 || 550 || 757 || '''1307''' || 1,42 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Lūks Robiteils]] || KM || 1079 || 557 || 597 || '''1154''' || 1,07 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deivs Teilors]] || LM || 1111 || 431 || 638 || '''1069''' || 0,96 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Veins Greckis]] || C || 539 || 246 || 672 || '''918''' || 1,70 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bērnijs Nikolss]] || C || 602 || 327 || 431 || '''758''' || 1,26 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Bačs Gorings]] || C || 736 || 275 || 384 || '''659''' || 0,90 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Anže Kopitars]]''' || C || 1129 || 346 || 654 || '''1000''' || 0,89 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džims Fokss]] || LM || 578 || 186 || 293 || '''479''' || 0,83 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Čārlijs Simmerss]] || KM || 384 || 222 || 244 || '''466''' || 1,21 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Robs Bleiks]] || A || 734 || 152 || 311 || '''463''' || 0,63 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Bērnijs Nikolss]], 70 (1988.—89.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Veins Greckis]], 122 (1990.—91.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Veins Greckis]], 168 (1988.—89.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Mārtijs Maksorlijs]], 399 (1992.—93.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Mērfijs]], 76 (1980.—81.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Lūks Robiteils]], 84 (1986.—87.) * Visvairāk gūto uzvaru sezonā: [[Džonatans Kviks]], 40 (2015.—16.) * Visvairāk sauso spēļu sezonā: [[Džonatans Kviks]], 10 (2011.—12.) === Latvijas hokejisti "Kings" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Raitis Ivanāns]]||276||12||6||18||2006—2010 |- |} ===Galvenie treneri=== {{div col|colwidth=30em}} * [[Reds Kellijs]]:1967-1969 * [[Hals Leiko]]:1969-1970 * [[Džonijs Vilsons]]:1969-1970 * [[Lerijs Rīgans]]:1970-1972 * [[Freds Glovers]]:1971-1972 * [[Bobs Pulfords]]:1972-1977 * [[Rons Stjuarts]]:1977-1978 * [[Bobs Berijs]]:1978-1981 * [[Parkers MakDonalds]]:1981-1982 * [[Dons Perijs]]:1982-1984 * [[Rodžijs Vačons]] (pagaidu):1984, 1988, 1995 * [[Rodžers Neilsons]]:1984 * [[Pets Kvins]]:1984-1987 * [[Maiks Mērfijs]]:1987-1988 * [[Robijs Ftoreks]]:1988-1989 * [[Toms Vebsters]]:1989-1992 * [[Berijs Melrouzs]]:1992-1995 * [[Lerijs Robinsons]]:1995-1999 * [[Endijs Marejs (hokejs)|Endijs Marejs]]:1999-2006 * [[Džons Torčeti]] (pagaidu):2006 * [[Marks Kraufords]]:2006-2008 * [[Terijs Marejs]]:2008-2011 * [[Džons Stīvens]] (pagaidu):2011, 2017-18 * [[Derils Saters]]:2011-2017 * [[Villijs Dežardēns]] (pagaidu):2018-2019 * [[Tods Maklelans]]:2019-pašlaik {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://kings.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/LAK/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Losandželosas "Kings"| ]] 8xc7abe9nnkr9hpe00zl4ftv0nrs5e6 Vidzemes landmaršali 0 135695 3670664 3619105 2022-08-15T16:31:30Z Pirags 3757 /* Zviedru Vidzemes landmaršali (1643—1693) */ wikitext text/x-wiki '''Vidzemes landmaršals''' jeb '''Livonijas landmaršals''' ({{val|de|Livlands Landmarschall}}, {{val|ru|предводитель дворянства}}, {{val|et|Liivimaa maamarssal}}) bija [[Vidzemes bruņniecība]]s priekšstāvis un [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes landtāga]] priekšsēdis. Vidzemes landmaršala amatu 1648. gada 17. augustā izveidoja Zviedrijas karaliene [[Kristīne I]], to likvidēja Latvijas Republikas valdība 1920. gada 29. jūnijā. Pirms tam landmaršali tika ievēlēti kārtējā landtāga laikā. Savukārt [[Livonijas ordeņa landmaršali|Livonijas ordeņa landmaršals]] ({{val|la|marsalcus terrae}}, {{val|de|landmarschalk}}) no 1236. līdz 1560. gadam bija mestra pirmais vietnieks, karaspēka pārzinis un komandieris mestra prombūtnē, kura rezidence atradās [[Sigulda]]s pilī. == Vidzemes landmaršalu uzskaitījums == === Zviedru Vidzemes landmaršali (1643—1693) === * 1643 [[Oto Mengdens fon Altenvoga]] (''Otto Mengden von Altenwoga'', 1600—1681) * 1643 [[Engelbrehts fon Mengdens]] (''Engelbrecht von Mengden'', 1587—1650) * 1645 [[Johans Eberhards fon Belingshauzens]] (''Johann Eberhard von Bellingshausen'', 1604—1655) * 1646 [[Heinrihs fon Kronšerns]] (''Heinrich von Cronstiern'', 1602—1678) * 1646 [[Ernests fon Mengdens]] (''Ernst von Mengden'', 1598—1655) * 1648 [[Hermanis fon Gordians]] (''Hermann von Gordian, miris 1672) * 1650—1653 [[Kloti no Jirgensburgas|Gustavs Ādolfs Klots fon Jurgensburgs]] (''Gustav Adolf Clodt von Jürgensburg'', 1621—1681) * 1653—1660 [[Gustavs Mengdens fon Altenvoga]] (''Gustav Mengden von Altenwoga'', 1625—1688) * 1660—1664 [[Gustavs Kārlis fon Vulfens]] (''Gustav Carl von Wulffen'', 1625—1684) * 1664—1667 [[Gothards Johans fon Budbergs]] (''Gotthard Johann von Budberg'', 1634—16??) * 1667—1669 [[Jakobs Štēls fon Holšteins]] (''Jakob Staël von Holstein'', 1628—1679) * 1669—1670 [[Johans fon Budenbroks]] (''Johann von Buddenbrock'', miris 1670) * 1670—1673 Jakobs Štēls fon Holšteins (atkārtoti) * 1673—1676 [[Oto Frīdrihs fon Fītinghofs]] (''Otto Friedrich von Vietinghoff'', 1640—1709) * 1676—1680 [[Ernests Johans fon Rozens]] (''Ernst Johann von Rosen'') * 1680—1683 [[Albedili|Oto Reinholds fon Albedils]] (''Otto Reinhold von Albedyll'', 1650—1697) * 1683—1690 [[Georgs Konrāds fon Ungerns-Šternbergs]] (''Georg Conrad von Ungern-Sternberg'', 1654—1708) * 1690—1693 [[Johans Heinrihs Štreifs fon Lauenšteins]] (''Johann Heinrich Streiff von Lauenstein'', 1647—1700) === Landtāga priekšsēži (1695—1700) === * 1695 [[Gustavs Ernests fon Albedils]] (''Gustav Ernst von Albedyll'', miris 1721) * 1697 [[Frīdrihs fon Plāters]] (''Friedrich von Plater'', miris 1700) * 1697 Gustavs Ernests fon Albedils (atkārtoti) * 1699 [[Leonhards Gustavs fon Budbergs]] (''Leonhard Gustav von Budberg'', 1640—1708) * 1700 Leonhards Gustavs fon Budbergs (atkārtoti) === Vidzemes landmaršali (1710—1783) === * 1710 [[Georgs Reinholds fon Tīzenhauzens]] (''Georg Reinhold von Tiesenhausen'', 1650—1734) * 1710 [[Johans Albrehts Mengdens fon Altenvoga]] (''Johann Albrecht Mengden von Altenwoga'', 1663—1720) * 1710—1712 [[Magnus Gustavs Mengdens fon Altenvoga]] (''Magnus Gustav Mengden von Altenwoga'', 1663—1726) * 1712—1717 [[Magnus Johans fon Plāters]] (''Magnus Johann von Plater'') * 1715—1720 [[Berends Dītrihs fon Boks]] (''Berend Dietrich von Bock'', 1670—1737) * 1717—1721 [[Oto Kristaps fon Rihters]] (''Otto Christoph von Richter'', 1678—1729) * 1720—1723 [[Voldemārs Johans fon Ungerns-Šternbergs (1684–1741)|Voldemārs Johans fon Ungerns-Šternbergs]] (''Woldemar Johann von Ungern-Sternberg'', 1684—1741) * 1723—1727 [[Gothards Vilhelms fon Budbergs]] (1685—1749) * 1727—1730 [[Gothards Vilhelms fon Bergs]] (1682—1756) * 1730—1737 [[Kaspars Frīdrihs fon Budenbroks]] (''Caspar Friedrich von Buddenbrock'', miris 1737) * 1737—1742 [[Johans Gustavs fon Budbergs]] (''Johann Gustav von Budberg'', 1693—1754) * 1742—1747 [[Heinrihs Gustavs fon Patkuls]] (''Heinrich Gustav von Patkul'', 1698—1778) * 1747—1759 [[Gustavs Heinrihs fon Igelstrēms]] (''Gustav Heinrich von Igelström'', 1695—1771) * 1759—1765 [[Leonhards Johans fon Budbergs]] (''Leonhard Johann von Budberg'', 1727—1796) * 1765 [[Ādolfs Heinrihs fon Anreps]] (''Adolf Heinrich von Anrep'', 1717—1765) * 1765—1775 [[Kārlis Gustavs Mengdens fon Altenvoga]] (''Carl Gustav Mengden von Altenwoga'', 1723—1775) * 1775—1777 [[Kaspars Heinrihs fon Rozenkampfs]] (''Caspar Heinrich von Rosenkampf'', 1734—1790) * 1777—1783 [[Francis Vilhelms fon Rozenkampfs]] (''Franz Wilhelm von Rennenkampf'', 1743—1784) === Vidzemes bruņniecības māršali (1783—1797) === * 1783—1786 Leonhards Johans fon Budbergs (atkārtoti) * 1786—1792 [[Morics Frīdrihs fon Gersdorfs]] (''Moritz Friedrich von Gersdorff'', 1747—1820) * 1792—1797 [[Frīdrihs Vilhelms fon Zīverss]] (''Friedrich Wilhelm von Sivers'', 1748—1823) * 1797 [[Oto Johans Magnus fon Rihters]] (''Otto Johann Magnus von Richter'', 1755—1826) === Vidzemes landmaršali (1797—1919) === * 1797 [[Kārlis Gustavs fon Samsons]] (''Carl Gustav von Samson'', 1750—1825) * 1797—1798 Frīdrihs Vilhelms fon Zīverss (atkārtoti) * 1798—1800 [[Krišjānis Frīdrihs fon Ungerns-Šternbergs]] (''Christian Friedrich von Ungern-Sternberg'', 1754—1801) * 1800—1803 [[Gustavs Johans fon Budenbroks]] (''Gustav Johann von Buddenbrock'', 1758—1821) * 1803—1806 Kārlis Gustavs fon Samsons (atkārtoti) * 1806—1809 [[Kārlis Johans fon Numerss]] (''Carl Johann von Nummers'', 1757—1822) * 1809—1812 Andreass [[fon Belovs]] (''Andreas von Below'', 1763—1820) * 1812—1818 [[Frīdrihs Reinholds Šulcs fon Ašerādens]] (''Friedrich Reinhold Schoultz von Ascheraden'', 1766—1833) * 1818—1822 [[Frīdrihs fon Lēviss of Menārs]] (''Friedrich von Loewis of Menar'', 1767—1824) * 1822—1824 Oto Johans Magnus fon Rihters (atkārtoti) * 1824—1827 [[Georgs Kārlis fon Jarmeršteds]] (''Georg Carl von Jarmerstedt'', 1778—1851) * 1827—1830 [[Frīdrihs Johans fon Lēvenvolde]] (''Friedrich Johann von Loewenwolde'', 1776—1832) * 1830—1833 [[Frīdrihs fon Grote]] (''Friedrich von Grote'', 1768—1836) * 1833—1836 [[Carl Gothards fon Lipharts]] (''Carl Gotthard von Liphart'', 1778—1853) * 1836—1838 [[Gustavs Eduards Kristaps fon Rihters]] (''Gustav Eduard Christoph von Richter'', 1790—1847) * 1839—1842 [[Aleksandrs fon Etingens]] (''Alexander von Oettingen'', 1798—1846) * 1842—1844 [[Augusts fon Hāgemeisters]] (''August von Hagemeister'', 1785—1869) * 1844—1848 [[Kārlis Reinholds Georgs fon Lilienfelds]] (''Karl Reinhold Georg von Lilienfeld'', 1790—1875) * 1848—1851 [[Vilhelms Hamilkars fon Felkerzāms]] (''Wilhelm Hamilkar von Fölkersahm'', 1811—1856) * 1851—1854 [[Gustavs Fromholds fon Nolkens]] (''Gustav Frommhold von Nolcken'', 1815—1879) * 1854—1856 [[Krišjānis fon Šteins]] (''Christian von Stein'', 1806—1856) * 1857—1862 [[Augusts Georgs Frīdrihs fon Etingens]] (''August Georg Friedrich von Oettingen'', 1823—1908) * 1862—1866 [[Pauls Hermanis fon Līvens]] (''Paul von Lieven'', 1821—1881) * 1866—1869 [[Georgs Kārlis fon Lilienfelds]] (''Georg Carl von Lilienfeld'', 1828—1881) * 1869—1870 Gustavs Fromholds fon Nolkens (atkārtoti) * 1870—1872 [[Nikolajs Konrāds Pēteris fon Etingens]] (''Nikolai Conrad Peter von Oettingen'', 1826—1876) * 1872—1884 [[Heinrihs Antons Hermanis Morics Frīdrihs fon Boks]] (''Heinrich Anton Hermann Moritz Friedrich von Bock'', 1818—1903) * 1884—1908 [[Frīdrihs Gotlībs Aleksandrs Kazimirs fon Meiendorfs]] (''Friedrich Gottlieb Alexander Casimir von Meyendorff'', 1839—1911) * 1908—1918 [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs|Ādolfs Konstantīns Jēkabs Pilars fon Pilhavs]] (''Adolf Konstantin Jakob Pilar von Pilchau'', 1851—1925) * 1918—1919 [[Heinrihs Eduards fon Štriks]] (''Heinrich Eduard von Stryk'', 1873—1938) atteicās no amata 1919. gada janvārī * 1919—1920 [[Hanss Johans Oto fon Rozens]] (''Hans Johann Otto von Rosen'', 1870—1945) — landmaršala vietnieks, pienākumu izpildītājs<ref>[http://www.arhivi.gov.lv/index.php?1&210&view=article&art_id=874 Pārsla Pētersone. Vēstures liecības barona Hansa Johana Oto fon Rozena atmiņās. "Latvijas Arhīvi" 2007.3]{{Novecojusi saite}}</ref> == Skatīt arī == * [[Zviedru Vidzeme]] * [[Vidzemes guberņa]] * [[Livonijas bruņniecība]] == Literatūra == * Alexander von Tobien. ''Die Livländische Ritterschaft'', Band I und Band II, 1923 * Latviešu konversācijas vārdnīca. X. sējums, 19 955.—19 956 slejas. Rīga, 1933.—1934. * ''Livland's Landräte und Landmarschälle''. Tartu, 1932. * Georg v. Krusenstjern. ''Die Landmarschälle und Landräte der Livländischen und der Öselschen Ritterschaft in Bildnissen'', Hamburg, 1963 == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Vidzeme]] g6thoru9n82wk5cwlgkgq0heuwlaham Kristapa iela 0 138325 3670961 2592112 2022-08-16T10:56:36Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Kristapa iela |attēls = Kristapa iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = Riga Kristapa iela karte.png |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Āgenskalns]], [[Zasulauks]] |ielas garums = 1000 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]] [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12.]] [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kristapa iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Āgenskalns|Āgenskalna]] un [[Zasulauks|Zasulauka]] apkaimēs. Kristapa iela sākas krustojumā ar [[Margrietas iela|Margrietas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 1000 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Posmā no Baložu ielas līdz Dreiliņu ielai tā ir vienvirziena iela, pa to var braukt Dreiliņu ielas virzienā. == Ielas raksturojums == Kristapa iela ir 1010 metrus gara asfaltēta iela [[Āgenskalns|Āgenskalna]] un [[Zasulauks|Zasulauka apkaimēs]], [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēs]]. Tā sākas krustojumā ar [[Margrietas iela|Margrietas ielu]] un iet austrumu—ziemeļaustrumu virzienā kā divu joslu iela. Ielai ir savienojumi ar [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu]], [[Melnsila iela|Melnsila]] un [[Alīses iela|Alīses ielām]]. Ar Alīses ielu Kristapa iela krustojas divreiz. Kristapa iela beidzas krustojumā ar [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielu]]. Posmā no Baložu ielas līdz Dreiliņu ielai tā ir vienvirziena iela, pa to var braukt Dreiliņu ielas virzienā. == Ielu savienojumi == Kristapa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Margrietas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] * [[Melnsila iela]] * [[Alīses iela]] (divi "T" veida krustojumi) * [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] ("T" veida krustojums) == Sabiedriskais transports == Kristapa ielā posmā no Baložu ielas līdz Melnsila ielai kursē [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]], [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]], [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12.]] un [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. maršruta trolejbusi]]. Trolejbusi kursē tikai vienā virzienā, proti, no pilsētas centra. == Skatīt arī == * [[Kurzemes rajons]] * [[Āgenskalns]] * [[Zasulauks]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]] [[Kategorija:Ielas Zasulaukā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] hew03n1wut9zmgqk99kyptxoexh3d6q 3670962 3670961 2022-08-16T10:57:09Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Kristapa iela |attēls = Kristapa iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = Riga Kristapa iela karte.png |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Āgenskalns]], [[Zasulauks]] |ielas garums = 1000 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]] [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]] [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12.]] [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25.]] |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kristapa iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Āgenskalns|Āgenskalna]] un [[Zasulauks|Zasulauka]] apkaimēs. Kristapa iela sākas krustojumā ar [[Margrietas iela|Margrietas ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielu]]. Kopējais ielas garums ir 1000 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Posmā no Baložu ielas līdz Dreiliņu ielai tā ir vienvirziena iela, pa to var braukt Dreiliņu ielas virzienā. == Ielas raksturojums == Kristapa iela ir 1010 metrus gara asfaltēta iela [[Āgenskalns|Āgenskalna]] un [[Zasulauks|Zasulauka apkaimēs]], [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēs]]. Tā sākas krustojumā ar [[Margrietas iela|Margrietas ielu]] un iet austrumu—ziemeļaustrumu virzienā kā divu joslu iela. Ielai ir savienojumi ar [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu]], [[Melnsila iela|Melnsila]] un [[Alīses iela|Alīses ielām]]. Ar Alīses ielu Kristapa iela krustojas divreiz. Kristapa iela beidzas krustojumā ar [[Baložu iela (Rīga)|Baložu ielu]]. Posmā no Baložu ielas līdz Dreiliņu ielai tā ir vienvirziena iela, pa to var braukt Dreiliņu ielas virzienā. == Ielu savienojumi == Kristapa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Margrietas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] * [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] * [[Alīses iela]] (divi "T" veida krustojumi) * [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] ("T" veida krustojums) == Sabiedriskais transports == Kristapa ielā posmā no Baložu ielas līdz Melnsila ielai kursē [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5.]], [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9.]], [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12.]] un [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25. maršruta trolejbusi]]. Trolejbusi kursē tikai vienā virzienā, proti, no pilsētas centra. == Skatīt arī == * [[Kurzemes rajons]] * [[Āgenskalns]] * [[Zasulauks]] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]] [[Kategorija:Ielas Zasulaukā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] 84nsdsq0va8ptznirawa1ahd1h5wc53 Edvardss 0 141078 3670744 2359450 2022-08-15T20:52:38Z Baisulis 11523 +1 .... wikitext text/x-wiki '''Edvardss''' ({{val|en|Edwards}}) var būt: * [[Bleiks Edvardss]] — amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris; * [[Dankans Edvardss]] — angļu futbolists; * [[Džonatans Edvardss]] — britu vieglatlēts; * [[Edvardsa plato]]. {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] dbw53nrdy7k4y5wqyihr2xf69aeoyr2 Viesītes šaursliežu dzelzceļš 0 142191 3670608 3663565 2022-08-15T12:42:19Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>. → ref>, [[Eglaine| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sēlijas dzelzceļu karte 1925.jpeg|thumb|250px|Sēlijas šaursliežu dzelzceļu tīkls (1925).]] [[Attēls:Sēlijas šaursliežu dzelzceļš (1935).jpeg|thumb|250px|Sēlijas šaursliežu dzelzceļu tīkls (1935).]] [[Attēls:Viesītes dzelzceļa muzeja mazbānītis.jpg|thumb|250px|Vilciena sastāvs ilgus gadus atradās ielas malā (tagad [[Muzejs "Sēlija"|Muzejā "Sēlija"]]).]] '''Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļu''' mezgls bija [[Latvija]]s lielākais 600 mm sliežu platuma dzelzceļu tīkls, kas pastāvēja no 1916. līdz 1972. gadam, kad tas tika slēgts un nojaukts. Dzelzceļš savienoja lielākās [[Sēlija]]s pilsētas un vairākus ciemus: [[Nereta|Neretu]], [[Viesīte|Viesīti]], [[Daudzeva|Daudzevu]], [[Jēkabpils|Jēkabpili]], [[Aknīste|Aknīsti]] un citus. Maksimālais dzelzceļa kopgarums tā pastāvēšanas laikā bija 280 km. == Vēsture == Dzelzceļa līnijas būvēja vācu armija un vietējie iedzīvotāji no 1915. līdz 1916. gadam, lai apgādātu gar [[Daugava|Daugavu]] izvietoto fronti.<ref>Ņiprais mazbānīt's. Žurn. Ilustrētā pasaules vēsture, 2008, 7, 62.—69. lpp.</ref> 1916. gadā tika uzbūvēta 100 km gara līnija no Skapišķiem ([[Lietuva]]) caur Viesīti līdz Aldaunei (Kažiem). Vēlāk tika uzbūvēta 120 km gara līnija no Pasmalves (Lietuva) caur [[Eglaine (stacija)|Eglaini]] līdz Siliņiem, kur tā savienojās ar līniju Skapišķi—Aldaune. Tajā pašā gadā tika uzbūvētas līnijas [[Rokišķi|Rokišķi]]—[[Aknīste]]—Geidāni (50 km) un [[Ābeļi]]—[[Subate]]—[[Kaldabruņa]] (30 km). Abas līnijas savienojās Kaldabruņā, kur tika uzcelts dzelzceļa [[apgriešanās trijstūris]]. Ar dzelzceļu tika savienotas arī [[Bebrene]] un [[Dviete]], kā arī [[Zasa]] un [[Vandāni]] (šīs līnijas tika demontētas 1925.—1927. gados). 1916. gada otrajā pusē tika uzbūvēta līnija [[Viesīte]]—[[Daudzeva]], netālu no Daudzevas Ķeikānos tika uzbūvēts atzars līdz [[Sece]]s ciemam. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām dažas līnijas tika demontētas, bet līniju lielākā daļa tika iekļauta Latvijas Valsts dzelzceļu tīklā un vēlāk tika izmantota pasažieru un kravu pārvadājumiem. 1920.—1930. gados darbojās sekojošas līnijas: Jēkabpils—Nereta, Siliņi—Aknīste, Viesīte—Daudzeva un 31 km garš atzars no Siliņiem līdz [[Elkšņi]]em, kuru uzbūvēja 1932. gadā mežsaimniecības vajadzībām. 1936. gadā uzsāka savu darbu Viesītes arodskola, kura sagatavoja kvalificētus speciālistus. 1930. gadu vidū pa dzelzceļu kursēja kopumā 67 pasažieru vagoni, dienesta [[motordrezīna]]s, nelieli sniega tīrītāji un Ml sērijas [[tvaika lokomotīve]]s. === Seni attēli un vilcienu saraksti === [[Attēls:Viesītes dzelzceļa depo darbinieki ap 1930.jpg|thumb|250px|Viesītes dzelzceļa depo darbinieki (ap 1930).]] [[Attēls:Vārnavas stacija.jpg|thumb|250px|Vārnavas stacija (pēc 1945).]] <gallery> Neretas dzelzceļa stacija.jpg|Neretas dzelzceļa stacija ar "mazbānīti". Eķengrāfes pietura 1918. gadā.jpg|Eķengrāfes pietura 1918. gadā. Daudzeva - Viesīte 1940.JPG‎|Vilcienu saraksts līnijā Daudzeva—Viesīte 1940. gada vasarā. Jēkabpils - Viesīte - Nereta 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Jēkabpils—Viesīte—Nereta 1940. gada vasarā. Jēkabpils - Aknīste 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Jēkabpils—Aknīste 1940. gada vasarā. </gallery> == Līnijas == === Jēkabpils—Nereta === Līnija Jēkabpils—Nereta bija daļa no līnijas Skapišķi—Viesīte—Aldaune (Kaži), kura tika pagarināta 1920. gadā līdz Jēkabpilij. 20. gadu sākumā šajā līnijā bija 13 stacijas un pieturas punkti Latvijas pusē: Jēkabpils, Kaži, Radiņi, Siliņi, Birži, Zaķi, Jodeļi, Eķengrāve, Rimšāni, Lone, Rempi, Nereta, Altone, Suvainišķi (Lietuva). Pasažieru pārvadājumus šajā līnijā uzsāka jau 1919. gadā starp Suveiniškiem (Suvainišķiem) un Kažiem. Kopš 1921. gada pasažieru vilcieni kursēja līdz Neretai. Sliežu ceļi starp Neretu un Suvainišķiem tika nojaukti 1952. gadā. 1961. gadā tika slēgti posmi Jēkabpils—Siliņi un Nereta—Lone, bet 1964. gadā demontēja sliežu ceļus starp Loni un Viesīti. Posms Viesīte—Siliņi tika nojaukts 1972. gadā, kad šaursliežu dzelzceļš tika pilnībā slēgts. === Siliņi—Aknīste === Līnijas Siliņi—Aknīste pamatā bija līnijas Pasmalve (Lietuva)—Eglaine—Geidāni—Siliņi un Roķiški—Aknīste—Geidāni. Pēc 1923. gada posmi no Eglaines līdz Geidāniem un no Roķiškiem līdz Aknīstei tika slēgti. Līnija Aknīste—Geidāni—Siliņi pastāvēja līdz 1964. gadam, kad tika slēgts posms Aknīste—Zasa, bet, spriežot pēc Latvijas dzelzceļa kartes, kustība posmā Geidāni—Aknīste nenotika jau 1962. gadā. === Daudzeva—Viesīte === Līnija Daudzeva—Viesīte pastāvēja līdz 1972. gadam un bija viena no vissvarīgākajām mezgla līnijām, jo Daudzevā tā savienojās ar platsliežu dzelzceļu [[dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]. 20. gadu sākumā šajā līnijā bija 6 stacijas un pieturas punkti: Eķengrāve, Baznīckrogs, Vilciņi, Sunākste, Andžāni, Daudzeva. 1956. gadā no izmaiņas punkta Andžāni tika uzbūvēts atzars līdz [[Sece (stacija)|Seces stacijai]] cukurbiešu transportēšanai. 1966. gadā tas tika likvidēts. Pēdējais vilciens no Viesītes uz Daudzevu devās ceļā 1972. gada 31. augustā. <center><gallery widths="150px" perrow="3"> Attēls:Viesites dz cels 1920 gados.png‎ |<center><small>Dzelzceļa mezgls 1920. gados</small></center> Attēls:Viesītes dzelzceļš 1950. gados.png|<center><small>Dzelzceļa mezgls 1950. gadā</small></center> Attēls:Viesītes dzelzceļš 1962 gadā.png|<center><small>Dzelzceļa mezgls 1962. gadā</small></center> </gallery></center> == Lielākās stacijas == === Viesīte === [[Attēls:Viesītes dzelzceļa stacija pirms 1940.jpg|thumb|250px|Viesītes dzelzceļa stacija (pirms 1940).]] Viesīte (''Āži'' līdz 1921. gadam un ''Eķengrāve'' līdz 1927. gadam) bija lielākā lauku dzelzceļu stacija. Pateicoties dzelzceļam, nelielais ciems pārveidojās par vienu no lielākām Sēlijas pilsētām. Dienu un nakti Viesītes stacijā notika intensīva vilcienu kustība. Stacijā tika ierīkotas 52 [[pārmiju pārveda]]s, uzcelti depo, [[pirts|pirtis]], stacijas ēka, bufete un citas stacijas celtnes, no kurām liela daļa ir saglabājušās līdz mūsdienām. === Nereta === [[Attēls:Neretas stacija.jpg|thumb|250px|Neretas stacijas ēka pirms Otrā pasaules kara.]] Vislielākais sliežu ceļu skaits Neretas stacijā bija Pirmā pasaules kara laikā — astoņi. Kara laikā Neretā bija arī depo sešām lokomotīvēm, kurš nodega. 1927. gadā Neretā tika uzbūvēta mūra stacijas ēka (arhitekte L. Grīnberga) un vēlāk 30. gados tika uzcelts neliels depo un dzīvojamā ēka. Šobrīd no Neretas stacijas saglabājusies tikai koka noliktava. === Jēkabpils === 20. gadu sākumā Jēkabpils stacija bija neliela un mazsvarīga. Stacija tika paplašināta pēc [[dzelzceļa līnija Jēkabpils—Krustpils|Jēkabpils—Krustpils]] dzelzceļa atklāšanas 1937. gadā. Otrā pasaules kara laikā tika sagrauts dzelzceļa tilts pāri Daugavai un netika atjaunots, tādēļ Jēkabpils stacija vairs nebija savienota ar platsliežu dzelzceļu un, neskatoties uz to, ka stacijā bija liels sliežu ceļu izvērsums, tā zaudēja savu svarīgumu. === Siliņi === Siliņu stacija bija četrvirzienu mezgla stacija. Pirmā pasaules kara laikā te bija neliels lokomotīvju depo. 20. gadu vidū tika uzbūvēta stacija un dzīvojamā ēka. Stacijas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām. === Geidāni === [[Attēls:Geidānu stacija.jpg|thumb|250px|Geidānu stacijas ēka.]] Līdz līnijas Geidāni—Eglaine likvidēšanai (1923. gadā), Geidāni bija trīsvirzienu mezgla stacija. 1927. gadā stacija tika atkal atvērta. Otrā pasaules kara laikā stacija tika sagrauta. 1956. gadā uzcēla jaunu stacijas ēku. == Mūsdienas == Šobrīd no lielā dzelzceļa mezgla Viesītē saglabājušās dažas stacijas celtnes, vagonu depo ēka, neliels sliežu ceļu gabals, lokomotīvju remontdarbnīcu ēka, kā arī [[lokomotīve]] un daži vagoni, kuri veido muzeja „Sēlija” ekspozīciju un atrodas depo ēkā. Siliņos saglabājusies stacijas ēka, kuru izmanto kā dzīvojamo māju. Aknīstē uz bijušā dzelzceļa uzbēruma uzcelta simboliska koka lokomotīve ar vagoniem. Neretā un Lonē staciju vietā saglabājušās preču noliktavas. Daudzevas apkārtnes mežos joprojām var atrast sliežu ceļu vietas. === Attēlu galerija === <gallery widths="100" heights="70" perrow="5"> Attēls:Railviesite.JPG|<center><small>Saglabātie sliežu ceļi Viesītē</small></center> Attēls:Viesītes stacijas ēka.JPG|<center><small>Bijusī Viesītes stacijas ēka</small></center> Attēls:Stacijas kantoris.JPG|<center><small>Bijusī depo kantora ēka</small></center> Attēls:Lokomotive Ml 635.JPG|<center><small>Lokomotīve Ml-635 muzejā</small></center> Attēls:Viesītes dzelzceļa muzeja mazbānītis.jpg|<center><small>Kādreiz Mazais Bānītis atradās uz ielas</small></center> Attēls:Dienesta vagons Viesītē.JPG|<center><small>Dienesta vagons</small></center> Attēls:Kravas vagons Viesītē.JPG|<center><small>Kravas vagons</small></center> Attēls:Dienesta vagona interjers.JPG|<center><small>Dienesta vagona interjers</small></center> Attēls:Vagonu sakabe.JPG|<center><small>Vagonu sakabe</small></center> Attēls:Noliktava Lonē.JPG|<center><small>Dzelzceļa noliktava Lones stacijā</small></center> Attēls:Lones stacija.jpg|<center><small>Bijusī Lones stacijas ēka</small></center> Attēls:Dzelzceļa noliktava Neretā.JPG|<center><small>Dzelzceļa noliktava Neretā un sliežu ceļu vieta</small></center> Attēls:Silini.JPG|<center><small>Bijusī Siliņu stacijas ēka</small></center> Attēls:Siliņu stacija.JPG|<center><small>Sliežu ceļu vieta Siliņu stacijā</small></center> Attēls:Akniste1.JPG|<center><small>Koka vilciens sliežu ceļa vietā Aknīstē</small></center> Attēls:Lokomotivu remontdarbnica.jpg|<center><small>Lokomotīvju depo Viesītē</small></center> Attēls:Lokomotīvju depo Viesītē.JPG|<center><small>Lokomotīvju depo Viesītē</small></center> Attēls:Udens pumpis.JPG|<center><small>Ūdens sūknis Viesītē</small></center> Attēls:Viesites vagonu depo.jpg|<center><small>Vagonu depo</small></center> Attēls:Daudzevas stacijas ēka.JPG|<center><small>Daudzevas stacijas ēka</small></center> Attēls:Sliezu celu vieta.JPG|<center><small>Sliežu ceļu vieta Daudzevas apkārtnē</small></center> Attēls:Uzbērums posmā Jodeļi - Zaķi.JPG|<center><small>Uzbērums posmā Jodeļi-Zaķi, iecirknī Viesīte-Siliņi</small></center> Attēls:Noliktava Viesītes depo.JPG|<center><small>Bijusī noliktava Viesītes depo teritorijā</small></center> Attēls:Saimniecības ēka Viesītes depo.JPG|<center><small>Bijusī pirts ēka Viesītes depo teritorijā</small></center> Attēls:Biļetes Viesīte.JPG|<center><small>Biļetes</small></center> Attēls:Drezīna Viesītē.JPG|<center><small>Drezīna</small></center> Attēls:Drezīna Viesītē 2.JPG|<center><small>Trulītis</small></center> Attēls:Platforma Viesītē.JPG|<center><small>Kokmateriālu platforma</small></center> </gallery> == Literatūra == * T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 130.—135. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}} == Ārējās saites == * {{Tīmekļa atsauce |url=http://narrow.parovoz.com/emb/?PRINT&ID=1355 |title=Узкоколейка Екабпилс, Скапишкис, Рокишкис, Эглайне, Обеляй |archiveurl=https://archive.today/20130131175406/http://narrow.parovoz.com/emb/?PRINT&ID=1355 |archivedate=2013-01-31 |access-date=2011-08-27 }} {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090818200020/http://www.viesite.edu.lv/banitis/ Viesītes šaursliežu dzelzceļš] * {{youtube|uCc6PtLAIYY&t|Viesīte - galvenā Latvijas šaursliežu dzelzceļu stacija}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas bijušās dzelzceļa līnijas]] [[Kategorija:Vācijas celtās dzelzceļa līnijas]] cgbqqx6spypjrhy7hqcvn0yrkqgpy71 2022. gads 0 145584 3670824 3670137 2022-08-16T06:24:12Z Biafra 13794 /* Augusts */ Enna Heiča wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gads|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scmp.com/economy/global-economy/article/3161707/what-rcep-worlds-largest-free-trade-deal-under-way|title=World’s largest free trade deal is under way, but what is RCEP?|website=South China Morning Post|access-date=2022-08-02|date=2022-01-01|language=en}}</ref> ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/01/02/world/sudan-protest-killed-anti-coup-security-forces/index.html|title=Sudan's Prime Minister resigns amid violent anti-coup protests that have left at least 57 people dead|last=CNN|first=Alaa Elassar and Pierre Meilhan|website=CNN|access-date=2022-08-02}}</ref> ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/01/06/world/omicron-covid-vaccine-tests|title=Covid News: Known Global Coronavirus Cases Top 300 Million|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-06|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60007119|title=Get away from shore - US and Japan warn on tsunami|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-01-15|language=en-GB}}</ref> * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevskis]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[Attēls:Centro de vacunación en la provincia de Santa Fe.jpg|thumb|Pasaulē injicēti vairāk nekā 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.]][[28. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē injicēti 10 miljardi [[COVID-19 vakcīna|vakcīnas pret COVID‑19]] devu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/01/28/world/covid-vaccines-10-billion-doses.html|title=The world surpasses 10 billion vaccine doses administered, but gaps persist in who gets the shots.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-01-28|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/1/29/italy-parties-ask-mattarella-to-remain-president-after-vote-chaos|title=Italian President Sergio Mattarella re-elected, ending impasse|website=www.aljazeera.com|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * 4. februāris — [[Ķīna]] un [[Krievija]] nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, iebilstot pret turpmāku [[NATO]] paplašināšanos un paužot "nopietnas bažas" par [[AUKUS]] drošības paktu, kā arī paziņoja par apņemšanos sadarboties savā starpā virknē jautājumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-60257080|title=China joins Russia in opposing Nato expansion|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-02-04|language=en-GB}}</ref> * [[Attēls:Putin attended the opening ceremony of 2022 Beijing Winter Olympics (3).jpg|thumb|[[4. februāris|4. februārī]] [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notika [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/africa/least-three-dead-after-cyclone-batsirai-causes-devastation-southeast-madagascar-2022-02-06/|title=Cyclone kills at least 10 in Madagascar, destroying homes and cutting power|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-02-08|last=Rabary|first=Lovasoa|language=en}}</ref> * [[8. februāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 400 miljonus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/08/world/covid-test-vaccine-cases|title=The world surpasses 400 million known coronavirus cases and confronts how to live with Covid.|work=The New York Times|access-date=2022-08-02|date=2022-02-09|last=Astor|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doneckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]]: ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ''[[World Athletics]]'' aizliedz Krievijai un Baltkrievijai piedalīties visos tās pasākumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/lifestyle/sports/badminton-swimming-federations-ban-athletes-russia-belarus-2022-03-01/|title=Russian and Belarusian athletes banned, tennis players avoid tour exclusion|work=Reuters|access-date=2022-08-02|date=2022-03-01|last=Reuters|language=en}}</ref> ** Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]]: ** [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> ** pārtikas cenas pasaulē sasniedza augstāko līmeni kopš [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārtikas cenu indeksa sākuma 1990. gadā, un konkrētu preču cena, piemēram, [[Kvieši|kviešu]], Ukrainas krīzes rezultātā pieauga par gandrīz 20%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/global-development/2022/apr/08/global-food-prices-rise-to-highest-ever-levels-after-russian-invasion-ukraine-wheat|title=Global food prices rise to highest ever levels after Russian invasion|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-04-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fao.org/worldfoodsituation/foodpricesindex/en/|title=FAO Food Price Index {{!}} World Food Situation {{!}} Food and Agriculture Organization of the United Nations|website=www.fao.org|access-date=2022-08-02}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[9. maijs]] — [[Šrilanka]]s premjerministrs [[Mahinda Radžapaksa]] atkāpās no amata ilgstošu protestu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nemieru-del-srilanka-atkapjas-premjers.a455942/|title=Nemieru dēļ Šrilankā atkāpjas premjers|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu ''[[Stefania (dziesma)|Stefania]]'' no [[Ukraina]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/turin-2022|title=Turin 2022|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/participant/kalush-orchestra-22|title=Kalush Orchestra|website=eurovision.tv|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūnijs === * [[14. jūnijs]]: ** Šrilankas prezidents [[Gotabaja Radžapaksa]] atkāpās no prezidenta amata un aizbēga no valsts saistībā ar protestiem par notiekošo [[Ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7563282/srilankas-prezidents-aizbedzis-no-valsts|title=Šrilankas prezidents aizbēdzis no valsts|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-13|language=lv}}</ref> ** [[Dānija]] un [[Kanāda]] atrisināja gandrīz 50 gadus ilgušās domstarpības (dēvētas par "[[Viskija karš|Viskija karu]]") par [[Hansa sala]]s piederību, vienojoties, ka salu sadalīs vienlīdzīgi un izveidos sauszemes robežu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-61801682|title=Whisky Wars: Denmark and Canada strike deal to end 50-year row over Arctic island|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-06-14|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/507041-danija-un-kanada-nolemusas-kam-pieder-sala-arktika-strids-ilga-gandriz-50-gadus|title=Dānija un Kanāda nolēmušas, kam pieder sala Arktikā. Strīds ilga gandrīz 50 gadus|website=Jauns.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> * [[21. jūnijs]] — Šrilankas parlaments ievēlēja bijušo premjerministru [[Ranila Vikremesingi|Ranilu Vikremesingu]] par Šrilankas prezidentu<ref name="bbc.com">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-asia-62202901|title=Sri Lanka: Ranil Wickremesinghe elected president by MPs|work=BBC News|access-date=2022-08-02|date=2022-07-20|language=en-GB}}</ref> * no [[28. jūnijs|28. jūnija]] līdz [[30. jūnijs|30. jūnijam]] — notika [[2022. gada NATO samits]] [[Madride|Madridē]], [[Spānija|Spānijā]], kurā arī piedalījās atlasītas valstis no [[Eiropas Savienība]]s un [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]; samitā galvenokārt tika apspriestas aizsardzības pastiprinājumu iespējas pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] un ilgstošajiem draudiem citu valstu teritoriālajai integritātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_194990.htm|title=NATO Summit - Madrid, Spain - 28, 29 and 30 June 2022|last=NATO|website=NATO|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[8. jūlijs]] — [[Japāna|Japānā]], [[Naras prefektūra|Naras prefektūrā]] priekšvēlēšanu mītiņa runas laikā tika sašauts un nogalināts bijušais Japānas premjerministrs [[Šindzo Abe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-asia-62088876|title=As it happened: Shinzo Abe - suspect used handmade gun to kill ex-Japan leader, say police|website=BBC News|access-date=2022-08-02|language=en-gb}}</ref> * [[11. jūlijs]] — tika publicēta pirmā ar [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops|Džeimsa Veba kosmisko teleskopu]] uzņemtā bilde, kurā ir redzama galaktiku kopa [[SMACS 0723]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54536260|title=Dziļākais ieskats Visuma vēsturē – publisko pirmo ar Veba teleskopu uzņemto bildi|last=Miķelsons|first=Edžus|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> * [[18. jūlijs]] — notika [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja valdošās hinduistu nacionālistu partijas politiķe [[Draupadi Murmu]], kļūstot par pirmo cilšu pārstāvi un otro sievieti Indijas prezidenta amatā.<ref name="bbc.com"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7569490/indija-ievel-otro-prezidenti-sievieti|title=Indijā ievēl otro prezidenti-sievieti|website=Ārvalstīs|access-date=2022-08-02|date=2022-07-22|language=lv}}</ref> * [[23. jūlijs]] — [[Pasaules Veselības organizācija]] izsludināja globālu ārkārtas situāciju [[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]] dēļ; slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/monkeypox-who-declares-public-health-emergency-of-international-concern|title=Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge|website=the Guardian|access-date=2022-08-02|date=2022-07-23|language=en}}</ref> === Augusts === == Paredzētie notikumi == === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) crop.jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halīfa bin Zājids al Nahjāns]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) * [[21. jūlijs]] — [[Ūve Zēlers]] (''Uwe Seeler''), Vācijas futbolists (dzimis 1936. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Pols Sorvino]] (''Paul Sorvino''), ASV aktieris un mūziķis (dzimis 1939. gadā) ** [[Deivids Trimbls]] (''David Trimble''), britu politiķis, Ziemeļīrijas pirmais ministrs (dzimis 1944. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], latviešu datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) * [[30. jūlijs]]: ** [[Peta Kerola]] (''Pat Carroll''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1927. gadā) ** [[Nišela Nikolsa]] (''Nichelle Nichols''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1932. gadā) * [[31. jūlijs]]: ** [[Bills Rasels]] (''Bill Russell''), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā) ** [[Oleksijs Vadaturskis]] (''Олексій Вадатурський''), Ukrainas uzņēmējs (dzimis 1947. gadā) ** [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (dzimis 1951. gadā) <gallery> James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] Uwe Seeler – Tag der Legenden 2016 03.jpg|[[Ūve Zēlers]] Bill Russell in the Green Room.jpg|[[Bills Rasels]] Ayman al-Zawahiri portrait.JPG|[[Aimans az Zavāhirī]] </gallery> === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], Latvijas futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> * [[5. augusts]] — [[Isejs Mijake]] (''三宅 一生''), japāņu modes dizaineris (dzimis 1938. gadā) * [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā) * [[8. augusts]] — [[Olīvija Ņūtona-Džona]] (''Olivia Newton-John''), angļu-austrāliešu dziedātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[11. augusts]] — [[Manuels Oheda]] (''Manuel Ojeda''), meksikāņu televīzijas un kino aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. augusts]] — [[Enna Heiča]] (''Anne Heche''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1969. gadā) <gallery> Issey Miyake Tokyo 2016.jpg|[[Isejs Mijake]] Olivia Newton-John Sydney 2008.jpg|[[Olīvija Ņūtona-Džona]] Anne Heche July 14, 2014 (cropped).jpg|[[Enna Heiča]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] ntyga0hv5qooh74eu4d46s44fnznqwo Pasaules Dabas Fonds 0 146098 3670585 3594936 2022-08-15T12:13:54Z Piparkuucina 91095 Updated Ārējās saites wikitext text/x-wiki {{Infobox Non-profit |Non-profit_name = Pasaules Dabas Fonds |Non-profit_logo = [[File:WWF logo.svg|centre|125px]] |Non-profit_type = |founded_date = 1961. gada 29. aprīlis |founder = |location_city = |location_country = |location = {{vieta|Šveice|Glanda}} |area_served = Pasaule |origins = |key_people = |focus = Dabas aizsardzība |method = Lobēšana, pētniecība, konsultācijas, demonstrējumi |revenue = [[Euro|€]]525 miljoni (2010) <ref name="WWF-INT Annual Review">{{grāmatas atsauce|title=WWF-INT Annual Review|year=2010|publisher=World Wide Fund for Nature|url=http://assets.panda.org/downloads/int_ar_2010.pdf|accessdate=21 July 2011|page=43|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506041824/http://assets.panda.org/downloads/int_ar_2010.pdf|archivedate={{dat|2013|05|06||bez}}}}</ref> |num_volunteers = |owner = |Non-profit_slogan = ''For a Living Planet'' |homepage = [http://wwf.org/ wwf.org]<br>[http://panda.org/ panda.org] |dissolved = |footnotes = }} '''Pasaules Dabas Fonds''' (saīsināti '''PDF'''; {{val|en|World Wide Fund for Nature}}, ''WWF'') ir [[1961]]. gadā dibināta starptautiska dabas aizsardzības organizācija. ''WWF'' ir pasaulē lielākā dabas aizsardzības organizācija, kas darbojas vairāk kā 80 valstīs, kas atbalsta apmēram 1,300<ref>http://wwf.panda.org/what_we_do/where_we_work/project/</ref> vides aizsardzības un saglabāšanas projektus un, kurai ir vairāk kā 5 miljoni atbalstītāji visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wwf.panda.org/wwf_quick_facts.cfm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|01|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150206122603/http://wwf.panda.org/wwf_quick_facts.cfm |archivedate={{dat|2015|02|06||bez}} }}</ref> Latvijā Pasaules Dabas Fonds kā asociēta nodaļa strādā kopš [[1991]]. gada.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pdf.lv/lv_LV/kas-mes-esam |title=PDF: Kas mēs esam? |access-date={{dat|2011|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110423012422/http://www.pdf.lv/lv_LV/kas-mes-esam |archivedate={{dat|2011|04|23||bez}} }}</ref> Fonda darbība ir vērsta uz [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] saglabāšanu un cilvēces [[Ekoloģiskais pēdas nospiedums|ietekmes uz vidi]] samazināšanu.<ref>[http://wwf.panda.org/what_we_do WWF: What we do] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110408103502/http://wwf.panda.org/what_we_do/ |date={{dat|2011|04|08||bez}} }}{{en}}</ref> Organizācija to panāk ar vides izglītību, aktīvismu, lobēšanu un demonstrējumiem, kas vērsti uz videi draudzīgas sabiedrības apziņas veidošanu. Pasaules Dabas Fonds ik gadu organizē akciju "[[Zemes stunda]]", kuras laikā aicina simboliski uz stundu visā pasaulē izslēgt gaismas, lai parādītu apņēmību arī ikdienā dzīvot videi draudzīgāk. == Vēsture == ''WWF'' vēsture aizsākās 1960. gadā, kad [[Džulians Hakslijs]] pēc vizītes [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]], uzraksta rakstu sēriju laikrakstā ''Observer'', kurā izsaka savas bažas par dzīvnieku valsts straujo izzušanu šajā teritorijā [[medniecība]]s dēļ. Atsaucoties uz Dž. Hakslija rakstiem, uzņēmējs [[Viktors Stolans]] ierosināja dibināt starptautiska mēroga fondu, kas vāktu līdzekļus vides aizsardzībai. Ar nolūku dibināt šādu organizāciju, Dž. Hakslijs konsultējās ar ornitologu [[Maksu Nikolsonu]], kas sapulcināja zinātnieku un [[Sabiedriskās attiecības|sabiedrisko attiecību]] ekspertu kopu, kas bija gatavi strādāt šādas organizācijas izveidei. Viņu starpā bija [[Pīters Skots]], kas kļūst par jaunizveidotās organizācijas vadītāju. Organizācijas darbības sākotnējais kopsaucējs bija "kopīgs darbs pie sabiedrības attieksmes maiņas un pasaules izglītošanas vides aizsardzības labā". Savas pastāvēšanas laikā ''WWF'' ir īstenojusi daudzus gan nacionālās, gan globālās nozīmes projektus.<ref name="pdf.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pdf.lv/lv_LV/kas-mes-esam/vesture |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130527114518/http://www.pdf.lv/lv_LV/kas-mes-esam/vesture# |archivedate={{dat|2013|05|27||bez}} }}</ref> == Simbols == Organizācijai bija nepieciešams spēcīgs, viegli atpazīstams simbols, dibinātāju izvēle nosliecās par labu melnbaltajai pandai, kas līdz pat šai dienai simbolizē ne tikai ''WWF'' kā organizāciju, bet visā pasaulē izraisa asociācijas ar dabas aizsardzību kopumā.<ref name="pdf.lv"/> == Latvijā == Pasaules Dabas Fonds ir [[Latvija|Latvijā]] reģistrēta sabiedriskā organizācija, kas darbojas kopš 1991. gada. 2005. gadā organizācija tika reģistrēta kā nodibinājums ar nosaukumu "Pasaules Dabas Fonds". 2005. gadā Pasaules Dabas Fonds noslēdza līgumu ar dabas aizsardzības organizāciju ''WWF''. Vienotu mērķu sasniegšanai Pasaules Dabas Fonds un ''WWF'' īsteno kopīgas kampaņas un projektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pdf.lv/lv_LV/kas-mes-esam |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110423012422/http://www.pdf.lv/lv_LV/kas-mes-esam# |archivedate={{dat|2011|04|23||bez}} }}</ref> Lai panāktu pozitīvas izmaiņas sabiedrības attieksmē pret dabu un tās resursiem, Pasaules Dabas Fonds ir izstrādājis globālu dabas aizsardzības stratēģiju. Šī stratēģija sastāv no četrām daļām: dabas resursu saglabāšana, ilgtspējīga apsaimniekošana, ekoefektīva izmantošana, lielāks gandarījums no mazāka dabas resursu patēriņa. Šī stratēģija raksturo, kā soli pa solim, sākot no dabas aizsardzības līdz mūsu patēriņam, iespējams saskaņot sabiedrības attīstības un dabas intereses. === Programmas === Pasaules Dabas Fonds Latvijā atgriezis trīs izzudušas sugas: [[Taurs|taurus]], [[Sumbrs|sumbrus]] un [[Savvaļas zirgs|savvaļas zirgus]], kuri apskatāmi [[Kurzeme|Kurzemē]] izveidotajā dabas parkā "Pape". Kopā ar partneriem panākts, ka Latvijā no veļas mazgājamiem līdzekļiem izņemts [[Baltijas jūra]]i kaitīgais [[fosfors]]. Organizē lielāko vides akciju pasaulē "[[Zemes stunda]]", kurā piedalījusies nozīmīga daļa Latvijas iedzīvotāju, visas lielākās Latvijas pilsētas un novadi. Organizē dažādas lekcijas un seminārus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120807024931/http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram# |archivedate={{dat|2012|08|07||bez}} }}</ref> Pasaules Dabas Fonds, sadarbībā ar teritoriju īpašniekiem un dažādām institūcijām, privātajos mežos ir izveidojis piecas mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram/alias/demonstrejumu-teritorijas |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140828205646/http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram/alias/demonstrejumu-teritorijas# |archivedate={{dat|2014|08|28||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.panda.org/ Panda.org] * [https://lv-pdf.panda.org/] {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bezpeļņas organizācijas]] [[Kategorija:Starptautiskas nevalstiskās organizācijas]] dx2sx1lm3re6wpj7p4x6ddtvw837lbk 3670587 3670585 2022-08-15T12:14:35Z Piparkuucina 91095 wikitext text/x-wiki {{Infobox Non-profit |Non-profit_name = Pasaules Dabas Fonds |Non-profit_logo = [[File:WWF logo.svg|centre|125px]] |Non-profit_type = |founded_date = 1961. gada 29. aprīlis |founder = |location_city = |location_country = |location = {{vieta|Šveice|Glanda}} |area_served = Pasaule |origins = |key_people = |focus = Dabas aizsardzība |method = Lobēšana, pētniecība, konsultācijas, demonstrējumi |revenue = [[Euro|€]]525 miljoni (2010) <ref name="WWF-INT Annual Review">{{grāmatas atsauce|title=WWF-INT Annual Review|year=2010|publisher=World Wide Fund for Nature|url=http://assets.panda.org/downloads/int_ar_2010.pdf|accessdate=21 July 2011|page=43|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130506041824/http://assets.panda.org/downloads/int_ar_2010.pdf|archivedate={{dat|2013|05|06||bez}}}}</ref> |num_volunteers = |owner = |Non-profit_slogan = ''For a Living Planet'' |homepage = [http://wwf.org/ wwf.org]<br>[http://panda.org/ panda.org] |dissolved = |footnotes = }} '''Pasaules Dabas Fonds''' (saīsināti '''PDF'''; {{val|en|World Wide Fund for Nature}}, ''WWF'') ir [[1961]]. gadā dibināta starptautiska dabas aizsardzības organizācija. ''WWF'' ir pasaulē lielākā dabas aizsardzības organizācija, kas darbojas vairāk kā 80 valstīs, kas atbalsta apmēram 1,300<ref>http://wwf.panda.org/what_we_do/where_we_work/project/</ref> vides aizsardzības un saglabāšanas projektus un, kurai ir vairāk kā 5 miljoni atbalstītāji visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wwf.panda.org/wwf_quick_facts.cfm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|01|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150206122603/http://wwf.panda.org/wwf_quick_facts.cfm |archivedate={{dat|2015|02|06||bez}} }}</ref> Latvijā Pasaules Dabas Fonds kā asociēta nodaļa strādā kopš [[1991]]. gada.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pdf.lv/lv_LV/kas-mes-esam |title=PDF: Kas mēs esam? |access-date={{dat|2011|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110423012422/http://www.pdf.lv/lv_LV/kas-mes-esam |archivedate={{dat|2011|04|23||bez}} }}</ref> Fonda darbība ir vērsta uz [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] saglabāšanu un cilvēces [[Ekoloģiskais pēdas nospiedums|ietekmes uz vidi]] samazināšanu.<ref>[http://wwf.panda.org/what_we_do WWF: What we do] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110408103502/http://wwf.panda.org/what_we_do/ |date={{dat|2011|04|08||bez}} }}{{en}}</ref> Organizācija to panāk ar vides izglītību, aktīvismu, lobēšanu un demonstrējumiem, kas vērsti uz videi draudzīgas sabiedrības apziņas veidošanu. Pasaules Dabas Fonds ik gadu organizē akciju "[[Zemes stunda]]", kuras laikā aicina simboliski uz stundu visā pasaulē izslēgt gaismas, lai parādītu apņēmību arī ikdienā dzīvot videi draudzīgāk. == Vēsture == ''WWF'' vēsture aizsākās 1960. gadā, kad [[Džulians Hakslijs]] pēc vizītes [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]], uzraksta rakstu sēriju laikrakstā ''Observer'', kurā izsaka savas bažas par dzīvnieku valsts straujo izzušanu šajā teritorijā [[medniecība]]s dēļ. Atsaucoties uz Dž. Hakslija rakstiem, uzņēmējs [[Viktors Stolans]] ierosināja dibināt starptautiska mēroga fondu, kas vāktu līdzekļus vides aizsardzībai. Ar nolūku dibināt šādu organizāciju, Dž. Hakslijs konsultējās ar ornitologu [[Maksu Nikolsonu]], kas sapulcināja zinātnieku un [[Sabiedriskās attiecības|sabiedrisko attiecību]] ekspertu kopu, kas bija gatavi strādāt šādas organizācijas izveidei. Viņu starpā bija [[Pīters Skots]], kas kļūst par jaunizveidotās organizācijas vadītāju. Organizācijas darbības sākotnējais kopsaucējs bija "kopīgs darbs pie sabiedrības attieksmes maiņas un pasaules izglītošanas vides aizsardzības labā". Savas pastāvēšanas laikā ''WWF'' ir īstenojusi daudzus gan nacionālās, gan globālās nozīmes projektus.<ref name="pdf.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pdf.lv/lv_LV/kas-mes-esam/vesture |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130527114518/http://www.pdf.lv/lv_LV/kas-mes-esam/vesture# |archivedate={{dat|2013|05|27||bez}} }}</ref> == Simbols == Organizācijai bija nepieciešams spēcīgs, viegli atpazīstams simbols, dibinātāju izvēle nosliecās par labu melnbaltajai pandai, kas līdz pat šai dienai simbolizē ne tikai ''WWF'' kā organizāciju, bet visā pasaulē izraisa asociācijas ar dabas aizsardzību kopumā.<ref name="pdf.lv"/> == Latvijā == Pasaules Dabas Fonds ir [[Latvija|Latvijā]] reģistrēta sabiedriskā organizācija, kas darbojas kopš 1991. gada. 2005. gadā organizācija tika reģistrēta kā nodibinājums ar nosaukumu "Pasaules Dabas Fonds". 2005. gadā Pasaules Dabas Fonds noslēdza līgumu ar dabas aizsardzības organizāciju ''WWF''. Vienotu mērķu sasniegšanai Pasaules Dabas Fonds un ''WWF'' īsteno kopīgas kampaņas un projektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pdf.lv/lv_LV/kas-mes-esam |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|03|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110423012422/http://www.pdf.lv/lv_LV/kas-mes-esam# |archivedate={{dat|2011|04|23||bez}} }}</ref> Lai panāktu pozitīvas izmaiņas sabiedrības attieksmē pret dabu un tās resursiem, Pasaules Dabas Fonds ir izstrādājis globālu dabas aizsardzības stratēģiju. Šī stratēģija sastāv no četrām daļām: dabas resursu saglabāšana, ilgtspējīga apsaimniekošana, ekoefektīva izmantošana, lielāks gandarījums no mazāka dabas resursu patēriņa. Šī stratēģija raksturo, kā soli pa solim, sākot no dabas aizsardzības līdz mūsu patēriņam, iespējams saskaņot sabiedrības attīstības un dabas intereses. === Programmas === Pasaules Dabas Fonds Latvijā atgriezis trīs izzudušas sugas: [[Taurs|taurus]], [[Sumbrs|sumbrus]] un [[Savvaļas zirgs|savvaļas zirgus]], kuri apskatāmi [[Kurzeme|Kurzemē]] izveidotajā dabas parkā "Pape". Kopā ar partneriem panākts, ka Latvijā no veļas mazgājamiem līdzekļiem izņemts [[Baltijas jūra]]i kaitīgais [[fosfors]]. Organizē lielāko vides akciju pasaulē "[[Zemes stunda]]", kurā piedalījusies nozīmīga daļa Latvijas iedzīvotāju, visas lielākās Latvijas pilsētas un novadi. Organizē dažādas lekcijas un seminārus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120807024931/http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram# |archivedate={{dat|2012|08|07||bez}} }}</ref> Pasaules Dabas Fonds, sadarbībā ar teritoriju īpašniekiem un dažādām institūcijām, privātajos mežos ir izveidojis piecas mežsaimniecības demonstrējumu teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram/alias/demonstrejumu-teritorijas |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|07|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140828205646/http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram/alias/demonstrejumu-teritorijas# |archivedate={{dat|2014|08|28||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.panda.org/ Panda.org] * [https://lv-pdf.panda.org/ Pasaules Dabas Fonda Latvijā mājaslapa] {{Organizācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bezpeļņas organizācijas]] [[Kategorija:Starptautiskas nevalstiskās organizācijas]] jrf640ig98pebatzqcx0od3hdsbw20z Epilepsija 0 166111 3670737 3579476 2022-08-15T20:39:54Z Egilus 27634 Pielaboju valodu, cik sapratu. wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} '''Epilepsija''' ({{val|el|ἐπιληψία}}, ''epilēpsía'' — ‘lēkme’) jeb '''krītamā kaite''' ir [[Neiroloģija|neiroloģisku]] traucējumu grupa, kurai raksturīgas epileptiskās lēkmes. Epileptisko lēkmju epizodes var būt no ļoti īsām līdz ļoti ilgstošām. Epilepsijai ir raksturīgi lēkmju [[Recidīvs (medicīna)|recidīvi]] (atkārtošanās). Klīniski epileptiskā lēkme ir anomāla un pārmērīga [[Galvas smadzenes|galvas smadzeņu]] [[Neirons|neironu]] izlāde. Slimību raksturo pēkšņi un pārejoši [[Patoloģija|patoloģiski]] paroksizmi: ar [[samaņa]]s izmaiņām, [[Kustības|kustību]], [[Sajūta|sajūtu]], [[Veģetātīva nervu sistēma|veģetatīviem]] un [[Psihe|psihiskiem]] [[Simptoms|simptomiem]].<ref name="Gusev.etal2014">''Неврология''. Национальное руководство. Краткое издание / под ред. Е. И. Гусева, А. Н. Коновалова, А. Б. Гехт. - М.:ГЭОТАР-Медиа, 2014. - 688 с. {{ISBN|978-5-9704-2890-0}}</ref> == Klasifikācija == === Starptautiskā klasifikācija no 1981. gada === Pēc starptautiskās epilepsijas lēkmju klasifikācijas no 1981. gadā izšķir parciālas un ģeneralizētas formas.<ref name="Gusev.etal2014"/> Parciālās lēkmes iedala parastos, sarežģītos (ar samaņas zudumu) un sekundāri ģeneralizētos: * parastās parciālas lēkmes, kas nepavadās ar samaņas zudumu:<ref name="Gusev.etal2014"/> ** ar motoriskām (kustību) pazīmēm; ** ar somatosensoriem vai nespecifiskiem sensoriem simptomiem; ** ar veģetatīviem simptomiem vai pazīmēm; ** ar psihiskiem simptomiem. * sarežģītas parciālas lēkmes pavadās ar samaņas izmaiņām. Somatosensorās lēkmes pavadās ar [[tirpšana]]s jušanu, "elektriskas" strāvas sajūtu ekstremitāšu vai sejas pretējā pusē no smadzeņu puslodes perēkļa. Specifiskas sensoras lēkmes ir parastās [[halucinācijas]], piemēram skaņu, gaismas vai zibens spīdumu. Veģetatīva simptomātika ir savdabīgas sajūtas epigastrijā, bālums, [[svīšana]], [[āda]]s apsārtums, piloerekcijas, [[midriāze]].<ref name="Gusev.etal2014"/> Pie primāri ģeneralizētam lēkmēm patoloģiskā procesā sākotnēji ir bojātas abas galvas smadzeņu puslodes. Tos iedala nākamos tipos:<ref name="Gusev.etal2014"/> * absances un atipiskās absances; * miokloniskās lēkmes; * [[kloniskās]] lēkmes; * toniskās lēkmes; * kloniski toniskās lēkmes; * atoniskās lēkmes. Neklasificētas epileptiskās lēkmes ir lēkmes, kurus nevar identificēt kā parciālās vai ģeneralizētas lēkmes, jo trūkst nepieciešamās informācijas. Dažas [[Neonatoloģija|neonatālas]] lēkmes, piemēram ritmiskas acu kustības, košļāšanas, spļaušanas kustības arī nevar būt iekļautas tajās grupās.<ref name="Gusev.etal2014"/> Atkārtotas epileptiskās lēkmes iedalās:<ref name="Gusev.etal2014"/> * gadījuma; * cikliskās; * provocējamās. [[Epileptiskais statuss]] jeb epistatuss.<ref name="Gusev.etal2014"/> === Starptautiskā klasifikācija no 1989. gada === 1989. gada starptautiskā epilepsijas lēkmju un epileptisko sindromu klasifikācija ir pamatota uz diviem principiem. Pirmais princips ir atšķirt vai epileptiskā lēkme ir fokāla vai ģeniraliszēta. Otrais princips ir izšķirt vai epilepsija ir idiopātiskā, simptomātiskā vai kriptogēnā.<ref name="Gusev.etal2014"/> * Pamatotas uz lokalizācijas (fokālas, lokālas, parciālās) epilepsijas: ** idiopātiskās; ** simptomātiskās ([[Pieres daiva|pieres]], [[Deniņu daiva|deniņu]], [[Paura daiva|paura]], [[Pakaušu daiva|pakaušu]] daivas epilepsija); ** kriptogēnās. * Ģeneralizēta epilepsija: ** idiopātiskā (tai skaitā bērnu un juvenilās [[absance]]s epilepsija); ** simptomātiskā; ** kriptogēnās. * Nedeterminētas epilepsijas. * Īpaši sindromi (piemēram, [[febrīlie krampji]], akūtie [[metabolie krampji]] un citi). === Starptautiskā klasifikācija no 2001. gada === 2001. gadā Starptautiskā klasifikācijas un terminoloģijas komisija izdeva jaunu epileptisko lēkmju un epileptisko sindromu klasifikāciju. Klasifikācija ir pamatota uz klasiskajām fokālām un ģeneralizētām epilepsijas formām.<ref name="Gusev.etal2014"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Nervu sistēmas slimības]] 6xdvdpqgmz8ob2opkmmpvotlevc7a93 3670743 3670737 2022-08-15T20:46:58Z ScAvenger 1630 /* ievads */ typo wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} '''Epilepsija''' ({{val|el|ἐπιληψία}}, ''epilēpsía'' — ‘lēkme’) jeb '''krītamā kaite''' ir [[Neiroloģija|neiroloģisku]] traucējumu grupa, kurai raksturīgas epileptiskās lēkmes. Epileptisko lēkmju epizodes var būt no ļoti īsām līdz ļoti ilgstošām. Epilepsijai ir raksturīgi lēkmju [[Recidīvs (medicīna)|recidīvi]] (atkārtošanās). Klīniski epileptiskā lēkme ir anomāla un pārmērīga [[Galvas smadzenes|galvas smadzeņu]] [[Neirons|neironu]] izlāde. Slimību raksturo pēkšņi un pārejoši [[Patoloģija|patoloģiski]] paroksismi: ar [[samaņa]]s izmaiņām, [[Kustības|kustību]], [[Sajūta|sajūtu]], [[Veģetātīva nervu sistēma|veģetatīviem]] un [[Psihe|psihiskiem]] [[Simptoms|simptomiem]].<ref name="Gusev.etal2014">''Неврология''. Национальное руководство. Краткое издание / под ред. Е. И. Гусева, А. Н. Коновалова, А. Б. Гехт. - М.:ГЭОТАР-Медиа, 2014. - 688 с. {{ISBN|978-5-9704-2890-0}}</ref> == Klasifikācija == === Starptautiskā klasifikācija no 1981. gada === Pēc starptautiskās epilepsijas lēkmju klasifikācijas no 1981. gadā izšķir parciālas un ģeneralizētas formas.<ref name="Gusev.etal2014"/> Parciālās lēkmes iedala parastos, sarežģītos (ar samaņas zudumu) un sekundāri ģeneralizētos: * parastās parciālas lēkmes, kas nepavadās ar samaņas zudumu:<ref name="Gusev.etal2014"/> ** ar motoriskām (kustību) pazīmēm; ** ar somatosensoriem vai nespecifiskiem sensoriem simptomiem; ** ar veģetatīviem simptomiem vai pazīmēm; ** ar psihiskiem simptomiem. * sarežģītas parciālas lēkmes pavadās ar samaņas izmaiņām. Somatosensorās lēkmes pavadās ar [[tirpšana]]s jušanu, "elektriskas" strāvas sajūtu ekstremitāšu vai sejas pretējā pusē no smadzeņu puslodes perēkļa. Specifiskas sensoras lēkmes ir parastās [[halucinācijas]], piemēram skaņu, gaismas vai zibens spīdumu. Veģetatīva simptomātika ir savdabīgas sajūtas epigastrijā, bālums, [[svīšana]], [[āda]]s apsārtums, piloerekcijas, [[midriāze]].<ref name="Gusev.etal2014"/> Pie primāri ģeneralizētam lēkmēm patoloģiskā procesā sākotnēji ir bojātas abas galvas smadzeņu puslodes. Tos iedala nākamos tipos:<ref name="Gusev.etal2014"/> * absances un atipiskās absances; * miokloniskās lēkmes; * [[kloniskās]] lēkmes; * toniskās lēkmes; * kloniski toniskās lēkmes; * atoniskās lēkmes. Neklasificētas epileptiskās lēkmes ir lēkmes, kurus nevar identificēt kā parciālās vai ģeneralizētas lēkmes, jo trūkst nepieciešamās informācijas. Dažas [[Neonatoloģija|neonatālas]] lēkmes, piemēram ritmiskas acu kustības, košļāšanas, spļaušanas kustības arī nevar būt iekļautas tajās grupās.<ref name="Gusev.etal2014"/> Atkārtotas epileptiskās lēkmes iedalās:<ref name="Gusev.etal2014"/> * gadījuma; * cikliskās; * provocējamās. [[Epileptiskais statuss]] jeb epistatuss.<ref name="Gusev.etal2014"/> === Starptautiskā klasifikācija no 1989. gada === 1989. gada starptautiskā epilepsijas lēkmju un epileptisko sindromu klasifikācija ir pamatota uz diviem principiem. Pirmais princips ir atšķirt vai epileptiskā lēkme ir fokāla vai ģeniraliszēta. Otrais princips ir izšķirt vai epilepsija ir idiopātiskā, simptomātiskā vai kriptogēnā.<ref name="Gusev.etal2014"/> * Pamatotas uz lokalizācijas (fokālas, lokālas, parciālās) epilepsijas: ** idiopātiskās; ** simptomātiskās ([[Pieres daiva|pieres]], [[Deniņu daiva|deniņu]], [[Paura daiva|paura]], [[Pakaušu daiva|pakaušu]] daivas epilepsija); ** kriptogēnās. * Ģeneralizēta epilepsija: ** idiopātiskā (tai skaitā bērnu un juvenilās [[absance]]s epilepsija); ** simptomātiskā; ** kriptogēnās. * Nedeterminētas epilepsijas. * Īpaši sindromi (piemēram, [[febrīlie krampji]], akūtie [[metabolie krampji]] un citi). === Starptautiskā klasifikācija no 2001. gada === 2001. gadā Starptautiskā klasifikācijas un terminoloģijas komisija izdeva jaunu epileptisko lēkmju un epileptisko sindromu klasifikāciju. Klasifikācija ir pamatota uz klasiskajām fokālām un ģeneralizētām epilepsijas formām.<ref name="Gusev.etal2014"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Nervu sistēmas slimības]] sljp5i7vheclssq4k84o6atu07ammkm 3670745 3670743 2022-08-15T20:52:47Z ScAvenger 1630 vēl labojumi wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} '''Epilepsija''' ({{val|el|ἐπιληψία}}, ''epilēpsía'' — ‘lēkme’) jeb '''krītamā kaite''' ir [[Neiroloģija|neiroloģisku]] traucējumu grupa, kurai raksturīgas epileptiskās lēkmes. Epileptisko lēkmju epizodes var būt no ļoti īsām līdz ļoti ilgstošām. Epilepsijai ir raksturīgi lēkmju [[Recidīvs (medicīna)|recidīvi]] (atkārtošanās). Klīniski epileptiskā lēkme ir anomāla un pārmērīga [[Galvas smadzenes|galvas smadzeņu]] [[Neirons|neironu]] izlāde. Slimību raksturo pēkšņi un pārejoši [[Patoloģija|patoloģiski]] paroksismi: ar [[samaņa]]s izmaiņām, [[Kustības|kustību]], [[Sajūta|sajūtu]], [[Veģetātīva nervu sistēma|veģetatīviem]] un [[Psihe|psihiskiem]] [[Simptoms|simptomiem]].<ref name="Gusev.etal2014">''Неврология''. Национальное руководство. Краткое издание / под ред. Е. И. Гусева, А. Н. Коновалова, А. Б. Гехт. - М.:ГЭОТАР-Медиа, 2014. - 688 с. {{ISBN|978-5-9704-2890-0}}</ref> == Klasifikācija == === Starptautiskā klasifikācija no 1981. gada === Pēc starptautiskās epilepsijas lēkmju klasifikācijas no 1981. gadā izšķir parciālas un ģeneralizētas formas.<ref name="Gusev.etal2014"/> Parciālās lēkmes iedala parastās, sarežģītās (ar samaņas zudumu) un sekundāri ģeneralizētās: * parastās parciālās lēkmes, ko nepavada samaņas zudums:<ref name="Gusev.etal2014"/> ** ar motoriskām (kustību) pazīmēm; ** ar somatosensoriem vai nespecifiskiem sensoriem simptomiem; ** ar veģetatīviem simptomiem vai pazīmēm; ** ar psihiskiem simptomiem. * sarežģītas parciālas lēkmes pavada samaņas izmaiņas. Somatosensorās lēkmes pavada [[tirpšana]], "elektriskas" strāvas sajūta ekstremitāšu vai sejas pretējā pusē no smadzeņu puslodes perēkļa. Specifiskas sensoras lēkmes ir parastās [[halucinācijas]], piemēram skaņas, gaismas vai zibens spīdums. Veģetatīva simptomātika ir savdabīgas sajūtas epigastrijā, bālums, [[svīšana]], [[āda]]s apsārtums, piloerekcijas, [[midriāze]].<ref name="Gusev.etal2014"/> Pie primāri ģeneralizētam lēkmēm patoloģiskā procesā sākotnēji ir bojātas abas galvas smadzeņu puslodes. Tās iedala šādos tipos:<ref name="Gusev.etal2014"/> * absances un atipiskās absances; * miokloniskās lēkmes; * [[kloniskās]] lēkmes; * toniskās lēkmes; * kloniski toniskās lēkmes; * atoniskās lēkmes. Neklasificētas epileptiskās lēkmes ir lēkmes, kurus nevar identificēt kā parciālās vai ģeneralizētas lēkmes, jo trūkst nepieciešamās informācijas. Dažas [[Neonatoloģija|neonatālas]] lēkmes, piemēram ritmiskas acu kustības, košļāšanas, spļaušanas kustības arī nevar būt iekļautas šajās grupās.<ref name="Gusev.etal2014"/> Atkārtotas epileptiskās lēkmes iedalās:<ref name="Gusev.etal2014"/> * gadījuma; * cikliskās; * provocējamās. [[Epileptiskais statuss]] jeb epistatuss.<ref name="Gusev.etal2014"/> === Starptautiskā klasifikācija no 1989. gada === 1989. gada starptautiskā epilepsijas lēkmju un epileptisko sindromu klasifikācija ir pamatota uz diviem principiem. Pirmais princips ir atšķirt, vai epileptiskā lēkme ir fokāla vai ģeneralizēta. Otrais princips ir izšķirt, vai epilepsija ir idiopātiska, simptomātiska vai kriptogēna.<ref name="Gusev.etal2014"/> * Pēc lokalizācijas pamatotas (fokālas, lokālas, parciālās) epilepsijas: ** idiopātiskās; ** simptomātiskās ([[Pieres daiva|pieres]], [[Deniņu daiva|deniņu]], [[Paura daiva|paura]], [[Pakaušu daiva|pakaušu]] daivas epilepsija); ** kriptogēnās. * Ģeneralizēta epilepsija: ** idiopātiskā (tai skaitā bērnu un juvenilās [[absance]]s epilepsija); ** simptomātiskā; ** kriptogēnās. * Nedeterminētas epilepsijas. * Īpaši sindromi (piemēram, [[febrilie krampji]], akūtie [[metabolie krampji]] un citi). === Starptautiskā klasifikācija no 2001. gada === 2001. gadā Starptautiskā klasifikācijas un terminoloģijas komisija izdeva jaunu epileptisko lēkmju un epileptisko sindromu klasifikāciju. Klasifikācija ir pamatota uz klasiskajām fokālām un ģeneralizētām epilepsijas formām.<ref name="Gusev.etal2014"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Nervu sistēmas slimības]] 8uyltp0iytx6blwgxxe8nxehnsfn8jr 3670746 3670745 2022-08-15T20:53:36Z ScAvenger 1630 /* Starptautiskā klasifikācija no 1981. gada */ latviski wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} '''Epilepsija''' ({{val|el|ἐπιληψία}}, ''epilēpsía'' — ‘lēkme’) jeb '''krītamā kaite''' ir [[Neiroloģija|neiroloģisku]] traucējumu grupa, kurai raksturīgas epileptiskās lēkmes. Epileptisko lēkmju epizodes var būt no ļoti īsām līdz ļoti ilgstošām. Epilepsijai ir raksturīgi lēkmju [[Recidīvs (medicīna)|recidīvi]] (atkārtošanās). Klīniski epileptiskā lēkme ir anomāla un pārmērīga [[Galvas smadzenes|galvas smadzeņu]] [[Neirons|neironu]] izlāde. Slimību raksturo pēkšņi un pārejoši [[Patoloģija|patoloģiski]] paroksismi: ar [[samaņa]]s izmaiņām, [[Kustības|kustību]], [[Sajūta|sajūtu]], [[Veģetātīva nervu sistēma|veģetatīviem]] un [[Psihe|psihiskiem]] [[Simptoms|simptomiem]].<ref name="Gusev.etal2014">''Неврология''. Национальное руководство. Краткое издание / под ред. Е. И. Гусева, А. Н. Коновалова, А. Б. Гехт. - М.:ГЭОТАР-Медиа, 2014. - 688 с. {{ISBN|978-5-9704-2890-0}}</ref> == Klasifikācija == === Starptautiskā klasifikācija no 1981. gada === Pēc starptautiskās epilepsijas lēkmju klasifikācijas no 1981. gadā izšķir parciālas un ģeneralizētas formas.<ref name="Gusev.etal2014"/> Parciālās lēkmes iedala parastās, sarežģītās (ar samaņas zudumu) un sekundāri ģeneralizētās: * parastās parciālās lēkmes, ko nepavada samaņas zudums:<ref name="Gusev.etal2014"/> ** ar motoriskām (kustību) pazīmēm; ** ar somatosensoriem vai nespecifiskiem sensoriem simptomiem; ** ar veģetatīviem simptomiem vai pazīmēm; ** ar psihiskiem simptomiem. * sarežģītas parciālas lēkmes pavada samaņas izmaiņas. Somatosensorās lēkmes pavada [[tirpšana]], "elektriskas" strāvas sajūta ekstremitāšu vai sejas pretējā pusē no smadzeņu puslodes perēkļa. Specifiskas sensoras lēkmes ir parastās [[halucinācijas]], piemēram skaņas, gaismas vai zibens spīdums. Veģetatīva simptomātika ir savdabīgas sajūtas epigastrijā, bālums, [[svīšana]], [[āda]]s apsārtums, [[zosāda]], [[midriāze]].<ref name="Gusev.etal2014"/> Pie primāri ģeneralizētam lēkmēm patoloģiskā procesā sākotnēji ir bojātas abas galvas smadzeņu puslodes. Tās iedala šādos tipos:<ref name="Gusev.etal2014"/> * absances un atipiskās absances; * miokloniskās lēkmes; * [[kloniskās]] lēkmes; * toniskās lēkmes; * kloniski toniskās lēkmes; * atoniskās lēkmes. Neklasificētas epileptiskās lēkmes ir lēkmes, kurus nevar identificēt kā parciālās vai ģeneralizētas lēkmes, jo trūkst nepieciešamās informācijas. Dažas [[Neonatoloģija|neonatālas]] lēkmes, piemēram ritmiskas acu kustības, košļāšanas, spļaušanas kustības arī nevar būt iekļautas šajās grupās.<ref name="Gusev.etal2014"/> Atkārtotas epileptiskās lēkmes iedalās:<ref name="Gusev.etal2014"/> * gadījuma; * cikliskās; * provocējamās. [[Epileptiskais statuss]] jeb epistatuss.<ref name="Gusev.etal2014"/> === Starptautiskā klasifikācija no 1989. gada === 1989. gada starptautiskā epilepsijas lēkmju un epileptisko sindromu klasifikācija ir pamatota uz diviem principiem. Pirmais princips ir atšķirt, vai epileptiskā lēkme ir fokāla vai ģeneralizēta. Otrais princips ir izšķirt, vai epilepsija ir idiopātiska, simptomātiska vai kriptogēna.<ref name="Gusev.etal2014"/> * Pēc lokalizācijas pamatotas (fokālas, lokālas, parciālās) epilepsijas: ** idiopātiskās; ** simptomātiskās ([[Pieres daiva|pieres]], [[Deniņu daiva|deniņu]], [[Paura daiva|paura]], [[Pakaušu daiva|pakaušu]] daivas epilepsija); ** kriptogēnās. * Ģeneralizēta epilepsija: ** idiopātiskā (tai skaitā bērnu un juvenilās [[absance]]s epilepsija); ** simptomātiskā; ** kriptogēnās. * Nedeterminētas epilepsijas. * Īpaši sindromi (piemēram, [[febrilie krampji]], akūtie [[metabolie krampji]] un citi). === Starptautiskā klasifikācija no 2001. gada === 2001. gadā Starptautiskā klasifikācijas un terminoloģijas komisija izdeva jaunu epileptisko lēkmju un epileptisko sindromu klasifikāciju. Klasifikācija ir pamatota uz klasiskajām fokālām un ģeneralizētām epilepsijas formām.<ref name="Gusev.etal2014"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Nervu sistēmas slimības]] cbhpotienl5bsraa84ojztj9i3r6wjw 3670748 3670746 2022-08-15T20:55:01Z ScAvenger 1630 /* Starptautiskā klasifikācija no 1981. gada */ typo wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} '''Epilepsija''' ({{val|el|ἐπιληψία}}, ''epilēpsía'' — ‘lēkme’) jeb '''krītamā kaite''' ir [[Neiroloģija|neiroloģisku]] traucējumu grupa, kurai raksturīgas epileptiskās lēkmes. Epileptisko lēkmju epizodes var būt no ļoti īsām līdz ļoti ilgstošām. Epilepsijai ir raksturīgi lēkmju [[Recidīvs (medicīna)|recidīvi]] (atkārtošanās). Klīniski epileptiskā lēkme ir anomāla un pārmērīga [[Galvas smadzenes|galvas smadzeņu]] [[Neirons|neironu]] izlāde. Slimību raksturo pēkšņi un pārejoši [[Patoloģija|patoloģiski]] paroksismi: ar [[samaņa]]s izmaiņām, [[Kustības|kustību]], [[Sajūta|sajūtu]], [[Veģetātīva nervu sistēma|veģetatīviem]] un [[Psihe|psihiskiem]] [[Simptoms|simptomiem]].<ref name="Gusev.etal2014">''Неврология''. Национальное руководство. Краткое издание / под ред. Е. И. Гусева, А. Н. Коновалова, А. Б. Гехт. - М.:ГЭОТАР-Медиа, 2014. - 688 с. {{ISBN|978-5-9704-2890-0}}</ref> == Klasifikācija == === Starptautiskā klasifikācija no 1981. gada === Pēc starptautiskās epilepsijas lēkmju klasifikācijas no 1981. gadā izšķir parciālas un ģeneralizētas formas.<ref name="Gusev.etal2014"/> Parciālās lēkmes iedala parastās, sarežģītās (ar samaņas zudumu) un sekundāri ģeneralizētās: * parastās parciālās lēkmes, ko nepavada samaņas zudums:<ref name="Gusev.etal2014"/> ** ar motoriskām (kustību) pazīmēm; ** ar somatosensoriem vai nespecifiskiem sensoriem simptomiem; ** ar veģetatīviem simptomiem vai pazīmēm; ** ar psihiskiem simptomiem. * sarežģītas parciālas lēkmes pavada samaņas izmaiņas. Somatosensorās lēkmes pavada [[tirpšana]], "elektriskas" strāvas sajūta ekstremitāšu vai sejas pretējā pusē no smadzeņu puslodes perēkļa. Specifiskas sensoras lēkmes ir parastās [[halucinācijas]], piemēram skaņas, gaismas vai zibens spīdums. Veģetatīva simptomātika ir savdabīgas sajūtas epigastrijā, bālums, [[svīšana]], [[āda]]s apsārtums, [[zosāda]], [[midriāze]].<ref name="Gusev.etal2014"/> Pie primāri ģeneralizētām lēkmēm patoloģiskā procesā sākotnēji ir bojātas abas galvas smadzeņu puslodes. Tās iedala šādos tipos:<ref name="Gusev.etal2014"/> * absances un atipiskās absances; * miokloniskās lēkmes; * [[kloniskās]] lēkmes; * toniskās lēkmes; * kloniski toniskās lēkmes; * atoniskās lēkmes. Neklasificētas epileptiskās lēkmes ir lēkmes, kurus nevar identificēt kā parciālās vai ģeneralizētas lēkmes, jo trūkst nepieciešamās informācijas. Dažas [[Neonatoloģija|neonatālas]] lēkmes, piemēram ritmiskas acu kustības, košļāšanas, spļaušanas kustības arī nevar būt iekļautas šajās grupās.<ref name="Gusev.etal2014"/> Atkārtotas epileptiskās lēkmes iedalās:<ref name="Gusev.etal2014"/> * gadījuma; * cikliskās; * provocējamās. [[Epileptiskais statuss]] jeb epistatuss.<ref name="Gusev.etal2014"/> === Starptautiskā klasifikācija no 1989. gada === 1989. gada starptautiskā epilepsijas lēkmju un epileptisko sindromu klasifikācija ir pamatota uz diviem principiem. Pirmais princips ir atšķirt, vai epileptiskā lēkme ir fokāla vai ģeneralizēta. Otrais princips ir izšķirt, vai epilepsija ir idiopātiska, simptomātiska vai kriptogēna.<ref name="Gusev.etal2014"/> * Pēc lokalizācijas pamatotas (fokālas, lokālas, parciālās) epilepsijas: ** idiopātiskās; ** simptomātiskās ([[Pieres daiva|pieres]], [[Deniņu daiva|deniņu]], [[Paura daiva|paura]], [[Pakaušu daiva|pakaušu]] daivas epilepsija); ** kriptogēnās. * Ģeneralizēta epilepsija: ** idiopātiskā (tai skaitā bērnu un juvenilās [[absance]]s epilepsija); ** simptomātiskā; ** kriptogēnās. * Nedeterminētas epilepsijas. * Īpaši sindromi (piemēram, [[febrilie krampji]], akūtie [[metabolie krampji]] un citi). === Starptautiskā klasifikācija no 2001. gada === 2001. gadā Starptautiskā klasifikācijas un terminoloģijas komisija izdeva jaunu epileptisko lēkmju un epileptisko sindromu klasifikāciju. Klasifikācija ir pamatota uz klasiskajām fokālām un ģeneralizētām epilepsijas formām.<ref name="Gusev.etal2014"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} [[Kategorija:Nervu sistēmas slimības]] 3diuqfr5iajl2dp5l3iyyxv1evo3uwq Sināns 0 166155 3670965 3669167 2022-08-16T11:02:24Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Sinans]] uz [[Sināns]]: Atveido pēc osmaņu turku valodas izrunas. Skatīt arī raksta diskusiju wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sinans | vārds_orig = {{ubl|{{ara|آسنان}}|''Sinan''}} | attēls = Mimar Sinan, architecte de Soliman le Magnifique.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Aģirna]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Kajseri ils}}) | m_gads = 1588 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Konstantinopole]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Stambula}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Osmaņu impērija]] | tautība = | nodarbošanās = [[arhitekts]], [[inženieris]] | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Mimar Sinan signature.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sinans''' ({{val|ota|سنان}}, {{val|tr|Sinan}}, dzimis [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā, miris {{dat|1588|7|17}}) bija viszināmākais<ref>{{grāmatas atsauce | title= The Oxford Encyclopedia of Philosophy, Science, and Technology in Islam | publisher= Oxford University Press | year= 2014 | quote= Sinan [..] is the most well-known architect of the Ottoman Empire | author= Salim Ayduz, Caner Dagli | isbn= 9780199812578}}</ref> [[Osmaņu impērija]]s arhitekts un inženieris. Viņš bija galvenais arhitekts sultānu [[Suleimans I|Suleimana I]], [[Selims II|Selima II]] un [[Murads III|Murada III]] valdīšanas laikos. Plaši pazīstams arī kā '''Mimars Sinans''', kas tulkojumā nozīmē ‘arhitekts Sinans’. Sinans pēc sultāna pavēlēm ir uzcēlis daudzas [[mošeja]]s, piemēram, [[Troņmantnieka mošeja|Troņmantnieka mošeju]], kā arī tādu ievērojamu celtni, kā [[Sultāna Sulejmana Kanoniskā tilts|Sultāna Sulejmana Kanoniskā tiltu]]. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1489. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Musulmaņi]] [[Kategorija:Osmaņu arhitektūra]] 3r8tz1fwmfuchz19pbxhsw1jxpne7si 3670970 3670965 2022-08-16T11:03:35Z Treisijs 347 Sinans -> Sināns wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sināns | vārds_orig = {{ubl|{{ara|آسنان}}|''Sinan''}} | attēls = Mimar Sinan, architecte de Soliman le Magnifique.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Aģirna]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Kajseri ils}}) | m_gads = 1588 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Konstantinopole]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Stambula}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Osmaņu impērija]] | tautība = | nodarbošanās = [[arhitekts]], [[inženieris]] | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Mimar Sinan signature.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sināns''' ({{val|ota|سنان}}, {{val|tr|Sinan}}, dzimis [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā, miris {{dat|1588|7|17}}) bija viszināmākais<ref>{{grāmatas atsauce | title= The Oxford Encyclopedia of Philosophy, Science, and Technology in Islam | publisher= Oxford University Press | year= 2014 | quote= Sinan [..] is the most well-known architect of the Ottoman Empire | author= Salim Ayduz, Caner Dagli | isbn= 9780199812578}}</ref> [[Osmaņu impērija]]s arhitekts un inženieris. Viņš bija galvenais arhitekts sultānu [[Suleimans I|Suleimana I]], [[Selims II|Selima II]] un [[Murads III|Murada III]] valdīšanas laikos. Plaši pazīstams arī kā '''Miimārs Sināns''', kas tulkojumā nozīmē ‘arhitekts Sināns’. Sināns pēc sultāna pavēlēm ir uzcēlis daudzas [[mošeja]]s, piemēram, [[Troņmantnieka mošeja|Troņmantnieka mošeju]], kā arī tādu ievērojamu celtni, kā [[Sultāna Sulejmana Kanoniskā tilts|Sultāna Sulejmana Kanoniskā tiltu]]. == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1489. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Musulmaņi]] [[Kategorija:Osmaņu arhitektūra]] hpg2bolf1nbff6pf16itbx49z7b910h 3670974 3670970 2022-08-16T11:08:58Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sināns | vārds_orig = {{ubl|{{ara|آسنان}}|''Sinan''}} | attēls = Mimar Sinan, architecte de Soliman le Magnifique.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Aģirna]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Kajseri ils}}) | m_gads = 1588 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Konstantinopole]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Stambula}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Osmaņu impērija]] | tautība = | nodarbošanās = [[arhitekts]], [[inženieris]] | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Mimar Sinan signature.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sināns''' ({{val|ota|سنان}}, {{val|tr|Sinan}}, dzimis [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā, miris {{dat|1588|7|17}}) bija viszināmākais<ref>{{grāmatas atsauce | title= The Oxford Encyclopedia of Philosophy, Science, and Technology in Islam | publisher= Oxford University Press | year= 2014 | quote= Sinan [..] is the most well-known architect of the Ottoman Empire | author= Salim Ayduz, Caner Dagli | isbn= 9780199812578}}</ref> [[Osmaņu impērija]]s arhitekts un inženieris. Viņš bija galvenais arhitekts sultānu [[Suleimans I|Suleimana I]], [[Selims II|Selima II]] un [[Murads III|Murada III]] valdīšanas laikā. Plaši pazīstams arī kā '''Miimārs Sināns''' (''Mi'mâr Sinân'' — ‘arhitekts Sināns’). Sināns pēc sultāna pavēlēm ir uzcēlis daudzas [[mošeja]]s, piemēram, [[Troņmantnieka mošeja|Troņmantnieka mošeju]], kā arī [[Sultāna Sulejmana Kanoniskā tilts|Sultāna Sulejmana Kanoniskā tiltu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1489. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Musulmaņi]] [[Kategorija:Osmaņu arhitektūra]] d24z2xg3r5g01vnxtfi979c4xe43qo8 3670995 3670974 2022-08-16T11:46:18Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Sināns | vārds_orig = {{ubl|{{ara|آسنان}}|''Sinan''}} | attēls = Mimar Sinan, architecte de Soliman le Magnifique.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Aģirna]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Kajseri ils}}) | m_gads = 1588 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Konstantinopole]], [[Osmaņu impērija]] (tagad {{vieta|Turcija|Stambula}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = {{flagicon image|Ottoman flag.svg}} [[Osmaņu impērija]] | tautība = | nodarbošanās = [[arhitekts]], [[inženieris]] | darbības_gadi = 1538—1588 | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Mimar Sinan signature.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sināns''' ({{val|ota|سنان}}, {{val|tr|Sinan}}, dzimis [[1489. gads|1489]]. vai [[1490. gads|1490]]. gadā, miris {{dat|1588|7|17}}) bija viszināmākais<ref>{{grāmatas atsauce | title= The Oxford Encyclopedia of Philosophy, Science, and Technology in Islam | publisher= Oxford University Press | year= 2014 | quote= Sinan [..] is the most well-known architect of the Ottoman Empire | author= Salim Ayduz, Caner Dagli | isbn= 9780199812578}}</ref> [[Osmaņu impērija]]s arhitekts un inženieris. Zināms arī kā '''Miimārs Sināns''' (''Mi'mâr Sinân'' — ‘arhitekts Sināns’). No 1538. gada līdz nāvei 1588. gadā viņš bija galvenais arhitekts sultānu [[Suleimans I|Suleimana I]], [[Selims II|Selima II]] un [[Murads III|Murada III]] valdīšanas laikā. Sināns pēc sultāna pavēlēm ir uzcēlis daudzas [[mošeja]]s, piemēram, [[Troņmantnieka mošeja|Troņmantnieka mošeju]], kā arī [[Sultāna Sulejmana Kanoniskā tilts|Sultāna Sulejmana Kanoniskā tiltu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Osmaņu impērija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1489. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Inženieri]] [[Kategorija:Osmaņu impērijas cilvēki]] [[Kategorija:Musulmaņi]] [[Kategorija:Osmaņu arhitektūra]] qrlb2u5f4d3o0hd3sgwdva76wp9jcru Vikiprojekts:Latvija 102 171936 3670630 3667350 2022-08-15T13:49:41Z Eremu1 102242 /* 20px Kvalitatīvākie raksti */ Atjaunināts wikitext text/x-wiki {{Start tab |Tab-1=Portāls |URL-1=Portāls:Latvija |Tab-2=Portāla diskusija |URL-2=Portāla diskusija:Latvija |Tab-3=Vikiprojekts |URL-3=Vikiprojekts:Latvija |Tab-4=Vikiprojekta diskusija |URL-4=Vikiprojekta diskusija:Latvija |border=1px solid #9e1b34 |Off tab color=#F8EABA |On tab color= |rounding=5em |Tab alignment=center }} {{Vikiprojekts:Latvija/Navigācija}} Latvijas vikiprojekts tika izveidots {{dat|2011|12|10||bez}}. Esi sveicināts Latvijas [[Vikipēdija:Vikiprojekts|vikiprojektā]]. '''Projekta "[[Latvija]]"''' mērķis ir sniegt informāciju potenciālajiem rakstu uzlabotājiem, kas vēlētos apkopot un sakārtot informāciju par Latviju tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēku pasaulē varētu latviešu valodā atrast plašu, noderīgu un kvalitatīvu informāciju par šo tēmu. Latvija ir ļoti plaša tēma, bet projekta prioritāte ir Latvijas vēsture, nozīmīgu ar Latviju saistītu cilvēku biogrāfijas, apdzīvotās vietas Latvijā. Vikipēdijā latviešu valodā ir nepieciešams ikviens dalībnieks, kam ir jebkādas zināšanas vai arī interese par jautājumiem, saistītiem ar Latviju (vēsture, politika u.c.) un kas labprāt spēs papildināt un uzlabot ar Latviju saistītos Vikipēdijas rakstus. Ja arī Tu vēlies kļūt par projekta dalībnieku, piesakies Latvijas vikiprojekta dalībnieku sarakstā ([[#Dalībnieki|šeit]]) un dod savu ieguldījumu šobrīd vēl nepilnīgajā Vikipēdijā latviešu valodā. <!-- Ja Tu nezini ar ko sākt darbu, vari apskatīt projekta [[#Noderīgie darbi|darāmo darbu sarakstu]]. --> Ja Tev ir kādas idejas, kā uzlabot darbu vai rakstu kvalitāti, droši dalies ar domām '''[[Vikiprojekta diskusija:Latvija|projekta diskusijā]]'''. __NoToc__ {| width=100% cellspacing=10 style="background:none;" |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:Current sport.svg|35px]] Aktuāli ===== |- | colspan="2"| * <big>[[2022. gads Latvijā]]</big> * <big>[[2022. gada laikapstākļi Latvijā]]</big> |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:Nuvola apps usb.png|30px]] Projekta apakšlapas ===== |- | colspan="2"| Šajā sadaļā ir uzskatītas visas Latvijas vikiprojekta apakšlapas: * [[Vikiprojekts:Latvija/Vajadzīgie raksti|Projekta vajadzīgie raksti]] * [[Vikiprojekts:Latvija/Uzlabojamie raksti‎|Uzlabojamie raksti‎]] * [[Vikiprojekts:Latvija/Ievērojamākās personības|Ievērojamākās personības]] * [[Vikiprojekts:Latvija/Luterāņu baznīcas|Luterāņu baznīcu Latvijā uzskaitījums]] |- <!-- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Mērķi ===== |- | colspan="2"| '''Rakstīt rakstus:''' '''Uzlabot rakstus:''' '''Kategorizēt rakstus:''' # lai būtu vieglāk orientēties Latvijas tēmas rakstu krājumā. # lai būtu vieglāk atrast visu vajadzīgo. |- --> ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Lietas, kas jāatceras ===== |- | colspan="2"| # Šī ir vispārīgā enciklopēdija. Vikipēdijā esošajiem rakstiem jābūt saprotamiem ikvienam. # Apskaties lapu [[Vikipēdija:Kas Vikipēdija nav|Kas Vikipēdija nav]]! |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Image:Stock post message.svg|25px]] Noderīgie darbi ===== |- | colspan="2"| [[File:Nuvola apps korganizer.svg|50px]] Ja nevari izlemt, ar ko sākt darbu, varbūt vari veikt kādu no šiem darbiem? * Jāatjauno un jāpapildina raksts [[2015. gads Latvijā]]. * Jāuzlabo [[Portāls:Latvija|Latvijas portāls]]! * Vari augšupielādēt ar autortiesībām neaizsargātus attēlus (piemēram, no ''[http://www.flickr.com/search/?l=5&w=all&q=Latvia&m=text Flickr]''). * Jāpapildina raksti ar infokastēm. * Jāveido jauni raksti par Latviju un jāpapildina esošie. * Jāatjauno sen neatjaunotas biogrāfijas. * Jāpapildina [//tools.wmflabs.org/catscan2/catscan2.php?language=lv&categories=Latvijas+pils%C4%93tas&sortby=size&doit=1 īsākie raksti] par Latvijas pilsētām. * Jāpievieno koordinātas visiem Latvijā esošajiem objektiem |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Uzlabojamie raksti ===== |- | colspan="2"| * Latvijas raksti, kam ir veidne "jāuzlabo": [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvija&basedeep=7&mode=ts&templates=j%C4%81uzlabo&go=Scan&format=html&userlang=en skatīt] * Latvijas raksti, kam ir veidne "Infokaste+": [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvija&basedeep=7&mode=ts&templates=infokaste+&go=Scan&format=html&userlang=en skatīt] * Latvijas raksti, kam ir veidne "Atjaunot": [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvija&basedeep=7&mode=ts&templates=atjaunot&go=Scan&format=html&userlang=en skatīt] |- <!-- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Noderīga informācija ===== |- | colspan="2"| * Nozīmīgas diskusijas: ** Par sporta klubu nosaukumu rakstību: [[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle/Arhīvs/1#Pilsētas "Klubs"|Dark Eagle]], [[Diskusija:FC Steaua Bukareste|FC Steaua Bukareste]], [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs11#Sporta komandu nosaukumi|Kopienas portāls (1)]] *** [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Balsošana (1)]], [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Balsošana (2)]] ** Par cilvēku vārdu pareizu atveidi latviešu valodā: [[Diskusija:Kimi Raikonens|Kimi Raikonens]], [[Diskusija:Kristina Šmiguna-Vehi|Kristina Šmiguna-Vehi]], [[Diskusija:Magdalēna Neinere|Magdalēna Neinere]]. *** [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Balsošana]] ** Par sporta līgu nosaukumu rakstību: *** [[Diskusija:Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līga]] |- --> ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:Wikiconcours vert.png|20px]] Kvalitatīvākie raksti ===== |- | colspan="2"| {{col-begin}} {{col-2}} * '''Vērtīgi raksti''' ** {{icon|FA}}&nbsp;[[10. Saeimas vēlēšanas]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[2009. gada laikapstākļi Latvijā]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[2010. gada laikapstākļi Latvijā]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[2011. gada laikapstākļi Latvijā]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Brīvības piemineklis]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Martins Dukurs]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Ģibuļu pagasts]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Latvijas futbola izlase]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Zigfrīds Anna Meierovics]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Rīga]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Kārlis Skrastiņš]] * '''Vērtīgi saraksti''' ** {{icon|FL}}&nbsp;[[Latvijas futbola izlases spēles]] ** {{icon|FL}}&nbsp;[[Latvijas sieviešu basketbola izlase 2009. gada Eiropas čempionātā]] ** {{icon|FL}}&nbsp;[[LMT Virslīgas 2010. gada sezonas spēles]] {{col-2}} * '''Labi raksti''' ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Elīna Babkina]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Dāvis Bertāns]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Jānis Čakste]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Eirodziesma 2011]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Francis Kemps]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Jūrmalgeita]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Latvijas hokeja izlase]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Latvijas klimats]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Latvijas sieviešu basketbola izlase 2011. gada Eiropas čempionātā]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[LSDSP vēsture]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Mālpils novads]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Ozolnieku novads]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Normunds Sējējs]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Herberts Vasiļjevs]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[VID datu noplūde]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[2014. gada laikapstākļi Latvijā]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Bolderāja]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Latvijas medicīnas vēsture]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Latvijas futbola Virslīga 2009]] {{col-end}} <!-- ;Pretendējošie raksti {{nobold|(ar Latviju saistīti raksti, kurus uzlabojot var virzīt uz kāda statusa saņemšanu)}} |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:Nuvola apps package development.png|20px]] Veidnes ===== |- | colspan="2"| Pašlaik pieejamās ar Latviju saistītās veidnes ir pieejamas [[:Kategorija:Latvijas veidnes|šajā kategorijā]]. --> |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:System-users.svg|35px]] Dalībnieki ===== |- | colspan="2"| Šajā tabulā ir uzskaitīti tie Vikipēdijas dalībnieki, kas ir Latvijas vikiprojekta dalībnieki. Par sporta vikiprojekta dalībnieku var kļūt ikviens reģistrēts Vikipēdijas dalībnieks, kam interesē ar Latviju saistītie raksti un ir vēlme papildināt tos. Lai kļūtu par vikiprojekta dalībnieku, aizpildi šo tabulu, ierakstot savu vikipēdijas dalībniekvārdu un ievietojot informāciju par Tevi interesējošām tēmām. Pēc tabulas aizpildīšanas ieteicams ievietot savā dalībnieka lapā veidni {{tl|Latvijas vikiprojekta dalībnieks}}. {|class="wikitable" |- !Nr. !! Dalībnieks !! Darbības zona !! Piezīmes |- | 1. || [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] || Biogrāfijas, sports, mūzika || Vikiprojekta izveidotājs |- | 2. || [[Dalībnieks:GreenZeb|GreenZeb]] || Laikapstākļi || |- | 3. || [[Dalībnieks:Semigall|Semigall]] || Vēsture, ģeogrāfija, kultūra || |- | 4. || [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] || Viss par un ap Latviju || |- | 5. || [[Dalībnieks:Piebaldzēns|Piebaldzēns]] || Viss par Latviju || Šobrīd "[[Latvijas pagastu uzskaitījums|Latvijas pagasti]]" |- | 6. || [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] || Vēsture, kūltūra, politika || <!--|- | 7. || || || |- | 8. || || || |- | 9. || || || |- | 10. || || || |- | 11. || || || |- | 12. || || || |- | 13. || || || --> |} |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Papildinformācija ===== |- | colspan="2"| * [http://tools.wikimedia.de/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvija&basedeep=10&mode=rc&hours=168&nominor=on&nobots=on&onlynew=on&go=Scannen&userlang=lv Ar Latviju saistītās jaunās lapas (raksti, kategorijas, veidnes utt.) Vikipēdijā latviešu valodā, kas tapušas pēdējās nedēļas laikā] * [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=en&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvia&basedeep=10&mode=rc&hours=336&nominor=on&nobots=on&onlynew=on&go=Scan&format=html&userlang=en Ar Latviju saistītās jaunās lapas (raksti, kategorijas, veidnes utt.) Vikipēdijā angļu valodā, kas tapušas pēdējo 2 nedēļu laikā] * [http://www.archive.org/ Interneta arhīvs] {{en ikona}} <!-- *[[tools:~dispenser/view/Reflinks|Reflinks]] — uzlabo nenoformētas atsauces *[[tools:~dispenser/view/Checklinks|Checklinks]] — pārbauda ārējās saites *[[tools:~dispenser/view/Dab_solver|Dab solver]] — pārbauda nozīmju atdalīšanas lapas --> *[http://reftag.appspot.com/ Google Books] — uzlabo ''Google Books'' atsauču noformējumu '''Citas Vikipēdijas''' * Latvijas tematiskās nedēļas Vikipēdijās citās valodās ** [[:ru:Проект:Тематическая неделя европейских регионов/Латвия]] ** [[:ru:Проект:Тематическая неделя/Латвийская неделя]] ** [[:d:Q13260550|Baltijas nedēļa]] |- |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Noderīgas mājaslapas ===== |- | colspan="2"| * [http://www.latvia.travel/lv Idejas rakstiem] * [http://www.latvia.lv/ Latvia.lv] ;Biogrāfijas * [http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/ Latvijas Kultūras kanons] + [http://www.letonika.lv/groups/entryList.aspx?r=264 letonika] * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=1 Letonikas enciklopēdijas] (daļa nav bezmaksas) * [http://www.gramata21.lv/ Latvijas ļaudis] * [http://www.etonnantelettonie.org/index.php?&4 Pārsteidzošā Latvija] * [http://www.kultura.lv/lv/persons/ Latvijas Kultūras portāls] * [http://www.skolenam.lv/lv/darbi/muzika/latviesu-komponisti Latviešu komponisti] * [http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati Latviešu literāti] |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Saistītie vikiprojekti ===== |- | colspan="2"| * [[Vikiprojekts:Latvijas dzelzceļi]] * [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti]] * [[Vikiprojekts:Latvijas rajoni]] |} {{DEFAULTSORT:{{PAGENAME}}}} [[Kategorija:Latvijas vikiprojekts| ]] ko5bw5ik78sl7of4sa9hwir5zyzmlg2 3670677 3670630 2022-08-15T16:59:32Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Start tab |Tab-1=Portāls |URL-1=Portāls:Latvija |Tab-2=Portāla diskusija |URL-2=Portāla diskusija:Latvija |Tab-3=Vikiprojekts |URL-3=Vikiprojekts:Latvija |Tab-4=Vikiprojekta diskusija |URL-4=Vikiprojekta diskusija:Latvija |border=1px solid #9e1b34 |Off tab color=#F8EABA |On tab color= |rounding=5em |Tab alignment=center }} {{Vikiprojekts:Latvija/Navigācija}} Latvijas vikiprojekts tika izveidots {{dat|2011|12|10||bez}}. Esi sveicināts Latvijas [[Vikipēdija:Vikiprojekts|vikiprojektā]]. '''Projekta "[[Latvija]]"''' mērķis ir sniegt informāciju potenciālajiem rakstu uzlabotājiem, kas vēlētos apkopot un sakārtot informāciju par Latviju tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēku pasaulē varētu latviešu valodā atrast plašu, noderīgu un kvalitatīvu informāciju par šo tēmu. Latvija ir ļoti plaša tēma, bet projekta prioritāte ir Latvijas vēsture, nozīmīgu ar Latviju saistītu cilvēku biogrāfijas, apdzīvotās vietas Latvijā. Vikipēdijā latviešu valodā ir nepieciešams ikviens dalībnieks, kam ir jebkādas zināšanas vai arī interese par jautājumiem, saistītiem ar Latviju (vēsture, politika u.c.) un kas labprāt spēs papildināt un uzlabot ar Latviju saistītos Vikipēdijas rakstus. Ja arī Tu vēlies kļūt par projekta dalībnieku, piesakies Latvijas vikiprojekta dalībnieku sarakstā ([[#Dalībnieki|šeit]]) un dod savu ieguldījumu šobrīd vēl nepilnīgajā Vikipēdijā latviešu valodā. <!-- Ja Tu nezini ar ko sākt darbu, vari apskatīt projekta [[#Noderīgie darbi|darāmo darbu sarakstu]]. --> Ja Tev ir kādas idejas, kā uzlabot darbu vai rakstu kvalitāti, droši dalies ar domām '''[[Vikiprojekta diskusija:Latvija|projekta diskusijā]]'''. __NoToc__ {| width=100% cellspacing=10 style="background:none;" |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:Current sport.svg|35px]] Aktuāli ===== |- | colspan="2"| * <big>[[2022. gads Latvijā]]</big> * <big>[[2022. gada laikapstākļi Latvijā]]</big> * <big>[[14. Saeimas vēlēšanas]]</big> |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:Nuvola apps usb.png|30px]] Projekta apakšlapas ===== |- | colspan="2"| Šajā sadaļā ir uzskatītas visas Latvijas vikiprojekta apakšlapas: * [[Vikiprojekts:Latvija/Vajadzīgie raksti|Projekta vajadzīgie raksti]] * [[Vikiprojekts:Latvija/Uzlabojamie raksti‎|Uzlabojamie raksti‎]] * [[Vikiprojekts:Latvija/Ievērojamākās personības|Ievērojamākās personības]] * [[Vikiprojekts:Latvija/Luterāņu baznīcas|Luterāņu baznīcu Latvijā uzskaitījums]] |- <!-- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Mērķi ===== |- | colspan="2"| '''Rakstīt rakstus:''' '''Uzlabot rakstus:''' '''Kategorizēt rakstus:''' # lai būtu vieglāk orientēties Latvijas tēmas rakstu krājumā. # lai būtu vieglāk atrast visu vajadzīgo. |- --> ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Lietas, kas jāatceras ===== |- | colspan="2"| # Šī ir vispārīgā enciklopēdija. Vikipēdijā esošajiem rakstiem jābūt saprotamiem ikvienam. # Apskaties lapu [[Vikipēdija:Kas Vikipēdija nav|Kas Vikipēdija nav]]! |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Image:Stock post message.svg|25px]] Noderīgie darbi ===== |- | colspan="2"| [[File:Nuvola apps korganizer.svg|50px]] Ja nevari izlemt, ar ko sākt darbu, varbūt vari veikt kādu no šiem darbiem? * Jāatjauno un jāpapildina raksts [[2015. gads Latvijā]]. * Jāuzlabo [[Portāls:Latvija|Latvijas portāls]]! * Vari augšupielādēt ar autortiesībām neaizsargātus attēlus (piemēram, no ''[http://www.flickr.com/search/?l=5&w=all&q=Latvia&m=text Flickr]''). * Jāpapildina raksti ar infokastēm. * Jāveido jauni raksti par Latviju un jāpapildina esošie. * Jāatjauno sen neatjaunotas biogrāfijas. * Jāpapildina [//tools.wmflabs.org/catscan2/catscan2.php?language=lv&categories=Latvijas+pils%C4%93tas&sortby=size&doit=1 īsākie raksti] par Latvijas pilsētām. * Jāpievieno koordinātas visiem Latvijā esošajiem objektiem |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Uzlabojamie raksti ===== |- | colspan="2"| * Latvijas raksti, kam ir veidne "jāuzlabo": [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvija&basedeep=7&mode=ts&templates=j%C4%81uzlabo&go=Scan&format=html&userlang=en skatīt] * Latvijas raksti, kam ir veidne "Infokaste+": [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvija&basedeep=7&mode=ts&templates=infokaste+&go=Scan&format=html&userlang=en skatīt] * Latvijas raksti, kam ir veidne "Atjaunot": [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvija&basedeep=7&mode=ts&templates=atjaunot&go=Scan&format=html&userlang=en skatīt] |- <!-- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Noderīga informācija ===== |- | colspan="2"| * Nozīmīgas diskusijas: ** Par sporta klubu nosaukumu rakstību: [[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle/Arhīvs/1#Pilsētas "Klubs"|Dark Eagle]], [[Diskusija:FC Steaua Bukareste|FC Steaua Bukareste]], [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs11#Sporta komandu nosaukumi|Kopienas portāls (1)]] *** [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Balsošana (1)]], [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Balsošana (2)]] ** Par cilvēku vārdu pareizu atveidi latviešu valodā: [[Diskusija:Kimi Raikonens|Kimi Raikonens]], [[Diskusija:Kristina Šmiguna-Vehi|Kristina Šmiguna-Vehi]], [[Diskusija:Magdalēna Neinere|Magdalēna Neinere]]. *** [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Balsošana]] ** Par sporta līgu nosaukumu rakstību: *** [[Diskusija:Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līga]] |- --> ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:Wikiconcours vert.png|20px]] Kvalitatīvākie raksti ===== |- | colspan="2"| {{col-begin}} {{col-2}} * '''Vērtīgi raksti''' ** {{icon|FA}}&nbsp;[[10. Saeimas vēlēšanas]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[2009. gada laikapstākļi Latvijā]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[2010. gada laikapstākļi Latvijā]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[2011. gada laikapstākļi Latvijā]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Brīvības piemineklis]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Martins Dukurs]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Ģibuļu pagasts]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Latvijas futbola izlase]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Zigfrīds Anna Meierovics]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Rīga]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Kārlis Skrastiņš]] * '''Vērtīgi saraksti''' ** {{icon|FL}}&nbsp;[[Latvijas futbola izlases spēles]] ** {{icon|FL}}&nbsp;[[Latvijas sieviešu basketbola izlase 2009. gada Eiropas čempionātā]] ** {{icon|FL}}&nbsp;[[LMT Virslīgas 2010. gada sezonas spēles]] {{col-2}} * '''Labi raksti''' ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Elīna Babkina]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Dāvis Bertāns]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Jānis Čakste]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Eirodziesma 2011]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Francis Kemps]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Jūrmalgeita]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Latvijas hokeja izlase]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Latvijas klimats]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Latvijas sieviešu basketbola izlase 2011. gada Eiropas čempionātā]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[LSDSP vēsture]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Mālpils novads]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Ozolnieku novads]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Normunds Sējējs]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Herberts Vasiļjevs]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[VID datu noplūde]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[2014. gada laikapstākļi Latvijā]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Bolderāja]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Latvijas medicīnas vēsture]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Latvijas futbola Virslīga 2009]] {{col-end}} <!-- ;Pretendējošie raksti {{nobold|(ar Latviju saistīti raksti, kurus uzlabojot var virzīt uz kāda statusa saņemšanu)}} |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:Nuvola apps package development.png|20px]] Veidnes ===== |- | colspan="2"| Pašlaik pieejamās ar Latviju saistītās veidnes ir pieejamas [[:Kategorija:Latvijas veidnes|šajā kategorijā]]. --> |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:System-users.svg|35px]] Dalībnieki ===== |- | colspan="2"| Šajā tabulā ir uzskaitīti tie Vikipēdijas dalībnieki, kas ir Latvijas vikiprojekta dalībnieki. Par sporta vikiprojekta dalībnieku var kļūt ikviens reģistrēts Vikipēdijas dalībnieks, kam interesē ar Latviju saistītie raksti un ir vēlme papildināt tos. Lai kļūtu par vikiprojekta dalībnieku, aizpildi šo tabulu, ierakstot savu vikipēdijas dalībniekvārdu un ievietojot informāciju par Tevi interesējošām tēmām. Pēc tabulas aizpildīšanas ieteicams ievietot savā dalībnieka lapā veidni {{tl|Latvijas vikiprojekta dalībnieks}}. {|class="wikitable" |- !Nr. !! Dalībnieks !! Darbības zona !! Piezīmes |- | 1. || [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] || Biogrāfijas, sports, mūzika || Vikiprojekta izveidotājs |- | 2. || [[Dalībnieks:GreenZeb|GreenZeb]] || Laikapstākļi || |- | 3. || [[Dalībnieks:Semigall|Semigall]] || Vēsture, ģeogrāfija, kultūra || |- | 4. || [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] || Viss par un ap Latviju || |- | 5. || [[Dalībnieks:Piebaldzēns|Piebaldzēns]] || Viss par Latviju || Šobrīd "[[Latvijas pagastu uzskaitījums|Latvijas pagasti]]" |- | 6. || [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] || Viss saistīts ar Latviju || <!--|- | 7. || || || |- | 8. || || || |- | 9. || || || |- | 10. || || || |- | 11. || || || |- | 12. || || || |- | 13. || || || --> |} |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Papildinformācija ===== |- | colspan="2"| * [http://tools.wikimedia.de/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvija&basedeep=10&mode=rc&hours=168&nominor=on&nobots=on&onlynew=on&go=Scannen&userlang=lv Ar Latviju saistītās jaunās lapas (raksti, kategorijas, veidnes utt.) Vikipēdijā latviešu valodā, kas tapušas pēdējās nedēļas laikā] * [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=en&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvia&basedeep=10&mode=rc&hours=336&nominor=on&nobots=on&onlynew=on&go=Scan&format=html&userlang=en Ar Latviju saistītās jaunās lapas (raksti, kategorijas, veidnes utt.) Vikipēdijā angļu valodā, kas tapušas pēdējo 2 nedēļu laikā] * [http://www.archive.org/ Interneta arhīvs] {{en ikona}} <!-- *[[tools:~dispenser/view/Reflinks|Reflinks]] — uzlabo nenoformētas atsauces *[[tools:~dispenser/view/Checklinks|Checklinks]] — pārbauda ārējās saites *[[tools:~dispenser/view/Dab_solver|Dab solver]] — pārbauda nozīmju atdalīšanas lapas --> *[http://reftag.appspot.com/ Google Books] — uzlabo ''Google Books'' atsauču noformējumu '''Citas Vikipēdijas''' * Latvijas tematiskās nedēļas Vikipēdijās citās valodās ** [[:ru:Проект:Тематическая неделя европейских регионов/Латвия]] ** [[:ru:Проект:Тематическая неделя/Латвийская неделя]] ** [[:d:Q13260550|Baltijas nedēļa]] |- |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Noderīgas mājaslapas ===== |- | colspan="2"| * [http://www.latvia.travel/lv Idejas rakstiem] * [http://www.latvia.lv/ Latvia.lv] ;Biogrāfijas * [http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/ Latvijas Kultūras kanons] + [http://www.letonika.lv/groups/entryList.aspx?r=264 letonika] * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=1 Letonikas enciklopēdijas] (daļa nav bezmaksas) * [http://www.gramata21.lv/ Latvijas ļaudis] * [http://www.etonnantelettonie.org/index.php?&4 Pārsteidzošā Latvija] * [http://www.kultura.lv/lv/persons/ Latvijas Kultūras portāls] * [http://www.skolenam.lv/lv/darbi/muzika/latviesu-komponisti Latviešu komponisti] * [http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati Latviešu literāti] |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Saistītie vikiprojekti ===== |- | colspan="2"| * [[Vikiprojekts:Latvijas dzelzceļi]] * [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti]] * [[Vikiprojekts:Latvijas rajoni]] |} {{DEFAULTSORT:{{PAGENAME}}}} [[Kategorija:Latvijas vikiprojekts| ]] qbta9z99n69rsptdh6cpzz2k85keauj Vikiprojekts:Latvija/Vajadzīgie raksti 102 171943 3670627 3649309 2022-08-15T13:37:17Z Eremu1 102242 Atjaunināts wikitext text/x-wiki {{Vikiprojekts:Latvija/Navigācija}} == Created Mon, 15 Aug 2022 13:20:14 +0000 by [//tools.wmflabs.org/missingtopics/ the MissingTopics tool] ([//tools.wmflabs.org/missingtopics/?language=lv&project=wikipedia&depth=10&category=Latvija&article=&wikimode=1&limitnum=4&notemplatelinks=1&nosingles=1 run again with these settings]) == {| !Wanted!!Title |- ! 66 | [[Senkapi]] |- ! 48 | [[Lapu koki]] |- ! 46 | [[Nava]] |- ! 38 | [[Dibināta]] |- ! 37 | [[Gints Bērziņš (kinooperators)]] |- ! 35 | [[Rīgas apgabaltiesa]] |- ! 34 | [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata]] |- ! 34 | [[Gunta Ikere]] |- ! 33 | [[Valdis Celmiņš]] |- ! 32 | [[Lēpe]] |- ! 32 | [[Cilts (bioloģija)]] |- ! 31 | [[Telefilma-Rīga]] |- ! 31 | [[Pīlārs]] |- ! 31 | [[Uldis Jancis]] |- ! 31 | [[V678]] |- ! 30 | [[Guntis Trekteris]] |- ! 28 | [[Andrejs Rudzāts]] |- ! 27 | [[Kārlis Auzāns]] |- ! 27 | [[V396]] |- ! 26 | [[Pauls Dambis]] |- ! 26 | [[Likvidēta]] |- ! 26 | [[Uldis Cekulis]] |- ! 26 | [[Krustaceļš]] |- ! 25 | [[V636]] |- ! 24 | [[Enerģētika]] |- ! 24 | [[V682]] |- ! 24 | [[Dauka (studija)]] |- ! 24 | [[Vilkvālītes]] |- ! 23 | [[Vilkvālīte]] |- ! 23 | [[Harmonijs]] |- ! 23 | [[Archive.is]] |- ! 22 | [[Drīksna]] |- ! 22 | [[Daugavas iela (Daugavpils)]] |- ! 22 | [[Ceļteku dzimta]] |- ! 22 | [[Genciānu rinda]] |- ! 21 | [[Cietokšņa iela (Daugavpils)]] |- ! 21 | [[V751]] |- ! 21 | [[Pogaļa]] |- ! 21 | [[V489]] |- ! 21 | [[Sādža]] |- ! 20 | [[V610]] |- ! 20 | [[Peter Simon Pallas]] |- ! 20 | [[Gatis Upmalis]] |- ! 20 | [[V676]] |- ! 20 | [[Kompozīcija]] |- ! 19 | [[Kultūrslānis]] |- ! 19 | [[V762]] |- ! 19 | [[V112]] |- ! 19 | [[Virsnieks]] |- ! 19 | [[Darba Sarkanā Karoga ordenis]] |- ! 19 | [[Kompānija Hargla]] |- ! 18 | [[Lietuvas pašvaldības]] |- ! 18 | [[Rīgas apriņķa novadu apvienība]] |- ! 18 | [[Vienības iela (Daugavpils)]] |- ! 18 | [[Mistrus Media]] |- ! 17 | [[Jānis Zirnis]] |- ! 17 | [[V1401]] |- ! 17 | [[Valdnieki]] |- ! 17 | [[Kūts]] |- ! 17 | [[Latvijas Kultūras fonds]] |- ! 16 | [[Imantas iela (Daugavpils)]] |- ! 16 | [[V750]] |- ! 16 | [[Stacijas iela (Daugavpils)]] |- ! 16 | [[Roberts Vinovskis]] |- ! 16 | [[Altārglezna]] |- ! 16 | [[V869]] |- ! 16 | [[Naturalizācija]] |- ! 16 | [[Nacionālais kino centrs]] |- ! 16 | [[Vāvelas katedrāle]] |- ! 16 | [[Valters Krauze]] |- ! 15 | [[V517]] |- ! 15 | [[Pūri]] |- ! 15 | [[Publicistika]] |- ! 15 | [[V493]] |- ! 15 | [[Nometnieks]] |- ! 15 | [[Osvalds Ozoliņš]] |- ! 15 | [[Lapkoki]] |- ! 15 | [[Militāra aristokrātija]] |- ! 15 | [[Igaunija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |- ! 15 | [[Dūnas]] |- ! 15 | [[Estrādes mūzika]] |- ! 15 | [[Frīdrihs Konradi]] |- ! 15 | [[Gints Sola]] |- ! 15 | [[Teodors Ūdris]] |- ! 15 | [[Teodors Bergtāls]] |- ! 15 | [[Jura Podnieka studija]] |- ! 15 | [[Jānis Skudre]] |- ! 15 | [[Kapliča]] |- ! 15 | [[V480]] |- ! 15 | [[Kopvērtējums Vuelta a España]] |- ! 15 | [[V299]] |- ! 15 | [[V460]] |- ! 15 | [[Latvijas PSR Valsts prēmija]] |- ! 15 | [[Saliņkrogs]] |- ! 14 | [[Re:public]] |- ! 14 | [[Sandra Alksne]] |- ! 14 | [[Uģis Joksts]] |- ! 14 | [[V463]] |- ! 14 | [[Latviešu nacionālie bruņotie spēki]] |- ! 14 | [[Bakalaurs (grāds)]] |- ! 14 | [[Joriks (studijteātris)]] |- ! 14 | [[Andris Priedītis]] |- ! 14 | [[Grobiņas apgabals]] |- ! 14 | [[Guļbūve]] |- ! 14 | [[Henrihs Pilipsons]] |- ! 14 | [[Nacionālais Kino centrs]] |- ! 14 | [[V300]] |- ! 14 | [[Latvijas Ārstu biedrība]] |- ! 14 | [[Liepājas Simfoniskais orķestris]] |- ! 13 | [[Labākais dokumentālās filmas operators (Lielais Kristaps)]] |- ! 13 | [[Tālivaldis Margēvičs]] |- ! 13 | [[V1435]] |- ! 13 | [[Autonoma teritorija]] |- ! 13 | [[Dārziņu atteka]] |- ! 13 | [[Emīls Zilberts]] |- ! 13 | [[FIBA Dimanta bumba]] |- ! 13 | [[Mūzikas producents]] |- ! 13 | [[Melodrāma]] |- ! 13 | [[Gluhoje]] |- ! 13 | [[Kaspars Kallass]] |- ! 13 | [[Aleksandrs Grebņevs]] |- ! 13 | [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks]] |- ! 13 | [[Aivars Lubānietis]] |- ! 13 | [[Sergejs Tarasovs]] |- ! 13 | [[Jelgavas iela (Daugavpils)]] |- ! 13 | [[Labākā debijas filma (Lielais Kristaps)]] |- ! 13 | [[Strupastes]] |- ! 13 | [[Nometnieki]] |- ! 13 | [[Valsts asinsdonoru centrs]] |- ! 13 | [[V641]] |- ! 13 | [[VFS Films]] |- ! 13 | [[Vidusskola]] |- ! 13 | [[Vadims Mass]] |- ! 12 | [[Pēteris Trups]] |- ! 12 | [[Latvijas kauss futbolā 2006]] |- ! 12 | [[Vaclavs Borduško]] |- ! 12 | [[Rāte]] |- ! 12 | [[Latgales tauta]] |- ! 12 | [[V956]] |- ! 12 | [[Rudimental]] |- ! 12 | [[Latvija at the vasaras olimpiskajās spēlēs]] |- ! 12 | [[Latvija at the ziemas olimpiskajās spēlēs]] |- ! 12 | [[V243]] |- ! 12 | [[Pēterburgas konservatorija]] |- ! 12 | [[Lielais purvs]] |- ! 12 | [[Konsekrācija]] |- ! 12 | [[Melodija (ierakstu kompānija)]] |- ! 12 | [[RTU stadions]] |- ! 12 | [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] |- ! 12 | [[V569]] |- ! 12 | [[V479]] |- ! 12 | [[Lost Frequencies]] |- ! 12 | [[V248]] |- ! 12 | [[Sēta]] |- ! 12 | [[Galdnieks]] |- ! 12 | [[BTH]] |- ! 12 | [[Biktskrēsls]] |- ! 12 | [[Bubņi]] |- ! 12 | [[Busta Rhymes]] |- ! 12 | [[Dainis Āzens]] |- ! 12 | [[Disertācija]] |- ! 12 | [[Dmitrijs Silovs]] |- ! 12 | [[Armands Začs]] |- ! 12 | [[Eksperimentālā mūzika]] |- ! 12 | [[Gatis Gaujenieks]] |- ! 12 | [[Koidula (stacija)]] |- ! 12 | [[Viraudas ezers]] |- ! 12 | [[Aleksejs Semjonovs]] |- ! 12 | [[Vija Beinerte]] |- ! 12 | [[Viestura iela (Daugavpils)]] |- ! 12 | [[Igaunija at the vasaras olimpiskajās spēlēs]] |- ! 12 | [[Vides Filmu Studija]] |- ! 12 | [[Jānis Zariņš (aktieris)]] |- ! 12 | [[22. mikroautobusu maršruts (Liepāja)]] |- ! 12 | [[Kaupo Filma]] |- ! 12 | [[V410]] |- ! 12 | [[Lauska (izdevniecība)]] |- ! 12 | [[V309]] |- ! 12 | [[V164]] |- ! 11 | [[Jānis Matulis]] |- ! 11 | [[Hainiņa]] |- ! 11 | [[Latvijas Teātra darbinieku savienība]] |- ! 11 | [[Elektroenerģija]] |- ! 11 | [[Voldemārs Roze]] |- ! 11 | [[Sedas tīrelis]] |- ! 11 | [[Andris Treimanis]] |- ! 11 | [[Andris Sējāns]] |- ! 11 | [[Latgales apgabaltiesa]] |- ! 11 | [[V455]] |- ! 11 | [[V457]] |- ! 11 | [[Gatis Belogrudovs]] |- ! 11 | [[Rēzeknes Centrāltirgus]] |- ! 11 | [[LPSR Valsts prēmija]] |- ! 11 | [[Harijs Fogelis]] |- ! 11 | [[Spēlmaņu nakts labākais scenogrāfs]] |- ! 11 | [[V1368]] |- ! 11 | [[Henrieta Verhoustinska]] |- ! 11 | [[Aleksandrs Stradiņš]] |- ! 11 | [[Vidzemes iela (Daugavpils)]] |- ! 11 | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] |- ! 11 | [[Inflantijas kastelāns]] |- ! 11 | [[Ingrīda Burāne]] |- ! 11 | [[Jaunciema kapi]] |- ! 11 | [[Jaunlatvija]] |- ! 11 | [[Jelgavas teātris]] |- ! 11 | [[Ventspils iela (Daugavpils)]] |- ! 11 | [[Jātnieku iela (Daugavpils)]] |- ! 11 | [[V614]] |- ! 11 | [[Antra Cilinska]] |- ! 11 | [[V1452]] |- ! 11 | [[Dzintars Sproģis]] |- ! 11 | [[Stirns]] |- ! 11 | [[Sākotnējais publiskais piedāvājums]] |- ! 11 | [[V232]] |- ! 11 | [[Diecēze]] |- ! 11 | [[V744]] |- ! 11 | [[V388]] |- ! 11 | [[Ludza ezers]] |- ! 11 | [[Milicija]] |- ! 11 | [[V235]] |- ! 11 | [[Apvienība Iedzīvotāji]] |- ! 10 | [[Brīvais stils]] |- ! 10 | [[Publicists]] |- ! 10 | [[Puplaksis]] |- ! 10 | [[V307]] |- ! 10 | [[Pārvācošana]] |- ! 10 | [[V471]] |- ! 10 | [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]] |- ! 10 | [[Halsey]] |- ! 10 | [[Austra Gulbe]] |- ! 10 | [[Gīsene]] |- ! 10 | [[Ketija Šēnberga]] |- ! 10 | [[Lielirbes iela]] |- ! 10 | [[V390]] |- ! 10 | [[Ildzs]] |- ! 10 | [[Tvaikonis]] |- ! 10 | [[Kaspars Upacieris]] |- ! 10 | [[Jaunprūšu valoda]] |- ! 10 | [[Juris Savickis]] |- ! 10 | [[Agnese Rakovska]] |- ! 10 | [[Oļegs Rozenbergs]] |- ! 10 | [[Beberbeķu iela (Rīga)]] |- ! 10 | [[Jumstiņu gladiola]] |- ! 10 | [[Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā]] |- ! 10 | [[Jonas Blue]] |- ! 10 | [[Piekrastes iela (Daugavpils)]] |- ! 10 | [[Policijas FK]] |- ! 10 | [[Ludvigs Dudaņecs]] |- ! 10 | [[V383]] |- ! 10 | [[Kalps]] |- ! 10 | [[Kanoniķis]] |- ! 10 | [[Platforma Filma]] |- ! 10 | [[Ivo Briedis]] |- ! 10 | [[Kapelāns]] |- ! 10 | [[Grodņas guberņa]] |- ! 10 | [[V803]] |- ! 10 | [[Redaktors]] |- ! 10 | [[V1446]] |- ! 10 | [[Voldemārs Bērziņš]] |- ! 10 | [[Labākais montāžas režisors (Lielais Kristaps)]] |- ! 10 | [[Svētās Annas ordenis]] |- ! 10 | [[Feļetons]] |- ! 10 | [[Deputāti]] |- ! 10 | [[Sandijs Semjonovs]] |- ! 10 | [[FK Multibanka]] |- ! 10 | [[V709]] |- ! 10 | [[Sergejs Durdins]] |- ! 10 | [[Labākais dokumentālās filmas režisors (Lielais Kristaps)]] |- ! 10 | [[Ervings Znotiņš]] |- ! 10 | [[Docents]] |- ! 10 | [[Skandinieki]] |- ! 10 | [[Smoļenskas guberņa]] |- ! 10 | [[Monogrāfija]] |- ! 10 | [[V7]] |- ! 10 | [[Latvijas Zinātnes padome]] |- ! 10 | [[Spēlmaņu nakts labākais kostīmu mākslinieks]] |- ! 10 | [[Rīgas piena kombināts]] |- ! 10 | [[Deezer]] |- ! 10 | [[Dace Pūce]] |- ! 10 | [[V1020]] |- ! 10 | [[Retabls]] |- ! 10 | [[Kultūras Diena]] |- ! 10 | [[Vakara Ziņas]] |- ! 10 | [[V1450]] |- ! 10 | [[Aloe Blacc]] |- ! 10 | [[LSB stadions]] |- ! 10 | [[Ružina]] |- ! 10 | [[Major Lazer]] |- ! 10 | [[Atom Art]] |- ! 10 | [[Atmata]] |- ! 10 | [[AL KO]] |- ! 10 | [[Ambons]] |- ! 9 | [[Koscjuško sacelšanās]] |- ! 9 | [[V1410]] |- ! 9 | [[Kastelāns]] |- ! 9 | [[Līga Gaisa]] |- ! 9 | [[Kristīgā Tautas partija]] |- ! 9 | [[Valsts Kultūrkapitāla fonds]] |- ! 9 | [[Kapenes]] |- ! 9 | [[Lapukoki]] |- ! 9 | [[Jāņa Čakstes gatve]] |- ! 9 | [[V1407]] |- ! 9 | [[Latvijas PSR Ministru Padome]] |- ! 9 | [[V78]] |- ! 9 | [[V1326]] |- ! 9 | [[V1289]] |- ! 9 | [[Liepājas simfoniskais orķestris]] |- ! 9 | [[Kliņģeru iela]] |- ! 9 | [[Latvijas Žurnālistu savienība]] |- ! 9 | [[Baltijas dzelzceļš]] |- ! 9 | [[22S. autobusu maršruts (Rīga)]] |- ! 9 | [[Dīzeļvilciens]] |- ! 9 | [[Vjazma]] |- ! 9 | [[Andris Grants]] |- ! 9 | [[Ežgalvīte]] |- ! 9 | [[Anna Heinrihsone]] |- ! 9 | [[Eklektika]] |- ! 9 | [[Eiropas čempionāts kamaniņu braukšanā]] |- ! 9 | [[Eglaine (upe)]] |- ! 9 | [[Edgars Brancis]] |- ! 9 | [[Detmolda]] |- ! 9 | [[Andrejs Lavrenovs]] |- ! 9 | [[Deputāts]] |- ! 9 | [[Chris Willis]] |- ! 9 | [[Augļu koki]] |- ! 9 | [[C-Stones]] |- ! 9 | [[V231]] |- ! 9 | [[Blontu dīķi]] |- ! 9 | [[Biruta Veldre]] |- ! 9 | [[Bieriņgrāvis]] |- ! 9 | [[Ūdensputni]] |- ! 9 | [[1959. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 9 | [[Andra Doršs]] |- ! 9 | [[Jānis Liepa]] |- ! 9 | [[Alan Walker]] |- ! 9 | [[Jurijs Agureikins]] |- ! 9 | [[Vera Baļuna]] |- ! 9 | [[Aigars Sērmukšs]] |- ! 9 | [[Jaroslavļas "Šiņņik"]] |- ! 9 | [[JKS stadions]] |- ! 9 | [[Ingrīda Jurševica]] |- ! 9 | [[Indrs]] |- ! 9 | [[V1429]] |- ! 9 | [[Ierēdnis]] |- ! 9 | [[Virši]] |- ! 9 | [[Hānjas augstiene]] |- ! 9 | [[Aleksandrs Stankus]] |- ! 9 | [[Mareks Raups]] |- ! 9 | [[Gubernatori]] |- ! 9 | [[Governor of the Krievijas guberņa]] |- ! 9 | [[Governor of Krievijas guberņa]] |- ! 9 | [[Vilnis Kalnaellis]] |- ! 9 | [[Gludsporu ezerene]] |- ! 9 | [[Gints Stankevičs]] |- ! 9 | [[V1445]] |- ! 9 | [[Labākais skaņu režisors (Lielais Kristaps)]] |- ! 9 | [[Salmejs]] |- ! 9 | [[NTV-5]] |- ! 9 | [[Spilvainais ancītis]] |- ! 9 | [[V478]] |- ! 9 | [[V1101]] |- ! 9 | [[President]] |- ! 9 | [[Spēlmaņu nakts labākais latviešu literatūras iestudējums]] |- ! 9 | [[Mākslas piemineklis]] |- ! 9 | [[Pirma lyga]] |- ! 9 | [[Māris Muktupāvels]] |- ! 9 | [[V323]] |- ! 9 | [[V593]] |- ! 9 | [[Mihails Koņevs]] |- ! 9 | [[Pasniedzējs]] |- ! 9 | [[Pasaules mūzika]] |- ! 9 | [[V633]] |- ! 9 | [[Papeles]] |- ! 9 | [[Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] |- ! 9 | [[V627]] |- ! 9 | [[V401]] |- ! 9 | [[Studija Lokomotīve]] |- ! 9 | [[Normunds Bērzs]] |- ! 9 | [[Svētā Jura ordenis]] |- ! 9 | [[Radio amatieru bāku biedrība]] |- ! 9 | [[V417]] |- ! 9 | [[V466]] |- ! 9 | [[V403]] |- ! 9 | [[Robeždaugava]] |- ! 9 | [[Roberts Blūmentāls]] |- ! 9 | [[Rīgas RASMS]] |- ! 9 | [[Tukuma pilsētas stadions]] |- ! 9 | [[Mežsaimniecība]] |- ! 9 | [[Satellite Catalog Number]] |- ! 9 | [[Roberts Pakalns]] |- ! 9 | [[Metropolīts]] |- ! 9 | [[V411]] |- ! 8 | [[V1122]] |- ! 8 | [[Uģis Vītiņš]] |- ! 8 | [[Sanktpēterburgas konservatorija]] |- ! 8 | [[Arendoles iela (Daugavpils)]] |- ! 8 | [[Sergejs Povečerovskis]] |- ! 8 | [[Juris Karašausks]] |- ! 8 | [[Oču ezers]] |- ! 8 | [[Agnese Barone]] |- ! 8 | [[Armands Treilihs]] |- ! 8 | [[V182]] |- ! 8 | [[Vitālijs Manskis]] |- ! 8 | [[Raimonds Ozols]] |- ! 8 | [[OlyBet Latvijas—Igaunijas basketbola līga]] |- ! 8 | [[Jānis Vilnītis]] |- ! 8 | [[Olovecas ezers]] |- ! 8 | [[1946. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 8 | [[Jānis Žilde]] |- ! 8 | [[Olaines pilsētas stadions]] |- ! 8 | [[Diena (akciju sabiedrība)]] |- ! 8 | [[Jūrmalas dome]] |- ! 8 | [[Stūrmaņu iela]] |- ! 8 | [[Rīgas pilsētas mākslas skola]] |- ! 8 | [[Kadriorga]] |- ! 8 | [[Obelisks]] |- ! 8 | [[Sabiedriskais transports Tallinā]] |- ! 8 | [[Artis Volfs]] |- ! 8 | [[Nuncijs]] |- ! 8 | [[Dita Krenberga]] |- ! 8 | [[John Newman]] |- ! 8 | [[Alesso]] |- ! 8 | [[Spēlmaņu nakts gada scenogrāfs]] |- ! 8 | [[Viktors Pļuts]] |- ! 8 | [[Elita Kosaka]] |- ! 8 | [[Vilkukrogs]] |- ! 8 | [[Smilšu iela (Daugavpils)]] |- ! 8 | [[Hengelo]] |- ! 8 | [[Pīsteņa]] |- ! 8 | [[Ernests Ansons]] |- ! 8 | [[Pēteris Ērmanis]] |- ! 8 | [[Hāras]] |- ! 8 | [[V1106]] |- ! 8 | [[Pārtovas ezers]] |- ! 8 | [[Aleksandrs Anufrijevs]] |- ! 8 | [[Edgars Jansons]] |- ! 8 | [[Privatizācijas aģentūra]] |- ! 8 | [[1953. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 8 | [[Rihards Remiņš]] |- ! 8 | [[Akmeņgrauzis]] |- ! 8 | [[Gobelēns]] |- ! 8 | [[Noviku ezers]] |- ! 8 | [[Apvienotās Karalistes hidrogrāfijas birojs]] |- ! 8 | [[Istras ezers]] |- ! 8 | [[Ivars Ošiņš]] |- ! 8 | [[Platlapu koki]] |- ! 8 | [[Piētisms]] |- ! 8 | [[Pilons]] |- ! 8 | [[V1411]] |- ! 8 | [[Zilā iela]] |- ! 8 | [[Aija Bērziņa]] |- ! 8 | [[Zayn]] |- ! 8 | [[V562]] |- ! 8 | [[1749. gads sportā]] |- ! 8 | [[Monstrance]] |- ! 8 | [[Minija]] |- ! 8 | [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] |- ! 8 | [[Minskas "Keramin"]] |- ! 8 | [[V1180]] |- ! 8 | [[Latvijas kauss futbolā 2004]] |- ! 8 | [[The Mundane]] |- ! 8 | [[Missy Elliott]] |- ! 8 | [[V822]] |- ! 8 | [[Time After Time]] |- ! 8 | [[V884]] |- ! 8 | [[1749. gads kino]] |- ! 8 | [[1955. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 8 | [[MØ]] |- ! 8 | [[V1295]] |- ! 8 | [[Charlie Puth]] |- ! 8 | [[V1311]] |- ! 8 | [[Brūnūdens]] |- ! 8 | [[V1169]] |- ! 8 | [[Tallinna Linnatranspordi AS]] |- ! 8 | [[V1162]] |- ! 8 | [[Undīne Adamaite]] |- ! 8 | [[Marburgas Universitāte]] |- ! 8 | [[Una Celma]] |- ! 8 | [[V325]] |- ! 8 | [[Bernardieši]] |- ! 8 | [[Bi-2]] |- ! 8 | [[V742]] |- ! 8 | [[V735]] |- ! 8 | [[Ūdens ziedēšana]] |- ! 8 | [[V761]] |- ! 8 | [[V234]] |- ! 8 | [[Lietišķā māksla]] |- ! 8 | [[1924. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 8 | [[Micānu ezers]] |- ! 8 | [[Liene Bāliņa]] |- ! 8 | [[Lielā iela (Daugavpils)]] |- ! 8 | [[Autortiesību bezgalības balva]] |- ! 8 | [[2003. gads sportā]] |- ! 8 | [[Subglaciālā vaga]] |- ! 8 | [[V628]] |- ! 8 | [[Niedrājs]] |- ! 8 | [[Kaļiņingradas "Baltika"]] |- ! 8 | [[V229]] |- ! 8 | [[Valkas iela (Daugavpils)]] |- ! 8 | [[Kristīne Jurjāne]] |- ! 8 | [[Ģimnastikas iela]] |- ! 8 | [[Krievijas Zinātņu akadēmija]] |- ! 8 | [[Arvīds Babris]] |- ! 8 | [[V626]] |- ! 8 | [[Nauļānu ezers]] |- ! 8 | [[Aspirantūra]] |- ! 8 | [[Klaviermūzika]] |- ! 8 | [[Daudzlapes]] |- ! 8 | [[Ēriks Bisenieks]] |- ! 8 | [[Valsts zemes dienests]] |- ! 8 | [[Zvanu tornis]] |- ! 8 | [[Kokapstrāde]] |- ! 8 | [[Dainis Grabovskis]] |- ! 8 | [[Ķikuts]] |- ! 8 | [[Valdis Zilveris]] |- ! 8 | [[Sēlijas iela (Daugavpils)]] |- ! 8 | [[1749. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 8 | [[Valērijs Fiļimonovs]] |- ! 8 | [[United Intimacy]] |- ! 8 | [[Kaspars Braķis]] |- ! 8 | [[Māris Maskalāns]] |- ! 8 | [[V621]] |- ! 8 | [[Coat of arms of the Krievijas guberņa]] |- ! 8 | [[Coat of arms of Krievijas guberņa]] |- ! 8 | [[Novgorodas guberņa]] |- ! 7 | [[1966. gads kino]] |- ! 7 | [[1975. gads sportā]] |- ! 7 | [[1967. gads kino]] |- ! 7 | [[1958. gads sportā]] |- ! 7 | [[Aveņu iela (Daugavpils)]] |- ! 7 | [[1980. gads sportā]] |- ! 7 | [[1980. gads kino]] |- ! 7 | [[1957. gads kino]] |- ! 7 | [[1965. gads sportā]] |- ! 7 | [[Anna Lieckalniņa]] |- ! 7 | [[Anrijs Krenbergs]] |- ! 7 | [[1977. gads kino]] |- ! 7 | [[1978. gads kino]] |- ! 7 | [[1958. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1978. gads sportā]] |- ! 7 | [[1977. gads sportā]] |- ! 7 | [[1976. gads sportā]] |- ! 7 | [[1976. gads kino]] |- ! 7 | [[Austrumu konference (KHL)]] |- ! 7 | [[1968. gads kino]] |- ! 7 | [[1979. gads kino]] |- ! 7 | [[Anne-Marie]] |- ! 7 | [[1957. gads sportā]] |- ! 7 | [[1968. gads sportā]] |- ! 7 | [[1979. gads sportā]] |- ! 7 | [[1957. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1958. gads kino]] |- ! 7 | [[1966. gads sportā]] |- ! 7 | [[1996. gads sportā]] |- ! 7 | [[Andris Dzenis]] |- ! 7 | [[1963. gads sportā]] |- ! 7 | [[1970. gads sportā]] |- ! 7 | [[1993. gads sportā]] |- ! 7 | [[2004. gads kino]] |- ! 7 | [[2005. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |- ! 7 | [[2005. gads kino]] |- ! 7 | [[1973. gads kino]] |- ! 7 | [[1964. gads sportā]] |- ! 7 | [[2006. gads kino]] |- ! 7 | [[2007. gads kino]] |- ! 7 | [[2003. gads kino]] |- ! 7 | [[2008. gads kino]] |- ! 7 | [[2009. gads kino]] |- ! 7 | [[1970. gads kino]] |- ! 7 | [[1969. gads sportā]] |- ! 7 | [[1993. gads kino]] |- ! 7 | [[2010. gads kino]] |- ! 7 | [[1963. gads kino]] |- ! 7 | [[2011. gads kino]] |- ! 7 | [[2004. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |- ! 7 | [[1994. gads kino]] |- ! 7 | [[2013. gads kino]] |- ! 7 | [[1999. gads sportā]] |- ! 7 | [[1996. gads kino]] |- ! 7 | [[1995. gads sportā]] |- ! 7 | [[1997. gads sportā]] |- ! 7 | [[1998. gads kino]] |- ! 7 | [[1995. gads kino]] |- ! 7 | [[1998. gads sportā]] |- ! 7 | [[1972. gads sportā]] |- ! 7 | [[1999. gads kino]] |- ! 7 | [[2000. gads kino]] |- ! 7 | [[1971. gads kino]] |- ! 7 | [[2000. gads sportā]] |- ! 7 | [[2001. gads kino]] |- ! 7 | [[2001. gads sportā]] |- ! 7 | [[1972. gads kino]] |- ! 7 | [[2002. gads kino]] |- ! 7 | [[2002. gads sportā]] |- ! 7 | [[1964. gads kino]] |- ! 7 | [[1994. gads sportā]] |- ! 7 | [[1971. gads sportā]] |- ! 7 | [[2012. gads kino]] |- ! 7 | [[2014. gads kino]] |- ! 7 | [[Andrejs Tereškins]] |- ! 7 | [[1984. gads kino]] |- ! 7 | [[1986. gads kino]] |- ! 7 | [[1965. gads kino]] |- ! 7 | [[1974. gads kino]] |- ! 7 | [[1985. gads sportā]] |- ! 7 | [[1960. gads sportā]] |- ! 7 | [[1960. gads kino]] |- ! 7 | [[1985. gads kino]] |- ! 7 | [[1984. gads sportā]] |- ! 7 | [[1974. gads sportā]] |- ! 7 | [[Aleksandrs Rehtšprehers]] |- ! 7 | [[1959. gads sportā]] |- ! 7 | [[1983. gads sportā]] |- ! 7 | [[1983. gads kino]] |- ! 7 | [[1959. gads kino]] |- ! 7 | [[1982. gads sportā]] |- ! 7 | [[1982. gads kino]] |- ! 7 | [[1981. gads sportā]] |- ! 7 | [[1981. gads kino]] |- ! 7 | [[1969. gads kino]] |- ! 7 | [[1961. gads kino]] |- ! 7 | [[1992. gads sportā]] |- ! 7 | [[1989. gads sportā]] |- ! 7 | [[1992. gads kino]] |- ! 7 | [[1962. gads sportā]] |- ! 7 | [[1962. gads kino]] |- ! 7 | [[23. mikroautobusu maršruts (Liepāja)]] |- ! 7 | [[1991. gads sportā]] |- ! 7 | [[1991. gads kino]] |- ! 7 | [[1990. gads sportā]] |- ! 7 | [[1990. gads kino]] |- ! 7 | [[1989. gads kino]] |- ! 7 | [[1986. gads sportā]] |- ! 7 | [[1967. gads sportā]] |- ! 7 | [[1988. gads sportā]] |- ! 7 | [[1961. gads sportā]] |- ! 7 | [[1988. gads kino]] |- ! 7 | [[1997. gads kino]] |- ! 7 | [[1987. gads sportā]] |- ! 7 | [[1987. gads kino]] |- ! 7 | [[Alejas iela (Daugavpils)]] |- ! 7 | [[1973. gads sportā]] |- ! 7 | [[1975. gads kino]] |- ! 7 | [[FK Jaunība Daugavpils]] |- ! 7 | [[Baiba Saleniece]] |- ! 7 | [[Sangaste]] |- ! 7 | [[Rumbulas iela (Rīga)]] |- ! 7 | [[Rēzeknes centrāltirgus]] |- ! 7 | [[Rēzeknes iela (Daugavpils)]] |- ! 7 | [[Rīgas Dokumentālo filmu studija]] |- ! 7 | [[Rīgas pašvaldības finansējums skola]] |- ! 7 | [[Salaka]] |- ! 7 | [[Salmu iela (Liepāja)]] |- ! 7 | [[Silavu ezers]] |- ! 7 | [[Repatriācija]] |- ! 7 | [[Spēlmaņu nakts gada jaunais skatuves mākslinieks]] |- ! 7 | [[Spēlmaņu nakts labākais kustību režisors]] |- ! 7 | [[Statoil]] |- ! 7 | [[Sīga (zivs)]] |- ! 7 | [[Tartu Rock]] |- ! 7 | [[Tev, Jūrmalai]] |- ! 7 | [[Teātris TT]] |- ! 7 | [[UCI kontinentālās komandas]] |- ! 7 | [[Restaurēšana]] |- ! 7 | [[Renārs Valters]] |- ! 7 | [[V1022]] |- ! 7 | [[Orests Buitkus]] |- ! 7 | [[Motoru iela (Daugavpils)]] |- ! 7 | [[Māra Liniņa]] |- ! 7 | [[Māris Grigalis]] |- ! 7 | [[Nicol]] |- ! 7 | [[Ogres "Essamika"]] |- ! 7 | [[Okras ezers]] |- ! 7 | [[Omānas futbola izlase]] |- ! 7 | [[Ordinācija]] |- ! 7 | [[Oslo Universitāte]] |- ! 7 | [[Raimonds Munkevics]] |- ! 7 | [[Pasaules kauss kamaniņu sportā]] |- ! 7 | [[Permas "Molot-Prikamie"]] |- ! 7 | [[Platforma]] |- ! 7 | [[Plāteres ciems]] |- ! 7 | [[Polijas-Lietuvas Sejms]] |- ! 7 | [[Procesija]] |- ! 7 | [[Pēteris Cimdiņš]] |- ! 7 | [[Pļavu lija]] |- ! 7 | [[Uniāti]] |- ! 7 | [[V1072]] |- ! 7 | [[Mattafix]] |- ! 7 | [[Vitālijs Spasjonņikovs]] |- ! 7 | [[Vasilijs Mass]] |- ! 7 | [[Veirūgnas ezers]] |- ! 7 | [[Vidusaugšvācu valoda]] |- ! 7 | [[Viesiena]] |- ! 7 | [[Viktors Ņesterenko]] |- ! 7 | [[Vilki (folkloras kopa)]] |- ! 7 | [[Virpa]] |- ! 7 | [[Vitālijs Urbanovičs]] |- ! 7 | [[Valentīna Pikuļa aleja (Rīga)]] |- ! 7 | [[Vladimirs Svistuņenko]] |- ! 7 | [[Vārme (upe)]] |- ! 7 | [[Vīķu ezers]] |- ! 7 | [[Young Thug]] |- ! 7 | [[Zivju slāpšana]] |- ! 7 | [[Zosnas ezers]] |- ! 7 | [[Šampētera iela]] |- ! 7 | [[Štuthofas koncentrācijas nometne]] |- ! 7 | [[Varšavas iela (Daugavpils)]] |- ! 7 | [[V856]] |- ! 7 | [[V1116]] |- ! 7 | [[V1436]] |- ! 7 | [[V1160]] |- ! 7 | [[V1163]] |- ! 7 | [[V1175]] |- ! 7 | [[V1195]] |- ! 7 | [[V1261]] |- ! 7 | [[V1318]] |- ! 7 | [[V1371]] |- ! 7 | [[V1382]] |- ! 7 | [[V173]] |- ! 7 | [[V637]] |- ! 7 | [[V188]] |- ! 7 | [[V196]] |- ! 7 | [[V315]] |- ! 7 | [[V371]] |- ! 7 | [[V386]] |- ! 7 | [[V394]] |- ! 7 | [[V402]] |- ! 7 | [[V474]] |- ! 7 | [[Mazlēpe]] |- ! 7 | [[Matejs Pretorijs]] |- ! 7 | [[Bebe Rexha]] |- ! 7 | [[Garnizons]] |- ! 7 | [[1. Baltijas fronte]] |- ! 7 | [[Fact]] |- ! 7 | [[Feretrons]] |- ! 7 | [[Finx]] |- ! 7 | [[Franapoles ezers]] |- ! 7 | [[Fricis Dambrēvics]] |- ! 7 | [[Garais ezers (Robežnieku pagasts)]] |- ! 7 | [[Garīgās attīstības traucējumi]] |- ! 7 | [[Engelberts]] |- ! 7 | [[Georgs fon Firkss]] |- ! 7 | [[Gints Bikars]] |- ! 7 | [[Gints Gabrāns]] |- ! 7 | [[Ginvils (Jurijs)]] |- ! 7 | [[Grebļa kalns]] |- ! 7 | [[Hetmanis]] |- ! 7 | [[Holandes liepa]] |- ! 7 | [[Horeogrāfija]] |- ! 7 | [[Estrāde]] |- ! 7 | [[Eikša ezers]] |- ! 7 | [[Igors Ļebedevs]] |- ! 7 | [[Daudzlape]] |- ! 7 | [[Biedrība]] |- ! 7 | [[Bolderājas tirgus]] |- ! 7 | [[Bonnas Universitāte]] |- ! 7 | [[Bultenes]] |- ! 7 | [[Burtnieku līdzenums]] |- ! 7 | [[Cheat Codes]] |- ! 7 | [[Coenraad Jacob Temminck]] |- ! 7 | [[Cukurbiete]] |- ! 7 | [[Dekāns (fakultātes vadītājs)]] |- ! 7 | [[Eduards Elmans]] |- ! 7 | [[Detlef]] |- ! 7 | [[Doktors]] |- ! 7 | [[Dorupīte]] |- ! 7 | [[Duntes muiža]] |- ! 7 | [[Dynoro]] |- ! 7 | [[Dziedi ar zvaigzni]] |- ! 7 | [[Dzērienu rūpniecība]] |- ! 7 | [[Dūņezers (Limbažu pagasts)]] |- ! 7 | [[Horeogrāfs]] |- ! 7 | [[Ilmārs Mežs]] |- ! 7 | [[Mark Ronson]] |- ! 7 | [[Lielais tritons]] |- ! 7 | [[Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma (Lielais Kristaps)]] |- ! 7 | [[1956. gads kino]] |- ! 7 | [[Lapkoku praulgrauzis]] |- ! 7 | [[Latvijas gaisa satiksme]] |- ! 7 | [[Latvijas kauss futbolā 2003]] |- ! 7 | [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā]] |- ! 7 | [[Lazaristi]] |- ! 7 | [[Lielā dzērvene]] |- ! 7 | [[Labākais komponists (Lielais Kristaps)]] |- ! 7 | [[Liesma (žurnāls)]] |- ! 7 | [[Lietuva 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |- ! 7 | [[Lietuvas bīskapija]] |- ! 7 | [[Lietuvas futbola čempionāta 2. līga]] |- ! 7 | [[Lote Eglīte]] |- ! 7 | [[Madara Celma]] |- ! 7 | [[Madara Didrihsone]] |- ! 7 | [[Mariāņi]] |- ! 7 | [[Labākais kostīmu mākslinieks (Lielais Kristaps)]] |- ! 7 | [[Labākais animācijas režisors (Lielais Kristaps)]] |- ! 7 | [[Ilze (ciems)]] |- ! 7 | [[Jānis Skredelis]] |- ! 7 | [[Ingmārs Jurisons]] |- ! 7 | [[Ināra Brence]] |- ! 7 | [[John Martin]] |- ! 7 | [[Jolzas ezers]] |- ! 7 | [[Juris Kroičs]] |- ! 7 | [[Juta Brante]] |- ! 7 | [[Jānis Ozoliņš (hokejists)]] |- ! 7 | [[Jānis Riekstiņš]] |- ! 7 | [[Jēkabpils reģionālā partija]] |- ! 7 | [[Kustaru ezers]] |- ! 7 | [[Jēkabs Ozoliņš]] |- ! 7 | [[Jūtas "Grizzlies"]] |- ! 7 | [[Kalte]] |- ! 7 | [[Kanzassitijas "Blades"]] |- ! 7 | [[Khalid]] |- ! 7 | [[Komturs]] |- ! 7 | [[Kontrforss]] |- ! 7 | [[Kristaps Krievkalns]] |- ! 7 | [[1956. gads sportā]] |- ! 7 | [[Piņķu muiža]] |- ! 7 | [[1956. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1715. gads sportā]] |- ! 7 | [[1720. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1719. gads sportā]] |- ! 7 | [[1719. gads kino]] |- ! 7 | [[1719. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1718. gads sportā]] |- ! 7 | [[1718. gads kino]] |- ! 7 | [[1718. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1717. gads sportā]] |- ! 7 | [[1717. gads kino]] |- ! 7 | [[1717. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1716. gads sportā]] |- ! 7 | [[1716. gads kino]] |- ! 7 | [[1716. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1715. gads kino]] |- ! 7 | [[1720. gads sportā]] |- ! 7 | [[1715. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1714. gads sportā]] |- ! 7 | [[1714. gads kino]] |- ! 7 | [[1714. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1713. gads sportā]] |- ! 7 | [[1713. gads kino]] |- ! 7 | [[1713. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1712. gads sportā]] |- ! 7 | [[1712. gads kino]] |- ! 7 | [[1712. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1711. gads sportā]] |- ! 7 | [[1711. gads kino]] |- ! 7 | [[1711. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1720. gads kino]] |- ! 7 | [[1721. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1710. gads kino]] |- ! 7 | [[1726. gads kino]] |- ! 7 | [[1730. gads sportā]] |- ! 7 | [[1730. gads kino]] |- ! 7 | [[1730. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1729. gads sportā]] |- ! 7 | [[1729. gads kino]] |- ! 7 | [[1729. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1728. gads sportā]] |- ! 7 | [[1728. gads kino]] |- ! 7 | [[1728. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1727. gads sportā]] |- ! 7 | [[1727. gads kino]] |- ! 7 | [[1727. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1726. gads sportā]] |- ! 7 | [[1726. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1721. gads kino]] |- ! 7 | [[1725. gads sportā]] |- ! 7 | [[1955. gads sportā]] |- ! 7 | [[1725. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1724. gads sportā]] |- ! 7 | [[1724. gads kino]] |- ! 7 | [[1724. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1723. gads sportā]] |- ! 7 | [[1723. gads kino]] |- ! 7 | [[1723. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1722. gads sportā]] |- ! 7 | [[1722. gads kino]] |- ! 7 | [[1722. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1721. gads sportā]] |- ! 7 | [[1710. gads sportā]] |- ! 7 | [[1710. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1731. gads kino]] |- ! 7 | [[1694. gads kino]] |- ! 7 | [[1698. gads sportā]] |- ! 7 | [[1698. gads kino]] |- ! 7 | [[1698. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1697. gads sportā]] |- ! 7 | [[1697. gads kino]] |- ! 7 | [[1697. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1696. gads sportā]] |- ! 7 | [[1696. gads kino]] |- ! 7 | [[1696. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1695. gads sportā]] |- ! 7 | [[1695. gads kino]] |- ! 7 | [[1695. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1694. gads sportā]] |- ! 7 | [[1694. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1699. gads kino]] |- ! 7 | [[1693. gads sportā]] |- ! 7 | [[1693. gads kino]] |- ! 7 | [[1693. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1692. gads sportā]] |- ! 7 | [[1692. gads kino]] |- ! 7 | [[1692. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1691. gads sportā]] |- ! 7 | [[1691. gads kino]] |- ! 7 | [[1691. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1690. gads sportā]] |- ! 7 | [[1690. gads kino]] |- ! 7 | [[1690. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1689. gads sportā]] |- ! 7 | [[1699. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1699. gads sportā]] |- ! 7 | [[1709. gads sportā]] |- ! 7 | [[1705. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1709. gads kino]] |- ! 7 | [[1709. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1708. gads sportā]] |- ! 7 | [[1708. gads kino]] |- ! 7 | [[1708. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1707. gads sportā]] |- ! 7 | [[1707. gads kino]] |- ! 7 | [[1707. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1706. gads sportā]] |- ! 7 | [[1706. gads kino]] |- ! 7 | [[1706. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1705. gads sportā]] |- ! 7 | [[1705. gads kino]] |- ! 7 | [[1704. gads sportā]] |- ! 7 | [[1700. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1704. gads kino]] |- ! 7 | [[1704. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1703. gads sportā]] |- ! 7 | [[1703. gads kino]] |- ! 7 | [[1703. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1702. gads sportā]] |- ! 7 | [[1702. gads kino]] |- ! 7 | [[1702. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1701. gads sportā]] |- ! 7 | [[1701. gads kino]] |- ! 7 | [[1701. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1700. gads sportā]] |- ! 7 | [[1700. gads kino]] |- ! 7 | [[1731. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1731. gads sportā]] |- ! 7 | [[1689. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1760. gads kino]] |- ! 7 | [[1764. gads sportā]] |- ! 7 | [[1764. gads kino]] |- ! 7 | [[1764. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1763. gads sportā]] |- ! 7 | [[1763. gads kino]] |- ! 7 | [[1763. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1762. gads sportā]] |- ! 7 | [[1762. gads kino]] |- ! 7 | [[1762. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1761. gads sportā]] |- ! 7 | [[1761. gads kino]] |- ! 7 | [[1761. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1760. gads sportā]] |- ! 7 | [[1760. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1765. gads kino]] |- ! 7 | [[1759. gads sportā]] |- ! 7 | [[1759. gads kino]] |- ! 7 | [[1759. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1758. gads sportā]] |- ! 7 | [[1758. gads kino]] |- ! 7 | [[1758. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1757. gads sportā]] |- ! 7 | [[1757. gads kino]] |- ! 7 | [[1757. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1755. gads sportā]] |- ! 7 | [[1755. gads kino]] |- ! 7 | [[1755. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1754. gads sportā]] |- ! 7 | [[1765. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1765. gads sportā]] |- ! 7 | [[1754. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1771. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1775. gads kino]] |- ! 7 | [[1775. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1774. gads sportā]] |- ! 7 | [[1774. gads kino]] |- ! 7 | [[1774. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1773. gads sportā]] |- ! 7 | [[1773. gads kino]] |- ! 7 | [[1773. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1772. gads sportā]] |- ! 7 | [[1772. gads kino]] |- ! 7 | [[1772. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1771. gads sportā]] |- ! 7 | [[1771. gads kino]] |- ! 7 | [[1770. gads sportā]] |- ! 7 | [[1766. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1770. gads kino]] |- ! 7 | [[1770. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1769. gads sportā]] |- ! 7 | [[1769. gads kino]] |- ! 7 | [[1769. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1768. gads sportā]] |- ! 7 | [[1768. gads kino]] |- ! 7 | [[1768. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1767. gads sportā]] |- ! 7 | [[1767. gads kino]] |- ! 7 | [[1767. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1766. gads sportā]] |- ! 7 | [[1766. gads kino]] |- ! 7 | [[1754. gads kino]] |- ! 7 | [[1753. gads sportā]] |- ! 7 | [[1732. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1737. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1741. gads kino]] |- ! 7 | [[1741. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1740. gads sportā]] |- ! 7 | [[1740. gads kino]] |- ! 7 | [[1740. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1739. gads sportā]] |- ! 7 | [[1739. gads kino]] |- ! 7 | [[1739. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1738. gads sportā]] |- ! 7 | [[1738. gads kino]] |- ! 7 | [[1738. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1737. gads sportā]] |- ! 7 | [[1737. gads kino]] |- ! 7 | [[1736. gads sportā]] |- ! 7 | [[1742. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1736. gads kino]] |- ! 7 | [[1736. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1735. gads sportā]] |- ! 7 | [[1735. gads kino]] |- ! 7 | [[1735. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1734. gads sportā]] |- ! 7 | [[1734. gads kino]] |- ! 7 | [[1734. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1733. gads sportā]] |- ! 7 | [[1733. gads kino]] |- ! 7 | [[1733. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1732. gads sportā]] |- ! 7 | [[1732. gads kino]] |- ! 7 | [[1741. gads sportā]] |- ! 7 | [[1742. gads kino]] |- ! 7 | [[1753. gads kino]] |- ! 7 | [[1747. gads sportā]] |- ! 7 | [[1753. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1752. gads sportā]] |- ! 7 | [[1752. gads kino]] |- ! 7 | [[1752. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1751. gads sportā]] |- ! 7 | [[1751. gads kino]] |- ! 7 | [[1751. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1750. gads sportā]] |- ! 7 | [[1750. gads kino]] |- ! 7 | [[1750. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1748. gads sportā]] |- ! 7 | [[1748. gads kino]] |- ! 7 | [[1748. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1747. gads kino]] |- ! 7 | [[1742. gads sportā]] |- ! 7 | [[1747. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1746. gads sportā]] |- ! 7 | [[1746. gads kino]] |- ! 7 | [[1746. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1745. gads sportā]] |- ! 7 | [[1745. gads kino]] |- ! 7 | [[1745. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1744. gads sportā]] |- ! 7 | [[1744. gads kino]] |- ! 7 | [[1744. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1743. gads sportā]] |- ! 7 | [[1743. gads kino]] |- ! 7 | [[1743. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1689. gads kino]] |- ! 7 | [[1688. gads sportā]] |- ! 7 | [[1776. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1630. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1634. gads kino]] |- ! 7 | [[1634. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1633. gads sportā]] |- ! 7 | [[1633. gads kino]] |- ! 7 | [[1633. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1632. gads sportā]] |- ! 7 | [[1632. gads kino]] |- ! 7 | [[1632. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1631. gads sportā]] |- ! 7 | [[1631. gads kino]] |- ! 7 | [[1631. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1630. gads sportā]] |- ! 7 | [[1630. gads kino]] |- ! 7 | [[1629. gads sportā]] |- ! 7 | [[1635. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1629. gads kino]] |- ! 7 | [[1629. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1628. gads sportā]] |- ! 7 | [[1628. gads kino]] |- ! 7 | [[1628. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1627. gads sportā]] |- ! 7 | [[1627. gads kino]] |- ! 7 | [[1627. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1626. gads sportā]] |- ! 7 | [[1626. gads kino]] |- ! 7 | [[1626. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1625. gads sportā]] |- ! 7 | [[1625. gads kino]] |- ! 7 | [[1634. gads sportā]] |- ! 7 | [[1635. gads kino]] |- ! 7 | [[1624. gads sportā]] |- ! 7 | [[1640. gads sportā]] |- ! 7 | [[1645. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1644. gads sportā]] |- ! 7 | [[1644. gads kino]] |- ! 7 | [[1644. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1643. gads sportā]] |- ! 7 | [[1643. gads kino]] |- ! 7 | [[1643. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1642. gads sportā]] |- ! 7 | [[1642. gads kino]] |- ! 7 | [[1642. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1641. gads sportā]] |- ! 7 | [[1641. gads kino]] |- ! 7 | [[1641. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1640. gads kino]] |- ! 7 | [[1635. gads sportā]] |- ! 7 | [[1640. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1639. gads sportā]] |- ! 7 | [[1639. gads kino]] |- ! 7 | [[1639. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1638. gads sportā]] |- ! 7 | [[1638. gads kino]] |- ! 7 | [[1638. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1637. gads sportā]] |- ! 7 | [[1637. gads kino]] |- ! 7 | [[1637. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1636. gads sportā]] |- ! 7 | [[1636. gads kino]] |- ! 7 | [[1636. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1625. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1624. gads kino]] |- ! 7 | [[1645. gads sportā]] |- ! 7 | [[1608. gads sportā]] |- ! 7 | [[1613. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1612. gads sportā]] |- ! 7 | [[1612. gads kino]] |- ! 7 | [[1612. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1611. gads sportā]] |- ! 7 | [[1611. gads kino]] |- ! 7 | [[1611. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1610. gads sportā]] |- ! 7 | [[1610. gads kino]] |- ! 7 | [[1610. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1609. gads sportā]] |- ! 7 | [[1609. gads kino]] |- ! 7 | [[1609. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1608. gads kino]] |- ! 7 | [[1613. gads sportā]] |- ! 7 | [[1608. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1607. gads sportā]] |- ! 7 | [[1607. gads kino]] |- ! 7 | [[1607. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1606. gads sportā]] |- ! 7 | [[1606. gads kino]] |- ! 7 | [[1606. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1605. gads sportā]] |- ! 7 | [[1605. gads kino]] |- ! 7 | [[1605. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1604. gads sportā]] |- ! 7 | [[1604. gads kino]] |- ! 7 | [[1604. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1613. gads kino]] |- ! 7 | [[1614. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1624. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1619. gads kino]] |- ! 7 | [[1623. gads sportā]] |- ! 7 | [[1623. gads kino]] |- ! 7 | [[1623. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1622. gads sportā]] |- ! 7 | [[1622. gads kino]] |- ! 7 | [[1622. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1621. gads sportā]] |- ! 7 | [[1621. gads kino]] |- ! 7 | [[1621. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1620. gads sportā]] |- ! 7 | [[1620. gads kino]] |- ! 7 | [[1620. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1619. gads sportā]] |- ! 7 | [[1619. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1614. gads kino]] |- ! 7 | [[1618. gads sportā]] |- ! 7 | [[1618. gads kino]] |- ! 7 | [[1618. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1617. gads sportā]] |- ! 7 | [[1617. gads kino]] |- ! 7 | [[1617. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1616. gads sportā]] |- ! 7 | [[1616. gads kino]] |- ! 7 | [[1616. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1615. gads sportā]] |- ! 7 | [[1615. gads kino]] |- ! 7 | [[1615. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1614. gads sportā]] |- ! 7 | [[1645. gads kino]] |- ! 7 | [[1646. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1688. gads kino]] |- ! 7 | [[1673. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1677. gads kino]] |- ! 7 | [[1677. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1676. gads sportā]] |- ! 7 | [[1676. gads kino]] |- ! 7 | [[1676. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1675. gads sportā]] |- ! 7 | [[1675. gads kino]] |- ! 7 | [[1675. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1674. gads sportā]] |- ! 7 | [[1674. gads kino]] |- ! 7 | [[1674. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1673. gads sportā]] |- ! 7 | [[1673. gads kino]] |- ! 7 | [[1672. gads sportā]] |- ! 7 | [[1678. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1672. gads kino]] |- ! 7 | [[1672. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1671. gads sportā]] |- ! 7 | [[1671. gads kino]] |- ! 7 | [[1671. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1670. gads sportā]] |- ! 7 | [[1670. gads kino]] |- ! 7 | [[1670. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1669. gads sportā]] |- ! 7 | [[1669. gads kino]] |- ! 7 | [[1669. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1668. gads sportā]] |- ! 7 | [[1668. gads kino]] |- ! 7 | [[1677. gads sportā]] |- ! 7 | [[1678. gads kino]] |- ! 7 | [[1667. gads sportā]] |- ! 7 | [[1683. gads sportā]] |- ! 7 | [[1688. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1687. gads sportā]] |- ! 7 | [[1687. gads kino]] |- ! 7 | [[1687. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1686. gads sportā]] |- ! 7 | [[1686. gads kino]] |- ! 7 | [[1686. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1685. gads sportā]] |- ! 7 | [[1685. gads kino]] |- ! 7 | [[1685. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1684. gads sportā]] |- ! 7 | [[1684. gads kino]] |- ! 7 | [[1684. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1683. gads kino]] |- ! 7 | [[1678. gads sportā]] |- ! 7 | [[1683. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1682. gads sportā]] |- ! 7 | [[1682. gads kino]] |- ! 7 | [[1682. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1681. gads sportā]] |- ! 7 | [[1681. gads kino]] |- ! 7 | [[1681. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1680. gads sportā]] |- ! 7 | [[1680. gads kino]] |- ! 7 | [[1680. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1679. gads sportā]] |- ! 7 | [[1679. gads kino]] |- ! 7 | [[1679. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1668. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1667. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1646. gads kino]] |- ! 7 | [[1651. gads kino]] |- ! 7 | [[1655. gads sportā]] |- ! 7 | [[1655. gads kino]] |- ! 7 | [[1655. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1654. gads sportā]] |- ! 7 | [[1654. gads kino]] |- ! 7 | [[1654. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1653. gads sportā]] |- ! 7 | [[1653. gads kino]] |- ! 7 | [[1653. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1652. gads sportā]] |- ! 7 | [[1652. gads kino]] |- ! 7 | [[1652. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1651. gads sportā]] |- ! 7 | [[1651. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1656. gads kino]] |- ! 7 | [[1650. gads sportā]] |- ! 7 | [[1650. gads kino]] |- ! 7 | [[1650. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1649. gads sportā]] |- ! 7 | [[1649. gads kino]] |- ! 7 | [[1649. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1648. gads sportā]] |- ! 7 | [[1648. gads kino]] |- ! 7 | [[1648. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1647. gads sportā]] |- ! 7 | [[1647. gads kino]] |- ! 7 | [[1647. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1646. gads sportā]] |- ! 7 | [[1656. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1656. gads sportā]] |- ! 7 | [[1666. gads sportā]] |- ! 7 | [[1662. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1666. gads kino]] |- ! 7 | [[1666. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1665. gads sportā]] |- ! 7 | [[1665. gads kino]] |- ! 7 | [[1665. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1664. gads sportā]] |- ! 7 | [[1664. gads kino]] |- ! 7 | [[1664. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1663. gads sportā]] |- ! 7 | [[1663. gads kino]] |- ! 7 | [[1663. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1662. gads sportā]] |- ! 7 | [[1662. gads kino]] |- ! 7 | [[1661. gads sportā]] |- ! 7 | [[1657. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1661. gads kino]] |- ! 7 | [[1661. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1660. gads sportā]] |- ! 7 | [[1660. gads kino]] |- ! 7 | [[1660. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1659. gads sportā]] |- ! 7 | [[1659. gads kino]] |- ! 7 | [[1659. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1658. gads sportā]] |- ! 7 | [[1658. gads kino]] |- ! 7 | [[1658. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1657. gads sportā]] |- ! 7 | [[1657. gads kino]] |- ! 7 | [[1775. gads sportā]] |- ! 7 | [[1667. gads kino]] |- ! 7 | [[1776. gads kino]] |- ! 7 | [[1921. gads kino]] |- ! 7 | [[1919. gads sportā]] |- ! 7 | [[1920. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1920. gads kino]] |- ! 7 | [[1790. gads kino]] |- ! 7 | [[1920. gads sportā]] |- ! 7 | [[1921. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1899. gads kino]] |- ! 7 | [[1919. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1790. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1921. gads sportā]] |- ! 7 | [[1922. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1922. gads kino]] |- ! 7 | [[1922. gads sportā]] |- ! 7 | [[1725. gads kino]] |- ! 7 | [[1919. gads kino]] |- ! 7 | [[1918. gads sportā]] |- ! 7 | [[1789. gads kino]] |- ! 7 | [[1916. gads kino]] |- ! 7 | [[1900. gads kino]] |- ! 7 | [[1900. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1915. gads sportā]] |- ! 7 | [[1791. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1776. gads sportā]] |- ! 7 | [[1916. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1916. gads sportā]] |- ! 7 | [[1918. gads kino]] |- ! 7 | [[1917. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1917. gads kino]] |- ! 7 | [[1899. gads sportā]] |- ! 7 | [[1917. gads sportā]] |- ! 7 | [[1790. gads sportā]] |- ! 7 | [[1918. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1789. gads sportā]] |- ! 7 | [[1789. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1915. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1928. gads kino]] |- ! 7 | [[1898. gads kino]] |- ! 7 | [[1787. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1786. gads sportā]] |- ! 7 | [[1898. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1897. gads sportā]] |- ! 7 | [[1928. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1928. gads sportā]] |- ! 7 | [[1927. gads kino]] |- ! 7 | [[1929. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1897. gads kino]] |- ! 7 | [[1929. gads kino]] |- ! 7 | [[1929. gads sportā]] |- ! 7 | [[1930. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1930. gads kino]] |- ! 7 | [[1927. gads sportā]] |- ! 7 | [[1898. gads sportā]] |- ! 7 | [[1923. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1925. gads sportā]] |- ! 7 | [[1923. gads kino]] |- ! 7 | [[1923. gads sportā]] |- ! 7 | [[1924. gads kino]] |- ! 7 | [[1924. gads sportā]] |- ! 7 | [[1925. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1925. gads kino]] |- ! 7 | [[1788. gads sportā]] |- ! 7 | [[1787. gads sportā]] |- ! 7 | [[1926. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1788. gads kino]] |- ! 7 | [[1926. gads kino]] |- ! 7 | [[1788. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1899. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1926. gads sportā]] |- ! 7 | [[1927. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1915. gads kino]] |- ! 7 | [[1791. gads kino]] |- ! 7 | [[1931. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1800. gads kino]] |- ! 7 | [[1909. gads sportā]] |- ! 7 | [[1906. gads sportā]] |- ! 7 | [[1796. gads kino]] |- ! 7 | [[1910. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1910. gads kino]] |- ! 7 | [[1796. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1906. gads kino]] |- ! 7 | [[1800. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1795. gads sportā]] |- ! 7 | [[1800. gads sportā]] |- ! 7 | [[1906. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1905. gads sportā]] |- ! 7 | [[1910. gads sportā]] |- ! 7 | [[1905. gads kino]] |- ! 7 | [[1796. gads sportā]] |- ! 7 | [[1907. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1911. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1798. gads sportā]] |- ! 7 | [[1908. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1798. gads kino]] |- ! 7 | [[1907. gads sportā]] |- ! 7 | [[1908. gads kino]] |- ! 7 | [[1798. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1797. gads sportā]] |- ! 7 | [[1908. gads sportā]] |- ! 7 | [[1909. gads kino]] |- ! 7 | [[1909. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1797. gads kino]] |- ! 7 | [[1797. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1799. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1907. gads kino]] |- ! 7 | [[1799. gads kino]] |- ! 7 | [[1799. gads sportā]] |- ! 7 | [[1795. gads kino]] |- ! 7 | [[1911. gads kino]] |- ! 7 | [[1900. gads sportā]] |- ! 7 | [[1791. gads sportā]] |- ! 7 | [[1792. gads sportā]] |- ! 7 | [[1792. gads kino]] |- ! 7 | [[1902. gads kino]] |- ! 7 | [[1913. gads kino]] |- ! 7 | [[1913. gads sportā]] |- ! 7 | [[1792. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1902. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1793. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1901. gads sportā]] |- ! 7 | [[1914. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1901. gads kino]] |- ! 7 | [[1914. gads kino]] |- ! 7 | [[1914. gads sportā]] |- ! 7 | [[1901. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1902. gads sportā]] |- ! 7 | [[1913. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1911. gads sportā]] |- ! 7 | [[1903. gads sportā]] |- ! 7 | [[1905. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1904. gads sportā]] |- ! 7 | [[1795. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1904. gads kino]] |- ! 7 | [[1904. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1794. gads sportā]] |- ! 7 | [[1912. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1912. gads sportā]] |- ! 7 | [[1794. gads kino]] |- ! 7 | [[1794. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1793. gads sportā]] |- ! 7 | [[1903. gads kino]] |- ! 7 | [[1903. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1793. gads kino]] |- ! 7 | [[1912. gads kino]] |- ! 7 | [[1930. gads sportā]] |- ! 7 | [[1787. gads kino]] |- ! 7 | [[1931. gads kino]] |- ! 7 | [[1894. gads sportā]] |- ! 7 | [[1947. gads sportā]] |- ! 7 | [[1777. gads sportā]] |- ! 7 | [[1947. gads kino]] |- ! 7 | [[1947. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1782. gads sportā]] |- ! 7 | [[1931. gads sportā]] |- ! 7 | [[1946. gads sportā]] |- ! 7 | [[1953. gads sportā]] |- ! 7 | [[1894. gads kino]] |- ! 7 | [[1954. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1891. gads sportā]] |- ! 7 | [[1954. gads kino]] |- ! 7 | [[1946. gads kino]] |- ! 7 | [[1945. gads sportā]] |- ! 7 | [[1895. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1948. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1954. gads sportā]] |- ! 7 | [[1945. gads kino]] |- ! 7 | [[1945. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1944. gads sportā]] |- ! 7 | [[1777. gads kino]] |- ! 7 | [[1944. gads kino]] |- ! 7 | [[1944. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1783. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1783. gads kino]] |- ! 7 | [[1955. gads kino]] |- ! 7 | [[1895. gads kino]] |- ! 7 | [[1890. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1943. gads sportā]] |- ! 7 | [[1951. gads sportā]] |- ! 7 | [[1894. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1948. gads kino]] |- ! 7 | [[1943. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1949. gads sportā]] |- ! 7 | [[1952. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1779. gads sportā]] |- ! 7 | [[1952. gads kino]] |- ! 7 | [[1890. gads sportā]] |- ! 7 | [[1780. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1951. gads kino]] |- ! 7 | [[1780. gads kino]] |- ! 7 | [[1951. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1950. gads sportā]] |- ! 7 | [[1780. gads sportā]] |- ! 7 | [[1781. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1779. gads kino]] |- ! 7 | [[1950. gads kino]] |- ! 7 | [[1950. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1949. gads kino]] |- ! 7 | [[1782. gads kino]] |- ! 7 | [[1779. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1949. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1781. gads kino]] |- ! 7 | [[1778. gads sportā]] |- ! 7 | [[1948. gads sportā]] |- ! 7 | [[1781. gads sportā]] |- ! 7 | [[1890. gads kino]] |- ! 7 | [[1952. gads sportā]] |- ! 7 | [[1778. gads kino]] |- ! 7 | [[1782. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1891. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1953. gads kino]] |- ! 7 | [[1891. gads kino]] |- ! 7 | [[1778. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1783. gads sportā]] |- ! 7 | [[1943. gads kino]] |- ! 7 | [[1777. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1935. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1892. gads sportā]] |- ! 7 | [[1937. gads kino]] |- ! 7 | [[1896. gads kino]] |- ! 7 | [[1942. gads sportā]] |- ! 7 | [[1936. gads sportā]] |- ! 7 | [[1936. gads kino]] |- ! 7 | [[1892. gads kino]] |- ! 7 | [[1785. gads kino]] |- ! 7 | [[1936. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1935. gads sportā]] |- ! 7 | [[1785. gads sportā]] |- ! 7 | [[1935. gads kino]] |- ! 7 | [[1786. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1938. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1934. gads sportā]] |- ! 7 | [[1892. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1934. gads kino]] |- ! 7 | [[1934. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1933. gads sportā]] |- ! 7 | [[1933. gads kino]] |- ! 7 | [[1896. gads sportā]] |- ! 7 | [[1933. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1932. gads sportā]] |- ! 7 | [[1786. gads kino]] |- ! 7 | [[1932. gads kino]] |- ! 7 | [[1932. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1897. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1937. gads sportā]] |- ! 7 | [[1937. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1940. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1940. gads kino]] |- ! 7 | [[1784. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1939. gads sportā]] |- ! 7 | [[1893. gads sportā]] |- ! 7 | [[1939. gads kino]] |- ! 7 | [[1785. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1893. gads kino]] |- ! 7 | [[1940. gads sportā]] |- ! 7 | [[1941. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1939. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1784. gads kino]] |- ! 7 | [[1941. gads kino]] |- ! 7 | [[1784. gads sportā]] |- ! 7 | [[1938. gads sportā]] |- ! 7 | [[1941. gads sportā]] |- ! 7 | [[1896. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1942. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 7 | [[1938. gads kino]] |- ! 7 | [[1895. gads sportā]] |- ! 7 | [[1942. gads kino]] |- ! 7 | [[1893. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 6 | [[Andris Eglītis]] |- ! 6 | [[Andris Jakubāns]] |- ! 6 | [[Nometņu iela (Daugavpils)]] |- ! 6 | [[Bāze 7]] |- ! 6 | [[Sergejs Maģers]] |- ! 6 | [[Antons Kūkojs]] |- ! 6 | [[Nemunas loku reģionālais parks]] |- ! 6 | [[Anrepi]] |- ! 6 | [[Burtnieku nams]] |- ! 6 | [[Annas ordenis]] |- ! 6 | [[Skvērs]] |- ! 6 | [[Skuķu ezers]] |- ! 6 | [[Nacionālā radio un televīzijas padome]] |- ! 6 | [[Simply Red]] |- ! 6 | [[Normunds Vaicis]] |- ! 6 | [[Shaggy]] |- ! 6 | [[Normans Penke]] |- ! 6 | [[Narimants]] |- ! 6 | [[Narkoloģija]] |- ! 6 | [[Andris Indāns]] |- ! 6 | [[Santa Zapacka]] |- ! 6 | [[SK Rīga/Profs 18]] |- ! 6 | [[Audas stadions]] |- ! 6 | [[Briģene]] |- ! 6 | [[Polijas hokeja līga]] |- ! 6 | [[Ormanītis]] |- ! 6 | [[Avantis]] |- ! 6 | [[Avantis/Turība]] |- ! 6 | [[Osrbli]] |- ! 6 | [[Ostrovas ezers]] |- ! 6 | [[Avoksnājs]] |- ! 6 | [[Outkast]] |- ! 6 | [[Ozolzīle]] |- ! 6 | [[Prezbitērijs]] |- ! 6 | [[Oļegs Aleksejenko]] |- ! 6 | [[Putnu gredzenošana]] |- ! 6 | [[Beķera grāvis]] |- ! 6 | [[Aļģis Matuļonis]] |- ! 6 | [[Pokrateņa]] |- ! 6 | [[PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija]] |- ! 6 | [[Soelas šaurums]] |- ! 6 | [[PSRS čempionāts basketbolā]] |- ! 6 | [[Pintelis]] |- ! 6 | [[Pikaso (reperis)]] |- ! 6 | [[Peldplēve]] |- ! 6 | [[Pašvaldību vēlēšanas]] |- ! 6 | [[Pustuksnesis]] |- ! 6 | [[Autoosta]] |- ! 6 | [[Rūta Dūduma]] |- ! 6 | [[Relikvija]] |- ! 6 | [[Antons Rubinšteins]] |- ! 6 | [[Numbvision]] |- ! 6 | [[Boriss II Vseslavičs]] |- ! 6 | [[Armands Alksnis]] |- ! 6 | [[Rolands Krjauklis]] |- ! 6 | [[Arta Ģiga]] |- ! 6 | [[Artis Gāga]] |- ! 6 | [[Roberts Mustaps]] |- ! 6 | [[Rietumu konference (KHL)]] |- ! 6 | [[Renārs Vimba]] |- ! 6 | [[Borauga]] |- ! 6 | [[Pāvils Vīlips]] |- ! 6 | [[Arvīds Bradiņš]] |- ! 6 | [[Ralfs Krūmiņš]] |- ! 6 | [[Raimonds Špakovskis]] |- ! 6 | [[Raimonds Petrauskis]] |- ! 6 | [[Pūt, vējiņi (luga)]] |- ! 6 | [[Augsburgas ticības apliecība]] |- ! 6 | [[Olga Žitluhina]] |- ! 6 | [[Pēteris Bankovskis]] |- ! 6 | [[Bolderājas poliklīnika]] |- ! 6 | [[Austrumu frontes medaļa]] |- ! 6 | [[Soda ekspedīcija]] |- ! 6 | [[V1309]] |- ! 6 | [[Soļikamska]] |- ! 6 | [[V592]] |- ! 6 | [[Vaivadija]] |- ! 6 | [[Vadims Direktorenko]] |- ! 6 | [[V974]] |- ! 6 | [[V920]] |- ! 6 | [[V915]] |- ! 6 | [[V853]] |- ! 6 | [[V847]] |- ! 6 | [[V810]] |- ! 6 | [[V771]] |- ! 6 | [[V752]] |- ! 6 | [[V683]] |- ! 6 | [[V640]] |- ! 6 | [[V611]] |- ! 6 | [[V600]] |- ! 6 | [[V561]] |- ! 6 | [[Valts Grēviņš]] |- ! 6 | [[V538]] |- ! 6 | [[V530]] |- ! 6 | [[V514]] |- ! 6 | [[V501]] |- ! 6 | [[V481]] |- ! 6 | [[1997. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |- ! 6 | [[V473]] |- ! 6 | [[V468]] |- ! 6 | [[V416]] |- ! 6 | [[2. Baltijas fronte]] |- ! 6 | [[V387]] |- ! 6 | [[V317]] |- ! 6 | [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] |- ! 6 | [[V254]] |- ! 6 | [[Valsts kultūrkapitāla fonds]] |- ! 6 | [[Vaļņu iela (Daugavpils)]] |- ! 6 | [[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona]] |- ! 6 | [[Vloclavekas "Anwil"]] |- ! 6 | [[Ūdenstornis]] |- ! 6 | [[Šņitkas purvs]] |- ! 6 | [[Štābs]] |- ! 6 | [[Šrāga]] |- ! 6 | [[Ēnas (grupa)]] |- ! 6 | [[Čolēni]] |- ! 6 | [[1603. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 6 | [[Zileņu ezers]] |- ! 6 | [[Zeļinska iela (Daugavpils)]] |- ! 6 | [[1603. gads kino]] |- ! 6 | [[Zasa (upe)]] |- ! 6 | [[1603. gads sportā]] |- ! 6 | [[Wyclef Jean]] |- ! 6 | [[Vsevolods Mstislavičs]] |- ! 6 | [[Vladimirs Žuks]] |- ! 6 | [[Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus]] |- ! 6 | [[Vladimirs Meļņiks]] |- ! 6 | [[Vladimirs Gorikers]] |- ! 6 | [[Vitālijs Kalvāns]] |- ! 6 | [[Vitauts Tomkus]] |- ! 6 | [[Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūts]] |- ! 6 | [[Visagals]] |- ! 6 | [[Vilis Ozols]] |- ! 6 | [[Vilhelms Krūmiņš]] |- ! 6 | [[Viktors Gribermans]] |- ! 6 | [[Vienas vasaras zieds]] |- ! 6 | [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |- ! 6 | [[Vidzemes televīzija]] |- ! 6 | [[Viduslejasvācu valoda]] |- ! 6 | [[Vidusgaujas ieplaka]] |- ! 6 | [[V193]] |- ! 6 | [[V1437]] |- ! 6 | [[Sparģeļu rinda]] |- ! 6 | [[Stāvkrasts]] |- ! 6 | [[Toms Zeltiņš]] |- ! 6 | [[Tituls]] |- ! 6 | [[Terehova (robežkontroles punkts)]] |- ! 6 | [[Aleksandrs Čumakovs]] |- ! 6 | [[Tasse Film]] |- ! 6 | [[TV3.lv]] |- ! 6 | [[Sūrveins]] |- ! 6 | [[Sīpolu apakšdzimta]] |- ! 6 | [[Alfrēds Spura]] |- ! 6 | [[Alise Zariņa]] |- ! 6 | [[Sēklenis]] |- ! 6 | [[Alle Farben]] |- ! 6 | [[Sveču diena]] |- ! 6 | [[Suns, kas mācēja dziedāt]] |- ! 6 | [[Anda Burtniece]] |- ! 6 | [[Torņa kalns]] |- ! 6 | [[Stipendija]] |- ! 6 | [[Staņislava ordenis]] |- ! 6 | [[Andra Lejniece]] |- ! 6 | [[Starti]] |- ! 6 | [[Andrejs Artjomovs]] |- ! 6 | [[Spēlēju, dancoju]] |- ! 6 | [[Spēlmaņu nakts labākais mūzikas autors dramatiskajā teātrī]] |- ! 6 | [[Andrejs Lapsa]] |- ! 6 | [[Spēlmaņu nakts labākais diriģents]] |- ! 6 | [[Spēlmaņu nakts gada spilgtākā debija]] |- ! 6 | [[Spēlmaņu nakts gada izrāde bērniem vai jauniešiem]] |- ! 6 | [[Spēlmaņu nakts gada baleta mākslinieks]] |- ! 6 | [[Spēks vienotībā]] |- ! 6 | [[Speķis]] |- ! 6 | [[Tornio]] |- ! 6 | [[Trešā enerģijas pakete]] |- ! 6 | [[3000 m]] |- ! 6 | [[V1111]] |- ! 6 | [[V1430]] |- ! 6 | [[Abjas pagasts]] |- ! 6 | [[Adjunkts]] |- ! 6 | [[Agita Ikauniece]] |- ! 6 | [[Agris Birzulis]] |- ! 6 | [[Agris Semēvics]] |- ! 6 | [[Mūsu partija]] |- ! 6 | [[V1300]] |- ! 6 | [[V1273]] |- ! 6 | [[V1208]] |- ! 6 | [[V1200]] |- ! 6 | [[V1168]] |- ! 6 | [[V1164]] |- ! 6 | [[Aivars Ušpelis]] |- ! 6 | [[Alberts Kivlenieks]] |- ! 6 | [[Triangulācija]] |- ! 6 | [[Usūrija]] |- ! 6 | [[Aleksandrs Rehviašvili]] |- ! 6 | [[Ukrainas hokeja līga]] |- ! 6 | [[Aleksandrs Ivanovs (režisors)]] |- ! 6 | [[Uldis Cipsts]] |- ! 6 | [[Aleksandrs Gramovičs]] |- ! 6 | [[Upītes pilskalns]] |- ! 6 | [[Uvis Burjāns]] |- ! 6 | [[V1098]] |- ! 6 | [[V101]] |- ! 6 | [[Aldis Hofmanis]] |- ! 6 | [[V1030]] |- ! 6 | [[V1033]] |- ! 6 | [[V1038]] |- ! 6 | [[Alberts Sarkanis]] |- ! 6 | [[NAHL]] |- ! 6 | [[Pārtikas un veterinārais dienests]] |- ! 6 | [[Mūkusalas rotācijas aplis]] |- ! 6 | [[Karjers]] |- ! 6 | [[Latviešu folklora]] |- ! 6 | [[Daddy Yankee]] |- ! 6 | [[Dortmaņa lobēlija]] |- ! 6 | [[Maija Indersone]] |- ! 6 | [[Kaspars Odiņš]] |- ! 6 | [[Madonas 1. vidusskola]] |- ! 6 | [[Daiga Livčāne]] |- ! 6 | [[Eižens Ostvalds]] |- ! 6 | [[Latvijas Bērzs]] |- ! 6 | [[Iveta Blaua]] |- ! 6 | [[Eiropas čempionāts kamaniņu sportā]] |- ! 6 | [[Latvijas PSR Ministru padome]] |- ! 6 | [[Fjodors Knorre]] |- ! 6 | [[JKS]] |- ! 6 | [[Elektrēnu ledus halle]] |- ! 6 | [[Dj Snake]] |- ! 6 | [[Jasmine Thompson]] |- ! 6 | [[Kamerkoris]] |- ! 6 | [[Lāņupe]] |- ! 6 | [[Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu valsts ministrs]] |- ! 6 | [[Ingrīda Vilkārse]] |- ! 6 | [[Katrīnas dambis]] |- ! 6 | [[Elkas kalns]] |- ! 6 | [[Indra Sproģe]] |- ! 6 | [[Mazlēpes]] |- ! 6 | [[Laima Freimane]] |- ! 6 | [[Ilona Bičevska]] |- ! 6 | [[Ilze Blauberga]] |- ! 6 | [[Ilze Mažāne]] |- ! 6 | [[Laimis Rācenājs]] |- ! 6 | [[Kirils Kurbatovs]] |- ! 6 | [[Laimonis Purs]] |- ! 6 | [[Matīss Gricmanis]] |- ! 6 | [[Kazupīte]] |- ! 6 | [[Dragūni]] |- ! 6 | [[Kaupo filma]] |- ! 6 | [[Maskavas konservatorija]] |- ! 6 | [[Indzeris]] |- ! 6 | [[Indīpops]] |- ! 6 | [[Jānis Melderis]] |- ! 6 | [[Inese Lūsiņa]] |- ! 6 | [[Inese Saulīte (aktrise)]] |- ! 6 | [[Drošsirdības zīme ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem]] |- ! 6 | [[Katvaru muiža]] |- ! 6 | [[Latvijas Tautas universitāte]] |- ! 6 | [[Jax Jones]] |- ! 6 | [[Klausāmgrāmata]] |- ! 6 | [[Jānis Brunovskis]] |- ! 6 | [[1801. gads sportā]] |- ! 6 | [[Lietuvas pilskalni]] |- ! 6 | [[1801. gads kino]] |- ! 6 | [[Ežgalvītes]] |- ! 6 | [[Lielais Zurzu ezers]] |- ! 6 | [[1801. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 6 | [[Lielais kalns]] |- ! 6 | [[Jurģis Kmins]] |- ! 6 | [[Lietuvas Banka]] |- ! 6 | [[Dejo ar zvaigzni]] |- ! 6 | [[Erceņģelis Miķelis]] |- ! 6 | [[Jānis Kurševs]] |- ! 6 | [[Jānis Kuzmins]] |- ! 6 | [[1756. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 6 | [[Jānis Pētersons]] |- ! 6 | [[Lielbritānijas hokeja līga]] |- ! 6 | [[Jānis Lukaševskis]] |- ! 6 | [[1756. gads sportā]] |- ! 6 | [[1756. gads kino]] |- ! 6 | [[Jānis Moisejs]] |- ! 6 | [[Levans Korgalidze]] |- ! 6 | [[Lemingi]] |- ! 6 | [[Latvijas Teātru darbinieku savienība]] |- ! 6 | [[Dieve]] |- ! 6 | [[Kalnciema ciems]] |- ! 6 | [[Jelgavas Vēstnesis]] |- ! 6 | [[Luknojs]] |- ! 6 | [[Luhamā]] |- ! 6 | [[Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs]] |- ! 6 | [[Latvijas kauss futbolā 2002]] |- ! 6 | [[Disciples]] |- ! 6 | [[Elmārs Siliņš]] |- ! 6 | [[Johann Friedrich Gmelin]] |- ! 6 | [[Latvju Filma]] |- ! 6 | [[Lembits Ulfsaks]] |- ! 6 | [[Ludmila Ušakova]] |- ! 6 | [[Luboneņš]] |- ! 6 | [[FK VEF]] |- ! 6 | [[Darba Sarkanā karoga ordenis]] |- ! 6 | [[Didzis Konuševskis]] |- ! 6 | [[Linda Krūkle]] |- ! 6 | [[Lazarete]] |- ! 6 | [[Jūlijs Lindenbergs]] |- ! 6 | [[Jozs Budraitis]] |- ! 6 | [[Epitāfija]] |- ! 6 | [[Igors Šelegovskis]] |- ! 6 | [[Martas Rinkas iela (Rīga)]] |- ! 6 | [[Mazupīte (Aģes pieteka)]] |- ! 6 | [[Igaunijas pilskalni]] |- ! 6 | [[Kūrorts]] |- ! 6 | [[Guna Stahovska]] |- ! 6 | [[Dāvis Caune]] |- ! 6 | [[LBAL]] |- ! 6 | [[Cicerona balva]] |- ! 6 | [[Monika Pormale]] |- ! 6 | [[Goda teātris]] |- ! 6 | [[Guntis Gladkins]] |- ! 6 | [[Edgars Rubenis]] |- ! 6 | [[Mobilizācija]] |- ! 6 | [[Konfesionāls]] |- ! 6 | [[Cierps]] |- ! 6 | [[1889. gads sportā]] |- ! 6 | [[1889. gads kino]] |- ! 6 | [[Mīlgrāvja tilts (Rīga)]] |- ! 6 | [[HC Bolzano]] |- ! 6 | [[Labākais grima mākslinieks (Lielais Kristaps)]] |- ! 6 | [[Kārlis Tīls]] |- ! 6 | [[Muižu redukcija]] |- ! 6 | [[HK Lido]] |- ! 6 | [[East 17]] |- ! 6 | [[Gota]] |- ! 6 | [[Krimas liepa]] |- ! 6 | [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)]] |- ! 6 | [[Mārtiņš Ruskis]] |- ! 6 | [[Mārtiņš Ozoliņš]] |- ! 6 | [[Māris Vanags]] |- ! 6 | [[Grāmatneši]] |- ! 6 | [[Māris Koristins]] |- ! 6 | [[Mākslas muzejs]] |- ! 6 | [[Māris Grāvītis]] |- ! 6 | [[Krēva]] |- ! 6 | [[Mārcis Zembergs]] |- ! 6 | [[Kubes kalns]] |- ! 6 | [[Dūņezers (Ādažu novads)]] |- ! 6 | [[Kraukļu ciems]] |- ! 6 | [[Māras dzirnavas]] |- ! 6 | [[Kora mūzika]] |- ! 6 | [[1889. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 6 | [[Dālderi (grupa)]] |- ! 6 | [[HK Orange 20]] |- ! 6 | [[Igaunijas kauss futbolā]] |- ! 6 | [[Knīveri]] |- ! 6 | [[Labākais spēlfilmas operators (Lielais Kristaps)]] |- ! 6 | [[Gints Zilbalodis]] |- ! 6 | [[Harijs Bašs]] |- ! 6 | [[Hermanis Jēnihs]] |- ! 6 | [[Dukanu ezers]] |- ! 6 | [[Labākais mākslinieks (Lielais Kristaps)]] |- ! 6 | [[Gints Bisenieks]] |- ! 6 | [[Kohila]] |- ! 6 | [[Haralds Ozols]] |- ! 6 | [[Hibrīds]] |- ! 6 | [[Melnais purvs]] |- ! 6 | [[Maģistra grāds]] |- ! 6 | [[Labākā īsmetrāžas filma (Lielais Kristaps)]] |- ! 6 | [[Knīpas un knauķi]] |- ! 5 | [[1996. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |- ! 5 | [[V490]] |- ! 5 | [[Jānis Valaņins]] |- ! 5 | [[V1438]] |- ! 5 | [[Ainārs Rubiķis]] |- ! 5 | [[Ervīns Krainis]] |- ! 5 | [[V1269]] |- ! 5 | [[V128]] |- ! 5 | [[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] |- ! 5 | [[Edgars Kreilis]] |- ! 5 | [[Kinolats]] |- ! 5 | [[Eiffel 65]] |- ! 5 | [[Jānis Zvanītājs]] |- ! 5 | [[Erik Pontoppidan]] |- ! 5 | [[V1264]] |- ! 5 | [[Ernesta Birznieka-Upīša prospekts (Jūrmala)]] |- ! 5 | [[V1222]] |- ! 5 | [[Jānis Tomels]] |- ! 5 | [[V1205]] |- ! 5 | [[2019.—2020. gada NBA sezona]] |- ! 5 | [[Aivars Bogdanovičs]] |- ! 5 | [[V1453]] |- ! 5 | [[V1204]] |- ! 5 | [[V572]] |- ! 5 | [[Jānis Plēsums]] |- ! 5 | [[Jānis Precinieks]] |- ! 5 | [[V543]] |- ! 5 | [[2021.—2022. gada NBA sezona]] |- ! 5 | [[Eho Filma]] |- ! 5 | [[Jānis Rubenis]] |- ! 5 | [[Koša ezers]] |- ! 5 | [[V1206]] |- ! 5 | [[1995. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |- ! 5 | [[Krievu purvs]] |- ! 5 | [[Jānis Skutelis]] |- ! 5 | [[V508]] |- ! 5 | [[Kleriķis]] |- ! 5 | [[Jānis Strapcāns]] |- ! 5 | [[V176]] |- ! 5 | [[Kivtu apmetne]] |- ! 5 | [[V1209]] |- ! 5 | [[Egīls Zirnis]] |- ! 5 | [[Kempings]] |- ! 5 | [[Eiropas Savienības komisārs]] |- ! 5 | [[V1296]] |- ! 5 | [[V374]] |- ! 5 | [[Kanclers]] |- ! 5 | [[V253]] |- ! 5 | [[Eduards Stiprais]] |- ! 5 | [[Kapusvētki]] |- ! 5 | [[V1381]] |- ! 5 | [[Aglonas iela (Daugavpils)]] |- ! 5 | [[AKA/LAA]] |- ! 5 | [[Karina Putniņa]] |- ! 5 | [[V378]] |- ! 5 | [[Katlakalna ciems]] |- ! 5 | [[2001. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |- ! 5 | [[V341]] |- ! 5 | [[2003. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |- ! 5 | [[Karlo Goldoni]] |- ! 5 | [[Eduards fon der Rops]] |- ! 5 | [[V1402]] |- ! 5 | [[Kategrades ezers]] |- ! 5 | [[Edvīns Puķe]] |- ! 5 | [[Edvīns Krūms]] |- ! 5 | [[Kolonizēšana]] |- ! 5 | [[V247]] |- ! 5 | [[Kalēju iela]] |- ! 5 | [[Edgars Kurmis]] |- ! 5 | [[Eiropas čempionāts hokejā jauniešiem]] |- ! 5 | [[Jūrnieks]] |- ! 5 | [[V461]] |- ! 5 | [[1998. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] |- ! 5 | [[Kaspars Putniņš]] |- ! 5 | [[V459]] |- ! 5 | [[Agrārbanka]] |- ! 5 | [[V1323]] |- ! 5 | [[K.M.K.V.P.]] |- ! 5 | [[V1325]] |- ! 5 | [[V240]] |- ! 5 | [[V399]] |- ! 5 | [[Edgars Skuja]] |- ! 5 | [[1999. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |- ! 5 | [[Kaimiņi (grupa)]] |- ! 5 | [[V1341]] |- ! 5 | [[Kauja pie Ļesnajas]] |- ! 5 | [[5. autobusu maršruts (Liepāja)]] |- ! 5 | [[Elizabete Magdalēna]] |- ! 5 | [[V1347]] |- ! 5 | [[2000. gada Pasaules čempionāts biatlonā]] |- ! 5 | [[Kalvenes ezers]] |- ! 5 | [[V595]] |- ! 5 | [[V754]] |- ! 5 | [[V606]] |- ! 5 | [[Višķu iela (Daugavpils)]] |- ! 5 | [[Gdaņskas līcis]] |- ! 5 | [[Georgs Kabuls]] |- ! 5 | [[Gigi D'Agostino]] |- ! 5 | [[Viskonsinas Universitāte]] |- ! 5 | [[Home3]] |- ! 5 | [[Hermanis Paukšs]] |- ! 5 | [[Hermanis Grīnbergs]] |- ! 5 | [[Hartvigs II]] |- ! 5 | [[Igaunijas Rakstnieku savienība]] |- ! 5 | [[Vjačeslavs Minajevs]] |- ! 5 | [[Vladimira ordenis]] |- ! 5 | [[Hari šaurums]] |- ! 5 | [[Hamburgas Universitāte]] |- ! 5 | [[Volčica]] |- ! 5 | [[HK Jesenice]] |- ! 5 | [[HK Homutova]] |- ! 5 | [[Ieva Kalniņa]] |- ! 5 | [[Vilma Melbārde]] |- ! 5 | [[Vēstniecība]] |- ! 5 | [[Imants Pakalnietis]] |- ! 5 | [[Vidusceļa iela (Liepāja)]] |- ! 5 | [[Inese Boka-Grūbe]] |- ! 5 | [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] |- ! 5 | [[Indulis un Ārija]] |- ! 5 | [[Indulis Kalniņš]] |- ! 5 | [[Vienkāršā ežgalvīte]] |- ! 5 | [[Indrāni (filma)]] |- ! 5 | [[Viesturs Reinfelds]] |- ! 5 | [[Igors Kļosovs]] |- ! 5 | [[Viesturs Silenieks]] |- ! 5 | [[Viesturs Sprūde]] |- ! 5 | [[Viesturs Tamužs]] |- ! 5 | [[Imants Babris]] |- ! 5 | [[Viking Line]] |- ! 5 | [[Galms]] |- ! 5 | [[Ilmārs Dreļs]] |- ! 5 | [[Igors Prelatovs]] |- ! 5 | [[Vēsma Ušpele]] |- ! 5 | [[Vīķu ciems]] |- ! 5 | [[Inesis Feiferis]] |- ! 5 | [[Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs]] |- ! 5 | [[Ģenerālbubernatori, gubernatori]] |- ! 5 | [[1601. gads kino]] |- ! 5 | [[Ģirts Freimanis]] |- ! 5 | [[Ģirts Nagainis]] |- ! 5 | [[Ģirts Stepka]] |- ! 5 | [[Ķerkliņu ezers]] |- ! 5 | [[1601. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 5 | [[Ļudgards Gedravičs]] |- ! 5 | [[Ēriks Kokins]] |- ! 5 | [[1593. gads sportā]] |- ! 5 | [[1593. gads kino]] |- ! 5 | [[Grupenfīrers]] |- ! 5 | [[Šķirstiņa]] |- ! 5 | [[Grodņas iela (Daugavpils)]] |- ! 5 | [[1593. gads Latvijā]] |- ! 5 | [[1593. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 5 | [[Ēriks Strauss]] |- ! 5 | [[1601. gads sportā]] |- ! 5 | [[Glušaks]] |- ! 5 | [[Gundars Gailis]] |- ! 5 | [[Wham!]] |- ! 5 | [[Guntis Rasims]] |- ! 5 | [[Xantikvariāts]] |- ! 5 | [[Years & Years]] |- ! 5 | [[Gunta Skuja]] |- ! 5 | [[Zelminis]] |- ! 5 | [[Zemgales osta]] |- ! 5 | [[Zilais karogs]] |- ! 5 | [[Gubaika]] |- ! 5 | [[Gudļevas ezers]] |- ! 5 | [[Zirgskābeņu zilenītis]] |- ! 5 | [[1602. gads sportā]] |- ! 5 | [[1602. gads kino]] |- ! 5 | [[Zosns]] |- ! 5 | [[1602. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 5 | [[Čiekurs]] |- ! 5 | [[Goodboys]] |- ! 5 | [[Inese Vaikule]] |- ! 5 | [[Galantis]] |- ! 5 | [[V609]] |- ! 5 | [[Jugla (Braslas pieteka)]] |- ! 5 | [[FHK Liepājas Metalurgs II]] |- ! 5 | [[V748]] |- ! 5 | [[Jurijs Kļujevskis]] |- ! 5 | [[FK JKS]] |- ! 5 | [[FK Kvadrāts]] |- ! 5 | [[Aivars Straume]] |- ! 5 | [[V756]] |- ! 5 | [[FK Latgale Daugavpils]] |- ! 5 | [[V739]] |- ! 5 | [[V779]] |- ! 5 | [[FK Starts]] |- ! 5 | [[FK Tauras]] |- ! 5 | [[V813]] |- ! 5 | [[Johans Hēfelns]] |- ! 5 | [[V839]] |- ! 5 | [[V846]] |- ! 5 | [[Juris Kursietis]] |- ! 5 | [[Juris Paiders]] |- ! 5 | [[Jiri Jansons]] |- ! 5 | [[Jānis Lapss]] |- ! 5 | [[Jānis Matušonoks]] |- ! 5 | [[V618]] |- ! 5 | [[V619]] |- ! 5 | [[V620]] |- ! 5 | [[Etnotranss]] |- ! 5 | [[Jānis Liberts]] |- ! 5 | [[Jānis Lejnieks]] |- ! 5 | [[Jānis Kalve]] |- ! 5 | [[Juris Riekstiņš (mūziķis)]] |- ! 5 | [[Jānis Indriks]] |- ! 5 | [[V645]] |- ! 5 | [[V646]] |- ! 5 | [[Jānis Apeinis]] |- ! 5 | [[V681]] |- ! 5 | [[Juris Sējāns]] |- ! 5 | [[V688]] |- ! 5 | [[Juris Rozenvalds]] |- ! 5 | [[Johann Matthäus Bechstein]] |- ! 5 | [[Jevgeņijs Ļinkevičs]] |- ! 5 | [[Inga Raudinga]] |- ! 5 | [[Inženierzinātnes]] |- ! 5 | [[Flag of]] |- ! 5 | [[Ivars Noviks]] |- ! 5 | [[Ivars Millers]] |- ! 5 | [[Valters Freijs]] |- ! 5 | [[Ivans Špakovs]] |- ! 5 | [[Valters Ščerbinskis]] |- ! 5 | [[Flag of the]] |- ! 5 | [[Vara]] |- ! 5 | [[Ivo Linna]] |- ! 5 | [[Varšavas geto]] |- ! 5 | [[Ināra Antone]] |- ! 5 | [[Vasarnīcu iela (Daugavpils)]] |- ! 5 | [[Interneta enciklopēdija]] |- ! 5 | [[Ingrīda Saulīte]] |- ! 5 | [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)]] |- ! 5 | [[Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidus]] |- ! 5 | [[Gailumu ezers]] |- ! 5 | [[Valsts Heraldikas komisija]] |- ! 5 | [[Fisharmonijs]] |- ! 5 | [[V880]] |- ! 5 | [[V996]] |- ! 5 | [[Jess Glynne]] |- ! 5 | [[V9]] |- ! 5 | [[V903]] |- ! 5 | [[Fedde Le Grand]] |- ! 5 | [[V932]] |- ! 5 | [[V935]] |- ! 5 | [[Jaunsaimniecība]] |- ! 5 | [[Felix Jaehn]] |- ! 5 | [[Jans Lasickis]] |- ! 5 | [[VIK Västerås HK]] |- ! 5 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)]] |- ! 5 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)]] |- ! 5 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)]] |- ! 5 | [[Vadims Mikuckis]] |- ! 5 | [[Vadims Čerņikovs]] |- ! 5 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)]] |- ! 5 | [[Vaičuku ezers]] |- ! 5 | [[Krimināllikums]] |- ! 5 | [[Tēvijas Sargs]] |- ! 5 | [[Aivars Timofejevs]] |- ! 5 | [[Maksims Bogdanovs]] |- ! 5 | [[Mapl]] |- ! 5 | [[Puškaitis]] |- ! 5 | [[Pārtautošana]] |- ! 5 | [[Mandžūrijas riekstkoks]] |- ! 5 | [[Malpīgiju rinda]] |- ! 5 | [[Malcānu ezers]] |- ! 5 | [[Pārvācošanās]] |- ! 5 | [[Pāvils Zariņš]] |- ! 5 | [[DJ Snake]] |- ! 5 | [[Maija Svarinska]] |- ! 5 | [[Maija Kubliņa]] |- ! 5 | [[Maija Gundare]] |- ! 5 | [[Audari]] |- ! 5 | [[Attīstības partija]] |- ! 5 | [[Pļavnieku kapi]] |- ! 5 | [[Daina Dumpe]] |- ! 5 | [[1888. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 5 | [[Marika Zeimule]] |- ! 5 | [[Pūsēnu kalns]] |- ! 5 | [[BK Turība]] |- ! 5 | [[Cēsu iela (Daugavpils)]] |- ! 5 | [[. gada olimpisko spēļu medaļu tabula]] |- ! 5 | [[Baiba Šteina]] |- ! 5 | [[Baiba Urbāne]] |- ! 5 | [[Maybe]] |- ! 5 | [[Platlapu vilkvālīte]] |- ! 5 | [[Plekste]] |- ! 5 | [[Cīravas muiža]] |- ! 5 | [[DJ Rudd]] |- ! 5 | [[BK Mladá Boleslav]] |- ! 5 | [[Poligrāfija]] |- ! 5 | [[Cīruļkalns]] |- ! 5 | [[Popes muiža]] |- ! 5 | [[Praktiskā sāļuma vienība]] |- ! 5 | [[Axwell & Ingrosso]] |- ! 5 | [[Martin Solveig]] |- ! 5 | [[Cūkgaļa]] |- ! 5 | [[MNEK]] |- ! 5 | [[Līves muiža]] |- ! 5 | [[Baldahīns]] |- ! 5 | [[Ludvigs Jorks fon Vartenburgs]] |- ! 5 | [[Artjoms Pankevičs]] |- ! 5 | [[Reuge]] |- ! 5 | [[Lukštānu ezers]] |- ! 5 | [[Rigasche Rundschau]] |- ! 5 | [[Artjoms Ogorodņikovs]] |- ! 5 | [[1802. gads kino]] |- ! 5 | [[Roberts Rubīns]] |- ! 5 | [[Arodu iela (Daugavpils)]] |- ! 5 | [[Artūrs Kalnītis]] |- ! 5 | [[Rolands Irklis]] |- ! 5 | [[Danelle Sandoval]] |- ! 5 | [[Arnolds Vilkins]] |- ! 5 | [[Arnolds Plaudis]] |- ! 5 | [[Runtortas ezers]] |- ! 5 | [[1802. gada laikapstākļi Latvijā]] |- ! 5 | [[Armands Agrums]] |- ! 5 | [[Arkādijas stadions]] |- ! 5 | [[Artūrs Filipsons]] |- ! 5 | [[Lāču purvs]] |- ! 5 | [[Atis Švinka]] |- ! 5 | [[Raipoles iela (Daugavpils)]] |- ! 5 | [[Radio SWH SPIN]] |- ! 5 | [[Astrīda Konstante]] |- ! 5 | [[Raimonds Lagimovs]] |- ! 5 | [[Astra Kurme]] |- ! 5 | [[Līgas]] |- ! 5 | [[Līga Gulbe]] |- ! 5 | [[Dainis Bertāns]] |- ! 5 | [[Līga Celma-Kursiete]] |- ! 5 | [[Artūrs Karnišovs]] |- ! 5 | [[Raudinkas ezers]] |- ! 5 | [[Rauzu ezers]] |- ! 5 | [[Lēzeļa vīrcele]] |- ! 5 | [[Reabilitācija]] |- ! 5 | [[1802. gads sportā]] |- ! 5 | [[Regard]] |- ! 5 | [[Rekreācija]] |- ! 5 | [[Rente]] |- ! 5 | [[Piusa (stacija)]] |- ! 5 | [[Pionieris (laikraksts)]] |- ! 5 | [[Lizete Upīte]] |- ! 5 | [[Oceanfall]] |- ! 5 | [[Mākslas vēsture]] |- ! 5 | [[Broņislavs Nagujevskis]] |- ! 5 | [[Normunds Uldriķis]] |- ! 5 | [[Braithouse]] |- ! 5 | [[Mstislavs III Romanovičs]] |- ! 5 | [[Brainstorm Records]] |- ! 5 | [[Boyza II]] |- ! 5 | [[Ofosu Apija]] |- ! 5 | [[Brūnkāšu dzimta]] |- ! 5 | [[Mošņica]] |- ! 5 | [[Ogres Kangari]] |- ! 5 | [[Ogres stadions]] |- ! 5 | [[Ogres vidusskola]] |- ! 5 | [[Monsinjors]] |- ! 5 | [[Olksns]] |- ! 5 | [[Olly Murs]] |- ! 5 | [[Māra Viktorija Zilgalve]] |- ! 5 | [[Nolkeni]] |- ! 5 | [[Mogiļevas guberņa]] |- ! 5 | [[Burkānu sala]] |- ! 5 | [[Bērnu filma]] |- ! 5 | [[Mēs savam novadam]] |- ! 5 | [[Mārīte Balode]] |- ! 5 | [[Nabe (upe)]] |- ! 5 | [[Bērnu literatūra]] |- ! 5 | [[Bīskapija]] |- ! 5 | [[Narvesen]] |- ! 5 | [[Burak Yeter]] |- ! 5 | [[Noliktava]] |- ! 5 | [[Nekas mūs neapturēs]] |- ! 5 | [[Nesaules ezers]] |- ! 5 | [[Nezāliene]] |- ! 5 | [[Būris (filma)]] |- ! 5 | [[Nikolajs Korfs]] |- ! 5 | [[Nikolajs Korobovs]] |- ! 5 | [[Nikolajs Černihs]] |- ! 5 | [[Niks Savaļnieks]] |- ! 5 | [[Moiva]] |- ! 5 | [[Mixeri]] |- ! 5 | [[Pionieri (PSRS)]] |- ! 5 | [[Pauls Jaunzems]] |- ! 5 | [[1888. gads kino]] |- ! 5 | [[Parīss]] |- ! 5 | [[Belinsku ezers]] |- ! 5 | [[Beikersfīldas "Condors"]] |- ! 5 | [[Cēsu SB]] |- ! 5 | [[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]] |- ! 5 | [[Baras konfederācija]] |- ! 5 | [[Pazudušais dēls]] |- ! 5 | [[Palaceņa]] |- ! 5 | [[Meghan Trainor]] |- ! 5 | [[Maģistrs (grāds)]] |- ! 5 | [[Baltinavas muiža]] |- ! 5 | [[Petri Mannonens]] |- ! 5 | [[Mazā Klīversala]] |- ! 5 | [[Baltais vītols]] |- ! 5 | [[Pilskalna ezers]] |- ! 5 | [[Pineberga]] |- ! 5 | [[Pallas]] |- ! 5 | [[Pagrabs]] |- ! 5 | [[Ornaments]] |- ! 5 | [[Coat of arms of the autonoma teritorija]] |- ! 5 | [[Ciolkovska iela (Daugavpils)]] |- ! 5 | [[Minhenes Universitāte]] |- ! 5 | [[Coat of arms of autonoma teritorija]] |- ! 5 | [[Osvas ezers]] |- ! 5 | [[Otto Birznieks]] |- ! 5 | [[Mikroliegums]] |- ! 5 | [[Mikeli "Jukurit"]] |- ! 5 | [[Oļegs Grišins]] |- ! 5 | [[Padoms]] |- ! 5 | [[Oļegs Osinovskis]] |- ! 5 | [[1888. gads sportā]] |- ! 5 | [[Oļegs Zakamennijs]] |- ! 5 | [[Bezalkoholiskie dzērieni]] |- ! 5 | [[Metālapstrāde]] |- ! 5 | [[PSRS Centrālā televīzija]] |- ! 5 | [[PSRS Tautas deputātu kongress]] |- ! 5 | [[Craig David]] |- ! 5 | [[Rīgas 38. vidusskola]] |- ! 5 | [[Lincas "Black Wings"]] |- ! 5 | [[Kriminālprocess]] |- ! 5 | [[Teodors Valdšmits]] |- ! 5 | [[Aleksejs Spasjonņikovs]] |- ! 5 | [[Tartu iela (Daugavpils)]] |- ! 5 | [[Drukas aizliegums]] |- ! 5 | [[Tatjana Berga]] |- ! 5 | [[Tekstilmāksla]] |- ! 5 | [[Telefona centrāle]] |- ! 5 | [[Aleksejs Arbuzovs]] |- ! 5 | [[Tepera stadions]] |- ! 5 | [[Tamāra Ēķe]] |- ! 5 | [[Terase]] |- ! 5 | [[Aleksandrs Čmiļs]] |- ! 5 | [[Teātra observatorija]] |- ! 5 | [[Laiks (laikraksts)]] |- ! 5 | [[Laikmets]] |- ! 5 | [[The Waterboys]] |- ! 5 | [[Tiltu iela (Jūrmala)]] |- ! 5 | [[Tartaciņa]] |- ! 5 | [[Taizemes futbola izlase]] |- ! 5 | [[Tip Top]] |- ! 5 | [[Svātovas ezers]] |- ! 5 | [[Strūžānu purvs]] |- ! 5 | [[Ekspedīcija]] |- ! 5 | [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs]] |- ! 5 | [[Stūru purvs]] |- ! 5 | [[Amatieris]] |- ! 5 | [[Latvijas Nacionālais arhīvs]] |- ! 5 | [[Latvijas Metālmūzikas gada balva]] |- ! 5 | [[Svētes ezers]] |- ! 5 | [[Tabernākuls]] |- ! 5 | [[Svētā Terēze no Bērna Jēzus]] |- ! 5 | [[Doktora grāds]] |- ! 5 | [[Allars Levandi]] |- ! 5 | [[Alise Ģelze]] |- ! 5 | [[Latgales latviešu apvienība un zemes arāju partija]] |- ! 5 | [[Drabešu muiža]] |- ! 5 | [[Lasvegasas "Thunder"]] |- ! 5 | [[Larisa Loskutova]] |- ! 5 | [[Aleksandrs Solovejs]] |- ! 5 | [[Dublinieku ezers]] |- ! 5 | [[Stogoršņu ezers]] |- ! 5 | [[Alberts Prande]] |- ! 5 | [[Kārklu iela (Daugavpils)]] |- ! 5 | [[Kurzemes hercogiene]] |- ! 5 | [[Alberts Varslavāns]] |- ! 5 | [[Kumbuļu ezers]] |- ! 5 | [[Kultūrkapitāla fonds]] |- ! 5 | [[V1071]] |- ! 5 | [[Kugras ezers]] |- ! 5 | [[EFEF]] |- ! 5 | [[Aldis Linē]] |- ! 5 | [[V1113]] |- ! 5 | [[Aksels fon Delvigs]] |- ! 5 | [[Kristīne Briede]] |- ! 5 | [[V1158]] |- ! 5 | [[Aizbaikāls]] |- ! 5 | [[Aivars Žukovskis]] |- ! 5 | [[Kristaps Koškins]] |- ! 5 | [[Kristaps Dišlers]] |- ! 5 | [[Aldis Lieljuksis]] |- ! 5 | [[Kārlis Kangeris]] |- ! 5 | [[Tramvaju un trolejbusu pārvalde]] |- ! 5 | [[Aleksandrs Novikovs]] |- ! 5 | [[Treji Vārti]] |- ! 5 | [[Dvietes ezers]] |- ! 5 | [[Tribes of the City]] |- ! 5 | [[Tribuku ezers]] |- ! 5 | [[Tukuma iela (Daugavpils)]] |- ! 5 | [[Dzelzceļa līnija Tartu—Valga]] |- ! 5 | [[Ty Dolla $ign]] |- ! 5 | [[Tūjas ezers]] |- ! 5 | [[Kārlis Krauze]] |- ! 5 | [[Aleksandrs Kļimovs]] |- ! 5 | [[Uhti (stacija)]] |- ! 5 | [[Labākais animācijas mākslinieks (Lielais Kristaps)]] |- ! 5 | [[Labrinth]] |- ! 5 | [[Uldis Tīrons]] |- ! 5 | [[Aleksandrs Glazovs]] |- ! 5 | [[Uplande]] |- ! 5 | [[Kārlis Līcis]] |- ! 5 | [[Stompaku purvs]] |- ! 5 | [[Divvalodu izglītība]] |- ! 5 | [[Rīgas audums]] |- ! 5 | [[Saules kalns]] |- ! 5 | [[Sandra Ozolīte]] |- ! 5 | [[Deep Sea Studios]] |- ! 5 | [[Andris Šmēdiņš]] |- ! 5 | [[Sarkanā Zvaigzne]] |- ! 5 | [[Andris Ķesteris]] |- ! 5 | [[Satiksme]] |- ! 5 | [[Saules aleja]] |- ! 5 | [[Sauļus Balandis]] |- ! 5 | [[Sanatorija]] |- ! 5 | [[Schola Cantorum Riga]] |- ! 5 | [[Liepājas Tautas konservatorija]] |- ! 5 | [[Seeb]] |- ! 5 | [[Seiļu ezers]] |- ! 5 | [[Liene Linde]] |- ! 5 | [[Seravalle]] |- ! 5 | [[Andris Razāns]] |- ! 5 | [[Denelišķi]] |- ! 5 | [[Lietuva at the vasaras olimpiskajās spēlēs]] |- ! 5 | [[Lietuvas Pirmās līgas čempionāts]] |- ! 5 | [[Lielā Klīversala]] |- ! 5 | [[Lily]] |- ! 5 | [[Rīgas iela (Jelgava)]] |- ! 5 | [[Rīgas iela (Jēkabpils)]] |- ! 5 | [[Rīgas kausi]] |- ! 5 | [[Rīgas komercskola]] |- ! 5 | [[Rīgas namu pārvaldnieks]] |- ! 5 | [[Apdzira]] |- ! 5 | [[Linards Mazurs-Mago]] |- ! 5 | [[Rīgas ūdens]] |- ! 5 | [[Daugavpils cietums]] |- ! 5 | [[Rūdolfs Kundrāts]] |- ! 5 | [[Rūta Reinika]] |- ! 5 | [[Rževa]] |- ! 5 | [[Sabīne Guravska]] |- ! 5 | [[Saidupe]] |- ! 5 | [[Saipeite]] |- ! 5 | [[Ansamblis]] |- ! 5 | [[Salas purvs]] |- ! 5 | [[Sergejs Pogodins]] |- ! 5 | [[Sergejs Solovjovs]] |- ! 5 | [[Latvijas Pašvaldību savienība]] |- ! 5 | [[Spēlmaņu nakts labākais izrādes mūzikas autors]] |- ! 5 | [[Lennon Stella]] |- ! 5 | [[LeAnn Rimes]] |- ! 5 | [[Sprogu ezers]] |- ! 5 | [[Lauris Rancevs]] |- ! 5 | [[Andris Alviķis]] |- ! 5 | [[Spēlmaņu nakts gada latviešu autora darba iestudējums]] |- ! 5 | [[Laura Vīķe]] |- ! 5 | [[Dināra Rudāne]] |- ! 5 | [[Sološnīku ezers]] |- ! 5 | [[Andrejs Kardašs]] |- ! 5 | [[Spēlmaņu nakts labākā izrāde bērniem]] |- ! 5 | [[Spēlmaņu nakts labākā izrāde dramatiskajos teātros]] |- ! 5 | [[Diunoklis]] |- ! 5 | [[Stacijas iela (Jelgava)]] |- ! 5 | [[Latvijas Radošo savienību padome]] |- ! 5 | [[Staņislavs Tokalovs]] |- ! 5 | [[Stiklu iela (Daugavpils)]] |- ! 5 | [[Soundarcade]] |- ! 5 | [[Solidaritāte]] |- ! 5 | [[Lielvircavas ciems]] |- ! 5 | [[Siseņi]] |- ! 5 | [[Severija]] |- ! 5 | [[Sigala]] |- ! 5 | [[Lielapgulde]] |- ! 5 | [[Silvija Silava]] |- ! 5 | [[Simfoniskais orķestris]] |- ! 5 | [[Deviņi (filmu studija)]] |- ! 5 | [[Sinoles ciems]] |- ! 5 | [[Skalda]] |- ! 5 | [[Lenču muiža]] |- ! 5 | [[Andris Guļāns]] |- ! 5 | [[Skaņu režisors]] |- ! 5 | [[Skursteņu strauts]] |- ! 5 | [[Slates ciems]] |- ! 5 | [[Slūžas]] |- ! 5 | [[Smilšmāls]] |- ! 5 | [[Lielais Ožukns]] |- ! 5 | [[Lewis Capaldi]] |- ! 5 | [[Žanis Kopštāls]] |} mcvuysmrq39fga24nuaphhhjt9ub6hg Jānis Daudzvārdis 0 174837 3670591 3670252 2022-08-15T12:19:26Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Daudzvārdis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1942 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Eglaine|3s=Eglaine (Eglaines pagasts)}} | m_dat_alt = | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 8 | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Ogre]] | pilsonība = {{USSR}} <br /> {{LAT}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Jānis Daudzvārdis''' (dzimis {{dat|1942|8|24}} [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglainē]], miris {{dat|2022|8|8}})<ref>[https://www.sahafederacija.lv/raksti/1706/muziba-devies-viens-no-latvijas-saha-simboliem-janis-daudzvardis/ Mūžībā devies viens no Latvijas šaha simboliem Jānis Daudzvārdis]</ref> bija [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] meistars, kas ir dalījis pirmo vietu [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]] 1992. gadā. Divkārtējais Latvijas senioru šaha čempionāta uzvarētājs (2013, 2015). == Šahista karjera == Daudzus gadus Jānis Daudzvārdis ir piedalījies visdažādākajās šaha sacensībās. 1967. gadā viņš debitēja [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā finālā]], bet 1969. gadā izcīnīja 10. vietu PSRS Sporta biedrības "Lokomotīve" Vissavienības čempionāta finālā.<ref>http://al20102007.narod.ru/ch_dso/1969/ch_lok69.html</ref> 1990. gadā jūlijā Jānis Daudzvārdis sasniedza augstāko ELO reitingu savā šahista karjerā — 2340.<ref>[http://www.olimpbase.org/Elo/player/Daudzvardis,%20Janis.html FIDE rating history :: Daudzvardis, Janis<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Viņa labākais rezultāts [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātos]] ir 2. vieta 1992. gadā starp Latvijas šahistiem (atklāto turnīru uzvarēja [[Sergejs Okrugins]]), kad tikai papildmačā tika zaudēts [[Valērijs Žuravļovs|Valērijam Žuravļovam]] — 0:2.<ref>http://www.chessds.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120114164106/http://www.chessds.lv/ |date={{dat|2012|01|14||bez}} }} Chapter "Turnīri — Latvijas čempionātu rezultāti"</ref> Jānis Daudzvārdis ir spēcīgs šaha ātrspēles spēlētājs — divas reizes ir dalīta pirmā vieta Latvijas šaha ātrspēles čempionātos un uzvarēts [[Tallina]]s šaha festivālā 1990. gadā. 2011. gadā Jānis Daudzvārdis uzvarēja Latvijas Sporta veterānu savienības sporta spēlēs šahā vecuma kategorijā virs 60 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.parsportu.lv/articles/30/51228 |title=parSportu.lv<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120426091602/http://www.parsportu.lv/articles/30/51228 |archivedate={{dat|2012|04|26||bez}} }}</ref> == Jauno laiku sistēma == Jānis Daudzvārdis ir autors oriģinālai punktu skaitīšanas sistēmai šahā, kurai devis nosaukumu "Jauno laiku sistēma".<ref>"Latvijas šaha vēstnesis" 2005, Nr. 2, lpp. 12.</ref> Ja vispārpieņemtajā sistēma par uzvaru tiek piešķirts 1 punkts, par neizšķirtu — 0,5 punkts, bet par zaudējumu — 0 punktu, tad pēc "Jauno laiku sistēmas" ir atšķirīgs vērtējums par spēles rezultātu atkarībā no figūru krāsas konkrētajā partijā. Vienā partijā tiek izspēlēti 2,5 punkti, uzvara ar baltajām figūrām — 2 punkti, uzvara ar melnajām figūrām — 2,5 punkti, neizšķirts ar baltajām figūrām — 1 punkts, neizšķirts ar melnajām figūrām — 1,5 punkti, zaudējums ar baltajām figūrām — 0 punkti, zaudējums ar melnajām figūrām — 0,5 punkti. Pēc sistēmas autora domām tā ir piemērota ātrā šaha sacensībām. Sistēma ir izmantota vairākās sacensībās Latvijā. Ievērojamākās no tām ir [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]] memoriāli 2004. gadā (uzvarēja lielmeistars [[Edvīns Ķeņģis]]) un 2006. gadā (uzvarēja lielmeistars [[Aleksejs Širovs]]). == Rezultāti Latvijas šaha čempionātos == * [[1967. gads]], 14. vieta [[1967. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1967/ch_lat67.html |title=ch Latvia 1967<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120512043200/http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1967/ch_lat67.html |archivedate={{dat|2012|05|12||bez}} }}</ref> * [[1969. gads]], 15. vieta [[1969. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]].<ref>[http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1969/ch_lat69.html ch Latvia 1969<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> * [[1979. gads]], 12. vieta [[1979. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]].<ref>[http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1979/ch_lat79.html ch Latvia 1979<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> * [[1981. gads]], 13. vieta [[1981. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]].<ref>[http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1981/ch_lat81.html ch Latvia 1981<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> * [[1989. gads]], 9. vieta [[1989. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1989/ch_lat89.html |title=ch Latvia 1989<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305072719/http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1989/ch_lat89.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> * [[1990. gads]], 14.-30. vieta [[1990. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]].<ref>[http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1990/ch_lat90.html ch Latvia 1990<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> * [[1991. gads]], 11.-27. vieta [[1991. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1991/ch_lat91.html |title=ch Latvia 1991<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305022511/http://www.al20102007.narod.ru/ch_repub/1991/ch_lat91.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> * [[1992. gads]], 2. vieta [[1992. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]]. * [[1997. gads]], 28. vieta [[1997. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]]. * [[1998. gads]], 23. vieta [[1998. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]]. * [[2002. gads]], 33. vieta [[2002. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]]. * [[2003. gads]], 19. vieta [[2003. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]]. * [[2012. gads]], 20. vieta [[2012. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]]. * [[2013. gads]], 1. vieta Latvijas senioru šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr94246.aspx?art=4&lan=1&wi=821 |title=Latvijas 2013. gada senioru čempionāts |access-date={{dat|2013|03|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160417104827/http://chess-results.com/tnr94246.aspx?art=4&lan=1&wi=821 |archivedate={{dat|2016|04|17||bez}} }}</ref> * [[2013. gads]], 24. vieta [[2013. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]]. * [[2015. gads]], 1. vieta Latvijas senioru šaha čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr164781.aspx?lan=1&art=4&wi=821 |title=Latvijas 2015. gada čempionāts šahā senioriem 20.-22.03. |access-date={{dat|2015|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160417032317/http://chess-results.com/tnr164781.aspx?lan=1&art=4&wi=821 |archivedate={{dat|2016|04|17||bez}} }}</ref> * [[2015. gads]], 20. vieta [[2015. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]]. * [[2016. gads]], 20. vieta [[2016. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]]. * [[2017. gads]], 33. vieta [[2017. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas šaha čempionātā]]. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 11600160 | chessgames = 22320 | 365chess = Janis_Daudzvardis | chesstempo = 45672 }} {{DEFAULTSORT:Daudzvardis, Janis}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:PSRS šahisti]] 6vph8gpuz95dljdyjuse2dxkvz6lwp4 Petrs Mrāzeks 0 175339 3670926 3450609 2022-08-16T10:22:16Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Petrs Mrāzeks | vārds_orig = ''Petr Mrázek'' | attēls = Mrazek_(8442854285).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|14}} | dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Ostrava}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 187 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Black Hawks"]] | numurs = | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 141., 5. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Detroitas "Red Wings"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2012—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CZE}} <!------ Papildinformācija ------>| balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2021|07|29||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Petrs Mrāzeks''' ({{Val-cs|Petr Mrázek}}; dzimis [[1992]]. gada [[14. februāris|14. februārī]]) ir čehu [[hokejs|hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Pašlaik (2021) Mrāzeks spēlē [[NHL]] kluba [[Toronto "Maple Leafs"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Hokeju Mrāzeks uzsāka spēlēt [[HC Vitkovice]] kluba junioru sistēmā, [[2008. gads|2008]]. gadā izejot laukumā arī tās [[Čehijas Ekstralīga hokejā|Čehijas Ekstralīgas]] komandas sastāvā. [[2009. gads|2009]]. gada vasarā Mrāzeks pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur pievienojās [[Ontārio hokeja līga]]s kluba [[Otavas "67's"]] rindām, tajā aizvadot nākamās trīs sezonas. 2012.—13. gada sezonu Mrāzeks uzsāka [[ECHL]] vienībā [[Toledo "Walleye"]], taču jau visai drīz tika izsaukts uz [[Amerikas hokeja līga]]s klubu [[Grendreipidsas "Griffins"]]. 2012.—13. gada sezonā Mrāzeks debitēja [[NHL]], aizvadot divas spēles [[Detroitas "Red Wings"]] sastāvā. 2014.—15. gada sezonā Mrāzeks kļuva par "Red Wings" otro vārtsargu aiz [[Džimijs Hauards|Džimija Hauarda]]. 2015.—16. gada sezonā Mrāzekam izdevās izkonkurēt arī Hauardu. 2017.—18. gada sezonās vidū tika aizmainīts uz [[Filadelfijas "Flyers"]], savukārt vasarā pievienojās [[Karolīnas "Hurricanes"]] rindām. 2021. gada jūlijā kā brīvais aģents pievienojās [[Toronto "Maple Leafs"]]. [[Čehijas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], tajā tiekot atzīts par turnīra labāko vārtsargu. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Čehija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mrazeks Petrs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Detroitas "Red Wings" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Karolīnas "Hurricanes" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabalā dzimušie]] 1je0ozwwjtz382g1h7j06zoyfweii1s 3670927 3670926 2022-08-16T10:22:43Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Petrs Mrāzeks | vārds_orig = ''Petr Mrázek'' | attēls = Mrazek_(8442854285).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|14}} | dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Ostrava}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 187 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] | numurs = | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 141., 5. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Detroitas "Red Wings"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2012—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CZE}} <!------ Papildinformācija ------>| balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2021|07|29||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Petrs Mrāzeks''' ({{Val-cs|Petr Mrázek}}; dzimis [[1992]]. gada [[14. februāris|14. februārī]]) ir čehu [[hokejs|hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Pašlaik (2021) Mrāzeks spēlē [[NHL]] kluba [[Toronto "Maple Leafs"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Hokeju Mrāzeks uzsāka spēlēt [[HC Vitkovice]] kluba junioru sistēmā, [[2008. gads|2008]]. gadā izejot laukumā arī tās [[Čehijas Ekstralīga hokejā|Čehijas Ekstralīgas]] komandas sastāvā. [[2009. gads|2009]]. gada vasarā Mrāzeks pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur pievienojās [[Ontārio hokeja līga]]s kluba [[Otavas "67's"]] rindām, tajā aizvadot nākamās trīs sezonas. 2012.—13. gada sezonu Mrāzeks uzsāka [[ECHL]] vienībā [[Toledo "Walleye"]], taču jau visai drīz tika izsaukts uz [[Amerikas hokeja līga]]s klubu [[Grendreipidsas "Griffins"]]. 2012.—13. gada sezonā Mrāzeks debitēja [[NHL]], aizvadot divas spēles [[Detroitas "Red Wings"]] sastāvā. 2014.—15. gada sezonā Mrāzeks kļuva par "Red Wings" otro vārtsargu aiz [[Džimijs Hauards|Džimija Hauarda]]. 2015.—16. gada sezonā Mrāzekam izdevās izkonkurēt arī Hauardu. 2017.—18. gada sezonās vidū tika aizmainīts uz [[Filadelfijas "Flyers"]], savukārt vasarā pievienojās [[Karolīnas "Hurricanes"]] rindām. 2021. gada jūlijā kā brīvais aģents pievienojās [[Toronto "Maple Leafs"]]. [[Čehijas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], tajā tiekot atzīts par turnīra labāko vārtsargu. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Čehija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mrazeks Petrs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Detroitas "Red Wings" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Karolīnas "Hurricanes" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabalā dzimušie]] lzsb17hg5kucea9nghvgah9os4xcqmi 3670928 3670927 2022-08-16T10:23:53Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Petrs Mrāzeks | vārds_orig = ''Petr Mrázek'' | attēls = Mrazek_(8442854285).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|14}} | dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Ostrava}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 187 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] | numurs = | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 141., 5. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Detroitas "Red Wings"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2012—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CZE}} <!------ Papildinformācija ------>| balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2022|08|16||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Petrs Mrāzeks''' ({{Val-cs|Petr Mrázek}}; dzimis [[1992]]. gada [[14. februāris|14. februārī]]) ir čehu [[hokejs|hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Pašlaik (2022) Mrāzeks spēlē [[NHL]] kluba [[Čikāgas "Blackhawks"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Hokeju Mrāzeks uzsāka spēlēt [[HC Vitkovice]] kluba junioru sistēmā, [[2008. gads|2008]]. gadā izejot laukumā arī tās [[Čehijas Ekstralīga hokejā|Čehijas Ekstralīgas]] komandas sastāvā. [[2009. gads|2009]]. gada vasarā Mrāzeks pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur pievienojās [[Ontārio hokeja līga]]s kluba [[Otavas "67's"]] rindām, tajā aizvadot nākamās trīs sezonas. 2012.—13. gada sezonu Mrāzeks uzsāka [[ECHL]] vienībā [[Toledo "Walleye"]], taču jau visai drīz tika izsaukts uz [[Amerikas hokeja līga]]s klubu [[Grendreipidsas "Griffins"]]. 2012.—13. gada sezonā Mrāzeks debitēja [[NHL]], aizvadot divas spēles [[Detroitas "Red Wings"]] sastāvā. 2014.—15. gada sezonā Mrāzeks kļuva par "Red Wings" otro vārtsargu aiz [[Džimijs Hauards|Džimija Hauarda]]. 2015.—16. gada sezonā Mrāzekam izdevās izkonkurēt arī Hauardu. 2017.—18. gada sezonās vidū tika aizmainīts uz [[Filadelfijas "Flyers"]], savukārt vasarā pievienojās [[Karolīnas "Hurricanes"]] rindām. 2021. gada jūlijā kā brīvais aģents pievienojās [[Toronto "Maple Leafs"]]. [[Čehijas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], tajā tiekot atzīts par turnīra labāko vārtsargu. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Čehija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mrazeks Petrs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Detroitas "Red Wings" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Karolīnas "Hurricanes" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabalā dzimušie]] 8n22rqw5z2hhbiy63vyxq9dismj7crp 3670929 3670928 2022-08-16T10:25:05Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Petrs Mrāzeks | vārds_orig = ''Petr Mrázek'' | attēls = Mrazek_(8442854285).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|14}} | dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Ostrava}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 187 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] | numurs = | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 141., 5. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Detroitas "Red Wings"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2012—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CZE}} <!------ Papildinformācija ------>| balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2022|08|16||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Petrs Mrāzeks''' ({{Val-cs|Petr Mrázek}}; dzimis [[1992]]. gada [[14. februāris|14. februārī]]) ir čehu [[hokejs|hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Pašlaik (2022) Mrāzeks spēlē [[NHL]] kluba [[Čikāgas "Blackhawks"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Hokeju Mrāzeks uzsāka spēlēt [[HC Vitkovice]] kluba junioru sistēmā, [[2008. gads|2008]]. gadā izejot laukumā arī tās [[Čehijas Ekstralīga hokejā|Čehijas Ekstralīgas]] komandas sastāvā. [[2009. gads|2009]]. gada vasarā Mrāzeks pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur pievienojās [[Ontārio hokeja līga]]s kluba [[Otavas "67's"]] rindām, tajā aizvadot nākamās trīs sezonas. 2012.—13. gada sezonu Mrāzeks uzsāka [[ECHL]] vienībā [[Toledo "Walleye"]], taču jau visai drīz tika izsaukts uz [[Amerikas hokeja līga]]s klubu [[Grendreipidsas "Griffins"]]. 2012.—13. gada sezonā Mrāzeks debitēja [[NHL]], aizvadot divas spēles [[Detroitas "Red Wings"]] sastāvā. 2014.—15. gada sezonā Mrāzeks kļuva par "Red Wings" otro vārtsargu aiz [[Džimijs Hauards|Džimija Hauarda]]. 2015.—16. gada sezonā Mrāzekam izdevās izkonkurēt arī Hauardu. 2017.—18. gada sezonās vidū tika aizmainīts uz [[Filadelfijas "Flyers"]], savukārt vasarā pievienojās [[Karolīnas "Hurricanes"]] rindām. 2021. gada jūlijā kā brīvais aģents pievienojās [[Toronto "Maple Leafs"]]. [[Čehijas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], tajā tiekot atzīts par turnīra labāko vārtsargu. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Čehija-aizmetnis}} == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Mrazeks Petrs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Detroitas "Red Wings" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Karolīnas "Hurricanes" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabalā dzimušie]] qi1jymbj2d765icqrjo4pv6b3malkyg 3670930 3670929 2022-08-16T10:26:16Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Petrs Mrāzeks | vārds_orig = ''Petr Mrázek'' | attēls = Mrazek_(8442854285).jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|14}} | dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Ostrava}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 187 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Blackhawks"]] | numurs = | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 141., 5. kārtā | dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Detroitas "Red Wings"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2012—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CZE}} <!------ Papildinformācija ------>| balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2022|08|16||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Petrs Mrāzeks''' ({{Val-cs|Petr Mrázek}}; dzimis [[1992]]. gada [[14. februāris|14. februārī]]) ir čehu [[hokejs|hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Pašlaik (2022) Mrāzeks spēlē [[NHL]] kluba [[Čikāgas "Blackhawks"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Hokeju Mrāzeks uzsāka spēlēt [[HC Vitkovice]] kluba junioru sistēmā, [[2008. gads|2008]]. gadā izejot laukumā arī tās [[Čehijas Ekstralīga hokejā|Čehijas Ekstralīgas]] komandas sastāvā. [[2009. gads|2009]]. gada vasarā Mrāzeks pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur pievienojās [[Ontārio hokeja līga]]s kluba [[Otavas "67's"]] rindām, tajā aizvadot nākamās trīs sezonas. 2012.—13. gada sezonu Mrāzeks uzsāka [[ECHL]] vienībā [[Toledo "Walleye"]], taču jau visai drīz tika izsaukts uz [[Amerikas hokeja līga]]s klubu [[Grendreipidsas "Griffins"]]. 2012.—13. gada sezonā Mrāzeks debitēja [[NHL]], aizvadot divas spēles [[Detroitas "Red Wings"]] sastāvā. 2014.—15. gada sezonā Mrāzeks kļuva par "Red Wings" otro vārtsargu aiz [[Džimijs Hauards|Džimija Hauarda]]. 2015.—16. gada sezonā Mrāzekam izdevās izkonkurēt arī Hauardu. 2017.—18. gada sezonās vidū tika aizmainīts uz [[Filadelfijas "Flyers"]], savukārt vasarā pievienojās [[Karolīnas "Hurricanes"]] rindām. 2021. gada jūlijā kā brīvais aģents pievienojās [[Toronto "Maple Leafs"]]. [[Čehijas hokeja izlase]]s rindās spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], tajā tiekot atzīts par turnīra labāko vārtsargu. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Čehija-aizmetnis}} == Atsauces == {{DEFAULTSORT:Mrazeks Petrs}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Detroitas "Red Wings" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Karolīnas "Hurricanes" spēlētāji]] [[Kategorija:Toronto "Maple Leafs" spēlētāji]] [[Kategorija:Čikāgas "Blackhawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabalā dzimušie]] 77yk0sdp0jeo3p5nclqu74gdm1p2orm TV XXI 0 178099 3670988 2463983 2022-08-16T11:28:22Z 87.246.150.62 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste |nosaukums = TV XXI |logo = 200px-TV21Logo.jpg |logo izmērs = 180px |formāts = |valsts = {{flag|Latvija}}<br />{{flag|Azerbaidžāna}}<br />{{ARM}}<br />{{flag|Baltkrievija}}<br />{{flag|Gruzija}}<br />{{KAZ}}<br />{{flag|Kirgizstāna}}<br />{{flag|Lietuva}}<br />{{flag|Moldova}}<br />{{RUS}}<br />{{flag|Tadžikistāna}}<br />{{UZB}}<br />{{UKR}}<br />{{EST}} |valoda = [[Krievu valoda|Krievu]] |adrese = Maskavas iela 240<br />[[Rīga]], LV-1063 |dibināta = 1996 |raida-kopš = Baltijā kopš [[1996]]. gada,<br /> [[NVS]] valstīs kopš [[1998]] gada |sauklis = |īpašnieks = |ģenerāldirektors = |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = Satelītā, kabeļtelevīzijā, virszemes TV (Latvija), internets |kanāli = |tirgus-daļa = |mājas-lapa = [http://www.tv21.lv/lv/home/ tv21.lv] }} '''TV21''' ir televīzijas kanāls [[krievu valoda|krievu valodā]]. Kanālu iespējams redzēt [[Latvija|Latvijā]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Armēnija|Armēnijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Moldova|Moldovā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. Kanāls pārraida filmas. Caur satelītu iespējams redzēt šādos pavadoņos: * ''Astra 4A 4,8°E'' - maksas paketē "VISION TV" * ''Intelsat 904 60°E'' - maksas paketē "AKTIV TV" un "OTAU TV" * ''Ekspres АМ3 140°E'' - maksas paketē "ORION EXPRESS" * ''[[EUTELSAT 36B]] 36°E'' - maksas paketē "NTV PLUS" == Ārējās saites == * [http://www.tv21.lv/lv/home/ TV21 mājaslapa] {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] luhxb2114th0o1ynws80bynjal9u3wd 3670991 3670988 2022-08-16T11:31:53Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/87.246.150.62|87.246.150.62]] ([[User talk:87.246.150.62|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3670988 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste |nosaukums = TV XXI |logo = 200px-TV21Logo.jpg |logo izmērs = 180px |formāts = |valsts = {{flag|Latvija}}<br />{{flag|Azerbaidžāna}}<br />{{ARM}}<br />{{flag|Baltkrievija}}<br />{{flag|Gruzija}}<br />{{KAZ}}<br />{{flag|Kirgizstāna}}<br />{{flag|Lietuva}}<br />{{flag|Moldova}}<br />{{RUS}}<br />{{flag|Tadžikistāna}}<br />{{UZB}}<br />{{UKR}}<br />{{EST}} |valoda = [[Krievu valoda|Krievu]] |adrese = Maskavas iela 240<br />[[Rīga]], LV-1063 |dibināta = 1996 |raida-kopš = Baltijā kopš [[1996]]. gada,<br /> [[NVS]] valstīs kopš [[1998]] gada |sauklis = |īpašnieks = [[Metromedia International Telecommunications]] |ģenerāldirektors = Vladimirs Fedjučoks |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = Satelītā, kabeļtelevīzijā, virszemes TV (Latvija), internets |kanāli = |tirgus-daļa = |mājas-lapa = [http://www.tv21.lv/lv/home/ tv21.lv] }} '''TV21''' ir televīzijas kanāls [[krievu valoda|krievu valodā]]. Kanālu iespējams redzēt [[Latvija|Latvijā]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], [[Armēnija|Armēnijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Gruzija|Gruzijā]], [[Kazahstāna|Kazahstānā]], [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Moldova|Moldovā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. Kanāls pārraida filmas. Caur satelītu iespējams redzēt šādos pavadoņos: * ''Astra 4A 4,8°E'' - maksas paketē "VISION TV" * ''Intelsat 904 60°E'' - maksas paketē "AKTIV TV" un "OTAU TV" * ''Ekspres АМ3 140°E'' - maksas paketē "ORION EXPRESS" * ''[[EUTELSAT 36B]] 36°E'' - maksas paketē "NTV PLUS" == Ārējās saites == * [http://www.tv21.lv/lv/home/ TV21 mājaslapa] {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] j3mynxaqi4nbiq1ohtus3hqzzihtly6 Dravīdu valodas 0 182699 3670687 3670549 2022-08-15T17:44:10Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dravidian map.svg|thumbnail|300px|Dravīdu valodu izplatība Indijas subkontinentā.]] '''Dravīdu valodas''' ir [[Indija]]s dienvidos, [[Šrilanka]]s ziemeļos un [[Beludžistāna (province)|Beludžistānā]] ([[Pakistāna|Pakistānā]]) izplatīta [[valodu saime]]. Dravīdu valodas lieto aptuveni 200 miljoni cilvēku, no kuriem 95% prot vismaz vienu no šīm četrām valodām: [[malajālama|malajālamu]], [[tamilu valoda|tamilu]], [[kannadu valoda|kannadu]] un [[telugu valoda|telugu valodu]]. == Dravīdu valodu iedalījums == {{colbegin|2}} ;Dienviddravīdu valodas * [[tamilu valoda]] * [[malajālama]] * [[kannadu valoda]] * [[kotu valoda]] * [[todu valoda]] * [[kodagu valoda]] * [[tulu valoda]] * [[koragu valoda]] * [[bellari valoda]] ;Dienvidcentrāldravīdu valodas * [[telugu valoda]] * [[gondi valoda]] * [[nagarčalu valoda]] ;Centrāldravīdu valodas * [[kolami valoda]] * [[naiki valoda]] ;Ziemeļdravīdu valodas * [[brahvu valoda]] * [[kuruhu valoda]] {{colend}} == Skaitļu vārdi == Skaitļiem no 1 līdz 100 ir līdzīgi nosaukumi visās lielajās dravīdu valodās. {| class="wikitable" |- class= ! Skaitlis !! Protodravīdu valodā !! Tamilu !! Malajālama !! Kannadu !! Telugu |- | 1 || ''*onṯu'' || ''oṉṟu'' || ''onnu'' || ''ondu'' || ''okaṭi'' |- | 2 || ''*iraṇṭu'' || ''iraṇṭu'' || ''raṇṭu'' || ''eraḍu'' || ''reṇḍu'' |- | 3 || ''*mūnṯu'' || ''mūṉṟu'' || ''mūnnu'' || ''mūru'' || ''mūḍu'' |- | 4 || ''*nālnk(k)V'' || ''nāṉku'' || ''nālu'' || ''nālku'' || ''nālugu'' |- | 5 || ''*caymtu'' || ''aintu'' || ''añcu'' || ''aitu'' || ''aidu'' |- | 6 || ''*cāṯu'' || ''āṟu'' || ''āṟu'' || ''āru'' || ''āru'' |- | 7 || ''*ēẓ/*eẓV'' || ''ēẓu'' || ''ēẓu'' || ''ēḷu'' || ''ēḍḍu'' |- | 8 || ''*eṇṭṭu'' || ''eṭṭu'' || ''eṭṭu'' || ''eṇṭu'' || ''enimidi'' |- | 9 || ''*toḷ/*toṇ'' || ''oṉpatu'' || ''onpatu'' || ''ombattu'' || ''tommidi'' |- | 10 || ''*pahtu'' || ''pattu'' || ''pattu'' || ''hattu'' || ''padi'' |- | 100 || ''*nūṯ'' || ''nūṟu'' || ''nūṟu'' || ''nūru'' || ''nūru'' |} {{valoda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dravīdu valodas| ]] olzijdx6okmhahpjpwiu1l7zi5scjnn Dalībnieks:Dark Eagle/Latvijas ciema padomju centri 2 185133 3670593 3670099 2022-08-15T12:25:04Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Eglaine]] → DISAMBIGS (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki == [[Alūksnes rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Alsviķu pagasts|Alsviķu ciems]]||[[Alsviķi]] |- |[[Annas pagasts|Annas ciems]]||[[Anna (ciems)|Anna]] |- |[[Gaujienas pagasts|Gaujienas ciems]]||[[Gaujiena]] |- |[[Ilzenes pagasts|Ilzenes ciems]]||[[Ilzene]] |- |[[Jaunalūksnes pagasts|Jaunalūksnes ciems]]||[[Jaunalūksne]] |- |[[Jaunlaicenes pagasts|Jaunlaicenes ciems]]||[[Jaunlaicene]] |- |[[Kalncempju ciems]]||[[Kalncempji]] |- |[[Liepnas ciems]]||[[Liepna]] |- |[[Malienas ciems]]||[[Brenči]] |- |[[Mālupes ciems]]||[[Mālupe]] |- |[[Mārkalnes ciems]]||[[Mārkalne]] |- |[[Meijera ciems]]||[[Jaunanna]] |- |[[Pededzes ciems]]||[[Pededze]] |- |[[Trapenes ciems]]||[[Trapene]] |- |[[Veclaicenes ciems]]||[[Korneti]] |- |[[Virešu ciems]]||[[Vireši]] |- |[[Zeltiņu ciems]]||[[Zeltiņi]] |- |[[Ziemera ciems]]||[[Ziemeri]] |} == [[Balvu rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Baltinavas ciems]]||[[Baltinava]] |- |[[Balvu ciems]]||[[Nauduševa]] |- |[[Bērzpils ciems]]||[[Domopole]] |- |[[Briežuciema ciems]]||[[Grūšļeva]] |- |[[Daugasnes ciems]]||[[Upatnieki]] |- |[[Krišjāņu ciems]]||[[Krišjāņi]] |- |[[Kubuļu ciems]]||[[Balvu stacija|st. Balvi]]<ref>avotā rakstīts "st. Balvi", nevis kā pārējie "ap. v. ''nosaukums''".</ref> |- |[[Lazdukalna ciems]]||[[Eglaine (Lazdukalna pagasts)|Eglaine]] |- |[[Lazdulejas ciems]]||[[Egļeva]] |- |[[Lieparu ciems]]||[[Lazdukalns]] |- |[[Medņevas ciems]]||[[Semjonova]] |- |[[Ploskenas ciems]]||[[Taureskalns]] |- |[[Rugāju ciems]]||[[Rugāji]] |- |[[Susāju ciems]]||[[Viļaka]]s pilsēta |- |[[Šķilbēnu ciems]]||[[Šķilbēni]] |- |[[Tilžas ciems]]||[[Tilža]] |- |[[Upītes ciems]]||[[Kudreva]] |- |[[Vectilžas ciems]]||[[Dambīši]] |- |[[Vecumu ciems]]||[[Vecumi]] |- |[[Vīksnas ciems]]||[[Vīksna]] |} == [[Bauskas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Bārbeles ciems]]||[[Bārbele]] |- |[[Brunavas ciems]]||[[Lopgale]] |- |[[Ceraukstes ciems]]||[[Ceraukste]] |- |[[Codes ciems]]||[[Code]] |- |[[Dāviņu ciems]]||[[Dāviņi]] |- |[[Gailīšu ciems]]||[[Gailīši]] |- |[[Īslīces ciems]]||[[Īslīce]] |- |[[Mežotnes ciems]]||[[Lāči]] |- |[[Pilsrundāles ciems]]||[[Dzirnupe]] |- |[[Skaistkalnes ciems]]||[[Skaistkalne]] |- |[[Stelpes ciems]]||[[Stelpe]] |- |[[Svitenes ciems]]||[[Svitene]] |- |[[Vecsaules ciems]]||[[Vecsaule]] |- |[[Vecumnieku ciems]]||[[Vecumnieki]] |- |[[Viesturu ciems]]||[[Viesturi]] |- |[[Zālītes ciems]]||[[Zālīte]] |- |[[Ziemeļu ciems]]||[[Ziemeļi]] |} == [[Cēsu rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Amatas ciems]]||[[Ģikši]] |- |[[Drabešu ciems]]||[[Drabeši]] |- |[[Drustu ciems]]||[[Drusti]] |- |[[Dzērbenes ciems]]||[[Dzērbene]] |- |[[Gatartas ciems]]||[[Gatarta]] |- |[[Inešu ciems]]||[[Ineši]] |- |[[Jaunraunas ciems]]||[[Jaunrauna]] |- |[[Kaives ciems]]||[[Kaive]] |- |[[Kūduma ciems]]||[[Kūdums]] |- |[[Lielstraupes ciems]]||[[Lielstraupe]] |- |[[Liepas ciems]]||[[Liepa]] |- |[[Līgatnes ciems]]||[[Līgatne]] |- |[[Mārsnēnu ciems]]||[[Mārsnēni]] |- |[[Mazstraupes ciems]]||[[Straupe]] |- |[[Mores ciems]]||[[More]] |- |[[Nītaures ciems]]||[[Nītaure]] |- |[[Priekuļu ciems]]||[[Priekuļi]] |- |[[Raiskuma ciems]]||[[Raiskums]] |- |[[Rāmuļu ciems]]||[[Rāmuļi]] |- |[[Raunas ciems]]||[[Rauna]] |- |[[Sērmūkšu ciems]]||[[Sērmūkši]] |- |[[Skujenes ciems]]||[[Skujene]] |- |[[Taurenes ciems]]||[[Nēķena]] |- |[[Vecpiebalgas ciems]]||[[Vecpiebalga]] |- |[[Veselavas ciems]]||[[Veselava]] |- |[[Zaubes ciems]]||[[Zaube]] |- |[[Zosēnu ciems]]||[[Melbārži]] |} == [[Daugavpils rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Ambeļu ciems]]||[[Ambeļi]] |- |[[Aužgulānu ciems]]||[[Līksna]] |- |[[Bebrenes ciems]]||[[Bebrene]] |- |[[Biķernieku ciems]]||[[Biķernieki]] |- |[[Demenes ciems]]||[[Demene]] |- |[[Dubnas ciems]]||[[Dubna]] |- |[[Dvietes ciems]]||[[Dviete]] |- |[[Eglaines ciems]]||[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]] |- |[[Jāņuciema ciems]]||[[Jāņuciems]] |- |[[Kalkūnes ciems]]||[[Kalkūni]] |- |[[Kalupes ciems]]||[[Kalupe]] |- |[[Lašu ciems]]||[[Šēdere]] |- |[[Laucesas ciems]]||[[Laucesa]] |- |[[Līdumnieku ciems]]||[[Kumbuļi]] |- |[[Lipinišķu ciems]]||[[Lipinišķi]] |- |[[Maļinovas ciems]]||[[Maļinovka]] |- |[[Medumu ciems]]||[[Medumi]] |- |[[Nīcgales ciems]]||[[Nīcgale]] |- |[[Pilskalnes ciems]]||[[Pilskalne]] |- |[[Salienas ciems]]||[[Saliena]] |- |[[Sandarišķu ciems]]||[[Grustānišķi]] |- |[[Silavišķu ciems]]||[[Vīganti]] |- |[[Skrudalienas ciems]]||[[Skrudaliena]] |- |[[Sventes ciems]]||[[Svente]] |- |[[Taboras ciems]]||[[Tabora]] |- |[[Vaboles ciems]]||[[Vabole]] |- |[[Vecpils ciems]]||[[Cirši]] |- |[[Vecsalienas ciems]]||[[Červonka]] |- |[[Višķu ciems]]||[[Višķi]] |} == [[Dobeles rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Annenieku ciems]]||[[Annenieki]] |- |[[Augstkalnes ciems]]||[[Augstkalne]] |- |[[Auru ciems]]||[[Auri]] |- |[[Austrumu ciems]]||[[Šķibe]] |- |[[Bērzes ciems]]||[[Bērze]] |- |[[Bikstu ciems]]||[[Biksti]] |- |[[Bites ciems]]||[[Kroņauce]] |- |[[Bukaišu ciems]]||[[Bukaiši]] |- |[[Dobeles ciems]]||[[Virkus]] |- |[[Īles ciems]]||[[Īle]] |- |[[Krimūnu ciems]]||[[Krimūnas]] |- |[[Lielauces ciems]]||[[Lielauce]] |- |[[Naudītes ciems]]||[[Naudīte]] |- |[[Penkules ciems]]||[[Penkule]] |- |[[Tērvetes ciems]]||[[Tērvete]] |- |[[Ukru ciems]]||[[Ukri]] |- |[[Vītiņu ciems]]||[[Vītiņi]] |- |[[Zebrenes ciems]]||[[Zebrene]] |} == [[Gulbenes rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Beļavas ciems]]||[[Beļava]] |- |[[Daukstu ciems]]||[[Daukstes]] |- |[[Druvienas ciems]]||[[Druviena]] |- |[[Galgauskas ciems]]||[[Galgauska]] |- |[[Jaungulbenes ciems]]||[[Gulbītis]] |- |[[Lejasciema ciems]]||[[Lejasciems]] |- |[[Līgo ciems]]||[[Līgo]] |- |[[Litenes ciems]]||[[Litene]] |- |[[Lizuma ciems]]||[[Lizums]] |- |[[Ozolkalna ciems]]||[[Silamala]] |- |[[Rankas ciems]]||[[Ranka]] |- |[[Sinoles ciems]]||[[Sinole]] |- |[[Stāmerienes ciems]]||[[Stāmeriena]] |- |[[Stradu ciems]]||[[Margas]] |- |[[Tirzas ciems]]||[[Tirza]] |- |[[Vecgulbenes ciems]]||[[Zeltaleja]] |} == [[Jēkabpils rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Ābeļu ciems]]||[[Ābeļi]] |- |[[Asares ciems]]||[[Asare]] |- |[[Atašienes ciems]]||[[Atašiene]] |- |[[Biržu ciems]]||[[Birži]] |- |[[Dignājas ciems]]||[[Dignāja]] |- |[[Dunavas ciems]]||[[Dunava]] |- |[[Elkšņu ciems]]||[[Elkšņi]] |- |[[Gārsenes ciems]]||[[Gārsene]] |- |[[Kalna ciems]]||[[Kalnaciems]] |- |[[Krustpils ciems]]||[[Spunģēni]] |- |[[Kūku ciems]]||[[Kūkas]] |- |[[Leimaņu ciems]]||[[Leimaņi]] |- |[[Lones ciems]]||[[Lone]] |- |[[Medņu ciems]]||[[Medņi]] |- |[[Mežāres ciems]]||[[Mežāre]] |- |[[Rites ciems]]||[[Rite]] |- |[[Rubenes ciems]]||[[Rubene]] |- |[[Salas ciems]]||[[Sala]] |- |[[Saukas ciems]]||[[Sauka]] |- |[[Sēlpils ciems]]||[[Sēlpils]] |- |[[Slates ciems]]||[[Slate]] |- |[[Vāriešu ciems]]||[[Piņņi]] |- |[[Vīpes ciems]]||[[Vīpe]] |- |[[Zasas ciems]]||[[Zasa]] |} == [[Jelgavas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Ausmas ciems]]||[[Vilce]] |- |[[Cenu ciems]]||[[Ozolnieki]] |- |[[Glūdas ciems]]||[[Pūri]] |- |[[Jaunsvirlaukas ciems]]||[[Jaunsvirlauka]] |- |[[Kalnciema ciems]]||[[Mazogles]] |- |[[Lielplatones ciems]]||[[Mazeleja]] |- |[[Līvbērzes ciems]]||[[Līvbērze]] |- |[[Platones ciems]]||[[Platone]] |- |[[Sesavas ciems]]||[[Sesava]] |- |[[Sidrabenes ciems]]||[[Emburga]] |- |[[Svētes ciems]]||[[Svēte]] |- |[[Valgundes ciems]]||[[Valgunde]] |- |[[Vecsvirlaukas ciems]]||[[Vecsvirlauka]] |- |[[Vircavas ciems]]||[[Vircava]] |- |[[Zaļenieku ciems]]||[[Zaļenieki]] |} == [[Krāslavas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Andrupenes ciems]]||[[Andrupene]] |- |[[Andzeļu ciems]]||[[Andzeļi]] |- |[[Asūnes ciems]]||[[Asūne]] |- |[[Aulejas ciems]]||[[Auleja]] |- |[[Bērziņu ciems]]||[[Porečje]] |- |[[Dagdas ciems]]||[[Dagda]]s ciems |- |[[Ezernieku ciems]]||[[Ezernieki]] |- |[[Grāveru ciems]]||[[Grāveri]] |- |[[Indras ciems]]||[[Indra]] |- |[[Iskras ciems]]||[[Aleksandrova]] |- |[[Izvaltas ciems]]||[[Izvalta]] |- |[[Jaunokras ciems]]||[[Jaunokra]] |- |[[Joniņu ciems]]||[[Skuķi]] |- |[[Kalniešu ciems]]||[[Stalti]] |- |[[Kaplavas ciems]]||[[Kaplava]] |- |[[Kastuļinas ciems]]||[[Zabludovka]] |- |[[Kombuļu ciems]]||[[Kombuļi]] |- |[[Krāslavas ciems]]||[[Mazie Kusiņi]] |- |[[Ķepovas ciems]]||[[Lukševa]] |- |[[Muizenieku ciems]]||[[Muizenieki]] |- |[[Piedrujas ciems]]||[[Piedruja]] |- |[[Robežnieku ciems]]||[[Pustiņa]] |- |[[Sarkanarmiešu ciems]]||[[Varnaviči]] |- |[[Skaistas ciems]]||[[Geibi]] |- |[[Svariņu ciems]]||[[Svariņi]] |- |[[Šķaunes ciems]]||[[Šķaune]] |- |[[Šķeltovas ciems]]||[[Šķeltova]] |- |[[Ūdrīšu ciems]]||[[Škagališki]] |} == [[Kuldīgas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Basu ciems]]||[[Maras]] |- |[[Ēdoles ciems]]||[[Ēdole]] |- |[[Gudenieku ciems]]||[[Gudenieki]] |- |[[Ievukalnu ciems]]||[[Pelči]] |- |[[Ivandes ciems]]||[[Ivande]] |- |[[Kabiles ciems]]||[[Kabile]] |- |[[Kurmāles ciems]]||[[Kurmāle]] |- |[[Laides ciems]]||[[Laidi]] |- |[[Nīkrāces ciems]]||[[Nīkrāce]] |- |[[Padures ciems]]||[[Padure]] |- |[[Raņķu ciems]]||[[Šķēpele]] |- |[[Rendas ciems]]||[[Renda]] |- |[[Rudbāržu ciems]]||[[Rudbārži]] |- |[[Rumbas ciems]]||[[Veckrogi]] |- |[[Snēpeles ciems]]||[[Snēpele]] |- |[[Turlavas ciems]]||[[Turlava]] |- |[[Vārmes ciems]]||[[Vārme]] |} == [[Liepājas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Aizputes ciems]]||[[Rokasbirze]] |- |[[Apriķu ciems]]||[[Apriķi]] |- |[[Bārtas ciems]]||[[Bārta]] |- |[[Bunkas ciems]]||[[Bunka]] |- |[[Cīravas ciems]]||[[Cīrava]] |- |[[Dunalkas ciems]]||[[Dunalka]] |- |[[Embūtes ciems]]||[[Embūte]] |- |[[Gaviezes ciems]]||[[Gavieze]] |- |[[Gramzdas ciems]]||[[Gramzda]] |- |[[Kalētu ciems]]||[[Kalēti]] |- |[[Kalvenes ciems]]||[[Kalvene]] |- |[[Kazdangas ciems]]||[[Kazdanga]] |- |[[Krotes ciems]]||[[Krote]] |- |[[Lažas ciems]]||[[Aizpute]]s pilsēta |- |[[Medzes ciems]]||[[Kapsēde]] |- |[[Nīcas ciems]]||[[Nīca]] |- |[[Otaņķu ciems]]||[[Otaņķi]] |- |[[Pērkones ciems]]||[[Pērkone]] |- |[[Rucavas ciems]]||[[Rucava]] |- |[[Sakas ciems]]||[[Saka]] |- |[[Sikšņu ciems]]||[[Sikšņi]] |- |[[Tadaiķu ciems]]||[[Vārva]] |- |[[Vecpils ciems]]||[[Vecpils]] |- |[[Vērgales ciems]]||[[Vērgale]] |- |[[Virgas ciems]]||[[Paplaka]] |} == [[Limbažu rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Ārciema ciems]]||[[Pāle]] |- |[[Braslavas ciems]]||[[Braslava]] |- |[[Brīvzemnieku ciems]]||[[Puikule]] |- |[[Katvaru ciems]]||[[Pociems]] |- |[[Lēdurgas ciems]]||[[Lēdurga]] |- |[[Liepupes ciems]]||[[Dunte]] |- |[[Limbažu ciems]]||[[Limbaži|Limbažu]] pilsēta |- |[[Salacas ciems]]||[[Korģene]] |- |[[Skultes ciems]]||[[Skulte]] |- |[[Umurgas ciems]]||[[Umurga]] |- |[[Vidrižu ciems]]||[[Vidriži]] |- |[[Viļķenes ciems]]||[[Viļķene]] |- |[[Vitrupes ciems]]||[[Krūmiņi]] |} == [[Ludzas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Blontu ciems]]||[[Mediševa]] |- |[[Bozaukas ciems]]||[[Bozauka]] |- |[[Briģu ciems]]||[[Briģi]] |- |[[Ciblas ciems]]||[[Cibla]] |- |[[Cirmas ciems]]||[[Pokumina]] |- |[[Goveikas ciems]]||[[Goveiki]] |- |[[Goliševas ciems]]||[[Goliševa]] |- |[[Isnaudas ciems]]||[[Isnauda]] |- |[[Istalsnas ciems]]||[[Istalsna]] |- |[[Istras ciems]]||[[Vecslabada]] |- |[[Kārsavas ciems]]||[[Kārsava]]s pilsēta |- |[[Krivandu ciems]]||[[Krivanda]] |- |[[Lauderu ciems]]||[[Lauderi]] |- |[[Līdumnieku ciems]]||[[Zabolotje]] |- |[[Lūrupu ciems]]||[[Raipole]] |- |[[Mērdzenes ciems]]||[[Mērdzene]] |- |[[Mežvidu ciems]]||[[Mežvidi]] |- |[[Miglinieku ciems]]||[[Dekteri]] |- |[[Nautrēnu ciems]]||[[Rogovka]] |- |[[Nirzas ciems]]||[[Nirza]] |- |[[Nukšas ciems]]||[[Nukši]] |- |[[Ozupienes ciems]]||[[Ozupiene]] |- |[[Pasienes ciems]]||[[Pasiene]] |- |[[Pildas ciems]]||[[Pilda]] |- |[[Pušmucovas ciems]]||[[Pušmucova]] |- |[[Ranču ciems]]||[[Otrie Mežvidi|Mežvidi II]] |- |[[Rundēnu ciems]]||[[Rundēni]] |- |[[Salnavas ciems]]||[[Salnava]] |- |[[Šuškovas ciems]]||[[Šuškova]] |- |[[Zaļesjes ciems]]||[[Zaļesje]] |- |[[Zvirgzdenes ciems]]||[[Zvirgzdene]] |} == [[Madonas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Āronas ciems]]||[[Zelgauska]] |- |[[Barkavas ciems]]||[[Barkava]] |- |[[Bērzaunes ciems]]||[[Boķi]] |- |[[Degumnieku ciems]]||[[Gaigalieši]] |- |[[Dzelzavas ciems]]||[[Dzelzava]] |- |[[Kalsnavas ciems]]||[[Jaunkalsnava]] |- |[[Kraukļu ciems]]||[[Kraukļi]] |- |[[Kusas ciems]]||[[Kusa]] |- |[[Lazdonas ciems]]||[[Lazdona]] |- |[[Liepkalnes ciems]]||[[Liepkalne]] |- |[[Liezeres ciems]]||[[Liezere]] |- |[[Ļaudonas ciems]]||[[Ļaudona]] |- |[[Mārcienas ciems]]||[[Mārciena]] |- |[[Mēdzūlas ciems]]||[[Mēdzūla]] |- |[[Meirānu ciems]]||[[Meirāni]] |- |[[Murmastienes ciems]]||[[Murmastiene]] |- |[[Ošupes ciems]]||[[Ošupe]] |- |[[Pamatu ciems]]||[[Pamati]] |- |[[Praulienas ciems]]||[[Prauliena]] |- |[[Saikavas ciems]]||[[Vecsaikava]] |- |[[Sarkaņu ciems]]||[[Sarkaņi]] |- |[[Sausnējas ciems]]||[[Sausnēja]] |- |[[Sāvienas ciems]]||[[Sāviena]] |- |[[Vestienas ciems]]||[[Vestiena]] |- |[[Viesienas ciems]]||[[Lautere]] |} == [[Ogres rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Birzgales ciems]]||[[Birzgale]] |- |[[Daugaviešu ciems]]||[[Daugavieši]] |- |[[Jumpravas ciems]]||[[Jumprava]] |- |[[Krapes ciems]]||[[Krape]] |- |[[Ķeipenes ciems]]||[[Ķeipene]] |- |[[Lauberes ciems]]||[[Laubere]] |- |[[Lēdmanes ciems]]||[[Lēdmane]] |- |[[Madlienas ciems]]||[[Madliena]] |- |[[Mazozolu ciems]]||[[Līčupe]] |- |[[Ogresgala ciems]]||[[Ogresgals]] |- |[[Ogreslīču ciems]]||[[Meņģele]] |- |[[Plāteres ciems]]||[[Plātere]] |- |[[Rembates ciems]]||[[Rembate]] |- |[[Suntažu ciems]]||[[Suntaži]] |- |[[Taurupes ciems]]||[[Taurupe]] |- |[[Tīnūžu ciems]]||[[Tīnūži]] |} == [[Preiļu rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Aglonas ciems]]||[[Aglona]] |- |[[Aizkalnes ciems]]||[[Aizkalne]] |- |[[Ārdavas ciems]]||[[Ārdava]] |- |[[Bindaru ciems]]||[[Smelteri]] |- |[[Gailīšu ciems]]||[[Gailīši]] |- |[[Galēnu ciems]]||[[Galēni]] |- |[[Jersikas ciems]]||[[Gospari]] |- |[[Lomu ciems]]||[[Lomi]] |- |[[Pēternieku ciems]]||[[Kūkas]] |- |[[Pienēnu ciems]]||[[Pienēni]] |- |[[Preiļu ciems]]||[[Līči]] |- |[[Rauniešu ciems]]||[[Raunieši]] |- |[[Riebiņu ciems]]||[[Riebiņi]] |- |[[Rožkalnu ciems]]||[[Rimicāni]] |- |[[Rožupes ciems]]||[[Rožupe]] |- |[[Rudzētu ciems]]||[[Rudzēti]] |- |[[Rušonu ciems]]||[[Aglonas stacija|st. Aglona]]<ref>avotā rakstīts "st. Aglona", nevis kā pārējie "ap. v. ''nosaukums''".</ref> |- |[[Silajāņu ciems]]||[[Silajāņi]] |- |[[Sondoru ciems]]||[[Pupāji]] |- |[[Stradiņu ciems]]||[[Lazdāni]] |- |[[Turku ciems]]||[[Turki]] |- |[[Upenieku ciems]]||[[Bernāni]] |- |[[Vārkavas ciems]]||[[Vārkava (Vārkavas pagasts)|Vārkava I]] |- |[[Zaķīšu ciems]]||[[Peleči]] |} == [[Rēzeknes rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Atspuku ciems]]||[[Atspuki]] |- |[[Audriņu ciems]]||[[Audriņi]] |- |[[Bērzgales ciems]]||[[Bērzgale]] |- |[[Černajas ciems]]||[[Treuhi]] |- |[[Čulku ciems]]||[[Štikāni]] |- |[[Dekšāres ciems]]||[[Dekšāri]] |- |[[Dricēnu ciems]]||[[Dricēni]] |- |[[Feimaņu ciems]]||[[Feimaņi]] |- |[[Gailumu ciems]]||[[Ilzeskalns]] |- |[[Gaigalavas ciems]]||[[Gaigalava]] |- |[[Griškānu ciems]]||[[Spruževa]] |- |[[Janopoles ciems]]||[[Janopole]] |- |[[Kantinieku ciems]]||[[Livži]] |- |[[Kaunatas ciems]]||[[Kaunata]] |- |[[Kruķu ciems]]||[[Kruķi]] |- |[[Lendžu ciems]]||[[Lendži]] |- |[[Mākoņkalna ciems]]||[[Lipušķi]] |- |[[Mežāres ciems]]||[[Krupi]] |- |[[Nagļu ciems]]||[[Nagļi]] |- |[[Ozolaines ciems]]||[[Ozolaine]] |- |[[Pušas ciems]]||[[Puša]] |- |[[Radopoles ciems]]||[[Radopole]] |- |[[Rikavas ciems]]||[[Rikava]] |- |[[Ružinas ciems]]||[[Ružina]] |- |[[Sakstagala ciems]]||[[Sakstagals]] |- |[[Silmalas ciems]]||[[Silmala]] |- |[[Slabadas ciems]]||[[Ozolmuiža]] |- |[[Sokolu ciems]]||[[Strupļi]] |- |[[Stoļerovas ciems]]||[[Stoļerova]] |- |[[Stružānu ciems]]||[[Stružāni]] |- |[[Špēļu ciems]]||[[Vertukšņi]] |- |[[Vērēmu ciems]]||[[Šķeņeva]] |} == [[Rīgas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Ādažu ciems]]||[[Ādaži]] |- |[[Allažu ciems]]||[[Allaži]] |- |[[Babītes ciems]]||[[Babīte]] |- |[[Baldones ciems]]||[[Aizupe]] |- |[[Berģu ciems]]||[[Berģi]] |- |[[Dalbes ciems]]||[[Olaine]] |- |[[Garkalnes ciems]]||[[Garkalne]] |- |[[Inčukalna ciems]]||[[Inčukalns]] |- |[[Katlakalna ciems]]||[[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] |- |[[Krimuldas ciems]]||[[Eikaži]] |- |[[Ķekavas ciems]]||[[Ķekava]] |- |[[Mālpils ciems]]||[[Mālpils]] |- |[[Mangaļu ciems]]||[[Kalngale]] |- |[[Mārupes ciems]]||[[Mārupe]] |- |[[Pabažu ciems]]||[[Pabaži]] |- |[[Ropažu ciems]]||[[Ropaži]] |- |[[Salas ciems]]||[[Sala]] |- |[[Salaspils ciems]]||[[Salaspils]] |- |[[Sējas ciems]]||[[Sēja]] |- |[[Siguldas ciems]]||[[Peltes]] |- |[[Stopiņu ciems]]||[[Ulbroka]] |} == [[Saldus rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Blīdienes ciems]]||[[Blīdiene]] |- |[[Ezeres ciems]]||[[Ezere]] |- |[[Gaiķu ciems]]||[[Gaiķi]] |- |[[Jaunauces ciems]]||[[Jaunauce]] |- |[[Jaunlutriņu ciems]]||[[Jaunmuiža]] |- |[[Kursīšu ciems]]||[[Kursīši]] |- |[[Lutriņu ciems]]||[[Lutriņi]] |- |[[Nīgrandas ciems]]||[[Nīgranda]] |- |[[Novadnieku ciems]]||[[Novadnieki]] |- |[[Pampāļu ciems]]||[[Pampāļi]] |- |[[Remtes ciems]]||[[Remte]] |- |[[Rubas ciems]]||[[Ruba]] |- |[[Saldus ciems]]||[[Kumbri]] |- |[[Vadakstes ciems]]||[[Vadakste]] |- |[[Viestura ciems]]||[[Šķēde]] |- |[[Zaņas ciems]]||[[Zaņa]] |- |[[Zirņu ciems]]||[[Zirņi]] |} == [[Aizkraukles rajons|Stučkas rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Bebru ciems]]||[[Bebri]] |- |[[Daudzeses ciems]]||[[Daudzese]] |- |[[Iršu ciems]]||[[Irši]] |- |[[Klintaines ciems]]||[[Stukmaņi]] |- |[[Krūmiņciema ciems]]||[[Krūmiņi]] |- |[[Kurmenes ciems]]||[[Kurmene]] |- |[[Mazzalves ciems]]||[[Mazzalve]] |- |[[Pilskalnes ciems]]||[[Pilskalne]] |- |[[Seces ciems]]||[[Sece]] |- |[[Staburaga ciems]]||[[Ūbeļi]] |- |[[Sunākstes ciems]]||[[Sunākste]] |- |[[Taurkalnes ciems]]||[[Valle]] |- |[[Vietalvas ciems]]||[[Vietalva]] |- |[[Zalves ciems]]||[[Zalve]] |} == [[Talsu rajons]] == {| class="wikitable" !Ciema padome!!Ciema padomes centrs |- |[[Abavas ciems]]||[[Valgale]] |- |} == Piezīmes == {{atsauces}} == Literatūra == * {{LPSR 1972}} hpferh2t1ojnibbo4yarc62k7myj3b5 Kazimirvāle 0 186021 3670603 3558347 2022-08-15T12:38:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Eglaine]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kazimirvāle | settlement_type = Skrajciems | image_skyline = Kazimirvales muiza.JPG | image_caption = Kazimirvāles muižas kungu māja | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Augšdaugavas novads]] | subdivision_name2 = [[Eglaines pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2009 | population_footnotes = <ref name=lgia>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=51235&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd =55 | latm =59 | lats =58| latNS = N | longd =25| longm =57 | longs =12 | longEW = E | elevation_m = 120 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5444 Eglaine | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kazimirvāle''' (arī '''Kazimirvalde''')<ref name=lgia/> ir apdzīvota vieta [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Eglaines pagasts|Eglaines pagastā]]. Izvietojusies pagasta rietumos starp autoceļu [[P70]] un [[Kazimirvāles ezers|Kazimirvāles ezeru]] {{nobr|13 km}} no pagasta centra [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaines]], {{nobr|24 km}} no novada centra [[Ilūkste]]s un {{nobr|174 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušo [[Kazimirvāles muiža]]s ''(Kasimirswahl, Casimirswahl)'' centru. Muižas komplekss ar parku ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.<ref>{{EncLP}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Eglaines pagasta ciemi}} {{DEFAULTSORT:Kazimirvale}} aqpq2rmzvbobb7l7r2kp57zkb2x8hc2 Šaha olimpiāde 0 192870 3670980 2954583 2022-08-16T11:16:30Z Uldis s 26307 Pievienota 2022. gada olimpiāde wikitext text/x-wiki '''Šaha olimpiāde''' ir [[FIDE|Starptautiskās Šaha federācijas]] organizētas valstu un teritoriju komandu sacensības, kas notiek ik pēc diviem gadiem. == Vēsture == [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-76052-0335, Schacholympiade, Tal (UdSSR) gegen Fischer (USA).jpg|right|thumb|175px|[[Mihails Tāls]] un [[Bobijs Fišers]] 1960. gada olimpiādē]] Pirmā šaha olimpiāde bija neoficiāla. Tika mēģināts iekļaut šahu [[1924. gada Vasaras Olimpiskās spēles|1924. gada olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, bet tas neizdevās, jo bija grūtības nošķirt amatierus no profesionāliem sportistiem. Sacensības tomēr notika, turklāt arī Parīzē un vienlaikus ar Olimpiskajām spēlēm. Pirmās šaha olimpiādes noslēguma dienā {{dat|1924|7|20}} tika nodibināta [[FIDE|Starptautiskā Šaha federācija]]. Latvijas šahisti [[Hermanis Matisons]] un [[Fricis Apšenieks]] šajās sacensībās izcīnīja attiecīgi pirmo un otro vietu, labi startēja arī [[Kārlis Bētiņš]]. Otrā neoficiālā šaha olimpiāde notika {{dat|1926}} [[Budapešta|Budapeštā]]. Pirmā oficiālā šaha olimpiāde notika {{dat|1927}} [[Londona|Londonā]]. Līdz 1939. gadam sacensības notika neregulāri ik pēc gada vai diviem, bet kopš 1950. gada - regulāri ik pēc diviem gadiem. Latvijas šahisti pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] aktīvi piedalījās šaha olimpiādēs. Lielākais panākums bija Prāgā izcīnītā 6. vieta. PSRS izlases sastāvā [[Mihails Tāls]] ir 8 reizes kļuvis par olimpiādes uzvarētāju komandu vērtējumā (1958-1962, 1966, 1972-1974, 1980-1982), kā arī izcīnījis 5 zelta un 2 sudraba individuālās medaļas. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija regulāri piedalās šaha olimpiādēs. Lielākie panākumi tika izcīnīti Manilā 1992. gadā, kad vīriešu komanda ieņēma 5. vietu, bet sievietes bija 12. vietā. == Pasaules šaha olimpiādes vīriešiem == :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ Pasaules šaha olimpiādes vīriešiem |- ! Npk !! Sacensību vieta !! Gads !! I vieta !! II vieta !! III vieta !! Sacensību sistēma !! Dalībnieki komandā !! Komandas !! Dalībnieki !! Partijas !! Latvijas vieta |- | [[1924. gada neoficiālā šaha olimpiāde|-]] || align=left |[[Parīze]] || [[1924. gada neoficiālā šaha olimpiāde|1924]] || align=left |[[Čehoslovākija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Šveice]] || align=left |Kombinētā || - || 18 || 54 || 347 || 4. |- | [[1926. gada neoficiālā šaha olimpiāde|-]] || align=left |[[Budapešta]] || [[1926. gada neoficiālā šaha olimpiāde|1926]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |Riņķa || 4 || 4 || 59 || 24 || - |- | [[1. šaha olimpiāde|1]] || align=left |[[Londona]] || [[1. šaha olimpiāde|1927]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Dānija]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |Riņķa || 4 || 16 || 70 || 480 || - |- | [[2. šaha olimpiāde|2]] || align=left |[[Hāga]] || [[2. šaha olimpiāde|1928]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Polija]] || align=left |Riņķa || 4 || 17 || 86 || 544 || 14. |- | [[3. šaha olimpiāde|3]] || align=left |[[Hamburga]] || [[3. šaha olimpiāde|1930]] || align=left |[[Polija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Vācija]] || align=left |Riņķa || 4 || 18 || 88 || 612 || 10. |- | [[4. šaha olimpiāde|4]] || align=left |[[Prāga]] || [[4. šaha olimpiāde|1931]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Polija]] || align=left |[[Čehoslovākija]] || align=left |Riņķa || 4 || 19 || 93 || 684 || 6. |- | [[5. šaha olimpiāde|5]] || align=left |[[Folkestona]] || [[5. šaha olimpiāde|1933]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Čehoslovākija]] || align=left |[[Zviedrija]] || align=left |Riņķa || 4 || 15 || 71 || 420 || 9. |- | [[6. šaha olimpiāde|6]] || align=left |[[Varšava]] || [[6. šaha olimpiāde|1935]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Zviedrija]] || align=left |[[Polija]] || align=left |Riņķa || 4 || 20 || 99 || 760 || 9. |- | [[1936. gada neoficiālā šaha olimpiāde|-]] || align=left |[[Minhene]] || [[1936. gada neoficiālā šaha olimpiāde|1936]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Polija]] || align=left |[[Vācija]] || align=left |Riņķa || 8 || 21 || 208 || 1680 || 6. |- | [[7. šaha olimpiāde|7]] || align=left |[[Stokholma]] || [[7. šaha olimpiāde|1937]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Polija]] || align=left |Riņķa || 4 || 19 || 94 || 684 || 11. |- | [[8. šaha olimpiāde|8]] || align=left |[[Buenosairesa]] || [[8. šaha olimpiāde|1939]] || align=left |[[Vācija]] || align=left |[[Polija]] || align=left |[[Igaunija]] || align=left |4 kvalif. + 2 fināli || 4 || 27 || 133 || 928 || 7. |- | [[9. šaha olimpiāde|9]] || align=left |[[Dubrovnika]] || [[9. šaha olimpiāde|1950]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Argentīna]] || align=left |[[Vācija|VFR]] || align=left |Riņķa || 4 || 16 || 84 || 480 || - |- | [[10. šaha olimpiāde|10]] || align=left |[[Helsinki]] || [[10. šaha olimpiāde|1952]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Argentīna]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |3 kvalif. + 3 fināli || 4 || 25 || 140 || 740 || - |- | [[11. šaha olimpiāde|11]] || align=left |[[Amsterdama]] || [[11. šaha olimpiāde|1954]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Argentīna]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |4 kvalif. + 2 fināli || 4 || 26 || 149 || 916 || - |- | [[12. šaha olimpiāde|12]] || align=left |[[Maskava]] || [[12. šaha olimpiāde|1956]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |4 kvalif. + 3 fināli || 4 || 34 || 197 || 1220 || - |- | [[13. šaha olimpiāde|13]] || align=left |[[Minhene]] || [[13. šaha olimpiāde|1958]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Argentīna]] || align=left |4 kvalif. + 3 fināli || 4 || 36 || 207 || 1368 || - |- | [[14. šaha olimpiāde|14]] || align=left |[[Leipciga]] || [[14. šaha olimpiāde|1960]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |4 kvalif. + 3 fināli || 4 || 40 || 232 || 1600 || - |- | [[15. šaha olimpiāde|15]] || align=left |[[Varna]] || [[15. šaha olimpiāde|1962]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Argentīna]] || align=left |4 kvalif. + 3 fināli || 4 || 38 || 220 || 1452 || - |- | [[16. šaha olimpiāde|16]] || align=left |[[Telaviva]] || [[16. šaha olimpiāde|1964]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Vācija|VFR]] || align=left |7 kvalif. + 4 fināli || 4 || 50 || 294 || 1820 || - |- | [[17. šaha olimpiāde|17]] || align=left |[[Havana]] || [[17. šaha olimpiāde|1966]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |7 kvalif. + 4 fināli || 4 || 52 || 301 || 1944 || - |- | [[18. šaha olimpiāde|18]] || align=left |[[Lugāno]] || [[18. šaha olimpiāde|1968]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Bulgārija]] || align=left |7 kvalif. + 4 fināli || 4 || 53 || 314 || 1912 || - |- | [[19. šaha olimpiāde|19]] || align=left |[[Zīgene]] || [[19. šaha olimpiāde|1970]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |6 kvalif. + 5 fināli || 4 || 60 || 360 || 2280 || - |- | [[20. šaha olimpiāde|20]] || align=left |[[Skopje]] || [[20. šaha olimpiāde|1972]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |8 kvalif. + 4 fināli || 4 || 63 || 373 || 2666 || - |- | [[21. šaha olimpiāde|21]] || align=left |[[Nica]] || [[21. šaha olimpiāde|1974]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |8 kvalif. + 5 fināli || 4 || 75 || 445 || 3088 || - |- | [[22. šaha olimpiāde|22]] || align=left |[[Haifa]] || [[22. šaha olimpiāde|1976]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Nīderlande]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |[[Šveices sistēma|Šveices]] - 13 kārtas || 4 || 48 || 286 || 1248 || - |- | [[1976. gada neoficiālā šaha olimpiāde|-]] || align=left |[[Tripole]] || [[1976. gada neoficiālā šaha olimpiāde|1976]] || align=left |[[Salvadora]] || align=left |[[Tunisija]] || align=left |[[Pakistāna]] || align=left |Šveices - 13 kārtas || 4 || 34 || ~200 || ~884 || - |- | [[23. šaha olimpiāde|23]] || align=left |[[Buenosairesa]] || [[23. šaha olimpiāde|1978]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 66 || 388 || 1848 || - |- | [[24. šaha olimpiāde|24]] || align=left |[[Valleta]] || [[24. šaha olimpiāde|1980]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 82 || 483 || 2296 || - |- | [[25. šaha olimpiāde|25]] || align=left |[[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] || [[25. šaha olimpiāde|1982]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Čehoslovākija]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 92 || 545 || 2580 || - |- | [[26. šaha olimpiāde|26]] || align=left |[[Saloniki]] || [[26. šaha olimpiāde|1984]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 88 || 521 || 2464 || - |- | [[27. šaha olimpiāde|27]] || align=left |[[Dubaija]] || [[27. šaha olimpiāde|1986]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 108 || 641 || 3024 || - |- | [[28. šaha olimpiāde|28]] || align=left |[[Saloniki]] || [[28. šaha olimpiāde|1988]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |[[Nīderlande]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 107 || 620 || 2956 || - |- | [[29. šaha olimpiāde|29]] || align=left |[[Novisada]] || [[29. šaha olimpiāde|1990]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 108 || 636 || 3020 || - |- | [[30. šaha olimpiāde|30]] || align=left |[[Manila]] || [[30. šaha olimpiāde|1992]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Uzbekija]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 102 || 617 || 2852 || 5. |- | [[31. šaha olimpiāde|31]] || align=left |[[Maskava]] || [[31. šaha olimpiāde|1994]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Bosnija un Hercegovina]] || align=left |[[Krievija|Krievija 2]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 124 || 716 || 3472 || 19. |- | [[32. šaha olimpiāde|32]] || align=left |[[Erevāna]] || [[32. šaha olimpiāde|1996]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 114 || 665 || 3160 || 20. |- | [[33. šaha olimpiāde|33]] || align=left |[[Elista]] || [[33. šaha olimpiāde|1998]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |Šveices - 13 kārtas || 4 || 110 || 634 || 2860 || 14. |- | [[34. šaha olimpiāde|34]] || align=left |[[Stambula]] || [[34. šaha olimpiāde|2000]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Vācija]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 126 || 768 || 3528 || 34. |- | [[35. šaha olimpiāde|35]] || align=left |[[Bleda]] || [[35. šaha olimpiāde|2002]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 135 || 802 || 3748 || 42. |- | [[36. šaha olimpiāde|36]] || align=left |[[Kalvija]] || [[36. šaha olimpiāde|2004]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 129 || 763 || 3572 || 33. |- | [[37. šaha olimpiāde|37]] || align=left |[[Turīna]] || [[37. šaha olimpiāde|2006]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 13 kārtas || 4 || 148 || 873 || 3836 || 28. |- | [[38. šaha olimpiāde|38]] || align=left |[[Drēzdene]] || [[38. šaha olimpiāde|2008]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |[[Izraēla]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 146 || 729 || 3204 || 44. |- | [[39. šaha olimpiāde|39]] || align=left |[[Hantimansijska]] || [[39. šaha olimpiāde|2010]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Izraēla]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 149 || 741 || 3240 || 69. |- | [[40. šaha olimpiāde|40]] || align=left |[[Stambula]] || [[40. šaha olimpiāde|2012]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 157 || 779 || 3424 || 28. |- | [[41. šaha olimpiāde|41]] || align=left |[[Trumse]] || [[41. šaha olimpiāde|2014]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Indija]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 177 || 882 || 3776 || 35. |- | [[42. šaha olimpiāde|42]] || align=left |[[Baku]] || [[42. šaha olimpiāde|2016]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 170 || 891 || 3660 || 17. |- | [[43. šaha olimpiāde|43]] || align=left |[[Batumi]] || [[43. šaha olimpiāde|2018]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 184 || 914 || 4036 || 45. |- | [[44. šaha olimpiāde|44]] || align=left |[[Čennai]] || [[44. šaha olimpiāde|2022]] || align=left |[[Uzbekistāna]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |[[Indija|Indija 2]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 188 || 937 || 4071 || 45. |} * 1924., 1926., 1936. un 1976. ([[Tripole]]) notikušās sacensības tiek uzskatītas par neoficiālām šaha olimpiādēm, tādēļ tām nav piešķirts kārtas numurs. == Pasaules šaha olimpiādes sievietēm == :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ Pasaules šaha olimpiādes sievietēm |- ! Npk !! Sacensību vieta !! Gads !! I vieta !! II vieta !! III vieta !! Sacensību sistēma !! Dalībnieces komandā !! Komandas !! Dalībnieces !! Partijas !! Latvijas vieta |- | [[1. sieviešu šaha olimpiāde|1]] || align=left |[[Emena]] || [[1. sieviešu šaha olimpiāde|1957]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |[[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] || align=left |3 kvalif. + 3 fināli || 2 || 21 || 43 || 258 || - |- | [[2. sieviešu šaha olimpiāde|2]] || align=left |[[Splita]] || [[2. sieviešu šaha olimpiāde|1963]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] || align=left |Riņķa || 2 || 15 || 41 || 210 || - |- | [[3. sieviešu šaha olimpiāde|3]] || align=left |[[Oberhauzene]] || [[3. sieviešu šaha olimpiāde|1966]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |[[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] || align=left |Riņķa || 2 || 14 || 41 || 182 || - |- | [[4. sieviešu šaha olimpiāde|4]] || align=left |[[Ļubļina]] || [[4. sieviešu šaha olimpiāde|1969]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Čehoslovākija]] || align=left |Riņķa || 2 || 15 || 43 || 210 || - |- | [[5. sieviešu šaha olimpiāde|5]] || align=left |[[Skopje]] || [[5. sieviešu šaha olimpiāde|1972]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |4 kvalif. + 3 fināli || 2 || 23 || 69 || 264 || - |- | [[6. sieviešu šaha olimpiāde|6]] || align=left |[[Medeljina]] || [[6. sieviešu šaha olimpiāde|1974]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |[[Bulgārija]] || align=left |5 kvalif. + 3 fināli || 2 || 26 || 75 || 314 || - |- | [[7. sieviešu šaha olimpiāde|7]] || align=left |[[Haifa]] || [[7. sieviešu šaha olimpiāde|1976]] || align=left |[[Izraēla]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |[[Spānija]] || align=left |4 kvalif. + 3 fināli || 3 || 23 || 90 || 396 || - |- | [[8. sieviešu šaha olimpiāde|8]] || align=left |[[Buenosairesa]] || [[8. sieviešu šaha olimpiāde|1978]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Vācija|VFR]] || align=left |4 kvalif. + 4 fināli || 3 || 32 || 125 || 672 || - |- | [[9. sieviešu šaha olimpiāde|9]] || align=left |[[Valleta]] || [[9. sieviešu šaha olimpiāde|1980]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Polija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 42 || 161 || 861 || - |- | [[10. sieviešu šaha olimpiāde|10]] || align=left |[[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] || [[10. sieviešu šaha olimpiāde|1982]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 45 || 176 || 924 || - |- | [[26. šaha olimpiāde|26]] || align=left |[[Saloniki]] || [[26. šaha olimpiāde|1984]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Bulgārija]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 51 || 202 || 1050 || - |- | [[27. šaha olimpiāde|27]] || align=left |[[Dubaija]] || [[27. šaha olimpiāde|1986]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 49 || 193 || 1008 || - |- | [[28. šaha olimpiāde|28]] || align=left |[[Saloniki]] || [[28. šaha olimpiāde|1988]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 56 || 221 || 1176 || - |- | [[29. šaha olimpiāde|29]] || align=left |[[Novisada]] || [[29. šaha olimpiāde|1990]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 64 || 258 || 1338 || - |- | [[30. šaha olimpiāde|30]] || align=left |[[Manila]] || [[30. šaha olimpiāde|1992]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 62 || 251 || 1302 || 12. |- | [[31. šaha olimpiāde|31]] || align=left |[[Maskava]] || [[31. šaha olimpiāde|1994]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 81 || 317 || 1678 || 27. |- | [[32. šaha olimpiāde|32]] || align=left |[[Erevāna]] || [[32. šaha olimpiāde|1996]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 74 || 294 || 1551 || 34. |- | [[33. šaha olimpiāde|33]] || align=left |[[Elista]] || [[33. šaha olimpiāde|1998]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |Šveices - 13 kārtas || 3 || 72 || 282 || 1404 || 13. |- | [[34. šaha olimpiāde|34]] || align=left |[[Stambula]] || [[34. šaha olimpiāde|2000]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 86 || 338 || 1803 || 18. |- | [[35. šaha olimpiāde|35]] || align=left |[[Bleda]] || [[35. šaha olimpiāde|2002]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Polija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 91 || 364 || 1890 || - |- | [[36. šaha olimpiāde|36]] || align=left |[[Kalvija]] || [[36. šaha olimpiāde|2004]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 87 || 345 || 1806 || 23. |- | [[37. šaha olimpiāde|37]] || align=left |[[Turīna]] || [[37. šaha olimpiāde|2006]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |Šveices - 13 kārtas || 3 || 103 || 425 || 1992 || 17. |- | [[38. šaha olimpiāde|38]] || align=left |[[Drēzdene]] || [[38. šaha olimpiāde|2008]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 111 || 548 || 2420 || 28. |- | [[39. šaha olimpiāde|39]] || align=left |[[Hantimansijska]] || [[39. šaha olimpiāde|2010]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 115 || 565 || 2508 || 31. |- | [[40. šaha olimpiāde|40]] || align=left |[[Stambula]] || [[40. šaha olimpiāde|2012]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 127 || 628 || 2724 || 18. |- | [[41. šaha olimpiāde|41]] || align=left |[[Trumse]] || [[41. šaha olimpiāde|2014]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 136 || 673 || 2924 || 39. |- | [[42. šaha olimpiāde|42]] || align=left |[[Baku]] || [[42. šaha olimpiāde|2016]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Polija]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 134 || 692 || 2876 || 44. |- | [[43. šaha olimpiāde|43]] || align=left |[[Batumi]] || [[43. šaha olimpiāde|2018]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Gruzija|Gruzija 1]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 149 || 739 || 3252 || 36. |- | [[44. šaha olimpiāde|44]] || align=left |[[Čennai]] || [[44. šaha olimpiāde|2022]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |[[Indija|Indija 1]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 162 || 800 || 3468 || 47. |} * Sākot ar 1984. gadu numerācija sieviešu šaha olimpiādēm tika pielīdzināta vīriešu olimpiādes numerācijai. == Interesanti fakti == * Visvairāk reizes vīriešu šaha olimpiādēs ir piedalījušies [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistari]] [[Euhenio Torre]] ([[Filipīnas]]) - 23 (1970-2006, 2010-2016), [[Lajošs Portišs]] ([[Ungārija]]) - 20 (1956-1974, 1978-1988, 1992-1996, 2000) un [[Heiki Vesterinens]] ([[Somija]]) - 19 (1962-1996, 2006). * Visvairāk reizes sieviešu šaha olimpiādēs ir piedalījusies [[Bulgārija]]s lielmeistare [[Margarita Voiska]] - 19 (1980-2016). Pa 15 reizēm ir piedalījušās vairākas šahistes, tajā skaitā Pasaules eksčempione [[Maija Čiburdanidze]], kas ir pārstāvējusi [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Gruzija|Gruziju]] (1978-2004, 2008), [[Tatjana Lemačko]], kas ir pārstāvējusi [[Bulgārija|Bulgāriju]] un [[Šveice|Šveici]] (1974, 1978-1998, 2004, 2008-2010), [[Jana Bellina]], kas ir pārstāvējusi [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] un [[Anglija|Angliju]] (1966-1972, 1976-1996, 2006), [[Marina Makropulu]], kas ir pārstāvējusi [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Grieķija|Grieķiju]] (1982, 1988-2014), [[Barbara Hunde]], kas ir pārstāvējusi [[Vācija|Vāciju]] un [[Šveice|Šveici]] (1978-1988, 1992-1994, 2000-2008, 2012-2014), [[Spānija]]s šahiste [[Njevesa Garsija]] (1974-2000, 2004) un [[Bangladeša]]s šahiste [[Rani Hamida]] (1986, 1990, 1994-2018), kura arī trīs reizes savas valsts izlases sastāvā ir piedalījusies vīriešu šaha olimpiādēs (1984, 1988, 1992). * Starp [[Latvija|Latviju]] pārstāvošiem šahistiem rekordiste ar 11 piedalīšanās reizēm ir [[Ilze Bērziņa]] (1998-2000, 2004-2022), viņai seko [[Normunds Miezis]] ar 10 piedalīšanās reizēm (1998-2014, 2022). 12 reizes olimpiādēs ir piedalījies [[Aleksejs Širovs]], kas ir pārstāvējis [[Latvija|Latviju]] un [[Spānija|Spāniju]] (1992-2000, 2004-2016). * Latvijas pārstāvji ir izcīnījuši vairākas individuālās medaļas šaha olimpiādēs: [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]] - zelts (1931) un bronza (1939), [[Movša Feigins]] - bronza (1933) un sudrabs (1936), [[Volfgangs Hāzenfuss]] - bronza (1931), [[Kārlis Ozols (šahists)|Kārlis Ozols]] - bronza (1936), [[Ilze Bērziņa]] - bronza (2010). == Ārējās saites == * [http://www.olimpbase.org Tabulas, statistika vietnē olimpbase.org] [[Kategorija:Šaha turnīri]] e0oucg9zryewrmic5yk81qa8c8ym4ap 3670981 3670980 2022-08-16T11:17:26Z Uldis s 26307 /* Pasaules šaha olimpiādes vīriešiem */ wikitext text/x-wiki '''Šaha olimpiāde''' ir [[FIDE|Starptautiskās Šaha federācijas]] organizētas valstu un teritoriju komandu sacensības, kas notiek ik pēc diviem gadiem. == Vēsture == [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-76052-0335, Schacholympiade, Tal (UdSSR) gegen Fischer (USA).jpg|right|thumb|175px|[[Mihails Tāls]] un [[Bobijs Fišers]] 1960. gada olimpiādē]] Pirmā šaha olimpiāde bija neoficiāla. Tika mēģināts iekļaut šahu [[1924. gada Vasaras Olimpiskās spēles|1924. gada olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, bet tas neizdevās, jo bija grūtības nošķirt amatierus no profesionāliem sportistiem. Sacensības tomēr notika, turklāt arī Parīzē un vienlaikus ar Olimpiskajām spēlēm. Pirmās šaha olimpiādes noslēguma dienā {{dat|1924|7|20}} tika nodibināta [[FIDE|Starptautiskā Šaha federācija]]. Latvijas šahisti [[Hermanis Matisons]] un [[Fricis Apšenieks]] šajās sacensībās izcīnīja attiecīgi pirmo un otro vietu, labi startēja arī [[Kārlis Bētiņš]]. Otrā neoficiālā šaha olimpiāde notika {{dat|1926}} [[Budapešta|Budapeštā]]. Pirmā oficiālā šaha olimpiāde notika {{dat|1927}} [[Londona|Londonā]]. Līdz 1939. gadam sacensības notika neregulāri ik pēc gada vai diviem, bet kopš 1950. gada - regulāri ik pēc diviem gadiem. Latvijas šahisti pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] aktīvi piedalījās šaha olimpiādēs. Lielākais panākums bija Prāgā izcīnītā 6. vieta. PSRS izlases sastāvā [[Mihails Tāls]] ir 8 reizes kļuvis par olimpiādes uzvarētāju komandu vērtējumā (1958-1962, 1966, 1972-1974, 1980-1982), kā arī izcīnījis 5 zelta un 2 sudraba individuālās medaļas. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija regulāri piedalās šaha olimpiādēs. Lielākie panākumi tika izcīnīti Manilā 1992. gadā, kad vīriešu komanda ieņēma 5. vietu, bet sievietes bija 12. vietā. == Pasaules šaha olimpiādes vīriešiem == :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ Pasaules šaha olimpiādes vīriešiem |- ! Npk !! Sacensību vieta !! Gads !! I vieta !! II vieta !! III vieta !! Sacensību sistēma !! Dalībnieki komandā !! Komandas !! Dalībnieki !! Partijas !! Latvijas vieta |- | [[1924. gada neoficiālā šaha olimpiāde|-]] || align=left |[[Parīze]] || [[1924. gada neoficiālā šaha olimpiāde|1924]] || align=left |[[Čehoslovākija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Šveice]] || align=left |Kombinētā || - || 18 || 54 || 347 || 4. |- | [[1926. gada neoficiālā šaha olimpiāde|-]] || align=left |[[Budapešta]] || [[1926. gada neoficiālā šaha olimpiāde|1926]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |Riņķa || 4 || 4 || 59 || 24 || - |- | [[1. šaha olimpiāde|1]] || align=left |[[Londona]] || [[1. šaha olimpiāde|1927]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Dānija]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |Riņķa || 4 || 16 || 70 || 480 || - |- | [[2. šaha olimpiāde|2]] || align=left |[[Hāga]] || [[2. šaha olimpiāde|1928]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Polija]] || align=left |Riņķa || 4 || 17 || 86 || 544 || 14. |- | [[3. šaha olimpiāde|3]] || align=left |[[Hamburga]] || [[3. šaha olimpiāde|1930]] || align=left |[[Polija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Vācija]] || align=left |Riņķa || 4 || 18 || 88 || 612 || 10. |- | [[4. šaha olimpiāde|4]] || align=left |[[Prāga]] || [[4. šaha olimpiāde|1931]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Polija]] || align=left |[[Čehoslovākija]] || align=left |Riņķa || 4 || 19 || 93 || 684 || 6. |- | [[5. šaha olimpiāde|5]] || align=left |[[Folkestona]] || [[5. šaha olimpiāde|1933]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Čehoslovākija]] || align=left |[[Zviedrija]] || align=left |Riņķa || 4 || 15 || 71 || 420 || 9. |- | [[6. šaha olimpiāde|6]] || align=left |[[Varšava]] || [[6. šaha olimpiāde|1935]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Zviedrija]] || align=left |[[Polija]] || align=left |Riņķa || 4 || 20 || 99 || 760 || 9. |- | [[1936. gada neoficiālā šaha olimpiāde|-]] || align=left |[[Minhene]] || [[1936. gada neoficiālā šaha olimpiāde|1936]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Polija]] || align=left |[[Vācija]] || align=left |Riņķa || 8 || 21 || 208 || 1680 || 6. |- | [[7. šaha olimpiāde|7]] || align=left |[[Stokholma]] || [[7. šaha olimpiāde|1937]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Polija]] || align=left |Riņķa || 4 || 19 || 94 || 684 || 11. |- | [[8. šaha olimpiāde|8]] || align=left |[[Buenosairesa]] || [[8. šaha olimpiāde|1939]] || align=left |[[Vācija]] || align=left |[[Polija]] || align=left |[[Igaunija]] || align=left |4 kvalif. + 2 fināli || 4 || 27 || 133 || 928 || 7. |- | [[9. šaha olimpiāde|9]] || align=left |[[Dubrovnika]] || [[9. šaha olimpiāde|1950]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Argentīna]] || align=left |[[Vācija|VFR]] || align=left |Riņķa || 4 || 16 || 84 || 480 || - |- | [[10. šaha olimpiāde|10]] || align=left |[[Helsinki]] || [[10. šaha olimpiāde|1952]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Argentīna]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |3 kvalif. + 3 fināli || 4 || 25 || 140 || 740 || - |- | [[11. šaha olimpiāde|11]] || align=left |[[Amsterdama]] || [[11. šaha olimpiāde|1954]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Argentīna]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |4 kvalif. + 2 fināli || 4 || 26 || 149 || 916 || - |- | [[12. šaha olimpiāde|12]] || align=left |[[Maskava]] || [[12. šaha olimpiāde|1956]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |4 kvalif. + 3 fināli || 4 || 34 || 197 || 1220 || - |- | [[13. šaha olimpiāde|13]] || align=left |[[Minhene]] || [[13. šaha olimpiāde|1958]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Argentīna]] || align=left |4 kvalif. + 3 fināli || 4 || 36 || 207 || 1368 || - |- | [[14. šaha olimpiāde|14]] || align=left |[[Leipciga]] || [[14. šaha olimpiāde|1960]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |4 kvalif. + 3 fināli || 4 || 40 || 232 || 1600 || - |- | [[15. šaha olimpiāde|15]] || align=left |[[Varna]] || [[15. šaha olimpiāde|1962]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Argentīna]] || align=left |4 kvalif. + 3 fināli || 4 || 38 || 220 || 1452 || - |- | [[16. šaha olimpiāde|16]] || align=left |[[Telaviva]] || [[16. šaha olimpiāde|1964]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Vācija|VFR]] || align=left |7 kvalif. + 4 fināli || 4 || 50 || 294 || 1820 || - |- | [[17. šaha olimpiāde|17]] || align=left |[[Havana]] || [[17. šaha olimpiāde|1966]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |7 kvalif. + 4 fināli || 4 || 52 || 301 || 1944 || - |- | [[18. šaha olimpiāde|18]] || align=left |[[Lugāno]] || [[18. šaha olimpiāde|1968]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Bulgārija]] || align=left |7 kvalif. + 4 fināli || 4 || 53 || 314 || 1912 || - |- | [[19. šaha olimpiāde|19]] || align=left |[[Zīgene]] || [[19. šaha olimpiāde|1970]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |6 kvalif. + 5 fināli || 4 || 60 || 360 || 2280 || - |- | [[20. šaha olimpiāde|20]] || align=left |[[Skopje]] || [[20. šaha olimpiāde|1972]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |8 kvalif. + 4 fināli || 4 || 63 || 373 || 2666 || - |- | [[21. šaha olimpiāde|21]] || align=left |[[Nica]] || [[21. šaha olimpiāde|1974]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |8 kvalif. + 5 fināli || 4 || 75 || 445 || 3088 || - |- | [[22. šaha olimpiāde|22]] || align=left |[[Haifa]] || [[22. šaha olimpiāde|1976]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Nīderlande]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |[[Šveices sistēma|Šveices]] - 13 kārtas || 4 || 48 || 286 || 1248 || - |- | [[1976. gada neoficiālā šaha olimpiāde|-]] || align=left |[[Tripole]] || [[1976. gada neoficiālā šaha olimpiāde|1976]] || align=left |[[Salvadora]] || align=left |[[Tunisija]] || align=left |[[Pakistāna]] || align=left |Šveices - 13 kārtas || 4 || 34 || ~200 || ~884 || - |- | [[23. šaha olimpiāde|23]] || align=left |[[Buenosairesa]] || [[23. šaha olimpiāde|1978]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 66 || 388 || 1848 || - |- | [[24. šaha olimpiāde|24]] || align=left |[[Valleta]] || [[24. šaha olimpiāde|1980]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 82 || 483 || 2296 || - |- | [[25. šaha olimpiāde|25]] || align=left |[[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] || [[25. šaha olimpiāde|1982]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Čehoslovākija]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 92 || 545 || 2580 || - |- | [[26. šaha olimpiāde|26]] || align=left |[[Saloniki]] || [[26. šaha olimpiāde|1984]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 88 || 521 || 2464 || - |- | [[27. šaha olimpiāde|27]] || align=left |[[Dubaija]] || [[27. šaha olimpiāde|1986]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 108 || 641 || 3024 || - |- | [[28. šaha olimpiāde|28]] || align=left |[[Saloniki]] || [[28. šaha olimpiāde|1988]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |[[Nīderlande]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 107 || 620 || 2956 || - |- | [[29. šaha olimpiāde|29]] || align=left |[[Novisada]] || [[29. šaha olimpiāde|1990]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 108 || 636 || 3020 || - |- | [[30. šaha olimpiāde|30]] || align=left |[[Manila]] || [[30. šaha olimpiāde|1992]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Uzbekistāna]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 102 || 617 || 2852 || 5. |- | [[31. šaha olimpiāde|31]] || align=left |[[Maskava]] || [[31. šaha olimpiāde|1994]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Bosnija un Hercegovina]] || align=left |[[Krievija|Krievija 2]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 124 || 716 || 3472 || 19. |- | [[32. šaha olimpiāde|32]] || align=left |[[Erevāna]] || [[32. šaha olimpiāde|1996]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 114 || 665 || 3160 || 20. |- | [[33. šaha olimpiāde|33]] || align=left |[[Elista]] || [[33. šaha olimpiāde|1998]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |Šveices - 13 kārtas || 4 || 110 || 634 || 2860 || 14. |- | [[34. šaha olimpiāde|34]] || align=left |[[Stambula]] || [[34. šaha olimpiāde|2000]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Vācija]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 126 || 768 || 3528 || 34. |- | [[35. šaha olimpiāde|35]] || align=left |[[Bleda]] || [[35. šaha olimpiāde|2002]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 135 || 802 || 3748 || 42. |- | [[36. šaha olimpiāde|36]] || align=left |[[Kalvija]] || [[36. šaha olimpiāde|2004]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 4 || 129 || 763 || 3572 || 33. |- | [[37. šaha olimpiāde|37]] || align=left |[[Turīna]] || [[37. šaha olimpiāde|2006]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 13 kārtas || 4 || 148 || 873 || 3836 || 28. |- | [[38. šaha olimpiāde|38]] || align=left |[[Drēzdene]] || [[38. šaha olimpiāde|2008]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |[[Izraēla]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 146 || 729 || 3204 || 44. |- | [[39. šaha olimpiāde|39]] || align=left |[[Hantimansijska]] || [[39. šaha olimpiāde|2010]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Izraēla]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 149 || 741 || 3240 || 69. |- | [[40. šaha olimpiāde|40]] || align=left |[[Stambula]] || [[40. šaha olimpiāde|2012]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 157 || 779 || 3424 || 28. |- | [[41. šaha olimpiāde|41]] || align=left |[[Trumse]] || [[41. šaha olimpiāde|2014]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Indija]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 177 || 882 || 3776 || 35. |- | [[42. šaha olimpiāde|42]] || align=left |[[Baku]] || [[42. šaha olimpiāde|2016]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 170 || 891 || 3660 || 17. |- | [[43. šaha olimpiāde|43]] || align=left |[[Batumi]] || [[43. šaha olimpiāde|2018]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 184 || 914 || 4036 || 45. |- | [[44. šaha olimpiāde|44]] || align=left |[[Čennai]] || [[44. šaha olimpiāde|2022]] || align=left |[[Uzbekistāna]] || align=left |[[Armēnija]] || align=left |[[Indija|Indija 2]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 188 || 937 || 4071 || 45. |} * 1924., 1926., 1936. un 1976. ([[Tripole]]) notikušās sacensības tiek uzskatītas par neoficiālām šaha olimpiādēm, tādēļ tām nav piešķirts kārtas numurs. == Pasaules šaha olimpiādes sievietēm == :{| class="wikitable" style="text-align: left" |+ Pasaules šaha olimpiādes sievietēm |- ! Npk !! Sacensību vieta !! Gads !! I vieta !! II vieta !! III vieta !! Sacensību sistēma !! Dalībnieces komandā !! Komandas !! Dalībnieces !! Partijas !! Latvijas vieta |- | [[1. sieviešu šaha olimpiāde|1]] || align=left |[[Emena]] || [[1. sieviešu šaha olimpiāde|1957]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |[[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] || align=left |3 kvalif. + 3 fināli || 2 || 21 || 43 || 258 || - |- | [[2. sieviešu šaha olimpiāde|2]] || align=left |[[Splita]] || [[2. sieviešu šaha olimpiāde|1963]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |[[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] || align=left |Riņķa || 2 || 15 || 41 || 210 || - |- | [[3. sieviešu šaha olimpiāde|3]] || align=left |[[Oberhauzene]] || [[3. sieviešu šaha olimpiāde|1966]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |[[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] || align=left |Riņķa || 2 || 14 || 41 || 182 || - |- | [[4. sieviešu šaha olimpiāde|4]] || align=left |[[Ļubļina]] || [[4. sieviešu šaha olimpiāde|1969]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Čehoslovākija]] || align=left |Riņķa || 2 || 15 || 43 || 210 || - |- | [[5. sieviešu šaha olimpiāde|5]] || align=left |[[Skopje]] || [[5. sieviešu šaha olimpiāde|1972]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |4 kvalif. + 3 fināli || 2 || 23 || 69 || 264 || - |- | [[6. sieviešu šaha olimpiāde|6]] || align=left |[[Medeljina]] || [[6. sieviešu šaha olimpiāde|1974]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |[[Bulgārija]] || align=left |5 kvalif. + 3 fināli || 2 || 26 || 75 || 314 || - |- | [[7. sieviešu šaha olimpiāde|7]] || align=left |[[Haifa]] || [[7. sieviešu šaha olimpiāde|1976]] || align=left |[[Izraēla]] || align=left |[[Anglija]] || align=left |[[Spānija]] || align=left |4 kvalif. + 3 fināli || 3 || 23 || 90 || 396 || - |- | [[8. sieviešu šaha olimpiāde|8]] || align=left |[[Buenosairesa]] || [[8. sieviešu šaha olimpiāde|1978]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Vācija|VFR]] || align=left |4 kvalif. + 4 fināli || 3 || 32 || 125 || 672 || - |- | [[9. sieviešu šaha olimpiāde|9]] || align=left |[[Valleta]] || [[9. sieviešu šaha olimpiāde|1980]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Polija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 42 || 161 || 861 || - |- | [[10. sieviešu šaha olimpiāde|10]] || align=left |[[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] || [[10. sieviešu šaha olimpiāde|1982]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 45 || 176 || 924 || - |- | [[26. šaha olimpiāde|26]] || align=left |[[Saloniki]] || [[26. šaha olimpiāde|1984]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Bulgārija]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 51 || 202 || 1050 || - |- | [[27. šaha olimpiāde|27]] || align=left |[[Dubaija]] || [[27. šaha olimpiāde|1986]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Rumānija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 49 || 193 || 1008 || - |- | [[28. šaha olimpiāde|28]] || align=left |[[Saloniki]] || [[28. šaha olimpiāde|1988]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Dienvidslāvija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 56 || 221 || 1176 || - |- | [[29. šaha olimpiāde|29]] || align=left |[[Novisada]] || [[29. šaha olimpiāde|1990]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Padomju Savienība|PSRS]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 64 || 258 || 1338 || - |- | [[30. šaha olimpiāde|30]] || align=left |[[Manila]] || [[30. šaha olimpiāde|1992]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 62 || 251 || 1302 || 12. |- | [[31. šaha olimpiāde|31]] || align=left |[[Maskava]] || [[31. šaha olimpiāde|1994]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |[[Ungārija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 81 || 317 || 1678 || 27. |- | [[32. šaha olimpiāde|32]] || align=left |[[Erevāna]] || [[32. šaha olimpiāde|1996]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 74 || 294 || 1551 || 34. |- | [[33. šaha olimpiāde|33]] || align=left |[[Elista]] || [[33. šaha olimpiāde|1998]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |Šveices - 13 kārtas || 3 || 72 || 282 || 1404 || 13. |- | [[34. šaha olimpiāde|34]] || align=left |[[Stambula]] || [[34. šaha olimpiāde|2000]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 86 || 338 || 1803 || 18. |- | [[35. šaha olimpiāde|35]] || align=left |[[Bleda]] || [[35. šaha olimpiāde|2002]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Polija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 91 || 364 || 1890 || - |- | [[36. šaha olimpiāde|36]] || align=left |[[Kalvija]] || [[36. šaha olimpiāde|2004]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |Šveices - 14 kārtas || 3 || 87 || 345 || 1806 || 23. |- | [[37. šaha olimpiāde|37]] || align=left |[[Turīna]] || [[37. šaha olimpiāde|2006]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |Šveices - 13 kārtas || 3 || 103 || 425 || 1992 || 17. |- | [[38. šaha olimpiāde|38]] || align=left |[[Drēzdene]] || [[38. šaha olimpiāde|2008]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 111 || 548 || 2420 || 28. |- | [[39. šaha olimpiāde|39]] || align=left |[[Hantimansijska]] || [[39. šaha olimpiāde|2010]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 115 || 565 || 2508 || 31. |- | [[40. šaha olimpiāde|40]] || align=left |[[Stambula]] || [[40. šaha olimpiāde|2012]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 127 || 628 || 2724 || 18. |- | [[41. šaha olimpiāde|41]] || align=left |[[Trumse]] || [[41. šaha olimpiāde|2014]] || align=left |[[Krievija]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 136 || 673 || 2924 || 39. |- | [[42. šaha olimpiāde|42]] || align=left |[[Baku]] || [[42. šaha olimpiāde|2016]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Polija]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 134 || 692 || 2876 || 44. |- | [[43. šaha olimpiāde|43]] || align=left |[[Batumi]] || [[43. šaha olimpiāde|2018]] || align=left |[[Ķīna]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Gruzija|Gruzija 1]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 149 || 739 || 3252 || 36. |- | [[44. šaha olimpiāde|44]] || align=left |[[Čennai]] || [[44. šaha olimpiāde|2022]] || align=left |[[Ukraina]] || align=left |[[Gruzija]] || align=left |[[Indija|Indija 1]] || align=left |Šveices - 11 kārtas || 4 || 162 || 800 || 3468 || 47. |} * Sākot ar 1984. gadu numerācija sieviešu šaha olimpiādēm tika pielīdzināta vīriešu olimpiādes numerācijai. == Interesanti fakti == * Visvairāk reizes vīriešu šaha olimpiādēs ir piedalījušies [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistari]] [[Euhenio Torre]] ([[Filipīnas]]) - 23 (1970-2006, 2010-2016), [[Lajošs Portišs]] ([[Ungārija]]) - 20 (1956-1974, 1978-1988, 1992-1996, 2000) un [[Heiki Vesterinens]] ([[Somija]]) - 19 (1962-1996, 2006). * Visvairāk reizes sieviešu šaha olimpiādēs ir piedalījusies [[Bulgārija]]s lielmeistare [[Margarita Voiska]] - 19 (1980-2016). Pa 15 reizēm ir piedalījušās vairākas šahistes, tajā skaitā Pasaules eksčempione [[Maija Čiburdanidze]], kas ir pārstāvējusi [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Gruzija|Gruziju]] (1978-2004, 2008), [[Tatjana Lemačko]], kas ir pārstāvējusi [[Bulgārija|Bulgāriju]] un [[Šveice|Šveici]] (1974, 1978-1998, 2004, 2008-2010), [[Jana Bellina]], kas ir pārstāvējusi [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] un [[Anglija|Angliju]] (1966-1972, 1976-1996, 2006), [[Marina Makropulu]], kas ir pārstāvējusi [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Grieķija|Grieķiju]] (1982, 1988-2014), [[Barbara Hunde]], kas ir pārstāvējusi [[Vācija|Vāciju]] un [[Šveice|Šveici]] (1978-1988, 1992-1994, 2000-2008, 2012-2014), [[Spānija]]s šahiste [[Njevesa Garsija]] (1974-2000, 2004) un [[Bangladeša]]s šahiste [[Rani Hamida]] (1986, 1990, 1994-2018), kura arī trīs reizes savas valsts izlases sastāvā ir piedalījusies vīriešu šaha olimpiādēs (1984, 1988, 1992). * Starp [[Latvija|Latviju]] pārstāvošiem šahistiem rekordiste ar 11 piedalīšanās reizēm ir [[Ilze Bērziņa]] (1998-2000, 2004-2022), viņai seko [[Normunds Miezis]] ar 10 piedalīšanās reizēm (1998-2014, 2022). 12 reizes olimpiādēs ir piedalījies [[Aleksejs Širovs]], kas ir pārstāvējis [[Latvija|Latviju]] un [[Spānija|Spāniju]] (1992-2000, 2004-2016). * Latvijas pārstāvji ir izcīnījuši vairākas individuālās medaļas šaha olimpiādēs: [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]] - zelts (1931) un bronza (1939), [[Movša Feigins]] - bronza (1933) un sudrabs (1936), [[Volfgangs Hāzenfuss]] - bronza (1931), [[Kārlis Ozols (šahists)|Kārlis Ozols]] - bronza (1936), [[Ilze Bērziņa]] - bronza (2010). == Ārējās saites == * [http://www.olimpbase.org Tabulas, statistika vietnē olimpbase.org] [[Kategorija:Šaha turnīri]] fyw3d4zo9mjuy3jvwkweuicjw5unoin Veidne:Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē 10 193966 3670819 3509604 2022-08-16T04:47:57Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē | title = [[Attēls:Kalavijuociai.png|17px]] [[Attēls:POL Inflanty IRP COA.svg|17px]] [[Attēls:Księstwo Kurlandii i Semigalii COA.svg|17px]] Nozīmīgākie tiesību akti un starptautiskie līgumi [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]] [[Attēls:Emblem of the Latvian SSR (1918-1920).svg|17px]] [[Attēls:Emblem of the Latvian SSR.svg|17px]][[Attēls:Latvijas Republikas mazais ģerbonis.svg|15px]] | titlestyle = background:#C4C3D0; | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Par [[ Latviešu vēsturiskās zemes|Senlatvijas valstīm]] | list1 = * [[Līvzemes dalīšanas līgums]] * [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]] * [[Letijas dalīšanas līgums]] * [[Jersikas miera līgums]] * [[Tālavas dalīšanas līgums]] * [[Rīgas miera līgums ar kuršiem]] * [[Līgums ar Kursas ķēniņu Lamekinu]] * [[Upmales dalīšanas līgums]] * [[Zemgales dalīšanas līgums]] * [[Kursas dalīšanas līgums]] * [[Sēlijas dalīšanas līgums]] | group2 = Par [[Livonijas Konfederācija]]s valstīm | list2 = * [[Livonijas konfederācijas līgums]] * [[Melnas līgums]] * [[Livonijas savienības līgums]] * [[Salaspils līgums]] * [[Viļņas ūnija]] * [[Možaiskas līgums]] * [[Grodņas ūnija]] * [[Drohičinas līgums]] * [[Jamas Zapoļskas miera līgums]] * [[Livonijas konstitūcijas]] | group3 = Par [[Latgale|Latgali]], [[Kurzeme|Kurzemi]] un [[Vidzeme|Vidzemi]] | list3 = * [[Stolbovas miera līgums]] * [[Jelgavas pamiers]] * [[Altmarkas pamiers]] * [[Olivas miera līgums]] * [[Kardisas miera līgums]] * [[Andrusovas pamiers]] * [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas kapitulācija]] * [[Nīštates miera līgums]] * [[Polijas dalīšanas]] * [[Brestļitovskas miera līgums]] * [[Berlīnes papildvienošanās (1918)]] | group4 = Par [[Latvija|Latvijas valsti]] | list4 = * [[1917. gada 2. decembra deklarācija par Latvijas autonomiju|Deklarācija par Latvijas autonomiju]] * [[1918. gada 30. janvāra deklarācija par Latvijas Republikas izveidi|Deklarācija par Latvijas Republikas izveidi]] * [[Latvijas valsts pasludināšana]] * [[Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests|Latvijas Padomju Republikas pasludināšana]] * [[Latvijas valsts atzīšana de facto]] * [[Pagaidu līgums par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju|Latvijas—Vācijas līgums par sakaru atjaunošanu]] * [[Latvijas—Krievijas miera līgums]] * [[Latvijas valsts atzīšana de iure]] * [[Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu un konfliktu nokārtošanu miera ceļā|Latvijas un PSRS līgums par neuzbrukšanu]] * [[Saprašanās un sadarbības līgums starp Latviju, Lietuvu un Igauniju|Baltijas valstu sadarbības līgums]] * [[Neuzbrukšanas līgums starp Latviju un Vāciju|Latvijas—Vācijas neuzbrukšanas līgums]] * [[Molotova—Ribentropa pakts]] * [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS]] * [[Latvijas Centrālās padomes memorands]] * [[Par Latvijas PSR suverenitāti|Latvijas PSR suverenitātes deklarācija]] * [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Neatkarības atjaunošanas deklarācija]] * [[Par Latvijas Republikas valstisko statusu]] * [[PSRS Valsts domes lēmums par Latvijas Republikas neatkarības atzīšanu]] * [[2003. gada Eiropas Savienības paplašināšanās līgums]] }}<includeonly> [[Kategorija:Latvijas vēsture]] </includeonly><noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas vēstures navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Līgumi ar Latviju]] </noinclude> 99rqo4cxn06zbl0ptrgvcswffx5y5v5 Ģedimins Salmiņš 0 202071 3670984 3287014 2022-08-16T11:22:05Z Uldis s 26307 Pievienoti 2022. gada piemiņas turnīru rezultāti wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ģedimins Salmiņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1933 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Ainaži]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2012 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 30 | m_vieta = [[Rucava]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} <br /> {{USSR}} <br /> {{LAT}} | nodarbošanās = [[skolotājs]], [[vēsturnieks]], [[šahs|šahists]]}} '''Ģedimins Salmiņš''' (dzimis {{dat|1933|07|04}} [[Ainaži|Ainažos]], miris {{dat|2012|08|30}} [[Rucava|Rucavā]]) bija pedagogs, vēsturnieks, ICCF starptautiskais meistars (1998) [[šahs|šahā]], [[Atzinības krusts|Atzinības krusta]] kavalieris (2008).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&art_id=12655 |title=Latvijas Valsts prezidenta mājas lapa |access-date={{dat|2012|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121010134544/http://president.lv/pk/content/?cat_id=603 |archivedate={{dat|2012|10|10||bez}} }}</ref> == Biogrāfija == Mācījies [[Ainaži|Ainažu]] pilsētas pamatskolā, [[Salacgrīva]]s vidusskolā, kuru beidzis 1953. gadā. Pēc skolas beigšanas turpinājis izglītoties Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā (LVPI) Dabas zinātņu fakultātes fiziskās audzināšanas nodaļā. Mācību laikā [[Rīga|Rīgā]] sasniedzis labus rezultātus vieglatlētikas sprinta distancēs, kā arī 1953. gada janvārī Latvijas PSR 10. čempionāta ceturdaļfinālā Cēsīs izpildīja pirmās sporta klases normu šahā. Latvijas PSR Izglītības darbinieku arodbiedrības 1957. gada čempionātā šahā izcīnīta 3. vieta (uzvarējis [[Marks Pasmans]]). Pēc augstskolas beigšanas Ģedimins Salmiņš 1957. gada 1. augustā uzsācis darbu [[Rucava]]s vidusskolā par fizkultūras skolotāju, drīz vien sācis mācīt arī [[ķīmija|ķīmiju]]. No 1971. līdz 1996. gada augusta nogalei pildījis skolas direktora pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rucava.edu.lv/index.php/par-mums/sk-vesture/sk-direktori |title=Skolas direktori |access-date={{dat|2012|10|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130727224046/http://rucava.edu.lv/index.php/par-mums/sk-vesture/sk-direktori |archivedate={{dat|2013|07|27||bez}} }}</ref> Vairākkārt ievēlēts par deputātu vietējo pašvaldību vēlēšanās. 1989. gadā bijis [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] padomes deputāts un vadījis izglītības komisiju. 1994. gadā kandidējis pašvaldību vēlēšanās un ievēlēts [[Rucavas pagasts|Rucavas pagasta]] padomes 7 deputātu skaitā. [[2009. gada Rucavas novada domes vēlēšanas|2009. gada Rucavas novada domes vēlēšanās]] ievēlēts [[Rucavas novads|Rucavas novada]] domē. == Korespondencšahists == Nopietnās korespondencšaha sacensībās Ģedimins Salmiņš sāka piedalīties no 1960. gada. Spēlējis daudzos [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un ārzemēs rīkotajos turnīros, sasniedzot augstas vietas gan sporta biedrības "Vārpa" sacensībās, gan starptautiskajos korespondencšaha "EU/M/GT" finālturnīros. 1988. gadā uzvarētais Ziemeļvalstu senioru I čempionāts ar 11 punktiem no 15 dod ICCF starptautiskā meistara titulu. == Vēsturnieks == 2000. gadā pēc aiziešanas pensijā uzsāka ražīgu novadpētnieka un šaha vēsturnieka darbu. Tika publicētas 8 grāmatas par korespondencšahu un šaha vēsturi, kā arī daudz rakstu periodikā par Rucavas novada pagātni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=3405 |title=Ģedimins Salmiņš. Reiz bija Ēlija. Rucavas novada vēsture |access-date={{dat|2012|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100131022709/http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=3405 |archivedate={{dat|2010|01|31||bez}} }}</ref> Darbos par šaha vēsturi daudz pieskāries līdz šim maz pētītām [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]], [[Fricis Apšenieks|Friča Apšenieka]], [[Milda Lauberte|Mildas Laubertes]] dzīves lappusēm, kā arī Latvijas šaha attīstībai līdz 1944. gadam, īpaši uzsverot nezināmus faktus par [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laika šaha dzīvi. Salmiņa grāmatas izceļas ar bagātīgu un rūpīgi pārbaudītu faktoloģisko materiālu, svaigu skatienu uz labi zināmām personībām, analītisku pieeju vēstures problēmām. Izklāsts grāmatās ir literāri noslīpēts, tās izceļas ar labām ilustrācijām un teicamu šaha partiju analīzi. == Piemiņas turnīri == Kopš 2013. gada Rucavā notiek Ģedimina Salmiņa piemiņas turnīri šahā, kurus organizē Rucavas novada dome un kuros piedalās galvenokārt Kurzemes šahisti. 2013. gadā pirmajā piemiņas turnīrā piedalījās 30 dalībnieki,<ref>[http://www.sahafederacija.lv/?p=5875 Aizvadīts pirmais Ģ. Salmiņa piemiņas turnīrs]</ref> bet 2014. gadā otrajā piemiņas turnīrā - 38 dalībnieki.<ref>[http://www.sahafederacija.lv/?p=7057 Ģ. Salmiņa turnīrā izcils rezultāts Mārcim Šmitam]</ref> 2015. gada jūlijā notika trešais piemiņas turnīrs, kurā piedalījās 30 dalībnieki.<ref>[http://www.sahafederacija.lv/?p=8240 Andris Roze izcīna uzvaru Ģ. Salmiņa piemiņas turnīrā]</ref> 2016. gada 17. jūlijā notika ceturtais piemiņas turnīrs, kurā piedalījās 36 dalībnieki.<ref>[http://www.sahafederacija.lv/?p=9836 Ģedimina Salmiņa piemiņas turnīrā uzvar Āris Ozoliņš]</ref> 2017. gada 22. jūlijā notika piektais piemiņas turnīrs, kurā piedalījās 32 dalībnieki.<ref>[https://www.sahafederacija.lv/raksti/413/gedemina-salmina-pieminas-turnira-rucava-parliecinosi-uzvar-aris-ozolins/ Ģedemina Salmiņa piemiņas turnīrā Rucavā pārliecinoši uzvar Āris Ozoliņš]</ref> 2018. gada 22. jūlijā notika sestais piemiņas turnīrs, kurā piedalījās 33 dalībnieki.<ref>[https://www.sahafederacija.lv/raksti/687/kuldiga-uzvar-tenis-riga-savicevs-rucava-melderis/ Kuldīgā uzvar Tenis, Rīgā – Savičevs, Rucavā – Melderis]</ref> 2019. gada 21. jūlijā notika septītais piemiņas turnīrs, kurā piedalījās 39 dalībnieki.<ref>[http://chess-results.com/tnr453553.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES&flag=30 ICCF IM Salmins Gedimins memorial-2019]</ref> 2020. gada 2. augustā notika astotais piemiņas turnīrs, kurā piedalījās 43 dalībnieki.<ref>[http://chess-results.com/tnr529725.aspx?lan=1&art=4&turdet=YES ICCF IM Salmins Gedimins memorial - 2020]</ref><ref>[https://www.sahafederacija.lv/raksti/1226/salmina-pieminas-turnirs-pulce-rekordlielu-dalibnieku-skaitu/ Salmiņa piemiņas turnīrs pulcē rekordlielu dalībnieku skaitu]</ref> 2022. gada 7. augustā notika devītais piemiņas turnīrs, kurā piedalījās 46 dalībnieki.<ref>[https://chess-results.com/tnr661596.aspx?lan=1&art=1&turdet=YES ICCF IM Salmins Gedimins memorial - 2022]</ref><ref>[https://www.sahafederacija.lv/raksti/1711/salmina-pieminas-saha-turnira-uzvar-ilja-sarakovs/ Salmiņa piemiņas šaha turnīrā uzvar Iļja Šarakovs]</ref> === Piemiņas turnīru uzvarētāji === * 2013. gads - Jānis Isakovs * 2014. gads - Mārcis Šmits * 2015. gads - Andris Roze * 2016. gads - Āris Ozoliņš * 2017. gads - Āris Ozoliņš * 2018. gads - Uldis Melderis * 2019. gads - Danīls Guļnevs * 2020. gads - Iļja Šarakovs * 2022. gads - Iļja Šarakovs == Bibliogrāfija == * "Šahs Vaiņodē, Priekulē, Rucavā (1927-1944)", Liepāja, LiePA, 2001, {{ISBN|9984-654-58-3}}. * "Liepājas šaha dzīves lappuses (1894-1944)", Liepāja, LiePA, 2003, {{ISBN|9984-754-10-3}}. * "Korespondencšahs - tas ir interesanti", Liepāja, LiePA, 2002, {{ISBN|9984-654-75-3}}. * "Korespondencšahs Latvijā (1877-1944)", Liepāja, LiePA, 2005, {{ISBN|9984-754-36-7}}. * "Fricis Apšenieks (1893-1941)", Liepāja, LiePA, 2006, {{ISBN|9984-754-71-5}}. * "Sudraba važiņa no Stokholmas. Milda Lauberte šaha cīņās" (kopā ar [[Valdemārs Zemītis|Valdemāru Zemīti]]), Liepāja, LiePA, 2007, {{ISBN|9984-754-90-5}}. * "No Parīzes līdz Prāgai. Hermanis Matisons (1894-1932) ", Liepāja, LiePA, 2008, {{ISBN|978-9984-821-27-6}}. * "Visām grūtībām par spīti. Šahs Latvijā (1941.1.VII - 1944.31.VII)", Liepāja, LiePA, 2009, {{ISBN|978-9984-821-57-3}}. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{citation | title=Ģedimins Salmiņš | url=http://www.lksf.lv/Mape/Salmins.pdf | nopp=false}} nekrologs LKŠF - Latvijas korespondencšaha federācijas vietnē {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Salmiņš, Gzedimins}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ainažos dzimušie]] [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:PSRS šahisti]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta kavalieri]] d3mg8yf7zalwh3f1y3tm5u5nf7rcaym Veidne:Pasaules čempionāts hokejā junioriem 10 204984 3670620 3348171 2022-08-15T13:11:02Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{navbox | name = Pasaules čempionāts hokejā junioriem |title = [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |above = '''Pašreizējā čempione:''' '''{{ih|USA}}''' |group1= 2022. gada Pasaules čempionāta junioriem<br>dalībnieces |list1style = text-align:center; |list1 = * {{ih|CAN}} * {{ih|FIN}} * {{ih|CZE}} * {{ih|SVK}} * {{ih|LAT}} * {{ih|USA}} * {{ih|SWE}} * {{ih|GER}} * {{ih|SUI}} * {{ih|AUT}} |group2 = Turnīri |list2 = * [[1977. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1977]] * [[1978. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1978]] * [[1979. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1979]] * [[1980. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1980]] * [[1981. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1981]] * [[1982. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1982]] * [[1983. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1983]] * [[1984. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1984]] * [[1985. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1985]] * [[1986. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1986]] * [[1987. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1987]] * [[1988. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1988]] * [[1989. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1989]] * [[1990. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1990]] * [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1991]] * [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1992]] * [[1993. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1993]] * [[1994. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1994]] * [[1995. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1995]] * [[1996. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1996]] * [[1997. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1997]] * [[1998. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1998]] * [[1999. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|1999]] * [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2000]] * [[2001. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2001]] * [[2002. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2002]] * [[2003. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2003]] * [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2004]] * [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2005]] * [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2006]] * [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2007]] * [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2008]] * [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2009]] * [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2010]] * [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2011]] * [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]] * [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]] * [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2014]] * [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2015]] * [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2016]] * [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2017]] * [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2018]] * [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2019]] * [[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2020]] * [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2021]] * ''[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022]]'' * ''[[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2023]]'' * ''[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2024]]'' }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] </noinclude> ed2dh2qiov6o8ys1vfb39z5dwu62ud8 Obeļi 0 210980 3670605 3323294 2022-08-15T12:39:40Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce, [[Eglaine]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Obeļi | image_skyline =Obeliai (Rokiškio rajono savivaldybė).jpg | imagesize = 300px | image_caption = Obeļu iela | image_flag = | image_shield = Obeliai COA.gif | pushpin_map = Lietuva | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Pašvaldība | subdivision_name1 = [[Rokišķu rajona pašvaldība]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1956 | area_total_km2 = | population_as_of = 2018 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 860 | population_density_km2 = | timezone=[[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset=+2 | timezone_DST=[[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST=+3 | latd = 55 | latm = 56 | lats = 30 | latNS = N | longd = 25 | longm = 47 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = 87 | website = }} '''Obeļi''' ({{val-lt|Obeliai}}), līdz 1917. gadam '''Ābeļi''',<ref>[http://dic.academic.ru/dic.nsf/enc3p/217806 ОБЯЛЯЙ (Obeliai) - Большой Энциклопедический словарь]</ref> ir pilsēta [[Lietuva|Lietuvā]] 15 km uz austrumiem no [[Rokišķi]]em, 8 kilometrus no [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s. == Vēsture == [[Attēls:Obeliai geležinkelio stotis 1916.jpg|thumbnail|left|Ābeļu dzelzceļa stacija (1916).]] Apdzīvotā vieta rakstos pirmoreiz minēta 1519. gadā kā Ābeļu muiža [[Livonijas ordeņa valsts]] pierobežā. 1529. gadā pirmo reizi pieminēts Ābeļu miests, 1629. gadā uz [[Subate]]s ceļa Pakrauņos pie [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s robežas uzcēla pirmo koka katoļu Sv. Annas baznīcu. 1859.–1868. gadā uzcēla tagadējo mūra baznīcu. 1873. gadā caur Ābeļiem uzbūvēja dzelzceļa līniju [[Kalkūni]] — [[Radvilišķi]], kas savienoja [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Dzelzceļa līniju Pēterburga—Varšava]] ar [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepājas-Romnu dzelzceļa līniju]]. Pirmā pasaules kara laikā Ābeļi ilgu laiku bija piefrontes miests, karaspēka apgādei vācu armija 1915. gadā uzbūvēja 30 km garu šaursliežu dzelzceļa līniju Ābeļi—[[Subate]]—[[Gulbiene]]—[[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]]—[[Kaldabruņa]], kas tur savienojās ar [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļu]] tīkla atzaru [[Geidāni]]—[[Bebrene]]—[[Eglaine (stacija)|Eglaine]]. 1917. gadā Ābeļu miestu pārdēvēta par Obeļiem. Otrā pasaules kara laikā nacisti 1941. gada augustā Antanašu mežā nošāva 1160 Obeļu miesta [[ebreji|ebrejus]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://remember.org/docss.html|title=The SS Einsatzgruppen|last=Editor|first=Remember org|website=The Holocaust History - A People's and Survivor History - Remember.org|access-date=2020-11-12|date=2011-04-28|language=en-us}}</ref> == Novadnieki == * [[Džo Slovo]] (''Joe Slovo'', 1926-1995), [[Dienvidāfrika]]s politiķis * [[Jānis Reinis]] (1960—2016), latviešu aktieris == Ārējās saites == * {{Commons category-inline|Obeliai|Obeļi}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Lietuva aizmetnis}} {{Lietuvas pilsētas}} [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] meh7fixe90cvjfhlt0mbzr5guocf1h1 Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem 0 212337 3670989 3623275 2022-08-16T11:31:04Z Eremu1 102242 Pievienoju attēlu wikitext text/x-wiki {{Pieminekļa infokaste |monument_name = Uzvaras parka piemineklis |native_name = Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg |image = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg |caption = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem |map_image = Rīga |map_text = |latd = 56|latm = 56|lats = 12.49|latNS = N |longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E |location = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}} |designer = |type = |material = |length = |width = |height = 79 m |begin = |complete = |open = |dedicated_to = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā |extra = }} '''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}</ref> (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref>) ir [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Piemineklis ir 79 metrus augsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> == Raksturojums == Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atrodas 79 m augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekalti gadskaitļi ''1941 • 1945'', kas simbolizē [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauž prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija interpretēta kā Dzimtene — māte. Ideoloģiskās cenzūras dēļ nav īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.<ref>[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.</ref> Latvijas sabiedrībā pastāv pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizē ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc ir nepieciešama tā demontāža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.<ref>[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]</ref> == Vēsture == Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī</ref> Bronzas skulptūras "Karavīri atbrīvotāji" autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.<ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim. [[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb|Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas|left|220x220px]] Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title="Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī</ref> 2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu "okupanti".<ref>[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais "Uzvaras piemineklis"] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī</ref> 2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]</ref> Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.<ref>[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]</ref> 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.<ref name="LA30.martā">[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā</ref> 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā</ref> == Demontāža == 2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.<ref name="LA30.martā"/> 14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā: # pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai; # izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija; # vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā; # domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.<ref>[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}} * [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Rīgas pieminekļu profils] * [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils] * [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli] == Skatīt arī == * [[Uzvaras piemineklis Cēsīs]] {{Rīga-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]] e9a28567hq56uh2ej0m8wyixjjitqh0 3670994 3670989 2022-08-16T11:42:45Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Pieminekļa infokaste |monument_name = Uzvaras parka piemineklis |native_name = Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg |image = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg |caption = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem |map_image = Rīga |map_text = |latd = 56|latm = 56|lats = 12.49|latNS = N |longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E |location = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}} |designer = |type = |material = |length = |width = |height = 79 m |begin = |complete = |open = |dedicated_to = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā |extra = }} '''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}</ref> (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref>) ir [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Piemineklis ir 79 metrus augsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> == Raksturojums == Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atrodas 79 m augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekalti gadskaitļi ''1941 • 1945'', kas simbolizē [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauž prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija interpretēta kā Dzimtene — māte. Ideoloģiskās cenzūras dēļ nav īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.<ref>[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.</ref> Latvijas sabiedrībā pastāv pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizē ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc ir nepieciešama tā demontāža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.<ref>[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]</ref> == Vēsture == Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī</ref> Bronzas skulptūras "Karavīri atbrīvotāji" autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.<ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim. [[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]] Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title="Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī</ref> 2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu "okupanti".<ref>[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais "Uzvaras piemineklis"] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī</ref> 2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]</ref> Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.<ref>[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]</ref> 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.<ref name="LA30.martā">[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā</ref> 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā</ref> == Demontāža == 2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.<ref name="LA30.martā"/> 14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā: # pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai; # izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija; # vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā; # domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.<ref>[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}} * [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Rīgas pieminekļu profils] * [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils] * [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli] == Skatīt arī == * [[Uzvaras piemineklis Cēsīs]] {{Rīga-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]] q2zbfjc0n814tc8ydj0zvogx0j1mp55 3670996 3670994 2022-08-16T11:51:33Z Egilus 27634 Ja es vēl kaut ko saprotu no autortiesībām, tad mēs šo attēlu nekādi nevaram atdot pasaulei kā mūsu īpašumu pēc licences 4.0... wikitext text/x-wiki {{Pieminekļa infokaste |monument_name = Uzvaras parka piemineklis |native_name = |image = Victory Memoryal to Soviet Army (Riga) 1.jpg |caption = Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem |map_image = Rīga |map_text = |latd = 56|latm = 56|lats = 12.49|latNS = N |longd = 24|longm = 5|longs = 8.91|longEW = E |location = {{vieta|Latvija|Rīga|Uzvaras parks}} |designer = |type = |material = |length = |width = |height = 79 m |begin = |complete = |open = |dedicated_to = [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā |extra = }} '''Piemineklis [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171|title=Piemineklis Padomju karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Rīgas pieminekļu aģentūra|accessdate={{dat|2020|3|6||bez}}}}</ref> (neoficiālais nosaukums — '''Uzvaras parka piemineklis'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/parki/uzvaras-parks/|title=Uzvaras parks|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref>) ir [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Latvija]]s un [[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas atkarošanai]] no [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veltīts piemineklis, kas atrodas [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]]. Piemineklis ir 79 metrus augsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.citariga.lv/lat/rigas-apskates-vietas/padomju-riga/piemineklis-padomju-armijas-karaviriem/|title=Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|publisher=Citariga.lv|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> == Raksturojums == Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atrodas 79 m augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu. Obeliska pakājē iekalti gadskaitļi ''1941 • 1945'', kas simbolizē [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] periodu no [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1941)|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gadā līdz [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzvarai]] [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa kaujās]] 1945. gadā. Bronzas karavīru grupa pauž prieku par uzvaru, bet [[Senā Grieķija|sengrieķu]] uzvaras dievei [[Nīke]]i līdzīgā plandošā apmetnī tērptās sievietes alegorija interpretēta kā Dzimtene — māte. Ideoloģiskās cenzūras dēļ nav īstenota tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere — izveidot humānu mātes tēlu ar bērnu rokās.<ref>[http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Piemineklis Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Uzvaras piemineklis.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150901111049/http://en.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 |date={{dat|2015|09|01||bez}} }} no: O. Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga, 2007.</ref> Latvijas sabiedrībā pastāv pretrunīgi viedokļi par to — daļa Latvijas sabiedrības uzskata, ka piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem simbolizē ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupāciju]], tāpēc ir nepieciešama tā demontāža.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/68184-vac-parakstus-par-uzvaras-pieminekla-aizvaksanu.htm|title=Vāc parakstus par Uzvaras pieminekļa aizvākšanu|publisher=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/8/28/pabriks-uzvaras-piemineklis-butu-pelnijis-nojauksanu|title=Pabriks: Uzvaras piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu|newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2019. gadā ''Factum'' veica aptauju, kurā secināja, ka 41% Latvijas iedzīvotāju vēlas šo pieminekli saglabāt, 36% vēlas to demontēt, bet 15% vēlas to pārdēvēt par okupācijas atceres memoriālu un pārvietot uz citu vietu.<ref>[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1121579878325919745 Factum aptauja]</ref> == Vēsture == Pieminekļa celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, projekta autori bija tēlnieki [[Ļevs Bukovskis]] un [[Aivars Gulbis]], piedaloties [[Leonīds Kristovskis|Leonīdam Kristovskim]], dizaina mākslinieks [[Aleksandrs Bugajevs]], arhitekti [[Ermens Bāliņš]], [[Edvīns Vecumnieks]] un [[Viktors Zilgalvis]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-uzvaras-pieminekla-nojauksanu-nevajadzetu-parsteigties-aicina-eksperti.d?id=43749004 Ar Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nevajadzētu pārsteigties, aicina eksperti] [[Delfi (portāls)|Delfi]], 2013. gada 21. oktobrī</ref> Bronzas skulptūras "Karavīri atbrīvotāji" autors Ļevs Bukovskis pats bija piedalījies Otrajā pasaules karā kā [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] karavīrs.<ref>[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/lev-bukovsky.html Ļevs Bukovskis] russkije.lv</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) izvērtēja objekta atbilstību iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un konstatēja, ka Uzvaras pieminekļa mākslinieciskā kvalitāte neatbilst kritērijiem, kādi izvirzāmi valsts aizsargājamam kultūras piemineklim. <!-- [[Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg|thumb||left|220x220px|Uzvaras parka obelisks pēc spridzināšanas (1997).]] --> Naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju [[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]] dalībnieki mēģināja neveiksmīgi uzspridzināt pieminekļa obelisku, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/181108-perkonkrusta_lideris_tiesa_atzistas_uzvaras_pieminekla_spridzinasana|title="Pērkoņkrusta" līderis tiesā atzīstas Uzvaras pieminekļa spridzināšanā|website=[[tvnet.lv]]|accessdate={{dat|2013|1|18||bez}}}}</ref> 2012. gada aprīlī, neilgi pēc [[Referendums par valsts valodu|referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai]], portālā ''Mana Balss.lv'' privātpersonu grupa nāca klajā ar iniciatīvu nojaukt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Šajā sakarā [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] norādīja, ka pieminekļa nojaukšana varētu būt pretrunā ar 1994. gada aprīlī noslēgto Latvijas Republikas un [[Krievijas Federācija]]s valdību savstarpējo vienošanos, kuras 13. pantā rakstīts, ka abas valstis apņemas nodrošināt memoriālo būvju un karavīru apbedījumu vietu sakopšanu, saglabāšanu un pieejamību.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/riga/skerslis-uzvaras-pieminekla-nojauksanai-valdibas-vienosanas-ar-krieviju-14029646 Šķērslis Uzvaras pieminekļa nojaukšanai — valdības vienošanās ar Krieviju] [[Diena (laikraksts)|Diena]] 2013. gada 21. oktobrī</ref> 2019. gada 26. oktobrī nezināmas personas ar baltas krāsas flakoniņu uz pieminekļa apmales uzrakstīja vārdu "okupanti".<ref>[https://www.tvnet.lv/6811058/pardaugava-apkepats-ta-sauktais-uzvaras-piemineklis Pārdaugavā apķēpāts tā sauktais "Uzvaras piemineklis"] [[tvnet.lv]] 2019. gada 26. oktobrī</ref> 2022. gadā naktī uz 25. februāri, [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā]], pieminekļa pakāji iekrāsoja Ukrainas karoga krāsās.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/foto-nezinami-vandali-iekrasojusi-uzvaras-pieminekli-ukrainas-karoga-krasas.d?id=54096456 Delfi. Foto: Nezināmi vandaļi iekrāsojuši Uzvaras pieminekli Ukrainas karoga krāsās]</ref> Šī paša iebrukuma dēļ kārtējo reizi atjaunojās diskusijas par pieminekļa nojaukšanu.<ref>[https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/373110-lato-lapsa-izsakas-par-uzvaras-pieminekli/ NRA. Lapsa: Ja vēlas aizvākt Uzvaras pieminekli, labāka brīža nebūs]</ref> 29. martā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja priekšlikumu Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ierakstīt aizliegumu rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.<ref name="LA30.martā">[https://www.la.lv/igaunijai-un-lietuvai-atskiriba-no-latvijas-ligumos-ar-krieviju-nebija-noteikta-piemineklu-aizsardziba Ārlietu ministrija: Igaunijai un Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, līgumos ar Krieviju nebija noteikta pieminekļu aizsardzība] la.lv 2022. gada 30. martā</ref> 8. un 9. maijā, sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] Latvijas valdība aicināja nelikt ziedus pie Latvijas okupāciju slavinošiem pieminekļiem. Tomēr ziedu nolikšana notika, bet 10. maijā pie pieminekļa Uzvaras parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju. Policija slēdza pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/policija-slegusi-pieeju-piemineklim-uzvaras-parka-un-ta-laukumam.a456191/ Policija slēgusi pieeju piemineklim Uzvaras parkā un tā laukumam] lsm.lv 2022. gada 11. maijā</ref> == Demontāža == 2022. gada 30. martā [[Saeima]]s Ārlietu komisijas deputāti nolēma uzdot Tieslietu ministrijai sagatavot un iesniegt komisijā iepriekš valdībā saskaņotu informatīvo ziņojumu par iespējamo tiesisko pamatojumu visa objekta vai tā atsevišķu daļu demontāžai.<ref name="LA30.martā"/> 14. aprīlī [[LR Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]] piedāvāja četrus risinājumus, kā aizvākt Padomju armijai veltīto pieminekli no Uzvaras parka Rīgā: # pārbaudīt, vai Krievijas puse nav pārkāpusi savas saistības, apkopjot 110 Latvijas piemiņas vietas Krievijā. Ja Krievija tās nekopj un tātad neievēro vienošanos, tad tā varētu nebūt saistoša arī Latvijai; # izbeigt vienošanos, jo notiek [[Krievijas—Ukrainas karš]], kurā piedalās viena no līgumslēdzējpusēm — Krievija; # vērtēt, kā interpretēt Latvijas un Krievijas 1994. gada vienošanās 13. pantu, proti, vai piemineklis vispār atrodas šī panta tvērumā; # domāt par pieminekļa pārvietošanu Latvijas ietvaros.<ref>[https://www.tvnet.lv/7500986/bordans-pielauj-referenduma-rikosanu-par-ta-deveta-uzvaras-pieminekla-demontazu Bordāns pieļauj referenduma rīkošanu par tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžu] tvnet.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos grozījumus likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" (par 68 deputāti, pret 18 deputāti), ar kuriem atcēla juridiskos šķēršļus iespējamai Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-atcel-juridiskos-skerslus-uzvaras-parka-pieminekla-nojauksanai.a456395/ Saeima atceļ juridiskos šķēršļus Uzvaras parka pieminekļa nojaukšanai] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 13. maijā [[Rīgas dome]] ārkārtas sēdē atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un uzdeva Rīgas pieminekļu aģentūrai veikt visas nepieciešamās darbības objekta demontāžai. Par lēmumprojektu balsoja 39 Rīgas domes deputāti, bet pret bija 13.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-dome-uzdod-nojaukt-padomju-pieminekli-uzvaras-parka.a456608/ Rīgas dome uzdod nojaukt padomju pieminekli Uzvaras parkā] lsm.lv 2022. gada 13. maijā</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Victory Monument (Riga)|Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem}} * [http://rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=171 Rīgas pieminekļu profils] * [https://memorialservices.lv/lv/845-880-uzvaras-piemineklis ''Memorial Services'' profils] * [http://okupacijasmuzejs.lv/lv/aktualitates/uzvaras-piemineklis-riga-vesture-un-politika-264/ Okupācijas muzejs par Uzvaras pieminekli] == Skatīt arī == * [[Uzvaras piemineklis Cēsīs]] {{Rīga-aizmetnis}} {{Arhitektūra-aizmetnis}} {{Rīgas augstceltnes}} [[Kategorija:Pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara pieminekļi Latvijā]] czn2klkxn33bi1ltbo81udfx2t3eqke Eglaines baznīca 0 215537 3670600 3540010 2022-08-15T12:37:13Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Pasaules kar → pasaules kar (3), [[Eglaine]] → DISAMBIGS, [[Eglaine| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Eglaines Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Katoļu baznīca Eglainē.jpg | image_size = 290px | caption = Eglaines katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Eglaines baznīca | position = left | latd = 55 | latm = 57 | lats = 06 | latNS = N | longd = 26 | longm = 07 | longs = 10 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}},<br />[[Augšdaugavas novads]],<br /> [[Eglaines pagasts]], [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1994]] | status = [[Jelgavas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] <br /> Andrejs Skadiņš | website = | architecture_style = | facade_direction = R | groundbreaking = [[1936]] | year_completed = [[1994]] | length = m | width = m | width_nave = | height_max = | materials = mūra }} '''Eglaines Jaunavas Marijas — Baznīcas Mātes Romas katoļu baznīca''' ir [[Romas katoļu baznīca|Romas katoļu]] [[Rīgas metropolija]]s [[Jelgavas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="zv">[http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub647 Jelgavas diecēze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228071340/http://www.catholic.lv/main.php?parent=234&show=1#sub647 |date={{dat|2008|12|28||bez}} }} www.catholic.lv</ref> Tā atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Eglaines pagasts|Eglaines pagasta]] centrā [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglainē]]. == Vēsture == Sākotnēji dievnams Eglainē bijis [[Lašu muiža|Lašu muižā]]. Tā bijusi mūra [[kapela]], no iekšpuses izšūta ar dēļiem. Dievkalpojumus vadījuši [[priesteris|priesteri]] no [[Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda Romas katoļu baznīca|Ilūkstes baznīcas]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kapela tika nopostīta, saglabājās tikai ozolkoka [[altāris]], ziloņkaula [[krusts]], liels [[krucifikss]] un Lieldienu sveces postaments. Tad dievkalpojumus noturēja privātās mājās, līdz [[prāvests]] Vitolds Šiksnelis 1920. gadā nodibinājis draudzi, kurai Zemes Ierīcības Komiteja piešķīra zemi [[baznīca (celtne)|baznīca]]s būvniecībai. Uz tās prāvests 1920. gadā uzbūvēja lielu koka namu, kura vienā galā ierīkoja baznīcu, bet otrā sev [[plebānija|plebāniju]]. No nopostītās kapelas pārnesa saglabātos priekšmetus un sāka noturēt dievkalpojumus.<ref>Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 260.-261.lpp.</ref> Prāvesta Velkmes darbības laikā, 1930. gadā draudze sāka domāt par jaunas mūra baznīcas celtniecību. 1936. gadā prelāts Strelēvičs iesvētīja pamatakmeni un tajā pašā gadā [[Ilūkste]]s [[dekāns (garīdznieks)|dekāns]] Jūlijs Samušs sāka celt cementa ķieģeļu mūra baznīcu, ko turpināja Eglaines draudzes prāvests A. Lapotenoks [[1939]]. gadā. [[Otrais pasaules karš]] darbus pārtrauca. Mainoties [[valsts]] iekārtām, [[padomju vara]]s funkcionāri neļāvuši nobeigt dievnama celtniecību un ēku atsavinājuši. Prāvests Lopatenko tika arestēts un nonāvēts. Draudze palika vecajās telpās.<ref>Katoļu kalendārs 1995. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1994. 277.lpp.</ref> Sākoties [[Trešā atmoda|Trešajai atmodai]], nepabeigtais dievnams, kurā padomju varas gados bija iekārtota graudu noliktava, atguvis sakrālo nozīmi. Tika pabeigti baznīcas celšanas un labiekārtošanas darbi, 1994. gada 27. martā baznīcas [[tornis|tornī]] uzvilka zvanu. 1994. gada 28. jūlijā toreizējais [[Liepājas diecēze]]s [[bīskaps]] [[Jānis Bulis]] baznīcu konsekrēja [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] — Baznīcas Mātes godam un aizbildniecībai.<ref>[http://www.vietas.lv/objekts/eglaines_romas_katolu_baznica/ Eglaines Romas katoļu baznīca] www.vietas.lv</ref> Vecais dievnams kļuva par draudzes namu un plebāniju. 2010. gadā sākās bijušās baznīcas rekonstrukcija, izveidojot to par [[kapela|kapelu]]. 2011. gada 11. jūlijā [[Jelgavas diecēze]]s bīskaps [[Antons Justs]] to iesvētīja Žēlsirdīgā Jēzus godam,<ref>[http://www.catholic.lv/main.php?parent=4118 Iesvēta Eglaines Žēlsirdīgā Jēzus kapelu]{{Novecojusi saite}} www.catholic.lv</ref> kurā draudzes dievkalpojumi notiek [[ziema]]s periodā. Draudzes baznīcā [[kristības|kristīts]] nākamais [[Rīgas arhidiecēze]]s [[arhibīskaps]] metropolīts [[Zbigņevs Stankevičs]]. == Eksterjers == Baznīca ir cementa ķieģeļu mūra [[celtne]] ar skārda [[jumts|jumtu]] un vienu torni, kura galā slejas dzelzs [[krusts]]. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Arku logi. Ieejas [[durvis]] no gala un sāniem. Pie gala durvīm fasādē to abās pusēs uz sienas ir nišas. Bijušajā koka dievnamā netālu no dievnama ir [[plebānija]] un [[kapela]]. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz metāla žogs mūra stabiņos. [[Attēls:Eglaines katoļu baznīca (1).jpg|thumb|left|250px|Eglaines katoļu baznīca]] == Interjers == Tā ir triju [[nava|navu]] telpa ar koka grīdu un koka griestiem. Vidējā nava veidota lokā, sānu navas lēzeni. Griestu smagumu notur koka [[pīlārs|pīlāri]]. Virs ieejas atrodas [[koris|kora]] telpa. [[presbitērijs|Presbitērija]] abās pusēs ir [[sakristeja]]s. Dievnamā ir divi koka [[altāris|altāri]]. Galvenais jeb centrālais atrodas centrā pie presbitērija gala sienas , tas ir [[Jaunava Marija|Dievmātes]] ozolkoka altāris, kas saglabājies vēl no muižas kapelas. Labajā pusē ir Jēzus Sirds altāris ar Jēzus Sirds [[skulptūra|skulptūru]], bet kreisajā pusē — altāra galds ar Svētās Ģimenes [[glezna|gleznu]] pie sienas. == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Arnis Maziļevskis.<ref name="zv" /> Draudze tika nodibināta 1920. gadā, kad tā atradusies atjaunotajā [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskapijā]], [[1937]]. gadā [[Liepājas diecēze|Liepājas]], bet no [[1995]]. gadā [[Jelgavas diecēze|Jelgavas diecēzē]]. Draudzei piederīgi ir [[Romas katoļi|katoļi]], kas dzīvo Eglainē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek trešdien un svētdien un svētku dienās. Darbojas Svētdienas skola. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki ir Kristus Karaļa svētki un Slimnieku diena. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vietas.lv/objekts/eglaines_romas_katolu_baznica/ Eglaines Romas katoļu baznīca] www.vietas.lv * [https://web.archive.org/web/20160307175916/http://eglaines-romas-katolu-baznica-lv.vieglicelot.lv/lv/object/eglaines-romas-katolu-baznica.htm Eglaines Romas katoļu baznīca] www.vieglicelot.lv * [http://www.catholic.lv/main.php?parent=4118 Iesvēta Eglaines Žēlsirdīgā Jēzus kapelu]{{Novecojusi saite}} www.catholic.lv * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14447/ Vecā dievnama attēls] www.zudusilatvija.lv * [http://www.travelnews.lv/?o2308fl1 Eglaines katoļu baznīca] www.travelnews.lv * [https://web.archive.org/web/20160306020722/http://foto.eks.lv/baznicas/Eglaine/ Baznīcas attēli] www.foto.eks.lv {{Jelgavas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Eglaines Jaunavas Marijas — Baznicas Mates katolzu baznica}} [[Kategorija:Eglaines pagasts]] [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Jelgavas diecēzes baznīcas]] df85nsv4mpotlr3n4abjax18o4fccvo Aimans az Zavāhirī 0 224772 3670830 3665808 2022-08-16T06:29:36Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Aimans az Zavāhirī | vārds_orig = أيمن محمد ربيع الظواهري | attēls = Ayman al-Zawahiri portrait.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Ēģipte|Kaira}} | m_dat_alt = | m_gads = 2022 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 31 | m_vieta = {{vieta|Afganistāna|Kabula}} | dzīves_vieta = {{PAK}}, {{AFG}}(iespējams) | pilsonība = | tautība = [[ēģiptietis]] | nodarbošanās = ''[[Al-Qaida]]'' līderis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 7 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Aimans Muhameds Rabīja az Zavāhirī''' ({{val-ar|أيمن محمد ربيع الظواهري}}, ''Ayman Muḥammad Rabīʿ aẓ-Ẓawāhirī''; dzimis {{dat|1951|6|19}} [[Kaira|Kairā]]; miris {{dat|2022|7|31}} [[Kabula|Kabulā]]) bija [[Ēģipte|ēģiptiešu]] ārsts un [[islāms|islāma]] teologs. No 2011. gada bija teroristiskās organizācijas ''[[Al-Qaida]]'' līderis. ASV [[Federālais izmeklēšanas birojs]] bija izsludinājis atlīdzību 25 miljonu dolāru apmērā par Zavāhirī neitralizēšanu.<ref name="tvnet">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/381789-asv_sola_atrast_un_nogalinat_ari_zavahiri |title=ASV sola atrast un nogalināt arī Zavahiri |accessdate=2013-05-24 |author= |work= |publisher=tvnet.lv/LETA/AFP |date=2011-06-17 |archiveurl= |archivedate= }}</ref> Aimans az Zavahirī tika nogalināts 2022. gada 31. jūlijā Kabulā, amerikāņu dronu uzbrukuma laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-trieciena-afganistana-nogalinats-al-qaeda-lideris-aimans-al-zavahiri.a467666/|title=ASV triecienā Afganistānā nogalināts «Al Qaeda» līderis Aimans al Zavāhiri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zavāhirī, Aimans Az}} [[Kategorija:Ēģiptes cilvēki]] [[Kategorija:Teologi]] [[Kategorija:Teroristi]] [[Kategorija:Islāma ideologi]] [[Kategorija:Al-Qaida]] 7xe2v8365lo6nj2848rma5jlxam8gbz Darela savvaļas parks 0 225994 3670723 3670392 2022-08-15T19:53:05Z Algonkins 30993 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2020. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotājiem ir iesauka "crapauds", ar ko [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] apzīmē krupi. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā divdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 10umg3w66onroxf8p8w05ta5ex6wnxe 3670757 3670723 2022-08-15T21:02:40Z Algonkins 30993 /* Darbība Džērsijā */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2020. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] ri8fevdja24vlg0dvti1c1onlg4jcyo 3670776 3670757 2022-08-15T21:33:30Z Algonkins 30993 /* Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai un vietējo mednieku izveicībai, maija vidū viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu savam nākotnes zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsākšu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvēršu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Kamerūnas kolekcijas mitinājās eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas arī neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma|pumām]] un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. ;Maurīcijas rāpuļi Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju. 1970. gados [[Telfēra scinks]], [[Gintera gekons]] un [[Raundas boa]] bija sastopami vienīgi [[Raunda]]s saliņā. Atjaunošanas programmas ietvaros tiek atjaunota vietējā veģetācija. Nodrošinot sugu izdzīvošanu, jaunas populācijas ir izveidotas un rūpīgi uzraudzītas citās saliņās. ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu "flagmani" Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2020. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== [[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā. ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Darbība Džērsijā== Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās. ===Džērsijas abinieki=== Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].<ref>Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104</ref> Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs "statuss" – Džērsijas iedzīvotāju iesauka "crapauds" [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] norāda uz krupi. Tā pastāvēšana kļūst aizvien apdraudētāka, un zoodārzs palīdz ievākt informāciju par krapauda izplatīšanu. Šīs ziņas sugas aizsardzībā izmanto Džērsijas varasiestādes un privāto dārzu īpašnieki. ===Lauksaimniecības zemju putni=== Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu "Birds on the Edge", Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā četrdesmit putni. ===Sikspārņi=== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] 0928c5303cu3jbrlkql2nh7ebeu4w7s Valdemars Borovskis 0 226283 3670915 3663178 2022-08-16T09:22:32Z Makenzis 56205 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Valdemars Borovskis | image = Valdemar Borovskij.jpg | image_size = | caption = | fullname = | birth_date = {{birth date and age|1984|5|2}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Lietuvas PSR|Viļņa}} | height = 181 | position = [[Aizsargs (futbols)|Kreisās malas aizsargs]] | currentclub = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai]] | clubnumber = 33 | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 2008-2009 | clubs1 = {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Vėtra"]] | caps1 = 57 | goals1 = 1 | years2 = 2010 | clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Šiauliai]] | caps2 = 12 | goals2 = 0 | years3 = 2011-2012 | clubs3 = {{flaga|Lietuva}} [[Marijampoles "Sūduva"]] | caps3 = 66 | goals3 = 1 | years4 = 2013-2014 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Daugava (2003)|Rīgas "Daugava"]] | caps4 = 42 | goals4 = 1 | years5 = 2014 | clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[Šiauliai]] | caps5 = 7 | goals5 = 0 | years6 = 2015 | clubs6 = {{flaga|Bulgārija}} [[Stara Zagoras „Beroe”]] | caps6 = 2 | goals6 = 0 | years7 = 2016 | clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[Lietava Jonava]] | caps7 = 33 | goals7 = 2 | years8 = 2017- | clubs8 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Riteriai]] | caps8 = 170 | goals8 = 10 | nationalyears1 = 2010- | nationalteam1 = {{fb|Lithuania}} | nationalcaps1 = 21 | nationalgoals1 = 0 | medaltemplates = | club-update = 16.08.2022 | nationalteam-update = 21.10.2017 }} '''Valdemars Borovskis''' (''Valdemar Borovskij''; dzimis {{dat|1984|5|2}}) ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] [[aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]], kas šobrīd spēlē [[FK Riteriai]] un [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas izlasē]]. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{futbolists-aizmetnis}} {{lietuva-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Borovskis, Valdemars}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]] 21kuhbwd0z4zk26f70l3fpwnap0eos9 Rokfordas "IceHogs" 0 230803 3670933 2067816 2022-08-16T10:28:53Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = white | bg_color = #E03A3E | team = Rockford IceHogs | logo = Rockford_IceHogs.webp | logosize = | city = {{vieta|ASV|Rokforda}} | league = [[Amerikas hokeja līga]] | conference = Rietumu konference | division = | founded = 1995 | dissolved = | arena = ''BMO Harris Bank Center'' | colors = {{color box|#E03A3E}} {{color box|black}} {{color box|white}} | owner = | coach = Teds Dents | coach2 = | GM = Marks Bernārs | media = | affiliates = [[Čikāgas "Blackhawks"]] ([[NHL]]) }} '''Rokfordas "IceHogs"''' ({{Val-en|Rockford IceHogs}}) ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas atrodas [[Rokforda|Rokfordā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un spēlē [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]]. Līgas čempiones titulu komandai tās pastāvēšanas vēsturē nav izdevies izcīnīt. No [[2002]]. līdz [[2004]]. gadam komandas sastāvā spēlēja [[Raitis Ivanāns]] un [[Māris Ziediņš]], savukārt 2004.—05. gada sezonu vienībā aizvadīja [[Sergejs Višegorodcevs]]. == Ārējās saites == * [http://icehogs.com Komandas oficālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://eliteprospects.com/team.php?team=825 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV hokeja klubi]] [[Kategorija:Amerikas hokeja līgas klubi]] 3txt1qeg0e2n62p83wecww1y3w0h69y 3670938 3670933 2022-08-16T10:31:34Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = white | bg_color = #E03A3E | team = Rockford IceHogs | logo = File:Rockford_IceHogs.svg | logosize = | city = {{vieta|ASV|Rokforda}} | league = [[Amerikas hokeja līga]] | conference = Rietumu konference | division = | founded = 1995 | dissolved = | arena = ''BMO Harris Bank Center'' | colors = {{color box|#E03A3E}} {{color box|black}} {{color box|white}} | owner = | coach = Teds Dents | coach2 = | GM = Marks Bernārs | media = | affiliates = [[Čikāgas "Blackhawks"]] ([[NHL]]) }} '''Rokfordas "IceHogs"''' ({{Val-en|Rockford IceHogs}}) ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas atrodas [[Rokforda|Rokfordā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un spēlē [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]]. Līgas čempiones titulu komandai tās pastāvēšanas vēsturē nav izdevies izcīnīt. No [[2002]]. līdz [[2004]]. gadam komandas sastāvā spēlēja [[Raitis Ivanāns]] un [[Māris Ziediņš]], savukārt 2004.—05. gada sezonu vienībā aizvadīja [[Sergejs Višegorodcevs]]. == Ārējās saites == * [http://icehogs.com Komandas oficālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://eliteprospects.com/team.php?team=825 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV hokeja klubi]] [[Kategorija:Amerikas hokeja līgas klubi]] tsqwcfa4eu65l7c2gn4f63yidj9kdn0 3670941 3670938 2022-08-16T10:32:21Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = white | bg_color = #E03A3E | team = Rockford IceHogs | logo = Rockford_IceHogs#/media/File:Rockford_IceHogs.svg | logosize = | city = {{vieta|ASV|Rokforda}} | league = [[Amerikas hokeja līga]] | conference = Rietumu konference | division = | founded = 1995 | dissolved = | arena = ''BMO Harris Bank Center'' | colors = {{color box|#E03A3E}} {{color box|black}} {{color box|white}} | owner = | coach = Teds Dents | coach2 = | GM = Marks Bernārs | media = | affiliates = [[Čikāgas "Blackhawks"]] ([[NHL]]) }} '''Rokfordas "IceHogs"''' ({{Val-en|Rockford IceHogs}}) ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas atrodas [[Rokforda|Rokfordā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un spēlē [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]]. Līgas čempiones titulu komandai tās pastāvēšanas vēsturē nav izdevies izcīnīt. No [[2002]]. līdz [[2004]]. gadam komandas sastāvā spēlēja [[Raitis Ivanāns]] un [[Māris Ziediņš]], savukārt 2004.—05. gada sezonu vienībā aizvadīja [[Sergejs Višegorodcevs]]. == Ārējās saites == * [http://icehogs.com Komandas oficālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://eliteprospects.com/team.php?team=825 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV hokeja klubi]] [[Kategorija:Amerikas hokeja līgas klubi]] b0psaw9hsp6ljmrlal74g3nncij8tha 3670942 3670941 2022-08-16T10:32:38Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = white | bg_color = #E03A3E | team = Rockford IceHogs | logo = Rockford_IceHogs.svg | logosize = | city = {{vieta|ASV|Rokforda}} | league = [[Amerikas hokeja līga]] | conference = Rietumu konference | division = | founded = 1995 | dissolved = | arena = ''BMO Harris Bank Center'' | colors = {{color box|#E03A3E}} {{color box|black}} {{color box|white}} | owner = | coach = Teds Dents | coach2 = | GM = Marks Bernārs | media = | affiliates = [[Čikāgas "Blackhawks"]] ([[NHL]]) }} '''Rokfordas "IceHogs"''' ({{Val-en|Rockford IceHogs}}) ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas atrodas [[Rokforda|Rokfordā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un spēlē [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]]. Līgas čempiones titulu komandai tās pastāvēšanas vēsturē nav izdevies izcīnīt. No [[2002]]. līdz [[2004]]. gadam komandas sastāvā spēlēja [[Raitis Ivanāns]] un [[Māris Ziediņš]], savukārt 2004.—05. gada sezonu vienībā aizvadīja [[Sergejs Višegorodcevs]]. == Ārējās saites == * [http://icehogs.com Komandas oficālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://eliteprospects.com/team.php?team=825 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV hokeja klubi]] [[Kategorija:Amerikas hokeja līgas klubi]] 4ghvzvfmgt14r072698nwhez5sa00kf 3670944 3670942 2022-08-16T10:34:02Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = white | bg_color = #E03A3E | team = Rockford IceHogs | logo = /en/f/f4/Rockford_IceHogs.svg | logosize = | city = {{vieta|ASV|Rokforda}} | league = [[Amerikas hokeja līga]] | conference = Rietumu konference | division = | founded = 1995 | dissolved = | arena = ''BMO Harris Bank Center'' | colors = {{color box|#E03A3E}} {{color box|black}} {{color box|white}} | owner = | coach = Teds Dents | coach2 = | GM = Marks Bernārs | media = | affiliates = [[Čikāgas "Blackhawks"]] ([[NHL]]) }} '''Rokfordas "IceHogs"''' ({{Val-en|Rockford IceHogs}}) ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas atrodas [[Rokforda|Rokfordā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un spēlē [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]]. Līgas čempiones titulu komandai tās pastāvēšanas vēsturē nav izdevies izcīnīt. No [[2002]]. līdz [[2004]]. gadam komandas sastāvā spēlēja [[Raitis Ivanāns]] un [[Māris Ziediņš]], savukārt 2004.—05. gada sezonu vienībā aizvadīja [[Sergejs Višegorodcevs]]. == Ārējās saites == * [http://icehogs.com Komandas oficālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://eliteprospects.com/team.php?team=825 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV hokeja klubi]] [[Kategorija:Amerikas hokeja līgas klubi]] p14c90puje4e6gb9oz495k4e6ehewo8 3670946 3670944 2022-08-16T10:34:52Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = white | bg_color = #E03A3E | team = Rockford IceHogs | logo = Rockford_IceHogs.jpg | logosize = | city = {{vieta|ASV|Rokforda}} | league = [[Amerikas hokeja līga]] | conference = Rietumu konference | division = | founded = 1995 | dissolved = | arena = ''BMO Harris Bank Center'' | colors = {{color box|#E03A3E}} {{color box|black}} {{color box|white}} | owner = | coach = Teds Dents | coach2 = | GM = Marks Bernārs | media = | affiliates = [[Čikāgas "Blackhawks"]] ([[NHL]]) }} '''Rokfordas "IceHogs"''' ({{Val-en|Rockford IceHogs}}) ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas atrodas [[Rokforda|Rokfordā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un spēlē [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]]. Līgas čempiones titulu komandai tās pastāvēšanas vēsturē nav izdevies izcīnīt. No [[2002]]. līdz [[2004]]. gadam komandas sastāvā spēlēja [[Raitis Ivanāns]] un [[Māris Ziediņš]], savukārt 2004.—05. gada sezonu vienībā aizvadīja [[Sergejs Višegorodcevs]]. == Ārējās saites == * [http://icehogs.com Komandas oficālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://eliteprospects.com/team.php?team=825 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV hokeja klubi]] [[Kategorija:Amerikas hokeja līgas klubi]] 0zxwrawxrura5uq56dtiwhznhabjacc 3670947 3670946 2022-08-16T10:36:15Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = white | bg_color = #E03A3E | team = Rockford IceHogs | logo = Rockford_IceHogs.jpg | logosize = | city = {{vieta|ASV|Rokforda}} | league = [[Amerikas hokeja līga]] | conference = Rietumu konference | division = | founded = 1995 | dissolved = | arena = ''BMO Harris Bank Center'' | colors = {{color box|#E03A3E}} {{color box|black}} {{color box|white}} | owner = Wirtz Corporation | coach = Anders Sorensens | coach2 = | GM = Marks Bernārs | media = | affiliates = [[Čikāgas "Blackhawks"]] ([[NHL]]) }} '''Rokfordas "IceHogs"''' ({{Val-en|Rockford IceHogs}}) ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas atrodas [[Rokforda|Rokfordā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un spēlē [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]]. Līgas čempiones titulu komandai tās pastāvēšanas vēsturē nav izdevies izcīnīt. No [[2002]]. līdz [[2004]]. gadam komandas sastāvā spēlēja [[Raitis Ivanāns]] un [[Māris Ziediņš]], savukārt 2004.—05. gada sezonu vienībā aizvadīja [[Sergejs Višegorodcevs]]. == Ārējās saites == * [http://icehogs.com Komandas oficālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://eliteprospects.com/team.php?team=825 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV hokeja klubi]] [[Kategorija:Amerikas hokeja līgas klubi]] 45f4rl0gyf15zdfsm3xefhu1bdhfvo3 3670949 3670947 2022-08-16T10:37:19Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = white | bg_color = #E03A3E | team = Rockford IceHogs | logo = Rockford_IceHogs.svg | logosize = | city = {{vieta|ASV|Rokforda}} | league = [[Amerikas hokeja līga]] | conference = Rietumu konference | division = | founded = 1995 | dissolved = | arena = ''BMO Harris Bank Center'' | colors = {{color box|#E03A3E}} {{color box|black}} {{color box|white}} | owner = Wirtz Corporation<ref>https://www.nhl.com/blackhawks/news/release-blackhawks-announce-purchase-of-rockford-icehogs/c-323369198</ref> | coach = Anders Sorensens | coach2 = | GM = Marks Bernārs | media = | affiliates = [[Čikāgas "Blackhawks"]] ([[NHL]]) }} '''Rokfordas "IceHogs"''' ({{Val-en|Rockford IceHogs}}) ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas atrodas [[Rokforda|Rokfordā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un spēlē [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]]. Līgas čempiones titulu komandai tās pastāvēšanas vēsturē nav izdevies izcīnīt. No [[2002]]. līdz [[2004]]. gadam komandas sastāvā spēlēja [[Raitis Ivanāns]] un [[Māris Ziediņš]], savukārt 2004.—05. gada sezonu vienībā aizvadīja [[Sergejs Višegorodcevs]]. == Ārējās saites == * [http://icehogs.com Komandas oficālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://eliteprospects.com/team.php?team=825 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:ASV hokeja klubi]] [[Kategorija:Amerikas hokeja līgas klubi]] d9zcey2lxnuwz8nnor5x8gg1tbmcxlf 3670950 3670949 2022-08-16T10:40:36Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokeja komanda | text_color = white | bg_color = #E03A3E | team = Rockford IceHogs | logo = Rockford_IceHogs.webp | logosize = 230px | city = {{vieta|ASV|Rokforda}} | league = [[Amerikas hokeja līga]] | conference = Rietumu konference | division = | founded = 1995 | dissolved = | arena = ''BMO Harris Bank Center'' | colors = {{color box|#E03A3E}} {{color box|black}} {{color box|white}} | owner = Wirtz Corporation<ref>https://www.nhl.com/blackhawks/news/release-blackhawks-announce-purchase-of-rockford-icehogs/c-323369198</ref> | coach = Anders Sorensens | coach2 = | GM = Marks Bernārs | media = | affiliates = [[Čikāgas "Blackhawks"]] ([[NHL]]) }} '''Rokfordas "IceHogs"''' ({{Val-en|Rockford IceHogs}}) ir [[hokejs|hokeja]] komanda, kas atrodas [[Rokforda|Rokfordā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un spēlē [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]]. Līgas čempiones titulu komandai tās pastāvēšanas vēsturē nav izdevies izcīnīt. No [[2002]]. līdz [[2004]]. gadam komandas sastāvā spēlēja [[Raitis Ivanāns]] un [[Māris Ziediņš]], savukārt 2004.—05. gada sezonu vienībā aizvadīja [[Sergejs Višegorodcevs]]. == Ārējās saites == * [http://icehogs.com Komandas oficālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://eliteprospects.com/team.php?team=825 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:ASV hokeja klubi]] [[Kategorija:Amerikas hokeja līgas klubi]] 282q2im9lt87psukz174q3cdw0nhrf9 T. E. Lorenss 0 235298 3670817 3664542 2022-08-16T04:34:52Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|virsnieku|filmu|Arābijas Lorenss (filma)}} {{Militārpersonas infokaste | platums = | vārds = T. E. Lorenss | vārds_orig = ''Thomas Edward Lawrence'' | attēls = Te lawrence.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Lorenss Britu armijas uniformā 1918. gadā | dz_gads = 1888 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 16 | dz_vieta = Trimedoga, Kārnarvonšīra, [[Velsa]], {{GBR}} | m_gads = 1935 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 19 | m_vieta = Bovingtonas militārā bāze, [[Dorseta]], [[Anglija]], {{GBR}} | pilsonība = {{GBR}} | tautība = | paraksts = | pakāpe = Pulkvedis<br>''Aircraftman'' | dienesta_laiks = 1914–18<br>1923–35 | valsts = [[Attēls:Flag_of_Hejaz_1917.svg|25px]] [[Hašemīti|Hašemītu arābi]]<br>[[Attēls:Flag_of_the_United_Kingdom.svg|25px]] [[Lielbritānija|Britu impērija]] | struktūra = [[Attēls:Flag of the British Army.svg|23px]] Britu armija<br>[[Attēls:Air Force Ensign of the United Kingdom.svg|23px]] Karaliskie Gaisa spēki | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]] *[[Arābu sacelšanās]] *[[Medīnas aplenkums]] *''Fwelia'' kauja *''Aba el Lissan'' kauja *[[Akabas kauja]] *''Talifeh'' kauja *''Deraa'' kauja *[[Damaskas ieņemšana]] *[[Megido kauja]] | apbalvojumi = [[Pirts ordenis]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.london-gazette.co.uk/issues/30222/supplements/8103|title=London Gazette|issue=30222|supp=yes|date=7 August 1917|startpage=8103|access-date={{dat|2013|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2013|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130526140504/http://www.london-gazette.co.uk/issues/30222/supplements/8103}}</ref><br />''Distinguished Service Order''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.london-gazette.co.uk/issues/30681/supplements/5694|title=London Gazette|issue=30681|supp=yes|date=10 May 1918|startpage=5694|access-date={{dat|2013|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2013|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130526141211/http://www.london-gazette.co.uk/issues/30681/supplements/5694}}</ref><br>Goda leģiona Bruņinieka ordenis (Francija)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.london-gazette.co.uk/issues/29600/pages/5321|title=London Gazette|issue=29600|date=30 May 1916|startpage=5321|access-date={{dat|2013|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2013|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130526142416/http://www.london-gazette.co.uk/issues/29600/pages/5321}}</ref><br>''Croix de guerre'' (Francija)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.london-gazette.co.uk/issues/30638/supplements/4716|title=''London Gazette''|issue=30638|supp=yes|date=16 April 1918|startpage=4716|access-date={{dat|2013|10|19||bez}}|archive-date={{dat|2013|05|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130526133413/http://www.london-gazette.co.uk/issues/30638/supplements/4716}}</ref> | izglītība = Oksfordas Jēzus koledža, universitātes diploms vēsturē (1907-1910) | cits_darbs = Arheologs, rakstnieks | kategorijas = }} '''Tomass Edvards Lorenss''' ({{val-en|Thomas Edward Lawrence}}; dzimis {{dat|1888|08|16}}, miris {{dat|1935|05|19}}) bija [[Apvienotā Karaliste|britu]] virsnieks. Viņš piedalījās [[Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)|karadarbībā Tuvajos Austrumos Pirmajā pasaules karā]] un kļuva slavens ar savu nozīmīgo ieguldījumu [[Arābu sacelšanās]] notikumos. Pirms militārā dienesta Lorenss bija studējis arheoloģiju, daudz laika pavadījis [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], iemācījies arābu valodu, pārzināja arābu kultūru.<ref name="lawrence">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.findagrave.com/cgi-bin/fg.cgi?page=gr&GRid=1430|title= Thomas Edward "Lawrence of Arabia" Lawrence}}</ref> Britu Ēģiptes valdība deleģēja Lorensu sadarbībai ar arābu vadoņu Faisala un Abdullaha vienībām, lai nodrošinātu arābu atbalstu britu stratēģijai pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Lorenss panāca arābu spēku apvienošanos un organizēja veiksmīgus uzbrukumus Osmaņu karaspēka vienībām.<ref name="lawrence" /> Lorenss aprakstījis Arābu sacelšanos savā grāmatā "Septiņi gudrības pīlāri" (''Seven Pillars of Wisdom'', 1922). Lorenss bieži tiek dēvēts par '''Arābijas Lorensu''' (''Lawrence of Arabia''). Šis viņa vārds izmantots kā nosaukums 1962. gada filmai "[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]", kas balstīta uz Lorensa aprakstītajiem Arābu sacelšanās notikumiem. 1935. gadā, divus mēnešus pēc atvaļināšanās no militārā dienesta 46 gadu vecumā, Lorenss avarēja, braucot ar motociklu. Viņš guva nāvējošus ievainojumus un sešas dienas vēlāk nomira.<ref name="BBC Lawrence">{{tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/local/oxford/hi/people_and_places/history/newsid_8130000/8130638.stm |publisher=BBC |title=T.E. Lawrence, To Arabia and back |deadurl=no |accessdate=24 August 2013}}</ref> == Dzīves sākums, ģimene == [[Attēls:Woodlands Tremadog Birthplace of T E Lawrence (of Arabia) - geograph.org.uk - 363825.jpg|thumb|left|T. E. Lorensa dzimtā vieta Vudlendsa Trimedogā.]] Lorenss piedzima 1888. gada 16. augustā Trimedogā, Kārnarvonšīrā, [[Velsa|Velsā]]. Viņa tēvs sers Tomass Čepmens bija no angļu-īru zemes īpašnieku dzimtas (vēlāk 1914. gadā viņš mantoja Vestmītas 7. [[baronets|baroneta]] titulu). Čepmens bija pametis savu sievu Edīti, lai dzīvotu kopā ar Sāru Lorensu, viņa iepriekšējās ģimenes četru meitu audzinātāju.<ref>{{cite book |url= http://books.google.com/books?id=8x322-89x3MC&pg=PA237&dq=T.+E.+Lawrence+%27Gorphwysfa%27&hl=en&ei=kdW9TfnYLaOI4gb7try5BQ&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&ved=0CCwQ6AEwAA#v=onepage&q=T.%20E.%20Lawrence%20%27Gorphwysfa%27&f=false |title=Little-Known Wars of Great and Lasting Impact |page=237|author=Alan Axelrod|publisher=Fair Winds, 2009 |accessdate=1 May 2011}}</ref> Oficiāli viņi nebija apprecējušies, lai gan viņiem piedzima deviņi bērni, no kuriem izdzīvoja pieci dēli. Viņi lietoja uzvārdu Lorenss un izvairījās satikties ar Čepmenu aprindu cilvēkiem.<ref>{{cite book |url= http://books.google.com/books?id=pnmSiLAMpZAC&pg=PA9&dq=T.+E.+Lawrence+Sarah+Junner&hl=en&ei=b9q9TfDqF9HT4ga8nv2-BQ&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&ved=0CDUQ6AEwAA#v=onepage&q=T.%20E.%20Lawrence%20Sarah%20Junner&f=false |title=A Prince of Our Disorder: the Life of T.E. Lawrence |page=9|author=John E. Mack|publisher=Harvard University Press, 1998 |accessdate=1 May 2011}}</ref> Neskatoties uz diezgan ierobežotiem līdzekļiem, viņi tomēr gribēja saviem dēliem nodrošināt labu izglītību. Tāpēc 1896. gadā Lorensu ģimene pārcēlās uz [[Oksforda|Oksfordu]]. T. E. Lorenss mācījās Oksfordas pilsētas zēnu vidusskolā. == Arheologa darbs == 15 gadu vecumā Lorenss sāka interesēties par vēsturi, par antīkiem priekšmetiem, viduslaiku pilīm un monumentiem. No 1907. līdz 1910. gadam viņš studēja vēsturi Oksfordas Jēzus koledžā.<ref name="Seven" /> Jau 1909. gadā Lorenss devās trīs mēnešu izpētes ceļojumā ar kājām pa [[krustneši|krustnešu]] pilīm [[Osmaņu impērija]]i piederošajā [[Sīrija|Sīrijā]]. Pēc koledžas beigšanas Lorenss kļuva par arheologu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Viņš piedalījās izrakumos Sīrijas ziemeļos, [[Senā Divupe|Senās Divupes]] teritorijā. Viņš mācēja franču, sengrieķu un arābu valodas.<ref name="Seven">{{cite book|last=Lawrence|first=T. E.|title=Seven Pillars of Wisdom|url=http://books.google.com/books?id=CbQl94rM4r4C&pg=PR12|accessdate=4 August 2013|year=1997|publisher=Wordsworth|isbn=9781853264696|pages=12–}}</ref> 1914. gada sākumā, neilgi pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma, britu militārais dienests Lorensa un viņa kolēģa arheologa [[Leonards Vulijs|Leonarda Vulija]] darbību piesaistīja savām izlūkošanas interesēm, to izmantojot kā aizsegu militārai izpētei, [[Negevs|Negeva tuksneša]] topogrāfiskās kartes precizēšanai.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.pef.org.uk/Pages/WildZin.htm |title=Internet Archive Wayback Machine |publisher=Web.archive.org |date=18 October 2006 |accessdate=9 September 2012 |archive-date={{dat|2006|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061018191000/http://www.pef.org.uk/Pages/WildZin.htm }}</ref> 1914. gada beigās Lorenss tika iesaukts britu armijā un norīkots izlūkošanas dienestā [[Kaira|Kairā]]. == Arābu sacelšanās periods == {{Pamatraksts|Arābu sacelšanās}} [[Osmaņu impērija]] iesaistījās [[Karadarbība Tuvajos Austrumos (Pirmais pasaules karš)|karadarbībā Tuvajos Austrumos Pirmajā pasaules karā]] kā [[Vācija]]s sabiedrotā. Britu Ārlietu ministrijas Arābu birojs plānoja novājināt Osmaņu impērijas spēkus, finansiāli veicinot arābu sacelšanos Osmaņu pārvaldītajā teritorijā. [[Attēls:Ljidda.jpg|thumb|left|T. E. Lorenss pie ''Rabegh'', ziemeļos no [[Džida]]s 1917. gadā.]] Tā ka Lorenss labi pārzināja [[Levante]]s un senās [[Divupe]]s teritorijas, ko pārvaldīja [[Osmaņu impērija]], Ēģiptē esošie britu valdības pārstāvji Lorensu 1916. gada oktobrī nosūtīja pie [[Hašemīti|Hašemītu arābiem]], lai panāktu to iesaistīšanos cīņā pret Osmaņu impēriju. Lorensam izdevās pārliecināt arābu līderus Faisalu un Abdullahu apvienot spēkus un atbalstīt britu stratēģiju. Arābu neregulārās vienības uzbruka Hedžazas dzelzceļa līnijai, traucēja piegādes turku armijai, tādējādi piesaistot ievērojamus turku spēkus, neļaujot tiem izvērst pilnvērtīgu karadarbību citos virzienos. Lorenss cīnījās kopā ar arābiem, tērpās arābu apģērbā, bija draudzīgās attiecībās ar Faisalu. Lorenss panāca, ka arābu spēkiem pievienojas arī ievērojams beduīnu cilts vadonis ''Auda ibu Tayi'' ar savu vienību, kas līdz tam bija kalpojis osmaņiem. 1917. gada 6. jūlijā Lorenss kopā ar arābu vienībām ieņēma [[Akaba|Akabu]]. Uzbrukums bija turkiem negaidīts, no tuksneša puses, nevis no jūras. Pēc šīs veiksmīgās operācijas briti piešķīra Lorensam paaugstinājumu, majora pakāpi. Toreizējais Ēģiptes ekspedīcijas armijas vadītājs ģenerālis sers [[Edmunds Allenbijs]] (''Edmund Allenby'') vēlāk izteicās, ka Lorenss bija nenovērtējams arābu kustības virzītājspēks, zināja viņu valodu, viņu manieres un mentalitāti.<ref>[http://www.guardian.co.uk/theguardian/1935/may/19/fromthearchive "Strategist of the Desert Dies in Military Hospital".] ''The Guardian''. Retrieved 16 August 2012</ref> Par nozīmīgu lomu 1918. gada janvāra kaujā pie ''Talifeh'' Lorenss tika paaugstināts par apakšpulkvedi un saņēma ordeni (''Distinguished Service Order''). 1918. gada vasarā turki bija izsludinājuši par Lorensa notveršanu atlīdzību 15 000 £, bet nodevēju starp arābiem neatradās. Hedžazas karalis pat piešķīra Lorensam sava dēla statusu. Lorenss bija iesaistīts [[Damaska]]s ieņemšanas plāna izstrādē. Plāns tomēr tika realizēts savādāk, un 1918. gada 1. oktobrī arābu spēki nebija pirmie, kas ieņēma pilsētu. Lorenss bija pārliecināts, ka nepieciešams nodibināt neatkarīgu arābu valsti ar galvaspilsētu Damaskā un Faisalu kā valdības vadītāju. Dažus mēnešus Faisals bija Sīrijas karalis, bet mainoties politiskajai situācijai pēc [[Francija|franču]] uzvaras kaujā pie ''Maysalun'' 1920. gada 23. jūlijā, arābi tika sakauti un franči ieņēma Damasku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://21stcenturysocialism.com/article/lawrence_of_arabia-_the_conflicted_colonialist_01956.html |title=Lawrence of Arabia-the conflicted colonialist |access-date={{dat|2013|10|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121219052130/http://21stcenturysocialism.com/article/lawrence_of_arabia-_the_conflicted_colonialist_01956.html |archivedate={{dat|2012|12|19||bez}} }}</ref> Lorenss centās pārliecināt britu valdības pārstāvjus, ka arābu neatkarība ir britu interesēs.<ref>[http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/4332702.stm Lawrence's Mid-East map on show]</ref> Viņš bija vadījis arābus cīņā pret turkiem, dodot viņiem cerību uz savu valsti. Bet pa to laiku 1916. gadā politiķi bija noslēguši slepenu [[Sikes-Piko vienošanās|Sikes-Piko vienošanos]], kurā Osmaņu impērija bija sadalīta starp Lielbritāniju, Franciju un Krieviju (vienošanās attiecībā uz Krieviju pēc [[1917. gada Krievijas revolūcija]]s vairs nebija spēkā). Kad 1918. gada 30. oktobrī Lielbritānijas karalis [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] uzaicināja Lorensu ierasties [[Bakingemas pils|Bakingemas pilī]], viņš cerēja uz sarunu par neatkarīgas arābu valsts perspektīvām. Bet karalis viņu bija aicinājis, lai ieceltu [[Britu impērijas ordenis|bruņinieku kārtā]] (30 gadu vecumā). Lorenss pārsteidza karali, pieklājīgi atsakoties no šā pagodinājuma.<ref>[http://www.history.com/news/10-things-you-may-not-know-about-lawrence-of-arabia 10 Things You May Not Know About “Lawrence of Arabia”]</ref> [[Attēls:T.E. Lawrence With Lawrence in Arabia.jpg|thumb|Tomass Edvards Lorenss 1919. gadā. Fotogrāfija no Louela Tomasa grāmatas "Kopā ar Lorensu Arābijā".]] == Slavas izplatīšanās == 1918. gadā amerikāņu kara korespondents [[Louels Tomass]] (''Lowell Thomas'') no ģenerāļa Allenbija bija saņēmis atļauju dažas nedēļas pavadīt kopā ar Lorensu un arābu vienībām. Tomass kopā ar savu fotogrāfu Hariju Čeisu uzņēma fotogrāfijas un filmēja karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cliohistory.org/thomas-lawrence/ |title=Lowell Thomas and Lawrence of Arabia |access-date={{dat|2013|10|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131014131207/http://www.cliohistory.org/thomas-lawrence/ |archivedate={{dat|2013|10|14||bez}} }}</ref> Vēlāk tapa filma, un Tomass uzrakstīja grāmatu "Kopā ar Lorensu Arābijā" (''With Lawrence in Arabia'', 1924). 1919. gadā atgriezies Amerikā, Tomass uzstājās ar lekcijām par Lorensu un arābu sacelšanos, demonstrēja filmu, sarīkodams veselu šovu [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Tomasu uzaicināja arī uz [[Londona|Londonu]], un viņš uzstājās Koventgārdenā. Šīs uzstāšanās bija ļoti populāras, attēlotie notikumi izraisīja lielu interesi. T. E. Lorenss kļuva ļoti slavens. Šovs tika rādīts arī Austrālijā, Jaunzēlandē, Indijā, Kanādā. To redzēja vairāk nekā 4 miljoni skatītāju.<ref>[http://www.pbs.org/lawrenceofarabia/players/thomas.html Lawrence of Arabia. Lowell Thomas]</ref> == Pēckara gadi == Lorenss pēc kara beigām atgriezās [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], būdams pulkveža pakāpē. Viņš strādāja Ārlietu ministrijā. Lorenss piedalījās [[1919. gada Parīzes miera konference|1919. gada Parīzes miera konferencē]] kā Faisala delegācijas loceklis. Vēlāk, 1921. gadā Lorenss strādāja par [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] padomnieku Koloniju birojā.<ref>[http://www.pbs.org/lawrenceofarabia/players/churchill.html Lawrence of Arabia. Winston Churchill]</ref> Drīz Lorensu slava bija nogurdinājusi, viņš jutās vīlies, jo viņa arābu cīņu biedri nebija ieguvuši neatkarīgu valsti.<ref>[http://www.cliohistory.org/thomas-lawrence/cairo/ Cairo Conference]</ref> 1922. gadā viņš nolēma iestāties Karaliskajos gaisa spēkos kā vienkāršs kareivis. Lorenss izmantoja vārdu Džons Hjūms Ross (''John Hume Ross''), lai viņu neatpazītu, tomēr drīz viņa identitāte tika atklāta, un viņam vajadzēja pamest dienestu. Tad viņš 1923. gadā iestājās Karaliskajā tanku pulkā zem vārda T. E. Šovs (rakstnieks [[Džordžs Bernards Šovs]] bija viņa labs paziņa un sarakstes biedrs). Viņš tomēr centās pāriet uz Karaliskajiem gaisa spēkiem, un 1925. gada augustā tas tika atļauts.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.hillingdon.gov.uk/index.jsp?articleid=8998 |title=T.E. Lawrence |date=23 October 2007 |publisher=London Borough of Hillingdon |accessdate=12 September 2010 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131104195535/http://www.hillingdon.gov.uk/index.jsp?articleid=8998 |archivedate={{dat|2013|11|04||bez}} }}</ref> 1926. gadā viņš tika norīkots uz attālu bāzi [[Britu Indija|Britu Indijā]], kur palika līdz 1928. gada beigām, kad viņu nosūtīja atpakaļ uz Lielbritāniju, kur viņš dienēja Karalisko gaisa spēku zemākajā pakāpē (''Aircraftman'') līdz savai atvaļināšanai 1935. gada martā. == Rakstnieka darbs == Lorensa nozīmīgākais rakstnieka darbs ir viņa autobiogrāfiskā grāmata "Septiņi gudrības pīlāri" (''Seven Pillars of Wisdom'', 1922), kurā viņš aprakstījis [[Arābu sacelšanās]] notikumus 1916-18. gados. Nosaukums ir atsauce uz [[Zālamans|Zālamana]] grāmatas izteicienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://fountain-gate-articles.blogspot.com/2012/12/seven-pillars.html |title=Seven Pillars of Wisdom |access-date={{dat|2013|10|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305112950/http://fountain-gate-articles.blogspot.com/2012/12/seven-pillars.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> [[Attēls:Seven pillars tooling.jpeg|thumb|left|Grāmatas "Septiņi gudrības pīlāri" pirmā publiskā izdevuma (1926) vāks.]] Lorenss savu grāmatu pārrakstīja trīs reizes. Pirmo, gandrīz jau gatavo manuskriptu viņš pazaudēja 1919. gadā Redingas dzelzceļa stacijā, [[Bērkšīra|Bērkšīrā]], pārsēžoties citā vilcienā.<ref>[http://lostmanuscripts.com/2010/07/11/the-seven-pillars-of-reading-station/ Lost Manuscripts]</ref> Tā kā viņš savas piezīmes jau bija iznīcinājis, 1920. gadā viņš pēc atmiņas uzrakstīja jaunu, papildinātu variantu. Pēc tam viņš nākamo, trešo variantu saīsināja un iepriekšējo sadedzināja. Trešais manuskripts tika iespiests privāti 8 eksemplāros 1922. gadā uz avīzes ''The Oxford Times'' iespiedmašīnas (viens no šiem eksemplāriem 2001. gadā tika pārdots par cenu tuvu 1 miljonam dolāru). Vēlāk 1926. gadā tika izdota saīsināta versija 200 eksemplāros, kas jau toreiz kļuva par antikvariāta retumu (ap 100 000 dolāru vērtībā). Lorenss bija atteicies no atlīdzības un nonācis tuvu bankrotam, tāpēc vēlāk viņam nācās piekrist plašam lasītāju lokam domātam krietni saīsinātam variantam, kas 1927. gadā tika izdots ar nosaukumu "Sacelšanās tuksnesī" (''Revolt in the Desert'').<ref>[http://www.biographyonline.net/military/t.e.lawrence.html T.E. Lawrence Biography]</ref> Vēlāk Lorenss sarakstīja grāmatu ''The Mint'' par savu dienestu Karaliskajos gaisa spēkos 1922. un 1925-26. gados. Grāmata tika publicēta tikai 1955. gadā, 20 gadus pēc Lorensa nāves. Lorenss ir darbojies arī kā tulkotājs. Viņš tulkojis no grieķu valodas [[Homērs|Homēra]] [[Odiseja|Odiseju]], kā arī no franču valodas ''Adrien Le Corbeau'' romānu ''The Forest Giant''.<ref>[http://www.telstudies.org/discussion/writings_and_criticism/wilson_t_e_lawrence_odyssey_translation.shtml T.E. Lawrence and the translating of the Odyssey, 1928 - 1931]</ref> Savas dzīves laikā Lorenss sarakstījās ar daudziem ievērojamiem cilvēkiem, piemēram, ar [[Džordžs Bernards Šovs|Džordžu Bernardu Šovu]], [[Edvards Elgars|Edvardu Elgaru]], [[Vinstons Čērčils|Vinstonu Čērčilu]], [[Roberts Greivss|Robertu Greivsu]], [[Noels Kauards|Noelu Kauardu]], [[Eduards Morgans Forsters|Eduardu Morganu Forsteru]]. Izdoti vairāki Lorensa rakstīto vēstuļu apkopojumi. == Nelaimes gadījums un nāve == [[Attēls:Lawrence of Arabia Brough Superior gif.gif|thumb|Lorenss uz ''Brough Superior SS100''.]] Divus mēnešus pēc atvaļināšanās no militārā dienesta Lorenss avarēja, braucot ar savu motociklu ''Brough Superior SS100''. Tas notika [[Dorseta|Dorsetā]], netālu no viņa mājām. Slikti pārredzamā ceļa posmā viņam priekšā pēkšņi parādījās divi zēni uz velosipēdiem. Lorenss centās izvairīties no sadursmes, bet zaudēja kontroli un tika pārmests pāri stūrei. Traumas bija nāvējošas un sešas dienas vēlāk 1935. gada 19. maijā Lorenss mira 46 gadu vecumā.<ref name="BBC Lawrence"/> Slimnīcā viens no Lorensa ārstiem bija neiroķirurgs Hjū Keirnss (''Hugh Cairns''). Lorensa smagie galvas ievainojumi un nāve Keirnsu pamudināja apkopot daudzos gadījumus, kur cietušie bija motociklisti. Daudzu gadu garumā ar saviem pētījumiem viņš centās pārliecināt sabiedrību, ka nepieciešams ieviest motociklistu ķiveres. Lielbritānijā to obligāta lietošana tika noteikta pēc 32 gadiem, tādējādi glābjot daudzas dzīvības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.neurosurgery-online.com/pt/re/neurosurg/abstract.00006123-200201000-00026.htm;jsessionid=LjXXhLWV91Gj2H4GlTrvw2pbgDqDFHTmB0h0WsgfvpzLQpXr3QxY!-341159882!181195629!8091!-1 |title=Lawrence of Arabia, Sir Hugh Cairns, and the Origin of Motorcycle Helmets (accessed 2008-05-09) |access-date=2013-10-23 |archive-date=2012-06-29 |archive-url=https://archive.today/20120629015306/http://www.neurosurgery-online.com/pt/re/neurosurg/abstract.00006123-200201000-00026.htm;jsessionid=LjXXhLWV91Gj2H4GlTrvw2pbgDqDFHTmB0h0WsgfvpzLQpXr3QxY!-341159882!181195629!8091!-1 }}</ref> Lorensa bērēs piedalījās daudz ievērojamu personu, tai skaitā [[Vinstons Čērčils]], [[Eduards Morgans Forsters]].<ref name="BBC Lawrence"/> Viņš ir apglabāts Moretonas ciema kapsētā, [[Dorseta|Dorsetā]]. Londonā, [[Svētā Pāvila katedrāle|Svētā Pāvila katedrālē]] ir uzstādīts Lorensa krūšutēls. 2002. gadā [[BBC]] organizētajā aptaujā Lorenss ieņēma 53. vietu "100 dižāko britu" sarakstā.<ref>[http://alchemipedia.blogspot.com/2009/12/100-greatest-britons-bbc-poll-2002.html 100 Greatest Britons (BBC Poll, 2002)]</ref> [[Attēls:Lawrence grave.jpg|thumb|T. E. Lorensa kaps Moretonas kapsētā, [[Dorseta|Dorsetā]].]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Thomas Edward Lawrence|T. E. Lorenss}} * [https://web.archive.org/web/20130920183710/http://www.telstudies.org/ Thomas Edward Lawrence] {{en ikona}} * [http://www.wesjones.com/lawrence1.htm ''Seven Pillars of Wisdom'' (1926) in HTML], the Project Gutenberg Australia text converted by Wes Jones {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lorenss, T. E.}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1935. gadā mirušie]] [[Kategorija:Velsā dzimušie]] [[Kategorija:Britu virsnieki]] [[Kategorija:Arheologi]] [[Kategorija:Angļu rakstnieki]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Kari ar Osmaņu impēriju]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] srd2ckfrc68gac06sw78u8qee1gze3n 56. autobusu maršruts (Rīga) 0 243954 3670666 3649321 2022-08-15T16:34:06Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 56. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Daugavgrīva]] |uz = [[Ziepniekkalns]] |karte =[[File:56aut.png|56aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|01|27}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |slēgts = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 64,1 km <br /> (32,41 km / 31,69 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 109 <br /> (56 / 53) |transporta vienīb = 4 (darbdienās) <br /> 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = №6, №7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/56/a-b saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''56. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu maršruts]], kas kursē no galapunkta "[[Daugavgrīva]]" [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnam]]. 56. autobusu maršruts ir visgarākais autobusu maršruts [[Rīga|Rīgā]]. No 1. jūnija tika mainīts 3., 30., 36. un 56. autobusa maršruta pieturvietas „Bolderāja D/P” nosaukums uz „Daugavgrīvas D/P” atbilstoši patiesajam apkaimes nosaukumam, līdz kuram kursē sabiedriskais transports. Līdz ar pieturvietas nosaukuma maiņu 3. autobusa maršrutam „Bolderāja—Pļavnieki” tika mainīts virziena nosaukums uz „Daugavgrīva—Pļavnieki”, 30. autobusa maršrutam „Centrālā stacija—Bolderāja” uz „Centrālā stacija—Daugavgrīva” un 56. autobusa maršrutam virziena nosaukums „Bolderāja—Ziepniekkalns” tika mainīts uz „Daugavgrīva—Ziepniekkalns”. 56. autobusu maršruta kopējais garums ir aptuveni 64,1 km. Virziena '''[[Daugavgrīva]]—[[Ziepniekkalns]]''' garums ir 32,41 km, bet virziena '''[[Ziepniekkalns]]—[[Daugavgrīva]]''' garums ir 31,69 km. Darbdienās pa 56. autobusu maršrutu kursē 4 autobusi, kas pavisam veic 43 reisus, bet brīvdienās — 3 autobusi, kas pavisam veic 33 reisus. Maršruts tika atklāts {{dat|2014|01|27}}, aizvietojot slēgto 247. mikroautobusu maršrutu.<ref>[http://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/riga-uz-tris-menesiem-ieviesis-eksperimentalu-autobusa-marsrutu-bolderaja-ziepniekkalns/ Rīgā uz trīs mēnešiem ieviesīs eksperimentālu autobusa maršrutu „Bolderāja - Ziepniekkalns”] rigassatiksme.lv, 13.01.2014]</ref> Sākotnēji tas bija eksperimentāls maršruts, bet 2014. gada aprīļa sākumā apstiprināts par regulāru maršrutu.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-5-aprila-56-autobusi-turpinas-kurset-marsruta-bolderaja-ziepniekkalns/ No 5. aprīļa 56.autobusi turpinās kursēt maršrutā Bolderāja – Ziepniekkalns]</ref> 56. autobusu maršrutu apkalpo gan 6., gan 7. autobusu parks. == Maršruts == [[File:56. autobuss uz Valdeķu ielas.jpg|thumb|255px|56. maršruta autobuss Valdeķu ielā]] [[File:56. autobuss uz Lielā ielas.jpg|thumb|255px|56. maršruta autobuss Lielā ielā]] [[File:56. autobuss uz Kleistu ielas.jpg|thumb|255px|56. maršruta autobuss Kleistu ielā]] Virzienā '''[[Daugavgrīva]]—[[Ziepniekkalns]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]], [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]], [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]], [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Anniņmuižas bulvāris (Rīga)|Anniņmuižas bulvāris]], [[Jūrmalas gatve]], [[Zolitūdes iela]], [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Anniņmuižas iela]], [[Apuzes iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]], [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]], [[Volguntes iela (Rīga)|Volguntes iela]], [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Altonavas iela (Rīga)|Altonavas iela]], [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Cēres iela (Rīga)|Cēres iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]. Virzienā '''[[Ziepniekkalns]]—[[Daugavgrīva]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]], [[Cēres iela (Rīga)|Cēres iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Altonavas iela (Rīga)|Altonavas iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baseina iela (Rīga)|Baseina iela]], [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]], [[Volguntes iela (Rīga)|Volguntes iela]], [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]], [[Apuzes iela (Rīga)|Apuzes iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]], [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]], [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], [[Anniņmuižas bulvāris (Rīga)|Anniņmuižas bulvāris]], [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]], [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]], [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]]. == Pieturvietas == 56. autobusu maršrutā pavisam ir 111 pieturas. Virzienā '''[[Daugavgrīva]]—[[Ziepniekkalns]]''' ir 57 pieturas, bet virzienā '''[[Ziepniekkalns]]—[[Daugavgrīva]]''' ir 54 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center"| 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P |- | align="center"| 2 | [[Valentīna Pikuļa aleja (Rīga)|Valentīna Pikuļa aleja]] |- | align="center"| 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] |- | align="center"| 4 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] |- | align="center"| 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |- | align="center"| 6 | Bolderājas poliklīnika |- | align="center"| 7 | [[Rīgas 19. vidusskola|19. vidusskola]] |- | align="center"| 8 | [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]] |- | align="center"| 9 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |- | align="center"| 10 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |- | align="center"| 11 | [[Buļļupe]] |- | align="center"| 12 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |- | align="center"| 13 | Jaunie Bolderājas kapi |- | align="center"| 14 | Bumbu kalniņš |- | align="center"| 15 | [[Spilves pļavas]] |- | align="center"| 16 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |- | align="center"| 17 | [[Kleistu iela]] 37 |- | align="center"| 18 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center"| 19 | Lāčupes kapi |- | align="center"| 20 | Gaiļi |- | align="center"| 21 | 6. Autobusu parks |- | align="center"| 22 | Mellužu iela |- | align="center"| 23 | Anniņmuižas ģimnāzija |- | align="center"| 24 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center"| 25 | [[Anniņmuižas bulvāris (Rīga)|Anniņmuižas bulvāris]] |- | align="center"| 26 | Anniņmuižas parks |- | align="center"| 27 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] |- | align="center"| 28 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |- | align="center"| 29 | [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] |- | align="center"| 30 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |- | align="center"| 31 | [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]] |- | align="center"| 32 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] |- | align="center"| 33 | [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] |- | align="center"| 34 | [[Mikus iela (Rīga)|Mikus iela]] |- | align="center"| 35 | [[Zasulauka depo]] |- | align="center"| 36 | [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] |- | align="center"| 37 | [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]] |- | align="center"| 38 | [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]] |- | align="center"| 39 | [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]] |- | align="center"| 40 | [[Kauguru iela (Rīga)|Kauguru iela]] |- | align="center"| 41 | [[Dreiliņu iela]] |- | align="center"| 42 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center"| 43 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center"| 44 | Āgenskalna tirgus |- | align="center"| 45 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] |- | align="center"| 46 | [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]] |- | align="center"| 47 | [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]] |- | align="center"| 48 | [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]] |- | align="center"| 49 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |- | align="center"| 50 | [[Bramberģes iela (Rīga)|Bramberģes iela]] |- | align="center"| 51 | [[Turība (stacija)|Dzelzceļa stacija "Turība"]] |- | align="center"| 52 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center"| 53 | [[Basu iela (Rīga)|Basu iela]] |- | align="center"| 54 | [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas iela]] |- | align="center"| 55 |[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |- | align="center"| 56 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center"| 57 | Ziepniekkalna D/P |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center"| 1 | Ziepniekkalna D/P |- | align="center"| 2 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center"| 3 |[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |- | align="center"| 4 | [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas iela]] |- | align="center"| 5 | [[Basu iela (Rīga)|Basu iela]] |- | align="center"| 6 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center"| 7 | [[Turība (stacija)|Dzelzceļa stacija "Turība"]] |- | align="center"| 8 | [[Bramberģes iela (Rīga)|Brambeģes iela]] |- | align="center"| 9 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |- | align="center"| 10 | [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]] |- | align="center"| 11 | [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]] |- | align="center"| 12 | [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]] |- | align="center"| 13 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] |- | align="center"| 14 | Āgenskalna tirgus |- | align="center"| 15 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center"| 16 | [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] |- | align="center"| 17 | [[Āgenskalna priedes]] |- | align="center"| 18 | [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] |- | align="center"| 19 | [[Candera iela (Rīga)|Candera iela]] |- | align="center"| 20 | [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] |- | align="center"| 21 | [[Zasulauka depo]] |- | align="center"| 22 | [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]] |- | align="center"| 23 | [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] |- | align="center"| 24 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] |- | align="center"| 25 | [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]] |- | align="center"| 26 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |- | align="center"| 27 | [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] |- | align="center"| 28 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |- | align="center"| 29 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] |- | align="center"| 30 | Anniņmuižas parks |- | align="center"| 31 | [[Anniņmuižas bulvāris (Rīga)|Anniņmuižas bulvāris]] |- | align="center"| 32 | Anniņmuižas ģimnāzija |- | align="center"| 33 | Mellužu iela |- | align="center"| 34 | 6. Autobusu parks |- | align="center"| 35 | Gaiļi |- | align="center"| 36 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center"| 37 | Lāčupes kapi |- | align="center"| 38 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] 37 |- | align="center"| 39 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |- | align="center"| 40 | [[Spilves pļavas]] |- | align="center"| 41 | Bumbu kalniņš |- | align="center"| 42 | Jaunie Bolderājas kapi |- | align="center"| 43 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |- | align="center"| 44 | [[Buļļupe]] |- | align="center"| 45 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |- | align="center"| 46 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |- | align="center"| 47 | Bolderājas tirgus |- | align="center"| 48 | [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]] |- | align="center"| 49 | [[Rīgas 19. vidusskola|19. vidusskola]] |- | align="center"| 50 | Bolderājas poliklīnika |- | align="center"| 51 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |- | align="center"| 52 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] |- | align="center"| 53 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] |- | align="center"| 54 | [[Valentīna Pikuļa aleja (Rīga)|Valentīna Pikuļa aleja]] |} |} == Maršruts ar mainītu virzienu == Virzienā '''[[Daugavgrīva]]—[[Ziepniekkalns]] (neiebraucot Lāčupes kapos)''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]], [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]], [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Anniņmuižas bulvāris (Rīga)|Anniņmuižas bulvāris]], [[Jūrmalas gatve]], [[Zolitūdes iela]], [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Anniņmuižas iela]], [[Apuzes iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]], [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]], [[Volguntes iela (Rīga)|Volguntes iela]], [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Lielirbes iela (Rīga)|Lielirbes iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Altonavas iela (Rīga)|Altonavas iela]], [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Cēres iela (Rīga)|Cēres iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]]. Virzienā '''[[Ziepniekkalns]]—[[Daugavgrīva]] (neiebraucot Lāčupes kapos)''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu iela]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]], [[Cēres iela (Rīga)|Cēres iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Altonavas iela (Rīga)|Altonavas iela]], [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]], [[Tēriņu iela (Rīga)|Tēriņu iela]], [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]], [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]], [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]], [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]], [[Baseina iela (Rīga)|Baseina iela]], [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreliņu iela]], [[Volguntes iela (Rīga)|Volguntes iela]], [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]], [[Apuzes iela (Rīga)|Apuzes iela]], [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]], [[Anniņmuižas iela (Rīga)|Anniņmuižas iela]], [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]], [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]], [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatve]], [[Anniņmuižas bulvāris (Rīga)|Anniņmuižas bulvāris]], [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]], [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]], [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]], [[Gaigalas iela (Rīga)|Gaigalas iela]], [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]], [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]], [[Gobas iela (Rīga)|Gobas iela]], [[Kapteiņu iela (Rīga)|Kapteiņu iela]], [[Flotes iela (Rīga)|Flotes iela]], [[Parādes iela (Rīga)|Parādes iela]]. == Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas == 56. autobusu maršrutā ar mainītu virzienu pavisam ir 107 pieturas. Virzienā '''[[Daugavgrīva]]—[[Ziepniekkalns]] (neiebraucot Lāčupes kapos)''' ir 55 pieturas, bet virzienā '''[[Ziepniekkalns]]—[[Bolderāja]] (neiebraucot Lāčupes kapos)''' ir 52 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center"| 1 | [[Daugavgrīva]]s D/P |- | align="center"| 2 | [[Valentīna Pikuļa aleja (Rīga)|Valentīna Pikuļa aleja]] |- | align="center"| 3 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] |- | align="center"| 4 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] |- | align="center"| 5 | [[Daugavgrīvas cietoksnis]] |- | align="center"| 6 | Bolderājas poliklīnika |- | align="center"| 7 | [[Rīgas 19. vidusskola|19. vidusskola]] |- | align="center"| 8 | [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]] |- | align="center"| 9 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |- | align="center"| 10 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |- | align="center"| 11 | [[Buļļupe]] |- | align="center"| 12 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |- | align="center"| 13 | Jaunie Bolderājas kapi |- | align="center"| 14 | Bumbu kalniņš |- | align="center"| 15 | [[Spilves pļavas]] |- | align="center"| 16 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |- | align="center"| 17 | Kleistu iela 37 |- | align="center"| 18 | Gaiļi |- | align="center"| 19 | 6. Autobusu parks |- | align="center"| 20 | Mellužu iela |- | align="center"| 21 | Anniņmuižas ģimnāzija |- | align="center"| 22 | [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] |- | align="center"| 23 | [[Anniņmuižas bulvāris (Rīga)|Anniņmuižas bulvāris]] |- | align="center"| 24 | Anniņmuižas parks |- | align="center"| 25 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] |- | align="center"| 26 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |- | align="center"| 27 | [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] |- | align="center"| 28 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |- | align="center"| 29 | [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]] |- | align="center"| 30 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] |- | align="center"| 31 | [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] |- | align="center"| 32 | [[Mikus iela (Rīga)|Mikus iela]] |- | align="center"| 33 | [[Zasulauka depo]] |- | align="center"| 34 | [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] |- | align="center"| 35 | [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]] |- | align="center"| 36 | [[Rucavas iela (Rīga)|Rucavas iela]] |- | align="center"| 37 | [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]] |- | align="center"| 38 | Kauguru iela |- | align="center"| 39 | Dreiliņu iela |- | align="center"| 40 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center"| 41 | [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] |- | align="center"| 42 | Āgenskalna tirgus |- | align="center"| 43 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] |- | align="center"| 44 | [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]] |- | align="center"| 45 | [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]] |- | align="center"| 46 | [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]] |- | align="center"| 47 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |- | align="center"| 48 | [[Bramberģes iela (Rīga)|Bramberģes iela]] |- | align="center"| 49 | [[Turība (stacija)|Dzelzceļa stacija "Turība"]] |- | align="center"| 50 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center"| 51 | [[Basu iela (Rīga)|Basu iela]] |- | align="center"| 52 | Spulgas iela |- | align="center"| 53 | [[Rīgas 94. vidusskola|94. vidusskola]] |- | align="center"| 54 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center"| 55 | Ziepniekkalna D/P |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center"| 1 | Ziepniekkalna D/P |- | align="center"| 2 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center"| 3 | [[Rīgas 94. vidusskola|94. vidusskola]] |- | align="center"| 4 | Spulgas iela |- | align="center"| 5 | [[Basu iela (Rīga)|Basu iela]] |- | align="center"| 6 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center"| 7 | [[Turība (stacija)|Dzelzceļa stacija "Turība"]] |- | align="center"| 8 | [[Bramberģes iela (Rīga)|Brambeģes iela]] |- | align="center"| 9 | [[Vecmoku iela (Rīga)|Vecmoku iela]] |- | align="center"| 10 | [[Ģimnastikas iela (Rīga)|Ģimnastikas iela]] |- | align="center"| 11 | [[Ārlavas iela (Rīga)|Ārlavas iela]] |- | align="center"| 12 | [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]] |- | align="center"| 13 | [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] |- | align="center"| 14 | Āgenskalna tirgus |- | align="center"| 15 | [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] |- | align="center"| 16 | [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] |- | align="center"| 17 | [[Āgenskalna priedes]] |- | align="center"| 18 | [[Dreliņu iela (Rīga)|Dreliņu iela]] |- | align="center"| 19 | [[Candera iela (Rīga)|Candera iela]] |- | align="center"| 20 | [[Zasulauka iela (Rīga)|Zasulauka iela]] |- | align="center"| 21 | [[Zasulauka depo]] |- | align="center"| 22 | [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]] |- | align="center"| 23 | [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] |- | align="center"| 24 | [[Zantes iela (Rīga)|Zantes iela]] |- | align="center"| 25 | [[Gramzdas iela (Rīga)|Gramzdas iela]] |- | align="center"| 26 | [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] |- | align="center"| 27 | [[Rostokas iela (Rīga)|Rostokas iela]] |- | align="center"| 28 | [[Zolitūdes iela (Rīga)|Zolitūdes iela]] |- | align="center"| 29 | [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] |- | align="center"| 30 | Anniņmuižas parks |- | align="center"| 31 | [[Anniņmuižas bulvāris (Rīga)|Anniņmuižas bulvāris]] |- | align="center"| 32 | Anniņmuižas ģimnāzija |- | align="center"| 33 | Mellužu iela |- | align="center"| 34 | 6. Autobusu parks |- | align="center"| 35 | Gaiļi |- | align="center"| 36 | Kleistu iela 37 |- | align="center"| 37 | Pagrieziens uz [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]]em |- | align="center"| 38 | [[Spilves pļavas]] |- | align="center"| 39 | Bumbu kalniņš |- | align="center"| 40 | Jaunie Bolderājas kapi |- | align="center"| 41 | [[Lielā iela (Rīga)|Lielā iela]] |- | align="center"| 42 | [[Buļļupe]] |- | align="center"| 43 | [[Silikātu iela (Rīga)|Silikātu iela]] |- | align="center"| 44 | [[Platā iela (Rīga)|Platā iela]] |- | align="center"| 45 | Bolderājas tirgus |- | align="center"| 46 | [[Stūrmaņu iela (Rīga)|Stūrmaņu iela]] |- | align="center"| 47 | [[Rīgas 19. vidusskola|19. vidusskola]] |- | align="center"| 48 | Bolderājas poliklīnika |- | align="center"| 49 | Daugavgrīvas cietoksnis |- | align="center"| 50 | [[Plēksnes iela (Rīga)|Plēksnes iela]] |- | align="center"| 51 | [[Zvīņu iela (Rīga)|Zvīņu iela]] |- | align="center"| 52 | [[Valentīna Pikuļa aleja (Rīga)|Valentīna Pikuļa aleja]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|56]] la1x5y6bxlfigx3waewo2v7xeq7s4v6 57. autobusu maršruts (Rīga) 0 245936 3670667 3606900 2022-08-15T16:38:10Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 57. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Ķīpsala]] |karte =[[File:57aut.png|57aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2014|03|10}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 12 km<br />(5,7 km / 6,3 km) |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 21 (10 / 11) |transporta vienīb = 1 (darbdienās) <br /> 1 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = Rīgas satiksme (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = 60 283 (2015)<ref>"[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2015-gada-parvadati-146-8-miljoni-pasazieru/ 2015. gadā pārvadāti 146,8 miljoni pasažieru]" rigassatiksme.lv, {{dat|2016|1|21|SK}}</ref> |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''57. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] pilsētas centrā līdz [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu ielai]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. 57. autobusu maršruts tika atklāts 2014. gada 10. martā, likvidējot 277. minibusa maršrutu "[[Dārziņi]]—[[Ķīpsala]]—[[Imanta]]".<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ No 10. marta, saistībā ar 277. minibusa maršruta slēgšanu, tiks atklāts jauns autobusu maršruts Nr. 57 „Abrenes iela – Ķīpsala”.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307073833/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/tiks-veiktas-izmainas-atseviskos-autobusu-un-minibusu-marsrutos-un-to-kustibas-sarakstos/ |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} rigassatiksme.lv</ref> 57. autobusu maršruta kopējais garums ir 12 km, virziena '''Abrenes iela''' — '''Ķīpsala''' garums ir 5,7 km, bet virziena '''Ķīpsala''' — '''Abrenes iela''' - 6,3 km. Pa 57. maršrutu kursē viens autobuss, bet izstāžu dienās Ķīpsalā tiek norīkots vēl viens autobuss un maršruts kursē ar 30 minūšu intervālu. Darbdienās maršruts kursē tikai rīta un vakara stundās, pavisam veicot 22 reisus, bet brīvdienās - no 8.30 (pirmais reiss) līdz 18.30 (pēdējais reiss). Agrāk no Abrenes ielas uz Ķīpsalu kursēja 30. autobusa maršruts. No 5. marta maršrutā kursē mazas ietilpības autobusi (minibusi)<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu]</ref>. Kustību maršrutā nodrošina RP SIA [[Rīgas Mikroautobusu satiksme]], kas ir "[[Rīgas Satiksme]]s apakšuzņēmums. Līdz 2018. gada 5. matram maršruts tika apkalpots ar [[Ikarus E91]] modeļa autobusiem. == Maršruts == [[File:57. autobuss uz Vanšu tilta.jpg|thumb|255px|57. maršruta autobuss uz Vanšu tilta]] Virzienā '''Abrenes iela''' — '''Ķīpsala''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Turgeņeva iela]], [[Gogoļa iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Kalpaka bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ģipša iela]], [[Ogļu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]] un [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]]. Virzienā '''Ķīpsala''' — '''Abrenes iela''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]], [[Tīklu iela (Rīga)|Tīklu iela]], [[Ogļu iela]], [[Ģipša iela]], [[Zvejnieku iela (Rīga)|Zvejnieku iela]], [[Ķīpsalas iela]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Gogoļa iela]], [[Turgeņeva iela]], [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] un [[Skrindu iela (Rīga)|Skrindu iela]]. == Pieturvietas == 57. autobusu maršrutā ir 20 pieturu, katrā virzienā pa 10 pieturām. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" | 4 | [[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" | 5 | [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- | align="center" | 6 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 7 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |- | align="center" | 8 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |- | align="center" | 9 | [[Ģipša iela]] |- | align="center" | 10 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Matrožu iela (Rīga)|Matrožu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Ģipša iela]] |- | align="center" | 3 | [[Kaiju iela (Rīga)|Kaiju iela]] |- | align="center" | 4 | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] |- | align="center" | 5 | [[Ķīpsala]] |- | align="center" | 6 | [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] |- | align="center" | 7 | [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]] |- | align="center" | 8 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 9 | [[Centrāltirgus]] |- | align="center" | 10 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|yrpvVjx-anI|Pilnā 57. autobusu maršruta video versija (Abrenes iela - Ķīpsala)}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|57]] f0kw1a005cyj28gw8i2qlkjdxkm7enp Gulbenes novada ciemu uzskaitījums 0 246848 3670599 3669927 2022-08-15T12:34:23Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|100px|thumbnail|right|Gulbenes novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>. Gulbenes novads sastāv no [[Beļavas pagasts|Beļavas]], [[Daukstu pagasts|Daukstu]], [[Druvienas pagasts|Druvienas]], [[Galgauskas pagasts|Galgauskas]], [[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes]], [[Lejasciema pagasts|Lejasciema]], [[Litenes pagasts|Litenes]], [[Lizuma pagasts|Lizuma]], [[Līgo pagasts|Līgo]], [[Rankas pagasts|Rankas]], [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas]], [[Stradu pagasts|Stradu]], [[Tirzas pagasts|Tirzas]] pagastiem un [[Gulbene]]s pilsētām. Pēc LĢIA datiem novada teritorijā atrodas 199 ciemi. * '''Beļavas pagastā''' atrodas 16 ciemi. * '''Daukstu pagastā''' atrodas 10 ciemi. * '''Druvienas pagastā''' atrodas 18 ciemi. * '''Galgauskas pagastā''' atrodas 8 ciemi. * '''Jaungulbenes pagastā''' atrodas 10 ciemi. * '''Lejasciema pagastā''' atrodas 37 ciemi. * '''Litenes pagastā''' atrodas 8 ciemi. * '''Lizuma pagastā''' atrodas 20 ciemi. * '''Līgo pagastā''' atrodas 4 ciemi. * '''Rankas pagastā''' atrodas 25 ciemi. * '''Stāmerienas pagastā''' atrodas 11 ciemi. * '''Stradu pagastā''' atrodas 15 ciemi. * '''Tirzas pagastā''' atrodas 17 ciemi. Uzskatījumā ir iekļauti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Beļavas pagasts== Beļavas pagasta centrs atrodas '''[[Beļava|Beļavā]]'''. Beļavas pagastā atrodas 16 ciemi, no tiem 5 [[vidējciems|vidējciemi]], 7 [[mazciems|mazciemi]], 3 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[vasarnīcu ciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Auguliena]]||mazciems|| || |- | '''[[Beļava]]'''||vidējciems||178 (2021)||pagasta centrs |- | [[Butāni (Beļavas pagasts)|Butāni]]||mazciems|| || |- | [[Gāršnieki]]||skrajciems|| || |- | [[Gulbītis (Beļavas pagasts)|Gulbītis]]||mazciems|| || |- | [[Letes]]||vidējciems||79 (2021)|| |- | [[Mili]]||mazciems|| || |- | [[Naglene]]||skrajciems|| || |- | [[Ozolkalns (Beļavas pagasts)|Ozolkalns]]||vidējciems||226 (2021)|| |- | [[Pilskalns (Beļavas pagasts)|Pilskalns]]||vidējciems||132 (2021)|| |- | [[Silamala (Beļavas pagasts)|Silamala]]||mazciems|| || |- | [[Sīļi (Beļavas pagasts)|Sīļi]]||mazciems|| || |- | [[Spārīte (Beļavas pagasts)|Spārīte]]||vasarnīcu ciems||9 (2021)|| |- | [[Spriņģi (Beļavas pagasts)|Spriņģi]]||skrajciems|| || |- | [[Svelberģis]]||vidējciems||55 (2021)|| |- | [[Vanagi (Beļavas pagasts)|Vanagi]]||mazciems|| || |} ==Daukstu pagasts== Daukstu pagasta centrs atrodas '''[[Stari|Staros]]'''. Daukstu pagastā atrodas 10 ciemi, no tiem 3 [[vidējciems|vidējciemi]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Briči]]||skrajciems|| || |- | [[Daukstes (Daukstu pagasts)|Daukstes]]||vidējciems||86 (2021)|| |- | [[Elstes (Daukstu pagasts)|Elstes]]||skrajciems|| || |- | [[Krapa]]||vidējciems||86 (2021)|| |- | [[Lapši]]||skrajciems|| || |- | [[Lejasandži]]||mazciems|| || |- | [[Līves (Daukstu pagasts)|Līves]]||mazciems|| || |- | '''[[Stari]]'''||vidējciems|| 293 (2021)||pagasta centrs |- | [[Šļaukas]]||mazciems|| || |- | [[Vienvārstes]]||mazciems|| || |} ==Druvienas pagasts== Druvienas pagasta centrs atrodas '''[[Druviena|Druvienā]]'''. Daukstu pagastā atrodas 18 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 8 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Dravnieki (Druvienas pagasts)|Dravnieki]]||skrajciems|| || |- | '''[[Druviena]]'''||vidējciems||210 (2021)||pagasta centrs |- | [[Kanciņi]]||mazciems|| || |- | [[Ķempi]]||mazciems|| || |- | [[Lielvasaraudzi]]||skrajciems|| || |- | [[Mazvasaraudzi]]||skrajciems|| || |- | [[Mežkleivas]]||skrajciems||~15 (2004)|| |- | [[Mežlaskumi]]||skrajciems|| || |- | [[Murāni (Druvienas pagasts)|Murāni]]||mazciems|| || |- | [[Pērlis]]||mazciems|| || |- | [[Prēdeļi (Druvienas pagasts)|Prēdeļi]]||mazciems||~7 (2008)|| daļēji izzudis |- | [[Saltupe]]||mazciems|| || |- | [[Silmači]]||skrajciems||~22 (2008)|| |- | [[Svilāre]]||mazciems|| || |- | [[Tirzieši (Druvienas pagasts)|Tirzieši]]||mazciems|| || |- | [[Tīrumkleivas]]||mazciems||~15 (2008)|| |- | [[Trušļi]]||skrajciems|| || |- | [[Ziemeļi (Druvienas pagasts)|Ziemeļi]]||skrajciems||~16 (2008)|| |} ==Galgauskas pagasts== Galgauskas pagasta centrs atrodas '''[[Galgauska|Galgauskā]]'''. Galgauskas pagastā atrodas 8 ciemi, no tiem 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 5 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | '''[[Galgauska]]'''||vidējciems||184 (2021)||pagasta centrs |- | [[Galgauskas muiža]]||mazciems|| || |- | [[Lielkaļi]]||mazciems|| || |- | [[Musteri]]||skrajciems|| || |- | [[Plēķi]]||mazciems|| || |- | [[Rimstavas (Galgauskas pagasts)|Rimstavas]]||vidējciems||78 (2021)|| |- | [[Sīļi (Galgauskas pagasts)|Sīļi]]||mazciems|| || |- | [[Zemītes]]||mazciems|| || |} ==Jaungulbenes pagasts== Jaungulbenes pagasta centrs atrodas '''[[Gulbītis|Gulbītī]]'''. Jaungulbenes pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]] un 9 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aduliena]]||vidējciems||128 (1997)|| |- | [[Agrumi]]||mazciems|| || |- | [[Grīvas]]||mazciems|| || |- | '''[[Gulbītis]]'''||mazciems||91 (2021)||pagasta centrs |- | [[Jaungulbene]]||lielciems||440 (2021)|| |- | [[Kaipi (Jaungulbenes pagasts)|Kaipi]]||mazciems|| || |- | [[Obrava]]||mazciems|| || |- | [[Pauri (Jaungulbenes pagasts)|Pauri]]||mazciems|| || |- | [[Siladzirnavas]]||mazciems|| || |- | [[Tūjas (Jaungulbenes pagasts)|Tūjas]]||mazciems|| || |- | [[Ušuri]]||mazciems|| || |} ==Lejasciema pagasts== Lejasciema pagasta centrs atrodas '''[[Lejasciems|Lejasciemā]]'''. Lejasciema pagastā atrodas 37 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 26 [[mazciems|mazciemi]] un 9 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aļļi]]||mazciems|| || |- | [[Amši]]||mazciems||6 (2007)|| |- | [[Andriņi (Lejasciema pagasts)|Andriņi]]||mazciems|| || |- | [[Barani (Lejasciema pagasts)|Barani]]||skrajciems|| || |- | [[Cinci]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Čipati]]||mazciems||9 (1999)|| |- | [[Dūre (Lejasciema pagasts)|Dūre]]||mazciems||34 (1999)|| |- | [[Gārša (Lejasciema pagasts)|Gārša]]||mazciems||~10 (2007)|| |- | [[Grēdas]]||mazciems|| || |- | [[Jānuži]]||mazciems||~40 (2007)|| |- | [[Kožas]]||mazciems||8 (2007)|| |- | [[Krampani]]||mazciems||~20 (2007)|| |- | [[Krāces (ciems)|Krāces]]||skrajciems||6 (2007)|| |- | [[Kručki]]||mazciems||11 (1999)|| |- | [[Ķilpani]]||mazciems||3 (2007)||daļēji izzudis |- | [[Lapati]]||skrajciems||~20 (2007)|| |- | [[Latvasas]]||skrajciems||10 (2002)|| |- | '''[[Lejasciems]]'''||lielciems||460 (2021)||pagasta centrs |- | [[Majani]]||mazciems|| || |- | [[Mālmuiža]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Melderi (Lejasciema pagasts)|Melderi]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Oldermaņi]]||mazciems||~10 (2007)|| |- | [[Olekši]]||skrajciems|| || |- | [[Paideri (Lejasciema pagasts)|Paideri]]||mazciems|| || |- | [[Palata (Lejasciema pagasts)|Palata]]||mazciems||15 (1999)|| |- | [[Pirtsmuiža]]||skrajciems|| || |- | [[Salaki]]||skrajciems||11 (1999)|| |- | [[Salmaņi (Lejasciema pagasts)|Salmaņi]]||skrajciems||15 (1999)|| |- | [[Silamiķeļi]]||mazciems|| || |- | [[Sinole]]||vidējciems||189 (2021)|| |- | [[Skujenieši]]||mazciems|| || |- | [[Staidi]]||mazciems||6 (2007)|| |- | [[Umari]]||mazciems||~20 (2007)|| |- | [[Viešķeles]]||mazciems||8 (2007)|| |- | [[Viģubi]]||mazciems|| || |- | [[Zellenes]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Zvārtavi]]||skrajciems||~10 (2007)|| |} ==Litenes pagasts== Litenes pagasta centrs atrodas '''[[Litene|Litenē]]'''. Lejasciema pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 5 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Aurava]]||mazciems|| ||daļēji izzudis |- | [[Lešķi]]||mazciems||16 (2007)|| |- | '''[[Litene]]'''||lielciems||663 (2021)||pagasta centrs |- | [[Silenieki (Litenes pagasts)|Silenieki]]||mazciems||~10 (2007)||daļēji izzudis |- | [[Skujenieki]]||skrajciems|| || |- | [[Vārpiņas]]||mazciems|| || |- | [[Zāģernieki]]||mazciems|| ||daļēji izzudis |} ==Lizuma pagasts== Lizuma pagasta centrs atrodas '''[[Lizums|Lizumā]]'''. Lizuma pagastā atrodas 19 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 16 [[mazciems|mazciemi]] un 1 [[skrajciems]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Grauži]]||mazciems||20 (2000)|| |- | [[Grimnauži]]||mazciems|| || |- | [[Grūšļi]]||mazciems||28 (2000)|| |- | [[Gūžīlas]]||mazciems|| || |- | [[Ievāni]]||mazciems|| ||daļēji izzudis |- | [[Jaunzemi (Lizuma pagasts)|Jaunzemi]]||mazciems|| || |- | [[Kāmieši]]||mazciems|| || |- | [[Kolaņģi]]||mazciems||32 (2000)|| |- | '''[[Lizums]]'''||lielciems||577 (2021)||pagasta centrs |- | [[Melderi (Lizuma pagasts)|Melderi]]||mazciems|| || |- | [[Pieti]]||mazciems|| || |- | [[Plukši]]||skrajciems|| || |- | [[Rodzupi]]||mazciems|| || |- | [[Stapāni]]||mazciems|| || |- | [[Strēbeles]]||mazciems|| || |- | [[Velēna (ciems)|Velēna]]||vidējciems||91 (2021)|| |- | [[Velēnmuiža]]||mazciems||31 (2000)|| |- | [[Viņķeles]]||mazciems|| || |- | [[Zvejnieki (Lizuma pagasts)|Zvejnieki]]||mazciems|| || |} ==Līgo pagasts== Lizuma pagasta centrs atrodas '''[[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]]''' ciemā. Līgo pagastā atrodas 4 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]] un 3 [[mazciems|mazciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Jaunāmuiža (Līgo pagasts)|Jaunāmuiža]]||mazciems|| || |- | '''[[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]]'''||vidējciems||174 (2021)||pagasta centrs |- | [[Līgomuiža]]||mazciems|| || |- | [[Siltais]]||mazciems|| || |} ==Rankas pagasts== Rankas pagasta centrs atrodas '''[[Ranka|Rankā]]'''. Rankas pagastā atrodas 25 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 15 [[mazciems|mazciemi]] un 7 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Bierņi]]||skrajciems|| || |- | [[Birzuļi (Rankas pagasts)|Birzuļi]]||mazciems||8 (2007)|| |- | [[Branti (Rankas pagasts)|Branti]]||mazciems|| || |- | [[Dukuļi (Rankas pagasts)|Dukuļi]]||mazciems|| || |- | [[Gaujasrēveļi]]||vidējciems||177 (2015)|| |- | [[Kāķupi]]||mazciems|| || |- | [[Kālanci]]||skrajciems|| || |- | [[Ķeži]]||mazciems|| || |- | [[Lācītes]]||mazciems|| || |- | [[Lācumēri]]||mazciems|| || |- | [[Luķes]]||skrajciems|| || |- | [[Mežsilieši]]||mazciems||20 (2007)|| |- | [[Pakalnieši (Rankas pagasts)|Pakalnieši]]||mazciems|| || |- | [[Pavāriņi]]||mazciems||6 (2007)|| |- | [[Pāpani]]||mazciems||15 (2007)|| |- | [[Plūkši]]||skrajciems||10 (2007)|| |- | '''[[Ranka]]'''||lielciems||522 (2015)|| pagasta centrs |- | [[Rēveļi]]||vidējciems||115 (2015)|| |- | [[Sakārņi]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Saliņa]]||skrajciems|| || |- | [[Sāvas (Rankas pagasts)|Sāvas]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Sejatas]]||skrajciems|| || |- | [[Sproģi (Rankas pagasts)|Sproģi]]||skrajciems|| || |- | [[Ureikste (ciems)|Uriekste]]||mazciems|| || |- | [[Vecāmuiža (Rankas pagasts)|Vecāmuiža]]||mazciems|| || |} ==Stāmerienas pagasts== Stāmerienas pagasta centrs atrodas '''[[Stāmeriena|Stāmerienā]]'''. Stāmerienas pagastā atrodas 11 ciemi, no tiem 4 [[vidējciems|vidējciemi]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Āboliņi (ciems)|Āboliņi]]||mazciems|| || |- | [[Kalniena]]||vidējciems||169 (2015)|| |- | [[Lāčplēši]]||vidējciems||49 (2007)|| |- | [[Medņi (Stāmerienas pagasts)|Medņi]]||mazciems||19 (2000)|| |- | [[Namsadi]]||skrajciems||30 (2000)|| |- | [[Putrāni (Stāmerienas pagasts)|Putrāni]]||mazciems||24 (2000)|| |- | [[Skolas]]||skrajciems||6 (2007)|| |- | [[Stancmuiža]]||mazciems||10 (2007)|| |- | [[Stāmeriena]]||vidējciems||166 (2007)|| |- | [[Stūrastas]]||skrajciems||16 (2007)|| |- | '''[[Vecstāmeriena]]'''||vidējciems||301 (2015)||pagasta centrs |} ==Stradu pagasts== Stradu pagastā atrodas 15 ciemi, no tiem 2 [[lielciems|lielciemi]], 2 [[vidējciems|vidējciemi]], 9 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Antani]]||mazciems|| || |- | [[Ceļmalas]]||vidējciems||134 (2007)|| |- | [[Lejasstradi]]||mazciems||~35 (2007)|| |- | [[Margas]]||mazciems||36 (2013)|| |- | [[Mācītājmāja]]||mazciems|| || |- | [[Mezīši]]||mazciems||14 (2007)|| |- | [[Nātiņi]]||mazciems|| || |- | [[Samiņi]]||mazciems|| || |- | [[Siljāņi (Stradu pagasts)|Siljāņi]]||skrajciems|| || |- | [[Stāķi]]||lielciems||547 (2008)|| |- | [[Stradi (Stradu pagasts)|Stradi]]||vidējciems||296 (2007)|| |- | [[Straumes (Stradu pagasts)|Straumes]]||mazciems|| || |- | [[Sturņi]]||skrajciems|| || |- | [[Šķieneri]]||lielciems||456 (2008)|| |- | [[Zeltaleja]]||mazciems||35 (2007)|| |} ==Tirzas pagasts== Tirzas pagasta centrs atrodas '''[[Tirza|Tirzā]]'''. Tirzas pagastā atrodas 17 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 1 [[vidējciems]], 12 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- | [[Alsupes]]||mazciems|| || |- | [[Branti (Tirzas pagasts)|Branti]]||mazciems||35 (2000)|| |- | [[Dārtiņa]]||skrajciems|| || |- | [[Dzirnavas (Tirzas pagasts)|Dzirnavas]]||mazciems|| || |- | [[Indrāni (Tirzas pagasts)|Indrāni]]||mazciems|| || |- | [[Jaunaduliena]]||mazciems||35 (2000)|| |- | [[Jauntirza]]||skrajciems|| || |- | [[Jaunzemi (Tirzas pagasts)|Jaunzemi]]||mazciems|| || |- | [[Kalvīši]]||mazciems|| || |- | [[Liepas (Tirzas pagasts)|Liepas]]||mazciems|| || |- | [[Peļņi (Tirzas pagasts)|Peļņi]]||mazciems|| || |- | [[Roņi (Tirzas pagasts)|Roņi]]||mazciems|| || |- | '''[[Tirza]]'''||lielciems||273 (2015)||pagasta centrs |- | [[Troškas (Tirzas pagasts)|Troškas]]||mazciems||39 (2000)|| |- | [[Vecaduliena]]||vidējciems||132 (2007)|| |- | [[Virāne]]||mazciems||40 (2000)|| |- | [[Zosēni (Tirzas pagasts)|Zosēni]]||skrajciems|| || |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi| ]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] juk09zcx9o6v16mu8m70ygtlkp3r7ly Lielvārdes lidlauks 0 246967 3670855 3510171 2022-08-16T07:33:12Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = Lielvārdes lidlauks | nosaukums_originalvaloda = | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = Exercise Steadfast Javelin II 140907-A-EM105-216.jpg | paraksts = Mācības ''Steadfast Javelin II'' Lielvārdes lidlaukā | IATA = | ICAO = EVGA |lat_deg=56|lat_min=46|lat_sec=42|lat_dir=N |lon_deg=24|lon_min=51|lon_sec=12|lon_dir=E | karte = Latvia | kartes_paraksts = Lidostas atrašanās vieta Latvijā | kartes_marķieris = Lielvārde | paraksta_novietojums = top | lidostas_tips = militārais | ipasnieks-operators = [[Latvijas Gaisa spēki]] | ipasnieks = [[Latvija|Latvijas valsts]] | atrasanas_vieta = [[Rembates pagasts]], [[Ogres novads]], [[Latvija]] | elevation-f = 200 | elevation-m = 61 | metric-rwy = y | r1-number = 18/36 | r1-length-f = 8202 | r1-length-m = 2500 | r1-surface = Betons | pasazieru_skaits = | lidojumu_skaits = }} '''Lielvārdes lidlauks''' (ICAO: EVGA) ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] aviācijas bāze 7 km uz ziemeļiem no [[Lielvārde]]s, [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Rembates pagasts|Rembates pagastā]]. == Vēsture == [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1970. gados PSRS bruņotie spēki Rembates ciema tuvumā sāka būvēt militāro lidlauku un Lielvārdes ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu padomju kara lidotāju ģimenēm un lidlauka personālam. Sākotnēji Lielvārdes lidlauks kalpoja kā no [[Rumbulas lidosta]]s pārdislocētā 899. Oršas iznīcinātāju bumbvedēju aviācijas pulka ({{val-ru|899-й авиационный полк Оршанский Краснознаменный ордена Суворова истребителей бомбардировщиков им. Ф.Э.Дзержинского, 899-й АПИБ}}) bāze Latvijas centrālajā daļā, kurā bija stacionēti padomju iznīcinātāji ''Su-24'', bet vēlāk ''MiG-23''.<ref>{{cite book| title = MiG-23/27 Flogger: Soviet Swing-Wing Fighter/Strike Aircraft | last = Gordon | first = Yefim | publisher = Midland | year = 2005 | id = 185780211X }}</ref> 1993. gada 1. jūlijā [[Krievijas bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] izvešanas laikā 899. Oršas aviācijas pulku pārdislocēja uz Buturļinovkas gaisa kara bāzi [[Voroņežas apgabals|Voroņežas apgabalā]] [[Krievija|Krievijā]].<ref>[http://www.ww2.dk/new/air%20force/regiment/shap/899apib.htm 899-й авиационный полк Оршанский Краснознаменный ордена Суворова истребителей бомбардировщиков им. Ф.Э.Дзержинского] (angliski)</ref> Lidlauku nodeva [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku]] rīcībā, kas šeit ierīkoja NBS Gaisa spēku helikopteru bāzi. Helikopterus izmantoja ne tikai militāriem mērķiem, bet arī meklēšanas un glābšanas darbiem, ievainoto un smagi slimo pacientu transportēšanai. == Gaisa spēku aviācijas bāzes izveide == Pēc Latvijas iestāšanās [[NATO]] 2005. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Lielvārdes lidlauka attīstību. No 2007. līdz 2013. gadam notika lidlauka skrejceļa un lidostas modernizēšanas darbi, izbūvēja manevrēšanas ceļus, gaisa kuģu stāvvietas un dažādu funkciju lidaparātu laukumus. 2009. gadā atvēra jaunu pārvaldes ēku. 2013. gadā pabeidza apbruņojuma noliktavas, lidaparātu apkopes angāra ar remontdarbnīcām un smērvielu noliktavas izbūvi. Līdz 2013. gadam lidlauka projekta attīstībā bija ieguldīti apmēram 27 miljoni eiro NATO līdzekļu un apmēram 55,4 miljoni eiro nacionālā finansējuma.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-nato-gadibu-toposo-lielvardes-militaro-lidlauku-varetu-atklat-sovasar.d?id=44282385 Ar NATO gādību topošo Lielvārdes militāro lidlauku varētu atklāt šovasar] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160918085552/http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-nato-gadibu-toposo-lielvardes-militaro-lidlauku-varetu-atklat-sovasar.d?id=44282385 |date={{dat|2016|09|18||bez}} }} [[LETA]], 2014. gada 8. martā</ref> 2014. gada [[Krimas krīze]]s laikā Lielvārdes lidlauku apmeklēja Latvijas aizsardzības ministrs [[Raimonds Vējonis]], kas kopā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri un gaisa spēku štāba priekšnieku pārrunāja gaisa spēku aviācijas bāzes uzdevumus, turpmākās attīstības plānus, [[Baltijas valstis|Baltijas]] gaisa telpas novērošanas tīkla BALTNET iespējas, kā arī Krievijas gaisa spēku paaugstināto aktivitāti pierobežā un NATO patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas valstīm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/501516-aizsardzibas_ministrs_mudina_turpinat_attistit_lielvardes_lidlauku Aizsardzības ministrs mudina turpināt attīstīt Lielvārdes lidlauku] LETA, 2014. gada 15. martā</ref> 2014. gada septembrī Lielvārdes lidlaukā notika starptautiskas mācības ''Steadfast Javelin II'', kur nakts laikā vizuālās [[nosēšanās]] režīmā nolaidās stratēģiskās transporta lidmašīnas, kas atveda uz Latviju bruņumašīnas.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/nbs-komandieris-lielvardes-lidlauks-kalpos-aizsardzibas-uzdevumu-istenosanai-14071226 NBS komandieris: Lielvārdes lidlauks kalpos aizsardzības uzdevumu īstenošanai] [[LETA]] 2014. gada 25. septembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Lielvārde airbase|Lielvārdes lidlauks}} * [http://www.fakti.lv/?url=echoart&ArticleId=14356 Atklās Lielvārdes lidlauku dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām] {{Latvijas lidostas}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Ogres novads]] [[Kategorija:Rembates pagasts]] [[Kategorija:Lielvārde]] [[Kategorija:PSRS militārie lidlauki Latvijā]] 8vbnulir8ts70tg4j2x5f4qet7mop67 3670856 3670855 2022-08-16T07:33:50Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = Lielvārdes lidlauks | nosaukums_originalvaloda = | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = Exercise Steadfast Javelin II 140907-A-EM105-216.jpg | paraksts = Mācības ''Steadfast Javelin II'' Lielvārdes lidlaukā | IATA = | ICAO = EVGA |lat_deg=56|lat_min=46|lat_sec=42|lat_dir=N |lon_deg=24|lon_min=51|lon_sec=12|lon_dir=E | karte = Latvia | kartes_paraksts = Lidostas atrašanās vieta Latvijā | kartes_marķieris = Lielvārde | paraksta_novietojums = top | lidostas_tips = militārais | ipasnieks-operators = [[Latvijas Gaisa spēki]] | ipasnieks = [[Latvija|Latvijas valsts]] | atrasanas_vieta = [[Rembates pagasts]], [[Ogres novads]], [[Latvija]] | elevation-f = 200 | elevation-m = 61 | metric-rwy = y | r1-number = 18/36 | r1-length-f = 8202 | r1-length-m = 2500 | r1-surface = Betons | pasazieru_skaits = | lidojumu_skaits = }} '''Lielvārdes lidlauks''' (ICAO: EVGA) ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] aviācijas bāze [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Rembates pagasts|Rembates pagastā]], 7 km uz ziemeļiem no [[Lielvārde]]s. == Vēsture == [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1970. gados PSRS bruņotie spēki Rembates ciema tuvumā sāka būvēt militāro lidlauku un Lielvārdes ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu padomju kara lidotāju ģimenēm un lidlauka personālam. Sākotnēji Lielvārdes lidlauks kalpoja kā no [[Rumbulas lidosta]]s pārdislocētā 899. Oršas iznīcinātāju bumbvedēju aviācijas pulka ({{val-ru|899-й авиационный полк Оршанский Краснознаменный ордена Суворова истребителей бомбардировщиков им. Ф.Э.Дзержинского, 899-й АПИБ}}) bāze Latvijas centrālajā daļā, kurā bija stacionēti padomju iznīcinātāji ''Su-24'', bet vēlāk ''MiG-23''.<ref>{{cite book| title = MiG-23/27 Flogger: Soviet Swing-Wing Fighter/Strike Aircraft | last = Gordon | first = Yefim | publisher = Midland | year = 2005 | id = 185780211X }}</ref> 1993. gada 1. jūlijā [[Krievijas bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] izvešanas laikā 899. Oršas aviācijas pulku pārdislocēja uz Buturļinovkas gaisa kara bāzi [[Voroņežas apgabals|Voroņežas apgabalā]] [[Krievija|Krievijā]].<ref>[http://www.ww2.dk/new/air%20force/regiment/shap/899apib.htm 899-й авиационный полк Оршанский Краснознаменный ордена Суворова истребителей бомбардировщиков им. Ф.Э.Дзержинского] (angliski)</ref> Lidlauku nodeva [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku]] rīcībā, kas šeit ierīkoja NBS Gaisa spēku helikopteru bāzi. Helikopterus izmantoja ne tikai militāriem mērķiem, bet arī meklēšanas un glābšanas darbiem, ievainoto un smagi slimo pacientu transportēšanai. == Gaisa spēku aviācijas bāzes izveide == Pēc Latvijas iestāšanās [[NATO]] 2005. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Lielvārdes lidlauka attīstību. No 2007. līdz 2013. gadam notika lidlauka skrejceļa un lidostas modernizēšanas darbi, izbūvēja manevrēšanas ceļus, gaisa kuģu stāvvietas un dažādu funkciju lidaparātu laukumus. 2009. gadā atvēra jaunu pārvaldes ēku. 2013. gadā pabeidza apbruņojuma noliktavas, lidaparātu apkopes angāra ar remontdarbnīcām un smērvielu noliktavas izbūvi. Līdz 2013. gadam lidlauka projekta attīstībā bija ieguldīti apmēram 27 miljoni eiro NATO līdzekļu un apmēram 55,4 miljoni eiro nacionālā finansējuma.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-nato-gadibu-toposo-lielvardes-militaro-lidlauku-varetu-atklat-sovasar.d?id=44282385 Ar NATO gādību topošo Lielvārdes militāro lidlauku varētu atklāt šovasar] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160918085552/http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-nato-gadibu-toposo-lielvardes-militaro-lidlauku-varetu-atklat-sovasar.d?id=44282385 |date={{dat|2016|09|18||bez}} }} [[LETA]], 2014. gada 8. martā</ref> 2014. gada [[Krimas krīze]]s laikā Lielvārdes lidlauku apmeklēja Latvijas aizsardzības ministrs [[Raimonds Vējonis]], kas kopā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri un gaisa spēku štāba priekšnieku pārrunāja gaisa spēku aviācijas bāzes uzdevumus, turpmākās attīstības plānus, [[Baltijas valstis|Baltijas]] gaisa telpas novērošanas tīkla BALTNET iespējas, kā arī Krievijas gaisa spēku paaugstināto aktivitāti pierobežā un NATO patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas valstīm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/501516-aizsardzibas_ministrs_mudina_turpinat_attistit_lielvardes_lidlauku Aizsardzības ministrs mudina turpināt attīstīt Lielvārdes lidlauku] LETA, 2014. gada 15. martā</ref> 2014. gada septembrī Lielvārdes lidlaukā notika starptautiskas mācības ''Steadfast Javelin II'', kur nakts laikā vizuālās [[nosēšanās]] režīmā nolaidās stratēģiskās transporta lidmašīnas, kas atveda uz Latviju bruņumašīnas.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/nbs-komandieris-lielvardes-lidlauks-kalpos-aizsardzibas-uzdevumu-istenosanai-14071226 NBS komandieris: Lielvārdes lidlauks kalpos aizsardzības uzdevumu īstenošanai] [[LETA]] 2014. gada 25. septembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Lielvārde airbase|Lielvārdes lidlauks}} * [http://www.fakti.lv/?url=echoart&ArticleId=14356 Atklās Lielvārdes lidlauku dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām] {{Latvijas lidostas}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Ogres novads]] [[Kategorija:Rembates pagasts]] [[Kategorija:Lielvārde]] [[Kategorija:PSRS militārie lidlauki Latvijā]] ir2avog29g78auuj5rqzv71t9egssvy 3670857 3670856 2022-08-16T07:35:11Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap wikitext text/x-wiki {{Lidostas infokaste | box-width = 250px | nosaukums = Lielvārdes lidlauks | nosaukums_originalvaloda = | nosaukums_originalvaloda-a = | nosaukums_originalvaloda-r = | attels = Exercise Steadfast Javelin II 140907-A-EM105-216.jpg | paraksts = Mācības ''Steadfast Javelin II'' Lielvārdes lidlaukā | IATA = | ICAO = EVGA |lat_deg=56|lat_min=46|lat_sec=42|lat_dir=N |lon_deg=24|lon_min=51|lon_sec=12|lon_dir=E | karte = Latvia | kartes_paraksts = Lidostas atrašanās vieta Latvijā | kartes_marķieris = Lielvārde | paraksta_novietojums = top | lidostas_tips = militārais | ipasnieks-operators = [[Latvijas Gaisa spēki]] | ipasnieks = [[Latvija|Latvijas valsts]] | atrasanas_vieta = [[Rembates pagasts]], [[Ogres novads]], [[Latvija]] | elevation-f = 200 | elevation-m = 61 | metric-rwy = y | r1-number = 18/36 | r1-length-f = 8202 | r1-length-m = 2500 | r1-surface = Betons | pasazieru_skaits = | lidojumu_skaits = }} '''Lielvārdes lidlauks''' (ICAO: EVGA) ir [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] aviācijas bāze [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Rembates pagasts|Rembates pagastā]], 7 km uz ziemeļiem no [[Lielvārde]]s. == Vēsture == [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1970. gados PSRS bruņotie spēki Rembates ciema tuvumā sāka būvēt militāro lidlauku un Lielvārdes ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu padomju kara lidotāju ģimenēm un lidlauka personālam. Sākotnēji Lielvārdes lidlauks kalpoja kā no [[Rumbulas lidosta]]s pārdislocētā 899. Oršas iznīcinātāju bumbvedēju aviācijas pulka ({{val-ru|899-й авиационный полк Оршанский Краснознаменный ордена Суворова истребителей бомбардировщиков им. Ф.Э.Дзержинского, 899-й АПИБ}}) bāze Latvijas centrālajā daļā, kurā bija stacionēti padomju iznīcinātāji ''Su-24'', bet vēlāk ''MiG-23''.<ref>{{cite book| title = MiG-23/27 Flogger: Soviet Swing-Wing Fighter/Strike Aircraft | last = Gordon | first = Yefim | publisher = Midland | year = 2005 | id = 185780211X }}</ref> 1993. gada 1. jūlijā [[Krievijas bruņotie spēki|Krievijas bruņoto spēku]] izvešanas laikā 899. Oršas aviācijas pulku pārdislocēja uz Buturļinovkas gaisa kara bāzi [[Voroņežas apgabals|Voroņežas apgabalā]] [[Krievija|Krievijā]].<ref>[http://www.ww2.dk/new/air%20force/regiment/shap/899apib.htm 899-й авиационный полк Оршанский Краснознаменный ордена Суворова истребителей бомбардировщиков им. Ф.Э.Дзержинского] (angliski)</ref> Lidlauku nodeva [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku]] rīcībā, kas šeit ierīkoja NBS Gaisa spēku helikopteru bāzi. Helikopterus [[Mi-2]] un [[Mi-17]] izmantoja ne tikai militāriem mērķiem, bet arī meklēšanas un glābšanas darbiem, ievainoto un smagi slimo pacientu transportēšanai. == Gaisa spēku aviācijas bāzes izveide == Pēc Latvijas iestāšanās [[NATO]] 2005. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Lielvārdes lidlauka attīstību. No 2007. līdz 2013. gadam notika lidlauka skrejceļa un lidostas modernizēšanas darbi, izbūvēja manevrēšanas ceļus, gaisa kuģu stāvvietas un dažādu funkciju lidaparātu laukumus. 2009. gadā atvēra jaunu pārvaldes ēku. 2013. gadā pabeidza apbruņojuma noliktavas, lidaparātu apkopes angāra ar remontdarbnīcām un smērvielu noliktavas izbūvi. Līdz 2013. gadam lidlauka projekta attīstībā bija ieguldīti apmēram 27 miljoni eiro NATO līdzekļu un apmēram 55,4 miljoni eiro nacionālā finansējuma.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-nato-gadibu-toposo-lielvardes-militaro-lidlauku-varetu-atklat-sovasar.d?id=44282385 Ar NATO gādību topošo Lielvārdes militāro lidlauku varētu atklāt šovasar] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160918085552/http://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-nato-gadibu-toposo-lielvardes-militaro-lidlauku-varetu-atklat-sovasar.d?id=44282385 |date={{dat|2016|09|18||bez}} }} [[LETA]], 2014. gada 8. martā</ref> 2014. gada [[Krimas krīze]]s laikā Lielvārdes lidlauku apmeklēja Latvijas aizsardzības ministrs [[Raimonds Vējonis]], kas kopā ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri un gaisa spēku štāba priekšnieku pārrunāja gaisa spēku aviācijas bāzes uzdevumus, turpmākās attīstības plānus, [[Baltijas valstis|Baltijas]] gaisa telpas novērošanas tīkla BALTNET iespējas, kā arī Krievijas gaisa spēku paaugstināto aktivitāti pierobežā un NATO patrulēšanu gaisa telpā virs Baltijas valstīm.<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/501516-aizsardzibas_ministrs_mudina_turpinat_attistit_lielvardes_lidlauku Aizsardzības ministrs mudina turpināt attīstīt Lielvārdes lidlauku] LETA, 2014. gada 15. martā</ref> 2014. gada septembrī Lielvārdes lidlaukā notika starptautiskas mācības ''Steadfast Javelin II'', kur nakts laikā vizuālās [[nosēšanās]] režīmā nolaidās stratēģiskās transporta lidmašīnas, kas atveda uz Latviju bruņumašīnas.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/nbs-komandieris-lielvardes-lidlauks-kalpos-aizsardzibas-uzdevumu-istenosanai-14071226 NBS komandieris: Lielvārdes lidlauks kalpos aizsardzības uzdevumu īstenošanai] [[LETA]] 2014. gada 25. septembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Lielvārde airbase|Lielvārdes lidlauks}} * [http://www.fakti.lv/?url=echoart&ArticleId=14356 Atklās Lielvārdes lidlauku dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām] {{Latvijas lidostas}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki]] [[Kategorija:Ogres novads]] [[Kategorija:Rembates pagasts]] [[Kategorija:Lielvārde]] [[Kategorija:PSRS militārie lidlauki Latvijā]] 2wunbuq7u1nlef5f1ev536pucb3rgj3 Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava 0 253799 3670596 3663563 2022-08-15T12:32:24Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Eglaine]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas.png|thumb|300px|Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnijas (1909).]] [[Attēls:Ventspils dzelzceļa stacija 1.jpg|thumb|300px|Ventspils dzelzceļa stacija.]] [[Attēls:Novosokoļņiku vecā dzelzceļa stacija (1904).jpg|thumb|300px|Novosokoļņiku dzelzceļa stacija - savienojuma vieta ar Pēterburgas-Vitebskas dzelzceļa līniju (1904).]] [[Attēls:Виндавский вокзал2.jpg|thumb|300px|Ventspils (tagad Rīgas) dzelzceļa stacija Maskavā.]] '''Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava''' bija 1869.-1904. gadā privātas akciju sabiedrības '''Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļš''' ({{val-ru|Московско-Виндаво-Рыбинская железная дорога}}) uzcelta 1025 [[verstis]] gara [[Krievijas impērija]]s dzelzceļa līnija, kas savienoja [[Baltijas jūra]]s ostas pilsētu [[Ventspils|Ventspili]] ar lielāko Krievijas rūpniecības centru [[Maskava|Maskavu]]. Tai bija atzari uz [[Vitebska|Vitebsku]], kā arī uz [[Pleskava|Pleskavu]], [[Novgoroda|Novgorodu]], [[Pēterburga|Pēterburgu]], [[Ribinska|Ribinsku]] un citām Ziemeļrietumu Krievijas pilsētām. Mūsdienās šī dzelzceļa līnija ir sadalīta starp Latvijas un Krievijas dzelzceļiem. Starptautiskie pasažieru vilcieni no Rīgas uz Maskavu lieto šīs vēsturiskās dzelzceļa līnijas iecirkni [[Krustpils]]-[[Rēzekne]]-[[Maskava]]. Dzelzceļa līnijas posmi [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums]], [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums—Jelgava]] un [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]] tiek izmantoti kā svarīgs Ventspils ostas dzelzceļa tranzīta kravu koridors. == Vēsture == 1869. gadā izveidoja Ribinskas-Bologojes dzelzceļa akciju sabiedrību (''aкционерное общество Рыбинско-Бологовской железной дороги''), kas uzbūvēja vairākas dzelzceļa līnijas Ziemeļrietumu Krievijā. 1895. gadā to pārveidoja par A/S "Ribinskas dzelzceļš" (''Рыбинская железная дорога''), bet 1897. gadā par A/S "Maskavas-Ventspils-Ribinskas dzelzceļš" (''Московско-Виндаво-Рыбинская железная дорога''). Pārveidotā akciju sabiedrība ķērās pie jaunas dzelzceļa līnijas būves uz Baltijas jūras tirdzniecības ostu Ventspili. Kā pirmās 1901. gadā uzbūvēja Zikovas (''Зыково''), Maskavas-P (''Москва-П''), Pokrovskas-Strešņevas (''Покровское-Стрешнево''), Opaļihas (''Опалиха''), Nahabinas (''Нахабино''), Gučkovas (''Гучково''), Maņihinas (''Манихино''), Volokolamskas (''Волоколамск''), Šahovas (''Шаховская''), Kņažjigoru (''Княжьи Горы'') un Rževas-Baltijas (''Ржев-Балтийский'') stacijas. Pirmais vilciens no Maskavas līdz Rževas Baltijas stacijai kursēja 1901. gada 2. jūlijā, bet tikai 1901. gada 11. septembrī atklāja Ventspils staciju Maskavā. Vienlaicīgi izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|dzelzceļa līniju Ventspils—Tukums]]. Krievijas Satiksmes ministrija nevēlējās nodot ekspluatācijā privātuzņēmumam līnijas [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]], [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums]] un [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīga—Bolderāja]], tādēļ jaunās līnijas būve caur Rīgu, dzelzceļa līniju pie Krustpils pārvirzot Daugavas kreisajā krastā, nebija izdevīga. Ekonomiski neizdevīgs bija arī īsākais ceļš maršrutā Krustpils—Olaine—Tukums.<ref>[https://www.ldz.lv/lv/ldz-atjauno-v%C4%93sturisko-ventspils-stacijas-%C4%93ku LDz atjauno vēsturisko Ventspils stacijas ēku]</ref> Tādēļ tikai 1901. gadā sabiedrība uzsāka līnijas Krustpils—Jelgava—Tukums būvēšanu. Aizkavēšanos izraisīja dzelzceļa tilta būvniecība pāri [[Daugava]]i pie [[Jēkabpils]], kuru tās vadība vēlējās redzēt pilsētas teritorijā, tomēr privāto uzņēmēju un pilsētas savstarpējo nesaskaņu dēļ inženieri [[Zeļķu tilts|jauno dzelzceļa tiltu]] galu galā ieplānoja 7 km no Jēkabpils, pie Zeļķiem.<ref>S. Gailīte. ''Jēkabpils''. Rīga: Gandrs, 2002. 32.lpp.</ref> 1904. gadā pabeidza būvēt dzelzceļa līniju no [[Krustpils (stacija)|Krustpils]] līdz [[Tukums II|Tukumam]]. Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupētās [[Kurzemes guberņa]]s teritorijā esošo dzelzceļa līnijas daļu no Jelgavas līdz Daudzevas stacijai izmantoja vācu karaspēka apgādei. Tādēļ to pārveidoja Eiropas normālplatumā un 1916. gadā no Daudzevas stacijas izbūvēja [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļa]] tīklu, kas to savienoja ar [[Eglaine (stacija)|Eglaines staciju]] uz Grīvas-Radvilišķu platsliežu dzelzceļa līnijas. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Krievijas daļā esošo dzelzceļu daļu [[boļševiki|boļševiku]] valdība nacionalizēja un pārdēvēja par Maskavas-Baltijas dzelzceļu (''Московско-Балтийская железная дорога'', 1922), vēlāk par Maskavas-Baltkrievijas-Baltijas dzelzceļu (''Московско-Белорусско-Балтийская железная дорога'', 1923).<ref>[http://wap.sebezh.borda.ru/?1-12-40-00000174-000-0-0-1358737851 Спутник по Московско-Виндавской железной дороге, 1909] (anotācija krieviski)</ref> == Stacijas == {{div col}} * [[Ventspils (stacija)|Ventspils]] (''Виндава'') * [[Ugāle (stacija)|Ugāle]] * [[Spāre (stacija)|Spāre]] * [[Stende (stacija)|Stende]] * [[Tukums II|Tukums]] (''Туккум'') * [[Slampe (stacija)|Slampe]] * [[Līvbērze (stacija)|Līvbērze]] * [[Jelgava (stacija)|Jelgava]] (''Митава'') * [[Garoza (stacija)|Garoza]] * [[Iecava (stacija)|Iecava]] * [[Vecumnieki (stacija)|Vecumnieki]] * [[Taurkalne (stacija)|Taurkalne]] * [[Daudzeva (stacija)|Daudzeva]] * [[Sēlpils (stacija)|Sēlpils]] * [[Zīlāni (stacija)|Krustpils-Zīlāni]] (''Крейцбург (Зелань)'') * [[Atašiene (stacija)|Atašiene]] (''Борх'') * [[Viļāni (stacija)|Viļāni]] (''Велоны'') * [[Rēzekne II|Rēzekne]] (''Режица'') * [[Ludza (stacija)|Ludza]] (''Люцин'') * [[Zilupe (stacija)|Zilupe]] (''Розеновская'') * [[Sebeža]] (''Себеж'') * [[Ņeveļa]] (''Невель'') * [[Pustoška]] (''Пустошка'') * [[Novosokoļņiki]] (''Новосокольники'') * [[Veļikije Luki]] (''Великие Луки'') * [[Rževa]] (''Ржев'') * [[Maskava]] (''Москва, Виндавский вокзал'') {{div col end}} <gallery> Attēls:Jelgavas dzelzceļa stacija.jpg|Jelgavas dzelzceļa stacija Attēls:Iecavas dzelzceļa stacija.png|Iecavas dzelzceļa stacija Attēls:Dzelzceļa stacija Krustpils 1899. gadā.jpg|Krustpils stacija Attēls:Railwaystation velikiye luki.jpg|Veļikijluku stacija Attēls:Ржев ! !.jpg|Rževas-Baltijas stacija Attēls:Ribinskas dzelzceļa stacija.jpg|Ribinskas dzelzceļa stacija </gallery> == Skatīt arī == * [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] * [[Dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava]] * [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils]] * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II]] * [[Dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe]] * [[Zeļķu tilts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ventspils—Maskava, dzelzceļa līnija}} [[Kategorija:Latvijas vēsturiskās dzelzceļa līnijas]] [[Kategorija:Krievijas dzelzceļa līnijas]] [[Kategorija:Krievijas impērijas laika dzelzceļa līnijas]] [[Kategorija:Ventspils]] npwxvb5ickuxu4wggjw9v90sfdgylzg Mi-2 0 258895 3670850 3019338 2022-08-16T07:23:09Z Pirags 3757 stila uzlabojumi wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste | nosaukums = Mi-2 | logo = | logo_izm = | logo_paraksts = | attēls = Krzesiny 106RB.JPG | att_izm = 300px | paraksts = | apakšveidne = | tips = [[helikopters]] | valsts = {{vieta|PSRS}} | ražotājs = {{vieta|Polija}} | dizaineris = | pirmais lidojums = | komerc_lid = | noņemts = | status = netiek ražots, tiek izmantots | primārais = [[PSRS Gaisa spēki]] | ražošanā = 1965 — 1998 | skaits = 5497 | izmaksas = | attīstīts no = | modifikācijas = }} '''Mi-2''' ({{val-ru|Ми-2}}, [[NATO]] nosaukums — '''Hoplite''' (''[[hoplīts]]'')) ir 1960. gadu sākumā izstrādāts [[Padomju Savienība|padomju]] daudzfunkcionālais [[helikopters]]. Ražots no [[1965]]. gada līdz [[1998]]. gadam, kopumā saražojot vairāk kā 5400 šī modeļa helikopterus. [[1965]]. gadā Mi-2 ieviesa [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēkos]]. Primāri šo helikopteru izmantoja [[Austrumu bloks|Austruma bloka]] valstis, tomēr Mi-2 tika piegādāts arī citām valstīm. == Inovācija == [[Mi-1]] izmantoja virzuļmotoru, savukārt Mi-2 principiāli atšķīrās ar to, ka tajā pielietoja dubultvārpstu turbīnu dzinējus. Šī novitāte ļāva palielināt dzinēja jaudu par 40%, līdz ar to dubultojot Mi-2 kravnesību, salīdzinājumā ar Mi-1. Vienlaikus Mi-2 konstrukcijā dzinēju novietoja helikoptera augšdaļā. == Ražošana == Lai arī Mi-2 tika izstrādāts [[Mihaila Mila (Mi) konstruktoru birojs|Mila (Mi) konstruktoru birojā]], helikoptera ražošana notika [[Polijas Tautas republika|Polijas Tautas republikā]], līdz [[1998]]. gadam saražojot 5497 šī modeļa helikopterus. No visiem saražotajiem helikopteriem 2/3 tika izmantoti militārajām vajadzībām, tomēr vienlaikus tika ražoti Mi-2 modeļi civilajām vajadzībām.<ref>avia.cybernet.name — [http://avia.cybernet.name/hel/model/mi-2.html ''Ми-2''] {{ru ikona}}</ref> Mūsdienās Mi-2 ir vairāku bijušo Padomju Savienības valstu, tajā skaitā [[Latvija]]s, bruņojumā.<ref>[[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] — [http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx ''Tehnika''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140908055609/http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx |date={{dat|2014|09|08||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{avio-aizmetnis}} [[Kategorija:Helikopteri]] q6ynktt0an2mikwblljp3ackcqsk2j6 3670851 3670850 2022-08-16T07:29:49Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste | nosaukums = Mi-2 | logo = | logo_izm = | logo_paraksts = | attēls = Krzesiny 106RB.JPG | att_izm = 300px | paraksts = | apakšveidne = | tips = [[helikopters]] | valsts = {{vieta|PSRS}} | ražotājs = {{vieta|Polija}} | dizaineris = | pirmais lidojums = | komerc_lid = | noņemts = | status = netiek ražots, tiek izmantots | primārais = [[PSRS Gaisa spēki]] | ražošanā = 1965 — 1998 | skaits = 5497 | izmaksas = | attīstīts no = | modifikācijas = }} '''Mi-2''' ({{val-ru|Ми-2}}, [[NATO]] nosaukums — '''Hoplite''' (''[[hoplīts]]'')) ir 1960. gadu sākumā izstrādāts [[Padomju Savienība|padomju]] daudzfunkcionālais [[helikopters]]. Ražots no [[1965]]. gada līdz [[1998]]. gadam, kopumā saražojot vairāk kā 5400 šī modeļa helikopterus. [[1965]]. gadā Mi-2 ieviesa [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēkos]]. Primāri šo helikopteru izmantoja [[Austrumu bloks|Austruma bloka]] valstis, tomēr Mi-2 tika piegādāts arī citām valstīm. == Inovācija == [[Mi-1]] izmantoja virzuļmotoru, savukārt Mi-2 principiāli atšķīrās ar to, ka tajā pielietoja dubultvārpstu turbīnu dzinējus. Šī novitāte ļāva palielināt dzinēja jaudu par 40%, līdz ar to dubultojot Mi-2 kravnesību, salīdzinājumā ar Mi-1. Vienlaikus Mi-2 konstrukcijā dzinēju novietoja helikoptera augšdaļā. == Ražošana == Lai arī Mi-2 tika izstrādāts [[Mihaila Mila (Mi) konstruktoru birojs|Mila (Mi) konstruktoru birojā]], helikoptera ražošana notika [[Polijas Tautas republika|Polijas Tautas republikā]], līdz [[1998]]. gadam saražojot 5497 šī modeļa helikopterus. No visiem saražotajiem helikopteriem 2/3 tika izmantoti militārajām vajadzībām, tomēr vienlaikus tika ražoti Mi-2 modeļi civilajām vajadzībām.<ref>avia.cybernet.name — [http://avia.cybernet.name/hel/model/mi-2.html ''Ми-2''] {{ru ikona}}</ref> == Latvijas bruņotajos spēkos == Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Mi-2 bija [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] bruņojumā.<ref>[[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] — [http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx ''Tehnika''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140908055609/http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx |date={{dat|2014|09|08||bez}} }}</ref> [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada augustā [[LR Aizsardzības ministrija]] divus Mi-2 daļēji izjauktā veidā piegādāja Ukrainas Gaisa spēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-ukrainas-armijai-piegadajusi-cetrus-helikopterus.a469475/ Latvija Ukrainas armijai piegādājusi četrus helikopterus] lsm.lv 2022. gada 15. augustā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{avio-aizmetnis}} [[Kategorija:Helikopteri]] cxugriyobllqbqhh3wqgnap3fsaqvyz 3670852 3670851 2022-08-16T07:30:16Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste | nosaukums = Mi-2 | logo = | logo_izm = | logo_paraksts = | attēls = Krzesiny 106RB.JPG | att_izm = 300px | paraksts = | apakšveidne = | tips = [[helikopters]] | valsts = {{vieta|PSRS}} | ražotājs = {{vieta|Polija}} | dizaineris = | pirmais lidojums = | komerc_lid = | noņemts = | status = netiek ražots, tiek izmantots | primārais = [[PSRS Gaisa spēki]] | ražošanā = 1965 — 1998 | skaits = 5497 | izmaksas = | attīstīts no = | modifikācijas = }} '''Mi-2''' ({{val-ru|Ми-2}}, [[NATO]] nosaukums — '''Hoplite''' (''[[hoplīts]]'')) ir 1960. gadu sākumā izstrādāts [[Padomju Savienība|padomju]] daudzfunkcionālais [[helikopters]]. Ražots no [[1965]]. gada līdz [[1998]]. gadam, kopumā saražojot vairāk kā 5400 šī modeļa helikopteru. [[1965]]. gadā Mi-2 ieviesa [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēkos]]. Primāri šo helikopteru izmantoja [[Austrumu bloks|Austruma bloka]] valstis, tomēr Mi-2 tika piegādāts arī citām valstīm. == Inovācija == [[Mi-1]] izmantoja virzuļmotoru, savukārt Mi-2 principiāli atšķīrās ar to, ka tajā pielietoja dubultvārpstu turbīnu dzinējus. Šī novitāte ļāva palielināt dzinēja jaudu par 40%, līdz ar to dubultojot Mi-2 kravnesību, salīdzinājumā ar Mi-1. Vienlaikus Mi-2 konstrukcijā dzinēju novietoja helikoptera augšdaļā. == Ražošana == Lai arī Mi-2 tika izstrādāts [[Mihaila Mila (Mi) konstruktoru birojs|Mila (Mi) konstruktoru birojā]], helikoptera ražošana notika [[Polijas Tautas republika|Polijas Tautas republikā]], līdz [[1998]]. gadam saražojot 5497 šī modeļa helikopterus. No visiem saražotajiem helikopteriem 2/3 tika izmantoti militārajām vajadzībām, tomēr vienlaikus tika ražoti Mi-2 modeļi civilajām vajadzībām.<ref>avia.cybernet.name — [http://avia.cybernet.name/hel/model/mi-2.html ''Ми-2''] {{ru ikona}}</ref> == Latvijas bruņotajos spēkos == Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Mi-2 bija [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] bruņojumā.<ref>[[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālie bruņotie spēki]] — [http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx ''Tehnika''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140908055609/http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx |date={{dat|2014|09|08||bez}} }}</ref> [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada augustā [[LR Aizsardzības ministrija]] divus Mi-2 daļēji izjauktā veidā piegādāja Ukrainas Gaisa spēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-ukrainas-armijai-piegadajusi-cetrus-helikopterus.a469475/ Latvija Ukrainas armijai piegādājusi četrus helikopterus] lsm.lv 2022. gada 15. augustā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{avio-aizmetnis}} [[Kategorija:Helikopteri]] 40mmhbg3ph6pd9b91b6d83ckd5l8mu1 3670860 3670852 2022-08-16T07:48:21Z Pirags 3757 /* Latvijas bruņotajos spēkos */ wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste | nosaukums = Mi-2 | logo = | logo_izm = | logo_paraksts = | attēls = Krzesiny 106RB.JPG | att_izm = 300px | paraksts = | apakšveidne = | tips = [[helikopters]] | valsts = {{vieta|PSRS}} | ražotājs = {{vieta|Polija}} | dizaineris = | pirmais lidojums = | komerc_lid = | noņemts = | status = netiek ražots, tiek izmantots | primārais = [[PSRS Gaisa spēki]] | ražošanā = 1965 — 1998 | skaits = 5497 | izmaksas = | attīstīts no = | modifikācijas = }} '''Mi-2''' ({{val-ru|Ми-2}}, [[NATO]] nosaukums — '''Hoplite''' (''[[hoplīts]]'')) ir 1960. gadu sākumā izstrādāts [[Padomju Savienība|padomju]] daudzfunkcionālais [[helikopters]]. Ražots no [[1965]]. gada līdz [[1998]]. gadam, kopumā saražojot vairāk kā 5400 šī modeļa helikopteru. [[1965]]. gadā Mi-2 ieviesa [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēkos]]. Primāri šo helikopteru izmantoja [[Austrumu bloks|Austruma bloka]] valstis, tomēr Mi-2 tika piegādāts arī citām valstīm. == Inovācija == [[Mi-1]] izmantoja virzuļmotoru, savukārt Mi-2 principiāli atšķīrās ar to, ka tajā pielietoja dubultvārpstu turbīnu dzinējus. Šī novitāte ļāva palielināt dzinēja jaudu par 40%, līdz ar to dubultojot Mi-2 kravnesību, salīdzinājumā ar Mi-1. Vienlaikus Mi-2 konstrukcijā dzinēju novietoja helikoptera augšdaļā. == Ražošana == Lai arī Mi-2 tika izstrādāts [[Mihaila Mila (Mi) konstruktoru birojs|Mila (Mi) konstruktoru birojā]], helikoptera ražošana notika [[Polijas Tautas republika|Polijas Tautas republikā]], līdz [[1998]]. gadam saražojot 5497 šī modeļa helikopterus. No visiem saražotajiem helikopteriem 2/3 tika izmantoti militārajām vajadzībām, tomēr vienlaikus tika ražoti Mi-2 modeļi civilajām vajadzībām.<ref>avia.cybernet.name — [http://avia.cybernet.name/hel/model/mi-2.html ''Ми-2''] {{ru ikona}}</ref> == Latvijas bruņotajos spēkos == Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Mi-2 bija [[Latvijas Gaisa spēki|Latvijas Gaisa spēku]] bruņojumā.<ref>[http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx ''Tehnika''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140908055609/http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx |date={{dat|2014|09|08||bez}} }}</ref> [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada augustā [[LR Aizsardzības ministrija]] divus Mi-2 daļēji izjauktā veidā piegādāja Ukrainas Gaisa spēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-ukrainas-armijai-piegadajusi-cetrus-helikopterus.a469475/ Latvija Ukrainas armijai piegādājusi četrus helikopterus] lsm.lv 2022. gada 15. augustā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{avio-aizmetnis}} [[Kategorija:Helikopteri]] bfcwu1o34tqrmaw6jxoemw1qyckwizq 3670907 3670860 2022-08-16T08:44:19Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste | nosaukums = Mi-2 | logo = | logo_izm = | logo_paraksts = | attēls = Latvian Air Force, 151, PZL Mi-2 (33769739683).jpg | att_izm = 300px | paraksts = Latvijas GS Mi-2 (2017) | apakšveidne = | tips = [[helikopters]] | valsts = {{vieta|PSRS}} | ražotājs = {{vieta|Polija}} | dizaineris = | pirmais lidojums = | komerc_lid = | noņemts = | status = netiek ražots, tiek izmantots | primārais = [[PSRS Gaisa spēki]] | ražošanā = 1965 — 1998 | skaits = 5497 | izmaksas = | attīstīts no = | modifikācijas = }} '''Mi-2''' ({{val-ru|Ми-2}}, [[NATO]] nosaukums — '''Hoplite''' (''[[hoplīts]]'')) ir 1960. gadu sākumā izstrādāts [[Padomju Savienība|padomju]] daudzfunkcionālais [[helikopters]]. Ražots no [[1965]]. gada līdz [[1998]]. gadam, kopumā saražojot vairāk kā 5400 šī modeļa helikopteru. [[1965]]. gadā Mi-2 ieviesa [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēkos]]. Primāri šo helikopteru izmantoja [[Austrumu bloks|Austruma bloka]] valstis, tomēr Mi-2 tika piegādāts arī citām valstīm. == Inovācija == [[Mi-1]] izmantoja virzuļmotoru, savukārt Mi-2 principiāli atšķīrās ar to, ka tajā pielietoja dubultvārpstu turbīnu dzinējus. Šī novitāte ļāva palielināt dzinēja jaudu par 40%, līdz ar to dubultojot Mi-2 kravnesību, salīdzinājumā ar Mi-1. Vienlaikus Mi-2 konstrukcijā dzinēju novietoja helikoptera augšdaļā. == Ražošana == Lai arī Mi-2 tika izstrādāts [[Mihaila Mila (Mi) konstruktoru birojs|Mila (Mi) konstruktoru birojā]], helikoptera ražošana notika [[Polijas Tautas republika|Polijas Tautas republikā]], līdz [[1998]]. gadam saražojot 5497 šī modeļa helikopterus. No visiem saražotajiem helikopteriem 2/3 tika izmantoti militārajām vajadzībām, tomēr vienlaikus tika ražoti Mi-2 modeļi civilajām vajadzībām.<ref>avia.cybernet.name — [http://avia.cybernet.name/hel/model/mi-2.html ''Ми-2''] {{ru ikona}}</ref> == Latvijas bruņotajos spēkos == Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Mi-2 bija [[Latvijas Gaisa spēki|Latvijas Gaisa spēku]] bruņojumā.<ref>[http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx ''Tehnika''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140908055609/http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx |date={{dat|2014|09|08||bez}} }}</ref> [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada augustā [[LR Aizsardzības ministrija]] divus Mi-2 daļēji izjauktā veidā piegādāja Ukrainas Gaisa spēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-ukrainas-armijai-piegadajusi-cetrus-helikopterus.a469475/ Latvija Ukrainas armijai piegādājusi četrus helikopterus] lsm.lv 2022. gada 15. augustā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{avio-aizmetnis}} [[Kategorija:Helikopteri]] 7tmifwpwcohh69w6clkd7kow7fabutc Viņas melo labāk 0 260098 3670912 3668699 2022-08-16T09:11:16Z 81.198.24.54 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kā arī [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — pašlaik) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā Un bet 10.sezonā Viņa jau aizgājusi jau bojā jau autoavārijā Mirusi. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. 10. sezonā satikās ar Martu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 5w7rk6v43yp4aqwjwcce9ostoopj1x1 3670914 3670912 2022-08-16T09:18:38Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.24.54|81.198.24.54]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Aérospatiale Concorde wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Viņas melo labāk | image = Vinasmelolabak.png | caption = 1. - 3. sezonas tituluzraksts | genre = [[Komēdija|Komēdij]][[Drāma|drāma]] | theme_music_composer = [[Žilvinas Liulis]] <small>(1.—pašlaik)</small> | opentheme = [[Ieva Kerēvica]] & *[[Igo (mūziķis)|Igo]] — "Meitenes vēl pasakām tic" <small>(1.—pašlaik)</small> | country = {{LAT}} | language = [[Latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 10 | num_episodes = 662 | producer = 1. - 8. sezona - [[Sigits Račkis]] 9. sezona - pašlaik - [[Māris Bezmers]] | location = [[Rīga]], [[Jūrmala]] | runtime = 21-47 min | company = [[Seriālu Mājas]] | channel = [[TV3 Latvija]], [[TV3 Life]] | first_aired = 2013. gada 1. jūlijs | last_aired = | starring = *[[Evija Krūze]] *[[Lienīte Osipova]] *[[Kristīne Nevarauska]] *[[Andris Bulis]] *[[Sarmīte Rubule]] *[[Māris Bezmers]] *[[Māris Skrodis]] *[[Uldis Anže]] *[[Sandija Dovgāne]] *[[Vita Baļčunaite]] *[[Velta Līvija Straume]] *[[Jānis Vimba]] *[[Mārtiņš Počs]] *[[Dainis Gaidelis]] *[[Kristians Kareļins]] | bgcolour = #3399FF | related = "[[Viņš. Robertiņš]]" }} '''"Viņas melo labāk"''' ir latviešu [[televīzija|televīzijas]] seriāls, kas tiek pārraidīts kanālā [[TV3 Life]]. Seriāls adaptēts no [[lietuva|lietuviešu]] versijas, "Moterys meluoja geriau." Seriāla pirmā sērija tika pārraidīta 2013. gada 1. jūlijā. Seriāls ir tapis [[Latvija|Latvijā]], bet daļa tā radošās komandas ir no [[Lietuva]]s. Filmēšana, kā arī seriāla darbība galvenokārt norisinās Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kā arī [[Jūrmala|Jūrmalā]]. 2020. gada 8. martā seriālam iznāca [[atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] "[[Viņš. Robertiņš]]".<ref>[https://skaties.lv/izklaide/seriali/vins-robertins/parsteigums-sievietem-tapis-serials-par-robertina-dzivi/ Skaties.lv. Pārsteigums sievietēm: tapis seriāls par Robertiņa dzīvi]</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- |'''1''' |40 |{{dat|2013|7|1|N|bez}} (1. sērija) |{{dat|2013|9|5|N|bez}} (40. sērija) |- |'''2''' |58 |{{dat|2014|6|2|N|bez}} (41. sērija) |{{dat|2014|8|28|N|bez}} (98. sērija) |- |'''3''' |42 |{{dat|2015|6|8|N|bez}} (99. sērija) |{{dat|2015|8|21|N|bez}} (140. sērija) |- |'''4''' |70 |{{dat|2016|5|23|N|bez}} (141. sērija) |{{dat|2016|9|16|N|bez}} (210. sērija) |- |'''5''' |84 |{{dat|2017|5|22|N|bez}} (211. sērija) |{{dat|2017|9|15|N|bez}} (294. sērija) |- |'''6''' |112 |{{dat|2018|5|21|N|bez}} (295. sērija) |{{dat|2018|11|29|N|bez}} (406. sērija) |- |'''7''' |56 |{{dat|2019|5|27|N|bez}} (407. sērija) |{{dat|2019|8|29|N|bez}} (462. sērija) |- |'''8''' |80 |{{dat|2020|8|24|N|bez}} (463. sērija) |{{dat|2021|1|13|N|bez}} (542. sērija) |- |'''9''' |80 |{{dat|2021|1|18|N|bez}} (543. sērija) |{{dat|2021|12|9|N|bez}} (622. sērija) |- |'''10''' |80 |{{dat|2022|5|30 |N|bez}} (623. sērija) |{{dat|2022|||bez}} (702. sērija) |} == Aktieri == * '''Agnese''' (6. — 7. sezona) ([[Anete Bendika]]) — Samantas draudzene. "Aizdeva" bērnu Samantai, lai tā izkrāptu naudu no Māra. * '''Aleksandrs (Saša)''' (10. sezona - pašlaik) ([[Anatolijs Fečins]]) - Martas dzīvesbiedrs, bet plāno piekrāpt Martu. Anša draugs. * '''Ance''' (10. sezona — pašlaik) ([[Ilze Blauberga]]) — Roberta draudzene brīdī,kad viņam bija problēmas ar atmiņu. Ir trīs bērni. Sadusmojusies uz Robertu pārpratuma dēļ. Melo Robertam par salabšanu ar bijušo vīru. * '''Arnis''' (6. — 8. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — Martas miesassargs. Samantas brālis. Silvestra miesassargs. Miris. * '''Policists Artis Duklāvs''' (1. — 7. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — Roberta bijušais priekšnieks. Ir sadarbojies gan ar Māri, gan ar Kārli. * '''Artūrs''' (5. sezona) ([[Ivars Auziņš]]) — Kriminālpolicijas izmeklētājs. Margaritas draugs. * '''Arvis Šmēdiņš''' (1. — 8.sezona) ([[Lauris Dzelzītis]]) — Marijas vīrs. 1. sezonas sākumā bija Māra draugs, tomēr vēlāk starp abiem draugiem sākās karš saistībā ar Māra parādu Arvim. Salīga mieru 4. sezonā pēc tam, kad Māris iznāca no psihiatriskās slimnīcas. * '''Baiba Damberga''' (1. — 8.sezona) ([[Elīna Vāne]]) — Konrāda māsa. Roberta sieva. Divu bērnu māte, katrs no sava tēva. Pašlaik bērni atrodas Īrijā pie tēviem. Martas ienaidniece. 3. sezonā karoja ar Martu par Mārtiņu. Veikala "Olga" īpašniece. 8. sezonā šķīrusies no Roberta. * '''Broks''' (10. sezona — pašlaik) ([[Jānis Bukums]]) — Slepkava, maniaks, izlaists no cietuma. Bija vienā kamerā ar Ingaru. Vēlas nogalināt Ediju. Ir atkal apcietināts. Apraka Ediju dzīvu zem zemes. * '''Dainis''' (1. — 2. sezona, 10. sezona) ([[Artis Robežnieks]]) — Martas bijušais mīļākais. Astrīdas vīrs. 10. sezonā satikās ar Martu. Slimo ar sklerozi. * '''Dina Blūma''' (4., 6. sezona) ([[Ieva Florence-Vīksne|Ieva Florence]]) — Gata meita. Bija kopā ar Konrādu, bet aizbrauca uz Londonu. Studējusi Londonā ekonomiku, tomēr īstā aizraušanās ir fotografēšana. * '''Edijs''' (9. sezona — pašlaik) ([[Uldis Anže]]) — detektīvs, Janas brālis, Martas draugs, dzīvojis kopā ar Tīnu. Kādreiz bijis policists. Dzīvojis ar divām sievietēm. Gandrīz nomiris,kad bija aprakts zem zemes. * '''Fēlikss Šmakovs''' (5. — 8.sezona) ([[Juris Bartkevičs]]) — afērists un mahinators. Ketijas tēvs. Irēnas vīrs. Pirms Irēnas bija precējies vēl 3 reizes; visas trīs sievas gāja bojā mīklainos apstākļos. Apprecēja Irēnu, lai atņemtu viņai mežu. Apkrāpa Margaritu un nelikumīgi atņēma viņai dzīvokli, tomēr līdz ar Māra iejaukšanos bija spiests dzīvokļa naudu atdot. 5. sezonas beigās iekļuva cietumā saistībā ar viltotas naudas uzglabāšanu. 6. sezonā no cietuma izkļuva. * '''Gatis Blūms''' (4. sezona) ([[Normunds Laizāns]]) — oligarhs. Margaritas bijušais līgavainis. Reiņa un Dinas tēvs. 4. sezonā neveiksmīgi centies iegūt Martas akcijas. Bija saderinājies ar Margaritu, tomēr pēc tam, kad Margarita viņu pameta kāzu dienā, devās uz Spāniju. * '''Gena''' (7. — 8. sezona) ([[Gļebs Beļikovs]]) — Agneses bērna tēvs. Keitas bijušais vīrs. * '''Igors (Zobs)''' (4., 6. sezona) ([[Lauris Reiniks]]) — 4. sezonā izsekoja Martu. Tēloja mirušu, lai palīdzētu Gatim Blūmam iegūt Martas akcijas. 6. sezonā darbojās kopā ar Mello un Markusu. * '''Ilona''' (9. sezona — pašlaik) ([[Lienīte Osipova]]) — ir Martas krustmeita, kura pārceļas dzīvot uz Rīgu, tomēr… viņa var aizbraukt no laukiem, bet nekad netiks vaļā no laukiem sevī. Viņa ir ļoti vienkārša un naiva meitene, kura visiem tic un neprot glabāt noslēpumus. Jebkuru iepazīto cilvēku sauc par savu draugu un ielaidīs savā mājā, bet vienmēr grūtā brīdi izpalīdzēs. Viņai vienlaicīgi iepatīkas divi vīrieši. Ļoti patīk smaržas. * '''Indulis Lauska''' (6. — 8. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — Samantas nākamais "upuris" pēc Māra, no kura izkrāpt naudu. Olgas brālēns, uz kura vārda ir Konstantīna garāža. * '''Ingars''' (9. sezona — pašlaik) ([[Māris Skrodis]]) — ir jauns puisis no laukiem, viņš ir sirsnīgs, vaļsirdīgs un par mašīnām zina pilnīgi visu. Viņa lielākais elks ir Kostja, ar kuru iepazīstas un sāk pie viņa strādāt. Tiek iejaukts mīlas trijstūrī. Diemžēl viņam ir viens trūkums — Ingaram ļoti patīk iedzert. Izglāba Edija dzīvību,izrokot viņu no pazemes. * '''Irēna Šņoriņa''' (2. sezona — pašlaik) ([[Velta Līvija Straume]]) — Roberta māte. Fēliksa bijusī sieva Stefana bijusī sieva. Ir meža īpašniece. * '''Jana''' (9. sezona — pašlaik) ([[Kristīne Nevarauska]]) — Renāra sieva. Edija māsa. Ļoti greizsirdīga, bieži domā, ka Renāram ir mīļākā. * '''Jānis''' (1. — 2. sezona) ([[Juris Hiršs]]) — Martas bijušais vīrs. Pameta Martu 2. sezonas beigās, pēc tam, kad uzzināja par Martas dēku ar Daini. 10. sezonā necēla Martai telefonu, kad viņa zvanīja, lai atvainotos. * '''Jekaterina Lovčenko''' (2. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Marijas māte. Jolantas draudzene no cietuma laikiem. Mirusi. * '''Jolanta Jurkute''' (1. — 3. sezona) ([[Alise Polačenko]]) — Konrāda bijusī sieva, kura pameta viņu un aizbrauca uz Austrāliju kopā ar Kristīni. 1. sezonā ieradās Rīgā no Valkas. Ilgi uzturēja attiecības gan ar Konrādu, gan Māri. Pēc tam, kad 2. sezonā iznāca no cietuma, kurā viņu iesēdināja Māris, atgriezās pie Konrāda, kuru apprecēja 3. sezonā. * '''Katrīna Lauska''' (6. — 8.sezona) ([[Inga Krasovska]]) — Induļa sieva. Satikās ar Fēliksu. * '''Kārlis Vasalnieks''' (1. — 7. sezona) ([[Lauris Subatnieks]]) — Advokāts. Simonas bērna tēvs un bijušais vīrs. 4. sezonā sadarbojās ar Gati Blūmu, lai atņemtu Martai akcijas. 5. sezonā visiem līdzekļiem centās atgūt Simonu un abu kopīgo bērnu. * '''Keita''' (7. — 8. sezona) ([[Laura Atelsone]]) Genas bijusī sieva. Taisījās precēties ar Māri, bet kāzu dienā Māris aizskrēja pakaļ vērtīgai gleznai, ko nesa Indulis. Nevarēja izvēlēties starp Māri un Reini, bet beigās palika ar Reini. * '''Ketija Šmakova''' (5. — 7.sezona) ([[Lelde Dreimane]]) — Fēliksa meita. Darbojās tēva izdomātā plānā, kura mērķis bija atriebties Mārim par neiegūto Margaritas dzīvokli. 7. sezonā aizbēga kopā ar Tomu uz ārzemēm. * '''Kristīne''' (1. — 3. sezona) ([[Inita Sondore]]) — Kārļa bijusī līgava. Jolantas māsīca. Ir tikusies ar Arvi, tomēr pēc tam, kad viņš 2. sezonā tika uzskatīts par mirušu, sāka tikties ar Kārli. Kopā ar Jolantu aizbrauca uz Austrāliju. * '''Konrāds Savickis''' (1. — 5. sezona) ([[Kārlis Neimanis]]) — Jolantas bijušais. Pēc attiecību pārbaudījumiem ar Jolantu un Simonu ielaižas vieglās un neilgās attiecībās ar daudzām sievietēm. Baibas brālis. Pašlaik uzturas Londonā. * '''Konstantīns Ēķis''' (5. sezona — pašlaik) ([[Kristians Kareļins]]) — Martas bijušais mīļākais. Ir bijusī sieva Olga, no kuras viņš paniski baidās. Aizraujas ar automašīnām. 6. sezonā aiz sievas muguras ir kopā ar Ligitu. 10. sezonā ir izšķīries no Olgas. Palīdzēja Ingaram izrakt Ediju. * '''Lauma Vilmane''' (6. sezona) ([[Inga Tropa]]) — Raivo bijusī sieva. Sekretāre Reiņa Blūma uzņēmumā. Saderinājusies ar Reini. * '''Lauris''' (2., 5. sezona) ([[Jurijs Djakonovs]]) — Marijas draugs. * '''Liāna Strēle''' (4. sezona) ([[Agnese Zeltiņa]]) — Gata bijusī sieva. Piedalījās Gata Blūma afērā, lai palīdzētu viņam iegūt Martas akcijas. * '''Ligita Vārpiņa''' (6. — 8.sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — Martas māsīca. Konstantīna mīļākā. * '''Madara''' (6. sezona) ([[Zane Dombrovska]]) — Martas draudzene. Strādā pie Reiņa Blūma, kurš viņai patīk. * '''Margarita Sirmā''' (1. — 7.sezona) ([[Karīna Tatarinova]]) — Silvestra meita, Roberta bijusī draudzene. Tagad kopā ar Viesturu. Bijušas neveiksmīgas attiecības ar Kārli un Gati. Bijusi pasākumu aģentūras vadītāja, tomēr 5. sezonas sākumā aģentūra bankrotēja. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Viesturu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. 6. sezonā atgriezās ar Viesturu. * '''Marija Šmēdiņa''' (3. — 8.sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Māra meita. Arvja sieva. Sezonu gaitā bijušas problēmas ar likumu. 6. sezonas sākumā vēlējās šķirties no Arvja un precēties ar Markusu, tomēr pēc tam, kad Markus viņu piekrāpa un aizbēga, atgriezās pie Arvja. * '''Markus Larsens''' (6. sezona) ([[Mārtiņš Upenieks]]) — Marijas jaunais draugs, kuru viņa satika Londonā. Apvienojies ar Raivo un Zobu. Pēc tam, kad uzmācās Laumai un piekāva Dinu, aizbēga no Latvijas. * '''Marta Kļava''' (1. sezona — pašlaik) ([[Evija Skulte|Evija Krūze)]] — Māra bijusī sieva. Konstantīna bijusī mīļākā. Baibas ienaidniece. 1. un 2. sezonā bija precējusies ar Jāni, kuru krāpa ar ģimenes draugu Daini. 3. sezonā karoja ar Baibu par Mārtiņu. 4.sezonā bija akcionāre, bet akcijas vēlāk nācās pārdot savas dzīvības dēļ. 5. sezonā apprecējās ar Māri. 6. sezonā izputināja Māri, pārdodot Māra viesnīcu, un visu naudu piesavinoties sev. * '''Māris Krauze''' (1. sezona — pašlaik) ([[Andris Bulis]]) — Bagāts biznesmenis. Marijas tēvs. Martas vīrs. Pirmajās sezonās nodarbojās ar dažādām afērām un mahinācijām. 3. sezonas beigās sajuka prātā pēc tam, kad Marija atteicās viņu pieņemt kā tēvu. 6. sezonā Māri izputināja Marta. Sācis nodarboties ar narkobiznesu, tādēļ uzskata Ediju par savu šķērsli. * '''Mārtiņš''' (3. — 4. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Baibas bērna tēvs. Ilgi svārstījās starp Martu un Baibu. Pašlaik ar bērnu dzīvo Īrijā. * '''Nauris''' (6. sezona) ([[Jurģis Spulenieks]]) — Ketijas un Marijas paziņa. * '''Olga''' (5. sezona — pašlaik) ([[Sarmīte Rubule]]) — Konstantīna bijusī sieva. Ir ļoti greizsirdīga un valdonīga. 10.sezonā Ir Izšķīrusies No Konstantīna! * '''Raimonds''' (8. sezona — pašlaik) ([[Mārtiņš Počs]]) — Edija ienaidnieks, kopā ar Māri nodarbojas ar narkobiznesu. Pašlaik ir kopā ar Ilonu. * '''Raivo (Mellais)''' (6. sezona) ([[Gints Grāvelis]]) — izveidojis bandu kopā ar Zobu un Markusu. Laumas bijušais vīrs. * '''Reinis Blūms''' (4. — 6., 8. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — Astrologs. Gata Blūma dēls, Dinas brālis. Simonas bijušais mīļotais. Pašlaik ir uzņēmuma direktors. 6. sezonā nevarēja izvēlēties starp Madaru un Laumu, bet beigās saderinājās ar Laumu. 8. Sezonā Keitas mīļotais. * '''Renārs Riebiņš''' (1. — 2., 9. sezona — pašlaik) ([[Jānis Vimba]]) — Konrada draugs un kolēģis gaterī. Kristīnes radinieks, otrajā sezonā ieradās no Valkas Rīgā. Ir viens no slavenākajiem Latvijas plastiskajiem ķirurgiem, kuram ir vairākas kaislības — palīdzēt sievietēm kļūt ideālām, motocikli un pašas sievietes. Viņš laimīgas nejaušības rezultātā paliek dzīvs un nenoslīkst, viņu izglābj Roberts, kurš ar Renāru kļūst par ļoti labiem draugiem. Renārs Robertam uzdāvina bāru, lai Roberts glabātu viņu abu noslēpumu. Bet plastikas ķirurgam Renāram ir ļoti greizsirdīga sieva Jana, kuras rakstura dēļ Renārs nokļūst dīvainās un smieklīgās dzīves situācijās. * '''Ričards''' (2. — 3. sezona) ([[Juris Strenga]]) — Margaritas vectēvs. Monikas mīļotais. Silvestra sievastēvs. Roberta draugs. * '''Roberts Šņoriņš''' (2. sezona — pašlaik) ([[Māris Bezmers]]) — Margaritas bijušais. Baibas vīrs. Irēnas,Stefana dēls. 4. sezonā strādājis par apsargu, bet nākamajā sezonā — par policistu. 8. sezonā šķīries no Baibas. Strādā pie Silvestra par taksistu. Iemīlējies Oksanā un bildinājis viņu. 9. sezonā makšķerējot izglābj Renāru vircā. Lai Roberts glabātu noslēpumu, Renārs Robertam uzdāvina bāru un abi kļūst par ļoti labiem draugiem. * '''Samanta''' (5. sezona) ([[Kristīne Belicka]]) — Māra mīļākā. * '''Samanta Sopkāne''' (6. — 7. sezona) ([[Liene Sebre]]) — Māra mīļākā. Draudzenes Agneses bērna auklīte. Meloja Mārim, ka abi ir Agneses bērna vecāki, lai izkrāptu no Māra naudu. Martas miesassarga Arņa māsa. * '''Sandis''' (6. sezona) ([[Edijs Zalaks]]) — Reiņa draugs. Lai arī sākotnēji izvairījās no Ligitas, vēlāk saprata, ka viņa viņam patīk. * '''Sandra''' (5. sezona) ([[Maija Arvena Ozoliņa]]) — Konrāda draudzene. Mirusi. * '''Silvestrs Sirmais''' (1. — 3., 7. sezona — pašlaik) ([[Arnis Līcītis]]) — Margaritas tēvs. Afērists. Pašlaik uzturas Spānijā. * '''Simona''' (3. — 5., 7. — 8. sezona) ([[Ērika Eglija]]) — Kārļa bijusī sieva un abu kopīgā bērna māte. Konrāda bijusī. Reiņa bijusī mīļotā. Pēc 5. sezonas pameta Reini un devās uz Spāniju. 7. sezonā atgriezās. 8. sezonā uzzināja, ka Reinis krāpa viņu ar Keitu, uzturas Spānijā, strādā smaržu veikalā. * '''Stefans''' (10.sezona pašlaik) ([[Guntis Skrastiņš]]) Roberta tēvs, Irēnas bijušais vīrs. * '''Toms Kalniņš''' (6. — 7. sezona) ([[Kaspars Zāle]]) — Ketijas paziņa, kurš centās apzagt viņas dzīvokli. * '''Viesturs''' (5. — 7. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — Margaritas kaimiņš. Pēc 5. sezonas beigām kopā ar Margaritu devās uz Spāniju saistībā ar darba piedāvājumu. * '''Vladimirs''' (Vovčiks) (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Egliens]]) — Edmunda dēls. Taisījās precēties ar Leldi. Oksanas bijušais vīrs. 10.sezonā Marta satikās ar Vovčiku, lai lūgtu piedošanu par visu. * '''Žanis''' (8., 10. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — Edmunda dēls. Jūrnieks. Martas draugs. Vovčika brālis. 10. sezonā satikās ar Martu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20161120051538/http://tvplay.skaties.lv/parraides/vinas-melo-labak TVplay profils] {{lv ikona}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas seriāli]] 3dg2vt9n1wfd62avkp5jevs5stgwr0d Sergejs Lavrovs 0 265020 3670774 3664426 2022-08-15T21:29:23Z 146.59.94.38 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sir gay Love-Row | vārds_orģ = ''Сергей Викторович Лавров'' | attēls = RIAN archive 123113 S.Lavrov congratulates workers in the diplomatic service.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|2004|3|9}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Igors Ivanovs]] | pēctecis = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|3|21}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[Padomju Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = pidors | partija = [[Vienotā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = pidors | māte = prostitūta | dzīvesb = | bērni = debili bļa | profesija = diplomāts | alma_mater = krievu šaraga Magadanā | reliģija = Putinisms | paraksts = Signature of Sergey Lavrov.png | paraksts_izm = 75px | piezīmes = }} '''Sergejs Lavrovs''' ({{val-ru|Сергей Викторович Лавров}}, dzimis {{dat|1950|3|21}}) ir [[diplomāts]], kopš [[2004]]. gada vada [[Krievijas Federācija]]s Ārlietu ministriju. [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s pastāvīgais loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Tbilisi]] [[armēņi|armēņa]] Viktora Kalantarjana un viņa [[krievi|krievu]] sievas ģimenē.<ref>[https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html Armenian who Was Born on Ararat Street: Sergey Lavrov – the Unsurpassed Diplomat] armedia.am 02.28.2019</ref> Studiju laikā viņš apprecējās ar Mariju Lavrovu un pieņēma viņas uzvārdu. 1972. gadā viņš absolvēja [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta]] Austrumu nodaļu. Tajā pašā gadā uzsāka darbu padomju diplomātiskajā dienestā ārvalstīs. Līdz 1991. gadam bija [[PSKP]] biedrs. 1991. — 1994. gadā darbojās Ārlietu ministrijā vadošajos amatos. No 1994. līdz 2004. gadam bija Krievijas pastāvīgais pārstāvis [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. Kopš 2004. gada Lavrovs ir [[Krievijas Federācija]]s ārlietu ministrs<ref>{{cite web|title=Lavrov Sergey Viktorovich|url=http://www.mid.ru/bdomp/nsite-sv.nsf/f52f8031a8e7330d4325696c00322313/ea87493fb1ef95f8c3256e050047d1b2/$FILE/S.V.%20Lavrov%20(ENG).doc|publisher=Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation|accessdate=2013. gada 4. februārī}} {{en ikona}}</ref>, atrodoties šajā amatā ilgāko laiku kopš šīs valsts izveidošanās. Vienlaikus viņš ir [[Krievijas Drošības padome]]s pastāvīgais biedrs. Bez dzimtās krievu valodas pārvalda arī angļu, franču un [[singāļu valoda|singāļu valodu]].<ref>{{cite web|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm|last=Hayes|first=Rupert Wingfield|title=Russia's deep suspicion of the West|work=BBC News|publisher=British Broadcasting Corporation|accessdate=2007. gada 16. decembrī|archive-date=2007. gada 16. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20071216015051/http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lavrovs, Sergejs}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Darba Varoņi]] 2g1l73mknqe1ipu9w38fwiz37yx2xk8 3670778 3670774 2022-08-15T21:33:58Z ScAvenger 1630 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/146.59.94.38|146.59.94.38]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sergejs Lavrovs | vārds_orģ = ''Сергей Викторович Лавров'' | attēls = RIAN archive 123113 S.Lavrov congratulates workers in the diplomatic service.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas Federācijas ārlietu ministrs | term_sākums = {{dat|2004|3|9}} | term_beigas = ''pašlaik'' | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Igors Ivanovs]] | pēctecis = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|3|21}} | dzim_vieta = [[Maskava]], [[Padomju Savienība]] | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotā Krievija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = diplomāts | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Signature of Sergey Lavrov.png | paraksts_izm = 75px | piezīmes = }} '''Sergejs Lavrovs''' ({{val-ru|Сергей Викторович Лавров}}, dzimis {{dat|1950|3|21}}) ir [[diplomāts]], kopš [[2004]]. gada vada [[Krievijas Federācija]]s Ārlietu ministriju. [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s pastāvīgais loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Tbilisi]] [[armēņi|armēņa]] Viktora Kalantarjana un viņa [[krievi|krievu]] sievas ģimenē.<ref>[https://armedia.am/eng/news/68300/armenian-who-was-born-on-ararat-street-sergey-lavrovthe-unsurpassed-diplomat.html Armenian who Was Born on Ararat Street: Sergey Lavrov – the Unsurpassed Diplomat] armedia.am 02.28.2019</ref> Studiju laikā viņš apprecējās ar Mariju Lavrovu un pieņēma viņas uzvārdu. 1972. gadā viņš absolvēja [[Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts|Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta]] Austrumu nodaļu. Tajā pašā gadā uzsāka darbu padomju diplomātiskajā dienestā ārvalstīs. Līdz 1991. gadam bija [[PSKP]] biedrs. 1991. — 1994. gadā darbojās Ārlietu ministrijā vadošajos amatos. No 1994. līdz 2004. gadam bija Krievijas pastāvīgais pārstāvis [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]]. Kopš 2004. gada Lavrovs ir [[Krievijas Federācija]]s ārlietu ministrs<ref>{{cite web|title=Lavrov Sergey Viktorovich|url=http://www.mid.ru/bdomp/nsite-sv.nsf/f52f8031a8e7330d4325696c00322313/ea87493fb1ef95f8c3256e050047d1b2/$FILE/S.V.%20Lavrov%20(ENG).doc|publisher=Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation|accessdate=2013. gada 4. februārī}} {{en ikona}}</ref>, atrodoties šajā amatā ilgāko laiku kopš šīs valsts izveidošanās. Vienlaikus viņš ir [[Krievijas Drošības padome]]s pastāvīgais biedrs. Bez dzimtās krievu valodas pārvalda arī angļu, franču un [[singāļu valoda|singāļu valodu]].<ref>{{cite web|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm|last=Hayes|first=Rupert Wingfield|title=Russia's deep suspicion of the West|work=BBC News|publisher=British Broadcasting Corporation|accessdate=2007. gada 16. decembrī|archive-date=2007. gada 16. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20071216015051/http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/7144560.stm}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lavrovs, Sergejs}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Darba Varoņi]] 4tvuczqoscctildgwo38ee4qblkt81o Martins Džonss 0 282784 3670589 3660195 2022-08-15T12:17:08Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Martins Džonss | vārds_orig = ''Martin Jones'' | attēls = Martin Jones 2016.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|10}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Vankūvera}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 75 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Sietlas "Kraken"]] | numurs = 30 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2015—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| balv = * [[Stenlija kauss]]- 2014 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] - 2017 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2022|08|15||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Martins Džonss''' ({{Val|en|Martin Jones}}; dzimis {{dat|1990|1|10}}) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Pašlaik (2022) Džonss spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Sietlas "Kraken"]]. == Spēlētāja karjera == No [[2006]]. līdz [[2010]]. gadam Džonss spēlēja [[Rietumu hokeja līga]]s kluba [[Kalgari "Hitmen"]] sastāvā. [[2010]]. gadā kopā ar komandu izcīnīja līgas čempiona titulu, Džonss ieguva arī līgas labākā vārtsarga un izslēgšanas kārtas vērtīgākā spēlētāja balvas. [[2010]]. gadā pievienojās [[AHL]] klubam [[Mančestras "Monarchs"]]. [[2013]]. gada novembrī Džonsu izsauca [[NHL]] klubs [[Losandželosas "Kings"]], kura sastāvā hokejists aizvadīja 19 spēles. 2014.—15. gada sezonā Džonss bija jau komandas otrais vārtsargs pēc [[Džonatans Kviks|Džonatana Kvika]]. [[2015]]. gada vasarā tika aizmainīts uz [[Bostonas "Bruins"]], taču vien pāris dienas vēlāk "Bruins" Džonsu aizmainīja uz [[Sanhosē "Sharks"]]. 2021. gada jūlijā Džonss kā brīvais aģents pievienojās [[Filadelfijas "Flyers"]].<ref>https://www.nhl.com/flyers/news/flyers-sign-free-agent-goaltender-martin-jones-center-nate-thompson/c-325842526</ref> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} ==Atsauces== {{atsauces}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Džonss, Martins}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanhosē "Sharks" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] 887b4xypzg4muq3529eolzv059o202c 3670590 3670589 2022-08-15T12:18:52Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Martins Džonss | vārds_orig = ''Martin Jones'' | attēls = Martin Jones 2016.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|10}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Vankūvera}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 75 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Sietlas "Kraken"]] | numurs = 30 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2015—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| balv = * [[Stenlija kauss]]- 2014 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] - 2017 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2022|08|15||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Martins Džonss''' ({{Val|en|Martin Jones}}; dzimis {{dat|1990|1|10}}) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Pašlaik (2022) Džonss spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Sietlas "Kraken"]]. == Spēlētāja karjera == No [[2006]]. līdz [[2010]]. gadam Džonss spēlēja [[Rietumu hokeja līga]]s kluba [[Kalgari "Hitmen"]] sastāvā. [[2010]]. gadā kopā ar komandu izcīnīja līgas čempiona titulu, Džonss ieguva arī līgas labākā vārtsarga un izslēgšanas kārtas vērtīgākā spēlētāja balvas. [[2010]]. gadā pievienojās [[AHL]] klubam [[Mančestras "Monarchs"]]. [[2013]]. gada novembrī Džonsu izsauca [[NHL]] klubs [[Losandželosas "Kings"]], kura sastāvā hokejists aizvadīja 19 spēles. 2014.—15. gada sezonā Džonss bija jau komandas otrais vārtsargs pēc [[Džonatans Kviks|Džonatana Kvika]]. [[2015]]. gada vasarā tika aizmainīts uz [[Bostonas "Bruins"]], taču vien pāris dienas vēlāk "Bruins" Džonsu aizmainīja uz [[Sanhosē "Sharks"]]. 2021. gada jūlijā Džonss kā brīvais aģents pievienojās [[Filadelfijas "Flyers"]].<ref>https://www.nhl.com/flyers/news/flyers-sign-free-agent-goaltender-martin-jones-center-nate-thompson/c-325842526</ref> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} ==Atsauces== {{atsauces}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Džonss, Martins}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanhosē "Sharks" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Sietlas "Kraken" spēlētāji]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] ex2df74zqjuto6po6takv9v0n3hoflb 3670592 3670590 2022-08-15T12:23:23Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Martins Džonss | vārds_orig = ''Martin Jones'' | attēls = Martin Jones 2016.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|10}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Vankūvera}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 75 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Sietlas "Kraken"]] | numurs = 30 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2015—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| balv = * [[Stenlija kauss]]- 2014 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] - 2017 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2022|08|15||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2015]]}} }} '''Martins Džonss''' ({{Val|en|Martin Jones}}; dzimis {{dat|1990|1|10}}) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Pašlaik (2022) Džonss spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Sietlas "Kraken"]]. == Spēlētāja karjera == No [[2006]]. līdz [[2010]]. gadam Džonss spēlēja [[Rietumu hokeja līga]]s kluba [[Kalgari "Hitmen"]] sastāvā. [[2010]]. gadā kopā ar komandu izcīnīja līgas čempiona titulu, Džonss ieguva arī līgas labākā vārtsarga un izslēgšanas kārtas vērtīgākā spēlētāja balvas. [[2010]]. gadā pievienojās [[AHL]] klubam [[Mančestras "Monarchs"]]. [[2013]]. gada novembrī Džonsu izsauca [[NHL]] klubs [[Losandželosas "Kings"]], kura sastāvā hokejists aizvadīja 19 spēles. 2014.—15. gada sezonā Džonss bija jau komandas otrais vārtsargs pēc [[Džonatans Kviks|Džonatana Kvika]]. [[2015]]. gada vasarā tika aizmainīts uz [[Bostonas "Bruins"]], taču vien pāris dienas vēlāk "Bruins" Džonsu aizmainīja uz [[Sanhosē "Sharks"]]. 2021. gada jūlijā Džonss kā brīvais aģents pievienojās [[Filadelfijas "Flyers"]].<ref>https://www.nhl.com/flyers/news/flyers-sign-free-agent-goaltender-martin-jones-center-nate-thompson/c-325842526</ref> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} ==Atsauces== {{atsauces}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Džonss, Martins}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanhosē "Sharks" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Sietlas "Kraken" spēlētāji]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] mmcuxaj1v1l5gxqfzuz16yb3strn760 3670595 3670592 2022-08-15T12:26:59Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Martins Džonss | vārds_orig = ''Martin Jones'' | attēls = Martin Jones 2016.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|10}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Vankūvera}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 75 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Sietlas "Kraken"]] | numurs = 30 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2015—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>| balv = * [[Stenlija kauss]]- 2014 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] - 2017 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2022|08|15||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2015]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalSilver2|[[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Kanāda 2010]]}} }} '''Martins Džonss''' ({{Val|en|Martin Jones}}; dzimis {{dat|1990|1|10}}) ir kanādiešu [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Pašlaik (2022) Džonss spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] klubā [[Sietlas "Kraken"]]. == Spēlētāja karjera == No [[2006]]. līdz [[2010]]. gadam Džonss spēlēja [[Rietumu hokeja līga]]s kluba [[Kalgari "Hitmen"]] sastāvā. [[2010]]. gadā kopā ar komandu izcīnīja līgas čempiona titulu, Džonss ieguva arī līgas labākā vārtsarga un izslēgšanas kārtas vērtīgākā spēlētāja balvas. [[2010]]. gadā pievienojās [[AHL]] klubam [[Mančestras "Monarchs"]]. [[2013]]. gada novembrī Džonsu izsauca [[NHL]] klubs [[Losandželosas "Kings"]], kura sastāvā hokejists aizvadīja 19 spēles. 2014.—15. gada sezonā Džonss bija jau komandas otrais vārtsargs pēc [[Džonatans Kviks|Džonatana Kvika]]. [[2015]]. gada vasarā tika aizmainīts uz [[Bostonas "Bruins"]], taču vien pāris dienas vēlāk "Bruins" Džonsu aizmainīja uz [[Sanhosē "Sharks"]]. 2021. gada jūlijā Džonss kā brīvais aģents pievienojās [[Filadelfijas "Flyers"]].<ref>https://www.nhl.com/flyers/news/flyers-sign-free-agent-goaltender-martin-jones-center-nate-thompson/c-325842526</ref> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} ==Atsauces== {{atsauces}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Džonss, Martins}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Losandželosas "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanhosē "Sharks" spēlētāji]] [[Kategorija:Filadelfijas "Flyers" spēlētāji]] [[Kategorija:Sietlas "Kraken" spēlētāji]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] cf2kvfbh09ye1jx95bh39kggfzj8lf6 Veidne:Vai tu zināji/Sagatave 10 286204 3670811 3670461 2022-08-16T03:05:07Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--7. datums -->|7={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--8. datums -->|8={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--9. datums -->|9={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kārnegija zāle]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--10. datums -->|10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--11. datums -->|11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kartē)</small>}} pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--12. datums -->|12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small>}} tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--13. datums -->|13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>}}? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--14. datums -->|14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--15. datums -->|15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]]}} * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā UPC svītrkods)</small>}} pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete? <!--16. datums -->|16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--17. datums -->|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> lzyxf8zqhwk7m9c4ssbboz7u8u0oaev Indulis Folkmanis 0 286232 3670602 3589392 2022-08-15T12:38:06Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{ddv → {{dzimšanas datums un vecums, [[Eglaine| → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Indulis Folkmanis | image = | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1939|05|5}} | location = [[Bārbele]], {{LAT}} | deathdate = | deathplace = | nationality = | field = [[tēlniecība]] | training = [[Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola]] | movement = | famous works = Piemineklis Daugavpils aizstāvjiem (1975) | influenced by = | influenced = | patrons = | awards = [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslinieks]] (1975), [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (1999) }} [[Image:Monument griva.jpg|thumb|Piemineklis Daugavpils aizstāvjiem Grīvā]] '''Indulis Folkmanis''' (dzimis {{dat|1939|05|5}}) ir latviešu tēlnieks. Darbi galvenokārt [[Daugavpils|Daugavpilī]] un tās apkārtnē. == Dzīvesgājums == No 1954. līdz 1959. gadam mācījās [[Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā]]. Pēc [[sadale]]s nosūtīts uz [[Daugavpils|Daugavpili]], kur kļuva par pilsētas galveno mākslinieku. 1975. gadā Folkmanim piešķirts [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslinieka]] nosaukums. Piedalījies [[Rēzekne]]s [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|pieminekļa "Vienoti Latvijai"]] atjaunošanā. 1999. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. Folkmaņa darbi atrodas [[Balvi|Balvos]], [[Bebrene|Bebrenē]], [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglainē]], [[Ilūkste|Ilūkstē]], [[Krāslava|Krāslavā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Saliena|Salienā]]. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160309172930/http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Telnieki&cid=27&name=INDULIS_FOLKMANIS_&aid=39 Par Induli Folkmani Daugavpils centrālās bibliotēkas lapā] {{lv ikona}} {{mākslinieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Folkmanis, Indulis}} [[Kategorija:1939. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bauskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas tēlnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] am4kjtusa725rey6mzhw4qzvre707ba Airbus A320 0 292348 3670739 3524224 2022-08-15T20:41:46Z CommonsDelinker 1319 Attēls "A32XFAMILYv1.0.png" aizvietots ar "Airbus_A32X_family_v1.0.png" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set) · To conform to WikiProject Aircraft naming conventions/standardize the file names wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Lidmašīnas infokaste |apakšveidne = {{Airbus apakšveidne}} |nosaukums = ''Airbus A320'' |attēls = attēls:Airbus A320-111, Air France JP6586497.jpg |paraksts = ''[[Air France]]'' ''A320-111'' 2009. gadā |tips = Pasažieru šauras fizelāžas reaktīvā lidmašīna |valsts = {{FRA}} |ražotājs = ''[[Airbus]]'' |dizaineris = |pirmais lidojums = {{dat|1987|2|28|SK}} |komerciālie lidojumi = {{dat|1988|4|18|SK}} |noņemts no servisa = |status = ekspluatācijā |primārais lietotājs = |ražošanā = kopš 1986. gada |skaits = 9027 (2019. gada septembrī) |izmaksas = |attīstīts no = |modifikācijas = ''Airbus A318''{{br}}''Airbus A319''{{br}}''Airbus A320''{{br}}''Airbus A321'' |pēctecis = ''[[Airbus A320neo]]'' }} [[Attēls:Airbus A32X family v1.0.png|thumb|240px|''Airbus A320'' saimes modeļu salīdzinājums]] '''''Airbus A320''''' ir pasažieru divu dzinēju šauras fizelāžas [[reaktīvā lidmašīna|reaktīvo lidmašīnu]] saime. To kopš 1986. gada ražo ''[[Airbus]]''. Saimē ietilpst modifikācijas '''''A318''''', '''''A319''''', '''''A320''''' (bāzes modelis), '''''A321'''''. Tās atšķiras galvenokārt ar fizelāžas garumu un līdz ar to lidojuma attālumu. Maksimālais pasažieru skaits — 236, un lidojuma garuma diapazons, atkarībā no modeļa, 3100 līdz 12 000 km. Pirmā lidsabiedrība, kurā ''A320'' sāka lidojumus 1988. gada aprīlī, bija ''[[Air France]]''. Sākotnēji ražotas [[Tulūza|Tulūzā]], Francijā un [[Hamburga|Hamburgā]], Vācijā. Kopš 2009. gada arī [[Tiaņdzjiņa|Tiaņdzjiņā]], Ķīnā un kopš 2016. gada [[Mobila|Mobilā]], ASV. Kopš 2010. gada tiek ražota nākamās paaudzes lidmašīnu saime ''[[Airbus A320neo]]''. == Ārējās saites == {{Commons category|Airbus A320 family}} * [http://www.airbus.com/aircraftfamilies/passengeraircraft/a320family/ Airbus A320 family] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170609051816/http://www.airbus.com/aircraftfamilies/passengeraircraft/a320family/ |date={{dat|2017|06|09||bez}} }} Oficiālā vietne * [http://www.planespotters.net/production-list/Airbus/A320 Airbus A320 Production List] {{Aviācija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Airbus]] 8jv0r4kf8856pkc3ecp1d1r284hxhor Dalībnieka diskusija:Silraks/Pastkaste 3 293165 3670763 3668293 2022-08-15T21:09:00Z MediaWiki message delivery 42254 /* Tech News: 2022-33 */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki [[Dalībnieka diskusija:Silraks|'''Mana diskusija''']]<br /> [[Dalībnieka diskusija:Silraks/Pastkaste/Arhīvs|Pastkastes arhīvs]] Lapa domāta automātiskām ziņām! __TOC__ ---- == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/17|Tech News: 2019-17]] == <section begin="technews-2019-W17"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/17|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[m:Special:MyLanguage/WMDE Technical Wishes/AdvancedSearch|advanced search]] function [[:w:en:URL|URL]] now shows which namespaces you search in. The namespace field is collapsed by default on the search page. You can also [[gerrit:plugins/gitiles/mediawiki/extensions/AdvancedSearch/+/refs/heads/master/docs/adding_fields.md|add new fields]] to the search interface through a [[:w:en:Hooking|hook]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T217445][https://phabricator.wikimedia.org/T217443][https://phabricator.wikimedia.org/T217446] * The wikis now look slightly different in the mobile web version. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2019-April/091978.html] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190423T15 23 April at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * Wikipedia articles will have the <code>[https://schema.org/sameAs sameAs]</code> [https://schema.org/Property meta property]. It adds structured data. This makes it easier for search engines to find Wikipedia articles. It also makes it easier to reuse content. There will an [[:w:en:A/B testing|A/B test]]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Reading/Seach_Engine_Optimization/sameAs_test][https://phabricator.wikimedia.org/T209306] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/17|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W17"/> 2019. gada 23. aprīlis, plkst. 22.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19030007 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/18|Tech News: 2019-18]] == <section begin="technews-2019-W18"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/18|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps|Wikipedia app]] for Android now invites users to add Wikidata descriptions to Wikidata objects that have Wikipedia articles but no Wikidata descriptions. It will only invite users who have added a number of Wikidata descriptions in the app without being reverted. This is to avoid spam and bad edits. [https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_Apps/Team/Android/AppEditorTasks][https://phabricator.wikimedia.org/T205125] '''Problems''' * Tech News was late last week because of a [[mw:Special:MyLanguage/Extension:MassMessage|MassMessage]] bug. Other newsletters had the same problem. [https://phabricator.wikimedia.org/T221570] '''Changes later this week''' * You will see when you last refreshed the recent changes page. This is so you can see how recent the changes are. [https://phabricator.wikimedia.org/T200353] * When you write a comment in [[mw:Special:MyLanguage/Structured Discussions|Structured Discussions]] but have not posted it yet your [[:w:en:Web browser|web browser]] will save it in <code>[[:w:en:Web storage#Local and session storage|local storage]]</code> instead of <code>[[:w:en:Web storage#Local and session storage|session storage]]</code>. This means you do not lose them even if you close your web browser. Structured Discussions used to be called Flow. [https://phabricator.wikimedia.org/T93612] * You will be able to turn off [[mw:Special:MyLanguage/Help:Notifications/Notifications types#Milestone|milestone notifications]]. Milestone notifications congratulate you when you have made certain numbers of edits. [https://phabricator.wikimedia.org/T169924] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.33/wmf.3|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 30 April. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 1 May. It will be on all wikis from 2 May ([[mw:MediaWiki 1.33/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190501T15 1 May at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The Wikidata <code>wb_terms</code> table will be dropped. This will affect some Wikidata tools. They need to be updated. The table has become too big which is causing problems. This will happen on 29 May. You can [[mailarchive:wikidata/2019-April/012987.html|read more]]. You can ask for help if you need it. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Wikimedia wikis will soon use a token when you log out. This changes how the API works. Some tools might need to be updated. [https://phabricator.wikimedia.org/T25227] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/18|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W18"/> 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 01.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19046269 --> == ''The Signpost'': 30 April 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/News and notes|An Action Packed April]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/In the media|Is Wikipedia just another social media site?]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Discussion report|English Wikipedia community's conclusions on talk pages]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Featured content|Anguish, accolades, animals, and art]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Arbitration report|An Active Arbitration Committee]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Traffic report|Mötley Crüe, Notre-Dame, a black hole, and Bonnie and Clyde]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Technology report|A new special page, and other news]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Gallery|Notre-Dame de Paris burns]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/News from the WMF|Can machine learning uncover Wikipedia’s missing “citation needed” tags?]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Recent research|Female scholars underrepresented; whitepaper on Wikidata and libraries; undo patterns reveal editor hierarchy]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/From the archives|Portals revisited]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Humour|Jimbo and Larry walk into a bar ...]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Opinion|The gaps in our knowledge of our gaps]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Interview|Katherine Maher marks 3 years as executive director]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-04-30/Community view|2019 Wikimedia Summit gathers movement affiliate representatives to discuss movement strategy]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 20.38 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19060881 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/19|Tech News: 2019-19]] == <section begin="technews-2019-W19"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/19|Translations]] are available. '''Problems''' * [[Special:Watchlist|Special:Watchlist]] can show the wrong information. It does not always show which edits are read and which are unread. The developers are working on solving the problem. [https://phabricator.wikimedia.org/T218511] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 7 May. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 8 May. It will be on all wikis from 9 May ([[mw:MediaWiki 1.33/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190507T15 8 May at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/19|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W19"/> 2019. gada 6. maijs, plkst. 19.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19073915 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/20|Tech News: 2019-20]] == <section begin="technews-2019-W20"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/20|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 14 May. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 15 May. It will be on all wikis from 16 May ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190514T15 15 May at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/20|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W20"/> 2019. gada 14. maijs, plkst. 03.49 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19091659 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/21|Tech News: 2019-21]] == <section begin="technews-2019-W21"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/21|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The report for phase 1 of the talk pages consultation 2019 [[mw:special:MyLanguage/Talk pages consultation_2019/Phase 1 report|has been published]]. Communities are invited to [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages consultation 2019/Participant group sign-up#Phase2|start phase 2 of the consultation]] on their wikis. '''Problems''' * File descriptions for files from Commons were not shown properly on other Wikimedia wikis for a few days. For example the image descriptions and license information were missing. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T222935][https://phabricator.wikimedia.org/T222954] * Some diffs show an error message when you try to see them. The developers are working on fixing it. It could be because of some edit comments. [https://phabricator.wikimedia.org/T222857][https://phabricator.wikimedia.org/T222628] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.6|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2019-05-21|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2019-05-22|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2019-05-23|{{PAGELANGUAGE}}}} ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190521T15 {{#time:j xg|2019-05-22|{{PAGELANGUAGE}}}} at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * The [[mw:Content translation/V2|content translation tool]] on Wikipedia can use machine translations. There is a system to stop translations where the editors do not fix machine translation mistakes. This warns or stops them if they seem to just copy what the machine translation gives them. If this system is too strict or not strict enough you can [[mw:Talk:Content translation|tell the language team]]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Help:Content_translation/Translating/Translation_quality] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The Wikidata <code>wbeditentity</code> [[:w:en:Application programming interface|API]] endpoint will remove all aliases if the request includes an empty alias. This is how it supposed to work. It has not been working this way because of a bug. This will start on 12 June. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikidata/2019-May/013051.html] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/21|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W21"/> 2019. gada 20. maijs, plkst. 16.04 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19108030 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/22|Tech News: 2019-22]] == <section begin="technews-2019-W22"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/22|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Big changes to the [[w:en:Replication (computing)|replica database]] will happen on 3 June. Some tools on [[:wikitech:Help:Cloud Services Introduction|Cloud Services]] will stop working if the maintainers do not update them to use the new schema. This probably affects tools that query for revisions or log entries made by a user. [https://phabricator.wikimedia.org/T223406][https://lists.wikimedia.org/pipermail/cloud-announce/2019-May/000172.html] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.7|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 28 May. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 29 May. It will be on all wikis from 30 May ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190529T15 29 May at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/22|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W22"/> 2019. gada 27. maijs, plkst. 18.34 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19120221 --> == ''The Signpost'': 31 May 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editors: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/From the editors|Picture that]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/News and notes|Wikimania and trustee elections]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/In the media|Politics, lawsuits and baseball]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/Discussion report|Admin abuse leads to mass-desysop proposal on Azerbaijani Wikipedia]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/Recent research|Wikipedia more useful than academic journals, but is it stealing the news?]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/Arbitration report|ArbCom forges ahead]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/News from the WMF|Wikimedia Foundation petitions the European Court of Human Rights to lift the block of Wikipedia in Turkey]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/Traffic report|Dark marvels, thrones, a vile serial killer biopic, that's entertainment!]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/Technology report|Lots of Bots]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/Essay|Paid editing]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-05-31/From the archives|FORUM:Should Wikimedia modify its terms of use to require disclosure?]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 31. maijs, plkst. 05.15 (EEST) </div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19067457 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/23|Tech News: 2019-23]] == <section begin="technews-2019-W23"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/23|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can now write all special letters in all African Wikipedia languages. This works in the desktop version. [https://aharoni.wordpress.com/2019/05/25/happy-africa-day-keyboards-for-all-african-wikipedia-languages/] * There is now a field called <code>[[:c:Commons:Depicts|depicts]]</code> on Commons. This is a way to show what is in a picture with the help of Wikidata. It is still in development. [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Village_pump#Adding_qualifiers_to_Depicts] * Some tools on Toolforge may break on or after 3 June because of database changes. Maintainers should update their tools to use the new schema. [https://phabricator.wikimedia.org/T223406][https://lists.wikimedia.org/pipermail/cloud-announce/2019-May/000172.html] '''Problems''' * You will be able to read but not to edit Wikimedia Commons for 30 minutes on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190619T05 19 June at 05:00 (UTC)]. This is to fix a hardware problem. [https://phabricator.wikimedia.org/T224516] '''Changes later this week''' * Some wikis have one tab for the visual editor and one tab for a wikitext editor. Others wikis just have one tab. If your wiki has two tabs, clicking a link to create a new page has always opened a wikitext editor. It will now open the editor you used the last time you edited. [https://phabricator.wikimedia.org/T223793] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.8|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 4 May. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 5 May. It will be on all wikis from 6 May ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190605T15 5 May at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/23|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W23"/> 2019. gada 3. jūnijs, plkst. 18.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19133752 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/24|Tech News: 2019-24]] == <section begin="technews-2019-W24"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/24|Translations]] are available. '''Recent changes''' * When you create a PDF from a page on the wiki this is now done by [[mw:Proton|Proton]]. Before this we used [[mw:Electron|Electron]]. It should look the same but work better. Both use Chromium. This is a different system from when you collect several articles into a book and make a PDF from them. [https://phabricator.wikimedia.org/T210651][https://phabricator.wikimedia.org/T186748] * The Flagged Revisions extension now uses the standard OOUI icons. There will be additional minor fixes for positioning in the next deployment. [https://phabricator.wikimedia.org/T155878] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Bots and other scripts that do not set an identifiable [[m:Special:MyLanguage/User-Agent policy|User-Agent]] may find their requests strictly rate-limited until they identify themselves properly. [https://phabricator.wikimedia.org/T224891] '''Problems''' * Please check if the Flagged Revisions configuration on your wiki is as you expect (or as it was a few weeks ago). If not, please [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?projects=Wikimedia-Site-Requests%2CMediaWiki-extensions-FlaggedRevs report it]. [https://phabricator.wikimedia.org/T225144] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190612T15 12 June at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/24|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W24"/> 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 20.07 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19143311 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/25|Tech News: 2019-25]] == <section begin="technews-2019-W25"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/25|Translations]] are available. '''Problems''' * You will be able to read but not to edit Wikimedia Commons for 30 minutes on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190619T05 19 June at 05:00 (UTC)]. This is to fix a hardware problem. [https://phabricator.wikimedia.org/T224516] '''Changes later this week''' * [[:w:en:MIDI|MIDI]] files can soon be played without the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Score|Score extension]]. You can then add them with <code><nowiki>[[File:Filename.midi]]</nowiki></code>. Later <code>override_midi</code> and <code>override_audio</code> will stop working. Instead you will need to add the MIDI file below the music score. [https://phabricator.wikimedia.org/T135597] * A new video player will soon replace the old one. You will be able to enable it as a beta feature in [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|your preferences]]. It will later be enabled for everyone if there are no big problems. [https://phabricator.wikimedia.org/T148103] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.10|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 18 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 19 June. It will be on all wikis from 20 June ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190619T15 19 June at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some gadgets and user scripts still use the old <code>wgEnableAPI</code> and <code>wgEnableWriteAPI</code> values. These values are always true. They will soon be removed. This might break the gadgets and scripts. You should fix your gadgets to not use these values. [https://gerrit.wikimedia.org/r/c/mediawiki/core/+/504076] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/25|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W25"/> 2019. gada 17. jūnijs, plkst. 23.38 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19152213 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/26|Tech News: 2019-26]] == <section begin="technews-2019-W26"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/26|Translations]] are available. '''Problems''' * The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.10|new version]] of MediaWiki for last week was not fully released due to issues. It was removed from most wikis on Tuesday and from test wikis on Thursday. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2019-June/092212.html] * Most wikis were slow and then briefly read-only last week due to one of the database servers having a problem. It is now replaced. [https://phabricator.wikimedia.org/T225981] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.11|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 25 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 26 June. It will be on all wikis from 27 June ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * You can watch or join the next [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2019-June/092210.html Wikimedia Language showcase]. It will be about the usage of Machine Translation in Wikimedia projects. The showcase will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190626T13 26 June at 13:00 (UTC)]. A recording will be kept for later viewing * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190626T15 26 June at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/26|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W26"/> 2019. gada 24. jūnijs, plkst. 20.30 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19168431 --> == ''The Signpost'': 30 June 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Discussion report|A constitutional crisis hits English Wikipedia]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/News and notes|Mysterious ban, admin resignations, Wikimedia Thailand rising]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/In the media|The disinformation age]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/On the bright side|What's making you happy this month?]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Special report|Did Fram harass other editors?]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Traffic report|Juneteenth, Beauty Revealed, and more nuclear disasters]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Technology report|Actors and Bots]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Gallery|Unlike the North Face, Wiki Loves Earth]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Recent research|What do editors do after being blocked?; the top mathematicians, universities and cancers according to Wikipedia]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/From the archives|Women and Wikipedia: the world is watching]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Opinion|Why the Terms of Use change didn't curtail undisclosed paid editing—and what might]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/In focus|WikiJournals: A sister project proposal]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Community view|A CEO biography, paid for with taxes]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-06-30/Op-Ed|2019 Wikimedia Affiliate Selected Board Seats Election Results]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 30. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST) </div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19067457 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/27|Tech News: 2019-27]] == <section begin="technews-2019-W27"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/27|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The development of [[mw:Special:MyLanguage/Wikidata Bridge|Wikidata Bridge]] has started. The goal is to allow Wikidata edits from Wikipedia. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikidata/2019-June/013216.html] '''Problems''' * Sometimes pages load slowly for users routed to the Amsterdam data center. Investigation is in progress. [https://phabricator.wikimedia.org/T226048] * Wikidata query service was overloaded between 11:50 UTC until 13:15 UTC on June 24. It has been fixed. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/20190624-wdqs] '''Changes later this week''' * You will be able to read but not to edit all wikis for a short amount of time, on 3 July at 06:00 (UTC). This is to move a database. [https://phabricator.wikimedia.org/T226358] * There is no deployment of a new version of MediaWiki on the wikis this week ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190703T15 3 July at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/27|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W27"/> 2019. gada 2. jūlijs, plkst. 00.23 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19175317 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/28|Tech News: 2019-28]] == <section begin="technews-2019-W28"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/28|Translations]] are available. '''Recent changes''' * For event organizers, if you [[m:Special:MyLanguage/Mass_account_creation#Requesting_temporary_lift_of_IP_cap|request a temporary lift of the IP cap]] for mass account creation, this will now also raise the edit rate limit for those new accounts at the event, which will prevent another bottleneck. [https://phabricator.wikimedia.org/T204583] * Administrators at all Wiktionary, Wikivoyage, and Wikisource wikis are now able to use the new [[m:Special:MyLanguage/Community_health_initiative/Partial_blocks|partial blocks]] feature. [https://phabricator.wikimedia.org/T218626] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.13|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 9 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 10 July. It will be on all wikis from 11 July ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). * The design of MediaWiki's software windows will change for desktop users. Layout will be simpler, buttons will be bolder and clearer, and close buttons will be just icons. This is like the mobile design. This will affect ContentTranslation, VisualEditor, TemplateWizard, and other tools. [https://phabricator.wikimedia.org/T226045] '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190710T15 10 July at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * Wikidata will be in read-only mode on 30 July from 05:00 to 05:30 UTC because of a server switch. [https://phabricator.wikimedia.org/T227063] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There will be a change in the name format of new Wikidata RDF dumps starting on 15 July. [https://phabricator.wikimedia.org/T226153] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/28|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W28"/> 2019. gada 8. jūlijs, plkst. 23.13 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19192465 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/29|Tech News: 2019-29]] == <section begin="technews-2019-W29"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/29|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The mobile web will get more advanced editing tools. Seven more Wikipedias can use them now. This works for Arabic, Indonesian, Italian, Persian, Japanese, Spanish and Thai Wikipedia. You can try the tools on the mobile web and give feedback. [https://meta.wikimedia.org/wiki/User:CKoerner_(WMF)/Advanced_mobile_contribution_options_second_update] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The abuse filter system user will soon do maintenance edits on broken abuse filters. This user is called <code>{{int:abusefilter-blocker}}</code> and has administrator rights. This is meant to fix technical problems. It will not do any other changes. You [[phab:T209565|can read more]]. * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.14|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 16 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 17 July. It will be on all wikis from 18 July ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190717T15 17 July at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps|Wikipedia app]] for Android will invite users to add image captions to images on Commons. It will only invite users who have added a number of edits in the app without being reverted. This is to avoid spam and bad edits. You can [[mw:Wikimedia Apps/Team/Android/AppEditorTasks|read more]] and [[mw:Talk:Wikimedia_Apps/Team/Android/AppEditorTasks|leave feedback]]. [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Village_pump/Archive/2019/03#Edit_action_feed_(Android_Wikipedia_app)] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/29|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W29"/> 2019. gada 15. jūlijs, plkst. 18.30 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19199404 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/30|Tech News: 2019-30]] == <section begin="technews-2019-W30"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/30|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Communities interested by easing newcomers' first steps can now benefit from the Growth team experiments on their wikis. Check [[mw:Growth/Communities/How to get the Growth experiments on your wiki|the conditions and the request process]]. * The [[m:Coolest_Tool_Award|Coolest Tool Award 2019]] is looking for nominations. You can recommend tools by July 29. The awarded tools will be presented at Wikimania. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2019-July/092301.html] '''Problems''' * The release of the last version of MediaWiki (1.34.0-wmf.14) has been blocked for groups 1 and 2. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-ambassadors/2019-July/002184.html] '''Changes later this week''' * Phabricator database will be moved to a different server. Writes will be blocked on Thursday 25 July, between 05:30 and 06:00 AM UTC. Reads will remain unaffected. [https://phabricator.wikimedia.org/T228243] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.15|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 23 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 24 July. It will be on all wikis from 25 July ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190723T15 24 July at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * [[mw:VisualEditor on mobile/Edit cards|Some items in the visual editor]] will change later this week. This will make it easier to edit links, citations, and templates on both desktop and mobile. [https://phabricator.wikimedia.org/T225834][https://phabricator.wikimedia.org/T221247] * With [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:AdvancedSearch|advanced search]] turned on you will be able to choose the sorting order of the search results when you do a search. [https://phabricator.wikimedia.org/T225479][https://phabricator.wikimedia.org/T197525] * Users who edit from IP addresses whitelisted on a [[:m:Special:MyLanguage/Mass_account_creation#Requesting temporary lift of_IP cap|request for temporary lift of the IP cap for mass account creation]] will bypass CAPTCHAs. This will happen in August. If you think this should not happen for some reason, please [[:phab:T227487|let us know]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The variable <code>user_wpzero</code> will be removed from AbuseFilter. [[phab:T227843#5344413|A list of filters needing a fix is provided]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/30|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W30"/> 2019. gada 22. jūlijs, plkst. 16.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19224936 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/31|Tech News: 2019-31]] == <section begin="technews-2019-W31"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/31|Translations]] are available. '''Problems''' * Wikidata will be in read-only mode on 30 July from 05:00 to 05:30 UTC because of a server switch. [https://phabricator.wikimedia.org/T227063] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.16|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 30 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 31 July. It will be on all wikis from 1 August ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190731T15 31 July at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/31|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W31"/> 2019. gada 30. jūlijs, plkst. 00.42 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19235136 --> == ''The Signpost'': 31 July 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/News and notes|Wikimedia grants less accessible for travel, equipment, meetups, and India]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/In the media|Politics starts getting rough]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Discussion report|New proposals in aftermath of Fram ban]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Arbitration report|A month of reintegration]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Gallery|Classic panoramas from Heinrich Berann]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/On the bright side|What's making you happy this month?]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Community view|Video based summaries of Wikipedia articles. How and why?]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/News from the WMF|Designing ethically with AI: How Wikimedia can harness machine learning in a responsible and human-centered way]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Recent research|Most influential medical journals; detecting pages to protect]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Special report|Administrator cadre continues to contract]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/Traffic report|World cups, presidential candidates, and stranger things]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-07-31/In focus|The French Wikipedia is overtaking the German]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 31. jūlijs, plkst. 19.19 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19239323 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/32|Tech News: 2019-32]] == <section begin="technews-2019-W32"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/32|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.17|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 6 August. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 7 August. It will be on all wikis from 8 August ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Problems''' *A change in [[mw:Extension:RelatedArticles|RelatedArticles extension]] accidentally enabled it for everyone, not just for mobile users. This has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T181242][https://phabricator.wikimedia.org/T229644] '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190807T15 7 August at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * Today everyone can see [[:w:en:IP addresses|IP addresses]] if someone edits without an account. In the future this could be more hidden. This is to protect unregistered editors so fewer can see their IP address. This would only happen after we make sure the tools for vandal fighting can still be effective. You can [[m:Special:MyLanguage/IP_Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more]] and [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|comment]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/32|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W32"/> 2019. gada 5. augusts, plkst. 16.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19263690 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/33|Tech News: 2019-33]] == <section begin="technews-2019-W33"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/33|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Editors using the mobile website on Wikipedia can opt-in to new [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Advanced_mobile_contributions|advanced features]] via your settings page. This will give access to more interface links, special pages, and tools. Feedback on the discussion page is appreciated. [https://phabricator.wikimedia.org/T228916] * Due to the absence of volunteer maintenance of Cologne Blue skin, the link to activate it will be hidden. The skin will still work, but editors using it are encouraged to switch to another skin. [https://phabricator.wikimedia.org/T223824] '''Changes later this week''' * Due to Wikimania, there is no deployment this week. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Deployments#Week_of_August_12th] '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190813T15 13 August at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * The "Wikidata item" link will be moved from "Tools" to "In other projects" section on all Wikimedia projects, starting on August 21. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikidata/2019-August/013316.html Full announcement], [[phab:T66315|Phabricator task]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/33|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W33"/> 2019. gada 12. augusts, plkst. 21.20 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19280448 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/34|Tech News: 2019-34]] == <section begin="technews-2019-W34"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/34|Translations]] are available. '''Tech News''' * There will be no Tech News issue next week. The next issue of Tech News will be sent out on 2 September 2019. '''Problems''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some abuse filters stopped working because of a code change. Only variables for the current action will work. Variables defined inside a branch may not work outside of that branch. You can [[phab:T230256|read more]] to see how to fix the filters. * Only six accounts can be created from one [[:w:en:IP address|IP address]] per day. Between 12 August and August 15 this was two accounts per day. This was because of a security issue. It is now six accounts per day again. [https://phabricator.wikimedia.org/T230521] '''Changes later this week''' * Only a limited number of accounts can be created from one [[:w:en:IP address|IP address]]. An IP address can be [[:w:en:Whitelisting |whitelisted]] so that it can create as many accounts as needed. This is useful at events where many new persons learn to edit. IP addresses that are whitelisted for this reason will also not show [[w:en:CAPTCHA|CAPTCHAs]] when you create accounts. This will happen on Wednesday. [https://phabricator.wikimedia.org/T227487] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.19|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 20 August. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 21 August. It will be on all wikis from 22 August ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190821T15 21 August at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * There is an [[:w:en: Request for Comments|RFC]] about creating a new global user group with the right to edit [[:mw:Extension:AbuseFilter|abuse filters]]. This will be used to fix broken filters and make sure all filters will still work when software changes happen. You can [[:m:Requests for comment/Creating abusefilter-manager global group|read more and comment]]. * <code>Special:Contributions/newbies</code> will no longer be working. This is because of performance reasons. It showed edits by new accounts. You can see this in the recent changes feed instead. [https://phabricator.wikimedia.org/T220447] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/34|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W34"/> 2019. gada 19. augusts, plkst. 18.21 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19310286 --> == ''The Signpost'': 30 August 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/News and notes|Documenting Wikimania and our beginnings]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/In focus|Ryan Merkley joins WMF as Chief of Staff]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/In the media|Many layers of fake news: Fake fiction and fake news vandalism]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/Discussion report|Meta proposals on partial bans and IP users]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/Traffic report|Once upon a time in Greenland with Boris and cornflakes]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/Op-Ed|We couldn't have told you this, but Wikipedia was censored]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/Opinion|The Curious Case of Croatian Wikipedia]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/Community view|Chinese Wikipedia and the battle against extradition from Hong Kong]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/News from the WMF|Meet Emna Mizouni, the newly minted 2019 Wikimedian of the Year]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/Recent research|Special issue on gender gap and gender bias research]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-08-30/On the bright side|What's making you happy this month?]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 31. augusts, plkst. 02.42 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19338420 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/36|Tech News: 2019-36]] == <section begin="technews-2019-W36"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/36|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can use the new [[wikidata:Wikidata:Development/Termbox|termbox]] interface if you edit Wikidata on a mobile device. This is to edit labels, descriptions and aliases easier on the mobile pages. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikidata/2019-August/013355.html] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.20|new version]] of MediaWiki has been deployed during the last week. * The previously announced change of positions of the "Wikidata item" link on all wikis has been rollbacked due to unexpected cache issues. [https://phabricator.wikimedia.org/T66315#5431632] * The limit for rollbacks has been increased from 10 to 100 rollbacks per minute. [https://phabricator.wikimedia.org/T228708] * The advanced version of the edit review pages (Recent Changes, Watchlist, and Related Changes) now include two new filters. These filters are for "All contents" and "All discussions". They will filter the view to just those namespaces. However the "All discussions" filter does not include pseudo talk pages, like discussions that are in the ''Project:'' or ''Wikipedia:'' namespaces. But it will include changes happening on ''Project talk:'' or the ''Wikipedia talk:''. [https://phabricator.wikimedia.org/T201520] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.21|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2019-09-03|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2019-09-04|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2019-09-05|{{PAGELANGUAGE}}}} ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). * When you log in, the software checks your password to see if it follows the [[Special:MyLanguage/Password policy|Password policy]]. From this week, it will also complain if your password is one of the most common passwords in the world. If your password is not strong enough, please consider to [[Special:PasswordReset|change your password]] for a [[w:en:Password strength|stronger password]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T151425] '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190904T15 {{#time:j xg|2019-09-04|{{PAGELANGUAGE}}}} at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * You will be able to read but not to edit Wikidata for up to 30 minutes on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190910T05 September 10 at 05:00 (UTC)]. [https://phabricator.wikimedia.org/T230788] * You will be able to read but not to edit some mid-sized wikis for up to 30 minutes [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190917T05 September 17 at 05:00 (UTC)]. You can [https://raw.githubusercontent.com/wikimedia/operations-mediawiki-config/master/dblists/s2.dblist see which wikis]. [https://phabricator.wikimedia.org/T230788] * You will be able to read but not to edit some mid-sized wikis for up to 30 minutes [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190924T05 September 24 at 05:00 (UTC)]. You can [https://raw.githubusercontent.com/wikimedia/operations-mediawiki-config/master/dblists/s3.dblist see which wikis]. [https://phabricator.wikimedia.org/T230788] * You will be able to read but not to edit Wikimedia Commons for up to 30 minutes on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20190926T05 September 26 at 05:00 (UTC)]. [https://phabricator.wikimedia.org/T230788] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/36|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W36"/> 2019. gada 4. septembris, plkst. 12.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=19350205 --> == ''The Signpost'': 30 September 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editors: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/From the editors|Where do we go from here?]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/Special report|Post-Framgate wrapup]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/In the media|A net loss: Wikipedia attacked, closing off Russia? welcoming back Turkey?]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/Traffic report|Varied and intriguing entries, less Luck, and some retreads]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/News from the WMF|How the Wikimedia Foundation is making efforts to go green]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/Recent research|Wikipedia's role in assessing credibility of news sources; using wikis against procrastination; OpenSym 2019 report]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/Gallery|Finding freely licensed photo collections]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/On the bright side|What's making you happy this month?]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-09-30/In focus|Wikidata & Wikibase for national libraries: the inaugural meeting]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 30. septembris, plkst. 14.08 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19354308 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/40|Tech News: 2019-40]] == <section begin="technews-2019-W40"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/40|Translations]] are available. '''Problems''' * Last week's Tech News had delivery problems. Some did not get the newsletter. Some got it more than one time. The problem where some pages got it three times should now be fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T232379] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.34/wmf.25|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2019-10-01|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2019-10-02|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2019-10-03|{{PAGELANGUAGE}}}} ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191002T15 {{#time:j xg|2019-10-02|{{PAGELANGUAGE}}}} at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * The Wikimedia Foundation [[m:Community Tech|Community Tech team]] is working on a [[:m:Community Tech/Watchlist Expiry|watchlist expiry feature]]. This means you can put things on your watchlist for a period of time instead of forever. They are looking for [[:m:Community Tech/Watchlist Expiry#Open Questions|feedback on the questions they have]]. * [[Special:Contributions|Special:Contributions]] will get the standard [[mw:UX standardization|OOUI look]]. This makes it easier to use on mobile and makes it look like other <code>Special:</code> pages. There is a [https://en.wikipedia.beta.wmflabs.org/wiki/User:Jdlrobson/compactspecialcontributions.css script] you can use to make the form smaller if you want to. [https://phabricator.wikimedia.org/T117736] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/40|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W40"/> 2019. gada 30. septembris, plkst. 19.51 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19425406 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/41|Tech News: 2019-41]] == <section begin="technews-2019-W41"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/41|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[mw:Extension:AbuseFilter|abuse filter function]] now has a faster [[w:en:Parsing|parser]]. This is to shorten the waiting time when you save an edit. [https://phabricator.wikimedia.org/T156095] '''Problems''' * There is a problem in the visual editor when you copy or delete text with footnotes. It will be fixed soon. [https://phabricator.wikimedia.org/T234489] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.1|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 8 October. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 9 October. It will be on all wikis from 10 October ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191009T15 9 October at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * The [[m:Community Wishlist Survey 2020|Community Wishlist Survey]] has a new format. It will focus on wikis that typically get less support. It will probably go back to the normal format next year. It is not decided exactly how it will work this year. You can [[m:Talk:Community Wishlist Survey 2020|leave feedback]]. * The [[:w:en:URL|URL]] of the Wikimedia wiki main pages could be changed. This is because the current URLs cause several problems. For example <code>https://www.wikidata.org/wiki/Wikidata:Main_Page</code> would be <code>https://www.wikidata.org/</code> instead. You can [[phab:T120085|tell the developers]] if this would cause problems for your wiki. * There is a new [[mw:Technical Community Newsletter/2019/October|technical community newsletter]]. You can read more about the work of Wikimedia's technical community. [[mw:Technical Community Newsletter/Subscribe|Subscribe]] to get the information in the future. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[w:en:Outreachy|Outreachy]] is an internship program for groups who are underrepresented in free and open-source software. There are seven Wikimedia projects about coding, documentation and quality assurance in the next round. Persons who fit the criteria [https://www.outreachy.org/apply/project-selection/#wikimedia can apply]. The last day to apply is 5 November. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/41|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W41"/> 2019. gada 7. oktobris, plkst. 18.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19425406 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/42|Tech News: 2019-42]] == <section begin="technews-2019-W42"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/42|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can now use [[:mw: Reading/Web/Advanced mobile contributions |more advanced editing tools]] on the mobile web. You can turn them on and off in your preferences in the mobile version. [https://phabricator.wikimedia.org/T233612] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.2|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 15 October. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 16 October. It will be on all wikis from 17 October ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191016T15 16 October at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * [[w:en:Internet Explorer|Internet Explorer]] 6 and 7 are no longer [[:mw:Compatibility|supported]]. This means the browsers might start looking a bit weird. They will not get security support. You [[:wikitech:HTTPS/Browser Recommendations|can't read]] Wikimedia wikis in Internet Explorer on Windows XP or Windows versions that are older than Windows XP. This is because almost no one uses the browsers anymore. Supporting them made the wikis less secure for everyone else. [https://phabricator.wikimedia.org/T232563] * In the future section headings might have a share link. This is to make it easier to link to the section. You can [[phab:T18691|read more and discuss]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/42|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W42"/> 2019. gada 15. oktobris, plkst. 02.55 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19425406 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/43|Tech News: 2019-43]] == <section begin="technews-2019-W43"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/43|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|'''''[[$technews|Tech news]]''' prepared by [[$ambassadors|Tech News writers]] and posted by [[$bot|bot]] • [[$contribute|Contribute]] • [[$translate|Translate]] • [[$tech|Get help]] • [[$talk|Give feedback]] • [[$list|Subscribe or unsubscribe]].'']] The [[w:en:Application programming interface|API]] sandbox and help pages now show more clearly when API modules are marked as <code>internal</code>. API modules marked as internal were probably internal before. It was easier to miss. You should look for non-internal alternatives. [https://phabricator.wikimedia.org/T185508] '''Problems''' * There is a [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Translate|translation tool]] we use on wikis with more than one language. For a few days it did not create pages for new languages when someone translated a page. The languages did not show in the language bar. This has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T235027] * The history and diffs can show wrong content. This is because of a cache problem. It will soon be fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T235188] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.3|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 22 October. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 23 October. It will be on all wikis from 24 October ([[mw:MediaWiki 1.34/Roadmap|calendar]]). * [[m:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] will be a beta feature on [[phab:T235083|all Wikipedias and some Wikivoyages]]. It shows you a preview of the footnote when you hover over or click on the number. It has been a beta feature on German and Arabic Wikipedia since April. '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191023T15 23 October]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/43|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W43"/> 2019. gada 21. oktobris, plkst. 17.39 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Trizek_(WMF)/sandbox/temp_MassMessage_list&oldid=19479627 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/44|Tech News: 2019-44]] == <section begin="technews-2019-W44"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/44|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can post proposals for the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020|Community Wishlist Survey]]. The survey decides what the [[m:Community Tech|Community Tech team]] will work on. You can post proposals until 11 November. You can vote on proposals from 20 November to 2 December. This year the wishlist will focus on Wikibooks, Wiktionary, Wikiquote, Wikisource, Wikiversity, Wikispecies, Wikivoyage and Wikinews. You can [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020#newformat|read more]] about the format for this year. * Mobile users now have a specific design for their Watchlist. [https://phabricator.wikimedia.org/T225127][https://phabricator.wikimedia.org/T235414] * You can share feedback and ideas on the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Desktop Improvements]] project. The goal is to make the interface easier to use for readers and editors without removing any functionality. The Foundation's Readers Web team will work on this over the next two years. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[mw:Special:MyLanguage/OOUI|OOUI]] now allows using <code>px</code> (pixels) instead of <code>em</code> ([[:w:en:Em (typography)|em]]) for some specific cases. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/design/2019-October/002646.html][https://phabricator.wikimedia.org/T220671] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.4|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2019-10-29|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2019-10-30|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2019-10-31|{{PAGELANGUAGE}}}} ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191030T15 {{#time:j xg|2019-10-30|{{PAGELANGUAGE}}}} at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * There will be no software changes from 19 December to 2 January. The first MediaWiki version next year will come the week of 6 January. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2019-October/092682.html] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Gadgets and user scripts can access variables about the current page in JavaScript. In 2015, this information was moved from global variables named <code dir=ltr>wg*</code> to <code style="white-space:nowrap;">mw.config</code>. The old global variables will be removed later this year. You can [[Phab:T72470|know more about it and tell the developers]] if you want to try this out on your wiki first. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/44|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W44"/> 2019. gada 28. oktobris, plkst. 18.17 (EET) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19425406 --> == ''The Signpost'': 31 October 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/In the media|How to use or abuse Wikipedia for fun or profit]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Special report|“Catch and Kill” on Wikipedia: Paid editing and the suppression of material on alleged sexual abuse]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/In focus|The BBC looks at Chinese government editing]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Interview|Carl Miller on Wikipedia Wars]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Community view|Observations from the mainland]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Arbitration report|October actions]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Traffic report|Wrestling with a couple of teenagers, a Nobelist, and a lot of jokers]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Gallery|Wiki Loves Broadcast]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Recent research|Research at Wikimania 2019: More communication doesn't make editors more productive; Tor users doing good work; harmful content rare on English Wikipedia]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/Essay|Wikipedia is in the real world]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/News from the WMF|Welcome to Wikipedia! Here's what we're doing to help you stick around]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-10-31/On the bright side|What's making you happy this month?]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 31. oktobris, plkst. 18.13 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19436527 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/45|Tech News: 2019-45]] == <section begin="technews-2019-W45"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/45|Translations]] are available. '''Recent changes''' * At [[Special:Contributions|Special:Contributions]] you could see up to 5000 edits at the same time if you edited the [[:w:en:URL|URL]]. This has been lowered to 500. This is to stop requests which break the sites. [https://phabricator.wikimedia.org/T234450] '''Changes later this week''' * <code>MediaWiki:ipb-default-expiry</code> can set the default length to block a user for your wiki. You will be able to use <code>MediaWiki:ipb-default-expiry-ip</code> to set a different default block length for IP editors. [https://phabricator.wikimedia.org/T219126] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 5 November. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 6 November. It will be on all wikis from 7 November ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191106T15 6 November at 15:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/45|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W45"/> 2019. gada 4. novembris, plkst. 18.48 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/46|Tech News: 2019-46]] == <section begin="technews-2019-W46"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/46|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [https://mediawiki2latex-large.wmflabs.org MediaWiki2LaTeX] can put different pages from a Wikimedia wiki into a [[:w:en:PDF|PDF]]. It can now make a PDF with around 5000 pages. Previously this was 800 pages. '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191113T16 13 November at 16:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * Wikimedia will take part in [[:w:en:Google Code-in|Google Code-in]]. This is for young students who want to help with open source software. You can [[:mw:Google Code-in/2019|read more]]. Experienced technical Wikimedians can mentor students. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/46|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W46"/> 2019. gada 12. novembris, plkst. 00.03 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/47|Tech News: 2019-47]] == <section begin="technews-2019-W47"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/47|Translations]] are available. '''Problems''' * You will be able to read but not to edit some wikis for up to 30 minutes [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191126T06 on 26 November at 06:00 (UTC)]. You can [[phab:T238046|see which wikis]]. It will probably last much shorter than 30 minutes. This will also affect the <code>[[mw:Special:MyLanguage/Extension:CentralAuth|centralauth]]</code> database. This could for example affect changing passwords, logging in to new wikis, changing emails or [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:CentralAuth/Global rename|global renames]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T238046] '''Changes later this week''' * You can soon vote on proposals for the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020|Community Wishlist Survey]]. The survey decides what the [[m:Community Tech|Community Tech team]] will work on. You can vote on proposals from 20 November to 2 December. This year the wishlist will focus on Wikibooks, Wiktionary, Wikiquote, Wikisource, Wikiversity, Wikispecies, Wikivoyage and Wikinews. You can [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020#newformat|read more]] about the format for this year. * There is no new MediaWiki version this week. '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191120T16 20 November at 16:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/47|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W47"/> 2019. gada 18. novembris, plkst. 22.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/48|Tech News: 2019-48]] == <section begin="technews-2019-W48"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/48|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * The mobile beta mode will be disabled to have less maintenance. The developers will focus on the [[mw:Reading/Web/Desktop Improvements|desktop improvements]] project. You can turn on [[mw:Reading/Web/Advanced mobile contributions|advanced mobile contributions mode]] if you want to see the categories. You could also jump back to the top. This can instead be done with a [[w:en:User:Jdlrobson/scripts/backtotop.js|gadget or user script]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T237290] * [[:mw:Parsoid|Parsoid]] is software we use for the visual editor, content translation, Flow and the Android app. This has been rewritten. It will come to the wikis gradually over the next two weeks. It has been tested, but there could be some diffs or previews that don't look right. If you see any you can [[phab:T229015|report them]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T229015] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.8|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 26 November. It will be on the other wikis next week ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). This is because of holidays. '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191127T16 27 November at 16:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * You will switch between the article and the talk page in a new way in the mobile view in the future. It will use tabs. This is more like in the desktop view. [https://phabricator.wikimedia.org/T230695] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/48|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W48"/> 2019. gada 25. novembris, plkst. 18.52 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == ''The Signpost'': 29 November 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/From the editor|Put on your birthday best]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/News and notes|How soon for the next million articles?]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/In the media|You say you want a revolution]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/On the bright side|What's making you happy this month?]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Arbitration report|Two requests for arbitration cases]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Traffic report|The queen and the princess meet the king and the joker]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Technology report|Reference things, sister things, stranger things]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Gallery|Winter and holidays]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Recent research|Bot census; discussions differ on Spanish and English Wikipedia; how nature's seasons affect pageviews]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Essay|Adminitis]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/From the archives|WikiProject Spam, revisited]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/In focus|An update on the Wikimedia Movement 2030 Strategy]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-11-29/Special report|How many people edit in your favorite language? Where are they from?]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 30. novembris, plkst. 00.26 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19559312 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/49|Tech News: 2019-49]] == <section begin="technews-2019-W49"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/49|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[:m:Special:MyLanguage/Mix'n'match|Mix'n'match]] is a tool to connect Wikidata items to information in other databases. It can be used to find subjects that are missing in a Wikipedia. It now has more than 3000 datasets. Before it was closer to 2000. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.8|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 3 December. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 4 December. It will be on all wikis from 5 December ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191204T16 4 December at 16:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There will be a new schema for [https://dumps.wikimedia.org/ XML dumps]. Scripts and apps that use them will need to be updated. If they are not updated they will no longer work. [https://phabricator.wikimedia.org/T238972] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The <code><nowiki>{{REVISIONID}}</nowiki></code> magic word will no longer work in the content namespaces. This is for performance reasons. When you preview a page it returns <code>""</code> (empty string). When you read a page it returns <code>"-"</code> (dash). In the future this will also affect other namespaces. The next ones are file and category namespaces. [https://phabricator.wikimedia.org/T235957] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/49|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W49"/> 2019. gada 2. decembris, plkst. 18.59 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/50|Tech News: 2019-50]] == <section begin="technews-2019-W50"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/50|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Wikimedia projects use [https://translatewiki.net/ Translatewiki] to translate the wiki interface. You can now use [https://tools.wmflabs.org/watch-translations/ WatchTranslations] to watch projects there. You would get an email if there are missing translations to your language. [https://phabricator.wikimedia.org/T238216] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There is a new dataset you can use. It shows the number of editors per country per month for a number of countries. You can [[:wikitech:Analytics/Data Lake/Edits/Geoeditors/Public|read the documentation]] and [https://dumps.wikimedia.org/other/geoeditors/readme.html download the dataset]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.10|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 10 December. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 11 December. It will be on all wikis from 12 December ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191211T16 11 December at 16:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * You can test a new [[m:WMDE Technical Wishes/Book referencing|reference tool]]. It makes it possible to reference different parts of a source without repeating all information. You can test it on the [[mw:Special:MyLanguage/Beta Cluster|beta cluster]]. You can see [https://en.wikipedia.beta.wmflabs.org/wiki/Draft:Cut_the_Crap#cite_ref-3 an example article]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Topic:Vc9k7gf9kvqxkkva] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/50|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W50"/> 2019. gada 9. decembris, plkst. 18.38 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/51|Tech News: 2019-51]] == <section begin="technews-2019-W51"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/51|Translations]] are available. '''Problems''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Linter|Linter extension]] helps you find technical errors in articles. It did not show new changes last week. This was because of an [[:w:en:Application programming interface|API]] problem. It is now working again. [https://phabricator.wikimedia.org/T240057] * [[Special:Watchlist|Special:Watchlist]] can show the wrong information again. It does not always show which edits are read and which are unread. This is because of a database problem. The developers are working on solving the problem. [https://phabricator.wikimedia.org/T218511] '''Changes later this week''' * You can get email notifications. You can get them immediately, a summary every day or a summary once every week. If you choose a summary you can soon choose not to get notifications you have already marked as read on the wiki. [https://phabricator.wikimedia.org/T169386] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.11|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 17 December. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 18 December. It will be on all wikis from 19 December ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Meetings''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can join the technical advice meeting on IRC. During the meeting, volunteer developers can ask for advice. The meeting will be on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20191218T16 18 December at 16:00 (UTC)]. See [[mw:Technical Advice IRC Meeting|how to join]]. '''Future changes''' * The [[m:Special:MyLanguage/Community health initiative/Partial blocks|partial blocks]] feature is now stable. It will come to most wikis on 6 January. Your wiki can ask to wait. Contact [[User talk:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]] if you don't want it now. [https://phabricator.wikimedia.org/T218626] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/51|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W51"/> 2019. gada 17. decembris, plkst. 02.18 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19523131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/52|Tech News: 2019-52]] == <section begin="technews-2019-W52"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/52|Translations]] are available. '''Tech News''' * Because of the [[w:en:Christmas and holiday season|holidays]] the next issue of Tech News will be sent out on 6 January 2020. '''Recent changes''' * All mobile site users now have new features. Features include: tabs for page/discussion; an expanded user-menu; direct access to history pages. These features were initially part of the "[[mw:special:MyLanguage/Reading/Web/Advanced mobile contributions|advanced mode]]". '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week or next week. '''Future changes''' * You can use <code>setlang</code> in the [[:w:en:URL|URL]] to change the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:UniversalLanguageSelector|user interface language]]. This will no longer happen automatically. When you open the link you will be asked to confirm the language change. This will not happen if [[:w:en:Javascript|Javascript]] is not working in your browser. [https://phabricator.wikimedia.org/T63115] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2019/52|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2019-W52"/> 2019. gada 23. decembris, plkst. 22.07 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19658593 --> == ''The Signpost'': 27 December 2019 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editors: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/From the editors|Caught with their hands in the cookie jar, again]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/News and notes|What's up (and down) with administrators, articles and languages]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Special report|Are reputation management operatives scrubbing Wikipedia articles?]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/In the media|"The fulfillment of the dream of humanity" or a nightmare of PR whitewashing on behalf of one-percenters?]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Discussion report|December discussions around the wiki]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Arbitration report|Announcement of 2020 Arbitration Committee]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Traffic report|Queens and aliens, exactly alike, once upon a December]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Technology report|User scripts and more]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Gallery|Holiday wishes]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Recent research|Acoustics and Wikipedia; Wiki Workshop 2019 summary]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/From the archives|The 2002 Spanish fork and ads revisited (re-revisited?)]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/On the bright side|What's making you happy this month?]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/Op-Ed|Why we need to keep talking about Wikipedia's gender gap]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2019-12-27/WikiProject report|Wikiproject Tree of Life: A Wikiproject report]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2019. gada 27. decembris, plkst. 14.39 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19644375 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/02|Tech News: 2020-02]] == <section begin="technews-2020-W02"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/02|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * When trying to move a page, if the target title already exists then a warning message is shown. The warning message will now include a link to the target title. [https://phabricator.wikimedia.org/T184357] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.14|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 7 January. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 8 January. It will be on all wikis from 9 January ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/02|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W02"/> 2020. gada 6. janvāris, plkst. 23.22 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19686132 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/03|Tech News: 2020-03]] == <section begin="technews-2020-W03"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/03|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can no longer read Wikimedia wikis if your browser use very old [[:w:en:Transport Layer Security|TLS]]. This is because it is a security problem for everyone. It can lead to [[:w:en:Downgrade attack|downgrade attacks]]. Since 9 December you just see a warning. Soon the browser will not connect to the wikis at all. Most are users on Android systems older than 4.4. You can read the [[:wikitech:HTTPS/Browser Recommendations|browser recommendations]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T238038] * [[Special:LinkSearch|Special:LinkSearch]] has been moved from the "{{int:specialpages-group-redirects}}" section on [[Special:SpecialPages|Special:SpecialPages]] to the "{{int:specialpages-group-pages}}" section. [https://phabricator.wikimedia.org/T242146] '''Changes later this week''' *[[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Wikis can protect pages so that only some users can edit them. The standard protection levels are {{int:protect-level-autoconfirmed}} and {{int:Protect-level-sysop}}. If your wiki use more protection levels the technical name might be renamed for standardisation. This doesn't affect what users see. [https://phabricator.wikimedia.org/T230103] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.15|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 14 January. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 15 January. It will be on all wikis from 16 January ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[:wikitech:Nova Resource:Catgraph/Deepcat|Deepcat]] and [[:wikitech:Nova Resource:Catgraph|Catgraph]] will stop working. This will happen at the end of January. This is because you can now use the normal search function instead. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-January/092936.html] * You can use <code><nowiki><ref follow="…"></nowiki></code> to merge footnotes that follow each other. It is meant to be used for digitised books on Wikisource. If the order of the footnotes is wrong no error was shown but the bad <nowiki><ref></nowiki> was shown outside the <nowiki><references /></nowiki> list. This will change and you will see an error message instead. [https://phabricator.wikimedia.org/T240858] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/03|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W03"/> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 13. janvāris, plkst. 20.40 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19702773 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/04|Tech News: 2020-04]] == <section begin="technews-2020-W04"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/04|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.16|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 21 January. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 22 January. It will be on all wikis from 23 January ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * There is a [[:m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|new suggestion]] for what to show when someone edits without registering an account. This is to give unregistered editors better privacy and make some anti-vandalism work go faster. You can [[:m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|give feedback]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[:mw:Special:MyLanguage/Manual:Pywikibot|Pywikibot]] is a Python [[:w:en:Library (computing)|library]] to automate work on wikis. It will no longer support [[:w:en:Python (programming language)|Python 2]]. Use the <code>python2</code> tag if you need to continue running Python 2 scripts. The Pywikibot team strongly recommends to migrate to Python 3. You can [[:phab:T242120|get help]] to do so. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/pywikibot/2020-January/009976.html] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The weekly MediaWiki branch cut will soon become automated. The timing for this cut may change. You can discuss [[phab:T242446|in Phabricator]] if this affects you. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-January/092939.html] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can [[mw:Special:MyLanguage/Technical Community Newsletter/2020/January|read about]] coming technical events and mentoring interns. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/04|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W04"/> 2020. gada 20. janvāris, plkst. 21.42 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19702773 --> == ''The Signpost'': 27 January 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/From the editor|Reaching six million articles is great, but we need a moratorium]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/News and notes|Six million articles on the English language Wikipedia]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Special report|The limits of volunteerism and the gatekeepers of Team Encarta]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/In the media|Turkey's back up, but what's happening with Dot-org and a new visual identity?]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Arbitration report|Three cases at ArbCom]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Traffic report|The most viewed articles of 2019]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Gallery|Wiki Loves Monuments 2019, we're all winners]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/News from the WMF|Capacity Building: Top 5 Themes from Community Conversations]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Community view|Our most important new article since November 1, 2015]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/In focus|Cryptos and bitcoins and blockchains, oh no!]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Recent research|How useful is Wikipedia for novice programmers trying to learn computing concepts?]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/From the archives|A decade of ''The Signpost'', 2005-2015]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/On the bright side|What's making you happy this month?]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/WikiProject report|WikiProject Japan: a wikiProject Report]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Humour|Predicting the 6,000,000th article]] * Obituary: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-01-27/Obituary|Remembering Wikipedia contributor Brian Boulton]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 27. janvāris, plkst. 04.10 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19732642 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/05|Tech News: 2020-05]] == <section begin="technews-2020-W05"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/05|Translations]] are available. '''Problems''' * Some mobile diffs have problems. A couple of buttons are not shown. Structured data diffs on Commons are confusing. The developers are working on fixing it. [https://phabricator.wikimedia.org/T242310][https://phabricator.wikimedia.org/T243235] * Administrators on wikis that use [[mw:Special:MyLanguage/Structured Discussions|Structured Discussions]] can't move discussion pages. This is a bug. The developers are working on fixing it. [https://phabricator.wikimedia.org/T231783] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * There is JavaScript code on Special:Undelete for administrators that makes it possible to automatically select multiple checkboxes by holding the "Shift" key and clicking. This code is also loaded by accident on other special pages and on articles. This makes pages slower to load. This will be fixed. If you know of other special pages where this is useful please tell the developers at [[phab:T232688]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/05|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W05"/> 2020. gada 27. janvāris, plkst. 20.53 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19702773 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/06|Tech News: 2020-06]] == <section begin="technews-2020-W06"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/06|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.18|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 4 February. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 5 February. It will be on all wikis from 6 February ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/06|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W06"/> 2020. gada 3. februāris, plkst. 22.05 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19702773 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/07|Tech News: 2020-07]] == <section begin="technews-2020-W07"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/07|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a new version of the [[:c:Special:MyLanguage/Commons:Mobile app|Wikimedia Commons app]] for Android. It should fix the failed uploads problem. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-February/093042.html] '''Problems''' * There was a problem with the new MediaWiki version last week. It deleted some messages by accident. The new version was late because it was stopped to fix things. [https://phabricator.wikimedia.org/T233866] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[mw:Special:MyLanguage/API:Main page|MediaWiki action API]] is used by various tools like bots and gadgets. Some error codes will change. Some parameter values that do not follow the standard will no longer work. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-February/093048.html] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.19|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 11 February. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 12 February. It will be on all wikis from 13 February ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/07|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W07"/> 2020. gada 10. februāris, plkst. 21.12 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19795493 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/08|Tech News: 2020-08]] == <section begin="technews-2020-W08"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/08|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Pages on Wikidata and Commons now load faster. You can read more about [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Performance Team/Page load performance|page load performance]]. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikidata/2020-February/013827.html][https://www.mediawiki.org/wiki/ResourceLoader/Developing_with_ResourceLoader] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.20|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 18 February. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 19 February. It will be on all wikis from 20 February ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/08|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W08"/> 2020. gada 17. februāris, plkst. 18.17 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19795493 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/09|Tech News: 2020-09]] == <section begin="technews-2020-W09"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/09|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.21|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 25 February. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 26 February. It will be on all wikis from 27 February ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * There will be a [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/replying|reply button]] after each post on a talk page if you want one. This will soon be a beta feature on the Arabic, French, Dutch and Hungarian Wikipedias. You will have to turn it on if you want to use it. It will come to more wikis later. You can [https://en.wikipedia.beta.wmflabs.org/wiki/Talk:Cats test the reply button]. It was briefly shown earlier than planned by mistake on the four first wikis last week. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/09|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W09"/> 2020. gada 24. februāris, plkst. 23.00 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19839984 --> == ''The Signpost'': 1 March 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/From the editor|The ball is in your court]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/News and notes|Alexa ranking down to 13th worldwide]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Special report|More participation, more conversation, more pageviews]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/In the media|Mapping IP editors, Smithsonian open-access, and coronavirus disinformation]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Discussion report|Do you prefer M or P?]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Arbitration report|Two prominent administrators removed]] * By the numbers: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/By the numbers|How many actions by administrators does it take to clean up spam?]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Community view|The Incredible Invisible Woman]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/In focus|History of ''The Signpost'', 2015–2019]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Recent research|Wikipedia generates $50 billion/year consumer surplus in the US alone]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/From the archives|Is Wikipedia for sale?]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Traffic report|February articles, floating in the dark]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Gallery|Feel the love]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/On the bright side|What's making you happy this month?]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Op-Ed|What I learned as Wikimedia UK Communications Coordinator]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Opinion|Wikipedia is another country]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-01/Humour|The Wilhelm scream]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 1. marts, plkst. 20.53 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19822178 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/10|Tech News: 2020-10]] == <section begin="technews-2020-W10"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/10|Translations]] are available. '''Problems''' * Readers who were not logged in briefly saw the interface in a language decided by their browser. It should normally be in the language of the wiki. This happened for a short period of time last week. This was because of a bug. [https://phabricator.wikimedia.org/T246071] '''Changes later this week''' * If you forget your password you can ask for a new one to be sent to your email address. You need to know your email address or your username. You will now be able to choose that you need to enter both your email address and your username. This will be a preference. This is to get fewer password reset emails someone else asked for. [https://meta.wikimedia.org/wiki/Community_Tech/Password_Reset_Update] * When you asked for a new password you could see if the username didn't exist on [[Special:PasswordReset|Special:PasswordReset]]. Now the page will show the username you entered and tell you an email has been sent if the username exists. This is for better security. [https://meta.wikimedia.org/wiki/Community_Tech/Password_Reset_Update] * On [[Special:WhatLinksHere|Special:WhatLinksHere]] you can see what other pages link to a page. You can see if the link is from a redirect. You can now see which section the redirect links to. [https://phabricator.wikimedia.org/T103281] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.22|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2020-03-03|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2020-03-04|{{PAGELANGUAGE}}}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2020-03-05|{{PAGELANGUAGE}}}} ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The developers are working on a [[:m:WMDE Technical Wishes/Edit Conflicts#Edit conflicts on talk pages|new interface]] to solve edit conflicts on talk pages. You can [[mw:Help talk:Two Column Edit Conflict View|give feedback]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T230231] * There is a [[:m:Abuse filter manager/vote|vote]] on the creation of a new user group called [[:m:Abuse filter manager|abuse filter manager]]. The vote runs from March 1 to March 31 on Meta. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] <code>wgMFSpecialCaseMainPage</code> was used for the mobile site. It was deprecated in 2017. It will stop working in April. Wikis should see if they use it. If they do they should fix it. You can [[phab:T246401|read more and ask for help]]. This affects 183 wikis. There is a [[phab:T246401|list]]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Mobile_Gateway/Mobile_homepage_formatting#MFSpecialCaseMainPage] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/10|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W10"/> 2020. gada 3. marts, plkst. 02.36 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19839984 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/11|Tech News: 2020-11]] == <section begin="technews-2020-W11"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/11|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a new search word called <code>articletopic</code>. You can use it to search for articles on a specific topic. It is available on the Arabic, Czech, English and Vietnamese Wikipedias. It will come to more Wikipedias soon. [https://phabricator.wikimedia.org/T240559][https://www.mediawiki.org/wiki/ORES/Articletopic][https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Search/articletopic] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.23|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 10 March. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 11 March. It will be on all wikis from 12 March ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * There is a plan for [[mw:Special:MyLanguage/New requirements for user signatures|new requirements for user signatures]]. You can [[mw:Talk:New requirements for user signatures|give feedback]]. * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps|Wikipedia Android app]] will do [[:mw:Wikimedia Apps/Team/Android/AppEditorTasks#Push Notifications for editors|push notifications]] if users want them. This could help you see for example when someone wrote on your talk page or your edit was reverted. This will come later this year. [https://phabricator.wikimedia.org/T146032] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/11|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W11"/> 2020. gada 9. marts, plkst. 19.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19839984 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/12|Tech News: 2020-12]] == <section begin="technews-2020-W12"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/12|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There is a new [[:mw:Special:MyLanguage/API:Main page|API]] module for changing the content model of existing pages. Use <code>action=changecontentmodel</code> to specify the new model. You can read the [[:mw:Special:MyLanguage/API:ChangeContentModel|documentation on mediawiki.org]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T107174] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.24|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 17 March. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 18 March. It will be on all wikis from 19 March ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * If you edit a page at the same time as someone else you can get an edit conflict. There is [[:m:WMDE Technical Wishes/Edit Conflicts#Solution: Two Column Edit Conflict View|a new two-column interface]] to make it easier to solve this. It will soon be active by default on the German, Arabic, and Farsi Wikipedias. It will be on by default on more wikis within the next months. You will be able to opt out of the new interface. [https://phabricator.wikimedia.org/T139601][https://phabricator.wikimedia.org/T244863] * You can see [[:mw:Talk pages project/Updates#12 March 2020|a proposed design]] for replying to comments in an easier way. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/12|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W12"/> 2020. gada 16. marts, plkst. 23.15 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19899635 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/13|Tech News: 2020-13]] == <section begin="technews-2020-W13"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/13|Translations]] are available. '''Problems''' * Some development will be slower than planned. This is because of the [[:w:2019–20 coronavirus pandemic|current pandemic]]. You can see [[:wikitech:Deployments/Covid-19|the new deployment guidelines]]. This is to avoid risks when some persons could be unavailable. * There was a problem when adding interwiki links. The tool you use to add interwiki links could suggest the wrong project to link to. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T247712][https://phabricator.wikimedia.org/T247562] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.25|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 24 March. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 25 March. It will be on all wikis from 26 March ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * There is [[mw:Growth|a project]] to make editing easier for newcomers. The developers are trying to understand what initiatives different Wikipedias have to welcome newcomers. They also want to know which templates are often used for maintenance activities. You can help this project by [[mw:Growth/March 2020 inventory|checking if your wiki's pages are listed on Wikidata]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/13|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W13"/> 2020. gada 23. marts, plkst. 19.08 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19899635 --> == ''The Signpost'': 29 March 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editors: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/From the editors|The bad and the good]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/News and notes|2018 Wikipedian of the year blocked]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/WikiProject report|WikiProject COVID-19: A WikiProject Report]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Special report|Wikipedia on COVID-19: what we publish and why it matters]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/In the media|Blocked in Iran but still covering the big story]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Discussion report|Rethinking draft space]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Arbitration report|Unfinished business]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/In focus|"I have been asked by Jeffrey Epstein …"]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Community view|Wikimedia community responds to COVID-19]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Recent research|Disease outbreak uncertainties, AfD forecasting, auto-updating Wikipedia]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/From the archives|Text from Wikipedia good enough for Oxford University Press to claim as own]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Traffic report|The only thing that matters in the world]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/Gallery|Visible Women on Wikipedia]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/News from the WMF|Amid COVID-19, Wikimedia Foundation offers full pay for reduced hours, mobilizes all staff to work remote, and waives sick time]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-03-29/On the bright side|What's making you happy this month?]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 29. marts, plkst. 20.44 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19891967 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/14|Tech News: 2020-14]] == <section begin="technews-2020-W14"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/14|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The beta version of the [[:mw:Wikimedia Apps|Wikipedia app]] for Android can now help users [[:mw:Wikimedia Apps/Team/Android/AppEditorTasks#Suggested Edits 4.0 - Tag Commons images to improve search|add tags]] on Commons. These tags are called [[c:Commons:Depicts|depicts]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T239690] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.26|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 31 March. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 1 April. It will be on all wikis from 2 April ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The video player will change to be simpler and more modern. The current beta feature will become the video player for everyone. The old player will be removed. [https://phabricator.wikimedia.org/T248418] * There is a project to make templates easier to use. The next few weeks the developers will present ideas on the [[:m:WMDE Technical Wishes/Templates|project page]]. You can watch that page if you are interested in giving feedback. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-March/093240.html] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/14|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W14"/> 2020. gada 30. marts, plkst. 20.26 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19899635 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/15|Tech News: 2020-15]] == <section begin="technews-2020-W15"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/15|Translations]] are available. '''Problems''' * There was a problem with user pages not being shown properly on desktop. This was because of a bug. It will soon be fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T248141] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.27|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 7 April. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 8 April. It will be on all wikis from 9 April ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * MediaWiki will use a newer version of [[:w:en:Unicode|Unicode]]. Some characters that did not have an upper case equivalent before do now. Titles beginning with one of these characters will be moved. A list of these titles can be seen [[phab:P10817|on Phabricator]]. The titles will be renamed by the user <code>Maintenance script</code>. This will start on 13 April 2020. You can rename them before this if you wish and the new title can be different from the one the script would rename it to. [https://phabricator.wikimedia.org/T219279] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/15|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W15"/> 2020. gada 6. aprīlis, plkst. 22.03 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19899635 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/16|Tech News: 2020-16]] == <section begin="technews-2020-W16"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/16|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can now use the <code>[[:mw:Help:CirrusSearch#Articletopic|articletopic]]</code> search word on all Wikipedias. It searches articles by topic. [https://phabricator.wikimedia.org/T240559] * You can see wiki tools in the new [https://tools.wmflabs.org/tools-gallery/ Tools Gallery]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Technical_Community_Newsletter/2020/April] * You can see edits from the [[:wikitech:Help:Cloud Services Introduction|Wikimedia Cloud Services]] in a new [https://wmcs-edits.wmflabs.org/#wmcs-edits dashboard]. * When you use filters on a history page you sometimes don't see any edits. There is a text explaining this now. Before it was just empty. [https://phabricator.wikimedia.org/T227578] * There is a new [https://techblog.wikimedia.org/ Wikimedia Technical Blog]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_technical_blog_editorial_guidelines] '''Problems''' * There was a problem with the Wikidata database last week. Some wikis went down for twenty minutes. Wikidata and other projects showed error messages. Interwiki links were not shown, some tools did not work and other problems. Some of this was fixed quickly. The developers are working on fixing the rest. [https://www.wikidata.org/w/index.php?title=Wikidata:Project_chat&oldid=1153486952#Update_about_the_database_breakage][https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/20200407-Wikidata%27s_wb_items_per_site_table_dropped][https://phabricator.wikimedia.org/T249565] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.28|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from April 14. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from April 15. It will be on all wikis from April 16 ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * Some graphs have not worked on mobile. This will soon be fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T133085] * The article tab on talk pages of redirects links to the target of the redirect. It could link to the redirect page itself instead. You can [[phab:T5324|leave feedback on this]]. * For pages using [[mw:Special:MyLanguage/Extension:SyntaxHighlight|syntax highlighting]], the use of the deprecated <code><nowiki><source></nowiki></code> tag, as well as the use of the deprecated <code>enclose</code> parameter, will add tracking categories. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/16|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W16"/> 2020. gada 13. aprīlis, plkst. 18.31 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=19899635 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/17|Tech News: 2020-17]] == <section begin="technews-2020-W17"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/17|Translations]] are available. '''Tech News''' * The next issue of Tech News will be sent out on 4 May 2020. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[m:Small wiki toolkits|small wiki toolkits]] is to help smaller wikis that need technical skills. They can learn and share technical skills. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-April/093296.html] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Over-qualified CSS selectors in Wikimedia skins have been removed. <code>div#content</code> is now <code>.mw-body</code>. <code>div.portal</code> is now <code>.portal</code>. <code>div#footer</code> is now <code>#footer</code>. This is so the skins can use [[:w:en:HTML5|HTML5]] elements. If your gadgets or user styles used them you will have to update them. [https://phabricator.wikimedia.org/T248137] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * Some things on the wikis might look weird or not work in [[:w:en:Internet Explorer 8|Internet Explorer 8]] in the future. Internet Explorer 8 was replaced in 2011. [https://phabricator.wikimedia.org/T248061] * The font in the diffs will change. [https://phabricator.wikimedia.org/T250393] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.30|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 28 April next week. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 29 April next week. It will be on all wikis from 30 April next week ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/17|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W17"/> 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 21.45 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20001322 --> == ''The Signpost'': 26 April 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/News and notes|Unbiased information from Ukraine's government?]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/In the media|Coronavirus, again and again]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Discussion report|Redesigning Wikipedia, bit by bit]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Featured content|Featured content returns]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Arbitration report|Two difficult cases]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Traffic report|Disease the Rhythm of the Night]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Gallery|Roy is doing fine and sending more photos]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Recent research|Trending topics across languages; auto-detecting bias]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Essay|Wikipedia:An article about yourself isn't necessarily a good thing]] * By the numbers: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/By the numbers|Open data and COVID-19: Wikipedia as an informational resource during the pandemic]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Opinion|Trusting Everybody to Work Together]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/On the bright side|What's making you happy this month?]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/Interview|Health and RfA's: An interview with Guy Macon]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/In focus|Multilingual Wikipedia]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-04-26/WikiProject report|[[WP:GOCE|The Guild of Copy Editors]]]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 26. aprīlis, plkst. 21.19 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=19994129 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/19|Tech News: 2020-19]] == <section begin="technews-2020-W19"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/19|Translations]] are available. '''Problems''' * [[phab:T251153|Some wikis]] will be on read-only for a few minutes on 5 May. This will happen around [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200505T05 05:00 UTC]. This is for database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T251153] * [[phab:T251157|Some wikis]] will be on read-only for a few minutes on 7 May. This will also affect [[mw:Special:MyLanguage/Extension:CentralAuth|CentralAuth]]. This can for example affect global renames, password changes, changing or confirming your email address and logging in to new wikis. This will happen around [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200507T05 05:00 UTC]. This is for database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T251157] '''Changes later this week''' * You can get a notification when someone links to a page you created. You can soon turn these notifications off for individual pages. [https://phabricator.wikimedia.org/T46787] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.31|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 5 May. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 6 May. It will be on all wikis from 7 May ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/19|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W19"/> 2020. gada 4. maijs, plkst. 20.00 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20041697 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/20|Tech News: 2020-20]] == <section begin="technews-2020-W20"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/20|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Everyone can now import photos from [[w:en:Flickr|Flickr]] to Commons with the [[c:Special:UploadWizard|UploadWizard]]. Before this only autopatrollers on Commons could import photos from Flickr. [https://phabricator.wikimedia.org/T90004] '''Problems''' * [[phab:T251502|Commons]] will be on read-only for a few minutes on 12 May. This will happen around [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200512T05 05:00 UTC]. This is for database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T251502] * [[phab:T251984|Several wikis including Wikidata]] will be on read-only for a few minutes on 19 May. This will happen around [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200519T05 05:00 UTC]. English Wikipedia will be on read-only for a few minutes on 21 May [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200521T05 05:00 UTC]. This is for database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T251984][https://phabricator.wikimedia.org/T251985] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.32|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 12 May. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 13 May. It will be on all wikis from 14 May ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] JavaScript scripts and gadgets can no longer check multiple keys at once via <code>mw.config.exists()</code> or <code>mw.user.tokens.exists()</code>. You can use <code>exists()</code> or <code>get()</code> to check one at a time instead. [https://phabricator.wikimedia.org/T251855] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/20|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W20"/> 2020. gada 11. maijs, plkst. 23.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20078390 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/21|Tech News: 2020-21]] == <section begin="technews-2020-W21"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/21|Translations]] are available. '''Recent changes''' * If you forget your password you can ask for a new one to be sent to your email address. You need to know your email address or your username. You can choose that you need to enter both your email address and your username. This is a preference. This is to get fewer password reset emails someone else asked for. This is now available on all Wikimedia wikis. [https://meta.wikimedia.org/wiki/Community_Tech/Password_Reset_Update#May_11,_2020][https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikimedia-l/2020-May/094804.html] '''Problems''' * There is a bug that creates problems for iPhone users with [[:w:en:IOS 13|iOS 13]] and [[w:en:Safari (web browser)|Safari]]. If you use an iPhone to read or edit Wikipedia and see bugs on the mobile site you can [[mw:Skin talk:Minerva Neue|report them]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T252223] * [[phab:T251984|Several wikis including Wikidata]] will be on read-only for a few minutes on 19 May. This will happen around [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200519T05 05:00 UTC]. English Wikipedia will be on read-only for a few minutes on 21 May [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20200521T05 05:00 UTC]. This is for database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T251984][https://phabricator.wikimedia.org/T251985] '''Changes later this week''' * The [[:mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps|Wikipedia app]] for Android can let users [[:mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android/AppEditorTasks#Suggested Edits 4.0 - Tag Commons images to improve search (to be released May 2020)|add]] [[c:Special:MyLanguage/Commons:Depicts|depicts]] on Commons. The beta version used [[:c:Special:MyLanguage/Commons:Structured data/Computer-aided tagging|computer-aided tagging]]. This was removed to get more specific depicts. [https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_Apps/Team/Android/AppEditorTasks#Suggested_Edits_4.0_-_Tag_Commons_images_to_improve_search_(to_be_released_May_2020)] * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Graph|Graphs]] will be [[:w:en:Rendering (computer graphics)|rendered]] in the reader's browser. This will use [[w:en:JavaScript|Javascript]]. Graphs will hopefully work better for everyone who uses Javascript. It will not work for users who don't use Javascript. This will not affect diagrams in image files. [https://phabricator.wikimedia.org/T236892] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some CSS for the skins has been simplified. This affects <code>div#p-personal</code>, <code>div#p-navigation</code>, <code>div#p-interaction</code>, <code>div#p-tb</code>, <code>div#p-lang</code>, <code>div#p-namespaces</code>, <code>div#p-variants</code> and <code>div#footer</code>. They will have to remove <code>div</code>. You will have to update your gadgets, scripts or user styles. This is so we can use [[:w:en:HTML5|HTML5]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T252467] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some CSS for [[mw:Skin:Vector|the Vector skin]] has been changed. This affects <code>#p-variants</code>, <code>#p-namespaces</code>, <code>#p-personal</code>, <code>#p-views</code> and <code>#p-cactions</code>. They can no longer use <code>> ul</code>. You might need to update your gadgets, scripts or user styles. [[phab:T252447|See how]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/21|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W21"/> 2020. gada 18. maijs, plkst. 20.19 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20078390 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/22|Tech News: 2020-22]] == <section begin="technews-2020-W22"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/22|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * The visual editor will now work in the [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Modern|Modern skin]]. The changes that needed to happen for this to work could cause problems for some scripts or gadgets. [https://phabricator.wikimedia.org/T177243] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.34|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from May 26. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from May 27. It will be on all wikis from May 28 ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/22|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W22"/> 2020. gada 25. maijs, plkst. 17.18 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20078390 --> == ''The Signpost'': 31 May 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/From the editor|Meltdown May?]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/News and notes|2019 Picture of the Year, 200 French paid editing accounts blocked, 10 years of Guild Copyediting]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/In the media|CBS on COVID-19, Sanger on bias, false noses, and five prolific editors]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Discussion report|WMF's Universal Code of Conduct]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Special report|The sum of human knowledge? Not in one Wikipedia language edition]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Featured content|Weathering the storm]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Arbitration report|Board member receives editing restriction]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Traffic report|Come on and slam, and welcome to the jam]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Op-Ed|Where Is Political Bias Taking Us?]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Gallery|Wildlife photos by the book]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/News from the WMF|WMF Board announces Community Culture Statement]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Recent research|Automatic detection of covert paid editing; Wiki Workshop 2020]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Community view|Transit routes and mapping during stay-at-home order downtime]] * On video: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/On video|COVID-19 spurs innovations in Wikimedia video and virtual programming]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/WikiProject report|Revitalizing good articles]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/On the bright side|500,000 articles in the Egyptian Arabic Wikipedia]] * Obituaries: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-05-31/Obituaries|Dmitrismirnov, Kattenkruid, Muidlatif, Ronhjones, Tsirel]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 31. maijs, plkst. 22.07 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=20087784 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/23|Tech News: 2020-23]] == <section begin="technews-2020-W23"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/23|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a new beta version of the [[:c:Commons:Mobile app|Wikimedia Commons app]] for Android. It has a new zoom function when you look at images. It can also suggest places when you upload geotagged photos. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-May/093431.html] '''Problems''' * There was a problem with the Commons database on 27 May. Commons could not be edited for eight minutes. Because of this problem the database was moved. This caused another short read-only time on 29 May. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/20200528-s4_(commonswiki)_on_read-only_for_8_minutes][https://phabricator.wikimedia.org/T253808][https://phabricator.wikimedia.org/T253825] * The [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Vector|Vector skin]] had a problem where you couldn't add links to the article in other languages. You couldn't see the section if there were no links to other languages already. It also removed [[mw:Special:MyLanguage/Content translation|content translation]] links and links to language settings. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T252800] '''Changes later this week''' * You can get a notification when someone links to a page you created. You can turn these notifications off for individual pages. You can soon turn them off also in the notifications you get. [https://phabricator.wikimedia.org/T46787] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.35|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 2 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 3 June. It will be on all wikis from 4 June ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/23|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W23"/> 2020. gada 2. jūnijs, plkst. 01.31 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20078390 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/24|Tech News: 2020-24]] == <section begin="technews-2020-W24"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/24|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Some articles have tables that can be sorted in different ways. For example a list of countries can be sorted alphabetically but you can click on the size column to sort them by size. If you clicked on the column a second time it would sort the countries from the bottom to the top instead. A third click will now take you back to the original sorting. [https://phabricator.wikimedia.org/T226697] * [[mw:Special:MyLanguage/Help:Lint_errors/self-closed-tag|Self-closed tags]] now work as in the [[:w:en:HTML5|HTML5]] specifications. This means you should stop using some of them. <code><nowiki><b/></nowiki></code> is an example of a self-closed tag that won't work. <code>area, base, br, col, embed, hr, img, input, keygen, link, meta, param, source, track, wbr</code> can be self-closed. Pages with tags that should not be self-closed have been listed in [[:wikidata:Q25885956|a tracking category]] since 2016. They will be listed in [[Special:LintErrors/self-closed-tag]]. This doesn't affect <code><nowiki><references /></nowiki></code> or <code><nowiki><ref /></nowiki></code>. [https://phabricator.wikimedia.org/T134423] * There is a banner called <code>WikidataPageBanner</code>. It is for example used by the Wikivoyages, Wikimedia Russia and the Catalan, Basque, Galician and Turkish Wikipedias. It will now been seen by mobile visitors too. Before this it was only seen on desktop. The wikis should update instructions on <code>MediaWiki:Sitenotice</code> so that editors know to test and style for mobile too. [https://phabricator.wikimedia.org/T254534][https://phabricator.wikimedia.org/T254295] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can now edit [[m:Special:MyLanguage/MassMessage|MassMessage]] descriptions through the [[:w:en:Application programming interface|API]]. This is useful for tools and gadgets. [https://phabricator.wikimedia.org/T226929] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.36|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 9 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 10 June. It will be on all wikis from 11 June ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * A temporary fix helped wikis make their main pages more mobile friendly. This was in 2012. It has not been recommended since 2017. It will not work after 13 July. Wikis should use [[mw:Special:MyLanguage/Help:TemplateStyles|TemplateStyles]] instead. 118 wikis need to fix this. You can [[phab:T254287|read more and see if your wiki is affected]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T254287] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/24|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W24"/> 2020. gada 9. jūnijs, plkst. 00.12 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20078390 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/25|Tech News: 2020-25]] == <section begin="technews-2020-W25"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/25|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[m:Toolforge|Toolforge]] hosts several tools created by the Wikimedia community like edit counters or enhanced editors. It is changing the domain from '''tools.wmflabs.org''' to '''toolforge.org'''. The routing scheme is moving from '''tools.wmflabs.org/toolname''' to '''toolname.toolforge.org'''. You can [[:wikitech:News/Toolforge.org|read the details]]. Tools that use OAuth will have to be updated to keep working. You can [[:wikitech:Help:Cloud_ Services Introduction|ask for help]]. '''Problems''' * There is a Wikidata item link in the sidebar on many pages. This disappeared for a couple of days for users who have the [[mw:Special:MyLanguage/Skin:MonoBook|Monobook]] skin. This was because of a bug. It has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T254485] * Editing, logging in and logging out didn't work properly for a short period of time last week. It was soon fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T255179] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.37|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 16 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 17 June. It will be on all wikis from 18 June ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[:mw:Special:MyLanguage/Manual:Pywikibot|Pywikibot]] is a Python [[:w:en:Library (computing)|library]] to automate work on wikis. It will not support [[:w:en:Python (programming language)|Python 2]] after the new version in July. Support for Python 3.4 and MediaWiki below 1.19 will also be dropped. You should migrate to Python 3. You can [[:phab:T242120|ask for help]]. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/pywikibot-announce/2020-June/000015.html] * The selectors <code>.menu</code> and <code>.vectorMenu</code> will no longer work in the [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Vector|Vector]] skin. This can affect gadgets and user scripts. <code>.menu</code> should be replaced by <code>ul</code>. <code>.vectorMenu</code> should be replaced by <code>.vector-menu</code>. [https://phabricator.wikimedia.org/T254797] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/25|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W25"/> 2020. gada 16. jūnijs, plkst. 00.38 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20175861 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/26|Tech News: 2020-26]] == <section begin="technews-2020-W26"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/26|Translations]] are available. '''Problems''' * There are some [[mw:Special:MyLanguage/Growth|new tools]] to make it easier for newcomers to start editing. They are available on [https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/growthexperiments.dblist some wikis]. These wikis had a problem with the visual editor for a short period of time last week. This was because of a bug in the new tools. It was soon fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T255607] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some user scripts and gadgets stopped working because of a change to [[:w:en:CSS|CSS]] selectors. <code>.vectorTabs</code> should be replaced with <code>.vector-menu-tabs</code> to fix this. [https://phabricator.wikimedia.org/T255718] '''Changes later this week''' * The developers are working on a [[:m:WMDE Technical Wishes/Edit Conflicts#Edit conflicts on talk pages|new interface]] to solve edit conflicts on talk pages. This will be released on 24 June. You can [[mw:mw:Help talk:Paragraph-based Edit Conflict Interface|give feedback]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T230231] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.38|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 23 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 24 June. It will be on all wikis from 25 June ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * A temporary fix helped wikis make their main pages more mobile friendly. This was in 2012. It has not been recommended since 2017. It will not work after 13 July. Wikis should use [[mw:Special:MyLanguage/Help:TemplateStyles|TemplateStyles]] instead. 91 wikis still need to fix this. You can [[phab:T254287|read more and see if your wiki is affected]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T254287] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/26|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W26"/> 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 21.49 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20204331 --> == ''The Signpost'': 28 June 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/News and notes|Progress at Wikipedia Library and Wikijournal of Medicine]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Community view|Community open letter on renaming]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Gallery|After the killing of George Floyd]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/In the media|Part collaboration and part combat]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Discussion report|Community reacts to WMF rebranding proposals]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Featured content|Sports are returning, with a rainbow]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Arbitration report|Anti-harassment RfC and a checkuser revocation]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Traffic report|The pandemic, alleged murder, a massacre, and other deaths]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/News from the WMF|We stand for racial justice]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Recent research|Wikipedia and COVID-19; automated Wikipedia-based fact-checking]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Interview|What is wrong with rebranding to "Wikipedia Foundation"?]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Humour|Cherchez une femme]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/Opinion|Trying to find COI or paid editors? Just read the news]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/On the bright side|For what are you grateful this month?]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/In focus|Edit Loud, Edit Proud: LGBTIQ+ Wikimedians and Global Information Activism]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-06-28/WikiProject report|WikiProject Black Lives Matter]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 28. jūnijs, plkst. 21.54 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=20224317 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/27|Tech News: 2020-27]] == <section begin="technews-2020-W27"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/27|Translations]] are available. '''Problems''' * Everyone was logged out. This was because a few users saw the wikis as if they were logged in to someone else's account. The problem should be fixed now. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-June/093543.html] * Some readers didn't see new edits to pages. If the page had been recently changed they saw an older version of the page instead. This only affected readers who were logged out. It lasted for ten days. It has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T256444] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.39|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 30 June. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 1 July. It will be on all wikis from 1 July ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|]] The [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Modern|Modern]] and [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Monobook|Monobook]] skins use the ID <code>searchGoButton</code> for the go button. This is <code>searchButton</code> for [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Vector|Vector]]. To have the same ID for all skins it will change to <code>searchButton</code> in Monobook and Modern too. This will affect gadgets and user scripts. It will happen on 23 July. They should be updated to use <code>searchButton</code>. You can [[phab:T255953|read more and see a list of affected scripts]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/27|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W27"/> 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 19.31 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20228127 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/28|Tech News: 2020-28]] == <section begin="technews-2020-W28"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/28|Translations]] are available. '''Problems''' * The [[mw:Special:MyLanguageExtension:Score|Score]] extension has been disabled for now. This is because of a security issue. It will work again as soon as the security issue has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T257066] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.40|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 7 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 8 July. It will be on all wikis from 9 July ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * Abstract Wikipedia is a new Wikimedia project. It will collect language-independent information that can be easily read in different languages. It builds on Wikidata. The name is preliminary. You can [[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia|read more]]. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-July/093571.html] * The [[mw:Wikimedia Apps/Team/iOS|iOS Wikipedia app]] developers are thinking about new experimental tools. If you use an iPhone you can help them by [[mw:Wikimedia Apps/Team/iOS/2020 survey|answering the survey]]. * Some [[mw:New requirements for user signatures#Outcome|rules for user signatures]] will soon be enforced. [[Special:LintErrors|Lint errors]] and invalid HTML will no longer be allowed in user signatures. Nested substitution will not be allowed. A link to your user page, user talk page or user contributions will be required. You can [https://signatures.toolforge.org/check check if your signature works with the new rules]. This is because the signatures can cause problems for tools or other text on the page. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/28|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W28"/> 2020. gada 6. jūlijs, plkst. 23.18 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20228127 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/29|Tech News: 2020-29]] == <section begin="technews-2020-W29"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/29|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Users can [[mw:Extension:Thanks|thank]] others for their edits. [[mw:Extension:CheckUser|Checkusers]] can now see user data related to that action. This can help identify [[m:Special:MyLanguage/Sock puppetry|sock puppets]] who harass others using thanks. [https://phabricator.wikimedia.org/T252226] '''Problems''' * Everyone was logged out a couple of weeks ago to fix a security problem. The problem was not entirely fixed. Because of this everyone was logged out once again last week. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-June/093543.html][https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-ambassadors/2020-July/002327.html] '''Changes later this week''' * Wikis that are not for one specific language can [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:Translate|translate]] pages. Sometimes parts of translations are outdated or missing. Outdated translations are marked with a <span style="background-color:#fdd">pink background</span>. Missing translations will also be marked in the future. This markup can sometimes break things. It can soon be disabled by using <code><translate nowrap></translate></code> on the source page. [https://phabricator.wikimedia.org/T256625] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.35/wmf.41|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 14 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 15 July. It will be on all wikis from 16 July ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Wikimedia code review plans to use [[:w:en:GitLab|GitLab]]. It would be hosted on Wikimedia servers. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-July/093577.html][https://www.mediawiki.org/wiki/Technical_Community_Newsletter/2020/July][https://www.mediawiki.org/wiki/Topic:Vpbt50rwxgb2r6qn][https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-July/093607.html] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/29|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W29"/> 2020. gada 13. jūlijs, plkst. 19.30 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20278129 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/30|Tech News: 2020-30]] == <section begin="technews-2020-W30"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/30|Translations]] are available. '''Recent changes''' * A temporary fix helped wikis make their main pages more mobile friendly. This was in 2012. It has not been recommended since 2017. The mobile main page special casing stopped working 14 July. 60 wikis now have main pages that don't work well on mobile. You can see which ones, how to fix it and how to get help [[phab:T254287|in Phabricator]]. This is the same problem that was reported in Tech News [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/24|2020/24]] and [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/26|2020/26]]. '''Problems''' * There is a problem with the interlanguage links. The interlanguage links are the links that help you find a specific page in a different language. The sorting is broken. The developers are working on a solution. [https://phabricator.wikimedia.org/T257625] * Some users keep getting the notifications for the same event. Some of these are old events. [https://phabricator.wikimedia.org/T257714] * Some users have trouble logging in. This is probably a [[:w:en:HTTP cookie|browser cookie]] problem. The developers are working on understanding the problem. If you have trouble logging in you can see the details [[phab:T258121|on Phabricator]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T258121] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.1|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 21 July. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 22 July. It will be on all wikis from 23 July ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * There is a <code>{{int:printableversion}}</code> link. This will disappear. That is because web browsers today can create a printable version or show how it will look in print anyway. [https://phabricator.wikimedia.org/T167956] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/30|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W30"/> 2020. gada 20. jūlijs, plkst. 22.11 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20278129 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/31|Tech News: 2020-31]] == <section begin="technews-2020-W31"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/31|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[m:Small wiki toolkits/Starter kit|Starter kit]] is now available for wiki communities. This page lists technical resources, tools, and recommendations. These are essential to operate a wiki project. This is mostly useful for smaller wikis where the community has limited experience with this. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-July/093633.html] * The first features of the [[mw:Reading/Web/Desktop Improvements|Desktop Improvements]] project are available for logged-in users on all wikis. In order to use them, uncheck ''{{int:prefs-vector-enable-vector-1-label}}'' in your [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|local]] or [[Special:GlobalPreferences#mw-prefsection-rendering|global]] preferences in section ''{{int:prefs-skin-prefs}}''. More improvements are planned. [[mw:Talk:Reading/Web/Desktop Improvements|Feedback is welcome]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] On multiple wikis, a UTCLiveClock gadget is available. For wikis that import the gadget [[:mw:MediaWiki:Gadget-UTCLiveClock.js|directly from mediawiki.org]], end users can now [[mw:MediaWiki_talk:Gadget-UTCLiveClock.js#Time_zones|choose a different timezone to show instead of UTC]]. '''Problems''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The deployment train for MediaWiki has been blocked this week. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-July/093640.html][https://phabricator.wikimedia.org/T257969] * Translation Notification Bot was sending the same message multiple times to every translator. This has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T144780] * Some users were receiving the same notification multiple times. This has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T257766] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.2|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from July 28. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from July 29. It will be on all wikis from JUly 30 ([[mw:MediaWiki 1.35/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/31|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W31"/> 2020. gada 27. jūlijs, plkst. 16.53 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20278129 --> == ''The Signpost'': 2 August 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Special report|Wikipedia and the End of Open Collaboration?]] * COI and paid editing: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/COI and paid editing|Some strange people edit Wikipedia for money]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/News and notes|Abstract Wikipedia, a hoax, sex symbols, and a new admin]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/In the media|Dog days gone bad]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Discussion report|Fox News, a flight of RfAs, and banning policy]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Featured content|Remembering Art, Valor, and Freedom]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Traffic report|Now for something completely different]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Gallery|Photos of threatened species from iNaturalist]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/News from the WMF|New Chinese national security law in Hong Kong could limit the privacy of Wikipedia users]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Recent research|Receiving thanks increases retention, but not the time contributed to Wikipedia]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Essay|Not compatible with a collaborative project]] * Obituaries: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/Obituaries|Hasteur and Brian McNeil]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-02/In focus|WikiLoop DoubleCheck, reviewing edits made easy]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 2. augusts, plkst. 21.26 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=20321650 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/32|Tech News: 2020-32]] == <section begin="technews-2020-W32"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/32|Translations]] are available. '''Problems''' * All queries to the [[mw:Wikidata Query Service|Wikidata Query Service]] failed between 17:50 and 17:59 UTC on Thursday 23 July. Some queries failed during a longer period. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/20200723-wdqs-outage] * Interlanguage links were ordered incorrectly for the past few weeks. This problem was also mentioned in [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/30|Tech News two weeks ago]]. The problem is now fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T257625] * There is a problem with the [[Special:GlobalPreferences#mw-prefsection-rendering|global preferences]] for the "{{int:prefs-vector-enable-vector-1-label}}" option. Developers are working on fixing it. [https://phabricator.wikimedia.org/T258493] * A bug in the Wikibase extension had disabled the "move" and "create" types of protection in the main (Gallery) namespace on Wikimedia Commons. New protections could not be added, and existing protections were not enforced, allowing some page moves and page creations that should not have been possible. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T258323] '''Changes later this week''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TimedMediaHandler/VideoJS Player|video player]] will change to be simpler and more modern. This week, the current beta feature will become the video player for everyone on most non-Wikipedia wikis. The old player will be removed. [https://phabricator.wikimedia.org/T248418] * Users' <code>global.js</code> and <code>global.css</code> pages will now also be loaded on the mobile site. You can read [[mw:Help:Extension:GlobalCssJs#Per-skin_customization|documentation]] for how to avoid applying styles to the mobile skin. [https://phabricator.wikimedia.org/T138727] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] In the [[mw:Special:MyLanguage/Skin:MonoBook|MonoBook]] skin, the <code>searchGoButton</code> identifier is now <code>searchButton</code>. This may affect CSS and JS gadgets. Migration instructions can be found in [[phab:T255953|T255953]]. This was previously mentioned in [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/27|issue 27]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Bot operators can use Pywikibot to regularly archive discussions. The behavior when the bot uses <code>counter</code> to prevent large archives was changed. [https://phabricator.wikimedia.org/T215247] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.3|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from August 4. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from August 5. It will be on all wikis from August 6 ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/32|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W32"/> 2020. gada 3. augusts, plkst. 18.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20336364 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/33|Tech News: 2020-33]] == <section begin="technews-2020-W33"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/33|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[m:WMDE_Technical_Wishes/Move_files_to_Commons|FileImporter and FileExporter]] became standard features on all Wikis during the first week of August. They help you transfer files from local wikis to Wikimedia Commons with the original file information and history intact. [https://phabricator.wikimedia.org/T140462] '''Problems''' * The mobile skin displays a message at the bottom of the page about who edited last. This message showed raw wikitext. This has now been fixed. Some messages in [[mw:Structured Discussions|Structured Discussions]] and [[mw:Content translation|content translation]] may still appear as raw wikitext. Developers are working on it. [https://phabricator.wikimedia.org/T259565] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.4|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from August 11. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from August 12. It will be on all wikis from August 13 ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * All wikis will be read-only for a few minutes on September 1. This is planned between 13:30 and 15:30 UTC. More information will be published in Tech News and will also be posted on individual wikis in the coming weeks. [https://phabricator.wikimedia.org/T243314][https://phabricator.wikimedia.org/T244808] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/33|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W33"/> 2020. gada 10. augusts, plkst. 19.06 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Tech_News_target_list_6&oldid=20353615 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/34|Tech News: 2020-34]] == <section begin="technews-2020-W34"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/34|Translations]] are available. '''Recent changes''' * If you revert an edit using the undo link your edit is marked with an <code>undo</code> tag. This will now only happen if you don't change anything in the edit window before publishing the undo. This is to keep users from marking edits as undos when they actually do something else. [https://phabricator.wikimedia.org/T259014] * The new [[mw:Special:MyLanguage/OOUI|OOUI version]] will not work with [[:w:en:Internet Explorer 8|Internet Explorer 8]]. This means the wikis will look strange and not work well in Internet Explorer 8. This was reported in [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/17|Tech/News/2020/17]]. This is because keeping the wikis working with very old browsers creates other problems. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-August/093718.html] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 18 August. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 19 August. It will be on all wikis from 20 August ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * All wikis will be read-only for a few minutes on September 1. This is planned between 13:30 and 15:30 UTC. More information will be published in Tech News and will also be posted on individual wikis next week. This is a reminder. You can help by [[m:Tech/Server switch 2020|translating the announcement message]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T243314][https://phabricator.wikimedia.org/T244808] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/34|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W34"/> 2020. gada 17. augusts, plkst. 23.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20366028 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/35|Tech News: 2020-35]] == <section begin="technews-2020-W35"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/35|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.6|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 25 August. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 26 August. It will be on all wikis from 27 August ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/35|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W35"/> 2020. gada 24. augusts, plkst. 20.59 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20389773 --> == ''The Signpost'': 30 August 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/News and notes|The high road and the low road]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/In the media|Storytelling large and small]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Featured content|Going for the goal]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Special report|Wikipedia's not so little sister is finding its own way]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Op-Ed|The longest-running hoax]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Traffic report|Heart, soul, umbrellas, and politics]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/News from the WMF|Fourteen things we’ve learned by moving Polish Wikimedia conference online]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Recent research|Detecting spam, and pages to protect; non-anonymous editors signal their intelligence with high-quality articles]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Arbitration report|A slow couple of months]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/From the archives|Wikipedia for promotional purposes?]] * Obituaries: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-08-30/Obituaries|Marcus Sherman, Jerome West, and Pauline van Till]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 30. augusts, plkst. 20.34 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=20406166 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/36|Tech News: 2020-36]] == <section begin="technews-2020-W36"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/36|Translations]] are available. '''Problems''' * This is a reminder. All wikis will be read-only for a few minutes on September 1. This is planned between 14:00 and 15:00 UTC. Please check on the details on [[m:Tech/Server switch 2020|the announcement message]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T243314][https://phabricator.wikimedia.org/T244808] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/36|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W36"/> 2020. gada 31. augusts, plkst. 23.12 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20411995 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/37|Tech News: 2020-37]] == <section begin="technews-2020-W37"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/37|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * Normally pages can be moved to a title that has no existing page yet or to a page that has only one revision, which is a redirect to the page to be moved. A new user right allows editors to move pages over one-revision pages that redirect to anywhere. [https://phabricator.wikimedia.org/T239277] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.8|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 8 September. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 9 September. It will be on all wikis from 10 September ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] All MediaWiki [[:w:en:API|API]] modules will now use <code>watchlist</code> instead of <code>watch</code>. This was inconsistent before. [https://phabricator.wikimedia.org/T247915] '''Future changes''' * The [[mw:Wikimedia Apps/Team/Android|Wikipedia Android app]] team might work on patrolling tools in the future. You can let them know what tools would be useful for you or for less experienced patrollers. See the [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android/Patrolling conversation|page on mediawiki.org]]. * [[m:Special:MyLanguage/OTRS|OTRS]] will be updated to a new version. This will probably take around two days. OTRS agents will not have access to the system during these days. Emails that come in during the update will be delivered when the update is done. The plan is to start around 08:00 UTC on 14 September. This could change. [https://phabricator.wikimedia.org/T187984] * The Wikipedia Android app will send [[:mw:Wikimedia Apps/Team/Android/AppEditorTasks#Push Notifications for editors|push notifications]] if users want them. This could help you see for example when someone wrote on your talk page or your edit was reverted. This will need [[:w:en:Google Play Services|Google Play Services]] to work. It will also be possible to get the app without Google Play Services but push notifications will not work. Google Play Services is also used to make the app work for [[:w:en:Android KitKat|Android 4.4]] users. [https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_Apps/Team/Android#Updates][https://phabricator.wikimedia.org/T146032] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Wikimedia code review could move to [[:w:en:GitLab|GitLab]]. It would be hosted on Wikimedia servers. You can take part in the [[mw:GitLab consultation|consultation]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Dropdown menus in [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Vector|the Vector skin]] use a <code>.menu</code> class. This will not work in the future. Scripts can use <code>nav ul</code> instead. <code>.vectorTabs</code> and <code>.vectorMenu</code> will also not work. Some scripts need to be updated. You can [[phab:T262092|read more in Phabricator]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/37|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W37"/> 2020. gada 7. septembris, plkst. 19.00 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20427670 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/38|Tech News: 2020-38]] == <section begin="technews-2020-W38"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/38|Translations]] are available. '''Problems''' * The [[mw:Wikimedia Apps|Wikipedia apps]] briefly showed pages without [[w:en:CSS|CSS]] last week. This meant they looked wrong. It was quickly fixed but cached pages without CSS were shown for a few hours. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/20200909-mobileapps_config_change][https://phabricator.wikimedia.org/T262437] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.9|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 15 September. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 16 September. It will be on all wikis from 17 September ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/38|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W38"/> 2020. gada 14. septembris, plkst. 19.19 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20446737 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/39|Tech News: 2020-39]] == <section begin="technews-2020-W39"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/39|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a new tag for reverted edits. For example you can see it in the recent changes feed or in the article history. It is added to edits when they have been undone, rollbacked or manually reverted to an older version of the page. [https://phabricator.wikimedia.org/T254074][https://phabricator.wikimedia.org/T164307] '''Changes later this week''' * The number of times you can do something in a period of time on wiki is limited. This could be the number of edits per minute or the number of users you email in a day. Some users are not affected by all limits because of their user rights. They could soon see the limit even if it does not affect them. [https://phabricator.wikimedia.org/T258888] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.10|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 22 September. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 23 September. It will be on all wikis from 24 September ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/39|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W39"/> 2020. gada 22. septembris, plkst. 00.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20461072 --> == ''The Signpost'': 27 September 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/Special report|Paid editing with political connections]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/News and notes|More large-scale errors at a "small" wiki]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/In the media|WIPO, Seigenthaler incident 15 years later]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/Featured content|Life finds a Way]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/Arbitration report|Clarifications and requests]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/Traffic report|Is there no justice?]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-09-27/Recent research|Wikipedia's flood biases]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 28. septembris, plkst. 02.29 (EEST) </div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=20478240 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/40|Tech News: 2020-40]] == <section begin="technews-2020-W40"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/40|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Admins can now see links to diffs of deleted revisions on [[Special:AbuseLog|Special:AbuseLog]]. This uses the interface of [[Special:Undelete|Special:Undelete]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T261630] * Editors are automatically added to some user groups. For example editors are added to [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Autoconfirmed users|autoconfirmed users]] when they have edited enough times and long enough. [[mw:Special:MyLanguage/Extension:AbuseFilter|Abuse filters]] can hinder users from automatically getting user rights for a period of time. They can also remove rights user have. Wikis can now ask to change how long this period of time is for their wiki [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?projectPHIDs=Wikimedia-Site-requests in Phabricator]. It is currently five days. [https://phabricator.wikimedia.org/T231756] '''Problems''' * [[m:Tech/News/2019/34|Last year]] some abuse filters stopped working because of a new change. If they tried to use variables that were unavailable for that action they would fail. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T230256] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.11|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 29 September. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 30 September. It will be on all wikis from 1 October ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You can't see the language links to other language versions from the talk page or history page. They are also not shown when you edit an article. This could change. It is not decided if for example the history page should link to another history page or to the article. You can take part in the [[phab:T262472|discussion in Phabricator]]. * The link colours could change. This is to make the difference between links and other text more clear. You can [[phab:T213778|read more in Phabricator]]. * In your preferences you can choose to get different notifications on the web or by email. You will see <code>Apps</code> as one of the alternatives later this week. This is because the [[mw:Wikimedia Apps|Android and iOS Wikipedia apps]] will use push notifications for those who want them. You can see the [https://test.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-echo preferences] on the test wiki. The goal is to have push notifications on Android in October and on iOS in early 2021. [https://phabricator.wikimedia.org/T262936] * You can soon put pages on your watchlist for a limited time. This could be useful if you want to watch something for a shorter time but don't want it on your watchlist forever. It now works on [[mw:MediaWiki|mediawiki.org]] and will come to more wikis later. You can [[m:Special:MyLanguage/Community Tech/Watchlist Expiry|read more]] and [[m:Community Tech/Watchlist Expiry/Release Schedule|see when it will come to other wikis]]. * You can see what Wikimedians think are the [[m:Special:MyLanguage/Coolest Tool Award|best new technical tools this year]]. You can also nominate them. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/40|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W40"/> 2020. gada 29. septembris, plkst. 00.24 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20483264 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/41|Tech News: 2020-41]] == <section begin="technews-2020-W41"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/41|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a [https://consultation-stats.toolforge.org/ new tool] where you can see which home wiki users have in discussions on Meta. This can help show which communities are not part of the discussion on wikis where we make decisions that affect many other wikis. * You can now thank users for file uploads or for changing the language of a page. [https://phabricator.wikimedia.org/T254992] '''Problems''' * There were many errors with the new MediaWiki version last week. The new version was rolled back. Updates that should have happened last week are late. [https://phabricator.wikimedia.org/T263177] * Everyone was logged out. This was because a user reported being logged in to someone else's account. The problem should be fixed now. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-October/093922.html] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Many pages have [[:w:en:JavaScript|JavaScript]] errors. You can [https://techblog.wikimedia.org/2020/09/28/diving-into-wikipedias-ocean-of-errors/ read more] and now [[:w:en:User:Jdlrobson/User scripts with client errors|see a list of user scripts with errors]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.12|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 6 October. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 7 October. It will be on all wikis from 8 October ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). * Letters immediately after a link are shown as part of the link. For example the entire word in <code><nowiki>[[Child]]ren</nowiki></code> is linked. On Arabic wikis this works at both the start and end of a word. Previously on Arabic wikis numbers and other non-letter Unicode characters were shown as part of the link at the start of a word but not at the end. Now only Latin and Arabic letters will extend links on Arabic wikis. [https://phabricator.wikimedia.org/T263266] '''Future changes''' * You will be able to read but not to edit the wikis for up to an hour on [https://zonestamp.toolforge.org/1603807200 27 October around 14:00 (UTC)]. It will probably be shorter than an hour. [https://phabricator.wikimedia.org/T264364] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/41|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W41"/> 2020. gada 5. oktobris, plkst. 19.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20515061 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/42|Tech News: 2020-42]] == <section begin="technews-2020-W42"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/42|Translations]] are available. '''Problems''' * Because of the problems with the MediaWiki version two weeks ago last week's updates are also late. [https://phabricator.wikimedia.org/T263177][https://phabricator.wikimedia.org/T263178][https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-October/093944.html] '''Changes later this week''' * [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Live preview|Live previews]] didn't show the templates used in the preview if you just edited a section. This has now been fixed. You can also test [[w:en:CSS|CSS]] and [[w:en:JavaScript|JavaScript]] pages even if you have the live preview enabled. Previously this didn't work well. [https://phabricator.wikimedia.org/T102286][https://phabricator.wikimedia.org/T186390] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.13|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from 13 October. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from 14 October. It will be on all wikis from 15 October ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] A new stable version of [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Pywikibot|Pywikibot]] is coming soon. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/pywikibot/2020-October/010056.html] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/42|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W42"/> 2020. gada 12. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20528295 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/43|Tech News: 2020-43]] == <section begin="technews-2020-W43"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/43|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.14|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2020-10-20|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2020-10-21|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2020-10-22|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You will be able to read but not to edit the wikis for up to an hour on [https://zonestamp.toolforge.org/1603807200 {{#time:j xg|2020-10-27|en}} around 14:00 (UTC)]. It will probably be shorter than an hour. [https://phabricator.wikimedia.org/T264364] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] In the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:AbuseFilter|AbuseFilter]] extension, the <code dir=ltr>rmspecials()</code> function will be updated soon so that it does not remove the "space" character. Wikis are advised to wrap all the uses of <code dir=ltr>rmspecials()</code> with <code dir=ltr>rmwhitespace()</code> wherever necessary to keep filters' behavior unchanged. You can use the search function on [[Special:AbuseFilter]] to locate its usage. [https://phabricator.wikimedia.org/T263024] * Some gadgets and user-scripts use the HTML div with the ID <code dir=ltr style="white-space:nowrap;">#jump-to-nav</code>. This div will be removed soon. Maintainers should replace these uses with either <code dir=ltr>#siteSub</code> or <code dir=ltr style="white-space:nowrap;">#mw-content-text</code>. A list of affected scripts is at the top of [[phab:T265373]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/43|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W43"/> 2020. gada 19. oktobris, plkst. 19.32 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20550811 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/44|Tech News: 2020-44]] == <section begin="technews-2020-W44"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/44|Translations]] are available. '''Problems''' * You will be able to read but not to edit the wikis for up to an hour on [https://zonestamp.toolforge.org/1603807200 October 27 around 14:00 (UTC)]. It will probably be shorter than an hour. [https://phabricator.wikimedia.org/T264364] * Last week, links to "diffs" from mobile watchlists and recentchanges were linking to page-revisions instead of diffs. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T265654] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * Since the introduction of the [[m:Special:MyLanguage/Interface administrators|interface administrators]] user group in 2018, administrators couldn’t view the deleted history of CSS/JS pages. Now they can. [https://phabricator.wikimedia.org/T202989] * There was a problem with the [[Special:Tags|Change Tags]]. The software would apply the "{{int:Tag-mw-reverted}}" tag to any page actions such as page-protection changes if they came directly after a reverted edit. This has now been fixed for new edits. [https://phabricator.wikimedia.org/T265312] * The [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/replying|Reply tool]] will be offered as an opt-in [[mw:Special:MyLanguage/Beta Feature|Beta Feature]] on most Wikipedias in November. Another announcement will be made once the date is finalized. [https://phabricator.wikimedia.org/T266303] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/44|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W44"/> 2020. gada 26. oktobris, plkst. 19.39 (EET) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20574890 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/45|Tech News: 2020-45]] == <section begin="technews-2020-W45"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/45|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can no longer read Wikimedia wikis if your browser uses very old [[:w:en:Transport Layer Security|TLS]]. This is because it is a security problem for everyone. It could lead to [[:w:en:Downgrade attack|downgrade attacks]]. Since October 29, 2020, users who use old TLS versions will not be able to connect to Wikimedia projects. A list of [[:wikitech:HTTPS/Browser Recommendations|browser recommendations]] is available. All modern operating systems and browsers are always able to reach Wikimedia projects. [https://phabricator.wikimedia.org/T258405] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There is a new automatic [[mw:Special:MyLanguage/Help:Tracking categories|tracking category]] available: [[:{{ns:14}}:{{MediaWiki:nonnumeric-formatnum}}|Pages with non-numeric formatnum arguments]]. It collects pages which use the <code><nowiki>{{formatnum}}</nowiki></code> parser function with invalid (non-numeric) input, ''e.g.'' <code><nowiki>{{formatnum:TECHNEWS}}</nowiki></code>. Note that <code><nowiki>{{formatnum:123,456}}</nowiki></code> is also invalid input: as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Magic_words#formatnum|documentation]], the argument should be <u>unformatted</u> so that it can be reliably and correctly localised. The tracking category will help identify problematic usage and double-formatting. The new tracking category's name can be [https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&showMessage=nonnumeric-formatnum&group=core&optional=1&action=translate translated at translatewiki]. [https://phabricator.wikimedia.org/T237467] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.16|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from November 3. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from November 4. It will be on all wikis from November 5 ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). * Administrators and stewards will be able to use a special page (Special:CreateLocalAccount) to force local account creation for a global account. This is useful when account creation is blocked for that user (by a block or a filter). [https://phabricator.wikimedia.org/T259721] * The [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/replying|Reply tool]] will be offered as an opt-in [[mw:Special:MyLanguage/Beta Feature|Beta Feature]] on most Wikipedias on November 4. This change excludes the English, Russian, and German-language Wikipedias, plus a few smaller Wikipedias with special circumstances. You can read [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools|the help page]] and [[mw:Help:DiscussionTools/Why can't I reply to this comment?|the troubleshooting guide]] for more information. [https://phabricator.wikimedia.org/T266303] '''Future changes''' * A discussion has been restarted about using a Unicode minus sign (− U+2212) in the output of <code><nowiki>{{formatnum}}</nowiki></code> when it is given a negative argument. [https://phabricator.wikimedia.org/T10327] * In the future [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|IP addresses of unregistered users will not be shown for everyone]]. They will get an alias instead. There will be a new user right or an opt-in function for more vandal fighters to see the IPs of unregistered users. There would be some criteria for who gets the user right or opt-in. There will also be other new tools to help handle vandalism. This is early in the process and the developers are still collecting information from the communities before they suggest solutions. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/45|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W45"/> 2020. gada 2. novembris, plkst. 18.10 (EET) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20604769 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/46|Tech News: 2020-46]] == <section begin="technews-2020-W46"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/46|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * You can see [[m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|reference previews]]. This shows a preview of the footnote when you hover over it. This has been a [[mw:Beta Features|beta feature]]. It will move out of beta and be enabled by default. There will be an option not to use it. The developers are looking for small or medium-sized wikis to be the first ones. You can [[m:User talk:Michael Schönitzer (WMDE)|let them know]] if your wiki is interested. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-ambassadors/2020-November/002373.html] * From November 16 the categories will not be sorted in order for a short time. This is because the developers are upgrading to a new version of the [[:w:en:International Components for Unicode|internationalisation library]]. They will use a script to fix the existing categories. This can take a few hours or a few days depending on how big the wiki is. You can [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Technical Operations/ICU announcement|read more]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T264991][https://phabricator.wikimedia.org/T267145] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/46|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W46"/> 2020. gada 9. novembris, plkst. 17.50 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20634159 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/47|Tech News: 2020-47]] == <section begin="technews-2020-W47"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/47|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Listings on category pages are sorted on each wiki for that language using a [[:w:en:International Components for Unicode|library]]. For a brief period on 16 November, changes to categories will not be sorted correctly for most languages. This is because the developers are upgrading to a new version of the library. They will then use a script to fix the existing categories. This will take a few hours or a few days depending on how big the wiki is. You can [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Technical Operations/ICU announcement|read more]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T264991][https://phabricator.wikimedia.org/T267145] '''Changes later this week''' * If you merged two pages in a [[mw:Special:MyLanguage/Help:Namespaces|namespace]] where pages can't redirect this used to break the merge history. This will now be fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T93469] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.18|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2020-11-17|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2020-11-18|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2020-11-19|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021|Community Wishlist Survey]] is now open for proposals. The survey decides what the [[m:Community Tech|Community Tech team]] will work on. You can post proposals from 16 to 30 November. You can vote on proposals from 8 December to 21 December. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/47|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W47"/> 2020. gada 16. novembris, plkst. 17.37 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20669023 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/48|Tech News: 2020-48]] == <section begin="technews-2020-W48"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/48|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Timestamps in [[Special:Log|Special:Log]] are now links. They go to Special:Log for only that entry. This is how timestamps work on for example the history page. [https://phabricator.wikimedia.org/T207562] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The Wikimedia [[wikitech:Portal:Cloud VPS|Cloud VPS]] hosts technical projects for the Wikimedia movement. Developers need to [[wikitech:News/Cloud VPS 2020 Purge|claim projects]] they use. This is because old and unused projects are removed once a year. Unclaimed projects can be shut down from 1 December. Unclaimed projects can be deleted from 1 January. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-November/094054.html] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/48|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W48"/> 2020. gada 23. novembris, plkst. 19.19 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20698111 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/49|Tech News: 2020-49]] == <section begin="technews-2020-W49"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/49|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.20|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2020-12-01|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2020-12-02|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2020-12-03|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The [[mw:Wikimedia Apps/Team/iOS|iOS Wikipedia app]] will show readers more of the article history. They can see new updates and easier see how the article has changed over time. This is an experiment. It will first be shown only to some iOS app users as a [[:w:en:A/B testing|test]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T241253][https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_Apps/Team/iOS/Breaking_Down_the_Wall] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[wikitech:Wiki replicas|Wiki Replicas]] can be used for [[:w:en:SQL|SQL]] queries. You can use [https://quarry.wmflabs.org/ Quarry], [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/PAWS PAWS] or other ways to do this. To make the Wiki Replicas stable there will be two changes. Cross-database <code>JOINS</code> will no longer work. You can also only query a database if you connect to it directly. This will happen in February 2021. If you think this affects you and you need help you can [[phab:T268498|post on Phabricator]] or on [[wikitech:Talk:News/Wiki Replicas 2020 Redesign|Wikitech]]. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/News/Wiki_Replicas_2020_Redesign] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/49|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W49"/> 2020. gada 30. novembris, plkst. 19.45 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20728523 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/50|Tech News: 2020-50]] == <section begin="technews-2020-W50"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/50|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can now put pages on your watchlist for a limited period of time. Some wikis already had this function. [https://meta.wikimedia.org/wiki/Community_Tech/Watchlist_Expiry][https://www.mediawiki.org/wiki/Help:Watchlist_expiry] '''Changes later this week''' * Information from Wikidata that is used on a wiki page can be shown in recent changes and watchlists on a Wikimedia wiki. To see this you need to turn on showing Wikidata edits in your watchlist in the preferences. Changes to the Wikidata description in the language of a Wikimedia wiki will then be shown in recent changes and watchlists. This will not show edits to languages that are not relevant to your wiki. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikidata/2020-November/014402.html][https://phabricator.wikimedia.org/T191831] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.21|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2020-12-08|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2020-12-09|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2020-12-10|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You can vote on proposals in the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021|Community Wishlist Survey]] between 8 December and 21 December. The survey decides what the [[m:Community Tech|Community Tech team]] will work on. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/50|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W50"/> 2020. gada 7. decembris, plkst. 18.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20754641 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/51|Tech News: 2020-51]] == <section begin="technews-2020-W51"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/51|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a [[mw:Wikipedia for KaiOS|Wikipedia app]] for [[:w:en:KaiOS|KaiOS]] phones. It was released in India in September. It can now be downloaded in other countries too. [https://diff.wikimedia.org/2020/12/10/growing-wikipedias-reach-with-an-app-for-kaios-feature-phones/] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.22|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2020-12-15|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2020-12-16|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2020-12-17|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/51|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W51"/> 2020. gada 14. decembris, plkst. 23.34 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20803489 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/52|Tech News: 2020-52]] == <section begin="technews-2020-W52"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/52|Translations]] are available. '''Tech News''' * Because of the [[w:en:Christmas and holiday season|holidays]] the next issue of Tech News will be sent out on 11 January 2021. '''Recent changes''' * The <code><nowiki>{{citation needed}}</nowiki></code> template shows when a statement in a Wikipedia article needs a source. If you click on it when you edit with the visual editor there is a popup that explains this. Now it can also show the reason and when it was added. [https://phabricator.wikimedia.org/T270107] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week or next week. '''Future changes''' * You can [[m:WMDE Technical Wishes/Geoinformation/Ideas|propose and discuss]] what technical improvements should be done for geographic information. This could be coordinates, maps or other related things. * Some wikis use [[mw:Writing systems/LanguageConverter|LanguageConverter]] to switch between writing systems or variants of a language. This can only be done for the entire page. There will be a <code><nowiki><langconvert></nowiki></code> tag that can convert a piece of text on a page. [https://phabricator.wikimedia.org/T263082] * Oversighters and stewards can hide entries in [[Special:AbuseLog|Special:AbuseLog]]. They can soon hide multiple entries at once using checkboxes. This works like hiding normal edits. It will happen in early January. [https://phabricator.wikimedia.org/T260904] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2020/52|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2020-W52"/> 2020. gada 21. decembris, plkst. 22.54 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20833836 --> == ''The Signpost'': 28 December 2020 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/News and notes|Year-end legal surprises cause concern, but Public Domain Day is imminent]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/In the media|Concealment, data journalism, a non-pig farmer, and some Bluetick Hounds]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Arbitration report|2020 election results]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Opinion|How to make your factory's safety and labor issues disappear]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Featured content|Very nearly ringing in the New Year with "Blank Space" – but we got there in time.]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Traffic report|2020 wraps up]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/News from the WMF|What Wikipedia saw during election week in the U.S., and what we’re doing next]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Recent research|Predicting the next move in Wikipedia discussions]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Essay|Subjective importance]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Op-Ed|An unforgettable year we might wish to forget]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Gallery|Angels in the architecture]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2020-12-28/Humour|'Twas the Night Before Wikimas]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2020. gada 28. decembris, plkst. 06.27 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Bri@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=20902189 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/02|Tech News: 2021-02]] == <section begin="technews-2021-W02"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/02|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can choose to be reminded when you have not added an edit summary. This can be done in your preferences. This could conflict with the [[:w:en:CAPTCHA|CAPTCHA]]. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T12729] * You can link to specific log entries. You can get these links for example by clicking the timestamps in the log. Until now, such links to private log entries showed no entry even if you had permission to view private log entries. The links now show the entry. [https://phabricator.wikimedia.org/T269761] * Admins can use the [[:mw:Special:MyLanguage/Extension:AbuseFilter|abuse filter tool]] to automatically prevent bad edits. Three changes happened last week: ** The filter editing interface now shows syntax errors while you type. This is similar to JavaScript pages. It also shows a warning for regular expressions that match the empty string. New warnings will be added later. [https://phabricator.wikimedia.org/T187686] ** [[m:Special:MyLanguage/Meta:Oversighters|Oversighters]] can now hide multiple filter log entries at once using checkboxes on [[Special:AbuseLog]]. This is how the usual revision deletion works. [https://phabricator.wikimedia.org/T260904] ** When a filter matches too many actions after it has been changed it is "throttled". The most powerful actions are disabled. This is to avoid many editors getting blocked when an administrator made a mistake. The administrator will now get a notification about this "throttle". * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There is a new tool to [https://skins.wmflabs.org/?#/add build new skins]. You can also [https://skins.wmflabs.org/?#/ see] existing [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Skins|skins]]. You can [[mw:User talk:Jdlrobson|give feedback]]. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2020-December/094130.html] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Bots using the API no longer watch pages automatically based on account preferences. Setting the <code>watchlist</code> to <code>watch</code> will still work. This is to reduce the size of the watchlist data in the database. [https://phabricator.wikimedia.org/T258108] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Scribunto|Scribunto's]] [[:mw:Extension:Scribunto/Lua reference manual#File metadata|file metadata]] now includes length. [https://phabricator.wikimedia.org/T209679] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[:w:en:CSS|CSS]] and [[:w:en:JavaScript|JavaScript]] code pages now have link anchors to [https://patchdemo.wmflabs.org/wikis/40e4795d4448b55a6d8c46ff414bcf78/w/index.php/MediaWiki:En.js#L-125 line numbers]. You can use wikilinks like [[:w:en:MediaWiki:Common.js#L-50]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T29531] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] There was a [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.25|new version]] of MediaWiki last week. You can read [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.25/Changelog|a detailed log]] of all 763 changes. Most of them are very small and will not affect you. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.26|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-01-12|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-01-13|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-01-14|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/02|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W02"/> 2021. gada 11. janvāris, plkst. 17.42 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20950047 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/03|Tech News: 2021-03]] == <section begin="technews-2021-W03"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/03|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.27|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-01-19|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-01-20|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-01-21|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Growth|Growth team]] plans to add features to [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Personalized first day/Newcomer tasks/Experiment analysis, November 2020|get more visitors to edit]] to more Wikipedias. You can help [https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&group=ext-growthexperiments&language=&filter=&action=translate translating the interface]. * You will be able to read but not to edit Wikimedia Commons for a short time on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210126T07 {{#time:j xg|2021-01-26|en}} at 07:00 (UTC)]. [https://phabricator.wikimedia.org/T271791] * [[m:Special:MyLanguage/MassMessage|MassMessage]] posts could be automatically timestamped in the future. This is because MassMessage senders can now send pages using MassMessage. Pages are more difficult to sign. If there are times when a MassMessage post should not be timestamped you can [[phab:T270435|let the developers know]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/03|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W03"/> 2021. gada 18. janvāris, plkst. 18.10 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=20974628 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/04|Tech News: 2021-04]] == <section begin="technews-2021-W04"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/04|Translations]] are available. '''Problems''' * You will be able to read but not to edit Wikimedia Commons for a short time on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210126T07 {{#time:j xg|2021-01-26|en}} at 07:00 (UTC)]. You will not be able to read or edit [[:wikitech:Main Page|Wikitech]] for a short time on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210128T09 {{#time:j xg|2021-01-28|en}} at 09:00 (UTC)]. [https://phabricator.wikimedia.org/T271791][https://phabricator.wikimedia.org/T272388] '''Changes later this week''' * [[m:WMDE Technical Wishes/Bracket Matching|Bracket matching]] will be added to the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] syntax highlighter on the first wikis. The first wikis are German and Catalan Wikipedia and maybe other Wikimedia wikis. This will happen on 27 January. [https://phabricator.wikimedia.org/T270238] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.28|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-01-26|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-01-27|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-01-28|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/04|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W04"/> 2021. gada 25. janvāris, plkst. 20.31 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21007423 --> == ''The Signpost'': 31 January 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/News and notes|1,000,000,000 edits, board elections, virtual Wikimania 2021]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Special report|Wiki reporting on the insurrection]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/In focus|From Anarchy to Wikiality, Glaring Bias to Good Cop: Press Coverage of Wikipedia's First Two Decades]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Opinion|Wikipedia's war against scientific disinformation]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/In the media|The world's press says "Happy Birthday!" with a few twists]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Technology report|The people who built Wikipedia, technically]] * Videos and podcasts: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Videos and podcasts|Celebrating 20 years]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/News from the WMF|Wikipedia celebrates 20 years of free, trusted information for the world]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Recent research|Students still have a better opinion of Wikipedia than teachers]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Humour|Dr. Seuss's Guide to Wikipedia]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Featured content|New Year, same Featured Content report!]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Traffic report|The most viewed articles of 2020]] * Obituary: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-01-31/Obituary|Flyer22 Frozen]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 31. janvāris, plkst. 22.13 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Eddie891@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21022363 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/05|Tech News: 2021-05]] == <section begin="technews-2021-W05"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/05|Translations]] are available. '''Problems''' * [[:w:en:IPv6|IPv6 addresses]] were written in lowercase letters in diffs. This caused dead links since [[Special:Contributions|Special:Contributions]] only accepted uppercase letters for the IPs. This has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T272225] '''Changes later this week''' * You can soon use Wikidata to link to pages on the multilingual Wikisource. [https://phabricator.wikimedia.org/T138332] * Often editors use a "non-breaking space" to make a gap between two items when reading but still show them together. This can be used to avoid a line break. You will now be able to add new ones via the special character tool in the 2010, 2017, and visual editors. The character will be shown in the visual editor as a space with a grey background. [https://phabricator.wikimedia.org/T70429][https://phabricator.wikimedia.org/T96666] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=| Advanced item]] Wikis use [[mw:Special:MyLanguage/Extension:AbuseFilter|abuse filters]] to stop bad edits being made. Filter maintainers can now use syntax like <code>1.2.3.4 - 1.2.3.55</code> as well as the <code>1.2.3.4/27</code> syntax for IP ranges. [https://phabricator.wikimedia.org/T218074] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.29|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-02-02|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-02-03|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-02-04|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[mw:Skin:Minerva Neue|Minerva]] is the skin Wikimedia wikis use for mobile traffic. When a page is protected and you can't edit it you can normally read the source wikicode. This doesn't work on Minerva on mobile devices. This is being fixed. Some text might overlap. This is because your community needs to update [[MediaWiki:Protectedpagetext|MediaWiki:Protectedpagetext]] to work on mobile. You can [[phab:T208827|read more]]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Recommendations_for_mobile_friendly_articles_on_Wikimedia_wikis#Inline_styles_should_not_use_properties_that_impact_sizing_and_positioning][https://www.mediawiki.org/wiki/Recommendations_for_mobile_friendly_articles_on_Wikimedia_wikis#Avoid_tables_for_anything_except_data] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[:wikitech:Portal:Cloud VPS|Cloud VPS]] and [[:wikitech:Portal:Toolforge|Toolforge]] will change the IP address they use to contact the wikis. The new IP address will be <code>185.15.56.1</code>. This will happen on February 8. You can [[:wikitech:News/CloudVPS NAT wikis|read more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/05|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W05"/> 2021. gada 2. februāris, plkst. 00.39 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21033195 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/06|Tech News: 2021-06]] == <section begin="technews-2021-W06"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/06|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps|Wikipedia app]] for Android now has watchlists and talk pages in the app. [https://play.google.com/store/apps/details?id=org.wikipedia] '''Changes later this week''' * You can see edits to chosen pages on [[Special:Watchlist|Special:Watchlist]]. You can add pages to your watchlist on every wiki you like. The [[:mw:Special:MyLanguage/Extension:GlobalWatchlist|GlobalWatchlist]] extension will come to Meta on 11 February. There you can see entries on watched pages on different wikis on the same page. The new watchlist will be found on [[m:Special:GlobalWatchlist|Special:GlobalWatchlist]] on Meta. You can choose which wikis to watch and other preferences on [[m:Special:GlobalWatchlistSettings|Special:GlobalWatchlistSettings]] on Meta. You can watch up to five wikis. [https://phabricator.wikimedia.org/T260862] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.30|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-02-09|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-02-10|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-02-11|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * When admins [[mw:Special:MyLanguage/Help:Protecting and unprotecting pages|protect]] pages the form will use the [[mw:UX standardization|OOUI look]]. [[Special:Import|Special:Import]] will also get the new look. This will make them easier to use on mobile phones. [https://phabricator.wikimedia.org/T235424][https://phabricator.wikimedia.org/T108792] * Some services will not work for a short period of time from 07:00 UTC on 17 February. There might be problems with new [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia URL Shortener|short links]], new translations, new notifications, adding new items to your [[mw:Reading/Reading Lists|reading lists]] or recording [[:w:en:Email#Tracking of sent mail|email bounces]]. This is because of database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T273758] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[m:Tech/News/2021/05|Last week]] Tech News reported that the IP address [[:wikitech:Portal:Cloud VPS|Cloud VPS]] and [[:wikitech:Portal:Toolforge|Toolforge]] use to contact the wikis will change on 8 February. This is delayed. It will happen later instead. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/News/CloudVPS_NAT_wikis] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/06|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W06"/> 2021. gada 8. februāris, plkst. 19.42 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21082948 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/07|Tech News: 2021-07]] == <section begin="technews-2021-W07"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/07|Translations]] are available. '''Problems''' * There were problems with recent versions of MediaWiki. Because the updates caused problems the developers rolled back to an earlier version. Some updates and new functions will come later than planned. [https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2021-February/094255.html][https://lists.wikimedia.org/pipermail/wikitech-l/2021-February/094271.html] * Some services will not work for a short period of time from 07:00 UTC on 17 February. There might be problems with new [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia URL Shortener|short links]], new translations, new notifications, adding new items to your [[mw:Reading/Reading Lists|reading lists]] or recording [[:w:en:Email#Tracking of sent mail|email bounces]]. This is because of database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T273758] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.31|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-02-16|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-02-17|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-02-18|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/07|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W07"/> 2021. gada 15. februāris, plkst. 19.56 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21105437 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/08|Tech News: 2021-08]] == <div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/08|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The visual editor will now use [[:c:Commons:Structured data/Media search|MediaSearch]] to find images. You can search for images on Commons in the visual editor when you are looking for illustrations. This is to help editors find better images. [https://phabricator.wikimedia.org/T259896] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[mw:Special:MyLanguage/Extension:SyntaxHighlight|syntax highlighter]] now works with more languages: [[:w:en:Futhark (programming language)|Futhark]], [[:w:en:Graphviz|Graphviz]]/[[:w:en:DOT (graph description language)|DOT]], CDDL and AMDGPU. [https://phabricator.wikimedia.org/T274741] '''Problems''' * Editing a [[mw:Special:MyLanguage/Extension:EasyTimeline|timeline]] might have removed all text from it. This was because of a bug and has been fixed. You might need to edit the timeline again for it to show properly. [https://phabricator.wikimedia.org/T274822] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.32|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-02-23|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-02-24|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-02-25|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] There is a [[:m:Wikimedia Rust developers user group|user group]] for developers and users interested in working on Wikimedia wikis with the [[:w:en:Rust (programming language)|Rust programming language]]. You can join or tell others who want to make your wiki better in the future. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/08|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div> ---- 2021. gada 23. februāris, plkst. 02.18 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21134058 --> == ''The Signpost'': 28 February 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/News and notes|Maher stepping down]] * Disinformation report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/Disinformation report|A "billionaire battle" on Wikipedia: Sex, lies, and video]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/Opinion|The call for feedback on community seats is a distraction]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/In the media|Corporate influence at OSM, Fox watching the hen house]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/News from the WMF|Who tells your story on Wikipedia]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/Recent research|Take an AI-generated flashcard quiz about Wikipedia; Wikipedia's anti-feudalism]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/Featured content|A Love of Knowledge, for Valentine's Day]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/Traffic report|Does it almost feel like you've been here before?]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-02-28/Gallery|What is Black history and culture?]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 28. februāris, plkst. 23.32 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Eddie891@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21140159 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/09|Tech News: 2021-09]] == <div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/09|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Wikis using the [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Feature summary|Growth team tools]] can now show the name of a newcomer's mentor anywhere [[mw:Special:MyLanguage/Help:Growth/Mentorship/Integrating_mentorship|through a magic word]]. This can be used for welcome messages or userboxes. * A new version of the [[c:Special:MyLanguage/Commons:VideoCutTool|VideoCutTool]] is now available. It enables cropping, trimming, audio disabling, and rotating video content. It is being created as part of the developer outreach programs. '''Problems''' * There was a problem with the [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Job queue|job queue]]. This meant some functions did not save changes and mass messages were delayed. This did not affect wiki edits. [https://phabricator.wikimedia.org/T275437] * Some editors may not be logged in to their accounts automatically in the latest versions of Firefox and Safari. [https://phabricator.wikimedia.org/T226797] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.33|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-03-02|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-03-03|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-03-04|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/09|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div> ---- 2021. gada 1. marts, plkst. 21.08 (EET) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21161722 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/10|Tech News: 2021-10]] == <section begin="technews-2021-W10"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/10|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[mw:Special:MyLanguage/Content translation/Section translation|Section translation]] now works on Bengali Wikipedia. It helps mobile editors translate sections of articles. It will come to more wikis later. The first focus is active wikis with a smaller number of articles. You can [https://sx.wmflabs.org/index.php/Main_Page test it] and [[mw:Talk:Content translation/Section translation|leave feedback]]. * [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:FlaggedRevs|Flagged revisions]] now give admins the review right. [https://phabricator.wikimedia.org/T275293] * When someone links to a Wikipedia article on Twitter this will now show a preview of the article. [https://phabricator.wikimedia.org/T276185] '''Problems''' * Many graphs have [[:w:en:JavaScript|JavaScript]] errors. Graph editors can check their graphs in their browser's developer console after editing. [https://phabricator.wikimedia.org/T275833] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.34|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-03-09|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-03-10|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-03-11|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). * The [[mw:Talk pages project/New discussion|New Discussion]] tool will soon be a new [[mw:Special:MyLanguage/Extension:DiscussionTools|discussion tools]] beta feature for on most Wikipedias. The goal is to make it easier to start new discussions. [https://phabricator.wikimedia.org/T275257] '''Future changes''' * There will be a number of changes to make it easier to work with templates. Some will come to the first wikis in March. Other changes will come to the first wikis in June. This is both for those who use templates and those who create or maintain them. You can [[:m:WMDE Technical Wishes/Templates|read more]]. * [[m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] will become a default feature on some wikis on 17 March. They will share a setting with [[mw:Page Previews|Page Previews]]. If you prefer the Reference Tooltips or Navigation-Popups gadget you can keep using them. If so Reference Previews won't be shown. [https://phabricator.wikimedia.org/T271206][https://meta.wikimedia.org/wiki/Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews] * New JavaScript-based functions will not work in [[:w:en:Internet Explorer 11|Internet Explorer 11]]. This is because Internet Explorer is an old browser that doesn't work with how JavaScript is written today. Everything that works in Internet Explorer 11 today will continue working in Internet Explorer for now. You can [[mw:Compatibility/IE11|read more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/10|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W10"/> 2021. gada 8. marts, plkst. 19.51 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21175593 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/11|Tech News: 2021-11]] == <section begin="technews-2021-W11"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/11|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Wikis that are part of the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|desktop improvements]] project can now use a new [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Features/Search|search function]]. The desktop improvements and the new search will come to more wikis later. You can also [[mw:Reading/Web/Desktop Improvements#Deployment plan and timeline|test it early]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Editors who put up banners or change site-wide [[:w:en:JavaScript|JavaScript]] code should use the [https://grafana.wikimedia.org/d/000000566/overview?viewPanel=16&orgId=1 client error graph] to see that their changes has not caused problems. You can [https://diff.wikimedia.org/2021/03/08/sailing-steady%e2%80%8a-%e2%80%8ahow-you-can-help-keep-wikimedia-sites-error-free read more]. [https://phabricator.wikimedia.org/T276296] '''Problems''' * Due to [[phab:T276968|database issues]] the [https://meta.wikimedia.beta.wmflabs.org Wikimedia Beta Cluster] was read-only for over a day. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.34|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-03-16|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-03-17|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-03-18|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You can add a [[:w:en:Newline|newline]] or [[:w:en:Carriage return|carriage return]] character to a custom signature if you use a template. There is a proposal to not allow them in the future. This is because they can cause formatting problems. [https://www.mediawiki.org/wiki/New_requirements_for_user_signatures#Additional_proposal_(2021)][https://phabricator.wikimedia.org/T272322] * You will be able to read but not edit [[phab:T276899|12 wikis]] for a short period of time on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210323T06 {{#time:j xg|2021-03-23|en}} at 06:00 (UTC)]. This could take 30 minutes but will probably be much faster. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] You can use [https://quarry.wmflabs.org/ Quarry] for [[:w:en:SQL|SQL]] queries to the [[wikitech:Wiki replicas|Wiki Replicas]]. Cross-database <code>JOINS</code> will no longer work from 23 March. There will be a new field to specify the database to connect to. If you think this affects you and you need help you can [[phab:T268498|post on Phabricator]] or on [[wikitech:Talk:News/Wiki Replicas 2020 Redesign|Wikitech]]. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/PAWS PAWS] and other ways to do [[:w:en:SQL|SQL]] queries to the Wiki Replicas will be affected later. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/News/Wiki_Replicas_2020_Redesign] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/11|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W11"/> 2021. gada 16. marts, plkst. 01.23 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21226057 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/12|Tech News: 2021-12]] == <section begin="technews-2021-W12"/><div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/12|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a [[mw:Wikipedia for KaiOS|Wikipedia app]] for [[:w:en:KaiOS|KaiOS]] phones. They don't have a touch screen so readers navigate with the phone keys. There is now a [https://wikimedia.github.io/wikipedia-kaios/sim.html simulator] so you can see what it looks like. * The [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/Replying|reply tool]] and [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/New discussion|new discussion tool]] are now available as the "{{int:discussiontools-preference-label}}" [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|beta feature]] in almost all wikis except German Wikipedia. '''Problems''' * You will be able to read but not edit [[phab:T276899|twelve wikis]] for a short period of time on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210323T06 {{#time:j xg|2021-03-23|{{PAGELANGUAGE}}}} at 06:00 (UTC)]. This can also affect password changes, logging in to new wikis, global renames and changing or confirming emails. This could take 30 minutes but will probably be much faster. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.36|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-03-23|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-03-24|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-03-25|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). * [[:w:en:Syntax highlighting|Syntax highlighting]] colours will change to be easier to read. This will soon come to the [[phab:T276346|first wikis]]. [https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Improved_Color_Scheme_of_Syntax_Highlighting] '''Future changes''' * [[mw:Special:MyLanguage/Extension:FlaggedRevs|Flagged revisions]] will no longer have multiple tags like "tone" or "depth". It will also only have one tier. This was changed because very few wikis used these features and they make the tool difficult to maintain. [https://phabricator.wikimedia.org/T185664][https://phabricator.wikimedia.org/T277883] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Gadgets and user scripts can access variables about the current page in JavaScript. In 2015 this was moved from <code dir=ltr>wg*</code> to <code dir=ltr>mw.config</code>. <code dir=ltr>wg*</code> will soon no longer work. [https://phabricator.wikimedia.org/T72470] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]] • [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/12|Translate]] • [[m:Tech|Get help]] • [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]] • [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div></div> <section end="technews-2021-W12"/> 2021. gada 22. marts, plkst. 18.53 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21244806 --> == ''The Signpost'': 28 March 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/News and notes|A future with a for-profit subsidiary?]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/Gallery|Wiki Loves Monuments]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/In the media|Wikimedia LLC and disinformation in Japan]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/News from the WMF|Project Rewrite: Tell the missing stories of women on Wikipedia and beyond]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/Recent research|10%-30% of Wikipedia’s contributors have subject-matter expertise]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/From the archives|Google isn't responsible for Wikipedia's mistakes]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/Essay|Wikipedia:The Free Encyclopedia]] * Obituary: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/Obituary|Yoninah]] * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/From the editor|What else can we say?]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/Arbitration report|Open letter to the Board of Trustees]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-03-28/Traffic report|Wanda, Meghan, Liz, Phil and Zack]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 28. marts, plkst. 23.47 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:DannyS712@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21267130 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/13|Tech News: 2021-13]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/13|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Some very old [[:w:en:Web browser|web browsers]] [[:mw:Special:MyLanguage/Compatibility|don’t work]] well with the Wikimedia wikis. Some old code for browsers that used to be supported is being removed. This could cause issues in those browsers. [https://phabricator.wikimedia.org/T277803] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[:m:IRC/Channels#Raw_feeds|IRC recent changes feeds]] have been moved to a new server. Make sure all tools automatically reconnect to <code>irc.wikimedia.org</code> and not to the name of any specific server. Users should also consider switching to the more modern [[:wikitech:Event Platform/EventStreams|EventStreams]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T224579] '''Problems''' * When you move a page that many editors have on their watchlist the history can be split. It might also not be possible to move it again for a while. This is because of a [[:w:en:Job queue|job queue]] problem. [https://phabricator.wikimedia.org/T278350] * Some translatable pages on Meta could not be edited. This was because of a bug in the translation tool. The new MediaWiki version was delayed because of problems like this. [https://phabricator.wikimedia.org/T278429][https://phabricator.wikimedia.org/T274940] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.37|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-03-30|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-03-31|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-04-01|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/13|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 29. marts, plkst. 20.31 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21267131 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/14|Tech News: 2021-14]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/14|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Editors can collapse part of an article so you have to click on it to see it. When you click a link to a section inside collapsed content it will now expand to show the section. The browser will scroll down to the section. Previously such links didn't work unless you manually expanded the content first. [https://phabricator.wikimedia.org/T276741] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[mw:Special:MyLanguage/Citoid|citoid]] [[:w:en:API|API]] will use for example <code>2010-12-XX</code> instead of <code>2010-12</code> for dates with a month but no days. This is because <code>2010-12</code> could be confused with <code>2010-2012</code> instead of <code>December 2010</code>. This is called level 1 instead of level 0 in the [https://www.loc.gov/standards/datetime/ Extended Date/Time Format]. [https://phabricator.wikimedia.org/T132308] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.36/wmf.38|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-04-06|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-04-07|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-04-08|en}} ([[mw:MediaWiki 1.36/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[:wikitech:PAWS|PAWS]] can now connect to the new [[:wikitech:Wiki Replicas|Wiki Replicas]]. Cross-database <code>JOINS</code> will no longer work from 28 April. There is [[:wikitech:News/Wiki Replicas 2020 Redesign#How should I connect to databases in PAWS?|a new way to connect]] to the databases. Until 28 April both ways to connect to the databases will work. If you think this affects you and you need help you can post [[phab:T268498|on Phabricator]] or on [[wikitech:Talk:News/Wiki Replicas 2020 Redesign|Wikitech]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/14|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 22.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21287348 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/16|Tech News: 2021-16]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/16|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Email to the Wikimedia wikis are handled by groups of Wikimedia editors. These volunteer response teams now use [https://github.com/znuny/Znuny Znuny] instead of [[m:Special:MyLanguage/OTRS|OTRS]]. The functions and interface remain the same. The volunteer administrators will give more details about the next steps soon. [https://phabricator.wikimedia.org/T279303][https://phabricator.wikimedia.org/T275294] * If you use [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|syntax highlighting]], you can see line numbers in the 2010 and 2017 wikitext editors when editing templates. This is to make it easier to see line breaks or talk about specific lines. Line numbers will soon come to all namespaces. [https://phabricator.wikimedia.org/T267911][https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Line_Numbering][https://meta.wikimedia.org/wiki/Talk:WMDE_Technical_Wishes/Line_Numbering] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Because of a technical change there could be problems with gadgets and scripts that have an edit summary area that looks [https://phab.wmfusercontent.org/file/data/llvdqqnb5zpsfzylbqcg/PHID-FILE-25vs4qowibmtysl7cbml/Screen_Shot_2021-04-06_at_2.34.04_PM.png similar to this one]. If they look strange they should use <code>mw.loader.using('mediawiki.action.edit.styles')</code> to go back to how they looked before. [https://phabricator.wikimedia.org/T278898] * The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.1|latest version]] of MediaWiki came to the Wikimedia wikis last week. There was no Tech News issue last week. '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * The user group <code>oversight</code> will be renamed <code>suppress</code>. This is for [[phab:T109327|technical reasons]]. This is the technical name. It doesn't affect what you call the editors with this user right on your wiki. This is planned to happen in two weeks. You can comment [[phab:T112147|in Phabricator]] if you have objections. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/16|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 19. aprīlis, plkst. 19.49 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21356080 --> == ''The Signpost'': 25 April 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/From the editor|A change is gonna come]] * Disinformation report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/Disinformation report|The Trump Organization's paid editors]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/In the media|Fernando, governance, and rugby]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/Opinion|The (Universal) Code of Conduct]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/Op-Ed|A Little Fun Goes A Long Way]] * Changing the world: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/Changing the world|The reach of protest images on Wikipedia]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/Recent research|Quality of aquatic and anatomical articles]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/Traffic report|The verdict is guilty, guilty, guilty]] * News from Wiki Education: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-04-25/News from Wiki Education|Encouraging professional physicists to engage in outreach on Wikipedia]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 01.34 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:DannyS712@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21300638 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/17|Tech News: 2021-17]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/17|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Templates have parameters that can have specific values. It is possible to suggest values for editors with [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TemplateData|TemplateData]]. You can soon see them as a drop-down list in the visual editor. This is to help template users find the right values faster. [https://phabricator.wikimedia.org/T273857][https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/WMDE_Technical_Wishes/Suggested_values_for_template_parameters][https://meta.wikimedia.org/wiki/Talk:WMDE_Technical_Wishes/Suggested_values_for_template_parameters] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.3|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-04-27|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-04-28|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-04-29|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/17|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 27. aprīlis, plkst. 00.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21391118 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/18|Tech News: 2021-18]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/18|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[w:en:Wikipedia:Twinkle|Twinkle]] is a gadget on English Wikipedia. It can help with maintenance and patrolling. It can [[m:Grants:Project/Rapid/SD0001/Twinkle localisation/Report|now be used on other wikis]]. You can get Twinkle on your wiki using the [https://github.com/wikimedia-gadgets/twinkle-starter twinkle-starter] GitHub repository. '''Problems''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Content translation|content translation tool]] did not work for many articles for a little while. This was because of a bug. [https://phabricator.wikimedia.org/T281346] * Some things will not work for about a minute on 5 May. This will happen [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210505T0600 around 06:00 UTC]. This will affect the content translation tool and notifications among other things. This is because of an upgrade to avoid crashes. [https://phabricator.wikimedia.org/T281212] '''Changes later this week''' * [[mw:Special:MyLanguage/Help:Reference Previews|Reference Previews]] will become a default feature on a number of wikis on 5 May. This is later than planned because of some changes. You can use it without using [[mw:Special:MyLanguage/Page Previews|Page Previews]] if you want to. The earlier plan was to have the preference to use both or none. [https://phabricator.wikimedia.org/T271206][https://meta.wikimedia.org/wiki/Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.4|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-05-04|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-05-05|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-05-06|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[:w:en:CSS|CSS]] classes <code dir=ltr>.error</code>, <code dir=ltr>.warning</code> and <code dir=ltr>.success</code> do not work for mobile readers if they have not been specifically defined on your wiki. From June they will not work for desktop readers. This can affect gadgets and templates. The classes can be defined in [[MediaWiki:Common.css]] or template styles instead. [https://phabricator.wikimedia.org/T280766] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/18|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 3. maijs, plkst. 18.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21418010 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/19|Tech News: 2021-19]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/19|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-05-11|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-05-12|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-05-13|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You can see what participants plan to work on at the online [[mw:Wikimedia Hackathon 2021|Wikimedia hackathon]] 22–23 May. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/19|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 10. maijs, plkst. 18.10 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21428676 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/20|Tech News: 2021-20]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/20|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a new toolbar in [[mw:Talk pages project/Replying|the Reply tool]]. It works in the wikitext source mode. You can enable it in [[Special:Preferences#mw-htmlform-discussion|your preferences]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T276608] [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk_pages_project/Replying#13_May_2021] [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk_pages_project/New_discussion#13_May_2021] * Wikimedia [https://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo mailing lists] are being moved to [[:w:en:GNU Mailman|Mailman 3]]. This is a newer version. For the [[:w:en:Character encoding|character encoding]] to work it will change from <code>[[:w:en:UTF-8|UTF-8]]</code> to <code>utf8mb3</code>. [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/IEYQ2HS3LZF2P3DAYMNZYQDGHWPVMTPY/][https://phabricator.wikimedia.org/T282621] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] An [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/14|earlier issue]] of Tech News said that the [[mw:Special:MyLanguage/Citoid|citoid]] [[:w:en:API|API]] would handle dates with a month but no days in a new way. This has been reverted for now. There needs to be more discussion of how it affects different wikis first. [https://phabricator.wikimedia.org/T132308] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] <code>MediaWiki:Pageimages-blacklist</code> will be renamed <code>MediaWiki:Pageimages-denylist</code>. The list can be copied to the new name. It will happen on 19 May for some wikis and 20 May for some wikis. Most wikis don't use it. It lists images that should never be used as thumbnails for articles. [https://phabricator.wikimedia.org/T282626] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.6|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-05-18|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-05-19|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-05-20|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/20|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 17. maijs, plkst. 16.50 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21464279 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/21|Tech News: 2021-21]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/21|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The Wikimedia movement has been using [[:m:Special:MyLanguage/IRC|IRC]] on a network called [[:w:en:Freenode|Freenode]]. There have been changes around who is in control of the network. The [[m:Special:MyLanguage/IRC/Group_Contacts|Wikimedia IRC Group Contacts]] have [[m:Special:Diff/21476411|decided]] to move to the new [[:w:en:Libera Chat|Libera Chat]] network instead. This is not a formal decision for the movement to move all channels but most Wikimedia IRC channels will probably leave Freenode. There is a [[:m:IRC/Migrating_to_Libera_Chat|migration guide]] and ongoing Wikimedia [[m:Wikimedia Forum#Freenode (IRC)|discussions about this]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.7|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-05-25|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-05-26|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-05-27|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/21|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 24. maijs, plkst. 20.07 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21477606 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/22|Tech News: 2021-22]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/22|Translations]] are available. '''Problems''' * There was an issue on the Vector skin with the text size of categories and notices under the page title. It was fixed last Monday. [https://phabricator.wikimedia.org/T283206] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/22|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 31. maijs, plkst. 20.06 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21516076 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/23|Tech News: 2021-23]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/23|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.9|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-06-08|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-06-09|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-06-10|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The Wikimedia movement uses [[:mw:Special:MyLanguage/Phabricator|Phabricator]] for technical tasks. This is where we collect technical suggestions, bugs and what developers are working on. The company behind Phabricator will stop working on it. This will not change anything for the Wikimedia movement now. It could lead to changes in the future. [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/message/YAXOD46INJLAODYYIJUVQWOZFIV54VUI/][https://admin.phacility.com/phame/post/view/11/phacility_is_winding_down_operations/][https://phabricator.wikimedia.org/T283980] * Searching on Wikipedia will find more results in some languages. This is mainly true for when those who search do not use the correct [[:w:en:Diacritic|diacritics]] because they are not seen as necessary in that language. For example searching for <code>Bedusz</code> doesn't find <code>Będusz</code> on German Wikipedia. The character <code>ę</code> isn't used in German so many would write <code>e</code> instead. This will work better in the future in some languages. [https://phabricator.wikimedia.org/T219550] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[:w:en:Cross-site request forgery|CSRF token parameters]] in the [[:mw:Special:MyLanguage/API:Main page|action API]] were changed in 2014. The old parameters from before 2014 will stop working soon. This can affect bots, gadgets and user scripts that still use the old parameters. [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/IMP43BNCI32C524O5YCUWMQYP4WVBQ2B/][https://phabricator.wikimedia.org/T280806] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/23|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 23.03 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21551759 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/24|Tech News: 2021-24]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/24|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Logged-in users on the mobile web can choose to use the [[:mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Advanced mobile contributions|advanced mobile mode]]. They now see categories in a similar way as users on desktop do. This means that some gadgets that have just been for desktop users could work for users of the mobile site too. If your wiki has such gadgets you could decide to turn them on for the mobile site too. Some gadgets probably need to be fixed to look good on mobile. [https://phabricator.wikimedia.org/T284763] * Language links on Wikidata now works for [[:oldwikisource:Main Page|multilingual Wikisource]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T275958] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * In the future we [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|can't show the IP]] of unregistered editors to everyone. This is because privacy regulations and norms have changed. There is now a rough draft of how [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#Updates|showing the IP to those who need to see it]] could work. * German Wikipedia, English Wikivoyage and 29 smaller wikis will be read-only for a few minutes on 22 June. This is planned between 5:00 and 5:30 UTC. [https://phabricator.wikimedia.org/T284530] * All wikis will be read-only for a few minutes in the week of 28 June. More information will be published in Tech News later. It will also be posted on individual wikis in the coming weeks. [https://phabricator.wikimedia.org/T281515][https://phabricator.wikimedia.org/T281209] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/24|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 14. jūnijs, plkst. 23.26 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21587625 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/25|Tech News: 2021-25]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/25|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The <code>otrs-member</code> group name is now <code>vrt-permissions</code>. This could affect abuse filters. [https://phabricator.wikimedia.org/T280615] '''Problems''' * You will be able to read but not edit German Wikipedia, English Wikivoyage and 29 smaller wikis for a few minutes on 22 June. This is planned between [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210623T0500 5:00 and 5:30 UTC]. [https://phabricator.wikimedia.org/T284530] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.11|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-06-22|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-06-23|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-06-24|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/25|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 18.49 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21593987 --> == ''The Signpost'': 27 June 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/News and notes|Elections, Wikimania, masking and more]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/In the media|Boris and Joe, reliability, love, and money]] * Disinformation report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Disinformation report|Croatian Wikipedia: capture and release]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Recent research|Feminist critique of Wikipedia's epistemology, Black Americans vastly underrepresented among editors, Wiki Workshop report]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Traffic report|So no one told you life was gonna be this way]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/News from the WMF|Searching for Wikipedia]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Humour|Wikipedia's best articles on the world's strangest things]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/WikiProject report|WikiProject on open proxies interview]] * Forum: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Forum|Is WMF fundraising abusive?]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Discussion report|Reliability of WikiLeaks discussed]] * Obituary: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-06-27/Obituary|SarahSV]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 27. jūnijs, plkst. 23.17 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:DannyS712@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21652089 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/26|Tech News: 2021-26]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/26|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Wikis with the [[mw:Special:MyLanguage/Growth|Growth features]] now can [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Community configuration|configure Growth features directly on their wiki]]. This uses the new special page <code>Special:EditGrowthConfig</code>. [https://phabricator.wikimedia.org/T285423] * Wikisources have a new [[m:Special:MyLanguage/Community Tech/OCR Improvements|OCR tool]]. If you don't want to see the "extract text" button on Wikisource you can add <code>.ext-wikisource-ExtractTextWidget { display: none; }</code> to your [[Special:MyPage/common.css|common.css page]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T285311] '''Problems''' *You will be able to read but not edit the Wikimedia wikis for a few minutes on 29 June. This is planned at [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210629T1400 14:00 UTC]. [https://phabricator.wikimedia.org/T281515][https://phabricator.wikimedia.org/T281209] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.12|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-06-29|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-06-30|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-07-01|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * <code>Threshold for stub link formatting</code>, <code>thumbnail size</code> and <code>auto-number headings</code> can be set in preferences. They are expensive to maintain and few editors use them. The developers are planning to remove them. Removing them will make pages load faster. You can [[mw:Special:MyLanguage/User:SKim (WMF)/Performance Dependent User Preferences|read more and give feedback]]. * A toolbar will be added to the [[mw:Talk pages project/Replying|Reply tool]]'s wikitext source mode. This will make it easier to link to pages and to ping other users. [https://phabricator.wikimedia.org/T276609][https://www.mediawiki.org/wiki/Talk_pages_project/Replying#Status_updates] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/26|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 28. jūnijs, plkst. 19.32 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21653312 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/27|Tech News: 2021-27]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/27|Translations]] are available. '''Tech News''' * The next issue of Tech News will be sent out on 19 July. '''Recent changes''' * [[:wikidata:Q4063270|AutoWikiBrowser]] is a tool to make repetitive tasks easier. It now uses [[:w:en:JSON|JSON]]. <code>Wikipedia:AutoWikiBrowser/CheckPage</code> has moved to <code>Wikipedia:AutoWikiBrowser/CheckPageJSON</code> and <code>Wikipedia:AutoWikiBrowser/Config</code>. <code>Wikipedia:AutoWikiBrowser/CheckPage/Version</code> has moved to <code>Wikipedia:AutoWikiBrowser/CheckPage/VersionJSON</code>. The tool will eventually be configured on the wiki so that you don't have to wait until the new version to add templates or regular expression fixes. [https://phabricator.wikimedia.org/T241196] '''Problems''' * [[m:Special:MyLanguage/InternetArchiveBot|InternetArchiveBot]] helps saving online sources on some wikis. It adds them to [[:w:en:Wayback Machine|Wayback Machine]] and links to them there. This is so they don't disappear if the page that was linked to is removed. It currently has a problem with linking to the wrong date when it moves pages from <code>archive.is</code> to <code>web.archive.org</code>. [https://phabricator.wikimedia.org/T283432] '''Changes later this week''' * The tool to [[m:WMDE Technical Wishes/Finding and inserting templates|find, add and remove templates]] will be updated. This is to make it easier to find and use the right templates. It will come to the first wikis on 7 July. It will come to more wikis later this year. [https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Removing_a_template_from_a_page_using_the_VisualEditor][https://phabricator.wikimedia.org/T284553] * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * Some Wikimedia wikis use [[m:Special:MyLanguage/Flagged Revisions|Flagged Revisions]] or pending changes. It hides edits from new and unregistered accounts for readers until they have been patrolled. The auto review action in Flagged Revisions will no longer be logged. All old logs of auto-review will be removed. This is because it creates a lot of logs that are not very useful. [https://phabricator.wikimedia.org/T285608] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/27|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 20.33 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21694636 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/29|Tech News: 2021-29]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/29|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The tool to [[m:WMDE Technical Wishes/Finding and inserting templates|find, add and remove templates]] was updated. This is to make it easier to find and use the right templates. It was supposed to come to the first wikis on 7 July. It was delayed to 12 July instead. It will come to more wikis later this year. [https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Removing_a_template_from_a_page_using_the_VisualEditor][https://phabricator.wikimedia.org/T284553] * [[Special:UnconnectedPages|Special:UnconnectedPages]] lists pages that are not connected to Wikidata. This helps you find pages that can be connected to Wikidata items. Some pages should not be connected to Wikidata. You can use the magic word <code><nowiki>__EXPECTED_UNCONNECTED_PAGE__</nowiki></code> on pages that should not be listed on the special page. [https://phabricator.wikimedia.org/T97577] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.15|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-07-20|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-07-21|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-07-22|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] How media is structured in the [[:w:en:Parsing|parser's]] HTML output will soon change. This can affect bots, gadgets, user scripts and extensions. You can [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/L2UQJRHTFK5YG3IOZEC7JSLH2ZQNZRVU/ read more]. You can test it on [[:testwiki:Main Page|Testwiki]] or [[:test2wiki:Main Page|Testwiki 2]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The parameters for how you obtain [[mw:API:Tokens|tokens]] in the MediaWiki API were changed in 2014. The old way will no longer work from 1 September. Scripts, bots and tools that use the parameters from before the 2014 change need to be updated. You can [[phab:T280806#7215377|read more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/29|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 18.32 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21755027 --> == ''The Signpost'': 25 July 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/News and notes|Wikimania and a million other news stories]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/Special report|Hardball in Hong Kong]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/In the media|Larry is at it again]] * Board of Trustees candidates: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/Board of Trustees candidates|See the candidates]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/Recent research|Gender bias and statistical fallacies, disinformation and mutual intelligibility]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/Traffic report|Football, tennis and marveling at Loki]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/News from the WMF|Uncapping our growth potential – interview with James Baldwin, Finance and Administration Department]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-07-25/Humour|A little verse]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 26. jūlijs, plkst. 02.13 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:DannyS712@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21784702 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/30|Tech News: 2021-30]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/30|Translations]] are available. '''Recent changes''' * A [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.14|new version]] of MediaWiki came to the Wikimedia wikis the week before last week. This was not in Tech News because there was no newsletter that week. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.16|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-07-27|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-07-28|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-07-29|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * If you use the [[mw:Special:MyLanguage/Skin:MonoBook|Monobook skin]] you can choose to switch off [[:w:en:Responsive web design|responsive design]] on mobile. This will now work for more skins. If <code>{{int:monobook-responsive-label}}</code> is unticked you need to also untick the new [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|preference]] <code>{{int:prefs-skin-responsive}}</code>. Otherwise it will stop working. Interface admins can automate this process on your wiki. You can [[phab:T285991|read more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/30|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 27. jūlijs, plkst. 00.11 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21771634 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/31|Tech News: 2021-31]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/31|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] If your wiki uses markup like <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><div class="mw-content-ltr"></nowiki></code></bdi> or <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><div class="mw-content-rtl"></nowiki></code></bdi> without the required <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>dir</code></bdi> attribute, then these will no longer work in 2 weeks. There is a short-term fix that can be added to your local wiki's Common.css page, which is explained at [[phab:T287701|T287701]]. From now on, all usages should include the full attributes, for example: <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><div class="mw-content-ltr" dir="ltr" lang="en"></nowiki></code></bdi> or <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><div class="mw-content-rtl" dir="rtl" lang="he"></nowiki></code></bdi>. This also applies to some other HTML tags, such as <code>span</code> or <code>code</code>. You can find existing examples on your wiki that need to be updated, using the instructions at [[phab:T287701|T287701]]. * Reminder: Wikimedia has [[m:Special:MyLanguage/IRC/Migrating to Libera Chat|migrated to the Libera Chat IRC network]], from the old Freenode network. Local documentation should be updated. '''Problems''' * Last week, all wikis had slow access or no access for 30 minutes. There was a problem with generating dynamic lists of articles on the Russian Wikinews, due to the bulk import of 200,000+ new articles over 3 days, which led to database problems. The problematic feature has been disabled on that wiki and developers are discussing if it can be fixed properly. [https://phabricator.wikimedia.org/T287380][https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/2021-07-26_ruwikinews_DynamicPageList] '''Changes later this week''' * When adding links to a page using [[mw:VisualEditor|VisualEditor]] or the [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017 wikitext editor]], [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Disambiguator|disambiguation pages]] will now only appear at the bottom of search results. This is because users do not often want to link to disambiguation pages. [https://phabricator.wikimedia.org/T285510] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.17|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-08-03|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-08-04|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-08-05|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The [[mw:Wikimedia Apps/Team/Android|team of the Wikipedia app for Android]] is working on communication in the app. The developers are working on how to talk to other editors and get notifications. You can [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android/Communication|read more]]. They are looking for users who want to [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android/Communication/UsertestingJuly2021|test the plans]]. Any editor who has an Android phone and is willing to download the app can do this. * The [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|Beta Feature]] for {{int:discussiontools-preference-label}} will be updated in the coming weeks. You will be able to [[mw:Talk pages project/Notifications|subscribe to individual sections]] on a talk page at more wikis. You can test this now by adding <code>?dtenable=1</code> to the end of the talk page's URL ([https://meta.wikimedia.org/wiki/Meta_talk:Sandbox?dtenable=1 example]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/31|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 2. augusts, plkst. 23.47 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21818289 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/32|Tech News: 2021-32]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/32|Translations]] are available. '''Problems''' * You can read but not edit 17 wikis for a few minutes on 10 August. This is planned at [https://zonestamp.toolforge.org/1628571650 05:00 UTC]. This is because of work on the database. [https://phabricator.wikimedia.org/T287449] '''Changes later this week''' * The [[wmania:Special:MyLanguage/2021:Hackathon|Wikimania Hackathon]] will take place remotely on 13 August, starting at 5:00 UTC, for 24 hours. You can participate in many ways. You can still propose projects and sessions. * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.18|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-08-10|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-08-11|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-08-12|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The old CSS <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><div class="visualClear"></div></nowiki></code></bdi> will not be supported after 12 August. Instead, templates and pages should use <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><div style="clear:both;"></div></nowiki></code></bdi>. Please help to replace any existing uses on your wiki. There are global-search links available at [[phab:T287962|T287962]]. '''Future changes''' * [[m:Special:MyLanguage/The Wikipedia Library|The Wikipedia Library]] is a place for Wikipedia editors to get access to sources. There is an [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TheWikipediaLibrary|extension]] which has a new function to tell users when they can take part in it. It will use notifications. It will start pinging the first users in September. It will ping more users later. [https://phabricator.wikimedia.org/T288070] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] [[w:en:Vue.js|Vue.js]] will be the [[w:en:JavaScript|JavaScript]] framework for MediaWiki in the future. [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/SOZREBYR36PUNFZXMIUBVAIOQI4N7PDU/] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/32|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 9. augusts, plkst. 19.21 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21856726 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/33|Tech News: 2021-33]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/33|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can add language links in the sidebar in the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|new Vector skin]] again. You do this by connecting the page to a Wikidata item. The new Vector skin has moved the language links but the new language selector cannot add language links yet. [https://phabricator.wikimedia.org/T287206] '''Problems''' * There was a problem on wikis which use the Translate extension. Translations were not updated or were replaced with the English text. The problems have been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T288700][https://phabricator.wikimedia.org/T288683][https://phabricator.wikimedia.org/T288719] '''Changes later this week''' * A [[mw:Help:Tags|revision tag]] will soon be added to edits that add links to [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Disambiguator|disambiguation pages]]. This is because these links are usually added by accident. The tag will allow editors to easily find the broken links and fix them. If your wiki does not like this feature, it can be [[mw:Help:Tags#Deleting a tag added by the software|hidden]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T287549] *Would you like to help improve the information about tools? Would you like to attend or help organize a small virtual meetup for your community to discuss the list of tools? Please get in touch on the [[m:Toolhub/The Quality Signal Sessions|Toolhub Quality Signal Sessions]] talk page. We are also looking for feedback [[m:Talk:Toolhub/The Quality Signal Sessions#Discussion topic for "Quality Signal Sessions: The Tool Maintainers edition"|from tool maintainers]] on some specific questions. * In the past, edits to any page in your user talk space ignored your [[mw:Special:MyLanguage/Help:Notifications#mute|mute list]], e.g. sub-pages. Starting this week, this is only true for edits to your talk page. [https://phabricator.wikimedia.org/T288112] * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.19|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-08-17|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-08-18|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-08-19|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/33|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 16. augusts, plkst. 22.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21889213 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/34|Tech News: 2021-34]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/34|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Score|Score]] extension (<bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><score></nowiki></code></bdi> notation) has been re-enabled on public wikis and upgraded to a newer version. Some musical score functionality may no longer work because the extension is only enabled in "safe mode". The security issue has been fixed and an [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Score/2021 security advisory|advisory published]]. '''Problems''' * You will be able to read but not edit [[phab:T289130|some wikis]] for a few minutes on {{#time:j xg|2021-08-25|en}}. This will happen around [https://zonestamp.toolforge.org/1629871217 06:00 UTC]. This is for database maintenance. During this time, operations on the CentralAuth will also not be possible. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.20|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-08-24|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-08-25|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-08-26|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/34|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 24. augusts, plkst. 00.59 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21923254 --> == Read-only reminder == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="MassMessage"/> A maintenance operation will be performed on [https://zonestamp.toolforge.org/1629871231 {{#time: l F d H:i e|2021-08-25T06:00|en}}]. It should only last for a few minutes. This will affect your wiki as well as 11 other wikis. During this time, publishing edits will not be possible. Also during this time, operations on the CentralAuth will not be possible (GlobalRenames, changing/confirming e-mail addresses, logging into new wikis, password changes). For more details about the operation and on all impacted services, please check [[phab:T289130|on Phabricator]]. A banner will be displayed 30 minutes before the operation. Please help your community to be aware of this maintenance operation. {{Int:Feedback-thanks-title}}<section end="MassMessage"/> </div> 2021. gada 24. augusts, plkst. 23.35 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21927201 --> == ''The Signpost'': 29 August 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/News and notes|Enough time left to vote! IP ban]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/In the media|''Vive la différence!'']] * Wikimedians of the year: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/Wikimedians of the year|Seven Wikimedians of the year]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/Gallery|Our community in 20 graphs]] * News from Wiki Education: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/News from Wiki Education|Changing the face of Wikipedia]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/Recent research|IP editors, inclusiveness and empathy, cycles, and world heritage]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/WikiProject report|WikiProject Days of the Year Interview]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/Traffic report|Olympics, movies, and Afghanistan]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-08-29/Community view|Making Olympic history on Wikipedia]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 29. augusts, plkst. 22.46 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Eddie891@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=21946141 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/35|Tech News: 2021-35]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/35|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Some musical score syntax no longer works and may needed to be updated, you can check [[:Category:{{MediaWiki:score-error-category}}]] on your wiki for a list of pages with errors. '''Problems''' * Musical scores were unable to render lyrics in some languages because of missing fonts. This has been fixed now. If your language would prefer a different font, please file a request in Phabricator. [https://phabricator.wikimedia.org/T289554] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The parameters for how you obtain [[mw:API:Tokens|tokens]] in the MediaWiki API were changed in 2014. The old way will no longer work from 1 September. Scripts, bots and tools that use the parameters from before the 2014 change need to be updated. You can [[phab:T280806#7215377|read more]] about this. * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.21|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-08-31|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-09-01|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-09-02|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You will be able to read but not edit [[phab:T289660|Commons]] for a few minutes on {{#time:j xg|2021-09-06|en}}. This will happen around [https://zonestamp.toolforge.org/1630818058 05:00 UTC]. This is for database maintenance. * All wikis will be read-only for a few minutes in the week of 13 September. More information will be published in Tech News later. It will also be posted on individual wikis in the coming weeks. [https://phabricator.wikimedia.org/T287539] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/35|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 30. augusts, plkst. 19.02 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21954810 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/36|Tech News: 2021-36]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/36|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The wikis that have [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Feature_summary|Growth features]] deployed have been part of A/B testing since deployment, in which some newcomers did not receive the new features. Now, all of the newcomers on 21 of the smallest of those wikis will be receiving the features. [https://phabricator.wikimedia.org/T289786] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] In 2017, the provided jQuery library was upgraded from version 1 to 3, with a compatibility layer. The migration will soon finish, to make the site load faster for everyone. If you maintain a gadget or user script, check if you have any JQMIGRATE errors and fix them, or they will break. [https://phabricator.wikimedia.org/T280944][https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/6Z2BVLOBBEC2QP4VV4KOOVQVE52P3HOP/] * Last year, the Portuguese Wikipedia community embarked on an experiment to make log-in compulsory for editing.  The [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Impact report for Login Required Experiment on Portuguese Wikipedia|impact report of this trial]] is ready. Moving forward, the Anti-Harassment Tools team is looking for projects that are willing to experiment with restricting IP editing on their wiki for a short-term experiment. [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Login Required Experiment|Learn more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/36|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 6. septembris, plkst. 18.20 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=21981010 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/37|Tech News: 2021-37]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/37|Translations]] are available. '''Recent changes''' * 45 new Wikipedias now have access to the [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Feature summary|Growth features]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T289680] * [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Deployment table|A majority of Wikipedias]] now have access to the Growth features. The Growth team [[mw:Special:MyLanguage/Growth/FAQ|has published an FAQ page]] about the features. This translatable FAQ covers the description of the features, how to use them, how to change the configuration, and more. '''Problems''' * [[m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|All wikis will be read-only]] for a few minutes on 14 September. This is planned at [https://zonestamp.toolforge.org/1631628002 14:00 UTC]. [https://phabricator.wikimedia.org/T287539] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.37/wmf.23|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-09-14|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-09-15|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-09-16|en}} ([[mw:MediaWiki 1.37/Roadmap|calendar]]). * Starting this week, Wikipedia in Italian will receive weekly software updates on Wednesdays. It used to receive the updates on Thursdays. Due to this change, bugs will be noticed and fixed sooner. [https://phabricator.wikimedia.org/T286664] * You can add language links in the sidebar in [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|the new Vector skin]] again. You do this by connecting the page to a Wikidata item. The new Vector skin has moved the language links but the new language selector cannot add language links yet. [https://phabricator.wikimedia.org/T287206] * The [[mw:Special:MyLanguage/Extension:SyntaxHighlight|syntax highlight]] tool marks up code with different colours. It now can highlight 23 new code languages. Additionally, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>golang</code></bdi> can now be used as an alias for the [[d:Q37227|Go programming language]], and a special <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>output</code></bdi> mode has been added to show a program's output. [https://phabricator.wikimedia.org/T280117][https://gerrit.wikimedia.org/r/c/mediawiki/extensions/SyntaxHighlight_GeSHi/+/715277/] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/37|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 13. septembris, plkst. 18.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22009517 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/38|Tech News: 2021-38]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/38|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Growth features are now deployed to almost all Wikipedias. [[phab:T290582|For the majority of small Wikipedias]], the features are only available for experienced users, to [[mw:Special:MyLanguage/Growth/FAQ#enable|test the features]] and [[mw:Special:MyLanguage/Growth/FAQ#config|configure them]]. Features will be available for newcomers starting on 20 September 2021. * MediaWiki had a feature that would highlight local links to short articles in a different style. Each user could pick the size at which "stubs" would be highlighted. This feature was very bad for performance, and following a consultation, has been removed. [https://phabricator.wikimedia.org/T284917] * A technical change was made to the MonoBook skin to allow for easier maintenance and upkeep. This has resulted in some minor changes to HTML that make MonoBook's HTML consistent with other skins. Efforts have been made to minimize the impact on editors, but please ping [[m:User:Jon (WMF)|Jon (WMF)]] on wiki or in [[phab:T290888|phabricator]] if any problems are reported. '''Problems''' * There was a problem with search last week. Many search requests did not work for 2 hours because of an accidental restart of the search servers. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/2021-09-13_cirrussearch_restart] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.1|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-09-21|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-09-22|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-09-23|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[s:Special:ApiHelp/query+proofreadinfo|meta=proofreadpage API]] has changed. The <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>piprop</nowiki></code></bdi> parameter has been renamed to <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>prpiprop</nowiki></code></bdi>. API users should update their code to avoid unrecognized parameter warnings. Pywikibot users should upgrade to 6.6.0. [https://phabricator.wikimedia.org/T290585] '''Future changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#Replying|Reply tool]] will be deployed to the remaining wikis in the coming weeks. It is currently part of "{{int:discussiontools-preference-label}}" in [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|Beta features]] at most wikis. You will be able to turn it off in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|Editing Preferences]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T262331] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[mw:MediaWiki_1.37/Deprecation_of_legacy_API_token_parameters|previously announced]] change to how you obtain tokens from the API has been delayed to September 21 because of an incompatibility with Pywikibot. Bot operators using Pywikibot can follow [[phab:T291202|T291202]] for progress on a fix, and should plan to upgrade to 6.6.1 when it is released. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/38|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 20. septembris, plkst. 21.33 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22043415 --> == ''The Signpost'': 26 September 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/News and notes|New CEO, new board members, China bans]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/In the media|The future of Wikipedia]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Opinion|Wikimedians of Mainland China were warned]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Op-Ed|I've been desysopped]] * Disinformation report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Disinformation report|Paid promotional paragraphs in German parliamentary pages]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Discussion report|Editors discuss Wikipedia's vetting process for administrators]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Recent research|Wikipedia images for machine learning; Experiment justifies Wikipedia's high search rankings]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Community view|Is writing Wikipedia like making a quilt?]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/Traffic report|Kanye, Emma Raducanu and 9/11]] * News from Diff: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/News from Diff|Welcome to the first grantees of the Knowledge Equity Fund]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-09-26/WikiProject report|The Random and the Beautiful]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 27. septembris, plkst. 00.02 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:DannyS712@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=22043419 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/39|Tech News: 2021-39]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W39"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/39|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[w:en:IOS|iOS 15]] has a new function called [https://support.apple.com/en-us/HT212614 Private Relay] (Apple website). This can hide the user's IP when they use [[w:en:Safari (software)|Safari]] browser. This is like using a [[w:en:Virtual private network|VPN]] in that we see another IP address instead. It is opt-in and only for those who pay extra for [[w:en:ICloud|iCloud]]. It will come to Safari users on [[:w:en:OSX|OSX]] later. There is a [[phab:T289795|technical discussion]] about what this means for the Wikimedia wikis. '''Problems''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some gadgets and user-scripts add items to the [[m:Customization:Explaining_skins#Portlets|portlets]] (article tools) part of the skin. A recent change to the HTML may have made those links a different font-size. This can be fixed by adding the CSS class <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>.vector-menu-dropdown-noicon</code></bdi>. [https://phabricator.wikimedia.org/T291438] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.2|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-09-28|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-09-29|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-09-30|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * The [[mw:Special:MyLanguage/Onboarding_new_Wikipedians#New_experience|GettingStarted extension]] was built in 2013, and provides an onboarding process for new account holders in a few versions of Wikipedia. However, the recently developed [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Feature_summary|Growth features]] provide a better onboarding experience. Since the vast majority of Wikipedias now have access to the Growth features, GettingStarted will be deactivated starting on 4 October. [https://phabricator.wikimedia.org/T235752] * A small number of users will not be able to connect to the Wikimedia wikis after 30 September. This is because an old [[:w:en:root certificate|root certificate]] will no longer work. They will also have problems with many other websites. Users who have updated their software in the last five years are unlikely to have problems. Users in Europe, Africa and Asia are less likely to have immediate problems even if their software is too old. You can [[m:Special:MyLanguage/HTTPS/2021 Let's Encrypt root expiry|read more]]. * You can [[mw:Special:MyLanguage/Help:Notifications|receive notifications]] when someone leaves a comment on user talk page or mentions you in a talk page comment. Clicking the notification link will now bring you to the comment and highlight it. Previously, doing so brought you to the top of the section that contained the comment. You can find [[phab:T282029|more information in T282029.]] '''Future changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#Replying|Reply tool]] will be deployed to the remaining wikis in the coming weeks. It is currently part of "{{int:discussiontools-preference-label}}" in [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|Beta features]] at most wikis. You will be able to turn it off in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|Editing Preferences]]. [[phab:T288485|See the list of wikis.]] [https://phabricator.wikimedia.org/T262331] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/39|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W39"/> </div> 2021. gada 28. septembris, plkst. 01.24 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22077885 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/40|Tech News: 2021-40]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="tech-newsletter-content"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/40|Translations]] are available. '''Recent changes''' * A more efficient way of sending changes from Wikidata to Wikimedia wikis that show them has been enabled for the following 10 wikis: mediawiki.org, the Italian, Catalan, Hebrew and Vietnamese Wikipedias, French Wikisource, and English Wikivoygage, Wikibooks, Wiktionary and Wikinews. If you notice anything strange about how changes from Wikidata appear in recent changes or your watchlist on those wikis you can [[phab:T48643|let the developers know]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.3|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-10-05|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-10-06|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-10-07|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Some gadgets and bots that use the API to read the AbuseFilter log might break. The <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>hidden</code></bdi> property will no longer say an entry is <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>implicit</code></bdi> for unsuppressed log entries about suppressed edits. If your bot needs to know this, do a separate revision query. Additionally, the property will have the value <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>false</code></bdi> for visible entries; previously, it wasn't included in the response. [https://phabricator.wikimedia.org/T291718] * A more efficient way of sending changes from Wikidata to Wikimedia wikis that show them will be enabled for ''all production wikis''. If you notice anything strange about how changes from Wikidata appear in recent changes or your watchlist you can [[phab:T48643|let the developers know]]. '''Future changes''' * You can soon get cross-wiki notifications in the [[mw:Wikimedia Apps/Team/iOS|iOS Wikipedia app]]. You can also get notifications as push notifications. More notification updates will follow in later versions. [https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_Apps/Team/iOS/Notifications#September_2021_update] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The JavaScript variables <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgExtraSignatureNamespaces</code></bdi>, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgLegalTitleChars</code></bdi>, and <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgIllegalFileChars</code></bdi> will soon be removed from <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>[[mw:Special:MyLanguage/Manual:Interface/JavaScript#mw.config|mw.config]]</code></bdi>. These are not part of the "stable" variables available for use in wiki JavaScript. [https://phabricator.wikimedia.org/T292011] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The JavaScript variables <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgCookiePrefix</code></bdi>, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgCookieDomain</code></bdi>, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgCookiePath</code></bdi>, and <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>wgCookieExpiration</code></bdi> will soon be removed from mw.config. Scripts should instead use <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>mw.cookie</code></bdi> from the "<bdi lang="zxx" dir="ltr">[[mw:ResourceLoader/Core_modules#mediawiki.cookie|mediawiki.cookie]]</bdi>" module. [https://phabricator.wikimedia.org/T291760] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/40|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="tech-newsletter-content"/> </div> 2021. gada 4. oktobris, plkst. 19.33 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22101208 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/41|Tech News: 2021-41]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W41"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/41|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.4|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-10-12|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-10-13|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-10-14|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * The [[mw:Manual:Table_of_contents#Auto-numbering|"auto-number headings" preference]] is being removed. You can read [[phab:T284921]] for the reasons and discussion. This change was [[m:Tech/News/2021/26|previously]] announced. [[mw:Snippets/Auto-number_headings|A JavaScript snippet]] is available which can be used to create a Gadget on wikis that still want to support auto-numbering. '''Meetings''' * You can join a meeting about the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Desktop Improvements]]. A demonstration version of the [[mw:Reading/Web/Desktop Improvements/Features/Sticky Header|newest feature]] will be shown. The event will take place on Tuesday, 12 October at 16:00 UTC. [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/Talk to Web/12-10-2021|See how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/41|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W41"/> </div> 2021. gada 11. oktobris, plkst. 18.31 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22152137 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/42|Tech News: 2021-42]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W42"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/42|Translations]] are available. '''Recent changes''' *[[m:Toolhub|Toolhub]] is a catalogue to make it easier to find software tools that can be used for working on the Wikimedia projects. You can [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/LF4SSR4QRCKV6NPRFGUAQWUFQISVIPTS/ read more]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-10-19|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-10-20|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-10-21|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The developers of the [[mw:Wikimedia Apps/Team/Android|Wikipedia Android app]] are working on [[mw:Wikimedia Apps/Team/Android/Communication|communication in the app]]. You can now answer questions in [[mw:Wikimedia Apps/Team/Android/Communication/UsertestingOctober2021|survey]] to help the development. * 3–5% of editors may be blocked in the next few months. This is because of a new service in Safari, which is similar to a [[w:en:Proxy server|proxy]] or a [[w:en:VPN|VPN]]. It is called iCloud Private Relay. There is a [[m:Special:MyLanguage/Apple iCloud Private Relay|discussion about this]] on Meta. The goal is to learn what iCloud Private Relay could mean for the communities. * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Enterprise|Wikimedia Enterprise]] is a new [[w:en:API|API]] for those who use a lot of information from the Wikimedia projects on other sites. It is a way to get big commercial users to pay for the data. There will soon be a copy of the Wikimedia Enterprise dataset. You can [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-ambassadors@lists.wikimedia.org/message/B2AX6PWH5MBKB4L63NFZY3ADBQG7MSBA/ read more]. You can also ask the team questions [https://wikimedia.zoom.us/j/88994018553 on Zoom] on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?hour=15&min=00&sec=0&day=22&month=10&year=2021 22 October 15:00 UTC]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/42|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W42"/> </div> 2021. gada 18. oktobris, plkst. 23.54 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22176877 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/43|Tech News: 2021-43]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W43"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/43|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[m:Special:MyLanguage/Coolest_Tool_Award|Coolest Tool Award 2021]] is looking for nominations. You can recommend tools until 27 October. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.6|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-10-26|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-10-27|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-10-28|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' *[[m:Special:MyLanguage/Help:Diff|Diff pages]] will have an improved copy and pasting experience. [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Copy paste diffs|The changes]] will allow the text in the diff for before and after to be treated as separate columns and will remove any unwanted syntax. [https://phabricator.wikimedia.org/T192526] * The version of the [[w:en:Liberation fonts|Liberation fonts]] used in SVG files will be upgraded. Only new thumbnails will be affected. Liberation Sans Narrow will not change. [https://phabricator.wikimedia.org/T253600] '''Meetings''' * You can join a meeting about the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]]. News about the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Warn when linking to disambiguation pages|disambiguation]] and the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Real Time Preview for Wikitext|real-time preview]] wishes will be shown. The event will take place on Wednesday, 27 October at 14:30 UTC. [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates/Talk to Us|See how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/43|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W43"/> </div> 2021. gada 25. oktobris, plkst. 23.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22232718 --> == ''The Signpost'': 31 October 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/From the editor|Different stories, same place]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/News and notes|The sockpuppet who ran for adminship and almost succeeded]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/In the media|China bans, and is there intelligent life on this planet?]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Opinion|A photo on Wikipedia can ruin your life]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Discussion report|Editors brainstorm and propose changes to the Requests for adminship process]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Recent research|Welcome messages fail to improve newbie retention]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Community view|Reflections on the Chinese Wikipedia]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Traffic report|James Bond and the Giant Squid Game]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Technology report|Wikimedia Toolhub, winners of the Coolest Tool Award, and more]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Serendipity|How Wikipedia helped create a Serbian stamp]] * Book review: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Book review|''Wikipedia and the Representation of Reality'']] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/WikiProject report|Redirection]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-10-31/Humour|A very Wiki crossword]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 31. oktobris, plkst. 22.18 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:Eddie891@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=22208696 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/44|Tech News: 2021-44]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W44"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/44|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a limit on the amount of emails a user can send each day. This limit is now global instead of per-wiki. This change is to prevent abuse. [https://phabricator.wikimedia.org/T293866] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.7|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-11-02|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-11-03|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-11-04|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/44|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W44"/> </div> 2021. gada 1. novembris, plkst. 22.28 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22269406 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/45|Tech News: 2021-45]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W45"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/45|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Mobile IP editors are now able to receive warning notices indicating they have a talk page message on the mobile website (similar to the orange banners available on desktop). These notices will be displayed on every page outside of the main namespace and every time the user attempts to edit. The notice on desktop now has a slightly different colour. [https://phabricator.wikimedia.org/T284642][https://phabricator.wikimedia.org/T278105] '''Changes later this week''' * [[phab:T294321|Wikidata will be read-only]] for a few minutes on 11 November. This will happen around [https://zonestamp.toolforge.org/1636610400 06:00 UTC]. This is for database maintenance. [https://phabricator.wikimedia.org/T294321] * There is no new MediaWiki version this week. '''Future changes''' * In the future, unregistered editors will be given an identity that is not their [[:w:en:IP address|IP address]]. This is for legal reasons. A new user right will let editors who need to know the IPs of unregistered accounts to fight vandalism, spam, and harassment, see the IP. You can read the [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|suggestions for how that identity could work]] and [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|discuss on the talk page]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/45|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W45"/> </div> 2021. gada 8. novembris, plkst. 22.37 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22311003 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/46|Tech News: 2021-46]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W46"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/46|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Most [[c:Special:MyLanguage/Commons:Maximum_file_size#MAXTHUMB|large file uploads]] errors that had messages like "<bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>stashfailed</code></bdi>" or "<bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>DBQueryError</code></bdi>" have now been fixed. An [[wikitech:Incident documentation/2021-11-04 large file upload timeouts|incident report]] is available. '''Problems''' * Sometimes, edits made on iOS using the visual editor save groups of numbers as telephone number links, because of a feature in the operating system. This problem is under investigation. [https://phabricator.wikimedia.org/T116525] * There was a problem with search last week. Many search requests did not work for 2 hours because of a configuration error. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/2021-11-10_cirrussearch_commonsfile_outage] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.9|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-11-16|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-11-17|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-11-18|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/46|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W46"/> </div> 2021. gada 16. novembris, plkst. 00.07 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22338097 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/47|Tech News: 2021-47]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W47"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/47|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. *The template dialog in VisualEditor and in the [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|new wikitext mode]] Beta feature will be [[m:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|heavily improved]] on [[phab:T286992|a few wikis]]. Your [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|feedback is welcome]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/47|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W47"/> </div> 2021. gada 22. novembris, plkst. 22.03 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22366010 --> == ''The Signpost'': 29 November 2021 == <div lang="en" dir="ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/In the media|Denial: climate change, mass killings and pornography]] * WikiCup report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/WikiCup report|The WikiCup 2021]] * Deletion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Deletion report|What we lost, what we gained]] * From a Wikipedia reader: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/From a Wikipedia reader|What's Matt Amodio?]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Arbitration report|ArbCom in 2021]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Discussion report|On the brink of change – RFA reforms appear imminent]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Technology report|What does it take to upload a file?]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/WikiProject report|Interview with contributors to WikiProject Actors and Filmmakers]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Serendipity|"Did You Know ..." featured a photo of the wrong female WWII pilot]] * News from Diff: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/News from Diff|Content translation tool helps create one million Wikipedia articles]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Traffic report|Reporting ticket sales on the edge of the Wiki, if Eternals should fail]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Recent research|Vandalizing Wikipedia as rational behavior]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-11-29/Humour|A very new very Wiki crossword]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 29. novembris, plkst. 03.27 (EET) </div></div> <!-- Message sent by User:Chris troutman@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=22386904 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/48|Tech News: 2021-48]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W48"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/48|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.11|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-11-30|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-12-01|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-12-02|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/48|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W48"/> </div> 2021. gada 29. novembris, plkst. 23.15 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22375666 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/49|Tech News: 2021-49]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W49"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/49|Translations]] are available. '''Problems''' * MediaWiki 1.38-wmf.11 was scheduled to be deployed on some wikis last week. The deployment was delayed because of unexpected problems. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.12|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-12-07|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-12-08|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-12-09|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * At all Wikipedias, a Mentor Dashboard is now available at <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>Special:MentorDashboard</nowiki></code></bdi>. It allows registered mentors, who take care of newcomers' first steps, to monitor their assigned newcomers' activity. It is part of the [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Feature summary|Growth features]]. You can learn more about [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Communities/How_to_configure_the_mentors%27_list|activating the mentor list]] on your wiki and about [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Mentor dashboard|the mentor dashboard project]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The predecessor to the current [[mw:API|MediaWiki Action API]] (which was created in 2008), <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>action=ajax</nowiki></code></bdi>, will be removed this week. Any scripts or bots using it will need to switch to the corresponding API module. [https://phabricator.wikimedia.org/T42786] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] An old ResourceLoader module, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>jquery.jStorage</nowiki></code></bdi>, which was deprecated in 2016, will be removed this week. Any scripts or bots using it will need to switch to <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>mediawiki.storage</nowiki></code></bdi> instead. [https://phabricator.wikimedia.org/T143034] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/49|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W49"/> </div> 2021. gada 6. decembris, plkst. 23.59 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22413926 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/50|Tech News: 2021-50]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W50"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/50|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There are now default [[m:Special:MyLanguage/Help:Namespace#Other_namespace_aliases|short aliases]] for the "Project:" namespace on most wikis. E.g. On Wikibooks wikis, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>[[WB:]]</nowiki></code></bdi> will go to the local language default for the <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>[[Project:]]</nowiki></code></bdi> namespace. This change is intended to help the smaller communities have easy access to this feature. Additional local aliases can still be requested via [[m:Special:MyLanguage/Requesting wiki configuration changes|the usual process]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T293839] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.13|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2021-12-14|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2021-12-15|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2021-12-16|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/50|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W50"/> </div> 2021. gada 14. decembris, plkst. 00.28 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22441074 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/51|Tech News: 2021-51]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2021-W51"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/51|Translations]] are available. '''Tech News''' * Because of the [[w:en:Christmas and holiday season|holidays]] the next issue of Tech News will be sent out on 10 January 2022. '''Recent changes''' * Queries made by the DynamicPageList extension (<bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki><DynamicPageList></nowiki></code></bdi>) are now only allowed to run for 10 seconds and error if they take longer. This is in response to multiple outages where long-running queries caused an outage on all wikis. [https://phabricator.wikimedia.org/T287380#7575719] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week or next week. '''Future changes''' * The developers of the Wikipedia iOS app are looking for testers who edit in multiple languages. You can [[mw:Wikimedia Apps/Team/iOS/202112 testing|read more and let them know if you are interested]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The Wikimedia [[wikitech:Portal:Cloud VPS|Cloud VPS]] hosts technical projects for the Wikimedia movement. Developers need to [[wikitech:News/Cloud VPS 2021 Purge|claim projects]] they use. This is because old and unused projects are removed once a year. Unclaimed projects can be shut down from February. [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/2B7KYL5VLQNHGQQHMYLW7KTUKXKAYY3T/] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/51|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2021-W51"/> </div> 2021. gada 21. decembris, plkst. 00.06 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22465395 --> == ''The Signpost'': 28 December 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editor: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/From the editor|Here is the news]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/News and notes|Jimbo's NFT, new arbs, fixing RfA, and financial statements]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Serendipity|Born three months before her brother?]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/In the media|The past is not even past]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Recent research|STEM articles judged unsuitable for undergraduates below the first paragraph]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Arbitration report|A new crew for '22]] * By the numbers: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/By the numbers|Four billion words and a few numbers]] * Deletion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Deletion report|We laughed, we cried, we closed as "no consensus"]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Gallery|Wikicommons presents: 2021]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Traffic report|Spider-Man, football and the departed]] * Crossword: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Crossword|Another Wiki crossword for one and all]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2021-12-28/Humour|Buying Wikipedia]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2021. gada 28. decembris, plkst. 23.10 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:DannyS712@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=22469348 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/02|Tech News: 2022-02]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W02"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/02|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] A <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>oauth_consumer</code></bdi> variable has been added to the [[mw:Special:MyLanguage/AbuseFilter|AbuseFilter]] to enable identifying changes made by specific tools. [https://phabricator.wikimedia.org/T298281] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Gadgets are [[mw:Special:MyLanguage/ResourceLoader/Migration_guide_(users)#Package_Gadgets|now able to directly include JSON pages]]. This means some gadgets can now be configured by administrators without needing the interface administrator permission, such as with the Geonotice gadget. [https://phabricator.wikimedia.org/T198758] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Gadgets [[mw:Extension:Gadgets#Options|can now specify page actions]] on which they are available. For example, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>|actions=edit,history</code></bdi> will load a gadget only while editing and on history pages. [https://phabricator.wikimedia.org/T63007] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] Gadgets can now be loaded on demand with the <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>withgadget</code></bdi> URL parameter. This can be used to replace [[mw:Special:MyLanguage/Snippets/Load JS and CSS by URL|an earlier snippet]] that typically looks like <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>withJS</code></bdi> or <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>withCSS</code></bdi>. [https://phabricator.wikimedia.org/T29766] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] At wikis where [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Communities/How to configure the mentors' list|the Mentorship system is configured]], you can now use the Action API to get a list of a [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Mentor_dashboard|mentor's]] mentees. [https://phabricator.wikimedia.org/T291966] * The heading on the main page can now be configured using <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[[MediaWiki:Mainpage-title-loggedin]]</span> for logged-in users and <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[[MediaWiki:Mainpage-title]]</span> for logged-out users. Any CSS that was previously used to hide the heading should be removed. [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Small_wiki_toolkits/Starter_kit/Main_page_customization#hide-heading] [https://phabricator.wikimedia.org/T298715] * Four special pages (and their API counterparts) now have a maximum database query execution time of 30 seconds. These special pages are: RecentChanges, Watchlist, Contributions, and Log. This change will help with site performance and stability. You can read [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/IPJNO75HYAQWIGTHI5LJHTDVLVOC4LJP/ more details about this change] including some possible solutions if this affects your workflows. [https://phabricator.wikimedia.org/T297708] * The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Features/Sticky Header|sticky header]] has been deployed for 50% of logged-in users on [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Frequently asked questions#pilot-wikis|more than 10 wikis]]. This is part of the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Desktop Improvements]]. See [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Participate|how to take part in the project]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.17|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-01-11|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-01-12|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-01-13|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Events''' * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2022|Community Wishlist Survey 2022]] begins. All contributors to the Wikimedia projects can propose for tools and platform improvements. The proposal phase takes place from {{#time:j xg|2022-01-10|en}} 18:00 UTC to {{#time:j xg|2022-01-23|en}} 18:00 UTC. [[m:Special:MyLanguage/Community_Wishlist_Survey/FAQ|Learn more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/02|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W02"/> </div> 2022. gada 11. janvāris, plkst. 03.24 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22562156 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/03|Tech News: 2022-03]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W03"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/03|Translations]] are available. '''Recent changes''' * When using [[mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor|WikiEditor]] (also known as the 2010 wikitext editor), people will now see a warning if they link to disambiguation pages. If you click "{{int:Disambiguator-review-link}}" in the warning, it will ask you to correct the link to a more specific term. You can [[m:Community Wishlist Survey 2021/Warn when linking to disambiguation pages#Jan 12, 2021: Turning on the changes for all Wikis|read more information]] about this completed 2021 Community Wishlist item. * You can [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#subscribe|automatically subscribe to all of the talk page discussions]] that you start or comment in using [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/Feature summary|DiscussionTools]]. You will receive [[mw:Special:MyLanguage/Notifications|notifications]] when another editor replies. This is available at most wikis. Go to your [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|Preferences]] and turn on "{{int:discussiontools-preference-autotopicsub}}". [https://phabricator.wikimedia.org/T263819] * When asked to create a new page or talk page section, input fields can be [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Creating_pages_with_preloaded_text|"preloaded" with some text]]. This feature is now limited to wikitext pages. This is so users can't be tricked into making malicious edits. There is a discussion about [[phab:T297725|if this feature should be re-enabled]] for some content types. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.18|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-01-18|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-01-19|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-01-20|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Events''' * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2022|Community Wishlist Survey 2022]] continues. All contributors to the Wikimedia projects can propose for tools and platform improvements. The proposal phase takes place from {{#time:j xg|2022-01-10|en}} 18:00 UTC to {{#time:j xg|2022-01-23|en}} 18:00 UTC. [[m:Special:MyLanguage/Community_Wishlist_Survey/FAQ|Learn more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/03|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W03"/> </div> 2022. gada 17. janvāris, plkst. 21.55 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22620285 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/04|Tech News: 2022-04]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W04"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/04|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.19|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-01-25|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-01-26|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-01-27|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * The following languages can now be used with [[mw:Special:MyLanguage/Extension:SyntaxHighlight|syntax highlighting]]: BDD, Elpi, LilyPond, Maxima, Rita, Savi, Sed, Sophia, Spice, .SRCINFO. * You can now access your watchlist from outside of the user menu in the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|new Vector skin]]. The watchlist link appears next to the notification icons if you are at the top of the page. [https://phabricator.wikimedia.org/T289619] '''Events''' * You can see the results of the [[m:Special:MyLanguage/Coolest Tool Award|Coolest Tool Award 2021]] and learn more about 14 tools which were selected this year. * You can [[m:Special:MyLanguage/Community_Wishlist_Survey/Help_us|translate, promote]], or comment on [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2022/Proposals|the proposals]] in the Community Wishlist Survey. Voting will begin on {{#time:j xg|2022-01-28|en}}. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/04|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W04"/> </div> 2022. gada 24. janvāris, plkst. 23.38 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22644148 --> == ''The Signpost'': 30 January 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Special report|WikiEd course leads to Twitter harassment]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/News and notes|Feedback for Board of Trustees election]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Interview|CEO Maryana Iskander "four weeks in"]] * Black History Month: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Black History Month|What are you doing for Black History Month?]] * Deletion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Deletion report|Ringing in the new year: Subject notability guideline under discussion]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/WikiProject report|The Forgotten Featured]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Arbitration report|New arbitrators look at new case and antediluvian sanctions]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Traffic report|The most viewed articles of 2021]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Gallery|No Spanish municipality without a photograph]] * Obituary: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Obituary|Twofingered Typist]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Op-Ed|Identifying and rooting out climate change denial]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Essay|The prime directive]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Opinion|Should the Wikimedia Foundation continue to accept cryptocurrency donations?]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/In the media|Fuzzy-headed government editing]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Recent research|Articles with higher quality ratings have fewer "knowledge gaps"]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Serendipity|Pooh entered the Public Domain – but Tigger has to wait two more years]] * Crossword: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-01-30/Crossword|Cross swords with a crossword]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2022. gada 30. janvāris, plkst. 22.56 (EET) </div></div> <!-- Message sent by User:Bri@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=22692815 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/05|Tech News: 2022-05]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W05"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/05|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] If a gadget should support the new <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>?withgadget</code></bdi> URL parameter that was [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/02|announced]] 3 weeks ago, then it must now also specify <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>supportsUrlLoad</code></bdi> in the gadget definition ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:Gadgets#supportsUrlLoad|documentation]]). [https://phabricator.wikimedia.org/T29766] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.20|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-02-01|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-02-02|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-02-03|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * A change that was [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2021/16|announced]] last year was delayed. It is now ready to move ahead: ** The user group <code>oversight</code> will be renamed <code>suppress</code>. This is for [[phab:T109327|technical reasons]]. This is the technical name. It doesn't affect what you call the editors with this user right on your wiki. This is planned to happen in three weeks. You can comment [[phab:T112147|in Phabricator]] if you have objections. As usual, these labels can be translated on translatewiki ([[phab:T112147|direct links are available]]) or by administrators on your wiki. '''Events''' * You can vote on proposals in the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2022|Community Wishlist Survey]] between 28 January and 11 February. The survey decides what the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech team]] will work on. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/05|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W05"/> </div> 2022. gada 31. janvāris, plkst. 19.42 (EET) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22721804 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/06|Tech News: 2022-06]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W06"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/06|Translations]] are available. '''Recent changes''' * English Wikipedia recently set up a gadget for dark mode. You can enable it there, or request help from an [[m:Special:MyLanguage/Interface administrators|interface administrator]] to set it up on your wiki ([[w:en:Wikipedia:Dark mode (gadget)|instructions and screenshot]]). * Category counts are sometimes wrong. They will now be completely recounted at the beginning of every month. [https://phabricator.wikimedia.org/T299823] '''Problems''' * A code-change last week to fix a bug with [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Live preview|Live Preview]] may have caused problems with some local gadgets and user-scripts. Any code with skin-specific behaviour for <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>vector</code></bdi> should be updated to also check for <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>vector-2022</code></bdi>. [[phab:T300987|A code-snippet, global search, and example are available]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.21|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-02-08|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-02-09|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-02-10|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/06|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W06"/> </div> 2022. gada 7. februāris, plkst. 23.16 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22765948 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/07|Tech News: 2022-07]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W07"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/07|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[mw:Special:MyLanguage/Manual:Purge|Purging]] a category page with fewer than 5,000 members will now recount it completely. This will allow editors to fix incorrect counts when it is wrong. [https://phabricator.wikimedia.org/T85696] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.22|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-02-15|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-02-16|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-02-17|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] In the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:AbuseFilter|AbuseFilter]] extension, the <code dir=ltr>rmspecials()</code> function has been updated so that it does not remove the "space" character. Wikis are advised to wrap all the uses of <code dir=ltr>rmspecials()</code> with <code dir=ltr>rmwhitespace()</code> wherever necessary to keep filters' behavior unchanged. You can use the search function on [[Special:AbuseFilter]] to locate its usage. [https://phabricator.wikimedia.org/T263024] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/07|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W07"/> </div> 2022. gada 14. februāris, plkst. 21.18 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22821788 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/08|Tech News: 2022-08]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W08"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/08|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[Special:Nuke|Special:Nuke]] will now provide the standard deletion reasons (editable at <bdi lang="en" dir="ltr">[[MediaWiki:Deletereason-dropdown]]</bdi>) to use when mass-deleting pages. This was [[m:Community Wishlist Survey 2022/Admins and patrollers/Mass-delete to offer drop-down of standard reasons, or templated reasons.|a request in the 2022 Community Wishlist Survey]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T25020] * At Wikipedias, all new accounts now get the [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Feature_summary|Growth features]] by default when creating an account. Communities are encouraged to [[mw:Special:MyLanguage/Help:Growth/Tools/Account_creation|update their help resources]]. Previously, only 80% of new accounts would get the Growth features. A few Wikipedias remain unaffected by this change. [https://phabricator.wikimedia.org/T301820] * You can now prevent specific images that are used in a page from appearing in other locations, such as within PagePreviews or Search results. This is done with the markup <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>class=notpageimage</nowiki></code></bdi>. For example, <code><nowiki>[[File:Example.png|class=notpageimage]]</nowiki></code>. [https://phabricator.wikimedia.org/T301588] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] There has been a change to the HTML of Special:Contributions, Special:MergeHistory, and History pages, to support the grouping of changes by date in [[mw:Special:MyLanguage/Skin:Minerva_Neue|the mobile skin]]. While unlikely, this may affect gadgets and user scripts. A [[phab:T298638|list of all the HTML changes]] is on Phabricator. '''Events''' * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2022/Results|Community Wishlist Survey results]] have been published. The [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates/2022 results#leaderboard|ranking of prioritized proposals]] is also available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.23|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-02-22|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-02-23|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-02-24|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The software to play videos and audio files on pages will change soon on all wikis. The old player will be removed. Some audio players will become wider after this change. [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TimedMediaHandler/VideoJS_Player|The new player]] has been a beta feature for over four years. [https://phabricator.wikimedia.org/T100106][https://phabricator.wikimedia.org/T248418] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Toolforge's underlying operating system is being updated. If you maintain any tools there, there are two options for migrating your tools into the new system. There are [[wikitech:News/Toolforge Stretch deprecation|details, deadlines, and instructions]] on Wikitech. [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/cloud-announce@lists.wikimedia.org/thread/EPJFISC52T7OOEFH5YYMZNL57O4VGSPR/] * Administrators will soon have [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/(Un)delete associated talk page|the option to delete/undelete]] the associated "talk" page when they are deleting a given page. An API endpoint with this option will also be available. This was [[m:Community Wishlist Survey 2021/Admins and patrollers/(Un)delete associated talk page|a request from the 2021 Wishlist Survey]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/08|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W08"/> </div> 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.12 (EET) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22847768 --> == ''The Signpost'': 27 February 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the team: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/From the team|Selection of a new ''Signpost'' Editor-in-Chief]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/News and notes|Impacts of Russian invasion of Ukraine]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Opinion|Why student editors are good for Wikipedia]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Special report|A presidential candidate's team takes on Wikipedia]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/In the media|Wiki-drama in the UK House of Commons]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Serendipity|War photographers: from Crimea (1850s) to the Russian invasion of Ukraine (2022)]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Technology report|Community Wishlist Survey results]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/WikiProject report|10 years of tea]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Featured content|Featured Content returns]] * Deletion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Deletion report|The 10 most SHOCKING deletion discussions of February]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Recent research|How editors and readers may be emotionally affected by disasters and terrorist attacks]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Arbitration report|Parties remonstrate, arbs contemplate, skeptics coordinate]] * By the numbers: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/By the numbers|Does birthplace affect the frequency of Wikipedia biography articles?]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Gallery|The vintage exhibit]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Traffic report|Euphoria, Pamela Anderson, lies and Netflix]] * News from Diff: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/News from Diff|The Wikimania 2022 Core Organizing Team]] * Crossword: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Crossword|A Crossword, featuring Featured Articles]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-02-27/Humour|Notability of mailboxes]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2022. gada 27. februāris, plkst. 22.22 (EET) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:JPxG@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=22829521 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/09|Tech News: 2022-09]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W09"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/09|Translations]] are available. '''Recent changes''' * When searching for edits by [[mw:Special:MyLanguage/Help:Tags|change tags]], e.g. in page history or user contributions, there is now a dropdown list of possible tags. This was [[m:Community Wishlist Survey 2022/Miscellaneous/Improve plain-text change tag selector|a request in the 2022 Community Wishlist Survey]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T27909] * Mentors using the [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Mentor_dashboard|Growth Mentor dashboard]] will now see newcomers assigned to them who have made at least one edit, up to 200 edits. Previously, all newcomers assigned to the mentor were visible on the dashboard, even ones without any edit or ones who made hundred of edits. Mentors can still change these values using the filters on their dashboard. Also, the last choice of filters will now be saved. [https://phabricator.wikimedia.org/T301268][https://phabricator.wikimedia.org/T294460] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] The user group <code>oversight</code> was renamed <code>suppress</code>. This is for [[phab:T109327|technical reasons]]. You may need to update any local references to the old name, e.g. gadgets, links to Special:Listusers, or uses of [[mw:Special:MyLanguage/Help:Magic_words|NUMBERINGROUP]]. '''Problems''' * The recent change to the HTML of [[mw:Special:MyLanguage/Help:Tracking changes|tracking changes]] pages caused some problems for screenreaders. This is being fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T298638] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.24|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-03-01|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-03-02|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-03-03|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * Working with templates will become easier. [[m:WMDE_Technical_Wishes/Templates|Several improvements]] are planned for March 9 on most wikis and on March 16 on English Wikipedia. The improvements include: Bracket matching, syntax highlighting colors, finding and inserting templates, and related visual editor features. * If you are a template developer or an interface administrator, and you are intentionally overriding or using the default CSS styles of user feedback boxes (the classes: <code dir=ltr>successbox, messagebox, errorbox, warningbox</code>), please note that these classes and associated CSS will soon be removed from MediaWiki core. This is to prevent problems when the same class-names are also used on a wiki. Please let us know by commenting at [[phab:T300314]] if you think you might be affected. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/09|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W09"/> </div> 2022. gada 1. marts, plkst. 01.00 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22902593 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/10|Tech News: 2022-10]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W10"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/10|Translations]] are available. '''Problems''' * There was a problem with some interface labels last week. It will be fixed this week. This change was part of ongoing work to simplify the support for skins which do not have active maintainers. [https://phabricator.wikimedia.org/T301203] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.25|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-03-08|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-03-09|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-03-10|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/10|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W10"/> </div> 2022. gada 7. marts, plkst. 23.16 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22958074 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/11|Tech News: 2022-11]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W11"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/11|Translations]] are available. '''Recent changes''' * In the Wikipedia Android app [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia_Apps/Team/Android/Communication#Updates|it is now possible]] to change the toolbar at the bottom so the tools you use more often are easier to click on. The app now also has a focused reading mode. [https://phabricator.wikimedia.org/T296753][https://phabricator.wikimedia.org/T254771] '''Problems''' * There was a problem with the collection of some page-view data from June 2021 to January 2022 on all wikis. This means the statistics are incomplete. To help calculate which projects and regions were most affected, relevant datasets are being retained for 30 extra days. You can [[m:Talk:Data_retention_guidelines#Added_exception_for_page_views_investigation|read more on Meta-wiki]]. * There was a problem with the databases on March 10. All wikis were unreachable for logged-in users for 12 minutes. Logged-out users could read pages but could not edit or access uncached content then. [https://wikitech.wikimedia.org/wiki/Incident_documentation/2022-03-10_MediaWiki_availability] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.38/wmf.26|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-03-15|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-03-16|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-03-17|en}} ([[mw:MediaWiki 1.38/Roadmap|calendar]]). * When [[mw:Special:MyLanguage/Help:System_message#Finding_messages_and_documentation|using <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>uselang=qqx</code></bdi> to find localisation messages]], it will now show all possible message keys for navigation tabs such as "{{int:vector-view-history}}". [https://phabricator.wikimedia.org/T300069] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Access to [[{{#special:RevisionDelete}}]] has been expanded to include users who have <code dir=ltr>deletelogentry</code> and <code dir=ltr>deletedhistory</code> rights through their group memberships. Before, only those with the <code dir=ltr>deleterevision</code> right could access this special page. [https://phabricator.wikimedia.org/T301928] * On the [[{{#special:Undelete}}]] pages for diffs and revisions, there will be a link back to the main Undelete page with the list of revisions. [https://phabricator.wikimedia.org/T284114] '''Future changes''' * The Wikimedia Foundation has announced the IP Masking implementation strategy and next steps. The [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#feb25|announcement can be read here]]. * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Android FAQ|Wikipedia Android app]] developers are working on [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android/Communication|new functions]] for user talk pages and article talk pages. [https://phabricator.wikimedia.org/T297617] '''Events''' * The [[mw:Wikimedia Hackathon 2022|Wikimedia Hackathon 2022]] will take place as a hybrid event on 20-22 May 2022. The Hackathon will be held online and there are grants available to support local in-person meetups around the world. Grants can be requested until 20 March. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/11|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W11"/> </div> 2022. gada 15. marts, plkst. 00.08 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=22993074 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/12|Tech News: 2022-12]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W12"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/12|Translations]] are available. '''New code release schedule for this week''' * There will be four MediaWiki releases this week, instead of just one. This is an experiment which should lead to fewer problems and to faster feature updates. The releases will be on all wikis, at different times, on Monday, Tuesday, and Wednesday. You can [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Release Engineering Team/Trainsperiment week|read more about this project]]. '''Recent changes''' * You can now set how many search results to show by default in [[Special:Preferences#mw-prefsection-searchoptions|your Preferences]]. This was the 12th most popular wish in the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2022/Results|Community Wishlist Survey 2022]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T215716] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] The Jupyter notebooks tool [[wikitech:PAWS|PAWS]] has been updated to a new interface. [https://phabricator.wikimedia.org/T295043] '''Future changes''' * Interactive maps via [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:Kartographer|Kartographer]] will soon work on wikis using the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:FlaggedRevs|FlaggedRevisions]] extension. [https://wikimedia.sslsurvey.de/Kartographer-Workflows-EN/ Please tell us] which improvements you want to see in Kartographer. You can take this survey in simple English. [https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Geoinformation] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/12|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W12"/> </div> 2022. gada 21. marts, plkst. 18.01 (EET) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23034693 --> == ''The Signpost'': 27 March 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the team: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/From the team|We stand in solidarity with Ukraine]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/News and notes|Of safety and anonymity]] * Eyewitness Wikimedian – Kharkiv, Ukraine: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Eyewitness Wikimedian – Kharkiv, Ukraine|Countering Russian aggression with a camera]] * Eyewitness Wikimedian – Vinnytsia, Ukraine: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Eyewitness Wikimedian – Vinnytsia, Ukraine|War diary]] * Eyewitness Wikimedian – Western Ukraine: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Eyewitness Wikimedian – Western Ukraine|Working with Wikipedia helps]] * Disinformation report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Disinformation report|The oligarchs' socks]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/In the media|Ukraine, Russia, and even some other stuff]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Recent research|Top scholarly citers, lack of open access references, predicting editor departures]] * Wikimedian perspective: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Wikimedian perspective|My heroes from Russia, Ukraine & beyond]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Discussion report|Athletes are less notable now]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Technology report|2022 Wikimedia Hackathon]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Arbitration report|Skeptics given heavenly judgement, whirlwind of Discord drama begins to spin for tropical cyclone editors]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Traffic report|War, what is it good for?]] * Deletion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Deletion report|Ukraine, werewolves, Ukraine, YouTube pundits, and Ukraine]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Gallery|"All we are saying is, give peace a chance..."]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/From the archives|Burn, baby burn]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Essay|Yes, the sky is blue]] * Tips and tricks: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/Tips and tricks|Become a keyboard ninja]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-03-27/On the bright side|The bright side of news]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2022. gada 27. marts, plkst. 23.53 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:JPxG@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=23068306 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/13|Tech News: 2022-13]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W13"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/13|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a simple new Wikimedia Commons upload tool available for macOS users, [[c:Commons:Sunflower|Sunflower]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.5|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-03-29|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-03-30|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-03-31|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * Some wikis will be in read-only for a few minutes because of regular database maintenance. It will be performed on {{#time:j xg|2022-03-29|en}} at 7:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s3.dblist targeted wikis]) and on {{#time:j xg|2022-03-31|en}} at 7:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s5.dblist targeted wikis]). [https://phabricator.wikimedia.org/T301850][https://phabricator.wikimedia.org/T303798] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/13|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W13"/> </div> 2022. gada 28. marts, plkst. 22.55 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23073711 --> == [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/14|Tech News: 2022-14]] == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W14"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/14|Translations]] are available. '''Problems''' * For a few days last week, edits that were suggested to newcomers were not tagged in the [[{{#special:recentchanges}}]] feed. This bug has been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T304747] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.6|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-04-05|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-04-06|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-04-07|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-04-07|en}} at 7:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s4.dblist targeted wikis]). '''Future changes''' * Starting next week, Tech News' title will be translatable. When the newsletter is distributed, its title may not be <code dir=ltr>Tech News: 2022-14</code> anymore. It may affect some filters that have been set up by some communities. [https://phabricator.wikimedia.org/T302920] * Over the next few months, the "[[mw:Special:MyLanguage/Help:Growth/Tools/Add a link|Add a link]]" Growth feature [[phab:T304110|will become available to more Wikipedias]]. Each week, a few wikis will get the feature. You can test this tool at [[mw:Special:MyLanguage/Growth#deploymentstable|a few wikis where "Link recommendation" is already available]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/14|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W14"/> </div> 2022. gada 5. aprīlis, plkst. 00.01 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23097604 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-15</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W15"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/15|Translations]] are available. '''Recent changes''' * There is a new public status page at <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[https://www.wikimediastatus.net/ www.wikimediastatus.net]</span>. This site shows five automated high-level metrics where you can see the overall health and performance of our wikis' technical environment. It also contains manually-written updates for widespread incidents, which are written as quickly as the engineers are able to do so while also fixing the actual problem. The site is separated from our production infrastructure and hosted by an external service, so that it can be accessed even if the wikis are briefly unavailable. You can [https://diff.wikimedia.org/2022/03/31/announcing-www-wikimediastatus-net/ read more about this project]. * On Wiktionary wikis, the software to play videos and audio files on pages has now changed. The old player has been removed. Some audio players will become wider after this change. [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TimedMediaHandler/VideoJS_Player|The new player]] has been a beta feature for over four years. [https://phabricator.wikimedia.org/T100106][https://phabricator.wikimedia.org/T248418] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.7|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-04-12|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-04-13|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-04-14|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/15|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W15"/> </div> 2022. gada 11. aprīlis, plkst. 22.44 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23124108 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-16</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W16"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/16|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.8|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-04-19|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-04-20|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-04-21|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-04-19|en}} at 07:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s7.dblist targeted wikis]) and on {{#time:j xg|2022-04-21|en}} at 7:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s8.dblist targeted wikis]). * Administrators will now have [[m:Community Wishlist Survey 2021/(Un)delete associated talk page|the option to delete/undelete the associated "Talk" page]] when they are deleting a given page. An API endpoint with this option is also available. This concludes the [[m:Community Wishlist Survey 2021/Admins and patrollers/(Un)delete associated talk page|11th wish of the 2021 Community Wishlist Survey]]. * On [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop_Improvements#test-wikis|selected wikis]], 50% of logged-in users will see the new [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Features/Table of contents|table of contents]]. When scrolling up and down the page, the table of contents will stay in the same place on the screen. This is part of the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Desktop Improvements]] project. [https://phabricator.wikimedia.org/T304169] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Message boxes produced by MediaWiki code will no longer have these CSS classes: <code dir=ltr>successbox</code>, <code dir=ltr>errorbox</code>, <code dir=ltr>warningbox</code>. The styles for those classes and <code dir=ltr>messagebox</code> will be removed from MediaWiki core. This only affects wikis that use these classes in wikitext, or change their appearance within site-wide CSS. Please review any local usage and definitions for these classes you may have. This was previously announced in the [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/09|28 February issue of Tech News]]. '''Future changes''' * [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Kartographer|Kartographer]] will become compatible with [[mw:Special:MyLanguage/Extension:FlaggedRevs|FlaggedRevisions page stabilization]]. Kartographer maps will also work on pages with [[mw:Special:MyLanguage/Help:Pending changes|pending changes]]. [https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Geoinformation#Project_descriptions] The Kartographer documentation has been thoroughly updated. [https://www.mediawiki.org/wiki/Special:MyLanguage/Help:Extension:Kartographer/Getting_started] [https://www.mediawiki.org/wiki/Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/Maps] [https://www.mediawiki.org/wiki/Special:MyLanguage/Help:Extension:Kartographer] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/16|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W16"/> </div> 2022. gada 19. aprīlis, plkst. 02.12 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23167004 --> == ''The Signpost'': 24 April 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/News and notes|Double trouble]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/In the media|The battlegrounds outside and inside Wikipedia]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Special report|Ukrainian Wikimedians during the war]] * Eyewitness Wikimedian – Vinnytsia, Ukraine: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Eyewitness Wikimedian – Vinnytsia, Ukraine|War diary (Part 2)]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Technology report|8-year-old attribution issues in Media Viewer]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Featured content|Wikipedia's best content from March]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/In focus|Editing difficulties on Russian Wikipedia]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Gallery|A voyage around the world with WLM winners]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Interview|On a war and a map]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Serendipity|Wikipedia loves photographs, but hates photographers]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Traffic report|Justice Jackson, the Smiths, and an invasion]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Recent research|Student edits as "civic engagement"; how Wikipedia readers interact with images]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/News from the WMF|How Smart is the SMART Copyright Act?]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Essay|The problem with elegant variation]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/Humour|Really huge message boxes]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-04-24/From the archives|Wales resigned WMF board chair in 2006 reorganization]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 23.45 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:JPxG@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=23092862 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-17</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W17"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/17|Translations]] are available. '''Recent changes''' * On [https://noc.wikimedia.org/conf/dblists/group1.dblist many wikis] (group 1), the software to play videos and audio files on pages has now changed. The old player has been removed. Some audio players will become wider after this change. [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TimedMediaHandler/VideoJS_Player|The new player]] has been a beta feature for over four years. [https://phabricator.wikimedia.org/T100106][https://phabricator.wikimedia.org/T248418] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.9|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-04-26|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-04-27|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-04-28|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-04-26|en}} at 07:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s2.dblist targeted wikis]). * Some very old browsers and operating systems are no longer supported. Some things on the wikis might look weird or not work in very old browsers like Internet Explorer 9 or 10, Android 4, or Firefox 38 or older. [https://phabricator.wikimedia.org/T306486] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/17|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W17"/> </div> 2022. gada 26. aprīlis, plkst. 01.56 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23187115 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-18</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W18"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/18|Translations]] are available. '''Recent changes''' * On [https://noc.wikimedia.org/conf/dblists/group2.dblist all remaining wikis] (group 2), the software to play videos and audio files on pages has now changed. The old player has been removed. Some audio players will become wider after this change. [[mw:Special:MyLanguage/Extension:TimedMediaHandler/VideoJS_Player|The new player]] has been a beta feature for over four years. [https://phabricator.wikimedia.org/T100106][https://phabricator.wikimedia.org/T248418] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.10|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-05-03|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-05-04|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-05-05|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The developers are working on talk pages in the [[mw:Wikimedia Apps/Team/iOS|Wikipedia app for iOS]]. You can [https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_9GBcHczQGLbQWTY give feedback]. You can take the survey in English, German, Hebrew or Chinese. * [[m:WMDE_Technical_Wishes/VisualEditor_template_dialog_improvements#Status_and_next_steps|Most wikis]] will receive an [[m:WMDE_Technical_Wishes/VisualEditor_template_dialog_improvements|improved template dialog]] in VisualEditor and New Wikitext mode. [https://phabricator.wikimedia.org/T296759] [https://phabricator.wikimedia.org/T306967] * If you use syntax highlighting while editing wikitext, you can soon activate a [[m:WMDE_Technical_Wishes/Improved_Color_Scheme_of_Syntax_Highlighting#Color-blind_mode|colorblind-friendly color scheme]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T306867] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Several CSS IDs related to MediaWiki interface messages will be removed. Technical editors should please [[phab:T304363|review the list of IDs and links to their existing uses]]. These include <code dir=ltr>#mw-anon-edit-warning</code>, <code dir=ltr>#mw-undelete-revision</code> and 3 others. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/18|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W18"/> </div> 2022. gada 2. maijs, plkst. 22.34 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23232924 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-19</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W19"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/19|Translations]] are available. '''Recent changes''' * You can now see categories in the [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android|Wikipedia app for Android]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T73966] '''Problems''' * Last week, there was a problem with Wikidata's search autocomplete. This has now been fixed. [https://phabricator.wikimedia.org/T307586] * Last week, all wikis had slow access or no access for 20 minutes, for logged-in users and non-cached pages. This was caused by a problem with a database change. [https://phabricator.wikimedia.org/T307647] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. [https://phabricator.wikimedia.org/T305217#7894966] * [[m:WMDE Technical Wishes/Geoinformation#Current issues|Incompatibility issues]] with [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:Kartographer|Kartographer]] and the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:FlaggedRevs|FlaggedRevs extension]] will be fixed: Deployment is planned for May 10 on all wikis. Kartographer will then be enabled on the [[phab:T307348|five wikis which have not yet enabled the extension]] on May 24. * The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Vector (2022)]] skin will be set as the default on several more wikis, including Arabic and Catalan Wikipedias. Logged-in users will be able to switch back to the old Vector (2010). See the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/2022-04 for the largest wikis|latest update]] about Vector (2022). '''Future meetings''' * The next [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/Talk to Web|open meeting with the Web team]] about Vector (2022) will take place on 17 May. The following meetings are currently planned for: 7 June, 21 June, 5 July, 19 July. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/19|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W19"/> </div> 2022. gada 9. maijs, plkst. 18.22 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23256717 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-20</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W20"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/20|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * Some wikis can soon use the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Growth/Tools/Add a link|add a link]] feature. This will start on Wednesday. The wikis are {{int:project-localized-name-cawiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-hewiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-hiwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-kowiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-nowiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-ptwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-simplewiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-svwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-ukwiki/en}}. This is part of the [[phab:T304110|progressive deployment of this tool to more Wikipedias]]. The communities can [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Community configuration|configure how this feature works locally]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T304542] * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Hackathon 2022|Wikimedia Hackathon 2022]] will take place online on May 20–22. It will be in English. There are also local [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Hackathon 2022/Meetups|hackathon meetups]] in Germany, Ghana, Greece, India, Nigeria and the United States. Technically interested Wikimedians can work on software projects and learn new skills. You can also host a session or post a project you want to work on. * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.12|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-05-17|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-05-18|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-05-19|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * You can soon edit translatable pages in the visual editor. Translatable pages exist on for examples Meta and Commons. [https://diff.wikimedia.org/2022/05/12/mediawiki-1-38-brings-support-for-editing-translatable-pages-with-the-visual-editor/] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/20|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W20"/> </div> 2022. gada 16. maijs, plkst. 21.58 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23291515 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-21</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W21"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/21|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Administrators using the mobile web interface can now access Special:Block directly from user pages. [https://phabricator.wikimedia.org/T307341] * The <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[https://www.wiktionary.org/ www.wiktionary.org]</span> portal page now uses an automated update system. Other [[m:Project_portals|project portals]] will be updated over the next few months. [https://phabricator.wikimedia.org/T304629] '''Problems''' * The Growth team maintains a mentorship program for newcomers. Previously, newcomers weren't able to opt out from the program. Starting May 19, 2022, newcomers are able to fully opt out from Growth mentorship, in case they do not wish to have any mentor at all. [https://phabricator.wikimedia.org/T287915] * Some editors cannot access the content translation tool if they load it by clicking from the contributions menu. This problem is being worked on. It should still work properly if accessed directly via Special:ContentTranslation. [https://phabricator.wikimedia.org/T308802] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.13|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-05-24|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-05-25|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-05-26|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Gadget and user scripts developers are invited to give feedback on a [[mw:User:Jdlrobson/Extension:Gadget/Policy|proposed technical policy]] aiming to improve support from MediaWiki developers. [https://phabricator.wikimedia.org/T308686] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/21|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W21"/> </div> 2022. gada 24. maijs, plkst. 03.21 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23317250 --> == ''The Signpost'': 29 May 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the team: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/From the team|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/From the team]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/News and notes|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/News and notes]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Community view|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Community view]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Opinion|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Opinion]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/In the media|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/In the media]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Special report|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Special report]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/In focus|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/In focus]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Discussion report|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Discussion report]] * WikiProject report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/WikiProject report|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/WikiProject report]] * Technology report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Technology report|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Technology report]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Featured content|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Featured content]] * Interview: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Interview|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Interview]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Serendipity|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Serendipity]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Recent research|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Recent research]] * Tips and tricks: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Tips and tricks|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Tips and tricks]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Traffic report|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Traffic report]] * News from Diff: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/News from Diff|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/News from Diff]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/News from the WMF|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/News from the WMF]] * Video: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Video|How the entire country of Qatar was blocked from editing]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Gallery|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Gallery]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/From the archives|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/From the archives]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Essay|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Essay]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Humour|en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-05-29/Humour]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2022. gada 29. maijs, plkst. 23.48 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:JPxG@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=23323647 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-22</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W22"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/22|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] In the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:AbuseFilter|AbuseFilter]] extension, an <code dir=ltr>ip_in_ranges()</code> function has been introduced to check if an IP is in any of the ranges. Wikis are advised to combine multiple <code dir=ltr>ip_in_range()</code> expressions joined by <code>|</code> into a single expression for better performance. You can use the search function on [[Special:AbuseFilter|Special:AbuseFilter]] to locate its usage. [https://phabricator.wikimedia.org/T305017] * The [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/IP Info feature|IP Info feature]] which helps abuse fighters access information about IPs, [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/IP Info feature#May 24, 2022|has been deployed]] to all wikis as a beta feature. This comes after weeks of beta testing on test.wikipedia.org. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.14|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-05-31|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-06-01|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-06-02|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-05-31|en}} at 07:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s5.dblist targeted wikis]). * The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#New topic tool|New Topic Tool]] will be deployed for all editors at most wikis soon. You will be able to opt out from within the tool and in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|Preferences]]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Special:MyLanguage/Talk_pages_project/New_discussion][https://phabricator.wikimedia.org/T287804] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|Advanced item]] The [[:mw:Special:ApiHelp/query+usercontribs|list=usercontribs API]] will support fetching contributions from an [[mw:Special:MyLanguage/Help:Range blocks#Non-technical explanation|IP range]] soon. API users can set the <code>uciprange</code> parameter to get contributions from any IP range within [[:mw:Manual:$wgRangeContributionsCIDRLimit|the limit]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T177150] * A new parser function will be introduced: <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code><nowiki>{{=}}</nowiki></code></bdi>. It will replace existing templates named "=". It will insert an [[w:en:Equals sign|equal sign]]. This can be used to escape the equal sign in the parameter values of templates. [https://phabricator.wikimedia.org/T91154] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/22|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W22"/> </div> 2022. gada 30. maijs, plkst. 23.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23340178 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-23</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W23"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/23|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.15|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-06-07|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-06-08|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-06-09|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] A new <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>str_replace_regexp()</code></bdi> function can be used in [[Special:AbuseFilter|abuse filters]] to replace parts of text using a [[w:en:Regular expression|regular expression]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T285468] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/23|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W23"/> </div> 2022. gada 7. jūnijs, plkst. 05.46 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23366979 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-24</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W24"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/24|Translations]] are available. '''Recent changes''' * All wikis can now use [[mw:Special:MyLanguage/Extension:Kartographer|Kartographer]] maps. Kartographer maps now also work on pages with [[mw:Special:MyLanguage/Help:Pending changes|pending changes]]. [https://meta.wikimedia.org/wiki/WMDE_Technical_Wishes/Geoinformation#Project_descriptions][https://phabricator.wikimedia.org/T307348] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.16|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-06-14|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-06-15|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-06-16|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-06-14|en}} at 06:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s6.dblist targeted wikis]). [https://phabricator.wikimedia.org/T300471] * Starting on Wednesday, a new set of Wikipedias will get "[[mw:Special:MyLanguage/Help:Growth/Tools/Add a link|Add a link]]" ({{int:project-localized-name-abwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-acewiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-adywiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-afwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-akwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-alswiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-amwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-anwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-angwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-arcwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-arzwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-astwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-atjwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-avwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-aywiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-azwiki/en}}{{int:comma-separator/en}}{{int:project-localized-name-azbwiki/en}}). This is part of the [[phab:T304110|progressive deployment of this tool to more Wikipedias]]. The communities can [[mw:Special:MyLanguage/Growth/Community configuration|configure how this feature works locally]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T304548] * The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#New topic tool|New Topic Tool]] will be deployed for all editors at Commons, Wikidata, and some other wikis soon. You will be able to opt out from within the tool and in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|Preferences]]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Special:MyLanguage/Talk_pages_project/New_discussion][https://phabricator.wikimedia.org/T287804] '''Future meetings''' * The next [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/Talk to Web|open meeting with the Web team]] about Vector (2022) will take place today (13 June). The following meetings will take place on: 28 June, 12 July, 26 July. '''Future changes''' * By the end of July, the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Vector 2022]] skin should be ready to become the default across all wikis. Discussions on how to adjust it to the communities' needs will begin in the next weeks. It will always be possible to revert to the previous version on an individual basis. [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/2022-04 for the largest wikis|Learn more]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/24|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W24"/> </div> 2022. gada 13. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23389956 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-25</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W25"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/25|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The [[mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Apps/Team/Android|Wikipedia App for Android]] now has an option for editing the whole page at once, located in the overflow menu (three-dots menu [[File:Ic more vert 36px.svg|15px|link=|alt=]]). [https://phabricator.wikimedia.org/T103622] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Some recent database changes may affect queries using the [[m:Research:Quarry|Quarry tool]]. Queries for <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>site_stats</code></bdi> at English Wikipedia, Commons, and Wikidata will need to be updated. [[phab:T306589|Read more]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] A new <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>user_global_editcount</code></bdi> variable can be used in [[Special:AbuseFilter|abuse filters]] to avoid affecting globally active users. [https://phabricator.wikimedia.org/T130439] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.17|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-06-21|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-06-22|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-06-23|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * Users of non-responsive skins (e.g. MonoBook or Vector) on mobile devices may notice a slight change in the default zoom level. This is intended to optimize zooming and ensure all interface elements are present on the page (for example the table of contents on Vector 2022). In the unlikely event this causes any problems with how you use the site, we'd love to understand better, please ping <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[[m:User:Jon (WMF)|Jon (WMF)]]</span> to any on-wiki conversations. [https://phabricator.wikimedia.org/T306910] '''Future changes''' * The Beta Feature for [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools|DiscussionTools]] will be updated throughout July. Discussions will look different. You can see [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/Usability/Prototype|some of the proposed changes]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] Parsoid's HTML output will soon stop annotating file links with different <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>typeof</code></bdi> attribute values, and instead use <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>mw:File</code></bdi> for all types. Tool authors should adjust any code that expects: <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>mw:Image</code></bdi>, <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>mw:Audio</code></bdi>, or <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>mw:Video</code></bdi>. [https://phabricator.wikimedia.org/T273505] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/25|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W25"/> </div> 2022. gada 20. jūnijs, plkst. 23.18 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23425855 --> == ''The Signpost'': 26 June 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/News and notes|WMF inks new rules on government-ordered takedowns, blasts Russian feds' censor demands, spends big bucks]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/In the media|Editor given three-year sentence, big RfA makes news, Guy Standing takes it sitting down]] * Special report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Special report|"Wikipedia's independence" or "Wikimedia's pile of dosh"?]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Discussion report|MoS rules on CCP name mulled, XRV axe plea nulled, BLPPROD drafting bid pulled]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Opinion|Picture of the Day – how Adam plans to ru(i)n it]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Featured content|Articles on Scots' clash, Yank's tux, Austrian's action flick deemed brilliant prose]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Essay|RfA trend line haruspicy: fact or fancy?]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Recent research|Wikipedia versus academia (again), tables' "immortality" probed]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Serendipity|Was she really a Swiss lesbian automobile racer?]] * News from the WMF: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/News from the WMF|Wikimedia Enterprise signs first deals]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Traffic report|Top view counts for shows, movies, and celeb lawsuit that keeps on giving]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Gallery|Celebration of summer, winter]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-06-26/Humour|Shortcuts, screwballers, Simon & Garfunkel]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2022. gada 27. jūnijs, plkst. 01.34 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:JPxG@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=23439210 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-26</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W26"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/26|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Enterprise|Wikimedia Enterprise]] API service now has self-service accounts with free on-demand requests and monthly snapshots ([https://enterprise.wikimedia.com/docs/ API documentation]). Community access [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Enterprise/FAQ#community-access|via database dumps & Wikimedia Cloud Services]] continues. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] [[d:Special:MyLanguage/Wikidata:Wiktionary#lua|All Wikimedia wikis can now use Wikidata Lexemes in Lua]] after creating local modules and templates. Discussions are welcome [[d:Wikidata_talk:Lexicographical_data#You_can_now_reuse_Wikidata_Lexemes_on_all_wikis|on the project talk page]]. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.18|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-06-28|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-06-29|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-06-30|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-06-28|en}} at 06:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s7.dblist targeted wikis]). [https://phabricator.wikimedia.org/T311033] * Some global and cross-wiki services will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-06-30|en}} at 06:00 UTC. This will impact ContentTranslation, Echo, StructuredDiscussions, Growth experiments and a few more services. [https://phabricator.wikimedia.org/T300472] * Users will be able to sort columns within sortable tables in the mobile skin. [https://phabricator.wikimedia.org/T233340] '''Future meetings''' * The next [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/Talk to Web|open meeting with the Web team]] about Vector (2022) will take place tomorrow (28 June). The following meetings will take place on 12 July and 26 July. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/26|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W26"/> </div> 2022. gada 27. jūnijs, plkst. 23.03 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23453785 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-27</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W27"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/27|Translations]] are available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.19|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-07-05|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-07-06|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-07-07|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-07-05|en}} at 07:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s6.dblist targeted wikis]) and on {{#time:j xg|2022-07-07|en}} at 7:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s4.dblist targeted wikis]). * The Beta Feature for [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools|DiscussionTools]] will be updated throughout July. Discussions will look different. You can see [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/Usability/Prototype|some of the proposed changes]]. * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=| Advanced item]] This change only affects pages in the main namespace in Wikisource. The Javascript config variable <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>proofreadpage_source_href</code></bdi> will be removed from <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>[[mw:Special:MyLanguage/Manual:Interface/JavaScript#mw.config|mw.config]]</code></bdi> and be replaced with the variable <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>prpSourceIndexPage</code></bdi>. [https://phabricator.wikimedia.org/T309490] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/27|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W27"/> </div> 2022. gada 4. jūlijs, plkst. 22.32 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23466250 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-28</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W28"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/28|Translations]] are available. '''Recent changes''' * In the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Vector 2022 skin]], the page title is now displayed above the tabs such as Discussion, Read, Edit, View history, or More. [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates#Page title/tabs switch|Learn more]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T303549] * [[File:Octicons-tools.svg|15px|link=|alt=|Advanced item]] It is now possible to easily view most of the configuration settings that apply to just one wiki, and to compare settings between two wikis if those settings are different. For example: [https://noc.wikimedia.org/wiki.php?wiki=jawiktionary Japanese Wiktionary settings], or [https://noc.wikimedia.org/wiki.php?wiki=eswiki&compare=eowiki settings that are different between the Spanish and Esperanto Wikipedias]. Local communities may want to [[m:Special:MyLanguage/Requesting_wiki_configuration_changes|discuss and propose changes]] to their local settings. Details about each of the named settings can be found by [[mw:Special:Search|searching MediaWiki.org]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T308932] *The Anti-Harassment Tools team [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/IP Info feature#May|recently deployed]] the IP Info Feature as a [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|Beta Feature at all wikis]]. This feature allows abuse fighters to access information about IP addresses. Please check our update on [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/IP Info feature#April|how to find and use the tool]]. Please share your feedback using a link you will be given within the tool itself. '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-07-12|en}} at 07:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s3.dblist targeted wikis]). '''Future changes''' * The Beta Feature for [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools|DiscussionTools]] will be updated throughout July. Discussions will look different. You can see [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/Usability/Prototype|some of the proposed changes]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/28|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W28"/> </div> 2022. gada 11. jūlijs, plkst. 22.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23502519 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-29</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W29"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/29|Translations]] are available. '''Problems''' * The feature on mobile web for [[mw:Special:MyLanguage/Extension:NearbyPages|Nearby Pages]] was missing last week. It will be fixed this week. [https://phabricator.wikimedia.org/T312864] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.21|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-07-19|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-07-20|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-07-21|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). '''Future changes''' * The [[mw:Technical_decision_making/Forum|Technical Decision Forum]] is seeking [[mw:Technical_decision_making/Community_representation|community representatives]]. You can apply on wiki or by emailing <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">TDFSupport@wikimedia.org</span> before 12 August. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/29|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W29"/> </div> 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 02.00 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23517957 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-30</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W30"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/30|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[https://www.wikibooks.org/ www.wikibooks.org]</span> and <span class="mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr">[https://www.wikiquote.org/ www.wikiquote.org]</span> portal pages now use an automated update system. Other [[m:Project_portals|project portals]] will be updated over the next few months. [https://phabricator.wikimedia.org/T273179] '''Problems''' * Last week, some wikis were in read-only mode for a few minutes because of an emergency switch of their main database ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s7.dblist targeted wikis]). [https://phabricator.wikimedia.org/T313383] '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.22|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-07-26|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-07-27|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-07-28|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * The external link icon will change slightly in the skins Vector legacy and Vector 2022. The new icon uses simpler shapes to be more recognizable on low-fidelity screens. [https://phabricator.wikimedia.org/T261391] * Administrators will now see buttons on user pages for "{{int:changeblockip}}" and "{{int:unblockip}}" instead of just "{{int:blockip}}" if the user is already blocked. [https://phabricator.wikimedia.org/T308570] '''Future meetings''' * The next [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/Talk to Web|open meeting with the Web team]] about Vector (2022) will take place tomorrow (26 July). '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/30|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W30"/> </div> 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 22.27 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23545370 --> == ''The Signpost'': 1 August 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[File:WikipediaSignpostIcon.svg|40px|right]] ''News, reports and features from the English Wikipedia's weekly journal about Wikipedia and Wikimedia''</div> <div style="-moz-column-count:2; -webkit-column-count:2; column-count:2;"> * From the editors: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/From the editors|Rise of the machines, or something]] * News and notes: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/News and notes|Information considered harmful]] * In the media: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/In the media|Censorship, medieval hoaxes, "pathetic supervillains", FB-WMF AI TL bid, dirty duchess deeds done dirt cheap]] * Op-Ed: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Op-Ed|The "recession" affair]] * Eyewitness Wikimedian – Vinnytsia, Ukraine: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Eyewitness Wikimedian – Vinnytsia, Ukraine|War diary (part 3)]] * Election guide: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Election guide|The chosen six: 2022 Wikimedia Foundation Board of Trustees elections]] * Community view: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Community view|Youth culture and notability]] * Opinion: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Opinion|Criminals among us]] * Arbitration report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Arbitration report|Winds of change blow for cyclone editors, deletion dustup draws toward denouement]] * Deletion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Deletion report|This is Gonzo Country]] * Discussion report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Discussion report|Notability for train stations, notices for mobile editors, noticeboards for the rest of us]] * Traffic report: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Traffic report|US TV, JP ex-PM, outer space, and politics of IN, US, UK top charts for July]] * Featured content: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Featured content|A little list with surprisingly few lists]] * Tips and tricks: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Tips and tricks|Cleaning up awful citations with Citation bot]] * In focus: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/In focus|Wikidata insights from a handy little tool]] * On the bright side: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/On the bright side|Ukrainian Wikimedians during the war — three (more) stories]] * Essay: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Essay|How to research an image]] * Recent research: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Recent research|A century of rulemaking on Wikipedia analyzed]] * Serendipity: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Serendipity|Don't cite Wikipedia]] * Gallery: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Gallery|A backstage pass]] * From the archives: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/From the archives|2012 Russian Wikipedia shutdown as it happened]] * Humour: [[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost/2022-08-01/Humour|Why did the chicken cross the road?]] </div> <div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">'''[[w:en:Wikipedia:Wikipedia Signpost|Read this Signpost in full]]''' · [[w:en:Wikipedia:Signpost/Single|Single-page]] · [[m:Global message delivery/Targets/Signpost|Unsubscribe]] · [[m:Global message delivery|Global message delivery]] 2022. gada 1. augusts, plkst. 03.42 (EEST) <!-- Sent via script ([[w:en:User:Evad37/SPS]]) --></div></div> <!-- Message sent by User:JPxG@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Signpost&oldid=23554609 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-31</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W31"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/31|Translations]] are available. '''Recent changes''' * Improved [[m:Special:MyLanguage/Help:Displaying_a_formula#Phantom|LaTeX capabilities for math rendering]] are now available in the wikis thanks to supporting <bdi lang="zxx" dir="ltr"><code>Phantom</code></bdi> tags. This completes part of [[m:Community_Wishlist_Survey_2022/Editing/Missing_LaTeX_capabilities_for_math_rendering|the #59 wish]] of the 2022 Community Wishlist Survey. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.23|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-08-02|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-08-03|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-08-04|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * The [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:WikiEditor/Realtime_Preview|Realtime Preview]] will be available as a Beta Feature on wikis in [https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists%2Fgroup0.dblist Group 0]. This feature was built in order to fulfill [[m:Special:MyLanguage/Community_Wishlist_Survey_2021/Real_Time_Preview_for_Wikitext|one of the Community Wishlist Survey proposals]]. '''Future changes''' * The Beta Feature for [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools|DiscussionTools]] will be updated throughout August. Discussions will look different. You can see [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/Usability/Prototype|some of the proposed changes]]. '''Future meetings''' * This week, three meetings about [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements|Vector (2022)]] with live interpretation will take place. On Tuesday, interpretation in Russian will be provided. On Thursday, meetings for Arabic and Spanish speakers will take place. [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Desktop Improvements/Updates/Talk to Web|See how to join]]. '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/31|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W31"/> </div> 2022. gada 2. augusts, plkst. 00.22 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23615613 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-32</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W32"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/32|Translations]] are available. '''Recent changes''' * [[:m:Special:MyLanguage/Meta:GUS2Wiki/Script|GUS2Wiki]] copies the information from [[{{#special:GadgetUsage}}]] to an on-wiki page so you can review its history. If your project isn't already listed on the [[d:Q113143828|Wikidata entry for Project:GUS2Wiki]] you can either run GUS2Wiki yourself or [[:m:Special:MyLanguage/Meta:GUS2Wiki/Script#Opting|make a request to receive updates]]. [https://phabricator.wikimedia.org/T121049] '''Changes later this week''' * There is no new MediaWiki version this week. * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-08-09|en}} at 07:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s5.dblist targeted wikis]) and on {{#time:j xg|2022-08-11|en}} at 7:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s2.dblist targeted wikis]). '''Future meetings''' * The [[wmania:Special:MyLanguage/Hackathon|Wikimania Hackathon]] will take place online from August 12–14. Don't miss [[wmania:Special:MyLanguage/Hackathon/Schedule|the pre-hacking showcase]] to learn about projects and find collaborators. Anyone can [[phab:/project/board/6030/|propose a project]] or [[wmania:Special:MyLanguage/Hackathon/Schedule|host a session]]. [[wmania:Special:MyLanguage/Hackathon/Newcomers|Newcomers are welcome]]! '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/32|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W32"/> </div> 2022. gada 8. augusts, plkst. 22.50 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23627807 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Tech News: 2022-33</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="technews-2022-W33"/><div class="plainlinks"> Latest '''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|tech news]]''' from the Wikimedia technical community. Please tell other users about these changes. Not all changes will affect you. [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/33|Translations]] are available. '''Recent changes''' * The Persian (Farsi) Wikipedia community decided to block IP editing from October 2021 to April 2022. The Wikimedia Foundation's Product Analytics team tracked the impact of this change. [[m:Special:MyLanguage/IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/IP Editing Restriction Study/Farsi Wikipedia|An impact report]] is now available. '''Changes later this week''' * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] The [[mw:MediaWiki 1.39/wmf.25|new version]] of MediaWiki will be on test wikis and MediaWiki.org from {{#time:j xg|2022-08-16|en}}. It will be on non-Wikipedia wikis and some Wikipedias from {{#time:j xg|2022-08-17|en}}. It will be on all wikis from {{#time:j xg|2022-08-18|en}} ([[mw:MediaWiki 1.39/Roadmap|calendar]]). * [[File:Octicons-sync.svg|12px|link=|alt=|Recurrent item]] Some wikis will be in read-only for a few minutes because of a switch of their main database. It will be performed on {{#time:j xg|2022-08-16|en}} at 07:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s1.dblist targeted wikis]) and on {{#time:j xg|2022-08-18|en}} at 7:00 UTC ([https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists/s8.dblist targeted wikis]). * The [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:WikiEditor/Realtime_Preview|Realtime Preview]] will be available as a Beta Feature on wikis in [https://noc.wikimedia.org/conf/highlight.php?file=dblists%2Fgroup1.dblist Group 1]. This feature was built in order to fulfill [[m:Special:MyLanguage/Community_Wishlist_Survey_2021/Real_Time_Preview_for_Wikitext|one of the Community Wishlist Survey proposals]]. '''Future changes''' * The Beta Feature for [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools|DiscussionTools]] will be updated throughout August. Discussions will look different. You can see [[mw:Special:MyLanguage/Talk pages project/Usability/Prototype|some of the proposed changes]]. [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk_pages_project/Usability#4_August_2022][https://www.mediawiki.org/wiki/Talk_pages_project/Usability#Phase_1:_Topic_containers][https://phabricator.wikimedia.org/T312672] '''''[[m:Special:MyLanguage/Tech/News|Tech news]]''' prepared by [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/Writers|Tech News writers]] and posted by [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|bot]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News#contribute|Contribute]]&nbsp;• [[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2022/33|Translate]]&nbsp;• [[m:Tech|Get help]]&nbsp;• [[m:Talk:Tech/News|Give feedback]]&nbsp;• [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|Subscribe or unsubscribe]].'' </div><section end="technews-2022-W33"/> </div> 2022. gada 16. augusts, plkst. 00.09 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tech_ambassadors&oldid=23658001 --> f4096lnb9oezm7f81d5mjg7mb2d7pxu Dalībnieka diskusija:Elme12 3 307153 3670956 2478011 2022-08-16T10:51:00Z Ontzak 69560 Ontzak pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Aude9331]] uz [[Dalībnieka diskusija:Elme12]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Aude9331|Aude9331]]" to "[[Special:CentralAuth/Elme12|Elme12]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aude9331}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2016. gada 16. februāris, plkst. 18.49 (EET) fvllz6ij0eka53fny781fzdo4s9gfob Dalībnieka diskusija:Jbaronins 3 314538 3670986 2969454 2022-08-16T11:26:49Z ScAvenger 1630 ScAvenger pārvietoja lapu [[Diskusija:Jānis Baroniņš]] uz [[Dalībnieka diskusija:Dalībnieka diskusija:Jbaronins]], neatstājot pāradresāciju: šī ir dalībnieka, nevis Vikipēdijas raksta diskusija wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jbaronins}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2016. gada 1. maijs, plkst. 22.38 (EEST) == Enciklopēdiskais stils == Lūgums neuzskatīt enciklopēdijas rakstu par priekšvēlēšanu aģitācijas plakātu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 15. augusts, plkst. 00.26 (EEST) omnlr1sf23qxtx00j2nbv4gfme8e8zf 3670990 3670986 2022-08-16T11:31:41Z ScAvenger 1630 ScAvenger pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Dalībnieka diskusija:Jbaronins]] uz [[Dalībnieka diskusija:Jbaronins]], neatstājot pāradresāciju: tā būs pareizi wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jbaronins}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2016. gada 1. maijs, plkst. 22.38 (EEST) == Enciklopēdiskais stils == Lūgums neuzskatīt enciklopēdijas rakstu par priekšvēlēšanu aģitācijas plakātu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 15. augusts, plkst. 00.26 (EEST) omnlr1sf23qxtx00j2nbv4gfme8e8zf Latvijas pagastu uzskaitījums 0 318290 3670604 3666828 2022-08-15T12:39:04Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Eglaine]] → DISAMBIGS using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvia administrative divisions labelled.svg|thumb|350px|Administratīvais un teritoriālais iedalījums]] Šajā uzskaitījumā apkopoti visi pašreiz esošie '''[[Latvija]]s [[pagasts|pagasti]]'''. 2021. gadā Latvijas teritorijā bija '''512 pagasti'''. Pagasts ir Latvijas teritoriālā vienība kopš [[1918]]. gada [[decembris|decembra]]. [[1937]]. gadā Latvijā bija 519 pagasti, [[1998]]. gadā — 486 pagasti, bet 2010. gada maijā — 494 pagasti. Laika posmā no [[1990]]. līdz [[2009]]. gadam pagasti bija otrās pakāpes un, pēc [[Latvijas rajoni|rajonu]] pašvaldību likvidēšanas, pirmās pakāpes pašvaldības. Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas pagasti tika iekļauti [[novads|novados]] vai, atsevišķos gadījumos, tika reorganizēti par viena pagasta novadiem. Par pagastiem tika pārdēvēta arī lielākā daļa [[pilsēta|pilsētu]] lauku teritoriju. == Uzskaitījums == {| class="wikitable sortable" ! Nr. !! Pagasta<br />novietojums<br />Latvijā !! Ģerbonis !! Pagasts !! Pagasta centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits<br />(2016)<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> !! Novads !! Izveidots |- | 1. || [[Attēls:Abavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Abavas pagasts]]''' || [[Sabile]] || 160,5 || 1164 || [[Talsu novads]] || |- | 2. || [[Attēls:Aglonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aglonas pagasts]]''' || [[Aglona]] || 131,7 || 1903 || [[Preiļu novads]] || 1936. gadā |- | 3. || [[Attēls:Ainažu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ainažu pagasts]]''' || || 149,1 || 514 || [[Limbažu novads]] || |- | 4. || [[Attēls:Aiviekstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aiviekstes pagasts]]''' || [[Kriškalni]] || 144,84 || 829 || [[Aizkraukles novads]] || 1922. gadā |- | 5. || [[Attēls:Aizkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkalnes pagasts]]''' || [[Aizkalne]] || 73,34 || 694 || [[Preiļu novads]] || |- | 6. || [[Attēls:Aizkraukles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizkraukles pagasts]]''' || [[Aizkraukle (ciems)|Aizkraukle]] || 90,5 || 1257 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 7. || [[Attēls:Aizputes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aizputes pagasts]]''' || [[Rokasbirze]] || 88,9 || 928 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 8. || [[Attēls:Aknīstes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aknīstes pagasts]]''' || [[Aknīste]] || 129,7 || 459 || [[Jēkabpils novads]] || 1863. gadā |- | 9. || [[Attēls:Allažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Allažu pagasts]]''' || [[Allaži]] || 156,4 || 1956 || [[Siguldas novads]] || |- | 10. || [[Attēls:Alojas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alojas pagasts]]''' || — || 179,2 || 886 || [[Limbažu novads]] || |- | 11. || [[Attēls:Alsungas novads karte.png|100px]] || ||'''[[Alsungas pagasts]]''' || [[Alsunga]] || 190,9 || 1303 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 12. || [[Attēls:Alsviķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Alsviķu pagasts]]''' || [[Alsviķi]] || 212,99 || 1522 || [[Alūksnes novads]] || |- | 13. || [[Attēls:Amatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Amatas pagasts]]''' || [[Ģikši]] || 108,35 || 763 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 14. || [[Attēls:Ambeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ambeļu pagasts]]''' || [[Ambeļi]] || 69,34 || 609 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 15. || [[Attēls:Ances pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Ances pagasts]]''' || [[Ance (ciems)|Ance]] || 397,8 || 656 || [[Ventspils novads]] || 1925. gadā |- | 16. || [[Attēls:Andrupenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andrupenes pagasts]]''' || [[Andrupene]] || 136,2 || 1196 || [[Krāslavas novads]] || |- | 17. || [[Attēls:Andzeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Andzeļu pagasts]]''' || [[Andzeļi]] || 96,0 || 605 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 18. || [[Attēls:Annas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annas pagasts]]''' || [[Anna (ciems)|Anna]] || 52,61 || 463 || [[Alūksnes novads]] || |- | 19. || [[Attēls:Annenieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Annenieku pagasts]]''' || [[Kaķenieki]] || 85,58 || 942 || [[Dobeles novads]] || |- | 20. || [[Attēls:Apes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Apes pagasts]]''' || [[Ape]] || 124,92 || 521 || [[Smiltenes novads]] || |- | 21. || [[Attēls:Arona Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Aronas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Aronas pagasts]]''' || [[Kusa]] || 149,7 || 1551 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā |- | 22. || [[Attēls:Asares pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asares pagasts]]''' || [[Asare]] || 83,8 || 503 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā |- | 23. || [[Attēls:Asūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Asūnes pagasts]]''' || [[Asūne]] || 77,7 || 520 || [[Krāslavas novads]] || |- | 24. || [[Attēls:Atašienes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Atašienes pagasts]]''' || [[Atašiene]] || 243,41 || 735 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 25. || [[Attēls:Audriņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Audriņu pagasts]]''' || [[Audriņi]] || 66,9 || 1233 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 26. || [[Attēls:Augstkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Augstkalnes pagasts]]''' || [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]] || 64,6 || 1034 || [[Dobeles novads]] || |- | 27. || [[Attēls:Aulejas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Aulejas pagasts]]''' || [[Auleja]] || 74,51 || 637 || [[Krāslavas novads]] || |- | 28. || [[Attēls:Auru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Auru pagasts]]''' || [[Auri]] || 111,09 || 3184 || [[Dobeles novads]] || |- | 29. || [[Attēls:Ābeļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ābeļu pagasts]]''' || [[Brodi]] || 126,67 || 995 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 30. || [[Attēls:Adazu novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|center|49x49px]]|| '''[[Ādažu pagasts]]''' || [[Ādaži]] || 162,9 || 11199 || [[Ādažu novads]] || |- | 31. || [[Attēls:Valdemārpils_lauku_teritorija_LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Ārlavas pagasts]]''' || [[Valdemārpils]] || 134,5 || 935 || [[Talsu novads]] || |- | 32. || [[Attēls:Babītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Babītes pagasts]]''' || [[Piņķi]] || 165,2 || 9069 || [[Mārupes novads]] || |- | 33. || [[Attēls:Baldones lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Baldones pagasts]]''' || [[Baldone]] || 173,9 || 3328 || [[Ķekavas novads]] || 1923. gadā |- | 34. || [[Attēls:Balgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Balgales pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Balgales pagasts]]''' || [[Dursupe]] || 74,8 || 863 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 35. || [[Attēls:Balvu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Balvu pagasts]]''' || [[Naudaskalns]] || 82,64 || 726 || [[Balvu novads]] || |- | 36. || [[Attēls:Baltinavas novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Baltinavas pagasts]]''' || [[Baltinava]] || 186,3 || 937 || [[Balvu novads]] || |- | 37. || [[Attēls:Barkava Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Barkavas pagasts]]''' || [[Barkava]] || 187,91 || 1504 || [[Madonas novads]] || 1866. gadā |- | 38. || [[Attēls:Bārbeles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Bārbeles pagasts]]''' || [[Bārbele]] || 97,6 || 822 || [[Bauskas novads]] || |- | 39. || [[Attēls:Bārtas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bārtas pagasts]]''' || [[Bārta]] || 115,6 || 683 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 40. || [[Attēls:Bebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebrenes pagasts]]''' || [[Bebrene]] || 102,8 || 1059 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 41. || [[Attēls:Bebru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bebru pagasts]]''' || [[Vecbebri]] || 120,2 || 1307 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 42. || [[Attēls:Beļavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Beļavas pagasts]]''' || [[Beļava]] || 169,34 || 1845 || [[Gulbenes novads]] || |- | 43. || [[Attēls:Bēnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Bēnes pagasts]]''' || [[Bēne]] || 88,9 || 1746 || [[Dobeles novads]] || |- | 44. || [[Attēls:Bērzaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzaines pagasts]]''' || [[Bērzaine (Bērzaines pagasts)|Bērzaine]] || 55,4 || 637 || [[Valmieras novads]] || |- | 45. || [[Attēls:Bērzaunes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Bērzaunes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Bērzaunes pagasts]]''' || [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]] || 117,31 || 1718 || [[Madonas novads]] || |- | 46. || [[Attēls:Bērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzes pagasts]]''' || [[Šķibe]] || 80,6 || 1847 || [[Dobeles novads]] || |- | 47. || [[Attēls:Bērzgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzgales pagasts]]''' || [[Bērzgale]] || 55,3 || 695 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 48. || [[Attēls:Bērziņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērziņu pagasts]]''' || [[Porečje]] || 98,1 || 389 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 49. || [[Attēls:Bērzkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzkalnes pagasts]]''' || [[Bērzkalne]] || 102,75 || 498 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 50. || [[Attēls:Bērzpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bērzpils pagasts]]''' || [[Bērzpils]] || 127,69 || 788 || [[Balvu novads]] || apm. 1840. gadā |- | 51. || [[Attēls:Bikstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Bikstu pagasts]]''' || [[Biksti]] || 96,03 || 943 || [[Dobeles novads]] || |- | 52. || [[Attēls:Biķernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Biķernieku pagasts]]''' || [[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]] || 69 || 628 || [[Augšdaugavas novads]] || 1931. gadā |- | 53. || [[Attēls:Bilskas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Bilskas pagasts]]''' || [[Bilska]] || 161,1 || 1410 || [[Smiltenes novads]] || |- | 54. || [[Attēls:Birzgales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Birzgales pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Birzgales pagasts]]''' || [[Birzgale]] || 294,0 || 1864 || [[Ogres novads]] || |- | 55. || [[Attēls:Blīdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blīdenes pagasts]]''' || [[Blīdene]] || 138 || 772 || [[Saldus novads]] || |- | 56. || [[Attēls:Blomes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Blomes pagasts]]''' || [[Blome]] || 75,94 || 1016 || [[Smiltenes novads]] || 1891. gadā |- | 57. || [[Attēls:Blontu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Blontu pagasts]]''' || [[Blonti]] || 96,6 || 450 || [[Ludzas novads]] || |- | 58. || [[Attēls:Brantu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Brantu pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 82,47 || 652 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā |- | 59. || [[Attēls:Braslavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Braslavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Braslavas pagasts]]''' || [[Vilzēni]] || 82,8 || 632 || [[Limbažu novads]] || |- | 60. || [[Attēls:Brenguļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Brenguļu pagasts]]''' || [[Brenguļi]] || 80,2 || 904 || [[Valmieras novads]] || |- | 61. || [[Attēls:Briežuciema pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Briežuciema pagasts]]''' || [[Briežuciems]] || 83,55 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 62. || [[Attēls:Brigu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Brigu pagasts]]''' || [[Brigi]] || 124,81 || 687 || [[Ludzas novads]] || |- | 63. || [[Attēls:Brīvzemnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brīvzemnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brīvzemnieku pagasts]]''' || [[Puikule]] || 103,8 || 989 || [[Limbažu novads]] || 1945. gadā |- | 64. || [[Attēls:Brunavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Brunavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Brunavas pagasts]]''' || [[Ērgļi (Brunavas pagasts)|Ērgļi]] || 111,62 || 1498 || [[Bauskas novads]] || |- | 65. || [[Attēls:Bukaišu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Bukaišu pagasts]]''' || [[Bukaiši]] || 66,7 || 713 || [[Dobeles novads]] || |- | 66. || [[Attēls:Bunkas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Bunkas pagasts]]''' || [[Bunka]] || 110,85 || 980 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1867. gadā |- | 67. || [[Attēls:Burtnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Burtnieku pagasts]]''' || [[Burtnieki]] || 187,3 || 1393 || [[Valmieras novads]] || |- | 68. || [[Attēls:Carnikavas novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Carnikavas pagasts]]''' || [[Carnikava]] || 80,7 || 9310 || [[Ādažu novads]] || |- | 69. || [[Attēls:Cenu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Cenu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Cenu pagasts]]''' || [[Brankas]] || 121,3 || 4610 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā |- | 70. || [[Attēls:Ceraukstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ceraukstes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ceraukstes pagasts]]''' || [[Ceraukste]] || 67,62 || 1796 || [[Bauskas novads]] || |- | 71. || [[Attēls:Cesvaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cesvaines pagasts]]''' || [[Cesvaine]] || 185,4 || 1261 || [[Madonas novads]] || |- | 72. || [[Attēls:Cēres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cēres pagasts]]''' || [[Cēre]] || 47,0 || 603 || [[Tukuma novads]] || |- | 73. || [[Attēls:Ciblas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ciblas pagasts]]''' || [[Cibla]] || 79,0 || 815 || [[Ludzas novads]] || |- | 74. || [[Attēls:Cieceres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cieceres pagasts]]''' || — || 90,05 || 1012 || [[Saldus novads]] || |- | 75. || [[Attēls:Cirmas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cirmas pagasts]]''' || [[Tutāni]] || 87,0 || 755 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 76. || [[Attēls:Cīravas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Cīravas pagasts]]''' || [[Cīrava]] || 131,6 || 1180 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 77. || [[Attēls:Codes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Codes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Codes pagasts]]''' || [[Code]] || 95,32 || 2519 || [[Bauskas novads]] || |- | 78. || [[Attēls:Čornajas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Čornajas pagasts]]''' || [[Čornaja]] || 150,9 || 1418 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 79. || [[Attēls:Dagdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dagdas pagasts]]''' || [[Ozoliņi (Dagdas pagasts)|Ozoliņi]] || 57,1 || 791 || [[Krāslavas novads]] || |- | 80. || [[Attēls:Daudzeses pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Daudzeses pagasts]]''' || [[Daudzeva]] || 210,67 || 1142 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 81. || [[Attēls:Daugmales pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Daugmales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Daugmales pagasts]]''' || [[Daugmale]] || 62,63 || 1137 || [[Ķekavas novads]] || |- | 82. || [[Attēls:Daukstu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Daukstu pagasts]]''' || [[Stari]] || 164,86 || 1246 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā |- | 83. || [[Attēls:Dāviņu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Dāviņi parish.png|center|40px]] || '''[[Dāviņu pagasts]]''' || [[Dāviņi]] || 80,67 || 733 || [[Bauskas novads]] || |- | 84. || [[Attēls:Degoles pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Degoles pagasts]]''' || [[Vienība (Degoles pagasts)|Vienība]] || 67,4 || 685 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 85. || [[Attēls:Dekšāru pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Dekšāres pagasts]]''' || [[Dekšāres]] || 102,8 || 788 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 86. || [[Attēls:Demenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Demenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Demenes pagasts]]''' || [[Demene]] || 181,3 || 1527 || [[Augšdaugavas novads]] || 1885. gadā |- | 87. || [[Attēls:Dignājas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dignājas pagasts]]''' || [[Dignāja]] || 83,44 || 578 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 88. || [[Attēls:Dikļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dikļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dikļu pagasts]]''' || [[Dikļi]] || 156,6 || 1238 || [[Valmieras novads]] || |- | 89. || [[Attēls:Dobeles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dobeles pagasts]]''' || [[Aizstrautnieki]] || 72,77 || 835 || [[Dobeles novads]] || |- | 90. || [[Attēls:Drabešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Drabešu pagasts]]''' || [[Drabeši]] || 120,34 || 2644 || [[Cēsu novads]] || |- | 91. || [[Attēls:Dricānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dricānu pagasts]]''' || [[Dricāni]] || 103,3 || 1091 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 92. || [[Attēls:Drustu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Drustu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Drustu pagasts]]''' || [[Drusti]] || 156,7 || 969 || [[Smiltenes novads]] || |- | 93. || [[Attēls:Druvienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Druvienas pagasts]]''' || [[Druviena]] || 67,57 || 555 || [[Gulbenes novads]] || |- | 94. || [[Attēls:Dubnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dubnas pagasts]]''' || [[Dubna]] || 64,25 || 819 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 95. || [[Attēls:Dunalkas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunalkas pagasts]]''' || [[Dunalka]] || 87,5 || 701 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 96. || [[Attēls:Dunavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunavas pagasts]]''' || [[Dunava]] || 124,2 || 750 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 97. || [[Attēls:Dundagas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dundagas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dundagas pagasts]]''' || [[Dundaga]] || 558,7 || 3388 || [[Talsu novads]] || |- | 98. || [[Attēls:Dunikas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dunikas pagasts]]''' || [[Sikšņi (Rucavas novads)|Sikšņi]] || 210,5 || 749 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1919. gadā |- | 99. || [[Attēls:Durbes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Durbes pagasts]]''' || [[Durbe]] || 74 || 412 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 100. || [[Attēls:Dvietes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Dvietes pagasts]]''' || [[Dviete]] || 118,4 || 663 || [[Augšdaugavas novads]] || 1863. gadā |- | 101. || [[Attēls:Dzelzava parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzelzavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Dzelzavas pagasts]]''' || [[Dzelzava]] || 122,83 || 1324 || [[Madonas novads]] || |- | 102. || [[Attēls:Dzērbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Dzērbenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Dzērbenes pagasts]]''' || [[Dzērbene]] || 124,6 || 863 || [[Cēsu novads]] || |- | 103. || [[Attēls:Džūkstes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|center|40px]] || '''[[Džūkstes pagasts]]''' || [[Džūkste]] || 184,4 || 1481 || [[Tukuma novads]] || 1890. gadā |- | 104. || [[Attēls:Eglaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Eglaines pagasts]]''' || [[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]] || 79,2 || 1023 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā |- | 105. || [[Attēls:Elejas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Elejas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Elejas pagasts]]''' || [[Eleja]] || 66,6 || 2477 || [[Jelgavas novads]] || |- | 106. || [[Attēls:Elkšņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Elkšņu pagasts]]''' || [[Elkšņi]] || 139,0 || 508 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 107. || [[Attēls:Embūtes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Embūtes pagasts]]''' || [[Vībiņi]] || 117,6 || 380 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 108. || [[Attēls:Engures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Engures pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Engures pagasts]]''' || [[Engure]] || 133 || 2571 || [[Tukuma novads]] || |- | 109. || [[Attēls:Ezeres pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ezeres pagasts]]''' || [[Ezere (ciems)|Ezere]] || 97,01 || 1356 || [[Saldus novads]] || |- | 110. || [[Attēls:Ezernieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ezernieku pagasts]]''' || [[Ezernieki]] || 128,6 || 808 || [[Krāslavas novads]] || |- | 111. || [[Attēls:Ēdoles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Ēdoles pagasts]]''' || [[Ēdole]] || 144,49 || 1021 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 112. || [[Attēls:Ērgļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ērgļu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērgļu pagasts]]''' || [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] || 131,4 || 2360 || [[Madonas novads]] || |- | 113. || [[Attēls:Ērģemes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ērģemes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ērģemes pagasts]]''' || [[Ērģeme]] || 178,83 || 899 || [[Valkas novads]] || |- | 114. || [[Attēls:Ēveles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ēveles pagasts]]''' || [[Ēvele (ciems)|Ēvele]] || 92 || 506 || [[Valmieras novads]] || |- | 115. || [[Attēls:Feimaņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Feimaņu pagasts]]''' || [[Feimaņi]] || 135,2 || 966 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 116. || [[Attēls:Gaigalavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaigalavas pagasts]]''' || [[Gaigalava]] || 192,6 || 1048 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 117. || [[Attēls:Gaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaiķu pagasts]]''' || [[Satiķi]] || 105,8 || 721 || [[Saldus novads]] || |- | 118. || [[Attēls:Gailīšu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Gailīšu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Gailīšu pagasts]]''' || [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]] || 80,2 || 2305 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā |- | 119. || [[Attēls:Galēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galēnu pagasts]]''' || [[Galēni]] || 81,4 || 962 || [[Preiļu novads]] || |- | 120. || [[Attēls:Galgauskas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Galgauskas pagasts]]''' || [[Galgauska]] || 98,29 || 706 || [[Gulbenes novads]] || |- | 121. || [[Attēls:Gaujienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gaujienas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gaujienas pagasts]]''' || [[Gaujiena]] || 126 || 940 || [[Smiltenes novads]] || |- | 122. || [[Attēls:Gaviezes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gaviezes pagasts]]''' || [[Gavieze]] || 128,9 || 925 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 123. || [[Attēls:Garkalnes novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Garkalnes pagasts]]''' || [[Berģi (Rīga)|Berģi]] || 152,5 || 9425 || [[Ropažu novads]] || |- | 124. || [[Attēls:Gārsenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Gārsenes pagasts]]''' || [[Gārsene]] || 68,05 || 846 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 125. || [[Attēls:Glūdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Glūdas pagasts]]''' || [[Nākotne (ciems)|Nākotne]] || 103,74 || 3029 || [[Jelgavas novads]] || |- | 126. || [[Attēls:Goliševas pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Goliševas pagasts]]''' || [[Goliševa]] || 79,4 || 467 || [[Ludzas novads]] || |- | 127. || [[Attēls:Gramzdas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Gramzdas pagasts]]''' || [[Gramzda]] || 84,69 || 732 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 128. || [[Attēls:Grāveru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grāveru pagasts]]''' || [[Grāveri]] || 65,3 || 496 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 129. || [[Attēls:Griškānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Griškānu pagasts]]''' || [[Sprūževa]] || 76,8 || 2006 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 130. || [[Attēls:Grobiņas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Grobiņas pagasts]]''' || [[Dubeņi]] || 131,4 || 2836 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1820. gadā |- | 131. || [[Attēls:Grundzāles pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Grundzāles pagasts]]''' || [[Vidzeme (ciems)|Vidzeme]] || 129,54 || 997 || [[Smiltenes novads]] || |- | 132. || [[Attēls:Gudenieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Gudenieku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Gudenieku pagasts]]''' || [[Gudenieki]] || 112,3 || 798 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 133. || [[Attēls:Ģibuļu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ģibuļu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ģibuļu pagasts]]''' || [[Pastende]] || 320,2 || 2385 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 134. || [[Attēls:Iecavas novads karte.png|100px]] || [[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|center|48x48px]]||'''[[Iecavas pagasts]]''' || [[Iecava]] || 307,55 || 2844 || [[Bauskas novads]] || |- | 135. || [[Attēls:Ilzenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ilzenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ilzenes pagasts]]''' || [[Jaunzemi (Ilzenes pagasts)|Jaunzemi]] || 62,5 || 389 || [[Alūksnes novads]] || |- | 136. || [[Attēls:Ilzeskalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ilzeskalna pagasts]]''' || [[Ilzeskalns]] || 78,7 || 869 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 137. || [[Attēls:Inčukalna pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inčukalna pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Inčukalna pagasts]]''' || [[Inčukalns]] || 107,1 || 4511 || [[Siguldas novads]] || |- | 138. || [[Attēls:Indras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Indras pagasts]]''' || [[Indra]] || 130,36 || 1300 || [[Krāslavas novads]] || |- | 139. || [[Attēls:Indrānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Indrānu pagasts]]''' || [[Lubāna]] || 342,54 || 978 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā |- | 140. || [[Attēls:Inešu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Inešu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Inešu pagasts]]''' || [[Ineši]] || 87,7 || 678 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 141. || [[Attēls:Ipiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ipiķu pagasts]]''' || [[Ipiķi]] || 67,43 || 270 || [[Valmieras novads]] || |- | 142. || [[Attēls:Irlavas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Irlavas pagasts]]''' || [[Irlava]] || 114,0 || 1502 || [[Tukuma novads]] || |- | 143. || [[Attēls:Iršu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Iršu pagasts]]''' || [[Irši (ciems)|Irši]] || 69,8 || 541 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 144. || [[Attēls:Isnaudas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Isnaudas pagasts]]''' || [[Martiši]] || 115,46 || 1148 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 145. || [[Attēls:Istras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Istras pagasts]]''' || [[Vecslabada]] || 164,02 || 788 || [[Ludzas novads]] || 1862. gadā |- | 146. || [[Attēls:Izvaltas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Izvaltas pagasts]]''' || [[Izvalta]] || 71,38 || 775 || [[Krāslavas novads]] || |- | 147. || [[Attēls:Īles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Īles pagasts]]''' || [[Īle]] || 76,57 || 423 || [[Dobeles novads]] || |- | 148. || [[Attēls:Īslīces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Īslīces pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Īslīces pagasts]]''' || [[Rītausmas]] || 104,2 || 3799 || [[Bauskas novads]] || |- | 149. || [[Attēls:Īvandes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Īvandes pagasts]]''' || [[Īvande]] || 71,11 || 399 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 150. || [[Attēls:Īves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Īves pagasts]]''' || [[Tiņģere]] || 70,7 || 498 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 151. || [[Attēls:Jaunalūksnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunalūksnes pagasts]]''' || [[Kolberģis]] || 184,66 || 1190 || [[Alūksnes novads]] || |- | 152. || [[Attēls:Jaunannas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunannas pagasts]]''' || [[Jaunanna]] || 93,99 || 510 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā |- | 153. || [[Attēls:Jaunauces pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jaunauces pagasts]]''' || [[Jaunauce]] || 83,38 || 439 || [[Saldus novads]] || |- | 154. || [[Attēls:Jaunbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunbērzes pagasts]]''' || [[Jaunbērze]] || 110,55 || 1015 || [[Dobeles novads]] || |- | 155. || [[Attēls:Jaungulbenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Jaungulbenes pagasts]]''' || [[Gulbītis]] || 90,55 || 1257 || [[Gulbenes novads]] || |- | 156. || [[Attēls:Jaunjelgavas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jaunjelgavas pagasts]]''' || [[Jaunjelgava]] || 5,08 || 117 || [[Aizkraukles novads]] || 1957. gadā |- | 157. || [[Attēls:Jaunlaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunlaicenes pagasts]]''' || [[Jaunlaicene]] || 52,2 || 478 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā |- | 158. || [[Attēls:Jaunlutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Jaunlutriņu pagasts]]''' || [[Jaunlutriņi]] || 116,3 || 945 || [[Saldus novads]] || 1820. gadā |- | 159. || [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Jaunpiebalgas pagasts]]''' || [[Jaunpiebalga]] || 183,6 || 2190 || [[Cēsu novads]] || |- | 160. || [[Attēls:Jaunpils pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jaunpils pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Jaunpils pagasts]]''' || [[Jaunpils]] || 157,1 || 2320 || [[Tukuma novads]] || |- | 161. || [[Attēls:Jaunsātu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jaunsātu pagasts]]''' || [[Abavnieki]] || 95,1 || 982 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 162. || [[Attēls:Jaunsvirlaukas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jaunsvirlaukas pagasts]]''' || [[Staļģene]] || 123,4 || 3261 || [[Jelgavas novads]] || |- | 163. || [[Attēls:Jersikas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jersikas pagasts]]''' || [[Upenieki (Jersikas pagasts)|Upenieki]] || 114,3 || 1066 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 164. || [[Attēls:Jeru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jeru pagasts]]''' || [[Endzele]] || 124,8 || 1453 || [[Valmieras novads]] || |- | 165. || [[Attēls:Jērcēnu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Jērcēnu pagasts]]''' || [[Jērcēni (Jērcēnu pagasts)|Jērcēni]] || 149,2 || 432 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā |- | 166. || [[Attēls:Jumpravas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Jumpravas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Jumpravas pagasts]]''' || [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]] || 87,4 || 2118 || [[Ogres novads]] || |- | 167. || [[Attēls:Jumurdas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Jumurdas pagasts]]''' || [[Jumurda]] || 131,1 || 288 || [[Madonas novads]] || |- | 168. || [[Attēls:Jūrkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Jūrkalnes pagasts]]''' || [[Jūrkalne]] || 99,6 || 349 || [[Ventspils novads]] || |- | 169. || [[Attēls:Kabiles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kabiles pagasts]]''' || [[Kabile]] || 178,98 || 870 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 170. || [[Attēls:Kaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kaives pagasts]]''' || [[Kaive (Kaives pagasts)|Kaive]] || 117,6 || 364 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 171. || [[Attēls:Kalētu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kalētu pagasts]]''' || [[Kalēti]] || 79,78 || 713 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 172. || [[Attēls:Kalkūnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalkūnes pagasts]]''' || [[Kalkūne]] || 67,15 || 2154 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 173. || [[Attēls:Kalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalna pagasts]]''' || [[Vidsala]] || 173,1 || 700 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 174. || [[Attēls:Kalncempju pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalncempju pagasts]]''' || [[Kalncempji]] || 43 || 197 || [[Alūksnes novads]] || 1868. gadā |- | 175. || [[Attēls:Kalnciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|center|40px]] ||'''[[Kalnciema pagasts]]''' || [[Kalnciems]] || 22,7 || 2364 || [[Jelgavas novads]] || |- | 176. || [[Attēls:Kalniešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalniešu pagasts]]''' || [[Kalnieši]] || 112,35 || 949 || [[Krāslavas novads]] || |- | 177. || [[Attēls:Kalsnavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kalsnavas pagasts]]''' || [[Jaunkalsnava]] || 147,1 || 2037 || [[Madonas novads]] || |- | 178. || [[Attēls:Kalupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kalupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kalupes pagasts]]''' || [[Kalupe]] || 119,1 || 1378 || [[Augšdaugavas novads]] || 1866. gadā |- | 179. || [[Attēls:Kalvenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kalvenes pagasts]]''' || [[Kalvene]] || 118,9 || 746 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 180. || [[Attēls:Kandavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kandavas pagasts]]''' || [[Kandava]] || 165,0 || 1692 || [[Tukuma novads]] || |- | 181. || [[Attēls:Kantinieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kantinieku pagasts]]''' || [[Liuža]] || 57,9 || 578 || [[Rēzeknes novads]] || 1949. gadā |- | 182. || [[Attēls:Kaplavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kaplavas pagasts]]''' || [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]] || 125,4 || 745 || [[Krāslavas novads]] || |- | 183. || [[Attēls:Kastuļinas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kastuļinas pagasts]]''' || [[Priežmale]] || 100,0 || 806 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 184. || [[Attēls:Katvaru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Katvaru pagasts]]''' || [[Pociems]] || 124,2 || 1354 || [[Limbažu novads]] || |- | 185. || [[Attēls:Kauguru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kauguru pagasts]]''' || [[Mūrmuiža]] || 88,9 || 1480 || [[Valmieras novads]] || |- | 186. || [[Attēls:Kaunatas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kaunatas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Kaunatas pagasts]]''' || [[Kaunata]] || 170,0 || 1333 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 187. || [[Attēls:Kazdangas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kazdangas pagasts]]''' || [[Kazdanga]] || 133,9 || 1336 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 188. || [[Attēls:Kārķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kārķu pagasts]]''' || [[Kārķi]] || 124,18 || 673 || [[Valkas novads]] || |- | 189. || [[Attēls:Klintaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Klintaines pagasts]]''' || [[Stukmaņi]] || 94,13 || 860 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 190. || [[Attēls:Kocēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kocēnu pagasts]]''' || [[Kocēni]] || 184,8 || 3168 || [[Valmieras novads]] || |- | 191. || [[Attēls:Kokneses pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kokneses pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kokneses pagasts]]''' || [[Koknese]] || 170,6 || 4188 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 192. || [[Attēls:Kolkas-pagasts-LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kolkas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Kolkas pagasts]]''' || [[Kolka]] || 116,9 || 966 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 193. || [[Attēls:Kombuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kombuļu pagasts]]''' || [[Kombuļi]] || 80,92 || 672 || [[Krāslavas novads]] || |- | 194. || [[Attēls:Konstantinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Konstantinovas pagasts]]''' || [[Konstantinova]] || 79,1 || 516 || [[Krāslavas novads]] || |- | 195. || [[Attēls:Krapes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Krapes pagasts]]''' || [[Krape]] || 72,7 || 757 || [[Ogres novads]] || |- | 196. || [[Attēls:Krāslavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Krāslavas pagasts]]''' || [[Ezerkalns (Krāslavas pagasts)|Ezerkalns]] || 58,15 || 591 || [[Krāslavas novads]] || |- | 197. || [[Attēls:Krimuldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimuldas pagasts]]''' || [[Ragana (ciems)|Ragana]] || 176,3 || 4216 || [[Siguldas novads]] || |- | 198. || [[Attēls:Krimūnu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Krimūnu pagasts]]''' || [[Krimūnas]] || 70,7 || 1134 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā |- | 199. || [[Attēls:Krišjāņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Krišjāņu pagasts]]''' || [[Krišjāņi]] || 71,18 || 387 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 200. || [[Attēls:Krustpils pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Krustpils pagasts]]''' || [[Spuņģēni]] || 86,12 || 895 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 201. || [[Attēls:Kubulu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kubulu pagasts]]''' || [[Kurna]] || 167,19 || 1386 || [[Balvu novads]] || 1991. gadā |- | 202. || [[Attēls:Kupravas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kupravas pagasts]]''' || [[Kuprava]] || 3,7 || 402 || [[Balvu novads]] || 1974. gadā |- | 203. || [[Attēls:Kurmāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Kurmāles pagasts]]''' || [[Vilgāle]] || 113,68 || 2209 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 204. || [[Attēls:Kurmenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Kurmenes pagasts]]''' || [[Kurmene]] || 112,0 || 666 || [[Bauskas novads]] || |- | 205. || [[Attēls:Kursīšu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Kursīšu pagasts]]''' || [[Kursīši]] || 170,86 || 955 || [[Saldus novads]] || |- | 206. || [[Attēls:Kūku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Kūku pagasts]]''' || [[Zīlāni]] || 114,5 || 2016 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 207. || [[Attēls:Ķeipenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ķeipenes pagasts]]''' || [[Ķeipene]] || 87,2 || 1162 || [[Ogres novads]] || |- | 208. || [[Attēls:Ķekavas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ķekavas pagasts]]''' || [[Ķekava]] || 202,5 || 14899 || [[Ķekavas novads]] || |- | 209. || [[Attēls:Ķepovas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ķepovas pagasts]]''' || [[Neikšāni]] || 57,5 || 219 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 210. || [[Attēls:Ķoņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ķoņu pagasts]]''' || [[Ķoņi]] || 88,3 || 764 || [[Valmieras novads]] || 1866. gadā |- | 211. || [[Attēls:Ķūļciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ķūļciema pagasts]]''' || [[Ķūļciems]] || 67,6 || 402 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 212. || [[Attēls:Laidu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Laidu pagasts]]''' || [[Laidi]] || 114,97 || 1274 || [[Kuldīgas novads]] || 1954. gadā |- | 213. || [[Attēls:Laidzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laidzes pagasts]]''' || [[Laidze]] || 74,1 || 1906 || [[Talsu novads]] || |- | 214. || [[Attēls:Lapmežciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lapmežciema pagasts]]''' || [[Lapmežciems]] || 49,0 || 2343 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 215. || [[Attēls:Lauberes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lauberes pagasts]]''' || [[Laubere]] || 80,29 || 762 || [[Ogres novads]] || 1917. gadā |- | 216. || [[Attēls:Laucesas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Laucesas pagasts]]''' || [[Mirnijs]] || 61,22 || 1380 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 217. || [[Attēls:Laucienes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Laucienes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Laucienes pagasts]]''' || [[Lauciene]] || 180,3 || 1661 || [[Talsu novads]] || |- | 218. || [[Attēls:Lauderu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lauderu pagasts]]''' || [[Lauderi]] || 75,0 || 337 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 219. || [[Attēls:Launkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|center|47x47px]]|| '''[[Launkalnes pagasts]]''' || [[Launkalne]] || 221,96 || 1277 || [[Smiltenes novads]] || |- | 220. || [[Attēls:Lazdonas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lazdonas pagasts]]''' || [[Lazdona]] || 22,26 || 732 || [[Madonas novads]] || |- | 221. || [[Attēls:Lazdukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lazdukalna pagasts]]''' || [[Benislava]] || 194,43 || 1023 || [[Balvu novads]] || 1965. gadā |- | 222. || [[Attēls:Lazdulejas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lazdulejas pagasts]]''' || [[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]] || 87,17 || 303 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 223. || [[Attēls:Lažas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lažas pagasts]]''' || [[Apriķi]] || 160,1 || 583 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 224. || [[Attēls:Leimaņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Leimaņu pagasts]]''' || [[Mežgale]] || 101,73 || 564 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 225. || [[Attēls:Lejasciema pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lejasciema pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lejasciema pagasts]]''' || [[Lejasciems]] || 337,8 || 1778 || [[Gulbenes novads]] || |- | 226. || [[Attēls:Lendžu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lendžu pagasts]]''' || [[Lendži]] || 64,6 || 789 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 227. || [[Attēls:Lestenes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Lestenes pagasts]]''' || [[Lestene]] || 83,9 || 662 || [[Tukuma novads]] || |- | 228. || [[Attēls:Lēdmanes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdmanes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdmanes pagasts]]''' || [[Lēdmane]] || 78,3 || 1394 || [[Ogres novads]] || |- | 229. || [[Attēls:Lēdurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Lēdurgas pagasts]]''' || [[Lēdurga]] || 162,7 || 1562 || [[Siguldas novads]] || |- | 230. || [[Attēls:Lielauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielauces pagasts]]''' || [[Lielauce]] || 80,47 || 456 || [[Dobeles novads]] || |- | 231. || [[Attēls:Lielplatones pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielplatones pagasts]]''' || [[Sidrabe]] || 49,91 || 867 || [[Jelgavas novads]] || |- | 232. || [[Attēls:Lielvārdes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lielvārdes pagasts]]''' || [[Lielvārde]] || 53,5 || 1051 || [[Ogres novads]] || |- | 233. || [[Attēls:Liepas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepas pagasts]]''' || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || 74,3 || 3133 || [[Cēsu novads]] || |- | 234. || [[Attēls:Liepnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Liepnas pagasts]]''' || [[Liepna]] || 280,57 || 851 || [[Alūksnes novads]] || 1919. gadā |- | 235. || [[Attēls:Liepupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Liepupes pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Liepupes pagasts]]''' || [[Mustkalni]] || 157,9 || 2229 || [[Limbažu novads]] || |- | 236. || [[Attēls:Liezēre Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|center|40px]] || '''[[Liezēres pagasts]]''' || [[Liezēre]] || 254,96 || 1460 || [[Madonas novads]] || |- | 237. || [[Attēls:Limbažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Limbažu pagasts]]''' || [[Limbaži]] || 228,1 || 2489 || [[Limbažu novads]] || |- | 238. || [[Attēls:Litenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Litenes pagasts]]''' || [[Litene]] || 127,7 || 1117 || [[Gulbenes novads]] || 1866. gadā |- | 239. || [[Attēls:Lizuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Lizuma pagasts]]''' || [[Lizums]] || 107,79 || 1521 || [[Gulbenes novads]] || |- | 240. || [[Attēls:Lībagu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lībagu pagasts]]''' || [[Mundigciems]] || 143,9 || 2015 || [[Talsu novads]] || |- | 241. || [[Attēls:Līdumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līdumnieku pagasts]]''' || [[Līdumnieki]] || 161,0 || 315 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 242. || [[Attēls:Līgatnes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgatnes pagasts]]''' || [[Augšlīgatne]] || 160,6 || 2806 || [[Cēsu novads]] || |- | 243. || [[Attēls:Līgo pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Līgo pagasts]]''' || [[Līgo (Līgo pagasts)|Līgo]] || 78,93 || 434 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā |- | 244. || [[Attēls:Līksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Līksnas pagasts]]''' || [[Līksna]] || 138,3 || 1127 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 245. || [[Attēls:Līvbērzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Līvbērzes pagasts]]''' || [[Līvbērze]] || 146,44 || 2392 || [[Jelgavas novads]] || |- | 246. || [[Attēls:Lodes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lodes pagasts]]''' || [[Lode (Lodes pagasts)|Lode]] || 63,82 || 374 || [[Valmieras novads]] || |- | 247. || [[Attēls:Lubes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Lubes pagasts]]''' || [[Anuži]] || 83,4 || 520 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 248. || [[Attēls:Lutriņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Lutriņu pagasts]]''' || [[Lutriņi]] || 90,7 || 1430 || [[Saldus novads]] || |- | 249. || [[Attēls:Lūznavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Lūznavas pagasts]]''' || [[Lūznava]] || 74,2 || 1024 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 250. || [[Attēls:Ļaudonas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ļaudonas pagasts]]''' || [[Ļaudona]] || 204,5 || 1519 || [[Madonas novads]] || |- | 251. || [[Attēls:Madlienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Madlienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Madlienas pagasts]]''' || [[Madliena]] || 167,96 || 1959 || [[Ogres novads]] || 1897. gadā |- | 252. || [[Attēls:Malienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malienas pagasts]]''' || [[Brenci]] || 55,42 || 424 || [[Alūksnes novads]] || 1945. gadā |- | 253. || [[Attēls:Malnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Malnavas pagasts]]''' || [[Malnava]] || 163,7 || 1406 || [[Ludzas novads]] || |- | 254. || [[Attēls:Maltas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Maltas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Maltas pagasts]]''' || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] || 89,8 || 3234 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 255. || [[Attēls:Maļinovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Maļinovas pagasts]]''' || [[Maļinova]] || 72,02 || 937 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 256. || [[Attēls:Matīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matīšu pagasts]]''' || [[Matīši]] || 80,4 || 879 || [[Valmieras novads]] || |- | 257. || [[Attēls:Matkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Matkules pagasts]]''' || [[Matkule]] || 63,0 || 703 || [[Tukuma novads]] || |- | 258. || [[Attēls:Mazozolu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mazozolu pagasts]]''' || [[Līčupe (Mazozolu pagasts)|Līčupe]] || 97,0 || 630 || [[Ogres novads]] || 1945. gadā |- | 259. || [[Attēls:Mazsalacas lauku teritorija LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazsalacas pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 70,1 || 679 || [[Valmieras novads]] || |- | 260. || [[Attēls:Mazzalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mazzalves pagasts]]''' || [[Ērberģe]] || 209,4 || 1273 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 261. || [[Attēls:Mākoņkalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mākoņkalna pagasts]]''' || [[Lipuški]] || 162,9 || 719 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 262. || [[Attēls:Mālpils novadsLocMap.png|100px]] || ||'''[[Mālpils pagasts]]''' || [[Mālpils]] || 220,8 || 3324 || [[Siguldas novads]] || |- | 263. || [[Attēls:Mālupes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mālupes pagasts]]''' || [[Mālupe (ciems)|Mālupe]] || 129,75 || 652 || [[Alūksnes novads]] || |- | 264. || [[Attēls:Mārciena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mārcienas pagasts]]''' || [[Mārciena]] || 89,74 || 1131 || [[Madonas novads]] || |- | 265. || [[Attēls:Mārkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārkalnes pagasts]]''' || [[Mārkalne]] || 123,38 || 374 || [[Alūksnes novads]] || |- | 266. || [[Attēls:Mārsnēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mārsnēnu pagasts]]''' || [[Mārsnēni]] || 69,18 || 863 || [[Cēsu novads]] || |- | 267. || [[Attēls:Marupes novads karte.png|100px]] || ||'''[[Mārupes pagasts]]''' || [[Mārupe]] || 103,8 || 21 577 || [[Mārupes novads]] || |- | 268. || [[Attēls:Medņevas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Medņevas pagasts]]''' || [[Semenova]] || 99,3 || 696 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 269. || [[Attēls:Medumu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Medumu pagasts]]''' || [[Medumi]] || 116,6 || 963 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 270. || [[Attēls:Medzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Medzes pagasts]]''' || [[Kapsēde]] || 109,2 || 1558 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 271. || [[Attēls:Meņģeles pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Meņģeles pagasts]]''' || [[Meņģele]] || 89,75 || 656 || [[Ogres novads]] || |- | 272. || [[Attēls:Mežāres pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mežāres pagasts]]''' || [[Mežāre]] || 142,83 || 918 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 273. || [[Attēls:Mežotnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Mežotne parish.png|center|40px]] ||'''[[Mežotnes pagasts]]''' || [[Mežotne]] || 75,32 || 1563 || [[Bauskas novads]] || |- | 274. || [[Attēls:Mežvidu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mežvidu pagasts]]''' || [[Mežvidi (Mežvidu pagasts)|Mežvidi]] || 124,9 || 1012 || [[Ludzas novads]] || |- | 275. || [[Attēls:Mērdzenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Mērdzenes pagasts]]''' || [[Mērdzene]] || 89,5 || 786 || [[Ludzas novads]] || |- | 276. || [[Attēls:Mērsraga novads LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Mērsraga pagasts]]''' || [[Mērsrags]] || 109,8 || 1431 || [[Talsu novads]] || |- | 277. || [[Attēls:Mētriena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Mētrienas pagasts]]''' || [[Mētriena]] || 140,25 || 781 || [[Madonas novads]] || |- | 278. || [[Attēls:Mores pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Mores pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Mores pagasts]]''' || [[More]] || 88,9 || 671 || [[Siguldas novads]] || |- | 279. || [[Attēls:Murmastienes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Murmastienes pagasts]]''' || [[Murmastiene]] || 174,51 || 755 || [[Varakļānu novads]] || 1945. gadā |- | 280. || [[Attēls:Nagļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nagļu pagasts]]''' || [[Nagļi]] || 138,3 || 566 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 281. || [[Attēls:Naudītes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naudītes pagasts]]''' || [[Naudīte]] || 89,7 || 753 || [[Dobeles novads]] || |- | 283. || [[Attēls:Naujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Naujenes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Naujenes pagasts]]''' || [[Naujene]] || 131,1 || 5365 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 284. || [[Attēls:Naukšēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Naukšēnu pagasts]]''' || [[Naukšēni]] || 192,3 || 1527 || [[Valmieras novads]] || |- | 285. || [[Attēls:Nautrēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nautrēnu pagasts]]''' || [[Rogovka]] || 156,9 || 1310 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 286. || [[Attēls:Neretas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Neretas pagasts]]''' || [[Nereta]] || 125,7 || 1860 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 287. || [[Attēls:Nirzas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nirzas pagasts]]''' || [[Nirza]] || 92,11 || 497 || [[Ludzas novads]] || |- | 288. || [[Attēls:Nīcas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Nīcas pagasts]]''' || [[Nīca]] || 230,3 || 2896 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 289. || [[Attēls:Nīcgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nīcgales pagasts]]''' || [[Nīcgale]] || 96,39 || 714 || [[Augšdaugavas novads]] || 1936. gadā |- | 290. || [[Attēls:Nīgrandes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Nīgrandes pagasts]]''' || [[Nīgrande]] || 97,42 || 1683 || [[Saldus novads]] || |- | 291. || [[Attēls:Nīkrāces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Nīkrāces pagasts]]''' || [[Dzelda]] || 130,51 || 710 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 292. || [[Attēls:Nītaures pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Nītaures pagasts]]''' || [[Nītaure]] || 175,86 || 877 || [[Cēsu novads]] || |- | 293. || [[Attēls:Novadnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Novadnieku pagasts]]''' || [[Mežvidi (Novadnieku pagasts)|Mežvidi]] || 108,84 || 1921 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 294. || [[Attēls:Ņukšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ņukšu pagasts]]''' || [[Ņukši]] || 68,52 || 515 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 295. || [[Attēls:Ogresgala pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ogresgala pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Ogresgala pagasts]]''' || [[Ogresgals]] || 96,71 || 3719 || [[Ogres novads]] || 1924. gadā |- | 296. || [[Attēls:Olaines pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Olaines pagasts]]''' || [[Jaunolaine]] || 291,7 || 7960 || [[Olaines novads]] || 1819. gadā |- | 297. || [[Attēls:Ošupe Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Ošupes pagasts]]''' || [[Degumnieki]] || 224,3 || 1208 || [[Madonas novads]] || 1945. gadā |- | 298. || [[Attēls:Otaņķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Otaņķu pagasts]]''' || [[Rude (Otaņķu pagasts)|Rude]] || 120,5 || 962 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1945. gadā |- | 299. || [[Attēls:Ozolaines pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolaines pagasts]]''' || [[Bekši]] || 80,4 || 2025 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 300. || [[Attēls:Ozolmuižas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ozolmuižas pagasts]]''' || [[Ozolmuiža]] || 49,0 || 1063 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 301. || [[Attēls:Ozolnieku pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Ozolnieku pagasts]]''' || [[Ozolnieki]] || 7,87 || 3951 || [[Jelgavas novads]] || |- | 302. || [[Attēls:Padures pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Padures pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Padures pagasts]]''' || [[Deksne]] || 113,11 || 1134 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 303. || [[Attēls:Palsmanes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Palsmanes pagasts]]''' || [[Palsmane]] || 99,53 || 1012 || [[Smiltenes novads]] || |- | 304. || [[Attēls:Pampāļu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Pampāļu pagasts]]''' || [[Pampāļi]] || 122,24 || 813 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā |- | 305. || [[Attēls:Pasienes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Pasienes pagasts]]''' || [[Pasiene]] || 120,4 || 604 || [[Ludzas novads]] || |- | 306. || [[Attēls:Pāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Pāles pagasts]]''' || [[Pāle]] || 146,3 || 844 || [[Limbažu novads]] || |- | 307. || [[Attēls:Pededzes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pededzes pagasts]]''' || [[Pededze (ciems)|Pededze]] || 142,01 || 710 || [[Alūksnes novads]] || |- | 308. || [[Attēls:Pelču pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Pelču pagasts]]''' || [[Pelči]] || 56,57 || 1099 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā |- | 309. || [[Attēls:Pelēču pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pelēču pagasts]]''' || [[Pelēči]] || 84,2 || 825 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 310. || [[Attēls:Penkules pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Penkules pagasts]]''' || [[Penkule]] || 74,09 || 925 || [[Dobeles novads]] || |- | 311. || [[Attēls:Piedrujas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Piedrujas pagasts]]''' || [[Piedruja]] || 64,46 || 601 || [[Krāslavas novads]] || |- | 312. || [[Attēls:Pildas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pildas pagasts]]''' || [[Pilda]] || 118,11 || 688 || [[Ludzas novads]] || |- | 313. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Ilūkste) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]] || 124,69 || 1179 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 314. || [[Attēls:Pilskalnes pagasts (Nereta) LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes pagasts]]''' || [[Pilskalne (Aizkraukles novads)|Pilskalne]] || 99,8 || 491 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā |- | 315. || [[Attēls:Piltenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Piltenes pagasts]]''' || [[Piltene]] || 187,9 || 474 || [[Ventspils novads]] || |- | 316. || [[Attēls:Platones pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Platones pagasts]]''' || [[Platone (ciems)|Platone]] || 86,86 || 1670 || [[Jelgavas novads]] || |- | 317. || [[Attēls:Plāņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Plāņu pagasts]]''' || [[Plāņi]] || 218,65 || 691 || [[Valmieras novads]] || |- | 318. || [[Attēls:Popes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Popes pagasts]]''' || [[Pope]] || 167,7 || 1040 || [[Ventspils novads]] || |- | 319. || [[Attēls:Prauliena Parish (LocMap).png|100px]] || || '''[[Praulienas pagasts]]''' || [[Prauliena]] || 197,88 || 1755 || [[Madonas novads]] || |- | 320. || [[Attēls:Preiļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Preiļu pagasts]]''' || [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] || 79,26 || 1188 || [[Preiļu novads]] || |- | 321. || [[Attēls:Priekules pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Priekules pagasts]]''' || [[Priekule]] || 152,8 || 653 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 322. || [[Attēls:Priekuļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Priekuļu pagasts]]''' || [[Priekuļi]] || 98,36 || 4718 || [[Cēsu novads]] || |- | 323. || [[Attēls:Prodes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Prodes pagasts]]''' || [[Subate]] || 93,6 || 312 || [[Augšdaugavas novads]] || 1892. gadā |- | 324. || [[Attēls:Pureņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pureņu pagasts]]''' || [[Kivdolova]] || 59,57 || 431 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 325. || [[Attēls:Pušas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušas pagasts]]''' || [[Puša]] || 80,8 || 497 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 326. || [[Attēls:Pušmucovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Pušmucovas pagasts]]''' || [[Pušmucova]] || 72,5 || 583 || [[Ludzas novads]] || |- | 327. || [[Attēls:Puzes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Puzes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Puzes pagasts]]''' || [[Blāzma (Puzes pagasts)|Blāzma]] || 207,3 || 920 || [[Ventspils novads]] || |- | 328. || [[Attēls:Pūres pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Pures pagasts.png|center|40px]] || '''[[Pūres pagasts]]''' || [[Pūre]] || 102,2 || 1482 || [[Tukuma novads]] || 1860. gadā |- | 329. || [[Attēls:Raiskuma pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Raiskuma pagasts]]''' || [[Raiskums]] || 175,4 || 1666 || [[Cēsu novads]] || |- | 330. || [[Attēls:Ramatas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ramatas pagasts]]''' || [[Ramata]] || 171,4 || 505 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā |- | 331. || [[Attēls:Rankas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Rankas pagasts]]''' || [[Ranka]] || 183,87 || 1578 || [[Gulbenes novads]] || |- | 332. || [[Attēls:Raņķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Raņķu pagasts]]''' || [[Raņķi]] || 46,48 || 507 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 333. || [[Attēls:Raunas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Raunas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Raunas pagasts]]''' || [[Rauna]] || 152,4 || 3039 || [[Smiltenes novads]] || |- | 334. || [[Attēls:Rembates pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Rembates pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rembates pagasts]]''' || [[Rembate]] || 80,29 || 1283 || [[Ogres novads]] || |- | 335. || [[Attēls:Remtes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Remtes pagasts]]''' || [[Remte]] || 156,1 || 737 || [[Saldus novads]] || |- | 336. || [[Attēls:Rencēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rencēnu pagasts]]''' || [[Rencēni]] || 158,9 || 1526 || [[Valmieras novads]] || |- | 337. || [[Attēls:Rendas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]||'''[[Rendas pagasts]]''' || [[Renda]] || 263,35 || 1091 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 338. || [[Attēls:Riebiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Riebiņu pagasts]]''' || [[Riebiņi]] || 109,8 || 1528 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 339. || [[Attēls:Rikavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rikavas pagasts]]''' || [[Rikava]] || 82,2 || 879 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 340. || [[Attēls:Rites pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Rites pagasts]]''' || [[Cīruļi (Rites pagasts)|Cīruļi]] || 97,2 || 605 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 341. || [[Attēls:Robežnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Robežnieku pagasts]]''' || [[Robežnieki]] || 127,49 || 1030 || [[Krāslavas novads]] || |- | 342. || [[Attēls:Rojas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rojas pagasts]]''' || [[Roja]] || 200,5 || 4412|| [[Talsu novads]] || |- | 343. || [[Attēls:Ropažu novada karte.png|100px]] || [[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Ropažu pagasts]]''' || [[Ropaži]] || 325,0 || 6836 || [[Ropažu novads]] || |- | 344. || [[Attēls:Rožkalnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rožkalnu pagasts]]''' || [[Rimicāni]] || 111,5 || 723 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 345. || [[Attēls:Rožupes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rožupes pagasts]]''' || [[Rožupe]] || 181,77 || 1443 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 346. || [[Attēls:Rubas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Rubas pagasts]]''' || [[Ruba]] || 86,80 || 932 || [[Saldus novads]] || 1922. gadā |- | 347. || [[Attēls:Rubenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rubenes pagasts]]''' || [[Rubeņi (Rubenes pagasts)|Rubeņi]] || 182,2 || 1167 || [[Jēkabpils novads]] || 1866. gadā |- | 348. || [[Attēls:Rucavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rucavas pagasts]]''' || [[Rucava]] || 238,1 || 1249 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 349. || [[Attēls:Rudbāržu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rudbāržu pagasts]]''' || [[Rudbārži]] || 110,42 || 1074 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 350. || [[Attēls:Rudzātu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rudzātu pagasts]]''' || [[Rudzāti]] || 124,87 || 902 || [[Līvānu novads]] || 1920. gadā |- | 351. || [[Attēls:Rugāju pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Rugāju pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Rugāju pagasts]]''' || [[Rugāji]] || 317,6 || 1629 || [[Balvu novads]] || 1922. gadā |- | 352. || [[Attēls:Rumbas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rumbas pagasts]]''' || [[Mežvalde]] || 225,93 || 1665 || [[Kuldīgas novads]] || 1945. gadā |- | 353. || [[Attēls:Rundāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Rundales pagasts.png|center|40px]] || '''[[Rundāles pagasts]]''' || [[Pilsrundāle]] || 91,44 || 2174 || [[Bauskas novads]] || |- | 354. || [[Attēls:Rundēnu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rundēnu pagasts]]''' || [[Rundēni]] || 124,66 || 583 || [[Ludzas novads]] || |- | 355. || [[Attēls:Rušonas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Rušonas pagasts]]''' || [[Kastīre]] || 205,8 || 1692 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 356. || [[Attēls:Sakas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakas pagasts]]''' || [[Saka]] || 318,3 || 571 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 357. || [[Attēls:Sakstagala pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sakstagala pagasts]]''' || [[Sakstagals]] || 93,0 || 1571 || [[Rēzeknes novads]] || 1897. gadā |- | 358. || [[Attēls:Salacgrīvas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Salacgrīvas pagasts]]''' || [[Salacgrīva]] || 312,8 || 2376 || [[Limbažu novads]] || 2010. gadā |- | 359. || [[Attēls:Salas pagasts (Babīte) LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|center|40px]] ||'''[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]]''' || [[Spuņciems]] || 76,4 || 1436 || [[Mārupes novads]] || |- | 360. || [[Attēls:Salas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagasts]]''' || [[Sala (Salas pagasts)|Sala]] || 196,4 || 3271 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 361. || [[Attēls:Salaspils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salaspils pagasts]]''' || [[Salaspils]] || 114,1 || 5060 || [[Salaspils novads]] || |- | 362. || [[Attēls:Saldus pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Saldus pagasts]]''' || [[Druva]] || 42,08 || 1718 || [[Saldus novads]] || |- | 363. || [[Attēls:Salgale parish LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Salgales pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Salgales pagasts]]''' || [[Emburga (Salgales pagasts)|Emburga]] || 156,88 || 1845 || [[Jelgavas novads]] || 1945. gadā |- | 364. || [[Attēls:Salienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salienas pagasts]]''' || [[Saliena]] || 124,65 || 673 || [[Augšdaugavas novads]] || 1897. gadā |- | 365. || [[Attēls:Salnavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Salnavas pagasts]]''' || [[Salnava]] || 167,0 || 850 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 366. || [[Attēls:Sarkaņi Parish (LocMap).png|100px]] || || '''[[Sarkaņu pagasts]]''' || [[Biksēre]] || 167,31 || 1601 || [[Madonas novads]] || |- | 367. || [[Attēls:Saukas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Saukas pagasts]]''' || [[Lone]] || 98,6 || 604 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 368. || [[Attēls:Saulkrastu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saulkrastu pagasts]]''' || [[Saulkrasti]] || 41,7 || 2845 || [[Saulkrastu novads]] || 1967. gadā |- | 369. || [[Attēls:Saunas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Saunas pagasts]]''' || [[Prīkuļi]] || 122,41 || 1087 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā |- | 370. || [[Attēls:Sausnējas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sausnējas pagasts]]''' || [[Sidrabiņi]] || 117,0 || 595 || [[Madonas novads]] || |- | 371. || [[Attēls:Seces pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Seces pagasts]]''' || [[Sece]] || 176,14 || 1153 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 372. || [[Attēls:Sesavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Sesavas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sesavas pagasts]]''' || [[Sesava]] || 99,1 || 1860 || [[Jelgavas novads]] || |- | 373. || [[Attēls:Sējas novada karte.png|100px]] || ||'''[[Sējas pagasts]]''' || [[Loja]] || 230,1 || 2151 || [[Saulkrastu novads]] || |- | 374. || [[Attēls:Sēlpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēlpils pagasts]]''' || [[Sēlija (ciems)|Sēlija]] || 121,7 || 1026 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 375. || [[Attēls:Sēļu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sēļu pagasts]]''' || [[Sēļi (Sēļu pagasts)|Sēļi]] || 61,5 || 476 || [[Valmieras novads]] || |- | 376. || [[Attēls:Sēmes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Sēmes pagasts]]''' || [[Sēme]] || 145,4 || 1265 || [[Tukuma novads]] || |- | 377. || [[Attēls:Sērenes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Sērenes pagasts]]''' || [[Sērene]] || 119,08 || 857 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 378. || [[Attēls:Siguldas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Siguldas pagasts]]''' || [[Peltes]] || 96,3 || 3984 || [[Siguldas novads]] || |- | 379. || [[Attēls:Silajāņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silajāņu pagasts]]''' || [[Silajāņi]] || 70,6 || 507 || [[Preiļu novads]] || |- | 380. || [[Attēls:Silmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Silmalas pagasts]]''' || [[Gornica]] || 194,7 || 3148 || [[Rēzeknes novads]] || 1954. gadā |- | 381. || [[Attēls:Sīļukalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sīļukalna pagasts]]''' || [[Sīļukalns (Sīļukalna pagasts)|Sīļukalns]] || 94,6 || 625 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 382. || [[Attēls:Skaistas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaistas pagasts]]''' || [[Skaista]] || 117,12 || 727 || [[Krāslavas novads]] || 1861. gadā |- | 383. || [[Attēls:Skaistkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skaistkalnes pagasts]]''' || [[Skaistkalne]] || 106,1 || 1162 || [[Bauskas novads]] || |- | 384. || [[Attēls:Skaņkalnes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skaņkalnes pagasts]]''' || [[Mazsalaca]] || 112,1 || 819 || [[Valmieras novads]] || |- | 385. || [[Attēls:Skrīveru novada karte.png|100px]] || ||'''[[Skrīveru pagasts]]''' || [[Skrīveri]] || 105,5 || 3417 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 386. || [[Attēls:Skrudalienas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|center|40px]] ||'''[[Skrudalienas pagasts]]''' || [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] || 99,5 || 1308 || [[Augšdaugavas novads]] || 1889. gadā |- | 387. || [[Attēls:Skrundas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Skrundas pagasts]]''' || [[Skrunda]] || 257,91 || 1209 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 388. || [[Attēls:Skujenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Skujenes pagasts]]''' || [[Skujene]] || 176,8 || 842 || [[Cēsu novads]] || |- | 389. || [[Attēls:Skultes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Skultes pagasts]]''' || [[Mandegas]] || 146,5 || 2097 || [[Limbažu novads]] || |- | 390. || [[Attēls:Slampes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Slampes pagasts]]''' || [[Slampe]] || 155,1 || 1970 || [[Tukuma novads]] || |- | 391. || [[Attēls:Smārdes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Smārdes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Smārdes pagasts]]''' || [[Smārde]] || 214,7 || 2728 || [[Tukuma novads]] || |- | 392. || [[Attēls:Smiltenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Smiltenes pagasts]]''' || [[Kalnamuiža (Smiltenes pagasts)|Kalnamuiža]] || 68,96 || 1200 || [[Smiltenes novads]] || |- | 393. || [[Attēls:Snēpeles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Snēpeles pagasts]]''' || [[Snēpele]] || 76,9 || 815 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 394. || [[Attēls:Sokolku pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Sokolku pagasts]]''' || [[Strupļi]] || 56,7 || 748 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 395. || [[Attēls:Stabulnieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stabulnieku pagasts]]''' || [[Stabulnieki (Stabulnieku pagasts)|Stabulnieki]] || 67,5 || 865 || [[Preiļu novads]] || 1945. gadā |- | 396. || [[Attēls:Staburaga pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Staburaga pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Staburaga pagasts]]''' || [[Staburags (ciems)|Staburags]] || 58,5 || 450 || [[Aizkraukles novads]] || 1945. gadā |- | 397. || [[Attēls:Staiceles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Staiceles pagasts]]''' || — || 258,3 || 593 || [[Limbažu novads]] || |- | 398. || [[Attēls:Stalbes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stalbes pagasts]]''' || [[Stalbe]] || 159,91 || 1291 || [[Cēsu novads]] || |- | 399. || [[Attēls:Stāmerienas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|center|40px]] ||'''[[Stāmerienas pagasts]]''' || [[Vecstāmeriena]] || 133,81 || 1156 || [[Gulbenes novads]] || 1867. gadā |- | 400. || [[Attēls:Stelpes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Stelpes pagasts]]''' || [[Stelpe]] || 68,4 || 851 || [[Bauskas novads]] || |- | 401. || [[Attēls:Stoļerovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Stoļerovas pagasts]]''' || [[Stoļerova]] || 61,6 || 745 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 402. || [[Attēls:Stopinu-novadsLocMap.png|100px]] || [[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|center|48x48px]]||'''[[Stopiņu pagasts]]''' || [[Ulbroka]] || 53,5 || 12 201 || [[Ropažu novads]] || |- | 403. || [[Attēls:Stradu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Stradu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Stradu pagasts]]''' || || 173,51 || 2087 || [[Gulbenes novads]] || 1945. gadā |- | 404. || [[Attēls:Straupes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Straupes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Straupes pagasts]]''' || [[Plācis]] || 152,15 || 1468 || [[Cēsu novads]] || |- | 405. || [[Attēls:Strazdes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|center|40px]] || '''[[Strazdes pagasts]]''' || [[Strazde]] || 42,3 || 414 || [[Talsu novads]] || 1919. gadā |- | 406. || [[Attēls:Strūžāanu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Strūžānu pagasts]]''' || [[Strūžāni]] || 37,8 || 946 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 407. || [[Attēls:Sunākstes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Sunākstes pagasts]]''' || [[Sunākste]] || 109,14 || 521 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 408. || [[Attēls:Suntažu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Suntažu pagasts]]''' || [[Suntaži]] || 160,5 || 2124 || [[Ogres novads]] || |- | 409. || [[Attēls:Susāju pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Susāju pagasts]]''' || [[Viļaka]] || 198,1 || 625 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 410. || [[Attēls:Sutru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Sutru pagasts]]''' || [[Sutri]] || 77,98 || 693 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 411. || [[Attēls:Svariņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Svariņu pagasts]]''' || [[Svarinci]] || 92,2 || 392 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 412. || [[Attēls:Sventes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Sventes pagasts]]''' || [[Svente]] || 127,13 || 1181 || [[Augšdaugavas novads]] || 1864. gadā |- | 413. || [[Attēls:Svētes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Svētes pagasts]]''' || [[Svēte (ciems)|Svēte]] || 59,22 || 1794 || [[Jelgavas novads]] || |- | 414. || [[Attēls:Svitenes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Svitenes pagasts]]''' || [[Svitene]] || 58,15 || 957 || [[Bauskas novads]] || 1891. gadā |- | 415. || [[Attēls:Šēderes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šēderes pagasts]]''' || [[Šēdere]] || 114,69 || 1221 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 416. || [[Attēls:Šķaunes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķaunes pagasts]]''' || [[Šķaune]] || 123,7 || 580 || [[Krāslavas novads]] || |- | 417. || [[Attēls:Šķeltovas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Šķeltovas pagasts]]''' || [[Šķeltova]] || 75,3 || 674 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 418. || [[Attēls:Šķēdes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Šķēdes pagasts]]''' || [[Šķēde]] || 87,95 || 724 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 419. || [[Attēls:Šķilbēnu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Šķilbēnu pagasts]]''' || [[Rekova]] || 96,6 || 1128 || [[Balvu novads]] || 1930. gadā |- | 420. || [[Attēls:Tabores pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tabores pagasts]]''' || [[Tabore]] || 76,64 || 909 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 421. || [[Attēls:Tadaiķu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tadaiķu pagasts]]''' || [[Lieģi]] || 77,6 || 866 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 422. || [[Attēls:Taurenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Taurenes pagasts]]''' || [[Taurene]] || 102,4 || 882 || [[Cēsu novads]] || |- | 423. || [[Attēls:Taurupes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png‎|center|40px]] || '''[[Taurupes pagasts]]''' || [[Taurupe]] || 126,4 || 915 || [[Ogres novads]] || |- | 424. || [[Attēls:Tārgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tārgales pagasts]]''' || [[Tārgale]] || 364,2 || 1845 || [[Ventspils novads]] || |- | 425. || [[Attēls:Tērvetes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Tērvetes pagasts]]''' || [[Zelmeņi]] || 92,6 || 1951 || [[Dobeles novads]] || |- | 426. || [[Attēls:Tilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Tilžas pagasts]]''' || [[Tilža]] || 104,41 || 1017 || [[Balvu novads]] || |- | 427. || [[Attēls:Tirzas pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tirzas pagasts]]''' || [[Tirza]] || 130,46 || 986 || [[Gulbenes novads]] || |- | 428. || [[Attēls:Tīnūžu pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Tīnūžu pagasts]]''' || [[Tīnūži]] || 129,9 || 4712 || [[Ogres novads]] || |- | 429. || [[Attēls:Tomes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Tomes pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Tomes pagasts]]''' || [[Tome]] || 110,18 || 672 || [[Ogres novads]] || |- | 430. || [[Attēls:Trapenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Trapenes pagasts]]''' || [[Trapene]] || 137,25 || 759 || [[Smiltenes novads]] || 1923. gadā |- | 431. || [[Attēls:Trikātas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Trikātas pagasts]]''' || [[Trikāta]] || 113,1 || 952 || [[Valmieras novads]] || |- | 432. || [[Attēls:Tumes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Tumes pagasts]]''' || [[Tume]] || 111,8 || 1806 || [[Tukuma novads]] || 1884. gadā |- | 433. || [[Attēls:Turku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Turku pagasts]]''' || [[Zundāni (Turku pagasts)|Zundāni]] || 119,44 || 1008 || [[Līvānu novads]] || 1945. gadā |- | 434. || [[Attēls:Turlavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Turlavas pagasts]]''' || [[Turlava]] || 124,5 || 969 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 435. || [[Attēls:Ugāles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Ugāles pagasts]]''' || [[Ugāle]] || 292,2 || 2238 || [[Ventspils novads]] || |- | 436. || [[Attēls:Ukru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ukru pagasts]]''' || [[Ukri]] || 94,52 || 417 || [[Dobeles novads]] || 1921. gadā |- | 437. || [[Attēls:Umurgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Umurgas pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Umurgas pagasts]]''' || [[Umurga]] || 189,7 || 1227 || [[Limbažu novads]] || |- | 438. || [[Attēls:Upmalas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Upmalas pagasts]]''' || [[Vecvārkava]] || 98,0 || 780 || [[Preiļu novads]] || 1975. gadā |- | 439. || [[Attēls:Usmas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Usmas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Usmas pagasts]]''' || [[Usma]] || 219,5 || 538 || [[Ventspils novads]] || |- | 440. || [[Attēls:Užavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Užavas pagasts COA.png‎|center|40px]] ||'''[[Užavas pagasts]]''' || [[Užava]] || 125,5 || 566 || [[Ventspils novads]] || |- | 441. || [[Attēls:Ūdrīšu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ūdrīšu pagasts]]''' || [[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]] || 107,21 || 1724 || [[Krāslavas novads]] || 1945. gadā |- | 442. || [[Attēls:Vaboles pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vaboles pagasts]]''' || [[Vabole (ciems)|Vabole]] || 77,63 || 765 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 443. || [[Attēls:Vadakstes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Vadakstes pagasts]]''' || [[Vadakste (ciems)|Vadakste]] || 72,08 || 514 || [[Saldus novads]] || |- | 444. || [[Attēls:Vaidavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vaidavas pagasts]]''' || [[Vaidava (Vaidavas pagasts)|Vaidava]] || 71,9 || 1117 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā |- | 445. || [[Attēls:Vaiņodes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Vaiņodes pagasts]]''' || [[Vaiņode]] || 189,7 || 2276 || [[Dienvidkurzemes novads]] || |- | 446. || [[Attēls:Vaives pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vaives pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vaives pagasts]]''' || [[Rīdzene]]|| 152,4 || 1547 || [[Cēsu novads]] || |- | 447. || [[Attēls:Valdgales pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|center|40px]] || '''[[Valdgales pagasts]]''' || [[Pūņas]] || 205,5 || 1333 || [[Talsu novads]] || 1945. gadā |- | 448. || [[Attēls:Valgundes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Valgundes pagasts]]''' || [[Valgunde]] || 210,44 || 2117 || [[Jelgavas novads]] || 1867. gadā |- | 449. || [[Attēls:Valkas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Valkas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Valkas pagasts]]''' || [[Lugaži]] || 279,84 || 1295 || [[Valkas novads]] || 1909. gadā |- | 450. || [[Attēls:Valles pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Valles pagasts]]''' || [[Valle]] || 178,9 || 1011 || [[Bauskas novads]] || 1900. gadā |- | 451. || [[Attēls:Valmieras pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Valmieras pagasts]]''' || [[Vanagi (Valmieras pagasts)|Vanagi]] || 101,2 || 3245 || [[Valmieras novads]] || 1894. gadā |- | 452. || [[Attēls:Vandzenes pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Vandzenes pagasts]]''' || [[Vandzene]] || 145,9 || 1770 || [[Talsu novads]] || 1893. gadā |- | 453. || [[Attēls:Varakļānu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Varakļānu pagasts]]''' || [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokari]] || 99,17 || 791 || [[Varakļānu novads]] || 1872. gadā |- | 454. || [[Attēls:Variešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Variešu pagasts]]''' || [[Varieši]] || 148,26 || 1245 || [[Jēkabpils novads]] || 1945. gadā |- | 455. || [[Attēls:Variņu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Variņu pagasts]]''' || [[Variņi]] || 100,51 || 949 || [[Smiltenes novads]] || 1990. gadā |- | 456. || [[Attēls:Vānes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vānes pagasts]]''' || [[Vāne]] || 166,4 || 1105 || [[Tukuma novads]] || |- | 457. || [[Attēls:Vārkavas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vārkavas pagasts]]''' || [[Vārkava]] || 78,6 || 621 || [[Preiļu novads]] || |- | 458. || [[Attēls:Vārmes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vārmes pagasts]]''' || [[Vārme]] || 147,33 || 1114 || [[Kuldīgas novads]] || |- | 459. || [[Attēls:Vārves pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vārves pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vārves pagasts]]''' || [[Ventava (Vārves pagasts)|Ventava]] || 125,4 || 1763 || [[Ventspils novads]] || |- | 460. || [[Attēls:Vecates pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecates pagasts]]''' || [[Vecate]] || 89,7 || 428 || [[Valmieras novads]] || |- | 461. || [[Attēls:Vecauces pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecauces pagasts]]''' || — || 40,06 || 747 || [[Dobeles novads]] || |- | 462. || [[Attēls:Veclaicenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Veclaicenes pagasts]]''' || [[Korneti]] || 72,34 || 378 || [[Alūksnes novads]] || |- | 463. || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecpiebalgas pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecpiebalgas pagasts]]''' || [[Vecpiebalga]] || 110,2 || 1458 || [[Cēsu novads]] || |- | 464. || [[Attēls:Vecpils pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecpils pagasts]]''' || [[Vecpils (Vecpils pagasts)|Vecpils]] || 80,2 || 465 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1890. gadā |- | 465. || [[Attēls:Vecsalienas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vecsalienas pagasts]]''' || [[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]] || 81,98 || 669 || [[Augšdaugavas novads]] || 1945. gadā |- | 466. || [[Attēls:Vecsaules pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:COA of Vecsaules pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Vecsaules pagasts]]''' || [[Vecsaule]] || 163,86 || 2052 || [[Bauskas novads]] || |- | 467. || [[Attēls:Vectilžas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vectilžas pagasts]]''' || [[Vectilža]] || 90,86 || 444 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 468. || [[Attēls:Vecumnieku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vecumnieku pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vecumnieku pagasts]]''' || [[Vecumnieki]] || 280,9 || 4454 || [[Bauskas novads]] || |- | 469. || [[Attēls:Vecumu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Vecumu pagasts]]''' || [[Borisova (Vecumu pagasts)|Borisova]] || 124,8 || 546 || [[Balvu novads]] || 1945. gadā |- | 470. || [[Attēls:Veselavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Veselavas pagasts]]''' || [[Veselava]] || 59,52 || 679 || [[Cēsu novads]] || |- | 471. || [[Attēls:Vestiena Parish (LocMap).png|100px]] || [[Attēls:Vestienas pagasts.png|center|40px]] || '''[[Vestienas pagasts]]''' || [[Vestiena]] || 116,8 || 734 || [[Madonas novads]] || |- | 472. || [[Attēls:Vērēmi parish LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērēmu pagasts]]''' || [[Sondori]] || 70,3 || 1768 || [[Rēzeknes novads]] || 1945. gadā |- | 473. || [[Attēls:Vērgales pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vērgales pagasts]]''' || [[Vērgale]] || 190,6 || 1380 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1877. gadā |- | 474. || [[Attēls:Vidrižu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vidrižu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Vidrižu pagasts]]''' || [[Gravas (Vidrižu pagasts)|Gravas]] || 102,6 || 1596 || [[Limbažu novads]] || |- | 475. || [[Attēls:Viesatu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Viesatu pagasts]]''' || [[Viesatas]] || 52,4 || 423 || [[Tukuma novads]] || 1945. gadā |- | 476. || [[Attēls:Viesītes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Viesītes pagasts]]''' || [[Viesīte]] || 313,4 || 692 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 477. || [[Attēls:Viesturu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Viesturu pagasts]]''' || [[Bērstele]] || 81,55 || 1128 || [[Bauskas novads]] || 1945. gadā |- | 478. || [[Attēls:Vietalvas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vietalvas pagasts]]''' || [[Vietalva]] || 130,43 || 913 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 479. || [[Attēls:Vijciema pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Vijciema pagasts]]''' || [[Vijciems]] || 141,93 || 700 || [[Valkas novads]] || |- | 480. || [[Attēls:Vilces pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Vilces pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vilces pagasts]]''' || [[Vilce (ciems)|Vilce]] || 127,17 || 1762 || [[Jelgavas novads]] || 1822. gadā |- | 481. || [[Attēls:Vilpulkas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vilpulkas pagasts]]''' || [[Vilpulka]] || 88,47 || 670 || [[Valmieras novads]] || 1945. gadā |- | 482. || [[Attēls:Viļānu pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Viļānu pagasts]]''' || [[Viļāni]] || 120,5 || 1855 || [[Rēzeknes novads]] || |- | 483. || [[Attēls:Viļķenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Viļķenes pagasts]]''' || [[Viļķene]] || 224,5 || 1430 || [[Limbažu novads]] || |- | 484. || [[Attēls:Virbu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] || '''[[Virbu pagasts]]''' || [[Jaunpagasts]] || 39,5 || 887 || [[Talsu novads]] || |- | 485. || [[Attēls:Vircavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Vircavas pagasts]]''' || [[Vircava]] || 101,1 || 1710 || [[Jelgavas novads]] || |- | 486. || [[Attēls:Virešu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Virešu pagasts]]''' || [[Vireši]] || 154,54 || 676 || [[Smiltenes novads]] || 1945. gadā |- | 487. || [[Attēls:Virgas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Virgas pagasts]]''' || [[Paplaka]] || 86,21 || 924 || [[Dienvidkurzemes novads]] || 1918. gadā |- | 488. || [[Attēls:Višķu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Višķu pagasts]]''' || [[Špoģi]] || 104,4 || 1732 || [[Augšdaugavas novads]] || |- | 489. || [[Attēls:Vīksnas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vīksnas pagasts]]''' || [[Vīksna]] || 121,95 || 690 || [[Balvu novads]] || 1936. gadā |- | 490. || [[Attēls:Vīpes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vīpes pagasts]]''' || [[Vīpe (ciems)|Vīpe]] || 77,0 || 788 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 491. || [[Attēls:Vītiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Vītiņu pagasts]]''' || [[Vītiņi]] || 133,66 || 1085 || [[Dobeles novads]] || 1945. gadā |- | 492. || [[Attēls:Zalves pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zalves pagasts]]''' || [[Zalve]] || 210,2 || 759 || [[Aizkraukles novads]] || |- | 493. || [[Attēls:Zaļenieku pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zaļenieku pagasts]]''' || [[Zaļenieki]] || 122,83 || 1690 || [[Jelgavas novads]] || |- | 494. || [[Attēls:Zaļesjes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Zaļesjes pagasts]]''' || [[Zaļesje]] || 108,8 || 696 || [[Ludzas novads]] || 1945. gadā |- | 495. || [[Attēls:Zantes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zantes pagasts]]''' || [[Zante]] || 96,1 || 653 || [[Tukuma novads]] || |- | 496. || [[Attēls:Zaņas pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Zaņas pagasts]]''' || [[Kareļi]] || 87,24 || 816 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 497. || [[Attēls:Zasas pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zasas pagasts]]''' || [[Zasa]] || 114,62 || 993 || [[Jēkabpils novads]] || |- | 498. || [[Attēls:Zaubes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zaubes pagasts]]''' || [[Zaube]] || 162,76 || 818 || [[Cēsu novads]] || |- | 499. || [[Attēls:Zebrenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zebrenes pagasts]]''' || [[Zebrene]] || 90,66 || 482 || [[Dobeles novads]] || |- | 500. || [[Attēls:Zeltiņu pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zeltiņu pagasts]]''' || [[Zeltiņi]] || 63,09 || 393 || [[Alūksnes novads]] || 1866. gadā |- | 501. || [[Attēls:Zemītes pagasts LocMap.png‎|100px]] || ||'''[[Zemītes pagasts]]''' || [[Zemīte]] || 99,0 || 916 || [[Tukuma novads]] || |- | 502. || [[Attēls:Zentenes pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|center|47x47px]]|| '''[[Zentenes pagasts]]''' || [[Zentene]] || 122,6 || 532 || [[Tukuma novads]] || |- | 503. || [[Attēls:Ziemeru pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Ziemeru pagasts]]''' || [[Māriņkalns]] || 117,02 || 819 || [[Alūksnes novads]] || |- | 504. || [[Attēls:Zilākalna pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zilākalna pagasts]]''' || [[Zilaiskalns]] || 29,4 || 858 || [[Valmieras novads]] || 1961. gadā |- | 505. || [[Attēls:Zirņu pagasts LocMap.png‎|100px]] || [[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|center|40px]] || '''[[Zirņu pagasts]]''' || [[Zirņi (ciems)|Zirņi]] || 205,1 || 1761 || [[Saldus novads]] || 1945. gadā |- | 506. || [[Attēls:Ziru pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Ziru pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Ziru pagasts]]''' || [[Ziras]] || 153,8 || 497 || [[Ventspils novads]] || |- | 507. || [[Attēls:Zlēku pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|center|40px]] ||'''[[Zlēku pagasts]]''' || [[Zlēkas]] || 107,2 || 511 || [[Ventspils novads]] || |- | 508. || [[Attēls:Zosēnu pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zosenu pagasts.png|center|40px]] ||'''[[Zosēnu pagasts]]''' || [[Melnbārži]] || 67,4 || 481 || [[Cēsu novads]] || 1945. gadā |- | 509. || [[Attēls:Zvārdes pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Zvārdes pagasts]]''' || [[Striķi]] || 205,21 || 392 || [[Saldus novads]] || 1993. gadā |- | 510. || [[Attēls:Zvārtavas pagasts LocMap.png|100px]] || [[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|center|40px]] ||'''[[Zvārtavas pagasts]]''' || [[Stepi]] || 169,81 || 423 || [[Valkas novads]] || |- | 511. || [[Attēls:Zvirgzdenes pagasts LocMap.png|100px]] || ||'''[[Zvirgzdenes pagasts]]''' || [[Zvirgzdene]] || 98,9 || 781 || [[Ludzas novads]] || |- | 512. || [[Attēls:Žīguru pagasts LocMap.png|100px]] || || '''[[Žīguru pagasts]]''' || [[Žīguri]] || 111,0 || 694 || [[Balvu novads]] || 1958. gadā |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas pagasti| *]] [[Kategorija:Latvijas administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] pgqpxuezteh7le2cm8h9z830044s16l Ķēdaiņu ūnija 0 322051 3670802 2878810 2022-08-16T01:49:45Z Pirags 3757 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kedainiai Union.jpg|thumb|200px|Zviedrijas-Lietuvas Ķēdaiņu ūnijas teksts latīņu valodā (1655).]] [[Attēls:Polish-Lithuanian Commonwealth 1635.svg|thumb|200px|Polijas-Lietuvas kopvalsts Otrā Ziemeļu kara laikā (1635. gada robežās).]] '''Ķēdaiņu ūnija''' ({{val-sv|Freden i Kėdainiai}}; {{val-pl|Umowa Kiejdańska}}) bija [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1655. gada 20. oktobrī [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņu]] pilī parakstīts [[Zviedrija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsts izveides līgums. [[Zviedrijas karalis]] [[Kārlis X Gustavs]] tika atzīts par nominālo [[Lietuvas lielkņazs|Lietuvas lielhercogu]]. 1660. gada 23. aprīlī parakstītais [[Olivas miera līgums]] anulēja Zviedrijas pretenzijas uz [[Lietuvas lielhercogiste|Lietuvas lielhercogisti]] un [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]]. == Priekšvēsture == [[Attēls:Pochod Szwedow do Kiejdan.jpg|thumb|left|250px|Zviedrijas karaspēks pie Ķēdaiņu pils.]] 1654. gada aprīlī [[Krievijas cariste]] uzsāka [[Poļu-krievu karš (1654—1667)|Poļu-krievu karu (1654—1667)]], kura rezultātā tika ieņemta visa Polijas-Lietuvas kopvalsts austrumu daļa, ieskaitot lielāko daļu no [[Livonijas vaivadija]]s, kuras vaivads [[Nikolajs Korfs]] lūdza zviedriem militāru palīdzību. 1654. gada 16. jūnijā [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karaliene]] [[Kristīne I]] pārgāja katoļticībā un atteicās no troņa. Jaunievēlētais [[Kārlis X Gustavs]] piedāvāja [[Jānis II Kazimirs|Janam II Kazimiram]] noslēgt pret Krieviju vērstu militāru savienību, pretī prasot uz visiem laikiem atteikties no pretenzijām uz Zviedrijas troni un visām protestantu zemēm Livonijā un Prūsijā. Kad karalis Jans II Kazimirs noraidīja zviedru prasību, 1655. gada jūlijā Zviedrijas karaspēks no [[Zviedru Vidzeme]]s iebruka [[Poļu Livonija]]s (Inflantijas) teritorijā. 11. jūlijā tika ieņemta [[Daugavpils]], pēc tam [[Birži]], vēlāk [[Žemaitija]]s rietumu daļa. Savukārt otra zviedru karaspēka daļa iebruka tagadējās [[Lielpolijas vojevodiste]]s teritorijā, Polijas armija 25. jūlijā kapitulēja zviedriem pie Ujščes. Vienlaicīgi Lietuvas lielkņazistē no austrumiem iebruka liela krievu armija, kurai pretojās Lietuvas karaspēks [[Jonušs Radvils|Jonuša Radvila]] vadībā, tomēr krievi 3. jūlijā ieņēma Minsku, 31. jūlijā Viļņu, 6. augustā Kauņu, 28. augustā Grodņu. Lietuvas lielhetmanis Jonušs Radvils [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]] 18. augustā parakstīja Zviedrijas-Lietuvas līgumu, kas anulēja kopš 1569. gadā Ļubļinā parakstīto Polijas un Lietuvas savienību. 8. septembrī zviedri karaļa Kārļa X vadībā ieņēma Varšavu, 16. septembrī uzvarēja kaujā pie Žarnovas, 3. oktobrī kaujā pie Vojničas, 19. oktobrī padevās Krakovas cietoksnis, bet Polijas karalis aizbēga uz [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvā esošo [[Silēzija|Silēziju]]. == Līguma parakstīšana == 20. oktobrī Ķēdaiņu pilī tika parakstīts Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveides līgums jeb "Ķēdaiņu ūnija" ar Kārli X Gustavu kā Lietuvas lielhercogu. Kurzemes [[hercogs Jēkabs]] pasludināja neitralitāti. Līguma nosacījumu apspriešanā no Zviedrijas puses piedalījās [[Gustavs Ādams Lēvenhaupts]] (''Lewenhaupt'') un [[Bengts Šite]] (''Skytte''), bet pretrunu novēršanai 10. augustā Ķēdaiņu pilī ieradās [[Magnuss Delagardijs]] (''de la Gardie''). No Lietuvas puses vienošanos parakstīja 1163 šļahtas pārstāvji.<ref>Henryk Wisner ''Janusz Radziwiłł 1612-1655'', Wydawnictwo MADA, Warszawa 2000</ref> Ietekmīgākie no viņiem bija: * Lietuvas lielhetmanis [[Jonušs Radvils]] (''Radziwiłł'') * Lietuvas pilnais hetmanis Vincents Korvins Goševskis (''Gosiewski'') * Žemaitijas bīskaps Pēteris Parčevskis (''Parczewski'') * Žemaitijas kastelāns Eistahijs Kjerdejs (''Kierdej'') * Viļņas kanoniķis Jurģis Bjalozors (''Białłozor'') [[Viļņa]]s bīskapa Tiškeviča (''Tyszkiewicz'') un kapitula garīdznieku vārdā * [[Cēsu vaivads]] Nikolajs Korfs (''Korff'') * [[Ļida]]s maršals Teofils Rajeckis (''Rajecki'') * [[Ukmerģe]]s maršals Jānis Merzenskis (''Mierzeński'') * Lietuvas lielsekretārs Jānis Nikolajs Stankevičs (''Stankiewicz'') == Tālākie notikumi == 12. novembrī Polijas karaļa pakļautībā bijušās [[Prūsija]]s zemes noslēdza savienību ar [[Brandenburga]]s kūrfirstu, kas ieveda tajās savu karaspēku. Tas izsauca zviedru pretdarbību un militāru sadursmi, kas beidzās ar Kēnigsbergas līgumu 1656. gada 17. janvārī, pēc kura Brandenburgas kūrfirsts saņēma Prūsijas hercogisti lēnī no Zviedrijas karaļa. 1655. gada 29. decembrī pret zviedriem tika izsludināta Tišovces konfederācija, 31. decembrī tika nogalināts Lietuvas atdalīšanās kustības vadonis Jonušs Radivils, bet 1656. gadā 1. janvārī Ļvovā pārradās karalis Jānis II Kazimirs. Zviedri tika sakauti 5.-6. aprīļa kaujā pie Zamoščas un 7. aprīļa kaujā pie Varkas. 1656. gada 20. novembrī Zviedrijas karalis [[Brandenburga]]s kūrfirstam [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdriham Vilhelmam]] atdeva Prūsijas hercogisti un 6. decembrī apsolīja no [[Osmaņu impērija]]s atkarīgajam [[Transilvānijas hercogiste|Transilvānija]]s valdniekam [[Ģerģs II Rākoci|Ģerģam II Rākoci]] (''Rákóczi György'') Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza troni. 1657. gada 2. jūlijā tie ieņēma [[Brestļitovska|Brestļitovsku]] un 16. jūlijā Varšavu. Tomēr poļiem izdevās atgriezt kara veiksmi un 20. jūnijā sakaut [[Transilvānija]]s karaspēku [[Podolija|Podolijā]] un 23. jūnijā Rākoci piekrita lauzt militāro aliansi ar zviedriem un atstāja Poliju. 1658. gada augustā Vidzemes militārais gubernators [[Roberts Daglass]] (''Robert Douglas'') pieprasīja [[Hercogs Jēkabs|hercogam Jēkabam]] ļaut zviedru karaspēkam no Rīgas šķērsot [[Zemgale]]s teritoriju, lai varētu uzbrukt Lietuvas karaspēka nometnei [[Radvilišķi|Radvilišķos]]. 1658. gada oktobrī zviedri saņēma gūstā Kurzemes hercogu un viņa ģimeni, kurus deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos. Šajā laikā [[Nīderlande]], kas bija pieteikusi karu Zviedrijai, ieņēma Kurzemes hercogistei piederošo [[Tobago]] koloniju. Līdz 1660. gada janvārim Zemgale un daļa Kurzemes atradās Zviedrijas armijas okupācijā. 1660. gada 23. aprīlī tika parakstīts [[Olivas miera līgums]] starp Zviedriju no vienas puses un Poliju-Lietuvu, Svētās Romas impēriju un Brandenburgu-Prūsiju no otras puses. Līgumā tika apstiprinātas Zviedrijas tiesības uz Vidzemi un Brandenburgas tiesības uz Prūsiju, bet Polijas karalis atteicās no savām pretenzijām uz Zviedrijas troni. Krievijas okupēto Baltkrievijas teritoriju Polijas-Lietuvas kopvalsts atguva tikai pēc 1667. gadā parakstītā [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Līgumi ar Zviedriju]] [[Kategorija:Līgumi ar Lietuvu]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:1655. gads]] k437x8lq5jjkahqsxwaia2zthg37h9j 60. autobusu maršruts (Rīga) 0 322504 3670657 3606920 2022-08-15T16:11:21Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 60. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Ķengarags]] |uz = [[Ziepniekkalns]] |karte =[[File:60aut2.png|60aut2]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2016|07|01}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 26 (13 / 13) |transporta vienīb = 2 (darbdienās) 0 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 7. autobusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''60. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas atklāts {{dat|2016|07|01}} un kursē no [[Ķengarags|Ķengaraga]] uz [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalnu]].<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-1-julija-bus-jauns-autobusu-marsruts-nr-60-kengarags-ziepniekkalns/ No 1.jūlija būs jauns autobusu maršruts Nr. 60 Ķengarags – Ziepniekkalns]</ref> Autobuss kursē tikai darba dienās. Uz līnijas darbojas 2 autobusi, kas kursē 2 reizes stundā. Pasažieru pārvadājumus 60. autobusu maršrutā veic RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 7. autobusu parks. No 2019. gada 8. jūlija pilotprojekta ietvaros iekāpšana 60. maršruta autobusos notiek tikai pa priekšējām durvīm. [[Attēls:60. autobuss Ķengaragā.JPG|thumb|250px|60. autobuss galapunktā Ķengaragā maršruta atklāšanas dienā]] [[File:60. autobuss uz Maskavas ielas.jpg||thumb|255px|60. maršruta autobuss Maskavas ielā]] [[File:60. autobuss uz Valdeķu ielas.jpg|thumb|255px|60. maršruta autobuss Valdeķu ielā]] == Maršruts == Virzienā no Ziepniekkalna uz Ķengaragu autobuss kursē pa [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema ielu]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu ielu]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu ielu]], [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu ielu]], [[Mazā Stērstu iela (Rīga)|Mazo Stērstu ielu]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielu]], [[Ziepniekkalna iela (Rīga)|Ziepniekkalna ielu]], [[Jāņa Čakstes gatve|Jāņa Čakstes gatvi]], [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltu]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]]. Virzienā no Ķengaraga uz Ziepniekkalnu autobuss kursē pa [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas ielu]], [[Dienvidu tilts|Dienvidu tiltu]], [[Jāņa Čakstes gatve|Jāņa Čakstes gatvi]], [[Ziepniekkalna iela (Rīga)|Ziepniekkalna ielu]], [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielu]], [[Mazā Stērstu iela (Rīga)|Mazo Stērstu ielu]], [[Stērstu iela (Rīga)|Stērstu ielu]], [[Graudu iela (Rīga)|Graudu ielu]], [[Valdeķu iela (Rīga)|Valdeķu ielu]], [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema ielu]]. == Pieturvietas == 60. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 26 pieturas. Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Ziepniekkalns]]''' ir 13 pieturas, bet virzienā '''[[Ziepniekkalns]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 13 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |- | align="center" | 2 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 3 | [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes iela]] |- | align="center" | 4 | [[Kalētu iela (Rīga)|Kalētu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Šautuves iela (Rīga)|Šautuves iela]] |- | align="center" |6 | [[Mazā Stērstu iela (Rīga)|Mazā Stērstu iela]] |- | align="center" |7 | [[Ķekavas iela (Rīga)|Ķekavas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Graudu iela (Rīga)|Graudu iela]] |- | align="center" | 9 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |- | align="center" | 10 | [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas iela]] |- | align="center" | 11 |[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |- | align="center" | 12 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center" | 13 | Ziepniekkalna D/P |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Ziepniekkalna D/P |- | align="center" | 2 | [[Ozolciema iela (Rīga)|Ozolciema iela]] |- | align="center" | 3 |[[Rīgas 94. vidusskola|Ziepniekkalna vidusskola]] |- | align="center" | 4 | [[Spulgas iela (Rīga)|Spulgas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Līvciema iela (Rīga)|Līvciema iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ķekavas iela (Rīga)|Ķekavas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ziepniekkalna iela (Rīga)|Ziepniekkalna iela]] |- | align="center" | 8 | [[Šautuves iela (Rīga)|Šautuves iela]] |- | align="center" | 9 | [[Kalētu iela (Rīga)|Kalētu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Priekules iela (Rīga)|Priekules iela]] |- | align="center" | 11 | [[Lejupes iela (Rīga)|Lejupes iela]] |- | align="center" | 12 | [[Dienvidu tilts]] |- | align="center" | 13 | [[Ķengaraga iela (Rīga)|Ķengaraga iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|gJaedzSM_o0|Pilnā 60. autobusu maršruta video versija (Ziepniekkalns - Ķengarags)}} * {{youtube|Nwpipc3bz8g|Pilnā 60. autobusu maršruta video versija (Ziepniekkalns - Ķengarags)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|60]] ktgcxevc9jrs178hvxyh8ba9jnfvcj9 Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti 10 326752 3670813 3670463 2022-08-16T03:05:26Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Bruno Oja]]''| ''[[Ukraina]]''| ''[[Viktors Cojs]]''| ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Tobola]]''| ''[[Baltijas jūra]]''| ''[[Hersona]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/15 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> nim80fg8t07b28g97oa77i8y9ngr5kj Tuļļi Lum 0 327868 3670935 3107887 2022-08-16T10:29:43Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Tuļļi Lum'' |Attēls = Julgi Stalte.jpg |Apraksts = [[Julgī Stale]] 2009. gada augustā ar ''Tuļļi Lum'' uzstājoties [[Kesmu]], Igaunijā |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Igaunija}} |Žanrs = [[mūsdienu tautas mūzika]], [[džezs]], [[progresīvais roks]] |Gadi = 1999—pašlaik |Izdevējkompānija = |Mlapa = |Dalībnieki = * [[Julgī Stalte]] * Alari Pīspeā * Tīts Kikas * Mēlis Unts * Jāns Sēts * Tīts Kevads * Tomass Rulls * Tomass Lunge |Bij_dalībnieki = }} '''''Tuļļi Lum''''' (no [[lībiešu valoda]]s — 'karstais sniegs') ir 1999. gadā, [[Igaunija|Igaunijā]] studējošajai un [[Lībiešu valoda|līvu valodā]] dziedošajai [[Julgī Stalte]]i apvienojoties ar igauņu mūziķiem, izveidota [[Lībieši|līvu]] [[mūsdienu tautas mūzika]]s grupa, kas savā skanējumā iekļauj arī [[džezs|džeza]] un [[progresīvais roks|progresīvā roka]] elementus. 2000. gada grupa izdeva savu pašlaik vienīgo albumu ''[[Tuļļi Lum (albums)|Tuļļi Lum]]''. Savu dziesmu vārdiem grupa pamatā izmanto igauņu folklorista [[Oskars Loritss|Oskara Loritsa]] tautas mūzikas krājumā iekļautās līvu tautasdziesmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Julgī Stalte un karstais sniegs |author=Inese Lūsiņa |date=1999. gada 29. oktobris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=http://www.diena.lv/arhivs/julgi-stalte-un-karstais-sniegs-10551653 |accessdate=2016. gada 15. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Rīgā notiek folkmūzikas festivāls |date=2007. gada 5. maijs |website=[[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2489-riga_notiek_folkmuzikas_festivals |accessdate= 2016. gada 15. augustā}}</ref> == Dalībnieki == * Julgī Stalte — [[balss]] * Alari Pīspeā — [[basģitāra]] * Tīts Kikas — [[vijole]] * Mēlis Unts — [[saksofons]] * Jāns Sēts — [[ģitāra]], [[kantele]] * Tīts Kevads — [[bungas]] * Tomass Rulls — [[sitamie instrumenti]] * Tomass Lunge — [[taustiņinstrumenti]], [[akordeons]], [[mandolīna]] == Diskogrāfija == {|class="wikitable" style="font-size: 95%;" |- !Gads !Vāks !Nosaukums !Izdevējs |- |1999 |[[Attēls:Tuļļi Lum (1999).jpg|120px]] |''[[Tuļļi Lum (albums)|Tuļļi Lum]]'' |— |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.draugiem.lv/tullilum/ ''Tuļļi Lum'' draugiem.lv] * Hubert Jakobs (2000. gada 10. jūlijs). [https://web.archive.org/web/20160303210031/http://www.ce-review.org/00/27/jakobs27.html Defender of a Small Nation]. ''Central Europe Review''. Skatīts: 2016. gada 8. augustā. {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Igaunijas tautas mūzikas grupas]] lar05375zx6cvj9kmxmlxnp3gbz5qfw Pablo de Sarasate 0 334310 3670649 3583485 2022-08-15T15:50:29Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Pablo de Sarasate | vārds_orig = ''Pablo de Sarasate'' | attēls = Sarasate.gif | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1844 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 10 | dz_vieta = [[Pamplona]], [[Spānijas karaliste]]<br/>([[Navarra]], {{ESP}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1908 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Biarica]], [[Francijas trešā republika]]<br/>([[Atlantijas Pireneji]], {{FRA}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mūziķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Pablo Martins Melitons de Sarasate i Navaskess''' ({{val|es|Pablo Martín Melitón de Sarasate y Navascués}}); dzimis {{dat|1844|3|10}}, miris {{dat|1908|9|20}}) bija spāņu [[romantisms|romantisma]] vijoļvirtuozs, komponists un diriģents. Pirmo koncertu sniedzis 8 gadu vecumā. Mācījies [[Parīzes Konservatorija|Parīzes Konservatorijā]]. No 1859. gada koncertēja pa pasauli. Speciāli Sarasatem mūziku komponējuši [[Maksis Bruhs]], [[Antonīns Dvoržāks]], [[Eduārs Lalo]] un [[Kamils Sensānss]]. Arī pats Sarasate komponējis mūziku vijolei, no kuras mūsdienās populārākā ir 1878. gadā radītā ''Zigeunerweisen'' vijolei un orķestrim. == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Pablo de Sarasate|Pablo de Sarasate}} * {{britannica|new=biography/Pablo-de-Sarasate}} * [http://www.allmusic.com/artist/mn0002176046 Pablo de Sarasates profils ''AllMusic''] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20161025210926/http://imslp.org/wiki/Category:Sarasate,_Pablo_de Pablo de Sarasates notis ''IMSLP''] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sarasate, Pablo de}} [[Kategorija:Navarrā dzimušie]] [[Kategorija:Spāņu komponisti]] [[Kategorija:Vijolnieki]] [[Kategorija:Romantisms]] 9klopuhg21ygbo91qx9ztdx43d0i7pu 58. autobusu maršruts (Rīga) 0 334576 3670663 3669974 2022-08-15T16:26:31Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 58. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Brīvības gatve]] |uz = [[Vecmīlgrāvis]] |karte =[[File:58aut.png|58aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2016|11|01}} |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 45 (17 / 14 / 14) |transporta vienīb = |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = 7. autobusu parks |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''58. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas atklāts {{dat|2016|11|01}} un kursē no [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvi]]. Vasaras sezonā kursē arī brīvdienās un līdz Vecāķiem, tikai atsevišķi reisi kursē līdz Vecmīlgrāvim. [[Attēls:58aut 3.png|thumb|Saīsinātais 58. autobusa maršruts no 2021. gada 2. augusta "Brīvības gatve - Vecmīlgrāvis"]] No 2021. gada 2. augusta sakarā ar Austrumu maģistrāles būvniecību (slēgta transportlīdzekļu kustība G. Zemgala gatvē) maršruts tika saīsināts Purvciema virzienā līdz Brīvības gatvei (izveidots galapunkts pie VEF kultūras pils). Jaunais maršruta nosaukums "Brīvības gatve - Vecmīlgrāvis".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/austrumu-magistrales-izbuves-darbu-del-no-2-augusta-bus-izmainas-58-autobusa-marsruta-un-kustibas-sarakstos/|title=Austrumu maģistrāles izbūves darbu dēļ no 2. augusta būs izmaiņas 58. autobusa maršrutā un kustības sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-07-30}}</ref> == Maršruts == [[File:58. autobuss uz Zemgala pārvada.jpg||thumb|255px|58. maršruta autobuss uz Zemgala pārvada]] [[File:58. autobuss uz Zemgala gatves.jpg||thumb|255px|58. maršruta autobuss Gustava Zemgala gatvē]] [[File:58. autobuss uz Dombrovska ielas (2).jpg|thumb|255px|58. maršruta autobuss Augusta Dombrovska ielā]] [[File:58. autobuss uz Viestura prospekta (2).jpg|thumb|255px|58. maršruta autobuss Viestura prospektā]] * Virzienā '''[[Brīvības gatve]]—[[Vecmīlgrāvis]]''' autobusi kursē pa: [[Gustava Zemgala gatve|Gustava Zemgala gatvi]], [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospektu]], [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja ielu]], [[Jaunciema gatve|Jaunciema gatvi]], [[Emmas iela (Rīga)|Emmas ielu]], [[Augusta Dombrovska iela (Rīga)|A. Dombrovska ielu]], [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas ielu]] un [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas ielu]]. * Virzienā '''Vecmīlgrāvis'''—'''Brīvības gatve''' autobusi kursē pa Atlantijas ielu, Meldru ielu, Kreimeņu ielu, A.Dombrovska ielu, Emmas ielu, Jaunciema gatvi, [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja ielu]], Viestura prospektu, Gustava Zemgala gatvi. *Virzienā '''Vecmīlgrāvis'''—'''[[Biķernieku iela]]''' autobusi kursē pa Atlantijas ielu, Meldru ielu, Kreimeņu ielu, A.Dombrovska ielu, Emmas ielu, Jaunciema gatvi, [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja ielu]], Viestura prospektu, Gustava Zemgala gatvi, Brīvības gatve, [[Viļa Ģelbes iela]] *Vasaras sezonā virzienā Purvciems—Vecāķi autobusi kursē pa [[Vaidavas iela (Rīga)|Vaidavas ielu]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu ielu]], Gustava Zemgala gatvi, Viestura prospektu, [[Mīlgrāvja iela (Rīga)|Mīlgrāvja ielu]], Atlantijas ielu, [[Meldru iela (Rīga)|Meldru ielu]], [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu ielu]], A. Dombrovska ielu, Emmas ielu, Jaunciema gatvi, Emmas ielu, A. Dombrovska ielu, Baltāsbaznīcas ielu un Atlantijas ielu, Vecāķu prospektu, Pludmales ielu, Garciema ielu. * Vasaras sezonā Vecāķi—Purvciems autobusi kursē pa Selgas ielu, Vecāķu prospektu,Atlantijas ielu, Meldru ielu, Kreimeņu ielu, A.Dombrovska ielu, Emmas ielu, Jaunciema gatvi, Mīlgrāvja ielu, Viestura prospektu, Gustava Zemgala gatvi, Ieriķu ielu, Dzelzavas ielu un Vaidavas ielu. [[Attēls:58aut 2.png|thumb|58. autobusa maršruts vasaras sezonā]] == Pieturvietas == 58. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 45 pieturas. Virzienā '''[[Brīvības gatve]]'''—'''[[Vecmīlgrāvis]]''' ir 17 pieturas, Virzienā '''Vecmīlgrāvis'''—'''Brīvības gatve''' ir 14 pieturas, Virzienā '''Vecmilgrāvis''' - '''[[Biķernieku iela]]''' ir 14 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 2 | [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]] |- | align="center" |3 | [[Viestura prospekts]] |- | align="center" |4 |[[Muzejs "Dauderi"]] |- | align="center" | 5 | [[Viestura prospekts]] 97 |- | align="center" | 6 | [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]] |- | align="center" | 8 |[[Mīlgrāvja tilts]] |- | align="center" | 9 | [[Emmas iela (Rīga)|Emmas iela]] |- | align="center" | 10 |[[Vecmīlgrāvja 5.līnija]] |- | align="center" | 11 | [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 13 |[[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|Kultūras pils "Ziemeļblāzma"]] |- | align="center" | 14 | [[Kreimeņu iela (Rīga)|Kreimeņu iela]] |- | align="center" | 15 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 16 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 17 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 5 | Vecmīlgrāvja 5.līnija |- | align="center" | 6 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]] |- | align="center" | 8 | Mīlgrāvja tilts |- | align="center" | 9 | [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Viestura prospekts]] 97 |- | align="center" | 12 |[[Muzejs "Dauderi"]] |- | align="center" | 13 | [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]] |- | align="center" | 14 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |} |} {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" | 1 | D/P "[[Vecmīlgrāvis]]" |- | align="center" | 2 | [[Atlantijas iela (Rīga)|Atlantijas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Baltāsbaznīcas iela (Rīga)|Baltāsbaznīcas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Martas Rinkas iela (Rīga)|Martas Rinkas iela]] |- | align="center" | 5 | Vecmīlgrāvja 5.līnija |- | align="center" | 6 | [[Melīdas iela (Rīga)|Melīdas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Gāles iela (Rīga)|Gāles iela]] |- | align="center" | 8 | Mīlgrāvja tilts |- | align="center" | 9 | [[Ostas iela (Rīga)|Ostas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Viestura prospekts]] 97 |- | align="center" | 12 |[[Muzejs "Dauderi"]] |- | align="center" | 13 | [[Čiekurkalns (stacija)|Čiekurkalna stacija]] |- | align="center" | 14 | [[Biķernieku iela]] |} |} {| | valign="top" | |} == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.riga.lv/lv/news/no-1-novembra-jauns-autobusu-marsruts-nr-58-vecmilgravis-%E2%80%93-purvciems?9712/ www.riga.lv]{{Novecojusi saite}} * {{youtube|d4mrbuOgnbo|Pilnā 58. autobusu maršruta video versija (Purvciems - Vecmīlgrāvis)}} * {{youtube|VMkfs0lShr4|Pilnā 58. autobusu maršruta video versija (Purvciems - Vecmīlgrāvis)}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|58]] r2q40q4namyq6v39itd4j33gjcd0dd6 Frederiks II 0 336100 3670808 3306056 2022-08-16T02:05:06Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Infobox royalty | vārds =Frederiks II | vārds_orģ = ''Frederik 2.'' | attēls =1581 Frederik 2..jpg | amats =[[Dānijas karalis]], [[Norvēģijas karalis]] | term_sākums = {{dat|1559|1|1}} | term_beigas = {{dat|1588|4|4}} | kronēšana = | priekštecis =[[Kristiāns III]] | pēctecis =[[Kristiāns IV]] | dzim_dati = {{dat|1534|7|1}} | dzim_vieta =''Haderslevhus'', [[Hāderleva]], {{DEN}} | dzīves_vieta = | mir_dati ={{Miršanas datums un vecums|1588|4|4|1534|7|1}} | mir_vieta =[[Antvorskova]], {{DEN}} | tēvs =[[Kristiāns III]] | māte =[[Saksijas-Lauenburgas Doroteja]] | dinastija =[[Oldenburgu dinastija]] | dzīvesb = *[[Mēklenburgas-Gistrovas Sofija]] | bērni = *[[Dānijas Elizabete]] *[[Dānijas Anna]] *[[Kristiāns IV]] *Dānijas Ulriks *Hanss Augusts *[[Dānijas Augusta]] *[[Dānijas Hedviga]] *Hanss | reliģija =[[luterisms]] | apglabāts =[[Roskildes katedrāle]], [[Roskilde]], {{DEN}} | paraksts = | piezīmes = }} '''Frederiks II''' ({{val|da|Frederik 2.}}; dzimis {{dat|1534|7|1}}, miris {{dat|1588|4|4}}) bija [[Dānija]]s un [[Norvēģija]]s karalis no 1559. līdz 1588. gadam. Frederika II valdīšanas laikā Dānija iesaistījās [[Livonijas karš|Livonijas karā]] un [[Ziemeļu Septiņgadu karš|Septiņu gadu karā]] (1563-1570). [[Tiho Brahe]]s draugs un atbalstītājs. == Dzīvesgājums == Dzimis [[1534]]. gadā Hāderlevā [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Dānijas un Norvēģijas karaļa]] [[Kristiāns III|Kristiāna III]] un viņa sievas Saksijas-Lauenburgas princeses Dorotejas ģimenē kā pirmais dēls. Cerot uz Dānijas aizsardzību, [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā 1558. gada 5. jūlijā pēdējais [[Tērbata]]s bīskaps Hermanis oficiāli piedāvāja viņa tēvam Kristiānam III piešķirt [[Tērbatas bīskapija]]s troni viņa otrajam dēlam [[Magnuss|Magnusam]], jau agrāk līdzīgu piedāvājumu bija paudis arī [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]]. Kad pēc tēva nāves 1559. gadā Frederiks II kļuva par Dānijas karali, viņš lika samaksāt Kurzemes un Sāmsalas bīskapam Johanam IV 30 tūkstošus dālderu par atteikšanos no troņa. Savukārt Magnuss 1559. gada 10. decembrī oficiāli atteicās no savas mantojuma daļas Šlēzvigā un Holšteinā. Jaunais karalis iecēla savu jaunāko brāli Magnusu par Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas bīskapu un uzdeva viņam pārņemt šīs bīskapijas Dānijas kontrolē. 1562. gada 7. augustā viņš [[Možaiska|Možaiskā]] noslēdza pret Zviedriju vērstu militāru savienību ar Krievijas caru [[Ivans IV|Ivanu IV]], kurā Krievija atzina Dānijas tiesības uz Igauniju, Sāmsalu un Kurzemi ([[Možaiskas līgums]]). Tas bija viens no iemesliem [[Ziemeļu Septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] (1563-1570) sākumam starp Dāniju un Poliju-Lietuvu no vienas puses un Zviedriju no otras puses, kas beidzās ar ''[[status quo ante bellum]]''. 1570. gadā Krievijas cars [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētajās zemēs par [[Livonijas karalis|Livonijas karali]] (Livonijas ordeņa mestra pēcteci) piedāvāja atzīt Magnusu. Tomēr 1577. gadā Ivans IV sakarā ar aizdomām par Magnusa nodevību lika viņu apcietināt un atsavināt viņa valdījumus. 1578. gadā tika noslēgts Dānijas un Krievijas pamiers uz 15 gadiem, kurā Dānija atzina cara tiesības uz Livoniju, saglabājot vienīgi Sāmsalu un Muhu salu. Magnuss atteicās no Livonijas karaļa titula, padevās [[Polijas–Lietuvas kopvalsts]] valdnieka [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] aizsardzībā, pameta lēņus Igaunijā un Vidzemē un apmetās Kurzemes bīskapijas galvaspilsētā [[Piltene|Piltenē]]. Dānijas un Polijas-Lietuvas kopvalsts pretenzijas uz Kurzemes bīskapiju izraisīja tā saukto [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]], pēc kura 1585. gadā Kroneborgas miera līgumā Dānija pilnībā atteicās no šīs teritorijas par labu Polijai-Lietuvai. == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Frederick II of Denmark|Frederiks II}} {{kastes sākums}} {{Oldenburgas dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Kristiāns III]]| virsraksts = [[Dānijas karalis]] | periods = 1559. — 1588. | pēc = [[Kristiāns IV]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Kristiāns III]]| virsraksts = [[Norvēģijas karalis]] | periods = 1559. — 1588. | pēc = [[Kristiāns IV]]}} {{kastes beigas}} {{Dānija-aizmetnis}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{Norvēģijas valdnieki}} {{Dānijas valdnieki}} {{Islandes valdnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1577. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1648. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oldenburgas dinastija]] [[Kategorija:Dānijas monarhi]] [[Kategorija:Norvēģijas monarhi]] r0ealcn5euw3mcz6iu25wn345ebu7lm Folkreiss 0 336741 3670637 3413019 2022-08-15T14:48:30Z 81.198.107.94 /* LAF Folkreisa seriālu laureāti */ wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{atsauces+}} {{Autosporta čempionāts | name = Folkreiss | logo = FolkreissLogo.png | caption = Folkreiss | category = [[Rallycross]] | country/region = Latvia | inaugural2 = 2009 | engines = atmosfērisks, līdz 3000cm2 | tyres = ielas ar E marķējumu | website = [URL|https://www.autocross.lv/folkreiss/ autocross.lv] | current_season = {{CURRENTYEAR}} Ziemas un Vasaras sezona<!-- update year automatically on 1 January, no need to update manually --> }} '''Folkreiss''' (no {{val|en|folkrace}} — 'tautas sacensības') ir [[Autosports|autosporta]] disciplīna, kas iekļaujas tā sauktajā zemo izmaksu, jeb Tautas autosporta kategorijā. Latvijā Folkreisa sacensības norisinās kopš 2009. gada, kā [[Latvijas Automobiļu federācija]]s Krosa komisijas izveidota disciplīna. == Vēsture == Latvijā Folkreisa izveide tika uzsākta 2009. gada janvārī, kad projekta realizāciju uzsāka Latvijas Automobiļu federācijas pārstāvji Andris Berķis un Viesturs Saukāns, pieaicinot [[Zviedrija]]s folkreisā startējušo Juri Sirko, kā arī LAF Krosa komisijas speciālistus. Viesturs Saukāns kļuva par LAF Krosa komisijas Folkreisa darba grupas vadītāju, Juris Sirko — par vienu no pirmajiem sportistiem šajā disciplīnā, kā arī pirmo automašīnu sagatavotāju. Latvijas Folkreisa noteikumi tika izveidoti, balstoties uz Zviedrijas Folkrace noteikumiem, savienojot tos ar Latvijas autosporta veidošanas pamatprincipiem un tradīcijām. === 2009. gads === Pirmās Latvijas Folkreisa sacensības norisinājās 2009. gada 21. jūnijā Sporta kompleksā 333. Uz starta stājās četri dalībnieki — Juris Sirko, Jevgēņijs Bergs, Andris Stulpiņš un Māris Diļevka. Par pirmo uzvarētāju kļuva Jevgēņijs Bergs (Rencēni, BMW 318). === 2010. gads === 2010. gadā Folkreisā tika izveidoti divi pamata seriāli — Latvijas mēroga LAF Folkreisa Ziemas kausa un LAF Folkreisa Vasaras kausa izcīņa. Tiek izveidoti arī reģionu seriāli: Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales kausa izcīņa. Reģionu seriāli darbojas 2010., 2011. un 2012. gadā. 2010. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā uzvaru sasniedz Artūrs Bāriņš (Jelgava, Opel Astra). Arī 2010. gada LAF Folkreisa Vasaras kausā uzvaru sasniedz Artūrs Bāriņš (Jelgava, Opel Astra). Abus seriālus sportists uzvarēja pārliecinoši. === 2011. gads === 2011. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā drošu uzvaru sasniedza Jānis Nikels (Strenči, VW Golf I). LAF Folkreisa Vasaras kausā labākais bija Renārs Ēķis (Jelgava, Opel Astra). Uzvara izšķīrās seriāla pēdējā posmā, Ēķim aizvadot dueli ar Raivi Riekstiņu (Turkalne, Mazda MX3, Opel Astra, Mazda MX6). === 2012. gads === 2012. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā uzvaru izcīnīja Mārtiņš Starks (Rīga, VW Golf II). LAF Folkreisa Vasaras kausā uzvaru sasniedza Rūdolfs Bogens (Cēsis, VW Golf II). Bogens aizvadīja unikālu sezonu, izcīnot uzvaras ne tikai visos sešos seriāla posmos, bet uzvarot visu posmu visos braucienos. === 2013. gads === 2013. gada LAF Folkreisa Ziemas kauss noslēdzās ļoti dramatiski. Uzvaru izcīnīja Mārtiņš Starks (Rīga, VW Golf II), kurš sasniedza 68 kopvērtējuma punktus, savukārt otro vietu guva Ermīns Vācietis (Garkalne, Mazda 323), bet trešo — Renārs Ēķis (Jelgava, Opel Astra). Abiem līdera sekotājiem bija tikai par punktu mazāk — pa 67 punktiem. Uz pēdējo posmu Smiltenē, Tepera trasē līdera godā ieradās Ēķis, taču piedzīvoja avāriju, kuras sekas neļāva pilnvērtīgi turpināt cīņu. LAF Folkreisa Vasaras kausā atkal uzvaru izcīnīja Mārtiņš Starks (Rīga, VW Golf II/Mazda MX3), panākumu sasniedzot cīņā ar Rihardu Daini (Rīga, Mazda MX3). === 2014. gads === LAF Folkreisa Ziemas kausā pārliecinošu uzvaru sasniedza Rihards Dainis (Cēsis, Honda Civic/VW Golf II). LAF Folkreisa Vasaras kauss jau atkal piedāvāja sportisko drāmu: sezona noslēdzās ar divu līderu — tēva un dēla Guntara un Ivo Gabrāna vienādu kopvērtējuma punktu skaitu — abiem pa 85 punktiem. Nolikuma papildnosacījumi uzvaru nodeva Guntaram Gabrānam (Sigulda, Mazda MX3), Ivo Gabrānam (Sigulda, Opel Astra) — otrā vieta. === 2015. gads === 2015. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā kopvērtējuma uzvara atkal tika sadalīta sarežģītā cīņā — uzvaru guva Ermīns Vācietis (Garkalne, Mazda 323), par vienu punktu apsteidzot Ivo Gabrānu (Sigulda, Opel Astra). LAF Folkreisa Vasaras kausā uzvaru guva Edijs Sloka (Madone, VW Golf I). Pēdējā posmā Valmierā, Brenguļu autotrasē viņam bija jāaizvada izšķirošais duelis ar Mārtiņu Spīķi (Rīga, Opel Astra). Finālbraucienā Spīķis piedzīvoja avāriju, kas nozīmēja, ka Sloka kļūst par kopvērtējuma uzvarētāju. === 2016. gads === 2016. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā uzvaru sasniedza Renārs Ēķis (Jelgava, Opel Astra), pēdējā posmā Jēkabpilī, Pilskalnu trasē sasniedzot pjedestālu, kamēr sīvākais konkurents Mārtiņš Spīķis (Rīga, Opel Astra) piedzīvoja tehniskas problēmas. LAF Folkreisa Vasaras kausā kopvērtējuma uzvaru sīvā cīņā sasniedza Viesturs Plētiens. Pēdējā posmā Valmierā, Brenguļu autotrasē par uzvarētājiem kopvērtējumā varēja kļūt arī Ivo Gabrāns (Sigulda, Opel Astra) un Emīls Baltaiskalns (Aizpute, VW Golf II). Visi trīs iekļuva izšķirošajā finālā, par spīti Plētiena kūlenim un Gabrāna tehnikas problēmām kvalifikācijā. == Statistika == (Pēc 2016. gada sezonas) === LAF Folkreisa seriālu laureāti === {| class="wikitable" style="font-size:90%;" |- style="background:#efefef;" ! rowspan="2" style="width:70px;"| Sezona ! colspan="3" style="width:200px;"| Ziemas kauss ! rowspan="14" style="width:10px;" | ! colspan="3" style="width:200px;"| Vasaras kauss ! colspan="1" style="width:100px;"| ! colspan="1" style="width:20px;"| |- ! style="width:200px;"| Uzvarētājs ! style="width:200px;"| Juniors ! style="width:200px;"| Komanda ! style="width:200px;"| Uzvarētājs ! style="width:200px;"| Juniors ! style="width:200px;"| Komanda ! style="width:200px;"| Rangs ! style="width:200px;"| Dalībnieku skaits |- ! 2009 | || || || || || ||Juris Sirko ||35 |- ! 2010 | {{flagicon|LAT}} Artūrs Bāriņš|| {{flagicon|LVA}} Sandis Džeriņš ||Raunas Bruģakmens (Vecgailis, Zariņš, M.Lapsa) ||{{flagicon|LAT}} Artūrs Bāriņš || {{flagicon|LAT}}Sandis Džeriņš|| Folkreisa Fabrika (R.Dainis, Nikels, M.Dainis) ||Artūrs Bāriņš||58 |- ! 2011 | {{flagicon|LAT}} Jānis Nikels|| {{flagicon|LVA}} Dāvis Tobiass ||Folkreisa Fabrika (R.Dainis, Nikels, M.Dainis) ||{{flagicon|LAT}} Renārs Ēķis || {{flagicon|LAT}}Rihards Dainis|| Autocross.lv Folkreisa komanda (Ēķis, Vītola, Bendziks, Matulēns) ||Renārs Ēķis||79 |- ! 2012 | {{flagicon|LAT}} Mārtiņš Starks|| {{flagicon|LVA}} Rihards Dainis ||Streamline Racing (Starks, Vansovičs, K.Lapsa) ||{{flagicon|LAT}} Rūdolfs Bogens || {{flagicon|LAT}}Ivo Gabrāns || Autosporta Nākotne (Bogens, S.Džeriņš, R.Dainis) ||Rūdolfs Bogens||67 |- ! 2013 | {{flagicon|LAT}} Mārtiņš Starks|| {{flagicon|LVA}} Renārs Ēķis ||Autocross.lv Folkreisa komanda (Ēķis, Bendziks, Saukāns, Kārkliņš) ||{{flagicon|LAT}}Mārtiņš Starks || {{flagicon|LAT}}Ivo Gabrāns || Streamline Racing (Starks, Kučinskis, I.Gabrāns) ||Mārtiņš Starks||76 |- ! 2014 | {{flagicon|LAT}} Rihards Dainis|| {{flagicon|LVA}} Renārs Ēķis ||Štīm Rally Team (Vācietis, Tobiass, Bahmanis) ||{{flagicon|LAT}}Guntars Gabrāns || {{flagicon|LAT}}Ivo Gabrāns || Kavita V (I.Gabrāns, G.Gabrāns, Kļava)|| Ivo Gabrāns ||69 |- ! 2015|2015 | {{flagicon|LAT}} Ermīns Vācietis || {{flagicon|LVA}} Ivo Gabrāns ||Štīm Rally Team (Vācietis, Tobiass, Bahmanis) ||{{flagicon|LAT}}Edijs Sloka || {{flagicon|LAT}}Mārtiņš Spīķis || Carlife Autosport Team (M.Spīķis, Ločmelis, I.Spīķis, Jn.Spīķis)|| Mārtiņš Spīķis ||82 |- ! 2016|2016 | {{flagicon|LAT}} Renārs Ēķis || {{flagicon|LVA}} Matīss Pelēnis ||Autocross.lv Folkreisa komanda (Ēķis, Plētiens, Saukāns) ||{{flagicon|LAT}} Viesturs Plētiens || {{flagicon|LAT}}Dāvis Emīls Ūdris || Autocross.lv Folkreisa komanda (Plētiens, Ēķis, Saukāns, Aseriņš) || Emīls Baltaiskalns ||92 |- ! 2017|2017 | {{flagicon|LAT}} Ivo Gabrāns || {{flagicon|LVA}} Dāvis Emīls Ūdris ||Kavita V (I.Gabrāns, Zālītis, Kļava, S.Vigulis) ||{{flagicon|LAT}}Viesturs Plētiens || {{flagicon|LAT}}Miks Gabrāns || CRAZY RACING (Krūmiņš, Špels, Buģis) || Viesturs Plētiens ||114 |- ! 2018|2018 | {{flagicon|LAT}} Māris Zālītis || {{flagicon|LVA}} Mairis Vigulis ||Kavita V (I.Gabrāns, Zālītis, J.Spīķis) ||{{flagicon|LAT}}Māris Zālītis || {{flagicon|LAT}}Mairis Vigulis || Kavita V (I.Gabrāns, M.Zālītis, M.Gabrāns, K.Zuģickis) || Māris Zālītis ||90 |- ! 2019|2019 | {{flagicon|LAT}} Artis Biezais || {{flagicon|LVA}} Miks Gabrāns || Kavita V (I.Gabrāns, M.Zālītis, M.Spīķis) ||{{flagicon|LAT}}Sandis Džeriņš || {{flagicon|LAT}} Miks Gabrāns || Kavita V (I.Gabrāns, M.Zālītis, M.Gabrāns, M.Spīķis) || Artis Biezais ||92 |- ! 2020|2020 | Nenotiek || Nenotiek || Nenotiek ||{{flagicon|LAT}}Miks Gabrāns || {{flagicon|LAT}}Daniels Lankups|| Kavita V Racing || ??? || 93 |} {| class="wikitable" |+ | | | | |- ! ! ! ! |- | | | | |- | | | | |} === LAF Folkreisa kopējā ranga līderi pēc sezonas pēdējā posma === 2015.: Renārs Ēķis 2014.: Renārs Ēķis 2013.: Rihards Dainis 2012.: Rihards Dainis 2011.: Artūrs Bāriņš 2010.: Artūrs Bāriņš 2009.: Juris Sirko === LAF Folkreisa posmu uzvaras === (Pēc 2016. gada. * — šobrīd aktīvie braucēji) 1. Artūrs Bāriņš 9 -- Renārs Ēķis 9* 3. Rūdolfs Bogens 7 4. Edijs Sloka 5 5. Artūrs Vecgailis 4 -- Ivo Gabrāns 4* 7. Rihards Dainis 3* -- Ritvars Kārkliņš 3* -- Raivis Riekstiņš 3* -- Jānis Nikels 3 -- Guntars Gabrāns 3 -- Juris Sirko 3 -- Agris Upītis 3 -- Jānis Orbidāns 3* -- Sandis Džeriņš 3* 16. Mārtiņš Starks 2* -- Ermīns Vācietis 2* -- Lauris Vidžis 2 -- Jevgēnijs Bergs 2 20. Jānis Kļava 1 -- Ivars Kerns 1* -- Dāvis Tobiass 1 -- Uldis Andersons 1 -- Roberts Plūme 1 -- Edgars Vītols 1 -- Edijs Ošs 1 -- Andris Melngāršs 1 -- Sandis Baltaiskalns 1* -- Mārtiņš Spīķis 1* -- Andis Dreimanis 1* -- Edvīns Vansovičs 1* -- Matīss Pelēnis 1* -- Viesturs Plētiens 1* === LAF Folkreisā startējušie juniori un uzvaru skaits Junioru kausā === (Pēc 2016. gada 4 ziemas posmiem. * — joprojām junioru vecumā, folkreisā) 1. Renārs Ēķis 14 2. Ivo Gabrāns 11 3. Sandis Džeriņš 10 4. Rihards Dainis 8 -- Matīss Pelēnis 6* 6. Mārtiņš Spīķis 4 -- Dāvis Emīls Ūdris 4* 8. Dāvis Tobiass 3 -- Roberts Bāriņš 3 10. Evija Vītola 1 -- Eliss Dukaļskis 1 -- Edijs Sloka 1 -- Roberts Pelēnis 1* -- Miks Gabrāns 1* -- Adrians Pūga 1* 16. Kristaps Gasparovičs 0 -- Jānis Gasparovičs 0 -- Gints Astrauskis 0 -- Artis Voicišs 0 -- Rūdolfs Bogens 0 -- Guntis Eglītis 0 -- Reinis Pelēnis 0 -- Atvars Saliņš 0 -- Jānis Krickis 0 -- Beate Klipa 0 -- Klāvs Benefelds 0 -- Jānis Orbidāns 0 -- Karolis Petreikis 0 -- Edijs Augulis 0 -- Viktors Freimanis 0 -- Emīls Misiņš 0 -- Līga Spīķe 0 -- Jānis Saulīte 0 -- Mairis Vigulis 0* -- Ivas Stonys 0 === Komandu uzvaras posmos === (Pēc 2016. gada. * — šobrīd eksistējošas komandas) 1. Autocross.lv Folkreisa komanda 14* 2. Folkreisa Fabrika 11 3. Streamline Racing 9 4. Kavita V 8* -- Štīm Rally Team 7 6. Autosporta Nākotne 6 7. Raunas Bruģakmens 5 8 Rewel Racing 3* 9. Carlife Autosport Team 2* -- EMA Racing 2 11. Augstākā Pilotāža 1 -- MS Racing 1 -- Crazy Racing 1 14. Prāta brāļi Racing 0 -- SK Vecpils 0 -- ASAKA Racing I 0 -- ASAKA Racing II 0 -- Starta Laiks 0 -- Made in Racing 0 -- Valtek Racing 0 -- Autocross.lv Juniors 0 -- Ledus Lauzēji 0 -- Novators 0 -- Autocross.lv II 0 -- SK Garkalne Racing 0* -- Carlife Autosport Team II 0* == Noteikumi<ref name="autocross.lv">{{Tīmekļa atsauce |title = Folkreisa nolikums |publisher = Autocross.lv |date = 2020.12.10. |accessdate = 2021.01.03 |url =https://www.autocross.lv/folkreiss/ }}</ref> == '''1. Folkreiss, tā principi''' Folkreiss ir autokrosa un rallijkrosa tipa sacensības vieglajām automašīnām. Tehnikas sagatavošanas izmaksas tiek kontrolētas ar fiksētu automobiļu cenu un iespēju tehniku iegādāties katram Folkreisa sacīkšu apmeklētājam, savukārt, automašīnas īpašniekam nav tiesību automašīnu nepārdot, ja tai sacensību laikā ir pieteicies pircējs. Vēsture: Folkreiss radās Somijā, bet Ziemeļeiropā izplatījās ap 1980. gadu. 1981. gada ziemā Zviedrijā notika pirmās izmēģinājuma sacensības. 1981. gada vidū tika izveidots pirmais sacensību reglaments un līdz gada beigām bija notikušas jau 63 sacensības. Folkreiss iemantojis īpašu popularitāti Zviedrijā un Norvēģijā. 2009. gads Latvijā tiek pasludināts par Folkreisa ievadgadu. Folkreisa mērķis: dot iespēju piedalīties sacensībās visiem, kam interesē autosports. Sacensību un tehniskie noteikumi ir izstrādāti tā, lai tie dotu iespēju dalībniekiem sacensties vienlīdzīgos apstākļos un ar pēc iespējas mazāku finansiālo ieguldījumu. Folkreisam jābūt pēc iespējas pieejamākam gan sportistiem, gan organizatoriem, gan skatītājiem. Folkreisa sacensību seriālos netiek izcīnīts valsts čempiona tituls. Sacensību dalībniekiem tiek ieteikts izvairīties no pārliekas mašīnu tehniskās pilnveidošanas, līdz ar to saglabājot pēc iespējas zemākus izdevumus tehnikas sagatavošanai. '''2. Folkreisa dalībnieki''' Licences saņemšanas kārtība: Sportista sezonas licences saņemšanai nepieciešamie dokumenti Krosa komisijā jāiesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms sacensībām, kurās braucējs vēlas startēt, bet vienreizējās licences saņemšanai ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms konkrētām sacensībām. Folkreisa sacensībās par derīgu atzīstama jebkura LAF Krosa komisijas izdota derīga sportista licence. Vienreizējās licences maksa 20 eiro. Nepieciešamie dokumenti gada un vienreizējās licences saņemšanai: * apdrošināšanas polise, kas nelaimes gadījumu un nāves riskus autosportā. * medicīniskā izziņa ar atzīmi ”atļauts piedalīties autosporta sacensībās”; * jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, nepieciešama abu vecāku rakstiska piekrišana, kas var būt apliecināta notariāli vai pašrocīgi parakstīta Krosa komisijas vadītājas klātbūtnē, uzrādot personas identitāti un radniecības apliecinošus dokumentus; * personas fotogrāfija (dokumentu foto, elektroniski) Licence tiek izsniegta pēc sacensību noteikumu un Sporta kodeksa zināšanu pārbaudes. Licences tiek izsniegtas LAF krosa komisijā. Ārvalstu sportistiem atļauts piedalīties sacīkstēs tikai ar savas valsts ASN rakstisku atļauju. '''3. Folkreisa sacensību pamatnosacījumi''' Trase: Sacensībām jānotiek slēgtā trasē, sagatavotā, pamatojoties uz LAF Krosa komisijas nacionālajiem autokrosa, rallijkrosa trašu noteikumiem. Jebkāda veida trasei, kurā tiek rīkota jebkura līmeņa Folkreisa sacensības, ir jābūt licenzētai saskaņā ar LAF noteiktajiem trašu licencēšanas noteikumiem. Ātrums: Nevienas Folkreisa sacensību automašīnas ātrums sacensību laikā nedrīkst pārsniegt maksimālo ātrumu 80 kilometri stundā. Norādītais ātrums var būt lielāks, ja to pieļauj trase licence. Trases licencē tiek noteikti un ietverti ātruma slāpēšanas elementi, kas ir neatņemama trases licences sastāvdaļa. Tirdzniecība: Pēc sacensībām visas automašīnas ir pieejamas iegādei par fiksēto samaksu 950 (Deviņi simti piecdesmit) eiro. Automašīnas pārdevējs drīkst paturēt savā īpašumā attiecīgās automašīnas sēdekli, tā stiprinājumus (regulējamie stiprinājumi, ar kuru palīdzību sporta krēsls ir nostiprināts uz sēdekļa stiprinājuma stieņiem vai pie virsbūves), drošības jostas, kā arī stūres ratu, nodrošinot automobiļa vadāmību arī pēc tā demontāžas (jāaizvieto ar rezerves vai oriģinālo stūres ratu). Dalības maksa: Nedrīkst pārsniegt 40 eiro; Organizators var paredzēt mazāku dalības maksu par noteikto. Automašīna un personiskais aprīkojums: Folkreisa sacensību automašīnai, tās aprīkojumam, kā arī sportista aprīkojumam jāatbilst LAF Krosa komisijas Folkreisa sacensību Tehniskajiem noteikumiem visu līmeņu Folkreisa sacensībās, t.sk. klubu, reģionu un valsts. Ar vienu un to pašu automašīnu Folkreisa sacensībās var piedalīties divi atsevišķi reģistrējušies braucēji. Sacensību numurs: Automašīnas īpašniekam jāparedz vieta uz sānu loga vienam vai vairākiem starta numuriem. Ja automašīnu izmanto vairāki braucēji, sacensību laikā jābūt redzamam tikai vajadzīgajam attiecīgajam numuram. '''4. Folkreisa sacensību rīkošana''' Folkreisa sacensības drīkst rīkot vienīgi LAF biedrs vai sporta klubs, kas ir LAF biedrs. Sacensību rīkošanu piesaka rakstiskā veidā, iesniegumam klāt pievienojot trases shēmu un licenci. Pamatojoties uz rīkotāju iesniegumiem Folkreisa sacensības tiek reģistrētas LAF sacensību kalendārā un publicētas LAF informācijas vietnēs. '''5. Sacensību nolikums''' Folkreisa daudzposmu seriālu (turpmāk — Seriālu) un atsevišķo sacensību nolikumus izstrādā attiecīgā seriāla vai sacensību organizētājs. Visu līmeņu Folkreisa sacensību nolikumi ir jāapstiprina LAF Krosa komisijas padomē. Folkreisa Seriāla noteikumus, kā arī Seriāla posma sacensību sistēmu, tajā skaitā automašīnu tirdzniecības procesu, nosaka LAF Krosa komisijas Folkreisa Sporta nolikums. Šis nolikums ir saistošs visu līmeņu Folkreisa sacensību organizatoriem. Sacensības, kas netiek organizētas saskaņā ar LAF Folkreisa sporta nolikumu nedrīkst saukties par Folkreisa sacensībām. == Folkreisa automašīnas pirkšanas/pārdošanas sistēma<ref name="autocross.lv"/> == '''6. Folkreisa automašīnu iegāde''' Folkreisa automašīnas turētājam aizliegts atteikties no Folkreisa automašīnas pārdošanas, ja mašīnai ir pircējs, kurš iesniedzis automašīnas iegādes pieteikumu. Ja Folkreisa automašīnas turētājs atsakās pārdot savu automašīnu, LAF Krosa komisija piemēro sodu 950 eiro apmērā. Jebkāda turpmākā dalība LAF Krosa komisijas sacensībās aizliegta līdz soda apmaksai. Folkreisa automašīnas fiksētā iegādes cena ir 950 eiro. Folkreisa automašīnu var iegādāties vai pārdot jebkura fiziska persona, ne jaunāka par 18 gadiem, kurai ir derīga LAF Krosa komisijas izsniegta sportista vai pieteicēja licence. Personai, kas vēlas iegādāties šajās sacensībās startējošu Folkreisa automašīnu, tas jāpaziņo iesnieguma veidā Folkreisa sacensību sekretariātam nolikumā norādītajā termiņā, pievienojot drošības iemaksu 50 eiro. No šīs summas 15 eiro tiek ieturēta sekretariātā par darījuma apkalpošanu. Ja drošības iemaksas maksātājs atsakās no automašīnas pirkšanas, veiktā iemaksa netiek atgriezta. Par šī iesnieguma faktu tiek informēts attiecīgās mašīnas turētājs. Sacensībās klātesošās personas par šī iesnieguma faktu tiek informētas ar paziņojumu pie oficiālā sacensību ziņojumu dēļa. Vēlams sacensībās klātesošās personas par iesnieguma faktu informēt ar sacensību informatora palīdzību. Pircējs kļūst par automašīnas īpašnieku brīdī, kad veicis 900 eiro maksu automašīnas turētājam, bet šī nolikuma Pircējs no Folkreisa sacensību sekretariāta saņem visus ar automašīnu saistītos dokumentus. Ja Folkreisa automašīna, par kuru veikta iemaksas procedūra, piedzīvo ievērojamus (nosaka Folkreisa sacensību Tehniskā komisija) bojājumus (avārija, svarīgāko mezglu ievērojami defekti), personai, kura vēlējusies iegādāties šo automašīnu, ir tiesības atsaukt iesniegumu un saņemt iemaksāto drošības iemaksu. Ja par vienu automašīnu iesniegts vairāk nekā viens iegādes , automašīnas pircēju nosaka izloze, kuru vada sacensību galvenais tiesnesis vai viņa nozīmēta persona. Personām, kuras izlozes rezultātā nekļūst par automašīnas pircējiem, atgriež 35 eiro no iemaksātās drošības iemaksas. '''7. Folkreisa automašīnu pārdošana''' Folkreisa automašīnas turētājam automašīnas pārdošanas procesā jāvadās pēc augstākajiem ētikas un sportiskuma principiem. Neievērojot nolikuma nosacījumus sportists uz 1 gadu tiek izslēgts no jebkurām (jebkura līmeņa, reģiona) LAF saskaņotām Folkreisa sacensībām. Strīdu gadījumā gala lēmumu pieņem LAF Krosa komisijas padome, nav pārsūdzams. Par šī punkta izpildi atbild klubs, kuru attiecīgajā brīdī pārstāv šis sportists. Automašīnas pārdevējs pārdošanas brīdī no Folkreisa sacensību sekretariāta saņem sportista licenci, kā arī var paturēt īpašumā Folkreisa sacensību vispārējo noteikumu punktos minētos automašīnas elementus (krēslu, stūri, sietu, utt), ievērojot visus šī punkta nosacījumus. == Ārējās saites == * {{Official website|https://www.autocross.lv/folkreiss/}} portālā Autocross.lv * {{Official website|https://laf.lv/sports/krosa-komisja/}} portālā LAF == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Autosports Latvijā|Vēsture]] skrsmwjjgxugycjhhi5d5brqj09g0su 3670638 3670637 2022-08-15T14:49:48Z 81.198.107.94 /* LAF Folkreisa seriālu laureāti */ wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{atsauces+}} {{Autosporta čempionāts | name = Folkreiss | logo = FolkreissLogo.png | caption = Folkreiss | category = [[Rallycross]] | country/region = Latvia | inaugural2 = 2009 | engines = atmosfērisks, līdz 3000cm2 | tyres = ielas ar E marķējumu | website = [URL|https://www.autocross.lv/folkreiss/ autocross.lv] | current_season = {{CURRENTYEAR}} Ziemas un Vasaras sezona<!-- update year automatically on 1 January, no need to update manually --> }} '''Folkreiss''' (no {{val|en|folkrace}} — 'tautas sacensības') ir [[Autosports|autosporta]] disciplīna, kas iekļaujas tā sauktajā zemo izmaksu, jeb Tautas autosporta kategorijā. Latvijā Folkreisa sacensības norisinās kopš 2009. gada, kā [[Latvijas Automobiļu federācija]]s Krosa komisijas izveidota disciplīna. == Vēsture == Latvijā Folkreisa izveide tika uzsākta 2009. gada janvārī, kad projekta realizāciju uzsāka Latvijas Automobiļu federācijas pārstāvji Andris Berķis un Viesturs Saukāns, pieaicinot [[Zviedrija]]s folkreisā startējušo Juri Sirko, kā arī LAF Krosa komisijas speciālistus. Viesturs Saukāns kļuva par LAF Krosa komisijas Folkreisa darba grupas vadītāju, Juris Sirko — par vienu no pirmajiem sportistiem šajā disciplīnā, kā arī pirmo automašīnu sagatavotāju. Latvijas Folkreisa noteikumi tika izveidoti, balstoties uz Zviedrijas Folkrace noteikumiem, savienojot tos ar Latvijas autosporta veidošanas pamatprincipiem un tradīcijām. === 2009. gads === Pirmās Latvijas Folkreisa sacensības norisinājās 2009. gada 21. jūnijā Sporta kompleksā 333. Uz starta stājās četri dalībnieki — Juris Sirko, Jevgēņijs Bergs, Andris Stulpiņš un Māris Diļevka. Par pirmo uzvarētāju kļuva Jevgēņijs Bergs (Rencēni, BMW 318). === 2010. gads === 2010. gadā Folkreisā tika izveidoti divi pamata seriāli — Latvijas mēroga LAF Folkreisa Ziemas kausa un LAF Folkreisa Vasaras kausa izcīņa. Tiek izveidoti arī reģionu seriāli: Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales kausa izcīņa. Reģionu seriāli darbojas 2010., 2011. un 2012. gadā. 2010. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā uzvaru sasniedz Artūrs Bāriņš (Jelgava, Opel Astra). Arī 2010. gada LAF Folkreisa Vasaras kausā uzvaru sasniedz Artūrs Bāriņš (Jelgava, Opel Astra). Abus seriālus sportists uzvarēja pārliecinoši. === 2011. gads === 2011. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā drošu uzvaru sasniedza Jānis Nikels (Strenči, VW Golf I). LAF Folkreisa Vasaras kausā labākais bija Renārs Ēķis (Jelgava, Opel Astra). Uzvara izšķīrās seriāla pēdējā posmā, Ēķim aizvadot dueli ar Raivi Riekstiņu (Turkalne, Mazda MX3, Opel Astra, Mazda MX6). === 2012. gads === 2012. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā uzvaru izcīnīja Mārtiņš Starks (Rīga, VW Golf II). LAF Folkreisa Vasaras kausā uzvaru sasniedza Rūdolfs Bogens (Cēsis, VW Golf II). Bogens aizvadīja unikālu sezonu, izcīnot uzvaras ne tikai visos sešos seriāla posmos, bet uzvarot visu posmu visos braucienos. === 2013. gads === 2013. gada LAF Folkreisa Ziemas kauss noslēdzās ļoti dramatiski. Uzvaru izcīnīja Mārtiņš Starks (Rīga, VW Golf II), kurš sasniedza 68 kopvērtējuma punktus, savukārt otro vietu guva Ermīns Vācietis (Garkalne, Mazda 323), bet trešo — Renārs Ēķis (Jelgava, Opel Astra). Abiem līdera sekotājiem bija tikai par punktu mazāk — pa 67 punktiem. Uz pēdējo posmu Smiltenē, Tepera trasē līdera godā ieradās Ēķis, taču piedzīvoja avāriju, kuras sekas neļāva pilnvērtīgi turpināt cīņu. LAF Folkreisa Vasaras kausā atkal uzvaru izcīnīja Mārtiņš Starks (Rīga, VW Golf II/Mazda MX3), panākumu sasniedzot cīņā ar Rihardu Daini (Rīga, Mazda MX3). === 2014. gads === LAF Folkreisa Ziemas kausā pārliecinošu uzvaru sasniedza Rihards Dainis (Cēsis, Honda Civic/VW Golf II). LAF Folkreisa Vasaras kauss jau atkal piedāvāja sportisko drāmu: sezona noslēdzās ar divu līderu — tēva un dēla Guntara un Ivo Gabrāna vienādu kopvērtējuma punktu skaitu — abiem pa 85 punktiem. Nolikuma papildnosacījumi uzvaru nodeva Guntaram Gabrānam (Sigulda, Mazda MX3), Ivo Gabrānam (Sigulda, Opel Astra) — otrā vieta. === 2015. gads === 2015. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā kopvērtējuma uzvara atkal tika sadalīta sarežģītā cīņā — uzvaru guva Ermīns Vācietis (Garkalne, Mazda 323), par vienu punktu apsteidzot Ivo Gabrānu (Sigulda, Opel Astra). LAF Folkreisa Vasaras kausā uzvaru guva Edijs Sloka (Madone, VW Golf I). Pēdējā posmā Valmierā, Brenguļu autotrasē viņam bija jāaizvada izšķirošais duelis ar Mārtiņu Spīķi (Rīga, Opel Astra). Finālbraucienā Spīķis piedzīvoja avāriju, kas nozīmēja, ka Sloka kļūst par kopvērtējuma uzvarētāju. === 2016. gads === 2016. gada LAF Folkreisa Ziemas kausā uzvaru sasniedza Renārs Ēķis (Jelgava, Opel Astra), pēdējā posmā Jēkabpilī, Pilskalnu trasē sasniedzot pjedestālu, kamēr sīvākais konkurents Mārtiņš Spīķis (Rīga, Opel Astra) piedzīvoja tehniskas problēmas. LAF Folkreisa Vasaras kausā kopvērtējuma uzvaru sīvā cīņā sasniedza Viesturs Plētiens. Pēdējā posmā Valmierā, Brenguļu autotrasē par uzvarētājiem kopvērtējumā varēja kļūt arī Ivo Gabrāns (Sigulda, Opel Astra) un Emīls Baltaiskalns (Aizpute, VW Golf II). Visi trīs iekļuva izšķirošajā finālā, par spīti Plētiena kūlenim un Gabrāna tehnikas problēmām kvalifikācijā. == Statistika == (Pēc 2016. gada sezonas) === LAF Folkreisa seriālu laureāti === {| class="wikitable" style="font-size:90%;" |- style="background:#efefef;" ! rowspan="2" style="width:70px;"| Sezona ! colspan="3" style="width:200px;"| Ziemas kauss ! rowspan="14" style="width:10px;" | ! colspan="3" style="width:200px;"| Vasaras kauss ! colspan="1" style="width:100px;"| ! colspan="1" style="width:20px;"| |- ! style="width:200px;"| Uzvarētājs ! style="width:200px;"| Juniors ! style="width:200px;"| Komanda ! style="width:200px;"| Uzvarētājs ! style="width:200px;"| Juniors ! style="width:200px;"| Komanda ! style="width:200px;"| Rangs ! style="width:200px;"| Dalībnieku skaits |- ! 2009 | || || || || || ||Juris Sirko ||35 |- ! 2010 | {{flagicon|LAT}} Artūrs Bāriņš|| {{flagicon|LVA}} Sandis Džeriņš ||Raunas Bruģakmens (Vecgailis, Zariņš, M.Lapsa) ||{{flagicon|LAT}} Artūrs Bāriņš || {{flagicon|LAT}}Sandis Džeriņš|| Folkreisa Fabrika (R.Dainis, Nikels, M.Dainis) ||Artūrs Bāriņš||58 |- ! 2011 | {{flagicon|LAT}} Jānis Nikels|| {{flagicon|LVA}} Dāvis Tobiass ||Folkreisa Fabrika (R.Dainis, Nikels, M.Dainis) ||{{flagicon|LAT}} Renārs Ēķis || {{flagicon|LAT}}Rihards Dainis|| Autocross.lv Folkreisa komanda (Ēķis, Vītola, Bendziks, Matulēns) ||Renārs Ēķis||79 |- ! 2012 | {{flagicon|LAT}} Mārtiņš Starks|| {{flagicon|LVA}} Rihards Dainis ||Streamline Racing (Starks, Vansovičs, K.Lapsa) ||{{flagicon|LAT}} Rūdolfs Bogens || {{flagicon|LAT}}Ivo Gabrāns || Autosporta Nākotne (Bogens, S.Džeriņš, R.Dainis) ||Rūdolfs Bogens||67 |- ! 2013 | {{flagicon|LAT}} Mārtiņš Starks|| {{flagicon|LVA}} Renārs Ēķis ||Autocross.lv Folkreisa komanda (Ēķis, Bendziks, Saukāns, Kārkliņš) ||{{flagicon|LAT}}Mārtiņš Starks || {{flagicon|LAT}}Ivo Gabrāns || Streamline Racing (Starks, Kučinskis, I.Gabrāns) ||Mārtiņš Starks||76 |- ! 2014 | {{flagicon|LAT}} Rihards Dainis|| {{flagicon|LVA}} Renārs Ēķis ||Štīm Rally Team (Vācietis, Tobiass, Bahmanis) ||{{flagicon|LAT}}Guntars Gabrāns || {{flagicon|LAT}}Ivo Gabrāns || Kavita V (I.Gabrāns, G.Gabrāns, Kļava)|| Ivo Gabrāns ||69 |- ! 2015|2015 | {{flagicon|LAT}} Ermīns Vācietis || {{flagicon|LVA}} Ivo Gabrāns ||Štīm Rally Team (Vācietis, Tobiass, Bahmanis) ||{{flagicon|LAT}}Edijs Sloka || {{flagicon|LAT}}Mārtiņš Spīķis || Carlife Autosport Team (M.Spīķis, Ločmelis, I.Spīķis, Jn.Spīķis)|| Mārtiņš Spīķis ||82 |- ! 2016|2016 | {{flagicon|LAT}} Renārs Ēķis || {{flagicon|LVA}} Matīss Pelēnis ||Autocross.lv Folkreisa komanda (Ēķis, Plētiens, Saukāns) ||{{flagicon|LAT}} Viesturs Plētiens || {{flagicon|LAT}}Dāvis Emīls Ūdris || Autocross.lv Folkreisa komanda (Plētiens, Ēķis, Saukāns, Aseriņš) || Emīls Baltaiskalns ||92 |- ! 2017|2017 | {{flagicon|LAT}} Ivo Gabrāns || {{flagicon|LVA}} Dāvis Emīls Ūdris ||Kavita V (I.Gabrāns, Zālītis, Kļava, S.Vigulis) ||{{flagicon|LAT}}Viesturs Plētiens || {{flagicon|LAT}}Miks Gabrāns || CRAZY RACING (Krūmiņš, Špels, Buģis) || Viesturs Plētiens ||114 |- ! 2018|2018 | {{flagicon|LAT}} Māris Zālītis || {{flagicon|LVA}} Mairis Vigulis ||Kavita V (I.Gabrāns, Zālītis, J.Spīķis) ||{{flagicon|LAT}}Māris Zālītis || {{flagicon|LAT}}Mairis Vigulis || Kavita V (I.Gabrāns, M.Zālītis, M.Gabrāns, K.Zuģickis) || Māris Zālītis ||90 |- ! 2019|2019 | {{flagicon|LAT}} Artis Biezais || {{flagicon|LVA}} Miks Gabrāns || Kavita V (I.Gabrāns, M.Zālītis, M.Spīķis) ||{{flagicon|LAT}}Sandis Džeriņš || {{flagicon|LAT}} Miks Gabrāns || Kavita V (I.Gabrāns, M.Zālītis, M.Gabrāns, M.Spīķis) || Artis Biezais ||92 |- ! 2020|2020 | Nenotiek || Nenotiek || Nenotiek ||{{flagicon|LAT}}Miks Gabrāns || {{flagicon|LAT}}Daniels Lankups|| Kavita V Racing || ??? || 93 |} === LAF Folkreisa kopējā ranga līderi pēc sezonas pēdējā posma === 2015.: Renārs Ēķis 2014.: Renārs Ēķis 2013.: Rihards Dainis 2012.: Rihards Dainis 2011.: Artūrs Bāriņš 2010.: Artūrs Bāriņš 2009.: Juris Sirko === LAF Folkreisa posmu uzvaras === (Pēc 2016. gada. * — šobrīd aktīvie braucēji) 1. Artūrs Bāriņš 9 -- Renārs Ēķis 9* 3. Rūdolfs Bogens 7 4. Edijs Sloka 5 5. Artūrs Vecgailis 4 -- Ivo Gabrāns 4* 7. Rihards Dainis 3* -- Ritvars Kārkliņš 3* -- Raivis Riekstiņš 3* -- Jānis Nikels 3 -- Guntars Gabrāns 3 -- Juris Sirko 3 -- Agris Upītis 3 -- Jānis Orbidāns 3* -- Sandis Džeriņš 3* 16. Mārtiņš Starks 2* -- Ermīns Vācietis 2* -- Lauris Vidžis 2 -- Jevgēnijs Bergs 2 20. Jānis Kļava 1 -- Ivars Kerns 1* -- Dāvis Tobiass 1 -- Uldis Andersons 1 -- Roberts Plūme 1 -- Edgars Vītols 1 -- Edijs Ošs 1 -- Andris Melngāršs 1 -- Sandis Baltaiskalns 1* -- Mārtiņš Spīķis 1* -- Andis Dreimanis 1* -- Edvīns Vansovičs 1* -- Matīss Pelēnis 1* -- Viesturs Plētiens 1* === LAF Folkreisā startējušie juniori un uzvaru skaits Junioru kausā === (Pēc 2016. gada 4 ziemas posmiem. * — joprojām junioru vecumā, folkreisā) 1. Renārs Ēķis 14 2. Ivo Gabrāns 11 3. Sandis Džeriņš 10 4. Rihards Dainis 8 -- Matīss Pelēnis 6* 6. Mārtiņš Spīķis 4 -- Dāvis Emīls Ūdris 4* 8. Dāvis Tobiass 3 -- Roberts Bāriņš 3 10. Evija Vītola 1 -- Eliss Dukaļskis 1 -- Edijs Sloka 1 -- Roberts Pelēnis 1* -- Miks Gabrāns 1* -- Adrians Pūga 1* 16. Kristaps Gasparovičs 0 -- Jānis Gasparovičs 0 -- Gints Astrauskis 0 -- Artis Voicišs 0 -- Rūdolfs Bogens 0 -- Guntis Eglītis 0 -- Reinis Pelēnis 0 -- Atvars Saliņš 0 -- Jānis Krickis 0 -- Beate Klipa 0 -- Klāvs Benefelds 0 -- Jānis Orbidāns 0 -- Karolis Petreikis 0 -- Edijs Augulis 0 -- Viktors Freimanis 0 -- Emīls Misiņš 0 -- Līga Spīķe 0 -- Jānis Saulīte 0 -- Mairis Vigulis 0* -- Ivas Stonys 0 === Komandu uzvaras posmos === (Pēc 2016. gada. * — šobrīd eksistējošas komandas) 1. Autocross.lv Folkreisa komanda 14* 2. Folkreisa Fabrika 11 3. Streamline Racing 9 4. Kavita V 8* -- Štīm Rally Team 7 6. Autosporta Nākotne 6 7. Raunas Bruģakmens 5 8 Rewel Racing 3* 9. Carlife Autosport Team 2* -- EMA Racing 2 11. Augstākā Pilotāža 1 -- MS Racing 1 -- Crazy Racing 1 14. Prāta brāļi Racing 0 -- SK Vecpils 0 -- ASAKA Racing I 0 -- ASAKA Racing II 0 -- Starta Laiks 0 -- Made in Racing 0 -- Valtek Racing 0 -- Autocross.lv Juniors 0 -- Ledus Lauzēji 0 -- Novators 0 -- Autocross.lv II 0 -- SK Garkalne Racing 0* -- Carlife Autosport Team II 0* == Noteikumi<ref name="autocross.lv">{{Tīmekļa atsauce |title = Folkreisa nolikums |publisher = Autocross.lv |date = 2020.12.10. |accessdate = 2021.01.03 |url =https://www.autocross.lv/folkreiss/ }}</ref> == '''1. Folkreiss, tā principi''' Folkreiss ir autokrosa un rallijkrosa tipa sacensības vieglajām automašīnām. Tehnikas sagatavošanas izmaksas tiek kontrolētas ar fiksētu automobiļu cenu un iespēju tehniku iegādāties katram Folkreisa sacīkšu apmeklētājam, savukārt, automašīnas īpašniekam nav tiesību automašīnu nepārdot, ja tai sacensību laikā ir pieteicies pircējs. Vēsture: Folkreiss radās Somijā, bet Ziemeļeiropā izplatījās ap 1980. gadu. 1981. gada ziemā Zviedrijā notika pirmās izmēģinājuma sacensības. 1981. gada vidū tika izveidots pirmais sacensību reglaments un līdz gada beigām bija notikušas jau 63 sacensības. Folkreiss iemantojis īpašu popularitāti Zviedrijā un Norvēģijā. 2009. gads Latvijā tiek pasludināts par Folkreisa ievadgadu. Folkreisa mērķis: dot iespēju piedalīties sacensībās visiem, kam interesē autosports. Sacensību un tehniskie noteikumi ir izstrādāti tā, lai tie dotu iespēju dalībniekiem sacensties vienlīdzīgos apstākļos un ar pēc iespējas mazāku finansiālo ieguldījumu. Folkreisam jābūt pēc iespējas pieejamākam gan sportistiem, gan organizatoriem, gan skatītājiem. Folkreisa sacensību seriālos netiek izcīnīts valsts čempiona tituls. Sacensību dalībniekiem tiek ieteikts izvairīties no pārliekas mašīnu tehniskās pilnveidošanas, līdz ar to saglabājot pēc iespējas zemākus izdevumus tehnikas sagatavošanai. '''2. Folkreisa dalībnieki''' Licences saņemšanas kārtība: Sportista sezonas licences saņemšanai nepieciešamie dokumenti Krosa komisijā jāiesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms sacensībām, kurās braucējs vēlas startēt, bet vienreizējās licences saņemšanai ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms konkrētām sacensībām. Folkreisa sacensībās par derīgu atzīstama jebkura LAF Krosa komisijas izdota derīga sportista licence. Vienreizējās licences maksa 20 eiro. Nepieciešamie dokumenti gada un vienreizējās licences saņemšanai: * apdrošināšanas polise, kas nelaimes gadījumu un nāves riskus autosportā. * medicīniskā izziņa ar atzīmi ”atļauts piedalīties autosporta sacensībās”; * jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, nepieciešama abu vecāku rakstiska piekrišana, kas var būt apliecināta notariāli vai pašrocīgi parakstīta Krosa komisijas vadītājas klātbūtnē, uzrādot personas identitāti un radniecības apliecinošus dokumentus; * personas fotogrāfija (dokumentu foto, elektroniski) Licence tiek izsniegta pēc sacensību noteikumu un Sporta kodeksa zināšanu pārbaudes. Licences tiek izsniegtas LAF krosa komisijā. Ārvalstu sportistiem atļauts piedalīties sacīkstēs tikai ar savas valsts ASN rakstisku atļauju. '''3. Folkreisa sacensību pamatnosacījumi''' Trase: Sacensībām jānotiek slēgtā trasē, sagatavotā, pamatojoties uz LAF Krosa komisijas nacionālajiem autokrosa, rallijkrosa trašu noteikumiem. Jebkāda veida trasei, kurā tiek rīkota jebkura līmeņa Folkreisa sacensības, ir jābūt licenzētai saskaņā ar LAF noteiktajiem trašu licencēšanas noteikumiem. Ātrums: Nevienas Folkreisa sacensību automašīnas ātrums sacensību laikā nedrīkst pārsniegt maksimālo ātrumu 80 kilometri stundā. Norādītais ātrums var būt lielāks, ja to pieļauj trase licence. Trases licencē tiek noteikti un ietverti ātruma slāpēšanas elementi, kas ir neatņemama trases licences sastāvdaļa. Tirdzniecība: Pēc sacensībām visas automašīnas ir pieejamas iegādei par fiksēto samaksu 950 (Deviņi simti piecdesmit) eiro. Automašīnas pārdevējs drīkst paturēt savā īpašumā attiecīgās automašīnas sēdekli, tā stiprinājumus (regulējamie stiprinājumi, ar kuru palīdzību sporta krēsls ir nostiprināts uz sēdekļa stiprinājuma stieņiem vai pie virsbūves), drošības jostas, kā arī stūres ratu, nodrošinot automobiļa vadāmību arī pēc tā demontāžas (jāaizvieto ar rezerves vai oriģinālo stūres ratu). Dalības maksa: Nedrīkst pārsniegt 40 eiro; Organizators var paredzēt mazāku dalības maksu par noteikto. Automašīna un personiskais aprīkojums: Folkreisa sacensību automašīnai, tās aprīkojumam, kā arī sportista aprīkojumam jāatbilst LAF Krosa komisijas Folkreisa sacensību Tehniskajiem noteikumiem visu līmeņu Folkreisa sacensībās, t.sk. klubu, reģionu un valsts. Ar vienu un to pašu automašīnu Folkreisa sacensībās var piedalīties divi atsevišķi reģistrējušies braucēji. Sacensību numurs: Automašīnas īpašniekam jāparedz vieta uz sānu loga vienam vai vairākiem starta numuriem. Ja automašīnu izmanto vairāki braucēji, sacensību laikā jābūt redzamam tikai vajadzīgajam attiecīgajam numuram. '''4. Folkreisa sacensību rīkošana''' Folkreisa sacensības drīkst rīkot vienīgi LAF biedrs vai sporta klubs, kas ir LAF biedrs. Sacensību rīkošanu piesaka rakstiskā veidā, iesniegumam klāt pievienojot trases shēmu un licenci. Pamatojoties uz rīkotāju iesniegumiem Folkreisa sacensības tiek reģistrētas LAF sacensību kalendārā un publicētas LAF informācijas vietnēs. '''5. Sacensību nolikums''' Folkreisa daudzposmu seriālu (turpmāk — Seriālu) un atsevišķo sacensību nolikumus izstrādā attiecīgā seriāla vai sacensību organizētājs. Visu līmeņu Folkreisa sacensību nolikumi ir jāapstiprina LAF Krosa komisijas padomē. Folkreisa Seriāla noteikumus, kā arī Seriāla posma sacensību sistēmu, tajā skaitā automašīnu tirdzniecības procesu, nosaka LAF Krosa komisijas Folkreisa Sporta nolikums. Šis nolikums ir saistošs visu līmeņu Folkreisa sacensību organizatoriem. Sacensības, kas netiek organizētas saskaņā ar LAF Folkreisa sporta nolikumu nedrīkst saukties par Folkreisa sacensībām. == Folkreisa automašīnas pirkšanas/pārdošanas sistēma<ref name="autocross.lv"/> == '''6. Folkreisa automašīnu iegāde''' Folkreisa automašīnas turētājam aizliegts atteikties no Folkreisa automašīnas pārdošanas, ja mašīnai ir pircējs, kurš iesniedzis automašīnas iegādes pieteikumu. Ja Folkreisa automašīnas turētājs atsakās pārdot savu automašīnu, LAF Krosa komisija piemēro sodu 950 eiro apmērā. Jebkāda turpmākā dalība LAF Krosa komisijas sacensībās aizliegta līdz soda apmaksai. Folkreisa automašīnas fiksētā iegādes cena ir 950 eiro. Folkreisa automašīnu var iegādāties vai pārdot jebkura fiziska persona, ne jaunāka par 18 gadiem, kurai ir derīga LAF Krosa komisijas izsniegta sportista vai pieteicēja licence. Personai, kas vēlas iegādāties šajās sacensībās startējošu Folkreisa automašīnu, tas jāpaziņo iesnieguma veidā Folkreisa sacensību sekretariātam nolikumā norādītajā termiņā, pievienojot drošības iemaksu 50 eiro. No šīs summas 15 eiro tiek ieturēta sekretariātā par darījuma apkalpošanu. Ja drošības iemaksas maksātājs atsakās no automašīnas pirkšanas, veiktā iemaksa netiek atgriezta. Par šī iesnieguma faktu tiek informēts attiecīgās mašīnas turētājs. Sacensībās klātesošās personas par šī iesnieguma faktu tiek informētas ar paziņojumu pie oficiālā sacensību ziņojumu dēļa. Vēlams sacensībās klātesošās personas par iesnieguma faktu informēt ar sacensību informatora palīdzību. Pircējs kļūst par automašīnas īpašnieku brīdī, kad veicis 900 eiro maksu automašīnas turētājam, bet šī nolikuma Pircējs no Folkreisa sacensību sekretariāta saņem visus ar automašīnu saistītos dokumentus. Ja Folkreisa automašīna, par kuru veikta iemaksas procedūra, piedzīvo ievērojamus (nosaka Folkreisa sacensību Tehniskā komisija) bojājumus (avārija, svarīgāko mezglu ievērojami defekti), personai, kura vēlējusies iegādāties šo automašīnu, ir tiesības atsaukt iesniegumu un saņemt iemaksāto drošības iemaksu. Ja par vienu automašīnu iesniegts vairāk nekā viens iegādes , automašīnas pircēju nosaka izloze, kuru vada sacensību galvenais tiesnesis vai viņa nozīmēta persona. Personām, kuras izlozes rezultātā nekļūst par automašīnas pircējiem, atgriež 35 eiro no iemaksātās drošības iemaksas. '''7. Folkreisa automašīnu pārdošana''' Folkreisa automašīnas turētājam automašīnas pārdošanas procesā jāvadās pēc augstākajiem ētikas un sportiskuma principiem. Neievērojot nolikuma nosacījumus sportists uz 1 gadu tiek izslēgts no jebkurām (jebkura līmeņa, reģiona) LAF saskaņotām Folkreisa sacensībām. Strīdu gadījumā gala lēmumu pieņem LAF Krosa komisijas padome, nav pārsūdzams. Par šī punkta izpildi atbild klubs, kuru attiecīgajā brīdī pārstāv šis sportists. Automašīnas pārdevējs pārdošanas brīdī no Folkreisa sacensību sekretariāta saņem sportista licenci, kā arī var paturēt īpašumā Folkreisa sacensību vispārējo noteikumu punktos minētos automašīnas elementus (krēslu, stūri, sietu, utt), ievērojot visus šī punkta nosacījumus. == Ārējās saites == * {{Official website|https://www.autocross.lv/folkreiss/}} portālā Autocross.lv * {{Official website|https://laf.lv/sports/krosa-komisja/}} portālā LAF == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Autosports Latvijā|Vēsture]] lhrg55bfj9c0ofgpccdgobilnx8rkhr Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela 0 338264 3670800 3669352 2022-08-16T01:40:55Z GrIgMaNN 105941 Jauna bilde tika pievienota wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela |attēls = Akademika Mstislava Keldusha Street, Pļavnieki, Latgale Suburb, Riga, Latvia.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Pļavnieki]] |ielas garums = 1728 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[204. mikroautobusu maršruts (Rīga)|204.]], [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|209.]], [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|214.]], [[246. mikroautobusu maršruts (Rīga)|246.]], [[270. mikroautobusu maršruts (Rīga)|270.]] |cits = }} '''Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Pļavnieki (Rīga)|Pļavniekos]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 1728 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Lēmumu kādu ielu Rīgā nosaukt [[Mstislavs Keldišs|Mstislava Keldiša]] godināšanai 1978. gada augustā pieņēma Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Ministru Padome.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:489246|page:4 TASS «M. Keldiša piemiņas saglabāšana», ''Rīgas Balss'', 1978, 27. augusts, 4. lpp.]</ref> Izveidota laika posmā no 1981. gada līdz 1983. gadam kā Akadēmiķa Keldiša iela. [[Attēls:Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela.JPG|thumb|250px|]] == Ielu savienojumi == Akadēmiķa [[Mstislavs Keldišs|Mstislava Keldiša]] iela krustojas ar šādām ielām: * [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] * [[Andreja Saharova iela (Rīga)|Andreja Saharova iela]] * [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] * [[Jasmuižas iela (Rīga)|Jasmuižas iela]] * [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] == Skatīt arī == * [[Pļavnieki (Rīga)|Pļavnieki]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Pļavniekos]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 57wenhow2u6owbma5puoq4h52pwk73h 3670803 3670800 2022-08-16T01:52:44Z GrIgMaNN 105941 Oriģinālais ielas nosaukums kr.val. 1981.g. tika pievienots wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela |attēls = Akademika Mstislava Keldusha Street, Pļavnieki, Latgale Suburb, Riga, Latvia.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Pļavnieki]] |ielas garums = 1728 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[204. mikroautobusu maršruts (Rīga)|204.]], [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|209.]], [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|214.]], [[246. mikroautobusu maršruts (Rīga)|246.]], [[270. mikroautobusu maršruts (Rīga)|270.]] |cits = }} '''Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Pļavnieki (Rīga)|Pļavniekos]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 1728 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Lēmumu kādu ielu Rīgā nosaukt [[Mstislavs Keldišs|Mstislava Keldiša]] godināšanai 1978. gada augustā pieņēma Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Ministru Padome.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:489246|page:4 TASS «M. Keldiša piemiņas saglabāšana», ''Rīgas Balss'', 1978, 27. augusts, 4. lpp.]</ref> Izveidota laika posmā no 1981. gada līdz 1983. gadam kā Akadēmiķa Keldiša iela ({{val|ru|улица Академика Келдыша}}. [[Attēls:Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela.JPG|thumb|250px|]] == Ielu savienojumi == Akadēmiķa [[Mstislavs Keldišs|Mstislava Keldiša]] iela krustojas ar šādām ielām: * [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] * [[Andreja Saharova iela (Rīga)|Andreja Saharova iela]] * [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] * [[Jasmuižas iela (Rīga)|Jasmuižas iela]] * [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] == Skatīt arī == * [[Pļavnieki (Rīga)|Pļavnieki]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Pļavniekos]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 6y14pyu2brztx7jrbthbjqhjfv5pf9f 3670804 3670803 2022-08-16T01:53:08Z GrIgMaNN 105941 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela |attēls = Akademika Mstislava Keldusha Street, Pļavnieki, Latgale Suburb, Riga, Latvia.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Pļavnieki]] |ielas garums = 1728 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[204. mikroautobusu maršruts (Rīga)|204.]], [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|209.]], [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|214.]], [[246. mikroautobusu maršruts (Rīga)|246.]], [[270. mikroautobusu maršruts (Rīga)|270.]] |cits = }} '''Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Pļavnieki (Rīga)|Pļavniekos]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 1728 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Lēmumu kādu ielu Rīgā nosaukt [[Mstislavs Keldišs|Mstislava Keldiša]] godināšanai 1978. gada augustā pieņēma Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Ministru Padome.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:489246|page:4 TASS «M. Keldiša piemiņas saglabāšana», ''Rīgas Balss'', 1978, 27. augusts, 4. lpp.]</ref> Izveidota laika posmā no 1981. gada līdz 1983. gadam kā Akadēmiķa Keldiša iela ({{val|ru|улица Академика Келдыша}}). [[Attēls:Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela.JPG|thumb|250px|]] == Ielu savienojumi == Akadēmiķa [[Mstislavs Keldišs|Mstislava Keldiša]] iela krustojas ar šādām ielām: * [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] * [[Andreja Saharova iela (Rīga)|Andreja Saharova iela]] * [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] * [[Jasmuižas iela (Rīga)|Jasmuižas iela]] * [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] == Skatīt arī == * [[Pļavnieki (Rīga)|Pļavnieki]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Pļavniekos]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] gwd0cwdczooqhl0x76lg41d5dst5acz 3670810 3670804 2022-08-16T03:03:07Z Egilus 27634 Par krievu nosaukumiem lai domā krievu Vikipēdija. Un pārliku labāku attēlu par galveno. wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela |attēls = Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Latgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Pļavnieki]] |ielas garums = 1728 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15.]], [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20.]], [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.]], [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34.]], [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]], [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[204. mikroautobusu maršruts (Rīga)|204.]], [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|209.]], [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|214.]], [[246. mikroautobusu maršruts (Rīga)|246.]], [[270. mikroautobusu maršruts (Rīga)|270.]] |cits = }} '''Akadēmiķa Mstislava Keldiša iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]], [[Pļavnieki (Rīga)|Pļavniekos]]. Tā sākas krustojumā ar [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 1728 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Vēsture == Lēmumu kādu ielu Rīgā nosaukt [[Mstislavs Keldišs|Mstislava Keldiša]] godināšanai 1978. gada augustā pieņēma Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Ministru Padome.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:489246|page:4 TASS «M. Keldiša piemiņas saglabāšana», ''Rīgas Balss'', 1978, 27. augusts, 4. lpp.]</ref> Izveidota laika posmā no 1981. gada līdz 1983. gadam kā Akadēmiķa Keldiša iela. [[Attēls:Akademika Mstislava Keldusha Street, Pļavnieki, Latgale Suburb, Riga, Latvia.jpg|thumb|250px|]] == Ielu savienojumi == Akadēmiķa [[Mstislavs Keldišs|Mstislava Keldiša]] iela krustojas ar šādām ielām: * [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] * [[Andreja Saharova iela (Rīga)|Andreja Saharova iela]] * [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] * [[Jasmuižas iela (Rīga)|Jasmuižas iela]] * [[Ulbrokas iela (Rīga)|Ulbrokas iela]] * [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]] == Skatīt arī == * [[Pļavnieki (Rīga)|Pļavnieki]] * [[Latgales priekšpilsēta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Pļavniekos]] [[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]] 2fzqz6858kpjqfx9yyv8dbruecafthv Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste 2 350844 3670861 3670240 2022-08-16T07:54:01Z Tttoooxxx 65596 /* Tipi */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] n5pk65th2ksxrbdhs9z1dhmir4yyzvw 3670862 3670861 2022-08-16T07:55:46Z Tttoooxxx 65596 /* Tipi */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai. Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās "tīklā visur ejošās" šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var "ielocīties" slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.<ref>[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā</ref> Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām. == Attīstība - tradicionālās darba laivas == [[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]] Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas. Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos. Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.). [[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, "biedru", ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]] Aizmugurējā laivas daļa kļuva par "laivinieka kajīti", kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem. 20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par "biedru", "biedrlaivu" vai "biedra laivu" (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet "biedru" vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai "biedra" laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri "biedrlaivai" caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību. Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee & Stort Navigation'' - angļu val.). Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir "Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba" (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton & Clayton|''Fellows Morton & Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].<ref>[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā</ref> === Gleznotas dekorācijas === [[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]] Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja. Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas "Uz kanāla" (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s<ref>Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.</ref> (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]. 18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.). Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā. == Modernās šaurlaivas == [[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]] 2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']] (CRT), bijušie "Britu ūdensceļi" (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.<ref>[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām. Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur "interpretācijām" (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai. Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)). Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.<ref>[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref><ref>[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā</ref> === Tipi === Gandrīz uz visām šaurlaivām stūrēšanu nodrošina ar stūres grozīkli, tāpat kā tas bija uz visām darba šaurajām laivām.<ref>Dažas pakaļgala stūres grozīkļa vietā izmanto stūres ratu, citās stūrēšana tiek veikta no [[#Centrālā kabīne|centrālās kabīnes]], bet dažās ir gan priekšgalā novietots stūres rats, gan pakaļgala stūres grozīklis.</ref> Stūrētājs stāv laivas pakaļgalā, uz aizmuguri no lūkas un/vai aizmugurējām durvīm uz kajītes pakāpieniem. Stūrēšanas zona var tikt izpildīta trīs pamata variantos, katram apmierinot dažādas vajadzības: maksimāli palielināta iekšējā telpa; vēsturiskajiem paraugiem tuvāks izskats; pietiekoši liels aizmugurējais klājs, lai visi varētu izbaudīt vasaras laiku un garos vakarus, vai arī aizsardzība sliktos laikapstākļos. Katram variantam ir savi aizstāvji. Tomēr robežas nav skaidri noteiktas un dažas laivas sapludina pamata variantus jauniem arhitektiem izmēģinot dažādus izvietojumus un kombinācijas. ==== Vēsturiskais pakaļgals ==== == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] tf17vd66s6r3jtez5o54u7i6vxj97x5 Toms Dimulēns 0 352142 3670910 3663491 2022-08-16T09:05:47Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Infobox cyclist | name = Toms Dimulēns | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | vārds_orig = ''Tom Dumoulin'' | image = 2015 Tour de France team presentation, Tom Dumoulin.jpg | image_size = | caption = Dimulēns [[2015. gada Tour de France]] | fullname = | nickname = ''Il Bello''<br>''The Butterfly of Maastricht''<ref>{{cite news|first=Caley|last=Fretz|title=Can Tom Dumoulin hang on?|url=http://velonews.competitor.com/2015/09/news/can-tom-dumoulin-hang-on_383450|accessdate=9 September 2015|work=[[VeloNews]]|publisher=[[Competitor Group, Inc.]]|date=1 September 2015|quote=The Butterfly of Maastricht, a nickname gained in his junior years and one he doesn't particularly like, will be flapping hard on Wednesday.|archive-date={{dat|2015|09|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150903222319/http://velonews.competitor.com/2015/09/news/can-tom-dumoulin-hang-on_383450}}</ref><br>''Major Tom'' | birth_date = {{ddv|1990|11|11}} | birth_place = {{vieta|Nīderlande|Māstrihta}} | death_date = | death_place = | height = 186 cm | weight = 71 kg | currentteam = | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = individuālais braucējs<br>vispusīgs | amateuryear 1 = | amateurteam 1 = | proteam 1 = ParkHotel Rooding | proteam 2 = Rabobank Continental Team | proyear 1 = 2010 | proyear 2 = 2011 | proyear 3 = 2012–2019 | proteam 3 = {{ct|TGA|2012a}} | proyear 4 = 2020–2022 | proteam 4 = {{ct|TLJ|2020}} | majorwins = '''[[Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::3 posmi ([[2016. gada Tour de France|2016]], [[2018. gada Tour de France|2018]]) :''[[Giro d'Italia]]'' ::'''[[Kopvērtējums Giro d'Italia|Kopvērtējums]]''' ([[2017. gada Giro d'Italia|2017]]) ::4 posmi ([[2016. gada Giro d'Italia|2016]], [[2017. gada Giro d'Italia|2017]], [[2018. gada Giro d'Italia|2018]]) :''[[Vuelta a España]]'' ::2 posmi ([[2015. gada Vuelta a España|2015]]) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :{{nowrap|Nīderlandes čempions individuālajā braucienā (2014, 2016, 2017, 2021)}} | medaltemplates = {{MedalCountry | {{NED}} }} {{MedalCompetition | VOS }} {{MedalSilver | [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Rio 2016]] | [[Riteņbraukšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, individuālais brauciens|Individuālais brauciens]] }} {{MedalSilver | [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]] | [[Riteņbraukšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīrieši, individuālais brauciens|Individuālais brauciens]] }} {{MedalCompetition|[[UCI Road World Championships|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold |[[2017. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Bergena 2017]]|Individuālais brauciens}} {{MedalSilver |[[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]|Individuālais brauciens}} {{MedalBronze |[[2014. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Ponferrada 2014]]|Individuālais brauciens}} {{MedalCountry | {{nowrap|{{ct|SUN|2017}}}} }} {{MedalCompetition|[[UCI Road World Championships|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold |[[2017. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Bergena 2017]]|Komandu brauciens}} {{MedalSilver |[[2018. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Insbruka 2018]]| Komandu brauciens }} | show-medals = }} '''Toms Dimulēns''' ({{val|nl|Tom Dumoulin}}; dzimis {{dat|1990|11|11}}) ir bijušais [[Nīderlande]]s [[šosejas riteņbraucējs]], [[2017. gada Giro d'Italia|2017. gada ''Giro d'Italia'']] uzvarētājs. Dimulēns bija zināms kā prasmīgs [[Individuālais brauciens ar atsevišķu startu|individuālā brauciena]] speciālists, tomēr pierādīja sevi arī kā kalnu braucējs. == Karjera == [[2017. gada Giro d'Italia|2017]]. gadā viņš kļuva par pirmo Nīderlandes braucēju, kurš uzvarējis ''[[Giro d'Italia]]'' un tās pašas sezonas beigās uzvarēja arī [[2017. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionātā]] individuālajā braucienā. 2019. gada augustā tika ziņots, ka Dimulēns pēc sezonas beigām pievienosies ''{{ct|TLJ|2019}}'' komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2019/08/tom-dumoulin-to-leave-sunweb-at-the-end-of-2019/|title=Tom Dumoulin to leave Sunweb at the end of 2019, confirmed to Jumbo-Visma|website=CyclingTips|access-date=2019-08-19|date=2019-08-19|language=en-US}}</ref> 2021. gada janvārī Dimulēns un komanda paziņoja, ka viņš uz nenoteiktu laiku pārtrauks dalību sacensībās. Dimulēns to pamatoja ar vēlmi labāk izprast savu motivāciju sportā un tās ietekmi uz personīgo dzīvi.<ref>{{Cite web|url=https://www.teamjumbovisma.com/news/news/dumoulin-takes-a-break/|title=Dumoulin takes a break|website=Team Jumbo Visma|access-date=2021-01-24|language=en}}</ref> Maijā viņš paziņoja, ka vēlas atgriezties sacensībās jūnijā, startējot [[2021. gada Tour de Suisse|2021. gada ''Tour de Suisse'']], lai sagatavotos [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokijas olimpiskajām spēlēm]].<ref>{{Cite web|url=https://cyclingtips.com/2021/05/tom-dumoulin-is-set-to-return-to-the-pro-peloton/|title=Tom Dumoulin is set to return to the pro peloton|website=CyclingTips|access-date=2021-05-13|date=2021-05-13|language=en-US}}</ref> Tajās viņš ieguva sudraba medaļu individuālajā braucienā, atkārtojot iepriekšējo spēļu rezultātu. Dimulēns 2021. gada sezonu noslēdza ātrāk pēc tam, kad viņu treniņu laikā notrieca autobraucējs.<ref>{{Cite web|url=https://cyclingtips.com/2021/09/tom-dumoulins-season-is-over-after-he-was-hit-by-a-driver-during-a-ride/|title=Tom Dumoulin's season is over after he was hit by a driver during a ride|website=CyclingTips|access-date=2021-09-10|date=2021-09-09|language=en}}</ref> 2022. gada jūnijā paziņoja, ka sezonas beigās beigs karjeru,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/06/tom-dumoulin-will-retire-at-the-end-of-this-season/|title=Tom Dumoulin will retire at the end of this season|website=CyclingTips|access-date=2022-06-10|date=2022-06-03|language=en}}</ref> bet to noslēdza jau augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/08/tom-dumoulin-ends-professional-career-with-immediate-effect/|title=Tom Dumoulin ends professional career with immediate effect|last=Long|first=Jonny|website=CyclingTips|access-date=2022-08-16|date=2022-08-15|language=en}}</ref> == Sasniegumi lielajās tūrēs == {| class="wikitable plainrowheaders" ! scope="col" | [[Lielā tūre]] ! scope="col" | 2012 ! scope="col" | 2013 ! scope="col" | 2014 ! scope="col" | 2015 ! scope="col" | 2016 ! scope="col" | 2017 ! scope="col" | 2018 !2019 !2020 !2021 !2022 |- style="text-align:center;" ! scope="row" | {{cjersey|pink}} ''[[Kopvērtējums Giro d'Italia|Giro d'Italia]]'' | — | — | — | — | [[2016 Giro d'Italia|DNF]] | style="background:pink;" |[[2017 Giro d'Italia|'''1''']] |style="background:#ddf;" |[[2018 Giro d'Italia|'''2''']] |[[2019. gada Giro d'Italia|DNF]] |— |— |[[2022. gada Giro d'Italia|DNF]] |- style="text-align:center;" ! scope="row" | {{cjersey|yellow}} ''[[Kopvērtējums Tour de France|Tour de France]]'' | — | [[2013 Tour de France|41]] | [[2014 Tour de France|33]] | [[2015 Tour de France|DNF]] | [[2016 Tour de France|DNF]] | — | style="background:#ddf;" |[[2018 Tour de France|'''2''']] |— | style="background:#ddf;" |[[2020. gada Tour de France|7]] |— |— |- style="text-align:center;" ! scope="row" | {{cjersey|red}} ''[[Kopvērtējums Vuelta a España|Vuelta a España]]'' | [[2012 Vuelta a España|DNF]] | — | — | style="background:#ddf;" |[[2015 Vuelta a España|6]] | — | — | — |— |[[2020. gada Vuelta a España|DNF]] |— |— |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Dimulēns, Toms}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes riteņbraucēji]] [[Kategorija:Giro d'Italia kopvērtējuma uzvarētāji]] [[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Limburgā (Nīderlande) dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki riteņbraukšanā]] mj46orpswdj0seprsbdgtu6g2ms92n6 Veidne:Doctor Who 10 360530 3670673 2987147 2022-08-15T16:55:19Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Doctor Who |state = {{{state|autocollapse}}} |title = ''[[Doctor Who]]'' |listclass = hlist |group1= [[Doktors (tēls)|Doktors]] |list1= * [[Pirmais Doktors|Pirmais]] ** [[Viljams Hartnels]] * [[Otrais Doktors|Otrais]] ** [[Patriks Trahtons]] * [[Trešais Doktors|Trešais]] ** [[Džons Pertvs]] * [[Ceturtais Doktors|Ceturtais]] ** [[Toms Beikers]] * [[Piektais Doktors|Piektais]] ** [[Pīters Deivisons]] * [[Sestais Doktors|Sestais]] ** [[Kolins Beikers]] * [[Septītais Doktors|Septītais]] ** [[Silvestrs Makojs]] * [[Astotais Doktors|Astotais]] ** [[Pols Makgans]] * [[Kara Doktors|Kara]] ** [[Džons Hērts]] * [[Devītais Doktors|Devītais]] ** [[Kristofers Eklstons]] * [[Desmitais Doktors|Desmitais]] ** [[Deivids Tenants]] * [[Vienpadsmitais Doktors|Vienpadsmitais]] ** [[Mets Smits]] * [[Divpadsmitais Doktors|Divpadsmitais]] ** [[Pīters Kapaldi]] * [[Trīspadsmitā Doktore|Trīspadsmitā]] ** [[Džodija Vitakere]] * [[Četrpadsmitais Doktors|Četrpadsmitais]] ** [[Nkuti Gatva]] |group2= Tēli |list2= * [[Meistars (tēls)|Meistars]] * [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieki]] * [[Doktora pavadoņi]] * [[Davross]] * [[Daleki]] * [[Kibercilvēki]] * [[Raudošie eņģeļi]] * [[Sontaranieši]] * [[Silurieši]] * [[Būtnes (Doctor Who)|Būtnes]] |group3= Autori |list3 = * [[Sidnijs Ņūmens]] * [[Donalds Vilsons]] |group4= Dažādi |list4 = * [[TARDIS]] * [[Skaņas skrūvgriezis]] * [[Psihodokuments]] * [[Reģenerācija (Doctor Who)|Reģenerācija]] * [[Laika karš]] * [[UNIT]] |group5= Skatīt arī |list5= * "[[Doktors X]]" (1996) * [[Torčvuda]] * [[Sāras Džeinas piedzīvojumi]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]] [[Kategorija:Doctor Who|*]] </noinclude> ms3fn3xvskn9x1pqj29o9htcbartg2j Simons Pauļus 0 362481 3670922 3667019 2022-08-16T10:09:21Z Makenzis 56205 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Simons Pauļus | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|12}} | cityofbirth = [[Kretinga]] | countryofbirth = [[Lietuva]] | height = 183 | currentclub = {{flaga|Lietuva}} [[FA Šiauliai]] | clubnumber = ? | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2009–2011 |clubs1 = {{flaga|Lietuva}} [[FBK Kaunas]] |caps1 = 29 |goals1 = 4 | years2 = 2012 |clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[Alītas „Dainava”]] |caps2 = 15 |goals2 = 0 | years3 = 2012–2017 |clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]] |caps3 = 134 |goals3 = 13 | years4 = 2018 |clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Kauno Žalgiris]] |caps4 = 18 |goals4 = 1 | years5 = 2018– |clubs5 = {{flaga|POL}} [[Lodzas "Widzew"]] |caps5 = 4 |goals5 = 0 | years6 = 2020 |clubs6 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Kauno Žalgiris]] |caps6 = 13 |goals6 = 1 | years7 = 2021– |clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FA Šiauliai]] |caps7 = 42 |goals7 = 0 | nationalyears1 = |nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U21 |nationalcaps1 = 2 |nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016– |nationalteam2 = {{fb|LTU}} |nationalcaps2 = 4 |nationalgoals2 = 0 | pcupdate = 2022.08.16 | ntupdate = 2017.10.11 }} '''Simons Pauļus''' ({{val|lt|Simonas Paulius}}; dzimis {{dat|1991|5|12}}) ir [[Lietuva]]s futbolists, pussargs. Kopš 2020. gada spēlē [[FK Kauno Žalgiris]] sastāvā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Lietuvas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Pauļus, Simons}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas futbolisti]] [[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Ventspils spēlētāji]] nmvhgenrmk16td0nt11a5aaqsahep9d MŠK Žilina 0 366617 3670879 3638856 2022-08-16T08:13:39Z Makenzis 56205 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FBE100 | bg_color = #00502E | nos = ''MŠK Žilina'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''MŠK Žilina a.s.'' | iesauka = ''Šošoni''<br />''Žlto-Zelení'' (Dzeltenzaļie) | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Žilina}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 6. vieta | dib = 1908 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión pod Dubňom'' | ietilp = 11 258 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} Jozefs Antošīks | tren = {{flaga|Slovākija}} Pavols Staņo | kapteinis = | mediji = {{URL|mskzilina.sk/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1= | pattern_b1=_Nike black transparent | pattern_ra1= | pattern_sh1=_nike_plain_black_stripe | leftarm1=CEFF00 | body1=CEFF00 | rightarm1=CEFF00 | shorts1=CEFF00 | socks1=CEFF00 | pattern_la2= | pattern_b2=_white squares gradient | pattern_ra2= | pattern_sh2= | leftarm2=009e4f | body2=009e4f | rightarm2=009e4f | shorts2=009e4f | socks2=009e4f }} '''''MŠK Žilina''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Žilina]]s. Dibināts [[1908. gads|1908]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. Kopš līgas izveidošanas 1993. gadā komanda septiņas reizes ir izcīnījusi čempionu titulu. [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010.—2011. gada sezonā]] iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā. Mājas spēles aizvada ''Štadión pod Dubňom'', kura ietilpība ir {{nobr|11 258}} vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mskzilina.sk/club/stadium |title=Informácie o štadióne pre divákov, novinárov a médiá |language=sk |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=mskzilina.sk |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171211022138/http://www.mskzilina.sk/club/stadium |archivedate={{dat|2017|12|11||bez}} }}</ref> 2011. gadā komandā spēlēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs [[Artūrs Zjuzins]]. == Nosaukumu vēsture == * 1908 — ''ZsTK (Zsolnai Testgyakorlók Köre)'' * 1909 — ''ŽTK Žilina'' * 1919 — ''ŠK Žilina'' * 1948 — ''Sokol Slovena Žilina'' * 1953 — ''Iskra Slovena Žilina'' * 1956 — ''DŠO Dynamo Žilina'' * 1963 — ''TJ Jednota Žilina'' * 1967 — ''TJ ZVL Žilina'' * 1990 — ''ŠK Žilina'' * 1995 — ''MŠK Žilina'' == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]'''<ref name="čempionāts">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html |title=Slovakia - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (7): 2001–02, 2002–03, 2003–04, 2006–07, 2009–10, 2011–12, 2016–17 ** Vicečempioni (5): 2004–05, 2007–08, 2008–09, 2014–15, 2019–20 * '''Slovākijas kauss'''<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowcuphist.html |title=Slovakia - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2011–12 ** Finālisti (3): 2010–11, 2012–13, 2018–19 * '''Slovākijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowsupcuphist.html |title=Slovakia - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 2003, 2004, 2007, 2010 === Bijušie turnīri === * '''Slovākijas čempionāts''' ({{val|sk|Zvazové Majstrovstvá Slovenska}}; 1925—1933)<ref name="čempionāts" /> ** Čempioni (2): 1927–28, 1928–29 * '''Čehoslovākijas kauss''' (1961–1993)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/tsjslcuphist.html |title=Czechoslovakia - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (1): 1960–61 * '''Slovākijas kauss''' (1969—1993)<ref name="kauss" /> ** Finālisti (4): 1976–77, 1979–80, 1985–86, 1989–90 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=61601/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Žilina]] 8er1xsmn52s77adf4da9c8lqraz73y1 3670880 3670879 2022-08-16T08:14:03Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FBE100 | bg_color = #00502E | nos = ''MŠK Žilina'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''MŠK Žilina a.s.'' | iesauka = ''Šošoni''<br />''Žlto-Zelení'' (Dzeltenzaļie) | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Žilina}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 6. vieta | dib = 1908 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión pod Dubňom'' | ietilp = 11 258 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} Jozefs Antošīks | tren = {{flaga|Slovākija}} Pavols Staņo | kapteinis = | mediji = {{URL|mskzilina.sk/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1= | pattern_b1=_Nike black transparent | pattern_ra1= | pattern_sh1=_nike_plain_black_stripe | leftarm1=CEFF00 | body1=CEFF00 | rightarm1=CEFF00 | shorts1=CEFF00 | socks1=CEFF00 | pattern_la2= | pattern_b2=_white squares gradient | pattern_ra2= | pattern_sh2= | leftarm2=009e4f | body2=009e4f | rightarm2=009e4f | shorts2=009e4f | socks2=009e4f }} '''''MŠK Žilina''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Žilina]]s. Dibināts [[1908. gads|1908]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. Kopš līgas izveidošanas 1993. gadā komanda septiņas reizes ir izcīnījusi čempionu titulu. [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010.—2011. gada sezonā]] iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā. Mājas spēles aizvada ''Štadión pod Dubňom'', kura ietilpība ir {{nobr|11 258}} vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mskzilina.sk/club/stadium |title=Informácie o štadióne pre divákov, novinárov a médiá |language=sk |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=mskzilina.sk |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171211022138/http://www.mskzilina.sk/club/stadium |archivedate={{dat|2017|12|11||bez}} }}</ref> 2011. gadā komandā spēlēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs [[Artūrs Zjuzins]]. == Nosaukumu vēsture == * 1908 — ''ZsTK (Zsolnai Testgyakorlók Köre)'' * 1909 — ''ŽTK Žilina'' * 1919 — ''ŠK Žilina'' * 1948 — ''Sokol Slovena Žilina'' * 1953 — ''Iskra Slovena Žilina'' * 1956 — ''DŠO Dynamo Žilina'' * 1963 — ''TJ Jednota Žilina'' * 1967 — ''TJ ZVL Žilina'' * 1990 — ''ŠK Žilina'' * 1995 — ''MŠK Žilina'' == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]'''<ref name="čempionāts">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html |title=Slovakia - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (7): 2001–02, 2002–03, 2003–04, 2006–07, 2009–10, 2011–12, 2016–17 ** Vicečempioni (5): 2004–05, 2007–08, 2008–09, 2014–15, 2019–20 * '''Slovākijas kauss'''<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowcuphist.html |title=Slovakia - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2011–12 ** Finālisti (3): 2010–11, 2012–13, 2018–19 * '''Slovākijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowsupcuphist.html |title=Slovakia - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 2003, 2004, 2007, 2010 === Bijušie turnīri === * '''Slovākijas čempionāts''' ({{val|sk|Zvazové Majstrovstvá Slovenska}}; 1925—1933)<ref name="čempionāts" /> ** Čempioni (2): 1927–28, 1928–29 * '''Čehoslovākijas kauss''' (1961–1993)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/tsjslcuphist.html |title=Czechoslovakia - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (1): 1960–61 * '''Slovākijas kauss''' (1969—1993)<ref name="kauss" /> ** Finālisti (4): 1976–77, 1979–80, 1985–86, 1989–90 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=61601/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Žilina]] jbgfsxn09fp8oketxzpkyli3hk4rmku 3670898 3670880 2022-08-16T08:19:23Z Makenzis 56205 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FBE100 | bg_color = #00502E | nos = ''MŠK Žilina'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''MŠK Žilina a.s.'' | iesauka = ''Šošoni''<br />''Žlto-Zelení'' (Dzeltenzaļie) | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Žilina}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 6. vieta | dib = 1908 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión pod Dubňom'' | ietilp = 11 258 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} Jozefs Antošīks | tren = {{flaga|Slovākija}} Pavols Staņo | kapteinis = | mediji = {{URL|mskzilina.sk/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1= | pattern_b1=_Nike black transparent | pattern_ra1= | pattern_sh1=_nike_plain_black_stripe | leftarm1=CEFF00 | body1=CEFF00 | rightarm1=CEFF00 | shorts1=CEFF00 | socks1=CEFF00 | pattern_la2= | pattern_b2=_white squares gradient | pattern_ra2= | pattern_sh2= | leftarm2=009e4f | body2=009e4f | rightarm2=009e4f | shorts2=009e4f | socks2=009e4f }} '''''MŠK Žilina''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Žilina]]s. Dibināts [[1908. gads|1908]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. Kopš līgas izveidošanas 1993. gadā komanda septiņas reizes ir izcīnījusi čempionu titulu. [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010.—2011. gada sezonā]] iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā. Mājas spēles aizvada ''Štadión pod Dubňom'', kura ietilpība ir {{nobr|11 258}} vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mskzilina.sk/club/stadium |title=Informácie o štadióne pre divákov, novinárov a médiá |language=sk |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=mskzilina.sk |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171211022138/http://www.mskzilina.sk/club/stadium |archivedate={{dat|2017|12|11||bez}} }}</ref> 2011. gadā komandā spēlēja [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlases]] spēlētājs [[Artūrs Zjuzins]]. == Nosaukumu vēsture == * 1908 — ''ZsTK (Zsolnai Testgyakorlók Köre)'' * 1909 — ''ŽTK Žilina'' * 1919 — ''ŠK Žilina'' * 1948 — ''Sokol Slovena Žilina'' * 1953 — ''Iskra Slovena Žilina'' * 1956 — ''DŠO Dynamo Žilina'' * 1963 — ''TJ Jednota Žilina'' * 1967 — ''TJ ZVL Žilina'' * 1990 — ''ŠK Žilina'' * 1995 — ''MŠK Žilina'' == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]'''<ref name="čempionāts">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html |title=Slovakia - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (7): 2001–02, 2002–03, 2003–04, 2006–07, 2009–10, 2011–12, 2016–17 ** Vicečempioni (5): 2004–05, 2007–08, 2008–09, 2014–15, 2019–20 * '''Slovākijas kauss'''<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowcuphist.html |title=Slovakia - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 2011–12 ** Finālisti (3): 2010–11, 2012–13, 2018–19 * '''Slovākijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowsupcuphist.html |title=Slovakia - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 2003, 2004, 2007, 2010 === Bijušie turnīri === * '''Slovākijas čempionāts''' ({{val|sk|Zvazové Majstrovstvá Slovenska}}; 1925—1933)<ref name="čempionāts" /> ** Čempioni (2): 1927–28, 1928–29 * '''Čehoslovākijas kauss''' (1961–1993)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/tsjslcuphist.html |title=Czechoslovakia - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2017|12|4||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (1): 1960–61 * '''Slovākijas kauss''' (1969—1993)<ref name="kauss" /> ** Finālisti (4): 1976–77, 1979–80, 1985–86, 1989–90 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=61601/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Žilina]] hc46c4hjbask1fr0ox2dtd0ym1vok0s 59. autobusu maršruts (Rīga) 0 377681 3670659 3606181 2022-08-15T16:14:46Z LFR1000 86129 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 59. autobusu maršruts |fona krāsa = #7f237e |no = [[Latvijas Universitāte]] |uz = [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |karte = [[File:59aut.png|59aut]] |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = {{dat|2018|03|05|L}} |slēgts = |kopējais garums = 6,7 km<br />(3,1 km / 3,6 km) |pieturu skaits = 10 (4 / 6) |transporta vienīb = 1 (darbdienās) 1 (brīvdienās) |apkalpo = * [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Rīgas mikroautobusu satiksme]] (2018–2020) * 7. autobusu parks (2020) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = }} '''59. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Minibusu satiksme Rīgā|minibusu]], kas kursē no [[Latvijas Universitāte]]s uz [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centru]].<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/1-marsruta-tramvajs-veiks-regularus-braucienus-gar-centraltirgu/ 1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu]</ref>. Šobrīd 59. minibusu maršruts ir visīsākais un vismazāk noslogotais autobusu maršruts Rīgā. == Vēsture == Maršruts tika atklāts {{dat|2018|03|05}}, aizstājot [[20. trolejbusu maršruts (Rīga)|20. trolejbusu maršrutu]], kuru slēdza mazās pasažieru plūsmas dēļ. 2020. gada martā, sakarā ar [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā#Ārkārtējās situācijas izsludināšana (MK rīkojums Nr. 103.)|Latvijā izsludināto ārkārtas situāciju]], tika pieņemts lēmums uz laiku slēgt 59. autobusu maršrutu pasažieru skaita krituma dēļ. 2020. gada 1. septembrī 59. autobusu maršruts atsāka kustību, mikroautobusu vietā to sāka nodrošināt "[[Rīgas Satiksme]]s" [[Ikarus E91]] modeļa autobusi, iekāpšana tajos tika organizēta pa priekšējām durvīm. No 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam maršruts uz laiku atkal bija slēgts, saistībā ar otrā ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī un [[COVID-19 pandēmija]]s izraisīto reisu samazināšanu<ref>https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-satiksme-uz-laiku-sledz-vairakus-transporta-marsrutus.d?id=52837817</ref> . [[File:59. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg||thumb|255px|59. maršruta autobuss Gogoļa ielā]] == Pieturvietas == {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Universitāte]] |- | align="center" | 2 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] |- | align="center" | 4 | [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Latvijas Televīzijas augstceltne|Televīzijas centrs]] |- | align="center" | 2 | [[Gogoļa iela]] |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] |- | align="center" | 4 | [[Latvijas Universitāte]] |} |} == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] *[[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Minibusu satiksme rīgā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga|Jaunie maršrūti=5T}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|59]] 60qe35lkm0bboej2u3a537rfo88zs7p Šneidere 0 379467 3670999 3396400 2022-08-16T11:54:51Z Uldis s 26307 + Jana Šneidere wikitext text/x-wiki '''Šneidere''' ({{val|de|Schneider}} — '[[drēbnieks]]', no ''schneiden'' — 'griezt'; vīriešu dzimtē [[Šneiders]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Jana Šneidere]] (2002) — vācu šaha lielmeistare; * [[Magda Šneidere]] (''Magda Schneider''istare; 1909—1996)— vācu aktrise; * [[Mudīte Šneidere]] (1934) — latviešu aktrise un rakstniece; * [[Romija Šneidere]] (''Romy Schneider''; 1938—1982) — vācu un franču aktrise; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — latviešu aktrise. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] m5xfv2gbx7ufe38djb4nwza08g50i5j 3671000 3670999 2022-08-16T11:55:37Z Uldis s 26307 wikitext text/x-wiki '''Šneidere''' ({{val|de|Schneider}} — '[[drēbnieks]]', no ''schneiden'' — 'griezt'; vīriešu dzimtē [[Šneiders]]) ir [[vācu valoda|vācu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Jana Šneidere]] (''Jana Schneider''; 2002) — vācu šaha lielmeistare; * [[Magda Šneidere]] (''Magda Schneider''; 1909—1996)— vācu aktrise; * [[Mudīte Šneidere]] (1934) — latviešu aktrise un rakstniece; * [[Romija Šneidere]] (''Romy Schneider''; 1938—1982) — vācu un franču aktrise; * [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — latviešu aktrise. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] j60mzyfuf8xx08ryvs4fp3a7yeibsx2 Dagdas rajons 0 382074 3670963 2833146 2022-08-16T10:59:44Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Latvijas rajona infokaste | rajons = Dagdas rajons | karte = | ģerboņa_attēls = | ģerboņa_nosaukums = | ģerboņa_platums = | centrs = [[Dagda]] | iedz = | plat = | pils = | robež = | mlapa = }} '''Dagdas rajons''' bija administratīvā iedalījuma vienība [[Latvijas PSR|LPSR]] sastāvā no 1950. līdz 1962. gadam. Tas atradās [[Latgale|Latgalē]] un sākotnēji robežojās ar [[Krāslavas rajons|Krāslavas]], [[Zilupes rajons|Zilupes]], [[Maltas rajons|Maltas]], [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes]] un [[Preiļu rajons|Preiļu]] lauku rajoniem, kā arī ar [[Baltkrievijas PSR]]. Rajona [[pārvaldes centrs|pārvaldes]], [[saimniecība]]s un [[kultūra]]s centrs bija [[Dagda]]s [[pilsētciemats]]. Dagdas rajonam bija savs [[laikraksts]] "Komunisma ausma" ({{val|ru|Заря коммунизма}}).<ref>[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=ned%C4%93%C4%BCa&n=15&s=30&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1 letonika.lv]</ref> == Izveide un paplašināšana == 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā [[Krāslavas apriņķis]] tika sadalīts [[Krāslavas rajons|Krāslavas]] un Dagdas lauku rajonos.<ref>Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"</ref> 1952.—1953. gadā Dagdas rajons ietilpa [[Daugavpils apgabals|Daugavpils apgabalā]]. 1959. gada 11. novembrī tām pievienoja daļu no likvidētā [[Maltas rajons|Maltas rajona]]. == Likvidācija == 1962. gadā Dagdas rajonu pievienoja Krāslavas rajonam. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas rajons-aizmetnis}} {{Latvijas rajoni}} [[Kategorija:Latvijas rajoni]] [[Kategorija:Dagdas rajons| ]] [[Kategorija:Dagda]] 9c0cpx2hir9fvh98nfg7yxux0lnvpfq Priekules rajons 0 382397 3670964 2834752 2022-08-16T11:01:38Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Latvijas rajona infokaste | rajons = Priekules rajons | karte = | ģerboņa_attēls = | ģerboņa_nosaukums = | ģerboņa_platums = | centrs = [[Priekule]] | iedz = | plat = | pils = [[Priekule]] | robež = | mlapa = }} '''Priekules rajons''' bija administratīvā iedalījuma vienība [[Latvijas PSR|LPSR]] sastāvā no 1950. līdz 1959. gadam. Tas atradās [[Kurzeme|Kurzemē]] un robežojās ar [[Liepājas rajons|Liepājas]], [[Aizputes rajons|Aizputes]] un [[Skrundas rajons|Skrundas]] lauku rajoniem, kā arī ar [[Lietuvas PSR]]. Rajona [[pārvaldes centrs|pārvaldes]], [[saimniecība]]s un [[kultūra]]s centrs bija [[Priekule]]s [[pilsēta]]. Priekules rajonam bija savs [[laikraksts]] "Priekules Boļševiks". == Izveide == Pēc [[1949]]. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā [[Liepājas apriņķis]] tika likvidēts un tā teritorija iekļauta [[Aizputes rajons|Aizputes]], [[Liepājas rajons|Liepājas]], Priekules, [[Saldus rajons|Saldus]] un [[Skrundas rajons|Skrundas]] rajonos.<ref>Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"</ref> No 1952. gada 7. aprīļa līdz 1953. gada 21. aprīlim Priekules rajons ietilpa [[Liepājas apgabals|Liepājas apgabalā]]. == Likvidācija == 1959. gadā Priekules rajonu likvidēja, to pievienojot Liepājas rajonam. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas rajons-aizmetnis}} {{Latvijas rajoni}} [[Kategorija:Latvijas rajoni]] [[Kategorija:Priekules rajons| ]] [[Kategorija:Priekule]] owsbuo8bq9bnlhw8qwtsi801r6lq3rd Pedru Žeromels 0 397401 3670658 3577730 2022-08-15T16:13:27Z Meistars Joda 781 diez vai attēlā par personu būtu jāredz vēl kādas personas sejas daļa wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Pedru Žeromels | image = Pedro Geromel.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1985|9|21}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija|Sanpaulu}} | height = 190 | currentclub = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"]] | clubnumber = 3 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2004-2005 | clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[G.D. Chaves]] | caps1 = 15 | goals1 = 0 | years2 = 2005–2008 | clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Vitoria S.C.]] | caps2 = 67 | goals2 = 1 | years3 = 2008-2014 | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[1. FC Köln]] | caps3 = 116 | goals3 = 4 | years4 = 2012-2013 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Club Deportivo Mallorca]] | caps4 = 38 | goals4 = 1 | years5 = 2014 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"]] | caps5 = 55 | goals5 = 0 | years6 = 2015– | clubs6 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"]] | caps6 = 75 | goals6 = 6 | nationalyears1 = 2017- | nationalteam1 = {{fb|BRA}} | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = 24.02.2021. | ntupdate = 24.02.2021. }} '''Pedru Žeromels''' ({{val|pt|Pedro Tonon Geromel}}; dzimis {{dat|1985|9|21}}) ir [[Brazīlija]]s [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Brazīlijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2015. gada spēlē [[Brazīlijas futbola čempionāta A sērija|Brazīlijas A sērijas]] kluba [[Portualegri "Grêmio"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Grêmio''' * [[Copa do Brasil]]: 2016 * [[Copa Libertadores]]: 2017 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Brazīlijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Žeromels, Pedru}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanpaulu štatā dzimušie]] [[Kategorija:Brazīlijas futbolisti]] [[Kategorija:Brazīlijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1. FC Köln spēlētāji]] 94mwxd0tk2bfqdiamuul0fmnf98fnly Dalībnieks:Egilus/Smilšu kaste/1 2 401024 3670736 3457942 2022-08-15T20:32:47Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Ceará.png" aizvietots ar "Indigenous_Peoples_in_Ceará_2008.png" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name)"). wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Seara | native_name = ''Ceará'' | other_name = | settlement_type = [[Brazīlijas administratīvais iedalījums|Štats]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Bandeira do Ceará.svg | flag_size = | image_seal = Brasão do Ceará.svg | seal_size = | nickname = | motto = Gaismas zeme (''Terra da Luz'') | anthem = | capital = [[Fortaleza]] | largest_city = | official_language = [[portugāļu valoda|portugāļu]] | spoken_language = | image_map = Ceara in Brazil.svg | mapsize = 250px | map_caption = | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{Karogs|Brazīlija}} | leader_party = Strādnieku partija (''PT'') | leader_title = Gubernators | leader_name = Kamilo Santana | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 148 920<ref>[http://web.archive.org/web/20141009143842/http://www.ibge.gov.br/home/geociencias/areaterritorial/principal.shtm [[Brazīlijas Ģeogrāfijas un statistikas institūts|IBGE]]: Área Territorial Brasileira]</ref> | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2012/estimativa_dou.shtm|title=IBGE|publisher=|accessdate=23 May 2015|archive-url=https://web.archive.org/web/20170622170435/http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2012/estimativa_dou.shtm|archive-date=22 June 2017}}</ref> | population_total = 8 452 381 | population_as_of = 2010 | population_est = 9 132 078 | pop_est_as_of = | timezone = BRT | utc_offset = -03:00 | website = http://www.ceara.gov.br/ | footnotes = }} '''Seara''' ({{val|pt-br|Ceará}}, {{IPA2|seaˈɾa}}, vietējā izrunā {{IPA2|sɪaˈɾa}}) ir štats [[Brazīlija]]s [[Ziemeļaustrumu reģions (Brazīlija)|ziemeļaustrumu reģionā]]. Pēc iedzīvotāju skaita tas ir astotais lielākais starp Brazīlijas štatiem un 17. pēc platības. Administratīvais centrs — [[Fortaleza]], kura ir ceturtā lielākā valsts pilsēta. Burtiski nosaukums ''Ceará'' nozīmē [[papagaiļi|papagaiļa]]-žandajas dziesmu.<ref name="cant_jandaia">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.institutodoceara.org.br/Rev-apresentacao/RevPorAno/1901/1901-LinguaIndigena.pdf|title=Língua Indígena. O nome Ceará.|publisher=Revista do Instituto dos Ceará|access-date=2007-09-06}}</ref> Pēc rakstnieka [[Žozē de Alenkars|Žozē de Alenkara]] versijas, ''Ceará'' nozīmē tirkīzzaļus ūdeņus. Pastāv arī teorijas, ka nosaukums varētu būt cēlies no ''Siriará'', jūras piekrastes [[krabji]]em. Štats ir vislabāk pazīstams ar smilšaino 600 km garo piekrastes līniju, kas pievilina atpūtniekus. Iekšzemē sastopami kalni un ielejas, kurās ražo tropiskos augļus. Dienviddaļā, uz robežas ar [[Paraiba]]s, [[Pernambuku]] un [[Pjaui]] štatiem atrodas [[dabas rezervāts]] — Araripes nacionālais [[mežs]]. == Ģeogrāfija == [[Image:Kitesurf em Fortaleza.jpg|thumb|right|[[Kaitsērfings]] Fortalezā.]] [[Image:Rio Cocó em Fortaleza.jpg|thumb|right|Koko upe.]] [[Image:Aguasbelasceara.jpg|thumb|right|Agvasbalasas pludmale Kaskavelā.]] Searas platība ir 148 920 km<sup>2</sup>. Ziemeļos to apskalo [[Atlantijas okeāns]], austrumos no tās ir [[Riugrandi du Norti]] un [[Paraiba]]s štati, dienvidos — [[Pernambuku]] un rietumos — [[Pjaui]] štati. Seara daļēji atrodas [[Brazīlijas plakankalne]]s ziemeļaustrumu nogāzē un daļēji — smilšainajā piekrastes līdzenumā. Tās virsma ir virkne lielu terašu, kas vērstas pret ziemeļiem un ziemeļaustrumiem un veidojušās, [[Erozija|erodējoties]] senajam [[smilšakmens]] plato, kas kādreiz pārklāja šo kontinenta daļu; terases ieskauj nepastāvīgas ūdensteces. Terases ir senā plato paliekas, kas klātas ar horizontāliem smilšakmens slāņiem, ar vienmērīgu augstumu no 600 līdz 750 metriem. Šāda paaugstinājuma plakano augšdaļu sauc par šapadu ''(chapada)'' vai taboleiru ''(taboleira)'', un tās platums vietām ir no 50 līdz 90 kilometriem. Robežlīnija ar Pjaui štatu iet pa vienu no šādām plato paliekām, Ibiapabas kalniem, kuri pie štata dienvidu robežas savienojas ar tiem līdzīgajiem Araripes kalniem. Cita terašu līnija šķērso valsti no austrumiem uz rietumiem, bet ir sadalīta divos galvenajos rajonos, kuriem katram ir vairāki vietējie nosaukumi. Šīs terašu līnijas nav nepārtrauktas, jo senā plato sadalīšanās notika nevienmērīgi. Štata upes ir mazas un ar vienu vai diviem izņēmumiem sausā sezonā pilnīgi izžūst. Lielākā ir Žagvaribi, kas tek cauri visam štatam ziemeļaustrumu virzienā. Searā ir daudzveidīga vide ar [[Mangroves|mangrovju audzēm]], "kātingu"- sausu [[savanna|savannu]], [[Džungļi|džungļiem]], krūmājiem un tropisko mežu. Augstākās vietas pārtver ievērojamu mitrumu no dominējošajiem vējiem, tādēļ to nogāzes un ielejas ir klātas ar tropisko mežu, kas savāc sugas no tropiskajiem mežiem, caatinga un cerrado . Plakaniski mazāk paaugstinātie laukumi ir vai nu ar koku mežu, vai ar atvērtu campo. Lielākajai daļai reģiona, kas atrodas zemākā augstumā, ir raksturīgi ''krūmāji'', kurus sauc par ''caatingas'', kas ir endēmiska Brazīlijas veģetācija. Smilšains, piekrastes līdzenums, kura platums ir no {{Convert|12|to|18|mi}} , gandrīz nav veģetācijas, lai gan piekrastē ir daudz ''atpūtas'' (piekrastes mežu) un [[Mangroves|mangrovju]] anklāvu. Augsne parasti ir plāna un poraina, un tā neuztur mitrumu; līdz ar to garā sausā sezona pārvērš valsti par neauglīgu tuksnesi, kuru atvieglo tikai veģetācija gar upju ceļiem un kalnu grēdām, un ar izturīgo, plaši izplatīto Carnauba palmu ''(Copernicia cerifera),'' kas vietām veido ievērojamas birzes. Daži apgabali Serra da Ibiapaba, Serra do Araripe augstākajos diapazonos ir piemērotāki lauksaimniecībai, jo to augsni un veģetāciju mazāk ietekmē sausie gadalaiki. Valsts pludmales ir ievērojama tūristu piesaiste. Ceará ir vairākas slavenas pludmales, piemēram, Canoa Quebrada, Jericoacoara, Morro Branco, Taíba un Flexeiras . Pludmales ir sadalītas divās grupās (attiecībā pret galvaspilsētu [[Fortaleza|Fortalezu]] ): Saulrieta krasts ( ''Costa do Sol poente'' ) un Saullēkta krasts ( ''Costa do Sol nascente'' ). Seara atrodas vienā no nedaudzajiem valsts reģioniem, kurā notiek [[zemestrīce]]s. 1980. gadā netālu no Kišeramobinas štata centrā notika zemestrīce 5,8 balles pēc [[Rihtera skala]]s, kura satricināja Fortalezas pilsētu, bet neradīja traumas. <ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.upi.com/Archives/1980/11/20/Mild-earthquake-in-Brazil/3715343544400/|title=Mild earthquake in Brazil|access-date=1 February 2019|date=20 November 1980}}</ref> === Klimats === [[Attēls:Ceará_Köppen.svg|left|thumb| Ceará klimata veidi. ]] Ceará klimats ir karsts gandrīz visu gadu. Temperatūra štatā svārstās no {{Convert|22|to|36|C|F}} . Piekrastē ir karsts un mitrs, to atdzesē vēsie tirdzniecības vēji; vairāk paaugstinātos, pussausajos reģionos tas ir ļoti karsts un sauss (bieži virs {{Convert|22|C}} , bet reti virs {{Convert|30|C}} ), lai arī naktis ir vēsas. Augstākajos diapazonos (Serra da Ibiapaba, Chapada do Araripe un vairākās mazākās augstienēs) temperatūra ir vēsāka un svārstās no apmēram {{Convert|14|to|18|C|F}} . Kearā reģistrētā minimālā temperatūra bija {{Convert|8|C}} , ierakstīts Jardimā, mazā pilsētā Chapada do Araripe . Gads ir sadalīts lietainā un sausajā sezonā, lietus sākas no janvāra līdz martam un ilgst līdz jūnijam. Sauso sezonu - no jūlija līdz decembrim - dažreiz sabojā nelielas dušas septembrī un oktobrī, taču tām ir maza nozīme. Dažreiz lietus vispār neizdodas, un pēc tam iestājas sausums ( ''seca'' ), izraisot badu un sērgu visā reģionā. Vispostošākajiem sausuma ierakstīti 18. un 19. gadsimtā bija tiem 1711, 1723, 1777-1778, 1790, 1825, 1844-1845, un 1877-1880, pēdējo minēto (pazīstams ar vietējiem iedzīvotājiem ''kā Grande Seca'' " Lielais sausums ") iznīcina gandrīz visus štatā esošos mājlopus un gandrīz pusmiljona cilvēku jeb vairāk nekā pusi iedzīvotāju nāvi badā un sērgā izraisīja nāve. Pastāvīgā sausuma riska dēļ visā ''Kerā'' ir uzbūvēti daudzi aizsprosti (saukti par ''açudes'' ), lielākais no tiem - Açude Castanhão . Dambju dēļ Jaguaribe upe vairs pilnībā neizžūst . == Vēsture == [[Attēls:Detalhe_de_Perspecto_de_Fortaleza.jpg|right|thumb| 1811. gada [[Fortaleza|Fortalezas]] panorāma. ]] [[Attēls:RVC_Mapa_1924.jpg|right|thumb| Cēras štata karte 1924. gadā (portugāļu izdevums) ]] [[Attēls:Campo_do_Prado_1927.JPG|right|thumb| Campo do Prado 1927. gadā ]] [[Attēls:Avenida_Beira_Mar_-_Fortaleza-_1980.jpg|right|thumb| [[Fortaleza]] 1980. gadā ]] [[Attēls:Fachada_principal_do_Colégio_Militar_de_Fortaleza.jpg|right|thumb| Colégio Militar de [[Fortaleza]] ]] Ceará teritoriju sākotnēji apdzīvoja dažādas Indijas tautas, piemēram, Tabajara, Potyguara, Anacés, Kariri, Inhamum, Jucá, Kanindé, Tremembé, Paicaú un citi, kuriem pirms tam bija komerciālas attiecības ar dažādiem Eiropas cilvēkiem, ieskaitot frančus. Portugāļi nolēma apgabalu iekļaut Brazīlijā. Pirmais Portugāles apmešanās plāns Kerā datēts ar 1534. gadu, taču pirmie teritorijas apmešanās mēģinājumi neizdevās, un agrāko Portugāles apmetni netālu no Kerē upes grīvas 1603. gadā veica Pero Coelho de Sousa. Viņš nodibināja San Tiago fortu, bet gadu vēlāk viņš un viņa ģimene pameta Ceará sausuma perioda dēļ, kas ir dabas parādība, kas periodiski nomoka provinci, kuru Portugāles kolonisti bija slikti sagatavojušies izturēt. Portugāle vēlējās izveidot militāro bāzi Kerā, lai atbalstītu Portugāles operācijas karā pret frančiem. Pirmais mēģinājums ar Pero Coelho de Sousa 1603. gadā nebija veiksmīgs, un franči turpināja darbību no [[Maraņauna|Maranhão]] un Ibiapaba, kur viņi 1590. gadā bija izveidojuši bāzi. Indiāņi un franči veidoja politiskās un militārās alianses. 1607. gadā divi jezuīti, Fransisko Pinto un Pereira Figueira, ieradās Kerā ar mērķi izspiegot Ibiapaba apgabalu. Tā gada oktobrī indiāņi nogalināja Fransisko Pinto, un Pereira Filgueira atgriezās ar plašāku informāciju par šo teritoriju un Francijas un Indijas aliansi. 1612. gadā franči tika veiksmīgi izraidīti no Ceará un Maranhão ar militāru ekspedīciju, kuru vadīja portugālis Martim Soares Moreno . Tajā pašā gadā viņš uzcēla São Sebastião cietoksni tajā pašā vietā, kur São Tiago, un gadu vēlāk viņa kreiso Ceará devās uz Portugāli. Tikai 1618. gadā Martims Soarē Moreno atgriezās Kerā, un tieši no šī laika Portugāles klātbūtne ir datēta. Sākumā tas attiecās tikai uz Kerijas upes apgabalu: Martims Soāress Moreno izveidoja aliansi ar Potiguara cilts indiāņiem. 1631. gadā Martims Soarē Moreno pameta Ceará, lai palīdzētu portugāļiem pret holandiešiem Pernambuco, un São Sebastião forts zaudēja nozīmi. Tajā laikā [[Nīderlande|holandieši]] un portugāļi karsti diskutēja par to, kas ir Brazīlija. Teritoriju divreiz iebruka holandieši - 1637. un 1649. gadā. 1637. gadā holandieši un indieši ieņēma São Sebastião fortu un dominēja Ceará. Holandieši paplašināja savu klātbūtni Kerā un izveidoja alianses ar dažādām indiāņu ciltīm. 1639. gadā Georgs Marcgrave veica ekspedīciju Kerā, bet 1644. gadā indieši uzbruka Horasas Kerijas gubernatoram Gideonam Morissam, holandiešu karavīri tika nogalināti, un São Sebastião tika iznīcināts. Laikā no 1644. līdz 1649. gadam reģionā nebija eiropiešu, bet 1649. gadā pirms sarunām ar dažādām indiāņu ciltīm Matias Beck ieradās Ceará, lai izpētītu Maranguape sudraba raktuves. Tomēr kvalitatīvs sudrabs netika atrasts. Šajā laika posmā holandieši uzcēla vēl vienu fortu pie Pajeú upes krastiem un pēc viena no viņu komandieriem to nosauca par Šenenborha fortu. 1654. gadā holandiešus izraidīja no Brazīlijas; portugāļi ieņēma Šoonenborhu, nomainīja nosaukumu uz Fortaleza de Nossa Senhora de Assunção (Dievmātes Dievmātes cietoksnis), un dažādām indiāņu ciltīm, kas bija izveidojušas aliansi ar holandiešiem, bija jābēg no Portugāles vajāšanām. 1661. gadā Nīderlande savas Brazīlijas teritorijas oficiāli atdeva Portugāles kronim, izbeidzot konfliktu reģionā. Ceará kļuva par [[Pernambuku|Pernambuco]] atkarību 1680. gadā; šīs attiecības ilga līdz 1799. gadam, kad Kerijas kapteiņa statuss tika padarīts neatkarīgs. Cērā bija sīva cīņa par Brazīlijas neatkarību 1822. gadā, kur šī teritorija bija nemiernieku cietoksnis, kas cieta lojālistu nožēlu. Par kapteini 1822. gadā kļuva par provinci Dom Pedro I pakļautībā. 1824. gadā sekoja revolūcija, provinces prezidents tika deponēts piecpadsmit dienas pēc ierašanās un tika pasludināta republika. Tūlīt izcēlās iekšējās nesaskaņas, jaunais prezidents tika noslepkavots, un pēc īsa terora valdīšanas province atsāka uzticību impērijai. Ceará kļuva par pirmo Brazīlijas provinci, kas atcēla verdzību, 1884. gada 25. martā, vairāk nekā četrus gadus pirms 1888. gada valsts atcelšanas likuma, kuru pieņēma princese Isabela. [[Pedru II|Dom Pedro II]] (sk [[Brazīlijas Impērija|. Brazīlijas impēriju]] ) valdīšanas laikā [[Pedru II|Kerā tika]] panākts liels progress [[Infrastruktūra|infrastruktūras]] attīstībā, tirdzniecībai pieaugot par lielu daudzumu un [[Dabasgāze|gāzes]] apgaismojumam kļūstot gandrīz visuresošam. Kerijas štats kļuva par Romas katoļu baznīcas bīskapiju 1853. gadā, bīskaps rezidējot Fortalezā. Divas dzelzceļa līnijas, kas kursē pa iekšzemi no krasta (Baturité līnija no Fortalezas līdz Senador Pompeu, {{Convert|179|mi|km}} , un Sobral līniju no Kamocimas ostas uz Ipu, 134 jūdzes), būvēja valsts valdība pēc 1877. – 1878. gada sausuma, lai sniegtu darbu badā esošajiem bēgļiem, un vēlāk ekspluatēja nomā. Apūdeņošanas nolūkos tika izveidoti arī aizsprosti. Iedzīvotāju skaits 1890. gadā bija 805 687, bet 1900. gadā - 849 127. 1900. gadā apmēram piecas sestās daļas iedzīvotāju dzīvoja muižās, viņiem nepiederēja īpašumi, viņi nemaksāja nodokļus un no tiem sociālajās un politiskajās institūcijās guva maz labumu. Pēc tam izglītība tika ierobežota gandrīz tikai ar augšējām klasēm, no kurām nāca daži no ievērojamākajiem vīriešiem Brazīlijas politikā un literatūrā. 20. gadsimta sākumā piekrastes smilšainā zona bija gandrīz neauglīga, bet augstāks reģions aiz krasta ar salauztu virsmu un smilšainu augsni ražoja augļus un visvairāk tropiskos produktus, kad apstākļi bija labvēlīgi. Dabiskā dārzeņu produkcija bija svarīga, un tajā ietilpa manigoba vai Ceará gumija, karnahuba vasks un šķiedra, caju vīns un ipecacuanha. Galvenie lauksaimniecības produkti bija kokvilna, kafija, cukurs, manioks un tropiskie augļi. Kokvilnas ražošana ievērojami palielinājās līdz ar kokvilnas ražošanas attīstību Brazīlijā. Augstākais plato bija veltīts gandrīz tikai liellopu audzēšanai, kas savulaik bija galvenā valsts nozare, lai arī atkārtotie sausumi radīja šķērsli tās rentablajai attīstībai. Valsts eksportēja ievērojamu daudzumu liellopu, jēlādu un ādu. Kopš 1960. gada Orós aizsprosts, kas pēc izmēra ir pielīdzināms [[Asuānas aizsprosts|Aswan dambim,]] ir piegādājis Ceará lielu daļu ūdens, un 1995. gadā tika sākta būvniecība milzīgajā Kastanjaunas aizsprostā, kas tika pabeigts 2003. gadā un kas spēj izturēt 6,5 &nbsp; km³ ūdens. == Demogrāfija == Saskaņā ar 2008. gada [[Brazīlijas Ģeogrāfijas un statistikas institūts|IBGE]] datiem štatā dzīvoja 8 472 000 cilvēku. Iedzīvotāju blīvums bija 55,2 iedzīvotāji / km <sup>2</sup> . [[Urbanizācija]] : 76,4% (2006. gadā); Iedzīvotāju skaita pieaugums : 1,7% (1991–2000); [[Māja|Mājas]] : 2 181 000 (2006. gadā). <ref>Source: PNAD.</ref> Pēdējais PNAD (Valsts pētījumu par paraugā dzīvesvieta) skaitīšana atklāja šādus skaitļus: 5 370 000 Brūnie jeb "pardu" (jauktās rases) (63,39%), 2,800,000 Baltie (33.05%), 257,000 Melnie (3,03%), 28.000 Dzeltenie (Āzijas izcelsmes) (0,33% ), 12 000 indiāņu (0,14%). <ref>{{Grāmatas atsauce|url=http://www.sidra.ibge.gov.br/bda/tabela/listabl.asp?z=pnad&o=3&i=P&c=262|title=Tabela 262 - População residente, por cor ou raça, situação e sexo|publisher=[[Brazilian Institute of Geography and Statistics|IBGE]]|location=Ceará, Brazil|isbn=978-85-240-3919-5|year=2008}}</ref> {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas|1872|14=3337856|23=2010|22=7418476|21=2000|20=6362620|19=1990|18=5380432|17=1980|16=4491590|15=1970|13=1960|721686|12=2695450|11=1950|10=2091032|9=1940|8=1319228|7=1920|6=849127|5=1900|4=805687|1890|24=8452381}} == Lielākās pilsētas == [[Attēls:Indigenous Peoples in Ceará 2008.png|thumb| Karte, kurā redzamas pamatiedzīvotāju grupas Searā.]] {| class="wikitable" ! colspan="10" style="padding:0.3em 0; line-height:1.4em;" | Searas lielākās pilsētas ( [[Brazīlijas Ģeogrāfijas un statistikas institūts|Brazīlijas Ģeogrāfijas un statistikas institūta]] 2011. gada skaitīšana) <ref name="IBGE_Pop_2011">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibge.gov.br/home/estatistica/populacao/estimativa2011/POP2011_DOU.pdf|title=ESTIMATIVAS DA POPULAÇÃO RESIDENTE NOS MUNICÍPIOS BRASILEIROS COM DATA DE REFERÊNCIA EM 1º DE JULHO DE 2011|publisher=Instituto Brasileiro de Geografia e Estatística|access-date=31 August 2011|date=30 August 2011|language=Portuguese}}</ref> |- ! ! Rank ! Vārds ! Pops. ! Rank ! Vārds ! Pops. ! |- | rowspan="11" style="text-align: center" |{{br separated entries|[[File:Fortaleza vista da Torre Santos Dumont.jpg|border|120px|Fortaleza]]|[[Fortaleza]]|[[File:Kitecumbuco2.jpg|border|120px|Kaukaja]]|[[Kaukaja]]|[[File:MARGEM ESQUERDA.jpg|120px|Sobrala]]|[[Sobrala]]}}<br /><br /><br /> <br /><br /><br /><br /><br /><br /> <br /><br /><br /><br /><br /><br /> | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 1 | align="left" | '''[[Fortaleza]]''' | align="right" | 2210,282 | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 11 | align="left" | '''Kaninde''' | align="right" | 74 847 | rowspan="11" style="text-align: center" |{{br separated entries|[[File:7 prediojuazeiro (16).JPG|border|120px|Žuazeiru du Norti]]|[[Žuazeiru du Norti]]|[[File:HMMC.jpg|border|120px|Marakanau]]|[[Marakanau]]|[[File:Igrejadasecrato.jpg|120px|Cratu]]|[[Kratu]]}}<br /><br /><br /> <br /><br /><br /><br /><br /><br /> <br /><br /><br /><br /><br /><br /> |- | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 2 | align="left" | '''Kaukaja''' | align="right" | 324 854 | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 12 | align="left" | '''Krateusa''' | align="right" | 72,959 |- | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 3 | align="left" | '''Žuazeiru du Norti''' | align="right" | 253 841 | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 13 | align="left" | '''Akirasa''' | align="right" | 73,880 |- | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 4 | align="left" | '''Marakanau''' | align="right" | 208,267 | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 14 | align="left" | '''Pakatuba''' | align="right" | 73 560 |- | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 5 | align="left" | '''Sobrala''' | align="right" | 191 724 | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 15 | align="left" | '''Kišeramobina''' | align="right" | 72,865 |- | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 6 | align="left" | '''Kratu''' | align="right" | 122,716 | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 16 | align="left" | '''Rusasa''' | align="right" | 70,793 |- | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 7 | align="left" | '''Itapipoka''' | align="right" | 117 719 | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 17 | align="left" | '''Arakati''' | align="right" | 69,771 |- | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 8 | align="left" | '''Marangvapi''' | align="right" | 115,464 | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 18 | align="left" | '''Tjangva''' | align="right" | 69,723 |- | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 9 | align="left" | '''Igvatu''' | align="right" | 97,330 | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 19 | align="left" | '''Kaskavela''' | align="right" | 66,834 |- | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 10 | align="left" | '''Kišada''' | align="right" | 81 444 | align="center" style="background:#f0f0f0;" | 20 | align="left" | '''Ikó''' | align="right" | 65,681 |- |} == Statistika == [[Transportlīdzeklis|Transportlīdzekļi]] : 1 084 991 (2007. gada marts); [[Mobilais telefons|Mobilie tālruņi]] : 3,5 miljoni (2007. gada aprīlis); [[Telefons|Telefoni]] : 908 tūkstoši (2007. gada aprīlis); [[Pilsēta|Pilsētas]] : 184 (2007). <ref>Source: [[Brazilian Institute of Geography and Statistics|IBGE]].</ref> == Ekonomika == Pakalpojumu nozare ir lielākā [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] sastāvdaļa - 56,7%, kam seko rūpniecības nozare - 37,9%. [[Lauksaimniecība]] veido 5,4% no [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] (2004. gadā). Ceará eksports: [[Āda (materiāls)|ādas]] apavi 20,3%, [[vēžveidīgie]] 17,6%, [[Kokvilna|kokvilnas]] austs 16,9%, [[Indijas rieksti|indijas]] 14,7%, [[Āda (materiāls)|āda]] 13,1%, [[Auglis|augļi]], [[Sula|sulas]] un [[medus]] 5,4% (2002). Tas ir viens no trim Brazīlijas štatiem, kas kopā ražo visu pasaules karnaubas vaska piegādi. Brazīlijas ekonomikas daļa: 2,04% (2010. gadā). <ref name="Estimativa">{{Grāmatas atsauce|url=https://docs.google.com/viewer?a=v&q=cache:eE8D70Q-idgJ:www.ipece.ce.gov.br/publicacoes/ipece-informe/IPECE_Informe_No2_PIB_2010.pdf+http://www.ipece.ce.gov.br/categoria2/pib/IPECE_Informe_No2_PIB_2010.pdf&pid=bl&srcid=ADGEESiqEPuyqbLc7U4ehomYbuEAn0jKDj339NlDoqzCOUpuVCZir7Lc6qp9z-3iKoft39gTqfMi9K-9IDnTk6sLjq6PKwmA2bD_kZEdVxupgB2T8dDqM68LwMdZqIQuOlm6g5m1Tiuv&sig=AHIEtbQFMmld-Fzd7RRzpKz_1ILdJtOxvw|title=Estimativa do PIB Cearense em 2010 e seu Desempenho Setorial|publisher=[[IPECE]]|location=Ceará, Brazil|year=2011}}</ref> Saskaņā ar IPECE un [[Brazīlijas Ģeogrāfijas un statistikas institūts|IBGE]] datiem, Searas štata [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pieaugums 2014. gadā bija 4,36%, bet Brazīlijas kopējais IKP tajā pašā gadā pieauga tikai par 0,1%. <ref name="GDP 2014">{{Ziņu atsauce|url=http://www.ipece.ce.gov.br/noticias/pib-cearense-fecha-2014-em-4-36-e-pelo-setimo-ano|title=PIB cearense fecha 2014 em 4,36% e, pelo sétimo ano consecutivo, supera índice nacional|publisher=IPECE|access-date=2015-04-09|language=Portuguese}}</ref> Tradicionāli uz [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]] balstīta valsts Ceará uzsāka [[Industrializācija|industrializācijas]] programmu [[Militārā diktatūra|militārā režīma laikā]] (1964–1985), un rūpniecības nozare turpina paplašināties katru gadu. 1999. gadā [[rūpniecība]] veidoja 39,3% no valsts [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] . Tūrismam ir liela loma arī Searas ekonomikā, jo valstī ir daudz [[Ūdenskritums|ūdenskritumu]], [[Pludmale|pludmales]] un [[Lietus mežs|lietus mežu]]. Vidēji [[Fortaleza]] vien gadā uzņem pusmiljonu tūristu. == Izglītība == Ceará štatā ir vairāk nekā 53 augstākās izglītības iestādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.seruniversitario.com.br|title=Faculdades reconhecidas pelo MEC, Vestibular, Apostilas, Universitário, Profissão, Professor|last=OnLine - Hospedagens e Desenvolvimento de Web Sites|website=Ser Universitário|access-date=23 May 2015}}</ref> Starp tām pazīstamākās ir: [[Attēls:Unilab_Palmares.JPG|thumb| UNILAB Akadēmiskā ēka Palmaresā.]] * ''Universidade da Integração Internacional da Lusofonia Afro-Brasileira (UNILAB)'' (Afro-Brazīlijas [[Portugāļu valoda|luzofonijas]] starptautiskās integrācijas universitāte) * ''Universidade Federal do Ceará (UFC)'' (Searas federālā universitāte); * ''Universidade Estadual do Ceará (UECE)'' (Searas štata universitāte). == Tūrisms un atpūta == [[Attēls:Guaramiranga_Pico_Alto.JPG|right|thumb| Guaramiranga, Maciço de Baturité , Kerija ]] [[Fortaleza]] starptautisko lidostu ( Pinto Martins lidostu ) apkalpo starptautiskie reisi no [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]] un [[Centrālamerika|Centrālamerikas,]] kā arī [[Eiropa|Eiropas]] . No pludmales Cumbuco, kas atrodas pašvaldībā Caucaia (kaimiņu līdz Fortaleza), tiek uzskatīta par vienu no labākajām vietām pasaulē, lai praktizē uz [[Kaitbords|kitesurfing]] . <ref name="cumbucokite">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kitesurfbeaches.com/?Article=cumbuco|title=Index of /|access-date=23 May 2015}}</ref> Džerikoaoaras nacionālais parks ir vēja skaists reģions, kurā vietējie zvejnieki to sajauc ar ceļotājiem, kuri vēlas izkāpt no pieveicamās vietas, un nodrošina vietēju relaksējošu atmosfēru, neticamus forro dejas un mūziku, kā arī [[Kapueira|Capoeira]] ar slaveniem klija un vindsērfinga piedzīvojumiem, [[Bagijs|smilšu bagātiem]] braucieniem uz apdullināšanu Netālu esošā Lagoa Azul un pieejamās interesantas iespējas, tostarp sekošana šamaņu ceļam [[Ajavaska|Ayahuasca]] pieredzē - to bieži uzskata par vienu no efektīvākajiem apgaismības instrumentiem. === Galvenie tūrisma objekti === * Guaramiranga kalni * Canoa Quebrada Beach ( Aracati ) * Morro Branco * Praia Do Futuro * Jericoacoara Beach (profilēts E! Network sērijas ''Wild On!'' Sērijā 2000. gadā) == Infrastruktūra == === Starptautiskā lidosta === Pinto Martins International Airport atrodas Fortaleza. Pasažieru terminālis ir aprīkots ar gaisa kondicionētāju, un tam ir četri līmeņi. Pagraba līmenī ir autostāvvieta 1000 automašīnām, kā arī bankomāti un pieturvieta regulāriem pilsētas autobusiem. Zemes līmenī ir 31 reģistrācijas punkts, aviokompānijas, automašīnu nomas aģentūras, īpaša tūristu informācija, nepilngadīgo tiesas birojs nepilngadīgo ceļošanas atvieglošanai, Nacionālās civilās aviācijas aģentūras (ANAC) birojs, informācijas stends, pasažieru ierašanās zona un piekļuve divas taksometra pieturas . Otrajā līmenī ir veikali, pārtikas tiesa un vietējās un starptautiskās iekāpšanas telpas. Augšējā stāvā ir alus dārzs un panorāmas klājs ar skatu uz manevrējošo priekšautu ar skatu uz Fortalezas horizontu . Priekšauts ir 152 857 kvadrātmetri, un tajā var izvietot 14 lidmašīnas iepriekš izveidotās vietās ("kastes"). Regulārās [[Lidsabiedrība|aviokompānijas, kas]] darbojas no Fortalezas, ir Cabo Verde Airlines, TAP, Delta Air Lines, Gol, TAM, Webjet, OceanAir un TAF. Lidosta bieži saņem arī iekšzemes un starptautiskos čarterreisus. Pasažieru terminālis, kas tika atvērts 1998. gadā, tika izveidots tā, lai tā kalpošanas laiks būtu 50 gadi. Bijušais terminālis, kuru sauca par Vispārējās aviācijas termināli, tagad tiek izmantots vispārējai aviācijai un ugunsdzēsēju brigādei. Vadības tornis atrodas līdzās. Kravu termināļa būvniecība ir nākamais lielais solis, ko ieplānojusi Infraero . Jaunā termināla platība būs aptuveni astoņi tūkstoši kvadrātmetru, un tas četrkārt palielina kravu uzglabāšanas un pārkraušanas iespējas. Pēc tam plāni aicina jauno termināli integrēt ar autoceļu un dzelzceļa savienojumiem. === Šosejas === [[Attēls:BR116_Viaduto_em_Fortaleza.jpg|right|thumb| Skats uz Fortalezas pagriezienu šosejai BR-116.]] Searas galvenās šosejas ir: * BR-020, 116, 122, 222, 226, 230, 304, 402, 403, 404 * CE-004, 040, 060 === Ostas === '''Fortalezas osta''' atrodas Mucuripe ieejā un ir cilvēka radīta osta, ieskaitot naftas platformu. Piestātne stiepjas 1 054 metrus. Ir 6000 kvadrātmetru noliktavas un vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru doku konteineriem. Joprojām ir divas kviešu dzirnavas, kuras ar plašu manevrēšanas doku savieno dzelzceļa sistēma. [[Attēls:Panorama_porto_de_Fortaleza.jpg|thumb|580x580px| [[Fortaleza|Fortalezas]] osta ]] '''Pecemas osta''' ir otra liela ostas iekārta štatā, kas atrodas San Gonçalo do Amarante pašvaldībā aptuveni 60 kilometru attālumā no Fortalezas. == Sports == [[Fortaleza]] nodrošina apmeklētājus un iedzīvotājus ar dažādām sporta aktivitātēm. Populārākais sporta veids tur, kā arī pārējā [[Brazīlija|Brazīlijā]], ir [[futbols]] . Ceará čempionāta galvenās spēles ir Fortaleza. Ir vairāki futbola klubi, piemēram, Ceará SC, [[Fortaleza Esporte Clube|Fortaleza EC]] un Ferroviário AC . Spēcīgais vējš padara Praia do Futuro par izcilu vietu jūras sportam, un Fortaleza rīko pasaules [[Sērfings|sērfošanas]], vindsērfinga un [[Kaitbords|kaitborda]] sacensības. Fortaleza ir sagatavojusi augsta līmeņa sportistus cīņas sportā, par ko liecina vairāku Fortalezans panākumi jauktajā cīņas mākslā. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blog.mmapredictions.com/2007/07/14/move-over-rio-make-room-for-fortaleza/|title=Move Over Rio, Make Room for Fortaleza|publisher=MMAPredictions|access-date=2007-07-16}}</ref> Fortaleza bija viena no [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA pasaules kausa]] rīkotājām pilsētām. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/news/newsid=1600493/index.html|title=Castelao rising above the Fortaleza skyline|publisher=[[FIFA]]|access-date=25 September 2012}}</ref> == Karogs == Kerijas valsts karogs ir viens no nacionālajiem simboliem . Fons ir identisks [[Brazīlijas karogs|Brazīlijas karogam]] ar reālām atšķirībām tā [[Ģerbonis|ģerbonī]] ; ir polonija vairogs, kas apzīmē stāvokļa un aizsargfunkcijas izturību un izturību. Tomēr tas ne tikai atklāj, bet arī atklāj ģeogrāfiju, faunu un floru, piemērs ir piekraste, aizmugures teritorijas, putni, carnaúbas . Tajā ir arī [[Antropoloģija|antropoloģiski]] un kultūras elementi, piemēram, Mucuripe bāka, Zelta cietoksnis, kas parāda ne tikai militarizēto pagātni, bet arī cilvēkus; plosti - sava veida laiva, ko izmanto zvejnieki. Pārstāv četrus elementus == Attēli == <gallery> Attēls:Casa_de_Cultura_Alemã_(byTom_Junior).jpg|Vācu kultūras nams [[Fortaleza|Fortalezā]]. Attēls:Fortaleza_34_-_teatro_josé_de_alencar.jpg|Žozē de Alenkara teātris [[Fortaleza|Fortalezā]]. Attēls:Escola_de_musica_do_Ancuri.jpg|Ancuri mūzikas skola. Attēls:Fortalezaceara.jpg|Fortaleza. Attēls:Aeroporto_Internacional_Pinto_Martins_(1).png|Skats uz Fortalezas starptautisko lidostu. Attēls:Biblioteca_de_Sobral.jpg|Sobralas publiskā bibliotēka. Attēls:Canoa_Quebrada_(3).png|Pludmale Kanoa Kebrada (''Canoa Quebrada'') Arakati. Attēls:Castelão_Arena_(6).jpg|Kastelaunas arēna Fortalezā. </gallery> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.ceara.gov.br/}} (portugāliski) <nowiki> [[Kategorija:Brazīlijas štati]] [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]]</nowiki> rq5szh9qkvao4rxksefm5odsl1azy4q Aldis Gobzems 0 403994 3670969 3663911 2022-08-16T11:02:45Z RedaktorsLV 108239 Nelielas izmaiņas 1.paragrāfā wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aldis Gobzems | attēls = Aldis Gobzems in 2018.jpg | att_izm = | apraksts = Aldis Gobzems 2018. gadā | amats = 13. Saeimas deputāts | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|10|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Kuldīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Sabiedrība citai politikai]]<ref>https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/beidzot-registre-partiju-sabiedriba-citai-politikai-630630</ref> <small>(2008—2009)</small> * [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] <small>(2018—2019)</small> * [[Katram un katrai]] <small>(kopš 2021)</small> | dzīvesb = Krista Gobzema<ref name="kj"/> <small>(2015-2021)</small> | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurists]], [[advokāts]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Aldis Gobzems''' (dzimis {{dat|1978|10|10}}<ref name="knab"/> [[Kuldīga|Kuldīgā]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/310348-vai-tads-bus-musu-iekslietu-ministrs-alda-gobzema-apslepta-dzive Vai tāds būs mūsu iekšlietu ministrs? Alda Gobzema apslēptā dzīve] jauns.lv</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], bijis zvērināts [[advokāts]], un [[politiķis]]. Ievērību ir guvis kā vairāku [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijas]] civillietu advokāts, kur [[:en:Pro_bono|Pro Bono]] palīdzēja un visi cietušie saņēma kompensācijas. Bijis arī [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors. 2018. gada maijā A. Gobzems atsāka politisko darbību, pievienojoties partijai [[KPV LV]]. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]]. Ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Izvirzīts par [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata pretendentu, taču pietiekošu Saeimas atbalstu neguva un līdz balsojumam parlamentā viņa valdība nenonāca. 2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV.<ref name=":0" /> 2021. gada janvārī A. Gobzems dibināja jaunu politisko partiju "[[Katram un katrai|Likums un kārtība]]" (kopš 2022. gada februāra - "Katram un katrai"). == Politiskā darbība == Lai gan A. Gobzems ir maksātnespējas sistēmas kritiķis, no 2004. līdz 2005. gadam viņš pats bijis [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors. 2008. gada oktobrī tika dibināta partija "[[Sabiedrība citai politikai]]", kurā A. Gobzems kļuva par valdes locekli, bet 2009. gadā partiju pameta.<ref>https://www.delfi.lv/news/astonas-lokomotives/premjera-amata-kandidata-dosje-kpv-lv-gobzems.d?id=50338061</ref> 2018. gada maijā A. Gobzems atsāka politisko darbību, pievienojoties partijai [[KPV LV]]. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]].<ref name="lsm" /> 2018. gada rudenī tika ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|title=Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanu Komisija|access-date={{dat|2018|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007223055/https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|archivedate={{dat|2018|10|07||bez}}}}</ref> Pēc tam, kad nesekmīgi valdību veidot bija mēģinājis prezidenta [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] izvirzītais pirmais premjerministra kandidāts [[Jānis Bordāns]], Valsts prezidents valdības veidošanu uzticēja A. Gobzemam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prezidents-valdibas-veidosanu-uztic-gobzemam.a300878/|title=Prezidents valdības veidošanu uztic Gobzemam|access-date=2018-11-27|language=lv}}</ref> Tomēr divu nedēļu ilgās valdības veidošanas sarunas bija nesekmīgas, pietiekošu Saeimas atbalstu A. Gobzemam neizdevās izveidot, un R. Vējonis savu rīkojumu atsauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-prezidents-atsauks-ari-gobzema-nominaciju-premjera-amatam.a302478/|title=Valsts prezidents atsauks arī Gobzema nomināciju premjera amatam|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-17|language=lv}}</ref> 2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kpv-lv-valde-izsledz-gobzemu-no-partijas.a308314/|title=«KPV LV» valde izslēdz Gobzemu no partijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-04|language=lv}}</ref> un nedaudz vēlāk arī no tās Saeimas frakcijas ar pamatojumu, ka viņš ir sācis pulcēt cilvēkus jauna politiska veidojuma tapšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-izsledz-ari-no-kpv-lv-saeimas-frakcijas.a308647/|title=Gobzemu izslēdz arī no «KPV LV» Saeimas frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-07|language=lv}}</ref> 30. aprīlī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) viņam oficiāli atteica pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemam-sab-atteicis-pieeju-valsts-noslepumam.a317550/|title=Gobzemam SAB atteicis pieeju valsts noslēpumam|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-30|language=lv}}</ref> 2021. gada 8. janvārī A. Gobzems dibināja jaunu politisko partiju "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" un kļuva par tās līdzpriekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-merki-uzvaret-saeimas-velesanas-un-izmainit-latviju-gobzems-un-tris-saeimas-deputati-dibina-partiju.d?id=52824841|title=Ar mērķi uzvarēt Saeimas vēlēšanās un izmainīt Latviju Gobzems un trīs Saeimas deputāti dibina partiju|website=www.delfi.lv|access-date=2021-01-08|language=lv}}</ref> Sākotnēji partiju [[13. Saeima|13. Saeimā]] pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, [[Jūlija Stepaņenko]] (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), [[Ļubova Švecova]] un [[Karina Sprūde|Karīna Sprūde]], bet pēc skandaloza ieraksta [[Sociālais tīkls|sociālajā tīklā]] ''[[Facebook]]'', kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret [[COVID-19]] Latvijas iedzīvotājus nēsāt [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigzni]], tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus [[Antisemītisms|antisemītismam]] [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7280684/ebreju-kopiena-gobzema-un-vina-atbalstitaju-riciba-ir-absoluti-amorala|title=Ebreju kopiena: Gobzema un viņa atbalstītāju rīcība ir absolūti amorāla|website=TVNET|access-date=2021-06-30|date=2021-06-28|language=lv}}</ref> 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova, nosodot Gobzema rīcību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7282931/gobzema-partiju-pamet-ari-saeimas-deputate-svecova|title=Gobzema partiju pamet arī Saeimas deputāte Švecova|website=Apollo.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-06-30|language=lv}}</ref> 2021. gada 4. augustā A. Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu [[vakcinācija|vakcināciju]]", kurā tika pausta neapmierinātība ar [[Saeima|Saeimā]] konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez [[Covid-19]] sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]]s puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-administrativo-lietu-pret-gobzemu-par-nesankcionetu-protestu-pret-obligatu-vakcinaciju.a415725/|title= Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=5 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> Par spīti tam, izmantojot [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]], A. Gobzems aicināja savus sekotājus uz atkārtotu demonstrāciju 18. augustā, kas šoreiz tika organizēta pie [[Rīgas pils]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-pazino-ka-valsts-prezidentam-egilam-levitam-esot-milaka-kuru-vins-nesen-iekartojis-darba|title=VIDEO. Gobzems paziņo, ka valsts prezidentam Egilam Levitam esot mīļākā, kuru viņš nesen iekārtojis darbā|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=6 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> un kopējais dalībnieku skaits šīs dienas protesta akcijās sasniedza dažus tūkstošus cilvēku. Septembrī A. Gobzems atgriezās kādreizējā KPV LV Saeimas frakcijā, kas tobrīd jau bija kļuvusi par frakciju "Neatkarīgie", un drīz tika ievēlēts par frakcijas priekšsēdētāju. Dažādu pārkāpumu dēļ Saeimas deputāti A. Gobzemu izslēdza no vairākām Saeimas sēdēm, tādēļ septembrī viņš parlamenta darbā nevarēja piedalīties. Vēlreiz par ētikas kodeksa pārkāpumiem uz sešām Saeimas sēdēm A. Gobzems tika izslēgts 2022. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-par-etikas-kodeksa-parkapumu-izsledz-no-nakamajam-sesam-saeimas-sedem.a445177/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin|title=Gobzemu par ētikas kodeksa pārkāpumu izslēdz no nākamajām sešām Saeimas sēdēm|last=LSM}}</ref> Tā paša gada 21. jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosināja A. Gobzemu jau trešo reizi izslēgt uz sešām sēdēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54479042|title=Gobzemu izslēgs no Saeimas sešām sēdēm; sarāj arī Iesalnieku un Ģirģenu|last=Spalvēns|first=Raivis|website=delfi.lv|access-date=2022-06-22|date=2022-06-21|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == A. Gobzema audžutēvs ir "Latvijas Valsts ceļu" valdes loceklis Edgars Strods (2019. gadā KNAB aizturējis pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu).<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/351653-knab-aizturejis-latvijas-valsts-celu-valdes-locekli-alda-gobzema-patevu-edgaru-strodu-papildinats KNAB aizturējis "Latvijas Valsts ceļu" valdes locekli Alda Gobzema patēvu Edgaru Strodu] jauns.lv</ref> 2015. gadā A. Gobzems apprecējies ar Kristu Gobzemu, ģimenē auga meita<ref name="kj" /> un dēls.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/314945-aldis-gobzems-kluvis-par-tevu-delam Aldis Gobzems kļuvis par tēvu dēlam] jauns.lv</ref> 2021. gadā laulība tika šķirta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/gobzems-pec-skirsanas-man-ir-vienaldzigas-citu-domas-vai-apsaukasanas-41249/|title=Gobzems pēc šķiršanās: Man ir vienaldzīgas citu domas vai apsaukāšanās|last=santa.lv}}</ref> tomēr pāris turpināja dzīvot kopā. 2022. gada jūnijā A. Gobzems no Saeimas tribīnes apgalvoja, ka esot [[gejs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-saeimas-tribines-pazino-ka-ir-gejs-velak-soctiklos-teic-ka-pa-visiem-kopa-jums-izdevas-salauzt-manu-dzivi|title=VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”|website=Kokteilis.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/alda-gobzema-parsteidzosa-uzruna-saeima-es-esmu-gejs--dzintars-un-urbanovics-to-zina-50222/|title=Alda Gobzema pārsteidzošā uzruna Saeimā: Es esmu gejs – Dzintars un Urbanovičs to zina|website=www.santa.lv|access-date=2022-06-18}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="kj">{{ziņu atsauce |url= http://jauns.lv/raksts/izklaide/31474-advokata-alda-gobzema-gimenei-pirmdzimtais-apsveicam |title= Advokāta Alda Gobzema ģimenei pirmdzimtais. Apsveicam! |publisher= KasJauns.lv |date= 2016. gada 2. februāris}}</ref> <ref name="knab">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&type_id=&donator=aldis+gobzems&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=|title=Dāvinājumi, ziedojumi no Alda Gobzema, KNAB, ar personas koda pirmo daļu|publisher=[[KNAB]]|accessdate={{dat|2018|8|14||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127005851/https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&type_id=&donator=aldis+gobzems&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=}}</ref> <ref name="lsm">{{ziņu atsauce |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-kpv-lv-premjera-kandidats-bus-advokats-gobzems.a278217/ |title= Partijas «KPV LV» premjera kandidāts būs advokāts Gobzems |publisher= [[Lsm.lv]] |date= 2018. gada 13. maijs}}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://twitter.com/AldisGobzems/ Personīgais ''Twitter'' konts] * [https://www.facebook.com/gobzems/ ''Facebook'' lapa] * [https://www.facebook.com/aldis.gobzems?ref=br_rs/ Personīgais ''Facebook'' konts] * [https://www.youtube.com/channel/UCg8GiODzCRcaZqHMm8UB_kQ/ Personīgais ''Youtube'' kanāls] {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Gobzems, Aldis}} [[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]] [[Kategorija:Sabiedrības citai politikai politiķi]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:"Likums un kārtība" politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] c8cjsqzxtqqw1n98rrd794o6ljer7pn 3670975 3670969 2022-08-16T11:13:58Z ScAvenger 1630 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/RedaktorsLV|RedaktorsLV]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aldis Gobzems | attēls = Aldis Gobzems in 2018.jpg | att_izm = | apraksts = Aldis Gobzems 2018. gadā | amats = 13. Saeimas deputāts | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|10|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Kuldīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Sabiedrība citai politikai]]<ref>https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/beidzot-registre-partiju-sabiedriba-citai-politikai-630630</ref> <small>(2008—2009)</small> * [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] <small>(2018—2019)</small> * [[Katram un katrai]] <small>(kopš 2021)</small> | dzīvesb = Krista Gobzema<ref name="kj"/> <small>(2015-2021)</small> | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurists]], [[advokāts]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Aldis Gobzems''' (dzimis {{dat|1978|10|10}}<ref name="knab"/> [[Kuldīga|Kuldīgā]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/310348-vai-tads-bus-musu-iekslietu-ministrs-alda-gobzema-apslepta-dzive Vai tāds būs mūsu iekšlietu ministrs? Alda Gobzema apslēptā dzīve] jauns.lv</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], bijis zvērināts [[advokāts]], un [[politiķis]]. Ievērību ir guvis kā vairāku [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijas]] civillietu advokāts, kur, pretstatā publiski paustajam, par maksu sniedza juridisko palīdzību cietušajiem,<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/skaisti-runaja-cilveki-ticeja-biedribas-zolitude-21-11-parstave-vaino-gobzemu-cietuso-pamesana/ “Skaisti runāja, cilvēki ticēja.” Biedrības “Zolitūde 21.11.” pārstāve vaino Gobzemu cietušo pamešanā] skaties.lv</ref> pēc iekļūšanas politikā A. Gobzems vairākkārtīgi kavēja tiesas procesus, kā rezultātā tika izbeigta Zolitūdes traģēdijas civillieta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzema-neierasanas-del-izbeidz-zolitudes-tragedijas-civillietu.a292414/ Gobzema neierašanās dēļ izbeidz Zolitūdes traģēdijas civillietu] LSM</ref> Bijis arī [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors. 2018. gada maijā A. Gobzems atsāka politisko darbību, pievienojoties partijai [[KPV LV]]. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]]. Ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Izvirzīts par [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata pretendentu, taču pietiekošu Saeimas atbalstu neguva un līdz balsojumam parlamentā viņa valdība nenonāca. 2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV.<ref name=":0" /> 2021. gada janvārī A. Gobzems dibināja jaunu politisko partiju "[[Katram un katrai|Likums un kārtība]]" (kopš 2022. gada februāra - "Katram un katrai"). == Politiskā darbība == Lai gan A. Gobzems ir maksātnespējas sistēmas kritiķis, no 2004. līdz 2005. gadam viņš pats bijis [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors. 2008. gada oktobrī tika dibināta partija "[[Sabiedrība citai politikai]]", kurā A. Gobzems kļuva par valdes locekli, bet 2009. gadā partiju pameta.<ref>https://www.delfi.lv/news/astonas-lokomotives/premjera-amata-kandidata-dosje-kpv-lv-gobzems.d?id=50338061</ref> 2018. gada maijā A. Gobzems atsāka politisko darbību, pievienojoties partijai [[KPV LV]]. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]].<ref name="lsm" /> 2018. gada rudenī tika ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|title=Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanu Komisija|access-date={{dat|2018|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007223055/https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|archivedate={{dat|2018|10|07||bez}}}}</ref> Pēc tam, kad nesekmīgi valdību veidot bija mēģinājis prezidenta [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] izvirzītais pirmais premjerministra kandidāts [[Jānis Bordāns]], Valsts prezidents valdības veidošanu uzticēja A. Gobzemam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prezidents-valdibas-veidosanu-uztic-gobzemam.a300878/|title=Prezidents valdības veidošanu uztic Gobzemam|access-date=2018-11-27|language=lv}}</ref> Tomēr divu nedēļu ilgās valdības veidošanas sarunas bija nesekmīgas, pietiekošu Saeimas atbalstu A. Gobzemam neizdevās izveidot, un R. Vējonis savu rīkojumu atsauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-prezidents-atsauks-ari-gobzema-nominaciju-premjera-amatam.a302478/|title=Valsts prezidents atsauks arī Gobzema nomināciju premjera amatam|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-17|language=lv}}</ref> 2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kpv-lv-valde-izsledz-gobzemu-no-partijas.a308314/|title=«KPV LV» valde izslēdz Gobzemu no partijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-04|language=lv}}</ref> un nedaudz vēlāk arī no tās Saeimas frakcijas ar pamatojumu, ka viņš ir sācis pulcēt cilvēkus jauna politiska veidojuma tapšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-izsledz-ari-no-kpv-lv-saeimas-frakcijas.a308647/|title=Gobzemu izslēdz arī no «KPV LV» Saeimas frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-07|language=lv}}</ref> 30. aprīlī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) viņam oficiāli atteica pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemam-sab-atteicis-pieeju-valsts-noslepumam.a317550/|title=Gobzemam SAB atteicis pieeju valsts noslēpumam|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-30|language=lv}}</ref> 2021. gada 8. janvārī A. Gobzems dibināja jaunu politisko partiju "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" un kļuva par tās līdzpriekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-merki-uzvaret-saeimas-velesanas-un-izmainit-latviju-gobzems-un-tris-saeimas-deputati-dibina-partiju.d?id=52824841|title=Ar mērķi uzvarēt Saeimas vēlēšanās un izmainīt Latviju Gobzems un trīs Saeimas deputāti dibina partiju|website=www.delfi.lv|access-date=2021-01-08|language=lv}}</ref> Sākotnēji partiju [[13. Saeima|13. Saeimā]] pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, [[Jūlija Stepaņenko]] (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), [[Ļubova Švecova]] un [[Karina Sprūde|Karīna Sprūde]], bet pēc skandaloza ieraksta [[Sociālais tīkls|sociālajā tīklā]] ''[[Facebook]]'', kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret [[COVID-19]] Latvijas iedzīvotājus nēsāt [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigzni]], tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus [[Antisemītisms|antisemītismam]] [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7280684/ebreju-kopiena-gobzema-un-vina-atbalstitaju-riciba-ir-absoluti-amorala|title=Ebreju kopiena: Gobzema un viņa atbalstītāju rīcība ir absolūti amorāla|website=TVNET|access-date=2021-06-30|date=2021-06-28|language=lv}}</ref> 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova, nosodot Gobzema rīcību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7282931/gobzema-partiju-pamet-ari-saeimas-deputate-svecova|title=Gobzema partiju pamet arī Saeimas deputāte Švecova|website=Apollo.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-06-30|language=lv}}</ref> 2021. gada 4. augustā A. Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu [[vakcinācija|vakcināciju]]", kurā tika pausta neapmierinātība ar [[Saeima|Saeimā]] konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez [[Covid-19]] sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]]s puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-administrativo-lietu-pret-gobzemu-par-nesankcionetu-protestu-pret-obligatu-vakcinaciju.a415725/|title= Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=5 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> Par spīti tam, izmantojot [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]], A. Gobzems aicināja savus sekotājus uz atkārtotu demonstrāciju 18. augustā, kas šoreiz tika organizēta pie [[Rīgas pils]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-pazino-ka-valsts-prezidentam-egilam-levitam-esot-milaka-kuru-vins-nesen-iekartojis-darba|title=VIDEO. Gobzems paziņo, ka valsts prezidentam Egilam Levitam esot mīļākā, kuru viņš nesen iekārtojis darbā|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=6 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> un kopējais dalībnieku skaits šīs dienas protesta akcijās sasniedza dažus tūkstošus cilvēku. Septembrī A. Gobzems atgriezās kādreizējā KPV LV Saeimas frakcijā, kas tobrīd jau bija kļuvusi par frakciju "Neatkarīgie", un drīz tika ievēlēts par frakcijas priekšsēdētāju. Dažādu pārkāpumu dēļ Saeimas deputāti A. Gobzemu izslēdza no vairākām Saeimas sēdēm, tādēļ septembrī viņš parlamenta darbā nevarēja piedalīties. Vēlreiz par ētikas kodeksa pārkāpumiem uz sešām Saeimas sēdēm A. Gobzems tika izslēgts 2022. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-par-etikas-kodeksa-parkapumu-izsledz-no-nakamajam-sesam-saeimas-sedem.a445177/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin|title=Gobzemu par ētikas kodeksa pārkāpumu izslēdz no nākamajām sešām Saeimas sēdēm|last=LSM}}</ref> Tā paša gada 21. jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosināja A. Gobzemu jau trešo reizi izslēgt uz sešām sēdēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54479042|title=Gobzemu izslēgs no Saeimas sešām sēdēm; sarāj arī Iesalnieku un Ģirģenu|last=Spalvēns|first=Raivis|website=delfi.lv|access-date=2022-06-22|date=2022-06-21|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == A. Gobzema audžutēvs ir "Latvijas Valsts ceļu" valdes loceklis Edgars Strods (2019. gadā KNAB aizturējis pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu).<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/351653-knab-aizturejis-latvijas-valsts-celu-valdes-locekli-alda-gobzema-patevu-edgaru-strodu-papildinats KNAB aizturējis "Latvijas Valsts ceļu" valdes locekli Alda Gobzema patēvu Edgaru Strodu] jauns.lv</ref> 2015. gadā A. Gobzems apprecējies ar Kristu Gobzemu, ģimenē auga meita<ref name="kj" /> un dēls.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/314945-aldis-gobzems-kluvis-par-tevu-delam Aldis Gobzems kļuvis par tēvu dēlam] jauns.lv</ref> 2021. gadā laulība tika šķirta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/gobzems-pec-skirsanas-man-ir-vienaldzigas-citu-domas-vai-apsaukasanas-41249/|title=Gobzems pēc šķiršanās: Man ir vienaldzīgas citu domas vai apsaukāšanās|last=santa.lv}}</ref> tomēr pāris turpināja dzīvot kopā. 2022. gada jūnijā A. Gobzems no Saeimas tribīnes apgalvoja, ka esot [[gejs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-saeimas-tribines-pazino-ka-ir-gejs-velak-soctiklos-teic-ka-pa-visiem-kopa-jums-izdevas-salauzt-manu-dzivi|title=VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”|website=Kokteilis.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/alda-gobzema-parsteidzosa-uzruna-saeima-es-esmu-gejs--dzintars-un-urbanovics-to-zina-50222/|title=Alda Gobzema pārsteidzošā uzruna Saeimā: Es esmu gejs – Dzintars un Urbanovičs to zina|website=www.santa.lv|access-date=2022-06-18}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="kj">{{ziņu atsauce |url= http://jauns.lv/raksts/izklaide/31474-advokata-alda-gobzema-gimenei-pirmdzimtais-apsveicam |title= Advokāta Alda Gobzema ģimenei pirmdzimtais. Apsveicam! |publisher= KasJauns.lv |date= 2016. gada 2. februāris}}</ref> <ref name="knab">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&type_id=&donator=aldis+gobzems&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=|title=Dāvinājumi, ziedojumi no Alda Gobzema, KNAB, ar personas koda pirmo daļu|publisher=[[KNAB]]|accessdate={{dat|2018|8|14||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127005851/https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&type_id=&donator=aldis+gobzems&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=}}</ref> <ref name="lsm">{{ziņu atsauce |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-kpv-lv-premjera-kandidats-bus-advokats-gobzems.a278217/ |title= Partijas «KPV LV» premjera kandidāts būs advokāts Gobzems |publisher= [[Lsm.lv]] |date= 2018. gada 13. maijs}}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://twitter.com/AldisGobzems/ Personīgais ''Twitter'' konts] * [https://www.facebook.com/gobzems/ ''Facebook'' lapa] * [https://www.facebook.com/aldis.gobzems?ref=br_rs/ Personīgais ''Facebook'' konts] * [https://www.youtube.com/channel/UCg8GiODzCRcaZqHMm8UB_kQ/ Personīgais ''Youtube'' kanāls] {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Gobzems, Aldis}} [[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]] [[Kategorija:Sabiedrības citai politikai politiķi]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:"Likums un kārtība" politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] j2q4nze5m3gog8om1vocgvzmefdulhx Tīkla Vīzija 0 404629 3670650 3498249 2022-08-15T15:52:39Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} {{TV raidījuma infokaste | show_name = Tīkla Vīzija | show_name_2 = | bgcolour = purple | color text = | image = TiklaVizijaLogo-2018.png | caption = Pārraides logo | genre = | format = | creator = | developer = Rīga TV24 | writer = | director = | creative_director = | presenter = * [[Ieva Strazdiņa]] (2013—2014) * [[Mareks Matisons]] | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 26 minūtes | company = "Rīga TV24" | distributor = | channel = Rīga TV24 | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{Dat|2014|3|5|N|bez}} | last_aired = ''pašlaik'' | status = | channel_LV = [[Rīga TV24]] | preceded_by = "ON Air" | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''"Tīkla Vīzija"''' ir [[Rīga TV24]] informatīva [[televīzija]]s populārzinātniskā pārraide par [[Tehnoloģija|tehnoloģijām]] un digitālo kultūru. Pārraide tās pirmajā koncepcijā tika veidota no 2013. gada septembra līdz 2014. gada augustam, bet atsākta 2018. gada 29. jūlijā, ar pārraidēm svētdienu rītos plkst. 11.00. == Vēsture == Pirmā "Tīkla Vīzija" TV ēterā parādījās ar vadītāju un televīzijas ētera personību Ievu Strazdiņu un piedzīvoja kopumā nedaudz vairāk par 100 pārraidēm. Gatavojoties jaunajai televīzijas sezonai, 2018. gada vasarā tika uzsākts darbs pie atjaunotās pārraides,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://kokteilis.la.lv/baidamies-pateikt-esmu-forss/|title=Baidāmies pateikt – esmu foršs!|work=Kokteilis.lv|access-date=2018-08-23|language=lv-LV|archive-date=2018-08-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20180826112037/http://kokteilis.la.lv/baidamies-pateikt-esmu-forss/}}</ref> lielāku uzsvaru pievēršot ne tikai pasaules notikumiem, bet arī jaunumiem Latvijā, [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] un tehnoloģiju jomā. Pārraides uzdevums<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://kursors.lv/2018/08/01/mareks-matisons-rigatv24-etera-atgriez-tehnologiju-raidijumu-tikla-vizija-2/|title=Mareks Matisons "RīgaTV 24" ēterā atgriež tehnoloģiju raidījumu "Tīkla Vīzija" - Kursors.lv|work=Kursors.lv|access-date=2018-08-23|date=2018-08-01|language=en-US}}</ref> ir vienlīdz objektīvi atainot [[Latvija]]s jauno uzņēmumu veiksmes stāstus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.labsoflatvia.com/lv/zinas/riga-tv-24-bus-raidijums-par-jaunuznemumiem|title='RĪGA TV 24' BŪS RAIDĪJUMS PAR JAUNUZŅĒMUMIEM|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/RigaTV24 Raidījuma TV Kanāla "Rīga TV24" Facebook vietne] * [https://www.instagram.com/tikla.vizija/ "Tīkla Vīzija" konts Instagram] *[https://www.youtube.com/playlist?list=PLYOCNQ-S-0eQElKN4lk61mG8lN6LAt7WO YT 2018.gada sezona] * [http://rigatv24.lv/ Rīga TV 24 — http://rigatv24.lv/] {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:Televīzijas raidījumi]] o88jyewiqtnstrq4wca7mwssst7oos1 Veidne:13. Saeima 10 408426 3670842 3655465 2022-08-16T06:45:47Z Biafra 13794 Ainārs Vilciņš sāk Saeimas darbu uzreiz kā ārpusfrakciju deputāts. wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = 13. Saeima |title = [[13. Saeima]] <small>(2018—pašlaik)</small> |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[13. Saeimas frakcijas|Frakcijas]] |list1 = * [[Saskaņa]] (18) * [[Konservatīvie]] (sākotnēji JKP; 15) * [[Attīstībai/Par!]] (13) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK]] (11) * [[Jaunā Vienotība]] (8) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (7) * [[Par cilvēcīgu Latviju|Neatkarīgie]] (sākotnēji KPV LV; 6) |group2 = Prezidijs |list2 = * [[Saeimas priekšsēdētājs|Priekšsēdētāja]] [[Ināra Mūrniece]] * priekšsēdētājas biedres [[Dagmāra Beitnere-Le Galla]] un [[Inese Lībiņa-Egnere]] * sekretārs [[Andrejs Klementjevs]] * sekretāra biedre [[Inese Voika]] |group3 = [[13. Saeimas deputāti|Deputāti]] |list3 = {{Navbox subgroup |group1 = [[Saskaņa]] |list1 = * [[Valērijs Agešins|Agešins]] * [[Boriss Cilevičs|Cilevičs]] * [[Sergejs Dolgopolovs|Dolgopolovs]] * [[Inga Goldberga|Goldberga]] * [[Nikolajs Kabanovs|Kabanovs]] * [[Andrejs Klementjevs|A. Klementjevs]] * [[Ivans Klementjevs|I. Klementjevs]] * [[Jānis Krišāns|Krišāns]] * [[Edgars Kucins|Kucins]] * [[Regīna Ločmele|Ločmele]] * [[Vladimirs Nikonovs|Nikonovs]] * [[Vitālijs Orlovs|Orlovs]] * [[Igors Pimenovs|Pimenovs]] * [[Ivans Ribakovs|Ribakovs]] * [[Artūrs Rubiks|Rubiks]] * [[Jānis Tutins|Tutins]] * [[Zenta Tretjaka|Tretjaka]] * [[Jānis Urbanovičs|Urbanovičs]] |group2 = [[Konservatīvie]] |list2 = * [[Ieva Akuratere|Akuratere]] * [[Ainars Bašķis|Bašķis]] * [[Dagmāra Beitnere-Le Galla|Beitnere-Le Galla]] * [[Uldis Budriķis|Budriķis]] * [[Jānis Butāns|Butāns]] * [[Jānis Cielēns|Cielēns]] * [[Krišjānis Feldmans|Feldmans]] * [[Līva Kreituse|Kreituse]] * [[Eva Mārtuža|Mārtuža]] * [[Linda Medne|Medne]] * [[Juris Rancāns|Rancāns]] * [[Sandis Riekstiņš|Riekstiņš]] * [[Evita Zālīte-Grosa|Zālīte-Grosa]] * [[Reinis Znotiņš|Znotiņš]] * [[Normunds Žunna|Žunna]] |group3 = [[Attīstībai/Par!]] |list3 = * [[Krista Baumane|Baumane]] * [[Aigars Bikše|Bikše]] * [[Mārtiņš Bondars|Bondars]] * [[Ilmārs Dūrītis|Dūrītis]] * [[Marija Golubeva|Golubeva]] * [[Viesturs Liepkalns|Liepkalns]] * [[Juris Pūce|Pūce]] * [[Dace Rukšāne-Ščipčinska|Rukšāne-Ščipčinska]] * [[Andris Skride|Skride]] * [[Mārtiņš Šteins|Šteins]] * [[Vita Anda Tērauda|Tērauda]] * [[Inese Voika|Voika]] * [[Gatis Zamurs|Zamurs]] |group4 = [[VL-TB/LNNK|NA VL-TB/LNNK]] |list4 = * [[Jānis Dombrava|Dombrava]] * [[Normunds Dzintars|N. Dzintars]] * [[Raivis Dzintars|R. Dzintars]] * [[Jānis Iesalnieks|Iesalnieks]] * [[Ritvars Jansons|Jansons]] * [[Aleksandrs Kiršteins|Kiršteins]] * [[Rihards Kols|Kols]] * [[Janīna Kursīte-Pakule|Kursīte-Pakule]] * [[Ināra Mūrniece|Mūrniece]] * [[Edvīns Šnore|Šnore]] * [[Edmunds Teirumnieks|Teirumnieks]] |group5 = [[Jaunā Vienotība]] |list5 = * [[Arvils Ašeradens|Ašeradens]] * [[Alīna Gendele|Gendele]] * [[Andrejs Judins|Judins]] * [[Rihards Kozlovskis|Kozlovskis]] * [[Ainars Latkovskis|Latkovskis]] * [[Atis Lejiņš|Lejiņš]] * [[Inese Lībiņa-Egnere|Lībiņa-Egnere]] * [[Kārlis Šadurskis|Šadurskis]] |group6 = [[ZZS]] |list6 = * [[Uldis Augulis|Augulis]] * [[Gundars Daudze|Daudze]] * [[Jānis Dūklavs|Dūklavs]] * [[Janīna Jalinska|Jalinska]] * [[Armands Krauze|Krauze]] * [[Viktors Valainis|Valainis]] * [[Jānis Vucāns|Vucāns]] |group7 = [[Par cilvēcīgu Latviju|Neatkarīgie]] |list7 = * [[Aldis Gobzems|Gobzems]] * [[Ieva Krapāne|Krapāne]] * [[Māris Možvillo|Možvillo]] * [[Ralfs Nemiro|Nemiro]] * [[Ramona Petraviča|Petraviča]] * [[Karina Sprūde|Sprūde]] |group8 = bez frakcijas |list8 = * [[Jānis Ādamsons|Ādamsons]]{{smallsup|3}} * [[Iveta Benhena-Bēkena|Benhena-Bēkena]]{{smallsup|1}} * [[Raimonds Bergmanis|Bergmanis]]{{smallsup|2}} * [[Anda Čakša|Čakša]]{{smallsup|2}} * [[Vjačeslavs Dombrovskis|Dombrovskis]]{{smallsup|3}} * [[Kaspars Ģirģens|Ģirģens]]{{smallsup|1}} * [[Artuss Kaimiņš|Kaimiņš]]{{smallsup|1}} * [[Māris Kučinskis|Kučinskis]]{{smallsup|2}} * [[Janīna Kursīte (1964)|Kursīte]]{{smallsup|1}} * [[Romāns Naudiņš|Naudiņš]]{{smallsup|5}} * [[Evija Papule|Papule]]{{smallsup|3}} * [[Ēriks Pucens|Pucens]]{{smallsup|1}} * [[Ivars Puga|Puga]]{{smallsup|1}} * [[Inguna Rībena|Rībena]]{{smallsup|5}} * [[Jūlija Stepaņenko|Stepaņenko]]{{smallsup|3}} * [[Didzis Šmits|Šmits]]{{smallsup|1}} * [[Ilga Šuplinska|Šuplinska]]{{smallsup|4}} * [[Ļubova Švecova|Švecova]]{{smallsup|3}} * [[Edgars Tavars|Tavars]]{{smallsup|2}} * [[Ainārs Vilciņš|Vilciņš]]{{smallsup|1}} * [[Jānis Vitenbergs|Vitenbergs]]{{smallsup|1}} * [[Atis Zakatistovs|Zakatistovs]]{{smallsup|1}} }} |group9 = Beigušās pilnvaras |list9 = {{Navbox subgroup |group1 = uz laiku |list1 = * [[Jānis Bordāns|Bordāns]] * [[Gatis Eglītis|Eglītis]] * [[Ilze Indriksone|Indriksone]] * [[Tālis Linkaits|Linkaits]] * [[Dace Melbārde|Melbārde]] * [[Anita Muižniece|Muižniece]] * [[Artis Pabriks|Pabriks]] * [[Daniels Pavļuts|Pavļuts]] * [[Artūrs Toms Plešs|Plešs]] * [[Jānis Reirs|Reirs]] * [[Edgars Rinkēvičs|Rinkēvičs]] |group2 = pavisam |list2 = * [[Aldis Adamovičs|Adamovičs]] * †[[Aldis Blumbergs|Blumbergs]] * [[Māris Beļaunieks|Beļaunieks]] * [[Dace Bluķe|Bluķe]] * [[Aivars Geidāns|Geidāns]] * †[[Inese Ikstena|Ikstena]] * [[Juris Jurašs|Jurašs]] * †[[Ojārs Ēriks Kalniņš|Kalniņš]] * [[Andris Kazinovskis|Kazinovskis]] * [[Edgars Kronbergs|Kronbergs]] * [[Linda Liepiņa|Liepiņa]] * [[Māris Mičerevskis|Mičerevskis]] * [[Linda Ozola|Ozola]] * [[Dana Reizniece-Ozola|Reizniece-Ozola]] * [[Mārtiņš Staķis|Staķis]] * †[[Juta Strīķe|Strīķe]] * [[Ivars Zariņš|Zariņš]] }} |group10 = Saistītie raksti |list10 = * [[13. Saeima]] * [[13. Saeimas frakcijas]] * [[13. Saeimas deputāti]] * [[13. Saeimas vēlēšanas]] * [[Saeima]] |group11 = Kategorijas |list11 = * [[:Kategorija:Saeima|Saeima]] * [[:Kategorija:13. Saeima|13. Saeima]] * [[:Kategorija:13. Saeimas deputāti|13. Saeimas deputāti]] |below = * {{smallsup|1}} ''ievēlēts no partijas KPV LV'' * {{smallsup|2}} ''ievēlēta no Zaļo un Zemnieku savienības'' * {{smallsup|3}} ''ievēlēts no partijas "Saskaņa"'' * {{smallsup|4}} ''ievēlēta no Jaunās konservatīvās partijas'' * {{smallsup|5}} ''ievēlēta no partijas "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK"'' * {{smallsup|6}} ''ievēlēts no "Attīstībai/Par!"'' }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Saeimas veidnes| 13]] </noinclude> 3uixhtiw2t2jtm1m795cphg1yretklm Donijs Brasko 0 410204 3670793 3570105 2022-08-15T22:22:14Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Dolārs|$]] → {{ASV dolārs| (2), Anne Heče → Enna Heiča (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Donijs Brasko | attēls = Donnie brasco ver2.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Donnie Brasco'' | žanrs = kriminālfilma, drāma | režisors = [[Maiks Ņūels]] | producents = * [[Marks Džonsons]] * [[Berijs Levinsons]] * [[Luiss Didžiamo]] * [[Geils Mutrukss]] | scenārija autors = [[Pols Atanasio]] | galvenajās lomās = * [[Džonijs Deps]] * [[Als Pačīno]] * [[Maikls Madisens]] * [[Bruno Kirbijs]] * [[Džeimss Ruso]] * [[Enna Heiča]] | mūzika = [[Patriks Doils]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Baltimore Pictures]]'' * ''[[Mandalay Entertainment]]'' * ''[[Mark Johnson Productions]]'' | izplatītājs = ''[[TriStar Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{dat|1997|2|28||bez}} | ilgums = 123 [[minūte|min]]<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/donnie-brasco-1997|title=Donnie Brasco|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 21, 2018|archive-date={{dat|2020|09|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200921011541/https://www.bbfc.co.uk/releases/donnie-brasco-1997}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|Angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|18 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|124,9 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=donniebrasco.htm|title=Donnie Brasco (1997) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= October 21, 2018}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Donijs Brasko''' ({{val|en|Donnie Brasco}}) ir 1997. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] krimināldrāma, kuras režisors ir [[Maiks Ņūels]]. Galvenās lomas atveido [[Džonijs Deps]], [[Als Pačīno]], [[Maikls Madisens]], [[Bruno Kirbijs]], [[Džeimss Ruso]] un [[Enna Heiča]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1997|2|28||bez}}. FIB slepenais aģents iefiltrējas bandā, kur sāk arvien vairāk identificēties ar mafiju. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1997. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] ow953p5u3ht159vojkgv9n45bdojtsz Roberto Meloni 0 411524 3670668 3628902 2022-08-15T16:39:17Z Luvigas36437 87875 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | bgcolour = | name = Roberto Meloni | name_orig = ''Roberto Agostino Meloni'' | image = Flickr - proteusbcn - Semifinal 2 Eurovision 2008 (41).jpg | imagesize = | caption = Roberto Meloni 2008. gada Eirovīzijā | birthname = | birthdate = {{dat|1977|12|6}} | location = [[Ardara (Itālija)|Ardara]], [[Sardīnija]], {{vieta|Itālija}} | deathdate = | deathplace = | places = | pseudonym = | pseudonym_title = | nationality = [[itāļi|itālis]] | field = [[popmūzika]], [[opera]] | training = | movement = | famous works = | paraksts = | patrons = | influenced by = | teachers = | pupils = | family = | influenced = | awards = }} '''Roberto Agostino Meloni''' ({{val|it|Roberto Agostino Meloni}}; dzimis {{dat|1977|12|6}} [[Ardara (Itālija)|Ardarā]], [[Sardīnija|Sardīnijā]], [[Itālija|Itālijā]]) ir [[itāļi|itāļu]] [[dziedātājs]] un pasākumu un [[televīzija]]s [[raidījumu vadītājs]], kurš dzīvo un darbojas [[Latvija|Latvijā]]. Divas reizes piedalījies [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]: 2007. gadā kā grupas "[[Bonaparti.lv]]" dalībnieks un 2008. gadā kā grupas "[[Pirates of the Sea]]" dalībnieks. == Biogrāfija == Roberto Meloni dzimis 1977. gada 6. decembrī Itālijā, Ardaras pilsētā Sardīnijas salā. Piektais bērns ģimenē: viņam ir trīs māsas un brālis. Viņš mācījās skolā Ozieri pilsētā, ar izcilību beidzis [[Sasāri]] universitāti specialitātē "Svešvalodas un literatūra", pēc tam ieguva stipendiju un iespēju ceļot uz Rīgu, kur vēlāk arī palika. === Muzikālā karjera === Ar mūziku sācis nodarboties no 4 gadu vecuma, piedalījies vairākos koncertos, tostarp arī 1995. gada [[Sanremo]] festivālā ''Una Voce''. 2004. gadā piedalījās Latvijas [[realitātes šovs|realitātes šovā]] "[[Talantu fabrika]]", iekļūstot finālā un iegūstot popularitāti kā vienīgais ārzemju dalībnieks šajā šovā. Tā paša gada maijā viņš izveidoja duetu kopā ar [[Elizabete Zagorska|Elizabeti Zagorsku]], taču viņu pirmais albums ''Viva el Amor'' tika izlaists tikai pēc 4 gadiem, 2008. gada martā. 2011. gadā Meloni piedalījās vairākos koncertos [[Ukraina|Ukrainā]]. No 2011. gada augusta līdz oktobrim Meloni bija Sardīnijā, kur uzņēma divus [[videoklips|videoklipus]] savām dziesmām ''The love is a tango'' un ''I love you lady'', kas Latvijā kļuva populāras. Tajā pašā gadā viņam tika piešķirta Sardīnijas goda balva ''Navicello d'argento'', ko piešķir Sardīnijas iedzīvotājiem par savas salas godināšanu.<ref>[http://tottusinpari.blog.tiscali.it/2011/08/24/premio-navicella-dargento-2011-per-roberto-meloni-il-sardo-del-baltico/ PREMIO “NAVICELLA D’ARGENTO 2011″ PER ROBERTO MELONI, IL SARDO DEL BALTICO]{{Novecojusi saite}} {{ref-it}}</ref> 2012. gadā viņš kopā ar dziedātāju [[Jenny May|Jenny M]] ierakstīja dziesmu "Paslēpes", izveidojot tai arī videoklipu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5561061/dzenija-meja-un-roberto-spele-paslepes|title=Dženija Meja un Roberto spēlē «Paslēpes»|work=TVNET|access-date=2018-11-02|language=lv}}</ref> Piedalījies [[Lietuva]]s televīzijas šovā "[[Lietuvos balsas]]" ''(The Voice'').<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5269278/video-roberto-dzied-lietuviski-un-savilno-sieviesu-sirdis|title=Video: Roberto dzied lietuviski un saviļņo sieviešu sirdis|work=TVNET|access-date=2018-11-02|language=lv}}</ref> ==== Eirovīzija ==== 2007. gadā Roberto Meloni [[tenors|tenoru]] grupas "Bonaparti.lv" sastāvā devās uz Eirovīziju [[Somija|Somijā]]. Grupa izpildīja dziesmu "[[Questa Notte]]", kas ar 54 punktiem ieņēma 16. vietu. 2008. gadā Roberto atkal devās uz Eirovīziju, šoreiz kā grupas "Pirates of the Sea" dalībnieks, grupā piedalījās arī [[dejotāja]] [[Aleksandra Kurusova]] (TV šova "[[Dejo ar zvaigzni! 2|Dejo ar zvaigzni]]" uzvarētāja) un TV raidījumu vadītājs [[Jānis Vaišļa]], grupa ar dziesmu "Wolves of the Sea" ieguva 83 punktus, ieņemot 12. vietu. Raidorganizācija [[BBC]] nosauca grupas dalībnieku kostīmus par konkursā visstilīgākajiem. Dziesma kļuva par [[hits|hitu]] [[Dānija|Dānijā]] un [[Vācija|Vācijā]]. Tajā pašā gadā grupa "Pirates of the Sea" uzstājās [[Vitebska]]s festivālā ''Славянскі базар у Віцебску''. 2009. gadā Roberto Meloni Eirovīzijā paziņoja balsošanas rezultātus no Latvijas.<ref>{{Youtube|mMe6Qy3e7o|2009 Latvia Votes}}</ref> === Kino un teātris === Meloni darbojas arī Latvijas teātrī: viņš, piemēram, tēlojis galvenās lomas [[mūzikls|mūziklos]] "Vestsaidas stāsts", "Nožēlojamie" un "Robinsons Kruzo". 2009. gada maijā Latvijā tika iestudēta komēdija "Kailie brieži" ar Roberto Meloni piedalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kongresunams.lv/lv/hall_events/view/1347|title=Kalendārs|website=www.kongresunams.lv|access-date=2018-11-02}}</ref> Roberto Meloni ieskaņojis roņa Stefano balsi [[animācijas filma]]s "[[Madagaskara 3]]" latviešu dublāžā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/jaunums-latvijas-kino-zales-madagaskara-3.d?id=42436560|title=Jaunums Latvijas kino zālēs: 'Madagaskara 3'|work=DELFI|access-date=2018-11-02|date=2012-06-15|last=DELFI|language=lv}}</ref> === Televīzija === 2007. gadā Roberto piedalījās šovā "Dejo ar zvaigzni" (viņa partnere bija dejotāja [[Laura Kosīte]]), diemžēl iegūstot viszemāko vērtējumu<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5078767/maris-gulbis-un-aija-edzina-pamet-sovu-dejo-ar-zvaigzni|title=Māris Gulbis un Aija Edžiņa pamet šovu «Dejo ar zvaigzni»|work=TVNET|access-date=2018-11-02|language=lv}}</ref>, kā arī parādījās TV šovā "Sapņi piepildās". 2008. gadā kopā ar grupu "Pirates of the Sea" viņš piedalījās itāļu TV raidījumu vadītājas [[Rafaela Karra|Rafaelas Karras]] šovā ''Carràmba! Che sorpresa'' Rafaella Carra Che Sorpresa.<ref>{{Youtube|iLpzXuBW2Bg|Pirates of the Sea a Carramba che fortuna!}}</ref> 2014.gadā piedalījies [[TV3]] šovā "Izklausies redzēts" (pirmajā sezonā). No 2014. gada vada vairākus pavārraidījumus kanālā [[Rīga TV24]]. === Vadītie televīzijas raidījumi === {| class="wikitable" |- bgcolor="#d1e4fd" ! Gads ! Raidījums ! Telekanāls ! Piezīmes |- | 2014—2015 | "Labs ēdiens labiem draugiem. Ar Roberto" | rowspan="5"|[[TV24]] | |- | 2015—2017 | "La Dolce Vita. Ar Roberto" | |- | 2017—2018 | "100 dienas, 100 receptes - no Latvijas Itālijai" | Raidījumā gatavotie ēdieni veltīti [[Latvija 100|Latvijas valsts simtgadei]] |- | 2018—2021 | "La Dolce Vita. Ar Roberto" | |- | 2022 | "La Dolce Vita. Ēd vesels!" | Aizkadrā |- |} === Literatūra === 2017. gadā, pēc vairākiem veiksmīgi aizvadītiem pavārraidījumiem kopā ar Latvijas slavenībām un populāriem cilvēkiem, izdevis grāmatu "Piedzīvojumi virtuvē ar Roberto. 100 slavenību receptes"<ref>https://www.apollo.lv/5995209/foto-roberto-meloni-izdevis-recepsu-gramatu</ref> 2018.gadā, pēc Latvijas valsts simtgadei veltītā televīzijas raidījuma "100 dienas, 100 receptes - no Latvijas Itālijai", izdevis arī grāmatu "Pa Latvijas novadiem ar Roberto. Receptes no visas Latvijas" Gadu vēlāk klajā nākusi arī Roberto trešā pavārgrāmata "Apkārt pasaulei ar Roberto. 51 cittautu recepte" Kā atzinis Roberto, viņa sapnis ir bijis iemācīties gatavot ēst. Ar televīzijas raidījuma starpniecību viņam izdevies šo sapni piepildīt. Izdotās grāmatas ir Roberto veltījums viņa mammai, kura dzīvo Sardīnijā. === Personīgā dzīve === Roberto ir neprecējies, lai gan viņš vēlētos apprecēties ar latvieti, krievieti, ukrainieti vai itālieti.<ref>[http://rus.tvnet.lv/wo_men/dom_sjemja/170529-robjerto_mjeloni_ja_v_vostorgje_ot_ukrainok_oni_ogon Роберто Мелони: я в восторге от украинок. Они - огонь!] {{ref-ru}}</ref> Papildus savai dzimtajai itāļu valodai viņš runā latviski, angliski un nedaudz krieviski, apgūst lietuviešu valodu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20121023044133/http://www.robertomeloni.com/ Официальный сайт] * [http://brunch.lv/roberto-meloni/ Роберто Мелони: Моя муза — это мама] {{ref-ru}} {{Authority control}} {{DEFAULTSORT:Meloni, Roberto}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sardīnijā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas itāļi]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Dziedātāji]] [[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Rīga TV24 darbinieki]] 2erszmx63jfxrhqg5yhbkutmlsy809d Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas 10 413574 3670691 3670344 2022-08-15T18:01:09Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-08-15 18:01:08{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 35 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 35 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 33 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 28 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 14 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || Nav pamatota nozīmība || |- | {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 12 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}</nowiki> || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022) |- | {{page-multi|page=No Cav|t|h|d}} || 2022-08-08 12:24:31 || 7 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst, ja kāds "zaļais" neuzlabos: krosswiki savas sabiedriskās organizācijas reklāma ar nelabotu mašīntulkojumu.</nowiki> || nelabots mašīntulkojums || 15 (23.08.2022) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> kbzlq18rhmks6php17ndr8qzd66znv1 Brunču mednieks (filma) 0 426621 3670792 3653922 2022-08-15T22:21:58Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Anne Heče → Enna Heiča (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Brunču mednieks | attēls = Spreadposter.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Spread'' | žanrs = komēdija | režisors = [[Deivids Makenzijs]] | producents = * [[Džeisons Goldbergs]] * [[Eštons Kučers]] * [[Pīters Morgans]] | scenārija autors = [[Džeisons Hols]] | galvenajās lomās = * [[Enna Heiča]] * [[Eštons Kučers]] * [[Sebastians Stens]] * [[Margarita Levīva]] | mūzika = * [[Džons Svihārts]] | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = ''[[Anchor Bay Films]]'' | izdošanas laiks = {{dat|2009|8|14||bez}} | ilgums = 95 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/spread-2009|title=Spread|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=April 15, 2019|archive-date={{dat|2016|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161021175321/http://bbfc.co.uk/releases/spread-2009}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|4,8 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|12 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=spread.htm|title=Spread (2009)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= April 15, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Brunču mednieks"''' ({{val|en|Spread}}) ir 2009. gada komēdija, kuras režisors ir [[Deivids Makenzijs]]. Galvenās lomas atveido [[Enna Heiča]], [[Eštons Kučers]], [[Sebastians Stens]] un [[Margarita Levīva]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2009|8|14||bez}}. Filmas centrā ir brunču mednieks Nikijs un viņa attiecības ar viņa draudzeni Samantu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2009. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] nlt3btti393eakwjmaa7cjhkj3v7bxz Latvijas Universitātes goda doktors 0 429536 3670924 3652378 2022-08-16T10:11:00Z Roughdown 94972 /* ievads */ eliminate repeated sentence wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada maijs}} '''Latvijas Universitātes goda doktors''' ir viens no augstākajiem zinātniskajiem goda nosaukumiem Latvijā. Likums atļauj Latvijā goda doktora nosaukumu piešķirt tikai septiņām valsts institūcijām, kas visas ir atvasinātas publisko tiesību personas, — [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]i un sešām valsts dibinātām universitātēm,<ref>[https://likumi.lv/doc.php?id=107337 Universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmija par īpašiem nopelniem zinātnē var piešķirt Goda doktora (''Doctor honoris causa, Dr.h.c.'') grādu — Zinātniskās darbības likuma 12. panta pirmā daļa, [[Latvijas Vēstnesis]], Nr. 70 (3228), [[2005]], [[5. maijs]]; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Nr. 10, [[2005]], [[26. maijs]]]</ref> tātad bez akadēmijas Latvijā goda doktora nosaukumu drīkst piešķirt * [[Latvijas Universitāte]]; * [[Rīgas Tehniskā universitāte]]; * [[Rīgas Stradiņa universitāte]]; * [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]; * [[Daugavpils universitāte]]; * [[Liepājas universitāte]]. Likums paredz, ka goda doktora grāds nerada personai zinātnieka tiesības vai tiesības, kādas ir personai ar zinātnisko grādu. Visā simt gadu pastāvēšanas vēsturē Latvijas Universitāte līdz 2022. gada jūlijam ir piešķīrusi tikai 251 goda doktora nosaukumu.<ref>[https://www.lu.lv/par-mums/vesture/tradicijas/lu-atzinibu-guvusie/ Latvijas Universitātes goda doktoru saraksts]</ref> == Latvijas Universitātes goda doktori == Parasti par Latvijas Universitātes goda doktoriem ieceļ personas, kurām jau ir doktora zinātniskais grāds, tās ir visaugstākās raudzes starptautiskās zinātnes izcilības, tajā skaitā Nobela prēmijas laureāti, taču ir arī divi politiķi, kas zinātnisko darbu nav veikuši — pēdējais Zviedrijas politiskais karalis [[Gustavs V]] un pirmais Latvijas Republikas Valsts Prezidents [[Jānis Čakste]]. Pirmais Latvijas Universitātes goda doktors bija [[Pauls Denfers]]. <!-- Latvijas Universitātes goda doktora grādu piešķir dzīviem zinātniekiem.{{Citation needed|date=July 2022|reason=The university statutes do not state this}} Kļūdas pēc 2009. gadā Latvijas Universitātes goda doktora grāds tika piešķirts diviem mirušajiem — [[Jesaja Berlins|Jesajam Berlinam]] un [[Pauls Valdens|Paulam Valdenam]], taču universitātes mājaslapā šie goda raksti ir iekļauti goda doktoru sarakstā. --> Latvijas Universitātes goda doktora vidū ir, piemēram:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/par-mums/vesture/tradicijas/lu-atzinibu-guvusie/ |title=LU atzinību guvušie |author=Latvijas Universitāte |publisher=Latvijas Universitāte |access-date=10 July 2022}}</ref> * [[Žans-Davids Eduards Avenels]], Evrī Universitāte; * [[Antonio Arata]]; * [[Pauls Ariste]]; * [[Renāte von Bardelebena]]; * [[Žans Klods Bakrī]]; * [[Imanuels Bencingers]]; * [[Ginters Bēms]]; * [[Jesaja Berlins]]; * [[Ludis Bērziņš]]; * [[Johanness Karls Kaspars Beks]]; * [[Frīdrihs Vilhelms Bisings]]; * [[Edmunds Bunkše]]; * [[Jānis Cakuls]]; * [[Rolfs Martins Cinkernāgels]], fiziologs, Nobela Prēmijas laureāts; * [[Aleksandrs Dauge]]; * [[Ernests Felsbergs]]; * [[Ernests Foldāts]]; * [[Trevors Gārts Fennels]]; * [[Ernests Foldāts]]; * [[Viljams B. Harisons, III]]; * [[Otfrīds Hefe Kants]]; * [[Ginters Heidoms]]; * [[Aksels Holvūts]]; * [[Pauls Alberts Janmejs]]; * [[Kristaps Keggi]]; * [[Fricis Sikstus Keks]]; * [[Artūrs J.Kroplijs]]; * [[Georgs Pauls Kreišmanis]], ķīmiķis; * [[Alīse Laua]]; * [[Augusts Lēbers]]; * [[Dītrihs Andrejs Lēbers]], jurists; * [[Eižens Leimanis]]; * [[Fransuā Olivjē-Martēns]]; * [[Hanss Horsts Meijers]]; * [[Ole Norgards]]; * [[Bernards Nake]]; * [[Ervīns Oberlenders]], vēsturnieks; * [[Eižens Ostvalds]]; * [[Boriss Plotkins]]; * [[Gastons Ramons]]; * [[Velta Rūķe-Draviņa]]; * [[Ismails Serageldins]]; * [[Ebriks Strands]]; * [[Dīters Jjohans Georgs Šneiders]]; * [[Pēteris Šmits]]; * [[Gerhards Štikels]]; * [[Oktāvs Trebū]]; * [[Anrī Tronšons]]; * [[Eberhards Zaidels]]; * [[Pjērs Žiudiselī]]. == Biedri == Latvijas Universitātes goda doktora grāds nošķiras no Latvijas Universitātes goda biedra titula. Goda biedra nosaukumu neregulē Zinātniskās darbības likuma 12. pants. Latvijas Universitātes goda biedri ir: * biedrs [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]],<ref>[https://www.president.lv/lv/valsts-prezidents/bijusie-valsts-prezidenti/andris-berzins/goda-nosaukumi Balsojums noticis pēc LU rektora Mārča Auziņa ziņojuma noklausīšanās. Piešķirot Goda biedra nosaukumu, Latvijas Universitāte „pauž cieņu un atzinību par nozīmīgu veikumu Latvijas valsts labā, kā arī par atbalstu Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei". Goda biedra diplomu prezidents saņems 29. septembrī svinīgā ceremonijā LU jubilejas pasākumu laikā.]</ref> LPSR Ministru padomes sadzīves pakalpojumu ministra vietnieks, LPSR Valmieras rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs, [[Unibanka]] valdes priekšsēdētājs (prezidents), Saeimas deputāts un Latvijas Republikas Valsts Prezidents; * biedrs [[Ivars Godmanis]],<ref>[http://foto.lu.lv/arhiivs/1999/i_sep/28/slides/48_007.html Latvijas Universitātes rektors [[Juris Zaķis]] un Latvijas Universitātes goda biedrs [[Ivars Godmanis]],] 1999. gada 27. septembris</ref> 1990. gada marta LPSR Augstākās Padomes vēlēšanu rezultātā ieceltais [[Ministru padomes priekšsēdētājs]], vēlāk ministru prezidents, iekšlietu ministrs un finanšu ministrs, [[Latvijas Krājbanka]] padomes priekšsēdētājs; * biedrs [[Anatolijs Gorbunovs]], [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komiteja]]s trešais (ideoloģiskais) sekretārs, vēlāk [[LPSR Augstākās Padomes Prezidijs|LPSR Augstākās Padomes Prezidija]] priekšsēdētājs, 1990. gada marta LPSR Augstākās Padomes vēlēšanu rezultātā ievēlētās Augstākās Padomes priekšsēdētājs, [[Saeimas priekšsēdētājs]]. * biedrs [[Aivars Lembergs]],<ref>[https://www.ventspils.lv/lat/ventspils_parvalde/pasvaldibas_parvaldes_struktura/7-domes-priekssedetajs Aivars Lembergs, Latvijas Universitātes goda biedrs]</ref> [[Latvijas Universitāte|Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes]] [[studentu celtnieku vienību štābs|studentu celtnieku vienību brigādes vasaras darbu štāba]] priekšnieks, vēlāk [[Latvijas Komunistiskās partija]]s Centrālās komitejas instruktors, Latvijas Komunistiskās partijas Ventspils rajona komitejas sekretārs, LPSR Ventspils pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs; * biedrs [[Jānis Peters]],<ref>[https://rakstnieciba.lv/writers/janis-peters/ Goda biedrs Jānis Peters]</ref> [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komiteja]]s loceklis, [[Latvijas padomju rakstnieku savienība]]s valdes pirmais sekretārs, vēlāk Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes goda nosaukumi]] [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] b1c99k76uxzh0kzo076ggu3pmpobg52 Viktors Guščins 0 434942 3670651 3669482 2022-08-15T15:53:45Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Viktors Guščins''' ({{val|ru|Виктор Иванович Гущин}}; dzimis {{dat|1958|5|22}} [[Jelgava|Jelgavā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] vēsturnieks un politiķis. == Dzīvesgājums == 1975. gadā viņš pabeidza mācības [[Jelgavas 5. vidusskola|Jelgavas 5. vidusskolā]]. 1984. gadā absolvēja [[Ļeņingradas Valsts Universitāte|A. Ždanova Ļeņingradas Valsts universitāti]] vēsturnieka specialitātē un sāka strādāt par PSKP vēstures pasniedzēju [[Rīgas Tehniskā Universitāte|Rīgas Politehniskajā institūtā]] un [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts Universitātē]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1990. gadā pārgāja strādāt uz [[Rīgas Aviācijas universitāte|Rīgas Aviācijas universitāti]], bija Sociālo zinātņu un tieslietu katedras docents. Vēlāk strādāja par konstitucionālo tiesību pasniedzēju [[Ekonomikas un kultūras augstskola|Ekonomikas un kultūras augstskolā]] (1998—2001) un [[Baltijas Krievu institūts|Baltijas Krievu institūtā]] (2001—2009). Avīzes ''Образование и карьера'' redaktors (1998—2009).<ref>[https://www.russkije.lv/lv/lib/read/v-gushchin.html Viktors Guščins] russkije.lv</ref> == Politiskā darbība == 2006. gadā Guščins kļuva par Baltijas Vēsturisko un sociāli politisko pētījumu centra direktoru un Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes koordinātoru (2007), viņš ir Vispasaules Ārzemēs dzīvojošo Krievijas tautiešu koordinācijas padomes loceklis (2009—2018 un 2021—2024). 2017. gadā uzstājies [[Krievijas Valsts Dome]]s [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s, [[Eirāzija]]s integrācijas un tautiešu politikas lietu komisijā par to, ka Latvijā atdzimstot [[nacisms]] un Latvijas likumi masveidā diskriminējot krievus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Gunita Gailāne |title=Prokremliskais aktīvists Guščins Krievijā nomelnojis Latviju, uzskata DP |date=2018. gada 19. marts |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/prokremliskais-aktivists-guscins-krievija-nomelnojis-latviju-uzskata-dp.d?id=49854415 |accessdate=2019. gada 11. jūnijā}}</ref> Neveiksmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanu kandidātu uzskaitījums|12. Saeimas]] un [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Krievu savienība]]s saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Inga Karlinska |title=LKS sarakstā — prokremliskais vēsturnieks Guščins |date={{dat|2018|08|20||bez}} |website=jelgavniekiem.lv |url=http://www.jelgavniekiem.lv/?act=4&art=43982 |accessdate=2018. gada 14. augustā}}</ref> == Darbi == * Этнократия: латвийский вариант. Рига: 2004; {{krieviski}} * Starptautiskā zinātniska konference "Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā, 1987.-2003. gads" : 2003. g. 17.-18. okt. / Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļa ... [u.c. ; galv. red. Viktors Guščins]. Rīga : JUMI, 2004. (krieviski), (latviski) * Преступления нацистов и их пособников в Прибалтике (Латвия) : 1941-1945 : документы и свидетельства / [составитель Виктор Гущин]. Рига, Балтийский центр исторических и социально-политических исследований, Общественный союз против неофашизма и межнациональной розни, 2007. (krieviski) ISBN 978-9984-39-165-6 * Вторая мировая война и страны Балтии. 1939-1945. Материалы международной научной конференции. Рига, 14-15 декабря 2006 г. Рига, Балтийский центр исторических и социально-политических исследований, Институт европейских исследований, Русский клуб, Объединённый конгресс русских общин Латвии, Общество "D.V.I.N.A.", 2008. (krieviski) * Русская культура в смешанных семьях Прибалтики. Совместно с Михайловым Д.Р. и Фоминым А.В. Таллин: 2009; {{krieviski}} * Русские Латвии в условиях дефицита демократии. 1991 — 2009. Рига: 2009; {{krieviski}} * Постсоветская Латвия — обманутая страна. Почему НФЛ не привел к демократии? 1988 — 2013. Рига: Балтийский центр исторических и социально-политических исследований, 2013; {{krieviski}} ISBN 978-9984-49-787-7 * Latvia 1988 — 2015: a triumph of the radical nationalists. Book 1. Radical nationalism awakens, or Citizenship issue from 1988 till the Supreme Council resolution “On the restoration of the rights of citizens” of 1991. Riga. 2017. {{en ikona}} ISBN 978-9934-8540-0-2; Book 2. From the “long-term democratic deficit” to the restoration of ethnocracy. Riga. 2017. {{en ikona}} ISBN 978-9934-8540-1-9; Book 3. Formation of a new historical memory, or the Whitewashing of Nazism in Latvia. Riga. 2017. {{en ikona}} ISBN 978-9934-8540-2-6 * Вторая мировая война и страны Балтии. 1939-1945 : 3-я и 4-я международные научные конференции, Рига, МКДЦ "Дом Москвы", 10-11 декабря 2015 года и 28-29 июня 2016 года / составитель и ответственный редактор Гущин В.И. ; Балтийский центр исторических и социально-политических исследований. Департамент внешнеэкономических и международных связей Правительства Москвы. Рига : Балтийский центр исторических и социально-политических исследований, 2019. (krieviski) ISBN 978-9934-8540-4-0 === Par Jelgavas vēsturi === * Госбезопасность в Елгаве. 1944 — 1964. Valsts drošība Jelgavā 1944.—1964. Jelgava: GIV, 1994. {{krieviski}}, {{latviski}} * Митавскому русскому обществу "Кружок" — 150 лет (1865—2015). Рига, Балтийский центр исторических и социально-политических исследований, 2016. * История Елгавы: очерки истории в рассказах для детей и взрослых. Рига: Балтийский центр исторических и социально-политических исследований, 2019.—2022. (krieviski) ** Часть первая, Елгава в истории Курляндского герцогства, 1561—1795. *** Книга 1. Начало. От торгового поселения XII века до герцога Якоба (1642—1682) ISBN 978-9934-8540-3-3 *** Книга 2. Первые дипломатические контакты с Россией. От царя Ивана Грозного до царя Петра I. XVI век — 1697 год. ISBN 978-9934-8540-6-4 *** Книга 3. Великая Северная война и её последствия, 1700—1730 гг. ISBN 978-9934-8540-3-3 ** Часть вторая. Елгава в истории Российской империи. 1795—1917. *** Книга 2. Людовик 18 в Митаве (1798-1801 и 1805-1807). ISBN 9789934902437 *** Книга 4. Из истории строительства в Митаве. Первая половина XIX в. ISBN 9789934902406 *** Книга 5. Из истории Елгавского дворца. 1795—1917 ISBN 9789934902420 ** Часть четвертая. Елгава в истории СССР. 1940—1991. *** Книга 2. В годы немецко-фашистской оккупации (29 июня 1941 — 31 июля 1944). ISBN 978-9934-8540-9-5 *** Книга 3. Бои за Елгаву: 28 июля—14 октября 1944 г. ISBN 978-9934-8540-5-7 *** Книга 4. Трагедия Старой Елгавы. Разрушительное созидание, или как "восстанавливали" Елгаву. 1944—1965. ISBN 9789934902413 == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Guščins, Viktors}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] 6bnub2d9bw3lvfhdvujkw6m3gn010dj Return to Paradise 0 436027 3670794 3570485 2022-08-15T22:22:19Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Anne Heče → Enna Heiča (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = ''Return to Paradise'' | attēls = Return to paradise.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = drāma, trilleris | režisors = [[Džozefs Rubens]] | producents = * [[Deivids Ārnolds]] * [[Ezra Sverdlovs]] | scenārija autors = * [[Veslijs Striks]] * [[Brūss Robinsons]] | galvenajās lomās = * [[Vinss Vons]] * [[Enna Heiča]] * [[Žoakins Fēnikss]] * [[Deivids Konrāds]] * [[Džada Pinketa Smita]] | mūzika = [[Marks Mansina]] | operators = | montāža = | studija = ''[[Propaganda Films]]'' | izplatītājs = ''[[PolyGram Filmed Entertainment]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1998|8|14|}} | ilgums = 109 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/return-paradise-1998|title=Return to Paradise|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=June 22, 2019|archive-date={{dat|2019|06|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190622111205/https://bbfc.co.uk/releases/return-paradise-1998}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|8,3 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=returntoparadise.htm|title=Return to Paradise|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= June 22, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Return to Paradise''''' ir 1998. gada drāma, kas veidota kā 1989. gada Francijas filmas '' Force majeure'' rīmeiks. Filmas režisors ir [[Džozefs Rubens]]. Galvenās lomas atveido [[Vinss Vons]], [[Enna Heiča]], [[Žoakins Fēnikss]], [[Deivids Konrāds]] un [[Džada Pinketa Smita]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1998|8|14||bez}}. Diviem draugiem Tonijam un Šerifam jāizlemj, vai izglābt trešo draugu Luisu no Malaizijas cietuma, kur viņš nonāca par narkotiku glabāšanu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1998. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] hnmsyaui5bmiojhr7g9cylvj202gez9 Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija 0 436344 3670864 3628675 2022-08-16T07:58:48Z Lasks 38532 /* Rezultāti */ wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija | aktuāla_sezona = | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Hokejs]] | dibin = [[2013. gads|2013. gadā]] (3. divīzijas kvalifikācija) <br /> [[2020. gads|2020. gadā]] (4. divīzija) | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = | komandas = Dažāds | valsts = | reģions = | kvalif = [[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzija]] | izkr = | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = | čempions_br = | čempions_km = | čempions_valsts = | čempions_visv = | TV = | mlapa = | līdzīgi = | atjaunots = [https://www.iihf.com/home-of-hockey/championships/world-championships.html IIHF.com] }} '''Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija''' ir starptautisks [[hokejs|hokeja]] turnīrs, kas notiek [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāta hokejā]] ietvaros. To rīko [[Starptautiskā hokeja federācija]] un šis ir zemākais līmenis pēc [[Pasaules čempionāta hokejā Elites divīzija|Elites divīzijas]], [[Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas]],[[Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas]] un [[Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas]]. Šī divīzija tika izveidota 2020. gadā, tādejādi likvidējot 3. divīzijas kvalifikācijas turnīru un izveidojot 4. divīziju. Kaut arī čempionātu bija plānots atklāt 2020. gadā, [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ faktiski čempionāts tika atklāts tikai 2022. gadā. == Rezultāti == No 2020. gada 4. divīzijas uzvarētāji tiek paaugstināti uz 3. divīziju. {| class="wikitable" border=1 cellspacing=2 cellpadding=2 width=80% !Gads !Paaugstināts |- |- |[[2020. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2020]] |colspan=4|Čempionāts nenotika [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ |- |[[2021. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2021]] |colspan=4|Čempionāts nenotika [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ |- |[[2022. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija|2022]] |{{ih|KGZ}}, {{ih|IRI}} |} == Skatīt arī == * [[Pasaules čempionāts hokejā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Pasaules čempionāts hokejā}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā|4. divīzija]] f20jpxy606u6i42k6fawuhn7px1xpgi Augškurzemes partizānu pulks 0 440702 3670613 3140444 2022-08-15T12:55:14Z Baisulis 11523 /* Izveide */ : wikitext text/x-wiki [[Attēls:Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba 1919. gada jūlijā.jpg|thumb|330px|Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba 1919. gada jūlijā.]] [[Attēls:Augškurzemes partizānu pulka piemineklis Asarē 1929.jpg|thumb|330px|Augškurzemes partizānu pulka piemineklis Asarē (1929).]] [[Attēls:Augškurzemes partizānu pulka piemineklis Bebrenē.jpg|thumb|330px|Augškurzemes partizānu pulka piemineklis pie [[Bebrenes muiža]]s kungu mājas (1932).|link=Special:FilePath/Augškurzemes partizānu pulka piemineklis Bebrenē.jpg]] '''Augškurzemes partizānu pulks''' bija [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laika [[partizāni|partizānu]] vienība, kas [[Jānis Indāns|Jāņa Indāna]] vadībā [[Sēlija|Sēlijā]] cīnījās pret [[lielinieki]]em no 1919. gada 13. jūnija līdz 16. augustam. Līdz 1919. gada jūlija vidum partizānu pulks [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] kara komandanta Indāna vadībā darbojās [[Lietuvas armija]]s militārajā pakļautībā un apgādībā, piedaloties tās uzbrukumā [[Bebrene]]s un [[Dviete]]s virzienā. Pulka štābs atradās [[Asares muiža|Asares muižā]], pulkā bija ap 600 vīru, tas bija bruņots ar strēlnieku ieročiem, ieskaitot 6 balsta ložmetējus un 8 rokas ložmetējus. == Izveide == Augškurzemes partizānu pulks izveidojās 1919. gada jūnijā [[Rubene]]s muižā, apvienojot vairākas mazākas grupas, kas [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas SPR]] varas laikā maijā darbojās [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] rietumu daļā. Atsevišķas partizānu grupas darbojās [[Kaldabruņa]]s—[[Bebrene]]s un [[Dviete]]s apkaimē, Rubeņu—Podumajas rajonā, bet mazākā grupa Ilzes—Akmeņupes—[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Jelovkas]] tuvumā. 22. jūnijā pulka štābs [[Asare]]s muižā izdeva komandiera Indāna pavēli nr. 1., kurā norādīts, ka pulka sastāvā ietilpst 161 karavīrs. 23. jūnijā pulka komandieris J. Indāns izdeva proklamāciju visiem iedzīvotājiem, ka Augškurzemes partizānu pulks ir vienīgā likumīgā vara novadā un apsolās cīnīties par neatkarīgu Latvijas Republiku, par tās likumīgo valdību atzīstot K. Ulmaņa vadīto Latvijas Pagaidu valdību Liepājā.<ref name="Ciganovs">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tevijassargs.lv/ts/augskurzemes-partizanu-pulks/ |title=Juris Ciganovs. Augškurzemes partizānu pulks |access-date={{dat|2019|09|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190420121022/http://www.tevijassargs.lv/ts/augskurzemes-partizanu-pulks/ |archivedate={{dat|2019|04|20||bez}} }}</ref> == Piedalīšanās cīņās == 8. jūnijā partizāni uzbruka [[Gārsene]]s pagasta mājai, 10. jūnijā viņi padzina sarkanarmiešus no [[Bebrenes muiža]]s. 13. jūnijā Lietuvas armijas [[Panevēža]]s grupas komandieris izdeva pavēli atļaut virsleitnantam J. Indānam formēt karaspēka grupu no [[Augškurzeme]]s mežos esošajiem bruņotajiem partizāniem un uzņemt šo karaspēka vienību Lietuvas armijas operatīvajā pakļautībā un apgādībā kopējai cīņai pret lieliniekiem. 19. jūnijā atļauju pulka dibināšanai deva arī Lietuvas armijas virspavēlnieks ģenerālis [[Silvestrs Žukausks]].<ref name="Ciganovs"/> 1919. gada 6.—11. jūlijā pulks piedalījās Lietuvas armijas kaujās pret lieliniekiem pie [[Bebrene]]s, ko ieņēma 10. jūlijā. Pēc tam pulks ieņēma aizsardzību līnijā Ancene—Rubene un gar Daugavas kreiso krastu. Pēc Latvijas armijas nodibināšanas jūlija vidū pulka vadība nodibināja sakarus ar [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulku]], kas bija izvietojies pie [[Līvāni]]em.<ref name="Ciganovs"/> 9. augustā Latvijas armijas Kurzemes divīzijas komandieris pulkvedis [[Jānis Balodis]] izdeva pavēli, ar kuru Augškurzemes partizānu pulks tika ieskaitīts divīzijas sastāva vienā no tobrīd vēl vārdā nenosauktajiem kājnieku pulkiem. 16. augustā Augškurzemes partizānu pulks tika pārformēts par [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulka]] 3. bataljonu, kas piedalījās [[Līvāni|Līvānu]] atbrīvošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=1125 |title="Jaunais vēstnesis" 2008. novembris |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124553/http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=1125 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1920. gada sākumā bataljons piedalījās [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujās]] un [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|Rēzeknes atbrīvošana]]s operācijā. === Kritušie === Uz 1934. gadā uzliktās pulka pieminekļa plāksnes minēti 39 kritušo Augškurzemes partizānu pulka karavīru vārdi: virsletnants Alberts Mežaraups, seržants Alberts Grīslītis, dižkareivis Jānis Mickevičs, kareivji Antons Baltmanis, Staņislavs Balulis, Jānis Bartuševics, Rūdolfs Buķis, Otto Caune, Jāzeps Daģis, Antons Dilāns, Ādolfs Drozdovskis, Jānis Eibaums, Jānis Gailis, Ernests Geidāns, Otto Geidāns, Pēteris Grigalis, Jānis Jurkevičs, Vincents Kantāns, Jānis Ķiķēns, Jānis Kliģis, Teodors Leimanis, Pēteris Melderis, Pēteris Petrovskis, Staņislavs Pupiņš, Antons Rasimens, Antons Sauskājs, Jānis Senis, Juris (Jozis) Skrejāns, Antons Stočka, Aleksandrs Strazds, Jānis Ūdris, Juris Ūdris, Pēteris Vanadziņš, Nikodems Vanags, Staņislavs Vilcāns, Staņislavs Voiceks, Antons Vuškāns, Antons Žuravskis, Jāzeps Zviedrāns.<ref>[http://jekabpilsnovads.lv/?p=23118 Augškurzemes partizānu pulkam – 100] Edīte Pulere, ''jekabpilsnovads.lv'', 2019. gada 5. jūlijā</ref> == Piemiņa == Aviācijas skolas priekšnieka kapteiņa Jāņa Indāna ierosmes sāka vākt līdzekļus Augškurzemes partizānu pulka pieminekļa celšanai Asarē. Pulka dibināšanas 5. gadadienā 1924. gada 22. jūnijā notika pieminekļa pamatakmens likšana un iesvētīšana. 1924. gada 17.augustā pēc [[Aleksandrs Birzenieks|Aleksandra Birzenieka]] meta celto pieminekli svinīgi atklāja Valsts prezidents [[Jānis Čakste]]. Tam ir no laukakmeņiem mūrēts apļveida pamats, virs tā – zemes uzbērums, kura centrā granīta bluķis ar dzelzs krustu. Pa uzbēruma nogāzi visapkārt izvietoti 7 laukakmeņi, kas tika atvesti no apkārtējiem pagastiem, no kuriem nāca pulka karavīri: Prodes, Gārsenes, Aknīstes, Susējas, Rubeņu, Bebrenes un Dvietes. Pieminekļa priekšā novietots četrkantīgs akmens, kas kalpoja mūžīgās uguns iedegšanai. Krustu izkala Asares kalējs Aleksandrs Puķēns, bet pieminekli cēla mūrnieks Drazdovskis no [[Subate]]s. Apkārt piemineklim aug 8 liepas kā apliecinājums visu pagastu (arī Asares) partizānu vienotībai. 1929. gada 22. jūnijā Lietuvas armijas karavīri uzlika savu piemiņas krustu ar [[Gedimins|Gedimina]] krusta zīmi un uzrakstu lietuviešu valodā „Lietuvas karavīri krituši par Lietuvu un Latviju 1919”. 1934. gada 22. jūnijā Ministru prezidenta biedrs [[Marģers Skujenieks]] centrālā piemiņas akmens aizmugures daļā atklāja plāksni ar Latvijas brīvības cīņās 39 kritušo partizānu vārdiem. Bebrenē brīvības cīņu pieminekli atklāja 1932. gadā. Tas arī bija celts pēc arhitekta A. Birzenieka projekta. Pēc Latvijas okupācijas 1950. gados pieminekli sagrāva un tā vietā uzstādīja pieminekli Sarkanās armijas karavīriem. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1994. gada 15. maijā atklāja atjaunoto pieminekli. 1932. gadā pie Aknīstes pamatskolas atklāja plāksni brīvības cīņās kritušajiem varoņiem. Kad 1939. gada rudenī pabeidza celt jauno skolas ēku, plāksni pārvietoja uz to. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] plāksne ir pazudusi. 1934. gada 29. septembrī Rubeņu katoļu baznīcā atklāja plāksni kritušajiem pagasta karavīriem, kas arī ir pazudusi. Savukārt Asares luterāņu baznīcas sakristejā atrodas plāksne „Brāļiem partizāniem Slates pagasta aizsargi un dziedāšanas biedrība”, kuru svētku reizēs novieto uz pieminekļa. 1939. gada 13. augustā pretī [[Gārsene]]s pagastnamam bija plānots nodot sabiedrībai pēc arhitekta A. Birzenieka meta A. Blumberga Jēkabpilī Latvijas granītā kalto Augšzemes atbrīvošanas piemiņas zīmi, taču 12. augustā presē tika publicēts paziņojums, ka zīmes atklāšanas svinības atliktas uz nenoteiktu laiku. Tikai 1995. gada 25. februārī ģenerāļa J. Indāna 100. dzimšanas dienā uz bijušās Gārsenes pagasta ēkas sienas atklāja piemiņas plāksni Augškurzemes zaļajiem partizāniem un pulka izveidotājam un komandierim Jānim Indānam. == Literatūra == * 3. Jelgavas kājnieku pulks 16. VIII 1919. – 16. VIII 1929. Jelgava, 1929 (grāmata) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Bruņotie spēki]] gylzrbede5dexjb4bwlow5sxlio2464 Aste luncina suni 0 443563 3670791 3666996 2022-08-15T22:21:54Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Anne Heče → Enna Heiča (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Aste luncina suni | attēls = Wag The Dog Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Wag the Dog'' | žanrs = melnā komēdija | režisors = [[Berijs Levinsons]] | producents = * [[Roberts De Niro]] * Berijs Levinsons | scenārija autors = * [[Hilarija Henkina]] * [[Deivids Mamets]] | galvenajās lomās = * [[Dastins Hofmans]] * [[Roberts De Niro]] * [[Enna Heiča]] * [[Deniss Līrijs]] * [[Villijs Nelsons]] * [[Andrea Mārtina]] * [[Kirstena Dansta]] | mūzika = [[Marks Knoflers]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Baltimore Pictures]]'' * ''[[TriBeCa Productions]]'' | izplatītājs = ''[[New Line Cinema]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|1997|12|17|''Century City''|1997|12|25|ASV}} | ilgums = 95 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/wag-dog-1997|title=Wag the Dog|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate=October 14, 2019|archive-date={{dat|2019|10|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191014161433/https://bbfc.co.uk/releases/wag-dog-1997}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|64,3 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=wagthedog.htm|title=Wag the Dog|publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= October 14, 2019}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Aste luncina suni"''' ({{val|en|Wag the Dog}}) ir 1997. gada melnā komēdija, kas balstīta uz Lerija Beinhārta romānu ''American Hero''. Filmas režisors un viens no producentiem ir [[Berijs Levinsons]]. Galvenās lomas atveido [[Dastins Hofmans]], [[Roberts De Niro]], [[Enna Heiča]], [[Deniss Līrijs]], [[Villijs Nelsons]], [[Andrea Mārtina]] un [[Kirstena Dansta]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1997|12|17||bez}} ''Century City''. Neilgi pirms vēlēšanām ārsts Konrāds Brīns un Holivudas producents Stenlijs Motss apvienojas, lai izveidotu viltus karu un tādā veidā novērstu uzmanību no prezidenta seksa skandāla. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1997. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Berija Levinsona filmas]] 2fpur98egrzktzdnl05yo7w4ikflqmt Vorviks Grīns 0 444288 3670814 3580739 2022-08-16T03:50:58Z Anonīms 3874 + literatūra wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vorviks Grīns | vārds_orig = Warwick Greene | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1879 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Vašingtona]], {{USA}} | m_gads = 1929 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 18 | m_vieta = [[Bostona]], [[Masačūsetsa]] | tautība = | dzimums = V | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = pulkvežleitnants | dienesta_laiks = [[1917]]—[[1919]] | valsts = {{USA}} | struktūra = | nodarbošanās = | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas brīvības cīņas]] | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārās misijas vadītājs Baltijas valstīs }} }} '''Vorviks Grīns''' ({{val|en|Warwick Greene}}, 1879—1929), bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] jurists un [[karaspēks|armijas]] virsnieks, piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] (1917—1918). [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā bija ASV militārās misijas vadītājs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] (Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā) ar rezidenci Liepājā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1879. gada 18. decembrī [[Vašingtona|Vašingtonā]] amerikāņu ģenerāļa Frensisa Vintona Grīna ģimenē. Tēva vadībā piedalījās [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV karā]] [[Filipīnas|Filpīnās]] (1898).<ref>[https://www.wikitree.com/wiki/Greene-1899 wikitree.com]</ref> Studēja jurisprudenci [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]], iegūstot tieslietu bakalaura grādu 1905. gadā. Atgriezās Filipīnās, kur kļuva par [[Manila]]s Sabiedriskā darba biroja direktoru (1910—1915). [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules kara]] laikā bija Rokfellera fonda Militārās palīdzības komisijas direktors (1916), ASV Sarkanā Krusta komisijas loceklis Francijā un Beļģijā (1917). Pēc ASV iesaistīšanās karā 1917. gadā Grīns kā gaisa kara spēku majors piedalījās Amerikāņu ekspedīcijas karaspēka operācijās Francijā (1917—1918). Pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] noslēgšanas pulkvežleitnantu Grīnu iecēla par ASV militārās misijas vadītāju [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Pēc atvaļināšanās no karadienesta viņš atgriezās ASV, kur kļuva par Jaunanglijas Naftas kompānijas (''New England Oil Refining Company'') prezidentu. Miris 1929. gada 18. novembrī Bostonā, apglabāts Vašingtonas ''Oak Hill Cemetery''.<ref>[https://www.geni.com/people/Warwick-Greene/6000000020134066499 geni.com]</ref> == Misija Baltijā == 1919. gada 12. martā Parīzē Sabiedroto delegāciju vadītāji akceptēja Vorvika Grīna vadītas misijas izveidi nosūtīšanai uz Baltijas valstīm. Grīns kopā ar vēl vienu komisijas locekli ieradās [[1919. gada Parīzes miera konference]]s Latvijas delegācijas telpās [[Parīze|Parīzē]], informējot par gaidāmo braucienu. 23. martā Grīna misija izbrauca no Parīzes un cauri [[Kopenhāgena]]i 2. aprīlī ar angļu karakuģi "Galatea" ieradās [[Liepāja]]s ostā. 5. aprīlī viņi apskatīja pilsētas pārtikas noliktavas un palīdzības iestādes, bet 6. aprīļa vakarā apmeklēja komponista [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēda Kalniņa]] par godu angļu un amerikāņu misijām Svētās Annas baznīcā sarīkoto ērģeļmūzikas koncertu, kurā skanēja arī abu lielvalstu himnas un klāt bija Ministru prezidents [[Kārlis Ulmanis]] un visi pilsētā esošie ministri. 11 cilvēku lielās ASV misijas sastāvā bija arī pulkvedis-leitnants Ernsts Daulijs (''Dawley''; militāro jautājumu speciālists), leitnants Roberts Heils (''Hale''; juridisko jautājumu speciālists), majors Elvins Deverē (''Devereux''), komandleitnants Džons Geids (''Gade''; vadīja misijas darbu Igaunijā un Somijā), leitnanti Ludlovs Aleksanders (''Alexander'') un Zolingers (abi Tallinā), leitnants E. Stounstrīts (''Stonestreet''; vācu valodas tulks), rakstveži Luiss Rozentāls (''Rosenthal'') un Dž. Holbruks-Čepmens (''Holbrook-Chapman''), kā arī sulainis kaprālis Džozefs Saļūns (''Saliunas''). 15. aprīlī misijai Liepājā pievienojās pirms tam Maskavā par ASV konsulāro ierēdni strādājušais Džons Lērs (''Lehrs''). Kā Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrijas sakaru virsnieks misijai tika piekomandēts virsleitnants [[Herberts Pētersons]]. Sākumā misija apmetās Liepājas viesnīcā ''Roma'', vēlāk pārcēlās uz kādu vasarnīcu. Grīns ar ASV pārstāvniecības Kopenhāgenā starpniecību sniedza ASV delegācijai [[Parīzes miera konference|Parīzes Miera konferencē]] ziņojumus par stāvokli Baltijas valstīs. Savā pirmajā ziņojumā 11. aprīlī Grīns raksturoja militāri politisko stāvokli Latvijā, iesakot apgādāt vācu karaspēku ar nepieciešamo, kamēr tas ievēro ar Sabiedrotajiem noslēgtā pamiera noteikumus un cīnās pret boļševismu. 12. aprīlī pēc tikšanās ar ģenerāli [[Rīdigers fon der Golcs|fon der Golcu]] viņš rakstīja, ka vācieši Latvijā atrodoties uz [[Kompjeņas pamiera līgums|Kompjeņas pamiera līguma]] 12. panta pamata, kā arī starptautiskās cīņas nolūkos pret boļševikiem, kas apdraud Rietumu civilizāciju un Rietumu kultūru. Latvijas Pagaidu valdība esot ārkārtīgi vāja un nepārstāv Latvijas tautu, tomēr ar šo valdību jānodibina sakari visos jautājumos, kas skar pārtikas importu, blokādi, finanses utt. Premjerministrs Ulmanis un iekšlietu ministrs [[Miķelis Valters|Valters]] esot vienīgie spējīgie vīri kabinetā. 13.—14. aprīlī Grīns apmeklēja latviešu vienības frontes iecirknī no [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguriem]] līdz [[Kalnciems|Kalnciemam]], bet 16. aprīlī [[Dzelzsdivīzija]]s štābu [[Jelgava|Jelgavā]], kur viņus pavadīja apsardzības ministrs [[Jānis Zālītis]] un Galvenā štāba priekšnieks ģenerālis [[Augusts Misiņš]]. Pēc [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] Grīns atgriezās Liepājā, kur nepieļāva ģenerāļa Misiņa un vēl četru latviešu virsnieku un karavīru apcietināšanu dzelzceļa stacijā un nogādāja viņus ASV misijā. 22. aprīlī notika Sabiedroto misiju pārstāvju apspriede, kura nosūtīja fon der Golcam prasību atcelt no amatiem apvērsumā aktīvo vienību komandierus, izvest šīs vienības no Liepājas un atbrīvot Kara ostā ieslēgtās latviešu vienības. Pēc tam, kad [[Niedras valdība]]s karaspēks ieņēma Rīgu, 25. maijā Grīns ar vairākiem ASV misijas locekļiem ieradās Latvijas galvaspilsētā. Pēc [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] noslēgšanas 8. jūlijā Rīgā ieradās Antantes valstu militārās misijas vadītājs Baltijas valstīs ģenerālis [[Huberts Gofs]], kas pārņēma Sabiedroto valstu misiju koordinēšanu. 1919. gada 18. augustā Latvijas Ārlietu ministrija Rīgā [[Vērmaņdārzs|Vērmaņdārzā]] sarīkoja plašu goda mielastu sakarā ar atvadīšanos no Grīna vadītās misijas.<ref>[https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2012_files/2numurs/E_Jekabsons_Vorvika_Grina_vaditas_LVIZ_2012_2.pdf Vorvika Grīna vadītās Amerikas Savienoto Valstu misijas darbība Latvijā 1919. gada aprīlī — maijā: Liepājas posms] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191027101606/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2012_files/2numurs/E_Jekabsons_Vorvika_Grina_vaditas_LVIZ_2012_2.pdf |date={{dat|2019|10|27||bez}} }} [[Ēriks Jēkabsons (vēsturnieks)|Ēriks Jēkabsons]]. LVIŽ. 2012. Nr. 2, 36.—61.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Warwick Greene. Letters of Warwick Greene, 1915-1928. - Literary Licensing, LLC, 2012, 354 pages; ISBN 1258421933 {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grīns, Vorviks}} [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] 7b813c1d6mrwo4s8ekrmu47sak0fpjj Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2 2 450362 3670809 3670436 2022-08-16T03:00:53Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|08|15|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:Independence Day (India)|Independence Day (India)]] (43 iw) — 471254 skatījumu * [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (12 iw) — 330293 skatījumu * [[:en:The Satanic Verses|The Satanic Verses]] (52 iw) — 246320 skatījumu * [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (21 iw) — 142673 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 138803 skatījumu * [[:en:Rakesh Jhunjhunwala|Rakesh Jhunjhunwala]] (7 iw) — 137883 skatījumu * [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 115115 skatījumu * [[:en:Karthikeya 2|Karthikeya 2]] (2 iw) — 105209 skatījumu * [[:en:Raksha Bandhan (film)|Raksha Bandhan (film)]] (4 iw) — 101925 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (13 iw) — 96923 skatījumu * [[:en:William Ruto|William Ruto]] (18 iw) — 96878 skatījumu * [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (19 iw) — 92816 skatījumu * [[:en:Mithali Raj|Mithali Raj]] (21 iw) — 91802 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 90683 skatījumu * [[:en:Padma Lakshmi|Padma Lakshmi]] (26 iw) — 90363 skatījumu * [[:en:Day Shift (film)|Day Shift (film)]] (8 iw) — 83292 skatījumu * [[:en:Preparedness paradox|Preparedness paradox]] (1 iw) — 79119 skatījumu * [[:en:Never Have I Ever (TV series)|Never Have I Ever (TV series)]] (23 iw) — 76571 skatījumu * [[:en:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 76339 skatījumu * [[:en:The Satanic Verses controversy|The Satanic Verses controversy]] (4 iw) — 76273 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 71200 skatījumu * [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 69494 skatījumu * [[:en:Robyn Griggs|Robyn Griggs]] (2 iw) — 69276 skatījumu * [[:en:75th Anniversary of Indian Independence|75th Anniversary of Indian Independence]] (5 iw) — 63451 skatījumu * [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (2 iw) — 62035 skatījumu * [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (27 iw) — 58007 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (21 iw) — 57734 skatījumu * [[:en:Kristin Chenoweth|Kristin Chenoweth]] (39 iw) — 55285 skatījumu * [[:en:Westworld (TV series)|Westworld (TV series)]] (44 iw) — 54207 skatījumu * [[:en:2022 Kenyan general election|2022 Kenyan general election]] (7 iw) — 53373 skatījumu * [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 51723 skatījumu * [[:en:Rigathi Gachagua|Rigathi Gachagua]] (1 iw) — 50531 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 50379 skatījumu * [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 48263 skatījumu * [[:en:Stabbing of Salman Rushdie|Stabbing of Salman Rushdie]] (11 iw) — 47160 skatījumu * [[:en:Westworld (season 4)|Westworld (season 4)]] (4 iw) — 46529 skatījumu * [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 46509 skatījumu * [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (45 iw) — 46477 skatījumu * [[:en:RRR (film)|RRR (film)]] (23 iw) — 43982 skatījumu * [[:en:Raila Odinga|Raila Odinga]] (33 iw) — 43724 skatījumu * [[:en:Thirteen Lives|Thirteen Lives]] (16 iw) — 43204 skatījumu * [[:en:Colonel Tom Parker|Colonel Tom Parker]] (22 iw) — 42441 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 41875 skatījumu * [[:en:Maitreyi Ramakrishnan|Maitreyi Ramakrishnan]] (23 iw) — 40590 skatījumu * [[:en:Sandeep Unnikrishnan|Sandeep Unnikrishnan]] (11 iw) — 39827 skatījumu * [[:en:House of the Dragon|House of the Dragon]] (28 iw) — 39662 skatījumu * [[:en:Aqib Talib|Aqib Talib]] (7 iw) — 39298 skatījumu * [[:en:Will Zalatoris|Will Zalatoris]] (3 iw) — 38370 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 37311 skatījumu * [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (13 iw) — 37248 skatījumu * [[:en:Darren Barnet|Darren Barnet]] (11 iw) — 37146 skatījumu * [[:en:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 36786 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 36589 skatījumu * [[:en:Locke & Key (TV series)|Locke & Key (TV series)]] (23 iw) — 36223 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 35520 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 34722 skatījumu * [[:en:Beast (2022 American film)|Beast (2022 American film)]] (13 iw) — 34564 skatījumu * [[:en:Denise Dowse|Denise Dowse]] (6 iw) — 34268 skatījumu * [[:en:A League of Their Own (2022 TV series)|A League of Their Own (2022 TV series)]] (1 iw) — 33803 skatījumu * [[:en:Saul Gone|Saul Gone]] (1 iw) — 33300 skatījumu * [[:en:Ferragosto|Ferragosto]] (22 iw) — 33110 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (16 iw) — 32950 skatījumu * [[:en:Michael Lang (producer)|Michael Lang (producer)]] (12 iw) — 32579 skatījumu * [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 32004 skatījumu * [[:en:Freya (walrus)|Freya (walrus)]] (3 iw) — 31982 skatījumu * [[:en:Mar-a-Lago|Mar-a-Lago]] (22 iw) — 31890 skatījumu * [[:en:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 31783 skatījumu * [[:en:Satanic Verses|Satanic Verses]] (27 iw) — 31413 skatījumu * [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (34 iw) — 31069 skatījumu * [[:en:Liz Cheney|Liz Cheney]] (27 iw) — 30386 skatījumu * [[:en:Partition of India|Partition of India]] (59 iw) — 30368 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 29791 skatījumu * [[:en:Doordarshan|Doordarshan]] (31 iw) — 28878 skatījumu * [[:en:XNXX|XNXX]] (11 iw) — 28743 skatījumu * [[:en:Viruman|Viruman]] (1 iw) — 28603 skatījumu * [[:en:Google Classroom|Google Classroom]] (33 iw) — 28602 skatījumu * [[:en:Erfurt latrine disaster|Erfurt latrine disaster]] (15 iw) — 28493 skatījumu * [[:en:Brittney Griner|Brittney Griner]] (29 iw) — 28347 skatījumu * [[:en:Vinayak Damodar Savarkar|Vinayak Damodar Savarkar]] (31 iw) — 28345 skatījumu * [[:en:Jerry Sadowitz|Jerry Sadowitz]] (3 iw) — 28094 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 28017 skatījumu * [[:en:Salaar|Salaar]] (4 iw) — 27885 skatījumu * [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (40 iw) — 27514 skatījumu * [[:en:Big Mouth (South Korean TV series)|Big Mouth (South Korean TV series)]] (10 iw) — 27488 skatījumu * [[:en:Sean Bean|Sean Bean]] (61 iw) — 27458 skatījumu * [[:en:Raju Srivastav|Raju Srivastav]] (5 iw) — 27409 skatījumu * [[:en:Vinayak Mete|Vinayak Mete]] (1 iw) — 27285 skatījumu * [[:en:Gargi (film)|Gargi (film)]] (2 iw) — 27255 skatījumu * [[:en:She-Hulk: Attorney at Law|She-Hulk: Attorney at Law]] (30 iw) — 27111 skatījumu * [[:en:Dave Franco|Dave Franco]] (43 iw) — 27083 skatījumu * [[:en:Endless (comics)|Endless (comics)]] (8 iw) — 26431 skatījumu * [[:en:2021 Islamic Solidarity Games|2021 Islamic Solidarity Games]] (10 iw) — 26330 skatījumu * [[:en:Vande Mataram|Vande Mataram]] (33 iw) — 25970 skatījumu * [[:en:Emory Tate|Emory Tate]] (5 iw) — 25917 skatījumu * [[:en:Death of Gareth Williams|Death of Gareth Williams]] (1 iw) — 25704 skatījumu * [[:en:Sacheen Littlefeather|Sacheen Littlefeather]] (14 iw) — 25689 skatījumu * [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 25575 skatījumu * [[:en:Shabaash Mithu|Shabaash Mithu]] (2 iw) — 25542 skatījumu * [[:en:Republic Day (India)|Republic Day (India)]] (44 iw) — 25417 skatījumu * [[:en:2022 Oder environmental disaster|2022 Oder environmental disaster]] (7 iw) — 25094 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Maria Furtwängler|Maria Furtwängler]] (18 iw) — 46841 skatījumu * [[:de:Quid pro quo|Quid pro quo]] (27 iw) — 28712 skatījumu * [[:de:Rolf Eden|Rolf Eden]] (4 iw) — 25783 skatījumu * [[:de:Gandhi (Film)|Gandhi (Film)]] (57 iw) — 25311 skatījumu * [[:de:Ferragosto|Ferragosto]] (22 iw) — 20508 skatījumu * [[:de:Die satanischen Verse|Die satanischen Verse]] (52 iw) — 18728 skatījumu * [[:de:Anshu Jain|Anshu Jain]] (8 iw) — 18056 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 17991 skatījumu * [[:de:European Championships 2022|European Championships 2022]] (8 iw) — 16772 skatījumu * [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 16060 skatījumu * [[:de:Konstanze Klosterhalfen|Konstanze Klosterhalfen]] (16 iw) — 15237 skatījumu * [[:de:Richard Ringer|Richard Ringer]] (11 iw) — 14971 skatījumu * [[:de:Freya (Walross)|Freya (Walross)]] (3 iw) — 14314 skatījumu * [[:de:Ursula Buchfellner|Ursula Buchfellner]] (10 iw) — 12341 skatījumu * [[:de:Umweltkatastrophe in der Oder 2022|Umweltkatastrophe in der Oder 2022]] (7 iw) — 11702 skatījumu * [[:de:Verena Bentele|Verena Bentele]] (7 iw) — 11018 skatījumu * [[:de:Reserve Bank of India|Reserve Bank of India]] (41 iw) — 10383 skatījumu * [[:de:Swimming Pool (Film)|Swimming Pool (Film)]] (22 iw) — 10145 skatījumu * [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 9672 skatījumu * [[:de:Eisi Gulp|Eisi Gulp]] (1 iw) — 9657 skatījumu * [[:de:Niklas Kaul|Niklas Kaul]] (14 iw) — 9331 skatījumu * [[:de:Uwe Bohm|Uwe Bohm]] (10 iw) — 9084 skatījumu * [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (21 iw) — 8741 skatījumu * [[:de:Emma Hinze|Emma Hinze]] (14 iw) — 7830 skatījumu * [[:de:Kathrin Ackermann|Kathrin Ackermann]] (2 iw) — 7193 skatījumu * [[:de:Giulia Siegel|Giulia Siegel]] (5 iw) — 7176 skatījumu * [[:de:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 6843 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 6808 skatījumu * [[:de:Eine größere Welt|Eine größere Welt]] (2 iw) — 6805 skatījumu * [[:de:Kristina Vogel|Kristina Vogel]] (21 iw) — 6791 skatījumu * [[:de:Arthur Abele|Arthur Abele]] (16 iw) — 6732 skatījumu * [[:de:Nathuram Godse|Nathuram Godse]] (48 iw) — 6708 skatījumu * [[:de:Simon Ehammer|Simon Ehammer]] (9 iw) — 6636 skatījumu * [[:de:Dreizehn Leben|Dreizehn Leben]] (16 iw) — 6417 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 6200 skatījumu * [[:de:Ally McBeal|Ally McBeal]] (39 iw) — 6173 skatījumu * [[:de:Der Ursprung der Welt|Der Ursprung der Welt]] (45 iw) — 6040 skatījumu * [[:de:Nicholas Evans (Autor)|Nicholas Evans (Autor)]] (16 iw) — 6030 skatījumu * [[:de:William H. Mumler|William H. Mumler]] (6 iw) — 5851 skatījumu * [[:de:Kruzifix von Mastro Guglielmo|Kruzifix von Mastro Guglielmo]] (2 iw) — 5846 skatījumu * [[:de:Kirchenbrand in Gizeh|Kirchenbrand in Gizeh]] (10 iw) — 5837 skatījumu * [[:de:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 5825 skatījumu * [[:de:Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022|Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022]] (3 iw) — 5737 skatījumu * [[:de:European Championships|European Championships]] (13 iw) — 5561 skatījumu * [[:de:Katrin Müller-Hohenstein|Katrin Müller-Hohenstein]] (2 iw) — 5436 skatījumu * [[:de:Karl Urban (Schauspieler)|Karl Urban (Schauspieler)]] (48 iw) — 5313 skatījumu * [[:de:Bergwerk Prosper-Haniel|Bergwerk Prosper-Haniel]] (1 iw) — 5003 skatījumu * [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 4982 skatījumu * [[:de:Robert Habeck|Robert Habeck]] (33 iw) — 4784 skatījumu * [[:de:Locke & Key (Fernsehserie)|Locke & Key (Fernsehserie)]] (23 iw) — 4783 skatījumu * [[:de:Uwe Kockisch|Uwe Kockisch]] (5 iw) — 4741 skatījumu * [[:de:Nope|Nope]] (21 iw) — 4694 skatījumu * [[:de:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 4492 skatījumu * [[:de:Duodenalkarzinom|Duodenalkarzinom]] (5 iw) — 4436 skatījumu * [[:de:Otto Warmbier|Otto Warmbier]] (33 iw) — 4397 skatījumu * [[:de:Josef Breuer|Josef Breuer]] (29 iw) — 4379 skatījumu * [[:de:Vormarsch der Taliban in Afghanistan 2021|Vormarsch der Taliban in Afghanistan 2021]] (44 iw) — 4311 skatījumu * [[:de:IPEX-Syndrom|IPEX-Syndrom]] (8 iw) — 4308 skatījumu * [[:de:Michael Degen|Michael Degen]] (12 iw) — 4184 skatījumu * [[:de:Karl Lauterbach|Karl Lauterbach]] (19 iw) — 4181 skatījumu * [[:de:Friede Springer|Friede Springer]] (7 iw) — 4174 skatījumu * [[:de:Annett Renneberg|Annett Renneberg]] (7 iw) — 4149 skatījumu * [[:de:Klaus-Michael Kühne|Klaus-Michael Kühne]] (6 iw) — 4128 skatījumu * [[:de:Sechs Tage, sieben Nächte|Sechs Tage, sieben Nächte]] (30 iw) — 4014 skatījumu * [[:de:Miriam Dattke|Miriam Dattke]] (1 iw) — 3967 skatījumu * [[:de:Alica Schmidt|Alica Schmidt]] (14 iw) — 3945 skatījumu * [[:de:Klaus Müller (Politiker, 1971)|Klaus Müller (Politiker, 1971)]] (1 iw) — 3909 skatījumu * [[:de:Noch nie in meinem Leben …|Noch nie in meinem Leben …]] (23 iw) — 3902 skatījumu * [[:de:Tief wie der Ozean|Tief wie der Ozean]] (15 iw) — 3898 skatījumu * [[:de:Steffi Lemke|Steffi Lemke]] (17 iw) — 3845 skatījumu * [[:de:Donna Leon (Fernsehreihe)|Donna Leon (Fernsehreihe)]] (4 iw) — 3826 skatījumu * [[:de:Regra 34|Regra 34]] (2 iw) — 3744 skatījumu * [[:de:Fatwa|Fatwa]] (62 iw) — 3733 skatījumu * [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3685 skatījumu * [[:de:Alina Reh|Alina Reh]] (8 iw) — 3671 skatījumu * [[:de:Günther Jauch|Günther Jauch]] (20 iw) — 3664 skatījumu * [[:de:Elisabeth Seitz|Elisabeth Seitz]] (11 iw) — 3661 skatījumu * [[:de:Axel Springer|Axel Springer]] (24 iw) — 3640 skatījumu * [[:de:Yasemin Can|Yasemin Can]] (16 iw) — 3618 skatījumu * [[:de:Karin Hanczewski|Karin Hanczewski]] (3 iw) — 3545 skatījumu * [[:de:Chantal Laboureur|Chantal Laboureur]] (4 iw) — 3543 skatījumu * [[:de:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 3542 skatījumu * [[:de:Blue Whale Challenge|Blue Whale Challenge]] (42 iw) — 3469 skatījumu * [[:de:Sylvia Kristel|Sylvia Kristel]] (49 iw) — 3442 skatījumu * [[:de:Kai Fischer (Schauspielerin)|Kai Fischer (Schauspielerin)]] (7 iw) — 3433 skatījumu * [[:de:Armie Hammer|Armie Hammer]] (43 iw) — 3409 skatījumu * [[:de:Jugendwort des Jahres (Deutschland)|Jugendwort des Jahres (Deutschland)]] (2 iw) — 3377 skatījumu * [[:de:Evelyn Burdecki|Evelyn Burdecki]] (1 iw) — 3357 skatījumu * [[:de:Nada Ina Pauer|Nada Ina Pauer]] (1 iw) — 3336 skatījumu * [[:de:Massaker von Amritsar|Massaker von Amritsar]] (50 iw) — 3320 skatījumu * [[:de:Aenne Burda|Aenne Burda]] (17 iw) — 3279 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (52 iw) — 3276 skatījumu * [[:de:Jessica Springsteen|Jessica Springsteen]] (13 iw) — 3263 skatījumu * [[:de:Kamow Ka-52|Kamow Ka-52]] (21 iw) — 3220 skatījumu * [[:de:Olympiastadion München|Olympiastadion München]] (49 iw) — 3217 skatījumu * [[:de:ARD|ARD]] (49 iw) — 3189 skatījumu * [[:de:Marshall Napier|Marshall Napier]] (5 iw) — 3187 skatījumu * [[:de:Ludivine Sagnier|Ludivine Sagnier]] (29 iw) — 3146 skatījumu * [[:de:Amanal Petros|Amanal Petros]] (3 iw) — 3135 skatījumu * [[:de:Eiger-Nordwand|Eiger-Nordwand]] (2 iw) — 3134 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Les Versets sataniques|Les Versets sataniques]] (52 iw) — 35615 skatījumu * [[:fr:Championnats sportifs européens 2022|Championnats sportifs européens 2022]] (8 iw) — 23226 skatījumu * [[:fr:Les Compères|Les Compères]] (16 iw) — 21947 skatījumu * [[:fr:Gandhi (film)|Gandhi (film)]] (57 iw) — 19804 skatījumu * [[:fr:Stéphane Bierry|Stéphane Bierry]] (1 iw) — 17112 skatījumu * [[:fr:Orlan|Orlan]] (14 iw) — 16014 skatījumu * [[:fr:Carlos Kaiser|Carlos Kaiser]] (19 iw) — 14819 skatījumu * [[:fr:Kevin Mayer|Kevin Mayer]] (25 iw) — 12856 skatījumu * [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (21 iw) — 10460 skatījumu * [[:fr:Lou de Laâge|Lou de Laâge]] (13 iw) — 10077 skatījumu * [[:fr:Affaire Dupont de Ligonnès|Affaire Dupont de Ligonnès]] (4 iw) — 9350 skatījumu * [[:fr:Pierre Richard|Pierre Richard]] (36 iw) — 8795 skatījumu * [[:fr:Jean-Luc Delarue|Jean-Luc Delarue]] (2 iw) — 8001 skatījumu * [[:fr:Blanche comme neige|Blanche comme neige]] (5 iw) — 7934 skatījumu * [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 7347 skatījumu * [[:fr:Gran Torino|Gran Torino]] (40 iw) — 7176 skatījumu * [[:fr:Jia Nan Yuan|Jia Nan Yuan]] (5 iw) — 7064 skatījumu * [[:fr:Camping Paradis|Camping Paradis]] (2 iw) — 7054 skatījumu * [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 6954 skatījumu * [[:fr:Swimming Pool|Swimming Pool]] (22 iw) — 6768 skatījumu * [[:fr:Fabienne Carat|Fabienne Carat]] (5 iw) — 6530 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 6399 skatījumu * [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 6299 skatījumu * [[:fr:Fatwa|Fatwa]] (62 iw) — 5803 skatījumu * [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (27 iw) — 5711 skatījumu * [[:fr:Championnats d'Europe de natation 2022|Championnats d'Europe de natation 2022]] (13 iw) — 5636 skatījumu * [[:fr:Témoin indésirable (mini-série)|Témoin indésirable (mini-série)]] (5 iw) — 5634 skatījumu * [[:fr:Jason Bourne (série de films)|Jason Bourne (série de films)]] (23 iw) — 5569 skatījumu * [[:fr:Le Métis de Dieu|Le Métis de Dieu]] (2 iw) — 5509 skatījumu * [[:fr:Ludivine Sagnier|Ludivine Sagnier]] (29 iw) — 5335 skatījumu * [[:fr:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 5276 skatījumu * [[:fr:Kasturba Gandhi|Kasturba Gandhi]] (36 iw) — 5076 skatījumu * [[:fr:Opérations de secours de la grotte de Tham Luang|Opérations de secours de la grotte de Tham Luang]] (40 iw) — 5040 skatījumu * [[:fr:William Ruto|William Ruto]] (18 iw) — 4942 skatījumu * [[:fr:Tombeau du Géant|Tombeau du Géant]] (2 iw) — 4935 skatījumu * [[:fr:Melvin Landerneau|Melvin Landerneau]] (7 iw) — 4923 skatījumu * [[:fr:Jean-Jacques Sempé|Jean-Jacques Sempé]] (26 iw) — 4884 skatījumu * [[:fr:Débarquement de Provence|Débarquement de Provence]] (39 iw) — 4748 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 4712 skatījumu * [[:fr:Nathuram Godse|Nathuram Godse]] (48 iw) — 4646 skatījumu * [[:fr:N'oubliez pas les paroles !|N'oubliez pas les paroles !]] (1 iw) — 4635 skatījumu * [[:fr:Locke and Key (série télévisée)|Locke and Key (série télévisée)]] (23 iw) — 4574 skatījumu * [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 4573 skatījumu * [[:fr:Anny Duperey|Anny Duperey]] (18 iw) — 4353 skatījumu * [[:fr:David Martinon|David Martinon]] (1 iw) — 4250 skatījumu * [[:fr:Linda Hardy|Linda Hardy]] (14 iw) — 4218 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (54 iw) — 4190 skatījumu * [[:fr:Largie Ramazani|Largie Ramazani]] (11 iw) — 4156 skatījumu * [[:fr:Ferragosto|Ferragosto]] (22 iw) — 4043 skatījumu * [[:fr:Michel Aumont|Michel Aumont]] (17 iw) — 3945 skatījumu * [[:fr:Massacre d'Amritsar|Massacre d'Amritsar]] (50 iw) — 3933 skatījumu * [[:fr:Jours fériés en Suisse|Jours fériés en Suisse]] (7 iw) — 3931 skatījumu * [[:fr:Colonel Parker|Colonel Parker]] (22 iw) — 3874 skatījumu * [[:fr:Harilal Gandhi|Harilal Gandhi]] (21 iw) — 3831 skatījumu * [[:fr:Versets sataniques du Coran|Versets sataniques du Coran]] (27 iw) — 3828 skatījumu * [[:fr:Daniel Lévi|Daniel Lévi]] (6 iw) — 3798 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3753 skatījumu * [[:fr:Mélina Robert-Michon|Mélina Robert-Michon]] (19 iw) — 3691 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3653 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3652 skatījumu * [[:fr:Mirabehn|Mirabehn]] (12 iw) — 3619 skatījumu * [[:fr:Mireille (compositrice-interprète)|Mireille (compositrice-interprète)]] (9 iw) — 3615 skatījumu * [[:fr:Mes premières fois|Mes premières fois]] (23 iw) — 3558 skatījumu * [[:fr:Liste des personnages de Sandman|Liste des personnages de Sandman]] (3 iw) — 3487 skatījumu * [[:fr:Julie Arnold|Julie Arnold]] (3 iw) — 3471 skatījumu * [[:fr:Nope|Nope]] (21 iw) — 3448 skatījumu * [[:fr:Roland Blanche|Roland Blanche]] (6 iw) — 3362 skatījumu * [[:fr:Brooklyn Nine-Nine|Brooklyn Nine-Nine]] (48 iw) — 3312 skatījumu * [[:fr:Padma Lakshmi|Padma Lakshmi]] (26 iw) — 3302 skatījumu * [[:fr:Westworld (série télévisée)|Westworld (série télévisée)]] (44 iw) — 3290 skatījumu * [[:fr:Manilal Gandhi|Manilal Gandhi]] (14 iw) — 3274 skatījumu * [[:fr:Devdas Gandhi|Devdas Gandhi]] (18 iw) — 3244 skatījumu * [[:fr:Stéphane Diagana|Stéphane Diagana]] (16 iw) — 3233 skatījumu * [[:fr:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (14 iw) — 3228 skatījumu * [[:fr:Championnats sportifs européens|Championnats sportifs européens]] (13 iw) — 3198 skatījumu * [[:fr:Nos cœurs meurtris|Nos cœurs meurtris]] (14 iw) — 3191 skatījumu * [[:fr:Daniel Balavoine|Daniel Balavoine]] (19 iw) — 3167 skatījumu * [[:fr:Hydropisie|Hydropisie]] (9 iw) — 3150 skatījumu * [[:fr:Emmanuel Lebesson|Emmanuel Lebesson]] (9 iw) — 3144 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 3141 skatījumu * [[:fr:Treize Vies|Treize Vies]] (16 iw) — 3132 skatījumu * [[:fr:Partition des Indes|Partition des Indes]] (59 iw) — 3123 skatījumu * [[:fr:Filmographie de Clint Eastwood|Filmographie de Clint Eastwood]] (14 iw) — 3119 skatījumu * [[:fr:Patrick Puydebat|Patrick Puydebat]] (3 iw) — 3117 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3103 skatījumu * [[:fr:Témoin indésirable|Témoin indésirable]] (22 iw) — 3092 skatījumu * [[:fr:Colette Magny|Colette Magny]] (5 iw) — 3091 skatījumu * [[:fr:Jacques Frantz|Jacques Frantz]] (11 iw) — 3072 skatījumu * [[:fr:Viktor Bout|Viktor Bout]] (25 iw) — 3070 skatījumu * [[:fr:La vie est un long fleuve tranquille|La vie est un long fleuve tranquille]] (5 iw) — 3056 skatījumu * [[:fr:Ramdas Gandhi|Ramdas Gandhi]] (14 iw) — 3028 skatījumu * [[:fr:Maurice Barrier|Maurice Barrier]] (12 iw) — 3015 skatījumu * [[:fr:Feroze Gandhi|Feroze Gandhi]] (28 iw) — 2976 skatījumu * [[:fr:Championnats d'Europe de cyclisme sur piste 2022|Championnats d'Europe de cyclisme sur piste 2022]] (7 iw) — 2966 skatījumu * [[:fr:La Petite Maison dans la prairie|La Petite Maison dans la prairie]] (30 iw) — 2903 skatījumu * [[:fr:Pierre Lees-Melou|Pierre Lees-Melou]] (12 iw) — 2889 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de Naruto Shippuden|Liste des épisodes de Naruto Shippuden]] (20 iw) — 2879 skatījumu * [[:fr:Pablo Carreño Busta|Pablo Carreño Busta]] (25 iw) — 2872 skatījumu * [[:fr:Hélène Pastor|Hélène Pastor]] (5 iw) — 2867 skatījumu * [[:fr:Bassa Mawem|Bassa Mawem]] (10 iw) — 2830 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 56089 skatījumu * [[:ru:Синявская, Тамара Ильинична|Синявская, Тамара Ильинична]] (7 iw) — 27617 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 22510 skatījumu * [[:ru:Врубель, Дмитрий Владимирович|Врубель, Дмитрий Владимирович]] (15 iw) — 21787 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 18376 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 17293 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 16348 skatījumu * [[:ru:Листопад, Антон Валентинович|Листопад, Антон Валентинович]] (1 iw) — 12489 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 12214 skatījumu * [[:ru:МиГ-31|МиГ-31]] (50 iw) — 12170 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10492 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 9706 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9460 skatījumu * [[:ru:Бакальчук, Татьяна Владимировна|Бакальчук, Татьяна Владимировна]] (11 iw) — 9187 skatījumu * [[:ru:С-400|С-400]] (44 iw) — 8353 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 8263 skatījumu * [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (21 iw) — 7130 skatījumu * [[:ru:Марцинкевич, Максим Сергеевич|Марцинкевич, Максим Сергеевич]] (12 iw) — 7041 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6929 skatījumu * [[:ru:Феррагосто|Феррагосто]] (22 iw) — 6843 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (39 iw) — 6511 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 6219 skatījumu * [[:ru:Господи! Помоги мне выжить среди этой смертной любви|Господи! Помоги мне выжить среди этой смертной любви]] (23 iw) — 6209 skatījumu * [[:ru:Синий кит (игра)|Синий кит (игра)]] (42 iw) — 6181 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 6154 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 6079 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 5994 skatījumu * [[:ru:Сатанинские стихи|Сатанинские стихи]] (52 iw) — 5910 skatījumu * [[:ru:Варшавская битва (1920)|Варшавская битва (1920)]] (41 iw) — 5827 skatījumu * [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (19 iw) — 5815 skatījumu * [[:ru:Магомаев (телесериал)|Магомаев (телесериал)]] (3 iw) — 5804 skatījumu * [[:ru:Гончаренко, Виктор Михайлович|Гончаренко, Виктор Михайлович]] (19 iw) — 5664 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 5600 skatījumu * [[:ru:2С7|2С7]] (24 iw) — 5507 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 5322 skatījumu * [[:ru:Аокигахара|Аокигахара]] (44 iw) — 5151 skatījumu * [[:ru:Бикович, Милош|Бикович, Милош]] (13 iw) — 5118 skatījumu * [[:ru:Святой Нос (мыс, Мурманская область)|Святой Нос (мыс, Мурманская область)]] (7 iw) — 5004 skatījumu * [[:ru:Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон|Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон]] (40 iw) — 4943 skatījumu * [[:ru:Трошев, Андрей Николаевич|Трошев, Андрей Николаевич]] (1 iw) — 4792 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 4685 skatījumu * [[:ru:Десять казней египетских|Десять казней египетских]] (38 iw) — 4668 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 4639 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4567 skatījumu * [[:ru:Флибуста|Флибуста]] (2 iw) — 4502 skatījumu * [[:ru:Взрывы на аэродроме «Саки»|Взрывы на аэродроме «Саки»]] (9 iw) — 4403 skatījumu * [[:ru:Ермак, Андрей Борисович|Ермак, Андрей Борисович]] (8 iw) — 4279 skatījumu * [[:ru:Моррисон, Томми|Моррисон, Томми]] (25 iw) — 4235 skatījumu * [[:ru:Антоненко, Ирина Игоревна|Антоненко, Ирина Игоревна]] (16 iw) — 4223 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (54 iw) — 4172 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 4066 skatījumu * [[:ru:Молькин|Молькин]] (3 iw) — 4053 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (49 iw) — 3876 skatījumu * [[:ru:Цой, Александр Викторович|Цой, Александр Викторович]] (1 iw) — 3769 skatījumu * [[:ru:Пески (Донецкая область)|Пески (Донецкая область)]] (12 iw) — 3685 skatījumu * [[:ru:Медовый Спас|Медовый Спас]] (2 iw) — 3665 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3654 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3600 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 3575 skatījumu * [[:ru:Герой Российской Федерации|Герой Российской Федерации]] (41 iw) — 3573 skatījumu * [[:ru:Абаскаль, Гильермо|Абаскаль, Гильермо]] (8 iw) — 3561 skatījumu * [[:ru:Boeing RC-135|Boeing RC-135]] (22 iw) — 3536 skatījumu * [[:ru:Мир Дикого Запада (телесериал)|Мир Дикого Запада (телесериал)]] (44 iw) — 3527 skatījumu * [[:ru:Shahed 129|Shahed 129]] (10 iw) — 3524 skatījumu * [[:ru:Смерть и похороны Ким Ир Сена|Смерть и похороны Ким Ир Сена]] (6 iw) — 3463 skatījumu * [[:ru:Единый день голосования 11 сентября 2022 года|Единый день голосования 11 сентября 2022 года]] (2 iw) — 3410 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (6 iw) — 3377 skatījumu * [[:ru:Туз в рукаве|Туз в рукаве]] (25 iw) — 3369 skatījumu * [[:ru:Дом Дракона|Дом Дракона]] (28 iw) — 3312 skatījumu * [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (14 iw) — 3311 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 3274 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3261 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3226 skatījumu * [[:ru:Романов, Ростислав Ростиславович (1985)|Романов, Ростислав Ростиславович (1985)]] (2 iw) — 3187 skatījumu * [[:ru:Тринадцать жизней|Тринадцать жизней]] (16 iw) — 3179 skatījumu * [[:ru:Бут, Виктор Анатольевич|Бут, Виктор Анатольевич]] (25 iw) — 3142 skatījumu * [[:ru:Врубель, Михаил Александрович|Врубель, Михаил Александрович]] (38 iw) — 3121 skatījumu * [[:ru:Яковлева, Александра Евгеньевна (актриса)|Яковлева, Александра Евгеньевна (актриса)]] (10 iw) — 3115 skatījumu * [[:ru:Хроники Риддика|Хроники Риддика]] (30 iw) — 3103 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 3101 skatījumu * [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 3089 skatījumu * [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 3080 skatījumu * [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 3067 skatījumu * [[:ru:DNS (компания)|DNS (компания)]] (3 iw) — 3062 skatījumu * [[:ru:Мир (телерадиокомпания)|Мир (телерадиокомпания)]] (11 iw) — 3051 skatījumu * [[:ru:Пирс, Элис|Пирс, Элис]] (14 iw) — 3031 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 2971 skatījumu * [[:ru:Савицкая, Лариса Владимировна|Савицкая, Лариса Владимировна]] (1 iw) — 2969 skatījumu * [[:ru:Х-59|Х-59]] (18 iw) — 2928 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 2877 skatījumu * [[:ru:International MaxxPro|International MaxxPro]] (13 iw) — 2872 skatījumu * [[:ru:Дуров, Павел Валерьевич|Дуров, Павел Валерьевич]] (48 iw) — 2848 skatījumu * [[:ru:Call of Duty (франшиза)|Call of Duty (франшиза)]] (54 iw) — 2839 skatījumu * [[:ru:Болотова, Жанна Андреевна|Болотова, Жанна Андреевна]] (7 iw) — 2804 skatījumu * [[:ru:Хороший доктор (телесериал, 2017)|Хороший доктор (телесериал, 2017)]] (36 iw) — 2792 skatījumu * [[:ru:Сичкин, Борис Михайлович|Сичкин, Борис Михайлович]] (5 iw) — 2778 skatījumu * [[:ru:Высоцкая, Юлия Александровна|Высоцкая, Юлия Александровна]] (12 iw) — 2769 skatījumu * [[:ru:Цой, Марианна Игоревна|Цой, Марианна Игоревна]] (1 iw) — 2750 skatījumu * [[:ru:M109 (САУ)|M109 (САУ)]] (30 iw) — 2728 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 2710 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Лявон Цімафеевіч Баразна|Лявон Цімафеевіч Баразна]] (2 iw) — 66 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 51 skatījumu * [[:be:Іван Мележ|Іван Мележ]] (7 iw) — 38 skatījumu * [[:be:Беларусь і грамадзянская вайна ў Іспаніі|Беларусь і грамадзянская вайна ў Іспаніі]] (1 iw) — 37 skatījumu * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 37 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 29 skatījumu * [[:be:Уладзімір Апанасавіч Сцепчанка|Уладзімір Апанасавіч Сцепчанка]] (1 iw) — 28 skatījumu * [[:be:Андрэй Юр’евіч Вінаградаў|Андрэй Юр’евіч Вінаградаў]] (1 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Крэпасць Чытаргарх|Крэпасць Чытаргарх]] (16 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Саша 3%|Саша 3%]] (2 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Лядовы палац спорту (Баранавічы)|Лядовы палац спорту (Баранавічы)]] (2 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Масавае забойства ў Цэтынэ (2022)|Масавае забойства ў Цэтынэ (2022)]] (9 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Загляне сонца і ў наша аконца|Загляне сонца і ў наша аконца]] (3 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (13 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Свіцязь (Ян Чачот)|Свіцязь (Ян Чачот)]] (1 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Спіс газет Беларусі|Спіс газет Беларусі]] (3 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Андрусь Горват|Андрусь Горват]] (2 iw) — 18 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Варшаўская бітва (1920)|Варшаўская бітва (1920)]] (41 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Ірына Алегаўна Леўшына|Ірына Алегаўна Леўшына]] (2 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Сезон 2022/2023 ФК Мілан|Сезон 2022/2023 ФК Мілан]] (4 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Жэўжык (персанаж)|Жэўжык (персанаж)]] (3 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Юнацтва (стадыён, Смаргонь)|Юнацтва (стадыён, Смаргонь)]] (3 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Самуэль Казімір Цеханавецкі|Самуэль Казімір Цеханавецкі]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Кім Ё Чжон|Кім Ё Чжон]] (52 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года|Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года]] (4 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Мікалай Людвігавіч Светлік|Мікалай Людвігавіч Светлік]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Ота Мадэрзон|Ота Мадэрзон]] (14 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Спіс войнаў Беларусі|Спіс войнаў Беларусі]] (4 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Мозер|Мозер]] (16 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Яўген Іванавіч Кудзінаў|Яўген Іванавіч Кудзінаў]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Белы легіён|Белы легіён]] (2 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Аляксандр Лаўрэнавіч Бурбіс|Аляксандр Лаўрэнавіч Бурбіс]] (3 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Кузьма Чорны|Кузьма Чорны]] (11 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:БелКарт|БелКарт]] (3 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Малады Фронт|Малады Фронт]] (9 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Аблога Алькасара|Аблога Алькасара]] (18 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Франс ван Мірыс (старэйшы)|Франс ван Мірыс (старэйшы)]] (16 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Кудзінаў|Кудзінаў]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Зміцер Саўка|Зміцер Саўка]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Касцёл Унебаўзяцця Найсвяцейшай Дзевы Марыі і кляштар кармелітаў (Мсціслаў)|Касцёл Унебаўзяцця Найсвяцейшай Дзевы Марыі і кляштар кармелітаў (Мсціслаў)]] (5 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Васіль Міхайлавіч Качарга|Васіль Міхайлавіч Качарга]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Аракал|Аракал]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Іван Шамякін|Іван Шамякін]] (10 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Цярэнцій Мітрафанавіч Кушняроў|Цярэнцій Мітрафанавіч Кушняроў]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Gemeinsame Normdatei|Gemeinsame Normdatei]] (65 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Мужыцкая праўда|Мужыцкая праўда]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Беларуская фанетыка|Беларуская фанетыка]] (5 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Алена Сямёнаўна Васілевіч|Алена Сямёнаўна Васілевіч]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Касцёл Святой Веранікі (Селішча)|Касцёл Святой Веранікі (Селішча)]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Барысаглебская царква (Гродна)|Барысаглебская царква (Гродна)]] (13 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Ян ван Мірыс|Ян ван Мірыс]] (10 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Рада БНР|Рада БНР]] (17 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Антушы|Антушы]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Дажынкі|Дажынкі]] (11 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Эвенкійская аўтаномная акруга|Эвенкійская аўтаномная акруга]] (36 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Ірга|Ірга]] (47 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Аляксандр Фёдаравіч Смалянчук|Аляксандр Фёдаравіч Смалянчук]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Onliner.by|Onliner.by]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Франс ван Мірыс (малодшы)|Франс ван Мірыс (малодшы)]] (9 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Алесь Адамовіч|Алесь Адамовіч]] (22 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Іма фон Бадмерсхоф|Іма фон Бадмерсхоф]] (5 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Адэльск|Адэльск]] (11 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Алаіза Пашкевіч|Алаіза Пашкевіч]] (19 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Дзеепрыслоўе|Дзеепрыслоўе]] (19 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Ахова птушак Бацькаўшчыны|Ахова птушак Бацькаўшчыны]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Баранавіцкая аперацыя (1916)|Баранавіцкая аперацыя (1916)]] (10 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Сталяроў|Сталяроў]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Людміла Леанідаўна Гладкая|Людміла Леанідаўна Гладкая]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Заходняя Беларусь|Заходняя Беларусь]] (24 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Мурзы (Глыбоцкі раён)|Мурзы (Глыбоцкі раён)]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Манола Мільярэс|Манола Мільярэс]] (7 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Вялікая Мурта|Вялікая Мурта]] (10 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларускія татары|Беларускія татары]] (31 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Разбуры турмы муры|Разбуры турмы муры]] (9 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Ісаак Якаўлевіч Іткінд|Ісаак Якаўлевіч Іткінд]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Вершаваны памер|Вершаваны памер]] (34 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Грачыхіна (Хойніцкі раён)|Грачыхіна (Хойніцкі раён)]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларускі нацыянальны касцюм|Беларускі нацыянальны касцюм]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Спіс памерлых у 2022 годзе|Спіс памерлых у 2022 годзе]] (37 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Язэп Нарцызавіч Драздовіч|Язэп Нарцызавіч Драздовіч]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Deutsche Telekom|Deutsche Telekom]] (42 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Косаўскі палац|Косаўскі палац]] (13 iw) — 9 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Bitwa Warszawska|Bitwa Warszawska]] (41 iw) — 20576 skatījumu * [[:pl:Jan Mela|Jan Mela]] (5 iw) — 20106 skatījumu * [[:pl:Aleksandra Lisowska (lekkoatletka)|Aleksandra Lisowska (lekkoatletka)]] (7 iw) — 10091 skatījumu * [[:pl:Ritchie Valens|Ritchie Valens]] (43 iw) — 9598 skatījumu * [[:pl:Święto Wojska Polskiego|Święto Wojska Polskiego]] (4 iw) — 7600 skatījumu * [[:pl:Robert Karaś|Robert Karaś]] (1 iw) — 7075 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 6482 skatījumu * [[:pl:Anna Moskwa|Anna Moskwa]] (2 iw) — 6133 skatījumu * [[:pl:Michał Wiśniewski|Michał Wiśniewski]] (7 iw) — 5690 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Europejskie 2022|Mistrzostwa Europejskie 2022]] (8 iw) — 5248 skatījumu * [[:pl:Captain Jack (zespół muzyczny)|Captain Jack (zespół muzyczny)]] (18 iw) — 4160 skatījumu * [[:pl:Eksperyment Filadelfia|Eksperyment Filadelfia]] (33 iw) — 4064 skatījumu * [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 4059 skatījumu * [[:pl:Elżbieta Polak|Elżbieta Polak]] (2 iw) — 4019 skatījumu * [[:pl:Tadeusz Rozwadowski|Tadeusz Rozwadowski]] (12 iw) — 3705 skatījumu * [[:pl:Szatańskie wersety (powieść)|Szatańskie wersety (powieść)]] (52 iw) — 3678 skatījumu * [[:pl:Krzyżacy (film)|Krzyżacy (film)]] (16 iw) — 3566 skatījumu * [[:pl:Mariusz Błaszczak|Mariusz Błaszczak]] (13 iw) — 3548 skatījumu * [[:pl:Katastrofa ekologiczna na Odrze|Katastrofa ekologiczna na Odrze]] (7 iw) — 3527 skatījumu * [[:pl:Dariusz Siatkowski|Dariusz Siatkowski]] (2 iw) — 3488 skatījumu * [[:pl:Aleksandra Mirosław|Aleksandra Mirosław]] (10 iw) — 3377 skatījumu * [[:pl:Ner|Ner]] (15 iw) — 3360 skatījumu * [[:pl:Mezytylen|Mezytylen]] (23 iw) — 3301 skatījumu * [[:pl:Wojciech Roszkowski|Wojciech Roszkowski]] (5 iw) — 3123 skatījumu * [[:pl:Wanda Traczyk-Stawska|Wanda Traczyk-Stawska]] (1 iw) — 2885 skatījumu * [[:pl:Agnieszka Włodarczyk|Agnieszka Włodarczyk]] (14 iw) — 2879 skatījumu * [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 2861 skatījumu * [[:pl:Jan Pietrzak|Jan Pietrzak]] (8 iw) — 2847 skatījumu * [[:pl:Grażyna Błęcka-Kolska|Grażyna Błęcka-Kolska]] (5 iw) — 2524 skatījumu * [[:pl:Grób Nieznanego Żołnierza w Warszawie|Grób Nieznanego Żołnierza w Warszawie]] (13 iw) — 2433 skatījumu * [[:pl:Smokie|Smokie]] (34 iw) — 2381 skatījumu * [[:pl:Jarosław Obremski|Jarosław Obremski]] (1 iw) — 2374 skatījumu * [[:pl:Śnięcie ryb|Śnięcie ryb]] (9 iw) — 2370 skatījumu * [[:pl:Natalia Kałucka|Natalia Kałucka]] (2 iw) — 2367 skatījumu * [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 2308 skatījumu * [[:pl:Ich Troje|Ich Troje]] (17 iw) — 2251 skatījumu * [[:pl:Aleksandra Kałucka|Aleksandra Kałucka]] (1 iw) — 2246 skatījumu * [[:pl:Justyna Majkowska|Justyna Majkowska]] (2 iw) — 2191 skatījumu * [[:pl:Halina Frąckowiak|Halina Frąckowiak]] (6 iw) — 2177 skatījumu * [[:pl:Franky Gee|Franky Gee]] (8 iw) — 2160 skatījumu * [[:pl:Konrad Bukowiecki|Konrad Bukowiecki]] (15 iw) — 2159 skatījumu * [[:pl:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 2017 skatījumu * [[:pl:Anna Świątczak|Anna Świątczak]] (1 iw) — 1967 skatījumu * [[:pl:Jewgienij Prigożyn|Jewgienij Prigożyn]] (21 iw) — 1920 skatījumu * [[:pl:Krzysztof Kolberger|Krzysztof Kolberger]] (11 iw) — 1889 skatījumu * [[:pl:Berety w Wojsku Polskim|Berety w Wojsku Polskim]] (2 iw) — 1858 skatījumu * [[:pl:Marcel Heinig|Marcel Heinig]] (3 iw) — 1834 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 1787 skatījumu * [[:pl:Chlorek rtęci(II)|Chlorek rtęci(II)]] (30 iw) — 1781 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1777 skatījumu * [[:pl:Juraj Jánošík|Juraj Jánošík]] (22 iw) — 1762 skatījumu * [[:pl:Mieczysław Kalenik|Mieczysław Kalenik]] (3 iw) — 1711 skatījumu * [[:pl:Jennifer Grey|Jennifer Grey]] (35 iw) — 1703 skatījumu * [[:pl:Ferragosto|Ferragosto]] (22 iw) — 1702 skatījumu * [[:pl:Gabriela Morawska-Stanecka|Gabriela Morawska-Stanecka]] (1 iw) — 1698 skatījumu * [[:pl:Janosik (serial telewizyjny)|Janosik (serial telewizyjny)]] (2 iw) — 1673 skatījumu * [[:pl:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 1670 skatījumu * [[:pl:La Bamba|La Bamba]] (15 iw) — 1648 skatījumu * [[:pl:Józef Haller|Józef Haller]] (19 iw) — 1632 skatījumu * [[:pl:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 1573 skatījumu * [[:pl:Rajmund Andrzejczak|Rajmund Andrzejczak]] (3 iw) — 1543 skatījumu * [[:pl:Żabka (sieć sklepów)|Żabka (sieć sklepów)]] (9 iw) — 1541 skatījumu * [[:pl:Magda Femme|Magda Femme]] (3 iw) — 1515 skatījumu * [[:pl:Fatwa|Fatwa]] (62 iw) — 1511 skatījumu * [[:pl:Marek Perepeczko|Marek Perepeczko]] (9 iw) — 1510 skatījumu * [[:pl:Justyna Steczkowska|Justyna Steczkowska]] (23 iw) — 1497 skatījumu * [[:pl:Wspinaczka na szybkość|Wspinaczka na szybkość]] (9 iw) — 1483 skatījumu * [[:pl:Natalia LL|Natalia LL]] (9 iw) — 1452 skatījumu * [[:pl:Black Hat SEO|Black Hat SEO]] (6 iw) — 1445 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1445 skatījumu * [[:pl:Sahara (film 2005)|Sahara (film 2005)]] (30 iw) — 1418 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1405 skatījumu * [[:pl:Tajemnice fatimskie|Tajemnice fatimskie]] (15 iw) — 1401 skatījumu * [[:pl:Fruczak gołąbek|Fruczak gołąbek]] (38 iw) — 1392 skatījumu * [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 1388 skatījumu * [[:pl:Mandaryna|Mandaryna]] (10 iw) — 1379 skatījumu * [[:pl:Powódź tysiąclecia|Powódź tysiąclecia]] (13 iw) — 1360 skatījumu * [[:pl:Pol’and’Rock Festival|Pol’and’Rock Festival]] (18 iw) — 1337 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 1337 skatījumu * [[:pl:Trubadurzy (zespół muzyczny)|Trubadurzy (zespół muzyczny)]] (2 iw) — 1337 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1336 skatījumu * [[:pl:Sandman (serial telewizyjny)|Sandman (serial telewizyjny)]] (21 iw) — 1334 skatījumu * [[:pl:Sygnał Wow!|Sygnał Wow!]] (41 iw) — 1326 skatījumu * [[:pl:Marynarka Wojenna|Marynarka Wojenna]] (18 iw) — 1320 skatījumu * [[:pl:Bitwa nad Niemnem|Bitwa nad Niemnem]] (11 iw) — 1313 skatījumu * [[:pl:Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang|Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang]] (40 iw) — 1298 skatījumu * [[:pl:Wanda Panfil-González|Wanda Panfil-González]] (20 iw) — 1282 skatījumu * [[:pl:Urszula Modrzyńska|Urszula Modrzyńska]] (8 iw) — 1276 skatījumu * [[:pl:Tylko dla orłów (film)|Tylko dla orłów (film)]] (28 iw) — 1272 skatījumu * [[:pl:Michał Haratyk|Michał Haratyk]] (16 iw) — 1256 skatījumu * [[:pl:Marszałek Polski|Marszałek Polski]] (24 iw) — 1253 skatījumu * [[:pl:Mateusz Morawiecki|Mateusz Morawiecki]] (54 iw) — 1239 skatījumu * [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 1233 skatījumu * [[:pl:Tysiąc (gra)|Tysiąc (gra)]] (5 iw) — 1231 skatījumu * [[:pl:Objawienia maryjne z Medziugoria|Objawienia maryjne z Medziugoria]] (11 iw) — 1226 skatījumu * [[:pl:Państwa członkowskie NATO|Państwa członkowskie NATO]] (25 iw) — 1210 skatījumu * [[:pl:Marcin Dzieński|Marcin Dzieński]] (4 iw) — 1202 skatījumu * [[:pl:Freddie Highmore|Freddie Highmore]] (43 iw) — 1197 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 1187 skatījumu * [[:pl:Prezydenci Polski|Prezydenci Polski]] (34 iw) — 1176 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Justė Jocytė|Justė Jocytė]] (3 iw) — 1402 skatījumu * [[:lt:Pivašiūnai|Pivašiūnai]] (4 iw) — 744 skatījumu * [[:lt:Naisiai|Naisiai]] (3 iw) — 450 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 307 skatījumu * [[:lt:Kotryna Teterevkova|Kotryna Teterevkova]] (6 iw) — 276 skatījumu * [[:lt:Žemaitė|Žemaitė]] (18 iw) — 264 skatījumu * [[:lt:Paprastoji medūza|Paprastoji medūza]] (52 iw) — 230 skatījumu * [[:lt:Pivašiūnų Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia|Pivašiūnų Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia]] (1 iw) — 184 skatījumu * [[:lt:Pašariniai augalai|Pašariniai augalai]] (67 iw) — 173 skatījumu * [[:lt:Lenkijos šventės|Lenkijos šventės]] (7 iw) — 155 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 152 skatījumu * [[:lt:Svencelė|Svencelė]] (2 iw) — 146 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 146 skatījumu * [[:lt:Aukštadvaris|Aukštadvaris]] (16 iw) — 140 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 125 skatījumu * [[:lt:The Light of the Sun|The Light of the Sun]] (4 iw) — 123 skatījumu * [[:lt:Hercules Segers|Hercules Segers]] (19 iw) — 123 skatījumu * [[:lt:Saulės kliošas|Saulės kliošas]] (1 iw) — 121 skatījumu * [[:lt:Kūdravabaliai|Kūdravabaliai]] (31 iw) — 118 skatījumu * [[:lt:Ieva Simonaitytė|Ieva Simonaitytė]] (13 iw) — 116 skatījumu * [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 116 skatījumu * [[:lt:Krekenava|Krekenava]] (11 iw) — 113 skatījumu * [[:lt:Lietuvos ir Nepalo santykiai|Lietuvos ir Nepalo santykiai]] (1 iw) — 113 skatījumu * [[:lt:Algirdas Ramanauskas|Algirdas Ramanauskas]] (2 iw) — 110 skatījumu * [[:lt:Julius Veselka|Julius Veselka]] (5 iw) — 103 skatījumu * [[:lt:Vokietijos šventės|Vokietijos šventės]] (14 iw) — 100 skatījumu * [[:lt:Litvinizmas|Litvinizmas]] (6 iw) — 98 skatījumu * [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (16 iw) — 89 skatījumu * [[:lt:Teofilius Matulionis|Teofilius Matulionis]] (12 iw) — 86 skatījumu * [[:lt:Atlaidai|Atlaidai]] (3 iw) — 86 skatījumu * [[:lt:Baltasis fosforas|Baltasis fosforas]] (25 iw) — 82 skatījumu * [[:lt:Hiperbolė (roko grupė)|Hiperbolė (roko grupė)]] (1 iw) — 81 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 81 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 81 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 79 skatījumu * [[:lt:Ėriškiai|Ėriškiai]] (1 iw) — 79 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 78 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Ramūnas Karbauskis|Ramūnas Karbauskis]] (14 iw) — 75 skatījumu * [[:lt:Karas Ramiajame vandenyne|Karas Ramiajame vandenyne]] (60 iw) — 74 skatījumu * [[:lt:Aurimė Rinkevičiūtė|Aurimė Rinkevičiūtė]] (1 iw) — 72 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 71 skatījumu * [[:lt:Linas Adomaitis|Linas Adomaitis]] (2 iw) — 67 skatījumu * [[:lt:Danas Rapšys|Danas Rapšys]] (21 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Punskas|Punskas]] (21 iw) — 63 skatījumu * [[:lt:Judita Leitaitė|Judita Leitaitė]] (3 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Argumentas prieš žmogų|Argumentas prieš žmogų]] (58 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Stančikų tiltai|Stančikų tiltai]] (3 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Admirolas (drugys)|Admirolas (drugys)]] (59 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Leonidas Donskis|Leonidas Donskis]] (9 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Joninės|Joninės]] (35 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Vytautas Šapranauskas|Vytautas Šapranauskas]] (3 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Karklė|Karklė]] (3 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Krekenavos Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bazilika|Krekenavos Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bazilika]] (2 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Giruliai|Giruliai]] (4 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Algirdas Paleckis|Algirdas Paleckis]] (6 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Šiluva|Šiluva]] (13 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Aistė Pilvelytė|Aistė Pilvelytė]] (4 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Kęstutis Kėvalas|Kęstutis Kėvalas]] (9 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Karačiajaus ežeras|Karačiajaus ežeras]] (32 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Biržų pilis|Biržų pilis]] (12 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Pasaulio pabaiga|Pasaulio pabaiga]] (16 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Vilniaus Švč. M. Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia|Vilniaus Švč. M. Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia]] (6 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Edgaras Lubys|Edgaras Lubys]] (4 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Eugenija Šulgaitė|Eugenija Šulgaitė]] (2 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Žalieji ežerai|Žalieji ežerai]] (3 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Pievinis sfinksas|Pievinis sfinksas]] (30 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Petras Gražulis|Petras Gražulis]] (6 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Bitės įgėlimas|Bitės įgėlimas]] (13 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Nijolė Lepeškaitė|Nijolė Lepeškaitė]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Varšuvos mūšis (1920 m.)|Varšuvos mūšis (1920 m.)]] (41 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Saulius Ritter|Saulius Ritter]] (15 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Karpinskio kalnas|Karpinskio kalnas]] (6 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Tikrieji laumžirgiai|Tikrieji laumžirgiai]] (32 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Lampėdis|Lampėdis]] (1 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Rusnė|Rusnė]] (14 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Monika Liu|Monika Liu]] (25 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Žemuoginė avietė|Žemuoginė avietė]] (12 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Karvės Ola|Karvės Ola]] (1 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Džordana Butkutė|Džordana Butkutė]] (2 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Antisocialus asmenybės sutrikimas|Antisocialus asmenybės sutrikimas]] (44 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Vaidas Baumila|Vaidas Baumila]] (24 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Borisas Dekanidzė|Borisas Dekanidzė]] (3 iw) — 41 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Mikk Marran|Mikk Marran]] (1 iw) — 606 skatījumu * [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 379 skatījumu * [[:et:Maicel Uibo|Maicel Uibo]] (15 iw) — 357 skatījumu * [[:et:Jevgeni Prigožin|Jevgeni Prigožin]] (21 iw) — 354 skatījumu * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 335 skatījumu * [[:et:Janek Õiglane|Janek Õiglane]] (6 iw) — 276 skatījumu * [[:et:Karel Tilga|Karel Tilga]] (4 iw) — 248 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 205 skatījumu * [[:et:Tiidrek Nurme|Tiidrek Nurme]] (6 iw) — 182 skatījumu * [[:et:Teeba kuningas|Teeba kuningas]] (2 iw) — 180 skatījumu * [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 172 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 170 skatījumu * [[:et:Mihhail Stalnuhhin|Mihhail Stalnuhhin]] (4 iw) — 162 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 152 skatījumu * [[:et:Lauri Läänemets|Lauri Läänemets]] (6 iw) — 144 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 143 skatījumu * [[:et:Artefakt|Artefakt]] (46 iw) — 128 skatījumu * [[:et:Säritus|Säritus]] (11 iw) — 121 skatījumu * [[:et:Melchior Wakenstede|Melchior Wakenstede]] (1 iw) — 120 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 119 skatījumu * [[:et:Taasiseseisvumispäev|Taasiseseisvumispäev]] (3 iw) — 119 skatījumu * [[:et:Õunasortide loend|Õunasortide loend]] (15 iw) — 118 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 116 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 114 skatījumu * [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (5 iw) — 108 skatījumu * [[:et:Karl Erik Nazarov|Karl Erik Nazarov]] (2 iw) — 102 skatījumu * [[:et:Pantomiim|Pantomiim]] (50 iw) — 101 skatījumu * [[:et:Rein Kilk|Rein Kilk]] (2 iw) — 100 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 96 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 95 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (54 iw) — 95 skatījumu * [[:et:Tantsude loend|Tantsude loend]] (12 iw) — 94 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 90 skatījumu * [[:et:Richard Roht|Richard Roht]] (1 iw) — 89 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 87 skatījumu * [[:et:Muusikainstrumentide loend|Muusikainstrumentide loend]] (25 iw) — 83 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 82 skatījumu * [[:et:Hans-Christian Hausenberg|Hans-Christian Hausenberg]] (2 iw) — 81 skatījumu * [[:et:Raivo Trass|Raivo Trass]] (2 iw) — 78 skatījumu * [[:et:Indrek Hargla|Indrek Hargla]] (7 iw) — 78 skatījumu * [[:et:Värvitaim|Värvitaim]] (12 iw) — 77 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 76 skatījumu * [[:et:Kaur Kivistik|Kaur Kivistik]] (6 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 72 skatījumu * [[:et:Värsijalg|Värsijalg]] (34 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Värvitaimede loend|Värvitaimede loend]] (2 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Välisluureamet|Välisluureamet]] (3 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Eesti taasiseseisvumine|Eesti taasiseseisvumine]] (7 iw) — 66 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Luule Komissarov|Luule Komissarov]] (2 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Terminaator (ansambel)|Terminaator (ansambel)]] (7 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Kalju Komissarov|Kalju Komissarov]] (3 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Vilja Toomast|Vilja Toomast]] (9 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Käsmu|Käsmu]] (13 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 57 skatījumu * [[:et:Taarausk|Taarausk]] (4 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Kergejõustiku Eesti rekordid|Kergejõustiku Eesti rekordid]] (3 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Torgu Kuningriik|Torgu Kuningriik]] (1 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Enteroviirus|Enteroviirus]] (28 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Roman Fosti|Roman Fosti]] (5 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Eesti kaitsealade loend|Eesti kaitsealade loend]] (10 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Ursula Ratasepp|Ursula Ratasepp]] (4 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Eesti rahvastik|Eesti rahvastik]] (23 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Rummu karjäär|Rummu karjäär]] (2 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Estonia katastroof|Estonia katastroof]] (6 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Maakmineraal|Maakmineraal]] (2 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 49 skatījumu * [[:et:2023. aasta Riigikogu valimised|2023. aasta Riigikogu valimised]] (3 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Johannes Erm|Johannes Erm]] (8 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Kertu|Kertu]] (1 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Jüri Parijõgi|Jüri Parijõgi]] (3 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Eesti filmide loend|Eesti filmide loend]] (2 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Tehumardi öölahing|Tehumardi öölahing]] (6 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Aino Pervik|Aino Pervik]] (8 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Puupuhkpillid|Puupuhkpillid]] (55 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Tirtslased|Tirtslased]] (39 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Anu Raud|Anu Raud]] (5 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Ville Valo|Ville Valo]] (40 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Kamov Ka-52|Kamov Ka-52]] (21 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Shanon|Shanon]] (1 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Eno Raud|Eno Raud]] (15 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Itaalia liir|Itaalia liir]] (47 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Mart Meri|Mart Meri]] (3 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Äntu Sinijärv|Äntu Sinijärv]] (2 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Gerli Padar|Gerli Padar]] (23 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Roomajate loend|Roomajate loend]] (9 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Andrei Nazarov|Andrei Nazarov]] (6 iw) — 40 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 40 skatījumu {{div col end}} jwjpfrpw8ron215nrzsyx6qr1vhinex Igaunijas bruņniecība 0 457332 3670983 3220842 2022-08-16T11:20:39Z Pirags 3757 /* Livonijas Konfederācijas laiks */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Estlands vapen med lejon, 1660 - Livrustkammaren - 108747.tif|thumb|200px|[[Igaunijas bruņniecība]]s ģerbonis, ko pārņēma [[Igaunijas Republika]].]] [[Attēls:Estonian Art Academy.JPG|thumb|200px|Bijušais Igaunijas bruņniecības nams Tallinā (celts 1846—1848).]] '''Igaunijas bruņniecība''' ({{val|de|Estländische Ritterschaft}}) bija [[Igaunija]]s dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija. Igaunijas bruņniecības priekšstāvji līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. == Izcelsme == Igaunijas bruņniecība cēlusies no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s vasaļiem. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā [[1561]]. gada 4. — 6. jūnijā ordeņa [[Harija]]s, [[Jerva]]s un [[Viruzeme]]s vasaļi, kā arī [[Tallina]]s pilsēta parakstīja padošanās aktu Zviedrijas karalim [[Ēriks XIV|Ērikam XIV]]. 28. novembrī pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem. [[1563]]. gadā zviedri ieguva arī [[Hījumā]] (Dago) salu, bet 1581. gadā [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s kontinentālo daļu (tagadējo [[Lēnes apriņķis|Lēnes apriņķi]]), kuras bruņniecība 1584. gadā apvienojās ar Harijas, Jervas un Viruzemes bruņiniekiem vienotā [[Zviedru Igaunija]]s bruņniecībā. == Igaunijas pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Igaunija]]s laikā ir pēc trim gadiem Tallinas Domkalnā pulcējās Igaunijas [[landtāgs]], kas izlēma visus pašpārvaldes jautājumus. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Igaunijas bruņniecība 1710. gada 10. oktobrī (29. septembrī) Harku muižā netālu no [[Keila]]s parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī Nīštades miera līgumā 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Igauniju. Savukārt Igaunijas bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja Krievijas imperatoriem, kurus atzina arī par Igaunijas valdniekiem. Lai kļūtu par Igaunijas bruņniecības matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas tika apstiprinātas īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. Līdz pat 1866. gadam Vidzemes landtāgā varēja piedalīties tikai imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Igaunijas bruņniecība 1917. gada 13. decembrī pasludināja Igaunijas hercogisti par neatkarīgu no Krievijas, bet pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmāršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnas Igaunijas valsts nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Igaunijas bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gada 9. jūnijā tika likvidēta. Tās vietā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Igaunijas vispārējā labuma apvienību" (''Estländischer Gemeinnütziger Verband''). == Imatrikulētās dzimtas == === [[Livonijas Konfederācija]]s laiks === Bremen, [[:de:Budberg (Adelsgeschlecht)|Budberg]], [[:de:Buxhoeveden]], [[:de:Clodt von Jürgensburg]], [[:de:Derfelden]], [[:de:Engelhardt (Adelsgeschlecht)|Engelhardt]], [[:de:Liste der Adelsgeschlechter namens Essen|Essen]], [[:de:Versen (Adelsgeschlecht)|Fersen]], [[:de:Hastfer]], [[:de:Howen (Adelsgeschlecht)|Howen]], [[:de:Kursell]], [[:de:Maydell (Adelsgeschlecht)|Maydell]], [[:de:Wolframsdorf (Adelsgeschlecht)|Wolfframsdorff]], [[:de:Pahlen (Adelsgeschlecht)|Pahlen]], [[:de:Patkul (Adelsgeschlecht)|Patkul]], [[:de:Rehbinder (Adelsgeschlecht)|Rehbinder]], [[:de:Rosen (Adelsgeschlecht)|Rosen]], [[:de:Salza (Adelsgeschlecht)|Saltza (Salza)]], Scharenberg, [[:de:Schulmann (Adelsgeschlecht)|Schulmann]], [[:de:Stackelberg (Adelsgeschlecht)|Stackelberg]], [[:de:Staël von Holstein]], [[:de:Taube (Adelsgeschlecht)|Taube]], [[:de:Tiesenhausen]], [[:de:Toll (Adelsgeschlecht)|Toll]], [[:de:Ungern-Sternberg]], [[:de:Üxküll]], [[:de:Üxküll-Gyllenband]], [[:de:Meyendorff (Adelsgeschlecht)|Meyendorff a.d.H. Üxküll]], [[:de:Vietinghoff (Adelsgeschlecht)|Vietinghoff]], [[:de:Wrangel]], [[:de:Engdes (Adelsgeschlecht)|Engdes]], [[:de:Löwenwolde (Adelsgeschlecht)|Löwenwolde]], [[:de:Zoege von Manteuffel]], [[:de:Zoege von Manteuffel|Manteuffel]], [[:de:Aderkas (Adelsgeschlecht)|Aderkas]], [[Albedili|Albedyll]], [[:de:Bellingshausen]], [[:de:Berg (estländisches Adelsgeschlecht)|Berg]], Bock a.d.H. Suddenbach, [[:de:Dücker (Adelsgeschlecht)|Dücker]], Ermes, [[:de:Koskull (Adelsgeschlecht)|Koskull]], [[:de:Lode (deutschbaltisches Adelsgeschlecht)|Lode]], Löwen, [[:de:Mellin (Adelsgeschlecht)|Mellin]], Paykull, [[:de:Plater|Plater, von dem Broel gen.]], [[:de:Schlippenbach (Adelsgeschlecht)|Schlippenbach]], [[:de:Stryk (Adelsgeschlecht)|Stryk]] === [[Zviedru Igaunija]]s laiks === [[:de:Baggehufwudt (Adelsgeschlecht)|Baggehufwudt]], [[:de:Baranoff (Adelsgeschlecht)|Baranoff]], [[:de:Bistram (Adelsgeschlecht)|Bistram]], Fock, [[:de:Grünewaldt (Adelsgeschlecht)|Gruenewaldt]], [[:de:Helffreich]], [[:de:Igelström (Adelsgeschlecht)|Igelstrom]], Kaulbars, [[:de:Knorring (Adelsgeschlecht)|Knorring]], Krusenstiern (Krusenstjerna), [[:de:Lilienfeld (Adelsgeschlecht)|Lilienfeld]], [[:de:Löwenstern (deutschbaltisches Adelsgeschlecht)|Löwenstern]], [[:de:Löwis of Menar (Adelsgeschlecht)|Löwis of Menar]], Mohrenschildt, Rasackin, [[:de:Nieroth (Adelsgeschlecht)|Nieroth]], [[:de:Pilar von Pilchau (Adelsgeschlecht)|Pilar von Pilchau]], Ramm, Rosen, Rosenbach, Staal, [[:de:Stenbock]], Straelborn, Wetter-Rosenthal, [[:de:Wrede (westfälisches Adelsgeschlecht)|Wrede]], [[:de:Bock a.d.H. Lachmes]], Brandt a.d.H. Pühajöggi, Broemsen, Fischbach, [[:de:Gersdorff (Adelsgeschlecht)|Gersdorff]], Grahmann, Graß a.d.H. Wittenpöwel, [[:de:Grotenhielm (Adelsgeschlecht)|Grotenhielm]], Klick, Klugen, [[:de:Köhler (schwedisches Adelsgeschlecht)|Köhler]], Lantingshausen, Löschern v. Herzfeld, Müller a.d.H. Kunda, [[:de:Nolcken (Adelsgeschlecht)|Nolcken]], Pistohlkors, Pohlmann, Pröbsting, Raß, Richter, Ritter, Ruden, Schwengelm, Silberarm, Ulrich a.d.H. Bremenhof Ruil, [[:de:Wachtmeister (Adelsgeschlecht)|Wachtmeister]], Wangersheim, Wartmann, Waßmann, Wolffeldt === [[Igaunijas guberņa]]s laiks === Antropoff, Arnold, Barlöwen, [[:de:Liste der Adelsgeschlechter namens Baer#Baer aus Estland|Baer Edle von Huthorn]], Baumgarten, [[:de:Behr (Adelsgeschlecht)|Behr]], [[:de:Benckendorff (Adelsgeschlecht)|Benckendorff]], Bodisco, [[:de:Brevern (Adelsgeschlecht)|Brevern]], Bunge, [[:de:Clapier de Colongue (Adelsgeschlecht)|Clapier de Colongue]], [[:de:Cube (Adelsgeschlecht)|Cube]], [[:de:Dehn (Adelsgeschlecht)|Dehn]], [[:de:Dellingshausen (Adelsgeschlecht)|Dellingshausen]], [[:de:Delwig (Adelsgeschlecht)|Delwig]], [[:de:Liste der Adels- und Patriziergeschlechter namens Gernet#Gernet, pommerscher, estnischen Adel|Gernet]], Girard de Soucanton, [[:de:Hagemeister (Adelsgeschlecht)|Hagemeister]], [[:de:Harpe (Adelsgeschlecht)|Harpe]], [[:de:Hoyningen-Huene|Hoyningen (Hoiningen) gen. Huene]], Hunnius, [[:de:Keller (Adelsgeschlecht)|Keller]], [[:de:Keyserlingk (Adelsgeschlecht)|Keyserling]], [[:de:Korff (Adelsgeschlecht)|Korff]], [[:de:Kotzebue (Adelsgeschlecht)|Kotzebue]], Krause, [[:de:Lüder (Adelsgeschlecht)|Lueder]], [[:de:Middendorff (Adelsgeschlecht)|Middendorff]], [[:de:Mühlen (Adelsgeschlecht)|Zur Mühlen]], Mühlendahl, Neff, Nottbeck, Peetz, Rausch von Traubenberg, [[:de:Rehren (Adelsgeschlecht)|Rehren]], [[:de:Rennenkampff (Adelsgeschlecht)|Rennenkampff]], Renteln, [[:de:Samson von Himmelstjerna|Samson-Himmelstjerna]], [[:de:Schilling (Adelsgeschlecht)|Schilling]], Steinheil, Schonert, Schubert, Schwebs, Seidlitz a.d.H. Söttküll, Schwebs, Pröbsting, Seidlitz a.d.H. Waetz, [[:de:Wahl (Adelsgeschlecht)|Wahl]], Weiß, Wendrich, [[:de:Weymarn (Adelsgeschlecht)|Weymarn]], Wistinghausen, Wolkonski, Urpshofen == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 (vāciski) * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 * August Wilhelm Hupel: ''Materialen zu einer estländischen Adelsgeschichte'' ("Nordische Miscellaneen" St. 18—19, [http://www.utlib.ee/ekollekt/eeva/index.php?lang=et&do=tekst_detail&eid=37626&tid=2578 lk. 12—546].), Riga: [[1789]] * {{cite book |title=Ritter- und Landrechte des Estländischen Ritterschaft|last=Ewers |first=G. von |authorlink=Gustav von Ewers|coauthors= | year=1822 |publisher= |location= |isbn= |pages= |url= }} * {{cite book |title=Wappen-buch sämmtlicher zur ehstländischen Adelsmatrikel gehöriger Familien|last=Damier |first=Paul Eduard |authorlink=Paul Eduard Damier|coauthors= |year=1837 |publisher=P. E. Damier's Kupferstich|location=Reval |isbn= |pages= |url=http://www.archive.org/details/wappenbuchsmmt00dami }} [http://www.ester.ee/record=b1145924*est E-kataloog ESTER] * Carl Arvid von Klingspor: Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter. Stockholm 1882 [http://www.heraldikasrbija.com/galerija/main.php?g2_itemId=5905 Baltisches Wappenbuch, 1882] * {{cite book |title=Die estländische Ritterschaft vornehmlich zwischen 1710 und 1783: das erste Jahrhundert russischer Herrschaft|last=Wedel |first=Hasso von |authorlink=Hasso von Wedel|coauthors= | year=1935 |publisher= |location=[[Berlin]] |isbn= |pages= |url= }} * Walther Freiherr von Ungern-Sternberg ([[1960]]). ''Geschichte der Baltischen Ritterschaften'', Limburg: Lahn * Georg von Krusenstjern; Wilhelm von Wrangell ([[1967]]). ''Die Estländische Ritterschaft, ihre Ritterschaftshauptmänner und Landräte'', Limburg: Lahn * Heide W. Whelan ([[1999]]). ''Adapting to Modernity. Family, caste and Capitalism among the Baltic German Nobility'', Köln Weimar Wien: Böhlau Verlag * Rüütelkond kinkis endale. Päevaleht, 13. veebruar 1927, nr. 43, lk. 3. * Tiit Saare ([[2006]]). ''Eesti mõisnike vapid'', Tallinn: Argo. * Protokolle der Estländischen Ritterschaft. Halbband 1: Protokolle der Estländischen Ritterschaft 1914—1920. Halbband 2: Berichte an den ordentlichen Landtag der Estländischen Ritterschaft 1914. Anträge und Entwürfte. Protokolle des Estländischen Landratskollegiums 1914—1918. Tartu: Eesti Ajalooarhiiv 2011. == Skatīt arī == * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Vidzemes bruņniecība]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Igaunijas bruņniecības dzimtas]] 1wa0vqjiwxgzkd86be6h98thumsns69 Mikrofluīdika 0 459097 3670583 3625189 2022-08-15T12:11:30Z Piparkuucina 91095 Updated references wikitext text/x-wiki '''Mikrofluīdika''' ir gan [[zinātne]], kas pēta [[šķidrums|šķidrumu]] uzvedību [[mikrokanāls|mikrokanālos]], gan tehnoloģija, lai ražotu mikrominiaturizētas ierīces, galvenokārt [[mikroshēma]]s, kas satur kameras un tuneļus, caur kuriem var plūst vai tikt noslēgti šķidrumi.<ref name="viens">{{tīmekļa atsauce |title=Microfluidics: A general overview of microfluidics |url=https://www.elveflow.com/microfluidic-reviews/general-microfluidics/a-general-overview-of-microfluidics/ |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref> Mikrofluīdika ir starpdisciplināra nozare, kas apvieno [[Inženierija|inženieriju]], [[Fizika|fiziku]], [[Ķīmija|ķīmiju]], [[Bioķīmija|bioķīmiju]], [[Nanotehnoloģija|nanotehnoloģiju]] un [[Biotehnoloģija|biotehnoloģiju]]. Mikrometru skalā šķidrumi uzvedas daudz citādāk nekā ikdienā, kas ļauj šo tehnoloģiju izmantot jauniem zinātnes eksperimentiem un inovācijām<ref name="viens" />. Tipiski pielietojumi iekļauj ķīmiskos sensorus, plūsmas regulatorus, mikrosprauslas un mikrovārstus<ref>{{grāmatas atsauce |last1=abeling |first1=Patrick |title=Introduction to Microfluidics |isbn=978-0-19-958816-9 |url=https://books.google.lv/books?hl=lv&lr=&id=LCaQDwAAQBAJ&oi=fnd&pg=PP1&dq=microfluidics&ots=xaJt2cEZti&sig=eiICgL6q6PYf2aCGmc0kLCMfgZk&redir_esc=y#v=onepage&q=microfluidics&f=false |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref>. Zināms, ka Latvijā mikrofluīdika tiek izmantota, lai izdalītu augstas kapacitātes ārpusšūnu vezikulas<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://biomed.lu.lv/lv/petijumi/projekti/visi-projekti/augstas-kapacitates-arpussunu-vezikulu-izdalisana-ar-plusmas-lauka-frakcionesanas-metodi-mikrofluidika/ |website=http://biomed.lu.lv/ |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}} |title=Arhivēta kopija |archive-date={{dat|2020|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200123044333/http://biomed.lu.lv/lv/petijumi/projekti/visi-projekti/augstas-kapacitates-arpussunu-vezikulu-izdalisana-ar-plusmas-lauka-frakcionesanas-metodi-mikrofluidika/ }}</ref> kā arī, lai izpētītu šķidrumu plūsmas apkārt magnētiski mīkstiem materiāliem<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gravity effects on mixing with magnetic micro-convection in microfluidics |url=https://link.springer.com/article/10.1140/epje/i2018-11749-9 |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref>. [[Attēls:Microfluidic Chip iX-factory.jpg|thumb|Mikrofluīdikas mikroshēma, kas iestrādāta stikla pamatnē. Plūsmas kanāli ir 50 µm dziļi un 150 µm plati]] == Šķidrumu uzvedība mikroskalā == Šķidrumu uzvedība mikroskalā var atšķirties no uzvedības makroskalā, jo tādi faktori kā [[virsmas spraigums]], enerģijas izkliede un šķidruma pretestība sāk dominēt sistēmā. Mikrofluīdika pēta šo izmaiņu un kā to var izmainīt vai izmantot jauniem lietojumiem<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Shkolnikov |first1=V |title=Principles of Microfluidics |isbn=978-1790217281 |accessdate=08.05.2020}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last1=Bruus |first1=Henrik |title=Theoretical microfluidics |url=http://homes.nano.aau.dk/lg/Lab-on-Chip2008_files/HenrikBruus_Microfluidics%20lectures.pdf |accessdate=08.05.2020}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |title=Microflows and Nanoflows |publisher=Interdisciplinary Applied Mathematics |url=https://www.springer.com/gp/book/9780387221977}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |last1=Kirby |first1=Brian J. |title=Micro- and Nanoscale Fluid Mechanics: Transport in Microfluidic Devices |url=https://books.google.lv/books?hl=lv&lr=&id=y7PB9f5zmU4C&oi=fnd&pg=PR15&dq=Kirby,+B.J.+(2010).+Micro-+and+Nanoscale+Fluid+Mechanics:+Transport+in+Microfluidic+Devices.+Cambridge+University+Press.&ots=drkE2-14Ry&sig=m0zCLQtQqZDn0eYcYlsyXu5ppxY&redir_esc=y#v=onepage&q=Kirby%2C%20B.J.%20(2010).%20Micro-%20and%20Nanoscale%20Fluid%20Mechanics%3A%20Transport%20in%20Microfluidic%20Devices.%20Cambridge%20University%20Press.&f=false |accessdate=08.05.2020}}</ref><ref name="ieeexplore.ieee.org">{{tīmekļa atsauce|url=https://ieeexplore.ieee.org/stamp/stamp.jsp?tp=&arnumber=1480369|title=A Gas Chromatographic Air Analyzer Fabricated on a Silicon Wafer|accessdate=15.08.2022.|date=30.07.1979.}}</ref>. Nelielos mērogos (kanāla izmērs no aptuveni 100 nanometriem līdz 500 mikrometriem) parādās dažas interesantas un dažkārt pat ne acīmredzamas īpašības. Piemēram, [[Reinoldsa skaitlis]], kas salīdzina šķidruma plūsmu ar [[viskozitāte]]s iedarbību, var kļūt ļoti mazs. Galvenās sekas ir tas, ka, plūsmai kļūstot par [[Lamināra plūsma|lamināru]] nevis turbulentu, līdzplūstošie šķidrumi ne vienmēr sajaucas, kā arī molekulārajam transportam starp dažādiem slāņiem bieži vien jānotiek caur [[Difūzija|difūziju]]<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Tabeling |first1=P |title=Introduction to microfluidics |date=2005 |publisher=New York : Oxford University Press |url=https://archive.org/details/introductiontomi0000tabe |accessdate=08.05.2020}}</ref>. == Izmantotie materiāli == Mikrofluīdikas ierīcēm plaši izmantoti tiek [[polimēri]] to labo bioķīmisko īpašību un zemās cenas dēļ. Šo polimēru vidū visplašāk izmantots tiek polidimetilsiloksāns jeb PDMS, kas ir minerālorganiskais polimērs no [[siloksāni|siloksānu]] grupas<ref name="divi">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.elveflow.com/microfluidic-reviews/general-microfluidics/microfluidics-applications-a-short-review/ |accessdate=08.05-2020}}</ref>. PDMS ir piemērots [[Mikroshēma|mikroshēmu]] izgatavošanai, jo tas ir: :* caurspīdīgs: mikrokanāli un to saturs ir pārskatāms; :* elastīgs: iespēja izmantot dažādos pielietojumos, piemēram, vārstu izveidei, deformējot kanālus, kā arī elastību iespējams regulēt ar piemaisījumiem; :* lēts: PDMS ir salīdzinoši daudz lētāks par citiem materiāliem, ko izmanto mikrofluīdikas mikroshēmas izgatavošanai; :* gāzu caurlaidīgs: PDMS ir caurlaidīgs pret gāzēm, kas atļauj to izmantot, piemēram, gāzu sensoros u.c. Taču PDMS izmantošanai mikrofluīdikas mikroshēmās ir apgrūtinājumi, piemēram, materiāla novecošana ierobežo darbību izpildes kvalitāti gadu laikā, kā arī PDMS nav ķīmiski saderīgs ar daudziem organiskajiem šķīdinātājiem, padarot to pielietojamu galvenokārt tikai ar ūdeni saistītās sistēmās<ref name="divi" />. Vēl viens PDMS trūkums neiespējama elektrodu ievietošana PDMS materiālā. Lai arī PDMS nodrošina ātru un vienkāršu mikrofluīdikas mikroshēmu izgatavošanu, tam ir šķēršļi dažādiem pielietojumiem, taču to var labot, mainot vai jaucot izvēlēto materiālu ar citu polimēru<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pubs.acs.org/doi/pdf/10.1021/acs.chemmater.5b03800|title=Microfluidic Synthesis of Photoresponsive Spool-Like Block Copolymer Nanoparticles: Flow-Directed Formation and LightTriggered Dissociation|accessdate=15.08.2022.|date=17.11.2015.}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pubs.rsc.org/no/content/articlepdf/2009/lc/b907254c|title=PMMA/PDMS valves and pumps for disposable microfluidics|accessdate=15.08.2022.|date=20.08.2009.}}</ref>. Mikroshēmu izstrādei tiek izmantots arī [[polistirols]] (PS)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pubs.rsc.org/en/content/articlepdf/2013/an/c2an36168j|title=Integration of multiple components in polystyrene-based microfluidic devices part I: fabrication and characterization|accessdate=15.08.2022.|date=16.10.2012.}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://link.springer.com/article/10.1007/s00542-011-1410-z |accessdate=08.05.2020}}</ref>. PS ir optiski caurspīdīgs, biosaderīgs, inerts, ciets un tā virsmu var funkcionalizēt. Mikrofluīdikas ierīču izgatavošanai bieži tiek izmantots arī [[polimetilmetakrilāts]] (PMMA)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0925400506002462 |accessdate=08.05.2020}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://link.springer.com/article/10.1007/s10404-010-0633-0 |accessdate=08.05.2020}}</ref> un polikarbonāts (PC)<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://pubs.rsc.org/en/content/articlelanding/2010/lc/b924439e/unauth#!divAbstract |accessdate=08.05.2020}}</ref>. PC ir sliktāka siltumvadītspēja nekā PMMA un tāpēc tas var tikt izmantots plašākā temperatūru diapazonā. == Pielietojumi == === Atvērtā mikrofluīdika === Atvērtā mikrofluīdika balstās uz to, ka vismaz viena no robežām, kas ierobežo šķidruma plūsmu sistēmā, tiek noņemta, ļaujot šķidrumam mijiedarboties ar gaisu vai kādu citu šķidrumu<ref name="ieeexplore.ieee.org"/><ref>{{grāmatas atsauce |title=Microflows and Nanoflows: Fundamentals and Simulation |date=2005 |publisher=Interdisciplinary applied mathematics |isbn=ISBN 0-387-90819-6 |url=https://books.google.lv/books?hl=lv&lr=&id=vDiLnJHSqvYC&oi=fnd&pg=PA1&dq=Karniadakis,+G.M.%3B+Beskok,+A.%3B+Aluru,+N.+(2005).+Microflows+and+Nanoflows&ots=R-_oL2G02e&sig=kuY0QLhF_qvFRv2qVvD0IXn_w90&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref>. Atvērtās mikrofluīdikas priekšrocības ir iespēja plūstošajam šķidrumam mijiedarboties ar apkārtni, ir lielāks šķidruma-gāzes virsmas laukums, kā arī samazinās burbuļu veidošanās<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Berthier |first1=Jean |last2=Brakke |first2=Kenneth A |last3=Berthier |first3=Erwin |title=Open Microfluidics |isbn=9781118720936 |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref><ref name="onlinelibrary.wiley.com">{{tīmekļa atsauce |title=Microfluidics in the “Open Space” for Performing Localized Chemistry on Biological Interfaces |url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/anie.201201798 |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Tuteja |first1=Anish |last2=Boban |first2=Mathew |last3=Li |first3=Chiao-Ting |title=Open-channel, water-in-oil emulsification in paper-based microfluidic devices |url=https://www.semanticscholar.org/paper/Open-channel%2C-water-in-oil-emulsification-in-Li-Boban/75ea2dc3e175485be7b02ef093ba2a56db9eb939 |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref>. Šādas ierīces ir lēti izgatavot maļot, termiski formējot un iespiežot karstās veidnēs<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Micromilling: A method for ultra-rapid prototyping of plastic microfluidic devices |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4439323/ |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Low-cost thermoforming of micro fluidic analysis chips |url=https://iopscience.iop.org/article/10.1088/0960-1317/12/4/304/meta |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hot embossing for fabrication of a microfluidic 3D cell culture platform |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3117225/ |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rapid prototyping of arrayed microfluidic systems in polystyrene for cell-based assays |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3052265/ |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref>. Turklāt atvērtās mikrofluīdikas ierīcēs nav nepieciešams izmantot līmi, lai savienotu vai noklātu dažādas detaļas vietas, kas ietekmē veiksmīgu un kontrolētu plūsmu pa kapilāriem. Kā atvērtās mikrofluīdikas piemēri minami atvērto kanālu mikrofluīdika, uz sliedēm veidota mikrofluīdika, papīra, kā arī pavedienu mikrofluīdika.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Surface-directed capillary system; theory, experiments and applications |url=https://semanticscholar.org/paper/5ef7c241b4a01dc438d45b38aa5793e2401b3961 |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Suspended microfluidics |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3690848/ |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce |title=Open Microfluidics |date=2016 |publisher=Scrivener Publishing LLC |isbn=9781118720936 |url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/book/10.1002/9781118720936 |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref>. Šāda veida sistēmai ir trūkumi: uzņēmība pret šķidrumu iztvaikošanu sistēmā<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Evaporation from open microchannel grooves |url=https://pubs.rsc.org/en/content/articlelanding/2014/LC/C3LC50892G#!divAbstract |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref>, piesārņojums no apkārtējās vides<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hollow Hydrogel Microfiber Encapsulating Microorganisms for Mass-Cultivation in Open Systems |url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6190135/ |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref> un ierobežots plūsmas ātrums<ref name="onlinelibrary.wiley.com"/>. [[Attēls:Gas4psi LONDs26uLmin-1 50kfps x10lens.webm|thumb|Mikropilienu veidošanās mikrofluīdikas ierīcē]] === Pilienu mikrofluīdika === Pilienu mikrofluīdika ir mikrofluīdikas apakškategorija, kurā tiek veiktas manipulācijas ar diskrētiem šķidrumu daudzumiem, kuriem ir mazs [[Reinoldsa skaitlis]] un plūsma ir laminārā režīmā. Mainot sistēmas konstrukciju, iespējams iegūt mikropilienus, kuru tilpums ir no mikrolitriem līdz femtolitriem. Visbiežāk pilienu izveidei izmanto "T" formas kanālus<ref name="tris">{{tīmekļa atsauce |title=Microfluidics: Some Application Examples |url=https://www.youtube.com/watch?v=SxkEsRejVBI |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref>. Izmantojot metāla oksīda pārklājumus, ir iespējams optiski mainīt virsmas potenciālu un tādējādi laikā mainot plūsmu un radot pilienus<ref name="tris" />. Veiksmīgi izprotot un analizējot pilienu veidošanās mehānismus, iespējams iegūt sistēmas, ar kurām var iekapsulēt šūnas, nodrošināt zāļu transportu ķermenī, [[Enzīmi|enzīmu]] attīstību un ķīmiskajā sintēzē<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.researchgate.net/publication/234161782_Droplet-Based_Microfluidics}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.researchgate.net/publication/335567117_Geometry_Effects_of_Axisymmetric_Flow-Focusing_Microchannels_for_Single_Cell_Encapsulation |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://pubs.rsc.org/en/content/articlelanding/2016/lc/c6lc00249h#!divAbstract |accessdate={{dat|2020|5|8||bez}}}}</ref>. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Nanotehnoloģija]] [[Kategorija:Biotehnoloģija]] k9771mbmr1amevwclsql1khh22zfhjm Augšdaugavas novads 0 462545 3670622 3670511 2022-08-15T13:20:17Z Lasks 38532 /* Ievērojami novadnieki */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Augšdaugavas novads | karte = Augšdaugavas novads karte 2021.png | karte2 = Augšdaugavas novads 2021.png | karte2_apraksts = Augšdaugavas novada administratīvais iedalījums | ģerboņa_attēls = | ģerboņa_nosaukums = | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Daugavpils | mērs = [[Arvīds Kucins]] | mērs_partija = [[Daugavpils novada partija]] | mērs_gads = 2021-''pašlaik'' | platība = 2524 | iedzīvotāji = 25927 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 25927/ 2523.6 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa =augsdaugavasnovads.lv }} '''Augšdaugavas novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā tika apvienots [[Daugavpils novads]] un [[Ilūkstes novads]]. Robežojas ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Līvānu novads|Līvānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novadiem ziemeļos, [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] austrumos, [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķi]] rietumos un [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķi]] dienvidos, kā arī [[Baltkrievija]]s [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalu]] dienvidos. Novada administratīvais centrs atrodas [[Daugavpils]] [[pilsēta|pilsētā]], kas neietilpst novadā. Novadā ietilpst 25 pagasti un 2 pilsētas. Novada teritorija atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] (1962—2009) teritorijai. == Teritoriālais iedalījums == [[Ambeļu pagasts]], [[Bebrenes pagasts]], [[Biķernieku pagasts]], [[Demenes pagasts]], [[Dubnas pagasts]], [[Dvietes pagasts]], [[Eglaines pagasts]], [[Ilūkste]]s pilsēta, [[Kalkūnes pagasts]], [[Kalupes pagasts]], [[Laucesas pagasts]], [[Līksnas pagasts]], [[Maļinovas pagasts]], [[Medumu pagasts]], [[Naujenes pagasts]], [[Nīcgales pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Prodes pagasts]], [[Salienas pagasts]], [[Skrudalienas pagasts]], [[Subate]]s pilsēta, [[Sventes pagasts]], [[Šēderes pagasts]], [[Tabores pagasts]], [[Vaboles pagasts]], [[Vecsalienas pagasts]] un [[Višķu pagasts]]. == Daba == Novada dienvidos un rietumos atrodas [[Augšzemes augstiene]] un [[Aknīstes pacēlums]], ziemeļaustrumos — [[Latgales augstiene]], ziemeļrietumus un ziemeļus aizņem [[Austrumlatvijas zemiene]]. Augstumi [[virs jūras līmeņa]] no 90-100 m Daugavas ielejā līdz 200 m augstienēs. Augsnes — velēnu podzolētās, velēngleja un purvu. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]], [[grants]], [[kūdra]].<ref name="LPE">{{LPE|2|449}}</ref> === Upes === Caur novadu tek [[Daugava]] un tās pietekas: [[Ilūkste (upe)|Ilūkste]], [[Laucesa]], [[Dubna]], [[Līksna (upe)|Līksna]]. === Ūdenstilpes === Lielākie ezeri: [[Sventes ezers]] — 7,39 km², [[Riču ezers]] — 5,88 km², [[Lielais Stropu ezers]] — 4,18 km². == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == Saskaņā ar PMLP datiem, 2021. gada 1. janvārī Augšdaugavas novadā bija 28 433 iedzīvotāju:{{Nepieciešama atsauce}} {| class="wikitable sortable" |+Lielākās apdzīvotās vietas !Nr. !Nosaukums !Statuss !Novads (līdz 2021. gadam) !Pagasts !2000 !2016 !2020 |- |1 |[[Ilūkste]] |Pilsēta |Ilūkstes novads |Pilsēta |2962 |2380 |2214 |- |2 |[[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropi]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |2030 |1450 |1327 |- |3 |[[Lociki]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |1355 |1030 |972 |- |4 |[[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |1112 |963 |850 |- |5 |[[Kalkūni]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |1205 |817 |720 |- |6 |[[Višķi]] (kopā ar<br>[[Višķu tehnikums|Višķu tehnikumu]]) |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |1039 |646 |613 |- |7 |[[Subate]] |Pilsēta |Ilūkstes novads |Pilsēta |861 |645 |596 |- |8 |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] |Ciems |Daugavpils novads |Skrudalienas pagasts |854 |605 |525 |- |9 |[[Kalupe]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalupes pagasts |748 |610 |567 |- |10 |[[Medumi]] |Ciems |Daugavpils novads |Medumu pagasts |695 |499 |447 |- |11 |[[Svente]] |Ciems |Daugavpils novads |Sventes pagasts |713 |480 |391 |- |12 |[[Randene]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |591 |382 |355 |- |13 |[[Bebrene]] |Ciems |Ilūkstes novads |Bebrenes pagasts |596 |370 |328 |- |14 |[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]] |Ciems |Ilūkstes novads |Eglaines pagasts |555 |374 |335 |- |15 |[[Mirnijs]] |Ciems |Daugavpils novads |Laucesas pagasts |541 |360 |305 |- |16 |[[Naujene]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |441 |378 |353 |- |17 |[[Nīcgale]] |Ciems |Daugavpils novads |Nīcgales pagasts |572 |303 |268 |- |18 |[[Dubna]] |Ciems |Daugavpils novads |Dubnas pagasts |471 |366 |306 |- |19 |[[Maļinova]] |Ciems |Daugavpils novads |Maļinovas pagasts |466 |337 |294 |- |20 |[[Pašuliene]] |Ciems |Ilūkstes novads |Šēderes pagasts |539 |227 |186 |- |21 |[[Demene]] |Ciems |Daugavpils novads |Demenes pagasts |343 |268 |230 |- |22 |[[Kumbuļi]] |Ciems |Daugavpils novads |Demenes pagasts |376 |228 |213 |- |23 |[[Tabore]] |Ciems |Daugavpils novads |Tabores pagasts |327 |259 |217 |- |24 |[[Ambeļi]] |Ciems |Daugavpils novads |Ambeļu pagasts |320 |242 |233 |- |25 |[[Špoģi]] |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |320 |239 |213 |- |26 |[[Dviete]] |Ciems |Ilūkstes novads |Dvietes pagasts |341 |224 |187 |- |27 |[[Šēdere]] |Ciems |Ilūkstes novads |Šēderes pagasts |349 |187 |160 |- |28 |[[Saliena]] |Ciems |Daugavpils novads |Salienas pagasts |312 |194 |187 |- |29 |[[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]] |Ciems |Daugavpils novads |Vecsalienas pagasts |286 |212 |178 |- |30 |[[Līksna]] |Ciems |Daugavpils novads |Līksnas pagasts |298 |179 |171 |- |31 |[[Vabole (ciems)|Vabole]] |Ciems |Daugavpils novads |Vaboles pagasts |267 |186 |152 |- |32 |[[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]] |Ciems |Daugavpils novads |Biķernieku pagasts |281 |162 |134 |- |33 |[[Laucesa (ciems)|Laucesa]] |Ciems |Daugavpils novads |Laucesas pagasts |205 |178 |160 |- |34 |[[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]] |Ciems |Daugavpils novads |Pilskalnes pagasts |173 |157 |134 |- |35 |[[Skrudaliena]] |Ciems |Daugavpils novads |Skrudalienas pagasts |196 |119 |112 |- |36 |[[Vīganti]] |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |260 |93 |68 |- |37 |[[Stropi]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |136 |140 |116 |- |38 |[[Muitas]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |142 |99 |81 <!-- |- | |[[Baltmuiža (Prodes pagasts)|Baltmuiža]] |Ciems |Ilūkstes novads |Prodes pagasts |42 |26 |25 --> |} == Iedzīvotāji == {{Nepilnīga nodaļa}} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Augšdaugavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (10894) |green|43.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (8884) |red|35.1}} {{bar percent|[[Poļi]] (2614) |pink|10.3}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (1392) |black|5.5}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (294) |yellow|1.2}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (294) |blue|1.2}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (905) |purple|3.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == Augšdaugavas novadā dzimušie vai dzīvojušie: {{div col}} * [[Jānis Cālītis]] (1888—1939), sabiedriskais darbinieks, politiķis, * [[Valentīns Cirsis]] (1930—1994), vēsturnieks, kultūras darbinieks, gids, * [[Jānis Daudzvārdis]] (1942—2022), šahists, * [[Rihards Eigims]] (1962), uzņēmējs, politiķis, * [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]] (1766—1848), vācbaltiešu muižnieks, * [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]] (1899—1944), vācbaltiešu muižnieks, militārais darbinieks, * [[Ignats Gigels]] (1866—1947), politiķis, * [[Ina Gudele]] (1964), valsts darbiniece, * [[Staņislavs Ivbuls]] (1884—1941), politiķis, sabiedriskais darbinieks, * [[Mihails Jermolajevs]] (1881—1919), sabiedriskais darbinieks, * [[Mārtiņš Jeske]] (1883—1941), armijas ģenerālis, * [[Antons Jukšinskis]] (1902—1958), politiķis, * [[Arvīds Klišāns]] (1934), mežradznieks, * [[Antons Kursītis]] (1883—1968), meliorators, sabiedriskais darbinieks, * [[Vincents Kursītis]] (1892—1974), jurists, politiķis, * [[Eduards Kusiņš]] (1889—1983), armijas virsnieks un pulkvedis, * [[Afanasijs Kuzmins]] (1947), šāvējs, * [[Vladislavs Lapinskis]] (1899—19??), politiķis, * [[Akvelīna Līvmane]] (1951), aktrise, astroloģe, * [[Jānis Mendriks]] (1907—1953), katoļu draudzes priesteris, * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014), rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks, * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961), jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks, literāts, * [[Sebastjāns Pabērzs]] (1889—1942), politiķis, sabiedriskais darbinieks, * [[Pauls Sukatnieks]] (1914—1989), dārznieks, selekcionārs, * [[Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs]] (1823—1896), muižu īpašnieks, grāfs, Latgales sabiedriskais darbinieks, * [[Vladislavs Raginis]] (1908—1939), Polijas armijas virsnieks, * [[Stefans Rāzna]] (1951), politiķis, uzņēmējs, * [[Antons Rubins (1885)|Antons Rubins]] (1885—1964), literāts, politiķis, * [[Broņislavs Salītis]] (1938), sabiedriskais darbinieks, * [[Vilis Siliņš]] (1823—1896), sabiedriskais darbinieks, * [[Antons Skrinda]] (1881—1918), kara ārsts, rakstnieks, * [[Benedikts Skrinda]] (1868—1947), katoļu priesteris, rakstnieks, * [[Kazimirs Skrinda]] (1875—1919), katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, pedagogs, publicists, * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796), apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012), vēsturnieks, * [[Dora Stučka]] (1870—1950), tulkotāja, sabiedriskā darbiniece, * [[Staņislavas Vasiļevskis]] (1907—1988), astronoms, * [[Teodors Volfs fon Līdinghauzens]] (1662—1712), Inflantijas bīskaps. {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == --> {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Daugavpils novads}} {{Ilūkstes novads}} {{Daugavpils rajons}} }} [[Kategorija:Augšdaugavas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] niv19j35zaa9lbafmh4i9d7gxz97pxl 3670623 3670622 2022-08-15T13:20:42Z Lasks 38532 /* Ievērojami novadnieki */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Augšdaugavas novads | karte = Augšdaugavas novads karte 2021.png | karte2 = Augšdaugavas novads 2021.png | karte2_apraksts = Augšdaugavas novada administratīvais iedalījums | ģerboņa_attēls = | ģerboņa_nosaukums = | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Daugavpils | mērs = [[Arvīds Kucins]] | mērs_partija = [[Daugavpils novada partija]] | mērs_gads = 2021-''pašlaik'' | platība = 2524 | iedzīvotāji = 25927 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 25927/ 2523.6 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa =augsdaugavasnovads.lv }} '''Augšdaugavas novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā tika apvienots [[Daugavpils novads]] un [[Ilūkstes novads]]. Robežojas ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Līvānu novads|Līvānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novadiem ziemeļos, [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] austrumos, [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķi]] rietumos un [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķi]] dienvidos, kā arī [[Baltkrievija]]s [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalu]] dienvidos. Novada administratīvais centrs atrodas [[Daugavpils]] [[pilsēta|pilsētā]], kas neietilpst novadā. Novadā ietilpst 25 pagasti un 2 pilsētas. Novada teritorija atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] (1962—2009) teritorijai. == Teritoriālais iedalījums == [[Ambeļu pagasts]], [[Bebrenes pagasts]], [[Biķernieku pagasts]], [[Demenes pagasts]], [[Dubnas pagasts]], [[Dvietes pagasts]], [[Eglaines pagasts]], [[Ilūkste]]s pilsēta, [[Kalkūnes pagasts]], [[Kalupes pagasts]], [[Laucesas pagasts]], [[Līksnas pagasts]], [[Maļinovas pagasts]], [[Medumu pagasts]], [[Naujenes pagasts]], [[Nīcgales pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Prodes pagasts]], [[Salienas pagasts]], [[Skrudalienas pagasts]], [[Subate]]s pilsēta, [[Sventes pagasts]], [[Šēderes pagasts]], [[Tabores pagasts]], [[Vaboles pagasts]], [[Vecsalienas pagasts]] un [[Višķu pagasts]]. == Daba == Novada dienvidos un rietumos atrodas [[Augšzemes augstiene]] un [[Aknīstes pacēlums]], ziemeļaustrumos — [[Latgales augstiene]], ziemeļrietumus un ziemeļus aizņem [[Austrumlatvijas zemiene]]. Augstumi [[virs jūras līmeņa]] no 90-100 m Daugavas ielejā līdz 200 m augstienēs. Augsnes — velēnu podzolētās, velēngleja un purvu. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]], [[grants]], [[kūdra]].<ref name="LPE">{{LPE|2|449}}</ref> === Upes === Caur novadu tek [[Daugava]] un tās pietekas: [[Ilūkste (upe)|Ilūkste]], [[Laucesa]], [[Dubna]], [[Līksna (upe)|Līksna]]. === Ūdenstilpes === Lielākie ezeri: [[Sventes ezers]] — 7,39 km², [[Riču ezers]] — 5,88 km², [[Lielais Stropu ezers]] — 4,18 km². == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == Saskaņā ar PMLP datiem, 2021. gada 1. janvārī Augšdaugavas novadā bija 28 433 iedzīvotāju:{{Nepieciešama atsauce}} {| class="wikitable sortable" |+Lielākās apdzīvotās vietas !Nr. !Nosaukums !Statuss !Novads (līdz 2021. gadam) !Pagasts !2000 !2016 !2020 |- |1 |[[Ilūkste]] |Pilsēta |Ilūkstes novads |Pilsēta |2962 |2380 |2214 |- |2 |[[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropi]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |2030 |1450 |1327 |- |3 |[[Lociki]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |1355 |1030 |972 |- |4 |[[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |1112 |963 |850 |- |5 |[[Kalkūni]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |1205 |817 |720 |- |6 |[[Višķi]] (kopā ar<br>[[Višķu tehnikums|Višķu tehnikumu]]) |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |1039 |646 |613 |- |7 |[[Subate]] |Pilsēta |Ilūkstes novads |Pilsēta |861 |645 |596 |- |8 |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]] |Ciems |Daugavpils novads |Skrudalienas pagasts |854 |605 |525 |- |9 |[[Kalupe]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalupes pagasts |748 |610 |567 |- |10 |[[Medumi]] |Ciems |Daugavpils novads |Medumu pagasts |695 |499 |447 |- |11 |[[Svente]] |Ciems |Daugavpils novads |Sventes pagasts |713 |480 |391 |- |12 |[[Randene]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |591 |382 |355 |- |13 |[[Bebrene]] |Ciems |Ilūkstes novads |Bebrenes pagasts |596 |370 |328 |- |14 |[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]] |Ciems |Ilūkstes novads |Eglaines pagasts |555 |374 |335 |- |15 |[[Mirnijs]] |Ciems |Daugavpils novads |Laucesas pagasts |541 |360 |305 |- |16 |[[Naujene]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |441 |378 |353 |- |17 |[[Nīcgale]] |Ciems |Daugavpils novads |Nīcgales pagasts |572 |303 |268 |- |18 |[[Dubna]] |Ciems |Daugavpils novads |Dubnas pagasts |471 |366 |306 |- |19 |[[Maļinova]] |Ciems |Daugavpils novads |Maļinovas pagasts |466 |337 |294 |- |20 |[[Pašuliene]] |Ciems |Ilūkstes novads |Šēderes pagasts |539 |227 |186 |- |21 |[[Demene]] |Ciems |Daugavpils novads |Demenes pagasts |343 |268 |230 |- |22 |[[Kumbuļi]] |Ciems |Daugavpils novads |Demenes pagasts |376 |228 |213 |- |23 |[[Tabore]] |Ciems |Daugavpils novads |Tabores pagasts |327 |259 |217 |- |24 |[[Ambeļi]] |Ciems |Daugavpils novads |Ambeļu pagasts |320 |242 |233 |- |25 |[[Špoģi]] |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |320 |239 |213 |- |26 |[[Dviete]] |Ciems |Ilūkstes novads |Dvietes pagasts |341 |224 |187 |- |27 |[[Šēdere]] |Ciems |Ilūkstes novads |Šēderes pagasts |349 |187 |160 |- |28 |[[Saliena]] |Ciems |Daugavpils novads |Salienas pagasts |312 |194 |187 |- |29 |[[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]] |Ciems |Daugavpils novads |Vecsalienas pagasts |286 |212 |178 |- |30 |[[Līksna]] |Ciems |Daugavpils novads |Līksnas pagasts |298 |179 |171 |- |31 |[[Vabole (ciems)|Vabole]] |Ciems |Daugavpils novads |Vaboles pagasts |267 |186 |152 |- |32 |[[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]] |Ciems |Daugavpils novads |Biķernieku pagasts |281 |162 |134 |- |33 |[[Laucesa (ciems)|Laucesa]] |Ciems |Daugavpils novads |Laucesas pagasts |205 |178 |160 |- |34 |[[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]] |Ciems |Daugavpils novads |Pilskalnes pagasts |173 |157 |134 |- |35 |[[Skrudaliena]] |Ciems |Daugavpils novads |Skrudalienas pagasts |196 |119 |112 |- |36 |[[Vīganti]] |Ciems |Daugavpils novads |Višķu pagasts |260 |93 |68 |- |37 |[[Stropi]] |Ciems |Daugavpils novads |Naujenes pagasts |136 |140 |116 |- |38 |[[Muitas]] |Ciems |Daugavpils novads |Kalkūnes pagasts |142 |99 |81 <!-- |- | |[[Baltmuiža (Prodes pagasts)|Baltmuiža]] |Ciems |Ilūkstes novads |Prodes pagasts |42 |26 |25 --> |} == Iedzīvotāji == {{Nepilnīga nodaļa}} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Augšdaugavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (10894) |green|43.1}} {{bar percent|[[Krievi]] (8884) |red|35.1}} {{bar percent|[[Poļi]] (2614) |pink|10.3}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (1392) |black|5.5}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (294) |yellow|1.2}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (294) |blue|1.2}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (905) |purple|3.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == Augšdaugavas novadā dzimušie vai dzīvojušie: {{div col}} * [[Jānis Cālītis]] (1888—1939), sabiedriskais darbinieks, politiķis, * [[Valentīns Cirsis]] (1930—1994), vēsturnieks, kultūras darbinieks, gids, * [[Jānis Daudzvārdis]] (1942—2022), šahists, * [[Rihards Eigims]] (1962), uzņēmējs, politiķis, * [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]] (1766—1848), vācbaltiešu muižnieks, * [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]] (1899—1944), vācbaltiešu muižnieks, militārais darbinieks, * [[Ignats Gigels]] (1866—1947), politiķis, * [[Ina Gudele]] (1964), valsts darbiniece, * [[Staņislavs Ivbuls]] (1884—1941), politiķis, sabiedriskais darbinieks, * [[Mihails Jermolajevs]] (1881—1919), sabiedriskais darbinieks, * [[Mārtiņš Jeske]] (1883—1941), armijas ģenerālis, * [[Antons Jukšinskis]] (1902—1958), politiķis, * [[Arvīds Klišāns]] (1934), mežradznieks, * [[Antons Kursītis]] (1883—1968), meliorators, sabiedriskais darbinieks, * [[Vincents Kursītis]] (1892—1974), jurists, politiķis, * [[Eduards Kusiņš]] (1889—1983), armijas virsnieks un pulkvedis, * [[Afanasijs Kuzmins]] (1947), šāvējs, * [[Vladislavs Lapinskis]] (1899—19??), politiķis, * [[Akvelīna Līvmane]] (1951), aktrise, astroloģe, * [[Jānis Mendriks]] (1907—1953), katoļu draudzes priesteris, * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014), rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks, * [[Juris Pabērzs]] (1891—1961), jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks, literāts, * [[Sebastjāns Pabērzs]] (1889—1942), politiķis, sabiedriskais darbinieks, * [[Pauls Sukatnieks]] (1914—1989), dārznieks, selekcionārs, * [[Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs]] (1823—1896), muižu īpašnieks, grāfs, Latgales sabiedriskais darbinieks, * [[Vladislavs Raginis]] (1908—1939), Polijas armijas virsnieks, * [[Stefans Rāzna]] (1951), politiķis, uzņēmējs, * [[Antons Rubins (1885)|Antons Rubins]] (1885—1964), literāts, politiķis, * [[Broņislavs Salītis]] (1938), sabiedriskais darbinieks, * [[Vilis Siliņš]] (1823—1896), sabiedriskais darbinieks, * [[Antons Skrinda]] (1881—1918), kara ārsts, rakstnieks, * [[Benedikts Skrinda]] (1868—1947), katoļu priesteris, rakstnieks, * [[Kazimirs Skrinda]] (1875—1919), katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, pedagogs, publicists, * [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796), apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012), vēsturnieks, * [[Dora Stučka]] (1870—1950), tulkotāja, sabiedriskā darbiniece, * [[Staņislavs Vasiļevskis]] (1907—1988), astronoms, * [[Teodors Volfs fon Līdinghauzens]] (1662—1712), Inflantijas bīskaps. {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} <!-- == Ārējās saites == --> {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Daugavpils novads}} {{Ilūkstes novads}} {{Daugavpils rajons}} }} [[Kategorija:Augšdaugavas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] atad5cnvnfmb1mmjghnqyx2nbp1lbno Minioni 2 0 462700 3670752 3669658 2022-08-15T20:58:47Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Minioni 2 | attēls = Minioni2.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Minions: The Rise of Gru'' | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Kails Balda]] | producents = * [[Kriss Meledandri]] * [[Dženeta Hīlija]] * [[Kriss Reno]] | scenārija autors = [[Braians Linčs]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=McMillan |first1=Graeme |title='Minions: The Rise of Gru' Brings Mischief to the Super Bowl |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/minions-rise-gru-brings-mischief-super-bowl-2020-1274968 |access-date=April 10, 2021 |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=February 2, 2020}}</ref> | galvenajās lomās = * [[Stīvs Karels]] * [[Taradži Hensone]] * [[Pjērs Kofens]] * [[Mišela Jeo]] * [[RZA]] * [[Žans Klods van Damme]] * [[Lūsija Lolesa]] * [[Dolfs Lundgrēns]] * [[Denijs Treho]] * [[Rasels Brends]] * [[Džūlija Endrūsa]] * [[Alans Ārkins]] | mūzika = [[Etors Perejra]] | operators = | montāža = Klēra Dodgsone | studija = ''[[Illumination]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|6|13|[[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī]]|2022|6|29|Latvija|2022|7|1|ASV}} | ilgums = 130 minutes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|790,4 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Minions: The Rise of Gru |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1736214017/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|15||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Minioni]]" | nākamā = | imdb = }} '''"Minioni 2"''' ({{val|en|Minions: The Rise of Gru}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] ASV [[Trīsdimensiju telpa|3D]] [[datoranimācija]]s kinokomēdija, kuras režisors ir [[Kails Balda]]. Filma ir turpinājums 2015. gada filmai "[[Minioni]]" un ir piektā filma "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" franšīzē. Galvenās lomas ieskaņojuši [[Stīvs Karels]], [[Pjērs Kofens]], [[Taradži Hensone]], [[Mišela Jeo]], [[RZA]], [[Žans Klods van Damme]], [[Lūsija Lolesa]], [[Dolfs Lundgrēns]], [[Denijs Treho]], [[Rasels Brends]], [[Džūlija Endrūsa]] un [[Alans Ārkins]]. Filmā 11 gadus vecais Grū ar savu minionu palīdzību plāno kļūt par superļaundari. Pēc divu gadu ilgas pirmizrādes pārcelšanas sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem, filmas pirmizrāde notika {{dat|2022|6|13||bez}} [[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī Starptautiskajā animācijas filmu festivālā]]. Latvijas kinoteātros filmu sāka demonstrēt 29. jūnijā, bet ASV kinoteātros — 1. jūlijā. Kritiķi atzinīgi novērtējuši animācijas filmas muzikālos numurus un bērnu izklaides iespējas, kamēr kritizēts tiek filmas sižets. Filmas starptautiskie kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|790 miljoni}} ASV dolāru. Šī ir [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturtā ienesīgākā 2022. gada filma]] un ienesīgākā animācijas filma, kas iznākusi COVID-19 pandēmijas laikā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.minionsmovie.com/}} * [https://www.youtube.com/watch?v=4wylwTmOwSg Filmas treileris latviešu valodā] {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Nejaukais es}} {{Illumination Entertainment}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Illumination Entertainment filmas]] [[Kategorija:Nejaukais es]] a7oklq8376pfixggke44om32a7z2y7u Dalībnieks:Liepnieks/Smilšu kaste 2 462707 3670884 3667029 2022-08-16T08:15:03Z Liepnieks 92332 wikitext text/x-wiki Svešvārdu personvārdi iekļauti no 400 skaits no PMLP: ----Jeļena: 18.08: 20900 Jurijs: 23.04: 11311 Nataļja: 26.08: 10921 Gaļina: 02.07: 8996 Nadežda: 30.10: 7569 Jekaterina: 25.11: 7296 Vadims: 22.04: 5967 Artjoms: 20.12: 5831 Deniss: 17.01: 5652 Ivans: 27.08: 5536 Pāvels: 29.06: 5362 Ļubova: 30.09: 4545 Vjačeslavs: 28.09: 4196 Arturs: 17.06: 4178 Ņikita: 26.09: 4021 Iļja: 02.08: 3580 Valerijs: 29.01: 3471 Ruslans: 30.08: 3414 Raisa: 09.02: 3363 Darja: 06.02: 3320 Valentina: 30.01: 2918 Romans: 04.08: 2815 Aļona: 18.08: 2745 Karina: 17.10: 2732 Vasīlijs: 23.01: 2702 Zoja: 12.02: 2602 Genādijs: 13.09: 2080 Pjotrs: 29.06: 1999 Keita: 25.11: 1792 Martins: 10.11: 1728 Genadijs: 13.09: 1597 Jegors: 05.06: 1386 Grigorijs: 25.03: 1366 Poļina: 10.02: 1199 Oļesja: 11.08: 1189 Anžela: 31.07: 1160 Ainars: 13.06: 1155 Jekaterīna: 25.11: 1105 Deivids: 30.12: 978 Jaroslavs: 02.05: 830 Vanesa: 23.09: 857 Taisija: 21.10: 845 Timofejs: 09.05: 812 Vasilijs: 23.01: 743 Karolīna: 12.02: 721 Endijs: 04.03: 660 Karolīna: 12.02: 607 Keitija: 25.11: 566 Dimitrijs: 04.10: 547 Ļevs: 06.11: 497 Vitalijs: 23.08: 449 Uļjana: 30.10: 444 === Personvārdu statistika janvārī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. === Janvārī kopējās dienas ir 31.dienas. Janvāris ir gada I mēnesis "01". Janvāris ir II ziemas mēnesis. Janvārī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 87, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 39. Info: ja man ir uzrakstīts "N/A" tas nozīmē, ka vai nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400... {| class="wikitable" |+ Janvāris !Personvārdi !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !Vārda dienas datums |- |Solvita |2437 |2420 |2391 |2353 |2322 |2289 |2269 |2246 |2237 |2219 |2211 |N/A |1.janvāris |- |Indulis |944 |923 |902 |879 |865 |841 |828 |810 |781 |760 |739 |N/A |2.janvāris |- |Ivo |2387 |2378 |2391 |2360 |2340 |2316 |2302 |2273 |2263 |2244 |2241 |N/A |2.janvāris |- |Miervaldis |649 |627 |599 |573 |550 |527 |504 |475 |453 |439 |413 |N/A |3.janvāris |- |Ilva |990 |978 |966 |956 |947 |938 |937 |930 |923 |912 |N/A |902 |4.janvāris |- |Zintis |538 |534 |533 |523 |517 |509 |500 |494 |489 |482 |N/A |470 |5.janvāris |- |Zigmārs |741 |730 |725 |714 |703 |694 |694 |681 |677 |673 |N/A |665 |7.janvāris |- |Gatis |5106 |5091 |5070 |5039 |5003 |4946 |4910 |4849 |4836 |4820 |N/A |4797 |8.janvāris |- |Aksels |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |401 |417 |434 |N/A |466 |8.janvāris |- |Kaspars |8833 |8780 |8772 |8694 |8625 |8560 |8493 |8406 |8340 |8304 |N/A |8257 |9.janvāris |- |Tatjana |N/A |23825 |23276 |22586 |22098 |21420 |21078 |20744 |20434 |20141 |N/A |19400 |10.janvāris |- |Reinis |N/A |3403 |3453 |3511 |3529 |3605 |3667 |3729 |3814 |3890 |3957 |4029 |12.janvāris |- |Renāts |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |400 |407 |408 |409 |408 |409 |12.janvāris |- |Harijs |N/A |2204 |2146 |2096 |2040 |1993 |1948 |1901 |1869 |1842 |1811 |1778 |13.janvāris |- |Āris |N/A |604 |601 |596 |591 |583 |577 |568 |564 |563 |557 |554 |13.janvāris |- |Aira |N/A |465 |460 |455 |447 |446 |439 |437 |434 |430 |423 |419 |13,janvāris |- |Roberts |N/A |8586 |8738 |8905 |9100 |9275 |9460 |9555 |9678 |9772 |9828 |9884 |14.janvāris |- |Raitis |N/A |2912 |2900 |2887 |2883 |2864 |2843 |2827 |2818 |2805 |2796 |2777 |14.janvāris |- |Lidija |N/A |8435 |8133 |7830 |7505 |7205 |6934 |6670 |6398 |6159 |5900 |5587 |16.janvāris |- |Antons |4655 |4515 |4348 |4195 |4017 |3863 |3725 |3583 |3472 |3363 |3237 |3090 |18.janvāris |- |Oļģerts |668 |667 |642 |611 |588 |557 |524 |503 |476 |458 |435 |409 |20.janvāris |- |Agnese |6196 |6153 |6112 |6050 |6017 |5978 |5947 |5883 |5856 |5836 |5829 |5795 |21.janvāris |- |Agnija |657 |661 |663 |669 |673 |680 |680 |688 |689 |686 |677 |685 |21.janvāris |- |Austris |490 |488 |485 |487 |487 |489 |490 |491 |491 |499 |505 |504 |22.janvāris |- |Grieta |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |409 |432 |451 |23.janvāris |- |Rebeka |N/A |726 |775 |N/A |891 |934 |1005 |1078 |1119 |1194 |1241 |1280 |23.janvāris |- |Krišs |405 |412 |428 |424 |441 |458 |459 |480 |494 |508 |530 |551 |24.janvāris |- |Ksenija |2581 |2627 |2667 |2694 |2758 |2811 |2840 |2866 |2877 |2870 |2884 |2866 |24.janvāris |- |Zigurds |1364 |1319 |1289 |1241 |1195 |1161 |1127 |1083 |1048 |1018 |990 |952 |25.janvāris |- |Ansis |979 |960 |938 |924 |911 |902 |896 |886 |871 |862 |846 |837 |26.janvāris |- |Agnis |836 |827 |824 |811 |803 |805 |802 |792 |783 |787 |782 |779 |26.janvāris |- |Ilze |12148 |12021 |11904 |11743 |11645 |11532 |11404 |11279 |11173 |11070 |11003 |10891 |27.janvāris |- |Kārlis |8074 |8016 |7980 |8005 |8014 |8073 |8122 |8193 |8240 |8245 |8256 |8228 |28.janvāris |- |Aivars |13182 |12983 |12775 |12532 |12271 |12040 |11851 |11598 |11374 |11115 |10883 |10554 |29.janvāris |- |Valērijs |6207 |6098 |6002 |5866 |5664 |5562 |5469 |5357 |5249 |5150 |5046 |4885 |29.janvāris |- |Tīna |677 |725 |761 |797 |823 |847 |873 |890 |908 |929 |952 |973 |30.janvāris |- |Valentīna |20059 |19442 |18821 |18178 |17494 |16967 |16432 |15930 |15362 |14840 |14335 |13639 |30.janvāris |- |Pārsla |559 |559 |552 |548 |544 |540 |529 |524 |515 |511 |505 |494 |30.janvāris |- |Tekla |1037 |973 |909 |855 |823 |752 |692 |645 |592 |545 |498 |444 |31.janvāris |- |Violeta |942 |949 |948 |947 |949 |950 |942 |936 |932 |930 |932 |921 |31.janvāris |} '''Personvārdu statistika februārī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam.''' Februārī kopējās dienas ir 28.dienas, vai arī 29 dienas (garajā gadā, pēc 4 gadiem). Februāris ir gada II mēnesis "02". Februāris ir III ziemas mēnesis. Februārī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 75, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 40. Info: ja man ir uzrakstīts "N/A" tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400... {| class="wikitable" |+ Februāris !Personvāŗdi !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !Vārda dienas datums |- |Brigita |2258 |2241 |2199 |2165 |2129 |2093 |2053 |2019 |1957 |1888 |1831 |1775 |1.februāris |- |Indra |2537 |2611 |2580 |2545 |2516 |2497 |2467 |2440 |2427 |2403 |2384 |2354 |1.februāris |- |Daila |488 |484 |471 |462 |454 |446 |432 |423 |411 |N/A |N/A |N/A |4.februāris |- |Veronika |5706 |5598 |5484 |5402 |5325 |5255 |5198 |5091 |5010 |4959 |4873 |4751 |4.februāris |- |Dominiks |N/A |N/A |449 |533 |656 |786 |942 |1083 |1206 |1314 |1430 |1534 |4.februāris |- |Agate |728 |759 |794 |825 |859 |892 |925 |951 |994 |1030 |1066 |1097 |5.februāris |- |Dace |10332 |10218 |10129 |10015 |9905 |9831 |9716 |9625 |9556 |9501 |9449 |9386 |6.februāris |- |Dārta |821 |877 |993 |1100 |1242 |1408 |1545 |1690 |1840 |1982 |2093 |2222 |6.februāris |- |Rihards |4784 |4816 |4842 |4825 |4925 |4974 |5011 |5017 |5030 |5042 |5069 |5082 |7.februāris |- |Ričards |2855 |2976 |3085 |3179 |3293 |3392 |3500 |3586 |3692 |3787 |3867 |3941 |7.februāris |- |Aldona |676 |657 |632 |609 |588 |576 |555 |534 |517 |493 |467 |438 |8.februāris |- |Česlavs |695 |675 |647 |616 |590 |570 |545 |514 |500 |474 |459 |435 |8.februāris |- |Simona |1163 |1167 |1165 |1164 |1167 |1163 |1167 |1169 |1164 |1160 |1169 |1160 |9.februāris |- |Paula |2951 |3101 |3282 |3478 |3650 |3807 |3992 |4159 |4312 |4451 |4607 |4744 |10.februāris |- |Jasmīna |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |402 |433 |470 |507 |542 |10.februāris |- |Laima |2554 |2522 |2496 |2477 |2477 |2465 |2431 |2425 |2411 |2389 |2358 |2324 |11.februāris |- |Laimdota |755 |737 |719 |706 |692 |672 |648 |635 |611 |589 |567 |541 |11.februāris |- |Karlīna |N/A |460 |533 |599 |683 |765 |850 |932 |995 |1049 |1103 |1166 |12.februāris |- |Līna |803 |792 |787 |802 |813 |819 |824 |826 |829 |835 |841 |848 |12.februāris |- |Malda |469 |456 |449 |439 |426 |418 |407 |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |13.februāris |- |Melita |564 |548 |524 |508 |496 |477 |460 |439 |417 |404 |N/A |N/A |13,februāris |- |Valentīns |N/A |2848 |2680 |2604 |2512 |2443 |2367 |2284 |2213 |2155 |2080 |1975 |14.februāris |- |Olafs |N/A |N/A |405 |416 |428 |447 |457 |466 |479 |491 |503 |508 |15.februāris |- |Jūlija |N/A |9069 |8921 |8701 |8495 |8332 |8199 |8066 |7953 |7826 |7746 |7628 |16.februāris |- |Zane |N/A |5387 |5354 |N/A |5250 |5232 |5186 |5152 |5134 |5135 |5119 |5096 |19.februāris |- |Vitauts |N/A |830 |799 |N/A |734 |716 |693 |661 |641 |623 |609 |585 |20.februāris |- |Eleonora |1658 |1610 |1547 |N/A |1461 |1419 |1363 |1317 |1295 |1271 |1239 |1182 |21.februāris |- |Ārija |3581 |3496 |3392 |N/A |3173 |3062 |2973 |2847 |2739 |2627 |2503 |2397 |22.februāris |- |Adrians |1374 |1517 |1651 |N/A |2001 |2164 |2331 |2475 |2629 |2776 |2902 |3016 |22.februāris |- |Adrija |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |422 |453 |491 |518 |554 |22.februāris |- |Adriāna |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |410 |423 |22.februāris |- |Haralds |1524 |1518 |1522 |N/A |N/A |1611 |1639 |1653 |1677 |1690 |1740 |1760 |23.februāris |- |Diāna |8984 |8899 |8824 |8744 |8626 |8586 |8501 |8432 |8353 |8292 |8269 |8186 |24.februāris |- |Dina |1966 |1931 |1911 |1883 |1866 |1838 |1819 |1787 |1763 |1746 |1735 |1713 |24.februāris |- |Alma |1073 |1008 |936 |884 |837 |788 |751 |721 |676 |657 |636 |622 |25.februāris |- |Evelīna |2646 |2798 |2944 |3077 |3210 |3330 |3466 |3562 |3651 |3724 |3792 |3844 |26.februāris |- |Līvija |1932 |N/A |1849 |1807 |1769 |1717 |1655 |1601 |1553 |1504 |1462 |1424 |27.februāris |- |Līva |2431 |N/A |2524 |2575 |2638 |2712 |2754 |2799 |2841 |2874 |2916 |2945 |27.februāris |- |Andra |1218 |N/A |1198 |1181 |1164 |1155 |1142 |1135 |1129 |1116 |1110 |1102 |27.februāris |- |Skaidrīte |5225 |N/A |4931 |4802 |4637 |4474 |4312 |4141 |3971 |3841 |3679 |3511 |28.februāris |} '''Personvārdu statistika martā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam.''' Martā kopējās dienas ir 31.dienas. Marts ir gada III mēnesis "03". Marts ir I pavasara mēnesis. Martā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 82, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 41. Info: ja man ir uzrakstīts "N/A" tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400... {| class="wikitable" |+ Marts !Personvārdi !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !Vārda dienas datums |- |Ivars |9197 |N/A |8889 |8755 |8595 |8459 |8296 |8135 |7987 |7854 |7699 |7524 |1.marts |- |Ilgvars |1237 |N/A |1191 |1169 |1148 |1132 |1109 |1084 |1048 |1024 |1006 |974 |1.marts |- |Luīze |1267 |N/A |1396 |1498 |1581 |1679 |1754 |1827 |1899 |1965 |2064 |2137 |2.marts |- |Laila |2251 |N/A |2217 |2188 |2160 |2155 |2141 |2130 |2114 |2103 |2102 |2089 |2.marts |- |Alise |4003 |N/A |4353 |4532 |4752 |5007 |5238 |5459 |5675 |5902 |6111 |6296 |4.marts |- |Enija |479 |N/A |702 |726 |807 |899 |993 |1083 |1155 |1223 |1290 |1341 |4.marts |- |Austra |2134 |2044 |1954 |1878 |1784 |1708 |1642 |1589 |1512 |1445 |1385 |1325 |5.marts |- |Ella |741 |724 |694 |686 |676 |675 |667 |655 |660 |661 |651 |654 |7.marts |- |Dagmāra |465 |459 |455 |447 |434 |430 |415 |409 |401 |N/A |N/A |N/A |8.marts |- |Ēvalds |1116 |1078 |1049 |1018 |994 |967 |933 |910 |872 |848 |813 |783 |9.marts |- |Silvija |4619 |4556 |4490 |4408 |4313 |4253 |4179 |4102 |3998 |N/A |3822 |3716 |10.marts |- |Konstantīns |3152 |3113 |3041 |2958 |2868 |2826 |2774 |2731 |2686 |2654 |2617 |2548 |11.marts |- |Agita |2175 |2149 |2135 |2118 |2092 |2075 |2059 |2039 |2025 |1997 |1982 |1968 |11.marts |- |Aija |8075 |7986 |7882 |7776 |7683 |7595 |7499 |7401 |7314 |7232 |7137 |7021 |12.marts |- |Aiva |1220 |1210 |1204 |1190 |1183 |1177 |1168 |1156 |1151 |1144 |1140 |1133 |12.marts |- |Aivis |1910 |1906 |1894 |1886 |1871 |1858 |1845 |1828 |1814 |1792 |1789 |1778 |12.marts |- |Ernests |1995 |2065 |2143 |2249 |2380 |2520 |2619 |2745 |2861 |2976 |3069 |3154 |13.marts |- |Guntis |6210 |6135 |6048 |5948 |5849 |5751 |5653 |5566 |5488 |5390 |5281 |5182 |16.marts |- |Guntars |4018 |3996 |3935 |3882 |3830 |3794 |3739 |3681 |3656 |3624 |3595 |3532 |16.marts |- |Gerda |528 |551 |558 |580 |597 |612 |623 |641 |662 |674 |684 |694 |17.marts |- |Ilona |7379 |7291 |7193 |7074 |6944 |6874 |6774 |6718 |6664 |6605 |6548 |6474 |18.marts |- |Adelīna |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |418 |447 |490 |552 |626 |18.marts |- |Jāzeps |2240 |2123 |2008 |1924 |1836 |1730 |1639 |1548 |1467 |1388 |1315 |1230 |19.marts |- |Una |1268 |1286 |1289 |1291 |1284 |1283 |1282 |1260 |1286 |1294 |1294 |1293 |21.marts |- |Tamāra |7179 |7010 |6794 |6555 |6296 |6091 |5901 |5731 |5562 |5426 |5257 |5028 |22.marts |- |Gabriela |605 |727 |856 |1013 |1163 |1290 |1451 |1597 |1708 |1814 |1905 |2005 |22.marts |- |Gabriels |N/A |433 |501 |586 |658 |749 |844 |909 |993 |1073 |1150 |1220 |22.marts |- |Mirdza |3615 |3423 |3255 |3096 |2924 |2746 |2560 |2414 |2264 |2121 |1974 |1831 |23.marts |- |Žanete |580 |584 |587 |584 |582 |582 |573 |577 |578 |572 |577 |574 |23.marts |- |Žanna |3946 |3897 |3849 |3773 |3687 |3636 |3593 |3558 |3521 |3491 |3478 |3419 |23.marts |- |Kazimirs |556 |519 |489 |462 |438 |414 |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |24.marts |- |Māra |4690 |4657 |4624 |4608 |4584 |4537 |4525 |4479 |4428 |4406 |4361 |4321 |25.marts |- |Mārīte |4604 |4583 |4541 |4491 |4426 |4379 |4326 |4275 |4227 |4167 |4118 |4065 |25.marts |- |Marita |1285 |1272 |1271 |1254 |1238 |1224 |1217 |1201 |1197 |1189 |1180 |1174 |25.marts |- |Gustavs |1721 |1964 |2201 |2445 |2666 |2893 |3152 |3358 |3533 |3691 |3857 |4006 |27.marts |- |Gusts |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |406 |420 |27.marts |- |Gunta |6244 |6171 |6121 |6033 |5969 |5912 |5863 |5815 |5764 |5711 |5636 |N/A |28.marts |- |Ginta |1590 |1580 |1565 |1551 |1526 |1518 |1499 |1485 |1474 |1465 |1462 |N/A |28.marts |- |Agija |508 |511 |517 |519 |516 |516 |509 |505 |504 |499 |493 |N/A |29.marts |- |Gvido |1145 |1144 |1147 |1150 |1139 |1144 |1152 |1155 |1151 |1138 |1141 |N/A |31.marts |} '''Personvārdu statistika aprīlī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam.''' Aprīlī kopējās dienas ir 30.dienas. Aprīlis ir gada IV mēnesis "04". Aprīlis ir II pavasara mēnesis. Aprīlī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 83, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 37. Info: ja man ir uzrakstīts "N/A" tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400... {| class="wikitable" |+ Aprīlis !Personvārdi !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !Vārda dienas datums |- |Daira |498 |493 |489 |486 |485 |480 |480 |475 |471 |472 |468 |N/A |3.aprīlis |- |Dairis |827 |824 |827 |829 |830 |833 |831 |830 |837 |839 |837 |N/A |3.aprīlis |- |Valda |2611 |2565 |2518 |2463 |2411 |2354 |2287 |2235 |2175 |2110 |2056 |1977 |4.aprīlis |- |Vija |6682 |6586 |6478 |6380 |6257 |6146 |6032 |5899 |5763 |5619 |5464 |5302 |5.aprīlis |- |Zinta |717 |712 |706 |696 |682 |668 |654 |643 |637 |629 |623 |611 |6.aprīlis |- |Filips |511 |527 |549 |557 |565 |574 |584 |595 |612 |621 |634 |647 |6.aprīlis |- |Zinaīda |1783 |1714 |1645 |1570 |1518 |1450 |1398 |1335 |1286 |1235 |1184 |1122 |7.aprīlis |- |Helmuts |621 |609 |607 |596 |587 |582 |574 |572 |557 |548 |542 |529 |7.aprīlis |- |Edgars |16337 |16186 |16048 |15841 |15648 |15497 |15296 |15124 |14976 |14850 |14744 |14615 |8.aprīlis |- |Dana |2270 |2252 |2243 |2230 |2209 |2205 |2197 |2180 |2163 |2154 |2164 |2141 |8.arpīlis |- |Valērija |2732 |2739 |2735 |2728 |2730 |2714 |2697 |2682 |2668 |2646 |2617 |2561 |9.aprīlis |- |Alla |5582 |5508 |5434 |5344 |5241 |5176 |5104 |5036 |4965 |4912 |4860 |4769 |9.aprīlis |- |Anita |10272 |10192 |10081 |9967 |9857 |9749 |9618 |9514 |9428 |9337 |9229 |9113 |10.aprīlis |- |Ainis |701 |693 |684 |670 |658 |645 |633 |626 |624 |614 |609 |N/A |12.aprīlis |- |Egils |1694 |1677 |1653 |1638 |1616 |1590 |1561 |1553 |1524 |1504 |1469 |N/A |13.aprīlis |- |Egīls |651 |644 |643 |642 |634 |635 |632 |629 |622 |619 |613 |N/A |13.aprīlis |- |Nauris |2186 |2179 |2177 |2167 |2144 |2130 |2116 |2097 |2090 |2077 |2078 |N/A |13.aprīlis |- |Aelita |502 |500 |499 |493 |481 |476 |471 |468 |462 |460 |457 |N/A |15.aprīlis |- |Rūdolfs |2333 |2355 |2386 |2429 |2474 |2515 |2564 |2619 |2665 |2715 |2746 |N/A |17.arpīlis |- |Laura |9025 |9058 |9127 |9135 |9178 |9222 |9204 |9221 |9201 |9224 |9227 |9213 |18.aprīlis |- |Jadviga |1681 |1609 |1529 |1455 |1378 |1309 |1233 |1175 |1111 |1052 |996 |914 |18.aprīlis |- |Vēsma |1051 |1034 |1019 |1003 |987 |972 |959 |947 |934 |926 |906 |894 |19.aprīlis |- |Anastasija |9873 |9834 |9786 |9727 |9620 |9560 |9455 |9374 |9275 |9172 |9072 |8902 |21.aprīlis |- |Armands |4937 |4943 |4962 |4958 |4935 |4933 |4919 |4913 |4911 |4897 |4902 |4876 |22.aprīlis |- |Jurģis |811 |822 |837 |840 |844 |851 |857 |861 |870 |891 |896 |895 |23.aprīlis |- |Juris |18608 |18311 |18019 |17673 |17314 |16995 |16630 |16286 |15966 |15680 |15333 |14944 |23.aprīlis |- |Georgs |475 |470 |467 |472 |473 |481 |480 |487 |489 |493 |494 |494 |23,aprīlis |- |Visvaldis |1099 |1058 |1010 |972 |918 |870 |818 |780 |734 |699 |664 |618 |24.aprīlis |- |Alīna |2864 |2847 |2856 |2843 |2826 |2827 |2823 |2817 |2786 |2786 |2798 |2777 |26.aprīlis |- |Sandris |1527 |1522 |1517 |1501 |1486 |1472 |1468 |1453 |1444 |1445 |1446 |1421 |26.aprīlis |- |Gundega |1485 |1478 |1464 |1446 |1432 |1422 |1408 |1390 |1371 |1362 |1535 |1336 |28.aprīlis |- |Terēze |549 |558 |564 |569 |580 |590 |595 |601 |606 |610 |616 |622 |28.aprīlis |- |Vilnis |4204 |4128 |4023 |3922 |3811 |3723 |3632 |3522 |3426 |3337 |3234 |3117 |29.aprīlis |- |Raimonds |6674 |6616 |6559 |6462 |6371 |6307 |6216 |6130 |6061 |5995 |5918 |5839 |29.aprīlis |- |Laine |661 |663 |668 |670 |671 |673 |672 |677 |675 |675 |677 |679 |29.aprīlis |- |Lilija |4891 |4761 |4603 |4479 |4321 |4211 |4103 |4002 |3907 |3820 |3714 |3550 |30.aprīlis |- |Liāna |1545 |1542 |1533 |1524 |1507 |1502 |1491 |1496 |1490 |1479 |1483 |1471 |30.aprīlis |} === Personvārdu statistika maijā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. === Maijā kopējās dienas ir 31.dienas. Maijs ir gada V mēnesis "05". Maijs ir III pavasara mēnesis. Maijā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 90, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 45. Info: ja man ir uzrakstīts "N/A" tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400... {| class="wikitable" |+Maijs !Personvārdi !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !Vārda dienas datums |- |Ziedonis |1359 |1322 |1277 |1242 |1204 |1165 |1127 |1095 |1063 |1027 |987 |952 |1.maijs |- |Zigmunds |1115 |1094 |1078 |1048 |1028 |1011 |990 |975 |949 |921 |897 |879 |2.maijs |- |Gints |3481 |3464 |3453 |3415 |3369 |3333 |3306 |3291 |3275 |3259 |3237 |3222 |3.maijs |- |Ģirts |3493 |3483 |3479 |3464 |3449 |3424 |3389 |3380 |3365 |3347 |3331 |3311 |5.maijs |- |Didzis |1593 |1585 |1581 |1571 |1557 |1556 |1544 |1528 |1516 |1511 |1505 |1504 |6.maijs |- |Henrijs |662 |706 |748 |797 |852 |897 |935 |993 |1061 |1120 |1169 |1231 |7.maijs |- |Staņislavs |4003 |3860 |3719 |3593 |3442 |3326 |3195 |3071 |2969 |2850 |2724 |2597 |8.maijs |- |Staņislava |1044 |992 |952 |911 |863 |830 |772 |733 |703 |655 |611 |562 |8.maijs |- |Stefānija |603 |596 |581 |570 |559 |572 |583 |607 |616 |629 |656 |685 |8.maijs |- |Klāvs |1037 |1064 |1094 |1114 |1148 |1154 |1171 |1204 |1232 |1281 |1322 |1356 |9.maijs |- |Einārs |1122 |1115 |1106 |1091 |1082 |1071 |1061 |1052 |1045 |1041 |1033 |1016 |9.maijs |- |Ervīns |1345 |1342 |1334 |1327 |1328 |1313 |1301 |1309 |1284 |1273 |1268 |1260 |9.maijs |- |Maija |6763 |6692 |6630 |6566 |6501 |6450 |6416 |6369 |6341 |6318 |6267 |6184 |10.maijs |- |Milda |1380 |1263 |1149 |1061 |971 |883 |790 |722 |656 |608 |543 |484 |11.maijs |- |Valija |2681 |2579 |2472 |2342 |2238 |2114 |2006 |1896 |1807 |1726 |1620 |1510 |12.maijs |- |Ināra |7807 |7733 |7640 |7525 |7422 |7320 |7227 |7127 |7020 |6915 |6806 |6687 |12.maijs |- |Ina |2699 |2676 |2644 |2595 |2558 |2505 |2476 |2451 |2436 |2418 |2385 |2359 |12.maijs |- |Irēna |N/A |7434 |7279 |7126 |6979 |6832 |6677 |6554 |6387 |6233 |6060 |5866 |13.maijs |- |Irīna |1164 |1145 |1139 |1117 |1100 |1081 |1058 |1041 |1027 |1018 |1004 |992 |13.maijs |- |Ira |597 |585 |575 |556 |543 |537 |529 |523 |515 |503 |493 |478 |13.maijs |- |Krišjānis |979 |1020 |1079 |1128 |1160 |1215 |1266 |1300 |1332 |1374 |1411 |1444 |14.maijs |- |Sofija |3395 |3545 |3759 |3981 |4217 |4527 |4817 |5047 |5278 |5442 |5633 |5825 |15.maijs |- |Arita |599 |594 |593 |580 |569 |562 |555 |546 |546 |545 |545 |545 |15.maijs |- |Edvīns |2392 |2329 |2286 |2236 |2186 |2128 |2079 |2036 |1976 |1929 |1891 |1841 |16.maijs |- |Edijs |1947 |1941 |1940 |1927 |1916 |1912 |1901 |1886 |1876 |1869 |1856 |1845 |16.maijs |- |Inese |13490 |13356 |13235 |13044 |12870 |12713 |12594 |12459 |12357 |12274 |12196 |12082 |18.maijs |- |Ēriks |6370 |6288 |6228 |6130 |6035 |5950 |5883 |5786 |5716 |5663 |5574 |5463 |18.maijs |- |Lita |679 |672 |663 |658 |655 |645 |641 |636 |626 |622 |616 |610 |19.maijs |- |Salvis |600 |604 |603 |601 |598 |589 |586 |584 |581 |582 |581 |581 |20.maijs |- |Emīlija |3449 |3502 |3626 |3829 |3993 |4206 |4397 |4603 |4778 |4973 |5161 |5336 |22.maijs |- |Leontīne |517 |490 |466 |441 |424 |400 |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |23.maijs |- |Lonija |449 |437 |420 |409 |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |23.maijs |- |Edvards |1579 |1658 |1737 |1807 |1884 |1987 |2079 |2159 |2244 |2301 |2347 |2385 |26.maijs |- |Eduards |6824 |6742 |6682 |6613 |6539 |6504 |6411 |6360 |6303 |6258 |6173 |6081 |26.maijs |- |Dzidra |4438 |4269 |4119 |3926 |3761 |3563 |3384 |3205 |3048 |2878 |2683 |2485 |27.maijs |- |Gunita |2174 |2166 |2137 |2113 |2090 |2071 |2046 |2026 |2011 |2000 |1990 |1983 |27.maijs |- |Loreta |895 |941 |978 |1027 |1072 |1120 |1153 |1196 |1231 |1278 |1295 |1334 |27.maijs |- |Vilis |1552 |1488 |1450 |1388 |1339 |1286 |1225 |1177 |1131 |1093 |1038 |1011 |28.maijs |- |Vilhelms |484 |465 |451 |441 |427 |413 |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |28.maijs |- |Maksims |N/A |6813 |6878 |6942 |6995 |7087 |N/A |7164 |7203 |7263 |7247 |7251 |29.maijs |- |Raivis |3647 |3663 |3661 |3652 |3652 |3639 |N/A |3606 |3600 |3587 |3593 |3595 |29.maijs |- |Raivo |1629 |1660 |1679 |1697 |1716 |1732 |N/A |1736 |1754 |1773 |1791 |1806 |29.maijs |- |Vitolds |824 |795 |758 |735 |708 |678 |N/A |619 |583 |551 |523 |505 |30.maijs |- |Lolita |1857 |1846 |1822 |1796 |1768 |1752 |N/A |1720 |1700 |1682 |1667 |1651 |30.maijs |- |Letīcija |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |422 |456 |492 |30.maijs |} === Personvārdu statistika jūnijā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. === Jūnijā kopējās dienas ir 30.dienas. Jūnijs ir gada VI mēnesis "06". Jūnijs ir I vasaras mēnesis. Jūnijā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 82, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 43. Info: ja man ir uzrakstīts "N/A" tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400... {| class="wikitable" |+ Jūnijs !Personvārdi !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !Vārda dienas datums |- |Biruta |5557 |5400 |5265 |5113 |4962 |4766 |N/A |4456 |4303 |4127 |3930 |3717 |1.jūnijs |- |Mairita |836 |828 |820 |804 |794 |790 |N/A |781 |774 |763 |756 |749 |1.jūnijs |- |Emma |761 |739 |729 |751 |763 |773 |N/A |872 |947 |1058 |1180 |1331 |2.jūnijs |- |Inta |6894 |6793 |6695 |6585 |6501 |6373 |N/A |6148 |6041 |5918 |5787 |5663 |3.jūnijs |- |Ineta |2996 |2964 |2930 |2888 |2865 |2846 |N/A |2802 |2783 |2760 |2755 |2741 |3.jūnijs |- |Sintija |4350 |4330 |4320 |4282 |4221 |4170 |N/A |4094 |4063 |4042 |4015 |3983 |4.jūnijs |- |Sindija |1144 |1150 |1156 |1162 |1152 |1149 |N/A |1134 |1139 |1141 |1137 |1140 |4.jūnijs |- |Igors |15697 |15517 |15286 |14969 |14567 |14335 |14065 |13845 |13628 |13452 |13151 |12920 |5.jūnijs |- |Ingrīda |3467 |3435 |3396 |3356 |3318 |3290 |3261 |3230 |3192 |3162 |3128 |3073 |6.jūnijs |- |Gaida |1722 |1665 |1589 |1534 |1469 |1414 |1350 |1288 |1230 |1169 |1103 |1037 |7.jūnijs |- |Arnis |5004 |4960 |4890 |4808 |4730 |4664 |4591 |4506 |4457 |4401 |4335 |4266 |7.jūnijs |- |Ligita |3486 |3452 |3414 |3376 |3337 |3317 |3272 |3249 |3215 |3173 |3131 |3068 |9.jūnijs |- |Gita |2839 |2817 |2782 |2739 |2702 |2679 |2655 |2624 |2595 |2577 |2557 |2528 |9.jūnijs |- |Anatolijs |9183 |8903 |8591 |8275 |7851 |7571 |7311 |7049 |6821 |6591 |6316 |6039 |10.jūnijs |- |Ingus |2013 |1995 |1996 |1977 |1960 |1938 |1915 |1889 |1874 |1858 |1846 |1841 |11.jūnijs |- |Mairis |722 |723 |724 |722 |719 |715 |732 |760 |783 |803 |820 |831 |11.jūnijs |- |Nora |944 |958 |974 |995 |1028 |1066 |1127 |1174 |1228 |1303 |1364 |1451 |12.jūnijs |- |Ainārs |3898 |3875 |3847 |3808 |3776 |3740 |3700 |3663 |3639 |3619 |3588 |3539 |13.jūnijs |- |Justīne |908 |925 |953 |981 |1009 |1037 |1072 |1101 |1122 |1138 |1161 |1174 |16.jūnijs |- |Juta |653 |645 |633 |633 |623 |619 |621 |621 |612 |607 |597 |593 |16.jūnijs |- |Artūrs |12549 |12603 |12592 |12590 |12591 |12590 |12608 |12550 |12575 |12599 |12565 |12559 |17.jūnijs |- |Artis |4222 |4235 |4244 |4254 |4261 |4250 |4240 |4235 |4239 |4249 |4244 |4234 |17.jūnijs |- |Alberts |2855 |2783 |2683 |2622 |2569 |2517 |2469 |2411 |2377 |2359 |2325 |2271 |18.jūnijs |- |Viktors |17832 |17396 |16881 |16405 |15784 |15361 |14926 |14561 |14211 |13830 |13352 |12926 |19.jūnijs |- |Nils |1004 |1022 |1054 |1066 |1090 |1115 |1124 |1128 |1136 |1146 |1151 |1141 |19.jūnijs |- |Rasma |N/A |3311 |3216 |3115 |3012 |2903 |2793 |2685 |2574 |2479 |2350 |2202 |20.jūnijs |- |Rasa |N/A |494 |499 |499 |510 |524 |535 |546 |555 |564 |582 |589 |20.jūnijs |- |Maira |N/A |773 |766 |765 |763 |760 |751 |746 |738 |737 |736 |729 |20.jūnijs |- |Emīls |N/A |3942 |4113 |4254 |4428 |4605 |4759 |4923 |5067 |5242 |5375 |5489 |21.jūnijs |- |Egita |N/A |927 |918 |910 |900 |894 |881 |871 |869 |866 |860 |849 |21.jūnijs |- |Ludmila |N/A |15925 |15446 |15025 |14512 |14212 |13921 |13662 |13441 |13196 |12805 |12502 |22.jūnijs |- |Līga |N/A |10587 |10492 |10362 |10286 |10205 |10096 |10012 |9965 |9918 |9871 |9820 |23.jūnijs |- |Jānis |N/A |58469 |57235 |56114 |54908 |53886 |52660 |51549 |50453 |49456 |48311 |47185 |24.jūnijs |- |Maiga |N/A |1692 |1611 |1539 |1452 |1368 |1311 |1240 |1155 |1078 |1000 |938 |25.jūnijs |- |Ausma |N/A |4952 |4779 |4618 |4413 |4232 |4033 |3804 |3621 |3456 |3235 |3004 |26.jūnijs |- |Inguna |N/A |1574 |1562 |1545 |1537 |1524 |1511 |1502 |1489 |1487 |1482 |1477 |26.jūnijs |- |Ingūna |N/A |808 |799 |790 |777 |769 |762 |756 |746 |740 |736 |731 |26.jūnijs |- |Viesturs |2578 |2556 |2538 |2528 |2522 |2516 |2505 |2488 |2486 |2481 |N/A |2424 |28.jūnijs |- |Kitija |1594 |1600 |1600 |1596 |1596 |1589 |1593 |1597 |1604 |1606 |N/A |1608 |28.jūnijs |- |Pēteris |10543 |10238 |9928 |9676 |9389 |9131 |8840 |8531 |8251 |8010 |N/A |7492 |29.jūnijs |- |Pauls |1083 |1090 |1110 |1153 |1186 |1217 |1266 |1319 |1358 |1420 |N/A |1532 |29.jūnijs |- |Tālivaldis |558 |537 |522 |498 |482 |458 |428 |405 |N/A |N/A |N/A |N/A |30.jūnijs |- |Mareks |3741 |3754 |3749 |3728 |3686 |3672 |3644 |3615 |3615 |3616 |N/A |3592 |30.jūnijs |} === Personvārdu statistika jūlijā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. === Jūlijā kopējās dienas ir 31.dienas. Jūlijs ir gada VII mēnesis "07". Jūlijs ir II vasaras mēnesis. Jūlijā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 97, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 57. Info: ja man ir uzrakstīts "N/A" tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400... {| class="wikitable" |+Jūlijs !Personvārdi !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !Vārda dienas datums |- |Imants |5890 |5742 |5563 |5395 |5202 |5028 |4845 |4676 |4499 |4337 |N/A |4007 |1.jūlijs |- |Ingars |622 |619 |612 |604 |599 |596 |586 |580 |582 |579 |N/A |573 |1.jūlijs |- |Intars |1093 |1102 |1099 |1079 |1066 |1066 |1058 |1047 |1037 |1042 |N/A |1037 |1.jūlijs |- |Lauma |1645 |1669 |1682 |1700 |1722 |1744 |1760 |1778 |1799 |1823 |N/A |1841 |2.jūlijs |- |Ilvars |481 |476 |474 |472 |470 |469 |459 |454 |445 |438 |N/A |436 |2.jūlijs |- |Benita |1170 |1152 |1129 |1109 |1084 |1061 |1038 |1022 |1003 |982 |N/A |926 |3.jūlijs |- |Everita |425 |428 |431 |439 |439 |437 |436 |434 |434 |435 |N/A |436 |3.jūlijs |- |Uldis |7597 |7488 |7333 |7194 |7066 |6936 |6785 |6675 |6557 |6434 |N/A |N/A |4.jūlijs |- |Sandis |3129 |3121 |3099 |3085 |3076 |3062 |3043 |3019 |3003 |2979 |N/A |N/A |4.jūlijs |- |Sandijs |652 |660 |656 |657 |649 |658 |660 |655 |654 |648 |N/A |N/A |4.jūlijs |- |Edīte |2626 |2585 |2546 |2522 |2482 |2422 |2388 |2340 |2306 |2262 |2223 |N/A |5.jūlijs |- |Anrijs |437 |450 |462 |470 |475 |476 |474 |470 |473 |475 |477 |N/A |6.jūlijs |- |Arkādijs |969 |947 |925 |891 |847 |829 |809 |792 |769 |750 |718 |N/A |6.jūlijs |- |Alda |859 |849 |836 |827 |820 |807 |790 |781 |775 |762 |752 |N/A |7.jūlijs |- |Maruta |1601 |1591 |1570 |1556 |1543 |1523 |1506 |1486 |1472 |1458 |1443 |N/A |7.jūlijs |- |Antra |2359 |2338 |2311 |2292 |2257 |2243 |2236 |2209 |2204 |2194 |2192 |N/A |8.jūlijs |- |Adele |N/A |N/A |N/A |416 |447 |482 |509 |543 |571 |617 |659 |N/A |8.jūlijs |- |Zaiga |1710 |1691 |1670 |1649 |1631 |1615 |1587 |1557 |1537 |1509 |1485 |N/A |9.jūlijs |- |Lija |828 |812 |790 |769 |756 |739 |735 |717 |703 |691 |674 |N/A |10.jūlijs |- |Olivers |N/A |N/A |475 |591 |723 |909 |1121 |1358 |1570 |1763 |1939 |N/A |10.jūlijs |- |Odrija |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |455 |555 |632 |726 |N/A |10.jūlijs |- |Olīvija |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |439 |516 |576 |N/A |10.jūlijs |- |Leonora |615 |587 |563 |546 |532 |505 |488 |466 |448 |439 |416 |N/A |11.jūlijs |- |Ints |714 |709 |697 |689 |680 |676 |665 |657 |650 |639 |631 |625 |12.jūlijs |- |Margarita |3698 |3695 |3668 |3658 |3613 |3589 |3545 |3497 |3464 |3422 |3356 |3323 |13.jūlijs |- |Oskars |6089 |6083 |6081 |6094 |6093 |6098 |6108 |6114 |6107 |6110 |6117 |6113 |14.jūlijs |- |Ritvars |1547 |1543 |1542 |1538 |1530 |1530 |1526 |1518 |1517 |1513 |1512 |1511 |14.jūlijs |- |Egons |1079 |1043 |1011 |981 |945 |912 |884 |855 |828 |798 |760 |734 |15.jūlijs |- |Egija |794 |788 |787 |779 |771 |768 |761 |758 |752 |749 |751 |752 |15.jūlijs |- |Estere |1558 |1679 |1777 |1932 |2064 |2212 |2339 |2478 |2604 |2734 |2851 |2953 |16.jūlijs |- |Aleksis |970 |906 |1013 |1029 |1027 |1036 |1053 |1060 |1067 |1068 |1074 |1070 |17.jūlijs |- |Aleksejs |12375 |12226 |12055 |11864 |11507 |11320 |11174 |10984 |10826 |10679 |10459 |10299 |17.jūlijs |- |Alekss |N/A |996 |1013 |1118 |1214 |1343 |1444 |1552 |1660 |1763 |1864 |1964 |17.jūlijs |- |Sāra |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |417 |466 |517 |572 |615 |674 |744 |19.jūlijs |- |Ramona |995 |992 |985 |983 |967 |967 |964 |957 |954 |956 |948 |954 |20.jūlijs |- |Melisa |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |413 |448 |490 |553 |609 |660 |734 |21.jūlijs |- |Marija |19623 |19057 |18507 |17943 |17343 |16857 |16442 |15967 |15513 |15092 |14596 |14117 |22.jūlijs |- |Marika |1636 |1637 |1626 |1603 |1585 |1583 |1579 |1573 |1556 |1542 |1537 |1527 |22.jūlijs |- |Marina |9286 |9216 |9090 |9015 |8854 |8742 |8627 |8547 |8479 |8406 |8254 |8246 |22.jūlijs |- |Kristīne |14676 |14531 |14353 |14164 |13957 |13735 |13567 |13428 |13326 |13239 |13138 |13050 |24.jūlijs |- |Kristīna |N/A |2396 |2364 |2315 |2272 |2241 |2203 |2164 |2123 |2119 |2087 |2075 |24.jūlijs |- |Krista |2294 |3310 |2324 |2321 |2320 |2328 |2325 |2336 |2335 |2347 |2349 |2351 |24.jūlijs |- |Kristiāna |2373 |2398 |2420 |2444 |2457 |2462 |2483 |2497 |2505 |2502 |2494 |2484 |24.jūlijs |- |Kristiāns |2015 |2053 |2085 |2116 |2159 |2201 |2243 |2291 |2333 |2371 |2391 |2419 |24.jūlijs |- |Jēkabs |1429 |1493 |1585 |1694 |1785 |1926 |2083 |2204 |2349 |2485 |2614 |2730 |25.jūlijs |- |Anna |28078 |27531 |26976 |26531 |26071 |25595 |25146 |24743 |24246 |23836 |23300 |23296 |26.jūlijs |- |Ance |1166 |1219 |1263 |1310 |1363 |1416 |1459 |1488 |1542 |1589 |1623 |1677 |26.jūlijs |- |Annija |1953 |2004 |2056 |2109 |2166 |2245 |2300 |2355 |2418 |2453 |2474 |2497 |26.jūlijs |- |Marta |5487 |5583 |5736 |5910 |6078 |6327 |6461 |6600 |6749 |6891 |6977 |7112 |27.jūlijs |- |Dita |1064 |1063 |1063 |1065 |1057 |1062 |1055 |1060 |1053 |1045 |1049 |1043 |27.jūlijs |- |Edmunds |2519 |2478 |2435 |2402 |2365 |2306 |2263 |2213 |2166 |2128 |2082 |2040 |29.jūlijs |- |Valters |1953 |2025 |2110 |2192 |2267 |2357 |2430 |2515 |2600 |2684 |2741 |2801 |30.jūlijs |- |Renārs |2613 |2678 |2744 |2801 |2843 |2938 |3031 |3104 |3164 |3241 |3302 |3349 |30.jūlijs |- |Regnārs |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |446 |472 |501 |538 |30.jūlijs |- |Rūta |2232 |2247 |2292 |2306 |2324 |2353 |2368 |2393 |2396 |2412 |2426 |2436 |31.jūlijs |- |Ruta |4547 |4472 |4364 |4298 |4217 |4117 |4028 |3928 |3835 |3741 |3639 |3537 |31.jūlijs |- |Sigita |1721 |1701 |1673 |1648 |1635 |1613 |1597 |1589 |1578 |1575 |1560 |1541 |31.jūlijs |} === Personvārdu statistika augustā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. === Augustā kopējās dienas ir 31.dienas. Augusts ir gada VIII mēnesis "08". Augusts ir III vasaras mēnesis. Augustā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 85, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 55. Info: ja man ir uzrakstīts "N/A" tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400... {| class="wikitable" |+Augusts !Personvārdi !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !Vārda dienas datums |- |Albīna |597 |582 |554 |542 |518 |498 |478 |457 |443 |424 |N/A |N/A |1.augusts |- |Normunds |5798 |5744 |5685 |5637 |5589 |5522 |5462 |5390 |5328 |5290 |5238 |5178 |2.augusts |- |Stefans |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |409 |431 |451 |2.augusts |- |Augusts |599 |590 |578 |587 |N/A |592 |608 |625 |657 |673 |700 |750 |3.augusts |- |Romāns |3113 |3094 |3042 |3009 |N/A |2908 |2868 |2818 |2791 |2767 |2722 |2688 |4.augusts |- |Romualds |951 |925 |895 |868 |N/A |812 |782 |756 |739 |722 |694 |671 |4.augusts |- |Osvalds |798 |770 |725 |698 |N/A |641 |610 |576 |540 |518 |484 |454 |5.augusts |- |Alfrēds |1112 |1062 |1009 |953 |N/A |868 |829 |799 |753 |717 |675 |641 |7.augusts |- |Madars |664 |668 |668 |667 |N/A |665 |659 |651 |650 |654 |664 |665 |7.augusts |- |Mudīte |1207 |1194 |1179 |1161 |N/A |1116 |1094 |1079 |1055 |1043 |1013 |988 |8.augusts |- |Vladislavs |7403 |7297 |7187 |7074 |N/A |6856 |6724 |6614 |6484 |6387 |6243 |6115 |8.augusts |- |Vladislava |485 |480 |480 |464 |N/A |450 |438 |419 |404 |N/A |N/A |N/A |8.augusts |- |Madara |4564 |4650 |4756 |4855 |N/A |5038 |5130 |5196 |5266 |5323 |5374 |5408 |9.augusts |- |Genovefa |N/A |1245 |1172 |1106 |N/A |986 |915 |862 |801 |729 |668 |614 |9.augusts |- |Olga |20865 |20511 |20069 |N/A |19238 |18858 |18426 |18118 |17771 |17498 |17045 |16937 |11.augusts |- |Zita |1079 |1071 |1057 |N/A |1038 |1025 |1003 |992 |987 |975 |957 |945 |11.augusts |- |Vizma |1086 |1066 |1042 |N/A |1005 |985 |956 |932 |900 |881 |857 |840 |12.augusts |- |Elvīra |2051 |1992 |1920 |N/A |1768 |1705 |1650 |1602 |1528 |1458 |1404 |1350 |13.augusts |- |Velga |1367 |1354 |1336 |N/A |1296 |1276 |1257 |1242 |1227 |1206 |1183 |1155 |13.augusts |- |Rēzija |N/A |N/A |412 |N/A |473 |506 |533 |551 |596 |631 |659 |707 |13.augusts |- |Zelma |815 |751 |696 |N/A |605 |562 |514 |483 |442 |415 |N/A |N/A |14.augusts |- |Zenta |2454 |2347 |2224 |N/A |2003 |1893 |1779 |1710 |1615 |1537 |1438 |1347 |15.augusts |- |Astra |1109 |1096 |1077 |N/A |1034 |1020 |1003 |992 |971 |947 |924 |892 |16.augusts |- |Astrīda |2168 |2138 |2097 |N/A |2030 |1984 |1947 |1922 |1855 |1829 |1764 |1698 |16.augusts |- |Vineta |2816 |2805 |2776 |N/A |2714 |2689 |2665 |2642 |2616 |2603 |2585 |2570 |17.augusts |- |Oļegs |10568 |10395 |10204 |N/A |9711 |9543 |9366 |9231 |9079 |8934 |8690 |8521 |17.augusts |- |Liene |5552 |5503 |5435 |5378 |5319 |5264 |5204 |5187 |5155 |5143 |5114 |5077 |18.augusts |- |Helēna |2612 |2519 |2432 |2344 |2254 |2178 |2088 |2029 |1963 |1919 |1844 |1785 |18,augusts |- |Elena |1269 |1417 |1588 |1789 |1984 |2009 |1994 |1988 |1968 |1932 |1914 |1945 |18.augusts |- |Liena |438 |434 |433 |426 |422 |421 |416 |415 |410 |407 |403 |400 |18.augusts |- |Melānija |585 |627 |697 |765 |826 |908 |993 |1088 |1187 |1250 |1337 |1433 |19.augusts |- |Boriss |3261 |3170 |3056 |2951 |2822 |2739 |2636 |2563 |2476 |2420 |2321 |2244 |20.augusts |- |Rojs |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |409 |420 |20.augusts |- |Janīna |4115 |3998 |3858 |3741 |3608 |3481 |3345 |3228 |3096 |2982 |2828 |2692 |21.augusts |- |Linda |7686 |7655 |7617 |7572 |7528 |7492 |7448 |7406 |7376 |7362 |7334 |7309 |21.augusts |- |Rudīte |1626 |1613 |1589 |1577 |1660 |1541 |1525 |1513 |1495 |1475 |1462 | |22.augusts |- |Everts |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |480 |569 |664 | |22.augusts |- |Vitālijs |8383 |8252 |8045 |7903 |7668 |7523 |7375 |7238 |7090 |6982 |6802 | |23.augusts |- |Ralfs |3097 |3274 |3442 |3636 |3805 |3989 |4128 |4240 |4366 |4481 |4593 | |23.augusts |- |Patrīcija |1720 |1817 |1888 |1998 |2098 |2191 |2248 |2287 |2387 |2486 |2557 | |25.augusts |- |Patriks |N/A |818 |887 |973 |1065 |1139 |1208 |1257 |1326 |1387 |1444 | |25.augusts |- |Natālija |9205 |9039 |8815 |8630 |8403 |8257 |8134 |8040 |7933 |7844 |7675 | |26.augusts |- |Broņislavs |615 |571 |541 |504 |475 |446 |414 |N/A |N/A |N/A |N/A | |26.augusts |- |Broņislava |1442 |1364 |1266 |1201 |1107 |1035 |970 |896 |819 |755 |671 | |26.augusts |- |Žanis |892 |865 |836 |807 |779 |754 |729 |707 |688 |677 |659 | |27.augusts |- |Alens |561 |577 |591 |597 |598 |614 |618 |632 |637 |642 |646 | |27.augusts |- |Armīns |426 |428 |426 |429 |430 |425 |426 |425 |422 |421 |421 | |29.augusts |- |Aiga |1846 |1829 |1808 |1791 |1772 |1754 |1732 |1726 |1721 |1716 |1705 | |29.augusts |- |Alvis |1452 |1442 |1417 |1410 |1396 |1380 |1359 |1353 |1345 |1332 |1324 | |30.augusts |- |Jolanta |3281 |3254 |3204 |3170 |3127 |3086 |3054 |3043 |3006 |2987 |2956 | |30.augusts |- |Samanta |2534 |2636 |2719 |2769 |2840 |2896 |2913 |2935 |2959 |2983 |2998 | |30.augusts |- |Vilma |1430 |1348 |1261 |1194 |1133 |1067 |995 |932 |863 |809 |739 | |31.augusts |- |Aigars |7757 |7706 |7627 |7564 |7483 |7417 |7316 |7259 |7177 |7142 |7073 | |31.augusts |} === Personvārdu statistika septembrī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2021.gadam. === Septembrī kopējās dienas ir 30.dienas. Septembris ir gada IX mēnesis "09". Septembris ir I rudens mēnesis. Septembrī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 82, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 44. Info: ja man ir uzrakstīts "N/A" tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400... {| class="wikitable" |+Septembris !Personvārdi !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !Vārda dienas datums |- |Ilmārs |3576 |3505 |3419 |3330 |3257 |3176 |3085 |3011 |2932 |2859 |2783 | |1.septembris |- |Iluta |882 |872 |864 |851 |841 |834 |824 |818 |812 |806 |804 | |1.septembris |- |Elīza |1944 |2084 |2182 |2273 |2396 |2508 |2600 |2663 |2740 |2801 |2858 | |2.septembris |- |Dzintra |6029 |5964 |5873 |5799 |5740 |5647 |5536 |5437 |5348 |5252 |5138 | |4.septembris |- |Dzintars |3967 |3935 |3873 |3815 |3747 |3686 |3617 |3559 |3510 |3463 |3412 | |4.septembris |- |Regīna |5017 |4912 |4775 |4646 |4502 |4364 |4239 |4141 |4008 |3869 |3739 | |7.septembris |- |Ilga |5166 |5024 |4879 |4732 |4565 |4386 |4232 |4090 |3947 |3778 |3597 | |8.septembris |- |Bruno |1245 |1257 |1271 |1291 |1311 |1337 |1353 |1367 |1404 |1441 |1464 | |9.septembris |- |Signe |1583 |1576 |1563 |1563 |1556 |1562 |1552 |1542 |1537 |1529 |1523 | |11.septembris |- |Erna |820 |774 |721 |672 |622 |570 |529 |491 |450 |419 |N/A | |12.septembris |- |Evita |3677 |3647 |3604 |3560 |3524 |3480 |3453 |3422 |3402 |3391 |3376 | |12.septembris |- |Eva |2496 |2536 |2600 |2647 |2699 |2740 |2779 |2848 |2916 |2995 |3051 | |12.septembris |- |Izabella |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |422 |436 |455 | |13.septembris |- |Sanita |5014 |4959 |4874 |4817 |4760 |4714 |4663 |4618 |4602 |4581 |4571 | |14.septembris |- |Santa |5818 |5780 |5723 |5679 |5598 |5539 |5480 |5433 |5394 |5371 |5345 | |14.septembris |- |Sanda |883 |882 |871 |858 |852 |850 |843 |836 |833 |827 |817 | |14.septembris |- |Sanija |778 |798 |824 |843 |854 |854 |855 |857 |855 |859 |863 | |14.septembris |- |Sandija |455 |459 |463 |469 |469 |474 |475 |471 |475 |468 |467 | |14.septembris |- |Sandra |8374 |8284 |8214 |N/A |8053 |7994 |7939 |7891 |7837 |7799 |7759 | |15.septembris |- |Vera |8004 |7744 |7464 |N/A |6925 |6711 |6508 |6301 |6089 |5898 |5627 | |17.septembris |- |Vaira |820 |802 |786 |N/A |758 |749 |738 |724 |705 |695 |679 | |17.septembris |- |Vairis |575 |576 |572 |N/A |560 |550 |546 |538 |535 |530 |525 | |17.septembris |- |Elita |2524 |2504 |2472 |N/A |2419 |2404 |2382 |2368 |2338 |2323 |2299 | |18.septembris |- |Verners |631 |631 |628 |N/A |604 |600 |592 |590 |579 |567 |554 | |19.septembris |- |Marianna |788 |784 |777 |N/A |798 |797 |795 |796 |789 |781 |779 | |20.septembris |- |Modris |2694 |2649 |2597 |N/A |2488 |2429 |2372 |2320 |2257 |2209 |2158 | |21.septembris |- |Matīss |2987 |3047 |3118 |N/A |3273 |3362 |3410 |3457 |3501 |3547 |3584 | |21.septembris |- |Māris |13686 |13605 |13439 |13292 |13183 |13053 |12879 |12749 |12640 |12515 |12362 | |22.septembris |- |Vanda |1681 |1646 |1597 |1546 |1494 |1438 |1389 |1341 |1284 |1230 |1177 | |23.septembris |- |Veneranda |1078 |1040 |997 |969 |921 |884 |845 |810 |779 |755 |698 | |23.septembris |- |Agris |4722 |4683 |4629 |4571 |4512 |4458 |4409 |4345 |4301 |4241 |4181 | |24.septembris |- |Agrita |1254 |1246 |1238 |1226 |1213 |1202 |1195 |1185 |1166 |1159 |1151 | |24.septembris |- |Rodrigo |506 |555 |603 |659 |726 |797 |857 |920 |981 |1030 |1091 | |25.septembris |- |Rauls |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |405 | |25.septembris |- |Gundars |1819 |1810 |1794 |1774 |1757 |1736 |1717 |1698 |1686 |1663 |1647 | |26.septembris |- |Ādolfs |585 |543 |517 |476 |449 |418 |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A | |27.septembris |- |Ilgonis |938 |918 |897 |871 |846 |824 |806 |788 |761 |747 |712 | |27.septembris |- |Sergejs |24582 |24180 |23680 |23188 |22478 |22089 |21643 |21274 |20942 |20640 |20122 | |28.septembris |- |Svetlana |19937 |19745 |19508 |19300 |18908 |18684 |18441 |18201 |18038 |17861 |17516 | |28.septembris |- |Lana |909 |915 |919 |914 |911 |921 |917 |912 |906 |898 |898 | |28.septembris |- |Miķelis |689 |715 |755 |795 |849 |903 |960 |999 |1042 |1104 |1147 | |29.septembris |- |Mikus |1014 |1032 |1058 |1076 |1090 |1112 |1137 |1157 |1167 |1190 |1206 | |29.septembris |- |Miks |1023 |1064 |1114 |1180 |1238 |1289 |1341 |1384 |1436 |1481 |1521 | |29.septembris |- |Mihails |8980 |8820 |8625 |8425 |8148 |8014 |7873 |7750 |7621 |7535 |7324 | |29.septembris |} === Personvārdu statistika oktobrī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2021.gadam. === Oktobrī kopējās dienas ir 31.dienas. Oktobris ir gada X mēnesis "10". Oktobris ir II rudens mēnesis. Oktobrī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 87, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 39. Info: ja man ir uzrakstīts "N/A" tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400... {| class="wikitable" |+Oktobris !Personvārdi !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !Vārda dienas datums |- |Zanda |1385 |1381 |1367 |1360 |1349 |1336 |1327 |1315 |1310 |1310 |1307 | |1.oktobris |- |Lāsma |2302 |2286 |2267 |2252 |2238 |2226 |2209 |2208 |2208 |2214 |2217 | |1.oktobris |- |Elza |2790 |2803 |2804 |2880 |2974 |3106 |3227 |3269 |3302 |3361 |3406 | |3.oktobris |- |Francis |566 |552 |547 |533 |516 |502 |490 |487 |489 |477 |474 | |4.oktobris |- |Dmitrijs |N/A |12493 |12346 |12211 |11981 |11896 |11704 |11587 |11519 |11481 |11251 | |4.oktobris |- |Amēlija |N/A |N/A |N/A |509 |640 |745 |883 |1044 |1249 |1442 |1601 | |5.oktobris |- |Monika |1635 |1570 |1500 |1429 |1369 |1319 |1267 |1221 |1190 |1138 |1088 | |6.oktobris |- |Aina |6603 |6419 |6192 |5977 |5779 |5558 |5341 |5099 |4893 |4679 |4418 | |8.oktobris |- |Anete |2882 |2921 |2956 |2979 |3003 |3005 |3035 |3048 |3061 |3060 |3077 | |8.oktobris |- |Elga |1311 |1277 |1250 |1215 |1186 |1152 |1114 |1084 |1047 |1009 |971 | |9.oktobris |- |Arvīds |3068 |2949 |2836 |2714 |2601 |2513 |2407 |2294 |2196 |2127 |2039 | |10.oktobris |- |Arvis |1414 |1419 |1414 |1414 |1429 |1445 |1452 |1454 |1461 |1472 |1486 | |10.oktobris |- |Monta |1813 |1816 |1816 |1822 |1822 |1820 |1821 |1807 |1796 |1806 |1808 | |11.oktobris |- |Silva |621 |609 |602 |590 |583 |578 |565 |564 |563 |559 |559 | |11.oktobris |- |Kira |608 |624 |646 |678 |726 |762 |800 |812 |841 |867 |900 | |12.oktobris |- |Irma |838 |784 |741 |693 |638 |604 |556 |525 |490 |455 |423 | |13.oktobris |- |Daiga |4139 |4108 |4064 |4027 |3984 |3943 |3910 |3883 |3867 |3845 |3829 | |16.oktobris |- |Karīna |3842 |3815 |3784 |3741 |3693 |3682 |3630 |3605 |3587 |3575 |3535 | |17.oktobris |- |Rolands |4392 |4369 |4339 |4299 |4278 |4251 |4193 |4168 |4143 |4126 |4090 | |18.oktobris |- |Ronalds |875 |877 |881 |897 |906 |908 |910 |913 |914 |922 |918 | |18.oktobris |- |Lūkass |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |427 |504 |577 |679 | |18.oktobris |- |Elīna |8112 |8141 |8150 |8130 |8069 |8058 |8001 |7960 |7953 |7987 |7959 | |19.oktobris |- |Leonīds |3702 |3577 |3462 |3363 |3240 |3128 |3039 |2926 |2838 |2759 |2638 | |20.oktobris |- |Daina |5118 |5054 |4965 |4874 |4801 |4725 |4650 |4582 |4508 |4440 |4367 | |23.oktobris |- |Dainis |6026 |5960 |5878 |5781 |5692 |5608 |5503 |5420 |5348 |5266 |5183 | |23.oktobris |- |Renāte |1999 |2004 |1994 |1997 |1985 |1991 |1985 |1978 |1974 |1959 |1955 | |24.oktobris |- |Beāte |1060 |1088 |1119 |1158 |1209 |1258 |1281 |1315 |1355 |1407 |1444 | |25.oktobris |- |Beatrise |747 |776 |802 |825 |838 |849 |883 |910 |945 |970 |984 | |25.oktobris |- |Amanda |2421 |2481 |2574 |2669 |2735 |2813 |2880 |2927 |2983 |3033 |3086 | |26.oktobris |- |Lilita |2009 |1985 |1953 |1835 |1915 |1887 |1862 |1837 |1816 |1790 |1765 | |27.oktobris |- |Irita |515 |514 |504 |494 |486 |479 |474 |475 |469 |469 |470 | |27.oktobris |- |Ņina |10273 |9875 |9424 |9066 |8665 |8332 |8013 |7736 |7440 |7168 |6809 | |28.oktobris |- |Antoņina |6244 |5967 |5648 |5372 |5098 |4862 |4616 |4376 |4156 |3958 |3696 | |28.oktobris |- |Oksana |5145 |5101 |5016 |4947 |4815 |4759 |4703 |4659 |4644 |4621 |4581 | |28.oktobris |- |Laimonis |1663 |1601 |1536 |1493 |1421 |1358 |1288 |1225 |1169 |1117 |1044 | |29.oktobris |- |Elvijs |821 |818 |809 |803 |790 |781 |764 |761 |756 |758 |760 | |29.oktobris |- |Elvis |1206 |1207 |1210 |1215 |1214 |1203 |1190 |1200 |1192 |1192 |1196 | |29.oktobris |- |Valts |570 |579 |583 |586 |591 |600 |604 |607 |612 |620 |623 | |31.oktobris |- |Rinalds |1334 |1349 |1376 |1401 |1420 |1449 |1472 |1487 |1496 |1500 |1509 | |31.oktobris |} === Personvārdu statistika novembrī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2021.gadam. === Novembrī kopējās dienas ir 30.dienas. Novembris ir gada XI mēnesis "11". Novembris ir III rudens mēnesis. Novembrī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 81, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 41. Info: ja man ir uzrakstīts "N/A" tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400... {| class="wikitable" |+Novembris !Persomvārdi !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !Vārda dienas datums |- |Ērika |2710 |2667 |2614 |2545 |2507 |2457 |2404 |2352 |2312 |2267 |2219 | |3.novembris |- |Dagnija |1349 |1339 |1328 |1312 |1296 |1284 |1283 |1267 |1250 |1240 |1221 | |3.novembris |- |Atis |1679 |1672 |1654 |1646 |1627 |1607 |1582 |1572 |1559 |1537 |1521 | |4.novembris |- |Šarlote |N/A |N/A |N/A |N/A |432 |481 |517 |571 |630 |676 |726 | |5.novembris |- |Lote |N/A |N/A |N/A |N/A |410 |445 |486 |528 |556 |581 |612 | |5.novembris |- |Linards |1144 |1171 |1202 |1226 |1240 |1259 |1256 |1254 |1261 |1272 |804 | |6.novembris |- |Leons |1466 |1446 |1388 |1365 |1338 |1301 |1271 |1234 |1202 |1192 |1159 | |6.novembris |- |Leo |N/A |N/A |N/A |N/A |435 |464 |495 |528 |571 |650 |699 | |6.novembris |- |Leonards |813 |801 |788 |786 |778 |792 |791 |788 |781 |796 |804 | |6.novembris |- |Aleksandra |7262 |7119 |6918 |6803 |6621 |6528 |6425 |6336 |6259 |6177 |6034 | |8.novembris |- |Teodors |445 |456 |460 |482 |515 |549 |586 |623 |712 |821 |929 | |9.novembris |- |Mārtiņš |13296 |13267 |13424 |13166 |13111 |13099 |12974 |12899 |12866 |12836 |12767 | |10.novembris |- |Mārcis |2297 |2334 |2366 |2414 |2444 |2461 |2492 |2512 |2534 |2560 |2574 | |10.novembris |- |Markuss |2828 |3046 |3290 |3499 |3707 |3851 |4035 |4192 |4351 |4494 |4606 | |10.novembris |- |Marks |N/A |2221 |2359 |2511 |2659 |2822 |3008 |3180 |3343 |3524 |3662 | |10.novembris |- |Ojārs |1736 |1701 |1654 |1597 |1543 |1505 |1449 |1410 |1369 |1341 |1297 | |11.novembris |- |Rainers |874 |901 |909 |923 |932 |944 |967 |980 |1002 |1016 |1030 | |11.novembris |- |Nellija |1154 |1175 |1188 |1193 |1199 |1204 |1196 |1197 |1185 |1196 |1183 | |11.novembris |- |Jevgeņijs |3634 |3572 |3469 |3376 |3268 |3205 |3114 |3034 |2983 |2931 |2839 | |13.novembris |- |Jevgeņija |1615 |1468 |1384 |1351 |1288 |1238 |1201 |1157 |1106 |1070 |1009 | |13.novembris |- |Undīne |N/A |407 |417 |435 |442 |449 |453 |465 |476 |484 |505 | |15.novembris |- |Hugo |N/A |N/A |N/A |422 |480 |536 |581 |638 |691 |772 |840 | |17.novembris |- |Uģis |2286 |2289 |2269 |2250 |2230 |2206 |2184 |2167 |2149 |2140 |2128 | |17.novembris |- |Aleksandrs |37553 |36957 |36181 |35553 |34578 |33981 |33375 |32851 |32402 |31991 |31117 | |18.novembris |- |Elizabete |3451 |3620 |3791 |3997 |4167 |4341 |4456 |4614 |4728 |4837 |4939 | |19.novembris |- |Anda |2979 |2940 |2908 |2880 |2850 |2830 |2792 |2761 |2743 |2723 |2694 | |20.novembris |- |Zeltīte |448 |436 |434 |428 |418 |405 |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A | |21.novembris |- |Andis |3924 |3907 |3866 |3850 |3807 |3779 |3723 |3700 |3682 |3660 |3620 | |21.novembris |- |Aldis |4952 |4894 |4812 |4737 |4675 |4607 |4528 |4450 |4388 |4322 |N/A | |22.novembris |- |Alfons |483 |456 |434 |404 |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A | |22.novembris |- |Zigrīda |1894 |1845 |1792 |1742 |1681 |1622 |1565 |1517 |1463 |1400 |N/A | |23.novembris |- |Velta |5931 |5724 |5500 |5261 |5029 |4752 |4513 |4247 |4025 |3806 |N/A | |24.novembris |- |Katrīna |3915 |4007 |4138 |4262 |4370 |4512 |4610 |4710 |4790 |4861 |N/A | |25.novembris |- |Kate |989 |1058 |1132 |1207 |1296 |1366 |1461 |1520 |1587 |1653 |N/A | |25.novembris |- |Katrīne |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |404 |417 |419 |N/A | |25.novembris |- |Lauris |3513 |3528 |3528 |3520 |3534 |3534 |3522 |3507 |3513 |3514 |N/A | |27.novembris |- |Rita |7762 |7648 |7474 |7317 |7165 |7011 |6850 |6676 |6541 |6369 |N/A | |28.novembris |- |Vita |3994 |3965 |3916 |3879 |3840 |3801 |3770 |3739 |3711 |3692 |N/A | |28.novembris |- |Olita |897 |889 |873 |858 |840 |823 |805 |795 |783 |771 |N/A | |28.novembris |- |Andrejs |22209 |21970 |21666 |21357 |20832 |20553 |20238 |19929 |19699 |19487 |19067 | |30.novembris |- |Andris |21228 |21008 |20700 |20384 |20074 |19812 |19428 |19130 |18843 |18583 |18271 | |30.novembris |} === Personvārdu statistika decembrī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2021.gadam. === Decembrī kopējās dienas ir 31.dienas. Decembris ir gada XII mēnesis "12". Decembris ir I ziemas mēnesis. Decembrī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 82, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 47. Info: ja man ir uzrakstīts "N/A" tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400... {| class="wikitable" |+ Decembris !Personvārdi !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !Vārda dienas datums |- |Arnolds |2127 |2056 |1980 |1910 |1843 |1776 |1711 |1671 |1614 |1562 |1520 | |1.decembris |- |Evija |3485 |3472 |3444 |3414 |3390 |3385 |3369 |3352 |3336 |3337 |3321 | |3.decembris |- |Baiba |6601 |6430 |6437 |6364 |6293 |6227 |6163 |6107 |6069 |6028 |5972 | |4.decembris |- |Sabīne |2289 |2336 |2351 |2365 |2371 |2396 |2389 |2398 |2403 |2406 |2409 | |5.decembris |- |Sarma |508 |506 |499 |494 |490 |491 |484 |483 |474 |469 |460 | |5.decembris |- |Nikolajs |12826 |12411 |11915 |11492 |10885 |10509 |10145 |9804 |9471 |9178 |8717 | |6.decembris |- |Niklāvs |428 |442 |456 |467 |473 |480 |486 |492 |500 |520 |535 | |6.decembris |- |Niks |1587 |1621 |1655 |1688 |1715 |1744 |1768 |1790 |1806 |1833 |1850 | |6.decembris |- |Nikola |1824 |1916 |2034 |2153 |2259 |2370 |2470 |2526 |2594 |2655 |2695 | |6.decembris |- |Antonija |842 |812 |781 |748 |705 |672 |641 |610 |576 |547 |508 | |7.decembris |- |Anta |422 |418 |416 |411 |406 |404 |401 |N/A |N/A |N/A |N/A | |7.decembris |- |Gunārs |6110 |5922 |5716 |5516 |5347 |5156 |4940 |4739 |4548 |4382 |4181 | |8.decembris |- |Vladimirs |21681 |21275 |20600 |19994 |19079 |18575 |18065 |17562 |17075 |16638 |15817 | |8.decembris |- |Sarmīte |5019 |4967 |4906 |4843 |4798 |4750 |4711 |4664 |4610 |4564 |4496 | |9.decembris |- |Guna |2131 |2104 |2067 |2034 |2005 |1985 |1957 |1942 |1924 |1896 |1861 | |10.decembris |- |Judīte |666 |662 |653 |642 |635 |629 |621 |616 |606 |601 |593 | |10.decembris |- |Voldemārs |2644 |2509 |2383 |2278 |2178 |2092 |N/A |1910 |1816 |1728 |1620 | |11.decembris |- |Valdis |7630 |7488 |7333 |7180 |7011 |6851 |N/A |6514 |6352 |6228 |6056 | |11.decembris |- |Iveta |8767 |8710 |8611 |8512 |8419 |8366 |N/A |8220 |8163 |8135 |8072 | |12.decembris |- |Lūcija |2316 |2222 |2133 |2054 |1975 |1893 |N/A |1737 |1672 |1601 |1517 | |13.decembris |- |Jana |4080 |4069 |4028 |4004 |3992 |3990 |N/A |3935 |3937 |3929 |3917 | |15.decembris |- |Hanna |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |459 |534 |632 |714 | |15.decembris |- |Kristaps |7844 |7911 |7958 |8008 |8036 |8083 |8112 |8121 |8130 |8141 |8149 | |18.decembris |- |Kristofers |766 |813 |870 |918 |980 |1045 |1123 |1144 |1146 |1326 |1415 | |18.decembris |- |Krists |1096 |1105 |1097 |1102 |1104 |1107 |1128 |1186 |1249 |1155 |1162 | |18.decembris |- |Klinta |403 |406 |406 |402 |403 |400 |403 |403 |407 |410 |411 | |18.decembris |- |Kristers |2469 |2575 |2676 |2796 |2900 |3019 |3126 |3227 |3307 |3374 |3439 | |18.decembris |- |Lelde |1597 |1595 |1583 |1585 |1588 |N/A |1590 |1592 |1592 |1606 |1618 | |19.decembris |- |Arta |1320 |1328 |1323 |1321 |1313 |N/A |1300 |1298 |1296 |1295 |1296 | |20.decembris |- |Toms |4552 |4668 |4733 |4814 |4923 |N/A |5108 |5200 |5294 |5400 |5479 | |21.decembris |- |Tomass |1447 |1521 |1602 |1701 |1796 |N/A |1982 |2088 |2177 |2273 |2363 | |21.decembris |- |Viktorija |11045 |11091 |11100 |11139 |11173 |N/A |11202 |11180 |11137 |11116 |11012 | |23.decembris |- |Ieva |9495 |9454 |9391 |9332 |9290 |N/A |9201 |9162 |9161 |9167 |9132 | |24.decembris |- |Larisa |7737 |7654 |7559 |7472 |7275 |N/A |7068 |6969 |6889 |6821 |6644 | |25.decembris |- |Stella |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |N/A |401 | |25.decembris |- |Megija |1195 |1234 |1261 |1289 |1320 |1346 |1367 |1386 |1402 |1417 |1435 | |26.decembris |- |Elmārs |1784 |1720 |1677 |1615 |1559 |1509 |1456 |1424 |1376 |1319 |N/A | |27.decembris |- |Inita |1956 |1936 |1919 |1907 |1883 |1866 |1850 |1840 |1836 |1821 |N/A | |27.decembris |- |Inga |12200 |12035 |11858 |11679 |11527 |11408 |11267 |11166 |11116 |11045 |N/A | |28.decembris |- |Ivita |561 |559 |554 |549 |538 |537 |530 |529 |525 |523 |N/A | |28.decembris |- |Solveiga |882 |871 |861 |854 |846 |835 |828 |818 |808 |792 |N/A | |29.decembris |- |Dāvids |1544 |1592 |1621 |1685 |1750 |1833 |1888 |1959 |2001 |2061 |N/A | |30.decembris |- |Dāvis |3386 |3440 |3469 |3515 |3577 |3630 |3692 |3724 |3748 |3790 |N/A | |30.decembris |- |Dāniels |492 |490 |487 |482 |477 |473 |467 |463 |459 |459 |N/A | |30.decembris |- |Daniela |1826 |1878 |1900 |1930 |1954 |1977 |1988 |2000 |2014 |2036 |N/A | |30.decembris |- |Daniels |4192 |4372 |4529 |4694 |4846 |5006 |5123 |5220 |5307 |5382 |N/A | |30.decembris |- |Kalvis |679 |684 |685 |685 |684 |688 |687 |691 |684 |687 |N/A | |31.decembris |} {| class="wikitable" |+List all countries 197 Algodoo !Nr. !Countries !Flags !001 !002 !003 !004 !005 !006 !007 !008 !009 !010 !Total Points |- !001 !AFG !🇦🇫 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !002 !ALB !🇦🇱 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !003 !DZA !🇩🇿 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !004 !AND !🇦🇩 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !005 !AGO !🇦🇴 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !006 !ATG !🇦🇬 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !007 !ARG !🇦🇷 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !008 !ARM !🇦🇲 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !009 !AUS !🇦🇺 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !010 !AUT !🇦🇹 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !011 !AZE !🇦🇿 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !012 !BHS !🇧🇸 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !013 !BHR !🇧🇭 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !014 !BGD !🇧🇩 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !015 !BRB !🇧🇧 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !016 !BLR !🇧🇾 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !017 !BEL !🇧🇪 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !018 !BLZ !🇧🇿 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !019 !BEN !🇧🇯 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !020 !BTN !🇧🇹 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !021 !BOL !🇧🇴 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !022 !BIH !🇧🇦 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !023 !BWA !🇧🇼 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !024 !BRA !🇧🇷 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !025 !BRN !🇧🇳 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !026 !BGR !🇧🇬 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !027 !BFA !🇧🇫 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |- !028 !BDI !🇧🇮 ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! |} 46q2u9teliq8m4y57qd2xrjf2b8l9p0 FK Pohronie 0 466316 3670885 3668000 2022-08-16T08:15:49Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FBE100 | bg_color = #0000FF | nos = ''FK Pohronie'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''FK Pohronie Žiar nad Hronom'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Žara pie Hronas}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2020.—2021. | poz = 9. vieta | dib = 2012 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Mestský štadión Žiar nad Hronom'' | ietilp = 2 309 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Jozef Urblík'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Mikuláš Radványi]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fkpohronie.sk/ }} <!------ Tērpu krāsas -------> |pattern_la1=|pattern_b1=_thinbluesides|pattern_ra1=|pattern_sh1=_yellow_stripes|leftarm1=FFD700|body1=FFD700|rightarm1=FFD700|shorts1=0000CD|socks1=FFD700 |pattern_t2=|pattern_b2=_thinyellowsides|pattern_ra2=|pattern_sh2=_yellow_stripes|pattern_so2=|leftarm2=0000CD|body2=0000CD|rightarm2=0000CD|shorts2=0000CD|socks2=0000CD |pattern_t3=|pattern_b3=|pattern_ra3=|pattern_sh3=|pattern_so3=|leftarm3=000000|body3=000000|rightarm3=000000|shorts3=000000|socks3=000000 }} '''''FK Pohronie''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Žara pie Hronas|Žaras pie Hronas]]. Dibināts [[2012. gads|2012]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''2. Liga''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2018–19 * '''3. Liga - Central''' (1993–šobrïd) ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2012–13 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''12.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Pohronie]] 4pgm21of3vbrnlqjcew12kkq6kn7yc2 3670887 3670885 2022-08-16T08:16:28Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FBE100 | bg_color = #0000FF | nos = ''FK Pohronie'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''FK Pohronie Žiar nad Hronom'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Žara pie Hronas}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2020.—2021. | poz = 9. vieta | dib = 2012 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Mestský štadión Žiar nad Hronom'' | ietilp = 2 309 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Jozef Urblík'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Mikuláš Radványi]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fkpohronie.sk/ }} <!------ Tērpu krāsas -------> |pattern_la1=|pattern_b1=_thinbluesides|pattern_ra1=|pattern_sh1=_yellow_stripes|leftarm1=FFD700|body1=FFD700|rightarm1=FFD700|shorts1=0000CD|socks1=FFD700 |pattern_t2=|pattern_b2=_thinyellowsides|pattern_ra2=|pattern_sh2=_yellow_stripes|pattern_so2=|leftarm2=0000CD|body2=0000CD|rightarm2=0000CD|shorts2=0000CD|socks2=0000CD |pattern_t3=|pattern_b3=|pattern_ra3=|pattern_sh3=|pattern_so3=|leftarm3=000000|body3=000000|rightarm3=000000|shorts3=000000|socks3=000000 }} '''''FK Pohronie''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Žara pie Hronas|Žaras pie Hronas]]. Dibināts [[2012. gads|2012]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''2. Liga''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2018–19 * '''3. Liga - Central''' (1993–šobrïd) ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2012–13 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''12.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Pohronie]] 8p18wdg4zegacygxjp6uud4pxtyjsdr 3670888 3670887 2022-08-16T08:16:38Z Makenzis 56205 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FBE100 | bg_color = #0000FF | nos = ''FK Pohronie'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''FK Pohronie Žiar nad Hronom'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Žara pie Hronas}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2020.—2021. | poz = 9. vieta | dib = 2012 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Mestský štadión Žiar nad Hronom'' | ietilp = 2 309 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Jozef Urblík'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Mikuláš Radványi]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fkpohronie.sk/ }} <!------ Tērpu krāsas -------> |pattern_la1=|pattern_b1=_thinbluesides|pattern_ra1=|pattern_sh1=_yellow_stripes|leftarm1=FFD700|body1=FFD700|rightarm1=FFD700|shorts1=0000CD|socks1=FFD700 |pattern_t2=|pattern_b2=_thinyellowsides|pattern_ra2=|pattern_sh2=_yellow_stripes|pattern_so2=|leftarm2=0000CD|body2=0000CD|rightarm2=0000CD|shorts2=0000CD|socks2=0000CD |pattern_t3=|pattern_b3=|pattern_ra3=|pattern_sh3=|pattern_so3=|leftarm3=000000|body3=000000|rightarm3=000000|shorts3=000000|socks3=000000 }} '''''FK Pohronie''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Žara pie Hronas|Žaras pie Hronas]]. Dibināts [[2012. gads|2012]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''2. Liga''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2018–19 * '''3. Liga - Central''' (1993–šobrïd) ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2012–13 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''12.''' | |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Pohronie]] ki4xazjco0csf51rpg892i11b648y05 FK Senica 0 466319 3670869 3419620 2022-08-16T08:09:08Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''FK Senica'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Futbalový klub Senica a.s.'' | iesauka = ''Záhoráci'' | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Senica}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2020.—2021. | poz = 11. vieta, [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | dib = 1921 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión FK Senica'' | ietilp = 5 070 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Oldřich Duda'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Anton Šoltis]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fksenica.eu}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=_senica1617h|pattern_b1=_senica1617h|pattern_ra1=_senica1617h| leftarm1=ff2a2e|body1=|rightarm1=ff2a2e|shorts1=ff2a2e|socks1=ff2a2e| pattern_la2=_senica1819a|pattern_b2=_senica1819a|pattern_ra2=_senica1819a|pattern_sh2=_senica1819a|pattern_so2=_senica1819a| leftarm2=0000FF|body2=0000FF|rightarm2=0000FF|shorts2=0000FF|socks2=0000FF| }} '''''FK Senica''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Senica]]s. Dibināts [[1921. gads|1921]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (2):'' 2010–11, 2012–13 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2009/10''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2010.html|title=Slovakia 2009/10|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2010/11''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2011.html|title=Slovakia 2010/11|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFE2E2" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''10.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Senica]] onfyhro76slrnhd6pkedg5qehnmfu9b 3670890 3670869 2022-08-16T08:17:14Z Makenzis 56205 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''FK Senica'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Futbalový klub Senica a.s.'' | iesauka = ''Záhoráci'' | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Senica}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2020.—2021. | poz = 11. vieta, [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | dib = 1921 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión FK Senica'' | ietilp = 5 070 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Oldřich Duda'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Anton Šoltis]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fksenica.eu}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=_senica1617h|pattern_b1=_senica1617h|pattern_ra1=_senica1617h| leftarm1=ff2a2e|body1=|rightarm1=ff2a2e|shorts1=ff2a2e|socks1=ff2a2e| pattern_la2=_senica1819a|pattern_b2=_senica1819a|pattern_ra2=_senica1819a|pattern_sh2=_senica1819a|pattern_so2=_senica1819a| leftarm2=0000FF|body2=0000FF|rightarm2=0000FF|shorts2=0000FF|socks2=0000FF| }} '''''FK Senica''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Senica]]s. Dibināts [[1921. gads|1921]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (2):'' 2010–11, 2012–13 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2009/10''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2010.html|title=Slovakia 2009/10|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2010/11''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2011.html|title=Slovakia 2010/11|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFE2E2" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''10.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Senica]] 2y3pnnbytz36nsyt4kz8kp58wzsxp9i ŠKF Sereď 0 466320 3670891 3668005 2022-08-16T08:17:27Z Makenzis 56205 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''ŠKF Sereď'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Športový Klub Futbalu Sereď'' | iesauka = ''Trogári'' | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Seredja}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 5. vieta | dib = 1914 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión ViOn'', [[Zlate Moravce]] | ietilp = 3 787 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Róbert Stareček'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Peter Lérant]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.skficlinicsered.sk/ }} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = |pattern_b1=_blackcollar|pattern_ra1=|pattern_sh1=|pattern_so1= | leftarm1 = e11018|body1=e11018|rightarm1=e11018|shorts1=e11018|socks1=e11018 | pattern_la2 = |pattern_b2=_blackcollar|pattern_ra2=|pattern_sh2=|pattern_so2= | leftarm2 = ffffff|body2=ffffff|rightarm2=ffffff|shorts2=ffffff|socks2=ffffff }} '''''ŠKF Sereď''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Seredja]]s. Dibināts [[1914. gads|1914]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''2. Liga''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2017/18 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''Fortuna liga''' | bgcolor="#FFAAAA" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Sered]] 7226x4kel7jhqd1jt5yfjggwpaac17n FC ViOn Zlaté Moravce 0 466321 3670865 3638851 2022-08-16T08:07:25Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''FC ViOn Zlaté Moravce'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Football Club Viliam Ondrejka Zlaté Moravce'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Zlate Moravce}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 11. vieta | dib = 1995 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión ViOn'', [[Zlate Moravce]] | ietilp = 3 787 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Karol Škula'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Ľuboš Benkovský]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fcvion.sk }} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=_pousoalegre19a | pattern_b1=_pousoalegre19a | pattern_ra1=_pousoalegre19a | pattern_sh1=_vion1617a | pattern_so1= | leftarm1=ffffff | body1=ffffff | rightarm1=ffffff | shorts1=ffffff | socks1=ffffff | pattern_la2=_vion1617h | pattern_b2=_vion1617h | pattern_ra2=_vion1617h | leftarm2=FF0000 | body2=FF0000 | rightarm2=FF0000 | shorts2=FF0000 | socks2=FF0000 }} '''''Football Club Viliam Ondrejka Zlaté Moravce''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Zlate Moravce]]s. Dibināts [[1995. gads|1995]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''2. Liga''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (2):'' 2006–07, 2009–10 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Vion]] pgv0u01cyyodv7kmsz68ndfwadpzy6d 3670875 3670865 2022-08-16T08:11:49Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''FC ViOn Zlaté Moravce'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Football Club Viliam Ondrejka Zlaté Moravce'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Zlate Moravce}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 11. vieta | dib = 1995 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión ViOn'', [[Zlate Moravce]] | ietilp = 3 787 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Karol Škula'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Ľuboš Benkovský]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fcvion.sk }} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=_pousoalegre19a | pattern_b1=_pousoalegre19a | pattern_ra1=_pousoalegre19a | pattern_sh1=_vion1617a | pattern_so1= | leftarm1=ffffff | body1=ffffff | rightarm1=ffffff | shorts1=ffffff | socks1=ffffff | pattern_la2=_vion1617h | pattern_b2=_vion1617h | pattern_ra2=_vion1617h | leftarm2=FF0000 | body2=FF0000 | rightarm2=FF0000 | shorts2=FF0000 | socks2=FF0000 }} '''''Football Club Viliam Ondrejka Zlaté Moravce''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Zlate Moravce]]s. Dibināts [[1995. gads|1995]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''2. Liga''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (2):'' 2006–07, 2009–10 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Vion]] k95dr7nu7cv1qc9e759rdrpocwoql8l 3670896 3670875 2022-08-16T08:18:52Z Makenzis 56205 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''FC ViOn Zlaté Moravce'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Football Club Viliam Ondrejka Zlaté Moravce'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Zlate Moravce}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 11. vieta | dib = 1995 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión ViOn'', [[Zlate Moravce]] | ietilp = 3 787 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Karol Škula'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Ľuboš Benkovský]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fcvion.sk }} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=_pousoalegre19a | pattern_b1=_pousoalegre19a | pattern_ra1=_pousoalegre19a | pattern_sh1=_vion1617a | pattern_so1= | leftarm1=ffffff | body1=ffffff | rightarm1=ffffff | shorts1=ffffff | socks1=ffffff | pattern_la2=_vion1617h | pattern_b2=_vion1617h | pattern_ra2=_vion1617h | leftarm2=FF0000 | body2=FF0000 | rightarm2=FF0000 | shorts2=FF0000 | socks2=FF0000 }} '''''Football Club Viliam Ondrejka Zlaté Moravce''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Zlate Moravce]]s. Dibināts [[1995. gads|1995]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''2. Liga''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (2):'' 2006–07, 2009–10 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Vion]] l0edaj22pi4owia9agm2p974m2uyokw FK AS Trenčín 0 466322 3670873 3419583 2022-08-16T08:10:51Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''FK AS Trenčín'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Asociácia športov Trenčín a.s'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Trenčīna}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2020.—2021. | poz = 6. vieta | dib = 1992 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión na Sihoti'', [[Trenčīna]] | ietilp = 3 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Róbert Rybníček'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Stijn Vreven]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.astrencin.sk}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = |pattern_b1 =_kickers18a |pattern_ra1 = |pattern_sh1 =_trencin1819h |pattern_so1 =_color_3_stripes_red | leftarm1 = white |body1 =white |rightarm1 = white |shorts1 = white |socks1 = white | pattern_la2 = |pattern_b2 =_centralfc1819h |pattern_ra2 = |pattern_sh2 =_irn1819a|pattern_so2 = _color_3_stripes_white | leftarm2 =FF0000 |body2 =FF0000 |rightarm2 =FF0000 |shorts2 = 000000 |socks2 = FF0000 }} '''''FK AS Trenčín''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Trenčīna]]s. Dibināts [[1992. gads|1992]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (2):'' 2014–15, 2015–16 ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (1):'' 2013–14 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Trenčin]] n402fsvgop6uec9z20p8pczcu6titkv 3670874 3670873 2022-08-16T08:11:10Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''FK AS Trenčín'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Asociácia športov Trenčín a.s'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Trenčīna}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2020.—2021. | poz = 6. vieta | dib = 1992 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión na Sihoti'', [[Trenčīna]] | ietilp = 3 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Róbert Rybníček'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Stijn Vreven]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.astrencin.sk}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = |pattern_b1 =_kickers18a |pattern_ra1 = |pattern_sh1 =_trencin1819h |pattern_so1 =_color_3_stripes_red | leftarm1 = white |body1 =white |rightarm1 = white |shorts1 = white |socks1 = white | pattern_la2 = |pattern_b2 =_centralfc1819h |pattern_ra2 = |pattern_sh2 =_irn1819a|pattern_so2 = _color_3_stripes_white | leftarm2 =FF0000 |body2 =FF0000 |rightarm2 =FF0000 |shorts2 = 000000 |socks2 = FF0000 }} '''''FK AS Trenčín''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Trenčīna]]s. Dibināts [[1992. gads|1992]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (2):'' 2014–15, 2015–16 ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (1):'' 2013–14 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Trenčin]] nom6ulnt9dz85s4eixoh9feicp9laze 3670894 3670874 2022-08-16T08:18:20Z Makenzis 56205 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''FK AS Trenčín'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Asociácia športov Trenčín a.s'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Trenčīna}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2020.—2021. | poz = 6. vieta | dib = 1992 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión na Sihoti'', [[Trenčīna]] | ietilp = 3 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Róbert Rybníček'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Stijn Vreven]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.astrencin.sk}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = |pattern_b1 =_kickers18a |pattern_ra1 = |pattern_sh1 =_trencin1819h |pattern_so1 =_color_3_stripes_red | leftarm1 = white |body1 =white |rightarm1 = white |shorts1 = white |socks1 = white | pattern_la2 = |pattern_b2 =_centralfc1819h |pattern_ra2 = |pattern_sh2 =_irn1819a|pattern_so2 = _color_3_stripes_white | leftarm2 =FF0000 |body2 =FF0000 |rightarm2 =FF0000 |shorts2 = 000000 |socks2 = FF0000 }} '''''FK AS Trenčín''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Trenčīna]]s. Dibināts [[1992. gads|1992]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (2):'' 2014–15, 2015–16 ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (1):'' 2013–14 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Trenčin]] q7g68pwsex3jwjvvlb4m72exqsowzgt MFK Zemplín Michalovce 0 466324 3670877 3419615 2022-08-16T08:12:48Z Makenzis 56205 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFF00 | bg_color = #000088 | nos = ''MFK Zemplín Michalovce'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''MFK Zemplín Michalovce a.s.'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Mihalovce}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 9. vieta | dib = 1912 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Mestský futbalový štadión'', [[Mihalovce]] | ietilp = 4 440 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Ján Sabol'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Jozef Majoroš]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.mfkzemplin.sk}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _mfkzemplinmichalovce1516home | pattern_b1 = _mfkzemplinmichalovce1516home | pattern_ra1 = _mfkzemplinmichalovce1516home | pattern_sh1 = _mfkzemplinmichalovce1516home | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = fff927 | pattern_la2 = _mfkzemplinmichalovce1516away | pattern_b2 = _mfkzemplinmichalovce1516away | pattern_ra2 = _mfkzemplinmichalovce1516away | pattern_sh2 = _mfkzemplinmichalovce1516away | pattern_so2 = _mfkzemplinmichalovce1516home | leftarm2 = 1311b4 | body2= 1311b4 | rightarm2= 1311b4 | shorts2=1311b4 | socks2=1311b4 | pattern_la3 = _mfkzemplinmichalovce1516third | pattern_b3 = _mfkzemplinmichalovce1516third | pattern_ra3 = _mfkzemplinmichalovce1516third | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = ffffff | body3 = ffffff | rightarm3 = ffffff | shorts3 = ffffff | socks3 = ffffff }} '''''MFK Zemplín Michalovce a.s.''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Mihalovce]]s. Dibināts [[1912. gads|1912]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''2. līga''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2014–15 ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (1):'' 2013–14 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Zemplin]] 1sggbbfpglvp19lldspbg9q77vay0mh 3670878 3670877 2022-08-16T08:13:05Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFF00 | bg_color = #000088 | nos = ''MFK Zemplín Michalovce'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''MFK Zemplín Michalovce a.s.'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Mihalovce}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 9. vieta | dib = 1912 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Mestský futbalový štadión'', [[Mihalovce]] | ietilp = 4 440 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Ján Sabol'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Jozef Majoroš]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.mfkzemplin.sk}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _mfkzemplinmichalovce1516home | pattern_b1 = _mfkzemplinmichalovce1516home | pattern_ra1 = _mfkzemplinmichalovce1516home | pattern_sh1 = _mfkzemplinmichalovce1516home | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = fff927 | pattern_la2 = _mfkzemplinmichalovce1516away | pattern_b2 = _mfkzemplinmichalovce1516away | pattern_ra2 = _mfkzemplinmichalovce1516away | pattern_sh2 = _mfkzemplinmichalovce1516away | pattern_so2 = _mfkzemplinmichalovce1516home | leftarm2 = 1311b4 | body2= 1311b4 | rightarm2= 1311b4 | shorts2=1311b4 | socks2=1311b4 | pattern_la3 = _mfkzemplinmichalovce1516third | pattern_b3 = _mfkzemplinmichalovce1516third | pattern_ra3 = _mfkzemplinmichalovce1516third | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = ffffff | body3 = ffffff | rightarm3 = ffffff | shorts3 = ffffff | socks3 = ffffff }} '''''MFK Zemplín Michalovce a.s.''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Mihalovce]]s. Dibināts [[1912. gads|1912]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''2. līga''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2014–15 ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (1):'' 2013–14 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Zemplin]] j9qwmqpmcy4nxs0mqfscfaz4jvm4128 3670897 3670878 2022-08-16T08:19:06Z Makenzis 56205 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFF00 | bg_color = #000088 | nos = ''MFK Zemplín Michalovce'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''MFK Zemplín Michalovce a.s.'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Mihalovce}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 9. vieta | dib = 1912 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Mestský futbalový štadión'', [[Mihalovce]] | ietilp = 4 440 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Ján Sabol'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Jozef Majoroš]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.mfkzemplin.sk}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _mfkzemplinmichalovce1516home | pattern_b1 = _mfkzemplinmichalovce1516home | pattern_ra1 = _mfkzemplinmichalovce1516home | pattern_sh1 = _mfkzemplinmichalovce1516home | leftarm1 = | body1 = | rightarm1 = | shorts1 = | socks1 = fff927 | pattern_la2 = _mfkzemplinmichalovce1516away | pattern_b2 = _mfkzemplinmichalovce1516away | pattern_ra2 = _mfkzemplinmichalovce1516away | pattern_sh2 = _mfkzemplinmichalovce1516away | pattern_so2 = _mfkzemplinmichalovce1516home | leftarm2 = 1311b4 | body2= 1311b4 | rightarm2= 1311b4 | shorts2=1311b4 | socks2=1311b4 | pattern_la3 = _mfkzemplinmichalovce1516third | pattern_b3 = _mfkzemplinmichalovce1516third | pattern_ra3 = _mfkzemplinmichalovce1516third | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = ffffff | body3 = ffffff | rightarm3 = ffffff | shorts3 = ffffff | socks3 = ffffff }} '''''MFK Zemplín Michalovce a.s.''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Mihalovce]]s. Dibināts [[1912. gads|1912]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''2. līga''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2014–15 ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (1):'' 2013–14 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''10.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Zemplin]] 4knxpunmg5b8flcedw49qtlx8p57d3n MFK Ružomberok 0 466325 3670867 3638873 2022-08-16T08:08:14Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FF6600 | nos = ''MFK Ružomberok'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Mestský futbalový klub Ružomberok a.s.'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Ružomberoka}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 2. vieta | dib = 1906 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión pod Čebraťom'', [[Ružomberoka]] | ietilp = 4 876 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Ľubomír Golis'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Ján Haspra]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.mfkruzomberok.sk}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=|pattern_b1=_ruzomberok20h|pattern_ra1=|pattern_sh1=_ruzomberok1617h|pattern_so1=_color_3_stripes_orange| leftarm1=FF5000|body1=FF6600|rightarm1=FF5000|shorts1=000000|socks1=000000| pattern_la2=_adidasregista20bw|pattern_b2=_adidasregista20bw|pattern_ra2=_adidasregista20bw|pattern_sh2=|pattern_so2=_color_3_stripes_white| leftarm2=000000|body2=000000|rightarm2=000000|shorts2=000000|socks2=000000| pattern_la3=|pattern_b3=_ruzomberok20t|pattern_ra3=|pattern_sh3=_trencin1819h|pattern_so3=_color_3_stripes_red| leftarm3=FFFFFF|body3=FFFFFF|rightarm3=FFFFFF|shorts3=FFFFFF|socks3=FFFFFF| }} '''''MFK Ružomberok''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ružomberoka]]s. Dibināts [[1906. gads|1906]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2005-06 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2022.html|title=Slovakia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Ružomberok]] pnydha19jd6h642xfe7hmiek2bqnl36 3670868 3670867 2022-08-16T08:08:26Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FF6600 | nos = ''MFK Ružomberok'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Mestský futbalový klub Ružomberok a.s.'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Ružomberoka}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 2. vieta | dib = 1906 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión pod Čebraťom'', [[Ružomberoka]] | ietilp = 4 876 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Ľubomír Golis'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Ján Haspra]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.mfkruzomberok.sk}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=|pattern_b1=_ruzomberok20h|pattern_ra1=|pattern_sh1=_ruzomberok1617h|pattern_so1=_color_3_stripes_orange| leftarm1=FF5000|body1=FF6600|rightarm1=FF5000|shorts1=000000|socks1=000000| pattern_la2=_adidasregista20bw|pattern_b2=_adidasregista20bw|pattern_ra2=_adidasregista20bw|pattern_sh2=|pattern_so2=_color_3_stripes_white| leftarm2=000000|body2=000000|rightarm2=000000|shorts2=000000|socks2=000000| pattern_la3=|pattern_b3=_ruzomberok20t|pattern_ra3=|pattern_sh3=_trencin1819h|pattern_so3=_color_3_stripes_red| leftarm3=FFFFFF|body3=FFFFFF|rightarm3=FFFFFF|shorts3=FFFFFF|socks3=FFFFFF| }} '''''MFK Ružomberok''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ružomberoka]]s. Dibināts [[1906. gads|1906]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2005-06 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2022.html|title=Slovakia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Ružomberok]] stqib8zuurwmvh6j4kryaxyi942t6v0 3670889 3670868 2022-08-16T08:16:55Z Makenzis 56205 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FF6600 | nos = ''MFK Ružomberok'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Mestský futbalový klub Ružomberok a.s.'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Ružomberoka}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 2. vieta | dib = 1906 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión pod Čebraťom'', [[Ružomberoka]] | ietilp = 4 876 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Ľubomír Golis'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Ján Haspra]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.mfkruzomberok.sk}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=|pattern_b1=_ruzomberok20h|pattern_ra1=|pattern_sh1=_ruzomberok1617h|pattern_so1=_color_3_stripes_orange| leftarm1=FF5000|body1=FF6600|rightarm1=FF5000|shorts1=000000|socks1=000000| pattern_la2=_adidasregista20bw|pattern_b2=_adidasregista20bw|pattern_ra2=_adidasregista20bw|pattern_sh2=|pattern_so2=_color_3_stripes_white| leftarm2=000000|body2=000000|rightarm2=000000|shorts2=000000|socks2=000000| pattern_la3=|pattern_b3=_ruzomberok20t|pattern_ra3=|pattern_sh3=_trencin1819h|pattern_so3=_color_3_stripes_red| leftarm3=FFFFFF|body3=FFFFFF|rightarm3=FFFFFF|shorts3=FFFFFF|socks3=FFFFFF| }} '''''MFK Ružomberok''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Ružomberoka]]s. Dibināts [[1906. gads|1906]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2005-06 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2022.html|title=Slovakia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Ružomberok]] ku4ep27gc8zue5z54s9qw9mlgm61jbl FC Spartak Trnava 0 466326 3670871 3638875 2022-08-16T08:09:58Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FF0000 | nos = ''FC Spartak Trnava'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Football Club Spartak Trnava'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Trnava}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 3. vieta | dib = 1923 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión Antona Malatinského'', [[Trnava]] | ietilp = 19 200 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''?'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Marián Šarmír]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|www.fcspartaktrnava.com}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = | pattern_b1 = _trnava1617h | pattern_ra1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _adidascondivo20wb | pattern_b2 = _adidascondivo20wb | pattern_ra2 = _adidascondivo20wb | pattern_sh2 = _adidascondivo20wb | pattern_so2 = _color_3_stripes_black | leftarm2 =ffffff | body2 =ffffff | rightarm2 =ffffff | shorts2 =ffffff | socks2 = FFFFFF }} '''''FC Spartak Trnava''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Trnava]]s. Dibināts [[1923. gads|1923]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2017-18 ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (3):''1996–97, 1997–98, 2011–12 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2022.html|title=Slovakia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Spartak]] an6r5who41a743o7jcyc80cvfdlz3i1 3670872 3670871 2022-08-16T08:10:11Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FF0000 | nos = ''FC Spartak Trnava'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Football Club Spartak Trnava'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Trnava}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 3. vieta | dib = 1923 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión Antona Malatinského'', [[Trnava]] | ietilp = 19 200 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''?'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Marián Šarmír]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|www.fcspartaktrnava.com}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = | pattern_b1 = _trnava1617h | pattern_ra1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _adidascondivo20wb | pattern_b2 = _adidascondivo20wb | pattern_ra2 = _adidascondivo20wb | pattern_sh2 = _adidascondivo20wb | pattern_so2 = _color_3_stripes_black | leftarm2 =ffffff | body2 =ffffff | rightarm2 =ffffff | shorts2 =ffffff | socks2 = FFFFFF }} '''''FC Spartak Trnava''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Trnava]]s. Dibināts [[1923. gads|1923]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2017-18 ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (3):''1996–97, 1997–98, 2011–12 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2022.html|title=Slovakia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Spartak]] qi2zdbakyftkugkeablhco13wdx13gm 3670893 3670872 2022-08-16T08:18:00Z Makenzis 56205 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FF0000 | nos = ''FC Spartak Trnava'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Football Club Spartak Trnava'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Trnava}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 3. vieta | dib = 1923 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Štadión Antona Malatinského'', [[Trnava]] | ietilp = 19 200 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''?'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Marián Šarmír]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|www.fcspartaktrnava.com}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = | pattern_b1 = _trnava1617h | pattern_ra1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 000000 | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _adidascondivo20wb | pattern_b2 = _adidascondivo20wb | pattern_ra2 = _adidascondivo20wb | pattern_sh2 = _adidascondivo20wb | pattern_so2 = _color_3_stripes_black | leftarm2 =ffffff | body2 =ffffff | rightarm2 =ffffff | shorts2 =ffffff | socks2 = FFFFFF }} '''''FC Spartak Trnava''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Trnava]]s. Dibināts [[1923. gads|1923]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (1):'' 2017-18 ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (3):''1996–97, 1997–98, 2011–12 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2022.html|title=Slovakia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Spartak]] fjwobxgum27q3u18te8bo57ubt7i9ws DAC 1904 Dunajská Streda 0 466327 3670866 3638862 2022-08-16T08:07:44Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFF00 | bg_color = #000088 | nos = ''DAC 1904 Dunajská Streda'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''FC DAC 1904 Dunaszerdahelyi labdarúgó klub'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Dunajska Streda}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 4. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''MOL Aréna'', [[Dunajska Streda]] | ietilp = 17 200 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Tibor Végh'' | tren = {{flaga|GER}} ''[[Bernd Storck]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fcdac.sk//sk/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=_dac2021h|pattern_b1=_dac2021h|pattern_ra1=_dac2021h|pattern_sh1=_dac2021h|pattern_so1=_dac2021h | leftarm1= FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1= FFFF00|shorts1=0000DD|socks1=0000FF |pattern_la2=_haugesund17h|pattern_b2=_haugesund17h|pattern_ra2=_haugesund17h| leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF| |pattern_la3=_lavagnese1819t|pattern_b3=_lavagnese1819t|pattern_ra3=_lavagnese1819t | leftarm3=FFFFFF|body3=FFFFFF|rightarm3=FFFFFF|shorts3=000000|socks3=000000| }} '''''FC DAC 1904 Dunaszerdahelyi labdarúgó klub''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Dunajska Streda]]s. Dibināts [[1904. gads|1904]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (1):'' 2018–19 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#ffcccc" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2022.html|title=Slovakia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|DAC]] hdf1o25i2xi49s2rabsfupjf41wcaqa 3670881 3670866 2022-08-16T08:14:27Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFF00 | bg_color = #000088 | nos = ''DAC 1904 Dunajská Streda'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''FC DAC 1904 Dunaszerdahelyi labdarúgó klub'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Dunajska Streda}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 4. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''MOL Aréna'', [[Dunajska Streda]] | ietilp = 17 200 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Tibor Végh'' | tren = {{flaga|GER}} ''[[Bernd Storck]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fcdac.sk//sk/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=_dac2021h|pattern_b1=_dac2021h|pattern_ra1=_dac2021h|pattern_sh1=_dac2021h|pattern_so1=_dac2021h | leftarm1= FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1= FFFF00|shorts1=0000DD|socks1=0000FF |pattern_la2=_haugesund17h|pattern_b2=_haugesund17h|pattern_ra2=_haugesund17h| leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF| |pattern_la3=_lavagnese1819t|pattern_b3=_lavagnese1819t|pattern_ra3=_lavagnese1819t | leftarm3=FFFFFF|body3=FFFFFF|rightarm3=FFFFFF|shorts3=000000|socks3=000000| }} '''''FC DAC 1904 Dunaszerdahelyi labdarúgó klub''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Dunajska Streda]]s. Dibināts [[1904. gads|1904]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (1):'' 2018–19 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#ffcccc" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2022.html|title=Slovakia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|DAC]] qw75v2vyfdytx6kaj9dawtsq6a9ll4v 3670882 3670881 2022-08-16T08:14:36Z Makenzis 56205 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFF00 | bg_color = #000088 | nos = ''DAC 1904 Dunajská Streda'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''FC DAC 1904 Dunaszerdahelyi labdarúgó klub'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Dunajska Streda}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 4. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''MOL Aréna'', [[Dunajska Streda]] | ietilp = 17 200 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Tibor Végh'' | tren = {{flaga|GER}} ''[[Bernd Storck]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fcdac.sk//sk/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=_dac2021h|pattern_b1=_dac2021h|pattern_ra1=_dac2021h|pattern_sh1=_dac2021h|pattern_so1=_dac2021h | leftarm1= FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1= FFFF00|shorts1=0000DD|socks1=0000FF |pattern_la2=_haugesund17h|pattern_b2=_haugesund17h|pattern_ra2=_haugesund17h| leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF| |pattern_la3=_lavagnese1819t|pattern_b3=_lavagnese1819t|pattern_ra3=_lavagnese1819t | leftarm3=FFFFFF|body3=FFFFFF|rightarm3=FFFFFF|shorts3=000000|socks3=000000| }} '''''FC DAC 1904 Dunaszerdahelyi labdarúgó klub''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Dunajska Streda]]s. Dibināts [[1904. gads|1904]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (1):'' 2018–19 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#ffcccc" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2022.html|title=Slovakia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|DAC]] gfxppyho3qt7ho6czc9clt1h19umqig 3670883 3670882 2022-08-16T08:14:44Z Makenzis 56205 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFF00 | bg_color = #000088 | nos = ''DAC 1904 Dunajská Streda'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''FC DAC 1904 Dunaszerdahelyi labdarúgó klub'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Dunajska Streda}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 4. vieta | dib = 1904 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''MOL Aréna'', [[Dunajska Streda]] | ietilp = 17 200 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Tibor Végh'' | tren = {{flaga|GER}} ''[[Bernd Storck]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fcdac.sk//sk/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=_dac2021h|pattern_b1=_dac2021h|pattern_ra1=_dac2021h|pattern_sh1=_dac2021h|pattern_so1=_dac2021h | leftarm1= FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1= FFFF00|shorts1=0000DD|socks1=0000FF |pattern_la2=_haugesund17h|pattern_b2=_haugesund17h|pattern_ra2=_haugesund17h| leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF| |pattern_la3=_lavagnese1819t|pattern_b3=_lavagnese1819t|pattern_ra3=_lavagnese1819t | leftarm3=FFFFFF|body3=FFFFFF|rightarm3=FFFFFF|shorts3=000000|socks3=000000| }} '''''FC DAC 1904 Dunaszerdahelyi labdarúgó klub''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Dunajska Streda]]s. Dibināts [[1904. gads|1904]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (1):'' 2018–19 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#ffcccc" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2022.html|title=Slovakia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2022/23''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|DAC]] 0ye1qclxi8h5d3pxwkxot861y4egkb3 ŠK Slovan Bratislava 0 466328 3670870 3638872 2022-08-16T08:09:32Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000088 | bg_color = #00BFFF | nos = ''ŠK Slovan Bratislava'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Športový klub Slovan Bratislava futbal, a.s.'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Bratislava}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 1. vieta | dib = 1919 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Tehelné pole'', [[Bratislava]] | ietilp = 22 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Ivan Kmotrík'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Ján Kozák jr.]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.skslovan.com/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _slovan2021h | pattern_b1 = _slovan2021h | pattern_ra1 = _slovan2021h | pattern_sh1 = _slovan2021h | pattern_so1 = _color_3_stripes_white | leftarm1 = 00BFFF | body1 = 00BFFF | rightarm1 = 00BFFF | shorts1 = 00BFFF | socks1 = 00BFFF | pattern_la2 = _slovan2021a | pattern_b2 = _slovan2021a | pattern_ra2 = _slovan2021a | pattern_sh2 = _slovan2021a | pattern_so2 = _slovan2021a | leftarm2 = 000066 | body2 = 000066 | rightarm2 = 000066 | shorts2 = 000066 | socks2 = 000066 }} '''''ŠK Slovan Bratislava''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bratislava]]s. Dibināts [[1919. gads|1919]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (12):'' 1993–94, 1994–95, 1995–96, 1998–99, 2008–09, 2010–11, 2012–13, 2013–14, 2018–19, 2019–20, 2020/21, 2021/22 ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (5):'' 2000–01, 2009–10, 2015–16, 2016–17, 2017–18 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2005/06''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow06.html|title=Slovakia 2005/06|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2006/07''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow07.html|title=Slovakia 2006/07|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2007/08''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow08.html|title=Slovakia 2007/08|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2008/09''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow09.html|title=Slovakia 2008/09|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2009/10''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2010.html|title=Slovakia 2009/10|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2010/11''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2011.html|title=Slovakia 2010/11|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2022.html|title=Slovakia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Slovan]] gjdbqiuzwo9fe1xehl2w62d56m9hrio 3670892 3670870 2022-08-16T08:17:45Z Makenzis 56205 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000088 | bg_color = #00BFFF | nos = ''ŠK Slovan Bratislava'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Športový klub Slovan Bratislava futbal, a.s.'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Slovākija|Bratislava}} | līga = [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]] | sez = 2021.—2022. | poz = 1. vieta | dib = 1919 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Tehelné pole'', [[Bratislava]] | ietilp = 22 500 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Slovākija}} ''Ivan Kmotrík'' | tren = {{flaga|Slovākija}} ''[[Ján Kozák jr.]]'' | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.skslovan.com/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1 = _slovan2021h | pattern_b1 = _slovan2021h | pattern_ra1 = _slovan2021h | pattern_sh1 = _slovan2021h | pattern_so1 = _color_3_stripes_white | leftarm1 = 00BFFF | body1 = 00BFFF | rightarm1 = 00BFFF | shorts1 = 00BFFF | socks1 = 00BFFF | pattern_la2 = _slovan2021a | pattern_b2 = _slovan2021a | pattern_ra2 = _slovan2021a | pattern_sh2 = _slovan2021a | pattern_so2 = _slovan2021a | leftarm2 = 000066 | body2 = 000066 | rightarm2 = 000066 | shorts2 = 000066 | socks2 = 000066 }} '''''ŠK Slovan Bratislava''''' ir [[Slovākija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Bratislava]]s. Dibināts [[1919. gads|1919]]. gadā, pašlaik spēlē [[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == * '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Slovākijas Superlīga]]''' (1993–šobrïd)<ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slowchamp.html|title=Slovakia - List of Champions|website=www.rsssf.com}}</ref> ** [[Image:Gold medal icon.svg|15px]] ''Uzvarētāji (12):'' 1993–94, 1994–95, 1995–96, 1998–99, 2008–09, 2010–11, 2012–13, 2013–14, 2018–19, 2019–20, 2020/21, 2021/22 ** [[Image:Silver medal icon.svg|15px]] ''Otrā vieta (5):'' 2000–01, 2009–10, 2015–16, 2016–17, 2017–18 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2005/06''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2. liga''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow06.html|title=Slovakia 2005/06|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2006/07''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow07.html|title=Slovakia 2006/07|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2007/08''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow08.html|title=Slovakia 2007/08|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2008/09''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow09.html|title=Slovakia 2008/09|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2009/10''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2010.html|title=Slovakia 2009/10|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2010/11''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2011.html|title=Slovakia 2010/11|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2011/12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2012.html|title=Slovakia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2012/13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2013.html|title=Slovakia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2013/14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Corgoň liga]]''' | bgcolor="#ffff00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2014.html|title=Slovakia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2014/15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#deb678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2015.html|title=Slovakia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2015/16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2016.html|title=Slovakia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2016/17''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2017.html|title=Slovakia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2017/18''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#bbbbbb" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2018.html|title=Slovakia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2018/19''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2019.html|title=Slovakia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2019/20''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2020.html|title=Slovakia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2020/21''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2021.html|title=Slovakia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tabless/slow2022.html|title=Slovakia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''2021/22''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Slovākijas futbola Superlīga|Fortuna liga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{sk ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Slovākijas futbola klubi|Slovan]] hav58y5f53hfc78ge3qxgokex16uktg Labāk zvaniet Solam 0 466775 3670815 3668355 2022-08-16T03:53:28Z Stephan1000000 83884 num_episodes wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada septembris}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Better Call Saul"}} | executive_producer = | genre = * krimināldrāma * juridiskā drāma * melnā komēdija * traģēdija | creator = [[Vinss Gilgans]]<br />[[Pīters Golds]] | based_on = | starring = * [[Bobs Odenkērks]] * [[Džonatans Benkss]] * [[Reja Sīhorna]] * [[Patriks Fabians]] * [[Maikls Mando]] * [[Maikls Makkīns]] * [[Džankarlo Esposito]] * [[Tonijs Daltons]] | narrated = | opentheme = | endtheme = | theme_music_composer = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 6 | num_episodes = 63 | list_episodes = | caption = | image = Better Call Saul - Logo 2.svg | picture_format = * [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] [[1080i]] | audio_format = | cinematography = | camera = | runtime = 41–60 minūtes | company = | distributor = | channel = ''[[AMC]]'' | editor = | producer = | first_aired = {{dat|2015|2|8|N}} | last_aired = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = http://www.amc.com/shows/better-call-saul--16 | location = | production_website = }}'''Labāk zvaniet Solam''' ({{val|en|Better Call Saul}}) ir amerikāņu [[Drāma|krimināldrāmas]] seriāls, kura autori ir [[Vinss Gilgans]] un [[Pīters Golds]]. Seriāls tiek pārraidīts no [[2015. gads|2015. gada]]. Seriālam ir iznākušas piecas sezonas. Seriāla darbība notiek [[2000. gadi|2000. gadu]] sākumā [[Albukerke|Albukerkē]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]. Seriāla galvenais varonis ir [[Bobs Odenkērks]], kurš attēlo advokātu Solu Gudmenu. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] 55v6ygysg96g2xhuee6347ji1lhf64v Krasnogorodska 0 472682 3670805 3407222 2022-08-16T01:56:18Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Krasnogorodska | image_skyline = Городище Красногородск 06.jpg | image_caption = Krasnogorodskas pilskalns | image_flag = | image_shield = Coat of Arms of Krasnogorodsky rayon (Pskov oblast).png | image_map = Map of Russia - Pskov Oblast (2008-03).svg | pushpin_map = Pleskavas apgabals | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_type1 = Federālais apgabals | subdivision_name1 = [[Ziemeļrietumu federālais apgabals]] | subdivision_type2 = [[Krievijas administratīvais iedalījums|Federācijas subjekts]] | subdivision_name2 = [[Pleskavas apgabals]] | subdivision_type3 = Rajons | subdivision_name3 = [[Krasnogorodskas rajons]] | established_title = Dibināta | established_date = [[1464]] | established_title1 = Pilsētciemats | established_date1 = [[1967]] | area_total_km2 = 8.31 | population_as_of = 2020 | population_total = 3507 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas laiks]] | utc_offset = +3 | latd = 56 | latm = 49 | lats = 44 | latNS = N | longd = 28 | longm = 16 | longs = 51 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{url|http://krasnogorodsk.reg60.ru/}} | footnotes = }} '''Krasnogorodska''' ({{val-ru|Красногоро́дск}}) ir pilsētciemats [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] [[Krievija|Krievijā]], [[Krasnogorodskas rajons|Krasnogorodskas rajona]] centrs 20 km uz austrumiem no [[Krievijas—Latvijas robeža]]s. Tas atrodas [[Zilupes upe]]s krastā, 110 km uz dienvidiem no [[Pleskava]]s. == Vēsture == Kad [[Livonijas ordenis]] 1399. gadā uzcēla [[Ludzas pils|Ludzas pili]], [[Pleskavas kņazi]]ste 1463. gadā uzcēla "Skaisto cietoksni" (''Красный Городец'') jeb '''Krasnijgorodoku''', kuru nocietināja [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas kara]] laikā 1481. gadā. 1501. gadā Livonijas mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] cietoksni noposīja, bet kopš 1510. gada Krasnijas cietoksni pakļāva [[Maskavija]]. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā to ieņēma [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] karaspēks, bet pēc [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līguma]] to atdeva [[Krievijas cariste]]i. No 1634. līdz 1667. gadam Krasnijgorodoka atkal bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] pakļautībā. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] Krasnijas cietoksnis zaudēja savu nozīmi. Līdz 19. gadsimta beigām miestā dzīvoja [[Krāsnas igauņi]] ({{val-et|Kraasna maarahvas}}). 19. un 20. gadsimta mijā ekspedīciju pie Krāsnas igauņiem veica pētnieks [[Oskars Kallass]] (''Oskar Kallas''), kas uzrakstīja grāmatu ''Kraasna maarahvas''. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 6. jūlija līdz 1944. gada 21. jūlijam Krasnogorodska atradās Vācijas okupācijā, tās apkaimē cīnījās [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|latviešu leģiona 15. divīzija]]. <gallery> Городище Красногородск 02.jpg|Krasnijas pilskalns Карта к статье «Красной». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|Krasnijas pilskalna karte (no 20. gadsimta sākuma enciklopēdijas) </gallery> == Ārējās saites == *{{commonscat-inline|Krasnogorodsk|Krasnogorodska}} {{Krievija-aizmetnis}} [[Kategorija:Pleskavas apgabala pilsētas]] gqin26oyltlbuyb4oyi6t6950gq0r2h Sietlas "Kraken" 0 475257 3670586 3586759 2022-08-15T12:14:33Z ZANDMANIS 91184 /* Vārtsargi */ wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #96D8D8 | bg_color = #001425 | team = Seattle Kraken | logo = Seattle_Kraken_official_logo.png | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Sietla}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = 2021 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Climate Pledge Arena]]'' | ietilpība = 15 177 | colors = {{color box|#001425}} {{color box|#96D8D8}} {{color box|#355464}} {{color box|#639FB6}} {{color box|#C8102E}} | owner = Seattle Hockey Partners | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Rons Frensiss]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Hekstols]] | coach2 = | captain = vakants | media = Root Sports Northwest | affiliates = [[Šarlotes "Checkers"]], [[AHL]] <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 0 }} '''Sietlas "Kraken"''' ({{val|en|Seattle Kraken}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Sietla|Sietlā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Sākot ar 2021.—22. gada sezonu klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. == Vēsture == 2018. gada decembrī NHL apstiprināja komandas īpašnieku pieteikumu dalībai līgā. 2020. gada jūlijā tika paziņots komandas nosaukums un tā vizuālā identitāte. "Kraken" kļuva par pirmo profesionālo hokeja komandu, kas bāzēta Sietlā, kopš 1975. gada. == Spēlētāji == === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 14. oktobrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 30 {{flaga|Kanāda}} [[Martins Džounss]] * 31 {{Flaga|Vācija}} [[Filips Grūbauers]] * 60 {{Flaga|Kanāda}} [[Kriss Dridžers]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}3 {{Flaga|ASV}} [[Vils Borgens]] * {{0}}4 {{Flaga|Kanāda}} [[Heidns Flerī]] * {{0}}6 {{Flaga|Zviedrija}} [[Ādams Lāšons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 24 {{Flaga|Kanāda}} [[Džeimijs Oleksiaks]] * 27 {{Flaga|Kanāda}} [[Deniss Čolovskis]] * 28 {{Flaga|Kanāda}} [[Kārsons Sousijs]] * 29 {{Flaga|Kanāda}} [[Vinss Dans]] * 55 {{Flaga|Kanāda}} [[Žeremī Lozons]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}7 {{Flaga|Kanāda}} [[Džordans Eberle]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * {{0}}9 {{Flaga|ASV}} [[Raiens Donato]] * 12 {{Flaga|Kanāda}} [[Alekss Barē Bulē]] * 13 {{Flaga|Kanāda}} [[Brendans Tanevs]] * 14 {{Flaga|Kanāda}} [[Neitans Bastians]] * 15 {{Flaga|Kanāda}} [[Railijs Šīens]] * 16 {{Flaga|Kanāda}} [[Džēreds Makenns]] * 17 {{Flaga|Kanāda}} [[Džeidens Švarcs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 19 {{Flaga|Zviedrija}} [[Kalle Jērnkroks]] * 21 {{Flaga|Zviedrija}} [[Aleksandrs Venbergs]] * 22 {{Flaga|ASV}} [[Meisons Epeltons]] * 37 {{Flaga|Kanāda}} [[Janni Gudrs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 43 {{Flaga|ASV}} [[Kolins Blekvels]] * 67 {{Flaga|Kanāda}} [[Morgans Gīks]] * 72 {{Flaga|Somija}} [[Jonass Donskojs]] * 73 {{Flaga|Kanāda}} [[Kouls Linds]] * 90 {{Flaga|Zviedrija}} [[Markuss Jūhansons]] == Ārējās saites == * [http://nhl.com/kraken Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sietlas "Kraken"| ]] ivqv3zj0c3iy3bghodtraxzfzcsnau0 Aleksandrs Zāmelis 0 477080 3670661 3658900 2022-08-15T16:19:24Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Aleksandrs Zāmelis | vārds_orig = | attēls = Aleksandrs Zamelis.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1897 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 25 | dz_vieta = Jaunvāles pag. "Norveļos", Latvijā | m_dat_alt = | m_gads = 1943 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 7 | m_vieta = Siguldā, Latvijā {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvieši|Latvietis]] | dzimums = | vecāki = Eduards Zāmelis (1866 - 1947), Minna Zāmele (1870 - 1946) | brāļi = Nikolajs Zāmelis (1902 - 1981) | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = Ruta Zāmele Grotiņa (1930 - 1964), Ansis Zāmelis (1937 - 1972) | paraksts = | zinātne = Botānika, augu ģenētika | grāds = Dr. biol. | darba_vietas = Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāte; Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Mežsaimniecības fakultāte | akad_amats = Docents, ārkārtas profesors | alma_mater = Latvijas Universitāte | pasniedzēji = [[Nikolajs Malta]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Aleksandrs Zāmelis''' (1897—1943) bija latviešu [[botānika|botāniķis]], augu [[Ģenētika|ģenētiķis]]. [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes]] docents. [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte|Latvijas Lauksaimniecības Universitātes]] profesors. ''Dr. biol.'' == Dzīves gājums == Aleksandrs Zāmelis dzimis 1897. g. 25. augustā [[Trikātas draudzes novads|Trikātas]] draudzē, [[Jaunvāles pagasts|Jaunvāles pagasta]] "Norveļos", [[Veterinārārsts|veterinārārsta]] un sabiedriskā darbinieka Edvarda un Minnas (dzim. Norviles) Zāmeļu ģimenē. Bērnību pavadījis [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķī]], 1915. gadā beidzis Viļņas 2. Valsts ģimnāziju un iestājies Petrogradas Universitātes ([[Pēterburgas Universitāte|Pēterburgas Universitāte]]) Fizikas un matemātikas fakultātē. 1918. gadā atgriezies [[Latvija|Latvijā]] un strādājis par skolotāju [[Valmieras reālskola|Valmieras reālskolā]] un Valmieras sieviešu ģimnāzijā. 1919.—1920. gadā kā brīvprātīgais piedalījies [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]]. 1920. gada 1. februārī A. Zāmelis sāka strādāt LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes Sistemātiskās botānikas katedrā par palīgasistentu profesora [[Nikolajs Malta|Nikolaja Maltas]] vadībā. 1921. gada pavasara sesijā viņš nokārtojis valsts eksāmenus [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē]] un tā paša gada rudenī iesniedzis savu dabas zinātņu kandidāta darbu. 1925. gadā ievēlēts par privātdocentu, 1935. gadā — par docentu. 1942. gadā ieguvis bioloģijas zinātņu doktora grādu un uzsācis darbu kā ārkārtas profesors [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātes]] Mežsaimniecības fakultātē. Aleksandrs Zāmelis miris 1943. gada 7. septembrī [[Sigulda|Siguldā]], apglabāts Siguldas pilsētas kapos. == Zinātniskā darbība == [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] A. Zāmelis, sākot ar 1927. gadu, lasīja lekcijas vispārīgajā [[Botānika|botānikā]], augu sistemātikā, ievadu [[Latvijas flora]]s pētīšanas darbos, [[Ģenētika|augu salīdzinošo ģenētiku]] un ģenētikas pētīšanas metodes. Vadīja kandidāta darbus ģenētikā un ziedaugu [[Morfoloģija (bioloģija)|morfoloģijā]] un [[Sistemātika|sistemātikā]]. Strādājis pie LU Botāniskā dārza iekārtošanas.<ref>Latvijas Universitāte 1919—1929. Rīga, 1929.</ref> Zāmelis veicis pētījumus augu anatomijā, morfoloģijā, sistemātikā un ģenētikā. 1927. gadā viņš [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|LU Botāniskajā]] dārzā uzsāka pētījumus par [[Krustziežu dzimta|krustziežu]] (''Cruciferaea'') dzimtas [[Iedzimtība|iedzimtību]], par ko 1941. gadā aizstāvēja doktora disertāciju "Ģinšu un sugu krustošanas mēģinājumi krustziežu dzimtā". Krustojot sugas un hibrīdus, Zāmelis veica filadelfu un begoniju [[Selekcija|selekciju]]. Viņš pētījis [[Rasaskrēsliņi|rasaskrēsliņu]] (''Alchemilla'') un silpureņu (''Pulsatilla'') sugas Latvijā un Baltijā, aprakstījis vairākus zinātnei jaunus taksonus abās ģintīs (četras rasaskrēsliņu sugas un 6 silpureņu taksonus). Pēc LU Muzeja materiāliem<ref>[https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/LU.LV/Apaksvietnes/Izstrade/Muzejs/Jekabs_Raipulis_par_Aleksandru_Zameli.pdf LU. Jēkabs Raipulis par Aleksandru Zāmeli]</ref>. 1923. gadā A. Zāmelis papildinājies [[Berlīnes Universitāte]]s botānikas muzejā un botāniskajā dārzā Dālemā.<ref>Latvijas Universitāte 20 gados, 1.sēj. Rīga, 1939</ref> Zāmelis ir veicis arī zinātnes popularizēšanas darbu — Izglītības ministrijas rīkotos kursos vidusskolu skolotājiem pasniedzis augu morfoloģiju, ziedaugu sistemātiku un ģenētiku. [[Latvijas Radio|Rīgas radiofonā]] lasījis lekciju ciklus: ievads iedzimtības mācībā un mājkustoņu iedzimtība. Rakstījis rakstus žurnāliem, veicis pētījumu "Augi [[Latvju dainas|latvju dainās]]", kurā analizējis informāciju par augu nosaukumiem un to pielietojumu tautas medicīnā. 1920.—1930. gados Aleksandrs Zāmelis izveidoja svešzemju koku stādījumus sava tēva mājās [[Brenguļu pagasts|Brenguļu pagasta]] "Ciekuržos". 2001. gadā tiem noteikts aizsargājamo [[Dendroloģija|dendroloģisko stādījumu]] statuss.<ref>[https://likumi.lv/ta/id/5773-noteikumi-par-aizsargajamiem-dendrologiskajiem-stadijumiem Likumi.lv. Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem]</ref> 2018. gadā veiktajā inventarizācijā stādījumos konstatētas 18 introducēto koku sugas un divi [[Dižkoks|dižkoki]] — [[Sibīrijas ciedrupriede]] un baltais [[Vītoli|vītols]].<ref>[https://www.daba.gov.lv/lv/brengulu-ciekurzu-dendrologiskie-stadijumi DAP. Brenguļu “Čiekuržu” dendroloģiskie stādījumi]</ref> Aleksandrs Zāmelis bija biedrs Latvijas Bioloģijas biedrībā, kur uzstājies ar ziņojumiem par saviem pētījumiem. Bijis arī šīs biedrības sekretārs, viceprezidents un prezidents. Bijis biedrs arī Latvijas Ģeogrāfijas biedrībā, ''Naturforscher-Verein zu Riga'', ''Deutsche Botanische Gesellschaft'', ''Societas Botanicorum Poloniae'' un ''The American Genetic Association''. Latvijas Veselības veicināšanas biedrības Tautas dzīvā spēka pētīšanas institūta loceklis. Sākot ar 1931. gadu līdzredaktors [[Hāga|Hāgā]] izdotajam žurnālam "Resumptio Genetica". Viņš lasījis referātus Baltijas augu ģeogrāfu savienības sanāksmēs Rīgā 1931. gadā un [[Kuresāre|Kuresarē]] 1935. gadā.<ref>Latvijas Universitāte 20 gados, 2.sēj. Rīga, 1939</ref> Aleksandra Zāmeļa savāktais herbārijs glabājas [[Herbārijs|LU Muzeja herbārijā]] (RIG). == Darbi == Aleksandra Zāmeļa bibliogrāfija publicēta enciklopēdijas "Latvijas daba" 6.sējumā<ref>Enciklopēdija Latvijas daba, 6.sēj. Rīga, 1998</ref>: * Zāmelis A. Trīs Latvijā jaunatrastās ziedaugu sugas. Latvijas Universitātes Raksti, nr. 10. Rīga, 1924. * Zāmelis A. Place phylogénétique et exstension géographique de Pulsatilla nigricans Stoerck (1771). Comptes rendus des séances de la Société de biologie et de ses filiales, 92. Paris, 1925. * Zāmelis A. Pulsatilla Wolfgangiana Besser et Pulsatilla Teklae Zāmelis sp.n. Comptes rendus des séances de la Société de biologie et de ses filiales, 92. Paris, 1925. * Zāmelis A. Dažas piezīmes par mūsu sila purenēm (Pulsatilla). Daba, nr. 4. Rīga, 1926. * Zāmelis A. Par Eryngium maritimum, Limnanthemum nymphaeoides un Erica tetralix atrodnēm pie Ziemupes. Botāniskā Dārza Raksti, 1. Rīga, 1926. * Zāmelis A. Beiträge zum Kenntnis des Formenkreises Pulsatilla patens (L.) Mill. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 1. Rīga, 1926. * Zāmelis A. Verbreitung des Pulsatill patens (L.) Mill.in Lettland. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 2. Rīga, 1927. * Zāmelis A. Alchemillae novae (1), Alchemilla alechinii, species nova et Latvia descripta. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 4. Rīga, 1929. * Zāmelis A., Kvitte A. Zur verbreitung der Alchemilla-arten in Lettland. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 4. Rīga, 1929. * Zāmelis A. Ein neuer Frauenmantel für das Ostbaltische Gebiet — Alchemilla pratensis Schmidt. Botāniskā dārza raksti, nr. 5. Rīga, 1930. * Zāmelis A. Früchtende Lysimachia nummularia L.in Lettland. Botāniskā Dārza Raksti, nr. 6. Rīga, 1931. * Zāmelis A. Mārītes. Daba un Zinātne, nr. 2. Rīga, 1935. * Zāmelis A. Key to the East Baltic species of Alchemilla, Botāniskā Dārza Raksti, nr. 8. Rīga, 1935. * Zāmelis A., Melderis A. Kādi augi apskatāmi, rudenī ekskursējot Siguldā. Daba un Zinātne, nr. 1. Rīga, 1937. * Zāmelis A. Alchemilla novae. Latvijas Bioloģijas Biedrības Raksti, nr. 7. Rīga, 1937. * Zāmelis A. Ekoloģiskās separācijas paralēlisma piemēri Latvijas florai. Daba un Zinātne, nr. 1. Rīga, 1938. * Zāmelis A. Jauni ziedaugi Latvijas florai. Daba un Zinātne, nr. 4. Rīga, 1938. == Ārējie avoti == * Enciklopēdija Latvijas daba, 6. sēj. Rīga, 1998. * Latvijas Universitāte 1919—1929. Rīga, 1929. * Latvijas Universitāte 20 gados, 2. sēj. Rīga, 1939. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Zāmelis, Aleksandrs}} [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1943. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas biologi]] [[Kategorija:Botāniķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] t8t3bqtaerv53fbrav3zppfb9ei9r9o 1A. trolejbusu maršruts (Rīga) 0 479945 3670846 3666250 2022-08-16T07:04:19Z 213.226.141.96 wikitext text/x-wiki '''1A. trolejbusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] pagaidu maršruts, kurā pasažieru pārvadājumi tika nodrošināti no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] [[Rīga]]s centrā līdz sociālās aprūpes centram "[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]]" (galapunkta nosaukums „Berģuciems"), [[Vidzemes priekšpilsēta]]s [[Berģi (Rīga)|Berģu]] apkaimē. No 2021. gada 15. marta līdz 31. jūlijam maršruts pilnībā aizstāja [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1. autobusu maršrutu]],<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-pirmdienas-15-marta-1-un-5-autobusa-marsruta-kurses-trolejbusi/ No pirmdienas, 15. marta 1. un 5. autobusa maršrutā kursēs trolejbusi]</ref> tajā kursē 18 metrus garie trolejbusi. Posmu no centra līdz Šmerlim trolejbusi veic, pieslēdzoties kontakttīklam, pārējo maršruta daļu — ar dīzeļģeneratoru. Maršruta kopējais garums sasniedza 33 km. Virziena '''Abrenes iela'''—Berģuciems kopējais garums bija 16 km, bet virziena Berģuciems—'''Abrenes iela''' kopējais garums bija 17 km. Darbdienās pa 1A. trolejbusu maršrutu kursēja 7 trolejbusi, kuri pavisam veica 90 reisus, bet brīvdienās — 3 trolejbusi, kuri pavisam veica 53 reisus . Pasažieru pārvadājumus 1A. trolejbusa maršrutā veica RP SIA "[[Rīgas Satiksme]]" 2. trolejbusu parks. Trolejbuss ceļā nepieturēja pieturās Palmu iela, Esplanāde, Brīvības piemineklis, Centrālā stacija. {{Transporta maršruta infokaste|nosaukums=1A. trolejbusu maršruts|kopējais garums=33 km<br />(16 km / 17 km)|mājas lapa=[http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/1/a-b Kustības saraksts]|pasažieri gadā=|pasažieri dienā=|parks=№ 2 (apkalpo)|depo=<!-- tramvajiem un trolejbusiem -->|transporta vienīb= 6 darbdienās 3 brīvdienās|pieturu skaits=61 (31 / 30)|staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|fona krāsa=#0432C8|tika plān atklāt=|plānots atklāt=|atklāts=15. martā 2021. gadā|pilsēta=Rīga|valsts={{flag|Latvija}}|karte=[[Attēls:Rīga Autobuss 01.png|250px]]|uz=[[Berģi (Rīga)|Berģuciems]]|no=[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]|apakšveidne={{Rīgas autobusu apakšveidne}}}} == Maršruts == * Virzienā '''Abrenes iela'''—Berģuciems trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela]], [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] un [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]]. * Virzienā Berģuciems—'''Abrenes iela''' trolejbusi kursēja šādās ielās: [[Berģu iela (Rīga)|Berģu iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Raiņa bulvāris (Rīga)|Raiņa bulvāris]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. == Pieturvietas == 1A. trolejbusu maršrutā bija 61 pietura, virzienā [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]—Berģuciems bija 31 pieturas, bet virzienā Berģuciems—[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] bija 30 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |- | align="center" |2 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- | align="center" |3 |[[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] |- | align="center" |4 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |5 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |6 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |7 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |8 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |9 |[[VEF]] |- | align="center" |10 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |11 |[[Struktoru iela (Rīga)|Struktoru iela]] |- | align="center" |12 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |13 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |14 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |15 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Šmerļa iela (Rīga)|Šmerļa iela]] |- | align="center" |18 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |19 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |20 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |21 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |22 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |23 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |24 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |25 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |26 |Upesciema iela |- | align="center" |27 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |28 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |29 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |30 |[[Ezerkrasti (sociālās aprūpes centrs)|Ezerkrasti]] |- | align="center" |31 |Berģuciems |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" align="center" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="30" |Nr. ! width="190" |Nosaukums |- | align="center" |1 |Berģuciems |- | align="center" |2 |[[Mākoņu iela (Rīga)|Mākoņu iela]] |- | align="center" |3 |[[Lejasciema iela (Rīga)|Lejasciema iela]] |- | align="center" |4 |[[Jaunības iela (Rīga)|Jaunības iela]] |- | align="center" |5 |[[Tadenavas iela (Rīga)|Tadenavas iela]] |- | align="center" |6 |Upesciema iela |- | align="center" |7 |[[Vējdzirnavu iela (Rīga)|Vējdzirnavu iela]] |- | align="center" |8 |[[Rožu iela (Rīga)|Rožu iela]] |- | align="center" |9 |[[Berģi (Rīga)|Berģi]] |- | align="center" |10 |[[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" |11 |[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" |12 |[[Mārkalnes iela (Rīga)|Mārkalnes iela]] |- | align="center" |13 |[[Tirzas iela (Rīga)|Tirzas iela]] |- | align="center" |14 |[[Rīgas sanatorijas internātpamatskola|Meža skola]] |- | align="center" |15 |[[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Sporta akadēmija]] |- | align="center" |16 |[[Tirdzniecības centrs "Alfa"|Alfa]] |- | align="center" |17 |[[Krustabaznīcas iela (Rīga)|Krustabaznīcas iela]] |- | align="center" |18 |[[Dzērbenes iela (Rīga)|Dzērbenes iela]] |- | align="center" |19 |[[Zemitāna laukums]] |- | align="center" |20 |[[Bajāru iela (Rīga)|Bajāru iela]] |- | align="center" |21 |[[Gustava Zemgala gatve (Rīga)|Gustava Zemgala gatve]] |- | align="center" |22 |[[VEF]] |- | align="center" |23 |[[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] |- | align="center" |24 |[[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu iela]] |- | align="center" |25 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] |- | align="center" |26 |[[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]] |- | align="center" |27 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- | align="center" |28 |[[Inženieru iela (Rīga)|Inženieru iela]] |- | align="center" |29 |[[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] |- | align="center" |30 |[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |} |} == Skatīt arī == * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ Rīgas Satiksmes mājaslapa] == Atsauces == {{atsauces}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Trolejbusu satiksme Rīgā]] ogy5i96q8ijcb0p46fn9mbrt8orvuza Dalībnieks:Baisulis/Kino personība 2 480129 3670769 3666318 2022-08-15T21:16:47Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1990|1|1}} | dz vieta = {{vieta|ASV}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|1|1|1946|1|1}} | mirš vieta = {{vieta|ASV}} | citi vārdi = | nodarbošanās = | darbības gadi = 2002—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Vārds Uzvārds''' ({{val|en|vārds uzvārds}}; dzimis {{dat|1990|12|31}}, miris {{dat|2022|1|1}}) ir amerikāņu aktieris. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:}} [[Kategorija:]] [[Kategorija:]] [[Kategorija:]] 7zc77gv40xjza0qj1k1dzl65hgow3cw Kategorija:Līgumi ar Ķīnu 14 485060 3670839 3408871 2022-08-16T06:35:37Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Ķīnas vēsture]] [[Kategorija:Līgumi pēc valsts|Ķ]] [[Kategorija:Ķīnas politika]] f9a772tboleddb4y7tj6n6egfhwfoof Bösendorfer 0 487738 3670902 3668680 2022-08-16T08:27:54Z ScAvenger 1630 /* ievads */ typo wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada jūnijs}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Bösendorfer'' | native_name = | logo = Bösendorfer.svg | image = Bosendorfer_185.JPG | image_size = 250px | image_caption = | caption = | type = meitas uzņēmums | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1828]]. gads | founder = [[Ignacs Bēzendorfers]] | defunct = | location_city = {{vieta|Austrija|Vīne}} | location_country = | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[mūzikas instrumentu ražošana]] | products = [[klavieres]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = ''[[Yamaha Corporation]]'' | divisions = | subsid = | homepage = {{oficiālā mājaslapa|https://www.boesendorfer.com/}} | footnotes = | intl = }} '''''L. Bösendorfer Klavierfabrik GmbH''''' ir 1828. gadā [[Ignacs Bēzendofers|Ignaca Bēzendorfera]] dibināts [[klavieres|klavieru]] ražošanas uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]], bet ražotne — [[Vīnerneištate|Vīnerneištatē]]. 1830. gadā ''Bösendorfer'' tika pasludināts par Austrijas imperatora oficiālo klavieru izgatavotāju. ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no ekskluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena ASV mēdz pārsniegt 0,5 miljonus dolāru. Tiek izlaistas arī 92 un 97 taustiņu klavieres. Kopš 2007. gada ''Bösendorfer'' ir ''[[Yamaha Corporation]]'' meitas uzņēmums. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|https://www.boesendorfer.com/}} {{coord|47.29552266168108|N|11.593980674682228|E|display=title|type:landmark}} {{Austrija-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Vīne]] [[Kategorija:Lejasaustrija]] [[Kategorija:Mūzikas instrumentu ražotāji]] 18waoo1gpqakgldnedfu2xdw1yqkmfa Naftali Benets 0 487818 3670710 3645054 2022-08-15T19:09:44Z Biafra 13794 vairs nav amatā. wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Naftali Benets | vārds_orģ = נפתלי בנט | attēls = Naftali_Bennett_official_portrait.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Izraēlas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|2021|6|13|N}} | term_beigas = {{dat|2022|6|30|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Reuvens Rivlins]] | premjers = | priekštecis = [[Benjamins Netanjahu]] | pēctecis = [[Jairs Lapids]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1972|3|25}} | dzim_vieta = {{vieta|Izraēla|Haifa}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = ''[[HaYamin HeHadash]]'' | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = {{ubl|[[Jeruzalemes Ebreju universitāte]]}} | reliģija = [[jūdaisms]] | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Naftali Benets''' ({{val|he|נפתלי בנט}}, ''Naftali Bennett''; dzimis {{dat|1972|3|25}}) ir [[Izraēla]]s politiķis, no 2021. gada līdz 2022. gada 30. jūnijam viņš bija [[Izraēlas premjerministrs]], pārstāv ''[[HaYamin HeHadash]]'' partiju. Viņš bija Izraēlas diasporas lietu ministrs no 2013. līdz 2019. gadam un Izraēlas aizsardzības ministrs no 2019. līdz 2020. gadam. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Izraēla-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Benets, Naftali}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Izraēlā dzimušie]] [[Kategorija:Izraēlas politiķi]] [[Kategorija:Izraēlas premjerministri]] 0r9slkgjmcbfgo19pnyqygi3bcvjj5s Konstantīns Enrikess 0 487993 3670934 3641217 2022-08-16T10:29:07Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Konstantīns Enrikess | piktogramma_1 = Rugby pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Regbijs | vārds_orig = ''Constantin Henriquez'' | attēls = Constantin Henriquez.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = ''nav zināms'' | dz_viet = | mir_dat = ''nav zināms'' | mir_viet = | tautība = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|FRA}} [[Francija]] | sporta veids = [[regbijs]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = 1 zelta | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | [[Attēls:Olympic flag.svg|23px]] Jauktā komanda (ZZX)}} {{MedalSport | [[File:Rugby pictogram.svg|20px]] [[Regbijs]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Regbijs]]}} }} '''Konstantīns Enrikess''' ({{val|fr|Constantin Henriquez}}) bija [[Haiti]] dzimis franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/17892 |title=Constantin Henriquez |publisher=Olympedia |accessdate=2021. gada 16. jūnijs}}</ref> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Enrikess bija viens no [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] regbija komandas ''(Union des Sociétés Françaises)'' spēlētājiem, kuri [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|olimpiskajā regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> Viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].<ref>David Kenneth Wiggins (ed.), ''African Americans in sports, Volume 1'', Page 264 (Sharpe Reference:2004), {{ISBN|0-7656-8055-6}}, {{ISBN|978-0-7656-8055-6}}</ref> Enrikess spēlēja ''[[Olympique de Paris]]'' un ''[[Stade Français]]'' klubos. Kā ''Stade Français'' komandas spēlētājs viņš trīs reizes (1897., 1898. un 1901. gadā) izcīnīja Francijas čempiona titulu. 1904. gadā Konstantīns Enrikess savu valsti Haiti iepazīstināja ar futbolu, un pirmajās sacensībās viņš guva pirmos vārtus. Viņš kopā ar savu brāli Alfonso dibināja Haiti sporta organizāciju ''Union Sportive Hatienne''. 1950. gadā viņš kļuva par Republikas senatoru.<ref>[https://web.archive.org/web/20121208052653/http://www.haiti-culture.com/sport.html Haiti et Les Jeux Olympiques - Constantin Henriquez de Zubiera] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121208052653/http://www.haiti-culture.com/sport.html |date=2012-12-08 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympedia.org/athletes/17892 Konstantīns Enrikess (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://timetravel.mementoweb.org/memento/20161204/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/constantin-henriquez-1.html Konstantīns Enrikess (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni regbijā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Enrikess, Konstantīns}} [[Kategorija:Francijas regbisti]] [[Kategorija:Haiti sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki regbijā]] [[Kategorija:Jauktās komandas olimpiskie zelta medaļnieki]] clmh8xruyzv7e7m85wt31mpccl8vyge 3670936 3670934 2022-08-16T10:30:13Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Konstantīns Enrikess | piktogramma_1 = Rugby pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Regbijs | vārds_orig = ''Constantin Henriquez'' | attēls = Constantin Henriquez.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = ''nav zināms'' | dz_viet = | mir_dat = ''nav zināms'' | mir_viet = | tautība = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|FRA}} [[Francija]] | sporta veids = [[regbijs]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = 1 zelta | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | [[Attēls:Olympic flag.svg|23px]] Jauktā komanda (ZZX)}} {{MedalSport | [[File:Rugby pictogram.svg|20px]] [[Regbijs]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Regbijs]]}} }} '''Konstantīns Enrikess''' ({{val|fr|Constantin Henriquez}}) bija [[Haiti]] dzimis franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/17892 |title=Constantin Henriquez |publisher=Olympedia |accessdate=2021. gada 16. jūnijs}}</ref> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Enrikess bija viens no [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] regbija komandas ''(Union des Sociétés Françaises)'' spēlētājiem, kuri [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|olimpiskajā regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> Viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].<ref>David Kenneth Wiggins (ed.), ''African Americans in sports, Volume 1'', Page 264 (Sharpe Reference:2004), {{ISBN|0-7656-8055-6}}, {{ISBN|978-0-7656-8055-6}}</ref> Enrikess spēlēja ''[[Olympique de Paris]]'' un ''[[Stade Français]]'' klubos. Kā ''Stade Français'' komandas spēlētājs viņš trīs reizes (1897., 1898. un 1901. gadā) izcīnīja Francijas čempiona titulu. 1904. gadā Konstantīns Enrikess savu valsti Haiti iepazīstināja ar futbolu, un pirmajās sacensībās viņš guva pirmos vārtus. Viņš kopā ar savu brāli Alfonso dibināja Haiti sporta organizāciju ''Union Sportive Hatienne''. 1950. gadā viņš kļuva par Republikas senatoru.<ref>[https://web.archive.org/web/20121208052653/http://www.haiti-culture.com/sport.html Haiti et Les Jeux Olympiques - Constantin Henriquez de Zubiera] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121208052653/http://www.haiti-culture.com/sport.html |date=2012-12-08 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympedia.org/athletes/17892 Konstantīns Enrikess (Olympedia profils)] {{en ikona}} * [https://timetravel.mementoweb.org/memento/20161204/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/he/constantin-henriquez-1.html Konstantīns Enrikess (Sports Reference profils)] {{en ikona}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni regbijā — vīriešu turnīrs}} {{DEFAULTSORT:Enrikess, Konstantīns}} [[Kategorija:Francijas regbisti]] [[Kategorija:Haiti regbisti]] [[Kategorija:Haiti sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Regbisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki regbijā]] [[Kategorija:Jauktās komandas olimpiskie zelta medaļnieki]] 1u3ma4yql8lx1yv144ao7tst2ckyzt6 Lokalise 0 488400 3670711 3670079 2022-08-15T19:12:19Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada jūnijs}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Lokalise | logo = Lokalise logo 2021.svg | logo_caption = | logo_alt = | type = privāts uzņēmums | industry = tulkošana un lokalizācija | foundation = {{dat|2017}} — [[Rīga]], Latvija | founder = Niks Ustinovs un Pjotrs Antropovs | location = pilnībā attālināts | num_employees = 120+ (2021) | website = {{URL|lokalise.com}} }} '''''Lokalise''''' ir [[Mākoņskaitļošana|mākonī balstīta]] digitālo produktu lokalizācijas un [[Tulkošana|tulkošanas]] platforma. Uzņēmums ir dibināts [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Visa uzņēmuma darbība notiek pilnībā attālināti ar vairāk nekā 120 darbiniekiem no 23 valstīm. == Vēsture == ''Lokalise'' 2017. gadā dibināja Niks Ustinovs un Pjotrs Antropovs.<ref name="nimdzi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nimdzi.com/tms/lokalise/ |title=Lokalise — Nimdzi Insights |publisher=Nimdzi |accessdate=2021-06-02}}</ref> Pēc trīs gadu darbības<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.forbes.com/sites/forbestechcouncil/2020/02/12/bootstrapping-isnt-for-everybody-but-is-it-for-you/ |title=Bootstrapping Isn't For Everybody, But Is It For You? |work=[[Forbes]] |accessdate=2021-06-03 |date=2020-02-12 |author=Ustinov, Nick}}</ref> 2020.gadā uzņēmums piesaistīja savas pirmās investīcijas 6 miljonu ASV dolāru apmērā.<ref name="slator">{{Tīmekļa atsauce |url=https://slator.com/ma-and-funding/localization-saas-startup-lokalise-raises-usd-6m-in-series-a/ |title=Localization SaaS Startup Lokalise Raises USD 6m in Series A |publisher=Slator |accessdate=2021-06-02 |date=2020-09-08 |author=Faes, Florian}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/7056953/latvijas-jaunuznemums-iegust-5-miljonu-lielu-finansejumu-lai-piesaistitu-pasaule-atzitus-specialistus |title=Latvijas jaunuzņēmums iegūst €5 miljonu lielu finansējumu, lai piesaistītu pasaulē atzītus speciālistus |accessdate=2021-06-23 |date=08-09-2020}}</ref> Uzņēmuma dibinātāji nolēma piesaistīt ārējo kapitālu, lai paātrinātu uzņēmuma izaugsmi. Pēc viena no lielākajiem pirmreizējiem ieguldījumiem Latvijas jaunuzņēmumu vēsturē,<ref name="eu-startups">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.eu-startups.com/2020/09/riga-based-translation-startup-lokalise-raises-e5-million-to-hire-top-talent-and-goes-fully-remote/ |title=Riga-based translation startup Lokalise raises €5 million to hire top talent, and goes fully remote |publisher=EU startups |accessdate=2021-06-02 |date=2020-09-07 |author=Tucker, Charlotte}}</ref> ''Lokalise'' pārgāja uz pilnībā attālinātu darba režīmu. Kopš 2020. gada, Niks Ustinovs ir ''[[Forbes]]'' tehnoloģiju padomes loceklis.<ref name="forbes">{{Tīmekļa atsauce |url=https://profiles.forbes.com/members/tech/profile/Nick-Ustinov-CEO-CTO-Lokalise/46dd9ce3-541f-4a35-9e17-d28857596607 |title=Nick Ustinov — Forbes Councils |work=[[Forbes]] |accessdate=2021-06-02}}</ref> 2020. gadā ''Accel'' novērtēja uzņēmumu kā vienu no 100 labākajiem mākonī balstītajiem uzņēmumiem Eiropā, kuru vērtība ir zem 1 miljarda ASV dolāru.<ref name="accel">{{Tīmekļa atsauce |url=https://assets-global.website-files.com/5f217a8e6bc2c82a9d803089/5f85759ad05e63de0bc1d421_z0lzz7xJquHoFERDrhIsOSPtN3l8gy4J--ZLi533uLuuTlLLcvYrDJfw0f464M9Q0ZCBEK-CN3Uv0E8RatnRswUYDoeIR5fSRlNh20Qu1o12EhOtC3q63uuL3qi6LLfn4Gu6l4FA.png |title=Accel euroscape |publisher=[[Accel (company)|Accel]] |accessdate=2021-06-02}}</ref> 2021. gadā ''Sifted'' iekļāva ''Lokalise'' VC 21 Eiropas ''SaaS'' jaunizveidoto uzņēmumu sarakstā, kas uzplauks 2021. gadā. Sarakstu sastādīja Bills Līvers no ''Sifted'' pēc apspriešanās ar nozares līderiem, piemēram, Jevgēniju Plotņikovu, Benu Blumi, Itksaso del Palasio, Karlosu Gonsalesu-Kadensu un Druvi Džainu.<ref name="sifted">{{Tīmekļa atsauce |url=https://sifted.eu/articles/european-saas-startups-2021/ |title=21 European SaaS startups set to boom in 2021, predicted by VCs |publisher=Sifted |accessdate=2021-06-07 |author=Leaver, Bill |date=2021-02-25}}</ref> == Produkts == Platforma galvenokārt tika izstrādāta tehniski orientētām komandām, kas pārvalda ''iOS'', ''Android'' lietotnes, mājaslapas, spēles, ''IoT'' vai digitālo saturu un programmatūru kopumā, lai palīdzētu automatizēt lokalizācijas procesu un tulkošanas vadību. Lietotāji īpaši novērtē "uz sadarbību balstītu tulkošanas redaktoru, starpplatformu projektus un lokalizācijas atslēgas, automātisku ekrānuzņēmumu atbilstību, daudzās integrācijas opcijas un spraudņus", kā arī laika taupīšanas funkcijas.<ref name="nextweb">{{Tīmekļa atsauce |url=https://thenextweb.com/news/latvian-startups-watch-3d-printed-casts-crypto-inheritances-tiny-manned-aircraft?+TheNextWeb+(The+Next+Web+All+Stories) |title=Latvian startups to watch: 3D printed casts, crypto inheritances, and a tiny manned aircraft |publisher=The Next Web |date=2018-02-01 |accessdate=2021-06-02}}</ref> Vēsturiski ''Lokalise'' ir bijis rīks programmētājiem, lai automatizētu tulkošanas procesus. Ar laiku funkcionalitāte tika paplašināta, pievienojot dažādas iespējas un rīkus projektu vadītājiem, dizaineriem u.c. Tā rezultātā komandas programmatūru tulko un lokalizē jau dizaina fāzē. Tas ļauj konkrētās valodās mainīt, piemēram, kādas pogas garumu, ja uzraksts ir par garu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://labsoflatvia.com/aktuali/lokalise-paplasina-biznesu |title=Lokalise ir ceļā uz biznesa paplašināšanu |accessdate=2021-06-23 |date=2021-03-16}}</ref> Visbiežākie lietotāji ir izstrādātāji, produktu, projektu un lokalizācijas vadītāji, dizaineri,<ref name="adobe">{{Tīmekļa atsauce |url=https://blog.adobe.com/en/publish/2020/08/28/lokalise-xd-plugin-multilingual-design-translation-management.html#gs.1bn52b |title=Lokalise for Adobe XD: Create multilingual designs and streamline translation management |publisher=[[Adobe Inc.|Adobe]] |accessdate=2021-06-02 |date=2020-08-28 |author=Yu, Jack}}</ref> mārketinga speciālisti, tulkotāji un satura vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.storyblok.com/tp/translate-with-lokalise |title=Integrating Storyblok with Lokalise |publisher=Storyblok |accessdate=2021-06-03 |date=2021-05-10 |author=Bodrov-Krukowski, Ilya}}</ref> ''Lokalise'' lieto vairāk nekā 2000 klientu no 80 valstīm.<ref name="sf">{{Tīmekļa atsauce |url=https://sourceforge.net/articles/qa-with-lokalise-optimizing-your-localization-process-with-the-right-collaborative-platform/ |title=Q&A with Lokalise: Optimizing your Localization Process with the Right Collaborative Platform |publisher=[[SourceForge]] |accessdate=2021-06-02 |date=2020-12-23 |author=Community Team}}</ref> To vidū ir arī tādi labi zināmi tehnoloģiju uzņēmumi kā ''[[Amazon]]'', ''[[Gojek]]'', ''[[Depositphotos]]'',<ref name="sudo">{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudonull.com/post/67249-Integration-of-Lokalise-service-into-the-largest-photobank-in-the-world-Depositphotos-experience-Lok |title=Integration of Lokalise service into the largest photobank in the world: Depositphotos experience |publisher=Sudonull |accessdate=2021-06-02 |date=2017-09-07}}</ref> ''[[Revolut]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rus.delfi.lv/biznes/bnews/10-latvijskih-startapov-kotorymi-mozhno-gorditsya-dazhe-esli-vy-o-nih-nichego-ne-slyshali.d?id=51350069&page=6 |title=10 латвийских стартапов, которыми можно гордиться |publisher=Delfi.lv |accessdate=2021-06-02 |date=2019-08-14 |language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fintechf.com/01-news/revolut-credits-186-user-growth-to-localizing-app-to-31-new-markets/ |title=Revolut Credits 186% User Growth to Localizing App to 31 New Markets |publisher=FintechF |accessdate=2021-06-08 |date=2021-06-08}}</ref> ''[[Yelp]]'', ''Virgin Mobile''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bb.lv/statja/lifenews/2020/09/08/latviyskiy-startap-lokalise-privlyok-6-mln |title=Латвийский стартап Lokalise привлёк $6 млн |publisher=BB.lv |accessdate=2021-06-02 |date=2020-09-08 |language=ru}}</ref> un ''Notion''.<ref name="crunch">{{Tīmekļa atsauce |url=https://techcrunch.com/2020/09/06/lokalise-raises-6-million-to-make-it-easier-to-localize-your-product/ |title=Lokalise raises $6 million to make it easier to localize your product |publisher=[[TechCrunch]] |accessdate=2021-06-02 |date=2020-09-07 |author=Dillet, Romain}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|https://lokalise.com}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] p80vhtdvpbzr315s3p00x5mhuswrsv0 2017. gada Ventspils domes vēlēšanas 0 488767 3670712 3436191 2022-08-15T19:14:21Z Biafra 13794 nepilnīgs. wikitext text/x-wiki {{nepilnīgs}} {{Vēlēšanu infokaste|election_name=2017. gada Ventspils domes vēlēšanas|seats_after1='''9'''|flag_year=|type=parliamentary|ongoing=|previous_election=2013. gada Ventspils domes vēlēšanas|previous_year=2013|next_election=2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|next_year=2021|seats_for_election=13|turnout=47,45%|election_date={{dat|2017|6|3|N}}|party_name=no|leader_title=Mēra amata kandidāts <!-- LunV -->|image1=[[Attēls:Aivars Lembergs 2017.jpg|150x150px]]|colour1=009E9D|leader1=[[Aivars Lembergs]]|party1=[[Latvijai un Ventspilij]]|last_election1=9 vietas, <br /> 69,44%|seats_before1=9|image=|country=Latvija|seat_change2={{increase}} 1|popular_vote2=2 837|swing1=<!-- NA -->|image2=[[Attēls:Kristovskis-meeting-78 (5369926570).jpg|150x150px]]|colour2=5A0505|leader2=[[Ģirts Valdis Kristovskis]]|party2=[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]|last_election2=2 vietas,<br />10,97%<br />kā [[Reģionu alianse|RA]]/[[Reformu partija (Latvija)|RP]]<br /> 1 vieta,<br />7,98%<br />kā [[Vienotība]]|seats_before2=3|seats_after2='''4'''|popular_vote1=7 167|seat_change1={{steady}}|percentage2=24,59%|swing2=|map_image=|map_caption=|before_election=[[Aivars Lembergs]]|before_party={{small|([[Latvijai un Ventspilij]])}}|title=[[Ventspils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs]]|after_election=[[Aivars Lembergs]]|percentage1=62,13%<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=/TVw4NlLBt1vz5NWrbXTOg==|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2021-06-25}}</ref>|after_party={{small|([[Latvijai un Ventspilij]])}}}} '''2017. gada [[Ventspils dome]]s vēlēšanas''' atbilstoši likumam tika plānotas {{dat|2017|6|3||bez}} [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanu]] laikā. == Balsošanas sistēma == Latvijas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[Politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad domi ievēl uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Valstspilsētas pašvaldības domē ievēl 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits pilsētā nepārsniedz 50 000. Tiesības piedalīties Ventspils domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Ventspils administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Ventspils administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://pv2017.cvk.lv/CandidateLists/Location?locationId=Dna9JBpzMV1S%2Feh5GTWu%2Bg%3D%3D CVK mājaslapa] {{politika-aizmetnis}} {{Ventspils dome}} {{Ventspils dome 2017}} {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2017}} [[Kategorija:2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 2nkivamr0qfw308rycx0xidhibmcutw Lavru pagasts (Pečoru rajons) 0 488769 3670713 3465965 2022-08-15T19:20:02Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Pečoru rajons]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Печорский район Псковской области.jpg|thumb|300px|Pečoru rajona administratīvais dalījums (1995—2015).]] '''Lavru pagasts''' ({{val|ru|Лавровская волость}}) ir pašvaldība [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Pečoru rajons|Pečoru rajonā]]. Robežojas ziemeļaustrumos ar [[Pečori|Pečoru]] pilsētas pašvaldību, austrumos ar [[Palkinas rajons|Palkinas rajonu]], dienvidos ar [[Latvija|Latviju]], bet rietumos ar [[Igaunija|Igauniju]]. Pagasta centrs atrodas [[Lavri|Lavros]]. Lavru pagastā ietilpst 110 ciemi.<ref>[http://zakon.scli.ru/ru/legal_texts/act_municipal_education/printable.php?d_id4=60761c06-b37c-42b9-be26-3b94ef7ba664&do4=document&id4=112d79f6-ef48-4d3c-a074-fb1a9a6546c9 Закон Псковской области «Об установлении границ и статусе вновь образуемых муниципальных образований на территории Псковской области» Поправки от 03.06.2010 № 984-ОЗ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721152047/http://zakon.scli.ru/ru/legal_texts/act_municipal_education/printable.php?d_id4=60761c06-b37c-42b9-be26-3b94ef7ba664&do4=document&id4=112d79f6-ef48-4d3c-a074-fb1a9a6546c9 |date=21.07.2013 }} {{ru ikona}}</ref> == Vēsture == Lauru pagastu saskaņā ar [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumu]] 1920. gadā atdalīja no [[Pleskavas guberņa]]s un pievienoja [[Igaunija]]i un [[Latvija]]i ([[Kacēnu pagasts|Kacēnu pagasta]] rietumu daļa). 1945. gada 16. janvārī Kacēnu pagastu likvidēja un izveidoja [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] Kačanovas rajonu ar 12 ciema padomēm. 1958. gadā Kačanovas rajonu likvidēja un sadalīja starp Palkinas un Pečoru rajoniem. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Kacēnu pagasts]] {{Krievija-aizmetnis}} {{Pečoru rajons}} [[Kategorija:Pečoru rajons]] c9axy0d5l9c9hb3r1k7j9koxal0n54m Live Is Life 0 488805 3670714 3531447 2022-08-15T19:24:26Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{izolēts raksts|date=2021. gada jūnijs}} "'''Live Is Life'''" (no angļu <span class="nowrap">-</span> “Koncerti ir dzīve”) ir [[Austrija]]s grupas ''[[Opus (grupa)|Opus]]'' dziesma. 1985. gada vasarā šī dziesma sasniedza 1. vietu vairāku [[Eiropa]]s valstu topos un vēlāk sasniedza [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], 1986. gadā sasniedzot 1. vietu Kanādā un iekļūstot labāko dziesmu TOP 40 [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Kopš tā laika dziesmu ir pārdziedājuši vairāki slaveni mākslinieki, tostarp ''[[Laibach (grupa)|Laibach]]'' un ''[[Hermes House Band]]''. == Vēsture == "''Live Is Life''" ir otrais grupas Opus singls, tas tika izdots 1985. gadā un guva milzīgus panākumus. Tad dziesma bija daudzu valstu topu augšgalā, tostarp Austrijā (astoņas nedēļas pirmajā vietā), [[Vācija|Vācijā]], [[Francija|Francijā]] (septiņas nedēļas) un [[Zviedrija|Zviedrijā]] (četras nedēļas). Francijā tas ir visu laiku 149. visvairāk pārdotais singls (ar 857 000 eksemplāru pārdošanas apjomu).<ref name="Sales">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.infodisc.fr/S_ToutTemps.php?debut=148|title=Les Meilleures Ventes Tout Temps de 45 T. / Singles|publisher=InfoDisc|access-date=2010-10-24|language=fr|archive-date=2015-09-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20150924050742/http://www.infodisc.fr/S_ToutTemps.php?debut=148}}</ref> Dziesma tika ierakstīta koncertā Obervarthā 1984. gada 2. septembrī, kad grupa svinēja vienpadsmit gadu jubileju. Tā tika ierakstīta tiešraidē koncertā, auditorijai dziedot līdzi. Pastāv arī studijas versija, taču tā nekļuva populāra, un radiostacijas to aizstāja ar tiešraides versiju, kas joprojām ir populāra. Dziesmas teksts pauž grupas “valdzinošo mīlestību uz skatuves sniegumu” ({{val|en|the enthusiastic attachment of the group to the stage}}). 1994. gadā par godu tā gada [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA pasaules kausam]] ''Opus'' izlaida vēl vienu dziesmas "''Live Is Life''" versiju. Šī versija Austrijā sasniedza pirmo desmitnieku. == Kaverversijas == [[Slovēnija]]s avangarda grupa ''[[Laibach (grupa)|Laibach]]'' savā 1987. gada albumā ''Opus Dei'' iekļāva divas šīs dziesmas kaverversijas. Pirmā versija ''Leben Heißt Leben'' tika dziedāta [[Vācu valoda|vācu valodā]]. Otra versija, ''Opus Dei'', bija [[Angļu valoda|angļu valodā]]. Dziesma ''Opus Dei'' tika izdota kā atsevišķs [[singls]], un tās [[videoklips]] (tur nosaukts ''Life is Life'') tika bieži atskaņots Amerikas kabeļmūzikas kanālā [[MTV]]. ''Opus Dei'' daļa oriģināltekstu angļu valodā palika, taču dziesma tika prezentēta tādā mūzikas stilā, ka šo pantu nozīmi varēja interpretēt dažādi. ''Laibach'' graujošā šīs dziesmas interpretācija pozitīvu, priecīgu himnu pārvērta par triumfējošu, enerģisku militāru gājienu. Šī daļa nav videoklipā, bet, kad koris ir izpildīts tulkojumā vāciski, tas ir lielisks piemērs tam, kā tā nozīme var mainīties atkarībā no konteksta. == Piezīmes == {{Atsauces}} [[Kategorija:2008. gada singli]] [[Kategorija:2002. gada singli]] [[Kategorija:1994. gada singli]] [[Kategorija:1985. gada singli]] 0ew7dcckmy0gm0inb27p6xifqtz6pu9 1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi 0 489002 3670719 3436878 2022-08-15T19:41:45Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Lithuania territory 1939-1940.svg|270px|thumb|1941. gada robežas līgums noteica PSRS un Vācijas robežu [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|Vilkavišķu apvidū]] (rozā krāsā).]] [[Attēls:Bundesarchiv Bild 137-065743, Ostpreußen, Ankunft von Umsiedlern aus Litauen.jpg|thumb|270px|Lietuvas etnisko vāciešu pārceļotāju sagaidīšana [[Austrumprūsija]]s robežpilsētā [[Eitkūni|Eitkūnos]] (''Eydtkau'') 1941. gada 28. februārī.]] '''1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi''' bija [[Otrais pasaules karš|Otrais pasaules kara]] laikā 1941. gada 10. janvārī Maskavā noslēgtās vienošanās starp [[PSRS]] un [[Trešais Reihs|Vāciju]], kas noslēdza sarunas par abu valstu galīgo robežu pēc 1940. gada [[Baltijas valstu okupācija]]s un inkorporācijas PSRS sastāvā ({{val|ru|Договор о советско-германской границе от реки Игорки до Балтийского моря}}). Līgumi ietvēra arī vienošanos par etnisko [[Vācieši|vāciešu]] pārvietošanu no [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s uz Vāciju (''Соглашение о переселении из Литовской, Латвийской и Эстонской ССР немцев в Германию'') un vienošanos par ar pārvietošanu saistīto savstarpējo mantisko pretenziju noregulēšanu (''Соглашение об урегулировании взаимных имущественных претензий, связанных с этим переселением''). Sarunu laikā abas puses vienojās par preču piegādēm līdz 1942. gada augustam. == Priekšvēsture == [[Molotova—Ribentropa pakts]] noteica ietekmes zonu robežas. Pēc [[Polijas kampaņa]]s 1939. gada 28. septembrī paktu papildināja ar [[Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums|Draudzības un robežu demarkācijas līgumu]] starp PSRS un Trešo reihu. Rezultātā Vācija ieguva [[Ļubļina]]s un [[Varšava]]s apgabalus, bet PSRS, samaksājot naudas kompensāciju, [[Lietuva|Lietuvu]]. [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā Sarkanajai armijai neizdevās okupēt visu [[Somija|Somiju]], un 1940. gada 13. martā abas karojošās valstis [[Maskavas miera līgums|Maskavā noslēdza miera līgumu]]. No 1940. gada 9. aprīļa līdz 10. jūnijam Vācijas karaspēks okupēja [[Dānija|Dāniju]] un [[Norvēģija|Norvēģiju]], bet no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Beļģija|Beļģiju]] un [[Francija]]s ziemeļu daļu ([[Kauja par Franciju]]). Savukārt 1940. gada 15.-17. jūnijā [[Baltijas valstu okupācija|PSRS okupēja Baltijas valstis]]. 1940. gada 30. oktobrī Maskavā sākās sarunas par 1940. gada 11. februārī noslēgtā PSRS-Vācijas tirdzniecības līguma pagarināšanu. Vienlaikus 1940. gada 13.-14. novembrī pēc Staļina iniciatīvas Berlīnē notika [[Molotovs|Molotova]] un [[Ribentrops|Ribentropa]] [[sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm]] un visas pasaules sadalīšanu ietekmes zonās. Taču padomju puses ierosinātās sarunas par PSRS pievienošanos Ass valstīm Vācija novilcināja. == Saturs == Robežlīgums koriģēja robežu [[Vilkavišķu rajona pašvaldība|Vilkavišķu apvidū]] par labu PSRS, padomju puse samaksāja Vācijai 7,5 miljonus ASV dolāru ({{val|ru|Вылкавысский выступ}}), noregulēja juridiskās domstarpības pēc etnisko vāciešu repatriācijas un veicināja tirdzniecību starp abām valstīm. Saskaņā ar tirdzniecības līgumu bija paredzēts, ka PSRS piegādās Vācijai ne tikai lopbarības graudus, bet arī kviešus. Vācijai saskaņā ar jaunu līgumu bija pienākums piegādāt PSRS militāro un rūpniecības aprīkojumu. No 1941. gada janvāra līdz jūnijam PSRS saņēma vācu preces un ieročus 220,9 miljonu reihsmarku vērtībā, un PSRS nosūtīja izejvielas 206,1 miljona reihsmarku vērtībā. {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Līgumi ar PSRS]] [[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]] [[Kategorija:1941. gads]] nzpelnqe20jmh28mvzbs0epyy0ljewy Feromoni 0 489008 3670720 3437018 2022-08-15T19:44:45Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nasinov_9024.JPG|thumb| Dzesējoša [[Medusbites|medus bite]] atklāj Nasonova dziedzeri (balts — vēdera galā), izlaižot feromonu, lai vilinātu spietu tukšā stropā]] '''Feromons''' (no [[Sengrieķu valoda|sengrieķu]] {{Lang|grc|φέρω}} ''{{Lang|grc-Latn|phero}}'' "nest" un [[Hormoni|hormons]]) ir sekretēts vai izdalīts [[Ķīmiskā viela|ķīmiskais]] faktors, kas izraisa sociālo reakciju no tās pašas [[Suga|sugas pārstāvjiem]]. Feromoni ir ķīmiskas vielas, kas spēj iedarboties kā [[hormoni]] ārpus izdalošā individuāļa ķermeņa, lai ietekmētu saņēmēju uzvedību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.medterms.com/script/main/art.asp?articlekey=12896|title=Definition of pheromone|publisher=MedicineNet Inc.|date=19 March 2012}}</ref> Ir '''trauksmes feromoni''', '''pārtikas taku feromoni''', '''dzimuma feromoni''' un daudzi citi, kas ietekmē uzvedību vai fizioloģiju. Feromonus lieto organismi no pamata [[Vienšūnas organisms|vienšūnu]] [[prokarioti]]em līdz sarežģītiem daudzšūnu [[eikarioti]]em.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kleerebezem|first=M|last2=Quadri, LE|date=October 2001|title=Peptide pheromone-dependent regulation of antimicrobial peptide production in Gram-positive bacteria: a case of multicellular behavior.|journal=Peptides|volume=22|issue=10|pages=1579–96|doi=10.1016/S0196-9781(01)00493-4|pmid=11587786}}</ref> To izmantošana [[Kukaiņi|kukaiņu]] vidū ir īpaši labi dokumentēta. Turklāt daži [[mugurkaulnieki]], [[augi]] un [[ciliāti]] sazinās, izmantojot feromonus. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Endokrinoloģija]] fxdyl12mkz2h6gvyv7xj378v9qruoox 2022. gads kino 0 496930 3670749 3670119 2022-08-15T20:55:59Z Baisulis 11523 /* Ienesīgākās filmas */ update...... wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2022. gads|2022. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2022. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir 2022. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2022/|title=2022 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|8|15||bez}}}}</ref> : {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}} {| class="wikitable" style="margin:left; margin:left;" |+Ienesīgākās 2022. gada filmas |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Top Gun: Maveriks]]" (''Top Gun: Maverick'') | ''[[Paramount Pictures]]'' | ${{sk|1378022000}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]" (''Jurassic World: Dominion'') | ''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|974522000}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|954863075}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Minioni 2]]" (''Minions: Rise of Gru'') |''Universal Pictures'' | ${{sk|790412000}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]" (''The Batman'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|770836163}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | ''Disney'' | ${{sk|720495211}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | ''[[The Battle at Lake Changjin II]]'' (長津湖之水門橋) | ''[[Huaxia Film Distribution]]'' | ${{sk|626571280}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Fantastiskās būtnes: Dumidora noslēpumi]]" (''Fantastic Beasts: The Secrets of Dumbledore'') |''Warner Bros.'' | ${{sk|405161334}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Soniks 2: Filma]]" (''Sonic the Hedgehog 2'') | ''Paramount Pictures'' | ${{sk|401872904}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Ārpus kartes]]" (''Uncharted'') | ''[[Sony Pictures]]'' | ${{sk|401748820}} |} === 2022. gada kases ieņēmumu rekordi === * ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu sēriju nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru, bet pēc filmas "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" iznākšanas filmu sērijas ienākumi palielinājās līdz {{nobr|27 miljardiem}}. ** "Doktors Streindžs neprāta multivisumā" kases ieņēmumos pārspēja filmu "[[Zirnekļcilvēks 3]]" kļūstot par [[Sems Reimi|Sema Reimi]] ienesīgāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dunkin |first=Jamie |date=2022-06-06 |title='Doctor Strange 2' is now Sam Raimi's most successful film ever |url=https://wegotthiscovered.com/movies/doctor-strange-2-is-now-sam-raimis-most-successful-film-ever/ |access-date=2022-06-27 |website=We Got This Covered |language=en-US}}</ref> * "[[Soniks 2: Filma]]" pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā nopelnīja {{nobr|72 miljonus}} ASV dolāru, tādējādi uzstādot sekojošus rekordus: labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[videospēle]]s filmas adaptācijai, apsteidzot iepriekšējo filmu sērijas daļu "[[Soniks: Filma]] (2020); labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[animācijas spēlfilma]]i, atkal apsteidzot filmu sērijas iepriekšējo daļu; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ģimenes filmai [[COVID-19 pandēmija]]s laikā; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi filmai ar [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] vienā no galvenajām lomām, apsteidzot 2003. gada filmu "[[Visvarenais Brūss]]" un labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' filmai kopš 2014. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 10, 2022 |title=''Sonic The Hedgehog 2'' Beats Weekend Opening Of First Movie With $71M; What ''Ambulance'' Misfire Means For Action Pics Today – Sunday AM Box Office Update |url=https://deadline.com/2022/04/sonic-the-hedgehog-2-ambulance-weekend-box-office-2-1234997180/ |access-date=April 10, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 12, 2022 |title=''Sonic 2'' Speeds To $141M Global; ''Fantastic Beasts: The Secrets Of Dumbledore'' Uncovers $57M In Early Offshore Bow; ''RRR'' Roars To WW Milestone – International Box Office |url=https://deadline.com/2022/04/fantastic-beasts-secrets-of-dumbledore-rrr-morbius-sonic-the-hedgehog-2-batman-global-international-box-office-1234998767/ |access-date=April 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McClintock |first=Pamela |date=April 10, 2022 |title=Box Office: ''Sonic the Hedgehog 2'' Booms With $71M Bow, ''Ambulance'' DOA |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-box-office-opening-ambulance-1235127693/ |access-date=April 11, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> * "[[Top Gun: Maveriks]]" kļuva par 49. filmu, kas pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru un otro filmu pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās, kas pārsniegusi šo robežu (pēc "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 26, 2022 |title=‘Top Gun: Maverick’ Soars Past $1 Billion, Overtakes ‘Doctor Strange 2’ as the Highest-Grossing Movie of the Year Globally|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-highest-grossing-movie-globally-1235303535/ |access-date=June 26, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref> ** "Top Gun: Maveriks" apsteidza filmu "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" kļūstot par pasaulē visu laiku ienesīgāko filmu ar [[Toms Krūzs|Toma Krūza]] piedalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Aidan |date=June 24, 2022 |title=''Top Gun Maverick'' surpasses ''Mission: Impossible - Fallout'' as Tom Cruise's Biggest Global Film|url=https://collider.com/top-gun-maverick-box-office-800-million-mission-impossible-fallout/ |access-date=June 24, 2022 |website=[[Collider]]}}</ref> ** Filmas pasaules kases ienākumi pārsnieguši filmas "[[Transformeri 3: Mēness no otras puses]]" (2011) ienākumus, kļūstot par ienesīgāko ''[[Paramount Pictures]]'' izplatīto filmu. * Filmu sērija "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" pēc filmas "[[Minioni 2]]" iznākšanas kļuva par pirmo animācijas filmu sēriju, kuras ienākumi pārsnieguši {{nobr|4 miljardus}} ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lund |first=Anthony |date=2022-07-08 |title=Minions: The Rise Of Gru Takes Despicable Me Franchise Past $4 Billion |url=https://movieweb.com/minions-the-rise-of-gru-takes-despicable-me-franchise-past-4-billion/amp/ |access-date=2022-07-19 |website=MovieWeb |language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Mendelson |first=Scott |title=Box Office: 'Minions 2' Pushes 'Despicable Me' Movies Past $4 Billion |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2022/07/07/box-office-minions-2-pushes-the-despicable-me-movies-past-4-billion-as-illumination-tops-disney/ |access-date=2022-07-19 |website=Forbes |language=en}}</ref> == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |9. janvāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}</ref> |[[79. Zelta globusa balva]] |[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |27. februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}</ref> |[[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]] |[[SAG-AFTRA]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} |- |13. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/|title = BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 21 June 2021}}</ref> |[[75. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |27. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr?utm_campaign=later-linkinbio-theacademy&utm_content=later-17537578&utm_medium=social&utm_source=linkin.bio|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|website=oscars.org|date=May 27, 2021|access-date=June 2, 2021}}</ref> |[[94. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} <!-- |- | . oktobris | [[47. Saturna balva]] | [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] ||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} --> |} === Kino festivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 20. janvāris — 30. janvāris | [[2022. gada Sandensas kinofestivāls]] | [[Sandensas kinofestivāls]] | {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}} |- | 10. februāris — 20. februāris | [[72. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 17. maijs— 28. maijs | [[2022. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} <!-- |- | 1. septembris — 11. septembris | [[79. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- | 9. septembris — 18. septembris | [[2022. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} --> |- |} == Latvijas kino == <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#bf87f7;" |F<br />E<br />B<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 24 | "[[Krimināllieta iesācējam]]" || ''Red Dot Media'' || [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (režisors un scenārists); Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Aleksejs Gorbunovs, Ritvars Toms Logins, [[Ģirts Krūmiņš]], [[Mārcis Maņjakovs]], Valentīns Novopoļskis, [[Jurijs Djakonovs]], Hrants Tokhatjans, Andrejs Iļjins, Jurijs Curilo || 7 sēriju mākslas filma|| {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Krimināllieta iesācējam (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4190/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | rowspan="2"; style="text-align:center; background:#d8d8d8;"|25 | "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" || ''Tritone Studio'' || [[Mārcis Lācis]] (režisors un scenārists); Ivars Krasts, [[Armands Berģis]], Agris Krapivņickis, [[Rolands Beķeris]], [[Dana Avotiņa-Lāce]], [[Toms Auniņš]], [[Kaspars Dumburs]], [[Jana Ļisova]], Mārcis Lācis || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Revolūcija (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4183/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | "[[Uz neredzīti, Brasa!]]" || ''[[Ego Media]]'' || [[Ivars Zviedris]] (režisors un scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uz neredzīti, Brasa! (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4180/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffa07a;" |A<br />P<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 7 | "[[Ūdens garša]]" || ''Fenixfilm'', ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors un scenārists); [[Iveta Pole]], [[Vilis Daudziņš]], [[Andris Keišs]], Gerds Lapoška, [[Alise Danovska]] || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ūdens garša (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4193/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 21 | "[[Tikmēr Lucavsalā]]" || ''Riverbed'' || Elza Gauja (režisore un scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tikmēr Lucavsalā (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4192/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 27 | "[[Nemierīgie prāti]]" || ''Tritone Studio'' || Raitis Ābele, Lauris Ābele (režisori un scenāristi); [[Toms Auniņš]], [[Mārcis Lācis]], [[Juris Žagars]], [[Dārta Daneviča]], Daniela Vētra, Marija Skangale || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nemierīgie prāti (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4188/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="2" style="text-align:center; background:thistle" |M<br />A<br />I<br />J<br />S | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 4 | "[[Vecāks par simts gadiem]]" || ''Deep Sea Studios'' || Agita Cāne-Ķīle (režisore); Daira Āboliņa (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāks par simts gadiem (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4187/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 5 | "[[Bahs pret Covid]]" || Dokumentālists || Ivars Zviedris (režisors un scenārists); Haralds Ozols (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bahs pret Covid (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4186/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" rowspan=2 |O<br />K<br />T. | style="text-align:center; | 4 | "[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]" || ''Mistrus Media'' || [[Ivars Seleckis]] (režisors) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE ZEMNIEKI |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-zemnieki-786 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; | 21 | "[[Neona pavasaris]]" || ''Baltic Content Media'' || [[Matīss Kaža]] (režisors); Jānis Skutelis, Marija Luīze Meļķe, Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Neona pavasaris |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/neona-pavasaris-784 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" rowspan=1 |N<br />O<br />V. | style="text-align:center; | 2 | "[[Mātes piens]]" || ''Baltic content media'' || [[Ināra Kolmane]] (režisore); Rūta Kronberga, [[Maija Doveika]], [[Indra Briķe]], [[Juris Lisners]], [[Elīna Vāne]] || drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE - MĀTES PIENS |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-mates-piens-787 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |} == Miruši == <!-- Šajā 2022. gads "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood's Golden Age, Dies at 82|date=January 6, 2022|first1=Gregg|last1=Kilday|first2=Duane|last2=Byrge|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Sidnijs Puatjē]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| bahāmietis / amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/sidney-poitier-death-age-cause-actor-b1988778.html|title=Sidney Poitier death: First Black man to win Best Actor Oscar dies aged 94|date=January 7, 2022|first=Jacob|last=Stolworthy|website=[[The Independent]]|access-date=January 7, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Bobs Segets]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/bob-saget-dies-comedian-and-full-house-star-was-65-1234907025/|title=Bob Saget Dies: Comedian And ''Full House'' Star Was 65|date=January 9, 2022|first=Brandon|last=Choe|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Herberts Ahternbušs]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/herbert-achternbusch-ist-tot-filmemacher-schriftsteller-und-bayerisches-original-a-9d513c66-2759-4e57-8edd-8cc24c49a7e5|language=de|trans-title=Herbert Achternbusch is dead|title=Herbert Achternbusch ist tot|date=January 13, 2022|website=[[Der Spiegel]]|access-date=January 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Žans Žaks Benekss]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/jean-jacques-beineix-director-of-diva-and-betty-blue-dies-at-75-1235154713/|title=Jean-Jacques Beineix, Director of ''Diva'' and ''Betty Blue'', Dies at 75|date=January 14, 2022|first=Pat|last=Saperstein|website=[[Variety]]|access-date=January 14, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Iveta Mimo]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/yvette-mimieux-dead-the-time-machine-actress-the-most-deadly-game-1234914745/|title=Yvette Mimieux Dies: Actress-Writer Who Starred In ''The Time Machine'' Had Just Turned 80|date=January 18, 2022|first=Mike Jr.|last=Fleming|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Hārdijs Krīgers]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/hardy-kruger-dead-93-german-actor-1235077967/|title=Hardy Kruger, German Actor in ''A Bridge Too Far'' and ''Barry Lyndon'', Dies at 93|date=January 20, 2022|first=Scott|last=Roxborough|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 20, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Gaspārs Uljēls]] || style="text-align:center;"| 37 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/moon-knight-gaspard-ulliel-hospitalized-ski-accident-1234915133/|title=French Actor Gaspard Ulliel, Star Of Marvel's ''Moon Knight'' Series, Dies Aged 37 After Ski Accident: UPDATE|date=January 19, 2022|first=Andreas|last=Wiseman|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || ''[[Meat Loaf]]'' || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2022/jan/21/meat-loaf-bat-out-of-hell-singer-dead-at-74|title=Meat Loaf: Bat Out of Hell singer dead at 74|date=January 21, 2022|first=Laura|last=Snapes|website=[[The Guardian]]|access-date=January 21, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Luijs Andersons]] || style="text-align:center;"| 68 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Chapman|first=Wilson|date=January 21, 2022|title=Louie Anderson, Emmy-Winning Comedian, Dies at 68 |url=https://variety.com/2022/film/people-news/louie-anderson-dead-dies-comedian-1235159674/|access-date=January 21, 2022|website=[[Variety]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Arnis Līcītis]] || style="text-align:center;"| 76 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Leonīds Kuravļovs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1tv.ru/news/2022-01-30/420315-ushel_iz_zhizni_vydayuschiysya_akter_leonid_kuravlev|title=Ушел из жизни выдающийся актер Леонид Куравлев|publisher=1TV}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Monika Viti]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/monica-vitti-dead-italian-actress-90-1235085669/|title=Monica Vitti, Italian Film Icon, Dies at 90|date=February 2, 2022|first1=Scott|last1=Roxborough|first2=Georg|last2=Szalai|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=February 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Lata Mangeškara]] || style="text-align:center;"| 92 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| komponiste, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/lata-mangeshkar-dies-voice-of-bollywood-was-92-obituary-1234927365/|title=Lata Mangeshkar Dies: The Voice Of Bollywood Was 92, Will Be Given State Funeral|date=February 6, 2022|first=Bruce|last=Haring|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=February 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Aivans Raitmans]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors, producents, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Bahr |first1=Lindsey |title=Ivan Reitman, producer, 'Ghostbusters' director, dies at 75 |url=https://apnews.com/article/ivan-reitman-dead-d67947aa895371cd9f5840e6e9339440 |website=AP NEWS |access-date=February 13, 2022 |date=February 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Selija Kelermane]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/02/24/movies/sally-kellerman-dead.html|title = Sally Kellerman, Oscar-Nominated 'MASH' Actress, Is Dead at 84|work = [[The New York Times]]|date = February 24, 2022|accessdate = February 25, 2022|last = Chung|first = Christine}}</ref>}} |- ! rowspan=1 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Viljams Hērts]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=March 13, 2022 |title=William Hurt Dies: Oscar-Winning Actor For 'Kiss Of The Spider Woman' Was 71 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/ |access-date=March 14, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- ! rowspan=9 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Estele Herisa]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1= Grobar |first1=Matt |title=Estelle Harris Dies: 'Seinfeld's Estelle Costanza, 'Toy Story' Franchise's Mrs. Potato Head Was 93| url= https://deadline.com/2022/04/estelle-harris-dead-seinfelds-estelle-costanza-was-93-1234993091/ |website=Deadline.com |access-date= April 2, 2022 |date=April 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Nehemija Persofs]] || style="text-align:center;"| 102 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' & Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Mišels Bukē]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/le-comedien-michel-bouquet-est-mort-a-l-age-de-96-ans-1649848497|title=Le comédien Michel Bouquet est mort à l'âge de 96 ans|date=13 April 2022|website=France Bleu}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Gilberts Gotfrīds]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komiķis, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| title= Gilbert Gottfried |url= https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20140502032528/https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | archive-date= May 2, 2014 | department= Movies & TV Dept. | work= [[The New York Times]] | first= Jason | last= Buchanan |year= 2014 | access-date= June 19, 2018}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Liza Šeridane]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|title=Liz Sheridan, Who Played Jerry Seinfeld’s Mom, Dies at 93|url=https://www.nytimes.com/2022/04/15/arts/television/liz-sheridan-dead.html|first=Neil|last=Genzlinger|date=April 15, 2022|access-date=April 16, 2022|newspaper=The New York Times}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Katrīna Spaka]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| beļģiete / itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2022/04/17/news/e_morta_catherine_spaak-345821997/?ref=RHTP-BH-I345883398-P1-S1-T1|title=È morta Catherine Spaak, addio all'icona di bravura, sensualità e ribellione|publisher=[[La Repubblica]] |date=17 April 2022 |accessdate=17 April 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Roberts Morss]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/04/21/theater/robert-morse-dead.html|title = Robert Morse, Impish Tony-Winning Comedy Star, Is Dead at 90|last = Berkvirst|first = Robert|date = April 21, 2022|accessdate = April 21, 2022|work = [[The New York Times]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Žaks Perēns]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2022/04/21/mort-de-jacques-perrin-comedien-et-chevalier-blanc-de-la-production-independante_6123156_3382.html Mort de Jacques Perrin, comédien et chevalier blanc de la production indépendante]</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Klauss Šulce]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="SGum">{{Ziņu atsauce |last1=Deville |first1=Chris |title=Krautrock Pioneer Klaus Schulze Dead At 74 |url=https://www.stereogum.com/2184909/klaus-schulze-dead-at-74/news/ |access-date=27 April 2022 |work=[[Stereogum]] |date=27 April 2022 |language=en}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Freds Vords]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.npr.org/2022/05/13/1098760992/actor-fred-ward-dies|title = Fred Ward, the star of Tremors, The Right Stuff, dead at 79|last = Ulaby|first = Neda|work = [[NPR]]|date = May 13, 2022|accessdate = May 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Vangelis]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| grieķis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Mackenzie |first1=James |last2=Tagaris |first2=Karolina |date=19 May 2022 |title=Vangelis, composer of 'Chariots of Fire' score, dies at 79 |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/vangelis-composer-of-chariots-of-fire-score-dies-at-79-2 |work=[[National Post]] |access-date=19 May 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Rolands Kalniņš]] || style="text-align:center;"| 100 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā aizgājis leģendārais kinorežisors Rolands Kalniņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-aizgajis-legendarais-kinorezisors-rolands-kalnins.a457376/ |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|5|18||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Rejs Liota]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-61600212 |title=Goodfellas star Ray Liotta dies aged 67 |work=BBC News |date=May 26, 2022 |access-date=May 26, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Filips Beikers Hols]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="nytimes-death">{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/06/13/movies/philip-baker-hall-dead.html |title=Philip Baker Hall, Character Actor in Roles of Authority, Dies at 90 |newspaper=[[The New York Times]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 13, 2022 |last=Gates |first=Anita}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Žans Luijs Trentiņāns]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=17 June 2022 |title=Jean-Louis Trintignant, star of A Man and a Woman and Amour, dies aged 91 |url=https://www.theguardian.com/film/2022/jun/17/jean-louis-trintignant-star-of-a-man-and-a-woman-and-amour-dies-aged-91 |access-date=17 June 2022 |website=The Guardian|first=Andrew|last=Pulver |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Reģimants Adomaitis]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| lietuvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Džo Tērkels]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="variety">{{Tīmekļa atsauce |last=Chapman |first=Wilson |date=July 1, 2022 |title=Joe Turkel, Bartender in the 'The Shining' and 'Blade Runner' Actor, Dies at 94 |website=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/joe-turkel-dead-the-shining-bartender-1235307950/ |access-date=1 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Džinejts Arkins]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| turks|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.ntv.com.tr/n-life/kultur-ve-sanat/usta-sanatci-cuneyt-arkin-hayatini-kaybetti,V6GVgvXO5UiS96l7CsISeQ|title= Usta sanatçı Cüneyt Arkın hayatını kaybetti|last= |first= |date= 28 June 2022|website= |publisher= ntv.com.tr|access-date= |quote=}}</ref>}} |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Pīters Bruks]] || style="text-align:center;"| 97 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Michael |last=Ratcliffe |url=https://www.theguardian.com/stage/2022/jul/03/peter-brook-obituary |title=Peter Brook obituary |newspaper=[[The Guardian]] |date=3 July 2022 |access-date=3 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Susana Dosamantesa]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| meksikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/entretenimiento/2022/07/02/murio-la-actriz-susana-dosamantes-a-sus-74-anos/|title=Murió Susana Dosamantes, actriz y mamá de Paulina Rubio, a los 74 años|publisher= Infobae|language= ES|date= July 2, 2022|access-date= July 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Kāns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Koseluk |first=Chris|date=2022-07-07 |title=James Caan, Macho Leading Man of Hollywood, Dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-caan-dead-godfather-rollerball-1235176631/ |access-date=2022-07-07 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en-US}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Tonijs Siriko]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/tony-sirico-dead-sopranos-actor-1235177512/|title = Tony Sirico, 'The Sopranos' Actor, Dies at 79|last1 = Perez|first1 = Lexy|last2 = Gajewski|first2 = Ryan|newspaper = [[The Hollywood Reporter]]|date = July 8, 2022|accessdate = July 9, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Pols Sorvino]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref name=Bahr>{{Ziņu atsauce |url=https://apnews.com/article/paul-sorvino-dead-goodfellas-obituaries-922b8a7dc6f2d3cf2305ed8cdf6aa237 |title='Goodfellas,' 'Law & Order' actor Paul Sorvino dies at 83 |last=Bahr |first=Lindsey |date=July 25, 2022 |accessdate=July 25, 2022 |website=[[Associated Press]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Peta Kerola]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/07/pat-carroll-dead-voice-of-ursula-in-the-little-mermaid-was-95-1235081904/|title=Pat Carroll Dies: Veteran Actress Of Stage, TV, Film And Voice Of Ursula In ‘The Little Mermaid’ Was 95|first=Bruce|last=Haring|work=Deadline|date=July 31, 2022|accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Nišela Nikolsa]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name="Weber">{{Ziņu atsauce |last=Weber |first=Bruce |date=July 31, 2022 |title=Nichelle Nichols, Early 'Trek' Star Who Boldly Blazed Path, Dies at 89 |page=D8 |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2022/07/31/obituaries/nichelle-nichols-dead.html |accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Augusts]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Olīvija Ņūtona-Džona]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| austrāliete|| style="text-align:center;"| dziedātāja, aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Bernstein |first=Adam |date=8 August 2022 |title=Olivia Newton-John, pop singer and 'Grease' star, dies at 73 |language=en-US |newspaper=[[The Washington Post]] |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/08/08/olivia-newton-john-grease-singer-dies/}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Džīns Lebells]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| kaskadieris, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|date=August 10, 2022 |title=Judo legend Gene LeBell passes away aged 89 years old |work=budodragon.com |url=https://budodragon.com/judo-legend-gene-lebell-passes-away-aged-89-years-old/ LeBell had died |accessdate=August 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Manuels Oheda]] || style="text-align:center;"| 81 || style="text-align:center;"| meksikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.milenio.com/espectaculos/famosos/manuel-ojeda-muere-reconocido-actor-mexicano-81-anos|title=Manuel Ojeda: Murió el reconocido primer actor a los 81 años|website=Grupo Milenio|language=es|accessdate=2022-08-11}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Enna Heitča]] || style="text-align:center;"| 53|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/story/2022-08-12/anne-heche-dies-car-crash-fire-mar-vista|title=Anne Heche, TV, film and stage actor, dies at 53 from injuries in L.A. car crash |last=Carras|first=Christi|work=[[Los Angeles Times]]|accessdate=August 12, 2022|date=August 12, 2022}} </ref>}} |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2022. gads kino]] ipir91kfbikmfqey9l9fe9c2olxiun7 3670790 3670749 2022-08-15T22:21:17Z Bai-Bot 60304 /* Miruši */sīkumi, replaced: Enna Heitča → Enna Heiča using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2022. gads|2022. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2022. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir 2022. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2022/|title=2022 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|8|15||bez}}}}</ref> : {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}} {| class="wikitable" style="margin:left; margin:left;" |+Ienesīgākās 2022. gada filmas |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Top Gun: Maveriks]]" (''Top Gun: Maverick'') | ''[[Paramount Pictures]]'' | ${{sk|1378022000}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]" (''Jurassic World: Dominion'') | ''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|974522000}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|954863075}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Minioni 2]]" (''Minions: Rise of Gru'') |''Universal Pictures'' | ${{sk|790412000}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]" (''The Batman'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|770836163}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | ''Disney'' | ${{sk|720495211}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | ''[[The Battle at Lake Changjin II]]'' (長津湖之水門橋) | ''[[Huaxia Film Distribution]]'' | ${{sk|626571280}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Fantastiskās būtnes: Dumidora noslēpumi]]" (''Fantastic Beasts: The Secrets of Dumbledore'') |''Warner Bros.'' | ${{sk|405161334}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Soniks 2: Filma]]" (''Sonic the Hedgehog 2'') | ''Paramount Pictures'' | ${{sk|401872904}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Ārpus kartes]]" (''Uncharted'') | ''[[Sony Pictures]]'' | ${{sk|401748820}} |} === 2022. gada kases ieņēmumu rekordi === * ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu sēriju nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru, bet pēc filmas "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" iznākšanas filmu sērijas ienākumi palielinājās līdz {{nobr|27 miljardiem}}. ** "Doktors Streindžs neprāta multivisumā" kases ieņēmumos pārspēja filmu "[[Zirnekļcilvēks 3]]" kļūstot par [[Sems Reimi|Sema Reimi]] ienesīgāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dunkin |first=Jamie |date=2022-06-06 |title='Doctor Strange 2' is now Sam Raimi's most successful film ever |url=https://wegotthiscovered.com/movies/doctor-strange-2-is-now-sam-raimis-most-successful-film-ever/ |access-date=2022-06-27 |website=We Got This Covered |language=en-US}}</ref> * "[[Soniks 2: Filma]]" pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā nopelnīja {{nobr|72 miljonus}} ASV dolāru, tādējādi uzstādot sekojošus rekordus: labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[videospēle]]s filmas adaptācijai, apsteidzot iepriekšējo filmu sērijas daļu "[[Soniks: Filma]] (2020); labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[animācijas spēlfilma]]i, atkal apsteidzot filmu sērijas iepriekšējo daļu; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ģimenes filmai [[COVID-19 pandēmija]]s laikā; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi filmai ar [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] vienā no galvenajām lomām, apsteidzot 2003. gada filmu "[[Visvarenais Brūss]]" un labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' filmai kopš 2014. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 10, 2022 |title=''Sonic The Hedgehog 2'' Beats Weekend Opening Of First Movie With $71M; What ''Ambulance'' Misfire Means For Action Pics Today – Sunday AM Box Office Update |url=https://deadline.com/2022/04/sonic-the-hedgehog-2-ambulance-weekend-box-office-2-1234997180/ |access-date=April 10, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 12, 2022 |title=''Sonic 2'' Speeds To $141M Global; ''Fantastic Beasts: The Secrets Of Dumbledore'' Uncovers $57M In Early Offshore Bow; ''RRR'' Roars To WW Milestone – International Box Office |url=https://deadline.com/2022/04/fantastic-beasts-secrets-of-dumbledore-rrr-morbius-sonic-the-hedgehog-2-batman-global-international-box-office-1234998767/ |access-date=April 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McClintock |first=Pamela |date=April 10, 2022 |title=Box Office: ''Sonic the Hedgehog 2'' Booms With $71M Bow, ''Ambulance'' DOA |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-box-office-opening-ambulance-1235127693/ |access-date=April 11, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> * "[[Top Gun: Maveriks]]" kļuva par 49. filmu, kas pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru un otro filmu pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās, kas pārsniegusi šo robežu (pēc "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 26, 2022 |title=‘Top Gun: Maverick’ Soars Past $1 Billion, Overtakes ‘Doctor Strange 2’ as the Highest-Grossing Movie of the Year Globally|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-highest-grossing-movie-globally-1235303535/ |access-date=June 26, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref> ** "Top Gun: Maveriks" apsteidza filmu "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" kļūstot par pasaulē visu laiku ienesīgāko filmu ar [[Toms Krūzs|Toma Krūza]] piedalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Aidan |date=June 24, 2022 |title=''Top Gun Maverick'' surpasses ''Mission: Impossible - Fallout'' as Tom Cruise's Biggest Global Film|url=https://collider.com/top-gun-maverick-box-office-800-million-mission-impossible-fallout/ |access-date=June 24, 2022 |website=[[Collider]]}}</ref> ** Filmas pasaules kases ienākumi pārsnieguši filmas "[[Transformeri 3: Mēness no otras puses]]" (2011) ienākumus, kļūstot par ienesīgāko ''[[Paramount Pictures]]'' izplatīto filmu. * Filmu sērija "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" pēc filmas "[[Minioni 2]]" iznākšanas kļuva par pirmo animācijas filmu sēriju, kuras ienākumi pārsnieguši {{nobr|4 miljardus}} ASV dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lund |first=Anthony |date=2022-07-08 |title=Minions: The Rise Of Gru Takes Despicable Me Franchise Past $4 Billion |url=https://movieweb.com/minions-the-rise-of-gru-takes-despicable-me-franchise-past-4-billion/amp/ |access-date=2022-07-19 |website=MovieWeb |language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Mendelson |first=Scott |title=Box Office: 'Minions 2' Pushes 'Despicable Me' Movies Past $4 Billion |url=https://www.forbes.com/sites/scottmendelson/2022/07/07/box-office-minions-2-pushes-the-despicable-me-movies-past-4-billion-as-illumination-tops-disney/ |access-date=2022-07-19 |website=Forbes |language=en}}</ref> == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |9. janvāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}</ref> |[[79. Zelta globusa balva]] |[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |27. februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}</ref> |[[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]] |[[SAG-AFTRA]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} |- |13. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/|title = BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 21 June 2021}}</ref> |[[75. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |27. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr?utm_campaign=later-linkinbio-theacademy&utm_content=later-17537578&utm_medium=social&utm_source=linkin.bio|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|website=oscars.org|date=May 27, 2021|access-date=June 2, 2021}}</ref> |[[94. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} <!-- |- | . oktobris | [[47. Saturna balva]] | [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] ||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} --> |} === Kino festivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 20. janvāris — 30. janvāris | [[2022. gada Sandensas kinofestivāls]] | [[Sandensas kinofestivāls]] | {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}} |- | 10. februāris — 20. februāris | [[72. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 17. maijs— 28. maijs | [[2022. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} <!-- |- | 1. septembris — 11. septembris | [[79. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- | 9. septembris — 18. septembris | [[2022. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} --> |- |} == Latvijas kino == <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#bf87f7;" |F<br />E<br />B<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 24 | "[[Krimināllieta iesācējam]]" || ''Red Dot Media'' || [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (režisors un scenārists); Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Aleksejs Gorbunovs, Ritvars Toms Logins, [[Ģirts Krūmiņš]], [[Mārcis Maņjakovs]], Valentīns Novopoļskis, [[Jurijs Djakonovs]], Hrants Tokhatjans, Andrejs Iļjins, Jurijs Curilo || 7 sēriju mākslas filma|| {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Krimināllieta iesācējam (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4190/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | rowspan="2"; style="text-align:center; background:#d8d8d8;"|25 | "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" || ''Tritone Studio'' || [[Mārcis Lācis]] (režisors un scenārists); Ivars Krasts, [[Armands Berģis]], Agris Krapivņickis, [[Rolands Beķeris]], [[Dana Avotiņa-Lāce]], [[Toms Auniņš]], [[Kaspars Dumburs]], [[Jana Ļisova]], Mārcis Lācis || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Revolūcija (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4183/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | "[[Uz neredzīti, Brasa!]]" || ''[[Ego Media]]'' || [[Ivars Zviedris]] (režisors un scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uz neredzīti, Brasa! (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4180/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffa07a;" |A<br />P<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 7 | "[[Ūdens garša]]" || ''Fenixfilm'', ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors un scenārists); [[Iveta Pole]], [[Vilis Daudziņš]], [[Andris Keišs]], Gerds Lapoška, [[Alise Danovska]] || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ūdens garša (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4193/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 21 | "[[Tikmēr Lucavsalā]]" || ''Riverbed'' || Elza Gauja (režisore un scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tikmēr Lucavsalā (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4192/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 27 | "[[Nemierīgie prāti]]" || ''Tritone Studio'' || Raitis Ābele, Lauris Ābele (režisori un scenāristi); [[Toms Auniņš]], [[Mārcis Lācis]], [[Juris Žagars]], [[Dārta Daneviča]], Daniela Vētra, Marija Skangale || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nemierīgie prāti (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4188/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="2" style="text-align:center; background:thistle" |M<br />A<br />I<br />J<br />S | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 4 | "[[Vecāks par simts gadiem]]" || ''Deep Sea Studios'' || Agita Cāne-Ķīle (režisore); Daira Āboliņa (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāks par simts gadiem (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4187/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 5 | "[[Bahs pret Covid]]" || Dokumentālists || Ivars Zviedris (režisors un scenārists); Haralds Ozols (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bahs pret Covid (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4186/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" rowspan=2 |O<br />K<br />T. | style="text-align:center; | 4 | "[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]" || ''Mistrus Media'' || [[Ivars Seleckis]] (režisors) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE ZEMNIEKI |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-zemnieki-786 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; | 21 | "[[Neona pavasaris]]" || ''Baltic Content Media'' || [[Matīss Kaža]] (režisors); Jānis Skutelis, Marija Luīze Meļķe, Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Neona pavasaris |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/neona-pavasaris-784 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" rowspan=1 |N<br />O<br />V. | style="text-align:center; | 2 | "[[Mātes piens]]" || ''Baltic content media'' || [[Ināra Kolmane]] (režisore); Rūta Kronberga, [[Maija Doveika]], [[Indra Briķe]], [[Juris Lisners]], [[Elīna Vāne]] || drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE - MĀTES PIENS |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-mates-piens-787 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |} == Miruši == <!-- Šajā 2022. gads "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood's Golden Age, Dies at 82|date=January 6, 2022|first1=Gregg|last1=Kilday|first2=Duane|last2=Byrge|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Sidnijs Puatjē]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| bahāmietis / amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/sidney-poitier-death-age-cause-actor-b1988778.html|title=Sidney Poitier death: First Black man to win Best Actor Oscar dies aged 94|date=January 7, 2022|first=Jacob|last=Stolworthy|website=[[The Independent]]|access-date=January 7, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Bobs Segets]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/bob-saget-dies-comedian-and-full-house-star-was-65-1234907025/|title=Bob Saget Dies: Comedian And ''Full House'' Star Was 65|date=January 9, 2022|first=Brandon|last=Choe|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Herberts Ahternbušs]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/herbert-achternbusch-ist-tot-filmemacher-schriftsteller-und-bayerisches-original-a-9d513c66-2759-4e57-8edd-8cc24c49a7e5|language=de|trans-title=Herbert Achternbusch is dead|title=Herbert Achternbusch ist tot|date=January 13, 2022|website=[[Der Spiegel]]|access-date=January 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Žans Žaks Benekss]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/jean-jacques-beineix-director-of-diva-and-betty-blue-dies-at-75-1235154713/|title=Jean-Jacques Beineix, Director of ''Diva'' and ''Betty Blue'', Dies at 75|date=January 14, 2022|first=Pat|last=Saperstein|website=[[Variety]]|access-date=January 14, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Iveta Mimo]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/yvette-mimieux-dead-the-time-machine-actress-the-most-deadly-game-1234914745/|title=Yvette Mimieux Dies: Actress-Writer Who Starred In ''The Time Machine'' Had Just Turned 80|date=January 18, 2022|first=Mike Jr.|last=Fleming|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Hārdijs Krīgers]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/hardy-kruger-dead-93-german-actor-1235077967/|title=Hardy Kruger, German Actor in ''A Bridge Too Far'' and ''Barry Lyndon'', Dies at 93|date=January 20, 2022|first=Scott|last=Roxborough|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 20, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Gaspārs Uljēls]] || style="text-align:center;"| 37 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/moon-knight-gaspard-ulliel-hospitalized-ski-accident-1234915133/|title=French Actor Gaspard Ulliel, Star Of Marvel's ''Moon Knight'' Series, Dies Aged 37 After Ski Accident: UPDATE|date=January 19, 2022|first=Andreas|last=Wiseman|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || ''[[Meat Loaf]]'' || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2022/jan/21/meat-loaf-bat-out-of-hell-singer-dead-at-74|title=Meat Loaf: Bat Out of Hell singer dead at 74|date=January 21, 2022|first=Laura|last=Snapes|website=[[The Guardian]]|access-date=January 21, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Luijs Andersons]] || style="text-align:center;"| 68 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Chapman|first=Wilson|date=January 21, 2022|title=Louie Anderson, Emmy-Winning Comedian, Dies at 68 |url=https://variety.com/2022/film/people-news/louie-anderson-dead-dies-comedian-1235159674/|access-date=January 21, 2022|website=[[Variety]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Arnis Līcītis]] || style="text-align:center;"| 76 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Leonīds Kuravļovs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1tv.ru/news/2022-01-30/420315-ushel_iz_zhizni_vydayuschiysya_akter_leonid_kuravlev|title=Ушел из жизни выдающийся актер Леонид Куравлев|publisher=1TV}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Monika Viti]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/monica-vitti-dead-italian-actress-90-1235085669/|title=Monica Vitti, Italian Film Icon, Dies at 90|date=February 2, 2022|first1=Scott|last1=Roxborough|first2=Georg|last2=Szalai|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=February 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Lata Mangeškara]] || style="text-align:center;"| 92 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| komponiste, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/lata-mangeshkar-dies-voice-of-bollywood-was-92-obituary-1234927365/|title=Lata Mangeshkar Dies: The Voice Of Bollywood Was 92, Will Be Given State Funeral|date=February 6, 2022|first=Bruce|last=Haring|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=February 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Aivans Raitmans]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors, producents, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Bahr |first1=Lindsey |title=Ivan Reitman, producer, 'Ghostbusters' director, dies at 75 |url=https://apnews.com/article/ivan-reitman-dead-d67947aa895371cd9f5840e6e9339440 |website=AP NEWS |access-date=February 13, 2022 |date=February 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Selija Kelermane]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/02/24/movies/sally-kellerman-dead.html|title = Sally Kellerman, Oscar-Nominated 'MASH' Actress, Is Dead at 84|work = [[The New York Times]]|date = February 24, 2022|accessdate = February 25, 2022|last = Chung|first = Christine}}</ref>}} |- ! rowspan=1 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Viljams Hērts]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=March 13, 2022 |title=William Hurt Dies: Oscar-Winning Actor For 'Kiss Of The Spider Woman' Was 71 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/ |access-date=March 14, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- ! rowspan=9 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Estele Herisa]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1= Grobar |first1=Matt |title=Estelle Harris Dies: 'Seinfeld's Estelle Costanza, 'Toy Story' Franchise's Mrs. Potato Head Was 93| url= https://deadline.com/2022/04/estelle-harris-dead-seinfelds-estelle-costanza-was-93-1234993091/ |website=Deadline.com |access-date= April 2, 2022 |date=April 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Nehemija Persofs]] || style="text-align:center;"| 102 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' & Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Mišels Bukē]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/le-comedien-michel-bouquet-est-mort-a-l-age-de-96-ans-1649848497|title=Le comédien Michel Bouquet est mort à l'âge de 96 ans|date=13 April 2022|website=France Bleu}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Gilberts Gotfrīds]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komiķis, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| title= Gilbert Gottfried |url= https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20140502032528/https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | archive-date= May 2, 2014 | department= Movies & TV Dept. | work= [[The New York Times]] | first= Jason | last= Buchanan |year= 2014 | access-date= June 19, 2018}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Liza Šeridane]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|title=Liz Sheridan, Who Played Jerry Seinfeld’s Mom, Dies at 93|url=https://www.nytimes.com/2022/04/15/arts/television/liz-sheridan-dead.html|first=Neil|last=Genzlinger|date=April 15, 2022|access-date=April 16, 2022|newspaper=The New York Times}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Katrīna Spaka]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| beļģiete / itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2022/04/17/news/e_morta_catherine_spaak-345821997/?ref=RHTP-BH-I345883398-P1-S1-T1|title=È morta Catherine Spaak, addio all'icona di bravura, sensualità e ribellione|publisher=[[La Repubblica]] |date=17 April 2022 |accessdate=17 April 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Roberts Morss]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/04/21/theater/robert-morse-dead.html|title = Robert Morse, Impish Tony-Winning Comedy Star, Is Dead at 90|last = Berkvirst|first = Robert|date = April 21, 2022|accessdate = April 21, 2022|work = [[The New York Times]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Žaks Perēns]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2022/04/21/mort-de-jacques-perrin-comedien-et-chevalier-blanc-de-la-production-independante_6123156_3382.html Mort de Jacques Perrin, comédien et chevalier blanc de la production indépendante]</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Klauss Šulce]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="SGum">{{Ziņu atsauce |last1=Deville |first1=Chris |title=Krautrock Pioneer Klaus Schulze Dead At 74 |url=https://www.stereogum.com/2184909/klaus-schulze-dead-at-74/news/ |access-date=27 April 2022 |work=[[Stereogum]] |date=27 April 2022 |language=en}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Freds Vords]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.npr.org/2022/05/13/1098760992/actor-fred-ward-dies|title = Fred Ward, the star of Tremors, The Right Stuff, dead at 79|last = Ulaby|first = Neda|work = [[NPR]]|date = May 13, 2022|accessdate = May 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Vangelis]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| grieķis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Mackenzie |first1=James |last2=Tagaris |first2=Karolina |date=19 May 2022 |title=Vangelis, composer of 'Chariots of Fire' score, dies at 79 |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/vangelis-composer-of-chariots-of-fire-score-dies-at-79-2 |work=[[National Post]] |access-date=19 May 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Rolands Kalniņš]] || style="text-align:center;"| 100 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā aizgājis leģendārais kinorežisors Rolands Kalniņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-aizgajis-legendarais-kinorezisors-rolands-kalnins.a457376/ |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|5|18||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Rejs Liota]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-61600212 |title=Goodfellas star Ray Liotta dies aged 67 |work=BBC News |date=May 26, 2022 |access-date=May 26, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Filips Beikers Hols]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="nytimes-death">{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/06/13/movies/philip-baker-hall-dead.html |title=Philip Baker Hall, Character Actor in Roles of Authority, Dies at 90 |newspaper=[[The New York Times]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 13, 2022 |last=Gates |first=Anita}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Žans Luijs Trentiņāns]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=17 June 2022 |title=Jean-Louis Trintignant, star of A Man and a Woman and Amour, dies aged 91 |url=https://www.theguardian.com/film/2022/jun/17/jean-louis-trintignant-star-of-a-man-and-a-woman-and-amour-dies-aged-91 |access-date=17 June 2022 |website=The Guardian|first=Andrew|last=Pulver |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Reģimants Adomaitis]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| lietuvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Džo Tērkels]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="variety">{{Tīmekļa atsauce |last=Chapman |first=Wilson |date=July 1, 2022 |title=Joe Turkel, Bartender in the 'The Shining' and 'Blade Runner' Actor, Dies at 94 |website=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/joe-turkel-dead-the-shining-bartender-1235307950/ |access-date=1 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Džinejts Arkins]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| turks|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.ntv.com.tr/n-life/kultur-ve-sanat/usta-sanatci-cuneyt-arkin-hayatini-kaybetti,V6GVgvXO5UiS96l7CsISeQ|title= Usta sanatçı Cüneyt Arkın hayatını kaybetti|last= |first= |date= 28 June 2022|website= |publisher= ntv.com.tr|access-date= |quote=}}</ref>}} |- ! rowspan=7 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Pīters Bruks]] || style="text-align:center;"| 97 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Michael |last=Ratcliffe |url=https://www.theguardian.com/stage/2022/jul/03/peter-brook-obituary |title=Peter Brook obituary |newspaper=[[The Guardian]] |date=3 July 2022 |access-date=3 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Susana Dosamantesa]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| meksikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/entretenimiento/2022/07/02/murio-la-actriz-susana-dosamantes-a-sus-74-anos/|title=Murió Susana Dosamantes, actriz y mamá de Paulina Rubio, a los 74 años|publisher= Infobae|language= ES|date= July 2, 2022|access-date= July 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Kāns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Koseluk |first=Chris|date=2022-07-07 |title=James Caan, Macho Leading Man of Hollywood, Dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-caan-dead-godfather-rollerball-1235176631/ |access-date=2022-07-07 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en-US}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Tonijs Siriko]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/tony-sirico-dead-sopranos-actor-1235177512/|title = Tony Sirico, 'The Sopranos' Actor, Dies at 79|last1 = Perez|first1 = Lexy|last2 = Gajewski|first2 = Ryan|newspaper = [[The Hollywood Reporter]]|date = July 8, 2022|accessdate = July 9, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[Pols Sorvino]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, dziedātājs||{{center|<ref name=Bahr>{{Ziņu atsauce |url=https://apnews.com/article/paul-sorvino-dead-goodfellas-obituaries-922b8a7dc6f2d3cf2305ed8cdf6aa237 |title='Goodfellas,' 'Law & Order' actor Paul Sorvino dies at 83 |last=Bahr |first=Lindsey |date=July 25, 2022 |accessdate=July 25, 2022 |website=[[Associated Press]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Peta Kerola]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/07/pat-carroll-dead-voice-of-ursula-in-the-little-mermaid-was-95-1235081904/|title=Pat Carroll Dies: Veteran Actress Of Stage, TV, Film And Voice Of Ursula In ‘The Little Mermaid’ Was 95|first=Bruce|last=Haring|work=Deadline|date=July 31, 2022|accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Nišela Nikolsa]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref name="Weber">{{Ziņu atsauce |last=Weber |first=Bruce |date=July 31, 2022 |title=Nichelle Nichols, Early 'Trek' Star Who Boldly Blazed Path, Dies at 89 |page=D8 |work=[[The New York Times]] |url=https://www.nytimes.com/2022/07/31/obituaries/nichelle-nichols-dead.html |accessdate=July 31, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Augusts]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Olīvija Ņūtona-Džona]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| austrāliete|| style="text-align:center;"| dziedātāja, aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Bernstein |first=Adam |date=8 August 2022 |title=Olivia Newton-John, pop singer and 'Grease' star, dies at 73 |language=en-US |newspaper=[[The Washington Post]] |url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/08/08/olivia-newton-john-grease-singer-dies/}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Džīns Lebells]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| kaskadieris, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|date=August 10, 2022 |title=Judo legend Gene LeBell passes away aged 89 years old |work=budodragon.com |url=https://budodragon.com/judo-legend-gene-lebell-passes-away-aged-89-years-old/ LeBell had died |accessdate=August 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Manuels Oheda]] || style="text-align:center;"| 81 || style="text-align:center;"| meksikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.milenio.com/espectaculos/famosos/manuel-ojeda-muere-reconocido-actor-mexicano-81-anos|title=Manuel Ojeda: Murió el reconocido primer actor a los 81 años|website=Grupo Milenio|language=es|accessdate=2022-08-11}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Enna Heiča]] || style="text-align:center;"| 53|| style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment-arts/story/2022-08-12/anne-heche-dies-car-crash-fire-mar-vista|title=Anne Heche, TV, film and stage actor, dies at 53 from injuries in L.A. car crash |last=Carras|first=Christi|work=[[Los Angeles Times]]|accessdate=August 12, 2022|date=August 12, 2022}}</ref>}} |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2022. gads kino]] po65axv1io6gve2t6245vqxbqx1nabh 2022. gads Latvijā 0 497182 3670580 3669288 2022-08-15T12:09:04Z Baisulis 11523 /* Augusts */ +1 aizgājējs.....° wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], uzsākta tirdzniecības centra "[[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]]" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> * [[9. augusts|9]]-{{dat||8|10|n}} — vizītē Latvijā uzturējās ASV aizsardzības sekretārs [[Loids Ostins]] (''Lloyd Austin III''), kuras laikā viņš tikās ar valsts prezidentu [[Egils Levits|Egilu Levitu]], ministru prezidentu [[Krišjānis Kariņš|Krišjāni Kariņu]] un aizsardzības ministru [[Artis Pabriks|Arti Pabriku]]. Tikšanās laikā tika apspriesti vairāki jautājumi, tai skaitā Krievijas agresija Ukrainā, kā arī iespējas [[NATO]] drošības stiprināšanai.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/latviju-apmekles-asv-aizsardzibas-sekretars-loids-ostins.d?id=54614432 Latviju apmeklēs ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins] Delfi.lv</ref> * {{dat||8|11|n}} — Saeima pieņēma paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorisma atbalstošu valsti. Drīz vien pēc lēmuma pieņemšana Saeimas mājaslapa piedzīvoja kiberuzbrukumu.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-pazinojums-par-krieviju-terorisma-atbalstitaju-izsauc-kiberuzbrukumu.d?id=54631040 Saeimas paziņojums par Krieviju – terorisma atbalstītāju – izsauc kiberuzbrukumu] Delfi.lv</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> * [[6. augusts]] — [[Juris Rapa]], tēlnieks (dzimis 1946. gadā) * [[8. augusts]] — [[Jānis Daudzvārdis]], šahists (dzimis 1942. gadā) * [[9. augusts]] — [[Ints Ķuzis]], jurists, policijas ģenerālis (dzimis 1962. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] Flickr - Saeima - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (10).jpg|[[Ints Ķuzis]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 5ohyjg54tn09amuplext8u8xxzxc8sk 3670705 3670580 2022-08-15T18:42:03Z Biafra 13794 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], uzsākta tirdzniecības centra "[[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]]" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> * [[9. augusts|9]]-{{dat||8|10|n}} — vizītē Latvijā uzturējās ASV aizsardzības sekretārs [[Loids Ostins]] (''Lloyd Austin III''), kuras laikā viņš tikās ar valsts prezidentu [[Egils Levits|Egilu Levitu]], ministru prezidentu [[Krišjānis Kariņš|Krišjāni Kariņu]] un aizsardzības ministru [[Artis Pabriks|Arti Pabriku]]. Tikšanās laikā tika apspriesti vairāki jautājumi, tai skaitā Krievijas agresija Ukrainā, kā arī iespējas [[NATO]] drošības stiprināšanai.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/latviju-apmekles-asv-aizsardzibas-sekretars-loids-ostins.d?id=54614432 Latviju apmeklēs ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins] Delfi.lv</ref> * {{dat||8|11|n}} — Saeima pieņēma paziņojumu par Krievijas atzīšanu kā terorisma atbalstošu valsti. Drīz vien pēc lēmuma pieņemšana Saeimas mājaslapa piedzīvoja kiberuzbrukumu.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-pazinojums-par-krieviju-terorisma-atbalstitaju-izsauc-kiberuzbrukumu.d?id=54631040 Saeimas paziņojums par Krieviju – terorisma atbalstītāju – izsauc kiberuzbrukumu] Delfi.lv</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54612154|title=Atvadīšanās no Andreja Rubina notiks 9. augustā|last=Sports|first=Delfi|website=delfi.lv|access-date=2022-08-09|date=2022-08-05|language=lv}}</ref> * [[6. augusts]] — [[Juris Rapa]], tēlnieks (dzimis 1946. gadā) * [[8. augusts]] — [[Jānis Daudzvārdis]], šahists (dzimis 1942. gadā) * [[9. augusts]] — [[Ints Ķuzis]], jurists, policijas ģenerālis un politiķis (dzimis 1962. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] Flickr - Saeima - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde (10).jpg|[[Ints Ķuzis]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] p3r6eooa4xg7m9h4r6n6y1ie1u9wia6 DC Supermīluļu līga 0 499734 3670760 3669651 2022-08-15T21:07:58Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = DC Supermīluļu līga | attēls = DC Supermīluļu līga plakātsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''DC League of Super-Pets'' | žanrs = animācijas filma, komēdija | režisors = [[Džareds Stērns]] | producents = * Patriša Hiksa * [[Dveins Džonsons]] * [[Denija Garsija]] * Hirams Garsija * Džareds Stērns | scenārija autors = | galvenajās lomās = * Dveins Džonsons * [[Kevins Hārts]] * [[Keita Makinona]] * [[Džons Krasinskis]] * [[Vanesa Baiere]] * [[Nataša Liouna]] * [[Djego Luna]] * [[Tomass Midldičs]] * [[Bens Švarcs]] * [[Kiānu Rīvss]] | mūzika = [[Stīvs Jablonskis]] | operators = | montāža = * [[Deivids Egans]] * [[Džoana Reiza]] | studija = * ''[[Warner Animation Group]]'' * ''[[DC Entertainment]]'' * ''[[Seven Bucks Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|7|27|pirmizrāde|2022|7|29|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|90 miljoni}}<ref name="VarietyProj">{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/box-office-dc-league-of-super-pets-vengeance-1235326365/amp/|title= Box Office: ‘DC League of Super-Pets’ to Overtake ‘Nope’ With $25 Million-Plus Debut|date=July 27, 2022|first=Rebecca |last= Rubin |website=Variety |access-date=July 27, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|109,7 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=DC League of Super-Pets |url=https://www.boxofficemojo.com/releasegroup/gr2567066117/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|15||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"DC Supermīluļu līga"''' ({{val|en|DC League of Super-Pets}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[trīsdimensiju telpa|3D]] [[datoranimācija]]s [[supervaronis|supervaroņu]] kinokomēdija, ko producējusi studija ''[[Warner Animation Group]]'', un kas balstīta uz ''[[DC Comics]]'' komiksiem par supervaroņu komandu ''[[Legion of Super-Pets]]''. Filmas režisors ir [[Džareds Stērns]] un šī ir viņa debijas filma. Filma seko [[Kripto]] (ieskaņojis [[Dveins Džonsons]]), [[Supermens|Supermena]] suņa gaitām, kas apvienojies ar patversmes suni Eisu (ieskaņojis [[Kevins Hārts]]) un citiem dzīvniekiem, lai izglābtu [[Lekss Lutors|Leksa Lutora]] sagūstītos supevaroņus. Pārējos tēlus ieskaņojuši [[Keita Makinona]], [[Džons Krasinskis]], [[Vanesa Baiere]], [[Nataša Liouna]], [[Djego Luna]], [[Tomass Midldičs]], [[Bens Švarcs]] un [[Kiānu Rīvss]]. Filmas "DC Supermīluļu līga" pirmizrāde notika {{dat|2022|7|27||bez}} [[Losandželosa|Losandželosā]], bet ASV un Latvijas kinoteātros to sāka rādīt no 29. jūlija. Filmas izplatītājs ir ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]''. Tā ir saņēmusi pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes un tās pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|109 miljoni}} ASV dolāri. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Warner Animation Group}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Animācijas filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Warner Animation Group filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. Animation filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. animācijas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] 2plc22lgtniooc5vwfdyfv50x5kfd13 Betmens (2022. gada filma) 0 499736 3670753 3653906 2022-08-15T20:59:13Z Baisulis 11523 /* ievads */ update..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Betmens | attēls = The Batman Poster.jpeg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Batman'' | žanrs = supervaroņu filma | režisors = [[Mets Rīvss]] | producents = * Dilans Klārks * Mets Rīvss | scenārija autors = * Mets Rīvss * [[Pīters Kreigs]] | galvenajās lomās = * [[Roberts Patinsons]] * [[Zoja Kravica]] * [[Pols Deino]] * [[Džefrijs Raits]] * [[Džons Turturo]] * [[Pīters Sārsgārds]] * [[Endijs Serkiss]] * [[Kolins Ferels]] | mūzika = [[Maikls Džakīno]] | operators = [[Greigs Freizers]] | montāža = * [[Viljams Hojs]] * Tailers Nelsons | studija = * ''[[DC Films]]'' * ''6th & Idaho'' * ''Dylan Clark Productions'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|3|4|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|100 miljoni}}<ref>{{Ziņu atsauce |title= ‘The Batman’ Director Matt Reeves Shares First Look at Zoë Kravitz as Catwoman Selina Kyle |url= https://deadline.com/2021/10/the-batman-director-matt-reeves-shares-look-zoe-kravitz-catwoman-1234856882/ |author= Bruce Haring |date= October 15, 2021 |access-date=January 2, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|770,8 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Batman |url=https://www.boxofficemojo.com/releasegroup/gr2204258821/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|4||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākošā = | imdb = }} '''"Betmens"''' ({{val|en|The Batman}}) ir 2022. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaronis|supervaroņu]] filma, kas balstīta uz ''[[DC Comics]]'' tēlu [[Betmens|Betmenu]]. Tā ir jauna sadaļa ''[[Warner Bros.]]'' veidotajā [[Betmens (filmu sērija)|"Betmena" filmu sērijā]]. Filmas režisors un viens no scenāristiem ir [[Mets Rīvss]], otrs scenārists ir [[Pīters Kreigs]]. Galveno lomu, Brūsus Veinu/Betmenu, atveido [[Roberts Patinsons]], pārējās lomas atveido [[Zoja Kravica]], [[Pols Deino]], [[Džefrijs Raits]], [[Džons Turturo]], [[Pīters Sārsgārds]], [[Endijs Serkiss]] un [[Kolins Ferels]]. Filmas sižets stāsta par galvenā varoņa otro gadu kopš viņš uzsācis cīnīties ar noziedzības apkarošanu, kā Betmens atklāj korupciju [[Gotema]]s pilsētā un vajā [[Ridlers|Ridleru]] (Deino), sērijveida slepkavu, kas kā savu mērķi izvēlējies Gotemas eliti. [[Bens Afleks]], kas atveidoja Betmenu ''[[DC Extended Universe]]'' (DCEU), 2014. gadā tika izvēlēts galvenajai lomai, kā arī par producentu, scenārija līdzautoru un režisoru jaunajai Betmena sērijas filmai, bet 2017. gadā viņš atteicās no režisora amata, jo viņu neapmierināja paša veidotais scenārijs. Rīvss tika nolīgts kā jaunai filmas režisors un scenārists, kam bija jāpārveido Afleka veidotais scenārijs. Viņš vēlējās vairāk izpētīt Betmenu kā detektīvu, kas netika darīts iepriekšējās filmās, iedvesmojoties no komiksu grāmatām ''[[Year One]]'' (1987), ''[[The Long Halloween]]'' (1996—1997) un ''Ego'' (2000). Afleks pameta projektu 2019. gada janvārī, pārtraucot sadarbību ar DCEU. Patinsonsu galvenajai lomai apstiprināja 2019. gada maijā, bet pārējo aktieru atlase notika pēc tam. Filmēšana norisinājās Apvienotajā Karalistē un Čikāgā no 2020. gada janvāra līdz 2021. gada martam. Filmas "Betmens" pirmizrāde sākotnēji bija plānota 2021. gada jūnijā, bet filmas veidošana tika aizkavēta no 2020. gada marta līdz septembrim [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2022|3|1||bez}} [[Lincoln Center|Linkona centrā]], Ņujorkā, bet ASV un Latvijā kinoteātros filmu demonstrēja no {{dat|2022|3|4||bez}}. Tās pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|770 miljoni}} ASV dolāru, padarot to par [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|piekto ienesīgāko 2022. gada filmu]]. Filmai ir paredzēti divi turpinājumi, kā arī tiek izstrādāti divi televīzijas seriāli, kas paredzēti straumēšanas kanālam ''[[HBO Max]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Betmens medijos}} {{DC filmas}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Betmena filmu sērija]] [[Kategorija:Supervaroņi]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] p2pdqtpbxuyd6yhdl5ft3vjl75crl71 2022. gada laikapstākļi Latvijā 0 500254 3670679 3669867 2022-08-15T17:01:02Z DrewAir 91233 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,6 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = 79,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]] * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā pazeminājās līdz +19,5 grādiem. * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni|Zosēnos]] — 43,2 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]]: ** Galvaspilsētā tika novērota sestā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra pirms plkst. 07:00 apstājās pie +21,6 grādu atzīmes, pēc kā lēnām sāka paaugstināties. Tomēr laiks apmācās un sāka līt, tādēļ pēc pulksten 9 no rīta temperatūra tomēr noslīdēja zem +20 grādiem. ** Pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=08&day=12&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[14. augusts]] — Pāvilostas novērojumu stacijā tika reģistrēta augstākā gaisa temperatūra valstī, kur tā sasniedza +30,6 °C, savukārt [[Saldus|Saldū]] un Liepājā, termometra stabiņam paaugstinoties attiecīgi līdz +29,3 °C un +30,2 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdien-karstums-turpinasies-vietam-lidz-32-gradiem.a469350/ Pirmdien karstums turpināsies, vietām līdz 32 grādiem], lsm.lv, {{dat|2022|8|15|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +9,0 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +31,7 °C | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +11,1 °C | [[16. jūlijs]] | <center> +30,7 °C | [[2. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,4}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|19,5}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|19,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 63,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,3 °C — [[29. jūnijs]] * +22,2 °C — [[28. jūnijs]] * +22,0 °C — [[2. jūlijs]] * +21,6 °C — [[1. jūlijs]], [[6. augusts]] * +21,0 °C — [[27. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] d5gm5wlcpnn8v4i84eslf25xdg87qp2 3670708 3670679 2022-08-15T18:49:23Z Biafra 13794 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,6 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = 79,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 9. un 10. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 32,3 mm, kas ir 49% virs dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (102,2 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Stendē - 1,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā - 4 diennaktis, bet Saldū un Stendē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 75% - no 68% Rucavā līdz 81% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. augustā Gulbenē. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]] * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[23. jūlijs]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Rīgā pazeminājās līdz +19,5 grādiem. * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 43,2 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]]: ** Galvaspilsētā tika novērota sestā [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra pirms plkst. 07:00 apstājās pie +21,6 grādu atzīmes, pēc kā lēnām sāka paaugstināties. Tomēr laiks apmācās un sāka līt, tādēļ pēc pulksten 9 no rīta temperatūra tomēr noslīdēja zem +20 grādiem. ** Pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}</ref> * [[12. augusts]] — iestājās saulains un karsts laiks, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +25, +27 grādiem, savukārt vietām Zemgalē, [[Jelgava|Jelgavas]] un Bauskas pusē, gaiss iesila līdz +28 grādiem.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=08&day=12&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/12/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[14. augusts]] — turpinoties [[Karstuma vilnis|karstuma vilnim]] [[Pāvilosta|Pāvilostas]] novērojumu stacijā tika reģistrēta augstākā gaisa temperatūra valstī, kur tā sasniedza +30,6 °C, savukārt [[Saldus|Saldū]] un Liepājā, termometra stabiņam paaugstinoties attiecīgi līdz +29,3 °C un +30,2 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdien-karstums-turpinasies-vietam-lidz-32-gradiem.a469350/ Pirmdien karstums turpināsies, vietām līdz 32 grādiem], lsm.lv, {{dat|2022|8|15|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+28,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+29,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +9,0 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +31,7 °C | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +11,1 °C | [[16. jūlijs]] | <center> +30,7 °C | [[2. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,4}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|19,5}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|19,4}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 63,5 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,3 °C — [[29. jūnijs]] * +22,2 °C — [[28. jūnijs]] * +22,0 °C — [[2. jūlijs]] * +21,6 °C — [[1. jūlijs]], [[6. augusts]] * +21,0 °C — [[27. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] 5r9b08ll2abfex83h3sxfukrfpz97is TV24 0 501304 3670633 3669718 2022-08-15T14:22:43Z Iveta 2015 52751 Atcēlu [[Special:Contributions/Justusdz|Justusdz]] ([[User talk:Justusdz|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3669718 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo}} {{pareizrakstība}} {{Televīzijas infokaste | nosaukums = TV24 | logo = Tv24 logo.png | valsts = {{flag|Latvija}} | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | adrese = [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]] 32, [[Rīga]], LV-1011<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://riga-tv24-televizijas-kanals-c-65717.kontakti.lv/lv/|title=Rīga TV24, televīzijas kanāls|publisher=kontakti.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> | ģenerāldirektors = Klāvs Kalniņš | redzam-cilvēki = [[Aivis Ceriņš]], [[Velta Puriņa]], [[Roberto Meloni]], [[Armands Puče]], [[Ansis Bogustovs]], [[Anita Daukšte]], [[Sandijs Semjonovs]], [[Kārlis Streips]], [[Jānis Labucs]], [[Ieva Dzene]], [[Māris Zanders]], [[Pēteris Apinis]] | popular-raidījumi = [[Preses klubs]], [[Dienas personība]], [[Uz līnijas]], Vēlais ar Streipu, La Dolce Vita. Ēd vesels!, Kur tas suns aprakts?, Ziņu TOP | mājas-lapa = [https://tv24.lv/ tv24.lv] |dibināta=2005|apraide=Virszemes TV, Internetā, Pieejams gandrīz visās Latvijas kabeļu sistēmās}} '''TV24''' (agrāk '''RīgaTV 24'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53554401|title=Televīzijas kanāls 'RīgaTV 24' maina nosaukumu un logo|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-04-27|date=2021-09-06|language=lv}}</ref>) ir [[Televīzija|televīzijas]] kanāls [[Latvija|Latvijā]], kas izveidots 2005. gadā, kas ir pirmais digitālu ziņu kanāls un 24 stundu kanāls Latvijā. Sākotnēji kanāls bija "Baltkom" (tagad "[[Baltcom]]") analogās un digitālās abonenttelevīzijas tīklā, publiskajiem monitoriem "[[Narvesen]]" tirdzniecības punktos [[Rīga|Rīgā]], tirdzniecības centrā "[[Tirdzniecības centrs "Mols"|Mols]]" un [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijās]] "Neste", un kā interneta kanāls, kopš 2014. gada kanāls kļuva par bezmaksas kanālu Virszemes TV, aizvietojot kanālu [[LNT]], kurš kļuva par maksas kanālu. TV24 ir redzams visos TV operatoros, kā arī [[Internets|internetā]]. Šis kanāls rāda ziņu izlaidumus kā arī kulinārijas šovus un izklaides raidījumus. TV24 ir unikāla televīzija, kas piedāvā informatīvi dokumentālus diskusiju raidījumus. Tajos ik dienu var dzirdēt Latvijas viedokļu līderus par aktuālajām nedēļas tēmām. Tas ir vienīgais medijs Latvijā, kas 90% no tā satura veido tiešraidē. Televīzijas misija ir veicināt iedzīvotāju interesi un aktīvu iesaisti sociālos, politiskos notikumos, veidojot Latviju un Rīgu par labāko vietu pasaulē. Televīzijas mērķis ir kļūt par galveno informācijas ieguves avotu, kas palīdz pieņemt būtiskus lēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv24.lv/|title=TV24|publisher=tv24.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> == Rīcības un ētikas kodekss == TV24 uzdevums ir informēt skatītājus par dzīvi Rīgā, un dot iespēju izmantot televīzijas programmu, lai katrs varētu padarīt savu dzīvi labāku. Tas ir brīvs un neatkarīgs medijs, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu un sabiedrības demokrātisko attīstību. Kanāla princips ir aizstāvēt vārda un preses brīvību. Televīzijas darbinieki nepakļaujas nekādai ietekmei, kas ierobežo brīvu informācijas plūsmu vai traucē atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu. Tā pienākums ir gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu informāciju par procesiem un notikumiem. Medijs ir par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv24.lv/ricibas_un_etikas_kodekss.docx|title=TV24 rīcības un ētikas kodekss|publisher=tv24.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> == Programmas TV24 ēterā == {{columns |width=40em |col1= *''[[Preses klubs]]'' *''[[Dienas personība]]'' *''Ziņu TOP'' (agrāk ''Ziņu TOP 5'') *''Vēlais ar Streipu'' *''[[Uz līnijas]]'' *''La Dolce Vita. Ēd vesels!'' *''Kur tas suns aprakts?'' *''Rītdienas es'' *''Nacionālo interešu klubs'' *''Globuss'' *''Aktualitātes'' *''Nedēļa P.S.'' *''Naudas cena'' |col2= *''Dr. Apinis'' *''Pieci novadi Latvijā'' *''Pilna bilde'' *''Varas spēles'' *''Dabas TOPS'' *''Current time — Baltija'' *''Soli priekšā'' *''Starp mums, dakteriem'' *''VEF podkāsts'' *''Latvijas labums'' *''Grāmatu kods'' *''Kārtības rullis'' }} == Iepriekšējie logotipi == {{Galerija |width=100 | height=100 |perrow=4|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Tv24 logo 2005.gif|2005-2012 |Attēls:TV 24 logo.jpg|2012-2013 |Attēls:RīgaTV24 2013.png|2013-2017 |Attēls:RigaTV24 2018.jpg|2017-2021 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://tv24.lv/ Oficiālā mājaslapa]{{facebook|RigaTV24}} {{TV-aizmetnis}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] tfyb9i42oyqcwtyxw93eq74ne4723ba 3670669 3670633 2022-08-15T16:42:52Z Luvigas36437 87875 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo}} {{pareizrakstība}} {{Televīzijas infokaste | nosaukums = TV24 | logo = Tv24 logo.png | valsts = {{flag|Latvija}} | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | adrese = [[Blaumaņa iela (Rīga)|Blaumaņa iela]] 32, [[Rīga]], LV-1011<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://riga-tv24-televizijas-kanals-c-65717.kontakti.lv/lv/|title=Rīga TV24, televīzijas kanāls|publisher=kontakti.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> | ģenerāldirektors = Klāvs Kalniņš | redzam-cilvēki = [[Aivis Ceriņš]], [[Velta Puriņa]], [[Roberto Meloni]], [[Armands Puče]], [[Ansis Bogustovs]], [[Anita Daukšte]], [[Sandijs Semjonovs]], [[Kārlis Streips]], [[Jānis Labucs]], [[Ieva Dzene]], [[Māris Zanders]], [[Pēteris Apinis]] | popular-raidījumi = [[Preses klubs]], [[Dienas personība]], [[Uz līnijas]], Vēlais ar Streipu, La Dolce Vita. Ēd vesels!, Kur tas suns aprakts?, Ziņu TOP | mājas-lapa = [https://tv24.lv/ tv24.lv] |dibināta=2005|apraide=Virszemes TV, Internetā, Pieejams gandrīz visās Latvijas kabeļu sistēmās}} '''TV24''' (agrāk '''RīgaTV 24'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53554401|title=Televīzijas kanāls 'RīgaTV 24' maina nosaukumu un logo|last=Izklaide|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-04-27|date=2021-09-06|language=lv}}</ref>) ir [[Televīzija|televīzijas]] kanāls [[Latvija|Latvijā]], kas izveidots 2005. gadā, kas ir pirmais digitālu ziņu kanāls un 24 stundu kanāls Latvijā. Sākotnēji kanāls bija "Baltkom" (tagad "[[Baltcom]]") analogās un digitālās abonenttelevīzijas tīklā, publiskajiem monitoriem "[[Narvesen]]" tirdzniecības punktos [[Rīga|Rīgā]], tirdzniecības centrā "[[Tirdzniecības centrs "Mols"|Mols]]" un [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijās]] "Neste", un kā interneta kanāls, kopš 2014. gada kanāls kļuva par bezmaksas kanālu Virszemes TV, aizvietojot kanālu [[LNT]], kurš kļuva par maksas kanālu. TV24 ir redzams visos TV operatoros, kā arī [[Internets|internetā]]. Šis kanāls rāda ziņu izlaidumus kā arī kulinārijas šovus un izklaides raidījumus. TV24 ir unikāla televīzija, kas piedāvā informatīvi dokumentālus diskusiju raidījumus. Tajos ik dienu var dzirdēt Latvijas viedokļu līderus par aktuālajām nedēļas tēmām. Tas ir vienīgais medijs Latvijā, kas 90% no tā satura veido tiešraidē. Televīzijas misija ir veicināt iedzīvotāju interesi un aktīvu iesaisti sociālos, politiskos notikumos, veidojot Latviju un Rīgu par labāko vietu pasaulē. Televīzijas mērķis ir kļūt par galveno informācijas ieguves avotu, kas palīdz pieņemt būtiskus lēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv24.lv/|title=TV24|publisher=tv24.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> == Rīcības un ētikas kodekss == TV24 uzdevums ir informēt skatītājus par dzīvi Rīgā, un dot iespēju izmantot televīzijas programmu, lai katrs varētu padarīt savu dzīvi labāku. Tas ir brīvs un neatkarīgs medijs, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu un sabiedrības demokrātisko attīstību. Kanāla princips ir aizstāvēt vārda un preses brīvību. Televīzijas darbinieki nepakļaujas nekādai ietekmei, kas ierobežo brīvu informācijas plūsmu vai traucē atklātas debates par jebkuru sabiedrībai nozīmīgu jautājumu. Tā pienākums ir gādāt, lai sabiedrība saņem pilnu informāciju par procesiem un notikumiem. Medijs ir par daudzpusīgu viedokļu apmaiņu, analītisku un kritisku nostāju pret politisko, ekonomisko un tiesu varu, aizstāvot sabiedrības un indivīda tiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv24.lv/ricibas_un_etikas_kodekss.docx|title=TV24 rīcības un ētikas kodekss|publisher=tv24.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> == Programmas TV24 ēterā == {{columns |width=40em |col1= *''[[Preses klubs]]'' *''[[Dienas personība]]'' *''Ziņu TOP'' (agrāk ''Ziņu TOP 5'') *''Vēlais ar Streipu'' *''[[Uz līnijas]]'' *''La Dolce Vita. Gatavo gudri!'' *''Kur tas suns aprakts?'' *''Rītdienas es'' *''Nacionālo interešu klubs'' *''Globuss'' *''Aktualitātes'' *''Nedēļa P.S.'' *''Naudas cena'' |col2= *''Dr. Apinis'' *''Pieci novadi Latvijā'' *''Pilna bilde'' *''Varas spēles'' *''Dabas TOPS'' *''Current time — Baltija'' *''Soli priekšā'' *''Starp mums, dakteriem'' *''VEF podkāsts'' *''Latvijas labums'' *''Grāmatu kods'' *''Kārtības rullis'' }} == Iepriekšējie logotipi == {{Galerija |width=100 | height=100 |perrow=4|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Tv24 logo 2005.gif|2005-2012 |Attēls:TV 24 logo.jpg|2012-2013 |Attēls:RīgaTV24 2013.png|2013-2017 |Attēls:RigaTV24 2018.jpg|2017-2021 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://tv24.lv/ Oficiālā mājaslapa]{{facebook|RigaTV24}} {{TV-aizmetnis}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] kha1sflbl9z9wlmigkx6288ozilvb0s Suns (filma) 0 504731 3670765 3665517 2022-08-15T21:10:36Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Suns | oriģinālnos = ''Dog'' | attēls = Dog (2022 film).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = * [[Čenings Teitums]] * [[Rīds Kerolains]] | producents = * Čenings Teitums * Rīds Kerolains * Pīters Kīrnans * [[Gregorijs Džeikobss]] * Brets Rodrigess | scenārijs = Rīds Kerolains | aktieri = * [[Čenings Teitums]] * [[Džeina Adamsa (aktrise)|Džeina Adamsa]] * [[Kevins Nešs]] * [[Korjanka Kilčere]] * [[Ītans Sūplī]] * [[Emija Reivera Lampmena]] * [[Nikola LaLiberte]] | mūzika = [[Tomass Ņūmens]] | operators = [[Ņūtons Tomass Sigels]] | montāža = [[Leslija Džounsa]] | studija = * ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' * ''Free Association'' * ''[[FilmNation Entertainment]]'' | izplatītājs = ''[[United Artists|United Artists Releasing]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|2|18|ASV|2022|2|25|Latvija}} | ilgums = 101 minūte | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|15 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Murphy|first1=Jackson|date=February 19, 2022|title=Box Office: Tom Holland's ''Uncharted'' Plundering $45 Million in Holiday Weekend Debut|url=http://variety.com/2022/film/box-office/uncharted-opening-box-office-dog-1235186135/|website=[[Variety]]|accessdate=February 19, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|84,8 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dog (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tttt11252248/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|15||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Suns"''' ({{val|en|Dog}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komēdijdrāmas [[ceļa filma]], kuras režisors ir [[Čenings Teitums]] un [[Rīds Kerolains]]. Galvenās lomas atveidojuši [[Čenings Teitums]], [[Džeina Adamsa (aktrise)|Džeina Adamsa]], [[Kevins Nešs]], [[Korjanka Kilčere]], [[Ītans Sūplī]], [[Emija Reivera Lampmena]] un [[Nikola LaLiberte]]. Filmā [[75. reindžeru pulks|armijas reindžeram]] jāved sava kritušā komandiera suns un viņa bērēm. Filmas pirmizrāde ASV notika {{dat|2022|2|18||bez}}, Latvijā — {{dat||2|25||bez}}. Tā saņēmusi galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes, un pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|84 miljonus}} ASV dolāru pie {{nobr|15 miljonu}} budžeta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] qtmwemtsoog45q7g0cmg52v9tfqtwu5 Top Gun: Maveriks 0 504734 3670750 3669489 2022-08-15T20:56:48Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Top Gun: Maveriks | attēls = Top Gun Maverick Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Top Gun: Maverick'' | žanrs = spraiga sižeta, drāma | režisors = [[Džozefs Kosinskis]] | producents = * [[Džerijs Brukhaimers]] * [[Toms Krūzs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2018/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-photo-1202826439/|title=Tom Cruise Shares First Look Photo as 'Top Gun 2' Begins Production|first=Robert|last=Mitchell|date=May 31, 2018|magazine=[[Variety]]|access-date=June 30, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190426020852/https://variety.com/2018/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-photo-1202826439/|archive-date=April 26, 2019|dead-url=no}}</ref> * [[Kristofers Makvarijs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2020/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-release-date-1203521021/|author=Dave McNary|author-link=Dave McNary|work=Variety|access-date=March 2, 2020|title=Tom Cruise's 'Top Gun: Maverick' to Release Two Days Early|date=March 2, 2020}}</ref> * [[Deivids Elisons]] | scenārija autors = * [[Ērens Krūgers]] * [[Ēriks Vorens Singers]] * Kristofers Makvarijs | galvenajās lomās = * Toms Krūzs * [[Mailss Tellers]] * [[Dženifere Konelija]] * [[Džons Hems]] * [[Glens Pauels]] * [[Lūiss Pulmens]] * [[Eds Heriss]] * [[Vels Kilmers]] | mūzika = * [[Harolds Faltermaijers]] * [[Hanss Cimmers]] | operators = [[Klaudio Miranda]]<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = 'Top Gun: Maverick' Will Indeed Have Oscar-Winning Cinematographer Claudio Miranda | url = https://thegww.com/top-gun-maverick-will-indeed-have-oscar-winning-cinematographer-claudio-miranda/ | work = Omega Underground | via = Geeks WorldWide | date = June 5, 2018 | last = Marc | first = Christopher | access-date = July 7, 2019 | archive-url = https://web.archive.org/web/20190708004219/https://thegww.com/top-gun-maverick-will-indeed-have-oscar-winning-cinematographer-claudio-miranda/ | archive-date = July 8, 2019 | dead-url=no }}</ref> | montāža = * Edijs Hamiltons * [[Kriss Lēbensons]] | studija = * ''[[Skydance Media]]'' * ''[[Jerry Bruckheimer Films|Don Simpson/Jerry Bruckheimer Films]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Nz9lnIDdkMo|title=Top Gun: Maverick (2022) – Real Flying. Real G-Forces. Pure Adrenaline.|date=Dec 18, 2019}}</ref> * ''[[New Republic Pictures]]'' * ''[[Toms Krūzs|TC Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|5|28|''CinemaCon''|2022|5|27|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|170 miljoni}}<ref name=VarietyProj>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-opening-weekend-box-office-projections-tom-cruise-1235276259/ |title=Will 'Top Gun: Maverick' Be Tom Cruise's First $100 Million Opening Weekend? |first= Rebecca |last= Rubin |website=[[Variety]] |date=May 25, 2022 |access-date=May 25, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|1,378 miljardi}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Top Gun: Maverick |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2500036097/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|15||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Labākais šāvējs]]" | nākošā = | imdb = }} '''"Top Gun: Maveriks"''' ({{val|en|Top Gun: Maverick}}) ir 2022. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spraiga sižeta drāmas filma. Filmas režisors ir [[Džozefs Kosinskis]], scenāristi [[Ērens Krūgers]], [[Ēriks Vorens Singers]] un [[Kristofers Makvarijs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://findawriter.wgaeast.org/project/1152598/top-gun-maverick/ |title=Top Gun: Maverick|work=[[Writers Guild of America, East]]|date=March 24, 2020}}</ref> Filma ir turpinājums 1986. gada filmai "[[Labākais šāvējs]]". Galvenās lomas atveido [[Toms Krūzs]], [[Mailss Tellers]], [[Dženifere Konelija]], [[Džons Hems]], [[Glens Pauels]], [[Lūiss Pulmens]], [[Eds Heriss]] un [[Vels Kilmers]]. Krūzs un Kilmers atgriežas iepriekšējās filmas lomās. Filma stāsta par Maverika nevēlēšanos pēc 36 gadiem atgriezties TOPGUN instruktoru programmā, kur viņam jāsastopas ar savu pagātni, apmācot jaunāku lidotāju grupu, tostarp Maverika mirušā labākā drauga dēlu. Par filmas "Labākais šāvējs" turpinājumu ''[[Paramount Pictures]]'' paziņoja 2010. gadā. Krūzs un Kilmers piekrita atgriezties savās pirmās filmas lomās, tāpat savu piedalīšanos apstiprināja [[Džerijs Brukhaimers]] un režisors [[Tonijs Skots]]. 2012. gada vidū bija gatavs scenārija melnraksts. Tomēr tā paša gada 19. augustā Skots izdarīja pašnāvību un gatavošanos filmas ražošanai apturēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Travis |first=Ben |date=April 12, 2022 |title=Top Gun: Maverick Was Screened For Ridley Scott In Memory Of His Brother Tony – Exclusive |url=https://www.empireonline.com/movies/news/top-gun-maverick-screened-for-ridley-scott-memory-of-tony-exclusive/ |access-date=May 25, 2022 |website=[[Empire]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Hammond |first=Pete |date=May 12, 2022 |title=''Top Gun: Maverick'' Review: Tom Cruise Is Back Soaring In What May Be The Role Of His Career |url=https://deadline.com/video/top-gun-maverick-review-tom-cruise-sequel/ |access-date=May 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> Filma veltīta Skota piemiņai. 2017. gada jūnijā Kosinski nolīga jauna scenārija melnraksta sarakstīšanai. Filmēšana norisinājās no 2018. gada maija līdz 2019. gada aprīlim [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Vašingtona|Vašingtonā]] un [[Mērilenda|Mērilendā]]. Filmēja izmantojot [[IMAX]] sertificētas 6K pilnkadra kameras. Filmas "Top Gun: Maveriks" pirmizrāde notika {{dat|2022|4|28||bez}} ''[[CinemaCon]]''. ASV un Latvijas kinoteātros filmu demonstrē no {{dat|2022|5|27|ģ|bez}}, filmas izplatītājs ir ''[[Paramount Pictures]]''.<ref name="May2022Delay">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/09/top-gun-maverick-flies-from-thanksgiving-to-memorial-day-weekend-mission-impossible-7-ignites-in-fall-2022-1234825624/ |title='Top Gun: Maverick' Flies From Thanksgiving To Memorial Day Weekend; 'Mission: Impossible 7' Ignites In Fall 2022 |work=[[Deadline Hollywood]] |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=September 1, 2021 |access-date=September 1, 2021}}</ref> Pēc filmas demonstrēšanas kinoteātros tā būs pieejama straumēšanas servisā ''[[Paramount+]]''. Sākotnēji filmas pirmizrāde bija plānota {{dat|2019|7|12||bez}}, bet tā tika atlikta, lai ļautu pēcapstrādē kvalitatīvāk apstrādāt sarežģītās lidmašīnu ainas.<ref name=deadlineaug29>{{Ziņu atsauce |author=Anthony D'Alessandro|title='Top Gun: Maverick' Flies To Summer 2020 With 'A Quiet Place' Sequel & More: Paramount Release Date Changes |url=https://deadline.com/2018/08/top-gun-2-a-quiet-place-2-new-release-date-1202446275/ |access-date=March 4, 2021 |work=Deadline |date=August 29, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180829234505/https://deadline.com/2018/08/top-gun-2-a-quiet-place-2-new-release-date-1202446275/ |archive-date=August 29, 2018 |dead-url=no|quote=The pic had an original release date of July 12, 2019}}</ref> Pēc [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu sākšanās filmas pirmizrāde vēl vairākas reizes tika pārcelta.<ref name="varietyjuly23">{{Ziņu atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |url=https://variety.com/2020/film/box-office/a-quiet-place-2-top-gun-maverick-release-date-delay-1234709716/ |title=A Quiet Place 2,' 'Top Gun: Maverick' Delayed Until 2021|work=Variety|date=July 23, 2020|access-date=April 9, 2021}}</ref><ref name="November2021Delay">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/04/top-gun-maverick-mission-impossible-7-tom-cruise-release-date-change-july-4th-weekend-memorial-day-weekend-1234730581/ |title='Top Gun: Maverick' Schedules Departure From Fourth Of July Weekend; 'Mission: Impossible 7' Sets Memorial Day 2022 Launch |work=[[Deadline Hollywood]] |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=April 9, 2021 |access-date=April 9, 2021}}</ref> Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, un daudzi kritiķi uzskata, ka tā ir pārspējusi pirmo filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title= Top Gun: Maverick First Reviews: The Most Thrilling Blockbuster We've Gotten In Years |date= May 25, 2022 |accessdate= May 27, 2022 |url=https://editorial.rottentomatoes.com/article/top-gun-maverick-first-reviews-the-most-thrilling-blockbuster-weve-gotten-in-years/|website=[[Rotten Tomatoes]]}}</ref> Tās pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|1,37 miljardi}} ASV dolāru, padarot to par [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2022. gada filmu]], kā arī otro filmu, kuras pasaules kases ienākumi COVID-19 pandēmijas laikā pārsnieguši viena miljarda robežu, un ienesīgāko filmu ar Toma Krūza piedalīšanos. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] s6odngjrwern2itix084on8fe01fupf Sergejs Šoigu 0 505570 3670775 3653764 2022-08-15T21:33:14Z 146.59.94.38 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Gejs Šoigu | vārds_orģ = ''Гей Кужугетович Шойгу'' (krievu)<br />''Ней Пидоребанович оглу Шойгу'' (tiviešu) | attēls = Official portrait of Sergey Shoigu.jpg | att_izm = 200px | apraksts = Šoigu 2014. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas aizsardzības ministrs | term_sākums = {{dat|2012|11|6|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | sieva = [[Vladimirs Putins]] | otrā sieva = [[Dmitrijs Medvedevs]]<br />[[Mihails Mišustins]] | priekštecis = [[Anatolijs Serdjukovs]] | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|5|21}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Tivas autonomais apgabals|Čadana|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[tivieši|tivietis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Pidors Šoigu | māte = Bļēģ Šoigu (dz. Kudrjaceva) | dzīvesb = Irina Šoigu (dz. Antipina) | bērni = Hujūlija, Ksenija | profesija = [[politiķis]], [[armijas ģenerālis]] | alma_mater = Gay Club | reliģija = LGBT | paraksts = Signature of Sergey Shoygu.png | paraksts_izm = | piezīmes = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[File:Russia-Army-OF-9-2013.svg|30px|armijas ģenerālis]] [[armijas ģenerālis]] | dienesta_laiks = {{USSR}} [[1977]]-[[1991]] →<br> {{RUS}} [[1991]]- <br>[[Attēls:Flag of the CIS.svg|23px]] [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] [[1991]]- | valsts = {{USSR}} → {{RUS}} | struktūra = [[File:Red Army flag.svg|border|20px]] [[Sarkanā armija|Padomju Armija]]→<br> [[File:Banner of the Armed Forces of the Russian Federation (obverse).svg|border|20px]] [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Sergejs Šoigu''' ({{val|ru|Сергей Кужугетович Шойгу}}, {{val|tyv|Сергей Күжүгет оглу Шойгу}}, dzimis {{dat|1955|5|21}}) ir [[Krievijas Federācija]]s [[politiķis]] un [[armijas ģenerālis]], kopš 2012. gada vada Krievijas Federācijas Aizsardzības ministriju. [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s pastāvīgais loceklis. Līdzatbildīgs par [[Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]] un citām militārām agresijām. == Dzīvesgājums == Dzimis 1955. gadā Čadanas pilsētā [[Tivas Republika|Tivas Autonomajā apgabalā]] tiviešu žurnālista un [[PSKP]] funkcionāra Kužegeta Šoigu un viņa sievas zootehniķes Aleksandras, dzimušas Kudrjavcevas, ģimenē. 1977. gadā viņš absolvēja [[Krasnojarska]]s politehnisko institūtu un strādāja dažādos [[Sibīrija]]s rūpniecības uzņēmumos. 1990. gadā pārcēlās uz dzīvi Maskavā, bija Krievijas Federācijas (KF) civilās aizsardzības, ārkārtas situāciju un stihisko nelaimju likvidācijas ministrs (1994—2012), [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] gubernators (2012), tad KF aizsardzības ministrs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šoigu, Sergejs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Tivā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par personīgo drosmi" apbalvotie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]] ec8gyvevvdht4b5oo75nifgpob7zb0c 3670777 3670775 2022-08-15T21:33:47Z ScAvenger 1630 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/146.59.94.38|146.59.94.38]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ludis21345 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sergejs Šoigu | vārds_orģ = ''Сергей Кужугетович Шойгу'' (krievu)<br />''Сергей Күжүгет оглу Шойгу'' (tiviešu) | attēls = Official portrait of Sergey Shoigu.jpg | att_izm = 200px | apraksts = Šoigu 2014. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = Krievijas aizsardzības ministrs | term_sākums = {{dat|2012|11|6|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Vladimirs Putins]] | premjers = [[Dmitrijs Medvedevs]]<br />[[Mihails Mišustins]] | priekštecis = [[Anatolijs Serdjukovs]] | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1955|5|21}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Tivas autonomais apgabals|Čadana|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[tivieši|tivietis]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Kužegets Šoigu | māte = Aleksandra Šoigu (dz. Kudrjaceva) | dzīvesb = Irina Šoigu (dz. Antipina) | bērni = Jūlija, Ksenija | profesija = [[politiķis]], [[armijas ģenerālis]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Signature of Sergey Shoygu.png | paraksts_izm = | piezīmes = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[File:Russia-Army-OF-9-2013.svg|30px|armijas ģenerālis]] [[armijas ģenerālis]] | dienesta_laiks = {{USSR}} [[1977]]-[[1991]] →<br> {{RUS}} [[1991]]- <br>[[Attēls:Flag of the CIS.svg|23px]] [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] [[1991]]- | valsts = {{USSR}} → {{RUS}} | struktūra = [[File:Red Army flag.svg|border|20px]] [[Sarkanā armija|Padomju Armija]]→<br> [[File:Banner of the Armed Forces of the Russian Federation (obverse).svg|border|20px]] [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Sergejs Šoigu''' ({{val|ru|Сергей Кужугетович Шойгу}}, {{val|tyv|Сергей Күжүгет оглу Шойгу}}, dzimis {{dat|1955|5|21}}) ir [[Krievijas Federācija]]s [[politiķis]] un [[armijas ģenerālis]], kopš 2012. gada vada Krievijas Federācijas Aizsardzības ministriju. [[Krievijas Federācijas Drošības padome]]s pastāvīgais loceklis. Līdzatbildīgs par [[Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]] un citām militārām agresijām. == Dzīvesgājums == Dzimis 1955. gadā Čadanas pilsētā [[Tivas Republika|Tivas Autonomajā apgabalā]] tiviešu žurnālista un [[PSKP]] funkcionāra Kužegeta Šoigu un viņa sievas zootehniķes Aleksandras, dzimušas Kudrjavcevas, ģimenē. 1977. gadā viņš absolvēja [[Krasnojarska]]s politehnisko institūtu un strādāja dažādos [[Sibīrija]]s rūpniecības uzņēmumos. 1990. gadā pārcēlās uz dzīvi Maskavā, bija Krievijas Federācijas (KF) civilās aizsardzības, ārkārtas situāciju un stihisko nelaimju likvidācijas ministrs (1994—2012), [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabala]] gubernators (2012), tad KF aizsardzības ministrs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šoigu, Sergejs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Tivā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par personīgo drosmi" apbalvotie]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]] hvhar07bn8u303uvysxg746l3ye4gv0 Ziemeļnieks (filma) 0 509780 3670766 3653637 2022-08-15T21:11:20Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Ziemeļnieks | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|68,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt11138512/|title=The Northman (2022) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|15}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|70–90 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 137 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|2022|3|28|[[Stokholma]]|2022|4|22|ASV|2022|4|21|Latvija}} | izplatītājs = * ''[[Focus Features]]'' * ''[[Universal Pictures]]'' | studija = * ''[[Regency Enterprises]]'' * ''Perfect World Pictures'' * ''Square Peg'' | operators = [[Džarins Blaške]] | oriģinālnos = ''The Northman'' | mūzika = * [[Robins Karolans]] * [[Sebastjans Geinsboro]] | aktieri = * Aleksandrs Skašgords * [[Nikola Kidmena]] * [[Klāss Bangs]] * [[Anja Teilore Džoja]] * [[Ītans Hoks]] * [[Bjorka]] * [[Vilems Defo]] | scenārijs = * [[Sjouns]] * Roberts Egerss | producents = * [[Marks Hafems]] * [[Larss Knudsens]] * Roberts Egerss * [[Aleksandrs Skašgords]] * [[Arnons Milčans]] | režisors = [[Roberts Egerss]] | žanrs = vēsturiska filma, drāma | paraksts = | att_izm = | attēls = Ziemelnieks-plakats.jpg | imdb = }}'''"Ziemeļnieks"''' ({{Val|en|The Northman}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] vēsturiska asa sižeta filma, kuras režisors ir [[Roberts Egerss]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Aleksandrs Skašgords]], [[Nikola Kidmena]], [[Klāss Bangs]], [[Anja Teilore Džoja]], [[Ītans Hoks]], [[Bjorka]] un [[Vilems Defo]]. Filma ir balstīta uz skandināvu leģendu par Amletu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2022/apr/11/the-northman-review-robert-eggers-hamlet-outrageous-violence|title=The Northman review – Robert Eggers’ brutal vision of vengeance and violence|website=the Guardian|access-date=2022-04-22|date=2022-04-11|language=en}}</ref> Filma vēsta par [[Vikingi|vikingu]] princi Amletu (Skašgords) un viņa ceļu, lai atriebtu savu nogalināto tēvu un izglābtu savu māti. Filmas filmēšana norisinājās [[Īrija|Īrijā]] no 2020. gada augusta līdz decembrim. "Ziemeļnieks" savu pirmizrādi piedzīvoja {{Dat|2022|3|28|5=bez}} [[Stokholma|Stokholmā]]. Latvijā filmas pirmizrāde notika {{Dat|2022|4|22|5=bez}}. Filmas ražošanas budžets bija no 70 līdz 90 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāriem]], kas pārsniedza savu sākotnējo 65 miljonu dolāru budžetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newyorker.com/magazine/2022/04/04/robert-eggerss-historical-visions-go-mainstream|title=Robert Eggers’s Historical Visions Go Mainstream|last=Nast|first=Condé|website=The New Yorker|access-date=2022-04-22|date=2022-03-24|language=en-US}}</ref> Filma saņēma kritiķu atzinību, īpaši izceļot režiju un aktierspēli, kā arī tās atmosfēru.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/movies/a39687807/the-northman-review/|title=The Northman review - Anya Taylor-Joy's new movie is perfect|website=Digital Spy|access-date=2022-04-22|date=2022-04-11|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/the-northman-movie-review-2022|title=The Northman movie review &amp; film summary (2022) {{!}} Roger Ebert|last=Daniels|first=Robert|website=https://www.rogerebert.com/|access-date=2022-04-22|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] guydk4tziuibt9akwp17uuwrg10z533 Spoža talanta nepanesamais smagums 0 510163 3670767 3653632 2022-08-15T21:12:30Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Spoža talanta nepanesamais smagums | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|29,1 miljons}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt11291274/?ref_=bo_rl_ti|title=The Unbearable Weight of Massive Talent (2022) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|15}}}}</ref> | budžets = {{ASV dolārs|30 miljoni}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 107 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|2022|3|12|[[Ostina]]|2022|4|22|ASV|2022|4|22|Latvija}} | izplatītājs = ''[[Lionsgate Films|Lionsgate]]'' | studija = * ''Saturn Films'' * ''Burr! Productions'' | operators = | oriģinālnos = ''The Unbearable Weight of Massive Talent'' | mūzika = | aktieri = * Nikolass Keidžs * [[Pedro Paskāls]] * [[Šerona Horgana]] * [[Tifānija Hediša]] * [[Ike Barinholcs]] * [[Alesandra Mastroardi]] * [[Džeikobs Skipio]] * [[Nīls Patriks Heriss]] | scenārijs = * Toms Gormikans * [[Kevins Etens]] | producents = * [[Nikolass Keidžs]] * [[Maiks Nilons]] * [[Kristina Bāra]] * [[Kevins Turens]] | režisors = [[Toms Gormikans]] | žanrs = asa sižeta komēdija | paraksts = | att_izm = | attēls = Unbearable-Weitgh-plakats.jpg | imdb = }}'''"Spoža talanta nepanesamais smagums"''' ({{Val|en|The Unbearable Weight of Massive Talent}}) ir 2022. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] asa sižeta komēdijas filma, kuras režisors ir [[Toms Gormikans]]. Filmā galveno lomu atveido [[Nikolass Keidžs]], kurš attēlo izdomātu sevis paša versiju, kā arī [[Pedro Paskāls]], [[Šerona Horgana]], [[Tifānija Hediša]], [[Ike Barinholcs]], [[Alesandra Mastroardi]], [[Džeikobs Skipio]] un [[Nīls Patriks Heriss]]. Nikolass Keidžs, lai nopelnītu miljons dolāru, piekrīt piedalīties sava fana miljardiera Havi (Paskāls) dzimšanas dienas ballītē. Viss negaidīti mainās, kad Keidžu savervē [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|CIP]], lai iegūtu informāciju no Havi. "Spoža talanta nepanesamais smagums" pirmizrāde notika {{Dat|2022|3|12|5=bez}}. Latvijā filmas pirmizrāde notika {{Dat|2022|4|22|5=bez}}. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, slavējot Keidža un Paskāla sniegumu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] 1b0k86hcw7014sun5zjyqcrg4x147jd Medzes pilskalns 0 510595 3670840 3643683 2022-08-16T06:36:08Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Senvietas infokaste | name = Medzes pilskalns | alternate_name = | image = | image_size = 250px | caption = | map = Latvija | relief = jā | latd=56 |latm=39 |lats=12 |latNS=N | longd=21 |longm=07 |longs=50 |longEW=E | location = {{vieta|Latvija|Dienvidkurzemes novads|Medzes pagasts|Medzes muiža}} | type = | part_of = | length = | width = | area = | height = | builder = | material = | built = | abandoned = | cultures = | excavations = - | archaeologists = | condition = | ownership = | management = | public_access = | website = | notes = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Medzes pilskalns | numurs = 1367 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arheoloģija | vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} }} '''Medzes pilskalns''' atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Medzes pagasts|Medzes pagasta]] [[Medzes muiža]]s parkā. Medzes pilskalns zināms vismaz no 1941. gada, kad tas aprakstīts un uzmērīts. Pilskalna vietā ticis izveidots Medzes muižas parks, tāpēc tas pārveidots. Izveidots [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] stāvkrastā. No ziemeļiem pilskalnu norobežo dziļa [[Lenkupe]]s grava. Pilskalna plakums bijis apmēram 60 x 60 metrus liels, ar kritumu ziemeļu-dienvidu virzienā. Plakumā apmēram 0,3 — 0,4 biezs kultūrslānis. == Foto galerija == <gallery> Attēls:Medzes pilskalns5.jpg|alt=|Medzes pilskalna 3D modelis ar ortofoto slāni. Veidots no brīvpieejas Lidar datiem, izmantojot lietotni planlaufTerrain Attēls:Medzes pilskalns4.jpg|alt=|Medzes pilskalna 3D modelis. Veidots no brīvpieejas Lidar datiem, izmantojot lietotni planlaufTerrain </gallery> == Ārējās saites == * [https://www.latvijas-pilskalni.lv/medzes-pilskalns/ Medzes pilskalns portālā Latvijas pilskalni] * {{sisterlinks-inline}} * {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas pilskalni}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pilskalni Kurzemē]] [[Kategorija:Medzes pagasts]] [[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]] jubsj2cxvq4sii943l5tey6q2ro5w3p Krākas avoti 0 511631 3670652 3618832 2022-08-15T15:57:40Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Krākas avoti | krāsu_shēma = avots | attēls = | att_izm = | att_paraksts = | vietaskarte = Latvija | kartes_izmērs = |reljefa_vietaskarte = jā | plat_d = 56.767355 | plat_NS = N | gar_d = 26.147976 | gar_EW = E | atrašanās = {{vieta|Latvija|Madonas novads|Mārcienas pagasts}} | tuvākā_pilsēta = | tips = | suga = | vecums = | svars = | augstums = | garums = | platums = | dziļums = | tilpums = | apkārtmērs = | aizsardz_valsts = | apmeklētāji = | autostāvvieta = | transports = | piekļuve = | sarežģītība = | mājaslapa = }} '''Krākas avoti''', arī '''Svētes Dreimaņu avoti''', ir Latvijas [[dabas piemineklis]] — [[avots|avotu]] grupa, kas atrodas [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Mārcienas pagasts|Mārcienas pagastā]], uz austrumiem no [[Mārciena]]s, [[Svētes ezers|Svētes ezera]] rietumu krastā. Tā kā avoti atrodas [[Krustkalnu dabas rezervāts|Krustkalnu dabas rezervāta]] teritorijā, tos drīkst apmeklēt tikai [[Dabas aizsardzības pārvalde]]s darbinieka pavadībā. Dabas piemineklis ir spēcīgu, krītošu avotu josla, kas izveidojusies paugurvaļņa nogāzes lejasdaļā. Galvenā avota caurplūde (debits) ir 20—25 l/s. Avoti atrodas 3—5 metrus virs ezera līmeņa, spēcīgāko avotu strauti veido sazarotas, oļainas [[upes delta|deltas]]. == Ārējās saites == * [https://www.daba.gov.lv/lv/krakas-svetes-dreimanu-avoti Krākas (Svētes Dreimaņu) avoti] * {{sisterlinks-inline}} * {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas avoti]] [[Kategorija:Mārcienas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas dabas pieminekļi]] [[Kategorija:Latvijas avoti]] 3ev44b6ij27bmh5vt8np8o9x6n7kdgb Juras laikmeta pasaule: Valdīšana 0 512927 3670751 3669490 2022-08-15T20:58:05Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Juras laikmeta pasaule: Valdīšana | oriģinālnos = ''Jurassic World Dominion'' | attēls = Jurassic-World-Dominion plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Kolins Trevārovs]] | producents = * [[Frenks Māršals (kinoproducents)|Frenks Māršals]] * Patriks Kroulijs | scenārijs = * [[Emīlija Kārmaikla]] * Kolins Trevārovs | aktieri = * [[Kriss Prats]] * [[Braisa Dalasa Hauarda]] * [[Lora Derna]] * [[Džefs Goldblūms]] * [[Sems Nīls]] * [[Devanda Vaisa]] * [[Māmadū Etī]] * [[BD Vongs]] * [[Omārs Sī]] | mūzika = [[Maikls Džakīno]] | operators = [[Džons Švarcmans]] | montāža = [[Marks Sangers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mark Sanger Twitter profile |url=https://twitter.com/bluetrundle |access-date=August 5, 2020}}</ref> | studija = * ''[[Amblin Entertainment]]''<ref name="Companies">{{Tīmekļa atsauce |title=Film Releases |url=https://www.varietyinsight.com/print_featurefilm_releases.php |website=Variety}}</ref> * ''[[Perfect World Pictures]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World Dominion - Official Trailer |url=https://www.youtube.com/watch?v=fb5ELWi-ekk |website=YouTube |access-date=April 29, 2022 |date=February 10, 2022}}</ref> | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]''<ref name=Companies/> | izdošana = {{Filmas datums|2022|05|23|[[Mehiko]]|2022|6|9|Latvija|2022|6|10|ASV}} | ilgums = 146 minūtes<ref name=Bell>{{Tīmekļa atsauce |last=Bell |first=Gabriel |title='Jurassic World Dominion's Dino-Sized Runtime Revealed |url=https://collider.com/jurassic-world-dominion-run-time-2-hours-26-minutes/ |website=Collider |access-date=April 5, 2022 |date=April 5, 2022}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|165 miljoni}}<ref name="Wraps">{{Ziņu atsauce |last=Wiseman |first=Andreas |date=November 7, 2020 |title='Jurassic World: Dominion' Wraps Unprecedented Shoot After 18 Months, 40,000 COVID Tests & Millions On Protocols; Colin Trevorrow & Donna Langley On The 'Emotional' Journey |work=Deadline |url=https://deadline.com/2020/11/jurassic-world-chris-pratt-bryce-dallas-howard-universal-covid-tests-wrap-1234610291/}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|974,5 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl4043671041/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|15||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste]]" | nākamā = | imdb = 8041270 }} '''"Juras laikmeta pasaule: Valdīšana"''' ({{val|en|Jurassic World Dominion}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors un scenārija līdzautors ir [[Kolins Trevārovs]]. Šis ir filmas "[[Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste]]" (2018) turpinājums, kā arī sestā un noslēdzošā filma [[Juras laikmeta parks (filmu sērija)|"Juras laikmeta parka" filmu sērijā]] un pēdējā filma "Juras laikmeta pasaules" triloģijā. Filmas producenti tāpat kā iepriekšējām sērijas daļām ir [[Frenke Māršals (kinoproducents)|Frenks Māršals]] un Patriks Croulijs. Filmas "[[Juras laikmeta parks]]" (1993) režisors [[Stīvens Spīlbergs]] ir filmas izpildproducents. Galveno lomu aktieri no sērijas iepriekšējām filmām [[Kriss Prats]], [[Braisa Dalasa Hauarda]], [[Lora Derna]], [[Džefs Goldblūms]], [[Sems Nīls]], [[BD Vongs]], [[Omārs Sī]], Izabela Sērmona, [[Džastiss Smits]] un [[Daniela Pineda]] atveidos jau zināmās lomas. Aktieru sastāvam pievienojušies [[Devanda Vaisa]], [[Māmadū Atī]], [[Kempbels Skots]], [[Skots Heizs]] un [[Dičena Lakmena]]. Derna, Goldblūms un Nīls atveidos lomas no "Juras laikmeta parka" triloģijas, parādoties visi kopā vienā filmā pirmo reizi kopš 1993. gada filmas. Filmas darbība norisinās četrus gadus pēc "Kritušās karalistes" notikumiem, un tagad dinozauri kopā ar cilvēkiem dzīvo visā pasaulē. Filma kā daļa no topošas jaunās triloģijas jau bija ieplānota 2014. gada sākumā. Filmēšana sākās 2020. gada februārī, bet jau martā to apturēja saistībā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem. Tā atsākās jūlijā un ilga četrus mēnešus. Filmēja Kanādā, Anglijas ''[[Pinewood Studios]]'' un [[Malta|Maltā]]. Filmas "Juras laikmeta pasaule: Valdīšana" pirmizrāde notika {{dat|2022|5|23||bez}} [[Mehiko]],<ref name=Premiere>{{Tīmekļa atsauce |title=Jon Hamm and Girlfriend Anna Osceola Hit the Red Carpet in N.Y.C., Plus Kelly Clarkson and More |url=https://people.com/celebrity/star-tracks-tuesday-may-24-2022/?slide=449f02cf-23ec-4bde-80c0-e500cc5cc55a#449f02cf-23ec-4bde-80c0-e500cc5cc55a |website=People |access-date=May 24, 2022 |date=May 24, 2022}}</ref> ASV kinoteātros filmu demonstrēja no {{dat||6|10|ģ|bez}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=October 6, 2020 |title='Jurassic World: Dominion' Delays Release to 2022 |url=https://variety.com/2020/film/news/jurassic-world-dominion-release-date-delay-1234794880/ |access-date=October 9, 2020 |website=Variety}}</ref> bet Latvijā dienu ātrāk — {{dat||6|9||bez}}. Filmu demonstrēja [[IMAX]],<ref name=":0">{{Citation |title=The Prologue - Jurassic World Dominion |url=https://www.youtube.com/watch?v=NkEU6fC_nhY |language=en |access-date=2021-11-24}}</ref> [[4DX]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Booking open for Jurassic World Dominion |url=https://newstodaynet.com/2022/05/16/booking-open-for-jurassic-world-dominion/ |date=2022-05-16|access-date=2021-05-16|website=[[News Today]]}}</ref> ''[[RealD 3D]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion |url=https://www.dneg.com/show/jurassic-world-dominion/ |access-date=2021-11-24 |website=DNEG |language=en-US }}</ref> un ''[[Dolby Cinema]]'' formātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion - Dolby |url=https://www.dolby.com/experience/jurassic-world-dominion/ |access-date=2021-11-24 |website=www.dolby.com |language=en}}</ref> Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|974 miljoni}} ASV dolāru, ierindojot to [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|otrajā vietā starp ienesīgākajām 2022. gada filmām]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Juras laikmeta parks}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Juras laikmeta parks]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] nraefyx2ukj0dw5vmod7x5wc32ggqrj Tors: Mīla un Pērkons 0 512943 3670754 3669494 2022-08-15T21:00:04Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Tors: Mīla un Pērkons | oriģinālnos = ''Thor: Love and Thunder'' | attēls = Tors-Mila un Perkons-plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Taika Vaititi]] | producents = * [[Kevins Faigi]] * Breds Vinderbaums | scenārijs = Taika Vaititi | aktieri = * [[Kriss Hemsvorts]] * [[Kristians Beils]] * [[Tesa Tompsone]] * [[Džeimija Aleksandera]] * Taika Vaititi * [[Rasels Krovs]] * [[Natālija Portmane]] | mūzika = [[Maikls Džakīno]] | operators = Berijs Aidoins | montāža = * [[Metjū Šmits]] * Pīters Eliots * Tims Rošs * Dženifera Vecjarelo | studija = ''[[Marvel Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|6|23|Losandželosa|2022|7|8|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|250 miljoni}}<ref name="IndiewireReview">{{Tīmekļa atsauce |last=Ehrlich |first=David |date=July 5, 2022 |url= https://www.indiewire.com/2022/07/thor-love-and-thunder-review-1234738041/|title= ‘Thor: Love and Thunder’ Review: Fun and Quirky Space Epic Confronts Aimlessness of Post-Thanos MCU|website= [[IndieWire]] |access-date= July 5, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|720,4 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Thor: Love and Thunder |url=https://www.boxofficemojo.com/releasegroup/gr4235022853/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|15||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Tors: Mīla un Pērkons"''' ({{val|en|Thor: Love and Thunder}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaronis|supervaroņu]] filma par ''[[Marvel Comics]]'' tēlu [[Tors (Marvel Comics)|Toru]]. Filmu producējusi studija ''[[Marvel Studios]]'' un izplata kinokompānija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]''. Tā ir paredzēta kā tiešs turpinājums filmai "[[Tors: Ragnarjoks]]" (2017) un ir 29. ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' (MCU) filma. Filmas režisors un scenārija autors ir [[Taika Vaititi]]. Galveno lomu atveido [[Kriss Hemsvorts]] (Tors), bet pārējās lomās filmējas [[Kristians Beils]], [[Tesa Tompsone]], [[Džeimija Aleksandera]], Taika Vaititi, [[Rasels Krovs]] un [[Natālija Portmane]]. Filmā Tors mēģina rast iekšējo mieru, taču viņam ir jāapvienojas ar senajiem draugiem Valkīriju (Tompsone), Korgu (Vaititi) un Džeinu Fosteri (Portmane), kas tagad ir Varenais Tors, lai apturētu Dievu miesnieku Goru (Beils) no visu dievu iznīcināšanas. Hemsvorts un Vaititi apsprieda "Ragnarjoka" turpinājumu jau 2018. gada janvārī. 2019. gada jūlijā paziņoja par filmas "Mīla un Pērkons" izveidi un to, ka pie savām lomām atgriezīsies Hemsvorts, Vaititi un Tompsone, kā arī Portmane, kas nepiedalījās iepriekšējā filmā. Vaititi vēlējās izveidot citādu filmu, lai tā atšķirtos no iepriekšējās daļas, mēģinot tajā apvienot [[romantiskais kino|romantiku]] un 1980. gadu iedvesmotu piedzīvojumu filmu. Viņš aizguva sižeta līniju no [[Džeisons Ārons|Džeisona Ārona]] "Visvarenā Tora" komiksiem, kur Fostere, slimojot ar vēzi, pārņem Tora mantiju un spēkus. 2020. gada februārī [[Dženifera Keitina Robinsone]] pievienojās scenārija idejas izveidei, bet pārējais aktieru ansamblis filmai pievienojās vēlāk, tostarp arī Galaktikas sargi. Filmēšanai vajadzēja sākties 2020. gada nogalē, tomēr tā tika atlikta [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ. Filmēšana sākās 2021. gada janvārī [[Sidneja|Sidnejā]] un ilga līdz jūnija sākumam. Filmas "Tors: Mīla un Pērkons" pirmizrāde notika {{dat|2022|6|23||bez}} Losandželosā, bet ASV un Latvijas kinoteātros to sāka demonstrēt {{dat|2022|7|8||bez}},<ref name="DisneyPhase4Delay">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=October 18, 2021 |title=Disney Delays 'Doctor Strange 2,' 'Thor 4,' 'Black Panther' Sequel and 'Indiana Jones 5' |url=https://variety.com/2021/film/news/disney-delays-doctor-strange-thor-black-panther-1235091673/ |access-date=October 18, 2021 |website=[[Variety]]}}</ref> un tā ir daļa no MCU [[Marvel Cinematic Universe: Ceturtā fāze|Ceturtās fāzes]]. Filma galvenokārt saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kur kritiķi slavē filmas vieglprātību, humoru un Hemsvorta, Beila un Portmanes aktierspēli, tomēr pats filmas sižets saņēma arī negatīvu kritiku. Filmas starptautiskie kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|720 miljonu}} ASV dolāru. Šī ir [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|sestā ienesīgākā 2022. gada filma]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Cinematic Universe}} {{Marvel Comics filmas}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe]] 8ph1mskjknb6sc24fgc3pc1roikpafe Elviss (filma) 0 512944 3670756 3669495 2022-08-15T21:01:00Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Elviss | oriģinālnos = ''Elvis'' | attēls = Elvis 2022 poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Bazs Lurmens]] | producents = * Bazs Lurmens * [[Geila Bermane]] * [[Ketrīna Mārtina]] * Patriks Makormiks * Šuilers Veiss | scenārijs = * Bazs Lurmens * Sems Bromels * [[Kreigs Pīrss]] * [[Džeremijs Doners]] | aktieri = * [[Ostins Batlers]] * [[Toms Henkss]] | mūzika = [[Elliots Vīlers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://deadline.com/2020/09/elvis-tom-hanks-baz-luhrmann-movie-returns-to-production-australia-1234574267/|title=''Elvis'': Baz Luhrmann-Tom Hanks Movie Returning To Production In Australia After COVID-19 Shutdown|first=Anthony|last=D'Alessandro|access-date=January 19, 2021|date=September 10, 2020|work=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> | operators = [[Mendija Volkere]] | montāža = * [[Mets Vila]] * Džonatans Redmonds | studija = * ''[[Bazmark Films]]'' * ''[[The Jackal Group]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|5|25|[[2022. gada Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāls]]|2022|6|23|Austrālija|2022|6|24|ASV|2022|6|30|Latvija}} | ilgums = 159 minūtes<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.festival-cannes.com/en/films/elvis|title=Elvis|website=[[Kannu kinofestivāls]]|access-date=May 12, 2022}}</ref> | valsts = * {{AUS}} * {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://amp.smh.com.au/culture/movies/the-great-persuader-baz-luhrmann-on-his-biggest-gamble-yet-20220330-p5a9j8.html |title= The great persuader: Baz Luhrmann on his biggest gamble yet |first=Gary|last=Maddox|access-date=June 6, 2022|date=April 30, 2022|work=[[Sydney Morning Herald]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|261,4 miljons}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Elvis (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt3704428/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|15||bez}}}}</ref> | nākamā = | imdb = 10095624 }} '''"Elviss"''' ({{val|en|Elvis}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Austrālija]]s kopražojuma [[biogrāfiskā filma|biogrāfiska]] [[muzikālā filma]], kuras režisors un scenārija līdzautors ir [[Bazs Lurmens]]. Filma vēsta par [[Elviss Preslijs|Elvisa Preslija]] ([[Ostins Batlers]]) dzīvi un mūziku caur attiecību prizmu ar viņa mīklaino menedžeri pulkvedi [[Toms Pārkers|Tomu Pārkeru]] ([[Toms Henkss]]). Pārējās lomās filmējās [[Helēna Tomsone]], [[Ričards Roksburgs]], [[Olīvija Dedžonga]], [[Lūks Breisijs]], [[Nataša Baseta]], [[Deivids Venems]], [[Kelvins Herisons jaunākais]], [[Ksavjērs Semjuels]] un [[Kodijs Smits-Makpī]]. Bazs Lūrmans jau 2014. gadā izteica vēlmi režisēt biogrāfisko filmu par Elvisu Presliju, līdz 2019. gada martā oficiāli paziņoja par filmas tapšanu. Batlers tā paša gada jūlijā izturēja galvenās lomas atlasi, pārspējot citus aktierus, tostarp [[Ensels Elgorts|Enselu Elgortu]], [[Mailzs Telers|Mailzu Teleru]] un [[Harijs Stailss|Hariju Stailsu]]. Filmēšana sākās 2020. gada janvārī Lūrmana dzimtajā Austrālijā, bet no marta līdz septembrim to apstādināja saistībā [[COVID-19 pandēmija]]s uzliesmojumu filmēšanas laukumā. Filmēšana noslēdzās 2021. gada martā. Filmas "Elviss" pirmizrāde notika {{dat|2022|5|25||bez}} [[2022. gada Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kam sekoja piedalīšanās vēl vairākos kinofestivālos. Austrālijas kinoteātros sāka demonstrēt no {{dat|2022|6|23|ģ|bez}}, ASV — no {{dat||6|24|ģ|bez}}, bet Latvijā to sāka rādīt {{dat||6|30||bez}}. Filma saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas īpaši izceļ Batlera tēlojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://news.yahoo.com/elvis-fever-set-shake-cannes-113616239.html | title=Cannes can't help falling in love with 'Elvis' }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://people.com/movies/austin-butlers-performance-applauded-by-critics-as-elvis-movie-receives-mixed/ | title=Austin Butler's 'Sexy' Elvis Performance Applauded by Critics Despite Movie Earning Mixed Reviews }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Biogrāfiskas filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Baza Lurmena filmas]] md2rzcv8o7epdlaxogbyl7ht5t1mh9e Kur vēži dzied 0 512946 3670764 3669663 2022-08-15T21:10:00Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Kur vēži dzied | oriģinālnos = ''Where the Crawdads Sing'' | attēls = Where the Crawdads Sing (film).jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Olīvija Ņūmena]] | producents = * [[Rīza Viterspūna]] * Lorēna Noištatere | scenārijs = [[Lūsija Alibara]] | aktieri = * [[Deizija Edgara Džounsa]] * [[Teilors Džons Smits]] * [[Hariss Dikinsons]] * [[Maikla Haiata]] * Sterlings Meisers jaunākais * [[Deivids Streteirns]] | mūzika = [[Maikls Danna]] | operators = [[Pollija Morgana]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/a-quiet-place-2-cinematography-polly-morgan-interview/|title=How 'A Quiet Place Part II' Cinematographer Polly Morgan Channeled Spielberg to Craft an Intimate Spectacle|website=[[Collider]]|first=Adam|last=Chitwood|date=June 8, 2021|access-date=June 18, 2021}}</ref> | montāža = [[Alans Edvards Bels]] | studija = * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''[[3000 Pictures]]'' * ''[[Hello Sunshine]]'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|7|15|ASV|2022|8|19|Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|24 miljoni}}<ref name=DeadlineProj>{{Tīmekļa atsauce |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=July 13, 2022 |title=‘Thor: Love And Thunder’ Heading To $200M+ As Counter-Programming ‘Paws Of Fury’, ‘Crawdads Sing’ Open – Box Office Preview |url=https://deadline.com/2022/07/box-office-thor-love-and-thunder-paws-of-fury-where-the-crawdads-sing-1235063365/ |access-date=July 13, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]] }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|86,9 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Where the Crawdads Sing (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt9411972/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|15||bez}}}}</ref> | nākamā = | imdb = 9411972 }} '''"Kur vēži dzied"''' ({{val|en|Where the Crawdads Sing}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] mistērijas drāmas filma, kas balstīta uz [[Dēlija Ouensa|Dēlijas Ouensas]] tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Filmas režisore ir [[Olīvija Ņūmena]], scenārija autore [[Lūsija Alibara]], producente [[Rīza Viterspūna]]. Galvenās lomas atveidojuši [[Deizija Edgara Džounsa]], [[Teilors Džons Smits]], [[Hariss Dikinsons]], [[Maikla Haiata]], [[Sterlings Meisers jaunākais]] un [[Deivids Streteirns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022-02-25 |title=What to Expect From 'Where the Crawdads Sing,' Daisy Edgar-Jones's Poignant Next Film |url=https://www.vogue.com/article/where-the-crawdads-sing-daisy-edgar-joness-what-to-expect |access-date=2022-02-27 |website=Vogue |language=en-US}}</ref> Filmas sižets norisinās 1950. gados, un vēsta par atstumtu meiteni, kas dzīvo [[Ziemeļkarolīna]]s purvā un kļūst par galveno aizdomās turamo slepkavības prāvā. Filmas pirmizrāde ASV notika {{dat|2022|7|15||bez}}, bet Latvijas kinoteātros to sāks demonstrēt no {{dat|2022|8|19|ģ|bez}}. Tā saņēma pretrunīgas kritiķu atsauksmes, kas slavēja Edgaras Džounsas aktierspēli, bet kritizēja filmas sižetu. Skatītāju kritika bija daudz pozitīvāka un filma guva labus kases ienākumus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā {{nobr|86 miljonus}} ASV dolāru pie {{nobr|24 miljonu}} dolāru budžeta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] knfppkhrf88s0gzhuy3q4zhqgskfat9 Ložu ekspresis 0 512947 3670759 3669662 2022-08-15T21:06:05Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Ložu ekspresis | oriģinālnos = ''Bullet Train'' | attēls = Bullet Train (poster).jpeg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Deivids Lītčs]] | producents = * Kellija Makormika * Deivids Lītčs * [[Antuāns Fukua]] | scenārijs = Zeks Olkevičs | aktieri = * [[Breds Pits]] * [[Džoija Kinga]] * [[Ārons Teilors-Džonsons]] * [[Braians Tairī Henrijs]] * [[Endrū Kodzi]] * [[Hirojuki Sanada]] * [[Maikls Šenons]] * ''[[Bad Bunny]]'' * [[Zazija Bītsa]] * [[Logans Lērmans]] * [[Kārena Fukuhara]] * [[Masi Oka]] * [[Sandra Buloka]] | mūzika = [[Dominiks Lūiss]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Dominic Lewis to Score David Leitch's 'Bullet Train' |url=https://filmmusicreporter.com/2021/07/26/dominic-lewis-to-score-david-leitchs-bullet-train/|website=Film Music Reporter|access-date=July 26, 2021}}</ref> | operators = [[Džonatans Sela]] | montāža = Elizabeta Ronaldsdotira | studija = * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''Fuqua Films'' * ''[[87North Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Sony Pictures Releasing]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|7|18|''[[Grand Rex]]''|2022|8|5|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|85,9 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|114,4 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bullet Train (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt12593682/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|15||bez}}}}</ref> | nākamā = | imdb = 12593682 }} '''"Ložu ekspresis"''' ({{val|en|Bullet Train}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[neo-noir]]'' asa sižeta komēdijas trillera filma, kuras režisors ir [[Deivids Lītčs]], scenārija autors ir Zeks Olkevičs. Filma veidota pēc Kotaro Isakas japāņu romāna ''Maria Beetle'' motīviem. Galvenās lomas atveidojuši [[Breds Pits]], [[Džoja Kinga]], [[Ārons Teilors-Džonsons]], [[Braians Tairī Henrijs]], [[Endrū Kodzi]], [[Hirojuki Sanada]], [[Maikls Šenons]], ''[[Bad Bunny]]'', [[Zazija Bītsa]], [[Logans Lērmans]], [[Kārena Fukuhara]], [[Masi Oka]] un [[Sandra Buloka]]. Filmēšana sākās Losandželosā 2020. gada novembrī un noslēdzās 2021. gada martā. Filmas "Ložu ekspresis" pirmizrāde notika {{dat|2022|7|18||bez}} [[Parīze|Parīzē]], bet ASV un Latvijas kinoteātros to sāka demonstrēt no {{dat|2022|8|5|ģ|bez}}. Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|114 miljoni}} ASV dolāru pie gandrīz {{nobr|90 miljonu}} liela ražošanas budžeta. Tā saņēmusi dažādas kritiķu atsauksmes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Columbia Pictures filmas]] klm1o4m70qu3ndzmqcv2ohur23yilbj Viss visur vienlaikus 0 513034 3670761 3665515 2022-08-15T21:08:46Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Viss visur vienlaikus | operators = | attēls = Everything-Everywhere-plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = zinātniskā fantastika, komēdija | režisors = * [[Dens Kvans]] * [[Denjels Šeinerts]] | producents = | scenārijs = * Dens Kvans * Denjels Šeinerts | aktieri = * [[Mišela Jeo]] * [[Stefānija Hsu]] * [[Džonatans Kī Kvans]] * [[Dženija Sleita]] * [[Harijs Šums]] * [[Džeimss Hongs]] * [[Džeimija Lī Kērtisa]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Everything Everywhere All at Once'' | studija = * ''[[A24]]'' * ''Gozie AGBO'' * ''Ley Line Entertainment'' * ''IAC Films'' * ''Year of the Rat'' | montāža = | izplatītājs = * ''A24'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|3|11|ASV|2022|4|27|Latvija}} | ilgums = 140 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = * [[Angļu valoda|angļu]] * [[Mandarīnu valoda|mandarīnu]] * [[Kantoniešu dialekts|kantoniešu]] | budžets = {{ASV dolārs|25 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|97,2 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt6710474/|title=Everything Everywhere All at Once (2022) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|15}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Viss visur vienlaikus"''' ({{Val|en|Everything Everywhere All at Once}}) ir 2022. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika]]s komēdijas filma, kuras režisori un scenārija autori ir [[Dens Kvans]] un [[Denjels Šeinerts]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Mišela Jeo]], [[Stefānija Hsu]], [[Džonatans Kī Kvans]], [[Dženija Sleita]], [[Harijs Šums]], [[Džeimss Hongs]] un [[Džeimija Lī Kērtisa]]. Vizītes laikā ieņēmumu dienestā, ķīniešu izcelsmes amerikāniete nonāk piedzīvojumā, kurā tikai viņa var glābt pasauli, atklājot paralēlās pasaules un scenārijus, kā būtu izvērusies viņas dzīve, pieņemot citus lēmumus. Filmā ir apvienoti vairāki žanri, kā melnā komēdija, zinātniskā fantastika, fantāzija, cīņas māksla un animācija. Sākotnēji galvenā loma tika iecerēta [[Džekijs Čans|Džekijam Čanam]], taču vēlāk tā tika piešķirta Mišelai Jeo.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/04/14/opinion/sway-kara-swisher-michelle-yeoh.html|title=Opinion {{!}} How Michelle Yeoh Took Jackie Chan’s Role|work=The New York Times|access-date=2022-05-30|date=2022-04-14|last=‘Sway’|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Filmēšana tika uzsākta 2020. gada janvārī un tika pabeigta martā, tieši pirms [[COVID-19 pandēmija]]s uzliesmojuma ASV. Filmas pirmizrāde notika {{Dat|2022|3|11|5=bez}}, bet Latvijā {{Dat|2022|4|27|5=bez}}. Filma saņēma plašu kritiķu atzinību, slavējot tās iztēli, režiju, Jeo aktierspēli un tādu tēmu kā [[eksistenciālisms]], [[nihilisms]] un ķīniešu-amerikāņu identitāte atspoguļojumu. Filma ir nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|97 miljonus}} [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par ''[[A24]]'' vispelnošāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vulture.com/2022/05/everything-everywhere-all-at-once-beat-uncut-gems-a24-box-office-record.html|title=Everything Everywhere All at Once to Beat Uncut Gems As A24’s Biggest Hit|last=Zhan|first=Jennifer|website=Vulture|access-date=2022-05-30|date=2022-05-21|language=en-us}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] psl1makamt4vr0mtqyp1h2tki3rfick Batērsta sala 0 514892 3670698 3666078 2022-08-15T18:23:56Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Batērsta sala |attēls = Peary caribou - looking west towards Evan's Bay.jpg |attēla paraksts = Ziemeļbrieži Kausuitukas nacionālajā parkā |attēla izmērs = |vietas karte = Wfm bathurst island.jpg | map_type = Kanāda#Nunavuta#Ziemeļamerika | map_relief = jā |vietējais nosaukums = |izvietojums = |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=46|latNS=N |longd=99|longm=47|longEW=W |platība = 16042 |garums = 188 |platums = 101-151 |krasta līnija = 2069 |augstākais kalns = Stoksa kalns |augstums = 412 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = ''neapdzīvota'' |iedzīvotāju gads = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Batērsta sala''' ({{val|en|Bathurst Island}}) ir neapdzīvota sala [[Kanāda]]s ziemeļos [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] arhipelāgā.<ref>{{PZT|98|Batersta sala}}</ref> 13. lielākā Kanādas sala, 54. lielākā sala pasaulē. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] [[Perija salas|Perija salu]] grupā. [[Penija šaurums]] ziemeļaustrumos salu atdala no [[Devona (sala)|Devonas]] salas, Makdugala šaurums dienvidaustrumos — no [[Kornvolisa (sala)|Kornvolisas]], dienvidos [[Vikonta Melvila šaurums]] atdala no [[Velsas Prinča sala]]s, bet rietumos [[Baiama Mārtina šaurums]] — no [[Baiama Mārtina sala]]s. Sala izstiepta ziemeļu—dienvidu virzienā 188 km garumā. Krasti stipri izroboti, daudz līču un fjordu. Piekrastē daudz salu, lielākās no tām ir [[Aleksandra sala|Aleksandra]], [[Mesija sala|Mesija]], [[Vanjē sala|Vanjē]], [[Kamerona sala|Kamerona]] un [[Helinas sala|Helinas]] salas ziemeļu un ziemeļrietumu piekrastē. Reljefs paugurains, bet zems, salas augstākais punkts ir Stoksa kalns (412 m vjl). Salas teritorijā valda [[arktiskais tuksnesis]]. Salas ziemeļrietumos kopš 2015. gada izveidots Kausuitukas nacionālais parks,<ref>[https://www.canada.ca/en/parks-canada/news/2017/08/qausuittuq_nationalparkbathurstislandnunavut.html Qausuittuq National Park (Bathurst Island, Nunavut)]</ref> vidusdaļā kopš 1982. gada — Nanuititilingas nacionālais dabas rezervāts.<ref>[https://nunavutacmc.com/polar-bear-pas-nwa/ NANUIT ITILLINGA (Polar Bear Pass National Wildlife Area)]</ref> == Vēsture == Sala periodiski bijusi apdzīvota vismaz jau pirms 4000 gadiem. Pēdējā zināmā pastāvīga apdzīvotā vieta atradusies salas austrumu krastā un bijusi apdzīvota ap 1000. gadu. Vēlākā laikā [[inuiti]] salu apmeklējuši sezonāli medību laikā. Pirmais no eiropiešiem salu 1819. gadā atklāja [[Viljams Perijs]], nokartējot tās dienvidu krastu un nodēvējot salu britu kara un koloniju sekretāra Henrija Batērsta (''Henry Bathurst'') vārdā. Salas rietumu un ziemeļu krasti tika nokartēti tikai 19. gadsimta vidū. 1960. un 1970. gados salu šķērsoja Zemes ziemeļu [[magnētiskais pols]]. 1968. gadā salas vidienē Kanādas Nacionālais dabaszinātņu muzejs ierīkoja [[Polarbērpasa|Augstās Arktikas pētniecības staciju]], kas regulāri darbojās līdz 1980. gadiem, bet mūsdienās atjaunota un tiek izmantota kā Nanuititilingas rezervāta lauka pētījumu bāze. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] [[Kategorija:Perija salas]] aw1we9zbfb53gago8m1um6n7074pv1m Vīri 0 515285 3670768 3665522 2022-08-15T21:14:04Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Vīri | operators = | attēls = Men-plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Alekss Gārlends]] | producents = * [[Endrū Makdonalds]] * [[Alons Raihs]] | scenārijs = Alekss Gārlends | aktieri = * [[Džesija Baklija]] * [[Rorijs Kinirs]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Men'' | studija = ''DNA Films'' | montāža = | izplatītājs = * ''[[A24]]'' * ''Entertainment Film Distributors'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|5|20|ASV|2022|6|1|Apvienotā Karaliste|2022|6|14|Latvija}} | ilgums = 100 minūtes | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = {{ASV dolārs|10,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt13841850/|title=Men (2022) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|15}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Vīri"''' ({{Val|en|Men}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Alekss Gārlends]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Džesija Baklija]] un [[Rorijs Kinirs]]. Filma ir par atraitni palikušu sievieti, kura dodas atvaļinājumā uz lauku ciematu, kur viņu sāk vajāt dīvaini vīrieši. "Vīri" pirmizrāde notika {{Dat|2022|5|20|5=bez}} ASV. Latvijā filmas pirmizrāde notika {{Dat|2022|6|14|5=bez}}. Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes par aktierspēli, toties tās stāstījuma pieeja saņēma kritiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/men_2022|title=Men|publisher=[[Rotten Tomatoes]]|access-date=28.06.2022}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] q62lhv0ukime4ge3e8am1awnxqp6fec Veļi 0 516198 3670835 3646597 2022-08-16T06:33:09Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Velu laiks.jpg|thumb|[[Hilda Vīka|Hildas Vīkas]] glezna „Veļu laiks”]] '''Veļi''' ({{val|lt|veliai}}) [[baltu reliģija|baltu mitoloģijā]] ir mirušo cilvēku [[dvēsele]]s, neredzamie gari, kuri dzīvo veļu pasaulē — [[aizsaule (mitoloģija)|aizsaulē]]. Pēc tam, kad cilvēks ir miris, viņa dvēsele nonāk [[Viņsaule|viņsaulē,]] kur to sagaida [[Veļu māte]], kura to aizved ar [[Veļu laiva|Veļu laivu]] uz veļu pasauli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://epupa.valoda.lv/veli/|title=veļi|access-date=2022-07-07|language=en-US}}</ref> Veļi divas vai trīs reizes gadā, [[Veļu laiks|Veļu laikā]] apmeklē dzīvos, atnesot saviem bijušajiem draugiem svētību, bet naidniekiem — ļaunumu. Veļu atnākšana notiek [[Mārtiņi|Mārtiņos]], [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]] un [[Meteņi|Meteņos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/veli.htm|title=Veļi}}</ref> Veļi katru gadu [[Veļu laiks|veļu laikā]] pulcējas zemes apakšā un apspriež, kas pagājušā gadā darīts un kas nākamā gadā būs darāms. Viņi arī runā par saviem pēctečiem un radiniekiem, kas vēl dzīvi. Bet lai uzzinātu, kā radinieki dzīvo, veļi veļu laikā dažreiz staigā pa druvām, ēkām un slēptuvēm, naudas krātuves pārskatot. Tā staigājot, veļi smalki noklausoties, ko ļaudis runā. Mīļiem piederīgiem viņi arī iečukst labus padomus ausīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://valoda.ailab.lv/folklora/ticejumi/veli.htm|title=Ticējumi|website=valoda.ailab.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> Dažādās vietās veļus mēdz saukt par '''velēniešiem''', '''ēniem''', '''iļģiem''', '''ķauķiem''', '''vecajiem''', mēdz dēvēt arī citos vārdos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-simtgades-stastu-raksti/velu-laiks.a94288/|title=Veļu laiks|website=lr2.lsm.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Mitoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Baltu mitoloģija]] 67mu2j5wb2d5y6rh1ahswdgnlco2v4c 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona 0 516681 3670843 3668709 2022-08-16T06:51:57Z Vylks 50297 /* 3. kvalifikācijas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas konferences līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg | pixels = 250 | caption = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls | duration = | no_of_teams = Pamatturnīrs: 32 + 8<br />Kopā: 134 + 43 | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="4"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—7. jūlijs |2022. gada 14. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 21. jūlijs |2022. gada 28. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 4. augusts |2022. gada 11. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 2. augusts |2022. gada 18. augusts |2022. gada 25. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 26. augusts |colspan="2"|2022. gada 8. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 15. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 6. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 13. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 27. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 3. novembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1/16 fināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 16. februāris |2023. gada 23. februāris |- |Astotdaļfināli |2023. gada 24. februāris |2023. gada 9. marts |2023. gada 16. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 13. aprīlis |2023. gada 20. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 11. maijs |2023. gada 18. maijs |- |Fināls | colspan="2" |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]'''|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|0–10|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–4|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|2–0|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|0–1|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]'''|FRO|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Hibernians F.C.|Hibernians]]'''|MLT|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|2–4|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]'''|BIH|0–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|4–1|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|1–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|5–5 (3–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|3–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]'''|GRE|7–2|[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL|0–2|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|5–3|[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|2–1|[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP|2–3|'''[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]'''|AZE|2–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|0–2|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO|3–4|'''[[FCSB]]'''|ROU|1–0|2–4}} {{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD|0–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–1|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE|0–3|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–3|0–0}} {{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB|1–4|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–2|'''[[Kisvárda FC|Kisvárda]]'''|HUN|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|0–5|'''[[Konyaspor]]'''|TUR|0–3|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]'''|ROU|3–3 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]'''|KAZ|3–2|[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|2–0}} {{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|0–4|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN|2–6|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–1|2–5}} {{TwoLegResult|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|3–2|[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]'''|IRL|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR|0–11|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]'''|CZE|0–4|0–7}} {{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|SVK|6–2|[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU|0–2|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|0–4|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|0–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL|1–5|'''[[Brøndby IF|Brøndby]]'''|DEN|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|5–0|[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|4–0}} {{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|0–3|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|0–1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|6–2|[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN|1–2|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|0–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|1–0|[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK|1–5|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–3|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SWI|3–1|[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|2–0|[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|4–1|[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|4–1}} {{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX|1–8|'''[[FK Čukarički|Čukarički]]'''|SRB|1–4|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–1|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]'''|POR|3–0|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|1–4|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]'''|SWE|1–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR|3–4|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|3–2|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA|2–5|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|1–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|6–0|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|6–3|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|4–1}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|1–2|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|0–0|1–2}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2–4|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|1–0|1–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|4–2|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|1–1|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|4–4 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–2|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]'''|BIH|2–1|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–1|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|0–0|0–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK|0–3|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|0–2|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|2–2 (3–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|5–2|[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|IRL|5–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL|1–6|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|1–3|0–3}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|0–5|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–2|0–3}} {{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST|0–5|'''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–2|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|5–1|[[B36 Tórshavn]]|FRO|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|3–2|[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]|POR|3–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN|2–2 (1–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SUI|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|1–5|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|1–3|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|2–1|[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL|0–1|2–0}} {{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO|1–7|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|1–0|0–7}} {{TwoLegResult|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|1–0|[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]|SVK|0–2|'''[[FCSB]]'''|ROU|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|1–5|'''[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]'''|POR|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Wolfsberger AC]]'''|AUT|4–0|[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT|0–0|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|3–2|[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]|GRE|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|4–2|[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]]|HUN|3–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE|2–3|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|1–5|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|0–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|2–2 (4–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB|2–7|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|1–3|1–4}} {{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR|1–3|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–0|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|5–3|[[Konyaspor]]|TUR|1–1|4–2}} {{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU|2–6|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]'''|SWE|1–3|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|7–1|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|5–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Praha]]'''|CZE|3–1|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|2–0|1–1}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155728b9b0a2-628036896976-1000--uefa-europa-conference-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League play-off round draw |language=en |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tiks aizvadītas 18. augustā, bet atbildes spēles notiks 25. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]/[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] zaudētāji|<!--SVN/FIN-->||[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]/[[CFR Cluj]] uzvarētāji|<!--BLR/ROU-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]/[[Hibernians F.C.|Hibernians]] uzvarētāji|<!--LVA/MLT-->||[[Linfield F.C.|Linfield]]/[[FC Zürich|Zürich]] zaudētāji|<!--NIR/SUI-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]/[[Lech Poznań]] uzvarētāji|<!--ISL/POL-->||[[Malmö FF]]/[[F91 Dudelange]] zaudētāji|<!--SWE/LUX-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Shkupi|Shkupi]]|MKD||[[FC Ballkani|Ballkani]]/[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]] uzvarētāji|<!--KOS/FRO-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]/[[FC Tobol|Tobol]] uzvarētāji|<!--BIH/KAZ-->||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]/[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]] zaudētāji|<!--GRE/SVK-->|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]/[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]] uzvarētāji| ||[[Brøndby IF|Brøndby]]/[[FC Basel|Basel]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Vaduz|Vaduz]]/[[Konyaspor]] uzvarētāji| ||[[Neftçi PFK|Neftçi]]/[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]/[[Raków Częstochowa]] uzvarētāji| ||[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]/[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[APOEL FC|APOEL]]/[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]] uzvarētāji| ||[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]/[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]/[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]] uzvarētāji| ||[[OGC Nice|Nice]]|FRA|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]/[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]] uzvarētāji| ||[[FC Lugano|Lugano]]/[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]/[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]] uzvarētāji| ||[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]/[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]/[[FCSB]] uzvarētāji| ||[[Viking FK|Viking]]/[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]/[[FK Partizan|Partizan]] zaudētāji| ||[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]/[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|ITA||[[FC Twente|Twente]]/[[FK Čukarički|Čukarički]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP||[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]/[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[1. FC Köln]]|GER||[[Fehérvár FC|Fehérvár]]/[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|ENG||[[Viborg FF|Viborg]]|DEN|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]/[[BSC Young Boys|Young Boys]] uzvarētāji| ||[[Paide Linnameeskond]]/[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]/[[1. FC Slovácko|Slovácko]] zaudētāji| ||[[AIK Fotboll|AIK]]/[[KF Shkëndija|Shkëndija]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]/[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]] uzvarētāji| ||[[Wolfsberger AC]]|AUT|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]/[[AZ Alkmaar|AZ]] uzvarētāji| ||[[Riga FC|Riga]]/[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]] uzvarētāji| |{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]] j4ve6jpcdoifms0ll6brz8hponsnxfp 3670844 3670843 2022-08-16T07:02:19Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas kārta */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas konferences līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Synot Tip Arena - Viktoria Plzen - FC Barcelona 0-4.jpg | pixels = 250 | caption = ''[[Eden Arena]]'' stadions [[Prāga|Prāgā]], kur norisināsies fināls | duration = | no_of_teams = Pamatturnīrs: 32 + 8<br />Kopā: 134 + 43 | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas konferences līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona''' ir otrā [[UEFA Eiropas konferences līga]]s, trešā līmeņa Eiropas [[futbols|futbola]] klubu turnīra, sezona. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar pirmo kvalifikācijas kārtu {{dat|2022|7|5||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2021|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2022|6|7||bez}} ar finālu ''[[Eden Arena]]'' stadionā (zināms arī kā ''Sinobo'' stadions) [[Prāga|Prāgā]], [[Čehija|Čehijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0275-15286fe28064-ad90bed5046e-1000--2023-uefa-europa-conference-league-final-prague/ |title=2023 UEFA Europa Conference League final: Prague |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> 2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas uzvarētāji iegūs tiesības spēlēt 2023.—2024. gada [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīrā. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Eiropas konference līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0271-142f4c17015a-86d5502d5193-1000--2022-23-season-details/ |title=2022/23 UEFA Europa Conference League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|6|28||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="4"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2022. gada 14. jūnijs |2022. gada 5.—7. jūlijs |2022. gada 14. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2022. gada 15. jūnijs |2022. gada 21. jūlijs |2022. gada 28. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 4. augusts |2022. gada 11. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 2. augusts |2022. gada 18. augusts |2022. gada 25. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 26. augusts |colspan="2"|2022. gada 8. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 15. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 6. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 13. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 27. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 3. novembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1/16 fināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 16. februāris |2023. gada 23. februāris |- |Astotdaļfināli |2023. gada 24. februāris |2023. gada 9. marts |2023. gada 16. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 13. aprīlis |2023. gada 20. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 11. maijs |2023. gada 18. maijs |- |Fināls | colspan="2" |2023. gada 7. jūnijs ''[[Eden Arena]]'', [[Prāga]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 14. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155723416f86-d324b74141c2-1000--first-qualifying-round-ties/ |title=UEFA Europa Conference League first qualifying round |date={{dat|2022|7|7||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Pirmās spēles notika 5.—7. jūlijā, bet atbildes spēles 12. un 14. jūlijā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[FC Alashkert|Alashkert]]|ARM|2–4|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|1–0|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[Lechia Gdańsk]]'''|POL|6–2|[[Akademija Pandev]]|MKD|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Inter Turku|Inter Turku]]|FIN|1–3|'''[[FC Drita|Drita]]'''|KOS|1–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Dinamo Tbilisi|Dinamo Tbilisi]]|GEO|4–4 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|2–3|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Panevėžys|Panevėžys]]|LTU|0–2|'''[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]'''|MDA|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[KF Laçi|Laçi]]'''|ALB|1–0|[[FK Iskra Danilovgrad|Iskra]]|MNE|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[SC Gjilani|Gjilani]]|KOS|2–3|'''[[FK Liepāja|Liepāja]]'''|LVA|1–0|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Sfîntul Gheorghe|Sfîntul Gheorghe]]|MDA|2–4|'''[[NŠ Mura|Mura]]'''|SVN|1–2|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|2–0|[[FC Dila Gori|Dila Gori]]|GEO|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]'''|SVK|2–0|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|'''[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]'''|MNE|4–2|[[KF Llapi|Llapi]]|KOS|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|2–1|[[Atlètic Club d'Escaldes]]|AND|1–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|3–3 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|2–0|1–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]'''|SVN|3–2|[[FC Differdange 03|Differdange 03]]|LUX|1–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]'''|GIB|1–0|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[UE Santa Coloma]]|AND|1–5|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|0–1|1–4}} {{TwoLegResult|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|5–1|[[Cliftonville F.C.|Cliftonville]]|NIR|2–1|3–0}} {{TwoLegResult|'''[[Víkingur Gøta|Víkingur]]'''|FRO|3–1|[[Europa F.C.|Europa]]|GIB|1–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Bala Town F.C.|Bala Town]]|WAL|2–2 (3–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|1–2|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[CS Fola Esch|Fola Esch]]|LUX|1–4|'''[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]'''|SMR|0–1|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]'''|BLR|3–2|[[FK Dečić|Dečić]]|MNE|1–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[S.P. Tre Penne|Tre Penne]]|SMR|0–8|'''[[FK Tuzla City|Tuzla City]]'''|BIH|0–2|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]'''|GEO|1–1 (5–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Partizani Tirana|Partizani]]|ALB|0–1|1–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|4–2|[[FC Ararat Yerevan|Ararat Yerevan]]|ARM|2–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|0–1|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Pogoń Szczecin]]'''|POL|4–2|[[Knattspyrnufélag Reykjavíkur|KR]]|ISL|4–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Havnar Bóltfelag|HB]]|FRO|2–2 (2–4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Newtown A.F.C.|Newtown]]'''|WAL|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[F.C. Bruno's Magpies|Bruno's Magpies]]|GIB|3–4|'''[[Crusaders F.C.|Crusaders]]'''|NIR|2–1|1–3}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|3–4|'''[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]'''|FIN|1–0|2–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Derry City F.C.|Derry City]]|IRL|0–4|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–2|0–2}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 15. jūnijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572508ca8a-7ef4a2cdcd36-1000--second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League second qualifying round draw |date={{dat|2022|6|15||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]'''|BLR|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|''bez spēles''|N/A||—|—}} {{TwoLegResult|[[S.P. La Fiorita|La Fiorita]]|SMR|0–10|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|0–4|0–6}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|2–0|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska Nikšić]]|MNE|0–1|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]'''|FRO|0–0|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[Hibernians F.C.|Hibernians]]'''|MLT|4–3|[[FCI Levadia Tallinn|FCI Levadia]]|EST|3–2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Tirana|Tirana]]|ALB|2–4|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski]]'''|BIH|0–1|2–3}} {{TwoLegResult|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|6–1|[[FC Dinamo Batumi|Dinamo Batumi]]|GEO|5–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|4–1|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Tobol|Tobol]]'''|KAZ|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|2–0|1–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[Gżira United F.C.|Gżira United]]'''|MLT|5–5 (3–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]|SRB|2–2|3–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris]]'''|GRE|7–2|[[FC Gomel|Gomel]]|BLR|5–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Botev Plovdiv]]|BUL|0–2|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|0–0|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|5–3|[[Gabala FK|Gabala]]|AZE|4–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|2–1|[[Maccabi Netanya F.C.|Maccabi Netanya]]|ISR|1–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aris Limassol FC|Aris Limassol]]|CYP|2–3|'''[[Neftçi PFK|Neftçi Baku]]'''|AZE|2–0|0–3}} {{TwoLegResult|[[FK Velež Mostar|Velež Mostar]]|BIH|0–2|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Saburtalo Tbilisi|Saburtalo Tbilisi]]|GEO|3–4|'''[[FCSB]]'''|ROU|1–0|2–4}} {{TwoLegResult|[[FK Makedonija Gjorče Petrov|Makedonija Gjorče Petrov]]|MKD|0–4|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|0–0|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–1|[[FC Dinamo Minsk|Dinamo Minsk]]|BLR|2–1|1–0}} {{TwoLegResult|[[Zira FK|Zira]]|AZE|0–3|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|0–3|0–0}} {{TwoLegResult|[[KF Vllaznia Shkodër|Vllaznia]]|ALB|1–4|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–1|0–3}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|0–0 (3–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[Paide Linnameeskond]]'''|EST|0–0|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|0–2|'''[[Kisvárda FC|Kisvárda]]'''|HUN|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC BATE Borisov|BATE Borisov]]|BLR|0–5|'''[[Konyaspor]]'''|TUR|0–3|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]'''|ROU|3–3 (4–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NK Olimpija Ljubljana|Olimpija Ljubljana]]|SVN|3–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]'''|KAZ|3–2|[[NK Osijek|Osijek]]|CRO|1–2|2–0}} {{TwoLegResult|[[FK Liepāja|Liepāja]]|LVA|0–4|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–1|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|[[Lechia Gdańsk]]|POL|0–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Seinäjoen Jalkapallokerho|SJK]]|FIN|2–6|'''[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]'''|NOR|0–1|2–5}} {{TwoLegResult|'''[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]'''|ISL|3–2|[[FK Budućnost Podgorica|Budućnost Podgorica]]|MNE|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]'''|IRL|1–1 (6–5 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[NŠ Mura|Mura]]|SVN|1–1|0–0 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[St Joseph's F.C.|St Joseph's]]|NIR|0–11|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Prague]]'''|CZE|0–4|0–7}} {{TwoLegResult|'''[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]'''|SVK|6–2|[[Newtown A.F.C.|Newtown]]|WAL|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FK Sūduva|Sūduva]]|LTU|0–2|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Víkingur Gøta|Víkingur]]|FRO|0–4|'''[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC Dunajská Streda]]'''|SVK|0–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[Pogoń Szczecin]]|POL|1–5|'''[[Brøndby IF|Brøndby]]'''|DEN|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|5–0|[[FK Tuzla City|Tuzla City]]|BIH|1–0|4–0}} {{TwoLegResult|[[Motherwell F.C.|Motherwell]]|SCO|0–3|'''[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]'''|IRL|0–1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|6–2|[[IF Elfsborg|Elfsborg]]|SWE|4–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[FC Koper|Koper]]|SVN|1–2|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|0–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[B36 Tórshavn]]'''|FRO|1–0|[[S.P. Tre Fiori|Tre Fiori]]|LUX|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[MFK Ružomberok|Ružomberok]]|SVK|1–5|'''[[Riga FC|Riga]]'''|LVA|0–3|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SWI|3–1|[[Crusaders F.C.|Crusaders]]|NIR|2–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|2–0|[[FC Drita|Drita]]|KOS|0–0|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]'''|MDA|4–1|[[KF Laçi|Laçi]]|ALB|0–0|4–1}} {{TwoLegResult|[[Racing FC Union Luxembourg|Racing Union]]|LUX|1–8|'''[[FK Čukarički|Čukarički]]'''|SRB|1–4|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–1|[[PAOK FC|PAOK]]|GRE|2–0|1–1}} {{TwoLegResult|'''[[Vitória S.C.|Vitória de Guimarães]]'''|POR|3–0|[[Puskás Akadémia FC|Puskás Akadémia]]|HUN|3–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[HNK Rijeka|Rijeka]]|CRO|1–4|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgårdens IF]]'''|SWE|1–2|0–2}} {{TwoLegResult|[[FC Vorskla Poltava|Vorskla Poltava]]|UKR|3–4|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|3–2|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Valmiera FC|Valmiera]]|LVA|2–5|'''[[KF Shkëndija|Shkëndija]]'''|MKD|1–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|6–0|[[FC Astana|Astana]]|KAZ|5–0|1–0}} {{TwoLegResult|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|6–3|[[FC Milsami Orhei|Milsami Orhei]]|MDA|2–2|4–1}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|1–2|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|0–0|1–2}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika 2021. gada 18. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-15572751393a-eb95c0c01d09-1000--third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League third qualifying round draw |date={{dat|2022|7|18||bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|7|22||bez}} |website=uefa.com}}</ref> {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2–4|'''[[Lech Poznań]]'''|POL|1–0|1–4 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK RFS|RFS]]'''|LVA|4–2|[[Hibernians F.C.|Hibernians]]|MLT|1–1|3–1}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ballkani|Ballkani]]'''|KOS|4–4 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]]|FRO|3–2|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]'''|BIH|2–1|[[FC Tobol|Tobol]]|KAZ|1–0|1–1}} {{TwoLegResult|[[FC Shakhtyor Soligorsk|Shakhtyor Soligorsk]]|BLR|0–1|'''[[CFR Cluj]]'''|ROU|0–0|0–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]]|SVK|0–3|'''[[Raków Częstochowa]]'''|POL|0–2|0–1}} {{TwoLegResult|'''[[AIK Fotboll|AIK]]'''|SWE|2–2 (3–2 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[KF Shkëndija|Shkëndija]]|MKD|1–1|1–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Viking FK|Viking]]'''|NOR|5–2|[[Sligo Rovers F.C.|Sligo Rovers]]|IRL|5–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Breiðablik men's football|Breiðablik]]|ISL|1–6|'''[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]'''|TUR|1–3|0–3}} {{TwoLegResult|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|0–5|'''[[BSC Young Boys|Young Boys]]'''|SUI|0–2|0–3}} {{TwoLegResult|[[Paide Linnameeskond]]|EST|0–5|'''[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]'''|BEL|0–2|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Viborg FF|Viborg]]'''|DEN|5–1|[[B36 Tórshavn]]|FRO|3–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]'''|CRO|3–2|[[Vitória S.C.|Vitória Guimarães]]|POR|3–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Brøndby IF|Brøndby]]|DEN|2–2 (1–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Basel|Basel]]'''|SUI|1–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Lillestrøm SK|Lillestrøm]]|NOR|1–5|'''[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]'''|BEL|1–3|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]'''|BUL|2–1|[[St Patrick's Athletic F.C.|St Patrick's Athletic]]|IRL|0–1|2–0}} {{TwoLegResult|[[Dundee United F.C.|Dundee United]]|SCO|1–7|'''[[AZ Alkmaar|AZ]]'''|NED|1–0|0–7}} {{TwoLegResult|'''[[APOEL FC|APOEL]]'''|CYP|1–0|[[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]]|KAZ|1–0|0–0}} {{TwoLegResult|[[FC DAC 1904 Dunajská Streda|DAC 1904]]|SVK|0–2|'''[[FCSB]]'''|ROU|0–1|0–1}} {{TwoLegResult|[[Riga FC|Riga]]|LVA|1–5|'''[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]'''|POR|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Wolfsberger AC]]'''|AUT|4–0|[[Gżira United F.C.|Gżira United]]|MLT|0–0|4–0}} {{TwoLegResult|'''[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]'''|ISR|3–2|[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]|GRE|2–0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[Molde FK|Molde]]'''|NOR|4–2|[[Kisvárda F.C.|Kisvárda]]|HUN|3–0|1–2}} {{TwoLegResult|[[Neftçi PFK|Neftçi]]|AZE|2–3|'''[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]'''|AUT|2–1|0–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Lugano|Lugano]]|SUI|1–5|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|0–2|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]'''|MLT|2–2 (4–1 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL|0–1|2–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FK Čukarički|Čukarički]]|SRB|2–7|'''[[FC Twente|Twente]]'''|NED|1–3|1–4}} {{TwoLegResult|[[FC Zorya Luhansk|Zorya Luhansk]]|UKR|1–3|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–0|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[FC Vaduz|Vaduz]]'''|LIE|5–3|[[Konyaspor]]|TUR|1–1|4–2}} {{TwoLegResult|[[ACS Sepsi OSK Sfântu Gheorghe|Sepsi Sfântu Gheorghe]]|ROU|2–6|'''[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]'''|SWE|1–3|1–3}} {{TwoLegResult|'''[[Fehérvár FC|Fehérvár]]'''|HUN|7–1|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|5–0|2–1}} {{TwoLegResult|'''[[SK Slavia Prague|Slavia Praha]]'''|CZE|3–1|[[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]|GRE|2–0|1–1}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0276-155728b9b0a2-628036896976-1000--uefa-europa-conference-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa Conference League play-off round draw |language=en |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tiks aizvadītas 17. un 18. augustā, bet atbildes spēles notiks 25. augustā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN||[[CFR Cluj]]|ROU|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK RFS|RFS]]|LVA||[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Lech Poznań]]|POL||[[F91 Dudelange]]|LUX|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Shkupi|Shkupi]]|MKD||[[FC Ballkani|Ballkani]]|KOS|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]|BIH||[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|[[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]]|BUL||[[FC Basel|Basel]]|SUI|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Vaduz|Vaduz]]|LIE||[[SK Rapid Wien|Rapid Wien]]|AUT|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Raków Częstochowa]]|POL||[[SK Slavia Prague|Slavia Praha]]|CZE|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Djurgårdens IF Fotboll|Djurgården]]|SWE||[[APOEL FC|APOEL]]|CYP|{{small|17. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]|ISR||[[OGC Nice|Nice]]|FRA|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU||[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[İstanbul Başakşehir F.K.|İstanbul Başakşehir]]|TUR||[[Royal Antwerp F.C.|Antwerp]]|BEL|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FCSB]]|ROU||[[Viking FK|Viking]]|NOR|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Partizan|Partizan]]|SRB||[[Ħamrun Spartans F.C.|Ħamrun Spartans]]|MLT|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|ITA||[[FC Twente|Twente]]|NED|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Villarreal CF|Villarreal]]|ESP||[[HNK Hajduk Split|Hajduk Split]]|CRO|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[1. FC Köln]]|GER||[[Fehérvár FC|Fehérvár]]|HUN|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[West Ham United F.C.|West Ham United]]|ENG||[[Viborg FF|Viborg]]|DEN|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[BSC Young Boys|Young Boys]]|SUI||[[R.S.C. Anderlecht|Anderlecht]]|BEL|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[1. FC Slovácko|Slovácko]]|SVK||[[AIK Fotboll|AIK]]|SWE|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Molde FK|Molde]]|NOR||[[Wolfsberger AC]]|AUT|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[AZ Alkmaar|AZ]]|NED||[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]|POR|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas konferences līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas konferences līga]] ff0oa5snk9n1m91pct9yysiuumc9ylg 1905. gada iela (Liepāja) 0 517059 3670834 3664649 2022-08-16T06:33:03Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = 1905. gada iela | pilsēta = {{Liepāja}} | apkaime = [[Jaunliepāja]] | ielas garums = ap 770 m | joslu skaits = 2 | ielas segums = [[asfaltbetons]] | rajons = [[Liepājas rajons]] | attēls = 1905. gada iela.jpg }} '''1905. gada iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Jaunliepāja]]s apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas ielu]] un beidzas, krustojumā ar [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa ielu]]. Ielas garums ir aptuveni 770 m un to pilnībā klāj [[asfaltbetons]]. Netālu no ielas sākuma atrodas [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola]]. == Ielu savienojumi == * [[Brīvības iela (Liepāja)|Brīvības iela]] ("T" veida krustojums) * [[Jelgavas iela (Liepāja)|Jelgavas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Rīgas iela (Liepāja)|Rīgas iela]] * [[Akmeņu iela (Liepāja)|Akmeņu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Lāčplēša iela (Liepāja)|Lāčplēša iela]] * [[Tirgus iela (Liepāja)|Tirgus iela]] * [[Raiņa iela (Liepāja)|Raiņa iela]] ("T" veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Liepāja]] * [[Liepājas ielu uzskaitījums]] {{Liepāja-aizmetnis}}{{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}} [[Kategorija:Ielas Liepājā]] kok9pnqfeeq3t7hf2uebu1rgcjqju0i Melnais telefons 0 517350 3670758 3665512 2022-08-15T21:04:15Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Melnais telefons | operators = | attēls = Melnais-Telefons-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Skots Deriksons]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Meisons Teimss]] * [[Medlina Makgrova]] * [[Džeremijs Deiviss]] * [[Džeimss Rensoms]] * [[Ītans Hoks]] | mūzika = | oriģinālnos = ''The Black Phone'' | studija = * ''Blumhouse Productions'' * ''Crooked Highway'' | montāža = | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2021|9|25|Ostina|2022|06|30|Latvija}} | ilgums = 103 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|16–18 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|152,7 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt7144666/|title= The Black Phone (2021) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2022|8|15||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }}'''"Melnais telefons"''' ({{Val|en|The Black Phone}}) ir [[2021. gads kino|2021. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Skots Deriksons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Meisons Teimss]], [[Medlina Makgrova]], [[Džeremijs Deiviss]], [[Džeimss Rensoms]] un [[Ītans Hoks]]. Filma balstīta uz [[Džo Hills|Džo Hilla]] 2004. gada īsā stāsta ar tādu pašu nosaukumu. Filma stāsta par nolaupītu bērnu, kurš izmanto noslēpumainu telefonu, lai sazinātos ar nolaupītāja (Hoks) iepriekšējiem upuriem. Par filmas režisoru kļuva Deriksons pēc tam, kad pameta "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" projektu. Filmēšana norisinājās divus mēnešus [[Vilmingtona|Vilmingtonā]] un [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]]. Filmas "Melnais telefons" pirmizrāde notika {{Dat|2021|9|25|5=bez}} [[Ostina|Ostinā]], [[Teksasa|Teksasā]]. Latvijā filmas pirmizrāde notika {{Dat|2022|6|30|5=bez}}. Tā guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā {{nobr|152 miljonu}} [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2021. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] 8p5dqzoz8wjhcnk09yk0j05jmnshfiy Sporta Komplekss 333 0 517672 3670624 3669548 2022-08-15T13:26:08Z Frodo Nine-Fingered 107844 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}} {{Motorsporta trases infokaste |Nosaukums = Sporta komplekss 333 |Laiks = [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]+2 |Atrodas = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]], [[Ropažu pagasts]], pie [[Silakrogs (Ropažu pagasts)|Silakroga]] |Koordinātas = |latd=56|latm=57|lats=1.21|latNS=N|longd=24|longm=24|longs=44.46|longEW=E| |Shēma = |Apraksts = |Ietilpība = |Īpašnieks = |Vadītājs = Šota Abhazava |Būvniecība = |Atklāta = [[2002. gads|2002. gadā]] |Slēgta = |Izmaksas = |Arhitekts = |Iepr_vārdi = |Sacensības = |Izkārtojums1 = Autotrase |Klājums = grants |Garums_km = 1,2 |Līkumi = |Slīpums = |Rekords = |Rek_pil = |Rek_kom = |Rek_gads = |Rek_klase = |Izkārtojums2 = Kartingu trase |Klājums2 = asfalts |Garums_km2 = 0,68 |Līkumi2 = |Slīpums2 = |Rekords2 = |Rek_pil2 = |Rek_kom2 = |Rek_gads2 = |Rek_klase2 = |Izkārtojums3 = Motokrosa trase |Klājums3 = smilšmāls |Garums_km3 = 0,999 |Līkumi3 = |Slīpums3 = |Rekords3 = |Rek_pil3 = |Rek_kom3 = |Rek_gads3 = |Rek_klase3 = |Izkārtojums4 = Enduro trase |Klājums4 = mākslīgie šķēršļi |Garums_km4 = |Līkumi4 = |Slīpums4 = |Rekords4 = |Rek_pil4 = |Rek_kom4 = |Rek_gads4 = |Rek_klase4 = |mājas_lapa = {{URL|333.lv}} }} '''Sporta komplekss ″333″''' ir daudzfunkcionāls motoru sporta un aktīvās atpūtas komplekss, kura kopējā platība ir 38 hektāri. Tas atrodas netālu no [[Rīga]]s, [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] „Sila Priedēs”. Kompleksā atrodas autosporta, motosporta, enduro un [[Kartings|kartinga]] trases, drošas braukšanas poligons, piepūšamo ūdens atrakciju parks, kempingmājiņas, kā arī ir citu sporta un atpūtas pasākumu rīkošanas iespējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/|title=Par mums|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-28|language=lv}}</ref><ref name="db.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/video-foto-slegelmilhu-oaze-piesaista-investorus-490423|title=VIDEO, FOTO: Šlēgelmilhu oāze piesaista investorus|website=Dienas Bizness|access-date=2022-07-28|language=lv}}</ref> == Vēsture == Sporta kompleksa ″333″ pirmsākumi ir meklējami 2002. gadā, kad tā dibinātājam Vladislavam Šlēgelmilham radās ideja izveidot kartinga trasi.<ref name="db.lv"/> 2003. gadā tiek uzbūvēta pirmā kartingu trase Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, kas atbilst CIK FIA standartiem.<ref name="ropazi.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/sporta-komplekss-333-0|title=Sporta Komplekss 333 {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-07-28|language=lv}}</ref> 2007. gadā kompleksa teritorijā tika uzbūvēts pirmais Drošas braukšanas poligons [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]].<ref name="ropazi.lv"/> 2010. gadā tika atklāts veikparks.<ref name="ropazi.lv"/> 2012. gadā vadību pārņem Vladislava bērni Haralds un Nellija Šlēgelmilhi.<ref name="db.lv"/> 2013. gadā tiek uzbūvēts Baltijā pirmais džipu jeb ''Offroad'' parks, bet jau 2014. gadā jauns kartingu parks, šajā pat gadā notiek pirmais ''Playground'' festivāls.<ref name="ropazi.lv"/> 2015. gadā tiek uzbūvēta Mazā kartingu trase, kā arī teritorijā darbu uzsāk kafejnīca ”333 Cafe”. Vienlaikus tajā pašā gadā tiek atklāta kartingu trase uz tirdzniecības centra “Spice” jumta, Rīgā.<ref name="ropazi.lv"/> 2016. gadā sadarbībā ar Šotu Abhazavu, krievu sacīkšu braucēju, autoinženieri un uzņēmēju (sadarbībā ar ''ADM Raceway Moscow'' un ''Rustavi International Motorpark'') tiek iegādāti pasaulē ātrākie īres kartingi — ″SODI RT8″. Sadarbībā ar “''Wavelet''” tiek izveidota ūdens motociklu zona. Sākot ar 2016. gadu kompleksa vadību pārņēma Šota Abhazava.<ref name="ropazi.lv"/><ref name="db.lv"/> 2017. gadā tiek uzbūvēta pirmā pastāvīgā ēka birojiem un tehniskajai zonai. Īres kartingu flote tika papildināta ar 2017. gadā ražotajiem īres kartingiem — ″SODI SR5″. Kompleksa teritorijā tika izveidots Motokrosa un ''Enduro'' parks.<ref name="ropazi.lv" /> 2018. gadā tika uzsākta kempinga projekta būvniecība un pirmo reizi norisinājās lielākais bērnu festivāls ZZ Čempionāts ar 15 000 dalībniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zzcempionats.lv/jaunumi/galerijas|title=Galerijas « Jaunumi - Zelta Zivtiņas Čempionāts|website=www.zzcempionats.lv|access-date=2022-07-29|language=lv}}</ref> 2019. gadā Sporta Komplekss tika papildināts ar jauniem pakalpojumiem — ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, to infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempinga mājiņas.<ref name="ropazi.lv"/> 2022. gadā "333" kartingu flote tika atjaunota ar divdesmit ″SODI RT10″ un desmit ″SODI RT10 SPORT″ īres kartingu modeļiem. Mazā kartingu trase tika renovēta un papildināta ar jauniem līkumiem, kopējais trases garums pēc renovācijas - 680 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://333.lv/vesture/|title=Vēsture|website=Sporta Komplekss 333|access-date=2022-07-29|language=lv}}</ref><ref name="ropazi.lv"/> == Darbība == === Trases === Pašlaik Sporta Kompleksā ″333″ ir divas atsevišķas trases: * Lielā trase (tajā iespējamas 12 dažādas trašu konfigurācijas, kas pēc specifikas piemērotas braucieniem ar kartingu, dažādām auto un moto disciplīnām, t.sk., auto driftam, rallijkrosam, supermoto un arī motošosejai). Trases grunts daļā ir reljefa maiņa un tramplīna elementi. Trases kopējais garums ir 1200 m un platums 8—12 m. * Mazā trase (ar 4 dažādām konfigurācijām) ir piemērota braucieniem ar kartingu, kā arī pitbike un supermoto disciplīnām. Jaunās asfalta trases kopējais garums ir 680 m.<ref name="iauto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/trases/21-sporta-komplekss-333/|title=SPORTA KOMPLEKSS 333 - Latvijas ziemas/vasaras autotrases - iAuto|website=iauto.lv|access-date=2022-07-29}}</ref><ref name="liverigaEn">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/en/9701-multi-functional-auto-sport-leisure-and-training-complex-333/|title=Multi-functional auto sport leisure and training complex 333 » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}</ref><ref name="LiverigaLv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/9701-sporta-komplekss-333/|title=Sporta komplekss ''333'' » LiveRiga|website=www.liveriga.com|access-date=2022-07-29|language=en}}</ref><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tripadvisor.com/Attraction_Review-g12810857-d10173971-Reviews-333_Sports_Complex-Silakrogs_Riga_Region.html|title=333 Sports Complex (Silakrogs) - All You Need to Know BEFORE You Go|website=Tripadvisor|access-date=2022-07-29|language=en}}</ref> === Kartingi === Sporta kompleksā “333” ir Latvijā lielākais{{nepieciešama atsauce}} un jaunākais kartingu parks, kuru veido divdesmit "SODI RT10″ un desmit ″SODI RT10 SPORT″ īres kartingu modeļi. Papildus ir pieejami seši bērnu ″SODI LR5″ un viens divvietīgais ″SODI 2DRIVE″ īres kartingi. Ziemā ir iespēja braukt ar kartingiem, kas aprīkoti ar radžu riepām, pa speciāli veidotu ledus trasi.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Offroad trase === Bezceļu trase jeb ″333 ''Offroad'' parks″ ir vienīgā slēgta tipa apvidus automašīnu trase Baltijā, kur tiek nodrošināti plaši horizontālo, vertikālo un slīpo virsmu kompleksi, gan leņķu, gan seguma daudzveidība (smilts, dubļi, grants u.c.). Trasē braucējs sastapsies ar asām nogāzēm, dažādiem ūdens šķēršļiem, dubļu rievām, grāvjiem, bedres tiltu, šūpolēm un 3m augstu metāla tiltiņu.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Motokrosa un Enduro parks === Sporta kompleksā ir pieejama 999 m gara motokrosa trase ar smilšmāla segumu, un Enduro trase ar dažādām šķēršļu joslām. Trasē ir iespējams trenēties, izveidojot dažādas kombinācijas. Abas trases ir funkcionālas visa gada garumā.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Drošas braukšas poligons === Sporta kompleksā ″333″ ir Latvijā vienīgais Drošas braukšanas poligons ar četrām īpaši veidotām trasēm, kas nodrošina ekstrēmus apstākļus ceļu satiksmē — sānslīde, akvaplanēšana, negaidīti šķēršļi, u.c. Tāpēc tajā tiek organizētas reģionālās CSDD apmācības, kuras var izmantot arī autovadītāji, kuru vadītāja apliecībā ir 8 un vairāk ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu punkti. Drošas braukšanas apmācības tiek organizētas individuāli un grupās.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Ūdens atrakciju parks === ″333″ ūdens parkā ir pūšļa parka trase ar 68 dažādiem šķēršļiem, tarzāna tramplīni, bumbas un batuti, un tā ir vairāk nekā 200 m gara. Ūdens parkā ir pieejama SUP dēļu noma, divi volejbola laukumi, piknika vietas, aktīvās atpūtas iespējas un bērnu spēļu laukums.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === Kempinga parks === Kempinga parkā ir pieejamas četrvietīgas un sešvietīgas piecas labiekārtotas mājiņas, kemperu zona un piekļuve pludmalei. Tāpat, ir iespējams iznomāt pārvietojamo pirti un kublu.<ref name="iauto" /><ref name="liverigaEn" /><ref name="LiverigaLv" /><ref name="ropazi.lv"/><ref name="Trip" /> === 333 Kafejnīcas === Kompleksā ir pieejamas divas ēstuves. == Pasākumi == Sporta kompleksā notiek dažāda veida pasākumi, tostarp ''Playground'' festivāls, ''Rotax Nordic Challenge'' kartinga sacensības un citas aktivitātes. Kompleksā notiek arī dažādas sporta aktivitātes, sacensības, korporatīvās prezentācijas, salidojumi, vecpuišu/vecmeitu ballītes, bērnu ballītes u.c. Sporta kompleksu ir iespējams iznomāt individuāliem pasākumiem, iekļaujot visus kompleksa pakalpojumus - kartingu īri, ūdens parku, Drošas braukšanas poligonu u.c. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [https://333.lv/en/ Oficiālā mājas lapa] [[Kategorija:Motoru sporta trases Latvijā]] 2z1tmwknu7iv1064asxkyaxf2r01ze9 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā 0 517891 3670823 3661011 2022-08-16T06:06:26Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 European Athletics Championships logo.svg | Izmērs = 200px | Stadions = [[Minhenes olimpiskais stadions]] | Norises vieta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | Laiks = 15.—21. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 48+2 | Iepriekšējais = [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]] | Nākamais = ''2024'' }} '''2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 25. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notiek [[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskais stadionā]]. Vieglatlētikas sacensības ir daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/munich-host-multi-sport-european-championships-2022 |title=Munich to host multi-sport European Championships in 2022 |language=en |date={{dat|2019|11|12|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | || | || | || |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | || | || | || |- |10 000 metri | || | || | || |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Rihards Ringers]]|GER}} || 2:10:21 SB | {{Flagathlete|[[Maru Teferi]]|ISR}} || 2:10:23 | {{Flagathlete|[[Gašau Ajale]]|ISR}} || 2:10:29 SB |- | {{ISR}} || 6:31:48 | {{GER}} || 6:35:52 | {{ESP}} || 6:38:44 |- |110 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |20 kilometru soļošana | || | || | || |- |35 kilometru soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Filips Mihaļevičs]]|CRO}} || 21,88 SB | {{Flagathlete|[[Armins Sinančevičs]]|SRB}} || 21,39 | {{Flagathlete|[[Tomāšs Staņeks]]|CZE}} || 21,26 |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Desmitcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | || | || | || |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | || | || | || |- |10 000 metri | {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 30:32,57 | {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 30:41,05 | {{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 30:46,37 |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Aleksandra Lisovska]]|POL}} || 2:28:36 SB | {{Flagathlete|[[Matea Parlova Koštro]]|CRO}} || 2:28:42 | {{Flagathlete|[[Nīnke Brinkmane]]|NED}} || 2:28:52 |- | {{GER}} || 7:28:48 | {{ESP}} || 7:39:25 | {{POL}} || 7:40:54 |- |100 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |20 kilometru soļošana | || | || | || |- |35 kilometru soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,24 | {{Flagathlete|[[Oriola Dongmo]]|POR}} || 19,82 NR | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 18,94 |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} <!--- == Medaļu kopvērtējums == ---> == Latvijas sportisti == {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Rūta Kate Lasmane]]||Trīssoļlēkšana|||| |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m|||| |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||20 km soļošana|||| |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.munich2022.com/en/athletics Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] f447vkw06499805fp2j5jnqgzs9q4bz 3670829 3670823 2022-08-16T06:27:38Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā | Logo = 2022 European Athletics Championships logo.svg | Izmērs = 200px | Stadions = [[Minhenes olimpiskais stadions]] | Norises vieta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | Laiks = 15.—21. augusts | Valstu skaits = | Dalībnieki = | Disciplīnas = 48+2 | Iepriekšējais = [[2018. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2018]] | Nākamais = ''2024'' }} '''2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā''' ir 25. [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]] [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]. Tas notiek [[Minhene|Minhenē]], [[Vācija|Vācijā]], no 2022. gada 15. līdz 21. augustam. Sacensības pamatā notiek [[Minhenes olimpiskais stadions|Minhenes olimpiskajā stadionā]]. Vieglatlētikas sacensības ir daļa no apvienotā Eiropas čempionāta vairākos sporta veidos. Čempionāta rīkošanas tiesības Minhenei tika piešķirtas 2019. gada novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.european-athletics.com/news/munich-host-multi-sport-european-championships-2022 |title=Munich to host multi-sport European Championships in 2022 |language=en |date={{dat|2019|11|12|N|bez}} |website=european-athletics.com |accessdate={{dat|2022|7|26||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | || | || | || |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | || | || | || |- |10 000 metri | || | || | || |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Rihards Ringers]]|GER}} || 2:10:21 SB | {{Flagathlete|[[Maru Teferi]]|ISR}} || 2:10:23 | {{Flagathlete|[[Gašau Ajale]]|ISR}} || 2:10:29 SB |- | {{ISR}} || 6:31:48 | {{GER}} || 6:35:52 | {{ESP}} || 6:38:44 |- |110 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |20 kilometru soļošana | || | || | || |- |35 kilometru soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Filips Mihaļevičs]]|CRO}} || 21,88 SB | {{Flagathlete|[[Armins Sinančevičs]]|SRB}} || 21,39 | {{Flagathlete|[[Tomāšs Staņeks]]|CZE}} || 21,26 |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Desmitcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === {| {{MedalistTable|type=Disciplīna|columns=2}} |- |100 metri | || | || | || |- |200 metri | || | || | || |- |400 metri | || | || | || |- |800 metri | || | || | || |- |1500 metri | || | || | || |- |5000 metri | || | || | || |- |10 000 metri | {{Flagathlete|[[Jasemina Džana]]|TUR}} || 30:32,57 | {{Flagathlete|[[Eiliša Makolgana]]|GBR}} || 30:41,05 | {{Flagathlete|[[Lona Čemtai Salpetere]]|ISR}} || 30:46,37 |- |rowspan=2|Maratons | {{Flagathlete|[[Aleksandra Lisovska]]|POL}} || 2:28:36 SB | {{Flagathlete|[[Matea Parlova Koštro]]|CRO}} || 2:28:42 | {{Flagathlete|[[Nīnke Brinkmane]]|NED}} || 2:28:52 |- | {{GER}} || 7:28:48 | {{ESP}} || 7:39:25 | {{POL}} || 7:40:54 |- |100 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- |3000 metru kavēkļu skrējiens | || | || | || |- |4x100 metru stafete | || | || | || |- |4x400 metru stafete | || | || | || |- |20 kilometru soļošana | || | || | || |- |35 kilometru soļošana | || | || | || |- |Augstlēkšana | || | || | || |- |Kārtslēkšana | || | || | || |- |Tāllēkšana | || | || | || |- |Trīssoļlēkšana | || | || | || |- |Lodes grūšana | {{Flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 20,24 | {{Flagathlete|[[Oriola Dongmo]]|POR}} || 19,82 NR | {{Flagathlete|[[Jorinde van Klinkena]]|NED}} || 18,94 |- |Diska mešana | || | || | || |- |Šķēpa mešana | || | || | || |- |Vesera mešana | || | || | || |- |Septiņcīņa | || | || | || |- style="background-color:#e8e8e8;" |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} <!--- == Medaļu kopvērtējums == ---> == Latvijas sportisti == {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Gatis Čakšs]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Rūta Kate Lasmane]]||Trīssoļlēkšana|||| |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m|||| |- |align=left|[[Raivo Saulgriezis]]||20 km soļošana|||| |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.munich2022.com/en/athletics Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Eiropas vieglatlētikas čempionāti}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika Vācijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts vieglatlētikā]] q8tuolytv5tuei19gj29sqs7flfmhs7 Kožodiņu dzimta 0 518016 3670798 3662965 2022-08-15T23:24:39Z AfroBrazilian 20564 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Trichomyia urbica 01.JPG | att_nosaukums = ''[[Trichomyia urbica]]'' | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | virskārta = Endopterygota | virskārta_lv = Pilnas pārvērtības kukaiņi | kārta = Diptera | kārta_lv = Divspārņi | apakškārta = Nematocera | apakškārta_lv = Odveidīgie | infrakārta = Psychodomorpha | infrakārta_lv = Kožodiņu infrakārta | virsdzimta = Psychodoidea | virsdzimta_lv = Kožodiņu virsdzimta | dzimta = Psychodidae | dzimta_lv = Kožodiņi | binomial = Psychodidae <small>Newman, 1834</small> | iedalījums = * apakšdzimta: ''[[Bruchomyiinae]]'' <small>Alexander, 1921</small> * apakšdzimta: ''[[Horaiellinae]]'' <small>Enderlein, 1937</small> * apakšdzimta: ''[[Phlebotominae]]'' <small>Róndani, 1840</small> * apakšdzimta: †''[[Protopsychodinae]]'' <small>Stebner et al., 2015</small> * apakšdzimta: ''[[Psychodinae]]'' <small>Newman, 1834</small> * apakšdzimta: ''[[Sycoracinae]]'' <small>Jung, 1954</small> * apakšdzimta: ''[[Trichomyiinae]]'' <small>Tonnoir, 1922</small> | kategorijas = nē }} '''Kožodiņu dzimta''' (''Psychodidae'') ir divspārņu [[dzimta]], kura ir iedalīta 7 apakšdzimtās ar aptuveni 3000 aprakstītām [[suga|sugām]]. Lielāka daļa kožodiņu barojas uz [[augi]]em, bet ir zināmas dažas sugas, kas barojas ar [[asinis|asinīm]] un var pārnesās [[infekcija|infekciozu slimību]] (galvenokārt [[leišmanioze|leišmaniozi]] un [[pappatači drudzis|pappatači dzrudzi]]) ierosinātājus, tostarp ''[[Plebotomus]]'' ģints pārstāvji.<ref name="Stebner.etal2015"/> == Izplatība == Savvaļā kožodiņi dzīvo netālu no ūdenstilpēm, alās un pie kanalizācijas.<ref name="Gale.E.Ridge"/><ref name="WagnerRada2020"/> Dažu kožodiņu (tostarp, ''[[Psychoda]]'')<ref name="GriffithGillett-Kaufman"/> pieaugušus īpatņus var sastapt arī cilvēku dzīvokļos, piemēram, vannas istabā, dušas kabīnēs un pie izlietnēm netālu vai uz kanalizācija izvadiem un uz telpas sienām. Tas ir redzamas parasti mazā skaitlī, bet dažreiz arī vairumā cilvēku dzīvokļos un ārpus dzīvokļiem pie kanalizācijas uz pūstošu augu daļām, kur tie vairojas.<ref name="Gale.E.Ridge"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Stebner.etal2015">Frauke Stebner, Mónica M. Solórzano Kraemer, Sergio Ibáñez-Bernal & Rüdiger Wagner.[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4579024/ Moth flies and sand flies (Diptera: Psychodidae) in Cretaceous Burmese amber]. PeerJ. 2015; 3: e1254 {{doi|10.7717/peerj.1254}}</ref> <ref name="Gale.E.Ridge">Dr. Gale E. Ridge. [https://portal.ct.gov/-/media/CAES/DOCUMENTS/ Moth Flies (Psychodidae)]. CAES, The Connecticut Agricultural Experiment Station.</ref> <ref name="GriffithGillett-Kaufman">Taryn B. Griffith & Jennifer Gillett-Kaufman, 2018. [https://edis.ifas.ufl.edu/pdf/IN/IN1226/IN1226-Duke1pwlxb.pdf Drain Fly Psychoda spp. (Insecta: Diptera: Psychodidae)]. IFAS Extension, University of Florida. {{doi|doi.org/10.32473/edis-in1226-2018}}</ref> <ref name="WagnerRada2020">Rüdiger Wagner & Tonći Rada, 2020. Moth flies (Diptera, Psychodidae) living in the dark of caves in the Dinaric Karst. Zootaxa 4845 (2): 275–282 {{doi|doi.org/10.11646/zootaxa.4845.2.8}}</ref> }} == Ārējās saites == * [[Kategorija:Odveidīgie]] ptj4wvuv6u67y8wiy9vo3mdw7a8du92 Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs 0 518168 3670625 3670562 2022-08-15T13:28:18Z Kleivas 2704 /* Medaļu sadalījums pa sporta veidiem */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |} === Sportistu sadalījums pa valstīm === == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} == Sportisti ar varākām medaļām == == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center|''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 5ccghms4pftq3nj0465nbae9yna2x4l 3670626 3670625 2022-08-15T13:28:32Z Kleivas 2704 /* Sportisti ar varākām medaļām */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |} === Sportistu sadalījums pa valstīm === == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} === Sportisti ar varākām medaļām === == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center|''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] rptqqq2rbe8v1s8zfyy3y00myjax6w4 3670646 3670626 2022-08-15T15:46:14Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |} === Sportistu sadalījums pa valstīm === == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} === Sportisti ar vairākām medaļām === == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center|''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 75d6qrvgyxb6oztf5a13y2h06eic0cz 3670940 3670646 2022-08-16T10:32:13Z Kleivas 2704 /* 20px Polo */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |} === Sportistu sadalījums pa valstīm === == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} === Sportisti ar vairākām medaļām === == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] ''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] ctk8azpn0wgeo079d0bg0vz53kaa9wu 3670943 3670940 2022-08-16T10:33:37Z Kleivas 2704 /* 20px Polo */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |} === Sportistu sadalījums pa valstīm === == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} === Sportisti ar vairākām medaļām === == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 344ubpovybgffjs4hga92zb85ibj0tl 3670945 3670943 2022-08-16T10:34:19Z Kleivas 2704 /* 20px Virves vilkšana */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti == === Sportistu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | '''9''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''21''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''5''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |} === Sportistu sadalījums pa valstīm === == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || <ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana">{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || <ref name="Teniss">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}</ref> |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || <ref name="Virves vilkšana"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|<ref name="Teniss"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Ūdenspolo"/> |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2''' |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- ! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19 |} === Sportisti ar vairākām medaļām === == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)</small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/>''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss === * Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un <br/> [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8 |- | rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un <br/> [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un <br/> [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un <br/> [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo === * Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Tritons Lillois'' <br/> Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' <br/> Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} |- | ''Libellule de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (5—1) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' <br/> Zaudējums (2—0) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7 |} === [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika === * Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' ; Skrejceļa un šosejas disciplīnas {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br> {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana === * Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki <br/> Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}<br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|[[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] Jauktā komanda <br/> Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] hmpx7f36p9zc5hm25d8npuf8yrbz1m6 2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona 0 518350 3670837 3668716 2022-08-16T06:34:50Z Vylks 50297 /* Kvalifikācija */ wikitext text/x-wiki {{Sporta sezonas infokaste | title = 2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona | league = [[UEFA Eiropas līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Puskás Aréna 05.jpg | pixels = 250 | caption = [[Puškāša arēna]] [[Budapešta|Budapeštā]], kur notiks fināls | duration = | no_of_teams = | attendance = | TV = | draft = | draft_link = | top_pick = | picked_by = | season = | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Eiropas līga]]s | pag_sez = [[2021.—2022. gada UEFA Eiropas līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] | nak_sez = ''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas sezona''' ir Eiropas futbola klubu otro nozīmīgāko sacensību 52. sezona un 14. sezona ar [[UEFA Eiropas līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sāksies ar kvalifikācijas spēlēm 2022. gada 4. augustā. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 25. augustam. Grupu turnīrs sāksies {{dat|2022|9|8||bez}}. Sezona noslēgsies {{dat|2023|5|31||bez}} ar finālu [[Puškāša arēna|Puškāša arēnā]] [[Budapešta|Budapeštā]], [[Ungārija|Ungārijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/news/025b-0f8e75d4380f-6da95c2679c4-1000--budapest-to-host-2022-uefa-europa-league-final/ |title=Budapest to host 2022 UEFA Europa League final |date={{dat|2020|3|2|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|8|1||bez}} |website=uefa.com}}</ref> Turnīra uzvarētāji automātiski kvalificēsies 2023.—2024. gada [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram, kā arī iegūs tiesības spēlēt 2023. gada [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausā]] pret [[2022.—2023. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2022.–2023. gada UEFA Čempionu līgas]] uzvarētājiem. Lai pieskaņotu kvalifikācijas kārtu nosaukumus ar Čempionu līgu un [[UEFA Eiropas konferences līga|UEFA Eiropas konferences līgu]] sezona sākas ar 3. kvalifikācijas kārtu. == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2022.—2023. gada UEFA Eiropas līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0271-142f45064923-bb3ec4d78f88-1000--2022-23-match-draw-dates/ |title=2022/23 UEFA Europa League: Matches, draws, final |date={{dat|2022|7|18|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|8|1||bez}} |website=uefa.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="2"|Kvalifikācija |3. kvalifikācijas kārta |2022. gada 18. jūlijs |2022. gada 4. augusts |2022. gada 11. augusts |- |Izslēgšanas kārta |2022. gada 2. augusts |2022. gada 18. augusts |2022. gada 25. augusts |- |rowspan="6"|Grupu turnīrs |1. kārta |rowspan="6"|2022. gada 26. augusts |colspan="2"|2022. gada 8. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2022. gada 15. septembris |- |3. kārta |colspan="2"|2022. gada 6. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2022. gada 13. oktobris |- |5. kārta |colspan="2"|2022. gada 27. oktobris |- |6. kārta |colspan="2"|2022. gada 3. novembris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |Sešpadsmitdaļfināli |2022. gada 7. novembris |2023. gada 16. februāris |2023. gada 23. februāris |- |Astotdaļfināli |2023. gada 24. februāris |2023. gada 9. marts |2023. gada 16. marts |- |Ceturtdaļfināli |rowspan="3"|2023. gada 17. marts |2023. gada 13. aprīlis |2023. gada 20. aprīlis |- |Pusfināli |2023. gada 11. maijs |2023. gada 18. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2023. gada 31. maijs; [[Puškāša arēna]], [[Budapešta]] |} == Kvalifikācija == === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2022|7|18||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0276-1555730364b0-dc21a7191a14-1000--third-qualifying-round-draw/|title=UEFA Europa League third qualifying round draw |website=uefa.com |language=en|date=28 July 2022 |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4. augustā, bet atbildes spēles 9. un 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās izslēgšanas (''play-off'') kārtai, bet zaudētāji sezonu turpina [[UEFA Eiropas konferences līga]]s kvalifikācijas izslēgšanas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Malmö FF]]'''|SWE|5–2|[[F91 Dudelange]]|LUX|3–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|5–2|[[KF Shkupi|Shkupi]]|MKD|3–1|2–1}} {{TwoLegResult|[[Linfield F.C.|Linfield]]|NIR|0–5|'''[[FC Zürich|Zürich]]'''|SUI|0–2|0–3}} {{TwoLegResult|'''[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]'''|GRE|3–3 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK|1–1|2–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[NK Maribor|Maribor]]|SVN|0–3|'''[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]'''|FIN|0–2|0–1}} |} {{TwoLegStart}} |+Pamata zars {{TwoLegResult|'''[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]'''|CYP|4–3|[[FK Partizan|Partizan]]|SRB|2–1|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]'''|TUR|4–1|[[1. FC Slovácko|Slovácko]]|CZE|3–0|1–1}} |} === Izslēgšanas kārta === ''Play-off'' kārtas izloze notika 2022. gada 2. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/news/0276-155574b2df87-5d3cf4d2de86-1000--uefa-europa-league-play-off-round-draw/ |title=UEFA Europa League play-off round draw |website=UEFA.com |date=2 August 2022 |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Pirmās spēles tika aizvadītas 18. augustā, bet atbildes spēles notika 25. augustā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|[[SC Dnipro-1|Dnipro-1]]|UKR||[[AEK Larnaca FC|AEK Larnaca]]|CYP|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[K.A.A. Gent|Gent]]|BEL||[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FK Austria Wien|Austria Wien]]|AUT||[[Stambulas "Fenerbahçe"|Fenerbahçe]]|TUR|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Zürich|Zürich]]|SUI||[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]]|FIN||[[Silkeborg IF|Silkeborg]]|DEN|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Malmö FF]]|SWE||[[Sivasspor]]|TUR|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]|HUN||[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[Apollon Limassol FC|Apollon Limassol]]|CYP||[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[FC Pyunik|Pyunik]]|ARM||[[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]]|MDA|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} {{TwoLegResult|[[PFC Ludogorets Razgrad|Ludogorets Razgrad]]|BUL||[[FK Žalgiris|Žalgiris]]|LTU|{{small|18. augustā}}|{{small|25. augustā}}}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|UEFA Eiropas līga]] [[Kategorija:UEFA Eiropas līga]] az8lmtty6fl51z6sxzqc0lcvz7yupcu Pērtiķu bakas 0 518440 3670858 3669821 2022-08-16T07:35:23Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Monkeypox.jpg|thumb|Pērtiķu baku izsitumi uz četrgadīgas meitenes (1971. gads)]] [[Attēls:Monkeypox By Country.svg|thumb|Pērtiķu baku uzliesmojums [[2022. gads|2022. gada]] jūlijā]] '''Pērtiķu bakas''' ir [[Vīruss|vīrusu]] izraisīta [[infekcijas slimība]], kas var inficēt cilvēkus un dažus citus dzīvniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/emergencies/disease-outbreak-news/item/2022-DON390|title=Multi-country monkeypox outbreak: situation update|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> Slimība visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs.<ref name=":2" /> Pirmie cilvēku inficēšanās gadījumi tika atklāti 1970. gadā [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/index.html|title=Monkeypox {{!}} Poxvirus {{!}} CDC|website=web.archive.org|access-date=2022-08-13|date=2017-10-15|archive-date=2017-10-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20171015113128/https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/index.html}}</ref><ref name=":0" /> Centrālajā un Rietumāfrikā ir bijuši atsevišķi inficēšanās gadījumi, un tas ir [[endēmisks]] [[Kongo Demokrātiskā Republika|KDR]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bunge|first=Eveline M.|last2=Hoet|first2=Bernard|last3=Chen|first3=Liddy|last4=Lienert|first4=Florian|last5=Weidenthaler|first5=Heinz|last6=Baer|first6=Lorraine R.|last7=Steffen|first7=Robert|date=2022-02-11|editor-last=Gromowski|editor-first=Gregory|title=The changing epidemiology of human monkeypox—A potential threat? A systematic review|url=https://dx.plos.org/10.1371/journal.pntd.0010141|journal=PLOS Neglected Tropical Diseases|language=en|volume=16|issue=2|pages=e0010141|doi=10.1371/journal.pntd.0010141|issn=1935-2735|pmc=PMC8870502|pmid=35148313}}</ref> [[2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums]] ir pirmā reize, kad ārpus Āfrikas konstatēta plaša infekcijas pārnese starp cilvēkiem. Tā sākotnēji tika konstatēta 2022. gada maijā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], un turpmākie gadījumi tika apstiprināti vismaz 74 valstīs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gulfnews.com/special-reports/monkeypox-outbreak-list-of-countries-with-reported-cases-1.1653054419477|title=Monkeypox outbreak: List of countries with reported cases|website=gulfnews.com|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref> visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lanacion.com.ar/sociedad/viruela-del-mono-confirmaron-el-primer-caso-del-virus-en-el-pais-nid26052022/|title=Viruela del mono: confirmaron el primer caso del virus en el país|website=LA NACION|access-date=2022-08-13|date=2022-05-27|language=es}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.haaretz.com/israel-news/2022-05-20/ty-article/israel-discovers-first-case-of-monkeypox-virus/00000180-e9f9-d189-af82-f9fd13df0000|title=Israel Confirms First Case of Monkeypox Virus|work=Haaretz|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.alarabiya.net/News/gulf/2022/05/24/UAE-reports-first-case-of-monkeypox-in-the-country|title=UAE reports first case of monkeypox in the Gulf|website=Al Arabiya English|access-date=2022-08-13|date=2022-05-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/health-61506562|title=Monkeypox cases investigated in Europe, US, Canada and Australia|work=BBC News|access-date=2022-08-13|date=2022-05-20|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channelnewsasia.com/singapore/monkeypox-singapore-imported-case-flight-attendant-fever-rashes-moh-2760996|title=Singapore confirms imported case of monkeypox after flight attendant develops fever and rashes|website=CNA|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.moroccoworldnews.com/2022/06/349441/morocco-reports-first-monkeypox-case|title=Morocco Reports First Monkeypox Case|last=News|first=Safaa Kasraoui-Morocco World|website=https://www.moroccoworldnews.com/|access-date=2022-08-13|language=en}}</ref> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23. jūlijā pasludināja uzliesmojumu par globālu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/business/healthcare-pharmaceuticals/monkeypox-outbreak-constitutes-global-health-emergency-who-2022-07-23/|title=WHO declares global health emergency over monkeypox outbreak|work=Reuters|access-date=2022-08-13|date=2022-07-23|last=Grover|first=Natalie|language=en}}</ref>, slimības gadījumu skaits 75 pasaules valstīs sasniedza 16 tūkstošus, kā arī bija reģistrēti pieci nāves gadījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/monkeypox-who-declares-public-health-emergency-of-international-concern|title=Monkeypox declared global health emergency by WHO as cases surge|website=the Guardian|access-date=2022-08-13|date=2022-07-23|language=en}}</ref> == Vēsture == Slimība tika atklāta laboratorijas [[pērtiķi]]em 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Parker|first=Scott|last2=Buller|first2=R. Mark|date=2013-02-01|title=A review of experimental and natural infections of animals with monkeypox virus between 1958 and 2012|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23626656/|journal=Future Virology|volume=8|issue=2|pages=129–157|doi=10.2217/fvl.12.130|issn=1746-0794|pmc=3635111|pmid=23626656}}</ref> Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no [[Āfrikas koku vāvere]]s, kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks. Laboratoriskos pētījumos tika konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/informacija-par-pertiku-bakam|title=Informācija par pērtiķu bakām {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> 1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] inficējušies [[Prēriju suns|prēriju suņi]] (C''ynomys'' ģints grauzēji), [[Gambijas milzu žurkas]] (''Cricetomys gambianus'') un arī cilvēki.<ref name=":0" /> [[Pasaules Veselības organizācija]] (PVO) 2022. gada 23. jūlijā [[2022. gada pērtiķu baku uzliesmojums|pērtiķu baku uzliesmojumu]] vairāk nekā 70 valstīs pasludināja par "globālu ārkārtas situāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/23-07-2022-second-meeting-of-the-international-health-regulations-(2005)-(ihr)-emergency-committee-regarding-the-multi-country-outbreak-of-monkeypox|title=Second meeting of the International Health Regulations (2005) (IHR) Emergency Committee regarding the multi-country outbreak of monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref> == Slimības pazīmes == === Simptomi un izpausme === [[Attēls:Stages of monkeypox lesion development.jpg|thumb|Pērtiķa baku izsitumu izpausmes stadijas]] Galvenie pērtiķu baku simptomi ir [[galvassāpes]], akūts [[Drudzis|drudža]] sākums (>38,5 °C), [[Limfmezgli|limfmezglu]] pietūkums (limfadenopātija), muskuļu sāpes (mialģija), muguras sāpes, nespēks ([[astēnija]]), drebuļi, elpvadu iekaisums un ādas bojājumi — no niezošiem un sāpīgiem izsitumiem, līdz pūšļiem un krevelēm. Izsitumi var veidoties ap [[Ģenitālijas|ģenitālijām]], [[Ānuss|ānusu]], kā arī uz rokām, kājām, krūtīm, sejas un [[mute]]s.<ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/poxvirus/monkeypox/symptoms.html|title=Monkeypox in the U.S.|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2022-08-02|date=2022-07-29|language=en-us}}</ref> Pēc izsitumu sadzīšanas uz ādas var palikt bālas pēdas, kuras ar laiku var pārtapt tumšās rētās.<ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Petersen|first=Brett W.|last2=Damon|first2=Inger K.|date=2020|title=348. Smallpox, monkeypox and other poxvirus infections|url=https://books.google.lv/books?id=7pKqDwAAQBAJ&dq=monkeypox&pg=PA2180&redir_esc=y#v=onepage&q=monkeypox&f=false|journal=Goldman-Cecil Medicine|publisher=Elsevier|publication-place=Philadelphia|volume=Vol. 2 (26th ed.)|pages=2180–2183|isbn=978-0-323-53266-2}}</ref> Pērtiķu baku [[inkubācijas periods]] ir no 5 līdz 21 dienai.<ref name=":0" /> Simptomu ilgums parasti ir divas līdz četras nedēļas.<ref name=":1" /> Var būt viegla simptomu izpausme, un ir identificēta arī asimptomātiska slimības norise.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/monkeypox|title=Monkeypox|website=www.who.int|access-date=2022-08-02|language=en}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|edition=Tenth edition|title=Hunter's tropical medicine and emerging infectious diseases|url=https://www.worldcat.org/oclc/1096243611|date=2020|location=Edinburgh|isbn=978-0-323-62550-0|oclc=1096243611}}</ref> Smaga slimības gaita var būt bērniem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.<ref name=":0" /> Nāves risks inficētajiem svārstās no 0% līdz 11%, atkarībā no pērtiķu baku veida un inficētā atrašanās vietas pasaulē.<ref name=":4" /><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestpractice.bmj.com/topics/en-gb/1611/treatment-algorithm|title=Monkeypox - Treatment algorithm {{!}} BMJ Best Practice|website=bestpractice.bmj.com|access-date=2022-08-02}}</ref> Ir ziņots, ka mirstības rādītāji ir aptuveni 3,6% [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]] un 10,6% [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikā]].<ref name=":5" /> Lielākā daļa ziņoto nāves gadījumu ir bijuši maziem bērniem un cilvēkiem ar [[HIV]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Adler|first=Hugh|last2=Gould|first2=Susan|last3=Hine|first3=Paul|last4=Snell|first4=Luke B.|last5=Wong|first5=Waison|last6=Houlihan|first6=Catherine F.|last7=Osborne|first7=Jane C.|last8=Rampling|first8=Tommy|last9=Beadsworth|first9=Mike BJ|date=2022-08-01|title=Clinical features and management of human monkeypox: a retrospective observational study in the UK|url=https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(22)00228-6/abstract|journal=The Lancet Infectious Diseases|language=English|volume=22|issue=8|pages=1153–1162|doi=10.1016/S1473-3099(22)00228-6|issn=1473-3099|pmid=35623380}}</ref> === Inficēšanās === Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficēto dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu [[Āda|ādu]] (pat ja bojājums nav redzams), [[elpceļi]]em vai [[Gļotāda|gļotādām]], t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.<ref name=":0" /> Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgs kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.<ref name=":0" /> == Ierosinātājs == [[Attēls:Monkeypox Virion (colorized) - CDC.png|thumb|Pērtiķu baku vīruss [[Elektronmikroskops|elektronmikroskopā]] no 2003. gada parauga: nobrieduši [[Virions|virioni]] atrodas kreisajā pusē, nenobriedušu virionu sfēriskas daļiņas — labajā]] Pērtiķu bakas izraisa ''Poxiviridae'' dzimtas ''Orthopoxvirus'' ģints [[zoonoze]]s vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī [[Bakas|baku]], ''Vaccinia'' un [[Govju bakas|govju baku]] (''cowpox'') vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav tuvi radniecīgi.<ref name=":0" /><ref name=":3" /> == Izplatība Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs pērtiķu baku inficēšanās gadījumi. [[Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs|Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta. Visi trīs gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/pertiku-bakas|title=Pērtiķu bakas {{!}} Slimību profilakses un kontroles centrs|website=www.spkc.gov.lv|access-date=2022-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vīrusu izraisītās slimības]] 4ewyo1yprsje07z14fnfce657vwrez4 Rūjiena (stacija) 0 518634 3670755 3670487 2022-08-15T21:00:39Z ScAvenger 1630 /* Atsauces */ kategorijas wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = Rūjienas šaursliežu stacija.JPG | attēla_apraksts = Šaursliežu stacijas atrašanās vieta 2011. gadā | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]] | atvērta = 1896 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] bija [[dzelzceļa stacija]] tagadējā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina Stacijas ielas nosaukums un "[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]" stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre; peronu un gulšņu atliekas saglabājušās arī bijušajā ārpilsētas stacijā. == Vēsture == Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās "Rujene", par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par galastaciju Meizakilas—Rūjienas posmam, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacija Rūjienas pilsētā netika atjaunota — lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, un visticamāk bija domāta kā pagaidu stacija, jo pastāvīgas stacijas ēkas tur nekad nav bijis. Kā stacijas ēka tika izmantots [[D1]] dīzeļvilciena vagons, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2005. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas ievadīja Rūjienas līnijas pakāpenisko likvidēšanu. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}</ref>, līdz ar to stacija tika slēgta. Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} <!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts == Ārējās saites == --> [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Rūjiena]] [[Kategorija:Ķoņu pagasts]] ramwzj7qgd4ydbyi2jcu0ufs1933y63 3670782 3670755 2022-08-15T22:04:44Z ScAvenger 1630 /* Vēsture */ papildinājumi, atsauces wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = Rūjienas šaursliežu stacija.JPG | attēla_apraksts = Šaursliežu stacijas atrašanās vieta 2011. gadā | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]] | atvērta = 1896 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] bija [[dzelzceļa stacija]] tagadējā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina Stacijas ielas nosaukums un "[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]" stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre; peronu un gulšņu atliekas saglabājušās arī bijušajā ārpilsētas stacijā. == Vēsture == Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās "Rujene", par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par galastaciju Meizakilas—Rūjienas posmam, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacija Rūjienas pilsētā netika atjaunota — lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, vietā, kur bijušā šaursliežu dzelzceļa uz Meizakilu trasei pieslēdzās jaunuzbūvētais platsliežu posms no [[Virķēni (stacija)|Virķēnu]] pieturas.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 85. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pastāvīgas stacijas ēkas Rūjienas platsliežu stacijā nekad nav bijis — stacijas vajadzībām tika izmantoti divi norakstīti [[D1]] dīzeļvilciena vagoni, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2005. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas ievadīja Rūjienas līnijas pakāpenisko likvidēšanu. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]]<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:685720|article:DIVL490 Izmaiņas vilcienu sarakstā. Diena, Nr. 222 (20.09.1996)]</ref>, līdz ar to stacija tika slēgta. Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} <!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts == Ārējās saites == --> [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Rūjiena]] [[Kategorija:Ķoņu pagasts]] pe4wgtp1yhds99650uneeg61cxkcwpi 3670783 3670782 2022-08-15T22:07:56Z ScAvenger 1630 ārēja saite wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = Rūjienas šaursliežu stacija.JPG | attēla_apraksts = Šaursliežu stacijas atrašanās vieta 2011. gadā | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]] | atvērta = 1896 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] bija [[dzelzceļa stacija]] tagadējā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina Stacijas ielas nosaukums un "[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]" stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre; peronu un gulšņu atliekas saglabājušās arī bijušajā ārpilsētas stacijā. == Vēsture == Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās "Rujene", par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par galastaciju Meizakilas—Rūjienas posmam, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacija Rūjienas pilsētā netika atjaunota — lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, vietā, kur bijušā šaursliežu dzelzceļa uz Meizakilu trasei pieslēdzās jaunuzbūvētais platsliežu posms no [[Virķēni (stacija)|Virķēnu]] pieturas.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 85. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pastāvīgas stacijas ēkas Rūjienas platsliežu stacijā nekad nav bijis — stacijas vajadzībām tika izmantots norakstīts [[D1]] dīzeļvilciena vagons, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2008. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas ievadīja Rūjienas līnijas pakāpenisko likvidēšanu. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]]<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:685720|article:DIVL490 Izmaiņas vilcienu sarakstā. Diena, Nr. 222 (20.09.1996)]</ref>, līdz ar to stacija tika slēgta. Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://railwayz.info/photolines/station/1826 Rūjienas stacijas foto] {{krieviski}} [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Rūjiena]] [[Kategorija:Ķoņu pagasts]] iv9a965vpjr0hbqmikv5p1ee8ypjl9d 2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona 0 518661 3670854 3667505 2022-08-16T07:31:46Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2022.—2023. gada<br />Itālijas A sērijas sezona |liga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] |sezona = 2022.—2023. |valsts = {{ITA}} |uzvar = |komandas = 20 |pazem = |pazem_liga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]] |kauss3_kvalif = |rezultativakais = |varti = |varti_spele = |vid_apm = |pag_sez = [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] |nak_sez = ''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona''' ir 121. [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] čempionāta sezona un 91. [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] sezona pēc apļa turnīra sistēmas. Tā sākās {{dat|2022|8|13||bez}}, bet noslēgsies {{dat|2023|6|4||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/serie-a-2022-23-fixtures-rough-start-and-finish-for-milan/ |title=Serie A 2022-23 fixtures: Rough start and finish for Milan |language=en |date={{dat|2022|6|24|N|bez}} |website=football-italia.net |access-date={{dat|2022|8|6||bez}}}}</ref> == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] uz A sēriju tika paaugstināti klubi ''[[US Lecce|Lecce]]'', ''[[US Cremonese|Cremonese]]'' un ''[[AC Monza|Monza]]'', bet uz B sēriju tika pazemināti ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]'', ''[[Genoa CFC|Genoa]]'' un ''[[Venezia F.C.|Venezia]]''. ''Monza'' A sērijā iekļuva pirmo reizi kluba vēsturē. {{VietasKarte+|Itālija|alt=2022.—2023. gada Itālijas futbola A sērijas komandas|caption=2022.—2023. gada Itālijas futbola A sērijas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.709204 |long= 9.6786567 |label=[[Atalanta B.C.|Atalanta]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.4922932 |long=11.3077754 |label=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.1401550 |long=10.0348580 |label=[[U.S. Cremonese|Cremonese]]|position=bottom left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=43.7265160 |long=10.9547630 |label=[[Empoli F.C.|Empoli]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.411111 |long= 8.932778 |label=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=43.780792 |long=11.282741 |label=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.435307 |long=10.968549 |label=[[Hellas Verona F.C.|Hellas&nbsp;Verona]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.109444 |long=7.641111 |label=[[Juventus F.C.|Juventus]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.47808 |long=9.124 |label=[[AC Milan|Milan]]<br />[[Milānas "Internazionale"|Inter]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=41.933949 |long=12.454752 |label=[[S.S. Lazio|Lazio]]<br />[[A.S. Roma|Roma]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.3651160 |long=18.2089750 |label=[[U.S. Lecce|Lecce]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.5829270 |long=9.30801800 |label=[[A.C. Monza|Monza]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.828026 |long=14.192922 |label=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.7145447 |long=10.6475329 |label=[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.6455424 |long=14.8214394 |label=[[U.S. Salernitana 1919|Salernitana]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.1021963 |long=9.80653900 |label=[[Spezia Calcio|Spezia]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.04175 |long=7.650014 |label=[[Torino F.C.|Torino]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=46.066667 |long=13.233333 |label=[[Udinese Calcio|Udinese]]|position=left}} }} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Klubs ! Pilsēta ! Stadions ! Ietilpība |- | style="text-align:left;" |[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | [[Bergamo]] | ''[[Stadio Atleti Azzurri d'Italia]]'' | 21 000 |- | style="text-align:left;" |[[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | [[Boloņa]] | ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' | 36 462 |- | style="text-align:left;" |[[US Cremonese|Cremonese]] | [[Kremona]] | [[Džovanni Dzini stadions]] | 16 003 |- | style="text-align:left;" |[[Empoli FC|Empoli]] | [[Empoli]] | [[Stadio Carlo Castellani|Karlo Kastellāni stadions]] | 16 284 |- | style="text-align:left;" |[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | [[Florence]] | [[Artēmio Franki stadions]] | 43 147 |- | style="text-align:left;" |[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] | [[Verona]] | [[Markantonio Bentegodi stadions]] | 31 045 |- | style="text-align:left;" |[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | [[Milāna]] | ''[[Stadio Giuseppe Meazza|San Siro]]'' | 75 923 |- | style="text-align:left;" |[[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | [[Turīna]] | [[Juventus stadions]] | 41 507 |- | style="text-align:left;" |[[Romas "Lazio"|Lazio]] | [[Roma]] | ''[[Stadio Olimpico]]'' | 70 634 |- | style="text-align:left;" |[[US Lecce|Lecce]] | [[Leče]] | ''[[Stadio Via del mare]]'' | 31 533 |- | style="text-align:left;" |[[AC Milan|Milan]] | [[Milāna]] | ''[[Stadio Giuseppe Meazza|San Siro]]'' | 75 923 |- | style="text-align:left;" |[[AC Monza|Monza]] | [[Monca]] | ''[[Stadio Brianteo]]'' | 18 568 |- | style="text-align:left;" |[[SSC Napoli|Napoli]] | [[Neapole]] | [[Stadio San Paolo|Djego Armando Maradonas stadions]] | 54 726 |- | style="text-align:left;" |[[AS Roma|Roma]] | [[Roma]] | ''[[Stadio Olimpico]]'' | 70 634 |- | style="text-align:left;" |[[US Salernitana 1919|Salernitana]] | [[Salerno]] | ''[[Stadio Arechi]]'' | 37 180 |- | style="text-align:left;" |[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]] | [[Dženova]] | [[Luidži Ferrarisa stadions]] | 36 599 |- | style="text-align:left;" |[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | [[Sasuolo]] | [[Mapei Stadium|''Mapei'' stadions]] <small>([[Redžo nell'Emīlija]])</small> | 21 525 |- | style="text-align:left;" |[[Spezia Calcio|Spezia]] | [[Spēcija]] | [[Alberto Piko stadions]] | 11 512 |- | style="text-align:left;" |[[Torino F.C.|Torino]] | [[Turīna]] | [[Grande Torino olimpiskais stadions|''Grande Torino'' olimpiskais stadions]] | 27 958 |- | style="text-align:left;" |[[Udinese Calcio|Udinese]] | [[Udīne]] | [[Stadions Friuli|Stadions ''Friuli-Dacia Arena'']] | 25 144 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable sortable" ! Komanda ! Treneris ! Kapteinis |- | ''Atalanta'' | {{flaga|ITA}} [[Džans Pjēro Gasperīni]] | {{flaga|ITA}} [[Rafaels Toloi]] |- | ''Bologna'' | {{flaga|SRB}} [[Siniša Mihajlovičs]] | {{flaga|ITA}} [[Roberto Soriāno]] |- | ''Cremonese'' | {{flaga|ITA}} [[Masimiljāno Alvīni]] | {{flaga|ITA}} [[Mateo Bjanketi]] |- | ''Empoli'' | {{flaga|ITA}} [[Paolo Dzaneti]] | {{flaga|ITA}} [[Lorenco Tonelli]] |- | ''Fiorentina'' | {{flaga|ITA}} [[Vinčenco Italjāno]] | {{flaga|ITA}} [[Kristiano Biragi]] |- | ''Hellas Verona'' | {{flaga|ITA}} [[Gabriēle Čofi]] | {{flaga|POR}} [[Migels Vilozu]] |- | ''Internazionale'' | {{flaga|ITA}} [[Simone Indzagi]] | {{flaga|SLO}} [[Samirs Handanovičs]] |- | ''Juventus'' | {{flaga|ITA}} [[Masimiljāno Allegri]] | {{flaga|ITA}} [[Leonardo Bonuči]] |- | ''Lazio'' | {{flaga|ITA}} [[Maurīcio Sarri]] | {{flaga|ITA}} [[Čīro Immobile]] |- | ''Lecce'' | {{flaga|ITA}} [[Marko Baroni]] | {{flaga|ITA}} [[Alesandro Tuja]] |- | ''Milan'' | {{flaga|ITA}} [[Stefāno Pioli]] | {{flaga|ITA}} [[Davide Kalabrija]] |- | ''Monza'' | {{flaga|ITA}} [[Džovanni Stropa]] | {{flaga|ITA}} [[Mateo Pesina]] |- | ''Napoli'' | {{flaga|ITA}} [[Lučāno Spalleti]] | {{flaga|ITA}} [[Džovanni Di Lorenco]] |- | ''Roma'' | {{flaga|POR}} [[Žuzē Mouriņu]] | {{flaga|ITA}} [[Lorenco Pellegrīni]] |- | ''Salernitana'' | {{flaga|ITA}} [[Davide Nikola]] | {{flaga|FRA}} [[Franks Riberī]] |- | ''Sampdoria'' | {{flaga|ITA}} [[Marko Džampaolo]] | {{flaga|ITA}} [[Fabio Kvaljarella]] |- | ''Sassuolo'' | {{flaga|ITA}} [[Alesio Dionizi]] | {{flaga|ITA}} [[Domeniko Berardi]] |- | ''Spezia'' | {{flaga|ITA}} [[Luka Goti]] | {{flaga|ITA}} [[Džūlio Madžore]] |- | ''Torino'' | {{flaga|CRO}} [[Ivans Juričs]] | {{flaga|SRB}} [[Saša Lukičs]] |- | ''Udinese'' | {{flaga|ITA}} [[Andrea Sotils]] | {{flaga|NED}} [[Brams Neitinks]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.legaseriea.it/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{it ikona}} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Itālijas futbola čempionāta A sērija]] [[Kategorija:2022. gads futbolā|Itālijas A sērija]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|Itālijas A sērija]] rxvyy40gdgyq49oahfq0irofjizvqyk 2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona 0 518707 3670853 3667632 2022-08-16T07:31:11Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2022.—2023. gada<br />''La Liga'' sezona |liga = ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' |sezona = 2022.—2023. |valsts = {{ESP}} |uzvar = |komandas = 20 |pazem = |pazem_liga = [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otro divīziju]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]] |kauss3_kvalif = |rezultativakais = |varti = |varti_spele = |vid_apm = |pag_sez = [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] |nak_sez = ''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona''' ir 92. ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'', [[Spānija]]s augstākās [[Futbols|futbola]] līgas, sezona. Tā sākās {{dat|2022|8|12||bez}}. Sezona noslēgsies {{dat|2023|6|4||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|| url= https://www.laliga.com/en-AU/laliga-santander/calendar | title=2022-23 La Liga Calender |website=laliga.com |language=en | access-date={{dat|2022|8|7||bez}}}}</ref> Tā kā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss]] sāksies 21. novembrī, pēdējā kārta pirms pārtraukuma tiks aizvadīta 8.—9. novembrī. Līgas spēles atsāksies 31. decembrī. == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem uz ''La Liga'' tika paaugstināti klubi ''[[UD Almería|Almería]]'', ''[[Real Valladolid]]'' un ''[[Girona FC|Girona]]'', bet to atstāja ''[[Levante UD|Levante]]'', ''[[Deportivo Alavés|Alavés]]'' un ''[[Granada CF|Granada]]''. === Stadioni === {{VietasKarte+|Spānija|alt=2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|caption=2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas klubu atrašanās vietas|float=right|width=500|places= {{VietasKarte~ |Spānija |Spain |lat=36.8402227 |long=-2.435334 |label=<small>[[UD Almería|Almería]]</small> |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=43.2641327 |long=-2.949438 |label=<small>{{nowrap|[[Athletic&nbsp;Bilbao]]}}</small> |position=left}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=40.436227 |long=-3.6000022 |label=<small>{{nowrap|[[Atlético Madrid]]}}</small> |position=top}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=41.380896 |long=2.1206311 |label=<small>[[FC Barcelona|Barcelona]]</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=36.502778 |long=-6.273056 |label=<small>[[Cádiz CF|Cádiz]]</small> |position=left}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=42.211854 |long=-8.73972 |label=<small>[[Celta de Vigo|Celta Vigo]]</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=38.267111 |long=-0.663272 |label=<small>[[Elche CF|Elche]]</small> |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=41.347973 |long=2.074765 |label=<small>[[RCD Espanyol|Espanyol]]</small> |position=left}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=40.325728 |long=-3.714950 |label=<small>[[Getafe CF|Getafe]]</small> |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=41.961389 |long=2.828611 |label=<small>[[Girona FC|Girona]]</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=39.589936 |long=2.6300778 |label=<small>[[RCD Mallorca|Mallorca]]</small> |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=42.796675 |long=-1.637128 |label=<small>[[CA Osasuna|Osasuna]]</small> |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=40.391828 |long=-3.658586 |label=<small>[[Rayo&nbsp;Vallecano]]</small> |position=left}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=37.356419 |long=-5.981750 |label=<small>[[Real Betis|Betis]]</small> |position=left}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=40.453054 |long=-3.688344 |label=<small>[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=43.301393 |long=-1.973682 |label=<small>{{nowrap|[[Real&nbsp;Sociedad]]}}</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=37.384066 |long=-5.97069 |label=<small>[[Sevilla FC|Sevilla]]</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=39.474604 |long=-0.358225 |label=<small>[[Valencia CF|Valencia]]</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=41.644519 |long=-4.761233 |label=<small>[[Real Valladolid|Valladolid]]</small> |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=39.944101 |long=-0.103533 |label=<small>[[Villarreal CF|Villarreal]]</small> |position=right}}}} {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Klubs ! Pilsēta, novads ! Stadions ! Ietilpība |- | style="text-align:left;" |[[UD Almería|Almería]] | [[Almerija]], [[Andalūzija]] | ''[[Estadio de los Juegos Mediterráneos|Juegos Mediterráneos]]'' | 15 000 |- | style="text-align:left;" |[[Bilbao "Athletic"|Athletic Bilbao]] | [[Bilbao]], [[Basku Zeme]] | ''[[San Mames (2013)|San Mames]]'' | 53 289 |- | style="text-align:left;" |[[Madrides "Atletico"|Atletico Madrid]] | [[Madride]], [[Madride (komūna)|Madride]] | ''[[Wanda Metropolitano|Metropolitano]]'' | 68 456 |- | style="text-align:left;" |[[FC Barcelona|Barcelona]] | [[Barselona]], [[Katalonija]] | ''[[Camp Nou]]'' | 99 354 |- | style="text-align:left;" |[[Cádiz CF|Cádiz]] | [[Kadisa]], [[Andalūzija]] | ''[[Nuevo Mirandilla]]'' | 20 724 |- | style="text-align:left;" |[[Bigo "Celta"|Celta]] | [[Bigo]], [[Galisija]] | ''[[Balaidos]]'' | 29 000 |- | style="text-align:left;" |[[Elche CF|Elche]] | [[Elča]], [[Valensijas apgabals|Valensija]] | [[Martinesa Valero stadions]] | 33 732 |- | style="text-align:left;" |[[RCD Espanyol|Espanyol]] | [[Barselona]], [[Katalonija]] | ''[[RCDE Stadium]]'' | 40 000 |- | style="text-align:left;" |[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]] | [[Hetafe]], [[Madride (komūna)|Madride]] | ''[[Coliseum Alfonso Pérez]]'' | 17 393 |- | style="text-align:left;" |[[Girona FC|Girona]] | [[Žirona]], [[Katalonija]] | ''[[Montilivi]]'' | 11 810 |- | style="text-align:left;" |[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | [[Palma (pilsēta)|Palma]], [[Baleāru Salas]] | ''[[Estadi de Son Moix|Visit Mallorca Estadi]]'' | 24 262 |- | style="text-align:left;" |[[CA Osasuna|Osasuna]] | [[Pamplona]], [[Navarra]] | ''[[El Sadar Stadium|El Sadar]]'' | 23 576 |- | style="text-align:left;" |[[Rayo Vallecano]] | [[Madride]], [[Madride (komūna)|Madride]] | ''[[Campo de Fútbol de Vallecas|Vallecas]]'' | 14 708 |- | style="text-align:left;" |[[Seviljas "Real Betis"|Real Betis]] | [[Sevilja]], [[Andalūzija]] | ''[[Estadio Benito Villamarín]]'' | 60 721 |- | style="text-align:left;" |[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | [[Madride]], [[Madride (komūna)|Madride]] | ''[[Santjago Bernabeu]]'' | 81 044 |- | style="text-align:left;" |[[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]] | [[Sansevastjana]], [[Basku Zeme]] | ''[[Anoeta]]'' | 39 500 |- | style="text-align:left;" |[[Sevilla FC|Sevilla]] | [[Sevilja]], [[Andalūzija]] | ''[[Ramon Sanchez Pizjuan]]'' | 43 883 |- | style="text-align:left;" |[[Valencia CF|Valencia]] | [[Valensija (Spānija)|Valensija]], [[Valensijas apgabals|Valensija]] | ''[[Mestalla]]'' | 55 000 |- | style="text-align:left;" |[[Real Valladolid|Valladolid]] | [[Valjadolida]], [[Kastīlija un Leona]] | ''[[Estadio José Zorrilla|José Zorrilla]]'' | 28 012 |- | style="text-align:left;" |[[Villarreal CF|Villarreal]] | [[Vilareala]], [[Valensijas apgabals|Valensija]] | [[Keramikas stadions]] | 24 890 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable sortable" ! Komanda ! Treneris ! Kapteinis |- | ''Almería'' | {{flaga|ESP}} [[Rubi (futbolists)|Rubi]] | {{flaga|ESP}} [[Sesars de la Oss]] |- | ''Athletic Bilbao'' | {{flaga|ESP}} [[Ernesto Valverde]] | {{flaga|ESP}} [[Ikers Munjains]] |- | ''Atlético Madrid'' | {{flaga|ARG}} [[Djego Simeone]] | {{flaga|ESP}} [[Koke (futbolists)|Koke]] |- | ''Barcelona'' | {{flaga|ESP}} [[Šavi]] | {{flaga|ESP}} [[Serhio Busketss]] |- | ''Cádiz'' | {{flaga|ESP}} [[Serhio Gonsaless|Serhio]] | {{flaga|ESP}} [[Hosē Mari]] |- | ''Celta Vigo'' | {{flaga|ARG}} [[Edvardo Koudets]] | {{flaga|ESP}} [[Ugo Maljo]] |- | ''Elche'' | {{flaga|ESP}} [[Fransisko Rodrigess Vilčess|Fransisko]] | {{flaga|ESP}} [[Gonsalo Verdu]] |- | ''Espanyol'' | {{flaga|ESP}} [[Djego Martiness]] | {{flaga|ESP}} [[Rauls de Tomass]] |- | ''Getafe'' | {{flaga|ESP}} [[Kike Sančess Floress]] | {{flaga|TOG}} [[Dženē Dakonams]] |- | ''Girona'' | {{flaga|ESP}} [[Migels Anhels Sančess Munjoss|Mičels]] | {{flaga|URU}} [[Kristiāns Stjani]] |- | ''Mallorca'' | {{flaga|MEX}} [[Havjers Agirre]] | {{flaga|ESP}} [[Injigo Ruiss de Galarreta]] |- | ''Osasuna'' | {{flaga|ESP}} [[Jagoba Arrasate]] | {{flaga|ESP}} [[Roberto Torress Moraless|Roberto Torress Moraless]] |- | ''Rayo Vallecano'' | {{flaga|ESP}} [[Andoni Iraola]] | {{flaga|ARG}} [[Oskars Treho]] |- | ''Real Betis'' | {{flaga|CHI}} [[Manuels Pellegrīni]] | {{flaga|ESP}} [[Hoakins]] |- | ''Real Madrid'' | {{flaga|ITA}} [[Karlo Ančeloti]] | {{flaga|FRA}} [[Karīms Benzemā]] |- | ''Real Sociedad'' | {{flaga|ESP}} [[Imanols Algvasils]] | {{flaga|ESP}} [[Asjers Iljaramendi]] |- | ''Sevilla'' | {{flaga|ESP}} [[Julens Lopetegi]] | {{flaga|ESP}} [[Hesuss Navass]] |- | ''Valencia'' | {{flaga|ITA}} [[Džennāro Gatuzo]] | {{flaga|ESP}} [[Hosē Luiss Gaja]] |- | ''Valladolid'' | {{flaga|ESP}} [[Pačeta]] | {{flaga|ESP}} [[Žordi Masips]] |- | ''Villarreal'' | {{flaga|ESP}} [[Unajs Emerijs]] | {{flaga|ESP}} [[Rauls Alviols]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.laliga.es/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija]] [[Kategorija:2022. gads futbolā|Spānijas Pirmā divīzija]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|Spānijas Pirmā divīzija]] e7nrm4fi9gcnetg3h1hc3mjkroypapy Amiloīdums (mikoloģija) 0 518894 3670992 3670434 2022-08-16T11:38:46Z ScAvenger 1630 /* Reaģenti */ precizējums wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} '''Amiloīdums''' [[Mikoloģija|mikoloģijā]] ir kādas [[sēnes]] daļas pozitīva amiloīda reakcija, kad to [[Ķīmiskā reakcija|ķīmiski]] pārbauda, izmantojot [[Jods (elements)|jodu]] kā sastāvdaļu Melcera reaģentā vai, retāk, Lugola šķīdumā, tā radot zilu vai zili melnu krāsojumu. Termins "amiloīds" ir cēlies no latīņu vārda ''amyloideus'' ("cietei līdzīgs"),<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=2nd ed|title=Illustrated dictionary of mycology|url=https://www.worldcat.org/oclc/793519950|publisher=APS Press|date=2012|location=St. Paul, Minn.|isbn=978-0-89054-400-6|oclc=793519950|first=Miguel|last=Ulloa}}</ref> jo ciete rada līdzīgu reakciju, ko arī sauc par amiloīdo reakciju. Testu var veikt ar mikroskopiskiem objektiem, piemēram, [[Sporas|sporu]] vai [[Hifas|hifu]] sieniņām, vai arī makroskopiskiem sēnes audu gabaliņiem, kuriem uzklāj pilienu reaģenta. Pie negatīvas reakcijas, ko sauc par inamiloīdu vai neamiloīdu, pētāmie audi paliek savā krāsā. Reakciju, kas rada brūnu krāsojumu, sauc par dekstrinoīdu reakciju. Visbiežāk uz šo reakciju pārbauda sēņu sporas, un zinātniskākajos sēņu noteicējos tiek norādīts, vai sugas sporas ir vai nav amiloīdas. Tāpat pārbauda arī hifas un [[bazīdijas]]. == Reaģenti == * Melcera reaģents ir [[Jods (elements)|joda]] un [[Kālija jodīds|kālija jodīda]] šķīdums 50% [[Hlorālhidrāts|hlorālhidrātā]] (C<sub>2</sub>H<sub>3</sub>Cl<sub>3</sub>O<sub>2</sub>).<ref>[http://www.cnshb.ru/AKDiL/0017/base/RR/004249.shtm РЕАКТИВ МЕЛЬЦЕРА]</ref><ref>Miller OK, Miller H. 2006. ''North American Mushrooms: A Field Guide to Edible and Inedible Fungi.'' Guilford, CT: Falcon Guide. ISBN 0-7627-3109-5. p 549.</ref> Pie iespējas tiek lietots šis reaģents. * Lugola šķīdums ir joda šķīdums kālija jodīda ūdens šķīdumā. Izveidojies savienojums KI<sub>3</sub> (kālija trijodīds), atšķirībā no joda, labi šķīst ūdenī. Tiek plaši lietots medicīnā un ir plaši pieejams pārdošanā, kamēr Melcera reaģents lielā daļā pasaules nav tik viegli dabūjams tā toksiskuma dēļ. Tomēr reizēm reakcijas uz Lugola šķīdumu atšķiras no Melcera reaģenta rādījumiem.<ref>[https://web.archive.org/web/20110720025325/http://www.namyco.org/images/pdf%20files/Melzer__Lugo.pdf Leonard, Lawrence M. (2006). ''"Melzer's, Lugol's or Iodine for Identification of white-spored Agaricales?"''] (PDF). McIlvainea. 16 (1): 43—51.</ref> * Vizikols ir 2010. gados izstrādāts aizvietotājs grūti pieejamajam hlorālhidrātam, kurš ietilpst Melcera reaģentā. Tomēr tas, tāpat kā Lugola šķīdums, netiek uzskatīts ar pilnvērtīgu aizvietotāju.<ref>[https://fungimag.com/summer-2019-articles/Melzer.pdf Leonard, Lawrence M. (Summer 2019). ''"Melzer's Reagent Update'', 2019"] (PDF). Fungi. 12 (2): 10.</ref> == Reakcija == * Amiloīda reakcija notiek, ja sporas vai citi pētāmie audi satur cieti. Šajā gadījumā objekts nokrāsojas pelēkos, violetos vai zilos toņos. ** Hemiamiloīda reakcija raksturīga lielai daļai [[Asku sēnes|asku sēņu]]. Šajā gadījumā audi nereaģē uz Melcera reaģentu, bet kļūst sarkani ar Lugola šķīdumu. Zilā nokrāsošanās ar Melcera reaģentu notiek tikai pēc audu iepriekšējas apstrādes ar [[Kālija hidroksīds|kālija hidroksīdu]].<ref>[http://www.cybertruffle.org.uk/cyberliber/59575/0029/0399.htm Baral H-O. 1987. ''Lugol's solution/IKI versus Melzer's reagent: Hemiamyloidity, a universal feature of the ascus wall'']. Mycotaxon 29:399—450.</ref> * Dekstrinoīda reakcija notiek, ja audi cietes vietā satur dekstrīnu. Tad tie nokrāsojas dzelteni brūnos toņos. * Neamiloīda reakcija ir reakcijas trūkums, kad sporas nesatur ne cieti, ne dekstrīnu. Audi saglabā savu krāsu.<ref>[[iarchive:isbn_9785873175611|Змитрович И. В. Семейства ателиевые и амилокортициевые. — М. — СПб.: Товарищество научных изданий КМК, 2008. — С. 24—25. — (Определитель грибов России. Порядок афиллофоровые; Выпуск 3)]]. — ISBN 978-5-87317-561-1.</ref> Ir bijuši mēģinājumi iedalīt reakcijas sīkāk. Tā, 2005. gadā V. Spirins ieteica šādu iedalījumu, vadoties no J. Petersena 1996. gadā piedāvātās krāsu skalas:<ref>W. A. Spirin, I. V. Zmitrovich, V. F. Malysheva. ''Notes on Perenniporiaceae''. — St. Petersburg: All-Russian Institute of Plant protection, 2005. — С. 9. — (Folia Cryptogamica Petropolitana. No. 3). ISSN 1810-9586</ref> * vāji dekstrinoīda — gaiši brūna (P14) līdz gaiši olīvu (P16) * dekstrinoīda — dzeltenīgi brūna (P9) * izteikti dekstrinoīda — oranži brūna (P7) * neskaidri amiloīda — gaiši pelēka (P53) līdz gaiši violeti pelēkai (P59) * vāji amiloīda — pelēka (P55) * amiloīda — zilgani pelēka (P57) līdz tumši zilgani pelēkai (P56) * izteikti amiloīda — vīna pelēka (P58) līdz pelēcīgi violetai (P44) Amiloīdums izpaužas arī paraugos, kas ilgstoši (vairāk nekā 100 gadus) glabāti herbārijā.<ref>Вассер С. П. Флора грибов Украины. Агариковые грибы. — Киев: «Наукова думка», 1980. — 54. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Ķīmiskās īpašības]] a07l713x40d1juch2hm2da82nvddu76 3670993 3670992 2022-08-16T11:39:51Z ScAvenger 1630 /* Reakcija */ vikisaites wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}} '''Amiloīdums''' [[Mikoloģija|mikoloģijā]] ir kādas [[sēnes]] daļas pozitīva amiloīda reakcija, kad to [[Ķīmiskā reakcija|ķīmiski]] pārbauda, izmantojot [[Jods (elements)|jodu]] kā sastāvdaļu Melcera reaģentā vai, retāk, Lugola šķīdumā, tā radot zilu vai zili melnu krāsojumu. Termins "amiloīds" ir cēlies no latīņu vārda ''amyloideus'' ("cietei līdzīgs"),<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=2nd ed|title=Illustrated dictionary of mycology|url=https://www.worldcat.org/oclc/793519950|publisher=APS Press|date=2012|location=St. Paul, Minn.|isbn=978-0-89054-400-6|oclc=793519950|first=Miguel|last=Ulloa}}</ref> jo ciete rada līdzīgu reakciju, ko arī sauc par amiloīdo reakciju. Testu var veikt ar mikroskopiskiem objektiem, piemēram, [[Sporas|sporu]] vai [[Hifas|hifu]] sieniņām, vai arī makroskopiskiem sēnes audu gabaliņiem, kuriem uzklāj pilienu reaģenta. Pie negatīvas reakcijas, ko sauc par inamiloīdu vai neamiloīdu, pētāmie audi paliek savā krāsā. Reakciju, kas rada brūnu krāsojumu, sauc par dekstrinoīdu reakciju. Visbiežāk uz šo reakciju pārbauda sēņu sporas, un zinātniskākajos sēņu noteicējos tiek norādīts, vai sugas sporas ir vai nav amiloīdas. Tāpat pārbauda arī hifas un [[bazīdijas]]. == Reaģenti == * Melcera reaģents ir [[Jods (elements)|joda]] un [[Kālija jodīds|kālija jodīda]] šķīdums 50% [[Hlorālhidrāts|hlorālhidrātā]] (C<sub>2</sub>H<sub>3</sub>Cl<sub>3</sub>O<sub>2</sub>).<ref>[http://www.cnshb.ru/AKDiL/0017/base/RR/004249.shtm РЕАКТИВ МЕЛЬЦЕРА]</ref><ref>Miller OK, Miller H. 2006. ''North American Mushrooms: A Field Guide to Edible and Inedible Fungi.'' Guilford, CT: Falcon Guide. ISBN 0-7627-3109-5. p 549.</ref> Pie iespējas tiek lietots šis reaģents. * Lugola šķīdums ir joda šķīdums kālija jodīda ūdens šķīdumā. Izveidojies savienojums KI<sub>3</sub> (kālija trijodīds), atšķirībā no joda, labi šķīst ūdenī. Tiek plaši lietots medicīnā un ir plaši pieejams pārdošanā, kamēr Melcera reaģents lielā daļā pasaules nav tik viegli dabūjams tā toksiskuma dēļ. Tomēr reizēm reakcijas uz Lugola šķīdumu atšķiras no Melcera reaģenta rādījumiem.<ref>[https://web.archive.org/web/20110720025325/http://www.namyco.org/images/pdf%20files/Melzer__Lugo.pdf Leonard, Lawrence M. (2006). ''"Melzer's, Lugol's or Iodine for Identification of white-spored Agaricales?"''] (PDF). McIlvainea. 16 (1): 43—51.</ref> * Vizikols ir 2010. gados izstrādāts aizvietotājs grūti pieejamajam hlorālhidrātam, kurš ietilpst Melcera reaģentā. Tomēr tas, tāpat kā Lugola šķīdums, netiek uzskatīts ar pilnvērtīgu aizvietotāju.<ref>[https://fungimag.com/summer-2019-articles/Melzer.pdf Leonard, Lawrence M. (Summer 2019). ''"Melzer's Reagent Update'', 2019"] (PDF). Fungi. 12 (2): 10.</ref> == Reakcija == * Amiloīda reakcija notiek, ja sporas vai citi pētāmie audi satur [[ciete|cieti]]. Šajā gadījumā objekts nokrāsojas pelēkos, violetos vai zilos toņos. ** Hemiamiloīda reakcija raksturīga lielai daļai [[Asku sēnes|asku sēņu]]. Šajā gadījumā audi nereaģē uz Melcera reaģentu, bet kļūst sarkani ar Lugola šķīdumu. Zilā nokrāsošanās ar Melcera reaģentu notiek tikai pēc audu iepriekšējas apstrādes ar [[Kālija hidroksīds|kālija hidroksīdu]].<ref>[http://www.cybertruffle.org.uk/cyberliber/59575/0029/0399.htm Baral H-O. 1987. ''Lugol's solution/IKI versus Melzer's reagent: Hemiamyloidity, a universal feature of the ascus wall'']. Mycotaxon 29:399—450.</ref> * Dekstrinoīda reakcija notiek, ja audi cietes vietā satur [[dekstrīns|dekstrīnu]]. Tad tie nokrāsojas dzelteni brūnos toņos. * Neamiloīda reakcija ir reakcijas trūkums, kad sporas nesatur ne cieti, ne dekstrīnu. Audi saglabā savu krāsu.<ref>[[iarchive:isbn_9785873175611|Змитрович И. В. Семейства ателиевые и амилокортициевые. — М. — СПб.: Товарищество научных изданий КМК, 2008. — С. 24—25. — (Определитель грибов России. Порядок афиллофоровые; Выпуск 3)]]. — ISBN 978-5-87317-561-1.</ref> Ir bijuši mēģinājumi iedalīt reakcijas sīkāk. Tā, 2005. gadā V. Spirins ieteica šādu iedalījumu, vadoties no J. Petersena 1996. gadā piedāvātās krāsu skalas:<ref>W. A. Spirin, I. V. Zmitrovich, V. F. Malysheva. ''Notes on Perenniporiaceae''. — St. Petersburg: All-Russian Institute of Plant protection, 2005. — С. 9. — (Folia Cryptogamica Petropolitana. No. 3). ISSN 1810-9586</ref> * vāji dekstrinoīda — gaiši brūna (P14) līdz gaiši olīvu (P16) * dekstrinoīda — dzeltenīgi brūna (P9) * izteikti dekstrinoīda — oranži brūna (P7) * neskaidri amiloīda — gaiši pelēka (P53) līdz gaiši violeti pelēkai (P59) * vāji amiloīda — pelēka (P55) * amiloīda — zilgani pelēka (P57) līdz tumši zilgani pelēkai (P56) * izteikti amiloīda — vīna pelēka (P58) līdz pelēcīgi violetai (P44) Amiloīdums izpaužas arī paraugos, kas ilgstoši (vairāk nekā 100 gadus) glabāti herbārijā.<ref>Вассер С. П. Флора грибов Украины. Агариковые грибы. — Киев: «Наукова думка», 1980. — 54. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Mikoloģija]] [[Kategorija:Ķīmiskās īpašības]] lbu6evmf0ddt0y75wp9lbhbxqjo4zgd Diskusija:Sināns 1 518968 3670967 3669439 2022-08-16T11:02:25Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Diskusija:Sinans]] uz [[Diskusija:Sināns]]: Atveido pēc osmaņu turku valodas izrunas. Skatīt arī raksta diskusiju wikitext text/x-wiki == Sinans vai Sināns == {{ping|Kikos|Apekribo}} Pēc osmaņu turku valodas man sanāk, ka šī cilvēka vārds ir Sināns, bet pēc turku - Sinans. Kā būs pareizāk? Papildus jautājums: vai likt viņa amatu klāt viņa vārdam un saukt viņu par Mimaru (arhitektu) Sinanu, kā tas ir citu valodu Vikipēdijās? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2022. gada 11. augusts, plkst. 15.00 (EEST) :LPE ir Kodža Sinans (Kodža – lielais, lieliskais). Turku valodas vēsturi nepārzinu, bet virspusīgā skatījumā pēc laikmeta uz viņu var attiecināt osmaņu turku valodu, kur patskanis rakstībā ir garš. Līdzīga problēma būs arī ar "Mimar" atveidi: no osmaņu turku rakstības (معمار سينان) pēc arābu atveides sanāk Miimārs. Un, starp citu, arī turku izruna ir [miːˈmaːɾ]. Līdz ar to varētu apspriest variantu '''Miimārs Sināns''' ar paskaidrojumu “Arhitekts Sināns”. --[[Dalībnieks:Apekribo|Apekribo]] ([[Dalībnieka diskusija:Apekribo|diskusija]]) 2022. gada 12. augusts, plkst. 12.20 (EEST) 3bd7x3cayft8ytl3eo3g57uk6lkvuak Veidne:Lejasciema pagasta ciemi 10 519064 3670598 3669602 2022-08-15T12:33:57Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Lejasciema pagasta ciemi |title=[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Aļļi]] * [[Amši]] * [[Andriņi (Lejasciema pagasts)|Andriņi]] * [[Cinci]] * [[Čipati]] * [[Dūre (Lejasciema pagasts)|Dūre]] * [[Gārša (Lejasciema pagasts)|Gārša]] * [[Jānuži]] * [[Kožas]] * [[Krampani]] * [[Krāces (ciems)|Krāces]] * [[Kručki]] * [[Ķilpani]] * [[Lapati]] * [[Latvasas]] * '''[[Lejasciems]]''' * [[Majani]] * [[Mālmuiža]] * [[Melderi (Lejasciema pagasts)|Melderi]] * [[Oldermaņi]] * [[Olekši]] * [[Paideri (Lejasciema pagasts)|Paideri]] * [[Palata (Lejasciema pagasts)|Palata]] * [[Pirtsmuiža]] * [[Salaki]] * [[Salmaņi (Lejasciema pagasts)|Salmaņi]] * [[Silamiķeļi]] * [[Sinole]] * [[Skujenieši]] * [[Staidi]] * [[Umari]] * [[Viešķeles]] * [[Viģubi]] * [[Zellenes]] * [[Zvārtavi]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Lejasciema pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]] </noinclude> cw4nsj7lpbtrndxg8ageclfe3h996wn Krāces (ciems) 0 519067 3670597 3669591 2022-08-15T12:33:35Z Papuass 88 Papuass pārvietoja lapu [[Krāces]] uz [[Krāces (ciems)]], neatstājot pāradresāciju: nav pamatnozīme wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krāces | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2 = [[Lejasciema pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2233 |title=Informācija par objektu: Krāces |accessdate={{dat|2022|08|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 6 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 14 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 27 | longs = 09 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4412 | var_id = 100126407 | lgia_id = 2233 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Krāces''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Gauja]]s upes krastā. Pie ciema ir kultūras piemineklis — Krāču pilskalns. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lejasciema pagasta ciemi}} kpyt0pz5psthj3c6zdee87p4e5en83g Džozefs Kotens 0 519218 3670575 3670572 2022-08-15T12:00:00Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džozefs Kotens | vārds_orig = ''Joseph Cotten'' | attēls = Joseph-Cotten-1942.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Džozefs Kotens 1942. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1905|5|15}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Pītersburga|3s=Pītersburga (ASV)}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1994|2|6|1905|5|15}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1930—1981 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Džozefs Češīrs Kotens jaunākais''' ({{Val|en|Joseph Cheshire Cotten Jr.}}, dzimis {{Dat|1905|5|15}}, miris {{Dat|1994|2|6}}) bija [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktieris]]. Savu atpazīstamību ieguvis kā teātra aktieris [[Brodvejas teātris|Brodvejā]]. Pasaules slavu iemantojis, piedaloties trīs [[Orsons Velss|Orsona Velsa]] filmās "[[Pilsonis Keins]]" (1941), "[[Lieliskie Ambersoni]]" (''The Magnificent'' ''Ambersons'', 1942) un "[[Ceļojums bailēs]]" (''Journey into Fear'', 1943), pēdējā no tām esot arī scenāristam. 40. gados kļuvis par vienu no vadošajiem [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktieriem, spēlējot lomas tādās filmās kā "[[Šaubu ēna]]" (1943), "[[Gāzes gaisma]]" (1944), ''[[Love Letters]]'' (1945), ''[[Duel in the Sun]]'' (1946), ''[[Portrait of Jennie]]'' (1948), "[[Trešais cilvēks]]" (1949) un "[[Niagāra (filma)|Niagāra]]" (''Niagara'', 1953). Viena no viņa pēdējām lomām bija [[Maikls Čimino|Maikla Čimino]] filmā [[Heaven's Gate (filma)|''Heaven's Gate'']] (1980). == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kotens, Džozefs}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1994. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Virdžīnijā dzimušie]] hba0rsem25eynhlew2l03hdjn63zc0r Sauriešu karjers 0 519276 3670845 3670573 2022-08-16T07:04:14Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki '''Sauriešu ģipšakmens karjers''' ir mākslīgu ūdenskrātuvju kopa [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvajā teritorijā. Tā kopējā platība ir 31 [[hektārs]]. Ūdenstilpes iedalāmas Ziemeļu, Rietumu un Dienvidu ūdenstilpēs, kuras ir savstarpēji savienotas, un atsevišķā Austrumu ūdenstilpē. Ūdenstilpes baro [[Ģipsis|ģipšakmens]] ieguves laikā atsegtie zemūdens [[Avots|avoti]], kas tām piegādā Latvijai neraksturīgi dzidru ūdeni ar redzamību līdz 5 m un vairāk. Tas piesaista gan atpūtniekus, gan nirējus.<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjerā strauji ceļas ūdens līmenis; mājas applūst|url=https://www.youtube.com/watch?v=4cEv8Jo9PPs|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> == Ūdens līmeņa celšanās == Ģipšakmens ieguve šeit sākta jau 1913. gadā, bet ūdenstilpes radušās SIA [[Knauf]] darbības rezultātā un 2010. gadā karjeri ierakstīti [[Zemesgrāmata|Zemesgrāmatā]] kā [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pašvaldības]] īpašums. SIA Knauf darbības laikā šajās ūdenskrātuvēs ūdens līmeni regulēja [[sūkņu stacija]]. Pašvaldībai pārņemot šos īpašumus, sūkņu stacija tika demontēta, līdz ar to vairs nepastāvēja nekādas ūdens līmeņa kontroles iespējas. Jau no 2008. gada iedzīvotāji informēja par ūdens līmeņa celšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/sauriesu-iedzivotaji-arkartas-situacija-stopinu-novada.d?id=36629931|title=Sauriešu iedzīvotāji: Ārkārtas situācija Stopiņu novadā|last=Aculiecinieks|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-15|date=2011-02-03|language=lv}}</ref> Ūdens līmeņa izmaiņas redzamas piekrastes joslā, kur redzami zem ūdens palikuši koki, kas vietām apzāģēti ūdens līmeņa augstumā. Kāpjot ūdens līmenim, izveidojusies Dienvidu ūdenskrātuve, kas savienota ar R ūdenskrātuvi ar grāvja palīdzību. Pēc ūdens līmeņa celšanās, applūstot ceļam, Z ūdenskrātuve ir savienota ar R ūdenskrātuvi. == Apvidus raksturojums == Karjeros raksturīgi stāvi akmeņaini krasti, daudzviet grūti pieejami. Zemūdens veģetācija, kurā dominē [[daudzlapes]], bagātīgāka ir Ziemeļu ūdenskrātuvē, kura appludināta ir visilgāk. Gar krastiem [[Niedres|niedru]] un [[Vilkvālīšu dzimta|vilkvālīšu]] joslas. Sauriešu karjera dzelmē, kas sasniedz 15 m, nekad nesasilst ūdens, dziļumā tas paliek 6-8 grādu robežās, kaut ūdens virspusē tas var sasniegt 16-18 grādus. Sauriešu karjerā ir redzamas dažādas zemūdens dzīvās radības, kā [[vēži]] un [[zivis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daivings.lv/daivings-sauriesu-karjera/|title=Daivings Sauriešu karjerā – Daivings.lv|website=daivings.lv|access-date=2022-08-15}}</ref> Novērota [[rauda]], [[asaris]], [[vīķe]], [[līdaka]], [[līnis]] un [[karpa]].<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjers. Stacionara kamera. 2022.g. Karps.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sk8yc9d7CVw|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> Atpūtas iespējas ierobežotas sakarā ar apgrūtinātu piebraukšanu. Apsaimniekotu peldvietu nav. Dienvidu ūdenskrātuves apvidū motokrosa trase un apvidū pastiprināta nekontrolēta [[Motocikls|motociklistu]] un [[Kvadricikls|kvadraciklistu]] aktivitāte. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Stopiņu pagasts]] nav44ynmlbosvxg20ru7rowfcvo8ut0 3670909 3670845 2022-08-16T08:49:28Z Papuass 88 coords wikitext text/x-wiki {{coord|56.907|24.346|display=title|type:waterbody}} '''Sauriešu ģipšakmens karjers''' ir mākslīgu ūdenskrātuvju kopa [[Ropažu novads|Ropažu novadā]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvajā teritorijā. Tā kopējā platība ir 31 [[hektārs]]. Ūdenstilpes iedalāmas Ziemeļu, Rietumu un Dienvidu ūdenstilpēs, kuras ir savstarpēji savienotas, un atsevišķā Austrumu ūdenstilpē. Ūdenstilpes baro [[Ģipsis|ģipšakmens]] ieguves laikā atsegtie zemūdens [[Avots|avoti]], kas tām piegādā Latvijai neraksturīgi dzidru ūdeni ar redzamību līdz 5 m un vairāk. Tas piesaista gan atpūtniekus, gan nirējus.<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjerā strauji ceļas ūdens līmenis; mājas applūst|url=https://www.youtube.com/watch?v=4cEv8Jo9PPs|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> == Ūdens līmeņa celšanās == Ģipšakmens ieguve šeit sākta jau 1913. gadā, bet ūdenstilpes radušās SIA [[Knauf]] darbības rezultātā un 2010. gadā karjeri ierakstīti [[Zemesgrāmata|Zemesgrāmatā]] kā [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pašvaldības]] īpašums. SIA Knauf darbības laikā šajās ūdenskrātuvēs ūdens līmeni regulēja [[sūkņu stacija]]. Pašvaldībai pārņemot šos īpašumus, sūkņu stacija tika demontēta, līdz ar to vairs nepastāvēja nekādas ūdens līmeņa kontroles iespējas. Jau no 2008. gada iedzīvotāji informēja par ūdens līmeņa celšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/sauriesu-iedzivotaji-arkartas-situacija-stopinu-novada.d?id=36629931|title=Sauriešu iedzīvotāji: Ārkārtas situācija Stopiņu novadā|last=Aculiecinieks|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-15|date=2011-02-03|language=lv}}</ref> Ūdens līmeņa izmaiņas redzamas piekrastes joslā, kur redzami zem ūdens palikuši koki, kas vietām apzāģēti ūdens līmeņa augstumā. Kāpjot ūdens līmenim, izveidojusies Dienvidu ūdenskrātuve, kas savienota ar R ūdenskrātuvi ar grāvja palīdzību. Pēc ūdens līmeņa celšanās, applūstot ceļam, Z ūdenskrātuve ir savienota ar R ūdenskrātuvi. == Apvidus raksturojums == Karjeros raksturīgi stāvi akmeņaini krasti, daudzviet grūti pieejami. Zemūdens veģetācija, kurā dominē [[daudzlapes]], bagātīgāka ir Ziemeļu ūdenskrātuvē, kura appludināta ir visilgāk. Gar krastiem [[Niedres|niedru]] un [[Vilkvālīšu dzimta|vilkvālīšu]] joslas. Sauriešu karjera dzelmē, kas sasniedz 15 m, nekad nesasilst ūdens, dziļumā tas paliek 6-8 grādu robežās, kaut ūdens virspusē tas var sasniegt 16-18 grādus. Sauriešu karjerā ir redzamas dažādas zemūdens dzīvās radības, kā [[vēži]] un [[zivis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://daivings.lv/daivings-sauriesu-karjera/|title=Daivings Sauriešu karjerā – Daivings.lv|website=daivings.lv|access-date=2022-08-15}}</ref> Novērota [[rauda]], [[asaris]], [[vīķe]], [[līdaka]], [[līnis]] un [[karpa]].<ref>{{Atsauce|title=Sauriešu karjers. Stacionara kamera. 2022.g. Karps.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sk8yc9d7CVw|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}</ref> Atpūtas iespējas ierobežotas sakarā ar apgrūtinātu piebraukšanu. Apsaimniekotu peldvietu nav. Dienvidu ūdenskrātuves apvidū motokrosa trase un apvidū pastiprināta nekontrolēta [[Motocikls|motociklistu]] un [[Kvadricikls|kvadraciklistu]] aktivitāte. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Stopiņu pagasts]] fc4ag2r777q24bggrrayu3vlqf47d19 Cotten 0 519284 3670576 2022-08-15T12:00:31Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džozefs Kotens]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džozefs Kotens]] myu2w4p10poaa1wqmikmvo27izrhon3 Dalībnieka diskusija:DivadH 3 519285 3670579 2022-08-15T12:07:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=DivadH}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 15.07 (EEST) n772fwmaz1ougiehktb1fq1bsk1ln3b Pilcene 0 519286 3670615 2022-08-15T12:57:23Z Olgerts V 41522 Pāradresē uz [[Piļcine]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Piļcine]] 4mlq1hlmhx0bkknyuqsz4afggxi3yuh Dalībnieka diskusija:Brandtocetus 3 519287 3670617 2022-08-15T13:06:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Brandtocetus}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 16.06 (EEST) emfzn0u9v9pywi5vjfhnvb6941he5oo 2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem 0 519288 3670618 2022-08-15T13:09:49Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls=|valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni=|tituls=|otrie=|trešie=|ceturtie=|spēles=|vārti=|skatītāji=|rezultatīvākais=|mvp=}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinās no {{Dat|202... wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls=|valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni=|tituls=|otrie=|trešie=|ceturtie=|spēles=|vārti=|skatītāji=|rezultatīvākais=|mvp=}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas ir 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === ==== A grupa{{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=3|ow=0|ol=0|l=0|gf=21|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=0|gf=19|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |}B grupa{{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=2|ow=0|ol=0|l=1|gf=11|ga=5|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=1|gf=8|ga=9|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=0|ow=0|ol=0|l=3|gf=5|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=3|gf=2|ga=17|bc=}} |} ==== == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] 1895lh0x6citlxrs382ntcsv80oxnnw 3670619 3670618 2022-08-15T13:10:23Z Bendžamins 76862 /* Augstākā divīzija */ wikitext text/x-wiki {{Starptautiska sporta turnīra infokaste|sports=hokejs|nosaukums=2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|citi_nosaukumi=2022 World Junior Ice Hockey Championships|attēls=|valsts={{CAN}}|pilsēta=[[Edmontona]]|laiks=[[9. augusts]] — [[20. augusts]]|komandu_skaits=10|arēnas=1|pilsētas=1|čempioni=|tituls=|otrie=|trešie=|ceturtie=|spēles=|vārti=|skatītāji=|rezultatīvākais=|mvp=}}'''2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem''' norisinās no {{Dat|2022|8|9|Ģ}} līdz [[20. augusts|20. augustam]] [[Edmontona|Edmontonā]], [[Kanāda|Kanādā]]. Tas ir 46. [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]. Turnīrs tika iecerēts rīkot no 2021. gada 26. decembra līdz 2022. gada 5. janvārim Edmontonā un [[Reddīra|Reddīrā]]. Pilsētām sākotnēji tika piešķirts 2021. gada turnīrs, bet tas tika aizvadīts aiz slēgtām durvīm Edmontonā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ. Vairāku [[COVID-19]] pozitīvu testu dēļ, turnīrs tika atcelts 29. decembrī. 2022. gada februārī tika paziņots, ka turnīrs vēlāk tika atsākts no jauna, un visi rezultāti tiks anulēti. Par rīkotājpilsētu atkal noteica Edmontonu. Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] tika izslēgta no starptautiskā hokeja un tās vietā stājās [[Latvijas hokeja izlase|Latvija]]. == Augstākā divīzija == === Pirmā kārta === === A grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|CAN}}|w=3|ow=0|ol=0|l=0|gf=21|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|FIN}}|w=2|ow=1|ol=0|l=0|gf=19|ga=7|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|LAT}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=10|ga=16|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|CZE}}|w=1|ow=0|ol=1|l=2|gf=11|ga=18|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SVK}}|w=0|ow=1|ol=0|l=3|gf=11|ga=27|bc=}} |} === B grupa === {{iht header}} {{iht team|t={{ih|USA}}|w=4|ow=0|ol=0|l=0|gf=22|ga=4|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SWE}}|w=2|ow=0|ol=0|l=1|gf=11|ga=5|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|GER}}|w=2|ow=0|ol=0|l=1|gf=8|ga=9|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|SUI}}|w=0|ow=0|ol=0|l=3|gf=5|ga=13|bc=#cfc}} {{iht team|t={{ih|AUT}}|w=0|ow=0|ol=0|l=3|gf=2|ga=17|bc=}} |} == Ārējās saites == * [http://www.iihf.com/ Starptautiskās hokeja federācijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts hokejā junioriem}} [[Kategorija:Pasaules čempionāts hokejā junioriem]] [[Kategorija:Hokejs Kanādā]] [[Kategorija:2022. gads sportā]] 27kil8ugrfe4lr15qk6xd25oynpkc7w Dalībnieka diskusija:Jenkemiser 3 519289 3670621 2022-08-15T13:16:15Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jenkemiser}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 16.16 (EEST) tl3wkjh0zxbxxslbwstv70le6sb1kwz Kokkosteji 0 519290 3670628 2022-08-15T13:39:40Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Coccosteus cuspidatus 2.jpg | att_nosaukums = '''''Coccosteus cuspidatus''''' pārakmeņojums. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokko... wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Coccosteus cuspidatus 2.jpg | att_nosaukums = '''''Coccosteus cuspidatus''''' pārakmeņojums. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | kategorijas = nē | binomial= Coccosteus <small>Agassiz, 1843</small> }} '''Kokkosteji''' (''Coccosteus'') ir [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]]. Ģinti pirmo reizi 1843. gadā aprakstīja šveiciešu dabaszinātnieks [[Luijs Agasi]]. Ģints tipveida suga ir ''[[Coccosteus cuspidatus]]'' <small>Miller, 1841</small>, kas bieži tiek saukta kā ''Coccosteus decipiens'' <small>Agassiz, 1841</small>. Ģints izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] ([[Baltija]], [[Ļeņingradas apgabals]]), [[Novaja Zemļa|Novajā Zemļā]], [[Boļšezemeļas tundra|Boļšezemeļas tundrā]], [[Donbass|Donbasā]], [[Minusinas katliene|Minusinas katlienē]], Centrālajā [[Kazahstāna|Kazahstanā]], [[Skotija|Skotijā]], [[Reinas apgabals|Reinas apgabalā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Vidusdevons|vidusdevona]] nogulumos. == Apraksts == Ģinti pārstāv neliela izmēra [[zivis]] no 15 līdz 70 cm garumā. Bruņas klāj zvaigžņveida vai arī ne zvaigžņveida, reizēm augsti pauguriņi. [[Pakauša kauls (bruņuzivis)|Pakauša kaula]] (''Nu'') aizmugurējie sānu stūri nav izstiepti. Uz kaula ārējās puses ir redzamas šuvju virsmas savienojumam ar [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kauliem]] (''Pn''). [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] [[centrālais kauls]] ir salīdzinoši liels, un robežojas ar [[Sānu kauls|sānu kaulu]]. [[Vidējais muguras kauls]] (''MD'') pakāpeniski sašaurinās, galā veidojot aizmugurējo dzelksni. [[Pakaļējais vēdera-sānu kauls|Pakaļējā vēdera-sānu kaula]] (''PVL'') aizmugurējais sānu stūris ir izstiepts izaugumā bez pauguriņiem.<ref>Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 71. lpp</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] tei5afvx9jiyqckw68lcvs4v70oa7ik 3670631 3670628 2022-08-15T13:50:10Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Coccosteus cuspidatus 2.jpg | att_nosaukums = '''''Coccosteus cuspidatus''''' pārakmeņojums. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | kategorijas = nē | binomial= Coccosteus <small>Agassiz, 1843</small> }} '''Kokkosteji''' (''Coccosteus'') ir [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]]. Ģinti pirmo reizi 1843. gadā aprakstīja šveiciešu dabaszinātnieks [[Luijs Agasi]]. Ģints tipveida suga ir ''[[Coccosteus cuspidatus]]'' <small>Miller, 1841</small>, kas bieži tiek saukta kā ''Coccosteus decipiens'' <small>Agassiz, 1841</small>. Ģints izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] ([[Baltija]], [[Ļeņingradas apgabals]]), [[Novaja Zemļa|Novajā Zemļā]], [[Boļšezemeļas tundra|Boļšezemeļas tundrā]], [[Donbass|Donbasā]], [[Minusinas katliene|Minusinas katlienē]], Centrālajā [[Kazahstāna|Kazahstanā]], [[Skotija|Skotijā]], [[Reinas apgabals|Reinas apgabalā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Vidusdevons|vidusdevona]] nogulumos. == Apraksts == Ģinti pārstāv neliela izmēra [[zivis]] no 15 līdz 70 cm garumā. Bruņas klāj zvaigžņveida vai arī ne zvaigžņveida, reizēm augsti pauguriņi. [[Pakauša kauls (bruņuzivis)|Pakauša kaula]] (''Nu'') aizmugurējie sānu stūri nav izstiepti. Uz kaula ārējās puses ir redzamas šuvju virsmas savienojumam ar [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kauliem]] (''Pn''). [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] [[centrālais kauls]] ir salīdzinoši liels, un robežojas ar [[Sānu kauls|sānu kaulu]]. [[Vidējais muguras kauls]] (''MD'') pakāpeniski sašaurinās, galā veidojot aizmugurējo dzelksni. [[Pakaļējais vēdera-sānu kauls|Pakaļējā vēdera-sānu kaula]] (''PVL'') aizmugurējais sānu stūris ir izstiepts izaugumā bez pauguriņiem.<ref>Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 71. lpp</ref> == Sistemātika == * '''Coccosteus''' <small>Agassiz, 1843</small> :* ''[[Coccosteus carbonarius]]'' <small>M'Coy, 1848</small> :* ''[[Coccosteus chamberlini]]'' <small>Bryant, 1932</small> :* ''[[Coccosteus cuspidatus]]'' <small>Miller, 1841</small> :* ''[[Coccosteus cuyahogae]]'' <small>Claypole, 1998</small> :* ''[[Coccosteus disjectus]]'' <small>Woodward, 1891</small> :* ''[[Coccosteus grossi]]'' <small>Obrucheva, 1962</small> :* ''[[Coccosteus hercynius]]'' <small>Meyer, 1852</small> :* ''[[Coccosteus macromus]]'' <small>Cope, 1892</small> :* ''[[Coccosteus marcae]]'' <small>Obrucheva, 1962</small> :* ''[[Coccosteus minor]]'' <small>Miller, 1858</small> :* ''[[Coccosteus occidentalis]]'' <small>Newberry, 1875</small> :* ? ''[[Coccosteus orvikui]]'' <small>Gross, 1940</small> :* ''[[Coccosteus terranovae]]'' <small>Obruchev, 1934</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] i8qo169ijy2nw2u86n98vbxx008mr1k 3670648 3670631 2022-08-15T15:49:01Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Coccosteus cuspidatus 2.jpg | att_nosaukums = ''Coccosteus cuspidatus'' pārakmeņojums. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | kategorijas = nē | binomial= Coccosteus <small>Agassiz, 1843</small> }} '''Kokkosteji''' (''Coccosteus'') ir [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]]. Ģinti pirmo reizi 1843. gadā aprakstīja šveiciešu dabaszinātnieks [[Luijs Agasi]]. Ģints tipveida suga ir ''[[Coccosteus cuspidatus]]'' <small>Miller, 1841</small>, kas bieži tiek saukta kā ''Coccosteus decipiens'' <small>Agassiz, 1841</small>. Ģints izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] ([[Baltija]], [[Ļeņingradas apgabals]]), [[Novaja Zemļa|Novajā Zemļā]], [[Boļšezemeļas tundra|Boļšezemeļas tundrā]], [[Donbass|Donbasā]], [[Minusinas katliene|Minusinas katlienē]], Centrālajā [[Kazahstāna|Kazahstanā]], [[Skotija|Skotijā]], [[Reinas apgabals|Reinas apgabalā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Vidusdevons|vidusdevona]] nogulumos. == Apraksts == Ģinti pārstāv neliela izmēra [[zivis]] no 15 līdz 70 cm garumā. Bruņas klāj zvaigžņveida vai arī ne zvaigžņveida, reizēm augsti pauguriņi. [[Pakauša kauls (bruņuzivis)|Pakauša kaula]] (''Nu'') aizmugurējie sānu stūri nav izstiepti. Uz kaula ārējās puses ir redzamas šuvju virsmas savienojumam ar [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kauliem]] (''Pn''). [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] [[centrālais kauls]] ir salīdzinoši liels, un robežojas ar [[Sānu kauls|sānu kaulu]]. [[Vidējais muguras kauls]] (''MD'') pakāpeniski sašaurinās, galā veidojot aizmugurējo dzelksni. [[Pakaļējais vēdera-sānu kauls|Pakaļējā vēdera-sānu kaula]] (''PVL'') aizmugurējais sānu stūris ir izstiepts izaugumā bez pauguriņiem.<ref>Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 71. lpp</ref> == Sistemātika == * '''Coccosteus''' <small>Agassiz, 1843</small> :* ''[[Coccosteus carbonarius]]'' <small>M'Coy, 1848</small> :* ''[[Coccosteus chamberlini]]'' <small>Bryant, 1932</small> :* ''[[Coccosteus cuspidatus]]'' <small>Miller, 1841</small> :* ''[[Coccosteus cuyahogae]]'' <small>Claypole, 1998</small> :* ''[[Coccosteus disjectus]]'' <small>Woodward, 1891</small> :* ''[[Coccosteus grossi]]'' <small>Obrucheva, 1962</small> :* ''[[Coccosteus hercynius]]'' <small>Meyer, 1852</small> :* ''[[Coccosteus macromus]]'' <small>Cope, 1892</small> :* ''[[Coccosteus marcae]]'' <small>Obrucheva, 1962</small> :* ''[[Coccosteus minor]]'' <small>Miller, 1858</small> :* ''[[Coccosteus occidentalis]]'' <small>Newberry, 1875</small> :* ? ''[[Coccosteus orvikui]]'' <small>Gross, 1940</small> :* ''[[Coccosteus terranovae]]'' <small>Obruchev, 1934</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] ovxta0je7nn421eprvairgdind8pr7u 3670665 3670648 2022-08-15T16:32:34Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Coccosteus cuspidatus 2.jpg | att_nosaukums = ''Coccosteus cuspidatus'' pārakmeņojums. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | kategorijas = nē | binomial= Coccosteus <small>Agassiz, 1843</small> }} '''Kokkosteji''' (''Coccosteus'') ir [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]]. Ģinti pirmo reizi 1843. gadā aprakstīja šveiciešu dabaszinātnieks [[Luijs Agasi]]. Ģints tipveida suga ir ''[[Coccosteus cuspidatus]]'' <small>Miller, 1841</small>, kas bieži tiek saukta kā ''Coccosteus decipiens'' <small>Agassiz, 1841</small>. Ģints izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] ([[Baltija]], [[Ļeņingradas apgabals]]), [[Novaja Zemļa|Novajā Zemļā]], [[Boļšezemeļas tundra|Boļšezemeļas tundrā]], [[Donbass|Donbasā]], [[Minusinas katliene|Minusinas katlienē]], Centrālajā [[Kazahstāna|Kazahstanā]], [[Skotija|Skotijā]], [[Reinas apgabals|Reinas apgabalā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Vidusdevons|vidusdevona]] nogulumos. == Apraksts == Ģinti pārstāv neliela izmēra [[zivis]] no 15 līdz 70 cm garumā. Bruņas klāj zvaigžņveida vai arī ne zvaigžņveida, reizēm augsti pauguriņi. [[Pakauša kauls (bruņuzivis)|Pakauša kauls]] (''Nu'') ir trapecveidīgs, bet tā aizmugurējie sānu stūri nav izstiepti. Uz kaula ārējās puses ir redzamas šuvju virsmas savienojumam ar [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kauliem]] (''Pn''). [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] [[centrālais kauls]] (''C'') ir salīdzinoši liels, un robežojas ar [[Sānu kauls|sānu kaulu]] (''M''). [[Suborbitālais kauls|Suborbitālā kaula]] (''SO'') zemacs izaugums ir zems, bet aizmugurējā daļa augsta un veido acu atveres aizmugurējo malu. [[Pineālais kauls]] (''Pi'') ir atdalīts no centrālā kaula (''C'') ar [[Preorbitālais kauls|preorbitālā kaula]] (''PrO'') izaugumiem.<ref>Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 144. lpp.</ref> [[Vidējais muguras kauls]] (''MD'') pakāpeniski sašaurinās, galā veidojot aizmugurējo dzelksni. [[Pakaļējais vēdera-sānu kauls|Pakaļējā vēdera-sānu kaula]] (''PVL'') aizmugurējais sānu stūris ir izstiepts izaugumā bez pauguriņiem.<ref>Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 71. lpp</ref> Krūšu spuru atvere ir neliela. == Sistemātika == * '''Coccosteus''' <small>Agassiz, 1843</small> :* ''[[Coccosteus carbonarius]]'' <small>M'Coy, 1848</small> :* ''[[Coccosteus chamberlini]]'' <small>Bryant, 1932</small> :* ''[[Coccosteus cuspidatus]]'' <small>Miller, 1841</small> :* ''[[Coccosteus cuyahogae]]'' <small>Claypole, 1998</small> :* ''[[Coccosteus disjectus]]'' <small>Woodward, 1891</small> :* ''[[Coccosteus grossi]]'' <small>Obrucheva, 1962</small> :* ''[[Coccosteus hercynius]]'' <small>Meyer, 1852</small> :* ''[[Coccosteus macromus]]'' <small>Cope, 1892</small> :* ''[[Coccosteus marcae]]'' <small>Obrucheva, 1962</small> :* ''[[Coccosteus minor]]'' <small>Miller, 1858</small> :* ''[[Coccosteus occidentalis]]'' <small>Newberry, 1875</small> :* ? ''[[Coccosteus orvikui]]'' <small>Gross, 1940</small> :* ''[[Coccosteus terranovae]]'' <small>Obruchev, 1934</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] 9pnzzdmrtphqhtyjoxn8qsh7poqtm00 3670709 3670665 2022-08-15T18:54:14Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Coccosteus cuspidatus 2.jpg | att_nosaukums = ''[[Coccosteus cuspidatus]]'' pārakmeņojums. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | kategorijas = nē | binomial= Coccosteus <small>Agassiz, 1843</small> }} '''Kokkosteji''' (''Coccosteus'') ir [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]]. Ģinti pirmo reizi 1843. gadā aprakstīja šveiciešu dabaszinātnieks [[Luijs Agasi]]. Ģints tipveida suga ir ''[[Coccosteus cuspidatus]]'' <small>Miller, 1841</small>, kas bieži tiek saukta kā ''Coccosteus decipiens'' <small>Agassiz, 1841</small>. Ģints izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] ([[Baltija]], [[Ļeņingradas apgabals]]), [[Novaja Zemļa|Novajā Zemļā]], [[Boļšezemeļas tundra|Boļšezemeļas tundrā]], [[Donbass|Donbasā]], [[Minusinas katliene|Minusinas katlienē]], Centrālajā [[Kazahstāna|Kazahstanā]], [[Skotija|Skotijā]], [[Reinas apgabals|Reinas apgabalā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Vidusdevons|vidusdevona]] nogulumos. == Apraksts == Ģinti pārstāv neliela izmēra [[zivis]] no 15 līdz 70 cm garumā. Bruņas klāj zvaigžņveida vai arī ne zvaigžņveida, reizēm augsti pauguriņi. [[Pakauša kauls (bruņuzivis)|Pakauša kauls]] (''Nu'') ir trapecveidīgs, bet tā aizmugurējie sānu stūri nav izstiepti. Uz kaula ārējās puses ir redzamas šuvju virsmas savienojumam ar [[sānu pakauša kauls|sānu pakauša kauliem]] (''Pn''). [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] [[centrālais kauls]] (''C'') ir salīdzinoši liels, un robežojas ar [[Sānu kauls|sānu kaulu]] (''M''). [[Suborbitālais kauls|Suborbitālā kaula]] (''SO'') zemacs izaugums ir zems, bet aizmugurējā daļa augsta un veido acu atveres aizmugurējo malu. [[Pineālais kauls]] (''Pi'') ir atdalīts no centrālā kaula (''C'') ar [[Preorbitālais kauls|preorbitālā kaula]] (''PrO'') izaugumiem.<ref>Д. В. Обручев, Основы палеонтологии (Бесчелюстные, рыбы), издательство "Наука", Москва, 1964. г., 144. lpp.</ref> [[Vidējais muguras kauls]] (''MD'') pakāpeniski sašaurinās, galā veidojot aizmugurējo dzelksni. [[Pakaļējais vēdera-sānu kauls|Pakaļējā vēdera-sānu kaula]] (''PVL'') aizmugurējais sānu stūris ir izstiepts izaugumā bez pauguriņiem.<ref>Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 71. lpp</ref> Krūšu spuru atvere ir neliela. == Sistemātika == * '''Coccosteus''' <small>Agassiz, 1843</small> :* ''[[Coccosteus carbonarius]]'' <small>M'Coy, 1848</small> :* ''[[Coccosteus chamberlini]]'' <small>Bryant, 1932</small> :* ''[[Coccosteus cuspidatus]]'' <small>Miller, 1841</small> :* ''[[Coccosteus cuyahogae]]'' <small>Claypole, 1998</small> :* ''[[Coccosteus disjectus]]'' <small>Woodward, 1891</small> :* ''[[Coccosteus grossi]]'' <small>Obrucheva, 1962</small> :* ''[[Coccosteus hercynius]]'' <small>Meyer, 1852</small> :* ''[[Coccosteus macromus]]'' <small>Cope, 1892</small> :* ''[[Coccosteus marcae]]'' <small>Obrucheva, 1962</small> :* ''[[Coccosteus minor]]'' <small>Miller, 1858</small> :* ''[[Coccosteus occidentalis]]'' <small>Newberry, 1875</small> :* ? ''[[Coccosteus orvikui]]'' <small>Gross, 1940</small> :* ''[[Coccosteus terranovae]]'' <small>Obruchev, 1934</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] fuax2orzelpw1e33dtaasubhcrzgarf Coccosteus 0 519291 3670629 2022-08-15T13:40:08Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Kokkosteji]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kokkosteji]] j2822x5txkcpqv7qtrrpz6vatr1y9qq Mārgarita Osborna 0 519292 3670635 2022-08-15T14:40:40Z Ludis21345 50146 jauna lapa, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Mārgarita Osborna | vārds_orig = | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} {{wikidata|qualifiers|raw|P18|P585}}. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = <!-- {{Dzimšanas datums un vecums|19xx|x|x}} -->{{wikidata|property|P569}} | placebirth = {{wikidata|property|linked|P19}} | datedeath = <!-- {{Miršanas datums un vecums|20xx|x|x|19xx|x|x}} -->{{wikidata|property|P570}} | placedeath = {{wikidata|property|P20}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; divrocīgs kreisais sitiens {{wikidata|properties|P741}} | careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123880|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = n. <small>({{dat|1900|1|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = | Wimbledonresult = | USOpenresult = | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123885|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = n. <small>({{dat|1900|m|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2021|1|1|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mārgarita Osborna''' <!-- ({{val|en|Margaret Osborne duPont}}; dzimusi {{dat|}}, mirusi {{dat|}}) --> bija amerikāņu [[tenisiste]]. == Biogrāfija == <!-- == Apbalvojumi un pagodinājumi == * --> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osborna, Mārgarita}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] rvvgwphmcjiv3sjcgltryydxnxpjqg5 3670654 3670635 2022-08-15T15:59:01Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Mārgarita Osborna | vārds_orig = | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = Mārgarita Osborna (pa kreisi) un Luīze Brafa uz žurnāla "El Gráfico" vāka. <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1918|3|4}} | placebirth = {{vieta|ASV|Oregona|Džozefa}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2012|10|24|1918|3|4}} | placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Elpaso}} | height = 165 [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123880|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = n. <small>({{dat|1900|1|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = | Wimbledonresult = | USOpenresult = | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123885|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = n. <small>({{dat|1900|m|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2021|1|1|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mārgarita Osborna''' <!-- ({{val|en|Margaret Osborne duPont}}; dzimusi {{dat|}}, mirusi {{dat|}}) --> bija amerikāņu [[tenisiste]]. == Biogrāfija == <!-- == Apbalvojumi un pagodinājumi == * --> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osborna, Mārgarita}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] 5ec50wnpo3cx21tn53777rloe57bhv5 3670688 3670654 2022-08-15T17:48:38Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Mārgarita Osborna | vārds_orig = | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = Mārgarita Osborna (pa kreisi) un Luīze Brafa uz žurnāla "El Gráfico" vāka. <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1918|3|4}} | placebirth = {{vieta|ASV|Oregona|Džozefa}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2012|10|24|1918|3|4}} | placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Elpaso}} | height = 165 [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123880|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = n. <small>({{dat|1900|1|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = | Wimbledonresult = | USOpenresult = | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123885|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = n. <small>({{dat|1900|m|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2021|1|1|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mārgarita Osborna''' ({{val|en|Margaret Osborne duPont}}; dzimusi {{dat|1918|3|4}}, mirusi {{dat|2012|10|24}}) bija amerikāņu [[tenisiste]]: * 37 [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam turnīros]] izcīnīto titulu īpašniece no 1941. līdz 1962, no tiem: ** 6 vienspēlēs; ** 21 sieviešu dubultspēlēs; ** 10 jauktajās dubultspēlēs. * Desmitkārtēja [[Vaitmena kauss|Vaitmena kausa]] ieguvēja kopā ar ASV komandu * [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] dalībniece kopš 1967. gada. == Biogrāfija == == Karjeras statistika == === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 10 (6—4) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretiniece !style="width:110px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1944 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 6–3, 8–6 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca || 1–6, 8–6, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 6–2, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1947 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || 6–8, 6–4, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1948 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 4–6, 6–4, 15–13 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|FRA}} [[Nelly Adamson-Landry]] || 7–5, 6–2 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 8–10, 6–1, 8–10 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1950 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 1–6, 6–3, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1950|| ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3 |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * 1967. gadā uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osborna, Mārgarita}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] 51fu61m9d8qv8ok47gpogom1ctqegbp 3670715 3670688 2022-08-15T19:33:53Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Mārgarita Osborna | vārds_orig = | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = Mārgarita Osborna (pa kreisi) un [[Luīze Brafa]] uz žurnāla "El Gráfico" vāka. <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1918|3|4}} | placebirth = {{vieta|ASV|Oregona|Džozefa}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2012|10|24|1918|3|4}} | placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Elpaso}} | height = 165 [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123880|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = n. <small>({{dat|1900|1|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = W (1946, 1949) | Wimbledonresult = W (1947) | USOpenresult = W (1948, 1949, 1950) | MastersCupresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123885|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = n. <small>({{dat|1900|m|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = W (1946, 1947, 1949) | WimbledonDoublesresult = W (1946, 1948, 1949, 1950, 1954) | USOpenDoublesresult = W (1941, 1942, 1943, 1944, 1945, 1946, 1947, 1948, 1949, 1950, 1955, 1956, 1957) | MastersCupDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = W (1962) | USOpenMixedresult = W (1943, 1944, 1945, 1946, 1950, 1956, 1958, 1959, 1960) | MastersCupMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|6|15|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mārgarita Osborna''' ({{val|en|Margaret Osborne duPont}}; dzimusi {{dat|1918|3|4}}, mirusi {{dat|2012|10|24}}) bija amerikāņu [[tenisiste]]: * 37 [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam turnīros]] izcīnīto titulu īpašniece no 1941. līdz 1962, no tiem: ** 6 vienspēlēs; ** 21 sieviešu dubultspēlēs; ** 10 jauktajās dubultspēlēs. * Desmitkārtēja [[Vaitmena kauss|Vaitmena kausa]] ieguvēja kopā ar ASV komandu * [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] dalībniece kopš 1967. gada. == Biogrāfija == == Karjeras statistika == === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 10 (6—4) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretiniece !style="width:110px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1944 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 6–3, 8–6 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca || 1–6, 8–6, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 6–2, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1947 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || 6–8, 6–4, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1948 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 4–6, 6–4, 15–13 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|FRA}} [[Nelly Adamson-Landry]] || 7–5, 6–2 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 8–10, 6–1, 8–10 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1950 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 1–6, 6–3, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1950|| ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3 |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * 1967. gadā uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osborna, Mārgarita}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] i53294b0vzgexbfflu1wosmwty393sf 3670948 3670715 2022-08-16T10:36:47Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Mārgarita Osborna | vārds_orig = | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = Mārgarita Osborna (pa kreisi) un [[Luīze Brafa]] uz žurnāla "El Gráfico" vāka. <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{dat|1918|3|4}} | placebirth = {{vieta|ASV|Oregona|Džozefa}} | datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2012|10|24|1918|3|4}} | placedeath = {{vieta|ASV|Teksasa|Elpaso}} | height = 165 [[Centimetrs|cm]] | weight = | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku | careerprizemoney = <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123880|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = n. <small>({{dat|1900|1|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = W (1946, 1949) | Wimbledonresult = W (1947) | USOpenresult = W (1948, 1949, 1950) | MastersCupresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123885|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = n. <small>({{dat|1900|m|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = W (1946, 1947, 1949) | WimbledonDoublesresult = W (1946, 1948, 1949, 1950, 1954) | USOpenDoublesresult = W (1941, 1942, 1943, 1944, 1945, 1946, 1947, 1948, 1949, 1950, 1955, 1956, 1957) | MastersCupDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = W (1962) | USOpenMixedresult = W (1943, 1944, 1945, 1946, 1950, 1956, 1958, 1959, 1960) | MastersCupMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|6|15|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Mārgarita Osborna Djuponta''' ({{val|en|Margaret Osborne duPont}}; dzimusi {{dat|1918|3|4}}, mirusi {{dat|2012|10|24}}) bija amerikāņu [[tenisiste]]: * 37 [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam turnīros]] izcīnīto titulu īpašniece no 1941. līdz 1962, no tiem: ** 6 vienspēlēs; ** 21 sieviešu dubultspēlēs; ** 10 jauktajās dubultspēlēs. * Desmitkārtēja [[Vaitmena kauss|Vaitmena kausa]] ieguvēja kopā ar ASV komandu, * [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] dalībniece kopš 1967. gada. == Biogrāfija == == Karjeras statistika == === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 10 (6—4) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretiniece !style="width:110px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1944 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 6–3, 8–6 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca || 1–6, 8–6, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 6–2, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1947 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || 6–8, 6–4, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1948 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 4–6, 6–4, 15–13 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|FRA}} [[Nelly Adamson-Landry]] || 7–5, 6–2 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1949 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 8–10, 6–1, 8–10 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1949 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1950 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || 1–6, 6–3, 1–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1950|| ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3 |} ==== Sieviešu dubultspēles: 27 (21—6) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partnere !style="width:180px"|Pretinieces !style="width:90px"|Punkti |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1941 || ASV čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Sāra Palfrī]] || {{flaga|USA|1912}} [[Dorotija Bandija]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]] || 3–6, 6–1, 6–4 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1942 || ASV čempionāts|| {{flaga|USA|1912}} [[Luīze Brafa]] || {{flaga|USA|1912}} [[Paulīne Beca]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 2–6, 7–5, 6–0 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1943 || ASV čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1944 || ASV čempionāts <small>(3)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 6–4, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1945 || ASV čempionāts <small>(4)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || Vimbldonas čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 2–6, 6–3 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 0–6, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1946 || ASV čempionāts <small>(5)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Patrīcija Keninga-Toda]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Mērija Ārnolda]] || 6–1, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums||1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 4–6, 5–7 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || Francijas čempionāts <small>(2)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Paulīne Beca<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 7–5, 6–2 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1947 || ASV čempionāts <small>(6)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 5–7, 6–3, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || Vimbldonas čempionāts <small>(2)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 3–6, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1948 || ASV čempionāts <small>(7)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 8–10, 6–1 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || Francijas čempionāts <small>(3)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|GBR}} [[Džoja Motrama]]<br />{{flaga|GBR}} [[Betija Hiltona]] || 7–5, 6–1 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || Vimbldonas čempionāts <small>(3)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} [[Gasija Morana]]<br />{{flaga|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 8–6, 7–5 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1949 || ASV čempionāts <small>(8)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} [[Šērlija Fraija]] || 6–4, 10–8 |-style="background:#ebc2af;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1950 || Francijas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–1, 5–7, 2–6 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950|| Vimbldonas čempionāts <small>(4)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 5–7, 6–1 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1950 || ASV čempionāts <small>(9)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–2, 6–3 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1951|| Vimbldonas čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 3–6, 11–13 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1953 || ASV čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 2–6, 9–7, 7–9 |-style="background:#cfc;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1954|| Vimbldonas čempionāts <small>(5)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa ||{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija<br />{{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 9–7, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums ||1954 || ASV čempionāts ||{{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 4–6, 4–6 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1955 || ASV čempionāts <small>(10)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} Dorisa Hārta<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 1–6, 6–3 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1956 || ASV čempionāts <small>(11)</small>|| {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Betija Preta]]<br />{{flaga|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 6–0 |-style="background:#ccf;" | style="background:#98fb98;"|Uzvara ||1957 || ASV čempionāts <small>(12)</small> || {{flaga|USA|1912}} Luīze Brafa || {{flaga|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]]<br />{{flaga|USA|1912}} [[Darlena Hārda]] || 6–2, 7–5 |-style="background:#cfc;" | style="background:#ffa07a;"|Zaudējums || 1958 || Vimbldonas čempionāts <small>(5)</small> || {{flaga|USA|1912}} [[Mārgarita Vārnere]] || {{flaga|BRA}} [[Marija Bueno]] <br />{{flaga|USA|1912}} Eltīja Gibsone || 3–6, 5–7 |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * 1967. gadā uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Osborna, Mārgarita}} [[Kategorija:1918. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2012. gadā mirušie]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] o3ctj56twxcihzu1b08tgkyjhgwr8t5 Olga Obručeva 0 519293 3670639 2022-08-15T15:14:44Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Olga Obručeva | vārds_orig = ''Обручева, Ольга Павловна'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] | m_gads = 2008 | m_mēnesis = 7 | m_dien... wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Olga Obručeva | vārds_orig = ''Обручева, Ольга Павловна'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] | m_gads = 2008 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = krieviete | paraksts = | darba_vietas = [[Maskavas Universitāte]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]] | zinātne = [[paleontoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = bruņuzivju (artrodiru) pētījumi | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Olga Obručeva''' (1920—2008, dzimusi Zlatogurska) bija ģeologs-paleontologs, ģeoloģiski mineraloģisko zinātņu kandidāts, Maskavas Universitātes paleontoloģijas un ģeoloģijas katedras docents, PSRS ZA Problēmu padomes komisijas priekšsēdētāja tēmā "Organiskās pasaules vēsturiskās attīstības ceļi un likumsakarības" (1971), Maskavas dabas pētnieku biedrības biedre (1953). Specializējās mugurkaulnieku paleontoloģijas tēmā. Zinātniskais darbs bija veltīts PSRS un pasaules devona nogulumu bruņuzivju pētīšanai. Dzimusi Maskavā, kalpotāja ģimenē. 1938. gadā beidza Maskavas 494. skolu un iestājās Maskavas Universitātes augšņu ģeoloģijas fakultātē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā palika Maskavā un turpināja mācīties universitātē, kā arī medmāsu kursos (strādāja hospitālī). 1944. gadā beidza Maskavas Universitātes paleontoloģijas fakultāti. No 1945. gada bija vecākais laborants; no 1946. gada - asistents, no 1957. gada - docents. 1956. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju tēmā "PSRS devona bruņuzivis (kokkosteīdas un dinihtīdas)". Pētīja artrodiru (Arthrodire) bruņuzivju apakšklasi. Balstoties uz atsevišķu artrodiru pārstāvju pētījumu rezultātiem izstrādāja kopējos evolūcijas, sistemātikas, atrodiru u.c. primitīvo mugurkaulnieku ekzoskeleta morfofunkcionālās analīzes pamatus. Maskavas Universitātē vadīja nodarbības kursos "Paleontoloģija" un "Vēsturiskā ģeoloģija ar paleontologijas pamatiem", lasīja lekcijas un vadīja praktiskās nodarbības. Izveidoja mācību līdzekļus mugurkaulnieku paleozooloģijā, sarakstīja nodaļas par mugurkaulniekiem visparējās paleontoloģijas mācību grāmatās (redaktori V.Druščica un V.Ņemkova). Organizēja un daudzus gadus vadīja Baltās jūras bioloģijas praksi studentiem-paleontologiem. Piedalījās Krimas prakses organizēšanā. Vadīja kursa un diplomdarbus. Publicēja vairāk, kā 60 zinātniskos darbus. == Apbalvojumi == Apbalvota ar medaļām: "Par izcilu darbu V.Ļeņina dzimšanas simtgadē" (1970), "Dzīļu pētīšanā" (1983), "Darba veterāns" (1984), "Par izcilu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941-1945" (1993) u.c. == Ģimenes stāvoklis == Bija precējusies ar paleontologu [[Dmitrijs Obručevs|Dmitriju Obručevu]]. Meita Jeļena Obručeva (dzim. 1949) — paleontologs. Pirms tam bija precējusies ar Turovski, no kura ir dēls Dmitrijs Turovskis. [[Kategorija:Paleontologi]] 59jdxwz8115urkv5pausojzu7e4b1no 3670641 3670639 2022-08-15T15:20:37Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Olga Obručeva | vārds_orig = ''Обручева, Ольга Павловна'' | attēls = Olga Obrucheva.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] | m_gads = 2008 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = krieviete | paraksts = | darba_vietas = [[Maskavas Universitāte]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]] | zinātne = [[paleontoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = bruņuzivju (artrodiru) pētījumi | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Olga Obručeva''' (1920—2008, dzimusi Zlatogurska) bija ģeologs-paleontologs, ģeoloģiski mineraloģisko zinātņu kandidāts, Maskavas Universitātes paleontoloģijas un ģeoloģijas katedras docents, PSRS ZA Problēmu padomes komisijas priekšsēdētāja tēmā "Organiskās pasaules vēsturiskās attīstības ceļi un likumsakarības" (1971), Maskavas dabas pētnieku biedrības biedre (1953). Specializējās mugurkaulnieku paleontoloģijas tēmā. Zinātniskais darbs bija veltīts PSRS un pasaules devona nogulumu bruņuzivju pētīšanai. Dzimusi Maskavā, kalpotāja ģimenē. 1938. gadā beidza Maskavas 494. skolu un iestājās Maskavas Universitātes augšņu ģeoloģijas fakultātē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā palika Maskavā un turpināja mācīties universitātē, kā arī medmāsu kursos (strādāja hospitālī). 1944. gadā beidza Maskavas Universitātes paleontoloģijas fakultāti. No 1945. gada bija vecākais laborants; no 1946. gada - asistents, no 1957. gada - docents. 1956. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju tēmā "PSRS devona bruņuzivis (kokkosteīdas un dinihtīdas)". Pētīja artrodiru (Arthrodire) bruņuzivju apakšklasi. Balstoties uz atsevišķu artrodiru pārstāvju pētījumu rezultātiem izstrādāja kopējos evolūcijas, sistemātikas, atrodiru u.c. primitīvo mugurkaulnieku ekzoskeleta morfofunkcionālās analīzes pamatus. Maskavas Universitātē vadīja nodarbības kursos "Paleontoloģija" un "Vēsturiskā ģeoloģija ar paleontologijas pamatiem", lasīja lekcijas un vadīja praktiskās nodarbības. Izveidoja mācību līdzekļus mugurkaulnieku paleozooloģijā, sarakstīja nodaļas par mugurkaulniekiem visparējās paleontoloģijas mācību grāmatās (redaktori V.Druščica un V.Ņemkova). Organizēja un daudzus gadus vadīja Baltās jūras bioloģijas praksi studentiem-paleontologiem. Piedalījās Krimas prakses organizēšanā. Vadīja kursa un diplomdarbus. Publicēja vairāk, kā 60 zinātniskos darbus.<ref>[http://www1.geol.msu.ru/deps/paleont/sotrudn/Obrucheva.html МГУ, КАФЕДРА ПАЛЕОНТОЛОГИИ.]</ref> == Apbalvojumi == Apbalvota ar medaļām: "Par izcilu darbu V.Ļeņina dzimšanas simtgadē" (1970), "Dzīļu pētīšanā" (1983), "Darba veterāns" (1984), "Par izcilu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941-1945" (1993) u.c. == Ģimenes stāvoklis == Bija precējusies ar paleontologu [[Dmitrijs Obručevs|Dmitriju Obručevu]]. Meita Jeļena Obručeva (dzim. 1949) — paleontologs. Pirms tam bija precējusies ar Turovski, no kura ir dēls Dmitrijs Turovskis. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Paleontologi]] lqtm28mo0tyeissxint2s50thqrx6ed 3670642 3670641 2022-08-15T15:28:29Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Olga Obručeva | vārds_orig = ''Обручева, Ольга Павловна'' | attēls = Olga Obrucheva.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] | m_gads = 2008 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = krieviete | paraksts = | darba_vietas = [[Maskavas Universitāte]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]] | zinātne = [[paleontoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = bruņuzivju (artrodiru) pētījumi | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Olga Obručeva''' (1920—2008, dzimusi Zlatogurska) bija ģeologs-paleontologs, ģeoloģiski mineraloģisko [[zinātņu kandidāts]], [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Universitāte]]s paleontoloģijas un ģeoloģijas katedras docents, [[PSRS Zinātņu akadēmija|PSRS ZA]] Problēmu padomes komisijas priekšsēdētāja tēmā "Organiskās pasaules vēsturiskās attīstības ceļi un likumsakarības" (1971), [[Maskavas dabas pētnieku biedrība]]s biedre (1953). Specializējās mugurkaulnieku paleontoloģijas tēmā. Zinātniskais darbs bija veltīts [[PSRS]] un pasaules [[Devons|devona]] nogulumu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] pētīšanai. Dzimusi [[Maskava|Maskavā]], kalpotāja ģimenē. 1938. gadā beidza Maskavas 494. skolu un iestājās Maskavas Universitātes augšņu ģeoloģijas fakultātē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā palika Maskavā un turpināja mācīties universitātē, kā arī medmāsu kursos (strādāja [[Hospitālis|hospitālī]]). 1944. gadā beidza Maskavas Universitātes paleontoloģijas fakultāti. No 1945. gada bija vecākais laborants; no 1946. gada - asistents, no 1957. gada - [[docents]]. 1956. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta [[Disertācija|disertāciju]] tēmā "PSRS devona bruņuzivis ([[kokkosteīdas]] un [[dinihtīdas]])". Pētīja [[Artrodiras|artrodiru]] (''Arthrodire'') bruņuzivju apakšklasi. Balstoties uz atsevišķu artrodiru pārstāvju pētījumu rezultātiem izstrādāja kopējos [[evolūcija]]s, [[sistemātika]]s, atrodiru u.c. primitīvo mugurkaulnieku [[Ekzoskelets|ekzoskeleta]] [[Morfofunkcionālā analīze|morfofunkcionālās analīzes]] pamatus. Maskavas Universitātē vadīja nodarbības kursos "[[Paleontoloģija]]" un "[[Vēsturiskā ģeoloģija]] ar paleontologijas pamatiem", lasīja lekcijas un vadīja praktiskās nodarbības. Izveidoja mācību līdzekļus mugurkaulnieku [[Paleozooloģija|paleozooloģijā]], sarakstīja nodaļas par [[mugurkaulnieki]]em visparējās paleontoloģijas mācību grāmatās (redaktori V.Druščica un V.Ņemkova). Organizēja un daudzus gadus vadīja [[Baltā jūra|Baltās jūras]] bioloģijas praksi studentiem-paleontologiem. Piedalījās [[Krima]]s prakses organizēšanā. Vadīja [[Kursa darbs|kursa]] un [[Diplomdarbs|diplomdarbus]]. Publicēja vairāk, kā 60 zinātniskās publikācijas.<ref>[http://www1.geol.msu.ru/deps/paleont/sotrudn/Obrucheva.html МГУ, КАФЕДРА ПАЛЕОНТОЛОГИИ.]</ref> == Apbalvojumi == Apbalvota ar medaļām: "Par izcilu darbu V.Ļeņina dzimšanas simtgadē" (1970), "Dzīļu pētīšanā" (1983), "Darba veterāns" (1984), "Par izcilu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941-1945" (1993) u.c. == Ģimenes stāvoklis == Bija precējusies ar paleontologu [[Dmitrijs Obručevs|Dmitriju Obručevu]]. Meita Jeļena Obručeva (dzim. 1949) — paleontologs. Pirms tam bija precējusies ar Turovski, no kura ir dēls Dmitrijs Turovskis. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Paleontologi]] 1rgypqpigytu0r1mo144n1p7aj69jrv 3670643 3670642 2022-08-15T15:39:55Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Olga Obručeva | vārds_orig = ''Обручева, Ольга Павловна'' | attēls = Olga Obrucheva.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] | m_gads = 2008 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = krieviete | paraksts = | darba_vietas = [[Maskavas Universitāte]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]] | zinātne = [[paleontoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = bruņuzivju (artrodiru) pētījumi | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Olga Obručeva''' (1920—2008, dzimusi Zlatogurska) bija ģeologs-paleontologs, ģeoloģiski mineraloģisko [[zinātņu kandidāts]], [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Universitāte]]s paleontoloģijas un ģeoloģijas katedras docents, [[PSRS Zinātņu akadēmija|PSRS ZA]] Problēmu padomes komisijas priekšsēdētāja tēmā "Organiskās pasaules vēsturiskās attīstības ceļi un likumsakarības" (1971), [[Maskavas dabas pētnieku biedrība]]s biedre (1953). Specializējās mugurkaulnieku paleontoloģijas tēmā. Zinātniskais darbs bija veltīts [[PSRS]] un pasaules [[Devons|devona]] nogulumu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] pētīšanai. Dzimusi [[Maskava|Maskavā]], kalpotāja ģimenē. 1938. gadā beidza Maskavas 494. skolu un iestājās Maskavas Universitātes augšņu ģeoloģijas fakultātē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā palika Maskavā un turpināja mācīties universitātē, kā arī medmāsu kursos (strādāja [[Hospitālis|hospitālī]]). 1944. gadā beidza Maskavas Universitātes paleontoloģijas fakultāti. No 1945. gada bija vecākais laborants; no 1946. gada - asistents; no 1957. gada - [[docents]]. 1956. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta [[Disertācija|disertāciju]] tēmā "PSRS devona bruņuzivis ([[kokkosteīdas]] un [[dinihtīdas]])". Pētīja [[Artrodiras|artrodiru]] (''Arthrodire'') bruņuzivju apakšklasi. Balstoties uz atsevišķu artrodiru pārstāvju pētījumu rezultātiem izstrādāja kopējos [[evolūcija]]s, [[sistemātika]]s, atrodiru u.c. primitīvo mugurkaulnieku [[Ekzoskelets|ekzoskeleta]] [[Morfofunkcionālā analīze|morfofunkcionālās analīzes]] pamatus. Maskavas Universitātē vadīja nodarbības kursos "[[Paleontoloģija]]" un "[[Vēsturiskā ģeoloģija]] ar paleontologijas pamatiem", lasīja lekcijas un vadīja praktiskās nodarbības. Izveidoja mācību līdzekļus mugurkaulnieku [[Paleozooloģija|paleozooloģijā]], sarakstīja nodaļas par [[mugurkaulnieki]]em visparējās paleontoloģijas mācību grāmatās (redaktori V.Druščica un V.Ņemkova). Organizēja un daudzus gadus vadīja [[Baltā jūra|Baltās jūras]] bioloģijas praksi studentiem-paleontologiem. Piedalījās [[Krima]]s prakses organizēšanā. Vadīja [[Kursa darbs|kursa]] un [[Diplomdarbs|diplomdarbus]]. Publicēja vairāk, kā 60 zinātniskās publikācijas.<ref>[http://www1.geol.msu.ru/deps/paleont/sotrudn/Obrucheva.html МГУ, КАФЕДРА ПАЛЕОНТОЛОГИИ.]</ref> == Apbalvojumi == Apbalvota ar medaļām: "Par izcilu darbu V.Ļeņina dzimšanas simtgadē" (1970), "Dzīļu pētīšanā" (1983), "Darba veterāns" (1984), "Par izcilu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941-1945" (1993) u.c. == Ģimenes stāvoklis == Bija precējusies ar paleontologu [[Dmitrijs Obručevs|Dmitriju Obručevu]]. Meita Jeļena Obručeva (dzim. 1949) — paleontologs. Pirms tam bija precējusies ar Turovski, no kura ir dēls Dmitrijs Turovskis. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Paleontologi]] kbkgc7kj8pzc82v8xdjenwd4sz58zp6 3670644 3670643 2022-08-15T15:40:31Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Olga Obručeva | vārds_orig = ''Обручева, Ольга Павловна'' | attēls = Olga Obrucheva.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] | m_gads = 2008 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = krieviete | paraksts = | darba_vietas = [[Maskavas Universitāte]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]] | zinātne = [[paleontoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = bruņuzivju (artrodiru) pētījumi | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Olga Obručeva''' (1920—2008, dzimusi Zlatogurska) bija ģeologs-paleontologs, ģeoloģiski mineraloģisko [[zinātņu kandidāts]], [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Universitāte]]s paleontoloģijas un ģeoloģijas katedras docents, [[PSRS Zinātņu akadēmija|PSRS ZA]] Problēmu padomes komisijas priekšsēdētāja tēmā "Organiskās pasaules vēsturiskās attīstības ceļi un likumsakarības" (1971), [[Maskavas dabas pētnieku biedrība]]s biedre (1953). Specializējās mugurkaulnieku paleontoloģijas tēmā. Zinātniskais darbs bija veltīts [[PSRS]] un pasaules [[Devons|devona]] nogulumu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] pētīšanai. Dzimusi [[Maskava|Maskavā]], kalpotāja ģimenē. 1938. gadā beidza Maskavas 494. skolu un iestājās Maskavas Universitātes augšņu ģeoloģijas fakultātē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā palika Maskavā un turpināja mācīties universitātē, kā arī medmāsu kursos (strādāja [[Hospitālis|hospitālī]]). 1944. gadā beidza Maskavas Universitātes paleontoloģijas fakultāti. No 1945. gada bija vecākais laborants; no 1946. gada - zinātniskais asistents; no 1957. gada - [[docents]]. 1956. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta [[Disertācija|disertāciju]] tēmā "PSRS devona bruņuzivis ([[kokkosteīdas]] un [[dinihtīdas]])". Pētīja [[Artrodiras|artrodiru]] (''Arthrodire'') bruņuzivju apakšklasi. Balstoties uz atsevišķu artrodiru pārstāvju pētījumu rezultātiem izstrādāja kopējos [[evolūcija]]s, [[sistemātika]]s, atrodiru u.c. primitīvo mugurkaulnieku [[Ekzoskelets|ekzoskeleta]] [[Morfofunkcionālā analīze|morfofunkcionālās analīzes]] pamatus. Maskavas Universitātē vadīja nodarbības kursos "[[Paleontoloģija]]" un "[[Vēsturiskā ģeoloģija]] ar paleontologijas pamatiem", lasīja lekcijas un vadīja praktiskās nodarbības. Izveidoja mācību līdzekļus mugurkaulnieku [[Paleozooloģija|paleozooloģijā]], sarakstīja nodaļas par [[mugurkaulnieki]]em visparējās paleontoloģijas mācību grāmatās (redaktori V.Druščica un V.Ņemkova). Organizēja un daudzus gadus vadīja [[Baltā jūra|Baltās jūras]] bioloģijas praksi studentiem-paleontologiem. Piedalījās [[Krima]]s prakses organizēšanā. Vadīja [[Kursa darbs|kursa]] un [[Diplomdarbs|diplomdarbus]]. Publicēja vairāk, kā 60 zinātniskās publikācijas.<ref>[http://www1.geol.msu.ru/deps/paleont/sotrudn/Obrucheva.html МГУ, КАФЕДРА ПАЛЕОНТОЛОГИИ.]</ref> == Apbalvojumi == Apbalvota ar medaļām: "Par izcilu darbu V.Ļeņina dzimšanas simtgadē" (1970), "Dzīļu pētīšanā" (1983), "Darba veterāns" (1984), "Par izcilu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941-1945" (1993) u.c. == Ģimenes stāvoklis == Bija precējusies ar paleontologu [[Dmitrijs Obručevs|Dmitriju Obručevu]]. Meita Jeļena Obručeva (dzim. 1949) — paleontologs. Pirms tam bija precējusies ar Turovski, no kura ir dēls Dmitrijs Turovskis. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Paleontologi]] iyrg8wbqouscqhx0d7g8pcr4qgbjea0 3670686 3670644 2022-08-15T17:38:22Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Olga Obručeva | vārds_orig = ''Обручева, Ольга Павловна'' | attēls = Olga Obrucheva.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas PFSR|Padomju Krievija]] | m_gads = 2008 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 17 | m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = krieviete | paraksts = | darba_vietas = [[Maskavas Universitāte]] | alma_mater = [[Maskavas Universitāte]] | zinātne = [[paleontoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = bruņuzivju (artrodiru) pētījumi | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Olga Obručeva''' (1920—2008, dzimusi Zlatogurska) bija krievu ģeoloģe-paleontoloģe, ģeoloģiski mineraloģisko [[zinātņu kandidāts|zinātņu kandidāte]], [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Universitāte]]s paleontoloģijas un ģeoloģijas katedras docente, [[PSRS Zinātņu akadēmija|PSRS ZA]] Problēmu padomes komisijas priekšsēdētāja tēmā "Organiskās pasaules vēsturiskās attīstības ceļi un likumsakarības" (1971), [[Maskavas dabas pētnieku biedrība]]s biedre (1953). Specializējās mugurkaulnieku paleontoloģijas tēmā. Zinātniskais darbs bija veltīts [[PSRS]] un pasaules [[Devons|devona]] nogulumu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] pētīšanai. Dzimusi [[Maskava|Maskavā]], kalpotāja ģimenē. 1938. gadā beidza Maskavas 494. skolu un iestājās Maskavas Universitātes Augšņu ģeoloģijas fakultātē. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā palika Maskavā un turpināja mācīties universitātē, kā arī medmāsu kursos (strādāja [[Hospitālis|hospitālī]]). 1944. gadā beidza Maskavas Universitātes Paleontoloģijas fakultāti. No 1945. gada bija vecākā laborante; no 1946. gada — zinātniskā asistente; no 1957. gada — [[docents|docents]]. 1956. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta [[Disertācija|disertāciju]] tēmā "PSRS devona bruņuzivis ([[kokkosteīdas]] un [[dinihtīdas]])". Pētīja [[Artrodiras|artrodiru]] (''Arthrodire'') bruņuzivju apakšklasi. Balstoties uz atsevišķu artrodiru pārstāvju pētījumu rezultātiem izstrādāja kopējos [[evolūcija]]s, [[sistemātika]]s, atrodiru u.c. primitīvo mugurkaulnieku [[Ekzoskelets|ekzoskeleta]] [[Morfofunkcionālā analīze|morfofunkcionālās analīzes]] pamatus. Maskavas Universitātē vadīja nodarbības kursos "[[Paleontoloģija]]" un "[[Vēsturiskā ģeoloģija]] ar paleontologijas pamatiem", lasīja lekcijas un vadīja praktiskās nodarbības. Izveidoja mācību līdzekļus mugurkaulnieku [[Paleozooloģija|paleozooloģijā]], sarakstīja nodaļas par [[mugurkaulnieki]]em visparējās paleontoloģijas mācību grāmatās (redaktori V.Druščica un V.Ņemkova). Organizēja un daudzus gadus vadīja [[Baltā jūra|Baltās jūras]] bioloģijas praksi studentiem-paleontologiem. Piedalījās [[Krima]]s prakses organizēšanā. Vadīja [[Kursa darbs|kursa]] un [[Diplomdarbs|diplomdarbus]]. Publicēja vairāk, kā 60 zinātniskās publikācijas.<ref>[http://www1.geol.msu.ru/deps/paleont/sotrudn/Obrucheva.html МГУ, КАФЕДРА ПАЛЕОНТОЛОГИИ.]</ref> == Apbalvojumi == Apbalvota ar medaļām: "Par izcilu darbu V.Ļeņina dzimšanas simtgadē" (1970), "Dzīļu pētīšanā" (1983), "Darba veterāns" (1984), "Par izcilu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941-1945" (1993) u.c. == Ģimenes stāvoklis == Bija precējusies ar paleontologu [[Dmitrijs Obručevs|Dmitriju Obručevu]]. Meita Jeļena Obručeva (dzim. 1949) — paleontoloģe. Pirms tam bija precējusies ar Turovski, no kura ir dēls Dmitrijs Turovskis. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Paleontologi]] j31txduns92e3huhageshxbagp2r7nr Attēls:Olga Obrucheva.jpg 6 519294 3670640 2022-08-15T15:17:18Z Jānis U. 198 Olga Obručeva (1920-2008). Ņemts no [http://www1.geol.msu.ru/deps/paleont/sotrudn/Obrucheva.html] wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Olga Obručeva (1920-2008). Ņemts no [http://www1.geol.msu.ru/deps/paleont/sotrudn/Obrucheva.html] == Licence == {{Copyr}} lz9tit8tvw3g8yu19ia6acbzi3rzlln Tēma:X1a338urqmdow6hk 2600 519295 3670645 2022-08-15T15:45:35Z Flow talk page manager 53377 /* This page has been converted into a Structured Discussions board */ flow-board application/json {"flow-workflow":"x1a338urqmdow6hk"} iyykw4jtixfh89k9uqkvo4f90vvx030 Albedili 0 519296 3670674 2022-08-15T16:57:47Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki [[Attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis.]] '''Albediļi''' ({{val-de|von Albedyll}}, arī ''d'Albedyhll, Albedelle, Albedille'') ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 14. gadsimtā. Dzimta vēlāk izplatījās arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Prūsija|Prūsijā]] un [[ASV]]. == Vēsture == 1349. gadā Rīgā pieminēts Nikolajs Albedelle, bet par Albedilu dzimtas [[Livonija]]s zara aizsācēju uzskata [[Rīgas arhibīskapija]]s vasali Klāvu Albedilu (''Claves Albedille'', 1473–1503). [[Stalbe]]s un Ageras muižu īpašnieka Georga fon Albedila dēls ģenerālleitnants [[Henriks Oto Albedils]] 1719. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju, bet 1720. gadā viņam un kavalērijas ģenerālmajoram Kristeram Hendrikam fon Albedilam Zviedrijas brīvkunga titulu (''Freiherr d'Albedyhll'') un imatrikulēja Zviedrijas bruņinieku kārtā. [[Krievijas impērijas]]s laikā Albedilu dzimtu ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s (1745), [[Igaunijas bruņniecība]]s (1747) un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. 1870. gadā Kurts Georgs Emils fon Albedils (1855–1923) izceļoja uz ASV, viņa pēcnācēji dzīvo Vašontonas un Viskonsinas štatos. == Muižas == * [[Lodes muiža]] (''Lohdenhof''), * [[Lielstraupes muiža]] (''Groß-Roop'') un Stalbes muiža (''Stolben''), * Dzērbenes muiža (''Serben''), * Vana-Võidu (''Woidoma''), * Aimla (''Aimel''), * Kunda (''Kunda''), * Sauste (''Sauß''), * Ageru muiža (''Aggers''). == Dzimtas locekļi == * Otto Reinholds fon Albedils (1650–1697), [[Zviedru Vidzemes landmaršals]] un ģenerāladjutants, [[Lielstraupes muiža]]s īpašnieks * Gustafs Ernests Albedils (1655–1721), Zviedrijas ģenerālmajors, Rīgas gubernatora vietnieks, vēlāk Krievijas ģenerālleitnants, ''Vana-Võidu'' un ''Aimlas'' muižnieks * [[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738), Zviedrijas ģenerālleitnants, Rīgas gubernators * Kristers Henriks d'Albedels (1679–1750), Zviedrijas ģenerālmajors un politiķis * Frīdrihs Kristiāns fon Albedils (1699–1769), [[Hanovere]]s ierēdnis * Gustavs d'Albedels (1758–1819), Zviedrijas diplomāts * Ērihs Johans fon Albedils, [[Kurzemes hercogiste]]s ierēdnis * Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830), Krievijas galminieks * Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils (''Emil von Albedyll'', 1824–1897), Prūsijas ģenerālis * [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883), [[Baltijas ģenerālgubernators]] 1866–1870 [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] naydcgv2cxc4v3j8vub9y9hk4xf61sg 3670676 3670674 2022-08-15T16:58:50Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis.]] '''Albediļi''' ({{val-de|von Albedyll}}, arī ''d'Albedyhll, Albedelle, Albedille'') ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 14. gadsimtā. Dzimta vēlāk izplatījās arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Prūsija|Prūsijā]] un [[ASV]]. == Vēsture == 1349. gadā Rīgā pieminēts Nikolajs Albedelle, bet par Albedilu dzimtas [[Livonija]]s zara aizsācēju uzskata [[Rīgas arhibīskapija]]s vasali Klāvu Albedilu (''Claves Albedille'', 1473–1503). [[Stalbe]]s un Ageras muižu īpašnieka Georga fon Albedila dēls ģenerālleitnants [[Henriks Oto Albedils]] 1719. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju, bet 1720. gadā viņam un kavalērijas ģenerālmajoram Kristeram Hendrikam fon Albedilam Zviedrijas brīvkunga titulu (''Freiherr d'Albedyhll'') un imatrikulēja Zviedrijas bruņinieku kārtā. [[Krievijas impērija]]s laikā Albedilu dzimtu ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s (1745), [[Igaunijas bruņniecība]]s (1747) un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. 1870. gadā Kurts Georgs Emils fon Albedils (1855–1923) izceļoja uz ASV, viņa pēcnācēji dzīvo Vašontonas un Viskonsinas štatos. == Muižas == * [[Lodes muiža]] (''Lohdenhof''), * [[Lielstraupes muiža]] (''Groß-Roop'') un Stalbes muiža (''Stolben''), * Dzērbenes muiža (''Serben''), * Vana-Võidu (''Woidoma''), * Aimla (''Aimel''), * Kunda (''Kunda''), * Sauste (''Sauß''), * Ageru muiža (''Aggers''). == Dzimtas locekļi == * Otto Reinholds fon Albedils (1650–1697), [[Zviedru Vidzemes landmaršals]] un ģenerāladjutants, [[Lielstraupes muiža]]s īpašnieks * Gustafs Ernests Albedils (1655–1721), Zviedrijas ģenerālmajors, Rīgas gubernatora vietnieks, vēlāk Krievijas ģenerālleitnants, ''Vana-Võidu'' un ''Aimlas'' muižnieks * [[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738), Zviedrijas ģenerālleitnants, Rīgas gubernators * Kristers Henriks d'Albedels (1679–1750), Zviedrijas ģenerālmajors un politiķis * Frīdrihs Kristiāns fon Albedils (1699–1769), [[Hanovere]]s ierēdnis * Gustavs d'Albedels (1758–1819), Zviedrijas diplomāts * Ērihs Johans fon Albedils, [[Kurzemes hercogiste]]s ierēdnis * Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830), Krievijas galminieks * Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils (''Emil von Albedyll'', 1824–1897), Prūsijas ģenerālis * [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883), [[Baltijas ģenerālgubernators]] 1866–1870 [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] kk3mwauwewcxseukmqkalwsiitgofv7 3670678 3670676 2022-08-15T16:59:35Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis.]] '''Albediļi''' ({{val-de|von Albedyll}}, arī ''d'Albedyhll, Albedelle, Albedille'') ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 14. gadsimtā. Dzimta vēlāk izplatījās arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Prūsija|Prūsijā]] un [[ASV]]. == Vēsture == 1349. gadā Rīgā pieminēts Nikolajs Albedelle, bet par Albedilu dzimtas [[Livonija]]s zara aizsācēju uzskata [[Rīgas arhibīskapija]]s vasali Klāvu Albedilu (''Claves Albedille'', 1473–1503). [[Stalbe]]s un Ageras muižu īpašnieka Georga fon Albedila dēls ģenerālleitnants [[Henriks Oto Albedils]] 1719. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju, bet 1720. gadā viņam un kavalērijas ģenerālmajoram Kristeram Hendrikam fon Albedilam Zviedrijas brīvkunga titulu (''Freiherr d'Albedyhll'') un imatrikulēja Zviedrijas bruņinieku kārtā. [[Krievijas impērija]]s laikā Albedilu dzimtu ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s (1745), [[Igaunijas bruņniecība]]s (1747) un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. 1870. gadā Kurts Georgs Emils fon Albedils (1855–1923) izceļoja uz ASV, viņa pēcnācēji dzīvo Vašingtonas un Viskonsinas štatos. == Muižas == * [[Lodes muiža]] (''Lohdenhof''), * [[Lielstraupes muiža]] (''Groß-Roop'') un Stalbes muiža (''Stolben''), * Dzērbenes muiža (''Serben''), * Vana-Võidu (''Woidoma''), * Aimla (''Aimel''), * Kunda (''Kunda''), * Sauste (''Sauß''), * Ageru muiža (''Aggers''). == Dzimtas locekļi == * Otto Reinholds fon Albedils (1650–1697), [[Zviedru Vidzemes landmaršals]] un ģenerāladjutants, [[Lielstraupes muiža]]s īpašnieks * Gustafs Ernests Albedils (1655–1721), Zviedrijas ģenerālmajors, Rīgas gubernatora vietnieks, vēlāk Krievijas ģenerālleitnants, ''Vana-Võidu'' un ''Aimlas'' muižnieks * [[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738), Zviedrijas ģenerālleitnants, Rīgas gubernators * Kristers Henriks d'Albedels (1679–1750), Zviedrijas ģenerālmajors un politiķis * Frīdrihs Kristiāns fon Albedils (1699–1769), [[Hanovere]]s ierēdnis * Gustavs d'Albedels (1758–1819), Zviedrijas diplomāts * Ērihs Johans fon Albedils, [[Kurzemes hercogiste]]s ierēdnis * Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830), Krievijas galminieks * Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils (''Emil von Albedyll'', 1824–1897), Prūsijas ģenerālis * [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883), [[Baltijas ģenerālgubernators]] 1866–1870 [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] grtwzqs5e4s1rgphsg8gmy3k2jtavmc 3670681 3670678 2022-08-15T17:18:14Z Pirags 3757 /* Dzimtas locekļi */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis.]] '''Albediļi''' ({{val-de|von Albedyll}}, arī ''d'Albedyhll, Albedelle, Albedille'') ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 14. gadsimtā. Dzimta vēlāk izplatījās arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Prūsija|Prūsijā]] un [[ASV]]. == Vēsture == 1349. gadā Rīgā pieminēts Nikolajs Albedelle, bet par Albedilu dzimtas [[Livonija]]s zara aizsācēju uzskata [[Rīgas arhibīskapija]]s vasali Klāvu Albedilu (''Claves Albedille'', 1473–1503). [[Stalbe]]s un Ageras muižu īpašnieka Georga fon Albedila dēls ģenerālleitnants [[Henriks Oto Albedils]] 1719. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju, bet 1720. gadā viņam un kavalērijas ģenerālmajoram Kristeram Hendrikam fon Albedilam Zviedrijas brīvkunga titulu (''Freiherr d'Albedyhll'') un imatrikulēja Zviedrijas bruņinieku kārtā. [[Krievijas impērija]]s laikā Albedilu dzimtu ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s (1745), [[Igaunijas bruņniecība]]s (1747) un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. 1870. gadā Kurts Georgs Emils fon Albedils (1855–1923) izceļoja uz ASV, viņa pēcnācēji dzīvo Vašingtonas un Viskonsinas štatos. == Muižas == * [[Lodes muiža]] (''Lohdenhof''), * [[Lielstraupes muiža]] (''Groß-Roop'') un Stalbes muiža (''Stolben''), * Dzērbenes muiža (''Serben''), * Vana-Võidu (''Woidoma''), * Aimla (''Aimel''), * Kunda (''Kunda''), * Sauste (''Sauß''), * Ageru muiža (''Aggers''). == Dzimtas locekļi == * Otto Reinholds fon Albedils (1650–1697), [[Zviedru Vidzemes landmaršals]] un ģenerāladjutants, [[Lielstraupes muiža]]s īpašnieks * Gustafs Ernests Albedils (1655–1721), Zviedrijas ģenerālmajors, Rīgas gubernatora vietnieks, vēlāk Krievijas ģenerālleitnants, ''Vana-Võidu'' un ''Aimlas'' muižnieks * [[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738), Zviedrijas ģenerālleitnants, Rīgas gubernators * Kristers Henriks d'Albedels (1679–1750), Zviedrijas ģenerālmajors un politiķis * Frīdrihs Kristiāns fon Albedils (1699–1769), [[Hanovere]]s ierēdnis * Gustavs d'Albedels (1758–1819), Zviedrijas diplomāts * Ērihs Johans fon Albedils, [[Kurzemes hercogiste]]s ierēdnis * Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830), Krievijas galminieks * Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils (''Emil von Albedyll'', 1824–1897), Prūsijas ģenerālis * [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883), [[Baltijas ģenerālgubernators]] 1866–1870 <gallery> Henrik Otto von Albedyl.jpg|[[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738) Albedil by Orest Kiprensky.jpg|Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830) Albedinskiypp 02.jpg|[[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883) Albedil.jpg|Fjodors Albedils (''Фёдор Константинович Альбедиль'' 1836—1914) </gallery> [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] muo47j9r4zk03ee5ui40n2yi5t1o0cy 3670683 3670681 2022-08-15T17:25:21Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis.]] '''Albediļi''' ({{val-de|von Albedyll}}, arī ''d'Albedyhll, Albedelle, Albedille'') ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 14. gadsimtā. Dzimta vēlāk izplatījās arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Prūsija|Prūsijā]] un [[ASV]]. == Vēsture == 1349. gadā Rīgā pieminēts Nikolajs Albedelle, bet par Albedilu dzimtas [[Livonija]]s zara aizsācēju uzskata [[Rīgas arhibīskapija]]s vasali Klāvu Albedilu (''Claves Albedille'', 1473–1503).<ref>[https://www.geni.com/people/Claus-Albedille-von-Albedyll/6000000009806819242 geni.com]</ref> [[Stalbe]]s un Ageras muižu īpašnieka Georga fon Albedila dēls ģenerālleitnants [[Henriks Oto Albedils]] 1719. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju, bet 1720. gadā viņam un kavalērijas ģenerālmajoram Kristeram Hendrikam fon Albedilam Zviedrijas brīvkunga titulu (''Freiherr d'Albedyhll'') un imatrikulēja Zviedrijas bruņinieku kārtā. [[Krievijas impērija]]s laikā Albedilu dzimtu ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s (1745), [[Igaunijas bruņniecība]]s (1747) un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. 1870. gadā Kurts Georgs Emils fon Albedils (1855–1923) izceļoja uz ASV, viņa pēcnācēji dzīvo Vašingtonas un Viskonsinas štatos. == Muižas == * [[Lodes muiža]] (''Lohdenhof''), * [[Lielstraupes muiža]] (''Groß-Roop'') un Stalbes muiža (''Stolben''), * Dzērbenes muiža (''Serben''), * Vana-Võidu (''Woidoma''), * Aimla (''Aimel''), * Kunda (''Kunda''), * Sauste (''Sauß''), * Ageru muiža (''Aggers''). == Dzimtas locekļi == * Otto Reinholds fon Albedils (1650–1697), [[Zviedru Vidzemes landmaršals]] un ģenerāladjutants, [[Lielstraupes muiža]]s īpašnieks * Gustafs Ernests Albedils (1655–1721), Zviedrijas ģenerālmajors, Rīgas gubernatora vietnieks, vēlāk Krievijas ģenerālleitnants, ''Vana-Võidu'' un ''Aimlas'' muižnieks * [[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738), Zviedrijas ģenerālleitnants, Rīgas gubernators * Kristers Henriks d'Albedels (1679–1750), Zviedrijas ģenerālmajors un politiķis * Frīdrihs Kristiāns fon Albedils (1699–1769), [[Hanovere]]s ierēdnis * Gustavs d'Albedels (1758–1819), Zviedrijas diplomāts * Ērihs Johans fon Albedils, [[Kurzemes hercogiste]]s ierēdnis * Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830), Krievijas galminieks * Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils (''Emil von Albedyll'', 1824–1897), Prūsijas ģenerālis * [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883), [[Baltijas ģenerālgubernators]] 1866–1870 <gallery> Henrik Otto von Albedyl.jpg|[[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738) Albedil by Orest Kiprensky.jpg|Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830) Albedinskiypp 02.jpg|[[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883) Albedil.jpg|Fjodors Albedils (''Фёдор Константинович Альбедиль'' 1836—1914) </gallery> [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] py5jjny1w1zwbqj692v3zc0e8qe00kv 3670684 3670683 2022-08-15T17:25:51Z Pirags 3757 /* Dzimtas locekļi */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis.]] '''Albediļi''' ({{val-de|von Albedyll}}, arī ''d'Albedyhll, Albedelle, Albedille'') ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 14. gadsimtā. Dzimta vēlāk izplatījās arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Prūsija|Prūsijā]] un [[ASV]]. == Vēsture == 1349. gadā Rīgā pieminēts Nikolajs Albedelle, bet par Albedilu dzimtas [[Livonija]]s zara aizsācēju uzskata [[Rīgas arhibīskapija]]s vasali Klāvu Albedilu (''Claves Albedille'', 1473–1503).<ref>[https://www.geni.com/people/Claus-Albedille-von-Albedyll/6000000009806819242 geni.com]</ref> [[Stalbe]]s un Ageras muižu īpašnieka Georga fon Albedila dēls ģenerālleitnants [[Henriks Oto Albedils]] 1719. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju, bet 1720. gadā viņam un kavalērijas ģenerālmajoram Kristeram Hendrikam fon Albedilam Zviedrijas brīvkunga titulu (''Freiherr d'Albedyhll'') un imatrikulēja Zviedrijas bruņinieku kārtā. [[Krievijas impērija]]s laikā Albedilu dzimtu ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s (1745), [[Igaunijas bruņniecība]]s (1747) un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. 1870. gadā Kurts Georgs Emils fon Albedils (1855–1923) izceļoja uz ASV, viņa pēcnācēji dzīvo Vašingtonas un Viskonsinas štatos. == Muižas == * [[Lodes muiža]] (''Lohdenhof''), * [[Lielstraupes muiža]] (''Groß-Roop'') un Stalbes muiža (''Stolben''), * Dzērbenes muiža (''Serben''), * Vana-Võidu (''Woidoma''), * Aimla (''Aimel''), * Kunda (''Kunda''), * Sauste (''Sauß''), * Ageru muiža (''Aggers''). == Dzimtas locekļi == * Otto Reinholds fon Albedils (1650–1697), [[Zviedru Vidzemes landmaršals]] un ģenerāladjutants, [[Lielstraupes muiža]]s īpašnieks * Gustafs Ernests Albedils (1655–1721), Zviedrijas ģenerālmajors, Rīgas gubernatora vietnieks, vēlāk Krievijas ģenerālleitnants, ''Vana-Võidu'' un ''Aimlas'' muižnieks * [[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738), Zviedrijas ģenerālleitnants, Rīgas gubernators * Kristers Henriks d'Albedels (1679–1750), Zviedrijas ģenerālmajors un politiķis * Frīdrihs Kristiāns fon Albedils (1699–1769), [[Hanovere]]s ierēdnis * Gustavs d'Albedels (1758–1819), Zviedrijas diplomāts * Ērihs Johans fon Albedils, [[Kurzemes hercogiste]]s ierēdnis * Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830), Krievijas galminieks * Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils (''Emil von Albedyll'', 1824–1897), Prūsijas ģenerālis * [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883), [[Baltijas ģenerālgubernators]] 1866–1870 <gallery> Henrik Otto von Albedyl.jpg|[[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738) Albedil by Orest Kiprensky.jpg|Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830) Albedinskiypp 02.jpg|[[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883) Albedil.jpg|Fjodors Albedils (''Фёдор Константинович Альбедиль'' 1836—1914) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] gtbwxmwjs6zpipu0ykpqrrau01f47ib 3670685 3670684 2022-08-15T17:29:26Z Pirags 3757 /* Muižas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis.]] '''Albediļi''' ({{val-de|von Albedyll}}, arī ''d'Albedyhll, Albedelle, Albedille'') ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 14. gadsimtā. Dzimta vēlāk izplatījās arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Prūsija|Prūsijā]] un [[ASV]]. == Vēsture == 1349. gadā Rīgā pieminēts Nikolajs Albedelle, bet par Albedilu dzimtas [[Livonija]]s zara aizsācēju uzskata [[Rīgas arhibīskapija]]s vasali Klāvu Albedilu (''Claves Albedille'', 1473–1503).<ref>[https://www.geni.com/people/Claus-Albedille-von-Albedyll/6000000009806819242 geni.com]</ref> [[Stalbe]]s un Ageras muižu īpašnieka Georga fon Albedila dēls ģenerālleitnants [[Henriks Oto Albedils]] 1719. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju, bet 1720. gadā viņam un kavalērijas ģenerālmajoram Kristeram Hendrikam fon Albedilam Zviedrijas brīvkunga titulu (''Freiherr d'Albedyhll'') un imatrikulēja Zviedrijas bruņinieku kārtā. [[Krievijas impērija]]s laikā Albedilu dzimtu ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s (1745), [[Igaunijas bruņniecība]]s (1747) un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. 1870. gadā Kurts Georgs Emils fon Albedils (1855–1923) izceļoja uz ASV, viņa pēcnācēji dzīvo Vašingtonas un Viskonsinas štatos. == Muižas == * [[Lodes muiža]] (''Lohdenhof''), * [[Auciema muiža]] (''Autzem''), * [[Lielstraupes muiža]] (''Groß-Roop'') un Stalbes muiža (''Stolben''), * Dzērbenes muiža (''Serben''), * Vana-Võidu (''Woidoma''), * Aimla (''Aimel''), * Kunda (''Kunda''), * Sauste (''Sauß''), * Ageru muiža (''Aggers''). == Dzimtas locekļi == * Otto Reinholds fon Albedils (1650–1697), [[Zviedru Vidzemes landmaršals]] un ģenerāladjutants, [[Lielstraupes muiža]]s īpašnieks * Gustafs Ernests Albedils (1655–1721), Zviedrijas ģenerālmajors, Rīgas gubernatora vietnieks, vēlāk Krievijas ģenerālleitnants, ''Vana-Võidu'' un ''Aimlas'' muižnieks * [[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738), Zviedrijas ģenerālleitnants, Rīgas gubernators * Kristers Henriks d'Albedels (1679–1750), Zviedrijas ģenerālmajors un politiķis * Frīdrihs Kristiāns fon Albedils (1699–1769), [[Hanovere]]s ierēdnis * Gustavs d'Albedels (1758–1819), Zviedrijas diplomāts * Ērihs Johans fon Albedils, [[Kurzemes hercogiste]]s ierēdnis * Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830), Krievijas galminieks * Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils (''Emil von Albedyll'', 1824–1897), Prūsijas ģenerālis * [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883), [[Baltijas ģenerālgubernators]] 1866–1870 <gallery> Henrik Otto von Albedyl.jpg|[[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738) Albedil by Orest Kiprensky.jpg|Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830) Albedinskiypp 02.jpg|[[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883) Albedil.jpg|Fjodors Albedils (''Фёдор Константинович Альбедиль'' 1836—1914) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] 035y1wxo6os72u53t5eu6lgsi8jbug1 3670689 3670685 2022-08-15T17:50:48Z Pirags 3757 /* Dzimtas locekļi */ pap wikitext text/x-wiki [[Attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis.]] '''Albediļi''' ({{val-de|von Albedyll}}, arī ''d'Albedyhll, Albedelle, Albedille'') ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 14. gadsimtā. Dzimta vēlāk izplatījās arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Prūsija|Prūsijā]] un [[ASV]]. == Vēsture == 1349. gadā Rīgā pieminēts Nikolajs Albedelle, bet par Albedilu dzimtas [[Livonija]]s zara aizsācēju uzskata [[Rīgas arhibīskapija]]s vasali Klāvu Albedilu (''Claves Albedille'', 1473–1503).<ref>[https://www.geni.com/people/Claus-Albedille-von-Albedyll/6000000009806819242 geni.com]</ref> [[Stalbe]]s un Ageras muižu īpašnieka Georga fon Albedila dēls ģenerālleitnants [[Henriks Oto Albedils]] 1719. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju, bet 1720. gadā viņam un kavalērijas ģenerālmajoram Kristeram Hendrikam fon Albedilam Zviedrijas brīvkunga titulu (''Freiherr d'Albedyhll'') un imatrikulēja Zviedrijas bruņinieku kārtā. [[Krievijas impērija]]s laikā Albedilu dzimtu ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s (1745), [[Igaunijas bruņniecība]]s (1747) un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. 1870. gadā Kurts Georgs Emils fon Albedils (1855–1923) izceļoja uz ASV, viņa pēcnācēji dzīvo Vašingtonas un Viskonsinas štatos. == Muižas == * [[Lodes muiža]] (''Lohdenhof''), * [[Auciema muiža]] (''Autzem''), * [[Lielstraupes muiža]] (''Groß-Roop'') un Stalbes muiža (''Stolben''), * Dzērbenes muiža (''Serben''), * Vana-Võidu (''Woidoma''), * Aimla (''Aimel''), * Kunda (''Kunda''), * Sauste (''Sauß''), * Ageru muiža (''Aggers''). == Dzimtas locekļi == [[Attēls:Emil Heinrich Ludwig von Albedyll.jpg|thumb|250px|Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils, Prūsijas ģenerālis.]] * Otto Reinholds fon Albedils (1650–1697), [[Zviedru Vidzemes landmaršals]] un ģenerāladjutants, [[Lielstraupes muiža]]s īpašnieks * Gustafs Ernests Albedils (1655–1721), Zviedrijas ģenerālmajors, Rīgas gubernatora vietnieks, vēlāk Krievijas ģenerālleitnants, ''Vana-Võidu'' un ''Aimlas'' muižnieks * [[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738), Zviedrijas ģenerālleitnants, Rīgas gubernators * Kristers Henriks d'Albedels (1679–1750), Zviedrijas ģenerālmajors un politiķis * Frīdrihs Kristiāns fon Albedils (1699–1769), [[Hanovere]]s ierēdnis * Gustavs d'Albedels (1758–1819), Zviedrijas diplomāts * Ērihs Johans fon Albedils, [[Kurzemes hercogiste]]s ierēdnis * Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830), Krievijas galminieks * [[Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils]] (''Emil von Albedyll'', 1824–1897), Prūsijas ģenerālis * [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883), [[Baltijas ģenerālgubernators]] 1866–1870 <gallery> Henrik Otto von Albedyl.jpg|[[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738) Albedil by Orest Kiprensky.jpg|Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830) Albedinskiypp 02.jpg|[[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883) Albedil.jpg|Fjodors Albedils (''Фёдор Константинович Альбедиль'' 1836—1914) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] 123tabrlrmmj0othmsrrc6sm11y6xuz 3670859 3670689 2022-08-16T07:45:44Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis.]] '''Albediļi''' ({{val|de|von Albedyll}}, arī ''d'Albedyhll, Albedelle, Albedille'') ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 14. gadsimtā. Dzimta vēlāk izplatījās arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Prūsija|Prūsijā]] un [[ASV]]. == Vēsture == 1349. gadā Rīgā pieminēts Nikolajs Albedelle, bet par Albedilu dzimtas [[Livonija]]s zara aizsācēju uzskata [[Rīgas arhibīskapija]]s vasali Klāvu Albedilu (''Claves Albedille'', 1473—1503).<ref>[https://www.geni.com/people/Claus-Albedille-von-Albedyll/6000000009806819242 geni.com]</ref> [[Stalbe]]s un Ageras muižu īpašnieka Georga fon Albedila dēls ģenerālleitnants [[Henriks Oto Albedils]] 1719. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju, bet 1720. gadā viņam un kavalērijas ģenerālmajoram Kristeram Hendrikam fon Albedilam Zviedrijas brīvkunga titulu (''Freiherr d'Albedyhll'') un imatrikulēja Zviedrijas bruņinieku kārtā. [[Krievijas impērija]]s laikā Albedilu dzimtu ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s (1745), [[Igaunijas bruņniecība]]s (1747) un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. 1870. gadā Kurts Georgs Emils fon Albedils (1855—1923) izceļoja uz ASV, viņa pēcnācēji dzīvo Vašingtonas un Viskonsinas štatos. == Muižas == * [[Lodes muiža]] (''Lohdenhof''), * [[Auciema muiža]] (''Autzem''), * [[Lielstraupes muiža]] (''Groß-Roop'') un Stalbes muiža (''Stolben''), * Dzērbenes muiža (''Serben''), * Vana-Võidu (''Woidoma''), * Aimla (''Aimel''), * Kunda (''Kunda''), * Sauste (''Sauß''), * Ageru muiža (''Aggers''). == Dzimtas locekļi == [[Attēls:Emil Heinrich Ludwig von Albedyll.jpg|thumb|250px|Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils, Prūsijas ģenerālis.]] * Otto Reinholds fon Albedils (1650—1697), [[Zviedru Vidzemes landmaršals]] un ģenerāladjutants, [[Lielstraupes muiža]]s īpašnieks * Gustafs Ernests Albedils (1655—1721), Zviedrijas ģenerālmajors, Rīgas gubernatora vietnieks, vēlāk Krievijas ģenerālleitnants, ''Vana-Võidu'' un ''Aimlas'' muižnieks * [[Henriks Oto Albedils]] (1666—1738), Zviedrijas ģenerālleitnants, Rīgas gubernators * Kristers Henriks d'Albedels (1679—1750), Zviedrijas ģenerālmajors un politiķis * Frīdrihs Kristiāns fon Albedils (1699—1769), [[Hannovere]]s ierēdnis * Gustavs d'Albedels (1758—1819), Zviedrijas diplomāts * Ērihs Johans fon Albedils, [[Kurzemes hercogiste]]s ierēdnis * Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764—1830), Krievijas galminieks * [[Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils]] (''Emil von Albedyll'', 1824—1897), Prūsijas ģenerālis * [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826—1883), [[Baltijas ģenerālgubernators]] 1866—1870 <gallery> Henrik Otto von Albedyl.jpg|[[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738) Albedil by Orest Kiprensky.jpg|Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830) Albedinskiypp 02.jpg|[[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883) Albedil.jpg|Fjodors Albedils (''Фёдор Константинович Альбедиль'' 1836—1914) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] pca6r0benfuuubpotpb0tlaj8fo5i46 3670976 3670859 2022-08-16T11:14:11Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis.]] '''Albediļi''' ({{val|de|von Albedyll}}, arī ''d'Albedyhll, Albedelle, Albedille'') ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas 14. gadsimtā ieceļoja Latvijā un vēlāk izplatījās arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Prūsija|Prūsijā]] un [[ASV]]. == Vēsture == 1349. gadā Rīgā pieminēts Nikolajs Albedelle, bet par Albedilu dzimtas [[Livonija]]s zara aizsācēju uzskata [[Rīgas arhibīskapija]]s vasali Klāvu Albedilu (''Claves Albedille'', 1473—1503).<ref>[https://www.geni.com/people/Claus-Albedille-von-Albedyll/6000000009806819242 geni.com]</ref> [[Stalbe]]s un Ageras muižu īpašnieka Georga fon Albedila dēls ģenerālleitnants [[Henriks Oto Albedils]] 1719. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju, bet 1720. gadā viņam un kavalērijas ģenerālmajoram Kristeram Hendrikam fon Albedilam Zviedrijas brīvkunga titulu (''Freiherr d'Albedyhll'') un imatrikulēja Zviedrijas bruņinieku kārtā. [[Krievijas impērija]]s laikā Albedilu dzimtu ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s (1745), [[Igaunijas bruņniecība]]s (1747) un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. 1870. gadā Kurts Georgs Emils fon Albedils (1855—1923) izceļoja uz ASV, viņa pēcnācēji dzīvo Vašingtonas un Viskonsinas štatos. == Muižas == * [[Lodes muiža]] (''Lohdenhof''), * [[Auciema muiža]] (''Autzem''), * [[Lielstraupes muiža]] (''Groß-Roop'') un Stalbes muiža (''Stolben''), * Dzērbenes muiža (''Serben''), * Vana-Võidu (''Woidoma''), * Aimla (''Aimel''), * Kunda (''Kunda''), * Sauste (''Sauß''), * Ageru muiža (''Aggers''). == Dzimtas locekļi == [[Attēls:Emil Heinrich Ludwig von Albedyll.jpg|thumb|250px|Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils, Prūsijas ģenerālis.]] * Otto Reinholds fon Albedils (1650—1697), [[Zviedru Vidzemes landmaršals]] un ģenerāladjutants, [[Lielstraupes muiža]]s īpašnieks * Gustafs Ernests Albedils (1655—1721), Zviedrijas ģenerālmajors, Rīgas gubernatora vietnieks, vēlāk Krievijas ģenerālleitnants, ''Vana-Võidu'' un ''Aimlas'' muižnieks * [[Henriks Oto Albedils]] (1666—1738), Zviedrijas ģenerālleitnants, Rīgas gubernators * Kristers Henriks d'Albedels (1679—1750), Zviedrijas ģenerālmajors un politiķis * Frīdrihs Kristiāns fon Albedils (1699—1769), [[Hannovere]]s ierēdnis * Gustavs d'Albedels (1758—1819), Zviedrijas diplomāts * Ērihs Johans fon Albedils, [[Kurzemes hercogiste]]s ierēdnis * Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764—1830), Krievijas galminieks * [[Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils]] (''Emil von Albedyll'', 1824—1897), Prūsijas ģenerālis * [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826—1883), [[Baltijas ģenerālgubernators]] 1866—1870 <gallery> Henrik Otto von Albedyl.jpg|[[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738) Albedil by Orest Kiprensky.jpg|Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830) Albedinskiypp 02.jpg|[[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883) Albedil.jpg|Fjodors Albedils (''Фёдор Константинович Альбедиль'' 1836—1914) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] suotsjudava1hxe5yq8wgt0jlhc0tzn 3670977 3670976 2022-08-16T11:14:40Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis.]] '''Albedili''' ({{val|de|von Albedyll}}, arī ''d'Albedyhll, Albedelle, Albedille'') ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas 14. gadsimtā ieceļoja Latvijā un vēlāk izplatījās arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Prūsija|Prūsijā]] un [[ASV]]. == Vēsture == 1349. gadā Rīgā pieminēts Nikolajs Albedelle, bet par Albedilu dzimtas [[Livonija]]s zara aizsācēju uzskata [[Rīgas arhibīskapija]]s vasali Klāvu Albedilu (''Claves Albedille'', 1473—1503).<ref>[https://www.geni.com/people/Claus-Albedille-von-Albedyll/6000000009806819242 geni.com]</ref> [[Stalbe]]s un Ageras muižu īpašnieka Georga fon Albedila dēls ģenerālleitnants [[Henriks Oto Albedils]] 1719. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju, bet 1720. gadā viņam un kavalērijas ģenerālmajoram Kristeram Hendrikam fon Albedilam Zviedrijas brīvkunga titulu (''Freiherr d'Albedyhll'') un imatrikulēja Zviedrijas bruņinieku kārtā. [[Krievijas impērija]]s laikā Albedilu dzimtu ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s (1745), [[Igaunijas bruņniecība]]s (1747) un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. 1870. gadā Kurts Georgs Emils fon Albedils (1855—1923) izceļoja uz ASV, viņa pēcnācēji dzīvo Vašingtonas un Viskonsinas štatos. == Muižas == * [[Lodes muiža]] (''Lohdenhof''), * [[Auciema muiža]] (''Autzem''), * [[Lielstraupes muiža]] (''Groß-Roop'') un Stalbes muiža (''Stolben''), * Dzērbenes muiža (''Serben''), * Vana-Võidu (''Woidoma''), * Aimla (''Aimel''), * Kunda (''Kunda''), * Sauste (''Sauß''), * Ageru muiža (''Aggers''). == Dzimtas locekļi == [[Attēls:Emil Heinrich Ludwig von Albedyll.jpg|thumb|250px|Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils, Prūsijas ģenerālis.]] * Otto Reinholds fon Albedils (1650—1697), [[Zviedru Vidzemes landmaršals]] un ģenerāladjutants, [[Lielstraupes muiža]]s īpašnieks * Gustafs Ernests Albedils (1655—1721), Zviedrijas ģenerālmajors, Rīgas gubernatora vietnieks, vēlāk Krievijas ģenerālleitnants, ''Vana-Võidu'' un ''Aimlas'' muižnieks * [[Henriks Oto Albedils]] (1666—1738), Zviedrijas ģenerālleitnants, Rīgas gubernators * Kristers Henriks d'Albedels (1679—1750), Zviedrijas ģenerālmajors un politiķis * Frīdrihs Kristiāns fon Albedils (1699—1769), [[Hannovere]]s ierēdnis * Gustavs d'Albedels (1758—1819), Zviedrijas diplomāts * Ērihs Johans fon Albedils, [[Kurzemes hercogiste]]s ierēdnis * Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764—1830), Krievijas galminieks * [[Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils]] (''Emil von Albedyll'', 1824—1897), Prūsijas ģenerālis * [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826—1883), [[Baltijas ģenerālgubernators]] 1866—1870 <gallery> Henrik Otto von Albedyl.jpg|[[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738) Albedil by Orest Kiprensky.jpg|Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830) Albedinskiypp 02.jpg|[[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883) Albedil.jpg|Fjodors Albedils (''Фёдор Константинович Альбедиль'' 1836—1914) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] 9os82o541vx8xtj4kg2zhuye3k0pu1l 3670979 3670977 2022-08-16T11:16:03Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|thumb|250px|Dzimtas ģerbonis.]] '''Albedili''' ({{val|de|von Albedyll}}, arī ''d'Albedyhll, Albedelle, Albedille'') ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas 14. gadsimtā ieceļoja Latvijā un vēlāk izplatījās arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polija|Polijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Prūsija|Prūsijā]] un [[ASV]]. == Vēsture == 1349. gadā Rīgā pieminēts Nikolajs Albedelle, bet par Albedilu dzimtas [[Livonija]]s zara aizsācēju uzskata [[Rīgas arhibīskapija]]s vasali Klāvu Albedilu (''Claves Albedille'', 1473—1503).<ref>[https://www.geni.com/people/Claus-Albedille-von-Albedyll/6000000009806819242 geni.com]</ref> [[Stalbe]]s un Ageras muižu īpašnieka Georga fon Albedila dēls ģenerālleitnants [[Henriks Oto Albedils]] 1719. gadā kļuva par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītāju, bet 1720. gadā viņam un kavalērijas ģenerālmajoram Kristeram Hendrikam fon Albedilam Zviedrijas brīvkunga titulu (''Freiherr d'Albedyhll'') un imatrikulēja Zviedrijas bruņinieku kārtā. [[Krievijas impērija]]s laikā Albedilu dzimtu ierakstīja [[Igaunijas bruņniecība]]s (1745), [[Vidzemes bruņniecība]]s (1747) un [[Kurzemes bruņniecība]]s matrikulās. 1870. gadā Kurts Georgs Emils fon Albedils (1855—1923) izceļoja uz ASV, viņa pēcnācēji dzīvo Vašingtonas un Viskonsinas štatos. == Muižas == * [[Lodes muiža]] (''Lohdenhof''), * [[Auciema muiža]] (''Autzem''), * [[Lielstraupes muiža]] (''Groß-Roop'') un Stalbes muiža (''Stolben''), * Dzērbenes muiža (''Serben''), * Vana-Võidu (''Woidoma''), * Aimla (''Aimel''), * Kunda (''Kunda''), * Sauste (''Sauß''), * Ageru muiža (''Aggers''). == Dzimtas locekļi == [[Attēls:Emil Heinrich Ludwig von Albedyll.jpg|thumb|250px|Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils, Prūsijas ģenerālis.]] * Otto Reinholds fon Albedils (1650—1697), [[Zviedru Vidzemes landmaršals]] un ģenerāladjutants, [[Lielstraupes muiža]]s īpašnieks * Gustafs Ernests Albedils (1655—1721), Zviedrijas ģenerālmajors, Rīgas gubernatora vietnieks, vēlāk Krievijas ģenerālleitnants, ''Vana-Võidu'' un ''Aimlas'' muižnieks * [[Henriks Oto Albedils]] (1666—1738), Zviedrijas ģenerālleitnants, Rīgas gubernators * Kristers Henriks d'Albedels (1679—1750), Zviedrijas ģenerālmajors un politiķis * Frīdrihs Kristiāns fon Albedils (1699—1769), [[Hannovere]]s ierēdnis * Gustavs d'Albedels (1758—1819), Zviedrijas diplomāts * Ērihs Johans fon Albedils, [[Kurzemes hercogiste]]s ierēdnis * Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764—1830), Krievijas galminieks * [[Emīls Heinrihs Ludvigs fon Albedils]] (''Emil von Albedyll'', 1824—1897), Prūsijas ģenerālis * [[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826—1883), [[Baltijas ģenerālgubernators]] 1866—1870 <gallery> Henrik Otto von Albedyl.jpg|[[Henriks Oto Albedils]] (1666-1738) Albedil by Orest Kiprensky.jpg|Pēteris Albedils (''Петр Романович Альбедиль'', 1764–1830) Albedinskiypp 02.jpg|[[Pēteris Albedinskis]] (''Пётр Павлович Альбединский'', 1826–1883) Albedil.jpg|Fjodors Albedils (''Фёдор Константинович Альбедиль'' 1836—1914) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas]] 0972el054kf2zhwxraw7vunri3v864z Zviedru Vidzemes landmaršals 0 519297 3670675 2022-08-15T16:58:27Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Vidzemes landmaršali]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vidzemes landmaršali]] fkdoj7ejc25k65dyorl6503t6tniqzh Četrpadsmitais Doktors 0 519298 3670680 2022-08-15T17:13:48Z Meistars Joda 781 jauns raksts wikitext text/x-wiki {{Doktora inkarnācijas infokaste|no_series=|nth=Četrpadsmitais|period_end=|previous=[[Trīspadsmitā Doktore]]<br/>[[Džodija Vitakere]]|series_list=|companions=|no_episodes=|no_stories=|period_start=2023|doc_image=Ncuti_Gatwa,_Jan_2019_on_MTV_International_01.jpg|succeeding=|preceding=[[Džodija Vitakere]]|portrayed=[[Nkuti Gatva]]|finish=|start=|caption=Četrpadsmito Doktoru atveidos Nkuti Gatva|next=}} '''Četrpadsmitais Doktors''' būs [[Doktors (tēls)|Doktora]], [[BBC]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] televīzijas seriāla ''[[Doctor Who]]'' personāža un galvenā varoņa sešpadsmitā inkarnācija, kuru atveidos [[Ruanda|ruandiešu]] izcelsmes skotu aktieris [[Nkuti Gatva]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-61371123|title=Ncuti Gatwa: BBC names actor as next Doctor Who star|publisher=BBC|date=8 May 2022}}</ref> Gatva ir ceturtais skotu aktieris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scotsman.com/whats-on/arts-and-entertainment/ncuti-gatwa-to-take-over-from-jodie-whittaker-as-new-doctor-who-3685223|title=Ncuti Gatwa to take over from Jodie Whittaker as new Doctor Who, BBC announces|website=The Scotsman|access-date=2022-05-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenational.scot/news/20123036.ncuti-gatwa-doctor-star-confirmed-new-installments/|title=Ncuti Gatwa becomes first person of colour to play Doctor Who and fourth Scot|website=The National|access-date=2022-05-09|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/2022/05/08/sex-education-star-ncuti-gatwa-announced-new-doctor/|title=Sex Education star Ncuti Gatwa announced as first black Doctor Who|work=The Telegraph|access-date=2022-05-09|date=2022-05-08|last=Ward|first=Victoria|issn=0307-1235|language=en-GB}}</ref> un pirmais melnādainais aktieris, kurš seriālā atveido Doktoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2022/may/08/doctor-who-ncuti-gatwa-to-replace-jodie-whittaker-bbc-announces|title=Doctor Who: Ncuti Gatwa to replace Jodie Whittaker, BBC announces|last=Belam|first=Martin|website=[[The Guardian]]|access-date=9 May 2022|date=8 May 2022}}</ref> Doktors ir vairākus simtus gadu vecs [[Laika pavēlnieki (Doctor Who)|Laika pavēlnieks]] no planētas Galifrejas, kurš [[ceļošana laikā|ceļo laikā]] un telpā savā [[TARDIS]], bieži kopā ar [[Doktora pavadoņi|pavadoņiem]]. Dzīves beigās Doktors var [[reģenerācija (Doctor Who)|reģenerēties]], to darot, mainās viņa izskats un [[personība]], un seriālā viņa lomu uzsāk atveidot jauns aktieris. Viņam ir paredzēts parādīties seriāla četrpadsmitajā sezonā, kuras producents ir Rasels T. Deiviss.<ref name="RTD announcement">{{Ziņu atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/sci-fi/doctor-who-russell-t-davies-showrunner-return-newsupdate/|title=Russell T Davies to return as Doctor Who showrunner|work=Radio Times|access-date=2021-09-24|date=24 September 2021|last=Fullerton|first=Huw}}</ref> == Loma == Pirms tika paziņots par Gatvas izvēli Doktora lomai, izplatījās baumas par dažādiem aktieriem, kas varētu stāties Vitakeres vietā, tika minēti [[Hjū Grānts]], Maikls Šīns, Kriss Māršals, Ričards Ajoads, Mihaela Koela, Kellija Makdonalda un Lenijs Henrijs. Deivisa atgriešanās kā producentam arī noveda pie pieņēmumiem, ka četrpadsmitā Doktora lomu atveidos kāds no aktieriem, ar kuriem viņš iepriekš bija strādājis citos projektos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/next-doctor-who-fourteenth-actor-rumors-betting-odds/|title=Doctor Who: Every 14th Doctor Actor Rumor, Candidate & Favorites Explained|website=Screen Rant|date=5 April 2022}}</ref> Izplatījās arī baumas, ka Doktora lomu varētu atkārtoti atveidot [[Deivids Tenants]], jo iepriekšējā reizē, kad Deiviss bija seriāla producents, Tenants bija attēlojis [[Desmitais Doktors|desmito Doktoru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cinemablend.com/television/2570388/doctor-who-people-rumored-to-play-the-14th-doctor--so-far|title=Doctor Who: 6 People Rumored or Speculated to Play the 14th Doctor, So Far|date=19 July 2021}}</ref> 2022. gada 8. maijā Gatva ievietoja [[Instagram]] vietnē attēlu, kurā bija divas sarkanas sirsniņu emocijzīmes, plusa zīme un zila kvadrātveida emocijzīme.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mystalk.net/detail/2833552501203258123/|title=♥️♥️➕🟦 - Ncuti Gatwa - @ncutigatwa Mystalk|website=mystalk.net}}</ref> Šis ieraksts kopā ar seriāla ''Doctor Who'' produenta Rasela T. Deivisa komentāriem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mystalk.net/detail/2833629916144516272/|title=♥️♥️➕🟦 - Russell T Davies - @russelltdavies63 Mystalk|website=mystalk.net}}</ref> izraisīja pieņēmumus, ka Gatva kļūs par četrpadsmito Doktoru. To vēlāk tajā pašā dienā apstiprināja oficiālais ''Doctor Who'' Twitter konts.<ref name="Ncuti announcement">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.doctorwho.tv/news-and-features/ncuti-gatwa-is-the-doctor|title=Ncuti Gatwa is the Doctor {{!}} Doctor Who|website=www.doctorwho.tv|access-date=2022-05-08|language=en}}</ref> Rakstā, kas publicēts vietnē ''Doctor Who'', Gatva izteicās: "Šī loma un izrāde nozīmē tik daudz daudziem cilvēkiem visā pasaulē, tostarp man, un katrs no maniem neticami talantīgajiem priekšgājējiem ir izturējies pret šo unikālo atbildību un privilēģiju ar vislielāko rūpību... Es darīšu visu iespējamo, lai darītu to pašu".<ref name="Ncuti announcement" /> == Uzņemšana == Nkuti Gatvas kolēģis aktieris Olijs Aleksandrs, kurš, domājams, bija viens no galvenajiem šīs lomas kandidātiem<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.belfasttelegraph.co.uk/entertainment/film-tv/news/olly-alexander-talks-about-doctor-who-rumours-41276387.html|title=Olly Alexander talks about Doctor Who rumours|work=Belfast Telegrap]}}</ref>, Twitter pauda prieku par aktiera atlasi.<ref name="fan reactions">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.coventrytelegraph.net/news/tv/live-doctor-who-fan-reaction-23897164|title=Doctor Who fan reaction as Ncuti Gatwa announced as new Time Lord|last=Rowlands|first=Robert|website=CoventryLive|date=8 May 2022}}</ref> Skots Silvestrs Makojs, kurš atveidoja Septīto Doktoru, tviterī izteica prieku par to, ka kāds cits skotu aktieris "pārņem Doktora grožus". 2022. gada Parīzes fanu festivālā [[Mets Smits]], kurš bija atveidojis [[Vienpadsmitais Doktors|Vienpadsmito Doktoru]], atklāti pauda atbalstu Gatvam par viņa izvēli lomai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/sci-fi/matt-smith-ncuti-gatwa-doctor-who-newsupdate/|title=Matt Smith and Sylvester McCoy congratulate Ncuti Gatwa on Doctor Who role|work=Radio Times|access-date=11 May 2022|date=9 May 2022|last=Craig|first=David}}</ref> [[Pīters Kapaldi]], kurš attēloja [[Divpadsmitais Doktors|Divpadsmito Doktoru]], intervijā ''STV News'' paziņoja, ka uzskata, ka Gatva būs "brīnišķīgs Doktors". 2022. gada Britu akadēmijas televīzijas balvu pasniegšanas laikā Gatva paziņoja, ka Deivids Tenants un [[Džodija Vitakere|Džodija]] Vitekere, kuri bija atveidojuši attiecīgi Desmito un Trīspadsmito Doktoru, ir piezvanījuši viņam, lai paustu savu atbalstu. <ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.radiotimes.com/tv/sci-fi/doctor-who-ncuti-gatwa-peter-capaldi-newsupdate/|title=Doctor Who's Peter Capaldi says Ncuti Gatwa will make "amazing" Doctor|work=Radio Times|access-date=13 May 2022|date=13 May 2022|last=Carr|first=Flora}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Doctor Who}} [[Kategorija:Doctor Who]] nj01i5rjjyh5w49ho0bs2tw5js18j7p Dalībnieka diskusija:Menahemov 3 519299 3670682 2022-08-15T17:21:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Menahemov}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 20.21 (EEST) 0frnyfj9vj64lrkcbfn3p9vhl5y3pl3 Attēls:Emil Heinrich Ludwig von Albedyll.jpg 6 519300 3670690 2022-08-15T17:53:10Z Pirags 3757 No https://www.deutsche-digitale-bibliothek.de/item/O5SD7SQTE2AYVHKHACDP3WQZUES7SDXX Verlag der "Militaria" 1870, Harrwitz, J.& Jacobi, C. H. {{NA-70}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No https://www.deutsche-digitale-bibliothek.de/item/O5SD7SQTE2AYVHKHACDP3WQZUES7SDXX Verlag der "Militaria" 1870, Harrwitz, J.& Jacobi, C. H. {{NA-70}} r7dbth9sqszm5y43hoiftd560k7tayc Baiama Mārtina sala 0 519301 3670695 2022-08-15T18:19:32Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Salu infokaste |nosaukums = Baiama Mārtina sala |attēls = |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = Ziemeļu Ledus okeān... wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Baiama Mārtina sala |attēls = |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=12|lats= |latNS=N |longd=104|longm=17|longs= |longEW=W |platība = 1150 |garums = 48 |platums = 32 |krasta līnija = 145<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 152 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Baiama Mārtina sala''' ({{val|en|Byam Martin Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijai.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OACYB Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Byam Martin Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumu daļā pie [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. [[Baiama šaurums]] rietumos to atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salas]], bet [[Ostina šaurums]] austrumos — no [[Batērsta sala]]s. Dienvidos krastus apskalo [[Vikonta Melvila šaurums]]. Valda arktiska tuksneša klimats, vietām — [[tundra]]. == Vēsture == Pirmais no eiropiešiem salu atklāja britu kuģotājs [[Viljams Perijs]] 1819. gadā. Nosaukts par godu britu flotes admirālim Tomasam Baiamam Mārtinam (''Thomas Byam Martin''). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] dlc00e14mydst2xotsfxe3wdi05aj14 3670841 3670695 2022-08-16T06:37:31Z Kikos 3705 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Baiama Mārtina sala |attēls = |attēla paraksts = Salas satelītattēls |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda#Nunavuta |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |position1 = |mark1 = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption1 = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=75|latm=12|lats= |latNS=N |longd=104|longm=17|longs= |longEW=W |platība = 1150 |garums = 48 |platums = 32 |krasta līnija = 145<ref>[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]</ref> |augstākais kalns = |augstums = 152 |salu skaits = |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = {{CA-NU}} |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Baiama Mārtina sala''' ({{val|en|Byam Martin Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijai.<ref>[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OACYB Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Byam Martin Island]</ref> == Ģeogrāfija== Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumu daļā pie [[Perija šaurums|Perija šauruma]]. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. [[Baiama šaurums]] rietumos to atdala no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila salas]], bet [[Ostina šaurums]] austrumos — no [[Batērsta sala]]s. Dienvidos krastus apskalo [[Vikonta Melvila šaurums]]. Valda arktiska tuksneša klimats, vietām — [[tundra]]. == Vēsture == Pirmais no eiropiešiem salu atklāja britu kuģotājs [[Viljams Perijs]] 1819. gadā. Nosaukta par godu britu flotes admirālim Tomasam Baiamam Mārtinam (''Thomas Byam Martin''). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns12_14.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Viscount Melville Sound NS-12/13/14] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]] [[Kategorija:Perija salas]] 2dm7sttrltatfpe1wx29cpvj1ncqis5 Dalībnieka diskusija:Mda.hashemi 3 519302 3670700 2022-08-15T18:33:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Mda.hashemi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 21.33 (EEST) a9lm14kvw28asnqrn8ewny0q44tex2u Dalībnieka diskusija:Dabberoni15 3 519303 3670703 2022-08-15T18:36:34Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dabberoni15}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 21.36 (EEST) k2vi4a1mi2oj032xg8t9en1y7t2pbe0 Coccosteus cuspidatus 0 519304 3670722 2022-08-15T19:51:32Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | suga =... wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | suga = Coccosteus cuspidatus | kategorijas = nē | binomial= <small>Miller, 1841</small> }} '''''Coccosteus cuspidatus''''' ir [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s laikmetā ([[arukilas svīta]]). Sugu 1841. gadā pirmo reizi aprakstīja skotu ģeologs [[Hags Millers]]. Sugas [[lektotips]] ir [[vidējais muguras kauls]] (MD), kas tika atrasts Skotijā pie Kromertas pilsētas vidējos [[Senie sarkanie smilšakmeņi|senajos sarkanajos smilšakmeņos]] (Middle Old Red Sandstone). Nosaukums ''Coccosteus cuspidatus'' nozīmē smailais kokkostejs (no vidējā muguras kaula smailā aizmugurējā gala). Suga bija izplatīta [[Skotija|Skotijā]] un [[Orkneju salas|Orkneju salās]] vidējo seno sarkano smilšakmeņu nogulumos, kā arī [[Igaunija|Igaunijā]] Gorodenkas upes krastos un [[Verska]]s urbumā [[narvas svīta]]s nogulumos. == Apraksts == Sugu pārstāv vidēja izmēra [[zivis]]. Pieaugušie īpatņi sasniedz 40 cm garumu. Mugurpusē [[galvas vairogs]] sastāda 18% no kopējā garuma; vidējais muguras kauls (MD) 21% no kopējā garuma. Bruņu ornamentējumu veido pauguriņi, kas caurmērā vienmērīgi izkaisīti pa galvas vairoga un [[Vidukļa bruņas|vidukļa bruņām]], taču tam ir izteikta tendence koncentrēties galvas vairoga kaulu augšanas centros. Uz galvas vairoga pauguriņi parasti ir mazāki šajos centros, nekā gar malām, kur tie var būt izteikti reti vai pat atsevišķiem īpatņiem to vispār var nebūt. Ļoti lieli un kanālu atveru iekļauti pauguriņi ir uz [[Rostrālais kauls|rostrālo]] un [[Preorbitālais kauls|preorbitālo kaulu]] lejupejošajām laminām, uz [[Aizdeguna kauls|aizdeguna kaula]] un uz [[Starpdeguna kauls|starpdeguna kaula]] priekšējās apakšējās laminas. Ļoti mazi pauguriņi klāj aizdeguna kaula deguna iedobju virsmas un starpdeguna kaula starpdeguna izaugumu. [[Priekšējā sānu plātne|Priekšējās sānu plātnes]] priekšējā augšupejošā lamina ir ar lieliem, saplacinātiem zobiņiem, kas vērsti uz leju un uz āru, un sānos klāti ar sekundāriem pauguriņiem. No bruņām brīvā aizmugurējā ķermeņa daļa priekšpusē ir klāta ar sīkām [[Zvīņas|zvīņām]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] bwgsx27u2t6edk52k8tfj63pptddit1 3670724 3670722 2022-08-15T20:00:14Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Coccosteus-Paleozoological Museum of China.jpg | att_nosaukums = ''Coccosteus cuspidatus'' pārakmeņojums. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | suga = Coccosteus cuspidatus | kategorijas = nē | binomial= <small>Miller, 1841</small> }} '''''Coccosteus cuspidatus''''' ir [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s laikmetā ([[arukilas svīta]]). Sugu 1841. gadā pirmo reizi aprakstīja skotu ģeologs [[Hags Millers]]. Sugas [[lektotips]] ir [[vidējais muguras kauls]] (MD), kas tika atrasts Skotijā pie Kromertas pilsētas vidējos [[Senie sarkanie smilšakmeņi|senajos sarkanajos smilšakmeņos]] (Middle Old Red Sandstone). Nosaukums ''Coccosteus cuspidatus'' nozīmē smailais kokkostejs (no vidējā muguras kaula smailā aizmugurējā gala). Suga bija izplatīta [[Skotija|Skotijā]] un [[Orkneju salas|Orkneju salās]] vidējo seno sarkano smilšakmeņu nogulumos, kā arī [[Igaunija|Igaunijā]] Gorodenkas upes krastos un [[Verska]]s urbumā [[narvas svīta]]s nogulumos. == Apraksts == Sugu pārstāv vidēja izmēra [[zivis]]. Pieaugušie īpatņi sasniedz 40 cm garumu. Mugurpusē [[galvas vairogs]] sastāda 18% no kopējā garuma; vidējais muguras kauls (MD) 21% no kopējā garuma. Bruņu ornamentējumu veido pauguriņi, kas caurmērā vienmērīgi izkaisīti pa galvas vairoga un [[Vidukļa bruņas|vidukļa bruņām]], taču tam ir izteikta tendence koncentrēties galvas vairoga kaulu augšanas centros. Uz galvas vairoga pauguriņi parasti ir mazāki šajos centros, nekā gar malām, kur tie var būt izteikti reti vai pat atsevišķiem īpatņiem to vispār var nebūt. Ļoti lieli un kanālu atveru iekļauti pauguriņi ir uz [[Rostrālais kauls|rostrālo]] un [[Preorbitālais kauls|preorbitālo kaulu]] lejupejošajām laminām, uz [[Aizdeguna kauls|aizdeguna kaula]] un uz [[Starpdeguna kauls|starpdeguna kaula]] priekšējās apakšējās laminas. Ļoti mazi pauguriņi klāj aizdeguna kaula deguna iedobju virsmas un starpdeguna kaula starpdeguna izaugumu. [[Priekšējā sānu plātne|Priekšējās sānu plātnes]] priekšējā augšupejošā lamina ir ar lieliem, saplacinātiem zobiņiem, kas vērsti uz leju un uz āru, un sānos klāti ar sekundāriem pauguriņiem. No bruņām brīvā aizmugurējā ķermeņa daļa priekšpusē ir klāta ar sīkām [[Zvīņas|zvīņām]].<ref>T. Stanley. Miles, R, S. And Westoll, The Placoderm Fish Coccosteus cuspidatus Miller Ex Agassiz from the Middle Old Red Sandstone of Scotland. Part 1: Descriptive Morphology Hardcover – 1 Jan. 1968 464-465. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] 6npj57aak36x4yqhnmcyx4mqp5fnx7d 3670725 3670724 2022-08-15T20:02:17Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Coccosteus-Paleozoological Museum of China.jpg | att_nosaukums = ''Coccosteus cuspidatus'' pārakmeņojums. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | suga = Coccosteus cuspidatus | kategorijas = nē | binomial= <small>Miller, 1841</small> }} '''''Coccosteus cuspidatus''''' ir [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s laikmetā ([[arukilas svīta]]). Sugu 1841. gadā pirmo reizi aprakstīja skotu ģeologs [[Hags Millers]]. Sugas [[lektotips]] ir [[vidējais muguras kauls]] (''MD''), kas tika atrasts Skotijā pie Kromertas pilsētas vidējos [[Senie sarkanie smilšakmeņi|senajos sarkanajos smilšakmeņos]] (Middle Old Red Sandstone). Nosaukums ''Coccosteus cuspidatus'' nozīmē smailais kokkostejs (no vidējā muguras kaula smailā aizmugurējā gala). Suga bija izplatīta [[Skotija|Skotijā]] un [[Orkneju salas|Orkneju salās]] vidējo seno sarkano smilšakmeņu nogulumos, kā arī [[Igaunija|Igaunijā]] Gorodenkas upes krastos un [[Verska]]s urbumā [[narvas svīta]]s nogulumos. == Apraksts == Sugu pārstāv vidēja izmēra [[zivis]]. Pieaugušie īpatņi sasniedz 40 cm garumu. Mugurpusē [[galvas vairogs]] sastāda 18% no kopējā garuma; vidējais muguras kauls (''MD'') 21% no kopējā garuma. Bruņu ornamentējumu veido pauguriņi, kas caurmērā vienmērīgi izkaisīti pa galvas vairoga un [[Vidukļa bruņas|vidukļa bruņām]], taču tam ir izteikta tendence koncentrēties galvas vairoga kaulu augšanas centros. Uz galvas vairoga pauguriņi parasti ir mazāki šajos centros, nekā gar malām, kur tie var būt izteikti reti vai pat atsevišķiem īpatņiem to vispār var nebūt. Ļoti lieli un kanālu atveru iekļauti pauguriņi ir uz [[Rostrālais kauls|rostrālo]] un [[Preorbitālais kauls|preorbitālo kaulu]] lejupejošajām laminām, uz [[Aizdeguna kauls|aizdeguna kaula]] un uz [[Starpdeguna kauls|starpdeguna kaula]] priekšējās apakšējās laminas. Ļoti mazi pauguriņi klāj aizdeguna kaula deguna iedobju virsmas un starpdeguna kaula starpdeguna izaugumu. [[Priekšējā sānu plātne|Priekšējās sānu plātnes]] priekšējā augšupejošā lamina ir ar lieliem, saplacinātiem zobiņiem, kas vērsti uz leju un uz āru, un sānos klāti ar sekundāriem pauguriņiem. No bruņām brīvā aizmugurējā ķermeņa daļa priekšpusē ir klāta ar sīkām [[Zvīņas|zvīņām]].<ref>T. Stanley. Miles, R, S. And Westoll, The Placoderm Fish Coccosteus cuspidatus Miller Ex Agassiz from the Middle Old Red Sandstone of Scotland. Part 1: Descriptive Morphology Hardcover – 1 Jan. 1968 464-465. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] 8ln3pfzascnq7biiiiysbtvir87nxrr 3670726 3670725 2022-08-15T20:03:21Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Coccosteus-Paleozoological Museum of China.jpg | att_nosaukums = ''Coccosteus cuspidatus'' pārakmeņojums. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | suga = Coccosteus cuspidatus | kategorijas = nē | binomial= <small>Miller, 1841</small> }} '''''Coccosteus cuspidatus''''' ir [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s laikmetā ([[arukilas svīta]]). Sugu 1841. gadā pirmo reizi aprakstīja skotu ģeologs [[Hags Millers]]. Sugas [[lektotips]] ir [[vidējais muguras kauls]] (''MD''), kas tika atrasts Skotijā pie Kromertas pilsētas vidējos [[Senie sarkanie smilšakmeņi|senajos sarkanajos smilšakmeņos]] (''Middle Old Red Sandstone''). Nosaukums ''Coccosteus cuspidatus'' nozīmē smailais kokkostejs (no vidējā muguras kaula smailā aizmugurējā gala). Suga bija izplatīta [[Skotija|Skotijā]] un [[Orkneju salas|Orkneju salās]] vidējo seno sarkano smilšakmeņu nogulumos, kā arī [[Igaunija|Igaunijā]] Gorodenkas upes krastos un [[Verska]]s urbumā [[narvas svīta]]s nogulumos. == Apraksts == Sugu pārstāv vidēja izmēra [[zivis]]. Pieaugušie īpatņi sasniedz 40 cm garumu. Mugurpusē [[galvas vairogs]] sastāda 18% no kopējā garuma; vidējais muguras kauls (''MD'') 21% no kopējā garuma. Bruņu ornamentējumu veido pauguriņi, kas caurmērā vienmērīgi izkaisīti pa galvas vairoga un [[Vidukļa bruņas|vidukļa bruņām]], taču tam ir izteikta tendence koncentrēties galvas vairoga kaulu augšanas centros. Uz galvas vairoga pauguriņi parasti ir mazāki šajos centros, nekā gar malām, kur tie var būt izteikti reti vai pat atsevišķiem īpatņiem to vispār var nebūt. Ļoti lieli un kanālu atveru iekļauti pauguriņi ir uz [[Rostrālais kauls|rostrālo]] un [[Preorbitālais kauls|preorbitālo kaulu]] lejupejošajām laminām, uz [[Aizdeguna kauls|aizdeguna kaula]] un uz [[Starpdeguna kauls|starpdeguna kaula]] priekšējās apakšējās laminas. Ļoti mazi pauguriņi klāj aizdeguna kaula deguna iedobju virsmas un starpdeguna kaula starpdeguna izaugumu. [[Priekšējā sānu plātne|Priekšējās sānu plātnes]] priekšējā augšupejošā lamina ir ar lieliem, saplacinātiem zobiņiem, kas vērsti uz leju un uz āru, un sānos klāti ar sekundāriem pauguriņiem. No bruņām brīvā aizmugurējā ķermeņa daļa priekšpusē ir klāta ar sīkām [[Zvīņas|zvīņām]].<ref>T. Stanley. Miles, R, S. And Westoll, The Placoderm Fish Coccosteus cuspidatus Miller Ex Agassiz from the Middle Old Red Sandstone of Scotland. Part 1: Descriptive Morphology Hardcover – 1 Jan. 1968 464-465. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] r92rkqnl8qtgilah9emsxtxjc8ofwwh 3670729 3670726 2022-08-15T20:07:14Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Coccosteus-Paleozoological Museum of China.jpg | att_nosaukums = ''Coccosteus cuspidatus'' pārakmeņojums. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | suga = Coccosteus cuspidatus | kategorijas = nē | binomial= <small>Miller, 1841</small> }} '''''Coccosteus cuspidatus''''' ir [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[Eifela stāvs|eifela]] laikmetā ([[narvas svīta]]). Sugu 1841. gadā pirmo reizi aprakstīja skotu ģeologs [[Hags Millers]]. Sugas [[lektotips]] ir [[vidējais muguras kauls]] (''MD''), kas tika atrasts Skotijā pie Kromertas pilsētas vidējos [[Senie sarkanie smilšakmeņi|senajos sarkanajos smilšakmeņos]] (''Middle Old Red Sandstone''). Nosaukums ''Coccosteus cuspidatus'' nozīmē smailais kokkostejs (no vidējā muguras kaula smailā aizmugurējā gala). Suga bija izplatīta [[Skotija|Skotijā]] un [[Orkneju salas|Orkneju salās]] vidējo seno sarkano smilšakmeņu nogulumos, kā arī [[Igaunija|Igaunijā]] Gorodenkas upes krastos un [[Verska]]s urbumā [[narvas svīta]]s nogulumos. == Apraksts == Sugu pārstāv vidēja izmēra [[zivis]]. Pieaugušie īpatņi sasniedz 40 cm garumu. Mugurpusē [[galvas vairogs]] sastāda 18% no kopējā garuma; vidējais muguras kauls (''MD'') 21% no kopējā garuma. Bruņu ornamentējumu veido pauguriņi, kas caurmērā vienmērīgi izkaisīti pa galvas vairoga un [[Vidukļa bruņas|vidukļa bruņām]], taču tam ir izteikta tendence koncentrēties galvas vairoga kaulu augšanas centros. Uz galvas vairoga pauguriņi parasti ir mazāki šajos centros, nekā gar malām, kur tie var būt izteikti reti vai pat atsevišķiem īpatņiem to vispār var nebūt. Ļoti lieli un kanālu atveru iekļauti pauguriņi ir uz [[Rostrālais kauls|rostrālo]] un [[Preorbitālais kauls|preorbitālo kaulu]] lejupejošajām laminām, uz [[Aizdeguna kauls|aizdeguna kaula]] un uz [[Starpdeguna kauls|starpdeguna kaula]] priekšējās apakšējās laminas. Ļoti mazi pauguriņi klāj aizdeguna kaula deguna iedobju virsmas un starpdeguna kaula starpdeguna izaugumu. [[Priekšējā sānu plātne|Priekšējās sānu plātnes]] priekšējā augšupejošā lamina ir ar lieliem, saplacinātiem zobiņiem, kas vērsti uz leju un uz āru, un sānos klāti ar sekundāriem pauguriņiem. No bruņām brīvā aizmugurējā ķermeņa daļa priekšpusē ir klāta ar sīkām [[Zvīņas|zvīņām]].<ref>T. Stanley. Miles, R, S. And Westoll, The Placoderm Fish Coccosteus cuspidatus Miller Ex Agassiz from the Middle Old Red Sandstone of Scotland. Part 1: Descriptive Morphology Hardcover – 1 Jan. 1968 464-465. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] 3qlbescbaee7bbt8relbspqvojd39gt 3670730 3670729 2022-08-15T20:09:58Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Coccosteus-Paleozoological Museum of China.jpg | att_nosaukums = ''Coccosteus cuspidatus'' pārakmeņojums. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | suga = Coccosteus cuspidatus | kategorijas = nē | binomial= <small>Miller, 1841</small> }} '''''Coccosteus cuspidatus''''' ir [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[Eifela stāvs|eifela]] laikmetā ([[narvas svīta]]). Sugu 1841. gadā pirmo reizi aprakstīja skotu ģeologs [[Hags Millers]]. Sugas [[lektotips]] ir [[vidējais muguras kauls]] (''MD''), kas tika atrasts Skotijā pie Kromertas pilsētas vidējos [[Senie sarkanie smilšakmeņi|senajos sarkanajos smilšakmeņos]] (''Middle Old Red Sandstone''). Nosaukums ''Coccosteus cuspidatus'' nozīmē smailais kokkostejs (no vidējā muguras kaula smailā aizmugurējā gala). Suga bija izplatīta [[Skotija|Skotijā]] un [[Orkneju salas|Orkneju salās]] vidējo seno sarkano smilšakmeņu nogulumos, kā arī [[Igaunija|Igaunijā]] Gorodenkas upes krastos un [[Verska]]s urbumā [[narvas svīta]]s nogulumos. == Apraksts == Sugu pārstāv vidēja izmēra [[zivis]]. Pieaugušie īpatņi sasniedz 40 cm garumu. Mugurpusē [[galvas vairogs]] sastāda 18% no kopējā garuma; vidējais muguras kauls (''MD'') 21% no kopējā garuma. Bruņu ornamentējumu veido pauguriņi, kas caurmērā vienmērīgi izkaisīti pa galvas vairoga un [[Vidukļa bruņas|vidukļa bruņām]], taču tam ir izteikta tendence koncentrēties galvas vairoga kaulu augšanas centros. Uz galvas vairoga pauguriņi parasti ir mazāki šajos centros, nekā gar malām, kur tie var būt izteikti reti vai pat atsevišķiem īpatņiem to vispār var nebūt. Ļoti lieli un kanālu atveru iekļauti pauguriņi ir uz [[Rostrālais kauls|rostrālo]] un [[Preorbitālais kauls|preorbitālo kaulu]] lejupejošajām laminām, uz [[Aizdeguna kauls|aizdeguna kaula]] un uz [[Starpdeguna kauls|starpdeguna kaula]] priekšējās apakšējās laminas. Ļoti mazi pauguriņi klāj aizdeguna kaula deguna iedobju virsmas un starpdeguna kaula starpdeguna izaugumu. [[Priekšējā sānu plātne|Priekšējās sānu plātnes]] priekšējā augšupejošā lamina ir ar lieliem, saplacinātiem zobiņiem, kas vērsti uz leju un uz āru, un sānos klāti ar sekundāriem pauguriņiem. No bruņām brīvā aizmugurējā ķermeņa daļa priekšpusē ir klāta ar sīkām [[Zvīņas|zvīņām]].<ref>T. Stanley. Miles, R, S. And Westoll, The Placoderm Fish Coccosteus cuspidatus Miller Ex Agassiz from the Middle Old Red Sandstone of Scotland. Part 1: Descriptive Morphology Hardcover – 1 Jan. 1968., 464-465. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] hbolbs38ziddzd629y0p6f2z6ykic6d Bleiks Edvardss 0 519305 3670732 2022-08-15T20:17:00Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Bleiks Edvardss | vārds_orig = ''Blake Edwards'' | attēls = Blake Edwards 1966.jpg | att_izmērs = | komentārs = Bleiks Edvardss 1966. gadā | dz vārds = Viljams Bleiks Kramps | dz datums = {{dat|1922|7|26}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Oklahoma|Talsa}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2010|12|15|1922|7|26}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santamonika}} | citi vārdi = Sems Brauns | nodarbošanās = režisors, scenārists, producents, aktieris | darbības gadi = 1942–1995 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * Patriša Volkere * (pr. 1953; šķ. 1967) * [[Džūlija Endrūsa]] (pr. 1969) | bērni = 4, tostarp [[Dženifere Edvardsa]] | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = 2004: [[Kinoakadēmijas goda balva]] | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Bleiks Edvardss''' ({{val|en|Blake Edwards}}; dzimis '''Viljams Bleiks Kramps''' ({{val|en|William Blake Crump}}) {{dat|1922|7|26}}, miris {{dat|2010|12|15}}) bija amerikāņu kinorežisors, producents, scenārists un aktieris. Edvardss savu karjeru uzsāka 1940. gados kā aktieris, bet ātri pievērsās scenāriju un radio sižetu rakstīšanai, kam sekoja producēšana un režijas televīzijā un kino. Viņa zināmākās režisētās filmas ir "[[Brokastis pie "Tifanija"]]" (1961), ''[[Days of Wine and Roses]]'' (1962), "[[Lielās autosacīkstes]]" (''The Great Race'', 1965), "[[10 (filma)|10]]" (1979), "[[Viktor, Viktorija]]" (''Victor/Victoria'', 1982) un lielu popularitāti ieguvusī [[Rozā pantera (filmu sērija)|"Rozā panteras" filmu sērija]] ar britu aktieri [[Pīters Selerss|Pīteru Selersu]] galvenajā lomā. Lai arī pārsvarā viņš režisēja kinokomēdijas, Edvardss režisējis arī vairākas drāmas, mūziklus un detektīvfilmas. Savas karjeras noslēgumā viņš pievērsās teātra izrāžu režijai, producēšanai un scenāriju rakstīšanai. 2004. gadā viņš saņēma [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=29WRP92X7Mg | archive-url=https://ghostarchive.org/varchive/youtube/20211107/29WRP92X7Mg| dead-url=no|archive-date=2021-11-07 |title=Receiving Honorary Oscar in 2004 |publisher=Youtube.com |access-date=September 7, 2012}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Edvardss, Bleiks}} [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2010. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV televīzijas režisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] 4b5ijpgl27i6472npieomoq4zw084gf 3670918 3670732 2022-08-16T09:48:41Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Bleiks Edvardss | vārds_orig = ''Blake Edwards'' | attēls = Blake Edwards 1966.jpg | att_izmērs = | komentārs = Bleiks Edvardss 1966. gadā | dz vārds = Viljams Bleiks Kramps | dz datums = {{dat|1922|7|26}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Oklahoma|Talsa}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2010|12|15|1922|7|26}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santamonika}} | citi vārdi = Sems Brauns | nodarbošanās = režisors, scenārists, producents, aktieris | darbības gadi = 1942–1995 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * Patriša Volkere * (pr. 1953; šķ. 1967) * [[Džūlija Endrūsa]] (pr. 1969) | bērni = 4, tostarp [[Dženifere Edvardsa]] | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = 2004: [[Kinoakadēmijas goda balva]] | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Bleiks Edvardss''' ({{val|en|Blake Edwards}}; dzimis '''Viljams Bleiks Kramps''' ({{val|en|William Blake Crump}}) {{dat|1922|7|26}}, miris {{dat|2010|12|15}}) bija amerikāņu kinorežisors, producents, scenārists un aktieris. Edvardss savu karjeru uzsāka 1940. gados kā aktieris, bet ātri pievērsās scenāriju un radio sižetu rakstīšanai, kam sekoja producēšana un režijas televīzijā un kino. Viņa zināmākās režisētās filmas ir "[[Brokastis pie "Tifanija"]]" (1961), ''[[Days of Wine and Roses]]'' (1962), "[[Lielās autosacīkstes]]" (''The Great Race'', 1965), "[[10 (filma)|10]]" (1979), "[[Viktor, Viktorija]]" (''Victor/Victoria'', 1982) un lielu popularitāti ieguvusī [[Rozā pantera (filmu sērija)|"Rozā panteras" filmu sērija]] ar britu aktieri [[Pīters Selerss|Pīteru Selersu]] galvenajā lomā. Lai arī pārsvarā viņš režisēja kinokomēdijas, Edvardss režisējis arī vairākas drāmas, mūziklus un detektīvfilmas. Savas karjeras noslēgumā viņš pievērsās teātra izrāžu režijai, producēšanai un scenāriju rakstīšanai. Edvardsa režīsētā filma "Viktor, Viktorija" (1982) saņēmusi [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] "Labākā filma svešvalodā". Par scenāriju šai filmai Edvardss nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i "Labākais adaptētais scenārijs". 2004. gadā viņš saņēma [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=29WRP92X7Mg | archive-url=https://ghostarchive.org/varchive/youtube/20211107/29WRP92X7Mg| dead-url=no|archive-date=2021-11-07 |title=Receiving Honorary Oscar in 2004 |publisher=Youtube.com |access-date=September 7, 2012}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Edvardss, Bleiks}} [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2010. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV televīzijas režisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] llgm9ch082lpqxl0xzovwj9v0vryvl9 3670919 3670918 2022-08-16T09:50:09Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Bleiks Edvardss | vārds_orig = ''Blake Edwards'' | attēls = Blake Edwards 1966.jpg | att_izmērs = | komentārs = Bleiks Edvardss 1966. gadā | dz vārds = Viljams Bleiks Kramps | dz datums = {{dat|1922|7|26}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Oklahoma|Talsa}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2010|12|15|1922|7|26}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santamonika}} | citi vārdi = Sems Brauns | nodarbošanās = režisors, scenārists, producents, aktieris | darbības gadi = 1942–1995 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * Patriša Volkere * (pr. 1953; šķ. 1967) * [[Džūlija Endrūsa]] (pr. 1969) | bērni = 4, tostarp [[Dženifere Edvardsa]] | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = 2004: [[Kinoakadēmijas goda balva]] | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Bleiks Edvardss''' ({{val|en|Blake Edwards}}; dzimis '''Viljams Bleiks Kramps''' ({{val|en|William Blake Crump}}) {{dat|1922|7|26}}, miris {{dat|2010|12|15}}) bija amerikāņu kinorežisors, producents, scenārists un aktieris. Edvardss savu karjeru uzsāka 1940. gados kā aktieris, bet ātri pievērsās scenāriju un radio sižetu rakstīšanai, kam sekoja producēšana un režijas televīzijā un kino. Viņa zināmākās režisētās filmas ir "[[Brokastis pie "Tifanija"]]" (1961), ''[[Days of Wine and Roses]]'' (1962), "[[Lielās autosacīkstes]]" (''The Great Race'', 1965), "[[10 (filma)|10]]" (1979), "[[Viktor, Viktorija]]" (''Victor/Victoria'', 1982) un lielu popularitāti ieguvusī [[Rozā pantera (filmu sērija)|"Rozā panteras" filmu sērija]] ar britu aktieri [[Pīters Selerss|Pīteru Selersu]] galvenajā lomā. Lai arī pārsvarā viņš režisēja kinokomēdijas, Edvardss režisējis arī vairākas drāmas, mūziklus un detektīvfilmas. Savas karjeras noslēgumā viņš pievērsās teātra izrāžu režijai, producēšanai un scenāriju rakstīšanai. Edvardsa režīsētā filma "Viktor, Viktorija" (1982) saņēmusi [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] "Labākā filma svešvalodā". Par scenāriju šai filmai Edvardss nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i "Labākais adaptētais scenārijs". 2004. gadā viņš saņēma [[Kinoakadēmijas goda balva|Kinoakadēmijas goda balvu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=29WRP92X7Mg | archive-url=https://ghostarchive.org/varchive/youtube/20211107/29WRP92X7Mg| dead-url=no|archive-date=2021-11-07 |title=Receiving Honorary Oscar in 2004 |publisher=Youtube.com |access-date=September 7, 2012}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Edvardss, Bleiks}} [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2010. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV televīzijas režisori]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas goda balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]] 29pidr5bmnvi14fztqt2rwqc3c1q8ap Blake Edwards 0 519306 3670733 2022-08-15T20:17:43Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Bleiks Edvardss]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bleiks Edvardss]] 6f8uspre83r978c5i8hvz1lsj4rrkzv Bleiks Edvards 0 519307 3670734 2022-08-15T20:18:37Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Bleiks Edvardss]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bleiks Edvardss]] 6f8uspre83r978c5i8hvz1lsj4rrkzv Piloerekcija 0 519308 3670747 2022-08-15T20:54:19Z ScAvenger 1630 Pāradresē uz [[Zosāda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Zosāda]] 3lg7p80cipl31gq8xkecanz9wn7rjfu Tēma:X1al3m7kag7p7gu7 2600 519309 3670762 2022-08-15T21:09:00Z Flow talk page manager 53377 /* This page has been converted into a Structured Discussions board */ flow-board application/json {"flow-workflow":"x1al3m7kag7p7gu7"} cau9z56g1c6x3kh3pir43kee8si45dx Dalībnieka diskusija:Tvoetp 3 519310 3670780 2022-08-15T21:38:06Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tvoetp}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 16. augusts, plkst. 00.38 (EEST) kgweq5b85tzq6qr3evjw7cmzrnb9xqb I Know What You Did Last Summer 0 519311 3670781 2022-08-15T21:42:20Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]] q0bqz1o4wpisi0p5pew4fcj0lzjt2gx Enna Heiča 0 519312 3670784 2022-08-15T22:17:54Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Enna Heiča | vārds_orig = ''Anne Heche'' | attēls = Anne Heche July 14, 2014 (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Enna Heiča 2014. gadā | dz vārds = Enna Seleste Heiča | dz datums = {{dat|1969|5|25}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Aurora|2s=Ohaio (štats)|3s=Aurora (Ohaio)}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|8|14|1969|5|25}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1987–2022 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Enna Seleste Heiča''' ({{val|en|Anne Celeste Heche}}; dzimusi {{dat|1969|5|25}}, mirusi {{dat|2022|8|14}}) bija amerikāņu aktrise. Savu pirmo atpazīstamību ieguva ar dvīņu Vikijas Hadsones un Mārlijas Lovas lomu ziepju operā ''[[Another World]]'' (1987—1991), par ko viņa ieguva [[Emmy balva|''Daytime Emmy'' balvu]] un divas [[Soap Opera Digest balva|''Soap Opera Digest'' balvas]]. 1990. gadu beigās viņa atpazīstamību ieguva ar lomu kriminālfilmā "[[Donijs Brasko]]" (1997), katastrofu filmā "[[Vulkāns (filma)|Vulkāns]]" (''Volcano'', 1997), slešera filmā "[[Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]]" (1997), politikās satīras filmā "[[Aste luncina suni]]" (1997), spriedzes kinokomēdijā "[[Sešas dienas, septiņas naktis]]" (''Six Days, Seven Nights'', 1998) un trillera filmā ''[[Return to Paradise]]'' (1998). Atveidojusi Merionas Kreinas lomu [[Gass Van Sants|Gasa Van Santa]] šausmu filmā "[[Psiho (1998. gada filma)|Psiho]]" (''Psycho'', 1998), par ko saņēma [[Saturna balva]]s nomināciju. Heiča piedalījusies vairākās [[neatkarīgā filma|neatkarīgajās filmās]], piemēram drāmas filmā "[[Piedzimšana (filma)|Piedzimšana]]" (''Birth'', 2004), seksa kinokomēdijās "[[Brunču mednieks (filma)|Brunču mednieks]]" (2009), ''[[Cedar Rapids]]'' (2011), drāmas filmā ''[[Rampart]]'' (2011) un melnajā kinokomēdijā ''[[Catfight]]'' (2016). Viņa saņēma labas kritiķu atsauksmes par lomu televīzijas filmā ''[[Gracie's Choice]]'', par ko saņēma [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvas]] nomināciju, bet par lomu [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugā ''Twentieth Century'' saņēma nomināciju [[Tony balva|''Tony'' balvai]]. Papildu kinolomām, Heiča filmējusies arī komēdijdrāmas televīzijas seriālos ''[[Men in Trees]]'' (2006—2008), ''[[Hung]]'' (2009—2011), ''[[Save Me]]'' (2013), ''[[Aftermath]]'' (2016) un militārajā televīzijas seriālā ''[[The Brave (seriāls)|The Brave]]'' (2017).<ref>{{Ziņu atsauce|last=Andreeva|first=Nellie|date=May 11, 2018|title='The Brave' Canceled By NBC After One Season|language=en-US|work=Deadline|url=https://deadline.com/2018/05/the-brave-canceled-nbc-anne-heche-mike-vogel-1202379975/|access-date=September 17, 2018}}</ref> Viņa ieskaņojusi tēlu animācijas seriālā "[[Avatārs: Leģenda par Koru]]" (''The Legend of Korra'', 2014) un piedalījusies šova ''[[Dancing with the Stars]]'' (2020) 29. sezonā. {{dat|2022|8|5||bez}} Ennas Heičas vadītā automašīna ietriecās mājā, kā rezultātā automašīna aizdegās. Aktrise ar smagiem apdegumiem nogādāta slimnīcā, kur dažas dienas vēlāk no gūtajām traumām mira.<ref name="reuters814">{{Tīmekļa atsauce |last1=Richwine |first1=Lisa |date=August 15, 2022 |title=U.S. actor Anne Heche taken off life support 9 days after car crash |url=https://www.reuters.com/world/us/us-actor-anne-heche-is-taken-off-life-support-dies-9-days-after-car-crash-2022-08-14/ |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220815161847/https://www.reuters.com/world/us/us-actor-anne-heche-is-taken-off-life-support-dies-9-days-after-car-crash-2022-08-14/ |archive-date=August 14, 2022 |access-date=August 15, 2022 |website=[[Reuters]] |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Heiča, Enna}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] 97e25ve9bbfekkcwagy47xqp66siioh 3670785 3670784 2022-08-15T22:18:08Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Enna Heitča]] uz [[Enna Heiča]]: precīzāk.... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Enna Heiča | vārds_orig = ''Anne Heche'' | attēls = Anne Heche July 14, 2014 (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Enna Heiča 2014. gadā | dz vārds = Enna Seleste Heiča | dz datums = {{dat|1969|5|25}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Aurora|2s=Ohaio (štats)|3s=Aurora (Ohaio)}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|8|14|1969|5|25}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1987–2022 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Enna Seleste Heiča''' ({{val|en|Anne Celeste Heche}}; dzimusi {{dat|1969|5|25}}, mirusi {{dat|2022|8|14}}) bija amerikāņu aktrise. Savu pirmo atpazīstamību ieguva ar dvīņu Vikijas Hadsones un Mārlijas Lovas lomu ziepju operā ''[[Another World]]'' (1987—1991), par ko viņa ieguva [[Emmy balva|''Daytime Emmy'' balvu]] un divas [[Soap Opera Digest balva|''Soap Opera Digest'' balvas]]. 1990. gadu beigās viņa atpazīstamību ieguva ar lomu kriminālfilmā "[[Donijs Brasko]]" (1997), katastrofu filmā "[[Vulkāns (filma)|Vulkāns]]" (''Volcano'', 1997), slešera filmā "[[Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]]" (1997), politikās satīras filmā "[[Aste luncina suni]]" (1997), spriedzes kinokomēdijā "[[Sešas dienas, septiņas naktis]]" (''Six Days, Seven Nights'', 1998) un trillera filmā ''[[Return to Paradise]]'' (1998). Atveidojusi Merionas Kreinas lomu [[Gass Van Sants|Gasa Van Santa]] šausmu filmā "[[Psiho (1998. gada filma)|Psiho]]" (''Psycho'', 1998), par ko saņēma [[Saturna balva]]s nomināciju. Heiča piedalījusies vairākās [[neatkarīgā filma|neatkarīgajās filmās]], piemēram drāmas filmā "[[Piedzimšana (filma)|Piedzimšana]]" (''Birth'', 2004), seksa kinokomēdijās "[[Brunču mednieks (filma)|Brunču mednieks]]" (2009), ''[[Cedar Rapids]]'' (2011), drāmas filmā ''[[Rampart]]'' (2011) un melnajā kinokomēdijā ''[[Catfight]]'' (2016). Viņa saņēma labas kritiķu atsauksmes par lomu televīzijas filmā ''[[Gracie's Choice]]'', par ko saņēma [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvas]] nomināciju, bet par lomu [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugā ''Twentieth Century'' saņēma nomināciju [[Tony balva|''Tony'' balvai]]. Papildu kinolomām, Heiča filmējusies arī komēdijdrāmas televīzijas seriālos ''[[Men in Trees]]'' (2006—2008), ''[[Hung]]'' (2009—2011), ''[[Save Me]]'' (2013), ''[[Aftermath]]'' (2016) un militārajā televīzijas seriālā ''[[The Brave (seriāls)|The Brave]]'' (2017).<ref>{{Ziņu atsauce|last=Andreeva|first=Nellie|date=May 11, 2018|title='The Brave' Canceled By NBC After One Season|language=en-US|work=Deadline|url=https://deadline.com/2018/05/the-brave-canceled-nbc-anne-heche-mike-vogel-1202379975/|access-date=September 17, 2018}}</ref> Viņa ieskaņojusi tēlu animācijas seriālā "[[Avatārs: Leģenda par Koru]]" (''The Legend of Korra'', 2014) un piedalījusies šova ''[[Dancing with the Stars]]'' (2020) 29. sezonā. {{dat|2022|8|5||bez}} Ennas Heičas vadītā automašīna ietriecās mājā, kā rezultātā automašīna aizdegās. Aktrise ar smagiem apdegumiem nogādāta slimnīcā, kur dažas dienas vēlāk no gūtajām traumām mira.<ref name="reuters814">{{Tīmekļa atsauce |last1=Richwine |first1=Lisa |date=August 15, 2022 |title=U.S. actor Anne Heche taken off life support 9 days after car crash |url=https://www.reuters.com/world/us/us-actor-anne-heche-is-taken-off-life-support-dies-9-days-after-car-crash-2022-08-14/ |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220815161847/https://www.reuters.com/world/us/us-actor-anne-heche-is-taken-off-life-support-dies-9-days-after-car-crash-2022-08-14/ |archive-date=August 14, 2022 |access-date=August 15, 2022 |website=[[Reuters]] |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Heiča, Enna}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] 97e25ve9bbfekkcwagy47xqp66siioh 3670799 3670785 2022-08-16T00:22:58Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Enna Heiča | vārds_orig = ''Anne Heche'' | attēls = Anne Heche July 14, 2014 (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Enna Heiča 2014. gadā | dz vārds = Enna Seleste Heiča | dz datums = {{dat|1969|5|25}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Aurora|2s=Ohaio (štats)|3s=Aurora (Ohaio)}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|8|14|1969|5|25}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1987–2022 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Enna Seleste Heiča''' ({{val|en|Anne Celeste Heche}}; dzimusi {{dat|1969|5|25}}, mirusi {{dat|2022|8|14}}) bija amerikāņu aktrise. Savu pirmo atpazīstamību ieguva ar dvīņu Vikijas Hadsones un Mārlijas Lovas lomu ziepju operā ''[[Another World]]'' (1987—1991), par ko viņa ieguva [[Emmy balva|''Daytime Emmy'' balvu]] un divas [[Soap Opera Digest balva|''Soap Opera Digest'' balvas]]. 1990. gadu beigās viņa atpazīstamību ieguva ar lomu kriminālfilmā "[[Donijs Brasko]]" (1997), katastrofu filmā "[[Vulkāns (filma)|Vulkāns]]" (''Volcano'', 1997), slešera filmā "[[Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]]" (1997), politiskās satīras filmā "[[Aste luncina suni]]" (1997), spriedzes kinokomēdijā "[[Sešas dienas, septiņas naktis]]" (''Six Days, Seven Nights'', 1998) un trillera filmā ''[[Return to Paradise]]'' (1998). Atveidojusi Merionas Kreinas lomu [[Gass Van Sants|Gasa Van Santa]] šausmu filmā "[[Psiho (1998. gada filma)|Psiho]]" (''Psycho'', 1998), par ko saņēma [[Saturna balva]]s nomināciju. Heiča piedalījusies vairākās [[neatkarīgā filma|neatkarīgajās filmās]], piemēram drāmas filmā "[[Piedzimšana (filma)|Piedzimšana]]" (''Birth'', 2004), seksa kinokomēdijās "[[Brunču mednieks (filma)|Brunču mednieks]]" (2009), ''[[Cedar Rapids]]'' (2011), drāmas filmā ''[[Rampart]]'' (2011) un melnajā kinokomēdijā ''[[Catfight]]'' (2016). Viņa saņēma labas kritiķu atsauksmes par lomu televīzijas filmā ''[[Gracie's Choice]]'', par ko saņēma [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvas]] nomināciju, bet par lomu [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugā ''Twentieth Century'' saņēma nomināciju [[Tony balva|''Tony'' balvai]]. Papildu kinolomām, Heiča filmējusies arī komēdijdrāmas televīzijas seriālos ''[[Men in Trees]]'' (2006—2008), ''[[Hung]]'' (2009—2011), ''[[Save Me]]'' (2013), ''[[Aftermath]]'' (2016) un militārajā televīzijas seriālā ''[[The Brave (seriāls)|The Brave]]'' (2017).<ref>{{Ziņu atsauce|last=Andreeva|first=Nellie|date=May 11, 2018|title='The Brave' Canceled By NBC After One Season|language=en-US|work=Deadline|url=https://deadline.com/2018/05/the-brave-canceled-nbc-anne-heche-mike-vogel-1202379975/|access-date=September 17, 2018}}</ref> Viņa ieskaņojusi tēlu animācijas seriālā "[[Avatārs: Leģenda par Koru]]" (''The Legend of Korra'', 2014) un piedalījusies šova ''[[Dancing with the Stars]]'' (2020) 29. sezonā. {{dat|2022|8|5||bez}} Ennas Heičas vadītā automašīna ietriecās mājā, kā rezultātā automašīna aizdegās. Aktrise ar smagiem apdegumiem nogādāta slimnīcā, kur dažas dienas vēlāk no gūtajām traumām mira.<ref name="reuters814">{{Tīmekļa atsauce |last1=Richwine |first1=Lisa |date=August 15, 2022 |title=U.S. actor Anne Heche taken off life support 9 days after car crash |url=https://www.reuters.com/world/us/us-actor-anne-heche-is-taken-off-life-support-dies-9-days-after-car-crash-2022-08-14/ |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220815161847/https://www.reuters.com/world/us/us-actor-anne-heche-is-taken-off-life-support-dies-9-days-after-car-crash-2022-08-14/ |archive-date=August 14, 2022 |access-date=August 15, 2022 |website=[[Reuters]] |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Heiča, Enna}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] 0qwv15icr51rxerieu47pwgorkjp3ps 3670923 3670799 2022-08-16T10:10:53Z MC2013 40125 Noņēmu Kategorija:Emmy balvas ieguvēji - skatīt šīs kategorijas diskusiju lapā. wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Enna Heiča | vārds_orig = ''Anne Heche'' | attēls = Anne Heche July 14, 2014 (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Enna Heiča 2014. gadā | dz vārds = Enna Seleste Heiča | dz datums = {{dat|1969|5|25}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ohaio|Aurora|2s=Ohaio (štats)|3s=Aurora (Ohaio)}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|8|14|1969|5|25}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1987–2022 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Enna Seleste Heiča''' ({{val|en|Anne Celeste Heche}}; dzimusi {{dat|1969|5|25}}, mirusi {{dat|2022|8|14}}) bija amerikāņu aktrise. Savu pirmo atpazīstamību ieguva ar dvīņu Vikijas Hadsones un Mārlijas Lovas lomu ziepju operā ''[[Another World]]'' (1987—1991), par ko viņa ieguva [[Emmy balva|''Daytime Emmy'' balvu]] un divas [[Soap Opera Digest balva|''Soap Opera Digest'' balvas]]. 1990. gadu beigās viņa atpazīstamību ieguva ar lomu kriminālfilmā "[[Donijs Brasko]]" (1997), katastrofu filmā "[[Vulkāns (filma)|Vulkāns]]" (''Volcano'', 1997), slešera filmā "[[Es zinu, ko jūs izdarījāt pagājušajā vasarā]]" (1997), politiskās satīras filmā "[[Aste luncina suni]]" (1997), spriedzes kinokomēdijā "[[Sešas dienas, septiņas naktis]]" (''Six Days, Seven Nights'', 1998) un trillera filmā ''[[Return to Paradise]]'' (1998). Atveidojusi Merionas Kreinas lomu [[Gass Van Sants|Gasa Van Santa]] šausmu filmā "[[Psiho (1998. gada filma)|Psiho]]" (''Psycho'', 1998), par ko saņēma [[Saturna balva]]s nomināciju. Heiča piedalījusies vairākās [[neatkarīgā filma|neatkarīgajās filmās]], piemēram drāmas filmā "[[Piedzimšana (filma)|Piedzimšana]]" (''Birth'', 2004), seksa kinokomēdijās "[[Brunču mednieks (filma)|Brunču mednieks]]" (2009), ''[[Cedar Rapids]]'' (2011), drāmas filmā ''[[Rampart]]'' (2011) un melnajā kinokomēdijā ''[[Catfight]]'' (2016). Viņa saņēma labas kritiķu atsauksmes par lomu televīzijas filmā ''[[Gracie's Choice]]'', par ko saņēma [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvas]] nomināciju, bet par lomu [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] lugā ''Twentieth Century'' saņēma nomināciju [[Tony balva|''Tony'' balvai]]. Papildu kinolomām, Heiča filmējusies arī komēdijdrāmas televīzijas seriālos ''[[Men in Trees]]'' (2006—2008), ''[[Hung]]'' (2009—2011), ''[[Save Me]]'' (2013), ''[[Aftermath]]'' (2016) un militārajā televīzijas seriālā ''[[The Brave (seriāls)|The Brave]]'' (2017).<ref>{{Ziņu atsauce|last=Andreeva|first=Nellie|date=May 11, 2018|title='The Brave' Canceled By NBC After One Season|language=en-US|work=Deadline|url=https://deadline.com/2018/05/the-brave-canceled-nbc-anne-heche-mike-vogel-1202379975/|access-date=September 17, 2018}}</ref> Viņa ieskaņojusi tēlu animācijas seriālā "[[Avatārs: Leģenda par Koru]]" (''The Legend of Korra'', 2014) un piedalījusies šova ''[[Dancing with the Stars]]'' (2020) 29. sezonā. {{dat|2022|8|5||bez}} Ennas Heičas vadītā automašīna ietriecās mājā, kā rezultātā automašīna aizdegās. Aktrise ar smagiem apdegumiem nogādāta slimnīcā, kur dažas dienas vēlāk no gūtajām traumām mira.<ref name="reuters814">{{Tīmekļa atsauce |last1=Richwine |first1=Lisa |date=August 15, 2022 |title=U.S. actor Anne Heche taken off life support 9 days after car crash |url=https://www.reuters.com/world/us/us-actor-anne-heche-is-taken-off-life-support-dies-9-days-after-car-crash-2022-08-14/ |dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20220815161847/https://www.reuters.com/world/us/us-actor-anne-heche-is-taken-off-life-support-dies-9-days-after-car-crash-2022-08-14/ |archive-date=August 14, 2022 |access-date=August 15, 2022 |website=[[Reuters]] |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Heiča, Enna}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] r82nkgrr74e7ewq2my31o69vui461f5 Enna Heitča 0 519313 3670786 2022-08-15T22:18:08Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Enna Heitča]] uz [[Enna Heiča]]: precīzāk.... wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Enna Heiča]] mn8yrir3z3264741hfzabuya83jcvir Anne Heche 0 519314 3670787 2022-08-15T22:19:08Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Enna Heiča]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Enna Heiča]] mn8yrir3z3264741hfzabuya83jcvir Anne Heče 0 519315 3670788 2022-08-15T22:19:26Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Enna Heiča]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Enna Heiča]] mn8yrir3z3264741hfzabuya83jcvir Anna Heča 0 519316 3670789 2022-08-15T22:19:52Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Enna Heiča]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Enna Heiča]] mn8yrir3z3264741hfzabuya83jcvir Heiča 0 519317 3670796 2022-08-15T22:23:57Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Enna Heiča]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Enna Heiča]] mn8yrir3z3264741hfzabuya83jcvir Heche 0 519318 3670797 2022-08-15T22:24:19Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Enna Heiča]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Enna Heiča]] mn8yrir3z3264741hfzabuya83jcvir Krasnijgorodoka 0 519319 3670807 2022-08-16T01:59:58Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Krasnogorodska]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Krasnogorodska]] 5wpq8j4fdzdk30yhtm0vymd1qgce3v0 Možaiskas līgums 0 519320 3670818 2022-08-16T04:44:28Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki [[Attēls:Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada|thumb|280px|Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija.]] '''Možaiskas līgums''' ({{val-ru|Можайский договор}}, {{val-dk|Mozjajsk-traktaten}}) bija starpvalstu līgums, kuru [[Livonijas karš|Livonijas kara]] (1558—1583) laikā 1562. gada 7. augustā [[Možaiska|Možaiskā]] parakstīja [[Dānijas karaļi|Dānijas karaļa]] [[Frederiks II|Frederika II]] un [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] un pārstāvji. Krievija atzina Dānijas tiesības uz gan uz [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapijām]], gan uz bijušo [[Dāņu Igaunija|Dāņu Igauniju]]. Līguma noslēgšana bija viens no iemesliem [[Ziemeļu Septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] (1563-1570) sākumam starp Dāniju un Poliju-Lietuvu no vienas puses un Zviedriju no otras puses. == Priekšvēsture == 1558. gada 17. janvārī Krievijas cars [[Jānis Briesmīgais]] pieteica Livonijai karu un iekaroja [[Tērbatas bīskapija]]s zemes. 1559. gada janvārī krievi ieņēma 11 [[Rīgas arhibīskapija]]s pili un pietuvojās [[Rīgas brīvpilsēta]]i. Februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā un 1559. gada martā cars piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, jo Lietuva sāka diplomātisku spiedienu uz Krieviju, draudot ar kara pieteikšanu. Jānis Briesmīgais sūtīja precību piedāvājumu Lietuvas princesei [[Katrīna Jagailiete|Katrīnai]], taču viņas brālis [[Sigismunds II]] pieprasīja izvest krievu karaspēku no okupētajām Livonijas zemēm un atteikties no [[Pleskava]]s, [[Smoļenska]]s un [[Novgoroda]]s zemēm. Kad Krievijas cars to noraidīja, Lietuva pieteica Krievijai karu. 1559. gadā Sāmsalas un Kurzemes bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] pārdeva savas teritorijas Dānijai. Dāņu karaļa jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] 1560. gada aprīlī ar 5 kuģiem un 400 kareivjiem ieradās Sāmsalas [[Kuresāre|Ārensburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> [[Tallina]]s rāte 1561. gadā padevās Zviedrijas karalim. [[Dānijas karalis]] [[Frederiks II]] nosūtīja karaspēku uz Livoniju. 1561. gada 28. novembrī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un citi Livonijas valdnieki ratificēja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]]. == Līguma saturs == Krievija atzina Dānijas tiesības uz [[Dāņu Igaunija|Igauniju]], [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]]. == Sekas == 1563. gada 7. augustā pēc desmit dienu aplenkuma zviedri ieņēma [[Hāpsala]]s, vēlāk arī [[Lihula]]s pili. Dānijas pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala un Kurzemes bīskapija. Princis Magnuss 1566.-1567. gadā veda sarunas ar Polijas – Lietuvas valdnieku Sigismundu II Augustu, lūdzot viņa māsas Annas roku un visu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]] pūrā, tāpēc sarunas nevainagojās panākumiem. Savukārt Krievijas cars Ivans IV 1569. gada aprīlī piedāvāja atjaunot Livonijas valsti Magnusa pakļautībā un 1570. gada vasarā Magnuss ieradās Maskavā uz sarunām, kuru rezultātā 1570. gada augustā Magnusu pasludināja par Livonijas karali. Livonijas karalistei garantēja ticības brīvību, agrākās tiesības un privilēģijas, kā arī brīva tirdzniecību Krievijā bez muitām un nodevām. Savukārt, Livonijas karalistei bija jānodrošina brīvs ārzemju tirgotāju un amatnieku tranzīts caur Livoniju.<ref>[ http://old.historia.lv/alfabets/M/Ma/magnuss/magnuss.htm Magnuss (26.08.1540. – 18.03.1583.)] Andris Zeļenkovs no old.historia.lv (2001)</ref> 1578. gada 28. augustā tālaika cara galvaspilsētā [[Aleksandrova (pilsēta)|Aleksandrovā]] Dānijas sūtnis Jēkabs Ulfelds (1535—1593) parakstīja jaunu līgumu, atsakoties no Možaiskas līgumā Dānijai piešķirtajām Livonijas teritorijām, izņemot Kurzemi un Sāmsalu. 1608. gadā publicēja viņa atmiņas par ceļojumu uz Krievzemi ''Hodoeporicon Ruthenicum''.<ref>[http://krotov.info/acts/16/3/ulfeld1578_2.html JACOBI, NOBILIS DANI, FRIDERICI II REGIS LEGATI, HODOEPORICON RUTHENICUM] no Якоб Ульфельдт. Путешествие в Россию. Языки славянской культуры. 2002 {{ru}}</ref> == Literatūra == * Hübner, Eckhard (1998). "Zwischen alle Fronten: Magnus von Holstein als König von Livland". I Hübner, Eckhard; Klug, Ekkehard; Kusber, Jan (red.). Zwischen Christianisierung und Europäisierung. Beiträge zur Geschichte Osteuropas in Mittelalter und früher Neuzeit. Festschrift für Peter Nitsche zum 65. GeburtstagSerier, Vol. 51. Stuttgart: Steiner. s. 317-318. == Atsauces == {{atsauces}} {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Līgumi ar Dāniju]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:1562. gads]] 3ue0st3q123uxtjwd97i2elei6t9457 3670820 3670818 2022-08-16T04:49:28Z Pirags 3757 /* Priekšvēsture */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada|thumb|280px|Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija.]] '''Možaiskas līgums''' ({{val-ru|Можайский договор}}, {{val-dk|Mozjajsk-traktaten}}) bija starpvalstu līgums, kuru [[Livonijas karš|Livonijas kara]] (1558—1583) laikā 1562. gada 7. augustā [[Možaiska|Možaiskā]] parakstīja [[Dānijas karaļi|Dānijas karaļa]] [[Frederiks II|Frederika II]] un [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] un pārstāvji. Krievija atzina Dānijas tiesības uz gan uz [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapijām]], gan uz bijušo [[Dāņu Igaunija|Dāņu Igauniju]]. Līguma noslēgšana bija viens no iemesliem [[Ziemeļu Septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] (1563-1570) sākumam starp Dāniju un Poliju-Lietuvu no vienas puses un Zviedriju no otras puses. == Priekšvēsture == 1558. gada 17. janvārī Krievijas cars [[Jānis Briesmīgais]] pieteica Livonijai karu un iekaroja [[Tērbatas bīskapija]]s zemes. 1559. gada janvārī krievi ieņēma 11 [[Rīgas arhibīskapija]]s pili un pietuvojās [[Rīgas brīvpilsēta]]i, taču februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā un 1559. gada martā cars piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, jo Lietuva sāka diplomātisku spiedienu uz Krieviju, draudot ar kara pieteikšanu. Jānis Briesmīgais sūtīja precību piedāvājumu Lietuvas princesei [[Katrīna Jagailiete|Katrīnai]], taču viņas brālis [[Sigismunds II]] pieprasīja izvest krievu karaspēku no okupētajām Livonijas zemēm un atteikties no [[Pleskava]]s, [[Smoļenska]]s un [[Novgoroda]]s zemēm. Kad Krievijas cars to noraidīja, Lietuva pieteica Krievijai karu. 1559. gadā Sāmsalas un Kurzemes bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] pārdeva savas teritorijas Dānijai. Dāņu karaļa jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] 1560. gada aprīlī ar 5 kuģiem un 400 kareivjiem ieradās Sāmsalas [[Kuresāre|Ārensburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> [[Tallina]]s rāte 1561. gadā padevās Zviedrijas karalim. [[Dānijas karalis]] [[Frederiks II]] nosūtīja karaspēku uz Livoniju. 1561. gada 28. novembrī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un citi Livonijas valdnieki ratificēja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]]. == Līguma saturs == Krievija atzina Dānijas tiesības uz [[Dāņu Igaunija|Igauniju]], [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]]. == Sekas == 1563. gada 7. augustā pēc desmit dienu aplenkuma zviedri ieņēma [[Hāpsala]]s, vēlāk arī [[Lihula]]s pili. Dānijas pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala un Kurzemes bīskapija. Princis Magnuss 1566.-1567. gadā veda sarunas ar Polijas – Lietuvas valdnieku Sigismundu II Augustu, lūdzot viņa māsas Annas roku un visu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]] pūrā, tāpēc sarunas nevainagojās panākumiem. Savukārt Krievijas cars Ivans IV 1569. gada aprīlī piedāvāja atjaunot Livonijas valsti Magnusa pakļautībā un 1570. gada vasarā Magnuss ieradās Maskavā uz sarunām, kuru rezultātā 1570. gada augustā Magnusu pasludināja par Livonijas karali. Livonijas karalistei garantēja ticības brīvību, agrākās tiesības un privilēģijas, kā arī brīva tirdzniecību Krievijā bez muitām un nodevām. Savukārt, Livonijas karalistei bija jānodrošina brīvs ārzemju tirgotāju un amatnieku tranzīts caur Livoniju.<ref>[ http://old.historia.lv/alfabets/M/Ma/magnuss/magnuss.htm Magnuss (26.08.1540. – 18.03.1583.)] Andris Zeļenkovs no old.historia.lv (2001)</ref> 1578. gada 28. augustā tālaika cara galvaspilsētā [[Aleksandrova (pilsēta)|Aleksandrovā]] Dānijas sūtnis Jēkabs Ulfelds (1535—1593) parakstīja jaunu līgumu, atsakoties no Možaiskas līgumā Dānijai piešķirtajām Livonijas teritorijām, izņemot Kurzemi un Sāmsalu. 1608. gadā publicēja viņa atmiņas par ceļojumu uz Krievzemi ''Hodoeporicon Ruthenicum''.<ref>[http://krotov.info/acts/16/3/ulfeld1578_2.html JACOBI, NOBILIS DANI, FRIDERICI II REGIS LEGATI, HODOEPORICON RUTHENICUM] no Якоб Ульфельдт. Путешествие в Россию. Языки славянской культуры. 2002 {{ru}}</ref> == Literatūra == * Hübner, Eckhard (1998). "Zwischen alle Fronten: Magnus von Holstein als König von Livland". I Hübner, Eckhard; Klug, Ekkehard; Kusber, Jan (red.). Zwischen Christianisierung und Europäisierung. Beiträge zur Geschichte Osteuropas in Mittelalter und früher Neuzeit. Festschrift für Peter Nitsche zum 65. GeburtstagSerier, Vol. 51. Stuttgart: Steiner. s. 317-318. == Atsauces == {{atsauces}} {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Līgumi ar Dāniju]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:1562. gads]] maih4ktfoyg3lkz0kmk899waa2rw0uh 3670831 3670820 2022-08-16T06:31:21Z Pirags 3757 /* Līguma saturs */ pap wikitext text/x-wiki [[Attēls:Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada|thumb|280px|Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija.]] '''Možaiskas līgums''' ({{val-ru|Можайский договор}}, {{val-dk|Mozjajsk-traktaten}}) bija starpvalstu līgums, kuru [[Livonijas karš|Livonijas kara]] (1558—1583) laikā 1562. gada 7. augustā [[Možaiska|Možaiskā]] parakstīja [[Dānijas karaļi|Dānijas karaļa]] [[Frederiks II|Frederika II]] un [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] un pārstāvji. Krievija atzina Dānijas tiesības uz gan uz [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapijām]], gan uz bijušo [[Dāņu Igaunija|Dāņu Igauniju]]. Līguma noslēgšana bija viens no iemesliem [[Ziemeļu Septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] (1563-1570) sākumam starp Dāniju un Poliju-Lietuvu no vienas puses un Zviedriju no otras puses. == Priekšvēsture == 1558. gada 17. janvārī Krievijas cars [[Jānis Briesmīgais]] pieteica Livonijai karu un iekaroja [[Tērbatas bīskapija]]s zemes. 1559. gada janvārī krievi ieņēma 11 [[Rīgas arhibīskapija]]s pili un pietuvojās [[Rīgas brīvpilsēta]]i, taču februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā un 1559. gada martā cars piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, jo Lietuva sāka diplomātisku spiedienu uz Krieviju, draudot ar kara pieteikšanu. Jānis Briesmīgais sūtīja precību piedāvājumu Lietuvas princesei [[Katrīna Jagailiete|Katrīnai]], taču viņas brālis [[Sigismunds II]] pieprasīja izvest krievu karaspēku no okupētajām Livonijas zemēm un atteikties no [[Pleskava]]s, [[Smoļenska]]s un [[Novgoroda]]s zemēm. Kad Krievijas cars to noraidīja, Lietuva pieteica Krievijai karu. 1559. gadā Sāmsalas un Kurzemes bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] pārdeva savas teritorijas Dānijai. Dāņu karaļa jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] 1560. gada aprīlī ar 5 kuģiem un 400 kareivjiem ieradās Sāmsalas [[Kuresāre|Ārensburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> [[Tallina]]s rāte 1561. gadā padevās Zviedrijas karalim. [[Dānijas karalis]] [[Frederiks II]] nosūtīja karaspēku uz Livoniju. 1561. gada 28. novembrī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un citi Livonijas valdnieki ratificēja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]]. == Līguma noslēgšana == 1562. gada 6. jūlijā Dānijas delegācija, kurā ietilpa kambarkungs Eilers Hārdenbergs, Jakobs Brokenhusens, Jenss Truelsens Ulfstands un Zaharija Fēlinga, ieradās cara galmā. Sarunas ilga mēnesi, un 7. augustā Možaiskā noslēdza līgumu, kurā puses vienojās, ka neatbalstīs ne Zviedriju, ne Lietuvu. * Abas puses atzina un apstiprināja viena otras interešu sfēras Livonijā ([[Dāņu Igaunija]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]], [[Kurzemes bīskapija]] Dānijai, [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Tērbatas bīskapija]] Krievijai) * Krievija solīja savus Livonijas iekarojumus vēlāk pievienot Holšteinas Magnusa zemēm. * Dānijas un Krievijas tirgotājiem atļāva brīvi šķērsot savstarpējās robežas (pie [[Narva]]s) == Sekas == 1563. gada 7. augustā pēc desmit dienu aplenkuma zviedri ieņēma [[Hāpsala]]s, vēlāk arī [[Lihula]]s pili. Dānijas pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala un Kurzemes bīskapija. Princis Magnuss 1566.-1567. gadā veda sarunas ar Polijas – Lietuvas valdnieku Sigismundu II Augustu, lūdzot viņa māsas Annas roku un visu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]] pūrā, tāpēc sarunas nevainagojās panākumiem. Savukārt Krievijas cars Ivans IV 1569. gada aprīlī piedāvāja atjaunot Livonijas valsti Magnusa pakļautībā un 1570. gada vasarā Magnuss ieradās Maskavā uz sarunām, kuru rezultātā 1570. gada augustā Magnusu pasludināja par Livonijas karali. Livonijas karalistei garantēja ticības brīvību, agrākās tiesības un privilēģijas, kā arī brīva tirdzniecību Krievijā bez muitām un nodevām. Savukārt, Livonijas karalistei bija jānodrošina brīvs ārzemju tirgotāju un amatnieku tranzīts caur Livoniju.<ref>[ http://old.historia.lv/alfabets/M/Ma/magnuss/magnuss.htm Magnuss (26.08.1540. – 18.03.1583.)] Andris Zeļenkovs no old.historia.lv (2001)</ref> 1578. gada 28. augustā tālaika cara galvaspilsētā [[Aleksandrova (pilsēta)|Aleksandrovā]] Dānijas sūtnis Jēkabs Ulfelds (1535—1593) parakstīja jaunu līgumu, atsakoties no Možaiskas līgumā Dānijai piešķirtajām Livonijas teritorijām, izņemot Kurzemi un Sāmsalu. 1608. gadā publicēja viņa atmiņas par ceļojumu uz Krievzemi ''Hodoeporicon Ruthenicum''.<ref>[http://krotov.info/acts/16/3/ulfeld1578_2.html JACOBI, NOBILIS DANI, FRIDERICI II REGIS LEGATI, HODOEPORICON RUTHENICUM] no Якоб Ульфельдт. Путешествие в Россию. Языки славянской культуры. 2002 {{ru}}</ref> == Literatūra == * Hübner, Eckhard (1998). "Zwischen alle Fronten: Magnus von Holstein als König von Livland". I Hübner, Eckhard; Klug, Ekkehard; Kusber, Jan (red.). Zwischen Christianisierung und Europäisierung. Beiträge zur Geschichte Osteuropas in Mittelalter und früher Neuzeit. Festschrift für Peter Nitsche zum 65. GeburtstagSerier, Vol. 51. Stuttgart: Steiner. s. 317-318. == Atsauces == {{atsauces}} {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Līgumi ar Dāniju]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:1562. gads]] ptj717zcxem7y4hnjmvrnyjhvkdp0pw 3670833 3670831 2022-08-16T06:32:37Z Pirags 3757 /* Sekas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšana pēc 1560. gada|thumb|280px|Ar brūnu krāsu iezīmētas Dānijai pakļautās zemes, tumši zaļā krāsā ar svītrojumu iezīmēta Krievijas okupētā teritorija.]] '''Možaiskas līgums''' ({{val-ru|Можайский договор}}, {{val-dk|Mozjajsk-traktaten}}) bija starpvalstu līgums, kuru [[Livonijas karš|Livonijas kara]] (1558—1583) laikā 1562. gada 7. augustā [[Možaiska|Možaiskā]] parakstīja [[Dānijas karaļi|Dānijas karaļa]] [[Frederiks II|Frederika II]] un [[Krievijas cariste|Krievijas cara]] [[Ivans IV|Ivana IV]] un pārstāvji. Krievija atzina Dānijas tiesības uz gan uz [[Sāmsalas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas]] un [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapijām]], gan uz bijušo [[Dāņu Igaunija|Dāņu Igauniju]]. Līguma noslēgšana bija viens no iemesliem [[Ziemeļu Septiņgadu karš|Septiņu gadu kara]] (1563-1570) sākumam starp Dāniju un Poliju-Lietuvu no vienas puses un Zviedriju no otras puses. == Priekšvēsture == 1558. gada 17. janvārī Krievijas cars [[Jānis Briesmīgais]] pieteica Livonijai karu un iekaroja [[Tērbatas bīskapija]]s zemes. 1559. gada janvārī krievi ieņēma 11 [[Rīgas arhibīskapija]]s pili un pietuvojās [[Rīgas brīvpilsēta]]i, taču februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā un 1559. gada martā cars piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, jo Lietuva sāka diplomātisku spiedienu uz Krieviju, draudot ar kara pieteikšanu. Jānis Briesmīgais sūtīja precību piedāvājumu Lietuvas princesei [[Katrīna Jagailiete|Katrīnai]], taču viņas brālis [[Sigismunds II]] pieprasīja izvest krievu karaspēku no okupētajām Livonijas zemēm un atteikties no [[Pleskava]]s, [[Smoļenska]]s un [[Novgoroda]]s zemēm. Kad Krievijas cars to noraidīja, Lietuva pieteica Krievijai karu. 1559. gadā Sāmsalas un Kurzemes bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] pārdeva savas teritorijas Dānijai. Dāņu karaļa jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] 1560. gada aprīlī ar 5 kuģiem un 400 kareivjiem ieradās Sāmsalas [[Kuresāre|Ārensburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}</ref> [[Tallina]]s rāte 1561. gadā padevās Zviedrijas karalim. [[Dānijas karalis]] [[Frederiks II]] nosūtīja karaspēku uz Livoniju. 1561. gada 28. novembrī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un citi Livonijas valdnieki ratificēja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]]. == Līguma noslēgšana == 1562. gada 6. jūlijā Dānijas delegācija, kurā ietilpa kambarkungs Eilers Hārdenbergs, Jakobs Brokenhusens, Jenss Truelsens Ulfstands un Zaharija Fēlinga, ieradās cara galmā. Sarunas ilga mēnesi, un 7. augustā Možaiskā noslēdza līgumu, kurā puses vienojās, ka neatbalstīs ne Zviedriju, ne Lietuvu. * Abas puses atzina un apstiprināja viena otras interešu sfēras Livonijā ([[Dāņu Igaunija]], [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]], [[Kurzemes bīskapija]] Dānijai, [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Tērbatas bīskapija]] Krievijai) * Krievija solīja savus Livonijas iekarojumus vēlāk pievienot Holšteinas Magnusa zemēm. * Dānijas un Krievijas tirgotājiem atļāva brīvi šķērsot savstarpējās robežas (pie [[Narva]]s) == Sekas == 1563. gada 7. augustā pēc desmit dienu aplenkuma zviedri ieņēma [[Hāpsala]]s, vēlāk arī [[Lihula]]s pili. Dānijas pārvaldē palika vienīgi Sāmsala, Dago sala un Kurzemes bīskapija. Princis Magnuss 1566.-1567. gadā veda sarunas ar Polijas – Lietuvas valdnieku Sigismundu II Augustu, lūdzot viņa māsas Annas roku un visu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]] pūrā, tāpēc sarunas nevainagojās panākumiem. Savukārt Krievijas cars Ivans IV 1569. gada aprīlī piedāvāja atjaunot Livonijas valsti Magnusa pakļautībā un 1570. gada vasarā Magnuss ieradās Maskavā uz sarunām, kuru rezultātā 1570. gada augustā Magnusu pasludināja par Livonijas karali. Livonijas karalistei garantēja ticības brīvību, agrākās tiesības un privilēģijas, kā arī brīva tirdzniecību Krievijā bez muitām un nodevām. Savukārt, Livonijas karalistei bija jānodrošina brīvs ārzemju tirgotāju un amatnieku tranzīts caur Livoniju.<ref>[http://old.historia.lv/alfabets/M/Ma/magnuss/magnuss.htm Magnuss (26.08.1540. – 18.03.1583.)] Andris Zeļenkovs no old.historia.lv (2001)</ref> 1578. gada 28. augustā tālaika cara galvaspilsētā [[Aleksandrova (pilsēta)|Aleksandrovā]] Dānijas sūtnis Jēkabs Ulfelds (1535—1593) parakstīja jaunu līgumu, atsakoties no Možaiskas līgumā Dānijai piešķirtajām Livonijas teritorijām, izņemot Kurzemi un Sāmsalu. 1608. gadā publicēja viņa atmiņas par ceļojumu uz Krievzemi ''Hodoeporicon Ruthenicum''.<ref>[http://krotov.info/acts/16/3/ulfeld1578_2.html JACOBI, NOBILIS DANI, FRIDERICI II REGIS LEGATI, HODOEPORICON RUTHENICUM] no Якоб Ульфельдт. Путешествие в Россию. Языки славянской культуры. 2002 {{ru}}</ref> == Literatūra == * Hübner, Eckhard (1998). "Zwischen alle Fronten: Magnus von Holstein als König von Livland". I Hübner, Eckhard; Klug, Ekkehard; Kusber, Jan (red.). Zwischen Christianisierung und Europäisierung. Beiträge zur Geschichte Osteuropas in Mittelalter und früher Neuzeit. Festschrift für Peter Nitsche zum 65. GeburtstagSerier, Vol. 51. Stuttgart: Steiner. s. 317-318. == Atsauces == {{atsauces}} {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Līgumi ar Dāniju]] [[Kategorija:Līgumi ar Krieviju]] [[Kategorija:1562. gads]] 299cer8rfbigq9fvtsae2rto1bqgpub Anna Heša 0 519321 3670825 2022-08-16T06:24:58Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Enna Heiča]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Enna Heiča]] mn8yrir3z3264741hfzabuya83jcvir Anna Heiča 0 519322 3670826 2022-08-16T06:25:15Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Enna Heiča]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Enna Heiča]] mn8yrir3z3264741hfzabuya83jcvir Enna Heša 0 519323 3670827 2022-08-16T06:25:36Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Enna Heiča]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Enna Heiča]] mn8yrir3z3264741hfzabuya83jcvir Enna Heča 0 519324 3670828 2022-08-16T06:26:15Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Enna Heiča]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Enna Heiča]] mn8yrir3z3264741hfzabuya83jcvir Kollovāti 0 519325 3670832 2022-08-16T06:31:59Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Fulvio Kollovāti]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fulvio Kollovāti]] ahvjdcekjuuyzhozzpeeyex8e6zsf02 Kategorija:Līgumi ar Dāniju 14 519326 3670836 2022-08-16T06:34:05Z Pirags 3757 Jauna lapa: [[Kategorija:Līgumi pēc valsts]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Līgumi pēc valsts]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] 8ibqacgyh87h2jkkpwjo9qx0zsxu2u7 3670838 3670836 2022-08-16T06:34:54Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Līgumi pēc valsts|D]] [[Kategorija:Dānijas vēsture]] 08869vqiet8qz51mvjjynhrrri5lrsj Diskusija:Graužupes (Rembates pagasts) 1 519327 3670876 2022-08-16T08:11:59Z ScAvenger 1630 /* Raksta dublēšanās? */ jauna sadaļa wikitext text/x-wiki == Raksta dublēšanās? == Izskatās, ka šīs ir tās pašas [[Graužupes]]. Koordinātas gan savādākas, bet kartē tur nekāda ciema nav. Turklāt nevar būt vienā pagastā divi ciemi ar vienādu nosaukumu. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 16. augusts, plkst. 11.11 (EEST) 67u74o1mf8g7glmraj6fcz5n4788qua Dalībnieka diskusija:⁰Fely⁰ 3 519328 3670886 2022-08-16T08:16:15Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=⁰Fely⁰}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 16. augusts, plkst. 11.16 (EEST) etye4xnsrikp7etd1vqwtd9tkk1udia Dalībnieka diskusija:Ragertook 3 519329 3670895 2022-08-16T08:18:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ragertook}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 16. augusts, plkst. 11.18 (EEST) t4ayhwbrxgyyjawin62nkwzi9873vaj Amiloīdums 0 519330 3670904 2022-08-16T08:35:39Z Egilus 27634 Pagaidām lai pastāv pāradresācija, līdz kāds neuzrakstīs ko vairāk par tēmu. wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Amiloīdums (mikoloģija)]] 6vj0qjkcyz4go73e3j8kr91mdfzq7l5 Mil Mi-17 0 519331 3670905 2022-08-16T08:40:26Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste | nosaukums = Mi-17 | logo = | logo_izm = | logo_paraksts = | attēls = Mil Mi-8 (16158658583).jpg | att_izm = 300px | paraksts = Latvijas GS helikopters | apakšveidne = | tips = [[helikopters]] | valsts = {{vieta|PSRS}} | ražotājs = {{vieta|Krievija}} | dizaineris = | pirmais lidojums = | komerc_lid = | noņemts = | status = tiek ražots | primārais = [[PSRS Gaisa spēki]] | ražošanā = kopš 1975 | skaits = | izmaksas = | attīstīts no = | modifikācijas = }} '''Mi-17''' ({{val-ru|Ми-17, Mi-8MT}}, [[NATO]] nosaukums — '''Hip''') ir 1970. gadu sākumā izstrādāts [[Padomju Savienība|padomju]] daudzfunkcionālais [[helikopters]]. Ražots kā [[Mi-8]] modifikācija kopš [[1975]]. gada, līdz 2007. gadam saražojot vairāk kā 12 000 šī modeļa helikopteru. [[1977]]. gadā to ieviesa [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēkos]] kā ''Mi-8MT'', bet 1981. gadā kā eksporta variantu ''Mi-17'', vēlāk ''Mi-171''. Tas ir visvairāk ražotais PSRS/Krievijas helikopteru modelis. == Ražošana == Mi-8MT/Mi-17 izstrādāja [[Mihaila Mila (Mi) konstruktoru birojs|Mila (Mi) konstruktoru birojā]], helikoptera ražošana notiek [[Kazaņa]] un [[Ulanude]]s rūpnīcās. 2007. gadā [[Sičuaņa]]s ''Lantian Helicopter Company'' sāka licenzētu ''Mi-171'' ražošanu [[Čendu]] Ķīnā un eksportēja tos uz Pakistānu un Āfrikas valstīm. == Latvijas bruņotajos spēkos == Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Mi-17 bija [[Latvijas Gaisa spēki|Latvijas Gaisa spēku]] bruņojumā.<ref>[http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx ''Tehnika''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140908055609/http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx |date={{dat|2014|09|08||bez}} }}</ref> [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada augustā [[LR Aizsardzības ministrija]] divus Mi-17 daļēji izjauktā veidā piegādāja Ukrainas Gaisa spēkiem. Pirms piegādes vienam Mi-17 veica kapitālo remontu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-ukrainas-armijai-piegadajusi-cetrus-helikopterus.a469475/ Latvija Ukrainas armijai piegādājusi četrus helikopterus] lsm.lv 2022. gada 15. augustā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{avio-aizmetnis}} [[Kategorija:Helikopteri]] c0y0u97kdsvrqq8woqihmpjj0ch6xg7 3670906 3670905 2022-08-16T08:42:49Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Lidmašīnas infokaste | nosaukums = Mi-17 | logo = | logo_izm = | logo_paraksts = | attēls = Mil Mi-8 (16158658583).jpg | att_izm = 300px | paraksts = Latvijas GS helikopters | apakšveidne = | tips = [[helikopters]] | valsts = {{vieta|PSRS}} | ražotājs = {{vieta|Krievija}} | dizaineris = | pirmais lidojums = | komerc_lid = | noņemts = | status = tiek ražots | primārais = [[PSRS Gaisa spēki]] | ražošanā = kopš 1975 | skaits = | izmaksas = | attīstīts no = | modifikācijas = }} '''Mi-17''' ({{val-ru|Ми-17, Mи-8MT}}, [[NATO]] nosaukums — '''Hip''') ir 1970. gadu sākumā izstrādāts [[Padomju Savienība|padomju]] daudzfunkcionālais [[helikopters]]. Ražots kā [[Mi-8]] modifikācija kopš [[1975]]. gada, līdz 2007. gadam saražojot vairāk kā 12 000 šī modeļa helikopteru. [[1977]]. gadā to ieviesa [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēkos]] kā ''Mи-8MT'', bet 1981. gadā kā eksporta variantu ''Mi-17'', vēlāk ''Mi-171''. Tas ir visvairāk ražotais PSRS/Krievijas helikopteru modelis. == Ražošana == Mi-8MT/Mi-17 izstrādāja [[Mihaila Mila (Mi) konstruktoru birojs|Mila (Mi) konstruktoru birojā]], helikoptera ražošana notiek [[Kazaņa]] un [[Ulanude]]s rūpnīcās. 2007. gadā [[Sičuaņa]]s ''Lantian Helicopter Company'' sāka licenzētu ''Mi-171'' ražošanu [[Čendu]] Ķīnā un eksportēja tos uz Pakistānu un Āfrikas valstīm. == Latvijas bruņotajos spēkos == Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s Mi-17 bija [[Latvijas Gaisa spēki|Latvijas Gaisa spēku]] bruņojumā.<ref>[http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx ''Tehnika''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140908055609/http://www.mil.lv/lv/Vienibas/Aviacijas_baze/Tehnika.aspx |date={{dat|2014|09|08||bez}} }}</ref> [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada augustā [[LR Aizsardzības ministrija]] divus Mi-17 daļēji izjauktā veidā piegādāja Ukrainas Gaisa spēkiem. Pirms piegādes vienam Mi-17 veica kapitālo remontu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-ukrainas-armijai-piegadajusi-cetrus-helikopterus.a469475/ Latvija Ukrainas armijai piegādājusi četrus helikopterus] lsm.lv 2022. gada 15. augustā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{avio-aizmetnis}} [[Kategorija:Helikopteri]] h5bzr02jh6dl18bwmg2df91zhu1gup9 Vilces muiža 0 519332 3670908 2022-08-16T08:46:47Z 81.198.119.41 Ievadīta neliela informācija wikitext text/x-wiki Vilces muižas kungu mājas celtniecība uzsākta Kristofa Dītriha Georga fon Mēdema (1721–1782) laikā, visticamāk 18. gs. 50.–60. gados, uz ko norāda saglabājies barokālais ēkas portāls ar Mēdemu un grāfu Keizerlingu alianses ģerboni frontonā. Saglabājies arī ēkas projekta zīmējums, kurā redzama vienstāva ēka ar mansarda jumtu, mezonīnu un diviem nelieliem sānu rizalītiem. Mezonīna malas iezīmēja akmens rusti, tāda pati dekoratīvā apdare izmantota arī nelielajos sānu rizalītos, kuriem bija izveidoti pusloka frontoni ar savijušos volūtu rotājumu. Ēkas plānā redzams, ka parka pusē bija iecerēti divi sānu korpusi un kāpnes uz verandu. . Pirmajam būvperiodam pieder arī masīvās galvenās ieejas akmens kāpnes, kurām vēl 20. gs. 20. gados bija saglabājušās greznas ažūras kaltas metāla margas. Pirmās ziņas par Vilces muižas kompleksu saistāmas ar 19. gs. sākumu, kad muižas mantojuma sarakstā minēti divi ērberģi, divas klētis, stallis, lopu un cūku kūtis, ledus pagrabs, kalte, divi šķūņi un muižas kapela27. Ievēro - jami detalizētāks apraksts atrodams 1921. gada muižas sadalīšanas lietā28. Kungu mājas pagalma abās pusēs atradās divi ērberģi – kalpu dzīvojamās mājas, no kurām viena, iespējams, kādreiz bija kalpojusi kā stallis. Jādomā, ka abas ēkas celtas reizē ar kungu māju 18. gs. otrajā pusē, par ko liecināja vēl 20. gs. 30. gados viena ērberģa barokālās durvju vērtnes. Abas bija koka ēkas, segtas ar kārniņu jumtiem. 1812. gadā pēc Karla Dītriha fon Mēdema nāves Vilces mantojums tika izlikts izsolē. 1818. gadā to nopirka Dītrihs Johans fon Grothuss (Dietrich Johann von Grotthuß). 1829. gadā Vilces muižu mantoja viņa meita Adelheide Agnese Marija (Adelheide Agnes Marie von Grotthuß, 1794–1866), kas bija precējusies ar Ānes-Mēmeles fideikomisa un Montigališekas, Ērberģes, Lielplatones un Blankenfeldes muižu īpašnieku Johanu Frīdrihu Vilhelmu fon Hānu (Johann Friedrich Wilhelm von Hahn, 1792–1850) 15. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā glabājas laulātā pāra portreti, ko 1849. gadā gleznojis Jelgavas mākslinieks Jūliuss Dērings. bb7zyz931lhkx458ebwdu521ddlvzua Dalībnieka diskusija:Aude9331 3 519333 3670957 2022-08-16T10:51:01Z Ontzak 69560 Ontzak pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Aude9331]] uz [[Dalībnieka diskusija:Elme12]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Aude9331|Aude9331]]" to "[[Special:CentralAuth/Elme12|Elme12]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Elme12]] lxlckemewxd4ksspgib3bcixmm6t020 Sinans 0 519334 3670966 2022-08-16T11:02:24Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Sinans]] uz [[Sināns]]: Atveido pēc osmaņu turku valodas izrunas. Skatīt arī raksta diskusiju wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sināns]] kl39ahsydk93hpdnvw4tnfqnu45jv83 Diskusija:Sinans 1 519335 3670968 2022-08-16T11:02:25Z Treisijs 347 Treisijs pārvietoja lapu [[Diskusija:Sinans]] uz [[Diskusija:Sināns]]: Atveido pēc osmaņu turku valodas izrunas. Skatīt arī raksta diskusiju wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Sināns]] nrvmlnl56zenvdtmey8kd86t2higu7e Miimārs Sināns 0 519336 3670971 2022-08-16T11:06:10Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sināns]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sināns]] kl39ahsydk93hpdnvw4tnfqnu45jv83 Kodža Sināns 0 519337 3670973 2022-08-16T11:08:26Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Sināns]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sināns]] kl39ahsydk93hpdnvw4tnfqnu45jv83 Dalībnieka diskusija:Garlen Jo 3 519338 3670978 2022-08-16T11:15:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Garlen Jo}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 16. augusts, plkst. 14.15 (EEST) imfbiw2q4byopqr1qmm48jec1fyyxtg Attēls:Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas.jpg 6 519339 3670985 2022-08-16T11:25:55Z Eremu1 102242 Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas. Avots - https://www.la.lv/1997-gada-6-junija wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Uzvaras obelisks pēc spridzināšanas. Avots - https://www.la.lv/1997-gada-6-junija == Licence == {{CC-BY-SA-4.0}} 30qxmo90lzb50h05vggbr4u7drtaz36 Jana Šneidere 0 519340 3670997 2022-08-16T11:52:47Z Uldis s 26307 Izveidota lapa par Vācijas šaha lielmeistari - Jana Šneidere wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jana Šneidere | vārds_orig = ''Jana Schneider'' | attēls = Schneider,Jana 2018 Karlsruhe.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Jana Šneidere 2018. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 2002 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 11 | dz_vieta = {{vieta|Vācija|Karlštate}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GER}} | nodarbošanās = [[šahs|šahiste]] | dzimums = S }} '''Jana Šneidere''' ({{val|de|Jana Schneider}}; dzimusi {{dat|2002|4|11|L}} [[Karlštate|Karlštatē]]) ir [[Vācija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2021). == Biogrāfija == Vairākkārtēja Vācijas jauniešu šaha čempionāta uzvarētāja starp meitenēm dažādās vecuma grupās (2012. gadā — U10,<ref>[http://www.deutsche-schachjugend.de/2012/dem-u10/tabelle/11/w/ DEM U10 26.05.–03.06.2012 in Oberhof]</ref> 2013. gadā — U12,<ref>[http://www.deutsche-schachjugend.de/2013/dem-u12/tabelle/11/w/ DEM U12/U12w 18.–26.05.2013 in Oberhof]</ref> 2016. gadā — U14<ref>[http://www.deutsche-schachjugend.de/2016/dem-u14w/tabelle/9/ DEM U14w 14.–22.05.2016 in Willingen]</ref>). Divas reizes uzvarējusi Eiropas Savienības meiteņu šaha čempionātos: 2012. gadā U10 vecuma grupā<ref>[http://www.chess-results.com/tnr77321.aspx?lan=0&art=1&rd=9&wi=821 U10 10. European Union Youth Championship]</ref> un 2015. gadā U14 vecuma grupā.<ref>[http://www.chess-results.com/tnr181330.aspx?lan=0&art=1&rd=9&flag=30&wi=821 U14 13. European Union Youth Championship]</ref> Saskaņā ar Vācijas šaha jaunatnes internetā veiktā balsojuma rezultātiem Jana Šneidere tika atzīta par 2016. gada labāko šahisti meiteņu grupā līdz 14 gadiem.<ref>[https://www.deutsche-schachjugend.de/dem2017/presse/dem-nachrichten/?tx_ttnews%5Byear%5D=2017&tx_ttnews%5Bmonth%5D=06&tx_ttnews%5Btt_news%5D=2433&cHash=f8c18cc2da098f9e7248b5003002bd4d Deutsche Jugend-Meisterschaft 2017 im Schach: Spielerin des Jahres 2016 U14w: FM Jana Schneider]</ref> 2017. gada aprīlī 14 gadu vecumā Jana Šneidere kļuva par otro jaunāko spēlētāju, kas uzvarējusi Vācijas sieviešu šaha čempionātā. Viņa ieguva 7,5 punktus 9 partijās, apsteidzot [[Marta Mihna|Martu Mihnu]] un [[Zoja Šleininga|Zoju Šleiningu]], un izpildot sieviešu šaha lielmeistares normu. 2017. gada jūnijā Nīdernhauzenē viņa uzvarēja Vācijas amatieru šaha čempionāta finālā B reitinga grupā (2100–1901). 2017. gada septembrī Jana Šneidere kļuva par [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas meiteņu šaha vicečempioni]] vecuma grupā līdz 16 gadiem.<ref>[https://de.chessbase.com/post/jana-schneider-ist-jugend-vizeeuropameisterin Jana Schneider ist Jugend-Vizeeuropameisterin]</ref> 2021. gada jūlijā [[Soči|Sočos]] viņa piedalījās Pasaules kausa izcīņā šahā sievietēm, kur cieta zaudējumu 1. kārtā.<ref>[https://worldcup.fide.com/results Tournament tree — FIDE World Cup 2021]</ref> 2022. gada vasarā Jana Šneidere Vācijas izlases sastāvā piedalījās [[44. šaha olimpiāde|44. šaha olimpiādē]] Indijas pilsētā [[Čennai]], kurā izcīnīja 1. vietu pie rezerves galdiņa.<ref>[https://chess-results.com/tnr653632.aspx?lan=1&art=21&flag=30 44th Olympiad Chennai 2022 Women]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2017. gadā viņai piešķīrusi starptautiskās meistares (WIM), bet 2021. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu.<ref>[https://de.chessbase.com/post/jana-schneider-ist-frauen-schachgrossmeisterin-wgm Jana Schneider ist Frauen-Schachgroßmeisterin (WGM)]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 12924997 | chessgames = 157789 | 365chess = Jana_Schneider }} {{DEFAULTSORT: Šneidere, Jana}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bavārijā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] k4d4oh04a1895zvzfnqn1mjt0meiio1 Jana Schneider 0 519341 3670998 2022-08-16T11:53:29Z Uldis s 26307 Pāradresē uz [[Jana Šneidere]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jana Šneidere]] 9psvwf4nl1hz35rogk4sleyenss9dri