Vikipēdija

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10.xsd" version="0.10" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.39.0-wmf.23</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="2300" case="first-letter">Gadget</namespace>
      <namespace key="2301" case="first-letter">Gadget talk</namespace>
      <namespace key="2302" case="case-sensitive">Gadget definition</namespace>
      <namespace key="2303" case="case-sensitive">Gadget definition talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Vikipēdija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3611</id>
    <revision>
      <id>3670544</id>
      <parentid>3665909</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T10:09:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>round apaļo aiz komata</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16005" xml:space="preserve">{{Mājaslapas infokaste
| nosaukums            = Vikipēdija (''Wikipedia'')
| logo_attēls          = [[Attēls:Wikipedia-logo-v2.svg|135px]]
| lapas_attēls         = [[Attēls:Www.wikipedia screenshot (2021).png|250px]]
| lozungs              = Brīva enciklopēdija, ko&lt;br /&gt;ikviens var labot
| veids                = [[interneta enciklopēdija]]
| valsts               = {{flaga|ASV}} [[Santakrusa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| īpašnieks            = ''[[Wikimedia Foundation]]''
| izveidotāji          = [[Džimijs Veilss]],&lt;br /&gt;[[Lerijs Sendžers]]&lt;ref name=Sidener&gt;{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.signonsandiego.com/uniontrib/20041206/news_mz1b6encyclo.html | author = Jonathan Sidener | title = Everyone's Encyclopedia | work = The San Diego Union-Tribune | accessdate = 2006-10-15}}&lt;/ref&gt;
| darbību_uzsāka       = {{dat|2001|1|15}}
| valodas              = 269 aktīvas (281 kopā)
| komerciāla           = Nē
| reģistrācija         = Iespējama
| reģistrēti_lietotāji = 
| popularitāte         = {{flaga|ASV}} 6. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/US | title= Alexa - Top Sites in United States | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-09 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160409001248/http://www.alexa.com/topsites/countries/US }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija}} 7. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/DE | title= Alexa - Top Sites in Germany | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-08-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140828060304/http://www.alexa.com/topsites/countries/DE }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Igaunija}} 7. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/EE | title= Alexa - Top Sites in Estonia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2011-09-02 | archive-url= https://web.archive.org/web/20110902102932/http://www.alexa.com/topsites/countries/EE }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} 5. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/FR | title= Alexa - Top Sites in France | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-04 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160404030104/http://www.alexa.com/topsites/countries/FR }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Lietuva}} 9. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LT | title= Alexa - Top Sites in Lithuania | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2015-02-07 | archive-url= https://web.archive.org/web/20150207100004/http://www.alexa.com/topsites/countries/LT }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}} 9. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/GB | title= Alexa - Top Sites in United Kingdom | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-07-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140713140702/http://www.alexa.com/topsites/countries/GB }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija}} 13. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LV | title= Alexa - Top Sites in Latvia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-11-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20141113065637/http://www.alexa.com/topsites/countries/LV }}&lt;/ref&gt;
| mājas_lapa           = [http://www.wikipedia.org/ wikipedia.org]
}}

'''Vikipēdija''' (''Wikipedia'') ir brīva, daudzvalodu [[enciklopēdija]] ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina [[bezpeļņas organizācija]] ''[[Wikimedia Foundation]]''. Kopš tās dibināšanas 2001. gadā, Vikipēdija ir kļuvusi par vienu no populārākajām uzziņu un ziņu vietnēm [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmeklī]], kā arī vienu no apmeklētākajām [[mājaslapa|mājaslapām]] visā pasaulē.&lt;ref name=&quot;AlexaStats&quot; /&gt;&lt;ref name=Tancer /&gt;&lt;ref name=Woodson /&gt;&lt;ref name=&quot;AlexaTop500&quot; /&gt;

Nosaukums &quot;Vikipēdija&quot; ir [[hibrīdvārds]], kas cēlies no vārdiem &quot;[[wiki]]&quot; un &quot;[[enciklopēdija]]&quot;. Vikipēdija tika palaista darbībā {{dat|2001|1|15||bez}}. Par tās dibinātājiem uzskata [[Džimijs Veilss|Džimiju Veilsu]] un [[Lerijs Sendžers|Leriju Sendžeru]].&lt;ref name=&quot;MiliardWho&quot; /&gt; Vikipēdijā ir vairāk nekā 51 miljons rakstu, no tiem visvairāk ir [[angļu valodas Vikipēdija|angļu valodā]] (vairāk nekā 6 000 000), [[zviedru valodas Vikipēdija|zviedru]] (vairāk nekā 3 000 000), [[vācu valodas Vikipēdija|vācu]], [[franču valodas Vikipēdija|franču]]  (vairāk nekā 2 000 000), [[nīderlandiešu valodas Vikipēdija|nīderlandiešu]], [[krievu valodas Vikipēdija|krievu]],  [[itāļu valodas Vikipēdija|itāļu]], [[spāņu valodas Vikipēdija|spāņu]], [[poļu valodas Vikipēdija|poļu]],  [[vjetnamiešu valodas Vikipēdija|vjetnamiešu]],  [[japāņu valodas Vikipēdija|japāņu]], [[ķīniešu valodas Vikipēdija|ķīniešu]], [[arābu valodas Vikipēdija|arābu]], [[portugāļu valodas Vikipēdija|portugāļu]] un dažu citu valodu (vairāk nekā 1 000 000) Vikipēdijas versijās.

Vikipēdijas kritiķi norāda uz tās sistemātisko aizspriedumainību un nesaskaņotību,&lt;ref name=&quot;SangerElitism&quot; /&gt; kā arī uz to, ka rakstus var labot arī tādi cilvēki, kam nav zināšanu konkrētajā jomā.&lt;ref name=&quot;AcademiaAndWikipedia&quot; /&gt;

{{dat|2020|1|15||bez}} Vikipēdijā bija 309 dažādu valodu versijas (262 no tām bija vairāk nekā 1000 rakstu). Vikipēdija darbojas, izmantojot [[wiki]] programmatūru ''[[MediaWiki]]''.

[[Vikipēdija latviešu valodā]] tika izveidota [[2003. gads|2003]]. gada jūnijā, un tajā pašlaik ir vairāk nekā {{formatnum:{{#expr: {{#invoke:math|round|{{NUMBEROFARTICLES:R}} / 1000}} * 1000}}}} rakstu.

== Vēsture ==
Vikipēdija bija turpinājums projektam ''[[Nupedia]]'', kur [[angļu valoda|angļu valodā]] tika rakstīti raksti, kurus publicēja tikai pēc tam, kad tos bija caurskatījuši eksperti.&lt;ref&gt;Kaplan Andreas, Haenlein Michael (2014) Collaborative projects (social media application): About Wikipedia, the free encyclopedia. Business Horizons, Volume 57 Issue 5, pp.617-626&lt;/ref&gt; ''Nupedia'' tika izveidota {{dat|2000|3|9||bez}}.

Tā kā šis process bija ļoti laikietilpīgs, tad [[Džimijs Veilss]], ''Nupedia'' veidotājs, nolēma izveidot Vikipēdiju, kur ikviens var veidot, mainīt un uzlabot enciklopēdiskos rakstus.

== Vikipēdijas būtība ==
Vikipēdija paredzēta plašam lasītāju lokam — no skolēniem līdz pat zinātniekiem.

=== Rakstu labošana ===
Atšķirībā no tradicionālajām enciklopēdijām, piemēram, ''[[Encyclopædia Britannica]]'', nevienu rakstu Vikipēdijā nenovērtē eksperti. Neviens raksts nepieder tā izveidotājam vai kādam citam dalībniekam. Tā kā Vikipēdija aptver dažādas tēmas, tajā var ietilpt materiāli, ko daži cilvēki, tostarp Vikipēdijas dalībnieki,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |title=Wikipedia users divided over sexual material |date=2008-09-09 |last=Schliebs |first=Mark |publisher=news.com.au |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080911235604/http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |archivedate=2008-09-11 |access-date=2012-10-20 }}&lt;/ref&gt; var uzskatīt par nevēlamiem, aizskarošiem vai pornogrāfiskiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_is_not#Wikipedia_is_not_censored |title=Wikipedia is not censored |publisher=Wikipedia |accessdate=2008-04-30}}&lt;/ref&gt;

=== Rakstu izveidošana ===
Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki. Jebkuru no šiem rakstiem, izņemot aizsargātos, var labot ikviens, kam ir nodrošināta pieeja Vikipēdijai.&lt;ref&gt;Dažās pasaules vietās ir (vai ir bijusi) bloķēta pieeja Vikipēdijai&lt;/ref&gt; Vikipēdijā nav apmaksātu autoru un dalībnieku, visa informācija tiek pievienota bez atlīdzības, Vikipēdijas dalībnieki to dara brīvprātīgi. Dalībnieki, kas Vikipēdijā apzinīgi darbojas jau ilgāku laiku un snieguši devumu Vikipēdijas attīstībā, var kļūt arī par [[Vikipēdija:Administratori|administratoriem]]. Administratori palīdz uzturēt Vikipēdiju, novērst vandalismu, bet viņiem nav nekādu priekšrocību rakstu izveidošanas vai labošanas ziņā salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem.

Veidojot rakstus, dalībnieku darbībām jābūt saskaņotām ar [[:en:Fair use under United States law|autortiesību likumiem]], kas darbojas ASV un [[Floridas štats|Floridas štatā]].

Publicējot savus darbus Vikipēdijā, tās autori piekrīt, ka viss raksta saturs ir brīvi izmantojams pēc ''[[Creative Commons]] Attribution/Share-Alike License''&lt;ref&gt;[http://creativecommons.org/licenses/by-sa/3.0/ Creative Commons Attribution/Share-Alike License]&lt;/ref&gt; licences. Turklāt tiek ievērotas visas [[Vikipēdija:Autortiesības|autortiesības]].

=== Vikipēdijas kritika ===
[[Attēls:John Seigenthaler Sr. speaking.jpg|right|200px|thumb|Džons Saigentalers raksturo Vikipēdiju kā &quot;nekorektu un bezatbildīgu izpētes instrumentu&quot;&lt;ref name=&quot;Seigenthaler&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url= http://www.usatoday.com/news/opinion/editorials/2005-11-29-wikipedia-edit_x.htm | last= Seigenthaler | first= John | title= A False Wikipedia 'biography' | date= 2005-11-29 | publisher= USA Today}}&lt;/ref&gt;.]]
Kā jebkuram lielam projektam, arī Vikipēdijai ir savi trūkumi.

Tomēr brīvajā enciklopēdijā (tajā katrs var papildināt informāciju), pastāv mehānismi, kuri nodrošina atbildes uz šo kritiku un vismaz daļēji izskaidro, kā vajag cīnīties ar trūkumiem vai arī kāpēc ar tiem var samierināties.

==== Informācijas nepatiesums ====
Galvenais kritikas iemesls ir tas, ka Vikipēdiju var papildināt ikviens cilvēks, līdz ar to vairumā gadījumu neviens nevar garantēt, ka informācija ir patiesa. Tēmas nav apskatītas vienādā daudzumā (par vienu tēmu var būt uzrakstīts daudz labu rakstu, bet par citu — tikai kāds īss raksts). Pastāv arī zināms risks, ka kāds administrators varētu izmantot savas tiesības sliktiem mērķiem, kā arī Vikipēdijas izmantošana viltus ziņu izplatīšanai.

==== Anonīmās izmaiņas un vandalisms ====
Vikipēdijā jaunu informāciju var ievietot ikviens, tāpēc var gadīties, ka tiek ievietota ļoti zemas kvalitātes informācija. Dažkārt dalībnieki veic vandalismu — lapu satura dzēšanu vai bojāšanu, lai tajā būtu nepatiesa informācija un mazinātos tās autoritāte. Visbiežāk vandalisms ir lapas satura dzēšana, lamuvārdu vai nesakarīgu simbolu sakopojumu ierakstīšana tekstā, skaitļu vai dzimšanas datu pārlabošana un citi labojumi, kam nav nekāda sakara ar lapas tekstu. Parasti to dara anonīmie dalībnieki, kuri nav reģistrējuši savu lietotājvārdu, taču ir arī gadījumi, kad dalībnieks piereģistrējas, bet lielākā daļa no viņa darbībām ir vandalisms.

== Logo evolūcija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot;&gt;
File:Wiki logo Nupedia.jpg|Dibināšana — 2001. gada beigas (pagaidu)
File:Wiki logo The Cunctator.png|2001. gada beigas — 2003. gada 12. oktobris
File:Wikipedia-logo-en.png|2003. gada 13. oktobris – 2010. gada 13. maijs
File:Wikipedia-logo-v2.svg|2010. gada 13. maijs – pašlaik
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Vikipēdija angļu valodā]]
* [[Vikipēdija latviešu valodā]]
* [[274301 Wikipedia]]
* [[Vikipēdijas piemineklis]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces|2|refs=

&lt;ref name=MiliardWho&gt;{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.cityweekly.net/utah/article-5129-feature-wikipediots-who-are-these-devoted-even-obsessive-contributors-to-wikipedia.html|author=Mike Miliard | title = Wikipediots: Who Are These Devoted, Even Obsessive Contributors to Wikipedia? | work = Salt Lake City Weekly | date = 2008-03-01 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AlexaStats&quot;&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/data/details/traffic_details/wikipedia.org?range=5y&amp;size=large&amp;y=t | title = Five-year Traffic Statistics for Wikipedia.org | publisher = Alexa Internet | accessdate = 2008. gada 15. jūlijā | archive-date = {{dat|2022|01|24||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20220124042758/https://www.alexa.com/siteinfo/wikipedia.org?range=5y }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=Tancer&gt;{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html | title = Look Who's Using Wikipedia | author = Bill Tancer | date = 2007-05-01 | publisher = ''Time'' | accessdate = 2007. gada 1. decembrī | quote = The sheer volume of content [...] is partly responsible for the site's dominance as an online reference. When compared to the top 3,200 educational reference sites in the U.S., Wikipedia is #1, capturing 24.3% of all visits to the category | archive-date = 2012-08-03 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120803185245/http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html }} Cf. Bill Tancer (Global Manager, Hitwise), [http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html &quot;Wikipedia, Search and School Homework&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120325220239/http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html |date={{dat|2012|03|25||bez}} }}, ''Hitwise'': An Experian Company (Blog), March 1, 2007. Atjaunots 2008. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=Woodson&gt;{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.reuters.com/article/internetNews/idUSN0819429120070708 | title = Wikipedia remains go-to site for online news | date = 2007-07-08 | author = Alex Woodson | work = Reuters | accessdate = 2007. gada 16. decembrī | quote = Online encyclopedia Wikipedia has added about 20 million unique monthly visitors in the past year, making it the top online news and information destination, according to Nielsen//NetRatings.}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AlexaTop500&quot;&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&amp;lang=none | title = Top 500 | publisher = Alexa | accessdate = 2007. gda 4. decembrī | archive-date = {{dat|2007|12|21||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071221013528/http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&amp;lang=none }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SangerElitism&quot;&gt;{{en ikona}} Larry Sanger, [http://www.kuro5hin.org/story/2004/12/30/142458/25 Why Wikipedia Must Jettison Its Anti-Elitism], Kuro5hin, December 31, 2004.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AcademiaAndWikipedia&quot;&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | author = Danah Boyd | url = http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | title = Academia and Wikipedia | work = Many 2 Many: A Group [[Blog|Weblog]] on Social Software | publisher = Corante | date = 2005-01-04 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī | quote = [The author, Danah Boyd, describes herself as] an expert on social media[,] ... a doctoral student in the School of Information at the University of California, Berkeley[,] and a fellow at the Harvard University Berkman Center for Internet &amp; Society [at Harvard Law School.] | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060316184224/http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | archivedate = 2006-03-16 }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{refbegin}}
* [http://wikipedia.org wikipedia.org], daudzvalodu portāls
* [http://www.wikimediafoundation.org Wikimedia Foundation]
* [http://twitter.com/Wikipedia Vikipēdija ''twitterī'']
* [https://web.archive.org/web/20170710105853/https://www.wikistatistics.net/ Statistika]
* Žurnāls &quot;Nedēļa&quot; (2008. gada 18. aprīlis). [http://tvnet.lv/tehnologijas/internets/102937-cirpt_vai_neapcirpt_vikipediju Cirpt vai neapcirpt Vikipēdiju]. [[tvnet.lv]].
{{refend}}

{{Wikimedia Foundation}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vikipēdija| ]]
[[Kategorija:Wikimedia projekti]]</text>
      <sha1>qlprxf4ixwhewqeo5t3qiud165hfw9u</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670545</id>
      <parentid>3670544</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T10:11:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>var arī šādi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15983" xml:space="preserve">{{Mājaslapas infokaste
| nosaukums            = Vikipēdija (''Wikipedia'')
| logo_attēls          = [[Attēls:Wikipedia-logo-v2.svg|135px]]
| lapas_attēls         = [[Attēls:Www.wikipedia screenshot (2021).png|250px]]
| lozungs              = Brīva enciklopēdija, ko&lt;br /&gt;ikviens var labot
| veids                = [[interneta enciklopēdija]]
| valsts               = {{flaga|ASV}} [[Santakrusa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| īpašnieks            = ''[[Wikimedia Foundation]]''
| izveidotāji          = [[Džimijs Veilss]],&lt;br /&gt;[[Lerijs Sendžers]]&lt;ref name=Sidener&gt;{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.signonsandiego.com/uniontrib/20041206/news_mz1b6encyclo.html | author = Jonathan Sidener | title = Everyone's Encyclopedia | work = The San Diego Union-Tribune | accessdate = 2006-10-15}}&lt;/ref&gt;
| darbību_uzsāka       = {{dat|2001|1|15}}
| valodas              = 269 aktīvas (281 kopā)
| komerciāla           = Nē
| reģistrācija         = Iespējama
| reģistrēti_lietotāji = 
| popularitāte         = {{flaga|ASV}} 6. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/US | title= Alexa - Top Sites in United States | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-09 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160409001248/http://www.alexa.com/topsites/countries/US }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija}} 7. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/DE | title= Alexa - Top Sites in Germany | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-08-28 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140828060304/http://www.alexa.com/topsites/countries/DE }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Igaunija}} 7. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/EE | title= Alexa - Top Sites in Estonia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2011-09-02 | archive-url= https://web.archive.org/web/20110902102932/http://www.alexa.com/topsites/countries/EE }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} 5. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/FR | title= Alexa - Top Sites in France | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2016-04-04 | archive-url= https://web.archive.org/web/20160404030104/http://www.alexa.com/topsites/countries/FR }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Lietuva}} 9. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LT | title= Alexa - Top Sites in Lithuania | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2015-02-07 | archive-url= https://web.archive.org/web/20150207100004/http://www.alexa.com/topsites/countries/LT }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}} 9. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/GB | title= Alexa - Top Sites in United Kingdom | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-07-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20140713140702/http://www.alexa.com/topsites/countries/GB }}&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija}} 13. vieta&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.alexa.com/topsites/countries/LV | title= Alexa - Top Sites in Latvia | publisher= alexa.com | accessdate= 2014-05-20 | archive-date= 2014-11-13 | archive-url= https://web.archive.org/web/20141113065637/http://www.alexa.com/topsites/countries/LV }}&lt;/ref&gt;
| mājas_lapa           = [http://www.wikipedia.org/ wikipedia.org]
}}

'''Vikipēdija''' (''Wikipedia'') ir brīva, daudzvalodu [[enciklopēdija]] ar bezmaksas saturu, kuras ikdienas darbību nodrošina [[bezpeļņas organizācija]] ''[[Wikimedia Foundation]]''. Kopš tās dibināšanas 2001. gadā, Vikipēdija ir kļuvusi par vienu no populārākajām uzziņu un ziņu vietnēm [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmeklī]], kā arī vienu no apmeklētākajām [[mājaslapa|mājaslapām]] visā pasaulē.&lt;ref name=&quot;AlexaStats&quot; /&gt;&lt;ref name=Tancer /&gt;&lt;ref name=Woodson /&gt;&lt;ref name=&quot;AlexaTop500&quot; /&gt;

Nosaukums &quot;Vikipēdija&quot; ir [[hibrīdvārds]], kas cēlies no vārdiem &quot;[[wiki]]&quot; un &quot;[[enciklopēdija]]&quot;. Vikipēdija tika palaista darbībā {{dat|2001|1|15||bez}}. Par tās dibinātājiem uzskata [[Džimijs Veilss|Džimiju Veilsu]] un [[Lerijs Sendžers|Leriju Sendžeru]].&lt;ref name=&quot;MiliardWho&quot; /&gt; Vikipēdijā ir vairāk nekā 51 miljons rakstu, no tiem visvairāk ir [[angļu valodas Vikipēdija|angļu valodā]] (vairāk nekā 6 000 000), [[zviedru valodas Vikipēdija|zviedru]] (vairāk nekā 3 000 000), [[vācu valodas Vikipēdija|vācu]], [[franču valodas Vikipēdija|franču]]  (vairāk nekā 2 000 000), [[nīderlandiešu valodas Vikipēdija|nīderlandiešu]], [[krievu valodas Vikipēdija|krievu]],  [[itāļu valodas Vikipēdija|itāļu]], [[spāņu valodas Vikipēdija|spāņu]], [[poļu valodas Vikipēdija|poļu]],  [[vjetnamiešu valodas Vikipēdija|vjetnamiešu]],  [[japāņu valodas Vikipēdija|japāņu]], [[ķīniešu valodas Vikipēdija|ķīniešu]], [[arābu valodas Vikipēdija|arābu]], [[portugāļu valodas Vikipēdija|portugāļu]] un dažu citu valodu (vairāk nekā 1 000 000) Vikipēdijas versijās.

Vikipēdijas kritiķi norāda uz tās sistemātisko aizspriedumainību un nesaskaņotību,&lt;ref name=&quot;SangerElitism&quot; /&gt; kā arī uz to, ka rakstus var labot arī tādi cilvēki, kam nav zināšanu konkrētajā jomā.&lt;ref name=&quot;AcademiaAndWikipedia&quot; /&gt;

{{dat|2020|1|15||bez}} Vikipēdijā bija 309 dažādu valodu versijas (262 no tām bija vairāk nekā 1000 rakstu). Vikipēdija darbojas, izmantojot [[wiki]] programmatūru ''[[MediaWiki]]''.

[[Vikipēdija latviešu valodā]] tika izveidota [[2003. gads|2003]]. gada jūnijā, un tajā pašlaik ir vairāk nekā {{formatnum:{{#invoke:math|round|{{NUMBEROFARTICLES:R}}|-3}}}} rakstu.

== Vēsture ==
Vikipēdija bija turpinājums projektam ''[[Nupedia]]'', kur [[angļu valoda|angļu valodā]] tika rakstīti raksti, kurus publicēja tikai pēc tam, kad tos bija caurskatījuši eksperti.&lt;ref&gt;Kaplan Andreas, Haenlein Michael (2014) Collaborative projects (social media application): About Wikipedia, the free encyclopedia. Business Horizons, Volume 57 Issue 5, pp.617-626&lt;/ref&gt; ''Nupedia'' tika izveidota {{dat|2000|3|9||bez}}.

Tā kā šis process bija ļoti laikietilpīgs, tad [[Džimijs Veilss]], ''Nupedia'' veidotājs, nolēma izveidot Vikipēdiju, kur ikviens var veidot, mainīt un uzlabot enciklopēdiskos rakstus.

== Vikipēdijas būtība ==
Vikipēdija paredzēta plašam lasītāju lokam — no skolēniem līdz pat zinātniekiem.

=== Rakstu labošana ===
Atšķirībā no tradicionālajām enciklopēdijām, piemēram, ''[[Encyclopædia Britannica]]'', nevienu rakstu Vikipēdijā nenovērtē eksperti. Neviens raksts nepieder tā izveidotājam vai kādam citam dalībniekam. Tā kā Vikipēdija aptver dažādas tēmas, tajā var ietilpt materiāli, ko daži cilvēki, tostarp Vikipēdijas dalībnieki,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |title=Wikipedia users divided over sexual material |date=2008-09-09 |last=Schliebs |first=Mark |publisher=news.com.au |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080911235604/http://www.news.com.au/technology/story/0,25642,24318423-5014239,00.html |archivedate=2008-09-11 |access-date=2012-10-20 }}&lt;/ref&gt; var uzskatīt par nevēlamiem, aizskarošiem vai pornogrāfiskiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_is_not#Wikipedia_is_not_censored |title=Wikipedia is not censored |publisher=Wikipedia |accessdate=2008-04-30}}&lt;/ref&gt;

=== Rakstu izveidošana ===
Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki. Jebkuru no šiem rakstiem, izņemot aizsargātos, var labot ikviens, kam ir nodrošināta pieeja Vikipēdijai.&lt;ref&gt;Dažās pasaules vietās ir (vai ir bijusi) bloķēta pieeja Vikipēdijai&lt;/ref&gt; Vikipēdijā nav apmaksātu autoru un dalībnieku, visa informācija tiek pievienota bez atlīdzības, Vikipēdijas dalībnieki to dara brīvprātīgi. Dalībnieki, kas Vikipēdijā apzinīgi darbojas jau ilgāku laiku un snieguši devumu Vikipēdijas attīstībā, var kļūt arī par [[Vikipēdija:Administratori|administratoriem]]. Administratori palīdz uzturēt Vikipēdiju, novērst vandalismu, bet viņiem nav nekādu priekšrocību rakstu izveidošanas vai labošanas ziņā salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem.

Veidojot rakstus, dalībnieku darbībām jābūt saskaņotām ar [[:en:Fair use under United States law|autortiesību likumiem]], kas darbojas ASV un [[Floridas štats|Floridas štatā]].

Publicējot savus darbus Vikipēdijā, tās autori piekrīt, ka viss raksta saturs ir brīvi izmantojams pēc ''[[Creative Commons]] Attribution/Share-Alike License''&lt;ref&gt;[http://creativecommons.org/licenses/by-sa/3.0/ Creative Commons Attribution/Share-Alike License]&lt;/ref&gt; licences. Turklāt tiek ievērotas visas [[Vikipēdija:Autortiesības|autortiesības]].

=== Vikipēdijas kritika ===
[[Attēls:John Seigenthaler Sr. speaking.jpg|right|200px|thumb|Džons Saigentalers raksturo Vikipēdiju kā &quot;nekorektu un bezatbildīgu izpētes instrumentu&quot;&lt;ref name=&quot;Seigenthaler&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url= http://www.usatoday.com/news/opinion/editorials/2005-11-29-wikipedia-edit_x.htm | last= Seigenthaler | first= John | title= A False Wikipedia 'biography' | date= 2005-11-29 | publisher= USA Today}}&lt;/ref&gt;.]]
Kā jebkuram lielam projektam, arī Vikipēdijai ir savi trūkumi.

Tomēr brīvajā enciklopēdijā (tajā katrs var papildināt informāciju), pastāv mehānismi, kuri nodrošina atbildes uz šo kritiku un vismaz daļēji izskaidro, kā vajag cīnīties ar trūkumiem vai arī kāpēc ar tiem var samierināties.

==== Informācijas nepatiesums ====
Galvenais kritikas iemesls ir tas, ka Vikipēdiju var papildināt ikviens cilvēks, līdz ar to vairumā gadījumu neviens nevar garantēt, ka informācija ir patiesa. Tēmas nav apskatītas vienādā daudzumā (par vienu tēmu var būt uzrakstīts daudz labu rakstu, bet par citu — tikai kāds īss raksts). Pastāv arī zināms risks, ka kāds administrators varētu izmantot savas tiesības sliktiem mērķiem, kā arī Vikipēdijas izmantošana viltus ziņu izplatīšanai.

==== Anonīmās izmaiņas un vandalisms ====
Vikipēdijā jaunu informāciju var ievietot ikviens, tāpēc var gadīties, ka tiek ievietota ļoti zemas kvalitātes informācija. Dažkārt dalībnieki veic vandalismu — lapu satura dzēšanu vai bojāšanu, lai tajā būtu nepatiesa informācija un mazinātos tās autoritāte. Visbiežāk vandalisms ir lapas satura dzēšana, lamuvārdu vai nesakarīgu simbolu sakopojumu ierakstīšana tekstā, skaitļu vai dzimšanas datu pārlabošana un citi labojumi, kam nav nekāda sakara ar lapas tekstu. Parasti to dara anonīmie dalībnieki, kuri nav reģistrējuši savu lietotājvārdu, taču ir arī gadījumi, kad dalībnieks piereģistrējas, bet lielākā daļa no viņa darbībām ir vandalisms.

== Logo evolūcija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot;&gt;
File:Wiki logo Nupedia.jpg|Dibināšana — 2001. gada beigas (pagaidu)
File:Wiki logo The Cunctator.png|2001. gada beigas — 2003. gada 12. oktobris
File:Wikipedia-logo-en.png|2003. gada 13. oktobris – 2010. gada 13. maijs
File:Wikipedia-logo-v2.svg|2010. gada 13. maijs – pašlaik
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Vikipēdija angļu valodā]]
* [[Vikipēdija latviešu valodā]]
* [[274301 Wikipedia]]
* [[Vikipēdijas piemineklis]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces|2|refs=

&lt;ref name=MiliardWho&gt;{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.cityweekly.net/utah/article-5129-feature-wikipediots-who-are-these-devoted-even-obsessive-contributors-to-wikipedia.html|author=Mike Miliard | title = Wikipediots: Who Are These Devoted, Even Obsessive Contributors to Wikipedia? | work = Salt Lake City Weekly | date = 2008-03-01 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AlexaStats&quot;&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/data/details/traffic_details/wikipedia.org?range=5y&amp;size=large&amp;y=t | title = Five-year Traffic Statistics for Wikipedia.org | publisher = Alexa Internet | accessdate = 2008. gada 15. jūlijā | archive-date = {{dat|2022|01|24||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20220124042758/https://www.alexa.com/siteinfo/wikipedia.org?range=5y }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=Tancer&gt;{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html | title = Look Who's Using Wikipedia | author = Bill Tancer | date = 2007-05-01 | publisher = ''Time'' | accessdate = 2007. gada 1. decembrī | quote = The sheer volume of content [...] is partly responsible for the site's dominance as an online reference. When compared to the top 3,200 educational reference sites in the U.S., Wikipedia is #1, capturing 24.3% of all visits to the category | archive-date = 2012-08-03 | archive-url = https://web.archive.org/web/20120803185245/http://www.time.com/time/business/article/0,8599,1595184,00.html }} Cf. Bill Tancer (Global Manager, Hitwise), [http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html &quot;Wikipedia, Search and School Homework&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120325220239/http://weblogs.hitwise.com/bill-tancer/2007/03/wikipedia_search_and_school_ho.html |date={{dat|2012|03|25||bez}} }}, ''Hitwise'': An Experian Company (Blog), March 1, 2007. Atjaunots 2008. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=Woodson&gt;{{en ikona}} {{Ziņu atsauce | url = http://www.reuters.com/article/internetNews/idUSN0819429120070708 | title = Wikipedia remains go-to site for online news | date = 2007-07-08 | author = Alex Woodson | work = Reuters | accessdate = 2007. gada 16. decembrī | quote = Online encyclopedia Wikipedia has added about 20 million unique monthly visitors in the past year, making it the top online news and information destination, according to Nielsen//NetRatings.}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AlexaTop500&quot;&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&amp;lang=none | title = Top 500 | publisher = Alexa | accessdate = 2007. gda 4. decembrī | archive-date = {{dat|2007|12|21||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071221013528/http://www.alexa.com/site/ds/top_sites?ts_mode=global&amp;lang=none }}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;SangerElitism&quot;&gt;{{en ikona}} Larry Sanger, [http://www.kuro5hin.org/story/2004/12/30/142458/25 Why Wikipedia Must Jettison Its Anti-Elitism], Kuro5hin, December 31, 2004.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;AcademiaAndWikipedia&quot;&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | author = Danah Boyd | url = http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | title = Academia and Wikipedia | work = Many 2 Many: A Group [[Blog|Weblog]] on Social Software | publisher = Corante | date = 2005-01-04 | accessdate = 2008. gada 18. decembrī | quote = [The author, Danah Boyd, describes herself as] an expert on social media[,] ... a doctoral student in the School of Information at the University of California, Berkeley[,] and a fellow at the Harvard University Berkman Center for Internet &amp; Society [at Harvard Law School.] | archiveurl = https://web.archive.org/web/20060316184224/http://many.corante.com/archives/2005/01/04/academia_and_wikipedia.php | archivedate = 2006-03-16 }}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{refbegin}}
* [http://wikipedia.org wikipedia.org], daudzvalodu portāls
* [http://www.wikimediafoundation.org Wikimedia Foundation]
* [http://twitter.com/Wikipedia Vikipēdija ''twitterī'']
* [https://web.archive.org/web/20170710105853/https://www.wikistatistics.net/ Statistika]
* Žurnāls &quot;Nedēļa&quot; (2008. gada 18. aprīlis). [http://tvnet.lv/tehnologijas/internets/102937-cirpt_vai_neapcirpt_vikipediju Cirpt vai neapcirpt Vikipēdiju]. [[tvnet.lv]].
{{refend}}

{{Wikimedia Foundation}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vikipēdija| ]]
[[Kategorija:Wikimedia projekti]]</text>
      <sha1>pxd1lqmkwsggb83nhceq0tveo7an9lt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liepāja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3631</id>
    <revision>
      <id>3670372</id>
      <parentid>3670227</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T19:34:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Binsalminsh</username>
        <id>100209</id>
      </contributor>
      <comment>/* Izglītība */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46809" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Liepāja
| native_name = 
| settlement_type = Valstspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Skats uz Liepāju
| image_flag = Flag of Liepāja.svg
| flag_link = Liepājas karogs
| image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg
| shield_link = Liepājas ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 56
| latm = 30
| lats = 42
| latNS = N
| longd = 21
| longm = 00
| longs = 50
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 1253. gadā
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = kopš 1625. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Libau}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Лиепая}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Lipawa}}&lt;br /&gt;{{val|lt|Liepoja}}
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]])
| area_total_km2 = 60.37
| area_total_sq_mi = 
| area_land_sq_mi = 
| area_water_sq_mi = 
| area_water_percent = 
| area_rank = 
| elevation_max_m = 
| elevation_max_ft = 
| elevation_min_m = 
| elevation_min_ft = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_sq_mi = 
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-34(01-17)
| website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv]
| footnotes = 
}}

'''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Liepājas vēsture}}
[[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&amp;#124;issue:641217&amp;#124;article:DIVL4&amp;#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}&lt;/ref&gt;.

[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni &quot;Saratova&quot;, kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā.

== Ģeogrāfija ==
Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&amp;r=1&amp;lid=16292&amp;q=liep%C4%81ja&amp;h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS.
Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}&lt;/ref&gt;

=== Meži ===

Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. 

Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
[[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|250x250px|[[Liepājas ezers]]]]

=== Virszemes ūdeņi ===
Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Augsnes ===
Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Klimats ===
[[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|250x250px|Liepājas pludmale]]
Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}&lt;/ref&gt;

{{Weather box
|location = Liepājas
| width       = 75%
|single line = Yes
|metric first = Yes
|Jan record high C = 7.9
|Feb record high C = 15.5
|Mar record high C = 17.8
|Apr record high C = 24.5
|May record high C = 30.0
|Jun record high C = 32.7
|Jul record high C = 33.7
|Aug record high C = 35.6
|Sep record high C = 30.7
|Oct record high C = 22.2
|Nov record high C = 15.4
|Dec record high C = 10.1
|year record high C = 35.6
|Jan high C = 0.8
|Feb high C = 0.7
|Mar high C = 3.8
|Apr high C = 9.8
|May high C = 15.3
|Jun high C = 17.9
|Jul high C = 21.0
|Aug high C = 21.0
|Sep high C = 16.5
|Oct high C = 11.3
|Nov high C = 5.6
|Dec high C = 2.3
|year high C = 10.5
|Jan mean C = -1.3
|Feb mean C = -1.7
|Mar mean C = 1.0
|Apr mean C = 6.0
|May mean C = 11.2
|Jun mean C = 14.3
|Jul mean C = 17.4
|Aug mean C = 17.4
|Sep mean C = 13.2
|Oct mean C = 8.6
|Nov mean C = 3.6
|Dec mean C = 0.3
|year mean C = 7.6
|Jan low C = -3.3
|Feb low C = -4.1
|Mar low C = -1.9
|Apr low C = 2.2
|May low C = 7.0
|Jun low C = 10.7
|Jul low C = 13.8
|Aug low C = 13.7
|Sep low C = 9.9
|Oct low C = 5.9
|Nov low C = 1.5
|Dec low C = -1.8
|year low C = 4.5
|Jan record low C = -32.9
|Feb record low C = -31.6
|Mar record low C = -23.8
|Apr record low C = -10.1
|May record low C = -4.3
|Jun record low C = 0.5
|Jul record low C = 4.8
|Aug record low C = 4.6
|Sep record low C = -1.7
|Oct record low C = -7.3
|Nov record low C = -17.5
|Dec record low C = -25.8
|year record low C = -32.9
|precipitation colour = green
|Jan precipitation mm = 58.5
|Feb precipitation mm = 42.2
|Mar precipitation mm = 46.5
|Apr precipitation mm = 43.0
|May precipitation mm = 41.2
|Jun precipitation mm = 56.0
|Jul precipitation mm = 72.1
|Aug precipitation mm = 77.9
|Sep precipitation mm = 81.9
|Oct precipitation mm = 89.8
|Nov precipitation mm = 87.8
|Dec precipitation mm = 73.7
|year precipitation mm = 762.9
|Jan precipitation days = 13.7
|Feb precipitation days = 9.9
|Mar precipitation days = 10.6
|Apr precipitation days = 7.1
|May precipitation days = 6.9
|Jun precipitation days = 8.3
|Jul precipitation days = 8.8
|Aug precipitation days = 10.0
|Sep precipitation days = 12.0
|Oct precipitation days = 13.8
|Nov precipitation days = 15.6
|Dec precipitation days = 14.5
|year precipitation days = 130.1
|Jan humidity = 87.2
|Feb humidity = 85.8
|Mar humidity = 82.8
|Apr humidity = 76.3
|May humidity = 75.7
|Jun humidity = 77.4
|Jul humidity = 78.9
|Aug humidity = 78.5
|Sep humidity = 80.5
|Oct humidity = 82.9
|Nov humidity = 87.4
|Dec humidity = 86.9
|year humidity = 81.7
|Jan sun = 34
|Feb sun = 64
|Mar sun = 130
|Apr sun = 187
|May sun = 273
|Jun sun = 295
|Jul sun = 279
|Aug sun = 248
|Sep sun = 173
|Oct sun = 103
|Nov sun = 43
|Dec sun = 28
|year sun = 1857
|source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)&lt;ref name = HKO&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT
| title = Liepaja Climate Normals 1961–1990
| publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration
| access-date = 28 November 2013}}&lt;/ref&gt;
|source 2 = Weatherbase&lt;ref name = weatherbase&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060
| title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia
| publisher = Weatherbase
| access-date = 4 February 2013}}&lt;/ref&gt; 
|Source 3: Météo Climat&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce
| url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php
| title= Liepaja Climate Normals 1981–2010
| publisher= Météo Climat
| access-date= 11 October 2017}}&lt;/ref&gt;
|date=November 2011
}}

== Kultūra ==
[[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|left|thumb|250x250px|Hotel De Rome iekšpagalms]]
Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. &quot;Liepāja — lepna, radoša un aktīva pilsēta jūras krastā, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt!&quot; — šādi ir formulēta 2007. gadā radītā Liepājas pilsētas attīstības vīzija. Liepāja ir pilsēta ar bagātām kultūras un radošuma tradīcijām. Liepājā var redzēt visdažādākā vecuma ēkas un arhitektūras stilus. Liepāja ir raksturīga ar plašiem mūzikas un mākslas festivāliem, ar savu simfonisko orķestri un ērģelēm, karostas cietumu. Iespējams tieši radošums un tā līdzgaitniece — brīvdomība — ir Liepājas zīmola būtiskākās sastāvdaļas. Liepājai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā — Liepājā dibināta pirmā filharmoniskā biedrība Baltijā, darbojas profesionāli teātri un orķestris. Liepāja dzīvo līdzās bagātīgam kultūras mantojuma klāstam — bibliotēkas, muzeji, vēstures un kultūras pieminekļi, prasmes un tradīcijas. Liepājā lielā mērā dzimusi un uzplaukusi latviešu rokmūzika, Liepājā ik gadus norit būtiski kultūras un izklaides dzīves notikumi, kam ir nacionāla un nereti starptautiska nozīme. Liepāja daudzās jomās ir devusi spožus, savdabīgus, daudzveidīgus talantus Latvijas radošuma attīstībai.

Liepājā ir bagātīgs dažādu kultūras jomu klāsts. Īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepāja var lepoties ar izcilu mantojumu — gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), tomēr piedāvājums ir plašs un būtiskākās kultūras apakšnozares pārstāvētas — ir visi priekšnoteikumi attīstīt bagātīgu un daudzveidīgu kultūrvidi.
[[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|250x250px|Liepājas Olimpiskais centrs]]
Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&amp;format=HTML&amp;aged=0&amp;language=LV&amp;guiLanguage=en |title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&amp;nbsp;— Press releases |publisher=europa.eu |format=html |pages=}}&lt;/ref&gt; Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Sports ===
1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs &quot;Liepāja&quot;]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs &quot;Liepājas Metalurgs&quot;]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs &quot;Liepāja&quot;]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem.

Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
[[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|left|thumb|250x250px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]]
Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem&quot; ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&amp;#124;issue:653588&amp;#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}&lt;/ref&gt;

Pirmās brīvvalsts laikā Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu - pirmo Latvijā.
[[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|250x250px|Liepājas Universitāte]]
Pēc 2. pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dib. 1926. g.), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

Liepājā 2022. gadā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. 2018. gadā Liepājā darbojās [[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] (353 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas vakara (maiņu) vidusskola|vakara (maiņu) vidusskola]] (269 skolēni vidusskolas klasēs), [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola]] (181 skolēns vidusskolas klasēs), [[Liepājas Raiņa 6. vidusskola|Raiņa 6. vidusskola]] (140 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 7. vidusskola|7. vidusskola]] (112 skolēni vidusskolas klasēs), [[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola|Oskara Kalpaka 15. vidusskola]] (107 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas pilsētas 12. vidusskola|12. vidusskola]] (102 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola|A. Puškina 2. vidusskola]] (94 skolēni vidusskolas klasēs), [[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J. Čakstes 10. vidusskola]] (80 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 8. vidusskola|8. vidusskola]] (52 skolēni vidusskolas klasēs). 

2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā&lt;/ref&gt;

Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes: [[Liepājas Universitāte]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle, [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle, [[Liepājas Jūrniecības koledža]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle, [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle, [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle un Juridiskās koledžas Liepājas filiāle.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apskates objekti ==
[[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]]
''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]]
* [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts.
* [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji.
** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu.  Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti.
** [[Koncertdārzs &quot;Pūt, vējiņi!&quot;|Koncertdārzs &quot;Pūt Vējiņi&quot;]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta.
** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas.
** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]].
* [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem.
* [[Liepājas muzejs]] -  lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči.
* [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle &quot;Liepāja okupāciju režīmos&quot;]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi.
* [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka.
* [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas.
* [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] -  senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]].
* [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle &quot;Lielais dzintars&quot;]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā.

== Transports ==
[[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]]
{{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;}}
Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā.
Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem.

Akciju sabiedrība &quot;Pasažieru Vilciens&quot; nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota.

7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu.

Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}&lt;/ref&gt;
== Apkaimes ==
# [[Vecliepāja]]
# [[Ezerkrasts]]
# [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]]
# [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]]
# [[Jaunliepāja]]
# [[Velnciems]]
# [[Karosta]]
# [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]]
# [[Zaļā birze]]
# [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]]

== Iedzīvotāji ==
Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās. 

Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher=&quot;Preses nams&quot;|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}&lt;/ref&gt;. Tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp republikas pilsētām&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}&lt;/ref&gt;. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}&lt;/ref&gt;.

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Historical populations
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|align       = left
|cols        = 4
|graph-pos = bottom
|percentages = on
|break       = jā
|footnote    = Avots:&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Latvijas pilsētas&quot;. Rīga 1999.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/&lt;/ref&gt;
|1640|ap 1500
|1797|4516
|1801|4506
|1857|8333
|1863|9970
|1881|29611
|1897|60653
|1914|94000
|1920|51583
|1925|60762
|1930|57238
|1935|57098
|1941|45067
|1943|43280
|1959|71464
|1970|92884
|1979|107663
|1980|108262
|1981|108514
|1982|108666
|1983|108991
|1984|109747
|1985|110606
|1986|111247
|1987|112064
|1988|113321
|1989|114486
|1990|114337
|1991|114950
|1991|113826
|1992|112154
|1993|105558
|1994|101352
|1995|96294
|1996|94165
|1997|92687
|1998|91444
|1999|90416
|2000|89448
|2001|87859
|2002|86372
|2003|85544
|2004|84569
|2005|83762
|2006|83041
|2007|82421
|2008|81748
|2009|80678
|2010|78913
|2011|76910
|2012|74812
|2013|73469
|2014|71926
|2015|71125
|2016|70630
|2017|69443
|2018|69180
|2019|68945
|2020|68535
|2021|67964
}}

=== Etniskais sastāvs ===
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.&lt;ref&gt;[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;9&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 40473 : Latvieši : green
| slice 2 = 19036 : Krievi : red
| slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow
| slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua
| slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange
| slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 68 535
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|yellow|Ukraiņi}}
{{legend|aqua|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Lietuvieši}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 59,1% 
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40 473
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 27,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19 036
|-
| [[Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 4,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3 021
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 3,0%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 067
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 007
|-
| Cita un neizvēlēta 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1 931
|}

{{-}}

=== Ievērojami cilvēki Liepājā ===
{{columns  |width=50%
|col1=
;Liepājā dzimuši
* [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs;
* [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs;
* [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis;
* [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe;
* [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks;
* [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise;
* [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors;
* [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs;
* [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators;
* [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs;
* [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists;
* [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece;
* [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents;
* [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs;
* [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks;
* [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists&lt;ref&gt;[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=3699&amp; Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=3699&amp; |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].&lt;/ref&gt;;
* [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks;
* [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists;
* [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs;
* [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris;
* [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks;
* [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris;
* [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs;
* [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs;
* [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise;
* [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs;
|col2=
* [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore;
* [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists;
* [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists:
* [[Selga Mence]] (1953)&lt;ref&gt;[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=278&amp; Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=278&amp; |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].&lt;/ref&gt;; — komponiste
* [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis;
* [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece;
* [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs;
* [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists;
* [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis;
* [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]];
* [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists;
* [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore;
* [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists;
* [[Ainars Virga]] (1964) —  mūziķis:
* [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs;
* [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece;
* [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis;
* [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis;
* [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris;
* [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise;
* [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists;
* [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis;
* [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja;
* [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis;
* [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste
* [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists;
}}

{{columns  |width=50%
|col1=
;Liepājā dzīvojuši
* [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts;
* [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks;
* [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks;
* [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece;
* [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs;
* [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs;
* [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs;
* [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore;
* [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;;
* [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs;
* [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece;
* [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors;
* [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs;
* [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece;
* [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise;
* [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts;
|col2=
* [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis;
* [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis;
* [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis;
* [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris;
* [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris;
* [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors;
* [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris;
* [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs;
* [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks;
* [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks;
* [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks;
* [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks;
* [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja;
* [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece;
* [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs;
* [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs;
}}

== Liepājas simboli ==
Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna.Tajos atspoguļojas pilsētas tradīcijas un spēks. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar &quot;Likumu par Liepājas pilsētas karogu&quot;. Atšķirībā no pilsētas karoga un ģerboņa, himna &quot;Pilsēta, kurā piedzimst vējš&quot; ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu &quot;Pilsēta, kurā piedzimst vējš&quot; [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu.

Liepājai ir arī savs nacionālais ēdiens &quot;Liepājas menciņi&quot; (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā). Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju -lībiešu un kuršu — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. Arī vēlāk Hanzas pilsētu eksportējamo preču sarakstos sastopama kaltēta menca. Livonijas ordeņa un Kurzemes hercogistes laikā šo produktu uzturā lietojuši bieži, un menca bijusi gan bruņinieku, garīdznieku un mūku, gan baronu, grāfu un hercogu, gan arī zvejnieku, jūrnieku un zemnieku galdā. Kaltēta menca lietota kā uzkoda, pamatēdiens vai piedeva. Bieži vien tikai ar kaltētu mencu azotē ceļinieks, jūras laupītājs vai zvejnieks varēja iztikt vairākas dienas. Par kaltētas mencas uzturvērtību iedzīvotāji zinājuši jau sen, jo bija novērots, ka piekrastes ļaudis daudz retāk cieta no slimībām.

Tas — pateicoties Baltijas mencās esošo joda sāļu lielākai koncentrācijai.
Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi.

== Sadraudzības pilsētas ==
Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]]
* {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
* {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]]
* {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]]
* {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]]
* {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]]
* {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]
* {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]]

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls]
* [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs]
* [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte]
* [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel]
* [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Kurzemes un Zemgales hercogiste}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grobiņas apriņķis]]
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētas]]
[[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Liepāja| ]]</text>
      <sha1>0gg9yx4lnsq39x597rubpoo24m678p2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670378</id>
      <parentid>3670372</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T20:52:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Binsalminsh</username>
        <id>100209</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kultūra */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50262" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Liepāja
| native_name = 
| settlement_type = Valstspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Skats uz Liepāju
| image_flag = Flag of Liepāja.svg
| flag_link = Liepājas karogs
| image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg
| shield_link = Liepājas ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 56
| latm = 30
| lats = 42
| latNS = N
| longd = 21
| longm = 00
| longs = 50
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 1253. gadā
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = kopš 1625. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Libau}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Лиепая}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Lipawa}}&lt;br /&gt;{{val|lt|Liepoja}}
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]])
| area_total_km2 = 60.37
| area_total_sq_mi = 
| area_land_sq_mi = 
| area_water_sq_mi = 
| area_water_percent = 
| area_rank = 
| elevation_max_m = 
| elevation_max_ft = 
| elevation_min_m = 
| elevation_min_ft = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_sq_mi = 
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-34(01-17)
| website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv]
| footnotes = 
}}

'''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Liepājas vēsture}}
[[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&amp;#124;issue:641217&amp;#124;article:DIVL4&amp;#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}&lt;/ref&gt;.

[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni &quot;Saratova&quot;, kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā.

== Ģeogrāfija ==
Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&amp;r=1&amp;lid=16292&amp;q=liep%C4%81ja&amp;h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS.
Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}&lt;/ref&gt;

=== Meži ===

Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. 

Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
[[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|250x250px|[[Liepājas ezers]]]]

=== Virszemes ūdeņi ===
Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Augsnes ===
Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Klimats ===
[[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|250x250px|Liepājas pludmale]]
Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}&lt;/ref&gt;

{{Weather box
|location = Liepājas
| width       = 75%
|single line = Yes
|metric first = Yes
|Jan record high C = 7.9
|Feb record high C = 15.5
|Mar record high C = 17.8
|Apr record high C = 24.5
|May record high C = 30.0
|Jun record high C = 32.7
|Jul record high C = 33.7
|Aug record high C = 35.6
|Sep record high C = 30.7
|Oct record high C = 22.2
|Nov record high C = 15.4
|Dec record high C = 10.1
|year record high C = 35.6
|Jan high C = 0.8
|Feb high C = 0.7
|Mar high C = 3.8
|Apr high C = 9.8
|May high C = 15.3
|Jun high C = 17.9
|Jul high C = 21.0
|Aug high C = 21.0
|Sep high C = 16.5
|Oct high C = 11.3
|Nov high C = 5.6
|Dec high C = 2.3
|year high C = 10.5
|Jan mean C = -1.3
|Feb mean C = -1.7
|Mar mean C = 1.0
|Apr mean C = 6.0
|May mean C = 11.2
|Jun mean C = 14.3
|Jul mean C = 17.4
|Aug mean C = 17.4
|Sep mean C = 13.2
|Oct mean C = 8.6
|Nov mean C = 3.6
|Dec mean C = 0.3
|year mean C = 7.6
|Jan low C = -3.3
|Feb low C = -4.1
|Mar low C = -1.9
|Apr low C = 2.2
|May low C = 7.0
|Jun low C = 10.7
|Jul low C = 13.8
|Aug low C = 13.7
|Sep low C = 9.9
|Oct low C = 5.9
|Nov low C = 1.5
|Dec low C = -1.8
|year low C = 4.5
|Jan record low C = -32.9
|Feb record low C = -31.6
|Mar record low C = -23.8
|Apr record low C = -10.1
|May record low C = -4.3
|Jun record low C = 0.5
|Jul record low C = 4.8
|Aug record low C = 4.6
|Sep record low C = -1.7
|Oct record low C = -7.3
|Nov record low C = -17.5
|Dec record low C = -25.8
|year record low C = -32.9
|precipitation colour = green
|Jan precipitation mm = 58.5
|Feb precipitation mm = 42.2
|Mar precipitation mm = 46.5
|Apr precipitation mm = 43.0
|May precipitation mm = 41.2
|Jun precipitation mm = 56.0
|Jul precipitation mm = 72.1
|Aug precipitation mm = 77.9
|Sep precipitation mm = 81.9
|Oct precipitation mm = 89.8
|Nov precipitation mm = 87.8
|Dec precipitation mm = 73.7
|year precipitation mm = 762.9
|Jan precipitation days = 13.7
|Feb precipitation days = 9.9
|Mar precipitation days = 10.6
|Apr precipitation days = 7.1
|May precipitation days = 6.9
|Jun precipitation days = 8.3
|Jul precipitation days = 8.8
|Aug precipitation days = 10.0
|Sep precipitation days = 12.0
|Oct precipitation days = 13.8
|Nov precipitation days = 15.6
|Dec precipitation days = 14.5
|year precipitation days = 130.1
|Jan humidity = 87.2
|Feb humidity = 85.8
|Mar humidity = 82.8
|Apr humidity = 76.3
|May humidity = 75.7
|Jun humidity = 77.4
|Jul humidity = 78.9
|Aug humidity = 78.5
|Sep humidity = 80.5
|Oct humidity = 82.9
|Nov humidity = 87.4
|Dec humidity = 86.9
|year humidity = 81.7
|Jan sun = 34
|Feb sun = 64
|Mar sun = 130
|Apr sun = 187
|May sun = 273
|Jun sun = 295
|Jul sun = 279
|Aug sun = 248
|Sep sun = 173
|Oct sun = 103
|Nov sun = 43
|Dec sun = 28
|year sun = 1857
|source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)&lt;ref name = HKO&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT
| title = Liepaja Climate Normals 1961–1990
| publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration
| access-date = 28 November 2013}}&lt;/ref&gt;
|source 2 = Weatherbase&lt;ref name = weatherbase&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060
| title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia
| publisher = Weatherbase
| access-date = 4 February 2013}}&lt;/ref&gt; 
|Source 3: Météo Climat&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce
| url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php
| title= Liepaja Climate Normals 1981–2010
| publisher= Météo Climat
| access-date= 11 October 2017}}&lt;/ref&gt;
|date=November 2011
}}

== Kultūra ==
[[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|left|thumb|250x250px|Romas dārzs]]
Liepāja ir zināma kā dziļām kultūrvēsturiskām tradīcijām bagāta pilsēta, un tai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā. Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. Liepājā ir attīstītas dažādas kultūras jomas, un īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepājā ir ievērojams mantojums gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), 

Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&amp;format=HTML&amp;aged=0&amp;language=LV&amp;guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&amp;nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}&lt;/ref&gt; Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Simboli ===
Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar &quot;Likumu par Liepājas pilsētas karogu&quot;. Himna &quot;Pilsēta, kurā piedzimst vējš&quot; ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu &quot;Pilsētā, kurā piedzimst vējš&quot; [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs īpašais ēdiens - &quot;Liepājas menciņi&quot; (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā), kas ir balstīts uz senu Dienvidkurzemes recepti &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/edinasana/liepajas-ipasais-ediens-ar-kurzemes-smeki-liepajas-mencini/|title=Liepājas īpašais ēdiens ar Kurzemes smeķi – “Liepājas menciņi”|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;. Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju — [[Lībieši|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. 

Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi.

=== Mūzika ===
Liepāju dēvē par Latvijas mūzikas galvaspilsētu&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. Pilsētā darbojas vecākais orķestris Baltijas valstīs - [[Liepājas simfoniskais orķestris]]. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus Rīgas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lso.lv/orkestris/par-mums|title=Par mums {{!}} VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS|last=LSO|website=www.lso.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. No Liepājas ir nākušas tādas grupas kā [[Līvi (grupa)|Līvi]], [[Credo (grupa)|Credo]], [[2xBBM]] un [[Tumsa (grupa)|Tumsa]], kā arī tādi komponisti kā [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Lūsēns]] un [[Uldis Marhilēvičs]]. Tiek rīkoti mūzikas festivāli, kā Summer Sound, Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, VIA Baltica festivāls, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;. No 1964. līdz 2006. gadam [[Koncertdārzs &quot;Pūt, vējiņi!&quot;|koncertdārzā &quot;Pūt, vējiņi&quot;]]  tika organizēts ilglaicīgākais un ar tradīcijām bagātākais populārās mūzikas festivāls Latvijā - [[Liepājas dzintars]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/59570|title=&quot;Liepājas dzintars&quot;|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-14|language=en}}&lt;/ref&gt;.

=== Māksla ===
Liepājas mākslas dzīve ir ar senām un bagātīgām tradīcijām. Vecākais un izcilākais mākslas darbs Liepājā ir koktēlnieka [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa jaunākā]] 1697. gadā darinātais [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcas]] altāris. 18. gadsimta ievērojamākais mākslas darbs ir [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības katedrāles]] iekārta un izcilās ērģeles, kas kopš 1912. gada ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. levērības cienīga ir arī vecās katoļu baznīcas iekšsienu apdare - ornamentāli veidojumi apmetumā (1762. g.) un altāra retabls - raksturīgs vēlā [[Baroks|baroka]] darinājums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitrāžas. Lietišķās mākslas meistaru darbi atrodas [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]]. Te redzamas 18. gadsimta durvju vērtnes no nama [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13 un alvas lējēju darbi. 19. gadsimta izcilākais tēlniecības darbs ir tēlnieka Fabiani veidotā skulptūra kapličai [[Vecie kapi (Liepāja)|Vecajos kapos]], tomēr tēlniecības darbus pilsētā pārstāv galvenokārt memoriālie darbi. [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapos]] atrodas piemineklis [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņās]] kritušo karavīru piemiņai, turpat arī piemiņas zīme pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmajā apbedījuma vietā, Līvas kapsētā ebreju apbedījumu nodalījumā piemineklis Latvijas Brīvības cīņās pie Liepājas kritušo ebreju karavīru piemiņai. [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] ierīkoti [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem|pieminekļi bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] un 1905. gada 16. janvāra mītiņa atcerei. Netālu ir piemineklis dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. Pilsētā līdz valstiskās neatkarības atjaunošanai bija vairāki padomju okupācijas periodā radīti monumenti, no kuriem savā vietā palicis monuments 1941. gada Liepājas aizstāvjiem&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;, taču 2022. gadā tas tiek demontēts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-demontes-tris-padomju-okupacijas-laika-piemineklus/|title=Liepājā demontēs trīs padomju okupācijas laika pieminekļus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Kopš 1996. gada pilsētu rotā Ģirta Burvja vadītajā plenērā veidotās piemiņas skulptūras Līvas upes gultnei. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] garumā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/liepajas-himnas-telu-skulpturas/|title=Liepājas himnas tēlu skulptūras|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;. Bagātīgas ir glezniecības tradīcijas&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Teātris ===
''Pamatraksts:'' [[Liepājas teātris]]

1907. gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību. Kopā ar citām biedrībām tā 1907. gada martā dbināja un uzturēja Liepājas Latviešu teātri (tagadējais Liepājas teātris), kurš ir vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]]. 1918. gadā teātris pārcēlās uz pašreizējām telpām – uz pilsētas teātri toreizējā Hagedorna (tagad - [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra]]) ielā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris :: Teātra iela 4, Vecliepāja , Liepāja , Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;.[[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|250x250px|Liepājas Olimpiskais centrs]]
=== Sports ===
1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs &quot;Liepāja&quot;]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs &quot;Liepājas Metalurgs&quot;]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs &quot;Liepāja&quot;]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem.

Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
[[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|left|thumb|250x250px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]]
Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem&quot; ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&amp;#124;issue:653588&amp;#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}&lt;/ref&gt;

Pirmās brīvvalsts laikā Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu - pirmo Latvijā.
[[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|250x250px|Liepājas Universitāte]]
Pēc 2. pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dib. 1926. g.), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

Liepājā 2022. gadā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. 2018. gadā Liepājā darbojās [[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] (353 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas vakara (maiņu) vidusskola|vakara (maiņu) vidusskola]] (269 skolēni vidusskolas klasēs), [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola]] (181 skolēns vidusskolas klasēs), [[Liepājas Raiņa 6. vidusskola|Raiņa 6. vidusskola]] (140 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 7. vidusskola|7. vidusskola]] (112 skolēni vidusskolas klasēs), [[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola|Oskara Kalpaka 15. vidusskola]] (107 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas pilsētas 12. vidusskola|12. vidusskola]] (102 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola|A. Puškina 2. vidusskola]] (94 skolēni vidusskolas klasēs), [[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J. Čakstes 10. vidusskola]] (80 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 8. vidusskola|8. vidusskola]] (52 skolēni vidusskolas klasēs). 

2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā&lt;/ref&gt;

Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes: [[Liepājas Universitāte]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle, [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle, [[Liepājas Jūrniecības koledža]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle, [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle, [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle un Juridiskās koledžas Liepājas filiāle.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apskates objekti ==
[[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]]
''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]]
* [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts.
* [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji.
** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu.  Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti.
** [[Koncertdārzs &quot;Pūt, vējiņi!&quot;|Koncertdārzs &quot;Pūt Vējiņi&quot;]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta.
** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas.
** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]].
* [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem.
* [[Liepājas muzejs]] -  lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči.
* [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle &quot;Liepāja okupāciju režīmos&quot;]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi.
* [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka.
* [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas.
* [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] -  senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]].
* [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle &quot;Lielais dzintars&quot;]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā.

== Transports ==
[[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]]
{{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;}}
Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā.
Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem.

Akciju sabiedrība &quot;Pasažieru Vilciens&quot; nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota.

7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu.

Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}&lt;/ref&gt;
== Apkaimes ==
# [[Vecliepāja]]
# [[Ezerkrasts]]
# [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]]
# [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]]
# [[Jaunliepāja]]
# [[Velnciems]]
# [[Karosta]]
# [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]]
# [[Zaļā birze]]
# [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]]

== Iedzīvotāji ==
Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. 

Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher=&quot;Preses nams&quot;|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}&lt;/ref&gt;. Tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp republikas pilsētām&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}&lt;/ref&gt;. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}&lt;/ref&gt;.

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Historical populations
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|align       = left
|cols        = 4
|graph-pos = bottom
|percentages = on
|break       = jā
|footnote    = Avots:&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Latvijas pilsētas&quot;. Rīga 1999.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/&lt;/ref&gt;
|1640|ap 1500
|1797|4516
|1801|4506
|1857|8333
|1863|9970
|1881|29611
|1897|60653
|1914|94000
|1920|51583
|1925|60762
|1930|57238
|1935|57098
|1941|45067
|1943|43280
|1959|71464
|1970|92884
|1979|107663
|1980|108262
|1981|108514
|1982|108666
|1983|108991
|1984|109747
|1985|110606
|1986|111247
|1987|112064
|1988|113321
|1989|114486
|1990|114337
|1991|114950
|1991|113826
|1992|112154
|1993|105558
|1994|101352
|1995|96294
|1996|94165
|1997|92687
|1998|91444
|1999|90416
|2000|89448
|2001|87859
|2002|86372
|2003|85544
|2004|84569
|2005|83762
|2006|83041
|2007|82421
|2008|81748
|2009|80678
|2010|78913
|2011|76910
|2012|74812
|2013|73469
|2014|71926
|2015|71125
|2016|70630
|2017|69443
|2018|69180
|2019|68945
|2020|68535
|2021|67964
}}

=== Etniskais sastāvs ===
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.&lt;ref&gt;[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;9&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 40473 : Latvieši : green
| slice 2 = 19036 : Krievi : red
| slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow
| slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua
| slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange
| slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 68 535
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|yellow|Ukraiņi}}
{{legend|aqua|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Lietuvieši}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 59,1% 
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40 473
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 27,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19 036
|-
| [[Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 4,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3 021
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 3,0%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 067
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 007
|-
| Cita un neizvēlēta 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1 931
|}

{{-}}

=== Ievērojami cilvēki Liepājā ===
{{columns  |width=50%
|col1=
;Liepājā dzimuši
* [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs;
* [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs;
* [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis;
* [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe;
* [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks;
* [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise;
* [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors;
* [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs;
* [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators;
* [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs;
* [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists;
* [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece;
* [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents;
* [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs;
* [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks;
* [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists&lt;ref&gt;[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=3699&amp; Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=3699&amp; |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].&lt;/ref&gt;;
* [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks;
* [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists;
* [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs;
* [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris;
* [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks;
* [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris;
* [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs;
* [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs;
* [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise;
* [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs;
|col2=
* [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore;
* [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists;
* [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists:
* [[Selga Mence]] (1953)&lt;ref&gt;[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=278&amp; Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=278&amp; |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].&lt;/ref&gt;; — komponiste
* [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis;
* [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece;
* [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs;
* [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists;
* [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis;
* [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]];
* [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists;
* [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore;
* [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists;
* [[Ainars Virga]] (1964) —  mūziķis:
* [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs;
* [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece;
* [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis;
* [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis;
* [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris;
* [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise;
* [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists;
* [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis;
* [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja;
* [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis;
* [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste
* [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists;
}}

{{columns  |width=50%
|col1=
;Liepājā dzīvojuši
* [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts;
* [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks;
* [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks;
* [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece;
* [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs;
* [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs;
* [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs;
* [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore;
* [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;;
* [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs;
* [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece;
* [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors;
* [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs;
* [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece;
* [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise;
* [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts;
|col2=
* [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis;
* [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis;
* [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis;
* [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris;
* [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris;
* [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors;
* [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris;
* [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs;
* [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks;
* [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks;
* [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks;
* [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks;
* [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja;
* [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece;
* [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs;
* [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs;
}}

== Sadraudzības pilsētas ==
Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]]
* {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
* {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]]
* {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]]
* {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]]
* {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]]
* {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]
* {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]]

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls]
* [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs]
* [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte]
* [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel]
* [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Kurzemes un Zemgales hercogiste}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grobiņas apriņķis]]
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētas]]
[[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Liepāja| ]]</text>
      <sha1>2wkz02a2ki0h2g87jfkqcx80xqsa3u4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670383</id>
      <parentid>3670378</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T21:06:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Binsalminsh</username>
        <id>100209</id>
      </contributor>
      <comment>/* Māksla */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50407" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Liepāja
| native_name = 
| settlement_type = Valstspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Skats uz Liepāju
| image_flag = Flag of Liepāja.svg
| flag_link = Liepājas karogs
| image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg
| shield_link = Liepājas ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 56
| latm = 30
| lats = 42
| latNS = N
| longd = 21
| longm = 00
| longs = 50
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 1253. gadā
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = kopš 1625. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Libau}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Лиепая}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Lipawa}}&lt;br /&gt;{{val|lt|Liepoja}}
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]])
| area_total_km2 = 60.37
| area_total_sq_mi = 
| area_land_sq_mi = 
| area_water_sq_mi = 
| area_water_percent = 
| area_rank = 
| elevation_max_m = 
| elevation_max_ft = 
| elevation_min_m = 
| elevation_min_ft = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_sq_mi = 
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-34(01-17)
| website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv]
| footnotes = 
}}

'''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Liepājas vēsture}}
[[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&amp;#124;issue:641217&amp;#124;article:DIVL4&amp;#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}&lt;/ref&gt;.

[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni &quot;Saratova&quot;, kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā.

== Ģeogrāfija ==
Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&amp;r=1&amp;lid=16292&amp;q=liep%C4%81ja&amp;h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS.
Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}&lt;/ref&gt;

=== Meži ===

Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. 

Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
[[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|250x250px|[[Liepājas ezers]]]]

=== Virszemes ūdeņi ===
Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Augsnes ===
Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Klimats ===
[[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|250x250px|Liepājas pludmale]]
Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}&lt;/ref&gt;

{{Weather box
|location = Liepājas
| width       = 75%
|single line = Yes
|metric first = Yes
|Jan record high C = 7.9
|Feb record high C = 15.5
|Mar record high C = 17.8
|Apr record high C = 24.5
|May record high C = 30.0
|Jun record high C = 32.7
|Jul record high C = 33.7
|Aug record high C = 35.6
|Sep record high C = 30.7
|Oct record high C = 22.2
|Nov record high C = 15.4
|Dec record high C = 10.1
|year record high C = 35.6
|Jan high C = 0.8
|Feb high C = 0.7
|Mar high C = 3.8
|Apr high C = 9.8
|May high C = 15.3
|Jun high C = 17.9
|Jul high C = 21.0
|Aug high C = 21.0
|Sep high C = 16.5
|Oct high C = 11.3
|Nov high C = 5.6
|Dec high C = 2.3
|year high C = 10.5
|Jan mean C = -1.3
|Feb mean C = -1.7
|Mar mean C = 1.0
|Apr mean C = 6.0
|May mean C = 11.2
|Jun mean C = 14.3
|Jul mean C = 17.4
|Aug mean C = 17.4
|Sep mean C = 13.2
|Oct mean C = 8.6
|Nov mean C = 3.6
|Dec mean C = 0.3
|year mean C = 7.6
|Jan low C = -3.3
|Feb low C = -4.1
|Mar low C = -1.9
|Apr low C = 2.2
|May low C = 7.0
|Jun low C = 10.7
|Jul low C = 13.8
|Aug low C = 13.7
|Sep low C = 9.9
|Oct low C = 5.9
|Nov low C = 1.5
|Dec low C = -1.8
|year low C = 4.5
|Jan record low C = -32.9
|Feb record low C = -31.6
|Mar record low C = -23.8
|Apr record low C = -10.1
|May record low C = -4.3
|Jun record low C = 0.5
|Jul record low C = 4.8
|Aug record low C = 4.6
|Sep record low C = -1.7
|Oct record low C = -7.3
|Nov record low C = -17.5
|Dec record low C = -25.8
|year record low C = -32.9
|precipitation colour = green
|Jan precipitation mm = 58.5
|Feb precipitation mm = 42.2
|Mar precipitation mm = 46.5
|Apr precipitation mm = 43.0
|May precipitation mm = 41.2
|Jun precipitation mm = 56.0
|Jul precipitation mm = 72.1
|Aug precipitation mm = 77.9
|Sep precipitation mm = 81.9
|Oct precipitation mm = 89.8
|Nov precipitation mm = 87.8
|Dec precipitation mm = 73.7
|year precipitation mm = 762.9
|Jan precipitation days = 13.7
|Feb precipitation days = 9.9
|Mar precipitation days = 10.6
|Apr precipitation days = 7.1
|May precipitation days = 6.9
|Jun precipitation days = 8.3
|Jul precipitation days = 8.8
|Aug precipitation days = 10.0
|Sep precipitation days = 12.0
|Oct precipitation days = 13.8
|Nov precipitation days = 15.6
|Dec precipitation days = 14.5
|year precipitation days = 130.1
|Jan humidity = 87.2
|Feb humidity = 85.8
|Mar humidity = 82.8
|Apr humidity = 76.3
|May humidity = 75.7
|Jun humidity = 77.4
|Jul humidity = 78.9
|Aug humidity = 78.5
|Sep humidity = 80.5
|Oct humidity = 82.9
|Nov humidity = 87.4
|Dec humidity = 86.9
|year humidity = 81.7
|Jan sun = 34
|Feb sun = 64
|Mar sun = 130
|Apr sun = 187
|May sun = 273
|Jun sun = 295
|Jul sun = 279
|Aug sun = 248
|Sep sun = 173
|Oct sun = 103
|Nov sun = 43
|Dec sun = 28
|year sun = 1857
|source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)&lt;ref name = HKO&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT
| title = Liepaja Climate Normals 1961–1990
| publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration
| access-date = 28 November 2013}}&lt;/ref&gt;
|source 2 = Weatherbase&lt;ref name = weatherbase&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060
| title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia
| publisher = Weatherbase
| access-date = 4 February 2013}}&lt;/ref&gt; 
|Source 3: Météo Climat&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce
| url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php
| title= Liepaja Climate Normals 1981–2010
| publisher= Météo Climat
| access-date= 11 October 2017}}&lt;/ref&gt;
|date=November 2011
}}

== Kultūra ==
[[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|left|thumb|250x250px|Romas dārzs]]
Liepāja ir zināma kā dziļām kultūrvēsturiskām tradīcijām bagāta pilsēta, un tai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā. Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. Liepājā ir attīstītas dažādas kultūras jomas, un īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepājā ir ievērojams mantojums gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), 

Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&amp;format=HTML&amp;aged=0&amp;language=LV&amp;guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&amp;nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}&lt;/ref&gt; Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Simboli ===
Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar &quot;Likumu par Liepājas pilsētas karogu&quot;. Himna &quot;Pilsēta, kurā piedzimst vējš&quot; ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu &quot;Pilsētā, kurā piedzimst vējš&quot; [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs īpašais ēdiens - &quot;Liepājas menciņi&quot; (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā), kas ir balstīts uz senu Dienvidkurzemes recepti &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/edinasana/liepajas-ipasais-ediens-ar-kurzemes-smeki-liepajas-mencini/|title=Liepājas īpašais ēdiens ar Kurzemes smeķi – “Liepājas menciņi”|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;. Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju — [[Lībieši|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. 

Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi.
[[Attēls:Baltu vienības dienas pasākumi Liepājā (29269901903).jpg|thumb|300x300px|Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles interjers]]

=== Mūzika ===
Liepāju dēvē par Latvijas mūzikas galvaspilsētu&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. Pilsētā darbojas vecākais orķestris Baltijas valstīs - [[Liepājas simfoniskais orķestris]]. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus Rīgas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lso.lv/orkestris/par-mums|title=Par mums {{!}} VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS|last=LSO|website=www.lso.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. No Liepājas ir nākušas tādas grupas kā [[Līvi (grupa)|Līvi]], [[Credo (grupa)|Credo]], [[2xBBM]] un [[Tumsa (grupa)|Tumsa]], kā arī tādi komponisti kā [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Lūsēns]] un [[Uldis Marhilēvičs]]. Tiek rīkoti mūzikas festivāli, kā Summer Sound, Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, VIA Baltica festivāls, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;. No 1964. līdz 2006. gadam [[Koncertdārzs &quot;Pūt, vējiņi!&quot;|koncertdārzā &quot;Pūt, vējiņi&quot;]]  tika organizēts ilglaicīgākais un ar tradīcijām bagātākais populārās mūzikas festivāls Latvijā - [[Liepājas dzintars]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/59570|title=&quot;Liepājas dzintars&quot;|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-14|language=en}}&lt;/ref&gt;.

=== Māksla ===
Liepājas mākslas dzīve ir ar senām un bagātīgām tradīcijām. Vecākais un izcilākais mākslas darbs Liepājā ir koktēlnieka [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa jaunākā]] 1697. gadā darinātais [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcas]] altāris. 18. gadsimta ievērojamākais mākslas darbs ir [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības katedrāles]] iekārta un izcilās ērģeles, kas kopš 1912. gada ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. levērības cienīga ir arī vecās katoļu baznīcas iekšsienu apdare - ornamentāli veidojumi apmetumā (1762. g.) un altāra retabls - raksturīgs vēlā [[Baroks|baroka]] darinājums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitrāžas. Lietišķās mākslas meistaru darbi atrodas [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]]. Te redzamas 18. gadsimta durvju vērtnes no nama [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13 un alvas lējēju darbi. 19. gadsimta izcilākais tēlniecības darbs ir tēlnieka Fabiani veidotā skulptūra kapličai [[Vecie kapi (Liepāja)|Vecajos kapos]], tomēr tēlniecības darbus pilsētā pārstāv galvenokārt memoriālie darbi. [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapos]] atrodas piemineklis [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņās]] kritušo karavīru piemiņai, turpat arī piemiņas zīme pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmajā apbedījuma vietā, Līvas kapsētā ebreju apbedījumu nodalījumā piemineklis Latvijas Brīvības cīņās pie Liepājas kritušo ebreju karavīru piemiņai. [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] ierīkoti [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem|pieminekļi bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] un 1905. gada 16. janvāra mītiņa atcerei. Netālu ir piemineklis dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. Pilsētā līdz valstiskās neatkarības atjaunošanai bija vairāki padomju okupācijas periodā radīti monumenti, no kuriem savā vietā palicis monuments 1941. gada Liepājas aizstāvjiem&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;, taču 2022. gadā tas tiek demontēts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-demontes-tris-padomju-okupacijas-laika-piemineklus/|title=Liepājā demontēs trīs padomju okupācijas laika pieminekļus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Kopš 1996. gada pilsētu rotā Ģirta Burvja vadītajā plenērā veidotās piemiņas skulptūras Līvas upes gultnei. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] garumā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/liepajas-himnas-telu-skulpturas/|title=Liepājas himnas tēlu skulptūras|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;. Bagātīgas ir glezniecības tradīcijas&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Teātris ===
''Pamatraksts:'' [[Liepājas teātris]][[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|250x250px|Liepājas Olimpiskais centrs]]

1907. gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību. Kopā ar citām biedrībām tā 1907. gada martā dbināja un uzturēja Liepājas Latviešu teātri (tagadējais Liepājas teātris), kurš ir vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]]. 1918. gadā teātris pārcēlās uz pašreizējām telpām – uz pilsētas teātri toreizējā Hagedorna (tagad - [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra]]) ielā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris :: Teātra iela 4, Vecliepāja , Liepāja , Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;.
=== Sports ===
1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs &quot;Liepāja&quot;]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs &quot;Liepājas Metalurgs&quot;]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs &quot;Liepāja&quot;]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem.

Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
[[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|left|thumb|250x250px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]]
Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem&quot; ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&amp;#124;issue:653588&amp;#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}&lt;/ref&gt;

Pirmās brīvvalsts laikā Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu - pirmo Latvijā.
[[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|250x250px|Liepājas Universitāte]]
Pēc 2. pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dib. 1926. g.), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

Liepājā 2022. gadā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. 2018. gadā Liepājā darbojās [[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] (353 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas vakara (maiņu) vidusskola|vakara (maiņu) vidusskola]] (269 skolēni vidusskolas klasēs), [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola]] (181 skolēns vidusskolas klasēs), [[Liepājas Raiņa 6. vidusskola|Raiņa 6. vidusskola]] (140 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 7. vidusskola|7. vidusskola]] (112 skolēni vidusskolas klasēs), [[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola|Oskara Kalpaka 15. vidusskola]] (107 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas pilsētas 12. vidusskola|12. vidusskola]] (102 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola|A. Puškina 2. vidusskola]] (94 skolēni vidusskolas klasēs), [[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J. Čakstes 10. vidusskola]] (80 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 8. vidusskola|8. vidusskola]] (52 skolēni vidusskolas klasēs). 

2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā&lt;/ref&gt;

Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes: [[Liepājas Universitāte]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle, [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle, [[Liepājas Jūrniecības koledža]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle, [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle, [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle un Juridiskās koledžas Liepājas filiāle.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apskates objekti ==
[[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]]
''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]]
* [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts.
* [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji.
** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu.  Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti.
** [[Koncertdārzs &quot;Pūt, vējiņi!&quot;|Koncertdārzs &quot;Pūt Vējiņi&quot;]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta.
** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas.
** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]].
* [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem.
* [[Liepājas muzejs]] -  lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči.
* [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle &quot;Liepāja okupāciju režīmos&quot;]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi.
* [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka.
* [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas.
* [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] -  senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]].
* [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle &quot;Lielais dzintars&quot;]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā.

== Transports ==
[[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]]
{{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;}}
Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā.
Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem.

Akciju sabiedrība &quot;Pasažieru Vilciens&quot; nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota.

7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu.

Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}&lt;/ref&gt;
== Apkaimes ==
# [[Vecliepāja]]
# [[Ezerkrasts]]
# [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]]
# [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]]
# [[Jaunliepāja]]
# [[Velnciems]]
# [[Karosta]]
# [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]]
# [[Zaļā birze]]
# [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]]

== Iedzīvotāji ==
Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. 

Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher=&quot;Preses nams&quot;|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}&lt;/ref&gt;. Tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp republikas pilsētām&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}&lt;/ref&gt;. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}&lt;/ref&gt;.

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Historical populations
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|align       = left
|cols        = 4
|graph-pos = bottom
|percentages = on
|break       = jā
|footnote    = Avots:&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Latvijas pilsētas&quot;. Rīga 1999.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/&lt;/ref&gt;
|1640|ap 1500
|1797|4516
|1801|4506
|1857|8333
|1863|9970
|1881|29611
|1897|60653
|1914|94000
|1920|51583
|1925|60762
|1930|57238
|1935|57098
|1941|45067
|1943|43280
|1959|71464
|1970|92884
|1979|107663
|1980|108262
|1981|108514
|1982|108666
|1983|108991
|1984|109747
|1985|110606
|1986|111247
|1987|112064
|1988|113321
|1989|114486
|1990|114337
|1991|114950
|1991|113826
|1992|112154
|1993|105558
|1994|101352
|1995|96294
|1996|94165
|1997|92687
|1998|91444
|1999|90416
|2000|89448
|2001|87859
|2002|86372
|2003|85544
|2004|84569
|2005|83762
|2006|83041
|2007|82421
|2008|81748
|2009|80678
|2010|78913
|2011|76910
|2012|74812
|2013|73469
|2014|71926
|2015|71125
|2016|70630
|2017|69443
|2018|69180
|2019|68945
|2020|68535
|2021|67964
}}

=== Etniskais sastāvs ===
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.&lt;ref&gt;[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;9&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 40473 : Latvieši : green
| slice 2 = 19036 : Krievi : red
| slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow
| slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua
| slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange
| slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 68 535
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|yellow|Ukraiņi}}
{{legend|aqua|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Lietuvieši}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 59,1% 
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40 473
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 27,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19 036
|-
| [[Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 4,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3 021
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 3,0%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 067
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 007
|-
| Cita un neizvēlēta 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1 931
|}

{{-}}

=== Ievērojami cilvēki Liepājā ===
{{columns  |width=50%
|col1=
;Liepājā dzimuši
* [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs;
* [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs;
* [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis;
* [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe;
* [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks;
* [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise;
* [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors;
* [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs;
* [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators;
* [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs;
* [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists;
* [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece;
* [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents;
* [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs;
* [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks;
* [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists&lt;ref&gt;[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=3699&amp; Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=3699&amp; |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].&lt;/ref&gt;;
* [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks;
* [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists;
* [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs;
* [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris;
* [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks;
* [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris;
* [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs;
* [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs;
* [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise;
* [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs;
|col2=
* [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore;
* [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists;
* [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists:
* [[Selga Mence]] (1953)&lt;ref&gt;[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=278&amp; Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=278&amp; |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].&lt;/ref&gt;; — komponiste
* [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis;
* [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece;
* [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs;
* [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists;
* [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis;
* [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]];
* [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists;
* [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore;
* [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists;
* [[Ainars Virga]] (1964) —  mūziķis:
* [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs;
* [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece;
* [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis;
* [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis;
* [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris;
* [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise;
* [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists;
* [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis;
* [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja;
* [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis;
* [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste
* [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists;
}}

{{columns  |width=50%
|col1=
;Liepājā dzīvojuši
* [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts;
* [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks;
* [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks;
* [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece;
* [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs;
* [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs;
* [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs;
* [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore;
* [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;;
* [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs;
* [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece;
* [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors;
* [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs;
* [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece;
* [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise;
* [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts;
|col2=
* [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis;
* [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis;
* [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis;
* [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris;
* [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris;
* [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors;
* [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris;
* [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs;
* [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks;
* [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks;
* [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks;
* [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks;
* [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja;
* [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece;
* [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs;
* [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs;
}}

== Sadraudzības pilsētas ==
Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]]
* {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
* {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]]
* {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]]
* {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]]
* {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]]
* {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]
* {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]]

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls]
* [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs]
* [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte]
* [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel]
* [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Kurzemes un Zemgales hercogiste}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grobiņas apriņķis]]
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētas]]
[[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Liepāja| ]]</text>
      <sha1>ra0pzkm4d9093k1d5ildoaqj0yr430t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670387</id>
      <parentid>3670383</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T21:10:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Binsalminsh</username>
        <id>100209</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sports */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50511" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Liepāja
| native_name = 
| settlement_type = Valstspilsēta
| other_name = 
| nickname = 
| motto = 
| image_skyline = Liepaja Blick von der evangelischen Dreifaltigkeitskathedrale 2.JPG
| imagesize = 
| image_caption = Skats uz Liepāju
| image_flag = Flag of Liepāja.svg
| flag_link = Liepājas karogs
| image_shield = Coat of Arms of Liepāja.svg
| shield_link = Liepājas ģerbonis
| pushpin_map = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position = &lt;!-- left/right --&gt;
| latd = 56
| latm = 30
| lats = 42
| latNS = N
| longd = 21
| longm = 00
| longs = 50
| longEW = E
| subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}'''
| established_title = Pirmoreiz minēta
| established_date = 1253. gadā
| established_title2 = Pilsētas tiesības
| established_date2 = kopš 1625. gada
| seat_type = Citi&lt;br /&gt;nosaukumi
| seat = {{val|de|Libau}}&lt;br /&gt;{{val|ru|Лиепая}}&lt;br /&gt;{{val|pl|Lipawa}}&lt;br /&gt;{{val|lt|Liepoja}}
| leader_title = Domes priekšsēdētājs
| leader_name = [[Gunārs Ansiņš]] ([[Liepājas Partija]])
| area_total_km2 = 60.37
| area_total_sq_mi = 
| area_land_sq_mi = 
| area_water_sq_mi = 
| area_water_percent = 
| area_rank = 
| elevation_max_m = 
| elevation_max_ft = 
| elevation_min_m = 
| elevation_min_ft = 
| population_footnotes = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
| population_total = {{iedzsk|dati|Liepāja}}
| population_as_of = {{iedzsk|dat}}
| population_rank = 
| population_density_km2 = auto
| population_density_sq_mi = 
| population_urban = 
| population_metro = 
| population_density = 
| population_density_rank = 
| timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset = +2
| timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
| utc_offset_DST = +3
| postal_code_type = Pasta indeksi
| postal_code = LV-34(01-17)
| website = [http://www.liepaja.lv/ www.liepaja.lv]
| footnotes = 
}}

'''Liepāja''' ir trešā lielākā [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], viena no desmit [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā ir lielākā [[Kurzeme]]s pilsēta, kas atrodas Latvijas rietumu krastā starp [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]] un [[Liepājas ezers|Liepājas ezeru]], kuru ar jūru savieno [[Tirdzniecības kanāls]]. Liepāja ir nozīmīga kultūras, izglītības, rūpniecības un ostas pilsēta ar trešo lielāko ostu Latvijā pēc pārkrauto kravu daudzuma.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta kā '''Līvas ciems''' ({{val|la|villa Liva}}, vēlāk arī ''Lyva, Live'') 1253. gadā, savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1625. gadā. Liepājas kopējā platība ir 60,37 [[km²]], pēc 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 68 945 iedzīvotāji.

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Liepājas vēsture}}
[[Attēls:Liepaja g 1846.png|130px|thumbnail|1846. gada ģerbonis|left]]Pilsēta ir izaugusi no Līvas zvejniekciema, senas apmetnes pie Liepājas ezera notekas uz jūru. Jau attīstības sākumā bija mēģinājumi Liepāju attīstīt kā ostas pilsētu, tomēr pirmā [[Liepājas osta|ostas]] izbūve notika tikai 17./18. gadsimta mijā. 19. gadsimta sākumā un vairākos paņēmienos gadsimta vidū un beigās, kā arī 20. gadsimta sākumā, ostu vairākkārt padziļināja un turpināja izbūves darbus, lai tā kļūtu piemērota okeāna tvaikoņu uzņemšanai. Taču Liepājas straujākais uzplaukums sākās pēc Liepājas - [[Romni|Romnu]] dzelzceļa atklāšanas, ar ko tā tika savienota ar pārējo [[Krievijas Impērija|Krievijas impēriju]]. Šī dzelzceļa Liepājas - Kašiodoru posmu atklāja jau 1871. gadā, bet 1873. gadā atklāja arī [[Jelgava|Jelgavas]] - [[Mažeiķi|Mažeiķu]] posmu, kas Liepāju savienoja ar Jelgavu un [[Rīga|Rīgu]]. Tā rezultātā ievērojami pieauga ne vien ostas apgrozījumi, bet arī lokālā tirdzniecība, rūpniecība (sevišķi metāla, ķīmiskā un koku) un iedzīvotāju skaits. Kā gandrīz neaizsalstoša osta līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Liepāja uzņēma arī to ostu (Rīgas, [[Tallina|Tallinas]], [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]) apgrozījumus, kas uz ilgāku vai īsāku laiku aizsala. 1906. gadā tika atklāta satiksme starp Liepāju un [[Ņujorka|Ņujorku]], un Liepāja bija izejas osta arī vairākām citām tvaikoņu līnijām satiksmei ar [[Londona|Londonu]], [[Hamburga|Hamburgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], Rīgu un Pēterburgu &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&amp;#124;issue:641217&amp;#124;article:DIVL4&amp;#124;page:9|title=Latvijas Ģeogrāfija|last=J.Rutkis|date=1960}}&lt;/ref&gt;.

[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 7. janvārī Liepājā ieradās [[Latvijas Pagaidu valdība]] ar [[Kārlis Ulmanis|K. Ulmani]] priekšgalā un līdz 1919. gada jūlijam Liepāja bija Latvijas valdības uzturēšanās vieta, [[27. februāris|27. februārī]] tā izdeva rīkojumu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. 1919. gada [[16. aprīlis|16. aprīlī]] Liepājā notika [[Aprīļa pučs]], kura rezultātā pie varas nāca pučistu izveidotais Brimmera-Borkovska kabinets, bet 10. maijā [[Niedras valdība|Andrieva Niedras Latvijas Pagaidu valdība]]. Likumīgā Pagaidu valdība līdz 27. jūnijam pārcēlās uz tvaikoni &quot;Saratova&quot;, kas angļu militārajā aizsardzībā stāvēja Liepājas ostā.

== Ģeogrāfija ==
Pilsēta aizņem 1,5 – 6,5 km platu piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu [[Piejūras zemiene]]s [[Bārtavas līdzenums|Bārtavas līdzenumā]]. Liepāju ieskauj [[Dienvidkurzemes novads]], un ziemeļos pilsēta robežojas ar [[Medzes pagasts|Medzes pagastu]], austrumos ar [[Grobiņas pagasts|Grobiņas pagastu]], bet dienvidos - ar [[Nīcas pagasts|Nīcas pagastu]], Tās rietumu robeža iet pa [[Baltijas jūra]]s krastu. Dabas teritorijas pavisam aizņem aptuveni trešo daļu no pilsētas teritorijas. Šīs teritorijas pārsvarā atrodas pilsētas nomalēs un nav savienotas ar nelielajām zaļajām teritorijām pilsētas centrālajā daļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=16292&amp;r=1&amp;lid=16292&amp;q=liep%C4%81ja&amp;h=1672|title=Letonika.lv. Enciklopēdijas - Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca. Liepāja|website=www.letonika.lv|access-date=2022-03-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=SIA „GRUPA 93”|date=2012|title=STRATĒĢISKAIS IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS.
Vides pārskats|url=https://faili.liepaja.lv/Strategiskais_ietekemes_uz_vidi_novertejums.pdf|journal=Liepājas pilsētas teritorijas plānojums}}&lt;/ref&gt;

=== Meži ===

Liepājas pilsētas [[meža]] zemes aizņem 1368,9 ha, no kuriem mežaudzes veido 83%, pārējo aizņem [[Purvs|purvi]] (4,7%), lauces un smiltāji (9,5%), pārplūstoši klajumi un infrastruktūras objekti (kopā nepilnus 3%). Privātajiem zemes īpašniekiem pieder 109,6ha, bet 92% meža zemju teritorijas jeb 1259,3 ha pieder pašvaldībai. Pilsētas mežu veido pieci atsevišķi mežu masīvi: lielākais – pilsētas ziemeļu daļā, t.sk. Karostas mežs, Reiņu mežs, meži pie [[Liepājas Reģionālā slimnīca|reģionālās slimnīcas]], dienvidrietumu un Zaļās birzs mežu masīvi. 

Pilsētai raksturīga liela meža augšanas apstākļu tipu dažādība, ko nosaka un ietekmē teritorijas ģeoloģiskie un hidroloģiskie apstākļi. Sausieņu meži aizņem 39% no mežu teritorijas, meži uz slapjām minerālaugsnēm 13%, purvainie meži 22%, bet nosusinātie meži 26%. Biežāk sastopami sausieņu meži ir [[sils]] un [[mētrājs]]. Salīdzinoši lielas platības aizņem slapjie meži, īpaši slapjais [[damaksnis]] (11% no visiem mežiem) un niedrājs (12% no mežiem). No nosusinātajiem mežiem vairāk sastopams mētru ārenis, platlapju ārenis un platlapju kūdrenis. Meža valsts reģistrā inventarizācijas datos ir atzīmēts ļoti rets augšanas apstākļu tips – [[grīnis]], bet dabā šī teritorija tam vairs neatbilst, augsne ir bagātinājusies un mainījusies veģetācija.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
[[Attēls:Liepājas lake. - panoramio.jpg|thumb|250x250px|[[Liepājas ezers]]]]

=== Virszemes ūdeņi ===
Ūdeņu teritorijas aizņem 1009 ha (17% no pilsētas kopplatības). Liepājas pilsētas hidroloģisko sistēmu veido dažādi elementi, tai skaitā [[Liepājas ezers|Liepājas]] un [[Tosmares ezers|Tosmares]] ezeri, kas pilsētu norobežo no austrumiem, un ir [[Natura 2000]] teritorijas.(pilsētā atrodas ¼ daļa ezera, pārējā daļa izvietojas [[Otaņķu pagasts|Otaņķu]] un [[Nīcas pagasts|Nīcas]] pagastā). Ir arī upes – Vērnieku upe, Kalējupīte un [[Ālande]], kanāli: [[Tirdzniecības kanāls|Tirdzniecības]], Karostas, [[Cietokšņa kanāls|Cietokšņa]] un Pērkones (bijusī upe), kā arī mākslīgā ūdenskrātuve Beberliņi. Pilsēta atrodas Baltijas jūras krastā. Atbilstoši Latvijas iedalījumam upju baseinu apgabalos Liepājas pilsētas teritorija ietilpst [[Venta]]s upju baseina apgabalā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Augsnes ===
Teritorijā dominējošo augšņu tipu, kā arī valdošo ģeogrāfisko ainavu nosaka Piejūras zemienei raksturīgie mazauglīgie smilšainie cilmieži un apgrūtinātas dabiskas noteces apstākļi. Pēc mehāniskā sastāva dominējošas šeit ir smilts augsnes, no augšņu grupām – tipiskais podzols reljefa pacēlumos un kūdraina podzolēta glejaugsne ieplakās, ka arī velēnu glejaugsne un velēnpodzolētā glejaugsne. Lielā mitruma dēļ teritorijai raksturīgi pārpurvošanās procesi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Klimats ===
[[Attēls:Liepaja Karosta plaza 1.jpg|thumb|250x250px|Liepājas pludmale]]
Klimatiskos apstākļus Liepājā būtiski ietekmē tiešais jūras tuvums, tāpēc Liepāja atrodas [[Mērenā josla|mērenajā jūras klimata joslā]]. Jūras gaisa izplūde veido šiem platuma grādiem salīdzinoši zemas vasaras un augstas ziemas gaisa temperatūras. Liepājā ir augstākā vidējā gaisa temperatūra Latvijā, kas ir +7,0 °C. Pēc stundu skaita Liepājā ir viens no augstākajiem vidējiem Saules spīdēšanas ilguma rādītājiem, kas ir vidēji 1840–1940 stundu gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edu.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=39525|title=4. Latvijas klimats un tā mainības raksturs|website=edu.lu.lv|access-date=2022-03-19|language=lv}}&lt;/ref&gt; Ziemai raksturīgi bieži atkušņi, tāpēc Piejūras zemienē sniega sega parasti ļoti nenoturīga, tās biezums reti pārsniedz 5–10 cm&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Ir novērojams liels vējaino dienu skaits salīdzinājumā ar Latvijas iekšzemes rajoniem. Teritorijā valdošie ir visi rietumu un dienvidu rumbu vēji. To vidējais ātrums ir 6,1 m/s. Maksimālie vēja ātrumi (lielāki, kā 20 m/s) parasti tiek novēroti rudens un ziemas periodā, vairumā gadījumu tie ir rietumu rumbu vēji. Raksturīgi, ka vēja ātrums un nereti arī virziens bieži mainās ļoti īsā laika sprīdī.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1967. gada 17. – 18. oktobrī notika valsts vēsturē spēcīgākā vētra, un Liepājā 18. oktobrī tika reģistrēts līdz šim vislielākais Latvijā novērotais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s. Pilsētā ir vidēji visvairāk vētrainu dienu gadā - 7,9, kad vidējais vēja ātrums sasniedz 10,8 m/s. 1971. gadā šis rādītājs sasniedza pat 36 dienas. Ilggadīgās izmaiņas norāda uz ļoti būtiskām vētrainu dienu skaita samazināšanās tendencēm.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zanita Avotniece, Svetlana Aņiskeviča, Edgars Maļinovskis|date=2017|title=KLIMATA PĀRMAIŅU SCENĀRIJI LATVIJAI. Ziņojums|url=https://www4.meteo.lv/klimatariks/files/zinojums.pdf|journal=VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”}}&lt;/ref&gt;

{{Weather box
|location = Liepājas
| width       = 75%
|single line = Yes
|metric first = Yes
|Jan record high C = 7.9
|Feb record high C = 15.5
|Mar record high C = 17.8
|Apr record high C = 24.5
|May record high C = 30.0
|Jun record high C = 32.7
|Jul record high C = 33.7
|Aug record high C = 35.6
|Sep record high C = 30.7
|Oct record high C = 22.2
|Nov record high C = 15.4
|Dec record high C = 10.1
|year record high C = 35.6
|Jan high C = 0.8
|Feb high C = 0.7
|Mar high C = 3.8
|Apr high C = 9.8
|May high C = 15.3
|Jun high C = 17.9
|Jul high C = 21.0
|Aug high C = 21.0
|Sep high C = 16.5
|Oct high C = 11.3
|Nov high C = 5.6
|Dec high C = 2.3
|year high C = 10.5
|Jan mean C = -1.3
|Feb mean C = -1.7
|Mar mean C = 1.0
|Apr mean C = 6.0
|May mean C = 11.2
|Jun mean C = 14.3
|Jul mean C = 17.4
|Aug mean C = 17.4
|Sep mean C = 13.2
|Oct mean C = 8.6
|Nov mean C = 3.6
|Dec mean C = 0.3
|year mean C = 7.6
|Jan low C = -3.3
|Feb low C = -4.1
|Mar low C = -1.9
|Apr low C = 2.2
|May low C = 7.0
|Jun low C = 10.7
|Jul low C = 13.8
|Aug low C = 13.7
|Sep low C = 9.9
|Oct low C = 5.9
|Nov low C = 1.5
|Dec low C = -1.8
|year low C = 4.5
|Jan record low C = -32.9
|Feb record low C = -31.6
|Mar record low C = -23.8
|Apr record low C = -10.1
|May record low C = -4.3
|Jun record low C = 0.5
|Jul record low C = 4.8
|Aug record low C = 4.6
|Sep record low C = -1.7
|Oct record low C = -7.3
|Nov record low C = -17.5
|Dec record low C = -25.8
|year record low C = -32.9
|precipitation colour = green
|Jan precipitation mm = 58.5
|Feb precipitation mm = 42.2
|Mar precipitation mm = 46.5
|Apr precipitation mm = 43.0
|May precipitation mm = 41.2
|Jun precipitation mm = 56.0
|Jul precipitation mm = 72.1
|Aug precipitation mm = 77.9
|Sep precipitation mm = 81.9
|Oct precipitation mm = 89.8
|Nov precipitation mm = 87.8
|Dec precipitation mm = 73.7
|year precipitation mm = 762.9
|Jan precipitation days = 13.7
|Feb precipitation days = 9.9
|Mar precipitation days = 10.6
|Apr precipitation days = 7.1
|May precipitation days = 6.9
|Jun precipitation days = 8.3
|Jul precipitation days = 8.8
|Aug precipitation days = 10.0
|Sep precipitation days = 12.0
|Oct precipitation days = 13.8
|Nov precipitation days = 15.6
|Dec precipitation days = 14.5
|year precipitation days = 130.1
|Jan humidity = 87.2
|Feb humidity = 85.8
|Mar humidity = 82.8
|Apr humidity = 76.3
|May humidity = 75.7
|Jun humidity = 77.4
|Jul humidity = 78.9
|Aug humidity = 78.5
|Sep humidity = 80.5
|Oct humidity = 82.9
|Nov humidity = 87.4
|Dec humidity = 86.9
|year humidity = 81.7
|Jan sun = 34
|Feb sun = 64
|Mar sun = 130
|Apr sun = 187
|May sun = 273
|Jun sun = 295
|Jul sun = 279
|Aug sun = 248
|Sep sun = 173
|Oct sun = 103
|Nov sun = 43
|Dec sun = 28
|year sun = 1857
|source 1 = [[NOAA]] (sun 1961–1990)&lt;ref name = HKO&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = ftp://ftp.atdd.noaa.gov/pub/GCOS/WMO-Normals/TABLES/REG_VI/LV/26406.TXT
| title = Liepaja Climate Normals 1961–1990
| publisher = National Oceanic and Atmospheric Administration
| access-date = 28 November 2013}}&lt;/ref&gt;
|source 2 = Weatherbase&lt;ref name = weatherbase&gt;{{tīmekļa atsauce
| url = http://www.weatherbase.com/weather/weather.php3?s=264060
| title = Weatherbase: Historical Weather for Griuzupe, Latvia
| publisher = Weatherbase
| access-date = 4 February 2013}}&lt;/ref&gt; 
|Source 3: Météo Climat&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce
| url= http://meteo-climat-bzh.dyndns.org/listenormale-1981-2010-1-p125.php
| title= Liepaja Climate Normals 1981–2010
| publisher= Météo Climat
| access-date= 11 October 2017}}&lt;/ref&gt;
|date=November 2011
}}

== Kultūra ==
[[Attēls:Inner yard of Zivju iela 3 in Liepāja.jpg|left|thumb|250x250px|Romas dārzs]]
Liepāja ir zināma kā dziļām kultūrvēsturiskām tradīcijām bagāta pilsēta, un tai ir ļoti būtiska vieta Latvijas un visa reģiona kultūrainavā. Liepājā darbojas gan valsts, gan pašvaldības dibinātās institūcijas, gan arī [[Liepājas Universitāte]]s un privāti finansēti mākslinieciskie kolektīvi un struktūrvienības. Liepājā ir attīstītas dažādas kultūras jomas, un īpaši spēcīgas ir skatuves un izpildītājmākslas tradīcijas, gan tās profesionālajās, gan populārajās un amatiermākslas izpausmēs. Liepājā ir ievērojams mantojums gan vēsturiskās kultūrvides, ēku, pieminekļu ziņā, gan vizuālās mākslas kolekciju, muzeju un bibliotēku ziņā. Spēcīgas ir nemateriālā kultūras mantojuma tradīcijas — amatniecība, tautas māksla, tradicionālā kultūra — gan latviešu, gan mazākumtautību grupās. Attīstās kultūrtūrisms un radošās industrijas. Ir stipra kultūrizglītības bāze (tās profesionālajās izpausmēs). Atsevišķas nozares Liepājā ir salīdzinoši mazāk attīstītas ([[tēlotāja māksla]], [[literatūra]], panīcis [[kino]] utt.), 

Liepāja piedalījās konkursā par [[Eiropas kultūras galvaspilsēta]]s (EKG) statusu 2014. gadā, tomēr {{Dat|2009|9|15}} [[Eiropas Komisija]]s žūrija ieteica šo statusu Latvijā piešķirt [[Rīga]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&amp;format=HTML&amp;aged=0&amp;language=LV&amp;guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&amp;nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}&lt;/ref&gt; Piedaloties konkursā uz kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā, 2022. gada 10. maijā žūrija piešķīra šo statusu Liepājai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/liepaja-bus-eiropas-kulturas-galvaspilseta-2027-gada.a456066/|title=Liepāja būs Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Simboli ===
Liepāja ir trīs oficiāli apstiprināti simboli: [[Liepājas ģerbonis|ģerbonis]], [[Liepājas karogs|karogs]] un himna. Savu ģerboni Liepāja ieguva līdz ar pilsētas tiesību piešķiršanu — 1625. gadā, savukārt karogs pirmo reizi oficiāli tika pasludināts 1938. gadā ar &quot;Likumu par Liepājas pilsētas karogu&quot;. Himna &quot;Pilsēta, kurā piedzimst vējš&quot; ir apstiprināta 1999. gadā un savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 2000. gada pirmajā stundā. Dziesmu &quot;Pilsētā, kurā piedzimst vējš&quot; [[Imants Kalniņš]] sarakstījis jau 1973. gadā veltīdams to Liepāja un liepājniekiem, bet teksta autors ir [[Māris Čaklais]]. Pirmā to izpildījusi [[Austra Pumpure]], jau tad šī dziesma ieguvusi neoficiālas liepājnieku himnas statusu. Liepājai ir arī savs īpašais ēdiens - &quot;Liepājas menciņi&quot; (apdūmota, vītināta [[menca]] ar kartupeļiem, sīpoliem un dillēm saldajā krējumā, sacepta keramikas podiņā), kas ir balstīts uz senu Dienvidkurzemes recepti &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/edinasana/liepajas-ipasais-ediens-ar-kurzemes-smeki-liepajas-mencini/|title=Liepājas īpašais ēdiens ar Kurzemes smeķi – “Liepājas menciņi”|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;. Kaltētas, arī apdūmotas vai viegli žāvētas mencas Kurzemes piekrastes iedzīvotāju — [[Lībieši|lībiešu]] un [[Kurši|kuršu]] — uzturā lietotas vēl pirms vācu kolonistu ierašanās 13. gadsimtā. 

Liepājas simbolikas lietošanu nosaka domes 1999. gada 25. februārī pieņemtie saistošie noteikumi.
[[Attēls:Baltu vienības dienas pasākumi Liepājā (29269901903).jpg|thumb|300x300px|Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles interjers]]

=== Mūzika ===
Liepāju dēvē par Latvijas mūzikas galvaspilsētu&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. Pilsētā darbojas vecākais orķestris Baltijas valstīs - [[Liepājas simfoniskais orķestris]]. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus Rīgas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lso.lv/orkestris/par-mums|title=Par mums {{!}} VSIA LIEPĀJAS SIMFONISKAIS ORĶESTRIS|last=LSO|website=www.lso.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. No Liepājas ir nākušas tādas grupas kā [[Līvi (grupa)|Līvi]], [[Credo (grupa)|Credo]], [[2xBBM]] un [[Tumsa (grupa)|Tumsa]], kā arī tādi komponisti kā [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Lūsēns]] un [[Uldis Marhilēvičs]]. Tiek rīkoti mūzikas festivāli, kā Summer Sound, Starptautiskais Zvaigžņu festivāls, VIA Baltica festivāls, Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls un citi&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;. No 1964. līdz 2006. gadam [[Koncertdārzs &quot;Pūt, vējiņi!&quot;|koncertdārzā &quot;Pūt, vējiņi&quot;]]  tika organizēts ilglaicīgākais un ar tradīcijām bagātākais populārās mūzikas festivāls Latvijā - [[Liepājas dzintars]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/59570|title=&quot;Liepājas dzintars&quot;|website=enciklopedija.lv|access-date=2022-08-14|language=en}}&lt;/ref&gt;.

=== Māksla ===
Liepājas mākslas dzīve ir ar senām un bagātīgām tradīcijām. Vecākais un izcilākais mākslas darbs Liepājā ir koktēlnieka [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa jaunākā]] 1697. gadā darinātais [[Liepājas Svētās Annas baznīca|Sv. Annas baznīcas]] altāris. 18. gadsimta ievērojamākais mākslas darbs ir [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle|Sv. Trīsvienības katedrāles]] iekārta un izcilās ērģeles, kas kopš 1912. gada ir lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas. levērības cienīga ir arī vecās katoļu baznīcas iekšsienu apdare - ornamentāli veidojumi apmetumā (1762. g.) un altāra retabls - raksturīgs vēlā [[Baroks|baroka]] darinājums, kolonnu, sienu un griestu gleznojumi, logu vitrāžas. Lietišķās mākslas meistaru darbi atrodas [[Liepājas muzejs|Liepājas muzejā]]. Te redzamas 18. gadsimta durvju vērtnes no nama [[Stendera iela (Liepāja)|Stendera ielā]] 13 un alvas lējēju darbi. 19. gadsimta izcilākais tēlniecības darbs ir tēlnieka Fabiani veidotā skulptūra kapličai [[Vecie kapi (Liepāja)|Vecajos kapos]], tomēr tēlniecības darbus pilsētā pārstāv galvenokārt memoriālie darbi. [[Ziemeļu kapsēta (Liepāja)|Ziemeļu kapos]] atrodas piemineklis [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņās]] kritušo karavīru piemiņai, turpat arī piemiņas zīme pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] pirmajā apbedījuma vietā, Līvas kapsētā ebreju apbedījumu nodalījumā piemineklis Latvijas Brīvības cīņās pie Liepājas kritušo ebreju karavīru piemiņai. [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parkā]] ierīkoti [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem|pieminekļi bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] un 1905. gada 16. janvāra mītiņa atcerei. Netālu ir piemineklis dzejniecei [[Mirdza Ķempe|Mirdzai Ķempei]]. Pilsētā līdz valstiskās neatkarības atjaunošanai bija vairāki padomju okupācijas periodā radīti monumenti, no kuriem savā vietā palicis monuments 1941. gada Liepājas aizstāvjiem&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;, taču 2022. gadā tas tiek demontēts&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-demontes-tris-padomju-okupacijas-laika-piemineklus/|title=Liepājā demontēs trīs padomju okupācijas laika pieminekļus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Kopš 1996. gada pilsētu rotā Ģirta Burvja vadītajā plenērā veidotās piemiņas skulptūras Līvas upes gultnei. Liepājas himnas “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” tēli ir atveidoti bronzas skulptūrās, kas izvietotas visā [[Kūrmājas prospekts|Kūrmājas prospekta]] garumā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://liepaja.travel/darit-un-redzet/liepajas-himnas-telu-skulpturas/|title=Liepājas himnas tēlu skulptūras|last=catchsmartsolution.com|first=CatchSmart {{!}}|access-date=2022-08-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;. Bagātīgas ir glezniecības tradīcijas&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

=== Teātris ===
''Pamatraksts:'' [[Liepājas teātris]][[Attēls:Olympic centre liepaja.jpg|thumb|250x250px|Liepājas Olimpiskais centrs]]

1907. gadā nodibināja Liepājas Latviešu dramatisko biedrību. Kopā ar citām biedrībām tā 1907. gada martā dbināja un uzturēja Liepājas Latviešu teātri (tagadējais Liepājas teātris), kurš ir vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais [[teātris]]. 1918. gadā teātris pārcēlās uz pašreizējām telpām – uz pilsētas teātri toreizējā Hagedorna (tagad - [[Teātra iela (Liepāja)|Teātra]]) ielā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/liepajas_teatris/|title=Liepājas teātris :: Teātra iela 4, Vecliepāja , Liepāja , Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;.
=== Sports ===
1998. gadā Liepājā tika atvērta pirmā neatkarības gados uzbūvētā [[hokejs|hokeja]] halle Latvijā. Par [[Liepājas Olimpiskā Centra ledus halle|Olimpiskās ledus halles]] mājinieci kļuva [[HK Liepājas Metalurgs]]. Komandas pastāvēšanas gaitā tā astoņas reizes izcīnīja [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionāta]] zelta medaļas, komanda svinēja uzvaru arī 2002. gada [[Austrumeiropas hokeja līga]]s turnīrā. Metalurģijas uzņēmuma problēmu dēļ hokeja komanda 2013. gada vasarā darbību pārtrauca. 2014. gadā tika nodibināts [[HK Liepāja|Hokeja klubs &quot;Liepāja&quot;]]. [[FK Liepājas Metalurgs|Futbola klubs &quot;Liepājas Metalurgs&quot;]] pārtrauca darbību 2014. gada janvārī un tā vietā tika nodibināts [[FK Liepāja|Futbola klubs &quot;Liepāja&quot;]], kurš [[2015. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2015. gadā]] kļuva par Latvijas čempioniem. Liepājā bazējas [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas basketbola līgas]] klubs [[Betsafe/Liepāja]].

Liepājā regulāri tiek uzņemti dažādi sporta pasākumi, kā Pasaules un Eiropas čempionāti basketbolā, un [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]]. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm]] A un B apakšgrupas spēles tika aizvadītas [[Liepājas Olimpiskais centrs|Liepājas Olimpiskajā centrā]]. Tiek rīkots arī Eiropas rallija čempionāta posms “Rally Liepāja”, Starptautiskās sacensības vindsērfingā un citi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/par-sporta-dzivi-liepaja/|title=Par sporta dzīvi Liepājā|website=Par sporta dzīvi Liepājā|access-date=2022-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
[[Attēls:Liepājas ģimnāzija (2).jpg|left|thumb|250x250px|Liepājas Valsts 1. ģimnāzija]]
Doma atvērt skolu radusies 1560. gadā baznīcu pārlūkošanas laikā, un skolas pastāvēja Liepājā jau pirms 1625. gada. Taču tieši pilsētas tiesību iegūšana veicināja skolu turpmāko attīstību, jo skolas uzturēšana skaitījās par vienu no pilsētas pienākumiem. Jaundibināto skolu apmeklēt tika mudināti gan vāciešu, gan kuršu bērni. „Nevāciem&quot; ticis pasludināts, ka tiem bērniem, kuri tikšot sūtīti skolā, atlaidīšot katru kalpību un pat atsvabināšot tos no dzimtbūšanas; arī tālākai mācībai tiem tikšot sniegta palīdzība. Sākumā skola bijusi vienklasīga; otrā klase atvērta 1638. gadā; no 1650. gadā skolai bijušas jau 3 klases. bet 1750. gadā atvērta 4. klase. 1788. gadā uzcelts jauns skolas nams, bet 1806. gadā pilsētas skola pēc 250 gadu pastāvēšanas pārvērsta augstākā apriņķa skolā. Šo apriņķa skolu savā laikā apmeklējuši [[Krišjānis Valdemārs]] un [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]]. Apriņķa skola 1866. gadā tika pārvērsta [[Liepājas Nikolaja ģimnāzija|Nikolaja ģimnāzijā]]. 1861. gadā pie apriņķa skolas tika atvērta jūrniecības klase, kas 1876. gadā tika pievienota [[Liepājas jūrskola]]i. Pirmā augstākā meiteņu skola atklāta 1871. gadā, un 1874. gadā pastāvējušas jau 2 augstākās meiteņu skolas, no kurām viena tika pārvērsta par ģimnāziju 1886. gadā. 1888. gadā Liepājā bijušas divas skolas ar latviešu mācības valodu. Tālākajos gados, ar 1889. gada likumu uzsāktā skolu [[pārkrievošana]] pārvērta visas skolas krievu skolās, tomēr pastāvēja skolas, kuras savā vairumā apmeklēja latviešu bērni, Tajās latviešu valoda tika pasniegta kā priekšmets un ticības mācības tika mācīta latviešu valodā. Skolas ar latviešu valodu kā vienīgo valodu radās tikai pēc Latvijas neatkarības iegūšanas.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1925|title=Liepājas 300 gadu jubilejas piemiņai, 1625-1925.|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp&amp;#124;issue:653588&amp;#124;page:55|journal=Liepājas pilsētas valde|pages=55}}&lt;/ref&gt;

Pirmās brīvvalsts laikā Liepājā darbojās trīs vidusskolas, 25 pamatskolas, divi tehnikumi, komercskola, lietišķās mākslas vidusskola, komercinstitūts, tehniskā vakara amatniecības skola, ebreju amatnieku skola, zvejniecības un zivkopības skola. Darbojās ari tautas konservatorija un dažādi vakara kursi. Pastāvēja Liepājas pilsētas bibliotēka (dibināta 1839. gadā; 1937. gadā no visa grāmatu skaita 39 tūkstoši grāmatu bija latviešu valodā). 1919. gada decembrī bibliotēkā atvēra atsevišķu bērnu nodaļu - pirmo Latvijā.
[[Attēls:Liepāja University 2008-08.JPG|thumb|250x250px|Liepājas Universitāte]]
Pēc 2. pasaules kara Liepājā darbojās Liepājas Pedagoģiskais institūts (dibināts 1954. gadā; 1945. gadā pedagoģiskā skola, 1950. gadā Liepājas Skolotāju institūts), Rīgas Politehniskā institūta Vispārtehniskā fakultāte, jūrskola, medicīnas skola, politehnikums, Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (dib. 1926. g.), mūzikas skola, desmit vispārizglītojošās skolas, divas profesionāli tehniskās vidusskolas un divas tehniskās skolas&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;.

Liepājā 2022. gadā ir divpadsmit pašvaldības vispārējās izglītības iestādes un divas privātās skolas, kas nodrošina izglītības iegūšanu lielākajos pilsētas mikrorajonos&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/visparizglitojosas-skolas/|title=Vispārizglītojošās skolas|website=Vispārizglītojošās skolas|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;. 2018. gadā Liepājā darbojās [[Liepājas Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] (353 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas vakara (maiņu) vidusskola|vakara (maiņu) vidusskola]] (269 skolēni vidusskolas klasēs), [[Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola|Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskola]] (181 skolēns vidusskolas klasēs), [[Liepājas Raiņa 6. vidusskola|Raiņa 6. vidusskola]] (140 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 7. vidusskola|7. vidusskola]] (112 skolēni vidusskolas klasēs), [[Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola|Oskara Kalpaka 15. vidusskola]] (107 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas pilsētas 12. vidusskola|12. vidusskola]] (102 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas A. Puškina 2. vidusskola|A. Puškina 2. vidusskola]] (94 skolēni vidusskolas klasēs), [[J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskola|J. Čakstes 10. vidusskola]] (80 skolēni vidusskolas klasēs), [[Liepājas 8. vidusskola|8. vidusskola]] (52 skolēni vidusskolas klasēs). 

2019. gada martā Liepājas dome nolēma apvienot 2. ar 12. vidusskolu, veidojot jaunu vidusskolu un pilnībā izmantojot 2. vidusskolas modernizēto mācību vidi.&lt;ref&gt;[https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/lemums-pienemts-apvienosanas-process-ir-sacies/ Lēmums pieņemts. Apvienošanas process ir sācies] Sarmīte Pujēna, irliepaja.lv 2019. gada 1. martā&lt;/ref&gt;

Liepājā ir arī vairākas augstākās izglītības iestādes: [[Liepājas Universitāte]], [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Liepājas filiāle, [[Rīgas Tehniskā koledža|Rīgas Tehniskās koledžas]] Liepājas filiāle, [[Liepājas Jūrniecības koledža]], [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Liepājas filiāle, [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|Biznesa augstskolas “Turība”]] Liepājas filiāle, [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskās akadēmijas]] Liepājas filiāle un Juridiskās koledžas Liepājas filiāle.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/augstaka-izglitiba/|title=Augstākā izglītība|website=Augstākā izglītība|access-date=2022-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apskates objekti ==
[[Attēls:Liepaja kosciol sw Anny.jpg|thumb|375x375px|Liepājas Svētās Annas Baznīca]]
''Pamatraksts:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Liepājā]]
* [[Karosta]] - unikāls [[Nocietinājums|nocietinājumu]] komplekss [[Baltijas jūra]]s krastā, kas ir īpašs [[Latvija]]s un pasaules vēsturē un arhitektūrā. Ēkās saskatāms [[Krievijas impērija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]] militāro objektu būvniecības stilu kontrasts.
* [[Jūrmalas parks (Liepāja)|Jūrmalas parks]] - viens no lielākajiem stādītajiem dendroloģiskajiem parkiem Latvijā. 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji.
** Liepājas pludmale - kā populāra peldvieta pazīstama kopš 19. gadsimta, Pludmalei 2001. gadā piešķīra zilo karogu.  Pludmales josla bezvēja laikā ir aptuveni 50 — 80 metrus plata, un tās garums ir apmēram 8 km. Liepājas pludmale ir vienīgā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], kas labiekārtota peldēšanai arī cilvēkiem ar invaliditāti.
** [[Koncertdārzs &quot;Pūt, vējiņi!&quot;|Koncertdārzs &quot;Pūt Vējiņi&quot;]] - brīvdabas koncertzāle, pazīstama kā kādreizējā festivāla [[Liepājas dzintars]] norises vieta.
** [[Gulbīšu dīķis]] - dīķis ar tempļveida lapeni centrā, kuru ieskauj vasarnīcas.
** [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] - Liepājas vēsturiskā kūrorta galvenā ēka, kas pabeigta 1902. gadā. Ēkas arhitekts ir [[Pauls Makss Berči]].
* [[Rožu laukums (Liepāja)|Rožu laukums]] - pilsētas galvenais laukums un viens no tās simboliem.
* [[Liepājas muzejs]] -  lielākais muzejs Kurzemē, kurā ir gandrīz 100 000 eksponātu. Ēka celta pēc [[Berlīne]]s arhitekta [[Ernests fon Īne|Ernesta fon Īnes]] skicēm, 1901. gadā to uzcēlis Pauls Makss Berči.
* [[Liepājas muzejs|Liepājas muzeja filiāle &quot;Liepāja okupāciju režīmos&quot;]] - Pamatekspozīcija atspoguļo 1939. gada starptautisko līgumu ([[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] un PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma) ietekmi uz Liepājas novada sabiedriski politisko, ekonomisko un kultūras dzīvi.
* [[Liepājas teātris]] - vecākais latviešu profesionālais teātris, kas dibināts 1907. gadā. 1918. gadā Liepājas teātrim tika piešķirta pašreizējā ēka.
* [[Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāle]] - [[Luterisms|luterāņu]] baznīca, kas ir veidota vēlīnā [[Baroks|baroka]] stilā ar [[Klasicisms|klasicisma]] iezīmēm. Baznīcas ērģeles ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas.
* [[Liepājas Svētās Annas baznīca]] -  senākais Liepājas pilsētas dievnams, kas pirmo reizi rakstos pieminēts jau 1508. gadā. Baznīca pēdējo reizi pārbūvēta 19. gadsimta otrajā pusē pēc Paula Maksa Berči projekta. Īpašs ir kokgriezēja [[Nikolass Sēfrenss|Nikolasa Sēfrensa]] 1697. gadā darinātais [[altāris]].
* [[Lielais dzintars (koncertzāle)|Koncertzāle &quot;Lielais dzintars&quot;]] - akustiskā koncertzāle, kas atklāta 2015. gadā.

== Transports ==
[[Attēls:Liepājas stacija.jpg|thumb|250x250px|Liepājas dzelzceļa stacija mūsdienās]]
{{Pamatraksts|Tramvaju satiksme Liepājā|Starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;}}
Liepājas transporta sistēma sastāv no 31 autobusu līnijas (no tām 5 maršruti savietoti ar Grobiņu), kā arī vienas [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājas tramvaja]] līnijas, kuras garums ir 7 kilometri. 2013. gadā tramvaja līniju pagarināja par 1,7 km no Dienvidrietumu mikrorajona (Klaipēdas ielas) līdz Ezerkrasta mikrorajonam ar apgriešanās apli Mirdzas Ķempes ielas galā.
Liepājai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, [[Starptautiskā lidosta &quot;Rīga&quot;|Rīgas Starptautisko lidostu]], Ventspili, Jelgavu, Klaipēdu un citiem galapunktiem.

Akciju sabiedrība &quot;Pasažieru Vilciens&quot; nodrošina pasažieru satiksmi ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|vilcienu Liepāja — Rīga]]. [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Dzelzceļa līnijā Liepāja — Ventspils]] 2009. gadā tika demontētas sliedes, arī dzelzceļa līnija uz Vaiņodi netiek izmantota.

7 kilometrus uz austrumiem no Liepājas atrodas [[starptautiskā lidosta &quot;Liepāja&quot;]]. 2008. gada augustā Liepājas starptautiskā lidosta nodrošināja gaisa savienojumus ar četrām pilsētām — [[Rīga|Rīgu]], [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]], [[Hamburga|Hamburgu]] un [[Maskava|Maskavu]], bet [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|finanšu un pārvaldes krīzes]] laikā regulāros lidojumus no Liepājas lidostas pārtrauca, kā gaisa satiksmes mezgls attīstījās [[Palangas starptautiskā lidosta]]. 2017. gadā atjaunoja regulāros lidojumus no Liepājas uz Rīgu.

Ar pilsētu savienoti divi valsts galvenie autoceļi: [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]] ([[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] - Liepāja) un [[Autoceļš A11 (Latvija)|A11]] (Liepāja - [[Lietuva]]s robeža).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589|title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem|website=web.archive.org|access-date=2022-02-13|date=2013-05-13|archive-date=2013-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589}}&lt;/ref&gt;
== Apkaimes ==
# [[Vecliepāja]]
# [[Ezerkrasts]]
# [[Dienvidrietumu rajons (Liepāja)|Dienvidrietumu rajons]]
# [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]]
# [[Jaunliepāja]]
# [[Velnciems]]
# [[Karosta]]
# [[Tosmare (Liepāja)|Tosmare]]
# [[Zaļā birze]]
# [[Jaunā pasaule (Liepāja)|Jaunā pasaule]]

== Iedzīvotāji ==
Liepājā iedzīvotāju skaits visstraujāk pieauga pirms [[Pirmais pasaules karš|1. pasaules kara]], un 50 gadu laikā tas gandrīz desmitkāršojās. [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Latvijas PSR|okupācijas]] 50 gados tas divkāršojās, jo tad iedzīvotāju skaita pieaugumu bremzēja slēgtās kara ostas pastāvēšana. ledzīvotāju nacionālais sastāvs bija loti raibs. Līdz 1. pasaules karam bija liels [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] īpatsvars, līdz [[Otrais pasaules karš|2. pasaules karam]] - [[Ebreji|ebreju]] īpatsvars, padomju okupācijas gados pieauga [[Latvijas krievi|krievu]] daudzums. Latviešu īpatsvars līdz 2. pasaules karam palielinājās no 16% 1863. gadā līdz 85% 1943. gadā, bet pēc kara tas atkal samazinājās&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;. 

Mūsdienās demogrāfiskā situācija Liepājā ir nelabvēlīga, jo iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas : enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/50383143|publisher=&quot;Preses nams&quot;|date=1999|location=Riga|isbn=9984-00-357-4|oclc=50383143}}&lt;/ref&gt;. Tomēr iedzīvotāju aizbraukšanas tendence no Liepājas pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā pirmo reizi daudzu gadu laikā tika sasniegts pozitīvs migrācijas saldo. Labvēlīgas migrācijas tendences arvien būtiskāk kompensē negatīvo dabisko pieaugumu, līdz ar to kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence ir būtiski izmainījusies 2017. un 2018. gadā. 2018. gadā vidējais iedzīvotāju vecums Liepājā bija 42,2 gadi, tādēļ tā ir trešā jaunākā pilsēta starp republikas pilsētām. Demogrāfiskā slodze ir 690 bērni, pusaudži un pensionāri uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir augstākā rādītāja vērtība starp republikas pilsētām&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_ekonomika.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - EKONOMIKA}}&lt;/ref&gt;. Iedzīvotāju skaits laika posmā no 2012.-2018. gadam samazinājās vidēji par 750 iedzīvotājiem gadā&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://faili.liepaja.lv/AP/Esosas_situacijas_raksturojums_kultura-1.pdf|title=ESOŠĀS SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS LIEPĀJAS PILSĒTĀ - KULTŪRA}}&lt;/ref&gt;.

=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Historical populations
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|align       = left
|cols        = 4
|graph-pos = bottom
|percentages = on
|break       = jā
|footnote    = Avots:&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Latvijas pilsētas&quot;. Rīga 1999.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS030/table/tableViewLayout1/&lt;/ref&gt;
|1640|ap 1500
|1797|4516
|1801|4506
|1857|8333
|1863|9970
|1881|29611
|1897|60653
|1914|94000
|1920|51583
|1925|60762
|1930|57238
|1935|57098
|1941|45067
|1943|43280
|1959|71464
|1970|92884
|1979|107663
|1980|108262
|1981|108514
|1982|108666
|1983|108991
|1984|109747
|1985|110606
|1986|111247
|1987|112064
|1988|113321
|1989|114486
|1990|114337
|1991|114950
|1991|113826
|1992|112154
|1993|105558
|1994|101352
|1995|96294
|1996|94165
|1997|92687
|1998|91444
|1999|90416
|2000|89448
|2001|87859
|2002|86372
|2003|85544
|2004|84569
|2005|83762
|2006|83041
|2007|82421
|2008|81748
|2009|80678
|2010|78913
|2011|76910
|2012|74812
|2013|73469
|2014|71926
|2015|71125
|2016|70630
|2017|69443
|2018|69180
|2019|68945
|2020|68535
|2021|67964
}}

=== Etniskais sastāvs ===
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Liepājā 2020. gadā.&lt;ref&gt;[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;9&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 40473 : Latvieši : green
| slice 2 = 19036 : Krievi : red
| slice 3 = 3021 : Ukraiņi : yellow
| slice 4 = 2067 : Baltkrievi : aqua
| slice 5 = 2007 : Lietuvieši : orange
| slice 6 = 1931 : Cita un neizvēlēta : black
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 68 535
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|yellow|Ukraiņi}}
{{legend|aqua|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Lietuvieši}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 59,1% 
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 40 473
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 27,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 19 036
|-
| [[Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 4,4%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 3 021
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 3,0%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 067
|-
| [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 2 007
|-
| Cita un neizvēlēta 
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2,8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1 931
|}

{{-}}

=== Ievērojami cilvēki Liepājā ===
{{columns  |width=50%
|col1=
;Liepājā dzimuši
* [[Herbords Kārlis Frīdrihs Bīnemans fon Bīnenštamms]] (1778—1840) — žurnālists un ģeogrāfs;
* [[Voldemārs Kernigs]] (1840—1917) — internists un neirologs;
* [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis;
* [[Līna Šterna]] (1878—1968) — bioķīmiķe;
* [[Janka Maurs]] (1883—1971) — [[baltkrievi|baltkrievu]] rakstnieks;
* [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise;
* [[Augusts Krastiņš]] (1859— 1942) ASV latviešu autokonstruktors;
* [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs;
* [[Eduards Tisē]] (1897—1961) — kinooperators;
* [[Teodors Uldriķis]] (1902—1973) — gleznotājs;
* [[Balis Dvarjons]] (1905—1972) — [[Lietuva|lietuviešu]] komponists;
* [[Mirdza Ķempe]] (1907—1974) — dzejniece;
* [[Arvīds Jansons]] (1914—1984) — diriģents;
* [[Valdis Vikmanis]] (1915—2011) — diriģents un pedagogs;
* [[Indriķis Šterns]] (1918—2005) — vēsturnieks;
* [[Tālivaldis Ķeniņš]] (1919—2008) — komponists&lt;ref&gt;[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=3699&amp; Tālivaldis Ķeniņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305042033/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=3699&amp; |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].&lt;/ref&gt;;
* [[Moriss Halle]] (1923—2018) — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valodnieks;
* [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks un kinoscenārists;
* [[Ernests Foldāts]] (1925—2003) — trimdas latviešu biologs;
* [[Leonīds Locenieks]] (1926—2010) — aktieris;
* [[Olafs Gūtmanis]] (1927—2012) — dzejnieks;
* [[Valdemārs Zandbergs]] (1927—1994) — aktieris;
* [[Vinifreds Kraučis]] (1939—2005) — tulkotājs;
* [[Kirovs Lipmans]] (1940) — uzņēmējs;
* [[Ligita Dēvica]] (1940) — aktrise;
* [[Jēkabs Ozoliņš]] (1945) — diriģents, aranžētājs, pedagogs;
|col2=
* [[Ināra Kalnarāja]] (1945) — aktrise un režisore;
* [[Teofils Biķis]] (1950—2000) — pianists;
* [[Zigmars Liepiņš]] (1952) — komponists:
* [[Selga Mence]] (1953)&lt;ref&gt;[http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=278&amp; Selga Mence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160210185804/http://www.lmic.lv/core.php?pageId=722&amp;id=278&amp; |date={{dat|2016|02|10||bez}} }}, [http://www.lmic.lv/ Latvijas Mūzikas informācijas centrs].&lt;/ref&gt;; — komponiste
* [[Aivars Hermanis]] (1955) — mūziķis;
* [[Gunta Šnipke]] (1955) — dzejniece;
* [[Ēriks Vilsons]] (1956) — aktieris, režisors, dramaturgs;
* [[Uldis Marhilēvičs]] (1957) — komponists;
* [[Jānis Grodums]] (1958—2010) — mūziķis;
* [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] (1958) — [[LELB arhibīskaps]];
* [[Jānis Lūsēns]] (1959) — komponists;
* [[Laila Pakalniņa]] (1962) — režisore;
* [[Igo (mūziķis)|Rodrigo Fomins]] (1962) — dziedātājs un komponists;
* [[Ainars Virga]] (1964) —  mūziķis:
* [[Guntars Račs]] (1965) — mūziķis un mūzikas ierakstu kompānijas vadītājs;
* [[Andra Kalnača]] (1965) — valodniece;
* [[Ivo Fomins]] (1968) — mūziķis;
* [[Gunārs Ansiņš]] (1970) — politiķis;
* [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis un aktieris;
* [[Dita Lūriņa-Egliena]] (1978) — aktrise;
* [[Māris Verpakovskis]] (1979) — futbolists;
* [[Miroslavs Kodis]] (1981) — žurnālists un politiķis;
* [[Maija Lomidze]] (1982) — tulkotāja;
* [[Romans Miloslavskis]] (1983) — peldētājs un politiķis;
* [[Anastasija Sevastova]] (1990) — tenisiste
* [[Kristaps Porziņģis]] (1995) — basketbolists;
}}

{{columns  |width=50%
|col1=
;Liepājā dzīvojuši
* [[Pauls Makss Berči]] (1840—1911) — arhitekts;
* [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks;
* [[Miķelis Pankoks]] (1894—1983) — koktēlnieks;
* [[Zenta Mauriņa]] (1897—1978) — rakstniece;
* [[Staņislavs Diņģelis]] (1899—1988) — gleznotājs;
* [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — aktieris, režisors un teātra vadītājs;
* [[Roberts Stārosts]] (1908—1958) — gleznotājs;
* [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise un režisore;
* [[Jānis Mencis vecākais]] (1914—2011) — matemātiķis un mācību grāmatu autors&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |title=Jānis Mencis |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080610083926/http://www.gramata21.lv/users/mencis_janis/ |archivedate={{dat|2008|06|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;;
* [[Valters Uzticis]] (1914­—1991) — gleznotājs;
* [[Erna Ošele]] (1915) — tekstilmāksliniece;
* [[Oļģerts Kroders]] (1921—2012) — režisors;
* [[Miķelis Golts]] (1922—2007) — gleznotājs;
* [[Austra Pumpure]] (1928—2017) — aktrise un dziesminiece;
* [[Vera Šneidere]] (1929—2005) — aktrise;
* [[Ēriks Hānbergs]] (1933) — literāts;
|col2=
* [[Jānis Peters]] (1939) — literāts un politiķis;
* [[Imants Kalniņš]] (1941) — komponists un politiķis;
* [[Imants Resnis]] (1949) — diriģents un politiķis;
* [[Juris Bartkevičs]] (1950) — aktieris;
* [[Mārtiņš Vilsons]] (1954) — aktieris;
* [[Juris Rijnieks]] (1958) — režisors;
* [[Egons Dombrovskis]] (1972) — aktieris;
* [[Andris Ērglis]] (1983) — dziedātājs;
* [[Klāvs Ukstiņš]] — izdevējs un grāmatnieks;
* [[Augusts Štrauss]] — rakstnieks un dzejnieks;
* [[Ēriks Kūlis]] — rakstnieks;
* [[Modris Zihmanis]] — rakstnieks;
* [[Skaidrīte Elksnīte]] — gleznotāja;
* [[Anna Eltermane]] — tekstilmāksliniece;
* [[Aldis Kļaviņš]] — gleznotājs;
* [[Pēteris Taukulis]] — mākslinieks un gleznotājs;
}}

== Sadraudzības pilsētas ==
Liepājai ir sadarbības līgumi ar šādām pilsētām:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/sadraudzibas-pilsetas/|title=Sadraudzības pilsētas|website=Sadraudzības pilsētas|access-date=2022-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* {{flaga|Zviedrija}} [[Nīneshamna]], [[Zviedrija]]
* {{flaga|Polija}} [[Elblonga]], [[Polija]]
* {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
* {{flaga|Vācija}} [[Darmštate]], [[Vācija]]
* {{flaga|Dānija}} [[Goldborgsunda]], [[Dānija]]
* {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēda]], [[Lietuva]]
* {{flaga|Polija}} [[Gdiņa]], [[Polija]]
* {{flaga|Norvēģija}} Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]]
* {{flaga|Lietuva}} [[Palanga]], [[Lietuva]]
* {{flaga|Zviedrija}} [[Helsingborja|Helsingborga]], [[Zviedrija]]

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.liepaja.lv Liepājas pilsētas portāls]
* [https://web.archive.org/web/20190910005550/https://kalendars.liepaja.lv/ Liepājas pasākumu kalendārs]
* [https://web.archive.org/web/20090715144219/http://www.liepajaskarte.lv/ Liepājas Karte]
* [https://web.archive.org/web/20200531130642/https://liepaja.travel/ Liepāja Travel]
* [https://web.archive.org/web/20190901065552/http://liepajainfo.lv/ Liepājas Mobilā Lietotne — Liepāja Info]

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Kurzemes un Zemgales hercogiste}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Grobiņas apriņķis]]
[[Kategorija:Kurzeme]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētas]]
[[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]]
[[Kategorija:Liepāja| ]]</text>
      <sha1>tmadrt9rtgne4o5koqz5fj03yvz0mcg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3874</id>
    <revision>
      <id>3670482</id>
      <parentid>3663006</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T05:39:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5562" xml:space="preserve">{{Pārvietot|Ugunskrusts (organizācija)}}
{{jāuzlabo|gandrīz viss raksts kopēts no historia.lv, jāpārraksta}}

'''Latviešu tautas apvienība &quot;Ugunskrusts&quot;''' bija īslaicīgi (1932—1933) pastāvējusi [[Latvieši|latviešu]] [[Galēji labēja politika|galēji labēja]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] [[organizācija]]. 1933. gada 12. aprīlī tika slēgta un no 1933. gada marta turpināja darbību kā [[Latviešu tautas apvienība &quot;Pērkonkrusts&quot;]].

== Vēsture ==
Pēc [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeimas vēlēšanām]], kurās [[Galēji labējie|galējie labējie]] kandidāti cieta neveiksmi, aktivizējās [[Nacionālisms|nacionālisma]] piekritēju aprindas. 1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. Šo sanāksmi organizēja [[Jānis Greble|J. Greble]], nolūkā apvienot bijušos [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedrus. Sanāksmē nolēma dibināt organizāciju ar nosaukumu Latviešu tautas apvienība. Pēc [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] ieteikuma šim nosaukumam pievienoja vārdu Ugunskrusts. Latviešu tautas apvienības &quot;Ugunskrusts&quot; statūtus [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]] reģistrēja 1932. gada 19. janvārī. Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Sapulcē piedalījās 69 personas. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja G. Celmiņu.

Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada [[Vasara|vasarā]] Ugunskrusta ietvaros sāka veidot T grupas ([[trauksmes grupas]]), kuru organizēšana tika pamatota ar nepieciešamību aizsargāt Ugunskrusta pasākumus no [[Kreisa politika|kreiso]] [[Organizācija|organizāciju]] uzbrukumiem. Ugunskrusts pauda [[antisemītisms|antisemītiskus]], kā arī pretvāciskus uzskatus, Ugunskrusts arī uzstājās pret [[Latvija|Latvijā]], saskaņā ar 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], pastāvošo [[parlamentārisms|parlamentāro demokrātiju]]. Pauda izteiktas simpātijas [[Benito Musolīni]] un viņa [[Fašisms|fašistiskajam]] režīmam [[Itālija|Itālijā]].

Sākot ar 1932. gada 21. augustu Ugunskrusts izdeva tāda paša nosaukuma nedēļas [[Laikraksts|laikrakstu]] — [[Ugunskrusts (laikraksts)|Ugunskrusts]]. Laikraksts izcēlās ar savu spriedumu kategoriskumu un radikālām idejām. Jau 14. septembrī [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]] ierobežoja laikraksta pirmos četrus numurus.

Gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus [[Akadēmija|akadēmiskās]] jaunatnes vidū un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. [[Latvijas Universitāte]]s padomes vēlēšanās Ugunskrusts ieguva vienu vietu no 40. Bija konstatējama arī Ugunskrusta ietekme uz akadēmisko izdevumu ''[[Universitas]]'' (tā galvenais redaktors [[Ādolfs Šilde]] bija Ugunskrusta valdes loceklis). 1933. gada sākumā strauji sāka pieaugt Ugunskrusta dalībnieku skaits, taču precīzu datu par biedru skaitu nav. Ar Ugunskrusta darbību cieši saistīta bija 1933. gada martā savu darbību atkal aktivizējusī sporta un morāliski-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], kuras vadītājs bija Ugunskrusta biedrs prof. [[Juris Plāķis|J. Plāķis]]. Tēvijas Sarga uzdevums bija pildīt Ugunskrusta palīgorganizācijas funkcijas. Arī Tēvijas Sarga ietvaros tika veidotas T-grupas.

== Aizliegšana ==
Ugunskrustā un Tēvijas Sargā valdošā militārā kārtība deva pamatu [[Latvijas iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijai]] konstatēt, ka šo organizāciju darbība ir pretrunā ar to statūtiem. 1933. gada 17. martā [[Saeima]] pieņēma lēmumu par Ugunskrusta slēgšanu. 1933. gada 27. martā Rīgas apgabaltiesa daļēji noraidīja Saeimas lēmumu un slēdza tikai [[Latvijas nacionālsociālistu partija|Latvijas nacionālsociālistu partiju]]. 1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pārskatīja 27. marta spriedumu un slēdza arī Ugunskrustu. Ugunskrusts turpināja savu darbību kā [[Latviešu tautas apvienība &quot;Pērkonkrusts&quot;]], kurš gandrīz pilnībā pārņēma Ugunskrusta organizatorisko struktūru, biedrus un [[Ideoloģija|ideoloģiskās]] ideoloģijas.

== Vadošās personas ==
* [[Gustavs Celmiņš]]
* [[Jānis Greble]]
* [[Ādolfs Šilde]]

== Vērtējums ==
Ārzemju zinātniekiem Ugunskrusta un Perkonkrusta vēsture ir maz pazīstama, bet vācu vēsturnieks [[Bjērns Felders]] (''Björn Felder'') un viņa angļu kolēģis [[Kots Metjū]] (''Kott Matthew'') šīs organizācijas atzinuši par [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma]] un [[Fašisms|fašisma]] formām [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}&lt;/ref&gt;

== Informācijas avoti ==
* Ugunskrusts, [https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm Historia.lv]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Latvijas politika]]
[[Kategorija:Politiskās organizācijas]]
[[Kategorija:Nacionālisms]]
[[Kategorija:1930. gadi]]</text>
      <sha1>jy3mjr77v1ogc7lpsfqc8sx1fa54h45</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pērkonkrusts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3876</id>
    <revision>
      <id>3670255</id>
      <parentid>3669817</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T14:34:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38254" xml:space="preserve">{{Laba raksta kandidāts}}
{{citas nozīmes|politisku organizāciju 1933.—1944. gados|Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)|Pērkonkrusts}}
{{Politiskās partijas infokaste
|name               = Pērkonkrusts
|native_name        = 
|lang1              =
|name_lang1         =
|lang2              =
|name_lang2         =
|lang3              =
|name_lang3         =
|lang4              =
|name_lang4         = 
|logo               = [[Attēls:Pērkonkrusts logo.svg|200px]] [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|200px]]
| image               =  
| image_size          = 
|colorcode          = #8b0000
|chairperson        = 
|president          =
|secretary_general  =
|spokesperson       =
|founder            = 
|leader1_title      = Vadītājs
|leader1_name       = [[Gustavs Celmiņš]]
|leader2_title      = 
|leader2_name       = 
|leader3_title      = 
|leader3_name       = 
|leader4_title      = 
|leader4_name       = 
|slogan             = &quot;Latviju latviešiem!&quot; &lt;br /&gt;&quot;Latviešiem darbu un maizi!&quot;
|founded            = {{dat|1933|5|12|N|bez}}
|dissolved          = {{dat|1934|1|30|N|bez}}
|merger             = 
|split              =
|predecessor        =
|merged             = [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]]
|successor          =
|headquarters       = 
|newspaper          =
|student_wing       =
|youth_wing         =
|wing1_title        =
|wing1              =
|wing2_title        =
|wing2              =
|wing3_title        =
|wing3              =
|membership_year    = 
|membership         =12 000—15 000 cilvēki&lt;br&gt;&lt;small&gt;([[1934]])&lt;/small&gt; 
|ideology           = 
* [[Latvieši|Latviešu]] [[nacionālisms]] 	
* Etnisks [[šovinisms]]
* [[Antikomunisms]]
* [[Dievturība]]s atbalsts
|position           = [[galēji labēja]]
|religion           =
|national           =
|international      =
|european           =
|europarl           =
|affiliation1_title =
|affiliation1       =
|colors             = 
|seats1_title       = 
|seats1             = 
|seats2_title       = 
|seats2             = 
|seats3_title       = 
|seats3             = 
|seats4_title       = 
|seats4             = 
|symbol             =
|flag               =
|website            = 
|state              =
|country            = {{LAT}}
|country_dab1       =
|parties_dab1       =
|elections_dab1     =
|country2           =
|country_dab2       =
|parties_dab2       =
|elections_dab2     =
|footnotes          = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Latviešu tautas apvienība &quot;Pērkonkrusts&quot;''' bija [[Latvieši|latviešu]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] organizācija un [[politiska partija]], kas darbojās no 1933. gada līdz 1944. gadam.

Organizācija tika dibināta 1933. gada 12. maijā kā aizliegtā [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēctece, 1934. gada 30. janvārī tā tika aizliegta, taču turpināja darbību. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā sākotnēji sadarbojās ar vāciešiem, taču 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde [[Ostlande]]s teritorijā to aizliedza. Organizācija daļēji darbojās līdz 1944. gadam, kad [[Gestapo]] apcietināja Pērkonkrusta vadītājus, t.sk., [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]], un [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] laikā Pērkonkrusts vairs darbību neatsāka.

1991. gadā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un veica [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju, pēc kura grupas darbība tika apturēta.

== Ideoloģija ==
[[Attēls:Kas ir Perkonkrusts.jpg|thumb|''Pērkonkrusts: Kas ir? Ko grib? Kā darbojas?'' – Pērkonkrusta [[propaganda]]s izdevums no 1933. gada.|left]]
Organizācija pauda radikāli [[Nacionālisms|nacionālistiskus]] uzskatus. Pērkonkrustiešu vidū bija populārs gan [[antisemītisms]], gan pret [[vācbaltieši]]em un [[Latvijas krievi|krieviem]] vērsts [[šovinisms]], viņu vidū bija arī populāras [[autoritārisms|autoritāras]] idejas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem. Taču saskaņā ar [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] 1933. gada 17. septembra programmatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā &quot;Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?&quot;, kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana [[minoritātes|minoritātēm]], pieprasīta 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] atcelšana.&lt;ref name=&quot;historia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|title=Pērkonkrusts (politiska organizācija)|author=Valters Grīviņš|date={{dat|2014|8|28|SK|bez}}|publisher=historia.lv|accessdate={{dat|2022|8|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220607090531/https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|archivedate={{dat|2022|6|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Saeima]]s vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5 gadiem.&lt;ref&gt;[http://www.angelfire.com/la3/gc/runa1.htm Pērkonkrusta nacionālie, sociālie un valsts iekārtas pamata nolikumi] — Gustava Celmiņa runa 1933. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;

Pērkonkrusts noraidīja [[Kristietība|kristietību]] kā svešu ietekmi un tā vietā ieteica pieņemt [[Dievturība|dievturību]].&lt;ref&gt;{{cite journal |last=Misāne |first=Agita |year=2005 |title=Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē |journal=Reliģiski-filozofiski raksti |volume=X |pages=101–17 |url=http://www.ceeol.com/aspx/getdocument.aspx?logid=5&amp;id=327041b4-8dad-4951-9e82-2d6f130602ab |language=lv |access-date=2008-06-02 }}
&lt;/ref&gt;

Bieži autori pērkonkrustiešus pieskaita pie [[Nacionālsociālisms|nacistiem]] vai [[Fašisms|fašistiem]], taču paši pērkonkrustieši līdz pat 1940. gadiem nacismu kritizēja, bet pret fašismu izturējās ar simpātijām, taču nesekoja tā principiem. Pērkonkrustieši no fašisma un nacisma pārņēma tikai struktūru un dekorācijas.&lt;ref name=&quot;Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija|Archivo Storico Ministero, Affari Esteri. Tulkojums no itāliešu valodas.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums. 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.-35., 412.-413.}}&lt;/ref&gt; [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] sūtnis [[Latvija|Latvijā]] [[Džordžio Mameli]] rakstīja Itālijas Ārlietu ministrijai:
{{citāts|Iebildumi, ko varētu izteikt attiecībā uz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra apgalvojumiem par Pērkonkrustu, ir šādi: vispirms nav jau nemaz taisnība, ka tie būtu vācu nacionālsociālistu kopija. Īpaši pret šiem pēdējiem viņi atkārtoti pauda savu nepatiku, tieši tāpat kā pret ebrejiem un citām minoritātēm, priekšplānā izvirzot to pašu kredo, ko Ulmanis tagad taisa par savu: Latviju latviešiem. Iespējams, viņi bija izrādījuši patiesas simpātijas fašismam, tomēr līdz šim dzīvē nesekojot nevienam to principam. Bet Latvijā - ir noderīgi to atkārtot - pastāvīgā neskaidrība starp fašismu un nacionālsociālismu ir vairāk pat ikdienišķa parādība. Pērkonkrusts no nacionālsociālistiem visādā veidā pārņēmis vienīgi pasīvu politisko nesamierināšanos kā līdzekli nokļūšanai pie varas.|Dž. Mameli 1934. gada 22. jūnijs.&lt;ref name=&quot;Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija&quot;/&gt;}}

1941. gadā Pērkonkrusta biedru dažādās sadarbības formas ar [[Ostlande|vāciešu okupācijas]] režīmu bija taktiska rakstura. Vācu amatpersonas arī atzina, ka Pērkonkrusts ir grupa, kuras politiskie mērķi ir atšķirīgi no vāciešu: “Viņiem patīk sevi saukt par [[Latvieši|latviešu]] [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālistiem]], kas rada iespaidu, ka viņi ir dotā izvēlē kā starpnieki [[Trešais reihs|Vācijas]] vadībai. Taču nekad nedrīkst aizmirst, ka līdz 1940. gadam viņi ar savu saukli “Latviju latviešiem” centās no Latvijas izvest gan ebrejus, gan vāciešus.&quot;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Šī divdomīgā situācija ilga tikai nepilnus divus mēnešus līdz 1941. gada 17. augustam, kad vācu okupācijas režīms Pērkonkrustu aizliedza.

== Pirmsākumi ==

=== 20. gados ===
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības kara]] beigām [[Latvija|Latvijā]] 20. gadu sākumā izveidojās sabiedriskie apstākļi, kas veicināja [[Politika|politisko]] radikalizāciju. Daudzi etniskie [[latvieši]] uzskatīja, ka Latvija ir viņu [[nacionāla valsts]], kuru viņi aizstāvējuši neatkarības karā un kur, līdz ar to, viņu interesēm – pirmo reizi kopš [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Vācu ordeņa valsts|vācu krustnešu]] iekarošanas – jābūt pirmajā vietā. [[Demokrātija|Demokrātiskā]] [[valsts]] iekārta pirmo reizi [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]] ļāva izteikt visu, &quot;kas uz sirds&quot;, līdz ar to sāka veidoties latviešu [[Nacionālisms|nacionālistiskas]] [[organizācija]]s.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Krēsliņš|first=Uldis|date=2005. gads|title=Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)|journal=Latvijas Vēstures institūta apgāds}}&lt;/ref&gt;

Daudzi [[vācbaltieši]] un [[Latvijas krievi|krievi]] no bijušām valdošām dzimtām nevarēja samierināties ar politisko privilēģiju zaudēšanu. Tomēr šīs grupas saglabāja lielu ietekmi uz valsts [[Ekonomika|ekonomiku]], kas izraisīja lielu neapmierinātību jaunajā Latvijas [[Elite|elitē]]. [[Liberālisms|Liberālās]] demokrātijas sniegtās iespējas [[Ebreji|ebreju]] tautības pārstāvjiem ieņemt ievērojamus amatus [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]], [[Profesija|profesijās]] un augstākajā [[Izglītība|izglītībā]] vēl vairāk apvainoja latviešu nacionālistus.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

=== Pirmās nacionalistiskās organizācijas ===
Pirmā nacionālistiskā organizācija Latvijā radās 1920. gadā: [[Latvju Nacionālais klubs]]. Tajā pašā gadā tika nodibināta radikāli nacionālistiska [[Jaunatnes politika|jaunatnes]] [[organizācija]] – [[Latvju nacionālā jaunatnes savienība]]. Starp kuras līderiem bija [[Indriķis Pone]], [[Jānis Štelmahers]] un [[Gustavs Celmiņš]], pēdējie divi 30. gadu sākumā izveidoja savas nacionalistiskās organizācijas.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

1922. gada sākumā jaunatnes savienība jau bija pārvērtusies par saliedētu organizāciju un kopā ar Latvju Nacionālo klubu uzbruka sociāldemokrātu [[Darba svētki|maija demonstrācijai]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas piesaistīja uzmanību un jaunu pieplūdumu organizācijās.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918–1940|publisher=Valsts kanceleja|year=2016|pages=134|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download}}&lt;/ref&gt; Savukārt Latvju Nacionālais klubs centās paplašināt savas rindas, meklējot atbalstu [[Augstskola|augstskolu]] [[Students|studentos]].&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

1925. gada 18. februārī pēc dažādiem incidentiem (tostarp 1925. gada 15. februārī notikušās ebreju skolnieka [[Aleksandrs Masaks|Aleksandra Masaka]] slepkavības) Latvju Nacionālo klubu slēdza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/varaklanu-kautins-1925-gada-miesta-tracis-kas-atbalsojas-ari-saeima.a422431/|title=«Varakļānu kautiņš»: 1925. gada miesta tracis, kas atbalsojās arī Saeimā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Taču jau martā organizācija tika atjaunota kā [[Latvju nacionālistu klubs]], taču tā savu agrāko organizatorisko spēku tā arī neieguva. Tās augstākā līmeņa publiskais akts bija [[Musolīni]] apsveikuma [[telegramma]].&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;
== Vēsture ==
[[Attēls:Celmins_gustavs.jpg|thumb|left|200px|Gustavs Celmiņš]]
=== Ugunskrusts ===
{{Pamatraksts|Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)}}

1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. 1932. gada 19. janvārī [[Rīga|Rīgas]] [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesā]] tika reģistrēta Latviešu tautas apvienība “Ugunskrusts&quot;.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Treļs|first=Ēriks|date=2018. gads|title=Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/1050/1/18-112_Socrates_10_2018_02-Treljs_017-029_.pdf|journal=RSU elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls|pages=21}}&lt;/ref&gt; Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]].&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm|title=Ugunskrusts|website=web.archive.org|access-date=2022-07-30|date=2005-04-16|archive-date=2005-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm}}&lt;/ref&gt;

Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus [[Akadēmija|akadēmiskās]] jaunatnes vidū un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]], bet jau 1933. gada sākumā Ugunskrusta dalībnieku skaits sāka strauji pieaugt, tomēr precīzu datu par biedru skaitu nav.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] slēgšanu.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

=== Pērkonkrusts ===
Pēc Ugunskrusta slēgšanas tā biedri izlēma nodibināt Pērkokrustu, kā Ugunskrusta pēcnācēju. Pērkonkrustu kā [[politiska organizācija|politisko organizāciju]] (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā, tajā ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja Gustavu Celmiņu. Tā kā Pērkonkrusts bija [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēcnācējs, tas mantoja tā idejas.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.angelfire.com/la3/gc/perkonk.htm|title=Pērkonkrusts|website=www.angelfire.com|access-date=2022-07-17}}&lt;/ref&gt;

Līdz 1934. gada aizliegumam Pērkonkrusta rindās bija līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija no latviešu inteliģences un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijām]] ''[[Lettonia]]'', “[[Selonija]]”, ''[[Talavia]]'' u.c.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945|last=Press, Bernhard|year=2000|pages=29|url=}}&lt;/ref&gt;

Organizācija izdeva nedēļas laikrakstu [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]], kura tirāža, pēc izdevēja J. Dumpja vārdiem, sasniedza 8000 eksemplāru (tomēr pēc Politpārvaldes datiem, tirāža esot bijusi 20 000). Tā redaktora pienākumus pārmaiņus veikuši Gustavs Celmiņš, [[Leonīds Breikšs]] un [[Alfrēds Zēbauers]].&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

[[Attēls:Perkonkrusta plakāts.jpg|thumb|314x314px|30. gadu Perkonkrusta [[propaganda]]s [[plakāts]]]]
Pērkonkrusts uzturēja sakarus ar radniecīgo [[Igaunija|igauņu]] [[vabsi]]stu organizāciju (Vabs — ''Vabudussõjalaste Liit'' — 'Brīvības cīnītāju apvienība') un [[Rumānijas karaliste|rumāņu]] [[Dzelzs gvarde|Dzelzs gvardi]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pērkonkrusta darbība aptvēra visu Latvijas teritoriju. Visaktīvākā darbība tika izvērsta [[Rīga|Rīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Pēc G. Celmiņa sniegtajām ziņām, Pērkonkrusta biedru skaits sasniedza 12 000—15 000, taču šie skaitļi tiek apšaubīti. Vācijas izlūkdienests biedru skaitu novērtēja no 5000 līdz 6000. Īpaši aktīvu atbalstu Pērkonkrustam izrādīja daļa akadēmiskās jaunatnes. Liela ietekme pērkonkrustiešiem bija akadēmiskajā izdevumā [[Universitas]], kā arī [[studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. Piemēram, tika nolemts, ka visiem “Selonijas” biedriem ir jāiestājas Pērkonkrustā. 1933. gada decembrī Pērkonkrusts ieguva četras vietas Studentu padomes vēlēšanās. Organizācijā sastāvēja arī vairāki virsnieki un virsdienesta karavīri, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidējais komandējošais sastāvs, ārsti un citi intelektuālo aprindu pārstāvji. Saskaņā ar Politpārvaldes rīcībā esošajām ziņām, Pērkonkrusta sastāvā esot bijušas pat veselas aizsargu nodaļas (Sīpeles un Plāņu pagastos un Alojā).&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt; Īpašās nometnēs Pērkonkrusts rīkoja savu biedru sākotnējo militāro apmācību, tomēr organizācija nebija bruņota. Ar Pērkonkrusta darbību bija cieši saistīta sporta un morāli-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], abu organizāciju nodaļu dibināšana reizēm notika vienlaicīgi.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Pērkonkrusts saņēma materiālu atbalstu no virknes uzņēmēju, tai skaitā no saldumu ražotājiem [[Vilhelms Ķuze|Ķuze]]s un Geogingera.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Jau 1933. gada jūlijā notika kratīšanas Pērkonkrusta vasaras mītnē [[Majori|Majoros]] un G. Celmiņa dzīvoklī, bet 1. augustā iekšlietu ministrs ierosināja organizāciju slēgt. 15. decembra Saeimas sēdē pie balsošanas par [[LSDSP|sociāldemokrātu]] iesniegto lēmuma projektu, ar nospiedošu balsu pārsvaru pieņēma lēmumu ierosināt Pērkonkrusta, kā Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas, slēgšanu. Attiecīgi, Rīgas apgabaltiesas administratīvā nodaļa 19. decembrī apturēja Pērkonkrusta un “Tēvijas Sarga” darbību &quot;līdz lietas izspriešanai pēc būtības&quot;. 22. decembrī apcietināja laikraksta “Pērkonkrusts” atbildīgo redaktoru Alfrēdu Zēbaueru un konfiscēja nodrukāto laikraksta tirāžu. Galīgo lēmumu par Pērkonkrusta slēgšanu pieņēma Rīgas apgabaltiesa 1934. gada 30. janvārī. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos. Vienlaikus tika slēgta sporta biedrība “Tēvijas Sargs”.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Jau 1933. gada 15. augustā kā iespējamā Pērkonkrusta aizsegorganizācija tā slēgšanas gadījumam tika reģistrēta organizācija [[Jaunā Latvija]], kas turpināja darbību pēc 1934. gada 30. janvāra. 12. februārī sāka iznākt tās laikraksts [[Taurētājs (laikraksts)|Taurētājs]]. Taču jau 17. martā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu “Jaunās Latvijas” darbība tika apturēta. 20. martā Saeima uzdeva valdībai mēneša laikā atlaist no dienesta valsts, pašvaldības un policijas darbiniekus, kā arī izslēgt no aizsargiem personas, kuras sastāv vai sastāvējušas Pērkonkrustā, “Tēvijas Sargā” vai “Jaunajā Latvijā”. 1934. gada 20. martā tika reģistrēta Kultūras un sporta veicināšanas biedrība [[Dzimtene (biedrība)|Dzimtene]], kas arī kalpoja kā pērkonkrustiešu segorganizācija.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

=== Pirms 15. maija apvērsuma ===
Lai gan pērkonkrustieši atbalstīja [[Autoritārisms|autoritārismu]], viņu vēlmē pārņemt varu valstī un uzsākt savas politikas īstenošanu, visas cerības tika liktas uz gaidāmajām [[Vēlēšanas|vēlēšanām]]. Pērkonkrustiešiem, neraugoties uz [[Nacionālisms|nacionālisma]] ideju aktīvu izplatīšanu spēka struktūrās, nebija izdevies izveidot attīstītu tīklu ne [[Armija (bruņotie spēki)|armijā]] un [[Policija|policijā]], ne [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidū. Turklāt no Aizsargu organizācijas pērkonkrustiešus 1933.—1934. gados lielā skaitā izslēdza.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (Sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.,45}}&lt;/ref&gt;

=== Pēc 15. maija apvērsuma ===
[[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]]
Pērkonkrustiešus [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1934. gada 15. maija apvērsums]] pārsteidza nesagatavotus, un viņu attieksme pret to nebija viennozīmīga. Vairums aktīvo nacionālistu Ulmaņa rīcību novērtēja atzinīgi, viņi atbalstīja arī jaunās valdības [[Lozungs|lozungus]] un [[Politika|politiku]], tomēr Pērkonkrusta vadošās personas, kā [[Gustavs Celmiņš]] un citi, sākumā — tūlīt pēc 16. maija — izturējās nogaidoši un tikai novēroja situāciju. [[Edmunds Puksis]] liecībā politiskajā policijā rakstīja, ka pēc apvērsuma daudzi pērkonkrustieši domājuši, ka bez tik plašas atbalstošas organizācijas līdzdalības jaunā valdība vienalga nevarēs iztikt, bet pretdarbībai tai Pērkonkrusts nebija gatavs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=1937. g. 5. septembris// LVVA, 3235. f., 3. apr., 118. l.,|journal=|pages=194}}&lt;/ref&gt; Tomēr K. Ulmaņa politika pērkonkrustiešiem pilnībā nevarēja būt pieņemama un atbalstāma, un ar 23. maija uzsaukumu Perkonkrusta vadība izšķīrās par apvērsuma neatbalstīšanu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;

Pēc apvērsuma Pērkonkrusts izlēma aiziet pagrīdē, kamēr turpinājās [[ārkārtas stāvoklis]] valstī un bija aizliegta [[Organizācija|politisko organizāciju]] darbība. Pērkonkrusta valdība izlēma par savu galveno uzdevumu vervēt jaunus cilvēkus un izveidot tīklu pagrīdē. Valdība uz pērkonkrustiešiem skatijās ļoti piesardzīgi, jo pret pērkonkrustiešiem tajā laikā sāka pieaugt simpātijas tautā.&lt;ref name=&quot;Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}&lt;/ref&gt; Politiskās pārvaldes priekšnieks [[Jānis Fridrihsons]] ziņojumā par politisko stāvokli 1934. gada jūnijā, rakstīja šādi:
{{citāts|Viņu [pērkonkrustiešu] piekritēju skaits armijā arvien pieaugot, kā, piemēram, Rīgā, Aviācijas pūlkā, esot liels pērkonkrustiešu iespaids. Organizācijas skarus turpmāk uzturēšot ar speciāliem kurjeriem. Jāvedot aģitācija, ka ārēji korporācijas un kalpakieši gan nosodot pērkonkrustiešu izturēšanos pret tagadējo valdību, bet to šīs organizācijas darot uz valdības spiedienu, patiesībā simpātija pret pērkonkrustiešiem visur pieaugot.|J. Fridrihsons 1934. gada jūlijs.&lt;ref name=&quot;Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā&quot;/&gt;}}

1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas sapulces laikā tika apcietināti 97 pērkonkrustieši ar Gustavu Celmiņu priekšgalā.&lt;ref name=&quot;Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā&quot; /&gt; Kopumā vasarā apcietinājumā nonāca 128 pērkonkrustieši.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1935. gada 26. un 27. februārī notikušajā kara tiesas sēdē Pērkonkrusta vadītājiem — G. Celmiņam un vēl 12 personām piesprieda cietumsodus. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71. pantu — &quot;par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās&quot;.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Sākot ar 1935. gadu, pērkonkrustieši pulcējoties sāka izmantot [[dievturi|dievturu]] rīkotos pasākumus. Pēc ieslodzījumā pavadītajiem diviem gadiem vadību pārņēma [[Ernests Plāķis]] ([[Juris Plāķis|J.Plāķa]] dēls), kurš mēģināja apvienot izkliedētās pērkonkrustiešu grupas. 1937. gada 14. maijā viņš kopā ar 31 citu pērkonkrustieti tika apcietināts un 1938. gada jūnija sākumā notiesāts.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Gustavu Celmiņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas. Izraidīts [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]], viņš apmeklēja arī [[Polija|Poliju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Dienvidslāvijas karaliste|Dienvidslāviju]], [[Turcija|Turciju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Šajā laikā viņš bieži tikās ar [[Fašisms|fašistiem]], tostarp devās uz Rumāniju, lai tiktos ar [[Zelea Kodreanu|Kodreanu]] un apsprieda starptautiska tīkla izveidi [[Šveice|Šveicē]]. Celmiņš uzskatīja, ka Pērkonkrustam ir spēcīga radniecība gan ar [[Nacionā fronte|Nacionālo fronti]], gan ar [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]].&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; No 1938. gada G. Celmiņš dzīvoja [[Somija|Somijā]] un piedalījās brīvprātīgo vervēšanas organizēšanā [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, 1940. gada augustā Celmiņš pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]].&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diletant.media/articles/45333004/|title=«Перконкрустс» — латышские нацисты|website=diletant.media|access-date=2022-07-23|language=ru}}&lt;/ref&gt; Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Celmiņa trimdas laikā [[Ernests Plāķis|Ernesta Plāķa]] vadībā viņi turpināja savu slēpto pretošanās darbību, izplatot pret Ulmani vērstas [[skrejlapa]]s un mēģinot izveidot tīklu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] un paramilitārajos [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargos]].&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}&lt;/ref&gt;

Ulmaņa režīma laikā pavisam tika apcietināti aptuveni 800 pērkonkrustieši, bet aptuveni 2000 pērkonkrustieši tika atlaisti no darba.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Trīsdesmito gadu beigās sāka iezīmēties pērkonkrustiešu simpātijas pret nacionālsociālistisko [[Vācija|Vāciju]].&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;
=== Otrā pasaules kara laikā ===
Neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] 1939. gadā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|ieņēma Padomju Savienība]]. Kamēr Ulmaņa ieslodzītos [[Komunisms|komunistus]] padomju režīms atbrīvoja ar skaļām ceremonijām, Pērkonkrusta politieslodzītie netika atbrīvoti, jo bija ideoloģiskie pretinieki un [[Antikomunisms|antikomunisti]]. Tā vietā 1940.—1941. gadā padomju varas iestādes apcietināja vairākus Pērkonkrusta biedrus, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|dažus no tiem deportēja]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]].&lt;ref name=&quot;Paeglis&quot;&gt;{{cite book |title=Pērkonkrusts pār Latviju: 1932–1944 |last=Paeglis |first=Armands |year=2005 |publisher=Klubs 415 |location=Riga |language=lv |isbn=9984-9405-4-3 |oclc=62894045 }}&lt;/ref&gt;[[Attēls:1941 07 04 Arajs.png|thumb|[[Tēvija (laikraksts)|Laikraksta &quot;Tēvija&quot;]] 1941. gada 4. jūlija 4. numurā publicētais uzsaukums [[Arāja komanda|Arāja vienības]] locekļu vervēšanai|left]]1941. gada jūnijā G. Celmiņš un virkne citu pērkonkrustiešu vadītāju atgriezās Latvijā kopā ar vācu karaspēku. Latvijas pērkonkrustieši aktīvi iesaistījās tā saucamajās “pašaizsardzības grupās”. Pēc vācu ienākšanas Rīgā Pērkonkrusts atjaunoja legālu darbību, kļūdams par vienīgo atļauto latviešu politisko organizāciju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvia in World War II|last=Lumans|first=Valdis O.|publisher=Fordham University Press|year=2006|isbn=978-0-8232-2627-6|url=https://books.google.com/books?id=IPv1gjLhtZ4C&amp;q=lumans}}&lt;/ref&gt; Īsā laikā pērkonkrustiešos pieteicās 10-15 000 cilvēku, daudzi no kuriem ieņēma amatus vācu okupācijas varas izveidotajās iestādēs, policijā un ''[[Sicherheitsdienst]]''. Arī vācu atļauto latviešu preses izdevumu, it īpaši provincē, vadībā nonāca pērkonkrustieši. 1941. gada 25. jūlijā G. Celmiņš Austrumu okupēto apgabalu ministram [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenbergam]] piedāvāja dibināt divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. 

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] sākšanās pērkonkrustiešiem un arī citiem latviešiem atgriezās cerības par nākotni, taču laikam ritot, kad vācieši sāka parādīt savus īstos nolūkus, šī pērkonkrustiešu un tautas apņēmība zuda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Pret svešām varām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde Pērkonkrustu slēdza.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-bija-perkonkrusts-10020071|title=Kas bija Pērkoņkrusts|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-17}}&lt;/ref&gt;

Nav droši pierādīta Pērkonkrusta kā organizācijas līdzdalība [[holokausts|ebreju iznīcināšanā]] (arī zināmo individuālo eksekūcijās iesaistīto Pērkonkrusta biedru skaits ir samērā neliels, piemēram, [[Viktors Arājs]] līdz 1934. gada apvērsumam, iespējams, ir bijis Pērkonkrusta biedrs), taču viņiem bija nozīmīga loma antisemītisma propagandas izplatīšanā demokrātiskās Latvijas beigu periodā un pirmajos vācu okupācijas mēnešos.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Pēc Pērkonkrusta aizliegšanas daļa pērkonkrustiešu turpināja aktīvu [[Kolaboracionisms|sadarbību]] ar okupantiem, taču daļa iesaistījās pretestības kustībā. Daļa biedru 1942. gadā no Pērkonkrusta izstājās. G. Celmiņš vienlaikus ar darbu vācu administrācijā vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] (1943.) un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] (1943—1944) izdošanu.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt; 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] G. Celmiņu apcietināja un nosūtīja uz [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas koncentrācijas nometni]] (1945. gada 5. maijā G. Celmiņu atbrīvoja amerikāņu armija, pēc tam līdz savai nāvei Celmiņš dzīvoja [[ASV]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-07-17|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 1944. gadā tika apcietināti arī citi pērkonkrustieši, un pēc šiem arestiem Pērkonkrusta darbība apsīka un pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] atjaunošanas tā arī vairs neatsākās ne Latvijā, ne trimdā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Mūsdienās ==
[[Attēls:Igors Šiškins.png|thumb|[[Igors Šiškins]] [[Leģionāru piemiņas diena|Leģionāru piemiņas dienā]] (2009. gadā)]]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un idejas, kā [[Latvija|Latviju]] — [[latvieši]]em. Grupa veikusi vairākas kriminālas darbības, t. sk., [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc iesaistīto personu ([[Juris Rečs|Jura Reča]], [[Igors Šiškins|Igora Šiškina]] un citu) aizturēšanas un notiesāšanas šis grupas darbība tika pārtraukta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā [[Igors Šiškins]] nodibināja biedrību &quot;[[Gustava Celmiņa centrs]]&quot; jeb saīsināti GCC, kura uzskatīja sevi par Pērkonkrusta [[Tradīcija|tradīciju]] turpinātājorganizāciju. Šiškins kļuva par vienu no tās vadītājiem, līdz biedrības darbību izbeidza [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/gustava-celmina-centrs/40008105505|title=Gustava Celmiņa centrs , 40008105505 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2019-05-22|date=2019-05-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā Šiškins tika tiesāts par [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] un [[Ierocis|ieroču]] glabāšanu.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/108224-perkonkrustietis-siskins-gribejis-spridzinat-kiniesus-gejus-un-nato Pērkoņkrustietis Šiskins gribējis spridzināt ķīniešus, gejus un NATO?]&lt;/ref&gt; Šī procesa rezultātā 2014. gadā tika izbeigta biedrības &quot;Gustava Celmiņa centrs&quot; darbība.&lt;ref&gt;[https://www.pardrosibu.lv/2020/07/23/pirms-9-gadiem-breiviks-pirms-gada-jurmalnieks-terorisma-draudi-latvija/ &quot;Par drošību&quot;: Pirms 9 gadiem Breivīks, pirms gada – jūrmalnieks. Terorisma draudi Latvijā]&lt;/ref&gt; Šiškins ir apgalvojis, ka pārstāv Pērkonkrustu dažādos pasākumos, piemēram, Latviešu [[leģionāru piemiņas diena]]s atzīmēšanā un [[Uzvaras diena|Padomju Uzvaras dienā]] (9. maijs) [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20520524|title=Leģionāru piemiņas pasākums noritējis bez starpgadījumiem|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā blogeris Jānis Polis ziņoja, ka bijušās GCC vietnes īpašnieks varbūt ir saistīts ar viltus ziņu vietnēm.&lt;ref name=&quot;fake&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/features/features/blogger-unmasks-more-fake-news-sites.a214227/|title=Blogger unmasks more fake news sites|website=Public Broadcasting of Latvia|date=2016-12-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Attiecībās ar Latviju [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] dažkārt izceļ Pērkonkrusta kustības vēsturi kā mūsdienu Latvijas &quot;[[Fašisms|fašisma]]&quot; mantojuma liecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Involvement of the Lettish SS Legion in War Crimes in 1941-1945 and the Attempts to Revise the Verdict of the Nuremberg Tribunal in Latvia|url=http://www.mid.ru/ru/maps/lv/-/asset_publisher/9RJVTEXfWg7R/content/id/485336|date=February 14, 2004|publisher=Ministry of Foreign Affairs of Russia|access-date=January 13, 2009}}&lt;/ref&gt;
== Simboli ==
[[Attēls:Pērkonkrusts Flag (1990s).svg|thumb|Pērkonkrusta karogs no 1990. gadiem.|242x242px]]
Pērkonkrustam bija savs [[karogs]], karogam bija karmīnsarkans [[fons]], kura centrā tika attēlots balts [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts, uz kā novietots zelta krāsas [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusts]]. Karogā tika lietoti [[Latvieši|latviešu]] tautas [[Simbols|simboli]].

Pērkonkrusts saglabāja [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] laika formastērpus — tumši pelēks krekls, melna berete (ugunskrustieši nēsāja tumši zilu vai melnu bereti), nozīme ar [[ugunskrusts (zīme)|ugunskrustu]] pie krekla vai beretes, tumšas bikses un stulmzābaki. Sveicienam tika izmantots tā sauktais &quot;[[Hitlera sveiciens|Romas sveiciens]]&quot; — izstiepta labā roka — un frāze &quot;Cīņai sveiks!&quot;.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

No 1990. gadiem Pērkonkrusta karogs tika izmainīts, karogam ir balts fons, kura centrā tiek attēlots no [[Latvijas karogs|Latvijas karoga]] lentēm sastādīts ugunskrusts, bet augšējā kreisajā stūrī novietots zaļš [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts.

== Struktūra ==
Pērkonkrusta struktūrā bija pārņemti daudzi vācu [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] un itāļu [[Nacionālā fašistu partija|fašistu]] organizāciju elementi. Organizāciju vadīja Galvenais štābs, tā bija iedalīta piecos apgabalos, ko vadīja apgabalu inspektori. Biedri bija organizēti blokos, kuri savukārt apvienoti rajonos. Iestājoties organizācijā, bija jādod solījums. Pēc noteikta laika pēc iestāšanās organizācijā Pērkonkrusta biedri varēja tikt uzņemti trieciengrupās jeb “T” grupās. 1935. gadā šīs grupas pārdēvēja par [[Gustava Celmiņa trieciennieki]]em (G.C.T.). Trieciennieki deva īpašu solījumu. Daļai no viņiem rokā ar metāla zīmogu iededzināja zīmi.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

== Pērkonkrusta programma ==
# Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta.
# Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums.
# Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam.
# Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Literatūra ==
* Уничтожение евреев в Латвии 1941—1945. (ред. ''М. Баркаган''). — Рига, 2008. {{ru ikona}}

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]]
[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]]</text>
      <sha1>ljfylo0try1bnxuou4tggj1txfyyl1k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670348</id>
      <parentid>3670255</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:05:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38254" xml:space="preserve">{{Laba raksta kandidāts}}
{{citas nozīmes|politisku organizāciju 1933.—1944. gadā|Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)|Pērkonkrusts}}
{{Politiskās partijas infokaste
|name               = Pērkonkrusts
|native_name        = 
|lang1              =
|name_lang1         =
|lang2              =
|name_lang2         =
|lang3              =
|name_lang3         =
|lang4              =
|name_lang4         = 
|logo               = [[Attēls:Pērkonkrusts logo.svg|200px]] [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|200px]]
| image               =  
| image_size          = 
|colorcode          = #8b0000
|chairperson        = 
|president          =
|secretary_general  =
|spokesperson       =
|founder            = 
|leader1_title      = Vadītājs
|leader1_name       = [[Gustavs Celmiņš]]
|leader2_title      = 
|leader2_name       = 
|leader3_title      = 
|leader3_name       = 
|leader4_title      = 
|leader4_name       = 
|slogan             = &quot;Latviju latviešiem!&quot; &lt;br /&gt;&quot;Latviešiem darbu un maizi!&quot;
|founded            = {{dat|1933|5|12|N|bez}}
|dissolved          = {{dat|1934|1|30|N|bez}}
|merger             = 
|split              =
|predecessor        =
|merged             = [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]]
|successor          =
|headquarters       = 
|newspaper          =
|student_wing       =
|youth_wing         =
|wing1_title        =
|wing1              =
|wing2_title        =
|wing2              =
|wing3_title        =
|wing3              =
|membership_year    = 
|membership         =12 000—15 000 cilvēki&lt;br&gt;&lt;small&gt;([[1934]])&lt;/small&gt; 
|ideology           = 
* [[Latvieši|Latviešu]] [[nacionālisms]] 	
* Etnisks [[šovinisms]]
* [[Antikomunisms]]
* [[Dievturība]]s atbalsts
|position           = [[galēji labēja]]
|religion           =
|national           =
|international      =
|european           =
|europarl           =
|affiliation1_title =
|affiliation1       =
|colors             = 
|seats1_title       = 
|seats1             = 
|seats2_title       = 
|seats2             = 
|seats3_title       = 
|seats3             = 
|seats4_title       = 
|seats4             = 
|symbol             =
|flag               =
|website            = 
|state              =
|country            = {{LAT}}
|country_dab1       =
|parties_dab1       =
|elections_dab1     =
|country2           =
|country_dab2       =
|parties_dab2       =
|elections_dab2     =
|footnotes          = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Latviešu tautas apvienība &quot;Pērkonkrusts&quot;''' bija [[Latvieši|latviešu]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] organizācija un [[politiska partija]], kas darbojās no 1933. gada līdz 1944. gadam.

Organizācija tika dibināta 1933. gada 12. maijā kā aizliegtā [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēctece, 1934. gada 30. janvārī tā tika aizliegta, taču turpināja darbību. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā sākotnēji sadarbojās ar vāciešiem, taču 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde [[Ostlande]]s teritorijā to aizliedza. Organizācija daļēji darbojās līdz 1944. gadam, kad [[Gestapo]] apcietināja Pērkonkrusta vadītājus, t.sk., [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]], un [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] laikā Pērkonkrusts vairs darbību neatsāka.

1991. gadā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un veica [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju, pēc kura grupas darbība tika apturēta.

== Ideoloģija ==
[[Attēls:Kas ir Perkonkrusts.jpg|thumb|''Pērkonkrusts: Kas ir? Ko grib? Kā darbojas?'' – Pērkonkrusta [[propaganda]]s izdevums no 1933. gada.|left]]
Organizācija pauda radikāli [[Nacionālisms|nacionālistiskus]] uzskatus. Pērkonkrustiešu vidū bija populārs gan [[antisemītisms]], gan pret [[vācbaltieši]]em un [[Latvijas krievi|krieviem]] vērsts [[šovinisms]], viņu vidū bija arī populāras [[autoritārisms|autoritāras]] idejas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem. Taču saskaņā ar [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] 1933. gada 17. septembra programmatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā &quot;Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?&quot;, kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana [[minoritātes|minoritātēm]], pieprasīta 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] atcelšana.&lt;ref name=&quot;historia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|title=Pērkonkrusts (politiska organizācija)|author=Valters Grīviņš|date={{dat|2014|8|28|SK|bez}}|publisher=historia.lv|accessdate={{dat|2022|8|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220607090531/https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|archivedate={{dat|2022|6|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Saeima]]s vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5 gadiem.&lt;ref&gt;[http://www.angelfire.com/la3/gc/runa1.htm Pērkonkrusta nacionālie, sociālie un valsts iekārtas pamata nolikumi] — Gustava Celmiņa runa 1933. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;

Pērkonkrusts noraidīja [[Kristietība|kristietību]] kā svešu ietekmi un tā vietā ieteica pieņemt [[Dievturība|dievturību]].&lt;ref&gt;{{cite journal |last=Misāne |first=Agita |year=2005 |title=Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē |journal=Reliģiski-filozofiski raksti |volume=X |pages=101–17 |url=http://www.ceeol.com/aspx/getdocument.aspx?logid=5&amp;id=327041b4-8dad-4951-9e82-2d6f130602ab |language=lv |access-date=2008-06-02 }}
&lt;/ref&gt;

Bieži autori pērkonkrustiešus pieskaita pie [[Nacionālsociālisms|nacistiem]] vai [[Fašisms|fašistiem]], taču paši pērkonkrustieši līdz pat 1940. gadiem nacismu kritizēja, bet pret fašismu izturējās ar simpātijām, taču nesekoja tā principiem. Pērkonkrustieši no fašisma un nacisma pārņēma tikai struktūru un dekorācijas.&lt;ref name=&quot;Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija|Archivo Storico Ministero, Affari Esteri. Tulkojums no itāliešu valodas.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums. 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.-35., 412.-413.}}&lt;/ref&gt; [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] sūtnis [[Latvija|Latvijā]] [[Džordžio Mameli]] rakstīja Itālijas Ārlietu ministrijai:
{{citāts|Iebildumi, ko varētu izteikt attiecībā uz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra apgalvojumiem par Pērkonkrustu, ir šādi: vispirms nav jau nemaz taisnība, ka tie būtu vācu nacionālsociālistu kopija. Īpaši pret šiem pēdējiem viņi atkārtoti pauda savu nepatiku, tieši tāpat kā pret ebrejiem un citām minoritātēm, priekšplānā izvirzot to pašu kredo, ko Ulmanis tagad taisa par savu: Latviju latviešiem. Iespējams, viņi bija izrādījuši patiesas simpātijas fašismam, tomēr līdz šim dzīvē nesekojot nevienam to principam. Bet Latvijā - ir noderīgi to atkārtot - pastāvīgā neskaidrība starp fašismu un nacionālsociālismu ir vairāk pat ikdienišķa parādība. Pērkonkrusts no nacionālsociālistiem visādā veidā pārņēmis vienīgi pasīvu politisko nesamierināšanos kā līdzekli nokļūšanai pie varas.|Dž. Mameli 1934. gada 22. jūnijs.&lt;ref name=&quot;Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija&quot;/&gt;}}

1941. gadā Pērkonkrusta biedru dažādās sadarbības formas ar [[Ostlande|vāciešu okupācijas]] režīmu bija taktiska rakstura. Vācu amatpersonas arī atzina, ka Pērkonkrusts ir grupa, kuras politiskie mērķi ir atšķirīgi no vāciešu: “Viņiem patīk sevi saukt par [[Latvieši|latviešu]] [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālistiem]], kas rada iespaidu, ka viņi ir dotā izvēlē kā starpnieki [[Trešais reihs|Vācijas]] vadībai. Taču nekad nedrīkst aizmirst, ka līdz 1940. gadam viņi ar savu saukli “Latviju latviešiem” centās no Latvijas izvest gan ebrejus, gan vāciešus.&quot;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Šī divdomīgā situācija ilga tikai nepilnus divus mēnešus līdz 1941. gada 17. augustam, kad vācu okupācijas režīms Pērkonkrustu aizliedza.

== Pirmsākumi ==

=== 20. gados ===
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības kara]] beigām [[Latvija|Latvijā]] 20. gadu sākumā izveidojās sabiedriskie apstākļi, kas veicināja [[Politika|politisko]] radikalizāciju. Daudzi etniskie [[latvieši]] uzskatīja, ka Latvija ir viņu [[nacionāla valsts]], kuru viņi aizstāvējuši neatkarības karā un kur, līdz ar to, viņu interesēm – pirmo reizi kopš [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Vācu ordeņa valsts|vācu krustnešu]] iekarošanas – jābūt pirmajā vietā. [[Demokrātija|Demokrātiskā]] [[valsts]] iekārta pirmo reizi [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]] ļāva izteikt visu, &quot;kas uz sirds&quot;, līdz ar to sāka veidoties latviešu [[Nacionālisms|nacionālistiskas]] [[organizācija]]s.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Krēsliņš|first=Uldis|date=2005. gads|title=Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)|journal=Latvijas Vēstures institūta apgāds}}&lt;/ref&gt;

Daudzi [[vācbaltieši]] un [[Latvijas krievi|krievi]] no bijušām valdošām dzimtām nevarēja samierināties ar politisko privilēģiju zaudēšanu. Tomēr šīs grupas saglabāja lielu ietekmi uz valsts [[Ekonomika|ekonomiku]], kas izraisīja lielu neapmierinātību jaunajā Latvijas [[Elite|elitē]]. [[Liberālisms|Liberālās]] demokrātijas sniegtās iespējas [[Ebreji|ebreju]] tautības pārstāvjiem ieņemt ievērojamus amatus [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]], [[Profesija|profesijās]] un augstākajā [[Izglītība|izglītībā]] vēl vairāk apvainoja latviešu nacionālistus.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

=== Pirmās nacionalistiskās organizācijas ===
Pirmā nacionālistiskā organizācija Latvijā radās 1920. gadā: [[Latvju Nacionālais klubs]]. Tajā pašā gadā tika nodibināta radikāli nacionālistiska [[Jaunatnes politika|jaunatnes]] [[organizācija]] – [[Latvju nacionālā jaunatnes savienība]]. Starp kuras līderiem bija [[Indriķis Pone]], [[Jānis Štelmahers]] un [[Gustavs Celmiņš]], pēdējie divi 30. gadu sākumā izveidoja savas nacionalistiskās organizācijas.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

1922. gada sākumā jaunatnes savienība jau bija pārvērtusies par saliedētu organizāciju un kopā ar Latvju Nacionālo klubu uzbruka sociāldemokrātu [[Darba svētki|maija demonstrācijai]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas piesaistīja uzmanību un jaunu pieplūdumu organizācijās.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918–1940|publisher=Valsts kanceleja|year=2016|pages=134|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download}}&lt;/ref&gt; Savukārt Latvju Nacionālais klubs centās paplašināt savas rindas, meklējot atbalstu [[Augstskola|augstskolu]] [[Students|studentos]].&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

1925. gada 18. februārī pēc dažādiem incidentiem (tostarp 1925. gada 15. februārī notikušās ebreju skolnieka [[Aleksandrs Masaks|Aleksandra Masaka]] slepkavības) Latvju Nacionālo klubu slēdza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/varaklanu-kautins-1925-gada-miesta-tracis-kas-atbalsojas-ari-saeima.a422431/|title=«Varakļānu kautiņš»: 1925. gada miesta tracis, kas atbalsojās arī Saeimā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Taču jau martā organizācija tika atjaunota kā [[Latvju nacionālistu klubs]], taču tā savu agrāko organizatorisko spēku tā arī neieguva. Tās augstākā līmeņa publiskais akts bija [[Musolīni]] apsveikuma [[telegramma]].&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;
== Vēsture ==
[[Attēls:Celmins_gustavs.jpg|thumb|left|200px|Gustavs Celmiņš]]
=== Ugunskrusts ===
{{Pamatraksts|Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)}}

1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. 1932. gada 19. janvārī [[Rīga|Rīgas]] [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesā]] tika reģistrēta Latviešu tautas apvienība “Ugunskrusts&quot;.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Treļs|first=Ēriks|date=2018. gads|title=Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/1050/1/18-112_Socrates_10_2018_02-Treljs_017-029_.pdf|journal=RSU elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls|pages=21}}&lt;/ref&gt; Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]].&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm|title=Ugunskrusts|website=web.archive.org|access-date=2022-07-30|date=2005-04-16|archive-date=2005-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm}}&lt;/ref&gt;

Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus [[Akadēmija|akadēmiskās]] jaunatnes vidū un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]], bet jau 1933. gada sākumā Ugunskrusta dalībnieku skaits sāka strauji pieaugt, tomēr precīzu datu par biedru skaitu nav.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] slēgšanu.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

=== Pērkonkrusts ===
Pēc Ugunskrusta slēgšanas tā biedri izlēma nodibināt Pērkokrustu, kā Ugunskrusta pēcnācēju. Pērkonkrustu kā [[politiska organizācija|politisko organizāciju]] (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā, tajā ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja Gustavu Celmiņu. Tā kā Pērkonkrusts bija [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēcnācējs, tas mantoja tā idejas.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.angelfire.com/la3/gc/perkonk.htm|title=Pērkonkrusts|website=www.angelfire.com|access-date=2022-07-17}}&lt;/ref&gt;

Līdz 1934. gada aizliegumam Pērkonkrusta rindās bija līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija no latviešu inteliģences un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijām]] ''[[Lettonia]]'', “[[Selonija]]”, ''[[Talavia]]'' u.c.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945|last=Press, Bernhard|year=2000|pages=29|url=}}&lt;/ref&gt;

Organizācija izdeva nedēļas laikrakstu [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]], kura tirāža, pēc izdevēja J. Dumpja vārdiem, sasniedza 8000 eksemplāru (tomēr pēc Politpārvaldes datiem, tirāža esot bijusi 20 000). Tā redaktora pienākumus pārmaiņus veikuši Gustavs Celmiņš, [[Leonīds Breikšs]] un [[Alfrēds Zēbauers]].&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

[[Attēls:Perkonkrusta plakāts.jpg|thumb|314x314px|30. gadu Perkonkrusta [[propaganda]]s [[plakāts]]]]
Pērkonkrusts uzturēja sakarus ar radniecīgo [[Igaunija|igauņu]] [[vabsi]]stu organizāciju (Vabs — ''Vabudussõjalaste Liit'' — 'Brīvības cīnītāju apvienība') un [[Rumānijas karaliste|rumāņu]] [[Dzelzs gvarde|Dzelzs gvardi]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pērkonkrusta darbība aptvēra visu Latvijas teritoriju. Visaktīvākā darbība tika izvērsta [[Rīga|Rīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Pēc G. Celmiņa sniegtajām ziņām, Pērkonkrusta biedru skaits sasniedza 12 000—15 000, taču šie skaitļi tiek apšaubīti. Vācijas izlūkdienests biedru skaitu novērtēja no 5000 līdz 6000. Īpaši aktīvu atbalstu Pērkonkrustam izrādīja daļa akadēmiskās jaunatnes. Liela ietekme pērkonkrustiešiem bija akadēmiskajā izdevumā [[Universitas]], kā arī [[studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. Piemēram, tika nolemts, ka visiem “Selonijas” biedriem ir jāiestājas Pērkonkrustā. 1933. gada decembrī Pērkonkrusts ieguva četras vietas Studentu padomes vēlēšanās. Organizācijā sastāvēja arī vairāki virsnieki un virsdienesta karavīri, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidējais komandējošais sastāvs, ārsti un citi intelektuālo aprindu pārstāvji. Saskaņā ar Politpārvaldes rīcībā esošajām ziņām, Pērkonkrusta sastāvā esot bijušas pat veselas aizsargu nodaļas (Sīpeles un Plāņu pagastos un Alojā).&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt; Īpašās nometnēs Pērkonkrusts rīkoja savu biedru sākotnējo militāro apmācību, tomēr organizācija nebija bruņota. Ar Pērkonkrusta darbību bija cieši saistīta sporta un morāli-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], abu organizāciju nodaļu dibināšana reizēm notika vienlaicīgi.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Pērkonkrusts saņēma materiālu atbalstu no virknes uzņēmēju, tai skaitā no saldumu ražotājiem [[Vilhelms Ķuze|Ķuze]]s un Geogingera.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Jau 1933. gada jūlijā notika kratīšanas Pērkonkrusta vasaras mītnē [[Majori|Majoros]] un G. Celmiņa dzīvoklī, bet 1. augustā iekšlietu ministrs ierosināja organizāciju slēgt. 15. decembra Saeimas sēdē pie balsošanas par [[LSDSP|sociāldemokrātu]] iesniegto lēmuma projektu, ar nospiedošu balsu pārsvaru pieņēma lēmumu ierosināt Pērkonkrusta, kā Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas, slēgšanu. Attiecīgi, Rīgas apgabaltiesas administratīvā nodaļa 19. decembrī apturēja Pērkonkrusta un “Tēvijas Sarga” darbību &quot;līdz lietas izspriešanai pēc būtības&quot;. 22. decembrī apcietināja laikraksta “Pērkonkrusts” atbildīgo redaktoru Alfrēdu Zēbaueru un konfiscēja nodrukāto laikraksta tirāžu. Galīgo lēmumu par Pērkonkrusta slēgšanu pieņēma Rīgas apgabaltiesa 1934. gada 30. janvārī. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos. Vienlaikus tika slēgta sporta biedrība “Tēvijas Sargs”.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Jau 1933. gada 15. augustā kā iespējamā Pērkonkrusta aizsegorganizācija tā slēgšanas gadījumam tika reģistrēta organizācija [[Jaunā Latvija]], kas turpināja darbību pēc 1934. gada 30. janvāra. 12. februārī sāka iznākt tās laikraksts [[Taurētājs (laikraksts)|Taurētājs]]. Taču jau 17. martā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu “Jaunās Latvijas” darbība tika apturēta. 20. martā Saeima uzdeva valdībai mēneša laikā atlaist no dienesta valsts, pašvaldības un policijas darbiniekus, kā arī izslēgt no aizsargiem personas, kuras sastāv vai sastāvējušas Pērkonkrustā, “Tēvijas Sargā” vai “Jaunajā Latvijā”. 1934. gada 20. martā tika reģistrēta Kultūras un sporta veicināšanas biedrība [[Dzimtene (biedrība)|Dzimtene]], kas arī kalpoja kā pērkonkrustiešu segorganizācija.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

=== Pirms 15. maija apvērsuma ===
Lai gan pērkonkrustieši atbalstīja [[Autoritārisms|autoritārismu]], viņu vēlmē pārņemt varu valstī un uzsākt savas politikas īstenošanu, visas cerības tika liktas uz gaidāmajām [[Vēlēšanas|vēlēšanām]]. Pērkonkrustiešiem, neraugoties uz [[Nacionālisms|nacionālisma]] ideju aktīvu izplatīšanu spēka struktūrās, nebija izdevies izveidot attīstītu tīklu ne [[Armija (bruņotie spēki)|armijā]] un [[Policija|policijā]], ne [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidū. Turklāt no Aizsargu organizācijas pērkonkrustiešus 1933.—1934. gados lielā skaitā izslēdza.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (Sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.,45}}&lt;/ref&gt;

=== Pēc 15. maija apvērsuma ===
[[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]]
Pērkonkrustiešus [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1934. gada 15. maija apvērsums]] pārsteidza nesagatavotus, un viņu attieksme pret to nebija viennozīmīga. Vairums aktīvo nacionālistu Ulmaņa rīcību novērtēja atzinīgi, viņi atbalstīja arī jaunās valdības [[Lozungs|lozungus]] un [[Politika|politiku]], tomēr Pērkonkrusta vadošās personas, kā [[Gustavs Celmiņš]] un citi, sākumā — tūlīt pēc 16. maija — izturējās nogaidoši un tikai novēroja situāciju. [[Edmunds Puksis]] liecībā politiskajā policijā rakstīja, ka pēc apvērsuma daudzi pērkonkrustieši domājuši, ka bez tik plašas atbalstošas organizācijas līdzdalības jaunā valdība vienalga nevarēs iztikt, bet pretdarbībai tai Pērkonkrusts nebija gatavs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=1937. g. 5. septembris// LVVA, 3235. f., 3. apr., 118. l.,|journal=|pages=194}}&lt;/ref&gt; Tomēr K. Ulmaņa politika pērkonkrustiešiem pilnībā nevarēja būt pieņemama un atbalstāma, un ar 23. maija uzsaukumu Perkonkrusta vadība izšķīrās par apvērsuma neatbalstīšanu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;

Pēc apvērsuma Pērkonkrusts izlēma aiziet pagrīdē, kamēr turpinājās [[ārkārtas stāvoklis]] valstī un bija aizliegta [[Organizācija|politisko organizāciju]] darbība. Pērkonkrusta valdība izlēma par savu galveno uzdevumu vervēt jaunus cilvēkus un izveidot tīklu pagrīdē. Valdība uz pērkonkrustiešiem skatijās ļoti piesardzīgi, jo pret pērkonkrustiešiem tajā laikā sāka pieaugt simpātijas tautā.&lt;ref name=&quot;Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}&lt;/ref&gt; Politiskās pārvaldes priekšnieks [[Jānis Fridrihsons]] ziņojumā par politisko stāvokli 1934. gada jūnijā, rakstīja šādi:
{{citāts|Viņu [pērkonkrustiešu] piekritēju skaits armijā arvien pieaugot, kā, piemēram, Rīgā, Aviācijas pūlkā, esot liels pērkonkrustiešu iespaids. Organizācijas skarus turpmāk uzturēšot ar speciāliem kurjeriem. Jāvedot aģitācija, ka ārēji korporācijas un kalpakieši gan nosodot pērkonkrustiešu izturēšanos pret tagadējo valdību, bet to šīs organizācijas darot uz valdības spiedienu, patiesībā simpātija pret pērkonkrustiešiem visur pieaugot.|J. Fridrihsons 1934. gada jūlijs.&lt;ref name=&quot;Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā&quot;/&gt;}}

1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas sapulces laikā tika apcietināti 97 pērkonkrustieši ar Gustavu Celmiņu priekšgalā.&lt;ref name=&quot;Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā&quot; /&gt; Kopumā vasarā apcietinājumā nonāca 128 pērkonkrustieši.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1935. gada 26. un 27. februārī notikušajā kara tiesas sēdē Pērkonkrusta vadītājiem — G. Celmiņam un vēl 12 personām piesprieda cietumsodus. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71. pantu — &quot;par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās&quot;.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Sākot ar 1935. gadu, pērkonkrustieši pulcējoties sāka izmantot [[dievturi|dievturu]] rīkotos pasākumus. Pēc ieslodzījumā pavadītajiem diviem gadiem vadību pārņēma [[Ernests Plāķis]] ([[Juris Plāķis|J.Plāķa]] dēls), kurš mēģināja apvienot izkliedētās pērkonkrustiešu grupas. 1937. gada 14. maijā viņš kopā ar 31 citu pērkonkrustieti tika apcietināts un 1938. gada jūnija sākumā notiesāts.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Gustavu Celmiņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas. Izraidīts [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]], viņš apmeklēja arī [[Polija|Poliju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Dienvidslāvijas karaliste|Dienvidslāviju]], [[Turcija|Turciju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Šajā laikā viņš bieži tikās ar [[Fašisms|fašistiem]], tostarp devās uz Rumāniju, lai tiktos ar [[Zelea Kodreanu|Kodreanu]] un apsprieda starptautiska tīkla izveidi [[Šveice|Šveicē]]. Celmiņš uzskatīja, ka Pērkonkrustam ir spēcīga radniecība gan ar [[Nacionā fronte|Nacionālo fronti]], gan ar [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]].&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; No 1938. gada G. Celmiņš dzīvoja [[Somija|Somijā]] un piedalījās brīvprātīgo vervēšanas organizēšanā [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, 1940. gada augustā Celmiņš pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]].&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diletant.media/articles/45333004/|title=«Перконкрустс» — латышские нацисты|website=diletant.media|access-date=2022-07-23|language=ru}}&lt;/ref&gt; Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Celmiņa trimdas laikā [[Ernests Plāķis|Ernesta Plāķa]] vadībā viņi turpināja savu slēpto pretošanās darbību, izplatot pret Ulmani vērstas [[skrejlapa]]s un mēģinot izveidot tīklu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] un paramilitārajos [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargos]].&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}&lt;/ref&gt;

Ulmaņa režīma laikā pavisam tika apcietināti aptuveni 800 pērkonkrustieši, bet aptuveni 2000 pērkonkrustieši tika atlaisti no darba.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Trīsdesmito gadu beigās sāka iezīmēties pērkonkrustiešu simpātijas pret nacionālsociālistisko [[Vācija|Vāciju]].&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;
=== Otrā pasaules kara laikā ===
Neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] 1939. gadā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|ieņēma Padomju Savienība]]. Kamēr Ulmaņa ieslodzītos [[Komunisms|komunistus]] padomju režīms atbrīvoja ar skaļām ceremonijām, Pērkonkrusta politieslodzītie netika atbrīvoti, jo bija ideoloģiskie pretinieki un [[Antikomunisms|antikomunisti]]. Tā vietā 1940.—1941. gadā padomju varas iestādes apcietināja vairākus Pērkonkrusta biedrus, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|dažus no tiem deportēja]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]].&lt;ref name=&quot;Paeglis&quot;&gt;{{cite book |title=Pērkonkrusts pār Latviju: 1932–1944 |last=Paeglis |first=Armands |year=2005 |publisher=Klubs 415 |location=Riga |language=lv |isbn=9984-9405-4-3 |oclc=62894045 }}&lt;/ref&gt;[[Attēls:1941 07 04 Arajs.png|thumb|[[Tēvija (laikraksts)|Laikraksta &quot;Tēvija&quot;]] 1941. gada 4. jūlija 4. numurā publicētais uzsaukums [[Arāja komanda|Arāja vienības]] locekļu vervēšanai|left]]1941. gada jūnijā G. Celmiņš un virkne citu pērkonkrustiešu vadītāju atgriezās Latvijā kopā ar vācu karaspēku. Latvijas pērkonkrustieši aktīvi iesaistījās tā saucamajās “pašaizsardzības grupās”. Pēc vācu ienākšanas Rīgā Pērkonkrusts atjaunoja legālu darbību, kļūdams par vienīgo atļauto latviešu politisko organizāciju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvia in World War II|last=Lumans|first=Valdis O.|publisher=Fordham University Press|year=2006|isbn=978-0-8232-2627-6|url=https://books.google.com/books?id=IPv1gjLhtZ4C&amp;q=lumans}}&lt;/ref&gt; Īsā laikā pērkonkrustiešos pieteicās 10-15 000 cilvēku, daudzi no kuriem ieņēma amatus vācu okupācijas varas izveidotajās iestādēs, policijā un ''[[Sicherheitsdienst]]''. Arī vācu atļauto latviešu preses izdevumu, it īpaši provincē, vadībā nonāca pērkonkrustieši. 1941. gada 25. jūlijā G. Celmiņš Austrumu okupēto apgabalu ministram [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenbergam]] piedāvāja dibināt divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. 

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] sākšanās pērkonkrustiešiem un arī citiem latviešiem atgriezās cerības par nākotni, taču laikam ritot, kad vācieši sāka parādīt savus īstos nolūkus, šī pērkonkrustiešu un tautas apņēmība zuda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Pret svešām varām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde Pērkonkrustu slēdza.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-bija-perkonkrusts-10020071|title=Kas bija Pērkoņkrusts|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-17}}&lt;/ref&gt;

Nav droši pierādīta Pērkonkrusta kā organizācijas līdzdalība [[holokausts|ebreju iznīcināšanā]] (arī zināmo individuālo eksekūcijās iesaistīto Pērkonkrusta biedru skaits ir samērā neliels, piemēram, [[Viktors Arājs]] līdz 1934. gada apvērsumam, iespējams, ir bijis Pērkonkrusta biedrs), taču viņiem bija nozīmīga loma antisemītisma propagandas izplatīšanā demokrātiskās Latvijas beigu periodā un pirmajos vācu okupācijas mēnešos.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Pēc Pērkonkrusta aizliegšanas daļa pērkonkrustiešu turpināja aktīvu [[Kolaboracionisms|sadarbību]] ar okupantiem, taču daļa iesaistījās pretestības kustībā. Daļa biedru 1942. gadā no Pērkonkrusta izstājās. G. Celmiņš vienlaikus ar darbu vācu administrācijā vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] (1943.) un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] (1943—1944) izdošanu.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt; 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] G. Celmiņu apcietināja un nosūtīja uz [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas koncentrācijas nometni]] (1945. gada 5. maijā G. Celmiņu atbrīvoja amerikāņu armija, pēc tam līdz savai nāvei Celmiņš dzīvoja [[ASV]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-07-17|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 1944. gadā tika apcietināti arī citi pērkonkrustieši, un pēc šiem arestiem Pērkonkrusta darbība apsīka un pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] atjaunošanas tā arī vairs neatsākās ne Latvijā, ne trimdā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Mūsdienās ==
[[Attēls:Igors Šiškins.png|thumb|[[Igors Šiškins]] [[Leģionāru piemiņas diena|Leģionāru piemiņas dienā]] (2009. gadā)]]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un idejas, kā [[Latvija|Latviju]] — [[latvieši]]em. Grupa veikusi vairākas kriminālas darbības, t. sk., [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc iesaistīto personu ([[Juris Rečs|Jura Reča]], [[Igors Šiškins|Igora Šiškina]] un citu) aizturēšanas un notiesāšanas šis grupas darbība tika pārtraukta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā [[Igors Šiškins]] nodibināja biedrību &quot;[[Gustava Celmiņa centrs]]&quot; jeb saīsināti GCC, kura uzskatīja sevi par Pērkonkrusta [[Tradīcija|tradīciju]] turpinātājorganizāciju. Šiškins kļuva par vienu no tās vadītājiem, līdz biedrības darbību izbeidza [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/gustava-celmina-centrs/40008105505|title=Gustava Celmiņa centrs , 40008105505 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2019-05-22|date=2019-05-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā Šiškins tika tiesāts par [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] un [[Ierocis|ieroču]] glabāšanu.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/108224-perkonkrustietis-siskins-gribejis-spridzinat-kiniesus-gejus-un-nato Pērkoņkrustietis Šiskins gribējis spridzināt ķīniešus, gejus un NATO?]&lt;/ref&gt; Šī procesa rezultātā 2014. gadā tika izbeigta biedrības &quot;Gustava Celmiņa centrs&quot; darbība.&lt;ref&gt;[https://www.pardrosibu.lv/2020/07/23/pirms-9-gadiem-breiviks-pirms-gada-jurmalnieks-terorisma-draudi-latvija/ &quot;Par drošību&quot;: Pirms 9 gadiem Breivīks, pirms gada – jūrmalnieks. Terorisma draudi Latvijā]&lt;/ref&gt; Šiškins ir apgalvojis, ka pārstāv Pērkonkrustu dažādos pasākumos, piemēram, Latviešu [[leģionāru piemiņas diena]]s atzīmēšanā un [[Uzvaras diena|Padomju Uzvaras dienā]] (9. maijs) [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20520524|title=Leģionāru piemiņas pasākums noritējis bez starpgadījumiem|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā blogeris Jānis Polis ziņoja, ka bijušās GCC vietnes īpašnieks varbūt ir saistīts ar viltus ziņu vietnēm.&lt;ref name=&quot;fake&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/features/features/blogger-unmasks-more-fake-news-sites.a214227/|title=Blogger unmasks more fake news sites|website=Public Broadcasting of Latvia|date=2016-12-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Attiecībās ar Latviju [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] dažkārt izceļ Pērkonkrusta kustības vēsturi kā mūsdienu Latvijas &quot;[[Fašisms|fašisma]]&quot; mantojuma liecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Involvement of the Lettish SS Legion in War Crimes in 1941-1945 and the Attempts to Revise the Verdict of the Nuremberg Tribunal in Latvia|url=http://www.mid.ru/ru/maps/lv/-/asset_publisher/9RJVTEXfWg7R/content/id/485336|date=February 14, 2004|publisher=Ministry of Foreign Affairs of Russia|access-date=January 13, 2009}}&lt;/ref&gt;
== Simboli ==
[[Attēls:Pērkonkrusts Flag (1990s).svg|thumb|Pērkonkrusta karogs no 1990. gadiem.|242x242px]]
Pērkonkrustam bija savs [[karogs]], karogam bija karmīnsarkans [[fons]], kura centrā tika attēlots balts [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts, uz kā novietots zelta krāsas [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusts]]. Karogā tika lietoti [[Latvieši|latviešu]] tautas [[Simbols|simboli]].

Pērkonkrusts saglabāja [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] laika formastērpus — tumši pelēks krekls, melna berete (ugunskrustieši nēsāja tumši zilu vai melnu bereti), nozīme ar [[ugunskrusts (zīme)|ugunskrustu]] pie krekla vai beretes, tumšas bikses un stulmzābaki. Sveicienam tika izmantots tā sauktais &quot;[[Hitlera sveiciens|Romas sveiciens]]&quot; — izstiepta labā roka — un frāze &quot;Cīņai sveiks!&quot;.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

No 1990. gadiem Pērkonkrusta karogs tika izmainīts, karogam ir balts fons, kura centrā tiek attēlots no [[Latvijas karogs|Latvijas karoga]] lentēm sastādīts ugunskrusts, bet augšējā kreisajā stūrī novietots zaļš [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts.

== Struktūra ==
Pērkonkrusta struktūrā bija pārņemti daudzi vācu [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] un itāļu [[Nacionālā fašistu partija|fašistu]] organizāciju elementi. Organizāciju vadīja Galvenais štābs, tā bija iedalīta piecos apgabalos, ko vadīja apgabalu inspektori. Biedri bija organizēti blokos, kuri savukārt apvienoti rajonos. Iestājoties organizācijā, bija jādod solījums. Pēc noteikta laika pēc iestāšanās organizācijā Pērkonkrusta biedri varēja tikt uzņemti trieciengrupās jeb “T” grupās. 1935. gadā šīs grupas pārdēvēja par [[Gustava Celmiņa trieciennieki]]em (G.C.T.). Trieciennieki deva īpašu solījumu. Daļai no viņiem rokā ar metāla zīmogu iededzināja zīmi.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

== Pērkonkrusta programma ==
# Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta.
# Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums.
# Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam.
# Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Literatūra ==
* Уничтожение евреев в Латвии 1941—1945. (ред. ''М. Баркаган''). — Рига, 2008. {{ru ikona}}

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]]
[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]]</text>
      <sha1>s6tv1l2zvbsbm3qv2vaptrbwf9szy4g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670375</id>
      <parentid>3670348</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T20:22:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38299" xml:space="preserve">{{Laba raksta kandidāts}}
{{citas nozīmes|politisku organizāciju 1933.—1944. gadā|Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)|Pērkonkrusts}}
{{Politiskās partijas infokaste
|name               = Pērkonkrusts
|native_name        = 
|lang1              =
|name_lang1         =
|lang2              =
|name_lang2         =
|lang3              =
|name_lang3         =
|lang4              =
|name_lang4         = 
|logo               = [[Attēls:Pērkonkrusts logo.svg|200px]] [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|200px]]
| image               =  
| image_size          = 
|colorcode          = #8b0000
|chairperson        = 
|president          =
|secretary_general  =
|spokesperson       =
|founder            = 
|leader1_title      = Vadītājs
|leader1_name       = [[Gustavs Celmiņš]]
|leader2_title      = 
|leader2_name       = 
|leader3_title      = 
|leader3_name       = 
|leader4_title      = 
|leader4_name       = 
|slogan             = &quot;Latviju latviešiem!&quot; &lt;br /&gt;&quot;Latviešiem darbu un maizi!&quot;
|founded            = {{dat|1933|5|12|N|bez}}
|dissolved          = {{dat|1934|1|30|N|bez}}
|merger             = 
|split              =
|predecessor        =
|merged             = [[Latviešu tautas apvienība &quot;Ugunskrusts&quot;|Latviešu tautas apvienības &quot;Ugunskrusts&quot;]]
|successor          =
|headquarters       = 
|newspaper          =
|student_wing       =
|youth_wing         =
|wing1_title        =
|wing1              =
|wing2_title        =
|wing2              =
|wing3_title        =
|wing3              =
|membership_year    = 
|membership         =12 000—15 000 cilvēki&lt;br&gt;&lt;small&gt;([[1934]])&lt;/small&gt; 
|ideology           = 
* [[Latvieši|Latviešu]] [[nacionālisms]] 	
* Etnisks [[šovinisms]]
* [[Antikomunisms]]
* [[Dievturība]]s atbalsts
|position           = [[galēji labēja]]
|religion           =
|national           =
|international      =
|european           =
|europarl           =
|affiliation1_title =
|affiliation1       =
|colors             = 
|seats1_title       = 
|seats1             = 
|seats2_title       = 
|seats2             = 
|seats3_title       = 
|seats3             = 
|seats4_title       = 
|seats4             = 
|symbol             =
|flag               =
|website            = 
|state              =
|country            = {{LAT}}
|country_dab1       =
|parties_dab1       =
|elections_dab1     =
|country2           =
|country_dab2       =
|parties_dab2       =
|elections_dab2     =
|footnotes          = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Latviešu tautas apvienība &quot;Pērkonkrusts&quot;''' bija [[Latvieši|latviešu]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] organizācija un [[politiska partija]], kas darbojās no 1933. gada līdz 1944. gadam.

Organizācija tika dibināta 1933. gada 12. maijā kā aizliegtā [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēctece, 1934. gada 30. janvārī tā tika aizliegta, taču turpināja darbību. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā sākotnēji sadarbojās ar vāciešiem, taču 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde [[Ostlande]]s teritorijā to aizliedza. Organizācija daļēji darbojās līdz 1944. gadam, kad [[Gestapo]] apcietināja Pērkonkrusta vadītājus, t.sk., [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]], un [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] laikā Pērkonkrusts vairs darbību neatsāka.

1991. gadā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un veica [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju, pēc kura grupas darbība tika apturēta.

== Ideoloģija ==
[[Attēls:Kas ir Perkonkrusts.jpg|thumb|Pērkonkrusta 1933. gada [[propaganda]]s izdevums &quot;Pērkonkrusts: Kas ir? Ko grib? Kā darbojas?&quot;|left]]
Organizācija pauda radikāli [[Nacionālisms|nacionālistiskus]] uzskatus. Pērkonkrustiešu vidū bija populārs gan [[antisemītisms]], gan pret [[vācbaltieši]]em un [[Latvijas krievi|krieviem]] vērsts [[šovinisms]], viņu vidū bija arī populāras [[autoritārisms|autoritāras]] idejas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem. Taču saskaņā ar [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] 1933. gada 17. septembra programmatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā &quot;Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?&quot;, kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana [[minoritātes|minoritātēm]], pieprasīta 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] atcelšana.&lt;ref name=&quot;historia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|title=Pērkonkrusts (politiska organizācija)|author=Valters Grīviņš|date={{dat|2014|8|28|SK|bez}}|publisher=historia.lv|accessdate={{dat|2022|8|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220607090531/https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|archivedate={{dat|2022|6|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Saeima]]s vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5 gadiem.&lt;ref&gt;[http://www.angelfire.com/la3/gc/runa1.htm Pērkonkrusta nacionālie, sociālie un valsts iekārtas pamata nolikumi] — Gustava Celmiņa runa 1933. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;

Pērkonkrusts noraidīja [[Kristietība|kristietību]] kā svešu ietekmi un tā vietā ieteica pieņemt [[Dievturība|dievturību]].&lt;ref&gt;{{cite journal |last=Misāne |first=Agita |year=2005 |title=Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē |journal=Reliģiski-filozofiski raksti |volume=X |pages=101–17 |url=http://www.ceeol.com/aspx/getdocument.aspx?logid=5&amp;id=327041b4-8dad-4951-9e82-2d6f130602ab |language=lv |access-date=2008-06-02 }}
&lt;/ref&gt;

Bieži autori pērkonkrustiešus pieskaita pie [[Nacionālsociālisms|nacistiem]] vai [[Fašisms|fašistiem]], taču paši pērkonkrustieši līdz pat 1940. gadiem nacismu kritizēja, bet pret fašismu izturējās ar simpātijām, taču nesekoja tā principiem. Pērkonkrustieši no fašisma un nacisma pārņēma tikai struktūru un dekorācijas.&lt;ref name=&quot;Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija|Archivo Storico Ministero, Affari Esteri. Tulkojums no itāliešu valodas.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums. 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.-35., 412.-413.}}&lt;/ref&gt; [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] sūtnis [[Latvija|Latvijā]] [[Džordžio Mameli]] rakstīja Itālijas Ārlietu ministrijai:
{{citāts|Iebildumi, ko varētu izteikt attiecībā uz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra apgalvojumiem par Pērkonkrustu, ir šādi: vispirms nav jau nemaz taisnība, ka tie būtu vācu nacionālsociālistu kopija. Īpaši pret šiem pēdējiem viņi atkārtoti pauda savu nepatiku, tieši tāpat kā pret ebrejiem un citām minoritātēm, priekšplānā izvirzot to pašu kredo, ko Ulmanis tagad taisa par savu: Latviju latviešiem. Iespējams, viņi bija izrādījuši patiesas simpātijas fašismam, tomēr līdz šim dzīvē nesekojot nevienam to principam. Bet Latvijā - ir noderīgi to atkārtot - pastāvīgā neskaidrība starp fašismu un nacionālsociālismu ir vairāk pat ikdienišķa parādība. Pērkonkrusts no nacionālsociālistiem visādā veidā pārņēmis vienīgi pasīvu politisko nesamierināšanos kā līdzekli nokļūšanai pie varas.|Dž. Mameli 1934. gada 22. jūnijs.&lt;ref name=&quot;Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija&quot;/&gt;}}

1941. gadā Pērkonkrusta biedru dažādās sadarbības formas ar [[Ostlande|vāciešu okupācijas]] režīmu bija taktiska rakstura. Vācu amatpersonas arī atzina, ka Pērkonkrusts ir grupa, kuras politiskie mērķi ir atšķirīgi no vāciešu: “Viņiem patīk sevi saukt par [[Latvieši|latviešu]] [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālistiem]], kas rada iespaidu, ka viņi ir dotā izvēlē kā starpnieki [[Trešais reihs|Vācijas]] vadībai. Taču nekad nedrīkst aizmirst, ka līdz 1940. gadam viņi ar savu saukli “Latviju latviešiem” centās no Latvijas izvest gan ebrejus, gan vāciešus.&quot;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Šī divdomīgā situācija ilga tikai nepilnus divus mēnešus līdz 1941. gada 17. augustam, kad vācu okupācijas režīms Pērkonkrustu aizliedza.

== Pirmsākumi ==

=== 1920. gados ===
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības kara]] beigām [[Latvija|Latvijā]] 20. gadu sākumā izveidojās sabiedriskie apstākļi, kas veicināja [[Politika|politisko]] radikalizāciju. Daudzi etniskie [[latvieši]] uzskatīja, ka Latvija ir viņu [[nacionāla valsts]], kuru viņi aizstāvējuši neatkarības karā un kur, līdz ar to, viņu interesēm — pirmo reizi kopš [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Vācu ordeņa valsts|vācu krustnešu]] iekarošanas — jābūt pirmajā vietā. [[Demokrātija|Demokrātiskā]] [[valsts]] iekārta pirmo reizi [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]] nodrošināja izteikšanās brīvību, līdz ar to sāka veidoties latviešu [[Nacionālisms|nacionālistiskas]] [[organizācija]]s.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Krēsliņš|first=Uldis|date=2005. gads|title=Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)|journal=Latvijas Vēstures institūta apgāds}}&lt;/ref&gt;

Daudzi [[vācbaltieši]] un [[Latvijas krievi|krievi]] no bijušām valdošām dzimtām nevarēja samierināties ar politisko privilēģiju zaudēšanu. Tomēr šīs grupas saglabāja lielu ietekmi uz valsts [[Ekonomika|ekonomiku]], kas izraisīja lielu neapmierinātību jaunajā Latvijas [[Elite|elitē]]. [[Liberālisms|Liberālās]] demokrātijas sniegtās iespējas [[Ebreji|ebreju]] tautības pārstāvjiem ieņemt ievērojamus amatus [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]], [[Profesija|profesijās]] un augstākajā [[Izglītība|izglītībā]] vēl vairāk apvainoja latviešu nacionālistus.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

=== Pirmās nacionalistiskās organizācijas ===
Pirmā nacionālistiskā organizācija Latvijā radās 1920. gadā: [[Latvju Nacionālais klubs]]. Tajā pašā gadā tika nodibināta radikāli nacionālistiska [[Jaunatnes politika|jaunatnes]] [[organizācija]] — [[Latvju nacionālā jaunatnes savienība]], starp kuras vadītājiem bija [[Indriķis Pone]], [[Jānis Štelmahers]] un [[Gustavs Celmiņš]], pēdējie divi 1930. gadu sākumā izveidoja savas nacionalistiskās organizācijas.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

1922. gada sākumā jaunatnes savienība jau bija pārvērtusies par saliedētu organizāciju un kopā ar Latvju Nacionālo klubu uzbruka sociāldemokrātu [[Darba svētki|maija demonstrācijai]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas piesaistīja uzmanību un jaunu pieplūdumu organizācijās.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918–1940|publisher=Valsts kanceleja|year=2016|pages=134|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download}}&lt;/ref&gt; Savukārt Latvju Nacionālais klubs centās paplašināt savas rindas, meklējot atbalstu [[Augstskola|augstskolu]] [[Students|studentos]].&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

1925. gada 18. februārī pēc dažādiem incidentiem (tostarp 1925. gada 15. februārī notikušās ebreju skolnieka [[Aleksandrs Masaks|Aleksandra Masaka]] slepkavības) Latvju Nacionālo klubu slēdza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/varaklanu-kautins-1925-gada-miesta-tracis-kas-atbalsojas-ari-saeima.a422431/|title=«Varakļānu kautiņš»: 1925. gada miesta tracis, kas atbalsojās arī Saeimā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Taču jau martā organizācija tika atjaunota kā [[Latvju nacionālistu klubs]], taču tā savu agrāko organizatorisko spēku tā arī neieguva. Tās augstākā līmeņa publiskais akts bija [[Musolīni]] apsveikuma [[telegramma]].&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Celmins_gustavs.jpg|thumb|left|200px|Gustavs Celmiņš]]

=== Ugunskrusts ===
{{Pamatraksts|Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)}}

1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. 1932. gada 19. janvārī [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesā]] tika reģistrēta Latviešu tautas apvienība “Ugunskrusts&quot;.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Treļs|first=Ēriks|date=2018. gads|title=Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/1050/1/18-112_Socrates_10_2018_02-Treljs_017-029_.pdf|journal=RSU elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls|pages=21}}&lt;/ref&gt; Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]].&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm|title=Ugunskrusts|website=web.archive.org|access-date=2022-07-30|date=2005-04-16|archive-date=2005-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm}}&lt;/ref&gt;

Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus [[Akadēmija|akadēmiskās]] jaunatnes vidū un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]], bet jau 1933. gada sākumā Ugunskrusta dalībnieku skaits sāka strauji pieaugt, tomēr precīzu datu par biedru skaitu nav.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] slēgšanu.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

=== Pērkonkrusts ===
Pēc Ugunskrusta slēgšanas tā biedri izlēma nodibināt Pērkokrustu, kā Ugunskrusta pēcnācēju. Pērkonkrustu kā [[politiska organizācija|politisko organizāciju]] (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā, tajā ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja Gustavu Celmiņu. Tā kā Pērkonkrusts bija [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēcnācējs, tas mantoja tā idejas.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.angelfire.com/la3/gc/perkonk.htm|title=Pērkonkrusts|website=www.angelfire.com|access-date=2022-07-17}}&lt;/ref&gt;

Līdz 1934. gada aizliegumam Pērkonkrusta rindās bija līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija no latviešu inteliģences un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijām]] ''[[Lettonia]]'', “[[Selonija]]”, ''[[Talavia]]'' u.c.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945|last=Press, Bernhard|year=2000|pages=29|url=}}&lt;/ref&gt;

Organizācija izdeva nedēļas laikrakstu [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]], kura tirāža, pēc izdevēja J. Dumpja vārdiem, sasniedza 8000 eksemplāru (tomēr pēc Politpārvaldes datiem, tirāža esot bijusi 20 000). Tā redaktora pienākumus pārmaiņus veikuši Gustavs Celmiņš, [[Leonīds Breikšs]] un [[Alfrēds Zēbauers]].&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

[[Attēls:Perkonkrusta plakāts.jpg|thumb|314x314px|1930. gadu Perkonkrusta [[propaganda]]s [[plakāts]]]]
Pērkonkrusts uzturēja sakarus ar radniecīgo [[Igaunija|igauņu]] [[vabsi]]stu organizāciju (Vabs — ''Vabudussõjalaste Liit'' — 'Brīvības cīnītāju apvienība') un [[Rumānijas karaliste|rumāņu]] [[Dzelzs gvarde|Dzelzs gvardi]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pērkonkrusta darbība aptvēra visu Latvijas teritoriju. Visaktīvākā darbība tika izvērsta [[Rīga|Rīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Pēc G. Celmiņa sniegtajām ziņām, Pērkonkrusta biedru skaits sasniedza 12 000—15 000, taču šie skaitļi tiek apšaubīti. Vācijas izlūkdienests biedru skaitu novērtēja no 5000 līdz 6000. Īpaši aktīvu atbalstu Pērkonkrustam izrādīja daļa akadēmiskās jaunatnes. Liela ietekme pērkonkrustiešiem bija akadēmiskajā izdevumā [[Universitas]], kā arī [[studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. Piemēram, tika nolemts, ka visiem “Selonijas” biedriem ir jāiestājas Pērkonkrustā. 1933. gada decembrī Pērkonkrusts ieguva četras vietas Studentu padomes vēlēšanās. Organizācijā sastāvēja arī vairāki virsnieki un virsdienesta karavīri, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidējais komandējošais sastāvs, ārsti un citi intelektuālo aprindu pārstāvji. Saskaņā ar Politpārvaldes rīcībā esošajām ziņām, Pērkonkrusta sastāvā esot bijušas pat veselas aizsargu nodaļas (Sīpeles un Plāņu pagastos un Alojā).&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt; Īpašās nometnēs Pērkonkrusts rīkoja savu biedru sākotnējo militāro apmācību, tomēr organizācija nebija bruņota. Ar Pērkonkrusta darbību bija cieši saistīta sporta un morāli-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], abu organizāciju nodaļu dibināšana reizēm notika vienlaicīgi.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Pērkonkrusts saņēma materiālu atbalstu no virknes uzņēmēju, tai skaitā no saldumu ražotājiem [[Vilhelms Ķuze|Ķuze]]s un Geogingera.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Jau 1933. gada jūlijā notika kratīšanas Pērkonkrusta vasaras mītnē [[Majori|Majoros]] un G. Celmiņa dzīvoklī, bet 1. augustā iekšlietu ministrs ierosināja organizāciju slēgt. 15. decembra Saeimas sēdē pie balsošanas par [[LSDSP|sociāldemokrātu]] iesniegto lēmuma projektu, ar nospiedošu balsu pārsvaru pieņēma lēmumu ierosināt Pērkonkrusta, kā Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas, slēgšanu. Attiecīgi, Rīgas apgabaltiesas administratīvā nodaļa 19. decembrī apturēja Pērkonkrusta un “Tēvijas Sarga” darbību &quot;līdz lietas izspriešanai pēc būtības&quot;. 22. decembrī apcietināja laikraksta “Pērkonkrusts” atbildīgo redaktoru Alfrēdu Zēbaueru un konfiscēja nodrukāto laikraksta tirāžu. Galīgo lēmumu par Pērkonkrusta slēgšanu pieņēma Rīgas apgabaltiesa 1934. gada 30. janvārī. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos. Vienlaikus tika slēgta sporta biedrība “Tēvijas Sargs”.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Jau 1933. gada 15. augustā kā iespējamā Pērkonkrusta aizsegorganizācija tā slēgšanas gadījumam tika reģistrēta organizācija [[Jaunā Latvija]], kas turpināja darbību pēc 1934. gada 30. janvāra. 12. februārī sāka iznākt tās laikraksts [[Taurētājs (laikraksts)|Taurētājs]]. Taču jau 17. martā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu “Jaunās Latvijas” darbība tika apturēta. 20. martā Saeima uzdeva valdībai mēneša laikā atlaist no dienesta valsts, pašvaldības un policijas darbiniekus, kā arī izslēgt no aizsargiem personas, kuras sastāv vai sastāvējušas Pērkonkrustā, “Tēvijas Sargā” vai “Jaunajā Latvijā”. 1934. gada 20. martā tika reģistrēta Kultūras un sporta veicināšanas biedrība [[Dzimtene (biedrība)|Dzimtene]], kas arī kalpoja kā pērkonkrustiešu segorganizācija.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

=== Pirms 15. maija apvērsuma ===
Lai gan pērkonkrustieši atbalstīja [[Autoritārisms|autoritārismu]], viņu vēlmē pārņemt varu valstī un uzsākt savas politikas īstenošanu, visas cerības tika liktas uz gaidāmajām [[Vēlēšanas|vēlēšanām]]. Pērkonkrustiešiem, neraugoties uz [[Nacionālisms|nacionālisma]] ideju aktīvu izplatīšanu spēka struktūrās, nebija izdevies izveidot attīstītu tīklu ne [[Armija (bruņotie spēki)|armijā]] un [[Policija|policijā]], ne [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidū. Turklāt no Aizsargu organizācijas pērkonkrustiešus 1933.—1934. gados lielā skaitā izslēdza.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (Sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.,45}}&lt;/ref&gt;

=== Pēc 15. maija apvērsuma ===
[[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]]
Pērkonkrustiešus [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1934. gada 15. maija apvērsums]] pārsteidza nesagatavotus, un viņu attieksme pret to nebija viennozīmīga. Vairums aktīvo nacionālistu Ulmaņa rīcību novērtēja atzinīgi, viņi atbalstīja arī jaunās valdības [[Lozungs|lozungus]] un [[Politika|politiku]], tomēr Pērkonkrusta vadošās personas, kā [[Gustavs Celmiņš]] un citi, sākumā — tūlīt pēc 16. maija — izturējās nogaidoši un tikai novēroja situāciju. [[Edmunds Puksis]] liecībā politiskajā policijā rakstīja, ka pēc apvērsuma daudzi pērkonkrustieši domājuši, ka bez tik plašas atbalstošas organizācijas līdzdalības jaunā valdība vienalga nevarēs iztikt, bet pretdarbībai tai Pērkonkrusts nebija gatavs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=1937. g. 5. septembris// LVVA, 3235. f., 3. apr., 118. l.,|journal=|pages=194}}&lt;/ref&gt; Tomēr K. Ulmaņa politika pērkonkrustiešiem pilnībā nevarēja būt pieņemama un atbalstāma, un ar 23. maija uzsaukumu Perkonkrusta vadība izšķīrās par apvērsuma neatbalstīšanu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;

Pēc apvērsuma Pērkonkrusts izlēma aiziet pagrīdē, kamēr turpinājās [[ārkārtas stāvoklis]] valstī un bija aizliegta [[Organizācija|politisko organizāciju]] darbība. Pērkonkrusta valdība izlēma par savu galveno uzdevumu vervēt jaunus cilvēkus un izveidot tīklu pagrīdē. Valdība uz pērkonkrustiešiem skatijās ļoti piesardzīgi, jo pret pērkonkrustiešiem tajā laikā sāka pieaugt simpātijas tautā.&lt;ref name=&quot;Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}&lt;/ref&gt; Politiskās pārvaldes priekšnieks [[Jānis Fridrihsons]] ziņojumā par politisko stāvokli 1934. gada jūnijā, rakstīja šādi:
{{citāts|Viņu [pērkonkrustiešu] piekritēju skaits armijā arvien pieaugot, kā, piemēram, Rīgā, Aviācijas pūlkā, esot liels pērkonkrustiešu iespaids. Organizācijas skarus turpmāk uzturēšot ar speciāliem kurjeriem. Jāvedot aģitācija, ka ārēji korporācijas un kalpakieši gan nosodot pērkonkrustiešu izturēšanos pret tagadējo valdību, bet to šīs organizācijas darot uz valdības spiedienu, patiesībā simpātija pret pērkonkrustiešiem visur pieaugot.|J. Fridrihsons 1934. gada jūlijs.&lt;ref name=&quot;Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā&quot;/&gt;}}

1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas sapulces laikā tika apcietināti 97 pērkonkrustieši ar Gustavu Celmiņu priekšgalā.&lt;ref name=&quot;Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā&quot; /&gt; Kopumā vasarā apcietinājumā nonāca 128 pērkonkrustieši.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1935. gada 26. un 27. februārī notikušajā kara tiesas sēdē Pērkonkrusta vadītājiem — G. Celmiņam un vēl 12 personām piesprieda cietumsodus. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71. pantu — &quot;par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās&quot;.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Sākot ar 1935. gadu, pērkonkrustieši pulcējoties sāka izmantot [[dievturi|dievturu]] rīkotos pasākumus. Pēc ieslodzījumā pavadītajiem diviem gadiem vadību pārņēma [[Ernests Plāķis]] ([[Juris Plāķis|J.Plāķa]] dēls), kurš mēģināja apvienot izkliedētās pērkonkrustiešu grupas. 1937. gada 14. maijā viņš kopā ar 31 citu pērkonkrustieti tika apcietināts un 1938. gada jūnija sākumā notiesāts.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Gustavu Celmiņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas. Izraidīts [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]], viņš apmeklēja arī [[Polija|Poliju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Dienvidslāvijas karaliste|Dienvidslāviju]], [[Turcija|Turciju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Šajā laikā viņš bieži tikās ar [[Fašisms|fašistiem]], tostarp devās uz Rumāniju, lai tiktos ar [[Zelea Kodreanu|Kodreanu]] un apsprieda starptautiska tīkla izveidi [[Šveice|Šveicē]]. Celmiņš uzskatīja, ka Pērkonkrustam ir spēcīga radniecība gan ar [[Nacionā fronte|Nacionālo fronti]], gan ar [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]].&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; No 1938. gada G. Celmiņš dzīvoja [[Somija|Somijā]] un piedalījās brīvprātīgo vervēšanas organizēšanā [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, 1940. gada augustā Celmiņš pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]].&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diletant.media/articles/45333004/|title=«Перконкрустс» — латышские нацисты|website=diletant.media|access-date=2022-07-23|language=ru}}&lt;/ref&gt; Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Celmiņa trimdas laikā [[Ernests Plāķis|Ernesta Plāķa]] vadībā viņi turpināja savu slēpto pretošanās darbību, izplatot pret Ulmani vērstas [[skrejlapa]]s un mēģinot izveidot tīklu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] un paramilitārajos [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargos]].&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}&lt;/ref&gt;

Ulmaņa režīma laikā pavisam tika apcietināti aptuveni 800 pērkonkrustieši, bet aptuveni 2000 pērkonkrustieši tika atlaisti no darba.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Trīsdesmito gadu beigās sāka iezīmēties pērkonkrustiešu simpātijas pret nacionālsociālistisko [[Vācija|Vāciju]].&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

=== Otrā pasaules kara laikā ===
Neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] 1939. gadā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|ieņēma Padomju Savienība]]. Kamēr Ulmaņa ieslodzītos [[Komunisms|komunistus]] padomju režīms atbrīvoja ar skaļām ceremonijām, Pērkonkrusta politieslodzītie netika atbrīvoti, jo bija ideoloģiskie pretinieki un [[Antikomunisms|antikomunisti]]. Tā vietā 1940.—1941. gadā padomju varas iestādes apcietināja vairākus Pērkonkrusta biedrus, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|dažus no tiem deportēja]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]].&lt;ref name=&quot;Paeglis&quot;&gt;{{cite book |title=Pērkonkrusts pār Latviju: 1932–1944 |last=Paeglis |first=Armands |year=2005 |publisher=Klubs 415 |location=Riga |language=lv |isbn=9984-9405-4-3 |oclc=62894045 }}&lt;/ref&gt;[[Attēls:1941 07 04 Arajs.png|thumb|[[Tēvija (laikraksts)|Laikraksta &quot;Tēvija&quot;]] 1941. gada 4. jūlija 4. numurā publicētais uzsaukums [[Arāja komanda|Arāja vienības]] locekļu vervēšanai|left]]1941. gada jūnijā G. Celmiņš un virkne citu pērkonkrustiešu vadītāju atgriezās Latvijā kopā ar vācu karaspēku. Latvijas pērkonkrustieši aktīvi iesaistījās tā saucamajās “pašaizsardzības grupās”. Pēc vācu ienākšanas Rīgā Pērkonkrusts atjaunoja legālu darbību, kļūdams par vienīgo atļauto latviešu politisko organizāciju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvia in World War II|last=Lumans|first=Valdis O.|publisher=Fordham University Press|year=2006|isbn=978-0-8232-2627-6|url=https://books.google.com/books?id=IPv1gjLhtZ4C&amp;q=lumans}}&lt;/ref&gt; Īsā laikā pērkonkrustiešos pieteicās 10-15 000 cilvēku, daudzi no kuriem ieņēma amatus vācu okupācijas varas izveidotajās iestādēs, policijā un ''[[Sicherheitsdienst]]''. Arī vācu atļauto latviešu preses izdevumu, it īpaši provincē, vadībā nonāca pērkonkrustieši. 1941. gada 25. jūlijā G. Celmiņš Austrumu okupēto apgabalu ministram [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenbergam]] piedāvāja dibināt divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] sākšanās pērkonkrustiešiem un arī citiem latviešiem atgriezās cerības par nākotni, taču laikam ritot, kad vācieši sāka parādīt savus īstos nolūkus, šī pērkonkrustiešu un tautas apņēmība zuda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Pret svešām varām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde Pērkonkrustu slēdza.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-bija-perkonkrusts-10020071|title=Kas bija Pērkoņkrusts|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-17}}&lt;/ref&gt;

Nav droši pierādīta Pērkonkrusta kā organizācijas līdzdalība [[holokausts|ebreju iznīcināšanā]] (arī zināmo individuālo eksekūcijās iesaistīto Pērkonkrusta biedru skaits ir samērā neliels, piemēram, [[Viktors Arājs]] līdz 1934. gada apvērsumam, iespējams, ir bijis Pērkonkrusta biedrs), taču viņiem bija nozīmīga loma antisemītisma propagandas izplatīšanā demokrātiskās Latvijas beigu periodā un pirmajos vācu okupācijas mēnešos.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Pēc Pērkonkrusta aizliegšanas daļa pērkonkrustiešu turpināja aktīvu [[Kolaboracionisms|sadarbību]] ar okupantiem, taču daļa iesaistījās pretestības kustībā. Daļa biedru 1942. gadā no Pērkonkrusta izstājās. G. Celmiņš vienlaikus ar darbu vācu administrācijā vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] (1943.) un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] (1943—1944) izdošanu.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt; 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] G. Celmiņu apcietināja un nosūtīja uz [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas koncentrācijas nometni]] (1945. gada 5. maijā G. Celmiņu atbrīvoja amerikāņu armija, pēc tam līdz savai nāvei Celmiņš dzīvoja [[ASV]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-07-17|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 1944. gadā tika apcietināti arī citi pērkonkrustieši, un pēc šiem arestiem Pērkonkrusta darbība apsīka un pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] atjaunošanas tā arī vairs neatsākās ne Latvijā, ne trimdā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Mūsdienās ==
[[Attēls:Igors Šiškins.png|thumb|[[Igors Šiškins]] [[Leģionāru piemiņas diena|Leģionāru piemiņas dienā]] (2009. gadā)]]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un idejas, kā [[Latvija|Latviju]] — [[latvieši]]em. Grupa veikusi vairākas kriminālas darbības, t. sk., [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc iesaistīto personu ([[Juris Rečs|Jura Reča]], [[Igors Šiškins|Igora Šiškina]] un citu) aizturēšanas un notiesāšanas šis grupas darbība tika pārtraukta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā [[Igors Šiškins]] nodibināja biedrību &quot;[[Gustava Celmiņa centrs]]&quot; jeb saīsināti GCC, kura uzskatīja sevi par Pērkonkrusta [[Tradīcija|tradīciju]] turpinātājorganizāciju. Šiškins kļuva par vienu no tās vadītājiem, līdz biedrības darbību izbeidza [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/gustava-celmina-centrs/40008105505|title=Gustava Celmiņa centrs , 40008105505 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2019-05-22|date=2019-05-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā Šiškins tika tiesāts par [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] un [[Ierocis|ieroču]] glabāšanu.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/108224-perkonkrustietis-siskins-gribejis-spridzinat-kiniesus-gejus-un-nato Pērkoņkrustietis Šiskins gribējis spridzināt ķīniešus, gejus un NATO?]&lt;/ref&gt; Šī procesa rezultātā 2014. gadā tika izbeigta biedrības &quot;Gustava Celmiņa centrs&quot; darbība.&lt;ref&gt;[https://www.pardrosibu.lv/2020/07/23/pirms-9-gadiem-breiviks-pirms-gada-jurmalnieks-terorisma-draudi-latvija/ &quot;Par drošību&quot;: Pirms 9 gadiem Breivīks, pirms gada — jūrmalnieks. Terorisma draudi Latvijā]&lt;/ref&gt; Šiškins ir apgalvojis, ka pārstāv Pērkonkrustu dažādos pasākumos, piemēram, Latviešu [[leģionāru piemiņas diena]]s atzīmēšanā un [[Uzvaras diena|Padomju Uzvaras dienā]] (9. maijs) [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20520524|title=Leģionāru piemiņas pasākums noritējis bez starpgadījumiem|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā blogeris Jānis Polis ziņoja, ka bijušās GCC vietnes īpašnieks varbūt ir saistīts ar viltus ziņu vietnēm.&lt;ref name=&quot;fake&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/features/features/blogger-unmasks-more-fake-news-sites.a214227/|title=Blogger unmasks more fake news sites|website=Public Broadcasting of Latvia|date=2016-12-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Attiecībās ar Latviju [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] dažkārt izceļ Pērkonkrusta kustības vēsturi kā mūsdienu Latvijas &quot;[[Fašisms|fašisma]]&quot; mantojuma liecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Involvement of the Lettish SS Legion in War Crimes in 1941-1945 and the Attempts to Revise the Verdict of the Nuremberg Tribunal in Latvia|url=http://www.mid.ru/ru/maps/lv/-/asset_publisher/9RJVTEXfWg7R/content/id/485336|date=February 14, 2004|publisher=Ministry of Foreign Affairs of Russia|access-date=January 13, 2009}}&lt;/ref&gt;

== Simboli ==
[[Attēls:Pērkonkrusts Flag (1990s).svg|thumb|Pērkonkrusta karogs no 1990. gadiem.|242x242px]]
Pērkonkrustam bija savs [[karogs]], karogam bija karmīnsarkans [[fons]], kura centrā tika attēlots balts [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts, uz kā novietots zelta krāsas [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusts]]. Karogā tika lietoti [[Latvieši|latviešu]] tautas [[Simbols|simboli]].

Pērkonkrusts saglabāja [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] laika formastērpus — tumši pelēks krekls, melna berete (ugunskrustieši nēsāja tumši zilu vai melnu bereti), nozīme ar [[ugunskrusts (zīme)|ugunskrustu]] pie krekla vai beretes, tumšas bikses un stulmzābaki. Sveicienam tika izmantots tā sauktais &quot;[[Hitlera sveiciens|Romas sveiciens]]&quot; — izstiepta labā roka — un frāze &quot;Cīņai sveiks!&quot;.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

No 1990. gadiem Pērkonkrusta karogs tika izmainīts, karogam ir balts fons, kura centrā tiek attēlots no [[Latvijas karogs|Latvijas karoga]] lentēm sastādīts ugunskrusts, bet augšējā kreisajā stūrī novietots zaļš [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts.

== Struktūra ==
Pērkonkrusta struktūrā bija pārņemti daudzi vācu [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] un itāļu [[Nacionālā fašistu partija|fašistu]] organizāciju elementi. Organizāciju vadīja Galvenais štābs, tā bija iedalīta piecos apgabalos, ko vadīja apgabalu inspektori. Biedri bija organizēti blokos, kuri savukārt apvienoti rajonos. Iestājoties organizācijā, bija jādod solījums. Pēc noteikta laika pēc iestāšanās organizācijā Pērkonkrusta biedri varēja tikt uzņemti trieciengrupās jeb “T” grupās. 1935. gadā šīs grupas pārdēvēja par [[Gustava Celmiņa trieciennieki]]em (G.C.T.). Trieciennieki deva īpašu solījumu. Daļai no viņiem rokā ar metāla zīmogu iededzināja zīmi.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

== Pērkonkrusta programma ==
# Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta.
# Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums.
# Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam.
# Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Literatūra ==
* Уничтожение евреев в Латвии 1941—1945. (ред. ''М. Баркаган''). — Рига, 2008. {{ru ikona}}

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]]
[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]]</text>
      <sha1>6b8gd7jyv5dstaii73jr3sxtnb0f8qt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670403</id>
      <parentid>3670375</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T23:00:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pirmās nacionalistiskās organizācijas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38300" xml:space="preserve">{{Laba raksta kandidāts}}
{{citas nozīmes|politisku organizāciju 1933.—1944. gadā|Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)|Pērkonkrusts}}
{{Politiskās partijas infokaste
|name               = Pērkonkrusts
|native_name        = 
|lang1              =
|name_lang1         =
|lang2              =
|name_lang2         =
|lang3              =
|name_lang3         =
|lang4              =
|name_lang4         = 
|logo               = [[Attēls:Pērkonkrusts logo.svg|200px]] [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|200px]]
| image               =  
| image_size          = 
|colorcode          = #8b0000
|chairperson        = 
|president          =
|secretary_general  =
|spokesperson       =
|founder            = 
|leader1_title      = Vadītājs
|leader1_name       = [[Gustavs Celmiņš]]
|leader2_title      = 
|leader2_name       = 
|leader3_title      = 
|leader3_name       = 
|leader4_title      = 
|leader4_name       = 
|slogan             = &quot;Latviju latviešiem!&quot; &lt;br /&gt;&quot;Latviešiem darbu un maizi!&quot;
|founded            = {{dat|1933|5|12|N|bez}}
|dissolved          = {{dat|1934|1|30|N|bez}}
|merger             = 
|split              =
|predecessor        =
|merged             = [[Latviešu tautas apvienība &quot;Ugunskrusts&quot;|Latviešu tautas apvienības &quot;Ugunskrusts&quot;]]
|successor          =
|headquarters       = 
|newspaper          =
|student_wing       =
|youth_wing         =
|wing1_title        =
|wing1              =
|wing2_title        =
|wing2              =
|wing3_title        =
|wing3              =
|membership_year    = 
|membership         =12 000—15 000 cilvēki&lt;br&gt;&lt;small&gt;([[1934]])&lt;/small&gt; 
|ideology           = 
* [[Latvieši|Latviešu]] [[nacionālisms]] 	
* Etnisks [[šovinisms]]
* [[Antikomunisms]]
* [[Dievturība]]s atbalsts
|position           = [[galēji labēja]]
|religion           =
|national           =
|international      =
|european           =
|europarl           =
|affiliation1_title =
|affiliation1       =
|colors             = 
|seats1_title       = 
|seats1             = 
|seats2_title       = 
|seats2             = 
|seats3_title       = 
|seats3             = 
|seats4_title       = 
|seats4             = 
|symbol             =
|flag               =
|website            = 
|state              =
|country            = {{LAT}}
|country_dab1       =
|parties_dab1       =
|elections_dab1     =
|country2           =
|country_dab2       =
|parties_dab2       =
|elections_dab2     =
|footnotes          = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''Latviešu tautas apvienība &quot;Pērkonkrusts&quot;''' bija [[Latvieši|latviešu]] [[nacionālisms|nacionālistiska]] organizācija un [[politiska partija]], kas darbojās no 1933. gada līdz 1944. gadam.

Organizācija tika dibināta 1933. gada 12. maijā kā aizliegtā [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēctece, 1934. gada 30. janvārī tā tika aizliegta, taču turpināja darbību. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā sākotnēji sadarbojās ar vāciešiem, taču 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde [[Ostlande]]s teritorijā to aizliedza. Organizācija daļēji darbojās līdz 1944. gadam, kad [[Gestapo]] apcietināja Pērkonkrusta vadītājus, t.sk., [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]], un [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] laikā Pērkonkrusts vairs darbību neatsāka.

1991. gadā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un veica [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju, pēc kura grupas darbība tika apturēta.

== Ideoloģija ==
[[Attēls:Kas ir Perkonkrusts.jpg|thumb|Pērkonkrusta 1933. gada [[propaganda]]s izdevums &quot;Pērkonkrusts: Kas ir? Ko grib? Kā darbojas?&quot;|left]]
Organizācija pauda radikāli [[Nacionālisms|nacionālistiskus]] uzskatus. Pērkonkrustiešu vidū bija populārs gan [[antisemītisms]], gan pret [[vācbaltieši]]em un [[Latvijas krievi|krieviem]] vērsts [[šovinisms]], viņu vidū bija arī populāras [[autoritārisms|autoritāras]] idejas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem. Taču saskaņā ar [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] 1933. gada 17. septembra programmatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā &quot;Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?&quot;, kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana [[minoritātes|minoritātēm]], pieprasīta 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] atcelšana.&lt;ref name=&quot;historia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|title=Pērkonkrusts (politiska organizācija)|author=Valters Grīviņš|date={{dat|2014|8|28|SK|bez}}|publisher=historia.lv|accessdate={{dat|2022|8|13||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220607090531/https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/perkonkrusts-politiska-organizacija|archivedate={{dat|2022|6|7||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Saeima]]s vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5 gadiem.&lt;ref&gt;[http://www.angelfire.com/la3/gc/runa1.htm Pērkonkrusta nacionālie, sociālie un valsts iekārtas pamata nolikumi] — Gustava Celmiņa runa 1933. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;

Pērkonkrusts noraidīja [[Kristietība|kristietību]] kā svešu ietekmi un tā vietā ieteica pieņemt [[Dievturība|dievturību]].&lt;ref&gt;{{cite journal |last=Misāne |first=Agita |year=2005 |title=Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē |journal=Reliģiski-filozofiski raksti |volume=X |pages=101–17 |url=http://www.ceeol.com/aspx/getdocument.aspx?logid=5&amp;id=327041b4-8dad-4951-9e82-2d6f130602ab |language=lv |access-date=2008-06-02 }}
&lt;/ref&gt;

Bieži autori pērkonkrustiešus pieskaita pie [[Nacionālsociālisms|nacistiem]] vai [[Fašisms|fašistiem]], taču paši pērkonkrustieši līdz pat 1940. gadiem nacismu kritizēja, bet pret fašismu izturējās ar simpātijām, taču nesekoja tā principiem. Pērkonkrustieši no fašisma un nacisma pārņēma tikai struktūru un dekorācijas.&lt;ref name=&quot;Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija|Archivo Storico Ministero, Affari Esteri. Tulkojums no itāliešu valodas.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums. 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.-35., 412.-413.}}&lt;/ref&gt; [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] sūtnis [[Latvija|Latvijā]] [[Džordžio Mameli]] rakstīja Itālijas Ārlietu ministrijai:
{{citāts|Iebildumi, ko varētu izteikt attiecībā uz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra apgalvojumiem par Pērkonkrustu, ir šādi: vispirms nav jau nemaz taisnība, ka tie būtu vācu nacionālsociālistu kopija. Īpaši pret šiem pēdējiem viņi atkārtoti pauda savu nepatiku, tieši tāpat kā pret ebrejiem un citām minoritātēm, priekšplānā izvirzot to pašu kredo, ko Ulmanis tagad taisa par savu: Latviju latviešiem. Iespējams, viņi bija izrādījuši patiesas simpātijas fašismam, tomēr līdz šim dzīvē nesekojot nevienam to principam. Bet Latvijā - ir noderīgi to atkārtot - pastāvīgā neskaidrība starp fašismu un nacionālsociālismu ir vairāk pat ikdienišķa parādība. Pērkonkrusts no nacionālsociālistiem visādā veidā pārņēmis vienīgi pasīvu politisko nesamierināšanos kā līdzekli nokļūšanai pie varas.|Dž. Mameli 1934. gada 22. jūnijs.&lt;ref name=&quot;Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija&quot;/&gt;}}

1941. gadā Pērkonkrusta biedru dažādās sadarbības formas ar [[Ostlande|vāciešu okupācijas]] režīmu bija taktiska rakstura. Vācu amatpersonas arī atzina, ka Pērkonkrusts ir grupa, kuras politiskie mērķi ir atšķirīgi no vāciešu: “Viņiem patīk sevi saukt par [[Latvieši|latviešu]] [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālistiem]], kas rada iespaidu, ka viņi ir dotā izvēlē kā starpnieki [[Trešais reihs|Vācijas]] vadībai. Taču nekad nedrīkst aizmirst, ka līdz 1940. gadam viņi ar savu saukli “Latviju latviešiem” centās no Latvijas izvest gan ebrejus, gan vāciešus.&quot;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Šī divdomīgā situācija ilga tikai nepilnus divus mēnešus līdz 1941. gada 17. augustam, kad vācu okupācijas režīms Pērkonkrustu aizliedza.

== Pirmsākumi ==

=== 1920. gados ===
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas neatkarības kara]] beigām [[Latvija|Latvijā]] 20. gadu sākumā izveidojās sabiedriskie apstākļi, kas veicināja [[Politika|politisko]] radikalizāciju. Daudzi etniskie [[latvieši]] uzskatīja, ka Latvija ir viņu [[nacionāla valsts]], kuru viņi aizstāvējuši neatkarības karā un kur, līdz ar to, viņu interesēm — pirmo reizi kopš [[Viduslaiki|viduslaiku]] [[Vācu ordeņa valsts|vācu krustnešu]] iekarošanas — jābūt pirmajā vietā. [[Demokrātija|Demokrātiskā]] [[valsts]] iekārta pirmo reizi [[Latvijas vēsture|Latvijas vēsturē]] nodrošināja izteikšanās brīvību, līdz ar to sāka veidoties latviešu [[Nacionālisms|nacionālistiskas]] [[organizācija]]s.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Krēsliņš|first=Uldis|date=2005. gads|title=Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922.-1934.)|journal=Latvijas Vēstures institūta apgāds}}&lt;/ref&gt;

Daudzi [[vācbaltieši]] un [[Latvijas krievi|krievi]] no bijušām valdošām dzimtām nevarēja samierināties ar politisko privilēģiju zaudēšanu. Tomēr šīs grupas saglabāja lielu ietekmi uz valsts [[Ekonomika|ekonomiku]], kas izraisīja lielu neapmierinātību jaunajā Latvijas [[Elite|elitē]]. [[Liberālisms|Liberālās]] demokrātijas sniegtās iespējas [[Ebreji|ebreju]] tautības pārstāvjiem ieņemt ievērojamus amatus [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]], [[Profesija|profesijās]] un augstākajā [[Izglītība|izglītībā]] vēl vairāk apvainoja latviešu nacionālistus.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

=== Pirmās nacionālistiskās organizācijas ===
Pirmā nacionālistiskā organizācija Latvijā radās 1920. gadā: [[Latvju Nacionālais klubs]]. Tajā pašā gadā tika nodibināta radikāli nacionālistiska [[Jaunatnes politika|jaunatnes]] [[organizācija]] — [[Latvju nacionālā jaunatnes savienība]], starp kuras vadītājiem bija [[Indriķis Pone]], [[Jānis Štelmahers]] un [[Gustavs Celmiņš]], pēdējie divi 1930. gadu sākumā izveidoja savas nacionalistiskās organizācijas.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

1922. gada sākumā jaunatnes savienība jau bija pārvērtusies par saliedētu organizāciju un kopā ar Latvju Nacionālo klubu uzbruka sociāldemokrātu [[Darba svētki|maija demonstrācijai]] [[Rīga|Rīgā]]. Tas piesaistīja uzmanību un jaunu pieplūdumu organizācijās.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918–1940|publisher=Valsts kanceleja|year=2016|pages=134|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/21/download}}&lt;/ref&gt; Savukārt Latvju Nacionālais klubs centās paplašināt savas rindas, meklējot atbalstu [[Augstskola|augstskolu]] [[Students|studentos]].&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

1925. gada 18. februārī pēc dažādiem incidentiem (tostarp 1925. gada 15. februārī notikušās ebreju skolnieka [[Aleksandrs Masaks|Aleksandra Masaka]] slepkavības) Latvju Nacionālo klubu slēdza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/varaklanu-kautins-1925-gada-miesta-tracis-kas-atbalsojas-ari-saeima.a422431/|title=«Varakļānu kautiņš»: 1925. gada miesta tracis, kas atbalsojās arī Saeimā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Taču jau martā organizācija tika atjaunota kā [[Latvju nacionālistu klubs]], taču tā savu agrāko organizatorisko spēku tā arī neieguva. Tās augstākā līmeņa publiskais akts bija [[Musolīni]] apsveikuma [[telegramma]].&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Celmins_gustavs.jpg|thumb|left|200px|Gustavs Celmiņš]]

=== Ugunskrusts ===
{{Pamatraksts|Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)}}

1931. gada 5. novembrī notika pirmā sanāksme ar mērķi dibināt Ugunskrustu. 1932. gada 19. janvārī [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesā]] tika reģistrēta Latviešu tautas apvienība “Ugunskrusts&quot;.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Treļs|first=Ēriks|date=2018. gads|title=Policijas uzdevumi un to īstenošana pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/1050/1/18-112_Socrates_10_2018_02-Treljs_017-029_.pdf|journal=RSU elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls|pages=21}}&lt;/ref&gt; Ugunskrusta dibināšanas sapulce, kurā izveidoja organizācijas Centra valdi, notika 1932. gada 24. janvārī [[Rīga|Rīgā]] [[Rīgas Latviešu biedrība|Latviešu biedrības]] namā. Par Ugunskrusta priekšnieku ievēlēja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]].&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm|title=Ugunskrusts|website=web.archive.org|access-date=2022-07-30|date=2005-04-16|archive-date=2005-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20050416171344/http://www.historia.lv/alfabets/U/ug/ugunskrusts/ugunskrusts.htm}}&lt;/ref&gt;

Pirmajos Ugunskrusta darbības mēnešos tā biedru skaits nepārsniedza 200 cilvēku. 1932. gada beigās varēja konstatēt, ka Ugunskrusts guvis zināmus panākumus [[Akadēmija|akadēmiskās]] jaunatnes vidū un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijās]], bet jau 1933. gada sākumā Ugunskrusta dalībnieku skaits sāka strauji pieaugt, tomēr precīzu datu par biedru skaitu nav.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

1933. gada 12. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pieņēma lēmumu par [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] slēgšanu.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

=== Pērkonkrusts ===
Pēc Ugunskrusta slēgšanas tā biedri izlēma nodibināt Pērkokrustu, kā Ugunskrusta pēcnācēju. Pērkonkrustu kā [[politiska organizācija|politisko organizāciju]] (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā, tajā ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja Gustavu Celmiņu. Tā kā Pērkonkrusts bija [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēcnācējs, tas mantoja tā idejas.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.angelfire.com/la3/gc/perkonk.htm|title=Pērkonkrusts|website=www.angelfire.com|access-date=2022-07-17}}&lt;/ref&gt;

Līdz 1934. gada aizliegumam Pērkonkrusta rindās bija līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija no latviešu inteliģences un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijām]] ''[[Lettonia]]'', “[[Selonija]]”, ''[[Talavia]]'' u.c.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945|last=Press, Bernhard|year=2000|pages=29|url=}}&lt;/ref&gt;

Organizācija izdeva nedēļas laikrakstu [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]], kura tirāža, pēc izdevēja J. Dumpja vārdiem, sasniedza 8000 eksemplāru (tomēr pēc Politpārvaldes datiem, tirāža esot bijusi 20 000). Tā redaktora pienākumus pārmaiņus veikuši Gustavs Celmiņš, [[Leonīds Breikšs]] un [[Alfrēds Zēbauers]].&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

[[Attēls:Perkonkrusta plakāts.jpg|thumb|314x314px|1930. gadu Perkonkrusta [[propaganda]]s [[plakāts]]]]
Pērkonkrusts uzturēja sakarus ar radniecīgo [[Igaunija|igauņu]] [[vabsi]]stu organizāciju (Vabs — ''Vabudussõjalaste Liit'' — 'Brīvības cīnītāju apvienība') un [[Rumānijas karaliste|rumāņu]] [[Dzelzs gvarde|Dzelzs gvardi]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pērkonkrusta darbība aptvēra visu Latvijas teritoriju. Visaktīvākā darbība tika izvērsta [[Rīga|Rīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Pēc G. Celmiņa sniegtajām ziņām, Pērkonkrusta biedru skaits sasniedza 12 000—15 000, taču šie skaitļi tiek apšaubīti. Vācijas izlūkdienests biedru skaitu novērtēja no 5000 līdz 6000. Īpaši aktīvu atbalstu Pērkonkrustam izrādīja daļa akadēmiskās jaunatnes. Liela ietekme pērkonkrustiešiem bija akadēmiskajā izdevumā [[Universitas]], kā arī [[studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. Piemēram, tika nolemts, ka visiem “Selonijas” biedriem ir jāiestājas Pērkonkrustā. 1933. gada decembrī Pērkonkrusts ieguva četras vietas Studentu padomes vēlēšanās. Organizācijā sastāvēja arī vairāki virsnieki un virsdienesta karavīri, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidējais komandējošais sastāvs, ārsti un citi intelektuālo aprindu pārstāvji. Saskaņā ar Politpārvaldes rīcībā esošajām ziņām, Pērkonkrusta sastāvā esot bijušas pat veselas aizsargu nodaļas (Sīpeles un Plāņu pagastos un Alojā).&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt; Īpašās nometnēs Pērkonkrusts rīkoja savu biedru sākotnējo militāro apmācību, tomēr organizācija nebija bruņota. Ar Pērkonkrusta darbību bija cieši saistīta sporta un morāli-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], abu organizāciju nodaļu dibināšana reizēm notika vienlaicīgi.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Pērkonkrusts saņēma materiālu atbalstu no virknes uzņēmēju, tai skaitā no saldumu ražotājiem [[Vilhelms Ķuze|Ķuze]]s un Geogingera.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Jau 1933. gada jūlijā notika kratīšanas Pērkonkrusta vasaras mītnē [[Majori|Majoros]] un G. Celmiņa dzīvoklī, bet 1. augustā iekšlietu ministrs ierosināja organizāciju slēgt. 15. decembra Saeimas sēdē pie balsošanas par [[LSDSP|sociāldemokrātu]] iesniegto lēmuma projektu, ar nospiedošu balsu pārsvaru pieņēma lēmumu ierosināt Pērkonkrusta, kā Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas, slēgšanu. Attiecīgi, Rīgas apgabaltiesas administratīvā nodaļa 19. decembrī apturēja Pērkonkrusta un “Tēvijas Sarga” darbību &quot;līdz lietas izspriešanai pēc būtības&quot;. 22. decembrī apcietināja laikraksta “Pērkonkrusts” atbildīgo redaktoru Alfrēdu Zēbaueru un konfiscēja nodrukāto laikraksta tirāžu. Galīgo lēmumu par Pērkonkrusta slēgšanu pieņēma Rīgas apgabaltiesa 1934. gada 30. janvārī. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos. Vienlaikus tika slēgta sporta biedrība “Tēvijas Sargs”.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Jau 1933. gada 15. augustā kā iespējamā Pērkonkrusta aizsegorganizācija tā slēgšanas gadījumam tika reģistrēta organizācija [[Jaunā Latvija]], kas turpināja darbību pēc 1934. gada 30. janvāra. 12. februārī sāka iznākt tās laikraksts [[Taurētājs (laikraksts)|Taurētājs]]. Taču jau 17. martā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu “Jaunās Latvijas” darbība tika apturēta. 20. martā Saeima uzdeva valdībai mēneša laikā atlaist no dienesta valsts, pašvaldības un policijas darbiniekus, kā arī izslēgt no aizsargiem personas, kuras sastāv vai sastāvējušas Pērkonkrustā, “Tēvijas Sargā” vai “Jaunajā Latvijā”. 1934. gada 20. martā tika reģistrēta Kultūras un sporta veicināšanas biedrība [[Dzimtene (biedrība)|Dzimtene]], kas arī kalpoja kā pērkonkrustiešu segorganizācija.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

=== Pirms 15. maija apvērsuma ===
Lai gan pērkonkrustieši atbalstīja [[Autoritārisms|autoritārismu]], viņu vēlmē pārņemt varu valstī un uzsākt savas politikas īstenošanu, visas cerības tika liktas uz gaidāmajām [[Vēlēšanas|vēlēšanām]]. Pērkonkrustiešiem, neraugoties uz [[Nacionālisms|nacionālisma]] ideju aktīvu izplatīšanu spēka struktūrās, nebija izdevies izveidot attīstītu tīklu ne [[Armija (bruņotie spēki)|armijā]] un [[Policija|policijā]], ne [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidū. Turklāt no Aizsargu organizācijas pērkonkrustiešus 1933.—1934. gados lielā skaitā izslēdza.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (Sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.,45}}&lt;/ref&gt;

=== Pēc 15. maija apvērsuma ===
[[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]]
Pērkonkrustiešus [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1934. gada 15. maija apvērsums]] pārsteidza nesagatavotus, un viņu attieksme pret to nebija viennozīmīga. Vairums aktīvo nacionālistu Ulmaņa rīcību novērtēja atzinīgi, viņi atbalstīja arī jaunās valdības [[Lozungs|lozungus]] un [[Politika|politiku]], tomēr Pērkonkrusta vadošās personas, kā [[Gustavs Celmiņš]] un citi, sākumā — tūlīt pēc 16. maija — izturējās nogaidoši un tikai novēroja situāciju. [[Edmunds Puksis]] liecībā politiskajā policijā rakstīja, ka pēc apvērsuma daudzi pērkonkrustieši domājuši, ka bez tik plašas atbalstošas organizācijas līdzdalības jaunā valdība vienalga nevarēs iztikt, bet pretdarbībai tai Pērkonkrusts nebija gatavs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=1937. g. 5. septembris// LVVA, 3235. f., 3. apr., 118. l.,|journal=|pages=194}}&lt;/ref&gt; Tomēr K. Ulmaņa politika pērkonkrustiešiem pilnībā nevarēja būt pieņemama un atbalstāma, un ar 23. maija uzsaukumu Perkonkrusta vadība izšķīrās par apvērsuma neatbalstīšanu.&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;

Pēc apvērsuma Pērkonkrusts izlēma aiziet pagrīdē, kamēr turpinājās [[ārkārtas stāvoklis]] valstī un bija aizliegta [[Organizācija|politisko organizāciju]] darbība. Pērkonkrusta valdība izlēma par savu galveno uzdevumu vervēt jaunus cilvēkus un izveidot tīklu pagrīdē. Valdība uz pērkonkrustiešiem skatijās ļoti piesardzīgi, jo pret pērkonkrustiešiem tajā laikā sāka pieaugt simpātijas tautā.&lt;ref name=&quot;Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}&lt;/ref&gt; Politiskās pārvaldes priekšnieks [[Jānis Fridrihsons]] ziņojumā par politisko stāvokli 1934. gada jūnijā, rakstīja šādi:
{{citāts|Viņu [pērkonkrustiešu] piekritēju skaits armijā arvien pieaugot, kā, piemēram, Rīgā, Aviācijas pūlkā, esot liels pērkonkrustiešu iespaids. Organizācijas skarus turpmāk uzturēšot ar speciāliem kurjeriem. Jāvedot aģitācija, ka ārēji korporācijas un kalpakieši gan nosodot pērkonkrustiešu izturēšanos pret tagadējo valdību, bet to šīs organizācijas darot uz valdības spiedienu, patiesībā simpātija pret pērkonkrustiešiem visur pieaugot.|J. Fridrihsons 1934. gada jūlijs.&lt;ref name=&quot;Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā&quot;/&gt;}}

1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas sapulces laikā tika apcietināti 97 pērkonkrustieši ar Gustavu Celmiņu priekšgalā.&lt;ref name=&quot;Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā&quot; /&gt; Kopumā vasarā apcietinājumā nonāca 128 pērkonkrustieši.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 1935. gada 26. un 27. februārī notikušajā kara tiesas sēdē Pērkonkrusta vadītājiem — G. Celmiņam un vēl 12 personām piesprieda cietumsodus. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71. pantu — &quot;par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās&quot;.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Sākot ar 1935. gadu, pērkonkrustieši pulcējoties sāka izmantot [[dievturi|dievturu]] rīkotos pasākumus. Pēc ieslodzījumā pavadītajiem diviem gadiem vadību pārņēma [[Ernests Plāķis]] ([[Juris Plāķis|J.Plāķa]] dēls), kurš mēģināja apvienot izkliedētās pērkonkrustiešu grupas. 1937. gada 14. maijā viņš kopā ar 31 citu pērkonkrustieti tika apcietināts un 1938. gada jūnija sākumā notiesāts.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Gustavu Celmiņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas. Izraidīts [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijā]], viņš apmeklēja arī [[Polija|Poliju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Dienvidslāvijas karaliste|Dienvidslāviju]], [[Turcija|Turciju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Igaunija|Igauniju]]. Šajā laikā viņš bieži tikās ar [[Fašisms|fašistiem]], tostarp devās uz Rumāniju, lai tiktos ar [[Zelea Kodreanu|Kodreanu]] un apsprieda starptautiska tīkla izveidi [[Šveice|Šveicē]]. Celmiņš uzskatīja, ka Pērkonkrustam ir spēcīga radniecība gan ar [[Nacionā fronte|Nacionālo fronti]], gan ar [[Dzelzs Gvarde|Dzelzs Gvardi]].&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; No 1938. gada G. Celmiņš dzīvoja [[Somija|Somijā]] un piedalījās brīvprātīgo vervēšanas organizēšanā [[Ziemas karš|Ziemas kara]] laikā, 1940. gada augustā Celmiņš pārcēlās uz [[Trešais reihs|Vāciju]].&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://diletant.media/articles/45333004/|title=«Перконкрустс» — латышские нацисты|website=diletant.media|access-date=2022-07-23|language=ru}}&lt;/ref&gt; Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Celmiņa trimdas laikā [[Ernests Plāķis|Ernesta Plāķa]] vadībā viņi turpināja savu slēpto pretošanās darbību, izplatot pret Ulmani vērstas [[skrejlapa]]s un mēģinot izveidot tīklu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajos spēkos]] un paramilitārajos [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargos]].&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kott|first=Matthew|date=2015-11-23|title=Latvia’s Pērkonkrusts: Anti-German National Socialism in a Fascistogenic Milieu|url=https://brill.com/view/journals/fasc/4/2/article-p169_6.xml|journal=Fascism|language=en|volume=4|issue=2|pages=169–193|doi=10.1163/22116257-00402007|issn=2211-6257}}&lt;/ref&gt;

Ulmaņa režīma laikā pavisam tika apcietināti aptuveni 800 pērkonkrustieši, bet aptuveni 2000 pērkonkrustieši tika atlaisti no darba.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Trīsdesmito gadu beigās sāka iezīmēties pērkonkrustiešu simpātijas pret nacionālsociālistisko [[Vācija|Vāciju]].&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

=== Otrā pasaules kara laikā ===
Neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] 1939. gadā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|ieņēma Padomju Savienība]]. Kamēr Ulmaņa ieslodzītos [[Komunisms|komunistus]] padomju režīms atbrīvoja ar skaļām ceremonijām, Pērkonkrusta politieslodzītie netika atbrīvoti, jo bija ideoloģiskie pretinieki un [[Antikomunisms|antikomunisti]]. Tā vietā 1940.—1941. gadā padomju varas iestādes apcietināja vairākus Pērkonkrusta biedrus, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|dažus no tiem deportēja]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]].&lt;ref name=&quot;Paeglis&quot;&gt;{{cite book |title=Pērkonkrusts pār Latviju: 1932–1944 |last=Paeglis |first=Armands |year=2005 |publisher=Klubs 415 |location=Riga |language=lv |isbn=9984-9405-4-3 |oclc=62894045 }}&lt;/ref&gt;[[Attēls:1941 07 04 Arajs.png|thumb|[[Tēvija (laikraksts)|Laikraksta &quot;Tēvija&quot;]] 1941. gada 4. jūlija 4. numurā publicētais uzsaukums [[Arāja komanda|Arāja vienības]] locekļu vervēšanai|left]]1941. gada jūnijā G. Celmiņš un virkne citu pērkonkrustiešu vadītāju atgriezās Latvijā kopā ar vācu karaspēku. Latvijas pērkonkrustieši aktīvi iesaistījās tā saucamajās “pašaizsardzības grupās”. Pēc vācu ienākšanas Rīgā Pērkonkrusts atjaunoja legālu darbību, kļūdams par vienīgo atļauto latviešu politisko organizāciju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvia in World War II|last=Lumans|first=Valdis O.|publisher=Fordham University Press|year=2006|isbn=978-0-8232-2627-6|url=https://books.google.com/books?id=IPv1gjLhtZ4C&amp;q=lumans}}&lt;/ref&gt; Īsā laikā pērkonkrustiešos pieteicās 10-15 000 cilvēku, daudzi no kuriem ieņēma amatus vācu okupācijas varas izveidotajās iestādēs, policijā un ''[[Sicherheitsdienst]]''. Arī vācu atļauto latviešu preses izdevumu, it īpaši provincē, vadībā nonāca pērkonkrustieši. 1941. gada 25. jūlijā G. Celmiņš Austrumu okupēto apgabalu ministram [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenbergam]] piedāvāja dibināt divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] sākšanās pērkonkrustiešiem un arī citiem latviešiem atgriezās cerības par nākotni, taču laikam ritot, kad vācieši sāka parādīt savus īstos nolūkus, šī pērkonkrustiešu un tautas apņēmība zuda.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Pret svešām varām - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2022-08-04|language=lv}}&lt;/ref&gt; 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde Pērkonkrustu slēdza.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-bija-perkonkrusts-10020071|title=Kas bija Pērkoņkrusts|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-17}}&lt;/ref&gt;

Nav droši pierādīta Pērkonkrusta kā organizācijas līdzdalība [[holokausts|ebreju iznīcināšanā]] (arī zināmo individuālo eksekūcijās iesaistīto Pērkonkrusta biedru skaits ir samērā neliels, piemēram, [[Viktors Arājs]] līdz 1934. gada apvērsumam, iespējams, ir bijis Pērkonkrusta biedrs), taču viņiem bija nozīmīga loma antisemītisma propagandas izplatīšanā demokrātiskās Latvijas beigu periodā un pirmajos vācu okupācijas mēnešos.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

Pēc Pērkonkrusta aizliegšanas daļa pērkonkrustiešu turpināja aktīvu [[Kolaboracionisms|sadarbību]] ar okupantiem, taču daļa iesaistījās pretestības kustībā. Daļa biedru 1942. gadā no Pērkonkrusta izstājās. G. Celmiņš vienlaikus ar darbu vācu administrācijā vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] (1943.) un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] (1943—1944) izdošanu.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt; 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] G. Celmiņu apcietināja un nosūtīja uz [[Dahavas koncentrācijas nometne|Dahavas koncentrācijas nometni]] (1945. gada 5. maijā G. Celmiņu atbrīvoja amerikāņu armija, pēc tam līdz savai nāvei Celmiņš dzīvoja [[ASV]]).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-07-17|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 1944. gadā tika apcietināti arī citi pērkonkrustieši, un pēc šiem arestiem Pērkonkrusta darbība apsīka un pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] atjaunošanas tā arī vairs neatsākās ne Latvijā, ne trimdā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Mūsdienās ==
[[Attēls:Igors Šiškins.png|thumb|[[Igors Šiškins]] [[Leģionāru piemiņas diena|Leģionāru piemiņas dienā]] (2009. gadā)]]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un idejas, kā [[Latvija|Latviju]] — [[latvieši]]em. Grupa veikusi vairākas kriminālas darbības, t. sk., [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc iesaistīto personu ([[Juris Rečs|Jura Reča]], [[Igors Šiškins|Igora Šiškina]] un citu) aizturēšanas un notiesāšanas šis grupas darbība tika pārtraukta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā [[Igors Šiškins]] nodibināja biedrību &quot;[[Gustava Celmiņa centrs]]&quot; jeb saīsināti GCC, kura uzskatīja sevi par Pērkonkrusta [[Tradīcija|tradīciju]] turpinātājorganizāciju. Šiškins kļuva par vienu no tās vadītājiem, līdz biedrības darbību izbeidza [[Rīga]]s [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/gustava-celmina-centrs/40008105505|title=Gustava Celmiņa centrs , 40008105505 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2019-05-22|date=2019-05-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}&lt;/ref&gt; 2013. gadā Šiškins tika tiesāts par [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] un [[Ierocis|ieroču]] glabāšanu.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/108224-perkonkrustietis-siskins-gribejis-spridzinat-kiniesus-gejus-un-nato Pērkoņkrustietis Šiskins gribējis spridzināt ķīniešus, gejus un NATO?]&lt;/ref&gt; Šī procesa rezultātā 2014. gadā tika izbeigta biedrības &quot;Gustava Celmiņa centrs&quot; darbība.&lt;ref&gt;[https://www.pardrosibu.lv/2020/07/23/pirms-9-gadiem-breiviks-pirms-gada-jurmalnieks-terorisma-draudi-latvija/ &quot;Par drošību&quot;: Pirms 9 gadiem Breivīks, pirms gada — jūrmalnieks. Terorisma draudi Latvijā]&lt;/ref&gt; Šiškins ir apgalvojis, ka pārstāv Pērkonkrustu dažādos pasākumos, piemēram, Latviešu [[leģionāru piemiņas diena]]s atzīmēšanā un [[Uzvaras diena|Padomju Uzvaras dienā]] (9. maijs) [[Rīga|Rīgā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20520524|title=Leģionāru piemiņas pasākums noritējis bez starpgadījumiem|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}&lt;/ref&gt;

2016. gadā blogeris Jānis Polis ziņoja, ka bijušās GCC vietnes īpašnieks varbūt ir saistīts ar viltus ziņu vietnēm.&lt;ref name=&quot;fake&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/features/features/blogger-unmasks-more-fake-news-sites.a214227/|title=Blogger unmasks more fake news sites|website=Public Broadcasting of Latvia|date=2016-12-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Attiecībās ar Latviju [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] dažkārt izceļ Pērkonkrusta kustības vēsturi kā mūsdienu Latvijas &quot;[[Fašisms|fašisma]]&quot; mantojuma liecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Involvement of the Lettish SS Legion in War Crimes in 1941-1945 and the Attempts to Revise the Verdict of the Nuremberg Tribunal in Latvia|url=http://www.mid.ru/ru/maps/lv/-/asset_publisher/9RJVTEXfWg7R/content/id/485336|date=February 14, 2004|publisher=Ministry of Foreign Affairs of Russia|access-date=January 13, 2009}}&lt;/ref&gt;

== Simboli ==
[[Attēls:Pērkonkrusts Flag (1990s).svg|thumb|Pērkonkrusta karogs no 1990. gadiem.|242x242px]]
Pērkonkrustam bija savs [[karogs]], karogam bija karmīnsarkans [[fons]], kura centrā tika attēlots balts [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts, uz kā novietots zelta krāsas [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusts]]. Karogā tika lietoti [[Latvieši|latviešu]] tautas [[Simbols|simboli]].

Pērkonkrusts saglabāja [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] laika formastērpus — tumši pelēks krekls, melna berete (ugunskrustieši nēsāja tumši zilu vai melnu bereti), nozīme ar [[ugunskrusts (zīme)|ugunskrustu]] pie krekla vai beretes, tumšas bikses un stulmzābaki. Sveicienam tika izmantots tā sauktais &quot;[[Hitlera sveiciens|Romas sveiciens]]&quot; — izstiepta labā roka — un frāze &quot;Cīņai sveiks!&quot;.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

No 1990. gadiem Pērkonkrusta karogs tika izmainīts, karogam ir balts fons, kura centrā tiek attēlots no [[Latvijas karogs|Latvijas karoga]] lentēm sastādīts ugunskrusts, bet augšējā kreisajā stūrī novietots zaļš [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts.

== Struktūra ==
Pērkonkrusta struktūrā bija pārņemti daudzi vācu [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacionālsociālistu]] un itāļu [[Nacionālā fašistu partija|fašistu]] organizāciju elementi. Organizāciju vadīja Galvenais štābs, tā bija iedalīta piecos apgabalos, ko vadīja apgabalu inspektori. Biedri bija organizēti blokos, kuri savukārt apvienoti rajonos. Iestājoties organizācijā, bija jādod solījums. Pēc noteikta laika pēc iestāšanās organizācijā Pērkonkrusta biedri varēja tikt uzņemti trieciengrupās jeb “T” grupās. 1935. gadā šīs grupas pārdēvēja par [[Gustava Celmiņa trieciennieki]]em (G.C.T.). Trieciennieki deva īpašu solījumu. Daļai no viņiem rokā ar metāla zīmogu iededzināja zīmi.&lt;ref name=&quot;historia&quot; /&gt;

== Pērkonkrusta programma ==
# Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta.
# Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums.
# Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam.
# Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Literatūra ==
* Уничтожение евреев в Латвии 1941—1945. (ред. ''М. Баркаган''). — Рига, 2008. {{ru ikona}}

{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]]
[[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]]</text>
      <sha1>453mvopkdproojplizbi161y0jqskvy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Auzas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4060</id>
    <revision>
      <id>3670273</id>
      <parentid>3645478</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:30:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>pielaboju kategorijas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5250" xml:space="preserve">{{cita nozīme|izplatītu kultūraugu pasaulē un Latvijā|graudzāļu dzimtas ģinti|auzas (ģints)}}
{{BioTakso infokaste
|   nosaukums = Sējas auzas
|    binomial = Avena sativa
|      autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1753
|      attēls = Kaura.jpg
|      valsts = Plantae
|   valsts_lv = Augi
|        tips = Magnoliophyta
|     tips_lv = Segsēkļi
|       klase = Liliopsida
|    klase_lv = Viendīgļlapji
|       rinda = Poales
|    rinda_lv = Graudzāļu rinda 
|      dzimta = Poaceae
|   dzimta_lv = Graudzāļu dzimta
|       ģints = Avena
|    ģints_lv = Auzas
|     ģints_r = Auzas (ģints)
|        suga = A. sativa
|     suga_lv = Sējas auzas
|      suga_r = Auzas
| kategorijas = nē
}}

'''Sējas auzas'''&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | title= Agronomijas terminu vārdnīca | location= R. | publisher= Zinātne | year= 1973}}&lt;/ref&gt; (''Avena sativa''), bieži vienkārši '''auzas''', ir [[graudzāļu dzimta]]s [[kultūraugi|kultūraugs]], kuru audzē [[grauds|graudu]] un [[zaļmasa]]s ieguvei. Auzas plaši izmanto gan [[pārtika|pārtikā]], gan [[lopbarība|lopbarībā]]. No graudiem gatavo [[putraimi|putraimus]], [[auzu pārslas|pārslas]], [[milti|miltus]], tos izmanto [[diētiskā pārtika|diētisko]] un [[bērnu pārtika|bērnu pārtikas]], kā arī [[konditoreja]]s ēdienu gatavošanā, jo auzu graudu [[olbaltumvielas|olbaltumvielām]] un [[taukvielas|taukvielām]] ir laba sagremojamība. Auzu [[salmi]] izmantojami lopbarībai labāk nekā [[rudzi|rudzu]] un [[kvieši|kviešu]] salmi, bet salīdzinājumā ar [[mieži|miežu]] salmiem tie labāk glabājas.

Auzu [[ziedkopa]] ir [[skara]]. Auzas ir [[pašappute]]s augs, bet dažkārt var notikt arī [[svešappute]].

== Kultivēšana ==
Auzas vislabāk aug [[mērenā josla|mērenajā joslā]]. 63,4% no pasaules auzu ražas iegūst [[Eiropa|Eiropā]].&lt;ref name=&quot;fao2017&quot;/&gt; Vislielākā auzu raža tiek novākta [[Krievija|Krievijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Polija|Polijā]], [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Somija|Somijā]].&lt;ref name=&quot;fao2017&quot;/&gt; [[Latvija|Latvijā]] auzu sējplatības ir aptuveni 60 tūkstoši [[hektārs|hektāru]], citu gadu vairāk, citu mazāk. 2017. gadā sējplatība Latvijā bija 54 tūkstoši ha,&lt;ref name=&quot;fao2017&quot;/&gt; novāktā raža 134 tūkstoši tonnas, līdz ar to vidējā [[raža]] aptuveni 2,5 t/ha.

{| class=&quot;wikitable&quot; width:15em;&quot;
|-
! colspan=2|Auzu raža 2017. gadā&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Tonnas&lt;/small&gt;
|-
| {{RUS}} || align=right | 5 451 394
|-
| {{CAN}} || align=right | 3 732 900
|-
| {{AUS}} || align=right | 2 265 503
|-
| {{POL}} || align=right | 1 464 606
|-
| {{CHN}} || align=right | 1 281 016
|-
| {{FIN}} || align=right | 1 013 900
|-
| --- || align=right | ---
|-
| {{LVA}} || align=right | 134 000
|-
| '''Pasaule''' || align=right | {{nobr|'''25 949 161'''}}
|-
|colspan=2|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Apvienoto Nāciju Organizācija, [[Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]], Statistikas nodaļa&lt;ref name=&quot;fao2017&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title= Oats production in 2017, Crops/World Regions/Production Quantity from pick lists | url= http://www.fao.org/faostat/en/#data/QC/visualize | publisher= Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, Statistikas nodaļa, FAOSTAT | date= 2017 | accessdate= 2019. gada 3. janvārī}}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
|}

== Izmantošana ==
Auzas plaši izmanto kā [[lopbarība|lopbarību]]. Tām ir daudzējāda izmantošana arī cilvēka uzturā, visbiežāk kā [[auzu pārslas]] vai [[auzu milti]].

=== Auzu pārslas ===
{{Nutritionalvalue
| name = Auzas
| potassium_mg = 429
| note = [https://fdc.nal.usda.gov/fdc-app.html#/food-details/169705/nutrients Pilns ziņojums USDA datu bāzes ierakstā]
| opt1v = 4 g
| opt1n = [[Auzu beta-glikāni|β glikāni (ūdenī šķīstošās šķiedrvielas)&amp;nbsp;]]&lt;ref&gt;{{cite web |title=Oat and barley ß-glucans |url=http://www5.agr.gc.ca/resources/prod/doc/misb/fb-ba/nutra/pdf/B-Glucans_Eng.pdf |publisher=Agriculture and Agri-Food Canada, Government of Canada |access-date=27 July 2019 |date=1 August 2008}}&lt;/ref&gt;
| folate_ug = 56
| vitB6_mg = 0.12
| pantothenic_mg = 1.349
| niacin_mg = 0.961
| riboflavin_mg = 0.139
| thiamin_mg = 0.763
| manganese_mg = 4.9
| zinc_mg = 4
| sodium_mg = 2
| phosphorus_mg = 523
| kJ = 1628
| magnesium_mg = 177
| iron_mg = 5
| calcium_mg = 54
| fiber = 11.6 g
| carbs = 66.3 g
| omega6fat = 
| omega3fat = 
| polyfat = 2.54 g
| monofat = 2.18 g
| transfat = 
| satfat = 1.21 g
| fat = 6.9 g
| protein = 16.9 g
| right = 1
}}
{{pamatraksts|Auzu pārslas}}
==== Uzturvērtība ====
Auzu pārslās ir salīdzinoši liels [[šķiedrvielas|šķiedrvielu]] un [[ogļhidrāts|ogļhidrātu]] saturs, tāpēc tās iesaka lietot cilvēkiem, kas pastiprināti nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, piemēram, sporto vai veic smagu darbu.&lt;ref&gt;[http://www.pareizs-uzturs.com/public/auzas-un-auzu-parslas.php Auzas un auzu pārslas], pareizs-uzturs.com. Atjaunots: {{dat|2012|01|26}}.&lt;/ref&gt; Auzu pārslas tiek izmantotas arī kā līdzeklis [[holesterīns|holesterīna]] līmeņa samazināšanai asinīs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Labība]]
[[Kategorija:Lopbarība]]
[[Kategorija:Ārstniecības augi]]</text>
      <sha1>m1xcorjkciyhwhba3s57gkm3k7flfmi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670274</id>
      <parentid>3670273</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:31:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5271" xml:space="preserve">{{cita nozīme|izplatītu kultūraugu pasaulē un Latvijā|graudzāļu dzimtas ģinti|auzas (ģints)}}
{{BioTakso infokaste
|   nosaukums = Sējas auzas
|    binomial = Avena sativa
|      autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1753
|      attēls = Kaura.jpg
|      valsts = Plantae
|   valsts_lv = Augi
|        tips = Magnoliophyta
|     tips_lv = Segsēkļi
|       klase = Liliopsida
|    klase_lv = Viendīgļlapji
|       rinda = Poales
|    rinda_lv = Graudzāļu rinda 
|      dzimta = Poaceae
|   dzimta_lv = Graudzāļu dzimta
|       ģints = Avena
|    ģints_lv = Auzas
|     ģints_r = Auzas (ģints)
|        suga = A. sativa
|     suga_lv = Sējas auzas
|      suga_r = Auzas
| kategorijas = nē
}}

'''Sējas auzas'''&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | title= Agronomijas terminu vārdnīca | location= R. | publisher= Zinātne | year= 1973}}&lt;/ref&gt; (''Avena sativa''), bieži vienkārši '''auzas''', ir [[graudzāļu dzimta]]s [[kultūraugi|kultūraugs]], kuru audzē [[grauds|graudu]] un [[zaļmasa]]s ieguvei. Auzas plaši izmanto gan [[pārtika|pārtikā]], gan [[lopbarība|lopbarībā]]. No graudiem gatavo [[putraimi|putraimus]], [[auzu pārslas|pārslas]], [[milti|miltus]], tos izmanto [[diētiskā pārtika|diētisko]] un [[bērnu pārtika|bērnu pārtikas]], kā arī [[konditoreja]]s ēdienu gatavošanā, jo auzu graudu [[olbaltumvielas|olbaltumvielām]] un [[taukvielas|taukvielām]] ir laba sagremojamība. Auzu [[salmi]] izmantojami lopbarībai labāk nekā [[rudzi|rudzu]] un [[kvieši|kviešu]] salmi, bet salīdzinājumā ar [[mieži|miežu]] salmiem tie labāk glabājas.

Auzu [[ziedkopa]] ir [[skara]]. Auzas ir [[pašappute]]s augs, bet dažkārt var notikt arī [[svešappute]].

== Kultivēšana ==
Auzas vislabāk aug [[mērenā josla|mērenajā joslā]]. 63,4% no pasaules auzu ražas iegūst [[Eiropa|Eiropā]].&lt;ref name=&quot;fao2017&quot;/&gt; Vislielākā auzu raža tiek novākta [[Krievija|Krievijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Polija|Polijā]], [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Somija|Somijā]].&lt;ref name=&quot;fao2017&quot;/&gt; [[Latvija|Latvijā]] auzu sējplatības ir aptuveni 60 tūkstoši [[hektārs|hektāru]], citu gadu vairāk, citu mazāk. 2017. gadā sējplatība Latvijā bija 54 tūkstoši ha,&lt;ref name=&quot;fao2017&quot;/&gt; novāktā raža 134 tūkstoši tonnas, līdz ar to vidējā [[raža]] aptuveni 2,5 t/ha.

{| class=&quot;wikitable&quot; width:15em;&quot;
|-
! colspan=2|Auzu raža 2017. gadā&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Tonnas&lt;/small&gt;
|-
| {{RUS}} || align=right | 5 451 394
|-
| {{CAN}} || align=right | 3 732 900
|-
| {{AUS}} || align=right | 2 265 503
|-
| {{POL}} || align=right | 1 464 606
|-
| {{CHN}} || align=right | 1 281 016
|-
| {{FIN}} || align=right | 1 013 900
|-
| --- || align=right | ---
|-
| {{LVA}} || align=right | 134 000
|-
| '''Pasaule''' || align=right | {{nobr|'''25 949 161'''}}
|-
|colspan=2|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Apvienoto Nāciju Organizācija, [[Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]], Statistikas nodaļa&lt;ref name=&quot;fao2017&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | title= Oats production in 2017, Crops/World Regions/Production Quantity from pick lists | url= http://www.fao.org/faostat/en/#data/QC/visualize | publisher= Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, Statistikas nodaļa, FAOSTAT | date= 2017 | accessdate= 2019. gada 3. janvārī}}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
|}

== Izmantošana ==
Auzas plaši izmanto kā [[lopbarība|lopbarību]]. Tām ir daudzējāda izmantošana arī cilvēka uzturā, visbiežāk kā [[auzu pārslas]] vai [[auzu milti]].

=== Auzu pārslas ===
{{Nutritionalvalue
| name = Auzas
| potassium_mg = 429
| note = [https://fdc.nal.usda.gov/fdc-app.html#/food-details/169705/nutrients Pilns ziņojums USDA datu bāzes ierakstā]
| opt1v = 4 g
| opt1n = [[Auzu beta-glikāni|β glikāni (ūdenī šķīstošās šķiedrvielas)&amp;nbsp;]]&lt;ref&gt;{{cite web |title=Oat and barley ß-glucans |url=http://www5.agr.gc.ca/resources/prod/doc/misb/fb-ba/nutra/pdf/B-Glucans_Eng.pdf |publisher=Agriculture and Agri-Food Canada, Government of Canada |access-date=27 July 2019 |date=1 August 2008}}&lt;/ref&gt;
| folate_ug = 56
| vitB6_mg = 0.12
| pantothenic_mg = 1.349
| niacin_mg = 0.961
| riboflavin_mg = 0.139
| thiamin_mg = 0.763
| manganese_mg = 4.9
| zinc_mg = 4
| sodium_mg = 2
| phosphorus_mg = 523
| kJ = 1628
| magnesium_mg = 177
| iron_mg = 5
| calcium_mg = 54
| fiber = 11.6 g
| carbs = 66.3 g
| omega6fat = 
| omega3fat = 
| polyfat = 2.54 g
| monofat = 2.18 g
| transfat = 
| satfat = 1.21 g
| fat = 6.9 g
| protein = 16.9 g
| right = 1
}}
{{pamatraksts|Auzu pārslas}}
==== Uzturvērtība ====
Auzu pārslās ir salīdzinoši liels [[šķiedrvielas|šķiedrvielu]] un [[ogļhidrāts|ogļhidrātu]] saturs, tāpēc tās iesaka lietot cilvēkiem, kas pastiprināti nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, piemēram, sporto vai veic smagu darbu.&lt;ref&gt;[http://www.pareizs-uzturs.com/public/auzas-un-auzu-parslas.php Auzas un auzu pārslas], pareizs-uzturs.com. Atjaunots: {{dat|2012|01|26}}.&lt;/ref&gt; Auzu pārslas tiek izmantotas arī kā līdzeklis [[holesterīns|holesterīna]] līmeņa samazināšanai asinīs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Labība]]
[[Kategorija:Lopbarība]]
[[Kategorija:Ārstniecības augi]]
[[Kategorija:Auzas]]</text>
      <sha1>k39neqo9nq3xd43k6zz2vqq8pi80d9w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ārieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4958</id>
    <revision>
      <id>3670507</id>
      <parentid>3111620</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:15:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2615" xml:space="preserve">[[Attēls:Late Vedic Culture (1100-500 BCE).png|thumb|270px|Ārjāvartas teritorija Vēdiskajā periodā (ap 1100-500 p.m.ē.).]]

'''Ārieši''' ir seno [[indoirāņi|indoirāņu]] cilšu un tautu pašnosaukums. Šo jēdzienu [[vēdiskais periods|vēdiskajā periodā]] (no 1500. līdz 500. gadam p.m.ē.) mūsdienu Indijas ziemeļos kā pašnosaukumu izmantoja senie [[indoārieši]] (daļa no mūsdienu indoirāņiem), bet vēlāk tas atsaucās uz dižciltīgo šķiru, kā arī uz ģeogrāfisko reģionu [[Ārjāvarta|Ārjāvartu]]. [[Avesta]]s rakstos vārds ārieši tiek izmantots [[Irāna]]s nosaukuma izcelsmes skaidrošanā.&lt;ref name=&quot;Aryans and British India by Thomas R. Trautman&quot;&gt;Thomas R. Trautman (2004): &quot;Aryan is from Arya a Sanskrit word&quot;; page xxxii of [https://books.google.com/books?id=dhbwDFfE9J8C&amp;printsec=frontcover&amp;dq=Aryans+and+British+India++Par+Thomas+R.+Trautmann&amp;hl=fr&amp;ei=whZoTMyPIMbfOImwybkF&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=1&amp;ved=0CCoQ6AEwAA#v=onepage&amp;q&amp;f=false ''Aryans And British India'']&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Encyclopædia Britannica1&quot;&gt;Encyclopædia Britannica: &quot; ...the Sanskrit term arya (&quot;noble&quot; or &quot;distinguished&quot;), the linguistic root of the word (Aryan)...&quot; &quot;It is now used in linguistics only in the sense of the term Indo-Aryan languages, a branch of the larger Indo-European language family&quot; [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/37468/Aryan]&lt;/ref&gt; 19. gadsimtā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] ar terminu ‘arieši’ sāka apzīmēt visas [[indoeiropieši|indoeiropiešu]] tautas, bet mūsdienās šis termins netiek izmantots šādā nozīmē.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce | last =Fortson, IV | first =Benjamin W. | year =2011 | title =Indo-European Language and Culture: An Introduction | publisher =John Wiley &amp; Sons | page= 209}}&lt;/ref&gt; Pastāv arī apgalvojumi, ka ārieši ir sena un liela [[balti|baltu]] tauta.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | author= Ligita Leja, Vilis Liniņš | url= http://baltutautas.lv/media/uploads/2013/01/30/05_V.Linins_L.Leja_Ariesi.pdf | title= Ārieši | publisher= BaltuTautas.lv | accessdate= 2019. gada 17. septembrī}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[rasisma teorija]]s augstākas rases pārstāvjus sauc par [[āriešu rase|āriešu rasi]]. To izmantoja [[Trešais reihs]], tās līderis [[Ādolfs Hitlers]] uzskatīja, ka [[ģermāņi]] ([[vācieši]]) ir ārieši, kuriem jāvalda pār citiem āriešiem un vēl jo vairāk pār neāriešiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{britannica}}


{{tauta-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indoirāņu tautas]]
[[Kategorija:Indijas vēsture]]</text>
      <sha1>6tm36rb4iomm5lb3ybyxf27uvroy2tf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Livonijas karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5541</id>
    <revision>
      <id>3670347</id>
      <parentid>3631887</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:04:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kara otrais posms (1561—1566) */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33456" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Livonijas karu|Ziemeļu kari|Ziemeļu kari}}
{{Militāras sadursmes infokaste    
|conflict=Livonijas karš
|partof=[[Livonijas-Maskavijas kari]]em, [[Lietuvas—Maskavijas kari]]em, [[krievu-zviedru kari]]em, [[krievu-poļu kari]]em, [[poļu-zviedru kari]]em un [[dāņu-zviedru kari]]em
|image=[[Attēls:Jan Matejko-Batory pod Pskowem.jpg|300px]]
|caption=Kara uzvarētājs [[Stefans Batorijs]] sarunās ar krievu cara sūtņiem pie [[Pleskava]]s ([[Jans Matejko|Jana Matejko]] glezna)
|date=[[1558]]—[[1583]]    
|place=[[Livonija]], [[Krievija]], [[Polija-Lietuva]]   
|casus=[[Krievijas cariste]]s centieni iegūt kontroli pār Livoniju.
|territory=Polija-Lietuva ieguva visu tagadējo Latviju un Igaunijas dienviddaļu, Zviedrija ieguva [[Zviedru Igaunija|Igaunijas ziemeļdaļu]], Dānija ieguva [[Sāmsala|Sāmsalu]]. 
|result=Polijas-Lietuvas ([[Jamas-Zapoļskas miers]]) un Zviedrijas ([[Pļusas pamiers]]) uzvara pār Krieviju un Dāniju (Kroneborgas miera līgums). [[Krievija]]s cariste zaudēja kara laikā iegūtās teritorijas un atteicās no [[Livonijas karaliste]]s dibināšanas plāna. [[Livonijas konfederācija]] zaudēja suverenitāti un tika sadalīta starp Polijas-Lietuvas, Dānijas un Zviedrijas valstīm. Tika nodibināta autonoma [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]].
|combatant1=[[Attēls:Baltic coat of arms.svg|border|20px]] [[Livonijas konfederācija]]&lt;br /&gt; 2.posms - &lt;br /&gt;[[Attēls:Lithuanian coat of arms Vytis. 16th century.jpg|border|20px]] [[Lietuvas dižkunigaitija]]&lt;br /&gt; 3. un 4. posms - &lt;br /&gt;[[Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|border|20px]] [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalsts]]&lt;br /&gt; 4.posms - &lt;br /&gt;[[Attēls:Wappen schweden siebmacher.jpg|border|25px]] [[Zviedrija|Zviedrijas karaliste]]
|combatant2=[[Attēls:Coat_of_Arms_of_Russia_1577.png|border|30px]] [[Krievijas cariste]]&lt;br /&gt; [[Attēls:Флаг Казанского ханства.gif|border|30px]] Kasimovas un Kazaņas hanistes&lt;ref&gt;Pēc Kasimovas (1452) un Kazaņas (1552) hanistu pakļaušanas tās turpināja pastāvēt kā [[Maskavija]]s vasaļvalstis&lt;/ref&gt;&lt;br /&gt;[[Attēls:Magnus of Livonia.jpg|border|30px]] [[Livonijas karaliste]] (vienīgi kara 3. posmā) 
|commander1= [[Livonijas mestri]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]], [[Gothards Ketlers]]&lt;br /&gt;Rīgas domkungs [[Frīdrihs Felkerzāms]]&lt;br /&gt;[[Lietuvas lielkņazs|Lietuvas lielkņazi]] [[Sigismunds II Augusts]], [[Stefans Batorijs]] &lt;br /&gt; [[Zviedrijas karaļi]] [[Ēriks XIV]], [[Juhans III]]
|commander2= cars [[Ivans IV]], vojevodas Gļinskis, Zaharjins-Jurjevs, Basmanovs, Adaševs, Šuiskis (1558), Serebrjanijs (1559) &lt;br /&gt;hans [[Šigalejs]], hans [[Sainbulats]] (cars [[Semjons Bekbulatovičs]]) &lt;br /&gt;Livonijas ķēniņš un Dānijas princis [[Magnuss]]
|strength1=
|strength2=
|casualties1=
|casualties2= 
|Battles won1= [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kauja]], [[Pleskavas aplenkums]]| 
|Battles won2=[[Narvas aplenkums]], [[Kauja pie Tirzas]], [[Ērģemes kauja]]
|notes=
}}
{{Latvijas vēsture}}

'''Livonijas karš''' vai '''Pirmais Ziemeļu karš''' ({{val|de|Livländischer Krieg}} vai ''Erster Nordischer Krieg'', {{val|ru|Ливонская война}}, {{val|et|Liivi sõda}}, {{val|lt|Livonijos karas}}, {{val|sv|25-årskriget mot Ryssland}}, {{val|pl|I, II wojna o Inflanty}}) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp [[Krievijas cariste]]s un [[Livonijas konfederācija]]s karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī [[Lietuvas dižkunigaitija]] (vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]]) un [[Dānija]]s un [[Zviedrija]]s karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par [[Ziemeļu septiņgadu karš|Ziemeļu septiņgadu karu]] (1563—1570). Livonijas karš beidzās ar Krievijas sakāvi, tomēr kara rezultātā Livonija bija pilnīgi nopostīta un sadalīta starp uzvarējušajām lielvalstīm.

== Kara iemesli un sekas ==
16. gadsimta vidū [[Anglijas karaliste]], [[Francijas karaliste]], [[Spānijas impērija]], [[Portugāles karaliste]] un citas Rietumeiropas zemes jau bija izveidojušās par spēcīgām centralizētām monarhijām. Arī [[Krievijas cariste|Krievijas caristē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polijas Karaliste (1385—1569)|Polijas karalistē]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazistē]] nostiprinājās valdnieka vara, un šīs valstis iekaroja jaunas teritorijas. Kamēr kaimiņvalstīs norisa centralizācijas procesi, [[Livonija]], līdzīgi tā laika [[Svētās Romas impērija]]s zemēm, palika politiski sadrumstalota un savstarpējo ķildu novārdzināta. Livonijas konfederācijas valdnieki — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs, [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]], [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]], [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapi]] nespēja pretoties kaimiņvalstu agresijai.

1547. gadā [[Maskavija]]s (1340—1547) lielkņazs [[Ivans IV]] pasludināja sevi par [[cars|caru]] — [[Bizantijas impērija]]s imperatoru („cēzaru”) mantinieku. Iekarojot [[Kazaņas haniste|Kazaņas]] un [[Astrahaņas haniste]]s, viņš pakļāva [[Volga]]s tirdzniecības ceļu uz austrumiem. Krievijas uzbrukuma draudu priekšā Livonijas valdnieki meklēja palīdzību pie [[Prūsijas hercogiste]]s, [[Dānija]]s, Polijas-Lietuvas un Zviedrijas valdniekiem, kas vēlāk iesaistījās vairāk kā divus gadsimtus ilgā cīņā ar Krieviju par bijušo Livonijas zemju sadalīšanu. Livonijas kara un tam sekojošo karu rezultātā [[latviešu vēsturiskās zemes]] nonāca dažādu ārvalstu atkarībā. 

=== Kara tiešais cēlonis ===
Tiešais kara cēlonis bija tas, ka [[Krievijas cariste|Krievijas cars]] [[Ivans IV]] pieprasīja [[Livonijas konfederācija]]i samaksāt 40 000 dālderu kontribūciju par [[Tērbatas bīskapija]]s zaudēšanu. Maskavas lielkņaziste 1478. gadā bija iekarojusi [[Novgorodas republika|Novgorodas republiku]] un tagad uzskatīja, ka Tērbata 12. gadsimtā ir bijusi Novgorodas valsts atkarībā, tāpēc Livonijai ir jāatmaksā Krievijai kopš tā laika neievāktie [[mesli]]. Faktiski gan tika turpināta jau agrāk aizsākta karadarbība. 1554. gada 17. janvārī krievu-tatāru karaspēks iebruka Livonijā, nodedzināja kuģus pie Rīgas un iztukšoja abus Daugavas krastus. Atkārtots postošs iebrukums notika 1557. gadā.

Pēc Livonijas ordeņa uzvaras, 1503. gadā bija noslēgts pamiers ar Maskaviju, kuru regulāri pagarināja, taču miera līgumu tā arī nenoslēdza. 1550. gada pamiera pagarināšanas sarunās Maskavija izvirzīja pretenzijas uz Tērbatas bīskapiju, taču tā kā Ivans IV bija aizņemts ar karu pret tatāriem, tad pamieru pagarināja vēl uz 5 gadiem. Saprotot draudošās briesmas, Tērbatas bīskaps Jobsts fon der [[Rekes|Reke]] bīskapiju ieķīlāja, un aizbēga uz savu senču zemi [[Vestfālene|Vestfāleni]], no kurienes centās Tērbatas bīskapijai atrast pircējus.

1554. gada sākumā Livonijas delegācija Maskavā parakstīja līgumu, ar kuru:
* pamieru pagarināja uz 15 gadiem.
* solīja Maskavijai maksāt vienas markas nodevu par katru Tērbatas bīskapijas iedzīvotāju.
* solīja 3 gadu laikā samaksāt nodevu kopsummu par iepriekšējiem 50 gadiem.
* solīja neslēgt līgumus ar Poliju-Lietuvu.
* solīja netraucēt Eiropas amatniekiem šķērsot Livoniju ceļā uz Maskaviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:10{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:10{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Ordeņa mestrs un Rīgas arhibīskaps šo vienošanos atteicās parakstīt, paziņojot, ka dodot visus šos solījumus, delegācija ir pārkāpusi savas pilnvaras. 1556. gadā noslēgumam tuvojās Zviedrijas-Maskavijas karš, dodot Ivanam IV brīvas rokas nokārtot attiecības ar Livoniju. 1556. gada vasarā Tērbatā ieradās Maskavijas pārstāvis, un saņēma bīskapa parakstu uz 1554. gada līguma, ar kuru Tērbatas bīskapija faktiski atzina savu padotību Maskavijai. 1556.-1557. gados notika [[Koadjutoru karš]] starp Rīgas arhibīskapu [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un Ordeņa mestru [[Heinrihs fon Gālens|Heinrihu fon Gālenu]]. Vilhelms bija [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercoga]] brālis, un ar Polijas atbalstu cerēja pats kļūt par Livonijas valdnieku. Lai atbrīvotu Ordeņa apcietināto Vilhelmu, konfliktā iejaucās Polijas-Lietuvas valdnieks [[Sigismunds II Augusts]]. Lai novērstu šo karu, jaunais Ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]] 1557. gadā noslēdza [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] ar Sigismundu II.

Sākoties Livonijas karam, daudzi Ordeņa un bīskapiju vadoņi bēga uz dzimtajām vācu zemēm, vai mēģināja rast aizstāvjus kaimiņvalstīs. Tas izraisa Lietuvas, Zviedrijas un Dānijas iesaistīšanos Livonijas sadalīšanā. 1559. gadā Sāmsalas un Kurzemes bīskaps [[Johans IV fon Minhauzens]] pārdeva savas teritorijas Dānijai. Dāņu karaļa jaunākais brālis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]] 1560. gada aprīlī ar 5 kuģiem un 400 kareivjiem ieradās Sāmsalas [[Kuresāre|Ārensburgā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |title=Leišu un poļu laikmets Livonijā |access-date={{dat|2019|08|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308042156{{!}}page:22{{!}}issueType:B |archivedate={{dat|2019|04|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Kara pirmais posms (1558—1561) ==
[[Attēls:Livonija 16. gs.jpg|thumbnail|left|Livonijas karte ar karojošo pušu attēliem.]]
[[Attēls:Siege of Narva 1558.jpg|thumbnail|left|Krievi un tatāri aplenc [[Narva]]s cietoksni 1558. gadā (19. gs. gravīra).]]
[[Attēls:Livonia.jpg|thumbnail|left|Livonijas kara ziņa par &quot;briesmīgo [[Maskavija|moskovītu]] tirāniju Livonijā&quot; [[Nirnberga]]s avīzē ''Zeyttung'', 1561.]]
1558. gada 17. janvārī Krievija pieteica Livonijai karu. Pirmajā karagājienā uz igauņu zemēm piedalījās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] ({{val|tt|Şahğəli, Шаһгали}}, {{val|ru|Шах-Али}}) vadībā. Livonijas konfederācijas karaspēka lielums bija ne vairāk kā 10 000 karavīru, tādēļ tika nolemts aizstāvēt cietokšņus, bet neiesaistīties atklātā kaujā. Februārī—martā krievi un tatāri izsiroja [[Tērbatas bīskapija]]s teritoriju kā zīmi tam, ka cars Jānis Briesmīgais no Livonijas gaida meslu došanu. Livonijas [[landtāgs]] nolēma savākt 60 000 dālderu, tomēr spēja savākt tikai pusi no šīs milzīgās summas. Tika sāktas sarunas ar [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]] un [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]] par savienību pret krieviem un tatāriem. 1558. gada aprīlī krievu karspēks vojevodu Basmanova un Adaševa vadībā aplenca [[Narva]]s cietoksni, kuru aizstāvēja fogta Šnellenberga vadītais Livonijas ordeņa garnizons. Uzbrucēji nespēja cietoksni ieņemt, līdz 11. maijā sākās ugunsgrēks, un tā aizstāvji bija spiesti nokāpt no pilsētas mūriem. Krievi metās uzbrukumā un ieņēma priekšpili, tad ar iegūtajiem lielgabaliem sāka pils apšaudi, līdz ordeņa garnizons padevās un brīvi atstāja cietoksni. 1558. gada jūnija sākumā vojevodas Šuiska vadītais karaspēks aplenca [[Vanavastselīna|Neihauzenas pili]], kas gandrīz mēnesi pretojās aplenkumam. Pēc tam, kad ar lielgabaliem tika sagrautas pils sienas, tās garnizons 30. jūnijā padevās un brīvi atstāja cietoksni, par spīti sava komandiera fon Padenorma vēlmei turpināt kauju līdz pēdējam vīram. 1558. gada jūlijā krievi Šuiska vadībā aplenca [[Tērbata]]s cietoksni, kuru aizstāvēja ap 2000 karavīru Tērbatas bīskapa Veilanda vadībā. Tika uzbērti mākslīgi vaļņi, uz kuriem krievi izvietoja lielgabalus un 11. jūlijā sāka pilskalnā esošās pilsētas apšaudi. Pēc trīs dienu sarunām Tērbatas aizstāvji no krieviem saņēma solījumu saglabāt pašpārvaldi un 18. jūlijā kapitulēja. Krievi izlaupīja pilsētu un esot atraduši vairāk nekā 80 000 dālderu.
Līdz 1558. gada oktobrim krievi ieņēma apmēram 20 cietokšņu, kuros nometināja savus garnizonus, bet lielākā karaspēka daļa atkāpās uz ziemas nometnēm Krievijā. 1558. gada oktobrī Livonijas ordeņa mestrs [[Gothards Ketlers]] devās pretuzbrukumā un aplenca [[Ringes pils|Ringes pili]] (''Rõngu''), kuru aizsargāja daži simti strēlnieku vojevodas Rusina-Ignatjeva vadībā. Cietoksnim palīgā krievi sūtīja 2000 karavīru vojevodas Repņina vadībā, kurus Ketlers sakāva. Cietoksnis kapitulēja pēc piecām nedēļām un Livonijas armija atgriezās Rīgā.

1559. gada janvārī krievu karaspēks vojevodas Serebrjanija (''Серебряный'') vadībā iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s „[[Latvju gals|Latvju gala]]” zemēs. Livonijas konfederācijas karaspēks Rīgas doma dekāna Frīdriha [[Felkerzāmi|Felkerzāma]] (''Fölckersam'') vadībā devās pretī iebrucējiem, bet cieta pilnīgu sakāvi 17. janvāra [[Tirzas kauja|kaujā pie Tirzas]] ({{val|de|Schlacht bei Tirsen}}). Kaujā krita lielāka daļa karavīru, ieskaitot 400 bruņinieku un pašu Felkerzāmu. Krievi ieņēma 11 pilsētu un pietuvojās [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur Daugavas grīvā sadedzināja Rīgas kuģus. Februārī krievu karaspēks ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā.
1559. gada martā Ivans IV piedāvāja Livonijai slēgt pamieru līdz novembrim, jo Lietuva sāka diplomātisku spiedienu uz Krieviju, draudot ar kara pieteikšanu. Arī dāņu un zviedru sūtņi pauda neapmierinātību, īpaši par krievu nostiprināšanos [[Narva]]s ostā, kas bija kļuvusi par galveno krievu tirdzniecības bāzi [[Baltijas jūra]]s piekrastē. Krievi izmantoja pamieru kara atsākšanai ar [[Krimas haniste|Krimas tatāru valsti]].

1559. gada 31. augustā [[Livonijas ordenis]] noslēdza [[Viļņas līgums (1559)|Viļņas līgumu]] ar Lietuvas dižkungu [[Sigismunds II|Sigismundu II]] un ieķīlāja viņam par 600 000 guldeņu [[Ludzas pils|Ludzas]], [[Rēzeknes pils|Rēzeknes]], [[Dinaburgas pils|Daugavpils]], [[Sēlpils pils|Sēlpils]] un [[Bauskas pils|Bauskas pilis]]. 1559. gada 15. septembrī līdzīgu protekcijas līgumu noslēdza arī [[Rīgas arhibīskapija]], par 100 000 guldeņu ieķīlājot [[Viļakas pils|Viļakas]], [[Lielvārdes pils|Lielvārdes]], [[Bērzaunes pils|Bērzaunes]] un [[Lubānas pils|Lubānas pilis]]. 1559. gadā, mēnesi pirms pamiera beigām, livonieši sakāva krievu iebrucējus pie Tērbatas. 1559.—1560. gadā [[Dānijas karalis]] savam brālim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]] par 30 000 dālderu atpirka [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes]] un [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija|Sāmsalas-Vīkas bīskapiju]]. 1560. gada 5. aprīlī Livonijas ordeņa apspriedē Rīgā pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst tā teritoriju par mantojamu hercogisti, līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i. 1560. gadā [[Grobiņas fogti]]ju ieķīlāja [[Prūsijas hercogiste]]i. 1560. gada jūlijā krievi pārtrauca pamieru un pēc niknām kaujām ieņēma [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes cietoksni]]. 2. augustā viņi sakāva [[Livonijas ordenis|ordeņa]] spēkus [[Ērģemes kauja|Ērģemes kaujā]] un ieņēma [[Cēsu ordeņa pils|Cēsu]], [[Vīlandes pils|Vīlande]]s un [[Pērnava]]s cietokšņus. Gūstā krita iepriekšējais ordeņa mestrs [[Vilhelms fon Firstenbergs]], kuru aizveda uz Krieviju. [[Livonijas ordenis]] parakstīja [[Viļņas ūnija]]s savienības līgumu ar Lietuvas dižkunigaitiju.

== Kara otrais posms (1561—1566) ==
Kara otrais posms sākās 1561. gadā, pēc [[Livonijas konfederācija]]s sagrāves. 1561. gadā Krievijas cars Jānis Briesmīgais sūtīja precību piedāvājumu Lietuvas princesei [[Katrīna Jagailiete|Katrīnai]], taču viņas brālis [[Sigismunds II]] pieprasīja izvest krievu karaspēku no okupētajām Livonijas zemēm un atteikties no [[Pleskava]]s, [[Smoļenska]]s un [[Novgoroda]]s zemēm. Kad Krievijas cars to noraidīja, Lietuva pieteica Krievijai karu.

Tallinas rāte 1561. gadā padevās Zviedrijas karalim. [[Zviedrijas karalis]] Ēriks XIV un [[Dānijas karalis]] Frederiks II nosūtīja karaspēku uz savā kontrolē nonākušajām Livonijas teritorijām. 1561. gadā Ziemeļigaunija padevās [[Zviedrija]]s karalim. 1561. gada 26. novembrī [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars Ferdinands I aizliedza piegādāt krieviem karamateriālus un preces caur [[Narva]]s ostu. 1561. gada 28. novembrī arī pēdējais Livonijas ordeņa mestrs [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja ordeņa likvidācijas paktu. 1562. gada 5. martā Rīgā Livonijas ordeņa mestrs un citi Livonijas valdnieki ratificēja [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]]. 1562. gadā lietuviešu karaspēks iebruka [[Smoļenska]]s zemē. [[Krima]]s tatāri iebruka Krievijas dienvidu zemēs. 1562. gada janvārī krievi aplenca Lietuvai piederošo [[Polocka]]s cietoksni, kas kapitulēja tikai 15. februārī. 1562. gada 7. augustā tika noslēgts [[Možaiskas līgums]] starp Dāniju un Krieviju par ietekmes zonām pēc Livonijas Konfederācijas sadalīšanas. 

1562. gada 4. oktobrī [[Viļņa]]s pilī Lietuvas princese [[Katrīna Jagailiete]] apprecējās ar Somijas hercogu Juhanu, kas pūrā saņēma astoņus pilsnovadus ([[Paides pils|Paidi]], [[Helmetas pils|Helmi]], [[Karkuses pils|Karksi]], [[Tarvastas pils|Tarvastu]], [[Burtnieku viduslaiku pils|Burtniekus]], [[Trikātas viduslaiku pils|Trikātu]], [[Ērģemes pils|Ērģemi]] un [[Rūjienas pils|Rūjienu]]). Hercoga Juhana mērķis bija pievienot šīs zemes Somijas hercogistei un izveidot neatkarīgu valsti.&lt;ref&gt;[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Speke]]. Latvijas vēsture 1500-1600. Stokholma, 1964. 156 lpp.&lt;/ref&gt;

1564. gadā krievi zaudēja lietuviešiem kaujā pie Čašņikiem, lietuviešu pusē pārgāja krievu karavadonis kņazs Andrejs Kurbskis. 1565. gadā [[Jānis Briesmīgais]] pastiprināja represijas pret [[Bajārs|bajāriem]] un ieviesa [[opričņina]]s režīmu. 1565. gadā pabeidza būvēt aizsardzības mūri ap [[Pečori|Pečoru]] klosteri, ko nosauca par „Dieva pili” (''Град Божий'').

1566. gadā pēc [[Vidzemes bruņniecība|Rīgas arhibīskapijas bruņniecības]] padošanās akta parakstīšanas tika izveidota [[Livonijas hercogiste]]. Lietuva piedāvāja krieviem sadalīt Livoniju (atdot bijušo [[Tērbatas bīskapija]]s daļu), tomēr cars izlēma turpināt karu. 1566. gada 26. decembrī [[Grodņa|Grodņā]] tika noslēgta [[Livonijas un Lietuvas reālūnija]] ({{val|la|Privilegium Unionis cum Magno Ducatu Lithuania}}).&lt;ref&gt;''Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566'' no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 — op. cit. nr. 64.&lt;/ref&gt;

== Kara trešais posms (1569—1577) ==
[[Attēls:Livonian war map (1570-1577).svg|thumbnail|left|Livonijas kara trešajā posmā krievu okupētā teritorija.]]

1569. gadā Lietuva un Polija apvienojās vienotā kopvalstī ([[Ļubļinas ūnija]]). 1570. gada janvārī un februārī, apsēsts ar domu par Novgorodas iespējamo atdalīšanos no Krievijas, Ivans IV sarīkoja milzīgu masveida slepkavošanu, kuras laikā tika iznīcināta visa pilsētas elite. Kopējais bojāgājušo skaits tiek lēsts starp 2 500 un 12 000 („[[Novgorodas slaktiņš]]”). 1570. gadā krieviem izdevās nodibināt vasaļatkarīgu [[Livonijas karaliste|Livonijas karalisti]] ar Kurzemes uz Sāmsalas bīskapu [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kā karali. 1571-1572. gadā [[Krimas haniste]]s karaspēks iebruka Krievijā un nodedzināja Maskavu. 1573. gadā krievi tatāru hana [[Sainbulats|Sainbulata]] vadībā ieņēma [[Veisenšteinas pils|Veisenšteinas]] ([[Paide]]s) cietoksni, bet cieta zaudējumu zviedriem kaujā pie [[Lodes pils]].&lt;ref&gt;[http://rusk.ru/st.php?idar=800138 Б. Кузнецов. Великий князь всея Руси Симеон Бекбулатович] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140322001500/http://rusk.ru/st.php?idar=800138 |date={{dat|2014|03|22||bez}} }} (krieviski)&lt;/ref&gt; 1575. gadā krieviem padevās [[Pērnavas cietoksnis]]. 1575. gadā krievu rokās bija lielākā daļa no Vidzemes un Igaunijas teritorijas, izņemot Rīgu un Tallinu. 1576. gadā par [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdnieku ievēlēja [[Stefans Batorijs|Stefanu Batoriju]].

1577. gada vasarā Krievijas cars Jānis Briesmīgais atkal pats uzņēmās sava karaspēka vadīšanu un devās jaunā karagājienā no Pleskavas uz Livoniju, kurā piedalījās vairāk kā 29 tūkstoši karavīru ar 19 lielgabaliem, kavalērijas daļās bija 1440 [[kazaki]] un 4227 [[tatāri]]. 17. jūlijā krievu priekšpulki pienāca pie [[Viļakas pils]], cars lika attīt savu kara karogu un šaut ar lielgabaliem uz ezera salā esošo cietoksni, kuru aizstāvēja 25 karavīri ar 7 lielgabaliem. 26. jūlijā tika ieņemta [[Ludzas pils]], 30. jūlijā [[Rēzeknes pils]], 11. augustā [[Dinaburgas pils]], 18. augustā [[Krustpils pils|Krustpils]] un [[Ļaudonas pils|Ļaudonas pilis]], 21. augustā [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pils]], 22. augustā [[Bērzaunes pils]] un [[Kalsnavas pils]], 25. augustā [[Kokneses pils]], pēc tam arī [[Aizkraukles pils|Aizkraukles]] un [[Lielvārdes pils|Lielvārdes pilis]]. 28. augustā cara vadībā krievu un tatāru karaspēks ieņēma [[Ērgļu viduslaiku pils|Ērgļu pili]] un devās uz [[Cēsu viduslaiku pils|Cēsu pili]], kurā atradās Livonijas karalis Magnuss. Sakarā ar aizdomām par Magnusa nodevību, cars lika viņu apcietināt un padzīt viņa karaspēku. Pēc piecu dienu lielgabalu apšaudes krievi ieņēma nocietināto Cēsu pilsētu un nežēlīgi izrēķinājās ar pilsētniekiem, bet apmēram 300 pils aizstāvji, to skaitā sievietes un bērni, pilī uzspridzinājās. 7. septembrī Krievijas karaspēks cara vadībā ieņēma [[Raunas pils|Raunas pili]] — bijušo Rīgas arhibīskapa rezidenci un [[Valmieras viduslaiku pils|Valmieras cietoksni]]. Bez cīņas padevās [[Trikātas pils|Trikātas]] un [[Smiltenes viduslaiku pils|Smiltenes pilis]], bet [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes pils]] aizstāvji uzspridzinājās kopā ar pili. Pēc tam Jānis Briesmīgais caur Tērbatu atgriezās Pleskavā.&lt;ref&gt;[[Edgars Dunsdorfs]], [[Arnolds Spekke]]. Latvijas vēsture 1500 — 1600. Daugava, 1964. — 157 lpp.&lt;/ref&gt;

Gāztais karalis Magnuss vēlāk tika atbrīvots no apcietinājuma un drīz vien pārgāja krievu pretinieku pusē. 1577. gada decembrī apmēram 200 jātnieku un tikpat kājnieku [[Jānis Bīriņš|Jāņa Bīriņa]] vadībā pēkšņā nakts uzbrukumā padzina krievu garnizonu no Cēsīm.

Jānis Briesmīgais lietoja Eiropā nepazīstamu karadarbības paņēmienu — cilvēku aizdzīšanu verdzībā. Tajos novados, kur pilis nepadevās, tūkstošiem iedzīvotāju tika aizdzīti verdzībā.

== Kara ceturtais posms (1578—1583) ==
[[Attēls:Siege of Polotsk in 1579 by Polish forces.PNG|thumb|300px|[[Polocka]]s aplenkums 1579. gadā. Redzami vācu karakalpi ar sarkanbaltsarkano karogu.]]
[[Attēls:Siege of Pskov 1581.jpg|thumbnail|left|Stefana Batorija vadītā armija 1581.—1582. gadā uzbrūk Pleskavai (19. gs. attēls).]]
[[Attēls:Medaļa Stefans Batorijs Livonijas un Polockas iekarotājs.jpg|thumb|300px|Medaļa Livonijas un Polockas ieņemšanai. Aversā Stefans Batorijs, reversā zem palmas sēž sakautais krievu-tatāru karavīrs, māte ar meitu.]]
1578. gadā cars Jānis Briesmīgais lika vojevodam Ivanam Mstislavskim un bajāram Morozovam atgūt Cēsis. Septembrī sākās vairāk kā mēnesi ilgs Cēsu pils aplenkums, tās aizstāvji cieta no bada. [[Cēsu kauja (1578)|Cēsu kaujas]] rezultātā 1578. gada 21. oktobrī apvienotais Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karaspēks zviedru ģenerāļa Boses un lietuviešu karavadoņa Sapegas vadībā sakāva pils aplencējus. Krievu karaspēks šajā kaujā zaudēja ap 7000 vīru, pārējie atkāpās uz savu galveno bāzi [[Tērbata]]s cietoksnī. Cēsu kauja iezīmēja lūzumu Livonijas kara gaitā.
  
1579. gadā poļi un lietuvieši atguva Polocku, iebruka Krievijā un ieņēma [[Veļikije Luki|Veļikijlukus]] (''Великие Луки''). 1580. gadā zviedri ieņēma [[Priozerska|Korelas cietoksni]]. 1581. gadā Zviedrijas armija [[Pontuss Delagardijs|Pontusa de la Gardija]] vadībā atkaroja Narvas cietoksni. 1581.-1582. gadā Stefana Batorija vadītā armija ilgstoši aplenca [[Pleskava]]s kremli, tomēr nespēja to ieņemt. 
1581. gada jūlijā karaļa Batorija apmetnē Polockā ieradās pāvesta legāts Maskavā [[Antonio Posevino]] kopā ar četriem jezuītiem, 30. augustā cars Ivans IV savā Smoļenskas apmetnē uzņēma pāvesta delegāciju un piekrita, ka Antonio Posevino darbosies kā starpnieks starp caru un karali, ceļojot starp Smoļensku un Polocku, bet krievu valodu protošais Stefans Drenockis (Stefan Drenocky) no Zagrebas paliks Maskavijā, bet [[Džovanni Paolo Kampana]] pāvestam ziņos par sarunu rezultātiem.&lt;ref&gt;[https://www.treccani.it/enciclopedia/giovanni-paolo-campana_(Dizionario-Biografico)/ CAMPANA, Giovanni Paolo] di Domenico Caccamo - Dizionario Biografico degli Italiani - Volume 17 (1974) {{itāliski}}&lt;/ref&gt;

Sarunu rezultātā 1582. gadā Krievija un Polija-Lietuva noslēdza [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līgumu]], kurā Krievija atteicās no visiem iekarojumiem Livonijā par labu Polijai-Lietuvai. Vēlāk Krievija bija spiesta noslēgt Pļusas mieru arī ar Zviedriju, uz laiku zaudējot arī [[Ingrija]]s zemes.

== Kara rezultāts ==
[[Livonijas konfederācija]] jau kara sākumā sadalījās. Laikā no 1557. līdz 1566. gadam tās laicīgie un garīgie valdnieki noslēdza vairākus līgumus, ar kuriem viņu zemes pārgāja Dānijas, Zviedrijas un Lietuvas pakļautībā. Uz šī dalījuma pamata izveidojās igauņu un latviešu zemju iedalījums, ko vēlāk pārņēma arī [[Krievijas Impērija]] (izveidojot [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Livonijas guberņa|Livonijas]] un [[Kurzemes guberņa]]s, ar Latgali, kā atsevišķu teritoriju). Izveidojoties [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]i, Livonijas nosaukumu turpmāk attiecina uz tagadējās Latgales, Vidzemes un Igaunijas zemēm.

Sabrukušās Livonijas teritoriju sadalīja kaimiņvalstis. Šeit izveidojās:
* [[Zviedru Igaunija]].
* [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]] un [[Piltenes bīskapija]] Dānijas kontrolē.
* [[Tērbatas bīskapija]] un [[Narva]], Krievijas okupācijā līdz 1583. gadam.
* [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]], Lietuvas un Polijas pakļautībā.
* [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], Lietuvas un Polijas pakļautībā.
* [[Rīgas brīvpilsēta]], līdz 1582. gadam.
* [[Grobiņas draudzes novads|Grobiņas novads]] ieķīlāts [[Prūsijas hercogiste]]i.

== Kartes ==
&lt;gallery&gt;
Livland gross.jpg|Livonijas zemes pirms kara
Livland1560-85.gif|Livonijas sadalīšanās, 1560-1585
Campaigns of Stefan Batory.svg|Stefana Batorija karagājieni
Livon-war-post 1583.png|Pēckara robežas
&lt;/gallery&gt;

== Pielikums ==

=== Livonijas ķēniņa Magnusa vēstule (1570) ===
{{citāts|Hercoga Magnusa vēstule [[Tallina]]s iedzīvotājiem:&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;

&lt;blockquote&gt;
&quot;Mēs, Magnuss, no Dieva žēlastības, [[Livonijas ķēniņvalsts|Livonijas ķēniņš]], igauņu un latviešu zemju kungs, [[Norvēģija]]s [troņ]mantnieks, [[Šlēsviga (zeme)|Šlēzvigas]], [[Holšteina]]s, [[Stormarne]]s un [[Ditmare]]s hercogs, [[Oldenburga]]s un [[Delmenhorsta]]s grafs, [[Rēvele]]s iedzīvotājiem un visiem, kam rūp kristīgas pasaules labums un dievbijība, visiem, kas meklē apspiestās un nopostītās Livonijas labklājību, brīvību un grib saviem pēcnākamiem novelt mūžīgu ļaunumu, samaitāšanu un bojā iešanu un aizkavēt nevainīgu asiņu izliešanu, ziņojam sekošo:
&lt;/blockquote&gt;

&lt;blockquote&gt;
Kā apdraudētās un izpostītās Livonijas iedzīvotāji savā nelaimē ir cītīgi meklējuši pēc kristīga vācu valdnieka un lūguši pēc Visspēcīgā Dieva palīdzības, tā arī mēs savas valdīšanas sākumā no visas sirds esam lūguši Dievu, lai Viņš mums rādītu ceļus un līdzekļus, kā palīdzēt nabaga zemei. Bet pēc Dieva gribas daudzi gadi ir pagājuši, un mēs nekā neesam varējuši atrast. Tikai tagad [[Joans IV|Krievijas cars]], neizprotamā Dieva prāta pamudināts, apzīmogotā rakstā un ar parasto krusta skūpstīšanu, visžēlīgi un saziņā ar mums, ir iecēlis mūs par visas Livonijas ķēniņu. Šo savu lēmumu viņš ir pasludinājis šādā veidā: Krievijas cars grib atdot mums visu Livoniju vai nu iekaŗojot, vai uz līguma pamata. Tāpat viņš ir nolēmis kopā ar Sv.Romas valsti karot pret turkiem un visiem kristīgās pasaules ienaidniekiem. Livonijā nevar būt nekādas citas valdības, izņemot mūsējo un mūsu mantnieku. Ja tādu nebūtu, tad valda Dānijas ķēniņš vai Holšteinas hercogs, un tas paliek spēkā uz mūžīgiem laikiem. Arī neviens krievs nevar būt par Livonijas valdnieku. Krievijas cars grib nest tikai Livonijas apsargātāja tituli un krustu skūpstot ir solījies ziedot šim mērķim savu valsti, pat savu dzīvību. Tādēļ mums arī vajaga parādīt caram kaut mazu atzinību par visu to, kas rakstā minēts un solīts. Krievijas cars mūs ir sūtījis šurp ar kaŗaspēku izdzīt ienaidniekus — zviedrus no Livonijas.
&lt;/blockquote&gt;

&lt;blockquote&gt;
Ja nu Rēvele, kurai jau agrāk no mums piesūtīts raksts, gribētu padoties mums un mūsu mantniekiem, bet ja tādu mums nebūtu, tad Dānijas ķēniņam vai Holšteinas hercogu namam, tad viņai atstāsim ne tikai vecās privilēģijas, bet dosim vēl jaunas, valdīt pār jūŗām un daudzām zemēm, kas atnesīs pilsētai daudz labuma. Ja Rēvele ar mieru meklēt savu un savu bērnu labklājību, tad mēs varam sākt sarunas. Apsolām dot arī sūtņiem ķēnišķīgu pavadniecību vai ķīlniekus. Bet ja Rēvelei patīk bojā iešana un asins izliešana, tad mēs neslēpjam, ka Krievijas cars izlietos visu savu varu, lai izpostītu pilsētu un nostādītu iedzīvotājus vergu un kalpu stāvoklī. Bet mēs nevēlamies nekā cita, kā tikai to, lai Rēvelei būtu mūžīga labklājība, lai viņa atkal atdabūtu savu veco, viņai pienācīgo valdību, un lai viņa labi apdomātu, kādas lielas brīvības uz jūras un sauszemes viņa varētu dabūt. Pilnīgi neiespējami, ka Rēvele varētu pretoties Krievijas caram, kurš pēc savas patikas var iekarot viņu ir ziemā, ir vasarā, bez kā Zviedrijas ķēniņš iespētu to aizkavēt. Zviedrijas ķēniņu pašu, ja Dievs tā gribēs, padzīt ne tikai no Livonijas vien, bet arī no [[Somija]]s un daudz citām zemēm.
&lt;/blockquote&gt;

&lt;blockquote&gt;
Tas, ko izdomājuši visādi melkuļi, it kā šis karš nākšot par labu Krievijas caram, ir tikai maldināšana un krāpšana, no kā mēs gribam Rēveles iedzīvotājus biedināt. Drīzā laikā šie melkuļi samaksās šos melus ar savām asinīm. Ja, šis kristīgi domātais biedinājums nepalīdzēs, Dieva un visas kristīgas pasaules priekšā mēs nebūsim vainīgi. Ko jūs nodomājuši darīt, par to dodiet mums noteiktu atbildi. Šeit minētā stingru ieturēšanu apliecinām ar mūsu pašrocīgu parakstu un mūsu zīmogu&quot;.
&lt;/blockquote&gt;}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20130219050417/http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/teksts/rusovs_saturs.htm Rusova Livonijas hronika par Livonijas karu] (tulkojums latviešu valodā)
* [https://web.archive.org/web/20110809135340/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning.%20Part%20One%201554-1562.htm Zalomona Heninga Kurzemes un Livonijas hronika (1594) (angļu tulkojums) — 1.daļa], [https://web.archive.org/web/20041215131147/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning%20Part%20Two%201562-1577.htm 2.daļa], [https://web.archive.org/web/20050808080518/http://department.monm.edu/history/urban/books/Henning%20Part%20Three%201577-1590.htm 3.daļa].
* [http://vesti.vesti.lv/culture/theme/history/81161-ne-nasha-vojna-no-nashego-imeni.html Не наша война, но нашего имени] Виктор ПОДЛУБНЫЙ, Gazeta.lv 09.01.2014. pirmā daļa (krieviski)
* [http://vesti.vesti.lv/culture/theme/history/81198-ne-nasha-vojna-no-nashego-imeni.html Не наша война, но нашего имени] Виктор ПОДЛУБНЫЙ, Gazeta.lv 10.01.2014. otrā daļa (krieviski)

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Livonijas karš]]
[[Kategorija:16. gadsimta kari]]
[[Kategorija:Maskavija]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsture]]
[[Kategorija:Kari ar Livoniju]]</text>
      <sha1>dtyc2d9xdgqkc42pyq9clm7ax1y6k22</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valensija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9840</id>
    <revision>
      <id>3670260</id>
      <parentid>2400896</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:07:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="849" xml:space="preserve">'''Valensija''' (''Valencia'') var būt:

;Teritorijas:
* [[Valensijas apgabals|Valensija]] — autonomā komūna Spānijā,
* [[Valensijas province|Valensija]] — viena no Valensijas autonomās komūnas provincēm,

;Pilsētas:
* [[Valensija (Filipīnas)|Valensija]] — [[Filipīnas|Filipīnās]],
* [[Valensija (Spānija)|Valensija]] — [[Spānija|Spānijā]],
* [[Valensija (Venecuēla)|Valensija]] — [[Venecuēla|Venecuēlā]],

;Trases:
* [[Valensijas autodroms]] — [[Formula 1]] testu trase,
* [[Valensijas ielu trase]] — nākotnes [[Formula 1]] sacīkšu trase,

;Cilvēki:
* [[Antonio Valensija]] (''Antonio Valencia''; 1985) — ekvadoriešu futbolists,
* [[Enners Valensija]] (''Enner Valencia''; 1989) — ekvadoriešu futbolists,

;Citi:
* Futbola klubs [[Valencia CF]].

{{Nozīmju atdalīšana}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>rvdp2h5y0yo2gnqqx81tybfl6u4kuua</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skopje</title>
    <ns>0</ns>
    <id>10805</id>
    <revision>
      <id>3670325</id>
      <parentid>3473631</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:26:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5754" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Skopje
 | native_name              = ''Скопје''
 | settlement_type          = 
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = Skopje landmarks.jpg
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag of Skopje, North Macedonia.svg
 | image_shield             = Coat of arms of Skopje.svg
 | pushpin_map              = Ziemeļmaķedonija
 | pushpin_label_position   = &lt;!-- left/right --&gt;
 | latd  = 42 | latm  = 0 | lats  =  | latNS  = N
 | longd = 21 | longm = 28 | longs =  | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = {{karogs|Ziemeļmaķedonija}}
 | subdivision_type1        = 
 | subdivision_name1        = 
 | area_total_km2           = 571.46
 | elevation_m              = 240
 | population_total         = 544086
 | population_as_of         = {{dat|2015|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | website                  = {{URL|http://www.skopje.gov.mk/en/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Skopje''' ({{val|mk|Скопје}}, {{val|sq|Shkupi}}) ir pilsēta [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļos, [[Vardara]]s upes augštecē. Ziemeļmaķedonijas [[galvaspilsēta]] un, ar vairāk nekā pus miljonu iedzīvotāju, valsts lielākā pilsēta.

Apkārtnē saglabājies [[Senā Roma|romiešu]] [[akvedukts]], [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[Svētais Pantaleons|Svētā Panteleimona]] baznīca ar lieliskām [[freska|freskām]], [[Kales cietoksnis]] un [[Stefans Dušans|Stefana Dušana]] laika akmens tilts pār Vardaras upi.

== Vēsture ==
Seno '''Skupi''' (''Skupi'') dibinājuši [[dardāni]] (''dardani'') 3. gadsimtā p. m. ē. Kopš 148. gada tā bija [[Senā Roma|romiešu]] varā, un bija impērijas [[Augšmēzija]]s (''Moesia superior'') provinces galvaspilsēta. Kopš 395. gada — [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijā]]. 483. gadā šeit piedzima viens no izcilākajiem Bizantijas imperatoriem [[Justiniāns I]]. 518. gadā seno Skopji gandrīz pilnīgi nopostīja [[zemestrīce]].

Justiniāns lika atjaunot savu dzimto pilsētu, un to, nosaucot par '''''Justiniana Prima''''', uzcēla citā vietā (lejpus pa Vardaru). Pilsētu 7. gadsimta beigās gandrīz pilnīgi nopostīja iebrukušās [[slāvi|slāvu]] ciltis. Vēlākā gaitā Skopje ir cīņas arēna starp Bizantiju un [[Bulgārijas Pirmā valsts|Bulgārijas Pirmo valsti]]. 11. gadsimta beigās pilsētu atkal izposta zemestrīce.

13. gadsimta vidū Skopje ir [[bulgāri|bulgāru]] valdnieka [[Konstantīns I Asens|Konstantīna I Asena]] galvaspilsēta. 1282. gadā Skopji ieņēma [[serbi]]. 14. gadsimta vidū Skopje bija varenākā [[Serbija]]s valdnieka [[Stefans Dušans|Stefana Dušana]] impērijas galvaspilsēta. 1392. gadā, trīs gadus pēc izšķirošās [[Kosovas kauja]]s, Skopji ieņēma [[Osmaņu impērija]], kuras īpašumā tā bija līdz 1912. gadam. Pilsētas nosaukums šajā laikā bija '''Iskiba''' (''Üsküb''), un tā bija [[Kosovas vilājets|Kosovas vilājeta]] centrs.

1555. gadā pilsētu vēlreiz izpostīja zemestrīce. 1689. gadā Skopji nopostīja [[Austrija|austriešu]] ģenerāļa Pikolomīni armija. Vēlākos gados pilsēta pamazām panīka un 19. gadsimta vidū tajā bija apmēram 10 000 iedzīvotāju.

Pilsētas atdzimšana sākās pēc 1873. gada, kad caur to tika ierīkota [[Belgrada]]s—[[Saloniki|Saloniku]] dzelzceļa līnija. Pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija raibs — šeit dzīvoja [[albāņi]], [[serbi]], [[bulgāri]], [[turki]], [[čigāni]]. Pašus [[maķedonieši|maķedoniešus]] līdz 20. gadsimta vidum pieskaitīja vai nu pie serbiem vai bulgāriem, atkarībā no politiskās nepieciešamības.

1903. gadā Skopje bija viens no neveiksmīgās, pret turkiem vērstās [[Ilindenas sacelšanās]] centriem. 1912. gada 12. augustā turkus no Skopjes padzina albāņu spēki. Pēc dažiem mēnešiem [[Pirmais Balkānu karš|Pirmā Balkānu kara]] laikā pilsētu ieņēma [[serbi]].

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Skopji ieņēma [[Bulgārija]]s armija, tomēr pēc kara Skopje tika iekļauta [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistē]] (vēlākajā Dienvidslāvijā).

Arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilsētu ieņēma Bulgārijas karaspēks. Pēc kara tika nodibināta [[Maķedonijas Tautas republika]], par kuras galvaspilsētu tika izraudzīta Skopje. 1963. gadā Skopjē atkal notika zemestrīce, kas pilsētu izpostīja — tika nopostīti 80% ēku.

1991. gada 17. septembrī Maķedonijā notika [[referendums]] par neatkarību no [[Dienvidslāvija]]s, un Skopje kļuva par neatkarīgās Maķedonijas Republikas galvaspilsētu. Maķedonija, atšķirībā no gandrīz visām citām bijušās Dienvidslāvijas republikām, neatkarību ieguva bez asiņaina kara.

== Ievērojamas personības ==
Skopjē vai tās apkārtnē dzimuši:

* [[Justiniāns I]] (''Ιουστινιανός A''') (483—565) — [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] imperators;
* [[Milčo Mančevskis]] (''Милчо Манчевски'') (1959) — kinorežisors;
* [[Māte Terēze]] (''Mater Teresa'') (1910—1997) — [[katoļi|katoļu]] mūķene.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Maķedonijas pilsētas}}
{{Eiropas galvaspilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skopje| ]]</text>
      <sha1>8pc8lxuf5bmijmsnjw1sncm3pwiy1nq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marburga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14682</id>
    <revision>
      <id>3670472</id>
      <parentid>3441447</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T04:20:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4489" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|pilsētu Vācijā|pilsētu Slovēnijā|Maribora}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Marburga
 | official_name            = ''Marburg''
 | settlement_type          = Pilsēta
 | image_skyline            = Marburg 30.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_map                =Map marburg in deutschland.png
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 50px
 | pushpin_map              = 
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | image_shield             =Wappen Marburg.svg
| population_as_of         = 2019
| population_footnotes = &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&amp;men=gpro&amp;lng=en&amp;dat=32&amp;geo=-61&amp;srt=npan&amp;col=aohdq&amp;pt=c&amp;va=x&amp;geo=506898877 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|06|30||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20130630162626/http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&amp;men=gpro&amp;lng=en&amp;dat=32&amp;geo=-61&amp;srt=npan&amp;col=aohdq&amp;pt=c&amp;va=x&amp;geo=506898877 |archivedate={{dat|2013|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = 79 292 
 | established_title        =Pilsētas tiesības
 | established_date         = [[1140]]
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Federālā zeme
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = {{flag|Vācija}}
 | subdivision_name1        =[[Hesene]]
 | website                  = http://www.marburg.de
}}

'''Marburga''' ({{val|de|Marburg}}) ir sena pilsēta [[Hesene|Hesenē]], [[Vācija|Vācijā]] pie [[Lāna (upe)|Lānas]] upes. Ievērojama ar savu viduslaiku arhitektūru un vienu no slavenākajām universitātēm Vācijā — [[Marburgas universitāte|Marburgas universitāti]].

== Vēsture ==
Zināms, ka Marburga bijusi pilsēta jau [[1140]]. gadā, kad tā bija [[Tīringene]]s [[markgrāfs|markgrāfu]] īpašums. Par Marburgas aizgādni tiek uzskatīta Sv. [[Ungārijas Elizabete]] (''Elisabeth von Thüringen'', ''Szent Erzsébet''), kura [[1228]]. gadā izvēlējās Marburgu par savu rezidenci. No [[1264]]. līdz [[1605]]. gadam Marburga līdz ar [[Kasele|Kaseli]] bija [[Hesene]]s galvaspilsēta. Marburga savu nozīmību zaudēja pēc [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] ([[1618]]-[[1648]]), kad pilsēta un tās apkārtne zaudēja divas trešdaļas no iedzīvotājiem.

[[1529]]. gadā Hesenes landgrāfs [[Filips I]] pilsētā nodibināja [[Marburgas universitāte|Marburgas universitāti]] — pirmo [[protestantisms|protestantu]] universitāti pasaulē. Marburga ir viena no piecām klasiskajām Vācijas universitātēm (pārējās ir [[Freiburga]], [[Getingene]], [[Heidelberga]] un [[Tībingene]]). Sevišķi pazīstama Marburgas universitāte ir [[teoloģija|teoloģijā]], [[filozofija|filozofijā]] un [[dabaszinātnes|dabaszinātnēs]].

18. gadsimtā, [[romantisms|romantisma]] laikmetā, pilsētā darbojās [[brāļi Grimmi]], daudzas pasakas tika savāktas tieši Marburgas apkārtnē, piemēram, [[Lāna (upe)|Lānas]] pretējā krastā ir Švalmas apvidus (''Schwalm''), kurā jaunu meiteņu apģērba sastāvdaļa ir [[Sarkangalvīte|sarkana cepurīte]].

[[1866]]. gadā pēc [[Prūšu-austriešu karš|prūšu-austriešu kara]] Marburga kopā ar [[Hesene-Kasele|Heseni-Kaseli]] iekļāva [[Prūsijas karaliste]]s sastāvā.

No 1860. gadu beigām Marburgas universitātē attīstījās [[neokantisms|neokantisma]] Marburgas skola ([[Hermanis Koens]], [[Pauls Natorps]], [[Ernsts Kasīrers]] un [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[Nikolajs Hartmanis]]).

{{dat|1934|6|17}} vicekanclers [[Francs fon Pāpens]] (''Franz von Papen'') Marburgā teica [[Marburgas runa|Marburgas runu]], kura bija pēdējā publiskā, oficiālā runa pret nacismu Vācijā pēc [[Hitlers|Hitlera]] nākšanas pie varas. [[1945]]. gada aprīlī Marburgas Sv. Elizabetes katedrālē tika apglabāts Vācijas prezidents [[Pauls fon Hindenburgs]].

Pilsētas vārdā nosaukts [[Marburgas vīruss]], kas atklāts [[1967]]. gadā, kad ar to pilsētā inficējās 31 cilvēks.

== Cilvēki ==
Marburgā dzimuši:

* [[Filips I]] (''Philipp I.'', [[1504]]-[[1567]]) — Hesenes landgrāfs
* [[Hanss Georgs Gādamers]] (''Hans-Georg Gadamer'', [[1900]]-[[2002]]) — filozofs

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hesenes pilsētas]]</text>
      <sha1>7jgubtdjrcjwf10u8b36nf1qs90f4z0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670473</id>
      <parentid>3670472</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T04:22:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4492" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|pilsētu Vācijā|pilsētu Slovēnijā|Maribora}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Marburga
 | official_name            = ''Marburg''
 | settlement_type          = Pilsēta
 | image_skyline            = Marburg 30.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_map                =Map marburg in deutschland.png
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 50px
 | pushpin_map              = 
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | image_shield             =Wappen Marburg.svg
| population_as_of         = 2019
| population_footnotes = &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&amp;men=gpro&amp;lng=en&amp;dat=32&amp;geo=-61&amp;srt=npan&amp;col=aohdq&amp;pt=c&amp;va=x&amp;geo=506898877 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|06|30||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20130630162626/http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&amp;men=gpro&amp;lng=en&amp;dat=32&amp;geo=-61&amp;srt=npan&amp;col=aohdq&amp;pt=c&amp;va=x&amp;geo=506898877 |archivedate={{dat|2013|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = 79 292 
 | established_title        =Pilsētas tiesības
 | established_date         = [[1140]]
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Federālā zeme
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = {{flag|Vācija}}
 | subdivision_name1        =[[Hesene]]
 | website                  = http://www.marburg.de
}}

'''Marburga''' ({{val|de|Marburg}}) ir sena pilsēta [[Hesene|Hesenē]], [[Vācija|Vācijā]] pie [[Lāna (upe)|Lānas]] upes. Ievērojama ar savu viduslaiku arhitektūru un vienu no slavenākajām universitātēm Vācijā — [[Marburgas universitāte|Marburgas universitāti]].

== Vēsture ==
Zināms, ka Marburga bijusi pilsēta jau [[1140]]. gadā, kad tā bija [[Tīringene]]s [[markgrāfs|markgrāfu]] īpašums. Par Marburgas aizgādni tiek uzskatīta Sv. [[Ungārijas Elizabete]] (''Elisabeth von Thüringen'', ''Szent Erzsébet''), kura [[1228]]. gadā izvēlējās Marburgu par savu rezidenci. No [[1264]]. līdz [[1605]]. gadam Marburga līdz ar [[Kasele|Kaseli]] bija [[Hesene]]s galvaspilsēta. Marburga savu nozīmību zaudēja pēc [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] ([[1618]]-[[1648]]), kad pilsēta un tās apkārtne zaudēja divas trešdaļas no iedzīvotājiem.

[[1529]]. gadā Hesenes landgrāfs [[Filips I]] pilsētā nodibināja [[Marburgas universitāte|Marburgas universitāti]] — pirmo [[protestantisms|protestantu]] universitāti pasaulē. Marburga ir viena no piecām klasiskajām Vācijas universitātēm (pārējās ir [[Freiburga]], [[Getingene]], [[Heidelberga]] un [[Tībingene]]). Sevišķi pazīstama Marburgas universitāte ir [[teoloģija|teoloģijā]], [[filozofija|filozofijā]] un [[dabaszinātnes|dabaszinātnēs]].

18. gadsimtā, [[romantisms|romantisma]] laikmetā, pilsētā darbojās [[brāļi Grimmi]], daudzas pasakas tika savāktas tieši Marburgas apkārtnē, piemēram, [[Lāna (upe)|Lānas]] pretējā krastā ir Švalmas apvidus (''Schwalm''), kurā jaunu meiteņu apģērba sastāvdaļa ir [[Sarkangalvīte|sarkana cepurīte]].

[[1866]]. gadā pēc [[Prūsijas–Austrijas karš|prūšu-austriešu kara]] Marburga kopā ar [[Hesene-Kasele|Heseni-Kaseli]] iekļāva [[Prūsijas karaliste]]s sastāvā.

No 1860. gadu beigām Marburgas universitātē attīstījās [[neokantisms|neokantisma]] Marburgas skola ([[Hermanis Koens]], [[Pauls Natorps]], [[Ernsts Kasīrers]] un [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[Nikolajs Hartmanis]]).

{{dat|1934|6|17}} vicekanclers [[Francs fon Pāpens]] (''Franz von Papen'') Marburgā teica [[Marburgas runa|Marburgas runu]], kura bija pēdējā publiskā, oficiālā runa pret nacismu Vācijā pēc [[Hitlers|Hitlera]] nākšanas pie varas. [[1945]]. gada aprīlī Marburgas Sv. Elizabetes katedrālē tika apglabāts Vācijas prezidents [[Pauls fon Hindenburgs]].

Pilsētas vārdā nosaukts [[Marburgas vīruss]], kas atklāts [[1967]]. gadā, kad ar to pilsētā inficējās 31 cilvēks.

== Cilvēki ==
Marburgā dzimuši:

* [[Filips I]] (''Philipp I.'', [[1504]]-[[1567]]) — Hesenes landgrāfs
* [[Hanss Georgs Gādamers]] (''Hans-Georg Gadamer'', [[1900]]-[[2002]]) — filozofs

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hesenes pilsētas]]</text>
      <sha1>4ejx1azxofwih2a7jtndsqdmr5d2psk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670474</id>
      <parentid>3670473</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T04:23:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4492" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|pilsētu Vācijā|pilsētu Slovēnijā|Maribora}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Marburga
 | official_name            = ''Marburg''
 | settlement_type          = Pilsēta
 | image_skyline            = Marburg 30.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_map                =Map marburg in deutschland.png
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 50px
 | pushpin_map              = 
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | image_shield             =Wappen Marburg.svg
| population_as_of         = 2019
| population_footnotes = &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&amp;men=gpro&amp;lng=en&amp;dat=32&amp;geo=-61&amp;srt=npan&amp;col=aohdq&amp;pt=c&amp;va=x&amp;geo=506898877 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|06|30||bez}} |archiveurl=https://archive.is/20130630162626/http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&amp;men=gpro&amp;lng=en&amp;dat=32&amp;geo=-61&amp;srt=npan&amp;col=aohdq&amp;pt=c&amp;va=x&amp;geo=506898877 |archivedate={{dat|2013|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = 79 292 
 | established_title        =Pilsētas tiesības
 | established_date         = [[1140]]
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_type1        = Federālā zeme
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name         = {{flag|Vācija}}
 | subdivision_name1        =[[Hesene]]
 | website                  = http://www.marburg.de
}}

'''Marburga''' ({{val|de|Marburg}}) ir sena pilsēta [[Hesene|Hesenē]], [[Vācija|Vācijā]] pie [[Lāna (upe)|Lānas]] upes. Ievērojama ar savu viduslaiku arhitektūru un vienu no slavenākajām universitātēm Vācijā — [[Marburgas universitāte|Marburgas universitāti]].

== Vēsture ==
Zināms, ka Marburga bijusi pilsēta jau [[1140]]. gadā, kad tā bija [[Tīringene]]s [[markgrāfs|markgrāfu]] īpašums. Par Marburgas aizgādni tiek uzskatīta Sv. [[Ungārijas Elizabete]] (''Elisabeth von Thüringen'', ''Szent Erzsébet''), kura [[1228]]. gadā izvēlējās Marburgu par savu rezidenci. No [[1264]]. līdz [[1605]]. gadam Marburga līdz ar [[Kasele|Kaseli]] bija [[Hesene]]s galvaspilsēta. Marburga savu nozīmību zaudēja pēc [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] ([[1618]]-[[1648]]), kad pilsēta un tās apkārtne zaudēja divas trešdaļas no iedzīvotājiem.

[[1529]]. gadā Hesenes landgrāfs [[Filips I]] pilsētā nodibināja [[Marburgas universitāte|Marburgas universitāti]] — pirmo [[protestantisms|protestantu]] universitāti pasaulē. Marburga ir viena no piecām klasiskajām Vācijas universitātēm (pārējās ir [[Freiburga]], [[Getingene]], [[Heidelberga]] un [[Tībingene]]). Sevišķi pazīstama Marburgas universitāte ir [[teoloģija|teoloģijā]], [[filozofija|filozofijā]] un [[dabaszinātnes|dabaszinātnēs]].

18. gadsimtā, [[romantisms|romantisma]] laikmetā, pilsētā darbojās [[brāļi Grimmi]], daudzas pasakas tika savāktas tieši Marburgas apkārtnē, piemēram, [[Lāna (upe)|Lānas]] pretējā krastā ir Švalmas apvidus (''Schwalm''), kurā jaunu meiteņu apģērba sastāvdaļa ir [[Sarkangalvīte|sarkana cepurīte]].

[[1866]]. gadā pēc [[Austrijas—Prūsijas karš|prūšu-austriešu kara]] Marburga kopā ar [[Hesene-Kasele|Heseni-Kaseli]] iekļāva [[Prūsijas karaliste]]s sastāvā.

No 1860. gadu beigām Marburgas universitātē attīstījās [[neokantisms|neokantisma]] Marburgas skola ([[Hermanis Koens]], [[Pauls Natorps]], [[Ernsts Kasīrers]] un [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[Nikolajs Hartmanis]]).

{{dat|1934|6|17}} vicekanclers [[Francs fon Pāpens]] (''Franz von Papen'') Marburgā teica [[Marburgas runa|Marburgas runu]], kura bija pēdējā publiskā, oficiālā runa pret nacismu Vācijā pēc [[Hitlers|Hitlera]] nākšanas pie varas. [[1945]]. gada aprīlī Marburgas Sv. Elizabetes katedrālē tika apglabāts Vācijas prezidents [[Pauls fon Hindenburgs]].

Pilsētas vārdā nosaukts [[Marburgas vīruss]], kas atklāts [[1967]]. gadā, kad ar to pilsētā inficējās 31 cilvēks.

== Cilvēki ==
Marburgā dzimuši:

* [[Filips I]] (''Philipp I.'', [[1504]]-[[1567]]) — Hesenes landgrāfs
* [[Hanss Georgs Gādamers]] (''Hans-Georg Gadamer'', [[1900]]-[[2002]]) — filozofs

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hesenes pilsētas]]</text>
      <sha1>tq4emrkzoj9qx946pjig5521rv7w3c7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nacionālā hokeja līga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15071</id>
    <revision>
      <id>3670540</id>
      <parentid>3640192</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T10:06:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6921" xml:space="preserve">{{cita nozīme|hokeja līgu|ASV vēstures pieminekļiem|Nacionālais vēstures piemineklis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Nacionālā hokeja līga
| aktuāla_sezona = 2021.—2022. gada NHL sezona
| logo = 05 NHL Shield.png
| pikseļi = 190px
| apraksts = 
| sports = [[Hokejs]]
| dibin = {{dat|1917|11|22|N|bez}}&lt;br /&gt;{{vieta|Kanāda|Kvebeka|Monreāla}}
| izj = 
| komisārs = [[Gerijs Betmens]]
| direktors = 
| motto = 
| pirmā_sez = 1917-18
| komandas = 32
| valsts = {{USA}}&lt;br /&gt;{{CAN}}
| reģions = 
| kvalif = 
| izkr = 
| viet_turn = 
| starpt_turn = 
| čempions = 
| čempions_br = 
| čempions_km = [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] (3)
| čempions_visv = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] (25)
| TV = [[NHL Network]]
| mlapa = [http://www.nhl.com/ NHL.com]
| līdzīgi = 
| atjaunots = 
}}
'''Nacionālā hokeja līga''' ({{val|en|National Hockey League}}), saīsināti '''NHL''', ir vīriešu [[hokejs|hokeja]] līga. Tā tiek uzskatīta par spēcīgāko profesionālo hokeja līgu pasaulē. Līgu izveidoja {{dat|1917|11|22}}, un šobrīd tajā&lt;!-- --&gt; spēlē 32 klubs — 25 no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 7 no [[Kanāda]]s. Veiksmīgākā komanda NHL pastāvēšanas vēsturē ir [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]], kas čempiones titulu ir izcīnījusi 25 reizes (tai skaitā 24 [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]).

== Labākie spēlētāji ==
[[Attēls:Hhof calder.jpg|left|thumb|100px|Kaldera kauss - to katru gadu izcīna līgas labākais debitants]]
Labāk zināmie NHL spēlētāji ir [[Gordijs Hovs]], [[Bobijs Ors]], [[Moriss Rišārs]], [[Edijs Šors]] un [[Bobijs Hals]]. Pēdējo gadu populārākie spēlētāji - [[Veins Greckis]], [[Mario Lemjē]], [[Stīvs Aizermens]], [[Rejs Burks]], [[Marks Mesjē]] un čehu vārtsargs [[Dominiks Hašeks]]. Zināmākie latviešu NHL spēlētāji — [[Sandis Ozoliņš]], [[Kārlis Skrastiņš]], [[Artūrs Irbe]] un [[Sergejs Žoltoks]] arī paspēja izpelnīties lielu uzmanību no amerikāņu puses.

Neskaitot amerikāņu un kanādiešu spēlētājus, kas izsenis veidojuši lielāko daļu līgas spēlētāju, NHL cenšas piesaistīt spēlētājus no visas pasaules. 1970. un 1980. gados līgā uzsāka spēlēt pirmie eiropieši, galvenokārt somi un zviedri. Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] sabruka [[komunisms|komunisms]], NHL ir noticis liels eiropiešu pieplūdums. No 1998. līdz 2014. gadam līgas vadība apturēja sezonu, lai spēlētāji varētu pārstāvēt savu valsti [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]. Līgā šobrīd regulāri spēlē spēlētāji no vairāk kā 15 valstīm.

== Kausi un balvas ==
Katru gadu NHL piešķir spēlētājiem un komandām vairākas balvas. Prestižākā komandu balva ir [[Stenlija kauss]], kas tiek pasniegts čempionvienībai izslēgšanas kārtas beigās. Komanda ar visvairāk nopelnītajiem punktiem izcīna [[Prezidenta balva|Prezidenta balvu]]. Ir arī vairākas balvas, kas tiek pasniegtas spēlētājiem, skatoties pēc to statistikas rādītājiem visas sezonas garumā - starp tām [[Arta Rosa balva]], kas tiek pasniegts spēlētājam, kurš nopelnījis visvairāk punktus, [[Morisa Rišāra balva]] — spēlētājam ar visvairāk gūtajiem vārtiem sezonā, un [[Viljama Dženingsa balva]] vārtsargam ar vismazāk sezonā ielaistajiem vārtiem.

Pārējas spēlētāju balvas tiek pasniegtas pēc komandu ģenerālmenedžeru vai ar NHL saistītu asociāciju balsojuma. Prestižākais no tiem ir [[Harta balva]], kas tiek pasniegts sezonas vērtīgākajam spēlētājam. [[Vezinas balva]] labākajam vārtsargam. [[Džeimsa Norisa balva]] tiek piešķirts NHL labākajam aizsargam, bet [[Kaldera kauss (NHL)|Kaldera balva]] labākajam līgas debitantam.

Kopā ar regulāras sezona balvām tiek pasniegti arī [[Kona Smita balva]] - labākajam izslēgšanas spēļu spēlētājam. [[Džeka Adamsa balva]] tiek piešķirts labākajam komandas galvenajam trenerim, kas arī tiek noteikts pēc balsojuma.

Spēlētāji, treneri, amatpersonas, un komandu veidotāji, kuriem ir bijušas veiksmīgas karjeras ir iespēja tikt ievēlētiem [[Hokeja slavas zāle|Hokeja Slavas zālē]]. Spēlētājiem līdz tam ir jāgaida vismaz trīs gadi pēc pēdējās nospēlētas profesionālās hokeja spēles. Laika gaitā gan ir pieņemti arī vairāku izņēmi. Kopā Slavas zālē, nepaejot trim gadu termiņam, tikuši uzņemti 10 spēlētāji. Pēdējais no tiem 1999. gadā Slavas zālē tika uzņemts [[Veins Greckis]]. Pēc Grecka uzņemšanas, NHL paziņoja, ka viņš bija pēdējais spēlētājs, kuru Slavas zālē uzņēma pirms šī termiņa paiešanas.

== Komandas ==
Līga tika atklāta 1917. gadā [[Monreāla|Monreālā]], [[Kvebeka|Kvebekā]], [[Kanāda|Kanādā]], ar 5 komandām, tagad NHL spēlē 30 komandas, no kurām 24 atrodas ASV un 6 Kanādā. [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] ir pati veiksmīgāka NHL komanda ar 24 izcīnītajiem [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] tituliem. Nākamā veiksmīgākā ir [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] ar 13 tituliem, bet Toronto nav izcīnījusi čempiona titulu kopš 1967. gada. Nākamā veiksmīgāka ir [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]] ar 10 tituliem.

Pašreizējā līgas sistēmā komandas ir sadalītas divās konferencēs, katrā konferencē divās divīzijās, un katrā divīzijā ir astoņas komandas. Šobrīdēja sistēma stājās spēkā 2013.—14. gada sezonā, iepriekš no [[1998]]. gada līgai bija sešas divīzijas. Jaunākās līgas komandas ir [[Minesotas &quot;Wild&quot;]] un [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]], kuras pievienojās līgai 2000.—2001. gada sezonā un [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]], kura pievienojās 2017.—2018. gada sezonā un [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]], kura pievienojās 2021.—2022. gada sezonā.&lt;ref&gt;https://www.seattletimes.com/sports/hockey/after-years-of-trying-and-a-cast-of-characters-in-between-the-nhl-will-finally-put-a-team-in-seattle/&lt;/ref&gt;

{{NHL sastāvs}}

=== Veiksmīgākās komandas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!Kausa ieguvēji
|-
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|25
|-
|{{Flaga|CAN}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|13
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|11
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|6
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|6
|-
|{{Flaga|CAN}} [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|5
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|5
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|4
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|4
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|3
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|3
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|3
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas hokejisti NHL]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.nhl.com NHL mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.nhlpa.com NHL spēlētāju asociācijas mājaslapa] {{en ikona}}

{{NHL}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga| ]]</text>
      <sha1>ka1f7tdnrvldn3m3pbn5fxqeqh42y08</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670541</id>
      <parentid>3670540</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T10:07:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6936" xml:space="preserve">{{cita nozīme|hokeja līgu|ASV vēstures pieminekļiem|Nacionālais vēstures piemineklis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Nacionālā hokeja līga
| aktuāla_sezona = 2021.—2022. gada NHL sezona
| logo = 05 NHL Shield.png
| pikseļi = 190px
| apraksts = 
| sports = [[Hokejs]]
| dibin = {{dat|1917|11|22|N|bez}}&lt;br /&gt;{{vieta|Kanāda|Kvebeka|Monreāla}}
| izj = 
| komisārs = [[Gerijs Betmens]]
| direktors = 
| motto = 
| pirmā_sez = 1917-18
| komandas = 32
| valsts = {{USA}}&lt;br /&gt;{{CAN}}
| reģions = 
| kvalif = 
| izkr = 
| viet_turn = 
| starpt_turn = 
| čempions = 
| čempions_br = 
| čempions_km = [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] (3)
| čempions_visv = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] (25)
| TV = [[NHL Network]]
| mlapa = [http://www.nhl.com/ NHL.com]
| līdzīgi = 
| atjaunots = 
}}
'''Nacionālā hokeja līga''' ({{val|en|National Hockey League}}), saīsināti '''NHL''', ir vīriešu [[hokejs|hokeja]] līga. Tā tiek uzskatīta par spēcīgāko profesionālo hokeja līgu pasaulē. Līgu izveidoja {{dat|1917|11|22}}, un šobrīd tajā&lt;!-- --&gt; spēlē 32 klubs — 25 no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 7 no [[Kanāda]]s. Veiksmīgākā komanda NHL pastāvēšanas vēsturē ir [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]], kas čempiones titulu ir izcīnījusi 25 reizes (tai skaitā 24 [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]).

== Labākie spēlētāji ==
[[Attēls:Hhof calder.jpg|left|thumb|100px|Kaldera kauss - to katru gadu izcīna līgas labākais debitants]]
Labāk zināmie NHL spēlētāji ir [[Gordijs Hovs]], [[Bobijs Ors]], [[Moriss Rišārs]], [[Edijs Šors]] un [[Bobijs Hals]]. Pēdējo gadu populārākie spēlētāji - [[Veins Greckis]], [[Mario Lemjē]], [[Stīvs Aizermens]], [[Rejs Burks]], [[Marks Mesjē]] un čehu vārtsargs [[Dominiks Hašeks]]. Zināmākie latviešu NHL spēlētāji — [[Sandis Ozoliņš]], [[Kārlis Skrastiņš]], [[Artūrs Irbe]] un [[Sergejs Žoltoks]] arī paspēja izpelnīties lielu uzmanību no amerikāņu puses.

Neskaitot amerikāņu un kanādiešu spēlētājus, kas izsenis veidojuši lielāko daļu līgas spēlētāju, NHL cenšas piesaistīt spēlētājus no visas pasaules. 1970. un 1980. gados līgā uzsāka spēlēt pirmie eiropieši, galvenokārt somi un zviedri. Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] sabruka [[komunisms|komunisms]], NHL ir noticis liels eiropiešu pieplūdums. No 1998. līdz 2014. gadam līgas vadība apturēja sezonu, lai spēlētāji varētu pārstāvēt savu valsti [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]. Līgā šobrīd regulāri spēlē spēlētāji no vairāk kā 15 valstīm.

== Kausi un balvas ==
Katru gadu NHL piešķir spēlētājiem un komandām vairākas balvas. Prestižākā komandu balva ir [[Stenlija kauss]], kas tiek pasniegts čempionvienībai izslēgšanas kārtas beigās. Komanda ar visvairāk nopelnītajiem punktiem izcīna [[Prezidenta balva|Prezidenta balvu]]. Ir arī vairākas balvas, kas tiek pasniegtas spēlētājiem, skatoties pēc to statistikas rādītājiem visas sezonas garumā - starp tām [[Arta Rosa balva]], kas tiek pasniegts spēlētājam, kurš nopelnījis visvairāk punktus, [[Morisa Rišāra balva]] — spēlētājam ar visvairāk gūtajiem vārtiem sezonā, un [[Viljama Dženingsa balva]] vārtsargam ar vismazāk sezonā ielaistajiem vārtiem.

Pārējas spēlētāju balvas tiek pasniegtas pēc komandu ģenerālmenedžeru vai ar NHL saistītu asociāciju balsojuma. Prestižākais no tiem ir [[Harta balva]], kas tiek pasniegts sezonas vērtīgākajam spēlētājam. [[Vezinas balva]] labākajam vārtsargam. [[Džeimsa Norisa balva]] tiek piešķirts NHL labākajam aizsargam, bet [[Kaldera kauss (NHL)|Kaldera balva]] labākajam līgas debitantam.

Kopā ar regulāras sezona balvām tiek pasniegti arī [[Kona Smita balva]] - labākajam izslēgšanas spēļu spēlētājam. [[Džeka Adamsa balva]] tiek piešķirts labākajam komandas galvenajam trenerim, kas arī tiek noteikts pēc balsojuma.

Spēlētāji, treneri, amatpersonas, un komandu veidotāji, kuriem ir bijušas veiksmīgas karjeras ir iespēja tikt ievēlētiem [[Hokeja slavas zāle|Hokeja Slavas zālē]]. Spēlētājiem līdz tam ir jāgaida vismaz trīs gadi pēc pēdējās nospēlētas profesionālās hokeja spēles. Laika gaitā gan ir pieņemti arī vairāku izņēmi. Kopā Slavas zālē, nepaejot trim gadu termiņam, tikuši uzņemti 10 spēlētāji. Pēdējais no tiem 1999. gadā Slavas zālē tika uzņemts [[Veins Greckis]]. Pēc Grecka uzņemšanas, NHL paziņoja, ka viņš bija pēdējais spēlētājs, kuru Slavas zālē uzņēma pirms šī termiņa paiešanas.

== Komandas ==
Līga tika atklāta 1917. gadā [[Monreāla|Monreālā]], [[Kvebeka|Kvebekā]], [[Kanāda|Kanādā]], ar 5 komandām, tagad NHL spēlē 30 komandas, no kurām 24 atrodas ASV un 6 Kanādā. [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] ir pati veiksmīgāka NHL komanda ar 24 izcīnītajiem [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] tituliem. Nākamā veiksmīgākā ir [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] ar 13 tituliem, bet Toronto nav izcīnījusi čempiona titulu kopš 1967. gada. Nākamā veiksmīgāka ir [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]] ar 10 tituliem.

Pašreizējā līgas sistēmā komandas ir sadalītas divās konferencēs, katrā konferencē divās divīzijās, un katrā divīzijā ir astoņas komandas. Šobrīdēja sistēma stājās spēkā 2013.—14. gada sezonā, iepriekš no [[1998]]. gada līgai bija sešas divīzijas. Jaunākās līgas komandas ir [[Minesotas &quot;Wild&quot;]] un [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]], kuras pievienojās līgai 2000.—2001. gada sezonā un [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]], kura pievienojās 2017.—2018. gada sezonā un [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]], kura pievienojās 2021.—2022. gada sezonā.&lt;ref&gt;https://www.seattletimes.com/sports/hockey/after-years-of-trying-and-a-cast-of-characters-in-between-the-nhl-will-finally-put-a-team-in-seattle/&lt;/ref&gt;

{{NHL sastāvs}}

=== Veiksmīgākās komandas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!Kausa ieguvēji
|-
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|25
|-
|{{Flaga|CAN}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|13
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|11
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|6
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|6
|-
|{{Flaga|CAN}} [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|5
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|5
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|4
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|4
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|3
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|3
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|3
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas hokejisti NHL]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.nhl.com NHL mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.nhlpa.com NHL spēlētāju asociācijas mājaslapa] {{en ikona}}

{{NHL}}

{{autoritatīvā vadība}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga| ]]</text>
      <sha1>632jikwxcvj3ee0r0ll71n3ibk0qn49</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670543</id>
      <parentid>3670541</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T10:09:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6958" xml:space="preserve">{{cita nozīme|hokeja līgu|ASV vēstures pieminekļiem|Nacionālais vēstures piemineklis}}
{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums = Nacionālā hokeja līga
| aktuāla_sezona = 2021.—2022. gada NHL sezona
| logo = 05 NHL Shield.png
| pikseļi = 190px
| apraksts = 
| sports = [[Hokejs]]
| dibin = {{dat|1917|11|22|N|bez}}&lt;br /&gt;{{vieta|Kanāda|Kvebeka|Monreāla}}
| izj = 
| komisārs = [[Gerijs Betmens]]
| direktors = 
| motto = 
| pirmā_sez = 1917-18
| komandas = 32
| valsts = {{USA}}&lt;br /&gt;{{CAN}}
| reģions = 
| kvalif = 
| izkr = 
| viet_turn = 
| starpt_turn = 
| čempions = 
| čempions_br = 
| čempions_km = [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] (3)
| čempions_visv = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] (25)
| TV = [[NHL Network]]
| mlapa = [http://www.nhl.com/ NHL.com]
| līdzīgi = 
| atjaunots = {{dat|2022|8|15||bez}}
}}
'''Nacionālā hokeja līga''' ({{val|en|National Hockey League}}), saīsināti '''NHL''', ir vīriešu [[hokejs|hokeja]] līga. Tā tiek uzskatīta par spēcīgāko profesionālo hokeja līgu pasaulē. Līgu izveidoja {{dat|1917|11|22}}, un šobrīd tajā&lt;!-- --&gt; spēlē 32 klubs — 25 no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 7 no [[Kanāda]]s. Veiksmīgākā komanda NHL pastāvēšanas vēsturē ir [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]], kas čempiones titulu ir izcīnījusi 25 reizes (tai skaitā 24 [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]).

== Labākie spēlētāji ==
[[Attēls:Hhof calder.jpg|left|thumb|100px|Kaldera kauss - to katru gadu izcīna līgas labākais debitants]]
Labāk zināmie NHL spēlētāji ir [[Gordijs Hovs]], [[Bobijs Ors]], [[Moriss Rišārs]], [[Edijs Šors]] un [[Bobijs Hals]]. Pēdējo gadu populārākie spēlētāji - [[Veins Greckis]], [[Mario Lemjē]], [[Stīvs Aizermens]], [[Rejs Burks]], [[Marks Mesjē]] un čehu vārtsargs [[Dominiks Hašeks]]. Zināmākie latviešu NHL spēlētāji — [[Sandis Ozoliņš]], [[Kārlis Skrastiņš]], [[Artūrs Irbe]] un [[Sergejs Žoltoks]] arī paspēja izpelnīties lielu uzmanību no amerikāņu puses.

Neskaitot amerikāņu un kanādiešu spēlētājus, kas izsenis veidojuši lielāko daļu līgas spēlētāju, NHL cenšas piesaistīt spēlētājus no visas pasaules. 1970. un 1980. gados līgā uzsāka spēlēt pirmie eiropieši, galvenokārt somi un zviedri. Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] sabruka [[komunisms|komunisms]], NHL ir noticis liels eiropiešu pieplūdums. No 1998. līdz 2014. gadam līgas vadība apturēja sezonu, lai spēlētāji varētu pārstāvēt savu valsti [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]]. Līgā šobrīd regulāri spēlē spēlētāji no vairāk kā 15 valstīm.

== Kausi un balvas ==
Katru gadu NHL piešķir spēlētājiem un komandām vairākas balvas. Prestižākā komandu balva ir [[Stenlija kauss]], kas tiek pasniegts čempionvienībai izslēgšanas kārtas beigās. Komanda ar visvairāk nopelnītajiem punktiem izcīna [[Prezidenta balva|Prezidenta balvu]]. Ir arī vairākas balvas, kas tiek pasniegtas spēlētājiem, skatoties pēc to statistikas rādītājiem visas sezonas garumā - starp tām [[Arta Rosa balva]], kas tiek pasniegts spēlētājam, kurš nopelnījis visvairāk punktus, [[Morisa Rišāra balva]] — spēlētājam ar visvairāk gūtajiem vārtiem sezonā, un [[Viljama Dženingsa balva]] vārtsargam ar vismazāk sezonā ielaistajiem vārtiem.

Pārējas spēlētāju balvas tiek pasniegtas pēc komandu ģenerālmenedžeru vai ar NHL saistītu asociāciju balsojuma. Prestižākais no tiem ir [[Harta balva]], kas tiek pasniegts sezonas vērtīgākajam spēlētājam. [[Vezinas balva]] labākajam vārtsargam. [[Džeimsa Norisa balva]] tiek piešķirts NHL labākajam aizsargam, bet [[Kaldera kauss (NHL)|Kaldera balva]] labākajam līgas debitantam.

Kopā ar regulāras sezona balvām tiek pasniegti arī [[Kona Smita balva]] - labākajam izslēgšanas spēļu spēlētājam. [[Džeka Adamsa balva]] tiek piešķirts labākajam komandas galvenajam trenerim, kas arī tiek noteikts pēc balsojuma.

Spēlētāji, treneri, amatpersonas, un komandu veidotāji, kuriem ir bijušas veiksmīgas karjeras ir iespēja tikt ievēlētiem [[Hokeja slavas zāle|Hokeja Slavas zālē]]. Spēlētājiem līdz tam ir jāgaida vismaz trīs gadi pēc pēdējās nospēlētas profesionālās hokeja spēles. Laika gaitā gan ir pieņemti arī vairāku izņēmi. Kopā Slavas zālē, nepaejot trim gadu termiņam, tikuši uzņemti 10 spēlētāji. Pēdējais no tiem 1999. gadā Slavas zālē tika uzņemts [[Veins Greckis]]. Pēc Grecka uzņemšanas, NHL paziņoja, ka viņš bija pēdējais spēlētājs, kuru Slavas zālē uzņēma pirms šī termiņa paiešanas.

== Komandas ==
Līga tika atklāta 1917. gadā [[Monreāla|Monreālā]], [[Kvebeka|Kvebekā]], [[Kanāda|Kanādā]], ar 5 komandām, tagad NHL spēlē 30 komandas, no kurām 24 atrodas ASV un 6 Kanādā. [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] ir pati veiksmīgāka NHL komanda ar 24 izcīnītajiem [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] tituliem. Nākamā veiksmīgākā ir [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]] ar 13 tituliem, bet Toronto nav izcīnījusi čempiona titulu kopš 1967. gada. Nākamā veiksmīgāka ir [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]] ar 10 tituliem.

Pašreizējā līgas sistēmā komandas ir sadalītas divās konferencēs, katrā konferencē divās divīzijās, un katrā divīzijā ir astoņas komandas. Šobrīdēja sistēma stājās spēkā 2013.—14. gada sezonā, iepriekš no [[1998]]. gada līgai bija sešas divīzijas. Jaunākās līgas komandas ir [[Minesotas &quot;Wild&quot;]] un [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]], kuras pievienojās līgai 2000.—2001. gada sezonā un [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]], kura pievienojās 2017.—2018. gada sezonā un [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]], kura pievienojās 2021.—2022. gada sezonā.&lt;ref&gt;https://www.seattletimes.com/sports/hockey/after-years-of-trying-and-a-cast-of-characters-in-between-the-nhl-will-finally-put-a-team-in-seattle/&lt;/ref&gt;

{{NHL sastāvs}}

=== Veiksmīgākās komandas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!Kausa ieguvēji
|-
|{{Flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
|25
|-
|{{Flaga|CAN}} [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]
|13
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|11
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
|6
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]]
|6
|-
|{{Flaga|CAN}} [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]]
|5
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
|5
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]
|4
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
|4
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]
|3
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Tampabejas &quot;Lightning&quot;]]
|3
|-
|{{Flaga|ASV}} [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]
|3
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas hokejisti NHL]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.nhl.com NHL mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.nhlpa.com NHL spēlētāju asociācijas mājaslapa] {{en ikona}}

{{NHL}}

{{autoritatīvā vadība}}
== Atsauces ==

[[Kategorija:Nacionālā hokeja līga| ]]</text>
      <sha1>02gvgdvredwhf5cnd5xuj7awp99b2l8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kolorādo &quot;Avalanche&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15112</id>
    <revision>
      <id>3670538</id>
      <parentid>3657375</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:56:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vārtsargi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17376" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = white
| bg_color           = #6e273d
| team               = Colorado Avalanche
| logo               = Colorado Avalanche logo.svg
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Kolorādo|Denvera}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]]
| division           = [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā divīzija]]
| founded            = 1972
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Pepsi Center]]''
| ietilpība          = 17,809
| colors             = Tumši sarkana, zila, melna, sudraba, balta&lt;br /&gt;{{color box|#6e273d}} {{color box|#165788}} {{color box|#1e1e1e}} {{color box|83878a}} {{color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} [[Stens Krenke]]
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|ASV}} [[Džo Sakiks]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Džereds Bednārs]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|Zviedrija}} [[Gabriels Landeskogs]]
| media              = 
| affiliates         = [[Leikerijas &quot;Monsters&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Tulsas &quot;Oilers&quot;]] ([[CHL]])
&lt;!---Frančīzes vēsture---&gt;
| name1              = [[Kvebekas &quot;Nordiques&quot;]] (WHA)
| dates1             = 1972–1979
| name2              = [[Kvebekas &quot;Nordiques&quot;]] (NHL)
| dates2             = 1979–1995
| name3              = Kolorādo &quot;Avalanche&quot;
| dates3             = 1995—pašlaik
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 3
}}
'''Kolorādo &quot;Avalanche&quot;''' ({{val|en|Colorado Avalanche}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Denvera|Denverā]], [[Kolorādo|Kolorādo štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālajā divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''Kvebekas &quot;Nordiques&quot;'''&lt;ref&gt;https://funwhileitlasted.net/2015/07/19/1972-1995-quebec-nordiques/&lt;/ref&gt; un kopš 1979. gada spēlē NHL, pirms tam komanda piedalījās [[WHA]] līgā. 1995. gadā komanda tika pārdota un tā pārcēlās uz [[Denvera|Denveru]].

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Avalanche&quot; ir izcīnījusi [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] trīs reizes. To komandai izdevās paveikt 1995.—96., 2000.—01. un 2021.-2022. gada sezonā. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Pepsi Center]]'' hallē.

1995.—96. gada sezonā &quot;Avalanche&quot; rindās Stenlija kausu izcīnija arī latviešu aizsargs [[Sandis Ozoliņš]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 3
** 1995.—96., 2000.—01., 2021.—22.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/gamecenter/col-vs-tbl/2022/06/26/2021030416#game=2021030416,game_state=final&lt;/ref&gt;

* '''Konferences čempioni''': 3
** 1995.—96., 2000.—01., 2021.—22.&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/07062022-makars_atkarto_ozolina_rekordu_avalanche_&lt;/ref&gt;

* '''Divīzijas čempioni''': 11
** 1995.—96., 1996.—97., 1997.—98., 1998.—99., 1999.—00., 2000.—01., 2001.—02., 2002.—03., 2013.—14., 2020.—21., 2021.—22.

== Vēsture ==
=== Kvebekas &quot;Nordiques&quot; (1972—1995) ===
&quot;Nordiques&quot; bija viena no komandām, kas spēlēja [[WHA]] līdz ar tās izveidi [[1972]]. gadā. [[1977]]. gadā komanda arī izcīnīja līgas čempiones titulu. Kopumā &quot;Nordiques&quot; WHA aizvadīja septiņas sezonas. [[1979]]. gadā &quot;Nordiques&quot; kopā ar [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]], [[Hartfordas &quot;Whalers&quot;]] un [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]] pievienojās [[NHL]].

No [[1981]]. līdz pat [[1987]]. gadam katru gadu &quot;Nordiques&quot; izdevās iekļūt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņā. Turpmākajos gados gan Kvebeka kļuva par vienu no vājākajām komandām NHL. No [[1988]]. līdz [[1992]]. gadam katru sezonu &quot;Nordiques&quot; noslēdza pēdējā vietā savā divīzijā, trīs reizes noslēdzot sezonu arī pēdējā vietā visā līgā. Līdz ar to komanda trīs gadus pēc kārtas ieguva [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās izvēles tiesības. &quot;Nordiques&quot; izvēlējās [[Matss Sundins|Matsu Sundinu]], [[Ovens Nolans|Ovenu Nolanu]] un [[Ēriks Lindross|Ēriku Lindrosu]]. Lindrosu gan pēc gada tika aizmainīts uz [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]], &quot;Nordiques&quot; pretī saņemot piecus spēlētājus, kā arī tiesības uz [[Peters Forsbergs|Peteru Forsbergu]].

1992.—93. gada sezonā &quot;Nordiques&quot; atkal izdevās iekļūt Stenlija kausa izcīņā. 1994.—95. gada regulāro sezonu komanda noslēdza otrajā vietā visā NHL. Paralēli tam komandas finansiālais stāvoklis bija smags, līdz ar ko [[1995]]. gada vasarā tā mainīja īpašnieku, un tika pārcelta uz [[Denvera|Denveru]].

=== &quot;Avalanche&quot; sākotnējie gadi ===
1995.—96. gada sezonā &quot;Avalanche&quot; kapteinis bija [[Džo Sakiks]], savukārt trenera funkcijas pildīja [[Marks Krofords]]. Jau sezonas ievadā &quot;Avalanche&quot; pievienojās vārtsargs [[Patriks Ruā]]. Regulāro sezonu komanda noslēdza otrajā vietā visā NHL. &quot;Avalanche&quot; izdevās izcīnīt [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], finālsērijā ar 4—0 pārspējot [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]. Sērijas izšķirošo vārtu guvumu guva [[Uve Krups]], savukārt Sakiks ieguva [[Kona Smita balva|Kona Smita balvu]].

Arī turpmākajās sezonās &quot;Avalanche&quot; bija viena no spēcīgākajām līgas komandām, no [[1997]]. līdz pat [[2000]]. gadam trīs reizes sasniedzot Rietumu konferences finālu. [[2000]]. gada martā &quot;Avalanche&quot; pievienojās [[Rejs Burks]] un [[Deivs Andrejčuks]]. 

2000.—01. gadā &quot;Avalanche&quot; otro reizi tās pastāvēšanas vēsturē izdevās izcīnīt uzvaru NHL regulārajā sezonā. [[Džo Sakiks]] sezonu noslēdza kā otrs rezultatīvākais līgas spēlētājs, vien par trim punktiem atpaliekot no [[Jaromīrs Jāgrs|Jaromīra Jāgra]]. Īsi pirms [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņas &quot;Avalanche&quot; pievienojās [[Robs Bleiks]] un [[Stīvens Rainprehts]]. &quot;Avalanche&quot; izdevās izcīnīt [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], septiņu spēļu sērijā pārspējot [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]]. Sakiks ieguva gan Kona Smita, gan arī [[Harta balva|Harta balvu]].

== Visu sezonu rezultāti ==
''Paskaidrojumi:'' S - spēles, U - uzvaras, Z - zaudējumi, N - neizšķirti, ZP - zaudējumi pagarinājumā, P - punkti, IsV - iesistie vārti, IlV - ielaistie vārti, RS - regulārās sezonas rezultāts

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Sezona !! S !! U !! Z !! N !! ZP !! P !! IsV !! IlV !! RS !! Izslēgšanas kārta
|-
|'''1995.—96.''' || '''82''' ||'''47'''||'''25'''||'''10'''||—|| '''104''' || '''326'''|| '''240''' ||'''1. Klusā okeāna divīzijā''' ||'''Izcīna [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]'''
|-bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|1996.—97. || 82||49|| 24|| 9 ||—|| 107|| 277|| 205 || 1. Klusā okeāna divīzijā || Zaudējums konferences finālā
|-
|1997.—98. || 82||39 ||26 ||17 ||—|| 95 || 231 ||205 || 1. Klusā okeāna divīzijā || Zaudējums konferences ceturtdaļfinālā
|-bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|1998.—99. || 82||44|| 28 ||10 ||—|| 98 || 239 ||205 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences finālā
|-
|1999.—00. || 82||42|| 28 ||11 ||1 ||96 || 233|| 201 ||  1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences finālā
|-bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|'''2000.—01.''' || '''82''' || '''52''' ||'''16''' ||'''10''' ||'''4''' ||'''118''' || '''270''' ||'''192''' || '''1. Ziemeļrietumu divīzijā''' ||'''Izcīna [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]'''
|-
|2001.—02. || 82 ||45|| 28|| 8 ||1 ||99 || 212 ||169 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences finālā
|-bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|2002.—03. || 82||42 ||19 ||13 ||8 ||105 || 251|| 194 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences ceturtdaļfinālā
|-
|2003.—04. || 82|| 40 ||22 ||13|| 7 ||100 || 236 ||198 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences pusfinālā
|-bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|2004.—05.&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; || —|| —|| — || —|| —|| —|| —|| —||— || —
|-
|2005.—06. || 82 || 43 || 30 || — || 9 || 95 || 283 || 257 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences pusfinālā
|-bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|2006.—07. || 82 || 44 || 31 || — || 7 || 95 || 272 || 251 || 4. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās
|-
|2007.—08. || 82 || 44 || 31 || — || 7 || 95 || 231 || 219 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences pusfinālā
|-bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|2008.—09. || 82 || 32 || 45 || — || 5 || 69 || 199 || 257 || 5. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās
|-
|[[2009.–2010. gada NHL sezona|2009.—10.]] || 82 || 43 || 30 || — || 9 || 95 || 244 || 233 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences ceturtdaļfinālā
|-bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|2010.—11. || 82 || 30 || 44 || — || 8 || 68 || 227 || 288 || 4. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās
|-
|2011.—12. || 82 || 41 || 35 || — || 6 || 88 || 203 || 209 || 3. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās
|-bgcolor=&quot;#eeeeee&quot;
|2012.—13. || 48 || 16 || 25 || — || 7 || 39 || 116 || 152 || 5. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās
|-
|2013.—14. || 82 || 52 || 22 || — || 8 || 112 || 250 || 220 || 1. Centrālajā divīzijā || Zaudējums divīzijas pusfinālā
|}

:&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; &lt;small&gt;[[2004-05 NHL lokauts|2004.-05. gada NHL lokauta]] dēļ sezona nenotika.&lt;/small&gt;

== Spēlētāji ==
Savulaik klubā spēlējušas tādas zvaigznes kā vārtsargs [[Patriks Ruā]], aizsargi [[Robs Bleiks]], [[Rejs Burks]], [[Ādams Fūts]], kā arī uzbrucēji [[Ādams Dedmaršs]], [[Kriss Drurijs]], [[Peters Forsbergs]], [[Stīvs Konovalčuks]] un [[Jari Kurri]] un latvieši [[Sandis Ozoliņš]], [[Kārlis Skrastiņš]]

=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 14. oktobrī.''

====Vārtsargi====

*39 {{Flaga|Čehija}} [[Pavels Francouzs]]
*50 {{flaga|Kanāda}} [[Trents Mainers]]
*   {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Georgijevs]]

====Aizsargi====

* 3 {{flaga|ASV}} [[Džeks Džonsons]]
* {{0}}6 {{flaga|ASV}} [[Ēriks Džonsons (hokejists)|Ēriks Džonsons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejā)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*{{0}}7 {{flaga|Kanāda}} [[Devons Teivss]]
* {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Keils Makars]]
*{{0}}9 {{Flaga|ASV}} [[Deniss Gilberts]]
*22 {{Flaga|Kanāda}} [[Konors Timinss]]
*27 {{Flaga|Kanāda}} [[Raiens Greivs]]
*28 {{Flaga|ASV}} [[Ians Kouls]]
* 49 {{flaga|CAN}} [[Samuels Žirards]]

====Uzbrucēji====

*11 {{Flaga|Kanāda}} [[Mets Kalverts]]
* 13 {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Ņičuškins]]
*14 {{Flaga|CAN}} [[Šeins Bouerss]]
*25 {{Flaga|Kanāda}} [[Logans O'Konors]]
* 29 {{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejā)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 37 {{Flaga|ASV}} [[Džeitī Komfers]]
*44 {{Flaga|ASV}} [[Kīfers Šērvūds]]
*61 {{Flaga|Čehija}} [[Martins Kauts]]
*91 {{Flaga|Kanāda}} [[Nazems Kadri]]
* 92 {{flaga|Zviedrija}} [[Gabriels Landeskogs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejā)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
*95 {{Flaga|Zviedrija}} [[Andrē Burakovskis]]
* 96 {{flaga|Somija}} [[Miko Rantanens]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejā)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;

=== Latvijas hokejisti &quot;Avalanche&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||333||72||181||253||1995—2000
|-
|align=left| [[Kārlis Skrastiņš]]||275||9||33||42||2003—2008
|}

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;&quot;&gt;Punkti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Vārti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Rezultatīvas piespēles&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džo Sakiks]] || C || 1378 || 625 || 1016 || '''1641''' || 1,19
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Peters Štjastnijs]] || C || 737 || 380 || 668 || '''1048''' || 1,42
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Mišels Gulē]] || KM || 813 || 456 || 489 || '''945''' || 1,16
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Milans Hejduks]] || LM || 1020 || 375 || 430 || '''805''' || 0,78
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Peters Forsbergs]] || C || 591 || 217 || 538 || '''755''' || 1,27
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Antons Štjastnijs]] || KM || 650 || 252 || 384 || '''636''' || 0,98
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| '''[[Neitans Makinnons]]''' || C || 525 || 190 || 305 || '''495''' || 0,94
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Alekss Tangejs]] || KM || 598 || 167 || 321 || '''488''' || 0,81
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Deils Hanters]] || C || 523 || 140 || 318 || '''458''' || 0,88
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Gabriels Landeskogs]] || KM || 633 || 198 || 262 || '''460''' || 0,73
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džo Sakiks]] || C || 625
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Mišels Gulē]] || KM || 456
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Peters Štjastnijs]]  || C || 380
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Milans Hejduks]] || LM || 375
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Antons Štjastnijs]] || KM || 252
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Peters Forsbergs]] || C || 217
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| '''[[Gabriels Landeskogs]]''' || KM || 198
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| '''[[Neitans Makinnons]]''' || C || 190
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Mets Dušeins]] || C || 178
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Alekss Tangejs]] || KM || 167
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džo Sakiks]] || C || 1016
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Peters Štjastnijs]] || C || 668
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Peters Forsbergs]] || C || 538
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Mišels Gulē]]  || KM || 489
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Milans Hejduks]] || LM || 430
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Antons Štjastnijs]] || KM || 384
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Alekss Tangejs]] || KM || 321
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Deils Hanters]] || C || 318
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| '''[[Neitans Makinnons]]''' || C || 305
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Pols Štjastnijs]] || C || 298
|}
&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Džo Sakiks]], 54 (2000.—01.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Peters Forsbergs]], 86 (1995.—96.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Džo Sakiks]], 120 (1995.—96.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Kriss Saimons]], 250 (1995.—96.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Pols Štjastnijs]], 78 (2006.—07.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Sandis Ozoliņš]], 68 (1996.—97.)

=== Galvenie treneri ===
*[[Marks Kraufords]] (1995—1998)
*[[Bobs Hārtlijs]] (1998—2002)
*[[Tonijs Granato]] (2002—2004)
*[[Joel Quenneville|Džoels Kvennevills]] (2005—2008)
*Tonijs Granato (2008—2009)
*[[Džo Sako]] (2009—2013)
*[[Patriks Ruā]] (2013—2016)
*[[Džereds Bednārs]] (2016—''pašlaik'')

=== Kapteiņi ===
*{{flaga|Kanāda}} [[Džo Sakiks]] (1995—2009)
*{{flaga|Kanāda}} [[Ādams Fūts]] (2009—2011)
*{{flaga|Čehija}} [[Milans Hejduks]] (2011—2012)
*{{flaga|Zviedrija}} [[Gabriels Landeskogs]] (2012—''pašlaik'')

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Colorado Avalanche|Kolorādo &quot;Avalanche&quot;}}
* [http://avalanche.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/COL/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}}
* [http://www.avalanchedb.com/ Kolorādo &quot;Avalanche&quot; datubāze] {{en ikona}}
* [http://www.denverpost.com/avalanche Kolorādo &quot;Avalanche&quot; ziņas] {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

== Atsauces ==
[[Kategorija:Kolorādo &quot;Avalanche&quot;| ]]</text>
      <sha1>7za5x7qct52r8dipanyaiy5ihhbrpw4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>3670462</id>
      <parentid>3670116</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:05:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="191253" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?

[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]]
* ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC &lt;small&gt;(attēlā UPC svītrkods)&lt;/small&gt; pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete?

[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas &quot;Likums un kārtība&quot; kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz '''&quot;[[Katram un katrai]]&quot;''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju?
* ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas?

[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības &lt;small&gt;(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm?

[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt; tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?

[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt; pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?

[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?

[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kārnegija zāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?

[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?

[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?

[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?

[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?

[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?

[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]]
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku &lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?

[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem &lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?

[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]]
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?

[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]]
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?

[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km &lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?

[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?

[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?

[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?

[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?

[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?

[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?

[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]]
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?

[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?

[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?

[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?

[[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]]
* ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi?
* ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā?
* ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?

[[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē?
* ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi?
* ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā?

[[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus?
* ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā?
* ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma?

[[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''&quot;[[Klusā Dona]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas?

[[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā?
* ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle?
* ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu?

[[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu?
* ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām?
* ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā?

[[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu?
* ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā?
* ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''?

[[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes?
* ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]?
* ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em?

[[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;Vēstures bibliotēkas&quot; 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi?
* ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi?

[[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]]
* ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā &lt;small&gt;(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība?

[[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā irbene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols?
* ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai?
* ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu?

[[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte?
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar &quot;Montepaschi&quot; un &quot;Emporio Armani Milano&quot;?
* ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību?

[[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]]
* ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]?
* ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā?
* ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3?

[[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]]
* ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts?
* ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem?
* ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa (&quot;Lielā orda&quot;) saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em?

[[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras?
* ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''?
* ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm?

[[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs?
* ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā?

[[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]]
* ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' &lt;small&gt;(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)&lt;/small&gt; kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]?
* ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]?

[[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita?

[[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieteka jūrā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru?
* ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda?
* ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti?

[[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]?
* ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas?
* ... komēdiju filmā '''&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs?

[[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]?
* ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi?
* ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību?

[[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā?

[[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka?
* ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās?
* ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs?

[[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] &lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenā lēpe]])&lt;/small&gt;?
* ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]?
* ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]?

[[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā?
* ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju?

[[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]?
* ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]?
* ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā?

[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?

[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?

[[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] &lt;small&gt;(attēlā 24. martā)&lt;/small&gt;, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē?
* ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi?
* ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]?

[[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]]
* ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence?
* ... 0,059 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts?

[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1993. gada drāmā &quot;Klavieres&quot; '''[[Hollija Hantere]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gadā)&lt;/small&gt; saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise?
* ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles?
* ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts?

[[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē?
* ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm?
* ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki?

[[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tartu rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru?
* ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe?
* ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā?

[[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Epidauras teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku?
* ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā?
* ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē &quot;Plakanā virsotne&quot;?

[[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido koka karkass un filca pārklājums?
* ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em?
* ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''?

[[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]?
* ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ?
* ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]?

[[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luitla Duimuna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties?
* ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš pārstāvējusi partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[KPV LV]]?
* ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē?
* ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]?

[[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu?
* ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]?
* ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms?

[[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Argosas teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]?
* ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta &quot;acīmredzamā politiskā zemteksta&quot; dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa?
* ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]?

[[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ruapehu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri?
* ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]?
* ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos?

[[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)&lt;/small&gt; ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu?
* ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta?
* ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta?

[[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits?
* ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās &quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot; un &quot;[[Tiesības nogalināt]]&quot; '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā &quot;[[Zeltacs]]&quot;, taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]?
* ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas?

[[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]?
* ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga?
* ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta?

[[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]?
* ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā?
* ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?

[[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]]
* ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt; samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati?
* ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā?
* ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta?

[[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot;?
* ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]?
* ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]?

[[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma?
* ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies?

[[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]?
* ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca?
* ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''&quot;[[Zelta pirksts]]&quot;''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''?

[[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]]
* ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā?
* ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās?
* ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] par 2020. gada filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]?
* ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē?
* ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita?

[[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Ļeņina laukumu?
* ... '''&quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot;''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]?
* ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē?

[[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]]
* ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs?
* ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece?
* ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās?
* ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija?

[[Attēls:John Malkovich at a screening of &quot;Casanova Variations&quot; in January 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Malkovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris?
* ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa?
* ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas &quot;Labākā filma&quot;, &quot;Labākais režisors&quot; ([[Hloja Žao]]) un &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot; ([[Frānsisa Makdormanda]])?

[[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]]
* ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem?
* ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]?

[[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos?
* ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])?
* ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]?

[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''?
* ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’?
* ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''?

[[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā?

[[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]]
* ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''?
* ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam?
* ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''&quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]?

[[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]]
* ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]?
* ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka?
* ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī?

[[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Grosglokners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s?
* ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]?
* ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu &quot;Panteras&quot;?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]?
* ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em?
* ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?

[[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]]
* ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu?
* ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]?
* ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;?

[[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]]
* ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]?
* ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu?
* ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]?

[[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu?
* ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot &quot;[[Lielā spēle|Lielās spēles]]&quot; izraisīto spriedzi?
* ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]?

[[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' &lt;small&gt;(attēlā krāces pie Tornio)&lt;/small&gt; veido abu valstu robežu?
* ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte &quot;[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]&quot; frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām?

[[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]?
* ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]?
* ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā &quot;Pirmais Ciānai&quot; — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]?

[[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās?
* ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs?

[[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās &quot;Hobits&quot; un &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot; kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]?
* ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]?

[[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]]
* ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos?
* ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas &quot;Commanders&quot;]]''' nosaukumu?
* ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā?

[[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām &lt;small&gt;(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])&lt;/small&gt; raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu?
* ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu?

[[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]?
* ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''?
* ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm?
* ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem &quot;Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi&quot;, kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli?

[[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”?
* ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs?
* ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās?

[[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''&quot;[[bet bet]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 2019. gadā)&lt;/small&gt; nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants?
* ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu?
* ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]?

[[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em?
* ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām?

[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% &lt;small&gt;(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))&lt;/small&gt;?
* ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizācijas &quot;Protests&quot;]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no &quot;[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta?

[[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika &lt;small&gt;(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)&lt;/small&gt;, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma?
* ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā?
* ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju?

[[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] &lt;small&gt;(attēlā [[čums]] Karas krastā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm?
* ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?

[[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]?
* ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]?
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām?

[[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]]
* ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] &lt;small&gt;(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)&lt;/small&gt;, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]?
* ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?
* ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]?

[[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem &quot;Sibīrijas trapiem&quot;, kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem?
* ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā &quot;Mārvina Hīmeijera karš&quot;, kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]?

[[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]]
* ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu?

[[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?

[[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē?
* ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi?
* ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala?

[[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu?
* ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]?
* ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s?

[[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)&lt;/small&gt; trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm?
* ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata?
* ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm?

[[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)&lt;/small&gt;?
* ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''?

[[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā?
* ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''?

[[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam?
* ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā?
* ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām?

[[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]]
* ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas)&lt;/small&gt; ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta?
* ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča?

[[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]]
* ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas?
* ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts?

[[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai?
* ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis?
* ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus?

[[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija &quot;Kandavas sēravotu mežs&quot;, ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''?
* ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''&quot;[[Grega dienasgrāmata]]&quot;''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em?

[[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins?
* ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]?
* ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ?

[[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]?
* ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts?

[[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums bija Novoarhangeļska?
* ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā?
* ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]?

[[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu?
* ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam?

[[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]?
* ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]?
* ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš?

[[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... 2009. gadā žurnāls &quot;[[Time]]&quot; nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna &quot;Grega dienasgrāmata&quot; un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem?
* ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em?
* ... kinofilma '''&quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?

[[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]?
* ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i?

[[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas?
* ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]?
* ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s?

[[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]]
* ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku?
* ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords?
* ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu?

[[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] &quot;Lejeniekos&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis?
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus?
* ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par &quot;govju ganiem&quot;?

[[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā?
* ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās?
* ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi?

[[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita?
* ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības?
* ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]?

[[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;?
* ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles?
* ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids?

[[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hisora grēda]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Anzoba pāreja)&lt;/small&gt; augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne?
* ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)?
* ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu?

[[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve &lt;small&gt;(attēlā biezā perlamutrene)&lt;/small&gt;?
* ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — &quot;[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta&quot;, kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza?

[[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[nīlzirgi]])&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē?
* ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām?

[[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]]
* ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas?
* ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās?

[[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]]
* ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas?
* ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em?
* ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts?

[[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]]
* ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas &quot;Meteors&quot; vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē?
* ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]?
* ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās?

[[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antverpenes osta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s?
* ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā?
* ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa?

[[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[uzpūstā saknene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu?
* ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''&quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]?

[[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]]
* ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē?
* ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā?
* ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna?

[[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]]
* ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā &quot;Sliktākā filma&quot; un [[Tanja Robertsa]] kā &quot;Sliktākā aktrise&quot;), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu?

[[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada kartē)&lt;/small&gt; īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru?
* ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''?

[[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm?
* ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas?

[[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos &quot;zelta vārtus&quot; kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem?
* ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā?

[[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; īstais vārds ir Jana Kivlenika?
* ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām?
* ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35?

[[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem?
* ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]?

[[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa?
* ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu?
* ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas?

[[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gļotsēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastais ragansviests)&lt;/small&gt; agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk &quot;sausajām spēlēm&quot;?
* ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju?

[[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]]
* ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija precējies astoņas reizes?
* ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā?

[[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]?
* ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva?

[[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s?
* ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos?

[[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Luidži Riva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu?
* ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums?

[[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]]
* ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 &lt;small&gt;(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))&lt;/small&gt;?
* ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''&quot;[[Kantoris 04]]&quot;''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki?

[[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]?
* ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]?
* ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos?

[[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]]
* ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā?
* ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti?

[[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]]
* ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs &quot;Ostrovsamoilovskija&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]?
* ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā?
* ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā?

[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu?
* ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]?

[[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par &quot;ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju&quot;, jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām?

[[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]]
* ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā &lt;small&gt;(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)&lt;/small&gt;?
* ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu?
* ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes?

[[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]?
* ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?

[[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]]
* ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām?

[[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s?
* ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanu?

[[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gorīcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)?
* ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]?
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā?

[[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]?
* ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns?

[[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alerta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē?
* ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada?
* ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])?

[[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]?
* ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta?

[[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]]
* ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs?
* ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]?

[[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]]
* ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaula skatā no iekšpuses)&lt;/small&gt; ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]?
* ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju?
* ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne?

[[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''?
* ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs?
* ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām?

[[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Marks Vilmotss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris?
* ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s?
* ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''?

[[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā celmene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai?
* ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām?
* ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])?

[[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos &lt;small&gt;(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')&lt;/small&gt;?
* ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju?
* ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā?

[[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)&lt;/small&gt;?
* ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča?
* ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājiem un īpašniekiem?

[[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|Nacionālais rehabilitācijas centra &quot;Vaivari&quot;]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par &quot;[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju&quot;, jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai?
* ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs?
* ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]?

[[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)&lt;/small&gt; ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā?
* ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu?
* ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā?

[[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]]
* ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|Sociālās aprūpes centrā &quot;Rauda&quot;]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients?
* ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par &quot;tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci&quot;?

[[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]?
* ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''&quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;?
* ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze?

[[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')&lt;/small&gt; barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu?
* ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]?
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?

[[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā?
* ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]?

[[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts?
* ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]?

[[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā?
* ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]?
* ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]?

[[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]]
* ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā?
* ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs?
* ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā?

[[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]?
* ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par &quot;olimpiskajām&quot; disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)?
* ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu?

[[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]&quot; līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... '''&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu?

[[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās atrodas mākslas skola?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā?
* ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]?
* ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''?

[[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[talka slāneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā?
* ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā?

[[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''?
* ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s?

[[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu?
* ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā?
* ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos?

[[Attēls:Set.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē?
* ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs?

[[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un muižas parks?
* ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]?
* ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira?
* ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Māris Možvillo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā?
* ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā?
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[gupija|gupiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā?
* ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē?
* ... &quot;Studentu lieta — taisna un cieta!&quot; ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]?
* ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]?
* ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana?
* ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' &lt;small&gt;(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])&lt;/small&gt; atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]?
* ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti?
* ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]?
* ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā?
* ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu &quot;[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]]
* ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors?
* ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] sastāvā?
* ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts?
* ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas?
* ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira?
* ... uzskata, ka pirmās '''&quot;[[Nāves zvaigzne]]s&quot;''', kas parādās sākotnējā &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; 1977. gada filmā &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot;, diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu?
* ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld?
* ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu?
* ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]]
* ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola?
* ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus?
* ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II?
* ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus?
* ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks?
* ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mietenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kailā mietene]])&lt;/small&gt; ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē?
* ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''&quot;[[Fārgo (filma)|Fārgo]]&quot;''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kruīza prāmis]]''' &lt;small&gt;(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])&lt;/small&gt; apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības?
* ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā?
* ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''&quot;[[Maiņa]]&quot;''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā &lt;small&gt;(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru?
* ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas &quot;Radiotehniķis&quot; 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai?
* ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]?
* ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas?
* ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]?
* ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu?
* ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>8mcjkli0yvpl1t679ccjgnd9zvaoyqe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670494</id>
      <parentid>3670462</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T07:01:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="191846" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?

[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|50px]]
* ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC &lt;small&gt;(attēlā UPC svītrkods)&lt;/small&gt; pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete?

[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas &quot;Likums un kārtība&quot; kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz '''&quot;[[Katram un katrai]]&quot;''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju?
* ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas?

[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības &lt;small&gt;(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm?

[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt; tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?

[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt; pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?

[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?

[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kārnegija zāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?

[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?

[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?

[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?

[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?

[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?

[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]]
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku &lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?

[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem &lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?

[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]]
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?

[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]]
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?

[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km &lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?

[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?

[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?

[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?

[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?

[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?

[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?

[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]]
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?

[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?

[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?

[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?

[[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]]
* ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi?
* ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā?
* ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?

[[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē?
* ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi?
* ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā?

[[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus?
* ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā?
* ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma?

[[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''&quot;[[Klusā Dona]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas?

[[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā?
* ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle?
* ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu?

[[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu?
* ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām?
* ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā?

[[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu?
* ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā?
* ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''?

[[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes?
* ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]?
* ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em?

[[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;Vēstures bibliotēkas&quot; 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi?
* ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi?

[[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]]
* ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā &lt;small&gt;(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība?

[[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā irbene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols?
* ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai?
* ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu?

[[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte?
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar &quot;Montepaschi&quot; un &quot;Emporio Armani Milano&quot;?
* ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību?

[[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]]
* ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]?
* ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā?
* ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3?

[[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]]
* ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts?
* ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem?
* ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa (&quot;Lielā orda&quot;) saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em?

[[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras?
* ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''?
* ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm?

[[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs?
* ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā?

[[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]]
* ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' &lt;small&gt;(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)&lt;/small&gt; kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]?
* ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]?

[[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita?

[[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieteka jūrā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru?
* ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda?
* ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti?

[[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]?
* ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas?
* ... komēdiju filmā '''&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs?

[[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]?
* ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi?
* ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību?

[[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā?

[[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka?
* ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās?
* ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs?

[[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] &lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenā lēpe]])&lt;/small&gt;?
* ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]?
* ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]?

[[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā?
* ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju?

[[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]?
* ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]?
* ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā?

[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?

[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?

[[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] &lt;small&gt;(attēlā 24. martā)&lt;/small&gt;, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē?
* ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi?
* ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]?

[[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]]
* ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence?
* ... 0,059 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts?

[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1993. gada drāmā &quot;Klavieres&quot; '''[[Hollija Hantere]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gadā)&lt;/small&gt; saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise?
* ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles?
* ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts?

[[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē?
* ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm?
* ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki?

[[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tartu rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru?
* ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe?
* ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā?

[[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Epidauras teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku?
* ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā?
* ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē &quot;Plakanā virsotne&quot;?

[[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido koka karkass un filca pārklājums?
* ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em?
* ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''?

[[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]?
* ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ?
* ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]?

[[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luitla Duimuna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties?
* ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš pārstāvējusi partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[KPV LV]]?
* ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē?
* ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]?

[[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu?
* ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]?
* ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms?

[[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Argosas teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]?
* ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta &quot;acīmredzamā politiskā zemteksta&quot; dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa?
* ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]?

[[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ruapehu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri?
* ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]?
* ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos?

[[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)&lt;/small&gt; ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu?
* ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta?
* ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta?

[[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits?
* ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās &quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot; un &quot;[[Tiesības nogalināt]]&quot; '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā &quot;[[Zeltacs]]&quot;, taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]?
* ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas?

[[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]?
* ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga?
* ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta?

[[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]?
* ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā?
* ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?

[[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]]
* ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt; samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati?
* ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā?
* ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta?

[[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot;?
* ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]?
* ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]?

[[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma?
* ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies?

[[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]?
* ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca?
* ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''&quot;[[Zelta pirksts]]&quot;''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''?

[[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]]
* ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā?
* ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās?
* ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] par 2020. gada filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]?
* ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē?
* ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita?

[[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Ļeņina laukumu?
* ... '''&quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot;''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]?
* ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē?

[[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]]
* ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs?
* ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece?
* ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās?
* ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija?

[[Attēls:John Malkovich at a screening of &quot;Casanova Variations&quot; in January 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Malkovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris?
* ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa?
* ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas &quot;Labākā filma&quot;, &quot;Labākais režisors&quot; ([[Hloja Žao]]) un &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot; ([[Frānsisa Makdormanda]])?

[[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]]
* ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem?
* ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]?

[[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos?
* ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])?
* ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]?

[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''?
* ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’?
* ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''?

[[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā?

[[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]]
* ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''?
* ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam?
* ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''&quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]?

[[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]]
* ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]?
* ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka?
* ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī?

[[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Grosglokners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s?
* ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]?
* ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu &quot;Panteras&quot;?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]?
* ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em?
* ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?

[[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]]
* ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu?
* ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]?
* ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;?

[[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]]
* ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]?
* ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu?
* ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]?

[[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu?
* ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot &quot;[[Lielā spēle|Lielās spēles]]&quot; izraisīto spriedzi?
* ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]?

[[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' &lt;small&gt;(attēlā krāces pie Tornio)&lt;/small&gt; veido abu valstu robežu?
* ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte &quot;[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]&quot; frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām?

[[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]?
* ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]?
* ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā &quot;Pirmais Ciānai&quot; — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]?

[[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās?
* ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs?

[[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās &quot;Hobits&quot; un &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot; kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]?
* ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]?

[[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]]
* ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos?
* ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas &quot;Commanders&quot;]]''' nosaukumu?
* ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā?

[[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām &lt;small&gt;(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])&lt;/small&gt; raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu?
* ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu?

[[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]?
* ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''?
* ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm?
* ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem &quot;Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi&quot;, kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli?

[[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”?
* ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs?
* ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās?

[[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''&quot;[[bet bet]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 2019. gadā)&lt;/small&gt; nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants?
* ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu?
* ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]?

[[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em?
* ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām?

[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% &lt;small&gt;(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))&lt;/small&gt;?
* ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizācijas &quot;Protests&quot;]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no &quot;[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta?

[[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika &lt;small&gt;(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)&lt;/small&gt;, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma?
* ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā?
* ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju?

[[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] &lt;small&gt;(attēlā [[čums]] Karas krastā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm?
* ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?

[[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]?
* ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]?
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām?

[[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]]
* ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] &lt;small&gt;(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)&lt;/small&gt;, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]?
* ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?
* ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]?

[[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem &quot;Sibīrijas trapiem&quot;, kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem?
* ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā &quot;Mārvina Hīmeijera karš&quot;, kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]?

[[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]]
* ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu?

[[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?

[[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē?
* ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi?
* ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala?

[[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu?
* ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]?
* ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s?

[[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)&lt;/small&gt; trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm?
* ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata?
* ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm?

[[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)&lt;/small&gt;?
* ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''?

[[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā?
* ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''?

[[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam?
* ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā?
* ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām?

[[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]]
* ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas)&lt;/small&gt; ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta?
* ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča?

[[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]]
* ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas?
* ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts?

[[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai?
* ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis?
* ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus?

[[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija &quot;Kandavas sēravotu mežs&quot;, ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''?
* ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''&quot;[[Grega dienasgrāmata]]&quot;''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em?

[[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins?
* ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]?
* ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ?

[[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]?
* ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts?

[[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums bija Novoarhangeļska?
* ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā?
* ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]?

[[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu?
* ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam?

[[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]?
* ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]?
* ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš?

[[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... 2009. gadā žurnāls &quot;[[Time]]&quot; nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna &quot;Grega dienasgrāmata&quot; un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem?
* ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em?
* ... kinofilma '''&quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?

[[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]?
* ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i?

[[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas?
* ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]?
* ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s?

[[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]]
* ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku?
* ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords?
* ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu?

[[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] &quot;Lejeniekos&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis?
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus?
* ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par &quot;govju ganiem&quot;?

[[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā?
* ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās?
* ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi?

[[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita?
* ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības?
* ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]?

[[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;?
* ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles?
* ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids?

[[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hisora grēda]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Anzoba pāreja)&lt;/small&gt; augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne?
* ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)?
* ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu?

[[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve &lt;small&gt;(attēlā biezā perlamutrene)&lt;/small&gt;?
* ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — &quot;[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta&quot;, kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza?

[[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[nīlzirgi]])&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē?
* ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām?

[[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]]
* ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas?
* ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās?

[[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]]
* ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas?
* ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em?
* ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts?

[[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]]
* ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas &quot;Meteors&quot; vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē?
* ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]?
* ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās?

[[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antverpenes osta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s?
* ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā?
* ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa?

[[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[uzpūstā saknene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu?
* ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''&quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]?

[[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]]
* ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē?
* ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā?
* ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna?

[[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]]
* ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā &quot;Sliktākā filma&quot; un [[Tanja Robertsa]] kā &quot;Sliktākā aktrise&quot;), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu?

[[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada kartē)&lt;/small&gt; īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru?
* ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''?

[[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm?
* ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas?

[[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos &quot;zelta vārtus&quot; kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem?
* ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā?

[[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; īstais vārds ir Jana Kivlenika?
* ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām?
* ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35?

[[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem?
* ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]?

[[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa?
* ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu?
* ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas?

[[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gļotsēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastais ragansviests)&lt;/small&gt; agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk &quot;sausajām spēlēm&quot;?
* ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju?

[[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]]
* ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija precējies astoņas reizes?
* ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā?

[[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]?
* ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva?

[[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s?
* ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos?

[[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Luidži Riva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu?
* ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums?

[[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]]
* ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 &lt;small&gt;(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))&lt;/small&gt;?
* ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''&quot;[[Kantoris 04]]&quot;''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki?

[[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]?
* ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]?
* ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos?

[[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]]
* ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā?
* ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti?

[[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]]
* ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs &quot;Ostrovsamoilovskija&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]?
* ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā?
* ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā?

[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu?
* ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]?

[[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par &quot;ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju&quot;, jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām?

[[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]]
* ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā &lt;small&gt;(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)&lt;/small&gt;?
* ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu?
* ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes?

[[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]?
* ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?

[[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]]
* ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām?

[[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s?
* ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanu?

[[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gorīcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)?
* ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]?
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā?

[[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]?
* ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns?

[[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alerta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē?
* ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada?
* ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])?

[[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]?
* ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta?

[[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]]
* ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs?
* ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]?

[[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]]
* ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaula skatā no iekšpuses)&lt;/small&gt; ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]?
* ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju?
* ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne?

[[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''?
* ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs?
* ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām?

[[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Marks Vilmotss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris?
* ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s?
* ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''?

[[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā celmene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai?
* ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām?
* ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])?

[[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos &lt;small&gt;(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')&lt;/small&gt;?
* ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju?
* ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā?

[[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)&lt;/small&gt;?
* ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča?
* ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājiem un īpašniekiem?

[[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|Nacionālais rehabilitācijas centra &quot;Vaivari&quot;]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par &quot;[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju&quot;, jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai?
* ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs?
* ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]?

[[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)&lt;/small&gt; ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā?
* ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu?
* ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā?

[[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]]
* ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|Sociālās aprūpes centrā &quot;Rauda&quot;]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients?
* ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par &quot;tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci&quot;?

[[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]?
* ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''&quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;?
* ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze?

[[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')&lt;/small&gt; barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu?
* ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]?
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?

[[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā?
* ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]?

[[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts?
* ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]?

[[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā?
* ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]?
* ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]?

[[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]]
* ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā?
* ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs?
* ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā?

[[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]?
* ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par &quot;olimpiskajām&quot; disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)?
* ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu?

[[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]&quot; līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... '''&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu?

[[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās atrodas mākslas skola?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā?
* ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]?
* ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''?

[[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[talka slāneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā?
* ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā?

[[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''?
* ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s?

[[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu?
* ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā?
* ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos?

[[Attēls:Set.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē?
* ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs?

[[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un muižas parks?
* ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]?
* ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira?
* ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Māris Možvillo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā?
* ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā?
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[gupija|gupiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā?
* ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē?
* ... &quot;Studentu lieta — taisna un cieta!&quot; ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]?
* ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]?
* ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana?
* ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' &lt;small&gt;(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])&lt;/small&gt; atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]?
* ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti?
* ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]?
* ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā?
* ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu &quot;[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]]
* ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors?
* ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] sastāvā?
* ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts?
* ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas?
* ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira?
* ... uzskata, ka pirmās '''&quot;[[Nāves zvaigzne]]s&quot;''', kas parādās sākotnējā &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; 1977. gada filmā &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot;, diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu?
* ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld?
* ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu?
* ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]]
* ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola?
* ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus?
* ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II?
* ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus?
* ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga — 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks?
* ... [[Haiti]] dzimušais '''[[Konstantīns Enrikess]]''' bija viens no [[Francija]]s [[regbijs|regbija]] komandas ''Union des Sociétés Françaises'' spēlētājiem, kuri [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija turnīrā]] izcīnīja zelta medaļu, un viņš ir pirmais zināmais melnādainais cilvēks, kurš startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Eisrīzenvelta ala]]''', kas atrodas [[Austrija]]s ziemeļos, [[Zalcburga (zeme)|Zalcburgas federālajā zemē]], ir lielākā ledus [[ala]] pasaulē, stiepjas 42 kilometru garumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:0006 Paxillus involutus (Copy).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mietenes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kailā mietene]])&lt;/small&gt; ir sastopamas visos kontinentos, izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]; divas mieteņu sugas atrodamas arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Zviedrija]]s [[futbolists]] '''[[Aleksanders Īsaks]]''' jau savā otrajā spēlē [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedrijas izlases]] sastāvā pret [[Slovākijas futbola izlase|Slovākiju]] guva vārtus, 17 gadu un 114 dienu vecumā kļūstot par jaunāko vārtu guvēju Zviedrijas izlases vēsturē?
* ... [[Brāļi Koeni|brāļu Džoela un Ītana Koenu]] 1996. gada kriminālkomēdija '''&quot;[[Fārgo (filma)|Fārgo]]&quot;''' ieguva septiņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] nominācijas, no kurām saņēma divas — [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā aktrise galvenajā lomā]] ([[Frānsisa Makdormanda]]) un [[Labākais oriģinālscenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais oriģinālscenārijs]] (brāļi Koeni)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cinderella-vintern-2003.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kruīza prāmis]]''' &lt;small&gt;(attēlā kuģis ''Cinderella'' atstājot [[Helsinki|Helsinkus]])&lt;/small&gt; apvieno [[Kruīza kuģis|kruīza kuģa]] un [[Rolkeris|ROPAX prāmja]] īpašības?
* ... '''[[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]]''' sākās ar pirmās [[COVID-19]] pacientes diagnosticēšanu [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 2. martā?
* ... Reiņa Kalviņa [[2020. gads kino|2020. gada]] krimināldrāma '''&quot;[[Maiņa]]&quot;''' saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] kā labākā debijas filma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[autostops]]''' savā klasiskajā variantā ir apstākļu ([[nauda]]s vai [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu nomadi to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu, bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā &lt;small&gt;(attēlā stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]] 1977. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1830. gads|1830. gadā]] '''''[[Bösendorfer]]''''' tika pasludināts par [[Austrija]]s imperatora oficiālo [[klavieres|klavieru]] izgatavotāju, un arī mūsdienās ''Bösendorfer'' klavieres tiek uzskatītas par vienām no eksluzīvākajām, jaunu klavieru iegādes cena [[ASV]] mēdz pārsniegt pus miljonu dolāru?
* ... [[Almati|Almaatā]] dzimušā [[treneris|trenera]] '''[[Genadijs Paršins|Genadija Paršina]]''' vadībā Rīgas &quot;Radiotehniķis&quot; 1984. gadā kļuva par PSRS čempioniem [[volejbols|volejbolā]], pārtraucot CSKA hegemoniju, bet [[Latvijas PSR]] izlases komanda trīsreiz [[PSRS Tautu spartakiāde|PSRS Tautu spartakiādēs]] izcīnīja medaļas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Paxilllus atrotomentosus (29950722772).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopamā '''[[samtainā mietene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aug uz trūdošas [[koksne]]s — celmiem, kritalām vai saknēm, bet viedokļi par tās ēdamību svārstās no ļoti mazvērtīgas līdz neēdamai un indīgai?
* ... [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Robins Gozenss]]''' [[Vācijas futbola izlase|nacionālajā izlasē]] pirmos vārtus guva {{dat|2021|6|7||bez}} [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Latvijas futbola izlase|Latviju]]?
* ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Gauru pagasts|Gauru pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Gavru pagasts|Gavru pagastu]]''', kam 2010. gadā pievienoja Dubnas pagastu, bet 2015. gadā arī [[Višgorodokas pagasts|Višgorodokas]] un Skadinas pagastus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781489481).jpg|border|right|200px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Ieva Krapāne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas tika ievēlēta no partijas [[KPV LV]], bet šobrīd pārstāv partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot;, no kuras saraksta kandidē [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], kādā intervijā atzinusi, ka doties politikā viņu esot pamudinājusi dzīvesbiedra pieredze — viņš rīkojis amatieru sacensības [[motokross|motokrosā]], tādējādi konfliktējot ar oficiālo motosporta federāciju?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 2022. gada augusta sākumā bija reģistrēti trīs '''[[Pērtiķu bakas|pērtiķu baku]]''' inficēšanās gadījumi, un [[Slimību profilakses un kontroles centrs]] (SPKC), veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas?
* ... '''[[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]]''' izstrādi paredzēja [[Latvijas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums]], un [[13. Saeima]]s deputātu apspriešanai [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 24. septembrī to iesniedza [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nisyros - Stefanos Caldera1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]i piederošo [[vulkāns|vulkānisko]] salu [[Egejas jūra|Egejas jūrā]] '''[[Nisira|Nisiru]]''' veido vulkāna virsotne ar 3,8 km lielu krāteri tās centrā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pēdējo reizi aktivējās [[1888. gads|1888. gadā]]?
* ... kādreizējā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Linavas pagasts|Linavas pagasta]] teritorijā 1995. gadā izveidoja [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] '''[[Linovas pagasts|Linovas pagastu]]''', kam 2015. gadā pievienoja [[Nosova]]s pagastu?
* ... plaši pazīstamā [[somi|somu]] '''[[Sekijerves polka]]''' ir ļoti populāra starp somu [[akordeons|akordeonistiem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731329972).jpg|border|right|200px]]
* ... pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] '''[[Janīna Kursīte (1964)|Janīna Kursīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot apsvērusi kandidēšanu no vairākiem sarakstiem: vispirms tika apdomāta startēšana no &quot;[[Vienotība]]s&quot; saraksta, vēlāk ar piedāvājumu kandidēt J. Kursīti uzrunājuši apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; politiķi, viņa saņēmusi arī piedāvājumu kandidēt Saeimas vēlēšanās no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot;, taču izvēlējusies [[KPV LV]], no kuras saraksta arī tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]?
* ... [[pāvests]] '''[[Gregors V]]''' bija [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatora]] [[Oto III Otons|Oto III]] brālēna [[Karintija]]s hercoga dēls?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>jz99ptmui1kp14fp4ujow2sqvku72sq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Monreālas &quot;Canadiens&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15433</id>
    <revision>
      <id>3670542</id>
      <parentid>3562961</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T10:08:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzbrucēji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11055" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = white
| bg_color           = #BF2F38
| team               = Montreal Canadiens
| logo               = Montreal Canadiens.svg
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|Kanāda|Kvebeka|Monreāla}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]]
| founded            = {{dat|1909|12|4|N|bez}}
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Bell Centre]]''
| ietilpība          = 21 273
| colors             = Sarkana, balta, zila&lt;br /&gt;{{Color box|rgb(190,47,55)}} {{Color box|rgb(255,255,255)}} {{Color box|rgb(33,56,111)}}
| owner              = Molsonu ģimene
| prezidents         = 
| GM                 = [[Kents Hjūzs]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Martins Sentluis]] (pagaidu)
| coach2             = 
| captain            ={{flaga|Kanāda}} [[Šī Vēbers]] 
| media              = [http://www.canadiens.com/ canadiens.com]
| affiliates         = [[Lavalas &quot;Rockets&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Trois-Rivières &quot; Lions&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 24
}}
[[File:Montreal canadiens unif.png|thumb|250px|Formastērpi]]
'''Monreālas &quot;Canadiens&quot;''' ({{val|fr|Les Canadiens de Montréal}}, {{val|en|Montreal Canadiens}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Monreāla|Monreālā]], [[Kvebeka|Kvebekas provicē]], [[Kanāda|Kanādā]]. Kluba oficiālais nosaukums ir '''Le Club de Hockey Canadien''' un tas ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem klubiem [[Ziemeļamerika]]s sporta vēsturē. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts {{dat|1909|12|4||bez}} un kopš 1917. gada spēlē NHL, pirms tam spēlēja [[NHA|Nacionālajā hokeja asociācijā]].

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Canadiens&quot; ir 24 reizes izcīnījis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], visvairāk no visām NHL komandām. 8 reizes tas ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 24 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Bell Centre]]'' hallē, kurā ir 21 273 sēdvietas.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 24
** 1915–16, 1923–24, 1929–30, 1930–31, 1943–44, 1945–46, 1952–53, 1955–56, 1956–57, 1957–58, 1958–59, 1959–60, 1964–65, 1965–66, 1967–68, 1968–69, 1970–71, 1972–73, 1975–76, 1976–77, 1977–78, 1978–79, 1985–86, 1992–93

* '''Konferences čempioni''': 8
** 1975–76, 1976–77, 1977–78, 1978–79, 1980–81, 1985–86, 1988–89, 1992–93

* '''Divīzijas čempioni''': 24
** 1927–28, 1928–29, 1930–31, 1931–32, 1936–37, 1967–68, 1968–69, 1972–73, 1974–75, 1975–76, 1976–77, 1977–78, 1978–79, 1979–80, 1980–81, 1981–82, 1984–85, 1987–88, 1988–89, 1991–92, 2007–08, 2012–13, 2014–15, 2016–17

== Spēlētāji ==
[[Attēls:Maurice richard profile.jpg|right|200px|thumb|[[Moriss Rišārs]] ]]
Komandā savulaik spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Dags Hārvijs]], [[Gijs Leflērs]], [[Moriss Rišārs]], [[Žans Belivo]], [[Bobs Geinijs]], [[Endrū Kasels]], [[Saku Koivu]], [[Hosē Teodors]], [[Patriks Ruā]], [[Mets Naslunds]].

=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 14. oktobrī.''

==== Vārtsargi ====
* 31 {{flaga|Kanāda}} [[Kerijs Praiss]]
*34 {{flaga|Kanāda}} [[Džeiks Allens]]
* 34 {{flaga|Kanāda}} [[Sems Montembo]]

==== Aizsargi ====
*{{0}}6  {{flaga|Kanāda}} [[Šī Veibers]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
*{{0}}8  {{flaga|Kanāda}} [[Bens Šaro]]
*15 {{Flaga|Somija}} [[Sami Niku]]
* 20 {{flaga|ASV}} [[Kriss Vaidmens]]
* 26 {{flaga|ASV}} [[Džefs Petri]]
*27 {{Flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Romanovs]]
*44 {{Flaga|Kanāda}} [[Džoels Edmundsons]]
* 58 {{flaga|Kanāda}} [[Davids Savārs]]
*77 {{Flaga|Kanāda}} [[Brets Kulaks]]

==== Uzbrucēji ====
* 11 {{flaga|Kanāda}} [[Brendans Gelahers]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*13 {{flaga|Kanāda}} [[Sedriks Pakets]]
* 14 {{flaga|Kanāda}} [[Niks Suzuki]]
*17 {{Flaga|Kanāda}} [[Džošs Andersons]]
*22 {{flaga|ASV}} [[Kouls Kofilds]]
* 24 {{flaga|Kanāda}} [[Ādams Brukss]]
*28 {{flaga|ASV}} [[Kristians Dvoraks]]
*40 {{Flaga|Somija}} [[Joels Armia]]
* 41 {{flaga|Kanāda}} [[Pols Bairons]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*68 {{Flaga|Kanāda}} [[Maiks Hofmens]]
*71 {{Flaga|Kanāda}} [[Džeiks Evanss]] 
*73 {{Flaga|Kanāda}} [[Tailers Tofoli]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*85 {{Flaga|Kanāda}} [[Metjū Pero]] 
* 90 {{flaga|Slovākija}} [[Tomāšs Tatars]]
* 92 {{flaga|Kanāda}} [[Džonatans Druāns]]

=== Latvijas hokejisti &quot;Canadiens&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Sergejs Žoltoks]]||170||34||37||71||1998—2001
|-
|align=left| [[Raitis Ivanāns]]||4||0||0||0||2005—2006
|}

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;&quot;&gt;Punkti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Vārti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Rezultatīvas piespēles&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Gijs Leflērs]] || LM || 961 || 518 || 728 || '''1246''' || 1,30
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žans Belivo]] || C || 1125 || 507 || 712 || '''1219''' || 1,08
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Anrī Rišārs]] || C || 1256 || 358 || 688 || '''1046''' || 0,83
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Moriss Rišārs]] || LM || 978 || 544 || 421 || '''965''' || 0,99
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Lerijs Robinsons]] || A || 1202 || 197 || 686 || '''883''' || 0,73
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ivans Kurnuaje]] || LM || 968 || 428 || 435 || '''863''' || 0,89
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žaks Lemērs]] || C || 853 || 366 || 469 || '''835''' || 0,98
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Stīvs Šats]] || KM || 871 || 408 || 368 || '''776''' || 0,89
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Bernijs Žofrions]] || LM || 766 || 371 || 388 || '''759''' || 0,99
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Saku Koivu]] || C || 792 || 191 || 450 || '''641''' || 0,81
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Moriss Rišārs]] || LM || 544
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Gijs Leflērs]] || LM || 518
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žans Belivo]] || C || 507
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ivans Kurnuaje]] || LM || 428
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Stīvs Šats]] || KM || 408
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Bernijs Žofrions]] || LM || 371
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žaks Lemērs]] || C || 366
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Anrī Rišārs]] || C || 358
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Aurèle Joliat|Orēls Žoliā]] || KM || 270
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Mario Tremblijs]] || LM || 258
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- align=&quot;center&quot; style=&quot;font-weight:bold; background-color:#dddddd;&quot; |
| align=&quot;left&quot; | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}}
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Gijs Leflērs]] || LM || 728
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žans Belivo]] || C || 712
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Anrī Rišārs]] || C || 688
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Lerijs Robinsons]] || A || 686
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žaks Lemērs]] || C || 469
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Saku Koivu]] || C || 450
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ivans Kurnuaje]] || LM || 435
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Moriss Rišārs]] || LM || 421
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Elmērs Lahs]] || C || 408
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Gijs Lapoints]] || A || 406
|}
&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Stīvs Šats]] un [[Gijs Leflērs]], 60 (1976.—77. un 1977.—78.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Pīts Mahovličs]], 82 (1974.—75.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Gijs Leflērs]], 136 (1976.—77.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Kriss Nilans]], 358 (1984.—85.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Lerijs Robinsons]], 85 (1976.—77.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Matss Nēslunds]] un [[Kjells Dālins]], 71 (1982.—83. un 1985.—86.)

== Komandas iepriekšējie logo ==
Kopš komandas dibināšanas brīža 1909. gadā komandai kopā bijuši 6 logo. Pašreizējais komandas logo tiek izmantots jau kopš 1953. gada.

&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Attēls:Canadiens 1910.gif|Kluba logo no 1909. līdz 1913. gadam
Attēls:Canadiens 1913.gif|Kluba logo no 1913. līdz 1917. gadam
Attēls:Montrealcanadienslogo1920.gif|Kluba logo no 1919. līdz 1921. gadam
Attēls:Canadiens 1926.gif|Kluba logo no 1926. līdz 1953. gadam
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.canadiens.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://ourhistory.canadiens.com/ Oficiālā kluba vēstures mājaslapa] {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{Kanāda-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Monreālas &quot;Canadiens&quot;| ]]</text>
      <sha1>ff0v7yceryf7rb205vtor14y496zngu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ētika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16400</id>
    <revision>
      <id>3670308</id>
      <parentid>3540854</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T16:35:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Praktiskā ētika */ Ieliku vikisaiti</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10662" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{vikisaites+}}
'''Ētika''' ({{val|grc|ήθος}} (''etos'') — ‘paraža, tikums, raksturs’) ir [[filozofija]]s nozare — zinātne par [[morāle|morāli]], [[Tikumība|tikumību]] (dažreiz tā tiek dēvēta arī par morāles filozofiju); ētikas pamatjēdzieni ir, piemēram, labais un ļaunais, [[tikums]], [[griba]], atbildība.

Jēdzienu &quot;ētika&quot; lieto arī, runājot par ētiku kā, piemēram, kādas profesionālas darbības nozares tikumisko normu sistēmu (medicīnas ētika, deputāta ētika, žurnālistu ētika, zinātnieka ētika u.tml.).

Ētikā var izšķirt vairākas nozares, piemēram, metaētika, normatīvā ētika, aprakstošā ētika, kā arī [[lietišķā ētika]], kuras apakšnozares ir [[profesionālā ētika]], [[bioētika]] u.c.. Pastāv arī vairākas ētikas teorijas, kas piedāvā atšķirīgu skatījumu uz ētikas problēmu loku, un to centrā ir morālo spriedumu pamatojuma jautājums, proti, kas padara pieņemamo par pieņemamu, labo par labu un slikto par sliktu, vai citiem vārdiem — kas var kalpot par atskaites punktu spriedumam &quot;tā darīt ir pieņemami&quot; vai &quot;tā darīt nav pieņemami&quot;.

== Metaētika ==

Metaētikas jautājumu loks aptver ētisko spriedumu pamatojuma meklējumus. Metaētikas centrā ir jautājumi par to vai ētiskie spriedumi ir izvērtējami, kā aplami vai patiesi, vai arī tie ir tikai individuālas emociju izpausmes, kurām nav objektīvi nosakāma satura. Dominējošās metaētikas teorijas ir [[emotīvisms]], [[morālais absolūtisms]], [[morālais universālisms]] un [[morālais relatīvisms]]. 

Emotīvisma pārstāvji uzskata, ka ētiskie spriedumi ir indivīda [[Emocijas|emociju]] izpausmes, kurām nav nekāda objektīvi fiksējama satura, līdz ar to statuss ir līdzīgs gaumes spriedumam. Ētisks spriedums &quot;nogalināt ir slikti&quot; pēc emotīvisma ir tas tāpat, kas izsauciens &quot;fui, nogalināšanai!&quot;. Līdz ar to tiek noraidīti objektīvi pastāvoši ētisko spriedumu referenti un ētiskais spriedums tiek pamatots ar [[Indivīds|indivīda]] personīgo attieksmi. Emotīvisma pozīcija tiek pamatota ar to, ka slepkavības un citas problēmas pastāv neatkarīgi no tā, vai pastāv kādas objektīvas ētiskās vērtības un vienīgais, kas cilvēkus attur no šādas rīcības ir viņu personīgā nepatika pret noziegumu. Tomēr emotīvismā diezgan skaidri var fiksēt sliekšanos uz morālā relatīvisma pusi, kas pats par sevi nav nekas slikts, bet faktiskajā [[īstenība|īstenībā]] tomēr neviennozīmīgs kurss, jo var pieņemt, ka emotīvismu, kā ētiskas attieksmes avotu var izmantot tikai cilvēki, kuriem ir attīstīta emocionālā [[kultūra]], turklāt tie, kuriem tādas nav šo neformālo ētikas modeli nespētu īstenot pilnībā. Tātad, pieņemot, ka noteiktu indivīdu vidū emotīvisma modelis būtu pietiekams ētikas avots, reāli jāmeklē tāds, kurš ētiski motivētu arīdzan mazāk [[Racionālisms|racionālus]] indivīdus.

== Normatīvā ētika ==

Normatīvā ētika atšķirībā no metaētikas veido instruējošus ētiskās rīcības modeļus, kurus izmantot noteiktās ar vērtību spriedumiem saistītās situācijās. Normatīvās ētikas galvenās teorijas ir [[Konsekvenciālisms|seku ētika (konsekvenciālisms)]], [[tikumu ētika]] un [[Deontoloģija|pienākumu ētika (deontoloģija)]]. 

=== Pienākumu ētika ===
Pienākumu ētikas jeb deontoloģijas galvenie atzari ir dabisko tiesību teorija, [[Imanuels Kants|kantiešu]] ētika un ''Prima facie'' pienākumi. 

=== Konsekvenciālisms ===
[[Konsekvenciālisms]] ir ētikas teorija, kas rīcības ētiskumu vērtē pēc sekām. Viens no konsekvenciālisma veidiem ir [[utilitārisms]], kura maksima [[Džeremijs Bentams|Dž. Bentama]] traktējumā paredz šādus apsvērumus: rīkojies tā, lai tava rīcība radīto lielāko labumu lielākam indivīdu skaitam. Rīkojoties jāmēģina izsvērt, kāda rīcība radīs labo seko pārsvaru pār ļaunajām. Labums šeit tiek saprasts kā reāla labsajūta, ļaunums savukārt ir sāpes un cita veida nepatika. 

Laika gaitā utilitārisma terotētiskās nostādnes ir papildinājis [[Džons Stjuarts Mills|Dž.S. Mills]] tomēr kopumā teorijas kodols ir saglabājis apsvērumu rīkoties tā, lai rīcības sekas radīto vairāk labuma lielākam skaitam un mazāk ļaunuma mazākam skaitam. Šāda maksima šķiet ir gana veiksmīga, lai to izmantotu rīcības ētiskā rakstura izvērtēšanai, tomēr arī tai ir dažas problēmas. Tiesa, problēmas var pieteikt, ja vērtē ortodoksālu utilitārismu, t. i. utilitārismu tikai un vienīgi tā definīcijas robežās un neļaujot paplašināt to ar citiem apsvērumiem. Piemērām, ir problemātiski izsvērt visas iespējamās darbības sekas un tos, kurus šīs sekas var ietekmēt, līdz ar to ir iespējams, ka kāds piedzīvos to, kas nav labs, vai arī nav iespējams noteikt kopējo cilvēku skaitu, kas sastapsies ar rīcības sekām, jo rīcības sekas iespējams skars arī tos, kuri vēl nav dzimuši, bet kuri piedzimstot ar šīm sekām konfrontēsies. 

Neskatoties uz pamatotajiem iebildumiem, utilitārismam ir svarīga loma lēmumu pieņemšanā, jo praktiskajā dzīvē tiešām par rīcības ētiskuma skalu var pieņemt līdzsvaru starp tiem, kurus šis sekas ietekmēs pozitīvi un negatīvi vai neitrāli. Utilitārisma praktiskā pielietojuma piemērs ir [[efektīvais altruisms]].

=== Tikumu ētika ===

Tikumu ētika ir viens no normatīvo ētikas teoriju veidiem. Tā uzsver ne tik daudz rīcības, kā paša cilvēka izvērtējumu. Tikumu ētika pieņem, ka pastāv cilvēkam piemītošas īpašības — tikumi — kas arī nosaka viņa rīcību un rīcībā parādās tas, kāds ir pats cilvēks. Ideāls, vadoties pēc tikumu ētikas, ir cilvēks, kuram piemīt attiecīgās īpašības, kas nepieciešamas sabiedrības pastāvēšanai. Tikumu ētika nejautā, vai indivīda rīcība ir laba, bet vai pats cilvēks ir labs, par tik, par cik tā pieņem, ka rīcība ir saistīta ar paša cilvēka iekšējo raksturu un līdz ar to uzdevums ir attīstīt noteiktus tikumus. 

Tikumu ētiku attīsta [[Aristotelis]], uzskatot, ka eidaimoniju jeb labbūšanu ir jāattīsta četri tikumi: taisnīgumu, gudrību, drosmi un mērenību.{{nepieciešama atsauce}} Šī ētikas teorija ir efektīva, proti, tā varētu kalpot par veidu, ka organizēt indivīdu kopdzīvi, ja būtu skaidri noteikts tikumu saturs. Ja visi vienotos, kas ir līdzjūtības, mērenības un citi tikumi, tad izveidojot sistēmu, kura šos tikumus spētu nostiprināt tajos, kuriem acīmredzot to trūkst, varētu veidot solidāri funkcionējošu sabiedrību. Aristotelis aktorus iedala &quot;savaldīgajos&quot; un &quot;mērenajos&quot;. &quot;Savaldīgie&quot; veic pareizo rīcību, jo tā ir vajadzīgs (iemieso intelektuālos tikumus), savukārt &quot;mērenie&quot; veic pareizo rīcību, jo tā vēlas darīt (iemieso morālos tikumus).

== Praktiskā ētika ==

Praktiskā jeb lietišķā ētika nodarbojas ar konkrētu problēmsituāciju risinājumu, veidojot atsevišķu nozaru ētiku. Praktiskā ētika sazarojas vides ētikā, [[Bioētika|bioētikā]], profesionālajā ētikā, [[Mediju ētika|mediju ētikā]], [[Biznesa ētika|biznesa ētikā]] un citās. Par praktiskās ētikas metodi uzskata arī [[Kazuistika|kazuistiku]] — pieeju, kas par izejas punktu izvēlas kādu problēmu vai situāciju un tad mēģina pielietot dažādas ētiskās teorijas, šādi ir iespējams rast kompromisu starp dažādu ētisko teoriju pārstāvjiem.

Plaša lietišķās ētikas joma ir profesionālā ētika, kas paredz dažādas regulas, kuras jāievēro atsevišķu profesiju pārstāvjiem. Piemēram, pastāv ārstu ētikas kodekss, kurā uzskaitīti ētikas principi ārsta rīcībai. Ārstu ētikas kodeksā ietvertie norādījumi apvieno gan vispārīgus principus, kā piemēram [[Laba darīšanas princips|laba darīšanas principu]], [[Taisnīgums|taisnīguma]] principu, kā arī daudz konkrētākas norādes, piemēram: &quot;Kad smadzenes ir mirušas, ārsts var uzturēt dzīvību ķermeņa šūnās, ja kādi tā orgāni var noderēt cita cilvēka dzīvības paildzināšanai, likumā noteiktajā kārtībā.&quot;1  

Profesionālās ētikas kodeksu funkcijas ir daudznozīmīgs jautājums. Var uzsvērt dažādus šo kodeksu aspektus. Viens no tādiem ir profesionālās kopienas attīstīšana un uzticības vairošana. Ja šādi ētikas kodeksi nepastāvētu, tad varētu iedomāties īstenojamies ainu, kurā darbība šajās jomās notiktu no juridiskā aspekta leģitīmi, bet no cilvēciskā viedokļa &quot;nabadzīgi&quot; — varētu rasties augsne rīcības, kas tehniski vērsta uz mērķi, bet kurai nav ētiski kvalitatīva piepildījuma. 

Protams, arī šajos ētikas kodeksos iekļautajos principos dominē noteikta izpratne par vērtībām un rīcības raksturu, ko nosaka vēsturiskā šīs jomas vieta sabiedrībā. Katrs no principiem ir sava veida ētiskais spriedums, kas iezīmē profesionālās jomas rīcības kontekstu. Šie kodeksi cenšas izslēgt katru juridiskā likuma atstāto iespēju nevirzīties pretim attiecīgi formulētajam labajam, veidojot sistēmu, kas ir viscaur piesaistīta tam, kas ir atzīts par labu noteiktā &quot;labā&quot; hierarhijā. Piemēram, žurnālista pienākums ir informēt sabiedrību, jo tas ir labums, bet šī informācija var kaitēt valsts drošībai, kas ir augstāks labums, līdz ar to ētikas kodekss savelk atbildības grožus ciešāk, kā to dara likums, jo likums parasti ir ētiskās rīcības uzmetums lielās līnijās. 

Lietišķā ētika zināmā mērā ir ētikas &quot;virsbūve&quot;, kas vairs neiztirzā &quot;bāzes&quot; producētās labā un ļaunā versijas, bet pieņemt noteiktu šo vērtību modeli kā esošu un nepieciešamu, lai veidotu regulatīvas shēmas. Pretējā gadījumā, tāpat, ka jautājot kāpēc nogalināt ir slikti, var jautāt, kāpēc ārstam pret pacientu ir jāizturas labi, bet ja pirmajā fāze vēl šādas teorētiskas diskusijas ir iespējamas, otrajā tās jau ir pārlieku saistītas ar praksi un līdz ar to šāds relatīvisms var balansēt uz reāla konflikta ar varas iestādēm robežas, jo varas diskursam ir savi stingri labā un sliktā nosacījumi.

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070413101833/http://www.medicina.lv/lat/second4.php?page=zakoni&amp;page=zakoni&amp;P1=4 Ārstu ētikas kodekss]
* [[Latvijas Mediju ētikas padome|''Latvijas Mediju ētikas padomes'']] [https://web.archive.org/web/20200711190943/http://site-775587.mozfiles.com/files/775587/Etikas_kodekss_20190227_pdf.pdf kodekss]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ētika| ]]</text>
      <sha1>ks22hyuaruo44cgsci6v76kda3kch0l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Segeda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16840</id>
    <revision>
      <id>3670304</id>
      <parentid>3653019</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T16:17:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3987" xml:space="preserve">{{Infobox settlement 
| name            = Segeda
| settlement_type = Pilsēta
|image_skyline    =
{{nowrap|[[File:Szeged, Tisza river bank, with Mora Museum, and the Theatre building.jpg|251px]]&lt;br /&gt;[[File:Klauzál Square 8 - Szeged.jpg|74px]][[File:Water tower Old Lady.JPG|84px]][[File:Cathedral, 2006 Szeged016.jpg|93px]]&lt;br /&gt;[[File:Szeged Town Hall in winter 2009 (1).JPG|125px]][[File:Szeged002.jpg|126px]]}}
|image_caption = 
|nickname      =''Saules pilsēta''
|image_shield =HUN Szeged Címer.svg
|image_flag = Flag of Szeged.svg
|coordinates_display = inline,title
|coordinates_region = HU
|subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]]
|subdivision_name = {{HUN}}
|subdivision_type1=[[Ungārijas administratīvais iedalījums|Meģe]]
|subdivision_name1=[[Čongrādas meģe]]
|subdivision_type2=
|subdivision_name2=
| established_title        = Rakstos minēta
| established_date         = 1183
|timezone=[[Centrāleiropas laiks|CET]]
|utc_offset=+1
|timezone_DST=[[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
|utc_offset_DST=+2
|pushpin_map            =Hungary
|pushpin_label_position = &lt;!-- the position of the pushpin label: left, right, top, bottom, none --&gt;
|pushpin_map_caption    = Segedas atrašanās vieta
|pushpin_mapsize        =
|official_name=''Szeged''
| native_name         =
|area_total_km2=280.84
|population_total=171952{{increase}} &lt;ref&gt;http://szeged.hu/hirek/28750-szeged-lakossaga-2015-ben-is-novekedett.html&lt;/ref&gt;
|population_footnotes=
|population_as_of=2015
|population_density_km2=612.28
|elevation_m = 75
|postal_code=6700
|area_code=62
|latd=46.255
|longd=20.145
|website={{URL|http://www.szegedvaros.hu}}
}}

'''Segeda''' ({{val|hu|Szeged}}) ir pilsēta [[Ungārija]]s dienvidos [[Tisa]]s upes krastos, netālu no [[Rumānija]]s un [[Serbija]]s robežas. [[Čongrādas meģe]]s centrs. Ar vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju Segeda ir trešā lielākā Ungārijas pilsēta.

Ekonomikā pazīstama kā [[pārtikas rūpniecības]] centrs. Izceļas ar savu [[paprika|papriku]] un [[salami]]. Apkaimē [[nafta]]s ieguve.

Pilsētā atrodas [[Segedas Universitāte]]. Katru vasaru šeit notiek teātra festivāls.

== Vēsture ==
Segedas apkaimē, iespējams, bija [[Huņņi|huņņu]] kagana [[Atila]]s rezidence. Pilsēta pirmoreiz pieminēta 1183. gadā Ungārijas karaļa [[Bēla III|Bēlas III]] dokumentos. [[Mongoļu iebrukums Eiropā|Mongoļu iebrukuma]] laikā pilsēta tika nopostīta, tomēr ātri atplauka.

16. gadsimtā, karaļa [[Lajošs I|Lajoša I]] laikā, Segeda kļuva par ievērojamāko Dienvidungārijas pilsētu. 1498. gadā tai tika piešķirts [[impērijas brīvpilsēta]]s statuss. 1526. gada 28. septembrī pilsētu izpostīja [[Osmaņu impērija|osmaņi]], bet 1543. gadā viņi to ieņēma un Segeda kļuva par turku pilsētu. 1686. gadā pilsētu atguva [[Hābsburgu impērija]]s karaspēks, un 1715. gadā tā atguva impērijas brīvpilsētas statusu.

[[1848. gada revolūcija Ungārijā|1848. gada revolūcijas]] laikā Segeda bija ievērojams ungāru revolucionāru centrs. 1849. gada jūlijā tā bija pēdējā revolucionārās valdības rezidence.

1879. gadā Segeda stipri cieta plūdos — neskarti palika tikai 5% apbūves.

Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Segeda kļuva par pierobežas pilsētu, 1921. gadā uz šejieni pārcēlās universitāte no [[Kluža-Napoka|Klužas-Napokas]] (mūsdienās [[Segedas Universitāte]]), bet 1923. gadā — [[bīskaps|bīskapa]] rezidence no [[Timišoara]]s.

1965. gadā Segedas apkārtnē sāka iegūt naftu.

== Ievērojamas personības ==
* [[Ģūla Bagi]] (''Julio Baghy'', 1891—1967) — aktieris, esperanto rakstnieks
* [[Bēla Balāčs]] (''Balázs Béla'', 1884—1949) — kinokritiķis
* [[Geza Maroci]] (''Maróczy Géza'', 1870—1951) — šahists

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{official}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ungārijas pilsētas]]</text>
      <sha1>5yhwnk14xa58w55boif60b92xefijlw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žīguru pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20850</id>
    <revision>
      <id>3670503</id>
      <parentid>3556520</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:08:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Prieditis2012</username>
        <id>35105</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3358" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Žīguru pagasts
| karte             = Žīguru pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Balvu novads
| centrs            = Žīguri
| platība           = 110,96
| iedzīvotāji       = 694&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 694 / 110.96 round 1}}
| izveidots         = 1958
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Žīguru pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, [[Krievija]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Vecumu pagasts|Vecumu]], [[Susāju pagasts|Susāju]] un [[Vīksnas pagasts|Vīksnas]] pagastiem, [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Liepnas pagasts|Liepnas pagastu]], kā arī Krievijas [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Pitalovas rajons|Pitalovas]] un [[Palkinas rajons|Palkinas]] rajoniem. 

== Daba ==
Žīguru pagasts ir mežainākais pagasts novadā, 86% no tā teritorijas aizņem meži.

=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ==== 
[[Gruzdovka]], [[Liepna (upe)|Liepna]], [[Pērdeja]], [[Poseļnīca]], [[Vēda]], [[Virica]].

== Vēsture ==
1958. gadā [[Abrenes rajons|Abrenes rajona]] [[Sosnīcas ciems|Sosnīcas ciema]] [[Žīguri]]em piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu, tajā iekļaujot arī daļu no [[Pļeševas ciems|Pļeševas ciema]]. 1959. gadā Žīguriem pievienoja daļu likvidētā Sosnīcas ciema ([[kolhozs|kolhozu]] «Gaišais rīts» un «Jaunkatleši» teritoriju), izveidojot Žīguru lauku teritoriju.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā Žīguri pilsētciemata statusu zaudēja un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par pagastu.[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL12053] 2009. gadā Žīguru pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Viļakas novads|Viļakas novadā]]. 2021. gadā Viļakas novadu iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Žīguri]] (pagasta centrs), [[Katleši]], [[Černova (ciems)|Černova]], [[Sosnīcas (Žīguru pagasts)|Sosnīcas]], [[Brizgova]].

=== Ievērojamas personības ===

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Izglītības iestādes:
* Žīguru pamatskola
* Viļakas mūzikas un mākslas skolas Žīguru filiāle
* Žīguru pirmskolas izglītības iestāde &quot;Lācītis&quot;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Balvu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Viļakas novads}}
{{Balvu rajons}}
}}
[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Balvu novada pagasti]]
[[Kategorija:Žīguru pagasts| ]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētciematu lauku teritorijas]]</text>
      <sha1>n7073r16rpguep6k2e77lm7bdfy3ikz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670506</id>
      <parentid>3670503</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:14:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3367" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Žīguru pagasts
| karte             = Žīguru pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Balvu novads
| centrs            = Žīguri
| platība           = 110,96
| iedzīvotāji       = 694&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 694 / 110.96 round 1}}
| izveidots         = 1958
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Žīguru pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, [[Krievija]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Vecumu pagasts|Vecumu]], [[Susāju pagasts|Susāju]] un [[Vīksnas pagasts|Vīksnas]] pagastiem, [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Liepnas pagasts|Liepnas pagastu]], kā arī Krievijas [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Pitalovas rajons|Pitalovas]] un [[Palkinas rajons|Palkinas]] rajoniem. 

== Daba ==
Žīguru pagasts ir mežainākais pagasts novadā, 86% no tā teritorijas aizņem meži.

=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ==== 
[[Gruzdovka]], [[Liepna (upe)|Liepna]], [[Pērdeja]], [[Poseļnīca]], [[Vēda]], [[Virica]].

== Vēsture ==
1958. gadā [[Abrenes rajons|Abrenes rajona]] [[Sosnīcas ciems|Sosnīcas ciema]] [[Žīguri]]em piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu, tajā iekļaujot arī daļu no [[Pļeševas ciems|Pļeševas ciema]]. 1959. gadā Žīguriem pievienoja daļu likvidētā Sosnīcas ciema ([[kolhozs|kolhozu]] «Gaišais rīts» un «Jaunkatleši» teritoriju), izveidojot Žīguru lauku teritoriju.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā Žīguri pilsētciemata statusu zaudēja un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par pagastu.&lt;ref&gt;https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL12053&lt;/ref&gt; 2009. gadā Žīguru pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Viļakas novads|Viļakas novadā]]. 2021. gadā Viļakas novadu iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Žīguri]] (pagasta centrs), [[Katleši]], [[Černova (ciems)|Černova]], [[Sosnīcas (Žīguru pagasts)|Sosnīcas]], [[Brizgova]].

=== Ievērojamas personības ===

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Izglītības iestādes:
* Žīguru pamatskola
* Viļakas mūzikas un mākslas skolas Žīguru filiāle
* Žīguru pirmskolas izglītības iestāde &quot;Lācītis&quot;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Balvu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Viļakas novads}}
{{Balvu rajons}}
}}
[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Balvu novada pagasti]]
[[Kategorija:Žīguru pagasts| ]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētciematu lauku teritorijas]]</text>
      <sha1>0m09vz6xtb796k9owue3dsgpxsjypbn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670512</id>
      <parentid>3670506</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:21:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3389" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Žīguru pagasts
| karte             = Žīguru pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Balvu novads
| centrs            = Žīguri
| platība           = 110,96
| iedzīvotāji       = 694&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 694 / 110.96 round 1}}
| izveidots         = 1958
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Žīguru pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, [[Krievija]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Vecumu pagasts|Vecumu]], [[Susāju pagasts|Susāju]] un [[Vīksnas pagasts|Vīksnas]] pagastiem, [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Liepnas pagasts|Liepnas pagastu]], kā arī Krievijas [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Pitalovas rajons|Pitalovas]] un [[Palkinas rajons|Palkinas]] rajoniem. 

== Daba ==
Žīguru pagasts ir mežainākais pagasts novadā, 86% no tā teritorijas aizņem meži.

=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ==== 
[[Gruzdovka]], [[Liepna (upe)|Liepna]], [[Pērdeja]], [[Poseļnīca]], [[Vēda]], [[Virica]].

== Vēsture ==
1958. gadā [[Abrenes rajons|Abrenes rajona]] [[Sosnīcas ciems|Sosnīcas ciema]] [[Žīguri]]em piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu, tajā iekļaujot arī daļu no [[Pļeševas ciems|Pļeševas ciema]]. 1959. gadā Žīguriem pievienoja daļu likvidētā Sosnīcas ciema ([[kolhozs|kolhozu]] «Gaišais rīts» un «Jaunkatleši» teritoriju), izveidojot Žīguru lauku teritoriju.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā Žīguri pilsētciemata statusu zaudēja un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par pagastu.&lt;ref&gt;https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL12053&lt;/ref&gt; 2009. gadā Žīguru pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Viļakas novads|Viļakas novadā]]. 2021. gadā Viļakas novadu iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]].

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Žīguri]] (pagasta centrs), [[Katleši]], [[Černova (ciems)|Černova]], [[Sosnīcas (Žīguru pagasts)|Sosnīcas]], [[Brizgova]].

=== Ievērojamas personības ===
{{Nepilnīga nodaļa}}
== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Izglītības iestādes:
* Žīguru pamatskola
* Viļakas mūzikas un mākslas skolas Žīguru filiāle
* Žīguru pirmskolas izglītības iestāde &quot;Lācītis&quot;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Balvu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Viļakas novads}}
{{Balvu rajons}}
}}
[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Balvu novada pagasti]]
[[Kategorija:Žīguru pagasts| ]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētciematu lauku teritorijas]]</text>
      <sha1>cylo0hvq5cofu1nq49ihwwz8fu9x2ir</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indijas subkontinents</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23043</id>
    <revision>
      <id>3670546</id>
      <parentid>2454311</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T10:23:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1616" xml:space="preserve">[[Attēls:India_78.40398E_20.74980N.jpg|thumb|250px|Indijas subkontinents.]]
[[Attēls:Südasien Sprachfamilien.png|thumb|250px|[[Valodu saime]]s Indijas subkontinentā.]]
'''Indijas subkontinents''' ir daļa no [[Āzija]]s [[kontinents|kontinenta]], kas aizņem [[Indijas plātne|Indijas tektonisko plātni]]. Indijas subkontinents lielākoties aizņem [[Indostānas pussala|Indostānas pussalu]] un teritoriju ziemeļos no tās. Reģionu nodala tāpēc, ka tas ģeoloģiski, ģeogrāfiski un kultūras ziņā atšķiras no pārējās Āzijas.

== Valstis ==
Indijas subkontinentā ietilpst šādas valstis:
* [[Bangladeša]]
* [[Butāna]]
* [[Indija]]
* [[Maldīvija]]
* [[Nepāla]]
* [[Pakistāna]] (izņemot [[Beludžistāna (province)|Beludžistānu]])
* [[Šrilanka]]
Dažreiz subkontinentā tiek iekļauta arī [[Mjanma]], jo tā ilgstoši bija iekļauta [[Britu Indija]]s sastāvā, tās vēsture un kultūra daudzējādā ziņā saistīta ar Indiju.

== Ģeogrāfija ==
Subkontinentu apskalo [[Bengāljas līcis]], [[Indijas okeāns]] un [[Arābijas jūra]]. Ziemeļos no pārējās Āzijas to nodala pasaulē augstākās kalnu grēdas - [[Himalaji]] un [[Karakorums]].

Indijas subkontinenta platība ir aptuveni 4 480 000 km².

Ģeogrāfiski Indijas subkontinentu tālāk iedala šādos reģionos:
* [[Himalaji]]
* Indas - Gangas līdzenums
* [[Indostānas pussala]]
* Indijas okeāna valstis

{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Pasaules reģioni}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dienvidāzija]]
[[Kategorija:Āzijas reģioni]]
[[Kategorija:Āzijas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Pasaules iedalījums]]</text>
      <sha1>622bshj92rzbe9laym45z6b9wp6yicm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tugra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>23779</id>
    <revision>
      <id>3670254</id>
      <parentid>3132540</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T14:17:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3130" xml:space="preserve">{{Osmanu imperijas kultura}}
[[Attēls:Tugra Mahmuds II.gif|left|frame|[[Osmaņu impērija]]s [[Sultāns|sultāna]] [[Mahmuds II|Mahmuda II]] tugra. Tajā var izlasīt: ''Mahmuds Hans, Abdulhamida dēls ir mūžīgi uzvarošs''. Arābu rakstā: &lt;br /&gt; 	 
- 	&lt;font color=&quot;#900&quot;&gt;محمد &lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;#009&quot;&gt;خان &lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;#090&quot;&gt;بن &lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;#990&quot;&gt;عبدالحميد &lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;#099&quot;&gt;مظفر &lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;#909&quot;&gt;دائماً&lt;/font&gt;]]

'''Tugra''' ([[Osmaņu turku valoda|osmaņu turku valodā]]: طغرا, [[Turku valoda|turku valodā]]: ''Tuğra'' [tu:ra]) ir [[Osmaņu impērija]]s [[sultāns|sultāna]] kaligrāfiska zīme jeb paraksts, ko liek uz valsts oficiāliem dokumentiem un vēstulēm. To iegravēja arī sultāna zīmogā un iekala sultāna valdīšanas laikā izdotajās monētās.

Tugru sagatavoja sultāna valdīšanas laika sākumā un uz dokumentiem to uzzīmēja īpaši galma kaligrāfi (turku valodā: ''nişancı''). Pirmā tugra tika izgatavota sultānam [[Orhans I|Orhanam I]] ([[1284]].—[[1359]].), kas bija otrais [[Osmaņu impērija]]s valdnieks. Tugru zīmēšanas tehnika ar laiku tika pilnveidota un sasniedza tās klasiski pieņemtos standartus, kad tika uzzīmēta sultāna [[Sulejmans I|Sulejmana I Lieliskā]] ([[1494]].—[[1596]].) tugra.

Tugras kalpoja līdzīgam nolūkam kā [[karteča]]s senajā [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Katram Osmaņu sultānam tika izstrādāta individuāla tugra. Tugras tika lietotas arī citās tjurku tautu apdzīvotās valstīs, piem. [[Kazaņas hanāts|Kazaņas hanātā]]. Vēlāk tugras lietoja arī [[tatāri]] [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]].

Tugru lietošana turpinās arī mūsdienās. Piemēram, tugras tikušas izgatavotas Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un [[Japānas imperators|Japānas imperatoram]] [[Akihito]].
{{-}}
== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Image:Tughra Orhan I.jpg|Pirmā tugra - [[Orhans I|Orhana I]] tugra, 1326.
Image:Tughra of Selim III.JPG|Osmaņu sultāna [[Selims III|Selima III]] tugra
Tughra of Suleiman I the Magnificent.svg|Osmaņu sultāna [[Sulejmans I|Sulejmana I Lieliskā]] tugra
Image:Tughra of Mehmed V.svg|Osmaņu sultāna [[Mehmeds V]] tugra.
Image:Abdul Hameed II Sign.svg|Osmaņu sultāna [[Abdulhamids II|Abdulhamida II]] tugra, 1876.
Image:Gallipoli-star-unadorned.jpg|Osmaņu sultāna [[Mehmeds V|Mehmeda VI]] tugra tiek lietota uz Galipolu zvaigznes kopš 1909.

Image:Krievijas prezidenta Vladimira Putina tugra.jpg|[[Krievija]]s prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] tugra
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Divāna raksts]]
* [[Osmaņu impērijas kultūra]]

== Saites ==
* [http://www.tugra.org Osmaņu sultānu tugras]
* [https://web.archive.org/web/20070312194119/http://trboard.org/modules/myalbum1/photo.php?lid=1 Osmaņu sultāna Mahmuda II tugra] 
* [https://web.archive.org/web/20070104111549/http://www.tughranet.f2s.com/tughras/tughras.htm Osmaņu sultānu tugras]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Turcijas vēsture]]
[[Kategorija:Osmaņu impērija]]
[[Kategorija:Osmaņu impērijas kultūra]]</text>
      <sha1>4ap4mwhizbtaq3s56anbvgiutnl4onx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Upeslejas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27763</id>
    <revision>
      <id>3670389</id>
      <parentid>3532670</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T21:21:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>46.109.54.96</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3193" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                   = Upeslejas
| settlement_type        = Lielciems
| image_skyline          = Piemineklis_Z_Stopijam.jpg
| imagesize              = 180px
| image_caption          = Piemineklis Zahārijam Stopijam
| pushpin_map            = Latvia
| pushpin_label_position = right
| subdivision_type       = Valsts
| subdivision_type1      = Novads
| subdivision_type2      = Pagasts
| subdivision_name       = {{LAT}}
| subdivision_name1      = [[Ropažu novads]]
| subdivision_name2      = [[Stopiņu pagasts]]
| established_title      = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date       = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2     =
| established_date2      =
| area_total_km2         =
| area_land_km2          = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of       = 2015
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2888 |title=Informācija par objektu: Upeslejas |accessdate={{dat|2017|01|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total       = 1211
| population_density_km2 = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 56 | latm  = 55 | lats  = 27 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 22 | longs = 59 | longEW = E
| elevation_m            = 9
| website                = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type       = Pasta nodaļa
| postal_code            = LV-2118 Cekule
| footnotes              = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Upeslejas''' ir ciems [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]]. Izvietojies [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] krastos ziemeļos no tagad slēgtās [[dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi|Rīgas—Ērgļu dzelzceļa līnijas]] 7 km no novada un pagasta centra [[Ulbroka]]s un 19 km no [[Rīga]]s centra.

Apdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados pie kādreizējās Daktermuižas, kas 16. gadsimta piederējusi ārstam un astronomam [[Zahārijs Stopijs|Zahārijam Stopijam]]. Ciema centrā pamatā daudzdzīvokļu māju apbūve, bet Mazās Juglas labajā krastā — privātmājas (Daktermuiža un Ābeles). Ciema teritorijā ir mazdārziņu kolonija.&lt;ref&gt;[http://www.stopini.lv/upload_file_old/Teritorijas%20planoshana/Karte_2_atlauta_izmantosana_.pdf Stopiņu novada teritorijas plānojums]&lt;/ref&gt;

Upeslejās atrodas Juglas sanatorijas internātpamatskola,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.juglassi.lv/public/?id=66&amp;ln=lv |title=JSI&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091218021327/http://www.juglassi.lv/public/?id=66&amp;ln=lv |archivedate={{dat|2009|12|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Tuberkulozes un plaušu slimību centrs]], pasta nodaļa, veikali un piemineklis [[Zahārijs Stopijs|Zahārijam Stopijam]] pie [[tuberkuloze]]s slimnīcas.
&lt;!-- [[Attēls:Dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu pie Upeslejām.jpg|thumb|left|Dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu]] --&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Stopiņu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>7yexqrltnqhsvldotxooswp7gtjo50k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6. februāris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28254</id>
    <revision>
      <id>3670239</id>
      <parentid>3657102</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T12:09:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5473" xml:space="preserve">'''6. februāris''' ir 37. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 328 dienas (329 [[garais gads|garajā gadā]]).

== Vārda dienas ==
[[Dace (personvārds)|Dace]], [[Dārta]], [[Dora]]

== Notikumi ==
* [[1454. gads]] — [[Trīspadsmitgadu karš]]: sākās [[Prūsijas Konfederācija|Prūsijas]] pilsētu sacelšanās.
* [[1457. gads]] — [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]] [[Silvestrs Stodevešers]] piešķīra [[Silvestra žēlastība]]s vasaļiem [[Livonija|Livonijā]].
* [[1788. gads]] — [[Masačūsetsa]] kļuva par sesto [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu.
* [[1900. gads]] — [[Nīderlande]]s parlamentam ratificējot 1899. gada miera konferences lēmumus, tika nodibināta [[Hāgas konvencija]].
* [[1922. gads]] — [[Vatikāns]]. Par pāvestu kļuva [[Pijs XI]]
* [[1945. gads]] — [[Francija|franču]] rakstnieks [[Roberts Brasilā]] tika sodīts ar nāvi par sadarbošanos ar vācu okupācijas režīmu.
* [[1952. gads]] — [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalieni pēc viņas tēva [[Džordžs VI Vindzors|Džordža VI]] nāves.
* [[1996. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Etiopijas karogs]].
* [[2000. gads]] — [[Tarja Halonena]] tika ievēlēta par pirmo [[Somija]]s prezidenti.
* [[2001. gads]] — [[Likud partija]]s vadītājs [[Ariels Šarons]] tika ievēlēts par [[Izraēla]]s premjerministru.
* [[2004. gads]] — terorista pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā [[Maskava]]s metro [[Krievija|Krievijā]] gāja bojā 41 cilvēks.

== Dzimuši ==
* [[1665. gads]] — [[Anna Stjuarte|Anna]] (''Anne''), Lielbritānijas karaliene (mirusi 1714. gadā)
* [[1748. gads]] — [[Adams Veishaupts]] (''Adam Weishaupt''), vācu filozofs (miris 1830. gadā)
* [[1778. gads]] — [[Ugo Foskolo]] (''Ugo Foscolo''), itāļu dzejnieks (miris 1827. gadā)
* [[1802. gads]] — [[Čārlzs Vitstons]] (''Charles Wheatstone''), angļu fiziķis (miris 1875. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Eižens Anrī Gravlots]] (''Eugène-Henri Gravelotte''), franču paukotājs (miris 1939. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Arnolds Landfoigts]] (''Arnold Landvoigt''), franču regbists (miris 1970. gadā)
* [[1895. gads]] — [[Mazulis Rūts]] (''Babe Ruth''), amerikāņu beisbolists (miris 1948. gadā)
* [[1903. gads]] — [[Klaudio Arrau]] (''Claudio Arrau''), Čīles pianists (miris 1991. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Vladislavs Gomulka]] (''Władysław Gomułka''), Polijas politiķis (miris 1982. gadā)
* [[1907. gads]] — [[Hansjohems Autrums]] (''Hansjochem Autrum''), vācu zoologs (miris 2003. gadā)
* [[1911. gads]] — [[Ronalds Reigans]] (''Ronald Wilson Reagan''), 40. ASV prezidents (miris 2004. gadā)
* [[1912. gads]] — [[Eva Brauna]] (''Eva Braun''), Ādolfa Hitlera sieva (mirusi 1945. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Džeks Balmers]] (''Jack Balmer''), angļu futbolists (miris 1984. gadā)
* [[1932. gads]] — [[Fransuā Trifo]] (''François Truffaut''), franču kinorežisors (miris 1984. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Bobs Mārlijs]] (''Bob Marley''), Jamaikas mūziķis (miris 1981. gadā)
* [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Juris Celmiņš]], latviešu vēsturnieks un politiķis
* [[1962. gads]] — [[Aksels Rouzs]] (''Axl Rose''), amerikāņu rokmūziķis
* [[1964. gads]] — [[Andrejs Zvjagincevs]] (''Андрей Звягинцев''), krievu kinorežisors
* [[1989. gads]] — [[Tamāra Abalde]] (''Tamara Abalde''), spāņu basketboliste
* [[1994. gads]] — [[Čārlijs Hītons]] (''Charlie Heaton'') angļu aktieris un mūziķis

== Miruši ==
* [[1481. gads]] — [[Mehmeds II|Mehmeds II Iekarotājs]] (''محمد ثانى''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1432. gadā)
* [[1685. gads]] — [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzs II]] (''Charles II''), Skotijas, Anglijas un Īrijas karalis (dzimis 1630. gadā)
* [[1695. gads]] — [[Ahmeds II]] (''احمد ثانى''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1643. gadā)
* [[1740. gads]] — [[Klements XII]] (''Clemens XII''), Romas pāvests (dzimis 1652. gadā)
* [[1804. gads]] — [[Džozefs Prīstlijs]] (''Joseph Priestley''), britu teologs, filozofs (dzimis 1733. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]], latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists (dzimis 1850. gadā)
* [[1894. gads]] — [[Teodors Bilrots]] (''Theodor Billroth''), austriešu ķirurgs (dzimis 1829. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Gustavs Klimts]] (''Gustav Klimt''), Austrijas gleznotājs (dzimis 1862. gadā)
* [[1952. gads]] — [[Džordžs VI Vindzors|Džordžs VI]] (''George VI''), Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1895. gadā)
* [[1966. gads]] — [[Vilis Lācis]], latviešu rakstnieks un politiķis (dzimis 1904. gadā)
* [[1994. gads]] — [[Džozefs Kotens]] (Joseph Cotten), amerikāņu aktieris (dzimis 1905. gadā)
* [[2008. gads]] — [[Dīters Nolls]] (''Dieter Noll''), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā)
* [[2012. gads]] — [[Dženisa Vosa]] (''Janice E. Voss''), ASV kosmonaute (dzimusi 1956. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Džordžs Šulcs]] (''George Shultz''), ASV politiķis (dzimis 1920. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Meteņi]]
* Vaitangi diena ([[Jaunzēlande]])
* Sāmu diena ([[Skandināvija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Februāris]]</text>
      <sha1>ikwse1uuauy5xctmjubogdhq2i92axh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Pasažieru stacija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>29629</id>
    <revision>
      <id>3670400</id>
      <parentid>3666229</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T22:43:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vilcienu satiksme */ precizējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19677" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rīgas Pasažieru stacija
| tips                = stacija
| attēls              = Centrala Stacija 2008.jpg
| attēla_apraksts     = '''Centrālās stacijas ēka.''' &lt;br /&gt; Skats no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s, &lt;br /&gt; 2008. gada aprīlī
| karte               = Rīga
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts2           = V.Cipuļins, V.Kuzņecovs
| platformas          = 5
| platformu_tips      = salas
| sliežu_ceļi         = 9 (neskaitot strupceļus,&lt;br /&gt; no kuriem 3 paredzēti pasažieru vilcieniem)
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 56 | lats  = 47 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 07 | longs = 17 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (3 km) &lt;br /&gt; [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] (4 km)&lt;br /&gt; [[Jāņavārti]] (4 km) 
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Vagonu parks]] (2 km)
}}

'''Rīgas Pasažieru stacija''' (saukta arī par '''Rīgas Centrālo staciju''', '''Rīgu-Pasažieru''' vai vienkārši '''Rīgu''') ir lielākā pasažieru [[dzelzceļa stacija]] [[Rīga|Rīgā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Visi [[Latvija]]s pasažieru [[vilciens|vilcienu]] platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — [[Saulkrasti|Saulkrastu]], [[Sigulda]]s, [[Salaspils]], [[Jelgava]]s un [[Jūrmala]]s virzienos).

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas stacija 1861.jpg|left|thumb|250x250px|Rīgas stacija, 1861. gads]]
[[Attēls:Rīgas Dinaburgas stacija.jpeg|thumb|left|250px|Rīgas Dinaburgas stacija 1890. gados.]]
[[Attēls:Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.]]
[[Attēls:Rīgas Pasažieru stacija ap 1930.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija (ap 1930).]]
[[Attēls:Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.]]
[[Attēls:Vecaa stacija.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija pirms pārbūves 2001. gada vasarā]]
[[Attēls:Centrālā stacija Rīgā.JPG|thumb|250px|Rīgas Centrālā stacija 2008. gada februārī]]
Rīgas dzelzceļa stacijas būve sākta 1858. gadā (pēc pirmās [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] projekta apstiprināšanas). {{dat|1858|5|8||bez}} pie [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas]] sākās būvniecības uzsākšanai veltīts svinīgs gājiens uz ceremonijas vietu iepretim [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] tiltam. Ceremonija sākās ar garīgu aktu, kam sekoja Baltijas ģenerālgubernatora [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandra Suvorova]] simboliskā zemes rakšana un nogādāšana būvdarbu vietā. Stacijas atrašanās vietu izvēlējās ārpus [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājuma līnijas]], ko tajā laikā sāka nojaukt. Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz [[Daugavpils|Dinaburgu]] un tālāk uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]] un [[Varšava|Varšavu]].

Sākotnēji dzelzceļa stacijas pasažieru ēka bija neliels divstāvu mūra nams, kurā noslēdzās četri sliežu ceļi un [[perons|perona]] jumts pār tiem. 1884. gadā pēc [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta, katrā nama pusē piebūvēti trīsstāvu nami. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā tika uzcelta kapela — lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un viņa ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā {{dat|1888|10|17||bez}}. 1892. gadā [[Rīga]] I tika paplašināta pēc tam, kad no šīs stacijas atklāja pasažieru satiksmi [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā]]. Pēc tam, kad 1896. gadā tika atklāta ātrvilciena ''[[Nord-Express|Nord—Express]]'' satiksme no Parīzes caur Hanoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz pat 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, kas tika atkabināts Daugavpils stacijā.

Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās [[Rīga Preču I|Rīga I preču stacijas]] teritorijā. Līdz 1914. gadam plāns daļēji tika realizēts un Rīga I kļuva par '''Rīgas Galveno staciju'''. Sliežu ceļi tika pacelti virs Rīgas centrālajām ielām, un tika uzbūvēts jaunais [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|dzelzceļa tilts]] pār [[Daugava|Daugavu]]. Pasažieru stacijas pārbūve tomēr netika pabeigta, jo sākās [[Pirmais pasaules karš]].

Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām tika izveidota starptautiska pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz [[Kauņa|Kauņu]], ko 26. februārī cauri [[Kaļiņingrada|Kēnigsbergai]] pagarināja līdz [[Berlīne]]i. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena ''[[Nord-Express]]'' satiksmi posmā [[Tallina]] — Rīga — Kauņa — [[Varšava]] — [[Berlīne]]. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei. 1925. gada jūlijā tika nojaukta pareizticīgo kapela stacijas priekšā. 1937. gadā tika izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] un sekojošā [[Otrais pasaules karš|kara]] dēļ.

1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, cits pēc cita tika izstrādāti vairāki projekti. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas. 1960. gadā atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā tika atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīca tika nomainīta pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.&lt;ref name=&quot;mv&quot;&gt;Evija Puķe. Veikalu valgi Stacijas laukumā. Žurn. Mājas viesis. 2003, № 213.&lt;/ref&gt;

2002.—2003. gadā, kompānijas ''Linstow Varner'' veiktās [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] pārbūves laikā, veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja tikpat augstu (43 metri, kopā ar burtiem '''RĪGA''' — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri) pulksteņa torni. 2003. gadā atklāja stacijas piebūvi ar lielveikala &quot;[[Origo]]&quot; ēku.&lt;ref name=&quot;mv&quot; /&gt;

2019. gadā sāka ''[[Rail Baltica]]'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus plānots paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; Projektēšanas laikā 2019. gada februārī stacijas tuvumā tika atklāta 1958. gadā pabeigta bumbu patversme ar slepeno nosaukumu &quot;objekts 100&quot;, kuras mērķis bija pasargāt dzelzceļa darbiniekus atomkara gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/padomju-laika-slepenais-bunkurs--tiesa-rigas-centralas-dzelzcela-stacijas-tuvuma.a309113/|title=Padomju laika slepenais bunkurs – tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|date=2019. gada 11. februārī|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada 28. marta ir slēgti Rīgas centrālās stacijas pasažieru 6., 7., 8., 9. (tranzīta) sliežu ceļi sakarā ar ''Rail Baltica'' būvniecības uzsākšanu.
5. ceļš pārveidots par strupceļu.

== Vilcienu satiksme ==
Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek šādos maršrutos:
[[Attēls:Rīgas stacija6.JPG|thumb|250px|Dīzeļvilcieni, tālsatiksmes vilciens un elektrovilciens pie Rīgas Pasažieru stacijas peroniem (2010)]]

* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Aizkraukle]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Aglona]] (dīzeļvilciens reizi gadā katoļu svētceļojuma laikā vai īpašos gadījumos)
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Carnikava]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Dobele]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Dubulti]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Gulbene]] (dīzeļvilciens, piektdienās (turp), sestdienās, svētdienās)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Indra]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā + komforta vagons ar papildus piemaksu)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] (elektrovilciens)
&lt;!-- * Rīga—Viļņa—Minska—Kijeva (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)&lt;ref&gt;[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku]&lt;/ref&gt; --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Krāslava]] (dīzeļvilciens + komforta vagons ar papildu piemaksu&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/informacija-pasazieriem/komforta-klase/ Komforta klase]&lt;/ref&gt;)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Krustpils]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Ķemeri]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Lielvārde]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Līvāni]] (svētdienās skolu mācību periodā; Līvānos atkabina papildu sastāvu maršrutam Rīga—Daugavpils, kas kursē atpakaļ maršrutā Līvāni—Rīga)
* [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Madona]] (dīzeļvilciens, kursē katru dienu)
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Maskava]] (tālsatiksmes vilciens, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē kopā ar maršruta Rīga—Sanktpēterburga vagoniem; kursē katru dienu) --&gt;
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Minska]] (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)&lt;ref&gt;[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/vilciena-nr.87-88-minska-rga-kurssanas-datumi-2019.gada Vilciena Nr.87/88 Minska-Rīga kursēšanas datumi 2019.gadā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Ogre]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Rēzekne II]] (dīzeļvilciens; + vienreiz katru dienu dīzeļvilciens, kam tiek pievienots komforta klases vagons)
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Sanktpēterburga]] (bezpārsēšanās vagoni, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē vilciena Rīga—Maskava sastāvā; kursē katru dienu) --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Saulkrasti]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Sigulda]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Sloka]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums I]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums II]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valmiera]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Zilupe]] (dīzeļvilciens).

Kopš 2020. gada marta vidus [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] (vēlāk arī starptautiskās situācijas) dēļ nekursē starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Minsku un Kijevu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}&lt;/ref&gt; Vienīgais starptautiskais vilciens no Rīgas ir dīzeļvilciens Rīga—Valga.

== Stacijas parki ==

=== Torņakalna parks ===
{{Pamatraksts|Torņakalns (stacija)}}
Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos:
* '''A parks''' — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai,
* '''B parks''' — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi.

=== Galvenais parks ===
Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 3 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam.

=== Tehniskais parks ===
Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parka]] pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos:
* '''B parks''' — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs,
* '''C parks''' — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi,
* '''D parks''' — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs,
* '''E parks''' — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Rīgas stacija1.JPG|Rīgas Pasažieru stacija
Attēls:Rīgas stacijas centrālā zāle.JPG|Rīgas stacijas centrālā zāle ar tablo (mūsdienās rekonstruēts)
Attēls:Rīgas stacija2.JPG|Vilcieni uz 7. un 8. ceļa
Attēls:Rīgas stacija 2010. gada ziemā.JPG|Rīgas stacijas peroni 2010. gada ziemā
Attēls:Rīgas stacija3.jpg|Sliežu ceļi un stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacija4.jpg|Sliežu ceļu izvērsums [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna]] virzienā
Attēls:Rīgas stacija5.JPG|Tālsatiksmes vilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis2.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacijas laukums.JPG|Stacijas laukums Rīgā
Attēls:Dīzeļvilciens uz Krustpili.JPG|Dīzeļvilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Rīgas stacija7.JPG|Elektrovilciens pie perona
Attēls:Rīgas stacija8.JPG|Jūrmalas virziena perons un pasažieru vilcieni
Attēls:Rīgas stacija9.JPG|Sliežu ceļu izvērsums [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] virzienā
Attēls:Rīgas stacija10.JPG|Stacijas pulksteņa augšdaļa
Attēls:Rīgas stacija11.JPG|Dīzeļvilcieni DR1A
Attēls:2TE10U Rīgas stacijā.JPG|Dīzeļlokomotīve 2TE10U ar kravas sastāvu Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Sniegtīris Rīgas stacijā.JPG|Sniegtīris
Attēls:Rīgas stacija12.JPG|Elektrovilciens ER2T, 2011. gada ziema
Attēls:Rīgas stacija13.JPG|Dīzeļvilciens Rīga—Gulbene
Attēls:Testa vilciens no Ķīnas.jpg|Testa konteinervilciens no Ķīnas pienāk Rīgas stacijā (2016)
Attēls:Ekspresisvilciens.jpg|Vilciens Rīga-Maskava/Sanktpēterburga
File:DR1A-290 Rīgas stacijā.jpg|Dīzeļvilciens Rīga-Sigulda
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Vēsturiski attēli ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei.jpg|Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei (pirms 1861)
Attēls:Pirmā Rīgas stacijas ēka.jpg|Pirmā Rīgas stacijas ēka (pirms 1885. gada)
Attēls:Riga Dvinsk Station.jpg|Rīgas Dvinskas stacija ar kapelu - lūgšanu namiņu (pēc 1905)
Attēls:Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija.jpg|Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910)
Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)
Attēls:Vilcieni Rīgas stacijā.jpg|Tālsatiksmes vilcieni Rīgas stacijā (pirms Otrā pasaules kara)
Attēls:Rīgas jaunās dzelzceļa stacijas makets 1937.jpeg|Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves projekts 1937. gadā
Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1970-043-42, Lettland-Riga, Ankunft von Hinrich Lohse mit Offizieren am Bahnhof.jpg|Rīgas Pasažieru stacija ''Riga I'' nacistu okupācijas laikā (1944)
Attēls:Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā ap 1960.jpg|Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā padomju okupācijas laikā (ap 1960)
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons|Riga Central Train Station|Rīgas Pasažieru stacija}}
* [http://www.delfi.lv/izklaide/skats/vesture/rigas-centrala-stacija-vairak-neka-150-gadi-fotografijas.d?id=45508930 Rīgas Centrālā stacija: vairāk nekā 150 gadi fotogrāfijās]
* [https://web.archive.org/web/20130914070239/http://www.rigacv.lv/articles/rigas_stacija История рижского центрального вокзала] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20110411133208/http://www.mixnews.lv/ru/blogs/13/681 Чемоданное настроение] (veci Rīgas stacijas attēli). {{ru ikona}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=-5dVz6f5vuE&amp;feature=relmfu Rīgas Pasažieru stacija. Ziema. Latvijas dzelzceļš (video)]
* [https://web.archive.org/web/20170817162006/http://a4d.lv/lv/raksti/riga-pasazieru/ Rīga Pasažieru]
* [https://www.youtube.com/watch?time_continue=79&amp;v=lTyu1rj0mgg Dzelzceļa stāsti. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (video)]

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}
{{Rīgas augstceltnes}}

{{DEFAULTSORT:Rīgas Pasažieru stacija}}
[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>2abtnujpo9raaap0pueclaftb8ffk03</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670401</id>
      <parentid>3670400</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T22:48:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ diez vai šogad pabeigs</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19691" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rīgas Pasažieru stacija
| tips                = stacija
| attēls              = Centrala Stacija 2008.jpg
| attēla_apraksts     = '''Centrālās stacijas ēka.''' &lt;br /&gt; Skats no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s, &lt;br /&gt; 2008. gada aprīlī
| karte               = Rīga
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]
| atvērta             = 1861
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts2           = V.Cipuļins, V.Kuzņecovs
| platformas          = 5
| platformu_tips      = salas
| sliežu_ceļi         = 9 (neskaitot strupceļus,&lt;br /&gt; no kuriem 3 paredzēti pasažieru vilcieniem)
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 56 | lats  = 47 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 07 | longs = 17 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]] (3 km) &lt;br /&gt; [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]] (4 km)&lt;br /&gt; [[Jāņavārti]] (4 km) 
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Vagonu parks]] (2 km)
}}

'''Rīgas Pasažieru stacija''' (saukta arī par '''Rīgas Centrālo staciju''', '''Rīgu-Pasažieru''' vai vienkārši '''Rīgu''') ir lielākā pasažieru [[dzelzceļa stacija]] [[Rīga|Rīgā]] un [[Latvija|Latvijā]]. Visi [[Latvija]]s pasažieru [[vilciens|vilcienu]] platsliežu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 5 virzienos — [[Saulkrasti|Saulkrastu]], [[Sigulda]]s, [[Salaspils]], [[Jelgava]]s un [[Jūrmala]]s virzienos).

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas stacija 1861.jpg|left|thumb|250x250px|Rīgas stacija, 1861. gads]]
[[Attēls:Rīgas Dinaburgas stacija.jpeg|thumb|left|250px|Rīgas Dinaburgas stacija 1890. gados.]]
[[Attēls:Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacijas iekšskats 1930. gados.]]
[[Attēls:Rīgas Pasažieru stacija ap 1930.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija (ap 1930).]]
[[Attēls:Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.jpeg|thumb|250px|Rīgas pasažieru stacija pirms pārbūves 1950. gadu beigās.]]
[[Attēls:Vecaa stacija.jpg|thumb|250px|Rīgas Pasažieru stacija pirms pārbūves 2001. gada vasarā]]
[[Attēls:Centrālā stacija Rīgā.JPG|thumb|250px|Rīgas Centrālā stacija 2008. gada februārī]]
Rīgas dzelzceļa stacijas būve sākta 1858. gadā (pēc pirmās [[dzelzceļa līnija]]s [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] projekta apstiprināšanas). {{dat|1858|5|8||bez}} pie [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Rīgas biržas]] sākās būvniecības uzsākšanai veltīts svinīgs gājiens uz ceremonijas vietu iepretim [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielas]] tiltam. Ceremonija sākās ar garīgu aktu, kam sekoja Baltijas ģenerālgubernatora [[Aleksandrs Suvorovs|Aleksandra Suvorova]] simboliskā zemes rakšana un nogādāšana būvdarbu vietā. Stacijas atrašanās vietu izvēlējās ārpus [[Rīgas nocietinājumi|pilsētas nocietinājuma līnijas]], ko tajā laikā sāka nojaukt. Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz [[Daugavpils|Dinaburgu]] un tālāk uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]] un [[Varšava|Varšavu]].

Sākotnēji dzelzceļa stacijas pasažieru ēka bija neliels divstāvu mūra nams, kurā noslēdzās četri sliežu ceļi un [[perons|perona]] jumts pār tiem. 1884. gadā pēc [[Heinrihs Šēls|Heinriha Šēla]] projekta, katrā nama pusē piebūvēti trīsstāvu nami. 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā tika uzcelta kapela — lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] un viņa ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā {{dat|1888|10|17||bez}}. 1892. gadā [[Rīga]] I tika paplašināta pēc tam, kad no šīs stacijas atklāja pasažieru satiksmi [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijā]]. Pēc tam, kad 1896. gadā tika atklāta ātrvilciena ''[[Nord-Express|Nord—Express]]'' satiksme no Parīzes caur Hanoveri, Berlīni, Kēnigsbergu un Daugavpili uz Pēterburgu, tam līdz pat 1914. gadam bija īpašs vagons uz Rīgu, kas tika atkabināts Daugavpils stacijā.

Pēc 1902. gada izstrādātā Rīgas dzelzceļu mezgla pārbūves plāna, kas paredzēja vienu centrālo staciju visiem Rīgā ienākošajiem vilcieniem, radās nepieciešamība stacijas pasažieru ēkas galveno korpusu pārvietot nedaudz tālāk no pilsētas centrālās daļas nekā esošā stacija, toreizējās [[Rīga Preču I|Rīga I preču stacijas]] teritorijā. Līdz 1914. gadam plāns daļēji tika realizēts un Rīga I kļuva par '''Rīgas Galveno staciju'''. Sliežu ceļi tika pacelti virs Rīgas centrālajām ielām, un tika uzbūvēts jaunais [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|dzelzceļa tilts]] pār [[Daugava|Daugavu]]. Pasažieru stacijas pārbūve tomēr netika pabeigta, jo sākās [[Pirmais pasaules karš]].

Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām tika izveidota starptautiska pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas uz dažādām valstīm. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz [[Kauņa|Kauņu]], ko 26. februārī cauri [[Kaļiņingrada|Kēnigsbergai]] pagarināja līdz [[Berlīne]]i. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena ''[[Nord-Express]]'' satiksmi posmā [[Tallina]] — Rīga — Kauņa — [[Varšava]] — [[Berlīne]]. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei. 1925. gada jūlijā tika nojaukta pareizticīgo kapela stacijas priekšā. 1937. gadā tika izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas]] un sekojošā [[Otrais pasaules karš|kara]] dēļ.

1954. gadā atsākās stacijas pārbūves jautājuma risināšana, cits pēc cita tika izstrādāti vairāki projekti. Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas. 1960. gadā atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas, bet 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases (arhitekti V. Kuzņecovs un V. Cipuļins). 1965. gadā tika atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 1970. gadu beigās pulksteņa ciparnīca tika nomainīta pret elektronisko tablo, kas sastāvēja no 1600 lampiņām.&lt;ref name=&quot;mv&quot;&gt;Evija Puķe. Veikalu valgi Stacijas laukumā. Žurn. Mājas viesis. 2003, № 213.&lt;/ref&gt;

2002.—2003. gadā, kompānijas ''Linstow Varner'' veiktās [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] pārbūves laikā, veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja tikpat augstu (43 metri, kopā ar burtiem '''RĪGA''' — 46 metri; ciparnīcas diametrs — 4,2 metri) pulksteņa torni. 2003. gadā atklāja stacijas piebūvi ar lielveikala &quot;[[Origo]]&quot; ēku.&lt;ref name=&quot;mv&quot; /&gt;

2019. gadā sāka ''[[Rail Baltica]]'' [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Rīgas dzelzceļa tilta]], uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus sākumā bija plānots paveikt 2021. — 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem [[eiro]].&lt;ref&gt;[http://edzl.lv/lv/aktualitates/projekta-jaunumi/uzsakta-rail-baltica-centralas-stacijas-iepirkuma-2-karta-un-parakstits-sadarbibas-memorands-ar-nvo.html Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO] edzl.lv 2018. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; Projektēšanas laikā 2019. gada februārī stacijas tuvumā tika atklāta 1958. gadā pabeigta bumbu patversme ar slepeno nosaukumu &quot;objekts 100&quot;, kuras mērķis bija pasargāt dzelzceļa darbiniekus atomkara gadījumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/padomju-laika-slepenais-bunkurs--tiesa-rigas-centralas-dzelzcela-stacijas-tuvuma.a309113/|title=Padomju laika slepenais bunkurs – tiešā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas tuvumā|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-19|date=2019. gada 11. februārī|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada 28. marta ir slēgti Rīgas centrālās stacijas pasažieru 6., 7., 8., 9. (tranzīta) sliežu ceļi sakarā ar ''Rail Baltica'' būvniecības uzsākšanu.
5. ceļš pārveidots par strupceļu.

== Vilcienu satiksme ==
Pasažieru vilcienu satiksme no Rīgas Pasažieru stacijas notiek šādos maršrutos:
[[Attēls:Rīgas stacija6.JPG|thumb|250px|Dīzeļvilcieni, tālsatiksmes vilciens un elektrovilciens pie Rīgas Pasažieru stacijas peroniem (2010)]]

* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Aizkraukle]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Aglona]] (dīzeļvilciens reizi gadā katoļu svētceļojuma laikā vai īpašos gadījumos)
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Carnikava]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Dobele]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Dubulti]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Gulbene]] (dīzeļvilciens, piektdienās (turp), sestdienās, svētdienās)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Indra]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā + komforta vagons ar papildus piemaksu)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] (elektrovilciens)
&lt;!-- * Rīga—Viļņa—Minska—Kijeva (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)&lt;ref&gt;[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/izmainas-vilcienu-kustibas-saraksta-parejot-uz-vasaras-laiku Izmaiņas vilcienu kustības sarakstā, pārejot uz vasaras laiku]&lt;/ref&gt; --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga]]—[[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Krāslava]] (dīzeļvilciens + komforta vagons ar papildu piemaksu&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/informacija-pasazieriem/komforta-klase/ Komforta klase]&lt;/ref&gt;)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Krustpils]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Ķemeri]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Lielvārde]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (dīzeļvilciens divreiz nedēļā)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Līvāni]] (svētdienās skolu mācību periodā; Līvānos atkabina papildu sastāvu maršrutam Rīga—Daugavpils, kas kursē atpakaļ maršrutā Līvāni—Rīga)
* [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Rīga—Madona]] (dīzeļvilciens, kursē katru dienu)
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Maskava]] (tālsatiksmes vilciens, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē kopā ar maršruta Rīga—Sanktpēterburga vagoniem; kursē katru dienu) --&gt;
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Minska]] (tālsatiksmes vilciens, kursē vienu reizi 4 dienās)&lt;ref&gt;[https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/vilciena-nr.87-88-minska-rga-kurssanas-datumi-2019.gada Vilciena Nr.87/88 Minska-Rīga kursēšanas datumi 2019.gadā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Ogre]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Rēzekne II]] (dīzeļvilciens; + vienreiz katru dienu dīzeļvilciens, kam tiek pievienots komforta klases vagons)
&lt;!-- * [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Sanktpēterburga]] (bezpārsēšanās vagoni, posmā Rīga—Novosokoļņiki kursē vilciena Rīga—Maskava sastāvā; kursē katru dienu) --&gt;
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Saulkrasti]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Sigulda]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Sloka]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums I]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīga—Tukums II]] (elektrovilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valga]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Valmiera]] (dīzeļvilciens)
* [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Rīga—Zilupe]] (dīzeļvilciens).

Kopš 2020. gada marta vidus [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] (vēlāk arī starptautiskās situācijas) dēļ nekursē starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Minsku un Kijevu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi |title=Tiek pārtraukti starptautiskie pasažieru dzelzceļa pārvadājumi |access-date={{dat|2020|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200814175646/https://travel.ldz.lv/lv/jaunumi/no-17.marta-tiek-partraukti-starptautiskie-pasazieru-dzelzcea-parvadajumi }}&lt;/ref&gt; Vienīgais starptautiskais vilciens no Rīgas ir dīzeļvilciens Rīga—Valga.

== Stacijas parki ==

=== Torņakalna parks ===
{{Pamatraksts|Torņakalns (stacija)}}
Torņakalna parka sastāvā ietilpst visi sliežu ceļi Torņakalna stacijā. Torņakalna parks savukārt iedalās 2 parkos:
* '''A parks''' — 6 sliežu ceļi un 3 peroni tuvāk Torņakalna stacijas ēkai,
* '''B parks''' — atzarojums no A parka, B parkā ir 10 strupceļi.

=== Galvenais parks ===
Galvenais parks ir Rīgas Pasažieru stacijas centrālā un galvenā daļa, kurā ir visu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu galapunkts. Galvenajā parkā ir 5 peroni un 9 ceļi, kā arī 3 pasažieru strupceļi. No tiem 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8. ceļš, kā arī 10., 11. un 12. strupceļš paredzēti pasažieru vilcieniem, bet 2. un 9. ceļš — kravas vilcienu tranzītam.

=== Tehniskais parks ===
Tehniskais parks, dēvēts arī par Rīgas Tehnisko staciju vai Vagonu parku, atrodas [[Jāņavārti|Jāņavārtu]] pusē no galvenā parka. Tehniskā parka abās pusēs atrodas [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parka]] pieturas punkts. Parks paredzēts elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī starptautisko vilcienu stāvēšanai, apskatei, apkopei. Tehniskais parks iedalās šādos parkos:
* '''B parks''' — paredzēts elektrovilcienu stāvēšanai un apkopei, tajā ir 5 ceļi, kā arī elektrovilcienu remonta cehs,
* '''C parks''' — paredzēts starptautisko pasažieru vilcienu vagonu stāvēšanai, tajā ir 17 ceļi,
* '''D parks''' — SIA Latvijas Ekspresis vagonu remonta cehs,
* '''E parks''' — paredzēts dīzeļvilcienu stāvēšanai un apkalpošanai, tajā atrodas 8 sliežu ceļi.

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Attēls:Rīgas stacija1.JPG|Rīgas Pasažieru stacija
Attēls:Rīgas stacijas centrālā zāle.JPG|Rīgas stacijas centrālā zāle ar tablo (mūsdienās rekonstruēts)
Attēls:Rīgas stacija2.JPG|Vilcieni uz 7. un 8. ceļa
Attēls:Rīgas stacija 2010. gada ziemā.JPG|Rīgas stacijas peroni 2010. gada ziemā
Attēls:Rīgas stacija3.jpg|Sliežu ceļi un stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacija4.jpg|Sliežu ceļu izvērsums [[Torņakalns (stacija)|Torņakalna]] virzienā
Attēls:Rīgas stacija5.JPG|Tālsatiksmes vilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacijas pulkstenis2.jpg|Rīgas Pasažieru stacijas pulkstenis
Attēls:Rīgas stacijas laukums.JPG|Stacijas laukums Rīgā
Attēls:Dīzeļvilciens uz Krustpili.JPG|Dīzeļvilciens Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Rīgas stacija7.JPG|Elektrovilciens pie perona
Attēls:Rīgas stacija8.JPG|Jūrmalas virziena perons un pasažieru vilcieni
Attēls:Rīgas stacija9.JPG|Sliežu ceļu izvērsums [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] virzienā
Attēls:Rīgas stacija10.JPG|Stacijas pulksteņa augšdaļa
Attēls:Rīgas stacija11.JPG|Dīzeļvilcieni DR1A
Attēls:2TE10U Rīgas stacijā.JPG|Dīzeļlokomotīve 2TE10U ar kravas sastāvu Rīgas Pasažieru stacijā
Attēls:Sniegtīris Rīgas stacijā.JPG|Sniegtīris
Attēls:Rīgas stacija12.JPG|Elektrovilciens ER2T, 2011. gada ziema
Attēls:Rīgas stacija13.JPG|Dīzeļvilciens Rīga—Gulbene
Attēls:Testa vilciens no Ķīnas.jpg|Testa konteinervilciens no Ķīnas pienāk Rīgas stacijā (2016)
Attēls:Ekspresisvilciens.jpg|Vilciens Rīga-Maskava/Sanktpēterburga
File:DR1A-290 Rīgas stacijā.jpg|Dīzeļvilciens Rīga-Sigulda
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Vēsturiski attēli ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei.jpg|Svinības par godu Rīgas-Daugavpils dzelzceļa būvei (pirms 1861)
Attēls:Pirmā Rīgas stacijas ēka.jpg|Pirmā Rīgas stacijas ēka (pirms 1885. gada)
Attēls:Riga Dvinsk Station.jpg|Rīgas Dvinskas stacija ar kapelu - lūgšanu namiņu (pēc 1905)
Attēls:Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija.jpg|Rīgas Daugavpils dzelzceļa stacija (1910)
Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)
Attēls:Vilcieni Rīgas stacijā.jpg|Tālsatiksmes vilcieni Rīgas stacijā (pirms Otrā pasaules kara)
Attēls:Rīgas jaunās dzelzceļa stacijas makets 1937.jpeg|Rīgas dzelzceļa stacijas pārbūves projekts 1937. gadā
Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1970-043-42, Lettland-Riga, Ankunft von Hinrich Lohse mit Offizieren am Bahnhof.jpg|Rīgas Pasažieru stacija ''Riga I'' nacistu okupācijas laikā (1944)
Attēls:Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā ap 1960.jpg|Dīzeļvilciens DP-1 Tallina-Viļņa Rīgas stacijā padomju okupācijas laikā (ap 1960)
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons|Riga Central Train Station|Rīgas Pasažieru stacija}}
* [http://www.delfi.lv/izklaide/skats/vesture/rigas-centrala-stacija-vairak-neka-150-gadi-fotografijas.d?id=45508930 Rīgas Centrālā stacija: vairāk nekā 150 gadi fotogrāfijās]
* [https://web.archive.org/web/20130914070239/http://www.rigacv.lv/articles/rigas_stacija История рижского центрального вокзала] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20110411133208/http://www.mixnews.lv/ru/blogs/13/681 Чемоданное настроение] (veci Rīgas stacijas attēli). {{ru ikona}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=-5dVz6f5vuE&amp;feature=relmfu Rīgas Pasažieru stacija. Ziema. Latvijas dzelzceļš (video)]
* [https://web.archive.org/web/20170817162006/http://a4d.lv/lv/raksti/riga-pasazieru/ Rīga Pasažieru]
* [https://www.youtube.com/watch?time_continue=79&amp;v=lTyu1rj0mgg Dzelzceļa stāsti. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija (video)]

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils}}
{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}
{{Rīgas augstceltnes}}

{{DEFAULTSORT:Rīgas Pasažieru stacija}}
[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Jelgava stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>2pa889986a99i83ej5rscaxpqrw96pm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)</title>
    <ns>1</ns>
    <id>29860</id>
    <revision>
      <id>3670480</id>
      <parentid>122088</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T05:08:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <comment>/* lielie burti */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="570" xml:space="preserve">Vai U. tika reģistrēts kā partija (ar tiesībām piedalīties vēlēšanās)? [[Lietotājs:217.198.224.13|217.198.224.13]] 01:01, 17 martā, 2007 (UTC)
:Nezinu, bet, ja atmiņa neviļ, toreiz nemaz nevajadzēja būt partijai, lai piedalītos vēlēšanās. Un kas tas &quot;aktīvais nacionālisms&quot; tāds ir, arī nezinu. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 01:15, 17 martā, 2007 (UTC)

== lielie burti ==

nav bišk par daudz lapas nosaukumā? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 08.08 (EEST)</text>
      <sha1>gzk111shcy23ajigh11mntdc2b27rdk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ScAvenger</title>
    <ns>3</ns>
    <id>31169</id>
    <revision>
      <id>3670366</id>
      <parentid>3667085</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:46:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sīkumi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42653" xml:space="preserve">{|style=&quot;background: #dde1e0; border: solid 1px #178f71; float: right&quot;
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Attēls:Icon file cabinet.png|40px|Arhīvs]]&lt;br /&gt;'''Mans diskusiju arhīvs'''
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs1|2007. gada aprīlis — 2009. gada marts]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs2|2009. gada marts — 2010. gada novembris]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs3|2010. gada novembris — 2011. gada decembris]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs4|2011. gada decembris — 2014. gada maijs]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs5|2014. gada maijs — 2017. gada augusts]]
|}
&lt;br clear=all&gt;

== Vilcienbildes ==

[[:commons:Category:Railways in Latvia 155 anniversary|Ielādēju no Flickr kaudzīti ar vilcienu bildēm]] — varbūt noder rakstos un vari pielikt papildu kategorijas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 5. septembris, plkst. 18.34 (EEST)
:Jā, paldies, var noderēt. Man tas pasākums pašam arī ir izfotografēts, bet ne tādā kvalitātē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 5. septembris, plkst. 19.26 (EEST)

== Zinātne ==

Sveiks! Varbūt ir interese piedalīties [[:c:Commons:Wiki Science Competition 2017 in Latvia|zinātnes attēlu konkursā]]? Lai vismaz statistiski mēs neizskatītos slikti :) Mājās/darbā taču ir visādi konkursam derīgi ''pribambasi'' --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 19. novembris, plkst. 07.24 (EET)
:Konkurence tiešām nav liela, ja es pirms 2 gadiem ar savu [[C:File:Cross-section_of_a_Vaccinium_oxycoccos.jpg|purva dzērvenes šķērsgriezuma miglas bildi]] pamanījos kļūt par [[C:Commons:European_Science_Photo_Competition_2015/Winners|vienu no Latvijas uzvarētājiem]]. --[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2017. gada 19. novembris, plkst. 08.12 (EET)
::Nu, tā jau tīri laba bilde... Paskatīšos, varbūt &quot;Zinātnieku nakts&quot; bildēs būs kas piemērots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 20. novembris, plkst. 16.18 (EET)

== Problēma ar raksta editoru  ==

Šorīt izlaboji man rakstīto rakstu Kvadrātsaknes ar komentāru:
 (→‎Īpašības un lietojums: pat iekomentēties neļaujas, izņēmu pavisam ārā. Tiešām to dod automātiski Vizuālais redaktors?). 
Es nesaprotu, kas notiek, bet es pati to neizdarīju. Radās problēmas rakstot. Spiežot Enter, neļauj rakstīt, pievienojas it kā tukšas rindkopas, pēc tam tajās parādās kaut kādi burtu virknējumi. Centos tos izdzēst, bet laikam uzkrājas lieka informācija, kas rakstā nemaz nebija redzama un kuru tu izdzēsi. Darbojos tikai ar Vizuālo redaktoru. 
Paldies par labojumu!
Un vēl jautājums pie viena - kā ir jāveido atsauces, ja tulkoju no angļu valodas raksta informāciju?
:Jā, man tā arī likās, ka tie ir Vizuālā redaktora kārtējie &quot;gļuki&quot;. Kaut kas tāds vēl nebija redzēts. Tās matemātiskās formulas vienkārši jāiekopē no angļu vikiteksta. Tāpat arī atsauces iesākumam var  iekopēt no angļu vikiteksta, vairumā gadījumu tās strādās. Jāpieliek tikai vēl atsauču sadaļa latviskajā rakstā. To visu, manuprāt, vienkāršāk darīt tieši vikitekstā (&quot;Labot pirmkodu&quot;), nevis Vizuālajā redaktorā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 3. decembris, plkst. 11.31 (EET)
::[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kvadr%C4%81tsakne&amp;diff=next&amp;oldid=2766264 Iekomentēt] nevarēja, jo tajā tekstā jau bija komentāru tagi. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 8. marts, plkst. 23.09 (EET)
:::To es pamanīju, bet neizskatījās,  ka ir jēga ņemties ar rediģēšanu. Vizuālais redaktors bija pārspējis pats sevi... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 8. marts, plkst. 23.13 (EET)

== Friedrich Wilhelm von Raison ==

Can you help to fix this?
----------
Friedrich Wilhelm Albrecht Karls Maximilian Raison, kopš 1787. gada ''von Raison'' (dzimis 1726. gada 13. janvārī Veimārā (saskaņā ar citiem avotiem Koburgā), † 1791. gada 20. novembrī Jelgava) bija valsts darbinieks un zinātnieks.
----------
Paldies! [[Special:Contributions/77.180.161.240|77.180.161.240]] 2018. gada 8. marts, plkst. 21.44 (EET)
:Paldies!! [[Special:Contributions/77.180.161.240|77.180.161.240]] 2018. gada 8. marts, plkst. 22.41 (EET)
Could you move [[Frīdrihs Vilhelms fon Raisons]] to &quot;[[Frīdrihs Vilhelms fon Rezons]]&quot;? His second son: http://lgdb.lnb.lv/index/person/602/ [[Special:Contributions/77.180.161.240|77.180.161.240]] 2018. gada 8. marts, plkst. 22.52 (EET)
::Tā varētu būt, ka vācu izcelsmes cilvēks ir Rezons? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 8. marts, plkst. 23.02 (EET)

== Mākslas darbu attēli un autortiesības ==

Sveiki. Izlasīju Tavu dalībnieka lapu un nolēmu uzdot jautājumu par attēlu autortiesībām Tev, jo esi daudz strādājis ar tām, ja nekļūdos. :) Tātad es vēlos Vikipēdijā ievietot skenētus attēlus no mākslas darbu katalogiem, lai ar tiem papildinātu [[Romans Suta]], [[Džemma Skulme]] un citu latv. mākslinieku rakstus. Šiem mākslas darbu attēliem nav norādīts(i) fotogrāfs(i), kā arī grāmatā nekas nav minēts par fotogrāfiju autortiesību izmantošanas nosacījumiem. Runa ir par 1981. gadā publicētu grāmatu un katalogu &quot;Latviešu jaunākā glezniecība&quot;, izdevniecība - Liesma. Vai var šos attēlus skenēt un publicēt? Ja drīkst, tad kāda autortiesību veidne šajā gadījumā būtu jāizmanto? [[Dalībnieks:Kriptekss|Kriptekss]] ([[Dalībnieka diskusija:Kriptekss|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 19.05 (EEST)
:Pārfotografēta mākslas darba gadījumā ne jau fotogrāfa autortiesības ir galvenais. Galvenais te ir mākslas darba autors. Kopš Romana Sutas nāves pagājuši vairāk kā 70 gadi, šos darbus var brīvi reproducēt (veidne {{Tl|PD}}). Ja mākslinieks miris vēlāk vai vispār ir dzīvs, tad jāprasa atļauja viņam vai viņa mantiniekiem. Principā divdimensiju darba (gleznas u.tml.) gadījumā fotogrāfs no sevis praktiski neko nepieliek, to nevar uzskatīt par atvasinātu darbu. Sarežģītāk ir ar skulptūrām u.c. trīsdimensiju darbiem, tur nāk klāt arī fotogrāfa autortiesības. Labāk tad fotografēt pašam, ja darbs ir publiski pieejams kādā muzejā vai izstādē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 19.51 (EEST)
::Par mākslinieka autortiesībām skaidrs. Cik sapratu, tad 3D objektu fotogrāfam ir jāprasa atļauja, lai publicētu viņa attēlu (arī skenētu no grāmatas)? [[Dalībnieks:Kriptekss|Kriptekss]] ([[Dalībnieka diskusija:Kriptekss|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 20.41 (EEST)
:::Principā jā. 1981. gadā gan bija citi likumi spēkā, bet Autortiesību likumam, šķiet, ir tāda īpatnība kā atpakaļejošs spēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 22.29 (EEST)

== Dabas skati Vikipēdijā 2018 ==

Sveiks, atgādinu par fotokonkursu &quot;[[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|Dabas skati Vikipēdijā 2018]]&quot;! :) --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.54 (EEST)
:Uz ātru roku pēdējā brīdī šo to ielādēju :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 31. maijs, plkst. 23.51 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST)

== Reklāma ==
{{Diskusija pārvietota uz|Diskusija:Deniss Čerevičņiks#Dzēšana|--[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 19.34 (EEST)}}

Manuprāt, šo diskusiju (vai vismaz daļu no tās) vajadzētu pārcelt uz attiecīgā raksta (kurā tagad ievietota dzēšanas veidne) diskusiju, lai tur viss nesākas no jauna. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 10.51 (EEST)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 19.34 (EEST)

== Pārgājiens ==

Hey, ScAvenger! 15.jūnijā / 16.jūnijā tiek rīkots pārgājiens no Lielupes dzelzceļa stacijas līdz Ķemeriem/Lapmežciemam, cauri visai Jūrmalai. Iešana notiks daudz pa dzelzceļu, bet būs arī posmi citur. Varbūt vēlies piebiedroties? --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 11.31 (EEST)
:Lielupe—Ķemeri—Lapmežciems, tas ir ap 35 km, vasaras karstumā tā kā par daudz. Es nogāju pa sliedēm nieka 8 km no Lāčiem līdz Dobelei, ar 3 pudelēm ūdens bija par maz :( Kas rīko pasākumu? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 11.57 (EEST)
::Visdrīzāk iesim vai nu uz Ķemeriem vai uz Lapmežciemu, ne abiem. Ja ir WhatsApp, varu pievienot pārgājiena grupai. Tas nav publisks pasākums, rīko parasti dzelzceļu aktīvisti. Iepriekšējais pārgājiens bija Sarkandaugava-Carnikava, notika pa nakti pirms 10 dienām, tika noieti 33 km 13 stundās. Piedalījās 10 cilvēki. Visdrīzāk šajā būs vairāk. Dzelzceļa pārgājiena priekšrocība ir, ka ik brīdi var braukt atpakaļ uz Rīgu, ja nav vēlmes tālāk iet. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 14.42 (EEST)
:::Interesantākie dzelzceļi diemžēl ir tie, kur uz Rīgu nekas nekursē vai kursē pāris reizes dienā :) Esmu atpalicis no dzīves un smārtfonu neesmu ieviesis... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 6. jūnijs, plkst. 08.44 (EEST)

== Mirdzizlāde ==

Saprotu, ka cerības ir mazas pēc tik ilgiem gadiem, bet vai varat pievienot [[Mirdzizlāde|šim rakstam]] jūsu izmantotās atsauces? Tagad tur ir tikai manējās, kas neatbilst saturam. Ne par kādiem tirotroniem es savu mūžu nebiju ne lasījis, ne dzirdējis :) --[[Dalībnieks:Esmu Igors|Esmu Igors]] ([[Dalībnieka diskusija:Esmu Igors|diskusija]]) 2018. gada 16. jūnijs, plkst. 23.18 (EEST)

== AirBaltic update ==
 
Hi! I'm the Wikipedian who asked about the AirBaltic head office back in 2010: [[Dalībnieka_diskusija:ScAvenger/Arhīvs2#AirBaltic_head_office_photo_request]]

It seems that AirBaltic has now built or began using its own building as a head office [https://www.airbaltic.com/bt-office-directions.jpg as per this map], but because it's [https://goo.gl/maps/fxvqDUfUjMH2 behind a security gate] I don't know if it's feasible to photograph the building. Do you think the best solution is for me to ask AirBaltic for a free image of its building?

{{ping|Xil}} {{ping|Laurijs}}
[[Dalībnieks:WhisperToMe|WhisperToMe]] ([[Dalībnieka diskusija:WhisperToMe|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 20.34 (EEST)
: BTW the building looks like this https://plus.google.com/photos/photo/101353530413538007984/6489092325721579186 - I wonder if the photographer's okay with free use of this photo? Someone will need to ask her first so she can do the relicensing. [[Dalībnieks:WhisperToMe|WhisperToMe]] ([[Dalībnieka diskusija:WhisperToMe|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 20.50 (EEST)
::[http://www.db.lv/atteli/article/0045/447826/1798281_ORIGINAL_1459966913.jpg?source=/galerija/447826/attels/19 This] is a new headquarter building. Unfortunately, i do not have own photo... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 21.15 (EEST)
:::I think Freedom of Panorama limitation would apply here. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 21.36 (EEST)

== FoP, atkal ==

Pārvietojamās skulptūras arī? [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Buddy Bears in Riga]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 31. jūlijs, plkst. 15.08 (EEST)
:Protams. Tie tāpat ir 3D mākslas darbi. Tajā stendā Doma laukumā pat rakstīts — unikāli mākslas darbi. Bet ir nianse (viņu mājaslapā mani diemžēl Firefox nelaiž iekšā) — izstādi rīko Vācijas vēstniecība, stendam apakšā ir &quot;With love from Germany&quot;, bet Vācijā ir panorāmas brīvība. Goda vārds, nezinu, kā  juridiski sanāk, ja Vācijas skulptūru izstāda Latvijā. Mākslinieki jau tāpat nav no Vācijas. Varbūt var tomēr mēģināt pretoties Commons dzēsējiem :)  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 31. jūlijs, plkst. 19.37 (EEST)
::Nē, neprecīzi izteicos. Ar pārvietojamām biju domājis to, ka tās ir &quot;Vācijas skulptūras&quot;, nu bet to Tu beigās uztvēri, tas ir jauki. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 31. jūlijs, plkst. 21.23 (EEST)

== BBLd ==

Could you rename Veidne:BBL-digital to Veidne:BBLd? The new domain is bbbl.de see http://bbld.de/web/aktuell . The wikis de, et, ru, uk also have &quot;BBLd&quot;, see https://www.wikidata.org/wiki/Q23265105. [[Special:Contributions/77.14.17.14|77.14.17.14]] 2018. gada 8. septembris, plkst. 17.04 (EEST)

== Fibonači  ==

Paldies, ka esi pamanījis, ka manā ievietotajā tulkojumā ir varbūt neloģiskas kļūdas, par to es atvainojos.
Šodien es vēlreiz pārskatīšu savu darbu, ja lūdzu ieraugi kādas kļūdas, būtu labi, ka tu izlabo nevis dzēs visu ko esmu rakstījui. [[Dalībnieks: lauruncis]]
:{{u|Lauruncis}}: kamēr vēl nav līdz galam sakārtots labāk rakstu veidot savā [[Dalībnieks:Lauruncis/Smilšu kaste|smilškastē]] un pēc tam gatavo pārkopēt (pārkopēju tur dzēsto versiju). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 12.46 (EET)
::Dzēsts tika tādēļ, ka nedrīkst aizstāt, lai arī īsu, bet rakstu bez kļūdām, ar mašīntulkotu tekstu. Tādu vieglāk uzrakstīt no jauna, nekā izlabot. Pašreizējā versija ir drusku labāka, bet vienalga pilna ar kļūdām. ''Pēdējais ierosināja, ka Leonardo ir jā aicināti uz pagalmu vienā no vizītēm pie imperatora Pizas aptuveni 1225 gada'' — jūsuprāt, tas nav dzēšams? Kādam būtu jānāk un jālabo? Es pat nerunāju par rakstu [[Katrīna Džonsone]]. Pietika ar pērli &quot;Apollo lunārā zemūdene&quot;, lai būtu skaidrs, kā tas ir tulkots. Nu nav diemžēl mūsdienu automātiskās tulkošanas rīki tik attīstīti, ir jātulko, ņemot talkā paša galvu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 18.21 (EET)

== Zirgi ==

Sveiks. Vai tu esi pētījis zirgu tramvajus Latvijā? Rīga, Baldone, bet vai vēl kaut kur? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 10. februāris, plkst. 13.40 (EET)
:Bija [https://vesture.dodies.lv/#m=14/57.41889/21.57174&amp;l=O/7 Ventspilī] uz Viskrievijas bērnu kaulu tuberkulozes sanatoriju. Vēl 1920. gados esot bijis kravas zirgu tramvajs Tukumā. Bija tramvajs Ķemeros, bet ne zirgu vilces. Vēl bija kaut kas līdzīgs tramvajam no Jaunkalsnavas stacijas uz Aiviekstes pusi, bet, cik atceros, ar motorvagoniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. februāris, plkst. 10.00 (EET)
::Super, noņemu cepuri īstas kompetences priekšā. Vēl jautājums, ja drīkst. [[Silciems (stacija)|Silciema]] stacija. No kā izriet, ka tā atrodas Allažu pagastā? Pēc Jāņa sētas kartes (balticmaps) man iznāk, ka Inčukalna. Vismaz tā būdiņa. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 11. februāris, plkst. 11.03 (EET)
:::Jā, būdiņa sanāk Inčukalna pagastā, 20 m no robežas, palaboju rakstu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. februāris, plkst. 11.17 (EET)
::::Ķemeru nac. parka lapā tomēr rakstīts ''1912. gadā tiek ierīkota elektriskā tramvaja satiksme ar Jaunķemeriem. Pēc kara to aizstāj '''zirgu tramvajs'''. Tas darbojās līdz 1933. gadam, kad sliedes tika nojauktas, un ierīkota šoseja ar autobusu satiksmi.'' Tā varētu būt? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 12. februāris, plkst. 11.00 (EET)
:::::Neesmu redzējis nevienu foto, kur Ķemeros tramvaju vilktu zirgs. Cara laikā uz Jaunķemeriem uzbūvēja 1000 mm sliežu platuma elektrisko tramvaju, sākoties Pirmajam pasaules karam, to evakuēja uz Staraja Rusas pilsētu. Pilnīgi visu, gan vagonus, gan vadus, gan sliedes. Jau kara laikā uzbūvēja platsliežu dzelzceļa atzaru no Ķemeriem pa bijušā tramvaja trasi, lai apkalpotu lielgabalus Jaunķemeros. Tas dzelzceļš [http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&amp;type=post&amp;id=73786 turpinājās] caur Kauguriem uz Sloku un Asariem. No Jaunķemeriem uz Lapmežciema pusi bija militārā šaursliežu līnija, tur gan varēja būt zirgu vilce, tomēr par zirgu tramvaju to nekādi nevarētu saukt. Jau pēc kara bijušo krievu armijas infrastruktūras daļu sāka izmantot satiksmes nodrošināšanai no Ķemeriem uz Jaunķemeriem. Tur kursēja ar iekšdedzes dzinēju darbināmi [http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&amp;type=post&amp;id=61883 vagoniņi]. 1933. gadā atklāja autobusu satiksmi un tramvaju likvidēja.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 14. februāris, plkst. 07.54 (EET)
::::::Būs tie Ķemeru parka rakstītāji kaut ko sajaukuši. Izmetu Ķemerus no raksta [[Zirgu tramvajs]]. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 14. februāris, plkst. 12.03 (EET)

== Patroller ==

Hi, I am fighting vandalism in many wikis. Please give me patrol right. Thanks.--[[Dalībnieks:Turkmen|Turkmen]] ([[Dalībnieka diskusija:Turkmen|diskusija]]) 2019. gada 21. jūnijs, plkst. 21.48 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 21. jūnijs, plkst. 22.47 (EEST)

== Himnas nošu bilde ==

Sveiks! Es tev sūtīju e-pastu, bet laikam nav tevi sasniedzis. Tomēr ir vēl vienas kļūda - arī uz vārdiem &quot;dēli dzied&quot;. Man ir nošu skice rokrakstā, kādām šajā taktī jābūt notīm. Pa e-pastu būtu viegli nosūtīt.--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 08.53 (EEST)
:Atvainojos, biju piemirsis par e-pastu, paziņojums bija. Vakarā visu izlabošu. SVG failiem tas nav grūti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.21 (EEST)
::Skici uz epastu nevajag? :)--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.40 (EEST)
:::Ja nav jau aizsūtīta, tad vajag. Es nevaru no darba datora savu personīgo e-pastu pārbaudīt. Vakarā atrakstīšu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.58 (EEST)
::::Labi! Līdz vakaram :)--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.59 (EEST)
:::::[[:File:Latvian Anthem Sheet Music.svg|Nokoriģēju]] (ja rādās pa vecam, tad Ctrl-Shift-R). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 20.00 (EEST)

== Taksoni slīprakstā ==

Labdien! 

Par taksoniem slīprakstā gribētu pateikt, ka taksoni rangā virs ģints nekad nerakstās slīpraktā; slīprakstā nosaukumi ir tikai sākot no ģints un zemāk (suga, pasuga, variācija, aber;acija), saskaņā ar &quot;Starptautisku zooloģijas nomenklatūras kodeksu&quot; (angl. &quot;International Code of Zoological Nomenclature&quot;) [http://www.insecta.bio.spbu.ru/z/zoo_nome.htm], sadaļā &quot;I.3.3.1.8 Написание названий &quot;, ir rkastīts, citāta:
«Научные названия родовой и видовой групп следует набирать шрифтом, отличным от принятого в тексте; такие названия обычно набираются курсивом, который не должен использоваться для названий высших таксонов».

Šīm likumam seko visas zinātniskās zooloģiskās publikācijas, ka arī citas wikipēdijās un saitos, kur iet rūna par taksoniem. Tāpēc es prasu nelikt slīprakstā nosaukumus taksoniem virs ģints. [[User:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:green;&quot;&gt;Afro-Braz-Ilian&lt;/span&gt;]] &lt;sup&gt;[[User talk:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:gold&quot;&gt;talk&lt;/span&gt;]]&lt;/sup&gt; 2019. gada 25. augusts, plkst. 15.08 (EEST)

P.S. Manuprāt ir jālabo TaksoBoksu, kur jānoņem visiem taksoniem līdz ģintīm (neieskaitot) slīprakstu. Es izvirzīšu šo tēmu apsprešanai latviešu vikipēdijas pārrunu sadaļā kaut kādā dienā. [[User:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:green;&quot;&gt;Afro-Braz-Ilian&lt;/span&gt;]] &lt;sup&gt;[[User talk:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:gold&quot;&gt;talk&lt;/span&gt;]]&lt;/sup&gt; 2019. gada 25. augusts, plkst. 15.55 (EEST)
:Šo niansi es nezināju. Ja tā, tad attiecīgi jālabo visu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 26. augusts, plkst. 11.57 (EEST)
:: Kur var izvirzīt to tēmu uz apspriešanu? [[User:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:green;&quot;&gt;Afro-Braz-Ilian&lt;/span&gt;]] &lt;sup&gt;[[User talk:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:gold&quot;&gt;talk&lt;/span&gt;]]&lt;/sup&gt; 2019. gada 6. septembris, plkst. 10.12 (EEST)
:::Tālāk diskutējam [[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Bioloģisko_taksonu_rakstība|šeit]]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 6. septembris, plkst. 12.48 (EEST)

== Atbilde 2 ==

Paldies par atsūtīto linku! Jūsu linkā ir reizināšana, bet wikipēdijas lapas pieminētajā ailīšu aizpildīšanā ir skaitīšanas un atņemšanas piemēri. [[Dalībnieks:Mirkssainars|Mirkssainars]] ([[Dalībnieka diskusija:Mirkssainars|diskusija]]) 2019. gada 10. septembris, plkst. 20.11 (EEST)
:Tā varēja saprast, bet nosaukums latviski ir tāds jocīgs. Tas tiešām ir vispārpieņemts? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 10. septembris, plkst. 20.22 (EEST)

== Iekavas (18.11.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3140190 šis labojums] lapā [[Dēdēšana]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dēdēšana|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;māli. Bieži dominē Si. Tropu mitrajā klimatā veidojas kaolīna māli, [laterīts
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 11.02 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 11.12 (EET)
::Botam var arī neatbildēt, viņš neapvainosies :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 12.12 (EET)
:::Es to paša zināšanai, ka neesmu aizmirsis problēmu novērst :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 12.28 (EET)

== Rail Baltica ==

Sveiks! Izveidoju [[Vikiprojekts:Rail Baltica|Rail Baltica vikiprojektu]]. Tā kā Tevi interesē dzelzceļi, vēlos pievērst tam uzmanību. Varbūt šogad Tev būs interese saistībā ar to fotografēt, vai nu vienam vai pievienoties citu vikipēdistu braucieniem. Īpaši noderīgi būtu kadri no vietām, kur vēl pašlaik nav pasteigušies dzelzceļa sliedes uzbūvēt. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2020. gada 26. janvāris, plkst. 10.54 (EET)
:Fotografēts ir daudz, nav tikai pienācīgā daudzumā laika to visu apstrādāt :( Protams, vikiprojektā piedalīšos, paldies par iniciatīvu! --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 26. janvāris, plkst. 20.55 (EET)

== B.p. vs c.p. ==

[https://www.ldz.lv/sites/default/files/TIKLA%20PARSKATS%202019-2020.pdf LDz tīkla pārskatā] ir saraksts ar visiem blokposteņiem, ceļa posteņiem un izmaiņas punktiem (25. lpp.). Vienīgais nav atsevišķa raksta par blokposteni. --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 9. maijs, plkst. 23.38 (EEST)
:Tāpat varbūt vajag blokposteni pievienot klāt veidnei {{tl|Dzelzceļa stacijas infokaste}}? Kaut to Latvijā ir tikai divi, bet [[223. kilometrs|apskati kā sanāca]] galu galā. --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 10. maijs, plkst. 00.21 (EEST)
::{{ping|Dark Eagle}} Es pat nezinu, kāda tagad tehniski ir starpība starp tiem blokposteņiem un ceļa posteņiem. Piemēram, [[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)|8. kilometrā]] (kas vēl nesen tīkla pārskatos skaitījās ceļa postenis, bet nu ir kļuvis par blokposteni), ir novērojamas tādas pašas ietaises un būves, kā, piemēram, turpat netālu esošajā [[1. kilometrs|1. kilometrā]]. Agrākos laikos blokpostenis skaitījās sadales punkts vispār bez nekādām pārmijām un atzarojumiem, pēc būtības garāmejas luksofors, kas sadala starpstaciju posmu atsevišķos īsākos blokposmos. Nedomāju, ka ir jēga vēl papildus saraibināt staciju infokasti. Varbūt {{ping|Dzelzceļnieks}} var kaut ko sīkāk pakomentēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 12. maijs, plkst. 18.34 (EEST)
:::Sveiki. Informācijas nekad nevar būt par daudz. Taisnība, kad autobloķēšanas vēl nebija, blokposteņus izmantoja posma caurlaides spēju palielināšanai. Šodien blokpostenis (arī tas pats ceļu postenis) parasti ir pārmiju ziņā skops atzars, kur no posma nobraukt maliņā un nebūvēt lielu staciju.[[Dalībnieks:Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Dzelzceļnieks|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 15.14 (EEST)
::::Varētu būt, ka blokpostenis ir kaut kas vēl vienkāršāks par ceļa posteni, bet vismaz man nav skaidrs, kādēļ šis [[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)|8. kilometrs]] ir blokpostenis, bet šis [[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)|8. kilometrs]] ir ceļa postenis, kaut gan pēdējais tiešām ir tikai atzara vieta uz uzņēmumu. Kādēļ praktiski tāds pats atzars ar aizsargstrupceļu dažus kilometrus pirms Gulbenes (uz jauno granulu rūpnīcu) neskaitās sadales punkts? Kādēļ [[Mārciena (stacija)|Mārciena]] ar 4 sliežu ceļiem ir pieturas punkts? Droši vien atbilde slēpjas signalizācijas sistēmās, Gulbenes līnija ir ar pusautomātisko bloķēšanu. Bet Rīgas—Jelgavas līnija tāpat ir ar dispečercentralizāciju, kā Daugavpils apvedceļš. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]]([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 19.37 (EEST)
:::::Sveiki! Es varu kļūdīties, jo neesmu bijusi visos LDz posteņos. Man šķiet, ka vienā gadījumā, ja pareizi atceros, runa ir par Daugavpils apvedceļa posteni, otrā, kā jau te pieminēts - Jelgavas virzienā. Un ja es pareizi atceros, Uz Daugavpils apvedceļa bija pārmijas un īsi ceļi, to var aptuveni redzēt arī Google maps. Abos gadījumos ir 8 .km un kā zināms sadales punkti ar vienādiem nosaukumiem nevar būt vienā tīklā. Šeit 8. km un tur. Jāņem vērā arī vēsturiskais aspekts, kaut kādā brīdī tas varēja būt kā blokpostenis, vēlāk pārbūvēt, kurš to tagad tik precīzi pateiks, kā tur viss ir virzījies... Nedomāju ja LDz vispār ir tādi blokposteņi, kur strādā speciāls cilvēks, kas seko tikai astes signāliem, jo tas ir pirmsautobloķēšanas laikmets...[[Dalībnieks:Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Dzelzceļnieks|diskusija]]) 2020. gada 27. maijs, plkst. 07.48 (EEST)
:{{ping|Dzelzceļnieks}}, varbūt līdzīgus rakstus pārvietot? Piem., [[Skrinda (stacija)]] → Skrinda (pieturas punkts) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 19.25 (EEST)
::Mēs agrāk jau vienojāmies, ka virsrakstos visas sauksim par stacijām, sīkāk paskaidrojot rakstā. Pat [https://likumi.lv/doc.php?id=142698 likumos] mēdz rakstīt ''...dzelzceļa stacija vai pieturas punkts (turpmāk - stacija)...''  Turklāt ir pamats uzskatīt, ka kara laikā Skrinda ir bijusi stacija vai izmaiņas punkts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 19.49 (EEST)
:::Ir jāsaprot, ka prof ziņā atšķiras tas ko par stacijām sauc tikai šauri dzelzceļa speciālisti un sabiedrība. Nav nepareizi ne vienā ne otrā gadījumā. Jo dzelzceļniekiem ir intereses maksimāli izmantot dažādas dzelzceļa tīkla visas tehniskās iespējas un no tā viņi iziet, bet pasažierim tik vien aizbraukt no punkta A uz B un saņemt vismaz minimālajā līmenī pakalpojumu klāstu, kas viņam savā ziņā arī ir terminālis. Tāpēc viss ir ok. [[Dalībnieks:Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Dzelzceļnieks|diskusija]]) 2020. gada 27. maijs, plkst. 08.00 (EEST)
::::Tieši tā, bet tos blokposteņus un ceļa posteņus uzskatīsim pagaidām par sinonīmiem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 27. maijs, plkst. 08.22 (EEST)

== Moving your photos to Commons ==
Hi Jānis!

You have uploaded a lot of photos to lv.wiki and I would like to move them to Commons. 

To get the best results files need to be prepared so that they match the templates on Commons. Otherwise information will be lost or changed into something incorrect.

As far as I can see you have uploaded 1,067 files in [[:Kategorija:All free media]]. I have moved them to [[:Kategorija:Files uploaded by User:ScAvenger]] so that is easier to locate them. Perhaps you can help check if they are your files or from another wikipedia for example.

Do you have a category for files that are uploaded to Commons?

The license on the files is &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0 P|[[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]}}&lt;/nowiki&gt; and it seems that it will also work if the file is moved to Commons. But we can also change the template to &lt;nowiki&gt;{{self|author=[[Dalībnieks:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]|cc-by-sa-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Once moved to Commons it will look a bit like on [[:c:File:Maiznīcas iela.JPG]]. Do you have any preference on how it looks? I will change it with my bot if you agree with the alternative way so you do not have to change it manually :-)

I know that perhaps there will be a few files that may not be possible to move to Commons because of {{tl|FoP-Latvia}} so I think that the template should be added to all files that can't be moved to Commons. 

Many of the files does not have a description. It can either be added manually or the bot can add the file name as the description. It will not always be a good name but perhaps it is better than no name at all.

For all the photos taken by you I can add {{tl|own}} in source field with my bot and [[Dalībnieks:ScAvenger|Jānis Vilniņš]] in author field. 

Let me hear what you think :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 22.25 (EEST)

: Hello again! You have added information to a few files for example [[:Attēls:Alberta iela 12.JPG]]. I moved the information it a bit. I hope I got it right (if not please fix). I think that it should be put in the different fields in the template. The photo is complicated because there are 3 authors. Usually there are only 1 (the photographer).
: The benefit of sorting the information in the different fields is that it is very easy (also for foreign users) to see the relevant information. For example we can see that Eižens Laube died in 1967 so the building is copyrighted untill January 2038. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 30. jūnijs, plkst. 21.11 (EEST)

== We sent you an e-mail ==

Hello {{PAGENAME}},

Really sorry for the inconvenience. This is a gentle note to request that you check your email. We sent you a message titled &quot;The Community Insights survey is coming!&quot;. If you have questions, email surveys@wikimedia.org. 

You can [[:m:Special:Diff/20479077|see my explanation here]].

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 21.53 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Samuel (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Samuel_(WMF)/Community_Insights_survey/other-languages&amp;oldid=20479295 --&gt;

== Par nosaukumiem ==

Sveiks!
Mani interesē, vai vari pateikt kādu atsauci, kas norādītu, ka ķīmisko vielu nosaukumus pēc latviešu valodas likumiem atveido no to molekulas un pilnajiem nosaukumiem. Interesē specifiski [[dofamīns]], kuru Tu pirms vairākiem gadiem pārvietoji. Ārpus Vikipēdijas uzradušies oponenti, ka nav pamata atveidot a F no pilnā nosaukuma. Argumenti ir, ka visās valodās ir ar P, izņemot krievu, kā arī zinātniskajā literatūrā un receptūrās latviski līdz šim ir gandrīz tikai P versija. Ja citās valodās būtu variants ''ph'', tad būtu savādāk. Diemžēl nevaru pats atrast leģitīmu pamatojumu, kādēļ jāatveido no pilnā nosaukuma - kādēļ ar F būtu pareizi, bet ar P nepareizi. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2021. gada 1. janvāris, plkst. 17.54 (EET)
:Sveiks, Purviņa &quot;ķieģelī&quot;&lt;ref&gt;Indulis Purviņš, Santa Purviņa. ''Praktiskā farmakoloģija''. Rīga : Zāļu infocentrs, 2011, 140. lpp. {{ISBN|978-9984-854-20-5}}&lt;/ref&gt; joprojām pamatnosaukums ir dofamīns. Pamatojums te ir tāds pats, kā [[DNS]], nevis DNA. Tiesa, tajā pašā &quot;ķieģelī&quot; figurē [[levodopa]], kam pēc tās pašas &quot;etimoloģijas&quot; vajadzētu būt levodofai, tā ka konsekvences te ir maz un jautājums paliek atklāts. [https://termini.gov.lv/komisija/par-kimijas-un-farmacijas-terminu-rakstibu Šeit] diemžēl šis specifiskais gadījums nav apskatīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 3. janvāris, plkst. 17.51 (EET)

=== atsauces ===
{{atsauces}}

== Kā tur īsti ir? ==

Runājot par dzelzceļiem... Man https://termini.gov.lv pie ''double track'' izdod divsliežu. Vai tad sliede nav viens garš dzelzgabals un dubultā dzelceļa līnija faktiski nav četrsliežu? :) --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 6. janvāris, plkst. 23.56 (EET)
:Rakstā [[Dzelzceļš]] minētas vienceļa un divceļu līnijas, drīzāk jau tā. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 7. janvāris, plkst. 07.06 (EET)
::Bija jau [[Diskusija:Viensliedes dzelzceļš|diskusija par to]]. Tās vārdnīcas, uz ko atsaucas terminoloģijas portāls, ir lauksaimniecības un mežsaimniecības, nevis dzelzceļa. Attiecībā uz dzelzceļu (parasto) korektāk ir runāt par vienceļa un divceļu līnijām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 7. janvāris, plkst. 07.58 (EET)
::[https://likumi.lv/ta/id/214699-dzelzcela-tehniskas-ekspluatacijas-noteikumi Šeit], sadaļa 2.2. &quot;Platsliežu ceļš&quot; — pilnīgi viennozīmīgi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 8. janvāris, plkst. 07.35 (EET)

Lässt sich zwischen zwei Bahngleisen fotografieren. Ist es Dir eigentlich klar, wie gefährlich das ist? [[Special:Contributions/178.197.235.202|178.197.235.202]] 2021. gada 7. februāris, plkst. 16.36 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Sīkumi ==

Sveiki! Man ir viens jautājums.  Pie kura dzelzceļa ir uzņemta bilde Jūsu sākumlapā? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 10.24 (EEST)

Un starp citu,vai Jūs gadījumā nevarētu uzņemt stacijas Bolderāja 2 attēlus,ja jau Jūs dzīvojat Rīgā? Es būtu ļoti laimīgs par to. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 10.31 (EEST)

:Šodien aizgāju turp, uzrakstīšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 22.38 (EEST)

Milzīgs paldies Jums!
[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.11 (EEST)Aérospatiale Concorde

{{ping|Aérospatiale Concorde}} Sveiki, atvainojos, ka neatbildēju ātrāk, biju prom no interneta pāris nedēļas :)  Mans sākumlapas foto uzņemts Gulbenes stacijā, skats Abrenes virzienā. No Bolderājas II man arī šis tas ir, bet Egilus bildes tāpat ir ļoti OK. Vēlāk sameklēšu kaut ko no stacijas būvniecības laika, un arī skatu, pirms tur vispār kaut kas bija sākts būvēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 21.46 (EEST)</text>
      <sha1>0ipxigqkuk8z0y8xncpf8c1z01lo9x3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francijas atklātais čempionāts tenisā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38508</id>
    <revision>
      <id>3670257</id>
      <parentid>3669442</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T14:50:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22254" xml:space="preserve">{{GrandSlamTurnīri
| Nosaukums             = Francijas atklātais čempionāts
| Current               = 
| Logo                  = Frenchopen.svg
| Logo size             = 150px
| Bar Color             = #FF915F
| Pilsēta               = [[Parīze]]
| Valsts                = {{Karogs|Francija}}
| Segums                = Tenisita / āra korts
| Vīriešu tabula        = 128S / 128Q / 64D
| Sieviešu tabula       = 128S / 96Q / 64D
| Balvu fonds           = 42 661 000 [[Eiro|€]] (2019)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rolandgarros.com/en-us/article/roland-garros-2019-new-prize-money-tournament-revealed|title=Roland Garros 2019: the new prize money unveiled|publisher=Fédération Française de Tennis (FFT)}}&lt;/ref&gt;
| Mājaslapa             = http://www.rolandgarros.com
| Piezīmes              = 
}}
'''Francijas atklātais čempionāts tenisā''' ({{val|fr|Les Internationaux de France de Roland Garros}}) jeb '''''Roland Garros''''' ir gada otrais ''[[Grand Slam]]'' turnīrs, kas notiek [[Parīze|Parīzē]]. Pirmais čempionāts notika 1891. gadā, kā starpklubu sacensības vīriešiem. 1897. gadā pievienojās sieviešu vienspēles, bet 1925. gadā — sieviešu dubultspēles. No 1928. gada tas norisinās [[Rolāna Garosa stadionā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/sports/French-Open|title=French Open|publisher=britannica.com}}&lt;/ref&gt; kas nosaukts par godu franču aviatoram [[Rolāns Gaross|Rolānam Garosam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/2017/06/10/briefing/roland-garros-facts-french-open.html|title=Who Was Roland Garros? The Fighter Pilot Behind the French Open|publisher=[[The New York Times]]}}&lt;/ref&gt; Tas ir vienīgais ''Grand Slam'' turnīrs, kurš norisinās uz tenisita (māla) kortiem. 
[[Attēls:Rafael Nadal and Roger Federer at the 2006 French Open.jpg|thumb|260px|[[Rafaels Nadals]] un [[Rodžers Federers]] 2006. gada turnīra finālā.]]
== Uzvarētāji ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Vīriešu vienspēles
!Sieviešu vienspēles
!Vīriešu dubultspēles
!Sieviešu dubultspēles
!Jauktās dubultspēles
|-
|[[2022. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2022]]
|{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]
|{{flaga|Polija}} [[Iga Švjonteka]]
|{{flaga|Salvadora}} [[Marselo Arevalo]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Žans Žiljēns Rožē]]
|{{flaga|Francija}} [[Karolīna Garsija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]]
|{{flaga|Japāna}} [[Ena Sibahara]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Veslijs Kolhofs]]
|-
|[[2021. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2021]]
|{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]
|{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]
|{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Igs Erbērs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Nikolā Maī]]
|{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]]
|{{flaga|ASV}} [[Desaira Kravčika]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Džo Solsberijs]]
|-
|[[2020. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2020]]
|{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]
|{{flaga|Polija}} [[Iga Švjonteka]]
|{{flaga|Vācija}} [[Kevins Kravics]]&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija}} [[Andreass Mīss]]
|{{flaga|Ungārija}} [[Timea Baboša]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]]
| nenotika
|-
|[[2019. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2019]]
|{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]
|{{flaga|Austrālija}} [[Ešlija Bārtija]]
|{{flaga|Vācija}} [[Kevins Kravics]]&lt;br /&gt;{{flaga|Vācija}} [[Andreass Mīss]]
|{{flaga|Ungārija}} [[Timea Baboša]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]]
|{{flaga|Taivāna|OS}} [[Latiša Čana]]&lt;br /&gt;{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]]
|-
|[[2018. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2018]]
|{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]
|{{flaga|Rumānija}} [[Simona Halepa]]
|{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Igs Erbērs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Nikolā Maī]]
|{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]]
|{{flaga|Taivāna|OS}} [[Latiša Čana]]&lt;br /&gt;{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]]
|-
|[[2017. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2017]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Latvija}} [[Aļona Ostapenko]]||{{flaga|Jaunzēlande}} [[Maikls Vinuss]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Raiens Harisons]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Lucije Šafāržova]]||{{flaga|Kanāda}} [[Gabriēla Dabrovska]]&lt;br /&gt;{{flaga|Indija}} [[Rohans Bopanna]]
|-
|[[2016. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2016]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Spānija}} [[Garbinje Mugurusa]]||{{flaga|Spānija}} [[Felisiāno Lopess]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}} [[Marks Lopess]]||{{flaga|Francija}} [[Karolīna Garsija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]]
|-
|[[2015. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2015]]||{{flaga|Šveice}} [[Stanislass Vavrinka]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Brazīlija}} [[Marselo Melo]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Lucije Šafāržova]]||{{flaga|ASV}} [[Betānija Mateka-Sendsa]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]
|-
|[[2014. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2014]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|FRA}} [[Žiljēns Benneto]] &lt;br /&gt; {{flaga|FRA}} [[Eduārs Rožē-Vaselīns]]||{{flaga|TPE|OS}} [[Šuveja Sje]]&lt;br&gt;{{flaga|CHN}} [[Pena Šuai]]||{{flaga|Vācija}} [[Anna Lēna Grēnfelde]] &lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Žans Žiljēns Rožē]]
|-
|[[2013. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2013]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Krievija}} [[Jekaterina Makarova]] &lt;br&gt; {{flaga|Krievija}} [[Jeļena Vesņina]]||{{flaga|CZE}} [[Lūsija Hradecka]] &lt;br /&gt; {{flaga|CZE}} [[Františeks Čermāks]]
|-
|[[2012. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2012]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]||{{flaga|ITA}} [[Sāra Errāni]] &lt;br&gt; {{flaga|ITA}} [[Roberta Vinči]]||{{flaga|IND}} [[Sanja Mirza]] &lt;br /&gt; {{flaga|IND}} [[Mahešs Bupatī]] 
|-
|[[2011. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2011]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Ķīna}} [[Li Na]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]||{{flaga|CZE}} [[Andrea Hlavāčkova]] &lt;br&gt; {{flaga|CZE}} [[Lūsija Hradecka]]||{{flaga|AUS}} [[Keisija Delakva]] &lt;br /&gt; {{flaga|ASV}} [[Skots Lipskijs]] 
|-
|[[2010. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2010]]||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Itālija}} [[Frančeska Skjavone]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] &lt;br /&gt; {{flaga|Serbija|2004}} [[Nenads Zimoņičs]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]] &lt;br&gt; {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]] &lt;br /&gt; {{flaga|Serbija|2004}} [[Nenads Zimoņičs]]
|-
|[[2009. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2009]]||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Krievija}} [[Svetlana Kuzņecova]]||{{flaga|Čehija}} [[Lukašs Dluhijs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Indija}} [[Lenders Pēss]]||{{flaga|Spānija}} [[Anabella Medina Garigesa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]||{{flaga|ASV}} [[Lizele Hūbere]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]
|-
|2008||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Serbija}} [[Ana Ivanoviča]]||{{flaga|Urugvaja}} [[Pablo Hevass]]&lt;!--Pablo Cuevas--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Peru}} [[Luiss Horna]]&lt;!--Luis Horna--&gt;||{{flaga|Spānija}} [[Anabella Medina Garigesa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]
|-
|2007||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|Bahamas}} [[Marks Nols]]&lt;br /&gt;{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]||{{flaga|Austrālija}} [[Alīsija Molika]]&lt;br /&gt;{{flaga|Itālija}} [[Mara Santangelo]]||{{flaga|Francija}} [[Natālija Dešē]]&lt;br /&gt;{{flaga|Izraēla}} [[Endijs Rams]]
|-
|2006||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stozūra]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]]&lt;br /&gt;{{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimoņičs]]
|-
|2005||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija}} [[Makss Mirnijs]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]&lt;br /&gt;{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Slovākija}} [[Daniela Hantuhova]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Fabrīss Santoro]]
|-
|2004||{{flaga|Argentīna}} [[Gastons Gaudio]]&lt;!--Gastón Gaudio--&gt;||{{flaga|Krievija}} [[Anastasija Miskina]]||{{flaga|Beļģija}} [[Havjērs Mališs]]&lt;!--Xavier Malisse--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Beļģija}} [[Olivjē Rošuss]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]&lt;br /&gt;{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Francija}} [[Rišārs Gaskvē]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Natālija Golovēna]]
|-
|2003||{{flaga|Spānija}} [[Huans Karloss Ferero]]||{{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enēna]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Beļģija}} [[Kima Klīstersa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Japāna}} [[Ai Sudžijama]]&lt;!--Ai Sugiyama--&gt;||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]
|-
|2002||{{flaga|Spānija}} [[Alberto Košta]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhujs]]&lt;!--Haarhuis--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Krievija}} [[Jevgēņijs Kafeļņikovs]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]&lt;br /&gt;{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]&lt;br /&gt;{{flaga|Zimbabve}} [[Veins Bleks]]
|-
|2001||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|ASV}} [[Dženifera Kapriati]]||{{flaga|Indija}} [[Lenders Pēss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupatī]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]&lt;br /&gt;{{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]]||{{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}} [[Tomass Karbonels]]
|-
|2000||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|Francija}} [[Mērija Pīrsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Mērija Pīrsa]]||{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Mariāna de Svarda]]&lt;!--Mariaan de Swardt--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Deivids Ādamss]]
|-
|1999||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Indija}} [[Lenders Pēss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupatī]]||{{flaga|ASV}} [[Serena Viljamsa]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]]&lt;br /&gt;{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Pets Norvels]]&lt;!--Piet Norvel--&gt;
|-
|1998||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Moija]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Jako Eltings]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhoiss]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Džastins Gimelstobs]]
|-
|1997||{{flaga|Brazīlija}} [[Gustavo Kuertens]]||{{flaga|Horvātija}} [[Iva Majoli]]||{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Daniels Vaceks]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Japāna|1947}} [[Rika Hiraki]]&lt;br /&gt;{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]]
|-
|1996||{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Kafeļņikovs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehija}} [[Daniels Vaceks]]||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Mērija Džo Fernandesa]]||{{flaga|Argentīna}} [[Patrisija Tarabini]]&lt;br /&gt;{{flaga|Argentīna}} [[Havjers Frana]]
|-
|1995||{{flaga|AUT}} [[Tomass Musters]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Jako Eltings]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhoiss]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija|1995}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Latvija}} [[Larisa Neilande]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]
|-
|1994||{{flaga|Spānija}} [[Serhi Brugera]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Bairons Bleks]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Džonatans Starks]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Kristī Bogerta]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Meno Ostinga]]
|-
|1993||{{flaga|Spānija}} [[Serhi Brugera]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ASV}} [[Lūks Džensens]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Mērfijs Džensens]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|RUS|1991}} [[Jevgeņija Maņukova]]&lt;br /&gt;{{flaga|RUS|1991}} [[Andrejs Oļhovskis]]
|- style=height:4em
|1992||{{flaga|ASV}} [[Džims Kurjē]]||{{flaga|Dienvidslāvija|1992}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Šveice}} [[Jakobs Hlaseks]]&lt;br /&gt;{{flaga|Šveice}} [[Marks Rosē]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]
|-
|1991||{{flaga|ASV}} [[Džims Kurjē]]||{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]&lt;br /&gt;{{flaga|Zviedrija}} [[Anderss Jorrīds]]||{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jana Novotna]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Helena Sukova]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehoslovākija}} [[Cirils Suks]]
|-
|1990||{{flaga|ECU}} [[Andress Gomess]]||{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Monika Seleša]]||{{flaga|Spānija}} [[Serhio Kasaļs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}} [[Emilio Sančess]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jana Novotna]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehoslovākija}} [[Helena Sukova]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]&lt;br /&gt;{{flaga|Meksika}} [[Horhe Lozano]]
|-
|1989||{{flaga|USA}} [[Maikls Čangs]]||{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|USA}} [[Džims Grabs]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Patriks Makenrojs]]||{{flaga|PSRS}} [[Larisa Neilande|Larisa Savčenko]]&lt;br /&gt;{{flaga|Soviet Union}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Manona Bolegrafa]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Toms Neisens]]
|-
|1988||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|FRG}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ECU}} [[Andress Gomess]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}} [[Emilio Sančess]]||{{flaga|United States}} [[Martina Navrātilova]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|USA}} [[Lora Maknīla]]&lt;br /&gt;{{flaga|Meksika}} [[Horhe Lozano]]
|-
|1987||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|FRG}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Anderss Jorrīds]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Roberts Seguso]]||{{flaga|United States}} [[Martina Navrātilova]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]]&lt;br /&gt;{{flaga|Spānija}} [[Emilio Sančess]]
|-
|1986||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|USA}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehoslovākija}} [[Tomāšs Šmīds]]||{{flaga|United States}} [[Martina Navrātilova]]&lt;br /&gt;{{flaga|HUN}} [[Andrea Temesvāri]]||{{flaga|USA}} [[Ketija Džordana]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA}} [[Kens Fleks]]
|-
|1985||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Austrālija}} [[Marks Edmondsons]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]&lt;br /&gt;{{flaga|SUI}} [[Heincs Gintharts]]
|-
|1984||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Ivans Lendls]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Francija}} [[Anrī Lekonts]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Janiks Noā]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Diks Stoktons]]
|-
|1983||{{flaga|Francija}} [[Janiks Noā]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Anderss Jorrīds]]&lt;br /&gt;{{flaga|Zviedrija}} [[Hanss Simonsons]]||{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Rozalina Fērbenka]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Kendija Reinoldsa]]||{{flaga|ASV}} [[Barbara Džordana]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Eliots Telčers]]
|-
|1982||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Ferdi Teigens]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]||{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Džons Loids]]
|-
|1981||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Hana Mandlīkova]]||{{flaga|SUI}} [[Heincs Gintharts]]&lt;br /&gt;{{flaga|HUN}} [[Balāžs Taroci]]||{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Rozalina Fērbenka]]&lt;br /&gt;{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Tanija Hārforda]]||{{flaga|ASV}} [[Andrea Jēgere]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Džimijs Ariass]]
|-
|1980
|{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
|{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]
|{{flaga|ASV}} [[Viktors Amaja]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Henks Pfisters]]
|{{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]
|{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Billijs Martins]]
|-
|1979
|{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
|{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]
|{{flaga|ASV}} [[Džīns Maiers]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Sandijs Maiers]]
|{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]
|{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]]
|-
|1978
|{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
|{{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]]
|{{flaga|ASV}} [[Džīns Maiers]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Henks Pfisters]]
|{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušoveca]]&lt;br /&gt;{{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]]
|{{flaga|Čehoslovākija}} [[Renāta Tomanova]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehoslovākija}} [[Pavels Složils]]
|-
|1977
|{{flaga|Argentīna}} [[Giljermo Vilass]]
|{{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušoveca]]
|{{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]&lt;br /&gt;{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]]
|{{flaga|Čehoslovākija}} [[Regina Maršīkova]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Pema Tīgārdena]]
|{{flaga|ASV}} [[Mērija Carillo]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]
|-
|1976
|{{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]]
|{{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]]
|{{flaga|ASV}} [[Freds Maknērs]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]]
|{{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Boniselli]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]
|{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]]
|-
|1975
|{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
|{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]
|{{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]&lt;br /&gt;{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]]
|{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]
|{{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Boniselli]]&lt;br /&gt;{{flaga|BRA|1968}} [[Tomass Kohs]]
|-
|1974
|{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
|{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]
|{{flaga|Austrālija}} [[Diks Krilijs]]&lt;br /&gt;{{flaga|NZL}} [[Onijs Paruns]]
|{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]&lt;br /&gt;{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]]
|{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]&lt;br /&gt;{{flaga|Kolumbija}} [[Ivans Molina]]
|-
|1973
|{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]
|{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]
|{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Toms Okers]]
|{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]]
|{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} Žans Klods Bārklē
|-
|1972
|{{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]]
|{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]
|{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]&lt;br /&gt;{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]]
|{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]]
|{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]]
|-
|1971
|{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]]
|{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]
|{{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Mārtijs Rīsens]]
|{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]
|{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} Žans Klods Bārklē
|-
|1970
|{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]]
|{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]
|{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]&lt;br /&gt;{{flaga|Rumānija|1965}} [[Jons Cirjaks]]
|{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]
|{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]]
|-
|1969
|{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]
|{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]
|{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]]
|{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]]
|{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Mārtijs Rīsens]]
|-
|1968
|{{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]
|{{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]]
|{{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]]
|{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]]
|{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Žans Klods Bārklē]]
|-
|colspan=6|{{center|↑ '''Atklātā ēra''' ↑}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}
* {{oficiālā mājaslapa|http://www.rolandgarros.com}} {{fr ikona}} {{en ikona}}

{{Teniss-stub}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tenisa turnīri]]</text>
      <sha1>m81ppba67hlrz9rop8639b27ujkr5g0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1994. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>40644</id>
    <revision>
      <id>3670238</id>
      <parentid>3657349</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T12:08:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12000" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1994. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1994. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1994}}
{{Gada citi notikumi|1994}}
{{Gads citos kalendāros|1994}}
'''1994. gads''' ({{Rom sk gadam|1994}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** stājās spēkā [[Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības vienošanās]] (NAFTA);
** [[Zapatistas Nacionālās Atbrīvošanas armija]] sāka karu [[Čiapasa]]s štatā, [[Meksika|Meksikā]].
** izveidota [[Eiropas Ekonomikas zona]].
* [[12. janvāris]] — [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]] tikās ar [[Čehija]]s, [[Slovākija]]s, [[Ungārija]]s un [[Polija]]s [[prezidents|prezidentiem]].
* [[14. janvāris]] — ASV prezidents Bills Klintons [[Maskava|Maskavā]] ar [[Krievija]]s prezidentu [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]] parakstīja vienošanos, pēc kuras [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|raķetes]] vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem, kā arī nolēma likvidēt [[kodolieroči|kodolarsenālu]] [[Ukraina|Ukrainā]].
* [[17. janvāris]] — [[Losandželosa|Losandželosu]] satricināja 6,7 balles stipra zemestrīce, bojā gāja 61 cilvēki, {{sk|26029}} zaudēja pajumti.
* [[19. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumus piemeklēja rekordliels aukstums; [[Indiāna]]s štatā fiksēta temperatūra {{nobr|-38 °C}}, zemākā štata vēsturē.

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — par [[Venecuēla]]s prezidentu kļuva [[Rafaels Kaldera]].
[[Attēls:William Perry official DoD photo.jpg|thumb|150px|Viljams Perijs]]
* [[3. februāris]] — [[Viljams Perijs]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV aizsardzības sekretārs|aizsardzības sekretāru]].
* [[12. februāris]] — [[27. februāris]] — [[Lillehammere]]s pilsētā [[Norvēģija|Norvēģijā]] norisinājās [[17. ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].

=== Marts ===
* [[4. marts]] — četri teroristi tika nopratināti [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] spridzināšanas lietā.
* [[6. marts]] — referendumā [[Moldova|Moldovā]] tika izlemts neapvienoties ar [[Rumānija|Rumāniju]].
* [[15. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki atstāja [[Somālija|Somāliju]].

=== Aprīlis ===
* [[6. aprīlis]] — [[Ruanda]]s prezidents [[Zuvenals Habiarimana]] un [[Burundija]]s prezidents [[Kipriens Ntariamira]] gāja bojā, kad to lidmašīna tika notriekta ar raķeti netālu no [[Kigali]], Ruandā.
* [[7. aprīlis]] — Kigali, Ruandā sākās [[Ruandas genocīds]].
* [[16. aprīlis]] — referendumā [[Somija|Somijā]] tika atbalstīta pievienošanās [[Eiropas Savienība]]i.
* [[27. aprīlis]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikā]] notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] pārstāvjiem.
* [[30. aprīlis]] — kvalifikācijas braucienos gāja bojā [[Austrija]]s [[Formula 1|F1]] pilots [[Rolands Racenbergers]].

=== Maijs ===
[[Attēls:Ayrton Senna Imola 1989 Cropped.jpg|thumb|160px|Airtons Senna]]
* [[1. maijs]] — pēc smagas avārijas [[1994. gada Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno Grand Prix sacīkstēs]] gāja bojā trīskārtējais [[F1 čempionu saraksts|F1 čempions]] [[Brazīlija|brazīlietis]] [[Airtons Senna]].
* [[4. maijs]] — [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] un [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]]s līderis [[Jāsirs Arafāts]] paraksta vienošanos par palestīniešu pašpārvaldes izveidi.
* [[6. maijs]] — pēc septiņu gadu celtniecības tika atklāts [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Lamanša tunelis]], kas savienoja [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] ar [[Francija|Franciju]].
* [[10. maijs]] — par pirmo melnādaino [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikas]] prezidentu kļuva [[Nelsons Mandela]].
* [[12. maijs]]:
** [[hokejs]] kļuva par [[Kanāda]]s oficiālo ziemas sporta veidu.
** negaidīti nomira Apvienotās Karalistes [[leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|leiboristu partija]]s līderis [[Džons Smits]].
* [[17. maijs]] — [[Malāvija|Malāvijā]] notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas.

=== Jūnijs ===
* [[14. jūnijs]] — [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] izcīnīja pirmo [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] titulu 54 gadu laikā.
* [[15. jūnijs]] — [[Izraēla]] un [[Vatikāns]] nodibināja pilnas diplomātiskās attiecības.
* [[23. jūnijs]] — [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] svinēja simts gadu jubileju.
* [[28. jūnijs]] — [[Japāna]]s reliģiskas grupas [[Aum Šinrikjo]] dalībnieki izlaida [[zarīns|zarīna]] gāzi [[Macumoto (Japāna)|Macumoto]]; 7 cilvēki gāja bojā, 660 hospitalizēti.

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]]:
** [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas]] futbolists [[Andress Eskobars]] tika nošauts [[Medeljina|Medeljinā]]. Tiek uzskatīts, ka viņš tika nogalināts par to, ka iesita bumbu pats savos vārtos [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa spēlē]].
** [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]] eksplodēja [[metro]] ielikta bumba. Tika nogalināti 123 cilvēki un vēl 40 ievainoti.
* [[7. jūlijs]] — [[Ziemeļjemena]]s spēki ieņēma [[Adena|Adenu]].
* [[15. jūlijs|15.]]—[[21. jūlijs]] — [[Šūmeikera—Levi komēta 9|Šūmeikera—Levi komētas 9]] atliekas nokrita uz [[Jupiters (planēta)|Jupitera]].
* [[17. jūlijs]] — savu ceturto pasaules čempionu titulu futbolā izcīnīja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlase]], finālā uzveicot [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] ar 3:2 soda sitienu sērijā (pamatlaika rezultāts — 0:0).
* [[25. jūlijs]] — [[Izraēla]] un [[Jordānija]] noslēdza miera līgumu, kas formāli beidza karastāvokli kopš 1948. gada.

=== Augusts ===
* [[Augusts]] — izveidota [[Islande|islandiešu]] [[postroks|postroka]] grupa — ''[[Sigur Rós]]''.
* [[1. augusts]] — ugunsgrēks iznīcināja [[Noridža]]s bibliotēku [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].
* [[12. augusts]] — streiku uzsāka [[Augstākā beisbola līga|Augstākās beisbola līgas]] beisbolisti.
* [[31. augusts]] — [[Krievija]]s armija atstāja [[Igaunija|Igauniju]].

=== Septembris ===
* [[3. septembris]] — [[Krievija]] un [[Ķīna|Ķīnas Tautas republika]] parakstīja vienošanos, pēc kuras [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|raķetes]] vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem.
* [[19. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki bez asins izliešanas izcēlās [[Haiti]], lai atjaunotu likumīgā prezidenta [[Žans-Betrāns Aristīds|Žana-Betrāna Aristīda]] varu.
* [[28. septembris]] — [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] nogrima kuģis ''[[Estonia (prāmis)|Estonia]]'', bojā gāja 852 cilvēki.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zaudēja sakarus ar [[Venera (planēta)|Veneras]] [[Starpplanētu zonde|zondi]] ''[[Magellan (zonde)|Magellan]]'' pēc tam, kad tā kontrolēti tika novirzīta planētas atmosfērā.
* [[15. oktobris]] — [[Haiti]] atgriezās prezidents [[Žans Bertrāns Aristīds]] pēc trim trimdā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pavadītiem gadiem.
* [[31. oktobris]] — ASV dibināts [[Nāves ielejas nacionālais parks]].

=== Novembris ===
* [[5. novembris]] — [[ASV prezidents|ASV eksprezidents]] [[Ronalds Reigans]] paziņoja par to, ka viņam ir [[Alcheimera slimība]].
* [[13. novembris]] — [[Zviedrija]]s iedzīvotāji referendumā nobalsoja par iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].
* [[18. novembris]] — dibināta [[Igaunijas Reformu partija]].
* [[20. novembris]] — [[Angola]]s valdība un nemiernieku organizācija [[UNITA]] parakstīja [[Lusaka]]s protokolu.

=== Decembris ===
* [[11. decembris]] — [[Krievija]]s prezidents [[Boriss Jeļcins]] apstiprināja karaspēka ievešanu [[Čečenija|Čečenijā]].
* [[15. decembris]] — izlaista [[tīmekļa pārlūkprogramma]]s ''[[Netscape Navigator]]'' pirmā versija.

== Kultūra ==
* [[12. februāris]] — tika nozagta slavenā [[Edvards Munks|Edvarda Munka]] glezna &quot;[[Kliedziens]]&quot;.
* [[1. marts]] — rokgrupa ''[[Nirvana]]'' sniedza savu pēdējo koncertu, [[Minhene]]s pilsētā, [[Vācija|Vācijā]].
* [[21. marts]] — tika pasniegtas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s. [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filma &quot;[[Šindlera saraksts]]&quot; ieguva 7 balvas, tostarp balvu par labāko filmu.
* [[8. aprīlis]] — grupas ''Nirvana'' solists [[Kurts Kobeins]] tika atrasts miris savās mājās. Viņa draugi un radinieki apgalvoja, ka ir redzējuši viņu pirms 3 dienām dzīvu. Kobeina nāve tiek uzskatīta par pašnāvību.
* [[22. septembris]] — tika parādīta populārā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] seriāla &quot;[[Draugi (seriāls)|Draugi]]&quot; pirmā sērija.
* [[3. decembris]] — ''[[Sony]]'' izlaida spēļu konsoli ''[[PlayStation]]''.

== Dzimuši ==
* [[1. februāris]] — [[Džūlija Gārnere]] (''Julia Garner''), amerikāņu aktrise
* [[6. februāris]] — [[Čārlijs Hītons]] (''Charlie Heaton'') angļu aktieris un mūziķis
* [[23. februāris]] — [[Dakota Faninga]] (''Dakota Fanning''), amerikāņu aktrise
* [[24. februāris]] — [[Raiens Freizers]] (''Ryan Fraser''), skotu futbolists
* [[1. marts]] — [[Džastins Bībers]] (''Justin Bieber''), kanādiešu dziedātājs
* [[10. marts]] — [[Kristians Nergords]] (''Christian Nørgaard''), Dānijas futbolists
* [[8. aprīlis]] — [[Kārlis Lasmanis]], latviešu basketbolists
* [[12. aprīlis]] — [[Sērša Runena]] (''Saoirse Ronan''), īru izcelsmes amerikāņu aktrise
* [[24. maijs]] — [[Emma Makeona]] (''Emma McKeon''), austrāliešu peldētāja
* [[18. augusts]] — [[Morgans Sansons]] (''Morgan Sanson''), Francijas futbolists
* [[22. novembris]] — [[Deikars Montgomerijs]] (''Dacre Montgomery''), austrāliešu aktieris
* [[19. decembris]] — [[Katrina Lehisa]] (''Katrina Lehis''), igauņu paukotāja
* [[28. decembris]] — [[Ādams Pītijs]] (''Adam Peaty''), angļu peldētājs

== Miruši ==
* [[2. februāris]] — [[Marija Gimbutiene]] (''Marija Gimbutienė''), lietuviešu/amerikāņu arheoloģe (dzimusi 1921. gadā)
* [[6. februāris]] — [[Džozefs Kotens]] (Joseph Cotten), amerikāņu aktieris (dzimis 1905. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Vitolds Lutoslavskis]] (''Witold Lutosławski''), poļu komponists (dzimis 1913. gadā)
* [[14. februāris]] — [[Andrejs Čikatilo]] (''Андрей Чикатило''), krievu sērijveida slepkava (dzimis 1936. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Kurts Kobeins]] (''Kurt Cobain''), ASV mūziķis (dzimis 1967. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Ričards Niksons]] (''Richard Nixon''), ASV prezidents (dzimis 1913. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Rolands Racenbergers]] (''Roland Ratzenberger''), Austrijas autosportists (dzimis 1960. gadā)
* [[1. maijs]] — [[Airtons Senna]] (''Ayrton Senna''), Brazīlijas autosportists (dzimis 1960. gadā)
* [[29. maijs]] — [[Ērihs Honekers]] (''Erich Honecker''), VDR politiķis (dzimis 1912. gadā)
* [[2. jūlijs]] — [[Andress Eskobars]] (''Andrés Escobar''), Kolumbijas futbolists (dzimis 1967. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džons Smits]] (''John Smith''), britu politiķis (dzimis 1938. gadā)
* [[8. jūlijs]] — [[Kims Irsens]] (''김일성''), Ziemeļkorejas līderis (dzimis 1912. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Džulians Švingers]] (''Julian Schwinger''), ASV fiziķis (dzimis 1918. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] (''Dorothy Crowfoot Hodgkin''), angļu bioķīmiķe (dzimusi 1910. gadā)
* [[17. septembris]] — [[Kārlis Popers]] (''Karl Popper''), austriešu/britu filozofs (dzimis 1902. gadā)
* [[19. augusts]] — [[Lainuss Polings]] (''Linus Pauling''), ASV ķīmiķis (dzimis 1901. gadā)
{{pg6}}
{{commons}}

[[Kategorija:1994. gads| ]]</text>
      <sha1>3ss6mjn0mdmww94vm2dpejchnpudkx4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vecumnieki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41154</id>
    <revision>
      <id>3670323</id>
      <parentid>3506823</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:23:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4687" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Bauskas novadā|Vecumnieki (nozīmju atdalīšana)|Vecumnieki}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Vecumnieki
| settlement_type          = Lielciems
| image_skyline            = Vecumnieku Luterāņu baznīca 2.jpg
| image_caption            = Vecumnieku Luterāņu baznīca
| pushpin_map              = Latvia
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Bauskas novads]]
| subdivision_name2        = [[Vecumnieku pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2015
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3461 |title=Informācija par objektu: Vecumnieki |accessdate={{dat|2016|05|16||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 2103
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 56 | latm  = 36 | lats  = 23 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 31 | longs = 20 | longEW = E
| elevation_m              = 35
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-3933
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Vecumnieki''' ir ciems [[Bauskas novads|Bauskas novadā]], [[Zemgale|Zemgalē]]. [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagasta]] centrs. Izvietojies pie autoceļa [[P88]] un [[Dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Krustpils — Jelgavas dzelzceļa]]. Attālums līdz [[Rīga]]i ir 45 km, līdz novada centram [[Bauska]]i — 30 km. Uz cauri tekošās [[Taļķe]]s izveidotas divas ūdenskrātuves — [[Vecais ezers]] un [[Jaunais ezers]].

== Vēsture ==
Vecumnieki ir vēsturiska apdzīvota vieta, šeit atrastas 2.—9. gadsimta apmetņu vietas [[Čigānu pilskalns|Čigānu pilskalnā]]. Agrākais nosaukums līdz 1940. gadam bija '''Vecmuiža''' (''Neugut''). 1925. gadā Vecmuižai tika piešķirts [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statuss.

No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai Vecumnieki bija [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] centrs. Pēc tam novads iekļauts Bauskas novadā.

== Infrastruktūra ==
Ciemā ir jaukta apbūves struktūra: 60 daudzdzīvokļu mājas (2—3 stāvu), savrupmājas, publiska rakstura objekti, ražošanas un tehniska rakstura objekti. Vecumniekos ir 22 ielas, kuru kopējais garums ir 10,05 km.&lt;ref&gt;[http://www.vecumnieki.lv/index.php?option=com_content&amp;task=blogcategory&amp;id=62&amp;Itemid=313 Nozīmīgāko ciemu raksturojums]&lt;/ref&gt;

Vecumniekos ir koncentrēta lielākā daļa novada sociālās infrastruktūras objektu: vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bibliotēka, tautas nams, luterāņu baznīca un [[Vecumnieku svētīgā Jāņa Pāvila II Romas katoļu kapela|katoļu kapela]], sporta zāle (volejbola klubs &quot;SK Vecumnieki&quot;), veselības centrs.

== Satiksme ==
Cauri Vecumniekiem iet autoceļi [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]] ([[P89]]) un [[Bauska]]—[[Linde]] ([[P88]]). Vecumniekus šķērso arī [[dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils]], pa kuru šobrīd notiek tikai kravu pārvadājumi un pasažieru satiksme ir pārtraukta. Vecumniekos ir [[Vecumnieki (stacija)|dzelzceļa stacija]].

== Ievērojamas personības ==
* [[Ingmārs Līdaka]] — dabas aizsardzības aktīvists, politiķis (1966)
* [[Ainārs Kovals]] — vieglatlēts, šķēpa metējs (1981)
* [[Aivars Siliņš]] — aktieris (1947)

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Vecumnieku Luterāņu baznīca 2.jpg|Vecumnieku Luterāņu baznīca
Vecumnieku apvienības pārvalde.jpg|Vecumnieku apvienības pārvalde (bijušā [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] Dome)
Vecumnieku vidusskola.jpg|Vecumnieku vidusskola
Vecumnieku baznica.JPG|Vecumnieku Luterāņu baznīca 2010. gadā
Vecumnieku skola 2001-02-11.jpg|Vecumnieku Sarkanā (vecā) skola 2001. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vecumnieki.lv/ www.vecumnieki.lv]


{{Vecumnieku pagasta ciemi}}
{{Novadu centri}}
{{Bauskas apriņķis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vecumnieki| ]]
[[Kategorija:Bauskas novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]</text>
      <sha1>rodpxak7n2ez0xnf2aj0eyjp4vliyv6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apvienotās Karalistes vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53092</id>
    <revision>
      <id>3670548</id>
      <parentid>3151202</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T10:42:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11816" xml:space="preserve">[[Attēls:Roman_Britain_410.jpg‎|right|thumb|200px|Romas impērijas provinces ar leģionu izvietošanās vietām (ap 410).]]
'''Lielbritānijas vēsturi''' pieņemts hronoloģiski iedalīt vairākas posmos:
* [[Britu salas|Britu salu]] senvēsture
* [[Romas impērija]]s laiks (43—410)
* Heptarhijas laiks (ap 500—850)
* [[Anglijas karaliste]] (927—1707)
* [[Lielbritānijas karaliste]] (1707—1801)
* [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] (1801—1927)
* [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste]] (kopš 1927)

Mēdz arī atsevišķi aplūkot vēsturisko Lielbritānijas reģionu [[Velsas vēsture|Velsas vēsturi]], [[Īrijas vēsture|Īrijas vēsturi]] un [[Skotijas vēsture|Skotijas vēsturi]], kā arī [[Britu impērija]]s vēsturi.

== Aizvēsture (pirms 43. gada) ==
{{nepilnīga sadaļa}}

== Romas impērijas laiks (43—410) ==
M. ē. pirmajos gadsimtos Lielbritānijas salas dienvidu daļu pamatā apdzīvoja [[ķelti|ķeltu]] ciltis ([[briti (ķelti)|briti]]). 
[[Romas impērija]]s ķeizars [[Klaudijs]] 43. gadā nosūtīja četrus leģionus Britu salu iekarošanai un līdz 47. gadam izveidoja Britānijas provinci (''Provincia Britannia'') Lielbritānijas salas dienvidrietumu daļā. 
2. gadsimtā ķeizaru [[Adriāns|Adriāna]] (117—138) un [[Antonīns Pijs|Antonīna Pija]] (138—161) valdīšanas laikā Britānijas provinces aizsardzībai pret Skotijas kalnienē dzīvojošajiem kaledoniešiem tika uzcelts [[Adriāna valnis]] un [[Antonīna valnis]].  
Ap 197. gadu province tika sadalīta divās daļās — Augšbritānijas un Apakšbritānijas provincēs (''Britannia Superior and Inferior''), bet [[Diokletiāns|Diokletiāna]] valdīšanas laikā (284—305) – četrās daļās. Piektā province Valencija (''Valentia'') tika izveidota 4. gadsimta beigās. Romas impērijas varas iestādes pameta Britāniju ap 410. gadu. 
Romas impērijas sabrukuma periodā (V—VI gs.) bijušajās impērijas provincēs ienāca un apmetās arī ģermāņu ciltis [[angļi]], [[sakši]], [[jiti]], kas atspieda romanizētos ķeltus uz salas rietumiem un ziemeļiem, bet daļa bēga uz [[Īrija]]s salu. 
&lt;gallery&gt;
Roman.Britain.campaigns.43.to.60.jpg|Romiešu karaspēka kampaņas no 43. līdz 60. gadam
Agricola.Campaigns.80.84.jpg|Romiešu karaspēka kampaņas no 80. līdz 84. gadam
Roman Roads in Britannia.svg|Romiešu ceļi un leģionu izvietojums (ap 150)
Roman.Scotland.north.155.jpg|Romiešu nocietinājumi [[Skotija|Skotijā]] - Adriāna un Antonīna vaļņi (ap 155)
Roman.Britain.Severan.Campaigns.jpg|Romiešu nocietinājumi [[Skotija|Skotijā]] no 208. līdz 211. gadam
&lt;/gallery&gt;

== Anglosakšu ķēniņvalstis (Heptarhija) ==
[[Attēls:Saxonengland.jpg|right|thumb|200px|Anglosakšu ķēniņvalstis t.s. ''Heptarhijas'' laikā]]
Heptarhijas (&quot;septiņvalstu&quot;, no sengrieķu ἑπτά — septiņi; ἀρχή — vara) laiks no apmēram 500. līdz 850. gadam, kad izveidojās &quot;dāņu tiesas&quot; teritorija (šo apzīmējumu periodam ieviesa 12. gs. hronists Hantingtonas Henrijs).

6. gs. sākumā Britānijas dienvidrietumos ieceļoja ģermāņu ciltis - [[angļi]], [[sakši]] un [[jiti]], kas atspieda ķeltu valodās runājošos pamatiedzīvotājus uz rietumiem un ziemeļiem, bet iekarotajā teritorijā izveidoja septiņas tam laikam visai lielas [[valsts|valstis]]:
* '''Veseksas ķēniņvalsts''' (''Kingdom of Wessex'') — sakšu rietumu valsts
* '''Austrumangļu ķēniņvalsts''' (''Kingdom of the East Angles'') angļu valsts mūsdienu Austrumanglijā
* '''Mersijas ķēniņvalsts''' (''Kingdom of Mercia'' vai ''Mierce'') — mūsdienu Anglijas centrālā un rietumdaļa
* '''Kentas ķēniņvalsts''' (''Kingdom of Kent'')
* '''[[Nortambrija|Nortumbrijas ķēniņvalsts]]''' (''Kingdom of Northumbria'')
* '''Saseksas ķēniņvalsts''' (''Kingdom of Sussex'') sakšu dienvidu valsts
* '''Eseksas ķēniņvalsts''' (''Kingdom of the East Seaxe'') sakšu austrumu valsts
9. gs. beigās Veseksas [[ķēniņš|ķēniņam]] [[Alfrēds Lielais|Alfredam Lielajam]] (''Alfred the Great'', ap 849—899) izdevās iekarot pārējās sakšu valstis, izveidojot vienu karalisti Britānijas dienvidrietumos.

9. gadsimtā [[dāņi|dāņu]] [[vikingi]] veica gan laupīšanas reidus, bet vēlāk masveidā apmetās uz dzīvi salas austrumos un centrālajā daļā. Cīņas ar dāņiem turpinājās vēl pēc ķēniņa Alfrēda nāves, līdz 10. gadsimta vidū viņi gandrīz visur bija sakauti, pēdējais vikingu [[Jorka]]s ķēniņš tika gāzts 954. gadā. Sākot ar 980. gadu, dāņi atsāka uzbrukumus Anglijai. Šoreiz tas bija vēl bīstamāk, jo uzbrucēji vairs nebija atsevišķas jūras laupītāju bandas. Jaunie iebrucēji bija vairāk vai mazāk organizēts karaspēks, tā militārajām kampaņām jau bija kolonizējošs raksturs. 1016. gadā angļi bija spiesti atzīt dāņu karali [[Knuts Lielais|Knutu (Kanutu) Lielo]] (994/995—1035) par savu ķēniņu.
&lt;gallery&gt;
Britain_802.jpg|Heptarhijas laiks (ap 802)
Britain_886.jpg|Heptarhijas laiks (ap 886)
Flag_of_Essex.svg‎|anglosakšu Eseksas karalistes karogs
Wyvern_of_the_rulers_of_Wessex.jpg|anglosakšu Veseksas karalistes karogs
&lt;/gallery&gt;

== Anglijas karaliste (927—1707) ==
[[Attēls:Cnut_1014_1035.jpg‎|right|thumb|200px|Anglija kā Knuta Lielā valsts daļa (ap 1030).]]
Skat. pamatrakstu: [[Anglijas karaliste]] un [[Anglijas karaļi]]

[[Veseksas dinastija|Veseksas karalis]] [[Alfrēds Lielais]] ([[senangļu valoda|senangļu]]: ''Ælfrēd'', 849—899) 886. gadā apvienoja anglosakšu karalistes vienā valstī. Viņa pēcnācējs anglosakšu ķēniņš Etelstāns (''Æðelstān'') 927. gadā kļuva par Anglijas karali. 
No 1013. gada par Anglijas karaļiem kļuva [[vikingi|vikingu]] ķēniņi [[Svens I Dakšbārda]] (1013—1014), [[Knuds I Lielais]] (1016—1035), Haralds I Zaķakāja (1035—1040) un [[Hardeknuts]] (1040—1042).

Pēdējais Veseksas dinastijas karalis [[Eduards Grēksūdzētājs]] 1066. gadā savā [[testaments|testamentā]] kā pēcnācēju norādīja [[Normandijas hercogi|Normandijas hercogu]] [[Viljams Bastards|Viljamu II Bastardu]]. [[Normāņi]] [[kauja pie Heistingsas|kaujā pie Heistingsas]] sakāva un nonāvēja anglosakšu karali [[Harolds Godvinsons|Haroldu Godvinsonu]]. Viljams tika kronēts par Anglijas karali Viljamu I, aizsākot [[Normandiešu dinastija|Normandiešu dinastiju]].

Pēc tam Anglijā valdīja [[Plantagenetu dinastija]] (1154—1399) un [[Lankasteru dinastija]] (1399—1471), kas nesekmīgi centās pakļaut Skotiju un Franciju. 1471. gadā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Sarkanās un Baltās rozes karā]] virsroku ņēma Jorkas hercogi, pēdējais Lankasteru karalis [[Henrijs VI]] tika sagūstīts un nogalināts. Pēc neilgās [[Jorku dinastija]]s valdīšanas (1461—1485) varu ieguva ar Lankasteriem saradojusies [[Tjudoru dinastija]] (1485—1603), Jorku dinastijas karalis [[Ričards III]] krita kaujā pie Bosvortas.

1603. gadā pēc pēdējās Tjudoru dinastijas karalienes [[Elizabete I|Elizabetes I]] nāves uz Anglijas troni pieteica pretenzijas [[Skotijas karaļi|Skotijas karalis]] [[Džeimss VI Stjuarts]], kas bija Tjudoru karaļa [[Henrijs VII Tjudors|Henrija VII]] mazmazmazdēls. Viņš aizsāka [[Stjuartu dinastija]]s valdīšanu Anglijā un Skotijā (1603—1707), kas turpinājās arī pēc abu karaļvalstu apvienošanās.

== Lielbritānijas karaliste (1707—1801) ==
Skat. pamatrakstu [[Lielbritānijas karaliste]]

1707. gadā [[Anglija]] un [[Skotija]] apvienojās vienā valstī ar kopīgu parlamentu, robežām, naudu un nodokļiem. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Lielbritānija aktīvi atbalstīja [[Krievijas cariste|Krieviju]], lai sagrautu [[Zviedrijas impērija]]s dominanti [[Baltijas jūra]]s tirdzniecībā. 1713. gadā ar [[Utrehtas miers|Utrehtas mieru]] Lielbritānija Ziemeļamerikā ieguva [[Hudzona]]s upes baseinu, Ņūfaundlendu, Jaunkaledoniju, 1714. gadā tronī kāpa [[Hanoveres dinastija]]. [[Stjuarti|Čārlzs Eduards Stjuarts]] nesekmīgi mēģināja atgūt [[Skotijas karaļi|Skotijas karaļa]] troni (1745—1748).

[[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]] (1756—1763) Lielbritānija finansiāli atbalstīja Prūsiju un karoja ar Franciju.
1762. gadā tā pieteica karu Spānijai un ieguva kontroli pār Kubu un Filipīnām, bet 1763. gadā Lielbritānija ieguva Kanādu, Luiziānu, vairākas salas Karību jūrā un Vidusjūrā.
1776. gadā 13 Ziemeļamerikas kolonijas pasludināja neatkarību no Lielbritānijas un 1777. gadā izveidoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
1778. gadā Lielbritānija pieteica karu Francijai, 1779. gadā karā iesaistījās Francijas sabiedrotā Spānija. 1780. gadā Lielbritānija pieteica karu Holandei. 1783. gadā Lielbritānija bija spiesta atzīt Ziemeļamerikas koloniju neatkarību.
Sākot ar 1798. gadu Lielbritānija aktīvi tuvinājās [[Krievijas impērija]]i un ieņēma vadošo lomu cīņā pret Napoleona Franciju. [[Vīnes kongress]] atzina visus Lielbritānijas koloniālos iekarojumus.

== Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste (1801—1927) ==
{{nepilnīga sadaļa}}
Skat. pamatrakstu [[Lielbritānijas impērija]]

1801. gadā tika likvidēta Īrijas parlaments un pašpārvalde. Īrija tika iekļauta Lielbritānijas sastāvā kā Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes province.
Briti sagrāba [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]], ar militāra spēka draudiem piespiežot [[Ēģipte]]s [[Monarhs|sultānu]] pārdot savu akciju daļu. Kāpas provinces gubernators [[Sesils Rodss]] uzsāka aktīvu darbību, lai apvienotu Lielbritānijas Āfrikas kolonijas vienotā ekonomiskā sistēmā.
Britu impērijas lielākās varenības laiks bija 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums. 

[[Angļu—būru karš|Angļu—būru kara]] laikā Apvienotā Karaliste iekaroja būru [[Transvāla]]s un [[Oranža]]s republikas, kas atradās starp Lielbritānijas Āfrikas kolonijām.
1921. gadā Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Apvienoto Karalisti, bet ziemeļu grāfistes palika AK sastāvā kā province. Kopš 1927. gada Apvienotās Karalistes parlamenta oficiālais nosaukums ir &quot;Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlaments&quot; (''Parliament of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland'').
1937. gadā [[Īrijas Brīvvalsts]] pasludināja pilnīgu neatkarību.

== Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (kopš 1927) ==
{{nepilnīga sadaļa}}
Skat. pamatrakstu [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste]]

Apvienotās Karalistes vājums pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] padarīja impērijas uzturēšanu un aizsardzību par finansiāli neiespējamu. 
Lielākā daļa britu impērijas koloniju ieguva neatkarību no 1940. gadu beigām līdz 1960. gadu sākumam. Bijušās impērijas sastāvdaļas apvienojās [[Nāciju Sadraudzība|Nāciju Sadraudzībā]].
1973. gadā Apvienotā Karaliste kļuva par [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dalībnieci, bet 2016. gada 23. jūnija [[referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumā par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]] [[Eiroskeptisms|eiroskeptiski]] noskaņotie Apvienotās Karalistes iedzīvotāji nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu.

== Lielbritānijas monarhu dinastijas ==
* [[Veseksu dinastija]]
* [[Normandiešu dinastija]]
* [[Plantaganetu dinastija]]
* [[Lankasteru dinastija]]
* [[Jorku dinastija]]
* [[Tjudoru dinastija]]
* [[Stjuartu dinastija]]
* [[Hanoveres dinastija]]
* [[Vindzoru dinastija]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Eiropas vēsture}}
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]]</text>
      <sha1>nku3exodlgyrmziov7kze9yac1fvxf0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670550</id>
      <parentid>3670548</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T10:45:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* Anglosakšu ķēniņvalstis (Heptarhija) */ tiešā saite.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11813" xml:space="preserve">[[Attēls:Roman_Britain_410.jpg‎|right|thumb|200px|Romas impērijas provinces ar leģionu izvietošanās vietām (ap 410).]]
'''Lielbritānijas vēsturi''' pieņemts hronoloģiski iedalīt vairākas posmos:
* [[Britu salas|Britu salu]] senvēsture
* [[Romas impērija]]s laiks (43—410)
* Heptarhijas laiks (ap 500—850)
* [[Anglijas karaliste]] (927—1707)
* [[Lielbritānijas karaliste]] (1707—1801)
* [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]] (1801—1927)
* [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste]] (kopš 1927)

Mēdz arī atsevišķi aplūkot vēsturisko Lielbritānijas reģionu [[Velsas vēsture|Velsas vēsturi]], [[Īrijas vēsture|Īrijas vēsturi]] un [[Skotijas vēsture|Skotijas vēsturi]], kā arī [[Britu impērija]]s vēsturi.

== Aizvēsture (pirms 43. gada) ==
{{nepilnīga sadaļa}}

== Romas impērijas laiks (43—410) ==
M. ē. pirmajos gadsimtos Lielbritānijas salas dienvidu daļu pamatā apdzīvoja [[ķelti|ķeltu]] ciltis ([[briti (ķelti)|briti]]). 
[[Romas impērija]]s ķeizars [[Klaudijs]] 43. gadā nosūtīja četrus leģionus Britu salu iekarošanai un līdz 47. gadam izveidoja Britānijas provinci (''Provincia Britannia'') Lielbritānijas salas dienvidrietumu daļā. 
2. gadsimtā ķeizaru [[Adriāns|Adriāna]] (117—138) un [[Antonīns Pijs|Antonīna Pija]] (138—161) valdīšanas laikā Britānijas provinces aizsardzībai pret Skotijas kalnienē dzīvojošajiem kaledoniešiem tika uzcelts [[Adriāna valnis]] un [[Antonīna valnis]].  
Ap 197. gadu province tika sadalīta divās daļās — Augšbritānijas un Apakšbritānijas provincēs (''Britannia Superior and Inferior''), bet [[Diokletiāns|Diokletiāna]] valdīšanas laikā (284—305) – četrās daļās. Piektā province Valencija (''Valentia'') tika izveidota 4. gadsimta beigās. Romas impērijas varas iestādes pameta Britāniju ap 410. gadu. 
Romas impērijas sabrukuma periodā (V—VI gs.) bijušajās impērijas provincēs ienāca un apmetās arī ģermāņu ciltis [[angļi]], [[sakši]], [[jiti]], kas atspieda romanizētos ķeltus uz salas rietumiem un ziemeļiem, bet daļa bēga uz [[Īrija]]s salu. 
&lt;gallery&gt;
Roman.Britain.campaigns.43.to.60.jpg|Romiešu karaspēka kampaņas no 43. līdz 60. gadam
Agricola.Campaigns.80.84.jpg|Romiešu karaspēka kampaņas no 80. līdz 84. gadam
Roman Roads in Britannia.svg|Romiešu ceļi un leģionu izvietojums (ap 150)
Roman.Scotland.north.155.jpg|Romiešu nocietinājumi [[Skotija|Skotijā]] - Adriāna un Antonīna vaļņi (ap 155)
Roman.Britain.Severan.Campaigns.jpg|Romiešu nocietinājumi [[Skotija|Skotijā]] no 208. līdz 211. gadam
&lt;/gallery&gt;

== Anglosakšu ķēniņvalstis (Heptarhija) ==
[[Attēls:Saxonengland.jpg|right|thumb|200px|Anglosakšu ķēniņvalstis t.s. ''Heptarhijas'' laikā]]
Heptarhijas (&quot;septiņvalstu&quot;, no sengrieķu ἑπτά — septiņi; ἀρχή — vara) laiks no apmēram 500. līdz 850. gadam, kad izveidojās &quot;dāņu tiesas&quot; teritorija (šo apzīmējumu periodam ieviesa 12. gs. hronists Hantingtonas Henrijs).

6. gs. sākumā Britānijas dienvidrietumos ieceļoja ģermāņu ciltis - [[angļi]], [[sakši]] un [[jiti]], kas atspieda ķeltu valodās runājošos pamatiedzīvotājus uz rietumiem un ziemeļiem, bet iekarotajā teritorijā izveidoja septiņas tam laikam visai lielas [[valsts|valstis]]:
* '''Veseksas ķēniņvalsts''' (''Kingdom of Wessex'') — sakšu rietumu valsts
* '''Austrumangļu ķēniņvalsts''' (''Kingdom of the East Angles'') angļu valsts mūsdienu Austrumanglijā
* '''Mersijas ķēniņvalsts''' (''Kingdom of Mercia'' vai ''Mierce'') — mūsdienu Anglijas centrālā un rietumdaļa
* '''Kentas ķēniņvalsts''' (''Kingdom of Kent'')
* '''[[Nortambrija|Nortumbrijas ķēniņvalsts]]''' (''Kingdom of Northumbria'')
* '''Saseksas ķēniņvalsts''' (''Kingdom of Sussex'') sakšu dienvidu valsts
* '''Eseksas ķēniņvalsts''' (''Kingdom of the East Seaxe'') sakšu austrumu valsts
9. gs. beigās Veseksas [[karalis|ķēniņam]] [[Alfrēds Lielais|Alfredam Lielajam]] (''Alfred the Great'', ap 849—899) izdevās iekarot pārējās sakšu valstis, izveidojot vienu karalisti Britānijas dienvidrietumos.

9. gadsimtā [[dāņi|dāņu]] [[vikingi]] veica gan laupīšanas reidus, bet vēlāk masveidā apmetās uz dzīvi salas austrumos un centrālajā daļā. Cīņas ar dāņiem turpinājās vēl pēc ķēniņa Alfrēda nāves, līdz 10. gadsimta vidū viņi gandrīz visur bija sakauti, pēdējais vikingu [[Jorka]]s ķēniņš tika gāzts 954. gadā. Sākot ar 980. gadu, dāņi atsāka uzbrukumus Anglijai. Šoreiz tas bija vēl bīstamāk, jo uzbrucēji vairs nebija atsevišķas jūras laupītāju bandas. Jaunie iebrucēji bija vairāk vai mazāk organizēts karaspēks, tā militārajām kampaņām jau bija kolonizējošs raksturs. 1016. gadā angļi bija spiesti atzīt dāņu karali [[Knuts Lielais|Knutu (Kanutu) Lielo]] (994/995—1035) par savu ķēniņu.
&lt;gallery&gt;
Britain_802.jpg|Heptarhijas laiks (ap 802)
Britain_886.jpg|Heptarhijas laiks (ap 886)
Flag_of_Essex.svg‎|anglosakšu Eseksas karalistes karogs
Wyvern_of_the_rulers_of_Wessex.jpg|anglosakšu Veseksas karalistes karogs
&lt;/gallery&gt;

== Anglijas karaliste (927—1707) ==
[[Attēls:Cnut_1014_1035.jpg‎|right|thumb|200px|Anglija kā Knuta Lielā valsts daļa (ap 1030).]]
Skat. pamatrakstu: [[Anglijas karaliste]] un [[Anglijas karaļi]]

[[Veseksas dinastija|Veseksas karalis]] [[Alfrēds Lielais]] ([[senangļu valoda|senangļu]]: ''Ælfrēd'', 849—899) 886. gadā apvienoja anglosakšu karalistes vienā valstī. Viņa pēcnācējs anglosakšu ķēniņš Etelstāns (''Æðelstān'') 927. gadā kļuva par Anglijas karali. 
No 1013. gada par Anglijas karaļiem kļuva [[vikingi|vikingu]] ķēniņi [[Svens I Dakšbārda]] (1013—1014), [[Knuds I Lielais]] (1016—1035), Haralds I Zaķakāja (1035—1040) un [[Hardeknuts]] (1040—1042).

Pēdējais Veseksas dinastijas karalis [[Eduards Grēksūdzētājs]] 1066. gadā savā [[testaments|testamentā]] kā pēcnācēju norādīja [[Normandijas hercogi|Normandijas hercogu]] [[Viljams Bastards|Viljamu II Bastardu]]. [[Normāņi]] [[kauja pie Heistingsas|kaujā pie Heistingsas]] sakāva un nonāvēja anglosakšu karali [[Harolds Godvinsons|Haroldu Godvinsonu]]. Viljams tika kronēts par Anglijas karali Viljamu I, aizsākot [[Normandiešu dinastija|Normandiešu dinastiju]].

Pēc tam Anglijā valdīja [[Plantagenetu dinastija]] (1154—1399) un [[Lankasteru dinastija]] (1399—1471), kas nesekmīgi centās pakļaut Skotiju un Franciju. 1471. gadā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Sarkanās un Baltās rozes karā]] virsroku ņēma Jorkas hercogi, pēdējais Lankasteru karalis [[Henrijs VI]] tika sagūstīts un nogalināts. Pēc neilgās [[Jorku dinastija]]s valdīšanas (1461—1485) varu ieguva ar Lankasteriem saradojusies [[Tjudoru dinastija]] (1485—1603), Jorku dinastijas karalis [[Ričards III]] krita kaujā pie Bosvortas.

1603. gadā pēc pēdējās Tjudoru dinastijas karalienes [[Elizabete I|Elizabetes I]] nāves uz Anglijas troni pieteica pretenzijas [[Skotijas karaļi|Skotijas karalis]] [[Džeimss VI Stjuarts]], kas bija Tjudoru karaļa [[Henrijs VII Tjudors|Henrija VII]] mazmazmazdēls. Viņš aizsāka [[Stjuartu dinastija]]s valdīšanu Anglijā un Skotijā (1603—1707), kas turpinājās arī pēc abu karaļvalstu apvienošanās.

== Lielbritānijas karaliste (1707—1801) ==
Skat. pamatrakstu [[Lielbritānijas karaliste]]

1707. gadā [[Anglija]] un [[Skotija]] apvienojās vienā valstī ar kopīgu parlamentu, robežām, naudu un nodokļiem. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Lielbritānija aktīvi atbalstīja [[Krievijas cariste|Krieviju]], lai sagrautu [[Zviedrijas impērija]]s dominanti [[Baltijas jūra]]s tirdzniecībā. 1713. gadā ar [[Utrehtas miers|Utrehtas mieru]] Lielbritānija Ziemeļamerikā ieguva [[Hudzona]]s upes baseinu, Ņūfaundlendu, Jaunkaledoniju, 1714. gadā tronī kāpa [[Hanoveres dinastija]]. [[Stjuarti|Čārlzs Eduards Stjuarts]] nesekmīgi mēģināja atgūt [[Skotijas karaļi|Skotijas karaļa]] troni (1745—1748).

[[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]] (1756—1763) Lielbritānija finansiāli atbalstīja Prūsiju un karoja ar Franciju.
1762. gadā tā pieteica karu Spānijai un ieguva kontroli pār Kubu un Filipīnām, bet 1763. gadā Lielbritānija ieguva Kanādu, Luiziānu, vairākas salas Karību jūrā un Vidusjūrā.
1776. gadā 13 Ziemeļamerikas kolonijas pasludināja neatkarību no Lielbritānijas un 1777. gadā izveidoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
1778. gadā Lielbritānija pieteica karu Francijai, 1779. gadā karā iesaistījās Francijas sabiedrotā Spānija. 1780. gadā Lielbritānija pieteica karu Holandei. 1783. gadā Lielbritānija bija spiesta atzīt Ziemeļamerikas koloniju neatkarību.
Sākot ar 1798. gadu Lielbritānija aktīvi tuvinājās [[Krievijas impērija]]i un ieņēma vadošo lomu cīņā pret Napoleona Franciju. [[Vīnes kongress]] atzina visus Lielbritānijas koloniālos iekarojumus.

== Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste (1801—1927) ==
{{nepilnīga sadaļa}}
Skat. pamatrakstu [[Lielbritānijas impērija]]

1801. gadā tika likvidēta Īrijas parlaments un pašpārvalde. Īrija tika iekļauta Lielbritānijas sastāvā kā Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes province.
Briti sagrāba [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]], ar militāra spēka draudiem piespiežot [[Ēģipte]]s [[Monarhs|sultānu]] pārdot savu akciju daļu. Kāpas provinces gubernators [[Sesils Rodss]] uzsāka aktīvu darbību, lai apvienotu Lielbritānijas Āfrikas kolonijas vienotā ekonomiskā sistēmā.
Britu impērijas lielākās varenības laiks bija 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums. 

[[Angļu—būru karš|Angļu—būru kara]] laikā Apvienotā Karaliste iekaroja būru [[Transvāla]]s un [[Oranža]]s republikas, kas atradās starp Lielbritānijas Āfrikas kolonijām.
1921. gadā Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Apvienoto Karalisti, bet ziemeļu grāfistes palika AK sastāvā kā province. Kopš 1927. gada Apvienotās Karalistes parlamenta oficiālais nosaukums ir &quot;Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlaments&quot; (''Parliament of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland'').
1937. gadā [[Īrijas Brīvvalsts]] pasludināja pilnīgu neatkarību.

== Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (kopš 1927) ==
{{nepilnīga sadaļa}}
Skat. pamatrakstu [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste]]

Apvienotās Karalistes vājums pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] padarīja impērijas uzturēšanu un aizsardzību par finansiāli neiespējamu. 
Lielākā daļa britu impērijas koloniju ieguva neatkarību no 1940. gadu beigām līdz 1960. gadu sākumam. Bijušās impērijas sastāvdaļas apvienojās [[Nāciju Sadraudzība|Nāciju Sadraudzībā]].
1973. gadā Apvienotā Karaliste kļuva par [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dalībnieci, bet 2016. gada 23. jūnija [[referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumā par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]] [[Eiroskeptisms|eiroskeptiski]] noskaņotie Apvienotās Karalistes iedzīvotāji nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu.

== Lielbritānijas monarhu dinastijas ==
* [[Veseksu dinastija]]
* [[Normandiešu dinastija]]
* [[Plantaganetu dinastija]]
* [[Lankasteru dinastija]]
* [[Jorku dinastija]]
* [[Tjudoru dinastija]]
* [[Stjuartu dinastija]]
* [[Hanoveres dinastija]]
* [[Vindzoru dinastija]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Eiropas vēsture}}
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]]</text>
      <sha1>nv5voap0o5l8dkc1ct7rdy5os6d29zu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sultanahmetas laukums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53393</id>
    <revision>
      <id>3670391</id>
      <parentid>3599897</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T21:51:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>A.Savin</username>
        <id>29096</id>
      </contributor>
      <comment>/* Attēlu galerija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11639" xml:space="preserve">{{coord|display=title|41|00|23|N|28|58|33|E|region:TR_type:landmark_source:dewiki}}
[[Attēls:Hippodrome of Constantinople 1.jpg|right|thumb|300px|Sultanahmetas laukums. Priekšplānā redzams Mūra obelisks, bet tālāk - labajā pusē - Tutmosa obelisks.]]
[[Attēls:Constantinople center.svg|thumb|Agrākā Konstantinopoles hipodroma karte.]]
[[Attēls:Surname 338b-339a.jpg|thumb|Ģilžu parāde sultānam Konstantinopoles hipodromā. Osmaņu miniatūra no krājuma ''[[Surname-i Vehbi]]'' (1582).]]
[[Attēls:Hippodrome Constantinople 2007 007.jpg|thumb|Tutmosa III obelisks.]]
[[Attēls:Istambul cokol1RB.JPG|thumb|Tutmosa III obeliska pakāje, kurā attēlots bizantiešu imperators Teodosijs, kas uzvarētājam no katehisma pasniedz lauru vainagu.]]
[[Attēls:Snake_column_Hippodrome_Constantinople_2007.jpg|thumb|Serpenīna kolonna.]]
[[Attēls:Hippodrome Constantinople 2007 009.jpg|thumb|Mūra obelisks.]]
'''Sultanahmetas laukums''' ([[turku valoda|turku]]: ''Sultanahmet Meydanı''), '''Zirgu laukums''' (turku: ''At Meydanı''), jeb '''Konstantinopoles hipodroms''' ir laukums [[Eminēnī rajons|Eminēnī rajonā]], [[Stambula|Stambulā]] ([[Turcija]]). Laukums atrodas vietā, kur agrāk bija [[Konstantinopole]]s hipodroms un tajā tika rīkoti dažādi sporta un sabiedriski pasākumi. Mūsdienās tas ir parks pie [[Sultāna Ahmeda mošeja]]s.

== Vēsture ==
Parasti Konstantinopoles hipodromu saista ar pilsētas zelta laikiem, bet patiesībā tā vēsture ir daudz senāka. Pirmo hipodromu uzbūvēja, kad šeit pastāvēja pilsēta ar nosaukumu [[Austrumromas impērija|Bizantija]] ([[grieķu valoda|grieķu]]: Βυζαντιον, ''Bizantion''), kas bija tikai vietēja mēroga nozīmes pilsēta. [[203]]. gadā imperators [[Septimus Severus]] pilsētu pārbūvēja, paplašinot pilsētas mūrus un, uzbūvējot hipodromu, kur rīkot zirgu ratu sacīkstes, kā arī citus saviesīgus pasākumus.

[[324]]. gadā imperators [[Konstantīns Lielais]] nolēma pārcelt impērijas valdības sēdekli no [[Roma]]s uz Bizantiju un šo pilsētu nosauca par [[Jaunā Roma|Jauno Romu]] (''Nova Roma''). Nosaukumu neizdevās iedzīvināt un pilsētu drīz pārdēvēja par Konstantinopoli, par godu Konstantīnam. Konstantīns pilsētu ievērojami paplašināja un viens no galvenajiem darbiem bija hipodroma renovācija. Konstantīna celtais hipodroms ir bijis 450 m garš un 130 m plats un tā tribīnes bija paredzētas 100.000 skatītājiem.

Hipodroma trase bija U burta formā un kathisma (imperatora loža) atradās trases austrumu pusē. Uz imperatora ložu varēja nokļūt pa īpašu izbūvētu koridori taisni no [[Konstantinopoles Lielā pils|Lielās pils]] un pa šo koridori iet bija atļauts tikai imperatoram vai viņa ģimenes locekļiem. Lielie hipodroma akmens bluķi, uz kuriem bija novietotas četru zirgu vara statujas, atradās hipodroma ziemeļu pusē, bet sfendons (U formas celtnes izliektas formas tribīne) atradās ziemeļos (pamati saglabājušies līdz mūsdienām). Četru zirgu statujas mūsdienās sauc par [[Svētā Marka zirgi]]em, kuru patieso grieķu vai romiešu izcelsmi nav izdevies atklāt, tika nolaupītas [[Ceturtais krusta gājiens|Ceturtā krusta gājiena]] laikā ([[1204]]) un aizvestas uz [[Venēcija|Venēciju]] un mūsdienās stāv pie [[Svētā Marka bazilika]]s. Hipodromā atradās vairākas citas dievu, imperatoru un varoņu statujas, tai skaitā Lisiposa Hērakls, Romuls un Rems ar vilku māti, kā arī Platejas upurēšanas trijkājis [[Serpentīna kolonna]].&lt;ref name=&quot;Statues in the hippodrome&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | author=Sarah Guberti Bassett| title=The Antiquities in the Hippodrome of Constantinople | journal=Dumbarton Oaks Papers| year=1991| volume=45| page=87-96| url=http://links.jstor.org/sici?sici=0070-7546%281991%2945%3C87%3ATAITHO%3E2.0.CO%3B2-P&amp;size=LARGE&amp;origin=JSTOR-enlargePage}}&lt;/ref&gt;

[[Austrumromas impērija|Bizantijas]] laikā hipodroms bija pilsētas saviesīgās dzīves centrs. Zirgu sacīkstēs tika tērētas lielas naudas summas likmēs un katrās sacīkstēs piedalījās četras komandas, no kurām katru sponsorēja kāds noteikts politisks spēks no [[Romas senāts|Romas senāta]]: zilie (''Venetii''), zaļie (''Prasinoi''), sarkanie (''Rousioi'') un baltie (''Leukoi''). Laika gaitā sarkanie un baltie zaudēja savu spēku un pievienojās zilajiem vai zaļajiem.

Hipodroma sacīkstēs katra komanda piedalījās ar diviem ratiem, kuros katrā iejūgti četri zirgi. Sacensības bija nozīmīgs saviesīgs pasākums, kurā vienkopus sapulcējās visi pilsētas augstmaņi un imperatora ģimene. Hipodromā tādēļ bieži notika vairākas politiskas diskusijas.

Sacīkstes starp zilajiem un zaļajiem parasti tika saistītas ar politiskajām vai reliģiskajām diskusijām un bieži sacensības izvērtās par pilsētu aptverošu pilsoņu karu. Ievērojamākie bija [[Nikas nemieri]] ([[532]]), kuru laikā gāja bojā 30.000 iedzīvotāji un tika sagrautas vairākas ievērojamas ēkas, tai skaitā otrā Svētās Sofijas baznīca. Līdz mūsdienām ir saglabājusies trešā [[Svētā Sofija|Svētās Sofijas katedrāle]], kuru pēc Nikas nemieriem uzcēla [[Justiniāns Lielais]].

Pēc [[Ceturtais krusta gājiens|Ceturtā krusta gājiena]] Konstantinopole tā arī neatguvās un Bizantijas impērija beidza pastāvēt [[1453]]. gadā, kad hipodroms bija jau daļēji sagrauts. Šajā gadā pilsētu ieņēma [[Osmaņu impērija]]s karaspēks (sk. [[Konstantinopoles krišana]]) un osmaņus neinteresēja tāda izklaide kā zirgu sacīkstes, tādēļ hipodroma atjaunošanai netika pievērsta uzmanība.

Osmaņi hipodromu izmantoja dažādiem svinīgiem pasākumiem, piemēram inaugurācijas aktiem, [[Osmaņu dinastija|sultāna]] [[Ahmeds III|Ahmeda III]] dēlu [[apgraizīšana]]s svētkiem u.c. Osmaņu miniatūrās hipodroms vēl redzams ar tribīnēm, bet mūsdienu Sultanahmetas laukuma izmēri ir atbilstoši agrākā hipodroma izmēriem.

== Pieminekļi ==
=== Serpentīna kolonna ===
Lai iedzīvotāju acīs pilsētu padarītu cēlāku, Konstantīns un viņa pēcteči, it īpaši [[Teodosijs Lielais]], pilsētā lika atvest no visas impērijas vairākus slavenus mākslas darbus. Tos uzstādīja hipodroma vidū, kur atradās ''spina''. Tai skaitā no [[Plateja]]s tika atvests upurēšanas trijkājis - [[Serpentīna kolonna]], lai atzīmētu 5. gs. pmē. grieķu uzvaru [[Platejas kauja|Platejas kaujā]] pret persiešiem. Trijkāji atveda no [[Apolons|Apolona]] tempļa [[Delfi|Delfos]] un uzstādīja hipodroma vidū. Kolonnas augšdaļā bija zelta trauks, kuru turēja trīs vara čūsku galvas. Trauks pazuda vai tika nolaupīts [[Ceturtais krusta gājiens|Ceturtā krusta gājiena]] laikā, bet čūsku galvas nolauztas līdz 17. gs. beigām, jo tās vēl redzamas vairākās osmaņu miniatūrās, kas zīmētas neilgi pēc [[Konstantinopoles krišana|Konstantinopoles iekarošanas]].&lt;ref&gt;[http://www.helleniccomserve.com/hippodrome.html The Atmeidan, or Hippodrome-in Constantinople&lt;!-- Bot generated title --&gt;]&lt;/ref&gt; Čūsku galvu paliekas tika atrastas un tagad atrodas [[Stambulas arheoloģijas muzejs|Stambulas arheoloģijas muzejā]] un tas, kas palicis laukumā no Delfu upurēšanas trijkāja, mūsdienās tiek saukts par Serpentīna kolonnu.

=== Tutmosa III obelisks ===
[[Teodosijs Lielais]] bija liels hipodroma atbalstītājs un [[390]]. gadā no [[Ēģipte]]s lika atvest [[obelisks|obelisku]], kuru uzstādīja sacīkšu trases vidū. Rozā granīta obelisks sākotnēji bija uzstādīts [[Tutmoss III|Tutmosa III]] valdīšanas laikā (aptuveni 1490. g. pmē.) pie [[Karnakas templis|Karnakas tempļa]] [[Luksora|Luksorā]]. Lai pārvestu obelisku un [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], Teodosijs Lielais to lika sazāģēt trīs daļās un līdz mūsdienām saglabājusies ir tikai tā augšdaļa, kas novietota uz marmora pjedestāla. Obeliska vecums sasniedz 3.500 gadu un tas ir saglabājies diezgan labā stāvoklī.

=== Mūra obelisks ===
10. gs. imperators [[Konstantīns VII]] pats lika izgatavot obelisku hipodroma galā. Tas tika uzmūrēts un apkalts ar bronzas plāksnēm. Plāksnes [[Ceturtais krusta gājiens|Ceturtajā krusta gājienā]] latīņu karaspēks noplēsa un izveda. Līdz mūsdienām saglabājusies ikai obeliska mūra vidus daļa un tādēļ to mūsdienās sauc par [[Mūra obelisks|Mūra obelisku]].

=== Porfiriosa statujas ===
Hipodroma ''Spinas'' daļā par godu leģendārajam pajūgu sacensību dalībniekam Porfiriosam tika uzstādītas septiņas statujas. Porfirioss piedalījās zaļo un zilo komandās. Līdz mūsdienām nav saglabājusies neviena no šīm statujām, bet divas pamatnes, kas palikušas, novietotas [[Stambulas arheoloģijas muzejs|Stambulas arheoloģijas muzejā]].

== Laukums mūsdienās ==
Mūsdienās laukumu, kur agrāk atradās Konstantinopoles hipodroms, sauc [[Osmaņu dinastija|sultāna]] [[Ahmeds I|Ahmeda]] vārdā par ''Sultanahmetas laukumu''. Pašvaldība laukumu uztur labā stāvoklī un bijušo hipodroma sacīkšu trasi iezīmē gājēju celiņš, neskatoties uz to, ka īsto celiņu mūsdienās klāj aptuveni 2 m biezs kultūrslānis. Redzamākie objekti, kas saglabājušies ir ''Spinas'' paliekas (barjera hipodroma vidū), divi obeliski un Serpentīna kolonna, kuriem apkārt paturēta bedre, kurā redzams oriģinālais zemes virsas līmenis zem kultūrslāņa.

Laukuma ziemeļu galā, [[Sultāna Ahmeda mošeja]]s tuvumā atrodas neobizantiešu stila astoņstūra formas [[Vācu strūklaka]] (Ķeizara Vilhelma strūklaka), kuru [[1900]]. gadā uzbūvēja [[Vācija]]s valdība, lai atzīmētu imperatora [[Vilhelms II|Vilhelma II]] [[1898]]. gada vizīti pilsētā.

Arheologiem šajā laukumā nav izdevies veikt plašus un sistemātiskus izrakumus. Daļa no ''Sfendona'' (noapaļotais hipordroma tribīņu gals) kļuva atklāti redzama pēc vairāku ēku nojaukšanas 1980. gados.

[[1993]]. gadā, kad tika veikta pazemes publiskās tualetes izbūve, tika atraktas vairākas tribīņu rindas un dažādas hipodroma kolonnas. Tomēr netika turpināta tālāka pētniecība un atrastos objektus pārvietoja uz [[Stambula]]s muzejiem. Ļoti iespējams, ka vairums palieku no hipodroma joprojām atrodas apraktas zem šā laukuma.

[[Attēls:Sulthanamet_panorama.jpg|1000px|Mūsdienu laukums naktī. Labajā pusē redzams [[Svētā Sofija|Ajasofjas muzejs]].]]

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Image:Porphyrios Hippodrome Istanbul.JPG|Porfiriosa statuju pamatne mūsdienās tiek turēta muzejā
Image:Quadriga Venice.JPG|No hipodroma aizvestās zirgu statujas tagad atrodas Venēcijā
Image:Hippodrome Sphendone Constantinopel March 2008panoc.jpg|Sfendona paliekas
Image:Istanbul asv2021-11 img36 German Fountain.jpg|Vācu strūklaka
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20070928094925/http://www.e-turkey.net/v/istanbul_sultanahmet_hippodrome_constantinople/ Photos with explanations] 
* [http://www.byzantium1200.com/hipodrom.html Byzantium 1200 | Hippodrome] 
* [http://www.emporis.com/en/wm/bu/?id=139338 Emporis - Hippodrome of Constantinople]
* [http://wowturkey.com/forum/viewtopic.php?t=10507&amp;postdays=0&amp;postorder=asc&amp;start=0 WowTurkey - Hippodrome of Constantinople]
* [http://www.arkitera.com/forum/showthread.php?t=8072&amp;goto=nextoldest Arkitera - The Great Palace and Hippodrome of Constantinople]{{Novecojusi saite}}
* [http://seslirehber.com/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=23&amp;Itemid=39 Audioguide Map Hippodrome]

[[Kategorija:Celtnes un būves Stambulā]]
[[Kategorija:Bizantijas arhitektūra]]</text>
      <sha1>389d3qmoarj6gkxckiv5ctfavamtvji</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>15. maijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>54250</id>
    <revision>
      <id>3670236</id>
      <parentid>3588191</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T12:07:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6292" xml:space="preserve">'''15. maijs''' ir gada 135. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (136. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 230 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Airita]], [[Arita]], [[Sofija (personvārds)|Sofija]], [[Taiga (personvārds)|Taiga]]

== Notikumi ==
* [[1918. gads]] — beidzās [[Somijas pilsoņu karš]].
* [[1919. gads]] — [[Grieķija]] ieņēma [[Turcija]]s pilsētu [[Izmira|Izmiru]].
* [[1934. gads Latvijā|1934. gads]] — [[Latvija|Latvijā]] notika valsts apvērsums; tika atlaista [[Saeima]], [[Kārlis Ulmanis]] ieviesa [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|autoritāru režīmu]].
* [[1935. gads]] — [[Maskavas metropolitēns]] atklāts publikai.
* [[1948. gads]] — [[Ēģipte]], [[Transjordāna]], [[Libāna]], [[Sīrija]], [[Irāka]] un [[Saūda Arābija]] sāka uzbrukumu [[Izraēla]]i.
* [[1955. gads]] — [[Austrija]] atjaunota kā suverēna, neitrāla valsts.
* [[1957. gads]] — [[Apvienotā Karaliste]] izmēģināja [[ūdeņraža bumba|ūdeņraža bumbu]], nometot to [[Moldenas sala|Moldenas salā]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]].
* [[1958. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaists [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[Sputnik-3]]''.
* [[1960. gads]] — PSRS palaists [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''[[Vostok (kosmosa kuģis)|Vostok]]'' prototips ''[[Korabļ-Sputnik 1]]''.
* [[1963. gads]] — [[Mercury (kosmiskais projekts)|''Mercury'' projekts]]: pēdējais ''[[Mercury (kosmosa kuģis)|Mercury]]'' lidojums, [[Gordons Kūpers|Gordonam Kūperam]] startējot ar ''[[Mercury-Atlas 9]]''.
* [[1972. gads]] — [[Okinava (sala)|Okinavas sala]], kas kopš 1945. gada bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kontrolē, tika nodota [[Japāna]]s pārvaldībā.
* [[1987. gads]] — PSRS izmēģināta jaudīga [[nesējraķete]] ''[[Eņergija (nesējraķete)|Eņergija]]''; pati raķete darbojās normāli, bet tās [[derīgā krava]] ''[[Polus (kosmiskais aparāts)|Polus]]'' kļūmes dēļ nesasniedza [[ģeocentriskā orbīta|orbītu]].
* [[1988. gads]] — PSRS sāka izvest savus bruņotos spēkus no [[Afganistāna]]s.

== Dzimuši ==
* [[1567. gads]] — [[Klaudio Monteverdi]] (''Claudio Monteverdi''), itāļu komponists (miris 1643. gadā)
* [[1773. gads]] — [[Klēmenss fon Meternihs]] (''Klemens von Metternich''), austriešu politiķis (miris 1859. gadā)
* [[1859. gads]] — [[Pjērs Kirī]] (''Pierre Curie''), franču fiziķis (miris 1906. gadā)
* [[1862. gads]] — [[Arturs Šniclers]] (''Arthur Schnitzler''), ebreju izcelsmes Austrijas rakstnieks (miris 1931. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Ernsts Šulcs]] (''Ernst Schultz''), dāņu vieglatlēts, sprinteris (miris 1906. gadā)
* [[1888. gads]] — [[Jēkabs Grots]], latviešu jurists (miris 1942. gadā)
* [[1891. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||5|3}}) — [[Mihails Bulgakovs]] (''Михаил Булгаков''), krievu rakstnieks (miris 1940. gadā)
* [[1896. gads]] — [[Meletijs Kaļistratovs]] (''Мелетий Каллистратов''), Latvijas krievu politiķis (miris 1941. gadā)
* [[1901. gads]] — [[Luiss Monti]] (''Luis Monti''), Argentīnas itāliešu futbolists un treneris (miris 1983. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Džozefs Kotens]] (Joseph Cotten), amerikāņu aktieris (miris 1994. gadā)
* [[1909. gads]] — [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimss Meisons]] (''James Mason''), angļu kinoaktieris (miris 1984. gadā)
* [[1911. gads]] — [[Makss Frišs]] (''Max Frisch''), Šveices rakstnieks, dramaturgs un arhitekts (miris 1991. gadā)
* [[1915. gads]] — [[Pols Semjuelsons]] (''Paul Samuelson''), ASV ekonomists (miris 2009. gadā)
* [[1925. gads Latvijā|1925. gads]] — [[Ernests Foldāts]], latviešu biologs (miris 2003. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), ASV politiķe (mirusi 2022. gadā)
* [[1944. gads]]:
** [[Raimonds Bitenieks]], latviešu politiķis (miris 2019. gadā)
** [[Mirucs Jifters]] (''Miruts Yifter''), Etiopijas vieglatlēts (miris 2016. gadā)
* [[1948. gads]] — [[Braiens Īno]] (''Brian Eno''), angļu mūziķis
* [[1953. gads]] — [[Maiks Oldfīlds]] (''Mike Oldfield''), angļu mūziķis, komponists
* [[1956. gads]] — [[Mireks Topolāneks]] (''Mirek Topolánek''), čehu politiķis
* [[1967. gads]] — [[Džozefs Akaba]] (''Joseph Acaba''), ASV kosmonauts
* [[1970. gads]]:
** [[Franks de Būrs]] (''Frank de Boer''), Nīderlandes futbolists, treneris
** [[Ronalds de Būrs]] (''Ronald de Boer''), Nīderlandes futbolists
* [[1971. gads Latvijā|1971. gads]] — [[Kaspars Balodis]], Latvijas tiesnesis
* [[1976. gads]] — [[Toraijs Bragss]] (''Torraye Braggs''), ASV basketbolists
* [[1979. gads Latvijā|1979. gads]] — [[Romāns Bezzubovs]], Latvijas futbolists un futbola aģents (miris 2021. gadā)
* [[1982. gads]] — [[Veronika Kempbela-Brauna]] (''Veronica Campbell-Brown''), Jamaikas sprintere
* [[1987. gads]] — [[Endijs Marijs]] (''Andy Murray''), britu tenisists

== Miruši ==
* [[1130. gads]] — [[Svētais Izidors Arājs]] (''San Isidro Labrador''), katoļu svētais (dzimis ap 1070. gadu)
* [[1634. gads]] — [[Hendriks Averkamps]] (''Hendrick Avercamp''), nīderlandiešu gleznotājs (dzimis 1585. gadā)
* [[1832. gads]] — [[Kārlis Frīdrihs Celters]] (''Carl Friedrich Zelter''), vācu komponists (dzimis 1758. gadā)
* [[1873. gads]] — [[Aleksandru Joans Kuza]] (''Alexandru Ioan Cuza''), Rumānijas valdnieks (dzimis 1820. gadā)
* [[1886. gads]] — [[Emilija Dikinsone]] (''Emily Dickinson''), ASV dzejniece (dzimusi 1830. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Ivans Franko]] (''Іван Франко''), ukraiņu rakstnieks (dzimis 1856. gadā)
* [[1935. gads]] — [[Kazimirs Maļevičs]] (''Казимир Малевич''), krievu gleznotājs (dzimis 1878. gadā)
* [[1956. gads]] — [[Džeks Zīlijs]] (''Jack Zealley''), angļu futbolists (dzimis 1874. gadā)
* [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]], latviešu aktieris un režisors (dzimis 1885. gadā)
* [[1999. gads Latvijā|1999. gads]] — [[Žanis Butkus]], latviešu virsnieks (dzimis 1905. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Starptautiskā [[ģimene]]s diena

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Maijs]]</text>
      <sha1>3ua3hmv4a1lea6pkqktggec1pvk2v8n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kolka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>56326</id>
    <revision>
      <id>3670539</id>
      <parentid>3669611</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:57:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5620" xml:space="preserve">{{cita nozīme|apdzīvotu vietu|upi|Bruzile}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Kolka
| settlement_type = Lielciems
| image_skyline = Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg
| image_caption = Kolkas luterāņu baznīca
| pushpin_map = Latvia
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Talsu novads]]
| subdivision_name2 = [[Kolkas pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2 = 
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2019
| population_footnotes = {{nepieciešama atsauce}}
| population_total = 610
| population_density_km2 = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd = 57
| latm = 44
| lats = 33
| latNS = N
| longd = 22
| longm = 35
| longs = 4
| longEW = E
| elevation_footnotes = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m = 3
| website = http://www.kolka.lv/
| postal_code_type = Pasta nodaļa
| postal_code = LV-3275 Kolka
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Kolka''' ({{val|liv|Kūolka}})&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3081&amp;p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt; ir ciems [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Kolkas pagasts|Kolkas pagastā]], pagasta centrs. Kolka atrodas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē uz dienvidiem no [[Kolkasrags|Kolkasraga,]] 64 km no novada centra [[Talsi]]em un 160 km no [[Rīga]]s. Kolku sasniedz divi valsts reģionālie autoceļi: [[Autoceļš P124|P124]] [[Ventspils]] virzienā un [[Autoceļš P131|P131]] Rīgas virzienā. 

== Ciema nosaukums ==
Ciema nosaukums Kolka ({{val|liv|Kūolka}}), saistāms ar [[Baltijas somu valodas|Baltijas somu valodās]] izplatītu vārdu: tas pielīdzināms [[Igauņu valoda|igauņu]] — ''kolgas, kolk,'' [[Somu valoda|somu]] ''kolkka'' — kakts, stūris, nostūris, igauņu valodā sastopama arī nozīme — [[jūras līcis]]. Tomēr [[Lībiešu valoda|lībiešu valodā]] šis vārds zināms tikai kā vietvārds, tādēļ pieļaujams, ka &quot;Kolka&quot; ir igauņu izcelsmes nosaukums. Bet lībiešu lietotais [[Kolkasrags|Kolkasraga]] apzīmējums ''Kūolka nana'' burtiski tulkojams kā &quot;Kolkas deguns&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kolka.lv/?page_id=71|title=Par Kolku|access-date=2022-08-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Kolka ir sens Kurzemes [[lībieši|lībiešu]] ciems. Pirmās ziņas par Kolkas ragu (''Tumisnis'') ir no [[Vikingu laiki]]em un tas pieminēts uzrakstā uz [[Mervalas rūnu akmens]]. Pēc dažu vēsturnieku domām, ap 1050. gadu kāds [[katolicisms|katoļu]] misionārs pēc dāņu iebrukuma [[Kurzeme|Kursā]] zemesragā esot uzcēlis baznīcu. Pēc 1161. gada ķēniņš Ābels iecēla Dānijas [[Lundas arhibīskapi|Lundas baznīcas]] kanoniķi Ernemordu par Kurzemes bīskapu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=195&amp;Itemid=271 |title=Piltenes vēsture |access-date={{dat|2012|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120424021741/http://www.ventspilsnovads.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=195&amp;Itemid=271 |archivedate={{dat|2012|04|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās [[Vanema]]s zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar [[Roņu sala|Roņu salu]] piederēja pie [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas domkapitula]] [[Dundagas draudzes novads|Dundagas draudzes novada]]. 1434. gadā novadu pievienoja [[Kurzemes bīskapija]]s zemēm.

Kolkas baznīcu un pie tās esošo ciemu [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā 1855. gadā iznīcināja angļu karakuģis. Kolkā 1935. gadā bija 343 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā Kolka kļuva par jaunizveidotā [[Kolkas ciems|Kolkas ciema]] (vēlāk — pagasta) centru. Par lielāku apdzīvoto vietu Kolka izveidojās pēckara gados, kad tā kļuva par zvejnieku [[kolhozs|kolhoza]] «Brīvais zvejnieks» centru (1974. gadā apvienojies ar [[Roja]]s kolhozu «Banga»).

== Infrastruktūra ==
Kolkā atrodas pamatskola, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, pasts, līvu centrs «Kūolka», [[Luterisms|luterāņu]], [[Katoļticība|katoļu]] un [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[Baznīca (celtne)|baznīcas]].

== Iedzīvotāji ==
=== Etniskais sastāvs ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! gads!! iedzīvotāji kopā!! latvieši!! krievi!! lībieši!! ukraiņi!! lietuvieši!! vācieši
|-
| 2010|| 1085|| 1004|| 31|| 26|| 8|| 7|| 6
|}

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams
Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde
Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]]
Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]]
Kolkas baznīca 2000-06-24.jpg|[[Kolkas luterāņu baznīca]]
Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]]
Kolkas tautas nams.jpg|Kolkas tautas nams
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20080609220754/http://www.ziemelkurzeme.lv/iepazisti611.html Kolkas apraksts] ziemelkurzeme.lv
* [http://www.kolka.lv www.kolka.lv]

{{Kolkas pagasta ciemi}}
{{Lībiešu ciemi}}

[[Kategorija:Kolkas pagasts]]
[[Kategorija:Latvijas pagastu centri]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
[[Kategorija:Kolka]]</text>
      <sha1>ayofw1jbi030p5x7rye5nftam807g4h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas okupācija (1940)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59727</id>
    <revision>
      <id>3670316</id>
      <parentid>3601718</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:03:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>80.89.79.140</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="76896" xml:space="preserve">{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = PSRS Aizsardzības TK Timošenko 1940. gada 9. jūnija slepenā pavēle okupēt Baltijas valstis 1. lpp.jpg
 | caption1 =PSRS Aizsardzības TK [[Timošenko]] 1940. gada 9. jūnija slepenā pavēle okupēt Baltijas valstis: uzbrukt Baltijas valstu kara kuģiem, sagrābt tirdzniecības flotes kuģus,
 | image2 = PSRS Aizsardzības TK Timošenko 1940. gada 9. jūnija slepenā pavēle okupēt Baltijas valstis 2. lpp.jpg
 | caption2 = izsēdināt desantu ostās, bloķēt krastus, asistēt sauszemes karaspēka uzbrukumam [[Rakvere]]s virzienā. 
 | image3 = SovietBlockade1940.jpg
 | caption3 = Plānotā uzbrukuma shēma saskaņā ar maršala Timošenko pavēli:&lt;br&gt; 
1) uz 12. jūniju PSRS Baltijas kara flotei būt kaujas gatavībā;&lt;br&gt; 
2) kaujas darbību sākt pēc Ļeņingradas kara apgabala komandiera pavēles;&lt;br&gt;
3) kara flotes darbības plānu izstrādāt līdz 10. jūnijam.
}}
[[Attēls:Nazi-Soviet 1941.png|thumb|250px|PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940).]]
{{Latvijas vēsture}}
{{Citas nozīmes|1940. gada okupāciju|Latvijas okupācija|Latvijas okupācija}}
'''Latvijas okupācijas 1940. gadā''' nebija. [[Latvijas Republika]]s bruņota sagrābšana ar tai sekojošu [[aneksija|aneksiju]], ko 1940. gada vasarā [[Baltijas valstu okupācija]]s ietvaros īstenoja [[Padomju Savienība|PSRS]].

Vēsturnieki Latvijas okupāciju sadala 3 posmos:

# politiskās augsnes sagatavošana,
# pastāvīgas PSRS militārās klātbūtnes uzspiešana,
# karaspēka ievešana un politiskās varas pārņemšana.

Viens no pirmajiem starptautisko tiesību jēdzienu ''occupatio bellicara'' un ''occupatio pacifica'', balstoties uz juristu atzinumiem, lietoja Latvijas sūtnis Londonā [[Kārlis Reinholds Zariņš|Kārlis Zariņš]] 1943. gada 27. oktobra memorandā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] Ārlietu ministrijai par situāciju ar Latvijas valsti.&lt;ref&gt;Public Record Office, Foreign Office — 371, File Nr. 337/36769, Nr. 7175, 94.—100. lpp.&lt;/ref&gt;

== Pirmais posms ==

1938. gads Eiropas politikā iezīmējās ar Rietumvalstu piekāpšanos Hitlera prasībām, lai novērstu jauna Eiropas kara sākšanos. Mazās Eiropas valstis bija spiestas pozicionēties starp lielvaru ambīcijām. 1938. gada 12. martā Vācija anektēja [[Austrija|Austriju]] (&quot;[[Austrijas anšluss]]&quot;).

PSRS IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju IV pārvalde u.c. spēka struktūras 1938. gadā aktivizēja &quot;politisko, ekonomisko, militāro un izlūkošanas darbību, lai, atbalstot strādnieku kustību, gāztu marionešu režīmus [Baltijā].&quot;&lt;ref&gt;Судоплатов П. Спецоперации Лубъянки и Кремля в 1930-1950 годы. — Москва, 1997, c. 149.&lt;/ref&gt; 1938. gada maijā sākās padomju preses uzbrukumi Baltijas valstīm. Tika inscenētas dažādas provokācijas un izmantota iedzīvotāju daļas neapmierinātība ar [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Ulmaņa autoritāro režīmu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf |title=Dr. hist. Vadims Roginskis. Baltijas traģēdija. |access-date={{dat|2008|07|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060813112829/http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf |archivedate={{dat|2006|08|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1938. gada septembrī Latvija atteicās no [[Tautu Savienība]]s uzturētās kolektīvās drošības politikas, paziņoja par neitralitātes politiku un 19. decembrī pieņēma likumu par valsts neitralitāti. Būtībā šāda neitralitāte tikai kaitēja, jo, nepieslienoties nevienam no blokiem — Vācijai, Lielbritānijai ar Franciju vai PSRS, Baltijas valstu intereses tika ignorētas un ar tām neviens nerēķinājās. 1939. gadā nedz Vācija, nedz Lielbritānija un Francija nevēlējās sniegt garantijas Baltijas neitralitātei, jo sadarbība ar PSRS bija daudz svarīgāka. Rietumvalstis Baltijas nokļūšanu PSRS ietekmes zonā uztvēra pozitīvāk nekā to nonākšanu Vācijas sfērā. Laiks starp [[Minhenes vienošanās|Čehoslovākijas sadalīšanu]] Minhenē un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova — Ribentropa pakta]] noslēgšanu bija pēdējais brīdis, kad [[Baltijas Antante]]s valstis vēl varēja brīvprātīgi izvēlēties, kuram no lielvaru blokiem pieslieties.&lt;ref name=&quot;Jānis Taurēns 1934&quot;&gt;[[Jānis Taurēns]]. Baltijas virziens Latvijas Republikas ārpolitikā 1934. -. 1940. gadā.&lt;/ref&gt;

1938. gada 30. septembrī [[Minhenes vienošanās]] rezultātā [[Nacistiskā Vācija]], [[Lielbritānija]], [[Francija]] un [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]] vienojās par [[Čehoslovākija]]i piederošā [[Sudetu apgabals|Sudetu apgabala]] pievienošanu Vācijai, bet 1939. gada 15. martā Vācija okupēja pārējo Čehoslovākijas daļu, izbeidzot valsts pastāvēšanu. 1939. gada aprīlī Vācija lauza neuzbrukšanas līgumu ar [[Polija|Poliju]].

1939. gada pavasarī notika PSRS, Lielbritānijas un Francijas sarunas par Baltijas valstu neatkarības garantēšanu, ja kāda no Baltijas valstīm piedzīvotu tiešu ārējo agresiju vai pat tikai agresijas draudus. PSRS valdība piedāvāja šādā situācijā militāri iejaukties pat bez cietušās valsts piekrišanas, ko Lielbritānijas un Francijas valdības noraidīja.

1939. gada 28. martā PSRS nodeva Latvijai un Igaunijai notu, kurā brīdināja abas Baltijas valstis netuvināties citām valstīm, brīdinot lietot spēku šo norādījumu neievērošanas gadījumā. 1939. gada 7. jūnijā Latvija un Igaunija parakstīja neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju.

1939. gada 23. augustā PSRS augstākajā politiskajā līmenī nodrošinājās pret Nacistiskās Vācijas iebildumiem padomju ekspansijai Baltijā un Austrumeiropā, noslēdzot [[Molotova—Ribentropa pakts|Hitlera—Staļina paktu]] ar slepenajiem papildu protokoliem, kuros abas lielvalstis sadalīja Austrumeiropu piederības sfērās. Latvija, Somija un Igaunija tika &quot;iedalīta&quot; PSRS; 28. septembrī PSRS ieguva arī Lietuvu.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Bundesarchiv Bild 183-E07261, Berlin, Nichtangriffspakt mit Estland und Lettland.jpg|Latvijas, Vācijas un Igaunijas ārlietu ministri paraksta neuzbrukšanas (miera) līgumus, 1939
Attēls:Tajny protokoł 23.08.jpg|[[Molotova—Ribentropa pakts|Hitlera—Staļina pakta]] slepenais protokols par Baltijas un Austrumeiropas valstu teritoriju sadalīšanu
Attēls:MolotovRibbentropStalin.jpg|[[Vjačeslavs Molotovs|Molotovs]] paraksta draudzības un robežu demarkācijas līgumu starp Vāciju un Padomju Savienību. Aiz viņa stāv Ribentrops un Staļins
Attēls:Mapa 2 paktu Ribbentrop-Mołotow.gif|Polijas sadalīšanas karte
Attēls:Bundesarchiv Bild 137-054436, Riga, Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|Vācbaltiešu izceļošana
&lt;/gallery&gt;

== Otrais posms ==
[[Attēls:Second_world_war_europe_1940_map_de.png‎|thumb|250px|Karadarbība Eiropā 1940. gada aprīlī—jūnijā. 9. aprīlī [[Vērmahts]] iebruka Dānijā un Norvēģijā, 10. maijā Nīderlandē un Beļģijā, Francijas armija tika sakauta līdz 16. jūnijam. Tikai pēc tam Sarkanā Armija okupēja Baltijas valstis un uzbruka [[Rumānijas Karaliste]]i.]]

[[1939]]. gada augustā PSRS pie Latvijas robežas sāka koncentrēt karaspēku, kura skaitliskais lielums pēc Austrumpolijas okupācijas oktobrī sasniedza ap 200 000 sarkanarmiešu ar aviāciju un tankiem, kas daudzkārt pārsniedza [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] karavīru kopskaitu un bruņojumu. 1939. gada 1. janvārī Latvijas Bruņotajos spēkos skaitījās 1969 virsnieki, 3988 instruktori un 11 188 kareivji, kopā 17 145 vīri. Kopā ar 1244 brīva līguma strādniekiem bija 18 389 cilvēku.&lt;ref&gt;Juris Ciganovs [http://www.mod.gov.lv/lv/Sargs/Vesture/Vesture/2010/12/Uzplaukuma_laiks.aspx?p=1 1920.—1940. Uzplaukuma laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170316025742/http://www.mod.gov.lv/lv/Sargs/Vesture/Vesture/2010/12/Uzplaukuma_laiks.aspx?p=1 |date={{dat|2017|03|16||bez}} }} 15.12.2010.&lt;/ref&gt;

1939. gada septembrī Vācija un PSRS iebruka Polijā, kas izraisīja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanos. 1939. gada 28. septembrī PSRS un Vācijas parakstītās vienošanās iekļāva arī protokolu par Igaunijas un Latvijas [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu]]. Vienlaikus Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas valdībām PSRS ultimatīvā formā piedāvāja noslēgt &quot;draudzības un savstarpējās palīdzības līgumus&quot; (t.s. bāzu līgumus). Pēc tam, kad 28. septembrī Igaunija parakstīja [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS|savstarpējās palīdzības paktu ar PSRS]], arī Latvijas Ārlietu ministrs [[Vilhelms Munters]] 5. oktobrī Maskavā parakstīja [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un PSRS]]. 10. oktobrī [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS|līdzīgu paktu]] paraksta arī Lietuva. Pēc tam, kad pēc ieilgušām sarunām Somija atteicās parakstīt šādu līgumu, PSRS armija tai uzbruka, aizsākot [[Ziemas karš|Ziemas karu]].
Pēc [[Polijas kampaņa]]s 1939. gada oktobrī [[NKVD]] iekārtoja Juhnovas un Kozeļskas karagūstekņu nometnes, nometnes plānoja ierīkot arī Baltijas valstu karavīru internēšanai bruņotas pretošanās gadījumā. NKVD ģenerālis I. Serovs izdeva pavēli par &quot;naidīgo elementu&quot; deportāciju sagatavošanu okupējamajās Baltijas valstīs.&lt;ref&gt;[http://protown.ru/information/hide/7068.html Дипломатические и военные действия стран перед Второй Мировой войной] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211108015131/http://protown.ru/information/hide/7068.html |date={{dat|2021|11|08||bez}} }} protown.ru, apmeklēta 2021. gada 8. novembrī {{ru}}&lt;/ref&gt;

Jau pirms pakta noslēgšanas Kārlim Ulmanim nebija neskaidrību par to, kas notiks, ja Latvija atsacīsies to parakstīt. Savam tuvam līdzgaitniekam [[Ādolfs Klīve|Ādolfam Klīvem]] viņš attaisnoja savu lēmumu: {{citāts|&quot;Jebkura militāra pretošanās krieviem ir neiespējama. Mūsu aizsardzības sistēma kopš valsts pirmajām dienām ir bāzēta uz vienas vai divu nedēļu pretošanos, kamēr saņemam Tautu Savienības vai draudzīgu valstu palīdzību. Tagad uz tādu palīdzību nevar cerēt. Tautu Savienība ir bezspēcīga un mūsu sabiedrotā Igaunija jau parakstījusi līgumu. Polija ir sakauta, un satiksme ar Lielbritāniju un Franciju ir pārtraukta. Nav šaubu, ka mums būs jāparaksta Maskavā līdzīgs līgums, kā to ir parakstījuši igauņi.&quot;&lt;ref&gt;[[Edgars Dunsdorfs]]. Kārļa Ulmaņa dzīve. — Rīga, 1992. — 350.—351.lpp.)&lt;/ref&gt;}}

Pēc īsām sarunām par bāzu atrašanās vietām PSRS ieveda Latvijā 25 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, kas ierīkoja sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes, kur kopā ar karaspēka vienībām un tehniku izvietoja arī nekontrolētu skaitu militāro inženiertehnisko darbinieku un virsnieku ģimenes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |title=Padomju Savienības militārās bāzes Baltijā 1939—1940 |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; PSRS prasības pēc papildu privilēģijām turpināja augt. 13. oktobrī pēc PSRS pieprasījuma tika parakstīta pirmā papildu vienošanās, pēc tam nākamās (kopā 12 vienošanās).

[[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 2. sevišķā strēlnieku korpusa sastāvā Latvijā bija 67. strēlnieku divīzija, 6. vieglo tanku brigāde, 10. smago tanku pulks, 86. zenītartilērijas divizions. Bez tam Latvijā atradās 18. aviācijas brigāde ar trim aviācijas pulkiem, kas tika izvietoti aerodromos. 15. iznīcinātāju pulks atradās [[Ventspils|Ventspilī]], 21. iznīcinātāju pulks [[Liepāja|Liepājā]] (divi eskadroni) un 39. jauktais aviopulks (divas eskadriļas) [[Vaiņode|Vaiņodē]]. Papildus Latvijā vēlāk ieradās viens smago bumbvedēju pulks (64 lidmašīnas). 2. sevišķā strēlnieku korpusa štābs atradās Liepājā, viens bataljons — Ventspilī, bet 6. tanku brigāde — Vaiņodē. Sākot ar 1940. gada janvāri, uz Latviju, [[Lietuva|Lietuvu]] un [[Igaunija|Igauniju]] katru mēnesi no PSRS devās 220 vagoni (aptuveni 11 vilcienu sastāvi) ar karaspēku un bruņutehniku.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads). // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1964. gadā (Vēsturnieku komisijas raksti, 13 sēj.). Rīga, 2003. — 28. lpp.&lt;/ref&gt;

1940. gada 9. janvārī PSRS pilnvarotais lietvedis Latvijā I. Zotovs PSRS ārlietu tautas komisāra vietniekam V. Potjomkinam un PSRS Ārlietu tautas komisariāta Baltijas valstu nodaļai sūtīja ziņojumu, kurā atzina, ka Latvijas valdība uzskata, ka pie šī līguma novedušas &quot;draudošās briesmas no PSRS, kura savilkusi pie Latvijas robežas savu karaspēku&quot;. Zotovs atzina, ka oficiāli Latvijas valsts izturas lojāli pret PSRS karabāzēm, taču &quot;Latvijas valdība savstarpējās palīdzības paktu pilda ar lielu nepatiku.&quot; 1940. gada 4. aprīlī PSRS Ārlietu tautas komisariāta Baltijas valstu nodaļas vadītājs A. Lisjaks ziņoja PSRS ārlietu tautas komisāram [[Vjačeslavs Molotovs|Vjačeslavam Molotovam]] un viņa vietniekam [[Vladimirs Dekanozovs|Vladimiram Dekanozovam]], ka Latvijas valdošās aprindas uzskatot PSRS un Latvijas 1939. gada 5. oktobra savstarpējās palīdzības līgumu par piekāpšanos spēkam un &quot;uzspiestu pārejas posmu&quot;.&lt;ref&gt;Krievijas Ārlietu ministrijas arhīvs (Архив Министерства Иностранных дел России; turpmāk — KĀMA), 0150. f., 38. apr., 1940. g., 15. l., 17. lp.; KĀMA, 210. f., 21. apr., 1940. g., 3. l., 23. mape, 1.—3. lp.&lt;/ref&gt;

1940. gada 28. maijā PSRS informēja Latvijas pārstāvjus, ka PSRS [[feldjēgers|feldjēgeri]], kuri pavada [[pasts|pastu]], turpmāk ignorēs Latvijas likumus un Latvijas teritorijā nēsās ieročus.&lt;ref&gt;KĀMA, 210. f., 21. apr., 5. l., 23. mape, Докладная записка о ходе выполнения пактов взаимо-помощи между СССР и Прибалтийскими странами по основным вопросам, связанными с обслуживанием частей Красной армии, находящихся в Прибалтике. 117. lp.&lt;/ref&gt;

1940. gada 7. jūnijā Latvijā bija izvietotas 84 dažādas [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sauszemes karaspēka daļas, karaspēka pārvaldes un iestādes. Galvenās karaspēka vienības bija 2. sevišķais strēlnieku korpuss un 67. strēlnieku divīzija ar pārvaldes centriem [[Liepājas kara osta|Liepājas kara ostā]], kā arī 6. vieglo tanku brigāde ar pārvaldes centru [[Līguti|Līgutos]].

== Trešais posms ==
[[Attēls:Latvijas armija 1940 16 jun.jpg|thumb|[[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] izvietojums 1940. gada 16. jūnijā un plānotās aizsardzības līnijas]]
Jau 1940. gada sākumā PSRS bija izstrādāts detalizēts plāns iebrukumam [[Baltija]]s valstīs, to armiju sakaušanai, karagūstekņu izvešanai uz PSRS un izvietošanai koncentrācijas nometnēs. 1940. gada 9. jūnijā PSRS iekšlietu tautas komisāra vietnieks V. Černišovs ziņoja [[VK(b)P]] CK Politbirojam, ka konvoja karaspēks ir sagatavots atbruņoto Baltijas valstu armiju izvešanai un uzņemšanai astoņās nometnēs. Baltijas valstu austrumu pierobežas rajonos tika izveidota virkne pieņemšanas punktu Baltijas valstu karagūstekņu “uztveršanai”, lai nosūtītu tos tālāk uz sagatavotajām koncentrācijas nometnēm.&lt;ref&gt;Krievijas Valsts sociāli politiskās vēstures arhīvs (Российский Государственный архив социально политической истории; turpmāk — KVSPVA), 17. f., 3. apr., 1025. l., 39. lp.; Arī: Лебедева А. Подготовка лагерей для прибалтов // Катынь — преступления против человечества. — Москва, 1994, c. 243—249.&lt;/ref&gt;

1940. gada maija sākumā [[VK(b)P]] CK un [[NKVD]] speciālā komisija [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]] no igauņu, latviešu un lietuviešu valodas pratējiem izveidoja īpašas nozīmes operatīvās grupas iesūtīšanai Baltijas valstīs. Viņi tika gatavoti kā valodas un vietējo apstākļu zinātāji, kas varētu darboties kā tulki, propagandisti un čekisti gadījumam, ja nāksies īstenot klasisku okupāciju, kurā vietējie iedzīvotāji atteiksies sadarboties.&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf Daina Bleiere Latvijas PSR nomenklatūras veidošanās 1940.—1941. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160110123403/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf |date={{dat|2016|01|10||bez}} }} No: Okupācijas režīmi Baltijas valstīs (1940—1991). Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 25. sējums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. — 34 lpp.&lt;/ref&gt;

1940. gada 14. jūnijā Baltkrievijas sevišķā kara apgabala komandieris ģenerālleitnants [[Dmitrijs Pavlovs]] izdeva pavēli par to, kā jāizturas pret Baltijas nacionālo armiju karagūstekņiem. Izpildot šo pavēli, gūstekņi bija jāpieņem IeTK uz PSRS un Baltijas valstu robežas. 3. armijas sagūstītie karavīri bija jānodod PSRS IeTK [[Bigosova]]s un [[Svencjani|Svencjanu]] dzelzceļa stacijā, bet 11. armijas gūstekņi — Solu un Marcinkancu dzelzceļa stacijā. Tika noteiktas karagūstekņu ēdināšanas normas, aizliedzot atņemt karavīru personiskās mantas, izņemot ieročus.&lt;ref&gt;Krievijas Kara vēstures arhīvs (Российский военно исторический архив, turpmāk — KKVA), 25874. f., 6. apr., 85. l., 142.—144. lp.; Arī: Петров Б. А. Вооруженные формирования Прибалтики накануне Великой Отечественной войны. // Военно-исторический архив., 2000, No 10, с. 280—281.&lt;/ref&gt;

=== Plāni situācijas saasināšanai ===
PSRS iestādes uzsāka situācijas destabilizēšana Latvijā:&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 62. lp.&lt;/ref&gt;
* 1939. gada decembrī PSRS specdienestu emisāru uzraudzībā un ar viņu tiešu līdzdalību tika organizēta [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistu]] un [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|sociāldemokrātu]] t.s. ''kreisā bloka memoranda'' publicēšana, kurā aicināja [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] gāzt [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] diktatūru.
* Tika mēģināts Stokholmā noorganizēt t.s. [[Ansis Rudevics|Anša Rudevica]] grupas alternatīvo valdību, kas ieņemtu dažas iestādes [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Liepāja|Liepājā]] un ar Sarkanās armijas atbalstu kā &quot;tautas valdība&quot; vērstos pret &quot;Ulmaņa fašistisko režīmu&quot;.
* PSRS emisāri, veicot komunistisku aģitāciju dažās fabrikās, mēģināja organizēt strādnieku sacelšanos Latvijā, kas lūgtu PSRS militāro atbalstu. Šo virzienu pārtrauca [[Latvijas Politiskā policija]], 1940. gada 9.—13. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] arestējot 67 [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistu]] aktīvistus.
* Līdzīgi kā Lietuvā, tika organizēta Latvijā patvaļīgā atvaļinājumā esošu Sarkanās armijas karavīru un jūrnieku it kā nolaupīšana, kurā apsūdzēja Latvijas specdienestus.
* Tika projektēta latviešu izcelsmes PSRS pilsoņu &quot;valdība&quot;, kura varētu sagrābt varu Rēzeknē un lūgt PSRS militāro palīdzību (analoģisku [[Somijas Demokrātiskā Republika|Somijas Demokrātiskās Republikas]] &quot;Tautas valdībai&quot;, kuru, Ziemas karam sākoties, izveidoja PSRS specdienesti.

=== Okupācija ===
{{see also|Lietuvas okupācija (1940)|Igaunijas okupācija (1940)}}
[[Attēls:Nodedzinātā Masļenku robežsardzes ēka 1940.jpg|thumb|1940. gada 15. jūnija kaujas laikā nodedzinātās Masļenku robežsardzes ēkas krāsmatas]]
[[Attēls:Riga_1940_Soviet_Army.jpg|thumb|Sarkanās armijas ienākšana Rīgā, 1940. gada 17. jūnijs]]
[[Attēls:Sarkanās armijas tanki BT-7 pie Rīgas autoostas 1940. gada 17. jūnijā.jpg|thumb|Sarkanās armijas tanki BT-7 pie Rīgas autoostas 1940. gada 17. jūnijā.]]
Atbilstoši [[Staļina &quot;Kastaņu runa&quot;|Staļina t.s. &quot;Kastaņu runā&quot;]] paustajam uzstādījumam Baltijas valstu okupāciju PSRS valdība ieplānoja veikt pēc tam, kad būs beidzies Vācijas karš pret [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Rietumu sabiedrotajiem]]. 1940. gada 10. maijā [[Vērmahts]] iebruka [[Benilukss|Beniluksa]] valstīs, 4. jūnijā kaujā pie [[Denkerka]]s tika sakauta britu armija, 16. jūnijā atkāpās Francijas valdība un Francijas armija pārtrauca aktīvu pretošanos vāciešu uzbrukumam.

1940. gada 3. jūnijā, Latvijas Aizsardzības ministra [[Krišjānis Berķis|Krišjāņa Berķa]] Maskavas vizītes pirmajā dienā ar PSRS Aizsardzības tautas komisāra Semjona Timošenko pavēli visus Baltijas valstīs izvietotos bruņotos spēkus apvieno vienotā grupējumā — [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabalā]], par kura komandieri ieceļ tautas komisāra vietnieku 2. ranga armijas komandieri A. Laktionovu. PSRS Augstākā Padome pieņem lēmumu par trešā dienesta gada karavīru aizturēšanu dienestā līdz 1941. gada 1. janvārim.

No 4. līdz 7. jūnijam Ļeņingradas kara apgabalā, Kaļiņinas kara apgabalā un Baltkrievijas sevišķajā kara apgabalā tiek izsludināta trauksme un mācību aizsegā karaspēks sāk koncentrēties pie Baltijas valstu robežām.

Armijas pastiprināšanai 8. jūnijā uz reģionu no Maskavas kara apgabala tika nosūtīta 1. motorizētā, 17. un 84. strēlnieku divīzijas, 39. un 55. vieglo tanku divīzijas, 128. motorizētā divīzija no [[Arhangeļska]]s un 55. strēlnieku divīzija no [[Orla]]s kara apgabala.

Pie Latvijas un [[Lietuva]]s dienvidaustrumu robežas izvietojās PSRS 3. armija ar 4. un 24. strēlnieku korpusu un 3. kavalērijas korpusu. 11. armija ar 10. un 11. strēlnieku korpusu un 6. kavalērijas korpusu izvietojās pie Lietuvas robežas. Starp [[Somu līcis|Somu līci]] un [[Peipusa ezers|Peipusa ezeru]] izejas pozīcijas ieņēma 11. strēlnieku divīzijas daļas. Uz dienvidiem no Peipusa ezera izvietojās 8. armija. Pie Lietuvas robežas Sarkanā armija pabeidza ieņemt izejas pozīcijas 15. jūnijā, bet pie Latvijas un [[Igaunija]]s robežas — 16. jūnijā. Kopā Baltijas okupācijai bija norīkotas 3 armijas, 7 strēlnieku un 2 kavalērijas korpusi, 20 strēlnieku, divas motostrēlnieku un 4 kavalērijas divīzijas. Pie Baltijas valstu robežām kaujas gatavībā stāvēja deviņas tanku un viena gaisa desanta brigāde.&lt;ref&gt;Мельтюхов М. Упущенный шанс Сталина, с. 162.&lt;/ref&gt; Kopējais kareivju skaits šajās vienībās bija ap 450 000, ar 8000 lielgabaliem, 3000 tankiem un 2600 lidmašīnām.

1940. gada 8. jūnijā Baltijas valstīs pēc ''Savstarpējās palīdzības paktiem'' bāzētajās, kā arī to pierobežās savilktajās Sarkanās armijas daļās tika izsludinātā kaujas trauksme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf |title=Juris Ciganovs, Sarkanās armijas gatavošanās iebrukumam Baltijas valstīs 1940. gada jūnijā, 618 lpp |access-date={{dat|2016|07|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160110123403/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf |archivedate={{dat|2016|01|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Ļida|Ļidā]] notika armijas komandējošā sastāva slepena apspriede. Armijas pavēlnieka vietnieks ģenerālleitnants [[Fjodors Kuzņecovs]], kurš komandēja 11. armiju, ziņoja par &quot;iespējamām darbībām pret Lietuvu&quot;. 11. jūnijā no pulksten 13.00 līdz 16.00 notika cita apspriede, piedaloties nupat ieceltajam karaspēka pavēlniekam, ģenerālleitnantam Dmitrijam Pavlovam, kurš iepazīstināja ar kaujas plānu un karaspēka uzdevumiem. No 1940. gada 10. jūnija 21.30 Baltijas valstīs izvietotā karaspēka radiostacijām bija jāstrādā tikai uztveršanas režīmā, gaidot signālu operācijas sākšanai.&lt;ref&gt;[https://gulags.wordpress.com/2013/08/20/pavele-but-gataviem-iebrukt-latvija-1940-g-9-junijs/ Директива НКО СССР № 02622.] 1940. gada 9. jūnijs&lt;/ref&gt; Karaspēkam bija jādod pēkšņs trieciens [[Lietuvas armija]]i, nepieļaujot tās atkāpšanos uz [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], un jāieņem Lietuva trijās līdz četrās dienās.

1940. gada 9. jūnijā izdota direktīva Nr. 02622 par Baltijas valstu jūras blokādi, kas tika uzsākta 12. jūnijā, un jau 14. jūnijā tika notriekta pasažieru lidmašīna, kura veica regulāro reisu no Tallinas uz Helsinkiem. Somu kompānijas “Aero” lidmašīnu “Ju 52 Kaleva” apšaudīja PSRS bumbvedēji “DB-3”, un bojā gāja visi deviņi cilvēki lidmašīnā. Tāpat blokādes laikā tika ieņemti 52 kuģi, uz dažiem pat ticis šauts.

Padomju flotes uzdevums bija pilnībā bloķēt Tallinas, Paldisku un Liepājas ostas, būt gatavībā ieņemt Lietuvas flotes bāzi Palangā, pārtraukt jebkādu satiksmi Rīgas un Somu līci. Jūrā no [[Klaipēda]]s piekrastes dienvidos līdz [[Narva]]i ziemeļos PSRS Baltijas jūras kara flotes kuģi izveidoja kādas septiņas aizsprosta grupas. Šajā jūras blokādes operācijā piedalījās 1939. gada oktobrī [[Liepājas Karosta|Liepājas Karostā]] izveidotajā PSRS kara flotes bāzē izvietotais kreiseris &quot;Kirov&quot;, 2 līderkuģi, 3 mīnukuģi, 10 zemūdenes, 2 mīnu traleri un 1 lielgaballaiva, kopā 19 karakuģi.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 67. lp.&lt;/ref&gt; Kopumā kara operāciju Baltijas jūrā nodrošināja 120 padomju kuģi.

1940. gada 12. jūnijā tiek izdota Rietumu kara apgabala ģenerāļa Dmitrija Pavlova pavēle Nr. 002/op, kura uzdeva 11. armijai kopā ar 16. sevišķā strēlnieku korpusa (SSK) vienībām aplenkt un iznīcināt pretinieku kaujas rajonā. Pēc desantēšanās Lietuvā 16. SSK bija jānotur savi dislokācijas rajoni, jāieņem tilti pār [[Nemuna]]s un [[Nere]]s upēm un jānodrošina 214. gaisa desanta brigādes 935 kaujinieku desants piecus kilometrus uz dienvidiem no [[Gaižuki|Gaižuku]] dzelzceļa stacijas. Kopā ar 16. sevišķā strēlnieku korpusa daļām desantniekiem bija jāieņem galvenie [[Kauņa]]s objekti. [[Kauņa]]s [[Aerodroms|aerodromā]] bija paredzēts izsēdināt vēl 475 desantniekus. Operāciju plānoja pabeigt 1940. gada 15. jūnija rītā, bet jau 1940. gada 13. jūnijā desantēšanas vietas sagatavošanai netālu no [[Gaižuki|Gaižuku]] stacijas bija desantēti septiņi cilvēki.&lt;ref&gt;Мельтюхов М. Упущенный шанс Сталина, c. 162.; Еременко А. Год 1940-й: Каунас встретил нас цветами. // Военно-исторический журнал., 1994, No 3, с. 39—40.&lt;/ref&gt;

Ideoloģiskai iedzīvotāju un Sarkanās armijas karavīru ietekmēšanai bija sagatavotas propagandas lapiņas, kuras bija paredzēts izkaisīt Baltijas valstīs no lidmašīnām kara pirmajās dienās. Tajās bija teikts: &quot;...Sarkanā armija pārņem savā varenajā un uzticamajā aizsardzībā Baltijas tautu brīvību un neatkarību un atbrīvos jūs no kapitālistu un muižnieku jūga.&quot;&lt;ref&gt;KKVA, 9. f., 29. apr., 540. l., 79.—120. lp.&lt;/ref&gt;

Naktī no 14. uz 15. jūniju Sarkanā armija šķērsoja Latvijas—PSRS robežu un uzbruka III [[Abrene]]s bataljona 2. un 3. robežpunktiem, tos iznīcinot. Provokatīvajā uzbrukumā, ko nodēvēja par [[Masļenku robežincidents|Masļenku robežincidentu]], tika nodedzināti abi robežapsardzības punkti, un trīs robežsargi krita kaujā. Tika nošauts viens un smagi ievainots otrs civiliedzīvotājs, kurš vēlāk mira. 9 robežsargus un 28 vietējos iedzīvotājus aizveda gūstā uz PSRS.&lt;ref&gt;Feldmanis A. E. Masļenku traģēdija — Latvijas traģēdija. — Rīga, 2002.&lt;/ref&gt; Saistībā ar šo agresijas aktu dokumentāli fiksēts pirmais nelikumīgais Latvijas pilsoņa arests, ko veikušas PSRS spēka struktūras Latvijas teritorijā: tika sagūstīts un uz PSRS teritoriju aizvests Latvijas pilsonis, zemnieks Dmitrijs Maslovs — pret viņu tūlīt tika ierosināta krimināllieta par sadarbību ar Latvijas robežsardzi un izlūkdienestu, kā arī par spiegošanu pret PSRS. 1942. gada 8. aprīlī PSRS IeTK Sevišķā apspriede D. Maslovam piesprieda nāvessodu.&lt;ref&gt;Latvijas Valsts arhīvs (turpmāk LVA), 1986. f., 2. apr., P-6578. l., 199., 200. lp.&lt;/ref&gt; Arestētais robežsargs [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941), kura sieva un dēls bija gājuši bojā uzbrukumā, vēlāk tika ieslodzīts [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]] un nošauts, padomju varai bēgot no Rīgas 1941. gada 27.—29. jūnijā.&lt;ref&gt;[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=4771 Rīgas Centrālcietumā noslepkavotie. Lūgums sniegt ziņas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201029124827/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=4771 |date={{dat|2020|10|29||bez}} }} Inese Dreimane, laikraksts &quot;Latvietis&quot; Nr. 327, 2014. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

== PSRS ultimāts Latvijai ==
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS Ārlietu tautas komisārs [[Vjačeslavs Molotovs]] izsauktajam Latvijas sūtnim [[Fricis Kociņš|Fricim Kociņam]] nolasīja PSRS valdības [[Ultimāts|ultimātu]], kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas [[valdība]]s atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā,&lt;ref&gt;Valdības Vēstnesis, 17.06.1940.&lt;/ref&gt; informējot, ka ja līdz plkst. 23.00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, Sarkanā armija ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos.&lt;ref&gt;Blūzma V. Piecdesmit neatzīšanas gadi. // Latvijas Jurists, 24.08.1990.&lt;/ref&gt; Šajā laikā Sarkanā armija jau bija okupējusi Lietuvu un sāka īstenot līdzīgu operāciju pret Igauniju.

Pēc dažiem avotiem, Ulmanis sazinājās ar Vācijas sūtni Latvijā Hansu Ulrihu fon Koci, lūdzot atvērt ''Klaipēdas koridoru'' valdības un armijas evakuācijai, taču Vācija to neatļāva.&lt;ref&gt;Мельтюхов Михаил Иванович [http://militera.lib.ru/research/meltyukhov/05.html «Упущенный шанс Сталина. Советский Союз и борьба за Европу 1939—1941»]. — Вече, Москва 2002. {{ISBN|5783811963}}&lt;/ref&gt; Armija nesaņēma pavēli pretoties un neveica nekādu pretestību okupācijai, kaut gan armijas vadības plāni to paredzēja.&lt;ref&gt;Ēriks Jēkabsons [http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums Latvijas okupācijas hronika. Aculiecinieku vēstījums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170309050034/http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums |date={{dat|2017|03|09||bez}} }} Ir — 14.03.2014.&lt;/ref&gt;

17. jūnijā plkst. 9.00 Sarkanās armijas pārstāvis ģenerālpulkvedis D. Pavlovs [[Jonišķi|Jonišķu]] dzelzceļa stacijā sastapās ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] pulkvedi [[Otto Ūdentiņš|Otto Ūdentiņu]], kurš plkst. 13.00 parakstīja Latvijas Bruņoto spēku kapitulācijas aktu — tā nepretosies ienākošajām Sarkanās armijas daļām, paliekot savās mītnēs. 21. jūnijā, protestējot pret notiekošo, nošāvās ģenerālis [[Ludvigs Bolšteins]].

Nesagaidot Latvijas valdības atbildi uz ultimātu un armiju pārstāvju tikšanās rezultātus, PSRS 8. armijas un 2. armijas daļas pārgrupējās no kaujas kārtības gājienam un šķērsoja Latvijas-PSRS robežu. Plkst. 13.00 pirmie Sarkanās armijas tanki iegāja Rīgā, ieņemot pozīcijas stratēģiski svarīgākajos ielu krustojumos. Vispirms tika sagrābti [[Spilves lidlauks]], dzelzceļa stacijas, [[Tilts|tilti]], galvenais [[pasts]], [[telegrāfs]], [[radio]] u.c. stratēģiski objekti. Lai sazinātos ar [[Maskava|Maskavu]], iekārtoja sakaru centrāli [[Vienības laukums (Rīga)|Vienības laukumā]]. Sarkanā armija bloķēja civilo kuģu un lidmašīnu satiksmi ar citām valstīm. 3. armija ieņēma Latvijas dienvidaustrumu daļu, bet 2. SSK vienības — Latvijas rietumdaļu. PSRS IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju 4. Pārvaldes vadītājs [[Pāvels Sudoplatovs]] vēlāk atzina: &quot;Latviju okupēja mūsu karaspēks&quot;.&lt;ref&gt;Судоплатов П. Спецоперации Лубъянки и Кремля в 1930—1950 годы, с. 155.&lt;/ref&gt;

Sarkanā armija visās apdzīvotajās vietās ieņēma valsts pārvaldes ēkas, telefonu centrāles, pasta un banku nodaļas, tipogrāfijas un radioraidītājus, bet ne visur tas ritēja bez aizķeršanās. Tika izvietota sardze pie nozīmīgākajiem tiltiem, ministrijām, bankām, prezidenta apartamentiem u.c. Visas turpmākās ziņas un paziņojumi Latvijas masu informācijas līdzekļos tika cenzēti no padomju drošības iestāžu puses, tātad pauda tikai padomju valstij vajadzīgu informāciju.

Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 68. lp.&lt;/ref&gt; Latvijā izvietotajās padomju karabāzēs jau atradās 25 000 vīru liels karaspēka kontingents, kurš bloķēja apgādes ceļus rietumos. Bet Latvijas Bruņoto spēku sastāvā 1940. gada 1. jūnijā bija 2013 virsnieku, sanitārvirsnieku un administratīvo virsnieku, 27 555 virsnieku vietnieku, instruktoru un kareivju, kopā 29 568 vīri. Pieskaitot 1275 brīvā līguma darbiniekus, armijas kopskaits bija 30 843 vīru.&lt;ref&gt;[https://veletajiem.wordpress.com/2014/03/14/latvijas-okupacija-1940-gada-dokumentos-lidzigi-krievija-2014-gada-rikojas-ukraina/ Latvijas okupācija 1940. gadā dokumentos]&lt;/ref&gt;

PSRS Aizsardzības tautas komisāra maršala [[Sergejs Timošenko|Sergeja Timošenko]] 1940. gada 17. jūnija ziņojumā nr. 390-ss VK(b)P CK Politbirojam teikts: &quot;Lai ātrāk nodrošinātu Baltijas K[ara] D[arbības] T[eritoriju], uzskatu par nepieciešamu nekavējoši uzsākt ieņemto Baltijas republiku teritorijā šādus pasākumus: ...Austrumprūsijas un Baltijas pierobežu nekavējoši ieņemt mūsu robežapsardzības karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku armiju atbruņošanu un izformēšanu. Atbruņot iedzīvotājus, policiju un nemilitārās organizācijas. ... [Valsts] objektu apsardzību, sardžu un garnizonu dienestu uzdot mūsu [Sarkanās armijas] karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku sovetizāciju. ... Ieņemto republiku teritorijā izveidot [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabalu]] ar štābu Rīgā. Par apgabala karaspēka pavēlnieku iecelt ģenerālpulkvedi Afanasenko.”&lt;ref&gt;1941 год в 2-х книгах. Книга первая. — Москва, 1998, c. 44—45.&lt;/ref&gt;

PSRS pārkāpa 1932. gada 5. februārī ar Latviju parakstītajā neuzbrukšanas līgumā fiksēto mehānismu līgumslēdzēju pušu nesaskaņu noregulēšanai. Tā pārkāpa līgumu, kurš nepārprotami un tieši izslēdza spēka lietošanas draudus, kas būtu vērsti pret vienas vai otras valsts politisko neatkarību, un paredzot, ka līgumslēdzējas puses atturēsies no jebkādām agresīvām akcijām pret otru pusi.&lt;ref&gt;Latvijas okupācija un aneksija 1939.—1940. / Dokumenti un materiāli. — Rīga, 1995, 51.lpp.&lt;/ref&gt;

== Okupācijas varas izveidošana ==
{{See also|Latvijas PSR}}
[[Attēls:Kirhenšteina Ministru Kabinets 1940.jpg|thumb|Kirhenšteina Ministru Kabinets.]]
[[Attēls:Strādnieku gvarde pieprasa Latvijas pievienošanu PSRS 1940. gada 31. jūlijā.jpg|thumb|1940. gada 31. jūlijā okupācijas iestāžu organizētajā demonstrācijā Rīgas Stacijas laukumā bruņotās [[Strādnieku gvarde]]s vienības pieprasa Latvijas aneksiju.]] 
Vēsturnieki joprojām strīdas par Kārļa Ulmaņa uzvedības iemesliem 1940. gada jūnija—jūlija dienās. Savā pēdējā radio uzrunā, kuru viņš 17. jūnija vakarā teica nu jau no PSRS armijas kontrolē pārņemtā radio, Ulmanis paziņoja, ka armijas ienākšana notiek ar valdības ziņu, aicināja visiem saglabāt mieru un noslēdza ar frāzi &quot;Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/10314-ko-sacija-valsts-prezidents-karlis-ulmanis-1940-gada-17-junija |title=Ko sacīja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis 1940. gada 17. jūnijā |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170104104840/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/10314-ko-sacija-valsts-prezidents-karlis-ulmanis-1940-gada-17-junija |archivedate={{dat|2017|01|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Realitātē Latvija nonāca pilnīgā Sarkanās armijas varā, kas saskaņā ar 1907. gada ''Hāgas sauszemes kara konvencijas'' 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme.&lt;ref&gt;Meissner B. The Occupation of the Baltic States.., p. 443.&lt;/ref&gt; [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ulmaņa valdība]] zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, padomju armija un specdienesti. Ulmanis vēl mēnesi saglabāja formālo Valsts Prezidenta amatu, atrazdamies faktiskā mājas apcietinājumā [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] un parakstot visus Kirhenšteina valdības lēmumus. Ulmani 22. jūlijā arestēja [[NKVD]] un deportēja uz PSRS (tas bija klajā pretrunā ar visām esošajām starptautiskajām tiesībām, t.sk. arī ar PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma 5. pantu, kas paredzēja, ka pakta realizēšana nekādā ziņā nedrīkst skart līgumslēdzēju pušu suverēnās tiesības, to valsts iekārtu, ekonomisko un sociālo sistēmu, kā arī militāros pasākumus).&lt;ref&gt;Latvijas okupācija.., 119.lpp.&lt;/ref&gt;

Ar okupācijas karaspēka palīdzību PSRS NKVD ({{val|ru|Народный коммисариат внутренних дел}} — 'Iekšlietu tautas komisariāts') [[emisārs|emisāri]] un to atbalstītāji no Latvijas pilsoņu vidus pārņēma valsts varu, piemēram, 1940. gada 19.—20. jūnijā Liepājā demonstrācijām pa priekšu gāja sarkanarmieši ar durkļiem kaujas gatavībā, tad pūlis kopā ar sarkanarmiešiem sagrāba valsts pasta ēku, [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] namu (šaujot).&lt;ref&gt;Latvijas Vēsture., 1994., 1. nr., 55. lpp&lt;/ref&gt; Latvijas Bruņoto spēku [[Zemgales divīzija]]s komandieris ģenerālis [[Žanis Bahs]] 1940. gada 21. jūnijā ziņoja armijas komandierim ģenerālim [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņam Hartmanim]], ka viņam uzticētās armijas vienības ir bloķētas kazarmās, bez munīcijas un kaujas nespējīgas, pārvietošanās ziņā pakļautas vietējam Sarkanās armijas štābam.&lt;ref&gt;Latvijas Vēsture., 1994., 1. nr., 54. lpp.&lt;/ref&gt; Atsakoties sadarboties ar okupācijas varu, pašnāvību savā darba kabinetā izdarīja Latvijas Robežsargu brigādes ģenerālis [[Ludvigs Bolšteins]].

18. jūnijā Latvijā ieradās PSRS oficiālais pārstāvis [[Andrejs Višinskis]], kurš 19. jūnija vakarā ieradās pie Ulmaņa un iesniedza tam apstiprināšanai sagatavoto jaunās valdības ministru sarakstu. Višinska virsvadībā Latvijas marionešu valdību sastādīja PSRS sūtniecībā.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.20.vishin_lat.htm  PSRS pilnvarotā Latvijā Andreja Višinska telefonogramma PSRS Ārlietu tautas komisariātam. 1940. gada 20. jūnijā plkst. 15.10-16.00] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140627235213/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.20.vishin_lat.htm |date={{dat|2014|06|27||bez}} }} tulkojums no ''Полпреды сообщают... Сборник документов об отношениях СССР с Латвией, Литвой и Эстонией август 1939 г.-август 1940 г.'' Москва: Междунвродные отношения, 1990. Nr.273, с.408.&lt;/ref&gt; Tajā tika iekļauti cilvēki, kuriem pēc vietējo PSRS diplomātu un Maskavas pārstāvja domām varēja droši uzticēt ministra portfeļus (daudzi uzaicinātie, piemēram, [[Atis Ķeniņš]], [[Jānis Breikšs]], [[Pēteris Bergis]], atteicās).

20. jūnijā notika Ulmaņa valdības pēdējā sēde, bet nākamajā dienā — [[Kirhenšteina Ministru kabinets|jaunā Ministru kabineta]] pirmā sēde. Tajā no 10 ministriem piedalījās tikai 6, kurus bija izdevies dažās dienās sadabūt: Ministru prezidents un Ārlietu ministra vietas izpildītājs profesors [[Augusts Kirhenšteins]], Iekšlietu ministrs — žurnālists [[Vilis Lācis]], Kara ministrs — ģenerālis [[Roberts Dambītis]], Sabiedrisko lietu ministrs — [[Pēteris Blaus]], Satiksmes ministrs — [[Jānis Jagars]], Tautas labklājības ministrs — [[Jūlijs Lācis]] un Tieslietu ministrs — [[Juris Pabērzs]]. Neviens no viņiem šajā laikā nebija [[LKP|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedrs. Lai pilnīgi nokomplektētu kabinetu, vajadzēja vēl 17 dienas. Par Izglītības ministru 2. jūlijā kļuva profesors [[Paulis Lejiņš]], par Zemkopības ministru 4. jūlijā — agronoms [[Jānis Vanags (agronoms)|Jānis Vanags]], par Finanšu ministru 4. jūlijā — inženieris [[Kārlis Karlsons]]. Valsts kontrolieris no 5. jūlija bija [[Arnolds Tabaks]]. Šādā sastāvā šī tā sauktā &quot;Tautas valdība&quot; darbojās līdz 21. jūlijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/treijs.htm |title=Prof. Dr.habil.hist. Treijs R. Par Latvijas okupāciju 1940. gadā. |access-date={{dat|2008|07|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101029055301/http://vip.latnet.lv/lpra/treijs.htm |archivedate={{dat|2010|10|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

21. jūnijā tika publicēts pirmā t.s. [[Kirhenšteina Ministru kabinets|Tautas valdības]] deklarācija par vecās varas &quot;gāšanu&quot; un jaunās valdības galvenajiem mērķiem. Deklarācijā tika apgalvots, ka tiks &quot;nodrošināta Latvijas valsts neatkarība, savstarpēja drošība un mierīga, sekmīgu abu valstu [Latvijas un PSRS] sadarbība&quot; un &quot;savā ārējā politikā [jaunās] valdības princips būs miermīlīgu un draudzīgu attiecību nodrošināšana ar visām valstīm...&quot;, &quot;valdība rūpēsies, lai pilnībā realizētos [[Latvijas Republikas Satversme]] pēc tautas īstenās gribas&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/dokumenti/augusta-kirhensteina-sastaditas-valdibas-deklaracija-2161940 Augusta Kirhenšteina sastādītās valdības deklarācija]&lt;/ref&gt;

27. jūnijā VK(b)P [[PSKP CK politbirojs|CK Politbirojs]] Maskavā izveidoja okupēto Baltijas valstu Komunistiskās partijas centrālkomitejas.&lt;ref&gt;KVSPVA, 17. f., 58. l., 74. lp.; 61. l., 72., 73. lp.; 64. l., 79., 80. lpp.&lt;/ref&gt; Ar 10. jūlija VK(b)P CK Politbiroja lēmumu (t.i., vēl pirms Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā) okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā kā ''teritoriālie korpusi'' (vēlāk to apstiprināja un sīkāk reglamentēja VK(b)P CK Politbiroja 14. augusta lēmums un PSRS TKP — ''Tautas Komisāru padomes'' — aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle).

Tika slēgtas ārvalstu sūtniecības un 13. augustā izraidīts Vatikāna nuncijs.

1940. gada 25. jūnijā Vācijas vēstnieks U. Koce ziņoja [[Berlīne]]i, ka repatriācijai pieteicies liels skaits &quot;apšaubāmu&quot; vācbaltiešu, tai skaitā okupēto valsti vēloties pamest nesenie valdības locekļi (piemēram, bēgt vēlējies Sabiedrisko lietu ministrs [[Alfreds Jēkabs Bērziņš]]).&lt;ref&gt;Politisches Archiv des Auswärtigen Amt der Bundesrepublik Deutschlands (Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas Politiskais arhīvs, turpmāk tekstā VFR ĀM PA), R-29670, 136. lpp.&lt;/ref&gt; 21. jūnijā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] vēstnieks Latvijā [[Čārlzs Ords]] (''Orde'') telegrafēja uz [[Londona|Londonu]]: &quot;Saprotams, ka jaunās valdības izveidošana nevar notikt uz Satversmes pamata, bet gan spiediena rezultātā no ārienes&quot;, bet 27. jūnijā &quot;… notikumu gaita pilnīgi ir atkarīga no Politbiroja lēmumiem...&quot;&lt;ref&gt;Public Record Office, Foreign Office (Lielbritānijas Valsts arhīvs, Ārlietu ministrija), 419, nr. 456, 512. lp.&lt;/ref&gt; 11. jūlijā vācu vēstniecībām [[Tallina|Tallinā]], Rīgā un Kauņā [[Telegrāfs|telegrafēja]] Vācijas Ārlietu ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]] R. Veiczekers: &quot;...jārēķinās ar Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai&quot;.&lt;ref&gt;VFR ĀM PA, R-27775, R-280274.&lt;/ref&gt; U. Koce ziņoja uz Berlīni 19. jūlijā: &quot;Šejienes notikumu veidu un tempus nosaka tikai Maskava&quot;.&lt;ref&gt;Politisches Archiv des Auswärtigen Amt der Bundesrepublik Deutschlands, VFR ĀM PA, R-27775, R-280274. 141. lpp.&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Kirhenšteins, Blaus un Višinskis pie Rīgas-Maskavas vilciena 1940. gada 26. jūlijā.jpg|Kirhenšteins, Blaus un Višinskis pie Rīgas—Maskavas vilciena 1940. gada 26. jūlijā
Višinskis ar Kirhenšteinu 1940.jpg|A. Višinskis ar atlasīto Latvijas Ministru prezidentu A. Kirhenšteinu Rīgas dzelzceļa stacijā 1940. gada jūnijā.
1940. Riga. We ask for full accession to the USSR.jpg|Demonstrācija ar lozungiem krievu valodā
Tautas Saeimas deputāti pie Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada jūlijā.jpg|Ar [[Latvijas karogs|Latvijas karogiem]] rotātā Latvijas Nacionālā teātra ēka 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai [[Tautas Saeima]]s pirmajā sēdē bija izraudzīta [[Latvijas valsts pasludināšana]]s vieta
Latvijas PSR Drāmatiskais teātris. 1940.jpg|Jau ar [[Staļins|Staļina]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] dubultportretu rotātais [[Latvijas Nacionālais teātris]] pēc Latvijas aneksijas 1940. gada 5. augustā
Parad Riga 7 11 1940.PNG|Latvijas Bruņoto spēku karavīri vēl savās formās 1940. gada 7. novembrī piedalās parādē par godu Oktobra revolūcijai
&lt;/gallery&gt;

== Represijas ==
{{See also|1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija notikumi Litenē}}

[[Attēls:Kirhenšteins un Dambītis Kara skolas izlaidumā 1940.jpg|thumb|&quot;Tautas valdības&quot; Ministru Prezidents [[Kirhenšteins]] (vidū), armijas politiskais vadītājs [[Bruno Kalniņš|Kalniņš]] (pa kreisi) un kara ministrs [[Dambītis]] (labajā pusē) pēdējā [[Latvijas Kara skola]]s izlaidumā 1940. gada 27. jūlijā. Starp viņiem pēdējais karaskolas priekšnieks pulkvedis [[Konstantīns Mateuss]], kas 1941. gada 21. janvārī apcietināts un nošauts.]]
Jau ar okupācijas pirmajām dienām PSRS NKVD un [[Sarkanā armija]]s dienesti uzsāka vēl formāli neatkarīgas valsts pilsoņu arestus un viņu deportācijas uz PSRS teritoriju, kas uzskatāmi apliecina okupācijas pastāvēšanu ''de facto''. Arestēja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] vadību un &quot;bīstamākos&quot; virsniekus. Jūnija beigās [[Juhnova]]s filtrācijas nometnē ieveda pirmos arestētos Baltijas valstu armijas virsniekus un karavīrus (1940.—1941. gados PSRS spēka struktūras arestēja aptuveni 800 Latvijas Bruņoto spēku virsnieku un instruktoru, no kuriem mūsdienās noskaidroti 682 bojā gājušie, t.sk. 19 ģenerāļi, viens admirālis, 44 pulkveži, 109 pulkvežleitnanti, 195 kapteiņi, 145 virsleitnanti, 142 leitnanti — kopā okupācijas vara ieslodzīja koncentrācijas nometnēs 4665 latviešu karavīrus, t.i., 15,12% pirmsokupācijas laika Latvijas armijas).&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 87. lp.&lt;/ref&gt;

Pilnībā tika ignorēta Latvijas tiesu sistēma. Visas okupācijas varas iestāžu arestēto lietas skatīja Sarkanās armijas Kara tribunāli pēc [[Krievijas PFSR]] kriminālkodeksa, t.i., svešas valsts juridiskās sistēmas struktūras: Baltijas īpašā kara apgabala Kara tribunāls; Baltijas īpašā kara apgabala 8. armijas Kara tribunāls; Baltijas īpašā kara apgabala 4165. kara daļas Kara tribunāls; Ļeņingradas kara apgabala Kara tribunāls (nelegālo PSRS robežas pārgājēju lietas).

Bijušajā [[Valsts drošības komiteja|VDK]] arhīvā atrodas informācija par 7292 arestētām personām, no kurām 263 bija sievietes. 184 bija arestētas laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1940. gada 5. augustam (t.i., pirms oficiālās [[Latvijas PSR]] iekļaušanas PSRS sastāvā). Pirmos arestēja iepriekšējās varas pārstāvjus (valdības locekļus, ierēdņus, [[policija]]s un tiesu darbiniekus, aizsargus, robežsargus u.c.), kā arī to organizāciju pārstāvjus, kuriem bija sakari ar ārzemēm ([[Krievi|krievu]] emigrantus, [[Poļi|poļu]], [[Ebreji|ebreju]] aktīvistus, zināmākos &quot;[[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]]&quot; dalībiekus u.c.). Aresti lielākoties tika pamatoti kā to personu sodīšana, kas bija &quot;cīnījušās pret revolucionāro kustību un strādnieku šķiru&quot;. Līdz oficiālai [[KPFSR]] Kriminālkodeksa ieviešanai 1940. gada novembrī bija arestēti ap pusotra tūkstoša cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf |title=Dr.hist.Rudīte Vīksne. Represijas pret Latvijas iedzīvotājiem. |access-date={{dat|2008|07|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060813112829/http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf |archivedate={{dat|2006|08|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Valsts pārvaldē okupācijas vara, sākot ar 18. jūniju nomainīja, visus vadošos darbiniekus — to atlasi kontrolēja un vadīja Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas (VK(b)P) Centrālās komitejas (CK) Kadru pārvalde. Kā izpildinstitūcija piedalījās arī Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas (LK(b)P) CK un tai amatu jautājumā pakļautā Latvijas PSR Tautas Komisāru padome (TKP). T.s. Latvijas PSR valdībai nebija tiesību aicināt vadošā darbā kādu kandidātu, nesaskaņojot to ar VK(b)P CK. Ja kāda persona vēlējās strādāt Latvijas PSR pārvaldē, vietējās varas iestādes norādīja, ka ar lūgumu strādāt Latvijas PSR ir jāvēršas Maskavā VK(b)P CK.&lt;ref&gt;LVA, 101. f., 2. Apr. 118.1.&lt;/ref&gt;

== Okupācijas varas leģitimizēšanas mēģinājums ==
{{pamatraksts|Tautas Saeimas vēlēšanas}}
[[Attēls:Priekšvēlēšanu plakāts Tautas Saeimas vēlēšanās 1940. gadā.jpg|thumb|Tautas Saeimas priekšvēlēšanu plakāts]]
[[Attēls:Latvian SSR 1940.jpg|thumb|Padomju karte ar Latvijas PSR sākotnējām robežām 1940. gadā.]]
[[Attēls:Riga. Parade. November-7-1940.jpg|thumb|Kultūras darbinieki Oktobra revolūcijas parādē 1940. gada 7. novembrī]]
Padomju varas izveidošana un nelikumīgā iestāšanās PSRS sastāvā Latvijā notika pēc tāda paša scenārija kā [[Igaunijas iekļaušana PSRS]] un [[Lietuvas iekļaušana PSRS]]. Višinska izveidotā [[&quot;Tautas valdība&quot;]] 14.—15. jūlijā organizēja [[Tautas Saeimas vēlēšanas]]. Vēlēšanās atļāva piedalīties tikai vienam sarakstam katrā vēlēšanu apgabalā — Darba tautas blokam, — kuru formāli vadīja legalizētā [[LKP|Latvijas Komunistiskā partija]]. Par mēģinājumu izvirzīt alternatīvu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, t. i., par darbību, kas arī pēc jaunā Saeimas vēlēšanu likuma bija legāla, PSRS drošības iestāžu pārstāvji &quot;vainīgos&quot; arestēja un tiesāja.&lt;ref&gt;LVA, 1986. f., 2. apr., P-1574. l.&lt;/ref&gt;

Latvijas Darba Tautas bloka vēlēšanu platformā bija maldinoši ierakstīts, ka tā mērķis ir saglabāt Latvijas valsts neatkarību savienībā ar PSRS.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.06.darba_platf.htm &quot;Latvijas tautai šajās dienās jādodas pie balsošanas urnām apziņā, ka vienīgais ceļš uz laimi, valsts neatkarību, kultūras uzplaukumu un tautas materiālās labklājības augstākiem sasniegumiem — tas ir ciešas draudzības un izturēti godīgas savienības realizēšanas ceļš starp Latviju un PSRS, tas ir Latvijas un padomju tautu brālības ceļš, mūsu tautu kopīgais ceļš cīņā par mieru, laimi, par Latvijas Republikas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības uzplaukumu&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140627235314/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.06.darba_platf.htm |date={{dat|2014|06|27||bez}} }} no Latvijas okupācija un aneksija 1939—1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.198, 450.—454.lpp.&lt;/ref&gt;

Daudzās vēlēšanu komisijās līdzdarbojās Sarkanās armijas pārstāvji, kas uzraudzīja balsošanas gaitu un to apturēja, ja šķita notiekam kas neatbilstošs scenārijam. Vēlēšanas notika pēc vēlētāju sarakstiem, kā bija pieņemts PSRS, tāpēc vēlēšanu rezultātus var apšaubīt. Par dalību vēlēšanās pasē arī tika iespiests zīmodziņš. Vēlēšanu rezultātus Krievijas komunistu laikraksts &lt;nowiki&gt;''Pravda''&lt;/nowiki&gt; publicēja jau 12 stundas pirms vēlēšanu beigām.

Neraugoties uz priekšvēlēšanu solījumiem saglabāt Latvijas valsts neatkarību, jau savā pirmajā sēdē 21. jūlijā jaunievēlētā Tautas Saeima pasludināja padomju varas izveidošanu, ka &quot;uz visiem laikiem jānojauc visi žogi starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību&quot; un &quot;likumīgā kārtā jānostiprina cieša, stabila Latvijas Republikas savienība ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību&quot;. Tādēļ Tautas Saeima nolēma &quot;lūgt Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstāko Padomi uzņemt Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā kā savienoto republiku uz tiem pašiem noteikumiem, uz kādiem Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ietelp Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika, Baltkrievijas un citas savienotās padomju sociālistiskās republikas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.psrs.htm |title=Tā sauktās Latvijas Tautas Saeimas Deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā |access-date={{dat|2013|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120509084220/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.psrs.htm |archivedate={{dat|2012|05|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

No valsts tiesību viedokļa Tautas Saeimas 21. jūlija lēmumam nebija juridiska spēka no tās pieņemšanas brīža, jo rupji tika pārkāpta vēl spēkā esošā [[Latvijas Satversme]]:
* Pirmkārt, Satversmes 49. pants noteica, ka: &quot;ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlamās Saeimas sanākšanai&quot;. Tātad Kirhenšteina vadītā valdība nebija tiesīga pieņemt vēlēšanu likumu, jo Satversmes 64. pants paredzēja, ka &quot;likumdošanas tiesības pieder Saeimai&quot;.
* Otrkārt, vēlēšanu sagatavošanai bija atvēlētas tikai 10 dienas, tādējādi ignorējot [[Latvijas Satversmes sapulce]]s 1922. gada 9. jūnijā apstiprinātā likuma par Saeimas vēlēšanām 30.pantu, kas noteica: &quot;Vēlēšanu dienas nosaka Centrālā vēlēšanu komisija saskaņā ar Satversmes likumu. Tām jābūt izsludinātām &quot;[[Valdības Vēstnesis|Valdības Vēstnesī]]&quot; vismaz 40 dienas pirms pirmās vēlēšanu dienas.&quot;
* Treškārt, gan Latvijas Satversme, gan 1922. un 1940. gada Saeimas vēlēšanu likumi nosacīja, ka vēlēšanu tiesības ir visiem Latvijas pilsoņiem un par deputātu kandidātiem var izvirzīt tikai Latvijas pilsoņus. Ignorējot šo prasību, vēlēšanu kampaņu vadīja un par deputātiem kļuva PSRS pilsoņi [[Jānis Kalnbērziņš]], O. Auguste, P. Plēsums u. c. LKP vadītāji un funkcionāri.
* Ceturtkārt, neviens valdības vai [[CVK]] lēmums neparedzēja ārzemju novērotāju klātbūtni vēlēšanās — taču Sarkanās armijas politvadītāji bija klāt un kontrolēja t. s. vēlēšanu gaitu ne vienā vien iecirknī. Piemēram, [[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķa]] Aizvīķu vēlēšanu iecirknī, kā teikts vēlēšanu komisijas protokolā, &quot;pulksten 10 vēlēšanu telpās ieradās mums draudzīgās PSRS kareivji...&quot; Tā paša apriņķa Asītes iecirkņa 1. apakšiecirkni ar savu klātbūtni &quot;pagodināja&quot; kompartijas Lejaskurzemes organizācijas pārstāvji, padomju virsnieki M.Sijanovičs un A.Novikovs.
* Piektkārt, Satversmes 3. pants ietilpst valsts konstitucionālajās pamatnormās, kuras saskaņā ar 77. pantu var grozīt tikai tad, ja šie grozījumi ir apstiprināti tautas nobalsošanā. Tiesības mainīt Latvijas valsts pamatus (pie tiem pieskaitāma arī suverenitāte un valsts teritorija) ir tikai suverēnās varas nesējam — Latvijas tautai, nevis valsts institūcijām ar pakārtotu leģitimācijas pakāpi (Saeimai vai Ministru kabinetam). Tādēļ 77. pants ir prioritārs pār Satversmes 73. pantu, kas noteic, ka tautas nobalsošanai nevar nodot līgumus ar ārvalstīm. Satversmi nevar apiet, un tautai nevar atņemt tiesības un pienākumus, kurus nosaka 77. Satversmes pants. Tikai tauta vispārējā referendumā tiesīga lemt par jautājumiem, kas attiecas uz valsts konstitucionālo pamatu, lūdzot Latvijas uzņemšanu PSRS sastāvā.

5. augustā PSRS ar speciālu likumu iekļāva Latvijas teritoriju savā sastāvā kā administratīvu vienību ar nosaukumu [[Latvijas PSR]] (kuru liela daļa pasaules valstu&lt;ref&gt;''Мялксоо Л.'' [http://www.iuridicum.ee/public/files/Malksoo%20-%20vene.pdf Советская аннексия и государственный континуитет: международно-правовой статус Эстонии, Латвии и Литвы в 1940—1991 гг. и после 1991 г.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070622115653/http://www.iuridicum.ee/public/files/Malksoo%20-%20vene.pdf |date={{dat|2007|06|22||bez}} }} — Tartu, Tartu Ülikooli Kirjastus, 2005 — стр. 149—154&lt;/ref&gt; tā arī nekad neatzina par valsti un starptautisko tiesību subjektu).&lt;ref&gt;Ainārs Lerhis „[http://okupacijasmuzejs.lv/lv/latvijas-okupacijas-vesture/1-padomju-okupacija/latvijas-neatkaribas-ideja-starptautiskaja-politika-19401991 Latvijas neatkarības ideja starptautiskajā politikā (1940—1991)]” — Okupācijas muzejs&lt;/ref&gt; Padomju valdība Vjačeslava Molotova personā paziņoja, ka Padomju Savienība ir atguvusi teritoriju, ko Rietumu lielvaras tai atrāvušas 1919.—1920. gadā. Tāpat Latvijas teritorijā sāka darboties Krievijas PFSR kriminālkodekss.

== Viena teritorija, divas valstis ==
[[Attēls:Welles declaration.jpg|thumb|Velsa deklarācijas teksts]]
Pēc Latvijas okupācijas Latvijas sūtnis Lielbritānijā [[Kārlis Reinholds Zariņš|Kārlis Zariņš]], pamatojoties uz Latvijas valdības 17. maijā pieņemto [[17. maija ārkārtējās pilnvaras (1940)|lēmumu par ārkārtējām pilnvarām]], kā [[Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā]] nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību pasaulē — juridiski (''de iure'') [[Latvijas Republika]] turpināja pastāvēt, kaut faktiski (''de facto'') tā bija iekļauta citas valsts sastāvā.

Tāpat PSRS izdevās savā pakļautībā pārņemt 59 no 103 Latvijas tirdzniecības flotes kuģiem.&lt;ref&gt;http://musumemorials.lv/lv/publikacijas/item/244-latvijas-kugi-otra-pasaules-kara-ugunis&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad PSRS sūtnis Konstantīns Umanskis pa logu mēģināja ierāpties Latvijas vēstniecībā Vašingtonā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valdība 1940. gada 23. jūlijā izplatīja tā dēvēto [[Samnera Velsa deklarācija|Samnera Velsa deklarāciju]], kurā paziņoja, ka trīs Baltijas valstis ir okupējusi PSRS un [[Vašingtona]] šo aktu nosoda.&lt;ref&gt;U.S Department of State, Deparatment of State Bulletin III, nr.48 (1940, July 27). Publicējis [[Edgars Andersons]]: Latvijas vēsture. 1920—1940. Ārpolitika. II.[Stokholma]: Daugava, 1984, 505. lpp.&lt;/ref&gt; Līdzīgu pozīciju ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]], [[Austrālija]], [[Kanāda]], [[Francija]], [[Beļģija]], [[Vatikāns]], [[Īrija]], [[Somija]], [[Dānija]], [[Norvēģija]], [[Portugāle]], [[Turcija]], [[Brazīlija]], [[Ķīna]], [[Dienvidslāvija]] u.c. Neatzīstot Latvijas PSR valdības un trešās valsts (PSRS) direktīvas par saistošām, turpināja darboties 58 Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības 8 valstīs: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Īrija|Īrijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] (ar protektorātiem, domīnijām un kolonijām), [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Lai arī vairākas valstis vēlāk savu pozīciju mainīja, vadošās Rietumvalstis visu okupācijas laiku oficiāli neatzina Baltijas valstu iekļaušanu PSRS.&lt;ref&gt;[https://vestnesis.lv/ta/id/19108 Tā tas bija]&lt;/ref&gt;

[[Teherānas konference]]s laikā 1943. gada 1. decembrī ASV prezidents [[Franklins Rūzvelts]] ierosināja veikt plebiscītu, lai noskaidrotu Baltijas valstu tautu gribu par pievienošanos PSRS. Lai arī Staļins piekrita šādu vēlēšanu rīkošanai nenoteiktā nākotnē,&lt;ref&gt;[http://histrf.ru/ru/lenta-vremeni/event/view/tieghieranskaia-konfierientsiia ЗАПИСЬ БЕСЕДЫ ПРЕДСЕДАТЕЛЯ СОВЕТА НАРОДНЫХ КОМИССАРОВ СССР СТАЛИНА С ПРЕЗИДЕНТОМ США РУЗВЕЛЬТОМ 1 декабря 1943 г.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310150141/http://histrf.ru/ru/lenta-vremeni/event/view/tieghieranskaia-konfierientsiia |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} (krieviski)&lt;/ref&gt; tomēr turpmākajās Sabiedroto konferencēs šāda iespēja vairs netika apspriesta.

PSRS historiogrāfijā uzskatīja, ka nekāda Latvijas okupācija 1940. gadā nav notikusi, bet Latvijas valdība bez protestiem piekrita padomju karaspēka ievešanai un brīvprātīgi iekļāvās PSRS. Mūsdienās [[Krievija]]s valdībai un vadošajiem vēsturniekiem ir mazliet koriģēta nostāja — okupācijas jēdziens Latvijas (un pārējo Baltijas valstu) gadījumā nav piemērojams, bet Latvija iekļāvās PSRS, pamatojoties uz tā laika likumiem,&lt;ref&gt;[http://newsfromrussia.com/main/2005/05/05/59605.html Presidential aide: the term &quot;occupation&quot; inapplicable for Baltic States] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081009222457/http://www.newsfromrussia.com/main/2005/05/05/59605.html |date={{dat|2008|10|09||bez}} }}, 05.05.2005.&lt;/ref&gt; kaut arī jaunās republikas Savienības līgumu oficiāli neparakstīja.

== Skatīt arī ==
* [[Masļenku robežincidents]]
* [[1941. gada jūnija notikumi Litenē]]
* [[Baltijas valstu okupācija]]
* [[Polijas kampaņa]]
* [[Ziemas karš]]
* [[Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā]]
* [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)]]
* [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20150924031234/http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-pasludinata-latvijas-tautas-deklaracija-sabiedroto-nacijam LCP deklarācija Sabiedroto nācijām sakarā ar Latvijas okupāciju] [[Latvijas Centrālā padome]] 1943. gada augusts
* [http://lpra.vip.lv/deklaracija.html Deklarācija par Latvijas okupāciju] LR Saeima, Rīga 22.08.1996.
* [http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/informacija-par-latvijas-vesturi/latvijas-okupacija-vesturiskie-un-starptautiski-tiesiskie-aspekti Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151003144153/http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/informacija-par-latvijas-vesturi/latvijas-okupacija-vesturiskie-un-starptautiski-tiesiskie-aspekti |date={{dat|2015|10|03||bez}} }} LR Ārlietu ministrija
* [https://web.archive.org/web/20150715230955/http://www.omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/okupacijas-prieksspele-1939-1940/ Okupācijas sākums] Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programmas materiāls
* [https://web.archive.org/web/20151014173901/http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/pirma-padomju-okupacija-1940-1941/ Pirmā padomju okupācija 1940-1941]
* [http://www.apstulbis.info/t/6d4ndyi86wuxuxbm.html Latvijas okupācija 1940.17.VI] Turība mācību materiāls
* Antonijs Zunda [http://lpra.vip.lv/riteniem.htm Zem politisko lielvaru riteņiem] Latvijas Vēstnesis (Baltijas valstu jautājums starptautiskajās attiecībās 1940.—1991. gadā)
* Aivars Stranga [http://lpra.vip.lv/stranga_iekl.htm Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS (1940—1941)]
* Ēriks Jēkabsons [https://web.archive.org/web/20170309050034/http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums Latvijas okupācijas hronika. Aculiecinieku vēstījums] — Ir, 14.03.2014.
* Henrihs Strods [http://www.itl.rtu.lv/LVA/pdf/Tezes2002_latv.pdf Baltijas valstu okupācija: izpēte, terminoloģija, periodizācija]
* Inesis Feldmanis [https://web.archive.org/web/20071021070924/http://www.am.gov.lv/lv/latvia/vesture/okupacijas-aspekti/ Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti]
* Inesis Feldmanis [http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/FELDMANIS%20referats.pdf Latvija, 1939.- 1940. gads — okupācija, aneksija, inkorporācija: jēdzienu izpratne un pielietojums]{{Novecojusi saite}}
* Inesis Feldmanis [http://apollo.tvnet.lv/zinas/okupacijas-patiesais-sakums/291398 Okupācijas patiesais sākums]{{Novecojusi saite}} — LA, 02.10.2004.
* Raksts [http://buzzhairs.blogspot.com/2012/03/latvija-ka-valsts-attistibas-formas.html Latvija kā valsts, attīstības formās, 20.gs.]
* Rihards Treijs [http://lpra.vip.lv/treijs.htm Par Latvijas okupāciju 1940. gadā]
* Dokumenti pie šķirkļa [http://www.historia.lv/search/node/Latvijas%20okup%C4%81cija%20dokumenti Latvijas okupācija un aneksija]{{Novecojusi saite}}
* Konference [https://web.archive.org/web/20060813112829/http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf Molotova — Ribentropa pakts un tā sekas]
* Kapteiņa A. Krimuldēna [http://www.historia.lv/raksts/latvijas-armijas-staba-dienesta-nodalas-prieksnieka-kapteina-krimuldena-atminas-par-latvijas atmiņas par Latvijas un Padomju Savienības militāro pārstāvju sarunām 1940. gada 17. jūnijā]
* [http://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/latvijas-okupacija-un-aneksija-16061940-05081940 Latvijas okupācija un aneksija (16.06.1940.-05.08.1940.)]
* [https://web.archive.org/web/20140715235859/http://anglobalticnews.co.uk/lv/%C4%81rlietu-ministrija-nodevusi-s%C5%ABtniec%C4%ABbas-london%C4%81-arh%C4%ABvu-latvijas-valsts-v%C4%93stures-arh%C4%ABvam Latvijas Valsts vēstures arhīvs — Latvijas sūtniecība Londonā]
* [https://web.archive.org/web/20160304191820/http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/1940%20DIPLOMATI.pdf Vēstures avoti par Latvijas okupāciju]
* [https://web.archive.org/web/20130929161728/http://www.lettia.lv/lv_a_baigais-gads.html Baigais gads]
* [https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg Padomju militārās bāzes Baltijā līdz okupācijai]
* [https://gulags.wordpress.com/2013/08/20/pavele-but-gataviem-iebrukt-latvija-1940-g-9-junijs/ Директива НКО СССР № 02622.] 1940. gada 9. jūnijs
* [http://apollo.tvnet.lv/zinas/joprojam-nav-atrasta-1994-nbsp-gada-ano-adreseta-vestule-par-latvijas-okupaciju/279878 Nav atrasta 1994. gadā ANO adresētā vēstule par Latvijas okupāciju]{{Novecojusi saite}} — LETA, 08.04.2004.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* „Okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1959. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2004. Aivars Stranga „Latvijas okupācijas pirmais posms: 1939. gada 23. augusts—1940. gada sākums”. (Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 10 sējums) {{ISBN|9984601196}}
* „Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1964. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2004. ([https://www.president.lv/storage/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 13. sējums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526235241/https://www.president.lv/storage/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}) {{ISBN|9984601562}}
* Alfrēds Bērziņš „1939. Lielo notikumu priekšvakarā”. — Grāmatu draugs, Brooklyn, N.Y. 1976.
* „Latvieši un Latvija”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga 2013. Ainārs Lerhis [https://web.archive.org/web/20160601011025/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/ieskats-latvijas-arlietu-dienesta-vesture „Latvijas ārpolitika un diplomātiskais dienests”] (Akadēmiskie raksti, III sējums) {{ISBN|993483734X}}
* Henrihs Strods „Pakta zona. Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmata 2003”. — Latvijas 50 Gadu Okupācijas Muzeja Fonds, Rīga 2004. {{ISBN|9984961311}}
* Agnis Balodis „Baltijas republikas Lielā Tēvijas kara priekšvakarā”. — Zvaigzne, Rīga 1980.
* Juris Ciganovs „Piegādes karam”. — Mājas Viesis 23.08.2002.
* Ojārs Niedre „Latvijas armijas iznīcināšanas process 1940.—1941. gadā”. — Latvijas Vēsture (№ 1, № 2, № 4) 1994.
* Andrejs Edvīns Feldmanis „Masļenku traģēdija — Latvijas traģēdija”. — Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonds, Rīga 2000. {{ISBN|9984933229}}
* [[Edgars Andersons]] „Latvijas vēsture 1920—1940. Ārpolitika”. — Stokholma 1982.
* Ainārs Bambals „1940./1941. gadā represēto latviešu virsnieku piemiņai”. — Rīga 2000. Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmata 1999.
* Ainārs Bambals „Staļinisma genocīds pret Latvijas armijas karavīriem Baigajā gadā”. — Rīga 1992. (Komunistiskā totalitārisma un genocīda prakse Latvijā: konferences materiāli)
* „Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.—1956. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2001. Ēriks Jēkabsons, Ainārs Bambals „Latvijas armijas iznīcināšana un represijas pret tās karavīriem 1940.—1941. gadā”. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2000. gada pētījumi (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 3. sēj.) {{ISBN|9984601048}}
* Irēna Šneidere „Represijas pret Latvijas Republikas valsts darbiniekiem 1940.—1941. gadā”. — Rīga 1992. (Komunistiskā totalitārisma un genocīda prakse Latvijā: konferences materiāli)
* „Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.—1956. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2001. Ainārs Lerhis „Padomju represijas pret neatkarīgās Latvijas diplomātiem”. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2000. gada pētījumi (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 3. sēj.) {{ISBN|9984601048}}
* Arturs Žvinklis „Padomju represijas pret Latvijas Republikas parlamentāriešiem 1940.—1941. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. (1941. gada 14. jūnija deportācija — noziegums pret cilvēci: starptautiskās konferences materiāli), (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 6. sēj.) {{ISBN|9984601528}}
* „Okupācijas varu politika Latvijā 1939—1991”. — LVA, Rīga 1999. (dokumentu krājums Elmāra Pelkaua redakcijā)
* „Latvijas okupācija un aneksija 1939—1940”. Preses nams, Rīga 1995. (ievada autori Ilga Grava-Kreituse, Inesis Feldmanis un Aivars Stranga) {{ISBN|998490850X}}
* [[Dītrihs Andrejs Lēbers]] (''Dietrich André Loeber'') „Latvijas valsts bojāeja 1940. gadā. Starptautiski tiesiskie aspekti”. — Latvijas Vēstures Fonds, Rīga 1998. (Latvijas valsts atjaunošana 1986.—1993.)
* Ilga Gore, Aivars Stranga „Latvija, neatkarības mijkrēslis, okupācija. 1939. gada septembris — 1940. gada jūnijs”. — Izglītība, Valmiera 1992.
* Ēriks Žagars „Sociālistiskie pārveidojumi Latvijā 1940—1941”. — Zinātne, Rīga 1975.
* Alfred Seidl &quot;Die Beziehungen zwischen Deutschland und der Sowjetunion 1939&quot;. — H. Laupp, Tübingen 1949.
* Hans-Heinrich Wilhelm &quot;Rassenpolitik und Kriegsführung&quot;. — Wiss.-Verl. Rothe, Passau 1991. {{ISBN|3927575216}}
* Joachim von Ribbentrop &quot;Zwischen London und Moskau&quot;. — Druffel-Verlag, Leoni am Starnberger See 1953. (Erinnerungen und letzte Aufzeichnungen)
* Jörg Roesler &quot;Der Anschluß von Staaten in der modernen Geschichte&quot;. — P. Lang, Frankfurt a. M. 1999. {{ISBN|3631343795}}
* &quot;Russia Estends Troop Concentration in Baltic&quot;. — &quot;Chicago Daily Tribune&quot; № 145, June 17, 1940.
* George F. Kennan &quot;Memoirs, 1925-1950&quot;. — Little Brown, Boston 1967.
* Павел Судоплатов «Спецоперации. Лубъянка и Кремль в 1930-1950 годы». — Олма-Пресс, Москва 1997.
* Борис Соколов «Эстония и Прибалтика в составе СССР (1940—1991) в российской историографии». — АИРО-XXI, 2009.
* Евгений Жирнов «Отец говорил, что не должен был вляпаться в ГКЧП». — &quot;Коммерсанть-Власть&quot; № 6, 19 февраля 2002.
* Яковлев Александр Николаевич [http://www.litmir.co/data/Book/0/167000/167565/Yakovlev_Aleksandr_1941_god._Sbornik_dokumentov._Kniga_2_Litmir.net_bid167565_original.pdf «1941 год. Сборник документов в 2-х книгах»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305010810/http://www.litmir.co/data/Book/0/167000/167565/Yakovlev_Aleksandr_1941_god._Sbornik_dokumentov._Kniga_2_Litmir.net_bid167565_original.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. — международный фонд &quot;Демократия&quot;, Москва 1998. (Россия. XX век. Документы)
* «Катынь. Пленники необъявленной войны». — международный фонд &quot;Демократия&quot;, Москва 1999. (документы и материалы под редакцией Рудолфа Германовича Пихои, Александра Гейштора) {{ISBN|5895110029}}
* Наталья Сергеевна Лебедева «Катынь — преступления против человечества». — Прогресс-Культура, Москва 1994. (Подготовка лагерей для прибалтов)
* [http://www.fsb.ru/fsb/history/organibezvov.htm «Органы Государственной безопасности СССР в Великой отечественной войне»]. — Москва 1995. (сборник документов) «Накануне, книга первая (ноябрь 1938 г. — декабрь 1940 г.)»
* Жуков Юрий Николаевич «Тайны Кремля. Сталин. Молотов. Берия. Маленков». — Терра, Москва 2000. (Тайны истории) {{ISBN|5300029904}}
* Невежин Владимир Александрович [https://web.archive.org/web/20110726060335/http://gkaf.narod.ru/kirillov/ref-liter/nevezhin-95.html «Речь Сталина 5 мая 1941 года и апология наступательной войны»]. — &quot;Отечественная история&quot; № 2, Москва 1995.
* «Полпреды сообщают... Сборник документов об отношениях СССР с Латвией, Литвой и Эстонией. Август 1939 г. — август 1940 г.». — Международные отношения, Москва 1990. {{ISBN|5713303543}}
* Похлебкин В. «Великая война и несостоявшийся мир 1941-1945-1994». — Арт-Бизнес-Центр, Москва 1999. (военный и внешнеполитический справочник по истории Великой Отечественной войны и ее международно-правовым последствиям с 22 июня 1941 г. по 31 августа 1994 г.) {{ISBN|5728701027}}
* Ант Ю. «Военные базы в Эстонии (1939—1940)». — &quot;Радуга&quot; № 1, 1990.

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Varas apvērsumi Latvijas vēsturē]]
[[Kategorija:Militārā okupācija]]
[[Kategorija:PSRS politiskās represijas]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>9vk051xs8n7mu6qc6duaywiovlm6c23</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670317</id>
      <parentid>3670316</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:04:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.89.79.140|80.89.79.140]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="76892" xml:space="preserve">{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = PSRS Aizsardzības TK Timošenko 1940. gada 9. jūnija slepenā pavēle okupēt Baltijas valstis 1. lpp.jpg
 | caption1 =PSRS Aizsardzības TK [[Timošenko]] 1940. gada 9. jūnija slepenā pavēle okupēt Baltijas valstis: uzbrukt Baltijas valstu kara kuģiem, sagrābt tirdzniecības flotes kuģus,
 | image2 = PSRS Aizsardzības TK Timošenko 1940. gada 9. jūnija slepenā pavēle okupēt Baltijas valstis 2. lpp.jpg
 | caption2 = izsēdināt desantu ostās, bloķēt krastus, asistēt sauszemes karaspēka uzbrukumam [[Rakvere]]s virzienā. 
 | image3 = SovietBlockade1940.jpg
 | caption3 = Plānotā uzbrukuma shēma saskaņā ar maršala Timošenko pavēli:&lt;br&gt; 
1) uz 12. jūniju PSRS Baltijas kara flotei būt kaujas gatavībā;&lt;br&gt; 
2) kaujas darbību sākt pēc Ļeņingradas kara apgabala komandiera pavēles;&lt;br&gt;
3) kara flotes darbības plānu izstrādāt līdz 10. jūnijam.
}}
[[Attēls:Nazi-Soviet 1941.png|thumb|250px|PSRS un Nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā (1939—1940).]]
{{Latvijas vēsture}}
{{Citas nozīmes|1940. gada okupāciju|Latvijas okupācija|Latvijas okupācija}}
'''Latvijas okupācija 1940. gadā''' bija [[Latvijas Republika]]s bruņota sagrābšana ar tai sekojošu [[aneksija|aneksiju]], ko 1940. gada vasarā [[Baltijas valstu okupācija]]s ietvaros īstenoja [[Padomju Savienība|PSRS]].

Vēsturnieki Latvijas okupāciju sadala 3 posmos:

# politiskās augsnes sagatavošana,
# pastāvīgas PSRS militārās klātbūtnes uzspiešana,
# karaspēka ievešana un politiskās varas pārņemšana.

Viens no pirmajiem starptautisko tiesību jēdzienu ''occupatio bellicara'' un ''occupatio pacifica'', balstoties uz juristu atzinumiem, lietoja Latvijas sūtnis Londonā [[Kārlis Reinholds Zariņš|Kārlis Zariņš]] 1943. gada 27. oktobra memorandā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] Ārlietu ministrijai par situāciju ar Latvijas valsti.&lt;ref&gt;Public Record Office, Foreign Office — 371, File Nr. 337/36769, Nr. 7175, 94.—100. lpp.&lt;/ref&gt;

== Pirmais posms ==

1938. gads Eiropas politikā iezīmējās ar Rietumvalstu piekāpšanos Hitlera prasībām, lai novērstu jauna Eiropas kara sākšanos. Mazās Eiropas valstis bija spiestas pozicionēties starp lielvaru ambīcijām. 1938. gada 12. martā Vācija anektēja [[Austrija|Austriju]] (&quot;[[Austrijas anšluss]]&quot;).

PSRS IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju IV pārvalde u.c. spēka struktūras 1938. gadā aktivizēja &quot;politisko, ekonomisko, militāro un izlūkošanas darbību, lai, atbalstot strādnieku kustību, gāztu marionešu režīmus [Baltijā].&quot;&lt;ref&gt;Судоплатов П. Спецоперации Лубъянки и Кремля в 1930-1950 годы. — Москва, 1997, c. 149.&lt;/ref&gt; 1938. gada maijā sākās padomju preses uzbrukumi Baltijas valstīm. Tika inscenētas dažādas provokācijas un izmantota iedzīvotāju daļas neapmierinātība ar [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Ulmaņa autoritāro režīmu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf |title=Dr. hist. Vadims Roginskis. Baltijas traģēdija. |access-date={{dat|2008|07|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060813112829/http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf |archivedate={{dat|2006|08|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

1938. gada septembrī Latvija atteicās no [[Tautu Savienība]]s uzturētās kolektīvās drošības politikas, paziņoja par neitralitātes politiku un 19. decembrī pieņēma likumu par valsts neitralitāti. Būtībā šāda neitralitāte tikai kaitēja, jo, nepieslienoties nevienam no blokiem — Vācijai, Lielbritānijai ar Franciju vai PSRS, Baltijas valstu intereses tika ignorētas un ar tām neviens nerēķinājās. 1939. gadā nedz Vācija, nedz Lielbritānija un Francija nevēlējās sniegt garantijas Baltijas neitralitātei, jo sadarbība ar PSRS bija daudz svarīgāka. Rietumvalstis Baltijas nokļūšanu PSRS ietekmes zonā uztvēra pozitīvāk nekā to nonākšanu Vācijas sfērā. Laiks starp [[Minhenes vienošanās|Čehoslovākijas sadalīšanu]] Minhenē un [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova — Ribentropa pakta]] noslēgšanu bija pēdējais brīdis, kad [[Baltijas Antante]]s valstis vēl varēja brīvprātīgi izvēlēties, kuram no lielvaru blokiem pieslieties.&lt;ref name=&quot;Jānis Taurēns 1934&quot;&gt;[[Jānis Taurēns]]. Baltijas virziens Latvijas Republikas ārpolitikā 1934. -. 1940. gadā.&lt;/ref&gt;

1938. gada 30. septembrī [[Minhenes vienošanās]] rezultātā [[Nacistiskā Vācija]], [[Lielbritānija]], [[Francija]] un [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]] vienojās par [[Čehoslovākija]]i piederošā [[Sudetu apgabals|Sudetu apgabala]] pievienošanu Vācijai, bet 1939. gada 15. martā Vācija okupēja pārējo Čehoslovākijas daļu, izbeidzot valsts pastāvēšanu. 1939. gada aprīlī Vācija lauza neuzbrukšanas līgumu ar [[Polija|Poliju]].

1939. gada pavasarī notika PSRS, Lielbritānijas un Francijas sarunas par Baltijas valstu neatkarības garantēšanu, ja kāda no Baltijas valstīm piedzīvotu tiešu ārējo agresiju vai pat tikai agresijas draudus. PSRS valdība piedāvāja šādā situācijā militāri iejaukties pat bez cietušās valsts piekrišanas, ko Lielbritānijas un Francijas valdības noraidīja.

1939. gada 28. martā PSRS nodeva Latvijai un Igaunijai notu, kurā brīdināja abas Baltijas valstis netuvināties citām valstīm, brīdinot lietot spēku šo norādījumu neievērošanas gadījumā. 1939. gada 7. jūnijā Latvija un Igaunija parakstīja neuzbrukšanas līgumu ar Vāciju.

1939. gada 23. augustā PSRS augstākajā politiskajā līmenī nodrošinājās pret Nacistiskās Vācijas iebildumiem padomju ekspansijai Baltijā un Austrumeiropā, noslēdzot [[Molotova—Ribentropa pakts|Hitlera—Staļina paktu]] ar slepenajiem papildu protokoliem, kuros abas lielvalstis sadalīja Austrumeiropu piederības sfērās. Latvija, Somija un Igaunija tika &quot;iedalīta&quot; PSRS; 28. septembrī PSRS ieguva arī Lietuvu.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Bundesarchiv Bild 183-E07261, Berlin, Nichtangriffspakt mit Estland und Lettland.jpg|Latvijas, Vācijas un Igaunijas ārlietu ministri paraksta neuzbrukšanas (miera) līgumus, 1939
Attēls:Tajny protokoł 23.08.jpg|[[Molotova—Ribentropa pakts|Hitlera—Staļina pakta]] slepenais protokols par Baltijas un Austrumeiropas valstu teritoriju sadalīšanu
Attēls:MolotovRibbentropStalin.jpg|[[Vjačeslavs Molotovs|Molotovs]] paraksta draudzības un robežu demarkācijas līgumu starp Vāciju un Padomju Savienību. Aiz viņa stāv Ribentrops un Staļins
Attēls:Mapa 2 paktu Ribbentrop-Mołotow.gif|Polijas sadalīšanas karte
Attēls:Bundesarchiv Bild 137-054436, Riga, Umsiedlung Baltendeutscher.jpg|Vācbaltiešu izceļošana
&lt;/gallery&gt;

== Otrais posms ==
[[Attēls:Second_world_war_europe_1940_map_de.png‎|thumb|250px|Karadarbība Eiropā 1940. gada aprīlī—jūnijā. 9. aprīlī [[Vērmahts]] iebruka Dānijā un Norvēģijā, 10. maijā Nīderlandē un Beļģijā, Francijas armija tika sakauta līdz 16. jūnijam. Tikai pēc tam Sarkanā Armija okupēja Baltijas valstis un uzbruka [[Rumānijas Karaliste]]i.]]

[[1939]]. gada augustā PSRS pie Latvijas robežas sāka koncentrēt karaspēku, kura skaitliskais lielums pēc Austrumpolijas okupācijas oktobrī sasniedza ap 200 000 sarkanarmiešu ar aviāciju un tankiem, kas daudzkārt pārsniedza [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] karavīru kopskaitu un bruņojumu. 1939. gada 1. janvārī Latvijas Bruņotajos spēkos skaitījās 1969 virsnieki, 3988 instruktori un 11 188 kareivji, kopā 17 145 vīri. Kopā ar 1244 brīva līguma strādniekiem bija 18 389 cilvēku.&lt;ref&gt;Juris Ciganovs [http://www.mod.gov.lv/lv/Sargs/Vesture/Vesture/2010/12/Uzplaukuma_laiks.aspx?p=1 1920.—1940. Uzplaukuma laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170316025742/http://www.mod.gov.lv/lv/Sargs/Vesture/Vesture/2010/12/Uzplaukuma_laiks.aspx?p=1 |date={{dat|2017|03|16||bez}} }} 15.12.2010.&lt;/ref&gt;

1939. gada septembrī Vācija un PSRS iebruka Polijā, kas izraisīja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanos. 1939. gada 28. septembrī PSRS un Vācijas parakstītās vienošanās iekļāva arī protokolu par Igaunijas un Latvijas [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu]]. Vienlaikus Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas valdībām PSRS ultimatīvā formā piedāvāja noslēgt &quot;draudzības un savstarpējās palīdzības līgumus&quot; (t.s. bāzu līgumus). Pēc tam, kad 28. septembrī Igaunija parakstīja [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS|savstarpējās palīdzības paktu ar PSRS]], arī Latvijas Ārlietu ministrs [[Vilhelms Munters]] 5. oktobrī Maskavā parakstīja [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|Savstarpējās palīdzības paktu starp Latviju un PSRS]]. 10. oktobrī [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS|līdzīgu paktu]] paraksta arī Lietuva. Pēc tam, kad pēc ieilgušām sarunām Somija atteicās parakstīt šādu līgumu, PSRS armija tai uzbruka, aizsākot [[Ziemas karš|Ziemas karu]].
Pēc [[Polijas kampaņa]]s 1939. gada oktobrī [[NKVD]] iekārtoja Juhnovas un Kozeļskas karagūstekņu nometnes, nometnes plānoja ierīkot arī Baltijas valstu karavīru internēšanai bruņotas pretošanās gadījumā. NKVD ģenerālis I. Serovs izdeva pavēli par &quot;naidīgo elementu&quot; deportāciju sagatavošanu okupējamajās Baltijas valstīs.&lt;ref&gt;[http://protown.ru/information/hide/7068.html Дипломатические и военные действия стран перед Второй Мировой войной] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211108015131/http://protown.ru/information/hide/7068.html |date={{dat|2021|11|08||bez}} }} protown.ru, apmeklēta 2021. gada 8. novembrī {{ru}}&lt;/ref&gt;

Jau pirms pakta noslēgšanas Kārlim Ulmanim nebija neskaidrību par to, kas notiks, ja Latvija atsacīsies to parakstīt. Savam tuvam līdzgaitniekam [[Ādolfs Klīve|Ādolfam Klīvem]] viņš attaisnoja savu lēmumu: {{citāts|&quot;Jebkura militāra pretošanās krieviem ir neiespējama. Mūsu aizsardzības sistēma kopš valsts pirmajām dienām ir bāzēta uz vienas vai divu nedēļu pretošanos, kamēr saņemam Tautu Savienības vai draudzīgu valstu palīdzību. Tagad uz tādu palīdzību nevar cerēt. Tautu Savienība ir bezspēcīga un mūsu sabiedrotā Igaunija jau parakstījusi līgumu. Polija ir sakauta, un satiksme ar Lielbritāniju un Franciju ir pārtraukta. Nav šaubu, ka mums būs jāparaksta Maskavā līdzīgs līgums, kā to ir parakstījuši igauņi.&quot;&lt;ref&gt;[[Edgars Dunsdorfs]]. Kārļa Ulmaņa dzīve. — Rīga, 1992. — 350.—351.lpp.)&lt;/ref&gt;}}

Pēc īsām sarunām par bāzu atrašanās vietām PSRS ieveda Latvijā 25 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, kas ierīkoja sauszemes, gaisa un jūras karaspēka bāzes, kur kopā ar karaspēka vienībām un tehniku izvietoja arī nekontrolētu skaitu militāro inženiertehnisko darbinieku un virsnieku ģimenes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |title=Padomju Savienības militārās bāzes Baltijā 1939—1940 |access-date={{dat|2016|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; PSRS prasības pēc papildu privilēģijām turpināja augt. 13. oktobrī pēc PSRS pieprasījuma tika parakstīta pirmā papildu vienošanās, pēc tam nākamās (kopā 12 vienošanās).

[[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 2. sevišķā strēlnieku korpusa sastāvā Latvijā bija 67. strēlnieku divīzija, 6. vieglo tanku brigāde, 10. smago tanku pulks, 86. zenītartilērijas divizions. Bez tam Latvijā atradās 18. aviācijas brigāde ar trim aviācijas pulkiem, kas tika izvietoti aerodromos. 15. iznīcinātāju pulks atradās [[Ventspils|Ventspilī]], 21. iznīcinātāju pulks [[Liepāja|Liepājā]] (divi eskadroni) un 39. jauktais aviopulks (divas eskadriļas) [[Vaiņode|Vaiņodē]]. Papildus Latvijā vēlāk ieradās viens smago bumbvedēju pulks (64 lidmašīnas). 2. sevišķā strēlnieku korpusa štābs atradās Liepājā, viens bataljons — Ventspilī, bet 6. tanku brigāde — Vaiņodē. Sākot ar 1940. gada janvāri, uz Latviju, [[Lietuva|Lietuvu]] un [[Igaunija|Igauniju]] katru mēnesi no PSRS devās 220 vagoni (aptuveni 11 vilcienu sastāvi) ar karaspēku un bruņutehniku.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads). // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1964. gadā (Vēsturnieku komisijas raksti, 13 sēj.). Rīga, 2003. — 28. lpp.&lt;/ref&gt;

1940. gada 9. janvārī PSRS pilnvarotais lietvedis Latvijā I. Zotovs PSRS ārlietu tautas komisāra vietniekam V. Potjomkinam un PSRS Ārlietu tautas komisariāta Baltijas valstu nodaļai sūtīja ziņojumu, kurā atzina, ka Latvijas valdība uzskata, ka pie šī līguma novedušas &quot;draudošās briesmas no PSRS, kura savilkusi pie Latvijas robežas savu karaspēku&quot;. Zotovs atzina, ka oficiāli Latvijas valsts izturas lojāli pret PSRS karabāzēm, taču &quot;Latvijas valdība savstarpējās palīdzības paktu pilda ar lielu nepatiku.&quot; 1940. gada 4. aprīlī PSRS Ārlietu tautas komisariāta Baltijas valstu nodaļas vadītājs A. Lisjaks ziņoja PSRS ārlietu tautas komisāram [[Vjačeslavs Molotovs|Vjačeslavam Molotovam]] un viņa vietniekam [[Vladimirs Dekanozovs|Vladimiram Dekanozovam]], ka Latvijas valdošās aprindas uzskatot PSRS un Latvijas 1939. gada 5. oktobra savstarpējās palīdzības līgumu par piekāpšanos spēkam un &quot;uzspiestu pārejas posmu&quot;.&lt;ref&gt;Krievijas Ārlietu ministrijas arhīvs (Архив Министерства Иностранных дел России; turpmāk — KĀMA), 0150. f., 38. apr., 1940. g., 15. l., 17. lp.; KĀMA, 210. f., 21. apr., 1940. g., 3. l., 23. mape, 1.—3. lp.&lt;/ref&gt;

1940. gada 28. maijā PSRS informēja Latvijas pārstāvjus, ka PSRS [[feldjēgers|feldjēgeri]], kuri pavada [[pasts|pastu]], turpmāk ignorēs Latvijas likumus un Latvijas teritorijā nēsās ieročus.&lt;ref&gt;KĀMA, 210. f., 21. apr., 5. l., 23. mape, Докладная записка о ходе выполнения пактов взаимо-помощи между СССР и Прибалтийскими странами по основным вопросам, связанными с обслуживанием частей Красной армии, находящихся в Прибалтике. 117. lp.&lt;/ref&gt;

1940. gada 7. jūnijā Latvijā bija izvietotas 84 dažādas [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sauszemes karaspēka daļas, karaspēka pārvaldes un iestādes. Galvenās karaspēka vienības bija 2. sevišķais strēlnieku korpuss un 67. strēlnieku divīzija ar pārvaldes centriem [[Liepājas kara osta|Liepājas kara ostā]], kā arī 6. vieglo tanku brigāde ar pārvaldes centru [[Līguti|Līgutos]].

== Trešais posms ==
[[Attēls:Latvijas armija 1940 16 jun.jpg|thumb|[[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] izvietojums 1940. gada 16. jūnijā un plānotās aizsardzības līnijas]]
Jau 1940. gada sākumā PSRS bija izstrādāts detalizēts plāns iebrukumam [[Baltija]]s valstīs, to armiju sakaušanai, karagūstekņu izvešanai uz PSRS un izvietošanai koncentrācijas nometnēs. 1940. gada 9. jūnijā PSRS iekšlietu tautas komisāra vietnieks V. Černišovs ziņoja [[VK(b)P]] CK Politbirojam, ka konvoja karaspēks ir sagatavots atbruņoto Baltijas valstu armiju izvešanai un uzņemšanai astoņās nometnēs. Baltijas valstu austrumu pierobežas rajonos tika izveidota virkne pieņemšanas punktu Baltijas valstu karagūstekņu “uztveršanai”, lai nosūtītu tos tālāk uz sagatavotajām koncentrācijas nometnēm.&lt;ref&gt;Krievijas Valsts sociāli politiskās vēstures arhīvs (Российский Государственный архив социально политической истории; turpmāk — KVSPVA), 17. f., 3. apr., 1025. l., 39. lp.; Arī: Лебедева А. Подготовка лагерей для прибалтов // Катынь — преступления против человечества. — Москва, 1994, c. 243—249.&lt;/ref&gt;

1940. gada maija sākumā [[VK(b)P]] CK un [[NKVD]] speciālā komisija [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]] no igauņu, latviešu un lietuviešu valodas pratējiem izveidoja īpašas nozīmes operatīvās grupas iesūtīšanai Baltijas valstīs. Viņi tika gatavoti kā valodas un vietējo apstākļu zinātāji, kas varētu darboties kā tulki, propagandisti un čekisti gadījumam, ja nāksies īstenot klasisku okupāciju, kurā vietējie iedzīvotāji atteiksies sadarboties.&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf Daina Bleiere Latvijas PSR nomenklatūras veidošanās 1940.—1941. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160110123403/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf |date={{dat|2016|01|10||bez}} }} No: Okupācijas režīmi Baltijas valstīs (1940—1991). Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 25. sējums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. — 34 lpp.&lt;/ref&gt;

1940. gada 14. jūnijā Baltkrievijas sevišķā kara apgabala komandieris ģenerālleitnants [[Dmitrijs Pavlovs]] izdeva pavēli par to, kā jāizturas pret Baltijas nacionālo armiju karagūstekņiem. Izpildot šo pavēli, gūstekņi bija jāpieņem IeTK uz PSRS un Baltijas valstu robežas. 3. armijas sagūstītie karavīri bija jānodod PSRS IeTK [[Bigosova]]s un [[Svencjani|Svencjanu]] dzelzceļa stacijā, bet 11. armijas gūstekņi — Solu un Marcinkancu dzelzceļa stacijā. Tika noteiktas karagūstekņu ēdināšanas normas, aizliedzot atņemt karavīru personiskās mantas, izņemot ieročus.&lt;ref&gt;Krievijas Kara vēstures arhīvs (Российский военно исторический архив, turpmāk — KKVA), 25874. f., 6. apr., 85. l., 142.—144. lp.; Arī: Петров Б. А. Вооруженные формирования Прибалтики накануне Великой Отечественной войны. // Военно-исторический архив., 2000, No 10, с. 280—281.&lt;/ref&gt;

=== Plāni situācijas saasināšanai ===
PSRS iestādes uzsāka situācijas destabilizēšana Latvijā:&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 62. lp.&lt;/ref&gt;
* 1939. gada decembrī PSRS specdienestu emisāru uzraudzībā un ar viņu tiešu līdzdalību tika organizēta [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistu]] un [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|sociāldemokrātu]] t.s. ''kreisā bloka memoranda'' publicēšana, kurā aicināja [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] gāzt [[Kārlis Ulmanis|Ulmaņa]] diktatūru.
* Tika mēģināts Stokholmā noorganizēt t.s. [[Ansis Rudevics|Anša Rudevica]] grupas alternatīvo valdību, kas ieņemtu dažas iestādes [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Liepāja|Liepājā]] un ar Sarkanās armijas atbalstu kā &quot;tautas valdība&quot; vērstos pret &quot;Ulmaņa fašistisko režīmu&quot;.
* PSRS emisāri, veicot komunistisku aģitāciju dažās fabrikās, mēģināja organizēt strādnieku sacelšanos Latvijā, kas lūgtu PSRS militāro atbalstu. Šo virzienu pārtrauca [[Latvijas Politiskā policija]], 1940. gada 9.—13. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] arestējot 67 [[Latvijas Komunistiskā partija|komunistu]] aktīvistus.
* Līdzīgi kā Lietuvā, tika organizēta Latvijā patvaļīgā atvaļinājumā esošu Sarkanās armijas karavīru un jūrnieku it kā nolaupīšana, kurā apsūdzēja Latvijas specdienestus.
* Tika projektēta latviešu izcelsmes PSRS pilsoņu &quot;valdība&quot;, kura varētu sagrābt varu Rēzeknē un lūgt PSRS militāro palīdzību (analoģisku [[Somijas Demokrātiskā Republika|Somijas Demokrātiskās Republikas]] &quot;Tautas valdībai&quot;, kuru, Ziemas karam sākoties, izveidoja PSRS specdienesti.

=== Okupācija ===
{{see also|Lietuvas okupācija (1940)|Igaunijas okupācija (1940)}}
[[Attēls:Nodedzinātā Masļenku robežsardzes ēka 1940.jpg|thumb|1940. gada 15. jūnija kaujas laikā nodedzinātās Masļenku robežsardzes ēkas krāsmatas]]
[[Attēls:Riga_1940_Soviet_Army.jpg|thumb|Sarkanās armijas ienākšana Rīgā, 1940. gada 17. jūnijs]]
[[Attēls:Sarkanās armijas tanki BT-7 pie Rīgas autoostas 1940. gada 17. jūnijā.jpg|thumb|Sarkanās armijas tanki BT-7 pie Rīgas autoostas 1940. gada 17. jūnijā.]]
Atbilstoši [[Staļina &quot;Kastaņu runa&quot;|Staļina t.s. &quot;Kastaņu runā&quot;]] paustajam uzstādījumam Baltijas valstu okupāciju PSRS valdība ieplānoja veikt pēc tam, kad būs beidzies Vācijas karš pret [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Rietumu sabiedrotajiem]]. 1940. gada 10. maijā [[Vērmahts]] iebruka [[Benilukss|Beniluksa]] valstīs, 4. jūnijā kaujā pie [[Denkerka]]s tika sakauta britu armija, 16. jūnijā atkāpās Francijas valdība un Francijas armija pārtrauca aktīvu pretošanos vāciešu uzbrukumam.

1940. gada 3. jūnijā, Latvijas Aizsardzības ministra [[Krišjānis Berķis|Krišjāņa Berķa]] Maskavas vizītes pirmajā dienā ar PSRS Aizsardzības tautas komisāra Semjona Timošenko pavēli visus Baltijas valstīs izvietotos bruņotos spēkus apvieno vienotā grupējumā — [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabalā]], par kura komandieri ieceļ tautas komisāra vietnieku 2. ranga armijas komandieri A. Laktionovu. PSRS Augstākā Padome pieņem lēmumu par trešā dienesta gada karavīru aizturēšanu dienestā līdz 1941. gada 1. janvārim.

No 4. līdz 7. jūnijam Ļeņingradas kara apgabalā, Kaļiņinas kara apgabalā un Baltkrievijas sevišķajā kara apgabalā tiek izsludināta trauksme un mācību aizsegā karaspēks sāk koncentrēties pie Baltijas valstu robežām.

Armijas pastiprināšanai 8. jūnijā uz reģionu no Maskavas kara apgabala tika nosūtīta 1. motorizētā, 17. un 84. strēlnieku divīzijas, 39. un 55. vieglo tanku divīzijas, 128. motorizētā divīzija no [[Arhangeļska]]s un 55. strēlnieku divīzija no [[Orla]]s kara apgabala.

Pie Latvijas un [[Lietuva]]s dienvidaustrumu robežas izvietojās PSRS 3. armija ar 4. un 24. strēlnieku korpusu un 3. kavalērijas korpusu. 11. armija ar 10. un 11. strēlnieku korpusu un 6. kavalērijas korpusu izvietojās pie Lietuvas robežas. Starp [[Somu līcis|Somu līci]] un [[Peipusa ezers|Peipusa ezeru]] izejas pozīcijas ieņēma 11. strēlnieku divīzijas daļas. Uz dienvidiem no Peipusa ezera izvietojās 8. armija. Pie Lietuvas robežas Sarkanā armija pabeidza ieņemt izejas pozīcijas 15. jūnijā, bet pie Latvijas un [[Igaunija]]s robežas — 16. jūnijā. Kopā Baltijas okupācijai bija norīkotas 3 armijas, 7 strēlnieku un 2 kavalērijas korpusi, 20 strēlnieku, divas motostrēlnieku un 4 kavalērijas divīzijas. Pie Baltijas valstu robežām kaujas gatavībā stāvēja deviņas tanku un viena gaisa desanta brigāde.&lt;ref&gt;Мельтюхов М. Упущенный шанс Сталина, с. 162.&lt;/ref&gt; Kopējais kareivju skaits šajās vienībās bija ap 450 000, ar 8000 lielgabaliem, 3000 tankiem un 2600 lidmašīnām.

1940. gada 8. jūnijā Baltijas valstīs pēc ''Savstarpējās palīdzības paktiem'' bāzētajās, kā arī to pierobežās savilktajās Sarkanās armijas daļās tika izsludinātā kaujas trauksme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf |title=Juris Ciganovs, Sarkanās armijas gatavošanās iebrukumam Baltijas valstīs 1940. gada jūnijā, 618 lpp |access-date={{dat|2016|07|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160110123403/http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_2205_Vesturnieku_komisijas_raksti_25_sejums.pdf |archivedate={{dat|2016|01|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Ļida|Ļidā]] notika armijas komandējošā sastāva slepena apspriede. Armijas pavēlnieka vietnieks ģenerālleitnants [[Fjodors Kuzņecovs]], kurš komandēja 11. armiju, ziņoja par &quot;iespējamām darbībām pret Lietuvu&quot;. 11. jūnijā no pulksten 13.00 līdz 16.00 notika cita apspriede, piedaloties nupat ieceltajam karaspēka pavēlniekam, ģenerālleitnantam Dmitrijam Pavlovam, kurš iepazīstināja ar kaujas plānu un karaspēka uzdevumiem. No 1940. gada 10. jūnija 21.30 Baltijas valstīs izvietotā karaspēka radiostacijām bija jāstrādā tikai uztveršanas režīmā, gaidot signālu operācijas sākšanai.&lt;ref&gt;[https://gulags.wordpress.com/2013/08/20/pavele-but-gataviem-iebrukt-latvija-1940-g-9-junijs/ Директива НКО СССР № 02622.] 1940. gada 9. jūnijs&lt;/ref&gt; Karaspēkam bija jādod pēkšņs trieciens [[Lietuvas armija]]i, nepieļaujot tās atkāpšanos uz [[Austrumprūsija|Austrumprūsiju]], un jāieņem Lietuva trijās līdz četrās dienās.

1940. gada 9. jūnijā izdota direktīva Nr. 02622 par Baltijas valstu jūras blokādi, kas tika uzsākta 12. jūnijā, un jau 14. jūnijā tika notriekta pasažieru lidmašīna, kura veica regulāro reisu no Tallinas uz Helsinkiem. Somu kompānijas “Aero” lidmašīnu “Ju 52 Kaleva” apšaudīja PSRS bumbvedēji “DB-3”, un bojā gāja visi deviņi cilvēki lidmašīnā. Tāpat blokādes laikā tika ieņemti 52 kuģi, uz dažiem pat ticis šauts.

Padomju flotes uzdevums bija pilnībā bloķēt Tallinas, Paldisku un Liepājas ostas, būt gatavībā ieņemt Lietuvas flotes bāzi Palangā, pārtraukt jebkādu satiksmi Rīgas un Somu līci. Jūrā no [[Klaipēda]]s piekrastes dienvidos līdz [[Narva]]i ziemeļos PSRS Baltijas jūras kara flotes kuģi izveidoja kādas septiņas aizsprosta grupas. Šajā jūras blokādes operācijā piedalījās 1939. gada oktobrī [[Liepājas Karosta|Liepājas Karostā]] izveidotajā PSRS kara flotes bāzē izvietotais kreiseris &quot;Kirov&quot;, 2 līderkuģi, 3 mīnukuģi, 10 zemūdenes, 2 mīnu traleri un 1 lielgaballaiva, kopā 19 karakuģi.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 67. lp.&lt;/ref&gt; Kopumā kara operāciju Baltijas jūrā nodrošināja 120 padomju kuģi.

1940. gada 12. jūnijā tiek izdota Rietumu kara apgabala ģenerāļa Dmitrija Pavlova pavēle Nr. 002/op, kura uzdeva 11. armijai kopā ar 16. sevišķā strēlnieku korpusa (SSK) vienībām aplenkt un iznīcināt pretinieku kaujas rajonā. Pēc desantēšanās Lietuvā 16. SSK bija jānotur savi dislokācijas rajoni, jāieņem tilti pār [[Nemuna]]s un [[Nere]]s upēm un jānodrošina 214. gaisa desanta brigādes 935 kaujinieku desants piecus kilometrus uz dienvidiem no [[Gaižuki|Gaižuku]] dzelzceļa stacijas. Kopā ar 16. sevišķā strēlnieku korpusa daļām desantniekiem bija jāieņem galvenie [[Kauņa]]s objekti. [[Kauņa]]s [[Aerodroms|aerodromā]] bija paredzēts izsēdināt vēl 475 desantniekus. Operāciju plānoja pabeigt 1940. gada 15. jūnija rītā, bet jau 1940. gada 13. jūnijā desantēšanas vietas sagatavošanai netālu no [[Gaižuki|Gaižuku]] stacijas bija desantēti septiņi cilvēki.&lt;ref&gt;Мельтюхов М. Упущенный шанс Сталина, c. 162.; Еременко А. Год 1940-й: Каунас встретил нас цветами. // Военно-исторический журнал., 1994, No 3, с. 39—40.&lt;/ref&gt;

Ideoloģiskai iedzīvotāju un Sarkanās armijas karavīru ietekmēšanai bija sagatavotas propagandas lapiņas, kuras bija paredzēts izkaisīt Baltijas valstīs no lidmašīnām kara pirmajās dienās. Tajās bija teikts: &quot;...Sarkanā armija pārņem savā varenajā un uzticamajā aizsardzībā Baltijas tautu brīvību un neatkarību un atbrīvos jūs no kapitālistu un muižnieku jūga.&quot;&lt;ref&gt;KKVA, 9. f., 29. apr., 540. l., 79.—120. lp.&lt;/ref&gt;

Naktī no 14. uz 15. jūniju Sarkanā armija šķērsoja Latvijas—PSRS robežu un uzbruka III [[Abrene]]s bataljona 2. un 3. robežpunktiem, tos iznīcinot. Provokatīvajā uzbrukumā, ko nodēvēja par [[Masļenku robežincidents|Masļenku robežincidentu]], tika nodedzināti abi robežapsardzības punkti, un trīs robežsargi krita kaujā. Tika nošauts viens un smagi ievainots otrs civiliedzīvotājs, kurš vēlāk mira. 9 robežsargus un 28 vietējos iedzīvotājus aizveda gūstā uz PSRS.&lt;ref&gt;Feldmanis A. E. Masļenku traģēdija — Latvijas traģēdija. — Rīga, 2002.&lt;/ref&gt; Saistībā ar šo agresijas aktu dokumentāli fiksēts pirmais nelikumīgais Latvijas pilsoņa arests, ko veikušas PSRS spēka struktūras Latvijas teritorijā: tika sagūstīts un uz PSRS teritoriju aizvests Latvijas pilsonis, zemnieks Dmitrijs Maslovs — pret viņu tūlīt tika ierosināta krimināllieta par sadarbību ar Latvijas robežsardzi un izlūkdienestu, kā arī par spiegošanu pret PSRS. 1942. gada 8. aprīlī PSRS IeTK Sevišķā apspriede D. Maslovam piesprieda nāvessodu.&lt;ref&gt;Latvijas Valsts arhīvs (turpmāk LVA), 1986. f., 2. apr., P-6578. l., 199., 200. lp.&lt;/ref&gt; Arestētais robežsargs [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941), kura sieva un dēls bija gājuši bojā uzbrukumā, vēlāk tika ieslodzīts [[Rīgas Centrālcietums|Rīgas Centrālcietumā]] un nošauts, padomju varai bēgot no Rīgas 1941. gada 27.—29. jūnijā.&lt;ref&gt;[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=4771 Rīgas Centrālcietumā noslepkavotie. Lūgums sniegt ziņas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201029124827/http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=4771 |date={{dat|2020|10|29||bez}} }} Inese Dreimane, laikraksts &quot;Latvietis&quot; Nr. 327, 2014. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

== PSRS ultimāts Latvijai ==
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS Ārlietu tautas komisārs [[Vjačeslavs Molotovs]] izsauktajam Latvijas sūtnim [[Fricis Kociņš|Fricim Kociņam]] nolasīja PSRS valdības [[Ultimāts|ultimātu]], kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas [[valdība]]s atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā,&lt;ref&gt;Valdības Vēstnesis, 17.06.1940.&lt;/ref&gt; informējot, ka ja līdz plkst. 23.00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, Sarkanā armija ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos.&lt;ref&gt;Blūzma V. Piecdesmit neatzīšanas gadi. // Latvijas Jurists, 24.08.1990.&lt;/ref&gt; Šajā laikā Sarkanā armija jau bija okupējusi Lietuvu un sāka īstenot līdzīgu operāciju pret Igauniju.

Pēc dažiem avotiem, Ulmanis sazinājās ar Vācijas sūtni Latvijā Hansu Ulrihu fon Koci, lūdzot atvērt ''Klaipēdas koridoru'' valdības un armijas evakuācijai, taču Vācija to neatļāva.&lt;ref&gt;Мельтюхов Михаил Иванович [http://militera.lib.ru/research/meltyukhov/05.html «Упущенный шанс Сталина. Советский Союз и борьба за Европу 1939—1941»]. — Вече, Москва 2002. {{ISBN|5783811963}}&lt;/ref&gt; Armija nesaņēma pavēli pretoties un neveica nekādu pretestību okupācijai, kaut gan armijas vadības plāni to paredzēja.&lt;ref&gt;Ēriks Jēkabsons [http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums Latvijas okupācijas hronika. Aculiecinieku vēstījums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170309050034/http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums |date={{dat|2017|03|09||bez}} }} Ir — 14.03.2014.&lt;/ref&gt;

17. jūnijā plkst. 9.00 Sarkanās armijas pārstāvis ģenerālpulkvedis D. Pavlovs [[Jonišķi|Jonišķu]] dzelzceļa stacijā sastapās ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] pulkvedi [[Otto Ūdentiņš|Otto Ūdentiņu]], kurš plkst. 13.00 parakstīja Latvijas Bruņoto spēku kapitulācijas aktu — tā nepretosies ienākošajām Sarkanās armijas daļām, paliekot savās mītnēs. 21. jūnijā, protestējot pret notiekošo, nošāvās ģenerālis [[Ludvigs Bolšteins]].

Nesagaidot Latvijas valdības atbildi uz ultimātu un armiju pārstāvju tikšanās rezultātus, PSRS 8. armijas un 2. armijas daļas pārgrupējās no kaujas kārtības gājienam un šķērsoja Latvijas-PSRS robežu. Plkst. 13.00 pirmie Sarkanās armijas tanki iegāja Rīgā, ieņemot pozīcijas stratēģiski svarīgākajos ielu krustojumos. Vispirms tika sagrābti [[Spilves lidlauks]], dzelzceļa stacijas, [[Tilts|tilti]], galvenais [[pasts]], [[telegrāfs]], [[radio]] u.c. stratēģiski objekti. Lai sazinātos ar [[Maskava|Maskavu]], iekārtoja sakaru centrāli [[Vienības laukums (Rīga)|Vienības laukumā]]. Sarkanā armija bloķēja civilo kuģu un lidmašīnu satiksmi ar citām valstīm. 3. armija ieņēma Latvijas dienvidaustrumu daļu, bet 2. SSK vienības — Latvijas rietumdaļu. PSRS IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju 4. Pārvaldes vadītājs [[Pāvels Sudoplatovs]] vēlāk atzina: &quot;Latviju okupēja mūsu karaspēks&quot;.&lt;ref&gt;Судоплатов П. Спецоперации Лубъянки и Кремля в 1930—1950 годы, с. 155.&lt;/ref&gt;

Sarkanā armija visās apdzīvotajās vietās ieņēma valsts pārvaldes ēkas, telefonu centrāles, pasta un banku nodaļas, tipogrāfijas un radioraidītājus, bet ne visur tas ritēja bez aizķeršanās. Tika izvietota sardze pie nozīmīgākajiem tiltiem, ministrijām, bankām, prezidenta apartamentiem u.c. Visas turpmākās ziņas un paziņojumi Latvijas masu informācijas līdzekļos tika cenzēti no padomju drošības iestāžu puses, tātad pauda tikai padomju valstij vajadzīgu informāciju.

Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 68. lp.&lt;/ref&gt; Latvijā izvietotajās padomju karabāzēs jau atradās 25 000 vīru liels karaspēka kontingents, kurš bloķēja apgādes ceļus rietumos. Bet Latvijas Bruņoto spēku sastāvā 1940. gada 1. jūnijā bija 2013 virsnieku, sanitārvirsnieku un administratīvo virsnieku, 27 555 virsnieku vietnieku, instruktoru un kareivju, kopā 29 568 vīri. Pieskaitot 1275 brīvā līguma darbiniekus, armijas kopskaits bija 30 843 vīru.&lt;ref&gt;[https://veletajiem.wordpress.com/2014/03/14/latvijas-okupacija-1940-gada-dokumentos-lidzigi-krievija-2014-gada-rikojas-ukraina/ Latvijas okupācija 1940. gadā dokumentos]&lt;/ref&gt;

PSRS Aizsardzības tautas komisāra maršala [[Sergejs Timošenko|Sergeja Timošenko]] 1940. gada 17. jūnija ziņojumā nr. 390-ss VK(b)P CK Politbirojam teikts: &quot;Lai ātrāk nodrošinātu Baltijas K[ara] D[arbības] T[eritoriju], uzskatu par nepieciešamu nekavējoši uzsākt ieņemto Baltijas republiku teritorijā šādus pasākumus: ...Austrumprūsijas un Baltijas pierobežu nekavējoši ieņemt mūsu robežapsardzības karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku armiju atbruņošanu un izformēšanu. Atbruņot iedzīvotājus, policiju un nemilitārās organizācijas. ... [Valsts] objektu apsardzību, sardžu un garnizonu dienestu uzdot mūsu [Sarkanās armijas] karaspēkam. ... Uzsākt ieņemto republiku sovetizāciju. ... Ieņemto republiku teritorijā izveidot [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabalu]] ar štābu Rīgā. Par apgabala karaspēka pavēlnieku iecelt ģenerālpulkvedi Afanasenko.”&lt;ref&gt;1941 год в 2-х книгах. Книга первая. — Москва, 1998, c. 44—45.&lt;/ref&gt;

PSRS pārkāpa 1932. gada 5. februārī ar Latviju parakstītajā neuzbrukšanas līgumā fiksēto mehānismu līgumslēdzēju pušu nesaskaņu noregulēšanai. Tā pārkāpa līgumu, kurš nepārprotami un tieši izslēdza spēka lietošanas draudus, kas būtu vērsti pret vienas vai otras valsts politisko neatkarību, un paredzot, ka līgumslēdzējas puses atturēsies no jebkādām agresīvām akcijām pret otru pusi.&lt;ref&gt;Latvijas okupācija un aneksija 1939.—1940. / Dokumenti un materiāli. — Rīga, 1995, 51.lpp.&lt;/ref&gt;

== Okupācijas varas izveidošana ==
{{See also|Latvijas PSR}}
[[Attēls:Kirhenšteina Ministru Kabinets 1940.jpg|thumb|Kirhenšteina Ministru Kabinets.]]
[[Attēls:Strādnieku gvarde pieprasa Latvijas pievienošanu PSRS 1940. gada 31. jūlijā.jpg|thumb|1940. gada 31. jūlijā okupācijas iestāžu organizētajā demonstrācijā Rīgas Stacijas laukumā bruņotās [[Strādnieku gvarde]]s vienības pieprasa Latvijas aneksiju.]] 
Vēsturnieki joprojām strīdas par Kārļa Ulmaņa uzvedības iemesliem 1940. gada jūnija—jūlija dienās. Savā pēdējā radio uzrunā, kuru viņš 17. jūnija vakarā teica nu jau no PSRS armijas kontrolē pārņemtā radio, Ulmanis paziņoja, ka armijas ienākšana notiek ar valdības ziņu, aicināja visiem saglabāt mieru un noslēdza ar frāzi &quot;Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/10314-ko-sacija-valsts-prezidents-karlis-ulmanis-1940-gada-17-junija |title=Ko sacīja Valsts prezidents Kārlis Ulmanis 1940. gada 17. jūnijā |access-date={{dat|2017|02|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170104104840/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/10314-ko-sacija-valsts-prezidents-karlis-ulmanis-1940-gada-17-junija |archivedate={{dat|2017|01|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Realitātē Latvija nonāca pilnīgā Sarkanās armijas varā, kas saskaņā ar 1907. gada ''Hāgas sauszemes kara konvencijas'' 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme.&lt;ref&gt;Meissner B. The Occupation of the Baltic States.., p. 443.&lt;/ref&gt; [[Ulmaņa 5. Ministru kabinets|Ulmaņa valdība]] zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, padomju armija un specdienesti. Ulmanis vēl mēnesi saglabāja formālo Valsts Prezidenta amatu, atrazdamies faktiskā mājas apcietinājumā [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] un parakstot visus Kirhenšteina valdības lēmumus. Ulmani 22. jūlijā arestēja [[NKVD]] un deportēja uz PSRS (tas bija klajā pretrunā ar visām esošajām starptautiskajām tiesībām, t.sk. arī ar PSRS un Latvijas savstarpējās palīdzības līguma 5. pantu, kas paredzēja, ka pakta realizēšana nekādā ziņā nedrīkst skart līgumslēdzēju pušu suverēnās tiesības, to valsts iekārtu, ekonomisko un sociālo sistēmu, kā arī militāros pasākumus).&lt;ref&gt;Latvijas okupācija.., 119.lpp.&lt;/ref&gt;

Ar okupācijas karaspēka palīdzību PSRS NKVD ({{val|ru|Народный коммисариат внутренних дел}} — 'Iekšlietu tautas komisariāts') [[emisārs|emisāri]] un to atbalstītāji no Latvijas pilsoņu vidus pārņēma valsts varu, piemēram, 1940. gada 19.—20. jūnijā Liepājā demonstrācijām pa priekšu gāja sarkanarmieši ar durkļiem kaujas gatavībā, tad pūlis kopā ar sarkanarmiešiem sagrāba valsts pasta ēku, [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] namu (šaujot).&lt;ref&gt;Latvijas Vēsture., 1994., 1. nr., 55. lpp&lt;/ref&gt; Latvijas Bruņoto spēku [[Zemgales divīzija]]s komandieris ģenerālis [[Žanis Bahs]] 1940. gada 21. jūnijā ziņoja armijas komandierim ģenerālim [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņam Hartmanim]], ka viņam uzticētās armijas vienības ir bloķētas kazarmās, bez munīcijas un kaujas nespējīgas, pārvietošanās ziņā pakļautas vietējam Sarkanās armijas štābam.&lt;ref&gt;Latvijas Vēsture., 1994., 1. nr., 54. lpp.&lt;/ref&gt; Atsakoties sadarboties ar okupācijas varu, pašnāvību savā darba kabinetā izdarīja Latvijas Robežsargu brigādes ģenerālis [[Ludvigs Bolšteins]].

18. jūnijā Latvijā ieradās PSRS oficiālais pārstāvis [[Andrejs Višinskis]], kurš 19. jūnija vakarā ieradās pie Ulmaņa un iesniedza tam apstiprināšanai sagatavoto jaunās valdības ministru sarakstu. Višinska virsvadībā Latvijas marionešu valdību sastādīja PSRS sūtniecībā.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.20.vishin_lat.htm  PSRS pilnvarotā Latvijā Andreja Višinska telefonogramma PSRS Ārlietu tautas komisariātam. 1940. gada 20. jūnijā plkst. 15.10-16.00] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140627235213/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.06.20.vishin_lat.htm |date={{dat|2014|06|27||bez}} }} tulkojums no ''Полпреды сообщают... Сборник документов об отношениях СССР с Латвией, Литвой и Эстонией август 1939 г.-август 1940 г.'' Москва: Междунвродные отношения, 1990. Nr.273, с.408.&lt;/ref&gt; Tajā tika iekļauti cilvēki, kuriem pēc vietējo PSRS diplomātu un Maskavas pārstāvja domām varēja droši uzticēt ministra portfeļus (daudzi uzaicinātie, piemēram, [[Atis Ķeniņš]], [[Jānis Breikšs]], [[Pēteris Bergis]], atteicās).

20. jūnijā notika Ulmaņa valdības pēdējā sēde, bet nākamajā dienā — [[Kirhenšteina Ministru kabinets|jaunā Ministru kabineta]] pirmā sēde. Tajā no 10 ministriem piedalījās tikai 6, kurus bija izdevies dažās dienās sadabūt: Ministru prezidents un Ārlietu ministra vietas izpildītājs profesors [[Augusts Kirhenšteins]], Iekšlietu ministrs — žurnālists [[Vilis Lācis]], Kara ministrs — ģenerālis [[Roberts Dambītis]], Sabiedrisko lietu ministrs — [[Pēteris Blaus]], Satiksmes ministrs — [[Jānis Jagars]], Tautas labklājības ministrs — [[Jūlijs Lācis]] un Tieslietu ministrs — [[Juris Pabērzs]]. Neviens no viņiem šajā laikā nebija [[LKP|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedrs. Lai pilnīgi nokomplektētu kabinetu, vajadzēja vēl 17 dienas. Par Izglītības ministru 2. jūlijā kļuva profesors [[Paulis Lejiņš]], par Zemkopības ministru 4. jūlijā — agronoms [[Jānis Vanags (agronoms)|Jānis Vanags]], par Finanšu ministru 4. jūlijā — inženieris [[Kārlis Karlsons]]. Valsts kontrolieris no 5. jūlija bija [[Arnolds Tabaks]]. Šādā sastāvā šī tā sauktā &quot;Tautas valdība&quot; darbojās līdz 21. jūlijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/treijs.htm |title=Prof. Dr.habil.hist. Treijs R. Par Latvijas okupāciju 1940. gadā. |access-date={{dat|2008|07|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101029055301/http://vip.latnet.lv/lpra/treijs.htm |archivedate={{dat|2010|10|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

21. jūnijā tika publicēts pirmā t.s. [[Kirhenšteina Ministru kabinets|Tautas valdības]] deklarācija par vecās varas &quot;gāšanu&quot; un jaunās valdības galvenajiem mērķiem. Deklarācijā tika apgalvots, ka tiks &quot;nodrošināta Latvijas valsts neatkarība, savstarpēja drošība un mierīga, sekmīgu abu valstu [Latvijas un PSRS] sadarbība&quot; un &quot;savā ārējā politikā [jaunās] valdības princips būs miermīlīgu un draudzīgu attiecību nodrošināšana ar visām valstīm...&quot;, &quot;valdība rūpēsies, lai pilnībā realizētos [[Latvijas Republikas Satversme]] pēc tautas īstenās gribas&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/dokumenti/augusta-kirhensteina-sastaditas-valdibas-deklaracija-2161940 Augusta Kirhenšteina sastādītās valdības deklarācija]&lt;/ref&gt;

27. jūnijā VK(b)P [[PSKP CK politbirojs|CK Politbirojs]] Maskavā izveidoja okupēto Baltijas valstu Komunistiskās partijas centrālkomitejas.&lt;ref&gt;KVSPVA, 17. f., 58. l., 74. lp.; 61. l., 72., 73. lp.; 64. l., 79., 80. lpp.&lt;/ref&gt; Ar 10. jūlija VK(b)P CK Politbiroja lēmumu (t.i., vēl pirms Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā) okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā kā ''teritoriālie korpusi'' (vēlāk to apstiprināja un sīkāk reglamentēja VK(b)P CK Politbiroja 14. augusta lēmums un PSRS TKP — ''Tautas Komisāru padomes'' — aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle).

Tika slēgtas ārvalstu sūtniecības un 13. augustā izraidīts Vatikāna nuncijs.

1940. gada 25. jūnijā Vācijas vēstnieks U. Koce ziņoja [[Berlīne]]i, ka repatriācijai pieteicies liels skaits &quot;apšaubāmu&quot; vācbaltiešu, tai skaitā okupēto valsti vēloties pamest nesenie valdības locekļi (piemēram, bēgt vēlējies Sabiedrisko lietu ministrs [[Alfreds Jēkabs Bērziņš]]).&lt;ref&gt;Politisches Archiv des Auswärtigen Amt der Bundesrepublik Deutschlands (Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrijas Politiskais arhīvs, turpmāk tekstā VFR ĀM PA), R-29670, 136. lpp.&lt;/ref&gt; 21. jūnijā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] vēstnieks Latvijā [[Čārlzs Ords]] (''Orde'') telegrafēja uz [[Londona|Londonu]]: &quot;Saprotams, ka jaunās valdības izveidošana nevar notikt uz Satversmes pamata, bet gan spiediena rezultātā no ārienes&quot;, bet 27. jūnijā &quot;… notikumu gaita pilnīgi ir atkarīga no Politbiroja lēmumiem...&quot;&lt;ref&gt;Public Record Office, Foreign Office (Lielbritānijas Valsts arhīvs, Ārlietu ministrija), 419, nr. 456, 512. lp.&lt;/ref&gt; 11. jūlijā vācu vēstniecībām [[Tallina|Tallinā]], Rīgā un Kauņā [[Telegrāfs|telegrafēja]] Vācijas Ārlietu ministrijas [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]] R. Veiczekers: &quot;...jārēķinās ar Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai&quot;.&lt;ref&gt;VFR ĀM PA, R-27775, R-280274.&lt;/ref&gt; U. Koce ziņoja uz Berlīni 19. jūlijā: &quot;Šejienes notikumu veidu un tempus nosaka tikai Maskava&quot;.&lt;ref&gt;Politisches Archiv des Auswärtigen Amt der Bundesrepublik Deutschlands, VFR ĀM PA, R-27775, R-280274. 141. lpp.&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Kirhenšteins, Blaus un Višinskis pie Rīgas-Maskavas vilciena 1940. gada 26. jūlijā.jpg|Kirhenšteins, Blaus un Višinskis pie Rīgas—Maskavas vilciena 1940. gada 26. jūlijā
Višinskis ar Kirhenšteinu 1940.jpg|A. Višinskis ar atlasīto Latvijas Ministru prezidentu A. Kirhenšteinu Rīgas dzelzceļa stacijā 1940. gada jūnijā.
1940. Riga. We ask for full accession to the USSR.jpg|Demonstrācija ar lozungiem krievu valodā
Tautas Saeimas deputāti pie Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada jūlijā.jpg|Ar [[Latvijas karogs|Latvijas karogiem]] rotātā Latvijas Nacionālā teātra ēka 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai [[Tautas Saeima]]s pirmajā sēdē bija izraudzīta [[Latvijas valsts pasludināšana]]s vieta
Latvijas PSR Drāmatiskais teātris. 1940.jpg|Jau ar [[Staļins|Staļina]] un [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] dubultportretu rotātais [[Latvijas Nacionālais teātris]] pēc Latvijas aneksijas 1940. gada 5. augustā
Parad Riga 7 11 1940.PNG|Latvijas Bruņoto spēku karavīri vēl savās formās 1940. gada 7. novembrī piedalās parādē par godu Oktobra revolūcijai
&lt;/gallery&gt;

== Represijas ==
{{See also|1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija notikumi Litenē}}

[[Attēls:Kirhenšteins un Dambītis Kara skolas izlaidumā 1940.jpg|thumb|&quot;Tautas valdības&quot; Ministru Prezidents [[Kirhenšteins]] (vidū), armijas politiskais vadītājs [[Bruno Kalniņš|Kalniņš]] (pa kreisi) un kara ministrs [[Dambītis]] (labajā pusē) pēdējā [[Latvijas Kara skola]]s izlaidumā 1940. gada 27. jūlijā. Starp viņiem pēdējais karaskolas priekšnieks pulkvedis [[Konstantīns Mateuss]], kas 1941. gada 21. janvārī apcietināts un nošauts.]]
Jau ar okupācijas pirmajām dienām PSRS NKVD un [[Sarkanā armija]]s dienesti uzsāka vēl formāli neatkarīgas valsts pilsoņu arestus un viņu deportācijas uz PSRS teritoriju, kas uzskatāmi apliecina okupācijas pastāvēšanu ''de facto''. Arestēja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] vadību un &quot;bīstamākos&quot; virsniekus. Jūnija beigās [[Juhnova]]s filtrācijas nometnē ieveda pirmos arestētos Baltijas valstu armijas virsniekus un karavīrus (1940.—1941. gados PSRS spēka struktūras arestēja aptuveni 800 Latvijas Bruņoto spēku virsnieku un instruktoru, no kuriem mūsdienās noskaidroti 682 bojā gājušie, t.sk. 19 ģenerāļi, viens admirālis, 44 pulkveži, 109 pulkvežleitnanti, 195 kapteiņi, 145 virsleitnanti, 142 leitnanti — kopā okupācijas vara ieslodzīja koncentrācijas nometnēs 4665 latviešu karavīrus, t.i., 15,12% pirmsokupācijas laika Latvijas armijas).&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads), 87. lp.&lt;/ref&gt;

Pilnībā tika ignorēta Latvijas tiesu sistēma. Visas okupācijas varas iestāžu arestēto lietas skatīja Sarkanās armijas Kara tribunāli pēc [[Krievijas PFSR]] kriminālkodeksa, t.i., svešas valsts juridiskās sistēmas struktūras: Baltijas īpašā kara apgabala Kara tribunāls; Baltijas īpašā kara apgabala 8. armijas Kara tribunāls; Baltijas īpašā kara apgabala 4165. kara daļas Kara tribunāls; Ļeņingradas kara apgabala Kara tribunāls (nelegālo PSRS robežas pārgājēju lietas).

Bijušajā [[Valsts drošības komiteja|VDK]] arhīvā atrodas informācija par 7292 arestētām personām, no kurām 263 bija sievietes. 184 bija arestētas laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1940. gada 5. augustam (t.i., pirms oficiālās [[Latvijas PSR]] iekļaušanas PSRS sastāvā). Pirmos arestēja iepriekšējās varas pārstāvjus (valdības locekļus, ierēdņus, [[policija]]s un tiesu darbiniekus, aizsargus, robežsargus u.c.), kā arī to organizāciju pārstāvjus, kuriem bija sakari ar ārzemēm ([[Krievi|krievu]] emigrantus, [[Poļi|poļu]], [[Ebreji|ebreju]] aktīvistus, zināmākos &quot;[[Pērkonkrusts|Pērkonkrusta]]&quot; dalībiekus u.c.). Aresti lielākoties tika pamatoti kā to personu sodīšana, kas bija &quot;cīnījušās pret revolucionāro kustību un strādnieku šķiru&quot;. Līdz oficiālai [[KPFSR]] Kriminālkodeksa ieviešanai 1940. gada novembrī bija arestēti ap pusotra tūkstoša cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf |title=Dr.hist.Rudīte Vīksne. Represijas pret Latvijas iedzīvotājiem. |access-date={{dat|2008|07|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060813112829/http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf |archivedate={{dat|2006|08|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Valsts pārvaldē okupācijas vara, sākot ar 18. jūniju nomainīja, visus vadošos darbiniekus — to atlasi kontrolēja un vadīja Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas (VK(b)P) Centrālās komitejas (CK) Kadru pārvalde. Kā izpildinstitūcija piedalījās arī Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas (LK(b)P) CK un tai amatu jautājumā pakļautā Latvijas PSR Tautas Komisāru padome (TKP). T.s. Latvijas PSR valdībai nebija tiesību aicināt vadošā darbā kādu kandidātu, nesaskaņojot to ar VK(b)P CK. Ja kāda persona vēlējās strādāt Latvijas PSR pārvaldē, vietējās varas iestādes norādīja, ka ar lūgumu strādāt Latvijas PSR ir jāvēršas Maskavā VK(b)P CK.&lt;ref&gt;LVA, 101. f., 2. Apr. 118.1.&lt;/ref&gt;

== Okupācijas varas leģitimizēšanas mēģinājums ==
{{pamatraksts|Tautas Saeimas vēlēšanas}}
[[Attēls:Priekšvēlēšanu plakāts Tautas Saeimas vēlēšanās 1940. gadā.jpg|thumb|Tautas Saeimas priekšvēlēšanu plakāts]]
[[Attēls:Latvian SSR 1940.jpg|thumb|Padomju karte ar Latvijas PSR sākotnējām robežām 1940. gadā.]]
[[Attēls:Riga. Parade. November-7-1940.jpg|thumb|Kultūras darbinieki Oktobra revolūcijas parādē 1940. gada 7. novembrī]]
Padomju varas izveidošana un nelikumīgā iestāšanās PSRS sastāvā Latvijā notika pēc tāda paša scenārija kā [[Igaunijas iekļaušana PSRS]] un [[Lietuvas iekļaušana PSRS]]. Višinska izveidotā [[&quot;Tautas valdība&quot;]] 14.—15. jūlijā organizēja [[Tautas Saeimas vēlēšanas]]. Vēlēšanās atļāva piedalīties tikai vienam sarakstam katrā vēlēšanu apgabalā — Darba tautas blokam, — kuru formāli vadīja legalizētā [[LKP|Latvijas Komunistiskā partija]]. Par mēģinājumu izvirzīt alternatīvu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, t. i., par darbību, kas arī pēc jaunā Saeimas vēlēšanu likuma bija legāla, PSRS drošības iestāžu pārstāvji &quot;vainīgos&quot; arestēja un tiesāja.&lt;ref&gt;LVA, 1986. f., 2. apr., P-1574. l.&lt;/ref&gt;

Latvijas Darba Tautas bloka vēlēšanu platformā bija maldinoši ierakstīts, ka tā mērķis ir saglabāt Latvijas valsts neatkarību savienībā ar PSRS.&lt;ref&gt;[http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.06.darba_platf.htm &quot;Latvijas tautai šajās dienās jādodas pie balsošanas urnām apziņā, ka vienīgais ceļš uz laimi, valsts neatkarību, kultūras uzplaukumu un tautas materiālās labklājības augstākiem sasniegumiem — tas ir ciešas draudzības un izturēti godīgas savienības realizēšanas ceļš starp Latviju un PSRS, tas ir Latvijas un padomju tautu brālības ceļš, mūsu tautu kopīgais ceļš cīņā par mieru, laimi, par Latvijas Republikas un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības uzplaukumu&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140627235314/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.06.darba_platf.htm |date={{dat|2014|06|27||bez}} }} no Latvijas okupācija un aneksija 1939—1940: Dokumenti un materiāli. Sastādītāji: I.Grava-Kreituse, I.Feldmanis, J.Goldmanis, A.Stranga. Rīga, 1995. Nr.198, 450.—454.lpp.&lt;/ref&gt;

Daudzās vēlēšanu komisijās līdzdarbojās Sarkanās armijas pārstāvji, kas uzraudzīja balsošanas gaitu un to apturēja, ja šķita notiekam kas neatbilstošs scenārijam. Vēlēšanas notika pēc vēlētāju sarakstiem, kā bija pieņemts PSRS, tāpēc vēlēšanu rezultātus var apšaubīt. Par dalību vēlēšanās pasē arī tika iespiests zīmodziņš. Vēlēšanu rezultātus Krievijas komunistu laikraksts &lt;nowiki&gt;''Pravda''&lt;/nowiki&gt; publicēja jau 12 stundas pirms vēlēšanu beigām.

Neraugoties uz priekšvēlēšanu solījumiem saglabāt Latvijas valsts neatkarību, jau savā pirmajā sēdē 21. jūlijā jaunievēlētā Tautas Saeima pasludināja padomju varas izveidošanu, ka &quot;uz visiem laikiem jānojauc visi žogi starp Latviju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību&quot; un &quot;likumīgā kārtā jānostiprina cieša, stabila Latvijas Republikas savienība ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību&quot;. Tādēļ Tautas Saeima nolēma &quot;lūgt Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Augstāko Padomi uzņemt Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā kā savienoto republiku uz tiem pašiem noteikumiem, uz kādiem Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā ietelp Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika, Baltkrievijas un citas savienotās padomju sociālistiskās republikas&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.psrs.htm |title=Tā sauktās Latvijas Tautas Saeimas Deklarācija par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā |access-date={{dat|2013|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120509084220/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/okupac/dokumenti/1940.07.21.psrs.htm |archivedate={{dat|2012|05|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

No valsts tiesību viedokļa Tautas Saeimas 21. jūlija lēmumam nebija juridiska spēka no tās pieņemšanas brīža, jo rupji tika pārkāpta vēl spēkā esošā [[Latvijas Satversme]]:
* Pirmkārt, Satversmes 49. pants noteica, ka: &quot;ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlamās Saeimas sanākšanai&quot;. Tātad Kirhenšteina vadītā valdība nebija tiesīga pieņemt vēlēšanu likumu, jo Satversmes 64. pants paredzēja, ka &quot;likumdošanas tiesības pieder Saeimai&quot;.
* Otrkārt, vēlēšanu sagatavošanai bija atvēlētas tikai 10 dienas, tādējādi ignorējot [[Latvijas Satversmes sapulce]]s 1922. gada 9. jūnijā apstiprinātā likuma par Saeimas vēlēšanām 30.pantu, kas noteica: &quot;Vēlēšanu dienas nosaka Centrālā vēlēšanu komisija saskaņā ar Satversmes likumu. Tām jābūt izsludinātām &quot;[[Valdības Vēstnesis|Valdības Vēstnesī]]&quot; vismaz 40 dienas pirms pirmās vēlēšanu dienas.&quot;
* Treškārt, gan Latvijas Satversme, gan 1922. un 1940. gada Saeimas vēlēšanu likumi nosacīja, ka vēlēšanu tiesības ir visiem Latvijas pilsoņiem un par deputātu kandidātiem var izvirzīt tikai Latvijas pilsoņus. Ignorējot šo prasību, vēlēšanu kampaņu vadīja un par deputātiem kļuva PSRS pilsoņi [[Jānis Kalnbērziņš]], O. Auguste, P. Plēsums u. c. LKP vadītāji un funkcionāri.
* Ceturtkārt, neviens valdības vai [[CVK]] lēmums neparedzēja ārzemju novērotāju klātbūtni vēlēšanās — taču Sarkanās armijas politvadītāji bija klāt un kontrolēja t. s. vēlēšanu gaitu ne vienā vien iecirknī. Piemēram, [[Liepājas apriņķis|Liepājas apriņķa]] Aizvīķu vēlēšanu iecirknī, kā teikts vēlēšanu komisijas protokolā, &quot;pulksten 10 vēlēšanu telpās ieradās mums draudzīgās PSRS kareivji...&quot; Tā paša apriņķa Asītes iecirkņa 1. apakšiecirkni ar savu klātbūtni &quot;pagodināja&quot; kompartijas Lejaskurzemes organizācijas pārstāvji, padomju virsnieki M.Sijanovičs un A.Novikovs.
* Piektkārt, Satversmes 3. pants ietilpst valsts konstitucionālajās pamatnormās, kuras saskaņā ar 77. pantu var grozīt tikai tad, ja šie grozījumi ir apstiprināti tautas nobalsošanā. Tiesības mainīt Latvijas valsts pamatus (pie tiem pieskaitāma arī suverenitāte un valsts teritorija) ir tikai suverēnās varas nesējam — Latvijas tautai, nevis valsts institūcijām ar pakārtotu leģitimācijas pakāpi (Saeimai vai Ministru kabinetam). Tādēļ 77. pants ir prioritārs pār Satversmes 73. pantu, kas noteic, ka tautas nobalsošanai nevar nodot līgumus ar ārvalstīm. Satversmi nevar apiet, un tautai nevar atņemt tiesības un pienākumus, kurus nosaka 77. Satversmes pants. Tikai tauta vispārējā referendumā tiesīga lemt par jautājumiem, kas attiecas uz valsts konstitucionālo pamatu, lūdzot Latvijas uzņemšanu PSRS sastāvā.

5. augustā PSRS ar speciālu likumu iekļāva Latvijas teritoriju savā sastāvā kā administratīvu vienību ar nosaukumu [[Latvijas PSR]] (kuru liela daļa pasaules valstu&lt;ref&gt;''Мялксоо Л.'' [http://www.iuridicum.ee/public/files/Malksoo%20-%20vene.pdf Советская аннексия и государственный континуитет: международно-правовой статус Эстонии, Латвии и Литвы в 1940—1991 гг. и после 1991 г.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070622115653/http://www.iuridicum.ee/public/files/Malksoo%20-%20vene.pdf |date={{dat|2007|06|22||bez}} }} — Tartu, Tartu Ülikooli Kirjastus, 2005 — стр. 149—154&lt;/ref&gt; tā arī nekad neatzina par valsti un starptautisko tiesību subjektu).&lt;ref&gt;Ainārs Lerhis „[http://okupacijasmuzejs.lv/lv/latvijas-okupacijas-vesture/1-padomju-okupacija/latvijas-neatkaribas-ideja-starptautiskaja-politika-19401991 Latvijas neatkarības ideja starptautiskajā politikā (1940—1991)]” — Okupācijas muzejs&lt;/ref&gt; Padomju valdība Vjačeslava Molotova personā paziņoja, ka Padomju Savienība ir atguvusi teritoriju, ko Rietumu lielvaras tai atrāvušas 1919.—1920. gadā. Tāpat Latvijas teritorijā sāka darboties Krievijas PFSR kriminālkodekss.

== Viena teritorija, divas valstis ==
[[Attēls:Welles declaration.jpg|thumb|Velsa deklarācijas teksts]]
Pēc Latvijas okupācijas Latvijas sūtnis Lielbritānijā [[Kārlis Reinholds Zariņš|Kārlis Zariņš]], pamatojoties uz Latvijas valdības 17. maijā pieņemto [[17. maija ārkārtējās pilnvaras (1940)|lēmumu par ārkārtējām pilnvarām]], kā [[Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā]] nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību pasaulē — juridiski (''de iure'') [[Latvijas Republika]] turpināja pastāvēt, kaut faktiski (''de facto'') tā bija iekļauta citas valsts sastāvā.

Tāpat PSRS izdevās savā pakļautībā pārņemt 59 no 103 Latvijas tirdzniecības flotes kuģiem.&lt;ref&gt;http://musumemorials.lv/lv/publikacijas/item/244-latvijas-kugi-otra-pasaules-kara-ugunis&lt;/ref&gt;

Pēc tam, kad PSRS sūtnis Konstantīns Umanskis pa logu mēģināja ierāpties Latvijas vēstniecībā Vašingtonā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valdība 1940. gada 23. jūlijā izplatīja tā dēvēto [[Samnera Velsa deklarācija|Samnera Velsa deklarāciju]], kurā paziņoja, ka trīs Baltijas valstis ir okupējusi PSRS un [[Vašingtona]] šo aktu nosoda.&lt;ref&gt;U.S Department of State, Deparatment of State Bulletin III, nr.48 (1940, July 27). Publicējis [[Edgars Andersons]]: Latvijas vēsture. 1920—1940. Ārpolitika. II.[Stokholma]: Daugava, 1984, 505. lpp.&lt;/ref&gt; Līdzīgu pozīciju ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]], [[Austrālija]], [[Kanāda]], [[Francija]], [[Beļģija]], [[Vatikāns]], [[Īrija]], [[Somija]], [[Dānija]], [[Norvēģija]], [[Portugāle]], [[Turcija]], [[Brazīlija]], [[Ķīna]], [[Dienvidslāvija]] u.c. Neatzīstot Latvijas PSR valdības un trešās valsts (PSRS) direktīvas par saistošām, turpināja darboties 58 Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības 8 valstīs: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Īrija|Īrijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] (ar protektorātiem, domīnijām un kolonijām), [[Norvēģija|Norvēģijā]]. Lai arī vairākas valstis vēlāk savu pozīciju mainīja, vadošās Rietumvalstis visu okupācijas laiku oficiāli neatzina Baltijas valstu iekļaušanu PSRS.&lt;ref&gt;[https://vestnesis.lv/ta/id/19108 Tā tas bija]&lt;/ref&gt;

[[Teherānas konference]]s laikā 1943. gada 1. decembrī ASV prezidents [[Franklins Rūzvelts]] ierosināja veikt plebiscītu, lai noskaidrotu Baltijas valstu tautu gribu par pievienošanos PSRS. Lai arī Staļins piekrita šādu vēlēšanu rīkošanai nenoteiktā nākotnē,&lt;ref&gt;[http://histrf.ru/ru/lenta-vremeni/event/view/tieghieranskaia-konfierientsiia ЗАПИСЬ БЕСЕДЫ ПРЕДСЕДАТЕЛЯ СОВЕТА НАРОДНЫХ КОМИССАРОВ СССР СТАЛИНА С ПРЕЗИДЕНТОМ США РУЗВЕЛЬТОМ 1 декабря 1943 г.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310150141/http://histrf.ru/ru/lenta-vremeni/event/view/tieghieranskaia-konfierientsiia |date={{dat|2016|03|10||bez}} }} (krieviski)&lt;/ref&gt; tomēr turpmākajās Sabiedroto konferencēs šāda iespēja vairs netika apspriesta.

PSRS historiogrāfijā uzskatīja, ka nekāda Latvijas okupācija 1940. gadā nav notikusi, bet Latvijas valdība bez protestiem piekrita padomju karaspēka ievešanai un brīvprātīgi iekļāvās PSRS. Mūsdienās [[Krievija]]s valdībai un vadošajiem vēsturniekiem ir mazliet koriģēta nostāja — okupācijas jēdziens Latvijas (un pārējo Baltijas valstu) gadījumā nav piemērojams, bet Latvija iekļāvās PSRS, pamatojoties uz tā laika likumiem,&lt;ref&gt;[http://newsfromrussia.com/main/2005/05/05/59605.html Presidential aide: the term &quot;occupation&quot; inapplicable for Baltic States] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081009222457/http://www.newsfromrussia.com/main/2005/05/05/59605.html |date={{dat|2008|10|09||bez}} }}, 05.05.2005.&lt;/ref&gt; kaut arī jaunās republikas Savienības līgumu oficiāli neparakstīja.

== Skatīt arī ==
* [[Masļenku robežincidents]]
* [[1941. gada jūnija notikumi Litenē]]
* [[Baltijas valstu okupācija]]
* [[Polijas kampaņa]]
* [[Ziemas karš]]
* [[Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā]]
* [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)]]
* [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20150924031234/http://www.historia.lv/dokumenti/latvijas-centralas-padomes-pasludinata-latvijas-tautas-deklaracija-sabiedroto-nacijam LCP deklarācija Sabiedroto nācijām sakarā ar Latvijas okupāciju] [[Latvijas Centrālā padome]] 1943. gada augusts
* [http://lpra.vip.lv/deklaracija.html Deklarācija par Latvijas okupāciju] LR Saeima, Rīga 22.08.1996.
* [http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/informacija-par-latvijas-vesturi/latvijas-okupacija-vesturiskie-un-starptautiski-tiesiskie-aspekti Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151003144153/http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/informacija-par-latvijas-vesturi/latvijas-okupacija-vesturiskie-un-starptautiski-tiesiskie-aspekti |date={{dat|2015|10|03||bez}} }} LR Ārlietu ministrija
* [https://web.archive.org/web/20150715230955/http://www.omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/okupacijas-prieksspele-1939-1940/ Okupācijas sākums] Latvijas Okupācijas muzeja Izglītības programmas materiāls
* [https://web.archive.org/web/20151014173901/http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/pirma-padomju-okupacija-1940-1941/ Pirmā padomju okupācija 1940-1941]
* [http://www.apstulbis.info/t/6d4ndyi86wuxuxbm.html Latvijas okupācija 1940.17.VI] Turība mācību materiāls
* Antonijs Zunda [http://lpra.vip.lv/riteniem.htm Zem politisko lielvaru riteņiem] Latvijas Vēstnesis (Baltijas valstu jautājums starptautiskajās attiecībās 1940.—1991. gadā)
* Aivars Stranga [http://lpra.vip.lv/stranga_iekl.htm Latvijas okupācija un iekļaušana PSRS (1940—1941)]
* Ēriks Jēkabsons [https://web.archive.org/web/20170309050034/http://www.irlv.lv/2014/3/14/latvijas-okupacijas-hronika-aculiecinieku-vestijums Latvijas okupācijas hronika. Aculiecinieku vēstījums] — Ir, 14.03.2014.
* Henrihs Strods [http://www.itl.rtu.lv/LVA/pdf/Tezes2002_latv.pdf Baltijas valstu okupācija: izpēte, terminoloģija, periodizācija]
* Inesis Feldmanis [https://web.archive.org/web/20071021070924/http://www.am.gov.lv/lv/latvia/vesture/okupacijas-aspekti/ Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti]
* Inesis Feldmanis [http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/FELDMANIS%20referats.pdf Latvija, 1939.- 1940. gads — okupācija, aneksija, inkorporācija: jēdzienu izpratne un pielietojums]{{Novecojusi saite}}
* Inesis Feldmanis [http://apollo.tvnet.lv/zinas/okupacijas-patiesais-sakums/291398 Okupācijas patiesais sākums]{{Novecojusi saite}} — LA, 02.10.2004.
* Raksts [http://buzzhairs.blogspot.com/2012/03/latvija-ka-valsts-attistibas-formas.html Latvija kā valsts, attīstības formās, 20.gs.]
* Rihards Treijs [http://lpra.vip.lv/treijs.htm Par Latvijas okupāciju 1940. gadā]
* Dokumenti pie šķirkļa [http://www.historia.lv/search/node/Latvijas%20okup%C4%81cija%20dokumenti Latvijas okupācija un aneksija]{{Novecojusi saite}}
* Konference [https://web.archive.org/web/20060813112829/http://www.archiv.org.lv/LVA/pdf/Tezes1999_latv.pdf Molotova — Ribentropa pakts un tā sekas]
* Kapteiņa A. Krimuldēna [http://www.historia.lv/raksts/latvijas-armijas-staba-dienesta-nodalas-prieksnieka-kapteina-krimuldena-atminas-par-latvijas atmiņas par Latvijas un Padomju Savienības militāro pārstāvju sarunām 1940. gada 17. jūnijā]
* [http://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/latvijas-okupacija-un-aneksija-16061940-05081940 Latvijas okupācija un aneksija (16.06.1940.-05.08.1940.)]
* [https://web.archive.org/web/20140715235859/http://anglobalticnews.co.uk/lv/%C4%81rlietu-ministrija-nodevusi-s%C5%ABtniec%C4%ABbas-london%C4%81-arh%C4%ABvu-latvijas-valsts-v%C4%93stures-arh%C4%ABvam Latvijas Valsts vēstures arhīvs — Latvijas sūtniecība Londonā]
* [https://web.archive.org/web/20160304191820/http://okupacijasmuzejs.lv/sites/default/files/1940%20DIPLOMATI.pdf Vēstures avoti par Latvijas okupāciju]
* [https://web.archive.org/web/20130929161728/http://www.lettia.lv/lv_a_baigais-gads.html Baigais gads]
* [https://web.archive.org/web/20160305001803/http://omip.lv/files/lvp/25%20karte.jpg Padomju militārās bāzes Baltijā līdz okupācijai]
* [https://gulags.wordpress.com/2013/08/20/pavele-but-gataviem-iebrukt-latvija-1940-g-9-junijs/ Директива НКО СССР № 02622.] 1940. gada 9. jūnijs
* [http://apollo.tvnet.lv/zinas/joprojam-nav-atrasta-1994-nbsp-gada-ano-adreseta-vestule-par-latvijas-okupaciju/279878 Nav atrasta 1994. gadā ANO adresētā vēstule par Latvijas okupāciju]{{Novecojusi saite}} — LETA, 08.04.2004.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* „Okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1959. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2004. Aivars Stranga „Latvijas okupācijas pirmais posms: 1939. gada 23. augusts—1940. gada sākums”. (Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 10 sējums) {{ISBN|9984601196}}
* „Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1964. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2004. ([https://www.president.lv/storage/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 13. sējums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526235241/https://www.president.lv/storage/items/PDF/item_1618_Vesturnieku_komisijas_raksti_13_sejums.pdf |date={{dat|2019|05|26||bez}} }}) {{ISBN|9984601562}}
* Alfrēds Bērziņš „1939. Lielo notikumu priekšvakarā”. — Grāmatu draugs, Brooklyn, N.Y. 1976.
* „Latvieši un Latvija”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga 2013. Ainārs Lerhis [https://web.archive.org/web/20160601011025/http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/ieskats-latvijas-arlietu-dienesta-vesture „Latvijas ārpolitika un diplomātiskais dienests”] (Akadēmiskie raksti, III sējums) {{ISBN|993483734X}}
* Henrihs Strods „Pakta zona. Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmata 2003”. — Latvijas 50 Gadu Okupācijas Muzeja Fonds, Rīga 2004. {{ISBN|9984961311}}
* Agnis Balodis „Baltijas republikas Lielā Tēvijas kara priekšvakarā”. — Zvaigzne, Rīga 1980.
* Juris Ciganovs „Piegādes karam”. — Mājas Viesis 23.08.2002.
* Ojārs Niedre „Latvijas armijas iznīcināšanas process 1940.—1941. gadā”. — Latvijas Vēsture (№ 1, № 2, № 4) 1994.
* Andrejs Edvīns Feldmanis „Masļenku traģēdija — Latvijas traģēdija”. — Latvijas 50 gadu okupācijas muzeja fonds, Rīga 2000. {{ISBN|9984933229}}
* [[Edgars Andersons]] „Latvijas vēsture 1920—1940. Ārpolitika”. — Stokholma 1982.
* Ainārs Bambals „1940./1941. gadā represēto latviešu virsnieku piemiņai”. — Rīga 2000. Latvijas Okupācijas muzeja Gadagrāmata 1999.
* Ainārs Bambals „Staļinisma genocīds pret Latvijas armijas karavīriem Baigajā gadā”. — Rīga 1992. (Komunistiskā totalitārisma un genocīda prakse Latvijā: konferences materiāli)
* „Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.—1956. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2001. Ēriks Jēkabsons, Ainārs Bambals „Latvijas armijas iznīcināšana un represijas pret tās karavīriem 1940.—1941. gadā”. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2000. gada pētījumi (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 3. sēj.) {{ISBN|9984601048}}
* Irēna Šneidere „Represijas pret Latvijas Republikas valsts darbiniekiem 1940.—1941. gadā”. — Rīga 1992. (Komunistiskā totalitārisma un genocīda prakse Latvijā: konferences materiāli)
* „Totalitārie režīmi un to represijas Latvijā 1940.—1956. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2001. Ainārs Lerhis „Padomju represijas pret neatkarīgās Latvijas diplomātiem”. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2000. gada pētījumi (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 3. sēj.) {{ISBN|9984601048}}
* Arturs Žvinklis „Padomju represijas pret Latvijas Republikas parlamentāriešiem 1940.—1941. gadā”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. (1941. gada 14. jūnija deportācija — noziegums pret cilvēci: starptautiskās konferences materiāli), (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 6. sēj.) {{ISBN|9984601528}}
* „Okupācijas varu politika Latvijā 1939—1991”. — LVA, Rīga 1999. (dokumentu krājums Elmāra Pelkaua redakcijā)
* „Latvijas okupācija un aneksija 1939—1940”. Preses nams, Rīga 1995. (ievada autori Ilga Grava-Kreituse, Inesis Feldmanis un Aivars Stranga) {{ISBN|998490850X}}
* [[Dītrihs Andrejs Lēbers]] (''Dietrich André Loeber'') „Latvijas valsts bojāeja 1940. gadā. Starptautiski tiesiskie aspekti”. — Latvijas Vēstures Fonds, Rīga 1998. (Latvijas valsts atjaunošana 1986.—1993.)
* Ilga Gore, Aivars Stranga „Latvija, neatkarības mijkrēslis, okupācija. 1939. gada septembris — 1940. gada jūnijs”. — Izglītība, Valmiera 1992.
* Ēriks Žagars „Sociālistiskie pārveidojumi Latvijā 1940—1941”. — Zinātne, Rīga 1975.
* Alfred Seidl &quot;Die Beziehungen zwischen Deutschland und der Sowjetunion 1939&quot;. — H. Laupp, Tübingen 1949.
* Hans-Heinrich Wilhelm &quot;Rassenpolitik und Kriegsführung&quot;. — Wiss.-Verl. Rothe, Passau 1991. {{ISBN|3927575216}}
* Joachim von Ribbentrop &quot;Zwischen London und Moskau&quot;. — Druffel-Verlag, Leoni am Starnberger See 1953. (Erinnerungen und letzte Aufzeichnungen)
* Jörg Roesler &quot;Der Anschluß von Staaten in der modernen Geschichte&quot;. — P. Lang, Frankfurt a. M. 1999. {{ISBN|3631343795}}
* &quot;Russia Estends Troop Concentration in Baltic&quot;. — &quot;Chicago Daily Tribune&quot; № 145, June 17, 1940.
* George F. Kennan &quot;Memoirs, 1925-1950&quot;. — Little Brown, Boston 1967.
* Павел Судоплатов «Спецоперации. Лубъянка и Кремль в 1930-1950 годы». — Олма-Пресс, Москва 1997.
* Борис Соколов «Эстония и Прибалтика в составе СССР (1940—1991) в российской историографии». — АИРО-XXI, 2009.
* Евгений Жирнов «Отец говорил, что не должен был вляпаться в ГКЧП». — &quot;Коммерсанть-Власть&quot; № 6, 19 февраля 2002.
* Яковлев Александр Николаевич [http://www.litmir.co/data/Book/0/167000/167565/Yakovlev_Aleksandr_1941_god._Sbornik_dokumentov._Kniga_2_Litmir.net_bid167565_original.pdf «1941 год. Сборник документов в 2-х книгах»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305010810/http://www.litmir.co/data/Book/0/167000/167565/Yakovlev_Aleksandr_1941_god._Sbornik_dokumentov._Kniga_2_Litmir.net_bid167565_original.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. — международный фонд &quot;Демократия&quot;, Москва 1998. (Россия. XX век. Документы)
* «Катынь. Пленники необъявленной войны». — международный фонд &quot;Демократия&quot;, Москва 1999. (документы и материалы под редакцией Рудолфа Германовича Пихои, Александра Гейштора) {{ISBN|5895110029}}
* Наталья Сергеевна Лебедева «Катынь — преступления против человечества». — Прогресс-Культура, Москва 1994. (Подготовка лагерей для прибалтов)
* [http://www.fsb.ru/fsb/history/organibezvov.htm «Органы Государственной безопасности СССР в Великой отечественной войне»]. — Москва 1995. (сборник документов) «Накануне, книга первая (ноябрь 1938 г. — декабрь 1940 г.)»
* Жуков Юрий Николаевич «Тайны Кремля. Сталин. Молотов. Берия. Маленков». — Терра, Москва 2000. (Тайны истории) {{ISBN|5300029904}}
* Невежин Владимир Александрович [https://web.archive.org/web/20110726060335/http://gkaf.narod.ru/kirillov/ref-liter/nevezhin-95.html «Речь Сталина 5 мая 1941 года и апология наступательной войны»]. — &quot;Отечественная история&quot; № 2, Москва 1995.
* «Полпреды сообщают... Сборник документов об отношениях СССР с Латвией, Литвой и Эстонией. Август 1939 г. — август 1940 г.». — Международные отношения, Москва 1990. {{ISBN|5713303543}}
* Похлебкин В. «Великая война и несостоявшийся мир 1941-1945-1994». — Арт-Бизнес-Центр, Москва 1999. (военный и внешнеполитический справочник по истории Великой Отечественной войны и ее международно-правовым последствиям с 22 июня 1941 г. по 31 августа 1994 г.) {{ISBN|5728701027}}
* Ант Ю. «Военные базы в Эстонии (1939—1940)». — &quot;Радуга&quot; № 1, 1990.

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Varas apvērsumi Latvijas vēsturē]]
[[Kategorija:Militārā okupācija]]
[[Kategorija:PSRS politiskās represijas]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>d7qmh4vizcv66jz9fjpmpg188yibkmx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1905. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61062</id>
    <revision>
      <id>3670235</id>
      <parentid>3659705</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T12:06:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5065" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1905. gadu|1905 (nozīmju atdalīšana)|1905}}
{{Gads|1905}}
{{Gada citi notikumi|1905}}
{{Gads citos kalendāros|1905}}

'''1905'''. ({{Rom sk gadam|1905}}) bija parastais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]].

== Notikumi ==
===Janvāris===
* [[13. janvāris]] — [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1905. gada revolūcija]]

=== Marts ===
* [[4. marts]] — pirmo oficiālo spēli aizvada [[Beļģijas hokeja izlase]]. Šajā spēlē [[Beļģija]] uzvarēja [[Francijas hokeja izlase|Francijas hokeja izlasi]] ar 3 — 0.

=== Maijs ===
* [[5. maijs]] — Dibināta [[Dānijas Sociālliberālā partija]].
* [[27. maijs]] — [[Krievu-japāņu karš]]: sākās Cusimas kauja.

=== Jūnijs ===
* [[7. jūnijs]] — [[Norvēģija]]s parlaments anulēja Savienību ar Zviedriju.

=== Oktobris ===
* [[26. oktobris]] — [[Norvēģija]] iegūst neatkarību no [[Zviedrija]]s.

== Dzimuši ==
* [[8. janvāris]] — [[Kārlis Gustavs Hempels]] (''Carl Gustav Hempel''), vācu/amerikāņu filozofs (miris [[1997]].)
* [[16. janvāris]] — [[Anna Sakse]], latviešu rakstniece (mirusi [[1981]].)
* [[2. februāris]] — [[Aina Renda]] (''Ayn Rand''), maerikāņu filozofe (mirusi [[1982]].)
* [[6. februāris]] — [[Vladislavs Gomulka]] (''Władysław Gomułka''), Polijas politiķis (miris [[1982]].)
* [[19. marts]] — [[Alberts Špērs]] (''Albert Speer''), nacistu amatpersona (miris [[1981]].) 
* [[23. marts]] — [[Džoana Kroforda]] (''Joan Crawford''), amerikāņu aktrise (mirusi [[1977]].) 
* [[15. maijs]] — [[Džozefs Kotens]] (''Joseph Cotten''), amerikāņu aktieris (miris [[1994. gads|1994.]]) 
* [[16. maijs]] — [[Henrijs Fonda]] (''Henry Fonda''), amerikāņu aktieris (miris [[1982]].) 
* [[27. maijs]] — [[Arvīds Jurgens]], latviešu futbolists, hokejists, basketbolists un bendija spēlētājs (miris [[1955]].)
* [[21. jūnijs]] — [[Žans Pols Sartrs]] (''Jean-Paul Sartre''), franču filozofs un rakstnieks (miris [[1980]].) 
* [[29. jūlijs]] — [[Žanis Butkus]], latviešu virsnieks (miris [[1999]].)
* [[29. jūlijs]] — [[Dāgs Hammaršelds]] (''Dag Hammarskjöld''), ANO ģenerālsekretārs (miris [[1961]].)
* [[10. augusts]] — [[Arnolds Tauriņš]], latviešu futbolists (miris [[1984]].)
* [[16. augusts]] — [[Marians Rejevskis]] (''Marian Rejewski''), poļu kriptogrāfs (miris [[1980]].) 
* [[25. augusts]] — [[Marija Faustina Kovalska]] (''Maria Faustyna Kowalska''), katoļu svētā (mirusi [[1938]].) 
* [[31. augusts]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||8|18}}) — [[Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks)|Kārlis Ozoliņš]], padomju politiķis (miris [[1987]].)
* [[5. septembris]] — [[Arturs Kestlers]] (''Arthur Koestler''), britu rakstnieks (miris [[1983]].)
* [[18. septembris]] — [[Grēta Garbo]] (''Greta Garbo''), zviedru kinoaktrise (mirusi [[1990]].)
* [[28. septembris]] — [[Maksis Šmēlings]] (''Max Schmeling''), vācu bokseris (miris 2005.)
* [[23. oktobris]] — [[Felikss Blohs]] (''Felix Bloch''), Šveices fiziķis (miris [[1983]].)
* [[25. oktobris]] — [[Lūcija Baumane]], latviešu aktrise (mirusi [[1988]].)
* [[5. decembris]] — [[Oto Premingers]] (''Otto Preminger''), amerikāņu kinorežisors (miris [[1986. gads|1986.]])
* [[12. decembris]] — [[Vasilijs Grosmans]] (''Василий Семёнович Гроссман''), krievu rakstnieks (miris [[1964]].)
* [[17. decembris]] — [[Simo Heihe]] (''Simo Häyhä''), somu karavīrs (miris 2002.)
* [[24. decembris]] — [[Hovards Hjūzs]] (''Howard Hughes''), amerikāņu aviators (miris [[1976]].)

== Miruši ==
* [[10. janvāris]] — [[Baumaņu Kārlis]], latviešu komponists, dramaturgs, dzejnieks (dzimis [[1835]].) 
* [[14. janvāris]] — [[Ernsts Abe]] (''Ernst Abbe''), vācu fiziķis un izgudrotājs (dzimis [[1840]].)
* [[9. februāris]] — [[Ādolfs Mencels]] (''Adolph Menzel''), vācu mākslinieks (dzimis [[1815]].)
* [[10. februāris]] — [[Mikus Skruzītis]], latviešu etnogrāfs un folklorists (dzimis [[1861]].)
* [[17. februāris]] — [[Sergejs Aleksandrovičs]] (''Сергей Александрович''), Krievijas valsts darbinieks (dzimis [[1857]].)
* [[25. februāris]]  — [[Viljams Martēns]] (''William Martin''), franču burātājs (dzimis 1828. gadā)
* [[24. marts]] — [[Žils Verns]] (''Jules Gabriel Verne''), franču rakstnieks (dzimis [[1828]].) 
* [[27. jūnijs]] — [[Harolds Mahoni]] (''Harold Mahony''), skotu izcelsmes britu tenisists (dzimis [[1867]].)
* [[1. augusts]] — [[Henriks Šēbergs]] (''Henrik Sjöberg''), zviedru vieglatlēts un vingrotājs (dzimis [[1875]].)
* [[19. augusts]] — [[Viljams Adolfs Bugro]] (''William-Adolphe Bouguereau''), franču gleznotājs (dzimis [[1825]].)
* [[14. septembris]] — [[Pjērs Savornjāns de Braza]] (''Pierre Savorgnan de Brazza''), franču kolonizators (dzimis [[1852]].)
* [[18. septembris]] — [[Džordžs Makdonalds]] (''George MacDonald''), skotu rakstnieks, dzejnieks, mācītājs (dzimis [[1824]].)
 
{{pg7}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1905. gads| ]]</text>
      <sha1>rr87yfgdd32gue492r7y4tmirf0gkyb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>15. augusts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61800</id>
    <revision>
      <id>3670475</id>
      <parentid>3644379</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T04:28:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7865" xml:space="preserve">'''15. augusts''' ir gada 227. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (228. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 138 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Dzelde (personvārds)|Dzelde]], [[Zelda]], [[Zenta (personvārds)|Zenta]]

== Notikumi ==
* [[1461. gads]] — [[Osmaņu impērija]] [[Mehmeds II|Mehmeda II]] vadībā iekaroja [[Trebzonas impērija|Trebzonas impēriju]], kas iezīmēja [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] beigas.
* [[1537. gads]] — dibināta [[Asunsjona]], [[Paragvaja]]s galvaspilsēta.
* [[1920. gads]] — [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] izšķirošajā kaujā par [[Varšava|Varšavu]], vēlāk nosauktā par &quot;Brīnumu pie [[Visla]]s&quot;, padomju armija tika sakauta un bija spiesta atkāpties no [[Polija]]s.
* [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: pēc [[Japāna]]s kapitulācijas tika atbrīvota [[Koreja]].
* [[1947. gads]]:
** [[Indija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], paliekot [[Nāciju Sadraudzība|Nāciju Sadraudzībā]].
** Indijā izveidots [[Asama|Asamas štats]]
* [[1948. gads]] — uz dienvidiem no 38. ziemeļu paralēles dibināta [[Dienvidkoreja|Korejas Republika]].
* [[1960. gads]] — [[Kongo Republika|Kongo]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s.
* [[1975. gads]] — militārais apvērsums [[Bangladeša|Bangladešā]].
* [[1982. gads]] — [[Kolumbija|Kolumbijā]] sākās [[1982. gada Pasaules čempionāts basketbolā|devītais pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[1990. gads]] — [[Latvija|Latvijā]], netālu no [[Ķesterciems|Ķesterciema]] uz šosejas [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]—[[Talsi]] ([[Autoceļš P128|P128]]) autokatastrofā gāja bojā leģendārās padomju rokgrupas ''[[Kino (grupa)|Kino]]'' līderis [[Viktors Cojs]].
* [[2005. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Anahaima|Anahaimā]] sākās četrpadsmitais [[pasaules badmintona čempionāts]].
* [[2007. gads]] — [[Peru]] skāra 8 balles stipra [[zemestrīce]], bojā gāja 512 un tika ievainoti vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku.
* [[2009. gads]] — [[Vācija]]s pilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] sākās divpadsmitais [[pasaules čempionāts vieglatlētikā]].
* [[2021. gads]]:
** ''[[Taliban]]'' ieņēma [[Kabula|Kabulu]]; drīz vien arī pārējā [[Afganistāna]]s teritorija, izņemot Pandžeras provinci, nonāca ''Taliban'' kontrolē.
** pēc 25 gadu pastāvēšanas ''[[Microsoft]]'' korporācija pārtrauca savas tīmekļa pārlūkprogrammas ''[[Internet Explorer]]'' atbalstu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Lifecycle FAQ - Internet Explorer and Microsoft Edge|url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/faq/internet-explorer-microsoft-edge|access-date=2021-07-10|website=docs.microsoft.com|language=en-us}}&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[1195. gads]] — [[Svētais Antonijs no Padujas]] (''Antonius Patavinus''), katoļu svētais (miris 1231. gadā)
* [[1771. gads]] — [[Valters Skots]] (''Walter Scott''), skotu rakstnieks (miris 1832. gadā)
* [[1769. gads]] — [[Napoleons Bonaparts]] (''Napoléon Bonaparte''), Francijas imperators (miris 1821. gadā)
* [[1815. gads]] — [[Aleksandrs fon Keizerlings]] (''Alexander von Keyserling''), vācbaltu ģeologs un paleontologs (miris 1891. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Ivans Franko]] (''Іван Франко''), ukraiņu rakstnieks (miris 1916. gadā)
* [[1866. gads]] — [[Italo Santelli]] (''Italo Santelli''), itāļu paukotājs (miris 1945. gadā)
* [[1872. gads]] — [[Šrī Aurobindo]] (''শ্রী অরবিন্দ'', ''Sri Ôrobindo''), Indijas filozofs, nacionālists (miris 1950. gadā)
* [[1873. gads]] — [[Moriss Giflē]] (''Maurice Gufflet''), franču burātājs (miris 1915. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Karls Alberts Andersens]] (''Carl Albert Andersen''), norvēģu vieglatlēts un vingrotājs (miris 1951. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Pjotrs Vrangelis]] (''Пётр Врангель''), krievu ģenerālis (miris 1928. gadā)
* [[1887. gads Latvijā|1887. gads]] — [[Jānis Rudzutaks]], latviešu revolucionārs un PSRS politiķis (miris 1938. gadā)
* [[1895. gads Latvijā|1895. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||8|3}}) — [[Aleksandrs Grīns]], latviešu rakstnieks (miris 1941. gadā)
* [[1896. gads]] — [[Ļevs Termens]] (''Лев Термен''), krievu inženieris (miris 1993. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Konstantins Stefanopuls]] (''Κωνσταντίνος Στεφανόπουλος''), Grieķijas prezidents (miris 2016. gadā)
* [[1928. gads]] — [[Nikolass Rougs]] (''Nicolas Roeg''), angļu kinorežisors (miris 2018. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεώργιος Ρουμπάνης''), grieķu atlēts
* [[1945. gads Latvijā|1945. gads]] — [[Imants Daudišs]], latviešu politiķis un diplomāts (miris 2002. gadā)
* [[1950. gads]] — [[princese Anna]] (''Anne, Princess Royal''), angļu augstmane
* [[1959. gads]] — [[Skots Oltmens]] (''Scott Altman''), ASV kosmonauts
* [[1971. gads Latvijā|1971. gads]] — [[Inese Laizāne]], latviešu aktrise un politiķe
* [[1972. gads]] — [[Bens Afleks]] (''Ben Affleck''), ASV aktieris, kinorežisors, scenārists un producents
* [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — [[Jānis Miņins]], latviešu bobslejists

== Miruši ==
* [[423. gads]] — [[Honorijs]] (''Honorius''), Rietumromas imperators (dzimis 384. gadā)
* [[1038. gads]] — [[Ištvāns I]] (''I. István''), Ungārijas karalis (dzimis 967. vai 975. gadā)
* [[1227. gads]] — [[Čingishans]] (''Чингис хаан''), mongoļu karavadonis, imperators (dzimis 1155. vai 1162. gadā)
* [[1382. gads]] — [[Ķēstutis]] (''Kęstutis''), Lietuvas dižkunigaitis (dzimis 1297. gadā)
* [[1852. gads]] — [[Johans Gadolins]] (''Johan Gadolin''), somu ķīmiķis (dzimis 1760. gadā)
* [[1951. gads]] — [[Artūrs Šnābels]] (''Artur Schnabel''), Austrijas pianists un komponists (dzimis 1920. gadā)
* [[1967. gads]]— [[Renē Magrits]] (''René Magritte''), Beļģijas gleznotājs (dzimis 1898. gadā)
* [[1975. gads]] — [[Mudžiburs Rahmans]] (''শেখ মুজিবুর রহমান''), Bangladešas pirmais prezidents (dzimis 1920. gadā)
* [[1987. gads Latvijā|1987. gads]] — [[Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks)|Kārlis Ozoliņš]], PSRS politiķis (dzimis 1905. gadā)
* [[1990. gads]] — [[Viktors Cojs]] (''Виктор Цой''), PSRS mūziķis (dzimis 1962. gadā)
* [[1997. gads Latvijā|1997. gads]] — [[Artūrs Silgailis]], latviešu virsnieks un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1895. gadā)
* [[2012. gads]] — [[Harijs Herisons]] (''Harry Harrison''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1925. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Gerds Millers]] (''Gerd Müller''), vācu futbolists (dzimis 1945. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Brīvības diena ([[Koreja]])
* [[Jaunava Marija|Jēzus mātes Marijas]] nāves piemiņas diena ([[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu pareizticības]] tradīcija)
* [[Neatkarības diena]] ([[Indija]])
* [[Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki]] ([[Romas Katoļu baznīca|Katoļu]] tradīcija, tiek atzīmēti kā valsts svētki [[Austrija|Austrijā]], [[Austrumtimora|Austrumtimorā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Benina|Beninā]], [[Burundija|Burundijā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Francija|Francijā]], [[Grieķija|Grieķijā]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Horvātija|Horvātijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Kamerūna|Kamerūnā]], [[Kipra|Kiprā]], [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], [[Lietuva|Lietuvā]], [[Luksemburga|Luksemburgā]], [[Malta|Maltā]], [[Polija|Polijā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Slovēnija|Slovēnijā]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Šveice|Šveicē]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Augusts]]</text>
      <sha1>c7j1ouqopt72mlfs1tjlegg3nz6dbp6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tīrumu lāčauza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>63493</id>
    <revision>
      <id>3670281</id>
      <parentid>2430096</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:43:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Izlaboju kategorijas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2250" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 
|        nosaukums =Tīruma lāčauza (pa labi)
|           attēls =Illustration Bromus tectorum0.jpg
|       att_izmērs =250px 
|    att_nosaukums ={{TaksoSaite|Bromus arvensis|Tīruma lāčauza}}
|           valsts =Plantae
|        valsts_lv =Augi
|       nodalījums =Magnoliophyta 
|    nodalījums_lv =Segsēkļi 
|            klase =Liliopsida
|         klase_lv =Viendīgļlapji 
|            rinda =Poales
|         rinda_lv =Graudzāļu rinda 
|           dzimta =Poaceae
|        dzimta_lv =Graudzāļu dzimta
|            ģints =Bromus
|         ģints_lv =Lāčauzas
|             suga =L. arenarius 
|          suga_lv =Tīruma lāčauza
|         binomial =Bromus arvensis L.
}}

'''Tīrumu lāčauza''' ({{val|la|Bromus arvensis}}) - viengadīgs vai viengadīgs pārziemojošs 80 - 100 cm augsts [[graudzāļu dzimta]]s [[lakstaugs]]. Ne bieži sastopams gar ceļmalām, tīrumos, nezāļainās vietās. Kalcifils augs. Stumbri taisni vai pacili lauzīti, gludi, ar lapām. [[Lapas]] pamīšus, vienkāršas, veselas, lineāras, līdz 0,6 cm platas, ar attīstītu vidusdzīslu, mīksti pūkainas. Lapu makstis arī pūkainas, dažreiz krāsainas, mēlīte liela, galotnē saplosīta. Zied [[jūnijs|jūnijā]] un [[jūlijs|jūlijā]]. [[Ziedkopa]] - līdz 30 cm gara, skraja skara ar daudzām vārpiņām un diezgan tieviem zariņiem, kas augļu laikā nokarājušies. Vārpiņas 1,5 - 2,5 cm garas, ar kātiņiem, šauri lancetiskas, no sāniem saspiestas, ar akotiem, bieži violetas, kailas, ar 5 - 10 ziediem. Vārpiņas plēksnes nevienādas, gar malām plēvainas, īsākas par ziedu plēksnēm. Vārpiņas ārējā plēksne smaila, īsāka par iekšējo plēksni, kas arī platāka. Zieda ārējā plēksne tikpat gara kā iekšējā, gar malu baltplēvaina, galotnē ar 2 zobiņiem un garu akotu; zieda iekšējā plēksne plāna, balti plēvaina. [[Putekšņlapa]]s 3, ar lielām, lineārām putekšņnīcām. [[Auglis]] - rūsgans graudenis. 

* Nezāle, apkarojama, iztīrot sēklas labību. 

* Izmēģinot kultūrā kā lopbarības augu, tā uzrādījusi labu ražību un barības vielu saturu.
{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Lāčauzas]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>tvqgxne4214ceonv32roocflxcazanx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parastā kamolzāle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64296</id>
    <revision>
      <id>3670284</id>
      <parentid>3122978</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:51:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>pielaboju kategoriju</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2534" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 
|        nosaukums =
|           attēls =DactylisGlomerata.jpg
|       att_izmērs =250px 
|    att_nosaukums ={{TaksoSaite|Dactylis glomerata|Parastā kamolzāle}}
|           valsts =Plantae
|        valsts_lv =Augi
|       nodalījums =Magnoliophyta 
|    nodalījums_lv =Segsēkļi 
|            klase =Liliopsida
|         klase_lv =Viendīgļlapji 
|            rinda =Poales 
|         rinda_lv =Graudzāļu rinda 
|           dzimta =Poaceae
|        dzimta_lv =Graudzāļu dzimta 
|             suga =D. glomerata 
|          suga_lv =Parastā kamolzāle
|         binomial =Dactylis glomerata L.
}}

'''Parastā kamolzāle''' ({{val|la|Dactylis glomerata}}) — daudzgadīgs 60—120 cm augsts [[graudzāļu dzimta]]s [[lakstaugs]]. Ļoti bieži sastopams pļavās, krūmājos. Saknenis īss, ložņājošs, resns, ar daudzām tievām saknēm. Veido skrajus cerus. [[stumbrs|Stumbru]] parasti nedaudz, tie taisni vai pie pamata pacili, spēcīgi, apaļi, gludi, sīki rievaini, ar lapām. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas. Apakšējo lapu daudz, tās tāpat kā stumbra [[lapas]] plati lineāras, 0,5—0,6 cm platas, bet daudz garākas par stumbra lapām, galotnē īsi nosmailotas, ar izteiktām dzīsliņām, ļoti raupjas. Lapu makstis nelīdzenas, saspiestas, līdz mezgliem nesniedzas, mēlīte gara, galotnē iešķelta. Zied [[jūnijs|jūnijā]] un [[jūlijs|jūlijā]]. Ziedkopa — līdz ziedēšanai saspiesta, ziedēšanas laikā izplesta, vienpusēja skara ar trīsšķautnainu galveno asi un spirāliski sakārtotiem zariņiem. Vārpiņu daudz, tās sakopotas blīvos kamoliņos zaru galos, iegareni olveidīgas, smailas, no sāniem saspiestas, ar 3—5 ziediem. Vārpiņas plēksnes 2, gandrīz vienādas, ar šķautni, uz šķautnes ar īsām skropstiņām, smailas. [[zieds|Zieda]] plēksnes 2, ārējai plēksnei uz šķautnes īsas skropstiņas un īss akots, iekšējā plēksne gar abām šķautnēm tāpat ar īsām skropstiņām, bez akota, galotnē ar 2 zobiņiem, īsāka par zieda ārējo plēksni. [[Auglis]] — iegareni olveidīgs grauds.

Ļoti vērtīga pļavu zāle, tā ir arī ļoti ražīga. Agri nopļauta, dod labu atālu (līdz 40% no pirmā pļāvuma), un pa abiem pļāvumiem kopā no 1 ha var iegūt 60 — 70 centnerus siena (labi koptās pļavās no 1 ha var iegūt 150 centnerus siena).
{{Commons|Dactylis glomerata|Parastā kamolzāle}}
{{Botānika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>cugi9dey2dr0dwb55zsluezz7v6p7lh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aitu auzene</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64886</id>
    <revision>
      <id>3670271</id>
      <parentid>3172162</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:29:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2184" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|         
|           attēls =Illustration Festuca ovina0.jpg
|    att_nosaukums =Aitu auzene (pa kreisi)
|           valsts =Plantae
|        valsts_lv =Augi
|       nodalījums =Magnoliophyta 
|    nodalījums_lv =Segsēkļi 
|            klase =Liliopsida 
|         klase_lv =Viendīgļlapji 
|            rinda =Poales 
|         rinda_lv =Graudzāļu rinda 
|           dzimta =Poaceae
|        dzimta_lv =Graudzāļu dzimta 
|            ģints =Festuca
|         ģints_lv =Auzenes
|             suga =F. ovina 
|          suga_lv =Aitu auzene
|         binomial =Festuca ovina
|autors =L.
}}

'''Aitu auzene''' (''Festuca ovina'') - daudzgadīgs 15 - 50 [[Centimetrs|cm]] augsts [[graudzāļu dzimta]]s [[lakstaugs]]. Bieži sastopams smilšainās vietās, uzkalniņos, sausās pļavās, ganībās, [[parastā priede|priežu]] mežos. Veido diezgan lielus, blīvus cerus. [[stumbrs|Stumbru]] daudz, tie stāvi, taisni, tievi, raupji vai gludi, galotnē trīsšķautņaini, ar nedaudzām lapām. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, pa lielākai daļai apakšējas, garas, izlocītas, gareniski ieritinātas, sarveida, paskarbas, pelēkzaļas vai zaļas. [[lapas|Lapu]] makstis dažādas: stumbra lapām garas, apakšējām lapām īsas, mēlīte ļoti maza, strupa. Zied [[jūnijs|jūnijā]] un [[jūlijs|jūlijā]]. Ziedkopa - diezgan īsa, saspiesta skara ar nedaudzām vārpiņām, dažreiz nokarena, ar nedaudziem zariņiem. Vārpiņas ar 4 - 8 ziediem, olveida vai iegarenas, vidēji lielas, saspiestas no sāniem, akotainas. Vārpiņas plēksnes 2, nevienādas, īsākas par zieda plēksnēm, smailas, gar šķautni ar īsām skropstiņām; ārējai plēksnei 1 dzīsla, iekšējai parasti 3 dzīslas. Zieda plēksnes 2, vienādas; zieda ārējā plēksne lancetiska, ar īsu akotu vai bez tā, iekšējā plēksne ar 2 īsiem zobiņiem. [[Auglis]] - līdz 0,25 cm garš grauds (plēksnenis). Vidēji laba zāle. Ganībās labi pacieš nomīdīšanu un ataug, bet pēc vēlas noganīšanas rudenī ataug slikti. Noder mauriņu ierīkošanai sausās augsnēs.
{{commons|Festuca ovina|Aitu auzene}}
{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Auzenes]]</text>
      <sha1>68retkar66w68lltwrjxuza0ogqde5v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Subekvatoriālā josla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68463</id>
    <revision>
      <id>3670510</id>
      <parentid>3618518</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:19:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <comment>kategorija+</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="525" xml:space="preserve">[[Attēls:Lähisekvatoriaalne kliima.svg|thumbnail|250px|Subekvatoriālā klimata josla]]
'''Subekvatoriālajā joslā''' vasarā valda ekvatoriālā, ziemā — tropiskā gaisa masas. [[Gaisa temperatūra]] visu gadu ir apmēram vienāda — ap +25&amp;nbsp;°C. Tā kā nokrišņus nes ekvatoriālā gaisa masas, vasara ir mitra, bet ziema — sausa. Gada nokrišņu summa ir aptuveni 2000 mm.

{{īss aizmetnis}}
{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Klimatiskās joslas]]
[[Kategorija:Klimats]]
[[Kategorija:Ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>r7z14n293fwisjt3qn2ixudssvka9xi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bagrations (nozīmju atdalīšana)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68488</id>
    <revision>
      <id>3670262</id>
      <parentid>3670150</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:08:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="612" xml:space="preserve">'''Bagrations''' jeb '''Bagrationi''' ({{val-ka|ბაგრატიონი (მეცნიერი)}}) var būt:

== Cilvēka uzvārds ==
* [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] (1765—1812), gruzīnu izcelsmes [[Krievijas impērija]]s ģenerālis
* [[Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators)]] (1818—1876), gruzīnu izcelsmes [[Baltijas ģenerālgubernators]]

== Kaujas operācijas nosaukums ==
* [[Bagrations (kaujas operācija)|Operācija &quot;Bagrations&quot;]], [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kaujas operācija [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā

[[Kategorija:Gruzīnu uzvārdi]]</text>
      <sha1>hf00jbaizxgw1l36qc2vk3eqz934k05</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bagrations</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68489</id>
    <redirect title="Bagrations (nozīmju atdalīšana)" />
    <revision>
      <id>3670263</id>
      <parentid>3670201</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:08:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)]] uz [[Bagrations (nozīmju atdalīšana)]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Bagrations (nozīmju atdalīšana)]]</text>
      <sha1>ngk2e4x4cf8bh6aljhubenqhzvc91k1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Villainā meduszāle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78796</id>
    <revision>
      <id>3670269</id>
      <parentid>3670189</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:24:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>pielaboju kategorijas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2635" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Holcus lanatus Gestreepte witbol (2).jpg
| att_nosaukums = Villainā meduszāle
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| tips = Magnoliophyta
| tips_lv = Segsēkļi
| klase = Liliopsida
| klase_lv = Viendīgļlapji
| rinda = Poales
| rinda_lv = Graudzāļu rinda
| dzimta = Poaceae
| dzimta_lv = Graudzāļu dzimta
| apakšdzimta = Pooideae
| apakšdzimta_lv = 
| ģints = Holcus 
| ģints_lv =Meduszāles 
| suga = Holcus lanatus
| suga_lv = Villainā meduszāle
| sinonīmi = 
* ''Nothoholcus lanatus'' (L.) Nash
| kategorijas = nē
}}
'''Villainā meduszāle''' ({{val|la|Holcus lanatus}}) ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts [[lakstaugs]]. Ne visai bieži sastopams pļavās un sausos uzkalniņos. Veido vairāk vai mazāk blīvus cerus ar nedaudziem stumbriem. [[stumbrs|Stumbri]] taisni, pie mezgliem un zem tiem ar mīkstiem, uz leju atliektiem matiņiem. [[Lapas]] pamīšus, vienkāršas, veselas, šauri lineāras, 0,2—1 cm platas, nosmailotas, ar izteiktu vidusdzīslu, mīkstas, spilvainas. Lapu makstis vairāk vai mazāk garas, ar mīkstiem, uz leju atliektiem matiņiem, mēlīte līdz 0,2 cm gara. Zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[augusts|augustam]]. [[Ziedkopa]] — blīva, 8—10 cm gara skara ar daudzām vārpiņām. Vārpiņas nelielas, olveidīgi iegarenas, no sāniem saspiestas, ar 2—3 ziediem. Vārpiņas plēksnes tik garas kā vārpiņa, strupi nosmailotas, spilvainas, ar īsu, smailu galotnīti, vārpiņas ārējai plēksnei 1 dzīsla, iekšējai — 3 dzīslas. Vārpiņā apakšējais zieds divdzimumu, zieda ārējā plēksne bez akota, šķautne neizteikta, iekšējai plēksnei šķautne ar dzelonīšiem; augšējais zieds vīrišķais, tā zieda ārējā plēksne ar īsu, āķveida akotu, kas nepārsniedz vai tikko pārsniedz vārpiņu, iekšējās plēksnes bieži vien nav. [[Auglis]] — 0,1—0,2 cm garš grauds. Lopbarības ziņā mazvērtīgs augs, jo pūkainuma dēļ mājdzīvnieki to neēd siena veidā. Satur [[glikozīdi|glikozīdus]], no kuriem var rasties [[zilskābe]].

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Image:holcus_lanatus.jpeg
Image:holcus_lanatus_halm.jpeg
Image:Holcus lanatus Gestreepte witbol (2).jpg
Image:Holcus lanatus Gestreepte witbol closeup.jpg
Image:Holcus lanatus witbol ligula.jpg
Image:Gestreepte witbol bloei Holcus lanatus.jpg
Image:Holcus lanatus-inflorescencia.JPG
Image:Holcus.lanatus.jpg
Image:Holcus.lanatus.2.jpg
Image:Holcus.lanatus.3.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* ''[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id42605/ medyněk vlnatý Holcus lanatus L.]''. BioLib.cz
[[Kategorija:Meduszāles]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>pleaxo1x6euyf3ntsyyda6bh4k1acho</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Niedru ciesa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78798</id>
    <revision>
      <id>3670278</id>
      <parentid>2408669</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:39:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienoju ģints nosaukumu un kategoriju</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1930" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Calamagrostis.arundinacea.jpg
| att_nosaukums = Niedru ciesa
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| tips = Magnoliophyta
| tips_lv = Segsēkļi
| klase = Liliopsida
| klase_lv = Viendīgļlapji
| rinda = Poales
| rinda_lv = Graudzāļu rinda
| dzimta = Poaceae
| dzimta_lv = Graudzāļu dzimta
| apakšdzimta = Pooideae
| apakšdzimta_lv = 
| ģints = Calamagrostis 
| ģints_lv =Ciesas 
| suga = Calamagrostis arundinacea
| suga_lv = Niedru ciesa
| sinonīmi = 
| kategorijas = nē
}}
'''Niedru ciesa''' ({{val-la|Calamagrostis arundinacea}}) ir daudzgadīgs 60 - 120 cm augsts [[lakstaugs]]. Bieži sastopams mežos, izcirtumos, mežmalās un krūmājos. Kalcifobs [[augs]]. Veido irdenus cerus. Saknenis īss, ar pazemes dzinumiem. [[stumbrs|Stumbri]] taisni, tievi, gludi, zem ziedkopas raupji. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, lineāras, plakanas, spilgti zaļas, ar izteiktu bālganu vidusdzīslu, gar malām un no abām pusēm raupjas, virspusē ar gariem, bālganiem izklaidu matiņiem. Lapu makstis skarbas, galotnē bieži ar diviem baltu, garu matiņu pušķiem, mēlīte īsa, galotnē strupa, ziedēšanas laikā izplesta. Zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[augusts|augustam]]. Ziedkopa - iegarena, ziedēšanas laikā izplesta skara. Vārpiņu daudz, tās smailas, zaļganas vai citādā krāsā, ar 1 ziedu. Vārpiņas plēksnes gludas, vienādas, olveidīgi lancetiskas, ar nelielu šķautni. Zieda plēksnes dažādas: ārējā plēksne garumā līdzīga vārpiņas plēksnēm, bez šķautnes, ar garu, cietu, līku akotu, kas ievērojami pārsniedz plēksnes garumu, iekšējā plēksne ar šķautni. Vārpiņas ass ar īsiem matiņiem, turpinās matainas stiegriņas veidā. Auglis - līdz 0,25 cm garš grauds. Pavasarī sāk augt ļoti agri un saaug kupliem ceriem. Nopļaujot agri, iegūst diezgan labu lopbarību.
[[Kategorija:Ciesas]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>kzjd9e36hiw9w9lp9tkjjykxp6iq9we</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parastā rudzusmilga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78804</id>
    <revision>
      <id>3670286</id>
      <parentid>2430133</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:53:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pieliku kategoriju</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1954" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Apera spica-venti.jpg
| att_nosaukums = Parastā rudzusmilga
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| tips = Magnoliophyta
| tips_lv = Segsēkļi
| klase = Liliopsida
| klase_lv = Viendīgļlapji
| rinda = Poales
| rinda_lv = Graudzāļu rinda
| dzimta = Poaceae
| dzimta_lv = Graudzāļu dzimta
| apakšdzimta = Pooideae
| apakšdzimta_lv = 
| ģints = Apera
| ģints_lv = 
| suga = Apera spica-venti
| suga_lv = Parastā rudzusmilga
| binomial = Apera spica-venti &lt;small&gt;(L.) P.Beauv.&lt;/small&gt;
| sinonīmi = 
* ''Agrostis spica-venti'' L.
| kategorijas = nē
}}
'''Parastā rudzusmilga''' ({{val|la|Apera spica-venti}}) ir viengadīgs 30 — 100 cm augsts [[lakstaugs]]. Bieži sastopams smilšainās vietās un tīrumos kā nezāle. Cers skrajš. Strumbru nedaudz, tie taisni, kaili, gludi. [[Lapas]] pamīšus, vienkāršas, veselas, lineāras, līdz 0,3 cm platas, plakanas, gar malām un no abām pusēm ļoti raupjas. Lapu makstis garas, gludas vai galotnē nedaudz raupjas, mēlīte iegarena, galotnē sašķelta. Zied [[jūnijs|jūnijā]] un [[jūlijs|jūlijā]]. Ziedkopa - liela skara ar daudzām vārpiņām, daudziem atstāvošos pušķos sakopotiem ļoti skarbiem, tieviem zariņiem, kas līdz ziedēšanai piekļāvušies pie stumbra, ziedēšanas laikā un pēc tam izplesti. Vārpiņas ar 1 ziedu, zaļas vai citādā krāsā, ļoti sīkas, mazliet no sāniem saspiestas. Vārpiņas plēksnes nevienādas, ārējā plēksne parasti pusotrreiz īsāka par iekšējo plēksni. [[zieds|Ziedi]] divdzimumu. Zieda plēksnes gandrīz vienādas, nedaudz īsākas par vārpiņas iekšējo plēksni, zieda ārējai plēksnei garš akots, kas daudzreiz garāks par vārpiņu. [[Auglis]] ir 0,2 — 0,3 cm garš grauds.

== Ārējās saites ==
* ''[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id42463/ chundelka metlice Apera spica-venti (L.) P. Beauv.]''. BioLib.cz

[[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>kd5b4ibk93iw50olnnixvcnokikowsg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lielā smilga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78810</id>
    <revision>
      <id>3670270</id>
      <parentid>2430134</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:28:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienoju ģinti, izlaboju kategorijas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2131" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 
|        nosaukums =
|           attēls =Agrostis gigantea.jpeg
|       att_izmērs =250px 
|    att_nosaukums ={{TaksoSaite|Agrostis gigantea|Lielā smilga}}
|           valsts =Plantae
|        valsts_lv =Augi
|       nodalījums =Magnoliophyta 
|    nodalījums_lv =Segsēkļi 
|            klase =Liliopsida
|         klase_lv =Viendīgļlapji 
|            rinda =Poales 
|         rinda_lv =Graudzāļu rinda 
|           dzimta =Poaceae
|        dzimta_lv =Graudzāļu dzimta 
|             suga =A. gigantea 
|          suga_lv =Lielā smilga
|         binomial =Agrostis gigantea [[Albrecht Wilhelm Roth|Roth]], 1788
|ģints_lv=Smilgas|ģints=Agrostis}}
'''Lielā smilga''' ({{val|la|Agrostis gigantea}}) ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts [[lakstaugs]]. Bieži sastopams mitrās pļavās, mežmalās, krastmalās.

== Raksturojums ==
Lielās smilgas saknenis ir ložņājošs, stīgojošu virszemes dzinumu nav. Ceri brīvi. [[stumbrs|Stumbri]] spēcīgi, gludi, taisni vai pacili. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, lineāras, plakanas, abās pusēs raupjas, ar daudziem dzelonīšiem. [[lapas|Lapu]] makstis garas, gludas, mēlīte garena, smaila, līdz 0,6 cm gara. Zied [[jūnijs|jūnijā]] un [[jūlijs|jūlijā]]. Ziedkopa — ziedēšanas laikā izpletusies skara, līdz ziedēšanai un pēc noziedēšanas saspiesta, ar tieviem, skarbiem zariņiem, kas sakopoti pa nedaudziem atstatos pušķos. Vārpiņas ar 1 ziedu. Vārpiņas plēksnes aptuveni vienādas, lancetiskas, tikpat garas kā vārpiņa; ārējai plēksnei 1 dzīsla, iekšējai — 1—3 dzīslas. Zieda plēksnes 2, ārējā plēksne līdz divreiz garāka par iekšējo, bez akota vai ar īsu akotu, ar 5 dzīslām un gludu virsmu. [[Auglis]] - ap 0,1 cm garš grauds. Pavasarī attīstās samērā vēlu. Lopbarības vērtība diezgan augsta (100 kg siena satur 51—58 barības vienības). Mājdzīvnieki to ēd labprāt kā ganībās, tā arī siena veidā. Pēc nopļaušanas ātri ataug un dod labu atālu. Der arī zālienu ierīkošanai parkos.


{{botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Smilgas]]</text>
      <sha1>0ngoubzfjth4vlyfjeqos1fz1g0w7gb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Peļastu lapsaste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78816</id>
    <revision>
      <id>3670289</id>
      <parentid>2430136</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:56:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1947" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Alopecurus myosuroides1.jpg
| att_nosaukums = Peļastu lapsaste
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| tips = Magnoliophyta
| tips_lv = Segsēkļi
| klase = Liliopsida
| klase_lv = Viendīgļlapji
| rinda = Poales
| rinda_lv = Graudzāļu rinda
| dzimta = Poaceae
| dzimta_lv = Graudzāļu dzimta
| apakšdzimta = Pooideae
| apakšdzimta_lv = 
| ģints = Alopecurus
| ģints_lv =Lapastes 
| suga = Alopecurus myosuroides
| suga_lv = Peļastu lapsaste
| binomial = Alopecurus myosuroides &lt;small&gt;Huds.&lt;/small&gt;
| sinonīmi = 
* ''Alopecurus agrestis'' L.
| kategorijas = nē
}}
'''Peļastu lapsaste''' ({{val|la|Alopecurus myosuroides}}) ir viengadīgs vai divgadīgs 20 - 45 cm augsts lakstaugs. Diezgan bieži sastopams ceļmalās, laukos. Adventīvs augs. [[Stumbrs]] stāvs, kails. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, lineāras, līdz 1 cm platas, plakanas, augšējās skarbas. [[lapas|Lapu]] makstis zilganzaļas, garas, gludas, dažreiz, sevišķi augšējās, redzami uzpūstas, mēlīte līdz 0,2 cm gara, aptver stumbru un augšā sašaurinās. Zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[septembris|septembrim]]. Ziedkopa - šaura, abos galod smaila, ne visai blīva vārpskara. Vārpiņas sīkas, ar 1 ziedu, sakārtotas pa nedaudzām uz īsiem zariņiem, kas piespiesti pie ziedkopas galvenās ass. Vārpiņas plēksnes 2, vārpiņas garumā vai nedaudz īsākas, ar šķautni, malas gandrīz līdz pusei saaugušas, dzīslas (1) 3, šķautne ar īsiem matiņiem. Zieda plēksne 1, ārējā, nedaudz garāka par vārpiņas plēksnēm, tās akots sākas augstāk par plēksnes vidu un ir aptuveni divas reizes garāks par plēksni. [[Auglis]] - līdz 0,3 cm garš grauds. Sāk augt agrā pavasarī un vasarā zied vairākas reizes. Sastopams kā nezāle.

== Ārējās saites ==
* ''[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id42629/ psárka polní Alopecurus myosuroides Huds.]''. BioLib.cz

{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>tbqh8uet1bdglf04a27dqhb9imvuuxk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670291</id>
      <parentid>3670289</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:57:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>pielaboju kategoriju un pieliku ģinti</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1973" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Alopecurus myosuroides1.jpg
| att_nosaukums = Peļastu lapsaste
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| tips = Magnoliophyta
| tips_lv = Segsēkļi
| klase = Liliopsida
| klase_lv = Viendīgļlapji
| rinda = Poales
| rinda_lv = Graudzāļu rinda
| dzimta = Poaceae
| dzimta_lv = Graudzāļu dzimta
| apakšdzimta = Pooideae
| apakšdzimta_lv = 
| ģints = Alopecurus
| ģints_lv =Lapsastes 
| suga = Alopecurus myosuroides
| suga_lv = Peļastu lapsaste
| binomial = Alopecurus myosuroides &lt;small&gt;Huds.&lt;/small&gt;
| sinonīmi = 
* ''Alopecurus agrestis'' L.
| kategorijas = nē
}}
'''Peļastu lapsaste''' ({{val|la|Alopecurus myosuroides}}) ir viengadīgs vai divgadīgs 20 - 45 cm augsts lakstaugs. Diezgan bieži sastopams ceļmalās, laukos. Adventīvs augs. [[Stumbrs]] stāvs, kails. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, lineāras, līdz 1 cm platas, plakanas, augšējās skarbas. [[lapas|Lapu]] makstis zilganzaļas, garas, gludas, dažreiz, sevišķi augšējās, redzami uzpūstas, mēlīte līdz 0,2 cm gara, aptver stumbru un augšā sašaurinās. Zied no [[jūnijs|jūnija]] līdz [[septembris|septembrim]]. Ziedkopa - šaura, abos galod smaila, ne visai blīva vārpskara. Vārpiņas sīkas, ar 1 ziedu, sakārtotas pa nedaudzām uz īsiem zariņiem, kas piespiesti pie ziedkopas galvenās ass. Vārpiņas plēksnes 2, vārpiņas garumā vai nedaudz īsākas, ar šķautni, malas gandrīz līdz pusei saaugušas, dzīslas (1) 3, šķautne ar īsiem matiņiem. Zieda plēksne 1, ārējā, nedaudz garāka par vārpiņas plēksnēm, tās akots sākas augstāk par plēksnes vidu un ir aptuveni divas reizes garāks par plēksni. [[Auglis]] - līdz 0,3 cm garš grauds. Sāk augt agrā pavasarī un vasarā zied vairākas reizes. Sastopams kā nezāle.

== Ārējās saites ==
* ''[http://www.biolib.cz/cz/taxon/id42629/ psárka polní Alopecurus myosuroides Huds.]''. BioLib.cz

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Lapsastes]]</text>
      <sha1>500y6qubou7a7r4qc896hk55nwstd6d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pļavas lapsaste</title>
    <ns>0</ns>
    <id>78820</id>
    <revision>
      <id>3670293</id>
      <parentid>2033629</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:58:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2159" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|         
|           attēls =Alopecurus pratensis Grote vossenstaart (1).jpg
|    att_nosaukums =Pļavas lapsaste
|           valsts =Plantae
|        valsts_lv =Augi
|       nodalījums =Angiosperms
|    nodalījums_lv =Segsēkļi 
|            klase =Monocots
|         klase_lv =Viendīgļlapji 
|            rinda =Poales 
|         rinda_lv =Graudzāļu rinda 
|           dzimta =Poaceae
|        dzimta_lv =Graudzāļu dzimta 
|            ģints =Alopecurus
|         ģints_lv =Lapsastes
|             suga =A. pratensis
|          suga_lv =Pļavas lapsaste
|         binomial =Alopecurus pratensis
|autors =L.
}}
'''Pļavas lapsaste''' (''Alopecurus pratensis'') ir daudzgadīgs 30 - 100 cm augsts [[lakstaugs]]. Bieži sastopams pārmitrās pļavās, tiek arī kultivēts. Saknenis īss, ložņājošs. Stumbrs stāvs, gluds, sīki vagots, ar neauglīgiem dzinumiem pie pamata. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, lineāras, nosmailotas, kailas, ļoti skarbas, ar stipri izteiktām dzīsliņām, gaiši zaļas. Lapu makstis garas, gludas, dažreiz nedaudz paplašinātas, mēlīte strupa, dažreiz atskabargaina vai saplosīta. Zied [[maijs|maijā]] un [[jūnijs|jūnijā]]. Ziedkopa - blīva, mīksta, zīdaina, diezgan liela cilindriska vārpskara, abos galos nedaudz sašaurināta, zariņi ar vairākām saspiestām vārpiņām, kas cieši piespiežas ziedkopas asij. Vārpiņas ar 1 ziedu, eliptiskas, abos galos sašaurinātas. Vārpiņas plēksnes 2, vienādas, pie pamata saaugušas, smailas, tikai šķautne ar gariem matiņiem. Zieda plēksne 1, ārējā, nedaudz īsāka par vārpiņas plēksnēm, ar garu akotu, kas sākas pie plēksnes pamata un vienmēr redzams ārpus vārpiņas. Putekšnīcas violetas, vēlāk rūsgans. [[Auglis]] - līdz 0,3 cm garš grauds. Ļoti vērtīga lopbarības zāle. Pavasarī sāk augt agri. Labi aug mitrā augsnē, visvairāk to sastop palieņu pļavās. Uz saknēm ir gumiņbaktērijas, kas spēj saistīt gaisa [[slāpeklis|slāpekli]].
[[Attēls:Alopecurus pratensis Grote vossenstaart.jpg|thumb|left|200px|Pļavas lapsaste ziedēšanas laikā]]
[[Kategorija:Lapsastes]]</text>
      <sha1>058dcfto4jlj3tslp54ns1iw6nb4i31</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taļķe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>79009</id>
    <revision>
      <id>3670331</id>
      <parentid>3637612</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:46:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Izmainiju attēlu</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2056" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Taļķe
| attēls            = Taļķe pie Vecā ezera.jpg
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = Taļķe pie [[Vecais ezers|Vecā ezera]]
| karte             = 
| kartes_paraksts   = 
| kartes_izmērs     = 
| izteka            = austrumos no [[Lāčplēsis (stacija)|Lāčplēša stacijas]]
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Misa (upe)|Misa]]
| sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=33 | sāk_plat_s=45 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=51 | sāk_gar_s=20 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=37 | iet_plat_s=8 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=24 | iet_gar_m=27 | iet_gar_s=7 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   = 
| tek_caur          = {{LAT}}
| garums            = 31
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 22,8
| kritums           = 38
| caurtece          = 
| gada_notece       = 0,034
| baseins           = 148
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = [[Vīksniņa]]
  | vietaskarte       = Latvija
  | reljefs           = jā
}}
'''Taļķe'''&lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=96669 |title=Informācija par objektu: Taļķe |accessdate={{dat|2016|08|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt; ir [[Misa (upe)|Misas]] labā krasta pieteka [[Bauskas novads|Bauskas]] un [[Ogres novads|Ogres]] novados. Sākas mežainā apvidū [[Valles pagasts|Valles pagastā]] pie dzelzceļa līnijas Jelgava - Krustpils 4 km uz austrumiem no stacijas [[Lāčplēsis (stacija)|Lāčplēsis]]. Upes baseins atrodas [[Upmales paugurlīdzenums|Upmales paugurlīdzenumā]]. Gandrīz visā garumā upe regulēta. [[Vecumnieki|Vecumniekos]] uz upes ierīkots dīķis [[Vecais ezers]]. Lielākās pieteka [[Vīksniņa]] (22 km).&lt;ref&gt;{{Latvijas daba}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Misas pietekas}}

[[Kategorija:Bauskas novada upes]]
[[Kategorija:Ogres novada upes]]
[[Kategorija:Taļķe]]
[[Kategorija:Birzgales pagasts]]</text>
      <sha1>0apxq2r5dxuj4tpifb3vw8nb7ubedw6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>3670492</id>
      <parentid>3669685</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T06:34:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2518" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[12. augusts]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[TUMnanoSAT]]'', ''[[FUTABA]]'', ''[[HSU-SAT-1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 52 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaisti Zemes tālizpētes 10 pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]'' un 6 ''[[Jilin-1 Hongwai-01A]]''.
* [[9. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''.
* [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''.
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4'');
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6'');
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''.
* [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije'').
* [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''.</text>
      <sha1>9eic4k4o5krvn15d6u9tqp3h45kirfi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krūms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>82501</id>
    <revision>
      <id>3670355</id>
      <parentid>3645380</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:34:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gustamons</username>
        <id>90751</id>
      </contributor>
      <comment>Nedaudz info, atsauce</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1973" xml:space="preserve">[[Attēls:Lilac (2).jpg|thumb|175px|[[Ceriņi|Ceriņu]] krūms]]
'''Krūms''' jeb '''krūmājs''' ir [[augi|augu]] dzīvības forma; tie ir [[Koksne|kokaini]], daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 [[metrs|metriem]].&lt;ref name=&quot;&quot;&gt;{{ru ikona}} [http://www.ecosystema.ru/07referats/slovgeo/393.htm КУСТАРНИК: ГЕОГРАФИЧЕСКИЙ СЛОВАРЬ]&lt;/ref&gt; Atšķirībā no [[koks|kokiem]], krūmi parasti aug cieši blakus viens pie otra, tiem nav izteikts viens [[stumbrs]] un to dzīves garums ir no 10 līdz 20 gadiem.

Krūmi bieži aug mežmalās, bet [[mežs|mežos]] veido [[Pamežs|pamežu]]. Krūmi ātri vairojas ar [[Sakne|sakņu]] atvasēm, piemēram, [[spirejas]], vai ar sakneņiem, piemēram, [[Suņu roze|mežrozes]], tādēļ tie spēj ātri aizņemt vairākus kvadrātmetrus lielu laukumu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 62.-63.lpp.|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;

Svarīga saimnieciskā nozīme ir [[Auglis|augļu]] un [[Oga|ogu]] krūmiem, piemēram, [[jāņogas|jāņogām]], [[upenes|upenēm]] un citiem.

== Puskrūmi ==
Puskrūmi ir krūmveidīgi augi, kam [[Stumbrs|vasas]] apakšējās daļas daudzgadīgas, pārkoksnējušās, ar [[Miza|peridermu]], bet augšējās daļas ir viengadīgas, tās ziemā nosalst vai nokalst. Puskrūmi ir [[Avene|avenes]], [[kazenes]], [[Bebrukārkliņš|bebrukārkliņi]] u.c.

Pastāv arī krūmiņi jeb sīkkrūmi no krūmiem atšķiras ar nelielo augstumu- tie nepārsniedz 1 m. Krūmiņi ir daudzi [[Tuksnesis|tuksnešu]] augi, kā [[Brūklene|brūklenes]], [[mellenes]], [[Dzērveņu apakšģints|dzērvenes]], [[Purva vaivariņš|vaivariņi]] u.c.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Botānika]]</text>
      <sha1>t6v9isk5pumzv6je8vlodbtgh6j1oe3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670365</id>
      <parentid>3670355</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:43:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gustamons</username>
        <id>90751</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Mini atsauces labojums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1973" xml:space="preserve">[[Attēls:Lilac (2).jpg|thumb|175px|[[Ceriņi|Ceriņu]] krūms]]
'''Krūms''' jeb '''krūmājs''' ir [[augi|augu]] dzīvības forma; tie ir [[Koksne|kokaini]], daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 [[metrs|metriem]].&lt;ref name=&quot;&quot;&gt;{{ru ikona}} [http://www.ecosystema.ru/07referats/slovgeo/393.htm КУСТАРНИК: ГЕОГРАФИЧЕСКИЙ СЛОВАРЬ]&lt;/ref&gt; Atšķirībā no [[koks|kokiem]], krūmi parasti aug cieši blakus viens pie otra, tiem nav izteikts viens [[stumbrs]] un to dzīves garums ir no 10 līdz 20 gadiem.

Krūmi bieži aug mežmalās, bet [[mežs|mežos]] veido [[Pamežs|pamežu]]. Krūmi ātri vairojas ar [[Sakne|sakņu]] atvasēm, piemēram, [[spirejas]], vai ar sakneņiem, piemēram, [[Suņu roze|mežrozes]], tādēļ tie spēj ātri aizņemt vairākus kvadrātmetrus lielu laukumu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/418008.html|title=Augu morfoloģija un anatomija 62.-64.lpp.|website=dom.lndb.lv|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;

Svarīga saimnieciskā nozīme ir [[Auglis|augļu]] un [[Oga|ogu]] krūmiem, piemēram, [[jāņogas|jāņogām]], [[upenes|upenēm]] un citiem.

== Puskrūmi ==
Puskrūmi ir krūmveidīgi augi, kam [[Stumbrs|vasas]] apakšējās daļas daudzgadīgas, pārkoksnējušās, ar [[Miza|peridermu]], bet augšējās daļas ir viengadīgas, tās ziemā nosalst vai nokalst. Puskrūmi ir [[Avene|avenes]], [[kazenes]], [[Bebrukārkliņš|bebrukārkliņi]] u.c.

Pastāv arī krūmiņi jeb sīkkrūmi no krūmiem atšķiras ar nelielo augstumu- tie nepārsniedz 1 m. Krūmiņi ir daudzi [[Tuksnesis|tuksnešu]] augi, kā [[Brūklene|brūklenes]], [[mellenes]], [[Dzērveņu apakšģints|dzērvenes]], [[Purva vaivariņš|vaivariņi]] u.c.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Botānika]]</text>
      <sha1>boy6xhbo4v3p0rzbuuftq0inepkyx07</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indas ielejas civilizācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>87578</id>
    <revision>
      <id>3670501</id>
      <parentid>2996039</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T07:58:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2175" xml:space="preserve">{{Indijas vēsture}}
[[Attēls:CiviltàValleIndoMappa.png|thumbnail|240px|Indas ielejas civilizācijas atrašanās vieta.]]
'''Indas ielejas civilizācija''', arī '''Harapas civilizācija''', bija [[Senā Indija|Senās Indijas]] [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] civilizācija, kas attīstījās [[Inda]]s upes baseinā un [[Arābijas jūra]]s piekrastē no aptuveni 3300. līdz 1300. gadam [[p.m.ē.]], uzplaukumu sasniedzot no 2600. līdz 1900. gadam p.m.ē. 
Tā beidza pastāvēt pēc [[ārieši|āriešu]] atnākšanas 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.   

Līdzās [[Senā Ēģipte|Senajai Ēģiptei]] un [[Mezopotāmija]]i bija viena no trim vissenākajām pasaules [[civilizācija|civilizācijām]].
&lt;gallery&gt;
Mohenjo-daro.jpg|[[Mohendžo-Daro]] pilsētas paliekas
Another view of Granary and Great Hall on Mound F.JPG|Harapas pilsētas paliekas
The drainage system at Lothal 2.JPG|Lothalas pilsētas paliekas
DHOLAVIRA SITE (24).jpg|Dholaviras pilsētas paliekas
Ceremonial Vessel LACMA AC1997.93.1.jpg|Ceremoniju trauks
Harappan small figures.jpg|Terakotas keramika no [[Harapa]]s
Valle dell'indo, barca a forma di toro, periodo kot-dijan, 2800-2600 ac ca. (coll. priv.) 02.jpg|Kuģa modelis
Harappa 13 grey stone male dancer statuette.jpg|Dejotājs
Dancing girl of Mohenjo-daro.jpg|Dejotāja

&lt;/gallery&gt;

== Lokalizācija ==
Indas ielejas civilizācijas nozīmīgākie centri bija [[Harapa]], [[Mehrgarha]], [[Mohendžo-Daro]] un [[Lothala]].
&lt;gallery&gt;
Mesopotamia-Indus.jpg|Tīdzniecības ceļš ar [[Senā Divupe|Senās Divupe]]s civilizāciju
Indus Valley Civilization, Early Phase (3300-2600 BCE).png|Agrīnā fāze (3300-2600 p.m.ē.)
Indus Valley Civilization, Mature Phase (2600-1900 BCE).png|Brieduma fāze (2600-1900 p.m.ē.)
Indus Valley Civilization, Late Phase (1900-1300 BCE).png|Noslēguma fāze (1900-1300 p.m.ē.)
IndusValleySeals.JPG|Zīmogi
Coach driver Indus 01.jpg|Rati
&lt;/gallery&gt;

{{vēsture-aizmetnis}}
{{Indija-aizmetnis}}
{{Pakistāna-aizmetnis}}
{{Seno laiku lielvalstis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indijas vēsture]]
[[Kategorija:Pakistānas vēsture]]
[[Kategorija:Bronzas laikmets]]
[[Kategorija:Civilizācijas]]</text>
      <sha1>n2rzbfk8q40lx3tgphgu7xbw90shrfg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kvieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92430</id>
    <revision>
      <id>3670298</id>
      <parentid>3172163</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T16:04:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5242" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|        attēls = Wheat close-up.JPG
|        valsts = Plantae
|     valsts_lv = Augi
|    nodalījums = Magnoliophyta
| nodalījums_lv = Segsēkļi 
|         klase = Liliopsida
|      klase_lv = Viendīgļlapji
|         rinda = Poales
|      rinda_lv = Graudzāļu rinda
|        dzimta = Poaceae
|     dzimta_lv = Graudzāļu dzimta
|   apakšdzimta = Pooideae
|         cilts = Triticeae
|      cilts_lv = Kviešu cilts
|         ģints = Triticum
|      ģints_lv = Kvieši
|      binomial = Triticum
|      sinonīmi = 
* ''Crithodium''
* ''Deina''
* ''Frumentum''
* ''Gigachilon''
* ''Nivieria''
* ''Spelta''
|   kategorijas = nē
}}

'''Kvieši''' (''Triticum'') ir [[graudzāļu dzimta]]s ģints, kas ir plaši kultivēta [[labība]] visā pasaulē. Tie ir vieni no visvairāk audzētajiem [[kultūraugi]]em; vairāk tiek audzētas tikai [[cukurniedres]], [[kukurūza]] un [[rīsi]].&lt;ref name=&quot;faostat&quot;/&gt; Kvieši ir plaša patēriņa pārtikas produkts. No tiem izgatavo [[milti|miltus]], no kuriem savukārt cep [[maize]]s produktus: [[cepums|cepumus]], [[kūka]]s, [[brokastu pārslas]], [[makaroni|makaronus]] un tā tālāk. No kviešiem [[fermentācija]]s procesā iegūst arī [[alus|alu]], [[degvīns|degvīnu]] un pat [[biodegviela|biodegvielu]]. Kviešus var izmantot arī kā [[lopbarība|lopbarību]], bet no kviešu salmiem veido ēku [[jumts|jumtus]].

== Kviešu vēsture ==
Kviešu izcelsme ir meklējama &quot;[[Auglīgais pusmēness|Auglīgajā pusmēnesī]]&quot; [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Tā ir viena no vecākajām [[graudaugi|graudaugu]] kultūrām pasaulē. Tie [[Eifrata]]s ielejā ir kultivēti 9000 gadus [[pirms mūsdienām]]. Arī [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] faraoni ir apglabāti kopā ar kviešiem, kuri tika ņemti līdzi [[aizkapa dzīve|aizkapa dzīvē]].

Kviešus audzēt iemācījās arī [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]]. Tie izplatījās arī uz [[Centrālāzija]]s zemēm un [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]]. Tiek lēsts, ka šajās zemēs kviešus audzē aptuveni 5000 gadus. Pēc [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] atklāšanas kvieši tika ievesti audzēšanai arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].

1990. gadā visvairāk kviešu tika izaudzēts [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], bet mūsdienās, 2010. gadā, visvairāk kviešu tika izaudzēts [[Ķīna|Ķīnā]] (115,2 miljoni tonnu).&lt;ref name=&quot;faostat&quot;/&gt; Nākamās valstis ir [[Indija]], [[Amerikas Savienotās Valstis]], [[Krievija]] un [[Francija]].&lt;ref name=&quot;faostat&quot;/&gt;

== Kviešu sistemātika ==
Kviešu ģintī ietilpst no 20 līdz 27 sugām. Vissenākā kviešu suga ''Triticum boeoticum'', kas aug savvaļā [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]], ir [[diploīds|diploīda]] (2n=14). Tiek uzskatīts, ka uzsākot kviešu kultivēšanu, izveidojušies viengraudkvieši (''Triticum monococcum''), kuriem hibridizējoties ar nezināmu diploīdu ''Triticum sp''. [[endoreduplikācija]]s rezultātā izveidojās [[allotetraploīds|allotetraploīdie]] angļu jeb turgidumkvieši (''Triticum turgidum'') (2n=28). Notiekot turgidumkviešu hibridizācijai ar ''Triticum tauschii'' (2n=14), izveidojušies mūsdienās visplašāk kultivētie [[alloheksaploīds|alloheksaploīdie]] mīkstie kvieši (''Triticum aestivum'').

{{colbegin|2}}
* ģints kvieši (''Triticum'')
** suga [[mīkstie kvieši]] (''Triticum aestivum'')
** suga [[Abesīnijas kvieši]] (''Triticum aethiopicum'')
** suga ''[[Triticum araraticum]]''
** suga ''[[Triticum boeoticum]]''
** suga ''[[Triticum carthlicum]]''
** suga [[pundurkvieši]] (''Triticum compactum'')
** suga ''[[Triticum dicoccoides]]''
** suga [[divgraudkvieši]] (''Triticum dicoccum'')
** suga [[cietie kvieši]] (''Triticum durum'')
** suga ''[[Triticum ispahanicum]]''
** suga ''[[Triticum karamyschevii]]''
** suga [[maha kvieši]] (''Triticum macha'')
** suga ''[[Triticum militinae]]''
** suga [[viengraudkvieši]] (''Triticum monococcum'')
** suga [[poļu kvieši]] (''Triticum polonicum'')
** suga [[plēkšņu kvieši]] (''Triticum spelta'')
** suga [[apaļgraudkvieši]] (''Triticum sphaerococcum'')
** suga [[Timofejeva kvieši]] (''Triticum timopheevii'')
** suga ''[[Triticum turanicum]]''
** suga [[angļu kvieši|angļu jeb turgidumkvieši]] (''Triticum turgidum'')
** suga [[Urartu kvieši]] (''Triticum urartu'')
** suga [[Vavilova kvieši]] (''Triticum vavilovii'')
** suga ''[[Triticum zhukovskyi]]''
{{colend}}

=== Mīkstie kvieši ===
Mīkstie kvieši (''Triticum aestivum'' L.) ir viens no senākajiem un visvairāk audzētajiem pārtikas kultūraugiem. Pasaulē šobrīd tiek audzētas apmēram 4500 mīksto kviešu šķirnes, taču aizvien notiek darbs pie jaunu šķirņu izveides, kas ir vairāk piemērotas biotiskā un abiotiskā stresa apstākļiem, augstāku ražību un graudu kvalitāti.

== Atsauces ==
{{commonscat|Wheat|kvieši}}
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;faostat&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx | title= Wheat | publisher= faostat.fao.org | language= angliski | accessdate= 2013-01-07}}&lt;/ref&gt;
}}

{{botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]
[[Kategorija:Labība]]
[[Kategorija:Kvieši]]</text>
      <sha1>rpf00dgol1qk7m91zviyrvwpmt4vsuq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šimanovskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>99997</id>
    <revision>
      <id>3670307</id>
      <parentid>731330</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T16:27:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pārveidoju nozīmju atdalīšanā</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="122" xml:space="preserve">'''Šimanovskis''' var būt:

* [[Jūlijs Šimanovskis]];
* [[Karols Šimanovskis]].

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>dcc8mttjizjjkpcoxk4dq5in7zrc1vm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670449</id>
      <parentid>3670307</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:01:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="166" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
'''Šimanovskis''' var būt:

* [[Jūlijs Šimanovskis]];
* [[Karols Šimanovskis]].

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>1kmixbi8i2usjjvu2fjmvquovr7trk7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pīters Benensons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>100419</id>
    <revision>
      <id>3670496</id>
      <parentid>3667032</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T07:19:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jonnmann</username>
        <id>35338</id>
      </contributor>
      <comment>New image.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2305" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Pīters Benensons
|     vārds_orig = Peter Benenson
|         attēls = Peter Benenson.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1921
|     dz_mēnesis = 07
|       dz_diena = 31
|       dz_vieta = [[Londona]], {{GBR}}
|         m_gads = 2005
|      m_mēnesis = 02
|        m_diena = 25
|        m_vieta = [[Oksforda]], {{GBR}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{GBR}}
|        tautība = [[ebrejs]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|   nodarbošanās = [[jurists]], ''[[Amnesty International]]'' dibinātājs un vadītājs
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
}}

'''Pīters Benensons''' ({{val|en|Peter Benenson}}; dzimis {{dat|1921|07|31}} kā '''Pēters Džeimss Henrijs Solomons''' ({{val|en|Peter James Henry Solomon}}), miris {{dat|2005|02|25}}) bija [[Lielbritānija|britu]] jurists un [[cilveķtiesības|cilvēktiesību]] organizācijas ''[[Amnesty International]]'' (AI) dibinātājs un pirmais vadītājs.

Dzimis [[Londona|Londonā]], ebreju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.moreorless.au.com/heroes/benenson.html |title=Biogrāfija |access-date={{dat|2009|02|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060218073705/http://www.moreorless.au.com/heroes/benenson.html |archivedate={{dat|2006|02|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; ģimenē. Pirms mācībām [[Ītona|Ītonā]], ņēma privātstundas pie dzejnieku [[Vistens Hjū Odens|V. H. Odena]]. [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā Benensons darbojās šifrēšanas dienestā, pēc kara — jurists. 1961. gadā Benensons iesāka kampaņu par divu [[Portugāle|portugāļu]] studentu atbrīvošanu, kuri par varai netīkamiem tostiem uz septiņiem gadiem tika ieslodzīti cietumā. Kampaņas koordinācijai tika nodibināta AI. Iekšēju nesaskaņu dēļ 1967. gadā Benensons no organizācijas aizgāja. Vēlāk viņš atkal salaba ar AI līderiem, tomēr aktīvi organizācijā vairs nedarbojās.

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{biogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Benensons, Piters}}
[[Kategorija:1921. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2005. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu juristi]]</text>
      <sha1>3ktyibowkje1bjli8n5lfli6pefsvt2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ētika uzņēmējdarbībā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101237</id>
    <revision>
      <id>3670318</id>
      <parentid>3234228</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:06:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Uzlaboju rakstu. Pielaboju stilu, izdzēsu liekvārdīgos paragrāfus, saliku viki saites, sniedzu kārtīgu definīciju, vispārēji pārkārtoju tekstu, pieliku birku, ka nepabiegts raksts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2874" xml:space="preserve">'''Uzņēmējdarbības ētika''' jeb '''biznesa ētika''' ir [[Lietišķā ētika|lietišķās ētikas]] un [[Profesionālā ētika|profesionālās ētikas]] forma, kas izskata ētikas principus un [[Morāle|morālās]] vai [[Ētika|ētiskās]] problēmas, kas var rasties [[Uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbības]] vidē. Tā attiecas uz visiem uzņēmējdarbības aspektiem un attiecas gan uz [[Indivīds|indivīdu]], gan uz organizācijas rīcību.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=Fall 2021|title=Business Ethics|url=https://plato.stanford.edu/archives/fall2021/entries/ethics-business/|publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University|date=2021|first=Jeffrey|last=Moriarty}}&lt;/ref&gt; Uzņēmējdarbības ētikas normas, vērtības un prakse ir principi, kas nosaka organizācijas darbības kultūru, uzņēmuma [[Reputācija|reputāciju]], vadības mehānismus, un vada uzņēmējdarbības mērķu realizāciju ikdienā.&lt;ref&gt;[http://www.politika.lv/index.php?id=5834 POLITIKA.LV :: BETIL projekts: jautājumi un atbildes&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=Eleventh edition|title=Business ethics : ethical decision making and cases|url=https://www.worldcat.org/oclc/937450119|date=2017|location=Boston, MA|isbn=1-305-50084-9|oclc=937450119|first=O. C.|last=Ferrell}}&lt;/ref&gt;

Uzņēmējdarbības ētika aplūko [[Tikums|tikumisko]] praksi, kāda uzkrāta uzņēmējdarbībā, komercdarījumos, un tās morālās prasības, kas nepieciešamas, lai godīgākas, taisnīgākas un savstarpēji sabalansētākas un izdevīgākas būtu attiecības gan uzņēmumā, gan starp uzņēmumiem, gan starp biznesu un [[Sabiedrība|sabiedrību]]. Uzņēmējdarbības ētika nosaka, ka pretrunīgajās situācijās intereses jāsaskaņo ar taisnīgumu, godīgumu, patiesīgumu, atbildību, tā izvirza prasību, ka, tiecoties pēc sava labuma nedrīkst kaitēt citiem un sabiedrībai.&lt;ref&gt;Rogenbuka I., Uzņēmējdarbības ētika, Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 18. lpp.&lt;/ref&gt; Tā arī nosaka, ka uzņēmējdarbība, kura neievēro ētiskās vērtības, piemēram, uzņēmējdarbība, kas tiek veikta aiz aprēķina un personiskā izdevīguma, ir necivilizēta un nekulturāla, rada netaisnību un apdraud cilvēku dabiskās [[tiesības]].&lt;ref&gt;Rogenbuka I., Uzņēmējdarbības ētika, Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 25. lpp.&lt;/ref&gt;

Uzņēmējdarbības ētiku mēdz raksturot kā kalpošanu citiem cilvēkiem, sagādājot viņiem jūtamus labumus un saņemot par to ienākumus, kas attaisno ieguldījumus, un paliekot morāles ietvaros.&lt;ref&gt;Milts A., Ētika. Personības un sabiedrības ētika, Rīga: Zvaigzne ABC, 2000, 65. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Etika uznzemejdarbiba}}
[[Kategorija:Ētika]]
[[Kategorija:Uzņēmējdarbība]]
[[Kategorija:Nepabeigti raksti par ekonomiku]]</text>
      <sha1>l1x4rj4r7bugr59c4gpg8coenzfl11w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valentīna Tereškova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107248</id>
    <revision>
      <id>3670502</id>
      <parentid>3646709</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:04:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AndrejsUpits</username>
        <id>105031</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4345" xml:space="preserve">{{cita nozīme|krievu kosmonauti|ciemu Viļakas novadā|Tereškova (Medņevas pagasts)}}

{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Valentīna Tereškova
|     vārds_orig = ''Валентина Владимировна Терешкова''
|         attēls = RIAN archive 612748 Valentina Tereshkova.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Valentīna Tereškova 1969. gadā 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1937
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = Boļšoje Masļenņikovo, [[Jaroslavļas apgabals]], [[Krievijas PFSR]], {{URS}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis =
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[krievi]]ete
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[kosmonauts|kosmonaute]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = 2 d 22 h 51 min
| kos_iesaukums = 1962.
| kos_misija = 
| kos_kuģi = [[Vostok-6]]
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[ģenerālmajors]]
|  dienesta_laiks = 1962—1997
|          valsts = {{URS}}, {{RUS}}
|       struktūra = Gaisa spēki
|         vienība =
|    nodarbošanās = 
|       komandēja =
|          kaujas =
|       izglītība = Žukovska Militārā gaisa inženieru akadēmija
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Valentīna Tereškova''' (''Валентина Владимировна Терешкова'', dzimusi {{dat|1937|3|6}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmonauts|kosmonaute]], pasaulē pirmā sieviete, kas lidojusi kosmosā, PSRS un Krievijas Federācijas militārpersona un politiķe. No 1966. līdz 1989. gada bija [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] deputāte, PSRS Augstākās Padomes Prezidija locekle (1974—1989), Padomju Sieviešu komitejas vadītāja (1968—1987), PSRS un ārzemju draudzibas un kultūras sakaru biedrību savienības valdes priekšsēdētāja (1987—1992). PSRS bruņoto spēku pulkvede un Krievijas Federācijas bruņoto spēku ģenerālmajore.

Tereškova kosmisko lidojumu veica 1963. gadā no 16. līdz 19. jūnijam ar kosmosa kuģi [[Vostok-6]]. Lidojums notika vienlaicīgi ar otru kuģi [[Vostok-5]], kurā atradās [[Valērijs Bikovskis]].

Partijas «[[Vienotā Krievija]]» Augstākās Padomes locekle.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20131123033805/http://er.ru/persons/supreme_council/ Высший совет Партии. Официальный сайт российской политической партии «Единая Россия»]&lt;/ref&gt;. No 2011. gada ir ievēlēta [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Valsts Domē]], 2016. gadā un 2021. gadā ievēlēta atkārtoti&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20180727114337/http://duma.gov.ru/duma/persons/99112025/ Терешкова Валентина Владимировна Государственная Дума Федерального Собрания Российской Федерации]&lt;/ref&gt; bijusi Federācijas struktūras un pašvaldību komitejas priekšsēdētāja vietniece, šobrīd ir Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietniece un Krievija Valsts domes Ētikas komisijas priekšsēdētāja&lt;ref&gt;[http://duma.gov.ru/duma/persons/99112025/ Терешкова Валентина Владимировна Государственная Дума Федерального Собрания Российской Федерации]&lt;/ref&gt;. 2020. gada 10. martā tieši Tereškova bija tā, kas Krievijas Federācijas konstitūcijā iesniedza priekšlikumu anulēt pilnvaru termiņu limitu attiecībā uz Vladimiru Putinu, ļaujot viņam valdīt līdz 2036. gadam.&lt;ref&gt;Johannes Socher, &quot;Farewell to the European Constitutional Tradition: The 2020 Russian Constitutional Amendments&quot;, ''Zeitschrift für ausländisches öffentliches Recht und Völkerrecht (ZaöRV) = Heidelberg Journal of International Law (HJIL)'' [https://www.zaoerv.de/80_2020/80_2020_3_a_615_648.pdf 2020, nr. 3, p. 639]&lt;/ref&gt;

2014. gada 7. februārī V. Tereškova piedalījās ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Sočos.</text>
      <sha1>d76o8wrrwfztylpk1mwdf2bw5b1xy46</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670504</id>
      <parentid>3670502</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:10:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4435" xml:space="preserve">{{cita nozīme|krievu kosmonauti|ciemu Viļakas novadā|Tereškova (Medņevas pagasts)}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Valentīna Tereškova
|     vārds_orig = ''Валентина Владимировна Терешкова''
|         attēls = RIAN archive 612748 Valentina Tereshkova.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Valentīna Tereškova 1969. gadā 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1937
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = Boļšoje Masļenņikovo, [[Jaroslavļas apgabals]], [[Krievijas PFSR]], {{URS}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis =
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[krievi]]ete
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[kosmonauts|kosmonaute]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = 2 d 22 h 51 min
| kos_iesaukums = 1962.
| kos_misija = 
| kos_kuģi = [[Vostok-6]]
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[ģenerālmajors]]
|  dienesta_laiks = 1962—1997
|          valsts = {{URS}}, {{RUS}}
|       struktūra = Gaisa spēki
|         vienība =
|    nodarbošanās = 
|       komandēja =
|          kaujas =
|       izglītība = Žukovska Militārā gaisa inženieru akadēmija
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Valentīna Tereškova''' (''Валентина Владимировна Терешкова'', dzimusi {{dat|1937|3|6}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmonauts|kosmonaute]], pasaulē pirmā sieviete, kas lidojusi kosmosā, PSRS un Krievijas Federācijas militārpersona un politiķe. No 1966. līdz 1989. gada bija [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] deputāte, PSRS Augstākās Padomes Prezidija locekle (1974—1989), Padomju Sieviešu komitejas vadītāja (1968—1987), PSRS un ārzemju draudzibas un kultūras sakaru biedrību savienības valdes priekšsēdētāja (1987—1992). PSRS bruņoto spēku pulkvede un Krievijas Federācijas bruņoto spēku ģenerālmajore.

Tereškova kosmisko lidojumu veica 1963. gadā no 16. līdz 19. jūnijam ar kosmosa kuģi [[Vostok-6]]. Lidojums notika vienlaicīgi ar otru kuģi [[Vostok-5]], kurā atradās [[Valērijs Bikovskis]].

Partijas «[[Vienotā Krievija]]» Augstākās Padomes locekle.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20131123033805/http://er.ru/persons/supreme_council/ Высший совет Партии. Официальный сайт российской политической партии «Единая Россия»]&lt;/ref&gt;. No 2011. gada ir ievēlēta [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Valsts Domē]], 2016. gadā un 2021. gadā ievēlēta atkārtoti&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20180727114337/http://duma.gov.ru/duma/persons/99112025/ Терешкова Валентина Владимировна Государственная Дума Федерального Собрания Российской Федерации]&lt;/ref&gt; bijusi Federācijas struktūras un pašvaldību komitejas priekšsēdētāja vietniece, šobrīd ir Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietniece un Krievija Valsts domes Ētikas komisijas priekšsēdētāja&lt;ref&gt;[http://duma.gov.ru/duma/persons/99112025/ Терешкова Валентина Владимировна Государственная Дума Федерального Собрания Российской Федерации]&lt;/ref&gt;. 2020. gada 10. martā tieši Tereškova bija tā, kas Krievijas Federācijas konstitūcijā iesniedza priekšlikumu anulēt pilnvaru termiņu limitu attiecībā uz [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], ļaujot viņam valdīt līdz 2036. gadam.&lt;ref&gt;Johannes Socher, &quot;Farewell to the European Constitutional Tradition: The 2020 Russian Constitutional Amendments&quot;, ''Zeitschrift für ausländisches öffentliches Recht und Völkerrecht (ZaöRV) = Heidelberg Journal of International Law (HJIL)'' [https://www.zaoerv.de/80_2020/80_2020_3_a_615_648.pdf 2020, nr. 3, p. 639]&lt;/ref&gt;

2014. gada 7. februārī V. Tereškova piedalījās [[Ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā [[Soči|Sočos]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>m70bltl3yfmcz8p08ho7iajkjnqeqi6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670558</id>
      <parentid>3670504</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:23:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Nebija jau jādzēš visas kategorijas utt. ārā.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5527" xml:space="preserve">{{cita nozīme|krievu kosmonauti|ciemu Viļakas novadā|Tereškova (Medņevas pagasts)}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Valentīna Tereškova
|     vārds_orig = ''Валентина Владимировна Терешкова''
|         attēls = RIAN archive 612748 Valentina Tereshkova.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Valentīna Tereškova 1969. gadā 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1937
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = Boļšoje Masļenņikovo, [[Jaroslavļas apgabals]], [[Krievijas PFSR]], {{URS}}
|         m_gads = 
|      m_mēnesis =
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[krievi]]ete
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[kosmonauts|kosmonaute]]
| nodarbošanās =
| nodarbošanās_tagad =
| nodarbošanās_agrāk =
| d_pakāpe =                  
| kos_koplaiks = 2 d 22 h 51 min
| kos_iesaukums = 1962.
| kos_misija = 
| kos_kuģi = [[Vostok-6]]
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[ģenerālmajors]]
|  dienesta_laiks = 1962—1997
|          valsts = {{URS}}, {{RUS}}
|       struktūra = Gaisa spēki
|         vienība =
|    nodarbošanās = 
|       komandēja =
|          kaujas =
|       izglītība = Žukovska Militārā gaisa inženieru akadēmija
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Valentīna Tereškova''' (''Валентина Владимировна Терешкова'', dzimusi {{dat|1937|3|6}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] [[kosmonauts|kosmonaute]], pasaulē pirmā sieviete, kas lidojusi kosmosā, PSRS un Krievijas Federācijas militārpersona un politiķe. No 1966. līdz 1989. gada bija [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] deputāte, PSRS Augstākās Padomes Prezidija locekle (1974—1989), Padomju Sieviešu komitejas vadītāja (1968—1987), PSRS un ārzemju draudzibas un kultūras sakaru biedrību savienības valdes priekšsēdētāja (1987—1992). PSRS bruņoto spēku pulkvede un Krievijas Federācijas bruņoto spēku ģenerālmajore.

Tereškova kosmisko lidojumu veica 1963. gadā no 16. līdz 19. jūnijam ar kosmosa kuģi [[Vostok-6]]. Lidojums notika vienlaicīgi ar otru kuģi [[Vostok-5]], kurā atradās [[Valērijs Bikovskis]].

Partijas «[[Vienotā Krievija]]» Augstākās Padomes locekle.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20131123033805/http://er.ru/persons/supreme_council/ Высший совет Партии. Официальный сайт российской политической партии «Единая Россия»]&lt;/ref&gt;. No 2011. gada ir ievēlēta [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Valsts Domē]], 2016. gadā un 2021. gadā ievēlēta atkārtoti,&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20180727114337/http://duma.gov.ru/duma/persons/99112025/ Терешкова Валентина Владимировна Государственная Дума Федерального Собрания Российской Федерации]&lt;/ref&gt; bijusi Federācijas struktūras un pašvaldību komitejas priekšsēdētāja vietniece, 2022. gadā ir Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietniece un Krievija Valsts domes Ētikas komisijas priekšsēdētāja.&lt;ref&gt;[http://duma.gov.ru/duma/persons/99112025/ Терешкова Валентина Владимировна Государственная Дума Федерального Собрания Российской Федерации]&lt;/ref&gt; 2020. gada 10. martā tieši Tereškova bija tā, kas Krievijas Federācijas konstitūcijā iesniedza priekšlikumu anulēt pilnvaru termiņu limitu attiecībā uz [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], ļaujot viņam valdīt līdz 2036. gadam.&lt;ref&gt;Johannes Socher, &quot;Farewell to the European Constitutional Tradition: The 2020 Russian Constitutional Amendments&quot;, ''Zeitschrift für ausländisches öffentliches Recht und Völkerrecht (ZaöRV) = Heidelberg Journal of International Law (HJIL)'' [https://www.zaoerv.de/80_2020/80_2020_3_a_615_648.pdf 2020, nr. 3, p. 639]&lt;/ref&gt;

2014. gada 7. februārī V. Tereškova piedalījās [[Ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā [[Soči|Sočos]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.peoples.ru/military/cosmos/tereshkova/ Tereškovas biogrāfija] {{ru ikona}}
* [http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=518 V. Tereškova Padomju Savienības Varoņu mājaslapā] {{ru ikona}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{kos-aizmetnis}}
{{PSRS kosmonauti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tereškova Valentīna}}
[[Kategorija:PSRS kosmonauti]]
[[Kategorija:Kosmonautes]]
[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Krievijas politiķi]]
[[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Jaroslavļas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas valdības prēmijas laureāti]]</text>
      <sha1>j0wl1dcl5jnedsy7s9zm44kdll0pxly</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaroslavs Halāks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>113422</id>
    <revision>
      <id>3670528</id>
      <parentid>3587640</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:29:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3585" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Jaroslavs Halāks
| attēls = Jaroslav Halak - New York Islanders.jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|13}}
| dz_viet = [[Bratislava]], {{TCH}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = 180 [[centimetrs|cm]]
| svars = 81 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2005
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
| numurs = 
| līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 271., 9. kārtā
| dr_gads = [[2003. gada NHL drafts|2003]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut sezonas = 2006—'''pašlaik'''
| taut = {{ih|SVK}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| balv = [[Viljama Dženingsa balva]] — 2012, 2020
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = V
| atjaunots = {{dat|2022|08|15}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Jaroslavs Halāks''' ({{val|sk|Jaroslav Halák}}; dzimis {{dat|1985|5|13}} [[Bratislava|Bratislavā]]) ir [[slovākija|slovāku]] [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]], [[Slovākijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]. 

== Spēlētāja karjera ==
[[2003. gada NHL drafts|2003. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] ar kopējo 271. kārtas numuru. Pēc divām Ziemeļamerikā aizvadītām sezonām, &quot;Canadiens&quot; rindās Halāks debitēja 2006.—07. gada sezonā. Turpmākajās sezonās viņš bija &quot;Canadiens&quot; otrais vārtsargs aiz [[Kerijs Praiss|Kerija Praisa]].

[[2010]]. gada vasarā Halāks noslēdza līgumu ar [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]. [[2014]]. gada [[28. februāris|28. februārī]] tika aizmainīts uz [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]], taču vien pāris dienas vēlāk nokļuva jau [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] sastāvā. [[2014]]. gada vasarā Halāks noslēdza četru gadu līgumu ar [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]. [[2018]]. gada vasarā pievienojās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], spēles laiku vārtos dalot ar [[Tūka Rasks|Tūka Rasku]].

[[Slovākijas hokeja izlase|Slovākijas izlases]] sastāvā spēlējis [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]., [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]. un [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Hokejists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Halaks Jaroslavs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bratislavā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovākijas hokejisti]]
[[Kategorija:Monreālas &quot;Canadiens&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sentluisas &quot;Blues&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vankūveras &quot;Canucks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bratislavas &quot;Slovan&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>pudl8ged5vlttmotgi2u4qlvt7xlbt4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670530</id>
      <parentid>3670528</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:37:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Spēlētāja karjera */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3719" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Jaroslavs Halāks
| attēls = Jaroslav Halak - New York Islanders.jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|13}}
| dz_viet = [[Bratislava]], {{TCH}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = 180 [[centimetrs|cm]]
| svars = 81 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2005
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
| numurs = 
| līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 271., 9. kārtā
| dr_gads = [[2003. gada NHL drafts|2003]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut sezonas = 2006—'''pašlaik'''
| taut = {{ih|SVK}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| balv = [[Viljama Dženingsa balva]] — 2012, 2020
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = V
| atjaunots = {{dat|2022|08|15}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Jaroslavs Halāks''' ({{val|sk|Jaroslav Halák}}; dzimis {{dat|1985|5|13}} [[Bratislava|Bratislavā]]) ir [[slovākija|slovāku]] [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]], [[Slovākijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]. 

== Spēlētāja karjera ==
[[2003. gada NHL drafts|2003. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] ar kopējo 271. kārtas numuru. Pēc divām Ziemeļamerikā aizvadītām sezonām, &quot;Canadiens&quot; rindās Halāks debitēja 2006.—07. gada sezonā. Turpmākajās sezonās viņš bija &quot;Canadiens&quot; otrais vārtsargs aiz [[Kerijs Praiss|Kerija Praisa]].

[[2010]]. gada vasarā Halāks noslēdza līgumu ar [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]. [[2014]]. gada [[28. februāris|28. februārī]] tika aizmainīts uz [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]], taču vien pāris dienas vēlāk nokļuva jau [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] sastāvā. [[2014]]. gada vasarā Halāks noslēdza četru gadu līgumu ar [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]. [[2018]]. gada vasarā pievienojās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], spēles laiku vārtos dalot ar [[Tūka Rasks|Tūka Rasku]].

 2022. gada 13. jūlijā, Halāks parakstīja viena gada līgumu, $1.55 miljona vērtībā ar [[NHL]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]].

[[Slovākijas hokeja izlase|Slovākijas izlases]] sastāvā spēlējis [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]., [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]. un [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Hokejists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Halaks Jaroslavs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bratislavā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovākijas hokejisti]]
[[Kategorija:Monreālas &quot;Canadiens&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sentluisas &quot;Blues&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vankūveras &quot;Canucks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bratislavas &quot;Slovan&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>s82uknh1suvuc4refvyx6jz664begja</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670531</id>
      <parentid>3670530</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:37:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Spēlētāja karjera */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3718" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Jaroslavs Halāks
| attēls = Jaroslav Halak - New York Islanders.jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|13}}
| dz_viet = [[Bratislava]], {{TCH}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = 180 [[centimetrs|cm]]
| svars = 81 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2005
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
| numurs = 
| līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 271., 9. kārtā
| dr_gads = [[2003. gada NHL drafts|2003]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut sezonas = 2006—'''pašlaik'''
| taut = {{ih|SVK}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| balv = [[Viljama Dženingsa balva]] — 2012, 2020
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = V
| atjaunots = {{dat|2022|08|15}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Jaroslavs Halāks''' ({{val|sk|Jaroslav Halák}}; dzimis {{dat|1985|5|13}} [[Bratislava|Bratislavā]]) ir [[slovākija|slovāku]] [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]], [[Slovākijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]. 

== Spēlētāja karjera ==
[[2003. gada NHL drafts|2003. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] ar kopējo 271. kārtas numuru. Pēc divām Ziemeļamerikā aizvadītām sezonām, &quot;Canadiens&quot; rindās Halāks debitēja 2006.—07. gada sezonā. Turpmākajās sezonās viņš bija &quot;Canadiens&quot; otrais vārtsargs aiz [[Kerijs Praiss|Kerija Praisa]].

[[2010]]. gada vasarā Halāks noslēdza līgumu ar [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]. [[2014]]. gada [[28. februāris|28. februārī]] tika aizmainīts uz [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]], taču vien pāris dienas vēlāk nokļuva jau [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] sastāvā. [[2014]]. gada vasarā Halāks noslēdza četru gadu līgumu ar [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]. [[2018]]. gada vasarā pievienojās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], spēles laiku vārtos dalot ar [[Tūka Rasks|Tūka Rasku]].
 2022. gada 13. jūlijā, Halāks parakstīja viena gada līgumu, $1.55 miljona vērtībā ar [[NHL]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]].

[[Slovākijas hokeja izlase|Slovākijas izlases]] sastāvā spēlējis [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]., [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]. un [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Hokejists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Halaks Jaroslavs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bratislavā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovākijas hokejisti]]
[[Kategorija:Monreālas &quot;Canadiens&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sentluisas &quot;Blues&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vankūveras &quot;Canucks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bratislavas &quot;Slovan&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>rtqdh6fenz3i13h266wrqo8xnsrzn7r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670532</id>
      <parentid>3670531</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:42:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Spēlētāja karjera */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3739" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Jaroslavs Halāks
| attēls = Jaroslav Halak - New York Islanders.jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|13}}
| dz_viet = [[Bratislava]], {{TCH}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = 180 [[centimetrs|cm]]
| svars = 81 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2005
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
| numurs = 
| līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 271., 9. kārtā
| dr_gads = [[2003. gada NHL drafts|2003]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut sezonas = 2006—'''pašlaik'''
| taut = {{ih|SVK}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| balv = [[Viljama Dženingsa balva]] — 2012, 2020
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = V
| atjaunots = {{dat|2022|08|15}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Jaroslavs Halāks''' ({{val|sk|Jaroslav Halák}}; dzimis {{dat|1985|5|13}} [[Bratislava|Bratislavā]]) ir [[slovākija|slovāku]] [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]], [[Slovākijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]. 

== Spēlētāja karjera ==
[[2003. gada NHL drafts|2003. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] ar kopējo 271. kārtas numuru. Pēc divām Ziemeļamerikā aizvadītām sezonām, &quot;Canadiens&quot; rindās Halāks debitēja 2006.—07. gada sezonā. Turpmākajās sezonās viņš bija &quot;Canadiens&quot; otrais vārtsargs aiz [[Kerijs Praiss|Kerija Praisa]].

[[2010]]. gada vasarā Halāks noslēdza līgumu ar [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]. [[2014]]. gada [[28. februāris|28. februārī]] tika aizmainīts uz [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]], taču vien pāris dienas vēlāk nokļuva jau [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] sastāvā. [[2014]]. gada vasarā Halāks noslēdza četru gadu līgumu ar [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]. [[2018]]. gada vasarā pievienojās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], spēles laiku vārtos dalot ar [[Tūka Rasks|Tūka Rasku]].

2022. gada 13. jūlijā Halāks kā brīvais aģents parakstīja viena gada līgumu, $ 1,55 miljonu vērtībā ar [[NHL]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]].

[[Slovākijas hokeja izlase|Slovākijas izlases]] sastāvā spēlējis [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]., [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]. un [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Hokejists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Halaks Jaroslavs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bratislavā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovākijas hokejisti]]
[[Kategorija:Monreālas &quot;Canadiens&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sentluisas &quot;Blues&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vankūveras &quot;Canucks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bratislavas &quot;Slovan&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>7b8piuj1vw0zgxhtrnw1sdy1wupnwyu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670533</id>
      <parentid>3670532</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:43:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3804" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Jaroslavs Halāks
| attēls = Jaroslav Halak - New York Islanders.jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|13}}
| dz_viet = [[Bratislava]], {{TCH}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = 180 [[centimetrs|cm]]
| svars = 81 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2005
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
| numurs = 
| līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 271., 9. kārtā
| dr_gads = [[2003. gada NHL drafts|2003]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut sezonas = 2006—'''pašlaik'''
| taut = {{ih|SVK}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| balv = [[Viljama Dženingsa balva]] — 2012, 2020
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = V
| atjaunots = {{dat|2022|08|15}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Jaroslavs Halāks''' ({{val|sk|Jaroslav Halák}}; dzimis {{dat|1985|5|13}} [[Bratislava|Bratislavā]]) ir [[slovākija|slovāku]] [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]], [[Slovākijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]. 

== Spēlētāja karjera ==
[[2003. gada NHL drafts|2003. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] ar kopējo 271. kārtas numuru. Pēc divām Ziemeļamerikā aizvadītām sezonām, &quot;Canadiens&quot; rindās Halāks debitēja 2006.—07. gada sezonā. Turpmākajās sezonās viņš bija &quot;Canadiens&quot; otrais vārtsargs aiz [[Kerijs Praiss|Kerija Praisa]].

[[2010]]. gada vasarā Halāks noslēdza līgumu ar [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]. [[2014]]. gada [[28. februāris|28. februārī]] tika aizmainīts uz [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]], taču vien pāris dienas vēlāk nokļuva jau [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] sastāvā. [[2014]]. gada vasarā Halāks noslēdza četru gadu līgumu ar [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]. [[2018]]. gada vasarā pievienojās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], spēles laiku vārtos dalot ar [[Tūka Rasks|Tūka Rasku]].

2022. gada 13. jūlijā Halāks kā brīvais aģents parakstīja viena gada līgumu, $ 1,55 miljonu vērtībā ar [[NHL]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]].

[[Slovākijas hokeja izlase|Slovākijas izlases]] sastāvā spēlējis [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]., [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]. un [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Hokejists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}

== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Halaks Jaroslavs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bratislavā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovākijas hokejisti]]
[[Kategorija:Monreālas &quot;Canadiens&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sentluisas &quot;Blues&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vankūveras &quot;Canucks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bratislavas &quot;Slovan&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>3ud4xbk8tdgr1t0v88zm9yiti54cwki</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670534</id>
      <parentid>3670533</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:44:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Spēlētāja karjera */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3902" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Jaroslavs Halāks
| attēls = Jaroslav Halak - New York Islanders.jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|13}}
| dz_viet = [[Bratislava]], {{TCH}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = 180 [[centimetrs|cm]]
| svars = 81 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2005
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
| numurs = 
| līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 271., 9. kārtā
| dr_gads = [[2003. gada NHL drafts|2003]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut sezonas = 2006—'''pašlaik'''
| taut = {{ih|SVK}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| balv = [[Viljama Dženingsa balva]] — 2012, 2020
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = V
| atjaunots = {{dat|2022|08|15}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = 
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Jaroslavs Halāks''' ({{val|sk|Jaroslav Halák}}; dzimis {{dat|1985|5|13}} [[Bratislava|Bratislavā]]) ir [[slovākija|slovāku]] [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]], [[Slovākijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]. 

== Spēlētāja karjera ==
[[2003. gada NHL drafts|2003. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] ar kopējo 271. kārtas numuru. Pēc divām Ziemeļamerikā aizvadītām sezonām, &quot;Canadiens&quot; rindās Halāks debitēja 2006.—07. gada sezonā. Turpmākajās sezonās viņš bija &quot;Canadiens&quot; otrais vārtsargs aiz [[Kerijs Praiss|Kerija Praisa]].

[[2010]]. gada vasarā Halāks noslēdza līgumu ar [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]. [[2014]]. gada [[28. februāris|28. februārī]] tika aizmainīts uz [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]], taču vien pāris dienas vēlāk nokļuva jau [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] sastāvā. [[2014]]. gada vasarā Halāks noslēdza četru gadu līgumu ar [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]. [[2018]]. gada vasarā pievienojās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], spēles laiku vārtos dalot ar [[Tūka Rasks|Tūka Rasku]].

2022. gada 13. jūlijā Halāks kā brīvais aģents parakstīja viena gada līgumu, $ 1,55 miljonu vērtībā ar [[NHL]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/rangers/news/rangers-agree-to-terms-with-jaroslav-halak/c-334964366&lt;/ref&gt;.

[[Slovākijas hokeja izlase|Slovākijas izlases]] sastāvā spēlējis [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]., [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]. un [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Hokejists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}

== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Halaks Jaroslavs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bratislavā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovākijas hokejisti]]
[[Kategorija:Monreālas &quot;Canadiens&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sentluisas &quot;Blues&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vankūveras &quot;Canucks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bratislavas &quot;Slovan&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>3v25uz3sy18i8766vpfiwid4tunhpar</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670535</id>
      <parentid>3670534</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:47:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3949" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Jaroslavs Halāks
| attēls = Jaroslav Halak - New York Islanders.jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|13}}
| dz_viet = [[Bratislava]], {{TCH}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = 180 [[centimetrs|cm]]
| svars = 81 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2005
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
| numurs = 
| līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 271., 9. kārtā
| dr_gads = [[2003. gada NHL drafts|2003]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut sezonas = 2006—'''pašlaik'''
| taut = {{ih|SVK}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| balv = * [[Viljama Dženingsa balva]] — 2012, 2020
* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2015
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = V
| atjaunots = {{dat|2022|08|15}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}
'''Jaroslavs Halāks''' ({{val|sk|Jaroslav Halák}}; dzimis {{dat|1985|5|13}} [[Bratislava|Bratislavā]]) ir [[slovākija|slovāku]] [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]], [[Slovākijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]. 

== Spēlētāja karjera ==
[[2003. gada NHL drafts|2003. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] ar kopējo 271. kārtas numuru. Pēc divām Ziemeļamerikā aizvadītām sezonām, &quot;Canadiens&quot; rindās Halāks debitēja 2006.—07. gada sezonā. Turpmākajās sezonās viņš bija &quot;Canadiens&quot; otrais vārtsargs aiz [[Kerijs Praiss|Kerija Praisa]].

[[2010]]. gada vasarā Halāks noslēdza līgumu ar [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]. [[2014]]. gada [[28. februāris|28. februārī]] tika aizmainīts uz [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]], taču vien pāris dienas vēlāk nokļuva jau [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] sastāvā. [[2014]]. gada vasarā Halāks noslēdza četru gadu līgumu ar [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]. [[2018]]. gada vasarā pievienojās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], spēles laiku vārtos dalot ar [[Tūka Rasks|Tūka Rasku]].

2022. gada 13. jūlijā Halāks kā brīvais aģents parakstīja viena gada līgumu, $ 1,55 miljonu vērtībā ar [[NHL]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/rangers/news/rangers-agree-to-terms-with-jaroslav-halak/c-334964366&lt;/ref&gt;.

[[Slovākijas hokeja izlase|Slovākijas izlases]] sastāvā spēlējis [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]., [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]. un [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Hokejists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}

== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Halaks Jaroslavs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bratislavā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovākijas hokejisti]]
[[Kategorija:Monreālas &quot;Canadiens&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sentluisas &quot;Blues&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vankūveras &quot;Canucks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bratislavas &quot;Slovan&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>9yy2bnj19lgt038l1dbcsa17pnehuhn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670537</id>
      <parentid>3670535</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:51:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4177" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Jaroslavs Halāks
| attēls = Jaroslav Halak - New York Islanders.jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|13}}
| dz_viet = [[Bratislava]], {{TCH}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = 180 [[centimetrs|cm]]
| svars = 81 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2005
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
| numurs = 
| līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 271., 9. kārtā
| dr_gads = [[2003. gada NHL drafts|2003]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut sezonas = 2006—'''pašlaik'''
| taut = {{ih|SVK}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| balv = * [[Viljama Dženingsa balva]] — 2012, 2020
* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2015
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = V
| atjaunots = {{dat|2022|08|15}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|Slovākija}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]]}}
{{MedalSilver2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Krievija 2003]]}}
}}
'''Jaroslavs Halāks''' ({{val|sk|Jaroslav Halák}}; dzimis {{dat|1985|5|13}} [[Bratislava|Bratislavā]]) ir [[slovākija|slovāku]] [[hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]], [[Slovākijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]. 

== Spēlētāja karjera ==
[[2003. gada NHL drafts|2003. gada NHL draftā]] viņu izraudzījās [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] ar kopējo 271. kārtas numuru. Pēc divām Ziemeļamerikā aizvadītām sezonām, &quot;Canadiens&quot; rindās Halāks debitēja 2006.—07. gada sezonā. Turpmākajās sezonās viņš bija &quot;Canadiens&quot; otrais vārtsargs aiz [[Kerijs Praiss|Kerija Praisa]].

[[2010]]. gada vasarā Halāks noslēdza līgumu ar [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]]. [[2014]]. gada [[28. februāris|28. februārī]] tika aizmainīts uz [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]], taču vien pāris dienas vēlāk nokļuva jau [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] sastāvā. [[2014]]. gada vasarā Halāks noslēdza četru gadu līgumu ar [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]. [[2018]]. gada vasarā pievienojās [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], spēles laiku vārtos dalot ar [[Tūka Rasks|Tūka Rasku]].

2022. gada 13. jūlijā Halāks kā brīvais aģents parakstīja viena gada līgumu, $ 1,55 miljonu vērtībā ar [[NHL]] klubu [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/rangers/news/rangers-agree-to-terms-with-jaroslav-halak/c-334964366&lt;/ref&gt;.

[[Slovākijas hokeja izlase|Slovākijas izlases]] sastāvā spēlējis [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]]., [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]. un [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[ziemas olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{Hokejists-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu dalībnieks-aizmetnis}}

== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Halaks Jaroslavs}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bratislavā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovākijas hokejisti]]
[[Kategorija:Monreālas &quot;Canadiens&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sentluisas &quot;Blues&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Islanders&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vankūveras &quot;Canucks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Bratislavas &quot;Slovan&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>fuixbn8g910pn24za5226fx2gjgskza</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pieturas punkts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>115687</id>
    <revision>
      <id>3670404</id>
      <parentid>3668447</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T23:03:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pieturas punkti Latvijā */ izdalīju strādājošās pieturas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5692" xml:space="preserve">[[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]]
Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&amp;from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]&lt;/ref&gt;). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā).
[[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]]


==Pieturas punkti Latvijā==
{{columns  |width=200px
|col1=
*[[7. kilometrs]]
*[[50. kilometrs]]
*[[210. kilometrs]]
*[[256. kilometrs]]
*[[525. kilometrs]]
*[[Acone (stacija)|Acone]]
*[[Airīte (stacija)|Airīte]]
*'''[[Alotene]]'''
*[[Apgulde (stacija)|Apgulde]]
*[[Apsāni]]
*[[Apšupe (stacija)|Apšupe]]
*[[Ārdava (stacija)|Ārdava]]
*'''[[Asari (stacija)|Asari]]'''
*'''[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]]'''
*[[Auce (stacija)|Auce]]
*[[Auri (stacija)|Auri]]
*'''[[Turība (stacija)|BA Turība]]'''
*'''[[Babīte (stacija)|Babīte]]'''
*'''[[Baloži (stacija)|Baloži]]'''
*[[Baltezers (stacija)|Baltezers]]
*[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]]
*'''[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]]'''
*[[Birze (stacija)|Birze]]
*[[Blīdene (stacija)|Blīdene]]
*[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]]
*'''[[Brasa (stacija)|Brasa]]'''
*[[Brieži (stacija)|Brieži]]
*'''[[Briģi (stacija)|Briģi]]'''
*'''[[Bulduri (stacija)|Bulduri]]'''
*'''[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]]'''
*'''[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]]'''
*'''[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]]'''
|col2=
*'''[[Dalbe (stacija)|Dalbe]]'''
*'''[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]]'''
*'''[[Daugmale (stacija)|Daugmale]]'''
*[[Degas]]
*[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]]
*'''[[Depo (stacija)|Depo]]'''
*[[Dimzas]]
*'''[[Dole (stacija)|Dole]]'''
*[[Dorupe (stacija)|Dorupe]]
*'''[[Dunduri (stacija)|Dunduri]]'''
*[[Durbe (stacija)|Durbe]]
*[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]]
*'''[[Dzintari (stacija)|Dzintari]]'''
*[[Džūkste (stacija)|Džūkste]]
*'''[[Egļupe (stacija)|Egļupe]]'''
*[[Elste (stacija)|Elste]]
*'''[[Gaisma (stacija)|Gaisma]]'''
*'''[[Garciems (stacija)|Garciems]]'''
*[[Gardene (stacija)|Gardene]]
*'''[[Garupe (stacija)|Garupe]]'''
*'''[[Gauja (stacija)|Gauja]]'''
*[[Goba (stacija)|Goba]]
*'''[[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]]'''
*'''[[Imanta (stacija)|Imanta]]'''
*'''[[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]]'''
*[[Jaungulbene (stacija)|Jaungulbene]]
*'''[[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]]'''
*'''[[Jaunolaine (stacija)|Jaunolaine]]'''
*[[Josta (stacija)|Josta]]
*'''[[Jumprava (stacija)|Jumprava]]'''
*'''[[Kaibala (stacija)|Kaibala]]'''
*'''[[Kalngale (stacija)|Kalngale]]'''
|col3=
*'''[[Kalsnava (stacija)|Kalsnava]]'''
*'''[[Ķegums (stacija)|Ķegums]]'''
*'''[[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]]'''
*[[Krimūnas (stacija)|Krimūnas]]
*'''[[Kūdra (stacija)|Kūdra]]'''
*[[Kūdraine (stacija)|Kūdraine]]
*[[Lāči (stacija)|Lāči]]
*[[Lašupe (stacija)|Lašupe]]
*'''[[Lielupe (stacija)|Lielupe]]'''
*[[Līgciems (stacija)|Līgciems]]
*[[Ļubeste]]
*[[Lutriņi (stacija)|Lutriņi]]
*'''[[Majori (stacija)|Majori]]'''
*[[Malnava (stacija)|Malnava]]
*'''[[Mārciena (stacija)|Mārciena]]'''
*[[Mazeleja (stacija)|Mazeleja]]
*[[Medupe]]
*'''[[Melluži (stacija)|Melluži]]'''
*'''[[Melturi (stacija)|Melturi]]'''
*[[Mežciems (stacija)|Mežciems]]
*'''[[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]]'''
*'''[[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]]'''
*'''[[Ozolnieki (stacija)|Ozolnieki]]'''
*[[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]]
*'''[[Pabaži (stacija)|Pabaži]]'''
*[[Padone]]
*'''[[Paparde (stacija)|Paparde]]'''
*'''[[Pārogre (stacija)|Pārogre]]'''
*[[Penkule (stacija)|Penkule]]
*[[Platone (stacija)|Platone]]
*[[Praviņi (stacija)|Praviņi]]
*'''[[Pumpuri (stacija)|Pumpuri]]'''
|col4=
*[[Pūre (stacija)|Pūre]]
*'''[[Pūriņi]]'''
*[[Putāni (stacija)|Putāni]]
*[[Puze (stacija)|Puze]]
*[[Robežnieki (stacija)|Robežnieki]]
*[[Rudbārži (stacija)|Rudbārži]]
*'''[[Rumbula (stacija)|Rumbula]]'''
*[[Ruži (stacija)|Ruži]]
*'''[[Saulkalne (stacija)|Saulkalne]]'''
*[[Seda (stacija)|Seda]]
*[[Sieksāte (stacija)|Sieksāte]]
*[[Silciems (stacija)|Silciems]]
*'''[[Smārde (stacija)|Smārde]]'''
*[[Spīgana (stacija)|Spīgana]]
*[[Staburags (stacija)|Staburags]]
*'''[[Stāmeriene]]'''
*[[Sventa (stacija)|Sventa]]
*[[Tadaiķi (stacija)|Tadaiķi]]
*'''[[Tīraine (stacija)|Tīraine]]'''
*'''[[Umernieki]]'''
*[[Vadakste (stacija)|Vadakste]]
*'''[[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]]'''
*[[Vainava]]
*'''[[Vaivari (stacija)|Vaivari]]'''
*'''[[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]]'''
*'''[[Vējiņi (stacija)|Vējiņi]]'''
*[[Vēžukrogs]]
*[[Viesturi (stacija)|Viesturi]]
*[[Zalvezers]]
*[[Zīlāni (stacija)|Zīlāni]]
*'''[[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]]'''
*'''[[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]]'''
}}
''Treknrakstā iezīmēti funkcionējoši pieturas punkti, uz kuriem iespējams aizbraukt ar pasažieru vilcienu.''

== Literatūra ==
* I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}

[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]

[[en:Train_station#Halt]]</text>
      <sha1>pz4vdgi8uekr94s7y6tburwt4p078r1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670407</id>
      <parentid>3670404</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T23:18:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ precizējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5710" xml:space="preserve">[[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]]
Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&amp;from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]&lt;/ref&gt;). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā).
[[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]] (pirms pārbūves)]]

==Pieturas punkti Latvijā==
{{columns  |width=200px
|col1=
*[[7. kilometrs]]
*[[50. kilometrs]]
*[[210. kilometrs]]
*[[256. kilometrs]]
*[[525. kilometrs]]
*[[Acone (stacija)|Acone]]
*[[Airīte (stacija)|Airīte]]
*'''[[Alotene]]'''
*[[Apgulde (stacija)|Apgulde]]
*[[Apsāni]]
*[[Apšupe (stacija)|Apšupe]]
*[[Ārdava (stacija)|Ārdava]]
*'''[[Asari (stacija)|Asari]]'''
*'''[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]]'''
*[[Auce (stacija)|Auce]]
*[[Auri (stacija)|Auri]]
*'''[[Turība (stacija)|BA Turība]]'''
*'''[[Babīte (stacija)|Babīte]]'''
*'''[[Baloži (stacija)|Baloži]]'''
*[[Baltezers (stacija)|Baltezers]]
*[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]]
*'''[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]]'''
*[[Birze (stacija)|Birze]]
*[[Blīdene (stacija)|Blīdene]]
*[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]]
*'''[[Brasa (stacija)|Brasa]]'''
*[[Brieži (stacija)|Brieži]]
*'''[[Briģi (stacija)|Briģi]]'''
*'''[[Bulduri (stacija)|Bulduri]]'''
*'''[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]]'''
*'''[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]]'''
*'''[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]]'''
|col2=
*'''[[Dalbe (stacija)|Dalbe]]'''
*'''[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]]'''
*'''[[Daugmale (stacija)|Daugmale]]'''
*[[Degas]]
*[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]]
*'''[[Depo (stacija)|Depo]]'''
*[[Dimzas]]
*'''[[Dole (stacija)|Dole]]'''
*[[Dorupe (stacija)|Dorupe]]
*'''[[Dunduri (stacija)|Dunduri]]'''
*[[Durbe (stacija)|Durbe]]
*[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]]
*'''[[Dzintari (stacija)|Dzintari]]'''
*[[Džūkste (stacija)|Džūkste]]
*'''[[Egļupe (stacija)|Egļupe]]'''
*[[Elste (stacija)|Elste]]
*'''[[Gaisma (stacija)|Gaisma]]'''
*'''[[Garciems (stacija)|Garciems]]'''
*[[Gardene (stacija)|Gardene]]
*'''[[Garupe (stacija)|Garupe]]'''
*'''[[Gauja (stacija)|Gauja]]'''
*[[Goba (stacija)|Goba]]
*'''[[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]]'''
*'''[[Imanta (stacija)|Imanta]]'''
*'''[[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]]'''
*[[Jaungulbene (stacija)|Jaungulbene]]
*'''[[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]]'''
*'''[[Jaunolaine (stacija)|Jaunolaine]]'''
*[[Josta (stacija)|Josta]]
*'''[[Jumprava (stacija)|Jumprava]]'''
*'''[[Kaibala (stacija)|Kaibala]]'''
*'''[[Kalngale (stacija)|Kalngale]]'''
|col3=
*'''[[Kalsnava (stacija)|Kalsnava]]'''
*'''[[Ķegums (stacija)|Ķegums]]'''
*'''[[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]]'''
*[[Krimūnas (stacija)|Krimūnas]]
*'''[[Kūdra (stacija)|Kūdra]]'''
*[[Kūdraine (stacija)|Kūdraine]]
*[[Lāči (stacija)|Lāči]]
*[[Lašupe (stacija)|Lašupe]]
*'''[[Lielupe (stacija)|Lielupe]]'''
*[[Līgciems (stacija)|Līgciems]]
*[[Ļubeste]]
*[[Lutriņi (stacija)|Lutriņi]]
*'''[[Majori (stacija)|Majori]]'''
*[[Malnava (stacija)|Malnava]]
*'''[[Mārciena (stacija)|Mārciena]]'''
*[[Mazeleja (stacija)|Mazeleja]]
*[[Medupe]]
*'''[[Melluži (stacija)|Melluži]]'''
*'''[[Melturi (stacija)|Melturi]]'''
*[[Mežciems (stacija)|Mežciems]]
*'''[[Milzkalne (stacija)|Milzkalne]]'''
*'''[[Muldakmens (stacija)|Muldakmens]]'''
*'''[[Ozolnieki (stacija)|Ozolnieki]]'''
*[[Ozolsala (stacija)|Ozolsala]]
*'''[[Pabaži (stacija)|Pabaži]]'''
*[[Padone]]
*'''[[Paparde (stacija)|Paparde]]'''
*'''[[Pārogre (stacija)|Pārogre]]'''
*[[Penkule (stacija)|Penkule]]
*[[Platone (stacija)|Platone]]
*[[Praviņi (stacija)|Praviņi]]
*'''[[Pumpuri (stacija)|Pumpuri]]'''
|col4=
*[[Pūre (stacija)|Pūre]]
*'''[[Pūriņi]]'''
*[[Putāni (stacija)|Putāni]]
*[[Puze (stacija)|Puze]]
*[[Robežnieki (stacija)|Robežnieki]]
*[[Rudbārži (stacija)|Rudbārži]]
*'''[[Rumbula (stacija)|Rumbula]]'''
*[[Ruži (stacija)|Ruži]]
*'''[[Saulkalne (stacija)|Saulkalne]]'''
*[[Seda (stacija)|Seda]]
*[[Sieksāte (stacija)|Sieksāte]]
*[[Silciems (stacija)|Silciems]]
*'''[[Smārde (stacija)|Smārde]]'''
*[[Spīgana (stacija)|Spīgana]]
*[[Staburags (stacija)|Staburags]]
*'''[[Stāmeriene]]'''
*[[Sventa (stacija)|Sventa]]
*[[Tadaiķi (stacija)|Tadaiķi]]
*'''[[Tīraine (stacija)|Tīraine]]'''
*'''[[Umernieki]]'''
*[[Vadakste (stacija)|Vadakste]]
*'''[[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]]'''
*[[Vainava]]
*'''[[Vaivari (stacija)|Vaivari]]'''
*'''[[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]]'''
*'''[[Vējiņi (stacija)|Vējiņi]]'''
*[[Vēžukrogs]]
*[[Viesturi (stacija)|Viesturi]]
*[[Zalvezers]]
*[[Zīlāni (stacija)|Zīlāni]]
*'''[[Zolitūde (stacija)|Zolitūde]]'''
*'''[[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]]'''
}}
''Treknrakstā iezīmēti funkcionējoši pieturas punkti, uz kuriem iespējams aizbraukt ar pasažieru vilcienu.''

== Literatūra ==
* I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}

[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]

[[en:Train_station#Halt]]</text>
      <sha1>gcgq65zq4jdbtuiuk62zpewbwxddnnb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ņujorkas &quot;Rangers&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126327</id>
    <revision>
      <id>3670525</id>
      <parentid>3499263</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:12:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Aizsargi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9231" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = white
| bg_color           = #0161AB
| team               = New York Rangers
| logo               = New York Rangers.svg
| logosize           = 220px
| city               = {{Vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]]
| founded            = 1926
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Madison Square Garden]]''
| ietilpība          = 
| colors             = Zila, sarkana, balta&lt;br /&gt;{{Color box|#0161AB}} {{Color box|#E3393F}} {{Color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} ''Madison Square Garden, Inc.''
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|ASV}} [[Kriss Drarijs]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Žerārs Galāns]]
| coach2             = 
| captain            = ''vakants''
| media              = [http://www.newyorkrangers.com/ newyorkrangers.com]
| affiliates         = [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]]) &lt;br /&gt;[[Grīnvilas &quot;Road Warriors&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 4
}}
'''Ņujorkas &quot;Rangers&quot;''' ({{val|en|New York Rangers}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. Šis ir viens no diviem NHL klubiem, kas ir bāzēti Ņujorkā, otrs klubs ir [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]. Tas tika dibināts 1926. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Rangers&quot; ir 4 reizes uzvarējis NHL, 1 reizi ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Madison Square Garden]]'' hallē.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 4
** 1927–28, 1932–33, 1939–40, 1993–94
* '''Konferences čempioni''': 3
** 1993–94
* '''Divīzijas čempioni''': 6
** 1926–27, 1931–32, 1989–90, 1991–92, 1993–94

== Spēlētāji ==
Komandā ilgus gadus pavadījuši tādi [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]] uzņemti spēlētāji kā [[Braiens Līčs]], [[Marks Mesjē]], [[Žans Ratels]], [[Harijs Hovels]], [[Braiens Hekstals]], [[Rods Žilbērs]], [[Frenks Bušē]] un [[Fils Espozito]]. Komandu pārstāvējuši arī tādi spēlētāji kā [[Maiks Rihters]], [[Endijs Batgeits]], [[Valts Tkačuks]].

2005.—06. un 2006.—07. gada sezonās komandas sastāvā spēlējis arī latviešu aizsargs [[Sandis Ozoliņš]].

=== Šobrīdējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 6. novembrī''

==== Vārtsargi ====
* 31 {{flaga|Krievija}} [[Igors Šestjorkins]]
* 40 {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Georgijevs]]

==== Aizsargi ====

* {{0}}5 {{Flaga|ASV}} [[Džereds Tinordi]]

* {{0}}8 {{Flaga|ASV}} [[Džeikobs Truba]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
*12 {{flaga|Zviedrija}} [[Patriks Nemets]]
* 23 {{flaga|ASV}} [[Ādams Fokss]]
*25 {{Flaga|Čehija}} [[Libors Hājeks]]
*27 {{flaga|Zviedrija}} [[Nilss Lundkvists]]
*55 {{Flaga|ASV}} [[Raiens Lindgrēns]]
*79 {{Flaga|ASV}} [[Keandrē Millers]]

==== Uzbrucēji ====

* 10 {{Flaga|Krievija}} [[Artemijs Panarins]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*13 {{Flaga|Kanāda}} [[Aleksis Lafrenjē]]
*14 {{Flaga|Kanāda}} [[Gregs Makegs]]
*15 {{Flaga|Kanāda}} [[Žuliens Gotjē]]
*16 {{Flaga|Kanāda}} [[Raiens Stroms]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*17 {{Flaga|ASV}} [[Kevins Rūnijs]]
* 20 {{flaga|ASV}} [[Kriss Kraiders]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 21 {{flaga|Kanāda}} [[Bārklijs Gudrovs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 24 {{flaga|Somija}} [[Kāpo Kako]]
*29 {{Flaga|Kanāda}} [[Draieds Hants]]
*72 {{Flaga|Čehija}} [[Filips Hitils]]
*75 {{Flaga|Kanāda}} [[Raiens Rīvss]]
* 91 {{Flaga|Kanāda}} [[Semjuels Blē]]
* 93 {{flaga|Zviedrija}} [[Mika Zībānežads]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;&quot;&gt;Punkti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Vārti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Rezultatīvas piespēles&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || Poz. || SP || V || RP || P-ti || P-ti/SP
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rods Žilbērs]] || LM || 1,065 || 406 || 615 || '''1,021''' || 0,96
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Braiens Līčs]] || A || 1,129 || 240 || 741 || '''981''' || 0,87
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Jean Ratelle|Žans Ratells]] || C || 862 || 336 || 481 || '''817''' || 0,95
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Endijs Batgeits]] || LM || 719 || 272 || 457 || '''729''' || 1,01
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marks Mesjē]] || KM || 698 || 250 || 441 || '''691''' || 0,99
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Valts Tkačuks]] || C || 945 || 227 || 451 || '''678''' || 0,72
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rons Grešners]] || A || 982 || 179 || 431 || '''610''' || 0,62
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Stīvs Vikerss]] || KM || 698 || 246 || 340 || '''586''' || 0,84
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Viks Hadfilds]] || KM || 839 || 262 || 310 || '''572''' || 0,68
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Adam Graves|Ādams Greivijs]] || KM || 772 || 280 || 227 || '''507''' || 0,66
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || Poz. || V
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rods Žilbērs]] || LM || 406
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Jean Ratelle|Žans Ratells]] || C || 336
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Adam Graves|Ādams Greivijs]] || KM || 280
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Endijs Batgeits]] || LM || 272
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Viks Hadfilds]] || KM || 262
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kamills Anrī]] || KM || 256
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marks Mesjē]] || C || 250
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Stīvs Vikerss]] || KM || 246
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Braiens Līčs]] || A || 240
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Bils Kuks]] || LM || 229
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || Poz. || RP
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Braiens Līčs]] || A || 741
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rods Žilbērs]] || LM || 615
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žans Ratells]] || C || 481
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Endijs Batgeits]] || LM || 457
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Valts Tkačuks]] || C || 451
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marks Mesjē]] || C || 441
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rons Grešners]] || A || 431
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džeimss Patriks]] || A || 363
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Stīvs Vikerss]] || KM || 340
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Viks Hedfilds]] || KM || 310
|}
&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Jaromīrs Jāgrs]], 54 (2005.—06.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Braiens Līčs]], 80 (1991.—92.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Jaromīrs Jāgrs]], 123 (2005.—06.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Trojs Malets]], 305 (1989.—90.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Braiens Līčs]], 102 (1991.—92.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Marks Peveličs]], 76 (1981.—82.)

== Ārējās saites ==
{{Commonscat-inline|New York Rangers|Ņujorkas &quot;Rangers&quot;}}
* [http://www.newyorkrangers.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/NYR/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot;| ]]</text>
      <sha1>m31ybn7fswp73db8u91lc2crejne7zj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670526</id>
      <parentid>3670525</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:17:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9253" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = white
| bg_color           = #0161AB
| team               = New York Rangers
| logo               = New York Rangers.svg
| logosize           = 220px
| city               = {{Vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]]
| founded            = 1926
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Madison Square Garden]]''
| ietilpība          = 
| colors             = Zila, sarkana, balta&lt;br /&gt;{{Color box|#0161AB}} {{Color box|#E3393F}} {{Color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} ''Madison Square Garden, Inc.''
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|ASV}} [[Kriss Drarijs]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Žerārs Galāns]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|ASV}} [[Džeikobs Truba]]
| media              = [http://www.newyorkrangers.com/ newyorkrangers.com]
| affiliates         = [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]]) &lt;br /&gt;[[Grīnvilas &quot;Road Warriors&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 4
}}
'''Ņujorkas &quot;Rangers&quot;''' ({{val|en|New York Rangers}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. Šis ir viens no diviem NHL klubiem, kas ir bāzēti Ņujorkā, otrs klubs ir [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]. Tas tika dibināts 1926. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Rangers&quot; ir 4 reizes uzvarējis NHL, 1 reizi ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Madison Square Garden]]'' hallē.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 4
** 1927–28, 1932–33, 1939–40, 1993–94
* '''Konferences čempioni''': 3
** 1993–94
* '''Divīzijas čempioni''': 6
** 1926–27, 1931–32, 1989–90, 1991–92, 1993–94

== Spēlētāji ==
Komandā ilgus gadus pavadījuši tādi [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]] uzņemti spēlētāji kā [[Braiens Līčs]], [[Marks Mesjē]], [[Žans Ratels]], [[Harijs Hovels]], [[Braiens Hekstals]], [[Rods Žilbērs]], [[Frenks Bušē]] un [[Fils Espozito]]. Komandu pārstāvējuši arī tādi spēlētāji kā [[Maiks Rihters]], [[Endijs Batgeits]], [[Valts Tkačuks]].

2005.—06. un 2006.—07. gada sezonās komandas sastāvā spēlējis arī latviešu aizsargs [[Sandis Ozoliņš]].

=== Šobrīdējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 6. novembrī''

==== Vārtsargi ====
* 31 {{flaga|Krievija}} [[Igors Šestjorkins]]
* 40 {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Georgijevs]]

==== Aizsargi ====

* {{0}}5 {{Flaga|ASV}} [[Džereds Tinordi]]

* {{0}}8 {{Flaga|ASV}} [[Džeikobs Truba]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
*12 {{flaga|Zviedrija}} [[Patriks Nemets]]
* 23 {{flaga|ASV}} [[Ādams Fokss]]
*25 {{Flaga|Čehija}} [[Libors Hājeks]]
*27 {{flaga|Zviedrija}} [[Nilss Lundkvists]]
*55 {{Flaga|ASV}} [[Raiens Lindgrēns]]
*79 {{Flaga|ASV}} [[Keandrē Millers]]

==== Uzbrucēji ====

* 10 {{Flaga|Krievija}} [[Artemijs Panarins]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*13 {{Flaga|Kanāda}} [[Aleksis Lafrenjē]]
*14 {{Flaga|Kanāda}} [[Gregs Makegs]]
*15 {{Flaga|Kanāda}} [[Žuliens Gotjē]]
*16 {{Flaga|Kanāda}} [[Raiens Stroms]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*17 {{Flaga|ASV}} [[Kevins Rūnijs]]
* 20 {{flaga|ASV}} [[Kriss Kraiders]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 21 {{flaga|Kanāda}} [[Bārklijs Gudrovs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 24 {{flaga|Somija}} [[Kāpo Kako]]
*29 {{Flaga|Kanāda}} [[Draieds Hants]]
*72 {{Flaga|Čehija}} [[Filips Hitils]]
*75 {{Flaga|Kanāda}} [[Raiens Rīvss]]
* 91 {{Flaga|Kanāda}} [[Semjuels Blē]]
* 93 {{flaga|Zviedrija}} [[Mika Zībānežads]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;&quot;&gt;Punkti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Vārti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Rezultatīvas piespēles&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || Poz. || SP || V || RP || P-ti || P-ti/SP
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rods Žilbērs]] || LM || 1,065 || 406 || 615 || '''1,021''' || 0,96
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Braiens Līčs]] || A || 1,129 || 240 || 741 || '''981''' || 0,87
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Jean Ratelle|Žans Ratells]] || C || 862 || 336 || 481 || '''817''' || 0,95
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Endijs Batgeits]] || LM || 719 || 272 || 457 || '''729''' || 1,01
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marks Mesjē]] || KM || 698 || 250 || 441 || '''691''' || 0,99
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Valts Tkačuks]] || C || 945 || 227 || 451 || '''678''' || 0,72
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rons Grešners]] || A || 982 || 179 || 431 || '''610''' || 0,62
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Stīvs Vikerss]] || KM || 698 || 246 || 340 || '''586''' || 0,84
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Viks Hadfilds]] || KM || 839 || 262 || 310 || '''572''' || 0,68
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Adam Graves|Ādams Greivijs]] || KM || 772 || 280 || 227 || '''507''' || 0,66
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || Poz. || V
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rods Žilbērs]] || LM || 406
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Jean Ratelle|Žans Ratells]] || C || 336
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Adam Graves|Ādams Greivijs]] || KM || 280
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Endijs Batgeits]] || LM || 272
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Viks Hadfilds]] || KM || 262
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kamills Anrī]] || KM || 256
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marks Mesjē]] || C || 250
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Stīvs Vikerss]] || KM || 246
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Braiens Līčs]] || A || 240
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Bils Kuks]] || LM || 229
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || Poz. || RP
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Braiens Līčs]] || A || 741
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rods Žilbērs]] || LM || 615
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žans Ratells]] || C || 481
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Endijs Batgeits]] || LM || 457
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Valts Tkačuks]] || C || 451
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marks Mesjē]] || C || 441
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rons Grešners]] || A || 431
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džeimss Patriks]] || A || 363
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Stīvs Vikerss]] || KM || 340
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Viks Hedfilds]] || KM || 310
|}
&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Jaromīrs Jāgrs]], 54 (2005.—06.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Braiens Līčs]], 80 (1991.—92.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Jaromīrs Jāgrs]], 123 (2005.—06.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Trojs Malets]], 305 (1989.—90.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Braiens Līčs]], 102 (1991.—92.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Marks Peveličs]], 76 (1981.—82.)

== Ārējās saites ==
{{Commonscat-inline|New York Rangers|Ņujorkas &quot;Rangers&quot;}}
* [http://www.newyorkrangers.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/NYR/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot;| ]]</text>
      <sha1>0mmyfvqzjbctkz79660493dz4iccfdy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670529</id>
      <parentid>3670526</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:29:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vārtsargi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9251" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = white
| bg_color           = #0161AB
| team               = New York Rangers
| logo               = New York Rangers.svg
| logosize           = 220px
| city               = {{Vieta|ASV|Ņujorka|Manhatana}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]]
| founded            = 1926
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Madison Square Garden]]''
| ietilpība          = 
| colors             = Zila, sarkana, balta&lt;br /&gt;{{Color box|#0161AB}} {{Color box|#E3393F}} {{Color box|white}}
| owner              = {{flaga|ASV}} ''Madison Square Garden, Inc.''
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|ASV}} [[Kriss Drarijs]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Žerārs Galāns]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|ASV}} [[Džeikobs Truba]]
| media              = [http://www.newyorkrangers.com/ newyorkrangers.com]
| affiliates         = [[Hartfordas &quot;Wolf Pack&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]]) &lt;br /&gt;[[Grīnvilas &quot;Road Warriors&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 4
}}
'''Ņujorkas &quot;Rangers&quot;''' ({{val|en|New York Rangers}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. Šis ir viens no diviem NHL klubiem, kas ir bāzēti Ņujorkā, otrs klubs ir [[Ņujorkas &quot;Islanders&quot;]]. Tas tika dibināts 1926. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Rangers&quot; ir 4 reizes uzvarējis NHL, 1 reizi ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 5 reizes — divīzijas čempionu. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Madison Square Garden]]'' hallē.

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 4
** 1927–28, 1932–33, 1939–40, 1993–94
* '''Konferences čempioni''': 3
** 1993–94
* '''Divīzijas čempioni''': 6
** 1926–27, 1931–32, 1989–90, 1991–92, 1993–94

== Spēlētāji ==
Komandā ilgus gadus pavadījuši tādi [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]] uzņemti spēlētāji kā [[Braiens Līčs]], [[Marks Mesjē]], [[Žans Ratels]], [[Harijs Hovels]], [[Braiens Hekstals]], [[Rods Žilbērs]], [[Frenks Bušē]] un [[Fils Espozito]]. Komandu pārstāvējuši arī tādi spēlētāji kā [[Maiks Rihters]], [[Endijs Batgeits]], [[Valts Tkačuks]].

2005.—06. un 2006.—07. gada sezonās komandas sastāvā spēlējis arī latviešu aizsargs [[Sandis Ozoliņš]].

=== Šobrīdējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2021. gada 6. novembrī''

==== Vārtsargi ====
* 31 {{flaga|Krievija}} [[Igors Šestjorkins]]
* 41 {{flaga|Slovākija}} [[Jaroslavs Halāks]]

==== Aizsargi ====

* {{0}}5 {{Flaga|ASV}} [[Džereds Tinordi]]

* {{0}}8 {{Flaga|ASV}} [[Džeikobs Truba]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
*12 {{flaga|Zviedrija}} [[Patriks Nemets]]
* 23 {{flaga|ASV}} [[Ādams Fokss]]
*25 {{Flaga|Čehija}} [[Libors Hājeks]]
*27 {{flaga|Zviedrija}} [[Nilss Lundkvists]]
*55 {{Flaga|ASV}} [[Raiens Lindgrēns]]
*79 {{Flaga|ASV}} [[Keandrē Millers]]

==== Uzbrucēji ====

* 10 {{Flaga|Krievija}} [[Artemijs Panarins]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*13 {{Flaga|Kanāda}} [[Aleksis Lafrenjē]]
*14 {{Flaga|Kanāda}} [[Gregs Makegs]]
*15 {{Flaga|Kanāda}} [[Žuliens Gotjē]]
*16 {{Flaga|Kanāda}} [[Raiens Stroms]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
*17 {{Flaga|ASV}} [[Kevins Rūnijs]]
* 20 {{flaga|ASV}} [[Kriss Kraiders]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 21 {{flaga|Kanāda}} [[Bārklijs Gudrovs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 24 {{flaga|Somija}} [[Kāpo Kako]]
*29 {{Flaga|Kanāda}} [[Draieds Hants]]
*72 {{Flaga|Čehija}} [[Filips Hitils]]
*75 {{Flaga|Kanāda}} [[Raiens Rīvss]]
* 91 {{Flaga|Kanāda}} [[Semjuels Blē]]
* 93 {{flaga|Zviedrija}} [[Mika Zībānežads]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
&lt;table&gt;
&lt;tr&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;&quot;&gt;Punkti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Vārti&lt;/td&gt;
&lt;td  style=&quot;font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;&quot;&gt;Rezultatīvas piespēles&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;tr&gt;&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || Poz. || SP || V || RP || P-ti || P-ti/SP
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rods Žilbērs]] || LM || 1,065 || 406 || 615 || '''1,021''' || 0,96
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Braiens Līčs]] || A || 1,129 || 240 || 741 || '''981''' || 0,87
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Jean Ratelle|Žans Ratells]] || C || 862 || 336 || 481 || '''817''' || 0,95
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Endijs Batgeits]] || LM || 719 || 272 || 457 || '''729''' || 1,01
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marks Mesjē]] || KM || 698 || 250 || 441 || '''691''' || 0,99
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Valts Tkačuks]] || C || 945 || 227 || 451 || '''678''' || 0,72
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rons Grešners]] || A || 982 || 179 || 431 || '''610''' || 0,62
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Stīvs Vikerss]] || KM || 698 || 246 || 340 || '''586''' || 0,84
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Viks Hadfilds]] || KM || 839 || 262 || 310 || '''572''' || 0,68
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Adam Graves|Ādams Greivijs]] || KM || 772 || 280 || 227 || '''507''' || 0,66
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || Poz. || V
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rods Žilbērs]] || LM || 406
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Jean Ratelle|Žans Ratells]] || C || 336
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Adam Graves|Ādams Greivijs]] || KM || 280
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Endijs Batgeits]] || LM || 272
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Viks Hadfilds]] || KM || 262
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Kamills Anrī]] || KM || 256
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marks Mesjē]] || C || 250
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Stīvs Vikerss]] || KM || 246
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Braiens Līčs]] || A || 240
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Bils Kuks]] || LM || 229
|}
&lt;/td&gt;
&lt;td&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || Poz. || RP
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Braiens Līčs]] || A || 741
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rods Žilbērs]] || LM || 615
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Žans Ratells]] || C || 481
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Endijs Batgeits]] || LM || 457
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Valts Tkačuks]] || C || 451
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marks Mesjē]] || C || 441
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Rons Grešners]] || A || 431
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džeimss Patriks]] || A || 363
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Stīvs Vikerss]] || KM || 340
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Viks Hedfilds]] || KM || 310
|}
&lt;/td&gt;
&lt;/tr&gt;
&lt;/table&gt;

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Jaromīrs Jāgrs]], 54 (2005.—06.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Braiens Līčs]], 80 (1991.—92.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Jaromīrs Jāgrs]], 123 (2005.—06.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Trojs Malets]], 305 (1989.—90.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Braiens Līčs]], 102 (1991.—92.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Marks Peveličs]], 76 (1981.—82.)

== Ārējās saites ==
{{Commonscat-inline|New York Rangers|Ņujorkas &quot;Rangers&quot;}}
* [http://www.newyorkrangers.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/NYR/ Hockey-Reference profils] {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot;| ]]</text>
      <sha1>nfcbcsa22tbye8kb43ll4leiy070zoa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Birze (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>141594</id>
    <revision>
      <id>3670405</id>
      <parentid>3509541</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T23:04:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ precizējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2409" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|dzelzceļa pieturas punktu|Birze|Birze}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Birze
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = Birzes stacija rampa.jpg
| attēla_apraksts     = Kravas rampa pie bijušā pieturas punkta
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava I—Krustpils]]
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| slēgta              = 2000
| citi_nosaukumi      = Lestiķi, ''Lesting''
| stacijas_tips       = 
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 1
| adrese              = 
| latd  = 56 | latm  = 34 | lats  = 58 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 40 | longs = 32 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Lāčplēsis (stacija)|Lāčplēsis]] (7 km)&lt;br /&gt; [[Taurkalne (stacija)|Taurkalne]] (16 km) &lt;br /&gt; [[Vecumnieki (stacija)|Vecumnieki]] (9 km) &lt;br /&gt; [[Misa (stacija)|Misa]] (18 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Goba (stacija)|Goba]] (4 km) &lt;br /&gt; [[210. kilometrs (pieturas punkts)|p.p. 210. km.]] (15 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 104
| attālums_ref        = &lt;ref&gt;Braucot caur [[Jelgava I|Jelgavu]].&lt;/ref&gt;
}}

'''Birze''' ir neizmantots [[pieturas punkts]] [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagastā]], [[Dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|dzelzceļa līnijā Jelgava I—Krustpils]]. Pieturas punkts atrodas starp staciju [[Vecumnieku stacija|Vecumnieki]] un pieturas punktu [[Goba (stacija)|Goba]], iecirknī Vecumnieki—[[Lāčplēsis (stacija)|Lāčplēsis]].

== Vēsture ==
Pirmās ziņas par staciju, ierīkotu šajā vietā, attiecas uz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikiem. Tās nosaukums bija '''''Lesting''''' jeb '''Lestiķi'''. Oficiāli pieturas punkts Birze tika atvērts 1924. gadā.&lt;ref&gt;Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 99. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}} &lt;/ref&gt; Pašlaik, pēc pasažieru pārvadājumu slēgšanas 2000. gadā, šis pieturas punkts netiek izmantots.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils}}

[[Kategorija:Vecumnieku pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Jelgava I—Krustpils stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>roteghbzytxdn5b7utx7126ubomdssj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jefimijs Klementjevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>158779</id>
    <revision>
      <id>3670353</id>
      <parentid>3669789</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:27:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Pieliku atsauci</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3882" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Jefimijs Klementjevs
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1963
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 17
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jēkabpils rajons|Mežāres pagasts|Buntiki}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[krievs]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = [[Ivans Klementjevs]] (kanoe airētājs)
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = {{Sportista infodaļa
|           svars = 83 [[Kilograms|kg]]
|          augums = 187 [[centimetrs|cm]]
|          valsts = 
|    sporta_veids = [[Smaiļošana un kanoe airēšana]]
|      disciplīna = 
|           klubs = 
|         komanda = 
|     prof_sākums = 
|        treneris = 
|          beigas = 
|        trenējis = 
|        piezīmes = 
|         pasaulē = 
|     reģionālajā = 
|     nacionālajā = 
|      olimpiskās = 
|   paralimpiskās = 
| pers_sasniegumi = 
|   rādīt_medaļas = 
|  medaļu_veidnes = 
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = Rīgas domes deputāts
|         amats = 
|   term_sākums = 
|   term_beigas = 
|       partija = [[Stabilitātei]]
|      piezīmes =   
}}
}}
'''Jefimijs Klementjevs''' (dzimis {{dat|1963|3|17}} [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Mežāres pagasts|Mežāres pagastā]]) ir bijušais [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Latvija]]s [[smaiļošana un kanoe airēšana|kanoe airētājs]]. Pēc sportista karjeras beigām strādājis par treneri un sporta funkcionāru, kā arī pievērsies [[politika|politiskajai darbībai]]. Pašlaik ir Rīgas domes deputāts, pārstāv partiju [[Stabilitātei!]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.partijastabilitatei.lv/|title=Stabilitātei!|website=www.partijastabilitatei.lv|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;

Jefimija brālis [[Ivans Klementjevs]] arī ir bijis profesionāls kanoe airētājs, izcīnījis vairākas Olimpisko spēļu medaļas, tagad politiķis.

Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1992, 2000). 1992. gadā Barselonā viņš izcīnīja 11. vietu vieniniekos 500 m distancē, 2000. gadā Sidnejā izcīnīja 7. vietu vieniniekos 1000 m distancē.

Pasaules čempionātos viņa labākais sasniegums ir 6. vieta — vieniniekā 10 000 m distancē 1993. gadā, kā arī 1998. gadā 1000 m vieniniekā. Kopumā piedalījies 11 Pasaules čempionātos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/klementjevs-efims |title=Saskaņas centra profils |access-date={{dat|2011|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111015232729/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/klementjevs-efims |archivedate={{dat|2011|10|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/270/ LOK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120523072452/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/270/ |date={{dat|2012|05|23||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20100713165105/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/kl/jefimijs-klementjevs-1.html Sports-Reference profils] {{en ikona}}

{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{Latvijas politiķis-aizmetnis}}
{{OS dalībnieks-aizmetnis}}

{{Rīgas dome 2017}}
{{Rīgas dome 2013}}
{{Rīgas dome 2009}}
{{Latvija 2000 VOS}}
{{Latvija 1992 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Klementjevs, Jefimijs}}
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas smaiļotāji un kanoe airētāji]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2009—2013)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2013—2017)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]</text>
      <sha1>38wlit58m5qbhfezb31po8fwxgndvxz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Stradu pagasta ciemi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>160274</id>
    <revision>
      <id>3670256</id>
      <parentid>2475105</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T14:50:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="575" xml:space="preserve">{{navbox
| bodyclass = hlist
|name=Stradu pagasta ciemi
|title=[[Stradu pagasts|Stradu pagasta]] [[ciems|ciemi]]
|list1=
* [[Antani]]
* [[Ceļmalas]]
* [[Lejasstradi]]
* [[Margas]]
* [[Mezīši]]
* [[Siljāņi (Stradu pagasts)|Siljāņi]]
* [[Stāķi]]
* [[Stradi (Stradu pagasts)|Stradi]]
* [[Šķieneri]]
* [[Zeltaleja]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Stradu pagasts]]
[[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
| nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>9tplw1lpi0niwg503qlfl2vtrvxi4es</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670329</id>
      <parentid>3670256</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:43:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="589" xml:space="preserve">{{navbox
| bodyclass = hlist
|name=Stradu pagasta ciemi
|title=[[Stradu pagasts|Stradu pagasta]] [[ciems|ciemi]]
|list1=
* [[Antani]]
* [[Ceļmalas]]
* [[Lejasstradi]]
* [[Margas]]
* [[Mezīši]]
* [[Samiņi]]
* [[Siljāņi (Stradu pagasts)|Siljāņi]]
* [[Stāķi]]
* [[Stradi (Stradu pagasts)|Stradi]]
* [[Šķieneri]]
* [[Zeltaleja]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Stradu pagasts]]
[[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
| nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>do2lgpe4fzlejbv1igvbh1di2f53llk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670346</id>
      <parentid>3670329</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:03:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="604" xml:space="preserve">{{navbox
| bodyclass = hlist
|name=Stradu pagasta ciemi
|title=[[Stradu pagasts|Stradu pagasta]] [[ciems|ciemi]]
|list1=
* [[Antani]]
* [[Ceļmalas]]
* [[Lejasstradi]]
* [[Margas]]
* [[Mezīši]]
* [[Nātiņi]]
* [[Samiņi]]
* [[Siljāņi (Stradu pagasts)|Siljāņi]]
* [[Stāķi]]
* [[Stradi (Stradu pagasts)|Stradi]]
* [[Šķieneri]]
* [[Zeltaleja]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Stradu pagasts]]
[[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
| nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ciz5n75hg2hxjctlqvdw2m50rchi6sk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670352</id>
      <parentid>3670346</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:17:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="626" xml:space="preserve">{{navbox
| bodyclass = hlist
|name=Stradu pagasta ciemi
|title=[[Stradu pagasts|Stradu pagasta]] [[ciems|ciemi]]
|list1=
* [[Antani]]
* [[Ceļmalas]]
* [[Lejasstradi]]
* [[Mācītājmāja]]
* [[Margas]]
* [[Mezīši]]
* [[Nātiņi]]
* [[Samiņi]]
* [[Siljāņi (Stradu pagasts)|Siljāņi]]
* [[Stāķi]]
* [[Stradi (Stradu pagasts)|Stradi]]
* [[Šķieneri]]
* [[Zeltaleja]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Stradu pagasts]]
[[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
| nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Gulbenes novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>n84s5d4931yqlqvjwqbvdjna0k0u8fp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāvids (ķēniņš)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167258</id>
    <revision>
      <id>3670551</id>
      <parentid>3518476</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T10:48:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ tiešā saite.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9415" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:David-icon.jpg|thumb|right|Ķēniņš Dāvids (18. gs. pareizticīgo ikona).]]

'''Dāvids''' ({{val|he|דָּוִד}}; dzimis [[1035. gads p.m.ē.|1035. gadā p.m.ē.]]; miris [[965. gads p.m.ē.|965. gadā p.m.ē.]]) bija otrais [[Izraēlas karaliste|Izraēlas valsts]] [[Karalis|ķēniņš]], Izraēlas valdnieku dinastijas izveidotājs. Valdīja 40 gadus (ap [[1005. gads p.m.ē.|1005.]] – 965. gads p.m.ē.): septiņi gadi un seši mēneši [[Jūdeja]]s valdnieks, tad 33 gadus – apvienotās Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (ar galvaspilsētu [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]). Dāvids tiek attēlots kā ideāla valdnieka paraugs, no kura dzimtas (pa vīru līniju) saskaņā ar [[Jūdaisms|jūdaismu]] nāks [[Mesija]], vai saskaņā ar [[Kristietība|kristietību]] ir nācis Mesija – [[Jēzus Kristus]].

== Biogrāfija ==
Dāvida biogrāfija aprakstītas [[Bībele]]s vēstures grāmatās ([[1. Samuēla grāmata|1.]] un [[2. Samuēla grāmata]]s, [[1. Ķēniņu grāmata]], [[i. Laiku grāmata]]).

=== Bērnība un Saula galms ===
[[Dāvids]] dzima ap 1035. gadu p.m.ē. [[Bētleme]]s pilsētā [[Isajs|Isaja]] ģimenē kā astotais dēls. Bērnībā ganīja tēva [[aitas]]. Šajā laikā viņu slepeni sameklēja [[pravietis]] [[Samuēls]] un svaidīja viņu par jauno Izraēlas ķēniņu. Šajā laikā Izraēlā valdīja ķēniņš [[Sauls]], pār kuru periodiski uznāca nevaldāmas dusmu lēkmes un nekontrolējama rīcība. Lai mazinātu nevaldāmās lēkmes viņam ieteica pieņemt jauno Dāvidu, kurš tajā laikā labi spēlēja [[arfa|arfu]] un dziedāja. Dāvida muzicēšana Saulam radīja nomierinošu efektu, un viņš tika pieņemts [[galms|galmā]]. Šajā laikā notika [[karš]] starp izraēliešiem un [[filistieši]]em (feniķiešiem). Kādā epizodē milzīga auguma filistietis [[Goliāts]] izaicināja uz divkauju jebkuru pretinieka karavīru. Tā kā visi baidījās stāties milzim pretī, tad izaicinājumu pieņēma Dāvids, un tam izdevās ar [[linga]]s precīzu metienu filistieti apdullināt. Pa to laiku Dāvids paķēra Goliāta [[Zobens|zobenu]] un nocirta viņam galvu. Šī uzvara deva iespēju Dāvidam kļūt par Saula karavīru. Šajā laikā Dāvids iedraudzējās ar Saula dēlu [[Jonatāns|Jonatānu]]. Taču cīņas veiksmes Dāvidam nesa ne tikai apkārtējo simpātijas, bet arī Saula skaudību un dusmas. Sauls Dāvidā sāka saskatīt sev sāncensi un mēģināja viņu vairākas reizes nogalināt. Nespējot to izdarīt tieši, viņš mēģināja ar viltu iemānīt Dāvidu lamatās. Piedāvājot savas jaunākās meitas [[Mihala]]s roku, Sauls lika Dāvidam riskēt ar savu dzīvību, lai izpildītu viņa uzstādītos noteikumus. Taču arī šoreiz viņa plāni izgāzās. Sarunā ar Jonatānu Dāvids uzzināja par Saula plāniem viņu iznīcināt, tāpēc nekas cits neatlika, kā bēgt no Saula galma.

=== Bēgšana un emigrācija ===
Pēc Dāvida lūguma priesteris [[Ahimelehs]] iedeva viņam Goliāta zobenu, kā arī pabaroja ar svētajām maizēm. Kādu laiku Dāvids patvērās [[Adullāmas ala|Adullāmas alā]]. Tur ap Dāvidu sapulcējās ap 400 vīru, kuri nebija apmierināti ar Saula valdīšanu. Viņi iecēla Dāvidu par savu vadoni. Uzzinot, ka priesteris Dāvidam bija atdevis Goliāta zobenu Sauls lika apkaut visu priestera dzimtu. Izglābās vienīgi Ahimeleha dēls, [[Abjatārs]], kurš arī pievienojās Dāvida karapulkam. Sauls uzzinot par Dāvida atrašanās vietu, sāka Dāvida vīru vajāšanu. Nelīdzēja arī tas, ka vairākas reizes Dāvidam bija iespēja Saulu nogalināt, bet viņš šīs iespējas neizmantoja, parādot Saulam savu lojalitāti pret viņu. Turpinoties vajāšanām Dāvidam nekas cits neatlika, kā bēgt ar saviem piekritējiem (ap 600 vīru) pie bijušajiem ienaidniekiem – filistiešiem. Viņš atrada patvērumu [[Gāta|Gātā]] pie filistiešu ķēniņa [[Ahišs|Ahiša]]. Uzzinot, ka Dāvids ir patvēries pie filistiešiem, Sauls vajāšanas izbeidza. Dāvidam un viņa vīriem tika piešķirta [[Ciklaga]]s pilsēta pie [[Negebas tuksnesis|Negebas tuksneša]], no kuras viņš devās sirojumos pie apkārtējām ciltīm ([[gešūrieši]]em, [[amalekieši]]em u.c.), daloties laupījumā ar Ahišu. Kādu daļu laupījuma Dāvids atvēlēja arī [[Jūdas cilts]] vadoņiem.

=== Valdīšana Hebronā ===
[[Kauja pie Gilboas|Kaujā pie Gilboas]] filistieši smagi sakāva Izraēla karaspēku. Kaujā krita arī Izraēlas karalis Sauls un viņa trīs dēli. Dāvidam radās iespēja atgriezties Jūdejā un [[Hebrona|Hebronā]] jūdu cilts vadītāji izvēlēja Dāvidu par Jūdejas ķēniņu. Pār pārējo Izraēlu valdīt kronēja Saula dēlu [[Išbošets|Išbošetu]], kā rezultātā Jūdeja faktiski atdalījās no Izraēlas. Starp abām ebreju valstīm iesākās savstarpējs karš. Bet pēc Izraēlas virspavēlnieka [[Abners|Abnera]] un ķēniņa Išbošeta noslepkavošanas pie Dāvida nāca pārējo Izraēlas cilšu vadoņi un aicināja viņu kļūt par visas Izraēlas valdnieku.

Hebronā Dāvidam dzima seši dēli: [[Amnons]] (pirmdzimtais), Kileābs, [[Absaloms]], [[Adonijs]], Šefatja un Itreāms.

=== Valdīšana Jeruzalemē ===
Pirmā lielākā Dāvida kampaņa pēc kļūšanas par Izraēlas ķēniņu, bija karš ar [[jebusieši]]em, kā rezultātā viņš ieņēma [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]] un pārnesa uz turieni savas valsts [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]]. Pēc tam Dāvids noslēdza savienību ar [[Tīra]]s ķēniņu [[Hīrāms|Hīrāmu]], kas piegādāja viņam celtniecības darbiem kokmateriālus, kā arī uzcēla Jeruzalemē priekš Dāvida pili. Jaunajā galvaspilsētā Dāvids apņēma jaunas sievas, no kurām dzima daudz bērnu, starp kuriem bija arī [[Zālamans]].

==== Iekarojumi ====
Apvienojot Izraēlu, Dāvids turpināja karagājienus uz kaimiņu teritorijām. Tā viņš iekaroja [[Moāba|Moābu]]. Tad Dāvids sāka uzvarošu karu pret [[aramieši]]em, kuru pusnomadu valstis atradās tagadējās [[Sīrija]]s teritorijā ([[Coba]], [[Damaska]], [[Bet-Rehoba]]). Sīrijas karagājiens aizveda Dāvidu līdz [[Eifrata]]s krastiem un deva viņam piekļuvi bagātajām [[Varš|vara]] [[rūda]]s atradnēm. Dienvidos viņš Izraēlai pievienoja [[Idumeja]]s zemes. Ar [[amonieši]]em ķēniņa [[Nahašs|Nahaša]] laikā Dāvidam attiecības bija miermīlīgas, bet viņa dēls [[Hanūns]] ar Dāvida sūtņu apsmiešanu izprovocēja [[Karš|karu]]. Jau pirmajā [[Joābs|Joāba]] un [[Abišajs|Abišaja]] vadītajā karagājienā tika izjaukta savienība starp Hanūnu un palīgā piesauktajiem aramiešiem ([[sīrieši]]em), kuri pēc tā pilnībā pakļāvās Dāvidam. Pēc gada Dāvids ieņēma [[Raba|Rabu]].

Dāvida valsts pletās no [[Ecion-Gebera]]s pie [[Akabas līcis|Akabas līča]] dienvidos, līdz [[Hamata]]s robežai ziemeļos un aizņēma (izņemot šauras, filistiešu apdzīvotās piejūras joslas) visu teritoriju starp jūru un [[Arābijas tuksnesis|Arābijas tuksnesi]]. Līdz ar to Izraēla kopumā sasniedza [[Apsolītā zeme|apsolītās zemes]] robežas.

==== Valdīšanas noriets ====
Dāvida vecākais dēls Amnons izvaroja savu miesīgo māsu [[Tamāra (Dāvida meita)|Tamāru]]. Dāvids sadusmojās uz viņu, bet tomēr nesodīja savu dēlu. Redzot šādu netaisnību, par māsas godu iestājās Absaloms un nogalināja savu vecāko brāli, bet, baidoties no tēva dusmām, bēga uz [[Gešūra|Gešūru]], kur nodzīvoja trīs gadus. Vēlāk, kad Dāvida sēras mazinājās, Absalomam tika piedots un viņš atgriezās Jeruzalemē. Tomēr Absaloms turēja savā pakļautībā personīgu karaspēku un, jūtot savu pieaugošo popularitāti izraēliešu vidū, reliģiskās ceremonijas laikā pasludināja sevi par ķēniņu. [[Bībele]] vēsta, ka tas notika tad, kad Dāvids 40 gadus jau bija valdījis, t.i. praktiski viņa valdīšanas beigu posmā. Tā kā Dāvida autoritāte šajā laikā bija manāmi sašķobījusies, tad viņš nesāka aktīvu pretošanos, bet bēga kopā ar savu [[Gvarde|gvardi]] no galvaspilsētas pāri [[Jordāna]]i. Absaloms sāka vajāt savu tēvu un Efraima mežā notika izšķirošā kauja, kuras rezultātā Dāvids varēja atgūt savu troni. Taču Dāvida vara joprojām bija vēl nestabila, jo atklājās jauna sacelšanās, kuru vadīja [[Šeba]]. Dāvidam izdevās savaldīt arī šo dumpi, un tomēr iegūt mieru viņam neizdevās. Savas pretenzijas uz ķēniņa troni izvirzīja Adonijs, nākamais pēc vecuma Dāvida dēls. Pravietis [[Nātāns]] un [[Batseba]] uzstāja, lai novecojušais Dāvids nodotu savu varu savam dēlam, [[Zālamans|Zālamanam]], kas arī tika izdarīts.

== Dāvida tēls mākslā ==
[[Attēls:Michelangelos David.jpg|thumb|right|[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]] (skulptors Mikelandželo, 1504. gads)]]
Dāvidam ir bijuši veltīti ne mazums dažādu periodu un paaudžu mākslas darbu. Piemēram, slavenā [[Mikelandželo]] veidotā [[Dāvids (Mikelandželo)|skulptūra]], [[Ticiāns|Ticiāna]] un [[Rembrants|Rembranta]] [[glezna]]s, kas atspoguļo Dāvida dzīves epizodes. Tika sacerēta franču [[Komponists|komponista]] [[Artūrs Onegērs|Artūra Onegēra]] [[oratorija]] &quot;Ķēniņš Dāvids&quot; utt.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bībele]]
[[Kategorija:Vecā Derība]]
[[Kategorija:Senā Izraēla un Jūdeja]]</text>
      <sha1>f99sfu21x1weveazwacg2s3ulbwhd45</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Latvijas muižu pilis vai kungu mājas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>167746</id>
    <revision>
      <id>3670431</id>
      <parentid>3612212</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T02:06:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10438" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Latvijas muižu pilis vai kungu mājas
|title = [[Latvija]]s [[muiža|muižu]] [[pils|pilis]] un kungu mājas
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|collapsed}}}
|titlestyle = background-color:#DEB887;
|groupstyle = background-color:#DEB887;
|liststyle = background-color:#FFEBCD;

|group1 = [[Kurzeme]]s muižu kungu mājas
|list1 =
* [[Aizdzires muiža|Aizdzires]]
* [[Aizputes pilsmuiža|Aizputes]]
* [[Aizupes muiža|Aizupes]]
* [[Almāles muiža|Almāles]]
* [[Ārlavas muiža|Ārlavas]]
* [[Balgales muiža|Balgales]]
* [[Blīdenes muiža|Blīdenes]]
* [[Briņķpedvāles muiža|Briņķpedvāles]]
* [[Dursupes muiža|Dursupes]]
* [[Dundagas pils|Dundagas]]
* [[Ēdoles pils|Ēdoles]]
* [[Embūtes pilsdrupas|Embūtes]]
* [[Firkspedvāles muiža|Firkspedvāles]]
* [[Galtenes muiža|Galtenes]]
* [[Kabiles muiža|Kabiles]]
* [[Kalnmuiža (Saldus)|Kalnmuižas]]
* [[Kazdangas pils|Kazdangas]]
* [[Laidu muiža|Laidu]]
* [[Lielbātas muiža|Lielbātas]]
* [[Lielvirbu muiža|Lielvirbu]]
* [[Mazvirbu muiža|Mazvirbu]]
* [[Nogales pils|Nogales]]
* [[Nurmuižas pils|Nurmuižas]]
* [[Padures muiža|Padures]]
* [[Pelču muiža|Pelču]]
* [[Pilsblīdenes muiža|Pilsblīdenes]]
* [[Reģu muiža|Reģu]]
* [[Remtes muiža|Remtes]]
* [[Rubas skola|Reņģes]]
* [[Rinkules muiža|Rinkules]]
* [[Rūmenes muiža|Rūmenes]]
* [[Sasmakas muiža|Sasmakas]]
* [[Skrundas muiža|Skrundas]]
* [[Spāres muiža|Spāres]]
* [[Snēpeles muiža|Snēpeles]]
* [[Stendes muiža|Stendes]]
* [[Tāšu-Padures muiža|Tāšu-Padures]]
* [[Valdeķu muiža|Valdeķu]]
* [[Valgales muiža|Valgales]]
* [[Veģu muiža|Veģu]]
* [[Zemītes muiža|Zemītes]]
* [[Zlēku muiža|Zlēku]]

|group2 = [[Latgale]]s muižu kungu mājas
|list2 =
* [[Adamovas muiža|Adamovas]]
* [[Arendoles muiža|Arendoles]]
* [[Balvu muiža|Balvu]]
* [[Bērzgales muiža|Bērzgales]]
* [[Bonifacovas muiža|Bonifacovas]]
* [[Felicianovas muiža|Felicianovas]]
* [[Finfa muiža|Finfa]]
* [[Hoftenbergas muiža|Hoftenbergas]]
* [[Jasmuiža (muiža)|Jasmuiža]]
* [[Juzefovas muiža|Juzefovas]]
* [[Kameņecas muiža|Kameņecas]]
* [[Krāslavas pils|Krāslavas]]
* [[Krustpils pils|Krustpils]]
* [[Līksnas muiža|Līksnas]]
* [[Lūznavas muiža|Lūznavas]]
* [[Malnavas muiža|Malnavas]]
* [[Marinzejas muiža|Marinzejas]]
* [[Preiļu muiža|Preiļu]]
* [[Pušas muiža|Pušas]]
* [[Riebiņu muiža|Riebiņu]]
* [[Ruskulovas muiža|Ruskulavas]]
* [[Salnavas muiža|Salnavas]]
* [[Šķilbēnu muiža|Šķilbēnu]]
* [[Varakļānu muiža|Varakļānu]]
* [[Viļakas muiža|Viļakas]]
* [[Viļānu muiža|Viļānu]]
* [[Zaļmuiža (muiža)|Zaļmuiža]]

|group3 = [[Sēlija]]s muižu kungu mājas
|list3 =
* [[Asares muiža|Asares]]
* [[Ābeļu muiža|Ābeļu]]
* [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuižas]]
* [[Bebrenes muiža|Bebrenes]]
* [[Bruņenes muiža|Bruņenes]]
* [[Eķengrāves muiža|Eķengrāves]]
* [[Ērberģes muiža|Ērberģes]]
* [[Gārsenes muiža|Gārsenes]]
* [[Ilgas muiža|Ilgas]]
* [[Janopoles muiža|Janopoles]]
* [[Jaunbornes muiža|Jaunbornes]]
* [[Kalkūnes muiža|Kalkūnes]]
* [[Kazimirišķu muiža|Kazimirišķu]]
* [[Kazimirvāles muiža|Kazimirvāles]]
* [[Lasenbekas muiža|Lasenbekas]]
* [[Lašu muiža|Lašu]]
* [[Lielbornes muiža|Lielbornes]]
* [[Lielmēmeles muiža|Lielmēmeles]]
* [[Lielzalves muiža|Lielzalves]]
* [[Neretas muiža|Neretas]]
* [[Pilskalnes muiža|Pilskalnes]]
* [[Prodes muiža|Prodes]]
* [[Sventes muiža|Sventes]]
* [[Šēnheidas muiža|Šēnheidas]]
* [[Tabores muiža|Tabores]]
* [[Vārenbrokas muiža|Vārenbrokas]]
* [[Vecmēmeles muiža|Vecmēmeles]]
* [[Vecsalienas muiža|Vecsalienas]]
* [[Zasas muiža|Zasas]]

|group4 = [[Vidzeme]]s muižu kungu mājas
|list4 =
* [[Ainažu muiža|Ainažu]]
* [[Allažu muiža|Allažu]]
* [[Alsviķu muiža|Alsviķu]]
* [[Alūksnes Jaunā pils|Alūksnes]]
* [[Apes muiža|Apes]]
* [[Augulienas muiža|Augulienas]]
* [[Aumeisteru muiža|Aumeisteru]]
* [[Āsteres muiža|Āsteres]]
* [[Baltā pils|Baltā (Baldone)]]
* [[Bauņu muiža|Bauņu]]
* [[Beļavas muiža|Beļavas]]
* [[Biksēres muiža|Biksēres]]
* [[Biržu (Madonas) muiža|Biržu (Madonas)]]
* [[Bīriņu muiža|Bīriņu]]
* [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes]]
* [[Blome (Viļķenes pagasts)|Blomes (''Kullsdorf'')]]
* [[Brantu muiža|Brantu]]
* [[Briņģu muiža|Briņģu]]
* [[Burtnieku pils|Burtnieku]]
* [[Carnikavas pils|Carnikavas]]
* [[Cesvaines pils|Cesvaines]]
* [[Cēsu pilsmuiža|Cēsu]]
* [[Dikļu muiža|Dikļu]]
* [[Dzelzavas muiža|Dzelzavas]]
* [[Dzērbenes muiža|Dzērbenes]]
* [[Ērgļu muiža|Ērgļu]]
* [[Ērmaņu muiža|Ērmaņu]]
* [[Gaujienas muiža|Gaujienas]]
* [[Igates pils|Igates]]
* [[Ikšķiles muiža|Ikšķiles]]
* [[Ilzenes muiža|Ilzenes]]
* [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]]
* [[Jaunalūksnes pils|Jaunalūksnes]]
* [[Jaungulbenes muiža|Jaungulbenes]]
* [[Jaunkrimuldas muiža|Jaunkrimuldas]]
* [[Jumurdas muiža|Jumurdas]]
* [[Kārļumuiža|Kārļumuižas]]
* [[Karvas muiža|Karvas]]
* [[Kokneses muiža|Kokneses]]
* [[Kokmuiža (muiža)|Kokmuižas]]
* [[Krimuldas muiža|Krimuldas]]
* [[Ķipēnu muiža|Ķipēnu]]
* [[Ķirbižu muiža|Ķirbižu]]
* [[Lielstraupes pils|Lielstraupes]]
* [[Lielvārdes muižas pils|Lielvārdes]]
* [[Liepas muiža|Liepas]]
* [[Liepupes muiža|Liepupes]]
* [[Lizuma muiža|Lizuma]]
* [[Loberģu muiža|Loberģu]]
* [[Lodes muiža|Lodes]]
* [[Mālpils muiža|Mālpils]]
* [[Mārcienas muiža|Mārcienas]]
* [[Mercendarbes muiža|Mercendarbes]]
* [[Naglenes muiža|Naglenes]]
* [[Mēru muiža|Mēru]]
* [[Nēķenu muiža|Nēķenu]]
* [[Nurmižu muiža|Nurmižu]]
* [[Odzienas pils|Odzienas]]
* [[Ogresmuiža|Ogres]]
* [[Ozolmuižas pils|Ozolmuižas]]
* [[Pavasara muiža|Pavasara]]
* [[Rembates muiža|Rembates]]
* [[Rēzakas muiža|Rēzakas]]
* [[Ruckas muiža|Ruckas]]
* [[Siguldas Jaunā pils|Siguldas]]
* [[Skangaļu muiža|Skangaļu]]
* [[Skrīveru muiža|Skrīveru]]
* [[Smiltenes muiža|Smiltenes]]
* [[Spāres muiža (Amatas novads)|Spāres]]
* [[Stāmerienas pils|Stāmerienas]]
* [[Startu muiža|Startu]]
* [[Stukmaņu muiža|Stukmaņu]]
* [[Suntažu muiža|Suntažu]]
* [[Šķirstiņu muiža|Šķirstiņu]]
* [[Bormaņu muiža|Trapenes (Bormaņu)]]
* [[Tūjas muiža|Tūjas]]
* [[Turaidas muiža|Turaidas]]
* [[Ungurmuiža]]
* [[Pirkules pils|Ungurpils]]
* [[Valmiermuižas kungu māja|Valmiermuižas]]
* [[Valtenberģu muiža|Valtenberģu]]
* [[Vecannas muiža|Vecannas]]
* [[Vecates muiža|Vecates]]
* [[Vecbebru muiža|Vecbebru]]
* [[Vecgulbenes muiža|Vecgulbenes]] ([[Gulbenes Baltā pils|Baltā]] un [[Gulbenes Sarkanā pils|Sarkanā pils]])
* [[Veckalsnavas muiža|Veckalsnavas]]
* [[Veckārķu muiža|Veckārķu]]
* [[Veismaņu muiža|Veismaņu]]
* [[Vestienas muiža|Vestienas]]
* [[Vilzēnu muiža|Vilzēnu]]
* [[Virķēnu muiža|Virķēnu]]
* [[Zaķumuižas kungu māja|Zaķumuižas]]
* [[Zvārtavas muiža|Zvārtavas]]

|group5 = ''[[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas]] muižiņas''
|list5 =
* [[Altonas muižiņa|Altonas]]
* [[Annasmuiža (muiža)|Annasmuiža]]
* [[Anniņmuiža]]
* [[Atgāzenes muiža|Atgāzenes]]
* [[Audēju muiža|Audēju]]
* [[Baltā muiža|Baltā]]
* [[Beķermuiža]]
* [[Belvijas muiža|Belvijas]]
* [[Bieriņu muiža|Bieriņu]]
* [[Bišumuiža]]
* [[Bloka muiža|Bloka]]
* [[Blieķu muiža|Blieķu]]
* [[Bolderājas muiža|Bolderājas]]
* [[Bonaventuras muiža|Bonaventuras]]
* [[Borherta muiža|Borherta]]
* [[Brekšu muiža|Brekšu]]
* [[Budas muiža|Budas]]
* [[Buļļu muiža|Buļļu]]
* [[Cukerbekera muižiņa|Cukerbekera]]
* [[Dammes muižas|Dammes]]
* [[Dreiliņa muiža|Dreiliņa]]
* [[Dreiliņmuiža]]
* [[Ēbeļmuiža]]
* [[Esena muiža|Esena (Lielā)]]
* [[Guberņas muiža|Guberņas]]
* [[Grāvenheides muiža|Grāvenheides]]
* [[Grāves muiža|Grāves]]
* [[Hapaka muiža|Hapaka]]
* [[Hāmaņa muiža|Hāmaņa]]
* [[Hartmaņa muiža|Hartmaņa]]
* [[Heija muižiņa|Heija]]
* [[Helēnes muiža|Helēnes]]
* [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa]]
* [[Juglas muiža|Juglas]]
* [[Kleistu muiža|Kleistu]]
* [[Kokes muiža|Kokes]]
* [[Krēmera muiža|Krēmera]]
* [[Kronmaņa muiža|Kronmaņa]]
* [[Krusta muiža|Krusta]]
* [[Lofelta muiža|Lofelta]]
* [[Lucavsalas muiža|Lucavsalas]]
* [[Mangaļmuiža]]
* [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas]]
* [[Mīlgrāvja muiža|Mīlgrāvja]]
* [[Monrepo muiža|Monrepo]]
* [[Muižeļa nams|Muižeļu]]
* [[Nordeķu muiža|Nordeķu]]
* [[Oldenburga muiža|Oldenburga]]
* [[Ozolkalna muiža|Ozolkalna (Arķireja)]]
* [[Rāmavas muiža|Rāmavas]]
* [[Ruberta muiža|Ruberta]]
* [[Salas muiža|Salas]]
* [[Strazdumuiža]]
* [[Šarlotes muiža|Šarlotes]]
* [[Šeimaņu muiža|Šeimaņu]]
* [[Šreienbušas muiža|Šreienbušas]]
* [[Šulca muiža|Šulca]]
* [[Švarcmuiža]]
* [[Ulbrokas muiža|Ulbrokas]]
* [[Vaivada muiža|Vaivada]]
* [[Vāgnera muižiņa|Vāgnera]]
* [[Volera muiža|Volera]]
* [[Volfšmita muižiņa|Volfšmita]]
* [[Zasumuiža]]
* [[Zolitūdes muiža|Zolitūdes]]
* [[Zorgenfreijas muiža|Zorgenfreijas]]

|group6 = [[Zemgale]]s muižu kungu mājas
|list6 =
* [[Abgunstes muiža|Abgunstes]]
* [[Annas muiža|Annas]]
* [[Bēnes muiža|Bēnes]]
* [[Bērzes muiža|Bērzes]]
* [[Bīlastu muiža|Bīlastu]]
* [[Bikstu muiža|Bikstu]]
* [[Blankenfeldes muiža|Blankenfeldes]]
* [[Bornsmindes muiža|Bornsmindes]]
* [[Brizules muiža|Brizules]]
* [[Bruknas muiža|Bruknas]]
* [[Brūnu muiža|Brūnu]]
* [[Durbes muiža|Durbes]]
* [[Elejas muiža|Elejas]]
* [[Garozas muiža|Garozas]]
* [[Grāvendāles muiža|Grāvendāles]]
* [[Jaunauces muiža|Jaunauces]]
* [[Jaunmoku pils|Jaunmoku]]
* [[Jaunpils pils|Jaunpils]]
* [[Kaucmindes muiža|Kaucmindes]]
* [[Kreijas muiža|Kreijas]]
* [[Kroņvircavas muiža|Kroņvircavas]]
* [[Kukšu muiža|Kukšu]]
* [[Lustes pils|Lustes]]
* [[Lielauces muiža|Lielauces]]
* [[Lielsesava|Lielsesavas]]
* [[Lielvircavas muiža|Lielvircavas]]
* [[Lindes muiža|Lindes]]
* [[Mazmežotnes muiža|Mazmežotnes]]
* [[Mežmuiža (muiža)|Mežmuiža]]
* [[Mežotnes muiža|Mežotnes]]
* [[Rundāles pils|Rundāles]]
* [[Svētes muiža|Svētes]]
* [[Svitenes muiža|Svitenes]]
* [[Staļģenes muiža|Staļģenes]]
* [[Šlokenbekas pils|Šlokenbekas]]
* [[Tetelmindes muiža|Tetelmindes]]
* [[Upes muiža|Upes]]
* [[Valdekas pils|Valdekas]]
* [[Vecauces muiža|Vecauces]]
* ''[[Villa Medem]]''
* [[Virkus muiža|Virkus]]
* [[Zaļā muiža]]
* [[Zentenes muiža|Zentenes]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Collapsible option}}

[[Kategorija:Latvijas vēstures navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>j8o2ouvvo59powbetso4vmaqm85jfnz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paršins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>171365</id>
    <revision>
      <id>3670446</id>
      <parentid>3668378</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:01:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="277" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
'''Paršins''' var būt:

* [[Deniss Paršins]] (''Денис Паршин''; 1986) — krievu hokejists;
* [[Genadijs Paršins]] (''Геннадий Паршин''; 1939) — volejbola treneris.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>ihe8kbcfz5lolaxg3359h27al0onp2l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Poters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>173921</id>
    <revision>
      <id>3670447</id>
      <parentid>3668123</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:01:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="499" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
'''Poters''' var būt:

* [[Harijs Poters]] ― britu rakstnieces Džoannas Ketlīnas Roulingas septiņu romānu sērija un to galvenais varonis.

; Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Greiems Poters]] (''Graham Potter''; 1975) ― angļu futbola treneris un bijušais futbolists;
* [[Viljams Norvūds Poters]] (''William Norwood Potter''; 1840―1895) ― Lielbritānijas šahists, advokāts un žurnālists. 

{{uzvārds}}

[[Kategorija: Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>3al3k1xqerj3nrmbj3fu9cek4nd63c3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Daudzvārdis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>174837</id>
    <revision>
      <id>3670252</id>
      <parentid>3558355</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T14:13:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Uldis s</username>
        <id>26307</id>
      </contributor>
      <comment>Pievienots miršanas datums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8486" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Jānis Daudzvārdis
|     vārds_orig = 
|         attēls =
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1942
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 24
|       dz_vieta = {{vieta|Ostlande|Latvijas ģenerālapgabals|Eglaine}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2022
|      m_mēnesis = 8
|        m_diena = 8
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = [[Ogre]]
|      pilsonība = {{USSR}} &lt;br /&gt; {{LAT}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}
'''Jānis Daudzvārdis''' (dzimis {{dat|1942|8|24}} [[Eglaine|Eglainē]], miris {{dat|2002|8|8}}&lt;ref&gt;[https://www.sahafederacija.lv/raksti/1706/muziba-devies-viens-no-latvijas-saha-simboliem-janis-daudzvardis/ Mūžībā devies viens no Latvijas šaha simboliem Jānis Daudzvārdis]&lt;/ref&gt;) bija [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] meistars, kas ir dalījis pirmo vietu [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]] 1992. gadā. Divkārtējais Latvijas senioru šaha čempionāta uzvarētājs (2013, 2015).

== Šahista karjera ==

Daudzus gadus Jānis Daudzvārdis ir piedalījies visdažādākajās šaha sacensībās. 1967. gadā viņš debitēja [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā finālā]], bet 1969. gadā izcīnīja 10. vietu PSRS Sporta biedrības &quot;Lokomotīve&quot; Vissavienības čempionāta finālā.&lt;ref&gt;http://al20102007.narod.ru/ch_dso/1969/ch_lok69.html&lt;/ref&gt; 1990. gadā jūlijā Jānis Daudzvārdis sasniedza augstāko ELO reitingu savā šahista karjerā - 2340.&lt;ref&gt;[http://www.olimpbase.org/Elo/player/Daudzvardis,%20Janis.html FIDE rating history :: Daudzvardis, Janis&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt; Viņa labākais rezultāts [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātos]] ir 2. vieta 1992. gadā starp Latvijas šahistiem (atklāto turnīru uzvarēja [[Sergejs Okrugins]]), kad tikai papildmačā tika zaudēts [[Valērijs Žuravļovs|Valērijam Žuravļovam]] - 0:2.&lt;ref&gt;http://www.chessds.lv/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120114164106/http://www.chessds.lv/ |date={{dat|2012|01|14||bez}} }} Chapter &quot;Turnīri - Latvijas čempionātu rezultāti&quot;&lt;/ref&gt; Jānis Daudzvārdis ir spēcīgs šaha ātrspēles spēlētājs - divas reizes ir dalīta pirmā vieta Latvijas šaha ātrspēles čempionātos un uzvarēts [[Tallina]]s šaha festivālā 1990. gadā.
2011. gadā Jānis Daudzvārdis uzvarēja Latvijas Sporta veterānu savienības sporta spēlēs šahā vecuma kategorijā virs 60 gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.parsportu.lv/articles/30/51228 |title=parSportu.lv&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120426091602/http://www.parsportu.lv/articles/30/51228 |archivedate={{dat|2012|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Jauno laiku sistēma ==

Jānis Daudzvārdis ir autors oriģinālai punktu skaitīšanas sistēmai šahā, kurai devis nosaukumu &quot;Jauno laiku sistēma&quot;.&lt;ref&gt;&quot;Latvijas šaha vēstnesis&quot; 2005, Nr. 2, lpp. 12.&lt;/ref&gt; Ja vispārpieņemtajā sistēma par uzvaru tiek piešķirts 1 punkts, par neizšķirtu - 0,5 punkts, bet par zaudējumu - 0 punktu, tad pēc &quot;Jauno laiku sistēmas&quot; ir atšķirīgs vērtējums par spēles rezultātu atkarībā no figūru krāsas konkrētajā partijā. Vienā partijā tiek izspēlēti 2,5 punkti, uzvara ar baltajām figūrām - 2 punkti, uzvara ar melnajām figūrām - 2,5 punkti, neizšķirts ar baltajām figurām - 1 punkts, neizšķirts ar melnajām figūrām - 1,5 punkti, zaudējums ar baltajām figūrām - 0 punkti, zaudējums ar melnajām figūrām - 0,5 punkti.

Pēc sistēmas autora domām tā ir piemērota ātrā šaha sacensībām. Sistēma ir izmantota vairākās sacensībās Latvijā. Ievērojamākās no tām ir [[Hermanis Matisons|Hermaņa Matisona]] memoriāli 2004. gadā (uzvarēja lielmeistars [[Edvīns Ķeņģis]]) un 2006. gadā (uzvarēja lielmeistars [[Aleksejs Širovs]]).

== Rezultāti Latvijas šaha čempionātos ==

* [[1967]]. gads, 14. vieta [[1967. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1967/ch_lat67.html |title=ch Latvia 1967&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120512043200/http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1967/ch_lat67.html |archivedate={{dat|2012|05|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[1969]]. gads, 15. vieta [[1969. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1969/ch_lat69.html ch Latvia 1969&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[1979]]. gads, 12. vieta [[1979. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1979/ch_lat79.html ch Latvia 1979&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[1981]]. gads, 13. vieta [[1981. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1981/ch_lat81.html ch Latvia 1981&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[1989]]. gads, 9. vieta [[1989. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1989/ch_lat89.html |title=ch Latvia 1989&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305072719/http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1989/ch_lat89.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[1990]]. gads, 14.-30. vieta [[1990. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;[http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1990/ch_lat90.html ch Latvia 1990&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt;]&lt;/ref&gt;
* [[1991]]. gads, 11.-27. vieta [[1991. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/ch_repub/1991/ch_lat91.html |title=ch Latvia 1991&lt;!-- Bota izveidots nosaukums- --&gt; |access-date={{dat|2012|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305022511/http://www.al20102007.narod.ru/ch_repub/1991/ch_lat91.html |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[1992]]. gads, 2. vieta [[1992. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].
* [[1997]]. gads, 28. vieta [[1997. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].
* [[1998]]. gads, 23. vieta [[1998. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].
* [[2002]]. gads, 33. vieta [[2002. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].
* [[2003. gads|2003]]. gads, 19. vieta [[2003. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].
* [[2012. gads|2012]]. gads, 20. vieta [[2012. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].
* [[2013. gads|2013]]. gads, 1. vieta Latvijas senioru šaha čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr94246.aspx?art=4&amp;lan=1&amp;wi=821 |title=Latvijas 2013. gada senioru čempionāts |access-date={{dat|2013|03|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160417104827/http://chess-results.com/tnr94246.aspx?art=4&amp;lan=1&amp;wi=821 |archivedate={{dat|2016|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[2013. gads|2013]]. gads, 24. vieta [[2013. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].
* [[2015. gads|2015]]. gads, 1. vieta Latvijas senioru šaha čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr164781.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821 |title=Latvijas 2015. gada čempionāts šahā senioriem 20.-22.03. |access-date={{dat|2015|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160417032317/http://chess-results.com/tnr164781.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;wi=821 |archivedate={{dat|2016|04|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[2015. gads|2015]]. gads, 20. vieta [[2015. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].
* [[2016. gads|2016]]. gads, 20. vieta [[2016. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].
* [[2017. gads|2017]]. gads, 33. vieta [[2017. gada Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātā]].

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 11600160 | chessgames = 22320 | 365chess = Janis_Daudzvardis | chesstempo = 45672 }}

{{DEFAULTSORT:Daudzvardis, Janis}}
[[Kategorija:1942. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:PSRS šahisti]]</text>
      <sha1>qermhd24xoqai69wivl3sb9zymhoran</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Romāns fon Ungerns-Šternbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>182080</id>
    <revision>
      <id>3670476</id>
      <parentid>3476368</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T04:34:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8293" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Romāns fon Ungerns-Šternbergs
|     vārds_orig = ''Roman Nicolaus Maximilian von Ungern-Sternberg&lt;br /&gt;Роман Фёдорович фон Унгерн-Штернберг''
|         attēls = Baron ungern.ruem.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Romāns fon Ungerns-Šternbergs pēc apcietināšanas 1921. gadā
|     dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1885  
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 29
| dz_vieta = [[Grāca]], [[Austroungārija]]&lt;br /&gt;(tagad {{AUT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1921
| m_mēnesis = 09
| m_diena = 15
| m_vieta = [[Novosibirska]], [[Attēls:Flag RSFSR 1918.svg|22px|border]] [[KPFSR]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]]
|  dienesta_laiks = 1908.—1921.
|          valsts = [[Krievijas impērija]] (1908—1917),&lt;br /&gt;[[Balto kustība]] (1917-1920)&lt;br /&gt;[[Mongolija]] (1920-1921)
|       struktūra = Kavalērija
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Krievijas-Japānas karš]], [[Pirmais pasaules karš]], [[Krievijas pilsoņu karš]]
|       izglītība = Jūras kadetu korpuss, Pāvela karaskola [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]
|     apbalvojumi =
|      cits_darbs = 
}}
}}

'''Romāns (Roberts) Nikolauss Maksimiliāns fon Ungerns-Šternbergs''', arī '''Romāns Ungerns fon Šternbergs''' vai '''Roberts fon Ungerns-Šternbergs''' ({{val-de|Roman Nicolaus Maximilian von Ungern-Sternberg}}, {{val-ru|Барон Роман-Николай-Максимилиан Унгерн фон Штернберг, Роман Фёдорович Унгерн фон Штернберг}}; dzimis {{dat|1885|12|29}}, miris {{dat|1921|09|15}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] virsnieks, [[Baltā kustība|Baltās kustības]] dalībnieks [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā. [[Mongolija]]s neatkarības cīņu (1920-1924) dalībnieks, kuram piešķīra [[hans|hana]] titulu. Padomju literatūrā saukts arī par &quot;balto baronu&quot;,&lt;ref&gt;Vladimir Pozner: ''Der Weiße Baron''. Verlag Volk und Welt Berlin (DDR), Berlin 1966 (vāciski)&lt;/ref&gt; tās ietekmē arī vēlāk par &quot;asiņaino baronu&quot;&lt;ref&gt;Nick Middleton: ''The Bloody Baron: Wicked Dictator Of The East''. Short Books, London 2001, {{ISBN|1-904095-87-9}} (angliski)&lt;/ref&gt;, visbeidzot par &quot;asiņaino balto baronu&quot;.&lt;ref&gt;Palmer, James. The Bloody White Baron. London 2008: Faber and Faber. {{ISBN|0-571-23023-7}}&lt;/ref&gt; Pēc Džeimsa Palmera romāna publicēšanas 2008. gadā viņa dzīvesgājums ir izraisījis pastiprinātu interesi Krievijā un citās valstīs.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/izklaide/noziegumi-un-sods-652298 Madara Cālēna. Noziegumi un sods. Diena, 2009. gada 17. februāris]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Кузьмин С. Л. ''История барона Унгерна. Опыт реконструкции''. — М.: изд. научных изданий КМК, 2011.&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis kā Roberts Nikolauss Maksimiliāns fon Ungerns-Šternbergs 1885. gada 29. decembrī [[Austroungārija]]s pilsētā [[Grāca|Grācā]], vecāku ceļojuma laikā. Dzīvojot Krievijā, viņa pirmais vārds &quot;Roberts&quot; nomainīts uz vārda &quot;Roberts&quot; Krievijā izplatītāko formu &quot;Romāns&quot;. Viņa senči cēlušies no senās [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[Ungerni-Šternbergi|Ungernu-Šternbergu]] dzimtas. Kad Robertam bija pieci gadi, vecāki izšķīrās un viņš bērnību pavadīja Jervakandas (''Järvakandi'') muižā [[Igaunija|Igaunijā]]. No 1900. gada mācījās [[Tallina]]s Nikolaja ģimnāzijā, bet slikto sekmju dēļ patēvs viņu iekārtoja [[Pēterburga]]s Jūras kadetu korpusā, kuru Romāns pameta 1905. gadā un kā brīvprātīgais piedalījās [[Krievijas-Japānas karš|Krievijas-Japānas karā]]. Pēc kara beigām mācījās Pāvela karaskolā (''Павловское военное училище'', 1906-1908) un aizrāvās ar [[budisms|budisma]] ezotērisko rakstu lasīšanu. No 1908. gada dienēja Aizbaikāla kazaku karaspēkā, bet pēc Mongolijas autonomijas pasludināšanas 1913. gadā barons Ungerns pieteicās Krievijas konsulāta konvojā Kobdo pilsētā. Tur viņš iemācījās [[mongoļu valoda|mongoļu valodu]].

Sākoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], Ungerns atsāka dienestu savā kazaku karaspēka vienībā un piedalījās kaujās Austrumprūsijā, Polijā, Galīcijā un Aizkaukāzā, par drošsirdību tika apbalvots ar Svētā Jura ordeni. Pēc [[Februāra revolūcija]]s Ungerns ieradās Burjatijā, lai rekrutētu karavīrus dienestam Krievijas karaspēkā, pēc [[Oktobra revolūcija]]s viņš kopā ar kazaku atamanu G. Semjonovu Daurijas stacijā Aizbaikalā organizēja Īpašo Mandžūrijas brīvprātīgo vienību (''Особый Маньчжурский отряд''), vēlāk Āzijas jātnieku divīziju cīņai ar [[boļševiki]]em un 1918. gada novembrī tika paaugstināts par ģenerāleitnantu. Šajā laika viņa komandētais karaspēks pilnībā kontrolēja Transsibīrijas dzelzceļa Aizbaikāla iecirkni. 1919. gada augustā barons Ungerns [[Harbina|Harbinā]] salaulājās ar bijušā Ķīnas imperatora radinieci Czi, kas pēc pāriešanas kristietībā ieguva vārdu Jeļena Pavlovna Ungerna. Sarkanās Armijas uzbrukuma rezultātā 1920. gada oktobrī barona Ungerna Āzijas jātnieku divīzija atkapās uz Mongoliju, ko kopš 1919. gada novembra bija ieņēmusi Ķīnas republikas armija. Pēc neveiksmīga uzbrukuma ķīniešu garnizonam barona Ungerna komandētā Āzijas jātnieku divīzija pārziemoja Mongolijā, kur tai pievienojās mongoļu brīvprātīgo, [[Tibeta]]s karaspēka un krievu emigrantu vienības. 
1921. gada februāra sākumā Ungerns ieņēma [[Ulanbatora|Urgu]] un 22. februārī par [[Mongoļu impērijas kaganu uzskaitījums|mongoļu lielhanu]] tika iecelts Bogdo-Gegens. Viņš baronu Ungernu iecēla hana statusā un viņa vadībā līdz 2. aprīlim tika ieņemta visa Ārējā Mongolija. Barona Ungerna plānos ietilpa [[Mongoļu impērija]]s atjaunošana, tādēļ viņš 21. maijā nolēma iebrukt padomju [[Tālo Austrumu republika]]s kontrolētajā [[Burjatija]]s daļā, bet augustā tika sakauts un atkapās uz Mongoliju. Tur viņu 20. augustā sagūstīja viņam neuzticīgās mongoļu karaspēka vienības un izdeva [[Padomju Krievija]]i.

1921. gada 15. septembrī pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] telefoniska rīkojuma kādā [[Novosibirska|Novonikolajevskas]] vasaras teātrī notika tiesas paraugprocess pret baronu Ungernu, kuru apvainoja &quot;Centrālāzijas valsts&quot; plānošanā [[Japāna]]s interesēs, [[Romanovu dinastija]]s atjaunošanas plānošanā un terorismā. Ungernam tika piespriests nāvessods, un tajā pašā dienā viņš tika sodīts ar nāvi nošaujot. Mongolijas lamaistu klosteros notika viņam veltīti aizlūgumi. Tibetas 13. [[Dalailama]] esot pasludinājis baronu Ungernu par [[Mahākala]]s inkarnāciju.&lt;ref&gt;[http://www.e-mistika.lv/?txt=494 Kārlis Tenisons.www.e-mistika.lv 07.05.2007.]&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==

* Berndt Krauthoff: ''Ich befehle! Kampf und Tragödie des Barons Ungern-Sternberg''. Carl Schünemann, Bremen 1938
* Nick Middleton: ''The Bloody Baron: Wicked Dictator Of The East''. Short Books, London 2001, {{ISBN|1-904095-87-9}}
* ''Легендарный барон. Неизвестные страницы Гражданской войны.'' (Кузьмин С. Л. сост.). — М.: изд. научных изданий КМК, 2005,

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000600/images/index.html?seite=482 Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Estland, Görlitz 1930]{{Novecojusi saite}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ungerns-Szternbergs, Romans fon}}
[[Kategorija:Krievijas virsnieki]]
[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Mongolijas vēsture]]
[[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]]
[[Kategorija:Štīrijā dzimušie]]</text>
      <sha1>9vv764gh2n5dbbzbtq3wmy7ulmpxnhm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dravīdu valodas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>182699</id>
    <revision>
      <id>3670508</id>
      <parentid>2385610</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:16:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1090" xml:space="preserve">[[Attēls:Dravidian map.svg|thumbnail|300px|Dravīdu valodu izplatība Indijas subkontinentā.]]
'''Dravīdu valodas''' ir [[valodu saime]], kura ir izplatīta [[Indija]]s dienvidos, [[Šrilanka]]s ziemeļos un [[Beludžistāna (province)|Beludžistānā]] ([[Pakistāna|Pakistānā]]). Dravīdu valodās runā aptuveni 200 miljoni cilvēku, no kuriem 95% prot vismaz vienu no šīm četrām valodām: [[malajālama|malajālamu]], [[tamilu valoda|tamilu]], [[kannadu valoda|kannadu]] un [[telugu valoda|telugu valodu]].

== Dravīdu valodu iedalījums ==
{{colbegin|2}}
;Dienviddravīdu valodas
* [[tamilu valoda]]
* [[malajālama]]
* [[kannadu valoda]]
* [[kotu valoda]]
* [[todu valoda]]
* [[kodagu valoda]]
* [[tulu valoda]]
* [[koragu valoda]]
* [[bellari valoda]]
;Dienvidcentrāldravīdu valodas
* [[telugu valoda]]
* [[gondi valoda]]
* [[nagarčalu valoda]]
;Centrāldravīdu valodas
* [[kolami valoda]]
* [[naiki valoda]]
;Ziemeļdravīdu valodas
* [[brahvu valoda]]
* [[kuruhu valoda]]
{{colend}}

{{valoda-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dravīdu valodas| ]]</text>
      <sha1>kbdvddja13al0nnlkw1j8y8uzzxs55b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670549</id>
      <parentid>3670508</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T10:44:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dravīdu valodu iedalījums */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2218" xml:space="preserve">[[Attēls:Dravidian map.svg|thumbnail|300px|Dravīdu valodu izplatība Indijas subkontinentā.]]
'''Dravīdu valodas''' ir [[valodu saime]], kura ir izplatīta [[Indija]]s dienvidos, [[Šrilanka]]s ziemeļos un [[Beludžistāna (province)|Beludžistānā]] ([[Pakistāna|Pakistānā]]). Dravīdu valodās runā aptuveni 200 miljoni cilvēku, no kuriem 95% prot vismaz vienu no šīm četrām valodām: [[malajālama|malajālamu]], [[tamilu valoda|tamilu]], [[kannadu valoda|kannadu]] un [[telugu valoda|telugu valodu]].

== Dravīdu valodu iedalījums ==
{{colbegin|2}}
;Dienviddravīdu valodas
* [[tamilu valoda]]
* [[malajālama]]
* [[kannadu valoda]]
* [[kotu valoda]]
* [[todu valoda]]
* [[kodagu valoda]]
* [[tulu valoda]]
* [[koragu valoda]]
* [[bellari valoda]]
;Dienvidcentrāldravīdu valodas
* [[telugu valoda]]
* [[gondi valoda]]
* [[nagarčalu valoda]]
;Centrāldravīdu valodas
* [[kolami valoda]]
* [[naiki valoda]]
;Ziemeļdravīdu valodas
* [[brahvu valoda]]
* [[kuruhu valoda]]
{{colend}}

== Skaitļu vārdi ==
Skaitļiem no 1 līdz 100 ir līdzīgi nosaukumi visās lielajās dravīdu valodās. 

{| class=&quot;wikitable&quot;
|- class=
! Skaitlis !! Protodravīdu valodā !! Tamilu !! Malajālama !! Kannadu !! Telugu
|-
| 1 || ''*onṯu'' || ''oṉṟu'' || ''onnu'' || ''ondu'' || ''okaṭi''
|-
| 2 || ''*iraṇṭu'' || ''iraṇṭu'' || ''raṇṭu'' || ''eraḍu'' || ''reṇḍu''
|-
| 3 || ''*mūnṯu'' || ''mūṉṟu'' || ''mūnnu'' || ''mūru'' || ''mūḍu''
|-
| 4 || ''*nālnk(k)V'' || ''nāṉku'' || ''nālu'' || ''nālku'' || ''nālugu''
|-
| 5 || ''*caymtu'' || ''aintu'' || ''añcu'' || ''aitu'' || ''aidu''
|-
| 6 || ''*cāṯu'' || ''āṟu'' || ''āṟu'' || ''āru'' || ''āru''
|-
| 7 || ''*ēẓ/*eẓV'' || ''ēẓu'' || ''ēẓu'' || ''ēḷu'' || ''ēḍḍu''
|-
| 8 || ''*eṇṭṭu'' || ''eṭṭu'' || ''eṭṭu'' || ''eṇṭu'' || ''enimidi''
|-
| 9 || ''*toḷ/*toṇ'' || ''oṉpatu'' || ''onpatu'' || ''ombattu'' || ''tommidi''
|-
| 10 || ''*pahtu'' || ''pattu'' || ''pattu'' || ''hattu'' || ''padi''
|-
| 100 || ''*nūṯ'' || ''nūṟu'' || ''nūṟu'' || ''nūru'' || ''nūru''
|}

{{valoda-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dravīdu valodas| ]]</text>
      <sha1>e4fz8pkzcoi6y6ehuzircciozi7lmwz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Davids Krejči</title>
    <ns>0</ns>
    <id>204484</id>
    <revision>
      <id>3670379</id>
      <parentid>3627125</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T20:59:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4610" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Davids Krejči
 |      vārds_orig = ''David Krejčí''
 |          attēls = David Krejci.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|4|28}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Šternberka}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 80 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2006
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
 |          numurs = 45
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 63., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2004. gada NHL drafts|2004]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2007—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CZE}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = [[Stenlija kauss]] — 2011
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|5|29||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalBronze2|[[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2012]]}}
{{MedalBronze2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2022]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}}
{{MedalBronze2|[[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|ASV 2005]]}}
}}
'''Davids Krejči''' ({{Val-cs|David Krejčí}}; dzimis [[1986]]. gada [[28. aprīlis|28. aprīlī]]) ir čehu [[hokejs|hokejists]]&lt;ref&gt;https://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=78644&lt;/ref&gt;, [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]], [[Čehijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) Krejči pārstāv [[Čehijas Ekstralīga|Čehijas Ekstralīgas]] klubu [[HK Olomouca]].

== Spēlētāja karjera ==
Pēc [[Čehija|Čehijā]] iesāktās juniora karjeras, [[2004]]. gada vasarā Krejči pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], pievienojoties [[QMJHL]] klubam [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]. 2006.—07. gada sezonā Krejči debitēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], aizvadot sešas spēles [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] sastāvā, atlikušos sezonas daļu aizvadot tās [[Amerikas hokeja līga|AHL]] fārmklubā [[Providensas &quot;Bruins&quot;]].

2008.—09. gada sezonā Krejči jau bija nostiprinājies Bostonas &quot;Bruins&quot; sastāvā. Sezonu viņš noslēdza ar augstāko lietderības koeficientu (+37) visā līgā. [[2010-11 NHL sezona|2010.—11.]] gada sezonā Krejči kopā ar &quot;Bruins&quot; izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], čehu uzbrucējam esot izslēgšanas kārtas rezultatīvākajam spēlētājam un labākajam vārtu guvējam. 2013.—14. gada sezonu Krejči noslēdza ar labāko lietderības koeficientu visā NHL. 2018.—19. gada sezonu Krejči noslēdza ar 73 rezultativitātes punktiem, kas bija atkārtots karjeras rekords, iepriekšējo reizi uzbrucējam to paveicot 2008.—09. gada sezonā.

[[Čehijas hokeja izlase]]s sastāvā Krejči spēlējis [[Hokejs 2010. gada Olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros, kā arī [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]., [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]], un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] Pasaules čempionāta turnīros.  [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] un [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]. gadā kopā ar izlasi izcīnot bronzas medaļas.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


== Atsauces ==

{{OS dalībnieks-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}
{{Čehija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Krejczi, Davids}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas hokejisti]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olomoucas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>gh44cycjh4jrftg6px971pcfs6pu7sx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670382</id>
      <parentid>3670379</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T21:04:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4944" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Davids Krejči
 |      vārds_orig = ''David Krejčí''
 |          attēls = David Krejci.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|4|28}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Šternberka}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 80 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2006
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
 |          numurs = 45
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 63., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2004. gada NHL drafts|2004]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2007—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CZE}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = [[Stenlija kauss]] — 2011
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|5|29||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalBronze2|[[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2012]]}}
{{MedalBronze2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2022]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}}
{{MedalBronze2|[[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|ASV 2005]]}}
}}
'''Davids Krejči''' ({{Val-cs|David Krejčí}}; dzimis [[1986]]. gada [[28. aprīlis|28. aprīlī]]) ir čehu [[hokejs|hokejists]]&lt;ref&gt;https://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=78644&lt;/ref&gt;, [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]], [[Čehijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) Krejči pārstāv [[Čehijas Ekstralīga|Čehijas Ekstralīgas]] klubu [[HK Olomouca]].

== Spēlētāja karjera ==
Pēc [[Čehija|Čehijā]] iesāktās juniora karjeras, [[2004]]. gada vasarā Krejči pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], pievienojoties [[QMJHL]] klubam [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]. 2006.—07. gada sezonā Krejči debitēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], aizvadot sešas spēles [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] sastāvā, atlikušos sezonas daļu aizvadot tās [[Amerikas hokeja līga|AHL]] fārmklubā [[Providensas &quot;Bruins&quot;]].

2008.—09. gada sezonā Krejči jau bija nostiprinājies Bostonas &quot;Bruins&quot; sastāvā. Sezonu viņš noslēdza ar augstāko lietderības koeficientu (+37) visā līgā. [[2010-11 NHL sezona|2010.—11.]] gada sezonā Krejči kopā ar &quot;Bruins&quot; izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], čehu uzbrucējam esot izslēgšanas kārtas rezultatīvākajam spēlētājam un labākajam vārtu guvējam. 2013.—14. gada sezonu Krejči noslēdza ar labāko lietderības koeficientu visā NHL. 2018.—19. gada sezonu Krejči noslēdza ar 73 rezultativitātes punktiem, kas bija atkārtots karjeras rekords, iepriekšējo reizi uzbrucējam to paveicot 2008.—09. gada sezonā.

Pēc vienas sezonas [[Čehijas Ekstralīga|Čehijas Ekstralīgas]] kluba [[HK Olomouca]] rindās Krejči, 2022. gada 8. augustā parakstīja viena gada līgumu ar [[NHL]] klubu [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], kurā aizvadīs savu 16. sezonu.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/bruins/news/bruins-sign-david-krejci-to-one-year-contract/c-335210310&lt;/ref&gt;

[[Čehijas hokeja izlase]]s sastāvā Krejči spēlējis [[Hokejs 2010. gada Olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros, kā arī [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]., [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]], un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] Pasaules čempionāta turnīros.  [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] un [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]. gadā kopā ar izlasi izcīnot bronzas medaļas.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


== Atsauces ==

{{OS dalībnieks-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}
{{Čehija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Krejczi, Davids}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas hokejisti]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olomoucas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>bv0i48qhf9mna91kinrztvbhr3my98m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670384</id>
      <parentid>3670382</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T21:06:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5025" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Davids Krejči
 |      vārds_orig = ''David Krejčí''
 |          attēls = https://en.wikipedia.org/wiki/David_Krej%C4%8D%C3%AD#/media/File:David_Krejci_-_Boston_Bruins.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|4|28}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Šternberka}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 80 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2006
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
 |          numurs = 45
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 63., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2004. gada NHL drafts|2004]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2007—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CZE}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = [[Stenlija kauss]] — 2011
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|5|29||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalBronze2|[[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2012]]}}
{{MedalBronze2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2022]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}}
{{MedalBronze2|[[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|ASV 2005]]}}
}}
'''Davids Krejči''' ({{Val-cs|David Krejčí}}; dzimis [[1986]]. gada [[28. aprīlis|28. aprīlī]]) ir čehu [[hokejs|hokejists]]&lt;ref&gt;https://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=78644&lt;/ref&gt;, [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]], [[Čehijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) Krejči pārstāv [[Čehijas Ekstralīga|Čehijas Ekstralīgas]] klubu [[HK Olomouca]].

== Spēlētāja karjera ==
Pēc [[Čehija|Čehijā]] iesāktās juniora karjeras, [[2004]]. gada vasarā Krejči pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], pievienojoties [[QMJHL]] klubam [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]. 2006.—07. gada sezonā Krejči debitēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], aizvadot sešas spēles [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] sastāvā, atlikušos sezonas daļu aizvadot tās [[Amerikas hokeja līga|AHL]] fārmklubā [[Providensas &quot;Bruins&quot;]].

2008.—09. gada sezonā Krejči jau bija nostiprinājies Bostonas &quot;Bruins&quot; sastāvā. Sezonu viņš noslēdza ar augstāko lietderības koeficientu (+37) visā līgā. [[2010-11 NHL sezona|2010.—11.]] gada sezonā Krejči kopā ar &quot;Bruins&quot; izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], čehu uzbrucējam esot izslēgšanas kārtas rezultatīvākajam spēlētājam un labākajam vārtu guvējam. 2013.—14. gada sezonu Krejči noslēdza ar labāko lietderības koeficientu visā NHL. 2018.—19. gada sezonu Krejči noslēdza ar 73 rezultativitātes punktiem, kas bija atkārtots karjeras rekords, iepriekšējo reizi uzbrucējam to paveicot 2008.—09. gada sezonā.

Pēc vienas sezonas [[Čehijas Ekstralīga|Čehijas Ekstralīgas]] kluba [[HK Olomouca]] rindās Krejči, 2022. gada 8. augustā parakstīja viena gada līgumu ar [[NHL]] klubu [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], kurā aizvadīs savu 16. sezonu.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/bruins/news/bruins-sign-david-krejci-to-one-year-contract/c-335210310&lt;/ref&gt;

[[Čehijas hokeja izlase]]s sastāvā Krejči spēlējis [[Hokejs 2010. gada Olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros, kā arī [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]., [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]], un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] Pasaules čempionāta turnīros.  [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] un [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]. gadā kopā ar izlasi izcīnot bronzas medaļas.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


== Atsauces ==

{{OS dalībnieks-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}
{{Čehija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Krejczi, Davids}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas hokejisti]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olomoucas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>9g8bwhd9eqc8s0yjcadhu29t2lj92id</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670385</id>
      <parentid>3670384</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T21:06:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4965" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Davids Krejči
 |      vārds_orig = ''David Krejčí''
 |          attēls = File:David_Krejci_-_Boston_Bruins.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|4|28}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Šternberka}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 80 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2006
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
 |          numurs = 45
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 63., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2004. gada NHL drafts|2004]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2007—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CZE}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = [[Stenlija kauss]] — 2011
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|5|29||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalBronze2|[[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2012]]}}
{{MedalBronze2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2022]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}}
{{MedalBronze2|[[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|ASV 2005]]}}
}}
'''Davids Krejči''' ({{Val-cs|David Krejčí}}; dzimis [[1986]]. gada [[28. aprīlis|28. aprīlī]]) ir čehu [[hokejs|hokejists]]&lt;ref&gt;https://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=78644&lt;/ref&gt;, [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]], [[Čehijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) Krejči pārstāv [[Čehijas Ekstralīga|Čehijas Ekstralīgas]] klubu [[HK Olomouca]].

== Spēlētāja karjera ==
Pēc [[Čehija|Čehijā]] iesāktās juniora karjeras, [[2004]]. gada vasarā Krejči pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], pievienojoties [[QMJHL]] klubam [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]. 2006.—07. gada sezonā Krejči debitēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], aizvadot sešas spēles [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] sastāvā, atlikušos sezonas daļu aizvadot tās [[Amerikas hokeja līga|AHL]] fārmklubā [[Providensas &quot;Bruins&quot;]].

2008.—09. gada sezonā Krejči jau bija nostiprinājies Bostonas &quot;Bruins&quot; sastāvā. Sezonu viņš noslēdza ar augstāko lietderības koeficientu (+37) visā līgā. [[2010-11 NHL sezona|2010.—11.]] gada sezonā Krejči kopā ar &quot;Bruins&quot; izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], čehu uzbrucējam esot izslēgšanas kārtas rezultatīvākajam spēlētājam un labākajam vārtu guvējam. 2013.—14. gada sezonu Krejči noslēdza ar labāko lietderības koeficientu visā NHL. 2018.—19. gada sezonu Krejči noslēdza ar 73 rezultativitātes punktiem, kas bija atkārtots karjeras rekords, iepriekšējo reizi uzbrucējam to paveicot 2008.—09. gada sezonā.

Pēc vienas sezonas [[Čehijas Ekstralīga|Čehijas Ekstralīgas]] kluba [[HK Olomouca]] rindās Krejči, 2022. gada 8. augustā parakstīja viena gada līgumu ar [[NHL]] klubu [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], kurā aizvadīs savu 16. sezonu.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/bruins/news/bruins-sign-david-krejci-to-one-year-contract/c-335210310&lt;/ref&gt;

[[Čehijas hokeja izlase]]s sastāvā Krejči spēlējis [[Hokejs 2010. gada Olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros, kā arī [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]., [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]], un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] Pasaules čempionāta turnīros.  [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] un [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]. gadā kopā ar izlasi izcīnot bronzas medaļas.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


== Atsauces ==

{{OS dalībnieks-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}
{{Čehija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Krejczi, Davids}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas hokejisti]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olomoucas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>mkwixwa9iex9tivlc36h5eptabmr469</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670386</id>
      <parentid>3670385</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T21:08:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4932" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Davids Krejči
 |      vārds_orig = ''David Krejčí''
 |          attēls = File:David_Krejci_-_Boston_Bruins.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1986|4|28}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Čehoslovākija|Šternberka}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 183 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 80 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2006
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
 |          numurs = 45
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 63., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[2004. gada NHL drafts|2004]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2007—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|CZE}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = [[Stenlija kauss]] — 2011
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|8|15||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalBronze2|[[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2012]]}}
{{MedalBronze2|[[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2022]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}}
{{MedalBronze2|[[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|ASV 2005]]}}
}}
'''Davids Krejči''' ({{Val-cs|David Krejčí}}; dzimis [[1986]]. gada [[28. aprīlis|28. aprīlī]]) ir čehu [[hokejs|hokejists]]&lt;ref&gt;https://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=78644&lt;/ref&gt;, [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]], [[Čehijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) Krejči pārstāv [[NHL]] klubu [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
Pēc [[Čehija|Čehijā]] iesāktās juniora karjeras, [[2004]]. gada vasarā Krejči pārcēlās uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], pievienojoties [[QMJHL]] klubam [[Gatino &quot;Olympiques&quot;]]. 2006.—07. gada sezonā Krejči debitēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], aizvadot sešas spēles [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] sastāvā, atlikušos sezonas daļu aizvadot tās [[Amerikas hokeja līga|AHL]] fārmklubā [[Providensas &quot;Bruins&quot;]].

2008.—09. gada sezonā Krejči jau bija nostiprinājies Bostonas &quot;Bruins&quot; sastāvā. Sezonu viņš noslēdza ar augstāko lietderības koeficientu (+37) visā līgā. [[2010-11 NHL sezona|2010.—11.]] gada sezonā Krejči kopā ar &quot;Bruins&quot; izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], čehu uzbrucējam esot izslēgšanas kārtas rezultatīvākajam spēlētājam un labākajam vārtu guvējam. 2013.—14. gada sezonu Krejči noslēdza ar labāko lietderības koeficientu visā NHL. 2018.—19. gada sezonu Krejči noslēdza ar 73 rezultativitātes punktiem, kas bija atkārtots karjeras rekords, iepriekšējo reizi uzbrucējam to paveicot 2008.—09. gada sezonā.

Pēc vienas sezonas [[Čehijas Ekstralīga|Čehijas Ekstralīgas]] kluba [[HK Olomouca]] rindās Krejči, 2022. gada 8. augustā parakstīja viena gada līgumu ar [[NHL]] klubu [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], kurā aizvadīs savu 16. sezonu.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/bruins/news/bruins-sign-david-krejci-to-one-year-contract/c-335210310&lt;/ref&gt;

[[Čehijas hokeja izlase]]s sastāvā Krejči spēlējis [[Hokejs 2010. gada Olimpiskajās spēlēs|2010]]. un [[Hokejs 2014. gada Olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko spēļu]] turnīros, kā arī [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]., [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]], un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]], [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]] Pasaules čempionāta turnīros.  [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] un [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā|2022]]. gadā kopā ar izlasi izcīnot bronzas medaļas.

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


== Atsauces ==

{{OS dalībnieks-aizmetnis}}
{{hokejists-aizmetnis}}
{{Čehija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Krejczi, Davids}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas hokejisti]]
[[Kategorija:Bostonas &quot;Bruins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olomoucas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Hokejisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>kkzc2cwdvaye48mp8goise3ropzekhc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inčupe (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211439</id>
    <revision>
      <id>3670416</id>
      <parentid>3667127</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:25:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ precizējumi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3248" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|upi|Inčupe}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Inčupe
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Inčupes stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Inčupes pietura 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| atvērta             = 1971
| slēgta              = &lt;!-- tikai, ja tika slēgta --&gt;
| citi_nosaukumi      = 
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 13| lats  = 30.4968| latNS  = N
| longd = 24| longm = 23| longs = 52.7064| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (5 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (2 km) &lt;br /&gt; [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] (7 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 43
}}
'''Inčupe''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Inčupē pietur daļa vilcienu uz [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte|Skulti]]. Inčupi var uzskatīt arī par ceļa posteni, jo šeit notiek pāreja no vienceļa posma Lilaste—Inčupe uz divceļu posmu Inčupe—Saulkrasti, bet sadalošā pārmija pieder Saulkrastu stacijai.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/texts_files/2014%20tikla_parskats.pdf Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2014; VAS Latvijas Dzelzceļš]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Uz pieturu ved zemesceļi, kas atzarojas no [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1 šosejas]] un [[V101]] autoceļa.

No 2019. gada decembra tika samazināts pasažieru vilcienu reisu skaits, kas pietur Inčupē.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; No 2022. gada Inčupes pieturu paredzēts slēgt.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_04102019.pdf Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 4. oktobrī]&lt;/ref&gt; Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Inčupes stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Inčupes pietura 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Inčupē (3).jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Inčupē (4).jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Skultes virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]</text>
      <sha1>kk9ywkmjdpf3e1bv1c03oz0msffw6up</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džeikobs Truba</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211991</id>
    <revision>
      <id>3670522</id>
      <parentid>3081230</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:08:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3178" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džeikobs Truba
 |      vārds_orig = ''Jacob Trouba''
 |          attēls = Jacob Trouba (1).jpg
 |         att_izm =250px 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|26}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Ročestera}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 188 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 89 [[Kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2013
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 9., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2012. gada NHL drafts|2012]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
 |          dr_kom = [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2013—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|8|15}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalBronze2|[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|Zviedrija 2013]]}}
}}
'''Džeikobs Truba''' (''Jacob Trouba''; dzimis {{dat|1994|2|26}}) ir amerikāņu [[hokejists]], [[aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2022) spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
Profesionāļa karjeru Truba sāka 2013.—14. gada sezonā, spēlējot [[NHL]] kluba [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]] rindās. 2018.—19. gada sezonā ar 50 rezultativitātes punktiem Truba bija komandas rezultatīvākais aizsargs. [[2019]]. gada jūnijā tika aizmainīts uz [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]].

[[ASV hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis bronzas medaļas [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], tajā tiekot atzīts par turnīra labāko aizsargu.

[[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013. gada Pasaules čempionātā]], [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]] un [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Hokejists-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Truba, Dzzeikobs}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Vinipegas &quot;Jets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>i3vsgrcqst0nzcv5xb0q5qtygc9mt8c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670523</id>
      <parentid>3670522</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:10:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3228" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džeikobs Truba
 |      vārds_orig = ''Jacob Trouba''
 |          attēls = Jacob Trouba (1).jpg
 |         att_izm =250px 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|26}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Ročestera}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 188 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 89 [[Kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2013
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 9., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2012. gada NHL drafts|2012]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
 |          dr_kom = [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2013—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|8|15}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalBronze2|[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|Zviedrija 2013]]}}
}}
'''Džeikobs Truba''' (''Jacob Trouba''; dzimis {{dat|1994|2|26}}) ir amerikāņu [[hokejists]], [[aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2022) spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]], kur kopš 2022. gada pilda kaprteiņa funkcijas .

== Spēlētāja karjera ==
Profesionāļa karjeru Truba sāka 2013.—14. gada sezonā, spēlējot [[NHL]] kluba [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]] rindās. 2018.—19. gada sezonā ar 50 rezultativitātes punktiem Truba bija komandas rezultatīvākais aizsargs. [[2019]]. gada jūnijā tika aizmainīts uz [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]].

[[ASV hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis bronzas medaļas [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], tajā tiekot atzīts par turnīra labāko aizsargu.

[[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013. gada Pasaules čempionātā]], [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]] un [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Hokejists-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Truba, Dzzeikobs}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Vinipegas &quot;Jets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>hbol0b73gib2d2hgoc6odmu8agrbsrv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670524</id>
      <parentid>3670523</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:11:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3260" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Džeikobs Truba
 |      vārds_orig = ''Jacob Trouba''
 |          attēls = Jacob Trouba (1).jpg
 |         att_izm =250px 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|26}}
 |         dz_viet = {{vieta|ASV|Ročestera}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 188 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 89 [[Kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 2013
 |        kar_beig = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]]
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 9., 1. kārtā
 |         dr_gads = [[2012. gada NHL drafts|2012]]
 |         dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
 |          dr_kom = [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2013—''pašlaik''
 |          taut 1 = {{ih|USA}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |      sasniegumi = 
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = {{dat|2022|8|15}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalBronze2|[[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|Zviedrija 2013]]}}
}}
'''Džeikobs Truba''' (''Jacob Trouba''; dzimis {{dat|1994|2|26}}) ir amerikāņu [[hokejists]], [[aizsargs (hokejs)|aizsargs]]. Pašlaik (2022) spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]], kur kopš 2022. gada pilda kaprteiņa funkcijas .

== Spēlētāja karjera ==
Profesionāļa karjeru Truba sāka 2013.—14. gada sezonā, spēlējot [[NHL]] kluba [[Vinipegas &quot;Jets&quot;]] rindās. 2018.—19. gada sezonā ar 50 rezultativitātes punktiem Truba bija komandas rezultatīvākais aizsargs. [[2019]]. gada jūnijā tika aizmainīts uz [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]].

[[ASV hokeja izlase]]s sastāvā izcīnījis bronzas medaļas [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātā junioriem]], tajā tiekot atzīts par turnīra labāko aizsargu.

[[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013. gada Pasaules čempionātā]], [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]] un [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Hokejists-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Truba, Dzzeikobs}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:Vinipegas &quot;Jets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]</text>
      <sha1>rgm1pppp4udj6agsx4mi4ke7tvrunos</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/14. augusts</title>
    <ns>4</ns>
    <id>212645</id>
    <revision>
      <id>3670245</id>
      <parentid>2567973</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T13:17:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1101" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;{{../doc}}&lt;/noinclude&gt;
&lt;!-- Only uncomment ONE image at a time
--&gt;
&lt;div style=&quot;float:right;margin-left:0.5em&quot;&gt;
[[Attēls:Boxer Rebellion.jpg|150x150px|Bokseru sacelšanās]]
&lt;/div&gt;
* [[1385. gads|1385]]. — [[Lietuvas lielkņaziste]] noslēdza [[Krēvas ūnija|Krēvas ūniju]] ar [[Polija]]s karalisti par dinastiju savienību.
* [[1900. gads|1900]]. — kopīgie [[Eiropa]]s, [[Japāna]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki okupēja [[Pekina|Pekinu]] [[Ķīna|Ķīnā]], beidzot [[Bokseru sacelšanās|Bokseru sacelšanos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;.
* [[1912. gads|1912]]. — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] jūras kājnieki iebruka [[Nikaragva|Nikaragvā]], lai atbalstītu ASV simpatizējošu valdību.
* [[1945. gads|1945]]. — Otrais pasaules karš: [[Japāna]]s imperators [[Hirohito]] parakstīja bezierunu [[kapitulācija|kapitulāciju]].
* [[2008. gads|2008]]. — [[Gruzija]] izstājās no [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s.

{{Izmeklēta notikuma kājene|Month=August|Day=14}}
&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|8-14]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>0o85u8ckf0r21skw7ftcq0wgvego9m5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli</title>
    <ns>102</ns>
    <id>213943</id>
    <revision>
      <id>3670428</id>
      <parentid>3670230</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T01:09:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Zemgales priekšpilsēta */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6397" xml:space="preserve">Vikiprojekts, kura mērķis ir iegūt un apkopot visu Rīgas ielu attēlus.

Noteikumi
# Attēlu pievienošana notiek apakšlapās, ne šajā lapā. Šeit pievieno vienīgi saites uz apakšlapām.
# '''Pievienotajās bildēs ielai jābūt galvenajam objektam un skaidri saskatāmai.'''
# Pievienojot jaunu ielas attēlu apkaimei, par kuru apakšlapa nav izveidota, obligāti ir jāpievieno apakšlapas tabulā arī visu pārējo apkaimes ielu uzskaitījums.
# Daudzas ielas pieder pie vairākām apkaimēm. Šādā gadījumā attēls tiek pievienots pie tās apkaimes, kura attēlā ir redzama.

Īpaši vajadzīgi attēli: '''[[:Kategorija:Rīgas ielu raksti bez attēliem]]'''.

== Apkaimes ==
=== Kurzemes rajons ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Apkaime !! data-sort-type=&quot;number&quot;| Ielas ar&lt;br/&gt;attēliem !! Kopā&lt;br/&gt;ielas !! Kopā&lt;br/&gt;attēli
|-
| '''[[/Bolderāja]]''' || '''100%''' (49) || 49 || 66
|-
| '''[[/Daugavgrīva]]''' || '''100%''' (12) || 12 || 15
|- 
| '''[[/Dzirciems]]''' || '''100%''' (43) || 43 || 45
|- 
| '''[[/Iļģuciems]]''' || '''100%''' (31) || 31 || 33
|- 
| '''[[/Imanta]]''' || '''100%''' (79) || 79 || 87
|- 
| '''[[/Kleisti]]''' || '''100%''' (21) || 21 || 31
|- 
| '''[[/Ķīpsala]]''' || '''100%''' (18) || 18 || 22
|-
| '''[[/Rītabuļļi]]''' || '''100%''' (15) || 15 || 19
|-
| '''[[/Spilve]]''' || '''100%''' (5) || 5 || 7
|-
| '''[[/Voleri]]''' || '''100%''' (5) || 5 || 7
|-
| '''[[/Zasulauks]]''' || '''100%''' (25) || 25 || 27
|-
|}

=== Zemgales priekšpilsēta ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Apkaime !! data-sort-type=&quot;number&quot;| Ielas ar&lt;br/&gt;attēliem !! Kopā&lt;br/&gt;ielas !! Kopā&lt;br/&gt;attēli
|-
| '''[[/Āgenskalns]]''' || '''100%''' (91) || 91 || 113
|-
| '''[[/Atgāzene]]''' || '''100%''' (14) || 14 || 14
|-
| '''[[/Beberbeķi]]''' || '''100%''' (14) || 14 || 20
|-
| '''[[/Bieriņi]]''' || '''100%''' (74) || 74 || 89
|-
| '''[[/Bišumuiža]]''' || '''96%''' (23) || 24 || 32
|-
| '''[[/Katlakalns]]''' || '''100%''' (4) || 4 || 4
|-
| '''[[/Mūkupurvs]]''' || '''100%''' (29) || 29 || 32
|-
| '''[[/Pleskodāle]]''' || '''100%''' (36) || 36 || 36
|-
| '''[[/Salas]]''' || '''100%''' (2) || 2 || 4
|-
| '''[[/Šampēteris]]''' || '''100%''' (19) || 19 || 21
|-
| '''[[/Torņakalns]]''' || '''100%''' (44) || 44 || 46
|-
| '''[[/Ziepniekkalns]]''' || '''100%''' (76) || 76 || 83
|-
| '''[[/Zolitūde]]''' || '''100%''' (39) || 39 || 39
|}

=== Ziemeļu rajons ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Apkaime !! data-sort-type=&quot;number&quot;| Ielas ar&lt;br/&gt;attēliem !! Kopā&lt;br/&gt;ielas !! Kopā&lt;br/&gt;attēli
|-
| '''[[/Čiekurkalns]]''' || '''100%''' (39) || 39 || 41
|-
| '''[[/Jaunciems]]''' || '''100%''' (23) || 23 || 27
|-
| '''[[/Kundziņsala]]''' || '''100%''' (26) || 26 || 27
|-
| '''[[/Mangaļsala]]''' || '''100%''' (18) || 18 || 33
|-
| '''[[/Mežaparks]]''' || '''100%''' (52) || 52 || 54
|-
| '''[[/Mīlgrāvis]]''' || '''100%''' (18) || 18 || 22
|-
| '''[[/Pētersala-Andrejsala]]''' || '''100%''' (22) || 22 || 25
|-
| '''[[/Sarkandaugava]]''' || '''100%''' (38) || 38 || 43
|-
| '''[[/Trīsciems]]''' || '''100%''' (36) || 36 || 83
|-
| '''[[/Vecāķi]]''' || '''100%''' (37) || 37 || 44
|-
| '''[[/Vecdaugava]]''' || '''100%''' (16) || 16 || 17
|-
| '''[[/Vecmīlgrāvis]]''' || '''100%''' (44) || 44 || 46
|}

=== Vidzemes priekšpilsēta ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Apkaime !! data-sort-type=&quot;number&quot;| Ielas ar&lt;br/&gt;attēliem !! Kopā&lt;br/&gt;ielas !! Kopā&lt;br/&gt;attēli
|-
| '''[[/Berģi]]''' || '''100%''' (44) || 44 || 49
|-
| '''[[/Brasa]]''' || '''100%''' (33) || 33 || 34
|-
| '''[[/Brekši]]''' || '''100%''' (20) || 20 || 20
|-
| '''[[/Bukulti]]''' || '''100%''' (14) || 14 || 15
|-
| '''[[/Dreiliņi]]''' || '''100%''' (13) || 13 || 27
|-
| '''[[/Jugla]]''' || '''100%''' (68) || 68 || 79
|-
| '''[[/Mežciems]]''' || '''100%''' (22) || 22 || 36
|-
| '''[[/Purvciems]]''' || '''100%''' (46) || 46 || 148
|-
| '''[[/Skanste]]''' || '''100%''' (22) || 22 || 27
|-
| '''[[/Suži]]''' || '''100%''' (6) || 6 || 7
|-
| '''[[/Teika]]''' || '''100%''' (66) || 66 || 194
|}

=== Centra rajons ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Apkaime !! data-sort-type=&quot;number&quot;| Ielas ar&lt;br/&gt;attēliem !! Kopā&lt;br/&gt;ielas !! Kopā&lt;br/&gt;attēli
|-
| '''[[/Centrs]]''' || '''100%''' (78) || 78 || 108
|-
| '''[[/Vecrīga]]''' || '''100%''' (70) || 70 || 119
|-
|}

=== Latgales priekšpilsēta ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Apkaime !! data-sort-type=&quot;number&quot;| Ielas ar&lt;br/&gt;attēliem !! Kopā&lt;br/&gt;ielas !! Kopā&lt;br/&gt;attēli
|-
| '''[[/Avoti]]''' || '''100%''' (29) || 29 || 39
|-
| '''[[/Dārzciems]]''' || '''100%''' (51) || 51 || 58
|-
| '''[[/Dārziņi]]''' || '''99%''' (98) || 99 || 127
|-
| '''[[/Grīziņkalns]]''' || '''100%''' (23) || 23 || 60
|-
| '''[[/Ķengarags]]''' || '''100%''' (36) || 36 || 38
|-
| '''[[/Maskavas forštate]]''' || '''100%''' (77) || 77 || 99
|-
| '''[[/Pļavnieki]]''' || '''100%''' (22) || 22 || 41
|-
| '''[[/Rumbula]]''' || '''100%''' (18) || 18 || 19
|-
| '''[[/Šķirotava]]''' || '''98%''' (43) || 44 || 55
|}

== Aktīvākie ielu fotografētāji ==
Bilžu skaits vikiprojekta apakšlapās (''26.01.2022.'').
# [[Dalībnieks:GreenZeb|GreenZeb]] — 953
# [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] — 710
# [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] &lt;small&gt;(Egīls Belševics)&lt;/small&gt; — 450
# [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] — 182
# [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] — 128
# [[Dalībnieks:Evita wiki|Evita]] — 77
# [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] &lt;small&gt;(Jānis Vilniņš)&lt;/small&gt; — 66
# [[Dalībnieks:Laurijs|Laurijs]] &lt;small&gt;(Laurijs Svirskis)&lt;/small&gt; — 63
# [[Dalībnieks:Driver24|Driver24]] — 29
# [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] &lt;small&gt;(Edgars Košovojs)&lt;/small&gt; — 22
# [[Dalībnieks:Sula1|Sula1]] — 19
# [[Dalībnieks:Dezidor|Dezidor]] — 16
&lt;!-- topā iekļūst no 16 attēliem
# [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] &lt;small&gt;(Mārtiņš Bruņenieks)&lt;/small&gt; — 5
# [[Dalībnieks:Dzintarsable|Dzintarsable]] &lt;small&gt;(Dzintars Graudiņš)&lt;/small&gt; — 2 
# [[Dalībnieks:U Bardins|U Bardins]] — 1 --&gt;

&lt;!-- 
== Cita statistika ==
1.1	Kurzemes rajons
* 288 no 288 — 100%
1.2	Zemgales priekšpilsēta
* 446 no 446 — 100%
1.3	Ziemeļu rajons
* 345 no 345 — 100%
1.4	Vidzemes priekšpilsēta
* 320 no 320 — 100%
1.5	Centra rajons
* 147 no 147 — '''100%'''
1.6	Latgales priekšpilsēta
* 395 no 395 — 100%
KOPĀ
* 1951 no 1951 — 100%
 --&gt;
[[Kategorija:Vikiprojekti]]</text>
      <sha1>eybsm1dnwxbnqt6b4ua1dhxov1bichi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bardejova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>220347</id>
    <revision>
      <id>3670359</id>
      <parentid>2729988</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:37:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krumpi</username>
        <id>86434</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>coa update</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2949" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Bardejova
| image_skyline = Bardejov10Slovakia6.JPG
| imagesize = 250px
| image_caption = Bardejovas vecpilsētas centrālais laukums
| image_flag = 
| image_shield = Coat of Arms of Bardejov.svg
| pushpin_map = Slovakia
| pushpin_label_position = right
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{SVK}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Prešovas apgabals]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Bardejovas apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1320
| area_total_km2 = 72,39
| population_as_of = 2011
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total =  33625
| population_density_km2 = 
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 49
| latm = 17 
| lats = 32 
| latNS = N 
| longd = 21 
| longm = 16
| longs = 35
| longEW = E
| elevation_m = 323
| website = http://www.bardejov.sk/}}

'''Bardejova''' ({{val-sk|Bardejov}}) ir pilsēta [[Slovākija]]s austrumos, [[Prešovas apgabals|Prešovas apgabala]] [[Bardejovas apriņķis|Bardejovas apriņķa]] centrs pie [[Topļa]]s upes tradicionālajā [[Šariša]]s novadā. Pilsētas vecpilsēta iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā. Pie Bardejovas atrodas pilsētas daļa Bardejovske Kūpele (''Bardejovské Kúpele''), kas ir pazīstams minerālūdens kūrorts. Pie pilsētas - etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

==Vēsture==

Rakstos pirmoreiz minēta 1247. gadā. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā. 1376. gadā karalis [[Lāslo I Ārpāds|Lāslo I]] piešķīra Bardejovai karaļa brīvpilsētas satusu. Pilsēta attīstījās kā tirdzniecības centrs ceļā no [[Baltijas jūra|Baltijas]] un [[Melnā jūra|Melno jūru]]. Vislielāko uzplaukumu piedzīvoja 15./16. gadsimtā. Kopā ar četrām citām svarīgām karaļa brīvpilsētam ([[Košice|Košici]], [[Levoča|Levoču]], [[Prešova|Prešovu]] un [[Sabinova|Sabinovu]]) ietilpa t.s. Pentapolisā. Šeit darbojās daudzas [[ģilde]]s, ap pilsētu bija akmens aizsardzības mūri, kas daļēji saglabājušies līdz mūsdienām. Tomēr vēlāk nemieri, epidēmijas un tirdzniecības ceļu izmaiņas lika pilsētai panīkt.

==Cilvēki==

Pēc etniskā sastāva pilsētas iedzīvotāji ir [[slovāki]] (91,27 %). Pēc reliģiskās piederības - [[katolisms|katoļi]] (63,15 %), [[grieķu katolisms|grieķu katoļi]] (16,93%), [[luterticība|luterticigie]] (7,58 %), bez konfesijas (4,86 %) un [[pareizticība|pareizticīgie]] (4,32 %).

== Ārējās saites ==
*{{commonscat-inline|Bardejov|Bardejova}}

{{Slovākija-aizmetnis}}
{{Slovākija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slovākijas pilsētas]]
[[Kategorija:Prešovas apgabala pilsētas]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Slovākijā]]</text>
      <sha1>p2wwiropmcl6uvdu4qcob7k79lzzp2c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kežmaroka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>220447</id>
    <revision>
      <id>3670367</id>
      <parentid>2729990</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:48:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krumpi</username>
        <id>86434</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>coa update</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2789" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Kežmaroka
| image_skyline = Kežmarok z Kamennej bane.jpg
| imagesize = 250px
| image_caption = Kežmaroka
| image_flag = 
| image_shield = Coat of Arms of Kežmarok.svg
| pushpin_map = Slovakia
| pushpin_label_position = left
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{SVK}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Prešovas apgabals]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Kežmarokas apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1269
| area_total_km2 = 24.83
| population_as_of = 2011
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total =  16843
| population_density_km2 = 
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 49
| latm = 08 
| lats = 01 
| latNS = N 
| longd = 20 
| longm = 25
| longs = 35
| longEW = E
| elevation_m = 626
| website = http://www.kezmarok.sk/}}

'''Kežmaroka''' ({{val-sk|Kežmarok}}) ir pilsēta [[Slovākija]]s austrumos, [[Prešovas apgabals|Prešovas apgabala]] [[Kežmarokas apriņķis|Kežmarokas apriņķa]] centrs pie [[Poprada (upe)|Popradas]] upes tradicionālajā [[Spiša]]s novadā.

Pilsēta atrodas koka luterāņu baznīca (''Kostol Najsvätejšej Trojice''), kas kopā ar citiem objektiem iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojumā]].

==Vēsture==
Rakstos pirmoreiz minēta 1251. gadā. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā. Attīstījusies kā tirdzniecības centrs - pilsētas vāciskais nosaukums ''Kesmark'' radies no ''Käsemarkt'' (siera tirgus). 15. gadsimtā kļuva par karaļa brīvpilsētu. Pilsēta attīstījās kā feodāļu dzimtas Tekelu (''Thököly'') rezidence. Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] pilsētā bija ievērojama [[vācieši|vācu]] un [[ebreji|ebreju]] minoritāte.

==Cilvēki==
Pēc etniskā sastāva vairums pilsētas iedzīvotāju ir [[slovāki]] (95,21 %). Pēc reliģiskās piederības - [[katolisms|katoļi]] (77,5 %), [[luterisms|luterticīgie]] (4,83 %).

Kežmaroka ir hokejista [[Ļubošs Bartečko|Ļuboša Bartečko]] (''Ľuboš Bartečko'', 1976), karavīra [[Pāls Krajs|Pāla Kraja]] (''Pál Kray'', 1735-1804) un [[Transilvānija]]s prinča [[Imre Tekeli|Imres Tekeli]] (''Imre Thököly'', 1657-1705) dzimtā pilsēta.

No 1810. līdz 1814. gadam Kežmarokas licejā mācījās nacionālās atmodas darbinieks [[Pavels Jozefs Šafāriks]] (''Pavel Jozef Šafárik'', 1795-1861).

== Ārējās saites ==
*{{commonscat-inline|Kežmarok|Kežmaroka}}

{{Slovākija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Slovākijas pilsētas]]
[[Kategorija:Prešovas apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>3l2t8m2k2k693gfbu3c5irl2ecfg0p3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Darela savvaļas parks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225994</id>
    <revision>
      <id>3670351</id>
      <parentid>3669963</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:13:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48692" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.

Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, &quot;Putnu sekcijas&quot; kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju.

Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par &quot;Tropu putnu māju&quot;, govju kūts – &quot;Pērtiķu māju&quot;, sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par &quot;Rāpuļu māju&quot;, cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni.

1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā.

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. 

Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;. Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. 

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar &quot;maigākām&quot; barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. 

Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

&quot;Mākoņu meža&quot; sākotnējais nosaukums bija &quot;Pirmā iespaida&quot; ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms &quot;Pirmā iespaida&quot; veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.&lt;/ref&gt;

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.

;Bruņurupuči
[[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] &quot;Rāpuļu &amp; Abinieku centrā&quot; Džērsijā]]
[[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā.

[[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]].  

;Maurīcijas rāpuļi
Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju.


*[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' 
*[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)''  
*[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' 
*[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' 
*[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' 
*[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' 
*[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' 
*[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)''  
*[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)''  
*[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)''

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīnu mežs===
[[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu.

Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  

[[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23&lt;/ref&gt;  Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust 
– 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18&lt;/ref&gt; 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista  jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38&lt;/ref&gt;

===Centrālā ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. 

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām  – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti.  

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69&lt;/ref&gt; Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111&lt;/ref&gt;

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] &lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas  kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108&lt;/ref&gt; Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki.

===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi===
[[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem.

===Krīkļu aviārijs===
*[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' 
*[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' 
*[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' 
*[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' 
*[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' 

===Lemuri===
[[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no &quot;atslēgas&quot; sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju.  Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

==Ainava un augājs==
Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; un [[Džērsijas orhideja]].&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; 

Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas.

Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb &quot;dārgakmeņu torņi&quot;, [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]].

==Darbība aizjūras zemēs==

==Darbība Džērsijā==
Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās.

===Džērsijas abinieki===
Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no  austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104&lt;/ref&gt;

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>5507hqwhzv9v97qvoghqo1c2liljudt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670358</id>
      <parentid>3670351</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:36:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>/* Tamarīnu mežs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49032" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.

Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, &quot;Putnu sekcijas&quot; kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju.

Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par &quot;Tropu putnu māju&quot;, govju kūts – &quot;Pērtiķu māju&quot;, sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par &quot;Rāpuļu māju&quot;, cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni.

1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā.

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. 

Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;. Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. 

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar &quot;maigākām&quot; barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. 

Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

&quot;Mākoņu meža&quot; sākotnējais nosaukums bija &quot;Pirmā iespaida&quot; ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms &quot;Pirmā iespaida&quot; veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.&lt;/ref&gt;

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.

;Bruņurupuči
[[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] &quot;Rāpuļu &amp; Abinieku centrā&quot; Džērsijā]]
[[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā.

[[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]].  

;Maurīcijas rāpuļi
Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju.


*[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' 
*[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)''  
*[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' 
*[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' 
*[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' 
*[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' 
*[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' 
*[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)''  
*[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)''  
*[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)''

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīnu mežs===
[[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu.

Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  

[[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23&lt;/ref&gt;  Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18&lt;/ref&gt; Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu &quot;flagmani&quot; Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2020. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38&lt;/ref&gt;

===Centrālā ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. 

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām  – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti.  

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69&lt;/ref&gt; Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111&lt;/ref&gt;

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] &lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas  kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108&lt;/ref&gt; Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki.

===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi===
[[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem.

===Krīkļu aviārijs===
*[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' 
*[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' 
*[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' 
*[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' 
*[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' 

===Lemuri===
[[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no &quot;atslēgas&quot; sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju.  Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

==Ainava un augājs==
Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; un [[Džērsijas orhideja]].&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; 

Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas.

Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb &quot;dārgakmeņu torņi&quot;, [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]].

==Darbība aizjūras zemēs==

==Darbība Džērsijā==
Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās.

===Džērsijas abinieki===
Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no  austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104&lt;/ref&gt;

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>3uwv09cojfarfkywjuh1fg3bwcmw5dq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670380</id>
      <parentid>3670358</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T21:01:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>/* Džērsijas abinieki */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49901" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.

Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, &quot;Putnu sekcijas&quot; kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju.

Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par &quot;Tropu putnu māju&quot;, govju kūts – &quot;Pērtiķu māju&quot;, sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par &quot;Rāpuļu māju&quot;, cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni.

1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā.

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. 

Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;. Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. 

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar &quot;maigākām&quot; barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. 

Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

&quot;Mākoņu meža&quot; sākotnējais nosaukums bija &quot;Pirmā iespaida&quot; ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms &quot;Pirmā iespaida&quot; veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.&lt;/ref&gt;

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.

;Bruņurupuči
[[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] &quot;Rāpuļu &amp; Abinieku centrā&quot; Džērsijā]]
[[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā.

[[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]].  

;Maurīcijas rāpuļi
Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju.


*[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' 
*[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)''  
*[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' 
*[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' 
*[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' 
*[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' 
*[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' 
*[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)''  
*[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)''  
*[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)''

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīnu mežs===
[[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu.

Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  

[[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23&lt;/ref&gt;  Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18&lt;/ref&gt; Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu &quot;flagmani&quot; Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2020. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38&lt;/ref&gt;

===Centrālā ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. 

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām  – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti.  

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69&lt;/ref&gt; Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111&lt;/ref&gt;

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] &lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas  kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108&lt;/ref&gt; Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki.

===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi===
[[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem.

===Krīkļu aviārijs===
*[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' 
*[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' 
*[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' 
*[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' 
*[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' 

===Lemuri===
[[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no &quot;atslēgas&quot; sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju.  Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

==Ainava un augājs==
Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; un [[Džērsijas orhideja]].&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; 

Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas.

Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb &quot;dārgakmeņu torņi&quot;, [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]].

==Darbība aizjūras zemēs==

==Darbība Džērsijā==
Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās.

===Džērsijas abinieki===
Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no  austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104&lt;/ref&gt;

===Lauksaimniecības zemju putni===
Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu &quot;Birds on the Edge&quot;, Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā divdesmit putni.

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>kmiyelessm1tm6nta7cwsfrtbu8cprt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670392</id>
      <parentid>3670380</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T21:57:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Algonkins</username>
        <id>30993</id>
      </contributor>
      <comment>/* Darbība Džērsijā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="50183" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Zoo infokaste
|zoo_name      = Darela zooloģiskais dārzs 
|image         = Darela Zoo Ieeja.JPG
|image_width   = 300px
|image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā
|date_opened   = 1959. gada 26. marts
|location      = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} &lt;br&gt;{{karogs|Lielbritānija}} 
|area          = 13 ha
|coordinates   = 
|num_animals   = 1400+
|num_species   = 130+
|members
|exhibits
|annual_visitors = 169 000 (2009)
|website        = [https://www.durrell.org www.durrell.org]
}}
'''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā.

==Vēsture==
[[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]]
[[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]]
Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam.  ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja:

&lt;blockquote&gt;&quot;''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. &quot;Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu&quot;, teica misters Darels. &quot;Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu&quot;. Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''.&quot;&lt;/blockquote&gt;

Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo &quot;muižkungu&quot; vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''&quot;Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''&quot;. 

Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija &quot;ieķīlājis&quot; savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''&quot;Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu&quot;''.  Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka &quot;''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''&quot;.

Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, &quot;Putnu sekcijas&quot; kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju.

Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par &quot;Tropu putnu māju&quot;, govju kūts – &quot;Pērtiķu māju&quot;, sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par &quot;Rāpuļu māju&quot;, cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni.

1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā.

Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: &quot;''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''&quot;.

==Ekspozīcijas un darbība==
===Meža dārgakmeņi===
[[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
[[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā &quot;Meža dārgakmeņi&quot;]]
Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: 

*[[Nikobaras balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilā irēna]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; 
*[[Baltastes žagatčakstīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Palavanas pāvfazāns]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Zilgalvas smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanastes smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Kastaņmuguras mežastrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Emeišana mušķērājs]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Smaragda balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Melngalvas pita]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Sumatras smējējstrazds]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Javas punduržubīte]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;
*[[Baltkakla irbīte]]&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;

Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. 

Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana.

Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām.

===Mākoņu mežs===
[[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
[[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā &quot;Mākoņu mežs&quot; ]]
Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', &quot;''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''&quot;. Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. 

Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar &quot;maigākām&quot; barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. 

Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām.

Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava &quot;iecirkņa robežas&quot;. Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti.

&quot;Mākoņu meža&quot; sākotnējais nosaukums bija &quot;Pirmā iespaida&quot; ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms &quot;Pirmā iespaida&quot; veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.&lt;/ref&gt;

=== Darela atklājumu centrs ===
Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā.

===Rāpuļu &amp; Abinieku saglabāšanas centrs===
[[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] 
Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: &quot;''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''&quot;.

Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus.

;Bruņurupuči
[[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] &quot;Rāpuļu &amp; Abinieku centrā&quot; Džērsijā]]
[[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā.

[[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]].  

;Maurīcijas rāpuļi
Pirms kolonizācijas Maurīcijas ekosistēmu lielā mērā noteica rāpuļu fauna. Vienīgie salas zīdītāji bija sikspārņi, un reptiļi pildīja zālēdāju, apputeksnētāju un sēklu izplatītāju lomu. Sadarbībā ar Maurīcijas savvaļas fondu Darels iesāka ilglaicīgu atlikušo rāpuļu sugu atveseļošanu, dzīvotņu atjaunošanu nelielajās piekrastes saliņās, jaunu populāciju izveidošanu un nebrīvē pavairotu īpatņu reintrodukciju.


*[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' 
*[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)''  
*[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' 
*[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' 
*[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' 
*[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' 
*[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' 
*[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)''  
*[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)''  
*[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)''

===Atklājumu tuksnesis===
Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime.

===Gorillas===
[[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]]
Darela ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgu tēviņu vārdā Džambo ar sidrabaini pelēku muguras apspalvojumu – galveno brieduma pazīmi. Zoodārzā jau mitinājās divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā &quot;Džambo līnija&quot;. Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, &quot;Kingkongs&quot;). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, nepielaižot tuvāk jaunākas, trakulīgākas gorillas.

Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'' – ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast sekmīgāku veidu, lai aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]].

Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai.

===Tamarīnu mežs===
[[Tamarīni]] ir mazākie [[Rietumu puslode]]s [[pērtiķi]]. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu.

Divkrāsainais tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmos četrus dzīvniekus atveda uz Džērsiju 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk par citiem [[kalitriksu dzimta|kalitriksiem]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt;  

[[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23&lt;/ref&gt;  Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18&lt;/ref&gt; Melno lauvtamarīnu pavairošanas programmu Darels uzsāka 1990. gadā. Sugas aprūpēšana nebrīvē izrādījās visai sarežģīts uzdevums. 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Melnie lauvtamarīni kļuvuši par sugu &quot;flagmani&quot; Atlantijas mežu atjaunošanas projektā, kura ietvaros trests paredzējis līdz 2020. gadam iestādīt 7 miljonus koku, atjaunojot 5000 hektāru. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38&lt;/ref&gt;

===Centrālā ieleja===
[[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]]
Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. 

Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; [[Daurijas dzērve]]s&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[paradīzes dzērve]]s.&lt;ref&gt;[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām  – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti.  

Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ.

===Aviāriji===
Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos.  Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69&lt;/ref&gt; Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s.

Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111&lt;/ref&gt;

1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi.

Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] &lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas  kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108&lt;/ref&gt; Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki.

===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi===
[[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem.

===Krīkļu aviārijs===
*[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' 
*[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' 
*[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' 
*[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' 
*[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' 

===Lemuri===
[[Alaotras bambusu lemurs]] ir apdraudētākā [[bambusu lemuri|bambusu lemuru]] suga.&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/9676/182236363 Alaotra Reed Lemur ''Hapalemur alaotrensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; ''Bandro'' (vietējais nosaukums) areāls aprobežojas ar niedru klāniem ap [[Alaotras ezers|Alaotras ezeru]], kur tie barojas ar mitrāju augiem. Sugas pastāvēšanu apdraud niedrāju izdedzināšana un medības. Savukārt meliorācija un apkārtējo pakalnu mežu izciršanas radītā erozija var izraisīt šī Madagaskaras lielākā ezera izsīkšanu. 1990. gadā Darela ekspedīcijas laikā tika noķerti un pārvesti uz Džērsiju desmit Alaotras lemuri. Pirmais mazulis piedzima 1993. gadā. Lai vairošanās programmā iesaistītu lielāku dzīvnieku skaitu, dabiskas tērcītes caurausts mitrājs tika pārveidots jaunā, 800 m² lielā ekspozīcijā. To bagātināja ar dabisko zālāju, bambusiem, grīšļiem, niedrēm, grimoņiem, vītoliem un [[forčuna šķiedrpalma|forčuna šķiedrpalmām]],&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:670182-1 ''Trachycarpus fortunei''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; izskaužot potenciāli indīgos augus. Pirmos dzīvniekus pārvietoja uz jauno ieleju 1998. gada 13. martā. Lemuri novērtēja no plēsoņām brīvo un ēdamiem augiem bagāto vidi un turpināja vairoties. Džērsijā sekmīgi nākuši pasaulē vairāk nekā četrdesmit ''bandro''. Ievākta noderīga informācija par uzvedību vairošanās laikā un uztura prasībām. Trests izveidoja un aktīvi pārrauga plaukstošas bambusu lemuru populācijas 24 Eiropas zoodārzos. Tāpat Džērsijas personāls radīja jaunu aizsargājamu areālu ap Alaotras ezera niedrājiem un palīdz organizēt vietējās komūnas vadītu struktūru šajā teritorijā.

===Salu augļēdājsikspārņu ēka===
[[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]]
Augļēdājsikspārņi ir viena no &quot;atslēgas&quot; sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju.  Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb &quot;lakta&quot; ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]&lt;ref&gt;[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]&lt;/ref&gt; no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. 

Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.&lt;ref&gt;!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs&lt;/ref&gt; 

Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos.

==Ainava un augājs==
Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Leknā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; un [[Džērsijas orhideja]].&lt;ref&gt;[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]&lt;/ref&gt; 

Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairoti Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas.

Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārza apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un forčuna šķiedrpalmas, kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb &quot;dārgakmeņu torņi&quot;, [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]].

==Darbība aizjūras zemēs==

==Darbība Džērsijā==
Zoodārzs piedalās vides aizsardzībā ne vien aizjūras zemēs, bet tāpat Džērsijas salā. Sadarbībā ar [[Džērsijas Nacionālais trests|Džērsijas Nacionālo trestu]], Société Jersiaise, Džērsijas Abinieku un Rāpuļu biedrību, Darela zoodārzs piedālās lokālās dziedātājputnu, abinieku un augu saglabāšanas programmās.

===Džērsijas abinieki===
Džērsijā mājo trīs abinieku sugas, divas no kurām ir apdraudētas. [[Spriganā varde]] 20. gadsimta sākumā bija plaši izplatīta salas rietumos, bet kļuva aizvien retāka austrumos. Līdz gadsimta vidum tā pilnībā izzuda no  austrumdaļas. 1976. gadā bija zināmas tikai septiņas atradnes, bet 1980. gados sugas izplatība samazinājās līdz divām populācijām galējos dienvidrietumos. Viena no tām izzuda 1987. gadā pēc pesticīdu noplūdes Noirmontas apkārtnes dīķī. Spriganā varde Eiropā apdzīvo lapu koku mežus un mitras pļavas blakus dīķiem, bet nekad nav sastopama laukos vai dārzos. Tas spilgti kontrastē ar sugai vēlamās vides izplatību Džērsijā. Pēdējā dzīvesvietā Lekasnes apkārtnē kopš 1980. gadu vidus turpmākā desmitgades laikā atsevišķās sezonās netika novēroti iznērsti ikri. 1997. gadā no 11 ikru kamoliem Džērsijas zoodārzs pavairošanas nolūkos ievāca divus, lai nodrošinātu Lekasnes populācijas ģenētisko nemainību. Pavairošanas programma bija sekmīga, un gadu gaitā savvaļā izlaisti vairāk nekā 50000 tūkstoši [[kurkulis|kurkuļi]].&lt;ref&gt;Dodo: Journal of Wildlife Conservation Trust – 1997. Conservation at home: Recovery for the agile frog ''Rana dalmatina'' in Jersey. ''By'' Richard C. Gibson. ''Herpetology Department'', ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]'' 33: 91–104&lt;/ref&gt;

Džērsija ir vienīgā vieta [[Britu salas|Britu salās]], kur sastopams [[milzu krupis]]. Salā sugai ir īpašs &quot;statuss&quot; – Džērsijas iedzīvotājiem ir iesauka &quot;crapauds&quot;, ar ko [[Džērsijas franču valoda|Džērsijas franču valodā]] apzīmē krupi. 

===Lauksaimniecības zemju putni===
Viscaur Eiropā satraucoši sarūk lauksaimniecības zemju putni. Džērsija nav izņēmums, un salā kļuvušas retas vai vispār izzudušas tādas sugas kā [[lauku cīrulis]], [[kaņepītis]], [[žogu stērste]] un [[dzeltenā stērste]]. Darela zoodārzs kopš 2005. gada koordinē programmu, kas uzrauga putnus divdesmit vietās salā. Vairāk nekā pirms gadsimta Džērsijā sāka izzust [[sarkanknābja klinšu vārna]]s. Aizejot nebūtībā klinšu dzegu zemkopībai, agrākos dzīvžogus gar laukiem nomainīja [[ērgļpapardes]]. Ātri augošie [[paparžaugi|augi]] padarīja gandrīz neiespējamu barības atrašanu piekrastes sugām. Īstenojot projektu &quot;Birds on the Edge&quot;, Džērsijā 2010. gadā tika reintroducētas sarkanknābja klinšu vārnas. Savvaļas populāciju patlaban veido vairāk nekā divdesmit putni.

===Sikspārņi===

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Literatūra==
* Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971
* Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979
* Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981
* Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5
* Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7
* Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0
* Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7
* The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust

==Ārējās saites==
*[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa]
*[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat]

[[Kategorija:Zoodārzi]]
[[Kategorija:Džeralds Darels]]</text>
      <sha1>0l6n267xr0rmn9ivm6zfzemlsxkwpp3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aglona (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>231393</id>
    <revision>
      <id>3670399</id>
      <parentid>3540910</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T22:39:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ 2022. gads</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5305" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|apdzīvotu vietu|Aglonas stacija}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Aglona
| tips                = stacija
| attēls              = Aglonas stacija 23.JPG
| attēla_apraksts     = Aglonas stacijas ēka un sliežu ceļi
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rēzekne I—Daugavpils|Rēzekne I—Daugavpils]]
| atvērta             = 1928
| slēgta              = &lt;!-- tikai, ja tika slēgta --&gt;
| citi_nosaukumi      = Rušani, Rušūna, Rušona
| stacijas_tips       = pasažieru, kravas
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| arhitekts2          = &lt;!-- bez vikisaites --&gt;
| platformas          = 1
| platformu_tips      = malas
| sliežu_ceļi         = 4 + strupceļi un pievedceļš
| adrese              = Rušona, Rušonas pagasts,&lt;br&gt; Preiļu novads, LV-5329
| latd  = 56| latm  = 10| lats  = 41.5| latNS  = N
| longd = 26| longm = 53| longs = 28.1| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Krāce (stacija)|Krāce]] (15 km) &lt;br /&gt; [[Vīganti (stacija)|Vīganti]] (8 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Apsāni]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Ārdava (stacija)|Ārdava]] (5 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 259
| attālums_ref        = &lt;ref&gt;Attālums caur [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpili]].&lt;/ref&gt;
}}
'''Aglona''' ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Dzelzceļa stacija|stacija]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rēzekne I—Daugavpils|Rēzekne I—Daugavpils]]. Tā atrodas [[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Rušonas pagasts|Rušonas pagastā]], pie tāda paša nosaukuma ciema — [[Aglonas stacija]]s. Kopš [[1995]]. gada&lt;ref&gt;Rīgas Balss, 14.08.1995&lt;/ref&gt; reizi gadā uz Aglonas staciju no Rīgas kursē īpašs dīzeļvilciens, lai atvieglotu svētceļnieku nokļūšanu [[Aglonas bazilika|Aglonas bazilikā]].

2018. gada 24. septembrī sakarā ar Romas pāvesta vizīti Aglonas bazilikā bija norīkoti 3 reisi no Rīgas uz Aglonu — viens pagarināts parastais Rīga—Daugavpils reiss un 2 papildu reisi no Rīgas caur Rēzekni un Daugavpili.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://atd.lv/sites/default/files/STP_lemumi_02082018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi |title=Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.6, 2018.gada 2.augustā |access-date={{dat|2018|08|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200922102015/http://atd.lv/sites/default/files/STP_lemumi_02082018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12114/pavesta-franciska-vizites-laika-norikoti-vairaki-vilcieni-uz-aglonu/ |title=Pāvesta Franciska vizītes laikā norīkoti vairāki vilcieni uz Aglonu |access-date={{dat|2018|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181206120028/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12114/pavesta-franciska-vizites-laika-norikoti-vairaki-vilcieni-uz-aglonu/ |archivedate={{dat|2018|12|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2020. un 2021. gadā [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ tradicionālais Aglonas reiss netika norīkots, bet tika norīkots 2022. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12257/14-un-15-augusta-norikots-vilciens-aglonas-virziena/ 14. un 15. augustā norīkots vilciens Aglonas virzienā]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Stacija atklāta [[1860]]. gadā — reizē ar dzelzceļa izbūvi&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 23. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;; tā ir viena no vecākajām Latvijas dzelzceļa stacijām un sākumā saukta par Rušonu staciju. Vēl 2011. gadā pastāvēja tikpat vecais stacijas ūdenstornis,&lt;ref&gt;[http://railwayz.info/photolines/photo/20554 Aglonas stacijas ūdenstornis] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; bet mūsdienās tas ir nojaukts. Stacijas ēka ir saglabājusies, kaut arī apmūrēta ar ķieģeļiem.

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Aglonas stacija 41.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dīzeļvilciens pie perona Aglonas stacijā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Aglonas stacija 42.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Aglonas stacijas ēka no ciemata puses&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Aglonas stacija 16.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Aglonas stacijas uzgaidāmā telpa&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:DR1A 311-198 Aglonas stacijā 01.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dīzeļvilciens DR1A 311/198 pienāk Aglonas stacijā&lt;/small&gt;
Attēls:ČME3M-4644 Aglonas stacijā 02.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Manevru lokomotīve ČME3M-4644 no Aglonas stacijas dodas Rēzeknes virzienā&lt;/small&gt;
Attēls:Aglonas stacija 43.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Noliktavas ēka&lt;/small&gt;
Attēls:Aglonas stacija 25.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Veca drezīna pie Aglonas stacijas&lt;/small&gt;
Attēls:Aglonas stacija 04.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pārmijnieka būdiņa Rēzeknes virzienā&lt;/small&gt;
Attēls:Aglonas stacija 47.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Kravas rampa&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{commonscat|Aglona railway station|Aglonas dzelzceļa stacija}}
{{atsauces}}

{{Dzelzceļa līnija Rēzekne I—Daugavpils}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rēzekne I—Daugavpils stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Rušonas pagasts]]</text>
      <sha1>g67r0yrbkfh32wolopjd7nr5j2rrixz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Albedils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>231831</id>
    <revision>
      <id>3670560</id>
      <parentid>3645952</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:26:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="388" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2019. gada marts}}
'''Albedils''' var būt:

* [[Erihs Reinholds fon Albedils]] (''Erich Reinhold von Albedyl''; 1732—1804) — vācbaltiešu izcelsmes augstmanis;
* [[Henriks Oto Albedils]] (''Heinrich Otto von Albedyl''; 1666—1738) — vācbaltu izcelsmes Zviedrijas armijas virsnieks.

== Skatīt arī ==
* [[Albedili]]

{{uzvārds}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>fn52sfitakspbenqoxjs6knxinb3dn7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>231882</id>
    <revision>
      <id>3670398</id>
      <parentid>3656203</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T22:37:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ šogad ir</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5327" xml:space="preserve">[[Attēls:Aglona - Krāce.JPG|thumb|250px|Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils divceļu posmā Krāce—Aglona pie Aglonas stacijas]]
'''Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils''' ir dzelzceļa līnija [[Latvija|Latvijā]], kas savieno [[Rēzekne]]s un [[Daugavpils]] (stacija [[Daugavpils-Šķirotava]]) pilsētas. Šī ir viena no senākajām dzelzceļa līnijām Latvijā. Līnijas garums ir 84 km, tajā ir viens sliežu ceļš (izņemot posmus Rēzekne I—Pūpoli un Krāce—Aglona) un tajā kursē pārsvarā tikai kravas vilcieni. Līnijā nav regulāras pasažieru satiksmes. Piepilsētas pasažieru vilcienu satiksme līnijā pārtraukta [[1999]]. gadā. Reizi gadā uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā augusta vidū kopš 1995. gada&lt;ref&gt;Rīgas Balss, 14.08.1995&lt;/ref&gt; kursē pasažieru vilciens Rīga—Aglona. 

== Vēsture ==
Dzelzceļa līnija tika uzbūvēta [[1860]]. gadā, reizē ar posma Rītupe (tolaik ''Schogowa'')—Daugavpils uzbūvēšanu (kas ir senākā dzelzceļa līnija Latvijā), kas bija daļa no [[Sanktpēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnija]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm |title=Latvijas dzelzceļu vēsture |access-date={{dat|2013|08|28||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120509163941/http://www.railwaymuseum.lv/dzc.vesture1.htm }}&lt;/ref&gt; 

[[1999]]. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par pasažieru vilciena Daugavpils—Rēzekne kustības pārtraukšanu,&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/vilciens-tomer-nekurses-10463282 Vilciens tomēr nekursēs]&lt;/ref&gt; kaut gan vilciens pārstāja kursēt jau kopš 15. aprīļa, kad posmā Krāce—Aglona nogruva dzelzceļa uzbērums.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/nobrucis-dzelzcela-uzberums-10431843 Nobrucis dzelzceļa uzbērums]&lt;/ref&gt;. Kopš 2015. gada jūnija līnijā nekursē arī vilciens Viļņa—Sanktpēterburga&lt;ref&gt;[http://travel.ldz.lv/lv/ldz/ldznews/2656-tiek-slegts-vilciens-no-92-91-vilna-sanktpeterburga-vilna Tiek slēgts vilciens № 92/91 Viļņa – Sanktpēterburga – Viļņa]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;, bet kopš 2015. gada oktobra šeit nekursē arī vilciens Rīga—Sanktpēterburga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://l-ekspresis.eu/vilcienu-kustibas-saraksts.html |title=Vilcienu kustības saraksts spēkā no 25.10.2015. |access-date=02.05.2016 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160426025106/http://l-ekspresis.eu/vilcienu-kustibas-saraksts.html |archivedate=26.04.2016 }}&lt;/ref&gt;

2018. gada 24. septembrī sakarā ar Romas pāvesta vizīti Aglonas bazilikā līnijā bija norīkoti 3 reisi no Rīgas uz Aglonu — viens pagarināts parastais Rīga—Daugavpils reiss un 2 papildu reisi no Rīgas caur Rēzekni un Daugavpili.&lt;ref&gt;[http://atd.lv/sites/default/files/STP_lemumi_02082018.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.6, 2018.gada 2.augustā]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12114/pavesta-franciska-vizites-laika-norikoti-vairaki-vilcieni-uz-aglonu/ |title=Pāvesta Franciska vizītes laikā norīkoti vairāki vilcieni uz Aglonu |access-date={{dat|2018|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181206120028/https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12114/pavesta-franciska-vizites-laika-norikoti-vairaki-vilcieni-uz-aglonu/ |archivedate={{dat|2018|12|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2020. un 2021. gadā [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā|koronavīrusa pandēmijas]] dēļ vilciens uz Aglonu netika norīkots, bet tika norīkots 2022. gadā.&lt;ref&gt;[https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/izmainas/12257/14-un-15-augusta-norikots-vilciens-aglonas-virziena/ 14. un 15. augustā norīkots vilciens Aglonas virzienā]&lt;/ref&gt;

=== Vēsturiski vilcienu saraksti ===
&lt;gallery widths=&quot;250px&quot; perrow=&quot;2&quot;&gt;
Attēls:Daugavpils - Rezekne - Ritupe 1940.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Rēzekne—Rītupe 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;
Attēls:Daugavpils - Pitalova 1979.JPG|Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Pitalova 1979. gadā&lt;ref&gt;Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.&lt;/ref&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Stacijas ==
# [[Rēzekne I]]
# [[Pūpoli (stacija)|Pūpoli]]
# [[Malta (stacija)|Malta]]
# [[Vainava]]
# [[Krāce (stacija)|Krāce]]
# [[Zalvezers]]
# [[Apsāni]]
# [[Aglona (stacija)|Aglona]]
# [[Ārdava (stacija)|Ārdava]]
# [[Vīganti (stacija)|Vīganti]] 
# [[Višķi (stacija)|Višķi]]
# [[Medupe]]
# [[Zaļumi (stacija)|Zaļumi]]
# [[Kūdraine]]
# [[524. kilometrs|524. km]]
# [[525. kilometrs|525. km]]
# [[Daugavpils Šķirošanas parks]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://railwayz.info/photolines/line/78 Dzelzceļa līnijas Rēzekne—Daugavpils staciju fotogrāfijas] {{krieviski}}
* {{youtube|Q0C_2FCBBMw|Pirmajam dzelzceļa iecirknim Latvijas teritorijā - 160}}


{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}
{{Dzelzceļa līnija Rēzekne I—Daugavpils}}
{{DEFAULTSORT:Rēzekne—Daugavpils, dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Rēzekne]]
[[Kategorija:Daugavpils]]
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>iqjipu190u1bd3e7hpqj9s40x07c6j4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240446</id>
    <revision>
      <id>3670414</id>
      <parentid>3663555</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:13:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ precizējumi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10433" xml:space="preserve">[[Attēls:Rūjienas dzelzceļa beigas 2021. gadā.jpg|236x236px|thumb|Dzelzceļa līnijas atlikušās sliedes aiz Skultes stacijas (2021. gads.)]]
'''Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena''' bija [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija [[Latvija|Latvijā]], kas savienoja [[Rīga]]s un [[Rūjiena]]s pilsētas (148 km), kas turpinājās līdz [[Ipiķi (stacija)|Ipiķiem]] ([[Valsts robeža]]) — 167 km. Līnija turpinājās [[Igaunija|Igaunijā]] un caur [[Meizakila]]s pilsētu veda līdz [[Pērnava]]i. Mūsdienās no līnijas ir palicis un darbojas tikai elektrificētais posms [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—[[Skulte (stacija)|Skulte]] (oficiāli — [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|līnija Zemitāni—Skulte]]). Ir arī saglabājušās sliedes dažu simtu metru posmā aiz Skultes stacijas, tāpat arī saglabājušās staciju ēkas [[Limbaži (stacija)|Limbažos]] (mūsdienās tiek izmantota kā autoosta), kā arī [[Stiene (stacija)|Stienē]] un [[Aloja (stacija)|Alojā]] (dzīvojamās ēkas). [[Puikule (stacija)|Puikules]] stacijas ēka ir izdemolēta, no [[Lāde (stacija)|Lādes]] stacijas palikušas tikai mūra sienas. Daļēji saglabājusies [[Inte (stacija)|Intes]] pieturas nojume.

== Vēsture ==
Jau [[1872]]. gadā tika uzbūvēta '''dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis'''. [[1929]]. gadā tika uzsākta līnijas turpinājuma izbūve līdz Rūjienai. Posms līdz Rūjienai tika atklāts {{dat|1937|12|04|L}}.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=2511 Dzelzceļa saimniecības attīstības tendences 1925. - 1940.g. Valsts pārvadājumu politika]&lt;/ref&gt; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā līnija tika izpostīta, tā pilnībā tika atjaunota līdz [[1972]]. gadam. {{dat|1957|07|18|L}} atklāja elektrifikāciju posmā Rīga—Mangaļi, bet līdz [[1958]]. gada beigām elektrifikācija bija jau līdz [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrastiem]]. [[1971]]. gadā elektrificēja posmu līdz [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciemam]], [[1991]]. gadā — līdz [[Skulte (stacija)|Skultei]], kaut gan sākotnēji elektrifikācija tika plānota līdz [[Stiene (stacija)|Stienei]]. Neelektrificētajā līnijas posmā līdz [[1980. gadi]]em kursēja kontaktakumulatoru elektrovilciens SR3A6M, vēlāk sāka kursēt dīzeļvilcieni. [[1981]]. gadā līniju savienoja ar Pērnavu pa bijušās šaursliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]] trasi. Turpmākajos gados līnijā kursēja vilcieni maršrutos Rīga—Pērnava—Rīga (Latvijas formējuma sastāvs) un Rīga—Tallina—Rīga (Igaunijas formējuma sastāvs), kā arī vilcieni Rīga—Aloja—Rīga, Rīga—Limbaži—Rīga, vietējie vilcieni Saulkrasti—Aloja—Saulkrasti, Saulkrasti—Limbaži—Saulkrasti. Pēdējais vilciens Tallina—Rīga kursēja {{dat|1992|02|20|L}},&lt;ref&gt;[http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?pid=7036 Pēdējais vilciens Tallina—Pērnava—Rīga Tallinas stacijā 20.02.1992]&lt;/ref&gt; tajā pašā gadā vilcieni sāka kursēt tikai līdz Ipiķiem.&lt;ref&gt;[http://railwayz.info/filez/lvprig1992.pdf Государственное предприятие &quot;Латвияс Дзелзцельш&quot;; Служебное расписание движения пригородных поездов; 1992/1993 г.] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; [[1995]]. gadā tika atcelti vietējie vilcieni.

=== Posma Skulte—Rūjiena—Ipiķi slēgšana ===
Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996]]. gada pavasarī, bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja {{dat|1996|09|21}}.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436 Vidzemnieki atsāk cīnīties par dzelzceļa līnijas atjaunošanu]&lt;/ref&gt; {{dat|1997|02|26}} posmā Aloja—Limbaži pie Katvariem notika dzelzceļa uzbēruma nogruvums.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/partrauc-vilcienu-satiksmi-no-limbaziem-uz-aloju-10004044 Pārtrauc vilcienu satiksmi no Limbažiem uz Aloju]&lt;/ref&gt; Uzbērums tika salabots, bet vilcienu kustība šajā posmā tā arī netika atjaunota. {{dat|1999|07|19|L}} tika pārtraukta pasažieru vilcienu kustība arī posmā Limbaži—Skulte &lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/saulkrastu-vilciens-lidz-skultei-10486306 Saulkrastu vilciens līdz Skultei]&lt;/ref&gt; (neilgi pirms slēgšanas vilciens gāja vairs tikai nedēļas nogalēs&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/uz-limbaziem-piektdienas-un-svetdienas-10475743 Uz Limbažiem piektdienās un svētdienās]&lt;/ref&gt;). Pēc tam posmu Skulte—Ipiķi rajonu pašvaldības pārņēma savā īpašumā, kuras kopā ar Igaunijas pārvadātāju ''Edelaraudtee'' plānoja vērienīgu dzelzceļa atjaunošanas projektu, kuru nerealizēja. Pēdējais kravas vilciens posmā Limbaži—Skulte aizgājis 2001. gadā.&lt;ref&gt;Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 190. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; Pavisam posms Skulte—Rūjiena—Ipiķi slēgts 2004. gadā, saskaņā ar [[Ministru Kabinets|Ministru Kabineta]] {{dat|2004|09|23|Ģ}} rīkojumiem nr. 698&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=94053 Par sliežu ceļa posma Skulte-Aloja-rajona robeža slēgšanu]&lt;/ref&gt; un 699.&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=94052 Par sliežu ceļa posma Aloja-Ipiķi-valsts robeža slēgšanu]&lt;/ref&gt; Pēc 2005. gada posms Ipiķi—Skulte demontēts.

=== Mūsdienas ===
{{Pamatraksts|Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}}
Mūsdienās no bijušās līnijas ir palicis tikai posms Rīga—Skulte. Tajā kursē elektrovilcieni maršrutos Rīga—Carnikava—Rīga, Rīga—Saulkrasti—Rīga, Rīga—Skulte—Rīga. Kravu satiksme galvenokārt ir tikai Rīgas dzelzceļa mezglā — līdz [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzmai]]. Pastāv neliela kravas satiksme līdz Skultes stacijai.

Vairākos posmos pa bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu ir izveidoti [[autoceļi]].

== Stacijas ==
{{columns  |width=400px
|col1=
Posma Rīga—Skulte stacijas (darbojas mūsdienās):
# [[Rīgas Pasažieru stacija]]
# [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]
# [[Brasa (stacija)|Brasa]]
# [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]]
# [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]]
# [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]]
# [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]]
# [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]]
# [[Kalngale (stacija)|Kalngale]]
# [[Garciems (stacija)|Garciems]]
# [[Garupe (stacija)|Garupe]]
# [[Carnikava (stacija)|Carnikava]]
# [[Gauja (stacija)|Gauja]]
# [[Lilaste (stacija)|Lilaste]]
# [[Inčupe (stacija)|Inčupe]]
# [[Pabaži (stacija)|Pabaži]]
# [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]]
# [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]]
# [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]]
# [[Skulte (stacija)|Skulte]]
|col2=
Posma Skulte—Rūjiena—Ipiķi stacijas:
# [[Skulte (stacija)|Skulte]]
# [[Ziediņi]]
# [[Stiene (stacija)|Stiene]]
# [[Inte (stacija)|Inte]]
# [[Lāde (stacija)|Lāde]]
# [[Lielezers]]
# [[Limbaži (stacija)|Limbaži]]
# [[Katvari (stacija)|Katvari]]
# [[Neiķene]]
# [[Pociems (stacija)|Pociems]]
# [[Puikule (stacija)|Puikule]]
# [[Purezers (stacija)|Purezers]]
# [[Auseklis (stacija)|Auseklis]]
# [[Aloja (stacija)|Aloja]]
# [[Upšas]]
# [[Iģe (stacija)|Iģe]]
# [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]]
# [[Idus (stacija)|Idus]]
# [[Virķēni (stacija)|Virķēni]]
# [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]]
# [[Ķirbiļi]]
# [[Spelte]]
# [[Ipiķi (stacija)|Ipiķi]]
}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;150&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Limbažu stacija.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Limbažu stacijas ēka 2011. gadā. Peroni nojaukti 2013. gadā tranzīta ielas izbūves laikā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Plāksnīte pie Kalngales stacijas.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Saglabājusies plāksnīte uz dzīvojamās ēkas pie [[Kalngale (stacija)|Kalngales pieturas]]; uz plāksnītes krievu valodā rakstīts: Rīgas—Rūjienas 22. kilometra māja&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rīgas Pasažieru stacijas tablo fragments.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija]]s tablo fragments ar Limbažu, Alojas un Rūjienas galastacijām. Tablo demontēts 2012. gada decembrī&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rūjienas stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Bijušās Rūjienas stacijas peroni 2011. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Ķirbiļu stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Bijušās Ķirbiļu pieturas atrašanās vieta 2011. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Mucenieku tilts 1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pagaidām saglabājies Mucenieku tilts dzelzceļa posmā Lielezers—Limbaži (2013. gads)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Mucenieku tilts 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Mucenieku tilts, skatoties no [[Autoceļš P9|autoceļa Ragana—Limbaži]]&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rūjienas dzelzceļa tilts pār Salacu 1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa tilts pār [[Salaca|Salacu]] pie [[Mazsalaca]]s pilsētas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rūjienas dzelzceļa tilts pār Salacu 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Salacas tilts 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rīgas - Rūjienas dzelzceļš Mazsalacā .JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Rīgas—Rūjienas dzelzceļa stiga Mazsalacā; redzams Parka ielas pārvads&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rīgas - Rūjienas dzelzceļš pie Katvariem.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Rīgas—Rūjienas dzelzceļa stiga netālu no Katvaru stacijas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lielezers - Limbaži.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa līnijas stiga posmā Lielezers—Limbaži&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:57. km posteņa stabs pie Skultes.jpg|Saglabājies 57. km posteņa stabs aiz Skultes stacijas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Skats no strupceļa Skultes stacijas virzienā.jpg|Skats no Rūjienas dzelzceļa beigām Skultes stacijas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Pievedceļš uz kravas noliktavām.jpg| Pievedceļš uz kravas noliktavām aiz Skultes 2021. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

=== Vēsturiski vilcienu saraksti ===
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Riga_-_Saulkrasti_-_Rujiena_1940.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Vilcienu saraksts līnijā Rīga—Saulkrasti—Rūjiena 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rīga - Rūjiena 1976.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Vilcienu saraksts līnijā Rīga—Rūjiena 1976. gadā&lt;ref&gt;Pasažieru vilcienu kustības saraksts 1976. g., Rīga:, Transports, 1976.&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Rīga—Rūjiena (—Ipiķi), dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Latvijas bijušās dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>hewan12dtqxbjwxbptsarl04bnq0ief</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670484</id>
      <parentid>3670414</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T05:44:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Attēlu galerija */ precizējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10456" xml:space="preserve">[[Attēls:Rūjienas dzelzceļa beigas 2021. gadā.jpg|236x236px|thumb|Dzelzceļa līnijas atlikušās sliedes aiz Skultes stacijas (2021. gads.)]]
'''Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena''' bija [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija [[Latvija|Latvijā]], kas savienoja [[Rīga]]s un [[Rūjiena]]s pilsētas (148 km), kas turpinājās līdz [[Ipiķi (stacija)|Ipiķiem]] ([[Valsts robeža]]) — 167 km. Līnija turpinājās [[Igaunija|Igaunijā]] un caur [[Meizakila]]s pilsētu veda līdz [[Pērnava]]i. Mūsdienās no līnijas ir palicis un darbojas tikai elektrificētais posms [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—[[Skulte (stacija)|Skulte]] (oficiāli — [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|līnija Zemitāni—Skulte]]). Ir arī saglabājušās sliedes dažu simtu metru posmā aiz Skultes stacijas, tāpat arī saglabājušās staciju ēkas [[Limbaži (stacija)|Limbažos]] (mūsdienās tiek izmantota kā autoosta), kā arī [[Stiene (stacija)|Stienē]] un [[Aloja (stacija)|Alojā]] (dzīvojamās ēkas). [[Puikule (stacija)|Puikules]] stacijas ēka ir izdemolēta, no [[Lāde (stacija)|Lādes]] stacijas palikušas tikai mūra sienas. Daļēji saglabājusies [[Inte (stacija)|Intes]] pieturas nojume.

== Vēsture ==
Jau [[1872]]. gadā tika uzbūvēta '''dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis'''. [[1929]]. gadā tika uzsākta līnijas turpinājuma izbūve līdz Rūjienai. Posms līdz Rūjienai tika atklāts {{dat|1937|12|04|L}}.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/?object_id=2511 Dzelzceļa saimniecības attīstības tendences 1925. - 1940.g. Valsts pārvadājumu politika]&lt;/ref&gt; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā līnija tika izpostīta, tā pilnībā tika atjaunota līdz [[1972]]. gadam. {{dat|1957|07|18|L}} atklāja elektrifikāciju posmā Rīga—Mangaļi, bet līdz [[1958]]. gada beigām elektrifikācija bija jau līdz [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrastiem]]. [[1971]]. gadā elektrificēja posmu līdz [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciemam]], [[1991]]. gadā — līdz [[Skulte (stacija)|Skultei]], kaut gan sākotnēji elektrifikācija tika plānota līdz [[Stiene (stacija)|Stienei]]. Neelektrificētajā līnijas posmā līdz [[1980. gadi]]em kursēja kontaktakumulatoru elektrovilciens SR3A6M, vēlāk sāka kursēt dīzeļvilcieni. [[1981]]. gadā līniju savienoja ar Pērnavu pa bijušās šaursliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]] trasi. Turpmākajos gados līnijā kursēja vilcieni maršrutos Rīga—Pērnava—Rīga (Latvijas formējuma sastāvs) un Rīga—Tallina—Rīga (Igaunijas formējuma sastāvs), kā arī vilcieni Rīga—Aloja—Rīga, Rīga—Limbaži—Rīga, vietējie vilcieni Saulkrasti—Aloja—Saulkrasti, Saulkrasti—Limbaži—Saulkrasti. Pēdējais vilciens Tallina—Rīga kursēja {{dat|1992|02|20|L}},&lt;ref&gt;[http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?pid=7036 Pēdējais vilciens Tallina—Pērnava—Rīga Tallinas stacijā 20.02.1992]&lt;/ref&gt; tajā pašā gadā vilcieni sāka kursēt tikai līdz Ipiķiem.&lt;ref&gt;[http://railwayz.info/filez/lvprig1992.pdf Государственное предприятие &quot;Латвияс Дзелзцельш&quot;; Служебное расписание движения пригородных поездов; 1992/1993 г.] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; [[1995]]. gadā tika atcelti vietējie vilcieni.

=== Posma Skulte—Rūjiena—Ipiķi slēgšana ===
Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996]]. gada pavasarī, bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja {{dat|1996|09|21}}.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436 Vidzemnieki atsāk cīnīties par dzelzceļa līnijas atjaunošanu]&lt;/ref&gt; {{dat|1997|02|26}} posmā Aloja—Limbaži pie Katvariem notika dzelzceļa uzbēruma nogruvums.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/partrauc-vilcienu-satiksmi-no-limbaziem-uz-aloju-10004044 Pārtrauc vilcienu satiksmi no Limbažiem uz Aloju]&lt;/ref&gt; Uzbērums tika salabots, bet vilcienu kustība šajā posmā tā arī netika atjaunota. {{dat|1999|07|19|L}} tika pārtraukta pasažieru vilcienu kustība arī posmā Limbaži—Skulte &lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/saulkrastu-vilciens-lidz-skultei-10486306 Saulkrastu vilciens līdz Skultei]&lt;/ref&gt; (neilgi pirms slēgšanas vilciens gāja vairs tikai nedēļas nogalēs&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/uz-limbaziem-piektdienas-un-svetdienas-10475743 Uz Limbažiem piektdienās un svētdienās]&lt;/ref&gt;). Pēc tam posmu Skulte—Ipiķi rajonu pašvaldības pārņēma savā īpašumā, kuras kopā ar Igaunijas pārvadātāju ''Edelaraudtee'' plānoja vērienīgu dzelzceļa atjaunošanas projektu, kuru nerealizēja. Pēdējais kravas vilciens posmā Limbaži—Skulte aizgājis 2001. gadā.&lt;ref&gt;Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 190. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; Pavisam posms Skulte—Rūjiena—Ipiķi slēgts 2004. gadā, saskaņā ar [[Ministru Kabinets|Ministru Kabineta]] {{dat|2004|09|23|Ģ}} rīkojumiem nr. 698&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=94053 Par sliežu ceļa posma Skulte-Aloja-rajona robeža slēgšanu]&lt;/ref&gt; un 699.&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=94052 Par sliežu ceļa posma Aloja-Ipiķi-valsts robeža slēgšanu]&lt;/ref&gt; Pēc 2005. gada posms Ipiķi—Skulte demontēts.

=== Mūsdienas ===
{{Pamatraksts|Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}}
Mūsdienās no bijušās līnijas ir palicis tikai posms Rīga—Skulte. Tajā kursē elektrovilcieni maršrutos Rīga—Carnikava—Rīga, Rīga—Saulkrasti—Rīga, Rīga—Skulte—Rīga. Kravu satiksme galvenokārt ir tikai Rīgas dzelzceļa mezglā — līdz [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzmai]]. Pastāv neliela kravas satiksme līdz Skultes stacijai.

Vairākos posmos pa bijušās dzelzceļa līnijas uzbērumu ir izveidoti [[autoceļi]].

== Stacijas ==
{{columns  |width=400px
|col1=
Posma Rīga—Skulte stacijas (darbojas mūsdienās):
# [[Rīgas Pasažieru stacija]]
# [[Zemitāni (stacija)|Zemitāni]]
# [[Brasa (stacija)|Brasa]]
# [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugava]]
# [[Mangaļi (stacija)|Mangaļi]]
# [[Ziemeļblāzma (stacija)|Ziemeļblāzma]]
# [[Vecdaugava (stacija)|Vecdaugava]]
# [[Vecāķi (stacija)|Vecāķi]]
# [[Kalngale (stacija)|Kalngale]]
# [[Garciems (stacija)|Garciems]]
# [[Garupe (stacija)|Garupe]]
# [[Carnikava (stacija)|Carnikava]]
# [[Gauja (stacija)|Gauja]]
# [[Lilaste (stacija)|Lilaste]]
# [[Inčupe (stacija)|Inčupe]]
# [[Pabaži (stacija)|Pabaži]]
# [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]]
# [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]]
# [[Zvejniekciems (stacija)|Zvejniekciems]]
# [[Skulte (stacija)|Skulte]]
|col2=
Posma Skulte—Rūjiena—Ipiķi stacijas:
# [[Skulte (stacija)|Skulte]]
# [[Ziediņi]]
# [[Stiene (stacija)|Stiene]]
# [[Inte (stacija)|Inte]]
# [[Lāde (stacija)|Lāde]]
# [[Lielezers]]
# [[Limbaži (stacija)|Limbaži]]
# [[Katvari (stacija)|Katvari]]
# [[Neiķene]]
# [[Pociems (stacija)|Pociems]]
# [[Puikule (stacija)|Puikule]]
# [[Purezers (stacija)|Purezers]]
# [[Auseklis (stacija)|Auseklis]]
# [[Aloja (stacija)|Aloja]]
# [[Upšas]]
# [[Iģe (stacija)|Iģe]]
# [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]]
# [[Idus (stacija)|Idus]]
# [[Virķēni (stacija)|Virķēni]]
# [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]]
# [[Ķirbiļi]]
# [[Spelte]]
# [[Ipiķi (stacija)|Ipiķi]]
}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;150&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Limbažu stacija.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Limbažu stacijas ēka 2011. gadā. Peroni nojaukti 2013. gadā tranzīta ielas izbūves laikā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Plāksnīte pie Kalngales stacijas.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Saglabājusies plāksnīte uz dzīvojamās ēkas pie [[Kalngale (stacija)|Kalngales pieturas]]; uz plāksnītes krievu valodā rakstīts: Rīgas—Rūjienas 22. kilometra māja&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rīgas Pasažieru stacijas tablo fragments.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;[[Rīgas Pasažieru stacija]]s tablo fragments ar Limbažu, Alojas un Rūjienas galastacijām. Tablo demontēts 2012. gada decembrī&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rūjienas stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Bijušās Rūjienas stacijas peroni 2011. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Ķirbiļu stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Bijušās Ķirbiļu pieturas atrašanās vieta 2011. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Mucenieku tilts 1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Mucenieku tilts dzelzceļa posmā Lielezers—Limbaži (2013. gads, mūsdienās rekonstruēts kā gājēju tilts)&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Mucenieku tilts 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Mucenieku tilts, skatoties no [[Autoceļš P9|autoceļa Ragana—Limbaži]]&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rūjienas dzelzceļa tilts pār Salacu 1.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa tilts pār [[Salaca|Salacu]] pie [[Mazsalaca]]s pilsētas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rūjienas dzelzceļa tilts pār Salacu 2.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Salacas tilts 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rīgas - Rūjienas dzelzceļš Mazsalacā .JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Rīgas—Rūjienas dzelzceļa stiga Mazsalacā; redzams Parka ielas pārvads&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rīgas - Rūjienas dzelzceļš pie Katvariem.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Rīgas—Rūjienas dzelzceļa stiga netālu no Katvaru stacijas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lielezers - Limbaži.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzelzceļa līnijas stiga posmā Lielezers—Limbaži&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:57. km posteņa stabs pie Skultes.jpg|Saglabājies 57. km posteņa stabs aiz Skultes stacijas&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Skats no strupceļa Skultes stacijas virzienā.jpg|Skats no Rūjienas dzelzceļa beigām Skultes stacijas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Pievedceļš uz kravas noliktavām.jpg| Pievedceļš uz kravas noliktavām aiz Skultes 2021. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

=== Vēsturiski vilcienu saraksti ===
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;150px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Riga_-_Saulkrasti_-_Rujiena_1940.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Vilcienu saraksts līnijā Rīga—Saulkrasti—Rūjiena 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940.g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Rīga - Rūjiena 1976.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Vilcienu saraksts līnijā Rīga—Rūjiena 1976. gadā&lt;ref&gt;Pasažieru vilcienu kustības saraksts 1976. g., Rīga:, Transports, 1976.&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Rīga—Rūjiena (—Ipiķi), dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Latvijas bijušās dzelzceļa līnijas]]</text>
      <sha1>rhkpdursteqhefgfzmelduyg36qwpz3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lāde (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>240571</id>
    <revision>
      <id>3670412</id>
      <parentid>3667564</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:10:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ tur sen vairs nav, ko demolēt; iespējams, kāds šo graustu ir nopircis un atjaunos, jo krūmi gadā bija izcirsti</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2959" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|bijušo dzelzceļa pieturu|Lāde|Lāde}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Lāde
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = Lādes stacija 02.jpg
| attēla_apraksts     = Lādes stacijas ēka 2019. gadā
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]]
| atvērta             = 1934
| slēgta              = 1999
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| arhitekts2          = &lt;!-- bez vikisaites --&gt;
| platformas          = 1
| platformu_tips      = sānu
| sliežu_ceļi         = 1
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 26| lats  = 42.06| latNS  = N
| longd = 24| longm = 40| longs = 19.39| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Limbaži (stacija)|Limbaži]] (8 km) &lt;br /&gt; [[Skulte (stacija)|Skulte]] (18 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Lielezers]] (3 km) &lt;br /&gt; [[Inte (stacija)|Inte]] (5 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 74
}}
'''Lāde''' bija [[pieturas punkts]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] starp [[Inte (stacija)|Intes]] un [[Lielezers|Lielezera]] pieturām, [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu pagasts|Limbažu pagastā]]. Netālu no pieturas punkta atrodas [[Lādes ezers]], bet apdzīvotā vieta [[Lāde (ciems)|Lāde]] atrodas 4 km uz ziemeļrietumiem no pieturas punkta. Blakus bijušajai stacijai atrodas neliels ciems [[Lādes stacija]]. No Lādes stacijas ēkas mūsdienās saglabājušās tikai mūra sienas. Pie stacijas sākas [[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]] posms Lāde—Limbaži—Mazsalaca.

== Vēsture ==
Lādes stacija tika atklāta [[1934]]. gadā.&lt;ref&gt;[http://railwayz.info/photolines/photo/11485 Lādes stacijas ēkas foto] {{krieviski}}&lt;/ref&gt; Stacijas sākotnējais nosaukums bija Nabe.&lt;ref&gt;Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 186. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] stacija pārveidota par pieturas punktu. 1950. gados uzbūvēta jauna tipveida stacijas ēka.  Pēc vilciena Rīga—Limbaži—Rīga atcelšanas [[1999]]. gadā pieturas punkts netiek izmantots. 

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Lādes stacija 01.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Lādes stacijas ēkas mūri&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lādes stacija 03.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Lādes stacijas ēkas iekšpuse&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lādes stacija 09.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Lādes stacijas ēkas drupas, skats no bijušajām sliedēm Skultes virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lādes stacija 10.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzīvojamā ēka &quot;Stacija Lāde 2&quot;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{commonscat|Lāde railway station|Lādes stacija}}
{{atsauces}}


[[Kategorija:Limbažu pagasts]]
[[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>k51fka675gdo3qz5ad04ong791hjcgp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670413</id>
      <parentid>3670412</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:11:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>respektīvi, 2019. gadā</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2923" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|bijušo dzelzceļa pieturu|Lāde|Lāde}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Lāde
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = Lādes stacija 02.jpg
| attēla_apraksts     = Lādes stacijas ēka 2019. gadā
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]]
| atvērta             = 1934
| slēgta              = 1999
| citi_nosaukumi      = Nabe
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| arhitekts2          = &lt;!-- bez vikisaites --&gt;
| platformas          = 1
| platformu_tips      = sānu
| sliežu_ceļi         = 1
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 26| lats  = 42.06| latNS  = N
| longd = 24| longm = 40| longs = 19.39| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Limbaži (stacija)|Limbaži]] (8 km) &lt;br /&gt; [[Skulte (stacija)|Skulte]] (18 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Lielezers]] (3 km) &lt;br /&gt; [[Inte (stacija)|Inte]] (5 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 74
}}
'''Lāde''' bija [[pieturas punkts]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] starp [[Inte (stacija)|Intes]] un [[Lielezers|Lielezera]] pieturām, [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu pagasts|Limbažu pagastā]]. Netālu no pieturas punkta atrodas [[Lādes ezers]], bet apdzīvotā vieta [[Lāde (ciems)|Lāde]] atrodas 4 km uz ziemeļrietumiem no pieturas punkta. Blakus bijušajai stacijai atrodas neliels ciems [[Lādes stacija]]. No Lādes stacijas ēkas mūsdienās saglabājušās tikai mūra sienas. Pie stacijas sākas [[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]] posms Lāde—Limbaži—Mazsalaca.

== Vēsture ==
Lādes stacija tika atklāta [[1934]]. gadā.&lt;ref&gt;[http://railwayz.info/photolines/photo/11485 Lādes stacijas ēkas foto] {{krieviski}}&lt;/ref&gt; Stacijas sākotnējais nosaukums bija Nabe.&lt;ref&gt;Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 186. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt; Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] stacija pārveidota par pieturas punktu. 1950. gados uzbūvēta jauna tipveida stacijas ēka.  Pēc vilciena Rīga—Limbaži—Rīga atcelšanas [[1999]]. gadā pieturas punkts netiek izmantots. 

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Lādes stacija 01.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Lādes stacijas ēkas mūri&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lādes stacija 03.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Lādes stacijas ēkas iekšpuse&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lādes stacija 09.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Lādes stacijas ēkas drupas, skats no bijušajām sliedēm Skultes virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Lādes stacija 10.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Dzīvojamā ēka &quot;Stacija Lāde 2&quot;&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{commonscat|Lāde railway station|Lādes stacija}}
{{atsauces}}


[[Kategorija:Limbažu pagasts]]
[[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>11alchio3euv0pbb5nml6am1469aqxx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>401. kilometrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>243235</id>
    <revision>
      <id>3670420</id>
      <parentid>3666456</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:36:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3166" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = C. p. 401. km
| tips                = ceļa postenis
| attēls              = Krauja, Naujenes pagasts, Latvia - panoramio (2).jpg
| attēla_apraksts     = Skats Naujenes virzienā
| karte               = Latvijas dzelzceļi &lt;!-- ja koordinātas nav uzdotas, atstāt tukšu, bez kartes nosaukuma! --&gt;
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] &lt;br /&gt; 524. km—401. km
| atvērta             = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| slēgta              = &lt;!-- tikai, ja tika slēgta --&gt;
| citi_nosaukumi      = &lt;!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --&gt;
| stacijas_tips       = mezgla
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| arhitekts2          = &lt;!-- bez vikisaites --&gt;
| platformas          = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 1 / 2 + strupceļš
| adrese              = 
| latd  = 55| latm  = 54| lats  = 59.58| latNS  = N
| longd = 26| longm = 39| longs = 14.69| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Krauja (stacija)|Krauja]] (2 km) &lt;br /&gt; [[Naujene (stacija)|Naujene]] (5 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[524. kilometrs]] (6 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 228
}}
'''401. kilometrs''' ir dzelzceļa [[ceļa postenis]], kas atrodas [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Naujenes pagasts|Naujenes pagastā]], netālu no [[Krauja (Naujenes pagasts)|Kraujas]] ciema. Ceļa postenī līnijai [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] pieslēdzas [[Daugavpils apvedceļa līnija]] (posms 524. km—401. km). Ceļa postenī atrodas 2 pārmijas un aizsargstrupceļš.

== Vēsture ==
Ceļa postenis tika ierīkots [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[1960. gadi|60. gados]], līdz ar Daugavpils apvedceļa līnijas izbūvi.

{{dat|2012|01|08}} plkst. 22.10 te notika dzelzceļa avārija — kravas [[Vilciens|vilciena]], kurš brauca [[524. kilometrs|524. km]] posteņa virzienā, 17 krautas cisternas noskrēja no sliedēm, no tām 16 apgāzās, bet no 5 cisternām noplūda apmēram 180 tonnas kravas. Avārijas iemesls bija [[pārmija]]s kreisā asmeņa lūzums divās vietās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.taiib.gov.lv/uploads/DZC_NP_2012_1_CP_401.pdf |title=Dzelzceļa nopietna negadījuma izmeklēšanas nobeiguma pārskats Nr.5-02/1-12-(1/2012); Kravas vilciena nobraukšana no sliedēm 2012.gada 8.janvārī Ceļa postenī 401.km |access-date={{dat|2014|02|01||bez}} |archive-date={{dat|2015|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151208100913/http://www.taiib.gov.lv/uploads/DZC_NP_2012_1_CP_401.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151208100913/http://www.taiib.gov.lv/uploads/DZC_NP_2012_1_CP_401.pdf |date={{dat|2015|12|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://railwayz.info/photolines/station/1833 401. kilometra ceļa posteņa fotogrāfijas] {{krieviski}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra}}

[[Kategorija:Naujenes pagasts]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Daugavpils—Indra stacijas un pieturas punkti]]</text>
      <sha1>3zdktvfvl7ap0e0fvbg2ms3a212h7m7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hella Vuolijoki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>253763</id>
    <revision>
      <id>3670574</id>
      <parentid>3412144</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:58:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: {{Cite web → {{tīmekļa atsauce (4), ref&gt;, → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8207" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Hella Vuolijoki
|         vārds_orig = ''Ella Marija Murrik''
|             attēls = Hella Wuolijoki, the director-general of Finnish Broadcasting Company 1944 -1949..jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1886
|         dz_mēnesis = 7
|           dz_diena = 22
|           dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Tāgeperas pagasts|td=Igaunija}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 1954
|          m_mēnesis = 2
|            m_diena = 2
|            m_vieta = {{vieta|Somija|Helsinki}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = 
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = Juhani Tervapāa, Felikss Tuli
|       nodarbošanās = [[Rakstniece]], [[dramaturgs|dramaturģe]]
| rakstīšanas valoda = 
|            periods = 
|              žanri = [[luga]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = drāmu cikls &quot;Niskavuori&quot;
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = medaļa ''Pro Finlandia''
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}

'''Hella Marija Vuolijoki''' ({{val|fi|Hella Maria Wuolijoki}}; dzimusi '''Ella Marija Murika''' ({{val|et|Ella Maria Murrik}}) {{dat|1886|6|22}}, mirusi {{dat|1954|2|2}}) bija [[Igaunija|igauņu]] izcelsmes [[Somija|somu]] rakstniece, ievērojama dramaturģe, vislabāk zināma kā drāmu cikla &quot;Niskavuori&quot; (''Niskavuori'') autore.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.teatterimuseo.fi/fi/|title=Teatterimuseo|website=www.teatterimuseo.fi}}&lt;/ref&gt; Viņa bija arī veiksmīga uzņēmēja un politiska persona. Draudzējās ar [[Bertolts Brehts|Bertoltu Brehtu]] un [[Maksims Gorkijs|Maksimu Gorkiju]]. Bijušais Somijas ārlietu ministrs un parlamenta loceklis Erkki Sakari Tuomioja (dzimis 1946. gada 1. jūlijā) ir viņas mazdēls.

== Biogrāfija ==
Ella Murika ir dzimusi [[Tāgeperas pagasts|Tāgeperas pagastā]] [[Igaunija|Igaunijā]]. Viņas tēvs Ernsts Muriks bija skolotājs un grāmatu veikala īpašnieks, bet māte Kadri Kogamēgi — lauksaimnieka meita. Mājās ģimene runāja [[Vācu valoda|vācu]] un [[Igauņu valoda|igauņu valodā]]. Ella ieguva vidējo izglītību [[Tartu]] un turpināja studijas [[Helsinki|Helsinku]] universitātē, ko pabeidza 1908. gadā. Jau skolas laikā viņas dažādus rakstus publicēja Igaunijas periodika. 1907. gadā viņa apprecējās ar [[Somija]]s parlamenta deputātu Sulo Vuolijoki (''Sulo Wuolijoki''; 1881-1957) un pieņēma Somijas pilsonību. Viņu laulība tika oficiāli šķirta 1924. gadā.

1910. gadā viņa sāka strādāt par direktori kokmateriālu uzņēmumā ''Carelia Timber co'' un no 1923. līdz 1931. gadam — uzņēmumā ''Aunuksen puuliike''. Pēc [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu kara]] (1918. gads) Vuolijoki savrupmāja Marlebekā (''Marlebäck'') Somijas dienvidos kļuva par [[Kreisa politika|kreiso]] intelektuāļu un politiķu tikšanās vietu. No 1931. līdz 1938. gadam viņa bija naftas uzņēmuma ''Suomen nafta''  valdes priekšsēdētāja.

Vuolijoki pirmo rakstu igauņu valodā lugu &quot;Bērnu nams&quot; (''Talulapsed'', 1912) bija iecerēts iestudēt teātrī, bet izrādes bija aizliegtas ar cara rīkojumu. Tai sekoja vairākas citas lugas ar politisku noskaņojumu, tai skaitā &quot;Ministri un komunisti&quot; (''Ministeri ja kommunisti'', 1933) un &quot;Likums un kārtība&quot; (''Laki ja järjestys'', 1933).

Kad vācu dramaturgs Bertolts Brehts ieradās Somijā 1940. gadā, viņš apmetās rakstnieces savrupmājā Marlebekā. Pēc Vuolijoki uzmetuma Brehts izveidoja savu satīrisko lugu &quot;Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati&quot; (''Herr Puntila und sein Knecht Matti'').

Vuolijoki bija daudz sakaru [[Eiropa]]s kreisajos lokos — viņas māsa bija precējusies ar britu komunistu līderi Radžani Palme Datu ({{val|en|Rajani Palme Dutt}}). Viņa tikās ar padomju diplomātu Borisu Jartsevu un leģendāro [[Aleksandra Kollontaja|Aleksandru Kollontaju]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Vuolijoki bija iesaistīta neoficiālās diplomātiskās sarunās ar [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]]. Viņa tika arestēta un apsūdzēta nodevībā. Tomēr viņai piespriesto [[nāves sods|nāves sodu]] vēlāk aizstāja ar [[mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]. Pirms Vuolijoki kara beigās tika atbrīvota, viņa paguva uzrakstīt daļu no savas autobiogrāfijas. Pēc kara Hella Vuolijoki iestājās [[Somijas komunistiskā partija|Somijas komunistiskajā partijā]], bija Somijas parlamenta locekle 1946.-1947. gadā, kā arī Somijas Tautas demokrātiskās savienības frakcijas līdere. 1945.—1949. gadā strādāja par Somijas radio direktori, kur ieskaņoja [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]], [[Henriks Ibsens|Henrika Ibsena]], [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] un Brehta darbus, kā arī viņas pašas sacerēto 29 sēriju ciklu &quot;Strādnieku ģimene&quot;, kas tika iedomāts kā pretstats buržuāziskās ģimenes [[arhetipam]]. 1946. gadā Somijas delegācijas sastāvā apmeklējot Padomju Savienību, viņa satika [[Josifs Staļins|Staļinu]], kuru aprakstīja vienā no savām vēstulēm kā &quot;vislielāko cilvēku pasaulē&quot;.

Pavisam Hella Vuolijoki uzrakstījusi 16 lugas. No tām ''Juurakon Hulda'' (1937),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/title/tt0029072/|title=Juurakon Hulda|date=1937. gada 17. okt.|via=IMDb}}&lt;/ref&gt; kas iznāca ar pseidonīmu Juhani Tervapāa, bija ar [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] apbalvotas romantiskās komēdijas &quot;Lauksaimnieka meita&quot; (1947)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://immortalephemera.com/29251/the-farmers-daughter-1947/|title=The Farmer’s Daughter (1947) Starring Loretta Young and Joseph Cotten|first=Academy Monday-Watch: ‘The Farmer’s Daughter’&amp;#124; Seminal Cinema Outfit|last=says|date=2013. gada 31. janv.|website=Immortal Ephemera}}&lt;/ref&gt; pamatā.

Viņas vispazīstamākais darbs ir ģimenes sāga &quot;Niskavuori&quot; (''Niskavuoren naiset'', ''Niskavuoren leipä'', ''Niskavuoren nuori emäntä'', ''Niskavuoren Heta'' un ''Entäs nyt, Niskavuori''). Šī teiksma apraksta vienas saimes lauku mājas dzīvi un tanī norisošos cīņu par varu starp vecajām un jaunajām sieviešu paaudzēm, no 1880. līdz 1940. gadam.

Rakstniece nomira 1954. gada 2. februārī Helsinkos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kirjasto.sci.fi/hellawuo.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|03|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130330171929/http://www.kirjasto.sci.fi/hellawuo.htm |archivedate={{dat|2013|03|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Latvijā Vuolijoki lugas &quot;Akmens ligzda&quot; (1958, 1976), &quot;Niskavuori maize&quot; (1964), &quot;Ardievu, Niskavuori!&quot; (1968), &quot;Niskavuori saimnieces jaunība&quot; (1973), &quot;Niskavuori Heta&quot; (1974) iestudējis [[Pēteris Lūcis]] [[Valmieras teātris|Valmieras teātrī]].

2011. gadā iznāca somu/amerikāņu filma ''Hella W'' Juhas Vuolijoki (''Juha Wuolijoki'') režijā. Tās sižets liek uzsvaru uz Vuolijoki dzīves periodu starp 1920. un 1940. gadiem un politisko intrigu, kas gandrīz maksāja galvenajai varonei dzīvību. Filmas režisors ir rakstnieces attāls radinieks no sānu līnijas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nordiskfilmogtvfond.com/news/stories/juha-wuolijoki-from-santa-to-hella-wuolijoki-biopic|title=Juha Wuolijoki - From Santa To Hella Wuolijoki Biopic|website=Nordisk Film &amp; TV Fond}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vuolijoki, Hella}}
[[Kategorija:1886. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1954. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Somijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Somijas komunistiskā partija]]
[[Kategorija:Somu rakstnieki]]
[[Kategorija:Somijas žurnālistes]]
[[Kategorija:Igaunijas žurnālistes]]
[[Kategorija:Valgas apriņķī dzimušie]]</text>
      <sha1>k5o78rh4qy6fgzetgddqywm8k6wqckd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas PSR mazā enciklopēdija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>256857</id>
    <revision>
      <id>3670513</id>
      <parentid>3361606</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:31:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Prieditis2012</username>
        <id>35105</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2000" xml:space="preserve">{{Grāmatas infokaste v2
| name             = &quot;Latvijas PSR mazā enciklopēdija&quot;
| attēls           = Latvijas PSR mazā enciklopēdija.JPG
| att_izm          = 
| image_caption    = &quot;Latvijas PSR mazā enciklopēdija&quot;
| author           = 
| title_orig       = 
| translator       = 
| illustrator      = 
| cover_artist     = 
| country          = [[Latvijas PSR]], {{URS}}
| language         = [[Latviešu valoda|Latviešu]]
| series           = 
| subject          = [[Latvija]]
| genre            = [[Enciklopēdija]]
| publisher        = 
| pub_date         = 
| izdota latviski  = 1967—1970
| media_type       = 
| pages            = 
| isbn             = 
| oclc             = 
| masa-izmērs      = 
| preceded_by      = 
| followed_by      = 
}}
'''&quot;Latvijas PSR mazā enciklopēdija&quot;''' ir reģionāla enciklopēdija, kas iznāca trīs sējumos no 1967. līdz 1970. gadam, vēl 1972. gadā iznāca &quot;Personu un priekšmetu alfabētiskais rādītājs&quot;.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|23}}&lt;/ref&gt; Enciklopēdijas kopējais metiens bija 50 tūkstoši eksemplāru.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Izdeva izdevniecība &quot;[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]]&quot;.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Enciklopēdiju sagatavoja [[Galvenā enciklopēdiju redakcija]], tika piesaistīti vairāk nekā 2000 autori un zinātniskie konsultanti.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Galvenais redaktors bija [[Vilis Samsons]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Kopā enciklopēdijā atrodami 12 175 šķirkļi, no kuriem 2876 šķirkļi bija cilvēku biogrāfijas, kā arī vairāk nekā 3000 krāsaini un melnbalti attēli un kartes.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Enciklopēdijā apkopota informācija par ar Latviju saistītām personām, vēsturi un citiem tematiem.
Autora koletīvs [[File:Mazā enciklop 2 lapa.jpg|thumb|Latvijas PSR mazās enciklopēdijas vāks]]

Enciklopēdijas saturu ietekmēja padomju ideoloģija.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas enciklopēdijas]]


{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas enciklopēdijas]]</text>
      <sha1>nyvk8zrehaw7sg6d2avwcna8grvpx01</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670514</id>
      <parentid>3670513</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:35:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Prieditis2012</username>
        <id>35105</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2004" xml:space="preserve">{{Grāmatas infokaste v2
| name             = &quot;Latvijas PSR mazā enciklopēdija&quot;
| attēls           = Latvijas PSR mazā enciklopēdija.JPG
| att_izm          = 
| image_caption    = &quot;Latvijas PSR mazā enciklopēdija&quot;
| author           = 
| title_orig       = 
| translator       = 
| illustrator      = 
| cover_artist     = 
| country          = [[Latvijas PSR]], {{URS}}
| language         = [[Latviešu valoda|Latviešu]]
| series           = 
| subject          = [[Latvija]]
| genre            = [[Enciklopēdija]]
| publisher        = 
| pub_date         = 
| izdota latviski  = 1967—1970
| media_type       = 
| pages            = 
| isbn             = 
| oclc             = 
| masa-izmērs      = 
| preceded_by      = 
| followed_by      = 
}}
'''&quot;Latvijas PSR mazā enciklopēdija&quot;''' ir reģionāla enciklopēdija, kas iznāca trīs sējumos no 1967. līdz 1970. gadam, vēl 1972. gadā iznāca &quot;Personu un priekšmetu alfabētiskais rādītājs&quot;.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|23}}&lt;/ref&gt; Enciklopēdijas kopējais metiens bija 50 tūkstoši eksemplāru.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Izdeva izdevniecība &quot;[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]]&quot;.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Enciklopēdiju sagatavoja [[Galvenā enciklopēdiju redakcija]], tika piesaistīti vairāk nekā 2000 autori un zinātniskie konsultanti.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Galvenais redaktors bija [[Vilis Samsons]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Kopā enciklopēdijā atrodami 12 175 šķirkļi, no kuriem 2876 šķirkļi bija cilvēku biogrāfijas, kā arī vairāk nekā 3000 krāsaini un melnbalti attēli un kartes.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Enciklopēdijā apkopota informācija par ar Latviju saistītām personām, vēsturi un citiem tematiem.
Redakcijas locekļi. [[File:Mazā enciklop 2 lapa.jpg|thumb|Latvijas PSR mazās enciklopēdijas vāks]]

Enciklopēdijas saturu ietekmēja padomju ideoloģija.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas enciklopēdijas]]


{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas enciklopēdijas]]</text>
      <sha1>2u7h5cqpw7r2kk3jrgtxvlpkir5gv8m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670557</id>
      <parentid>3670514</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:18:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Prieditis2012|Prieditis2012]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1900" xml:space="preserve">{{Grāmatas infokaste v2
| name             = &quot;Latvijas PSR mazā enciklopēdija&quot;
| attēls           = Latvijas PSR mazā enciklopēdija.JPG
| att_izm          = 
| image_caption    = &quot;Latvijas PSR mazā enciklopēdija&quot;
| author           = 
| title_orig       = 
| translator       = 
| illustrator      = 
| cover_artist     = 
| country          = [[Latvijas PSR]], {{URS}}
| language         = [[Latviešu valoda|Latviešu]]
| series           = 
| subject          = [[Latvija]]
| genre            = [[Enciklopēdija]]
| publisher        = 
| pub_date         = 
| izdota latviski  = 1967—1970
| media_type       = 
| pages            = 
| isbn             = 
| oclc             = 
| masa-izmērs      = 
| preceded_by      = 
| followed_by      = 
}}
'''&quot;Latvijas PSR mazā enciklopēdija&quot;''' ir reģionāla enciklopēdija, kas iznāca trīs sējumos no 1967. līdz 1970. gadam, vēl 1972. gadā iznāca &quot;Personu un priekšmetu alfabētiskais rādītājs&quot;.&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|23}}&lt;/ref&gt; Enciklopēdijas kopējais metiens bija 50 tūkstoši eksemplāru.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Izdeva izdevniecība &quot;[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]]&quot;.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

Enciklopēdiju sagatavoja [[Galvenā enciklopēdiju redakcija]], tika piesaistīti vairāk nekā 2000 autori un zinātniskie konsultanti.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Galvenais redaktors bija [[Vilis Samsons]].&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Kopā enciklopēdijā atrodami 12 175 šķirkļi, no kuriem 2876 šķirkļi bija cilvēku biogrāfijas, kā arī vairāk nekā 3000 krāsaini un melnbalti attēli un kartes.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt; Enciklopēdijā apkopota informācija par ar Latviju saistītām personām, vēsturi un citiem tematiem.

Enciklopēdijas saturu ietekmēja padomju ideoloģija.&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas enciklopēdijas]]


{{Latvija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas enciklopēdijas]]</text>
      <sha1>h65m0lfjhhdu5fzmq80kk16qfqg157o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Auzas (ģints)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>257478</id>
    <revision>
      <id>3670276</id>
      <parentid>2989858</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:32:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1600" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|      binomial = Avena
|        attēls = Avena fatua1.jpg
|    att_izmērs = 210px
| att_nosaukums = [[Vējauzas]] (''Avena fatua'')
|        valsts = Plantae
|     valsts_lv = Augi
|          tips = Magnoliophyta
|       tips_lv = Segsēkļi
|         klase = Liliopsida
|      klase_lv = Viendīgļlapji
|         rinda = Poales
|      rinda_lv = Graudzāļu rinda 
|        dzimta = Poaceae
|     dzimta_lv = Graudzāļu dzimta
|         ģints = Avena
|      ģints_lv = Auzas
|       ģints_r = Auzas (ģints)
|   kategorijas = nē
}}

'''Auzas''' (''Avena'') ir [[graudzāļu dzimta]]s ģints, kurā ir apvienota 21 suga. Kā kultūraugi tiek audzētas piecas sugas. Tās ir [[auzas|sējas auzas]] (''A. sativa''), [[Etiopijas auzas]] (''A. abyssinica''), [[Bizantijas auzas]] (''A. byzantina''), [[kailauzas]] (''A. nuda'') un [[velnauzas]] (''A. strigosa'').

Šajā ģintī ietilpst arī šādas sugas:
* [[akotainās auzas]] (''Avena barbata''),
* [[īsgraudu auzas]] (''Avena brevis''),
* [[Ķīnas auzas]] (''Avena chinensis''),
* [[ložņājošās auzas]] (''Avena prostrata''),
* [[Marokas auzas]] (''Avena maroccana''),
* [[Mērfija auzas]] (''Avena murphyi''),
* [[vējauzas]] (''Avena fatua''),
* [[Volgas auzas]] (''Avena volgensis''),
* ''[[Avena aemulans]]'',
* ''[[Avena clauda]]'',
* ''[[Avena eriantha]]'',
* ''[[Avena longiglumis]]'',
* ''[[Avena saxatilis]]'',
* ''[[Avena sterilis]]'',
* ''[[Avena vaviloviana]]'',
* ''[[Avena ventricosa]]''.

{{botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]
[[Kategorija:Auzas]]</text>
      <sha1>eyzm3e0gpoa1if6mkk7cpgortoxqw4h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Blaumaņa iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>262360</id>
    <revision>
      <id>3670279</id>
      <parentid>3432325</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:39:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3821" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Blaumaņa iela|Blaumaņa iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Blaumaņa iela
|attēls           = Blaumaņa iela Rīgā.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = {{Rīga}}
|priekšpilsēta    = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]
|apkaime          = [[Centrs (Rīga)|Centrs]]
|ielas garums     = 640 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[Bruģis]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Blaumaņa iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajonā]]. Blaumaņa iela sastāv no 2 braukšanas joslām, un tās kopējais garums ir 640 metri. Tagadējā ielas apbūve veidojās galvenokārt 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Dzīvojamā ēka (1896, arhitekts [[Kārlis Johans Felsko]]) Blaumaņa ielā 26 bija viena no pirmajām Rīgas īres mājām ar labiekārtotiem 3—4 istabu dzīvokļiem.

== Vēsture ==
[[Attēls:Maldoņa ģimnāzija Ņevas ielā.jpg|thumb|250px|left|[[Voldemārs Maldonis|Maldoņa]] ģimnāzija Ņevas ielā pirms Pirmā pasaules kara.]]
Izveidota kā '''Lielā Fūrmaņu iela''' ({{val|de|Grosse Fuhrmanns Strasse}}) pēc Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanas [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā. Par Mazo Fūrmaņu ielu dēvēja tagadējo [[Pērses iela (Rīga)|Pērses ielu]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s laikā 1885. gadā Lielo Fūrmaņu ielu pārdēvēja [[Ņeva]]s upes vārdā par '''Lielo Ņevas ielu''' ({{val|ru|Большая Невская улица}}), kādu laiku dēvēja arī par '''Ņevas ielu'''. 1923. gadā ielu pārdēvēja rakstnieka [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] vārdā, kurš 1906.—1907. gadā dzīvoja šīs ielas 8. namā.

== Ielu savienojumi ==
Blaumaņa iela sākas pie Brīvības ielas un beidzas krustojumā ar Marijas ielu un Aleksandra Čaka ielu, aiz kura sākas [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]]. Tā ir savienota ar šādām ielām:

* [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]]
* [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]]
* [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]]
* [[Aleksandra Čaka iela (Rīga)|Aleksandra Čaka iela]]/[[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]]

== Ēku attēli ==
&lt;gallery&gt;
Blaumaņu iela 3, Rīga.JPG|Blaumaņa iela 3, Rīga
Blaumaņu iela 5, Rīga.JPG|Blaumaņa iela 5
Blaumaņa iela 5a, Tērbatas iela 23 25 Rīga.jpg|Blaumaņa iela 5a, Tērbatas iela 23/25
Blaumaņu iela 6, Rīga.JPG|Blaumaņa iela 6
Blaumaņu iela 8, Rīga.JPG|Blaumaņa iela 8
Blaumaņu iela 11 13, Rīga.JPG|Blaumaņa iela 11/13
Blaumana iela 12a.jpg|Blaumana iela 12a
Blaumaņu iela 16 18, Rīga.JPG|Blaumaņa iela 16/18
Blaumaņu iela 17, Rīga.JPG|Blaumaņa iela 17
Blaumaņu iela 28, Rīga.JPG|Blaumaņa iela 28
Blaumaņu iela 29, Rīga.JPG|Blaumaņa iela 29
Blaumaņu iela 31, Rīga.JPG|Blaumaņa iela 31
Blaumaņu iela 34, Rīga.JPG|Blaumaņa iela 34
Blaumaņu iela 36, Rīga.JPG|Blaumaņa iela 36
Blaumaņu iela 38, Rīga.JPG|Blaumaņa iela 38
Centrs, Centra rajons, Rīga, Latvia - panoramio (172).jpg|
Spring 2009 in Riga. Houses in Kr.Barona str. - panoramio - Ainars Brūvelis.jpg|Blaumaņa ielas un Krišjāņa Barona ielas stūris 
Immeuble art nouveau (Riga) (7575139496).jpg|
 
Riga033.JPG|Riga033

Starp Dzirnavu un Blaumaņa ielām, Rīga, Latvia - panoramio.jpg|Starp Dzirnavu un Blaumaņa ielām
  
Перекресток Блауманя и Тербатас - panoramio.jpg|Blaumaņa ielas un Tērbatas ielas stūris

&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]
* [[Centrs (Rīga)|Centrs]]


{{Rīga-aizmetnis}}
{{ceļš-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}}

[[Kategorija:Ielas Rīgas centrā]]</text>
      <sha1>rnova1iymhu7buuz764gscy014g3r9d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilhelms fon Firkss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>276114</id>
    <revision>
      <id>3670470</id>
      <parentid>3561929</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:44:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4738" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Vilhelms fon Firkss
| attēls              =Frikss.png
| amats               =[[Saeima]]s deputāts
| dzim_dati           ={{dat|1870|08|14}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Krievijas impērija|Kauņas guberņa|td=Lietuva}}
| mir_dati            ={{mdv|1933|12|10|1870|08|14}}
| mir_vieta           ={{vieta|Latvija|Rīga}}
| tautība             =[[vācbaltieši|vācbaltietis]]
| partija             =[[Vācbaltu tautas partija]]
| dzīvesb             =
| profesija           =ģeologs
| alma_mater          =[[Freiburgas Universitāte]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}
'''Vilhelms Frīdrihs Kārlis fon Firkss''' ({{val-de|Wilhelm Friedrich Karl von Fircks}}; {{dat|1870|08|14|N|bez}} — {{dat|1933|12|10|N|bez}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] barons, ģeologs un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]], [[1. Saeima|1.]], [[2. Saeima|2.]], [[3. Saeima|3.]] un [[4. Saeima]]s deputāts. Pārstāvējis [[Vācbaltu tautas partija|Vācbaltu tautas partiju]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1870|08|14||bez}} Retingenes muižā [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]] (tagad Ritine, [[Mažeiķu rajona pašvaldība|Mažeiķu rajonā]], [[Lietuva|Lietuvā]]).&lt;ref&gt;[http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000602/images/index.html?id=00000602&amp;groesser=&amp;fip=fsdrxdsydeayaxdsydxdsydxdsydenxdsydewqxdsyd&amp;no=24&amp;seite=94 Stavenhagen, Oscar. Genealogisches Handbuch der kurlandischen Ritterschaft. - Bd.1. - Gorlitz, 1939. - 79.lpp]&lt;/ref&gt; No 1884. līdz 1891. gadam mācījās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]]. No 1891. līdz 1892. gadam [[Narva|Narvā]] dienēja dragūnu pulkā. 1892. gadā devās studēt uz [[Freiburgas Universitāte|Freiburgas Universitāti]], kur 1897. gadā ieguva kalnu inženiera diplomu. 1898. gadā kļuva par svina, antimona un sudraba raktuves vadītāju [[Serbija|Serbijā]]. 1901. gadā pārcēlās uz Spāniju, kur kļuva par svina, sudraba un dzelzs raktuvju vadītāju. No 1903. līdz 1917. gadam bija platīna un zelta raktuvju vadītājs [[Urāli|Urālos]]. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas atgriezās Latvijā.

Darbojās [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Baltiešu-vācu Nacionālajā komitejā]], bijis [[Vācbaltu tautas partija]]s vadītājs. Tika ievēlēts visos [[Latvijas Republika]]s parlamentos: [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]] (1920), [[1. Saeima|1. Saeimā]] (1922), [[2. Saeima|2. Saeimā]] (1925), [[3. Saeima|3. Saeimā]] (1928) un  [[4. Saeima|4. Saeimā]] (1931). Kopā ar citu vācbaltu partiju deputātiem veidoja vienotu frakciju.

1933. gada oktobrī veselības problēmu dēļ atteicās no Saeimas deputāta mandāta, viņu nomainīja [[Kārlis Kellers]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Dep. V. Firkss atsakās no mandāta | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1933. gada 20. oktobrī | accessdate = 2015. gada 17. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1933n237{{!}}article:DIVL48{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1933n237{{!}}article:DIVL48{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt; 

Miris {{dat|1933|12|10||bez}}. Apglabāts {{dat||12|16||bez}} [[Vārves pagasts|Vārves pagasta]] [[Pasiekste]]s kapos.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | title = Barons Firkss apglabāts latviski, kā tas Kurzemes muižniekam piederas | publisher = Pēdējā Brīdī | date = 1933. gada 20. decembrī | accessdate = 2015. gada 17. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pebr1933n288b{{!}}article:DIVL318{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_pebr1933n288b{{!}}article:DIVL318{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Satversmes sapulce}}
{{1. Saeima}}
{{2. Saeima}}
{{3. Saeima}}
{{4. Saeima}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Firkss, Vilhelms fon}}
[[Kategorija:1870. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1933. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Firksi|Vilhelms fon Firkss]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Vācbaltu tautas partijas politiķi]]
[[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]]
[[Kategorija:1. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:2. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:3. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:4. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>gddw0vcubnrh5qt2ec20qybtmxtndj0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilhelms fon Līvens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>284745</id>
    <revision>
      <id>3670468</id>
      <parentid>3669931</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:39:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4988" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Vilhelms Heinrihs fon Līvens
|     vārds_orig = ''Wilhelm Heinrich von Lieven''
|         attēls = PGRS 1 048 Lieven - crop.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1800 
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = Līves muiža, [[Kurzemes guberņa]] (tagad [[Daugmales pagasts]], {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1880
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 2
|        m_vieta = [[Sanktpēterburga]], {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]] 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[vācbaltietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = Kārlis Georgs fon Līvens (1778—1836), Šarlote Luīze Kristiāna fon Zaina-Vitgenšteina-Hohenšteina (1778—1849)
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Marija Sablukova (1814—1878)
|          bērni = Sofija (1844—1855), Katrīna (1848—1849), Helēna (1851—1869), Nikolajs (1854—1874)
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā 
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] 
|  dienesta_laiks = 1821.—1864. 
|          valsts = {{flaga|Krievija}} 
|       struktūra = sauszemes bruņotie spēki
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Krievu—turku karš (1828—1829)]], [[Novembra sacelšanās]] (1830—1831), 
|     apbalvojumi = 
|       izglītība = 
|      cits_darbs =  
}}
}}

'''Vilhelms Heinrihs fon Līvens''' ({{val|de|Wilhelm Heinrich Freiherr von Lieven}}, 1800—1880) bija kara topogrāfs, [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas [[ģenerālis]] (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un Rīgas ģenerālgubernators (1861—1864). [[Pavasaru muiža]]s (''Pawassern'') īpašnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1799.&lt;ref&gt;[https://bbld.de/GND136710018 Lieven, Wilhelm* Heinrich Bar. v. (1799-1880)] Baltische Historische Kommission (BHK), 2022&lt;/ref&gt; vai 1800. gada 29. septembrī [[Līves muiža]]s (''Dünhof'') īpašnieka Kārļa fon Līvena ģimenē, cēlies no senas [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas [[Līveni]]em. Mācījās [[Tērbatas ģimnāzija|Tērbatas ģimnāzijā]] (1814-1817), studēja [[Tērbatas Universitāte]]s Militāro zinību fakultātē (1817—1819), pēc tam [[Štutgartes Universitāte|Štutgartes]] un [[Parīzes Universitāte|Parīzes]] universitātēs.

1821. gadā iestājās Krievijas impērijas karadienestā, kļuva par praporščiku (1823), nodarbojās ar kara topogrāfiju. 1825. gadā V. Līvens piedalījās krievu karaspēka ekspedīcijā uz [[Vidusāzija|Vidusāziju]], pēc atgriešanās viņu 1826. gadā paaugstināja par podporučiku, bet 1827. gada par poručiku. [[Krievu—turku karš (1828—1829)|Krievu—turku kara (1828—1829)]] laikā piedalījās kaujās pie [[Varna]]s, Silistrijas, Šumlas un Enosas, paaugstināts par štāba kapteini.

1830.—1831. gadā piedalījās [[Novembra sacelšanās]] apspiešanā Polijā, 1832. gadā iecelts par Krievijas impērijas armijas 1. gvardes kājnieku divīzijas kvartīrmeisteru. 1833. gadā viņu nosūtīja diplomātiskā misijā uz Osmaņu impēriju, 1834. gadā paaugstināja par pulkvedi, 1836. gadā par Krievijas impērijas ķeizara [[Nikolajs I|Nikolaja I]] flīģeļadjutantu. 1835. gadā V. Līvens apprecējās ar ģenerālleitnanta Aleksandra Sablukova meitu Mariju.

1842. gadā viņam piešķīra ģenerālmajora, 1849. gadā ģenerālleitnanta pakāpi un iecēla par Ģenerālštāba akadēmijas padomes locekli. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā bija Baltijas jūras piekrastes aizsardzības komisijas loceklis. No 1855. gada bija Kara topogrāfu korpusa priekšnieks. 1856.—1857. gadā darbojās Baltijas guberņu agrārās reformas komitejā (''Остзейский комитет'').
1861. gadā viņu paaugstināja par infantērijas ģenerāli un iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru un Baltijas kara apgabala priekšnieku, 1863. gadā par Krievijas impērijas Valsts padomes locekli.&lt;ref&gt;[https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%92%D0%AD/%D0%92%D0%A2/%D0%9B%D0%B8%D0%B2%D0%B5%D0%BD ВЭ/ВТ/Ливен]&lt;/ref&gt; 1864. gadā pēc paša vēlēšanās atbrīvots no ģenerālgubernatora amata.

Miris 1880. gada 2. februārī Pēterburgā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1861—1864| pēc = [[Pēteris Šuvalovs]]}}
{{kastes beigas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Līvens, Vilhelms}}
[[Kategorija:Latvijas dižciltīgie]]
[[Kategorija:Līveni|Vilhelms]]
[[Kategorija:Vācbaltieši|Līvens, Vilhelms]]
[[Kategorija:Ķekavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vidzemes gubernatori]]</text>
      <sha1>5mf5i5xq47gtzlq1b8vzwq0w1j8wlz4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670469</id>
      <parentid>3670468</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:39:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4988" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Vilhelms Heinrihs fon Līvens
|     vārds_orig = ''Wilhelm Heinrich von Lieven''
|         attēls = PGRS 1 048 Lieven - crop.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1800 
|     dz_mēnesis = 9
|       dz_diena = 29
|       dz_vieta = Līves muiža, [[Kurzemes guberņa]] (tagad [[Daugmales pagasts]], {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1880
|      m_mēnesis = 2
|        m_diena = 2
|        m_vieta = [[Sanktpēterburga]], {{flaga|Krievija}} [[Krievijas impērija]] 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[vācbaltietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = Kārlis Georgs fon Līvens (1778—1836), Šarlote Luīze Kristiāna fon Zaina-Vitgenšteina-Hohenšteina (1778—1849)
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Marija Sablukova (1814—1878)
|          bērni = Sofija (1844—1855), Katrīna (1848—1849), Helēna (1851—1869), Nikolajs (1854—1874)
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā 
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] 
|  dienesta_laiks = 1821.—1864. 
|          valsts = {{flaga|Krievija}} 
|       struktūra = sauszemes bruņotie spēki
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = [[Krievu—turku karš (1828—1829)]], [[Novembra sacelšanās]] (1830—1831), 
|     apbalvojumi = 
|       izglītība = 
|      cits_darbs =  
}}
}}

'''Vilhelms Heinrihs fon Līvens''' ({{val|de|Wilhelm Heinrich Freiherr von Lieven}}, 1800—1880) bija kara topogrāfs, [[Krievijas impērija]]s armijas infantērijas [[ģenerālis]] (1859), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. [[Baltijas provinces|Baltijas guberņu]] un Rīgas ģenerālgubernators (1861—1864). [[Pavasara muiža]]s (''Pawassern'') īpašnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1799.&lt;ref&gt;[https://bbld.de/GND136710018 Lieven, Wilhelm* Heinrich Bar. v. (1799-1880)] Baltische Historische Kommission (BHK), 2022&lt;/ref&gt; vai 1800. gada 29. septembrī [[Līves muiža]]s (''Dünhof'') īpašnieka Kārļa fon Līvena ģimenē, cēlies no senas [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas [[Līveni]]em. Mācījās [[Tērbatas ģimnāzija|Tērbatas ģimnāzijā]] (1814-1817), studēja [[Tērbatas Universitāte]]s Militāro zinību fakultātē (1817—1819), pēc tam [[Štutgartes Universitāte|Štutgartes]] un [[Parīzes Universitāte|Parīzes]] universitātēs.

1821. gadā iestājās Krievijas impērijas karadienestā, kļuva par praporščiku (1823), nodarbojās ar kara topogrāfiju. 1825. gadā V. Līvens piedalījās krievu karaspēka ekspedīcijā uz [[Vidusāzija|Vidusāziju]], pēc atgriešanās viņu 1826. gadā paaugstināja par podporučiku, bet 1827. gada par poručiku. [[Krievu—turku karš (1828—1829)|Krievu—turku kara (1828—1829)]] laikā piedalījās kaujās pie [[Varna]]s, Silistrijas, Šumlas un Enosas, paaugstināts par štāba kapteini.

1830.—1831. gadā piedalījās [[Novembra sacelšanās]] apspiešanā Polijā, 1832. gadā iecelts par Krievijas impērijas armijas 1. gvardes kājnieku divīzijas kvartīrmeisteru. 1833. gadā viņu nosūtīja diplomātiskā misijā uz Osmaņu impēriju, 1834. gadā paaugstināja par pulkvedi, 1836. gadā par Krievijas impērijas ķeizara [[Nikolajs I|Nikolaja I]] flīģeļadjutantu. 1835. gadā V. Līvens apprecējās ar ģenerālleitnanta Aleksandra Sablukova meitu Mariju.

1842. gadā viņam piešķīra ģenerālmajora, 1849. gadā ģenerālleitnanta pakāpi un iecēla par Ģenerālštāba akadēmijas padomes locekli. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā bija Baltijas jūras piekrastes aizsardzības komisijas loceklis. No 1855. gada bija Kara topogrāfu korpusa priekšnieks. 1856.—1857. gadā darbojās Baltijas guberņu agrārās reformas komitejā (''Остзейский комитет'').
1861. gadā viņu paaugstināja par infantērijas ģenerāli un iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru un Baltijas kara apgabala priekšnieku, 1863. gadā par Krievijas impērijas Valsts padomes locekli.&lt;ref&gt;[https://ru.wikisource.org/wiki/%D0%92%D0%AD/%D0%92%D0%A2/%D0%9B%D0%B8%D0%B2%D0%B5%D0%BD ВЭ/ВТ/Ливен]&lt;/ref&gt; 1864. gadā pēc paša vēlēšanās atbrīvots no ģenerālgubernatora amata.

Miris 1880. gada 2. februārī Pēterburgā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1861—1864| pēc = [[Pēteris Šuvalovs]]}}
{{kastes beigas}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Līvens, Vilhelms}}
[[Kategorija:Latvijas dižciltīgie]]
[[Kategorija:Līveni|Vilhelms]]
[[Kategorija:Vācbaltieši|Līvens, Vilhelms]]
[[Kategorija:Ķekavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vidzemes gubernatori]]</text>
      <sha1>e8xho7g4obo49cmyzavnxp8dxndjwgf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>3670461</id>
      <parentid>3670022</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:05:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11042" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
&lt;!--7. datums
--&gt;|7={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?
&lt;!--8. datums
--&gt;|8={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?
&lt;!--9. datums
--&gt;|9={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kārnegija zāle]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?
&lt;!--10. datums
--&gt;|10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?
&lt;!--11. datums
--&gt;|11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt;}} pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?
&lt;!--12. datums
--&gt;|12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt;}} tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?
&lt;!--13. datums
--&gt;|13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm?
&lt;!--14. datums
--&gt;|14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas &quot;Likums un kārtība&quot; kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz '''&quot;[[Katram un katrai]]&quot;''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju?
* ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas?
&lt;!--15. datums
--&gt;|15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]]}}
* ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā UPC svītrkods)&lt;/small&gt;}} pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete?
&lt;!--16. datums
--&gt;|16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>dehra7ngkz7v44a2y6zn887l4n1elfq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana/Nozīmju atdalīšanas lapas ar saitēm</title>
    <ns>102</ns>
    <id>289537</id>
    <revision>
      <id>3670450</id>
      <parentid>3668006</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:01:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179704" xml:space="preserve">{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}}
Šajā lapā apkopotas tās nozīmju atdalīšanas lapas, uz kurām ir saites citos Vikipēdijas rakstos. [[Vikipēdija:Nozīmju atdalīšana/Lapas ar saitēm|Šeit]] ir apkopoti Vikipēdijas raksti, kurās ir saites '''no''' nozīmju atdalīšanas lapām.

__TOC__

== Informācija ==
&lt;!-- INFO START --&gt;
* Avots: [[quarry:query/2951]]
* Atjaunināšanas brīdis: 2022. gada 15. augusts plkst. 03:01:12
* Kopējais skaits datu atjaunināšanas brīdī: 4610
&lt;!-- INFO END --&gt;

== Saraksts ==
&lt;!-- LIST START --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Nozīmju atdalīšanas lapa !! Saites uz pašu lapu !! Pāradresāciju skaits !! Visas saites uz lapu
|-
| [[Daugava (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 4 || 62
|-
| [[Aizsargs (basketbols)]] || 58 || 2 || 58
|-
| [[Magnuss]] || 55 || 1 || 56
|-
| [[Galatasaray]] || 9 || 1 || 54
|-
| [[Krievu—turku kari]] || 25 || 4 || 52
|-
| [[Lozdova]] || 50 || 0 || 50
|-
| [[Niedre]] || 50 || 0 || 50
|-
| [[Itālijas A sērija]] || 48 || 1 || 50
|-
| [[Taivāna]] || 48 || 1 || 48
|-
| [[Pianists]] || 45 || 0 || 45
|-
| [[Vjatka]] || 44 || 0 || 44
|-
| [[Alkohols]] || 44 || 1 || 44
|-
| [[Kolivaņa]] || 43 || 0 || 43
|-
| [[Satversme (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 43
|-
| [[Adele]] || 41 || 0 || 41
|-
| [[Kapteinis]] || 41 || 1 || 41
|-
| [[Atmoda]] || 40 || 0 || 40
|-
| [[Frankfurte]] || 40 || 1 || 40
|-
| [[Polijas karaliste]] || 35 || 1 || 39
|-
| [[Rīgas ielu uzskaitījums]] || 38 || 0 || 38
|-
| [[Sloka]] || 38 || 0 || 38
|-
| [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot;]] || 21 || 4 || 38
|-
| [[Krokodili]] || 13 || 4 || 38
|-
| [[Kursa]] || 36 || 2 || 37
|-
| [[Augšzeme]] || 36 || 0 || 36
|-
| [[Zāra]] || 32 || 1 || 36
|-
| [[Skulte]] || 35 || 0 || 35
|-
| [[Bertolds]] || 34 || 0 || 34
|-
| [[Eirolīga]] || 32 || 2 || 34
|-
| [[Jugla]] || 33 || 1 || 33
|-
| [[Reihstāgs]] || 31 || 1 || 33
|-
| [[Konstruktīvisms]] || 32 || 0 || 32
|-
| [[Priede]] || 32 || 0 || 32
|-
| [[Eiropietis]] || 7 || 1 || 32
|-
| [[Itālijas karaliste]] || 25 || 1 || 31
|-
| [[OHL]] || 30 || 0 || 30
|-
| [[Spilve]] || 19 || 3 || 30
|-
| [[Dzimta]] || 28 || 0 || 28
|-
| [[EDT]] || 28 || 0 || 28
|-
| [[Egle]] || 28 || 0 || 28
|-
| [[Kustība]] || 28 || 0 || 28
|-
| [[Vide]] || 28 || 0 || 28
|-
| [[CST]] || 27 || 0 || 27
|-
| [[C (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27
|-
| [[Kastīlija]] || 27 || 0 || 27
|-
| [[S (nozīmju atdalīšana)]] || 27 || 0 || 27
|-
| [[Cena]] || 27 || 1 || 27
|-
| [[Modelis]] || 27 || 1 || 27
|-
| [[Helsinku IFK]] || 4 || 3 || 27
|-
| [[A (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[B (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[D (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[E (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[F (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[G (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[H (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[Kongo]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[Serie A]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[T (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[Z (nozīmju atdalīšana)]] || 26 || 0 || 26
|-
| [[Ass]] || 26 || 1 || 26
|-
| [[Dekāns]] || 25 || 1 || 26
|-
| [[Vendi]] || 25 || 1 || 26
|-
| [[Bērziņš]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[I (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[J (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[K (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[L (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[M (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[N (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[O (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[P (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Q (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[R (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[U (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[V (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[W (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Y (nozīmju atdalīšana)]] || 25 || 0 || 25
|-
| [[Mena]] || 25 || 1 || 25
|-
| [[Jupiters]] || 24 || 2 || 25
|-
| [[Tamperes &quot;Ilves&quot;]] || 24 || 2 || 25
|-
| [[Ohaio]] || 23 || 2 || 25
|-
| [[Britānija]] || 24 || 0 || 24
|-
| [[Zāle]] || 24 || 0 || 24
|-
| [[Programma]] || 24 || 1 || 24
|-
| [[Bērzs]] || 23 || 0 || 23
|-
| [[Flote]] || 23 || 0 || 23
|-
| [[Hanovere]] || 23 || 0 || 23
|-
| [[Kosa]] || 23 || 0 || 23
|-
| [[Lapa]] || 23 || 0 || 23
|-
| [[Lācis]] || 23 || 0 || 23
|-
| [[Ontario]] || 23 || 0 || 23
|-
| [[Ziemeļu rajons]] || 23 || 0 || 23
|-
| [[Uzbrucējs (basketbols)]] || 23 || 2 || 23
|-
| [[Dālderi]] || 22 || 1 || 23
|-
| [[Pupa]] || 5 || 2 || 23
|-
| [[Punkts]] || 22 || 0 || 22
|-
| [[Vasks]] || 22 || 1 || 22
|-
| [[Satori]] || 22 || 2 || 22
|-
| [[Valensija]] || 21 || 1 || 22
|-
| [[Centrs]] || 21 || 0 || 21
|-
| [[Darbs]] || 21 || 0 || 21
|-
| [[Pāvils I]] || 21 || 0 || 21
|-
| [[Grodņas &quot;Neman&quot;]] || 20 || 3 || 21
|-
| [[Ķermenis]] || 2 || 1 || 21
|-
| [[KG]] || 1 || 1 || 21
|-
| [[Baltezers]] || 20 || 0 || 20
|-
| [[Citadele]] || 20 || 0 || 20
|-
| [[Krūtis]] || 20 || 0 || 20
|-
| [[Sudžou]] || 20 || 4 || 20
|-
| [[Zīle (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 20
|-
| [[Augstums]] || 19 || 0 || 19
|-
| [[Dāvis Sīmanis]] || 19 || 0 || 19
|-
| [[Harmonija]] || 19 || 0 || 19
|-
| [[Leona]] || 19 || 0 || 19
|-
| [[Zosēni]] || 19 || 2 || 19
|-
| [[Ķēdaiņu &quot;Nevežis&quot;]] || 7 || 7 || 19
|-
| [[Analīze]] || 18 || 0 || 18
|-
| [[Fantāzija]] || 18 || 0 || 18
|-
| [[Fronte]] || 18 || 0 || 18
|-
| [[Ikona]] || 18 || 0 || 18
|-
| [[Labradora]] || 18 || 0 || 18
|-
| [[Mikronēzija]] || 18 || 0 || 18
|-
| [[Polarizācija]] || 18 || 0 || 18
|-
| [[Birži]] || 18 || 1 || 18
|-
| [[Maskavas CSKA]] || 9 || 2 || 18
|-
| [[Perkusija]] || 1 || 1 || 18
|-
| [[Cīņa]] || 17 || 0 || 17
|-
| [[Morfoloģija]] || 17 || 0 || 17
|-
| [[Starptautiskā hokeja līga]] || 17 || 0 || 17
|-
| [[Rase]] || 17 || 1 || 17
|-
| [[Liepa]] || 16 || 1 || 17
|-
| [[Stokholmas AIK]] || 14 || 2 || 17
|-
| [[Blagoveščenska]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Forele]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Lācīši]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Maģistrs]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Mērķis]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Ordenis]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Ēriks Jēkabsons]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Ķēniņš]] || 16 || 0 || 16
|-
| [[Kordova]] || 16 || 1 || 16
|-
| [[Terehova]] || 16 || 1 || 16
|-
| [[Eglaine]] || 14 || 2 || 16
|-
| [[Jaunais vilnis]] || 11 || 4 || 16
|-
| [[Bass]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Grupa]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Gustavs Ādolfs]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[MHL]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Muižnieks]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Naturālisms]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Robeža]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Soda]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Svētais Miķelis]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Varonis]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Ķirzaka]] || 15 || 0 || 15
|-
| [[Salas pagasts]] || 15 || 1 || 15
|-
| [[Silene]] || 15 || 1 || 15
|-
| [[Dubultzvaigzne]] || 15 || 2 || 15
|-
| [[1. maršruts]] || 15 || 3 || 15
|-
| [[Pavadonis]] || 13 || 1 || 15
|-
| [[Telavivas &quot;Maccabi&quot;]] || 12 || 2 || 15
|-
| [[Balodis]] || 8 || 1 || 15
|-
| [[Rušenica]] || 2 || 1 || 15
|-
| [[BAS]] || 14 || 0 || 14
|-
| [[Fāze]] || 14 || 0 || 14
|-
| [[Jānis Kalniņš]] || 14 || 0 || 14
|-
| [[Konstrukcija]] || 14 || 0 || 14
|-
| [[Loks]] || 14 || 0 || 14
|-
| [[PDF]] || 14 || 0 || 14
|-
| [[Potenciāls]] || 14 || 0 || 14
|-
| [[Zagorci]] || 14 || 0 || 14
|-
| [[Hart]] || 14 || 1 || 14
|-
| [[Eiropas kauss]] || 14 || 3 || 14
|-
| [[Tēviņi]] || 14 || 3 || 14
|-
| [[Maskavas &quot;Spartak&quot;]] || 11 || 2 || 14
|-
| [[Aizeja Tomass]] || 5 || 5 || 14
|-
| [[Mārka (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 5 || 14
|-
| [[Grunts]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Igaunis]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Mazjumpravas muiža]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Pakalni]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Pretestība]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Pundurzvaigzne]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Pērkons]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Satversmes sapulce]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Vēzis]] || 13 || 0 || 13
|-
| [[Berģi]] || 13 || 1 || 13
|-
| [[Ogle]] || 13 || 1 || 13
|-
| [[Pilskalnes pagasts]] || 13 || 1 || 13
|-
| [[Upmale]] || 13 || 1 || 13
|-
| [[Bukulti]] || 13 || 3 || 13
|-
| [[Dubulti]] || 11 || 1 || 13
|-
| [[Amerikas basketbola asociācija]] || 11 || 4 || 13
|-
| [[Jurajs Mikūšs]] || 9 || 7 || 13
|-
| [[Cīrulīši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 13
|-
| [[Grava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 13
|-
| [[Allsvenskan]] || 12 || 0 || 12
|-
| [[Atpūta]] || 12 || 0 || 12
|-
| [[Dzirciems]] || 12 || 0 || 12
|-
| [[Funkcionālisms]] || 12 || 0 || 12
|-
| [[Griķi]] || 12 || 0 || 12
|-
| [[Jānis Bērziņš]] || 12 || 0 || 12
|-
| [[Producents]] || 12 || 0 || 12
|-
| [[Pulveris]] || 12 || 0 || 12
|-
| [[Pupiņas]] || 12 || 0 || 12
|-
| [[Sakari]] || 12 || 0 || 12
|-
| [[Mežciems]] || 12 || 1 || 12
|-
| [[Pop]] || 12 || 1 || 12
|-
| [[Puslode]] || 12 || 1 || 12
|-
| [[West]] || 12 || 1 || 12
|-
| [[Jumprava]] || 12 || 2 || 12
|-
| [[Ella]] || 10 || 1 || 12
|-
| [[Rīgas Garīgais seminārs]] || 10 || 1 || 12
|-
| [[Hieroglifi]] || 8 || 1 || 12
|-
| [[Solaris]] || 8 || 1 || 12
|-
| [[Mācītājmuiža]] || 7 || 1 || 12
|-
| [[Pasaules karš (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 2 || 12
|-
| [[Ceplis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 12
|-
| [[Aleksandrs I]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Anžū]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Bērzvalks]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[CHL]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Delta]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Dole]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Jānis Krūmiņš]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Lāčupīte]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Membrāna]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Okinava]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Roze]] || 11 || 0 || 11
|-
| [[Karte]] || 11 || 1 || 11
|-
| [[Bāta]] || 11 || 3 || 11
|-
| [[Laplata]] || 10 || 1 || 11
|-
| [[Niša]] || 10 || 1 || 11
|-
| [[Luāra]] || 10 || 2 || 11
|-
| [[Pūces]] || 10 || 2 || 11
|-
| [[Brasla]] || 8 || 2 || 11
|-
| [[Čečenijas kari]] || 8 || 3 || 11
|-
| [[Aizsargs]] || 4 || 2 || 11
|-
| [[Šlēsviga]] || 4 || 2 || 11
|-
| [[Celms (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 11
|-
| [[Zvejnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 11
|-
| [[Apgaismība]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[CART]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Ferdinands I]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Fokuss]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Hors]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Integrācija]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Intervāls]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Izlāde]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Jānis Blūms]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Kira]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Komo]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Landrāts]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Meirāni]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Nacionālā apvienība]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Rinda]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Rīgas birža]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Sia]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Svjatoslavs]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Vārme]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Ģints]] || 10 || 0 || 10
|-
| [[Briedis]] || 10 || 1 || 10
|-
| [[Kapupe]] || 10 || 1 || 10
|-
| [[Straume]] || 10 || 1 || 10
|-
| [[Vabole]] || 10 || 1 || 10
|-
| [[Jaunmuiža]] || 10 || 2 || 10
|-
| [[2. maršruts]] || 10 || 3 || 10
|-
| [[Kokaugs]] || 9 || 1 || 10
|-
| [[Pols]] || 9 || 1 || 10
|-
| [[Rūnas]] || 9 || 1 || 10
|-
| [[Zemgales vidusskola]] || 9 || 1 || 10
|-
| [[Kruki]] || 9 || 3 || 10
|-
| [[Utis]] || 8 || 1 || 10
|-
| [[Kalvīša Ministru kabinets]] || 8 || 2 || 10
|-
| [[Kalnamuiža]] || 7 || 1 || 10
|-
| [[Intonācija]] || 7 || 2 || 10
|-
| [[Adriāns (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 2 || 10
|-
| [[US]] || 3 || 2 || 10
|-
| [[Strēlnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 10
|-
| [[Sviestbeka]] || 2 || 2 || 10
|-
| [[Andrejs Bērziņš]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Baltica]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Bovē]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[DTM]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Emisija]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Ferdinands II]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Figūra]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Goba]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Graudzāles]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Ibērija]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Inhibitors]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Jūgu purvs]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Klasifikācija]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Komisārs]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Korpuss]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Luknas ezers]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Madonna]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Melnupe]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Melnupīte]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Motīvs]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Muižnieki]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Padomju Latvija]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[RPI]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Rīgas aplenkums]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Skala]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Skuja]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Skujas]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Svētais Staņislavs]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Valis]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Viktors Kalniņš]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Vītols]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Zunds]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Ņūkāsla]] || 9 || 0 || 9
|-
| [[Garoza]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[IOC]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Jaunciems]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Mirnija]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Sergejs Makarovs]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Ēriks Gustafsons]] || 9 || 1 || 9
|-
| [[Aleksandrs Golovins]] || 9 || 2 || 9
|-
| [[Džonsons]] || 9 || 2 || 9
|-
| [[Jaunā muiža]] || 9 || 2 || 9
|-
| [[Malta (nozīmju atdalīšana)]] || 9 || 2 || 9
|-
| [[Norfolka]] || 9 || 2 || 9
|-
| [[Džunšaņa]] || 9 || 3 || 9
|-
| [[Johans Štrauss]] || 9 || 3 || 9
|-
| [[Maskavas &quot;Dinamo&quot;]] || 9 || 3 || 9
|-
| [[Nelsona šaurums]] || 9 || 9 || 9
|-
| [[Aizkraukles draudzes novads]] || 8 || 1 || 9
|-
| [[Austrumu fronte]] || 8 || 1 || 9
|-
| [[Pierādījums]] || 8 || 1 || 9
|-
| [[Vaivads]] || 8 || 1 || 9
|-
| [[Sadursme]] || 8 || 2 || 9
|-
| [[Ladoga]] || 7 || 1 || 9
|-
| [[Kompjeņas pamiers]] || 7 || 2 || 9
|-
| [[Madrides &quot;Real&quot;]] || 5 || 2 || 9
|-
| [[Bruņukuģis &quot;Potjomkins&quot; (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 5 || 9
|-
| [[Apollo]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Asari]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Balkāni]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Baznīca]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Bāze]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Daumants Kalniņš]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Domēns]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Elements]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[GPU]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Izziņa]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Jānis Ozols]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Kaija]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Kapacitāte]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Kaļķi]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Kodols]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Lauks]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Līčupīte]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Mazā Daugava]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Mellupe]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Mikolajivas rajons]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Mstislavs Vladimirovičs]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Ostrova]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Ostrovas apriņķis]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Panteons]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Po]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Pērļupe]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Pēterupe]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Raipole]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Salna pavasarī]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Senators]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Sharp]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Zilonis]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Ērglis]] || 8 || 0 || 8
|-
| [[Adamova]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[CD]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Grāds]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Lilaste]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Riki]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Ērgļi]] || 8 || 1 || 8
|-
| [[Aleksandrs]] || 8 || 2 || 8
|-
| [[Krūmiņupīte]] || 8 || 2 || 8
|-
| [[Priedaine]] || 8 || 2 || 8
|-
| [[6. maršruts]] || 8 || 3 || 8
|-
| [[Franks]] || 8 || 3 || 8
|-
| [[Jelgava (nozīmju atdalīšana)]] || 8 || 5 || 8
|-
| [[Gvadalahara]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[Neptūns]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[Svēte]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[Valters]] || 7 || 1 || 8
|-
| [[ASK]] || 7 || 2 || 8
|-
| [[Limburga]] || 7 || 3 || 8
|-
| [[Prinča Edvarda sala]] || 7 || 4 || 8
|-
| [[Kārlis Zariņš]] || 6 || 1 || 8
|-
| [[Pauls Kalniņš]] || 6 || 1 || 8
|-
| [[Kalifornijas Universitāte]] || 6 || 2 || 8
|-
| [[Krievu—persiešu kari]] || 6 || 2 || 8
|-
| [[Dzeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 8
|-
| [[Cidonija]] || 5 || 4 || 8
|-
| [[Līči]] || 4 || 1 || 8
|-
| [[Sesava (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 8
|-
| [[Pūt, vējiņi]] || 4 || 4 || 8
|-
| [[MAC]] || 3 || 1 || 8
|-
| [[Džons Votsons]] || 3 || 2 || 8
|-
| [[Bajāri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 8
|-
| [[4. maršruts]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[4. trolejbusu maršruts (Rīga)]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Albums]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Aleksandrs III]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Apvedceļš]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Bakalaurs]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Baltais ezers]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Baseins]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Basku zeme]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Biķernieki]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Borovka]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Bārs]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Bērzupīte]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Būri]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Celtnieks]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[DEL]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Darema]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Dāvids]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Dūrupe]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Eduards]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Edvards]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Emburga]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Filips II]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ilza ezers]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Irbe]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Jānis Ozoliņš]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Kalnciema iela]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Karagājieni uz Ugauniju]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Kolima]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Kurpnieks]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[LCD]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Lašupīte]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Lotoss]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Lotus]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Līgo]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Mercury]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Misa]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ota]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Ozols (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Pabaži]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Plato]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Pēternieki]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Rietumu reģions]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Robežgrāvis]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Rāzna]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Rīgas 24. vidusskola]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Rīgas 47. vidusskola]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Sinkrētisms]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Sublimācija]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Urāns]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Vladimirs Petrovs]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Zeltiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Zvejnieki]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Šarlote]] || 7 || 0 || 7
|-
| [[Aleksandrs Popovs]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Drisa]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Džoto]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Frīdrihs III]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Gazele]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[LU]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Mazupe]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Medņi]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Mērs]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Taidžou]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Zalcburgas &quot;Red Bull&quot;]] || 7 || 1 || 7
|-
| [[Blāzma]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Dombrovska Ministru kabinets]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Lazdukalns]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Turaida]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Vēršupīte]] || 7 || 2 || 7
|-
| [[Aleksandrs Dimā]] || 7 || 3 || 7
|-
| [[Nove Mesto]] || 7 || 3 || 7
|-
| [[80 dienās apkārt zemeslodei]] || 7 || 5 || 7
|-
| [[Akcija]] || 6 || 1 || 7
|-
| [[Bērze]] || 6 || 1 || 7
|-
| [[Sarkaņi]] || 6 || 1 || 7
|-
| [[Tors]] || 6 || 1 || 7
|-
| [[Vaidava]] || 6 || 1 || 7
|-
| [[Ēna (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 1 || 7
|-
| [[Petrs Svoboda]] || 6 || 2 || 7
|-
| [[Ūksenšerna]] || 6 || 3 || 7
|-
| [[Eugenijs]] || 6 || 4 || 7
|-
| [[Klements]] || 5 || 2 || 7
|-
| [[Inocents]] || 5 || 5 || 7
|-
| [[FA]] || 4 || 1 || 7
|-
| [[Laurupīte]] || 4 || 2 || 7
|-
| [[Ārlingtona]] || 4 || 2 || 7
|-
| [[Apustulis Jēkabs]] || 3 || 1 || 7
|-
| [[Odze (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7
|-
| [[Ņūtons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7
|-
| [[Šēra (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 7
|-
| [[Veronika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 7
|-
| [[3. maršruts]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[AMD]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[ATF]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Akita]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Alberts]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Aleksandrs Ivanovs]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Aleksejs Tolstojs]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Arkādija]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Bižas ezers]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Brīvības bulvāris]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Deklinācija]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Deva]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Dreiliņu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Edesa]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Frīzu valoda]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Garais ezers]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Hermes]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Jordan]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Jānis Balodis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Jānis Jansons]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Jānis Liepiņš]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Jāzeps]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Jēkabs]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kadrs]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kamera]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kantors]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Karagājieni uz Zemgali]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Korfs]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kross]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kārlis Baumanis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kārlis Irbe]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Kļava]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[LPSR]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lašu pagasts]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Leopolds III]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lielais grāvis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Linga]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lisa]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lugi]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lācīte]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lāčplēsis (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Lāčupe]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Marta]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Mazā Nometņu iela]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Meldra]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Melnais ezers]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Mora]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Mūrnieki]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ozolu muiža]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Palma]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Piejūras klimats]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Pilskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Priežu sils]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Riba]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Rimšas]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Rude]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Sanhosē]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Santakrusa]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Saturns]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Spāre]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Sārts]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Transkripcija]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Tīreļpurvs]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Uzbrukums Rīgai]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Vecpils]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Vējava]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Zaķis]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Ķīšupe]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Šovs]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Žagatas (nozīmju atdalīšana)]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Žokļi]] || 6 || 0 || 6
|-
| [[Aizpurve]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Aleksandrova]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Andris Bērziņš]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Cēzars]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Frīdrihs I]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Jēkabs Alksnis]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Karloss]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Lira]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Merida]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Misisipi]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Ozolaine]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Pilskalne]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Plutons]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Rota]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[SA]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Stradi]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Vanags]] || 6 || 1 || 6
|-
| [[Bresta]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Greivuļi]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Jaunāmuiža]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Juzefova]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Karagājieni uz Jervu]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Mahs]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Rīgas Svētās Trīsvienības baznīca]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Viškova]] || 6 || 2 || 6
|-
| [[Bērds]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Bērzubeka]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Koņecpole]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Svētā Katrīna]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Čerska]] || 6 || 3 || 6
|-
| [[Ozjorska]] || 6 || 5 || 6
|-
| [[Albānijas karaliste]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Arturs Ozols]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Ave Sol]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Bells]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Direktīva (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Liepājas Metalurgs (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Smilgas]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Susēja]] || 5 || 1 || 6
|-
| [[Artūrs]] || 5 || 2 || 6
|-
| [[Leons]] || 5 || 2 || 6
|-
| [[Zirnekļcilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 2 || 6
|-
| [[Lūcijs]] || 5 || 3 || 6
|-
| [[Pāvils]] || 5 || 3 || 6
|-
| [[Bristoles līcis]] || 5 || 4 || 6
|-
| [[Morfijs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 6
|-
| [[SI]] || 4 || 1 || 6
|-
| [[Ārupīte]] || 4 || 2 || 6
|-
| [[Urbāns]] || 4 || 3 || 6
|-
| [[Kirgīzu Autonomā Sociālistiskā Padomju Republika]] || 4 || 4 || 6
|-
| [[Rīgas Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 4 || 4 || 6
|-
| [[Rīgas arhibīskapi]] || 4 || 4 || 6
|-
| [[Afganistānas karš (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 6
|-
| [[Brīvā Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 6
|-
| [[Ņikoļska]] || 3 || 1 || 6
|-
| [[Amēlija (filma)]] || 3 || 2 || 6
|-
| [[Gregors]] || 3 || 2 || 6
|-
| [[Benedikts]] || 3 || 3 || 6
|-
| [[Bonifācijs]] || 3 || 3 || 6
|-
| [[Augstākā Padome]] || 2 || 1 || 6
|-
| [[Pulks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 6
|-
| [[Čārlija eņģeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 6
|-
| [[Štolls]] || 2 || 2 || 6
|-
| [[9. maršruts]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[AES]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Aizkraukle (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Aizupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Akmeņsala]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Akmeņupīte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Aleksandrs Vanags]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Andra]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Apache]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Arsenāls]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Augstākā tiesa]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Augusta Deglava iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Auns]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Auseklis]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Baloži (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Beržovka]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Brīvības iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Bērzmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Bērzupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[CAD]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[CSKA]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Citplanētieši]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Dante]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Daugavpils apvedceļš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Deglis]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Depo]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Dziesmu svētki]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Dzilnupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Dzimte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Dūre]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Dūņupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[ES]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[ESA]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[EST]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ekspozīcija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Fever]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Filma]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Fokina]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Formula]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Frunze]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Frīdrihs II]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Gaisma (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Gružupīte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ha]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Hidra]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Hindu]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Indrāni]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Indukcija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jānis Kārkliņš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Jāņupīte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kali]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kangars]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kapupīte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Karagājieni uz Sakalu]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Katlakalna iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kobra]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kokmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Krasta iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Krauja]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kuibiševa]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kārklupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kārlis]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kārlis Ozoliņš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Kūra]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Latvijas okupācija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Latvijas zemessardze]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lemešova]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lencs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lida]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lilija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Lode (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Līga]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Līgatne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Līčupe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Makarova]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Marka]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Meža prospekts]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mežmuiža]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mucenieki]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Murāni]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Māris Ziediņš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Mūsu Tēvs debesīs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Noma]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Padure]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pantogrāfs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Papardes]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pepe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pils iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Plāteres pagasts]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Poļu leģioni]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pulkova]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Purva ezers]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Pērnavas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[RCA]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ratnieku upe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Riekstiņš]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Roma (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Rāceņi]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Rātslaukums]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Rēzekne (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Salas]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Saule (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Silinīki]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Silupīte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Silvija]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sloboda (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Stabulnieki]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Stacijas iela]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Strumica]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Sun]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[The Game]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Tolerance]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Trumpe]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Tukums (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Tura]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Upenieki]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Upenieku ciems]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Upuris]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Valsts mākslas muzejs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Valters (uzvārds)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Viesturs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Vieta]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Viktors Tihonovs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Williams]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Ziemeļblāzma (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Zvirgzdupīte]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Zēlande]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[Šerifs]] || 5 || 0 || 5
|-
| [[15. maršruts]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Alberts I]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Antonopole]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Drakula]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Egļupe]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Fenrirs]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Filips]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Indrica]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jaunsloboda]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Jersika]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Kalnupe]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Leonīds Arbuzovs]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Mellais strauts]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Māršals]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Nikolajs Radvils]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Ratnieki]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Sala (nozīmju atdalīšana)]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Silenieki]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Silupe]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Skangaļi]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Skujupīte]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Slobodka]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Stiglova]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Taudejāni]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Tūja]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Urga]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Zalktis]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Zvaigžņu kari: Klonu kari]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Čārlstona]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Ģibuļi]] || 5 || 1 || 5
|-
| [[Basanīts]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Groveriški]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Gubina]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Reda]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Rūzvelts]] || 5 || 2 || 5
|-
| [[Alfrēds Alslēbens]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Gērijs Džonsons]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Murads Ramazanovs]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Pirejas &quot;Olympiacos&quot;]] || 5 || 3 || 5
|-
| [[Alsunga (stacija)]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Neatkarības laukums]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Sudmaļu dzirnavezers]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Viktorijas sala]] || 5 || 4 || 5
|-
| [[Aborigēni]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Akmene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Artūrs Bērziņš]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Hercs (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Kalni]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Krišjāņa Barona iela]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Liepupe]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Lēvenas Katoļu universitāte]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Miko Lehtonens]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Rīva]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Selima mošeja]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Sunīši]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Transcendents]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Vējupīte]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Ēriks Džonsons]] || 4 || 1 || 5
|-
| [[Neihauzene (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 5
|-
| [[Nožēlojamie (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5
|-
| [[Červonka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 3 || 5
|-
| [[Dankans]] || 4 || 4 || 5
|-
| [[Stīvs Makvīns]] || 4 || 4 || 5
|-
| [[Džeimss]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Gaiļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Kumpiniški]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Mandele]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Rojālists]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Spa]] || 3 || 1 || 5
|-
| [[Faetons (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 5
|-
| [[Pāvila vēstule]] || 3 || 3 || 5
|-
| [[Skaistule un briesmonis]] || 3 || 3 || 5
|-
| [[Jevgēņijs Golovins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 5
|-
| [[Norma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 5
|-
| [[Zeļenogorska]] || 2 || 1 || 5
|-
| [[Grejs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 5
|-
| [[Jūras mēsli (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 5
|-
| [[Dreiks]] || 1 || 1 || 5
|-
| [[Strumpe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 5
|-
| [[Superlīga]] || 1 || 1 || 5
|-
| [[11. maršruts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[5. maršruts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[8. maršruts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Abavas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Abrupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Aizkraukles iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Aizpūre]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Akmeņupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Albrehts II]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Alksnis]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ance]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Andris Vilks]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Annas]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ausekļa iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Baiba Broka]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Balda]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Baznīcas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Baznīcas kalns]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bikova]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bora]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Borisova]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Boļeslavs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Boļeslavs I]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bruņinieki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Bērzene]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Columbia]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cēsu kauja]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cīrulis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cīruļi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Cīruļupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Delna]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dobele (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dorupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Duboviki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzirnavu iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dzirnupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Dziļais ezers]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[ETH]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Edgars Kļaviņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Edvarts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Eiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ezermalas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ežupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[FRA]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Fenerbahçe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ferma]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gailīši]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gaiļi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Garkalne (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gaujas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Glūdas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Gurjevska]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Harijs Vītoliņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Harons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Historisms]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Hugo]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[I386]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ieva]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Inta]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Istra]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jamburga]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Java]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jānis Kļaviņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jānis Puriņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jāņmuiža]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Jērcēni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kaive]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kaktiņu ciems]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kamaldiņa]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kanadzava]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kantora iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kapačova]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kastrāne]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kazaks]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kaža]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Konts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Krasti]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Krastu ciems]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Krauklis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Krišjāņa Valdemāra iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kuldīgas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kurzemes augstiene]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kurši (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kārlis Barons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kārlis II]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kārlis Jansons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kārlis V]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Kūdra (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Latgales iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Latvija (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Latvijas Demokrātiskā partija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lauva (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Leimaņi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lielais dzintars]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lielupe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Livzinīki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lubeja]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Lūzums]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Macujama]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Madrigāls]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Magone]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Maiļupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Marija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Marijas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mats]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mellupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mežarija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mežrozīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Min]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mistērija]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Morozovka]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mucenieks]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mēris (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Mēsli]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Nagļu ciems]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Natrons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Novoselki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ods]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Oracle]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Osis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ozoli (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ozoliņi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ozolmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ozolnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Papua]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Para]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pasaules čempionāts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Phoenix]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pionieris]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Polis]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Priekule (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pulkveža Brieža iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pēteris]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Pūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Raiņa bulvāris]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rauza]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Revolver]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Reņģe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Roja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rotaļa]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rudupe]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rutki]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Rūbežneica]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[SAS]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Saka (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sari]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Seda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sidrabe (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Silakrogs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Skaists]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Skolas iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Skrunda (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Soļigorskas &quot;Šahtjor&quot;]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Strazds]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Suns (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Suvorova iela (Rīga)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Svētā Terēze]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sārcene]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sātiņi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Sēlpils (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tabora]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tauriņš]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tira]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tritons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Tīra]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ubuntu]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ugra]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Upesgrīva]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vadītājs]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Valentīns]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vecmuiža]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vārpa]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Vēžupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zagorskis]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zaķi (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zeja]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zilie kalni]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zoločivas rajons]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Zvaigznes]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Čilipīne]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Čāvi]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ķesteris]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Ķīšupīte]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Šarlotes iela]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[Šūberts]] || 4 || 0 || 4
|-
| [[12. maršruts]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[1992. gada olimpiskās spēles]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Aizupieši]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Andrejs Kiriļenko]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Apekalns]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Avotu iela]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Boils]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Bērnss]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[CET]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[DJ]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Dilmaņi]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Dinamo]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Fitipaldi]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Flečers]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Fēnikss (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Gajova]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Gajs]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Ganimēds]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Gauja (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Grand Prix]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Igors Novikovs]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Jānis Asars]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kalnmuiža]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kauja pie Turaidas]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kings]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kirovska]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Krka]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Krosno apriņķis]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Kušķis (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lada]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Larjoha]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Leģions]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Lucerna]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Maiers]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Mežvidi]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Mira]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Misiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Nikodema Rancāna iela]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Nora]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Oskars]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[PK]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Pleševa]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Prusts]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Pūpoli]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Spartaka grupa]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Transformeri]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Upesmuiža]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Varka]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Viktorija]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Viljams Gibsons]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Vrangelis]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Vseslavičs]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Vīganti (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Zabolotje]] || 4 || 1 || 4
|-
| [[Bonems]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Bērzgale (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Degļi]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Dobenieki]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Ferrari (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Gerhards Dēnhofs]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Greatest Hits]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Grifins]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Iugulova]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Kruifs]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Lenons]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Lukna]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Mendelsons]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Mežareja]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Misūri]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Rietumu konference]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Sentdžonsa]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Sovetska]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Svētā Antonija kārdināšana]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Urla (nozīmju atdalīšana)]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Viktors]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Vladimirs Nabokovs]] || 4 || 2 || 4
|-
| [[Maierss]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Moda]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Muāvija]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Rītausma]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Votsons]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Zeļteņi]] || 4 || 3 || 4
|-
| [[Džeimss Bjūkenens]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Kaliksts]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Siksts]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Štjastnijs]] || 4 || 4 || 4
|-
| [[Andromedas miglājs]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Arvīds Kalniņš]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Boļeslavs II]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Cekule]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[FIBA Eiropas kauss]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Jaunība (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Konservatīvā partija]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Manta]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Mazuri]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Patria]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Piļskolns (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Sigurds (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Čērčils]] || 3 || 1 || 4
|-
| [[Anastasijs]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Brūveri]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Nacionālā galerija]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Silvestrs]] || 3 || 2 || 4
|-
| [[Celestīns]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Kemerons]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[NBA vērtīgākais spēlētājs]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Pijs]] || 3 || 3 || 4
|-
| [[Blūmingtona]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Fēlikss]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Jaunjelgavas lauku teritorija]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Kondors]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Kārlis I]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[PH (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Ronis]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Stella maris]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[TAU]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Vidusezers]] || 2 || 1 || 4
|-
| [[Dīzels]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Kapucīni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Karijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Neimaijere]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Soļigorskas &quot;Shakhtar&quot;]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Virdžīnu salas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 4
|-
| [[Dovera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[LS]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Modunjo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[Viola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 4
|-
| [[16. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[17. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[22. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[7. maršruts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Abava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Abrupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Abstinence]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Adzele]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aga]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizkraukles baznīca]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizkraukles kauja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aizupes]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aklais ezers]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Akmeņstrauts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Akmiņupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Alejas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aleksandrs Petrovs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aleksandrs Suvorovs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Alnis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Alūksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Amata (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ancīši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Annasmuiža]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aparāts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Apinis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Armija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Artilērijas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Arupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Asko]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Astra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Atvari]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Auce (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Aurora]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ausmas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Austrijas Elizabete]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Balašova]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Balbiši (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Baložu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Baranova]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Barovka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Baznīckalns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bekers]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Beks]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Benkavas grāvis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Berezauka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Berlin]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bezdibenis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Birze]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Birznieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Birznieku ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bojāri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Borats (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Borovaja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bors (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Borussia]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Boļeslavs III]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Brawn]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Brieži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bundeslīga]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bāliņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bārta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bērzaune (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bērzkrogs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Bērzu muiža]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[CIA]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Centrālāfrika]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Cepurnieks]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Cielavas (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ciems (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Corona]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dadzis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dainis Liepiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dakota]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Daugavmala]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Daugavpils iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Daugavpils kauja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dauguļi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Deivisa]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dekšņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Denims]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dikļu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dinamika]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dižgrāvis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dorotpole]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Drosele]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Durbes pils]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzintars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzirnavupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dzirnupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dārzciems (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dārzu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Dūņu ezers]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Džons]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[EAT]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[EP]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Efendi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Elektro-L]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Elizabetes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Enigma]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ezerciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Feldmanis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Focus]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gaidupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gailova]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gajeva]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gardene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Garupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gemini]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Glazova]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Granāta]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gravitācija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grāveri (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Grīva (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gundars Bērziņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Gvineja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Hamiltona]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Hanna]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Herma]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Hermanis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Holden]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Horda]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Iecava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Imanta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Imantas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Indriķis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Induļa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jao]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jaudzemi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jaunzemi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jelgavas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jodupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Johans Rīvijs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jola]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jura Alunāna iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Juris Silovs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Juta]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Juventus]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Briedis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Rudzītis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jānis Skrastiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Jūras vārti]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kadiķis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalniešu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalnāji]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kalvene (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kama]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kamenka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kampars (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kangari]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Karagājiens uz Jersiku]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Karagājiens uz Kursu]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Karagājiens uz Nalseni]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Karātavu kalns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kasete]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Katrīna]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kauguri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kauja pie Salaspils]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kazupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kažoks]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kevins Andersons]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Klaviatūra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Koknese (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Konrāds I]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kopne]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kraukļi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Krona]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kurbads (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kuģu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Kārlis Šmits]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lanka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lapzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Laukmuiža]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Laši]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lašupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Leonardo]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Leonards Latkovskis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lidija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Liekne]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lielbritānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lienes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Liepājas ģimnāzija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Livingstona]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lobe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lokomotiv]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lombardi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lubānas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ludza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lāde]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Lēdurgas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līdacis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Līdumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[MIPS]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Maarja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mailīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mao]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Matīsa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Maya]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mazupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mediators]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mediāna]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mednis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Melnais strauts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Melnezers]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Merkurs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mežmala]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mežupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mežupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mežāres ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Miezis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mirnijs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Modra]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Musa]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mālkalni]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mārkalnes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mārtiņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mārtiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mūrnieks]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Mūza]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Nagļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Netta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[OM]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[OMA]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ogre (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ojāra Vācieša iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Olimpiāde]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Omega (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Orion]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Orlova]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Oto]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ozolu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Panemune]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pasaules čempionāts riteņbraukšanā]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pastiprinātājs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Patmaļnīki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pedru I]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Peldu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pelikāns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Peso]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pitoni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Planck]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Plīnijs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Primāts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Prince]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Princips]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pumpurs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Punduri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Punduris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Purviņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Puteņu grāvis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pāce]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Pēteris Upītis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[RAF]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[RFK]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rails]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Raiņa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Reformu partija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Reiniki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Reprodukcija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Republikāņu partija]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Repši]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Revidents]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rite]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Roberts Ozols]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Robežnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Romanovs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rubenis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rubeņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rudbārži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rāva]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rīgas reālskola]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Rūdolfa Blaumaņa iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sabiedrotie]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Salaspils (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Salaspils iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Salāti]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sankaļi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sarkandaugava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Savienība]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Selga]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Selgas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Seneka]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Senna]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sesks]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sila ezers]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Silinieki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sindi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Skalbe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Slimnīcas strauts]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Solo]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Spice (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sprīdītis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Spīdola (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stende (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stradiņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stradiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Strēlnieku ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Stūri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Suraža]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Suzuki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Suži]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Svari (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sventāja (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Svētais kalns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sēja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sīļi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Sīļukalns]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tallinas aplenkums]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tallinas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tannenbergas kauja]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Terminators]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Terors]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tesla (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tiksi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tirgoņu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tirza (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tosmare]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tērbatas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Tērvete (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[USA]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Upes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Uzvara]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Uzvaras bulvāris]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Užava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vairogs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valmiera (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valmiera Glass VIA (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Valsts sekretārs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Varavīksne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Varis Krūmiņš]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecdaugava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecstropi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecumi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vecupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Veldze (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Venta (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vidsala (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Viesīte (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vilki]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vizla (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Viļumi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Višķi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Voldemārs Alksnis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vornupīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vālodzes]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vārtsargs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vēveri]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Vītoli (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zariņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zaļesje (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zaņa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zeme (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zemgale (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zentenes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ziemeļu ciems]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ziemeļu iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zilupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zirnis]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Znotiņi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zvejas iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zvirgzdupe]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zālīte]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Zīlāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ābeļi]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Āboliņš (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ābols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Čehs]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Ģertrūdes iela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Īrija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Šiliņš (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[Šķērsiela]] || 3 || 0 || 3
|-
| [[1 (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[27. maršruts]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[AK]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ada]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Aleksandrs Viļumanis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Andreja Upīša iela]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Apšubeka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Armitsteds]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Austrums]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Betmens (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Bihava]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Bite (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Bokāni]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Brantupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Brebems]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Bulmerinks]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Buļļupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Bīrons]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[C4H8O]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[C6H13NO2]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ciemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Cirks (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Daugavas stadions]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Departaments]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Džordžs Bušs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Džordžtauna]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Egļusala]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Emo]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ezermuiža]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[FAO]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Falanga]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Fords]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Frīdrihs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[GT]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Garanči]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Gribuļi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Hamiltons]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Hati]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ians Stjuarts]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[JO]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Jazz]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Jānis Mileika]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Jānis Pauļuks]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kalnupīte]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kandavas baznīcas]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kasablanka (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Koens]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kols (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kons]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Kopakabana]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Laima (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Latvijas Jaunatne (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Lazarev]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Lībietis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Līksna (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[ME]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Maksimiliāns I]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Maksimiliāns III]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mark II]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Maķedonija]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mežāres]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Modulis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Monro]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mārtiņš Meiers]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Mūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nikola]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nikopole]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Novadnieki]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Novomisļi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Nāve (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Odumova]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ozolsala]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Panzerkampfwagen]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pasaules kauss]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pauliņi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pedālis]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Petrovka]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pilda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Plazma (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Prometejs (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Pērses pagasts]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[RSA]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rauda (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ruži]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rēzeknes iela]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Rīgas Preču stacija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[SCO]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[SE]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Salo]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Sarkanais karogs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Seiļi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Seti]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Siņicins]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Skots]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Slampe (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Staudži]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Strodi]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Strūžāni (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Svešais]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Tilde]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[UK]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Uļjanova]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vaive (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Valērijs]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vašingtona (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Venera]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vilkupe]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Vladimīrs Veiss]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Zaiceva]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ādaži (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ģermānija (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ķegums (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Ķoniņciems]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Šķirotava (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[Žogotas]] || 3 || 1 || 3
|-
| [[25. maršruts]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Abaks]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Atlass]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Austrumindijas kompānija]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Bicepss]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Biži]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Blūms]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Džons Adamss]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[EDGE (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Eders]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Eilers]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Gārfīlds (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Harijs Poters un Nāves dāvesti (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Kenedijs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Likums un kārtība]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Lists]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Lūkass Krānahs]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Meirānu ezers]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Ofiss]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Ostrovski]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Parīzes olimpiskās spēles]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Pisarro]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Raits]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Reigans]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Simpsons]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Sosnīcas]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Teksasas Universitāte]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Tiltagals]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Znūteņi (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[Zobgaļsīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 3 || 2 || 3
|-
| [[101 dalmācietis]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[2014. gada Pasaules kauss]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Bāze C]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Dziļezers]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Helmuts fon Moltke]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Jons Mačulis]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Jēkabpils baznīcas]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Maskavas CSKA (basketbola klubs)]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Nīls]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Piklers]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Straujumas Ministru kabinets]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Vårt land]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[Švarcmans]] || 3 || 3 || 3
|-
| [[1924. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Alma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Andromeda]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Angļu-afgāņu karš]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Dzeržinska]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Džons Deiviss]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Glāznieki]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Gobustana]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Goldberga]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Jauns mēness (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Ksena]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Leimaniški]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[PT]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Pasaules čempionāts rokasbumbā]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Rosenrot]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[SC]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Skaidrīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Sproģi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Tautas Balss]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Ugāles baznīcas]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Ārons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 3
|-
| [[Amerikānis]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Arājs]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Into the Void]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Pekinas Olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Romnijs]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Sverdrups]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[Vējiem līdzi]] || 2 || 2 || 3
|-
| [[BE]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Boa Vista]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Brants]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Celsijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[DO]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[LA]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Līce (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Pīrāgi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Pūpols]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[RE]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Tumšupe]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[Čarlzs]] || 1 || 1 || 3
|-
| [[10. maršruts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1188 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[18. novembra iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1905. gada iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1984 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[AKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[ATV]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Abavas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Abrenes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Acone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Acs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Adamovas ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Admiralitātes līcis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Airītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aiviekste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aizupīši (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Akmenīca]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Akāciju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alauksta iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alberts II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Albrehts III]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aldaris]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksanders]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksandropole]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksandrs (garīdznieks)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aleksandrs Apsītis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alfonso II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alfrēda Kalniņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alfrēds Vītols]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alkšņupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alkšņvalks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Allažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alojas baznīca]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alojas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Alūksnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amalteja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amerika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Amsterdama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Andrejs Zaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Andrupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Anna]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Annas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Anrī]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Anrī I]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Antante (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Antons]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Antropoloģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apgulde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apiņupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apšenieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Apšupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aronija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Arp (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Asiņainā svētdiena]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atašiene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atmodas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atmosfēra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atpūtas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Atriebēji]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augstkalne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augstkalnes ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augustīns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Augškalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aulejas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Austrumi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Avoti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Aļņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Babītes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baiga vasara (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bajārs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baldone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baldones]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baldones iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baltezera iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baltiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Balts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Baltā kāpa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Balvu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Banga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bangu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Barauka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Barons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bastija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bauskas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bazilisks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bebru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bebrupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bergena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Beverīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Binde]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Birka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bisenieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bišu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Black metal]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Blaumaņa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bloks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bondari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Borts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Braslas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Braslava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briede (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Brieksīne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briežu strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Briežupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bronšteins]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Brīvzemnieku ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Buenos Aires]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Buga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Burtnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Burtnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Buru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Butāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērzaine]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērziņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērziņu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Bērzu ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[CAF]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[CARE]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[CK]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[CV]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[CZ]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Capri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Caunes]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cegeļņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cenzors]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Chemnitz]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ciklons (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cimeļupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Cēsu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[DNS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dagdas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daimler]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dalbe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dambis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dambīši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Darba iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Datorvaloda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Daugavieši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Davis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Deimoss]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Delfīns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dienvidāfrika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Difuzors]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dimants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dispersija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dobupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Druva (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Družba]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dubna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dunikas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Duntes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzelzupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzeņagols]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzilnas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzintari (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzirnavupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzjiņu dinastija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērve (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērves (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērves purvs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dzērvīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dālderis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dārza iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Dūņezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Džeimss II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Džordžs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Džordžs V]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Edgars Krūmiņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eduards Andersons]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eglaines iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Egļupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eimuri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eivona]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Elektra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Elvis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Emalja (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Emma]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Enerģija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Entourage]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ezere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ezermala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Eņergija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ežupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[FIS]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Filips IV]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Fleksija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ford Essex V6]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Fox]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Fulda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[GB]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[GE]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gailīšu strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Galaxy]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Galvaspilsētas reģions]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gambija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gamma (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gaskoins]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gavēnis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gerkāns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gliks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gnīdupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gobas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Godēns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Golf]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gorki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grafs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gravas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grave]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Graši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grendze]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grāveru ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grīgs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Grīziņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gulbju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Gvatemala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hainds]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Halo 2]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hamburgers (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Heliogrāfs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hendelis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Henrijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Honorijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Horodoka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Humbolts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hāna]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Hāns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[IRR]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[ITU]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ia]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[If]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Igate (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Igaunija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Igo]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ikaunieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ilava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ilga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ilze Konrāde]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ilūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Indāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ingvars]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Inženieru iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Irši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Isis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Istalsna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaguar]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jana]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Janova (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunalūksnes ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunpļavas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunsāti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jaunzemes]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jods]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Johans Stenders]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Joslas platums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Juno]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jupatovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Juris Jurjāns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Lūsis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Princis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Rapa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Strazdiņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jānis Vītoliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Jūrkalnes iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[KEV]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaiju iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalkūni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalnišķi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalsnavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalvāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kalējs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kannenieku strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kapiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaplava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karagājieni uz Hariju]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karagājieni uz Sontaganu]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karmena]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karogi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Karteča]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kasai]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaspars]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauja pie Saules]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauliņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kauņas &quot;Žalgiris&quot; (futbols)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaķīši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaļķupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kaņupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kelvins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kino (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Klase]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Klauces ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kolona]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kolumbija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kondrova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Konovalova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Konstantīns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kopa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Korona]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kozlova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraujas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kraukļupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krievciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krievupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krimuldas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kristaps Zariņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kriķu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krišjānis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krišjānis (uzvārds)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krogasēta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krusti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krustpils (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krāčupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Krūze]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ksaverinova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kukulis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kursīšu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kurvis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kurzeme (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kuzņecova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārklupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārlis Krūmiņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārļa laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kārļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kļavusala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kūdupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Kūkusiliņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[L1]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[LNB]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Labradors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laimdotas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laivacumi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laivu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laizāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lake Malawi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lamberts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Landaus]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lapsas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lari]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Latvietis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Latvis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laucesa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lauri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lazareva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lazdukalna ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Laņģupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leidumnīki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leimaņu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Leitis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lejas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lemešava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lešeks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Liedaga iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Liedags]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielais Kristaps (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielie Strodi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielvārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lielā iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lietuvas karaliste]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lihtenšteinas pils]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lilijas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lincoln]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Linezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lipski]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Livonija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Logans]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Logini]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lolita]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Loču iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lucanus]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ludzas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lugo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lāči (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lāču strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Lībijas pilsoņu karš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdumnieku ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līdums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līgatnes papīrfabrika]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līgupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līmenis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Līvāni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MER]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MOM]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MRO]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[MTB]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Makarovka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Malduguns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Malnupeite]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maltas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maltas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mangaļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mara]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Marija Fjodorovna]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Marijas muiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Markova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mars]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Marss]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Martins]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Masa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Maskavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Matrožu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Medze]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Melderupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Melnsila iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Merkūrijs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Merlins (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Merķeļa iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Metīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežarejas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mežmuižas pagasts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mihailovska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mihails Romanovs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mijadzaki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mikrometrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Minors (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mir]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mirdzas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mizložņa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mičels]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Morics]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mugurupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Muižas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Murjāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Müller]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Māra (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mārtins]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Māsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mēlenis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mērnieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mīlgrāvis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūmija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Mūra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Naumova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nauris]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nepilsoņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nereta (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Niedras]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Niedrupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nikolajeva (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nikolajs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Noliktavas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Noliktavu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nomales iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Nometņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Novinki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Novoaleksandrovska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Odyssey]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ogres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ogrīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oklā upīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oktjabrska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oms (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Orbitāle (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Orfisms]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Orions (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ormaņkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ormaņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Osaka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Osinovka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ostina (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Oto III]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ozolkalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ošupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[PAL (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palangas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Palestīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Panama (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pantera]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paparde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Parks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Parādnieks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pasāža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paulista]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pavlovska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Paģiras (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pedele (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pedvāles muiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pervomajska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Peterss]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Petrova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pieneņu vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pioņerska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Piramīda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Placebo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Platone (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plātere (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Plāņi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pobeda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Poguļanka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pokrovska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Polgāra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pops]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ports]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Poči]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Priedes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Priekuļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Progress]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Prēdeļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Prūsis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pulkarne]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pumpēni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Puncuļova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pustoški]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Putras]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Putāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Puķe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pēdas]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pēteris Ozoliņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pīlādžu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pīzāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Pūre (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[REM]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Radziņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ragana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rapa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ratinīki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rauna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rausis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reiki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reina (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reinholds]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reke]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Remzijs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Reno]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Replikācija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ribački]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rikards]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rio]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Riodežaneiro (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Roberts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Robežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Roga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rogoviki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rogovka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rona (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ropažu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rosica (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rosme]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rozes (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rubeņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rudzāti (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rumbula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rēzeknes atbrīvošana]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rīdzene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rīgas apriņķa skola]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rītupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūbežupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūdupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūjienas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūpnieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūzvelta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Rūķis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[SDS]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[SKA (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[SOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[STS]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sakstagals (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salenieki]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salienas ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Salājs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sanmigela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sanācija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sarkanmuiža]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sarkanā upīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sarkaņupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saturn]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saules iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sauleskalns]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sauna]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sautiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Saūds]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sekstants (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sertīss]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Seski]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sestdiena (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silagailis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silagaiļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silagals]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silamala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Siliņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Siliņupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silmala (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Silva]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Simona]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sita (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sklerīts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skrīveri (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Skudra]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sliežu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Slokas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Slucka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Slāvu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Smārde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[So Far Gone]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sojuz]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sokola]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sokoļskis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sol]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Somi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sosnovka]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spartak]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spilves iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Spole]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Staburadze]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Staiceles iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stambula (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stefans III]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stiksa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stirbļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stirnas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stirniene (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stops]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Straujupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strauti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strautiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Strīķupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stūres iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stūrīša iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Stūrīši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sudrabstrauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svars (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svece (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Svētiņi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sēkla (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sētas ezers]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Sīļupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[TNT]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tadžikīts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Talsu pagasts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tara]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tarna]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Taro]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tatjana]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Taurupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tempels]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Teodors]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tilti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tirzas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Torkova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Torņakalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Triko]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Trākši]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tukuma iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tumsa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Turaidas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tutinova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tālivalža iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tēce]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tērukšupe]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīklu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Tīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ufa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ulysses]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upmala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upmalas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upmaļi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Upīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Uzvaras iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[V2]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[VFR]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vairogi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valentīna]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valmieras ģimnāzija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valverde]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Valērija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vampīrs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vana (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vanadziņš]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vanagi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vanagupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Varžupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vasariški]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vastselīna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vecpilsētas laukums]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vecumnieki (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Veiktspēja]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Veldres]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Velna klēpis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vesels]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vesetas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vida]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vidus iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viesturi]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vigo]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viks]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilce (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilcāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilija]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vilkupīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vinči]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vipinga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Virsaitis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Virslīga]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viršu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vista (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vitrupe (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Viļānu muiža (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Višķu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vladimirs]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vo]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Volkova]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Volžska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vulkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārkava (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārme (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vārna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vāsa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vāvere]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vēršāda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vēsmas iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vēži (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīksna (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Vīns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Willem II]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Winnipeg Jets]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[X-1]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[YMCA]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Yellow Submarine]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zabalotje (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zalcburga (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zalāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zasulauks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zaļēnu strauts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zemitāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zeļļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziedu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziemeļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zilaiskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zinta]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zivis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ziņa]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zolitūde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zukuli]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zunda]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvaigznīte]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvaigžņu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvaigžņu kari (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvaigžņu vārti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvejnieka dēls]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zvejnieku iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zviedru vārti]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Zīverts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ābeļu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ābrams (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čabu grāvis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čiekurkalns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čikāgas skola]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čornoje]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čūska (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Čūsku sala]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ēnava]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ēzelis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ģederts]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Īvāni]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķirsis]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Ķīšu iela]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šahs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šahtjorska]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķilbēnu ciems]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķilteri]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķēde (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[Šķēle]] || 2 || 0 || 2
|-
| [[1956. gada olimpiskās spēles]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[28. maršruts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[2 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[32. maršruts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[55. maršruts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[7 (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[A1]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[AC]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[AM]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[AU]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Aksaja]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Aleksandra Čaka iela]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Aleksandrija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Alfrēds Kalniņš]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Anastasijs I]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Apšu sala]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Arnolds]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Artigasa (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Augusts (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[BAM]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Baigais gads (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Baltijas Kauss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Barcelona]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bekets]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Belgradas &quot;Partizan&quot;]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Biobio]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Brontē]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bungas (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bērs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Bērzi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[CE]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Cerera (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ceļojošais bruņinieks]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[DOS (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Denver Nuggets]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Doroteja Bīrona]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džordžija (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Džungļu grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Egļuciems]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Eliass]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Entonijs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ernsts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Falcon]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Finks]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Garezers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Garstērdele]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gejs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gibons]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gliemjēdājčūskas]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Greiema sala]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Gulbenes pils]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[HI]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[HR]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Halls]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Hanss Holbeins]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Heidens]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Herberts]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Hercogs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Holivuda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Hols]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[IT]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Isana]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jaunsaimnieki]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jukona]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jānis Jurkāns]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jāņa Asara iela]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jēkabpils luteriskā baznīca]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Jūlijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[KR]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[KW]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Karija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Katlakalns]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Keramika (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kerijs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kirhofa likumi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kirī (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kloviņi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kolinss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kroforda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Kārters]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LC]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LI]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[LPP]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Lavs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Leha]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Lemurs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Leo]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Levins]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[MC]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[MP]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Maksimiliāns II]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Maltečka]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Marks (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Minskas &quot;Dinamo&quot;]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Montgomerijs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Muldakmens (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[NI]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Novaja]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Nēķene]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Oda (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Olivers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Orivesi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[PF]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[PM]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pakuļezers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Peipiņi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pinokio]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Plaudis (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Polo (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Portlenda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Putni (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pērkoni]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Pīrss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Red]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Regbijs (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rietumindijas kompānija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ričardss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rosbergs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rots]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Rusifikācija]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[SD]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Saigas]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Santjago (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sarkanais pūķis]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sidrabene]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skarlati]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skola (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skrinda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Skābardis]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Slepkavība Austrumu ekspresī]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Spensers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Spīrsa]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Staina]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stols]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stružānu ciems]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Stāmeri]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Subates baznīcas]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Svikļi]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Sēļi (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[TI]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[TV]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tempļa kalns]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[The Best of Both Worlds]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tievināni]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Titāns (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Toms]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Tuči]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ulrihs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[VAN]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vaidavas ezers]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vanda]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vladimirs Žarkovs]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Vudss]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zenit]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zušupīte]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Zvirgzde]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ābels]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Čemberlens]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ļetkas]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Ņujorka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Šarlotes tīkls (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Škiņči]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Šēls]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Šķēles Ministru kabinets]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Žanna d'Arka (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[Žukova]] || 2 || 1 || 2
|-
| [[5. simfonija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Abāss]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Agasi]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Atēnu olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Austrumu konference]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Bartels]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Bellins]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Bēkons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Bērlingtona]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[C5H11NO2]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Desmitais tramvajs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Dītrihs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Ebots]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Eliots]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Erīda]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Francijas impērija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Furkads]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Fērs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Gumiļovs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Hadsons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Helsinku olimpiskās spēles]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Heringtons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Herisons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Jēgers (nozīmju atdalīšana)]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kardašjana]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kevendišs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Koševojs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Kārsons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Lielākie ezeri]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Malons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Markess]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Mazurs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Medoles strauts]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Menings]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Migels Anhels Lopess]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Neiespējamā misija]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Neirats]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Niksons]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Nordenšelds]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Ouens]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Parnavazs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Poloks]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Reinss]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Renoldss]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rivjērs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rokfellers]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rubulis]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Rēti]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Santaana]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Saßmacken]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Springfīlda]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Svētā Jāņa baznīca]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Sēdins]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Sūlbergs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Tomašovas apriņķis]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Trido]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Vestsaidas stāsts]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Zobena dziesma]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Čāndlers]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Ņūmens]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Šellijs]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Šenns]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[Švarcvasere]] || 2 || 2 || 2
|-
| [[1964. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[ASP]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[BA]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[BO]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Bonaparts]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[CM]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[CU]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Dobeles baznīcas]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Dravnieks]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[FR]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Franču—sīriešu draudzības un alianses līgums]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Friedland]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[GA]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Gouda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Grobiņas baznīcas]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Hodžsons]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[ID]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[IO]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Ilūkstes baznīcas]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Jasmuižas baznīca]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[KY]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Kuldīgas baznīcas]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Kālija heksacianoferāts]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[LY]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Leu]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Lielsalas purvs]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[MM]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[MO]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Mamma Mia!]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Nešs]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[RS]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Rancāni]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[SIN]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[SU]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Salome (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Stērlinga]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Svetlana Mironova]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Sīga]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[TC]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[TZ]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Tartu līgums]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Vinters]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[Šavisa]] || 1 || 1 || 2
|-
| [[1. līga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[10000 p.m.ē. (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[10 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[112 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[115 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[11 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[12 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[13. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[14 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[15 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[16 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[17. autobusu maršruts (Rēzekne)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[17 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[18. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[18 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[19. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1942 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1952 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1985 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1999 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[19 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[20. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[2000 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[2001 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[2012 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[20 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[21. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[21 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[22 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[23. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[23 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[24. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[24 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[25 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[26. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[26 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[27 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[28 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[29 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[300 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[30 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[33. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[39. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[3 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[40. maršruts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[404 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[4 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[5 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[6 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[8 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[9 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ALA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[AND]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[ARM (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abdulla]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Abuls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Adelaide]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aglomerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ainažu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aivars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizgārša]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizkalnieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aizpurieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aišpuri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aišpūri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ajax]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ak Bars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aklezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akmeņrags]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Akmeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alejas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandra Augstumi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrija (ASV)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aleksandrovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Algoloģija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ali]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alpha Centauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alsunga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alsungas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Altene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alu lācis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Alķīmiķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ambeļu ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Amulets (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Anastasija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ancāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Andris Krūmiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Anitas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Annas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Antons Ušpelis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Apes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Apse (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aptumsums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Argo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arhitektu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Armands Zvirbulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arnolds Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aromāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arras]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arsenal]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Artavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Artūra iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Arvīds Ozoliņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asaru ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asklepiāds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Asote (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Astraja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atgāzene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atitlans]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atlants (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atm]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Atslēgvārds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augstroze (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auguste]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Augustova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auguļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auniņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aurupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aurēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ausmas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Austrumeiropa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Auxerre]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Avotiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Avots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aīda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aļhovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Aļģirds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BAR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BEN]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BIS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[BR]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bada spēles (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baibas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bajāru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Balbišu kapi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ball]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Balta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltais nams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltais purvs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltijas Līga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltijas stacija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltiņu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltā grāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baltā Ērgļa ordenis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bara]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baraviku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barjersprints]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Barkavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baseina iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baterijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Batman]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Baņutas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beagle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beberbeķi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bebrupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Becker]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bekas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bella]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Belogorska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beloje (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Belojes ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beludžistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Benaišu strauts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berezina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berjozovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berkeley]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Berta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Beķeris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bieranti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bindari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Birdman]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Birkavs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Biruta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bismarck]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bitenieks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bizantija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Björk]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blankas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blaževiči (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bleivi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blomes muiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blue]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Blīdene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bogdāni (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Boila]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bokova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bokss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Boltmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bondariški]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bondaru ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bordo (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bormaņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Borovije]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bosch]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Boķi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bramberģe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Branti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bravo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brenkūzis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brisbena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Briņģi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Broka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bronki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīveri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brīvības piemineklis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Brūveris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Buferis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bukultu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bukupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bumbiere]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bumbiers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bumbieru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bunge]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Burtnieks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Burvis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bādene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bākas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bāliņu grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bārbele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bārda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bāriņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bārnss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bārtuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bēne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērstele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērtons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzaunes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzgales ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Bērzlapes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[CO]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[COM]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cambridge]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Carnikavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Centra dīķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepurnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cepļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Chrome]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ciecere (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cirsmas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ciskāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Citadeles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Columba]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Comet]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Commons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cukurs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Cūku mēris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[DK]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[DSS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dace]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dagda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dago]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dagunova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daibes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daiga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daile]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dakša]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dale]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dankeri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Danski]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Daugavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dauguļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Degumnieku ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Degļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Delfi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Demidovs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Demo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dendrārijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Denominācija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Devil and Men]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Diena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dilāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dimitrova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dinaburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dinamo stadions]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Diāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dmitrijs Medvedevs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dobeles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dobra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dolgojes ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dolārs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Donatello (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Donbass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Doom (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Draudavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Draudzība (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Draugi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Drina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubrovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dubuļu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ducis ir lētāk (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dukuļeva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dumpe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dumpis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunalkas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunduri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dunski]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Durbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dvorišče]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dvīņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzelme]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dziedot dzimu]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dziesma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzilna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzinējs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dziras]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzirkaļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzirnavas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzirnavu upīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dzīvības koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dāla]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dārziņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Dīķa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džeksone]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džonass]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džonsone]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džordžs Millers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Džūkste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[E40 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[EDS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eduards Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eduards Āboltiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Edžus]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egļova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Egļukalns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eifels]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eiropas čempionvienību kausa izcīņa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eisaki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eiženijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eižens]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elektronika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elizabete]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elkšņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Elstes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Eltons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Enerģētiķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Engure (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Engures iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ernesta Birznieka-Upīša iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Estonia]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Europa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Evita]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Evolūcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Explorer]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezeriņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ezernieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[FAI]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fakultāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fazānu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Feldbergs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Felkerzāms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fermā teorēma]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Festivāla iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fiesta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fišere]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fjodorova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Flora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foboss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fonda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Formula 2 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Forth]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foļvarka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foļvarkas ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Foļvaroka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Frailty]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Francis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Franklins]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Franz Ferdinand]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Froli]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Frolova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Frīdrihs Augusts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Frīdrihs Augusts I]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Futbols (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Fīnikss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[GBA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[GM]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gadalaiki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gagarina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaida]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaileiši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gailis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaiļezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gaiļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Galileo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gandijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Garā iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gerhards]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gints Bērziņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gobi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Golcs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gorodoka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gors]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gothards]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grafa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Granada (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grasis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grauds (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gravu dīķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gravāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gredzens (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Green]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grega dienasgrāmata (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gribažas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gribusti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grieķija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Griguļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grozas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grīna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Grūbe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gulbenes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gulbju ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gundegas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gurevičs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gustavs Bauers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Guta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Gāršas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[H2O]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Halepa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hameleons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hanibāls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hanzas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Harijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Harijs Poters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hauss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Heilundzjana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Heinrihs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Helena]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Henrihs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hercberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Heroes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[High School Musical]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Himalaju lācis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hobits (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Holande (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Holiday]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hop]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Horodišče]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Horovics]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hospitāļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hull]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Humboldt]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hāga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hārdkors]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Hērts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[IPS]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ida]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ieriķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Igaunijas arhipelāgs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ignalina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ignatova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ikstena]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ikšķiles iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilza]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilzes ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilziņu ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ilža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Indiānis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Indulis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ineša iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Intermeco]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Inču iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Irbupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Iridium]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Iršu pagasts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ivanda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ivanova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Izabella]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jakovs Zaharovs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jans Brēgels]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Japets]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaungaiļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunjelgavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunokra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jaunā sādža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jegorova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jeri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jersikas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jezupova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ji]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Johans Eks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jonāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jorzova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jugio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juglas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jugra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumpravmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jumtiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juneļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Junkers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Kalniņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Riekstiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Juris Zariņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jurjuzaņa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jurģi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jurīši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Justs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Krastiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Polis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Siliņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Sīlis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jānis Zariņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jēkabpils iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jūnona (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jūrmala (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Jūrnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaijas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kajaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaktiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalla]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kallimahs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kallisto]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalnamuižas pagasts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalnsētas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kalve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kapu kalns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Karēlija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaspari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Katoļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaudzīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kauja pie Kokneses]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kauss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazanova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazieri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazimirovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kazusala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaķis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaķīši (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaļvi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kaņiera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kažemāki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kažoki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Keiseļova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Keiši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kerbers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kibo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kirova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kita]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kitkova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kiviste]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klasiskā mitoloģija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klaudijs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kleisti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klintone]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Klīve (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Knuts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koagulācija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kobilka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kokari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kokle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kola (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolmena]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolnasāta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kolomosti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kompass (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kompānija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Konglomerāts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Konstanca]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kooperatīva iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Korejiešu rakstība]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Korsikova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kosas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kotāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kovališki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kovšu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kozlovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Koškina (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kraukļova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kreimeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kreiči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krievija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krieviņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krievs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristaps Valters]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristceļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kristīne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krivošeji]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Križovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kroņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāslava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāslavas katoļu baznīca]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāsotāju iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāterezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krāčupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krēsla (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krīviņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Krīvu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kserkss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kukari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kulons (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kupers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurcums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kurdistāna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kuršu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kušneri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kušņeri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kvadrāts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kālija laukšpats]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kāpa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārkliņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārklu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārklumuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Balodis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Liepiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārlis Pētersons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārtere]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kārļa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kāršupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kāzas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kļovi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Kūlu strauts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[L2]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LLA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LP]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[LV]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laboratorijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laibach]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laime (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laimiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Landau]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapenieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lapi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lasmanis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lassiter]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Last Christmas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latvijas augstskola]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latvijas izlase]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Latvijas vācu okupācija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lauciņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Laukakmeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lauki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lauma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Launkalnes ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lazda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lazdonas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leitāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lejas ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lejasmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lelle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lem]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lenz]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leon]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leopardi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leopolds I]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leopolds II]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Let It Be]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Leva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liberts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lidoņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielmežnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lielvārdes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepas ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepene]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepkalne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepkalni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepziedi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liepājas koncentrācijas nometne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lietuvēns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Likums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lillekila]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lima (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Linkolna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Linkolna sala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Linkolns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lins (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lipaiķi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lipuški (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Liverpool]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Livingstons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Loborži]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Locupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Loja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lokomotīves iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lomonosova iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Londonas lidosta]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lorupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lost Highway]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Luci]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ludvigova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ludvigs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ludvikova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lugaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lukne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Luksemburga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lukss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Luters (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Luņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lācupi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lādezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lāna]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lībvalks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līdaka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līksnas ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līves]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Līvs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūcija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūgšana (dziesma)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūkass]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Lūsis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MDA]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MI]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MRT]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MSK]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[MZ]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Madagaskara (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Madara]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maguire]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maikls]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maiļupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Makuši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Malienas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Malnais grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mamma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mantošana]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mareks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mariampole]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Marienburgas pils]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Marjanova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Markovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Martas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maslova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Masson]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mateļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mathematics]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Matisāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Matuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazais ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazie Joksti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazirbe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mazā nāriņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mačāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Maļutki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mašīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Medupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Medības (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Meierovics]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Meitene ar pērļu auskaru (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melbourne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melbārži]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melderes (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melderi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais gulbis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Melnais metāls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežavepri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežinieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežrijas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mežāre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Middlesbrough]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miervaldis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Migrācija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mihalova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mihelsons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mildas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Millennium]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Milzis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Minhauzens]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mintauts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miranda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Misas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mizrahi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Miški]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Modena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Modernās mākslas muzejs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mokša (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mol]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Monastira]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Morioka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Moro]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Moss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Motoru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mozus (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mucenieku ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Muižniece]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murdu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Murray]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Muša (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mālupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārciņa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Māris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārtiņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārtiņš Sesks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mārupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mēle (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mēmele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mēness iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mētra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mētras (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mīlenbahs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mīnu meklētājs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Mūrnieku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[NBA lokauts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[NPD (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nabas ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nabe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nakteņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nameja gredzens]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Namiķi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Neatkarības karš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Neretas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Next]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nida]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nikolaja ģimnāzija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nimfa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Novarra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Novomoskovska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nākotne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nātre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nēvijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Nīcgale (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[OBE]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[OSC]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Obas līcis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oklais ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oktets]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olaine (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olavs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Olgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Online]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ope]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Opera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orbīta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orkāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ornicāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Orānijas Vilhelms (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ostrovas ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ostupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Osvalds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Otto]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ozolkalni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Oļģerts Krastiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[PL]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pabažu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paipalu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pakalnieši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palmu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Palsas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paris]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paskāls (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Passat]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pasta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Patmalnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Patmalnieku ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Patons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Paula Valdena iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pauls]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pauls Valdens (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pauniņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pededzes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pelčupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pelši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pendžāba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pernau]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Personālais dators (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Petrevics]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Petroviča]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pečora]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Peņģi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piebalgas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pielaide]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pilsezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pilskalnes ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Piļkas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plaužu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plecs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Plieņupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pliešova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Podupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Poltergeists (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Populus]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Poļakova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prinss (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prokops]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Propāndiols]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prūsija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Prūšu valoda]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pudāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pugači]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pugačova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Puisāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pumpuri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pupiki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Purniņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Purvciema iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pustoška (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Putra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Putrāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pušča]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pāns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pārsla]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pāvels Meļņikovs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pērļupīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pētera iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pēteri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīrāgs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pīļu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pļaviņas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pšemisls]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūdnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūriski]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Pūrisms]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[RA (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[RO]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rabova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Radio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Radio iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Radiomāja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ragi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rainis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ranka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rankas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raudinka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raudupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Raunas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Recidīvs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reiss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reiņu pilskalns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rembates iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rencēnu ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reps (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Reģenerācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Riesti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rieva]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rikova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rimši]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ripa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ritiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Robežupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Roka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Romanovka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Romāns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ronaldu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ropaži (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ross]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rozītes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rubene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rubuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ruby (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudais]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudukova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudzi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rudņa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rugāji (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Runči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ruskuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rutuļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ryle]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rācenis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rērihs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rēzes]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rīga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rīgas 1. pamatskola]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rīss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rūkas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rūsa (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Rūsiņa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[SLO]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[SVN]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sakne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sakss]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saktas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salacas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salacija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salainis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salas ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saldus iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saliena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Salmaņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Samoilova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanmarīno (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sanpaulu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sapožņiki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sarja]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sasunas Dāvids (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saulaine]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saulkrasti (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Saulīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sausinīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sauszemes spēki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sedas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sedna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Seims]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Seklis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Selenīts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sergejs Volkovs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sesku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Signum]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sikspārņi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sikšņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silaunieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Silu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Simon]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sirēnas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sistēma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Siu (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sivēnu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skaista (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skaistkalnes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skautu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skolls]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skonto]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skorpions (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skudras (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skuki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Skābe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Slipknot (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smani]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smilga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Smilšbekas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sniegbaltīte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sološu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sondori (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Song]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sonāte (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sorokina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spensere]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sperga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sphaeriidae]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spogulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spriegums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sprukti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spēks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spīdolas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Spūles]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Staburags (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stabuļnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stadiona iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stari (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stefans]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stiglova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stihija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stirnezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stjuarts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stolbovoja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Straupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strautupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Strazdupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stulbais ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stulbezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stučka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stārķu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stāvoklis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Stūre (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sudrabu Edžus iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sula (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sumburciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Susekļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svente (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sviļpova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētais Antonijs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Svētupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sway]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sējējs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sēme (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sīgu dzimta (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sōla]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sūnu ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sūnupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Sūra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Taimira (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Talasa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tartaks]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tauns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tautas fronte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tautas partija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tautoloģija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Teika (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tekeli]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Teleskops (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Teritorija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Teteru iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Texas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[The Social Network]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tigra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tilta iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tilts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Timšāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tipogrāfijas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Titurga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Toma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tomass]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tomēni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tor]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tora (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tornis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Torpedo]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Torres]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tots (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tovša]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trampa tornis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Transs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trepe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trigeris (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trinity]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tropi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Troškas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Trūpi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tumba]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Turcija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Turki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Turlava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Turība]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tutini]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tvaika iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūjas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Tūļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ubogova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ugunskrusts]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Undīne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ungerns-Šternbergs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Unguri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ungurmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upenieki (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upesciems (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upeslīči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Upurkalns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Uriekste (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Usmas baznīca]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Uzbrucējs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[V4]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[VEF (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vacumnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vads]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vailds]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vairoga iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaivariņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaivodi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vaiņode (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valaiņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valdemārs I]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valdis Liepiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valguma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valpene (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valsts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgā]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Valteri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vanga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varakļānu katoļu baznīca]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varuna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varšavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Varžupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vasiļjevka]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vasku iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vatsons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vebers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Veceļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vecpils ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vecvagare]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vega (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Veismaņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Velna grāvis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Velnezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Velēnas ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Verdena (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vests]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vidusmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vienoti Latvijai]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vienības gatve]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viesītes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vijolīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilces ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilciņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilis Vītols]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilja]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viljamsa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vilkija]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vimba (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vimbas (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virbu ciems]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virga (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virsaišu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Virāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vita]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vizlas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļakas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Viļums]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vladimirovičs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vladislavs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vladislavs I]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Volhova (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Volters]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Voroņeža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vorošilovska]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vorzova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Voveri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vulfa]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vācietis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vācija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vācu opera]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vāne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vārpu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vārzava]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vējavas iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vērdiņš (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēršmuiža]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vētra (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vētras]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēzenberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vēžupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīgante]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Vīlipa iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Warsaw]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Yerba mate]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zabegi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zabriskie Point]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zagorje]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zalkšu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zatišje]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaļkalns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaļmežnieki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaļmuiža (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zaļumi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeltainais kaķis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeltiņš]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemeņu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemgales iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemgaļi (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zemitāna iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zenīts (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zepi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zeļči]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ziedonis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ziemupe (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zilais valis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zilupes iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zizma (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zodiaks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zole]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zundi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zutēni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvaigzne (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zviedrupīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zvirbulis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Zīlīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[¥]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ābele (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ābelīte]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ābolu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ādams (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ālave (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Āraišu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Āres]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ārija (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ātrums (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čaga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čandra]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čači]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Četri balti krekli]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čeveri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čikste]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čornaja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čornojes ezers]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čudarīne]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Čuksti]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķeguma iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķekava (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķieģeļceplis]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķikuri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķuze]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīlis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķīšezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ķūģi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ļeskova sala]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ļeņina rajons]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ļovāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ļoļi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šalkas]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šauri]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šenberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Škirpāni]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šternberga]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ščučina]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Šūna (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūdens iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūdeņi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūdri (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūdrupe]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūzulova]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Ūzuļnīki]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žabinka (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žagars]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žagatu iela]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žeikari]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Židrūns]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žogi]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[Žīgurs]] || 1 || 0 || 1
|-
| [[1928. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1932. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1936. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1940. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1944. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1948. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1952. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1960. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1968. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1972. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1976. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1980. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1984. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[1988. gada olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ABC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ALG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ARA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ARU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[AW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Adrianu]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Aizputes baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Akbars]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Alba]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Andris Virtmanis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Andrē Zeme]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Antoniški]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Antons Rubins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Artjomovska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Atletico]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Baiļu rags]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Baka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Baltazars fon Kampenhauzens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Barbarosa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bauskas baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Beils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bellingshausen]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Beloje ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Benksa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bests]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Beči]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Birns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Blažģa ezers (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bolbočans]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bortnīki]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bose]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bregs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Brends]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bruhs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bārkers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Bērza]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Būts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C18H30O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C18H32O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C18H34O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C22H42O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C2H4O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C2H4O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C2H6O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H4O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H6]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H6O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H6O3]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C3H8O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H10O]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H4O4]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H6O3]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H8]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C4H8O2]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[C5H6O4]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CAR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[COS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[CS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Cepelīns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Cīņas klubs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[DY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Dafa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Dagdas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Daugavpils baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Defo]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Delonē]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Diks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Dikss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Draguns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Drams]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Dīkons]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džaka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džeimss Meisons]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džinna]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džonstauna]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Džonta]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[EG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[EPO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ET]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[EU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Edvardss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Eikens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Eiropas izaicinājuma kauss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Eizenšteins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Elisons]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Elsnica]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Emiļa Melngaiļa iela]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Endrūsa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Engelss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Errera (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FJ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[FO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Favrs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ferdinands]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Fleisigs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Flemings]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Foigts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Fon Boks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Fon Firstenbergs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Friks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Frišs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Frosts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Frīdrihs Vilhelms I]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Fuko]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Fukuokas lidosta]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Fārensbahs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GD]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GQ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[GU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gaidars]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Galahers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gelasijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Glāss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gossip Girl]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gotfrīds]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gould]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Greko]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Grimms]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gudmens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gārnets]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Gērings]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HAP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[HU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hakslijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ham]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hanta]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Heils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Heiza]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hekels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hel]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hemsvorts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Heršels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hidroksils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Higinss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hillers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hodkevičs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Holbeins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Holšteins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hopkinss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Horns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hortons]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hosa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hārtlijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Hūvers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IQ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[IS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Izolators]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[JE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jakins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jannavs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jegorovs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jerjomenko]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Joners]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jura Mātera iela]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jānis Annuss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jānis Krēsliņš]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jānis Mencis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jānis Šipkēvics]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jāņa vēstule]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Jēvers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[KP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kanters]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kanzassitija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kardoso]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kehils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Keidžs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Keiperss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Klejs (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Klimts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Klio (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kolisons]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Komorovskis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Komsomoļska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Konstantins Karakacanis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Korbets]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kori]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Korso]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kosticins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kovalska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kovāržs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Krekeliškas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Krivelli]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Krozigks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kroņmuiža]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Krēsle]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kubbels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kumpinišku ezers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kveinis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[København]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kārlis Būmeisters]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kārlis fon Zīverss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kīnans]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Kīsa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LAC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LMA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[LR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ladusi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lasila]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Laskers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lata jubilejas monētas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1924. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1928. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1936. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvija 1992. gada olimpiskajās spēlēs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvijas armija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Latvijas rekordi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leina]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leja (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leonards]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leto (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Leviatāns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Liepājas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Lipmans]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Londonas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Londonderija]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ludzas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ML]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MON]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MQ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MT]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MUS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MX]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[MY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Magelāna mākonis (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Magnusens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Makartnijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Makinlijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Maksimiliāns]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Makvejs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Makvī]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Makšeins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Manats]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Marko Rosi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mazsalacas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Maļinovka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Meinlenda]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Meitners]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Melnā atraitne]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Melvila sala]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Memfisa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mencels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Midltone]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mičalka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mēders]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mērdoks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mērings]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mēza]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Mīzess]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NIC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NP]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[NZ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Neredzamais cilvēks (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Neretas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Nikolss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Nivens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Nolans]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Novāks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[OS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Okafors]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Oniši]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Opoles apriņķis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PER]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[PY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pamatinstinkts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Paukers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Penrouzs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pero]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Petijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pikārs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pinters]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Plosta tilts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Powiat nowodworski]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Primorska]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Puankarē]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pālmers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pāvilostas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pēcs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pērkinss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pērkoņkalve]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Pūtkas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[QA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Qt]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[RW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rabinovičs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Raffaello]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Raisa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Razins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Redklifs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rejs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rezultatīva piespēle]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rihthofens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rojas baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rot]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rēzeknes baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rēzeknes katoļu baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rīdels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rīds]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rīgas Svētās Katrīnas baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rīme]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rūnijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rūra]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Rūtu]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SR]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ST]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SV]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[SZ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sabens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sagans]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Saito]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Salas ezers]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Saldus baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[San Martín]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sanderss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sanita Pušpure]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Saterlends]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sforca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sikorskis]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Silovs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sivukaka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Skins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Skrjabins]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Socko]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Spīds]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stare Mesto]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stenfīlda]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stenlijs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stojkovičs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Strūve]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Stīvenss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Sārinens]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TEL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TH]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TIB]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TJ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TK]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TL]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TO]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TT]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[TW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tabūns (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Talsu baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Taunss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tavaress]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Teodors Debners]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[The Walking Dead]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Thr]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tiesu pils]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tičīno]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tokijas olimpiskās spēles]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Torps]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Turkmenbaši]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tānī]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tēbas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Tīlings]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UMA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UY]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[UZ]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ujuni]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ulmaņa Ministru kabinets]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VG]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VI]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VN]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[VU]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vafa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Van Forēsts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vangčuks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vasco da Gama]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Velda (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Velitss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Velss]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Venga]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ventspils Svētā Nikolaja baznīca]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ventspils baznīcas]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vera]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Veremi]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Verners]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Volkots]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vons]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vordauka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vostok-1 (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Vācijas Federatīvā Republika]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[WF]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[WS]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Watts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Weissensee]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[XC]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[YE]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ZA]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ZM]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[ZW]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zaksa]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zavadzka]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zilais purvs]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zonde]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Zorge]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Émilie Simon]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Čehoslovākijas sadalīšana (nozīmju atdalīšana)]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ērnrūts]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ērvings]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Ņūels]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Šleks]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Švitene]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Šēnings]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Žolio-Kirī]] || 1 || 1 || 1
|-
| [[Žīgurova]] || 1 || 1 || 1
|}
&lt;!-- LIST END --&gt;

== Problēmas ==
Zināmās problēmas (iespējams, tās tiek risinātas!):
* Dažas nozīmju atdalīšanas saites var vest no veidnes {{tl|citas nozīmes}}, tātad tās jālabo nav
* Uz dažām nozīmju atdalīšanas lapām ir izveidotas pāradresācijas, kas arī tiek skaitītas kā saites

[[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts|Nozīmju atdalīšana]]</text>
      <sha1>2o3mcoavak49rllxvotqvnljcsd7wy2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana/Lapas ar saitēm uz nozīmju atdalīšanu</title>
    <ns>102</ns>
    <id>289539</id>
    <revision>
      <id>3670451</id>
      <parentid>3668007</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:01:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28302" xml:space="preserve">{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}}
Šajā lapā apkopoti tie Vikipēdijas raksti, kuros ir vismaz 3 saites uz nozīmju atdalīšanas lapām. [[Vikipēdija:Nozīmju atdalīšana/Uzlabošana|Šeit]] ir apkopotas Vikipēdijas nozīmju atdalīšanas lapas, '''uz kurām''' ir saites rakstos.

__TOC__

== Informācija ==
&lt;!-- INFO START --&gt;
* Avots: [[quarry:query/4176]]
* Atjaunināšanas brīdis: 2022. gada 15. augusts plkst. 03:01:17
* Kopējais skaits datu atjaunināšanas brīdī: 332
&lt;!-- INFO END --&gt;

== Kopējais saraksts ==
&lt;!-- LIST START --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Lapas nosaukums !! Saišu skaits
|-
| [[Y (nozīmju atdalīšana)]] || 25
|-
| [[K (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[B (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[Q (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[C (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[N (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[I (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[R (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[D (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[S (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[W (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[E (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[J (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[F (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[O (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[Z (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[G (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[U (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[M (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[A (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[P (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[T (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[H (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[V (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[L (nozīmju atdalīšana)]] || 24
|-
| [[Janvāris]] || 23
|-
| [[Latvijas vietvārdu vāciskie vēsturiskie nosaukumi]] || 23
|-
| [[Latviešu personvārdi]] || 21
|-
| [[Jūlijs]] || 18
|-
| [[Jūnijs]] || 18
|-
| [[Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums]] || 14
|-
| [[Kalniņš]] || 10
|-
| [[Nesteri]] || 9
|-
| [[Mirdzums (elements personvārdos)]] || 9
|-
| [[Februāris]] || 9
|-
| [[Bozova]] || 9
|-
| [[Malnava]] || 9
|-
| [[Grebņova]] || 9
|-
| [[Slava (elements personvārdos)]] || 8
|-
| [[Bermontiāde]] || 7
|-
| [[Portrets]] || 7
|-
| [[Rīgas apriņķa muižu nosaukumi]] || 7
|-
| [[Autobusu satiksme Rīgā]] || 6
|-
| [[Krūmiņš]] || 6
|-
| [[Bērziņš]] || 6
|-
| [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva 2010]] || 5
|-
| [[Maijs]] || 5
|-
| [[Kalupes baznīca]] || 5
|-
| [[Daba]] || 5
|-
| [[Romas Republika]] || 5
|-
| [[Romas pāvestu uzskaitījums]] || 5
|-
| [[Igors Linga]] || 5
|-
| [[Beļģija]] || 5
|-
| [[Ilūkstes novads]] || 5
|-
| [[Portugāļu ģeogrāfiskie atklājumi]] || 5
|-
| [[Studentu Paradīze]] || 5
|-
| [[Brēmenes arhibīskapi]] || 5
|-
| [[Produktivitāte]] || 5
|-
| [[2011. gada laikapstākļi Latvijā]] || 5
|-
| [[Lāčplēsis (rokopera)]] || 5
|-
| [[Augšdaugavas novada ciemu uzskaitījums]] || 5
|-
| [[11T. autobusu maršruts (Rīga)]] || 5
|-
| [[Lidijas Freimanes lomas]] || 5
|-
| [[Personvārds]] || 5
|-
| [[Zariņš]] || 5
|-
| [[Pēteris I]] || 5
|-
| [[Rīgas apkaimju uzskaitījums]] || 5
|-
| [[Vitebskas apgabals]] || 4
|-
| [[Virsmaktīvas vielas]] || 4
|-
| [[Augu veģetatīvā pavairošana]] || 4
|-
| [[Konfliktoloģija]] || 4
|-
| [[Orientācijas noteikšana un vadība]] || 4
|-
| [[Grafika]] || 4
|-
| [[Jamantau]] || 4
|-
| [[Japānas administratīvais iedalījums]] || 4
|-
| [[Slēdzenis]] || 4
|-
| [[Ozols (uzvārds)]] || 4
|-
| [[Francijas administratīvais iedalījums]] || 4
|-
| [[Cunfte]] || 4
|-
| [[Polijas valdnieku uzskaitījums]] || 4
|-
| [[Daudzdimensiju analīze]] || 4
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi]] || 4
|-
| [[Līderis]] || 4
|-
| [[Kongo Demokrātiskā Republika]] || 4
|-
| [[Vladislavs II Trimdinieks]] || 4
|-
| [[Latvijas pilsētu un novadu sadraudzības partneru uzskaitījums]] || 4
|-
| [[HK Liepājas Metalurgs]] || 4
|-
| [[Miras pils]] || 4
|-
| [[X-lidmašīnas]] || 4
|-
| [[Kompetenču pieeja]] || 4
|-
| [[Latvijas hokeja izlases spēlētāju uzskaitījums]] || 4
|-
| [[Futbola klubu uzskaitījums]] || 4
|-
| [[Ferencs Lists]] || 4
|-
| [[Metropole]] || 4
|-
| [[Stirniene]] || 4
|-
| [[Autoceļš P73]] || 4
|-
| [[Ebreju vēsture Latvijā]] || 4
|-
| [[Spānijas administratīvais iedalījums]] || 4
|-
| [[Apija ceļš]] || 4
|-
| [[Ilūkste (upe)]] || 4
|-
| [[Dāvids (ķēniņš)]] || 4
|-
| [[Kastīlijas karaliste]] || 4
|-
| [[Konkordija Valdemārija]] || 4
|-
| [[Augstās krūmmellenes]] || 4
|-
| [[2019. gada laikapstākļi Latvijā]] || 4
|-
| [[NURBS]] || 4
|-
| [[Kārlis (personvārds)]] || 4
|-
| [[Skice]] || 4
|-
| [[Aleksandrs]] || 4
|-
| [[Ķīmisko elementu saraksts]] || 4
|-
| [[Dārzu iela (Rēzekne)]] || 4
|-
| [[Glezna]] || 4
|-
| [[Saules iela]] || 4
|-
| [[2010. gadi]] || 4
|-
| [[Mūmija]] || 4
|-
| [[Aprīlis]] || 4
|-
| [[Vanas ezers]] || 4
|-
| [[Agrārā reforma Latvijā]] || 4
|-
| [[The Flowers of Romance]] || 4
|-
| [[Japānas prefektūras]] || 4
|-
| [[Pintu ezers]] || 3
|-
| [[Berts]] || 3
|-
| [[Spoguļneirons]] || 3
|-
| [[Gladiolas]] || 3
|-
| [[Tiva]] || 3
|-
| [[Voroņeža]] || 3
|-
| [[Bižas ezers (Rundēnu pagasts)]] || 3
|-
| [[Jaunsaimnieki (Dekšāres pagasts)]] || 3
|-
| [[Aumeisteru ezeri]] || 3
|-
| [[Blāvā briežvabole]] || 3
|-
| [[Mengdeni]] || 3
|-
| [[Aleksandrs IV]] || 3
|-
| [[Eirolīga (basketbols)]] || 3
|-
| [[Dobele (zeme)]] || 3
|-
| [[Pilskalns (nozīmju atdalīšana)]] || 3
|-
| [[Maksimiliāns]] || 3
|-
| [[Hruščovka]] || 3
|-
| [[Kešatmiņa]] || 3
|-
| [[Eds Pārsonss]] || 3
|-
| [[Istalsnas baznīca]] || 3
|-
| [[Petrovs]] || 3
|-
| [[Šešku ezers]] || 3
|-
| [[2012. gads]] || 3
|-
| [[Efektivitāte (ekonomika)]] || 3
|-
| [[Hronoloģisks filozofu uzskaitījums]] || 3
|-
| [[Kursas zemiene]] || 3
|-
| [[Vija]] || 3
|-
| [[Vītoliņš]] || 3
|-
| [[Glābējs]] || 3
|-
| [[Tukuma novads (2009—2021)]] || 3
|-
| [[Zīmējums]] || 3
|-
| [[Pieniņu baznīca]] || 3
|-
| [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)]] || 3
|-
| [[Kārlis V Hābsburgs]] || 3
|-
| [[Templiešu ordenis]] || 3
|-
| [[Ziemeļblāzma (stacija)]] || 3
|-
| [[Ufa]] || 3
|-
| [[Veļikijnovgoroda]] || 3
|-
| [[Kastrejas kultūra]] || 3
|-
| [[Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija]] || 3
|-
| [[Maskavas apgabala &quot;SpartaK&quot;]] || 3
|-
| [[Pjaui]] || 3
|-
| [[Valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita]] || 3
|-
| [[Pilskalne]] || 3
|-
| [[Aizkraukle (nozīmju atdalīšana)]] || 3
|-
| [[Boļeslavs I]] || 3
|-
| [[Latvijas Top 40 (2016)]] || 3
|-
| [[Krustkalnu dabas rezervāts]] || 3
|-
| [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] || 3
|-
| [[Baltars]] || 3
|-
| [[Skansens]] || 3
|-
| [[Kustības izplūdums]] || 3
|-
| [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)]] || 3
|-
| [[Cieceres pagasts]] || 3
|-
| [[Liepājas Svētā Jāzepa Romas katoļu katedrāle]] || 3
|-
| [[Krustpils pagasts]] || 3
|-
| [[Aphodiinae]] || 3
|-
| [[Portugāles vēsture]] || 3
|-
| [[6829. autobusu maršruts]] || 3
|-
| [[Dārzciems]] || 3
|-
| [[Frīdrihs Vasarietis]] || 3
|-
| [[Malnavas muiža]] || 3
|-
| [[Maskava]] || 3
|-
| [[Rīgas apvedceļš]] || 3
|-
| [[Silenieki]] || 3
|-
| [[Frīdrihs]] || 3
|-
| [[Liepiņš]] || 3
|-
| [[Krūze (Latgales keramika)]] || 3
|-
| [[Višķu pagasts]] || 3
|-
| [[Valstu uzskaitījums pēc mirstības koeficienta]] || 3
|-
| [[Sēlijas pilskalni]] || 3
|-
| [[Emilis Melngailis]] || 3
|-
| [[Marka evaņģēlijs]] || 3
|-
| [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā izlašu sastāvi]] || 3
|-
| [[Klimats]] || 3
|-
| [[Ekonomikas antropoloģija]] || 3
|-
| [[Radara vēsture]] || 3
|-
| [[Koalīcija]] || 3
|-
| [[Sokolku pagasts]] || 3
|-
| [[Leo Frobeniuss]] || 3
|-
| [[Raipoles baznīca]] || 3
|-
| [[Kulpenes ezers]] || 3
|-
| [[Leimaņu ezers]] || 3
|-
| [[Rimi Baltic]] || 3
|-
| [[Nouveau]] || 3
|-
| [[Datora radīti attēli]] || 3
|-
| [[Rēzeknes novada ciemu uzskaitījums]] || 3
|-
| [[Ciems]] || 3
|-
| [[Sedans]] || 3
|-
| [[Dimensija]] || 3
|-
| [[Gaujas senieleja]] || 3
|-
| [[Pentode]] || 3
|-
| [[Mozus]] || 3
|-
| [[OpenBSD]] || 3
|-
| [[Aleksandrijas Filons]] || 3
|-
| [[Krimuldas pagasts]] || 3
|-
| [[Demenes katoļu baznīca]] || 3
|-
| [[6830. autobusu maršruts]] || 3
|-
| [[1. latviešu strēlnieku brigāde]] || 3
|-
| [[Lāčupīte (Eglonas pieteka)]] || 3
|-
| [[Sanktpēterburga]] || 3
|-
| [[Māris (personvārds)]] || 3
|-
| [[Durbes kauja]] || 3
|-
| [[Kirova]] || 3
|-
| [[Baltijas provinces]] || 3
|-
| [[Hilberta problēmas]] || 3
|-
| [[Valstu uzskaitījums pēc bezdarba līmeņa]] || 3
|-
| [[Madlēnas kapela]] || 3
|-
| [[Ford Capri]] || 3
|-
| [[Johanness Brāmss]] || 3
|-
| [[Kokle]] || 3
|-
| [[Čehija]] || 3
|-
| [[Viļņu optika]] || 3
|-
| [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)]] || 3
|-
| [[Strazdiņš]] || 3
|-
| [[Elektrometriskā lampa]] || 3
|-
| [[Rīgas vēstures hronoloģija]] || 3
|-
| [[Troilus luridus]] || 3
|-
| [[Kurzemes Zemes padome]] || 3
|-
| [[Ilūkstes katoļu baznīca]] || 3
|-
| [[Biķernieku mežs]] || 3
|-
| [[Negaiss]] || 3
|-
| [[Mežotnes kauja]] || 3
|-
| [[Kazimirs II Taisnīgais]] || 3
|-
| [[Kauja]] || 3
|-
| [[Krievijas Impērija]] || 3
|-
| [[Brekši (Rīga)]] || 3
|-
| [[Madrides &quot;Real&quot; (basketbols)]] || 3
|-
| [[Alūksnes novads]] || 3
|-
| [[Amerikas pamatiedzīvotāji]] || 3
|-
| [[Salcietības zona]] || 3
|-
| [[Ungārijas pilsētu uzskaitījums]] || 3
|-
| [[Kārlis Johans Felsko]] || 3
|-
| [[Harijs Misiņš]] || 3
|-
| [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] || 3
|-
| [[Tauns (ezers)]] || 3
|-
| [[Parazītiskie augi]] || 3
|-
| [[Jaunava Marija]] || 3
|-
| [[Sila lācītis]] || 3
|-
| [[Naktjunova]] || 3
|-
| [[Viduslatvijas nolaidenums]] || 3
|-
| [[1085. gads]] || 3
|-
| [[Gaiļi]] || 3
|-
| [[Romas impērija]] || 3
|-
| [[Vents Feldmanis]] || 3
|-
| [[Saluki]] || 3
|-
| [[Bērzene (Daugavas pieteka)]] || 3
|-
| [[Opel Astra]] || 3
|-
| [[Lilijas]] || 3
|-
| [[Onomatopeja]] || 3
|-
| [[2020. gada laikapstākļi Latvijā]] || 3
|-
| [[Toboļska]] || 3
|-
| [[Strūžānu katoļu baznīca]] || 3
|-
| [[Deiviss]] || 3
|-
| [[Boļeslavs II]] || 3
|-
| [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)]] || 3
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Centrālāfrikas Republikā]] || 3
|-
| [[Ruskulovas baznīca]] || 3
|-
| [[Eduārs]] || 3
|-
| [[Si (nots)]] || 3
|-
| [[Jansons]] || 3
|-
| [[Senā Ēģipte]] || 3
|-
| [[Tirukšezers]] || 3
|-
| [[P-n pāreja]] || 3
|-
| [[Pūķis]] || 3
|-
| [[Arhitektūras muzejs]] || 3
|-
| [[Hermonasa]] || 3
|-
| [[Kaķis]] || 3
|-
| [[Galvenie autoceļi Polijā]] || 3
|-
| [[Autoceļš P57]] || 3
|-
| [[Ikona (svētbilde)]] || 3
|-
| [[Glezniecība]] || 3
|-
| [[Sēlija (zeme)]] || 3
|-
| [[Miests]] || 3
|-
| [[Rīgas vēsture]] || 3
|-
| [[Sarkandaugava]] || 3
|-
| [[Konstantinopoles vēsture]] || 3
|-
| [[Ludolfs Liberts]] || 3
|-
| [[Nanotehnoloģija]] || 3
|-
| [[Rīgas Zooloģiskais dārzs]] || 3
|-
| [[Ilūkstes apriņķis]] || 3
|-
| [[Gustavs Noske]] || 3
|-
| [[2005. gads]] || 3
|-
| [[Just5 Blaster]] || 3
|-
| [[Boļeslavs III]] || 3
|-
| [[Pitagorisms]] || 3
|-
| [[Glāzgova]] || 3
|-
| [[Vahters]] || 3
|-
| [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)]] || 3
|-
| [[Arāja ezers]] || 3
|-
| [[Ievērojamākās Latvijas personības]] || 3
|-
| [[Barbarosa (plāns)]] || 3
|-
| [[Stagnācija PSRS]] || 3
|-
| [[Ford Motor Company]] || 3
|-
| [[Pasienes baznīca]] || 3
|-
| [[Akvarelis]] || 3
|-
| [[Greihaunds]] || 3
|-
| [[Zivju gārnis]] || 3
|-
| [[Leonardo da Vinči]] || 3
|-
| [[42. ieroču SS grenadieru pulks]] || 3
|-
| [[Brīvā Daugava]] || 3
|-
| [[Naudas vēsture]] || 3
|-
| [[Sarkandaugava (stacija)]] || 3
|-
| [[Daugavas kreisā krasta zemju pakļaušana (1207—1271)]] || 3
|-
| [[Alnitaks]] || 3
|-
| [[Piļskolns (nozīmju atdalīšana)]] || 3
|-
| [[Latvijas autonomijas idejas]] || 3
|-
| [[Svētā Miķeļa un Svētās Gudulas katedrāle]] || 3
|-
| [[Tomass Manns]] || 3
|-
| [[Aumeisteru muiža]] || 3
|-
| [[Stradi]] || 3
|-
| [[Eduards]] || 3
|}
&lt;!-- LIST END --&gt;

== Veidnes ==
&lt;!-- TEMPLATES START --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
!Lapas nosaukums !! Saišu skaits !! Dabsolver
|-
| [[Veidne:Latīņu burtu nozīmju atdalīšanas|Latīņu burtu nozīmju atdalīšanas]] || 25 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Latīņu_burtu_nozīmju_atdalīšanas&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs1|Vai tu zināji/Arhīvs1]] || 17 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs1&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Malnavas pagasta ciemi|Malnavas pagasta ciemi]] || 9 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Malnavas_pagasta_ciemi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs2|Vai tu zināji/Arhīvs2]] || 8 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs2&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs5|Vai tu zināji/Arhīvs5]] || 6 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs5&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vērtīgais raksts/Vecais saturs|Vērtīgais raksts/Vecais saturs]] || 5 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/Vecais_saturs&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs4|Vai tu zināji/Arhīvs4]] || 4 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs4&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs6|Vai tu zināji/Arhīvs6]] || 4 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs6&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs9|Vai tu zināji/Arhīvs9]] || 3 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs9&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs7|Vai tu zināji/Arhīvs7]] || 3 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs7&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs3|Vai tu zināji/Arhīvs3]] || 3 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs3&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:BK Ventspils sastāvs|BK Ventspils sastāvs]] || 2 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:BK_Ventspils_sastāvs&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Krievijas Impērijas struktūra|Krievijas Impērijas struktūra]] || 2 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Krievijas_Impērijas_struktūra&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Rožupes pagasta ciemi|Rožupes pagasta ciemi]] || 2 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Rožupes_pagasta_ciemi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vai tu zināji/Arhīvs8|Vai tu zināji/Arhīvs8]] || 2 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji/Arhīvs8&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Infobox/Testi|Infobox/Testi]] || 2 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Infobox/Testi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Latvijas basketbola izlases sastāvs|Latvijas basketbola izlases sastāvs]] || 2 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Latvijas_basketbola_izlases_sastāvs&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Collapsible list/doc|Collapsible list/doc]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Collapsible_list/doc&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Jaunjelgavas apriņķa draudžu novadi|Jaunjelgavas apriņķa draudžu novadi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Jaunjelgavas_apriņķa_draudžu_novadi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:VietasKarte Zāra|VietasKarte Zāra]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:VietasKarte_Zāra&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Rurika dinastijas ciltskoks|Rurika dinastijas ciltskoks]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Rurika_dinastijas_ciltskoks&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Infobox unit/doc|Infobox unit/doc]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Infobox_unit/doc&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Barons sastāvs|Barons sastāvs]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Barons_sastāvs&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:VietasKarte Papua (Indonēzija)|VietasKarte Papua (Indonēzija)]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:VietasKarte_Papua_(Indonēzija)&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Modernisms|Modernisms]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Modernisms&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietas|Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vietas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Eirovīzijas_dziesmu_konkursa_norises_vietas&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Tabulas numerācija|Tabulas numerācija]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Tabulas_numerācija&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:ASK Rīga 1958|ASK Rīga 1958]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:ASK_Rīga_1958&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Zvirgzdenes pagasta ciemi|Zvirgzdenes pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Zvirgzdenes_pagasta_ciemi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Ziemeļmaķedonijas lielākās pilsētas|Ziemeļmaķedonijas lielākās pilsētas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Ziemeļmaķedonijas_lielākās_pilsētas&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Ģimenes infokaste|Ģimenes infokaste]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Ģimenes_infokaste&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Čārteri Rīga|Čārteri Rīga]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Čārteri_Rīga&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Valensijas karaļi|Valensijas karaļi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Valensijas_karaļi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Tabulas numerācija/doc|Tabulas numerācija/doc]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Tabulas_numerācija/doc&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:ASK Rīga 1960|ASK Rīga 1960]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:ASK_Rīga_1960&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Osmaņu impērijas karaspēks|Osmaņu impērijas karaspēks]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Osmaņu_impērijas_karaspēks&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Preiļu pagasta ciemi|Preiļu pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Preiļu_pagasta_ciemi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Ģimenes infokaste/doc|Ģimenes infokaste/doc]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Ģimenes_infokaste/doc&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:ASK Rīga 1959|ASK Rīga 1959]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:ASK_Rīga_1959&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Krievijas vēsture|Krievijas vēsture]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Krievijas_vēsture&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Raķupes pietekas|Raķupes pietekas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Raķupes_pietekas&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:VietasKarte Portlenda|VietasKarte Portlenda]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:VietasKarte_Portlenda&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Upes infokaste|Upes infokaste]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Upes_infokaste&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Kalniešu pagasta ciemi|Kalniešu pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Kalniešu_pagasta_ciemi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Labākā dziesma (Oskars)|Labākā dziesma (Oskars)]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Labākā_dziesma_(Oskars)&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:VietasKarte Kongo|VietasKarte Kongo]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:VietasKarte_Kongo&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vērtīgais raksts/jūnijā, 2011. gadā|Vērtīgais raksts/jūnijā, 2011. gadā]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/jūnijā,_2011._gadā&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Upes infokaste/doc|Upes infokaste/doc]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Upes_infokaste/doc&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vērtīgais raksts/decembrī, 2009. gadā|Vērtīgais raksts/decembrī, 2009. gadā]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/decembrī,_2009._gadā&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Tirzas pietekas|Tirzas pietekas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Tirzas_pietekas&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Basketball kit|Basketball kit]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Basketball_kit&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Atomelektrostacijas infokaste|Atomelektrostacijas infokaste]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Atomelektrostacijas_infokaste&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vērtīgais raksts/janvārī, 2012. gadā|Vērtīgais raksts/janvārī, 2012. gadā]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/janvārī,_2012._gadā&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Antarktikas polārstaciju karte (vissezonas stacijas)|Antarktikas polārstaciju karte (vissezonas stacijas)]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Antarktikas_polārstaciju_karte_(vissezonas_stacijas)&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Zasas pagasta ciemi|Zasas pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Zasas_pagasta_ciemi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Basketball kit/doc|Basketball kit/doc]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Basketball_kit/doc&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Rīgas ielas|Rīgas ielas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Rīgas_ielas&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Nedraksts2|Nedraksts2]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Nedraksts2&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Izmeklēts raksts/Ģeogrāfija/6|Izmeklēts raksts/Ģeogrāfija/6]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Izmeklēts_raksts/Ģeogrāfija/6&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Līksnas pagasta ciemi|Līksnas pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Līksnas_pagasta_ciemi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Kalašņikova šaujamieroči|Kalašņikova šaujamieroči]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Kalašņikova_šaujamieroči&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Liepājas ezera pietekas|Liepājas ezera pietekas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Liepājas_ezera_pietekas&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vai Tu zināji/Zinātne|Vai Tu zināji/Zinātne]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_Tu_zināji/Zinātne&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi|Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Latvijas_pilsētu_ielu_uzskaitījumi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Mūzikas instrumenti|Mūzikas instrumenti]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Mūzikas_instrumenti&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Apvedceļi Latvijā|Apvedceļi Latvijā]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Apvedceļi_Latvijā&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Kujas pietekas|Kujas pietekas]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Kujas_pietekas&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Piedrujas pagasta ciemi|Piedrujas pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Piedrujas_pagasta_ciemi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vērtīgais raksts/janvārī, 2011. gadā|Vērtīgais raksts/janvārī, 2011. gadā]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/janvārī,_2011._gadā&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vai tu zināji2|Vai tu zināji2]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vai_tu_zināji2&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vērtīgais raksts|Vērtīgais raksts]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Collapsible list|Collapsible list]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Collapsible_list&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:SK Valmiera spēlētāji|SK Valmiera spēlētāji]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:SK_Valmiera_spēlētāji&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Jūdaisms|Jūdaisms]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Jūdaisms&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vērtīgais raksts/novembrī, 2009. gadā|Vērtīgais raksts/novembrī, 2009. gadā]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/novembrī,_2009._gadā&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Kalkūnes pagasta ciemi|Kalkūnes pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Kalkūnes_pagasta_ciemi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Infobox unit|Infobox unit]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Infobox_unit&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Mežāres pagasta ciemi|Mežāres pagasta ciemi]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Mežāres_pagasta_ciemi&amp;commonfixes=on Dab solver]
|-
| [[Veidne:Vērtīgais raksts/15|Vērtīgais raksts/15]] || 1 || [http://dispenser.homenet.org/~dispenser/cgi-bin/dab_solver.py?page=lv:Veidne:Vērtīgais_raksts/15&amp;commonfixes=on Dab solver]
|}
&lt;!-- TEMPLATES END --&gt;

== Problēmas ==
Zināmās problēmas (iespējams, tās tiek risinātas!):
* Ja rakstā ir saite uz nozīmju atdalīšanas lapas pāradresāciju, tad tā netiek ieskaitīta šajā sarakstā

[[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts|Nozīmju atdalīšana]]</text>
      <sha1>iazl8gzwrlavp81icfo8yx5lixpg15v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lautere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>291799</id>
    <revision>
      <id>3670432</id>
      <parentid>2718978</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T02:12:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2431" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Lautere
| settlement_type          = vidējciems
| image_skyline            = Lauteres muižas pils 2001-08-25.jpg
| image_caption            = Lauteres muižas pils
| pushpin_map              = Latvia
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pilsēta
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Madonas novads]]
| subdivision_name2        = [[Aronas pagasts]]
| established_title        = Pirmoreiz minēta
| established_date         = {{dat|1570}}
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2007
| population_footnotes     = &lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2610&amp;p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total         = 95
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 56 | latm  = 55 | lats  = 10 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 3 | longs = 51 | longEW = E
| elevation_footnotes      = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m              = 210
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-4847 Kusa
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Lautere''' ir ciems [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Aronas pagasts|Aronas pagastā]]. Izvietojies pagasta vidusdaļā [[Lauteres ezers|Lauteres ezera]] krastā pie autoceļa [[P30]] {{nobr|5 km}} no pagasta centra [[Kusa]]s, {{nobr|13 km}} no novada centra [[Madona]]s un {{nobr|152 km}} no [[Rīga]]s. Lauterē atrodas tautas nams, Viesienas bibliotēka, veikals, vairāki uzņēmumi.&lt;ref&gt;[http://www.madona.lv/lat/?ct=arona Madonas novads. Aronas pagasta pārvalde]&lt;/ref&gt; Lauteres muižas apbūve (pils, dārznieka mājiņa, stūra tornis, klēts) ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.

Apdzīvotā vieta izveidojusies ap [[Lauteres muiža]]s ''(Lauternsee)'' centru. Muiža rakstu avotos pirmoreiz minēta 1570. gadā. Ciems izaudzis pēc Otrā pasaules kara kā [[kolhozs|kolhoza]] un vēlāk [[padomju saimniecība]]s «Viesiena» ciemats.&lt;ref&gt;{{EncLP|1|70}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Aronas pagasts]]
[[Kategorija:Madonas novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]</text>
      <sha1>cp0qb7b0zw1osowyffh8p1psnumwprw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Raksti/Raksti, kuros ir visvairāk uzlabošanas veidņu</title>
    <ns>102</ns>
    <id>291949</id>
    <revision>
      <id>3670454</id>
      <parentid>3668010</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:01:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Pywikibot 7.5.2</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11620" xml:space="preserve">{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}}
Šajā lapā apkopoti tie raksti, kam ir vismaz 3 uzlabošanas veidnes. Saraksts nav pilnīgs.

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Raksta nosaukums !! Uzlabošanas veidņu skaits{{efn|Pašlaik tikušas ņemtas vērā šīs uzlabošanas veidnes: {{tl|Dzēst}}, {{tl|Dzēst+}}, {{tl|Apvienot}}, {{tl|Apšaubīts}}, {{tl|Atdalīt}}, {{tl|Atjaunināt}}, {{tl|Atsauces+}}, {{tl|Atsevišķs raksts}}, {{tl|Atveidošana}}, {{tl|Autobiogrāfija}}, {{tl|Autortiesību problēmas}}, {{tl|Autortiesību problēmas (maza)}}, {{tl|Eksperts}}, {{tl|Enciklopēdisks stils}}, {{tl|Infokaste+}}, {{tl|Izolēts raksts}}, {{tl|Jāuzlabo}}, {{tl|Jāpārraksta}}, {{tl|Ievads+}}, {{tl|Kategorijas+}}, {{tl|Konfl}}, {{tl|Informācijas izklāsts}}, {{tl|Neatkarīgas atsauces+}}, {{tl|Nepilnīgs}}, {{tl|Nenozīmīgs}}, {{tl|Nepieciešama atsauce}}, {{tl|Nepilnīga nodaļa}}, {{tl|Noformējums+}}, {{tl|Novecojis sastāvs}}, {{tl|Novecojusi saite}}, {{tl|Papildu atsauces+}}, {{tl|Pareizrakstība}}, {{tl|Pārrakstīt}}, {{tl|Pov}}, {{tl|Sadalīt}}, {{tl|Sadaļas+}}, {{tl|Saistīts teksts}}, {{tl|Slikts tulkojums}}, {{tl|Starpviki+}}, {{tl|Teksts+}}, {{tl|Viens avots}}, {{tl|Vikisaites+}}, {{tl|Svešvaloda}}&lt;!-- {{tl|Kategorija jādala}}, {{tl|Nepieciešama dokumentācija}}, {{tl|Under construction}}, , {{tl|Ienākošās saites}}, {{tl|Novecojusi veidne}} --&gt;. Ja esi pamanījis kādu uzlabošanas veidni, kas nav šajā sarakstā, paziņo to diskusiju lapā.&lt;!--sports update; --&gt;}}
|-
| [[Alternatīvas un kompromisa izvēle]] || 8
|-
| [[Personālā bagātība]] || 7
|-
| [[Cilvēka uzbūves tipi]] || 7
|-
| [[Revit]] || 7
|-
| [[Dzimtes izpausme]] || 7
|-
| [[Aksonometriskā projekcija]] || 6
|-
| [[Tošteins Hūrgmu]] || 6
|-
| [[Skillet]] || 6
|-
| [[Saknes darbība]] || 6
|-
| [[Relatīvā priekšrocību teorija]] || 6
|-
| [[Programmatūras tipi]] || 6
|-
| [[Vilcēns (6. sezona)]] || 6
|-
| [[Labie mājas gariņi]] || 6
|-
| [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums]] || 6
|-
| [[Interneta komunikācijas]] || 6
|-
| [[Foursquare]] || 5
|-
| [[Heal the World]] || 5
|-
| [[Girls' Generation]] || 5
|-
| [[Datubāze]] || 5
|-
| [[Dzimuma reorientācija (transdzimte)]] || 5
|-
| [[Latvijas populārā mūzika]] || 5
|-
| [[Saeimas vēlētas amatpersonas]] || 5
|-
| [[Logo (programmēšanas valoda)]] || 5
|-
| [[Apanhei-te Cavaquinho]] || 5
|-
| [[FORCAVI]] || 5
|-
| [[Saspiežamība]] || 5
|-
| [[Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija]] || 5
|-
| [[Laucienes pamatskola]] || 5
|-
| [[Izplūdušā loģika un neironu tīkli]] || 5
|-
| [[Cēlējspēks]] || 5
|-
| [[Statiskais tīklojums]] || 5
|-
| [[SMART kritērijs]] || 5
|-
| [[Pūļa psiholoģija]] || 5
|-
| [[GE 400 sērijas informācijas sistēmu datori]] || 5
|-
| [[Cisdzimte]] || 5
|-
| [[Alampo Records]] || 5
|-
| [[Laimes hormoni]] || 5
|-
| [[Augsti integrētā prakse]] || 5
|-
| [[SOS bērnu ciemati Latvijā]] || 5
|-
| [[Dzelzavas internātpamatskola]] || 5
|-
| [[Perifērās asinsrites patoloģiskā fizioloģija]] || 5
|-
| [[Anonīmie narkomāni]] || 5
|-
| [[Ivars Zaikins]] || 5
|-
| [[Invariantu metode]] || 5
|-
| [[Mihailo-Larine]] || 5
|-
| [[Mode 19. gadsimta vidū]] || 5
|-
| [[Taro kārtis]] || 5
|-
| [[Svece]] || 5
|-
| [[TM-XML]] || 5
|-
| [[Dzimtes binaritāte]] || 5
|-
| [[Viduslaiku skolas]] || 5
|-
| [[The Neighbourhood]] || 5
|-
| [[Čūskas simbolika]] || 5
|-
| [[Heterofobija]] || 5
|-
| [[Incoterms]] || 5
|-
| [[Plac Konstytucji]] || 4
|-
| [[Biznesa simulācijas spēles]] || 4
|-
| [[Dworzec Gdański]] || 4
|-
| [[Laura un Vineta]] || 4
|-
| [[Kristalogrāfiskie virzieni]] || 4
|-
| [[Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi]] || 4
|-
| [[Betafence]] || 4
|-
| [[Klases audzinātājs]] || 4
|-
| [[BIM]] || 4
|-
| [[Płocka (metro stacija)]] || 4
|-
| [[Ursynów (metro stacija)]] || 4
|-
| [[Aleksandrs Šličkovs]] || 4
|-
| [[Muranów]] || 4
|-
| [[ResearchGATE]] || 4
|-
| [[Drukāšanas serveris]] || 4
|-
| [[Plac Wilsona (metro stacija)]] || 4
|-
| [[Kadru retranslēšana]] || 4
|-
| [[Bioloģiskā lauksaimniecība]] || 4
|-
| [[Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca]] || 4
|-
| [[Latvijas grāmatizdevniecība]] || 4
|-
| [[Jūras pastaigas]] || 4
|-
| [[Graphisoft]] || 4
|-
| [[Rondo Daszyńskiego]] || 4
|-
| [[Amīns el Hāfezs]] || 4
|-
| [[Służew]] || 4
|-
| [[Amway]] || 4
|-
| [[Karolin]] || 4
|-
| [[Mežvidu pamatskola]] || 4
|-
| [[Brāļi Grakhi]] || 4
|-
| [[GOST R]] || 4
|-
| [[Marymont]] || 4
|-
| [[Putnu ekoloģija]] || 4
|-
| [[Tīmekļa e-pasts]] || 4
|-
| [[Maksims Ļaščenko]] || 4
|-
| [[Eiropiāde]] || 4
|-
| [[Rondo ONZ]] || 4
|-
| [[Valdorfpedagoģija]] || 4
|-
| [[Hidrostatiskais paradokss]] || 4
|-
| [[Wilanowska]] || 4
|-
| [[Chrzanów (metro stacija)]] || 4
|-
| [[Sociālās taisnības cīnītājs]] || 4
|-
| [[Kaitbords]] || 4
|-
| [[Korporatīvā identitāte]] || 4
|-
| [[Scuderia Toro Rosso]] || 4
|-
| [[Słodowiec]] || 4
|-
| [[Diskrētā kapitāla uzkrāšana]] || 4
|-
| [[Arvīds Deģis]] || 4
|-
| [[Liepājas leļļu teātris]] || 4
|-
| [[Fiber Distributed-Data Interface]] || 4
|-
| [[Nowy Świat-Uniwersytet]] || 4
|-
| [[Digitālā bibliotēka]] || 4
|-
| [[Jelgava]] || 4
|-
| [[Wierzbno]] || 4
|-
| [[Mitsubishi Motors]] || 4
|-
| [[Signāltehnika]] || 4
|-
| [[Lazurowa]] || 4
|-
| [[Google 3D Warehouse]] || 4
|-
| [[Stare Bielany]] || 4
|-
| [[Synergium]] || 4
|-
| [[Multikolinearitāte]] || 4
|-
| [[Skrūve]] || 4
|-
| [[Vadības panelis (transports)]] || 4
|-
| [[Centrum Nauki Kopernik]] || 4
|-
| [[Simulācija]] || 4
|-
| [[Geju ciemats]] || 4
|-
| [[Tīklu bagātība]] || 4
|-
| [[Racławicka]] || 4
|-
| [[Latvija (koris)]] || 4
|-
| [[Eiropas valstu pēc minimālās algas uzskaitījums]] || 4
|-
| [[Naudas plūsma]] || 4
|-
| [[Neformālais līderis]] || 4
|-
| [[Wawrzyszew]] || 4
|-
| [[Zane Čulkstēna]] || 4
|-
| [[West Kredit]] || 4
|-
| [[Šahs]] || 4
|-
| [[Stadion Narodowy]] || 4
|-
| [[SAF Tehnika]] || 4
|-
| [[European BEST Engineering Competition]] || 4
|-
| [[CERTUS domnīca]] || 4
|-
| [[Ghettozloba]] || 4
|-
| [[Pole Mokotowskie]] || 4
|-
| [[Latvijas lielākie dižozoli]] || 4
|-
| [[Jaunatnes politika]] || 4
|-
| [[Džonatans Deiviss]] || 4
|-
| [[Dziļuma karte]] || 4
|-
| [[Balkeris]] || 4
|-
| [[Młociny]] || 4
|-
| [[EUDemocrats]] || 4
|-
| [[Virknes un paralēlais slēgums]] || 4
|-
| [[Inline hokejs]] || 4
|-
| [[Toksikoloģija]] || 4
|-
| [[Dworzec Wileński]] || 4
|-
| [[Madonas novads (2009—2021)]] || 4
|-
| [[Ogre]] || 4
|-
| [[Mikrofons]] || 4
|-
| [[Politechnika]] || 4
|-
| [[Edavārdi]] || 4
|-
| [[Baroka mūzikas dienas Rēzeknē]] || 4
|-
| [[Boom Beach]] || 4
|-
| [[Faziloģika]] || 4
|-
| [[Reģionālā ģeogrāfija]] || 4
|-
| [[Trijstūra acs]] || 4
|-
| [[Bemowo (metro stacija)]] || 4
|-
| [[Smutnye Vremena]] || 4
|-
| [[Gloka pistole]] || 4
|-
| [[Kabaty]] || 4
|-
| [[Szwedzka]] || 4
|-
| [[RC4WD]] || 4
|-
| [[Kara (grupa)]] || 4
|-
| [[Goti (subkultūra)]] || 4
|-
| [[Piešķirtais dzimums]] || 4
|-
| [[Latvijas Golfa federācija]] || 4
|-
| [[Centrum (metro stacija)]] || 4
|-
| [[Peldēšana]] || 4
|-
| [[Pildītas rotaļlietas]] || 4
|-
| [[Ulrychów]] || 4
|-
| [[Romas Republika]] || 4
|-
| [[Muhameds]] || 4
|-
| [[Turcija]] || 4
|-
| [[Natolin]] || 4
|-
| [[Hipogalaktija un agalaktija]] || 4
|-
| [[Targówek Mieszkaniowy]] || 4
|-
| [[Steyr 120 Super, Steyr 125 Super, Steyr 220]] || 4
|-
| [[The Flowers of Romance]] || 4
|-
| [[Laikmetīgā deja]] || 4
|-
| [[Świętokrzyska]] || 4
|-
| [[Cietušo lidotāju fonds]] || 4
|-
| [[Hyundai Wia]] || 4
|-
| [[Księcia Janusza]] || 4
|-
| [[MySQL Cluster]] || 4
|-
| [[UNESCO]] || 4
|-
| [[Sintezētās apertūras radara polarizācija]] || 4
|-
| [[Now, Now]] || 4
|-
| [[Imielin (metro stacija)]] || 4
|-
| [[Trocka (metro stacija)]] || 4
|-
| [[Imants Burvis]] || 4
|-
| [[Stratēģiskā plānošana]] || 4
|-
| [[Ratusz Arsenał]] || 4
|-
| [[PVID]] || 4
|-
| [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija]] || 4
|-
| [[Latvijas Biznesa koledža]] || 4
|-
| [[Veru rakstu valoda]] || 4
|-
| [[Liānas]] || 4
|-
| [[Młynów]] || 4
|-
| [[2D datorgrafika]] || 4
|-
| [[Ingus Feldmanis]] || 4
|-
| [[Hidropārvads]] || 4
|-
| [[Codex Eyckensis]] || 4
|-
| [[Sporta ģenētika]] || 4
|-
| [[Pielietojamā improvizācija]] || 3
|-
| [[Ainars Pūpols]] || 3
|-
| [[Galaktrofussa]] || 3
|-
| [[Alpīnisma pirmsākumi Latvijā]] || 3
|-
| [[Rūpniecības politika]] || 3
|-
| [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] || 3
|-
| [[Situatīvā apziņa]] || 3
|-
| [[Moriss Kornēlijs Ešers]] || 3
|-
| [[Pasaulē dziļākie ezeri]] || 3
|-
| [[Speak to Me]] || 3
|-
| [[Problēmu pārvaldīšana]] || 3
|-
| [[Menopauze]] || 3
|-
| [[Subordinētais aizdevums]] || 3
|-
| [[Centrālija]] || 3
|-
| [[Makroekonomikas instrumenti]] || 3
|-
| [[Gorgozaurs]] || 3
|-
| [[Samuils Gurevičs]] || 3
|-
| [[Sieviešu koris &quot;Minjona&quot;]] || 3
|-
| [[Varšavas metro]] || 3
|-
| [[Filips V]] || 3
|-
| [[Relācijas]] || 3
|-
| [[Augu fizioloģiskā uztvere]] || 3
|-
| [[STV]] || 3
|-
| [[Igors Ivanovs (uzņēmējs)]] || 3
|-
| [[Pseidonimitāte]] || 3
|-
| [[Roberts Mūks (Avens)]] || 3
|-
| [[Galotņošana]] || 3
|-
| [[Sporta astroloģija]] || 3
|-
| [[E-klase]] || 3
|-
| [[Uldis Osis]] || 3
|-
| [[Sabiedrisko attiecību vēsture]] || 3
|-
| [[Unreal Tournament 3]] || 3
|-
| [[Priekules vidusskola]] || 3
|-
| [[Mehāniskais līdzsvars]] || 3
|-
| [[Trakumsērga]] || 3
|-
| [[Latvijas telpu futbola asociācija]] || 3
|-
| [[Rekreācijas ūdeņi]] || 3
|-
| [[Nordeuropaforum]] || 3
|-
| [[Rendijs Ortons]] || 3
|-
| [[Bruņojuma kontrole]] || 3
|-
| [[Rīgas apvedceļš]] || 3
|-
| [[Spraits (datorgrafika)]] || 3
|-
| [[Limbažu Galvenā bibliotēka]] || 3
|-
| [[Pica]] || 3
|-
| [[Gumijlēkšana]] || 3
|-
| [[Schwerbelastungskörper]] || 3
|-
| [[Scuderia Ferrari]] || 3
|-
| [[Ugunsgrēku gadījuma menedžēšana]] || 3
|-
| [[Ķīniešu rakstzīmes]] || 3
|-
| [[Amerikas atklāšana]] || 3
|-
| [[Gada procentu likme]] || 3
|-
| [[Fortnite]] || 3
|-
| [[Jumpstyle]] || 3
|-
| [[Ergonomika]] || 3
|-
| [[Tumsas simbolika]] || 3
|-
| [[Zane Oliņa]] || 3
|-
| [[Kanons sakrālajā mākslā]] || 3
|-
| [[Latvijas Tālrunis]] || 3
|-
| [[Androgīnija]] || 3
|-
| [[SQL anywhere]] || 3
|-
| [[Rita Sproģe]] || 3
|-
| [[Žāvēšana]] || 3
|-
| [[Aivars Zahārovs]] || 3
|-
| [[Globālā stratifikācija]] || 3
|-
| [[Hārvijs Milks]] || 3
|-
| [[Līnijsekotājs]] || 3
|-
| [[Aerodinamiskā pretestība]] || 3
|-
| [[Genderisms]] || 3
|-
| [[Viktors Blūmenaus]] || 3
|-
| [[Gladiolas]] || 3
|-
| [[2009. gads Latvijas mūzikā]] || 3
|-
| [[19. gadsimta mode]] || 3
|-
| [[Klienta servera arhitektūra]] || 3
|-
| [[Ugunskrusts (zīme)]] || 3
|-
| [[Pērkona negaisi Latvijā]] || 3
|-
| [[Interbaltija]] || 3
|-
| [[Teofanis Geks]] || 3
|-
| [[Emisijas nams]] || 3
|-
| [[Zemvirsmas izkliede]] || 3
|-
| [[Muamars Kadāfi]] || 3
|-
| [[Vēžošana]] || 3
|-
| [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība]] || 3
|-
| [[Hamiltona varde]] || 3
|-
| [[Skrūves kompresors]] || 3
|-
| [[Kropļojumnovērses filtrs]] || 3
|-
| [[Polimorfisms (programmēšana)]] || 3
|-
| [[Niko Hilkenbergs]] || 3
|-
| [[Krako]] || 3
|-
| [[Audriņu traģēdija]] || 3
|-
| [[Jānis Ošlejs]] || 3
|-
| [[Jēkaba kāpnes]] || 3
|-
| [[Ruslans Kuksinovičs]] || 3
|-
| [[Ēku enerģijas simulācija]] || 3
|-
| [[Fraternitas Livonica]] || 3
|-
| [[Mākoņains, gaidāms kotlešu lietus (seriāls)]] || 3
|-
| [[Fotogrāfija]] || 3
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

[[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts]]</text>
      <sha1>hkgpuc7ejxlrcemkzxrio65rzecq68j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āgenskalna līcis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>303389</id>
    <revision>
      <id>3670424</id>
      <parentid>3277516</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:43:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Piemetu mūsdienu attēlu rindu.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4072" xml:space="preserve">{{Līča infokaste
| līcis        = Āgenskalna līcis
  | citvalsts         = 
  | citnosaukums      = 
  | citvaloda         = 
  | citvaloriģin      = 
| attēls       = Riga_panorama_from_pardauga.jpg
| paraksts     = Āgenskalna līcis 20. gadsimta sākumā.
| karte        = 
  | vietaskarte          = 
  | alt_karte = 
  | label                = &lt;!-- &quot;līcis&quot; atšķirīga vērtība --&gt;
  | paraksta_izvietojums = right/left/top/bottom
  | mark                 = &lt;!-- cits marķieris --&gt;
  | kartes_paraksts      = 
| vieta        = [[Rīga]], {{LAT}}
| vieta2       = &lt;!-- novads/province/apgabals; ja vairāki, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot;  --&gt;
| vieta3       = &lt;!-- pagasts; ja vairāki, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot;  --&gt;
| ietilpst     = 
| plat_d= | plat_m= | plat_s= | plat_NS=
| gar_d= | gar_m= | gar_s= | gar_EW=
| platība      = 
| platība_ha   = &lt;!-- tikai skatli; ha --&gt;
| garums       = 
| platums      = 
| Vid_dziļums  = 
| Max_dziļums  = 
| tilpums      = 
| tilpums_m3   = &lt;!-- tikai skatli; kubikmetros --&gt;
| baseins      = &lt;!-- platība km²; tikai skatli --&gt;
| valstis      = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| salas        = 
| pilsētas     = 
}}
'''Āgenskalna līcis''' ir [[līcis]] [[Rīga|Rīgā]], [[Daugava]]s kreisajā krastā starp bijušo [[Klīversala|Klīversalu]] un [[Ķīpsala]]s augšgalu.&lt;ref&gt;{{enc riga|147|Āgenskalna līcis}}&lt;/ref&gt; Līča dienvidu galā ietek [[Mārupīte]]. Rietumos savienots ar [[Zunds (Rīga)|Zundu]] (Daugavas atteka apkārt Ķīpsalai, senāk saukta arī par Mazo Daugavu). Gar līča krastiem iet [[Trijādības iela]], [[Raņķa dambis]] un [[Balasta dambis]]. Līcī atrodas [[Jahta|jahtu]] un kuteru piestātnes, šeit tiek pārziemoti Rīgā izmantotie pasažieru kuģīši. Netālu no Āgenskalna līča atrodas [[Latvijas Jūras administrācija]].

== Vēsture ==
Līča izveidošanos noteica hidrotehnisko būvju veidošana pēc [[Gustavs Emanuēls fon Veismanis|G. E. fon Veismaņa]] projekta Daugavas kreisajā krastā. Dambju sistēma 18. gadsimtā savienoja vienā virknē sešas salas: [[Bieķensala|Bieķensalu]], [[Mūkusala|Mūkusalu]], Lielo Klīversalu, Burkānu salu, Mazo Klīversalu un Ķīpsalu (mūsdienu Kuģu iela un Balasta dambis ir daļa no šīs hidrotehniskās būves).&lt;ref name=&quot;CR&quot;&gt;[http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/agenskalna-licis/ Āgenskalna līcis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170707134610/http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/agenskalna-licis/ |date={{dat|2017|07|07||bez}} }} citariga.lv&lt;/ref&gt; Vairākos spēcīgos [[Pali|palos]] ap gadsimtu miju Daugavas ūdeņi dambi postījuši, kas veicināja plaša līča veidošanos. Līcis (sākotnēji saukts '''Pārrāvums''') kļuva par iecienītu [[Strūga|strūgu]] izkraušanas vietu Daugavas kreisajā krastā.&lt;ref name=&quot;CR&quot; /&gt; Kad 1852. gadā Rīgā atklāja tvaikonīšu satiksmi pāri Daugavai, Pārrāvumā izvietoja pasažieru pieturas. Āgenskalna tvaikoņu piestātne kļuva par vienu no nozīmīgākajām pilsētā. 19. gadsimta 60. gados Klīversalā izvietoja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Jelgavas dzelzceļa līnijas]] gala staciju, šeit sāka attīstīties rūpniecība. 1904. gadā sāka līča padziļināšanu un izbūvi, pārbūvēja Raņķa dambi.&lt;ref name=&quot;CR&quot; /&gt; Kopš 20. gadsimta sākuma pārsvarā tiek dēvēts par Āgenskalna līci. Padomju laikā un līdz 1998. gadam Āgenskalna līcī atradās Rīgas Eksperimentālās kuģu mehāniskās rūpnīcas remontdarbnīcas.

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Āgenskalns bay (4).jpg
AB dambis (5).jpg|AB dambis
Riga, Āgenskalna bank 2022-08-14.jpg
Liepaja at Pier Zunds Riga 20 June 2018.jpg|Kuģītis &quot;Liepāja&quot; līcī 2018. gadā.
Rigas Jahtklubs (2).jpg|Jahtklubs
Āgenskalns bay (4).jpg
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{coord|56|56|40|N|24|05|10|E|display=title|region:LV_type:landmark}}
{{Rīga-aizmetnis}}

[[Kategorija:Āgenskalns]]
[[Kategorija:Latvijas līči]]
[[Kategorija:Ūdensceļu satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Rīgas vēsture]]</text>
      <sha1>43sdq5dms7fsmptm9b8txm4qmwhpmz9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670425</id>
      <parentid>3670424</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:44:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Attēli */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4097" xml:space="preserve">{{Līča infokaste
| līcis        = Āgenskalna līcis
  | citvalsts         = 
  | citnosaukums      = 
  | citvaloda         = 
  | citvaloriģin      = 
| attēls       = Riga_panorama_from_pardauga.jpg
| paraksts     = Āgenskalna līcis 20. gadsimta sākumā.
| karte        = 
  | vietaskarte          = 
  | alt_karte = 
  | label                = &lt;!-- &quot;līcis&quot; atšķirīga vērtība --&gt;
  | paraksta_izvietojums = right/left/top/bottom
  | mark                 = &lt;!-- cits marķieris --&gt;
  | kartes_paraksts      = 
| vieta        = [[Rīga]], {{LAT}}
| vieta2       = &lt;!-- novads/province/apgabals; ja vairāki, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot;  --&gt;
| vieta3       = &lt;!-- pagasts; ja vairāki, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot;  --&gt;
| ietilpst     = 
| plat_d= | plat_m= | plat_s= | plat_NS=
| gar_d= | gar_m= | gar_s= | gar_EW=
| platība      = 
| platība_ha   = &lt;!-- tikai skatli; ha --&gt;
| garums       = 
| platums      = 
| Vid_dziļums  = 
| Max_dziļums  = 
| tilpums      = 
| tilpums_m3   = &lt;!-- tikai skatli; kubikmetros --&gt;
| baseins      = &lt;!-- platība km²; tikai skatli --&gt;
| valstis      = &lt;!-- ja vairākas, caur &quot;&lt;br /&gt;&quot; --&gt;
| salas        = 
| pilsētas     = 
}}
'''Āgenskalna līcis''' ir [[līcis]] [[Rīga|Rīgā]], [[Daugava]]s kreisajā krastā starp bijušo [[Klīversala|Klīversalu]] un [[Ķīpsala]]s augšgalu.&lt;ref&gt;{{enc riga|147|Āgenskalna līcis}}&lt;/ref&gt; Līča dienvidu galā ietek [[Mārupīte]]. Rietumos savienots ar [[Zunds (Rīga)|Zundu]] (Daugavas atteka apkārt Ķīpsalai, senāk saukta arī par Mazo Daugavu). Gar līča krastiem iet [[Trijādības iela]], [[Raņķa dambis]] un [[Balasta dambis]]. Līcī atrodas [[Jahta|jahtu]] un kuteru piestātnes, šeit tiek pārziemoti Rīgā izmantotie pasažieru kuģīši. Netālu no Āgenskalna līča atrodas [[Latvijas Jūras administrācija]].

== Vēsture ==
Līča izveidošanos noteica hidrotehnisko būvju veidošana pēc [[Gustavs Emanuēls fon Veismanis|G. E. fon Veismaņa]] projekta Daugavas kreisajā krastā. Dambju sistēma 18. gadsimtā savienoja vienā virknē sešas salas: [[Bieķensala|Bieķensalu]], [[Mūkusala|Mūkusalu]], Lielo Klīversalu, Burkānu salu, Mazo Klīversalu un Ķīpsalu (mūsdienu Kuģu iela un Balasta dambis ir daļa no šīs hidrotehniskās būves).&lt;ref name=&quot;CR&quot;&gt;[http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/agenskalna-licis/ Āgenskalna līcis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170707134610/http://www.citariga.lv/lat/agenskalns/agenskalna-licis/ |date={{dat|2017|07|07||bez}} }} citariga.lv&lt;/ref&gt; Vairākos spēcīgos [[Pali|palos]] ap gadsimtu miju Daugavas ūdeņi dambi postījuši, kas veicināja plaša līča veidošanos. Līcis (sākotnēji saukts '''Pārrāvums''') kļuva par iecienītu [[Strūga|strūgu]] izkraušanas vietu Daugavas kreisajā krastā.&lt;ref name=&quot;CR&quot; /&gt; Kad 1852. gadā Rīgā atklāja tvaikonīšu satiksmi pāri Daugavai, Pārrāvumā izvietoja pasažieru pieturas. Āgenskalna tvaikoņu piestātne kļuva par vienu no nozīmīgākajām pilsētā. 19. gadsimta 60. gados Klīversalā izvietoja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Jelgavas dzelzceļa līnijas]] gala staciju, šeit sāka attīstīties rūpniecība. 1904. gadā sāka līča padziļināšanu un izbūvi, pārbūvēja Raņķa dambi.&lt;ref name=&quot;CR&quot; /&gt; Kopš 20. gadsimta sākuma pārsvarā tiek dēvēts par Āgenskalna līci. Padomju laikā un līdz 1998. gadam Āgenskalna līcī atradās Rīgas Eksperimentālās kuģu mehāniskās rūpnīcas remontdarbnīcas.

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Āgenskalns bay (4).jpg
AB dambis (5).jpg|AB dambis
Riga, Āgenskalna bank 2022-08-14.jpg
Liepaja at Pier Zunds Riga 20 June 2018.jpg|Kuģītis &quot;Liepāja&quot; līcī 2018. gadā.
Rigas Jahtklubs (2).jpg|Jahtklubs
Набережная дамбы. - panoramio.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{coord|56|56|40|N|24|05|10|E|display=title|region:LV_type:landmark}}
{{Rīga-aizmetnis}}

[[Kategorija:Āgenskalns]]
[[Kategorija:Latvijas līči]]
[[Kategorija:Ūdensceļu satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Rīgas vēsture]]</text>
      <sha1>8v8y8wp0sq58bty7k0cqxk55t8jzsyd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir visvairāk citu valodu Vikipēdijās/Gadi</title>
    <ns>4</ns>
    <id>312042</id>
    <revision>
      <id>3670465</id>
      <parentid>3668024</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:18:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="83383" xml:space="preserve">{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunināšanu}}
Šajā uzskaitījumā ir tie gadu raksti, kas nav latviešu valodas Vikipēdijā, bet ir 51 un vairāk citu valodu Vikipēdijās.

Datums: 2022. gada 15. augusts, plkst. 06.18 (EEST).

__TOC__

== Mūsu ēra ==

=== Gadi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;320&quot; | Vajadzīgais raksts
! width=&quot;320&quot; | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā)
! &quot;Starpviki&quot;&lt;br /&gt;skaits
! data-sort-type=&quot;isoDate&quot;| Pēdējo reizi atjaunots&lt;br /&gt;(gads-mēn.-dat.)
|-
| [[337. gads]]||[[:d:Q30305|337]]||126||2022-08-15
|-
| [[193. gads]]||[[:d:Q30300|193]]||125||2022-08-15
|-
| [[217. gads]]||[[:d:Q32030|217]]||125||2022-08-15
|-
| [[270. gads]]||[[:d:Q30442|270]]||125||2022-08-15
|-
| [[330. gads]]||[[:d:Q24696|330]]||125||2022-08-15
|-
| [[705. gads]]||[[:d:Q23504|705]]||125||2022-08-15
|-
| [[715. gads]]||[[:d:Q23528|715]]||125||2022-08-15
|-
| [[768. gads]]||[[:d:Q29961|768]]||125||2022-08-15
|-
| [[775. gads]]||[[:d:Q30075|775]]||125||2022-08-15
|-
| [[192. gads]]||[[:d:Q30336|192]]||124||2022-08-15
|-
| [[220. gads]]||[[:d:Q30866|220]]||124||2022-08-15
|-
| [[240. gads]]||[[:d:Q30032|240]]||124||2022-08-15
|-
| [[602. gads]]||[[:d:Q30586|602]]||124||2022-08-15
|-
| [[610. gads]]||[[:d:Q30326|610]]||124||2022-08-15
|-
| [[636. gads]]||[[:d:Q30126|636]]||124||2022-08-15
|-
| [[710. gads]]||[[:d:Q23518|710]]||124||2022-08-15
|-
| [[755. gads]]||[[:d:Q23650|755]]||124||2022-08-15
|-
| [[763. gads]]||[[:d:Q30692|763]]||124||2022-08-15
|-
| [[765. gads]]||[[:d:Q31216|765]]||124||2022-08-15
|-
| [[766. gads]]||[[:d:Q30564|766]]||124||2022-08-15
|-
| [[771. gads]]||[[:d:Q29950|771]]||124||2022-08-15
|-
| [[203. gads]]||[[:d:Q24767|203]]||123||2022-08-15
|-
| [[208. gads]]||[[:d:Q31268|208]]||123||2022-08-15
|-
| [[216. gads]]||[[:d:Q31250|216]]||123||2022-08-15
|-
| [[221. gads]]||[[:d:Q30320|221]]||123||2022-08-15
|-
| [[230. gads]]||[[:d:Q30323|230]]||123||2022-08-15
|-
| [[238. gads]]||[[:d:Q30058|238]]||123||2022-08-15
|-
| [[272. gads]]||[[:d:Q31262|272]]||123||2022-08-15
|-
| [[283. gads]]||[[:d:Q32054|283]]||123||2022-08-15
|-
| [[309. gads]]||[[:d:Q32270|309]]||123||2022-08-15
|-
| [[313. gads]]||[[:d:Q30882|313]]||123||2022-08-15
|-
| [[316. gads]]||[[:d:Q31894|316]]||123||2022-08-15
|-
| [[325. gads]]||[[:d:Q32577|325]]||123||2022-08-15
|-
| [[410. gads]]||[[:d:Q30161|410]]||123||2022-08-15
|-
| [[619. gads]]||[[:d:Q31055|619]]||123||2022-08-15
|-
| [[625. gads]]||[[:d:Q30089|625]]||123||2022-08-15
|-
| [[652. gads]]||[[:d:Q31104|652]]||123||2022-08-15
|-
| [[658. gads]]||[[:d:Q30176|658]]||123||2022-08-15
|-
| [[669. gads]]||[[:d:Q31115|669]]||123||2022-08-15
|-
| [[670. gads]]||[[:d:Q31100|670]]||123||2022-08-15
|-
| [[673. gads]]||[[:d:Q31105|673]]||123||2022-08-15
|-
| [[675. gads]]||[[:d:Q30523|675]]||123||2022-08-15
|-
| [[687. gads]]||[[:d:Q30303|687]]||123||2022-08-15
|-
| [[713. gads]]||[[:d:Q23523|713]]||123||2022-08-15
|-
| [[714. gads]]||[[:d:Q23525|714]]||123||2022-08-15
|-
| [[719. gads]]||[[:d:Q23537|719]]||123||2022-08-15
|-
| [[735. gads]]||[[:d:Q23576|735]]||123||2022-08-15
|-
| [[752. gads]]||[[:d:Q23639|752]]||123||2022-08-15
|-
| [[753. gads]]||[[:d:Q23642|753]]||123||2022-08-15
|-
| [[161. gads]]||[[:d:Q30277|161]]||122||2022-08-15
|-
| [[166. gads]]||[[:d:Q25221|166]]||122||2022-08-15
|-
| [[167. gads]]||[[:d:Q30678|167]]||122||2022-08-15
|-
| [[173. gads]]||[[:d:Q30344|173]]||122||2022-08-15
|-
| [[175. gads]]||[[:d:Q31275|175]]||122||2022-08-15
|-
| [[188. gads]]||[[:d:Q30574|188]]||122||2022-08-15
|-
| [[190. gads]]||[[:d:Q30437|190]]||122||2022-08-15
|-
| [[202. gads]]||[[:d:Q30333|202]]||122||2022-08-15
|-
| [[204. gads]]||[[:d:Q30571|204]]||122||2022-08-15
|-
| [[207. gads]]||[[:d:Q30779|207]]||122||2022-08-15
|-
| [[209. gads]]||[[:d:Q30331|209]]||122||2022-08-15
|-
| [[210. gads]]||[[:d:Q30841|210]]||122||2022-08-15
|-
| [[212. gads]]||[[:d:Q32974|212]]||122||2022-08-15
|-
| [[219. gads]]||[[:d:Q31253|219]]||122||2022-08-15
|-
| [[225. gads]]||[[:d:Q30857|225]]||122||2022-08-15
|-
| [[235. gads]]||[[:d:Q31228|235]]||122||2022-08-15
|-
| [[250. gads]]||[[:d:Q31967|250]]||122||2022-08-15
|-
| [[254. gads]]||[[:d:Q31257|254]]||122||2022-08-15
|-
| [[303. gads]]||[[:d:Q31957|303]]||122||2022-08-15
|-
| [[304. gads]]||[[:d:Q32149|304]]||122||2022-08-15
|-
| [[321. gads]]||[[:d:Q33359|321]]||122||2022-08-15
|-
| [[384. gads]]||[[:d:Q48076|384]]||122||2022-08-15
|-
| [[397. gads]]||[[:d:Q48141|397]]||122||2022-08-15
|-
| [[401. gads]]||[[:d:Q30479|401]]||122||2022-08-15
|-
| [[430. gads]]||[[:d:Q33386|430]]||122||2022-08-15
|-
| [[450. gads]]||[[:d:Q31761|450]]||122||2022-08-15
|-
| [[451. gads]]||[[:d:Q30070|451]]||122||2022-08-15
|-
| [[480. gads]]||[[:d:Q30329|480]]||122||2022-08-15
|-
| [[496. gads]]||[[:d:Q30052|496]]||122||2022-08-15
|-
| [[511. gads]]||[[:d:Q31910|511]]||122||2022-08-15
|-
| [[536. gads]]||[[:d:Q30322|536]]||122||2022-08-15
|-
| [[548. gads]]||[[:d:Q30904|548]]||122||2022-08-15
|-
| [[565. gads]]||[[:d:Q33651|565]]||122||2022-08-15
|-
| [[585. gads]]||[[:d:Q32201|585]]||122||2022-08-15
|-
| [[601. gads]]||[[:d:Q30597|601]]||122||2022-08-15
|-
| [[628. gads]]||[[:d:Q30592|628]]||122||2022-08-15
|-
| [[630. gads]]||[[:d:Q31060|630]]||122||2022-08-15
|-
| [[641. gads]]||[[:d:Q31676|641]]||122||2022-08-15
|-
| [[644. gads]]||[[:d:Q33275|644]]||122||2022-08-15
|-
| [[649. gads]]||[[:d:Q31117|649]]||122||2022-08-15
|-
| [[651. gads]]||[[:d:Q31095|651]]||122||2022-08-15
|-
| [[654. gads]]||[[:d:Q31109|654]]||122||2022-08-15
|-
| [[655. gads]]||[[:d:Q30045|655]]||122||2022-08-15
|-
| [[657. gads]]||[[:d:Q31090|657]]||122||2022-08-15
|-
| [[663. gads]]||[[:d:Q31122|663]]||122||2022-08-15
|-
| [[674. gads]]||[[:d:Q30302|674]]||122||2022-08-15
|-
| [[681. gads]]||[[:d:Q30342|681]]||122||2022-08-15
|-
| [[683. gads]]||[[:d:Q33496|683]]||122||2022-08-15
|-
| [[685. gads]]||[[:d:Q33480|685]]||122||2022-08-15
|-
| [[702. gads]]||[[:d:Q23497|702]]||122||2022-08-15
|-
| [[712. gads]]||[[:d:Q23521|712]]||122||2022-08-15
|-
| [[718. gads]]||[[:d:Q23534|718]]||122||2022-08-15
|-
| [[720. gads]]||[[:d:Q23539|720]]||122||2022-08-15
|-
| [[726. gads]]||[[:d:Q23555|726]]||122||2022-08-15
|-
| [[730. gads]]||[[:d:Q23563|730]]||122||2022-08-15
|-
| [[731. gads]]||[[:d:Q23566|731]]||122||2022-08-15
|-
| [[732. gads]]||[[:d:Q23569|732]]||122||2022-08-15
|-
| [[733. gads]]||[[:d:Q23570|733]]||122||2022-08-15
|-
| [[734. gads]]||[[:d:Q23573|734]]||122||2022-08-15
|-
| [[745. gads]]||[[:d:Q23612|745]]||122||2022-08-15
|-
| [[746. gads]]||[[:d:Q23616|746]]||122||2022-08-15
|-
| [[749. gads]]||[[:d:Q23624|749]]||122||2022-08-15
|-
| [[754. gads]]||[[:d:Q23646|754]]||122||2022-08-15
|-
| [[756. gads]]||[[:d:Q31121|756]]||122||2022-08-15
|-
| [[758. gads]]||[[:d:Q30538|758]]||122||2022-08-15
|-
| [[759. gads]]||[[:d:Q30532|759]]||122||2022-08-15
|-
| [[760. gads]]||[[:d:Q30552|760]]||122||2022-08-15
|-
| [[764. gads]]||[[:d:Q31163|764]]||122||2022-08-15
|-
| [[769. gads]]||[[:d:Q30697|769]]||122||2022-08-15
|-
| [[772. gads]]||[[:d:Q30729|772]]||122||2022-08-15
|-
| [[773. gads]]||[[:d:Q31131|773]]||122||2022-08-15
|-
| [[162. gads]]||[[:d:Q29987|162]]||121||2022-08-15
|-
| [[168. gads]]||[[:d:Q24916|168]]||121||2022-08-15
|-
| [[169. gads]]||[[:d:Q30280|169]]||121||2022-08-15
|-
| [[177. gads]]||[[:d:Q33193|177]]||121||2022-08-15
|-
| [[181. gads]]||[[:d:Q31368|181]]||121||2022-08-15
|-
| [[182. gads]]||[[:d:Q31393|182]]||121||2022-08-15
|-
| [[184. gads]]||[[:d:Q31400|184]]||121||2022-08-15
|-
| [[185. gads]]||[[:d:Q33340|185]]||121||2022-08-15
|-
| [[189. gads]]||[[:d:Q33053|189]]||121||2022-08-15
|-
| [[195. gads]]||[[:d:Q33212|195]]||121||2022-08-15
|-
| [[199. gads]]||[[:d:Q33067|199]]||121||2022-08-15
|-
| [[206. gads]]||[[:d:Q30819|206]]||121||2022-08-15
|-
| [[211. gads]]||[[:d:Q30566|211]]||121||2022-08-15
|-
| [[215. gads]]||[[:d:Q31648|215]]||121||2022-08-15
|-
| [[223. gads]]||[[:d:Q31243|223]]||121||2022-08-15
|-
| [[224. gads]]||[[:d:Q31247|224]]||121||2022-08-15
|-
| [[226. gads]]||[[:d:Q30770|226]]||121||2022-08-15
|-
| [[229. gads]]||[[:d:Q32175|229]]||121||2022-08-15
|-
| [[231. gads]]||[[:d:Q30742|231]]||121||2022-08-15
|-
| [[236. gads]]||[[:d:Q31547|236]]||121||2022-08-15
|-
| [[237. gads]]||[[:d:Q30750|237]]||121||2022-08-15
|-
| [[239. gads]]||[[:d:Q30753|239]]||121||2022-08-15
|-
| [[242. gads]]||[[:d:Q30952|242]]||121||2022-08-15
|-
| [[251. gads]]||[[:d:Q30304|251]]||121||2022-08-15
|-
| [[253. gads]]||[[:d:Q30913|253]]||121||2022-08-15
|-
| [[260. gads]]||[[:d:Q30311|260]]||121||2022-08-15
|-
| [[264. gads]]||[[:d:Q30484|264]]||121||2022-08-15
|-
| [[274. gads]]||[[:d:Q33512|274]]||121||2022-08-15
|-
| [[280. gads]]||[[:d:Q32237|280]]||121||2022-08-15
|-
| [[307. gads]]||[[:d:Q33724|307]]||121||2022-08-15
|-
| [[308. gads]]||[[:d:Q32336|308]]||121||2022-08-15
|-
| [[312. gads]]||[[:d:Q32042|312]]||121||2022-08-15
|-
| [[314. gads]]||[[:d:Q32828|314]]||121||2022-08-15
|-
| [[318. gads]]||[[:d:Q32369|318]]||121||2022-08-15
|-
| [[319. gads]]||[[:d:Q32360|319]]||121||2022-08-15
|-
| [[320. gads]]||[[:d:Q30950|320]]||121||2022-08-15
|-
| [[329. gads]]||[[:d:Q31474|329]]||121||2022-08-15
|-
| [[336. gads]]||[[:d:Q32101|336]]||121||2022-08-15
|-
| [[340. gads]]||[[:d:Q47886|340]]||121||2022-08-15
|-
| [[350. gads]]||[[:d:Q30544|350]]||121||2022-08-15
|-
| [[354. gads]]||[[:d:Q47926|354]]||121||2022-08-15
|-
| [[361. gads]]||[[:d:Q47953|361]]||121||2022-08-15
|-
| [[364. gads]]||[[:d:Q47970|364]]||121||2022-08-15
|-
| [[375. gads]]||[[:d:Q34902|375]]||121||2022-08-15
|-
| [[391. gads]]||[[:d:Q48113|391]]||121||2022-08-15
|-
| [[452. gads]]||[[:d:Q30445|452]]||121||2022-08-15
|-
| [[453. gads]]||[[:d:Q30269|453]]||121||2022-08-15
|-
| [[456. gads]]||[[:d:Q30432|456]]||121||2022-08-15
|-
| [[457. gads]]||[[:d:Q30909|457]]||121||2022-08-15
|-
| [[459. gads]]||[[:d:Q30500|459]]||121||2022-08-15
|-
| [[468. gads]]||[[:d:Q30823|468]]||121||2022-08-15
|-
| [[475. gads]]||[[:d:Q30785|475]]||121||2022-08-15
|-
| [[483. gads]]||[[:d:Q30492|483]]||121||2022-08-15
|-
| [[498. gads]]||[[:d:Q32092|498]]||121||2022-08-15
|-
| [[501. gads]]||[[:d:Q30312|501]]||121||2022-08-15
|-
| [[527. gads]]||[[:d:Q31025|527]]||121||2022-08-15
|-
| [[530. gads]]||[[:d:Q30894|530]]||121||2022-08-15
|-
| [[535. gads]]||[[:d:Q31019|535]]||121||2022-08-15
|-
| [[540. gads]]||[[:d:Q30900|540]]||121||2022-08-15
|-
| [[547. gads]]||[[:d:Q31004|547]]||121||2022-08-15
|-
| [[549. gads]]||[[:d:Q30907|549]]||121||2022-08-15
|-
| [[550. gads]]||[[:d:Q32150|550]]||121||2022-08-15
|-
| [[553. gads]]||[[:d:Q33719|553]]||121||2022-08-15
|-
| [[555. gads]]||[[:d:Q30473|555]]||121||2022-08-15
|-
| [[556. gads]]||[[:d:Q32224|556]]||121||2022-08-15
|-
| [[571. gads]]||[[:d:Q30475|571]]||121||2022-08-15
|-
| [[582. gads]]||[[:d:Q32212|582]]||121||2022-08-15
|-
| [[597. gads]]||[[:d:Q31459|597]]||121||2022-08-15
|-
| [[604. gads]]||[[:d:Q31048|604]]||121||2022-08-15
|-
| [[606. gads]]||[[:d:Q31043|606]]||121||2022-08-15
|-
| [[607. gads]]||[[:d:Q31823|607]]||121||2022-08-15
|-
| [[612. gads]]||[[:d:Q31770|612]]||121||2022-08-15
|-
| [[618. gads]]||[[:d:Q31035|618]]||121||2022-08-15
|-
| [[623. gads]]||[[:d:Q31044|623]]||121||2022-08-15
|-
| [[627. gads]]||[[:d:Q30430|627]]||121||2022-08-15
|-
| [[639. gads]]||[[:d:Q31701|639]]||121||2022-08-15
|-
| [[640. gads]]||[[:d:Q30626|640]]||121||2022-08-15
|-
| [[642. gads]]||[[:d:Q30872|642]]||121||2022-08-15
|-
| [[646. gads]]||[[:d:Q33285|646]]||121||2022-08-15
|-
| [[647. gads]]||[[:d:Q31111|647]]||121||2022-08-15
|-
| [[648. gads]]||[[:d:Q30618|648]]||121||2022-08-15
|-
| [[653. gads]]||[[:d:Q30094|653]]||121||2022-08-15
|-
| [[656. gads]]||[[:d:Q31088|656]]||121||2022-08-15
|-
| [[659. gads]]||[[:d:Q31092|659]]||121||2022-08-15
|-
| [[662. gads]]||[[:d:Q31127|662]]||121||2022-08-15
|-
| [[667. gads]]||[[:d:Q30702|667]]||121||2022-08-15
|-
| [[671. gads]]||[[:d:Q30722|671]]||121||2022-08-15
|-
| [[686. gads]]||[[:d:Q30619|686]]||121||2022-08-15
|-
| [[688. gads]]||[[:d:Q30443|688]]||121||2022-08-15
|-
| [[690. gads]]||[[:d:Q23472|690]]||121||2022-08-15
|-
| [[692. gads]]||[[:d:Q23477|692]]||121||2022-08-15
|-
| [[697. gads]]||[[:d:Q23489|697]]||121||2022-08-15
|-
| [[698. gads]]||[[:d:Q23491|698]]||121||2022-08-15
|-
| [[699. gads]]||[[:d:Q23493|699]]||121||2022-08-15
|-
| [[703. gads]]||[[:d:Q23500|703]]||121||2022-08-15
|-
| [[704. gads]]||[[:d:Q23503|704]]||121||2022-08-15
|-
| [[706. gads]]||[[:d:Q23506|706]]||121||2022-08-15
|-
| [[709. gads]]||[[:d:Q23514|709]]||121||2022-08-15
|-
| [[716. gads]]||[[:d:Q23531|716]]||121||2022-08-15
|-
| [[723. gads]]||[[:d:Q23545|723]]||121||2022-08-15
|-
| [[725. gads]]||[[:d:Q23552|725]]||121||2022-08-15
|-
| [[740. gads]]||[[:d:Q23593|740]]||121||2022-08-15
|-
| [[743. gads]]||[[:d:Q23604|743]]||121||2022-08-15
|-
| [[744. gads]]||[[:d:Q23608|744]]||121||2022-08-15
|-
| [[748. gads]]||[[:d:Q23621|748]]||121||2022-08-15
|-
| [[761. gads]]||[[:d:Q30514|761]]||121||2022-08-15
|-
| [[774. gads]]||[[:d:Q30528|774]]||121||2022-08-15
|-
| [[776. gads]]||[[:d:Q30690|776]]||121||2022-08-15
|-
| [[782. gads]]||[[:d:Q30550|782]]||121||2022-08-15
|-
| [[158. gads]]||[[:d:Q30929|158]]||120||2022-08-15
|-
| [[159. gads]]||[[:d:Q29976|159]]||120||2022-08-15
|-
| [[163. gads]]||[[:d:Q30384|163]]||120||2022-08-15
|-
| [[164. gads]]||[[:d:Q30932|164]]||120||2022-08-15
|-
| [[171. gads]]||[[:d:Q31289|171]]||120||2022-08-15
|-
| [[172. gads]]||[[:d:Q31296|172]]||120||2022-08-15
|-
| [[174. gads]]||[[:d:Q33035|174]]||120||2022-08-15
|-
| [[176. gads]]||[[:d:Q31620|176]]||120||2022-08-15
|-
| [[178. gads]]||[[:d:Q33179|178]]||120||2022-08-15
|-
| [[179. gads]]||[[:d:Q31352|179]]||120||2022-08-15
|-
| [[183. gads]]||[[:d:Q31386|183]]||120||2022-08-15
|-
| [[186. gads]]||[[:d:Q33222|186]]||120||2022-08-15
|-
| [[187. gads]]||[[:d:Q33201|187]]||120||2022-08-15
|-
| [[191. gads]]||[[:d:Q31751|191]]||120||2022-08-15
|-
| [[194. gads]]||[[:d:Q30837|194]]||120||2022-08-15
|-
| [[196. gads]]||[[:d:Q31542|196]]||120||2022-08-15
|-
| [[198. gads]]||[[:d:Q33165|198]]||120||2022-08-15
|-
| [[213. gads]]||[[:d:Q32955|213]]||120||2022-08-15
|-
| [[214. gads]]||[[:d:Q32938|214]]||120||2022-08-15
|-
| [[227. gads]]||[[:d:Q33009|227]]||120||2022-08-15
|-
| [[228. gads]]||[[:d:Q32995|228]]||120||2022-08-15
|-
| [[233. gads]]||[[:d:Q31237|233]]||120||2022-08-15
|-
| [[234. gads]]||[[:d:Q33646|234]]||120||2022-08-15
|-
| [[241. gads]]||[[:d:Q32065|241]]||120||2022-08-15
|-
| [[243. gads]]||[[:d:Q32076|243]]||120||2022-08-15
|-
| [[256. gads]]||[[:d:Q31712|256]]||120||2022-08-15
|-
| [[257. gads]]||[[:d:Q33737|257]]||120||2022-08-15
|-
| [[263. gads]]||[[:d:Q32194|263]]||120||2022-08-15
|-
| [[271. gads]]||[[:d:Q32124|271]]||120||2022-08-15
|-
| [[273. gads]]||[[:d:Q32466|273]]||120||2022-08-15
|-
| [[275. gads]]||[[:d:Q32129|275]]||120||2022-08-15
|-
| [[276. gads]]||[[:d:Q32797|276]]||120||2022-08-15
|-
| [[277. gads]]||[[:d:Q32035|277]]||120||2022-08-15
|-
| [[284. gads]]||[[:d:Q32046|284]]||120||2022-08-15
|-
| [[285. gads]]||[[:d:Q33744|285]]||120||2022-08-15
|-
| [[291. gads]]||[[:d:Q30956|291]]||120||2022-08-15
|-
| [[295. gads]]||[[:d:Q31925|295]]||120||2022-08-15
|-
| [[296. gads]]||[[:d:Q32139|296]]||120||2022-08-15
|-
| [[305. gads]]||[[:d:Q33642|305]]||120||2022-08-15
|-
| [[310. gads]]||[[:d:Q32427|310]]||120||2022-08-15
|-
| [[317. gads]]||[[:d:Q32584|317]]||120||2022-08-15
|-
| [[323. gads]]||[[:d:Q32836|323]]||120||2022-08-15
|-
| [[324. gads]]||[[:d:Q31407|324]]||120||2022-08-15
|-
| [[328. gads]]||[[:d:Q32570|328]]||120||2022-08-15
|-
| [[333. gads]]||[[:d:Q32007|333]]||120||2022-08-15
|-
| [[334. gads]]||[[:d:Q32105|334]]||120||2022-08-15
|-
| [[335. gads]]||[[:d:Q32282|335]]||120||2022-08-15
|-
| [[339. gads]]||[[:d:Q47884|339]]||120||2022-08-15
|-
| [[341. gads]]||[[:d:Q34061|341]]||120||2022-08-15
|-
| [[343. gads]]||[[:d:Q32680|343]]||120||2022-08-15
|-
| [[347. gads]]||[[:d:Q33232|347]]||120||2022-08-15
|-
| [[352. gads]]||[[:d:Q33579|352]]||120||2022-08-15
|-
| [[366. gads]]||[[:d:Q32844|366]]||120||2022-08-15
|-
| [[379. gads]]||[[:d:Q37154|379]]||120||2022-08-15
|-
| [[385. gads]]||[[:d:Q33689|385]]||120||2022-08-15
|-
| [[386. gads]]||[[:d:Q34118|386]]||120||2022-08-15
|-
| [[393. gads]]||[[:d:Q48123|393]]||120||2022-08-15
|-
| [[399. gads]]||[[:d:Q48150|399]]||120||2022-08-15
|-
| [[402. gads]]||[[:d:Q30512|402]]||120||2022-08-15
|-
| [[428. gads]]||[[:d:Q30902|428]]||120||2022-08-15
|-
| [[440. gads]]||[[:d:Q49180|440]]||120||2022-08-15
|-
| [[454. gads]]||[[:d:Q30794|454]]||120||2022-08-15
|-
| [[455. gads]]||[[:d:Q32507|455]]||120||2022-08-15
|-
| [[458. gads]]||[[:d:Q30922|458]]||120||2022-08-15
|-
| [[460. gads]]||[[:d:Q30834|460]]||120||2022-08-15
|-
| [[461. gads]]||[[:d:Q30828|461]]||120||2022-08-15
|-
| [[465. gads]]||[[:d:Q30451|465]]||120||2022-08-15
|-
| [[466. gads]]||[[:d:Q30506|466]]||120||2022-08-15
|-
| [[470. gads]]||[[:d:Q32114|470]]||120||2022-08-15
|-
| [[473. gads]]||[[:d:Q31611|473]]||120||2022-08-15
|-
| [[477. gads]]||[[:d:Q24851|477]]||120||2022-08-15
|-
| [[489. gads]]||[[:d:Q30080|489]]||120||2022-08-15
|-
| [[491. gads]]||[[:d:Q30315|491]]||120||2022-08-15
|-
| [[497. gads]]||[[:d:Q30899|497]]||120||2022-08-15
|-
| [[515. gads]]||[[:d:Q31977|515]]||120||2022-08-15
|-
| [[518. gads]]||[[:d:Q30183|518]]||120||2022-08-15
|-
| [[523. gads]]||[[:d:Q31642|523]]||120||2022-08-15
|-
| [[525. gads]]||[[:d:Q31031|525]]||120||2022-08-15
|-
| [[526. gads]]||[[:d:Q32911|526]]||120||2022-08-15
|-
| [[531. gads]]||[[:d:Q32871|531]]||120||2022-08-15
|-
| [[532. gads]]||[[:d:Q30393|532]]||120||2022-08-15
|-
| [[534. gads]]||[[:d:Q31802|534]]||120||2022-08-15
|-
| [[537. gads]]||[[:d:Q31014|537]]||120||2022-08-15
|-
| [[543. gads]]||[[:d:Q30321|543]]||120||2022-08-15
|-
| [[552. gads]]||[[:d:Q25266|552]]||120||2022-08-15
|-
| [[560. gads]]||[[:d:Q32769|560]]||120||2022-08-15
|-
| [[578. gads]]||[[:d:Q32039|578]]||120||2022-08-15
|-
| [[579. gads]]||[[:d:Q33524|579]]||120||2022-08-15
|-
| [[580. gads]]||[[:d:Q32548|580]]||120||2022-08-15
|-
| [[587. gads]]||[[:d:Q30891|587]]||120||2022-08-15
|-
| [[590. gads]]||[[:d:Q32710|590]]||120||2022-08-15
|-
| [[594. gads]]||[[:d:Q33625|594]]||120||2022-08-15
|-
| [[609. gads]]||[[:d:Q30897|609]]||120||2022-08-15
|-
| [[611. gads]]||[[:d:Q31790|611]]||120||2022-08-15
|-
| [[620. gads]]||[[:d:Q33238|620]]||120||2022-08-15
|-
| [[624. gads]]||[[:d:Q33247|624]]||120||2022-08-15
|-
| [[626. gads]]||[[:d:Q31052|626]]||120||2022-08-15
|-
| [[634. gads]]||[[:d:Q31056|634]]||120||2022-08-15
|-
| [[638. gads]]||[[:d:Q31601|638]]||120||2022-08-15
|-
| [[643. gads]]||[[:d:Q31634|643]]||120||2022-08-15
|-
| [[645. gads]]||[[:d:Q31040|645]]||120||2022-08-15
|-
| [[664. gads]]||[[:d:Q30621|664]]||120||2022-08-15
|-
| [[665. gads]]||[[:d:Q30684|665]]||120||2022-08-15
|-
| [[676. gads]]||[[:d:Q31098|676]]||120||2022-08-15
|-
| [[677. gads]]||[[:d:Q30622|677]]||120||2022-08-15
|-
| [[678. gads]]||[[:d:Q23448|678]]||120||2022-08-15
|-
| [[679. gads]]||[[:d:Q23451|679]]||120||2022-08-15
|-
| [[682. gads]]||[[:d:Q30607|682]]||120||2022-08-15
|-
| [[684. gads]]||[[:d:Q31128|684]]||120||2022-08-15
|-
| [[689. gads]]||[[:d:Q30526|689]]||120||2022-08-15
|-
| [[691. gads]]||[[:d:Q23474|691]]||120||2022-08-15
|-
| [[694. gads]]||[[:d:Q23483|694]]||120||2022-08-15
|-
| [[721. gads]]||[[:d:Q23541|721]]||120||2022-08-15
|-
| [[722. gads]]||[[:d:Q23542|722]]||120||2022-08-15
|-
| [[724. gads]]||[[:d:Q23549|724]]||120||2022-08-15
|-
| [[728. gads]]||[[:d:Q23560|728]]||120||2022-08-15
|-
| [[729. gads]]||[[:d:Q23561|729]]||120||2022-08-15
|-
| [[736. gads]]||[[:d:Q23581|736]]||120||2022-08-15
|-
| [[779. gads]]||[[:d:Q31124|779]]||120||2022-08-15
|-
| [[232. gads]]||[[:d:Q30569|232]]||119||2022-08-15
|-
| [[247. gads]]||[[:d:Q31661|247]]||119||2022-08-15
|-
| [[258. gads]]||[[:d:Q31521|258]]||119||2022-08-15
|-
| [[259. gads]]||[[:d:Q31531|259]]||119||2022-08-15
|-
| [[265. gads]]||[[:d:Q32189|265]]||119||2022-08-15
|-
| [[266. gads]]||[[:d:Q32109|266]]||119||2022-08-15
|-
| [[268. gads]]||[[:d:Q32702|268]]||119||2022-08-15
|-
| [[269. gads]]||[[:d:Q32719|269]]||119||2022-08-15
|-
| [[278. gads]]||[[:d:Q32502|278]]||119||2022-08-15
|-
| [[282. gads]]||[[:d:Q31842|282]]||119||2022-08-15
|-
| [[290. gads]]||[[:d:Q32320|290]]||119||2022-08-15
|-
| [[293. gads]]||[[:d:Q33318|293]]||119||2022-08-15
|-
| [[294. gads]]||[[:d:Q32022|294]]||119||2022-08-15
|-
| [[298. gads]]||[[:d:Q33568|298]]||119||2022-08-15
|-
| [[302. gads]]||[[:d:Q32261|302]]||119||2022-08-15
|-
| [[306. gads]]||[[:d:Q33542|306]]||119||2022-08-15
|-
| [[315. gads]]||[[:d:Q32437|315]]||119||2022-08-15
|-
| [[322. gads]]||[[:d:Q34068|322]]||119||2022-08-15
|-
| [[326. gads]]||[[:d:Q34056|326]]||119||2022-08-15
|-
| [[331. gads]]||[[:d:Q37117|331]]||119||2022-08-15
|-
| [[332. gads]]||[[:d:Q31568|332]]||119||2022-08-15
|-
| [[338. gads]]||[[:d:Q32415|338]]||119||2022-08-15
|-
| [[342. gads]]||[[:d:Q34539|342]]||119||2022-08-15
|-
| [[345. gads]]||[[:d:Q32144|345]]||119||2022-08-15
|-
| [[349. gads]]||[[:d:Q32121|349]]||119||2022-08-15
|-
| [[351. gads]]||[[:d:Q33576|351]]||119||2022-08-15
|-
| [[355. gads]]||[[:d:Q33588|355]]||119||2022-08-15
|-
| [[356. gads]]||[[:d:Q47937|356]]||119||2022-08-15
|-
| [[357. gads]]||[[:d:Q33897|357]]||119||2022-08-15
|-
| [[362. gads]]||[[:d:Q32851|362]]||119||2022-08-15
|-
| [[363. gads]]||[[:d:Q47962|363]]||119||2022-08-15
|-
| [[367. gads]]||[[:d:Q32289|367]]||119||2022-08-15
|-
| [[370. gads]]||[[:d:Q48012|370]]||119||2022-08-15
|-
| [[372. gads]]||[[:d:Q34567|372]]||119||2022-08-15
|-
| [[373. gads]]||[[:d:Q34551|373]]||119||2022-08-15
|-
| [[374. gads]]||[[:d:Q34141|374]]||119||2022-08-15
|-
| [[376. gads]]||[[:d:Q48040|376]]||119||2022-08-15
|-
| [[377. gads]]||[[:d:Q48043|377]]||119||2022-08-15
|-
| [[378. gads]]||[[:d:Q48045|378]]||119||2022-08-15
|-
| [[380. gads]]||[[:d:Q34157|380]]||119||2022-08-15
|-
| [[381. gads]]||[[:d:Q33674|381]]||119||2022-08-15
|-
| [[388. gads]]||[[:d:Q48099|388]]||119||2022-08-15
|-
| [[389. gads]]||[[:d:Q48104|389]]||119||2022-08-15
|-
| [[394. gads]]||[[:d:Q48126|394]]||119||2022-08-15
|-
| [[408. gads]]||[[:d:Q30141|408]]||119||2022-08-15
|-
| [[417. gads]]||[[:d:Q32695|417]]||119||2022-08-15
|-
| [[418. gads]]||[[:d:Q32001|418]]||119||2022-08-15
|-
| [[422. gads]]||[[:d:Q30906|422]]||119||2022-08-15
|-
| [[431. gads]]||[[:d:Q32146|431]]||119||2022-08-15
|-
| [[432. gads]]||[[:d:Q30734|432]]||119||2022-08-15
|-
| [[433. gads]]||[[:d:Q31160|433]]||119||2022-08-15
|-
| [[434. gads]]||[[:d:Q33308|434]]||119||2022-08-15
|-
| [[435. gads]]||[[:d:Q31141|435]]||119||2022-08-15
|-
| [[462. gads]]||[[:d:Q30497|462]]||119||2022-08-15
|-
| [[463. gads]]||[[:d:Q30299|463]]||119||2022-08-15
|-
| [[464. gads]]||[[:d:Q30150|464]]||119||2022-08-15
|-
| [[467. gads]]||[[:d:Q30918|467]]||119||2022-08-15
|-
| [[469. gads]]||[[:d:Q30494|469]]||119||2022-08-15
|-
| [[472. gads]]||[[:d:Q31853|472]]||119||2022-08-15
|-
| [[474. gads]]||[[:d:Q30979|474]]||119||2022-08-15
|-
| [[478. gads]]||[[:d:Q30910|478]]||119||2022-08-15
|-
| [[481. gads]]||[[:d:Q30284|481]]||119||2022-08-15
|-
| [[484. gads]]||[[:d:Q30981|484]]||119||2022-08-15
|-
| [[492. gads]]||[[:d:Q31686|492]]||119||2022-08-15
|-
| [[495. gads]]||[[:d:Q30806|495]]||119||2022-08-15
|-
| [[509. gads]]||[[:d:Q30977|509]]||119||2022-08-15
|-
| [[514. gads]]||[[:d:Q32881|514]]||119||2022-08-15
|-
| [[529. gads]]||[[:d:Q30710|529]]||119||2022-08-15
|-
| [[533. gads]]||[[:d:Q30482|533]]||119||2022-08-15
|-
| [[538. gads]]||[[:d:Q32894|538]]||119||2022-08-15
|-
| [[541. gads]]||[[:d:Q30870|541]]||119||2022-08-15
|-
| [[544. gads]]||[[:d:Q31012|544]]||119||2022-08-15
|-
| [[545. gads]]||[[:d:Q32860|545]]||119||2022-08-15
|-
| [[546. gads]]||[[:d:Q31010|546]]||119||2022-08-15
|-
| [[551. gads]]||[[:d:Q30943|551]]||119||2022-08-15
|-
| [[554. gads]]||[[:d:Q32167|554]]||119||2022-08-15
|-
| [[557. gads]]||[[:d:Q31086|557]]||119||2022-08-15
|-
| [[558. gads]]||[[:d:Q32254|558]]||119||2022-08-15
|-
| [[568. gads]]||[[:d:Q33422|568]]||119||2022-08-15
|-
| [[569. gads]]||[[:d:Q33409|569]]||119||2022-08-15
|-
| [[572. gads]]||[[:d:Q49189|572]]||119||2022-08-15
|-
| [[574. gads]]||[[:d:Q32597|574]]||119||2022-08-15
|-
| [[575. gads]]||[[:d:Q32524|575]]||119||2022-08-15
|-
| [[577. gads]]||[[:d:Q32517|577]]||119||2022-08-15
|-
| [[581. gads]]||[[:d:Q32247|581]]||119||2022-08-15
|-
| [[583. gads]]||[[:d:Q32183|583]]||119||2022-08-15
|-
| [[584. gads]]||[[:d:Q33727|584]]||119||2022-08-15
|-
| [[586. gads]]||[[:d:Q32151|586]]||119||2022-08-15
|-
| [[588. gads]]||[[:d:Q32160|588]]||119||2022-08-15
|-
| [[589. gads]]||[[:d:Q31429|589]]||119||2022-08-15
|-
| [[603. gads]]||[[:d:Q31050|603]]||119||2022-08-15
|-
| [[605. gads]]||[[:d:Q33252|605]]||119||2022-08-15
|-
| [[608. gads]]||[[:d:Q31037|608]]||119||2022-08-15
|-
| [[613. gads]]||[[:d:Q31032|613]]||119||2022-08-15
|-
| [[614. gads]]||[[:d:Q31064|614]]||119||2022-08-15
|-
| [[615. gads]]||[[:d:Q33267|615]]||119||2022-08-15
|-
| [[616. gads]]||[[:d:Q33263|616]]||119||2022-08-15
|-
| [[629. gads]]||[[:d:Q33258|629]]||119||2022-08-15
|-
| [[631. gads]]||[[:d:Q31577|631]]||119||2022-08-15
|-
| [[633. gads]]||[[:d:Q33288|633]]||119||2022-08-15
|-
| [[635. gads]]||[[:d:Q31779|635]]||119||2022-08-15
|-
| [[637. gads]]||[[:d:Q33294|637]]||119||2022-08-15
|-
| [[693. gads]]||[[:d:Q23480|693]]||119||2022-08-15
|-
| [[696. gads]]||[[:d:Q23486|696]]||119||2022-08-15
|-
| [[738. gads]]||[[:d:Q23585|738]]||119||2022-08-15
|-
| [[739. gads]]||[[:d:Q23588|739]]||119||2022-08-15
|-
| [[244. gads]]||[[:d:Q32666|244]]||118||2022-08-15
|-
| [[245. gads]]||[[:d:Q32308|245]]||118||2022-08-15
|-
| [[246. gads]]||[[:d:Q33855|246]]||118||2022-08-15
|-
| [[248. gads]]||[[:d:Q32674|248]]||118||2022-08-15
|-
| [[249. gads]]||[[:d:Q32624|249]]||118||2022-08-15
|-
| [[252. gads]]||[[:d:Q33804|252]]||118||2022-08-15
|-
| [[255. gads]]||[[:d:Q32344|255]]||118||2022-08-15
|-
| [[261. gads]]||[[:d:Q32113|261]]||118||2022-08-15
|-
| [[262. gads]]||[[:d:Q32088|262]]||118||2022-08-15
|-
| [[267. gads]]||[[:d:Q32657|267]]||118||2022-08-15
|-
| [[281. gads]]||[[:d:Q33533|281]]||118||2022-08-15
|-
| [[286. gads]]||[[:d:Q32479|286]]||118||2022-08-15
|-
| [[288. gads]]||[[:d:Q32499|288]]||118||2022-08-15
|-
| [[289. gads]]||[[:d:Q33755|289]]||118||2022-08-15
|-
| [[292. gads]]||[[:d:Q32132|292]]||118||2022-08-15
|-
| [[297. gads]]||[[:d:Q33553|297]]||118||2022-08-15
|-
| [[299. gads]]||[[:d:Q32377|299]]||118||2022-08-15
|-
| [[327. gads]]||[[:d:Q33382|327]]||118||2022-08-15
|-
| [[344. gads]]||[[:d:Q32296|344]]||118||2022-08-15
|-
| [[346. gads]]||[[:d:Q33734|346]]||118||2022-08-15
|-
| [[348. gads]]||[[:d:Q32633|348]]||118||2022-08-15
|-
| [[353. gads]]||[[:d:Q32275|353]]||118||2022-08-15
|-
| [[359. gads]]||[[:d:Q32448|359]]||118||2022-08-15
|-
| [[368. gads]]||[[:d:Q48000|368]]||118||2022-08-15
|-
| [[369. gads]]||[[:d:Q48007|369]]||118||2022-08-15
|-
| [[371. gads]]||[[:d:Q48018|371]]||118||2022-08-15
|-
| [[382. gads]]||[[:d:Q34512|382]]||118||2022-08-15
|-
| [[387. gads]]||[[:d:Q35302|387]]||118||2022-08-15
|-
| [[390. gads]]||[[:d:Q48110|390]]||118||2022-08-15
|-
| [[392. gads]]||[[:d:Q48117|392]]||118||2022-08-15
|-
| [[396. gads]]||[[:d:Q48139|396]]||118||2022-08-15
|-
| [[398. gads]]||[[:d:Q48146|398]]||118||2022-08-15
|-
| [[406. gads]]||[[:d:Q32753|406]]||118||2022-08-15
|-
| [[407. gads]]||[[:d:Q30997|407]]||118||2022-08-15
|-
| [[415. gads]]||[[:d:Q30491|415]]||118||2022-08-15
|-
| [[421. gads]]||[[:d:Q33562|421]]||118||2022-08-15
|-
| [[423. gads]]||[[:d:Q31205|423]]||118||2022-08-15
|-
| [[424. gads]]||[[:d:Q31667|424]]||118||2022-08-15
|-
| [[425. gads]]||[[:d:Q31183|425]]||118||2022-08-15
|-
| [[429. gads]]||[[:d:Q31195|429]]||118||2022-08-15
|-
| [[436. gads]]||[[:d:Q33301|436]]||118||2022-08-15
|-
| [[438. gads]]||[[:d:Q33548|438]]||118||2022-08-15
|-
| [[439. gads]]||[[:d:Q32352|439]]||118||2022-08-15
|-
| [[444. gads]]||[[:d:Q33433|444]]||118||2022-08-15
|-
| [[446. gads]]||[[:d:Q31076|446]]||118||2022-08-15
|-
| [[447. gads]]||[[:d:Q33397|447]]||118||2022-08-15
|-
| [[471. gads]]||[[:d:Q31869|471]]||118||2022-08-15
|-
| [[482. gads]]||[[:d:Q32534|482]]||118||2022-08-15
|-
| [[485. gads]]||[[:d:Q31001|485]]||118||2022-08-15
|-
| [[486. gads]]||[[:d:Q32541|486]]||118||2022-08-15
|-
| [[490. gads]]||[[:d:Q31879|490]]||118||2022-08-15
|-
| [[493. gads]]||[[:d:Q30987|493]]||118||2022-08-15
|-
| [[502. gads]]||[[:d:Q31024|502]]||118||2022-08-15
|-
| [[508. gads]]||[[:d:Q31027|508]]||118||2022-08-15
|-
| [[512. gads]]||[[:d:Q31993|512]]||118||2022-08-15
|-
| [[516. gads]]||[[:d:Q32901|516]]||118||2022-08-15
|-
| [[517. gads]]||[[:d:Q49187|517]]||118||2022-08-15
|-
| [[520. gads]]||[[:d:Q32902|520]]||118||2022-08-15
|-
| [[521. gads]]||[[:d:Q31436|521]]||118||2022-08-15
|-
| [[524. gads]]||[[:d:Q31834|524]]||118||2022-08-15
|-
| [[528. gads]]||[[:d:Q32908|528]]||118||2022-08-15
|-
| [[539. gads]]||[[:d:Q32891|539]]||118||2022-08-15
|-
| [[561. gads]]||[[:d:Q32560|561]]||118||2022-08-15
|-
| [[573. gads]]||[[:d:Q33908|573]]||118||2022-08-15
|-
| [[591. gads]]||[[:d:Q33746|591]]||118||2022-08-15
|-
| [[592. gads]]||[[:d:Q32774|592]]||118||2022-08-15
|-
| [[598. gads]]||[[:d:Q31934|598]]||118||2022-08-15
|-
| [[617. gads]]||[[:d:Q31036|617]]||118||2022-08-15
|-
| [[279. gads]]||[[:d:Q49170|279]]||117||2022-08-15
|-
| [[358. gads]]||[[:d:Q47943|358]]||117||2022-08-15
|-
| [[403. gads]]||[[:d:Q32757|403]]||117||2022-08-15
|-
| [[405. gads]]||[[:d:Q32745|405]]||117||2022-08-15
|-
| [[409. gads]]||[[:d:Q32736|409]]||117||2022-08-15
|-
| [[412. gads]]||[[:d:Q32767|412]]||117||2022-08-15
|-
| [[413. gads]]||[[:d:Q31510|413]]||117||2022-08-15
|-
| [[414. gads]]||[[:d:Q32761|414]]||117||2022-08-15
|-
| [[416. gads]]||[[:d:Q32402|416]]||117||2022-08-15
|-
| [[419. gads]]||[[:d:Q32386|419]]||117||2022-08-15
|-
| [[426. gads]]||[[:d:Q31168|426]]||117||2022-08-15
|-
| [[427. gads]]||[[:d:Q33327|427]]||117||2022-08-15
|-
| [[437. gads]]||[[:d:Q31154|437]]||117||2022-08-15
|-
| [[441. gads]]||[[:d:Q31729|441]]||117||2022-08-15
|-
| [[445. gads]]||[[:d:Q33640|445]]||117||2022-08-15
|-
| [[448. gads]]||[[:d:Q33636|448]]||117||2022-08-15
|-
| [[449. gads]]||[[:d:Q32330|449]]||117||2022-08-15
|-
| [[479. gads]]||[[:d:Q30989|479]]||117||2022-08-15
|-
| [[487. gads]]||[[:d:Q31588|487]]||117||2022-08-15
|-
| [[488. gads]]||[[:d:Q31811|488]]||117||2022-08-15
|-
| [[499. gads]]||[[:d:Q32727|499]]||117||2022-08-15
|-
| [[503. gads]]||[[:d:Q30975|503]]||117||2022-08-15
|-
| [[504. gads]]||[[:d:Q30262|504]]||117||2022-08-15
|-
| [[506. gads]]||[[:d:Q32909|506]]||117||2022-08-15
|-
| [[510. gads]]||[[:d:Q30976|510]]||117||2022-08-15
|-
| [[519. gads]]||[[:d:Q32899|519]]||117||2022-08-15
|-
| [[522. gads]]||[[:d:Q32903|522]]||117||2022-08-15
|-
| [[542. gads]]||[[:d:Q33631|542]]||117||2022-08-15
|-
| [[562. gads]]||[[:d:Q32687|562]]||117||2022-08-15
|-
| [[563. gads]]||[[:d:Q33782|563]]||117||2022-08-15
|-
| [[566. gads]]||[[:d:Q32609|566]]||117||2022-08-15
|-
| [[567. gads]]||[[:d:Q32555|567]]||117||2022-08-15
|-
| [[593. gads]]||[[:d:Q33889|593]]||117||2022-08-15
|-
| [[596. gads]]||[[:d:Q33877|596]]||117||2022-08-15
|-
| [[599. gads]]||[[:d:Q34050|599]]||117||2022-08-15
|-
| [[443. gads]]||[[:d:Q32650|443]]||116||2022-08-15
|-
| [[494. gads]]||[[:d:Q30945|494]]||116||2022-08-15
|-
| [[507. gads]]||[[:d:Q32917|507]]||116||2022-08-15
|-
| [[513. gads]]||[[:d:Q32887|513]]||116||2022-08-15
|-
| [[559. gads]]||[[:d:Q34043|559]]||116||2022-08-15
|-
| [[564. gads]]||[[:d:Q32557|564]]||116||2022-08-15
|-
| [[595. gads]]||[[:d:Q33847|595]]||116||2022-08-15
|}

=== Desmitgades ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;320&quot; | Vajadzīgais raksts
! width=&quot;320&quot; | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā)
! &quot;Starpviki&quot;&lt;br /&gt;skaits
! data-sort-type=&quot;isoDate&quot;| Pēdējo reizi atjaunots&lt;br /&gt;(gads-mēn.-dat.)
|-
| [[1650. gadi]]||[[:d:Q196467|1650s]]||90||2022-08-15
|-
| [[1660. gadi]]||[[:d:Q196549|1660s]]||90||2022-08-15
|-
| [[1710. gadi]]||[[:d:Q198144|1710s]]||89||2022-08-15
|-
| [[1590. gadi]]||[[:d:Q48595|1590s]]||88||2022-08-15
|-
| [[1620. gadi]]||[[:d:Q195923|1620s]]||88||2022-08-15
|-
| [[1670. gadi]]||[[:d:Q196647|1670s]]||88||2022-08-15
|-
| [[1680. gadi]]||[[:d:Q46011|1680s]]||88||2022-08-15
|-
| [[1740. gadi]]||[[:d:Q43970|1740s]]||88||2022-08-15
|-
| [[1610. gadi]]||[[:d:Q46050|1610s]]||87||2022-08-15
|-
| [[1640. gadi]]||[[:d:Q196375|1640s]]||87||2022-08-15
|-
| [[1690. gadi]]||[[:d:Q197012|1690s]]||87||2022-08-15
|-
| [[1700. gadi]]||[[:d:Q43370|1700s (decade)]]||87||2022-08-15
|-
| [[1720. gadi]]||[[:d:Q198469|1720s]]||87||2022-08-15
|-
| [[1730. gadi]]||[[:d:Q48121|1730s]]||87||2022-08-15
|-
| [[1750. gadi]]||[[:d:Q48528|1750s]]||87||2022-08-15
|-
| [[1410. gadi]]||[[:d:Q188529|1410s]]||86||2022-08-15
|-
| [[1520. gadi]]||[[:d:Q192244|1520s]]||86||2022-08-15
|-
| [[1550. gadi]]||[[:d:Q193242|1550s]]||86||2022-08-15
|-
| [[1630. gadi]]||[[:d:Q196292|1630s]]||86||2022-08-15
|-
| [[1430. gadi]]||[[:d:Q188919|1430s]]||85||2022-08-15
|-
| [[1450. gadi]]||[[:d:Q83023|1450s]]||85||2022-08-15
|-
| [[1500. gadi]]||[[:d:Q44140|1500s (decade)]]||85||2022-08-15
|-
| [[1530. gadi]]||[[:d:Q192500|1530s]]||85||2022-08-15
|-
| [[1560. gadi]]||[[:d:Q193480|1560s]]||85||2022-08-15
|-
| [[1580. gadi]]||[[:d:Q48563|1580s]]||85||2022-08-15
|-
| [[1600. gadi]]||[[:d:Q42995|1600s (decade)]]||85||2022-08-15
|-
| [[1440. gadi]]||[[:d:Q83448|1440s]]||84||2022-08-15
|-
| [[1490. gadi]]||[[:d:Q190713|1490s]]||84||2022-08-15
|-
| [[1540. gadi]]||[[:d:Q48158|1540s]]||84||2022-08-15
|-
| [[1570. gadi]]||[[:d:Q193679|1570s]]||84||2022-08-15
|-
| [[1090. gadi]]||[[:d:Q82758|1090s]]||83||2022-08-15
|-
| [[1240. gadi]]||[[:d:Q82961|1240s]]||83||2022-08-15
|-
| [[1250. gadi]]||[[:d:Q83052|1250s]]||83||2022-08-15
|-
| [[1260. gadi]]||[[:d:Q81343|1260s]]||83||2022-08-15
|-
| [[1290. gadi]]||[[:d:Q82968|1290s]]||83||2022-08-15
|-
| [[1350. gadi]]||[[:d:Q81257|1350s]]||83||2022-08-15
|-
| [[1400. gadi]]||[[:d:Q188234|1400s (decade)]]||83||2022-08-15
|-
| [[1420. gadi]]||[[:d:Q81774|1420s]]||83||2022-08-15
|-
| [[1460. gadi]]||[[:d:Q189846|1460s]]||83||2022-08-15
|-
| [[1470. gadi]]||[[:d:Q190106|1470s]]||83||2022-08-15
|-
| [[1480. gadi]]||[[:d:Q190485|1480s]]||83||2022-08-15
|-
| [[10. gadi]]||[[:d:Q3085981|10s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1050. gadi]]||[[:d:Q60212|1050s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1110. gadi]]||[[:d:Q83044|1110s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1120. gadi]]||[[:d:Q1440208|1120s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1150. gadi]]||[[:d:Q60135|1150s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1180. gadi]]||[[:d:Q80775|1180s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1220. gadi]]||[[:d:Q81352|1220s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1230. gadi]]||[[:d:Q79748|1230s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1270. gadi]]||[[:d:Q79978|1270s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1280. gadi]]||[[:d:Q83352|1280s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1310. gadi]]||[[:d:Q81336|1310s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1320. gadi]]||[[:d:Q83347|1320s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1340. gadi]]||[[:d:Q83334|1340s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1360. gadi]]||[[:d:Q79976|1360s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1370. gadi]]||[[:d:Q72323|1370s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1380. gadi]]||[[:d:Q82834|1380s]]||82||2022-08-15
|-
| [[1510. gadi]]||[[:d:Q46245|1510s]]||82||2022-08-15
|-
| [[990. gadi]]||[[:d:Q80754|990s]]||81||2022-08-15
|-
| [[1010. gadi]]||[[:d:Q81360|1010s]]||81||2022-08-15
|-
| [[1020. gadi]]||[[:d:Q81201|1020s]]||81||2022-08-15
|-
| [[1060. gadi]]||[[:d:Q81206|1060s]]||81||2022-08-15
|-
| [[1130. gadi]]||[[:d:Q79922|1130s]]||81||2022-08-15
|-
| [[1170. gadi]]||[[:d:Q82273|1170s]]||81||2022-08-15
|-
| [[1190. gadi]]||[[:d:Q80768|1190s]]||81||2022-08-15
|-
| [[1210. gadi]]||[[:d:Q81250|1210s]]||81||2022-08-15
|-
| [[1300. gadi]]||[[:d:Q82319|1300s (decade)]]||81||2022-08-15
|-
| [[1330. gadi]]||[[:d:Q82329|1330s]]||81||2022-08-15
|-
| [[1390. gadi]]||[[:d:Q79821|1390s]]||81||2022-08-15
|-
| [[20. gadi]]||[[:d:Q1415887|20s]]||80||2022-08-15
|-
| [[30. gadi]]||[[:d:Q1287124|30s]]||80||2022-08-15
|-
| [[70. gadi]]||[[:d:Q262207|70s]]||80||2022-08-15
|-
| [[80. gadi]]||[[:d:Q271410|80s]]||80||2022-08-15
|-
| [[90. gadi]]||[[:d:Q276366|90s]]||80||2022-08-15
|-
| [[860. gadi]]||[[:d:Q83346|860s]]||80||2022-08-15
|-
| [[870. gadi]]||[[:d:Q83298|870s]]||80||2022-08-15
|-
| [[880. gadi]]||[[:d:Q83336|880s]]||80||2022-08-15
|-
| [[890. gadi]]||[[:d:Q80762|890s]]||80||2022-08-15
|-
| [[910. gadi]]||[[:d:Q276443|910s]]||80||2022-08-15
|-
| [[970. gadi]]||[[:d:Q81670|970s]]||80||2022-08-15
|-
| [[980. gadi]]||[[:d:Q82283|980s]]||80||2022-08-15
|-
| [[1030. gadi]]||[[:d:Q60202|1030s]]||80||2022-08-15
|-
| [[1080. gadi]]||[[:d:Q82296|1080s]]||80||2022-08-15
|-
| [[1140. gadi]]||[[:d:Q83381|1140s]]||80||2022-08-15
|-
| [[1160. gadi]]||[[:d:Q83047|1160s]]||80||2022-08-15
|-
| [[50. gadi]]||[[:d:Q1286846|50s]]||79||2022-08-15
|-
| [[110. gadi]]||[[:d:Q170369|110s]]||79||2022-08-15
|-
| [[130. gadi]]||[[:d:Q183517|130s]]||79||2022-08-15
|-
| [[160. gadi]]||[[:d:Q83299|160s]]||79||2022-08-15
|-
| [[190. gadi]]||[[:d:Q206025|190s]]||79||2022-08-15
|-
| [[920. gadi]]||[[:d:Q82254|920s]]||79||2022-08-15
|-
| [[930. gadi]]||[[:d:Q79796|930s]]||79||2022-08-15
|-
| [[940. gadi]]||[[:d:Q83049|940s]]||79||2022-08-15
|-
| [[950. gadi]]||[[:d:Q81113|950s]]||79||2022-08-15
|-
| [[960. gadi]]||[[:d:Q80747|960s]]||79||2022-08-15
|-
| [[1000. gadi]]||[[:d:Q82309|1000s (decade)]]||79||2022-08-15
|-
| [[1040. gadi]]||[[:d:Q26501|1040s]]||79||2022-08-15
|-
| [[1070. gadi]]||[[:d:Q83349|1070s]]||79||2022-08-15
|-
| [[1100. gadi]]||[[:d:Q170032|1100s (decade)]]||79||2022-08-15
|-
| [[1200. gadi]]||[[:d:Q83350|1200s (decade)]]||79||2022-08-15
|-
| [[40. gadi]]||[[:d:Q1286920|40s]]||78||2022-08-15
|-
| [[60. gadi]]||[[:d:Q1286756|60s]]||78||2022-08-15
|-
| [[100. gadi]]||[[:d:Q165215|100s (decade)]]||78||2022-08-15
|-
| [[150. gadi]]||[[:d:Q192020|150s]]||78||2022-08-15
|-
| [[170. gadi]]||[[:d:Q177642|170s]]||78||2022-08-15
|-
| [[840. gadi]]||[[:d:Q272367|840s]]||78||2022-08-15
|-
| [[0. gadi]]||[[:d:Q1414645|0s]]||77||2022-08-15
|-
| [[120. gadi]]||[[:d:Q172453|120s]]||77||2022-08-15
|-
| [[140. gadi]]||[[:d:Q188493|140s]]||77||2022-08-15
|-
| [[180. gadi]]||[[:d:Q200505|180s]]||77||2022-08-15
|-
| [[220. gadi]]||[[:d:Q214782|220s]]||77||2022-08-15
|-
| [[400. gadi]]||[[:d:Q231505|400s (decade)]]||77||2022-08-15
|-
| [[820. gadi]]||[[:d:Q271735|820s]]||77||2022-08-15
|-
| [[830. gadi]]||[[:d:Q272023|830s]]||77||2022-08-15
|-
| [[850. gadi]]||[[:d:Q272704|850s]]||77||2022-08-15
|-
| [[900. gadi]]||[[:d:Q276002|900s (decade)]]||77||2022-08-15
|-
| [[210. gadi]]||[[:d:Q213493|210s]]||76||2022-08-15
|-
| [[230. gadi]]||[[:d:Q215870|230s]]||76||2022-08-15
|-
| [[240. gadi]]||[[:d:Q217001|240s]]||76||2022-08-15
|-
| [[260. gadi]]||[[:d:Q219336|260s]]||76||2022-08-15
|-
| [[350. gadi]]||[[:d:Q30926|350s]]||76||2022-08-15
|-
| [[410. gadi]]||[[:d:Q232436|410s]]||76||2022-08-15
|-
| [[450. gadi]]||[[:d:Q234935|450s]]||76||2022-08-15
|-
| [[470. gadi]]||[[:d:Q236073|470s]]||76||2022-08-15
|-
| [[480. gadi]]||[[:d:Q236824|480s]]||76||2022-08-15
|-
| [[490. gadi]]||[[:d:Q237449|490s]]||76||2022-08-15
|-
| [[810. gadi]]||[[:d:Q271478|810s]]||76||2022-08-15
|-
| [[250. gadi]]||[[:d:Q217851|250s]]||75||2022-08-15
|-
| [[290. gadi]]||[[:d:Q221606|290s]]||75||2022-08-15
|-
| [[310. gadi]]||[[:d:Q224536|310s]]||75||2022-08-15
|-
| [[320. gadi]]||[[:d:Q225245|320s]]||75||2022-08-15
|-
| [[330. gadi]]||[[:d:Q225767|330s]]||75||2022-08-15
|-
| [[340. gadi]]||[[:d:Q226272|340s]]||75||2022-08-15
|-
| [[360. gadi]]||[[:d:Q33344|360s]]||75||2022-08-15
|-
| [[380. gadi]]||[[:d:Q32147|380s]]||75||2022-08-15
|-
| [[390. gadi]]||[[:d:Q30877|390s]]||75||2022-08-15
|-
| [[440. gadi]]||[[:d:Q234426|440s]]||75||2022-08-15
|-
| [[540. gadi]]||[[:d:Q243321|540s]]||75||2022-08-15
|-
| [[710. gadi]]||[[:d:Q262419|710s]]||75||2022-08-15
|-
| [[750. gadi]]||[[:d:Q266093|750s]]||75||2022-08-15
|-
| [[760. gadi]]||[[:d:Q267016|760s]]||75||2022-08-15
|-
| [[270. gadi]]||[[:d:Q219761|270s]]||74||2022-08-15
|-
| [[280. gadi]]||[[:d:Q220774|280s]]||74||2022-08-15
|-
| [[370. gadi]]||[[:d:Q34321|370s]]||74||2022-08-15
|-
| [[420. gadi]]||[[:d:Q233145|420s]]||74||2022-08-15
|-
| [[430. gadi]]||[[:d:Q233874|430s]]||74||2022-08-15
|-
| [[460. gadi]]||[[:d:Q235473|460s]]||74||2022-08-15
|-
| [[510. gadi]]||[[:d:Q241752|510s]]||74||2022-08-15
|-
| [[520. gadi]]||[[:d:Q242428|520s]]||74||2022-08-15
|-
| [[530. gadi]]||[[:d:Q242930|530s]]||74||2022-08-15
|-
| [[550. gadi]]||[[:d:Q243719|550s]]||74||2022-08-15
|-
| [[560. gadi]]||[[:d:Q244173|560s]]||74||2022-08-15
|-
| [[570. gadi]]||[[:d:Q244423|570s]]||74||2022-08-15
|-
| [[590. gadi]]||[[:d:Q245020|590s]]||74||2022-08-15
|-
| [[610. gadi]]||[[:d:Q248323|610s]]||74||2022-08-15
|-
| [[660. gadi]]||[[:d:Q254439|660s]]||74||2022-08-15
|-
| [[680. gadi]]||[[:d:Q1440234|680s]]||74||2022-08-15
|-
| [[690. gadi]]||[[:d:Q258035|690s]]||74||2022-08-15
|-
| [[720. gadi]]||[[:d:Q263282|720s]]||74||2022-08-15
|-
| [[730. gadi]]||[[:d:Q264204|730s]]||74||2022-08-15
|-
| [[740. gadi]]||[[:d:Q265113|740s]]||74||2022-08-15
|-
| [[770. gadi]]||[[:d:Q267923|770s]]||74||2022-08-15
|-
| [[780. gadi]]||[[:d:Q268858|780s]]||74||2022-08-15
|-
| [[790. gadi]]||[[:d:Q269708|790s]]||74||2022-08-15
|-
| [[200. gadi]]||[[:d:Q211765|200s (decade)]]||73||2022-08-15
|-
| [[580. gadi]]||[[:d:Q244719|580s]]||73||2022-08-15
|-
| [[620. gadi]]||[[:d:Q249549|620s]]||73||2022-08-15
|-
| [[630. gadi]]||[[:d:Q251102|630s]]||73||2022-08-15
|-
| [[640. gadi]]||[[:d:Q252294|640s]]||73||2022-08-15
|-
| [[650. gadi]]||[[:d:Q253367|650s]]||73||2022-08-15
|-
| [[670. gadi]]||[[:d:Q255729|670s]]||73||2022-08-15
|-
| [[300. gadi]]||[[:d:Q223816|300s (decade)]]||72||2022-08-15
|-
| [[800. gadi]]||[[:d:Q250086|800s (decade)]]||72||2022-08-15
|-
| [[500. gadi]]||[[:d:Q240636|500s (decade)]]||71||2022-08-15
|-
| [[700. gadi]]||[[:d:Q261413|700s (decade)]]||71||2022-08-15
|-
| [[600. gadi]]||[[:d:Q246879|600s (decade)]]||70||2022-08-15
|}

== Pirms mūsu ēras ==

=== Gadi ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;320&quot; | Vajadzīgais raksts
! width=&quot;320&quot; | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā)
! &quot;Starpviki&quot;&lt;br /&gt;skaits
! data-sort-type=&quot;isoDate&quot;| Pēdējo reizi atjaunots&lt;br /&gt;(gads-mēn.-dat.)
|-
| [[1. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25299|1 BC]]||104||2022-08-15
|-
| [[4. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38944|4 BC]]||99||2022-08-15
|-
| [[2. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25298|2 BC]]||97||2022-08-15
|-
| [[3. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39821|3 BC]]||95||2022-08-15
|-
| [[5. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40391|5 BC]]||95||2022-08-15
|-
| [[27. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39695|27 BC]]||95||2022-08-15
|-
| [[30. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4123|30 BC]]||95||2022-08-15
|-
| [[45. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4177|45 BC]]||95||2022-08-15
|-
| [[8. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39166|8 BC]]||94||2022-08-15
|-
| [[25. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4206|25 BC]]||94||2022-08-15
|-
| [[31. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38170|31 BC]]||94||2022-08-15
|-
| [[43. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q37636|43 BC]]||94||2022-08-15
|-
| [[10. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4211|10 BC]]||93||2022-08-15
|-
| [[14. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39685|14 BC]]||93||2022-08-15
|-
| [[63. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q38003|63 BC]]||93||2022-08-15
|-
| [[15. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4101|15 BC]]||92||2022-08-15
|-
| [[16. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41232|16 BC]]||92||2022-08-15
|-
| [[19. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39786|19 BC]]||92||2022-08-15
|-
| [[23. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40406|23 BC]]||92||2022-08-15
|-
| [[42. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4201|42 BC]]||92||2022-08-15
|-
| [[47. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4209|47 BC]]||92||2022-08-15
|-
| [[49. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4196|49 BC]]||92||2022-08-15
|-
| [[52. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40019|52 BC]]||92||2022-08-15
|-
| [[58. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q39964|58 BC]]||92||2022-08-15
|-
| [[6. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40066|6 BC]]||91||2022-08-15
|-
| [[7. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40915|7 BC]]||91||2022-08-15
|-
| [[9. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40918|9 BC]]||91||2022-08-15
|-
| [[11. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41153|11 BC]]||91||2022-08-15
|-
| [[12. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4129|12 BC]]||91||2022-08-15
|-
| [[13. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41241|13 BC]]||91||2022-08-15
|-
| [[18. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4099|18 BC]]||91||2022-08-15
|-
| [[24. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41376|24 BC]]||91||2022-08-15
|-
| [[32. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40960|32 BC]]||91||2022-08-15
|-
| [[41. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4193|41 BC]]||91||2022-08-15
|-
| [[46. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4180|46 BC]]||91||2022-08-15
|-
| [[51. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41544|51 BC]]||91||2022-08-15
|-
| [[55. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41149|55 BC]]||91||2022-08-15
|-
| [[17. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41326|17 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[20. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4066|20 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[21. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41238|21 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[22. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4084|22 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[26. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41145|26 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[33. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4106|33 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[34. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40073|34 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[40. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4067|40 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[48. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41143|48 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[53. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40870|53 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[57. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40146|57 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[59. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40137|59 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[60. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41527|60 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[70. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41147|70 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[90. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40872|90 BC]]||90||2022-08-15
|-
| [[28. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4095|28 BC]]||89||2022-08-15
|-
| [[29. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40835|29 BC]]||89||2022-08-15
|-
| [[35. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41236|35 BC]]||89||2022-08-15
|-
| [[36. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4063|36 BC]]||89||2022-08-15
|-
| [[37. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4079|37 BC]]||89||2022-08-15
|-
| [[50. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41937|50 BC]]||89||2022-08-15
|-
| [[65. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40770|65 BC]]||89||2022-08-15
|-
| [[95. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41658|95 BC]]||89||2022-08-15
|-
| [[38. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4088|38 BC]]||88||2022-08-15
|-
| [[54. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41344|54 BC]]||88||2022-08-15
|-
| [[64. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41887|64 BC]]||88||2022-08-15
|-
| [[69. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41231|69 BC]]||88||2022-08-15
|-
| [[86. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41809|86 BC]]||88||2022-08-15
|-
| [[91. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q40968|91 BC]]||88||2022-08-15
|-
| [[99. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41892|99 BC]]||88||2022-08-15
|-
| [[39. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4073|39 BC]]||87||2022-08-15
|-
| [[67. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41334|67 BC]]||87||2022-08-15
|-
| [[71. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41667|71 BC]]||87||2022-08-15
|-
| [[74. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41881|74 BC]]||87||2022-08-15
|-
| [[85. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42424|85 BC]]||87||2022-08-15
|-
| [[87. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41348|87 BC]]||87||2022-08-15
|-
| [[96. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41341|96 BC]]||87||2022-08-15
|-
| [[98. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41541|98 BC]]||87||2022-08-15
|-
| [[101. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42218|101 BC]]||87||2022-08-15
|-
| [[202. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42899|202 BC]]||87||2022-08-15
|-
| [[56. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41536|56 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[62. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41655|62 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[66. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42421|66 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[68. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42440|68 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[72. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42430|72 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[73. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42433|73 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[78. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42359|78 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[80. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41814|80 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[82. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42185|82 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[84. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41141|84 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[88. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41338|88 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[97. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41672|97 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[347. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44773|347 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[427. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79761|427 BC]]||86||2022-08-15
|-
| [[61. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41908|61 BC]]||85||2022-08-15
|-
| [[77. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41383|77 BC]]||85||2022-08-15
|-
| [[81. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41647|81 BC]]||85||2022-08-15
|-
| [[83. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42348|83 BC]]||85||2022-08-15
|-
| [[89. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42427|89 BC]]||85||2022-08-15
|-
| [[102. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44351|102 BC]]||85||2022-08-15
|-
| [[106. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43224|106 BC]]||85||2022-08-15
|-
| [[146. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43002|146 BC]]||85||2022-08-15
|-
| [[194. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46323|194 BC]]||85||2022-08-15
|-
| [[201. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42895|201 BC]]||85||2022-08-15
|-
| [[247. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35767|247 BC]]||85||2022-08-15
|-
| [[322. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43428|322 BC]]||85||2022-08-15
|-
| [[79. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41903|79 BC]]||84||2022-08-15
|-
| [[94. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42356|94 BC]]||84||2022-08-15
|-
| [[115. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44108|115 BC]]||84||2022-08-15
|-
| [[189. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45027|189 BC]]||84||2022-08-15
|-
| [[195. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44101|195 BC]]||84||2022-08-15
|-
| [[203. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44322|203 BC]]||84||2022-08-15
|-
| [[212. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46146|212 BC]]||84||2022-08-15
|-
| [[234. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25361|234 BC]]||84||2022-08-15
|-
| [[356. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43030|356 BC]]||84||2022-08-15
|-
| [[399. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42058|399 BC]]||84||2022-08-15
|-
| [[75. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42451|75 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[76. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q41897|76 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[92. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42350|92 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[93. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42353|93 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[105. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45873|105 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[149. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q42215|149 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[159. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44488|159 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[160. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46640|160 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[176. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46345|176 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[179. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45040|179 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[183. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44550|183 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[185. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44065|185 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[197. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45841|197 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[200. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43306|200 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[206. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44267|206 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[207. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45851|207 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[209. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44693|209 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[230. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47623|230 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[235. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45288|235 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[238. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45410|238 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[259. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35817|259 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[331. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43289|331 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[384. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44048|384 BC]]||83||2022-08-15
|-
| [[103. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44734|103 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[110. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43190|110 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[112. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45663|112 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[121. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45014|121 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[129. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44178|129 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[131. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45912|131 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[133. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45469|133 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[157. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46999|157 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[167. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46537|167 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[168. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45140|168 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[171. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45454|171 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[180. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45891|180 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[184. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45499|184 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[190. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45118|190 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[192. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46294|192 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[205. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46330|205 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[208. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46594|208 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[210. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44710|210 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[218. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47177|218 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[220. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47016|220 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[221. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47538|221 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[222. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45378|222 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[232. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45599|232 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[240. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35557|240 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[321. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75628|321 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[480. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43241|480 BC]]||82||2022-08-15
|-
| [[104. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44227|104 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[109. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44831|109 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[111. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47003|111 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[114. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47014|114 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[116. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4743|116 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[119. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44094|119 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[122. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44259|122 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[123. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25360|123 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[124. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47469|124 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[128. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47196|128 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[130. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4838|130 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[132. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46978|132 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[135. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47194|135 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[138. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47188|138 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[150. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4810|150 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[154. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46911|154 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[155. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46341|155 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[156. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44172|156 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[158. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47439|158 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[161. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46648|161 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[163. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47017|163 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[166. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46544|166 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[169. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44090|169 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[170. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46983|170 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[181. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46355|181 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[186. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45052|186 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[188. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45881|188 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[196. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46267|196 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[204. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47642|204 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[213. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79048|213 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[216. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47347|216 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[217. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75535|217 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[219. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80666|219 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[229. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45445|229 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[233. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45429|233 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[241. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44680|241 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[249. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35540|249 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[250. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35583|250 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[264. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44056|264 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[270. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47202|270 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[276. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47637|276 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[279. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75571|279 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[280. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47027|280 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[285. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48391|285 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[287. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47339|287 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[288. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47646|288 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[293. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48222|293 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[406. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75676|406 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[490. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48390|490 BC]]||81||2022-08-15
|-
| [[113. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4773|113 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[117. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47451|117 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[118. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47183|118 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[120. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44114|120 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[125. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47458|125 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[126. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4726|126 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[127. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47445|127 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[139. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44250|139 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[141. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44503|141 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[145. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44765|145 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[148. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44837|148 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[162. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47022|162 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[164. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46659|164 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[172. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46691|172 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[175. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46714|175 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[177. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45444|177 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[182. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46670|182 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[187. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46279|187 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[191. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46066|191 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[193. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46318|193 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[198. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46287|198 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[211. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79944|211 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[214. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80210|214 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[215. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44835|215 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[223. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45486|223 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[225. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45458|225 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[226. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45472|226 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[227. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75545|227 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[228. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79776|228 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[236. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45389|236 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[237. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45398|237 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[244. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35589|244 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[256. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35569|256 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[261. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79825|261 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[275. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46137|275 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[282. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75558|282 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[283. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79954|283 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[289. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81315|289 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[298. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79780|298 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[299. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79958|299 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[300. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47353|300 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[310. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48383|310 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[323. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44285|323 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[333. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45271|333 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[336. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q43431|336 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[338. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80199|338 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[390. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81266|390 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[404. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75589|404 BC]]||80||2022-08-15
|-
| [[107. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4688|107 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[108. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47461|108 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[134. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47031|134 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[136. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4756|136 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[137. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45482|137 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[140. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4792|140 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[142. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q44779|142 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[147. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45519|147 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[151. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45633|151 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[152. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45128|152 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[153. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47454|153 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[165. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46563|165 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[173. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46681|173 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[174. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46556|174 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[199. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46229|199 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[224. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79778|224 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[231. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45437|231 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[239. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45421|239 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[242. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35495|242 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[243. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35599|243 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[245. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35532|245 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[248. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35503|248 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[251. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35576|251 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[252. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35547|252 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[254. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35563|254 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[258. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35511|258 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[260. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79772|260 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[262. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82358|262 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[268. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81176|268 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[272. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81322|272 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[273. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79795|273 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[274. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81273|274 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[281. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75664|281 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[284. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79955|284 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[286. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81222|286 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[290. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79947|290 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[292. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80183|292 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[294. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80203|294 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[295. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q47628|295 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[297. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48176|297 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[301. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82144|301 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[306. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82369|306 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[330. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48182|330 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[350. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45771|350 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[431. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233931|431 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[450. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82166|450 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[469. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81190|469 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[479. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80679|479 BC]]||79||2022-08-15
|-
| [[143. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q4703|143 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[144. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q45503|144 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[178. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q46700|178 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[246. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35526|246 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[253. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35522|253 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[255. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35605|255 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[257. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q35515|257 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[263. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82350|263 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[265. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81848|265 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[266. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82379|266 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[267. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80190|267 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[269. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81854|269 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[271. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79946|271 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[277. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82402|277 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[278. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81217|278 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[291. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80161|291 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[296. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79768|296 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[304. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81142|304 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[305. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79828|305 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[308. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80178|308 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[309. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81157|309 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[312. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79053|312 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[332. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79764|332 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[340. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79042|340 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[343. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80166|343 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[401. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231599|401 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[405. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83118|405 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[409. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232215|409 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[411. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232493|411 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[429. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81713|429 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[470. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79937|470 BC]]||78||2022-08-15
|-
| [[302. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80208|302 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[315. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82978|315 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[318. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82391|318 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[325. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81709|325 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[326. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48387|326 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[334. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80856|334 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[339. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80194|339 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[341. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80155|341 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[342. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81165|342 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[345. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25426|345 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[348. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81149|348 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[360. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75637|360 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[364. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81172|364 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[365. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83262|365 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[376. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83250|376 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[380. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80188|380 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[385. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83354|385 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[387. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79831|387 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[400. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82156|400 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[402. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231684|402 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[410. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232433|410 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[415. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232747|415 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[424. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233446|424 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[426. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233571|426 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[430. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83260|430 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[456. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q25493|456 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[475. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83414|475 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[499. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q238035|499 BC]]||77||2022-08-15
|-
| [[303. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81168|303 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[307. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80846|307 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[311. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82633|311 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[314. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81693|314 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[316. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83105|316 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[320. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q48281|320 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[327. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83109|327 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[329. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80723|329 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[335. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q79935|335 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[346. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83141|346 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[354. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83408|354 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[358. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80710|358 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[366. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83130|366 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[367. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83263|367 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[368. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227470|368 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[369. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227518|369 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[370. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80650|370 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[372. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227793|372 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[382. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83256|382 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[395. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229118|395 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[397. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229198|397 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[403. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q231741|403 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[407. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232058|407 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[412. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232554|412 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[413. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83258|413 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[421. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233245|421 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[425. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233512|425 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[476. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236476|476 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[483. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236991|483 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[494. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237721|494 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[495. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237785|495 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[496. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237854|496 BC]]||76||2022-08-15
|-
| [[313. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82628|313 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[317. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83137|317 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[319. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81837|319 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[328. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80215|328 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[337. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81843|337 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[344. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q81703|344 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[349. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q80169|349 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[355. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83424|355 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[357. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83249|357 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[359. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q82160|359 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[361. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83138|361 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[362. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83112|362 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[363. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83139|363 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[371. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227745|371 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[373. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227827|373 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[381. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228170|381 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[383. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228279|383 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[386. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228485|386 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[388. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228594|388 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[389. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83134|389 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[391. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228897|391 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[394. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229072|394 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[408. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232148|408 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[420. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233151|420 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[422. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233317|422 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[449. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234820|449 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[461. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235531|461 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[486. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237167|486 BC]]||75||2022-08-15
|-
| [[324. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q75644|324 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[351. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226605|351 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[353. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226652|353 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[375. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227908|375 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[377. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227959|377 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[378. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227990|378 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[379. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228018|379 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[393. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229024|393 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[396. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q83422|396 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[414. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232679|414 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[418. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232931|418 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[419. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232998|419 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[423. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233372|423 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[428. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233696|428 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[432. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q233995|432 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[435. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234135|435 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[437. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234232|437 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[440. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234411|440 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[441. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234476|441 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[447. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234729|447 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[451. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234995|451 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[457. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235285|457 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[460. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235469|460 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[462. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235582|462 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[465. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235720|465 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[471. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236158|471 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[474. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236345|474 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[478. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236584|478 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[484. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237051|484 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[497. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237921|497 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[498. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237983|498 BC]]||74||2022-08-15
|-
| [[352. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q226632|352 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[374. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q227877|374 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[392. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q228985|392 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[398. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q229242|398 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[416. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232800|416 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[433. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q180406|433 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[436. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234186|436 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[439. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234319|439 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[442. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234517|442 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[443. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234548|443 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[444. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234587|444 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[445. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234642|445 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[453. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235094|453 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[454. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q178381|454 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[458. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235334|458 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[459. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235379|459 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[464. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235667|464 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[467. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235831|467 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[468. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235898|468 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[477. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236529|477 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[485. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237102|485 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[487. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237230|487 BC]]||73||2022-08-15
|-
| [[417. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q232861|417 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[434. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234078|434 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[438. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234276|438 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[446. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234681|446 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[448. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q234780|448 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[452. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235040|452 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[455. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235202|455 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[466. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235786|466 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[473. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236284|473 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[481. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236893|481 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[482. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236945|482 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[489. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237343|489 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[500. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240612|500 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[546. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243516|546 BC]]||72||2022-08-15
|-
| [[463. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q235620|463 BC]]||71||2022-08-15
|-
| [[472. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q236224|472 BC]]||71||2022-08-15
|-
| [[488. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237292|488 BC]]||71||2022-08-15
|-
| [[492. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237595|492 BC]]||71||2022-08-15
|-
| [[493. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237658|493 BC]]||71||2022-08-15
|-
| [[491. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q237524|491 BC]]||70||2022-08-15
|-
| [[509. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241318|509 BC]]||70||2022-08-15
|-
| [[510. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q176530|510 BC]]||69||2022-08-15
|-
| [[525. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242630|525 BC]]||67||2022-08-15
|-
| [[539. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243223|539 BC]]||67||2022-08-15
|-
| [[550. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243695|550 BC]]||66||2022-08-15
|-
| [[585. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059158|585 BC]]||65||2022-08-15
|-
| [[753. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493878|753 BC]]||65||2022-08-15
|-
| [[501. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240689|501 BC]]||64||2022-08-15
|-
| [[520. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242392|520 BC]]||64||2022-08-15
|-
| [[600. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246827|600 BC]]||64||2022-08-15
|-
| [[513. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241979|513 BC]]||63||2022-08-15
|-
| [[515. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242129|515 BC]]||63||2022-08-15
|-
| [[551. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243768|551 BC]]||63||2022-08-15
|-
| [[570. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244409|570 BC]]||63||2022-08-15
|-
| [[610. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248254|610 BC]]||63||2022-08-15
|-
| [[502. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240761|502 BC]]||62||2022-08-15
|-
| [[507. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241171|507 BC]]||62||2022-08-15
|-
| [[522. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242501|522 BC]]||62||2022-08-15
|-
| [[545. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243476|545 BC]]||62||2022-08-15
|-
| [[547. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243539|547 BC]]||62||2022-08-15
|-
| [[586. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244859|586 BC]]||62||2022-08-15
|-
| [[590. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245012|590 BC]]||62||2022-08-15
|-
| [[504. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240916|504 BC]]||61||2022-08-15
|-
| [[505. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240991|505 BC]]||61||2022-08-15
|-
| [[506. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241063|506 BC]]||61||2022-08-15
|-
| [[508. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241234|508 BC]]||61||2022-08-15
|-
| [[512. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241890|512 BC]]||61||2022-08-15
|-
| [[514. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242054|514 BC]]||61||2022-08-15
|-
| [[516. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715574|516 BC]]||61||2022-08-15
|-
| [[519. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242285|519 BC]]||61||2022-08-15
|-
| [[530. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1058937|530 BC]]||61||2022-08-15
|-
| [[559. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244072|559 BC]]||61||2022-08-15
|-
| [[563. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244246|563 BC]]||61||2022-08-15
|-
| [[503. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q240848|503 BC]]||60||2022-08-15
|-
| [[518. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242247|518 BC]]||60||2022-08-15
|-
| [[521. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220807|521 BC]]||60||2022-08-15
|-
| [[538. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q220912|538 BC]]||60||2022-08-15
|-
| [[553. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243845|553 BC]]||60||2022-08-15
|-
| [[560. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244153|560 BC]]||60||2022-08-15
|-
| [[511. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q241825|511 BC]]||59||2022-08-15
|-
| [[517. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715545|517 BC]]||59||2022-08-15
|-
| [[526. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242672|526 BC]]||59||2022-08-15
|-
| [[540. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243305|540 BC]]||59||2022-08-15
|-
| [[549. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243600|549 BC]]||59||2022-08-15
|-
| [[558. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244049|558 BC]]||59||2022-08-15
|-
| [[580. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244713|580 BC]]||59||2022-08-15
|-
| [[587. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244902|587 BC]]||59||2022-08-15
|-
| [[594. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059205|594 BC]]||59||2022-08-15
|-
| [[524. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715560|524 BC]]||58||2022-08-15
|-
| [[527. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715236|527 BC]]||58||2022-08-15
|-
| [[529. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q500132|529 BC]]||58||2022-08-15
|-
| [[535. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243120|535 BC]]||58||2022-08-15
|-
| [[537. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243166|537 BC]]||58||2022-08-15
|-
| [[544. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243440|544 BC]]||58||2022-08-15
|-
| [[548. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243562|548 BC]]||58||2022-08-15
|-
| [[555. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243952|555 BC]]||58||2022-08-15
|-
| [[556. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243988|556 BC]]||58||2022-08-15
|-
| [[557. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244024|557 BC]]||58||2022-08-15
|-
| [[561. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244195|561 BC]]||58||2022-08-15
|-
| [[582. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244734|582 BC]]||58||2022-08-15
|-
| [[534. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243084|534 BC]]||57||2022-08-15
|-
| [[536. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716522|536 BC]]||57||2022-08-15
|-
| [[552. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243807|552 BC]]||57||2022-08-15
|-
| [[562. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244218|562 BC]]||57||2022-08-15
|-
| [[573. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244499|573 BC]]||57||2022-08-15
|-
| [[576. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q263105|576 BC]]||57||2022-08-15
|-
| [[577. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059071|577 BC]]||57||2022-08-15
|-
| [[579. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059077|579 BC]]||57||2022-08-15
|-
| [[581. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244721|581 BC]]||57||2022-08-15
|-
| [[584. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059085|584 BC]]||57||2022-08-15
|-
| [[593. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245123|593 BC]]||57||2022-08-15
|-
| [[595. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245191|595 BC]]||57||2022-08-15
|-
| [[531. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242968|531 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[532. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716591|532 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[542. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243384|542 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[543. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243415|543 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[554. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243884|554 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[565. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244273|565 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[568. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244321|568 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[575. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244566|575 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[589. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244972|589 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[591. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245047|591 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[592. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245087|592 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[597. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q204912|597 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[598. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245298|598 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[599. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q245345|599 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[776. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q493863|776 BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[541. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q243353|541 BC]]||55||2022-08-15
|-
| [[564. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244263|564 BC]]||55||2022-08-15
|-
| [[566. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244285|566 BC]]||55||2022-08-15
|-
| [[567. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q28577|567 BC]]||55||2022-08-15
|-
| [[569. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244355|569 BC]]||55||2022-08-15
|-
| [[571. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244436|571 BC]]||55||2022-08-15
|-
| [[572. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244469|572 BC]]||55||2022-08-15
|-
| [[578. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244651|578 BC]]||55||2022-08-15
|-
| [[588. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244930|588 BC]]||55||2022-08-15
|-
| [[624. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249866|624 BC]]||55||2022-08-15
|-
| [[640. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059308|640 BC]]||55||2022-08-15
|-
| [[660. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059526|660 BC]]||55||2022-08-15
|-
| [[523. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q242543|523 BC]]||54||2022-08-15
|-
| [[528. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q715533|528 BC]]||54||2022-08-15
|-
| [[533. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1058932|533 BC]]||54||2022-08-15
|-
| [[583. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q244751|583 BC]]||54||2022-08-15
|-
| [[601. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q246981|601 BC]]||54||2022-08-15
|-
| [[605. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247380|605 BC]]||54||2022-08-15
|-
| [[612. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248518|612 BC]]||54||2022-08-15
|-
| [[574. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059060|574 BC]]||53||2022-08-15
|-
| [[596. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q1059201|596 BC]]||53||2022-08-15
|-
| [[611. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q248409|611 BC]]||53||2022-08-15
|-
| [[621. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247895|621 BC]]||53||2022-08-15
|-
| [[625. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q249920|625 BC]]||53||2022-08-15
|-
| [[604. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247288|604 BC]]||52||2022-08-15
|-
| [[606. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247495|606 BC]]||52||2022-08-15
|-
| [[607. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247615|607 BC]]||52||2022-08-15
|-
| [[609. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q247833|609 BC]]||52||2022-08-15
|-
| [[627. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q250585|627 BC]]||52||2022-08-15
|-
| [[632. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q251233|632 BC]]||52||2022-08-15
|-
| [[650. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q496575|650 BC]]||52||2022-08-15
|-
| [[673. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q255958|673 BC]]||52||2022-08-15
|-
| [[675. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q256197|675 BC]]||52||2022-08-15
|-
| [[700. gads p.m.ē.]]||[[:d:Q716665|700 BC]]||52||2022-08-15
|}

=== Desmitgades ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! width=&quot;320&quot; | Vajadzīgais raksts
! width=&quot;320&quot; | Saite uz Vikidatiem (nosaukums angļu valodā)
! &quot;Starpviki&quot;&lt;br /&gt;skaits
! data-sort-type=&quot;isoDate&quot;| Pēdējo reizi atjaunots&lt;br /&gt;(gads-mēn.-dat.)
|-
| [[0. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q161251|0s BC]]||60||2022-08-15
|-
| [[10. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q169204|10s BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[20. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q212891|20s BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[30. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q224206|30s BC]]||56||2022-08-15
|-
| [[40. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q232309|40s BC]]||55||2022-08-15
|-
| [[50. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q241562|50s BC]]||54||2022-08-15
|-
| [[60. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q248083|60s BC]]||53||2022-08-15
|-
| [[70. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q262310|70s BC]]||53||2022-08-15
|-
| [[80. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q271433|80s BC]]||52||2022-08-15
|-
| [[90. gadi p.m.ē.]]||[[:d:Q178151|90s BC]]||52||2022-08-15
|}

[[Kategorija:Vikipēdija]]</text>
      <sha1>r6yokj486r9fh88xa27vdgmu1obscoo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli/Āgenskalns</title>
    <ns>102</ns>
    <id>326283</id>
    <revision>
      <id>3670427</id>
      <parentid>3670222</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T01:06:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Nobildēju to &quot;jauno&quot; Putekšņu ielu un pie viena vēl dažas vēlreiz. Un mēs bijām aizmirsuši Kr. Valdemāra ielas posmu Pārdaugavā.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17061" xml:space="preserve">== Āgenskalns ==
Visām 91 no 91 ielas ir pieejami attēli.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors
|-
| [[Aleksandra Grīna bulvāris (Rīga)|Aleksandra Grīna bulvāris]] || [[Attēls:Aleksandra Grīna bulvāris Rīgā.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Alīses iela (Rīga)|Alīses iela]] || [[Attēls:Alīses iela, 2.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-09 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Alīses iela (Rīga)|Alīses iela]] || [[Attēls:Alīses iela Rīgā.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Alīses iela (Rīga)|Alīses iela]] ||  [[Attēls:Alīses iela.JPG|250px]]  || 3 || 2011-01-15 || [[Dalībnieks:Driver24|Driver24]]
|-
| [[Alīses iela (Rīga)|Alīses iela]] ||  [[Attēls:Alīses ielas un Kristapa ielas krustojums.JPG|250px]]  || 4 || 2011-02-12 || [[Dalībnieks:Driver24|Driver24]]
|-
| [[Amālijas iela (Rīga)|Amālijas iela]] ||  [[Attēls:Amālijas iela 2.JPG|250px]]  || 1 || 2015-08-24 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Atpūtas iela (Rīga)|Atpūtas iela]] || [[Attēls:Atpūtas iela Rīga.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Auces iela (Rīga)|Auces iela]] ||  [[Attēls:Auces iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-20 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Augļu iela (Rīga)|Augļu iela]] ||  [[Attēls:Augļu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-09-03 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Āgenskalna iela (Rīga)|Āgenskalna iela]] || [[Attēls:RigaAgenskalnaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Balasta dambis]] || [[Attēls:RigaBalastaDambis.jpg|250px]] || 1 || 2017-04-29 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]] ||  [[Attēls:Baldones iela.jpg|250px]]  || 1 || 2015-08-19 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Baložu iela (Rīga)|Baložu iela]] ||  [[Attēls:Baložu iela, 2.JPG|250px]]  || 1 || 2016-05-21 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]] || [[Attēls:Bāriņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2011-02-12 || [[Dalībnieks:Driver24|Driver24]]
|-
| [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu iela]] || [[Attēls:RigaBarinuIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Bezdelīgu iela (Rīga)|Bezdelīgu iela]] ||  [[Attēls:Bezdelīgu iela.jpg|250px]]  || 1 || 2015-07-17 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Bezdelīgu iela (Rīga)|Bezdelīgu iela]] ||  [[Attēls:Bezdelīgu iela 2.jpg|250px]]  || 2 || 2015-07-17 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Bišu iela (Rīga)|Bišu iela]] ||  [[Attēls:Bišu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-08-24 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Buršu iela (Rīga)|Buršu iela]] ||  [[Attēls:Buršu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-06-03 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Cieceres iela (Rīga)|Cieceres iela]] || [[Attēls:RigaCieceresIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] || [[Attēls:RigaDaugavgrivasIelaAgenskalns.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] || [[Attēls:Riga, Daugavgrīvas street 2022-08-14.jpg|250px]] || 2 || 2022-08-14 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Dobeles iela (Rīga)|Dobeles iela]] ||  [[Attēls:Dobeles iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-08-24 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Dobeles iela (Rīga)|Dobeles iela]] ||  [[Attēls:Riga, Dobeles street 2022-08-14.jpg|250px]] || 2 || 2022-08-14 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu iela]] ||  [[Attēls:Dreiliņu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-10-01 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|Eduarda Smiļģa iela]] ||  [[Attēls:Eduarda Smiļģa iela, 2.jpg|250px]]  || 1 || 2016-08-10 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Eduarda Smiļģa iela (Rīga)|Eduarda Smiļģa iela]] || [[Attēls:RigaSmilgaIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Ernestīnes iela (Rīga)|Ernestīnes iela]] ||  [[Attēls:Ernestīnes iela, Rīgā.JPG|250px]]  || 1 || 2015-10-01 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Ērģeļu iela (Rīga)|Ērģeļu iela]] ||  [[Attēls:Ērģeļu iela.jpg|250px]]  || 1 || 2015-07-17 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Gardenes iela (Rīga)|Gardenes iela]] ||  [[File:Gardenes iela.jpg|250px]]  || 1 || 2021-08-08 || [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]]
|-
| [[Gregora iela (Rīga)|Gregora iela]] ||  [[Attēls:Gregora iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-05-21 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Griezes iela (Rīga)|Griezes iela]] ||  [[Attēls:Griezes iela.jpg|250px]]  || 1 || 2015-09-19 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Gumijas iela (Rīga)|Gumijas iela]] || [[Attēls:RigaGumijasIela.jpg|250px]] || 1 || 2017-02-22 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Hāmaņa iela (Rīga)|Hāmaņa iela]] || [[Attēls:Hāmaņa iela.jpg|250px]] || 1 || 2015-09-19 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Hermaņa iela (Rīga)|Hermaņa iela]] ||  [[Attēls:Hermana iela.jpg|250px]]  || 1 || 2016-02-02 || [[Dalībnieks:U Bardins|U Bardins]]
|-
| [[Kaktu iela (Rīga)|Kaktu iela]] ||   [[Attēls:RigaKaktuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-11-07 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] ||  [[Attēls:Kalnciema iela, sākums.JPG|250px]]  || 1 || 2015-09-25 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] ||  [[Attēls:Kalnciema iela - tilts.jpg|250px]]  || 2 || 2010-06-19 || alico_fan
|-
| [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]] ||  [[Attēls:Kapseļu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2011-02-12 || [[Dalībnieks:Driver24|Driver24]]
|-
| [[Kapseļu iela (Rīga)|Kapseļu iela]] || [[Attēls:Kapseļu iela starp Baložu un Melnsila.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Kliņģeru iela (Rīga)|Kliņģeru iela]] ||  [[Attēls:Kliņģeru iela.jpg|250px]]  || 1 || 2015-9-19 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Klīveru iela (Rīga)|Klīveru iela]] || [[Attēls:RigaKliveruIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Kokles iela (Rīga)|Kokles iela]] || [[Attēls:RigaKoklesIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Kolkasraga iela (Rīga)|Kolkasraga iela]] || [[Attēls:RigaKolkasragaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] 
|-
| [[Krēslas iela (Rīga)|Krēslas iela]] ||  [[Attēls:Krēslas iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-09-21 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa iela]] ||  [[Attēls:Kristapa iela, 2.JPG|250px]]  || 1 || 2016-05-21 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]] ||  [[Attēls:Krišjāņa Valdemāra iela in Āgenskalns, 2022-08-14.jpg|250px]] || 2 || 2022-08-14 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Krogus iela (Rīga)|Krogus iela]] ||   [[Attēls:RigaKrogusIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]] ||  [[Attēls:RigaKuguIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-18 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] || [[Attēls:Kuldīgas iela, Āgenskalns.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-09 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Ķivuļu iela (Rīga)|Ķivuļu iela]] || [[Attēls:RigaKivuluIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]] ||  [[Attēls:Lapu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-06-03 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Lavīzes iela (Rīga)|Lavīzes iela]] || [[Attēls:RigaLavizesIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Liepājas iela (Rīga)|Liepājas iela]] ||  [[Attēls:Liepājas iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-12-20 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Ļermontova iela (Rīga)|Ļermontova iela]] || [[Attēls:RigaLermontovaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Magoņu iela (Rīga)|Magoņu iela]] ||  [[Attēls:RigaMagonuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Maiznieku iela (Rīga)|Maiznieku iela]] ||  [[Attēls:Maiznieku iela.JPG|250px]]  || 1 || 2016-06-03 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Margrietas iela (Rīga)|Margrietas iela]] ||  [[Attēls:RigaMargrietasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] 
|-
| [[Mazā Bišu iela (Rīga)|Mazā Bišu iela]] ||  [[Attēls:RigaMazaBisuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Mazā Nometņu iela (Rīga)|Mazā Nometņu iela]] ||  [[Attēls:RigaMazaNometnuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Māras aleja (Rīga)|Māras aleja]] ||  [[Attēls:RigaMarasAleja.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]] ||  [[Attēls:Mārtiņa iela.jpg|250px]]  || 1 || 2015-12-22 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Mārupes iela (Rīga)|Mārupes iela]] ||  [[Attēls:RigaMarupesIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Medus iela (Rīga)|Medus iela]] ||  [[Attēls:Medus iela.JPG|250px]]  || 1 || 2015-8-24 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Medus iela (Rīga)|Medus iela]] || [[Attēls:RigaMedusIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] || [[Attēls:RigaMelnsilaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-11-18 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Meteora iela (Rīga)|Meteora iela]] ||  [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] 
|-
| [[Meža iela (Rīga)|Meža iela]] || [[Attēls:RigaMezaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Meža iela (Rīga)|Meža iela]] || [[Attēls:Riga, Meža street 2022-08-14.jpg|250px]] || 2 || 2022-08-14 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Mērsraga iela (Rīga)|Mērsraga iela]] ||  [[Attēls:RigaMersragaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Nāras iela (Rīga)|Nāras iela]] ||  [[Attēls:RigaNarasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Nomales iela (Rīga)|Nomales iela]] ||  [[Attēls:RigaNomalesIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] 
|-
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] ||  [[Attēls:Nometņu un Slokas ielas krustojums.jpg|250px]]  || 1 || 2015-12-20 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] || [[Attēls:RigaNometnuIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Ojāra Vācieša iela (Rīga)|Ojāra Vācieša iela]] || [[Attēls:RigaOjaraVaciesaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]| 
|-
| [[Olgas iela (Rīga)|Olgas iela]] || [[Attēls:RigaOlgasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Ormaņu iela (Rīga)|Ormaņu iela]] ||  [[Attēls:Ormaņu iela.JPG|250px]] || 1 || 2015-10-23 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Pārslas iela (Rīga)|Pārslas iela]] ||  [[Attēls:RigaParslasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Pilsoņu iela (Rīga)|Pilsoņu iela]] ||  [[Attēls:RigaPilsonuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Puķu iela (Rīga)|Puķu iela]] || [[Attēls:Puķu iela.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-09 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Puķu iela (Rīga)|Puķu iela]] || [[Attēls:RigaPukuIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Putekšņu iela (Rīga)|Putekšņu iela]] || [[Attēls:Riga, Putekšņu street, view from Slokas street 2022-08-14.jpg|250px]] || 1 || 2022-08-14 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Putekšņu iela (Rīga)|Putekšņu iela]] || [[Attēls:Riga, Putekšņu street, view from Medus street.jpg|250px]] || 2 || 2022-08-14 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]] || [[Attēls:Riga Ranka dambis 07.2006.jpg|250px]] || 1 || 2006-07-18 || [[Dalībnieks:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]] || [[Attēls:Riga Ranka dambis 06.2010.jpg|250px]] || 2 || 2010-06-05 || [[Dalībnieks:Laurijs|Laurijs Svirskis]]
|-
| [[Raņķa dambis (Rīga)|Raņķa dambis]] || [[Attēls:RigaRankaDambis.jpg|250px]] || 3 || 2016-09-09 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Sabiles iela (Rīga)|Sabiles iela]] ||  [[Attēls:RigaSabilesIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Saules aleja (Rīga)|Saules aleja]] ||  [[Attēls:RigaSaulesAleja.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Sētas iela (Rīga)|Sētas iela]] || [[Attēls:Sētas iela.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-09 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Sētas iela (Rīga)|Sētas iela]] || [[Attēls:RigaSetasIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] ||  [[Attēls:RigaSlokasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] || [[Attēls:RigaSlokasIelaAgenskalns.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Staraja Rusas iela (Rīga)|Staraja Rusas iela]] || [[Attēls:RigaStarajaRusasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Strazdu iela (Rīga)|Strazdu iela]] || [[Attēls:RigaStrazduIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Strazdu iela (Rīga)|Strazdu iela]] || [[Attēls:RigaStrazduIela(2).jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Struteles iela (Rīga)|Struteles iela]] || [[Attēls:RigaStrutelesIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] 
|-
| [[Talsu iela (Rīga)|Talsu iela]] ||  [[Attēls:RigaTalsuiela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Tempļa iela (Rīga)|Tempļa iela]] || [[Attēls:RigaTemplaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Tirgus iela (Rīga)|Tirgus iela]] || [[Attēls:Tirgus iela.jpg|250px]] || 1 || 2016-09-09 || [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]]
|-
| [[Trijādības iela (Rīga)|Trijādības iela]] ||  [[Attēls:Trijādības iela.JPG|250px]] || 1 || 2009-08-22 || [[Dalībnieks:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]
|-
| [[Trijādības iela (Rīga)|Trijādības iela]] ||  [[Attēls:RigaTrijadibasIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-09-18 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Tukuma iela (Rīga)|Tukuma iela]] || [[Attēls:RigaTukumaIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]] || [[Attēls:RigaUzvarasBulvarisAgenskalns.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]] || [[Attēls:RigaValgumaIela.jpg|250px]] || 1  || 2016-09-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Vasaras iela (Rīga)|Vasaras iela]] || [[Attēls:RigaVasarasIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Vesera iela (Rīga)|Vesera iela]] || [[Attēls:RigaVeseraIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Ventspils iela (Rīga)|Ventspils iela]] || [[Attēls:RigaVentspilsIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Vilku iela (Rīga)|Vilku iela]] || [[Attēls:RigaVilkuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-02 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]] 
|-
| [[Zeļļu iela (Rīga)|Zeļļu iela]] ||  [[Attēls:Zeļļu iela.JPG|250px]]  || 1 || 2011-02-20 || [[Dalībnieks:Driver24|Driver24]]
|-
| [[Zeļļu iela (Rīga)|Zeļļu iela]] || [[Attēls:RigaZelluIela.jpg|250px]] || 2 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Zemaišu iela (Rīga)|Zemaišu iela]] || [[Attēls:RigaZemaisuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Žubīšu iela (Rīga)|Žubīšu iela]] || [[Attēls:RigaZubisuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Zvanu iela (Rīga)|Zvanu iela]] || [[Attēls:RigaZvanuIela.jpg|250px]] || 1 || 2016-10-28 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
|}</text>
      <sha1>dwnfqbaojwv4vss32idgt5wq0qcgrzb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>326752</id>
    <revision>
      <id>3670463</id>
      <parentid>3670024</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:05:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="596" xml:space="preserve">{{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Vilis Lācis]]''|
''[[Ukraina]]''|
''[[Radio Brīvā Eiropa]]''|
''[[Staburags]]''|
''[[Imants Ziedonis]]''|
''[[Krievija]]''|
''[[Tobola]]''|
''[[Daugava]]''}}&lt;noinclude&gt;{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/14 šiem datiem] (kategoriju &quot;Krievija&quot; un &quot;Ukraina&quot; raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti:
* [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
}}
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>gmkzcvgx3na7o6qwwbbkh6netb4mjde</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Skatītākie raksti Vikipēdijā</title>
    <ns>10</ns>
    <id>331384</id>
    <revision>
      <id>3670458</id>
      <parentid>3668018</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:05:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="349" xml:space="preserve">{{hlist|Pagājušajā nedēļā skatītākais:&lt;br /&gt;[[Liāna Langa]]|
[[Latvija]]|
[[Ints Ķuzis]]|
[[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)]]|
[[Andrejs Rubins]]|
[[14. Saeimas vēlēšanas]]|
[[Bavārijas Elizabete]]|
[[Gunārs Cilinskis]]|
[[Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi]]|
[[Rīga]]}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>no2akwn1grkv7xm3ni5hlchts41fzqn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Skatītākie raksti Vikipēdijā/Statistika</title>
    <ns>10</ns>
    <id>331397</id>
    <revision>
      <id>3670459</id>
      <parentid>3668019</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:05:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18666" xml:space="preserve">Iekļautie datumi: 08.08, 09.08, 10.08, 11.08, 12.08, 13.08, 14.08.

{|class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa !! Skatījumi !! Desktop skatījumi
|- 
| [[Liāna Langa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Li%C4%81na_Langa 4492] || 0.1473
|- 
| [[Latvija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvija 2042] || 0.4398
|- 
| [[Ints Ķuzis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ints_%C4%B6uzis 1869] || 0.2819
|- 
| [[Kā gulbji balti padebeši iet (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=K%C4%81_gulbji_balti_padebe%C5%A1i_iet_%28filma%29 1592] || 0.1609
|- 
| [[Andrejs Rubins]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Andrejs_Rubins 1584] || 0.2797
|- 
| [[14. Saeimas vēlēšanas]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=14._Saeimas_v%C4%93l%C4%93%C5%A1anas 1445] || 0.4443
|- 
| [[Bavārijas Elizabete]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Bav%C4%81rijas_Elizabete 1386] || 0.2273
|- 
| [[Gunārs Cilinskis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Gun%C4%81rs_Cilinskis 1260] || 0.1643
|- 
| [[Starptautiskie automobiļu reģistrācijas kodi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Starptautiskie_automobi%C4%BCu_re%C4%A3istr%C4%81cijas_kodi 1189] || 0.1127
|- 
| [[Rīga]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=R%C4%ABga 1138] || 0.4666
|- style=&quot;border-top: 5px solid gray;&quot;
| [[Draugiem.lv]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Draugiem.lv 978] || 0.4734
|- 
| [[Francis Jozefs I Hābsburgs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Francis_Jozefs_I_H%C4%81bsburgs 856] || 0.1904
|- 
| [[YouTube]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=YouTube 811] || 0.8212
|- 
| [[Facebook]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Facebook 779] || 0.9461
|- 
| [[Velta Līne]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Velta_L%C4%ABne 729] || 0.1563
|- 
| [[Aldis Gobzems]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Aldis_Gobzems 723] || 0.2268
|- 
| [[Apvienotais saraksts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Apvienotais_saraksts 706] || 0.3499
|- 
| [[Ukraina]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ukraina 698] || 0.3625
|- 
| [[Latvijas Televīzija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_Telev%C4%ABzija 698] || 0.2923
|- 
| [[Viņas melo labāk]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Vi%C5%86as_melo_lab%C4%81k 634] || 0.1782
|- 
| [[Latvijas administratīvais iedalījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_administrat%C4%ABvais_iedal%C4%ABjums 624] || 0.5833
|- 
| [[Katram un katrai]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Katram_un_katrai 613] || 0.279
|- 
| [[Swedbank]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Swedbank 610] || 0.6623
|- 
| [[Salmans Rušdi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Salmans_Ru%C5%A1di 605] || 0.2632
|- 
| [[Amerikas Savienotās Valstis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Amerikas_Savienot%C4%81s_Valstis 591] || 0.7563
|- 
| [[UgunsGrēks]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=UgunsGr%C4%93ks 589] || 
|- 
| [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 569] || 
|- 
| [[Itālijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=It%C4%81lijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 558] || 
|- 
| [[Radio Brīvā Eiropa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Radio_Br%C4%ABv%C4%81_Eiropa 520] || 
|- 
| [[Nora Ikstena]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Nora_Ikstena 505] || 
|- 
| [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Krievijas_2022._gada_iebrukums_Ukrain%C4%81 500] || 
|- 
| [[Latvijas ezeru uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_ezeru_uzskait%C4%ABjums 489] || 
|- 
| [[Krievija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Krievija 487] || 
|- 
| [[Starptautisko tālsarunu kodu saraksts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Starptautisko_t%C4%81lsarunu_kodu_saraksts 481] || 
|- 
| [[Raimonds Pauls]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Raimonds_Pauls 480] || 
|- 
| [[Tobola]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Tobola 463] || 
|- 
| [[Stabilitātei!]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Stabilit%C4%81tei%21 459] || 
|- 
| [[Liepāja]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Liep%C4%81ja 459] || 
|- 
| [[Elviss Preslijs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Elviss_Preslijs 453] || 
|- 
| [[Prāta Vētra]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Pr%C4%81ta_V%C4%93tra 449] || 
|- 
| [[Lietuva]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Lietuva 441] || 
|- 
| [[Igaunija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Igaunija 437] || 
|- 
| [[Aglonas bazilika]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Aglonas_bazilika 436] || 
|- 
| [[Egils Levits]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Egils_Levits 433] || 
|- 
| [[Eimija Vainhausa]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Eimija_Vainhausa 431] || 
|- 
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Arturs_Kri%C5%A1j%C4%81nis_Kari%C5%86%C5%A1 423] || 
|- 
| [[Zvaigžņu kari]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Zvaig%C5%BE%C5%86u_kari 423] || 
|- 
| [[Latviešu alfabēts]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvie%C5%A1u_alfab%C4%93ts 411] || 
|- 
| [[Likteņa līdumnieki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Likte%C5%86a_l%C4%ABdumnieki 405] || 
|- 
| [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Piemineklis_Padomju_Latvijas_un_R%C4%ABgas_atbr%C4%ABvot%C4%81jiem_no_v%C4%81cu_fa%C5%A1istiskajiem_iebruc%C4%93jiem 401] || 
|- 
| [[Krima]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Krima 401] || 
|- 
| [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvijas_pils%C4%93tu_%C4%A3erbo%C5%86i 395] || 
|- 
| [[Malholanda ceļš (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Malholanda_ce%C4%BC%C5%A1_%28filma%29 392] || 
|- 
| [[Eiropas Savienība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Eiropas_Savien%C4%ABba 377] || 
|- 
| [[Cēsis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=C%C4%93sis 372] || 
|- 
| [[Somijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Somijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 372] || 
|- 
| [[Staburags]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Staburags 371] || 
|- 
| [[Uldis Pīlēns]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Uldis_P%C4%ABl%C4%93ns 370] || 
|- 
| [[Melnkalne]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Melnkalne 364] || 
|- 
| [[Turcija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Turcija 362] || 
|- 
| [[Delfi (portāls)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Delfi_%28port%C4%81ls%29 355] || 
|- 
| [[Šveice]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=%C5%A0veice 355] || 
|- 
| [[Polija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Polija 350] || 
|- 
| [[Latviešu valoda]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Latvie%C5%A1u_valoda 349] || 
|- 
| [[Sengrieķu mitoloģijas mītu un tēlu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Sengrie%C4%B7u_mitolo%C4%A3ijas_m%C4%ABtu_un_t%C4%93lu_uzskait%C4%ABjums 348] || 
|- 
| [[Ķīnas Republika]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=%C4%B6%C4%ABnas_Republika 346] || 
|- 
| [[Gacho]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Gacho 346] || 
|- 
| [[Vācijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=V%C4%81cijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 344] || 
|- 
| [[Brīvības piemineklis]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Br%C4%ABv%C4%ABbas_piemineklis 343] || 
|- 
| [[Igo (mūziķis)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Igo_%28m%C5%ABzi%C4%B7is%29 343] || 
|- 
| [[Daugavpils]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Daugavpils 339] || 
|- 
| [[Vācija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=V%C4%81cija 337] || 
|- 
| [[Renārs Kaupers]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ren%C4%81rs_Kaupers 331] || 
|- 
| [[Apvienotā Karaliste]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Apvienot%C4%81_Karaliste 325] || 
|- 
| [[Eolika]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Eolika 317] || 
|- 
| [[Depo (veikalu tīkls)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Depo_%28veikalu_t%C4%ABkls%29 316] || 
|- 
| [[Horvātija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Horv%C4%81tija 311] || 
|- 
| [[Rīgas satiksme]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=R%C4%ABgas_satiksme 311] || 
|- 
| [[Cilvēka bērns (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Cilv%C4%93ka_b%C4%93rns_%28filma%29 311] || 
|- 
| [[Inbox.lv]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Inbox.lv 310] || 
|- 
| [[Saeima]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Saeima 310] || 
|- 
| [[Nīderlande]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=N%C4%ABderlande 307] || 
|- 
| [[Maksims Galkins]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Maksims_Galkins 307] || 
|- 
| [[Otrais pasaules karš]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Otrais_pasaules_kar%C5%A1 307] || 
|- 
| [[Mēness]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=M%C4%93ness 304] || 
|- 
| [[Gruzija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Gruzija 303] || 
|- 
| [[Jelgava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Jelgava 302] || 
|- 
| [[Gauja]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Gauja 300] || 
|- 
| [[Aveņu vīns (filma)]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Ave%C5%86u_v%C4%ABns_%28filma%29 297] || 
|- 
| [[Daugava]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Daugava 294] || 
|- 
| [[Balti]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Balti 291] || 
|- 
| [[Zaporižja]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Zapori%C5%BEja 287] || 
|- 
| [[Francijas pilsētu uzskaitījums]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Francijas_pils%C4%93tu_uzskait%C4%ABjums 286] || 
|- 
| [[Somija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Somija 284] || 
|- 
| [[ISO 3166-1]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=ISO_3166-1 283] || 
|- 
| [[Jaunā Vienotība]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Jaun%C4%81_Vienot%C4%ABba 280] || 
|- 
| [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Visp%C4%81r%C4%93jie_latvie%C5%A1u_Dziesmu_un_Deju_sv%C4%93tki 280] || 
|- 
| [[Zviedrija]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Zviedrija 276] || 
|- 
| [[Kurzeme]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Kurzeme 274] || 
|- 
| [[Hektārs]] || [https://pageviews.toolforge.org/?project=lv.wikipedia.org&amp;platform=desktop&amp;agent=user&amp;redirects=0&amp;range=latest-20&amp;pages=Hekt%C4%81rs 274] || 
|}</text>
      <sha1>r21kq5yyrr0tcnn2hzwut62ecrea1sk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Commons dienas bilde/Dati</title>
    <ns>10</ns>
    <id>331458</id>
    <revision>
      <id>3670460</id>
      <parentid>3668020</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:05:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2735" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2022-08-15={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Bengal tiger (Panthera tigris tigris) female 3.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Bengal tiger (''Panthera tigris'') female, Kanha National Park, India. Today is Independence Day in India. 75 years since Independence from the United Kingdom in 1947.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2022-08-16={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Desierto de Lut, Irán, 2016-09-22, DD 71-86 HDR PAN.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=HDR panoramic view of approx. 180 degrees during sunset of Dasht-e Loot, in English &quot;Emptiness desert&quot;, located in the provinces of Kerman and Sistan-Baluchistan, Iran. This place is pretty special for being the spot on the Earth where the highest temperature was ever measured (70 °C or 159 °F) and since July 2016 a UNESCO World Heritage Site.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2022-08-17={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Dülmen, Merfeld, Volvo PV 544 B18 -- 2021 -- 0075-9.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Volvo PV544 B18 (built in 1961) in Dülmen, North Rhine-Westphalia, Germany&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2022-08-18={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:The Ardabil Carpet - Google Art Project.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Ardabil Carpet (1539-40 A.D) is the World's oldest dated Carpet.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2022-08-19={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Ontluikende bloemknoppen van een Hosta 'June'. 21-07-2020 (d.j.b.) 01.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Flower buds of a ''Hosta'' 'June'. Focus stack of 9 photos.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2022-08-20={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Bad Rappenau - Heinsheim - Burg Ehrenberg - Ansicht von Norden (1).jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=Ehrenberg Castle in Bad Rappenau&lt;!-- 
--&gt;, Germany.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2022-08-21={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Lipid Islands on Soap Bubble.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=A close-up image of the surface of a soap bubble. The image reveals &quot;lipid islands&quot; of soap floating on a very thin film of water. The film on which the soap floats is so thin that it does not interfere with the light hitting it, therefore allowing the light to pass through. This creates an appearance of a black abyss. Magnification x250.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
|2022-08-22={{#switch:{{{2|}}}&lt;!--
          --&gt;|file=[[Attēls:Kabood (Blue) mosque, Tabriz, Iran.jpg|320x320px]]&lt;!--
          --&gt;|endesc=The Blue Mosque is a historic mosque in Tabriz, Iran. The mosque was constructed in 1465 upon the order of Jahan Shah, the ruler of Kara Koyunlu.&lt;!--
          --&gt;|lvdesc=}}
}}</text>
      <sha1>n64spc7xntknpxoyir61srad2786rh1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parastā niedre</title>
    <ns>0</ns>
    <id>331776</id>
    <revision>
      <id>3670285</id>
      <parentid>3276676</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:52:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>pielaboju kategoriju</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3919" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|        nosaukums = 
|         binomial = Phragmites australis
|           autors = ([[Antonio Hosē Kavaniljess|Cav.]]) [[Kārlis Bernhards Triniuss|Trin.]] ex Steud.
|           attēls = Illustration Phragmites australis0.jpg
|       att_izmērs = 235px 
|    att_nosaukums = 
|           valsts = Plantae
|        valsts_lv = Augi
|       nodalījums = Magnoliophyta 
|    nodalījums_lv = Segsēkļi 
|            klase = Magnoliopsida
|         klase_lv = Viendīgļlapji
|            rinda = Poales
|         rinda_lv = Graudzāļu rinda
|           dzimta = Poaceae
|        dzimta_lv = Graudzāļu dzimta
|            ģints = Phragmites
|         ģints_lv = Niedres
|             suga = Phragmites australis
|          suga_lv = Parastā niedre
|      kategorijas = nē
}}

'''Parastā niedre''' (''Phragmites australis'') ir [[segsēkļi|segsēkļu]] grupas, [[graudzāļu dzimta]]s [[lakstaugs]]. Daudzgadīgs, liels augs — sasniedz 120—250 cm, sastopams gandrīz visur pasaulē pie ūdenstilpēm un mitrās vietās.&lt;ref&gt;[https://www.latvijasdaba.lv/augi/phragmites-australis-cav-trin-ex-steud/ Latvijasdaba.lv Parastā Niedre]]&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
Auga saknenis ir ložņājošs, kails, stāvs, stingrs, mazliet spīdīgs, resns stiebrs 0,7—1,2 cm diametrā. Lapas lancetiskas, līdz 5 cm platas, zilganzaļas, gari nosmailotas, apakšpuse matēta, maksts gara. Lapas mēlīte apmatota. Skara 20—40 cm liela, blīva, ar sārti brūnu nokrāsu. Šo nokrāsu piešķir gan plēkšņu krāsa, gan sārti violetās putekšnīcas un brūnsarkanās, plūksnainās drīksnas. Vārpiņā 3—7 ziedi, no tiem apakšējais ir vīrišķais zieds, pārējie - divdzimumu ziedi. Vārpiņas plēksnes īsas, nevienādas, bez šķautnes, ar 3 ārējām vai 2 iekšējām dzīslām. Arī zieda plēksnes nevienādas. Ārējā zieda plēksne manāmi garāka nekā iekšējā, tomēr īsāka nekā vārpiņa. Ārējā zieda plēksne ar garu, sarveidīgu smaili, bet bez akota. Nogatavojoties graudiem, skara kļūst iepelēka. Kalluss ļoti gari apmatots, atskaitot vīrišķo ziedu, kā kalluss biežāk ir kails. Auglis — sīks, 0,1—0,15 cm garš grauds. Zied jūlijā.

Plaši izplatīta kosmopolītiska suga.

Latvijā augs sastopams visā valsts teritorijā, ezeru un upju krastmalās, zemos un pārejas purvos, mitrās pļavās, grāvjos. Aug lielās audzēs. Ar ložņājošajiem sakneņiem (veģetatīvo dzinumu garums sasniedz 10—15 m) spēj strauji ieņemt jaunas platības.

==Saimnieciskā nozīme==
Niedrēm ir liela nozīme ūdens attīrīšanās procesā. Pavasarī, kamēr stiebri mīksti, var izmantot govju un zirgu barībai. Cietus stiebrus lieto jumtu segšanai, lecekšu segām, papīra un celulozes ražošanai.&lt;ref&gt;&quot;Ģimenes enciklopēdija&quot;, 3 sējums. — 1. izd.&quot;Latvijas enciklopēdija&quot;, 1992. — 259.lpp&lt;/ref&gt; Dažās zemēs niedru stiebrus izmanto, aužot sienas dekorus, paklājus, žalūzijas.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[https://www.latvijasdaba.lv/augi/phragmites-australis-cav-trin-ex-steud/ Latvijasdaba.lv]
== Attēlu galerija ==
{{Gallery
|captionstyle=font-size:small; text-align:center;
|width=150 | height=100 | lines=3
|align=center
|perrow=4
|Attēls:Phragmites australis1.jpg|Ziedošas niedres. [[Francija]]
|Attēls:Riet Phragmites australis planten.jpg|Niedres vasaras sākumā
|Attēls:Niedres. Kaņiera ezers.jpg|Niedres ziemā. [[Kaņieris]]
|Attēls:Niedres. Kaņiera ezers no putnu vērošanas torņa.jpg| Niedres ziemā, [[Kaņieris]]
|Attēls:De_Wieden_2012-002.JPG| Niedru kūļi. [[Nīderlande]]
|Attēls:Brīvdabas muzejs.jpg| Niedru jumti. [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs]]
|Attēls:Sitting_mat.jpg| Niedru paklājiņš. [[Namībija]]
}}


{{botānika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>e8t5f8wqblajzyjavw40z6fewpf6fc4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Medicīnas eponīmi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>334394</id>
    <revision>
      <id>3670443</id>
      <parentid>3669665</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:00:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3093" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
'''Medicīnas eponīmi'''{{fact}} ir pazīmes un simptomi, kas parasti tiek nosaukti atklājēju vai pacientu vārdos. Šajā sarakstā uzskaitīti arī citi jēdzieni, kas ir nozīmīgi klīniskajā praksē, piemēram, testi, refleksi u.c.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Burts
! Pazīme/Simptoms
! Termins angļu valodā
! Specialitāte
! Saistītā slimība/stāvoklis
! Apraksts
 |-
 | A ||  Ārona pazīme   ||Aaron sign|| [[Ķirurģija]] || [[Apendicīts]]  ||Sāpes epigastrijā izdarot spiedienu Makbērnija punktā. 
 |-
 | A ||  Abadija pazīme   ||  Abadie's sign||[[Endokrinoloģija]]  ||[[Greivsa slimība]] ||m.levator palpebrae superioris spazma
 |-
 | A ||  Abadija simptoms   ||  Abadie's symptom||[[Neiroloģija]]  ||Tabes dorsalis   ||Sāpju izzušana uzspiežot uz [[ahileja cīpsla]]s. 
 |-
 | A ||  Addis skaits   ||  Addis count||[[Nefroloģija]]  ||[[Pielonefrīts]]  ||[[Šūna|Šūnu]] un cilindru skaits 24 stundu urīnā
 |-
 | A ||  Adija zīlīte   ||  Adie pupil|| Neiroloģija  || N.ciliaris bojājums  || Paplašināta [[Acs zīlīte|zīlīte]], vāja reakcija, bet ar gandrīz normālu akomodāciju
 |-
 | A ||  Aleksandra likums  ||Alexander's law||Neiroloģija   ||[[Vestibulārais aparāts|Vestibulārie]] bojājumi   ||Apraksta nistagmu vestibulāro traucējumu gadījumā
 |-
 | A ||  Allena tests   ||  Allen's test|| [[Asinsvadi|Asinsvadu]] ķirurģija  || Plaukstas arteriālās apasiņošanas traucējumi   ||Pārbauda ulnāro-radiālo anastamozi. 
 |-
 | A ||  Apgara skala   ||  Apgar score||[[Dzemdniecībā]] || ||Novērtē jaundzimušā stāvokli.
 |-
 | A ||  Aplija berzes tests   ||  Apley grind test||[[Ortopēdija]]  ||[[Menisks|Meniska]] bojājums   ||Manevri, kas provocē sāpes celī
 |-
|A
|Aušpices pazīme
|Auspitz's sign
|[[Dermatoloģija]] 
|[[Psoriāze]] 
|Noņemot zvīņas, parādās neliela asiņošana no asinsvadiem
|-
|D
|Denija-morgana līnija
|Dennie–Morgan fold
|Dermatoloģija
|[[Atopiskais dermatīts]] 
|Kroka zem apakšējā plakstiņa [[tūska]]s rezultātā
|-
|K
|Kobnera fenomens
|Koebner phenomenon
|Dermatoloģija
|Dažādi
|Bojājumi, piem., izsitumi parādās līnijas veidā
|-
|R
|Renboka fenomens
|Renbök phenomenon
|Dermatoloģija
|Dažādi
|Apraksta gadījumus dermatoloģijā, kad viens simptoms pārklājas citam to apslēpjot.
|-
|N
|Nikolskija pazīme
|Nikolsky's sign
|Dermatoloģija
|Pemphigus vulgaris, toksiskā epidermolītiskā [[nekroze]]
|Uzspiežot uz ādas un viegli parīvējot atlobās āda
|-
|K
|Kurvuazjē simptoms
|Courvoisier symptom
|[[Gastroenteroloģija]]
|[[Žultspūslis|Žultspūšļa]] vai [[Aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzera]] audzējs
|Iegremdējot īkšķi žultspūšļa projekcijas vietā un kustina. Pozitīvs simptoms ir tad, ja žultspūslis ir palpējams, pārvietojams un nesāpīgs.
|-
|Z
|Zaharjina simptoms
|
|Gastroenteroloģija
|[[Holecistīts]] 
|Siptoms ir pozitīvs, ja sāpes rodas, apklauvējot vai uzspiežot uz žultspūšļa projekcijas vietas
|}

[[Kategorija:Simptomi]]
[[Kategorija:Medicīna]]</text>
      <sha1>a1f46ap420le5qmh6ouclumbcruzhzf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>IMDb Top 250</title>
    <ns>0</ns>
    <id>340395</id>
    <revision>
      <id>3670433</id>
      <parentid>3667999</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:00:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>atjaunināts saraksts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15374" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
'''''IMDb Top 250''''' ir 250 visu laiku labāko filmu saraksts interneta mājaslapā ''[[Internet Movie Database]]''. Sarakstu veido portālā reģistrēto regulāro balsotāju vērtējums. Pašreizējā saraksta līdere ir 1994. gada filma &quot;[[Bēgšana no Šoušenkas]]&quot;.

''IMDb'' netiek atklāts, par cik darbiem lietotājam ir jānobalso, lai viņš tiktu uzskatīts par regulāru balsotāju un viņa balss tiktu ieskaitīta saraksta veidošanā. Tāpat arī netiek atklāta precīza formula, pēc kuras tiek noteikts svērtais rādītājs. Sarakstā netiek iekļautas TV seriālu sērijas un īsfilmas.

== Saraksts ==
&lt;!-- filmu tulkojums latviešu valodā tiks dzēsts nākamajā saraksta atjaunināšanas reizē. Ja vēlies palīdzēt, skaties diskusiju lapu --&gt;
&lt;!-- LIST START --&gt;
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot;| {{piezīme|V|Vieta}} !! style=&quot;width:300px;&quot;| Filma !! Gads !! Vērtējums
|-
| 1
| &quot;[[Bēgšana no Šoušenkas]]&quot; || 1994 || 9,235
|-
| 2
| &quot;[[Krusttēvs (filma)|Krusttēvs]]&quot; || 1972 || 9,156
|-
| 3
| &quot;[[Tumšais bruņinieks]]&quot; || 2008 || 8,987
|-
| 4
| &quot;[[Krusttēvs 2]]&quot; || 1974 || 8,985
|-
| 5
| &quot;[[Divpadsmit saniknotu vīru]]&quot; || 1957 || 8,949
|-
| 6
| &quot;[[Šindlera saraksts]]&quot; || 1993 || 8,936
|-
| 7
| &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Karaļa atgriešanās]]&quot; || 2003 || 8,923
|-
| 8
| &quot;[[Lubene]]&quot; || 1994 || 8,850
|-
| 9
| &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Gredzena brālība]]&quot; || 2001 || 8,805
|-
| 10
| &quot;[[Labais, ļaunais un neglītais]]&quot; || 1966 || 8,793
|-
| 11
| &quot;[[Forests Gamps]]&quot; || 1994 || 8,768
|-
| 12
| &quot;[[Cīņas klubs (filma)|Cīņas klubs]]&quot; || 1999 || 8,749
|-
| 13
| &quot;[[Pirmsākums]]&quot; || 2010 || 8,733
|-
| 14
| &quot;[[Gredzenu pavēlnieks: Divi torņi]]&quot; || 2002 || 8,729
|-
| 15
| &quot;[[Zvaigžņu kari: Impērija dod atbildes triecienu]]&quot; || 1980 || 8,702
|-
| 16
| &quot;[[Matrikss]]&quot; || 1999 || 8,671
|-
| 17
| &quot;[[Labie puiši]]&quot; || 1990 || 8,652
|-
| 18
| &quot;[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu (filma)|Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]&quot; || 1975 || 8,641
|-
| 19
| &quot;[[Septiņi (filma)|Septiņi]]&quot; || 1995 || 8,604
|-
| 20
| &quot;[[Septiņi samuraji]]&quot; || 1954 || 8,599
|-
| 21
| &quot;[[Brīnišķā dzīve]]&quot; || 1946 || 8,597
|-
| 22
| &quot;[[Jēru klusēšana]]&quot; || 1991 || 8,588
|-
| 23
| ''[[City of God (2002 film)|City of God]]'' || 2002 || 8,579
|-
| 24
| &quot;[[Glābjot ierindnieku Raienu]]&quot; || 1998 || 8,578
|-
| 25
| &quot;[[Dzīve ir skaista]]&quot; || 1997 || 8,566
|-
| 26
| &quot;[[Zaļā jūdze]]&quot; || 1999 || 8,561
|-
| 27
| &quot;[[Starp zvaigznēm]]&quot; || 2014 || 8,559
|-
| 28
| &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot; || 1977 || 8,553
|-
| 29
| &quot;[[Terminators 2: Pastarā diena]]&quot; || 1991 || 8,536
|-
| 30
| &quot;[[Atpakaļ nākotnē]]&quot; || 1985 || 8,518
|-
| 31
| &quot;[[Gariem līdzi]]&quot; || 2001 || 8,515
|-
| 32
| &quot;[[Psiho]]&quot; || 1960 || 8,509
|-
| 33
| &quot;[[Pianists (filma)|Pianists]]&quot; || 2002 || 8,505
|-
| 34
| &quot;[[Leons (filma)|Leons]]&quot; || 1994 || 8,499
|-
| 35
| &quot;[[Parazīts (filma)|Parazīts]]&quot; || 2019 || 8,496
|-
| 36
| &quot;[[Karalis Lauva]]&quot; || 1994 || 8,489
|-
| 37
| &quot;[[Gladiators (filma)|Gladiators]]&quot; || 2000 || 8,486
|-
| 38
| ''[[American History X]]'' || 1998 || 8,484
|-
| 39
| &quot;[[Atkritēji]]&quot; || 2006 || 8,476
|-
| 40
| &quot;[[Parastie aizdomās turamie]]&quot; || 1995 || 8,475
|-
| 41
| &quot;[[Ilūzija (filma)|Ilūzija]]&quot; || 2006 || 8,468
|-
| 42
| &quot;[[Kasablanka (filma)|Kasablanka]]&quot; || 1942 || 8,465
|-
| 43
| &quot;[[Atsitiens]]&quot; || 2014 || 8,462
|-
| 44
| &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot; || 2011 || 8,454
|-
| 45
| ''[[Harakiri (1962 film)|Harakiri]]'' || 1962 || 8,450
|-
| 46
| ''[[Grave of the Fireflies]]'' || 1988 || 8,450
|-
| 47
| ''[[Modern Times (filma)|Modern Times]]'' || 1936 || 8,449
|-
| 48
| &quot;[[Reiz rietumos]]&quot; || 1968 || 8,447
|-
| 49
| &quot;[[Top Gun: Maveriks]]&quot; || 2022 || 8,442
|-
| 50
| &quot;[[Logs uz sētu]]&quot; || 1954 || 8,437
|-
| 51
| &quot;[[Svešais (1979. gada filma)|Svešais]]&quot; || 1979 || 8,435
|-
| 52
| &quot;[[Pilsētas ugunis]]&quot; || 1931 || 8,435
|-
| 53
| ''[[Cinema Paradiso]]'' || 1988 || 8,431
|-
| 54
| ''[[Apocalypse Now Redux]]'' || 1979 || 8,425
|-
| 55
| &quot;[[Memento]]&quot; || 2000 || 8,425
|-
| 56
| &quot;[[Pazudušā šķirsta meklējumos]]&quot; || 1981 || 8,411
|-
| 57
| &quot;[[Atsvabinātais Džango]]&quot; || 2012 || 8,404
|-
| 58
| &quot;[[VALL-E]]&quot; || 2008 || 8,393
|-
| 59
| &quot;[[Citu dzīves]]&quot; || 2006 || 8,386
|-
| 60
| &quot;[[Saulrieta bulvāris]]&quot; || 1950 || 8,383
|-
| 61
| &quot;[[Slavas ceļi]]&quot; || 1957 || 8,372
|-
| 62
| &quot;[[Mirdzums]]&quot; || 1980 || 8,367
|-
| 63
| &quot;[[Lielais diktators]]&quot; || 1940 || 8,366
|-
| 64
| &quot;[[Apsūdzības lieciniece (filma)|Apsūdzības lieciniece]]&quot; || 1957 || 8,360
|-
| 65
| &quot;[[Atriebēji: Bezgalības karš]]&quot; || 2018 || 8,358
|-
| 66
| ''[[Aliens (filma)|Aliens]]'' || 1986 || 8,345
|-
| 67
| &quot;[[Amerikāņu skaistums]]&quot; || 1999 || 8,336
|-
| 68
| &quot;[[Doktors Streindžlavs]]&quot; || 1964 || 8,333
|-
| 69
| &quot;[[Zirnekļcilvēks: Ceļojums Zirnekļpasaulē]]&quot; || 2018 || 8,330
|-
| 70
| &quot;[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]&quot; || 2012 || 8,328
|-
| 71
| ''[[Oldboy (2003 film)|Oldboy]]'' || 2003 || 8,320
|-
| 72
| &quot;[[Džokers (2019. gada filma)|Džokers]]&quot; || 2019 || 8,318
|-
| 73
| &quot;[[Amadejs]]&quot; || 1984 || 8,316
|-
| 74
| &quot;[[Drošsirdis]]&quot; || 1995 || 8,316
|-
| 75
| &quot;[[Rotaļlietu stāsts]]&quot; || 1995 || 8,315
|-
| 76
| &quot;[[Koko noslēpums]]&quot; || 2017 || 8,313
|-
| 77
| ''[[Das Boot]]'' || 1981 || 8,313
|-
| 78
| &quot;[[Bēdīgi slavenie mērgļi]]&quot; || 2009 || 8,312
|-
| 79
| &quot;[[Princese Mononoke]]&quot; || 1997 || 8,304
|-
| 80
| &quot;[[Atriebēji: Noslēgums]]&quot; || 2019 || 8,302
|-
| 81
| &quot;[[Reiz Amerikā]]&quot; || 1984 || 8,299
|-
| 82
| &quot;[[Krietnais Vils Hantings]]&quot; || 1997 || 8,288
|-
| 83
| &quot;[[Your Name]]&quot; || 2016 || 8,277
|-
| 84
| &quot;[[Rotaļlietu stāsts 3]]&quot; || 2010 || 8,276
|-
| 85
| &quot;[[Rekviēms sapnim]]&quot; || 2000 || 8,276
|-
| 86
| &quot;[[Dziedot lietū]]&quot; || 1952 || 8,274
|-
| 87
| ''[[3 Idiots]]'' || 2009 || 8,270
|-
| 88
| &quot;[[Zvaigžņu kari: Džedu atgriešanās]]&quot; || 1983 || 8,267
|-
| 89
| ''[[High and Low (1963 film)|High and Low]]'' || 1963 || 8,265
|-
| 90
| &quot;[[2001: Kosmosa odiseja]]&quot; || 1968 || 8,264
|-
| 91
| &quot;[[Gaišo atmiņu mūžīgais starojums]]&quot; || 2004 || 8,264
|-
| 92
| &quot;[[Trakie suņi]]&quot; || 1992 || 8,263
|-
| 93
| &quot;[[Kapernauma (filma)|Kapernauma]]&quot; || 2018 || 8,259
|-
| 94
| &quot;[[Pilsonis Keins]]&quot; || 1941 || 8,257
|-
| 95
| &quot;[[Arābijas Lorenss (filma)|Arābijas Lorenss]]&quot; || 1962 || 8,257
|-
| 96
| &quot;[[Medības (2012. gada filma)|Medības]]&quot; || 2012 || 8,256
|-
| 97
| &quot;[[M (filma)|M]]&quot; || 1931 || 8,255
|-
| 98
| &quot;[[Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem]]&quot; || 1959 || 8,253
|-
| 99
| &quot;[[Vertigo]]&quot; || 1958 || 8,247
|-
| 100
| ''[[Come and See]]'' || 1985 || 8,247
|-
| 101
| &quot;[[Amēlija (2001. gada filma)|Amēlija]]&quot; || 2001 || 8,245
|-
| 102
| &quot;[[Mehāniskais apelsīns (filma)|Mehāniskais apelsīns]]&quot; || 1971 || 8,244
|-
| 103
| &quot;[[Dubultā apdrošināšana]]&quot; || 1944 || 8,240
|-
| 104
| &quot;[[Pilns bruņojums]]&quot; || 1987 || 8,240
|-
| 105
| &quot;[[Dzīvoklis (filma)|Dzīvoklis]]&quot; || 1960 || 8,239
|-
| 106
| &quot;[[Seja ar rētu (1983. gada filma)|Seja ar rētu]]&quot; || 1983 || 8,236
|-
| 107
| ''[[Ikiru]]'' || 1952 || 8,235
|-
| 108
| ''[[The Sting]]'' || 1973 || 8,229
|-
| 109
| &quot;[[Kas nogalina lakstīgalu... (filma)|Kas nogalina lakstīgalu...]]&quot; || 1962 || 8,229
|-
| 110
| &quot;[[Taksists]]&quot; || 1976 || 8,226
|-
| 111
| &quot;[[Augšup]]&quot; || 2009 || 8,225
|-
| 112
| &quot;[[Sadursme (1995. gada filma)|Sadursme]]&quot; || 1995 || 8,224
|-
| 113
| &quot;[[Losandželosa konfidenciāli]]&quot; || 1997 || 8,223
|-
| 114
| &quot;[[Metropole (filma)|Metropole]]&quot; || 1927 || 8,222
|-
| 115
| ''[[A Separation]]'' || 2011 || 8,221
|-
| 116
| ''[[Incendies]]'' || 2010 || 8,221
|-
| 117
| &quot;[[Cietais rieksts]]&quot; || 1988 || 8,220
|-
| 118
| &quot;[[Ķēriens]]&quot; || 2000 || 8,220
|-
| 119
| &quot;[[Indiana Džonss un pēdējais krustakarš]]&quot; || 1989 || 8,219
|-
| 120
| &quot;[[Velosipēdu zagļi]]&quot; || 1948 || 8,219
|-
| 121
| ''[[Hamilton (2020 film)|Hamilton]]'' || 2020 || 8,218
|-
| 122
| &quot;[[1917 (filma)|1917]]&quot; || 2019 || 8,212
|-
| 123
| ''[[Taare Zameen Par]]'' || 2007 || 8,208
|-
| 124
| &quot;[[Sakāve]]&quot; || 2004 || 8,205
|-
| 125
| ''[[For a Few Dollars More]]'' || 1965 || 8,203
|-
| 126
| &quot;[[Betmens: Sākums]]&quot; || 2005 || 8,202
|-
| 127
| ''[[Dangal (filma)|Dangal]]'' || 2016 || 8,199
|-
| 128
| ''[[The Kid (1921 film)|The Kid]]'' || 1921 || 8,195
|-
| 129
| &quot;[[Džezā tikai meitenes]]&quot; || 1959 || 8,193
|-
| 130
| &quot;[[Viss par Ievu]]&quot; || 1950 || 8,182
|-
| 131
| &quot;[[Tēvs (filma)|Tēvs]]&quot; || 2020 || 8,181
|-
| 132
| &quot;[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]&quot; || 2021 || 8,179
|-
| 133
| &quot;[[Ceļvedis]]&quot; || 2018 || 8,175
|-
| 134
| &quot;[[Volstrītas vilks]]&quot; || 2013 || 8,173
|-
| 135
| ''[[Judgment at Nuremberg]]'' || 1961 || 8,171
|-
| 136
| &quot;[[Ran]]&quot; || 1985 || 8,166
|-
| 137
| &quot;[[Kazino (filma)|Kazino]]&quot; || 1995 || 8,164
|-
| 138
| &quot;[[Nepiedots]]&quot; || 1992 || 8,164
|-
| 139
| ''[[Pan's Labyrinth]]'' || 2006 || 8,163
|-
| 140
| &quot;[[Plūdīs asinis]]&quot; || 2007 || 8,156
|-
| 141
| &quot;[[Sestais prāts]]&quot; || 1999 || 8,154
|-
| 142
| &quot;[[Trūmena šovs]]&quot; || 1998 || 8,154
|-
| 143
| &quot;[[Brīnišķais prāts]]&quot; || 2001 || 8,153
|-
| 144
| &quot;[[Montijs Paitons un Svētais Grāls]]&quot; || 1975 || 8,151
|-
| 145
| ''[[Yojimbo]]'' || 1961 || 8,150
|-
| 146
| ''[[The Treasure of the Sierra Madre (filma)|The Treasure of the Sierra Madre]]'' || 1948 || 8,149
|-
| 147
| &quot;[[Slēgtā sala]]&quot; || 2010 || 8,145
|-
| 148
| &quot;[[Juras laikmeta parks]]&quot; || 1993 || 8,145
|-
| 149
| ''[[The Great Escape (filma)|The Great Escape]]'' || 1963 || 8,143
|-
| 150
| &quot;[[Rasomons]]&quot; || 1950 || 8,143
|-
| 151
| &quot;[[Nogalināt Bilu 1. daļa]]&quot; || 2003 || 8,138
|-
| 152
| &quot;[[Kur sirmgalvjiem nav vietas]]&quot; || 2007 || 8,137
|-
| 153
| &quot;[[Meklējot Nemo]]&quot; || 2003 || 8,132
|-
| 154
| &quot;[[Ziloņcilvēks]]&quot; || 1980 || 8,131
|-
| 155
| &quot;[[Ķīniešu kvartāls]]&quot; || 1974 || 8,130
|-
| 156
| &quot;[[Satrakotais vērsis]]&quot; || 1980 || 8,129
|-
| 157
| &quot;[[Radījums]]&quot; || 1982 || 8,127
|-
| 158
| &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; || 1939 || 8,127
|-
| 159
| &quot;[[V ir vendeta (filma)|V ir vendeta]]&quot; || 2006 || 8,125
|-
| 160
| &quot;[[Prāta spēles]]&quot; || 2015 || 8,124
|-
| 161
| ''[[Lock, Stock and Two Smoking Barrels]]'' || 1998 || 8,123
|-
| 162
| &quot;[[Dial M for Murder]]&quot; || 1954 || 8,120
|-
| 163
| ''[[The Secret in Their Eyes]]'' || 2009 || 8,118
|-
| 164
| &quot;[[Ceļojošā pils]]&quot; || 2004 || 8,115
|-
| 165
| &quot;[[Tilts pār Kvai upi]]&quot; || 1957 || 8,114
|-
| 166
| &quot;[[Trīs paziņojumi pie Ebingas Misūri štatā]]&quot; || 2017 || 8,111
|-
| 167
| &quot;[[Vilcienvakte]]&quot; || 1996 || 8,111
|-
| 168
| &quot;[[Cīnītājs (2011. gada filma)|Cīnītājs]]&quot; || 2011 || 8,105
|-
| 169
| ''[[Gran Torino]]'' || 2008 || 8,104
|-
| 170
| &quot;[[Fārgo (filma)|Fārgo]]&quot; || 1996 || 8,103
|-
| 171
| &quot;[[Gūsteknes]]&quot; || 2013 || 8,097
|-
| 172
| ''[[My Neighbor Totoro]]'' || 1988 || 8,095
|-
| 173
| &quot;[[Viss visur vienlaikus]]&quot; || 2022 || 8,094
|-
| 174
| &quot;[[Miljons dolāru mazulīte]]&quot; || 2004 || 8,090
|-
| 175
| ''[[The Gold Rush]]'' || 1925 || 8,088
|-
| 176
| &quot;[[Noķer mani, ja vari]]&quot; || 2002 || 8,088
|-
| 177
| &quot;[[Pa asmeni skrejošais]]&quot; || 1982 || 8,086
|-
| 178
| &quot;[[Ostā]]&quot; || 1954 || 8,084
|-
| 179
| ''[[Children of Heaven]]'' || 1997 || 8,083
|-
| 180
| &quot;[[Trešais cilvēks]]&quot; || 1949 || 8,082
|-
| 181
| &quot;[[Ben-Hurs]]&quot; || 1959 || 8,079
|-
| 182
| ''[[Before Sunrise]]'' || 1995 || 8,079
|-
| 183
| &quot;[[12 gadi verdzībā]]&quot; || 2013 || 8,078
|-
| 184
| ''[[Wild Strawberries (filma)|Wild Strawberries]]'' || 1957 || 8,078
|-
| 185
| &quot;[[Ģenerālis (filma)|Ģenerālis]]&quot; || 1926 || 8,078
|-
| 186
| &quot;[[Neatrodamā]]&quot; || 2014 || 8,077
|-
| 187
| &quot;[[Harijs Poters un Nāves dāvesti: Otrā daļa]]&quot; || 2011 || 8,077
|-
| 188
| &quot;[[Briežu mednieks]]&quot; || 1978 || 8,075
|-
| 189
| ''[[In the Name of the Father (filma)|In the Name of the Father]]'' || 1993 || 8,074
|-
| 190
| &quot;[[Viesnīca &quot;Diženā Budapešta&quot;]]&quot; || 2014 || 8,073
|-
| 191
| &quot;[[Misters Smits brauc uz Vašingtonu]]&quot; || 1939 || 8,072
|-
| 192
| ''[[The Wages of Fear]]'' || 1953 || 8,071
|-
| 193
| &quot;[[Berijs Lindons]]&quot; || 1975 || 8,071
|-
| 194
| ''[[Sherlock Jr.]]'' || 1924 || 8,070
|-
| 195
| &quot;[[Kauja par Heksoridžu]]&quot; || 2016 || 8,068
|-
| 196
| ''[[Memories of Murder]]'' || 2003 || 8,068
|-
| 197
| &quot;[[Klauss (filma)|Klauss]]&quot; || 2019 || 8,068
|-
| 198
| &quot;[[Septītais zīmogs]]&quot; || 1957 || 8,066
|-
| 199
| &quot;[[Mežonīgie stāsti]]&quot; || 2014 || 8,066
|-
| 200
| &quot;[[Istaba (filma)|Istaba]]&quot; || 2015 || 8,066
|-
| 201
| &quot;[[Trakais Makss: Skarbais ceļš]]&quot; || 2015 || 8,063
|-
| 202
| &quot;[[Kā pieradināt pūķi]]&quot; || 2010 || 8,062
|-
| 203
| &quot;[[Lielais Lebovskis]]&quot; || 1998 || 8,062
|-
| 204
| ''[[Mary and Max]]'' || 2009 || 8,061
|-
| 205
| &quot;[[Mošķīši]]&quot; || 2001 || 8,059
|-
| 206
| &quot;[[Žokļi (filma)|Žokļi]]&quot; || 1975 || 8,059
|-
| 207
| ''[[The Passion of Joan of Arc]]'' || 1928 || 8,055
|-
| 208
| ''[[Tokyo Story]]'' || 1953 || 8,055
|-
| 209
| &quot;[[Mirušo dzejnieku biedrība]]&quot; || 1989 || 8,054
|-
| 210
| ''[[Hotel Rwanda]]'' || 2004 || 8,052
|-
| 211
| &quot;[[Rokijs]]&quot; || 1976 || 8,048
|-
| 212
| &quot;[[Armijas vads]]&quot; || 1986 || 8,047
|-
| 213
| &quot;[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]&quot; || 2019 || 8,047
|-
| 214
| ''[[Pather Panchali]]'' || 1955 || 8,045
|-
| 215
| &quot;[[Paliec pie manis]]&quot; || 1986 || 8,042
|-
| 216
| &quot;[[Terminators (filma)|Terminators]]&quot; || 1984 || 8,042
|-
| 217
| &quot;[[Uzmanības centrā]]&quot; || 2015 || 8,040
|-
| 218
| &quot;[[Sacīkste]]&quot; || 2013 || 8,039
|-
| 219
| &quot;[[Tīkls (filma)|Tīkls]]&quot; || 1976 || 8,037
|-
| 220
| &quot;[[Logans (filma)|Logans]]&quot; || 2017 || 8,037
|-
| 221
| &quot;[[Savvaļā (filma)|Savvaļā]]&quot; || 2007 || 8,036
|-
| 222
| &quot;[[Oza zemes burvis (filma)|Oza zemes burvis]]&quot; || 1939 || 8,035
|-
| 223
| &quot;[[Gardēdis]]&quot; || 2007 || 8,035
|-
| 224
| &quot;[[Murkšķa diena]]&quot; || 1993 || 8,032
|-
| 225
| ''[[Before Sunset]]'' || 2004 || 8,030
|-
| 226
| ''[[The Exorcist]]'' || 1973 || 8,028
|-
| 227
| ''[[The Best Years of Our Lives]]'' || 1946 || 8,027
|-
| 228
| &quot;[[Lieliskie]]&quot; || 2004 || 8,026
|-
| 229
| ''[[To Be or Not to Be (1942 film)|To Be or Not to Be]]'' || 1942 || 8,025
|-
| 230
| ''[[The Grapes of Wrath (filma)|The Grapes of Wrath]]'' || 1940 || 8,024
|-
| 231
| ''[[The Battle of Algiers]]'' || 1966 || 8,023
|-
| 232
| &quot;[[Rebeka (filma)|Rebeka]]&quot; || 1940 || 8,023
|-
| 233
| &quot;[[Hatiko — uzticamais draugs]]&quot; || 2009 || 8,022
|-
| 234
| ''[[Cool Hand Luke]]'' || 1967 || 8,022
|-
| 235
| ''[[Amores perros]]'' || 2000 || 8,021
|-
| 236
| &quot;[[Karību jūras pirāti: Melnās pērles lāsts]]&quot; || 2003 || 8,020
|-
| 237
| ''[[La Haine]]'' || 1995 || 8,019
|-
| 238
| ''[[The 400 Blows]]'' || 1959 || 8,017
|-
| 239
| ''[[My Father and My Son]]'' || 2005 || 8,016
|-
| 240
| &quot;[[Persona (filma)|Persona]]&quot; || 1966 || 8,016
|-
| 241
| &quot;[[It Happened One Night]]&quot; || 1934 || 8,015
|-
| 242
| &quot;[[Braiena dzīve]]&quot; || 1979 || 8,014
|-
| 243
| &quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot; || 1965 || 8,014
|-
| 244
| &quot;[[Dersu Uzala]]&quot; || 1975 || 8,011
|-
| 245
| ''[[The Handmaiden]]'' || 2016 || 8,011
|-
| 246
| ''[[Jai Bhim (filma)|Jai Bhim]]'' || 2021 || 8,010
|-
| 247
| &quot;[[Aladins (1992. gada filma)|Aladins]]&quot; || 1992 || 8,006
|-
| 248
| ''[[Gandhi (filma)|Gandhi]]'' || 1982 || 8,006
|-
| 249
| &quot;[[Kalpone]]&quot; || 2011 || 8,005
|-
| 250
| &quot;[[Dzelzs gigants]]&quot; || 1999 || 8,002
|}
&lt;!-- LIST END --&gt;

== Ārējās saites ==
* [http://www.imdb.com/chart/top Saraksts] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161119151300/http://top250.info/ ''IMDb Top250.Informer''] {{en ikona}}

{{kino-aizmetnis}}

[[Kategorija:Uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>hnill50jmz7lap938dpn5qspqly2o2j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>350844</id>
    <revision>
      <id>3670233</id>
      <parentid>3670190</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T12:04:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Modernās šaurlaivas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22432" xml:space="preserve">[[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]]
'''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā &quot;pastāvīgas mājas&quot; un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas.

Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m.

Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas.

Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]].

Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.&lt;ref&gt;Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā &quot;Šaurais suns uz Karkasonu&quot; (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==
Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]:
{{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}}
Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu &quot;šaurā laiva&quot;.

Viena vārda terminu &quot;šaurlaiva&quot; ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal &amp; River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā.

Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m.

Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir &quot;garā laiva&quot;, kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu.

Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz:
# laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem;
# laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos.

Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] &quot;NB&quot; - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.).

== Izmērs ==
Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai.

Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&amp;H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&amp;H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās &quot;tīklā visur ejošās&quot; šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var &quot;ielocīties&quot; slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.&lt;ref&gt;[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;

Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām.

== Attīstība - tradicionālās darba laivas ==
[[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]]
Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas.

Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos.

Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.).
[[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, &quot;biedru&quot;, ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]]
Aizmugurējā laivas daļa kļuva par &quot;laivinieka kajīti&quot;, kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem.

20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par &quot;biedru&quot;, &quot;biedrlaivu&quot; vai &quot;biedra laivu&quot; (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet &quot;biedru&quot; vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai &quot;biedra&quot; laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri &quot;biedrlaivai&quot; caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību.

Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee &amp; Stort Navigation'' - angļu val.).

Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir &quot;Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba&quot; (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton &amp; Clayton|''Fellows Morton &amp; Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].&lt;ref&gt;[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

=== Gleznotas dekorācijas ===
[[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]]
Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja.

Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas &quot;Uz kanāla&quot; (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s&lt;ref&gt;Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.&lt;/ref&gt; (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]].

18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.).

Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā.

== Modernās šaurlaivas ==
[[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]]
2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']] (CRT), bijušie &quot;Britu ūdensceļi&quot; (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt; 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām.

Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur &quot;interpretācijām&quot; (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai.

Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var izīrēt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)).

Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.&lt;ref&gt;[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;

== Latvija ==
VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot;. Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. &lt;ref&gt;VAS &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot;'' VAS &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}&lt;/ref&gt; Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}}
* [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests.
* [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>f1fv7ligd500am7zmakl4vrl520jnzj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670237</id>
      <parentid>3670233</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T12:08:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Modernās šaurlaivas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22432" xml:space="preserve">[[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]]
'''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā &quot;pastāvīgas mājas&quot; un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas.

Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m.

Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas.

Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]].

Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.&lt;ref&gt;Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā &quot;Šaurais suns uz Karkasonu&quot; (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==
Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]:
{{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}}
Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu &quot;šaurā laiva&quot;.

Viena vārda terminu &quot;šaurlaiva&quot; ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal &amp; River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā.

Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m.

Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir &quot;garā laiva&quot;, kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu.

Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz:
# laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem;
# laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos.

Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] &quot;NB&quot; - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.).

== Izmērs ==
Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai.

Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&amp;H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&amp;H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās &quot;tīklā visur ejošās&quot; šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var &quot;ielocīties&quot; slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.&lt;ref&gt;[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;

Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām.

== Attīstība - tradicionālās darba laivas ==
[[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]]
Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas.

Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos.

Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.).
[[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, &quot;biedru&quot;, ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]]
Aizmugurējā laivas daļa kļuva par &quot;laivinieka kajīti&quot;, kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem.

20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par &quot;biedru&quot;, &quot;biedrlaivu&quot; vai &quot;biedra laivu&quot; (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet &quot;biedru&quot; vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai &quot;biedra&quot; laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri &quot;biedrlaivai&quot; caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību.

Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee &amp; Stort Navigation'' - angļu val.).

Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir &quot;Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba&quot; (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton &amp; Clayton|''Fellows Morton &amp; Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].&lt;ref&gt;[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

=== Gleznotas dekorācijas ===
[[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]]
Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja.

Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas &quot;Uz kanāla&quot; (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s&lt;ref&gt;Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.&lt;/ref&gt; (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]].

18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.).

Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā.

== Modernās šaurlaivas ==
[[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]]
2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']] (CRT), bijušie &quot;Britu ūdensceļi&quot; (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt; 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām.

Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur &quot;interpretācijām&quot; (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai.

Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)).

Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.&lt;ref&gt;[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;

== Latvija ==
VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot;. Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. &lt;ref&gt;VAS &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot;'' VAS &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}&lt;/ref&gt; Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}}
* [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests.
* [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>1vz6f685rs2owgx2l00clzl7v2mjzhj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670240</id>
      <parentid>3670237</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T12:10:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Latvija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22431" xml:space="preserve">[[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]]
'''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā &quot;pastāvīgas mājas&quot; un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas.

Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m.

Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas.

Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]].

Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.&lt;ref&gt;Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā &quot;Šaurais suns uz Karkasonu&quot; (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).&lt;/ref&gt;

== Terminoloģija ==
Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]:
{{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}}
Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu &quot;šaurā laiva&quot;.

Viena vārda terminu &quot;šaurlaiva&quot; ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal &amp; River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā.

Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m.

Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir &quot;garā laiva&quot;, kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu.

Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz:
# laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem;
# laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos.

Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] &quot;NB&quot; - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.).

== Izmērs ==
Šaurlaivu pamata iezīme ir to platums, kuram jābūt mazākam par 2,13 m (7 pēdām), lai pārvietotos britu šaurajos kanālos. Dažu vecu laivu platums ir ļoti tuvs šim izmēram (dažreiz tās tika būvētas 2,17 m platas vai pat vēl nedaudz platākas) un tām var būt problemātiski izmantot atsevišķas šaurās [[slūžas]], kuru platums laika gaitā ir samazinājies [[Grunts nosēšanās|gruntij nosēžoties]]. Modernās laivas parasti tiek būvētas maksimāli 2,08 m platas, lai garantētu netraucētu kustību cauri visai sistēmai.

Laivu slaiduma dēļ, dažas šaurlaivas izskatās ļoti garas. Maksimālais garums ir apmēram 21,95 m (72 pēdas), kas atbilst sistēmas garāko slūžu garumam. Modernajām šaurlaivām ir tendence būt īsākām, lai varētu nokļūt jebkur savstarpēji savienotajā britu kanālu tīklā, tajā skaitā kanālos, kuri būvēti platākām, bet īsākām laivām. Īsākās slūžas galvenajā tīklā ir [[Solterhebla]]s (''Salterhebble'' - angļu val.) vidējās slūžas [[Kalderas un Heblas ūdensceļš|Kalderas un Heblas ūdensceļā]] (''Calder and Hebble Navigation (C&amp;H)'' - angļu val.), kuras ir apmēram 17,07 m (56 pēdas) garas. Tomēr ''C&amp;H'' ir plats kanāls, tātad arī slūžas ir apmēram 4,32 m platas. Tas padara lielākās &quot;tīklā visur ejošās&quot; šaurlaivas nedaudz garākas (apmēram 17,68 m jeb 58 pēdas) par slūžu garās malas garumu, jo tās var &quot;ielocīties&quot; slūžās diagonālā veidā. Dažas izolētu ūdensceļu slūžas ir pat 12,19 m (40 pēdas) garas. Kur bija iespējams izvairīties no iešanas cauri slūžām, šaurās laivas dažreiz būvēja nedaudz lielākas. Lielās piestātnes laivas, kuras angļu valodā dēvēja par ''wharf boats'' vai biežāk '''Amptons'', tika ekspluatētas [[Ūdens līmeņi Birmingemas kanāla ūdensceļā|Birmingemas kanāla ūdensceļa]] (''Birmingham Canal Navigations'' - angļu val.) Volverhemptonas (''Wolverhampton'' - angļu val.) līmenī un bija līdz pat 27,08 m (88 pēdas 10 collas) garas un 2,41 m (7 pēdas 10,75 collas) platas.&lt;ref&gt;[http://www.workingboats.com/bcn.htm BCN Carriers] Working boats of the UK Waterways. Skatīts: 2022. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;

Iznomājamā britu kanālu flote pārsvarā sastāv no dažāda garuma šaurlaivām sākot no 9,14 m (30 pēdām) un uz augšu, lai dotu iespēju tās izīrēt un kuģot dažāda skaita un pirktspējas atpūtnieku kompānijām.

== Attīstība - tradicionālās darba laivas ==
[[File:Horse drawn cruising on the Montgomery Canal - geograph.org.uk - 846074.jpg|thumb|Zirgvilkmes šaurlaiva ''SIÂN''[[Montgomerija kanāls| Montgomerija kanālā]].]]
Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras vilka zirgs ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]]. Zirgu vadīja komandas loceklis, bieži bērns. Šaurlaivas galvenokārt tika būvētas kravu pārvadājumiem, bet pastāvēja arī dažas [[Pasta pārvadājumi|pasta laivas]], kuras pārvadāja pasažierus, bagāžu, pastu un pakas.

Pirmie kanāli, ar vēlāk par standartu kļuvuša izmēra slūžām, bija [[Džeimss Brindlijs|Džeimsa Brindlija]] (''James Brindley'' - angļu val.) projektētie kanāli, kuru būvi 1766. gadā apstiprināja parlaments. Tie iekļāva [[Stefordšīras - Vusteršīras kanāls|Stefordšīras - Vusteršīras kanālu]] un [[Trentas - Mersijas kanāls|Trentas - Mersijas kanālu]]. Lai arī būvniecība aizņēma daudzus gadus, slūžu izmērs kļuva par standartu daudzos kanālu izbūves projektos.

Laivinieku ģimenes sākotnēji dzīvoja krastā, bet 1830. gados, kad kanāli sāka izjust plaukstošās [[Dzelzceļa transports|dzelzceļa]] sistēmas konkurenci, ģimenes (īpaši neatkarīgu vienas laivas īpašnieku/kapteiņu ģimenes) sāka dzīvot laivās, daļēji tāpēc, ka tās vairs nevarēja atļauties maksāt īri, daļēji, lai nodrošinātu papildus darbaspēku un laivas varētu ekspluatēt intensīvāk, ātrāk un tālāk, daļēji, lai ģimenes turētu kopā. 1858. gadā žurnāls [[Hosehold Words|''Household Words'']] publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka uzņēmums ''Grand Junction Canal'' ir aizliedzis laivinieku ģimenēm dzīvot uz uzņēmuma laivām. Rakstā apgalvots, ka laivas, kura tiek ekspluatēta nepārtraukti ([[Lidlaiva (kuģis)|lidlaivas]] (''flyboat'' - angļu val.)), komanda parasti sastāv no kapteiņa, diviem pieaugušiem komandas locekļiem un kuģa puikas (''youth'' - angļu val.).
[[File:Working canal boats.jpg|thumb|left|Vēsturiskas darba šaurās laivas [[Maklsfīldas kanāls|Maklsfīldas kanālā]] (''Macclesfield Canal'' - angļu val.) [[Češīra|Češīrā]], Anglijā. Priekšējā laiva, ''Forget Me Not'', velk nepašgājēju laivu, &quot;biedru&quot;, ''Lilith''. Šis kļuva par izplatītu paņēmienu, kad dzinēji sāka aizvietot zirgus.]]
Aizmugurējā laivas daļa kļuva par &quot;laivinieka kajīti&quot;, kura ir pazīstama no pasta atklātnēm un muzejiem, kura ir ievērojama ar atjautīgo telpas iekārtojumu, kurš aizņem maz vietas, un, kura ir pievilcīga siltās plītiņas, kūpošās tējkannas, mirdzošā misiņa, viltoto mežģīņu, apgleznoto mājsaimniecības priekšmetu un izdekorēto apdares paneļu dēļ. Šādi apraksti reti ņem vērā reālās (dažreiz lielas) ģimenes ērtības, kura strādāja neiedomājami smagi un garas stundas, guļot vienā, mazā kajītē. Tomēr daudzi krasta strādnieki veica savus pienākumus pat smagākos un neveselīgākos apstākļos nepiemērotās telpās, kurās bija šķirti no ģimenes ilgas stundas nevis kopā ar to visu dienu. Ceļojošs dzīvesveids uz laivas nebija savienojams ar skolas apmeklēšanu bērniem. Lielākā daļa laivu ļaužu bija analfabēti un krasta ļaudis tos izstūma, jo uzskatīja sevi par pārākiem.

20. gadsimta sākumā tvaika un dīzeļdzinēji aizvien straujāk aizvietoja zirgvilkmi. Kļuva iespējams pārvadāt vairāk kravas ar mazāku apkalpi velkot otru laivu bez dzinēja, kuru dēvēja par &quot;biedru&quot;, &quot;biedrlaivu&quot; vai &quot;biedra laivu&quot; (''butty, buttyboat or butty boat'' - angļu val.). Vairāk nevajadzēja uzturēt zirgu, bet &quot;biedru&quot; vilkšanas laikā tāpat bija nepieciešams stūrēt. Lai &quot;biedra&quot; laivinieks varētu pagarināt un saīsināt vilkšanas tauvu kā nepieciešams, tauva nebija nostiprināta priekšgalā, bet tā vietā bija nostiepta pāri &quot;biedrlaivai&quot; caur pastāvīgiem šķīvju blokiem uz statņiem vai noliecamiem centrālajiem mastiem līdz stiprināšanas vietai pakaļgalā, kur tika regulēts tauvas garums. Platā kanālā, piemēram, [[''Grand Union'' kanāls|''Grand Union'' kanālā]], pāri ar tauvām varēja nostiprināt cieši kopā borts bortā un manevrēt caur darba slūžām kā vienu vienību.

Kravu pārvadājumi ar šaurlaivām izzuda sākot no 1945. gada un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās vēl 1980. gados un vēlāk. No 1976. līdz 1996. gadam ''Grand Union'' kanālā tika pārvadāti divi miljoni tonnu kravu, pēdējā laikā izmantojot platlaivas. Kravas turpina pārvadāt starp Denamu (''Denham'' - angļu val.) un Vestdreitonu (''West Drayton'' - angļu val.) pa ''Grand Union'' kanālu un plūdmaiņām pakļautajā Lī upes grīvā, kuru dēvē par Priekšgala līci (''Bow Creek'' - angļu val.). Priekšgala līcis ir savienots ar Lī un Stortas ūdensceļu (''Lee &amp; Stort Navigation'' - angļu val.).

Daži cilvēki dara visu iespējamo, lai 21. gadsimtā uzturētu dzīvas kravu pārvadājumu tradīcijas kanālos. Vairumā gadījumu tās ir vienreizējas piegādes nevis regulāri pārvadājumi, vai arī preču, piemēram, akmeņogļu pārdošana citiem laiviniekiem. Entuziasti aizraujas ar saglabājušos veco šauro laivu restaurāciju un bieži ir &quot;Vēsturisko šauro laivu īpašnieku kluba&quot; (''Historic Narrow Boat Owners Club'' - angļu val.) biedri. Pastāv daudzas replikas, piemēram, [[Hadar|''Hadar'']], kura ir ar tradicionālajiem ornamentiem, parast rozēm un pilīm, grezni apgleznota šaurlaiva. Laivas, kuras nav zirgvilkmes laivas, var būt apgādātas ar atjaunotiem, lēnu apgriezienu, senlaicīgiem [[Karstās kolbas dzinējs|daļējiem dīzeļdzinējiem]]. Pastāv arī dažas šaurās laivas ar tvaika dzinējiem, piemēram, bijušais uzņēmuma [[Fellows Morton &amp; Clayton|''Fellows Morton &amp; Clayton'']] tvaikonis [[President|''President'']].&lt;ref&gt;[https://nb-president.org.uk/ Welcome] Friends of President. Skatīts: 2022. gada 10. augustā&lt;/ref&gt;

=== Gleznotas dekorācijas ===
[[Attēls:Narrowboat decoration.jpg|thumb|right|Vēsturiskas angļu šaurlaivas dekorācijas: rozes uz ūdens kannas (augšā) un pilis uz atvērtajām kajītes durvīm.]]
Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Bieži apgleznoja kajītes durvis, ūdens kannu vai mucu un laivas sānus uz kuriem uznesa arī ar grezniem burtiem rakstītu laivas nosaukumu un īpašnieka vārdu. Šī tradīcija neizplatījās visos reģionos. [[Česterfīldas kanāls]] bija viens no ūdensceļiem, kur šaurlaivas nekad neapgleznoja.

Uz kanālu laivām uznesto rožu un piļu izcelsme nav skaidra. Pirmās rakstiskās liecības par gleznojumiem parādās žurnāla [[Household Words|''Household Words'']] 1858. gada izdevumā, vienā no rakstu sērijas &quot;Uz kanāla&quot; (''On the Canal'' - angļu val.) rakstiem. Tas apstiprina to, ka šī mākslas forma pastāvēja pirms 1858. gada. Kādu laiku izplatīts priekšlikums dekorāciju izcelsmes skaidrojumam bija saistīt to izcelsmi ar [[Čigāni|čigānu]] ietekmi, tomēr nešķiet, ka pastāvēja nopietna saikne starp čigānu un laivinieku kopienām. Citi ierosinājumi ietver stila pārceļošanu no pulksteņu izgatavošanas (īpaši ciparnīcu dekorēšanas), [[japanēšana]]s&lt;ref&gt;Austrumāzijas lakojumu imitācija Eiropā.&lt;/ref&gt; (''japanning'' - angļu val.) vai podniecības nozarēm. Pastāv zināmas stila līdzības un ģeogrāfiskā pārklāšanās, bet bez neapgāžamiem saiknes pierādījumiem. Stilā līdzīgi tautas mākslas paraugi sastopami [[Skandināvija|Skandināvijā]], Vācijā, [[Turcija|Turcijā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]].

18. gadsimtā līdzīgi [[Nīderlande|holandiešu]] gleznojumi [[Hindelūpena|Hindelūpenā]] (''Hindeloopen'' - angļu val.) atradās tikai buru baržas reisa attālumā no Temzas. Avīzē ''Midland Daily Telegraph'' 1914. gada 22. jūlijā bija ievietots raksts, kurš cildināja ūdens kannu apgleznošanu, vismaz tādu, kuru veicis gleznotājs Arturs Atkins (''Arthur Atkins'' - angļu val.).

Samazinoties tirdzniecībai paredzēto kravu plūsmai knālos, prakse apgleznot laivas arī pakāpeniski izzuda, bet, pēdējā laikā, attīstoties laivošanai atpūtas nolūkos, laivu apgleznošana piedzīvo atdzimšanu. Šaurlaivas, kas dekorētas ar rožu un piļu motīviem, mūsdienu kanālos ir bieža parādība, tomēr tajās var tikt izmantoti lēti, drukāti vinila novilkumi tradicionālo ar meistara ar roku gleznoto darbu vietā.

== Modernās šaurlaivas ==
[[Attēls:Modern Narrow Boats.jpg|thumb|right|Modernās šaurlaivas [[Kennetas - Avonas kanāls|Kennetas - Avonas kanālā]] (''Kennet and Avon Canal'' - angļu val.).]]
2006. gadā reģistrēto laivu skaits kanālos un upēs, kurus apsaimnieko nevalstiskais trests [[Canal &amp; River Trust|''Canal &amp; River Trust'']] (CRT), bijušie &quot;Britu ūdensceļi&quot; (''British Waterways'' - angļu val.), tika vērtēts apmēram 27 000 vienību liels.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20060331142311/http://www.britishwaterways.co.uk/about_us/business_activities/boating.html Boating] British Waterways. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt; 2014. gadā šis skaits ir kāpis virs 30 000. Iespējams 2006. gadā pastāvēja vēl 5 000 nereģistrētu laivu, kuras stāvēja privātās piestātnēs vai citos ūdensceļos. Lielākā daļa laivu CRT ūdensceļos ir tērauda (atsevišķos gadījumos alumīnija) kreiseri, kurus pieņemts saukt par šaurlaivām.

Modernās atpūtas šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve, bet, kad tās pirmo reizi 1970. gados sāka izmantot atpūtai, bieži virs borta apmales tika izmantota stiklšķiedra vai koks. Jaunākas šaurlaivas, parasti būvētas pēc 1990. gadiem, bieži ir apgādātas ar modernu [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] un iekšpusē var būt aprīkotas atbilstoši augstiem standartiem. To iekštelpu augstums būs vismaz 1,8 m un bieži vai parasti tām ir tādas pašas ērtības kā sauszemes ēkām: centrālapkure, skalojamās tualetes, duša vai pat vanna, četru riņķu plīts virsmas, krāsns, grils, mikroviļņu krāsns un ledusskapis; dažām laivām var būt pavadoņtelevīzija un mobilais internets izmantojot [[4G]] tehnoloģiju. Ārēji to līdzība vēsturiskajiem paraugiem var mainīties no precīzām imitācijām (dekoratīvas kniedes un tradicionālo apgleznojumu atdarinājumi) caur &quot;interpretācijām&quot; (gludas līnijas un vienkāršoti apgleznojumi) līdz brīvai stila pieejai, kad laiva nekādā veidā nepretendē uz līdzību vēsturiskai laivai.

Šaurlaivas pieder fiziskām personām, tiek dalītas draugu starpā (vai starp oficiāli reģistrēta sindikāta dalībniekiem), tās var iznomāt no tūrisma aģentūrām vai tikt izmantotas kā peldošas un kustībā esošas viesnīcas. Dažās laivās dzīvo pastāvīgi: vai nu bāzējoties vienā vietā (lai arī ilgtermiņa piestātnes dzīvojamām šaurlaivām šobrīd ir ļoti grūti atrast), vai arī [[Pastāvīgs kreiseris|nepārtraukti pārvietojoties tīklā]] (iespējams ar stacionāru atrašanās vietu aukstākajiem mēnešiem, kad daudzi kanāla posmi ir slēgti remontdarbu dēļ jeb apstādināti (''stoppage'' - angļu val.)).

Lai apkalpotu atpūtas laivas, ir attīstījusies atbalsta infrastruktūra, kurā dažas šaurlaivas izmanto kā tādu pakalpojumu, kā dzinēja apkope vai laivu regulārās apskates, sniegšanas platformas; citas izmanto par degvielas tenderiem, kuri piegādā [[Dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]], [[Cietā degviela|cieto degvielu]] (akmeņogles un malka) un uzņēmuma [[Carol Gas|''Calor Gas'']] sašķidrināto naftas gāzi.&lt;ref&gt;[https://www.canaljunction.com/boat/mobile_engineers.htm Mobile canal boat repair and maintenance services] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.canaljunction.com/boat/systems.htm Canal boat heating, water, sanitation systems] Canal Junction. Skatīts: 2022. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;

=== Tipi ===
VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot;. Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. &lt;ref&gt;VAS &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 &quot;Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste&quot;'' VAS &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}&lt;/ref&gt; Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}}
* [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests.
* [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA &quot;Latvijas Jūras administrācija&quot; Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>lfwcmpp8sefg9gj7njeex37fmoqjexk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Attēli/Attēli bez licences</title>
    <ns>102</ns>
    <id>351938</id>
    <revision>
      <id>3670453</id>
      <parentid>3668009</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:01:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts saraksts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14745" xml:space="preserve">{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}}
Sarakstā apkopoti attēli, kam nav norādīta autortiesību licence.

__TOC__
== Saraksts ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Attēls !! Augšupielādētājs !! Augšupielādes datums !! Izmantotās veidnes !! Saites uz attēlu
|-
| [[:Attēls:Irbe Anna.PNG|Irbe Anna.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2016-07-08 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Salna pavasari 1955.PNG|Salna pavasari 1955.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2016-07-08 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Velga Vilipa.jpg|Velga Vilipa.jpg]] || {{U|Kasp2008}} || 2018-04-24 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Carmen Horrendum filma.PNG|Carmen Horrendum filma.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2018-05-22 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Elmuts Voldemars.PNG|Elmuts Voldemars.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2018-08-20 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Zeiberlins 1897 2 nov Gertr.PNG|Zeiberlins 1897 2 nov Gertr.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2019-05-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:Auns pase.PNG|Auns pase.PNG]] || {{U|Kasp2008}} || 2019-11-21 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png]] || {{U|Pirags}} || 2018-02-07 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 4
|-
| [[:Attēls:Zviedrijas zemes.png|Zviedrijas zemes.png]] || {{U|Feens}} || 2005-01-16 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Upe RBuga.png|Upe RBuga.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-01 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Upe Nareva.png|Upe Nareva.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-01 ||  || 0
|-
| [[:Attēls:Upe Sana.png|Upe Sana.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-02 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Upe Noteca.png|Upe Noteca.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-02 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Upe Pilica.png|Upe Pilica.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-03 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Upe Vepsa.png|Upe Vepsa.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-03 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Upe Bobra.png|Upe Bobra.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-03 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Upe Lina.png|Upe Lina.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-03 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Upe Vkra.png|Upe Vkra.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-04 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Upe Dunajeca.png|Upe Dunajeca.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-05 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Upe Brda.png|Upe Brda.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-05 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Upe Visloka.png|Upe Visloka.png]] || {{U|Feens}} || 2005-05-06 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:MakedonijaPrilepa.png|MakedonijaPrilepa.png]] || {{U|Feens}} || 2006-09-18 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:SerbijaPrizrena.png|SerbijaPrizrena.png]] || {{U|Feens}} || 2006-09-24 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:PakistanRawalpindi.png|PakistanRawalpindi.png]] || {{U|Feens}} || 2006-10-13 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:FilipinasSebu.png|FilipinasSebu.png]] || {{U|Feens}} || 2006-10-25 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:MakedonijaTetova.png|MakedonijaTetova.png]] || {{U|Feens}} || 2006-11-22 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Teika 1925.JPG|Teika 1925.JPG]] || {{U|Ingarix}} || 2018-02-07 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Muzikalais kokteilis.jpg|Muzikalais kokteilis.jpg]] || {{U|Dukts}} || 2018-02-16 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Vācu motorizētā kara tehnika July 21, 1941.jpg|Vācu motorizētā kara tehnika July 21, 1941.jpg]] || {{U|Maranello Prime}} || 2016-01-16 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Bessarabia-Ukraine-Crimea-220.jpg|Bessarabia-Ukraine-Crimea-220.jpg]] || {{U|Maranello Prime}} || 2016-07-18 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Bessarabia-Ukraine-Crimea-213.jpg|Bessarabia-Ukraine-Crimea-213.jpg]] || {{U|Maranello Prime}} || 2016-07-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Waffen 5'th SS Panzer Division Wiking (1942).jpg|Waffen 5'th SS Panzer Division Wiking (1942).jpg]] || {{U|Maranello Prime}} || 2016-11-05 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Krievijas prezidenta Vladimira Putina tugra.jpg|Krievijas prezidenta Vladimira Putina tugra.jpg]] || {{U|Juristiltins}} || 2006-12-20 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Aziz-efendi-muhammad-alayhi-s-salam.jpg|Aziz-efendi-muhammad-alayhi-s-salam.jpg]] || {{U|Juristiltins}} || 2007-05-01 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Osmanu-gerbonis-05.jpg|Osmanu-gerbonis-05.jpg]] || {{U|Juristiltins}} || 2007-10-11 ||  || 1
|-
| [[:Attēls:Cihad-ilani.jpg|Cihad-ilani.jpg]] || {{U|Juristiltins}} || 2007-10-17 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 3
|-
| [[:Attēls:Sedas stacija 4.jpg|Sedas stacija 4.jpg]] || {{U|Gimnazists123}} || 2020-06-14 || {{tl|Information}}, {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Kanepju dizozols 2.jpg|Kanepju dizozols 2.jpg]] || {{U|Gimnazists123}} || 2020-06-14 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Daugavpils Valsts ģimnāzija.jpg|Daugavpils Valsts ģimnāzija.jpg]] || {{U|Kaspiko}} || 2015-12-28 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Piemineklis Stradiņam (Viesīte).jpg|Piemineklis Stradiņam (Viesīte).jpg]] || {{U|Voll}} || 2016-10-29 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:Piemiņas akmens Jēkabpils kaujas (1704) vietā.JPG|Piemiņas akmens Jēkabpils kaujas (1704) vietā.JPG]] || {{U|Voll}} || 2016-10-29 || {{tl|Nepārvietot uz Vikikrātuvi}}, {{tl|Attēla autortiesības}}, {{tl|FoP-Latvia}} || 3
|-
| [[:Attēls:Viesītes Kultūras nams .jpg|Viesītes Kultūras nams .jpg]] || {{U|Voll}} || 2016-10-29 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:Biržu internatskola.JPG|Biržu internatskola.JPG]] || {{U|Voll}} || 2016-10-29 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Piemiņas akmens Vecajam Stenderam.JPG|Piemiņas akmens Vecajam Stenderam.JPG]] || {{U|Voll}} || 2016-11-03 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:ZaigasGailes birojs.jpg|ZaigasGailes birojs.jpg]] || {{U|Oskars555}} || 2015-04-20 || {{tl|NowCommons}}, {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:Polarizacijas izkliede.png|Polarizacijas izkliede.png]] || {{U|Marcis.koloda}} || 2015-06-24 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:Dvietes paliene.jpg|Dvietes paliene.jpg]] || {{U|Liiidzis}} || 2015-07-01 || {{tl|Information}}, {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:Kabīnes.jpg|Kabīnes.jpg]] || {{U|Sindijaies}} || 2015-08-13 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Izstāžu zāle.jpg|Izstāžu zāle.jpg]] || {{U|Sindijaies}} || 2015-08-13 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Paralelaissl..png|Paralelaissl..png]] || {{U|Simona.granta}} || 2015-09-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:Spidola vapenis.jpg|Spidola vapenis.jpg]] || {{U|KorpSpīdola}} || 2015-09-28 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Photo-electric sensors (diffuse detection mode).gif|Photo-electric sensors (diffuse detection mode).gif]] || {{U|SEWiki}} || 2016-01-08 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Gaujienas pilsmuiža.jpeg|Gaujienas pilsmuiža.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:Gaujienas muižas klēts.jpeg|Gaujienas muižas klēts.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:Anniņu dīķis.jpeg|Anniņu dīķis.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:Muižas ieejas telpa.jpeg|Muižas ieejas telpa.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:Špricmāja.jpeg|Špricmāja.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:Dārznieka māja.jpeg|Dārznieka māja.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:Kučiera māja.jpeg|Kučiera māja.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:Lauvas.jpeg|Lauvas.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:Lauvas mute.jpeg|Lauvas mute.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:Kapliča.jpeg|Kapliča.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:Rekonstukcija.jpeg|Rekonstukcija.jpeg]] || {{U|Anzela Geljanu}} || 2016-04-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:Enijs Maiks 2016 foto Igors Linga.jpg|Enijs Maiks 2016 foto Igors Linga.jpg]] || {{U|Igors Linga}} || 2016-03-10 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Vesture 3.jpg|Vesture 3.jpg]] || {{U|LatvianCoder}} || 2017-02-20 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Vesture 4.jpeg|Vesture 4.jpeg]] || {{U|LatvianCoder}} || 2017-02-20 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Ata Kronvalda Durbes vidusskola.JPG|Ata Kronvalda Durbes vidusskola.JPG]] || {{U|Levs.Rusilo}} || 2017-03-23 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:SkolaMP.jpg|SkolaMP.jpg]] || {{U|G.Bergmane}} || 2017-05-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Portrait Carl Hilpert.jpg|Portrait Carl Hilpert.jpg]] || {{U|OlezhkaG}} || 2022-02-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:WhatsApp Image 2019-04-08 at 18.15.26.jpeg|WhatsApp Image 2019-04-08 at 18.15.26.jpeg]] || {{U|Rtustudents}} || 2019-04-08 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:Phoenix Wright Ace Attorney cover.jpg|Phoenix Wright Ace Attorney cover.jpg]] || {{U|WoweMain}} || 2022-05-15 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Visi vīrieši ir sušķi.jpg|Visi vīrieši ir sušķi.jpg]] || {{U|Whoisrenwhoami}} || 2022-04-13 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Dome1232.jpeg|Dome1232.jpeg]] || {{U|Илья Мацкевич}} || 2021-07-17 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:VELESANAS.jpeg|VELESANAS.jpeg]] || {{U|Илья Мацкевич}} || 2021-07-18 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:DSC 0306.jpg|DSC 0306.jpg]] || {{U|Илья Мацкевич}} || 2022-02-10 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Apkaime-bd.png|Apkaime-bd.png]] || {{U|DKoopL}} || 2022-07-14 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:Apkaimes ar gerboniem.png|Apkaimes ar gerboniem.png]] || {{U|DKoopL}} || 2022-07-14 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Gerboni.jpeg|Gerboni.jpeg]] || {{U|DKoopL}} || 2022-07-14 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Vilis Samsons.gif|Vilis Samsons.gif]] || {{U|Eremu1}} || 2022-07-07 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Marija-Vecrumba.jpg|Marija-Vecrumba.jpg]] || {{U|Eremu1}} || 2022-07-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Kārlis Veidemanis.gif|Kārlis Veidemanis.gif]] || {{U|Eremu1}} || 2022-07-10 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Vilis Ģilbe.gif|Vilis Ģilbe.gif]] || {{U|Eremu1}} || 2022-07-11 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Karalaiks.jpg|Karalaiks.jpg]] || {{U|Viesnicajelgava}} || 2021-12-13 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:Zentas brīvdienas.png|Zentas brīvdienas.png]] || {{U|Serialilatviesu001}} || 2022-02-08 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Bitit' matos 2 sezona.png|Bitit' matos 2 sezona.png]] || {{U|Serialilatviesu001}} || 2022-02-25 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Bitit' matos 1 sezona.png|Bitit' matos 1 sezona.png]] || {{U|Serialilatviesu001}} || 2022-02-26 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:Playboi Carti - Playboi Carti.png|Playboi Carti - Playboi Carti.png]] || {{U|Yungchains}} || 2022-06-30 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:XXXTentacion - 17.jpg|XXXTentacion - 17.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg|XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:XXXTentacion - ?.png|XXXTentacion - ?.png]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 3
|-
| [[:Attēls:XXXTentacion - SKINS Cover.png|XXXTentacion - SKINS Cover.png]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 3
|-
| [[:Attēls:XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg|XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-01 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 2
|-
| [[:Attēls:Lil Pump 2017.jpg|Lil Pump 2017.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-03 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:Carti.jpg|Carti.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:Playboi Carti peforming.jpg|Playboi Carti peforming.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Ski Mask The Slump God.jpg|Ski Mask The Slump God.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-09 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Lil Uzi Vert 2021.jpg|Lil Uzi Vert 2021.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-10 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Lil Pump 2019.jpg|Lil Pump 2019.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|-
| [[:Attēls:Playboi Carti peforming.JPG|Playboi Carti peforming.JPG]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-19 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:KSI.jpg|KSI.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-20 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 0
|-
| [[:Attēls:KSI 2.jpg|KSI 2.jpg]] || {{U|Yungchains}} || 2022-07-20 || {{tl|Attēla autortiesības}} || 1
|}

== Attēli pēc dalībnieka ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Dalībnieks!! Attēli bez licences
|-
| {{User|Feens}} || 18
|-
| {{User|Yungchains}} || 15
|-
| {{User|Anzela Geljanu}} || 11
|-
| {{User|Kasp2008}} || 7
|-
| {{User|Voll}} || 5
|-
| {{User|Maranello Prime}} || 4
|-
| {{User|Juristiltins}} || 4
|-
| {{User|Eremu1}} || 4
|-
| {{User|Илья Мацкевич}} || 3
|-
| {{User|DKoopL}} || 3
|-
| {{User|Serialilatviesu001}} || 3
|-
| {{User|Gimnazists123}} || 2
|-
| {{User|Sindijaies}} || 2
|-
| {{User|LatvianCoder}} || 2
|-
| {{User|Pirags}} || 1
|-
| {{User|Ingarix}} || 1
|-
| {{User|Dukts}} || 1
|-
| {{User|Kaspiko}} || 1
|-
| {{User|Oskars555}} || 1
|-
| {{User|Marcis.koloda}} || 1
|-
| {{User|Liiidzis}} || 1
|-
| {{User|Simona.granta}} || 1
|-
| {{User|KorpSpīdola}} || 1
|-
| {{User|SEWiki}} || 1
|-
| {{User|Igors Linga}} || 1
|-
| {{User|Levs.Rusilo}} || 1
|-
| {{User|G.Bergmane}} || 1
|-
| {{User|OlezhkaG}} || 1
|-
| {{User|Rtustudents}} || 1
|-
| {{User|WoweMain}} || 1
|-
| {{User|Whoisrenwhoami}} || 1
|-
| {{User|Viesnicajelgava}} || 1
|}

[[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts — attēli]]</text>
      <sha1>0ok84lgx32dyp40i3vnao8edb6ixfkr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Vajadzīgie raksti/Visas sarkanās saites</title>
    <ns>4</ns>
    <id>352413</id>
    <revision>
      <id>3670455</id>
      <parentid>3668011</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:01:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="120205" xml:space="preserve">{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}}
'''Vikipēdijas pieprasītās lapas''' ir tie raksti, uz kurām norāda visvairāk sarkano saišu (no rakstiem). Pastāv arī Vikipēdijas īpašā lapa &quot;[[Special:WantedPages|Pieprasītās lapas]]&quot;, taču tās dati tiek reti atjaunināti un tajā ir saites uz visām Vikipēdijas vārdtelpām (dažādām diskusijām, veidnēm u.t.t.). Šī rakstu statistika var nebūt pilnīga.

Skatīt arī [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|šo sarakstu]], kurā ņemtas vērā vienīgi saites pašā rakstu vikitekstā.

== Informācija ==
&lt;!-- INFO START --&gt;
* Avots: [[quarry:query/16153]]
* Atjaunināšanas brīdis: 2022. gada 15. augusts plkst. 03:01:57
&lt;!-- INFO END --&gt;

== Saraksts ==
&lt;!-- LIST START --&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa !! Saites
|-
| [[Hindu kalendārs]] || 1419
|-
| [[Igbo kalendārs]] || 1419
|-
| [[Indijas nacionālais kalendārs]] || 1419
|-
| [[Berberu kalendārs]] || 1419
|-
| [[Budistu kalendārs]] || 1419
|-
| [[Asīriešu kalendārs]] || 1419
|-
| [[Bahá'í kalendārs]] || 1419
|-
| [[Tradicionālais burmiešu kalendārs]] || 1419
|-
| [[Satellite Catalog Number]] || 1035
|-
| [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 465
|-
| [[Ēveles baznīca]] || 402
|-
| [[Apriķu baznīca]] || 401
|-
| [[Cesvaines luterāņu baznīca]] || 401
|-
| [[Gārsenes luterāņu baznīca]] || 401
|-
| [[Liepnas luterāņu baznīca]] || 401
|-
| [[Liepnas pareizticīgo baznīca]] || 401
|-
| [[Vangažu luterāņu baznīca]] || 401
|-
| [[Ķempju luterāņu baznīca]] || 401
|-
| [[Īles baznīca]] || 400
|-
| [[Rīgas Golgātas baptistu draudzes dievnams]] || 400
|-
| [[Miķeļtorņa luterāņu baznīca]] || 400
|-
| [[Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca]] || 400
|-
| [[Zaubes luterāņu baznīca]] || 400
|-
| [[Zlēku luterāņu baznīca]] || 400
|-
| [[Āraišu baznīca]] || 400
|-
| [[Nītaures luterāņu baznīca]] || 400
|-
| [[Siguldas luterāņu baznīca]] || 400
|-
| [[Landzes luterāņu baznīca]] || 400
|-
| [[Kosas baznīca]] || 399
|-
| [[Kuldīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Kuldīgas baptistu draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Kārzdabas pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Lielvārdes Sv. Krusta Paaugstināšanas Romas katoļu baznīca]] || 399
|-
| [[Liepājas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Liepājas Svētā Aleksija pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Liepājas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Limbažu baptistu draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Mazirbes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 399
|-
| [[Mazsalacas baptistu draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Maļutkinas vecticībnieku baznīca]] || 399
|-
| [[Grīvas vecticībnieku baznīca]] || 399
|-
| [[Jaunburtnieku baznīca]] || 399
|-
| [[Jaunlaicenes baznīca]] || 399
|-
| [[Jelgavas baptistu baznīca]] || 399
|-
| [[Jūrmalas Slokas evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 399
|-
| [[Ķemeru baptistu draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Ļaudonas pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Puzes luterāņu baznīca]] || 399
|-
| [[Pāvilostas baptistu draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Rīgas Mateja baptistu draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Rīgas mormoņu baznīca]] || 399
|-
| [[Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Sakas baptistu draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Aizputes Vasarsvētku draudzes lūgšanu nams]] || 399
|-
| [[Bolderājas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudze]] || 399
|-
| [[Bornes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 399
|-
| [[Bučauskas Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Cesvaines katoļu baznīca]] || 399
|-
| [[Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Cēsu Romas katoļu baznīca]] || 399
|-
| [[Cīravas baznīca]] || 399
|-
| [[Daugavpils Dievmātes atdusas pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Klusā iela)]] || 399
|-
| [[Daugavpils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca (Ļermontova iela)]] || 399
|-
| [[Daugavpils Sv. Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Daugavpils Sv. Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Doles-Ķekavas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 399
|-
| [[Dundagas draudzes baptistu dievnams]] || 399
|-
| [[Skujenes baznīca]] || 399
|-
| [[Staiceles baznīca]] || 399
|-
| [[Sv. Kņaza Vladimira Dubultu pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca (Lielvārdē)]] || 399
|-
| [[Sīķeles luterāņu baznīca]] || 399
|-
| [[Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 399
|-
| [[Māļu baznīca]] || 399
|-
| [[Nurmes evaņģēliski luteriskā baznīca]] || 399
|-
| [[Nāriņciema baptistu draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Nīderkunu vecticībnieku baznīca]] || 399
|-
| [[Ogres Evaņģēliskās baptistu draudzes baptistu draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Ogres Trīsvienības baptistu draudzes baptistu draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Piltenes luterāņu baznīca]] || 399
|-
| [[Uguņciema baptistu draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Ugāles luterāņu baznīca]] || 399
|-
| [[Užavas luterāņu baznīca]] || 399
|-
| [[Valmieras baptistu baznīca]] || 399
|-
| [[Varakļānu Viktora baznīca]] || 399
|-
| [[Vecforštadtes vecticībnieku baznīca]] || 399
|-
| [[Veclaicenes baznīca]] || 399
|-
| [[Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Ventspils baptistu draudzes dievnams]] || 399
|-
| [[Zaubes pareizticīgo baznīca]] || 399
|-
| [[Zeltiņu baznīca]] || 399
|-
| [[Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu nams]] || 399
|-
| [[Gajokas vecticībnieku baznīca]] || 399
|-
| [[Garkalnes luterāņu baznīca]] || 399
|-
| [[PubMed Identifier]] || 319
|-
| [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 307
|-
| [[Ārlavas muiža]] || 298
|-
| [[Startu muiža]] || 296
|-
| [[Garozas muiža]] || 296
|-
| [[Šarlotes muiža]] || 296
|-
| [[Zaļmuiža (muiža)]] || 295
|-
| [[Salas muiža]] || 295
|-
| [[Altonas muižiņa]] || 295
|-
| [[Atgāzenes muiža]] || 295
|-
| [[Vaivada muiža]] || 294
|-
| [[Annasmuiža (muiža)]] || 294
|-
| [[Audēju muiža]] || 294
|-
| [[Šeimaņu muiža]] || 294
|-
| [[Helēnes muiža]] || 294
|-
| [[Jasmuiža (muiža)]] || 294
|-
| [[Cilts (bioloģija)]] || 278
|-
| [[Vispārīgs augšējā līmeņa domēns]] || 260
|-
| [[.рф]] || 256
|-
| [[.бг]] || 255
|-
| [[.укр]] || 255
|-
| [[Trusis (zodiaks)]] || 243
|-
| [[Drakons (zodiaks)]] || 242
|-
| [[Valstis vairākos kontinentos]] || 241
|-
| [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 241
|-
| [[Tīģeris (zodiaks)]] || 240
|-
| [[Igors Solovjovs]] || 240
|-
| [[Pērtiķis (zodiaks)]] || 239
|-
| [[Čūska (zodiaks)]] || 237
|-
| [[Kaza (zodiaks)]] || 237
|-
| [[OCLC]] || 237
|-
| [[Vērsis (zodiaks)]] || 236
|-
| [[Gailis (zodiaks)]] || 235
|-
| [[Zirgs (zodiaks)]] || 234
|-
| [[Žurka (zodiaks)]] || 234
|-
| [[Cūka (zodiaks)]] || 231
|-
| [[Suns (zodiaks)]] || 230
|-
| [[Leons IV]] || 230
|-
| [[Krievu nacionāldemokrātu partija]] || 229
|-
| [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 228
|-
| [[UTC-4]] || 219
|-
| [[Sergejs Fjodorovs (politiķis)]] || 214
|-
| [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotais saraksts]] || 212
|-
| [[Krievu pagastu un sabiedrības darbinieku apvienotā frakcija]] || 210
|-
| [[Vjačeslavs Stepaņenko]] || 209
|-
| [[Ērika Zommere]] || 208
|-
| [[Modernā pieccīņa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 207
|-
| [[Lemur-2]] || 206
|-
| [[Supercoppa Italiana]] || 206
|-
| [[Supercopa de España]] || 205
|-
| [[Miera, kārtības un ražošanas apvienība]] || 204
|-
| [[LR Augstākās Padomes deputāti]] || 204
|-
| [[LR Augstākās Padomes frakcijas]] || 204
|-
| [[Martins I]] || 198
|-
| [[Lielbritānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 194
|-
| [[STS-108]] || 190
|-
| [[STS-121]] || 190
|-
| [[STS-106]] || 189
|-
| [[STS-112]] || 189
|-
| [[Valstu uzskaitījums ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 189
|-
| [[STS-100]] || 188
|-
| [[STS-105]] || 188
|-
| [[STS-113]] || 188
|-
| [[STS-114]] || 188
|-
| [[STS-92]] || 188
|-
| [[STS-104]] || 187
|-
| [[Ēriks Zunda]] || 187
|-
| [[Jānis XV]] || 186
|-
| [[STS-102]] || 186
|-
| [[STS-110]] || 186
|-
| [[STS-111]] || 186
|-
| [[STS-115]] || 186
|-
| [[STS-88]] || 186
|-
| [[Gelasijs II]] || 185
|-
| [[Klements II]] || 185
|-
| [[Nikolajs IV]] || 185
|-
| [[STS-101]] || 185
|-
| [[STS-98]] || 185
|-
| [[Leons VI]] || 184
|-
| [[STS-96]] || 184
|-
| [[STS-97]] || 184
|-
| [[Jānis VIII]] || 184
|-
| [[Andrejs Naglis]] || 183
|-
| [[Pashālijs II]] || 183
|-
| [[Paulis Kļaviņš]] || 183
|-
| [[Benedikts IV]] || 183
|-
| [[Benedikts VI]] || 183
|-
| [[Celestīns II]] || 183
|-
| [[Leons VIII]] || 183
|-
| [[Lūcijs II]] || 183
|-
| [[Martins IV]] || 183
|-
| [[Honorijs II]] || 183
|-
| [[Honorijs IV]] || 183
|-
| [[Severīns]] || 182
|-
| [[Stefans VIII]] || 182
|-
| [[Nikolajs III]] || 182
|-
| [[Adriāns V]] || 182
|-
| [[Anastasijs III]] || 182
|-
| [[Anastasijs IV]] || 182
|-
| [[Konons]] || 182
|-
| [[Benedikts III]] || 182
|-
| [[Benedikts VII]] || 182
|-
| [[Benedikts XI]] || 182
|-
| [[Leons VII]] || 182
|-
| [[Lūcijs III]] || 182
|-
| [[Gregors VI]] || 182
|-
| [[Gregors XIV]] || 182
|-
| [[Inocents IX]] || 182
|-
| [[Inocents V]] || 182
|-
| [[Jānis XVIII]] || 182
|-
| [[Jānis XXI]] || 182
|-
| [[Benedikts V]] || 181
|-
| [[Bonifācijs III]] || 181
|-
| [[Bonifācijs IV]] || 181
|-
| [[Bonifācijs VI]] || 181
|-
| [[Romāns (pāvests)]] || 181
|-
| [[Silvestrs III]] || 181
|-
| [[Sisīnijs]] || 181
|-
| [[Stefans III (pāvests)]] || 181
|-
| [[Stefans VII]] || 181
|-
| [[Adeodāts II]] || 181
|-
| [[Adriāns II]] || 181
|-
| [[Agapets II]] || 181
|-
| [[Aleksandrs II (pāvests)]] || 181
|-
| [[Valentīns (pāvests)]] || 181
|-
| [[Vigīlijs]] || 181
|-
| [[Viktors III]] || 181
|-
| [[Vitaliāns]] || 181
|-
| [[Eugenijs I]] || 181
|-
| [[Fēlikss III]] || 181
|-
| [[Hilārijs]] || 181
|-
| [[Jānis IX]] || 181
|-
| [[Jānis X]] || 181
|-
| [[Jānis XIV]] || 181
|-
| [[Jānis XIX]] || 181
|-
| [[Jānis XVII]] || 181
|-
| [[Jānis V]] || 180
|-
| [[Jānis XI]] || 180
|-
| [[Jānis XIII]] || 180
|-
| [[Adeodāts I]] || 180
|-
| [[Agapets I]] || 180
|-
| [[Nikolajs II (pāvests)]] || 180
|-
| [[Nikolajs I (pāvests)]] || 180
|-
| [[Pashālijs I]] || 180
|-
| [[Pelāgijs I]] || 180
|-
| [[Pelāgijs II]] || 180
|-
| [[Dons (pāvests)]] || 180
|-
| [[Konstantīns (pāvests)]] || 180
|-
| [[Sabiniāns]] || 180
|-
| [[Stefans IX]] || 180
|-
| [[Stefans V]] || 180
|-
| [[Teodors II]] || 180
|-
| [[Marcels I]] || 180
|-
| [[Marcelīns]] || 180
|-
| [[Marīns II]] || 180
|-
| [[Formozs]] || 180
|-
| [[Sergejs I]] || 179
|-
| [[Sergejs II]] || 179
|-
| [[Sergejs IV]] || 179
|-
| [[Aleksejs Holostovs]] || 179
|-
| [[Lando (pāvests)]] || 179
|-
| [[Damasijs II]] || 179
|-
| [[Kalvānu pilskalns]] || 175
|-
| [[Baiba Brigmane]] || 175
|-
| [[Agrāko naudas noguldītāju un citu cietušo partija]] || 173
|-
| [[Latvijas Darba savienība un tautas apvienība]] || 173
|-
| [[STS-49]] || 172
|-
| [[Latvijas Tautas partija]] || 172
|-
| [[Žanete Vasaraudze]] || 171
|-
| [[Jānis Esta]] || 170
|-
| [[Andris Vilks (politiķis, 1956)]] || 169
|-
| [[Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija]] || 169
|-
| [[Pāvels Maksimovs]] || 169
|-
| [[Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija]] || 168
|-
| [[Latgales Ļaužu partija]] || 167
|-
| [[Jānis Porietis]] || 166
|-
| [[ASV 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 166
|-
| [[Satversmes sapulces deputāti]] || 165
|-
| [[Satversmes sapulces frakcijas]] || 165
|-
| [[Vācbaltu vienības partija]] || 165
|-
| [[Žīdu cionistes partija]] || 165
|-
| [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 161
|-
| [[Guntis Bērziņš]] || 158
|-
| [[Uldis Briedis]] || 157
|-
| [[Māris Krastiņš]] || 157
|-
| [[Inta Feldmane]] || 156
|-
| [[Alberts Krūmiņš]] || 156
|-
| [[Anatolijs Mackevičs]] || 156
|-
| [[Andis Kāposts]] || 156
|-
| [[Igors Aleksandrovs]] || 155
|-
| [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)]] || 150
|-
| [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)]] || 149
|-
| [[Futbols 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 149
|-
| [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 148
|-
| [[Ernests Jurkāns]] || 148
|-
| [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs]] || 147
|-
| [[Skylab 4]] || 146
|-
| [[12. Saeimas frakcijas]] || 146
|-
| [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 146
|-
| [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 145
|-
| [[Skylab 2]] || 145
|-
| [[Skylab 3]] || 145
|-
| [[Somija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 145
|-
| [[PubMed Central]] || 145
|-
| [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 143
|-
| [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 143
|-
| [[13. Saeimas frakcijas]] || 142
|-
| [[Ķilupe]] || 141
|-
| [[ASV 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 140
|-
| [[Roberts Ričardsons]] || 140
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 140
|-
| [[USA-239]] || 140
|-
| [[Graužupīte]] || 140
|-
| [[Ēriks Kaža]] || 139
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 139
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 139
|-
| [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 139
|-
| [[Polija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 138
|-
| [[4. Saeimas frakcijas]] || 138
|-
| [[Andris Saulītis]] || 138
|-
| [[Gruzija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 138
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 138
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 138
|-
| [[USA-295]] || 137
|-
| [[Flock-1b 1]] || 137
|-
| [[Flock-1b 10]] || 137
|-
| [[Flock-1b 11]] || 137
|-
| [[Flock-1b 12]] || 137
|-
| [[Flock-1b 13]] || 137
|-
| [[Flock-1b 14]] || 137
|-
| [[Flock-1b 2]] || 137
|-
| [[Flock-1b 3]] || 137
|-
| [[Flock-1b 4]] || 137
|-
| [[Flock-1b 5]] || 137
|-
| [[Flock-1b 7]] || 137
|-
| [[Flock-1b 8]] || 137
|-
| [[Flock-1b 9]] || 137
|-
| [[Gunārs Upenieks]] || 136
|-
| [[Janīna Kušnere]] || 136
|-
| [[13. Saeimas deputāti]] || 136
|-
| [[Leons Līdums]] || 136
|-
| [[Ludmila Kuprijanova]] || 136
|-
| [[Prometheus 2.2]] || 136
|-
| [[STS-95]] || 136
|-
| [[2017.—2018. gada NBA sezona]] || 135
|-
| [[STS-107]] || 135
|-
| [[ASV 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 135
|-
| [[2. Saeimas frakcijas]] || 134
|-
| [[Jaunā zemnieku apvienība]] || 134
|-
| [[Rīgas 100. vidusskola]] || 134
|-
| [[STS-109]] || 134
|-
| [[STS-90]] || 134
|-
| [[Kristīgais darba bloks]] || 133
|-
| [[SKS 9. ekspedīcija]] || 133
|-
| [[STS-6]] || 133
|-
| [[STS-91]] || 133
|-
| [[Progresīvā zemnieku partija]] || 132
|-
| [[Rīgas 62. vidusskola]] || 132
|-
| [[SKS 1. ekspedīcija]] || 132
|-
| [[SKS 13. ekspedīcija]] || 132
|-
| [[SKS 3. ekspedīcija]] || 132
|-
| [[SKS 5. ekspedīcija]] || 132
|-
| [[STS-103]] || 132
|-
| [[STS-31]] || 132
|-
| [[STS-41-B]] || 132
|-
| [[STS-51-L]] || 132
|-
| [[STS-7]] || 132
|-
| [[STS-71]] || 132
|-
| [[STS-8]] || 132
|-
| [[STS-86]] || 132
|-
| [[STS-87]] || 132
|-
| [[STS-99]] || 132
|-
| [[Krievu zemnieku partija]] || 132
|-
| [[1960. gada F1 sezona]] || 132
|-
| [[4. Saeimas deputāti]] || 132
|-
| [[ASV 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 132
|-
| [[SKS 11. ekspedīcija]] || 131
|-
| [[SKS 2. ekspedīcija]] || 131
|-
| [[SKS 4. ekspedīcija]] || 131
|-
| [[SKS 6. ekspedīcija]] || 131
|-
| [[SKS 7. ekspedīcija]] || 131
|-
| [[SKS 8. ekspedīcija]] || 131
|-
| [[STS-34]] || 131
|-
| [[STS-41-D]] || 131
|-
| [[STS-42]] || 131
|-
| [[STS-57]] || 131
|-
| [[STS-58]] || 131
|-
| [[STS-61-A]] || 131
|-
| [[STS-63]] || 131
|-
| [[STS-73]] || 131
|-
| [[STS-76]] || 131
|-
| [[STS-78]] || 131
|-
| [[STS-81]] || 131
|-
| [[STS-89]] || 131
|-
| [[1. Saeimas frakcijas]] || 131
|-
| [[Iļģuciema sākumskola]] || 131
|-
| [[Starlink]] || 131
|-
| [[UTC+0]] || 131
|-
| [[Mežaparka sākumskola]] || 130
|-
| [[1950. gada F1 sezona]] || 130
|-
| [[3. Saeimas frakcijas]] || 130
|-
| [[Rīgas Imantas sākumskola]] || 130
|-
| [[Rīgas Sarkandaugavas sākumskola]] || 130
|-
| [[SKS 10. ekspedīcija]] || 130
|-
| [[SKS 12. ekspedīcija]] || 130
|-
| [[SKS 68. ekspedīcija]] || 130
|-
| [[STS-1]] || 130
|-
| [[STS-2]] || 130
|-
| [[STS-26]] || 130
|-
| [[STS-3]] || 130
|-
| [[STS-35]] || 130
|-
| [[STS-38]] || 130
|-
| [[STS-4]] || 130
|-
| [[STS-41]] || 130
|-
| [[STS-41-G]] || 130
|-
| [[STS-5]] || 130
|-
| [[STS-51-A]] || 130
|-
| [[STS-51-B]] || 130
|-
| [[STS-51-D]] || 130
|-
| [[STS-51-I]] || 130
|-
| [[STS-55]] || 130
|-
| [[STS-60]] || 130
|-
| [[STS-61]] || 130
|-
| [[STS-61-C]] || 130
|-
| [[STS-66]] || 130
|-
| [[STS-67]] || 130
|-
| [[STS-72]] || 130
|-
| [[STS-74]] || 130
|-
| [[STS-77]] || 130
|-
| [[STS-79]] || 130
|-
| [[STS-80]] || 130
|-
| [[STS-82]] || 130
|-
| [[STS-83]] || 130
|-
| [[STS-84]] || 130
|-
| [[STS-85]] || 130
|-
| [[STS-9]] || 130
|-
| [[STS-93]] || 130
|-
| [[STS-94]] || 130
|-
| [[Izpostīto apgabalu kongress un apvienotā savienība]] || 130
|-
| [[Richard H. Truly]] || 129
|-
| [[Ronald Ellwin Evans]] || 129
|-
| [[SKS 69. ekspedīcija]] || 129
|-
| [[SKS 70. ekspedīcija]] || 129
|-
| [[STS-27]] || 129
|-
| [[STS-28]] || 129
|-
| [[STS-29]] || 129
|-
| [[STS-30]] || 129
|-
| [[STS-32]] || 129
|-
| [[STS-33]] || 129
|-
| [[STS-36]] || 129
|-
| [[STS-37]] || 129
|-
| [[STS-39]] || 129
|-
| [[STS-40]] || 129
|-
| [[STS-41-C]] || 129
|-
| [[STS-43]] || 129
|-
| [[STS-44]] || 129
|-
| [[STS-45]] || 129
|-
| [[STS-46]] || 129
|-
| [[STS-47]] || 129
|-
| [[STS-48]] || 129
|-
| [[STS-50]] || 129
|-
| [[STS-51]] || 129
|-
| [[STS-51-C]] || 129
|-
| [[STS-51-F]] || 129
|-
| [[STS-51-G]] || 129
|-
| [[STS-51-J]] || 129
|-
| [[STS-52]] || 129
|-
| [[STS-53]] || 129
|-
| [[STS-54]] || 129
|-
| [[STS-56]] || 129
|-
| [[STS-59]] || 129
|-
| [[STS-61-B]] || 129
|-
| [[STS-62]] || 129
|-
| [[STS-64]] || 129
|-
| [[STS-65]] || 129
|-
| [[STS-68]] || 129
|-
| [[STS-69]] || 129
|-
| [[STS-70]] || 129
|-
| [[STS-75]] || 129
|-
| [[Charles Moss Duke]] || 129
|-
| [[Deke Slayton]] || 129
|-
| [[Vance D. Brand]] || 129
|-
| [[Ken Mattingly]] || 129
|-
| [[Kristīgo darba ļaužu savienība]] || 129
|-
| [[1953. gada F1 sezona]] || 129
|-
| [[Harrison Schmitt]] || 129
|-
| [[Jack R. Lousma]] || 129
|-
| [[James Irwin]] || 129
|-
| [[Joe Engle]] || 129
|-
| [[Joseph P. Kerwin]] || 129
|-
| [[Stuart Roosa]] || 129
|-
| [[USA-232]] || 129
|-
| [[Edward George Gibson]] || 129
|-
| [[Fred Haise]] || 129
|-
| [[Deivids Gross]] || 128
|-
| [[2. Saeimas deputāti]] || 128
|-
| [[UTC-3]] || 128
|-
| [[Kosmos-2473]] || 128
|-
| [[Māris Sprindžuks]] || 127
|-
| [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums]] || 127
|-
| [[Padomju Savienība 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 127
|-
| [[Ričards Teilors]] || 127
|-
| [[Džeks Steinbergers]] || 127
|-
| [[Kips Torns]] || 127
|-
| [[Latgales Tautas savienība]] || 127
|-
| [[USA-242]] || 126
|-
| [[1952. gada F1 sezona]] || 126
|-
| [[Nikolass Blūmbergēns]] || 126
|-
| [[Padomju Savienība 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 126
|-
| [[Kosmos-2486]] || 126
|-
| [[Programmatūras licence]] || 126
|-
| [[Edvards Pērsels]] || 126
|-
| [[Džeks Kilbijs]] || 125
|-
| [[Džordžs Smits]] || 125
|-
| [[Filips Andersons]] || 125
|-
| [[Bertrams Brokhauss]] || 125
|-
| [[Braians Džozefsons]] || 125
|-
| [[Isamu Akasaki]] || 125
|-
| [[Čārlzs Kao]] || 125
|-
| [[1. Saeimas deputāti]] || 125
|-
| [[Karls Aleksandrs Millers]] || 125
|-
| [[Krievu tautas partija]] || 125
|-
| [[Leo Esaki]] || 125
|-
| [[Martins Perls]] || 125
|-
| [[Martinuss Veltmans]] || 125
|-
| [[Masatoši Košiba]] || 124
|-
| [[Melvins Švarcs]] || 124
|-
| [[Mišels Majors]] || 124
|-
| [[Sinitiro Tomonaga]] || 124
|-
| [[Sjukuro Manabe]] || 124
|-
| [[Stīvens Ču]] || 124
|-
| [[Takaaki Kadzita]] || 124
|-
| [[Teodors Henšs]] || 124
|-
| [[Tosihide Masukava]] || 124
|-
| [[Berijs Berišs]] || 124
|-
| [[Bērtons Rihters]] || 124
|-
| [[Daniels Cui]] || 124
|-
| [[Dankans Haldeins]] || 124
|-
| [[Donalds Glēzers]] || 124
|-
| [[Donna Striklenda]] || 124
|-
| [[Džeimss Kronins]] || 124
|-
| [[Džons Maikls Kosterlics]] || 124
|-
| [[Džozefs Teilors]] || 124
|-
| [[Frenks Vilčeks]] || 124
|-
| [[Gerds Binnigs]] || 124
|-
| [[Nevils Mots]] || 124
|-
| [[3. Saeimas deputāti]] || 124
|-
| [[Hanss Dēmelts]] || 124
|-
| [[Johanness Georgs Bednorcs]] || 124
|-
| [[Joičiro Nambu]] || 124
|-
| [[Šeldons Glešovs]] || 124
|-
| [[Arturs Makdonalds]] || 124
|-
| [[Rainers Veiss]] || 124
|-
| [[Rasels Halss]] || 124
|-
| [[Roberts Hofštadters]] || 124
|-
| [[Roberts Laflins]] || 124
|-
| [[Viljams Filips]] || 124
|-
| [[Volfgangs Keterle]] || 124
|-
| [[Volfgangs Pauls]] || 124
|-
| [[Karlo Rubia]] || 124
|-
| [[Kenets Vilsons]] || 124
|-
| [[Kosmos-2487]] || 124
|-
| [[Kosmos-2492]] || 124
|-
| [[Kosmos-2493]] || 124
|-
| [[Kristīgi saimnieciskais bloks]] || 124
|-
| [[Karls Vīmans]] || 123
|-
| [[Klifords Šalls]] || 123
|-
| [[Klods Kohentannodji]] || 123
|-
| [[Heinrihs Rorers]] || 123
|-
| [[Henrijs Kendals]] || 123
|-
| [[Herberts Kroemers]] || 123
|-
| [[Hiroši Amano]] || 123
|-
| [[Bens Motelsons]] || 123
|-
| [[Deivids Dž. Tuless]] || 123
|-
| [[Deivids Moriss Lī]] || 123
|-
| [[Deivids Policers]] || 123
|-
| [[Didjē Kelozs]] || 123
|-
| [[Luijs Eižens Felikss Neēls]] || 123
|-
| [[Makoto Kobajasi]] || 123
|-
| [[Mihails Kameņeckis]] || 123
|-
| [[Džeimss Pīblss]] || 123
|-
| [[Džeroms Frīdmens]] || 123
|-
| [[Džons Hols]] || 123
|-
| [[Džons Meters]] || 123
|-
| [[Džons van Vlaks]] || 123
|-
| [[Džons Šrīfers]] || 123
|-
| [[Džordžs Smūts]] || 123
|-
| [[Entonijs Legets]] || 123
|-
| [[Ernsts Ruska]] || 123
|-
| [[Frederiks Reinss]] || 123
|-
| [[Frics Cērnike]] || 123
|-
| [[Gerardus Hofts]] || 123
|-
| [[Normans Remzijs]] || 123
|-
| [[Ogi Nilss Bors]] || 123
|-
| [[Pjērs Žils de Žēns]] || 123
|-
| [[Polikarps Kušs]] || 123
|-
| [[Viliss Lems]] || 123
|-
| [[Alfrēds Kastlers]] || 123
|-
| [[Andrea Geza]] || 123
|-
| [[Archive.is]] || 123
|-
| [[Ēriks Kornels]] || 123
|-
| [[Šudzi Nakamura]] || 123
|-
| [[Žerārs Murū]] || 123
|-
| [[Reimonds Deiviss]] || 123
|-
| [[Reinhards Gencels]] || 123
|-
| [[Rojs Globers]] || 123
|-
| [[Semjuels Džaodžuns Dins]] || 123
|-
| [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 122
|-
| [[Vals Fičs]] || 122
|-
| [[Abdulrazaks Gurna]] || 121
|-
| [[Arturs Eškins]] || 121
|-
| [[Duglass Osherofs]] || 121
|-
| [[Džordžio Parizi]] || 121
|-
| [[Klauss Hazelmans]] || 121
|-
| [[Horsts Stormers]] || 121
|-
| [[Juris Janeks]] || 121
|-
| [[Ligita Silaraupa]] || 120
|-
| [[1987. gada F1 sezona]] || 120
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palestīnā]] || 120
|-
| [[Vitālijs Aizbalts]] || 119
|-
| [[Ziedonis Rubezis]] || 119
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas ASV]] || 119
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā]] || 119
|-
| [[ASV 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 118
|-
| [[2019.—2020. gada NBA sezona]] || 118
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || 118
|-
| [[Gunārs Laicāns]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajos Arābu Emirātos]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Argentīnā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bahreinā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Beļģijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Dienvidkorejā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Filipīnās]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Grieķijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Indijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irākā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Irānā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Izraēlā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jamaikā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jemenā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jordānijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kambodžā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kanāda]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kazahstānā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiprā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kubā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Laosā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Libānā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mali]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Maltā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Marokā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mauritānijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Meksikā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Namībijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nepālā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nigērā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Nīderlandē]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Omānā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Panamā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Peru]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Saūda Arābijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Sīrijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Taizemē]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tanzānijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Tunisijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turcijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vjetnamā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Īrijā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ķīnā]] || 118
|-
| [[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Šveicē]] || 118
|-
| [[Vācija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 117
|-
| [[Didzis Zemmers]] || 117
|-
| [[Neoficiālās olimpiskās spēles]] || 117
|-
| [[Pēteris Hanka]] || 117
|-
| [[Hokejs 1924. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs]] || 117
|-
| [[Hokejs 1928. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs]] || 117
|-
| [[Hokejs 1920. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs]] || 116
|-
| [[Imants Valers]] || 116
|-
| [[Skaidrīte Pilāte]] || 116
|-
| [[Valentīns Grigorjevs]] || 116
|-
| [[Māris Ārbergs]] || 116
|-
| [[Aivars Dronka]] || 116
|-
| [[Aivars Volfs]] || 116
|-
| [[Elejas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Garkalnes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Gaujienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Neretas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Ogres pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Ogres rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Olaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Piltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Bauskas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Bauskas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Brocēnu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Brocēnu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Cesvaines pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Cesvaines rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Cēsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Cēsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Dagdas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Dagdas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Daugavpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Daugavpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Dobeles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Dobeles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Dundagas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Durbes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Grobiņas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Grīvas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Gulbenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Guntis Rozītis]] || 115
|-
| [[Ilūkstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Ilūkstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Jaunjelgavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Jaunjelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Jelgavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Juris Žūriņš]] || 115
|-
| [[Jēkabpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Ērgļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Ķeguma novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Ķeguma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Siguldas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Siguldas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Skrundas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Skrundas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Smiltenes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Smiltenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Stendes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Strenču pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Subates pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Talsu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Talsu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Tukuma novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Tukuma pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Tukuma rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Vaiņodes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Valdemārpils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Valkas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Valkas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Valmieras novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Valmieras rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Vangažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Varakļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Varakļānus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Ventspils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Viesītes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Viļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Viļānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Viļānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Vārkavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Zilupes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Zilupes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Preiļu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Preiļu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Preiļu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Priekules pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Priekules rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Priekuļu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Pāvilostas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Pļaviņu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Pļaviņu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Republikas pilsētas]] || 115
|-
| [[Riebiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Rucavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Rēzeknes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Rīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Rūjienas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Rūjienas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Sabiles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Salacgrīvas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Salaspils pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Saldus pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Saldus rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Saulkrastu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Saulkrastu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Sedas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Kandavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Kandavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Krustpils rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Krāslavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Krāslavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Kuldīgas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Kuldīgas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Kārsavas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Kārsavas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Laimis Šāvējs]] || 115
|-
| [[Abrenes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Ainažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Aizkraukles rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Aizputes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Aizputes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Aknīstes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Aknīstes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Alojas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Alsungas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Alūksnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Apes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Apes rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Auces pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Auces rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Augšdaugavas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Baldones rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Baložu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Lielvārdes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Liepājas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Limbažu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Limbažu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Lubānas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Ludzas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Ludzas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Līgatnes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Līvānu pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Līvānu rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Madonas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Madonas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Maltas rajona priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Mazsalacas pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums]] || 115
|-
| [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 114
|-
| [[Oskars Zīds]] || 114
|-
| [[. gada olimpisko spēļu medaļu tabula]] || 114
|-
| [[ASV 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 114
|-
| [[Aleksejs Burunovs]] || 114
|-
| [[Corvus-BC 3]] || 113
|-
| [[Dita Role]] || 113
|-
| [[Dzintra Hirša]] || 113
|-
| [[Galileo 22]] || 113
|-
| [[Visvaldis Skujiņš]] || 113
|-
| [[ASV 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 113
|-
| [[Roberts Jurķis]] || 113
|-
| [[Guntars Jirgensons]] || 112
|-
| [[Inese Krastiņa]] || 112
|-
| [[1953. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 112
|-
| [[USA-266]] || 112
|-
| [[USA-269]] || 112
|-
| [[USA-270]] || 112
|-
| [[USA-271]] || 112
|-
| [[USA-272]] || 112
|-
| [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 112
|-
| [[Andrejs Aleksejevs]] || 112
|-
| [[ASV 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111
|-
| [[Anita Kalniņa]] || 111
|-
| [[Austrumvācija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 111
|-
| [[Mihails Pietkevičs]] || 111
|-
| [[Pēteris Ontužāns]] || 111
|-
| [[Elita Šņepste]] || 111
|-
| [[1937. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 111
|-
| [[1985. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[1986. gada F1 sezona]] || 111
|-
| [[Ināra Ostrovska]] || 111
|-
| [[Viesturs Šiliņš]] || 111
|-
| [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 110
|-
| [[ASV 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 110
|-
| [[Aina Verze]] || 110
|-
| [[Lielbritānija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 110
|-
| [[1947. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 110
|-
| [[1954. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 110
|-
| [[1984. gada F1 sezona]] || 110
|-
| [[Pēteris Kalniņš (politiķis)]] || 110
|-
| [[Futbols 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 110
|-
| [[Sārnates purvs]] || 110
|-
| [[USA-248]] || 110
|-
| [[USA-250]] || 110
|-
| [[USA-251]] || 110
|-
| [[USA-252]] || 110
|-
| [[USA-253]] || 110
|-
| [[USA-254]] || 110
|-
| [[USA-255]] || 110
|-
| [[USA-256]] || 110
|-
| [[USA-257]] || 110
|-
| [[USA-258]] || 110
|-
| [[USA-259]] || 110
|-
| [[Māra Ceriņa]] || 110
|-
| [[Jānis Vētra]] || 110
|-
| [[1931. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 109
|-
| [[1951. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 109
|-
| [[1955. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 109
|-
| [[1981. gada F1 sezona]] || 109
|-
| [[Jānis Čevers]] || 109
|-
| [[Olimpiskā harta]] || 108
|-
| [[Osvalds Zvejsalnieks]] || 108
|-
| [[ASV 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 108
|-
| [[ASV 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 108
|-
| [[ASV 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 108
|-
| [[Šveice 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 108
|-
| [[1934. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 108
|-
| [[1950. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 108
|-
| [[1982. gada F1 sezona]] || 108
|-
| [[Jānis Leja]] || 108
|-
| [[Silabebru ezers]] || 108
|-
| [[Tumes meži]] || 108
|-
| [[Slapjo salu purvs]] || 107
|-
| [[Vadaiņu purvs]] || 107
|-
| [[Viola Lāzo]] || 107
|-
| [[Viskūžu sala]] || 107
|-
| [[Boriss Rastopirkins]] || 107
|-
| [[Dibināta]] || 107
|-
| [[Normunds Rudevičs]] || 107
|-
| [[Norvēģija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 107
|-
| [[Aivars Tiesnesis]] || 107
|-
| [[Astrīda Mūrniece]] || 107
|-
| [[1978. gada F1 sezona]] || 107
|-
| [[Sedas purvs]] || 107
|-
| [[Meldru iela (Rīga)]] || 107
|-
| [[Mežole]] || 107
|-
| [[Guntis Dambergs]] || 107
|-
| [[Helmuts Čibulis]] || 107
|-
| [[Imants Stirāns]] || 107
|-
| [[Jāzeps Šņepsts]] || 107
|-
| [[Helēna Soldatjonoka]] || 106
|-
| [[Huanjing 1C]] || 106
|-
| [[Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 106
|-
| [[Jēkabs Sproģis]] || 106
|-
| [[Ņina Savčenko]] || 106
|-
| [[CINEMA 1]] || 106
|-
| [[CP5]] || 106
|-
| [[CSSWE]] || 106
|-
| [[CXBN]] || 106
|-
| [[Dzelves-Kroņa purvs]] || 106
|-
| [[Sitas un Pededzes paliene]] || 106
|-
| [[Tadeušs Ketlers]] || 106
|-
| [[TechEdSat]] || 106
|-
| [[Tianlian 1C]] || 106
|-
| [[Vanda Kezika]] || 106
|-
| [[We-Wish]] || 106
|-
| [[Xinyan 1]] || 106
|-
| [[Yaogan 16A]] || 106
|-
| [[Yaogan 16B]] || 106
|-
| [[Yaogan 16C]] || 106
|-
| [[Zhongxing 12]] || 106
|-
| [[Zodānu purvs]] || 106
|-
| [[1976. gada F1 sezona]] || 106
|-
| [[1977. gada F1 sezona]] || 106
|-
| [[1983. gada F1 sezona]] || 106
|-
| [[2016. gada F1 sezona]] || 106
|-
| [[Mārtiņš Emsiņš]] || 106
|-
| [[Niwaka]] || 106
|-
| [[Ozolkalni (dabas liegums)]] || 106
|-
| [[Palmira Lāce]] || 106
|-
| [[Pelēču ezera purvs]] || 106
|-
| [[Pluču tīrelis]] || 106
|-
| [[AeroCube 4]] || 106
|-
| [[AeroCube 4.5A]] || 106
|-
| [[AeroCube 4.5B]] || 106
|-
| [[Aivars Boja]] || 106
|-
| [[Arnis Razminovičs]] || 106
|-
| [[Kaspars Riekstiņš]] || 106
|-
| [[Kaļķupes ieleja]] || 106
|-
| [[Klešniku purvs]] || 106
|-
| [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs]] || 106
|-
| [[Linezers (dabas liegums)]] || 106
|-
| [[Lībiešu kultūra]] || 106
|-
| [[Mežmalas iela (Rīga)]] || 106
|-
| [[MiR (pavadonis)]] || 106
|-
| [[Raiko]] || 106
|-
| [[Raitis Vītoliņš]] || 106
|-
| [[Rauza (dabas liegums)]] || 106
|-
| [[Re (satellite)]] || 106
|-
| [[Rišards Labanovskis]] || 106
|-
| [[Shijian 9A]] || 106
|-
| [[Shijian 9B]] || 106
|-
| [[ExactView-1]] || 106
|-
| [[F-1 (pavadonis)]] || 106
|-
| [[Fengniao 1A]] || 106
|-
| [[Fengniao 1B]] || 106
|-
| [[Futbols 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 106
|-
| [[Futbols 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 106
|-
| [[Dūņezers (dabas liegums)]] || 105
|-
| [[Futbols 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 105
|-
| [[Futbols 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 105
|-
| [[Futbols 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 105
|-
| [[Palšu purvs]] || 105
|-
| [[Pelcīšu purvs]] || 105
|-
| [[Pildas ezers (dabas liegums)]] || 105
|-
| [[Platenes purvs]] || 105
|-
| [[Plieņciema kāpa]] || 105
|-
| [[Pokratas ezers]] || 105
|-
| [[Bardinska ezers (dabas liegums)]] || 105
|-
| [[Daiķu īvju audze]] || 105
|-
| [[Dubnas paliene]] || 105
|-
| [[Durbes ezera pļavas]] || 105
|-
| [[Grebļukalns]] || 105
|-
| [[Gruzdovas meži]] || 105
|-
| [[Gulbju un Platpirovas purvs]] || 105
|-
| [[Ilziņa ezers (dabas liegums)]] || 105
|-
| [[Jaunanna (dabas liegums)]] || 105
|-
| [[Jašas-Bicānu ezers]] || 105
|-
| [[Jānis Ābele]] || 105
|-
| [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs]] || 105
|-
| [[Čertoka ezers (Valnezers)]] || 105
|-
| [[Ģipka (dabas liegums)]] || 105
|-
| [[Šepka (dabas liegums)]] || 105
|-
| [[Skujines ezers]] || 105
|-
| [[Sloku purvs]] || 105
|-
| [[Sproģi (dabas liegums)]] || 105
|-
| [[Tors (supervaronis)]] || 105
|-
| [[USA-260]] || 105
|-
| [[USA-262]] || 105
|-
| [[USA-265]] || 105
|-
| [[Vecdaugava (dabas liegums)]] || 105
|-
| [[Vitrupes ieleja]] || 105
|-
| [[Vāveres ezers (dabas liegums)]] || 105
|-
| [[Zušu–Staiņu sēravoti]] || 105
|-
| [[Programmatūras izstrādātājs]] || 105
|-
| [[Riesta-Džūkstenes purvs]] || 105
|-
| [[Rukšu purvs]] || 105
|-
| [[Rūjas paliene]] || 105
|-
| [[Seržu tīrelis]] || 105
|-
| [[Kadiķu nora]] || 105
|-
| [[Kinkausku meži]] || 105
|-
| [[Klagatu purvs]] || 105
|-
| [[Kāla ezera salas]] || 105
|-
| [[Kārķu purvs]] || 105
|-
| [[Launkalne (dabas liegums)]] || 105
|-
| [[Lielais un Pemmes purvs]] || 105
|-
| [[Matkules meži]] || 105
|-
| [[Medumu ezera salas]] || 105
|-
| [[Melnupes meži]] || 105
|-
| [[Mežotnes iela (Rīga)]] || 105
|-
| [[Mugurves pļavas (dabas liegums)]] || 105
|-
| [[Laugas purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Lepuru purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Lielais mārku purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Lielais purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Lielpurvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Liepnas niedrāji]] || 104
|-
| [[Lionas metropole]] || 104
|-
| [[Lāču purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Līvbērzes liekņa]] || 104
|-
| [[Maizezers (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Manģenes meži]] || 104
|-
| [[Mazzalvītes purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Melnais purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Melnsalas purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Melīdas iela (Rīga)]] || 104
|-
| [[Skrundas zivju dīķi]] || 104
|-
| [[Sofikalna meži]] || 104
|-
| [[Spinduļu meži]] || 104
|-
| [[Spuļģu purvs]] || 104
|-
| [[Starinas mežs]] || 104
|-
| [[Taurīšu ezers (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Tebras ozolu meži]] || 104
|-
| [[Tetersalas purvs]] || 104
|-
| [[Tāšu ezers (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Tīreļu purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Tīrās sūnas purvs]] || 104
|-
| [[Tīšezers (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Burgas pļavas (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Buļļezers (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Būšnieku ezera krasts]] || 104
|-
| [[Cieceres ezera salas]] || 104
|-
| [[Cilvēku uzskaitījums, kuri atklājuši Olimpiskās spēles]] || 104
|-
| [[Dimantu mežs]] || 104
|-
| [[Draugolis (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Druviņu tīrelis (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Dvietes dumbrāji]] || 104
|-
| [[Dzilnas dumbrāji]] || 104
|-
| [[Dziļezers un Riebezers]] || 104
|-
| [[Dēliņkalns (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Dūres mežs]] || 104
|-
| [[Dūņezera purvs]] || 104
|-
| [[Ellītes purvs]] || 104
|-
| [[Futbols 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 104
|-
| [[Gaiļu kalns (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Gaiņu purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Gargrodes purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Gaujienas priedes]] || 104
|-
| [[Gaviezes āmuļi]] || 104
|-
| [[Glušonkas purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Mētru mežs]] || 104
|-
| [[Nagļu un Ansiņu purvs]] || 104
|-
| [[Niedrāju–Pilkas purvs]] || 104
|-
| [[Nīcas īvju audze]] || 104
|-
| [[Nīgrandes meži]] || 104
|-
| [[Ojatu ezers (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Oleru purvs]] || 104
|-
| [[Orlovas (Ērgļu) purvs]] || 104
|-
| [[Paltupes meži]] || 104
|-
| [[Pašulienes mežs]] || 104
|-
| [[Piešdanga]] || 104
|-
| [[Popes zāļu purvs]] || 104
|-
| [[Posolnīca (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[1973. gada F1 sezona]] || 104
|-
| [[1974. gada F1 sezona]] || 104
|-
| [[1979. gada F1 sezona]] || 104
|-
| [[1980. gada F1 sezona]] || 104
|-
| [[Gudenieki (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Ilgas (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Istras ezers (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs]] || 104
|-
| [[Ječu purvs]] || 104
|-
| [[Jumurdas ezers (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Ģipkas lankas]] || 104
|-
| [[Īslīce (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Ķirbas purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Ļubasts]] || 104
|-
| [[Švēriņu purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[ASV 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 104
|-
| [[Aizdumbles purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Ašenieku purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Purgaiļu purvs]] || 104
|-
| [[Puzes smilšu krupja atradne]] || 104
|-
| [[Pāces pļavas]] || 104
|-
| [[Pāvilostas pelēkā kāpa]] || 104
|-
| [[Raudas meži]] || 104
|-
| [[Rucavas īvju audze]] || 104
|-
| [[Rušonu ezera salas]] || 104
|-
| [[Sakas grīņi]] || 104
|-
| [[Ungurpils meži]] || 104
|-
| [[Virguļicas meži]] || 104
|-
| [[Vjadas meži]] || 104
|-
| [[Vērenes gobu un vīksnu audze]] || 104
|-
| [[Vērenes purvi]] || 104
|-
| [[Zepu mežs]] || 104
|-
| [[Zilaiskalns (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Kadājs]] || 104
|-
| [[Kaigu purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Kapu ezers (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Karateri]] || 104
|-
| [[Katlešu meži]] || 104
|-
| [[Klaucānu un Priekulānu ezers]] || 104
|-
| [[Klintaine (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Klāņu purvs (dabas liegums)]] || 104
|-
| [[Krapas gārša]] || 104
|-
| [[Krojas meži]] || 104
|-
| [[Kupravas liepu audze]] || 104
|-
| [[Lapiņu ezers]] || 104
|-
| [[Krievijas Olimpiskā komiteja 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Laionels Berimors]] || 103
|-
| [[Dopings Olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Sieviešu dalība olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Supes purvs (dabas liegums)]] || 103
|-
| [[1970. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[1975. gada F1 sezona]] || 103
|-
| [[Futbols 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Futbols 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Futbols 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Futbols 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Futbols 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Futbols 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Futbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Nāves gadījumi Olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Olimpiskais diploms]] || 103
|-
| [[Olimpisko lāpu stafešu uzskaitījums]] || 103
|-
| [[Olimpisko lāpu talismanu uzskaitījums]] || 103
|-
| [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Otrajā pasaules karā]] || 103
|-
| [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums, kuri nogalināti Pirmajā Pasaules karā]] || 103
|-
| [[Olimpisko spēļu ceremonija]] || 103
|-
| [[Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēle]] || 103
|-
| [[Olimpisko spēļu skandālu un strīdu uzskaitījums]] || 103
|-
| [[Olimpisko spēļu videospēles]] || 103
|-
| [[Olimpisko vietu saraksts]] || 103
|-
| [[Vācija olimpiskajās spēlēs]] || 103
|-
| [[Programmatūras veidi]] || 103
|-
| [[Futbols 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 102
|-
| [[Futbols 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 102
|-
| [[Futbols 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 102
|-
| [[Johan Cruijff Schaal]] || 102
|-
| [[Jānis Ozols (politiķis)]] || 102
|-
| [[1932. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 102
|-
| [[1936. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 102
|-
| [[1948. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 102
|-
| [[1952. gada Pasaules čempionāts hokejā]] || 102
|-
| [[1972. gada F1 sezona]] || 102
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 102
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102
|-
| [[2011. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 102
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102
|-
| [[2012. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 102
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102
|-
| [[2013. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102
|-
| [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || 102
|-
| [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102
|-
| [[2014. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102
|-
| [[2015. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102
|-
| [[2016. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija]] || 102
|-
| [[2017. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102
|-
| [[2018. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || 102
|-
| [[2023. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]] || 102
|-
| [[Teija]] || 102
|-
| [[USA-203]] || 102
|-
| [[USA-205]] || 102
|-
| [[USA-206]] || 102
|-
| [[USA-207]] || 102
|-
| [[USA-208]] || 102
|-
| [[USA-209]] || 102
|-
| [[USA-274]] || 102
|-
| [[USA-275]] || 102
|-
| [[USA-276]] || 102
|-
| [[USA-278]] || 102
|-
| [[USA-279]] || 102
|-
| [[USA-296]] || 102
|-
| [[USA-297]] || 102
|-
| [[Uzbekistāna olimpiskajās spēlēs]] || 102
|-
| [[ASV 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 101
|-
| [[Airu iela (Rīga)]] || 101
|-
| [[Albatrosu iela (Rīga)]] || 101
|-
| [[BST]] || 101
|-
| [[Likvidēta]] || 101
|-
| [[Futbols 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 101
|-
| [[Izteka]] || 101
|-
| [[USA-213]] || 101
|-
| [[USA-216]] || 101
|-
| [[USA-217]] || 101
|-
| [[USA-221]] || 101
|-
| [[USA-222]] || 101
|-
| [[USA-228]] || 101
|-
| [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 100
|-
| [[Ābeļu iela (Rīga)]] || 100
|-
| [[Kosmos-2450]] || 100
|-
| [[Kosmos-2454]] || 100
|-
| [[Kosmos-2455]] || 100
|-
| [[Kosmos-2502]] || 100
|-
| [[Aizvēja iela (Rīga)]] || 100
|-
| [[Mazā Jauniela]] || 100
|-
| [[Metilfenidāts]] || 100
|-
| [[Mākoņu iela (Rīga)]] || 100
|-
| [[1969. gada F1 sezona]] || 100
|-
| [[Roberts Dilba]] || 100
|-
| [[Futbols 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] || 100
|-
| [[Nebenzodiazepīni]] || 100
|-
| [[Padomju Savienība 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 100
|-
| [[Olanzapīns]] || 99
|-
| [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs]] || 99
|-
| [[Prometazīns]] || 99
|-
| [[Risperidons]] || 99
|-
| [[Robežupe (Daugavas pieteka)]] || 99
|-
| [[Ālantu iela (Rīga)]] || 99
|-
| [[Kosmos-2463]] || 99
|-
| [[Kosmos-2469]] || 99
|-
| [[1967. gada F1 sezona]] || 99
|-
| [[1971. gada F1 sezona]] || 99
|-
| [[2015. gada F1 sezona]] || 99
|-
| [[6. Saeimas frakcijas]] || 99
|-
| [[Aizvaru iela (Rīga)]] || 99
|-
| [[Arcade]] || 99
|-
| [[Augstrozes iela (Rīga)]] || 99
|-
| [[Austrumvācija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 99
|-
| [[Lorazepāms]] || 99
|-
| [[Malēju iela (Rīga)]] || 99
|-
| [[Mazā Pils iela (Rīga)]] || 99
|-
| [[Šaltupe]] || 99
|-
| [[Greiva]] || 98
|-
| [[Hidrokodons]] || 98
|-
| [[Juris Kaksītis]] || 98
|-
| [[Jāņupīte (Daugavas pieteka)]] || 98
|-
| [[Admirāļu iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Agomelatīns]] || 98
|-
| [[Akadēmijas laukums (Rīga)]] || 98
|-
| [[Akotu iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Andromedas gatve]] || 98
|-
| [[Aplokciema iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Apogu iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Arekolīns]] || 98
|-
| [[Aripiprazols]] || 98
|-
| [[Aronas iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Aroniju iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Asteres iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Atipiskie neiroleptiķi]] || 98
|-
| [[Attekas iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Auduma iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Austrālija olimpiskajās spēlēs]] || 98
|-
| [[Buprenorfīns]] || 98
|-
| [[Bupropions]] || 98
|-
| [[Ceļa Daugava]] || 98
|-
| [[Dekstropropoksifēns]] || 98
|-
| [[Mārtiņš Virsis]] || 98
|-
| [[Mērnieku iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Mūku iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Psihotropais krupis]] || 98
|-
| [[Serotonīna-noradrenalīna atpakaļsaistīšanās inhibitori]] || 98
|-
| [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums]] || 98
|-
| [[2019. gada F1 sezona]] || 98
|-
| [[Ungārija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 98
|-
| [[Ādažu iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Āmu iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Kanāda 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 98
|-
| [[Kapteiņu iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Kirgizstāna olimpiskajās spēlēs]] || 98
|-
| [[Kratom]] || 98
|-
| [[Fluoksetīns]] || 98
|-
| [[Flupentiksols]] || 98
|-
| [[MDEA]] || 98
|-
| [[Marku upīte]] || 98
|-
| [[Martas Rinkas iela]] || 98
|-
| [[Miglas iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Munda]] || 98
|-
| [[Murdu iela (Rīga)]] || 98
|-
| [[Skujupīte (Daugavas pieteka)]] || 98
|-
| [[Tetracikliskie antidepresanti]] || 98
|-
| [[Tipiskie neiroleptiķi]] || 98
|-
| [[Tramadols]] || 98
|-
| [[Tricikliskie antidepresanti]] || 98
|-
| [[Silupe (Daugavas pieteka)]] || 97
|-
| [[Solodka]] || 97
|-
| [[Tadžikistāna olimpiskajās spēlēs]] || 97
|-
| [[Turkmenistāna olimpiskajās spēlēs]] || 97
|-
| [[Zviedrija olimpiskajās spēlēs]] || 97
|-
| [[Ādama iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Āķa iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Āžu iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Aboras iela]] || 97
|-
| [[Abulas iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Abzas iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Acāliju iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Aizsprosta iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Aknīstes iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Andreja iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Andrejostas iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Apakšgrāvja iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Apļa iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Arāju iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Arēnas iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Asnu iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Asotes iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Atis Sausnītis]] || 97
|-
| [[Atlasa iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Atvaru iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Atzaru iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Audupes iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Augstienes iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Auklu iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Aveņu iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Aļģu iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[1958. gada F1 sezona]] || 97
|-
| [[1966. gada F1 sezona]] || 97
|-
| [[1968. gada F1 sezona]] || 97
|-
| [[Mārsila iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Mēmeles iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Mūkupurva iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Norvēģija olimpiskajās spēlēs]] || 97
|-
| [[Nīderlande olimpiskajās spēlēs]] || 97
|-
| [[Puntouka]] || 97
|-
| [[Maltuves iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Mangaļsalas iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Mazā Bezdelīgu iela]] || 97
|-
| [[Mazā Ozolu iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Mazā Peitavas iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Mazā Rencēnu iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Mazā Skolas iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Meirānu iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Mežezera iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Misas iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Modris Plāte]] || 97
|-
| [[Mores iela (Rīga)]] || 97
|-
| [[Muravku upīte]] || 97
|-
| [[Džudo olimpiskajās spēlēs]] || 97
|-
| [[Eiženija Aldermane]] || 97
|-
| [[Kozupe (Daugavas pieteka)]] || 97
|-
| [[Krutovka]] || 97
|-
| [[Šaušana olimpiskajās spēlēs]] || 97
|-
| [[Čerņija]] || 96
|-
| [[Ķīna olimpiskajās spēlēs]] || 96
|-
| [[Ķīsums]] || 96
|-
| [[Ļipka]] || 96
|-
| [[Šveice olimpiskajās spēlēs]] || 96
|-
| [[Mīkleņu iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Osinovka (Daugavas pieteka)]] || 96
|-
| [[Piešupīte]] || 96
|-
| [[Plēšupīte]] || 96
|-
| [[Silupeite]] || 96
|-
| [[Spānija olimpiskajās spēlēs]] || 96
|-
| [[Varnaviču strauts]] || 96
|-
| [[Viktors Stikuts]] || 96
|-
| [[Vilbaudīte]] || 96
|-
| [[Yaogan 12]] || 96
|-
| [[Yaogan 13]] || 96
|-
| [[Zīmeļa]] || 96
|-
| [[1962. gada F1 sezona]] || 96
|-
| [[Jaunušānu upe]] || 96
|-
| [[Afeldu iela]] || 96
|-
| [[Apakšģints]] || 96
|-
| [[Armērijas iela]] || 96
|-
| [[Austrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 96
|-
| [[Kandavas iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Kaupreite]] || 96
|-
| [[Kopvērtējums Giro d'Italia]] || 96
|-
| [[Lokstene]] || 96
|-
| [[Madaru iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Mailes iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Mailīšu iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Makšķernieku iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Malkas iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Maltupīte]] || 96
|-
| [[Marjanovka]] || 96
|-
| [[Mazurgas iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Mazā Loka iela]] || 96
|-
| [[Mazā Piena iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Mazā Vējzaķsala (Rīga)]] || 96
|-
| [[Medzes iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Melderu iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Mencu iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Mergupes iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Meļņička]] || 96
|-
| [[Mežapurva iela]] || 96
|-
| [[Mežnoras iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Mežrozīšu iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Mežvidu iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Mežāres iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Mihaila Tāla iela]] || 96
|-
| [[Molčanovka]] || 96
|-
| [[Murmastienes iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Māllēpju iela (Rīga)]] || 96
|-
| [[Rietumvācija olimpiskajās spēlēs]] || 96
|-
| [[Rēvelīte]] || 96
|-
| [[Rīterupīte]] || 96
|-
| [[Salaka grāvis]] || 96
|-
| [[ELISA-1]] || 95
|-
| [[ELISA-2]] || 95
|-
| [[ELISA-3]] || 95
|-
| [[ELISA-4]] || 95
|-
| [[Edusat]] || 95
|-
| [[Elmārs Zelgalvis]] || 95
|-
| [[Florupīte]] || 95
|-
| [[Globalstar M080]] || 95
|-
| [[Globalstar M081]] || 95
|-
| [[Globalstar M082]] || 95
|-
| [[Globalstar M083]] || 95
|-
| [[Globalstar M084]] || 95
|-
| [[Globalstar M085]] || 95
|-
| [[Globalstar M086]] || 95
|-
| [[Globalstar M088]] || 95
|-
| [[Globalstar M089]] || 95
|-
| [[Globalstar M090]] || 95
|-
| [[Globalstar M091]] || 95
|-
| [[Globalstar M092]] || 95
|-
| [[Gumerts]] || 95
|-
| [[Haiyang 2A]] || 95
|-
| [[IGS Optical 4]] || 95
|-
| [[IGS Radar-3]] || 95
|-
| [[Jānis Kalviņš]] || 95
|-
| [[Jānis Mauliņš]] || 95
|-
| [[Jānis Rāzna]] || 95
|-
| [[Bondaru grāvis]] || 95
|-
| [[Chuangxin 1-03]] || 95
|-
| [[Coupe de la Ligue]] || 95
|-
| [[DICE 1]] || 95
|-
| [[DICE 2]] || 95
|-
| [[Dienvidkoreja olimpiskajās spēlēs]] || 95
|-
| [[Dzeņu grāvis]] || 95
|-
| [[Šereņa]] || 95
|-
| [[Šumanu strauts]] || 95
|-
| [[Normunds Pēterkops]] || 95
|-
| [[Podraudze]] || 95
|-
| [[Polija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 95
|-
| [[Pomazina]] || 95
|-
| [[1959. gada F1 sezona]] || 95
|-
| [[1963. gada F1 sezona]] || 95
|-
| [[1964. gada F1 sezona]] || 95
|-
| [[1965. gada F1 sezona]] || 95
|-
| [[Svens Trommlers]] || 95
|-
| [[Talkaņa]] || 95
|-
| [[Teļu grāvis]] || 95
|-
| [[Tian Lian-1-02]] || 95
|-
| [[Tianxun 1]] || 95
|-
| [[Vecpils grāvis]] || 95
|-
| [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 95
|-
| [[Viktors Dinēvičs]] || 95
|-
| [[ZhongXing-1A]] || 95
|-
| [[Zhongxing-10]] || 95
|-
| [[Zveņģupīte]] || 95
|-
| [[Rasat]] || 95
|-
| [[Remte (upe)]] || 95
|-
| [[SJ-11-04]] || 95
|-
| [[SORTIE]] || 95
|-
| [[Shijian 11-02]] || 95
|-
| [[Shijian 11-03]] || 95
|-
| [[Shiyan 4]] || 95
|-
| [[Kosines grāvis]] || 95
|-
| [[Koņuša grāvis]] || 95
|-
| [[Lapsu strauts]] || 95
|-
| [[AprizeSat-5]] || 95
|-
| [[AprizeSat-6]] || 95
|-
| [[Auseika (upe)]] || 95
|-
| [[BPA-2]] || 95
|-
| [[Lazaretnaja]] || 95
|-
| [[Leonards Tenis]] || 95
|-
| [[Longa]] || 95
|-
| [[M-Cubed]] || 95
|-
| [[Majoru iela]] || 95
|-
| [[Mazā Berģu iela]] || 95
|-
| [[Mazā Jaunavu iela]] || 95
|-
| [[Mazā Kleistu]] || 95
|-
| [[Mazā Klijānu iela]] || 95
|-
| [[Melnupīte (Daugavas pieteka)]] || 95
|-
| [[Meniķu iela]] || 95
|-
| [[Mežtaku iela (Rīga)]] || 95
|-
| [[Mogiļnij ručej]] || 95
|-
| [[Monētu iela]] || 95
|-
| [[Somija olimpiskajās spēlēs]] || 94
|-
| [[Trophée des Champions]] || 94
|-
| [[Edmunds Grīnbergs]] || 94
|-
| [[Gunta Gannusa]] || 94
|-
| [[Imants Liepa]] || 94
|-
| [[Iridium-NEXT 167]] || 94
|-
| [[Japāna olimpiskajās spēlēs]] || 94
|-
| [[Jānis Kazāks]] || 94
|-
| [[1961. gada F1 sezona]] || 94
|-
| [[Andris Liepiņš]] || 94
|-
| [[Ungārija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 94
|-
| [[Visvaldis Varnesis Klīve]] || 94
|-
| [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 94
|-
| [[Kauguru iela (Rīga)]] || 94
|-
| [[Kārlis Jūlijs Druva]] || 93
|-
| [[Ķīna 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 93
|-
| [[Žanis Holšteins]] || 93
|-
| [[Modris Goba]] || 93
|-
| [[Spulgas iela (Rīga)]] || 93
|-
| [[Stūrmaņu iela (Rīga)]] || 93
|-
| [[Edgars Bāns]] || 93
|-
| [[Francija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 93
|-
| [[Gundars Kleinbergs]] || 93
|-
| [[Itālija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 93
|-
| [[Jānis Karpovičs]] || 93
|-
| [[Uldis Veldre]] || 93
|-
| [[Vācijas apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs]] || 93
|-
| [[Alfrēds Ločmelis]] || 93
|-
| [[Alfrēds Žīgurs]] || 93
|-
| [[Anatolijs Tučs]] || 93
|-
| [[Andrejs Kozlovs]] || 93
|-
| [[Andrejs Siliņš]] || 93
|-
| [[Māris Rudzītis (politiķis)]] || 93
|-
| [[Pēteris Keišs]] || 93
|-
| [[Raitis Apalups]] || 93
|-
| [[Rudīte Leitena]] || 93
|-
| [[CubeBug-1]] || 92
|-
| [[Dienvidāfrika olimpiskajās spēlēs]] || 92
|-
| [[Krūzes iela (Rīga)]] || 92
|-
| [[Lainis Kamaldiņš]] || 92
|-
| [[Luksemburga olimpiskajās spēlēs]] || 92
|-
| [[Modris Spuģis]] || 92
|-
| [[Sēlpils iela (Rīga)]] || 92
|-
| [[USA-288]] || 92
|-
| [[Vadims Faļkovs]] || 92
|-
| [[Viesturs Pauls Karnups]] || 92
|-
| [[Zviedrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 92
|-
| [[Gunārs Resnais]] || 92
|-
| [[Ilmārs Dāliņš]] || 92
|-
| [[Irēna Folkmane]] || 92
|-
| [[Jaunzēlande olimpiskajās spēlēs]] || 92
|-
| [[Austrumvācija olimpiskajās spēlēs]] || 92
|-
| [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 92
|-
| [[5. Saeimas deputāti]] || 91
|-
| [[ALICE (PAVADONIS)]] || 91
|-
| [[ASV 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 91
|-
| [[AeroCube 5A]] || 91
|-
| [[AeroCube 5B]] || 91
|-
| [[Alexander (pavadonis)]] || 91
|-
| [[Andris Glāzītis]] || 91
|-
| [[Andris Grots]] || 91
|-
| [[Andris Rozentāls]] || 91
|-
| [[Anita Stankēviča]] || 91
|-
| [[AprizeSat-7]] || 91
|-
| [[AprizeSat-8]] || 91
|-
| [[Ardusat-1]] || 91
|-
| [[Ardusat-X]] || 91
|-
| [[Asmens]] || 91
|-
| [[Austrālāzija olimpiskajās spēlēs]] || 91
|-
| [[BPA-3]] || 91
|-
| [[M-Cubed-2]] || 91
|-
| [[BeakerSat-1]] || 91
|-
| [[BeeSat-2]] || 91
|-
| [[BeeSat-3]] || 91
|-
| [[Bell (pavadonis)]] || 91
|-
| [[Black Knight 1]] || 91
|-
| [[CAPE-2]] || 91
|-
| [[COPPER]] || 91
|-
| [[CUNYSAT-1]] || 91
|-
| [[CUSat-1]] || 91
|-
| [[ChargerSat-1]] || 91
|-
| [[Chuang Xin 3]] || 91
|-
| [[CubeBug-2]] || 91
|-
| [[DANDE]] || 91
|-
| [[Delfi-n3Xt]] || 91
|-
| [[Dove 1]] || 91
|-
| [[Dove 2]] || 91
|-
| [[Dove 3]] || 91
|-
| [[Dove 4]] || 91
|-
| [[DragonSat-1]] || 91
|-
| [[DubaiSat-2]] || 91
|-
| [[Prometheus 1A]] || 91
|-
| [[Prometheus 1B]] || 91
|-
| [[Prometheus 2A]] || 91
|-
| [[Prometheus 2B]] || 91
|-
| [[Prometheus 3A]] || 91
|-
| [[Prometheus 3B]] || 91
|-
| [[Prometheus 4A]] || 91
|-
| [[Prometheus 4B]] || 91
|-
| [[QBScout-1]] || 91
|-
| [[Raimonds Jonītis]] || 91
|-
| [[Roberts Hartvigs]] || 91
|-
| [[SENSE-A]] || 91
|-
| [[SENSE-B]] || 91
|-
| [[SMDC-ONE 2.3]] || 91
|-
| [[SMDC-ONE 2.4]] || 91
|-
| [[SNaP]] || 91
|-
| [[SOMP]] || 91
|-
| [[STPSat-3]] || 91
|-
| [[STSAT-3]] || 91
|-
| [[SWARM A]] || 91
|-
| [[SWARM B]] || 91
|-
| [[SWARM C]] || 91
|-
| [[Shijian 11-05]] || 91
|-
| [[Shijian 15]] || 91
|-
| [[Shijian 16]] || 91
|-
| [[Shiyan 5]] || 91
|-
| [[Shiyan 7]] || 91
|-
| [[FIREBIRD-A]] || 91
|-
| [[FIREBIRD-B]] || 91
|-
| [[FUNCube-1]] || 91
|-
| [[Fengyun 3C]] || 91
|-
| [[Filipīnas olimpiskajās spēlēs]] || 91
|-
| [[Firefly (pavadonis)]] || 91
|-
| [[First-MOVE]] || 91
|-
| [[GOMX-1]] || 91
|-
| [[Gaofen 1]] || 91
|-
| [[Gaļina Fjodorova]] || 91
|-
| [[Globalstar M078]] || 91
|-
| [[Globalstar M087]] || 91
|-
| [[Globalstar M093]] || 91
|-
| [[Globalstar M094]] || 91
|-
| [[Globalstar M095]] || 91
|-
| [[Globalstar M096]] || 91
|-
| [[$50SAT]] || 91
|-
| [[KHUSat-1]] || 91
|-
| [[KHUSat-2]] || 91
|-
| [[Kuaizhou 1]] || 91
|-
| [[Kursīšu iela (Rīga)]] || 91
|-
| [[KySat-2]] || 91
|-
| [[Kārlis Jurkovskis]] || 91
|-
| [[Ķīnas Taipeja olimpiskajās spēlēs]] || 91
|-
| [[Šveice 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 91
|-
| [[Graham (pavadonis)]] || 91
|-
| [[Gremošanas trakts]] || 91
|-
| [[HINCube-1]] || 91
|-
| [[Ho'oponopono-2]] || 91
|-
| [[Horus (pavadonis)]] || 91
|-
| [[HumSat-D]] || 91
|-
| [[ICube-1]] || 91
|-
| [[IPEX]] || 91
|-
| [[Igors Bukovskis]] || 91
|-
| [[Indija olimpiskajās spēlēs]] || 91
|-
| [[Indonēzija olimpiskajās spēlēs]] || 91
|-
| [[JSE Reda-4]] || 91
|-
| [[Jissho eisei]] || 91
|-
| [[Jānis Kokins]] || 91
|-
| [[Jānis Ārvaldis Miķelis Tupesis]] || 91
|-
| [[Māris Zvaigzne]] || 91
|-
| [[Mārtiņš Ādams Kalniņš]] || 91
|-
| [[NPS-SCAT]] || 91
|-
| [[Nikolajs Krasohins]] || 91
|-
| [[OPTOS]] || 91
|-
| [[ORS Tech 1]] || 91
|-
| [[ORS Tech 2]] || 91
|-
| [[OSSI-1]] || 91
|-
| [[POPACS-1]] || 91
|-
| [[POPACS-2]] || 91
|-
| [[POPACS-3]] || 91
|-
| [[PhoneSat-2.4]] || 91
|-
| [[Pico Dragon]] || 91
|-
| [[SkySat-1]] || 91
|-
| [[SwampSat]] || 91
|-
| [[TJ3Sat]] || 91
|-
| [[TacSat-6]] || 91
|-
| [[TechEdSat-3p]] || 91
|-
| [[Trailblazer-1]] || 91
|-
| [[Triton 1]] || 91
|-
| [[UWE-3]] || 91
|-
| [[Uldis Lakševics]] || 91
|-
| [[UniSat-5]] || 91
|-
| [[VELOX-P2]] || 91
|-
| [[Vermont Lunar CubeSat]] || 91
|-
| [[Vilnis Kazāks]] || 91
|-
| [[Voldemārs Novakšānovs]] || 91
|-
| [[WNISat-1]] || 91
|-
| [[WREN (pavadonis)]] || 91
|-
| [[Yaogan 17A]] || 91
|-
| [[Yaogan 17B]] || 91
|-
| [[Yaogan 17C]] || 91
|-
| [[Yaogan 18]] || 91
|-
| [[Yaogan 19]] || 91
|-
| [[ZACube-1]] || 91
|-
| [[Zhongxing 11]] || 91
|-
| [[Zigurds Tomiņš]] || 91
|-
| [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Ziemeļkoreja olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Zimbabve olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Kanāla iela (Rīga)]] || 90
|-
| [[Kenija olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Kliņģeru iela (Rīga)]] || 90
|-
| [[Klāņu iela (Rīga)]] || 90
|-
| [[Kosmos-2504]] || 90
|-
| [[Kosmos-2506]] || 90
|-
| [[Kosmos-2513]] || 90
|-
| [[Kotdivuāra olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Bokss olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Alžīrija olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Madagaskara olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Malta olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Maroka olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Sanmarīno olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Saulgožu iela (Rīga)]] || 90
|-
| [[Silikātu iela (Rīga)]] || 90
|-
| [[Tunisija olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[USA-281]] || 90
|-
| [[USA-282]] || 90
|-
| [[USA-283]] || 90
|-
| [[USA-284]] || 90
|-
| [[USA-289]] || 90
|-
| [[Irāna olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Ķīļu iela (Rīga)]] || 90
|-
| [[Nigērija olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Portugāle olimpiskajās spēlēs]] || 90
|-
| [[Māršala Salas olimpiskajās spēlēs]] || 89
|-
| [[Benina olimpiskajās spēlēs]] || 89
|-
| [[Dienvidslāvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 89
|-
| [[Kadagas iela (Rīga)]] || 89
|-
| [[Kadiķu iela (Rīga)]] || 89
|-
| [[Kaimiņu iela (Rīga)]] || 89
|-
| [[Kaplavas iela (Rīga)]] || 89
|-
| [[Katrīnas dambis (Rīga)]] || 89
|-
| [[Kauleņu iela (Rīga)]] || 89
|-
| [[Klaipēdas iela (Rīga)]] || 89
|-
| [[Komētas iela (Rīga)]] || 89
|-
| [[Kārsavas iela (Rīga)]] || 89
|-
| [[ASV 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 89
|-
| [[Bahreina olimpiskajās spēlēs]] || 89
|-
| [[Malaizija olimpiskajās spēlēs]] || 89
|-
| [[Mongolija olimpiskajās spēlēs]] || 89
|-
| [[Ķiburgas iela (Rīga)]] || 89
|-
| [[Ķivuļu iela (Rīga)]] || 89
|-
| [[Ķīnas Republika olimpiskajās spēlēs]] || 89
|-
| [[Šampētera iela (Rīga)]] || 89
|-
| [[Šrilanka olimpiskajās spēlēs]] || 89
|-
| [[Sējas iela (Rīga)]] || 89
|-
| [[Taizeme olimpiskajās spēlēs]] || 89
|-
| [[Tuvalu olimpiskajās spēlēs]] || 89
|-
| [[Honkonga olimpiskajās spēlēs]] || 89
|-
| [[Guama olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Gvineja-Bisava olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Gvineja olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Irāka olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Jemena olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Jordānija olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Afganistāna olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Amerikāņu Samoa olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Brazīlija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Centrālāfrikas Republika olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Namībija olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Nīderlandes Antiļas olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Pakistāna olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Palau olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Samoa olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Senegāla olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Ungārija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Vjetnama olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Zambija olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Ziemeļjemena olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Zāra 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Kalmju iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Kambodža olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Kamerūna olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Kameņu iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Kareivju iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Karūsu iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Kaspara iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Kazdangas iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Kaņepju iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Kosas iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Kosmos-2524]] || 88
|-
| [[Kraujas iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Kraukļu iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Kravas iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Kristīnes iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Krusas iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Krāču iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Krēmeri (Rīga)]] || 88
|-
| [[Krēslas iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Kupravas iela]] || 88
|-
| [[Kurmales iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Kāvu iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Kāļu iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Ēģipte olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Ķemmdziju iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Ķērpju iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Ķīles iela (Rīga)]] || 88
|-
| [[Libāna olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Mauritānija olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Maurīcija olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Mikronēzijas Federatīvās Valstis olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Stay]] || 88
|-
| [[Svarcelšana olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Sīrija olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Togo olimpiskajās spēlēs]] || 88
|-
| [[Singapūra olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Sjerraleone olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Somālija olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[SpaceBEE]] || 87
|-
| [[Sudāna olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Svazilenda olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Sīpeles iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Tanzānija olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Taça de Portugal]] || 87
|-
| [[Tonga olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Uganda olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Vanuatu olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Ziemeļborneo olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Zālamana Salas olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[ÑuSat]] || 87
|-
| [[Botsvana olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Britu Vestindija 1960. gada Vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Bruneja olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Burundi olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Butāna olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Dienvidjemena 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Dienvidsudāna olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Dziesmai šodien liela diena]] || 87
|-
| [[Angola olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Apvienotie Arābu Emirāti olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Austrumtimora olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Bangladeša olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Nauru olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Neatkarīgie sportisti olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Nepāla olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Nigēra olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Omāna olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[OneWeb]] || 87
|-
| [[Palestīna olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Papua-Jaungvineja olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Roberts Bentons]] || 87
|-
| [[Rodēzija olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Ruanda olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Santome un Prinsipi olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Saūda Arābija olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Seišelas olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Lesoto olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Libērija olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Lībija olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Maldīvija olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Mali olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Malāvija olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Mjanma olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Monako olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Mozambika olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Džibuti olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Ekvatoriālā Gvineja olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Eritreja olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Etiopija olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Fidži olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Gabona olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Gana olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Kaibalas iela]] || 87
|-
| [[Kaktu iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Kalējgrāvja iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Kangaru iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Kapļu iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Karpu iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Kastaņu iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Katara olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Katvara iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Kazeņu iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Kazragu iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Kaķasēkļa dambis (Rīga)]] || 87
|-
| [[Kaķu iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Kepler (pavadonis)]] || 87
|-
| [[Keramikas iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Kiribati olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Kodola iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Komoras olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Kongo Demokrātiskā Republika olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Kongo Republika olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Konventa sēta (Rīga)]] || 87
|-
| [[Koreja olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Krapes iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Krievupes iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Krogus iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Krotes iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Krēgermuižas iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Krīta iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Krūtes iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Kuka Salas olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Kundziņsalas 1. šķērslīnija]] || 87
|-
| [[Kundziņsalas 3. līnija]] || 87
|-
| [[Kuveita olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Kvarca iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Kātu iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Kūduma iela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Laosa olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Čada olimpiskajās spēlēs]] || 87
|-
| [[Šķērsiela (Rīga)]] || 87
|-
| [[Ķelnes iela (Rīga)]] || 86
|-
| [[Šautuves iela (Rīga)]] || 86
|-
| [[Nokia 6070]] || 86
|-
| [[Bārenītes slavināšana]] || 86
|-
| [[Dziedot dzimu (dziesma)]] || 86
|-
| [[Slampes iela (Rīga)]] || 86
|-
| [[Stienes iela]] || 86
|-
| [[Strautu iela (Rīga)]] || 86
|-
| [[USA-292]] || 86
|-
| [[ASV 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 86
|-
| [[ASV 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 86
|-
| [[ASV 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 1. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 10. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 10. šķērslīnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 11. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 12. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 13. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 13. šķērslīnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 14. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 15. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 15. šķērslīnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 16. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 2. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 2. šķērslīnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 4. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 4. šķērslīnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 5. šķērslīnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 6. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 7. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 7. šķērslīnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 8. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 8. šķērslīnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 9. līnija]] || 86
|-
| [[Kundziņsalas 9. šķērslīnija]] || 86
|-
| [[Kļavu iela (Rīga)]] || 86
|-
| [[Rožu dārzs]] || 86
|-
| [[Serbijas un Melnkalnes karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 86
|-
| [[Fantastiskais četrinieks]] || 85
|-
| [[Internet Tablet]] || 85
|-
| [[Betija Viljamsa]] || 85
|-
| [[Bij man vienas rozes dēļ]] || 85
|-
| [[Cekulaina zīle]] || 85
|-
| [[Dievs, dod Latvju zemītei]] || 85
|-
| [[Dziesmas lielas]] || 85
|-
| [[Dzimtenei]] || 85
|-
| [[Nokia 1616]] || 85
|-
| [[Nokia 3510]] || 85
|-
| [[Nokia 7700]] || 85
|-
| [[Padomju Savienības karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 85
|-
| [[Pirmo dziesmu svētku piemiņai]] || 85
|-
| [[Skuju iela (Rīga)]] || 85
|-
| [[Svešā zemē]] || 85
|-
| [[Taisām tiltu pār Daugavu]] || 85
|-
| [[Tautai]] || 85
|-
| [[Tautumeita mellacīte]] || 85
|-
| [[Trīcēj' kalni]] || 85
|-
| [[USA-290]] || 85
|-
| [[USA-291]] || 85
|-
| [[USA-293]] || 85
|-
| [[Ver vārtus, Mēnesi]] || 85
|-
| [[Vīrs, kam vara]] || 85
|-
| [[Prom pa ceļu]] || 85
|-
| [[Pyuti, pyuti]] || 85
|-
| [[Saki jel, Saulīte]] || 85
|-
| [[Karavīra līgaviņa]] || 85
|-
| [[Kas tie tādi spēka vīri]] || 85
|-
| [[Kuba 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 85
|-
| [[Kungi brauca Vāczemē]] || 85
|-
| [[Kūko, zelta dzeguzīte]] || 85
|-
| [[Laimiņai pavaicāju]] || 85
|-
| [[Anrī Lafontēns]] || 85
|-
| [[Austrālijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 85
|-
| [[Līksmības dziesma]] || 85
|-
| [[Man māmiņa piesacīja]] || 85
|-
| [[Lesoto karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Libānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Libērijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Lielbritānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Lihtenšteinas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[List of Nokia products]] || 84
|-
| [[Luksemburgas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Lībijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Madagaskaras karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Malaizijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Maldīvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Mali karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Malāvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Marokas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Mauritānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Maurīcijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Mikronēzijas Federatīvo Valstu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Mjanmas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Monako karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Mongolijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Mozambikas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Singapūras karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Sjerraleones karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Skudru iela (Rīga)]] || 84
|-
| [[Skultes iela (Rīga)]] || 84
|-
| [[Smārdes iela (Rīga)]] || 84
|-
| [[Somijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Somālijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Spirgus iela (Rīga)]] || 84
|-
| [[Spānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Spānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Spāres iela (Rīga)]] || 84
|-
| [[Strazdu iela (Rīga)]] || 84
|-
| [[Stāvvadu iela (Rīga)]] || 84
|-
| [[Sudānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Svatini karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Sēlijas iela (Rīga)]] || 84
|-
| [[Sīrijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Tadžikistānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Taizemes karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Tanzānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Togo karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Tongas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Tunisijas Nacionālā dialoga kvartets]] || 84
|-
| [[Tunisijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Turkmenistānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Beninas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Botsvanas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Brunejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Burkinafaso karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Burundi karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Butānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Bēgļu olimpiskās komandas olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Centrālāfrikas Republikas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Deniss Mukvege]] || 84
|-
| [[Dienvidkorejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Dienvidsudānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Dienvidāfrikas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Džibutijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Džons Hjūms]] || 84
|-
| [[Ekvatoriālās Gvinejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Eritrejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Ernesto Moneta]] || 84
|-
| [[Etiopijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Fidži karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Filipīnu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Gabonas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Ganas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Guamas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Gvinejas-Bisavas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Gvinejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Honkongas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Indijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Indonēzijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Irākas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Irānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Itālija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Japānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Jauktās komandas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Jemenas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Jordānijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[1994. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] || 84
|-
| [[Čadas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Ēģiptes karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Ķīnas Republikas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Ķīnas Taipejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Ķīnas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Šrilankas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Šveices karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Namībijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Nauru karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Neatkarīgo sportistu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Nepālas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Nigēras karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Nigērijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Nokia 1650]] || 84
|-
| [[Nokia 1680 classic]] || 84
|-
| [[Nokia 2115i]] || 84
|-
| [[Nokia 2323 classic]] || 84
|-
| [[Nokia 2330 classic]] || 84
|-
| [[Nokia 2651]] || 84
|-
| [[Nokia 2710]] || 84
|-
| [[Nokia 3110 classic]] || 84
|-
| [[Nokia 3120 classic]] || 84
|-
| [[Nokia 3155]] || 84
|-
| [[Nokia 3220]] || 84
|-
| [[Nokia 3330]] || 84
|-
| [[Nokia 3500 classic]] || 84
|-
| [[Nokia 3600/3650]] || 84
|-
| [[Nokia 3600 slide]] || 84
|-
| [[Nokia 3610 fold]] || 84
|-
| [[Nokia 3720 classic]] || 84
|-
| [[Nokia 5070]] || 84
|-
| [[Nokia 5130]] || 84
|-
| [[Nokia 5200]] || 84
|-
| [[Nokia 5210]] || 84
|-
| [[Nokia 5220]] || 84
|-
| [[Nokia 5230]] || 84
|-
| [[Nokia 5233]] || 84
|-
| [[Nokia 5250]] || 84
|-
| [[Nokia 5320 XpressMusic]] || 84
|-
| [[Nokia 5330 Mobile TV Edition]] || 84
|-
| [[Nokia 5510]] || 84
|-
| [[Nokia 5530 XpressMusic]] || 84
|-
| [[Nokia 5610 XpressMusic]] || 84
|-
| [[Nokia 5630 XpressMusic]] || 84
|-
| [[Nokia 5700 XpressMusic]] || 84
|-
| [[Nokia 5730 XpressMusic]] || 84
|-
| [[Nokia 5800 XpressMusic]] || 84
|-
| [[Nokia 6010]] || 84
|-
| [[Nokia 6020]] || 84
|-
| [[Nokia 6030]] || 84
|-
| [[Nokia 6085]] || 84
|-
| [[Nokia 6100]] || 84
|-
| [[Nokia 6103]] || 84
|-
| [[Nokia 6111]] || 84
|-
| [[Nokia 6151]] || 84
|-
| [[Nokia 6170]] || 84
|-
| [[Nokia 6208c]] || 84
|-
| [[Nokia 6210 Navigator]] || 84
|-
| [[Nokia 6220 Classic]] || 84
|-
| [[Nokia 6255i]] || 84
|-
| [[Nokia 6260 Slide]] || 84
|-
| [[Nokia 6265]] || 84
|-
| [[Nokia 6270]] || 84
|-
| [[Nokia 6275i]] || 84
|-
| [[Nokia 6290]] || 84
|-
| [[Nokia 6300]] || 84
|-
| [[Nokia 6300i]] || 84
|-
| [[Nokia 6301]] || 84
|-
| [[Nokia 6303 classic]] || 84
|-
| [[Nokia 6310i]] || 84
|-
| [[Nokia 6315i]] || 84
|-
| [[Nokia 6500 slide]] || 84
|-
| [[Nokia 6510]] || 84
|-
| [[Nokia 6600 fold]] || 84
|-
| [[Nokia 6600 slide]] || 84
|-
| [[Nokia 6610i]] || 84
|-
| [[Nokia 6650 fold]] || 84
|-
| [[Nokia 6670]] || 84
|-
| [[Nokia 6700 classic]] || 84
|-
| [[Nokia 6710 Navigator]] || 84
|-
| [[Nokia 6720 classic]] || 84
|-
| [[Nokia 6730 classic]] || 84
|-
| [[Nokia 6760 Slide]] || 84
|-
| [[Nokia 6800 series]] || 84
|-
| [[Nokia 7210 Supernova]] || 84
|-
| [[Nokia 7230]] || 84
|-
| [[Nokia 7280]] || 84
|-
| [[Nokia 7310 Supernova]] || 84
|-
| [[Nokia 7360]] || 84
|-
| [[Nokia 7380]] || 84
|-
| [[Nokia 7390]] || 84
|-
| [[Nokia 7500]] || 84
|-
| [[Nokia 7510 Supernova]] || 84
|-
| [[Nokia 7610]] || 84
|-
| [[Nokia 7610 Supernova]] || 84
|-
| [[Nokia 8600 Luna]] || 84
|-
| [[Nokia 8800]] || 84
|-
| [[Nokia 8800 Carbon Arte]] || 84
|-
| [[Nokia 8800 Golden Arte]] || 84
|-
| [[Nokia 8850/8890]] || 84
|-
| [[Nokia C2-00]] || 84
|-
| [[Nokia C2-02]] || 84
|-
| [[Nokia C2-03]] || 84
|-
| [[Nokia C2-06]] || 84
|-
| [[Nokia C3-00]] || 84
|-
| [[Nokia C3 Touch and Type]] || 84
|-
| [[Nokia C5-00]] || 84
|-
| [[Nokia C5-03]] || 84
|-
| [[Nokia C6-00]] || 84
|-
| [[Nokia C6-01]] || 84
|-
| [[Nokia C7-00]] || 84
|-
| [[Nokia E5-00]] || 84
|-
| [[Nokia E51]] || 84
|-
| [[Nokia E52]] || 84
|-
| [[Nokia E55]] || 84
|-
| [[Nokia E6]] || 84
|-
| [[Nokia E60]] || 84
|-
| [[Nokia E61]] || 84
|-
| [[Nokia E63]] || 84
|-
| [[Nokia E66]] || 84
|-
| [[Nokia E7-00]] || 84
|-
| [[Nokia E70]] || 84
|-
| [[Nokia E71]] || 84
|-
| [[Nokia E72]] || 84
|-
| [[Nokia E75]] || 84
|-
| [[Nokia Lumia]] || 84
|-
| [[Nokia Lumia 510]] || 84
|-
| [[Nokia Lumia 610]] || 84
|-
| [[Nokia Lumia 620]] || 84
|-
| [[Nokia Lumia 710]] || 84
|-
| [[Nokia Lumia 800]] || 84
|-
| [[Nokia Lumia 810]] || 84
|-
| [[Nokia Lumia 820]] || 84
|-
| [[Nokia Lumia 822]] || 84
|-
| [[Nokia Lumia 900]] || 84
|-
| [[Nokia Lumia 920]] || 84
|-
| [[Nokia Morph]] || 84
|-
| [[Nokia N71]] || 84
|-
| [[Nokia N72]] || 84
|-
| [[Nokia N73]] || 84
|-
| [[Nokia N75]] || 84
|-
| [[Nokia N76]] || 84
|-
| [[Nokia N78]] || 84
|-
| [[Nokia N79]] || 84
|-
| [[Nokia N8]] || 84
|-
| [[Nokia N80]] || 84
|-
| [[Nokia N80 Internet Edition]] || 84
|-
| [[Nokia N81]] || 84
|-
| [[Nokia N81 8GB]] || 84
|-
| [[Nokia N82]] || 84
|-
| [[Nokia N85]] || 84
|-
| [[Nokia N86 8MP]] || 84
|-
| [[Nokia N90]] || 84
|-
| [[Nokia N91]] || 84
|-
| [[Nokia N92]] || 84
|-
| [[Nokia N93i]] || 84
|-
| [[Nokia N95 8GB]] || 84
|-
| [[Nokia N96]] || 84
|-
| [[Nokia N97]] || 84
|-
| [[Nokia W7]] || 84
|-
| [[Nokia W8]] || 84
|-
| [[Nokia X3-00]] || 84
|-
| [[Nokia X3 Touch and Type]] || 84
|-
| [[Nokia X5]] || 84
|-
| [[Nokia X6]] || 84
|-
| [[Nokia X7-00]] || 84
|-
| [[Nokia mobilo telefonu sērijas]] || 84
|-
| [[Nokia produktu uzskaitījums]] || 84
|-
| [[Norvēģijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Nīderlandes Antiļu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Nīderlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Omānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Oskars Ariass]] || 84
|-
| [[Pakistānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Palau karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Palestīnas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Papua-Jaungvinejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Portugāles karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[ASV 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Afganistānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Alžīrijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Amerikāņu Samoa karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Angolas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Apvienoto Arābu Emirātu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Apvienotās komandas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Austrumtimoras karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Austrumvācijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Austrālāzijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Bahreinas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Bangladešas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Rietumvācijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Roberts Sesils (jurists)]] || 84
|-
| [[Rodēzijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Ruandas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Sabiles iela (Rīga)]] || 84
|-
| [[Sakņu iela (Rīga)]] || 84
|-
| [[Samoa karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Sanmarīno karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Santomes un Prinsipi karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Saules aleja (Rīga)]] || 84
|-
| [[Saūda Arābijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Seišelu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Senegālas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Ugandas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Uzbekistānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Vanuatu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Vjetnamas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Vācijas apvienotās komandas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Vācijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Zambijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Ziemeļborneo karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Ziemeļjemenas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Ziemeļkorejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Zimbabves karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Zviedrijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Zālamana Salu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Kalnu slēpošana 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Kamaniņu braukšana 1998. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Kambodžas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Kamerūnas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Kataras karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Kenijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Kirgizstānas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Kiribati karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Komoru karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Kongo Demokrātiskās Republikas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Kongo Republikas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Korejas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Kotdivuāras karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Krievijas Impērijas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Kuka Salu karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Kuveitas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Laosas karognesēji olimpiskajās spēlēs]] || 84
|-
| [[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]] || 83
|-
| [[Kristiāns Lange]] || 83
|-
| [[Ščecinas iela (Rīga)]] || 83
|-
| [[Dmitrijs Muratovs]] || 83
|-
| [[Dominiks Pīrs]] || 83
|-
| [[Le Diks Tho]] || 83
|-
| [[Luijs Reno]] || 83
|-
| [[Marija Resa]] || 83
|-
| [[Mākslas kustība]] || 83
|-
| [[Sila iela (Rīga)]] || 83
|-
| [[Smilškalnu iela (Rīga)]] || 83
|-
| [[Sniedzes iela (Rīga)]] || 83
|-
| [[Sniķeres iela (Rīga)]] || 83
|-
| [[Spānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 83
|-
| [[Staburaga iela (Rīga)]] || 83
|-
| [[Stacijas iela (Rīga)]] || 83
|-
| [[Staipekņu iela (Rīga)]] || 83
|-
| [[Starptautiskā kodolieroču likvidēšanas kampaņa]] || 83
|-
| [[Struteles iela (Rīga)]] || 83
|-
| [[Sīmaņa iela (Rīga)]] || 83
|-
| [[Tobiass Asers]] || 83
|-
| [[1951. gada F1 sezona]] || 83
|-
| [[1963. gada Eiropas kausa fināls]] || 83
|-
| [[1969. gada Eiropas kausa fināls]] || 83
|-
| [[Fredriks Bajers]] || 83
|-
| [[Grieķija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 83
|-
| [[Hjalmars Brantings]] || 83
|-
| [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 83
|-
| [[Vingrošana olimpiskajās spēlēs]] || 83
|-
| [[Zviedrija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 83
|-
| [[ANO Miera glābšanas karaspēks]] || 83
|-
| [[Alberts Lutuli]] || 83
|-
| [[Alva Mirdāla]] || 83
|-
| [[Ant-Man and the Wasp: Quantumania]] || 83
|-
| [[Artūrs Hendersons]] || 83
|-
| [[Renē Kasīns]] || 83
|-
| [[Sakaru iela (Rīga)]] || 83
|-
| [[Sarkanā pusmēness biedrība]] || 83
|-
| [[Sarmas iela (Rīga)]] || 83
|-
| [[Saulcerītes iela (Rīga)]] || 83
|-
| [[Sausā sezona]] || 83
|-
| [[Programmatūras izlaides dzīves cikls]] || 82
|-
| [[Ralfs Bunčs]] || 82
|-
| [[Sakas iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Salgales iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Saukas iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Sermuliņu iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Dāvids Trimbls]] || 82
|-
| [[Džons Boids Ors]] || 82
|-
| [[Džons Mots]] || 82
|-
| [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas rekordi un statistika]] || 82
|-
| [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas rezultatīvākie spēlētāji]] || 82
|-
| [[Eiropas kausa un UEFA Čempionu līgas vēsture]] || 82
|-
| [[Eiropas čempionu klubu kauss]] || 82
|-
| [[Elihu Rūts]] || 82
|-
| [[Emīlija Grīna Bolča]] || 82
|-
| [[Frederiks Pasī]] || 82
|-
| [[Burāšana olimpiskajās spēlēs]] || 82
|-
| [[DFL Supercup]] || 82
|-
| [[Draugu biedrības padome]] || 82
|-
| [[Kapteine Mārvela (tēls)]] || 82
|-
| [[Karloss Saavedra Lamass]] || 82
|-
| [[Karlušs Belu]] || 82
|-
| [[Kosmos sērijas kosmiskie aparāti]] || 82
|-
| [[Šarls Albērs Gobā]] || 82
|-
| [[Šauļu iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Šons Makbraids]] || 82
|-
| [[Šķirotavas iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[1954. gada F1 sezona]] || 82
|-
| [[1955. gada F1 sezona]] || 82
|-
| [[1956. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1957. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1958. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1959. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1960. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1961. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1962. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1964. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1965. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1966. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1967. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1968. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1970. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1971. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1972. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1973. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1974. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1975. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1976. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1977. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1978. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1979. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1980. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1981. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1982. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1983. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1984. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1985. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1986. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1987. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1988. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1989. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1990. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1991. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1992. gada Eiropas kausa fināls]] || 82
|-
| [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[1996. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[1997. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[1998. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[1999. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[2000. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[2001. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[2002. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[2003. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[2004. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[2005. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[2006. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[2007. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[2008. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[2009. gada UEFA Čempionu līgas fināls]] || 82
|-
| [[2020.—2021. gada NBA sezona]] || 82
|-
| [[Leons Žou]] || 82
|-
| [[Luksemburga 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 82
|-
| [[Meirida Korigena]] || 82
|-
| [[Sidraba iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Sieksātes iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Siena iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Sitas iela]] || 82
|-
| [[Skrundas iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Skujenes iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Skābeņu iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Slates iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Sniega iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Soģis]] || 82
|-
| [[Sprīdīša iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Spārnu iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Staignāja iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Starptautiskais Miera birojs]] || 82
|-
| [[Starptautisko tiesību institūts]] || 82
|-
| [[Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai]] || 82
|-
| [[Starptautiskā ārstu organizācija atomkara novēršanai]] || 82
|-
| [[Starta iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Stendes iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Steķu iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Straupes iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Stāmerienas iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Stāvā iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Suitu iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Sāremas iela]] || 82
|-
| [[Sārnates iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Sārtes iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Sāruma iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Sētas iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[Sīkā iela (Rīga)]] || 82
|-
| [[The Marvels]] || 82
|-
| [[UEFA Čempionu līgas himna]] || 82
|-
| [[Nansena Starptautiskais bēgļu birojs]] || 82
|-
| [[Nikolass Murrejs Batlers]] || 82
|-
| [[Normans Endžels]] || 82
|-
| [[Nātans Sēderblums]] || 82
|-
| [[Paguošas konference]] || 82
|-
| [[Viljams Randals Krēmers]] || 82
|-
| [[Grameen Bank]] || 82
|-
| [[Guardians of the Galaxy Vol. 3]] || 82
|-
| [[4. tūkstošgade]] || 82
|-
| [[Adolfo Peress Eskivels]] || 82
|-
| [[Alfonso Garsija Robless]] || 82
|-
| [[Alfrēds Hermans Frieds]] || 82
|-
| [[Amerikāņu draugu biedrības komiteja]] || 82
|-
| [[Augusts Bērments]] || 82
|-
| [[Lenčupe]] || 81
|-
| [[Lielais lielkauls]] || 81
|-
| [[Mellupe (Gaujas pieteka)]] || 81
|-
| [[Dedpūls (Marvel Comics)]] || 81
|-
| [[Rēgu bruņinieks (Marvel Comics)]] || 81
|-
| [[Saivas iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Salnavas iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Samu iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Sapala iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Saulkrastu iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Seces iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[1957. gada F1 sezona]] || 81
|-
| [[Kopvērtējums Vuelta a España]] || 81
|-
| [[Šalku iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Šķembu iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Iežupe]] || 81
|-
| [[Indija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 81
|-
| [[Ningxia-1 02]] || 81
|-
| [[PTD-1]] || 81
|-
| [[Pols Anrī Bendžamins d'Esturnels de Konstāns]] || 81
|-
| [[Sidraburgas iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Silenes iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Silpureņu iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Simtgades aleja]] || 81
|-
| [[Sinoles iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Skanstnieku iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Skrudalienas iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Skrīnes iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Skudrcilvēks (Marvel Comics)]] || 81
|-
| [[Skuju skvērs (Rīga)]] || 81
|-
| [[Smilgu iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Spailes iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Spodras iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Spoles iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Sprukstes iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Stabules iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Stagaru iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Staru iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Staļģenes iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Steigas iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Stelpes iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Stiebru iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Straumes iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Strazdumuižas iela]] || 81
|-
| [[Subates iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Svilpes iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Svētes iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Sātiņu iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Sērenes iela (Rīga)]] || 81
|-
| [[Tianlian 2-01]] || 81
|-
| [[Vilknadzis]] || 81
|-
| [[Venoms (Marvel Comics)]] || 80
|-
| [[Walt Disney Animation Studios]] || 80
|-
| [[Yaogan 33]] || 80
|-
| [[Kalnu slēpošana 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 80
|-
| [[Kick-Ass (Marvel Comics)]] || 80
|-
| [[Safīra iela]] || 80
|-
| [[Samnera Velasa iela]] || 80
|-
| [[Galaktikas sargi (Marvel Comics)]] || 80
|-
| [[Gostiņu ģerbonis]] || 80
|-
| [[Skeletona iela]] || 80
|-
| [[Grūžupe]] || 80
|-
| [[Haiti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 80
|-
| [[No Good Deed]] || 80
|-
| [[Mārupes ģerbonis]] || 79
|-
| [[Rīgas Jūrmalas ģerbonis]] || 79
|-
| [[Scuderia AlphaTauri]] || 79
|-
| [[Bēršu strauts]] || 79
|-
| [[Coventry City F.C.]] || 79
|-
| [[Dainis Locis]] || 79
|-
| [[Degļupīte (Gaujas pieteka)]] || 79
|-
| [[Dzērve (upe)]] || 79
|-
| [[Valdis Gavars (politiķis)]] || 79
|-
| [[Vīksnupe]] || 79
|-
| [[WebCite]] || 79
|-
| [[Ādažu ģerbonis]] || 79
|-
| [[Kokneses ģerbonis]] || 79
|-
| [[Koruļupīte]] || 79
|-
| [[Krievijas kauss futbolā]] || 79
|-
| [[Krustpils ģerbonis]] || 79
|-
| [[1956. gada F1 sezona]] || 79
|-
| [[ASV 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 79
|-
| [[Abrenes ģerbonis]] || 79
|-
| [[Melnupīte (Gaujas pieteka)]] || 79
|-
| [[Mostene]] || 79
|-
| [[Ķekavas ģerbonis]] || 79
|-
| [[Ķemeru ģerbonis]] || 79
|-
| [[Ķūķupīte]] || 79
|-
| [[Skaļupe]] || 79
|-
| [[Slokas ģerbonis]] || 79
|-
| [[Strumpe (Gaujas pieteka)]] || 79
|-
| [[Triečupīte]] || 79
|-
| [[Francija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 79
|-
| [[Grīvas ģerbonis]] || 79
|-
| [[Iecavas ģerbonis]] || 79
|-
| [[Jurģis Klotiņš]] || 79
|-
| [[Grīviņupīte]] || 78
|-
| [[Jēkabpils Vēstures muzejs]] || 78
|-
| [[Asteroīdu fiziskie raksturlielumi]] || 78
|-
| [[Biatlons 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 78
|-
| [[Bērzpils iela (Rīga)]] || 78
|-
| [[Distanču slēpošana 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 78
|-
| [[Dzērdupe]] || 78
|-
| [[Pilupe]] || 78
|-
| [[Poļaka]] || 78
|-
| [[Pērļupīte (Gaujas pieteka)]] || 78
|-
| [[Rakstniecības un mūzikas muzejs]] || 78
|-
| [[Rumānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 78
|-
| [[Saliņupīte]] || 78
|-
| [[Ubeja (upe)]] || 78
|-
| [[Zvārtavas upīte]] || 78
|-
| [[Kalnu slēpošana olimpiskajās spēlēs]] || 78
|-
| [[Kraukle]] || 78
|-
| [[Lazdupe]] || 78
|-
| [[Silavēveru strauts]] || 77
|-
| [[Talupīte]] || 77
|-
| [[Tildurga]] || 77
|-
| [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 77
|-
| [[Virde]] || 77
|-
| [[Zvanu strauts]] || 77
|-
| [[Zāģeru upe]] || 77
|-
| [[Zīles grāvis]] || 77
|-
| [[Beberbeķu iela]] || 77
|-
| [[Bibcode]] || 77
|-
| [[Biernupīte]] || 77
|-
| [[Cīruļu strauts]] || 77
|-
| [[Damurga]] || 77
|-
| [[Dzintara iela (Rīga)]] || 77
|-
| [[Hilda]] || 77
|-
| [[Julla]] || 77
|-
| [[Mūska]] || 77
|-
| [[Mūzikas producents]] || 77
|-
| [[Paunaoja]] || 77
|-
| [[Pededze (Gaujas pieteka)]] || 77
|-
| [[Platūne]] || 77
|-
| [[Lānemetsaoja]] || 77
|-
| [[Līnupīte]] || 77
|-
| [[Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 77
|-
| [[Mieļupīte]] || 77
|-
| [[Francija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] || 77
|-
| [[Kaģupīte]] || 77
|-
| [[Kimaoja]] || 77
|-
| [[Kuilene]] || 77
|-
| [[Kūžurga]] || 77
|-
| [[Latupe]] || 77
|-
| [[NSS-12]] || 76
|-
| [[NSS-9]] || 76
|-
| [[Tomsk-TPU-120]] || 76
|-
| [[Tursi]] || 76
|-
| [[USA-294]] || 76
|-
| [[USA-300]] || 76
|-
| [[Gulveiga]] || 76
|-
| [[Intars Dīcmanis]] || 76
|-
| [[Lamija]] || 76
|-
| [[Frederiks I]] || 76
|-
| [[Galmuduga]] || 76
|-
| [[Fjorgina]] || 75
|-
| [[Geireds]] || 75
|-
| [[Ginnungagaps]] || 75
|-
| [[Grida (mitoloģija)]] || 75
|-
| [[Gudrūna]] || 75
|-
| [[Helgi]] || 75
|-
| [[Hreidmars]] || 75
|-
| [[Hrungnirs]] || 75
|-
| [[Hvērgelmīrs]] || 75
|-
| [[Hāgens (mitoloģija)]] || 75
|-
| [[Jotuni]] || 75
|-
| [[Beku rinda]] || 75
|-
| [[Brunhilde]] || 75
|-
| [[Cvergi]] || 75
|-
| [[Disijas]] || 75
|-
| [[Mīmirs]] || 75
|-
| [[Skadi]] || 75
|-
| [[Starkads]] || 75
|-
| [[Surts]] || 75
|-
| [[Svetlana Savicka]] || 75
|-
| [[Talsu novada muzejs]] || 75
|-
| [[Tjaci]] || 75
|-
| [[Tjalvi]] || 75
|-
| [[Tuisto]] || 75
|-
| [[Urds]] || 75
|-
| [[Vietalvas iela (Rīga)]] || 75
|-
| [[Volsungs]] || 75
|-
| [[Vēlunds]] || 75
|-
| [[Klīvlendas &quot;Barons&quot;]] || 75
|-
| [[Kvasīrs]] || 75
|-
| [[ASV 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] || 75
|-
| [[ASV 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 75
|-
| [[Alpine F1]] || 75
|-
| [[Angrboda]] || 75
|-
| [[Atli]] || 75
|-
| [[Lielbritānija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 75
|-
| [[Māhira]] || 75
|-
| [[Medical Subject Headings]] || 74
|-
| [[TuPOD]] || 74
|-
| [[Tīnūžu muiža]] || 74
|-
| [[Bobslejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 74
|-
| [[Cēsu Vēstures un mākslas muzejs]] || 74
|-
| [[Dzilnas iela (Rīga)]] || 74
|-
| [[EGG]] || 74
|-
| [[FREEDOM (pavadonis)]] || 74
|-
| [[Helmī Stalte]] || 74
|-
| [[ITF 2]] || 74
|-
| [[Irāna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 74
|-
| [[OSNSAT]] || 74
|-
| [[Ojāra Vācieša muzejs]] || 74
|-
| [[Olimpiskā medaļu tabula]] || 74
|-
| [[Padomju Savienība 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 74
|-
| [[Padomju Savienība 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 74
|-
| [[Pols Lukass]] || 74
|-
| [[AOBA-VeloxIII]] || 74
|-
| [[Resourcesat-2A]] || 74
|-
| [[Kosmos-2528]] || 73
|-
| [[Kosmos-2535]] || 73
|-
| [[Kosmos-2536]] || 73
|-
| [[Kosmos-2537]] || 73
|-
| [[Kosmos-2538]] || 73
|-
| [[Kosmos-2539]] || 73
|-
| [[Kosmos-2540]] || 73
|-
| [[Kosmos-2541]] || 73
|-
| [[Kosmos-2542]] || 73
|-
| [[Kosmos-2543]] || 73
|-
| [[LAPAN-A3]] || 73
|-
| [[Čehoslovākija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 73
|-
| [[Bayi Kepu 1]] || 73
|-
| [[Beberbeķu 5. līnija]] || 73
|-
| [[Bebrenes iela (Rīga)]] || 73
|-
| [[Biksēres iela (Rīga)]] || 73
|-
| [[Birztalu iela (Rīga)]] || 73
|-
| [[BlackSky Pathfinder 1]] || 73
|-
| [[Blīdenes iela (Rīga)]] || 73
|-
| [[Broderiks Kraufords]] || 73
|-
| [[Bruknas iela (Rīga)]] || 73
|-
| [[Brīzes iela (Rīga)]] || 73
|-
| [[Brūžu iela (Rīga)]] || 73
|-
| [[CELTEE 1]] || 73
|-
| [[CYGNSS A]] || 73
|-
| [[CYGNSS B]] || 73
|-
| [[CYGNSS C]] || 73
|-
| [[CYGNSS D]] || 73
|-
| [[CYGNSS E]] || 73
|-
| [[CYGNSS F]] || 73
|-
| [[CYGNSS G]] || 73
|-
| [[CYGNSS H]] || 73
|-
| [[CanX 7]] || 73
|-
| [[ChubuSat-2]] || 73
|-
| [[ChubuSat-3]] || 73
|-
| [[Diwata-1]] || 73
|-
| [[Dzelmes iela (Rīga)]] || 73
|-
| [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] || 73
|-
| [[Lemur-2-Bridgeman]] || 73
|-
| [[Lemur-2-Cubecheese]] || 73
|-
| [[Lemur-2-DrMuzz]] || 73
|-
| [[Lemur-2-Nate]] || 73
|-
| [[Lemur-2 14]] || 73
|-
| [[Lemur-2 15]] || 73
|-
| [[Lemur-2 16]] || 73
|-
| [[Lemur-2 17]] || 73
|-
| [[Lixing-1]] || 73
|-
| [[M3MSat]] || 73
|-
| [[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs]] || 73
|-
| [[SkySat-C1]] || 73
|-
| [[SkySat 4]] || 73
|-
| [[SkySat 5]] || 73
|-
| [[SkySat 6]] || 73
|-
| [[SkySat 7]] || 73
|-
| [[Sky Muster II]] || 73
|-
| [[Smilšu vētra]] || 73
|-
| [[Sojuz TM-34]] || 73
|-
| [[Spark-01]] || 73
|-
| [[Spark-02]] || 73
|-
| [[Star One D1]] || 73
|-
| [[Superview 1]] || 73
|-
| [[Superview 2]] || 73
|-
| [[Swayam]] || 73
|-
| [[TanSat]] || 73
|-
| [[Tancredo 1]] || 73
|-
| [[TechEdSat-5]] || 73
|-
| [[Tiange Feixingqi 1]] || 73
|-
| [[Tiange Feixingqi 2]] || 73
|-
| [[Tianlian I-04]] || 73
|-
| [[Tiantong-1 01]] || 73
|-
| [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles]] || 73
|-
| [[EchoStar 19]] || 73
|-
| [[Fengyun 4A]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 1]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 10]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 11]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 12]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 13]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 14]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 15]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 16]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 17]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 18]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 19]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 2]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 20]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 3]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 4]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 5]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 6]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 7]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 8]] || 73
|-
| [[Flock-2e' 9]] || 73
|-
| [[Flock-2p 1]] || 73
|-
| [[Flock-2p 10]] || 73
|-
| [[Flock-2p 11]] || 73
|-
| [[Flock-2p 12]] || 73
|-
| [[Flock-2p 2]] || 73
|-
| [[Flock-2p 3]] || 73
|-
| [[Flock-2p 4]] || 73
|-
| [[Flock-2p 5]] || 73
|-
| [[Flock-2p 6]] || 73
|-
| [[Flock-2p 7]] || 73
|-
| [[Flock-2p 8]] || 73
|-
| [[Flock-2p 9]] || 73
|-
| [[GHGsat]] || 73
|-
| [[Gaofen 10]] || 73
|-
| [[Gaofen 3]] || 73
|-
| [[Himawari 9]] || 73
|-
| [[Hokejs 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 73
|-
| [[Horyu-4]] || 73
|-
| [[JCSAT-15]] || 73
|-
| [[JCSAT-16]] || 73
|-
| [[Vaidelotes iela (Rīga)]] || 73
|-
| [[Ventspils muzejs]] || 73
|-
| [[Waseda-SAT 3]] || 73
|-
| [[Worldview 4]] || 73
|-
| [[XPNAV 1]] || 73
|-
| [[Xiaoxiang 1]] || 73
|-
| [[Yaogan 30]] || 73
|-
| [[Yunhai 1]] || 73
|-
| [[Ziyuan III-02]] || 73
|-
| [[ÑuSat-1]] || 73
|-
| [[ÑuSat-2]] || 73
|-
| [[3Cat 2]] || 73
|-
| [[AeroCube 8C]] || 73
|-
| [[AeroCube 8D]] || 73
|-
| [[Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs]] || 73
|-
| [[Alfonso Peress]] || 73
|-
| [[Alsat-1B]] || 73
|-
| [[Alsat-1N]] || 73
|-
| [[Alsat-2B]] || 73
|-
| [[Andrupenes lauku sēta]] || 73
|-
| [[Aolong 1]] || 73
|-
| [[Aoxiang Zhixing]] || 73
|-
| [[BIROS]] || 73
|-
| [[BRIsat]] || 73
|-
| [[BanXing 2]] || 73
|-
| [[Ofek-11]] || 73
|-
| [[OptiCube 4]] || 73
|-
| [[PISat]] || 73
|-
| [[Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs]] || 73
|-
| [[PerúSat 1]] || 73
|-
| [[Pols Skofīlds]] || 73
|-
| [[Pratham]] || 73
|-
| [[Prometheus 2.1]] || 73
|-
| [[RAVAN]] || 73
|-
| [[Rekss Herisons]] || 73
|-
| [[Roberts Donats]] || 73
|-
| [[STARS C]] || 73
|-
| [[SathyabamaSat]] || 73
|-
| [[ScatSat-1]] || 73
|-
| [[Shijian 10]] || 73
|-
| [[Shijian 16-02]] || 73
|-
| [[Shijian 17]] || 73
|-
| [[Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs]] || 72
|-
| [[Rejs Milāns]] || 72
|-
| [[Rojas Jūras zvejniecības muzejs]] || 72
|-
| [[Ronalds Kolmans]] || 72
|-
| [[Dārziņu 19. līnija]] || 72
|-
| [[Dārziņu 20. līnija]] || 72
|-
| [[Dārziņu 21. līnija]] || 72
|-
| [[Dārziņu 22. līnija]] || 72
|-
| [[Dārziņu 23. līnija]] || 72
|-
| [[Dārziņu 25. līnija]] || 72
|-
| [[Dārziņu 27. līnija]] || 72
|-
| [[Dārziņu 7. līnija]] || 72
|-
| [[Dīvajas iela (Rīga)]] || 72
|-
| [[Dūņu iela (Rīga)]] || 72
|-
| [[Džordžs Erliss]] || 72
|-
| [[Fredriks Merhs]] || 72
|-
| [[Beberbeķu 9. līnija]] || 72
|-
| [[Beļģija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 72
|-
| [[Bikstu iela (Rīga)]] || 72
|-
| [[Brekšu iela (Rīga)]] || 72
|-
| [[Briežu iela (Rīga)]] || 72
|-
| [[Briņģu iela]] || 72
|-
| [[Bungu iela (Rīga)]] || 72
|-
| [[Bārtas muzejs]] || 72
|-
| [[Bērzkalnes iela (Rīga)]] || 72
|-
| [[Cooper Car Company]] || 72
|-
| [[Degvielas iela (Rīga)]] || 72
|-
| [[Dienvidslāvija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 72
|-
| [[Dimantu iela (Rīga)]] || 72
|-
| [[Čehija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || 72
|-
| [[Ērvinga Tālberga memoriālā balva]] || 72
|-
| [[Ķekavas novadpētniecības muzejs]] || 72
|-
| [[1991. gada barikāžu muzejs]] || 72
|-
| [[Ludzas Novadpētniecības muzejs]] || 72
|-
| [[Maltas vēstures muzejs]] || 72
|-
| [[Tautas frontes muzejs]] || 72
|-
| [[Naukšēnu Cilvēkmuzejs]] || 72
|-
| [[Paukošana olimpiskajās spēlēs]] || 72
|-
| [[Viktors Maklaglens]] || 72
|-
| [[Volless Bīrijs]] || 72
|-
| [[Vorners Baksters]] || 72
|-
| [[Imanta Ziedoņa muzejs]] || 72
|-
| [[Jaunmoku pils muzejs]] || 72
|-
| [[Jūrmalas brīvdabas muzejs]] || 72
|-
| [[Aglonas kara muzejs]] || 72
|-
| [[Andreja Pumpura muzejs]] || 72
|-
| [[Baldones muzejs]] || 72
|-
| [[Balvu Novada muzejs]] || 72
|-
| [[33. Kinoakadēmijas balva]] || 71
|-
| [[58. Kinoakadēmijas balva]] || 71
|-
| [[Aina Žuravļova]] || 71
|-
| [[Ainažu Ugundzēsības muzejs]] || 71
|-
| [[Aizputes novadpētniecības muzejs]] || 71
|-
| [[Aknīstes novadpētniecības muzejs]] || 71
|-
| [[Aktieru Amtmaņu māja]] || 71
|-
| [[Alojas Novadpētniecības centrs]] || 71
|-
| [[Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrs]] || 71
|-
| [[Andreja Upīša memoriālmāja]] || 71
|-
| [[Antona Austriņa memoriālais muzejs &quot;Kaikaši&quot;]] || 71
|-
| [[Antona Rupaiņa muzejs]] || 71
|-
| [[AsiaSat 6]] || 71
|-
| [[BRITE-Toronto]] || 71
|-
| [[Baltinavas muzejs]] || 71
|-
| [[Latvijas lauksaimniecības muzejs]] || 71
|-
| [[Limbažu muzejs]] || 71
|-
| [[Mazsalacas muzejs]] || 71
|-
| [[MicroMAS]] || 71
|-
| [[Militārās tehnikas muzejs]] || 71
|-
| [[Minhauzena muzejs]] || 71
|-
| [[Mores muzejs]] || 71
|-
| [[Muzejs &quot;Saieta nams&quot;]] || 71
|-
| [[Bauskas muzejs]] || 71
|-
| [[Bauskas pils muzejs]] || 71
|-
| [[Beberbeķu 6. līnija]] || 71
|-
| [[Beberbeķu 7. līnija]] || 71
|-
| [[Bejas novadpētniecības centrs]] || 71
|-
| [[Biatlona iela]] || 71
|-
| [[Birzgales pagasta muzejs &quot;Rūķi&quot;]] || 71
|-
| [[Bitera iela]] || 71
|-
| [[Bobsleja iela]] || 71
|-
| [[Braila iela (Rīga)]] || 71
|-
| [[Briges iela]] || 71
|-
| [[Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs &quot;Meņģeļi&quot;]] || 71
|-
| [[Brīvdabas iela]] || 71
|-
| [[Bārtas iela (Rīga)]] || 71
|-
| [[Carnikavas Novadpētniecības muzejs]] || 71
|-
| [[Daugavpils Universitātes muzejs]] || 71
|-
| [[Distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs]] || 71
|-
| [[Dobeles novada grāmatnieku muzejs &quot;Ķipi&quot;]] || 71
|-
| [[Dobeles novada muzejs]] || 71
|-
| [[Dolomīta iela (Rīga)]] || 71
|-
| [[Drujas iela (Rīga)]] || 71
|-
| [[Drustu novadpētniecības muzejs]] || 71
|-
| [[Druvienas Vecā skola — muzejs]] || 71
|-
| [[Dukura iela (Rīga)]] || 71
|-
| [[Dzelzs iela (Rīga)]] || 71
|-
| [[Dziesmas iela (Rīga)]] || 71
|-
| [[Dzirkaļu iela (Rīga)]] || 71
|-
| [[Dzirnupes iela (Rīga)]] || 71
|-
| [[Profesora Aleksandra Bieziņa memoriālais muzejs]] || 71
|-
| [[Pāles novadpētniecības muzejs]] || 71
|-
| [[Pāvilostas novadpētniecības muzejs]] || 71
|-
| [[Pētera Upīša dārzkopības muzejs]] || 71
|-
| [[Raiņa muzejs &quot;Tadenava&quot;]] || 71
|-
| [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] || 71
|-
| [[Raiņa un Aspazijas vasarnīca]] || 71
|-
| [[Repozitorijs (versiju kontrole)]] || 71
|-
| [[Riteņbraukšana 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 71
|-
| [[Roberta Mūka muzejs Galēnos]] || 71
|-
| [[Rugāju muzejs]] || 71
|-
| [[Rīgas Vidusslaiku Vēstures muzejs]] || 71
|-
| [[SPOT 7]] || 71
|-
| [[Salacgrīvas muzejs]] || 71
|-
| [[Saulkrastu velosipēdu muzejs]] || 71
|-
| [[Dārziņu 1. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 11. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 12. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 13. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 14. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 15. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 17. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 18. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 24. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 28. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 29. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 30. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 31. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 32. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 33. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 34. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 35. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 36. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 37. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 38. līnija]] || 71
|-
| [[Dārziņu 9. līnija]] || 71
|-
| [[Dārznieku iela (Rīga)]] || 71
|-
| [[Džūkstes pasaku muzejs]] || 71
|-
| [[Elejas kara vēstures muzejs]] || 71
|-
| [[Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālais muzejs &quot;Jāņaskola&quot;]] || 71
|-
| [[Franča Trasuna muzejs &quot;Kolnasāta&quot;]] || 71
|-
| [[Gandijs (filma)]] || 71
|-
| [[1988. gada ziemas olimpisko spēļu medaļu tabula]] || 71
|-
| [[24. Kinoakadēmijas balva]] || 71
|-
| [[Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs]] || 71
|-
| [[Kandavas novadpētniecības muzejs]] || 71
|-
| [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] || 71
|-
| [[Kazdangas muzejs]] || 71
|-
| [[Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs]] || 71
|-
| [[Kubalu skola – muzejs]] || 71
|-
| [[Kārļa Skalbes memoriālais muzejs &quot;Saulrieti&quot;]] || 71
|-
| [[Kārļa Ulmaņas piemiņas muzejs &quot;Pikšas&quot;]] || 71
|-
| [[Lapmežciema pagasta muzejs]] || 71
|-
| [[Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs]] || 71
|-
| [[Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija &quot;Vēveri&quot;]] || 71
|-
| [[Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs]] || 71
|-
| [[Herberta Dorbes muzejs &quot;Senču putekļi&quot;]] || 71
|-
| [[Iluzionisma teātris un muzejs &quot;Mystero&quot;]] || 71
|-
| [[Jaunlaicenes muižas muzejs]] || 71
|-
| [[Jaunpils muzejs]] || 71
|-
| [[Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs]] || 71
|-
| [[Jāzepa Vītola memoriālais muzejs &quot;Anniņas&quot;]] || 71
|-
| [[Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs &quot;Riekstiņi&quot;]] || 71
|-
| [[Jāņa Zābera muzejs &quot;Vecais Ceplis&quot;]] || 71
|-
| [[Jūrmalas muzejs]] || 71
|-
| [[Naujenes Novadpētniecības muzejs]] || 71
|-
| [[O3b FM03]] || 71
|-
| [[Ogres Vēstures un mākslas muzejs]] || 71
|-
| [[Olaines Vēstures un mākslas muzejs]] || 71
|-
| [[Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejs]] || 71
|}
&lt;!-- LIST END --&gt;

[[Kategorija:Vikipēdija]]</text>
      <sha1>rk712v8lti00qsjwsuv0c5yh3s689jh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana</title>
    <ns>102</ns>
    <id>354047</id>
    <revision>
      <id>3670452</id>
      <parentid>3668008</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:01:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="765" xml:space="preserve">{{stack|
{{shortcut|WP:Fix/Disambigs}}
|{{Dalībnieks:Edgars2007/Pieprasīt datu atjaunošanu}}
}}
Šajā lapā apkopota informācija par nozīmju atdalīšanas sakārtošanu. Dati tiek atjaunināti pēc pieprasījuma.

== Saraksti ==
&lt;!-- LIST START --&gt;
Atjaunināts: 2022. gada 15. augusts plkst. 03:01:12

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Atskaite !! Kopējais skaits
|-
| [[Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana/Lapas ar saitēm uz nozīmju atdalīšanu|Lapas ar saitēm uz nozīmju atdalīšanu]] || 332
|-
| [[Vikiprojekts:Vikipēdijas uzlabošana/Nozīmju atdalīšana/Nozīmju atdalīšanas lapas ar saitēm|Nozīmju atdalīšanas lapas ar saitēm]] || 4610
|}
&lt;!-- LIST END --&gt;

[[Kategorija:Vikipēdijas uzlabošanas vikiprojekts]]</text>
      <sha1>cz7esihlhu91h3wbudkjdu8vg281go6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gīsena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>359443</id>
    <revision>
      <id>3670478</id>
      <parentid>2728049</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T04:56:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1082" xml:space="preserve">'''Gīsena''' jeb '''Gīsene''' ({{val|de|Gießen}}) ir sena pilsēta [[Hesene|Hesenē]], [[Vācija|Vācijā]] pie [[Lāna (upe)|Lānas]] upes, kurā atrodas 1607. gadā dibinātā Justusa Lībiga [[Gīsenas universitāte]].

== Vēsture ==
Gīsenes pils uzcelta 1152. gadā. No 1567. gada Gīsena atradās Hesenes-Marburgas grāfistē, no 1604. gada Hesenes-Darmštates grāfistē. 1806. gadā to iekļāva Hesenes lielhercogistē, kas no 1871. līdz 1919. gadam atradās [[Vācijas impērija]]s sastāvā.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada bombardēšanas rezultātā sagrāva aptuveni 75% Gīsenes ēku. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā Gīsenē atradās ASV militārā bāze, kurā dzīvoja līdz 10 000 amerikāņu karavīru un viņu ģimeņu locekļu. Pēc bāzes likvidēšanas 2007. gadā ASV armijas ēkas izmantoja [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas kara]] bēgļu izmitināšanai 2016. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hesenes pilsētas]]</text>
      <sha1>35fmcfwgi65gn81mj60izemdy28bvh1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670479</id>
      <parentid>3670478</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T05:00:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1193" xml:space="preserve">[[Attēļs:2004-JLU Gießen Sicherlich.jpg|thumb|270px|Justusa Lībiga Gīsenas universitātes galvenā ēka]]
'''Gīsena''' jeb '''Gīsene''' ({{val|de|Gießen}}) ir sena pilsēta [[Hesene|Hesenē]], [[Vācija|Vācijā]] pie [[Lāna (upe)|Lānas]] upes, kurā atrodas 1607. gadā dibinātā Justusa Lībiga [[Gīsenas universitāte]].

== Vēsture ==
Gīsenes pils uzcelta 1152. gadā. No 1567. gada Gīsena atradās Hesenes-Marburgas grāfistē, no 1604. gada Hesenes-Darmštates grāfistē. 1806. gadā to iekļāva Hesenes lielhercogistē, kas no 1871. līdz 1919. gadam atradās [[Vācijas impērija]]s sastāvā.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada bombardēšanas rezultātā sagrāva aptuveni 75% Gīsenes ēku. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā Gīsenē atradās ASV militārā bāze, kurā dzīvoja līdz 10 000 amerikāņu karavīru un viņu ģimeņu locekļu. Pēc bāzes likvidēšanas 2007. gadā ASV armijas ēkas izmantoja [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas kara]] bēgļu izmitināšanai 2016. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hesenes pilsētas]]</text>
      <sha1>d4wlmuzi3dwwz344kqp2vdkgapmybnp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670489</id>
      <parentid>3670479</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T06:24:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1193" xml:space="preserve">[[Attēls:2004-JLU Gießen Sicherlich.jpg|thumb|270px|Justusa Lībiga Gīsenas universitātes galvenā ēka.]]
'''Gīsena''' jeb '''Gīsene''' ({{val|de|Gießen}}) ir sena pilsēta [[Hesene|Hesenē]], [[Vācija|Vācijā]] pie [[Lāna (upe)|Lānas]] upes, kurā atrodas 1607. gadā dibinātā Justusa Lībiga [[Gīsenas universitāte]].

== Vēsture ==
Gīsenes pils uzcelta 1152. gadā. No 1567. gada Gīsena atradās Hesenes-Marburgas grāfistē, no 1604. gada Hesenes-Darmštates grāfistē. 1806. gadā to iekļāva Hesenes lielhercogistē, kas no 1871. līdz 1919. gadam atradās [[Vācijas impērija]]s sastāvā.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada bombardēšanas rezultātā sagrāva aptuveni 75% Gīsenes ēku. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā Gīsenē atradās ASV militārā bāze, kurā dzīvoja līdz 10 000 amerikāņu karavīru un viņu ģimeņu locekļu. Pēc bāzes likvidēšanas 2007. gadā ASV armijas ēkas izmantoja [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas kara]] bēgļu izmitināšanai 2016. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hesenes pilsētas]]</text>
      <sha1>38cb825uwzog6m73i6h6qdacn7g4ozd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670490</id>
      <parentid>3670489</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T06:24:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1189" xml:space="preserve">[[Attēls:2004-JLU Gießen Sicherlich.jpg|thumb|270px|Justa Lībiga Gīsenas universitātes galvenā ēka.]]
'''Gīsena''' jeb '''Gīsene''' ({{val|de|Gießen}}) ir sena pilsēta [[Hesene|Hesenē]], [[Vācija|Vācijā]] pie [[Lāna (upe)|Lānas]] upes, kurā atrodas 1607. gadā dibinātā Justa Lībiga [[Gīsenas universitāte]].

== Vēsture ==
Gīsenes pils uzcelta 1152. gadā. No 1567. gada Gīsena atradās Hesenes-Marburgas grāfistē, no 1604. gada Hesenes-Darmštates grāfistē. 1806. gadā to iekļāva Hesenes lielhercogistē, kas no 1871. līdz 1919. gadam atradās [[Vācijas impērija]]s sastāvā.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada bombardēšanas rezultātā sagrāva aptuveni 75% Gīsenes ēku. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā Gīsenē atradās ASV militārā bāze, kurā dzīvoja līdz 10 000 amerikāņu karavīru un viņu ģimeņu locekļu. Pēc bāzes likvidēšanas 2007. gadā ASV armijas ēkas izmantoja [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas kara]] bēgļu izmitināšanai 2016. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vācija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Hesenes pilsētas]]</text>
      <sha1>p5c3uooojnzrtiljgjebvth1qs6oj9l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elama</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365310</id>
    <revision>
      <id>3670495</id>
      <parentid>3518468</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T07:02:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kultūra */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3928" xml:space="preserve">[[Attēls:Elam Map-en.svg|thumbnail|Aptuvena Elamas valsts atrašanās vieta [[Persijas līcis|Persijas līča]] tuvumā]]
'''Elama''' ({{val|elx|Haltamti}})&lt;ref name=&quot;Kent 1953 53&quot;/&gt; bija [[Senie laiki|Seno laiku]] pirmspersiešu civilizācija mūsdienu [[Irāna]]s dienvidu un rietumu teritorijās, uz austrumiem no [[Senā Divupe|Senās Divupes]]. Tā pastāvēja aptuveni no 2700. gada p.m.ē. līdz 539. gadam p.m.ē., kad to pilnībā pakļāva [[Ahemenīdu impērija]]. Elamas administratīvais centrs jeb galvaspilsēta bija [[Sūsa|Sūzas]], tādēļ šī civilizācija (reti) tiek dēvēta par '''Sūsiānu'''. Informācija par šo civilizāciju ir ļoti nepilnīga, tā galvenokārt ir nākusi no Senās Divupes avotiem.

== Vēsture ==
Civilizācija kultūras jomā allaž ir bijuši cieši saistīta ar [[Senā Divupe|Seno Divupi]]. Elamīti izmantoja [[ķīļraksts|ķīļrakstu]], kuru aizguva no [[Akadas valsts]], iespējams, tāpēc ka no 2334. gada p.m.ē. līdz 2154. gadam p.m.ē. tā kontrolēja lielākas vai mazākas Elamas teritorijas. Vienlaicīgi Elamu regulāri apdraudēja kalnu tauta [[guti]] un tad trešā [[Ūra]]s dinastija. Tiklīdz Ūras vara panīka, elamieši atguva pilnīgu neatkarību.

Ap 1600. gadu p.m.ē. Elamai un [[Babilonija]]i uzbruka jauni iebrucēji [[kasīti]]. Gandrīz nekas nav zināms par Elamu līdz 13. gadsimtam p.m.ē., kad elamieši atkal kļuva par ievērojamu spēku reģionā. Elamieši devās karagājienos uz [[Senā Divupe|Seno Divupi]]. Uz neilgu laika posmu elamīti kontrolēja visu Divupes daļu uz austrumiem no [[Tigra]]s upes. Šo Elamas uzplaukumu apturēja [[Babilona]]s valdnieks [[Nebukadnecars I]] (valdīja aptuveni no 1119. līdz 1098. gadam p.m.ē.). Viņš iekaroja arī Elamas galvaspilsētu [[Sūsa|Sūsu]]. Atkal aptuveni par 300 gadus ilgu periodu gandrīz nekas nav zināms par Elamu. 640. gadā p.m.ē. Sūsā iebruka [[asīrieši|asīriešu]] valdnieks [[Ašurbanipals]]. Pēc tam iebruka persiešu [[Ahemenīdu impērija]], Elamai kļūstot par vienu no impērijas [[satrapija|satrapijām]]. Pilnībā Elama tika pakļauta 539. gadā p.m.ē.

== Kultūra ==
[[Attēls:Choqa Zanbil 4.jpg|thumbnail|Čogas-Zanbilas zikurāts mūsdienās]]
Elamas kultūras sasniegumi šķiet nav bijuši plaši. Rakstiskie avoti ir ļoti ierobežoti. Vēl mazāk ir zināms par elamītu reliģisko pārliecību, jo [[elamītu valoda|elamītu valodā]] nav atrasti reliģiski teksti vai eposi, uzskata, ka tā bijusi radniecīga [[Dravīdu valodas|dravīdu valodām]].&lt;ref&gt;''Black Athena: The linguistic evidence'', by Martin Bernal, p. 701&lt;/ref&gt; 
Elamas mākslā un arhitektūra ir stipri jūtama [[Babilonija]]s ietekme. Viena no Elamas kultūras spilgtākajām vērtībām, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir [[Čogas-Zanbilas zikurāts]].

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Kent 1953 53&quot;&gt;{{cite book|last=Kent|first=Roland|title=Old Persian: Grammar, Texts &amp; Lexicon|series=American Oriental Series|volume=33)|publisher=American Oriental Society|year=1953|isbn=0-940490-33-1|pages=53}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://www.iranchamber.com/history/elamite/elamite.php | title= History of the Elamite Empire | publisher= iranchamber.com | language= en}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000016/st026.shtml | title= Древний Элам | publisher= historic.ru | language= ru | access-date= {{dat|2017|11|15||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20171118002701/http://historic.ru/books/item/f00/s00/z0000016/st026.shtml | archivedate= {{dat|2017|11|18||bez}} }}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tuvo Austrumu vēsture]]
[[Kategorija:Irānas vēsture]]
[[Kategorija:Bronzas laikmets]]
[[Kategorija:Civilizācijas]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Āzijā]]
[[Kategorija:Bībeles vietas]]</text>
      <sha1>6brzyc7ht2prj48a51x47zepkqf1urw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Drīss Mertenss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>370199</id>
    <revision>
      <id>3670373</id>
      <parentid>3430163</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T20:02:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vincent Vega</username>
        <id>90168</id>
      </contributor>
      <comment>Update. Transferred to Galatasaray</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3147" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Drīss Mertenss
| image = [[Attēls:Mertens 2018 (cropped).jpg|220px]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1987|5|6}}
| cityofbirth = {{vieta|Beļģija|Lēvena}}
| height = 169
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli]]
| clubnumber = 14
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 1996–1998
| youthclubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[K. Stade Leuven]]
| youthyears2 = 1998–2003
| youthclubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[Briseles &quot;Anderlecht&quot;]]
| youthyears3 = 2003–2005
| youthclubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent]]
| years1 = 2005–2007
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 2005–2006
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Eendracht Aalst]]
| caps2 = 14
| goals2 = 4
| years3 = 2006–2007
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[AGOVV Apeldoorn]]
| caps3 = 35
| goals3 = 2
| years4 = 2007–2009
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[AGOVV Apeldoorn]]
| caps4 = 73
| goals4 = 28
| years5 = 2009–2011
| clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht]]
| caps5 = 65
| goals5 = 16
| years6 = 2011–2013
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| caps6 = 62
| goals6 = 37
| years7 = 2013–2022
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli]]
| caps7 = 249
| goals7 = 97
| years8 = 2022-
| clubs8 = {{flaga|Turkey}} [[Galatasaray]]
| caps8 = 1
| goals8 = 0
| nationalyears1 = 2004
| nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U17
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2011–
| nationalteam2 = {{fb|BEL}}
| nationalcaps2 = 94
| nationalgoals2 = 21
| pcupdate = 19.02.2021.
| ntupdate = 19.02.2021.
| name = 
| caption = Mertenss 2018. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
}}

'''Drīss Mertenss''' ({{val|nl|Dries Mertens}}; dzimis {{dat|1987|5|6}}) ir [[Beļģija]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Beļģijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2013. gada spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[SSC Napoli]]'' sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''PSV'''

* [[KNVB beker|KNVB kauss]]: 2011–12
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2012

'''Napoli'''

* [[Coppa Italia]]: 2013–14, 2019–20
* [[Supercoppa Italiana]]: 2014

'''Individuālie sasniegumi'''

* Beļģijas gada labākais futbolists: 2016

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Beļģijas futbolists-aizmetnis}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Mertenss, Drīss}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:Briseles &quot;Anderlecht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Flāmu Brabantē dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>bdhx5a2gre4bk1lxzzewx8gswembb17</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670374</id>
      <parentid>3670373</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T20:03:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vincent Vega</username>
        <id>90168</id>
      </contributor>
      <comment>Important note!</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3246" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Drīss Mertenss
| image = [[Attēls:Mertens 2018 (cropped).jpg|220px]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1987|5|6}}
| cityofbirth = {{vieta|Beļģija|Lēvena}}
| height = 169
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli]]
| clubnumber = 14
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 1996–1998
| youthclubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[K. Stade Leuven]]
| youthyears2 = 1998–2003
| youthclubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[Briseles &quot;Anderlecht&quot;]]
| youthyears3 = 2003–2005
| youthclubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent]]
| years1 = 2005–2007
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 2005–2006
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Eendracht Aalst]]
| caps2 = 14
| goals2 = 4
| years3 = 2006–2007
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[AGOVV Apeldoorn]]
| caps3 = 35
| goals3 = 2
| years4 = 2007–2009
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[AGOVV Apeldoorn]]
| caps4 = 73
| goals4 = 28
| years5 = 2009–2011
| clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht]]
| caps5 = 65
| goals5 = 16
| years6 = 2011–2013
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| caps6 = 62
| goals6 = 37
| years7 = 2013–2022
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli]]
| caps7 = 249
| goals7 = 97
| years8 = 2022-
| clubs8 = {{flaga|Turkey}} [[Galatasaray]]
| caps8 = 1
| goals8 = 0
| nationalyears1 = 2004
| nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U17
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2011–
| nationalteam2 = {{fb|BEL}}
| nationalcaps2 = 94
| nationalgoals2 = 21
| pcupdate = 19.02.2021.
| ntupdate = 19.02.2021.
| name = 
| caption = Mertenss 2018. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
}}

'''Drīss Mertenss''' ({{val|nl|Dries Mertens}}; dzimis {{dat|1987|5|6}}) ir [[Beļģija]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Beļģijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2013. gada spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[SSC Napoli]]'' sastāvā.&lt;!-- He transferred to Galatasaray, I am it-0 so apologizing to update here. Thanks in advance! --&gt;

== Sasniegumi ==
'''PSV'''

* [[KNVB beker|KNVB kauss]]: 2011–12
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2012

'''Napoli'''

* [[Coppa Italia]]: 2013–14, 2019–20
* [[Supercoppa Italiana]]: 2014

'''Individuālie sasniegumi'''

* Beļģijas gada labākais futbolists: 2016

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Beļģijas futbolists-aizmetnis}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Mertenss, Drīss}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:Briseles &quot;Anderlecht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Flāmu Brabantē dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>74io92o5hs4da3rom8gxjrbkkaxrkaa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670406</id>
      <parentid>3670374</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T23:05:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3279" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Drīss Mertenss
| image = [[Attēls:Mertens 2018 (cropped).jpg|220px]]
| fullname = 
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1987|5|6}}
| cityofbirth = {{vieta|Beļģija|Lēvena}}
| height = 169
| currentclub = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli]]
| clubnumber = 14
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| youthyears1 = 1996–1998
| youthclubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[K. Stade Leuven]]
| youthyears2 = 1998–2003
| youthclubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[Briseles &quot;Anderlecht&quot;]]
| youthyears3 = 2003–2005
| youthclubs3 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent]]
| years1 = 2005–2007
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent]]
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| years2 = 2005–2006
| clubs2 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Eendracht Aalst]]
| caps2 = 14
| goals2 = 4
| years3 = 2006–2007
| clubs3 = {{īre}} {{flaga|Nīderlande}} [[AGOVV Apeldoorn]]
| caps3 = 35
| goals3 = 2
| years4 = 2007–2009
| clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[AGOVV Apeldoorn]]
| caps4 = 73
| goals4 = 28
| years5 = 2009–2011
| clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[FC Utrecht]]
| caps5 = 65
| goals5 = 16
| years6 = 2011–2013
| clubs6 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven]]
| caps6 = 62
| goals6 = 37
| years7 = 2013–2022
| clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[SSC Napoli]]
| caps7 = 249
| goals7 = 97
| years8 = 2022-
| clubs8 = {{flaga|Turkey}} [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Galatasaray]]
| caps8 = 1
| goals8 = 0
| nationalyears1 = 2004
| nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U17
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2011–
| nationalteam2 = {{fb|BEL}}
| nationalcaps2 = 94
| nationalgoals2 = 21
| pcupdate = 19.02.2021.
| ntupdate = 19.02.2021.
| name = 
| caption = Mertenss 2018. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
}}

'''Drīss Mertenss''' ({{val|nl|Dries Mertens}}; dzimis {{dat|1987|5|6}}) ir [[Beļģija]]s [[futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Beļģijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2013. gada spēlēja [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] kluba ''[[SSC Napoli]]'' sastāvā, no 2022. gada [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgā]] [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;]] sastāvā.

== Sasniegumi ==
'''PSV'''

* [[KNVB beker|KNVB kauss]]: 2011–12
* [[Johan Cruijff Schaal]]: 2012

'''Napoli'''

* [[Coppa Italia]]: 2013–14, 2019–20
* [[Supercoppa Italiana]]: 2014

'''Individuālie sasniegumi'''

* Beļģijas gada labākais futbolists: 2016

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Beļģijas futbolists-aizmetnis}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Mertenss, Drīss}}
[[Kategorija:1987. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]]
[[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]]
[[Kategorija:SSC Napoli spēlētāji]]
[[Kategorija:Briseles &quot;Anderlecht&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Flāmu Brabantē dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]</text>
      <sha1>npujulrdicpx4fh6txxfilliwbh2twe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olli Mēte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>409295</id>
    <revision>
      <id>3670516</id>
      <parentid>3557702</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:52:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2401" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Olli Mēte|vārds_orig=''Olli Määttä''|attēls=Olli Maatta 2017-10-04.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1994|8|22}}|dz_viet={{Vieta|Somija|Jiveskile}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=93 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2009|kar_beig=|izglītība=
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
|kom={{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|numurs= 6
|amats=
|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=22., 1. kārtā|dr_gads=[[2012. gada NHL drafts|2012]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=2014—''pašlaik''|taut 1={{ih|FIN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
|balv=
*[[Stenlija kauss]] — 2016, 2017
|slavz=
|aģenti=
|dzimums= v
|atjaunots={{dat|2022|8|15||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates={{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}}
{{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze2|[[2014. gada ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempināts hokejā|Rīga 2021]]}}}}

'''Olli Mēte''' ({{Val|fi|Olli Määttä}}, dzimis {{Dat|1994|8|22}}) ir [[Somi|somu]] [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Mēte pārstāv [[NHL]] komandu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2016]]. un [[2017]]. gadā [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] rindās izcīnijis divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]. Iepriekš spēlējis arī [[AHL]] komandā [[Skrentonas &quot;Penguins&quot;]].

[[Somijas hokeja izlase|Somijas hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Mēte, Olli}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Somijas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Blackhawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
[[Kategorija:Vidussomijā dzimušie]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]]</text>
      <sha1>nax3yn2ms9o9asfzs8q9q5v8dpxj8j8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670517</id>
      <parentid>3670516</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:53:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2417" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Olli Mēte|vārds_orig=''Olli Määttä''|attēls=Olli Maatta 2017-10-04.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1994|8|22}}|dz_viet={{Vieta|Somija|Jiveskile}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=93 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2009|kar_beig=|izglītība=
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
|kom={{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|numurs= 6
|amats=
|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=22., 1. kārtā|dr_gads=[[2012. gada NHL drafts|2012]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=2014—''pašlaik''|taut 1={{ih|FIN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
|balv=
*[[Stenlija kauss]] — 2016, 2017
|slavz=
|aģenti=
|dzimums= v
|atjaunots={{dat|2022|8|15||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates={{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}}
{{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze2|[[2014. gada ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempināts hokejā|Rīga 2021]]}}}}

'''Olli Mēte''' ({{Val|fi|Olli Määttä}}, dzimis {{Dat|1994|8|22}}) ir [[Somi|somu]] [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Mēte pārstāv [[NHL]] komandu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2016]]. un [[2017]]. gadā [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] rindās izcīnijis divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]. Iepriekš spēlējis arī [[AHL]] komandā [[Skrentonas &quot;Penguins&quot;]].

[[Somijas hokeja izlase|Somijas hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Mēte, Olli}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Somijas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Blackhawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
[[Kategorija:Vidussomijā dzimušie]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]]</text>
      <sha1>hueggjynfuhv8wc7ds8o94xgy3y7414</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670518</id>
      <parentid>3670517</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:54:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2430" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Olli Mēte|vārds_orig=''Olli Määttä''|attēls=Olli Maatta 2017-10-04.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1994|8|22}}|dz_viet={{Vieta|Somija|Jiveskile}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=93 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2009|kar_beig=|izglītība=
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
|kom={{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|numurs= 6
|amats=
|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=22., 1. kārtā|dr_gads=[[2012. gada NHL drafts|2012]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=2014—''pašlaik''|taut 1={{ih|FIN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
|balv=
*[[Stenlija kauss]] — 2016, 2017
|slavz=
|aģenti=
|dzimums= v
|atjaunots={{dat|2022|8|15||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates={{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}}
{{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze2|[[2014. gada ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempināts hokejā|Rīga 2021]]}}}}

'''Olli Mēte''' ({{Val|fi|Olli Määttä}}, dzimis {{Dat|1994|8|22}}) ir [[Somi|somu]] [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Mēte pārstāv [[NHL]] komandu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2016]]. un [[2017]]. gadā [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] rindās izcīnijis divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]. Iepriekš spēlējis arī [[AHL]] komandā [[Skrentonas &quot;Penguins&quot;]].

[[Somijas hokeja izlase|Somijas hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Mēte, Olli}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Somijas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Blackhawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Detroitas &quot;Red Wings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vidussomijā dzimušie]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]]</text>
      <sha1>jtpo2i11vmjpw3vfoueimzkila5rfvm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670519</id>
      <parentid>3670518</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:55:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2537" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Olli Mēte|vārds_orig=''Olli Määttä''|attēls=Olli Maatta 2017-10-04.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1994|8|22}}|dz_viet={{Vieta|Somija|Jiveskile}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=93 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2009|kar_beig=|izglītība=
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
|kom={{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|numurs= 6
|amats=
|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=22., 1. kārtā|dr_gads=[[2012. gada NHL drafts|2012]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=2014—''pašlaik''|taut 1={{ih|FIN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
|balv=
*[[Stenlija kauss]] — 2016&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/gamecenter/pit-vs-sjs/2016/06/12/2015030416#game=2015030416,game_state=final&lt;/ref&gt;, 2017
|slavz=
|aģenti=
|dzimums= v
|atjaunots={{dat|2022|8|15||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates={{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}}
{{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze2|[[2014. gada ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempināts hokejā|Rīga 2021]]}}}}

'''Olli Mēte''' ({{Val|fi|Olli Määttä}}, dzimis {{Dat|1994|8|22}}) ir [[Somi|somu]] [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Mēte pārstāv [[NHL]] komandu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2016]]. un [[2017]]. gadā [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] rindās izcīnijis divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]. Iepriekš spēlējis arī [[AHL]] komandā [[Skrentonas &quot;Penguins&quot;]].

[[Somijas hokeja izlase|Somijas hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Mēte, Olli}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Somijas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Blackhawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Detroitas &quot;Red Wings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vidussomijā dzimušie]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]]</text>
      <sha1>6m3n7dwg2vq0z3rxsyqk5r3dx7uj41k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670520</id>
      <parentid>3670519</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:03:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2827" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Olli Mēte|vārds_orig=''Olli Määttä''|attēls=Olli Maatta 2017-10-04.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1994|8|22}}|dz_viet={{Vieta|Somija|Jiveskile}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=93 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2009|kar_beig=|izglītība=
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
|kom={{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|numurs= 6
|amats=
|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=22., 1. kārtā|dr_gads=[[2012. gada NHL drafts|2012]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=2014—''pašlaik''|taut 1={{ih|FIN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
|balv=
*[[Stenlija kauss]] — 2016&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/gamecenter/pit-vs-sjs/2016/06/12/2015030416#game=2015030416,game_state=final&lt;/ref&gt;, 2017
|slavz=
|aģenti=
|dzimums= v
|atjaunots={{dat|2022|8|15||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates={{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}}
{{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze2|[[2014. gada ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempināts hokejā|Rīga 2021]]}}}}

'''Olli Mēte''' ({{Val|fi|Olli Määttä}}, dzimis {{Dat|1994|8|22}}) ir [[Somi|somu]] [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Mēte pārstāv [[NHL]] komandu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2016]]. un [[2017]]. gadā [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] rindās izcīnijis divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]. Iepriekš spēlējis arī [[AHL]] komandā [[Skrentonas &quot;Penguins&quot;]].

[[Somijas hokeja izlase|Somijas hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

== Atsauces ==

{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] Pitsburgas &quot;Penguins&quot;drafta pirmās kārtas izvēle |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Deriks Puilo]]|pēc={{flaga|Kanāda}} [[Kasperi Kapanens]]|periods=[[2012. gada NHL drafts|2012]]}}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Mēte, Olli}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Somijas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Blackhawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Detroitas &quot;Red Wings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vidussomijā dzimušie]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]]</text>
      <sha1>m73wjcp95i4hh5omem6wz63uhl0b7m9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670521</id>
      <parentid>3670520</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:05:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2829" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Olli Mēte|vārds_orig=''Olli Määttä''|attēls=Olli Maatta 2017-10-04.jpg|att_izm=|paraksts=&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1994|8|22}}|dz_viet={{Vieta|Somija|Jiveskile}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=188 [[centimetrs|cm]]|svars=93 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2009|kar_beig=|izglītība=
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
|kom={{flaga|ASV}} [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]
|numurs= 6
|amats=
|līga=[[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=22., 1. kārtā|dr_gads=[[2012. gada NHL drafts|2012]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=2014—''pašlaik''|taut 1={{ih|FIN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
|balv=
*[[Stenlija kauss]] — 2016&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/gamecenter/pit-vs-sjs/2016/06/12/2015030416#game=2015030416,game_state=final&lt;/ref&gt;, 2017
|slavz=
|aģenti=
|dzimums= v
|atjaunots={{dat|2022|8|15||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates={{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}}
{{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalBronze2|[[2014. gada ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempināts hokejā|Rīga 2021]]}}}}

'''Olli Mēte''' ({{Val|fi|Olli Määttä}}, dzimis {{Dat|1994|8|22}}) ir [[Somi|somu]] [[hokejists]], spēlē [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2022) Mēte pārstāv [[NHL]] komandu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]].

== Spēlētāja karjera ==
[[2016]]. un [[2017]]. gadā [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] rindās izcīnijis divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]. Iepriekš spēlējis arī [[AHL]] komandā [[Skrentonas &quot;Penguins&quot;]].

[[Somijas hokeja izlase|Somijas hokeja izlases]] sastāvā spēlējis [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-tituli}}
{{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] Pitsburgas &quot;Penguins&quot;drafta pirmās kārtas izvēle |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Deriks Puilo]]|pēc={{flaga|Kanāda}} [[Kasperi Kapanens]]|periods=[[2012. gada NHL drafts|2012]]}}
{{kastes beigas}}

== Atsauces ==

{{DEFAULTSORT:Mēte, Olli}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Somijas hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Pitsburgas &quot;Penguins&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Blackhawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Detroitas &quot;Red Wings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vidussomijā dzimušie]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]]</text>
      <sha1>smm8tnay968fmihry86x2zapdp147ko</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plēkšņu kvieši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>411003</id>
    <revision>
      <id>3670296</id>
      <parentid>3594408</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T16:03:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3359" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|attēls=Triticum spelta RF.jpg|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Poaceae|dzimta_lv=Graudzāļu dzimta|apakšdzimta=Pooideae|ģints=Triticum|ģints_lv=Kvieši|binomial=Triticum|sinonīmi=|kategorijas=nē|suga=Triticum spelta|suga_lv=Plēkšņu kvieši}}'''Plēkšņu''' jeb '''speltas kvieši''' (''Triticum spelta''; ''Triticum dicoccum''&lt;ref&gt;Zohar Amar, ''Five Types of Grain: Historical, Halachic, and Conceptual Aspects'' (''Ḥameshet Mine Dagan''), Har Bracha 2011, pp. 45—48 &lt;/ref&gt;) ir [[Kvieši|kviešu]] suga, kas tiek audzēta jau aptuveni 5000 gadus.

Plēkšņu kvieši daļā Eiropas bija nozīmīgi no [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] līdz [[viduslaiki]]em; šobrīd tie tiek audzēti [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Spānija]]s ziemeļos, un piedzīvo uzplaukumu veselīgās pārtikas sektorā. Plēkšņu kvieši dažreiz tiek uzskatīti par [[mīkstie kvieši|mīksto kviešu]] (''Triticum aestivum'') pasugu, un tādā gadījumā tās botāniskais nosaukums ir ''Triticum aestivum'' subsp. ''spelta''. Tie ir [[heksaploīds|heksaploīdi]] kvieši, kas nozīmē, ka tiem ir seši hromosomu komplekti.

== Vēsture ==
Grieķu mitoloģijā plēkšņu kvieši (ζειά [zeiá] [[Sengrieķu valoda|grieķu]]) bija dāvana grieķiem no dievietes [[Dēmetra]]s. Senākās arheoloģiskās liecības par plēkšņu kviešiem ir no piektā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]], [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļaustrumos, lai gan visbagātīgākie un labāk dokumentētie arheoloģiskie pierādījumi par plēkšņu kviešiem atrodas Eiropā.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{cite journal|author1=Cubadda, Raimondo|author2=Marconi, Emanuele|title=Spelt Wheat in Pseudocereals and Less Common Cereals: Grain Properties and Utilization Potential (eds. Belton, Peter S.; Taylor, John R.N.)|year=2002|url=https://books.google.com/books?vid=ISBN3540429395&amp;id=NRMdXx8fC8kC&amp;dq=Pseudocereals+and+less+Common+cereals:+Grain+Properties+and+utilization+Potential}}&lt;/ref&gt; Plēkšņu kvieši atrasti arī [[Neolīts|neolīta]] vietnēs (2500—1700 p.m.ē.) [[Centrālā Eiropā|Centrālajā Eiropā]].&lt;ref&gt;{{cite journal|author=Akeret, Ö.|title=Plant Remains From a Bell Beaker Site in Switzerland, and the Beginnings of Triticum spelta (spelt) Cultivation in Europe|year=2005|url=http://china.springerlink.com/content/j0453274uw744tw9/?p=9a73f75a245d448a844fbf12f99e7740&amp;pi=0|journal=|access-date={{dat|2018|10|28||bez}}|archive-url=https://archive.today/20121227183305/http://china.springerlink.com/content/j0453274uw744tw9/?p=9a73f75a245d448a844fbf12f99e7740&amp;pi=0|archive-date={{dat|2012|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] plēkšņu kvieši plaši izplatījās [[Viduseiropa|Viduseiropā]]. [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetā]] (750—15 p.m.ē.) plēkšņu kvieši kļuva par galveno kviešu sugu [[Vācija|Vācijas]] dienvidos un [[Šveice|Šveicē]], un no 500 g. p.m.ē. tos izmantoja arī [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] dienvidos.[[Attēls:2009-06-20_Silvolde_02_dinkel.jpg|thumb|Plēkšņu kvieši, ar un bez plēksnēm]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Labība]]
[[Kategorija:Kvieši]]</text>
      <sha1>fywzu6mq0miiz9a9aje59amfbrkt57f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670297</id>
      <parentid>3670296</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T16:04:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3366" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|attēls=Triticum spelta RF.jpg|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Poaceae|dzimta_lv=Graudzāļu dzimta|apakšdzimta=Pooideae|ģints=Triticum|ģints_lv=Kvieši|binomial=Triticum spelta|sinonīmi=|kategorijas=nē|suga=Triticum spelta|suga_lv=Plēkšņu kvieši}}'''Plēkšņu''' jeb '''speltas kvieši''' (''Triticum spelta''; ''Triticum dicoccum''&lt;ref&gt;Zohar Amar, ''Five Types of Grain: Historical, Halachic, and Conceptual Aspects'' (''Ḥameshet Mine Dagan''), Har Bracha 2011, pp. 45—48 &lt;/ref&gt;) ir [[Kvieši|kviešu]] suga, kas tiek audzēta jau aptuveni 5000 gadus.

Plēkšņu kvieši daļā Eiropas bija nozīmīgi no [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] līdz [[viduslaiki]]em; šobrīd tie tiek audzēti [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Spānija]]s ziemeļos, un piedzīvo uzplaukumu veselīgās pārtikas sektorā. Plēkšņu kvieši dažreiz tiek uzskatīti par [[mīkstie kvieši|mīksto kviešu]] (''Triticum aestivum'') pasugu, un tādā gadījumā tās botāniskais nosaukums ir ''Triticum aestivum'' subsp. ''spelta''. Tie ir [[heksaploīds|heksaploīdi]] kvieši, kas nozīmē, ka tiem ir seši hromosomu komplekti.

== Vēsture ==
Grieķu mitoloģijā plēkšņu kvieši (ζειά [zeiá] [[Sengrieķu valoda|grieķu]]) bija dāvana grieķiem no dievietes [[Dēmetra]]s. Senākās arheoloģiskās liecības par plēkšņu kviešiem ir no piektā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]], [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļaustrumos, lai gan visbagātīgākie un labāk dokumentētie arheoloģiskie pierādījumi par plēkšņu kviešiem atrodas Eiropā.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{cite journal|author1=Cubadda, Raimondo|author2=Marconi, Emanuele|title=Spelt Wheat in Pseudocereals and Less Common Cereals: Grain Properties and Utilization Potential (eds. Belton, Peter S.; Taylor, John R.N.)|year=2002|url=https://books.google.com/books?vid=ISBN3540429395&amp;id=NRMdXx8fC8kC&amp;dq=Pseudocereals+and+less+Common+cereals:+Grain+Properties+and+utilization+Potential}}&lt;/ref&gt; Plēkšņu kvieši atrasti arī [[Neolīts|neolīta]] vietnēs (2500—1700 p.m.ē.) [[Centrālā Eiropā|Centrālajā Eiropā]].&lt;ref&gt;{{cite journal|author=Akeret, Ö.|title=Plant Remains From a Bell Beaker Site in Switzerland, and the Beginnings of Triticum spelta (spelt) Cultivation in Europe|year=2005|url=http://china.springerlink.com/content/j0453274uw744tw9/?p=9a73f75a245d448a844fbf12f99e7740&amp;pi=0|journal=|access-date={{dat|2018|10|28||bez}}|archive-url=https://archive.today/20121227183305/http://china.springerlink.com/content/j0453274uw744tw9/?p=9a73f75a245d448a844fbf12f99e7740&amp;pi=0|archive-date={{dat|2012|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]] plēkšņu kvieši plaši izplatījās [[Viduseiropa|Viduseiropā]]. [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetā]] (750—15 p.m.ē.) plēkšņu kvieši kļuva par galveno kviešu sugu [[Vācija|Vācijas]] dienvidos un [[Šveice|Šveicē]], un no 500 g. p.m.ē. tos izmantoja arī [[Lielbritānija|Lielbritānijas]] dienvidos.[[Attēls:2009-06-20_Silvolde_02_dinkel.jpg|thumb|Plēkšņu kvieši, ar un bez plēksnēm]]
== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Labība]]
[[Kategorija:Kvieši]]</text>
      <sha1>kl8uwwa99qsgskb2pz0db03wn6ql6w3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>3670344</id>
      <parentid>3669920</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:01:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7228" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2022-08-14 18:01:19{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 34 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dz&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 34 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;rosinu dzēst.....&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 32 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;maznozīmīgs&lt;/nowiki&gt; || enciklopēdiski maznozīmīgs || 
|-
| {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 27 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 13 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Nav pamatota nozīmība || 
|-
| {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 11 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}&lt;/nowiki&gt; || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022)
|-
| {{page-multi|page=No Cav|t|h|d}} || 2022-08-08 12:24:31 || 6 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;Dzēst, ja kāds &quot;zaļais&quot; neuzlabos: krosswiki savas sabiedriskās organizācijas reklāma ar nelabotu mašīntulkojumu.&lt;/nowiki&gt; || nelabots mašīntulkojums || 15 (23.08.2022)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>srmaehqq34l4xqnwwockrcrqpq9j15i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slotiņu ciesa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>415024</id>
    <revision>
      <id>3670282</id>
      <parentid>3125084</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:46:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pieliku ģinti latviešu valodā un pielaboju kategorijas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4741" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 
|        nosaukums =
|           attēls =CalamagrostisEpigejos.jpg
|       att_izmērs =250px 
|    att_nosaukums ={{TaksoSaite|Calamagrostis epigeios|Slotiņu ciesa}}
|           valsts =Plantae
|        valsts_lv =Augi
|       nodalījums =Magnoliophyta 
|    nodalījums_lv =Segsēkļi 
|            klase =Liliopsida
|         klase_lv =Viendīgļlapji 
|            rinda =Poales 
|         rinda_lv =Graudzāļu rinda 
|           dzimta =Poaceae
|        dzimta_lv =Graudzāļu dzimta 
|           ģints = Calamagrostis
|             suga =Calamagrostis epigeios 
|          suga_lv =Slotiņu ciesa
|         binomial =Calamagrostis epigeios L. Roth
|ģints_lv=Ciesas}}
'''Slotiņu ciesa''' ''(Calamagrostis epigeios L. Roth) '' ir daudzgadīgs [[Latvija|Latvijā]] bieži sastopams [[Graudzāļu dzimta|graudzāļu dzimtas]] lakstaugs, kas sastopams [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]]. Tas sastopams sausās līdz vidēji mitrās vietās. Atšķirībā no citām ''[[Calamagrostis]]'' ģints sugām tā labāk pacieš sausumu un ir piemērojusies arī iesāļām piejūras augsnēm&lt;ref name=&quot;Ornamental grass nursery&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ornamental grass nursery |url=http://www.bluestem.ca/calamagrostis-epigejos.htm |website=Ornamental grass nursery |accessdate=16.12.2018 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180920141809/http://bluestem.ca/calamagrostis-epigejos.htm |archivedate=20.09.2018 }}&lt;/ref&gt;. Suga raksturīga sukcesionālo augu sabiedrībām un, strauji savairojoties, izspiež citas sugas no dzīvotnes.&lt;ref name=&quot;Latvijas daba&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas daba |url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/calamagrostis-epigeios-l-roth/ |website=latvijasdaba.lv |accessdate=16.12.2018}}&lt;/ref&gt; Ar citām ciesām bieži veido starpsugu hibrīdus, kas ir salīdzinoši mitrāku vietu augi. &lt;ref name=&quot;Latvijas augi&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Priedītis |first1=Normunds |title=Latvijas augi |publisher=Gandrs poligrāfija |isbn=978-9934-8015-2-5 |page=888}}&lt;/ref&gt;

== Morfoloģiskais apraksts ==
Slotiņu ciesa sasniedz 50—130 cm garumu, tās stiebrs ir stingrs, stāvs, zem skaras raupjš. Lapas virspuse ir pelēkzaļa, taču apakša zaļa, lapu platums ir 0,5—1,0 cm, tās tāpat kā stiebrs ir raupjas. Ziedkopa ziedēšanas laikā violetam vēlāk dzeltenbrūna, šaura, blīva 10—25 cm gara. Vārpiņas plēksnēs īlenveidīgas,0,5—1,0 cm garas, gals akotains, škautne dzeloņaina . Akots taisns, garš (līdz 0,9 cm) garāks par ārējo zieda plēksni. Auglis — grauds. Zied jūnijā un jūlijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Latvijas daba |url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/calamagrostis-epigeios-l-roth/ |website=latvijasdaba.lv |accessdate=16/12/2018}}&lt;/ref&gt;
Daži autori par slotiņu ciesas pasugu uzskata Latvijā reti sastopamo ''Calamagrostis epigeois spp. meinhausenii'' Tzvelev., citi to uzskata par atsevišķu sugu Meinhauzena ciesu (''Calamagrostis meinhausenii'' (Tzelev) Viljasoo). Šis taksons no slotiņu ciesas atšķiras ar gludu nevis raupju stiebru zem ziedkopas, kā arī īsākām vārpiņām (0,4–0,6 cm). Meinhauzena ciesa parasti aug piekrastes smiltājos.  &lt;ref name=&quot;Latvijas augi&quot; /&gt;

== Biotopi ==
Sausas vietas dzelzceļa malās, ceļa malās, sausās pļavās un nezālienēs.&lt;ref name=&quot;Latvijas daba&quot; /&gt;

== Ekspansijas riski un potenciālā ierobežošana ==
[[Attēls:Calamagrostis-epigejos-02.jpg|thumb|Monodominanta Slotiņu ciesas audze]]
Tā kā slotiņu ciesa ir stīgojoša graudzāle, tā ātri spēj izveidot monodominantas audzes, izspiežot no dzīvotnes citas sugas. Pļaušana reizi sezonā mazefektīva, tāpat kā ganīšana, jo dzīvnieki izvairās to ēd nelabprāt. Efektīvākai ierobežošanai nepieciešams slotiņu ciesu pļaut vismaz divas reizes sezonā, nopļauto zāli pēc tam novācot. Šādā gadījumā suga sāk samazināties pēc 7—8 gadiem. Cits risinājums ir zvaguļu piesēja, jo tie ir pusparazīti, kas parazitē uz ciesas saknes. Monodominantas ciesu audzes nav ieteicams dedzināt, jo tas izraisīs pretēju efektu — suga turpinās izplatīties. Sugu iespējams ierobežot arī ar dziļās aršanas palīdzību, ko jāveic rudenī (vismaz 40– 50 cm). Šādā veidā sals palīdzēs iznīcinār saknes un dziļā aršana sagatavos augsni dabisko zālāju sugām.&lt;ref name=&quot;Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Rūsiņa |first1=Solvita |title=Aizsargājamo biotopu saglabāšanas vadlīnijas Latvijā |publisher=Dabas aizsardzības pārvalde |location=Sigulda |isbn=978-9934-8590-6-9 |accessdate=16.12.2018}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Ciesas]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>hrn9v88jqedb4zqymlgnw3z240hbg2b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Margas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>432999</id>
    <revision>
      <id>3670259</id>
      <parentid>3329117</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T14:52:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1395" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name           = Margas
| settlement_type     = 
| image_skyline      = 
| image_caption      = 
| pushpin_map       = Latvija
| pushpin_label_position  = 
| subdivision_type     = Valsts
| subdivision_type1    = Novads
| subdivision_type2    = Pagasts
| subdivision_name     = {{LAT}}
| subdivision_name1    = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2    = [[Stradu pagasts]]
| area_total_km2      = 
| area_land_km2      = 
| population_as_of     = {{dat|2018|03|02||bez}}
| population_footnotes   = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=104344 |title=Informācija par objektu: Margas |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total     = 37
| population_density_km2  = 
| latd = 57.1629 | latNS = N
| longd = 26.766 | longEW = E
| elevation_m       = 
| website         = 
| footnotes        = 
}}

'''Margas''' ir ciems [[Stradu pagasts|Stradu pagastā]], [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. Atrodas 186 km attālumā no [[Rīga]]s [[Krustalīce]]s un [[Asarupe]]s krastos.

Ciema apkārtnē atrodas [[Svētais ezers]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
[[Kategorija:Gulbenes novada ciemi]]
[[Kategorija:Stradu pagasts]]</text>
      <sha1>m6l2v5eaahp8lb35aeg3oq9dbml7m1g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārtiņš Šteins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>449400</id>
    <revision>
      <id>3670381</id>
      <parentid>3649842</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T21:03:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B17B:3BA6:0:0:0:2</ip>
      </contributor>
      <comment>Precizēti aktuālie amati Iekšlietu ministrijā</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5803" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Mārtiņš Šteins
| attēls              = Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (31995547557).jpg
| att_izm             = 275px
| mazs_att            = 
| apraksts            = Mārtiņš Šteins 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2019|1|31|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|27}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Latvija|Ērgļi|2s=Ērgļi (Ērgļu pagasts)}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Nītaure}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[latvietis]]
| partija = [[Kustība Par!]] &lt;small&gt;(2017—''pašlaik'')&lt;/small&gt;
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Mārtiņš Šteins''' (dzimis 1992. gada 27. februārī [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]]) ir [[Latvija]]s nevalstisko organizāciju aktīvists un politiķis. Ir partijas &quot;[[Kustība Par!]]&quot; valdes loceklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/par-cilvekiem/martins-steins/|title=Mārtiņš Šteins, Kustība &quot;Par!&quot; valdes loceklis|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; Ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/96CFEDF18CAB9231C22583320029E566?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Mārtiņš Šteins, deputāta profils Latvijas Republikas Saeimas mājaslapā|last=|first=|access-date=|date=31.01.2019}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
2011. gadā ieguvis vidējo izglītību [[Nītaures vidusskola|Nītaures vidusskolā]]. 2014. gadā ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]]. 2016. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē Latvijas Universitātes [[LU Ekonomikas un vadības fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultātē]]. 2020. gadā Mārtiņš ieguvis profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu izglītības vadībā [[Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte|Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē]].

== Sabiedriskā darbība ==
Kopš 2011. gada vada biedrību &quot;Jauniešu organizācija &quot;[[Nītaureņi]]&quot;&quot;. Kopš 2020. gada 28. februāra ir biedrības &quot;[[Latvijas Pilsoniskā alianse]]&quot; Padomes loceklis.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://nvo.lv/lv/blog_post/ar_jaunas_padomes_ievelesanu_noslegusies_lpa_biedru_kopsapulce|title=Ar jaunās padomes ievēlēšanu noslēgusies LPA biedru kopsapulce|publisher=Latvijas Pilsoniskā alianse|work=|access-date=|date=28.02.2020|last=|first=}}&lt;/ref&gt; No 2015. gada līdz 2019. gadam bijis biedrības &quot;[[Latvijas Jaunatnes padome]]&quot; viceprezidents. Darbojies tādās Latvijas nevalstiskajās organizācijās kā biedrība &quot;[[Rīgas Latviešu biedrība]]&quot;, biedrība &quot;[[Latvijas Pilsoniskā alianse]]&quot;, biedrība &quot;[[Sabiedrība par atklātību Delna|Sabiedrība par atklātību — Delna]]&quot; un citās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibaipar.lv/deputats/martins-steins|title=Mārtiņš Šteins, &quot;Attīstībai/Par!&quot;|last=|first=|access-date=|date=31.01.2019}}&lt;/ref&gt; Bijis priekšsēdētāja vietnieks Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejā.

== Politiskā darbība ==
2017. gada 26. augustā M. Šteins bija starp partijas &quot;[[Kustība Par!]]&quot; dibinātājiem. 2018. gadā kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta, bet sākotnēji netika ievēlēts. 2019. gada sākumā M. Šteins kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu [[Artis Pabriks|Arta Pabrika]] vietā, kurš uzņēmās ministra pienākumus [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2021. gadā M. Šteins bija partijas &quot;Kustība Par!&quot; izpilddirektors. No 2021. gada 7. jūnija līdz 2022.gada 16.maijam Šteins bija [[Latvijas iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]] iekšlietu ministres Marijas Golubevas komandā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53277175|title=Mārtiņš Šteins kļuvis par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2021-07-28|date=2021-06-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; No 2022.gada 26.maija Mārtiņš Šteins turpina pildīt Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra darbu iekšlietu ministra Kristapa Eklona komandā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.juristavards.lv/zinas/281412-martins-steins-turpinas-iekslietu-ministrijas-parlamentara-sekretara-darbu/|title=Jaunumi: Mārtiņš Šteins turpinās Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra darbu – Jurista Vārds|website=m.juristavards.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{facebook|MartinsSteinsSaeima}}
* [https://www.flickr.com/photos/saeima/49064817256 Mārtiņa Šteina foto Saeimas Flickr kontā.] Autors: Ieva Ābele, Saeima, 2019.


{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Šteins, Mārtiņš}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ērgļos dzimušie]]
[[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>713jw8xmc45n8fmmb3vwyt2s41bgt55</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670488</id>
      <parentid>3670381</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T06:21:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Politiskā darbība */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5815" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Mārtiņš Šteins
| attēls              = Saeimas 24.janvāra kārtējās sēdes turpinājums (31995547557).jpg
| att_izm             = 275px
| mazs_att            = 
| apraksts            = Mārtiņš Šteins 2019. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2019|1|31|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|27}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Latvija|Ērgļi|2s=Ērgļi (Ērgļu pagasts)}}
| dzīves_vieta        = {{vieta|Latvija|Nītaure}}
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = [[latvietis]]
| partija = [[Kustība Par!]] &lt;small&gt;(2017—''pašlaik'')&lt;/small&gt;
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Mārtiņš Šteins''' (dzimis 1992. gada 27. februārī [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]]) ir [[Latvija]]s nevalstisko organizāciju aktīvists un politiķis. Ir partijas &quot;[[Kustība Par!]]&quot; valdes loceklis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kustibapar.lv/par-cilvekiem/martins-steins/|title=Mārtiņš Šteins, Kustība &quot;Par!&quot; valdes loceklis|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt; Ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]] no apvienības &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/96CFEDF18CAB9231C22583320029E566?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Mārtiņš Šteins, deputāta profils Latvijas Republikas Saeimas mājaslapā|last=|first=|access-date=|date=31.01.2019}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==
2011. gadā ieguvis vidējo izglītību [[Nītaures vidusskola|Nītaures vidusskolā]]. 2014. gadā ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]]. 2016. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē Latvijas Universitātes [[LU Ekonomikas un vadības fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultātē]]. 2020. gadā Mārtiņš ieguvis profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu izglītības vadībā [[Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte|Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē]].

== Sabiedriskā darbība ==
Kopš 2011. gada vada biedrību &quot;Jauniešu organizācija &quot;[[Nītaureņi]]&quot;&quot;. Kopš 2020. gada 28. februāra ir biedrības &quot;[[Latvijas Pilsoniskā alianse]]&quot; Padomes loceklis.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://nvo.lv/lv/blog_post/ar_jaunas_padomes_ievelesanu_noslegusies_lpa_biedru_kopsapulce|title=Ar jaunās padomes ievēlēšanu noslēgusies LPA biedru kopsapulce|publisher=Latvijas Pilsoniskā alianse|work=|access-date=|date=28.02.2020|last=|first=}}&lt;/ref&gt; No 2015. gada līdz 2019. gadam bijis biedrības &quot;[[Latvijas Jaunatnes padome]]&quot; viceprezidents. Darbojies tādās Latvijas nevalstiskajās organizācijās kā biedrība &quot;[[Rīgas Latviešu biedrība]]&quot;, biedrība &quot;[[Latvijas Pilsoniskā alianse]]&quot;, biedrība &quot;[[Sabiedrība par atklātību Delna|Sabiedrība par atklātību — Delna]]&quot; un citās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://attistibaipar.lv/deputats/martins-steins|title=Mārtiņš Šteins, &quot;Attīstībai/Par!&quot;|last=|first=|access-date=|date=31.01.2019}}&lt;/ref&gt; Bijis priekšsēdētāja vietnieks Latvijas valsts simtgades jauniešu rīcības komitejā.

== Politiskā darbība ==
2017. gada 26. augustā M. Šteins bija starp partijas &quot;[[Kustība Par!]]&quot; dibinātājiem. 2018. gadā kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta, bet sākotnēji netika ievēlēts. 2019. gada sākumā M. Šteins kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu [[Artis Pabriks|Arta Pabrika]] vietā, kurš uzņēmās ministra pienākumus [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2021. gadā M. Šteins bija partijas &quot;Kustība Par!&quot; izpilddirektors. No 2021. gada 7. jūnija līdz 2022. gada 16. maijam M. Šteins bija [[Latvijas iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]] iekšlietu ministres [[Marija Golubeva|Marijas Golubevas]] komandā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53277175|title=Mārtiņš Šteins kļuvis par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2021-07-28|date=2021-06-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; No 2022. gada 26. maija viņš turpina pildīt parlamentārā sekretāra darbu iekšlietu ministra [[Kristaps Eklons|Kristapa Eklona]] komandā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.juristavards.lv/zinas/281412-martins-steins-turpinas-iekslietu-ministrijas-parlamentara-sekretara-darbu/|title=Jaunumi: Mārtiņš Šteins turpinās Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra darbu – Jurista Vārds|website=m.juristavards.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{facebook|MartinsSteinsSaeima}}
* [https://www.flickr.com/photos/saeima/49064817256 Mārtiņa Šteina foto Saeimas Flickr kontā.] Autors: Ieva Ābele, Saeima, 2019.


{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Šteins, Mārtiņš}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ērgļos dzimušie]]
[[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>s9ydc2gtj4sinejkhoz204tz6px10re</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2</title>
    <ns>2</ns>
    <id>450362</id>
    <revision>
      <id>3670436</id>
      <parentid>3670021</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:00:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="67177" xml:space="preserve">Datums: {{dat|2022|08|14|n|bez}}

== en ==
{{div col|3}}
* [[:en:Anne Heche|Anne Heche]] (46 iw) — 820658 skatījumu
* [[:en:Rakesh Jhunjhunwala|Rakesh Jhunjhunwala]] (7 iw) — 786730 skatījumu
* [[:en:The Satanic Verses|The Satanic Verses]] (52 iw) — 408565 skatījumu
* [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (12 iw) — 358628 skatījumu
* [[:en:Vulval vestibule|Vulval vestibule]] (25 iw) — 358388 skatījumu
* [[:en:Independence Day (India)|Independence Day (India)]] (43 iw) — 191747 skatījumu
* [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (21 iw) — 166536 skatījumu
* [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 133596 skatījumu
* [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 123304 skatījumu
* [[:en:Mithali Raj|Mithali Raj]] (21 iw) — 117236 skatījumu
* [[:en:Raksha Bandhan (film)|Raksha Bandhan (film)]] (4 iw) — 117168 skatījumu
* [[:en:Vinayak Mete|Vinayak Mete]] (1 iw) — 116139 skatījumu
* [[:en:The Satanic Verses controversy|The Satanic Verses controversy]] (4 iw) — 113611 skatījumu
* [[:en:Karthikeya 2|Karthikeya 2]] (2 iw) — 111174 skatījumu
* [[:en:Day Shift (film)|Day Shift (film)]] (7 iw) — 110754 skatījumu
* [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (19 iw) — 110267 skatījumu
* [[:en:Padma Lakshmi|Padma Lakshmi]] (26 iw) — 103975 skatījumu
* [[:en:UFC on ESPN: Vera vs. Cruz|UFC on ESPN: Vera vs. Cruz]] (3 iw) — 102682 skatījumu
* [[:en:Marlon Vera|Marlon Vera]] (6 iw) — 98597 skatījumu
* [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 95426 skatījumu
* [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 94002 skatījumu
* [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (13 iw) — 91105 skatījumu
* [[:en:Akasa Air|Akasa Air]] (3 iw) — 89991 skatījumu
* [[:en:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 89503 skatījumu
* [[:en:Never Have I Ever (TV series)|Never Have I Ever (TV series)]] (23 iw) — 89128 skatījumu
* [[:en:RRR (film)|RRR (film)]] (23 iw) — 87295 skatījumu
* [[:en:Valery Khodemchuk|Valery Khodemchuk]] (9 iw) — 85440 skatījumu
* [[:en:Will Zalatoris|Will Zalatoris]] (3 iw) — 78097 skatījumu
* [[:en:Prostatic utricle|Prostatic utricle]] (11 iw) — 77093 skatījumu
* [[:en:Dominick Cruz|Dominick Cruz]] (17 iw) — 75848 skatījumu
* [[:en:Stabbing of Salman Rushdie|Stabbing of Salman Rushdie]] (9 iw) — 72437 skatījumu
* [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (21 iw) — 69814 skatījumu
* [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 67888 skatījumu
* [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (2 iw) — 67722 skatījumu
* [[:en:Denise Dowse|Denise Dowse]] (4 iw) — 67284 skatījumu
* [[:en:Robyn Griggs|Robyn Griggs]] (2 iw) — 66828 skatījumu
* [[:en:Raju Srivastav|Raju Srivastav]] (5 iw) — 66479 skatījumu
* [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 65977 skatījumu
* [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (27 iw) — 65258 skatījumu
* [[:en:Colonel Tom Parker|Colonel Tom Parker]] (22 iw) — 63590 skatījumu
* [[:en:75th Anniversary of Indian Independence|75th Anniversary of Indian Independence]] (4 iw) — 62289 skatījumu
* [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 60981 skatījumu
* [[:en:Evangelos Marinakis|Evangelos Marinakis]] (8 iw) — 59654 skatījumu
* [[:en:Thirteen Lives|Thirteen Lives]] (16 iw) — 57428 skatījumu
* [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (45 iw) — 57419 skatījumu
* [[:en:Teófimo López|Teófimo López]] (12 iw) — 54614 skatījumu
* [[:en:Neutron transport|Neutron transport]] (5 iw) — 49379 skatījumu
* [[:en:Taiwo Awoniyi|Taiwo Awoniyi]] (23 iw) — 48236 skatījumu
* [[:en:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 48177 skatījumu
* [[:en:Jerry Sadowitz|Jerry Sadowitz]] (3 iw) — 47299 skatījumu
* [[:en:Beast (2022 American film)|Beast (2022 American film)]] (13 iw) — 46812 skatījumu
* [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 45783 skatījumu
* [[:en:Grease (film)|Grease (film)]] (40 iw) — 45763 skatījumu
* [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 45612 skatījumu
* [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (13 iw) — 45164 skatījumu
* [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 45030 skatījumu
* [[:en:Maitreyi Ramakrishnan|Maitreyi Ramakrishnan]] (23 iw) — 43881 skatījumu
* [[:en:Beatriz Haddad Maia|Beatriz Haddad Maia]] (19 iw) — 43428 skatījumu
* [[:en:Locke &amp; Key (TV series)|Locke &amp; Key (TV series)]] (23 iw) — 42438 skatījumu
* [[:en:Big Mouth (South Korean TV series)|Big Mouth (South Korean TV series)]] (10 iw) — 42430 skatījumu
* [[:en:Darren Barnet|Darren Barnet]] (11 iw) — 41315 skatījumu
* [[:en:Satanic Verses|Satanic Verses]] (27 iw) — 40668 skatījumu
* [[:en:Sepp Straka|Sepp Straka]] (2 iw) — 39955 skatījumu
* [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (34 iw) — 39714 skatījumu
* [[:en:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 39659 skatījumu
* [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 39539 skatījumu
* [[:en:Dawn Brancheau|Dawn Brancheau]] (3 iw) — 38915 skatījumu
* [[:en:XNXX|XNXX]] (11 iw) — 38833 skatījumu
* [[:en:Michael Lang (producer)|Michael Lang (producer)]] (12 iw) — 38689 skatījumu
* [[:en:Anshu Jain|Anshu Jain]] (7 iw) — 38160 skatījumu
* [[:en:A League of Their Own (2022 TV series)|A League of Their Own (2022 TV series)]] (1 iw) — 38070 skatījumu
* [[:en:Todd Boehly|Todd Boehly]] (8 iw) — 37189 skatījumu
* [[:en:Gargi (film)|Gargi (film)]] (2 iw) — 35925 skatījumu
* [[:en:Dave Franco|Dave Franco]] (43 iw) — 35676 skatījumu
* [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (16 iw) — 35552 skatījumu
* [[:en:Viruman|Viruman]] (1 iw) — 35239 skatījumu
* [[:en:2022 Oder environmental disaster|2022 Oder environmental disaster]] (7 iw) — 35226 skatījumu
* [[:en:Natasha Lyonne|Natasha Lyonne]] (35 iw) — 34880 skatījumu
* [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 34712 skatījumu
* [[:en:Shabaash Mithu|Shabaash Mithu]] (2 iw) — 34159 skatījumu
* [[:en:Mar-a-Lago|Mar-a-Lago]] (22 iw) — 33746 skatījumu
* [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 33711 skatījumu
* [[:en:2022 Kenyan general election|2022 Kenyan general election]] (7 iw) — 33584 skatījumu
* [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 33302 skatījumu
* [[:en:Josh Johnson (quarterback)|Josh Johnson (quarterback)]] (4 iw) — 33111 skatījumu
* [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 32963 skatījumu
* [[:en:Tilikum (orca)|Tilikum (orca)]] (19 iw) — 32840 skatījumu
* [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 31696 skatījumu
* [[:en:Steve Cooper (football manager)|Steve Cooper (football manager)]] (10 iw) — 31193 skatījumu
* [[:en:Midnight's Children|Midnight's Children]] (34 iw) — 31188 skatījumu
* [[:en:UFC 278|UFC 278]] (2 iw) — 31157 skatījumu
* [[:en:House of the Dragon|House of the Dragon]] (28 iw) — 30891 skatījumu
* [[:en:Endless (comics)|Endless (comics)]] (8 iw) — 29912 skatījumu
* [[:en:Karla Souza|Karla Souza]] (25 iw) — 29696 skatījumu
* [[:en:Sean Bean|Sean Bean]] (61 iw) — 29498 skatījumu
* [[:en:Riley Keough|Riley Keough]] (33 iw) — 29484 skatījumu
* [[:en:Natasha Liu Bordizzo|Natasha Liu Bordizzo]] (19 iw) — 28423 skatījumu
* [[:en:Kenny Pickett|Kenny Pickett]] (3 iw) — 28335 skatījumu
* [[:en:Mozart effect|Mozart effect]] (22 iw) — 28295 skatījumu
* [[:en:Chloe Lattanzi|Chloe Lattanzi]] (5 iw) — 27982 skatījumu
{{div col end}}


== de ==
{{div col|3}}
* [[:de:Anne Heche|Anne Heche]] (46 iw) — 96798 skatījumu
* [[:de:Swimming Pool (Film)|Swimming Pool (Film)]] (22 iw) — 35331 skatījumu
* [[:de:Anshu Jain|Anshu Jain]] (7 iw) — 34112 skatījumu
* [[:de:Die satanischen Verse|Die satanischen Verse]] (52 iw) — 32443 skatījumu
* [[:de:Flugzeugabsturz der Interflug bei Königs Wusterhausen|Flugzeugabsturz der Interflug bei Königs Wusterhausen]] (9 iw) — 25558 skatījumu
* [[:de:Rolf Eden|Rolf Eden]] (4 iw) — 24314 skatījumu
* [[:de:Eiger-Nordwand|Eiger-Nordwand]] (2 iw) — 21085 skatījumu
* [[:de:Elisabeth Seitz|Elisabeth Seitz]] (11 iw) — 20039 skatījumu
* [[:de:Kim Bui|Kim Bui]] (9 iw) — 19290 skatījumu
* [[:de:Buchenwald-Hauptprozess|Buchenwald-Hauptprozess]] (8 iw) — 18840 skatījumu
* [[:de:Sylvia Kristel|Sylvia Kristel]] (49 iw) — 17918 skatījumu
* [[:de:European Championships 2022|European Championships 2022]] (8 iw) — 17143 skatījumu
* [[:de:Immer die Radfahrer|Immer die Radfahrer]] (1 iw) — 17091 skatījumu
* [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 16464 skatījumu
* [[:de:Nordwand (Film)|Nordwand (Film)]] (16 iw) — 14669 skatījumu
* [[:de:Roy Orbison|Roy Orbison]] (53 iw) — 14550 skatījumu
* [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 14359 skatījumu
* [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 11717 skatījumu
* [[:de:Karin Büttner-Janz|Karin Büttner-Janz]] (19 iw) — 11658 skatījumu
* [[:de:Duodenalkarzinom|Duodenalkarzinom]] (5 iw) — 11488 skatījumu
* [[:de:Besteigungsversuch der Eiger-Nordwand 1936|Besteigungsversuch der Eiger-Nordwand 1936]] (2 iw) — 11163 skatījumu
* [[:de:Karin Hanczewski|Karin Hanczewski]] (3 iw) — 10292 skatījumu
* [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (21 iw) — 10286 skatījumu
* [[:de:Blue Whale Challenge|Blue Whale Challenge]] (42 iw) — 9825 skatījumu
* [[:de:Ludivine Sagnier|Ludivine Sagnier]] (29 iw) — 9748 skatījumu
* [[:de:William H. Mumler|William H. Mumler]] (6 iw) — 9586 skatījumu
* [[:de:Sabine Heinrich|Sabine Heinrich]] (3 iw) — 9495 skatījumu
* [[:de:Nilam Farooq|Nilam Farooq]] (5 iw) — 9053 skatījumu
* [[:de:Ferragosto|Ferragosto]] (22 iw) — 9004 skatījumu
* [[:de:Street Parade|Street Parade]] (8 iw) — 8689 skatījumu
* [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 8669 skatījumu
* [[:de:Evelyn Burdecki|Evelyn Burdecki]] (1 iw) — 8660 skatījumu
* [[:de:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 8543 skatījumu
* [[:de:Cornelia Gröschel|Cornelia Gröschel]] (6 iw) — 8258 skatījumu
* [[:de:Tod in den Bergen|Tod in den Bergen]] (1 iw) — 7953 skatījumu
* [[:de:Magic Affair|Magic Affair]] (11 iw) — 7864 skatījumu
* [[:de:Toni Kurz|Toni Kurz]] (13 iw) — 7802 skatījumu
* [[:de:Dreizehn Leben|Dreizehn Leben]] (16 iw) — 7696 skatījumu
* [[:de:Der Gorilla von Soho|Der Gorilla von Soho]] (4 iw) — 7475 skatījumu
* [[:de:Ursula Buchfellner|Ursula Buchfellner]] (10 iw) — 7443 skatījumu
* [[:de:IPEX-Syndrom|IPEX-Syndrom]] (8 iw) — 7425 skatījumu
* [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 7209 skatījumu
* [[:de:Der Swimmingpool|Der Swimmingpool]] (24 iw) — 6811 skatījumu
* [[:de:Tom Zickler|Tom Zickler]] (1 iw) — 6591 skatījumu
* [[:de:Wolf Albach-Retty|Wolf Albach-Retty]] (14 iw) — 6567 skatījumu
* [[:de:In 3 Tagen bist du tot|In 3 Tagen bist du tot]] (5 iw) — 6119 skatījumu
* [[:de:Laura Wontorra|Laura Wontorra]] (1 iw) — 6002 skatījumu
* [[:de:Zuzana (Geschütz)|Zuzana (Geschütz)]] (12 iw) — 5829 skatījumu
* [[:de:Umweltkatastrophe in der Oder 2022|Umweltkatastrophe in der Oder 2022]] (7 iw) — 5790 skatījumu
* [[:de:Martin Brambach|Martin Brambach]] (4 iw) — 5784 skatījumu
* [[:de:Benjamin Sadler|Benjamin Sadler]] (10 iw) — 5676 skatījumu
* [[:de:Fatwa|Fatwa]] (62 iw) — 5401 skatījumu
* [[:de:Locke &amp; Key (Fernsehserie)|Locke &amp; Key (Fernsehserie)]] (23 iw) — 5281 skatījumu
* [[:de:Fred Haise|Fred Haise]] (29 iw) — 5228 skatījumu
* [[:de:Til Schweiger|Til Schweiger]] (43 iw) — 5219 skatījumu
* [[:de:Iljuschin Il-62|Iljuschin Il-62]] (38 iw) — 5177 skatījumu
* [[:de:Tief wie der Ozean|Tief wie der Ozean]] (15 iw) — 5172 skatījumu
* [[:de:Andrea Kiewel|Andrea Kiewel]] (6 iw) — 5136 skatījumu
* [[:de:Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022|Bundespräsidentenwahl in Österreich 2022]] (3 iw) — 5110 skatījumu
* [[:de:Stefanie Stappenbeck|Stefanie Stappenbeck]] (8 iw) — 5019 skatījumu
* [[:de:Alexander Megos|Alexander Megos]] (10 iw) — 5006 skatījumu
* [[:de:Anna-Maria Zimmermann|Anna-Maria Zimmermann]] (7 iw) — 5003 skatījumu
* [[:de:Lilli Schweiger|Lilli Schweiger]] (4 iw) — 4941 skatījumu
* [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 4925 skatījumu
* [[:de:Regra 34|Regra 34]] (1 iw) — 4887 skatījumu
* [[:de:Corny Collins|Corny Collins]] (4 iw) — 4806 skatījumu
* [[:de:Elena Uhlig|Elena Uhlig]] (1 iw) — 4717 skatījumu
* [[:de:Dürre und Hitze in Europa 2022|Dürre und Hitze in Europa 2022]] (17 iw) — 4705 skatījumu
* [[:de:Wigald Boning|Wigald Boning]] (7 iw) — 4674 skatījumu
* [[:de:Ally McBeal|Ally McBeal]] (39 iw) — 4552 skatījumu
* [[:de:Nope|Nope]] (21 iw) — 4537 skatījumu
* [[:de:Noma (Krankheit)|Noma (Krankheit)]] (24 iw) — 4459 skatījumu
* [[:de:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 4456 skatījumu
* [[:de:UEFA Women’s Cup 2001/02|UEFA Women’s Cup 2001/02]] (12 iw) — 4361 skatījumu
* [[:de:Noch nie in meinem Leben …|Noch nie in meinem Leben …]] (23 iw) — 4336 skatījumu
* [[:de:Satanische Verse|Satanische Verse]] (27 iw) — 4327 skatījumu
* [[:de:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 4285 skatījumu
* [[:de:Otto Warmbier|Otto Warmbier]] (33 iw) — 4276 skatījumu
* [[:de:European Championships|European Championships]] (13 iw) — 4254 skatījumu
* [[:de:Ilse Koch|Ilse Koch]] (38 iw) — 4203 skatījumu
* [[:de:Emanuela (Film)|Emanuela (Film)]] (29 iw) — 4154 skatījumu
* [[:de:Christian Lindner|Christian Lindner]] (38 iw) — 4066 skatījumu
* [[:de:Mick Schumacher|Mick Schumacher]] (41 iw) — 4051 skatījumu
* [[:de:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (21 iw) — 3959 skatījumu
* [[:de:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 3822 skatījumu
* [[:de:Alice Schwarz-Gardos|Alice Schwarz-Gardos]] (5 iw) — 3774 skatījumu
* [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3644 skatījumu
* [[:de:Fabian Hambüchen|Fabian Hambüchen]] (24 iw) — 3621 skatījumu
* [[:de:Dave Franco|Dave Franco]] (43 iw) — 3615 skatījumu
* [[:de:Bill Paxton|Bill Paxton]] (60 iw) — 3586 skatījumu
* [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (52 iw) — 3582 skatījumu
* [[:de:Ursula Strauss|Ursula Strauss]] (11 iw) — 3578 skatījumu
* [[:de:Simone Thomalla|Simone Thomalla]] (11 iw) — 3531 skatījumu
* [[:de:Freddie Highmore|Freddie Highmore]] (43 iw) — 3528 skatījumu
* [[:de:Fläming|Fläming]] (13 iw) — 3508 skatījumu
* [[:de:Andreas Hinterstoißer|Andreas Hinterstoißer]] (8 iw) — 3493 skatījumu
* [[:de:Ruby Rose|Ruby Rose]] (36 iw) — 3436 skatījumu
* [[:de:Kai Fischer (Schauspielerin)|Kai Fischer (Schauspielerin)]] (7 iw) — 3409 skatījumu
* [[:de:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (20 iw) — 3403 skatījumu
* [[:de:Seeed|Seeed]] (14 iw) — 3396 skatījumu
{{div col end}}


== fr ==
{{div col|3}}
* [[:fr:Les Versets sataniques|Les Versets sataniques]] (52 iw) — 79809 skatījumu
* [[:fr:Anne Heche|Anne Heche]] (46 iw) — 63475 skatījumu
* [[:fr:Gran Torino|Gran Torino]] (40 iw) — 35243 skatījumu
* [[:fr:Swimming Pool|Swimming Pool]] (22 iw) — 28388 skatījumu
* [[:fr:Championnats sportifs européens 2022|Championnats sportifs européens 2022]] (8 iw) — 20694 skatījumu
* [[:fr:Affaire Dupont de Ligonnès|Affaire Dupont de Ligonnès]] (4 iw) — 18631 skatījumu
* [[:fr:Jean-Luc Delarue|Jean-Luc Delarue]] (2 iw) — 17935 skatījumu
* [[:fr:Ludivine Sagnier|Ludivine Sagnier]] (29 iw) — 17141 skatījumu
* [[:fr:La vie est un long fleuve tranquille|La vie est un long fleuve tranquille]] (5 iw) — 15334 skatījumu
* [[:fr:Roy Orbison|Roy Orbison]] (53 iw) — 14626 skatījumu
* [[:fr:Sylvia Kristel|Sylvia Kristel]] (49 iw) — 12783 skatījumu
* [[:fr:Fatwa|Fatwa]] (62 iw) — 11975 skatījumu
* [[:fr:Selfie (film, 2019)|Selfie (film, 2019)]] (1 iw) — 11822 skatījumu
* [[:fr:Franck Gastambide|Franck Gastambide]] (10 iw) — 11038 skatījumu
* [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (21 iw) — 9716 skatījumu
* [[:fr:Geneviève Grad|Geneviève Grad]] (16 iw) — 9109 skatījumu
* [[:fr:Jean-Jacques Sempé|Jean-Jacques Sempé]] (26 iw) — 8765 skatījumu
* [[:fr:Le Gendarme de Saint-Tropez|Le Gendarme de Saint-Tropez]] (26 iw) — 8415 skatījumu
* [[:fr:Versets sataniques du Coran|Versets sataniques du Coran]] (27 iw) — 8054 skatījumu
* [[:fr:Pierre Lees-Melou|Pierre Lees-Melou]] (12 iw) — 8047 skatījumu
* [[:fr:Padma Lakshmi|Padma Lakshmi]] (26 iw) — 7845 skatījumu
* [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (10 iw) — 7740 skatījumu
* [[:fr:Scott Eastwood|Scott Eastwood]] (35 iw) — 7394 skatījumu
* [[:fr:Arthur et les Minimoys (film)|Arthur et les Minimoys (film)]] (35 iw) — 7339 skatījumu
* [[:fr:Filmographie de Clint Eastwood|Filmographie de Clint Eastwood]] (14 iw) — 7185 skatījumu
* [[:fr:Largie Ramazani|Largie Ramazani]] (10 iw) — 7179 skatījumu
* [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 7108 skatījumu
* [[:fr:Ford Torino|Ford Torino]] (19 iw) — 6914 skatījumu
* [[:fr:Nino Ferrer|Nino Ferrer]] (16 iw) — 6620 skatījumu
* [[:fr:Cassandre Beaugrand|Cassandre Beaugrand]] (13 iw) — 6552 skatījumu
* [[:fr:Ce plaisir qu'on dit charnel|Ce plaisir qu'on dit charnel]] (23 iw) — 6502 skatījumu
* [[:fr:Benoît Magimel|Benoît Magimel]] (24 iw) — 6461 skatījumu
* [[:fr:Samuel Gigot|Samuel Gigot]] (11 iw) — 6265 skatījumu
* [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 6220 skatījumu
* [[:fr:Cyril Féraud|Cyril Féraud]] (6 iw) — 6138 skatījumu
* [[:fr:Pablo Carreño Busta|Pablo Carreño Busta]] (25 iw) — 6064 skatījumu
* [[:fr:Tara Römer|Tara Römer]] (2 iw) — 5977 skatījumu
* [[:fr:Beatriz Haddad Maia|Beatriz Haddad Maia]] (19 iw) — 5549 skatījumu
* [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (27 iw) — 5488 skatījumu
* [[:fr:Opérations de secours de la grotte de Tham Luang|Opérations de secours de la grotte de Tham Luang]] (40 iw) — 5481 skatījumu
* [[:fr:Nolwenn Leroy|Nolwenn Leroy]] (32 iw) — 5168 skatījumu
* [[:fr:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 5125 skatījumu
* [[:fr:Championnats d'Europe de natation 2022|Championnats d'Europe de natation 2022]] (12 iw) — 5018 skatījumu
* [[:fr:Sophie Davant|Sophie Davant]] (4 iw) — 4961 skatījumu
* [[:fr:Le Comte de Monte-Cristo (mini-série, 1979)|Le Comte de Monte-Cristo (mini-série, 1979)]] (2 iw) — 4882 skatījumu
* [[:fr:Locke and Key (série télévisée)|Locke and Key (série télévisée)]] (23 iw) — 4802 skatījumu
* [[:fr:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 4605 skatījumu
* [[:fr:David Popovici|David Popovici]] (19 iw) — 4570 skatījumu
* [[:fr:William Leymergie|William Leymergie]] (2 iw) — 4545 skatījumu
* [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (24 iw) — 4490 skatījumu
* [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 4371 skatījumu
* [[:fr:Ahney Her|Ahney Her]] (10 iw) — 4351 skatījumu
* [[:fr:Daniel Lévi|Daniel Lévi]] (6 iw) — 4272 skatījumu
* [[:fr:Nuno Tavares|Nuno Tavares]] (22 iw) — 4160 skatījumu
* [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 4124 skatījumu
* [[:fr:Colonel Parker|Colonel Parker]] (22 iw) — 4082 skatījumu
* [[:fr:Chambre 212|Chambre 212]] (8 iw) — 4060 skatījumu
* [[:fr:Oriane Bertone|Oriane Bertone]] (4 iw) — 4050 skatījumu
* [[:fr:Prey (film, 2022)|Prey (film, 2022)]] (19 iw) — 4040 skatījumu
* [[:fr:Brocéliande|Brocéliande]] (13 iw) — 3934 skatījumu
* [[:fr:Christophe Galtier|Christophe Galtier]] (27 iw) — 3885 skatījumu
* [[:fr:Arthur et la Vengeance de Maltazard (film)|Arthur et la Vengeance de Maltazard (film)]] (24 iw) — 3873 skatījumu
* [[:fr:Hmong|Hmong]] (41 iw) — 3863 skatījumu
* [[:fr:Nope|Nope]] (21 iw) — 3833 skatījumu
* [[:fr:Chiara Mastroianni|Chiara Mastroianni]] (28 iw) — 3797 skatījumu
* [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (53 iw) — 3771 skatījumu
* [[:fr:Sabrina Ouazani|Sabrina Ouazani]] (16 iw) — 3758 skatījumu
* [[:fr:Bagad de Lann-Bihoué|Bagad de Lann-Bihoué]] (3 iw) — 3743 skatījumu
* [[:fr:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (14 iw) — 3728 skatījumu
* [[:fr:Mes premières fois|Mes premières fois]] (23 iw) — 3725 skatījumu
* [[:fr:François Ozon|François Ozon]] (38 iw) — 3681 skatījumu
* [[:fr:Nadya Suleman|Nadya Suleman]] (11 iw) — 3681 skatījumu
* [[:fr:Bee Vang|Bee Vang]] (13 iw) — 3665 skatījumu
* [[:fr:Karamoko Dembélé|Karamoko Dembélé]] (11 iw) — 3641 skatījumu
* [[:fr:Treize Vies|Treize Vies]] (16 iw) — 3602 skatījumu
* [[:fr:Le Gendarme (série de films)|Le Gendarme (série de films)]] (4 iw) — 3593 skatījumu
* [[:fr:Yohann Ndoye Brouard|Yohann Ndoye Brouard]] (6 iw) — 3509 skatījumu
* [[:fr:Château de la Motte-Husson|Château de la Motte-Husson]] (2 iw) — 3483 skatījumu
* [[:fr:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 3420 skatījumu
* [[:fr:Nos cœurs meurtris|Nos cœurs meurtris]] (14 iw) — 3415 skatījumu
* [[:fr:Jours fériés en Suisse|Jours fériés en Suisse]] (7 iw) — 3413 skatījumu
* [[:fr:Tilikum (orque)|Tilikum (orque)]] (19 iw) — 3374 skatījumu
* [[:fr:Emmanuelle (film)|Emmanuelle (film)]] (29 iw) — 3368 skatījumu
* [[:fr:One Piece: Red|One Piece: Red]] (12 iw) — 3326 skatījumu
* [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3303 skatījumu
* [[:fr:Liste des personnages de Sandman|Liste des personnages de Sandman]] (3 iw) — 3297 skatījumu
* [[:fr:Tombeau du Géant|Tombeau du Géant]] (2 iw) — 3281 skatījumu
* [[:fr:David Boring|David Boring]] (1 iw) — 3276 skatījumu
* [[:fr:Pierre Richard|Pierre Richard]] (36 iw) — 3272 skatījumu
* [[:fr:Bernadette Chirac|Bernadette Chirac]] (20 iw) — 3247 skatījumu
* [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3204 skatījumu
* [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 3200 skatījumu
* [[:fr:Ayatollah|Ayatollah]] (66 iw) — 3178 skatījumu
* [[:fr:Freddie Highmore|Freddie Highmore]] (43 iw) — 3160 skatījumu
* [[:fr:Brooklyn Nine-Nine|Brooklyn Nine-Nine]] (48 iw) — 3154 skatījumu
* [[:fr:Rodolphe d'Autriche|Rodolphe d'Autriche]] (44 iw) — 3142 skatījumu
* [[:fr:Championnats d'Europe de cyclisme sur route 2022|Championnats d'Europe de cyclisme sur route 2022]] (8 iw) — 3105 skatījumu
* [[:fr:A Certain Magical Index|A Certain Magical Index]] (22 iw) — 3098 skatījumu
* [[:fr:Laure Boulleau|Laure Boulleau]] (19 iw) — 3094 skatījumu
* [[:fr:Svika Pick|Svika Pick]] (9 iw) — 3083 skatījumu
{{div col end}}


== ru ==
{{div col|3}}
* [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 56751 skatījumu
* [[:ru:Медовый Спас|Медовый Спас]] (2 iw) — 38146 skatījumu
* [[:ru:Хеч, Энн|Хеч, Энн]] (46 iw) — 23519 skatījumu
* [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (51 iw) — 16188 skatījumu
* [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 15137 skatījumu
* [[:ru:Сатанинские стихи|Сатанинские стихи]] (52 iw) — 14569 skatījumu
* [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 13102 skatījumu
* [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 11211 skatījumu
* [[:ru:Врубель, Дмитрий Владимирович|Врубель, Дмитрий Владимирович]] (11 iw) — 10855 skatījumu
* [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 10574 skatījumu
* [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10035 skatījumu
* [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 9662 skatījumu
* [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9339 skatījumu
* [[:ru:Брежнев, Юрий Леонидович|Брежнев, Юрий Леонидович]] (9 iw) — 9312 skatījumu
* [[:ru:Пески (Донецкая область)|Пески (Донецкая область)]] (12 iw) — 8526 skatījumu
* [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (21 iw) — 8412 skatījumu
* [[:ru:Беляев, Юрий Викторович|Беляев, Юрий Викторович]] (5 iw) — 8277 skatījumu
* [[:ru:Моррисон, Томми|Моррисон, Томми]] (25 iw) — 8081 skatījumu
* [[:ru:День строителя|День строителя]] (3 iw) — 8067 skatījumu
* [[:ru:Абрамова, Татьяна Альбертовна|Абрамова, Татьяна Альбертовна]] (10 iw) — 8000 skatījumu
* [[:ru:Синий кит (игра)|Синий кит (игра)]] (42 iw) — 7883 skatījumu
* [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 7857 skatījumu
* [[:ru:Shahed 129|Shahed 129]] (10 iw) — 7815 skatījumu
* [[:ru:Брежнев (телесериал)|Брежнев (телесериал)]] (3 iw) — 7768 skatījumu
* [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (19 iw) — 7508 skatījumu
* [[:ru:Мумия (фильм, 2017)|Мумия (фильм, 2017)]] (35 iw) — 6962 skatījumu
* [[:ru:Происхождение честных древ Животворящего Креста|Происхождение честных древ Животворящего Креста]] (1 iw) — 6763 skatījumu
* [[:ru:Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон|Спасательная операция в пещере Тхамлуангнангнон]] (40 iw) — 6690 skatījumu
* [[:ru:Брежнева, Галина Леонидовна|Брежнева, Галина Леонидовна]] (10 iw) — 6132 skatījumu
* [[:ru:Безлер, Игорь Николаевич|Безлер, Игорь Николаевич]] (6 iw) — 5875 skatījumu
* [[:ru:Реальные пацаны|Реальные пацаны]] (1 iw) — 5694 skatījumu
* [[:ru:Брежнева, Виктория Петровна|Брежнева, Виктория Петровна]] (14 iw) — 5658 skatījumu
* [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 5642 skatījumu
* [[:ru:Взаперти (фильм, 2020)|Взаперти (фильм, 2020)]] (17 iw) — 5481 skatījumu
* [[:ru:Пик, Цвика|Пик, Цвика]] (9 iw) — 5326 skatījumu
* [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 5102 skatījumu
* [[:ru:Ободзинский, Валерий Владимирович|Ободзинский, Валерий Владимирович]] (9 iw) — 4985 skatījumu
* [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 4941 skatījumu
* [[:ru:Яблочный Спас|Яблочный Спас]] (4 iw) — 4911 skatījumu
* [[:ru:Взрывы на аэродроме «Саки»|Взрывы на аэродроме «Саки»]] (8 iw) — 4886 skatījumu
* [[:ru:Сичкин, Борис Михайлович|Сичкин, Борис Михайлович]] (5 iw) — 4743 skatījumu
* [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 4679 skatījumu
* [[:ru:Флибуста|Флибуста]] (2 iw) — 4596 skatījumu
* [[:ru:Вера, Марлон|Вера, Марлон]] (6 iw) — 4544 skatījumu
* [[:ru:Гривастый ацеродон|Гривастый ацеродон]] (34 iw) — 4518 skatījumu
* [[:ru:Тринадцать жизней|Тринадцать жизней]] (16 iw) — 4495 skatījumu
* [[:ru:Ермак, Андрей Борисович|Ермак, Андрей Борисович]] (8 iw) — 4449 skatījumu
* [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 4443 skatījumu
* [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 4353 skatījumu
* [[:ru:Антоновский мост|Антоновский мост]] (12 iw) — 4316 skatījumu
* [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (6 iw) — 4249 skatījumu
* [[:ru:Савицкая, Лариса Владимировна|Савицкая, Лариса Владимировна]] (1 iw) — 4205 skatījumu
* [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4199 skatījumu
* [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 4164 skatījumu
* [[:ru:Семь святых мучеников Маккавеев|Семь святых мучеников Маккавеев]] (13 iw) — 4126 skatījumu
* [[:ru:Мохов, Виктор Васильевич|Мохов, Виктор Васильевич]] (4 iw) — 4109 skatījumu
* [[:ru:Мумия: Гробница императора драконов|Мумия: Гробница императора драконов]] (45 iw) — 4036 skatījumu
* [[:ru:Баталов, Сергей Феликсович|Баталов, Сергей Феликсович]] (2 iw) — 4026 skatījumu
* [[:ru:Белый Бим Чёрное ухо (фильм)|Белый Бим Чёрное ухо (фильм)]] (21 iw) — 3990 skatījumu
* [[:ru:Поворот сибирских рек|Поворот сибирских рек]] (8 iw) — 3947 skatījumu
* [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 3925 skatījumu
* [[:ru:Бача-бази|Бача-бази]] (31 iw) — 3868 skatījumu
* [[:ru:DNS (компания)|DNS (компания)]] (3 iw) — 3864 skatījumu
* [[:ru:Молькин|Молькин]] (3 iw) — 3857 skatījumu
* [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (14 iw) — 3834 skatījumu
* [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 3719 skatījumu
* [[:ru:Разин, Андрей Александрович|Разин, Андрей Александрович]] (5 iw) — 3716 skatījumu
* [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3715 skatījumu
* [[:ru:Ласковый май|Ласковый май]] (11 iw) — 3711 skatījumu
* [[:ru:Пресли, Присцилла|Пресли, Присцилла]] (42 iw) — 3701 skatījumu
* [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (53 iw) — 3695 skatījumu
* [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3691 skatījumu
* [[:ru:Пирс, Элис|Пирс, Элис]] (14 iw) — 3671 skatījumu
* [[:ru:Господи! Помоги мне выжить среди этой смертной любви|Господи! Помоги мне выжить среди этой смертной любви]] (23 iw) — 3615 skatījumu
* [[:ru:Герой Российской Федерации|Герой Российской Федерации]] (41 iw) — 3596 skatījumu
* [[:ru:Мир (телерадиокомпания)|Мир (телерадиокомпания)]] (11 iw) — 3582 skatījumu
* [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 3571 skatījumu
* [[:ru:Пресли, Лиза Мари|Пресли, Лиза Мари]] (40 iw) — 3539 skatījumu
* [[:ru:2С7|2С7]] (24 iw) — 3475 skatījumu
* [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 3448 skatījumu
* [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 3444 skatījumu
* [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 3439 skatījumu
* [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3421 skatījumu
* [[:ru:Прилучный, Павел Валерьевич|Прилучный, Павел Валерьевич]] (9 iw) — 3376 skatījumu
* [[:ru:Абаскаль, Гильермо|Абаскаль, Гильермо]] (8 iw) — 3361 skatījumu
* [[:ru:Брежнев, Андрей Юрьевич|Брежнев, Андрей Юрьевич]] (3 iw) — 3355 skatījumu
* [[:ru:Волшебная лампа Аладдина (фильм, 1966)|Волшебная лампа Аладдина (фильм, 1966)]] (14 iw) — 3340 skatījumu
* [[:ru:Трошев, Андрей Николаевич|Трошев, Андрей Николаевич]] (1 iw) — 3338 skatījumu
* [[:ru:Андоленко, Карина Вячеславовна|Андоленко, Карина Вячеславовна]] (3 iw) — 3269 skatījumu
* [[:ru:Робин Гуд (фильм, 2010)|Робин Гуд (фильм, 2010)]] (48 iw) — 3157 skatījumu
* [[:ru:Таппер, Джеймс|Таппер, Джеймс]] (16 iw) — 3143 skatījumu
* [[:ru:International MaxxPro|International MaxxPro]] (12 iw) — 3120 skatījumu
* [[:ru:Zuzana (САУ)|Zuzana (САУ)]] (12 iw) — 3115 skatījumu
* [[:ru:Третьякова, Елена Николаевна|Третьякова, Елена Николаевна]] (1 iw) — 3109 skatījumu
* [[:ru:Цинёв, Георгий Карпович|Цинёв, Георгий Карпович]] (3 iw) — 3084 skatījumu
* [[:ru:Одна (фильм, 2022)|Одна (фильм, 2022)]] (2 iw) — 3079 skatījumu
* [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 3062 skatījumu
* [[:ru:Турсумбаев, Балташ Молдабаевич|Турсумбаев, Балташ Молдабаевич]] (2 iw) — 3042 skatījumu
* [[:ru:Call of Duty (франшиза)|Call of Duty (франшиза)]] (54 iw) — 3028 skatījumu
* [[:ru:Боевик (киножанр)|Боевик (киножанр)]] (58 iw) — 3004 skatījumu
{{div col end}}


== be ==
{{div col|3}}
* [[:be:Следавікі|Следавікі]] (2 iw) — 123 skatījumu
* [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 46 skatījumu
* [[:be:Масавае забойства ў Цэтынэ (2022)|Масавае забойства ў Цэтынэ (2022)]] (9 iw) — 37 skatījumu
* [[:be:Паладыянства|Паладыянства]] (40 iw) — 36 skatījumu
* [[:be:Беларусь і грамадзянская вайна ў Іспаніі|Беларусь і грамадзянская вайна ў Іспаніі]] (1 iw) — 34 skatījumu
* [[:be:Баляслаў Цеханавецкі|Баляслаў Цеханавецкі]] (3 iw) — 30 skatījumu
* [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 29 skatījumu
* [[:be:Іван Майсеевіч Стальмашонак|Іван Майсеевіч Стальмашонак]] (1 iw) — 29 skatījumu
* [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 27 skatījumu
* [[:be:Станіслаў Аляксандр Цеханавецкі|Станіслаў Аляксандр Цеханавецкі]] (1 iw) — 26 skatījumu
* [[:be:Іван Віктаравіч Якавіна|Іван Віктаравіч Якавіна]] (1 iw) — 23 skatījumu
* [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (13 iw) — 22 skatījumu
* [[:be:Зянон Пазняк|Зянон Пазняк]] (12 iw) — 21 skatījumu
* [[:be:Вялікі Юй|Вялікі Юй]] (40 iw) — 21 skatījumu
* [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 20 skatījumu
* [[:be:Дэнтан|Дэнтан]] (53 iw) — 20 skatījumu
* [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 19 skatījumu
* [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Белькаўскі сельсавет|Белькаўскі сельсавет]] (1 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Таня Скарынкіна|Таня Скарынкіна]] (2 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Allium albiflorum|Allium albiflorum]] (7 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Allium marschallianum|Allium marschallianum]] (7 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Гіпаліт Канстанцін Цеханавецкі|Гіпаліт Канстанцін Цеханавецкі]] (1 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Комплекс будынкаў піваварнага завода «Аліварыя»|Комплекс будынкаў піваварнага завода «Аліварыя»]] (1 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Жэшоўскае ваяводства (1945—1975)|Жэшоўскае ваяводства (1945—1975)]] (1 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (16 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Мірскі бой (1944)|Мірскі бой (1944)]] (1 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Андрусь Горват|Андрусь Горват]] (2 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Фелікс Нікадзім Цеханавецкі|Фелікс Нікадзім Цеханавецкі]] (1 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Вайна за кастыльскую спадчыну|Вайна за кастыльскую спадчыну]] (21 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Allium paniculatum|Allium paniculatum]] (16 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Балдахін|Балдахін]] (36 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Рапаны|Рапаны]] (12 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Русіфікацыя Беларусі|Русіфікацыя Беларусі]] (6 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Рагнеда Рагвалодаўна|Рагнеда Рагвалодаўна]] (25 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях|Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях]] (1 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Максім Багдановіч|Максім Багдановіч]] (28 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:На ростанях|На ростанях]] (1 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Лашанцы|Лашанцы]] (4 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Ежы Станіслаў Цеханавецкі|Ежы Станіслаў Цеханавецкі]] (1 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Павяцкі сельсавет|Павяцкі сельсавет]] (2 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:ISO 3166|ISO 3166]] (70 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Гарадзец (Шаркаўшчынскі раён)|Гарадзец (Шаркаўшчынскі раён)]] (3 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Уладзімір Іванавіч Стальмашонак|Уладзімір Іванавіч Стальмашонак]] (2 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Халопаўшчына|Халопаўшчына]] (3 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Слуцкае паўстанне|Слуцкае паўстанне]] (6 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Сяргей Дзмітрыевіч Прытула|Сяргей Дзмітрыевіч Прытула]] (5 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Барысаглебская царква (Гродна)|Барысаглебская царква (Гродна)]] (13 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Сутыкненні ў Нагорным Карабаху (2022)|Сутыкненні ў Нагорным Карабаху (2022)]] (5 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Яўсебій Лапацінскі|Яўсебій Лапацінскі]] (1 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Сяргей Пясецкі|Сяргей Пясецкі]] (12 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Зоя Васільеўна Васіленка|Зоя Васільеўна Васіленка]] (1 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Народнае антыкрызіснае ўпраўленне|Народнае антыкрызіснае ўпраўленне]] (3 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Ларыса Геніюш|Ларыса Геніюш]] (21 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Алесь Адамовіч|Алесь Адамовіч]] (22 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Рэжым Лукашэнкі|Рэжым Лукашэнкі]] (2 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Алашкаўшчына|Алашкаўшчына]] (3 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Варанькі|Варанькі]] (3 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Пагоня|Пагоня]] (25 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Іван Мележ|Іван Мележ]] (7 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Зміцер Вайцюшкевіч|Зміцер Вайцюшкевіч]] (4 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Спіс матылёў Беларусі|Спіс матылёў Беларусі]] (3 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Загляне сонца і ў наша аконца|Загляне сонца і ў наша аконца]] (3 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Хрыстос прызямліўся ў Гародні|Хрыстос прызямліўся ў Гародні]] (3 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Васіль Вітка|Васіль Вітка]] (5 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Барысаўдрэў|Барысаўдрэў]] (2 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Харошая Ель|Харошая Ель]] (3 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Рэкі і каналы Беларусі|Рэкі і каналы Беларусі]] (11 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Піяніст (саўндтрэк)|Піяніст (саўндтрэк)]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Лявон Вольскі|Лявон Вольскі]] (8 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Жэшоўскае ваяводства (1975—1998)|Жэшоўскае ваяводства (1975—1998)]] (9 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Піскы (Ясынувацкі раён)|Піскы (Ясынувацкі раён)]] (12 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Ахова птушак Бацькаўшчыны|Ахова птушак Бацькаўшчыны]] (2 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Асіннікі (Пастаўскі раён)|Асіннікі (Пастаўскі раён)]] (3 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Станіславоўскі сельсавет|Станіславоўскі сельсавет]] (2 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Ісламскі фронт іракскага супраціву|Ісламскі фронт іракскага супраціву]] (2 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:5-я асобная брыгада спецыяльнага прызначэння|5-я асобная брыгада спецыяльнага прызначэння]] (4 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Ева Вежнавец|Ева Вежнавец]] (1 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:38-я асобная гвардзейская дэсантна-штурмавая брыгада|38-я асобная гвардзейская дэсантна-штурмавая брыгада]] (3 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Запольскі сельсавет (Віцебскі раён)|Запольскі сельсавет (Віцебскі раён)]] (3 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Абраз Маці Божай Барунскай|Абраз Маці Божай Барунскай]] (2 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Мельніца (Шаркаўшчынскі раён)|Мельніца (Шаркаўшчынскі раён)]] (3 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Аліварыя|Аліварыя]] (7 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Полава|Полава]] (4 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Крашнева|Крашнева]] (2 iw) — 8 skatījumu
{{div col end}}


== pl ==
{{div col|3}}
* [[:pl:Michał Wiśniewski|Michał Wiśniewski]] (7 iw) — 12411 skatījumu
* [[:pl:Ritchie Valens|Ritchie Valens]] (43 iw) — 11176 skatījumu
* [[:pl:Ner|Ner]] (15 iw) — 10923 skatījumu
* [[:pl:Anne Heche|Anne Heche]] (46 iw) — 10029 skatījumu
* [[:pl:Anna Moskwa|Anna Moskwa]] (2 iw) — 8724 skatījumu
* [[:pl:Szatańskie wersety (powieść)|Szatańskie wersety (powieść)]] (52 iw) — 6506 skatījumu
* [[:pl:Justyna Majkowska|Justyna Majkowska]] (2 iw) — 6237 skatījumu
* [[:pl:Ich Troje|Ich Troje]] (17 iw) — 5343 skatījumu
* [[:pl:Katastrofa ekologiczna na Odrze|Katastrofa ekologiczna na Odrze]] (7 iw) — 5206 skatījumu
* [[:pl:Myslovitz|Myslovitz]] (14 iw) — 5146 skatījumu
* [[:pl:Mezytylen|Mezytylen]] (23 iw) — 4796 skatījumu
* [[:pl:Kombi (zespół muzyczny)|Kombi (zespół muzyczny)]] (4 iw) — 4448 skatījumu
* [[:pl:Agnieszka Ścigaj|Agnieszka Ścigaj]] (1 iw) — 4362 skatījumu
* [[:pl:Chlorek rtęci(II)|Chlorek rtęci(II)]] (30 iw) — 4352 skatījumu
* [[:pl:Wojciech Roszkowski|Wojciech Roszkowski]] (5 iw) — 4343 skatījumu
* [[:pl:Grzegorz Skawiński|Grzegorz Skawiński]] (2 iw) — 3932 skatījumu
* [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (10 iw) — 3902 skatījumu
* [[:pl:Bitwa Warszawska|Bitwa Warszawska]] (41 iw) — 3786 skatījumu
* [[:pl:Anna Świątczak|Anna Świątczak]] (1 iw) — 3677 skatījumu
* [[:pl:Śnięcie ryb|Śnięcie ryb]] (9 iw) — 3431 skatījumu
* [[:pl:Jordan Belfort|Jordan Belfort]] (35 iw) — 3192 skatījumu
* [[:pl:Hubert Hurkacz|Hubert Hurkacz]] (22 iw) — 3120 skatījumu
* [[:pl:Jarosław Obremski|Jarosław Obremski]] (1 iw) — 3080 skatījumu
* [[:pl:Eugeniusz Bodo|Eugeniusz Bodo]] (19 iw) — 3034 skatījumu
* [[:pl:Magda Femme|Magda Femme]] (3 iw) — 3005 skatījumu
* [[:pl:Święto Wojska Polskiego|Święto Wojska Polskiego]] (4 iw) — 2997 skatījumu
* [[:pl:Pablo Carreño-Busta|Pablo Carreño-Busta]] (25 iw) — 2697 skatījumu
* [[:pl:Mandaryna|Mandaryna]] (10 iw) — 2626 skatījumu
* [[:pl:Jacek Łągwa|Jacek Łągwa]] (4 iw) — 2452 skatījumu
* [[:pl:Helena Modrzejewska|Helena Modrzejewska]] (23 iw) — 2375 skatījumu
* [[:pl:Eksperyment Filadelfia|Eksperyment Filadelfia]] (33 iw) — 2277 skatījumu
* [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 2272 skatījumu
* [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 2221 skatījumu
* [[:pl:Sandman|Sandman]] (27 iw) — 2100 skatījumu
* [[:pl:Łowca i Królowa Lodu|Łowca i Królowa Lodu]] (32 iw) — 2065 skatījumu
* [[:pl:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 2062 skatījumu
* [[:pl:Żabka (sieć sklepów)|Żabka (sieć sklepów)]] (9 iw) — 2019 skatījumu
* [[:pl:Shazza|Shazza]] (4 iw) — 1989 skatījumu
* [[:pl:Joanna Pacuła|Joanna Pacuła]] (18 iw) — 1989 skatījumu
* [[:pl:Robert Karaś|Robert Karaś]] (1 iw) — 1980 skatījumu
* [[:pl:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 1936 skatījumu
* [[:pl:Czarna wołga|Czarna wołga]] (12 iw) — 1902 skatījumu
* [[:pl:Akcja pod Arsenałem|Akcja pod Arsenałem]] (4 iw) — 1901 skatījumu
* [[:pl:Natalia LL|Natalia LL]] (8 iw) — 1864 skatījumu
* [[:pl:Beata Tyszkiewicz|Beata Tyszkiewicz]] (28 iw) — 1836 skatījumu
* [[:pl:Powódź tysiąclecia|Powódź tysiąclecia]] (13 iw) — 1834 skatījumu
* [[:pl:Mulga zwyczajna|Mulga zwyczajna]] (19 iw) — 1781 skatījumu
* [[:pl:Kombii|Kombii]] (1 iw) — 1700 skatījumu
* [[:pl:Franciszek Gajowniczek|Franciszek Gajowniczek]] (11 iw) — 1697 skatījumu
* [[:pl:La Bamba|La Bamba]] (15 iw) — 1600 skatījumu
* [[:pl:A u was Murzynów biją!|A u was Murzynów biją!]] (9 iw) — 1523 skatījumu
* [[:pl:Przerost warg sromowych mniejszych|Przerost warg sromowych mniejszych]] (6 iw) — 1460 skatījumu
* [[:pl:Czerwone Gitary|Czerwone Gitary]] (9 iw) — 1458 skatījumu
* [[:pl:Carlitos (ur. 1990)|Carlitos (ur. 1990)]] (11 iw) — 1437 skatījumu
* [[:pl:Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang|Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang]] (40 iw) — 1423 skatījumu
* [[:pl:Szatańskie wersety|Szatańskie wersety]] (27 iw) — 1417 skatījumu
* [[:pl:Objawienia maryjne z Medziugoria|Objawienia maryjne z Medziugoria]] (11 iw) — 1416 skatījumu
* [[:pl:Tysiąc (gra)|Tysiąc (gra)]] (5 iw) — 1404 skatījumu
* [[:pl:Sara James|Sara James]] (3 iw) — 1398 skatījumu
* [[:pl:Fruczak gołąbek|Fruczak gołąbek]] (38 iw) — 1381 skatījumu
* [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1361 skatījumu
* [[:pl:Piotr Kupicha|Piotr Kupicha]] (1 iw) — 1339 skatījumu
* [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 1337 skatījumu
* [[:pl:Stromae|Stromae]] (56 iw) — 1334 skatījumu
* [[:pl:Sandman (serial telewizyjny)|Sandman (serial telewizyjny)]] (21 iw) — 1324 skatījumu
* [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1322 skatījumu
* [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1317 skatījumu
* [[:pl:RB-109A Bylina|RB-109A Bylina]] (1 iw) — 1314 skatījumu
* [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1308 skatījumu
* [[:pl:Krzysztof Ibisz|Krzysztof Ibisz]] (4 iw) — 1303 skatījumu
* [[:pl:Beatriz Haddad Maia|Beatriz Haddad Maia]] (19 iw) — 1298 skatījumu
* [[:pl:Pol’and’Rock Festival|Pol’and’Rock Festival]] (18 iw) — 1282 skatījumu
* [[:pl:Krystyna Prońko|Krystyna Prońko]] (2 iw) — 1277 skatījumu
* [[:pl:Małgorzata Tomaszewska|Małgorzata Tomaszewska]] (1 iw) — 1244 skatījumu
* [[:pl:Dorzecze Odry|Dorzecze Odry]] (1 iw) — 1236 skatījumu
* [[:pl:Steffi Lemke|Steffi Lemke]] (17 iw) — 1232 skatījumu
* [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 1228 skatījumu
* [[:pl:Zbigniew Fil|Zbigniew Fil]] (5 iw) — 1211 skatījumu
* [[:pl:Piotr Zychowicz|Piotr Zychowicz]] (2 iw) — 1208 skatījumu
* [[:pl:Jiles Perry Richardson|Jiles Perry Richardson]] (24 iw) — 1187 skatījumu
* [[:pl:Oczy anioła|Oczy anioła]] (17 iw) — 1143 skatījumu
* [[:pl:Ray McCallum|Ray McCallum]] (14 iw) — 1132 skatījumu
* [[:pl:The Day the Music Died|The Day the Music Died]] (25 iw) — 1125 skatījumu
* [[:pl:Mateusz Gessler|Mateusz Gessler]] (1 iw) — 1124 skatījumu
* [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 1118 skatījumu
* [[:pl:Tom Parker|Tom Parker]] (22 iw) — 1117 skatījumu
* [[:pl:Choroba z Minamaty|Choroba z Minamaty]] (37 iw) — 1107 skatījumu
* [[:pl:Kanał Gliwicki|Kanał Gliwicki]] (14 iw) — 1106 skatījumu
* [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 1105 skatījumu
* [[:pl:Zawisak borowiec|Zawisak borowiec]] (20 iw) — 1101 skatījumu
* [[:pl:Sławomir Łosowski|Sławomir Łosowski]] (1 iw) — 1065 skatījumu
* [[:pl:Dariusz Siatkowski|Dariusz Siatkowski]] (2 iw) — 1064 skatījumu
* [[:pl:Jan Bytnar|Jan Bytnar]] (4 iw) — 1059 skatījumu
* [[:pl:Seweryn Krajewski|Seweryn Krajewski]] (5 iw) — 1050 skatījumu
* [[:pl:Kazimierz Kaczor (aktor)|Kazimierz Kaczor (aktor)]] (4 iw) — 1044 skatījumu
* [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 1041 skatījumu
* [[:pl:Agnieszka Włodarczyk|Agnieszka Włodarczyk]] (14 iw) — 1025 skatījumu
* [[:pl:Zdzisław Najmrodzki|Zdzisław Najmrodzki]] (1 iw) — 1021 skatījumu
* [[:pl:Magda Gessler|Magda Gessler]] (6 iw) — 1020 skatījumu
* [[:pl:Karol Karski (polityk)|Karol Karski (polityk)]] (7 iw) — 1008 skatījumu
{{div col end}}


== lt ==
{{div col|3}}
* [[:lt:Justė Jocytė|Justė Jocytė]] (3 iw) — 1056 skatījumu
* [[:lt:Julius Veselka|Julius Veselka]] (5 iw) — 293 skatījumu
* [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 257 skatījumu
* [[:lt:Pašariniai augalai|Pašariniai augalai]] (67 iw) — 247 skatījumu
* [[:lt:Algirdas Ramanauskas|Algirdas Ramanauskas]] (2 iw) — 213 skatījumu
* [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 212 skatījumu
* [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 190 skatījumu
* [[:lt:Naisiai|Naisiai]] (3 iw) — 188 skatījumu
* [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 160 skatījumu
* [[:lt:Stančikų tiltai|Stančikų tiltai]] (3 iw) — 159 skatījumu
* [[:lt:Kūdravabaliai|Kūdravabaliai]] (31 iw) — 157 skatījumu
* [[:lt:Lenkijos šventės|Lenkijos šventės]] (7 iw) — 149 skatījumu
* [[:lt:Leonidas Donskis|Leonidas Donskis]] (9 iw) — 142 skatījumu
* [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 137 skatījumu
* [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (16 iw) — 136 skatījumu
* [[:lt:Paprastoji medūza|Paprastoji medūza]] (52 iw) — 135 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos ir Nepalo santykiai|Lietuvos ir Nepalo santykiai]] (1 iw) — 131 skatījumu
* [[:lt:Hiperbolė (roko grupė)|Hiperbolė (roko grupė)]] (1 iw) — 128 skatījumu
* [[:lt:Pivašiūnai|Pivašiūnai]] (4 iw) — 123 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 116 skatījumu
* [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 105 skatījumu
* [[:lt:Kotryna Teterevkova|Kotryna Teterevkova]] (5 iw) — 95 skatījumu
* [[:lt:Vokietijos šventės|Vokietijos šventės]] (14 iw) — 92 skatījumu
* [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 90 skatījumu
* [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 86 skatījumu
* [[:lt:Litvinizmas|Litvinizmas]] (6 iw) — 83 skatījumu
* [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 83 skatījumu
* [[:lt:Algirdas Paleckis|Algirdas Paleckis]] (6 iw) — 77 skatījumu
* [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 77 skatījumu
* [[:lt:Saulės kliošas|Saulės kliošas]] (1 iw) — 76 skatījumu
* [[:lt:Atlaidai|Atlaidai]] (3 iw) — 76 skatījumu
* [[:lt:Ieva Simonaitytė|Ieva Simonaitytė]] (13 iw) — 76 skatījumu
* [[:lt:Butkų Juzė|Butkų Juzė]] (3 iw) — 73 skatījumu
* [[:lt:Ėriškiai|Ėriškiai]] (1 iw) — 72 skatījumu
* [[:lt:Justas Vincas Paleckis|Justas Vincas Paleckis]] (8 iw) — 72 skatījumu
* [[:lt:Baltasis fosforas|Baltasis fosforas]] (25 iw) — 72 skatījumu
* [[:lt:Karklė|Karklė]] (3 iw) — 71 skatījumu
* [[:lt:Krekenava|Krekenava]] (11 iw) — 65 skatījumu
* [[:lt:Povilas Vanagas|Povilas Vanagas]] (13 iw) — 65 skatījumu
* [[:lt:Karačiajaus ežeras|Karačiajaus ežeras]] (32 iw) — 64 skatījumu
* [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 64 skatījumu
* [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 60 skatījumu
* [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 60 skatījumu
* [[:lt:Džordana Butkutė|Džordana Butkutė]] (2 iw) — 60 skatījumu
* [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 59 skatījumu
* [[:lt:Kryžiuočiai (vorai)|Kryžiuočiai (vorai)]] (40 iw) — 59 skatījumu
* [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 58 skatījumu
* [[:lt:Antanas Bosas|Antanas Bosas]] (1 iw) — 58 skatījumu
* [[:lt:Darius Sirtautas|Darius Sirtautas]] (1 iw) — 57 skatījumu
* [[:lt:Linas Karalius|Linas Karalius]] (2 iw) — 56 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 55 skatījumu
* [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 55 skatījumu
* [[:lt:Paulavos respublika|Paulavos respublika]] (9 iw) — 55 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Justinas Jarutis|Justinas Jarutis]] (1 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 52 skatījumu
* [[:lt:Tikrieji laumžirgiai|Tikrieji laumžirgiai]] (32 iw) — 52 skatījumu
* [[:lt:Lampėdis|Lampėdis]] (1 iw) — 52 skatījumu
* [[:lt:Vilniaus Švč. M. Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia|Vilniaus Švč. M. Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia]] (6 iw) — 50 skatījumu
* [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 50 skatījumu
* [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Petras Gražulis|Petras Gražulis]] (6 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Svencelė|Svencelė]] (2 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Vilhelmo kanalas|Vilhelmo kanalas]] (6 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Vavelis|Vavelis]] (32 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Vytautas Šapranauskas|Vytautas Šapranauskas]] (3 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Kryžiuočiai (gentis)|Kryžiuočiai (gentis)]] (30 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Tauragnas|Tauragnas]] (16 iw) — 48 skatījumu
* [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 48 skatījumu
* [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 48 skatījumu
* [[:lt:Dupulčiai|Dupulčiai]] (2 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Barstyčių akmuo|Barstyčių akmuo]] (5 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Alaušas|Alaušas]] (3 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Babrungas|Babrungas]] (8 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Justas Paleckis|Justas Paleckis]] (17 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Amerikiečių Stafordšyro terjeras|Amerikiečių Stafordšyro terjeras]] (36 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Pasaulio pabaiga|Pasaulio pabaiga]] (16 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Panemunės pilis|Panemunės pilis]] (9 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Astravo dvaras|Astravo dvaras]] (2 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:LRT Opus|LRT Opus]] (2 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Miego paralyžius|Miego paralyžius]] (52 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:FB|FB]] (23 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Arbūzas|Arbūzas]] (40 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:2022 m. Europos akademinio irklavimo čempionatas|2022 m. Europos akademinio irklavimo čempionatas]] (8 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Laukžemė|Laukžemė]] (3 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Admirolas (drugys)|Admirolas (drugys)]] (59 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Pievinis sfinksas|Pievinis sfinksas]] (30 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Mormonai|Mormonai]] (68 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Žalieji ežerai|Žalieji ežerai]] (3 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Burata|Burata]] (27 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Referendumas dėl naujos atominės elektrinės statybos Lietuvos Respublikoje|Referendumas dėl naujos atominės elektrinės statybos Lietuvos Respublikoje]] (7 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Skėriai|Skėriai]] (53 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Danas Rapšys|Danas Rapšys]] (21 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Žemuoginė avietė|Žemuoginė avietė]] (12 iw) — 40 skatījumu
{{div col end}}


== et ==
{{div col|3}}
* [[:et:Luule Komissarov|Luule Komissarov]] (2 iw) — 395 skatījumu
* [[:et:Ülo Vinter|Ülo Vinter]] (1 iw) — 351 skatījumu
* [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 343 skatījumu
* [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 319 skatījumu
* [[:et:Teeba kuningas|Teeba kuningas]] (2 iw) — 289 skatījumu
* [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (5 iw) — 245 skatījumu
* [[:et:Kalju Komissarov|Kalju Komissarov]] (3 iw) — 238 skatījumu
* [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 223 skatījumu
* [[:et:Pantomiim|Pantomiim]] (50 iw) — 206 skatījumu
* [[:et:Värvitaim|Värvitaim]] (12 iw) — 196 skatījumu
* [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 192 skatījumu
* [[:et:Värvitaimede loend|Värvitaimede loend]] (2 iw) — 184 skatījumu
* [[:et:Õunasortide loend|Õunasortide loend]] (15 iw) — 166 skatījumu
* [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 163 skatījumu
* [[:et:Kertu|Kertu]] (1 iw) — 161 skatījumu
* [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 153 skatījumu
* [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 141 skatījumu
* [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 139 skatījumu
* [[:et:Siret Kotka|Siret Kotka]] (2 iw) — 133 skatījumu
* [[:et:Saatanlikud värsid|Saatanlikud värsid]] (52 iw) — 128 skatījumu
* [[:et:Raimond Valgre|Raimond Valgre]] (9 iw) — 128 skatījumu
* [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 127 skatījumu
* [[:et:Hilary Jenkinson|Hilary Jenkinson]] (4 iw) — 123 skatījumu
* [[:et:Barisāli jaotis|Barisāli jaotis]] (47 iw) — 120 skatījumu
* [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 120 skatījumu
* [[:et:Ines Aru|Ines Aru]] (1 iw) — 119 skatījumu
* [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 115 skatījumu
* [[:et:Tantsude loend|Tantsude loend]] (12 iw) — 109 skatījumu
* [[:et:Eesti kaitsealade loend|Eesti kaitsealade loend]] (10 iw) — 104 skatījumu
* [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 104 skatījumu
* [[:et:Torgu Kuningriik|Torgu Kuningriik]] (1 iw) — 102 skatījumu
* [[:et:Taarausk|Taarausk]] (4 iw) — 101 skatījumu
* [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (53 iw) — 98 skatījumu
* [[:et:Maakmineraal|Maakmineraal]] (2 iw) — 98 skatījumu
* [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 95 skatījumu
* [[:et:Maik-Kalev Kotsar|Maik-Kalev Kotsar]] (6 iw) — 91 skatījumu
* [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 90 skatījumu
* [[:et:Richard Roht|Richard Roht]] (1 iw) — 88 skatījumu
* [[:et:Viljakuivati|Viljakuivati]] (4 iw) — 85 skatījumu
* [[:et:Jaanalinnulised|Jaanalinnulised]] (51 iw) — 85 skatījumu
* [[:et:Ursula Ratasepp|Ursula Ratasepp]] (4 iw) — 81 skatījumu
* [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 81 skatījumu
* [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 81 skatījumu
* [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 79 skatījumu
* [[:et:Salme Reek|Salme Reek]] (2 iw) — 78 skatījumu
* [[:et:Tõnu Kilgas|Tõnu Kilgas]] (6 iw) — 77 skatījumu
* [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 76 skatījumu
* [[:et:Estonia katastroof|Estonia katastroof]] (6 iw) — 76 skatījumu
* [[:et:Sooraud|Sooraud]] (24 iw) — 75 skatījumu
* [[:et:2 Quick Start|2 Quick Start]] (2 iw) — 72 skatījumu
* [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 72 skatījumu
* [[:et:Äntu Sinijärv|Äntu Sinijärv]] (2 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Taasiseseisvumispäev|Taasiseseisvumispäev]] (3 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 69 skatījumu
* [[:et:Shanon|Shanon]] (1 iw) — 68 skatījumu
* [[:et:Imatra kosk|Imatra kosk]] (13 iw) — 67 skatījumu
* [[:et:Jürgen Ligi|Jürgen Ligi]] (14 iw) — 66 skatījumu
* [[:et:Ülle Ulla|Ülle Ulla]] (2 iw) — 65 skatījumu
* [[:et:Ruuben Kaalep|Ruuben Kaalep]] (4 iw) — 63 skatījumu
* [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 63 skatījumu
* [[:et:Meie Mees|Meie Mees]] (3 iw) — 63 skatījumu
* [[:et:Kristjan Järvi|Kristjan Järvi]] (11 iw) — 62 skatījumu
* [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 62 skatījumu
* [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Vapsik|Vapsik]] (55 iw) — 59 skatījumu
* [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 59 skatījumu
* [[:et:Riina Solman|Riina Solman]] (5 iw) — 59 skatījumu
* [[:et:Ita Ever|Ita Ever]] (18 iw) — 56 skatījumu
* [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 55 skatījumu
* [[:et:Verev lemmalts|Verev lemmalts]] (28 iw) — 54 skatījumu
* [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 53 skatījumu
* [[:et:Mirtel Pohla|Mirtel Pohla]] (5 iw) — 53 skatījumu
* [[:et:August Mälk|August Mälk]] (5 iw) — 53 skatījumu
* [[:et:Henry Kõrvits|Henry Kõrvits]] (3 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Eesti lauljate loend|Eesti lauljate loend]] (1 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Eesti jõed|Eesti jõed]] (1 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Aivar Riisalu|Aivar Riisalu]] (2 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Sinikas|Sinikas]] (67 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Liisi Koikson|Liisi Koikson]] (3 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Ülemsootska|Ülemsootska]] (1 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Helle-Reet Helenurm|Helle-Reet Helenurm]] (1 iw) — 49 skatījumu
* [[:et:Kihnu Virve|Kihnu Virve]] (4 iw) — 49 skatījumu
* [[:et:Jüri Parijõgi|Jüri Parijõgi]] (3 iw) — 49 skatījumu
* [[:et:Puupuhkpillid|Puupuhkpillid]] (55 iw) — 49 skatījumu
* [[:et:Rummu karjäär|Rummu karjäär]] (2 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Anna Klas|Anna Klas]] (1 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Liis Remmel|Liis Remmel]] (2 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:Hollandi linnade loend|Hollandi linnade loend]] (21 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Eesti järvede loend|Eesti järvede loend]] (19 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Boney M.|Boney M.]] (58 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Heliloojate loend|Heliloojate loend]] (14 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Roomajate loend|Roomajate loend]] (9 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool|Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool]] (2 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Jäärak|Jäärak]] (38 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Vahur Afanasjev|Vahur Afanasjev]] (9 iw) — 44 skatījumu
{{div col end}}</text>
      <sha1>3kck4ejmibav7n415hhd55mxkqys1qg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Kb10076/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>461202</id>
    <revision>
      <id>3670283</id>
      <parentid>3668362</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:50:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kb10076</username>
        <id>91770</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8335" xml:space="preserve">2022 = 2022.06.22 00:00

2 353 963 = 2290.10.12 13:00

a-20*20+20*(20+b)

== 2062 ==

[[May 10]] &amp;ndash; Transit of Mercury.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://eclipse.gsfc.nasa.gov/OH/transit06.html |title=NASA - 2006 Transit of Mercury |publisher=Eclipse.gsfc.nasa.gov |date= |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;

By 2062, cohort [[life expectancy]] at birth is projected to reach 100 years for females in each [[UK]] constituent country except [[Scotland]] where it is projected to reach 99.4 years.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.ons.gov.uk/ons/rel/lifetables/historic-and-projected-data-from-the-period-and-cohort-life-tables/2012-based/stb-2012-based.html |title=Historic and Projected Mortality Data from the Period and Cohort Life Tables, 2012-based, UK, 1981-2062 |publisher=ONS |date=2013-12-11 |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;

[[Nanotechnology|Nanofabricators]] are a mainstream consumer product.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.futuretimeline.net/21stcentury/2060-2069.htm|title=2060-2069 timeline contents|publisher=Futuretimeline.net|accessdate=21 November 2014}}&lt;/ref&gt;

The [[astrologer]] [[Dane Rudhyar]], who was influential in the [[New Age]] movement, predicted in 1972 that the [[Age of Aquarius]] would begin in AD 2062.&lt;ref&gt;Rudhyar, Dane ''Astrological Timing: The Transition to the New Age'' New York: 1972 Harper &amp; Row&lt;/ref&gt;

Complementary searches find life in our own and other planetary systems.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.nasa.gov/pdf/706610main_CBeichman.pdf |format=PDF|title=Welcome to the 50th Anniversary of Exoplanet Exploration|publisher=Nasa.gov|accessdate=21 November 2014}}&lt;/ref&gt;

=== MAŠĪNTULKOJUMS ===

* 10. maijs — [[Merkurs(planēta)|Merkura]] tranzīts.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://eclipse.gsfc.nasa.gov/OH/transit06.html |title=NASA - 2006 Transit of Mercury |publisher=Eclipse.gsfc.nasa.gov |date= |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;

* Uz [[Zeme]]s būs 2 miljardi cilvēku vecumā virs 60 gadiem.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://discovermagazine.com/2012/oct/2062-the-state-of-the-world |title=The State of the World: 2062 |publisher=DiscoverMagazine.com |date=2012-10-17 |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;

* Tiek prognozēts, ka līdz 2062. gadam paredzamais dzīves ilgums, pēc dzimšanas sasniegs 100 gadus sievietēm katrā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] reģionā, izņemot [[Skotija|Skotiju]], kur tiek prognozēts, ka tas sasniegs 99,4 gadus.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.ons.gov.uk/ons/rel/lifetables/historic-and-projected-data-from-the-period-and-cohort-life-tables/2012-based/stb-2012-based.html |title=Historic and Projected Mortality Data from the Period and Cohort Life Tables, 2012-based, UK, 1981-2062 |publisher=ONS |date=2013-12-11 |accessdate=2014-08-21}}&lt;/ref&gt;


* Nanofabricatori būs plaši izplatīts patēriņa produkts.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.futuretimeline.net/21stcentury/2060-2069.htm|title=2060-2069 timeline contents|publisher=Futuretimeline.net|accessdate=21 November 2014}}&lt;/ref&gt;
* Astrologs [[Deins Rudhārs]], kurš bija ietekmīgs ''New Age'' kustībā, 1972. gadā prognozēja, ka [[Ūdensvīra laikmets]] sāksies 2062. gadā.&lt;ref&gt;Rudhyar, Dane ''Astrological Timing: The Transition to the New Age'' New York: 1972 Harper &amp; Row&lt;/ref&gt;
* Astronomiskie pētījumi atradīs dzīvību arī citās planētu sistēmās.&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.nasa.gov/pdf/706610main_CBeichman.pdf |format=PDF|title=Welcome to the 50th Anniversary of Exoplanet Exploration|publisher=Nasa.gov|accessdate=21 November 2014}}&lt;/ref&gt;
{{atsauces}}

== DESMITGADE ==


=== 211 ===

{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;font-size:90%; text-align:center; background-color:#fefefc&quot;
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; &quot;| '''Tūkstošgades:'''
| style=&quot;text-align:center;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(211 - 50) / 100 round 0}}. tūkstošgade]]
* '''[[{{#expr:(211 + 50) / 100 round 0}}. tūkstošgade]]'''
* [[{{#expr:(211 + 150) / 100 round 0}}. tūkstošgade]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Gadsimtu saraksts|Gadsimti]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(211 - 5) / 10 round 0}}. gadsimts]]
* '''[[{{#expr:(211 + 5) / 10 round 0}}. gadsimts]]'''
* [[{{#expr:(211 + 15) / 10 round 0}}. gadsimts]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Desmitgažu saraksts|Desmitgades]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:211 * 10 - 30}}. gadi|{{#expr:211 * 10 - 30}}.]] [[{{#expr:211 * 10 - 20}}. gadi|{{#expr:211 * 10 - 20}}.]] [[{{#expr:211 * 10 - 10}}. gadi|{{#expr:211 * 10 - 10}}.]]{{•}}'''[[{{#expr:211 * 10}}. gadi]]'''{{•}}[[{{#expr:211 * 10 + 10}}. gadi|{{#expr:211 * 10 + 10}}.]] [[{{#expr:211 * 10 + 20}}. gadi|{{#expr:211 * 10 + 20}}.]] [[{{#expr:211 * 10 + 30}}. gadi|{{#expr:211 * 10 + 30}}.]] 
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Gadu saraksts|Gadi]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:211 * 10}}. gads|{{#expr:211 * 10}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 1}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 1}}]]  [[{{#expr:211 * 10 + 2}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 2}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 3}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 3}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 4}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 4}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 5}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 5}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 6}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 6}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 7}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 7}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 8}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 8}}]] [[{{#expr:211 * 10 + 9}}. gads|{{#expr:211 * 10 + 9}}]]
|}

=== doc ===

* 202 (Skaitlis 202 norāda desmitgades numuru. Šinī gadījumā, tie ir 2020. gadi. Numuru aprēķina šādi: &lt;math&gt;A=\frac{B}{10}&lt;/math&gt;, kur ''A'' ir desmitgades numurs un ''B'' ir gads, kurā sākas desmitgade)
* 211 (211 attiecas uz 2110. gadiem.)


{{desmitgade2|211}}

== GADS ==

{{Gadu navigācija|2062}}

=== 2062 ===

{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;font-size:90%; text-align:center; background-color:#fefefc&quot;
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; &quot;| '''Tūkstošgades:'''
| style=&quot;text-align:center;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(2062 - 500) / 1000 round 0}}. tūkstošgade]]
* '''[[{{#expr:(2062 + 500) / 1000 round 0}}. tūkstošgade]]'''
* [[{{#expr:(2062 + 1500) / 1000 round 0}}. tūkstošgade]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Gadsimtu saraksts|Gadsimti]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(2062 - 50) / 100 round 0}}. gadsimts]]
* '''[[{{#expr:(2062 + 50) / 100 round 0}}. gadsimts]]'''
* [[{{#expr:(2062 + 150) / 100 round 0}}. gadsimts]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Desmitgažu saraksts|Desmitgades]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:(2062 - 15) round -1}}. gadi|{{#expr:(2062 - 15) round -1}} – {{#expr:((2062 - 15) round -1) + 9}}]]
* '''[[{{#expr:(2062 - 5) round -1}}. gadi|{{#expr:(2062 - 5) round -1}} – {{#expr:((2062 - 5) round -1) + 9}}]]'''
* [[{{#expr:(2062 + 5) round -1}}. gadi|{{#expr:(2062 + 5) round -1}} – {{#expr:((2062 + 5) round -1) + 9}}]]
|-
| style=&quot;font-size:110%; text-align:left; padding-left: 5px; padding-right: 5px; background-color:#f0f0ee; border-top: 1px solid #AAAAAA; &quot;  | '''[[Gadu saraksts|Gadi]]:''' 
| style=&quot;text-align:center; border-top: 1px solid #AAAAAA;&quot; class=&quot;hlist&quot; | 
* [[{{#expr:2062 - 3}}. gads|{{#expr:2062 - 3}}]]
* [[{{#expr:2062 - 2}}. gads|{{#expr:2062 - 2}}]]
* [[{{#expr:2062 - 1}}. gads|{{#expr:2062 - 1}}]]
* '''[[{{#expr:2062}}. gads|{{#expr:2062}}]]'''
* [[{{#expr:2062 + 1}}. gads|{{#expr:2062 + 1}}]]
* [[{{#expr:2062 + 2}}. gads|{{#expr:2062 + 2}}]]
* [[{{#expr:2062 + 3}}. gads|{{#expr:2062 + 3}}]]
|}

{{Gads|2062}}</text>
      <sha1>1t4r4x75gpedgb98ji7itdxun3fhcir</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Frīzendorfs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462433</id>
    <revision>
      <id>3670505</id>
      <parentid>3669370</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:11:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Projektētās ēkas */ attēls</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3053" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Edgars Frīzendorfs
| image         = Students Edgars Frīzendorfs 1906.jpg
| imagesize     = 180px
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1881|4|17}}
| location      = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| deathdate     = {{dat|1945||}}
| deathplace    = [[Pozene]], [[Trešais Reihs]] (tagad {{POL}})
| nationality   = [[vācbaltietis]]
| field         = [[arhitektūra]]
| training      = [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskais institūts]]
| movement      = jūgendstils
| famous works  = 
| patrons       = 
| awards        = 
}}

'''Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs''' ({{val-de|Edgar Woldemar Eduard von Friesendorff}}, 1881—1945) bija vācbaltiešu [[arhitekts]], kas strādāja Latvijā, projektējot [[jūgendstils|jūgendstila]] ēkas.&lt;ref&gt;[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&amp;q=voldem%C4%81rs&amp;n=15&amp;g=1&amp;s=60&amp;sp=1&amp;nw=0&amp;w=0&amp;lng=1062 letonika.lv]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1881. gadā Rīgā. Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]] tirgus zinības (1900-1901) un arhitektūru (1901-1907). Strādāja [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] arhitektu birojā (1907-1910), pēc tam patstāvīgi. Pēc Pirmā pasaules kara strādāja pie lauksaimniecības būvju projektēšanas Latvijā. 1939. gadā pārcēlās uz dzīvi okupētās Polijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://deu.archinform.net/arch/70502.htm deu.archinform.net]&lt;/ref&gt;

== Projektētās ēkas ==
Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā pēc Edgara Frīzendorfa projektiem uzcelts apmēram 25 stateniskā jūgendstila ēku. Viņš kopā arhitektu [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelmu Ludvigu Bokslafu]] (1858—1945) projektēja [[Dubultu luterāņu baznīca]]s (1907—1909) un [[Rīgas Krusta baznīca]] (1908—1910) būvi. 1911. gadā pēc viņa projekta uzcēla [[Vidzemes guberņa]]s lauksaimnieku savstarpējās palīdzības biedrības kantoru namu, tagadējo [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija]]s ēku.

&lt;gallery&gt;
Jūrmala, Dubultu baznīca. 2000-04-30.jpg|Dubultu luterāņu baznīca (1909)
Krusta luterāņu baznīca 40.jpg|Rīgas Krusta baznīca (1910)
Rīga, Marijas iela 21.jpg|Marijas iela 21 (1910)
Slokas iela 32.JPG|Slokas iela 32 (1911)
Historic Centre of Riga-112600.jpg|Vaļņu iela 2 (1911)
RigaValdemara33.jpg|Krišjāņa Valdemāra iela 33 (1911-2012)
Lāčplēša iela 26, Rīga.JPG|Lāčplēša iela 26 (1913)
Miera iela 95.JPG|Miera iela 95 (1913)
Alīses iela 5 (1).jpg|Alīses iela 5 (1913)
Hospitāļu iela 35-37.JPG|Hospitāļu iela 35-37 (1913)
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002
* Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp.

== Ārējās saites ==
* [http://www.jugendstils.riga.lv/JugendstilsRiga/valnu2/ jugendstils.riga.lv]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Frīzendorfs, Edgars}}

[[Kategorija:Latvijas arhitekti]]</text>
      <sha1>6bkzpn5a1xmlmbbxpprd1mdnrr7j42c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augšdaugavas novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462545</id>
    <revision>
      <id>3670511</id>
      <parentid>3669273</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:20:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ievērojami novadnieki */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10072" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Augšdaugavas novads
| karte            = Augšdaugavas novads karte 2021.png
| karte2           =  Augšdaugavas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Augšdaugavas novada administratīvais iedalījums
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = 
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Daugavpils
| mērs              = [[Arvīds Kucins]]
| mērs_partija      = [[Daugavpils novada partija]]
| mērs_gads         = 2021-''pašlaik''
| platība          = 2524
| iedzīvotāji      = 25927
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 25927/ 2523.6 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        =augsdaugavasnovads.lv 
}}
'''Augšdaugavas novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā tika apvienots [[Daugavpils novads]] un [[Ilūkstes novads]]. Robežojas ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Līvānu novads|Līvānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novadiem ziemeļos, [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] austrumos, [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķi]] rietumos un [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķi]] dienvidos, kā arī [[Baltkrievija]]s [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalu]] dienvidos. Novada administratīvais centrs atrodas [[Daugavpils]] [[pilsēta|pilsētā]], kas neietilpst novadā.

Novadā ietilpst 25 pagasti un 2 pilsētas.

Novada teritorija atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] (1962—2009) teritorijai.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Ambeļu pagasts]], [[Bebrenes pagasts]], [[Biķernieku pagasts]], [[Demenes pagasts]], [[Dubnas pagasts]], [[Dvietes pagasts]], [[Eglaines pagasts]], [[Ilūkste]]s pilsēta, [[Kalkūnes pagasts]], [[Kalupes pagasts]], [[Laucesas pagasts]], [[Līksnas pagasts]], [[Maļinovas pagasts]], [[Medumu pagasts]], [[Naujenes pagasts]], [[Nīcgales pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Prodes pagasts]], [[Salienas pagasts]], [[Skrudalienas pagasts]], [[Subate]]s pilsēta, [[Sventes pagasts]], [[Šēderes pagasts]], [[Tabores pagasts]], [[Vaboles pagasts]], [[Vecsalienas pagasts]] un [[Višķu pagasts]].

== Daba ==
Novada dienvidos un rietumos atrodas [[Augšzemes augstiene]] un [[Aknīstes pacēlums]], ziemeļaustrumos — [[Latgales augstiene]], ziemeļrietumus un ziemeļus aizņem [[Austrumlatvijas zemiene]]. Augstumi [[virs jūras līmeņa]] no 90-100 m Daugavas ielejā līdz 200 m augstienēs. Augsnes — velēnu podzolētās, velēngleja un purvu. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]], [[grants]], [[kūdra]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|2|449}}&lt;/ref&gt;

=== Upes ===
Caur novadu tek [[Daugava]] un tās pietekas: [[Ilūkste (upe)|Ilūkste]], [[Laucesa]], [[Dubna]], [[Līksna (upe)|Līksna]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielākie ezeri: [[Sventes ezers]] — 7,39 km², [[Riču ezers]] — 5,88 km², [[Lielais Stropu ezers]] — 4,18 km².

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Apdzīvotās vietas ==
Saskaņā ar PMLP datiem, 2021. gada 1. janvārī Augšdaugavas novadā bija 28 433 iedzīvotāju:{{Nepieciešama atsauce}}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Lielākās apdzīvotās vietas
!Nr.
!Nosaukums
!Statuss
!Novads (līdz 2021. gadam)
!Pagasts
!2000
!2016
!2020
|-
|1
|[[Ilūkste]]
|Pilsēta
|Ilūkstes novads
|Pilsēta
|2962
|2380
|2214
|-
|2
|[[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Naujenes pagasts
|2030
|1450
|1327
|-
|3
|[[Lociki]]
|Ciems
|Daugavpils novads 
|Naujenes pagasts
|1355
|1030
|972
|-
|4
|[[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Naujenes pagasts
|1112
|963
|850
|-
|5
|[[Kalkūni]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Kalkūnes pagasts
|1205
|817
|720
|-
|6
|[[Višķi]] (kopā ar&lt;br&gt;[[Višķu tehnikums|Višķu tehnikumu]])
|Ciems
|Daugavpils novads
|Višķu pagasts
|1039
|646
|613
|-
|7
|[[Subate]]
|Pilsēta
|Ilūkstes novads
|Pilsēta
|861
|645
|596
|-
|8
|[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Skrudalienas pagasts
|854
|605
|525
|-
|9
|[[Kalupe]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Kalupes pagasts
|748
|610
|567
|-
|10
|[[Medumi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Medumu pagasts
|695
|499
|447
|-
|11
|[[Svente]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Sventes pagasts
|713
|480
|391
|-
|12
|[[Randene]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Kalkūnes pagasts
|591
|382
|355
|-
|13
|[[Bebrene]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Bebrenes pagasts
|596
|370
|328
|-
|14
|[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Eglaines pagasts
|555
|374
|335
|-
|15
|[[Mirnijs]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Laucesas pagasts
|541
|360
|305
|-
|16
|[[Naujene]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Naujenes pagasts
|441
|378
|353
|-
|17
|[[Nīcgale]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Nīcgales pagasts
|572
|303
|268
|-
|18
|[[Dubna]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Dubnas pagasts
|471
|366
|306
|-
|19
|[[Maļinova]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Maļinovas pagasts
|466
|337
|294
|-
|20
|[[Pašuliene]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Šēderes pagasts
|539
|227
|186
|-
|21
|[[Demene]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Demenes pagasts
|343
|268
|230
|-
|22
|[[Kumbuļi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Demenes pagasts
|376
|228
|213
|-
|23
|[[Tabore]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Tabores pagasts
|327
|259
|217
|-
|24
|[[Ambeļi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Ambeļu pagasts
|320
|242
|233
|-
|25
|[[Špoģi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Višķu pagasts
|320
|239
|213
|-
|26
|[[Dviete]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Dvietes pagasts
|341
|224
|187
|-
|27
|[[Šēdere]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Šēderes pagasts
|349
|187
|160
|-
|28
|[[Saliena]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Salienas pagasts
|312
|194
|187
|-
|29
|[[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Vecsalienas pagasts
|286
|212
|178
|-
|30
|[[Līksna]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Līksnas pagasts
|298
|179
|171
|-
|31
|[[Vabole (ciems)|Vabole]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Vaboles pagasts
|267
|186
|152
|-
|32
|[[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Biķernieku pagasts
|281
|162
|134
|-
|33
|[[Laucesa (ciems)|Laucesa]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Laucesas pagasts
|205
|178
|160
|-
|34
|[[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Pilskalnes pagasts
|173
|157
|134
|-
|35
|[[Skrudaliena]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Skrudalienas pagasts
|196
|119
|112
|-
|36
|[[Vīganti]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Višķu pagasts
|260
|93
|68
|-
|37
|[[Stropi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Naujenes pagasts
|136
|140
|116
|-
|38
|[[Muitas]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Kalkūnes pagasts
|142
|99
|81
&lt;!-- |-
|
|[[Baltmuiža (Prodes pagasts)|Baltmuiža]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Prodes pagasts
|42
|26
|25
--&gt;
|}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Augšdaugavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (10894)   |green|43.1}}
{{bar percent|[[Krievi]] (8884)      |red|35.1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (2614)         |pink|10.3}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1392)   |black|5.5}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (294)   |yellow|1.2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (294)      |blue|1.2}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (905)     |purple|3.6}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
Augšdaugavas novadā dzimušie vai dzīvojušie:
{{div col}}
* [[Jānis Cālītis]] (1888—1939), sabiedriskais darbinieks, politiķis,
* [[Valentīns Cirsis]] (1930—1994), vēsturnieks, kultūras darbinieks, gids,
* [[Jānis Daudzvārdis]] (1942), šahists,
* [[Rihards Eigims]] (1962), uzņēmējs, politiķis,
* [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]] (1766—1848), vācbaltiešu muižnieks,
* [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]] (1899—1944), vācbaltiešu muižnieks, militārais darbinieks,
* [[Ignats Gigels]] (1866—1947), politiķis,
* [[Ina Gudele]] (1964), valsts darbiniece,
* [[Staņislavs Ivbuls]] (1884—1941), politiķis, sabiedriskais darbinieks,
* [[Mihails Jermolajevs]] (1881—1919), sabiedriskais darbinieks,
* [[Mārtiņš Jeske]] (1883—1941), armijas ģenerālis,
* [[Antons Jukšinskis]] (1902—1958), politiķis,
* [[Arvīds Klišāns]] (1934), mežradznieks,
* [[Antons Kursītis]] (1883—1968), meliorators, sabiedriskais darbinieks,
* [[Vincents Kursītis]] (1892—1974), jurists, politiķis,
* [[Eduards Kusiņš]] (1889—1983), armijas virsnieks un pulkvedis,
* [[Afanasijs Kuzmins]] (1947), šāvējs,
* [[Vladislavs Lapinskis]] (1899—19??), politiķis,
* [[Akvelīna Līvmane]] (1951), aktrise, astroloģe,
* [[Jānis Mendriks]] (1907—1953), katoļu draudzes priesteris,
* [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014), rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks,
* [[Juris Pabērzs]] (1891—1961), jurists, politiķis, sabiedriskais darbinieks, literāts,
* [[Sebastjāns Pabērzs]] (1889—1942), politiķis, sabiedriskais darbinieks,
* [[Pauls Sukatnieks]] (1914—1989), dārznieks, selekcionārs,
* [[Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs]] (1823—1896), muižu īpašnieks, grāfs, Latgales sabiedriskais darbinieks,
{{div col end}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;!-- == Ārējās saites == --&gt;

{{Novads-aizmetnis}}


{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Daugavpils novads}}
{{Ilūkstes novads}}
{{Daugavpils rajons}}
}}

[[Kategorija:Augšdaugavas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>lo5pj5t7dfuy716ox9ig3950p9x1vlp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dāvids Burļuks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462782</id>
    <revision>
      <id>3670491</id>
      <parentid>3600212</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T06:33:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9334" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Dāvids Burļuks
|         vārds_orig = ''Давид Давидович Бурлюк''
|             attēls = David Burliuk 1914.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1882
|         dz_mēnesis = 7
|           dz_diena = 21
|           dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Harkovas guberņa}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 1967
|          m_mēnesis = 1
|            m_diena = 15
|            m_vieta = {{vieta|ASV|Longailenda}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = [[ukraiņi|ukrainis]]
|            dzimums = V
|             vecāki = 
|              brāļi = 2
|              māsas = 3
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = [[dzejnieks]], [[gleznotājs]]
| rakstīšanas valoda = 
|            periods = 
|              žanri = 
|             temati = 
|       lit virzieni = [[futūrisms]]
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}
'''Dāvids Burļuks''' ({{val|ru|Давид Давидович Бурлюк}}, dzimis {{dat VS|{{dat|1882|7|21}}|{{dat||7|9}}}}, miris {{dat|1967|1|15}}) bija mūsdienu [[Ukraina|Ukrainā]] dzimis krievu/amerikāņu dzejnieks un gleznotājs. Viens no [[krievu futūrisms|krievu futūrisma]] pamatlicējiem.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[agronomija|agronoma]] ģimenē. Viņam bija 2 brāļi un 3 māsas. Brālis [[Vladimirs Burļuks|Vladimirs]] un māsa [[Ludmila Burļuka-Kuzņecova|Ludmila]] kļuva par māksliniekiem, brālis [[Nikolajs Burļuks|Nikolajs]] par dzejnieku.

Mācījās Sumas pilsētas Aleksandra ģimnāzijā. Spēlējot ar brāli bērnībā negadījuma rezultātā zaudēja aci. Turpmākās dzīves laikā staigāja ar stikla protēzi, kas kļuva par viņa stila daļu.

No 1898. līdz 1910. gadam mācījās [[Kazaņa]]s un [[Odesa]]s mākslas skolās. Pirmais viņa darbs tika izdrukāts 1899. gadā. Studēja glezniecību pie profesora Vilija Ditca [[Minhene|Minhenē]] un [[Antons Ažbe|Antona Ažbe]] [[Parīze|Parīzē]].

1907—1908. gadā atgriezās Krievijā, kur sāka piedalīties mākslas izstādēs. No 1911. līdz 1914. gadam kopā ar [[Vladimirs Majakovskis|Vladimiru Majakovski]] studēja [[Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skola|Maskavas glezniecības, tēlniecības un arhitektūras skolā]]. Publicēja darbus futūristiskajos krājumos ''Садок Судей'', &quot;[[Pļauka sabiedrības gaumei]]&quot; u.c.

[[Pirmais Pasaules karš|Pirmajā Pasaules karā]] netika iesaukts armijā, jo viņam nebija kreisās acs. Dzīvoja [[Maskava|Maskavā]], publicēja dzeju, darbojās laikrakstos un rakstīja gleznas.

1915. gada pavasarī nokļuva Ufas guberņā, kur atradās viņa sievas muiža. Dāvida māte Ludmila Mihņeviča tajā laikā dzīvoja 112 km attālumā no [[Ufa]]s, Buzdjakas ciemā. Divu gadu laikā izveidoja ap 200 gleznu. 37 no tām tiek atzītas par ietekmīgāko un visspožāko 20. gadsimta sākuma krievu mākslas kolekcijas daļu, glabājas [[Mihails Ņesterovs|Mihaila Ņesterova]] vārdā nosauktajā baškīru valsts mākslas muzejā. Šī darbu kolekcija ir viena no viņa vispilnīgākajām un kvalitatīvākajām darbu kolekcijām Krievijā. Burļuks bieži apciemoja Ufas mākslas pulciņu, kur iepazinies ar mākslinieku [[Aleksandrs Tjuļkins|Aleksandru Tjuļkinu]].

No 1918. līdz 1920. gadam kopā ar [[Vasilijs Kamenskis|Vasiliju Kamenski]] un Vladimiru Majakovski devās viesizrādēs pa [[Urāli]]em, [[Sibīrija|Sibīriju]] un Tālajiem Austrumiem. 1919. gada jūnijā kopā ar ģimeni apmetās [[Vladivostoka|Vladivostokā]].

1920. gadā [[emigrācija|emigrēja]] uz [[Japāna|Japānu]], kur divu gadu laikā pētīja austrumu kultūru un nodarbojās ar glezniecību. Šeit viņš izveidoja ap 300 gleznu. Pēc to pārdošanas viņam pietika naudas, lai 1922. gadā pārceltos uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

[[Ņujorka|Ņujorkā]] viņš aktīvi darbojās propadomju grupās un, sarakstot poēmu par godu [[Oktobra revolūcija]]s desmitgadei, vēlējās, lai viņu atzītu par &quot;krievu futūrisma tēvu&quot;. Bija laikraksta ''Русский голос'' (&quot;Krievu balss&quot;) pastāvīgais redaktors. Kopā ar savu sievu Mariju Jeļiņevsku (1894—1967) izdeva krājumus, brošūras un žurnālus, kurus ar draugu palīdzību izplatīja [[PSRS]] teritorijā. Kopš 1930. gada patstāvīgi izdeva žurnālu ''Color and Rhyme'' (&quot;Krāsas un atskaņa&quot;). Burļuks ar saviem darbiem piedalījās padomju mākslinieku grupas &quot;13&quot; izstādēs. Apmeklēja Padomju Savienību 1956. un 1965. gadā.

1949. gadā kopā ar sievu devās ceļojumā pa [[Francija]]s dienvidiem. 1962. gadā apceļoja [[Austrālija|Austrāliju]] un [[Itālija|Itāliju]], devās uz [[Prāga|Prāgu]], kur dzīvoja Dāvida māsa. Burļuka mākslas darbi tika izstādīti [[Brisbena|Brisbenā]].

Miris 1967. gada 15. janvārī. Kremēts. Mūsdienās viņa pēcteči dzīvo ASV un [[Kanāda|Kanādā]].

== Sacerējumi ==
* Poēmas [http://elib.shpl.ru/ru/nodes/3469-burlyuk-d-d-tolstoy-gorkiy-poemy-new-york-izd-vo-marii-nikiforovny-burlyuk-1928-1929 «Толстой. Горький»]. — New-York: Изд-во Марии Никифоровны Бурлюк, 1928—1929. — 32 с.
* Poēma [http://elib.shpl.ru/ru/nodes/3460-burlyuk-d-d-desyatyy-oktyabr-poema-new-york-izd-marii-nikiforovny-burlyuk-1928 «Десятый Октябрь: Поэма.»] — New-York : Изд. Марии Никифоровны Бурлюк, 1928. — 24 с.: ил.
* Grāmata [http://elib.shpl.ru/ru/nodes/3470-burlyuk-d-d-entelehizm-teoriya-kritika-stihi-kartiny-1907-1930-new-york-izd-marii-nikiforovny-burlyuk-1930 «Энтелехизм»: Теория. Критика. Стихи. Картины. (1907—1930).] — New-York: Изд. Марии Никифоровны Бурлюк, 1930. — 24 с.
* Grāmata [http://elib.shpl.ru/ru/nodes/3467-burlyuk-d-d-rerih-cherty-ego-zhizni-i-tvorchestva-1918-1930-new-york-izd-marii-nikiforovny-burlyuk-1930 «Рерих: (Жизнь. Творчество) (1917—1930)»] — New-York: Изд. Марии Никифоровны Бурлюк, 1930. — 31 с.: ил. 
* Monogrāfija «Радио-манифест»,
* Dzejoļu krājums [http://elib.shpl.ru/ru/nodes/3458-burlyuk-d-d-1-2-veka-izdano-k-pyatidesyatiletiyu-so-dnya-rozhdeniya-poeta-new-york-izd-marii-n-burlyuk-1932 «1/2 Века: (Издано к пятидесятилетию со дня рождения поэта)»] — New-York: Изд. Марии Н. Бурлюк, 1932. — 18 с.
* Бурлюк Д. Д. [http://teatr-lib.ru/Library/Burluk/Galdyaschie/ Галдящие «бенуа» и Новое Русское Национальное Искусство (Разговор г. Бурлюка, г. Бенуа и г. Репина об искусстве)]. СПб.: Книгопечатня Шмидт, 1913. 22 с.
* Бурлюки М. Н. и Д. Д. По следам Ван Гога: ''Записки 1949 года'', вступ. ст. Вл. Полякова. М. : Изд. Grundrisse, 2016. 252 c.
* Бурлюк Д. Филонов: Повесть / Подг. текста, примеч.,коммент. и послесл. В. Полякова. М.: Гилея, 2017.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
*[https://web.archive.org/web/20191223034154/http://ukrainianmuseum.org/burliuk/ Exhibition ''Futurism and After: David Burliuk, 1882-1967'' The Ukrainian Museum in New York, USA. October 31, 2008 - April 26, 2009]
*[http://en.uartlib.org/books/david-burliuk-russian-art-in-america/ David Burliuk. Russian Art in America. New York, 1928.]
*[http://www.ukrainianmuseum.org/ex_061105crossroads.html Exhibition ''Crossroads: Modernism in Ukraine, 1910-1930'',(2006-2007) The Ukrainian Museum in New York, USA.]
*[https://web.archive.org/web/20070930031538/http://www.ukrweekly.com/Archive/2001/290124.shtml REVISITING THE PAST: David Burliuk, father of Ukrainian Futurism in America]
*[https://web.archive.org/web/20191116171018/http://www.figureworks.com/20thcentury/burliuk.html Figureworks.com/20th Century work&lt;!-- bot-generated title --&gt;] at www.figureworks.com
*[http://www.albany.edu/offcourse/issue41/cigale_translations2.html#burlyuk English translations of 4 poems, 1910-1915]
*[https://web.archive.org/web/20131212103645/http://www.em-review.com/issues/2012/%28em%29_issue_1_F2012.pdf Includes English translations of four poems, 109-112]
*[http://nationaltranslationmonth.tumblr.com/post/76356120439/david-burlyuk-translated-from-the-russian-by-alex English translations of 5 poems, 1910-1916]
*[http://uartlib.org/en/david-burliuk-biographical-sketch/ David Burliuk: Biographical sketch] {{Webarchive|url=https://archive.today/20150129084314/http://uartlib.org/en/david-burliuk-biographical-sketch/ |date={{dat|2015|01|29||bez}} }}


{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Burļuks, Dāvids}}

[[Kategorija:1882. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1967. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas gleznotāji]]
[[Kategorija:ASV gleznotāji]]
[[Kategorija:Krievu dzejnieki]]</text>
      <sha1>seyeigwae6dqv8dds02ywbqjqn03ahn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>467347</id>
    <revision>
      <id>3670498</id>
      <parentid>3668212</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T07:30:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļu ieguvēji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6754" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
|event =        5000 metru komandu skrējiens vīriešiem
|games =        1900. gada Vasaras
|image =        
|image_size =   
|caption =      
|venue =        {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}}
|date =         1900. gada 22. jūlijs
|competitors =  10
|nations =      3
|gold=          [[Čārlzs Benets]] &lt;br/&gt; [[Džons Rimmers]] &lt;br/&gt; [[Sidnijs Robinsons]] &lt;br/&gt; [[Alfrēds Tisē]] &lt;br/&gt; [[Stens Roulijs]]
|goldNOC =      ZZX
|silver=        [[Anrī Deložs]] &lt;br/&gt; [[Gastons Rageno]] &lt;br/&gt; [[Žans Šastanjē]] &lt;br/&gt; [[Andrē Kastaņē]] &lt;br/&gt; [[Albērs Šampudrī]]
|silverNOC =    FRA
|bronze =       
|bronzeNOC =    
|win_value=
|prev =        
|next =        
}}
{{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''5000 metru komandu skrējiens vīriešiem''' bija viena no 23 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Sacensības notika 1900. gada 22. jūlijā. Sacensību norises vieta bija [[Kruakatelāns|Kruakatelānā]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā. Tajās startēja 2 komandas, [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] un [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]], kuru katru veidoja 5 sportisti no trim valstīm.&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-5000-metres-team.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417053143/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-5000-metres-team.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 21. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's 5,000 metres, Team |accessdate=2020. gada 21. septembris}}&lt;/ref&gt;

Disciplīnu veidoja viena skrējiena posms, kurā katrs no desmit skrējējiem veica desmit apļus 500 metru trasē. Skrējēji savai komandai guva punktus, kas bija vienādi ar viņa iegūto vietu disciplīnā. Par uzvarētāju komandu atzina komandu ar vismazāko punktu skaitu.

Zelta medaļu ieguva [[Jauktā komanda]], kuras sastāvā bija četri [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportisti un viens [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Austrālijas]] sportists. Jauktās komandas labākais sportists bija brits [[Čārlzs Benets]]. Sudraba medaļu ieguva Francijas komanda, kurā labāko rezultātu uzrādīja [[Anrī Deložs]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:17em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|-
| '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}}
| '''{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}''' &lt;br/&gt; [[Anrī Deložs]] &lt;br&gt; [[Gastons Rageno]] &lt;br&gt; [[Žans Šastanjē]] &lt;br&gt; [[Andrē Kastaņē]]&lt;br&gt; [[Albērs Šampudrī]]
|}

== Rezultāti ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Sportists !! Valsts/Komanda !! Laiks !! Punkti !! Piezīmes
|-
| 1 || align=left|[[Čārlzs Benets]] || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || 15:29.2 || 1 ||
|-
| 2 || align=left|[[Džons Rimmers]] || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 2 ||
|-
| 3 || align=left|[[Anrī Deložs]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 3 ||
|-
| 4 || align=left|[[Gastons Rageno]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 4 ||
|-
| 5 || align=left|[[Žans Šastanjē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 5 ||
|-
| 6 || align=left|[[Sidnijs Robinsons]] || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 6 ||
|-
| 7 || align=left|[[Alfrēds Tisē]] || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 7 ||
|-
| 8 || align=left|[[Andrē Kastaņē]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 8 ||
|-
| 9 || align=left|[[Albērs Šampudrī]] || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 9 ||
|-
| 10 || align=left|[[Stens Roulijs]] || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 10 ||
|}

=== Komandu kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
! Vieta !! Valsts/Komanda !! Punkti 
|-
| {{gold1}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || 26
|-
| {{silver2}} || align=left|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || 29 
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
* {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
5000 metru komandu skrējiena sacensībās startēja 10 sportisti no 3 valstīm. 

''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.''
* {{flagIOC|AUS|1900. gada vasaras|1}} ''(startēja Jauktās komandas sastāvā)''
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|5}}
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|4}} ''(startēja Jauktās komandas sastāvā)''
* ''{{flagIOC|ZZX|1900. gada vasaras}}''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://olympic.org/uk/athletes/results/search_r_uk.asp Olimpisko medaļu ieguvēju datubāze] Starptautiskā Olimpiskā komiteja
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Athletics 1900&quot;.  Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}.
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{Komandu skrējiens olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — komandu sacensības vīriešiem}}

[[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|komandu skrējiens]]</text>
      <sha1>3hufvd5rxskvxqc1pqr1lraqqknnr2k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>471266</id>
    <revision>
      <id>3670499</id>
      <parentid>3653414</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T07:45:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļnieki */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14299" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Virves vilkšana
| games       = 1900. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Tug of war pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = [[Buloņas mežs]]
| dates       = 1900. gada 16. jūlijs
| num_events  = 1
| competitors = 12 (visi vīrieši)
| nations     = 3
| teams       = 2
| gold        = [[Edgars Obje]] &lt;br/&gt; [[Eižens Šmits]] &lt;br/&gt; [[Čārlzs Vinklers]] &lt;br/&gt; [[Augusts Nilsons]] &lt;br/&gt; [[Gustavs Sēderstrēms]] &lt;br/&gt; [[Kārlis Štāfs]]
| goldNOC     = ZZX
| silver      = [[Remons Basē]] &lt;br/&gt; [[Šarls Gonduāns]] &lt;br/&gt; [[Žans Kollā]] &lt;br/&gt; [[Žozefs Rofo]] &lt;br/&gt; [[Emīls Sarāds]] &lt;br/&gt; [[Fransisko Enrikess de Subirija]]
| silverNOC   = ZZX
| prev        = 
| next        = '''[[Virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''[[Virves vilkšana]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Sacensībās startēja 2 komandas (katrā pa 6 sportistiem). Abas komandas tika uzskatītas par [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajām komandām]], jo tās veidoja dažādu valstu pārstāvji. Sacensības tika aizvadītas 1900. gada 16. jūlijā [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā [[Parīze|Parīzē]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/TOW/mens-tug-of-war.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418130730/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/TOW/mens-tug-of-war.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 22. novembris |title=Tug-Of-War at the 1900 Paris Summer Games: Men's Tug-Of-War |accessdate=2020. gada 22. novembris}}&lt;/ref&gt; Šajās sacensībās zelta medaļu ieguva Jauktā komanda (Francija / Kolumbija), bet sudrabs tika piešķirts otrai Jauktajai komandai (Zviedrija / Dānija).&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}&lt;/ref&gt;

== Ievads ==
Šī bija pirmās [[olimpiskās spēles]], kurās virves vilkšana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.tugofwar.co.uk/olympics-history |title=Olympics History |publisher=The Tug of War Association |accessdate=2020. gada 23. novembris}}&lt;/ref&gt; Olimpiskajās spēlēs virves vilkšanas sacensībām tika pieteiktas divas komandas. Francijas komanda ''[[Racing Club de France]]'' un [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komanda, kuras sastāvā bija seši sportisti, kuri spēļu laikā piedalījās dažādos citos sporta veidos. Taču ASV komanda izstājās no sacensībām, jo virves vilkšanas sacensības notika vienlaikus ar [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanas]] sacensībām, kurā startēja trīs no sešiem ASV komandas pārstāvjiem. Organizatori ar novēlotu pieteikumu pieņēma Skandināvijas komandu, kuru veidoja trīs [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dānijas]] un trīs [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zviedrijas]] sportisti. Skandināvu komandu galvenokārt arī veidoja sportisti, kuri startēja citos sporta veidos un dāņu žurnālists [[Edgars Obje]], kurš tika pieaicināts komandai pēdējā brīdī.

== Sacensību formāts ==
Virves vilkšanas sacensības tika aizvadītas līdz divām uzvarām. Jauktā Skandināvijas komanda uzvarēja abos pirmajos divos vilcienos, izmantojot sev lielāku svaru, īpaši Sēderstrēma un Vinklera svaru. Zviedru laikraksts ''Ny Tidning för Idrott'' ziņoja, ka Francijas komanda &quot;izrādīja izmisīgu pretestību&quot;, taču nespēja tikt galā ar pretiniekiem. Ir avoti, kas ziņo, ka Skandināvijas komanda uzvarēja ar 2:1, bet vairākums to atzīmē kā uzvaru ar 2:0.

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
[[Attēls:Tug of war.jpg|250px|thumb|Skats no virves vilkšanas sacensībām]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:gold; width:20em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| align=&quot;center&quot; style=&quot;width:7em; font-weight:bold;&quot;|Rezultāts
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:silver; width:22em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|-
| '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} 
| '''2''' — 0 
| '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}}
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
{{colbegin|2}}
* {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
{{colend}}

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|- 
| 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} ||  bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || — || 2
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs virves vilkšanas sacensībās startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Visi sportisti startēja kā ''[[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]'', jo komandas pēc mūsdienu sistēmas, veidoja dažādu valstu pārstāvji.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''

* {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|3}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;&gt;Startēja Jauktās komandas sastāvā&lt;/ref&gt;
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|5}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;/&gt;
* {{flagIOC|COL|1900. gada vasaras|1}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;/&gt;
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|3}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;/&gt;
* ''{{flagIOC|ZZX|1900. gada vasaras}}''

=== Komandu sastāvi ===
Jaukto komandu veidoja ''[[Racing Club de France]]'', kuras sastāvā bija 3 spēlētāji, kuri vēlāk, 14. un 28. oktobrī, Francijai izcīnīja olimpisko zelta medaļu [[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbijā]]. Šie trīs sportisti bija [[Žans Kollā]], [[Šarls Gonduāns]] un [[Emīls Sarāds]], lai gan bieži tiek nepareizi ziņot, ka [[Haiti]] dzimušais regbija spēlētājs [[Konstantīns Enrikess]], arī bija virves vilkšanas komandā. Taču tas ir kļūdains identitātes gadījums ar līdzīgu vārdu — [[Kolumbija|Kolumbijā]] dzimušo [[Fransisko Enrikess de Subirija|Fransisko Enrikesu de Subiriju]].&lt;ref name=&quot;mistaken&quot;&gt;{{cite news |url=https://frr.ro/2016/03/04/rugby-ul-revine-la-jo-i-primul-campion-olimpic-de-culoare-din-istorie-a-fost-component-al-echipei-de-rugby-a-frantei/ |title=Rugby-ul revine la jo (I): Primul campion de culoare din istorie a fost component al echipei de rugby a frantei |date=4 March 2016  |publisher=[[Rumānijas regbija federācija]] ''(Romanian Rugby Federation)'' |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt; Pārējie divi Francijas komandas dalībnieki bija [[Remons Basē]] un [[Žozefs Rofo]].

[[Apvienotā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Apvienotajā komandā]] startēja arī apvienotā Skandināvijas komanda, kuru veidoja trīs [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zviedrijas]] un trīs [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dānijas]] sportisti. Zviedrijas pārstāvji bija [[Augusts Nilsons]], kurš piedalījās arī [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšanā]]&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ni/august-nilsson-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417203201/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ni/august-nilsson-1.html |archive-date=17 April 2020 |title=August Nilsson |website=SR/Olympics |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt;, [[Gustavs Sēderstrēms]], kurš sacentās lodes grūšanā un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]]&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/so/gustaf-soderstrom-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417203201/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/so/gustaf-soderstrom-1.html |archive-date=17 April 2020 |title=Gustaf Söderström |website=SR/Olympics |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt; un [[Kārlis Štāfs]], kurš startēja kārtslēkšanā, [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanā]], [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanā]]&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/karl-gustaf-staaf-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417203159/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/karl-gustaf-staaf-1.html |archive-date=17 April 2020 |title=Karl Gustaf Staaf |website=SR/Olympics |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt;. Tikai viens no trim dāņu virves vilkšanas komandas pārstāvjiem startēja arī kādā citā disciplīnā. [[Čārlzs Vinklers]] startēja lodes grūšanā un diska mešanā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wi/charles-winckler-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020821/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wi/charles-winckler-1.html |archive-date=18 April 2020 |title=Charles Winckler |website=SR/Olympics |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt; Dānis [[Edgars Obje]] olimpiskajās spēlēs piedalījās kā laikraksta ''[[Politiken]]'' žurnālists tika iekļauts virves vilkšanas komandā, jo viens no sākotnējiem dalībniekiem bija savainota.&lt;ref&gt;{{cite news|url=http://politiken.dk/sport/ECE2715897/tovtraekning-er-i-spil-til-et-olympisk-comeback/|title=Tovtrækning er i spil til et olympisk comeback|trans-title=Tug of war is in play for an Olympic comeback|last=Jacobsen|first=Henry Braad|date=16 June 2015|work=[[Politiken]] |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/aa/edgar-aabye-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020804/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/aa/edgar-aabye-1.html |archive-date=18 April 2020 |title=Edgar Aabye |website=SR/Olympics |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt; Sestais komandas dalībnieks bija [[Eižens Šmits]], kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]] startēja [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru]] sprinta distancē un [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šaušana ar militāro šauteni vīriešiem|200 metru šaušana ar militāro šauteni]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sc/eugen-schmidt-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418011446/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sc/eugen-schmidt-1.html |archive-date=18 April 2020 |title=Eugen Schmidt |website=SR/Olympics |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/TOW/ Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/TOW Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/tug-of-war Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Archery 1900&quot;.  Accessed 17 January 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/arc1900.html ].
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Virves vilkšana olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni virves vilkšanā}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>ojdy3n5dqyt8fsuu50nbmcjaiq3bn9b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670509</id>
      <parentid>3670499</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T08:18:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14299" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Virves vilkšana
| games       = 1900. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Tug of war pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = [[Buloņas mežs]]
| dates       = 1900. gada 16. jūlijs
| num_events  = 1
| competitors = 12 (visi vīrieši)
| nations     = 3
| teams       = 2
| gold        = [[Edgars Obje]] &lt;br/&gt; [[Eižens Šmits]] &lt;br/&gt; [[Čārlzs Vinklers]] &lt;br/&gt; [[Augusts Nilsons]] &lt;br/&gt; [[Gustavs Sēderstrēms]] &lt;br/&gt; [[Kārlis Štāfs]]
| goldNOC     = ZZX
| silver      = [[Remons Basē]] &lt;br/&gt; [[Šarls Gonduāns]] &lt;br/&gt; [[Žans Kollā]] &lt;br/&gt; [[Žozefs Rofo]] &lt;br/&gt; [[Emīls Sarāds]] &lt;br/&gt; [[Fransisko Enrikess de Subirija]]
| silverNOC   = ZZX
| prev        = 
| next        = '''[[Virves vilkšana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904 Sentluisa]]'''
}}

'''[[Virves vilkšana]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Sacensībās startēja 2 komandas (katrā pa 6 sportistiem). Abas komandas tika uzskatītas par [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajām komandām]], jo tās veidoja dažādu valstu pārstāvji. Sacensības tika aizvadītas 1900. gada 16. jūlijā [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā [[Parīze|Parīzē]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/TOW/mens-tug-of-war.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418130730/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/TOW/mens-tug-of-war.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 22. novembris |title=Tug-Of-War at the 1900 Paris Summer Games: Men's Tug-Of-War |accessdate=2020. gada 22. novembris}}&lt;/ref&gt; Šajās sacensībās zelta medaļu ieguva Jauktā komanda (Zviedrija / Dānija), bet sudrabs tika piešķirts otrai Jauktajai komandai (Francija / Kolumbija).&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}&lt;/ref&gt;

== Ievads ==
Šī bija pirmās [[olimpiskās spēles]], kurās virves vilkšana bija iekļauta olimpisko spēļu programmā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://www.tugofwar.co.uk/olympics-history |title=Olympics History |publisher=The Tug of War Association |accessdate=2020. gada 23. novembris}}&lt;/ref&gt; Olimpiskajās spēlēs virves vilkšanas sacensībām tika pieteiktas divas komandas. Francijas komanda ''[[Racing Club de France]]'' un [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komanda, kuras sastāvā bija seši sportisti, kuri spēļu laikā piedalījās dažādos citos sporta veidos. Taču ASV komanda izstājās no sacensībām, jo virves vilkšanas sacensības notika vienlaikus ar [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanas]] sacensībām, kurā startēja trīs no sešiem ASV komandas pārstāvjiem. Organizatori ar novēlotu pieteikumu pieņēma Skandināvijas komandu, kuru veidoja trīs [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dānijas]] un trīs [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zviedrijas]] sportisti. Skandināvu komandu galvenokārt arī veidoja sportisti, kuri startēja citos sporta veidos un dāņu žurnālists [[Edgars Obje]], kurš tika pieaicināts komandai pēdējā brīdī.

== Sacensību formāts ==
Virves vilkšanas sacensības tika aizvadītas līdz divām uzvarām. Jauktā Skandināvijas komanda uzvarēja abos pirmajos divos vilcienos, izmantojot sev lielāku svaru, īpaši Sēderstrēma un Vinklera svaru. Zviedru laikraksts ''Ny Tidning för Idrott'' ziņoja, ka Francijas komanda &quot;izrādīja izmisīgu pretestību&quot;, taču nespēja tikt galā ar pretiniekiem. Ir avoti, kas ziņo, ka Skandināvijas komanda uzvarēja ar 2:1, bet vairākums to atzīmē kā uzvaru ar 2:0.

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
[[Attēls:Tug of war.jpg|250px|thumb|Skats no virves vilkšanas sacensībām]]
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:gold; width:20em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| align=&quot;center&quot; style=&quot;width:7em; font-weight:bold;&quot;|Rezultāts
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:silver; width:22em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|-
| '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} 
| '''2''' — 0 
| '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}}
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
{{colbegin|2}}
* {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
{{colend}}

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|- 
| 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} ||  bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1
|- class=&quot;sortbottom&quot;
!colspan=2| Kopā (1 valstis): || 1 || 1 || — || 2
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs virves vilkšanas sacensībās startēja 12 sportisti no 3 valstīm. Visi sportisti startēja kā ''[[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]'', jo komandas pēc mūsdienu sistēmas, veidoja dažādu valstu pārstāvji.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''

* {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|3}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;&gt;Startēja Jauktās komandas sastāvā&lt;/ref&gt;
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|5}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;/&gt;
* {{flagIOC|COL|1900. gada vasaras|1}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;/&gt;
* {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|3}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;/&gt;
* ''{{flagIOC|ZZX|1900. gada vasaras}}''

=== Komandu sastāvi ===
Jaukto komandu veidoja ''[[Racing Club de France]]'', kuras sastāvā bija 3 spēlētāji, kuri vēlāk, 14. un 28. oktobrī, Francijai izcīnīja olimpisko zelta medaļu [[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbijā]]. Šie trīs sportisti bija [[Žans Kollā]], [[Šarls Gonduāns]] un [[Emīls Sarāds]], lai gan bieži tiek nepareizi ziņot, ka [[Haiti]] dzimušais regbija spēlētājs [[Konstantīns Enrikess]], arī bija virves vilkšanas komandā. Taču tas ir kļūdains identitātes gadījums ar līdzīgu vārdu — [[Kolumbija|Kolumbijā]] dzimušo [[Fransisko Enrikess de Subirija|Fransisko Enrikesu de Subiriju]].&lt;ref name=&quot;mistaken&quot;&gt;{{cite news |url=https://frr.ro/2016/03/04/rugby-ul-revine-la-jo-i-primul-campion-olimpic-de-culoare-din-istorie-a-fost-component-al-echipei-de-rugby-a-frantei/ |title=Rugby-ul revine la jo (I): Primul campion de culoare din istorie a fost component al echipei de rugby a frantei |date=4 March 2016  |publisher=[[Rumānijas regbija federācija]] ''(Romanian Rugby Federation)'' |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt; Pārējie divi Francijas komandas dalībnieki bija [[Remons Basē]] un [[Žozefs Rofo]].

[[Apvienotā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Apvienotajā komandā]] startēja arī apvienotā Skandināvijas komanda, kuru veidoja trīs [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zviedrijas]] un trīs [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dānijas]] sportisti. Zviedrijas pārstāvji bija [[Augusts Nilsons]], kurš piedalījās arī [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšanā]]&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ni/august-nilsson-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417203201/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ni/august-nilsson-1.html |archive-date=17 April 2020 |title=August Nilsson |website=SR/Olympics |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt;, [[Gustavs Sēderstrēms]], kurš sacentās lodes grūšanā un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]]&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/so/gustaf-soderstrom-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417203201/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/so/gustaf-soderstrom-1.html |archive-date=17 April 2020 |title=Gustaf Söderström |website=SR/Olympics |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt; un [[Kārlis Štāfs]], kurš startēja kārtslēkšanā, [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanā]], [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanā]]&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/karl-gustaf-staaf-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417203159/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/karl-gustaf-staaf-1.html |archive-date=17 April 2020 |title=Karl Gustaf Staaf |website=SR/Olympics |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt;. Tikai viens no trim dāņu virves vilkšanas komandas pārstāvjiem startēja arī kādā citā disciplīnā. [[Čārlzs Vinklers]] startēja lodes grūšanā un diska mešanā.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wi/charles-winckler-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020821/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wi/charles-winckler-1.html |archive-date=18 April 2020 |title=Charles Winckler |website=SR/Olympics |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt; Dānis [[Edgars Obje]] olimpiskajās spēlēs piedalījās kā laikraksta ''[[Politiken]]'' žurnālists tika iekļauts virves vilkšanas komandā, jo viens no sākotnējiem dalībniekiem bija savainota.&lt;ref&gt;{{cite news|url=http://politiken.dk/sport/ECE2715897/tovtraekning-er-i-spil-til-et-olympisk-comeback/|title=Tovtrækning er i spil til et olympisk comeback|trans-title=Tug of war is in play for an Olympic comeback|last=Jacobsen|first=Henry Braad|date=16 June 2015|work=[[Politiken]] |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/aa/edgar-aabye-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418020804/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/aa/edgar-aabye-1.html |archive-date=18 April 2020 |title=Edgar Aabye |website=SR/Olympics |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt; Sestais komandas dalībnieks bija [[Eižens Šmits]], kurš [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]] startēja [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru]] sprinta distancē un [[Šaušana 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šaušana ar militāro šauteni vīriešiem|200 metru šaušana ar militāro šauteni]].&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sc/eugen-schmidt-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418011446/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/sc/eugen-schmidt-1.html |archive-date=18 April 2020 |title=Eugen Schmidt |website=SR/Olympics |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=30 August 2017}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062534/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/TOW/ Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/TOW Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/tug-of-war Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Archery 1900&quot;.  Accessed 17 January 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/arc1900.html ].
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Virves vilkšana olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni virves vilkšanā}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Virves vilkšana olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>rbtnbg2h74axevb65a67tmgkfe8yrx5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mazsalaca (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>476070</id>
    <revision>
      <id>3670417</id>
      <parentid>3667268</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:27:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ neliels papildinājums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2388" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| tips = Stacija
| longm = 03
| līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga-Rūjiena|Rīga-Rūjiena]]
| latd = 57
| latm = 52
| lats = 04
| latNS = N
| longd = 25
| nosaukums = Mazsalaca
| longEW = E
| longs = 13
| atvērta = 1937
| slēgta = 1996
| sliežu_ceļi = 1
| platformas = 1
| attālums_līdz_Rīgai = 130.8
| tuvākās_stacijas = [[Aloja (stacija)|Aloja]] (16 km)
| tuvākie_pp_un_cp = [[Iģe (stacija)|Iģe]] (6 km)&lt;br&gt;[[Idus (stacija)|Idus]] (7 km)
| karte = Latvijas dzelzceļi
| citi_nosaukumi = Mazsalace
}}
'''Mazsalaca''' bija dzelzceļa stacija dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] starp [[Iģe (stacija)|Iģes]] un [[Idus (stacija)|Idus]] pieturām. Stacija atradās [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Mazsalaca|Mazsalacas pilsētā]]. Mūsdienās stacijas vietā nav saglabājušās nekādas būves.

== Vēsture ==
Staciju svinīgi atklāja [[1937. gads|1937.]] gada 9. oktobrī, kad Rūjienas dzelzceļa līnijas būvi pabeidza līdz Mazsalacai. Sākumā pasažieriem ierīkoja nojumi un stacijas koka ēku, kuru Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā nopostīja vācu armija. 
Stacija atsāka darbu pēc dzelzceļa atjaunošanas [[1977. gads|1977.]] gadā. 

Staciju slēdza pēc vilcienu apturēšanas dzelzceļa posmā Aloja-Rūjiena [[1996. gads|1996.]] gadā. 2003. gadā demontēja dzelzceļa sliedes.
[[Attēls:Dzelzceļa tilta būve pie Mazsalacas 1937.jpg|thumb|200px]]

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Dzelzceļa tilta būve pie Mazsalacas 1937.jpg|Dzelzceļa tilta būve pie Mazsalacas (1937)
Dzelzceļa atklāšana Mazsalacas stacijā 1937.jpg|Dzelzceļa atklāšana Mazsalacas stacijā (1937)
Pirmā vilciena sagaidīšana Mazsalacā 1937.jpg|Pirmā vilciena sagaidīšana Mazsalacā 1937. gada 9. oktobrī
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 189. lpp. [[Special:BookSources/978-9984-38-698-0|ISBN 978-9984-38-698-0]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=48&amp;pid=9436#top_display_media Mazsalacas stacijas foto 1998.gadā]
* [https://railwayz.info/photolines/station/3172 Railwayz.info]

[[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Mazsalaca]]</text>
      <sha1>i3kxrbkeb3ml4ugaw602qx3p8nlfk76</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Katram un katrai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477448</id>
    <revision>
      <id>3670364</id>
      <parentid>3660865</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:41:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7785" xml:space="preserve">{{Politiskās partijas infokaste
|name               = Katram un katrai
|native_name        = 
|lang1              =
|name_lang1         =
|lang2              =
|name_lang2         =
|lang3              =
|name_lang3         =
|lang4              =
|name_lang4         =
|logo               = KatramUnKatrai.jpg
|colorcode          = #0e0e0e
|chairperson        = 
* [[Aldis Gobzems]]
|president          =
|secretary_general  =
|spokesperson       =
|founder            = [[Aldis Gobzems]]
|leader1_title      = Partijas valde
|leader1_name       = [[Aldis Gobzems]]&lt;br /&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;br /&gt;[[Aivars Strakšs]]&lt;br /&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;br /&gt;[[Solvita Zvidriņa]]&lt;br /&gt;[[Jurijs Misjuks]]&lt;br /&gt;[[Liāna Teličenaite]]&lt;br /&gt;[[Jānis Ronis]]&lt;br /&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;br /&gt;[[Jānis Zalte]]
|leader2_title      =
|leader2_name       = 
|leader3_title      =
|leader3_name       = 
|leader4_title      =
|leader4_name       =
|leader5_title      = 
|leader5_name       =
|slogan             = 
|founded            = {{dat|2021|2|26|N|bez}}
|dissolved          =
|merger             =
|split              =
|predecessor        =
|merged             =
|successor          =
|headquarters       = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|newspaper          =
|student_wing       =
|youth_wing         =
|wing1_title        =
|wing1              =
|wing2_title        =
|wing2              =
|wing3_title        =
|wing3              =
|membership_year    = 2022
|membership         = 1418&lt;ref&gt;https://www.delfi.lv/bizness/budzets_un_nodokli/politisko-partiju-biedru-skaits-sasniedz-gandriz-26-tukstosus.d?id=54565596&lt;/ref&gt;
|ideology           = 
* [[konservatīvisms]] 
* [[populisms]]
|religion           =
|national           =
|international      =
|european           =
|europarl           =
|affiliation1_title =
|affiliation1       =
|colors             = {{krāsa|#0e0e0e}} [[melnā krāsa|Melna]]
|seats1_title       = [[13. Saeima]]
|seats1             = {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#0e0e0e}} &lt;small&gt;(&quot;[[Par cilvēcīgu Latviju|Neatkarīgie]]&quot; sastāvā)&lt;/small&gt;
|seats2_title       = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]]
|seats2             = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#0e0e0e}}
|seats3_title       = [[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]]
|seats3             = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#0e0e0e}}
|seats4_title       = [[Rīgas dome]]
|seats4             = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#0e0e0e}}
|symbol             =
|flag               =
|website            = {{URL|https://www.katramunkatrai.lv/}}
|state              =
|country            = {{LAT}}
|country_dab1       =
|parties_dab1       =
|elections_dab1     =
|country2           =
|country_dab2       =
|parties_dab2       =
|elections_dab2     =
|footnotes          = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}}
}}
'''&quot;Katram un katrai&quot;''' (iepriekš zināma kā '''&quot;Likums un kārtība&quot;''') ir 2021. gada 8. janvārī dibināta [[populisms|populistiska]], [[Konservatīvisms|konservatīva]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]]. Tās izveidotājs un priekšsēdētājs ir [[Aldis Gobzems]]. Par partijas dibināšanu tika paziņots 2021. gada 8. janvārī, tomēr Uzņēmumu reģistrā laikus netika iesniegta visa attiecīgā informācija un tas atlika pieļaujamo reģistrācijas laiku līdz 29. aprīlim.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/7167877/uz-laiku-atlikta-gobzema-dibinatas-partijas-registresana Apollo. LETA: Uz laiku atlikta Gobzema dibinātās partijas reģistrēšana], 2021. gada 29. janvāris&lt;/ref&gt; 26. februārī partija tika reģistrēta.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/ur-registre-gobzema-partiju-likums-un-kartiba.d?id=52975231 Delfi: UR reģistrē Gobzema partiju 'Likums un kārtība']&lt;/ref&gt;

A. Gobzems deklarējis partiju kā [[Konservatīvisms|konservatīvu]] un uz tradicionālām ģimeniskām vērtībām balstītu. Partija arī aicina vienlaikus uz lielāku valsts kontroli un valsts aparāta samazināšanu, t.i. vienlaikus uz kreisu un labēju politiku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemajaunas-partijas-likums-un-kartiba-valdei-virzis-ari-stepanenko-un-svecovu.a388158/ Gobzema jaunās partijas «Likums un kārtība» valdei virzīs arī Stepaņenko un Švecovu]&lt;/ref&gt; Partijas programma iekļauj Latvijas [[Protekcionisms|protekcionismu]], privāto skolu pārņemšanu valsts īpašumā un identificē tradicionālās vērtības ar kristīgajām.&lt;ref&gt;[https://www.likumsunkartiba.lv/programma Likums un kārtība: Programma]&lt;/ref&gt; Par vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšanu partija tiek vainota [[Populisms|populismā]].&lt;ref&gt;[https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis/336040-gobzema-partija-davana-valdosajai-politiskajai-skirai NRA: Gobzema partija — dāvana valdošajai politiskajai šķirai], Bens Latkovskis, 14.01.2021&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sākotnēji partiju [[13. Saeima|13. Saeimā]] pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, [[Jūlija Stepaņenko]] (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), [[Ļubova Švecova]] un [[Karina Sprūde|Karīna Sprūde]], bet pēc skandaloza ieraksta [[Sociālais tīkls|sociālajā tīklā]] ''[[Facebook]]'', kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret [[COVID-19]] Latvijas iedzīvotājus nēsāt [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigzni]], tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus [[Antisemītisms|antisemītismam]] [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7280684/ebreju-kopiena-gobzema-un-vina-atbalstitaju-riciba-ir-absoluti-amorala|title=Ebreju kopiena: Gobzema un viņa atbalstītāju rīcība ir absolūti amorāla|website=TVNET|access-date=2021-06-30|date=2021-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova, nosodot Gobzema rīcību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7282931/gobzema-partiju-pamet-ari-saeimas-deputate-svecova|title=Gobzema partiju pamet arī Saeimas deputāte Švecova|website=Apollo.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 19. februāra partijas kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz &quot;Katram un katrai&quot;, saglabājot A. Gobzemu kā partijas priekšsēdētāju. Tāpat tika lemts par partijas logo maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/gobzema-partiju-pardeve-par-katram-un-katrai-ievelot-vinu-par-priekssedetaju.d?id=54076246|title=Gobzema partiju pārdēvē par 'Katram un katrai', ievēlot viņu par priekšsēdētāju|website=Delfi.lv|access-date=2022-02-19|date=2022-02-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 27. jūlijā partija iesniedza [[CVK|Centrālajā vēlēšanu komisijā]] kandidātu sarakstu, ar kuru startēs [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidāts ir partijas līderis [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7572777/14-saeimas-velesanas-katram-un-katrai-saraksta-lideri-gobzems-un-sprude|title=14. Saeimas vēlēšanas: &quot;Katram un katrai&quot; saraksta līderi - Gobzems un Sprūde|website=www.tvnet.lv|access-date=2022-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Iepriekšējie logo ==
{{Gallery
|width=190 | height=190
|perrow=1|lines=1
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|File:Logo of the Law and Order (Latvia).svg|2021—2022
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.likumsunkartiba.lv/ Partijas mājaslapa]
* [https://twitter.com/mesuzvaresim ''Twitter'' konts]


{{politika-aizmetnis}}
{{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}}

[[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]]</text>
      <sha1>c4cdp72faip4anqhcgu1itlfm5fndw7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Četirjohstolbovoja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479076</id>
    <revision>
      <id>3670388</id>
      <parentid>3375613</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T21:15:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A00:1370:8192:1DBF:555C:BD36:D8C8:B2DF</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3858" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Četirjohstolbovoja
|attēls              = Chetyrokhstolbovoy 3 2014-08-22.jpg
|attēla paraksts     = Kigiļahi Četirjohstolbovojas salā
|attēla izmērs       =
| map_type    = Jakutija#Krievija#Āzija
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = 
|arhipelāgs          = [[Medvežju salas]]
|latd=70|latm=38|lats=02 |latNS=N 
|longd=162|longm=22|longs=37 |longEW=E
|platība             = 16
|garums              = 9,8
|platums             = 2,5
|krasta līnija       = 
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 79
|salu skaits         = 
|valsts              = Krievija
|valsts adm vienības tips  = Federācijas subjekts
|valsts adm vienība        = [[Sahas republika]]
|iedzīvotāji         = 
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    =  
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
'''Četirjohstolbovoja''' ({{val|ru|Четырёхстолбовой остров}}, {{val|sah|Четырёхстолбовой арыыта}}) ir neapdzīvota sala [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]], [[Medvežju salas|Medvežju salu]] grupā. Administratīvi ietilpst [[Sahas Republika]]s [[Ņižņekolimskas uluss|Ņižņekolimskas ulusā]]. Visa salas teritorija kopš 2020. gada ietilpst Medvežju salu valsts dabas rezervātā. Cita starpā rezervāts paredzēts [[polārlācis|polārlāču]] vairošanās vietu aizsardzībai.&lt;ref&gt;[https://wwf.ru/resources/news/bioraznoobrazie/v-yakutii-sozdan-zapovednik-medvezhi-ostrova-/ В ЯКУТИИ СОЗДАН ЗАПОВЕДНИК «МЕДВЕЖЬИ ОСТРОВА»]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Sala izvietojusies Medvežju salu austrumos, to trešā lielākā sala. Austrumos 20 km plats šaurums to atdala no Puškarjova un Ļeontjeva salām. Sala veidota galvenokārt no [[granīts|granīta]] un māla slānekļa. Reljefs paugurains, augstākais punkts ir 94 m vjl salas vidusdaļā. Ziemeļu krasts klinšains, stāvs, dienvidu krasts — lēzens. Salas rietumu galā Gribokas pussala, ko ar salas pamatdaļu savieno 0,4 km gara augstos viļņos pārplūstoša oļu strēle. Salā valda arktiskais klimats, dominē akmeņainas [[tundra]]s ainava.&lt;ref&gt;[http://bse.sci-lib.com/article074791.html Определение &quot;Медвежьи острова&quot; в Большой Советской Энциклопедии]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Salu pirmais atklāja kazaks Jakovs Permjakovs 1710. gadā. Tagadējo nosaukumu salai piešķīra [[Ferdinands Vrangelis]] 1823. gadā pēc salā tajā laikā bijušajiem četriem akmens stabiem — [[kigiļahs|kigiļahiem]], no kuriem mūsdienās palikuši divi. No 1933. līdz 1995. gadam salas austrumu galā darbojās [[Četirjohstolbovoja (polārstacija)|Četirjohstolbovojas]] polārā meteostacija. Vairāku ekspedīciju laikā salas rietumos un austrumos atklātas vairākas [[neolīts|neolīta]] laikmeta [[eskimosi|eskimosu]] kultūras cilvēku apmetņu paliekas.&lt;ref&gt;[http://antarctic.su/books/item/f00/s00/z0000036/st027.shtml Загадка древних поселений на медвежьих островах (Иванов Юрий Андреевич, Чикачев Алексей Гаврилович)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://depohran.sakha.gov.ru/files/front/download/id/1890625 Перечень выявленных объектов археологического наследия, расположенных на территории Республики Саха (Якутия)]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://goarctic.ru/society/portret-morya-vostochno-sibirskoe/ Портрет моря: Восточно-Сибирское]

{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Krievijas salas]]
[[Kategorija:Austrumsibīrijas jūra]]
[[Kategorija:Jakutija]]</text>
      <sha1>qjg65puwtvml7q7t97ealz1z4rv0po3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670402</id>
      <parentid>3670388</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T22:58:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/2A00:1370:8192:1DBF:555C:BD36:D8C8:B2DF|2A00:1370:8192:1DBF:555C:BD36:D8C8:B2DF]] ([[User talk:2A00:1370:8192:1DBF:555C:BD36:D8C8:B2DF|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3670388 Krievu versijā ir bez salas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3845" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Četirjohstolbovoja
|attēls              = Chetyrokhstolbovoy 3 2014-08-22.jpg
|attēla paraksts     = Kigiļahi Četirjohstolbovojas salā
|attēla izmērs       =
| map_type    = Jakutija#Krievija#Āzija
| map_relief  = jā
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = 
|arhipelāgs          = [[Medvežju salas]]
|latd=70|latm=38|lats=02 |latNS=N 
|longd=162|longm=22|longs=37 |longEW=E
|platība             = 16
|garums              = 9,8
|platums             = 2,5
|krasta līnija       = 
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 79
|salu skaits         = 
|valsts              = Krievija
|valsts adm vienības tips  = Federācijas subjekts
|valsts adm vienība        = [[Sahas republika]]
|iedzīvotāji         = 
|iedzīvotāju gads    = 
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    =  
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}}
'''Četirjohstolbovoja''' ({{val|ru|Четырёхстолбовой}}, {{val|sah|Четырёхстолбовой арыыта}}) ir neapdzīvota sala [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]], [[Medvežju salas|Medvežju salu]] grupā. Administratīvi ietilpst [[Sahas Republika]]s [[Ņižņekolimskas uluss|Ņižņekolimskas ulusā]]. Visa salas teritorija kopš 2020. gada ietilpst Medvežju salu valsts dabas rezervātā. Cita starpā rezervāts paredzēts [[polārlācis|polārlāču]] vairošanās vietu aizsardzībai.&lt;ref&gt;[https://wwf.ru/resources/news/bioraznoobrazie/v-yakutii-sozdan-zapovednik-medvezhi-ostrova-/ В ЯКУТИИ СОЗДАН ЗАПОВЕДНИК «МЕДВЕЖЬИ ОСТРОВА»]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija ==
Sala izvietojusies Medvežju salu austrumos, to trešā lielākā sala. Austrumos 20 km plats šaurums to atdala no Puškarjova un Ļeontjeva salām. Sala veidota galvenokārt no [[granīts|granīta]] un māla slānekļa. Reljefs paugurains, augstākais punkts ir 94 m vjl salas vidusdaļā. Ziemeļu krasts klinšains, stāvs, dienvidu krasts — lēzens. Salas rietumu galā Gribokas pussala, ko ar salas pamatdaļu savieno 0,4 km gara augstos viļņos pārplūstoša oļu strēle. Salā valda arktiskais klimats, dominē akmeņainas [[tundra]]s ainava.&lt;ref&gt;[http://bse.sci-lib.com/article074791.html Определение &quot;Медвежьи острова&quot; в Большой Советской Энциклопедии]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Salu pirmais atklāja kazaks Jakovs Permjakovs 1710. gadā. Tagadējo nosaukumu salai piešķīra [[Ferdinands Vrangelis]] 1823. gadā pēc salā tajā laikā bijušajiem četriem akmens stabiem — [[kigiļahs|kigiļahiem]], no kuriem mūsdienās palikuši divi. No 1933. līdz 1995. gadam salas austrumu galā darbojās [[Četirjohstolbovoja (polārstacija)|Četirjohstolbovojas]] polārā meteostacija. Vairāku ekspedīciju laikā salas rietumos un austrumos atklātas vairākas [[neolīts|neolīta]] laikmeta [[eskimosi|eskimosu]] kultūras cilvēku apmetņu paliekas.&lt;ref&gt;[http://antarctic.su/books/item/f00/s00/z0000036/st027.shtml Загадка древних поселений на медвежьих островах (Иванов Юрий Андреевич, Чикачев Алексей Гаврилович)]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://depohran.sakha.gov.ru/files/front/download/id/1890625 Перечень выявленных объектов археологического наследия, расположенных на территории Республики Саха (Якутия)]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://goarctic.ru/society/portret-morya-vostochno-sibirskoe/ Портрет моря: Восточно-Сибирское]

{{autoritatīvā vadība}}


[[Kategorija:Krievijas salas]]
[[Kategorija:Austrumsibīrijas jūra]]
[[Kategorija:Jakutija]]</text>
      <sha1>q84gyfy9b7n2ms98ulzyw9jst02owwl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slokas kaujas (1915)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>482212</id>
    <revision>
      <id>3670246</id>
      <parentid>3657054</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T13:20:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Norise */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2700" xml:space="preserve">[[Attēls:Slokas kauju apvidus 1915.jpg|thumb|300px|Slokas kauju apvidus (1915).]]
'''1915. gada Slokas kaujas''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē, kas notika no 1915. gada 31. (18. pēc [[Jūlija kalendārs|v.s.]]) oktobra līdz 11. novembrim (29. oktobrim) [[Lielupe]]s kreisā krasta purvos uz dienvidiem no [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] pie [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] robežas.
Vācu vienības nespēja ieņemt Slokas pilsētu un atkāpās uz [[Smārde]]s pozīcijām.

== Norise ==
[[8. armija (Vācijas impērija)|Vācijas Nemunas armijas]] 60. korpusa (Jelgavas grupas) uzbrukums Slokas virzienā sākās 16.(3.) oktobrī, taču Krievijas armijas vienības uzbrukumu uz laiku apturēja pie Vidzemes guberņas [[Slokas pagasts|Slokas pagasta]] robežas līnijā [[Ragaciems]]-[[Ķemeri]]-Lieltīrelis.
Otrais uzbrukums sākās 31. (18.) oktobrī, kad kaujā pret vācu 28. landvēra kājnieku pulka daļām pie Odiņu un Zelberu mājām 20. Somijas dragūna pulka sastāvā iesaistījās [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]]. Bataljons zaudēja vienu kritušu un trīs ievainotus strēlniekus un atkāpās uz [[Pavasara muiža|Pavasara muižu]] Lielupes krastā, bet nākamajā dienā Krievijas armijas vienības atkāpās līdz aizsardzības līnijai gar Slocenes upi (Ragaciems-[[Bigauņciems]]-[[Slokas ezers]]-[[Braņķu ciems]]).
Vācijas armijas vienības ieņēma [[Ķemeri|Ķemerus]] un [[Slokas muiža|Slokas muižu]].

4. novembrī kaujā Lielupes kreisā krasta palienēs iesaistījās arī [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]], kas no Pavasaru muižas uzbruka un Zelberu māju virzienā. 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonam neizdevās ieņemt Mežbeltes, bet 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons ieņēma Zelbju mājas (Meža kaktu). 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons šajā dienā zaudēja deviņus kritušus un 39 ievainotus strēlniekus, bet 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons 4 virsniekus un 314 strēlniekus.

7. novembrī vācu 28. landvēra kājnieku pulks atstāja Pavasara muižu, Odiņus un Mežbelti, bet 11. novembrī atkāpās arī no [[Ķemeri]]em.&lt;ref&gt;{{LKV|XX.|39438}}&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* [[Līgotņu Jēkabs]]. ''Latweeschu Strehlneeku Bataljoni. Skizes un episodes ar walstsdomneeka J. Goldmana autografu un dauds fotografiskeem usnehmumeem no bataljonu dsihwes''. Pēterpils: J. A. Kukurs, 1916.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]</text>
      <sha1>avth9oske8lbbnomsdkar9bgpuvxz9f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maltas vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486452</id>
    <revision>
      <id>3670547</id>
      <parentid>3601355</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T10:39:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74070" xml:space="preserve">{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;float:right; font-size:90%; width:350px; margin-left:5px; text-align: center;&quot;
|colspan=3|&lt;big&gt;'''Maltas vēstures periodi'''&lt;/big&gt;&lt;br&gt;(''Līdz antīkajam laikmetam datējums ir strīdu objekts'')
|-
!Periods
!Fāze
!Datējums
|-
|rowspan=3|'''Neolīts''' &lt;br&gt; (''5900-4100 p.m.ē.'')
| Ārdalama
| 5900—4500 p.m.ē.
|-
| Pelēkā Skorba
| 4500—4400 p.m.ē.
|-
| Sarkanā Skorba
| 4400—4100 p.m.ē.
|-
|rowspan=5| '''Tempļu periods''' &lt;br&gt; (''4100—2500 p.m.ē.'')
| Zebudža
| 4100—3800 p.m.ē.
|-
| Mdžara
| 3800—3600 p.m.ē.
|-
| Džgantija
| 3600—3300 p.m.ē.
|-
| Saflieni
| 3300—3000 p.m.ē.
|-
| Taršīna
| 3000—2500 p.m.ē.
|-
|rowspan=3| '''Bronzas laikmets''' &lt;br&gt; (''2500—700 p.m.ē.'')
| Taršīnas kapsēta
| 2500—1500 p.m.ē.
|-
| Bordža in Nadura
| 1500—900 p.m.ē.
|-
| Bahrija
| 900—700 p.m.ē.
|-
|rowspan=3| '''Antīkais laikmets''' &lt;br&gt; (''700 p.m.ē.—535'')
| Feniķija
| 700—550 p.m.ē.
|-
| Kartāga
| 550—218 p.m.ē.
|-
| Roma
| 218 p.m.ē.—535
|-
|rowspan=6| '''Viduslaiki''' &lt;br&gt; (''535—1530'')
| Bizantija
| 535—870
|-
| Arābi
| 870—1091
|-
| Normaņi
| 1091—1127
|-
| Sicīlijas karaliste
| 1127—1283
|-
| Aragonas karaliste
| 1283-1469
|-
| Spānija
| 1469-1530
|-
|rowspan=2| '''Jaunie laiki''' &lt;br&gt; (''1530—1800'')
| Maltiešu ordenis
| 1530—1798
|-
| Francijas republika
| 1798—1800
|-
|rowspan=4| '''Mūsdienas''' &lt;br&gt; (''no 1800'')
| Lielbritānijas protektorāts
| 1800—1813
|-
| Lielbritānijas kroņa kolonija
| 1813—1964
|-
| Maltas karaliste
| 1964—1974
|-
| Maltas republika
| no 1974
|-
|}

'''Maltas vēsture''' aptver notikumus [[Malta]]s salu valsts teritorijā kopš pirmo mūsdienu cilvēku parādīšanās [[Ledus laikmets|jaunākā ledus laikmeta]] beigu posmā līdz mūsdienām.

Pirmās liecības par cilvēku parādīšanos Maltā ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši zemkopību. Tomēr viņu metodes noplicināja augsni, un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas. Pirms ap 6000 gadiem atkal parādījās cilvēki, no kuriem saglabājušies [[megalīts|megalītu]] akmens tempļi — vienas no senākajām līdz mūsdienām saglabātajām celtnēm. Viņu civilizācija sabruka pēc ap 1500 gadiem, taču drīz salas atkal sāka apdzīvot [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] ciltis.

Ap 700. gadu [[p.m.ē.]] salas atklāja un kolonizēja [[feniķieši]], pēc 500 gadiem tos nomainīja [[Senā Roma|romieši]], vēlāk [[Austrumromas impērija|bizantieši]]. 9. gadsimtā viņus izspieda [[Kalifāts|arābi]], 11. gadsimtā varu pārņēma [[normaņi]] un vēlāk viņu kontrolētā [[Sicīlijas karaliste]]. Sekoja [[Spānija]]s valdīšana, līdz 1530. gadā sala tika piešķirta Sicīlijas karalistes lēņa īpašumā [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Svētā Jāņa ordenim]]. Tas turējās Maltā līdz 1798. gadam, līdz viņu izspieda [[Napoleons]], bet 1800. gadā salu ieguva [[Lielbritānija]]. Tā dažādā statusā valdīja pār Maltu līdz 1964. gadam, kad ekonomijas un ģeopolitisku apsvērumu dēļ izlēma dot Maltai neatkarību. Kopš 1964. gada Malta kļuva par neatkarīgu monarhiju ar Lielbritānijas karalieni kā formālo valsts galvu, 1974. gadā pasludināja republiku, ieceļot karalienes ģenerālgubernatoru par pirmo prezidentu, bet 1979. gadā no Maltas tika izvesti pēdējie britu armijas spēki.

Tālāk Malta pēc vairākiem politiskiem līkločiem izvēlējās proeiropeisku kursu un 2004. gadā pievienojās [[Eiropas Savienība]]i, bet 2008. gadā — [[eirozona]]i. Militāri Malta sevi 1980. gadā pasludinājusi par neitrālu valsti, kuras drošību garantē [[Itālija]].

== Aizvēsture ==

Malta atrodas uz zemūdens grēdas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], kas stiepjas no [[Ziemeļāfrika]]s līdz [[Sicīlija]]i. Kādu laiku tālā pagātnē Malta bijusi iegremdēta, par ko liecina pārakmeņojušās jūras fosilijas Maltas augstākajos punktos. Pēc tam, pateicoties tektoniskai aktivitātei, kalnu grēda pacēlās uz augšu un Gibraltāra šaurums aizvērās. Jūras līmenis kļuva zemāks, un Malta tagad atradās uz zemes šauruma, kas stiepās starp abiem kontinentiem un bija lielu ezeru ieskauts. Dažās alās Maltā ir atklāti ziloņu, nīlzirgu un citu lielu dzīvnieku, kas mūsdienās dzīvo [[Āfrika|Āfrikā]], kauli, bet citur ir atklājuši dzīvniekus, kuru dzimtene ir [[Eiropa]].

Lai gan vēl nesen tika uzskatīts, ka Maltas pirmie iedzīvotāji ieradās salās ap 5400. gadu pirms mūsu ēras, tagad ir pieņemts, ka tas notika aptuveni 5900. gadā pirms mūsu ēras, par ko liecina seno augšņu pētījumi.&lt;ref name=&quot;ToM&quot;&gt;[https://timesofmalta.com/articles/view/700-years-added-to-maltas-history.673498 &quot;700 years added to Malta's history&quot;. Times of Malta]&lt;/ref&gt; Pastāvēja izplatīts viedoklis, ka šie pirmie [[neolīts|neolīta]] laikmeta cilvēki bija ieradušies no Sicīlijas (mazāk nekā 100 kilometrus uz ziemeļiem), taču [[DNS]] analīze liecina, ka viņi cēlušies no dažādām Vidusjūras piekrastes daļām, tostarp gan no Eiropas, gan Āfrikas.&lt;ref name=&quot;ToM&quot; /&gt;

Tās galvenokārt bija lauksaimnieku un zvejnieku kopienas, ar retām liecībām par medību aktivitātēm. Viņi acīmredzot dzīvoja alās un atklātos mājokļos. Ārdalamas alā ir palikušas ap 7200 gadu vecas šo cilvēku apmetnes atliekas.&lt;ref&gt;[https://heritagemalta.org/ghar-dalam/ Heritage Malta: Għar Dalam]&lt;/ref&gt; Turpmāko gadsimtu laikā ir pierādījumi par esošiem kontaktiem ar citām kultūrām, kuri atstāja ietekmi uz vietējām kopienām, par ko liecina viņu keramikas izstrādājumi un lietotās krāsas. Skorbā saglabājušās arī viņu pirms ap 6850 gadiem būvēto akmens celtņu — iespējams, tempļu — atliekas. Skorbas apdzīvotības laiku iedala &quot;pelēkajā&quot;, kad vietējā keramika bija tikai pelēka, un &quot;sarkanajā&quot;, kad to sāka izkrāsot ar sarkano okeru. Primitīvās zemkopības metodes degradēja augsni, un gadsimtu gaitā salās veidojās situācija, kad ir pārāk maz saldūdens, lai uzturētu zemkopības vajadzības. Tas daļēji notika arī klimata pārmaiņu, īpaši sausuma dēļ, un apmēram uz gadu tūkstoti salās zuda ievērojama cilvēku aktivitāte.&lt;ref name=&quot;ToM&quot; /&gt;
[[Attēls:Facade Hagar Qim.jpg|thumb|Hadarkomas tempļa fasāde]]
Pētījumi, kas ietvēra ieleju augsnes serdeņu analīzi, kuri satur senus [[ziedputekšņi|ziedputekšņus]] un dzīvnieku atliekas no iepriekšējās vides, atklāja, ka “klimata pārmaiņu svārstības dažos aizvēstures periodos padarīja Maltu neapdzīvojamu. Starp pirmajiem kolonistiem un nākamo grupu, kas pastāvīgi apmetās uz Maltas salām un galu galā uzcēla megalītu tempļus, bija ievērojams aptuveni 1000 gadu pārtraukums.”&lt;ref name=&quot;ToM&quot; /&gt;

Apmēram 3850. gadā pirms mūsu ēras, domājams, no Sicīlijas ieradās otrais iebraucēju vilnis.&lt;ref name=&quot;ToM&quot; /&gt; Profesore Karolīna Malone ir teikusi: “Ņemot vērā Maltas ierobežoto zemes platību, ir ievērojami, ka otrā kolonizācija izdzīvoja 1500 gadus. Šāda apdzīvotu vietu stabilitāte Eiropā ir nedzirdēta, un tā ir iespaidīga attiecībā uz to, kā viņi varēja dzīvot uz pamazām degradējošas zemes tik ilgu laiku.”&lt;ref name=&quot;ToM&quot; /&gt;

Viens no ievērojamākajiem Maltas vēstures periodiem ir tempļu periods, kas sākās aptuveni 3600. gadā pirms mūsu ēras. Džgantijas templis [[Audeša]]s salā ir viena no vecākajām brīvi stāvošajām ēkām pasaulē. Kompleksa nosaukums cēlies no maltiešu vārda &quot;džgant&quot;, kas atspoguļo tempļa tālaika gigantismu. Daudzi no tālaika tempļiem ir piecu pusapaļu telpu veidā, kas savienotas centrā. Daži no šiem tempļiem iekļauti [[Pasaules mantojuma saraksts|Pasaules mantojuma sarakstā]].&lt;ref&gt;[https://whc.unesco.org/en/list/132 UNESCO: Megalithic Temples of Malta]&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Sir Temi Zammit, Tarxien temples excavations, 1915.jpg|thumb|Taršīnas tempļu atrakšana 1915. gadā]]
Civilizācija, kas uzcēla tempļus, ilga apmēram 1500 gadus līdz apmēram 2350. gadam pirms mūsu ēras, un tajā laikā kultūra, šķiet, izzuda. Pastāv hipotēzes par to, kas varētu būt noticis un vai iedzīvotāji pilnībā gājuši bojā, pametuši salas vai asimilēti, taču pamatā tiek uzskatīts, ka sabrukums noticis klimatisko apstākļu un sausuma dēļ.&lt;ref name=&quot;ToM&quot; /&gt;

Prof. Malone novērtējusi: &quot;Mēs varam daudz mācīties no kļūdām, kuras pieļāvuši pirmie maltieši. Ūdens trūkums kopā ar augsnes iznīcināšanu, kuras veidošanās prasa gadsimtus, var izraisīt civilizācijas sabrukumu. Otrā iedzīvotāju grupa Maltā 3850.-2350. gadā pirms mūsu ēras prasmīgi pārvaldīja savus resursus un vairāk nekā 1500 gadus izmantoja augsni un pārtiku. Tikai kad klimatiskie apstākļi un sausums kļuva pavisam ekstremāli, tas viņiem vairs neizdevās.&quot;&lt;ref name=&quot;ToM&quot; /&gt;

=== Bronzas laikmets ===

Pēc tempļu perioda iestājās [[bronzas laikmets]]. No šī perioda ir palikusi virkne bijušo apmetņu un ciematu, kā arī [[dolmens|dolmeni]] — altāriem līdzīgas konstrukcijas, kas izgatavotas no ļoti lielām akmens plāksnēm. Tiek apgalvots, ka viņi pieder pie populācijas, kas noteikti atšķiras no tās, kas uzcēla iepriekšējos megalītu tempļus, tomēr tiek pieņemts, ka arī šie trešie iedzīvotāji ieradušies no Sicīlijas, jo redzama celtņu līdzība ar šo Vidusjūras lielāko salu.&lt;ref&gt;Piccolo, Salvatore; Darvill, Timothy (2013). ''Ancient Stones, The Prehistoric Dolmens of Sicily.'' Abingdon/GB: Brazen Head Publishing. ISBN 9780956510624.&lt;/ref&gt; Viens saglabājies stāvakmens — [[menhirs]], ko izmantojuši tempļa celtniecībai, joprojām stāv Kirkopā; tas ir viens no nedaudzajiem, kas ir labā stāvoklī. Starp visinteresantākajām un noslēpumainākajām šī laikmeta paliekām ir tā sauktās sliedes, kuras var redzēt Misrah Ār il-Kbirā. Tās ir paralēlu kanālu pāri, kas iegriezti klints virsmā un stiepjas ievērojamus attālumus, bieži vien tieši taisnā līnijā. To praktiskais pielietojums nav zināms. Viena no hipotēzēm pieņem, ka sliedes domātas ratu vilcējiem lopiem, kurus šīs sliedes vadīja vajadzīgajā virzienā. Kultūra, kas uzcēla šīs struktūras, galu galā izzuda nezināmā veidā, tomēr salas apdzīvotība saglabājās.

== Antīkais laikmets ==

=== Feniķieši ===

Tirgotāju un jūrnieku kultūra — [[feniķieši]], iespējams, no [[Sūra (pilsēta)|Tīras]], sāka kolonizēt salas aptuveni 8. gadsimta sākumā pirms mūsu ēras kā priekšposteni, no kura viņi veica apkaimes izpēti un tirdzniecību Vidusjūrā. [[Rabata (Malta)|Rabatā]] Maltas salā un Audešā ir atrasti feniķiešu kapi, kas liek domāt, ka galvenie pilsētu centri tajā laikā bija tuvējās mūsdienu [[Imdina]] (Mdina) Maltā un [[Ič Čittadella]] Audešā.&lt;ref name=&quot;Cassar&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=c3nJnQEACAAJ&amp;redir_esc=y Cassar, Carmel (2000). ''A Concise History of Malta'']. Msida: Mireva Publications. pp. 53—58. ISBN 1870579526.&lt;/ref&gt; Bijusī feniķiešu apmetne bijusi minēta kā Maleta, kas tulkojumā nozīmē drošu ostu, un šo nosaukumu sāka lietot visai salai.

=== Kartāga ===
[[Attēls:Cippus - Louvre.jpg|thumb|Viena no Melkarta stēlām ar divvalodu uzrakstu]]
Apmēram 6. gadsimtā pirms mūsu ēras Maltas salas, kā arī lielākā daļa citu feniķiešu koloniju Vidusjūras rietumos, nokļuva viņu plaukstošās pilsētas [[Kartāga]]s ietekmes sfērā. Līdz 4. gadsimta beigām pirms mūsu ēras Malta bija kļuvusi par tās tirdzniecības posteni, kas savienoja Itālijas dienvidus un Sicīliju, kuras tolaik bija kolonizējuši [[Senā Grieķija|grieķi]], ar [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] Āfrikas [[Lībija|Lībijā]]. Tā rezultātā arhitektūrā un keramikā ieviesās grieķiski elementi, un lielā mērā Malta tika [[hellēnisms|hellēnizēta]]; nav zināms, vai Maltā tikusi izveidota grieķu kolonija.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20190122032516/http://melitensiawth.com/incoming/Index/Hyphen/Hyphen.%204(1983)1/01.pdf Bonanno, Anthony (1983). ''&quot;The Tradition of an Ancient Greek Colony in Malta&quot;'']. Hyphen. 4 (1): 1—17.&lt;/ref&gt; Hellēniskas arhitektūras iezīmes var redzēt pūniešu (kartāgiešu) templī Tassildžā un tornī Zurīdžā. Maltā sāka lietot arī grieķu valodu, par ko liecina divvalodu feniķiešu un grieķu uzraksti, kas atrodami uz dievam [[Melkarts|Melkartam]] veltītām cipām — mazām stēlām. 18. gadsimtā franču zinātnieks [[Žans Žaks Bartelmī]] atšifrēja feniķiešu alfabētu, izmantojot uzrakstus uz šīm stēlām.&lt;ref name=&quot;Cassar&quot; /&gt;

255. gadā pirms mūsu ēras romieši [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]] laikā iebruka Maltā, izpostot lielu salas daļu.&lt;ref name=&quot;Cassar&quot; /&gt;

=== Roma ===
[[Attēls:Sudika Rabat Domus Romana.jpg|thumb|Romiešu grīdas mozaīka Rabatas ''Domus Romana'']]
Pēc latīņu vēsturnieka [[Tits Līvijs|Līvija]] teiktā, Maltas salas romiešu rokās pārgāja [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]] sākumā 218. gadā pirms mūsu ēras. Kā rakstīja Līvijs, salas pūniešu garnizona komandieris bez pretestības padevās Tiberijam Sempronijam Longusam, vienam no diviem tā gada konsuliem, kurš bija ceļā uz Ziemeļāfriku. Arhipelāgs kļuva par Sicīlijas provinces daļu, bet līdz mūsu ēras 1. gadsimtam tam bija pašam savs senāts un tautas sapulce. Šajā laikā gan Malta, gan Audeša kala savas atšķirīgas monētas, lai gan tās atbilda romiešu svara mēriem.&lt;ref name=&quot;Cassar&quot; /&gt;

Romiešu laikā pūniešu pilsēta Maleta kļuva pazīstama kā Melite, un tā kļuva par salas administratīvo centru. Tās lielums pieauga, aizņemot visu tagadējās Mdinas pilsētas teritoriju un lielu Rabatas daļu, sniedzoties līdz tagadējai Sv. Pāvila baznīcai. Paliekas rāda, ka pilsētu ieskāva biezas sienas un to aizsargāja arī grāvis, kas gāja pa mūsdienu tā vietā uzbūvētās Svētās Ritas ielas līniju. Paliekas liek domāt, ka zemesraga augstākajā daļā bija uzcelts reliģisks centrs ar vairākiem tempļiem. Ir izraktas vienas lielas villas atliekas, kura tagad pazīstama kā ''Domus Romana'', atklājot labi saglabājušās [[Pompeja]]s stila mozaīkas. Šķiet, ka šis nams ir bijusi bagāta romiešu aristokrāta rezidence, un tiek uzskatīts, ka tas uzcelts 1. gadsimtā pirms mūsu ēras un pamests mūsu ēras 2. gadsimtā.&lt;ref&gt;Depasquale, Suzannah; Cardona, Neville Juan (2005). ''Site Catalogue: The Domvs Romana — Rabat Malta.'' Malta: Heritage Books. p. 3. ISBN 9993270318.&lt;/ref&gt;

Romas pārvaldē salas saimnieciski uzplauka, un galu galā to brīvie iedzīvotāji saņēma pilsoņu tiesības. Līdz mūsdienām saglabājušās daudzas romiešu senlietas, kas liecina par ciešu saikni starp Maltas iedzīvotājiem un Sicīliju. Tas izpaudās arī romiešu verdzības sistēmas ieviešanā — romiešu laikā vergu salās bija vairāk nekā brīvo pilsoņu.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160107182214/http://maltahistory.info/index.php/roman-218-bc-870-ad &quot;Roman (218 BC-870 AD)&quot;. A Lawyer's History of Malta]. 2011.&lt;/ref&gt; Visā romiešu varas periodā [[latīņu valoda]] bija Maltas oficiālā valoda, un salās tika ieviesta romiešu reliģija. Tomēr tiek uzskatīts, ka vietējā pūniski-hellēniskā kultūra un valoda paralēli saglabājās vismaz līdz mūsu ēras 1. gadsimtam.&lt;ref name=&quot;Cassar&quot; /&gt;

[[Apustuļu darbi]] par 60. gadu raksta, ka [[svētais Pāvils|apustulis Pāvils]] avarējis pie salas, kuras nosaukums bija Melite un kuru daudzi teologi un maltieši identificē kā Maltu; tautas tradīcija saka, ka kuģa avārija notikusi attiecīgi nosauktā &quot;Sv. Pāvila līča&quot; krastā.

Malta palika Romas impērijas sastāvdaļa līdz mūsu ēras 6. gadsimta sākumam, kad tā pārgāja tās austrumu mantinieces — [[Austrumromas impērija]]s jeb Bizantijas pārvaldē.&lt;ref name=&quot;Cassar&quot; /&gt; [[Vandāļi]] un vēlāk [[ostgoti]] varētu būt īslaicīgi okupējuši salas 5. gadsimtā,&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=FzeTVgOkeRQC&amp;pg=PA9&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Rix, Juliet (2013). ''Malta and Gozo'']. Bradt Travel Guides. p. 9. ISBN 9781841624525.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Petschening, M. (1881). ''Corpus Scriptorum Ecclesiasticorum Latinorum.'' 7 I, 13—14. Bonn. / Victor Vitensis, ''Historia Persecutionis Africae Provinciae''.&lt;/ref&gt; taču nav arheoloģisku pierādījumu, kas to apstiprinātu.&lt;ref name=&quot;Blouet&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=PgsjAQAAIAAJ&amp;redir_esc=y Blouet, Brian W. (2007). The Story of Malta.] pp.38., 41. Allied Publications. ISBN 9789990930818.&lt;/ref&gt;

== Viduslaiki ==

=== Bizantija ===
533. gadā Bizantijas ģenerālis Belizārijs, iespējams, bija izsēdies Maltā, dodoties no Sicīlijas karot uz Ziemeļāfriku, un līdz 535. gadam salas tika iekļautas Bizantijas provincē Sicīlijā. Bizantijas periodā galvenās apdzīvotās vietas joprojām bija Melites pilsēta Maltas salā un Ič Čittadella Audešā, ostas bija arī Marsašlokā, Marsaskalā, Marsā un Šlendi. Salīdzinoši lielais bizantiešu keramikas daudzums, kas atrasts Maltā, liek domāt, ka salai varētu būt bijusi svarīga stratēģiska loma impērijā no 6. līdz 8. gadsimtam.&lt;ref name=&quot;Cassar&quot; /&gt; Tomēr Bizantijas dokumentu par Maltu šai periodā ir maz, un šķiet, ka izņemot tīri militāro aspektu, Malta nav bijusi interesanta impērijai. Tās teritoriju pārvaldīja flotes amatpersona.&lt;ref name=&quot;Zavagno&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=HDElDwAAQBAJ&amp;redir_esc=y Zavagno, Luca (2017), ''&quot;Cyprus Between Late Antiquity and the Early Middle Ages (ca. 600—800): An Island in Transition&quot;''], Volume 21 of Birmingham Byzantine and Ottoman Studies, Taylor &amp; Francis, ISBN 9781351999120&lt;/ref&gt; Dokumentos Malta minēta kā Gaudomelete, un salas izmantotas kā trimdas vieta.&lt;ref name=&quot;Dalli&quot;&gt;[https://www.um.edu.mt/library/oar/handle/123456789/45252 Dalli, Charles (2008). Bonanno, A; Militello, P (eds.). ''Satellite, sentinel, stepping stone: medieval Malta in Sicily's orbit. Malta in the Hybleans, the Hybleans in Malta: Malta negli Iblei, gli Iblei a Malta'']. Palermo: Officina di Studi Medievali. pp. 245—258.&lt;/ref&gt; Pašā salā šajā laikā vērojams [[grieķu valoda]]s un kultūras ieplūdums.

Kopš 7. gadsimta beigām Vidusjūru apdraudēja [[islāms|musulmaņu]] ekspansija, un maltiešiem nācās atsist jūras sirojumus.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=saTPtrgLTQoC&amp;redir_esc=y Brubaker, Leslie; Haldon, John (2011). ''Byzantium in the Iconoclast Era, C. 680-850: A History.''] Cambridge University Press. p. 174. ISBN 9780521430937.&lt;/ref&gt; Šajā laikā bizantieši uzlaboja Maltas aizsardzību, par ko liecina aizsargsienas, kas ap 8. gadsimtu tika uzceltas ap baziliku Tassildžā. Bizantieši, iespējams, arī ir cēluši iekšējo aizsargsienu (retranšementu), kas samazināja Melitu līdz trešdaļai no agrākā lieluma.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20151115113200/http://www.militaryarchitecture.com/Arx/arx1_4_2008.pdf Spiteri, Stephen C. (2004—2007). ''&quot;The 'Castellu di la Chitati' the medieval castle of the walled town of Mdina&quot;''] (PDF). Arx — Online Journal of Military Architecture and Fortification (1—4):&lt;/ref&gt; Sākot no 8. gadsimta, vērojama arī lauku apmetņu pamešana un pārvākšanās uz labāk nocietinātām vietām.&lt;ref name=&quot;Gambin&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=aN2Czy5X5v0C&amp;redir_esc=y Gambin, Timothy (2004). De Maria, Lorenza; Turchetti, Rita (eds.). ''Rotte e porti del Mediterraneo dopo la caduta dell'Impero romano d'Occidente: continuità e innovazioni tecnologiche e funzionali''] : IV seminario : Genova, 18-19 giugno 2004. Rubbettino Editore. pp. 115—134. ISBN 8849811179.&lt;/ref&gt; Maltas galvenā nozīme Bizantijai bija tās atrašanās vieta starp Sicīliju un Bizantijas Āfrikas eksarhātu.&lt;ref name=&quot;Dalli&quot; /&gt; Tika uzturēta tirdzniecība ar Ziemeļāfriku arī pēc tās arābu iekarošanas, par ko liecina [[Umajādu dinastija]]s monētu atrašana Maltā un Maltas drungārija jeb admirāļa zīmoga atradums [[Tunisija|Tunisijā]],&lt;ref name=&quot;Zavagno&quot; /&gt; tomēr kopumā salas tirdznieciskā nozīme ar Āfrikas zaudēšanu stipri kritās un lielā Marsas osta ar noliktavām tika slēgta.&lt;ref name=&quot;Gambin&quot; /&gt;
[[Attēls:ByzantineEmpire867AD5-en.svg|thumb|Maltas stratēģiskais novietojums īsi pirms tās Aglabīdu emirāta (zaļā krāsā) iekarošanas no Bizantijas (brūnā krāsā)]]

Arābu flotes uzbrukums Maltai notika 869. gadā. Pirmais uzbrukums tika atsists, bet 870. gadā pilsēta tomēr krita.&lt;ref&gt;Vasiliev, A. A. (1968), ''Byzance et les Arabes, Tome II, 1ére partie: Les relations politiques de Byzance et des Arabes à l'époque de la dynastie macédonienne (867—959)'', French ed.: Henri Grégoire, Marius Canard, Brussels: Éditions de l'Institut de Philologie et d'Histoire Orientales&lt;/ref&gt; Pēc arābu iekarošanas Bizantijas ietekme salās praktiski izzuda,&lt;ref&gt;Brown, T.S. (1975). Luttrell, Anthony (ed.). ''Byzantine Malta (PDF). Medieval Malta — Studies on Malta before the Knights''. London: The British School at Rome. pp. 71—87.&lt;/ref&gt; visas kristiešu baznīcas tika nojauktas.&lt;ref&gt;Brincat, Joseph M. (1995). ''Malta 870-1054 Al-Himyari's Account and its Linguistic Implications''. New Light on the Darkest Age in Malta’s History. Valletta: Said International. pp. 1—33.&lt;/ref&gt;

=== Arābu periods ===
[[Attēls:Roman columns in front of Sousse ribat.jpg|thumb|Maltas baznīcu kolonnas Tunisijas Susā]]
870. gadā Maltu ieņēma musulmaņi no Ziemeļāfrikas [[Aglabīdu emirāts|Aglabīdu emirāta]]. Pēc Al-Himjarī teiktā, Halafa al-Hādima vadītie spēki aplenca Bizantijas pilsētu Meliti, kuru pārvaldīja gubernators Amross (iespējams, Ambrosioss). Al-Hādims tika nogalināts cīņās, un Savāda Ibn Muḥamads tika nosūtīts no Sicīlijas, lai turpinātu aplenkumu pēc viņa nāves. Aplenkuma ilgums nav zināms, bet tas, iespējams, ilga dažas nedēļas vai mēnešus. Pēc tam, kad Melite krita, iedzīvotāji tika nonāvēti, pilsēta tika sagrauta un tās baznīcas tika izlaupītas. Baznīcu marmors tika izmantots [[Susa]]s pils uzcelšanai [[Tunisija|Tunisijā]].&lt;ref name=&quot;Brincat&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20160304095600/http://melitensiawth.com/incoming/Index/The%20Arabs%20in%20Malta/1995proc%20Malta%20870-1054%20by%20J.M.%20Brincat.pdf Brincat, Joseph M. ''&quot;New Light on the Darkest Age in Malta's History&quot;''] (PDF). melitensiawth.com.&lt;/ref&gt; Pēc Al-Himjarī teiktā, Malta palika gandrīz neapdzīvota, līdz ap 1048. vai 1049. gadu uz to pārcēlās musulmaņu kopiena un viņu vergi, kas atjaunoja Melites pilsētu kā Medīnu (Mdinu), padarot to par &quot;smalkāku vietu, nekā tā bija iepriekš&quot;. Tomēr arheoloģiskie pierādījumi liecina, ka Melitē/Medīnā jau 11. gadsimta sākumā bija plaukstoša musulmaņu apmetne, tāpēc Al-Himjarī vērtējums ir pārspīlēts.&lt;ref name=&quot;Blouet&quot; /&gt; 1053.—1054. gadā bizantieši aplenca Medīnu, bet tās aizstāvji, uzzinājuši, ka bizantieši netaisās tiem dot žēlastību, apsolīja saviem vergiem brīvību, ja tie cīnīsies par pilsētu, un atvairīja uzbrucējus.&lt;ref name=&quot;Brincat&quot; /&gt; Nav zināms, vai bizantiešu uzbrukums bija mēģinājums atgūt pilsētu vai soda ekspedīcija pret Medīnu kā pirātu bāzi.&lt;ref name=&quot;Gambin&quot; /&gt; Lai gan arābu valdīšana bija samērā īsa, viņi atstāja ievērojamu ietekmi uz Maltu. Papildus viņu [[arābu valoda]]s sicīliešu dialektam tika ieviesta [[kokvilna]], [[apelsīni]] un [[citroni]], kā arī jaunas apūdeņošanas metodes. Daudzi Maltas vietvārdi ir datēti ar šo periodu, un mūsdienu [[maltiešu valoda]] ir visvairāk radnieciska arābu valodai.

Viduslaiku musulmaņu periods radīja ilgstošu historiogrāfisku pretrunu starp Maltas vēsturniekiem. Saskaņā ar &quot;kristīgās nepārtrauktības tēzi&quot;, kuras autors bija 17. gadsimta vēsturnieks Džovanni Frančesko Abela un kura joprojām ir vispopulārākā tautas leģendās, Maltas iedzīvotāji nepārtraukti apdzīvoja salas no agrīnā kristīgā laikmeta līdz mūsdienām, un kristiešu kopiena saglabājās pat musulmaņu laikos. 1970. gados to apstrīdēja vēsturnieks Godfrī Vetingers, kurš apgalvoja, ka nekas neliecina par kristietības nepārtrauktību Maltas salās no 9. gadsimta beigām līdz 11. gadsimtam — maltiešiem bija jābūt integrētiem jaunajā arābu islāma sabiedrībā. Kristīgā nepārtrauktības tēze 2010. gadā atdzima pēc vairāku vēsturnieku publikācijas, kura apstrīdēja Vetingera interpretāciju, pamatojoties uz senu Bizantijas poēmu (kas vēlāk šķita nepareizi iztulkota). Vetingers vēlāk apstiprināja savu tēzi, pamatojoties uz arābu avotiem, kuri, šķiet, visi bija vienisprātis, ka &quot;Maltas sala pēc tam palika drupās bez iedzīvotājiem&quot; — tādējādi izslēdzot jebkādu nepārtrauktību starp maltiešiem pirms 870. gada un vēlākajiem iedzīvotājiem. Tas saskan arī ar Džozefa Brinkata konstatējumu, ka maltiešu valodā nav apakšslāņu, sākot no arābu valodas. Tas ir ļoti reti sastopams gadījums, ko var izskaidrot tikai ar krasu pārtraukumu starp vienu periodu un nākamo. Gluži pretēji, dažus bizantiešu vārdus maltiešu valodā ieveduši 400 [[Roda|rodieši]], kas ieradās kopā ar sv. Jāņa bruņiniekiem 1530. gadā, kā arī grieķu rita kristiešu pieplūdums no Sicīlijas.&lt;ref&gt;[https://www.maltatoday.com.mt/comment/blogs/54769/wettinger_has_been_vindicated_but_why_do_historians_still_disagree Yosanne Vella, ''Wettinger has been vindicated, but why do historians still disagree?''], Malta Today, 7 July 2015&lt;/ref&gt;

=== Normāņi ===

Malta atgriezās kristiešu pārvaldē līdz ar [[Normāņi|normāņu]] iekarošanu. Normāņi tolaik jau bija [[Normāņu iekarojumi Itālijā|iekarojuši gandrīz visu apkaimi]], un Malta bija viens pēdējiem arābu cietokšņiem.&lt;ref&gt;Charles Previté-Orton. ''Cambridge Medieval History'', (1971), pg. 507-11&lt;/ref&gt; 1091. gadā Sicīlijas grāfs [[Rožērs I]] iebruka Maltā, guva uzvaru un salas musulmaņu valdniekus pārvērta par saviem vasaļiem.

Iebrucēji ielenca Medīnu (mūsdienu Imdinu), galveno salas pilsētu, taču iedzīvotājiem izdevās sarunāt miera nosacījumus. Musulmaņi atbrīvoja kristiešu gūstekņus, zvērēja uzticību Rožēram un apsolīja maksāt nodevas. Apmierinātais Rožērs kopā ar atbrīvotajiem gūstekņiem atgriezās Sicīlijā.

Šis uzbrukums neizraisīja nozīmīgas politiskas pārmaiņas, bet tas pavēra ceļu Maltas atkārtotai kristianizācijai, kas sākās tikai 1127. gadā. Gadsimtu gaitā 1091. gada iebrukums tika romantizēts kā kristīgās Maltas atbrīvošana no musulmaņu varas, un no tā radās vairākas tradīcijas un leģendas, piemēram, maz ticams apgalvojums, ka grāfs Rožērs maltiešiem piešķīris savas sarkanās un baltās krāsas kā jaunās nacionālās krāsas. 1122. gadā Malta piedzīvoja musulmaņu sacelšanos, un 1127. gadā Rožēra dēls [[Rožērs II]] Maltā no jauna iekaroja salas, iecēla normāņu pārvaldi un sāka ieviest kristietību.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20171208003533/http://melitensiawth.com/incoming/Index/The%20Arabs%20in%20Malta/1995proc%20The%20Norman%20Heritage%20of%20Malta%20by%20G.%20Wettinger.pdf Wettinger, Godfrey (1995). ''&quot;The 'Norman' Heritage of Malta : GODFREY WETTINGER sifts the evidence surrounding Count Roger's visit in 1091&quot;''] (PDF). Treasures of Malta. 1 (3): 34—39.&lt;/ref&gt;

=== Sicīlijas karaliste ===

Malta gandrīz 400 gadus bija [[Sicīlijas karaliste]]s daļa. Šajā periodā Malta tika izlēņota un pārdota tālāk dažādiem feodāļiem un baroniem, un tajā secīgi valdīja [[Švābija]]s, [[Anžū dinastija|Anžū]], [[Aragona]]s, [[Kastīlijas karaliste|Kastīlijas]] un [[Spānija]]s kroņi. Galu galā Aragona, kas tobrīd valdīja Maltā, 1479. gadā pievienojās Kastīlijai, un Malta kļuva par Spānijas impērijas daļu. Tikmēr Maltas administrācija nonāca vietējās muižniecības rokās.

Salas palika musulmaņu apdzīvotas vēl ilgi pēc arābu varas beigām. Arī arābu administrācija palika savā vietā, un musulmaņiem bija atļauts brīvi praktizēt savu reliģiju līdz 13. gadsimtam.&lt;ref&gt;[https://baheyeldin.com/writings/culture/arab-heritage-in-malta.html &quot;Arab Heritage in Malta — The Baheyeldin Dynasty&quot;. baheyeldin.com.]&lt;/ref&gt; Normāņi ikgadējās nodevas prasīja [[mūlis|mūļos]], zirgos un munīcijā, kas liecina par tālaika Maltas saimniecības novirzienu un iespējām.&lt;ref name=&quot;Goodwin&quot;&gt;Stefan Goodwin (1 January 2002). ''&quot;2 (Islam and Realignments)&quot;''. Malta, Mediterranean Bridge (illustrated ed.). Greenwood Publishing Group. pp. 23.-31. ISBN 9780897898201.&lt;/ref&gt; Šīs neitrālās attieksmes rezultātā musulmaņi demogrāfiski un ekonomiski turpināja dominēt Maltā vēl vismaz 150 gadus pēc kristiešu iekarošanas.&lt;ref name=&quot;Goodwin&quot; /&gt;

Pat 1175. gadā Strasbūras bīskapam Burkāram, [[Svētās Romas impērija|Svētās Romas]] imperatora [[Frīdrihs I Barbarosa|Barbarosas]] sūtnim pēc īsas vizītes Maltā radās iespaids, ka tajā dzīvo vienīgi vai vismaz galvenokārt &quot;saracēņi&quot;.&lt;ref&gt;''a Saracenis habitata, et est sub dominio regis Sicilie'' (inhabited by Saracens, and under the dominion of the King of Sicily). Parergon 27(1):197—199 · January 2010 DOI: 10.1353/pgn.0.0208&lt;/ref&gt;

1192. gadā [[Tankreds no Sicīlijas]] iecēla Margarito no [[Brindizi]] par pirmo Maltas grāfu. Viņa laikā Maltā sākās latinizācijas process, lai nodibinātu stingru Romas katoļticību pēc iepriekšējās [[Austrumu pareizticība|Austrumu pareizticīgo]] un islāma dominēšanas. Tomēr līdz 1224. gadam pastāvēja spēcīga musulmaņu sabiedrības daļa.

1224. gadā Svētās Romas imperators [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] nosūtīja ekspedīciju pret Maltu, lai nodrošinātu kontroli un neļautu tās musulmaņu iedzīvotājiem atbalstīt musulmaņu dumpi Sicīlijas Karalistē.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100821054137/http://www.cliohres.net/books/3/Dalli.pdf Charles Dalli. ''From Islam to Christianity: the Case of Sicily''] (PDF). p. 161.&lt;/ref&gt;

Pēc normāņu iekarošanas Maltas salu iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt, galvenokārt pateicoties imigrācijai no ziemeļiem (Sicīlijas un Itālijas), 1223. gadā Itālijas Čelano pilsētas visi vīrieši tika izsūtīti trimdā uz Maltu, 1240. gadā Maltā tika izvietots garnizons. Tā rezultātā Kapelli u.c. 2005. gadā konstatēja, ka &quot;mūsdienu Maltas vīrieši, visticamāk, cēlušies no Dienviditālijas, ieskaitot Sicīliju un līdz pat [[Kalabrija]]i&quot;.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20130828233152/http://www.familytreedna.com/pdf/capelli2005.pdf C. Capelli, N. Redhead, N. Novelletto, L. Terrenato, P. Malaspina, Z. Poulli, G. Lefranc, A. Megarbane, V. Delague, V. Romano, F. Cali, V.F. Pascali, M. Fellous, A.E. Felice, and D.B. Goldstein; ''&quot;Population Structure in the Mediterranean Basin: A Y Chromosome Perspective,&quot;''] Annals of Human Genetics, 69, 1—20, 2005.&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar 1240. vai 1241. gada ziņojumu, tajā gadā Maltas un Audešas salās bijušas 836 musulmaņu ģimenes, 250 kristiešu ģimenes un 33 jūdu ģimenes, turklāt kristieši bijuši koncentrēti galvenokārt Audešā.&lt;ref name=&quot;Goodwin&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160318001002/http://melitensiawth.com/incoming/Index/The%20Arabs%20in%20Malta/2002%20Malta%20Musulmana%20by%20C.%20Dalli.pdf Charles Dalli. Iz-Zmien Nofsani Malti.]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Wett&quot;&gt;[https://vassallohistory.wordpress.com/vassallo/the-origin-of-the-maltese-surnames/ The Origin of the ‘Maltese’ Surnames, Godfrey Wettinger]&lt;/ref&gt;

Ap 1249. gadu daži Maltas musulmaņi tika nosūtīti uz Itālijas koloniju Lučeru, kas bija izveidota Sicīlijas musulmaņiem.&lt;ref name=&quot;Goodwin&quot; /&gt; Dažiem vēsturniekiem, tostarp Godfrī Vetingeram, šis notikums iezīmē islāma beigas Maltā.&lt;ref name=&quot;Wett&quot; /&gt; Maltiešu valoda salās izdzīvoja — tas liecina, ka šī iedzīvotāju grupa kopumā tomēr nepazuda no Maltas.

1266. gadā Malta tika nodota Francijas karaļa [[Luijs IX|Luija IX]] brālim [[Šarls I Anžū|Šarlam no Anžū]], kurš togad ar [[Francija]]s palīdzību bija iekarojis Sicīlijas troni un paturēja Maltu līdz 1283. gadam. Šarls izcēlās ar neiecietību pret nekatoliskajām reliģijām.&lt;ref name=&quot;Goodwin&quot; /&gt; Tomēr Maltas saikne ar musulmaņu Āfriku joprojām bija spēcīga līdz 1283. gadam, kad Sicīlijas pretfranču sacelšanās un Vakarlūgšanas kara (1282-1302, starp Aragonas un Sicīlijas karalistēm) rezultātā salas nonāca Aragonas pakļautībā.&lt;ref name=&quot;Goodwin&quot; /&gt;

1429. gada septembrī Tunisijas Hafsīdu dinastijas musulmaņu spēki mēģināja ieņemt Maltu, bet aplenkums tika atvairīts. Iebrucēji tomēr aplaupīja salu un saņēma gūstā tūkstošiem vergu.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20150722013314/http://www.timesofmalta.com/articles/view/20040912/letters/575th-anniversary-of-the-1429-siege-of-malta.112708 Cauchi, Mark (12 September 2004). &quot;''575th anniversary of the 1429 Siege of Malta''&quot;]. Times of Malta.&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Mdina-palazzo-falzon.JPG|thumb|''Palazzo Falcon'' — viena no vecākajām ēkām Mdinā, 15.-16. gadsimts]]
Līdz 15. gadsimta beigām visi maltiešu musulmaņi tika spiesti pievērsties kristietībai, un viņiem bija jāatrod veidi, kā noslēpt savu iepriekšējo identitāti, latinizējot vai pieņemot jaunus uzvārdus.&lt;ref name=&quot;Goodwin&quot; /&gt;

== Maltas ordenis ==

1530. gadā salas savā pārvaldībā kā Sicīlijas karalistes vasalis ieguva [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|sv. Jāņa ordenis]], kurš pirms tam bija 1522. gadā musulmaņu padzīts no [[Roda]]s salas. Mūsdienās to bieži saīsināti sauc par Maltas ordeni.

Ordenis padarīja par oficiālo [[itāļu valoda|itāļu valodu]].

=== Ordeņa militārās aktivitātes ===
Sākotnēji Svētā Jāņa bruņinieku ordenis tika izveidots, lai izveidotu priekšposteņus gar svētceļnieku maršrutiem un palīdzētu tiem. Viens no viņu galvenajiem uzdevumiem bija sniegt medicīnisko palīdzību, un arī šodien viņu astoņstaru krusts joprojām tiek plaši izmantots pirmās palīdzības organizācijās, bet pats ordenis ieguva &quot;hospitāliešu&quot; nosaukumu. Pamazām ordenis dāvinājumos saņēma daudzas tikko iekarotas teritorijas, kuras bija jāaizstāv, un tas radīja spēcīgo bruņinieku militāro spārnu. Laika gaitā ordenis kļuva stiprs un bagāts. Tā kā liela daļa viņu aptvertās teritorijas bija ap Vidusjūras reģionu, viņi kļuva arī par jūrniekiem.

No Maltas bruņinieki atsāka savus pirātiskos un pretpirātiskos uzbrukumus [[Osmaņu impērija|osmaņu]] kuģniecībai, un sultāns [[Suleimans I|Suleimans Lieliskais]] pavēlēja dot prettriecienu. 1551. gadā osmaņu admirālis Sinans pašā kopā ar [[korsārs|korsāriem]] mēģināja ieņemt Maltu, bet pēc neveiksmes sagrāba un izlaupīja Audešu, iegūstot ap 5000 vergu. Šajā laikā bruņinieki bija iekārtojuši flotes bāzi Maltas [[Birgu]] pilsētā, kurā bija lieliskas ostas. Birgu tajā laikā bija viena no divām lielākajām pilsētām, otrā bija Mdina, vecā Maltas galvaspilsēta. Aizsardzība ap Birgu tika uzlabota, un vietā, kur tagad atrodas [[Lisla]] jeb Senglī, tika uzbūvēti jauni nocietinājumi. Neliels forts tika uzcelts pussalas galā, kur tagad atrodas [[Valleta]]s pilsēta, un tika nosaukts par sv. Elma fortu.

=== Lielais Maltas aplenkums ===
[[Attēls:Birgu.jpg|thumb|Birgu un sv. Eņģeļa forts]]
1565. gada 18. maijā Suleimans Lieliskais pats ieradās Maltā ar 193 kuģiem un apmēram seškārtīgu pārspēku.&lt;ref&gt;Giacomo Bosio, ''Histoire des Chevaliers de l'ordre de S. Iean de Hierusalem'', edited by J. Baudoin (Paris, 1643).&lt;/ref&gt; Bruņinieki, savu spiegu brīdināti, bija tam gatavi. Sākumā osmaņi uzbruka jaunuzceltajam sv. Elma fortam un pēc mēnesi ilgas cīņas forts atradās drupās, taču ap 1500 karavīru turpināja cīnīties, līdz osmaņi tos nonāvēja. Pēc tam viņi sāka uzbrukt Birgu un Lislas nocietinājumiem, taču bez panākumiem.

8. septembrī aplenkums tika izbeigts un osmaņu flote atkāpās, jo tuvojošās ziemas vētras draudēja nepieļaut kuģošanu un spēki aplenkuma turpināšanai vairs nešķita pietiekami. Osmaņu impērija bija demoralizēta, zaudējusi ap 25 000 vīru no saviem 35 000 (dažādu avotu skaitļi, kā parasti, ir atšķirīgi), kam pretī bija stājušies 6000 — 500 bruņinieku, 2000 algotņu, 500 vergu un ap 3000 bruņotu maltiešu civiliedzīvotāju.&lt;ref&gt;Francesco Balbi di Correggio / translated by: Ernle Bradford (1965). ''The Siege of Malta'', 1565. London.&lt;/ref&gt; Osmaņi vairs nemēģināja iekarot Maltu, un arī enerģiskais sultāns nomira nākamajā gadā.

=== Uzplaukuma un lejupslīdes periods ===

Gadu pēc tam ordenis sāka darbu pie jaunas nocietinātas pilsētas būves Skiberas pussalā, kuru osmaņi bija izmantojuši kā bāzi aplenkuma laikā. Tā tika nosaukta par [[Valleta|Valletu]] Žana &quot;Parizo&quot; de Valeta, tābrīža lielmestra vārdā. Pilsētas nocietinājumi nekad netika pārbaudīti kaujā un mūsdienās tie joprojām ir vieni no vislabāk saglabātajiem šī perioda nocietinājumiem.

Atšķirībā no citiem salas valdniekiem, svētā Jāņa ordenim ārpus Maltas nebija citas &quot;mītnes zemes&quot;. Sala kļuva par viņu mājām, tāpēc viņi tajā ieguldīja daudz vairāk nekā jebkura cita vara. Turklāt tā locekļi nāca no dižciltīgām ģimenēm un savā dienestā bieži bija uzkrājuši ievērojamas bagātības. Šī perioda arhitektūras un mākslas paliekas joprojām ir no izcilākajām Maltas vēsturē, it īpaši Valletas pilsētā.

Tomēr, tā kā ordeņa galvenais pastāvēšanas iemesls bija izgaisis, ordenis pamazām degradējās. Astoņpadsmitā gadsimta pēdējās trīs desmitgadēs ordenis piedzīvoja stabilu kritumu. Tas bija vairāku faktoru rezultāts, tostarp bankrots, ko izraisīja pēdējo lielmestru bezatbildība.&lt;ref&gt;Fava, Peter (1978). ''&quot;A Reign of Austerity: Economic Difficulties During the Rule of Grand Master Ximenes (1773—1775)&quot;''. Storja: 42—59.&lt;/ref&gt; Sakarā ar to un augošo nabadzību ordenis kļuva nepopulārs arī maltiešu vidū.

1775. gadā notika vietējās garīdzniecības Priesteru sacelšanās.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20140421170607/http://mhs.eu.pn/mh/19619.html Bellizzi, W. F. (2005). ''&quot;The Rising of the Priests&quot;'']. Malta Historical Society.&lt;/ref&gt; Nemierniekiem garīdznieku vadībā izdevās ieņemt sv. Elma un sv. Džeimsa Kavaljē fortus, taču sacelšanās ātri tika apspiesta un līderi sodīti.&lt;ref&gt;[http://www.zum.de/whkmla/military/18cen/malta1775.html &quot;Maltese Rebellion 1775&quot;. World History at KMLA.]&lt;/ref&gt;

== Napoleona kari ==

Gadu gaitā ordeņa spēks mazinājās; viņu valdīšana beidzās 1798. gadā, kad [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] ekspedīcijas flote apstājās Maltā, dodoties savā [[Ēģipte]]s ekspedīcijā. Napoleons lūdza stāvvietu, lai apgādātu savus kuģus, un, kad viņi atteicās viņam piegādāt ūdeni, Napoleons Bonaparts nosūtīja kareivjus, lai ieņemtu kalnus ap Valletu. Lielmestrs Hompešs kapitulēja 11. jūnijā. Nākamajā dienā tika parakstīts līgums, ar kuru suverenitāti pār Maltu tika nodota Francijas Republikai. Pretī Francijas Republika piekrita &quot;izmantot visas savas iespējas [[Raštates kongress|Raštates kongresā]], lai sagādātu lielmestram zemi, līdzvērtīgu tai, no kuras viņš atsakās&quot;.

Īsajā savas uzturēšanās laikā (sešās dienās) Napoleons veica daudzas reformas, proti, jaunas pārvaldes izveidošanu ar valdības komisiju, divpadsmit pašvaldību un valsts finanšu pārvaldes izveidi, visu feodālo tiesību un privilēģiju atcelšanu, verdzības atcelšanu un brīvības piešķiršanu visiem musulmaņiem — vergiem (kopā 2000). Tiesu līmenī tika izveidots ģimenes kodekss un tika izvirzīti divpadsmit tiesneši. Sabiedrības izglītošana tika organizēta pēc paša Bonaparta noteiktajiem principiem, nodrošinot pamatizglītību un vidējo izglītību. Tika dibinātas piecpadsmit pamatskolas un reformēta universitāte.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20150926095958/http://www.napoleonicsociety.com/english/Life_Nap_Chap12.htm Weider, Ben. ''&quot;Chapter 12 — The Egyptian Campaign of 1798&quot;'']. International Napoleonic Society.&lt;/ref&gt;

Pēc tam viņš devās uz Ēģipti, atstājot ievērojamu garnizonu Maltā. Tā kā ordenis vairs netika cienīts maltiešu vidū, tie sākotnēji uz francūžiem skatījās ar optimismu. Šīs ilūzijas nebija ilgas. Dažu mēnešu laikā francūži slēdza klosterus un sagrāba baznīcas dārgumus, tai skaitā Žana de Valeta zobenu, kas līdz šim joprojām ir izstādīts [[Luvra|Luvrā]] [[Parīze|Parīzē]]. Maltieši, būdami pārliecināti katoļi, sacēlās, un Francijas ģenerāļa Kloda-Anrī Belgrāna de Vobo garnizons atkāpās uz Valletu. Pēc vairākiem neveiksmīgiem vietējo iedzīvotāju mēģinājumiem ieņemt pilsētu, viņi lūdza palīdzību britiem. Kontradmirālis [[Horācijs Nelsons|Nelsons]] 1799. gadā pieņēma lēmumu par pilnīgu Valletas blokādi. Francijas garnizons padevās 1800. gadā.

== 19. gadsimts ==

1800. gadā Malta kā protektorāts brīvprātīgi kļuva par Britu impērijas daļu. Saskaņā ar 1802. gada [[Amjēnas līgums|Amjēnas līguma]] nosacījumiem Lielbritānijai vajadzēja evakuēt salu, taču, izmantojot maltiešu pārstāvju lūgumu neatstāt tos un apliecinājumu, ka tie labprāt pieņem britu valdīšanu,&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20150426210222/http://www.stbenedictcollege.org/stlucija/files/Sandro%20Sciberras/Form%203%20Option%20Maltese%20History/Unit%20G_%20Early%20British%20Rule%20in%20Malta%20to%201824%20+%20WS%2012p.pdf ''Maltese History — G. The First Years of British Rule 1800-1824.'' St Benedict College.]&lt;/ref&gt; tā neizpildīja šo pienākumu — tas bija viens no vairākiem savstarpējiem līguma neievērošanas gadījumiem, kas galu galā noveda pie tā atcelšanas un kara atjaunošanas starp Lielbritāniju un Franciju.

Lai gan sākotnēji briti salai nepiešķīra lielu nozīmi, tās labās ostas kļuva novērtētas pēc [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] atvēršanas 1869. gadā. Sala kļuva par militāru un jūras spēku cietoksni, britu Vidusjūras flotes galveno bāzi.
[[Attēls:La dimostrazione contro le tasse, a Malta - 15 marzo (Cenni).jpg|thumb|Demonstrācija pret nodokļu pieaugumu 1880. gados]]
Vietējā pārvalde maltiešiem tika atteikta līdz pat 1921. gadam, lai gan daļēji ievēlēta likumdošanas padome tika izveidota jau 1849. gadā (pirmā valdības padomes sēde pilnā Lielbritānijas kontrolē notika 1835. gadā), un vietējie iedzīvotāji dzīvoja nabadzībā.&lt;ref name=&quot;Attard&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=hwMtPAAACAAJ&amp;redir_esc=y Attard, Joseph (1988). ''Britain and Malta: The Story of an Era.''] Malta: Publishers Enterprises Group. ISBN 9789990900583.&lt;/ref&gt; Tas notika tāpēc, ka sala bija pārapdzīvota un lielā mērā bija atkarīga no Lielbritānijas kara izdevumiem, kas mainījās atkarībā no ārējas situācijas prasībām. 19. gadsimtā Lielbritānijas administrācija uzsāka vairākas liberālas konstitucionālās reformas,&lt;ref name=&quot;Luke&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=k_5AAAAAYAAJ&amp;redir_esc=y Luke, Harry (1949). ''Malta: An Account and an Appreciation.''] Great Britain: Harrap.&lt;/ref&gt; taču tām pretojās katoļu baznīca un Maltas elite, kas vēlējās saglabāt savas feodālās privilēģijas.&lt;ref name=&quot;Attard&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Luke&quot; /&gt; Parādījās politiskās organizācijas, tādas kā Nacionālistu partija, kuras mērķis bija itāļu valodas un katolicisma aizsardzība Maltā.

1800.—1820. gados maltieši mēģināja lauksaimnieciski un militāri kolonizēt tuvējo [[Lampedūza]]s salu.

1813. gadā Maltai tika piešķirta Batērsta konstitūcija un sākās mēris; 1814. gadā to pasludināja par brīvu no mēra, [[Vīnes kongress|Vīnes 1815. gada kongress]] atkārtoti apstiprināja Lielbritānijas valdīšanu saskaņā ar 1814. gada Parīzes miera līgumu. 1819. gadā tika likvidēta vietējā muižnieku pašpārvalde (''Università'').

Pēc [[Vatikāns|Vatikāna]] valsts pasludināšanas 1828. gadā tika atceltas svētvietas tiesības. Trīs gadus vēlāk Maltas bīskapa krēslu padarīja neatkarīgu no [[Palermo]] krēsla, ar ko tika pilnīgi izbeigta Sicīlijas karalistes juridiskā ietekme Maltā.&lt;ref&gt;[https://vassallohistory.wordpress.com/the-dismemberment-of-the-maltese-see-from-the-metropolitan-see-of-palermo/ The Dismemberment of the Maltese See from the Metropolitan See of Palermo]&lt;/ref&gt; 1839. gadā tika atcelta preses cenzūra un sākta svētā Pāvila anglikāņu katedrāles celtniecība.
[[Attēls:Anglo-Egyptian Banking Co. Malta Five Pounds specimen 1886.jpg|thumb|Anglo-Ēģiptes bankas 1886. gada 5 mārciņu banknote Maltai]]
Pēc 1846. gada &quot;Karnevāla nemieriem&quot; 1849. gadā tika izveidota valdības padome ar ievēlētiem locekļiem, kas darbojās Lielbritānijas valdības pakļautībā. 1881. gadā tika izveidota Lielbritānijas pakļautībā esoša Izpildu padome; 1887. gadā valdības padomei tika uzticēta lielāka kontrole. Pretreakcija notika 1903. gadā, atgriežoties pie 1849. gada pilnā Lielbritānijas pakļautībā esošas valdības padomes.

Gadsimta pēdējā ceturksnī kopā ar pārējo apkaimi sākās tehniskais un finansiālais progress: tika dibināta [[Anglo-Ēģiptes banka]] (1882) un sākās Maltas dzelzceļa darbība (1883); pirmās savas [[pastmarka]]s tika izdotas 1885. gadā, 1886. gadā ķirurgs majors Deivids Brūss atklāja mikrobu, kas izraisīja [[bruceloze|Maltas drudzi]] jeb brucelozi, un 1905. gadā Temistokls Zammits atklāja tā avotus.

== 20. gadsimta sākums ==

1904. gadā Maltā tika uzsākta tramvaja satiksme. Sākās arī vietējās kultūras attīstība, un 1912. gadā Duns Karms Psaila uzrakstīja savu pirmo dzejoli maltiešu valodā.

No 1915. līdz 1918. gadam [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Malta kļuva pazīstama kā &quot;Vidusjūras medmāsa&quot;, jo Maltā tika izmitināti daudzi ievainotie karavīri.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160206134215/http://www.timesofmalta.com/articles/view/20141116/life-features/Malta-earns-the-title-nurse-of-the-Mediterranean-.544455 Galea, Michael (16 November 2014). ''&quot;Malta earns the title 'nurse of the Mediterranean'&quot;'']. Times of Malta.&lt;/ref&gt;

1919. gadā &quot;7. jūnija nemieri&quot; pret pārmērīgo maizes cenu kļuva par iemeslu lielākai vietējai autonomijai 1920. gados. 1921. gadā Lielbritānijas valdība piešķīra pašpārvaldi. Malta ieguva divpalātu parlamentu ar Senātu (tas tika likvidēts 1949. gadā) un ievēlētu Likumdošanas asambleju. Vietējais diplomāts un politiķis Džozefs Hovards tika iecelts par premjerministru; viņa pirmais akts bija katolicisma pasludināšana par Maltas valsts reliģiju. 1923. gadā pirmo reizi publiski spēlēja jauno himnu ''L' Innu Malti''.

1930. gados attiecībās starp Maltas politisko eliti, Maltas katoļu baznīcu un Lielbritānijas varas iestādēm radās nestabilitāte; 1921. gada konstitūcija tika apturēta divas reizes. Vispirms 1930.—1932. gadā, kad Lielbritānijas varas iestādes nolēma, ka brīvas un godīgas vēlēšanas nebūs iespējamas pēc sadursmes starp valdošo Konstitucionālo partiju un Baznīcu un pēc tam ar baznīcas pasludināto nāves grēku vēlēt par šo partiju, tādējādi padarot brīvas un godīgas vēlēšanas neiespējamas. 1933. gadā Konstitūcija atkal tika atsaukta, jo valdība iestājās par itāļu valodas mācīšanu pamatskolās uz budžeta rēķina.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20150905231020/http://www.intratext.com/IXT/ITA2413/_P6.HTM Ardizzone, Pietro. ''&quot;Le iniziative culturali italiane negli anni '30 per Malta e per le comunità maltesi all'estero&quot;'']. Studi maltesi — Lotte per l'egemonia culturale e politica a Malta: aspetti linguistici ed istituzionali (in Italian). pp. 69—101.&lt;/ref&gt; Tādējādi Malta tika atsviesta kroņa kolonijas statusā, kas tai bija 1813. gadā.

Pirms britu ierašanās oficiālā valoda kopš 1530. gada (un viena no izglītotās elites valodām) bija itāļu valoda, kuru no 1800. gada sāka izspiest pieaugošā angļu valodas lietošana. 1934. gadā maltiešu valoda tika pasludināta par oficiālu valodu, kas to skaitu palielināja līdz trim. Divus gadus vēlāk 1936. gada konstitūcija deklarēja, ka maltiešu un angļu valoda ir vienīgās oficiālās valodas, tādējādi formāli izbeidzot ilggadējo “valodas jautājumu”, kas vairāk nekā pusgadsimtu bija dominējis Maltas politikā. 1934. gadā tikai aptuveni 15% iedzīvotāju tekoši runāja itāliski, tomēr līdz tam tiesās tika izmantota tikai itāļu valoda.

1936. gadā konstitūcija tika pārskatīta arī, paredzot Izpildu padomes locekļu izvirzīšanu saskaņā ar Lielbritānijas valdību (līdzīgi kā bija 1835. gada konstitūcijā), un 1939. gadā atkal atgriezās pie daļēji vēlētas valdības padomes Lielbritānijas pakļautībā.

== Otrais pasaules karš ==
[[Attēls:BombDamageMalta.jpg|thumb|Valletas galvenā iela Kingsveja pēc bombardēšanām 1942. gada maijā]]
[[Attēls:SS-Ohio supported.jpg|thumb|Smagi bojātais tankeris &quot;Ohio&quot; tiek buksēts Valletas ostā 1942. gada augustā]]
Pirms Otrā pasaules kara Valletā atradās Karaliskās flotes Vidusjūras flotes galvenā mītne. Tomēr, neraugoties uz [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] iebildumiem,&lt;ref name=&quot;Bierman&quot;&gt;[https://archive.org/details/battleofalameint00bier/page/36 Bierman, John; Colin Smith (2002). ''The Battle of Alamein: Turning Point, World War II.''] Viking. pp. 36.-38. ISBN 978-0-670-03040-8.&lt;/ref&gt; 1937. gada aprīlī tā tika pārvietota uz [[Aleksandrija|Aleksandriju]] Ēģiptē, baidoties, ka Malta ir pārāk neaizsargāta pret gaisa uzbrukumiem no Eiropas.&lt;ref name=&quot;Bierman&quot; /&gt; Uz kara sākumu ar Itāliju 1940. gada 10. jūnijā Maltā bija mazāk nekā četru tūkstošu karavīru garnizons un apmēram piecu nedēļu pārtikas krājumi aptuveni 300 000 iedzīvotājiem. Turklāt Maltas pretgaisa aizsardzība sastāvēja no apmēram četrdesmit diviem pretgaisa aizsardzības ieročiem (34 &quot;smagajiem&quot; un 8 &quot;vieglajiem&quot;) un četriem iznīcinātājiem-biplāniem ''[[Gloster Gladiator]]'' ar trīs pilotiem.

Tā kā šī Lielbritānijas kolonija atradās netālu no Sicīlijas un [[Ass valstis|Ass valstu]] kuģu ceļiem, Maltu bombardēja Itālijas un Vācijas gaisa spēki. Briti izmantoja Maltu, lai sāktu uzbrukumus Itālijas flotei, un tajā bija zemūdeņu bāze. To izmantoja arī kā noklausīšanās vietu, lasot vācu radio ziņojumus, tostarp [[Enigma (šifrēšanas mašīna)|Enigmas]] trafiku.&lt;ref&gt;Calvocoressi, Peter (1981). ''Top Secret Ultra — Volume 10 of Ballantine Espionage Intelligence Library'' (reprint ed.). Ballantine Books. pp. 42, 44. ISBN 978-0-345-30069-0.&lt;/ref&gt;

Pirmie aviācijas reidi pret Maltu notika 1940. gada 11. jūnijā; todien notika seši uzbrukumi. Salas biplāni nespēja aizstāvēties Lukas lidlauka nepabeigtības dēļ; tikai uz septīto uzbrukumu tas bija sagatavots. Sākotnēji itāļi lidoja apmēram 5500 m augstumā, pēc tam, lai uzlabotu bombardēšanas precizitāti, nolaidās līdz trīs tūkstošiem metru (&quot;Gladiatoriem&quot;, lai paceltos šādā augstumā, vajadzēja apmēram 5 minūtes). Tomēr reizēm itāļi atteicās no bombardēšanas, redzot pretinieka gatavību pretdarbībai, nometa bumbas jūrā un devās atpakaļ.&lt;ref name=&quot;Bierman&quot; /&gt; Pamazām bumbvedēju precizitāte uzlabojās, tomēr visi to radītie zaudējumi tika novērsti, vēl pirms paspēja atgriezties jauns bumbvedēju vilnis.&lt;ref name=&quot;Bierman&quot; /&gt;

Augusta beigās gaisa spēkus pastiprināja modernāki iznīcinātāji ''[[Hawker Hurricane]]'', kas bija pievesti pa jūru.&lt;ref name=&quot;Bierman&quot; /&gt; Pirmajos piecos kauju mēnešos salas lidmašīnas iznīcināja vai bojāja apmēram trīsdesmit septiņus itāļu lidaparātus, taču ciešot pat lielākus zaudējumus nekā itāļi. Šī itāļu bombardēšanas kampaņa nodarīja ievērojamu kaitējumu salas infrastruktūrai un britu Karaliskās flotes spējai efektīvi darboties Vidusjūrā.&lt;ref&gt;Walker, Ian W. (2003). ''Iron Hulls, Iron Hearts'', p.60-67&lt;/ref&gt;

Maltā 330 cilvēki no kara sākuma līdz 1941. gada decembrim bija nogalināti un 297 nopietni ievainoti. 1941. gada janvārī Sicīlijā ieradās [[Trešais reihs|vācu]] 10. gaisa korpuss, lai atbalstītu vāciešu operācijas Āfrikā, un nākamo četru mēnešu laikā tika nogalināti 820 cilvēki un 915 smagi ievainoti.

1942. gada 15. aprīlī karalis [[Džordžs VI Vindzors|Džordžs VI]] piešķīra Jura Krustu (augstāko britu civilo apbalvojumu par izcilību) &quot;Maltas salas cietoksnim — tās iedzīvotājiem un aizstāvjiem&quot;.&lt;ref name=&quot;Bierman&quot; /&gt; 1943. gada 8. decembrī salu apmeklēja [[Franklins Rūzvelts]],&lt;ref&gt;''&quot;Mr. Roosevelt Gives Scroll To People On Isle Of Malta&quot;''. The Gettysburg Times. Associated Press. 10 December 1943. pp. 1, 4.&lt;/ref&gt; tajā ieradās arī Vinstons Čērčils un Džordžs VI.

1942. gada augustā operācijas &quot;Pjedestāls&quot; laikā līdz Maltai izdevās izlauzties daļai no konvoja &quot;Santa Marija&quot; ar lieliem degvielas krājumiem, kas atviegloja Maltas situāciju.

Otrā pasaules kara laikā Maltas parlamentā vienīgie atlikušie proitālisko Maltas nacionālistu deputāti Ugo Mifsuds un [[Džordžs Borgs Olivjē]] kaislīgi cīnījās pret 50 maltiešu izraidīšanu uz koncentrācijas nometnēm [[Uganda|Ugandā]], jo tie tika apsūdzēti Itālijai draudzīgās politiskās aktivitātēs.

1943. gadā sabiedrotie uzsāka iebrukumu Sicīlijā no Maltas. Iebrukums tika koordinēts no pazemes bāzes Valletā. Pēc Kasibiles pamiera vēlāk 1943. gada septembrī, kas bija faktiska Itālijas padošanās, Maltā britiem padevās liela daļa Itālijas flotes.

1945. gada sākumā notika [[Maltas konference]], kurā Čērčils un Rūzvelts tikās pirms kopējās ar [[Josifs Staļins|Josifu Staļinu]] [[Jaltas konference]]s.

== Neatkarības iegūšana ==
[[Attēls:Dom Mintoff (1974).jpg|thumb|Duminku Mintofs, premjerministrs 1955.-1958. un 1971.-1984. gados.]]
1946. gada Nacionālās asamblejas rezultātā ar 1947. gadu tika pieņemta jauna konstitūcija. Tā atjaunoja Maltas pašpārvaldi un piešķīra sievietēm vēlēšanu tiesības, premjerministra amatā tika iecelts Pols Bofa. Izveidojās divu galveno partiju sistēma, kurā &quot;kreiso&quot; vadītājs bija [[leiboristi|leiborists]] [[Duminku Mintofs]] (Doms Mintofs), bet &quot;labējo&quot; — nacionālists Džordžs Borgs Olivjē.

Pēc leiboristu (MLP) uzvaras vēlēšanās 1955. gadā Londonā decembrī notika apaļā galda sarunas par Maltas nākotni, proti, Mintofa izvirzīto priekšlikumu par pilnīgu integrāciju Lielbritānijā. Tajā piedalījās jaunais premjerministrs Mintofs, Borgs Olivjē un citi Maltas politiķi kopā ar Lielbritānijas koloniālo sekretāru Alanu Lenoksu-Boidu. Lielbritānijas valdība piekrita piedāvāt salām savu pārstāvniecību Lielbritānijas parlamentā ar trim vietām Pārstāvju palātā, Iekšlietu ministrijai pārņemot atbildību par Maltas lietām no Koloniālā biroja.&lt;ref name=&quot;UKParl&quot;&gt;[https://api.parliament.uk/historic-hansard/commons/1956/mar/26/malta-round-table-conference &quot;Malta (Round Table Conference)&quot;.] 26 March 1956.&lt;/ref&gt; Saskaņā ar priekšlikumiem Maltas parlaments saglabātu priekšroku visās lietās, izņemot aizsardzību, ārpolitiku un nodokļus. Taču britu parlamentārieši pauda bažas, ka Maltas pārstāvniecība parlamentā Vestminsterā radīs precedentu citām kolonijām un ietekmēs vispārējo vēlēšanu iznākumu.&lt;ref name=&quot;UKParl&quot; /&gt;

1956. gada 11. un 12. februārī notika referendums par integrāciju, kurā 77,02% vēlētāju atbalstīja šo priekšlikumu,&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20131111073623/http://www.maltadata.com/ref-votes.htm &quot;Referenda in Malta: The Questions and the Voters' Responses&quot;. maltadata.com.]&lt;/ref&gt; bet nacionālistu partijas un baznīcas boikota dēļ balsoja tikai 59,1% vēlētāju, tādējādi padarot rezultātu nepārliecinošu.&lt;ref&gt;[http://www.vassallomalta.com/Referenda.htm#1956%20Integration%20Referendum &quot;Referenda in Malta&quot;. vassallomalta.com.]&lt;/ref&gt;

Turklāt Maltas militāri stratēģiskās nozīmes samazināšanās nozīmēja, ka Lielbritānijas valdība vairs nevēlējās uzturēt tās ostas. Pēc admiralitātes lēmuma atlaist 40 dokerus Mintofs paziņoja, ka &quot;Maltas tautas pārstāvji Parlamentā paziņo, ka viņiem vairs nav saistoši nolīgumi un saistības pret Lielbritānijas valdību ...&quot; (1958. gada t.s. &quot;Karavadžo incidents&quot;). Atbildot uz to, koloniālais sekretārs nosūtīja Mintofam paziņojumu, paziņojot, ka viņš &quot;neapdomīgi apdraudējis&quot; visu integrācijas plānu.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20090302023516/http://www.time.com/time/magazine/article/0%2C9171%2C862830%2C00.html &quot;Penny-Wise&quot;. TIME Magazine. 13 January 1958.]&lt;/ref&gt;

Protestējot Mintofs atkāpās no premjerministra amata kopā ar visiem MLP deputātiem 1958. gada 21. aprīlī. Džordžam Borgam Olivjē gubernators Leikoks piedāvāja izveidot alternatīvu valdību, taču viņš atteicās. Tas noveda pie tā, ka gubernators pasludināja ārkārtas stāvokli, tādējādi apturot konstitūciju, un Maltā tika atjaunota tieša koloniālā pārvalde. MLP atteicās no atbalsta integrācijai ar Lielbritāniju (kad Mintofa prasības par finanšu garantijām netika pieņemtas) un tagad iestājās par pilnīgu neatkarību no tās.

Kaut arī Francija bija īstenojusi līdzīgu politiku savās kolonijās, no kurām dažas kļuva par [[aizjūras departaments|aizjūras departamentiem]], Lielbritānijas Maltai piedāvātais statuss bija vienīgais izņēmums. Malta bija vienīgā Lielbritānijas kolonija, kurā nopietni tika apsvērta integrācija ar Lielbritāniju, un vēlākās Lielbritānijas valdības ir izslēgušas atlikušo aizjūras teritoriju, piemēram, [[Gibraltārs|Gibraltāra]], integrācijas iespēju.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160109000842/http://hansard.millbanksystems.com/written_answers/1976/aug/03/gibraltar &quot;Gibraltar&quot;. HC Deb] 3 August 1976 vol 916 cc726-7W.&lt;/ref&gt;

Kopš 1959. gada Maltas gubernators sāka īstenot ekonomikas attīstības plānu, kas balstīts uz tūrisma un nodokļu konkurences veicināšanu, piedāvājot ļoti zemas nodokļu likmes pensijām, honorāriem un dividendēm, lai piesaistītu salām Lielbritānijas (sauktus par “sešpeniju kolonistiem”) un bijušos koloniālos pensionārus. Pēc 1967. gada Maltā bija liels britu pieplūdums no [[Rodēzija]]s.&lt;ref&gt;[https://academic.oup.com/past/article/249/1/213/5896119?guestAccessKey=7d08e2e1-59c0-48e0-8c02-38b072ad9762 Vanessa Ogle, ''‘Funk Money’: The End of Empires, The Expansion of Tax Havens, and Decolonization as an Economic and Financial Event.''] Past &amp; Present, August 2020&lt;/ref&gt;

1961. gadā tika sagatavota jauna konstitūcija, kas ļautu noteikt pašpārvaldi un atzīt Maltas valsti. Džordžs Borgs Olivjē nākamajā gadā kļuva par premjerministru.

== Neatkarīgā Malta ==
=== Nacionālistu valdības (1964–1971) ===

Pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments pieņēma 1964. gada Maltas neatkarības aktu un referendumā 54,5% vēlētāju apstiprināja jauno Maltas konstitūciju, Maltas valsts ({{val|mt|Stat ta’ Malta}}) tika izveidota 1964. gada 21. septembrī kā neatkarīga konstitucionālā monarhija, kur [[Elizabete II]] bija Maltas karaliene un formālā valsts vadītāja. Datumu turpina svinēt katru gadu kā Neatkarības dienu, kas ir valsts svētki Maltā. 1964. gada 1. decembrī Malta tika uzņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]].

Pirmajās divās vēlēšanās pēc neatkarības iegūšanas 1962. un 1966. gadā Nacionālistu partija kļuva par lielāko partiju, iegūstot vairākumu parlamenta krēslu. Šajos gados attiecībām ar Itāliju bija vislielākā nozīme, lai nodrošinātu neatkarību un nodibinātu saikni ar kontinentālo Eiropu. [[Aldo Moro]] vizītē uz salas 1967. gadā Malta parakstīja četrus sadarbības līgumus ar Itāliju.

1965. gadā Malta pievienojās [[Eiropas Padome]]i, un 1970. gadā parakstīja Asociācijas līgumu ar [[Eiropas Ekonomikas kopiena|Eiropas Kopējo tirgu]].

=== Darba partijas valdības (1971–1987) ===

1971. gada vēlēšanās ar nelielu pārsvaru uzvarēja Mintofa vadītā Darba partija (MLP). Leiboristu valdība nekavējoties uzsāka solītās nacionalizācijas programmas, kā arī valsts sektora un [[labklājības valsts]] paplašināšanu. Darba likumi tika atjaunināti, algu atalgojumā ieviešot dzimumu līdztiesību. Attiecībā uz civiltiesībām tika ieviesta civilā laulība un dekriminalizēta homoseksualitāte un laulības pārkāpšana (1973); nāvessods par slepkavību tika atcelts jau 1971. gadā. Nākamajā gadā ar Itālijas premjerministra Aldo Moro starpniecību Malta noslēdza militāro bāzu līgumu ar Apvienoto Karalisti un citām [[NATO]] valstīm.

Izveidojot konstitucionālo reformu paketi, Malta 1974. gada 13. decembrī kļuva par republiku, kuras pirmais prezidents bija pēdējais karalienes ģenerālgubernators sers Entonijs Mamo. Nākamajā gadā izsludinātais akts par tituliem ({{val|mt|Xirka Ġieħ ir-Repubblika}}) Maltā atcēla visus muižniecības titulus, to vietā ieviešot valsts titulus maltiešiem, kuru piešķiršanu ierosina premjerministrs un apstiprina prezidents ne vairāk kā 3 cilvēkiem 2 gados, un valsts goda titulus ārzemniekiem.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20141129052951/http://www.justiceservices.gov.mt/DownloadDocument.aspx?app=lom&amp;itemid=8745&amp;l=1 &quot;Chapter 251 – Ġieh ir-Repubblika Act&quot;. Government of Malta]. 17 October 1975.&lt;/ref&gt; Starp šos goda titulus saņēmušajiem ārzemniekiem (kopā mazāk par simtu) ir  [[Muamars Kadāfi]] (1975, pirmais saņēmējs, vēlāk tituls atsaukts), [[Kims Irsens]] (1985), [[Imants Freibergs]] (2004), [[Ingūna Rībena]] (2004), karaliene Elizabete II (2005), [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (2005) un citas prominentas personas.&lt;ref&gt;[https://opm.gov.mt/mt/Documents/Honours-and-Awards-2017/Persuni-li-Nghataw-Shubija-Onorarja-MT.pdf#page=2 XIRKA ĠIEĦ IR-REPUBBLIKA, Membri Onorarji]&lt;/ref&gt;

Partija uzvarēja arī 1976. gada vēlēšanās. Laiks no 1976. līdz 1981. gadam Maltai bija grūts, un leiboristu valdība aicināja maltiešus savilkt jostas, lai pārvarētu ekonomisko krīzi. Trūka būtisku priekšmetu; uz divām vai trim dienām nedēļā sistemātiski tika pārtraukta ūdens un elektrības piegāde. Politiskā spriedze pieauga, īpaši 1979. gada 15. oktobra &quot;Melnajā pirmdienā&quot;, kad pēc premjerministra Mintofa slepkavības mēģinājuma tika nodedzinātas avīzes ''Times of Malta'' telpas un uzbrukts opozīcijas līdera mājai,&lt;ref&gt;[http://archive.maltatoday.com.mt/2004/02/08/orlando.html Malta Today. Thanks ‘KAP’]&lt;/ref&gt; turklāt policija neiejaucās šajās akcijās un neviens par tām netika sodīts.&lt;ref&gt;[https://timesofmalta.com/articles/view/unfaded-memories-of-black-monday.277047 Unfaded memories of Black Monday]&lt;/ref&gt;

Pēc ekonomiskā pakta beigām 1979. gada 1. aprīlī salu pameta pēdējie britu spēki, kuru klātbūtne stabilizēja Maltas ekonomiku. Šis notikums tiek svinēta kā Brīvības diena 31. martā. Svinības sākas ar ceremoniju [[Floriana]]s pilsētā pie Kara memoriāla. Populārs pasākums šajā dienā ir tradicionālā [[regate]] Lielajā ostā.

==== Ārpolitikas pagrieziens ====

Mintofa premjerministra laikā Malta nodibināja ciešus kultūras un ekonomiskos sakarus ar Muamara Kadāfi vadīto [[Lībija|Lībiju]],&lt;ref name=&quot;Gaddafi&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20090426225041/http://www.time.com/time/magazine/article/0%2C9171%2C877632-1%2C00.html &quot;Gaddafi to the Rescue&quot;. TIME Magazine.] 17 January 1972.&lt;/ref&gt; kā arī diplomātiskās un militārās saites ar [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]]. No Ziemeļkorejas Malta saņēma ieročus un militāros instruktorus.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20150415202409/http://www.timesofmalta.com/articles/view/20061022/opinion/our-man-in-pyongyang.37652 Falzon, Michael (22 October 2006). &quot;Our man in Pyongyang&quot;. Times of Malta]&lt;/ref&gt;

Mintofa laikā Lībija bija aizdevusi Maltai vairākus miljonus dolāru, lai kompensētu nomas ienākumu zaudējumus, kas radās pēc Lielbritānijas militāro bāzu slēgšanas Maltā.&lt;ref name=&quot;Gaddafi&quot; /&gt; Šīs saites ar Lībiju nozīmēja dramatisku, bet īslaicīgu pagriezienu Maltas ārpolitikā. Rietumu mediji apgalvoja, ka Malta, šķiet, pagriež muguru NATO, Lielbritānijai un Eiropai kopumā.&lt;ref&gt;&quot;Our Sad Adieu&quot;, in Time Magazine (Monday, 9 April 1979).&lt;/ref&gt; Maltā tika izdotas vēstures grāmatas, kas sāka izplatīt ideju par atvienošanos no Itālijas katoliskajiem iedzīvotājiem, un tā vietā popularizēja uzskatu par maltiešu ciešākām kultūras un etniskajām saitēm ar Ziemeļāfriku.&lt;ref&gt;Jeremy Boissevain, ''&quot;Ritual, Play, and Identity: Changing Patterns of Celebration in Maltese Villages,&quot;'' in Journal of Mediterranean Studies, Vol.1 (1), 1991:87–100 at 88.&lt;/ref&gt; Uz laiku arābu valoda bija kļuvusi par obligātu mācību priekšmetu Maltas vidusskolās.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=zobO6LmDLikC&amp;pg=PA166&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false Boissevain, Jeremy (1984). ''&quot;Ritual Escalation in Malta&quot;'']. In Eric R. Wolf (ed.). Religion, Power and Protest in Local Communities: The Northern Shore of the Mediterranean. Religion and Society. Walter de Gruyter. p. 166. ISBN 9783110097771. ISSN 1437-5370.&lt;/ref&gt; 1984. gadā Muamars Kadafi Maltā oficiāli atklāja Marjamas Al-Batūlas mošeju.

1980. gadā Itālijas uzņēmuma ''Saipem'' naftas platformai, ko ''[[Texaco]]'' pasūtīja Maltas valdības uzdevumā veikt urbumus 68 jūras jūdzes uz dienvidaustrumiem no Maltas, pēc Lībijas [[lielgaballaiva]]s draudiem bija jāpārtrauc darbība. Gan Malta, gan Lībija pieprasīja sev ekonomiskas tiesības uz šo teritoriju, un šis incidents izraisīja spriedzi. Jautājums tika nodots [[Starptautiskā tiesa|Starptautiskajai tiesai]] 1982. gadā, bet tiesas 1985. gada spriedums attiecās tikai uz nelielas apstrīdētās teritorijas daļas noteikšanu.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160302202532/http://www.icj-cij.org/docket/index.php?sum=353&amp;code=lm&amp;p1=3&amp;p2=3&amp;case=68&amp;k=a8&amp;p3=5 &quot;Cour internationale de Justice – International Court of Justice&quot;. icj-cij.org.]&lt;/ref&gt;

1980. gadā Malta parakstīja neitralitātes līgumu ar Itāliju, saskaņā ar kuru Malta vienojās nestāties nevienā aliansē, bet Itālija piekrita garantēt Maltas neitralitāti.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=JVW8d2NiXSYC&amp;q=italy+malta+neutrality&amp;pg=PA99&amp;redir_esc=y#v=snippet&amp;q=italy%20malta%20neutrality&amp;f=false Woodliffe, John (1992). ''The Peacetime Use of Foreign Military Installations Under Modern International Law'']. Dordrecht: Martinus Nijhoff. pp. 99–100. ISBN 0-7923-1879-X.&lt;/ref&gt;

=== Konstitucionālā krīze 1980. gados ===

1981. gada vispārējās vēlēšanās Nacionālistu partija (NP) ieguva absolūtu balsu vairākumu, tomēr leiboristi ieguva vairākumu parlamenta vietu saskaņā ar balsošanas sistēmu, un Mintofs palika premjerministrs, izraisot politisku krīzi. Nacionālisti, kuru vadīja Edvards Fenehs Adami, atteicās pieņemt vēlēšanu rezultātu un arī atteicās ieņemt savas vietas parlamentā pirmajos likumdošanas gados, rīkojot kampaņu, pieprasot, lai parlamenta sastāvs atspoguļotu viņu uzvaru. Neskatoties uz to, leiboristu valdība palika pie varas visu piecu gadu termiņu. Mintofs atkāpās no premjerministra un partijas vadītāja amata un 1984. gadā par savu pēcteci iecēla Karmenu Mifsudu Boniči.

Boniči valdības gadus raksturoja politiska spriedze un vardarbība. Pēc piecu gadu debatēm Adami ar Mintofa starpniecību panāca vienošanos ar Boniči par konstitūcijas uzlabošanu. Konstitucionālie grozījumi tika pieņemti ar balsošanu un stājās spēkā 1987. gada janvārī, kas garantēja, ka partijai ar absolūtu balsu vairākumu tiks piešķirta vairākums parlamenta vietu. Tas pavēra ceļu Nacionālistu partijas atgriešanai valdībā vēlāk tajā pašā gadā.

=== Pievienošanās process Eiropas Savienībai (1987–2004) ===

Vispārējās vēlēšanās, kas sekoja 1987. gadā, Nacionālistu partija ieguva balsu vairākumu. Adami jaunā nacionālistiskā valdība centās uzlabot Maltas saites ar Rietumeiropu un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Nacionālistu partija iestājās par Maltas dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], iesniedzot pieteikumu 1990. gada 16. jūlijā. Tas kļuva par nesaskaņu cēloni, jo leiboristi iebilda pret dalību ES.

Plaša liberalizācijas un valsts investīciju programma deva nacionālistiem uzvaru ar vēl lielāku balsu vairākumu 1992. gada vēlēšanās. 1993. gadā Maltā tika atjaunotas vietējās padomes.

1996. gada 26. oktobrī Maltā notika jaunas vispārējās vēlēšanas; kaut arī leiboristi saņēma visvairāk balsu, nacionālisti ieguva visvairāk vietu. 1987. gada konstitūcijas grozījumi bija jāizmanto otro reizi, un Darba partijai tika piešķirtas papildu četras vietas, lai nodrošinātu viņiem vairākumu parlamentā. Pēc tam Maltas pieteikums ES tika iesaldēts. Darba partijas šķelšanās 1998. gadā starp premjerministru Santu un bijušo premjerministru Mintofu izraisīja valdības vairākuma zaudējumu. Neskatoties uz republikas prezidenta mēģinājumiem nokārtot visu sarunu ceļā, viņam nācās pieņemt Santa un viņa valdības demisiju un sākt priekšlaicīgas vēlēšanas.

Pēc atgriešanās valdošajā statusā 1998. gadā Nacionālistu partija atkārtoti aktivizēja dalības pieteikumu ES. [[Helsinki|Helsinkos]] 1999. gada decembrī Malta tika oficiāli atzīta par kandidātvalsti.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160206132601/http://www.consilium.europa.eu/en/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/acfa4c.htm&quot;Presidency Conclusions – Helsinki European Council – 10 and 11 December 1999&quot;. Council of the European Union.]&lt;/ref&gt; 2000. gadā arī no Maltas militārā kodeksa tika izsvītrots nāves sods.

ES iestāšanās sarunas tika pabeigtas 2002. gada beigās, un referendumā par dalību 2003. gadā 90,86% balsoja ar derīgām balsīm, no kuriem 53,65% bija &quot;par&quot;. Leiboristi paziņoja, ka šis rezultāts viņu nesaistīs, ja tie atgriezīsies pie varas nākamajās tā gada vispārējās vēlēšanās. Taču vēlēšanās viņi zaudēja, un Nacionālistu partija ieguva vēl vienu mandātu, ieceļot par premjerministru Lorensu Gonci. Pievienošanās līgums tika parakstīts un ratificēts, un Malta pievienojās ES 2004. gada 1. maijā. Pēc tam tika panākta vienprātība par dalību, leiboristiem paziņojot, ka tie respektēs šo rezultātu.

=== Malta Eiropas Savienībā (no 2004. gada līdz mūsdienām) ===
Maltas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā nozīmīgi ietekmēja valsts ārpolitiku. No Maltas tika prasīts izstāties no [[Nepievienošanās kustība|Nepievienojušos valstu apvienības]], kuras aktīva dalībvalsts tā bija kopš 1971. gada.&lt;ref&gt;Cini, Michelle (September 2004). ''&quot;Culture, Institutions and Campaign Effects: Explaining the Outcome of Malta's EU Accession Referendum&quot;.'' West European Politics. 27 (4): 584–602. doi:10.1080/0140238042000249911. ISSN 0140-2382. S2CID 154334621.&lt;/ref&gt;

Dalības ES kontekstā Malta pievienojās eirozonai 2008. gada 1. janvārī,&lt;ref&gt;[https://ec.europa.eu/economy_finance/articles/euro/change_over_cyprus_and_malta_en.htm Cyprus and Malta: welcome to the euro area!]&lt;/ref&gt; 2008. gada vēlēšanas apstiprināja Gonci premjerministra amatā, 2009. gadā par Maltas prezidentu kļuva Džordžs Abela no leiboristiem (Darba partijas).

2011. gada 28. maijā maltieši padomdevēja nozīmes referendumā par šķiršanās tiesībām nobalsoja “jā”. Tajā laikā Malta kopā ar [[Filipīnas|Filipīnām]] un Vatikānu bija viena no trim pasaules valstīm, kurā šķiršanās nebija atļauta. Referenduma iznākuma rezultātā tajā pašā gadā tika pieņemts likums, kas pieļāva šķiršanos, gan ar noteiktiem nosacījumiem, neraugoties uz to, ka valdošā NP un premjerministrs oficiāli iestājās pret šo likumu. Taču ievērojama daļa partijas deputātu nobalsoja &quot;par&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.bbc.com/news/world-europe-14285882 &quot;MPs in Catholic Malta pass historic law on divorce&quot;. BBC News]. 25 July 2011.&lt;/ref&gt;

2013. gadā pēc Gonci valdības parlamenta vairākuma zaudēšanas tika izsludinātas ārkārtas vēlēšanas, kurās pēc 15 gadu pārtraukuma uzvarēja leiboristi. Džozefs Maskats tika ievēlēts par premjerministru.&lt;ref&gt;[https://timesofmalta.com/articles/view/Muscat-sworn-in-as-PM.461157 Muscat sworn in as PM]&lt;/ref&gt;

2017. gada 16. oktobrī Maltas žurnāliste un korupcijas apkarošanas aktīviste Dafne Karuana Galisija tika nogalināta automašīnas sprādzienā. Viņas slepkavība izraisīja kritikas vilni gan leiboristu valdībai, gan tiesu sistēmai salās. Pēc tam, kad parādījās pierādījumi par netiešu saistību starp Džozefa Maskata tuvo loku un biznesmeņa Jorgena Feneka arestu, protesti salās un starptautiskā kritika noveda valsti 2019.–2020. gada politiskajā krīzē, kuras rezultātā atkāpās premjerministrs Maskats un vairākas citas personas. Iekšējās vēlēšanas Maltas leiboristu partijā 2020. gada 11. janvārī ievēlēja Robertu Abelu par partijas vadītāju un Maltas premjerministru.&lt;ref&gt;[https://timesofmalta.com/articles/view/robert-abela-elected-labour-party-leader-and-will-be-maltas-new-pm.762714 &quot;Robert Abela elected Labour Party leader and will be Malta's new PM&quot;.] Times of Malta&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Eiropas vēsture}}

[[Kategorija:Maltas vēsture| ]]</text>
      <sha1>iv35u0h6v36u13nf08hkqvyyl2z5bqb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Šnitke</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486617</id>
    <revision>
      <id>3670466</id>
      <parentid>3662400</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:24:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4504" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Alfred Schnittke 1934-1998.jpg|thumb|Alfrēds Šnitke]]
'''Alfrēds Šnitke''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Альфред Гарриевич Шнитке''; dzimis 1934. gada 24. novembrī, miris 1998. gada 3. augustā) bija [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]], [[Muzikoloģija|muzikologs]] un pedagogs.

Viņš ir 4 operu, 3 baletu, 10 simfoniju, 15 instrumentālo koncertu, kā arī daudzu citu vokālo, instrumentālo, kora un kamermūzikas skaņdarbu, kino, animācijas filmu un teātra izrāžu mūzikas autors.

== Biogrāfija ==
Šnitkes tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija]]s [[Pievolga]]s vāciete. Alfrēds Šnitke bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]]. Sāka mācīties mūziku divpadsmit gadu vecumā [[Vīne|Vīnē]], kur tobrīd strādāja viņa tēvs.

1948. gadā viņa ģimene pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kur viņš absolvēja [[Maskavas Valsts konservatorija|Maskavas konservatorijas]] kompozīcijas klasi. Šnitke pieņēma kristietību, kas ļoti ietekmēja viņa mūziku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://urok.1sept.ru/articles/653208|title=Пространство Альфреда Шнитке (к 80-летию со дня рождения)|last=сентября»|first=Гаврилова Валентина Юрьевна, Издательский дом «Первое|website=Открытый урок|access-date=2021-05-27|language=ru}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Schnittke-Grab 2.jpg|thumb|Komponista kapakmens, uz kura ir attēlota vesela pauze ar fermātu un zīmi '''''fff''','' ko varētu tulkot kā mūžīgu apdullinošu klusumu.]]
Padomju vara bieži uzskatīja Alfrēda Šnitkes mūziku par aizdomīgu. Padomju Komponistu savienība aizliedza viņa Pirmo simfoniju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A Schnittke Reader|url=https://books.google.lv/books?id=whaC9q-5xGsC&amp;pg=PR17&amp;lpg=PR17&amp;dq=&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Indiana University Press|date=2002-08-16|isbn=978-0-253-10917-0|first=Alfred|last=Schnittke}}&lt;/ref&gt; 1980. gadā, kad komponists atturējās no Komponistu savienības vēlēšanām, viņam tika aizliegts izbraukt no valsts. 1985. gada jūlijā komponistam notika [[Smadzeņu insults|insults]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://americansymphony.org/concert-notes/viola-concerto-1985/|title=Viola Concerto (1985)|website=American Symphony Orchestra|access-date=2021-05-27|date=2003-03-14|language=en-US}}&lt;/ref&gt; pēc kura viņš nonāca komā un vēlāk pārdzīvoja arī klīnisko nāvi, bet vēlāk atveseļojās un turpināja komponēt.

1990. gadā Alfrēds Šnitke pameta PSRS un apmetās uz dzīvi [[Hamburga|Hamburgā]], [[Vācija|Rietumvācijā]]. Viņa veselība kļuva aizvien vājāka. Pirms savas nāves 1998. gadā 63 gadu vecumā komponistam notika vairāki insulti. Viņš tika apglabāts Maskavā, [[Novodevičjes kapsēta|Novodevičjes kapos]].

== Mūzika ==
Alfrēda Šnitkes agrīnajā mūzikā ir manāma [[Dmitrijs Šostakovičs|Dmitrija Šostakoviča]] mūzikas ietekme. Kad 1960. gados Padomju Savienību apmeklēja itāļu komponists [[Luidži Nono]], Šnitke iemācījās arī [[Seriālā mūzika|seriālisma]] tehniku. Vēlāk viņš izveidoja jaunu mūzikas stilu, kuru sauc par &quot;polistilismu&quot;.

1980. gados Šnitkes skaņdarbi sāka kļūt arvien populārāki ārzemēs, pateicoties emigrējušiem padomju mūziķiem, kā, piemēram, vijolnieks [[Gidons Krēmers]]. Šajā periodā komponists daudz pievērsās garīgajām tēmām savos skaņdarbos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://schnittke-akademie.de/ Starptautiskā Afrēda Šnitkes akadēmija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210507033214/https://schnittke-akademie.de/ |date={{dat|2021|05|07||bez}} }}
* [https://www.schnittke.org/en/index.html Komponista piemiņai veltīta mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210119030109/https://schnittke.org/en/index.html |date={{dat|2021|01|19||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:Šnitke, Alfrēds}}
[[Kategorija:1934. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1998. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievu komponisti]]
[[Kategorija:Vācu komponisti]]
[[Kategorija:20. gadsimta komponisti]]
[[Kategorija:Operu komponisti]]
[[Kategorija:Baleta komponisti]]
[[Kategorija:Saratovas apgabalā dzimušie]]</text>
      <sha1>s31m2g588vh8i811ev8nqqsjfjqadtn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luminiscences spuldze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>486669</id>
    <revision>
      <id>3670397</id>
      <parentid>3661181</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T22:27:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ typo</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5983" xml:space="preserve">[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|thumb|300px|Dažādas jaudas kompaktās luminiscences spuldzes ar iebūvētu elektronisko balastu, paredzētas [[Edisona vītne|E27 vītnei]]]]
'''Luminiscences spuldze''' ir mākslīgais [[gaismas avots]] — [[gāzizlādes spuldze]]s paveids, kurā elektriskā izlāde [[dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] tvaikos rada [[ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]]. Spuldzes caurspīdīgais stikla apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar [[luminofors|luminoforu]] — materiālu, kas UV starojuma ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada redzamo gaismu. Angļu un daudzās citās valodās šīs spuldzes dēvē par '''fluorescentajām lampām''' ({{val-en|fluorescent lamps}}). Sākumā šīs spuldzes bija garu cauruļu formā ('''dienasgaismas spuldzes'''), vēlāk tika ieviestas tā saucamās kompaktās luminiscences spuldzes jeb CFL spuldzes ({{val-en|compact fluorescent lamps}}), kam caurulītes ir tievākas un saliektas U veidā vai spirāles formā. Kompaktās spuldzes, kam ir iebūvēts elektroniskais balasts, var ieskrūvēt parastajās kvēlspuldzēm paredzētajās ligzdās. Kompaktās luminiscences spuldzes patērē mazāk enerģijas, nekā līdzīga izmēra un spožuma [[kvēlspuldze]]s, tomēr tās satur toksisku vielu — dzīvsudrabu, un mūsdienās tiek aizstātas ar [[gaismas diožu spuldze|gaismas diožu spuldzēm]]. Bez tam luminiscences spuldžu gaismas [[spektrs]], atšķirībā no kvēlspuldzes vai [[Saule]]s  nepārtrauktā spektra, ir nevienmērīgs, nepatīkamāks acij, turklāt luminiscences spuldzes vairāk vai mazāk &quot;mirgo&quot;. Šos trūkumus cenšas novērst ar uzlabotiem luminoforu sastāviem un augstfrekvences elektroniskajiem balastiem. 

CFL spuldzes tika ieviestas 20. gadsimta 80. gados. Kopš deviņdesmitajiem gadiem ir uzlabotas to darbības īpašības, efektivitāte (par aptuveni 75% mazāks enerģijas patēriņš nekā kvēlspuldžu gadījumā), cena un kalpošanas ilgums (kalpo 10 reizes ilgāk).&lt;ref name=&quot;philips-lightning-consumer&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lighting.philips.lv/consumer/kompaktas-luminiscences-spuldzes|title=Philips lightning consumer|access-date=28.05.2021}}&lt;/ref&gt;

Luminiscences spuldzēm ir vajadzīga īpaša elektroapgāde, ko dēvē par balastu. Tā ir nepieciešama, lai regulētu spuldzes darba strāvu un nodrošinātu piemērotu darba sākšanas (&quot;aizdedzināšanas&quot;) spriegumu. Elektroniskie balasti veic tādu pašu funkciju kā magnētiskais balasts, bet to efektivitāte pārspēj novecojušās magnētiskās ierīces, jo tie darbojas ļoti augstā frekvencē, kas novērš mirgošanu un troksni, vienlaikus uzlabojot efektivitāti. Ar elektronisko balastu palīdzību iespējams arī vieglāk nodrošināt viendabīgu un efektīvu lampas darbību, lampas gaismas intensitātes maiņu, kā arī gaismekļu tīklu veidošanu progresīvai apgaismojuma kontrolei.&lt;ref name=&quot;philips-lightning-consumer&quot; /&gt;

Elektroniskais balasts (vai elektriskais balasts) ir ierīce, kas kontrolē apgaismes ierīču palaišanas spriegumu un darba strāvu. Tas tiek darīts, izmantojot [[gāzizlāde]]s principu.&lt;ref name=&quot;what-is-electronic-ballast&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.electrical4u.com/electronic-ballast/|title=What is Electronic Ballast?|access-date=28.05.2021}}&lt;/ref&gt; 

Elektroniskais balasts pārveido elektrotīkla frekvenci (50 Hz) ļoti augstā frekvencē, lai inicializētu gāzizlādes procesu luminiscences spuldzēs – kontrolējot spriegumu un strāvu spuldzē. Maiņstrāva vispirms tiek pārveidota par līdzstrāvu, ar kuru baro augstfrekvences ģeneratoru. Tādējādi izejas strāvai ir ļoti augsta frekvence. Kad slēdzis ir ieslēgts, sākotnēji uz lampas elektrodiem tiek padots 1000 V spriegums, tāpēc uzreiz sākas gāzes izlāde. Kad izlādes process ir uzsākts, spriegums visā lampā tiek samazināts no 230 V līdz 125 V, un tad elektroniskais balasts ļauj ierobežotai strāvai plūst caur šo lampu.&lt;ref name=&quot;what-is-electronic-ballast&quot; /&gt;

Kompaktās luminiscences spuldzes ir uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem. Tās ir jānodod vietējos atkritumu savākšanas punktos atkārtotai pārstrādei.&lt;ref name=&quot;philips-lightning-consumer&quot; /&gt; 

Luminiscences spuldzes satur nelielā daudzumā dzīvsudrabu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ge.com/news/press-releases/ge-lighting-introduces-smart-energy-saving-electronic-sensor-compact-fluorescent|title=General Electrics|access-date=28.05.2021}}&lt;/ref&gt;

Latvijā informāciju par bīstamo atkritumu šķirošanu var meklēt - Latvijas zaļais punkts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zalais.lv/lv/atkritumu-skirosana/skiro-pareizi!/elektroiekartas-un-spuldzes/|title=Latvijas zaļais punkts|access-date=28.05.2021|archive-date=24.06.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200624225033/http://www.zalais.lv/lv/atkritumu-skirosana/skiro-pareizi!/elektroiekartas-un-spuldzes/}}&lt;/ref&gt; 

Luminiscences spuldzes ir piemērotas telpām, kur ilgstoši tiek lietots apgaismojums. Šīs spuldzes nav piemērotas telpām, kur apgaismojums bieži tiek ieslēgts un izslēgts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.energystar.gov/products/lighting_fans/light_bulbs/learn_about_cfls#:~:text=CFLs%20produce%20light%20differently%20than%20incandescent%20bulbs.%20In,argon%20and%20a%20small%20amount%20of%20mercury%20vapor.|title=Energy Star|access-date=28.05.2021}}&lt;/ref&gt;

Luminiscences spuldzes dzīves ilgumu galvenokārt ierobežo katoda elektrodu kalpošanas laiks, jo katrs starta cikls nedaudz samazina katodu elektronu izstarojošo virsmu un, kad viss emisijas materiāls ir pazudis, spuldze nevar darboties. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.eere.energy.gov/femp/pdfs/29267-5.4.3.pdf|title=Compact Fluorescent Lighting|access-date=28.05.2021}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{commonscat|Fluorescent lamps|Luminiscences spuldzes}}
{{atsauces}}

[[Kategorija:Gaismas avoti]]
[[Kategorija:Luminiscence]]</text>
      <sha1>1mcscwg54nol0xke2dnct6p9a6s65q7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ava Max</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500190</id>
    <revision>
      <id>3670396</id>
      <parentid>3669277</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T22:16:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>GlobalWarmingHo</username>
        <id>108321</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1648" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = ''Ava Max''
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = Ava Max.jpg
|         Att_izm = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|16}}
|        Vieta_dz = {{vieta|ASV|Viskonsina|Milvoki}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Popmūzika|Pops]], [[deju mūzika]]
|    Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 2013—''pašlaik''
|Izdevējkompānija = [[Atlantic Records|Atlantic]]
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{URL|avamax.com/}}
|         Dzimums = S
}}

'''Amanda Ava Koci''' ({{val|en|Amanda Koci}}; dzimusi {{dat|1994|2|16}} [[Milvoki|Milvokī]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), plašāk pazīstama kā '''Ava Max''', ir amerikāņu [[solists|dziedātāja]] un [[dziesmu autors|dziesmu autore]]. Plašāku atpazīstamību ieguva 2018. gada augustā pēc singla ''&quot;[[Sweet but Psycho]]&quot;'' izdošanas, kas ieņēma pirmo vietu 22 pasaules valstīs un sasniedza 10. pozīciju [[Billboard Tops|Billboard Hot 100]]. Amandas vecāki ir [[albāņi]], kas 1990. gadā emigrēja no [[Albānija]]s un pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

2020. gada septembrī Ava Max izdeva debijas studijas albumu ''[[Heaven &amp; Hell]]'', kas guva pozitīvu kritiķu vērtējumu.

== Diskogrāfija ==

* ''[[Heaven &amp; Hell]]'' (2020)

{{mūzika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Viskonsinā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]</text>
      <sha1>f4561n28g6dgka3oaxcceeyxh5g1ucg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670409</id>
      <parentid>3670396</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T23:29:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Ava_Max.jpg&quot;, jo [[commons:User:Elcobbola|Elcobbola]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:COM:NETCOPYRIGHT|Copyright violation]], no indication of a [[:c:COM:L|free license]] on the source site ([[:c:COM:CSD#F1|F1]]): also DW</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1636" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = ''Ava Max''
|      Vārds_orig = 
|          Attēls =
|         Att_izm = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|16}}
|        Vieta_dz = {{vieta|ASV|Viskonsina|Milvoki}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Popmūzika|Pops]], [[deju mūzika]]
|    Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 2013—''pašlaik''
|Izdevējkompānija = [[Atlantic Records|Atlantic]]
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{URL|avamax.com/}}
|         Dzimums = S
}}

'''Amanda Ava Koci''' ({{val|en|Amanda Koci}}; dzimusi {{dat|1994|2|16}} [[Milvoki|Milvokī]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), plašāk pazīstama kā '''Ava Max''', ir amerikāņu [[solists|dziedātāja]] un [[dziesmu autors|dziesmu autore]]. Plašāku atpazīstamību ieguva 2018. gada augustā pēc singla ''&quot;[[Sweet but Psycho]]&quot;'' izdošanas, kas ieņēma pirmo vietu 22 pasaules valstīs un sasniedza 10. pozīciju [[Billboard Tops|Billboard Hot 100]]. Amandas vecāki ir [[albāņi]], kas 1990. gadā emigrēja no [[Albānija]]s un pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

2020. gada septembrī Ava Max izdeva debijas studijas albumu ''[[Heaven &amp; Hell]]'', kas guva pozitīvu kritiķu vērtējumu.

== Diskogrāfija ==

* ''[[Heaven &amp; Hell]]'' (2020)

{{mūzika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Viskonsinā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]</text>
      <sha1>re4bonuets7d0jnkzjkst5ubr1bolqc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500762</id>
    <revision>
      <id>3670493</id>
      <parentid>3669686</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T06:34:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27000" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2022|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2022. gads|2022]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOC limit|limit=2}}
{{KGVT|2022}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[6. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[8. janvāris]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un pēc tam saslēdzās ar to.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[ION SCV-004]]'' (''Elysian Eleonora''), ''[[Alba Cluster 3]]'', ''[[Alba Cluster 4]]'', ''[[Capella 7]]'', ''[[Capella 8]]'', 2 × ''[[ICEYE]]'', ''[[Sič 2-30]]'', ''[[UMBRA-02]]'', ''[[BRO-5]]'', ''[[Dodona]]'' (''La Jument''), ''[[DEWASAT-1]]'', ''[[ETV-A1]]'', 44 × ''[[Flock 4x]]'', ''[[Gossamer-Piccolomini]]'', ''[[HYPSO-1]]'', ''[[IRIS-A]]'', 4 × ''[[Kepler (pavadonis)|Kepler]]'', ''[[LabSat]]'', 4 × ''[[Lemur-2]]'', 3 × ''[[MDASat-1]]'', ''[[NuX-1]]'', ''[[OroraTech 1]]'', ''[[STORK-1]]'', ''[[STORK-2]]'', ''[[SW1FT]]'', 8 × ''[[Tevel-1]]'', ''[[VZLUSat-2]]'', 2 × ''[[FOSSA PocketPOD]]'', ''[[Challenger (pavadonis)|Challenger]]'', ''[[CShark Pilot-1]]'' (''FossaSat-2E3''), ''[[Delfi-PQ]]'', ''[[EASAT-2]]'', ''[[FOSSASAT-2E5]]'', ''[[FOSSASAT-2E6]]'', ''[[Grizu-263a]]'', ''[[HADES]]'', ''[[LAIKA (pavadonis)|LAIKA]]'' (''FOSSASAT-2E4, FOSSASAT-2B''), ''[[MDQube-SAT1]]'', ''[[PION-BR1]]'', ''[[SanoSat-1]]'', ''[[SATTLA-2A]]'', ''[[SATTLA-2B]]'', ''[[Unicorn 1]]'', ''[[Unicorn 2A]]'', ''[[Unicorn 2D]]'', ''[[Unicorn 2E]]'', ''[[Unicorn 2TA1]]'', ''[[WISeSAT-1]]'' (''FossaSat-2E2''), ''[[WISeSAT-2]]'' (''FossaSat-2E1'');
** ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti nanopavadoņi ''[[ADLER-1]]'', ''[[GEARRS-3]]'', ''[[PAN-A]]'', ''[[PAN-B]]'', ''[[SteamSat-2]]'', ''[[STORK-3]]'', ''[[TechEdSat-13]]''.
* [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Shiyan 13]]''.
* [[19. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Antons Škapļerovs]] un [[Pjotrs Dubrovs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 511]]'' misijā ''USSF-8'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA 324]]'' (''GSSAP 5'') un ''[[USA 325]]'' (''GSSAP 6'').
* [[23. janvāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[24. janvāris]]:
** [[Džeimsa Veba kosmiskais teleskops]] iegāja orbītā ap Zemes un Saules [[Lagranža punkti|Lagranža punktu]] L&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;;
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-24]]'' nolaidās uz Zemes okeānā.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance-1 01A]]'' (''L-SAR 01A'').
* [[26. janvāris]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[FEES2]]'', ''[[GASPACS]]'', ''[[PATCOOL]]'', ''[[DAILI]]'', ''[[TARGIT]]'';
** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[VZLUSat-2]]''.
* [[28. janvāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[LabSat]]''.
* [[31. janvāris]]:
** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-1]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-2]]''.

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-326]]'' (''NROL-87'').
* [[3. februāris]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Light-1]]'', ''[[GT-1 (pavadonis)|GT-1]]'';
** no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STORK-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 49 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. februāris]] — no orbitālās pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV004]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SW1FT]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2553]]'' (''Neitron № 1'').
* [[10. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz ST-B / Fregat-MT]]'' palaisti 34 sakaru pavadoņi ''[[OneWeb]]'';
** nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti nanopavadoņi ''[[BAMA-1]]'', ''[[INCA]]'', ''[[QubeSat]]'', ''[[R5-S1]]''.
* [[14. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[PSLV-XL]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-04]]'' (''RISAT-1A'') un nanopavadoņi ''[[INSPIRESat-1]]'', ''[[INS-2TD]]''.
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'', tā kravā arī 6 pavadoņi ''[[YuZGU-55]]'' (''RadioSkaf RS'').
* [[17. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-19]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[19. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Antares 230+]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'', tā kravā arī nanopavadonis ''[[NACHOS]]''.
* [[21. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] ASV noteica jaunas sankcijas Krievijas raķešu un kosmiskajai nozarei, tomēr saglabājot sadarbību [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] projektā.
* [[25. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 50 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] [[Eiropas Savienība]] noteica sankcijas Krievijas koncernam ''[[Roskosmos]]''.
* [[26. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ludi Tance 1 01B]]'' (''L-SAR 01B'');
** atbildot uz Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, ''[[Roskosmos]]'' paziņoja, ka pārtrauc sadarbību nesējraķešu ''[[Sojuz-2 (nesējraķešu saime)|Sojuz-2]]'' palaišanā no [[Gviānas kosmiskais centrs|Kuru]].
* [[27. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti pavadoņi ''[[Taijing-3 01]]'', ''[[Taijing-4 01]]'', ''[[Hainan-1 01]]'', ''[[Hainan-1 02]]'', ''[[Wenchang-1 01]]'', ''[[Wenchang-1 02]]'', ''[[Xidian-1]]'', ''[[Jilin-1 Mofang-02A 01]]'' (''Xiamen Keji 1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 10]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 11]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 12]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 13]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 14]]'', ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 15]]'' (''Shaoguan-1''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 16]]'' (''Wenchang Chaosuan 2''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 17]]'' (''Wenchang Chaosuan 3''), ''[[Jilin-1 Gaofen-03D 18]]'' (''Anxi Tieguanyin 1''), ''[[Tianqi-19]]'', ''[[Chaohu 1]]'', ''[[Chuangxing Leishen]]'', ''[[Xingshidai-17]]'', ''[[Qimingxing 1]]''.
* [[28. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-β]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[GOES-T]]''.
* [[2. marts]] — pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] Krievijas koncerna ''[[Roskosmos]]'' vadītājs [[Dmitrijs Rogozins]] paziņoja, ka atcels 5. martā plānoto sakaru pavadoņu ''[[OneWeb]]'' palaišanu no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras]], ja nesaņems garantijas no Apvienotās Karalistes, ka pavadoņi netiks izmantoti militāram nolūkam.
* [[3. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 47 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** uzņēmums ''[[OneWeb]]'' nolēma pārtraukt savu pavadoņu palaišanu ar Krievijas raķetēm.
* [[5. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 6 sakaru pavadoņi ''[[Yinhe 4]]'' un pavadonis ''[[Xuanmingxingyuan]]''.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Qased]]'' palaists pavadonis ''[[Noor 2]]''.
* [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 48 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Rocket 3.3]]'' palaista derīgā krava ''[[S4 CROSSOVER]]'', pavadonis ''[[OreSat0]]'' un 20 pavadoņi ''[[SpaceBEE]]'';
** [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Keila Barona]] un [[Radža Čari]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Yaogan 34-02]]''.
* [[18. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'', apkalpe: [[Oļegs Artemjevs]], [[Deniss Matvejevs]], [[Sergejs Korsakovs]];
** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-21]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 10]]''.
* [[23. marts]] — [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]]: [[Radža Čari]] un [[Matiass Maurers]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[24. marts]] — no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[IHI-SAT]]'', ''[[KITSUNE]]''.
* [[27. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
* [[29. marts]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 6A]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[Pujiang 2]]'' un ''[[Tiankun 2]]''.
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11]]'' palaisti pavadoņi ''[[Tianping 2A]]'', ''[[Tianping 2B]]'', ''[[Tianping 2C]]'';
** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-19]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes, apkalpe: [[Antons Škapļerovs ]], [[Pjotrs Dubrovs]], [[Marks Vande Hei]].
* [[31. marts]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 2]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists pavadoņu pavadoņu izmetējs''[[ION SCV-005]]'' un pavadoņi ''[[EnMAP]]'', ''[[GNOMES-3]]'', 4 × ''[[Hawk 4]]'', ''[[Lynk Tower 1]]'' (''Lynk-05''), ''[[MP42 / Tiger-3]]'', 5 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[AlfaCrux]]'', ''[[ARCSAT]]'', ''[[BRO-7]]'', ''[[CZE-BDSat]]'', ''[[Omnispace Spark-1]]'' (''LEO-1''), 4 × ''[[Patrol Mission]]'' (''KSF2''), ''[[Pixxel TD-2]]'' (''Shakuntala''), ''[[PlantSat]]'', 12 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[SUCHAI 2]]'', ''[[SUCHAI 3]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[BlackSky 16]]'', ''[[BlackSky 17]]''.
* [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 3-03]]''.
* [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2554]]'' (''Lotos-S1 № 5'').
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'', apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]].
* [[9. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaists pavadonis ''[[PlantSat]]''.
* [[11. aprīlis]] — no pavadoņu palaišanas iekārtas ''[[ION SCV-005]]'' brīvā lidojumā tika palaisti pavadoņi ''[[KSF2-C]]'' un ''[[KSF2-D]]''.
* [[15. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 6D]]'' (''ChinaSat-6D'');
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi 1]]'' (''Atmosphere-1'').
* [[16. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 13]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Džai Džigans]], [[Vana Japina]], [[Je Guanfu]].
* [[17. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-327]]'' (''NROL-85'', ''NOSS-3 9'', ''Intruder 13'').
* [[18. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie citas pieslēgvietas.
* [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Ax-1]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās okeānā; apkalpe: [[Maikls Lopess-Alegrija]], [[Lerijs Konors]], [[Marks Peitī]], [[Eitans Stibe]].
* [[27. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'', apkalpe: [[Čells Lindgrēns]], [[Roberts Hainss]], [[Samanta Kristoforeti]], [[Džesika Votkinsa]];
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[28. aprīlis]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Deniss Matvejevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 1-02]]'';
** nesējraķetes versijas ''[[Angara-1.2]]'' pirmajā startā palaists pavadonis ''[[Kosmos-2555]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 11H]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-04A]]'', 4 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]''.

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi: 3 × ''[[E-Space Demo]]'', ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[BRO-6]]'', ''[[Copia]]'', 24 × ''[[SpaceBEE]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]''.
* [[5. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Kuanfu-01C]]'', 7 × ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[6. maijs]]:
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-3]]'' nolaidās okeānā; apkalpe: [[Radža Čari]], [[Tomass Maršbērns]], [[Keila Barona]], [[Matiass Maurers]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]''.
* [[10. maijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 4]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[13. maijs]] — nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A]]''.
* [[13. maijs]]:
** nesējraķetes ''[[Shuang Quxian 1]]'' avārijā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jilin-1 Mofang-01A ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2556]]'' (''Bars-M № 3L'');
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V N22]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' bezpilota režīmā.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaisti eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[LEO Test Sat 1]]'', ''[[LEO Test Sat 2]]'', ''[[Digui Tongxin Weixing]]''.
* [[21. maijs]] — kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. maijs]]:
* [[25. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[Vigoride-3]]'' (''VR-3''), pavadoņu izmetēji ''[[Sherpa-AC1]]'', ''[[ION SCV-006]]'', pavadoņi ''[[GHGSat-C3]]'', ''[[GHGSat-C4]]'', ''[[GHGSat-C5]]'', 3 × ''[[Hawk 5]]'', 5 × ''[[ICEYE]]'', 4 × ''[[ÑuSat]]'', ''[[Umbra-03]]'', ''[[Agile Micro Sat]]'', ''[[BroncoSat-1]]'', ''[[Centauri-5]]'', 2 × ''[[Cicero-2]]'', 2 × ''[[CNCE Block 2]]'', ''[[Connecta T1.1]]'', ''[[CPOD A]]'' (''Tyvak-0032''), ''[[CPOD B]]'' (''Tyvak-0033''), ''[[Foresail-1]]'', ''[[Guardian 1]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Omnispace Spark-2]]'', ''[[Planetum 1]]'', ''[[Platform 1]]'' (''Shared Sat 2''), ''[[PTD-3 / TBIRD]]'', ''[[SBUDNIC]]'', ''[[SelfieSat]]'', ''[[SPiN-1]]'' (''MA61C''), ''[[Urdaneta-Armsat1]]'', ''[[VariSat-1C]]'', 7 × ''[[FOSSASAT-2E]]'', ''[[Veery-FS1]]'' (''Canary Hatchling'');
** kosmosa kuģis ''[[Starliner Orbital Flight Test-2|Starliner OFT-2]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz zemes.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-18]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 9 pavadoņi ''[[Jili Xingzuo-1]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-20]]'', tā kravā arī 2 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' (''RadioSkaf'') un 2 pavadoņi ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''; kravas kuģis saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 14]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Liu Jana]], [[Cai Sjudže]]; kosmosa kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Nilesat-301]]''.
* [[12. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Rocket 3.3]]'' avārijā zaudēti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[TROPICS]]''.
* [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[SARah-1]]''.
* [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Globalstar FM15]]'' (''M087'') un pavadoņi ''[[USA-328]]'', ''[[USA-329]]'', ''[[USA-330]]'', ''[[USA-331]]''.
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaists derīgās kravas masas makets ''[[PVSAT]]'' un pavadoņi ''[[ASTRIS-II]]'', ''[[CubesatYonsei]]'', ''[[SNUGLITE]]'', ''[[STEP CubeLab-II]]''.
* [[22. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 1A]]'' palaists kosmiskās vides pētniecības pavadonis ''[[Tianxing 1]]'':
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 5 ECA]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[MEASAT-3d]]'', ''[[GSAT-24]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 35-02]]'';
** zonde ''[[BepiColombo]]'' veica [[Merkurs (planēta)|Merkura]] pārlidojumu.
* [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen-12 03]]''.
* [[28. jūnijs]]:
** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Electron / Photon]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[CAPSTONE]]'';
** no kravas kuģa ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[NACHOS]]''.
* [[29. jūnijs]]:
** kravas kuģis ''[[NG-17|Cygnus NG-17]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[STEP Cube Lab II]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SES-22]]''.
* [[30. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[PSLV-CA]]'' palaisti pavadoņi ''[[DS-EO]]'', ''[[NeuSAR]]'', ''[[Scoob-1]]'';
** no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[RANDEV]]''.

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 541]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-332]]'' (''WFOV''), ''[[USA-333]]'' (''USSF-12 Ring'').
* [[2. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[LauncherOne]]'' palaisti pavadoņi ''[[CTIM-FD]]'', ''[[GPX-2]]'', 2 × ''[[Gunsmoke-L]]'', ''[[MISR-B]]'', ''[[NACHOS-2]]'', ''[[Recurve]]'', ''[[Slingshot-1]]''.
* [[3. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[SNUGLITE-2]]''.
* [[5. jūlijs]] — no kosmiskā aparāta ''[[PVSAT]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[MIMAN]]''.
* [[7. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2557]]'' (''GLONASS-K № 16L'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian II-03]]''.
* [[13. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-334]]'' (''RASR-3'');
** nesējraķetes ''[[Vega-C]]'' pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[LARES 2]]'', ''[[ALPHA (pavadonis)|ALPHA]]'', ''[[AstroBio CubeSat]]'' (''ABCS''), ''[[CELESTA]]'' (''ROBUSTA 1D''), ''[[GreenCube]]'', ''[[MTCube 2]]'' (''ROBUSTA 1E''), ''[[TRISAT-R]]''.
* [[15. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[BeaverCube]]'', ''[[CapSat-1]]'', ''[[CLICK A]]'', ''[[D3 (pavadonis)|D3]]'', ''[[JAGSAT]]'', ''[[TUMnanoSAT]]'';
** par Krievijas kosmiskās korporācijas ''[[Roskosmos]]'' ģenerāldirektoru iecelts [[Jurijs Borisovs]], nomainot [[Dmitrijs Rogozins|Dmitriju Rogozinu]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2-01]]'' un ''[[Siwei Gaojing 2-02]]''.
* [[16. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-25]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūlijs]]:
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. jūlijs]] — [[SKS 67. ekspedīcija|SKS-67]]: [[Oļegs Artemjevs]] un [[Samanta Kristoforeti]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; tās laikā arī palaisti 8 pavadoņi ''[[JuZGU-55]]'' un 2 ''[[Ciolkovskij-Rjazan]]''.
* [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B]]'' palaists orbitālās stacijas modulis ''[[Wentian]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** modulis ''[[Wentian]]'' saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[27. jūlijs]]:
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 3]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** nesējraķetes ''[[ZK-1A]]'' (''Lijian-1'') pirmajā startā palaisti pavadoņi ''[[SATech 01]]'', 2 × ''[[Dianci Zuzhuang Shiyan]]'', ''[[GNSS-R]]'', ''[[Jinan-1]]'', ''[[Nanyue Science Satellite]]''.
* [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Yaogan 35-03A]]'', ''[[Yaogan 35-03B]]'' un ''[[Yaogan 35-03C]]''.

=== Augusts ===
* [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2558]]'' (''Naprjaženije'').
* [[4. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Goumang]]'' (''TECIS''), ''[[Jiaotong 4]]'' (''HEAD-2G''), ''[[Minhang Shaonian]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-335]]'' (''NROL 199'', ''RASR-4'');
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 421]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-336]]'' (''SBIRS GEO-6'');
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Mēness orbitālais aparāts ''[[Danuri]]''.
* [[7. augusts]] — nesējraķetes ''[[SSLV]]'' pirmajā startā zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-02]]'' (''Microsat-2A'') un nanopavadonis ''[[AzaadiSAT]]''.
* [[9. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Taijing-1 01]]'' (''Pingan-3''), ''[[Taijing-1 02]]'' (''Xingshidai-12'') un nanopavadonis ''[[Donghai 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Khayyam (pavadonis)|Khayyam]]'' un nanopavadoņi ''[[CubeSX-HSE-2]]'', ''[[CYCLOPS]]'', ''[[Geoscan-Edelweiss]]'', ''[[ISOI]]'', ''[[KAI-1]]'', ''[[KODIZ]]'' (''Monitor-1''), ''[[Kuzbass-300]]'', ''[[MIET-AIS]]'', 2 × ''[[Polytech Universe]]'', ''[[ReshUCube-1]]'', ''[[Siren]]'', 2 × ''[[Skoltech B]]'', ''[[UTMN]]'', ''[[VIZARD-SS1]]''.
* [[10. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 52 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaisti Zemes tālizpētes 10 pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen-03D]]'' un 6 ''[[Jilin-1 Hongwai-01A]]''.
* [[12. augusts]]:
** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[TUMnanoSAT]]'', ''[[FUTABA]]'', ''[[HSU-SAT-1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 46 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

== Miruši ==
[[Attēls:Valery Victorovitch2.jpg|thumb|right|120px|[[Valērijs Rjumins]]]]
* [[31. janvāris]] — [[Vladimirs Serebrenņikovs]] (''Владимир Алексеевич Серебренников''), PSRS, Krievijas inženieris konstruktors (dzimis 1926. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu Kanādas kosmonauts (dzimis 1945. gadā)
* [[21. maijs]] — [[Vladimirs Čvanovs]] (''Владимир Константинович Чванов''), PSRS, Krievijas raķešdzinēju inženieris, amatpersona (dzimis 1936. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Викторович Рюмин''), PSRS, Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā)
* [[7. augusts]] — [[Anatolijs Fiļipčenko]] (''Анатолий Васильевич Филипченко''), PSRS kosmonauts (dzimis 1928. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2022. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2022. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>oazrn9iw5wqfv9rmd10krvap7jvvcil</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vērmeļlapu ambrozija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>503142</id>
    <revision>
      <id>3670338</id>
      <parentid>3553601</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:55:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2207" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|apakšklase=Asteridae|att_nosaukums={{TaksoSaite|Ambrosia artemisiifolia|Vērmeļlapu ambrozija}}|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|attēls=Ambrosia artemisiifolia - img 23694.jpg|rinda=Asterales|apakšklase_lv=Asteru apakšklase|rinda_lv=Asteru rinda|dzimta=Asteraceae|dzimta_lv=Kurvjziežu dzimta|ģints=Ambrosia|ģints_lv=Ambrozijas|suga=Ambrosia artemisiifolia|suga_lv=Vērmeļlapu ambrozija|binomial=}}'''Vērmeļlapu ambrozija''' (''Ambrosia artemisiifolia'') ir augu suga [[kurvjziežu dzimta]]s [[Ambrozijas|Ambroziju]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir ievazāta arī [[Eiropa|Eiropā]], tostarp, [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/ambrosia-artemisiifolia-l/|title=vērmeļlapu ambrozija - Ambrosia artemisiifolia L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-07}}&lt;/ref&gt;

== Morfoloģija ==
Vērmeļlapu ambrozija ir viengadīgs 50-100 cm augsts vienmājas [[lakstaugs]] ar stāvu, apmatotu un bagātīgi sazarojušu [[Stumbrs|stublāju]].

[[Lapas]] ir aptuveni 4-20 cm garas un 3-12 cm platas, divkārt plūksnainas un izvietotas uz apmatota kāta. Lapas apveids vairāk vai mazāk trīsstūrains. Lapas plātnes virspuse ir tumši zaļa, apakšpuse pelēcīga un apmatota.

Vīrišķie [[Zieds|ziedi]] ir zaru galos ķekarveida ziedkopās izvietoti ieapaļi kurvīši. Vīrišķo ziedu vainags ir stobrveidīgs un ziedgultnē ir izvietotas matveidīgas pieziedlapas. Sievišķie ziedi ir reducēti, izvietoti zem vīrišķo ziedu kurvīšiem - pa vienam vai mazskaitlīgos pušķos. Sieviešķo ziedu vīkala lapas ir saaugušas.

[[Auglis]] ir olveidīgs sēklenis, ko apņem dzeloņains vīkals ar 5-7 dzeloņiem. Ziedēšanas sezona ir no augusta līdz oktobrim.&lt;gallery&gt;
Attēls:Ambrosia artemisiifolia sl16.jpg|Sievišķie ziedi
Attēls:Ambrosia artemisiifolia sl6.jpg|Vīrišķie ziedi
Attēls:Ambrosia artemisiifolia sl4.jpg|Ziedu izvietojums uz kāta
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Ambrozijas]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>sser8872f1is4ubmpc6qhmuledq8wqw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kailvārpu ambrozija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>503148</id>
    <revision>
      <id>3670336</id>
      <parentid>3553599</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:54:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1875" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|apakšklase=Asteridae|apakšklase_lv=Asteru apakšklase|suga_lv=Kailvārpu ambrozija|suga=Ambrosia psilostachya|ģints_lv=Ambrozijas|ģints=Ambrosia|dzimta_lv=Kurvjziežu dzimta|dzimta=Asteraceae|rinda_lv=Asteru rinda|rinda=Asterales|att_nosaukums={{TaksoSaite|Ambrosia psilostachya|Kailvārpu ambrozija}}|attēls=Ambrosia psilostachya kz1.jpg|klase_lv=Divdīgļlapji|klase=Magnoliopsida|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|binomial=}}'''Kailvārpu ambrozija''' (''Ambrosia psilostachya'') ir augu suga [[kurvjziežu dzimta]]s [[Ambrozijas|Ambroziju]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir ievazāta arī [[Eiropa|Eiropā]], tostarp, [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/ambrosia-psilostachya-dc/|title=kailvārpu ambrozija - Ambrosia psilostachya DC. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-07}}&lt;/ref&gt;

== Morfoloģija ==
Kailvārpu ambrozija ir daudzgadīgs 20-70 cm augsts vienmājas [[lakstaugs]], kuram uz viena auga ir nodalīti vīrišķie un sieviešķie ziedi. Auga [[stublājs]] ir stāvs, vienkāršs vai zaro. Augs ir pelēcīgs, apmatots ar mazliet atstāvošiem un piegulošiem matiņiem.

[[Lapas]] ir sēdošas, 5-15 cm garas, pēc formas tās ir vienkārt plūksnainas un plūksnu mala ir zobaina.

Katra zara galā ir var attīstīties ķekarveidīga [[ziedkopa]], kura atšķirībā no pārējā auga nav mataina. Vīrišķie ziedu kurvīši ir novietoti ķekara galotnē, zem tiem pa vienam vai diviem ir sievišķie ziedi. Vīkals saaudzis. Augļu laikā vīkalam, kas saglabājas pie augļa, labi saskatāmi vairāki izciļņi.

Ziedēšanas sezona ir septembrī un oktobrī.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ambrozijas]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>a54sr9nd8p2jjzmvcqginj8h6osct6r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trīsdaivu ambrozija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>503151</id>
    <revision>
      <id>3670337</id>
      <parentid>3628071</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:55:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2103" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|apakšklase=Asteridae|att_nosaukums={{TaksoSaite|Ambrosia trifida|Trīsdaivu ambrozija}}|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|attēls=Ambrosia trifida 1120010.jpg|rinda=Asterales|apakšklase_lv=Asteru apakšklase|rinda_lv=Asteru rinda|dzimta=Asteraceae|dzimta_lv=Kurvjziežu dzimta|ģints=Ambrosia|ģints_lv=Ambrozijas|suga=Ambrosia trifida|suga_lv=Trīsdaivu ambrozija|binomial=}}'''Trīsdaivu ambrozija''' (''Ambrosia trifida'') ir augu suga [[Kurvjziežu dzimta|kurvjziežu dzimtas]] [[Ambrozijas|Ambroziju]] ģintī. Savvaļā tā ir sastopama [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir ievazāta arī [[Eiropa|Eiropā]], tostarp, [[Latvija|Latvijā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/ambrosia-trifida-l/|title=trīsdaivu ambrozija - Ambrosia trifida L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-02-07}}&lt;/ref&gt;

== Morfoloģija ==
Trīsdaivu ambrozija ir viengadīgs, 40-120 cm augsts vienmājas [[lakstaugs]], kuram vīrišķie un sievišķie ziedi ir nodalīti viena auga robežās. Auga [[stublājs]] ir stāvs, vispārēji apmatots un augšdaļā var sazaroties.

[[Lapas]] ir aptuveni 4-15 cm garas, apmatotas, trīsdaivainas, piecdaivainas, vai šķeltas, lai gan augšējās lapas nereti ir veselas. Lapas daivas (plūksnas) ir platas, to mala ir gluda vai attāli zobaina, lapām ir kāts.
[[Attēls:Ambrosia trifida (inflorescences).jpg|left|thumb|Ziedkopa]]
[[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti zara galā, blīvā vārpveida ķekarā. Vīkala lapas ir zālainas un saaugušas. Vīrišķie ziedi ir blīvā kurvīšveida ziedkopā. Vīrišķo ziedu vainags ir stobrveidīgs, pie pamata tam ir matveidīgas pieziedlapas. Sievišķie ziedi atrodas zem vīrišķo ziedu kurvīšiem, tie ir reducēti. Sievišķo ziedu vīkalam ir 5 zobiņi.

[[Auglis]] ir olveidīgs sēklenis. Zied no jūlija beigām līdz oktobrim.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ambrozijas]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>dlj5ozi7lvemu0fsr22xy0xje7uxkfe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūhans Lāšons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>505260</id>
    <revision>
      <id>3670310</id>
      <parentid>3587055</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T16:36:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>kļūdas labojums.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3588" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Jūhans Lāšons
| taut_sez 1 = 2012—''pašlaik''
| drafts = 56., 2. kārtā
| dr_gads = [[2010. gada NHL drafts|2010]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Minesotas &quot;Wild&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;| kl_sez 1 = 
| klubs 1 = &lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut 1 = {{ih|SWE}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| amats = 
| balv = 
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = 
| atjaunots = {{dat|2022|3|1||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| numurs = 
| vārds_orig = ''Johan Larsson''
| mir_viet = 
| attēls = Johan Larsson - Buffalo Sabres.jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|25}}
| dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Lau}}
| mir_dat = 
| garums = 180 [[centimetrs|cm]]
| kom = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]
| svars = 92 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2010
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Zviedrija}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}}
{{MedalGold2|[[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|Kopenhāgena/Herninga 2018]]}}
}}

'''Jūhans Lāšons''' ({{Val|sv|Johan Larsson}}, dzimis {{Dat|1992|7|25}}) ir [[Zviedrija]]s [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2022. gada Lāšons pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]. [[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL draftā]] Lāšonu ar kopējo 56. numuru otrajā kārtā izvēlējās [[Minesotas &quot;Wild&quot;]].

2010. gadā debitējis [[Zviedrijas hokeja līga]]s komandas ''[[Brynäs IF]]'' rindās. 2012.–2013. gada sezonā debitējis [[Minesotas &quot;Wild&quot;]] komandā. 2013. gadā Lāšons tika aizmainīts uz [[Bufalo &quot;Sabres&quot;]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/pominvilles-departure-signals-overhaul-for-sabres/c-664037|title=Pominville's departure signals overhaul for Sabres|website=NHL.com|access-date=2022-03-01|language=en-US}}&lt;/ref&gt; kur viņš nospēlēja pavisam septiņas sezonas. 2020. gada oktobrī, kā brīvais aģents, noslēdzis līgumu ar [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/coyotes/news/coyotes-sign-johan-larsson-to-two-year-contract/c-319425496|title=Coyotes Sign Johan Larsson to Two-Year Contract|website=NHL.com|access-date=2022-03-01|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2022. gada martā Lāšons tika aizmainīts uz [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsnet.ca/nhl/capitals-acquire-johan-larsson-in-trade-with-coyotes/|title=Capitals acquire Johan Larsson in trade with Coyotes - Sportsnet.ca|website=www.sportsnet.ca|access-date=2022-03-22}}&lt;/ref&gt;

[[Zviedrijas hokeja izlase]]s sastāvā piedalījies [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012.]] un [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018. gada Pasaules čempionātā]], pēdējā no tiem izcīnot zelta medaļu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Lāšons, Jūhans}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]]
[[Kategorija:Minesotas &quot;Wild&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Bufalo &quot;Sabres&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arizonas &quot;Coyotes&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>2625bc9s02lnxqi8bhel3bjcdhgqcv5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sīkziedu žibulītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506171</id>
    <revision>
      <id>3670341</id>
      <parentid>3605059</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:58:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2540" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|klase_lv=Divdīgļlapji|dzimta_lv=Brūnkāšu dzimta|rinda_lv=Panātru rinda|rinda=Lamiales|klase=Magnoliopsida|binomial=Euphrasia micrantha (Rchb.)|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|att_izmērs=|attēls=Euphrasia micrantha flower (15).jpg|kategorijas=nē|ģints_lv=Žibulīši|ģints=Euphrasia|suga=Euphrasia micrantha|suga_lv=Sīkziedu žibulītis|dzimta=Orobanchaceae}}'''Sīkziedu žibulītis''' ({{val|la|Euphrasia micrantha}}) ir augu suga [[Brūnkāšu dzimta|brūnkāšu dzimtā]]. Savvaļā tā ir sastopama [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama reti - galvenokārt [[Baltijas jūra]]s piekrastē [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Kāpa|kāpu]] mežos un sausās pļavās.

Sīkziedu žubulītis ir ierakstīts [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2.kategorijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/euphrasia-micrantha-rchb/|title=sīkziedu žibulītis - Euphrasia micrantha Rchb. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-13}}&lt;/ref&gt;

== Morfoloģija ==
Sīkziedu žibulītis ir viengadīgs, 5-20 cm garš, kopumā ļoti slaids un skraji aplapots [[lakstaugs]]. Auga [[stublājs]] ir stāvs, tievs (diametrā ap 0,5 mm), sarkanīgi brūns, mazliet spīdīgs, zarains un kails.

[[Lapas]] ir sīkas, šauri olveidīgas, 0,3-0,6 cm garas un 0,2-0,4 cm platas. Tās ir cietas, it kā ādainas, spīdīgas, ar 3-4 smailiem zobiņiem katrā pusē. Lapas uz ir stublāja pretējas, sēdošas, parasti vairāk vai mazāk piespiestas pie stublāja. [[Zieds|Ziedi]] ir izvietoti skrajā vārpā, to seglapas ir stāvas ar īlensmailiem zobiņiem. Zieda seglapas arī kailas. Vainags zili violets un divlūpains - uz apakšlūpas or tumšākas dzīslas un gaišs plankumu pie tās pamata. [[Auglis]] ir apmatota, otrādi olveida divvāršņu pogaļa. Zied no jūlija līdz septembrim.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
&lt;references group=&quot;&quot;&gt;&lt;/references&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Žibulīši]]
[[Kategorija:Brūnkāšu dzimta]]
[[Kategorija:Panātru rinda]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]
[[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]]
[[Kategorija:Žibulīši]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]
[[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]]</text>
      <sha1>bzfcuex8o50njb8217ieyf2qowmltx2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īsais žibulītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506177</id>
    <revision>
      <id>3670339</id>
      <parentid>3585127</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:56:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1953" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|klase_lv=Divdīgļlapji|att_izmērs=|dzimta=Orobanchaceae|suga_lv=Īsais žibulītis|suga=Euphrasia parviflora|ģints=Euphrasia|ģints_lv=Žibulīši|kategorijas=nē|attēls=Euphrasia nemorosa flower (18).jpg|valsts=Plantae|dzimta_lv=Brūnkāšu dzimta|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|binomial=Euphrasia parviflora (Schag.)|klase=Magnoliopsida|rinda=Lamiales|rinda_lv=Panātru rinda|sinonīmi=- Euphrasia curta (Fr.) Wettst.,
- Euphrasia nemorosa (Pers.) Wallr. p.p.}}'''Īsais žibulītis''' ({{val|la|Euphrasia parviflora}}) ir augu suga [[Brūnkāšu dzimta|brūnkāšu dzimtā]]. Savvaļā tā ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], tostarp visā [[Latvija]]s teritorijā.

Dažāda lieluma sugas pārstāvju grupas aug sausās [[Pļava|pļavās]], mežmalās, īpaši [[Piejūra|piejūrā]], kā arī karjeros un smiltājos, kuros ir skrajš veģetācijas segums.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/euphrasia-parviflora-schag/|title=īsais žibulītis - Euphrasia parviflora Schag. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-13}}&lt;/ref&gt;

== Morfoloģija ==
Īsais žibulītis ir viengadīgs, 5-20 cm garš [[lakstaugs]]. Tā [[stublājs]] ir stāvs, zarains (lai gan reizēm var būt arī vienkāršs), un blīvi klāts ar pagariem, lejupvērstiem matiņiem. Stublājam raksturīgi īsi posmi. Salīdzinājumā ar citiem žibulīšiem augs izskatās drukns.

[[Lapas]] ir olveidīgas, 0,5-1 cm garas un 0,3-0,7 cm platas; tām katrā pusē 3-5 smaili zobiņi. Ziedi ir izvietoti stublāja un zaru galā - cilindriskā, skrajā vārpā. [[Zieds|Zieda]] vainags ir balts, 0,4-0,6 cm garš un divlūpains ar dzeltenu plankumu rīklītē.  [[Auglis]] ir divvāršņu pogaļa. Zied no jūlija līdz oktobrim.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
&lt;references group=&quot;&quot;&gt;&lt;/references&gt;
[[Kategorija:Žibulīši]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>71np74uuiq527p33rk7ti69u0cuz8s6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rostkova žibulītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506255</id>
    <revision>
      <id>3670340</id>
      <parentid>3670148</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:57:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2055" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|klase_lv=Divdīgļlapji|dzimta_lv=Brūnkāšu dzimta|rinda=Lamiales|klase=Magnoliopsida|binomial=Euphrasia rostkoviana (Hayne)|nodalījums_lv=Segsēkļi|nodalījums=Magnoliophyta|valsts_lv=Augi|valsts=Plantae|att_izmērs=|attēls=Eyebright - Euphrasia rostkoviana - panoramio - Björn S. (1).jpg|kategorijas=nē|ģints_lv=Žibulīši|ģints=Euphrasia|suga=Euphrasia rostkoviana|suga_lv=Rostkova žibulītis|dzimta=Orobanchaceae|rinda_lv=Panātru rinda}}'''Rostkova žibulītis''' ({{val|la|Euphrasia rostkoviana}}) ir augu suga [[Brūnkāšu dzimta|brūnkāšu dzimtā]]. Savvaļā tā ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], tostarp visā [[Latvija]]s teritorijā, un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]].

Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma sugas pārstāvju grupas aug [[Pļava|pļavās]], atmatās, upju krastu nogāzēs, kā arī ceļu un [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] malās.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/euphrasia-rostkoviana-hayne/|title=Rostkova žibulītis - Euphrasia rostkoviana Hayne - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-14}}&lt;/ref&gt;

== Morfoloģija ==
Rostkova žibulītis ir viengadīgs 5-30 cm garš lakstaugs. Stublājs ir stāvs un parasti bagātīgi zaro — zari ir stāvi un pretēji. Augs ir viscaur klāts ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Stublāja apmatojums ir īss un blīvs. Dziedzermatiņi atrodas lapu apakšpusē un uz stublāja posmu mezgliem.

Lapas ir zaļas, bez spīduma, sēdošas, olveidīgas, katrā pusē ar vienmērīgi izvietotiem 5 vai 7 zobiņiem. Ziedi ir izvietoti skrajā vārpā stublāja un zaru galā. Ziediem ir 0,7-1,2 cm garš balts vai blāvi violets, divlūpainais vainags. Vainaga apakšlūpa daudz lielāka, ar dzeltenu plankumu pie pamata. Seglapas ir stāvas vai tikai mazliet atstāv. Auglis ir divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
&lt;references group=&quot;&quot;&gt;&lt;/references&gt;
[[Kategorija:Žibulīši]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>fc8fgq5j03jz7hmw1y9fdnkgb96td4w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stāvais žibulītis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506258</id>
    <revision>
      <id>3670342</id>
      <parentid>3585121</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:58:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1968" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|klase_lv=Divdīgļlapji|attēls=Euphrasia stricta (Larvik).JPG|dzimta=Orobanchaceae|suga_lv=Stāvais žibulītis|suga=Euphrasia stricta|ģints=Euphrasia|ģints_lv=Žibulīši|kategorijas=nē|att_izmērs=|dzimta_lv=Brūnkāšu dzimta|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|binomial=Euphrasia stricta|klase=Magnoliopsida|rinda=Lamiales|rinda_lv=Panātru rinda}}'''Stāvais žibulītis''' (arī &quot;'''Ārstniecības žibulītis'''&quot;) ({{val|la|Euphrasia stricta}}) ir augu suga [[Brūnkāšu dzimta|brūnkāšu dzimtā]]. Savvaļā tā ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], tostarp visā [[Latvija]]s teritorijā - [[Pļava|pļavās]], atmatās, ceļu un [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] malās.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/euphrasia-stricta-dwolff-ex-jflehm/|title=stāvais žibulītis - Euphrasia stricta D.Wolff ex J.F.Lehm. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-03-14}}&lt;/ref&gt;

== Morfoloģija ==
Stāvais žibulītis ir viengadīgs, 5-30 cm garš lakstaugs, kuram ir stāvs, stingrs, vienkāršs vai zarojošs stublājs ar stāviem zariem. Stublājs ir klāts ar īsiem, skrajiem matiņiem - parasti ar brūnganu nokrāsu.

Lapas ir kailas vai gandrīz kailas, olveidīgas, aptuveni 0,6-1,1 cm garas un 0,4-0,7 cm platas, ar 3-5 dzeloņsmailiem zobiņiem katrā lapas pusē. Lapas plātnes pamats ir plati ķīļveidīgs, un lapas gals ir smails. Ziedi ir izvietoti blīvā ziedkopā stublāja un zaru galā. Kauss ir smailzobains un parasti kails. Vainags ir aptuveni 0,6-1 cm garš, ar tumšākām svītrām un dzeltenu plankumu uz apakšlūpas. Seglapu dzīslas ir apmatotas. Ziedēšanas laikā stublāja apakšējās lapas ir jau atmirušas. Auglis ir divvāršņu pogaļa. Zied no jūnija līdz septembrim.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
&lt;references group=&quot;&quot;&gt;&lt;/references&gt;
[[Kategorija:Žibulīši]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>2cwk5ib7wbgow507vps8r2qjcr7f5zk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ambrozijas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>506642</id>
    <revision>
      <id>3670335</id>
      <parentid>3595134</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:53:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5478" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|apakšklase=Asteridae|attēls=Ambrosia psilostachya kz1.jpg|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|att_nosaukums={{TaksoSaite|Ambrosia psilostachya|Kailvārpu ambrozija}}|apakšklase_lv=Asteru apakšklase|rinda=Asterales|rinda_lv=Asteru rinda|dzimta=Asteraceae|dzimta_lv=Kurvjziežu dzimta|ģints=Ambrosia|ģints_lv=Ambrozijas|binomial=Ambrosia}}'''Ambrozijas''' ({{val|la|Ambrosia}}) ir [[kurvjziežu dzimta]]s ģints. Tā ir izplatīta Amerikas [[Tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos, īpaši [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]],&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=1&amp;taxon_id=101325|title=Ambrosia in Flora of North America @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2022-03-19}}&lt;/ref&gt; kur ģints izcelsmes areāls atrodas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidrietumos un [[Meksika]]s ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=León de la Luz|first=José Luis|last2=Rebman|first2=Jon P.|date=2010-06|title=A new Ambrosia (Asteraceae) from the Baja California Peninsula, Mexico|url=http://www.scielo.org.mx/scielo.php?script=sci_abstract&amp;pid=S0366-21282010000100006&amp;lng=es&amp;nrm=iso&amp;tlng=en|journal=Boletín de la Sociedad Botánica de México|language=en|issue=86|pages=65–70|issn=0366-2128}}&lt;/ref&gt; Vairākas sugas ir ieviestas [[Vecā pasaule|Vecajā pasaulē]], kur dažas ir naturalizējušās un kļuvušas par [[Invazīva suga|invazīvām sugām]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tiek prognozēts ka, reaģējot uz notiekošajām [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ambroziju sugas tuvākajā nākotnē turpinās izplatīties visā [[Eiropa|Eiropā]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rasmussen|first=Karen|last2=Thyrring|first2=Jakob|last3=Muscarella|first3=Robert|last4=Borchsenius|first4=Finn|date=2017-03-16|title=Climate-change-induced range shifts of three allergenic ragweeds (Ambrosia L.) in Europe and their potential impact on human health|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5357339/|journal=PeerJ|volume=5|pages=e3104|doi=10.7717/peerj.3104|issn=2167-8359|pmc=5357339|pmid=28321366}}&lt;/ref&gt;

Ir apzināts, ka ambroziju ziedputekšņi bieži izraisa [[Alerģija|alerģiskas]] reakcijas, īpaši [[Alerģisks rinīts|alerģisku rinītu]]. Pusei no visiem ar ziedputekšņiem saistītā alerģiskā rinīta gadījumiem Ziemeļamerikā izraisa tieši ambrozijas sugas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Taramarcaz|first=P.|last2=et al.|date=2005|title=Ragweed (Ambrosia) progression and its health risks: will Switzerland resist this invasion?|journal=Swiss Medical Weekly|volume=135 (37/38)|pages=538–548}}&lt;/ref&gt;

== Sugas ==
Ir zināmas aptuveni 50 ambroziju sugas:

* ''Ambrosia acanthicarpa'' Hook.,
* ''Ambrosia acuminata'' (Brandegee) W.W.Payne,
* ''Ambrosia ambrosioides'' (Cav.) W.W.Payne,
* ''Ambrosia arborescens'' Mill.,
* ''Ambrosia artemisiifolia'' L. - [[vērmeļlapu ambrozija]],
* ''Ambrosia artemisioides'' Meyen &amp; Walp.,
* ''Ambrosia bidentata'' Michx.,
* ''Ambrosia bryantii'' (Curran) Payne,
* ''Ambrosia camphorata'' (Greene) W.W.Payne,
* ''Ambrosia canescens'' A.Gray,
* ''Ambrosia carduacea'' (Greene) W.W.Payne,
* ''Ambrosia chamissonis'' (Less.) Greene, 
* ''Ambrosia cheiranthifolia'' A.Gray, 
* ''Ambrosia chenopodiifolia'' (Benth.) W.W.Payne, 
* ''Ambrosia confertiflora'' DC., 
* ''Ambrosia cordifolia'' (A.Gray) W.W.Payne, 
* ''Ambrosia deltoidea'' (Torr.) W.W.Payne, 
* ''Ambrosia dentata'' (Cabrera) M.O.Dillon,
* ''Ambrosia divaricata'' (Brandegee) Payne,
* ''Ambrosia diversifolia'' (Piper) Rydb.,
* ''Ambrosia dumosa'' (A.Gray) W.W.Payne,
* ''Ambrosia eriocentra'' (A.Gray) W.W.Payne,
* ''Ambrosia flexuosa'' (A.Gray) W.W.Payne,
* ''Ambrosia grayi'' (A.Nelson) Shinners,
* ''Ambrosia'' × ''helenae'' Rouleau,
* ''Ambrosia hispida'' Pursh,
* ''Ambrosia humi'' León de la Luz &amp; Rebman,
* ''Ambrosia ilicifolia'' (A.Gray) W.W.Payne,
* ''Ambrosia'' × ''intergradiens'' W.H.Wagner,
* ''Ambrosia johnstoniorum'' Henrickson,
* ''Ambrosia linearis'' (Rydb.) W.W.Payne,
* ''Ambrosia magdalenae'' (Brandegee) W.W.Payne,
* ''Ambrosia maritima'' L.,
* ''Ambrosia microcephala'' DC.,
* ''Ambrosia monogyra'' (Torr. &amp; A.Gray) Strother &amp; B.G.Baldwin,
* ''Ambrosia nivea'' (B.L.Rob. &amp; Fernald) W.W.Payne,
* ''Ambrosia pannosa'' W.W.Payne,
* ''Ambrosia peruviana'' Willd.,
* ''Ambrosia'' × ''platyspina'' (Seaman) Strother &amp; B.G.Baldwin,
* ''Ambrosia polystachya'' DC.,
* ''Ambrosia psilostachya'' DC. - [[kailvārpu ambrozija]],
* ''Ambrosia pumila'' (Nutt.) A.Gray,
* ''Ambrosia salsola'' (Torr. &amp; A. Gray) Strother &amp; B.G. Baldwin,
* ''Ambrosia scabra'' Hook. &amp; Arn.,
* ''Ambrosia tacorensis'' Meyen,
* ''Ambrosia tarapacana'' Phil.,
* ''Ambrosia tenuifolia'' Spreng.,
* ''Ambrosia tomentosa'' Nutt.,
* ''Ambrosia trifida'' L. – great ragweed, giant ragweed - [[trīsdaivu ambrozija]],
* ''Ambrosia velutina'' O.E.Schulz,
* ''Ambrosia villosissima'' Forssk.

== Galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;nolines&quot; widths=&quot;160&quot;&gt;
Attēls:Ambrosia chamissonis01.jpg|''Ambrosia chamissonis''
Attēls:San Diego Ambrosia is an endangered species (34867117876).jpg|''Ambrosia pumila''
Attēls:Ambrosia dumosa 6.jpg|''Ambrosia dumosa''
Attēls:Hymenoclea salsola 1.jpg|''Ambrosia salsola''
Attēls:Ambrosia eriocentra 4.jpg|''Ambrosia eriocentra''
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ambrozijas]]
[[Kategorija:Kurvjziežu dzimta]]</text>
      <sha1>ejio3qfhx7grtyhfnzt1mqgyotatkbx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Branko Džuričs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>507922</id>
    <revision>
      <id>3670311</id>
      <parentid>3598340</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T16:39:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16176" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Branko Džuričs
 |            vārds_orig = ''Branko Đurić''
 |                attēls = Branko Djuric.jpg
 |            att_izmērs = 
 |             komentārs = Džuričs uzstājoties grupā ''Bombaj Štampa'' 2011. gadā Sarajevā.
 |              dz vārds = 
 |             dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1962|5|28}}
 |              dz vieta = {{vieta|Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Sarajeva|td=Bosnija un Hercegovina}}
 |           mirš datums = 
 |            mirš vieta = 
 |            citi vārdi = Džuro
 |          nodarbošanās = aktieris, mūziķis, kinorežisors
 |         darbības gadi = 1984—pašlaik
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = 
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |        spēlmaņu_nakts = 
 |              kristaps = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Branko Džuričs''' ({{val|sh|Branko Đurić}}; dzimis {{dat|1962|5|28}}), zināms arī ar pseidonīmu '''Džuro''' (''Đuro,'' [[kirilica]]: Ђуро), ir bosniešu&lt;ref&gt;Archived at [https://ghostarchive.org/varchive/youtube/20211205/dvZmMUTBvfU Ghostarchive] and the {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=dvZmMUTBvfU|title=N1 Pressing: Branko Đurić Đuro (1.2.2016)|website=[[YouTube]]}}: {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=dvZmMUTBvfU|title=N1 Pressing: Branko Đurić Đuro (1.2.2016)|website=[[YouTube]]}}&lt;/ref&gt; aktieris, komiķis, kinorežisors un mūziķis, kurš dzīvo un strādā [[Ļubļana|Ļubļanā]], [[Slovēnija|Slovēnijā]].

Džuričs dzimis un audzis [[Sarajeva|Sarajevā]], un 80. gados kļuva pazīstams visā Dienvidslāvijā ar populāro komēdijseriālu ''[[Top lista nadrealista]]''. Džuro kļuva par [[bosnieši|Bosnijas]] tautas iemiesojumu, galvenokārt viņa akcenta un slenga dēļ. Viņš bija arī viens no [[SCH]] dibinātājiem un godalgotās [[Sarajeva]]s rokgrupas ''[[Bombaj Štampa]]'' vokālists. 1992. gada augustā, pēc vairākus mēnešus ilgušā [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]], viņš pārcēlās uz Slovēniju.

Viņš ir filmējies [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] ieguvušajā filmā ''[[No Man's Land]]'', kā arī atveidojis otrā plāna lomas daudzās augsta līmeņa filmās, tostarp ''[[Miris dunja]]'', &quot;[[Čigānu laiks]]&quot; (''Dom za vešanje''), ''[[Kuduz]]'', ''[[Bal-Can-Can]]'', &quot;[[Asins un medus zemē]]&quot; (''U zemlji krvi i meda'') un ''[[Montevideo, vidimo se!]]''. Viņš ir izveidojis komēdijseriālu ''[[Naša mala klinika]]''.

== Biogrāfija ==

=== Agrīna dzīve ===
Tēvs [[Serbi|serbs]] [[Kruševaca]]s un māte [[Bosnieši|bosniete]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://glossy.espreso.rs/poznati/127039/hvala-ti-za-sve-branko-djuric-objavio-fotografiju-sa-majkom-koja-je-sve-raznezila|title=Hvala ti za sve: Branko Đurić objavio fotografiju sa majkom koja je sve raznežila!|access-date=3 January 2020|date=29 May 2018}}&lt;/ref&gt; Tēvs nomira no vēža divdesmit viena gada vecumā, kad zīdainim Branko bija tikai viens gads.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jutarnji.hr/globus/Globus-zivot/ispovijed-najveceg-balkanskog-komicara-otac-mi-je-umro-kad-je-imao-21-godinu..../3735280/|title=Ispovijed najvećeg balkanskog komičara: Otac mi je umro kad je imao 21 godinu....|access-date=3 January 2020|date=10 May 2016|last=Franko|first=Janja}}&lt;/ref&gt; Jau agrā bērnībā jaunietis izrādīja tieksmi uz publisku uzstāšanos.

Kad Džuričam bija četrpadsmit, viņa atraitne māte apprecējās ar gleznotāju Braņislavu &quot;Branko&quot; Popovacu, tāpēc daļu savus pusaudža gadus viņš pavadīja kopā ar [[Patēvs|patēvu]], kurš mudināja viņu īstenot savus mākslinieciskos talantus.&lt;ref&gt;[http://www.rts.rs/page/tv/sr/story/20/RTS+1/866108/TV+lica%3A+Branko+%C4%90uri%C4%87+%C4%90ura.html TV lica: Branko Đurić Đura];RTS, 2 April 2011&lt;/ref&gt;

Vidējo izglītību ieguvis Sarajevas 1. ģimnāzijā, ko absolvējis 1980. gadā. 1981. gadā viņš pieteicās [[Sarajevas Skatuves mākslas akadēmija|Skatuves mākslas akadēmijā]], kas bija Sarajevas Universitātes jaunizveidotā fakultāte, taču pieteikumu noraidīja. Tad viņš iestājās [[Žurnālistikas skola (Sarajeva)|žurnālistikas studijās]] [[Sarajevas Universitātes Filozofijas fakultāte|Sarajevas Universitātes Filozofijas fakultātē]].

=== Personīgajā dzīvē ===
No pirmās laulības viņam ir dēls Filips. Džuričs precējies ar slovēņu aktrisi un dziedātāju [[Tanja Ribiča|Tanju Ribiču]]. Viņiem ir divas meitas. Dzīvo [[Ļubļana|Ļubļanā]], kur vada producentu uzņēmumu ''Theater 55''.

== Karjera ==
Džuričs neatteicās no aktiermākslas pēc akadēmijas noraidījuma, strādājot par [[statists|statistu]] dažādos Sarajevas TV iestudējumos. Viņš arī turpināja pieteikties akadēmijā pirms katra jaunā [[Akadēmiskais gads|akadēmiskā gada]] un pēc vēl diviem noraidījumiem 1982. un 1983. gadā beidzot tika uzņemts 1984. gadā. Pēc uzņemšanas viņš pameta žurnālistikas studijas, kur bija nomācījies divus gadus.

=== Pirmās lomas ===
1984. gada aprīlī, domājot par vēl vienu mēģinājumu iestāties akadēmijā, Džuričs pievienojās ''[[Top lista nadrealista]]'' — jaunam televīzijas šovam, ko pārraidīja ''TV Sarajevo'' televīzijas kanālā, kurā apvienoja [[Balkānu tautas mūzika|tautas mūziku]] un [[Skeču komēdija|skeču komēdiju]]. Skečus veidoja Sarajevas jauniešu grupa no [[Jaunais primitīvisms|jaunā primitīvisma]] subkultūras vides, kurus Džuričs jau labi zināja un bija labās attiecībās ar tiem.

Paralēli ''Top lista nadrealista'' filmēšanai ''[[Zabranjeno Pušenje]]'', viena no grupām no tās pašas Jaunā primitīvisma skatuves, izdeva savu debijas albumu, un Džuričs atveidoja nelielu lomu ''TV Sarajevo'' veidotajā videoklipā grupas dziesmai ''Neću da budem Švabo u dotiranom filmu''.&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=sJ3WCVsRM5U Neću da budem Švabo u dotiranom filmu];1984&lt;/ref&gt; Videoklipa filmēšanā, ko vadīja topošais kinorežisors [[Ademirs Kenovičs]], Džuričs pastāstīja par savām pastāvīgajām likstām, kas saistītas ar uzņemšanu akadēmijā, uz ko Kenovičs sarunāja savu draugu Vuku Janiču, lai viņš palīdzētu Džuričam sagatavoties iestājeksāmeniem akadēmijā, pēc kā Džuriču uzņēma akadēmijā.

1984. gada jūnija sākumā ''[[TV Sarajevo]]'' otrajā kanālā sāka pārraidīt televīzijas seriālu ''Top lista nadrealista''. Publikas sākotnējā reakcija lielākoties bija vienaldzīga, taču pēc dažām sērijām publika sāka tās iemīlēt. Līdz šim plašākai sabiedrībai pazīstams ar savu segvārdu Džuro, Džuričs bija ievērojams trupas loceklis, atveidojot vairākus tēlus, lai gan vislielāko uzmanību viņš ieguva ar lecīgā televīzijas stacijas apsarga tēlojumu. TV seriāla popularitāte, kā arī tautas mūzikas konteksts izraisīja ienesīgus piedāvājumus visiem grupas dalībniekiem no vietējiem tautas mūzikas popularizētājiem un menedžeriem, piemēram no Rizo Rondiča, veidot skeču komēdiju savu klientu raidījumos un turnejās pa Bosnijas pilsētām un ciemiem. Džuro un kolēģis [[Zenits Džozičs]] izmantoja daudzus no šiem piedāvājumiem 1984. gada otrajā pusē, izpelnoties popularitāti, veidojot komēdiju pārtraukumus&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=iu_6OdI7bGE#t=2163|title=Promocija knjige &quot;Fajront u Sarajevu&quot; u Derventi|access-date=23 February 2015|date=26 December 2014|last=Karajlić|first=Nele}}&lt;/ref&gt; tautas mūzikas turnejās ar nosaukumiem ''Udri kapom o ledinu'', ''Zasviraj i za pojas zadjeni'', ''Prođoh Bosnu pjevajući'' un citās.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.radiosarajevo.ba/kolumne/elvis-j-kurtovic/tajna-kosevskog-potoka/130688|title=Tajna Koševskog potoka|access-date=23 February 2015|date=5 November 2013|last=Kurtović|first=Elvis J.}}&lt;/ref&gt;

No 1984. gada beigām līdz 1985. gadam Džuro piedalījās iestudējumā ''Audicija'' — vienkāršā komēdijas iestudējumā, kas aizsākās kā akadēmisks projekts, kurā Skatuves mākslas akadēmijas studenti veidoja, attīstīja un atveidoja tēlus. Veidota kā individuāla noklausīšanās sērija starp katru pretendentu un profesoru, studentiem izmantojot savu noklausīšanās pieredzi, iestudējums ieguva ievērojamu nozīmi pēc tam, kad viena no tā skatuves izrādēm tika filmēta un pārraidīta ''TV Sarajevo'' raidījumā ''Noćni''.&lt;ref name=&quot;ven-januar-1987&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.yugopapir.com/2014/12/branko-uric-uro-24-sarajevski-glumac.html|title=Ja, razlike d-r-a-s-t-i-ć-n-e!|access-date=1 October 2019|date=January 1987|last=Pavlović|first=Pavle}}&lt;/ref&gt; Uzstājas kopā ar citiem akadēmijas studentiem Žeļko Ninčiču, Admiru Glamočaku, [[Emirs Hadžihafizbegovičs|Emiru Hadžihafizbegoviču]], Harisu Burinu, [[Saša Petrovičs|Sašu Petroviču]], [[Jasmins Geljo|Jasminu Geljo]], Žeļko Kecojeviču un Senadu Bašiču. Lai gan ''Audicija'' tautiskais humors saņēma pārsvarā sliktas kritiķu atsauksmes, drīz vien tas kļuva par populāru komēdiju visā Dienvidslāvijā, Džuričam uzstājoties 150 izrādes visā valstī, pirms viņš atteicās no dalības izrādēs.&lt;ref name=&quot;ven-januar-1987&quot; /&gt;

Iegūstot atpazīstamību no savas komiskās personības popularitātes, Džuro, filmējās televīzijas reklāmu sērijā, ko filmēja 1985. gada sākumā vietējai tūristu padomei Sarajevā, veicinot tūrismu [[Jahorina]] un [[Bjelašnica]] kalnos un pilsētās to apkārtnē.&lt;ref name=&quot;ven-januar-1987&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=p4GgMGTFhjs Hajdemo u planine — winter]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=fs5U1A1h5Js Hajdemo u planine — summer]&lt;/ref&gt; Sākumā reklāmas, kuru režisors bija Džuriča senais draugs Ademirs Kenovičs, producēja Ismets Arnautaličs un [[Gorans Bregovičs]] rakstīja mūziku.&lt;ref name=&quot;ven-januar-1987&quot; /&gt; Drīz vien viņu sadarbība pārgāja citā līmenī, jo Bregoviča komponētā melodija, kuras pavadījumā Džuro dziedāja par kalniem, tika pārveidota dziesmā ''Hajdemo u planine''. Bregoviča grupas nākamajā studijas albumā ''[[Pljuni i zapjevaj moja Jugoslavijo]]'', ko izdeva 1986. gada novembrī, šo dziesmu pārdziedāja grupas vokālists [[Alens Islamovičs]].&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=CAFE6UZ8DHk Hajdemo u planine]&lt;/ref&gt; Lielai dziesmas radio rotācijai un albuma labajiem pārdošanas apjomiem, arī reklāmas sāka rādīt daudz biežāk, izraisot Džuriča popularitātes pieaugumu 1986. gada beigās un 1987. gada sākumā.&lt;ref name=&quot;ven-januar-1987&quot; /&gt; Ņemot vērā Bregoviča ieradumu atkārtoti izmantot un pārstrādāt vecos materiālus, to pašu melodiju 1992. gadā dziedāja arī [[Igijs Pops]] dziesmā ''Get the Money'' filmas &quot;[[Arizonas sapnis]]&quot; skaņu celiņā.&lt;ref&gt;[https://www.youtube.com/watch?v=C0mzNMpNjEM Get the Money]&lt;/ref&gt;

Džuro izlaušanās bija, kad Zelta palmas zaru ieguvušais režisors [[Emirs Kusturica]] piedāvāja viņam lomu filmā &quot;[[Čiganu laiks]]&quot; (''Dom za vešanje''), kas kļuva par jaunā aktiera pirmo lomu pilnmetrāžas filmā. Fakts, ka šī bija Kusturicas nākošā pilnmetrāžas spēlfilma pēc tam, kad režisors par filmu &quot;[[Tētis komandējumā]]&quot; (''Otac na službenom putu'') saņēma [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], nodrošināja projektam lielu uzmanību un pirmizrādi Kannu kinofestivālā. Lai gan viņa loma filmā bija neliela, Džuro atstāja labu iespaidu, kas jaunajam aktierim pavēra daudzas jaunas iespējas.

=== Popularitāte Dienvidslāvijā ===
[[Attēls:Ž.A._Čičak,_M.V._Tifa,_B._Langer,_D._Gobac_i_B._Đurić,_Đuro,_YU_rock_maratona,_Zetra_1989.jpg|thumb|200x200px| Džuro (pirmais pa labi) kopā ar mūziķiem [[Mladens Vojičičs Tifs|Tifu]], [[Davors Gobaks|Davoru Gobaku]] un Bruno Langeru [[Želimirs Altaraks Čičaks|Čičaka rokmaratona]] laikā [[Zetra Olimpiskā halle|Zetrā]], Sarajevā 1989. gada 14. oktobrī.]]
Līdz 1989. gadam, būdams pieprasīts aktieris visā Dienvidslāvijā, Džuro atveidoja otrā plāna lomu filmā ''[[Kuduz]]'', Kenoviča debijas spēlfilmā. Viņš arī piedalījās ''[[Kako je propao rokenrol]]'' (trīs stāstu filmā, ko veidojuši nesenie [[Belgradas Mākslas universitātes Dramatiskās mākslas fakultāte|Belgradas Dramatiskās mākslas fakultātes]] absolventi), atveidojot lomu trešajā stāstā kopā ar [[Vesna Trivaļiča|Vesnu Trivaliču]].

=== Bosnijas karš un pārcelšanās uz Slovēniju ===
Sākoties [[Bosnijas karš|Bosnijas karam]] 1992. gada pavasarī, Džuro atradās Sarajevā, pēc tam 1992. gada augusta beigās, vairākus mēnešus pēc [[Sarajevas aplenkums|aplenkuma]], aizbēga no pilsētas un apmetās uz dzīvi [[Ļubļana|Ļubļanā]].

Viņš strādā arī [[Horvātija|Horvātijā]], kur viņam bija TV raidījums ''Pet Minuta Slave'' kanālā ''[[Nova TV]]'', kā arī komēdijseriāls ''[[Naša mala klinika]],'' ko pārraidīja kanālos [[POP TV]] un ''Nova TV''.

2000. gadu vidū Džuričs filmējās seriālā ''Brat bratu'', kas ir seriāla ''[[Only Fools and Horses]]'' slovēņu versija. Seriālu atcēla pēc trīspadsmit sērijām sliktā reitinga dēļ.

2007. gada februārī Džuričs piedalījās [[Serbija]]s televīzijas [[B92]] seriālā ''Ðurine žute minute'', kas bija nedaudz atšķirīgs skatījums uz viņa plaši populāro ''Ðurine kućne čarolije'' skeču, ko viņš izpildīja ''Top lista nadrealista''.

2011. gadā viņš atveidoja serbu karavīru filmā &quot;[[Asins un medus zemē]]&quot; (''U zemlji krvi i meda''). Šī bija Džuriča otrā filma par Bosnijas karu. Pirmā bija 2001. gada filma ''[[No Man's Land]]''. Tajā Džuričs atveidoja bosniešu karavīru Čiki.

=== Muzikālā karjera ===
[[Attēls:Зеница_20190725_220358.jpg|thumb|267x267px| Džuro uzstājoties [[Zenica]]s vasaras festivālā 2019. gada 25. jūlijā.]]
Paralēli mēģinājumam kļūt par aktieri, kā arī tad, kad viņam izdevās kļūt par veiksmīgu aktieri, Džuro piedalījās dažādos mūzikas projektos.

80. gadu sākumā viņš kopā ar bērnības draugu Nedimu Baboviču piedalījās grupā ''Ševe''. Pēc tam Džuro 1983. gadā pievienojās panku apvienībai [[SCH]], bet drīzumā to nomainīja pret ''[[Bombaj Štampa]]'', pievienojoties Nedimam Babovičam. Džuriča iegūstot lielāku atpazīstamību aktiera karjerā, grupa arī kļuva pamanāmāka. 1987. gadā tika izdots grupas debijas albums.

2008. gada decembrī viņš atkal apvienojās ar ''Bombaj Štampa'' uz koncertu [[Sarajeva|Sarajevā]], kurā piedalījās sākotnējā sastāva ģitārists Nedims Babovičs un bundzinieks Dragans Bajičs kopā ar basistu [[Ernijs Mendilo|Erniju Mendilo]] (''[[The Brandos]]''). Sekoja vēl vairāk koncertu, un 2010. gada pavasarī tika izdots jauns albums.

2019. gada 25. jūlijā Džuričs un viņa grupa ''Bombaj Štampa'' sniedza divu stundu uzstāšanos Zenicas pilsētas laukumā — kā vienu no daudzajiem koncertiem 2019. gada Zenicas vasaras festivāla laikā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}


{{aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Džuričs, Branko}}

[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas mūziķi]]
[[Kategorija:Dienvidslāvijas aktieri]]
[[Kategorija:Dienvidslāvijas kinoaktieri]]</text>
      <sha1>1001z8ymi8lta45pfqeakha4etcpw83</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Megrelija-Augšsvanetija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>512818</id>
    <revision>
      <id>3670312</id>
      <parentid>3666658</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T16:39:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3586" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Megrelija-Augšsvanetija
| official_name           = სამეგრელო-ზემო სვანეთი
| settlement_type         = [[mhare]]
| image_skyline           = 
| imagesize               = 
| image_caption           = 
| image_flag              = 
| flag_size               = 
| image_seal              = 
| seal_size               = 
| anthem                  = 
| capital                 = [[Zugdidi]]
| largest_city            = 
| official_language       = 
| spoken_language         = 
| image_map               = Samegrelo-Zemo Svaneti in Georgia.svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = Megrelijas-Augšsvanetijas atrašanās vieta Gruzijā
| subdivision_type        = Valsts
| subdivision_name        = {{GEO}}
| parts_type              = Administratīvais iedalījums
| parts                   = 1 pilsēta, 8 municipalitātes
| p1   = 
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 7441
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 330761
| population_as_of        = 2021
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| population_blank01_title = Etniskais sastāvs
| population_blank01 = [[gruzīni]] (99,4%)
| population_blank02_title = Konfesijas
| population_blank02 = [[pareizticīgie]] (98,6%)
| blank_name = ISO 3166 kods
| blank_info              = GE-SZ
| timezone                = UTC+4
| utc_offset              = +4
| website                 = {{URL|https://szs.gov.ge/}}
| footnotes               = 
}}

'''Megrelija-Augšsvanetija''' ({{val|ka|სამეგრელო-ზემო სვანეთი}}) ir viena no [[mhare|Gruzijas mharēm]]. Izvietojusies valsts valsts ziemeļrietumos starp [[Melnā jūra|Melno jūru]] un [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] grēdu. Rietumos robežojas ar [[Abhāzija|Abhāziju]], ziemeļos — ar [[Krievija|Krieviju]], austrumos — ar [[Imeretija|Imeretiju]] un [[Rača-Lačhumi un Lejassvanetija|Raču-Lačhumi un Lejassvanetiju]], dienvidos — ar [[Gurija|Guriju]]. Lielākās pilsētas ir [[Zugdidi]] (administratīvais centrs) un [[Poti]]. Lielākā daļa mhares iedzīvotāju pieder pie [[gruzīni|gruzīnu]] subetniskajām grupām [[megreļi]]em (90%) un [[svani]]em (10%).

== Geogrāfija ==
Mhare ietver vēsturiskos Gruzijas novadus [[Megrelija|Megreliju]] un [[Svanetija]]s rietumu daļu. Mhares dienvidu daļa atrodas [[Kolhidas zemiene|Kolhidas zemienē]], bet centrālā un ziemeļu daļa iestiepjas Lielā Kaukāza grēdās dienvidu nogāzēs. Galvenās kalnu grēdas mharē un uz tās robežām ir [[Svanetijas grēda]] ziemeļos, [[Egrisas grēda]] austrumos un [[Kodori grēda]] ziemeļrietumos. 96% mhares teritorijas atrodas {{nobr|1000 m}} augstumā vjl, bet 66% teritorijas — augstāk par 2000 metriem. Galvenās mhares upes ir [[Inguri]], [[Rioni]], [[Chenisckali]], [[Hobi (upe)|Hobi]] un [[Tehuri]]. 41% no mhares teritorijas aizņem meži.&lt;ref&gt;[https://szs.gov.ge/eng/static/144 Administration of the State Representative. About the region]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Gruzijas administratīvais iedalījums}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Gruzijas mhares]]</text>
      <sha1>dnyrjgr8ng6327u7enhfcoxzys201j5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Ludis21345/Projekts1</title>
    <ns>2</ns>
    <id>513604</id>
    <revision>
      <id>3670258</id>
      <parentid>3669485</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T14:51:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Aizvieto lapas saturu ar 'The ''Best Female Tennis Player ESPY Award'' has been presented annually since 1993 to the professional female tennis player adjudged to be the best in a given calendar year.'</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" xml:space="preserve">The ''Best Female Tennis Player ESPY Award'' has been presented annually since 1993 to the professional female tennis player adjudged to be the best in a given calendar year.</text>
      <sha1>tgbag2xk4o9fyyet19b0zktjrl7qt08</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>SPAR</title>
    <ns>0</ns>
    <id>513901</id>
    <revision>
      <id>3670527</id>
      <parentid>3669253</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T09:27:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <comment>nav izolēts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3582" xml:space="preserve">{{Infobox company
| name             = SPAR
| logo             = Spar-logo.svg
| type             = [[Privāts uzņēmums|privāts]]
| slogan           = 
| foundation       = {{start date and age|1932}}
| location_city    = [[Amsterdama]]
| location_country = {{NED}}
| key_people       = 
| area_served      = 48 valstis (2019. gadā)
| industry         = [[mazumtirdzniecība]]
| products         = pārtikas veikali, atlaižu veikali
| revenue          = {{increase}} [[Euro|€]]37,1 miljardi (2019)&lt;br&gt;
| operating_income =
| net_income       = 
| locations        = 13,500 (Pasaulē)
| num_employees    = 370,000
| subsid           =
| homepage         = {{URL|http://www.spar-international.com/}}
| footnotes        =
}}
'''SPAR''', sākotnēji '''DESPAR''', stilizēts kā '''DE SPAR''',&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20170606195028/https://spar-international.com/wp-content/themes/spar_international/img/history01.jpg The first DESPAR store, opened in the Netherlands, 1932]. Spar International. Archived 2017-06-06.&lt;/ref&gt; ir starptautisks [[Nīderlande|Nīderlandes]] uzņēmums, kas nodrošina kopīgu zīmolu, piegādes un atbalsta pakalpojumus pārtikas mazumtirdzniecības veikaliem, kas pieder atsevišķiem īpašniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://spar-international.com/aboutus/|title=About us|last=&lt;!--Not stated--&gt;|website=SPAR International|access-date=13 September 2018|date=&lt;!--Not stated--&gt;}}&lt;/ref&gt; To 1932. gadā Nīderlandē&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/12019404/Spar-boss-brings-in-Subway-and-Greggs-to-snatch-grocery-spend-from-retail-giants.html|title=Spar boss brings in Subway and Greggs to snatch grocery spend from retail giants|website=The Telegraph|access-date=14 January 2019}}&lt;/ref&gt; dibināja Adriāns van Vels, un tagad to veido vairāk nekā 13 500 veikalu 48 valstīs. Uzņēmuma nosaukums ir saukļa ''&quot;Door Eendrachtig Samenwerken Profiteren Allen Regelmatig&quot;'' [[akronīms]], ko van Vels izmantoja, lai aprakstītu zīmolu, un tulkojumā nozīmē &quot;Harmoniski sadarbojoties, pastāvīgu labumu gūst visi&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://spar-international.com/aboutus/history/|title=History|last=&lt;!--Not stated--&gt;|website=SPAR International|access-date=13 September 2018|date=&lt;!--Not stated--&gt;}}&lt;/ref&gt;

Uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Amsterdama|Amsterdamā]]. Tas īsteno [[Franšīze|franšīzes]] programmu un ir pārstāvēts lielākajā daļā [[Eiropa|Eiropas]] valstu, kā arī daudzās citās visā [[Āzija|Āzijā]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Austrālija un Okeānija|Okeānijā]].

== Latvija ==

2022. gada maijā tika ziņots, ka vasarā SPAR uzsāks darbību Latvijā, atverot pirmos veikalus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/vasara-latvija-darbu-plano-uzsakt-starptautiskais-mazumtirdzniecibas-tikls-spar.a456210/|title=Vasarā Latvijā darbu plāno uzsākt starptautiskais mazumtirdzniecības tīkls «Spar»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Pirmo ''SPAR'' veikalu atvēra 11. augustā [[Saldus|Saldū]].&lt;ref name=&quot;db 2022.08.11&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;db 2022.08.11&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/foto-saldu-atverts-pirmais-spar-tikla-veikals-latvija-508790 FOTO: Saldū atvērts pirmais SPAR tīkla veikals Latvijā] Db.lv, 11.08.2022&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{official}}

{{Tirdzniecības ķēdes Latvijā}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Nīderlandes uzņēmumi]]
[[Kategorija:Veikalu tīkli Latvijā]]</text>
      <sha1>2tt7op5yrd1tteud0qy20lu7lpv3dyb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Asterolepis estonica</title>
    <ns>0</ns>
    <id>514284</id>
    <revision>
      <id>3670345</id>
      <parentid>3670123</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:02:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3078" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
|       platums = 250px
|        attēls = Ast. estonica AMD.png
| att_nosaukums = ''A. estonica'' [[Priekšējais vidējais muguras kauls|AMD]] kauls no iekšpuses.
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
|     apakštips = Vertebrata
|  apakštips_lv = Mugurkaulnieki
|     infratips = Gnathostomatha
|  infratips_lv = Žokļaiņi
|         klase = Placodermi 
|      klase_lv = Bruņuzivis
|    apakšklase = Antiarchi 
| apakšklase_lv = Antiarhi
|    kārta = Asterolepiformis 
| kārta_lv = Asterolepjveidīgie
| dzimta = Asterolepididae
| dzimta_lv = Asterolepidīdi
| ģints = Asterolepis
| suga = Asterolepis estonica
|   kategorijas = nē
}}
'''''Asterolepis estonica''''' ir [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga, kas dzīvoja [[Austrumeiropas platforma]]s ziemeļrietumu daļā [[Eifela stāvs|eifela stāva]] [[Narvas svīta|narvas]] un [[Arukilas svīta|arukilas svītās]], un ir senākā zināmā [[Asterolepji|asterolepju]] suga. Sugai nosaukumu 1940. gadā deva [[Valters Gross]]. Šīs sugas pārstāvji izmēru ziņā ir vismazākie no visiem zināmajiem asterolepjiem.

== Apraksts ==
Tās ir neliela izmēra [[zivis]]. Vidukļa bruņas dorsālās sienas garums nepārsniedz 10 cm. [[Priekšējais vidējais muguras kauls]] (AMD) ir diezgan augsts. [[Tergālais stūris]] ir labi saskatāms un atrodas tālu priekšā sānu stūriem. AMD priekšējā daļa ir garāka par aizmugurējo. Garuma attiecība starp aizmugurējo un priekšējo daļu ir robežās 60-100. [[Aizmugurējā slīpā bedrīšu līnija|Aizmugurējās slīpās bedrīšu līnijas]] vagas ir īsas. Uz AMD iekšējās virsmas, no kaula vidusdaļas slīpi atpakaļ atiet skaidri saskatāmas ribas, kas tālāk pāriet uz [[Sānu jauktais kauls|sānu jaukto kaulu]] (MxL). Reizēm ir attīstīti postlevatoru sabiezinājumi. Uz AMD šuvju virsmas, kas pārsedz [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējo sānu-muguras kaulu]] (ADL), vienmēr ir atrodama slīpa vaga. Konusveida dzelksnis uz [[Pakaļējais vidējais muguras kauls|pakaļējā vidējā muguras kaula]] (PMD) iekšējās virsmas izceļas ļoti vāji. Leņķis starp locītavas padziļinājumu uz ADL un kaula virsmu ir 45°. Kaulu ornamentējumu veido lieli, konusveida  vai apaļīgi, pamatnē zvaigžņveidīgi izciļņi.&lt;ref&gt;Л.А. Лярская, Панцирные рыбы девона Прибалтики (Asterolepididae), Рига, &quot;Зинатне&quot;, 1981., 73. lpp.&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
Suga ''Asterolepis estonica'' bija izplatīta [[Vidusdevons|vidusdevonā]], Narvas un arukilas svītās, Baltijā ([[Igaunija|Igaunijā]] pie [[Virtsjaves ezers|Virtsjarves ezera]] [[Tartu]] apkartnē, [[Latvija|Latvijā]] urbumu serdēs pie [[Vidriži]]em, [[Sece]]s u.c.), [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] (atsegumā lejpus Bežanu ciema), [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] ([[Starobina]]s urbumā), kā arī [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Antiarhi]]</text>
      <sha1>s7ky7w3ry9fj4x984yixo7q8y7fgcgf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Noa Šnaps</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517443</id>
    <revision>
      <id>3670248</id>
      <parentid>3656958</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T13:51:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3196" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Noa Šnaps
 |            vārds_orig = ''Noah Schnapp''
 |                attēls = Noah Schnapp by Gage Skidmore.jpg
 |            att_izmērs = 
 |             komentārs = Noa Šnaps 2017. gadā
 |              dz vārds = Noa Kemerons Šnaps
 |             dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2004|10|3}}
 |              dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |           mirš datums = 
 |            mirš vieta = 
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = aktieris
 |         darbības gadi = 2014—pašlaik
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = 
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |        spēlmaņu_nakts = 
 |              kristaps = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Noa Kemerons Šnaps''' ({{val|en|Noah Cameron Schnapp}}; dzimis {{dat|2004|10|3}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ottawacitizen.com/entertainment/celeb+birthdays+week/14852076/story.html|title=Celeb birthdays for the week of Oct. 1-7|website=Ottawa Citizen|access-date=October 24, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171025020936/http://www.ottawacitizen.com/entertainment/celeb+birthdays+week/14852076/story.html|archive-date=October 25, 2017|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; ir amerikāņu aktieris.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Frot |first=Mathilde |url=https://jewishnews.timesofisrael.com/stranger-things-star-noah-schnapp-says-new-role-resonated-with-jewish-identity/ |title=Stranger Things star Noah Schnapp says new role 'resonated' with Jewish identity |work=[[The Times of Israel]] |access-date=March 8, 2020}}&lt;/ref&gt; Kopā ar citiem šī seriāla aktieriem trīs reizes nominēts [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i &quot;Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā&quot;, no kurām vienu reizi šī balva tika iegūta (2017. gadā). Plašu atpazīstamību ieguva ar Villa Baiersa lomu ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]''. Filmējies [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] vēsturiskajā drāmā &quot;[[Spiegu tilts]]&quot; (2015) un ieskaņojis Čārlija Brauna balsi animācijas filmā &quot;[[Snūpijs un Čārlijs Brauns: Riekstiņu filma]]&quot; (2015).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}


{{aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šnaps, Noa}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>91xy2padsxti0is4ia2of8304brbpnt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670249</id>
      <parentid>3670248</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T13:52:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3196" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Noa Šnaps
 |            vārds_orig = ''Noah Schnapp''
 |                attēls = Noah Schnapp by Gage Skidmore.jpg
 |            att_izmērs = 
 |             komentārs = Noa Šnaps 2017. gadā
 |              dz vārds = Noa Kemerons Šnaps
 |             dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2004|10|3}}
 |              dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |           mirš datums = 
 |            mirš vieta = 
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = aktieris
 |         darbības gadi = 2014—pašlaik
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = 
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |        spēlmaņu_nakts = 
 |              kristaps = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Noa Kemerons Šnaps''' ({{val|en|Noah Cameron Schnapp}}; dzimis {{dat|2004|10|3}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ottawacitizen.com/entertainment/celeb+birthdays+week/14852076/story.html|title=Celeb birthdays for the week of Oct. 1-7|website=Ottawa Citizen|access-date=October 24, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171025020936/http://www.ottawacitizen.com/entertainment/celeb+birthdays+week/14852076/story.html|archive-date=October 25, 2017|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; ir amerikāņu aktieris.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Frot |first=Mathilde |url=https://jewishnews.timesofisrael.com/stranger-things-star-noah-schnapp-says-new-role-resonated-with-jewish-identity/ |title=Stranger Things star Noah Schnapp says new role 'resonated' with Jewish identity |work=[[The Times of Israel]] |access-date=March 8, 2020}}&lt;/ref&gt; Plašu atpazīstamību ieguva ar Villa Baiersa lomu ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]''. Kopā ar citiem šī seriāla aktieriem trīs reizes nominēts [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i &quot;Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā&quot;, no kurām vienu reizi šī balva tika iegūta (2017. gadā). Filmējies [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] vēsturiskajā drāmā &quot;[[Spiegu tilts]]&quot; (2015) un ieskaņojis Čārlija Brauna balsi animācijas filmā &quot;[[Snūpijs un Čārlijs Brauns: Riekstiņu filma]]&quot; (2015).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}


{{aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šnaps, Noa}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>dkgyjp3fb4tfrbqwcnh8yea78crm2jf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670251</id>
      <parentid>3670249</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T14:08:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3278" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Noa Šnaps
 |            vārds_orig = ''Noah Schnapp''
 |                attēls = Noah Schnapp by Gage Skidmore.jpg
 |            att_izmērs = 
 |             komentārs = Noa Šnaps 2017. gadā
 |              dz vārds = Noa Kemerons Šnaps
 |             dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2004|10|3}}
 |              dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
 |           mirš datums = 
 |            mirš vieta = 
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = aktieris
 |         darbības gadi = 2014—pašlaik
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = 
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |        spēlmaņu_nakts = 
 |              kristaps = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Noa Kemerons Šnaps''' ({{val|en|Noah Cameron Schnapp}}; dzimis {{dat|2004|10|3}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ottawacitizen.com/entertainment/celeb+birthdays+week/14852076/story.html|title=Celeb birthdays for the week of Oct. 1-7|website=Ottawa Citizen|access-date=October 24, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171025020936/http://www.ottawacitizen.com/entertainment/celeb+birthdays+week/14852076/story.html|archive-date=October 25, 2017|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt; ir amerikāņu aktieris.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |last=Frot |first=Mathilde |url=https://jewishnews.timesofisrael.com/stranger-things-star-noah-schnapp-says-new-role-resonated-with-jewish-identity/ |title=Stranger Things star Noah Schnapp says new role 'resonated' with Jewish identity |work=[[The Times of Israel]] |access-date=March 8, 2020}}&lt;/ref&gt; Plašu atpazīstamību ieguva ar Villa Baiersa lomu ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]''. Kopā ar citiem šī seriāla aktieriem trīs reizes nominēts [[Ekrāna aktieru ģildes balva]]i &quot;Labākais aktieru sastāvs drāmas seriālā&quot;, no kurām vienu reizi šī balva tika iegūta (2017. gadā). Filmējies [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] vēsturiskajā drāmā &quot;[[Spiegu tilts]]&quot; (2015) un ieskaņojis Čārlija Brauna balsi animācijas filmā &quot;[[Snūpijs un Čārlijs Brauns: Riekstiņu filma]]&quot; (2015). Attēlojis galvenās lomas filmās ''Abe'' (2019) un ''Waiting for Anya'' (2020).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}


{{aktieris-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šnaps, Noa}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>4m7k0t258zextkykop9j9094dk8g2xz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518108</id>
    <revision>
      <id>3670410</id>
      <parentid>3668446</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T23:31:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pieturas punkti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3409" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Aérospatiale Concorde}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST)

== Stacijas ==

Lūdzu,ja kāds šeit ir,ierosiniet dzelzceļa līnijas,kuru pieturas varu papildināt ar ziņām par biļešu kasēm. Esmu jau izdarījis līnijas: Rīga-Tukums II,Rīga-Lugaži un Rīga-Skulte. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 23.01 (EEST)
:Visas, kurās kursē pasažieru vilcieni. Kopējais līniju katalogs ir [[:Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|šeit]]. Paldies par darbu, un ceru, ka papildinājumi atbilst [https://www.pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/ pašreizējai situācijai]. Ideāli būtu šo linku pielikt visur kā atsauci. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 31. jūlijs, plkst. 00.00 (EEST)

== Pieturas punkti ==

Sveiki! Ja kāds šo lasa,Es vēlos lūgt palīdzību, es esmu lapā [[Pieturas punkts]] izveidojis sadaļu &quot;Pieturas punkti Latvijā. Vai jūs varētu man palīdzēt un rakstīt klāt pieturas alfabētiskā secībā? Es tās skatos no [[Dzelzceļa stacijas Latvijā]], un tad rakstu iekšā. Pagaidām varat sākt aiz pieturas [[Lašupe]]. Es būtu ļoti laimīgs,ja Jūs man palīdzētu.
[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 19.10 (EEST)Aérospatiale Concorde

Piemēram, {{Ping|ScAvenger}} un @Egilus... [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 12.59 (EEST)
: Ja tā godīgi, man tā šķiet velta dublēšanās ar &quot;Dzelzceļa stacijām Latvijā&quot;, bet atšķirībā no ScAvenger un tevis, es neesmu īpašs dzelzceļu fans un tāpēc nelemšu man svešā sfērā par to, cik šāds saraksts kādam vajadzīgs, bez tam, viņš noteikti arī netraucē. Man ir pašam savs izdarāmā saraksts, uz kuru es skatos gandrīz vai raudādams, jo laika uz viņu nepietiek. Un citiem arī ir tā pati laika un spēku trūkuma problēma - tāpēc jau mūsu Vikipēdija ir tāda puscepta. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 14.24 (EEST)
::Nav jau tik traki, Vikipēdija, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 02.30 (EEST)

Lūdzu piedodiet man,muļķim,es nezināju,ka esat tik aizņemts...tik un tā,paldies! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.06 (EEST)

Varbūt varu kā palīdzēt? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.09 (EEST)
: Paldies, bet nevar man citi palīdzēt, tur vajag zināšanu. Lūk, Eremu1 ar pieturas punktiem paveica to, uz ko pieredzējušajiem laika neatradās, visu cienību... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.16 (EEST)</text>
      <sha1>czjxknnr65zemih4xqzypxv4g9wc04n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670419</id>
      <parentid>3670410</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:34:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3792" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Aérospatiale Concorde}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST)

== Stacijas ==

Lūdzu,ja kāds šeit ir,ierosiniet dzelzceļa līnijas,kuru pieturas varu papildināt ar ziņām par biļešu kasēm. Esmu jau izdarījis līnijas: Rīga-Tukums II,Rīga-Lugaži un Rīga-Skulte. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 23.01 (EEST)
:Visas, kurās kursē pasažieru vilcieni. Kopējais līniju katalogs ir [[:Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|šeit]]. Paldies par darbu, un ceru, ka papildinājumi atbilst [https://www.pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/ pašreizējai situācijai]. Ideāli būtu šo linku pielikt visur kā atsauci. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 31. jūlijs, plkst. 00.00 (EEST)
::Ir viena problēma — tādās &quot;stacijās&quot; kā [[401. kilometrs]] šī  informācija ir maldinoša. Var padomāt, ka vilciens tur pietur, tikai biļete jāpērk pie konduktora :) Par biļešu kasēm jēga runāt tikai tad, ja vilciens vispār pietur. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 03.34 (EEST)

== Pieturas punkti ==

Sveiki! Ja kāds šo lasa,Es vēlos lūgt palīdzību, es esmu lapā [[Pieturas punkts]] izveidojis sadaļu &quot;Pieturas punkti Latvijā. Vai jūs varētu man palīdzēt un rakstīt klāt pieturas alfabētiskā secībā? Es tās skatos no [[Dzelzceļa stacijas Latvijā]], un tad rakstu iekšā. Pagaidām varat sākt aiz pieturas [[Lašupe]]. Es būtu ļoti laimīgs,ja Jūs man palīdzētu.
[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 19.10 (EEST)Aérospatiale Concorde

Piemēram, {{Ping|ScAvenger}} un @Egilus... [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 12.59 (EEST)
: Ja tā godīgi, man tā šķiet velta dublēšanās ar &quot;Dzelzceļa stacijām Latvijā&quot;, bet atšķirībā no ScAvenger un tevis, es neesmu īpašs dzelzceļu fans un tāpēc nelemšu man svešā sfērā par to, cik šāds saraksts kādam vajadzīgs, bez tam, viņš noteikti arī netraucē. Man ir pašam savs izdarāmā saraksts, uz kuru es skatos gandrīz vai raudādams, jo laika uz viņu nepietiek. Un citiem arī ir tā pati laika un spēku trūkuma problēma - tāpēc jau mūsu Vikipēdija ir tāda puscepta. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 14.24 (EEST)
::Nav jau tik traki, Vikipēdija, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 02.30 (EEST)

Lūdzu piedodiet man,muļķim,es nezināju,ka esat tik aizņemts...tik un tā,paldies! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.06 (EEST)

Varbūt varu kā palīdzēt? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.09 (EEST)
: Paldies, bet nevar man citi palīdzēt, tur vajag zināšanu. Lūk, Eremu1 ar pieturas punktiem paveica to, uz ko pieredzējušajiem laika neatradās, visu cienību... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.16 (EEST)</text>
      <sha1>a7xaxu3b6pfyvx5uq9jdb5uhkj3uh74</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670421</id>
      <parentid>3670419</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:37:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4100" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Aérospatiale Concorde}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST)

== Stacijas ==

Lūdzu,ja kāds šeit ir,ierosiniet dzelzceļa līnijas,kuru pieturas varu papildināt ar ziņām par biļešu kasēm. Esmu jau izdarījis līnijas: Rīga-Tukums II,Rīga-Lugaži un Rīga-Skulte. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 23.01 (EEST)
:Visas, kurās kursē pasažieru vilcieni. Kopējais līniju katalogs ir [[:Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|šeit]]. Paldies par darbu, un ceru, ka papildinājumi atbilst [https://www.pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/ pašreizējai situācijai]. Ideāli būtu šo linku pielikt visur kā atsauci. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 31. jūlijs, plkst. 00.00 (EEST)
::Ir viena problēma — tādās &quot;stacijās&quot; kā [[401. kilometrs]] šī  informācija ir maldinoša. Var padomāt, ka vilciens tur pietur, tikai biļete jāpērk pie konduktora :) Par biļešu kasēm jēga runāt tikai tad, ja vilciens vispār pietur. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 03.34 (EEST)

Lūdzu atvainojiet,ka visur iebāzu tās savas biļešu kases. Rīt sākšu tās izņemt no visiem pamestajiem ceļa posteņiem :) Paldies. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 03.37 (EEST)

== Pieturas punkti ==

Sveiki! Ja kāds šo lasa,Es vēlos lūgt palīdzību, es esmu lapā [[Pieturas punkts]] izveidojis sadaļu &quot;Pieturas punkti Latvijā. Vai jūs varētu man palīdzēt un rakstīt klāt pieturas alfabētiskā secībā? Es tās skatos no [[Dzelzceļa stacijas Latvijā]], un tad rakstu iekšā. Pagaidām varat sākt aiz pieturas [[Lašupe]]. Es būtu ļoti laimīgs,ja Jūs man palīdzētu.
[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 19.10 (EEST)Aérospatiale Concorde

Piemēram, {{Ping|ScAvenger}} un @Egilus... [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 12.59 (EEST)
: Ja tā godīgi, man tā šķiet velta dublēšanās ar &quot;Dzelzceļa stacijām Latvijā&quot;, bet atšķirībā no ScAvenger un tevis, es neesmu īpašs dzelzceļu fans un tāpēc nelemšu man svešā sfērā par to, cik šāds saraksts kādam vajadzīgs, bez tam, viņš noteikti arī netraucē. Man ir pašam savs izdarāmā saraksts, uz kuru es skatos gandrīz vai raudādams, jo laika uz viņu nepietiek. Un citiem arī ir tā pati laika un spēku trūkuma problēma - tāpēc jau mūsu Vikipēdija ir tāda puscepta. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 14.24 (EEST)
::Nav jau tik traki, Vikipēdija, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 02.30 (EEST)

Lūdzu piedodiet man,muļķim,es nezināju,ka esat tik aizņemts...tik un tā,paldies! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.06 (EEST)

Varbūt varu kā palīdzēt? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.09 (EEST)
: Paldies, bet nevar man citi palīdzēt, tur vajag zināšanu. Lūk, Eremu1 ar pieturas punktiem paveica to, uz ko pieredzējušajiem laika neatradās, visu cienību... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.16 (EEST)</text>
      <sha1>69urk9bt9lcdd82lpjgg0puuchzbubh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670423</id>
      <parentid>3670421</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:42:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Stacijas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4495" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Aérospatiale Concorde}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.44 (EEST)

== Stacijas ==

Lūdzu,ja kāds šeit ir,ierosiniet dzelzceļa līnijas,kuru pieturas varu papildināt ar ziņām par biļešu kasēm. Esmu jau izdarījis līnijas: Rīga-Tukums II,Rīga-Lugaži un Rīga-Skulte. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 30. jūlijs, plkst. 23.01 (EEST)
:Visas, kurās kursē pasažieru vilcieni. Kopējais līniju katalogs ir [[:Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas|šeit]]. Paldies par darbu, un ceru, ka papildinājumi atbilst [https://www.pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/ pašreizējai situācijai]. Ideāli būtu šo linku pielikt visur kā atsauci. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 31. jūlijs, plkst. 00.00 (EEST)
::Ir viena problēma — tādās &quot;stacijās&quot; kā [[401. kilometrs]] šī  informācija ir maldinoša. Var padomāt, ka vilciens tur pietur, tikai biļete jāpērk pie konduktora :) Par biļešu kasēm jēga runāt tikai tad, ja vilciens vispār pietur. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 03.34 (EEST)

Lūdzu atvainojiet,ka visur iebāzu tās savas biļešu kases. Rīt sākšu tās izņemt no visiem pamestajiem ceļa posteņiem :) Paldies. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 03.37 (EEST)
:Tas jau tikai tāds viegli labojams sīkums. Tādās stacijās kā [[Bāle]], kur tekstā viss par esošo situāciju ir skaidrs, var tās kases arī palikt, vienīgi neesmu pārliecināts, ka tur tā kase vispār jebkad bijusi, un tad jau nevar būt arī slēgta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 03.41 (EEST)

== Pieturas punkti ==

Sveiki! Ja kāds šo lasa,Es vēlos lūgt palīdzību, es esmu lapā [[Pieturas punkts]] izveidojis sadaļu &quot;Pieturas punkti Latvijā. Vai jūs varētu man palīdzēt un rakstīt klāt pieturas alfabētiskā secībā? Es tās skatos no [[Dzelzceļa stacijas Latvijā]], un tad rakstu iekšā. Pagaidām varat sākt aiz pieturas [[Lašupe]]. Es būtu ļoti laimīgs,ja Jūs man palīdzētu.
[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 19.10 (EEST)Aérospatiale Concorde

Piemēram, {{Ping|ScAvenger}} un @Egilus... [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 12.59 (EEST)
: Ja tā godīgi, man tā šķiet velta dublēšanās ar &quot;Dzelzceļa stacijām Latvijā&quot;, bet atšķirībā no ScAvenger un tevis, es neesmu īpašs dzelzceļu fans un tāpēc nelemšu man svešā sfērā par to, cik šāds saraksts kādam vajadzīgs, bez tam, viņš noteikti arī netraucē. Man ir pašam savs izdarāmā saraksts, uz kuru es skatos gandrīz vai raudādams, jo laika uz viņu nepietiek. Un citiem arī ir tā pati laika un spēku trūkuma problēma - tāpēc jau mūsu Vikipēdija ir tāda puscepta. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 14.24 (EEST)
::Nav jau tik traki, Vikipēdija, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 02.30 (EEST)

Lūdzu piedodiet man,muļķim,es nezināju,ka esat tik aizņemts...tik un tā,paldies! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.06 (EEST)

Varbūt varu kā palīdzēt? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.09 (EEST)
: Paldies, bet nevar man citi palīdzēt, tur vajag zināšanu. Lūk, Eremu1 ar pieturas punktiem paveica to, uz ko pieredzējušajiem laika neatradās, visu cienību... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 9. augusts, plkst. 15.16 (EEST)</text>
      <sha1>nibrttdvy1cvuo3mdtfigsbqoq1e0eo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518168</id>
    <revision>
      <id>3670497</id>
      <parentid>3669256</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T07:24:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļu ieguvēji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40031" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete).

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti ==
=== Sportistu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''12'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''17'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}  &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''17'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}}  &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| '''9'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''21'''
|-
|}

=== Sportistu sadalījums pa valstīm ===

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Polo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Ūdenspolo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Polo&quot;/&gt;
|- 
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|- 
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref name=&quot;Teniss&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|&lt;ref name=&quot;Polo&quot;/&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} 
|- 
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} ||  rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} ||  rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|&lt;ref name=&quot;Teniss&quot;/&gt;
|- 
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} 
|- 
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Ūdenspolo&quot;/&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2'''
|-
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;/small&gt;|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48)  &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4:17:34 (3:48:29)  &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols ===
* Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta 
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') &lt;br/&gt; Zaudējums (2—6) &lt;br/&gt; &lt;small&gt; Vārtu guvēji: &lt;br/&gt; {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], &lt;br/&gt; {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]&lt;/small&gt; || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets ===
* Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Komanda || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Vieta 
|-
| [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} 
| align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Devon and Somerset Wanderers'' &lt;br/&gt; Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}}
|}

=== [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo ===
* Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts 
|-
| rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} 
| align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Compiègne Polo Club'' &lt;br/&gt; Uzvara (10—0) || align=center|''Bagatelle Polo Club de Paris'' &lt;br/&gt; Uzvara (6—4) || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} 
|-
| ''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} 
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Mexico'' &lt;br/&gt; Uzvara (8—0) || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} 
|-
| ''Bagatelle Polo Club de Paris'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} 
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} 
|-
| ''Mexico'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }}
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} 
|}

=== [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs ===
* Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta 
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''FC 1880 Frankfurt'' &lt;br/&gt; Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Moseley Wanderers'' &lt;br/&gt; Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta 
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un &lt;br/&gt; [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un &lt;br/&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8
|-
| rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un &lt;br/&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un &lt;br/&gt; [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un &lt;br/&gt; [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un &lt;br/&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo ===
* Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts 
|-
| rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Tritons Lillois'' &lt;br/&gt; Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' &lt;br/&gt; Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' &lt;br/&gt; Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} 
|-
| ''Libellule de Paris'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} 
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' &lt;br/&gt; Zaudējums (5—1)  || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} 
|-
| ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} 
| align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' &lt;br/&gt; Zaudējums (2—0)  || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>8jxmavdwr29om82ayjgemh453ncyt5m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670561</id>
      <parentid>3670497</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:38:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45972" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete).

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti ==
=== Sportistu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''12'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''17'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}  &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''17'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}}  &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| '''9'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''21'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''5'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''12'''
|}

=== Sportistu sadalījums pa valstīm ===

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Polo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Ūdenspolo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || &lt;ref name=&quot;Virves vilkšana&quot;&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Polo&quot;/&gt;
|- 
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|- 
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref name=&quot;Teniss&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || &lt;ref name=&quot;Virves vilkšana&quot;/&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|&lt;ref name=&quot;Polo&quot;/&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} 
|- 
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} ||  rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} ||  rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|&lt;ref name=&quot;Teniss&quot;/&gt;
|- 
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} 
|- 
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Ūdenspolo&quot;/&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;/small&gt;|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48)  &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4:17:34 (3:48:29)  &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols ===
* Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta 
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') &lt;br/&gt; Zaudējums (2—6) &lt;br/&gt; &lt;small&gt; Vārtu guvēji: &lt;br/&gt; {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], &lt;br/&gt; {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]&lt;/small&gt; || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets ===
* Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Komanda || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Vieta 
|-
| [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} 
| align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Devon and Somerset Wanderers'' &lt;br/&gt; Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}}
|}

=== [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo ===
* Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts 
|-
| rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} 
| align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Compiègne Polo Club'' &lt;br/&gt; Uzvara (10—0) || align=center|''Bagatelle Polo Club de Paris'' &lt;br/&gt; Uzvara (6—4) || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} 
|-
| ''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} 
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Mexico'' &lt;br/&gt; Uzvara (8—0) || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} 
|-
| ''Bagatelle Polo Club de Paris'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} 
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} 
|-
| ''Mexico'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }}
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} 
|}

=== [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs ===
* Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta 
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''FC 1880 Frankfurt'' &lt;br/&gt; Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Moseley Wanderers'' &lt;br/&gt; Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta 
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un &lt;br/&gt; [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un &lt;br/&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8
|-
| rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un &lt;br/&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un &lt;br/&gt; [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un &lt;br/&gt; [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un &lt;br/&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo ===
* Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts 
|-
| rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Tritons Lillois'' &lt;br/&gt; Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' &lt;br/&gt; Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' &lt;br/&gt; Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} 
|-
| ''Libellule de Paris'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} 
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' &lt;br/&gt; Zaudējums (5—1)  || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} 
|-
| ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} 
| align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' &lt;br/&gt; Zaudējums (2—0)  || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
; Skrejceļa un šosejas disciplīnas 
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana ===
* Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki &lt;br/&gt; Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda &lt;br/&gt; Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} 
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda &lt;br/&gt; Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>s3wxux4lzk7ywazy9sygmdocw7slfol</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670562</id>
      <parentid>3670561</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:41:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļu sadalījums pa sporta veidiem */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46002" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete).

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti ==
=== Sportistu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportists|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''12'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''17'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}  &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''17'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|6}}|{{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}}  &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| '''9'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|21}}|{{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''21'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|5}}|{{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''5'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''12'''
|}

=== Sportistu sadalījums pa valstīm ===

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Polo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Osborne Swimming Club'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Ūdenspolo&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/water-polo/water-polo-men |title=Paris 1900 Water polo: men |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 21. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || &lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || &lt;ref name=&quot;Virves vilkšana&quot;&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tug-of-war |title=Paris 1900 Tug of War|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 22. novembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || ''French Athletic Club Union'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || ''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Polo&quot;/&gt;
|- 
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 13. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles men|accessdate=2020. gada 13. augusts}}&lt;/ref&gt;
|- 
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || &lt;ref name=&quot;Teniss&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/tennis/doubles-mixed |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|archive-date=2020. gada 18. augusts|title=Paris 1900 Tennis: doubles mixed|accessdate=2020. gada 18. augusts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || {{colbegin|2}} {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} {{colend}} || {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || Virves vilkšana || &lt;ref name=&quot;Virves vilkšana&quot;/&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|&lt;ref name=&quot;Polo&quot;/&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} 
|- 
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbauma]]|BOH|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} ||  rowspan=2|{{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} ||  rowspan=2|[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || rowspan=2|&lt;ref name=&quot;Teniss&quot;/&gt;
|- 
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} 
|- 
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Libellule de Paris'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref name=&quot;Ūdenspolo&quot;/&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Teniss|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 || '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Ūdenspolo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Virves vilkšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || — || '''2'''
|-
! Kopā: || 8 || 5 || 6 || 19
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;/small&gt;|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48)  &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4:17:34 (3:48:29)  &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols ===
* Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta 
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') &lt;br/&gt; Zaudējums (2—6) &lt;br/&gt; &lt;small&gt; Vārtu guvēji: &lt;br/&gt; {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], &lt;br/&gt; {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]&lt;/small&gt; || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets ===
* Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Komanda || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Vieta 
|-
| [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} 
| align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Devon and Somerset Wanderers'' &lt;br/&gt; Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}}
|}

=== [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo ===
* Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts 
|-
| rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} 
| align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Compiègne Polo Club'' &lt;br/&gt; Uzvara (10—0) || align=center|''Bagatelle Polo Club de Paris'' &lt;br/&gt; Uzvara (6—4) || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} 
|-
| ''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} 
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Mexico'' &lt;br/&gt; Uzvara (8—0) || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} 
|-
| ''Bagatelle Polo Club de Paris'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} 
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' &lt;br/&gt; Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} 
|-
| ''Mexico'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }}
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' &lt;br/&gt; Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} 
|}

=== [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs ===
* Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta 
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''FC 1880 Frankfurt'' &lt;br/&gt; Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Moseley Wanderers'' &lt;br/&gt; Uzvara (27—8) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] Teniss ===
* Skatīt arī: ''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || Ceturdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta 
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts
|-
| rowspan=2| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—2; 6―3) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Žoržs de la Šapels]] un &lt;br/&gt; [[Andrē Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—2; 6―4) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]] un &lt;br/&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (1—6; 1―6; 0―6) || align=center|{{silver02}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Makss Dekužī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Bezils de Garmendija]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (2―6; 3―6) || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|5/8
|-
| rowspan=3| [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jauktās dubultspēles|Jauktās dubultspēles]] || {{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6―3; 6―0) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un &lt;br/&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (2—6; 4―6) || align=center|{{silver02}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Hedviga Rozenbaumova]]|BOH|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Arčibalds Vordens]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Kate Žilū]] un &lt;br/&gt; [[Pjērs Verde-Delisls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—3; 3―6; 6—2) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Ivonne Prevo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Harolds Mahoni]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (3—6; 0―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Meriona Džonsa]]|USA|1900. gada vasaras}} un &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lorenss Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Džordžīna Džonsa]] un &lt;br/&gt; [[Čārlzs Sendss]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Uzvara (6—1; 7―5) || align=center|{{Valsts OS sportists|[[Šarlote Kūpere]] un &lt;br/&gt; [[Redžinalds Dohertijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; Zaudējums (2—6; 4―6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}}
|}

=== [[File:Water polo pictogram.svg|20px]] Ūdenspolo ===
* Skatīt arī: ''[[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta
|-
! Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts || Pretinieks &lt;br/&gt; Rezultāts 
|-
| rowspan=3| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Osborne Swimming Club'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Artūrs Džārviss]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Henrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pīters Kemps]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Tomass Ko]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Krošovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lindbergs]]|NZL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Steipltons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Tritons Lillois'' &lt;br/&gt; Uzvara (12—0) || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Pupilles de Neptune de Lille #2'' &lt;br/&gt; Uzvara (10—1) || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' &lt;br/&gt; Uzvara (7—2) || align=center|{{gold01}} 
|-
| ''Libellule de Paris'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Tomass Bērdžess]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Dekupērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žils Kleveno]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Luijs Lofrē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Anrī Pesljē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ogists Pesluā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pols Vasērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} 
| {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' &lt;br/&gt; Zaudējums (5—1)  || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} 
|-
| ''Pupilles de Neptune de Lille #1'' &lt;br/&gt; {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Favjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žoržs Leijē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lerišs]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Martēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Renē Tartara]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Trefels]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Ubēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} }} 
| align=center|{{ValstsOS|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Brussels Swimming and Water-Polo Club'' &lt;br/&gt; Zaudējums (2—0)  || colspan=2 {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|4/7
|}

=== [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
; Skrejceļa un šosejas disciplīnas 
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportisti || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br&gt; {{Valsts OS sportists|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} || align=center|26 punkti || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Tug of war pictogram.svg|20px]] Virves vilkšana ===
* Skatīt arī: ''[[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportisti || Pretinieki &lt;br/&gt; Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=2| [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Virves vilkšana]] || {{Valsts OS sportists|[[Edgars Obje]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eižens Šmits]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Vinklers]]|DEN|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Augusts Nilsons]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gustavs Sēderstrēms]]|SWE|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Kārlis Štāfs]]|SWE|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda &lt;br/&gt; Uzvara (2—0) || align=center|{{gold01}} 
|-
| {{Valsts OS sportists|[[Remons Basē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}&lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Rofo]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransisko Enrikess de Subirija]]|COL|1900. gada vasaras}} || align=center|Jauktā komanda &lt;br/&gt; Zaudējums (0—2) || align=center|{{silver02}} 
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>jqlwx333s821onksibbu8aq6tcm5m0w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Starpstacija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518624</id>
    <revision>
      <id>3670415</id>
      <parentid>3668014</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:18:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>kat., precizējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="785" xml:space="preserve">[[Starpstacija|Starpstacijas]] ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|sadales punkti]], kas  paredzēti pasažieru, [[krava|kravu]] un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir laikus nodrošināt drošu [[vilciens|vilcienu]] kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī [[izmaiņas punkts|izmaiņas]] un [[apdzīšanas punkts|apdzīšanas]] punktus, kuros tiek veiktas vai būtu iespējams veikt šīs nelielās [[krava|kravu]] operācijas.
[[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]]

==Starpstacijas Latvijā==

*[[3. kilometrs]]
*[[7. kilometrs]]
*[[Asote (stacija)|Asote]]
*[[Kalniena (stacija)|Kalniena]]
*[[Sergunta (stacija)|Sergunta]]

[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]</text>
      <sha1>3i4m3pogg4pok7lc83h8znide4z0uqd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rūjiena (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518634</id>
    <revision>
      <id>3670408</id>
      <parentid>3669400</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T23:27:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>manuprāt, mazsvarīgi, bet lai jau būtu</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2083" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rūjiena
| tips                = stacija
| attēls              = 
| attēla_apraksts     = 
| karte               = 
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]
| atvērta             = 1937
| slēgta              = 1996
| citi_nosaukumi      = Rujene
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = 
| platformas          = 2
| platformu_tips      = sānu
| sliežu_ceļi         = 3
| adrese              = 
| latd  = | latm  = | lats  = | latNS  = 
| longd = | longm = | longs = | longEW = 
| tuvākās_stacijas    = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 148 
}}

[[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai  [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija [[dzelzceļa stacija]] [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija.
Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. 


== Vēsture ==
Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Stacijā bija biļešu kase. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]]. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts
== Ārējās saites ==
--&gt;

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>kl07vfnzlwd4kbp09iwx1tdc03tcyfq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670411</id>
      <parentid>3670408</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:05:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>īsi par sarežģīto stacijas vēsturi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4248" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rūjiena
| tips                = stacija
| attēls              = 
| attēla_apraksts     = 
| karte               = 
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]
| atvērta             = 1937
| slēgta              = 1996
| citi_nosaukumi      = Rujene
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = 
| platformas          = 2
| platformu_tips      = sānu
| sliežu_ceļi         = 3
| adrese              = 
| latd  = | latm  = | lats  = | latNS  = 
| longd = | longm = | longs = | longEW = 
| tuvākās_stacijas    = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 148 
}}

[[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] bija [[dzelzceļa stacija]] [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina Stacijas ielas nosaukums un &quot;[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]&quot; stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre.

== Vēsture ==
Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā  atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās &quot;Rujene&quot;, par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par Meizakilas—Rūjienas posma galastaciju, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacijas Rūjienas pilsētā vairs nebija. Lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, un visticamāk bija domāta kā pagaidu stacija, jo pastāvīgas stacijas ēkas tur nekad nav bijis. Kā stacijas ēka tika izmantots [[D1]] dīzeļvilciena vagons, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2005. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas arī bija līnijas pastāvēšanas gala sākums. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}&lt;/ref&gt;, līdz ar to stacija tika slēgta.  Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts
== Ārējās saites ==
--&gt;

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>oryvtpe7j1j4s1r11eynvarcu7b73kf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670418</id>
      <parentid>3670411</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T00:29:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ nav jau vairs šāda novada</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4259" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rūjiena
| tips                = stacija
| attēls              = 
| attēla_apraksts     = 
| karte               = 
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]
| atvērta             = 1937
| slēgta              = 1996
| citi_nosaukumi      = Rujene
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = 
| platformas          = 2
| platformu_tips      = sānu
| sliežu_ceļi         = 3
| adrese              = 
| latd  = | latm  = | lats  = | latNS  = 
| longd = | longm = | longs = | longEW = 
| tuvākās_stacijas    = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 148 
}}

[[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] bija [[dzelzceļa stacija]] tagadējā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina Stacijas ielas nosaukums un &quot;[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]&quot; stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre.

== Vēsture ==
Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā  atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās &quot;Rujene&quot;, par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par Meizakilas—Rūjienas posma galastaciju, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacijas Rūjienas pilsētā vairs nebija. Lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, un visticamāk bija domāta kā pagaidu stacija, jo pastāvīgas stacijas ēkas tur nekad nav bijis. Kā stacijas ēka tika izmantots [[D1]] dīzeļvilciena vagons, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2005. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas arī bija līnijas pastāvēšanas gala sākums. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}&lt;/ref&gt;, līdz ar to stacija tika slēgta.  Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts
== Ārējās saites ==
--&gt;

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>b1gdkcl00p3qpid2qzhtaiswvv5qhgz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670481</id>
      <parentid>3670418</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T05:39:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ enciklopēdiskāk</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4273" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rūjiena
| tips                = stacija
| attēls              = 
| attēla_apraksts     = 
| karte               = 
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]
| atvērta             = 1937
| slēgta              = 1996
| citi_nosaukumi      = Rujene
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = 
| platformas          = 2
| platformu_tips      = sānu
| sliežu_ceļi         = 3
| adrese              = 
| latd  = | latm  = | lats  = | latNS  = 
| longd = | longm = | longs = | longEW = 
| tuvākās_stacijas    = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 148 
}}

[[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] bija [[dzelzceļa stacija]] tagadējā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina Stacijas ielas nosaukums un &quot;[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]&quot; stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre.

== Vēsture ==
Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā  atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās &quot;Rujene&quot;, par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par Meizakilas—Rūjienas posma galastaciju, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacija Rūjienas pilsētā netika atjaunota — lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, un visticamāk bija domāta kā pagaidu stacija, jo pastāvīgas stacijas ēkas tur nekad nav bijis. Kā stacijas ēka tika izmantots [[D1]] dīzeļvilciena vagons, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2005. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas ievadīja Rūjienas līnijas pakāpenisko likvidēšanu. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}&lt;/ref&gt;, līdz ar to stacija tika slēgta.  Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts
== Ārējās saites ==
--&gt;

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>nz0f7d8qvzizxmca20vcqxf8ykc3uob</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670483</id>
      <parentid>3670481</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T05:41:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ ja ņemam par stacijas pirmsākumu šaursliežu staciju, tad sanāk  tieši 100 pastāvēšanas gadi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4273" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rūjiena
| tips                = stacija
| attēls              = 
| attēla_apraksts     = 
| karte               = 
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]
| atvērta             = 1896
| slēgta              = 1996
| citi_nosaukumi      = Rujene
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = 
| platformas          = 2
| platformu_tips      = sānu
| sliežu_ceļi         = 3
| adrese              = 
| latd  = | latm  = | lats  = | latNS  = 
| longd = | longm = | longs = | longEW = 
| tuvākās_stacijas    = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 148 
}}

[[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] bija [[dzelzceļa stacija]] tagadējā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina Stacijas ielas nosaukums un &quot;[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]&quot; stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre.

== Vēsture ==
Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā  atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās &quot;Rujene&quot;, par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par Meizakilas—Rūjienas posma galastaciju, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacija Rūjienas pilsētā netika atjaunota — lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, un visticamāk bija domāta kā pagaidu stacija, jo pastāvīgas stacijas ēkas tur nekad nav bijis. Kā stacijas ēka tika izmantots [[D1]] dīzeļvilciena vagons, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2005. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas ievadīja Rūjienas līnijas pakāpenisko likvidēšanu. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}&lt;/ref&gt;, līdz ar to stacija tika slēgta.  Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts
== Ārējās saites ==
--&gt;

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>pfjfsirttc8d1bodwqr6z4rk28sokit</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670485</id>
      <parentid>3670483</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T05:48:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ skaidrāk</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4274" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rūjiena
| tips                = stacija
| attēls              = 
| attēla_apraksts     = 
| karte               = 
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]
| atvērta             = 1896
| slēgta              = 1996
| citi_nosaukumi      = Rujene
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = 
| platformas          = 2
| platformu_tips      = sānu
| sliežu_ceļi         = 3
| adrese              = 
| latd  = | latm  = | lats  = | latNS  = 
| longd = | longm = | longs = | longEW = 
| tuvākās_stacijas    = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 148 
}}

[[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] bija [[dzelzceļa stacija]] tagadējā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina Stacijas ielas nosaukums un &quot;[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]&quot; stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre.

== Vēsture ==
Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā  atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās &quot;Rujene&quot;, par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par galastaciju Meizakilas—Rūjienas posmam, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacija Rūjienas pilsētā netika atjaunota — lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, un visticamāk bija domāta kā pagaidu stacija, jo pastāvīgas stacijas ēkas tur nekad nav bijis. Kā stacijas ēka tika izmantots [[D1]] dīzeļvilciena vagons, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2005. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas ievadīja Rūjienas līnijas pakāpenisko likvidēšanu. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}&lt;/ref&gt;, līdz ar to stacija tika slēgta.  Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts
== Ārējās saites ==
--&gt;

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>dggpgwu6e4mkhy4c4r5yveyia4bqaqr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670486</id>
      <parentid>3670485</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T05:50:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ precizējums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4357" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rūjiena
| tips                = stacija
| attēls              = 
| attēla_apraksts     = 
| karte               = 
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]
| atvērta             = 1896
| slēgta              = 1996
| citi_nosaukumi      = Rujene
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = 
| platformas          = 2
| platformu_tips      = sānu
| sliežu_ceļi         = 3
| adrese              = 
| latd  = | latm  = | lats  = | latNS  = 
| longd = | longm = | longs = | longEW = 
| tuvākās_stacijas    = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 148 
}}

[[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] bija [[dzelzceļa stacija]] tagadējā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina Stacijas ielas nosaukums un &quot;[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]&quot; stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre; peronu un gulšņu atliekas saglabājušās arī bijušajā ārpilsētas stacijā.

== Vēsture ==
Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā  atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās &quot;Rujene&quot;, par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par galastaciju Meizakilas—Rūjienas posmam, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacija Rūjienas pilsētā netika atjaunota — lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, un visticamāk bija domāta kā pagaidu stacija, jo pastāvīgas stacijas ēkas tur nekad nav bijis. Kā stacijas ēka tika izmantots [[D1]] dīzeļvilciena vagons, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2005. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas ievadīja Rūjienas līnijas pakāpenisko likvidēšanu. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}&lt;/ref&gt;, līdz ar to stacija tika slēgta.  Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts
== Ārējās saites ==
--&gt;

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>ock8c63yyzpmp7oz4xyq47sfdfs102x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670487</id>
      <parentid>3670486</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T05:53:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>bilde, kamēr nav svaigākas</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4442" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Rūjiena
| tips                = stacija
| attēls              = Rūjienas šaursliežu stacija.JPG
| attēla_apraksts     = Šaursliežu stacijas atrašanās vieta 2011. gadā
| karte               = 
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]
| atvērta             = 1896
| slēgta              = 1996
| citi_nosaukumi      = Rujene
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = 
| platformas          = 2
| platformu_tips      = sānu
| sliežu_ceļi         = 3
| adrese              = 
| latd  = | latm  = | lats  = | latNS  = 
| longd = | longm = | longs = | longEW = 
| tuvākās_stacijas    = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 148 
}}

[[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] bija [[dzelzceļa stacija]] tagadējā [[Valmieras novads|Valmieras novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Stacija atradās netālu no [[Rūjiena]]s pilsētas, pie autoceļa [[V174]]. Pirms šīs stacijas pastāvēja dzelzceļa stacija pašā Rūjienas pilsētā, šaursliežu līnijā [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]]; vēlāk tā bija arī platsliežu līnijas [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] galastacija. Mūsdienās Rūjienas staciju ēkas un sliedes ir demontētas. Par dzelzceļu Rūjienā liecina Stacijas ielas nosaukums un &quot;[[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]]&quot; stends, bet bijušās padomju laika ārpilsētas stacijas teritorija ir pamesta un aizaugusi ar krūmiem. No vecās šaursliežu stacijas Rūjienā ir saglabājušās perona atliekas un griezuļa bedre; peronu un gulšņu atliekas saglabājušās arī bijušajā ārpilsētas stacijā.

== Vēsture ==
Šaursliežu dzelzceļu Rūjienā  atklāja 1896. gadā (tā bija Latvijas teritorijā pirmā šaursliežu līnija Valka—Pērnava), tad pilsētā tika ierīkota arī dzelzceļa stacija. Sākumā stacija saucās &quot;Rujene&quot;, par Rūjienu pārdēvēta 1937. gadā, kad pilsētu sasniedza platsliežu līnija no Rīgas. 1938. gadā stacija tika labiekārtota, tajā pieturēja kā platsliežu, tā šaursliežu vilcieni. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] stacija gāja bojā, tika pilnīgi izpostītas visas dzelzceļa līnijas. Pēc kara atjaunoja tikai šaursliežu līniju uz Igauniju, bet Rūjienas stacija kļuva par galastaciju Meizakilas—Rūjienas posmam, ko apkalpoja Igaunijas dzelzceļš. Stacijas telpas ierīkoja mazā pagaidu būdiņā. Šaursliežu dzelzceļu likvidēja 1975. gadā un nelielu laiku dzelzceļa satiksmes Rūjienā nebija. 1976. gadā līdz Rūjienai tika atjaunota platsliežu līnija uz Rīgu, bet vēl pēc gada sāka strādāt arī posms Rūjiena—Meizakila, nu jau platsliežu variantā. Tomēr stacija Rūjienas pilsētā netika atjaunota — lai iztaisnotu ceļu uz Tallinu, tā tika ierīkota tagadējā [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastā]], ap 4 km uz ziemeļrietumiem no pilsētas centra, un visticamāk bija domāta kā pagaidu stacija, jo pastāvīgas stacijas ēkas tur nekad nav bijis. Kā stacijas ēka tika izmantots [[D1]] dīzeļvilciena vagons, kas izdemolētā veidā tur atradās vēl 2005. gadā. 1981. gadā sākās satiksme maršrutā Rīga—Tallina caur Rūjienu. 1992. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, vilcieni sāka braukt tikai līdz Ipiķiem. Tas ievadīja Rūjienas līnijas pakāpenisko likvidēšanu. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}&lt;/ref&gt;, līdz ar to stacija tika slēgta.  Sliedes stacijā demontētas [[2009. gads|2009. gadā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts
== Ārējās saites ==
--&gt;

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>9b1g8tw3rdelwody3mk35ykxbvki3ze</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>No Cav</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518783</id>
    <revision>
      <id>3670444</id>
      <parentid>3668799</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:00:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3605" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
{{Dzēst|nelabots mašīntulkojums|due=15|due_date=23.08.2022}}
[[Attēls:Cava_di_Gioia_(Carrara).jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a6/Cava_di_Gioia_%28Carrara%29.jpg/220px-Cava_di_Gioia_%28Carrara%29.jpg|thumb| Cava di Gioia ([[Karrāra|Carrara]]) un ar to saistītā neatgriezeniskā virsotnes formas pārveidošana]]
'''No Cav''' ir žurnālistikas termins, ko izmanto,&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://iltirreno.gelocal.it/massa/cronaca/2014/05/18/news/salviamo-le-apuane-i-no-cav-occupano-il-monte-carchio-1.9252452|title=«Salviamo le Apuane», i No Cav “occupano” il monte Carchio|date=2014-05-18|language=it-IT}}&lt;/ref&gt; lai norādītu uz lielu itāļu protesta kustību, kas radās [[21. gadsimts|21. gadsimta sākumā]] &lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.ejatlas.org/conflict/la-devastazione-delle-alpi-apuane-a-causa-dellescavazione-del-marmo|title=La distruzione delle Alpi Apuane a causa dell'estrazione del marmo {{!}} EJAtlas|language=it}}&lt;/ref&gt; un ko veido pilsoņu asociācijas un grupas, kuras vieno Apuanu Alpu Karāras marmora karjeru kritika.

== Vārds un simbols ==
[[Attēls:No_Cav_sticker_at_Bivacco_Aronte_(Passo_della_Focolaccia,_Alpi_Apuane)_at_17.10.2021.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fa/No_Cav_sticker_at_Bivacco_Aronte_%28Passo_della_Focolaccia%2C_Alpi_Apuane%29_at_17.10.2021.jpg/220px-No_Cav_sticker_at_Bivacco_Aronte_%28Passo_della_Focolaccia%2C_Alpi_Apuane%29_at_17.10.2021.jpg|thumb| No Cav uzlīmes Aronte bivakā (Passo della Focolaccia, Apuan Alpi)]]
Termins No Cav, saīsinājums no &quot;No Cave&quot; (&quot;Nē karjeriem&quot;, itāļu valodā), pirmo reizi tika izmantots Il Tirreno rakstā [[2014. gads|2014.]] gadā, lai definētu aktīvistus, kuri piedalījās Salviamo le Apuane komitejas demonstrācijā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;/&gt;

Simbolu No Cav veido stilizēts melnbalts Karāras privātā marmora dzelzceļa Vara viadukta attēlojums, ko šķērso liels sarkans X, virs kura ir arī sarkans uzraksts &quot;NO CAV&quot;, viss uz balta fona.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.voceapuana.com/attualita/2020/08/08/le-cave-portano-ricchezza-ma-se-siamo-poveri-e-disoccupati/31338/|title=«Le cave portano ricchezza? Ma se siamo poveri e disoccupati...»|date=2020-08-08|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:50&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lanazione.it/lucca/cronaca/la-coop-levigliani-non-tutela-il-corchia-1.5318876|title=&quot;La coop Levigliani non tutela il Corchia&quot;|date=1594705367796|language=it}}&lt;/ref&gt;

Šis reklāmkarogs, kura grafiskais dizains atgādina kustību No TAV, parādījās tikai [[2020. gads|2020.]] gadā vides speciālista Džanlukas Brikolani rīkotā pasākuma laikā, kurš nākamajā gadā kopā ar Klaudio Grandi un citiem būtu nodibinājis biedrību Apuane Libere.&lt;ref name=&quot;:52&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://misanthropicture.com/n-o-c-a-v/|title=N O – C A V – MISANTHROPICTURE|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apuanelibere.org/2021/05/08/nasce-apuane-libere-la-prima-organizzazione-di-volontariato-per-tutelare-le-alpi-apuane/|title=NASCE “APUANE LIBERE”: LA PRIMA ORGANIZZAZIONE DI VOLONTARIATO PER TUTELARE LE ALPI APUANE|date=2021-05-08|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apuanelibere.org/2021/05/10/conferenza-stampa-dell-8-maggio/|title=CONFERENZA STAMPA DELL’ 8 MAGGIO|date=2021-05-10|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;

Šo simbolu un &quot;No Cav&quot; definīciju neizmanto vai nepieņem visas kustības grupas, un daudzas izvēlas sevi definēt ar precīzākiem terminiem.</text>
      <sha1>o14m4e2om44djmrmjukdelaqgcrkw0n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670457</id>
      <parentid>3670444</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:02:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{kategorijas+}} veidne. [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3622" xml:space="preserve">{{kategorijas+}}
{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
{{Dzēst|nelabots mašīntulkojums|due=15|due_date=23.08.2022}}
[[Attēls:Cava_di_Gioia_(Carrara).jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/a6/Cava_di_Gioia_%28Carrara%29.jpg/220px-Cava_di_Gioia_%28Carrara%29.jpg|thumb| Cava di Gioia ([[Karrāra|Carrara]]) un ar to saistītā neatgriezeniskā virsotnes formas pārveidošana]]
'''No Cav''' ir žurnālistikas termins, ko izmanto,&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://iltirreno.gelocal.it/massa/cronaca/2014/05/18/news/salviamo-le-apuane-i-no-cav-occupano-il-monte-carchio-1.9252452|title=«Salviamo le Apuane», i No Cav “occupano” il monte Carchio|date=2014-05-18|language=it-IT}}&lt;/ref&gt; lai norādītu uz lielu itāļu protesta kustību, kas radās [[21. gadsimts|21. gadsimta sākumā]] &lt;ref name=&quot;:13&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://it.ejatlas.org/conflict/la-devastazione-delle-alpi-apuane-a-causa-dellescavazione-del-marmo|title=La distruzione delle Alpi Apuane a causa dell'estrazione del marmo {{!}} EJAtlas|language=it}}&lt;/ref&gt; un ko veido pilsoņu asociācijas un grupas, kuras vieno Apuanu Alpu Karāras marmora karjeru kritika.

== Vārds un simbols ==
[[Attēls:No_Cav_sticker_at_Bivacco_Aronte_(Passo_della_Focolaccia,_Alpi_Apuane)_at_17.10.2021.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/fa/No_Cav_sticker_at_Bivacco_Aronte_%28Passo_della_Focolaccia%2C_Alpi_Apuane%29_at_17.10.2021.jpg/220px-No_Cav_sticker_at_Bivacco_Aronte_%28Passo_della_Focolaccia%2C_Alpi_Apuane%29_at_17.10.2021.jpg|thumb| No Cav uzlīmes Aronte bivakā (Passo della Focolaccia, Apuan Alpi)]]
Termins No Cav, saīsinājums no &quot;No Cave&quot; (&quot;Nē karjeriem&quot;, itāļu valodā), pirmo reizi tika izmantots Il Tirreno rakstā [[2014. gads|2014.]] gadā, lai definētu aktīvistus, kuri piedalījās Salviamo le Apuane komitejas demonstrācijā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;/&gt;

Simbolu No Cav veido stilizēts melnbalts Karāras privātā marmora dzelzceļa Vara viadukta attēlojums, ko šķērso liels sarkans X, virs kura ir arī sarkans uzraksts &quot;NO CAV&quot;, viss uz balta fona.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.voceapuana.com/attualita/2020/08/08/le-cave-portano-ricchezza-ma-se-siamo-poveri-e-disoccupati/31338/|title=«Le cave portano ricchezza? Ma se siamo poveri e disoccupati...»|date=2020-08-08|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:50&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lanazione.it/lucca/cronaca/la-coop-levigliani-non-tutela-il-corchia-1.5318876|title=&quot;La coop Levigliani non tutela il Corchia&quot;|date=1594705367796|language=it}}&lt;/ref&gt;

Šis reklāmkarogs, kura grafiskais dizains atgādina kustību No TAV, parādījās tikai [[2020. gads|2020.]] gadā vides speciālista Džanlukas Brikolani rīkotā pasākuma laikā, kurš nākamajā gadā kopā ar Klaudio Grandi un citiem būtu nodibinājis biedrību Apuane Libere.&lt;ref name=&quot;:52&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://misanthropicture.com/n-o-c-a-v/|title=N O – C A V – MISANTHROPICTURE|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apuanelibere.org/2021/05/08/nasce-apuane-libere-la-prima-organizzazione-di-volontariato-per-tutelare-le-alpi-apuane/|title=NASCE “APUANE LIBERE”: LA PRIMA ORGANIZZAZIONE DI VOLONTARIATO PER TUTELARE LE ALPI APUANE|date=2021-05-08|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apuanelibere.org/2021/05/10/conferenza-stampa-dell-8-maggio/|title=CONFERENZA STAMPA DELL’ 8 MAGGIO|date=2021-05-10|language=it-IT}}&lt;/ref&gt;

Šo simbolu un &quot;No Cav&quot; definīciju neizmanto vai nepieņem visas kustības grupas, un daudzas izvēlas sevi definēt ar precīzākiem terminiem.</text>
      <sha1>m39h63kl52ugn63l2e8ywlqfj39qmsi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Eremu1/Attēli</title>
    <ns>2</ns>
    <id>518802</id>
    <revision>
      <id>3670303</id>
      <parentid>3669565</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T16:16:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2018" xml:space="preserve">Šeit ir sakopoti dažādi mani pašuzņemtie attēli (bez lietošanas ierobežojumiem), kurus var pielietot.

== Vietas ==

=== [[Klapkalnciems]] ===
&lt;gallery&gt;
Saules iela(Klapkalnciems).jpg|Saules iela
&lt;/gallery&gt;

=== [[Roja]] ===
&lt;gallery&gt;
Rojas pilsētas zīme.jpg|Rojas pilsētas zīme pirms iebraukšanas
&lt;/gallery&gt;

=== [[Kolka]] ===
&lt;gallery&gt;
Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams
Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde
Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]]
Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]]
Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]]
Kolkas tautas nams.jpg|Kolkas tautas nams
&lt;/gallery&gt;

=== [[Rīga]] ===
&lt;gallery&gt;
Titāniks_nojaukšana_20220711.jpg|Tirdzniecības centra [[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]] nojaukšana (2022/07/11)
Īrijas vēstniecība Rīgā.jpg|Īrijas vēstniecība
20220809_200430.jpg|Īrijas vēstniecība (2)
&lt;/gallery&gt;

=== [[Vecumnieki]] ===
&lt;gallery&gt;
Vecumnieku Luterāņu baznīca.jpg|Vecumnieku Luterāņu baznīca
Vecumnieku Luterāņu baznīca 2.jpg|Vecumnieku Luterāņu baznīca (2)
Vecumnieku apvienības pārvalde.jpg|Vecumnieku apvienības pārvalde (bijušā [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] Dome)
Vecumnieku vidusskola.jpg|Vecumnieku vidusskola
&lt;/gallery&gt;

=== [[Ragaciema bāka]] ===
&lt;gallery&gt;
Ragaciema bāka.jpg|Ragaciema bāka
Ragaciema bāka tuvumā.jpg|Ragaciema bāka tuvumā
Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka.jpg|Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka
&lt;/gallery&gt;

=== [[Mērsraga bāka]] ===
&lt;gallery&gt;
Mērsraga bāka.jpg|Mērsraga bāka
Mērsraga bāka_2.jpg|Mērsraga bāka tuvumā
&lt;/gallery&gt;

== Daba ==

=== Ezeri ===
Jaunais ezers.jpg|[[Jaunais ezers]]
Vecais ezers 2022.jpg|[[Vecais ezers]]
Pludmale pie Vecā ezera 2022.jpg|Pludmale pie Vecā ezera

=== [[Ābeles]] ===

==== [[Mežābele]] ====
&lt;gallery&gt;
Mežābele.jpg|Mežābeles āboli
Mežābele_2.jpg
&lt;/gallery&gt;</text>
      <sha1>s1vgxuslwvt50pwgegjj9ykvq49hedi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670305</id>
      <parentid>3670303</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T16:18:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2073" xml:space="preserve">Šeit ir sakopoti dažādi mani pašuzņemtie attēli (bez lietošanas ierobežojumiem), kurus var pielietot.

== Vietas ==

=== [[Klapkalnciems]] ===
&lt;gallery&gt;
Saules iela(Klapkalnciems).jpg|Saules iela
&lt;/gallery&gt;

=== [[Roja]] ===
&lt;gallery&gt;
Rojas pilsētas zīme.jpg|Rojas pilsētas zīme pirms iebraukšanas
&lt;/gallery&gt;

=== [[Kolka]] ===
&lt;gallery&gt;
Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams
Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde
Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]]
Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]]
Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]]
Kolkas tautas nams.jpg|Kolkas tautas nams
&lt;/gallery&gt;

=== [[Rīga]] ===
&lt;gallery&gt;
Titāniks_nojaukšana_20220711.jpg|Tirdzniecības centra [[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]] nojaukšana (2022/07/11)
Īrijas vēstniecība Rīgā.jpg|Īrijas vēstniecība
20220809_200430.jpg|Īrijas vēstniecība (2)
&lt;/gallery&gt;

=== [[Vecumnieki]] ===
&lt;gallery&gt;
Vecumnieku Luterāņu baznīca.jpg|Vecumnieku Luterāņu baznīca
Vecumnieku Luterāņu baznīca 2.jpg|Vecumnieku Luterāņu baznīca (2)
Vecumnieku apvienības pārvalde.jpg|Vecumnieku apvienības pārvalde (bijušā [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] Dome)
Vecumnieku vidusskola.jpg|Vecumnieku vidusskola
&lt;/gallery&gt;

=== [[Ragaciema bāka]] ===
&lt;gallery&gt;
Ragaciema bāka.jpg|Ragaciema bāka
Ragaciema bāka tuvumā.jpg|Ragaciema bāka tuvumā
Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka.jpg|Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka
&lt;/gallery&gt;

=== [[Mērsraga bāka]] ===
&lt;gallery&gt;
Mērsraga bāka.jpg|Mērsraga bāka
Mērsraga bāka_2.jpg|Mērsraga bāka tuvumā
&lt;/gallery&gt;

== Daba ==

=== Ezeri ===
&lt;gallery&gt;
Jaunais ezers.jpg|[[Jaunais ezers]]
Vecais ezers 2022.jpg|[[Vecais ezers]]
Vecais ezers.jpg|Vecais ezers (2)
Pludmale pie Vecā ezera 2022.jpg|Pludmale pie Vecā ezera
&lt;/gallery&gt;

=== [[Ābeles]] ===

==== [[Mežābele]] ====
&lt;gallery&gt;
Mežābele.jpg|Mežābeles āboli
Mežābele_2.jpg
&lt;/gallery&gt;</text>
      <sha1>qemqt48xbqzbuzk5ce1hycf60954m8m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670332</id>
      <parentid>3670305</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:46:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>/* Daba */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2160" xml:space="preserve">Šeit ir sakopoti dažādi mani pašuzņemtie attēli (bez lietošanas ierobežojumiem), kurus var pielietot.

== Vietas ==

=== [[Klapkalnciems]] ===
&lt;gallery&gt;
Saules iela(Klapkalnciems).jpg|Saules iela
&lt;/gallery&gt;

=== [[Roja]] ===
&lt;gallery&gt;
Rojas pilsētas zīme.jpg|Rojas pilsētas zīme pirms iebraukšanas
&lt;/gallery&gt;

=== [[Kolka]] ===
&lt;gallery&gt;
Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams
Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde
Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]]
Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]]
Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]]
Kolkas tautas nams.jpg|Kolkas tautas nams
&lt;/gallery&gt;

=== [[Rīga]] ===
&lt;gallery&gt;
Titāniks_nojaukšana_20220711.jpg|Tirdzniecības centra [[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]] nojaukšana (2022/07/11)
Īrijas vēstniecība Rīgā.jpg|Īrijas vēstniecība
20220809_200430.jpg|Īrijas vēstniecība (2)
&lt;/gallery&gt;

=== [[Vecumnieki]] ===
&lt;gallery&gt;
Vecumnieku Luterāņu baznīca.jpg|Vecumnieku Luterāņu baznīca
Vecumnieku Luterāņu baznīca 2.jpg|Vecumnieku Luterāņu baznīca (2)
Vecumnieku apvienības pārvalde.jpg|Vecumnieku apvienības pārvalde (bijušā [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] Dome)
Vecumnieku vidusskola.jpg|Vecumnieku vidusskola
&lt;/gallery&gt;

=== [[Ragaciema bāka]] ===
&lt;gallery&gt;
Ragaciema bāka.jpg|Ragaciema bāka
Ragaciema bāka tuvumā.jpg|Ragaciema bāka tuvumā
Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka.jpg|Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka
&lt;/gallery&gt;

=== [[Mērsraga bāka]] ===
&lt;gallery&gt;
Mērsraga bāka.jpg|Mērsraga bāka
Mērsraga bāka_2.jpg|Mērsraga bāka tuvumā
&lt;/gallery&gt;

== Daba ==

=== Ezeri ===
&lt;gallery&gt;
Jaunais ezers.jpg|[[Jaunais ezers]]
Vecais ezers 2022.jpg|[[Vecais ezers]]
Vecais ezers.jpg|Vecais ezers (2)
Pludmale pie Vecā ezera 2022.jpg|Pludmale pie Vecā ezera
&lt;/gallery&gt;

=== Upes ===
&lt;gallery&gt;
Taļķe pie Vecā ezera.jpg|Taļķe pie Vecā ezera
&lt;/gallery&gt;

=== [[Ābeles]] ===

==== [[Mežābele]] ====
&lt;gallery&gt;
Mežābele.jpg|Mežābeles āboli
Mežābele_2.jpg
&lt;/gallery&gt;</text>
      <sha1>2iq2ea29tkljykgaythbspjmd3egbtj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670354</id>
      <parentid>3670332</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:30:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Upes */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2181" xml:space="preserve">Šeit ir sakopoti dažādi mani pašuzņemtie attēli (bez lietošanas ierobežojumiem), kurus var pielietot.

== Vietas ==

=== [[Klapkalnciems]] ===
&lt;gallery&gt;
Saules iela(Klapkalnciems).jpg|Saules iela
&lt;/gallery&gt;

=== [[Roja]] ===
&lt;gallery&gt;
Rojas pilsētas zīme.jpg|Rojas pilsētas zīme pirms iebraukšanas
&lt;/gallery&gt;

=== [[Kolka]] ===
&lt;gallery&gt;
Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams
Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde
Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]]
Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]]
Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]]
Kolkas tautas nams.jpg|Kolkas tautas nams
&lt;/gallery&gt;

=== [[Rīga]] ===
&lt;gallery&gt;
Titāniks_nojaukšana_20220711.jpg|Tirdzniecības centra [[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]] nojaukšana (2022/07/11)
Īrijas vēstniecība Rīgā.jpg|Īrijas vēstniecība
20220809_200430.jpg|Īrijas vēstniecība (2)
&lt;/gallery&gt;

=== [[Vecumnieki]] ===
&lt;gallery&gt;
Vecumnieku Luterāņu baznīca.jpg|Vecumnieku Luterāņu baznīca
Vecumnieku Luterāņu baznīca 2.jpg|Vecumnieku Luterāņu baznīca (2)
Vecumnieku apvienības pārvalde.jpg|Vecumnieku apvienības pārvalde (bijušā [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] Dome)
Vecumnieku vidusskola.jpg|Vecumnieku vidusskola
&lt;/gallery&gt;

=== [[Ragaciema bāka]] ===
&lt;gallery&gt;
Ragaciema bāka.jpg|Ragaciema bāka
Ragaciema bāka tuvumā.jpg|Ragaciema bāka tuvumā
Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka.jpg|Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka
&lt;/gallery&gt;

=== [[Mērsraga bāka]] ===
&lt;gallery&gt;
Mērsraga bāka.jpg|Mērsraga bāka
Mērsraga bāka_2.jpg|Mērsraga bāka tuvumā
&lt;/gallery&gt;

== Daba ==

=== Ezeri ===
&lt;gallery&gt;
Jaunais ezers.jpg|[[Jaunais ezers]]
Vecais ezers 2022.jpg|[[Vecais ezers]]
Vecais ezers.jpg|Vecais ezers (2)
Pludmale pie Vecā ezera 2022.jpg|Pludmale pie Vecā ezera
&lt;/gallery&gt;

=== Upes ===
&lt;gallery&gt;
Taļķe pie Vecā ezera.jpg|[[Taļķe]] pie [[Vecais ezers|Vecā ezera]]
&lt;/gallery&gt;

=== [[Ābeles]] ===

==== [[Mežābele]] ====
&lt;gallery&gt;
Mežābele.jpg|Mežābeles āboli
Mežābele_2.jpg
&lt;/gallery&gt;</text>
      <sha1>65oju4qdnpu2ri7bpe3etmsy5x4p8qk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670369</id>
      <parentid>3670354</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:53:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2292" xml:space="preserve">Šeit ir sakopoti dažādi mani pašuzņemtie attēli (bez lietošanas ierobežojumiem), kurus var pielietot.

== Vietas ==

=== [[Klapkalnciems]] ===
&lt;gallery&gt;
Saules iela(Klapkalnciems).jpg|Saules iela
&lt;/gallery&gt;

=== [[Roja]] ===
&lt;gallery&gt;
Rojas pilsētas zīme.jpg|Rojas pilsētas zīme pirms iebraukšanas
&lt;/gallery&gt;

=== [[Vārpas]] ===
&lt;gallery&gt;
Vārpu centrālais krustojums 2022.jpg|Vārpu centrālais krustojums
&lt;/gallery&gt;

=== [[Kolka]] ===
&lt;gallery&gt;
Lībiešu saieta nams Kolkā.jpg|[[Lībieši|Lībiešu]] saieta nams
Kolkas pagasta pārvalde.jpg|[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] pārvalde
Kristus Piedzimšanas pareizticīgo baznīca (Kolka).jpg|[[Kolkas pareizticīgo baznīca]]
Kolkas katoļu baznīca (2022).jpg|[[Kolkas katoļu baznīca]]
Kolkas mols.jpg|Kolkas [[Mols (nozīmju atdalīšana)|mols]]
Kolkas tautas nams.jpg|Kolkas tautas nams
&lt;/gallery&gt;

=== [[Rīga]] ===
&lt;gallery&gt;
Titāniks_nojaukšana_20220711.jpg|Tirdzniecības centra [[Titāniks (tirdzniecības centrs)|Titāniks]] nojaukšana (2022/07/11)
Īrijas vēstniecība Rīgā.jpg|Īrijas vēstniecība
20220809_200430.jpg|Īrijas vēstniecība (2)
&lt;/gallery&gt;

=== [[Vecumnieki]] ===
&lt;gallery&gt;
Vecumnieku Luterāņu baznīca.jpg|Vecumnieku Luterāņu baznīca
Vecumnieku Luterāņu baznīca 2.jpg|Vecumnieku Luterāņu baznīca (2)
Vecumnieku apvienības pārvalde.jpg|Vecumnieku apvienības pārvalde (bijušā [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] Dome)
Vecumnieku vidusskola.jpg|Vecumnieku vidusskola
&lt;/gallery&gt;

=== [[Ragaciema bāka]] ===
&lt;gallery&gt;
Ragaciema bāka.jpg|Ragaciema bāka
Ragaciema bāka tuvumā.jpg|Ragaciema bāka tuvumā
Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka.jpg|Ragaciema vecā bāka un jaunā bāka
&lt;/gallery&gt;

=== [[Mērsraga bāka]] ===
&lt;gallery&gt;
Mērsraga bāka.jpg|Mērsraga bāka
Mērsraga bāka_2.jpg|Mērsraga bāka tuvumā
&lt;/gallery&gt;

== Daba ==

=== Ezeri ===
&lt;gallery&gt;
Jaunais ezers.jpg|[[Jaunais ezers]]
Vecais ezers 2022.jpg|[[Vecais ezers]]
Vecais ezers.jpg|Vecais ezers (2)
Pludmale pie Vecā ezera 2022.jpg|Pludmale pie Vecā ezera
&lt;/gallery&gt;

=== Upes ===
&lt;gallery&gt;
Taļķe pie Vecā ezera.jpg|[[Taļķe]] pie [[Vecais ezers|Vecā ezera]]
&lt;/gallery&gt;

=== [[Ābeles]] ===

==== [[Mežābele]] ====
&lt;gallery&gt;
Mežābele.jpg|Mežābeles āboli
Mežābele_2.jpg
&lt;/gallery&gt;</text>
      <sha1>143du8d13jp4cpyztrtohqchbi1g53x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Repņins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518806</id>
    <revision>
      <id>3670448</id>
      <parentid>3668901</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:01:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="340" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
'''Repņins''' ir [[krievu valoda]]s izcelsmes uzvārds (no {{val-ru|Репня}}), ko lietoja [[Krievijas cariste]]s bajāru dzimta, vēlāk [[Krievijas impērija]]s kņazu dzimta.

== Cilvēki ar šādu uzvārdu ==
* [[Aņikita Repņins]]
* [[Nikolajs Repņins]]

[[Kategorija:Krievu uzvārdi]]</text>
      <sha1>4tyo9idk9yz31uzrq52m27cy89s3238</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>PFM-1</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518808</id>
    <revision>
      <id>3670445</id>
      <parentid>3668801</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:00:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3852" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
[[Attēls:Russische Schmetterlingsmine PFM-1.jpg|thumb|right|250px|Mācību PFM-1 mīna]]
'''PFM-1''' ({{val|ru|ПФМ-1 – противопехотная фугасная мина}}, tulkojumā ''pretkājnieku fugasa mīna'') arī '''&quot;tauriņu mīna&quot;&lt;ref name=&quot;delfi&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Lieto PSRS-Afganistānas karā izmantotu mīnu modeļus, ziņo Lielbritānija |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-lieto-psrs-afganistanas-kara-izmantotu-minu-modelus-zino-lielbritanija.d?id=54617110 |website=[[Delfi (portāls)|DELFI]]}}&lt;/ref&gt;''' (''Лепесток'') ir [[Padomju Savienība|padomju]] ražojuma ar spiedienu iedarbināmā pretkājnieku mīna. Ir gandrīz precīza amerikāņu mīnas ''[[BLU-43]] Dragontooth'' kopija. Tās pielietoja Padomju armija.

Pastāv divi mīnas varianti: ''ПФМ-1'' un ''ПФМ-1С''. Pirmajam variantam nav pašlikvidācijas ierīces, otrs variants ir aprīkots ar šo ierīci, kas nodrošina mīnas pašiznīcināšanos, paejot no 1 līdz 40 stundām (atkarīgs no gaisa temperatūras) pēc uzstādīšanas brīža. Mazā izmēra un plastmasas apvalka dēļ tās ir grūti pamanāmas. Bija gadījumi, kad bērni tika smagi ievainoti vai gāja bojā, uztverot mīnu par rotaļlietu tās apvalka neparastās formas dēļ.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=McGrath |first1=Rae |title=Landmines: Legacy of Conflict: A Manual for Development Workers |date=1998. g |location=Mines as toys |isbn=0788132806 |pages=39—40 |url=https://books.google.com/books?id=369Xfpy7Sa0C&amp;pg=PA40}}&lt;/ref&gt;

Mīnas plaši tika pielietotas [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karā]]. Lai gan pašlaik mīnas netiek ražotas, abas puses vaino viena otru, ka tās tikušas pielietotas [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], tai skaitā [[Donecka|Doneckā]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://iz.ru/1373864/2022-08-02/vsu-raskidali-miny-lepestok-po-okrainam-donetcka|title=ВСУ раскидали мины «Лепесток» по окраинам Донецка}}&lt;/ref&gt; [[Harkiva|Harkivā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/topic/russian-military|title=Russian military news &amp; latest pictures from Newsweek.com|website=Newsweek|access-date=2022-08-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/02/26/7326201/|title=In Kharkiv region, the Russian invaders are using internationally-banned butterfly mines|website=Ukrayinska Pravda|access-date=2022-08-08|language=en}}&lt;/ref&gt; un [[Mariupole|Mariupolē]], nogalinot civiliedzīvotājus. Rietumu avoti un [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanais Krusts]] arī apstiprina šādu mīnu lietošanu no Krievijas puses, ieskaitot iedzīvotāju evakuācijas koridoru mīnēšanu Mariupolē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/davidhambling/2022/03/10/russia-reportedly-blocks-ukrainian-evacuation-route-with-air-dropped-butterfly-mines/|title=Russia Accused Of Using Air-Dropped Butterfly Mines To Block Ukrainian Evacuation Route (Update: New Video Confirmation)|last=Hambling|first=David|website=Forbes|access-date=2022-08-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Krievijas avoti savukārt apgalvo, ka mīnas pielieto [[Ukrainas bruņotie spēki]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Котов |first1=Марат |title=ВСУ сбрасывают на Донбасс запрещенные мины «Лепесток». |url=https://360tv.ru/news/tekst/vsu-sbrasyvajut/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Генсек ООН осудил применение Киевом мин &quot;Лепесток&quot; |url=https://ria.ru/20220803/miny-1807081313.html |website=ria.ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Sprāgstošie ieroči]]
[[Kategorija:PSRS ieroči]]</text>
      <sha1>9mep770ausy44j248z4n0dh04e52bik</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Foggy dew (īru balāde)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518857</id>
    <revision>
      <id>3670440</id>
      <parentid>3668755</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:00:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6918" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
&quot;'''Foggy Dew'''&quot; ir vairāku [[īri|īru]] [[Balāde|balāžu]] un sēru dziesmu nosaukums. Dziesma vēsta par 1916. gada [[Lieldienu sacelšanās|Lieldienu sacelšanos]] un mudina īrus cīnīties par neatkarīgu Īriju, nevis par [[Britu impērija|Britu impēriju]], kā to darīja daudzi jaunieši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]].

== Pirmā parādīšanās ==
&quot;The Foggy Dew&quot; kā īru [[Tradīcija|tradicionālās]] [[dziesma]]s nosaukums pirmo reizi parādijās Edvarda Bantinga ''The Ancient Music of Ireland'' (1840),&lt;ref&gt;Bunting, Edward: ''The Ancient Music of Ireland'' (Dublin: Hodges &amp; Smith, 1840), tune no. 150, p. 109; facsimile reprint, Dublin: Waltons, 1969.&lt;/ref&gt; kur melodija atšķirās no mūsdienās pārsvarā dziedātās (atšķirās arī no sēru un dumpinieku dziesmas). Bantinga melodijas avots bija &quot;J. Mc Knight, Belfast, 1839&quot;, taču šī pati melodija jau ir atrodama ''O'Farrell's Collection of National Irish Music for the Union Pipes'' ([[Londona]], 1804), kur to sauc par &quot;Corraga Bawn&quot;.&lt;ref&gt;Fleischmann, Aloys (ed.): ''Sources of Irish Traditional Music c.1600—1855'', 2 volumes (New York: Garland Publishing, 1998), {{ISBN|0-8240-6948-X}}, vol. 2, p. 717 and 1106, tunes no. 3913 and 6068.&lt;/ref&gt;

== Īru sēru dziesma ==
Sēru dziesmas vārdi tika publicēti 1931. gadā izdotajā ''The Home and Community Songbook'' otrajā izdevumā.

''Oh, a wan cloud was drawn o’er the dim weeping dawn''&lt;br /&gt;
''As to Shannon’s side I return’d at last,''&lt;br /&gt;
''And the heart in my breast for the girl I lov’d best''&lt;br /&gt;
''Was beating, ah, beating, how loud and fast!''&lt;br /&gt;
''While the doubts and the fears of the long aching years''&lt;br /&gt;
''Seem’d mingling their voices with the moaning flood:''&lt;br /&gt;
''Till full in my path, like a wild water wraith,''&lt;br /&gt;
''My true love’s shadow lamenting stood.''

''But the sudden sun kiss’d the cold, cruel mist''&lt;br /&gt;
''Into dancing show’rs of diamond dew,''&lt;br /&gt;
''And the dark flowing stream laugh’d back to his beam,''&lt;br /&gt;
''And the lark soared aloft in the blue;''&lt;br /&gt;
''While no phantom of night but a form of delight''&lt;br /&gt;
''Ran with arms outspread to her darling boy,''&lt;br /&gt;
''And the girl I love best on my wild throbbing breast''&lt;br /&gt;
''Hid her thousand treasures with cry of joy.''

Šīs balādes versiju ar L. F. Milligana izmaiņām vārdos tenors J. MakKormaks, pianista Sensera Kleja pavadījumā, ierakstīja ierakstu priekš kompānijas &quot;RCA Victor Records&quot; 1913. gada 3. janvārī savā studijā [[Kamdena|Kamdenā]], [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://victor.library.ucsb.edu/index.php/matrix/detail/200012976/B-12767-The_foggy_dew|title=Victor Discography: Matrix B-12767. The foggy dew / John McCormack|publisher=Victor.library.ucsb.edu|accessdate=2012-08-11|date=|archiveurl=https://www.webcitation.org/6CtddODG2?url=http://victor.library.ucsb.edu/index.php/matrix/detail/200012976/B-12767-The_foggy_dew|archivedate=2012-12-14}}&lt;/ref&gt;

== Lieldienu sacelšanās ==
Citu dziesmu ar nosaukumu &quot;Foggy Dew&quot; uzrakstīja Fr (vēlāk [[kanons]]) Čārlzs O'Nīls no [[Portglenone]]s, [[Antrimas apgabals|Antrimas apgabala]] (1887—1963), [[Daunas un Konora Romas katoļu diecēze|Daunas un Konora diecēzes]] [[priesteris]], kurš toreiz bija [[Svētā Pētera katedrāle (Īrija)|Svētā Pētera katedrāles]] kurators. [[Belfāsta|Belfāstā]] un vēlākā dzīvē bija draudzes priesteris Kilcoo un vēlāk Ņūkāslas [[Daunas grāfiste|Daunas grāfistē]].&lt;ref name=&quot;ob&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=O'Boyle|first=Cathal|year=1973|title=Songs of the County Down|location=Skerries, Co. Dublin|publisher=Gilbert Dalton|isbn=0-86233-012-2}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Down &amp; Connor Diocesan Archives in Belfast, record for Father Charles O'Neill&lt;/ref&gt; O'Nīls tika ordinēts [[Svētā Patrika koledža (Meinūta)|Svētā Patrika koledžā Meinūtā]] 1912. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/viewer/bl/0002318/19630520/025/0002 |title= Britu Avīžu arhīvs|newspaper= |location= |page= |issue= |date= }}&lt;/ref&gt;

Šī dziesma apraksta 1916. gada [[Lieldienu sacelšanās|Lieldienu sacelšanos]] un aicina īrus [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujas laukos cīnīties par [[Īrija]]s brīvību, nevis par [[Lielbritānija]]s interesēm (pēc [[Olsteras Universitāte]]s profesora K. Džeferija, kara laikā par Britu impēriju kopumā cīnījās 210 000 īru).&lt;ref&gt;Ireland and the Great War by Keith Jeffery (Cambridge University Press, 2000)&lt;/ref&gt;

=== Dziesmas teksts ===
''As down the glen one Easter morn to a city fair rode I''&lt;br /&gt;
''There Armed lines of marching men in squadrons passed me by''&lt;br /&gt;
''No pipe did hum, no battle drum did sound its dread tattoo''&lt;br /&gt;
''But the [[Kunga eņģelis|Angelus Bell]] o’er the [[Lifija|Liffey]]'s swell rang out through the foggy dew''

''Right proudly high over Dublin Town they hung out the flag of war''&lt;br /&gt;
'''Twas better to die 'neath an Irish sky than at [[:en:Landing at Suvla Bay|Suvla]] or [[:en:Sedd el Bahr|Sud-El-Bar]]''&lt;br /&gt;
''And from the plains of Royal [[:en:County Meath|Meath]] strong men came hurrying through''&lt;br /&gt;
''While Britannia’s [[:en:List of terms used for Germans#Hun|Huns]], with their long range guns sailed in through the foggy dew''

''Oh the night fell black, and the rifles' crack made [[:en:Perfidious Albion|perfidious Albion]] reel''&lt;br /&gt;
''In the leaden rain, seven tongues of flame did shine o’er the lines of steel''&lt;br /&gt;
''By each shining blade a prayer was said, that to Ireland her sons be true''&lt;br /&gt;
''But when morning broke, still the war flag shook out its folds in the foggy dew''

'''Twas England bade our [[:en:Mercenary|wild geese]] go, that «small nations might be free»;''&lt;br /&gt;
''Their lonely graves are by [[:en:Landing at Suvla Bay|Suvla]]'s waves or the fringe of the great [[Ziemeļjūra|North Sea]].''&lt;br /&gt;
''Oh, had they died by [[Patriks Pīrss|Pearse’s]] side or fought with [[Katāls Bruga|Cathal Brugha]]*''&lt;br /&gt;
''Their graves we’d keep where the [[Feniji|Fenians]] sleep, 'neath the shroud of the foggy dew.''

''Oh the bravest fell, and the [[Rekviēms|Requiem bell]] rang mournfully and clear''&lt;br /&gt;
''For those who died that Eastertide in the spring time of the year''&lt;br /&gt;
''And the world did gaze, in deep amaze, at those fearless men, but few,''&lt;br /&gt;
''Who bore the fight that freedom’s light might shine through the foggy dew''

''As back through the glen I rode again and my heart with grief was sore''&lt;br /&gt;
''For I parted then with valiant men whom I never shall see no more''&lt;br /&gt;
''But to and fro in my dreams I go and I kneel and pray for you,''&lt;br /&gt;
''For slavery fled, O glorious dead, when you fell in the foggy dew''.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Īrija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Īrijas mūzika]]</text>
      <sha1>i7eszyj71hexriihs8zrasdc4bejjpx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amiloīdums (mikoloģija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518894</id>
    <revision>
      <id>3670434</id>
      <parentid>3668636</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:00:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5532" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
'''Amiloīdums''' [[Mikoloģija|mikoloģijā]] ir kādas [[sēnes]] daļas pozitīva amiloīda reakcija, kad to [[Ķīmiskā reakcija|ķīmiski]] pārbauda, izmantojot [[Jods (elements)|jodu]] kā sastāvdaļu Melcera reaģentā vai, retāk, Lugola šķīdumā, tā radot zilu vai zili melnu krāsojumu. Termins &quot;amiloīds&quot; ir cēlies no latīņu vārda ''amyloideus'' (&quot;cietei līdzīgs&quot;),&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=2nd ed|title=Illustrated dictionary of mycology|url=https://www.worldcat.org/oclc/793519950|publisher=APS Press|date=2012|location=St. Paul, Minn.|isbn=978-0-89054-400-6|oclc=793519950|first=Miguel|last=Ulloa}}&lt;/ref&gt; jo ciete rada līdzīgu reakciju, ko arī sauc par amiloīdo reakciju. Testu var veikt ar mikroskopiskiem objektiem, piemēram, [[Sporas|sporu]] vai [[Hifas|hifu]] sieniņām, vai arī makroskopiskiem sēnes audu gabaliņiem, kuriem uzklāj pilienu reaģenta. Pie negatīvas reakcijas, ko sauc par inamiloīdu vai neamiloīdu, pētāmie audi paliek savā krāsā. Reakciju, kas rada brūnu krāsojumu, sauc par dekstrinoīdu reakciju. Visbiežāk uz šo reakciju pārbauda sēņu sporas, un zinātniskākajos sēņu noteicējos tiek norādīts, vai sugas sporas ir vai nav amiloīdas. Tāpat pārbauda arī hifas un [[bazīdijas]].

== Reaģenti ==

* Melcera reaģents ir [[Jods (elements)|joda]] un [[Kālija jodīds|kālija jodīda]] šķīdums 50% [[Hlorālhidrāts|hlorālhidrātā]] (C&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;H&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;Cl&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;O&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;).&lt;ref&gt;[http://www.cnshb.ru/AKDiL/0017/base/RR/004249.shtm РЕАКТИВ МЕЛЬЦЕРА]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Miller OK, Miller H. 2006. ''North American Mushrooms: A Field Guide to Edible and Inedible Fungi.'' Guilford, CT: Falcon Guide. ISBN 0-7627-3109-5. p 549.&lt;/ref&gt; Pie iespējas tiek lietots šis reaģents.
* Lugola šķīdums ir joda šķīdums kālija jodīda ūdens šķīdumā. Izveidojies savienojums I&lt;sub&gt;3&lt;/sub&gt;K, atšķirībā no joda, labi šķīst ūdenī. Tiek plaši lietots medicīnā un ir plaši pieejams pārdošanā, kamēr Melcera reaģents lielā daļā pasaules nav tik viegli dabūjams tā toksiskuma dēļ. Tomēr reizēm reakcijas uz Lugola šķīdumu atšķiras no Melcera reaģenta rādījumiem.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110720025325/http://www.namyco.org/images/pdf%20files/Melzer__Lugo.pdf Leonard, Lawrence M. (2006). ''&quot;Melzer's, Lugol's or Iodine for Identification of white-spored Agaricales?&quot;''] (PDF). McIlvainea. 16 (1): 43—51.&lt;/ref&gt;
* Vizikols ir 2010. gados izstrādāts aizvietotājs grūti pieejamajam hlorālhidrātam, kurš ietilpst Melcera reaģentā. Tomēr tas, tāpat kā Lugola šķīdums, netiek uzskatīts ar pilnvērtīgu aizvietotāju.&lt;ref&gt;[https://fungimag.com/summer-2019-articles/Melzer.pdf Leonard, Lawrence M. (Summer 2019). ''&quot;Melzer's Reagent Update'', 2019&quot;] (PDF). Fungi. 12 (2): 10.&lt;/ref&gt;

== Reakcija ==

* Amiloīda reakcija notiek, ja sporas vai citi pētāmie audi satur cieti. Šajā gadījumā objekts nokrāsojas pelēkos, violetos vai zilos toņos.
** Hemiamiloīda reakcija raksturīga lielai daļai [[Asku sēnes|asku sēņu]]. Šajā gadījumā audi nereaģē uz Melcera reaģentu, bet kļūst sarkani ar Lugola šķīdumu. Zilā nokrāsošanās ar Melcera reaģentu notiek tikai pēc audu iepriekšējas apstrādes ar [[Kālija hidroksīds|kālija hidroksīdu]].&lt;ref&gt;[http://www.cybertruffle.org.uk/cyberliber/59575/0029/0399.htm Baral H-O. 1987. ''Lugol's solution/IKI versus Melzer's reagent: Hemiamyloidity, a universal feature of the ascus wall'']. Mycotaxon 29:399—450.&lt;/ref&gt;
* Dekstrinoīda reakcija notiek, ja audi cietes vietā satur dekstrīnu. Tad tie nokrāsojas dzelteni brūnos toņos.
* Neamiloīda reakcija ir reakcijas trūkums, kad sporas nesatur ne cieti, ne dekstrīnu. Audi saglabā savu krāsu.&lt;ref&gt;[[iarchive:isbn_9785873175611|Змитрович И. В. Семейства ателиевые и амилокортициевые. — М. — СПб.: Товарищество научных изданий КМК, 2008. — С. 24—25. — (Определитель грибов России. Порядок афиллофоровые; Выпуск 3)]]. — ISBN 978-5-87317-561-1.&lt;/ref&gt;

Ir bijuši mēģinājumi iedalīt reakcijas sīkāk. Tā, 2005. gadā V. Spirins ieteica šādu iedalījumu, vadoties no J. Petersena 1996. gadā piedāvātās krāsu skalas:&lt;ref&gt;W. A. Spirin, I. V. Zmitrovich, V. F. Malysheva. ''Notes on Perenniporiaceae''. — St. Petersburg: All-Russian Institute of Plant protection, 2005. — С. 9. — (Folia Cryptogamica Petropolitana. No. 3). ISSN 1810-9586&lt;/ref&gt;

* vāji dekstrinoīda — gaiši brūna (P14) līdz gaiši olīvu (P16)
* dekstrinoīda — dzeltenīgi brūna (P9)
* izteikti dekstrinoīda — oranži brūna (P7)
* neskaidri amiloīda — gaiši pelēka (P53) līdz gaiši violeti pelēkai (P59)
* vāji amiloīda — pelēka (P55)
* amiloīda — zilgani pelēka (P57) līdz tumši zilgani pelēkai (P56)
* izteikti amiloīda — vīna pelēka (P58) līdz pelēcīgi violetai (P44)

Amiloīdums izpaužas arī paraugos, kas ilgstoši (vairāk nekā 100 gadus) glabāti herbārijā.&lt;ref&gt;Вассер С. П. Флора грибов Украины. Агариковые грибы. — Киев: «Наукова думка», 1980. — 54. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Mikoloģija]]
[[Kategorija:Ķīmiskās īpašības]]</text>
      <sha1>03c7z58go1norapcwhbr1towmrfq77w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>EconomyBookings</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518934</id>
    <revision>
      <id>3670439</id>
      <parentid>3668986</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:00:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5747" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = EconomyBookings
| logo = Booking_Group.png
| industry = [[Auto īre]]
| foundation = {{Start date and age|2008|05|09}} in [[Riga]], Latvia
| founder = Alen Baibekov, Igor Demchakov
|location = {{vieta|Latvija|Rīga}}
|area_served = Pasaule
| products = {{URL|EconomyBookings.com/}}
| website = {{URL|bookinggroup.com/}}
}}
'''EconomyBookings''' ir tīmekļa vietne, kas sniedz starptautiskus automašīnu nomas rezervēšanas pakalpojumus. Tā ir daļa no privāta e-komercijas uzņēmuma Booking Group Corporation, kura galvenā mītne atrodas [[Rīga]], [[Latvija]].

== Pakalpojumi ==
''EconomyBookings.com'' ir tiešsaistes automašīnu nomas brokeris, kura pakalpojumi pieejami 17 valodās. Klienti meklē, rezervē un apmaksā automašīnu nomas pakalpojumus vietnē EconomyBookings, un rezervācijas izpilda automašīnu nomas uzņēmumi. Vietnē tiek salīdzināti 800 automašīnu nomas uzņēmumu piedāvājumi, ieskaitot tādus uzņēmumus kā [[:en:Sixt|''Sixt'']], [[:en:Hertz|''Hertz'']], Avis, Dollar, Budget, Enterprise un vidēja līmeņa automašīnu nomas zīmoli vairāk nekā 20 000 atrašanās vietās 150 valstīs. ''EconomyBookings.com'' sadarbojas arī ar tādām [[Metameklētājs|metameklēšanas]] programmām kā Autorentals, [[:en:Skyscanner|''Skyscanner'']] un [[:en:Kayak.com|''Kayak'']].&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://iauto.lv/tehnologijas/internets-aplikacijas/28336-latvijas-kompanija-booking-group-desmit-gadu-laika-kluvusi-par-vienu-no-vadosajam-auto-nomas-rezervesanas-platformam-pasaule| title=Latvijas kompānija „Booking Group” desmit gadu laikā kļuvusi par vienu no vadošajām auto nomas rezervēšanas platformām pasaulē | accessdate=2022-08-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://www.thetimes.co.uk/article/1-200-for-a-weeks-car-hire-just-borrow-one-instead-btmgxdm56| title=£1,200 for a week’s car hire? Just borrow one instead| newspaper=Thetimes.co.uk| date= | accessdate=2022-08-10}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Vietni ''EconomyBookings.com'' 2008. gadā dibināja divi bijušie Dollar Thrifty automašīnu nomas [[Franšīze|franšīzes]] īpašnieki [[Baltijas valstis]] Alens Baibekovs un Igors Demčakovs.

2012. gada janvārī dibinātājiem pievienojās programmatūras izstrādes uzņēmums Binitex.

2021. gada janvārī ''EconomyBookings.com'' sāka sadarboties ar Krievijas [[Lidsabiedrība|aviokompāniju]] Nordwind Airlines.&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://www.traveldailynews.com/post/economybookings-partners-up-with-nordwind-airlines| title=EconomyBookings partners up with Nordwind Airlines| newspaper=TravelDailyNews International| date= | accessdate=2022-08-10}}&lt;/ref&gt;

2021. gada martā uzņēmums paziņoja, ka sāk izmantot IBM Cloud, lai izvietotu savu darba apjomu, tostarp rezervācijas un finanšu pārskatus.&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://newsroom.ibm.com/2021-03-10-Online-car-rental-provider-Booking-Group-chooses-IBM-Cloud-to-meet-customer-demand| title=Online car rental provider Booking Group chooses IBM Cloud to meet customer demand| newspaper=IBM Newsroom| date= | accessdate=2022-08-10}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā ''EconomyBookings.com'' atklāja automašīnu koplietošanas tirgu, nodrošinot privāto automašīnu īpašniekiem piekļuvi savai platformai, kurā viņi var pievienot savas personīgās automašīnas, noteikt cenu un laika periodu, cik ilgi automašīna ir pieejama nomai.

[[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] laikā atcelto rezervāciju skaits vietnē ''EconomyBookings.com'' palielinājās par 670% un uzņēmuma apgrozījums tajā pašā laikā samazinājās par 80%. 2020. gada maijā atcelšanas gadījumu skaits stabilizējās, un apgrozījums pieauga par 9,2%.&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/automasinu-nomas-starpnieka-booking-group-apgrozijums-pern-pieaudzis-par-9-2.d?id=52640239| title=Automašīnu nomas starpnieka 'Booking Group' apgrozījums pērn pieaudzis par 9,2%| newspaper=delfi.lv| date= 2020-11-08| accessdate=2022-08-10}}&lt;/ref&gt;

2022. gada sākumā vietne ''EconomyBookings.com'' kopā ar OnePoll veica aptauju, kurā piedalījās 2000 amerikāņu, lai izpētītu ideāla ceļojuma elementus. Lielākā daļa cilvēku teica, ka ir izvēlējušies ceļot ar automašīnu paša ceļojuma, nevis galamērķa dēļ.&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://people.com/travel/americans-love-road-trips-survey/| title=Americans Prefer Road Trips to the Destination — Especially Spontaneous Ones, Survey Finds | accessdate=2022-08-10 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://www.yahoo.com/lifestyle/most-americans-only-road-trip-183159611.html| title=Most Americans would only go on a road trip if they didn't have to drive| accessdate=2022-08-10 }}&lt;/ref&gt;

2022. gada jūnijā Booking Group Corporation pēc Latvijas Bankas pasūtījuma iekļuva portāla &quot;Delfi&quot; Latvijas eksporta pakalpojumu uzņēmumu &quot;Top 10&quot;.&lt;ref&gt;{{Citation | url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/top-50-celu-lauz-digitalie-eksportetaji.d?id=54441384| title=Top 50: ceļu lauž digitālie eksportētāji| newspaper=delfi.lv| date= 2022-06-20| accessdate=2022-08-10}}&lt;/ref&gt;

== Tehnoloģiskais bloks ==
''EconomyBookings.com'' priekšgalsistēmas infrastruktūra ir balstīta uz [[React]] un Next.js tehnoloģiju. Mobilās lietojumprogrammas ir sagatavotas, izmantojot React Native. Aizmugursistēma pārstāv sistēmu, kas izmanto .NET Core un [[Amazon Web Services|AWS]] pakalpojumus, ELK Stack, Kubernetes un Superset.
Uzņēmums piedāvā [[Lietojumprogrammas saskarne|API]] kā automašīnu nomas tehnoloģiju risinājumu Tinkoff Bank, Nordwind Airlines, S7 Airlines un OneTwoTrip.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>hpvrmvrcrt3e9sjwiff55soax753gjg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Prinča Patrika sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518946</id>
    <revision>
      <id>3670556</id>
      <parentid>3669373</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:17:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģeogrāfija */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4534" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Prinča Patrika sala
|attēls              = Wfm prince patrick island.jpg
|attēla paraksts     = Salas satelītattēls
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda#Ziemeļrietumu Teritorijas
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|position1     = 
|mark1               = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption1            = 
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=76|latm=45|lats= |latNS=N 
|longd=119|longm=30|longs= |longEW=W
|platība             = 15848
|garums              = 240
|platums             = 80
|krasta līnija       = 1672&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 279
|salu skaits         = 
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = {{CA-NT}}
|iedzīvotāji         = 0
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}} 
'''Prinča Patrika sala''' ({{val|en|Prince Patrick Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijām]].&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/LATCW Canadian Geographical Names Database (CGNDB). Prince Patrick Island]&lt;/ref&gt; 55. lielākā sala pasaulē un 14. lielākā sala Kanādā. Vēsturiski sala ir gandrīz pastāvīgi ledus iekļauta, tādēļ tā tiek uzskatīta par vienu no visgrūtāk sasniedzamajām Kanādas vietām.

== Ģeogrāfija==
Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumos. Ietilpst [[Perija salas|Perija salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|45 km}} platais [[Balantaina šaurums]] ziemeļos to atdala no [[Broka sala|Broka]] un [[Makenzi Kinga sala|Makenzi Kinga]] salām, [[Ficviljama šaurums]] austrumos — no [[Melvila sala (Kanāda)|Melvila sala]]s, [[Krozjē šaurums (Ziemeļrietumu Teritorijas)|Krozjē šaurums]] dienvidaustrumos — no [[Eglintona sala]]s, bet [[Maklūra šaurums]] dienvidos — no [[Benksa sala]]s. Rietumos krastus apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. Krasti stipri izroboti, daudz lielu līču un pussalu. Valda arktiska tuksneša klimats, [[tundra]].&lt;ref&gt;{{PZT|585}}&lt;/ref&gt; Salas dienvidaustrumu piekraste ir noteikta kā [[putniem nozīmīga vieta]].&lt;ref&gt;[https://www.ibacanada.com/site.jsp?siteID=NT044 Eastern Prince Patrick Island Coast. Prince Patrick Island, Northwest Territories]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Salu 1853. gadā atklāja viens no [[Džons Franklins|Džona Franklina]] pazudušās ekspedīcijas meklēšanas dalībniekiem, īru flotes virsnieks Džordžs Mikams (''George Mecham'').&lt;ref name=MDougall&gt;{{grāmatas atsauce|last = M'Dougall|first = George F.|title = The eventful voyage of H.M. discovery ship &quot;Resolute&quot; to the Arctic regions, in search of Sir John Franklin and the missing crews of H.M. discovery ships &quot;Erebus&quot; and &quot;Terror,&quot; 1852, 1853, 1854|publisher = Longman, Brown, Green, Longmans, &amp; Roberts|year = 1857|location = London|url = https://books.google.com/books?id=Bm4SAAAAYAAJ&amp;pg=PA452 }}&lt;/ref&gt; Vēlāk sala nosaukta par godu Kanādas ģenerālgubernatoram (1911-1916) princim Artūram Viljamam Patrikam Albertam (''Arthur William Patrick Albert''), Konautas un Straternas hercogam. No 1948. līdz 1997. gadam salas dienvidaustrumu krastā dabojās [[Moldbeja]]s [[polārstacija|polārā meteostacija]].&lt;ref&gt;[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/high-arctic-weather-stations The Canadian Encyclopedia. High Arctic Weather Stations]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt8_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Ballantyne Strait NT-8/9/10/11/12]
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/ns9_12.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Thomsen River NS-9/10/11/12]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāna salas]]
[[Kategorija:Perija salas]]</text>
      <sha1>dtre2kayug0652gtkmgxlreru7mxyyb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džokers (grafiskais romāns)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518961</id>
    <revision>
      <id>3670438</id>
      <parentid>3669326</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:00:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7503" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
{{grāmatas infokaste
|       nosaukums = Džokers
|          attels = [[attēls:Joker graphic novel Cover.jpg]]
| attela apraksts = 
|          autors = [[Braiens Azarello]]
|  orig nosaukums = ''Joker''
|     ilustrators = [[Lī Bermeho]]
|     vaka autors = 
|          valsts = {{USA}}
|          valoda = [[angļu valoda|angļu]]
|          serija = 
|          temats = 
|           zanrs = [[grafiskais romāns]]
|        izdevejs = ''[[DC Comics]]''
|          izdota = {{dat|2008|10|17||bez}}
| izdota latviski = 
|       tulkotajs = 
|         formats = 
|             lpp = 128
|     masa izmers = 
|            isbn = 1401215815
|           isbn2 = 
|           isbn3 = 
&lt;!-- var tikt ievietoti līdz 6 ISBN numuriem --&gt;
|        izdevums = jā
|            oclc = 
|             pec = 
|           pirms = 
}}
'''&quot;Džokers&quot;''' ({{Val|en|Joker}}) ir ASV [[grafiskais romāns]], ko 2008. gadā publicēja izdevniecība ''[[DC Comics]]''. Romānu sarakstījis [[Braiens Azarello]], ilustrējis [[Lī Bermeho]] un tas ir balstīts uz DC [[Betmens (komikss)|Betmena]] sērijas varoņiem, galvenokārt koncentrējoties uz [[Džokers (tēls)|titulvaroni]]. Tas ir unikāls Betmena visuma komikss, kas atrodas ārpus pamata komiksu līnijas, un to stāsta viens no Džokera rokaspuišiem. Komiksu sērija ''[[Batman: Damned]]'' ir atsevišķs grafiskā romāna turpinājums, kurā ir iekļautas noteiktas detaļas, atsauces un dizaini, kas liecina par abu stāstu kopīgu izcelsmi.&lt;ref name=&quot;BookRiot: Interview&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bookriot.com/2018/08/06/azzarello-and-bermejo-on-black-labels-batman-damned/|title=Azzarello and Bermejo of Black Label's Batman: Damned|last=Sondheimer|first=S.W.|website=BookRiot|access-date=May 31, 2019|date=August 6, 2018}}&lt;/ref&gt;

== Publikāciju vēsture ==
Azarello un Bermeho jau iepriekš strādājuši pie līdzīga komiksa par [[Supermens|Supermena]] [[Lielākais ienaidnieks|seno ienaidnieku]] komiksā ''[[Lex Luthor: Man of Steel]]'', un ideja par Džokera komiksu radās diskusijās pēc šī projekta pabeigšanas. DC redaktors [[Dens Didīo]] apstiprināja jauno projektu nākamajā dienā.&lt;ref name=&quot;newsarama&quot;&gt;[http://www.newsarama.com/comics/090802-AzzarelloJoker.html Exploring the Joker - Brian Azzarello Talks], [[Newsarama]], September, 2008&lt;/ref&gt; Sākotnējais plāns bija atspoguļot šo saistību ar nosaukumu, kam bija tāda pati struktūra, ''Joker: The Dark Knight'', tomēr uzskatīja, ka tas ir pārāk līdzīgs filmai &quot;[[Tumšais bruņinieks]]&quot;, tādēļ nosaukumu saīsināja.&lt;ref name=&quot;newsarama&quot; /&gt; Kad autoram jautāja, vai viņš dod priekšroku rakstīšanai par neliešiem, viņš atbildēja: &quot;Es esmu viens no viņiem. [Smejas] Es neesmu viens no varoņiem. Cilvēks, kas mēģina tevi pazemot!&quot; &lt;ref&gt;[http://www.comicbookresources.com/?page=article&amp;id=17448 CCI: Brian Azzarello Q&amp;A], [[Comic Book Resources]], July 26, 2008&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
Džonijs Frosts, zema līmeņa slepkava, tiek nosūtīts uz [[Arkemas garīgi slimo patversme|Arkemas patversmi]], lai sagaidītu tikko izlaisto [[Džokers (tēls)|Džokeru]]. Frosts kļūst par Džokera šoferi. Frosts ved Džokeru pie [[Killer Croc|slepkavas Kroga]]. Viņi kopā dodas uz striptīza bāru ar nosaukumu ''Grin and Bare It''. Ar [[Arle Kīna|Arles Kīnas]] palīdzību Džokers nogalina vienu no saviem bijušajiem rokaspuišiem un apliecina savu nodomu atkal padarīt [[Gotemas pilsēta|Gotemu]] par savu pilsētu. Viņš aplaupa banku un pierunā [[Pingvīns (varonis)|Pingvīnu]] ieguldīt nozagto naudu. Džokers uzsāk slepkavību ķēdi, nogalinot daudzus ļaundarus, kuri viņu apzaguši, pārņēmuši viņa īpašumus un draudīgo reputāciju. Vēlāk Pingvīns viņu informē, ka [[Divsejis|Hārvijs Dents]], viņa galvenais konkurents par Gotemas kontroli, izvairās ar viņu runāt, tādejādi saniknojot Džokeru. Frostu sagūsta Dents, kas brīdina viņu, ka Džokers viņu nogalinās, tomēr Frosts maldīgi uzskata, ka ir Džokeram līdzvērtīgs partneris. Frosts kavē uz Džokera tikšanos ar [[Ridlers|Ridleru]]. Viņi apmainās ar portfeli, un Džokers ar komandu aiziet. Pa ceļam viņiem uzbrūk Denta nolīgti policisti un Frosts apšaudē izglābj Džokera dzīvību.

Džokers uzsāk teritoriju karu pret Dentu, sarunājot tikšanos pilsētas zoodārzā. Atnesot no Ridlera saņemto portfeli, Džokers paziņo, ka uzzinājis, ka Dentam ir divas sievas, un draud izmantot portfeļa saturu, lai ietekmētu viņu. Džokers sagriež Dentam plaukstas locītavu, un Arle nogalina Denta rokaspuišus. Palīdzējis Frostam no Denta atgūt  bijušo sievu Šelliju, Džokers viņu izvaro Frosta priekšā, sakot, ka tagad viņi ir vienādi, jo Frosts &quot;krāpa&quot; Džokeru, neatklājot par savu tikšanos ar Dentu. Vēlāk Hārvijs uzzīmē [[Sikspārņu signāls|Betmena signālu uz prožektora]], lai pievērstu [[Betmens|Betmena]] uzmanību, un lūdz viņu apturēt Džokeru. Džokers un Frosts bēg no Betmena, kurš jau sagūstījis Arli un Kroku. Uz tilta viņi sastopas ar Betmenu un Džokers vēlas zināt, kādēļ Betmens pārģērbjas par briesmoni, bet sabojā ilūziju, atstājot muti atklātu. Betmens atbild: &quot;Lai tevi apsmietu&quot;. Džokers satrakojas un iešauj Frostam galvas apakšējā daļā izveidojot viņam [[Glāzgovas smaids|Glāzgovas smaidu]]. Džokers un Betmens cīnās, tikmēr Frosts, saprotot, cik postošas bija viņa attiecības ar Džokeru, kāpj pāri tilta margai un iekrīt upē.

== Atsauksmes ==
Grafiskais romāns kopumā saņēma pozitīvas atsauksmes. [[IGN]] komentēja, ka &quot;Braiena Azarello un Lī Bermeho Džokers ir dziļi satraucošs un pilnīgi kaitinošs darbs, literārs sasniegums, kas ieņem savu vietu līdzās [[Alans Mūrs|Alana Mūra]] ''[[The Killing Joke]]'' kā viens no nedaudzajiem veiksmīgajiem mēģinājumiem ielīst Džokera galvā&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.ign.com/articles/2008/10/11/joker-graphic-novel-review Review]. [[IGN]]&lt;/ref&gt; AICN atzīmēja, ka &quot;stāsts ir pārliecinošs, jo īpaši satriecošā kāršu atklāšana grāmatas beigās, un zīmējums ir satriecoši labs&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aintitcool.com/node/38909#1|title=THIS HALLOWEEN AICN COMICS REVIEWS JOKER+preview! DARK CRYSTAL! RISERS! MUSCLES&amp;FRIGHTS! FINAL CRISIS...oh the horror! + MORE!!!|last=Bug|first=Ambush|website=[[Ain't It Cool News]]|access-date=2008-12-02}}&lt;/ref&gt;

== Citos medijos ==
* 2016. gada intervijā Braiens Azarello minēja, ka cer, ka viņa Džokera grafiskais romāns kādreiz saņems animācijas filmas adaptāciju.
* Džonijs Frosts parādās kā viens no Džokera rokaspuišiem 2016. gada filmā &quot;[[Pašnāvnieku vienība]]&quot;, ko atveido [[Džims Paraks|Džims Paraks]]. Arle Kina attēlota kā naktskluba striptīzdejotāja, līdzīgi kā grafiskajā romānā demonstrētajam.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==

=== Intervijas ===
* [https://web.archive.org/web/20090109030025/http://www.brokenfrontier.com/lowdown/details.php?id=532 ''Bad Azz Mojo'' — 4. daļa], ''Broken Frontier'', 2006. gada 13. oktobris

=== Atsauksmes ===
* [http://www.comicbookresources.com/?page=user_review&amp;id=448 Pārskats] vietnē ''comicbookresources.com''
* [http://www.newsarama.com/comics/100813-BSE-Joker.html Labākie papildu kadri: Džokers], ''Newsarama''
* [http://www.comicsbulletin.com/reviews/122773061862602.htm ''Graphic novel slugfest''], vietnē ''Comics Bulletin''

[[Kategorija:Grafiskie romāni]]</text>
      <sha1>4wohta6t3orlq25mzntts9zcka1sjeh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dakota Kai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519005</id>
    <revision>
      <id>3670437</id>
      <parentid>3670145</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:00:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49070" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
{{Sportista infokaste
| vārds = Dakota Keja
| dzimtais vārds = Čerī Džordžīna Krouleja
(Cheree Georgina Crowley)
| dz_dat = 1988. gada 6. maijs
| dz_viet = Oklenda, Jaunzēlande
| pārstāvētā valsts = Jaunzēlande
| kar_sāk = 2007. gada 15. decembris
| dzimums = Sieviete
| iesauka = Dakota Keja (Dakota Kai),
Īvija (Evie),
Karalis Kota (King Kota).
| tautība = Jaunzēlandiete
| dzīvesvieta = Florida, ASV
| garums = 1,68m
| svars = 55kg
}} 

'''Čherī &quot;Čārlija&quot; Džordžīna Kroulija''' (dzimusi 1988. gada 6. maijā) ir [[Jaunzēlande]]s profesionāla cīkstone. 2022. gada aprīlī beigusi sadarbību ar [[WWE]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theancestory.com/dakota-kai/|title=Why Is Dakota Kai Released From WWE, What Happened To Her? Health Problems Explained|last=Bhogle|first=Ankita|website=theancestory.com|access-date=2022-08-11|date=2022-04-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fightful.com/wrestling/dakota-kai-released-wwe|title=Dakota Kai Released By WWE, Issues Statement Saying She's Far From Being Done {{!}} Fightful News|website=www.fightful.com|access-date=2022-08-11|language=en}}&lt;/ref&gt; kur viņa uzstājas ar ringa vārdu Dakota Keja (Dakota Kai), bet tā paša gada 30. jūlijā viņa atsāka savu karjeru piedaloties WWE pasākumā [[SummerSlam 2022]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://whatculture.com/wwe/dakota-kais-wwe-return-was-a-last-minute-deal|title=Dakota Kai's WWE Return Was A Last-Minute Deal|last=Murray|first=Andy H.|website=WhatCulture.com|access-date=2022-08-11|date=2022-08-04|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnet.com/news-live/wwe-summerslam-2022-results-biggest-winners-and-match-ratings/|title=WWE SummerSlam 2022 Results: Biggest Winners and Match Ratings|website=CNET|access-date=2022-08-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa ir pazīstama arī pateicoties tam, ka cīnījusies [[NXT (WWE zīmols)|NXT]], kur viņa uzveica   [[Sieviešu ''Dusty Rhodes Tag Team Classic''|Sieviešu Dusty Rhodes Tag Team Classic atklāšanas cīņās]] 2021. gada 14. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.fandom.com/wiki/Dusty_Rhodes_Women%27s_Tag_Team_Classic_Tournament_(2021)|title=Dusty Rhodes Women's Tag Team Classic Tournament (2021)|website=Pro Wrestling|access-date=2022-08-11|language=en}}&lt;/ref&gt; un ir bijusī divkārtējā NXT sieviešu komandu cīņu čempione.

Pirms līguma noslēgšanas ar WWE 2016. gada decembrī Kroulija cīnījās ar ringa vārdu &lt;nowiki&gt;''Evie''&lt;/nowiki&gt;, piedalījās [[Impact Pro cīkstēšanās|&lt;nowiki&gt;''Impact Pro Wrestling''&lt;/nowiki&gt;]] (IPW) Jaunzēlandē, [[''Pro Wrestling Women's Alliance'']] (PWA) [[Austrālija|Austrālijā]], [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] reklāmsacensībās &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;[[Shimmer Women Athletes]]&lt;nowiki&gt;'' un ''Shine Wrestling''&lt;/nowiki&gt;, kā kā arī [[Japāņi|japāņu]] akcijās [[Pro Wrestling Zero1|&lt;nowiki&gt;''Pro Wrestling Zero1''&lt;/nowiki&gt;]] un [[Pasaules brīnumu gredzena zvaigzne|&lt;nowiki&gt;''World Wonder Ring Stardom''&lt;/nowiki&gt;]] .&lt;ref name=&quot;Dakota Kai&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.wwe.com/superstars/dakota-kai|title=Dakota Kai|work=WWE|access-date=13 June 2018|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Profesionālā karjera brīvajā cīņā sievietēm. ==

=== Neatkarīgās reklāmas Jaunzēlandē un Austrālijā.(2007–2016) ===
Kroulija debitēja profesionālajā [[Brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] 2007. gada 15. decembrī Impact Pro Wrestling ar Ringa vārdu &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Evie'''&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/roster/evie/|title=Evie –|publisher=[[Impact Pro Wrestling]]|access-date=13 June 2014}}&lt;/ref&gt; kas ir atsauce uz viņas iecienītāko [[Pokemonu uzskaitījums|Pokémonu]]  [[Īvijs|Īviju]] (&lt;nowiki&gt;''Eevee''&lt;/nowiki&gt;).

2011. gada septembrī viņa debitēja [[Sidneja|Sidnejā]], Austrālijā bāzētajā &quot;Pro Wrestling Alliance Australia&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (PWA Australia) ikgadējajā šovā, kurā uzveica [[Kellija Skeitere|Kelliju Skeiteri]] (Kellie Skater). 2012. gada augustā Īvija kļuva par pirmo &lt;nowiki&gt;''Impact Pro Wrestling NZ'' sieviešu čempioni, trīskāršā apdraudējuma spēlē uzveicot Britenaju un Meganu Foksu. Nedēļu vēlāk viņa uzveica  ''PWWA Interim''&lt;/nowiki&gt; čempionātā, finālā uzveicot [[Džesija Makkeja|Džesiju Makkeju]] (Jessie McKay). Viņa saglabāja savu titulu pirmajā aizsardzībā pret Kelliju Skeiteri 6. oktobrī, gūstot neizšķirtu laika limita dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cagematch.net/?id=5&amp;nr=2590&amp;page=5|title=PWWA Interim Championship|access-date=11.08.2022|date=11.08.2022}}&lt;/ref&gt;

2013. gada decembrī uzveica  IPW sieviešu čempionātā un pievienojās jaunai frakcijai ar nosaukumu &quot;The Investment&quot;. (tulk. ieguldījums)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/2013/12/2013-live-event-recap-the-investment-take-control/|title=2013 Live Event Recap: The Investment take control! –|last=Taylor|first=Brendon|publisher=Impactprowrestling.co.nz|access-date=13 June 2014|date=12 December 2013|archive-date={{dat|2019|02|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190212161048/http://www.impactprowrestling.co.nz/2013/12/2013-live-event-recap-the-investment-take-control/}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā [[Japāna|Japānā]] viņa noslēdza trīs mēnešu ilgu līgumu pēc piedalīšanās Japānas &lt;nowiki&gt;''Pro Wrestling Zero1''&lt;/nowiki&gt; sacensībās un kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi šādu līgumu. Esot Japānā, īvija sadarbojās ar [[Madisona Īgla|Madisonu Īglu]] (Madison Eagles) cīņā pret &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Global Green Gangsters&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; duo - Kelliju Skeiteri un [[Tomoka Nakagava|Tomoku Nakagavu]](Tomoka Nakagawa) [[Shimmer Tag komandu čempionāts|&quot;Shimmer Tag Team&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; čempionātā]] [[Joshi4Hope]] šova ietvaros.

=== Neatkarīgās reklāmas Amerikā. (2013–2016) ===
[[Attēls:Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/2e/Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg/220px-Evie_at_SHIMMER_Women_Athletes_April_2013.jpg|right|thumb| Īvija 2013. gada aprīlī]]
2013. gada 6. aprīlī Īvija debitēja amerikāņu ''53.'' &quot;Shimmer Women Athletes&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; reklāmsacensībās piedaloties pieccīņā, kurā viņa zaudēja [[Kristīna fon Īrija|Kristīnai Fon Īrijai]] (Christina Von Eerie). ''54.'' sacensībās Īvija uzveica [[Kimbera Lī|Kimberu Lī]] (Kimber Lee), bet nākamajā dienā ''56. sacensībās'' viņu uzveica Mija Jima(Mia Yim). 2014. gada aprīlī viņa sacentās &quot;''Shimmer&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; 62. sacensībās'' ar [[Hikaru Šida|Hikaru Shidu]] (Hikaru Shida) un cieta sakāvi. Īvija guva uzvaru 63. sacensībās pret [[Rija Oreiluna|Riju Oreilunu]] (Rhia O'Reillyun) un 64. pret [[Nikola Matjevsa|Nikolu Matjevsu]] (Nicole Metthews).

2013. gada 19. aprīlī Īvija debitēja ''Shine Wrestling'' ''Shine 9'' turnīrā , zaudējot cīņā pret [[Mersedesa Martineza|Mersedesu Martinezu]] (Mercedes Martinez).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wrestleview.com/roh-indy-wrestling-news/41057-4-19-shine-9-ippv-results-ybor-city-florida|title=4/19 Shine #9 iPPV Results: Ybor City, Florida|last=Namako|first=Jason|publisher=Wrestleview.com|access-date=13 June 2014|date=20 April 2013}}&lt;/ref&gt; &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Shine 18 iPPV&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; turnīra &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Shine Tag Team&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; čempionātā 2014. gada 20. aprīlī Īvija un Skeitere zaudēja čempionēm &quot;Lucha Sisters&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; - [[Leva Beite|Levai Beitei]] (Leva Bates) un Miai Jimai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wrestleview.com/roh-indy-wrestling-news/48063-4-18-shine-18-ippv-results-ybor-city-florida-ivelisse-vs-saraya-knight|title=4/18 SHINE 18 iPPV Results: Ybor City, FL (Ivelisse vs. Knight)|last=Namako|first=Jason|publisher=Wrestleview.com|access-date=13 June 2014|date=20 April 2014}}&lt;/ref&gt;

=== &quot;World Wonder Ring Stardom&quot; (2015–2016) ===
2015. gada 6. decembrī Īvija debitēja Japānas &quot;World Wonder Ring Stardom&quot; reklāmsacensībās. Savā pirmajā mačā viņa kopā ar [[Hirojo Matsumoto]] (Hiroyo Matsumoto) un Kelliju Skeiteri uzveica  &lt;nowiki&gt;''Artist of Stardom''&lt;/nowiki&gt; čempionātā.&lt;ref name=&quot;Stardom120615&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2015%E5%B9%B412%E6%9C%886%E6%97%A5%E3%80%80goddesses-of-stars2015|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=6 December 2015|date=6 December 2015|language=ja}}&lt;/ref&gt; Viņas zaudēja titulu [[Jo Šira]]i (Io Shirai), [[Kairija Hodžo|Kairijai Hodžo]] (Kairi Hojo) un [[Maju Ivatani]] (Mayu Iwatani) savā trešajā aizsardzībā 2016. gada 28. februārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://wwr-stardom.com/?new01=2016%E5%B9%B42%E6%9C%8828%E6%97%A5%E3%80%80%E5%A4%A7%E9%98%AA%E5%A4%A7%E4%BC%9A|website=[[World Wonder Ring Stardom]]|access-date=28 February 2016|date=28 February 2016|language=ja}}&lt;/ref&gt;

=== WWE ===

==== Agrīnās parādīšanās (2015–2017) ====
Kroulija parādījās 2015. gada 14. oktobra ''NXT'' sērijā ar ringa vārdu Īvija un zaudēja debitējošajai [[Nia Džaksa|Niai Džaksai]] (Nia Jax).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pwinsider.com/article/97212/wwe-nxt-report-number-one-contenders-for-all-titles-established-nia-jax-debuts-and-bayley-talks-about-the-iron-man-match.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: NUMBER ONE CONTENDERS FOR ALL TITLES ESTABLISHED, NIA JAX DEBUTS, AND BAYLEY TALKS ABOUT THE IRON MAN MATCH|last=Trionfo, Richard|website=PWInsider|access-date=14 October 2015|date=14 October 2015}}&lt;/ref&gt; 2016. gada 15. decembrī Kroulija parakstīja līgumu ar WWE,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://411mania.com/wrestling/wwe-signs-kimber-lee-heidi-lovelace-evie-more/|title=411MANIA – WWE Signs Kimber Lee, Heidi Lovelace, Evie &amp; More|access-date=13 April 2017}}&lt;/ref&gt; un dažus mēnešus vēlāk viņa tika pasludināta par dalībnieci [[Mae Young Classic (2017)|&lt;nowiki&gt;''Mae Young Classic''&lt;/nowiki&gt;]] ar ringa vārdu &lt;nowiki&gt;''Dakota Kai''&lt;/nowiki&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/evie-gets-new-ring-name-confirmed-wwe-mae-young-classic-238316|title=Evie gets new in-ring name, confirmed for WWE Mae Young Classic|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=30 June 2017}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Kroulijas teikto, viņa vēlējās, lai viņas jaunais ringa vārds izklausītos nedaudz puiciski un atspoguļotu viņas [[Samoieši|samoiešu]] izcelsmi. Vārds &lt;nowiki&gt;''Kai'' nozīmē ''&lt;/nowiki&gt;[[jūra]]&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; [[Polinēzija|polinēziešu]] [[Valoda|valodā]] un pretēji plaši izplatītam uzskatam nav atsauce uz [[Leilani Keja|Leilaniju Keju]] (Leilani Kai). Keja turnīrā piedalījās 13. jūlijā, pirmajā kārtā uzveicot [[Kavita Devi (cīkstone)|Kavitu Deviju]] (Kavita Devi)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/wwe-mae-young-classic-taping-spoilers-tournament-begins-239201|title=WWE Mae Young Classic taping spoilers: The tournament begins|last=Williams|first=JJ|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=14 July 2017|date=13 July 2017}}&lt;/ref&gt; un otrajā kārtā [[Reja Riplija|Reju Ripliju]] (Rhea Ripley), bet ceturtdaļfinālā viņu no cīņām izslēdza sakāve pret [[Kairi Sane|Kairiju Sani]] (Kairi Sane).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.f4wonline.com/wwe-news/wwe-mae-young-classic-taping-spoilers-finals-are-set-239266|title=WWE Mae Young Classic taping spoilers: The finals are set|last=Williams|first=JJ|website=[[Wrestling Observer Newsletter]]|access-date=15 July 2017|date=14 July 2017}}&lt;/ref&gt;

==== Karjeras sākums NXT (2017–2020) ====
[[Attēls:Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/db/Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg/170px-Dakota_Kai_Axxess_Kick.jpg|right|thumb| Keja (pa kreisi) spēles laikā ar [[Nikija ASH|Nikiju Krosu]] (Nikki Cross) [[''WrestleMania Axxess'']] turnīrā.]]
2017. gada 25. oktobrī Keja atgriezās televīzijā, sacenšoties sieviešu &lt;nowiki&gt;''battle royal''&lt;/nowiki&gt; turnīrā, kurā viņu izslēdza [[Seidža Beketa]] (Sage Beckett).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/113151/wwe-nxt-report-battle-royal-is-the-velveteen-dream-a-nightmare-for-aleister-black-almas-versus-strong-lorcan-and-burch-team-up-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: BATTLE ROYAL, IS THE VELVETEEN DREAM A NIGHTMARE FOR ALEISTER BLACK?, ALMAS VERSUS STRONG, LORCAN AND BURCH TEAM UP, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=25 October 2017}}&lt;/ref&gt; 10. janvārī Keja zaudēja debitējošajai [[Šaina Bašlere|Šainai Bašlerei]] (Shayna Baszler).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/114708/wwe-nxt-report-tag-title-match-comments-from-gargano-and-almas-baszler-makes-a-statement-and-dont-mess-with-nikkis-friends.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: TAG TITLE MATCH, COMMENTS FROM GARGANO &amp; ALMAS, BASZLER MAKES A STATEMENT, DON'T MESS WITH NIKKI'S FRIENDS|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=10 January 2018}}&lt;/ref&gt; 2018. gada 14. martā Keja guva savu pirmo TV uzvaru, uzveicot [[Leisija Evansa|Leisiju Evansu]] (Lacey Evans).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/116102/evans-versus-kai-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: THE TOURNAMENT CONTINUES, A CONTRACT SIGNING, AND CIAMPA SPEAKS?|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=14 March 2018}}&lt;/ref&gt; Mēnesi vēlāk Keja debitēja [[WrestleMania|&lt;nowiki&gt;''WrestleMania''&lt;/nowiki&gt;]] [[WrestleMania 34|turnīrā &lt;nowiki&gt;''WrestleMania 34''&lt;/nowiki&gt;]], kopā ar vairākām citām NXT dalībniecēm startējot [[''WrestleMania Women's Battle Royal'']] turnīrā, kļūstot par pirmo jaunzēlandieti, kas sacentās &lt;nowiki&gt;''WrestleMania''&lt;/nowiki&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=116716&amp;p=2|title=COMPLETE WRESTLEMANIA 34 KICKOFF SHOW COVERAGE|last=Carapola|first=Stuart|website=PWInsider|date=8 April 2018}}&lt;/ref&gt; Keja piedalījās arī [[WrestleMania Axxess|&lt;nowiki&gt;''WrestleMania Axxess''&lt;/nowiki&gt;]] turnīrā, kurā viņa uzveica , iegūstot sev maču NXT sieviešu čempionātā, tajā viņu uzveica tikko kronētā čempione Šaina Bašlere.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.wwe.com/shows/wrestlemania/article/axxess-invitational-tournaments|title=Results for all championship matches at WrestleMania Axxess Day 4|publisher=[[WWE]]|access-date=13 April 2018|language=en}}&lt;/ref&gt; Maijā Keja guva vēl vienu iespēju piedalīties čempionātā un atkal tika uzveikta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2018-05-09/article/dakota-kai-def-vanessa-borne|title=Dakota Kai def. Vanessa Borne|last=Clapp|first=John|publisher=WWE|access-date=30 June 2018|date=9 May 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2018-05-30/article/shayna-baszler-def-dakota-kai|title=Shayna Baszler def. Dakota Kai|last=Clapp|first=John|publisher=WWE|access-date=30 June 2018|date=30 May 2018}}&lt;/ref&gt; Visu atlikušo gadu Keja turpināja startēt individuālajās sacensībās, cīnoties pret tādām konkurentēm, kā [[Santana Gareta]] (Santana Garett),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118606/wwe-nxt-report-gargano-versus-ec3-the-women-make-their-statements-in-and-out-of-the-ring-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: GARGANO VERSUS EC3, THE WOMEN MAKE THEIR STATEMENTS IN AND OUT OF THE RING, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=4 July 2018}}&lt;/ref&gt; [[Bjanka Belēra]] (Bianca Belair),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118274/wwe-nxt-report-looking-back-at-takeover-belair-versus-kai-war-raiders-versus-the-mighty.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: LOOKING BACK AT TAKEOVER, BELAIR VERSUS KAI, WAR RAIDERS VERSUS THE MIGHTY|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=20 June 2018}}&lt;/ref&gt; Leisija Evansa &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/118954/wwe-nxt-report-focusing-on-the-women-number-one-contender-video-feature-on-war-raiders-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: FOCUSING ON THE WOMEN, NUMBER ONE CONTENDER, VIDEO FEATURE ON WAR RAIDERS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 July 2018}}&lt;/ref&gt; un [[''Alija'' Nhooph Al-Areebi|&lt;nowiki&gt;''Alija''&lt;/nowiki&gt;]] (&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Aliyah&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (Nhooph Al-Areebi)).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/119980/wwe-nxt-report-undisputed-era-versus-ricochet-and-dunne-lars-is-back-nikki-is-unusual-but-is-she-a-suspect-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: UNDISPUTED ERA VERSUS RICOCHET AND DUNNE, LARS IS BACK, NIKKI IS UNUSUAL BUT IS SHE A SUSPECT?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=29 August 2018}}&lt;/ref&gt;

Paralēli savām aktivitātēm NXT, Keja parādījās arī jaunizveidotajā ''[[NXT UK (WWE zīmols)|&lt;nowiki&gt;''NXT UK''&lt;/nowiki&gt;]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121259/wwe-nxt-uk-report-bate-versus-wolfgang-ligero-dakota-kai-and-more.html?p=1|title=WWE NXT UK REPORT: BATE VERSUS WOLFGANG, LIGERO, DAKOTA KAI, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=24 October 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121611/wwe-nxt-uk-report-storm-versus-kai.html?p=1|title=WWE NXT UK REPORT: STORM VERSUS KAI|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=7 November 2018}}&lt;/ref&gt; Oktobrī Keja piedalījās pirmajā sieviešu maksas pārraidē [[WWE Evolution|&lt;nowiki&gt;''Evolution''&lt;/nowiki&gt;]], kurā viņa neveiksmīgi izaicināja Reju Ripliju (televīzijā nepārraidītā cīņā) dalībai NXT Apvienotās Karalistes sieviešu čempionātā .&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/121350/nxt-uk-title-defended-at-wwe-uk-evolution.html?p=1|title=NXT UK TITLE DEFENDED AT WWE UK EVOLUTION|last=Johnson|first=Mike|website=PWInsider|date=28 October 2018}}&lt;/ref&gt; Pirms titula spēles Keja piedalījās turnīrā, kas tika ierakstīts vasarā, bet tika pārraidīts novembrī, par vietu čempionātā, kur viņa pirmajā kārtā uzveica [[Nina Samuelsa|Ninu Samuelsu]] (Nina Samuels),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=121765&amp;p=2|title=WWE NXT UK REPORTS: NXT UK WOMEN'S TITLE TOURNAMENT ANNOUNCED, BATE VERSUS DRAKE, SEVEN VERSUS GIBSON, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=14 November 2018}}&lt;/ref&gt; bet pusfinālā viņu izslēdza Riplija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=121955&amp;p=2|title=WWE NXT UK REPORTS: THE WOMEN'S TOURNAMENT CONTINUES, MARK ANDREWS, JORDAN DEVLIN, LIGERO, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=21 November 2018}}&lt;/ref&gt; Pēc dažu mēnešu prombūtnes, 17. novembrī, Keja atgriezās [[NXT pārņemšana: WarGames (2018)|&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;NXT TakeOver: WarGames&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;]], kur viņa kopā ar Jo Širu palīdzēja Kairijai Sanei viņas mačā ar Šainu Bašleri, uzbrūkot Bašleras sabiedrotajām [[Džesamīna Djūka|Džesamīnai Djūkai]] un [[Marina Šafira|Marinai Šafirai]], kuri jau agrāk traucēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/121848/black-versus-gargano-live-ongoing-wwe-nxt-takeover-war-games-ii-coverage.html?p=1|title=BLACK VERSUS GARGANO: LIVE ONGOING WWE NXT TAKEOVER WAR GAMES II COVERAGE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=17 November 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/122107/wwe-nxt-report-mighty-versus-lorcan-and-burch-lee-versus-sullivan-ec3-mia-yim-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: MIGHTY VERSUS LORCAN AND BURCH, LEE VERSUS SULLIVAN, EC3, MIA YIM, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=28 November 2018}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 17. janvārī Keja savā [[Twitter]] lapā paziņoja, ka NXT tiešraides pasākumā decembrī viņa sastiepa muskuli, kas viņai turpmākos dažus mēnešus neļaus piedalīties sacensībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/123298/dakota-kai-suffers-torn-acl-surgery-today.html?p=1|title=DAKOTA KAI SUFFERS TORN ACL, SURGERY TODAY|last=Johnson|first=Mike|website=PWInsider|date=17 January 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/article/dakota-kai-undergoes-acl-surgery|title=Dakota Kai undergoes ACL surgery|last=Staff|first=WWE.com|website=WWE.com|date=17 January 2019}}&lt;/ref&gt;

Pēc vairāk nekā deviņu mēnešu neaktivitātes un pāris vinjetēm&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/article/129493/wwe-nxt-report-see-you-live-next-week-baszler-versus-ripley-johnny-garganos-future-damian-priest-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: SEE YOU LIVE NEXT WEEK, BASZLER VERSUS RIPLEY, JOHNNY GARGANO'S FUTURE, DAMIAN PRIEST, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=11 September 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=129678&amp;p=2|title=WWE NXT REPORT: NORTH AMERICAN CHAMPIONSHIP MATCH, IMPERIUM INVADES, A STREET FIGHT, NUMBER ONE CONTENDERS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 September 2019}}&lt;/ref&gt; Keja 25. septembrī savā atgriešanās mačā uzveica [[Teilāra Konti|Teināru Konti]] (Taynara Conti).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/129866/wwe-nxt-report-riddle-versus-dain-lee-versus-dijakovic-kushida-versus-imperium-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: RIDDLE VERSUS DAIN, LEE VERSUS DIJAKOVIC, KUSHIDA VERSUS IMPERIUM, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=25 September 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/130289/dakota-versus-bianca-live-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, PEOPLE LINING UP FOR SHAYNA, WALTER VERSUS KUSHIDA, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=9 October 2019}}&lt;/ref&gt; Neilgi pēc tam Kejas ilggadējā komandas partnere [[Tegana Noksa]] arī atgriezās NXT, un abas ātri apvienojās komandā ar nosaukumu &quot;Team Kick&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130487&amp;p=2|title=WWE NXT REPORT: WHO FACES RODDY NEXT WEEK?, WHO ISN'T CHALLENGING SHAYNA?, PRIEST VERSUS DUNNE, DIJAKOVIC VERSUS LEE, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=16 October 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130692&amp;p=2|title=WWE NXT REPORT: NORTH AMERICAN TITLE MATCH, WHO FACES THE KABUKI WARRIORS NEXT WEEK?, RIPLEY VERSUS BELAIR, FINN BALOR IS BACK|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=23 October 2019}}&lt;/ref&gt; 30. oktobrī ''NXT'' &lt;nowiki&gt;''Team Kick'' neveiksmīgi izaicināja ''The Kabuki Warriors''&lt;/nowiki&gt; ( [[Uraija Kanako ''Asuka''|&lt;nowiki&gt;''Asuku''&lt;/nowiki&gt;]] un Kairiju Sani) par dalību WWE sieviešu komandu čempionātā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/130916/bate-versus-grimes-live-ongoing-wwe-nxt-report.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: WOMEN'S TAG TITLE MATCH, THE WOMEN GO INTO WAR GAMES, LEE AND RIDDLE VERSUS FISH AND O'REILLY, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=30 October 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131108&amp;p=2|title=WWE NXT REPORT: THE WAR GAMES MATCHES ARE SET, THE OC MAKE THEIR NXT DEBUTS, DID BALOR CHOOSE A SIDE?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=6 November 2019}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Dakota_Kai_2018.jpg|link=//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/1/1e/Dakota_Kai_2018.jpg/170px-Dakota_Kai_2018.jpg|thumb| Keja pirms spēles 2018. gadā]]
Novembrī Keja debitēja galvenajā sarakstā kā daļa no NXT talantiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=130970&amp;p=2|title=WWE SMACKDOWN REPORT: WHEN LIFE GIVES YOU MECHANICAL ISSUES . . . WWE GIVES YOU NXT|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=2 November 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131415&amp;p=2|title=WWE SMACKDOWN REPORT: NXT IS HERE, WE HAVE A TITLE MATCH, IS WWE A MONARCHY?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=15 November 2019}}&lt;/ref&gt; 23. novembra mačā &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;NXT TakeOver: WarGames&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;, tieši pirms mača, Keja aizstāja Miju Jimu Reas Riplijas komandā cīņā pret Šainas Bašleres komandu, jo Džimai uzbruka aizkulisēs. Tomēr, pirms viņa ienāca ringā, Keja uzbruka savai regulārajai komandas partnerei Tīganai Noksai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131638&amp;p=2|title=WWE NXT TAKEOVER WAR GAMES REPORT: SURPRISES, BETRAYALS, A NEW NUMBER ONE CONTENDER, BRO OR BALOR?, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=23 November 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/131746/wwe-nxt-report-its-a-celebration-tag-title-match-cruiserweight-title-match-ciampa-versus-balor-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: IT'S A CELEBRATION, TAG TITLE MATCH, CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, CIAMPA VERSUS BALOR, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=30 November 2019}}&lt;/ref&gt; Pēc atgriešanās decembrī, Mija Jimaatklāja, ka Keja bijā tā, kas aizkulisēs uzbruka Džimai, tas izraisīja maču starp abām, kurā Keja uzvarēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=131932&amp;p=2|title=WWE NXT REPORT: BIG SIX MAN TAG MATCH, NUMBER ONE CONTENDER MATCH NEXT WEEK, KUSHIDA HAS RETURNED, WOMEN'S TITLE MATCH IN TWO WEEKS, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=4 December 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/article/132132/wwe-nxt-report-who-faces-cole-next-week-cruiserweight-title-match-previewing-baszlerripley-and-more.html?p=1|title=WWE NXT REPORT: WHO FACES COLE NEXT WEEK?, CRUISERWEIGHT TITLE MATCH, PREVIEWING BASZLER/RIPLEY, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=11 December 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwinsider.com/ViewArticle.php?id=132336&amp;p=2|title=WWE NXT REPORT: TWO TITLE MATCHES, KUSHIDA, DAMIAN PRIEST, PETE DUNNE, AND MORE|last=Trionfo|first=Richard|website=PWInsider|date=18 December 2019}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 26. janvārī &lt;nowiki&gt;''Royal Rumble'' turnīrā Keja piedalījās savā pirmajā ''Royal Rumble''&lt;/nowiki&gt; mačā ar 15. numuru, bet neveiksmīgi, jo viņu izslēdza cīņā pret [[Čelsija Grīna|Čelsiju Grīnu]] (Chelsea Green).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/royalrumble/2020/2020-womens-royal-rumble-match-results|title=Charlotte Flair won the 30-Woman Royal Rumble Match|last=Garretson|first=Jordan|website=WWE|date=26 January 2020}}&lt;/ref&gt; 29. janvārī Keja zaudēja Noksai pēc tam, kad viņa bija izmantojusi ceļa stiprinātāju [[Kendisa Lerea|Kendisas Lereas]] (Candice LeRae) uzmanības novēršanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/01/29/1-29-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-dusty-classic-finals-tegan-nox-vs-dakota-kai-adam-coles-takeover-opponent-named/|title=1/29 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Dusty Classic Finals, Tegan Nox vs. Dakota Kai, Adam Cole's TakeOver opponent named|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=29 January 2020}}&lt;/ref&gt;

==== Dakota un Reičela Gonzalesa (2020–2022) ====
2020. gada 16. februārī [[NXT pārņemšana: Portlenda|&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;NXT Takeover: Portland&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;]] [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]] Keja uzvarēja Noksu ielu cīņā pēc debitējošās [[Reičela Gonzalesa|Reičelas Gonzalesas]] iejaukšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/nxt-takeover-portland-live-results-adam-cole-vs-tommaso-ciampa-304321|title=WWE NXT GREAT AMERICAN BASH NIGHT ONE LIVE RESULTS: SHIRAI-BANKS|last=Aiken|first=Chris|last2=Currier|first2=Joseph|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=16 February 2020}}&lt;/ref&gt; 4. martā Keja uzveica Noksu tērauda būra mačā pēc Gonzalesa iejaukšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/03/04/3-4-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-dream-vs-roddy-cage-match-nox-vs-kai-cage-match-next-steps-for-gargano-ciampa-and-finn-imperium/|title=3/4 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Dream vs. Roddy cage match, Nox vs. Kai cage match, next steps for Gargano-Ciampa and Finn-Imperium|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=29 January 2020}}&lt;/ref&gt; 7. jūnijā, [[NXT pārņemšana: tavā mājā (2020)|&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;TakeOver: In Your House&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;]] mačā Keja apvienojās ar Gonzalesu un Kandisu Līreju, zaudējot Noksai, Mijai Jimai un [[Šoci Blakhārta|Šocijai Blakhārtai]] sešu sieviešu komandas spēlē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/nxt-takeover-your-house-live-results-three-title-matches-312736|title=NXT TAKEOVER IN YOUR HOUSE LIVE RESULTS: THREE TITLE MATCHES|last=Knipper|first=Justin|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=7 June 2020}}&lt;/ref&gt; 1. jūlijā Keja, Lerea un Jima zaudēja Noksai NXT sieviešu čempionāta izslēgšanas mačā ar pirmo numuru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/wwe-nxt-great-american-bash-night-one-live-results-shirai-banks-314531|title=WWE NXT GREAT AMERICAN BASH NIGHT ONE LIVE RESULTS: SHIRAI-BANKS|last=Aiken|first=Chris|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=1 July 2020}}&lt;/ref&gt; Divas nedēļas vēlāk, 15. jūlijā, Keja uzbruka Jo Širai pēc tam, kad Šira bija veiksmīgi nosargājusi savu titulu pret Noksu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/07/15/7-15-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-io-shirai-vs-tegan-nox-damian-priest-vs-cameron-grimes-keith-lees-first-show-as-nxt-champion/|title=7/15 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Io Shirai vs. Tegan Nox, Damian Priest vs. Cameron Grimes, Keith Lee's first show as NXT Champion|last=Wells|first=Kelly|website=Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=15 July 2020}}&lt;/ref&gt; 5. augustā Keja uzveica Ripliju, gūstot iespēju tikt pie [[NXT pārņemšana XXX|&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''NXT TakeOver XXX'&lt;nowiki/&gt;''&lt;nowiki/&gt;']] titula.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pwtorch.com/site/2020/08/05/8-5-nxt-on-usa-report-wellss-report-on-rhea-ripley-vs-dakota-kai-1-contenders-match-imperium-vs-undisputed-era-keith-lee-vs-cameron-grimes/|title=8/5 NXT ON USA REPORT: Wells's report on Rhea Ripley vs. Dakota Kai #1 Contender's Match, Imperium vs. Undisputed Era, Keith Lee vs. Cameron Grimes|last=Wells|first=Kelly|website=Pro Wrestling Torch|access-date=13 November 2020|date=5 August 2020}}&lt;/ref&gt; 22. augustā iepriekš minētajā pasākumā Keja sakāva Širu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/nxt-results/wwe-nxt-takeover-xxx-live-results-title-matches-cole-mcafee-318121|title=WWE NXT TAKEOVER XXX LIVE RESULTS: TITLE MATCHES, COLE-MCAFEE|last=Knipper|first=Justin|website=Wrestling Observer Newsletter|access-date=13 November 2020|date=22 August 2020}}&lt;/ref&gt; Novembrī Keja sāka strīdēties ar [[Embera Moona '''Atēna'|Emberu Mūnu]](Ember Moon), pazīstamu arī, kā &quot;Atēna&quot;, kā rezultātā 4. novembrī norisinājās mačs pret Mūnu, kurā Keja uzvarēja pēc Gonzalesas iejaukšanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/2020-11-04/article/wwe-nxt-results-nov-4-2020|title=WWE NXT results, Nov. 4, 2020|last=Garretson|first=Jordan|publisher=WWE|website=wwe.com|access-date=9 December 2020}}&lt;/ref&gt; Pēc tam Keja un Gonzalesa apvienojās komandā ar Lerau un [[Tonija Storma|Toniju Stormu]] (Toni Storm), un piedalījās mačā pret Blakhārtu, Mūnu, Širu un Ripliju [[NXT pārņemšana: WarGames (2020)|&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;NXT TakeOver: Wargames&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;]] 6. decembrī, kur Kejas komanda guva uzvaru. Keja un Gonzalesa nesen tika pasludinātas par konkurentēm pirmajās &lt;nowiki&gt;''Women's Dusty Rhodes Tag Team Classic''&lt;/nowiki&gt; cīņās.

NXT TakeOver: Vengeance Day finālā un sieviešu &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Dusty Rhodes Tag Team Classic&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; finālā kopā uzveica Šotziju Blakhārtu un Emberu Mūnu. Ar uzvaru &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Dusty Rhodes Tag Team Classic&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; finālā Keja un Gonzalesa nopelnīja iespēju cīnīties ar WWE sieviešu komandas maču čempionēm [[Nia Džeksa|Niju Džeksu]] un Šainu Bašleri. Cīņa, 2021. gada 3. martā, beidzās ar skandālu, jo Bašlere nebija likumīga čempionāta dalībniece. Nākamajā nedēļā, Keja un Gonzalesa saņēma apbalvojumu par piedalīšanos čempionātā, ko viņām piešķīra NXT ģenerālmenedžeris [[Vilijams Regāls]], atzīmējot Kejas pirmo čempionātu WWE. Tomēr abas tovakar zaudēja savus titulus Blakhārtai un Mūnai.&lt;ref name=&quot;NXT03102021&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2021/03/10/3-10-nxt-tv-results-moores-review-of-finn-balor-vs-adam-cole-for-the-nxt-championship-io-shirai-vs-toni-storm-for-the-nxt-womens-championship-william-regals-big-announcements-xia-li-vs-ka/|title=3/10 NXT TV results: Moore's review of Finn Balor vs. Adam Cole for the NXT Championship, Io Shirai vs. Toni Storm for the NXT Women's Championship, William Regal's big announcements, Xia Li vs. Kayden Carter|last=Moore|first=John|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=11 March 2021|date=10 March 2021}}&lt;/ref&gt;

Pēc Gonzalesas uzvaras NXT sieviešu čempionātā [[NXT pārņemšana: stāvēt un piegādāt|&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;NXT TakeOver: Stand &amp; Deliver&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;]], starp abām sāka parādīties spriedze. 27. jūlijā Keja cīnījās pret Gonzalesu, pēc tam Keja izbeidza abu aliansi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wrestlinginc.com/news/2021/07/wwe-nxt-live-results-your-feedback-and-viewing-party-25/|title=WWE NXT Results – Adam Cole Vs. Bronson Reed, Samoa Joe Resigns, Dakota Kai Turns, More|last=Middleton|first=Marc|website=Wrestling.Inc|access-date=27 July 2021}}&lt;/ref&gt; [[NXT: Halovīni Havoc (2021)|NXT: Halloween Havoc&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;]] cīņās Keja atgriezās kā noslēpumainā persona, kas cīnījās pret Gonzalesu un uzvarot ieguva vietu NXT sieviešu čempionātā pret [[Mendija Rouza|Mendiju Rouzu]] (Mandy Rose) &lt;nowiki&gt;''Trick or Street Fight''&lt;/nowiki&gt; mačā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pprowrestling.net/site/2021/10/26/10-26-nxt-2-0-results-moores-review-of-halloween-havoc-with-tommaso-ciampa-vs-bron-breakker-for-the-nxt-title-plus-spin-the-wheel-make-the-deal-stipulations-for-raquel-gonzalez-vs-mandy-rose-fo/|title=10/26 NXT 2.0 results: Moore's review of Halloween Havoc with Tommaso Ciampa vs. Bron Breakker for the NXT Title, plus Spin the Wheel, Make the Deal stipulations for Raquel Gonzalez vs. Mandy Rose for the NXT Women's Title, and MSK vs. Fabian Aichner and Marcel Barthel for the NXT Tag Titles|last=Moore|first=John|publisher=Pro Wrestling Dot Net|access-date=October 26, 2021|date=October 26, 2021}}&lt;/ref&gt; [[NXT Roadblock]] izlaidumā Keja un [[Vendija Čū]] uzveica Reičelu Gonzalesu un [[Kora Džeida|Koru Džeidu]] (Cora Jade), iekļūstot NXT Sieviešu &lt;nowiki&gt;''Dusty Cup''&lt;/nowiki&gt; turnīra finālā. Keja un Čū finālā zaudēja Jo Širas un [[Keja Lī Reja|Kejas Lī Rejas]] (Kay Lee Ray) komandai.

2022. gada 29. martā pēc tam, kad komanda-trio [[''Toxic Attraction'']] sakāva Vendiju Čū, Keja uzbruka grupai kopā ar Reičelu Gonzalesu, ar kuru pēstam atjaunoja attiecības un apskāvās. Pēcāk tika paziņots, ka Keja un González cīnīsies pret &lt;nowiki&gt;''Toxic Attraction''&lt;/nowiki&gt; dalībniecēm [[Džidžija Dolina|Džidžiju Dolinu]] (Gigi Dolin) un [[Džeisija Džeina|Džeisiju Džeinu]] (Jacy Jayne) NXT sieviešu komandu čempionātā &lt;nowiki&gt;''NXT Stand &amp; Deliver''&lt;/nowiki&gt; priekšizrādes laikā. Keja un Gonzalesa uzveica &lt;nowiki&gt;''Toxic Attraction'', uzstādot jaunu rekordu gūstot otro titula piederēšanas reizi pēc kārtas. Savā pirmajā titula aizstāvēšanā, nākamajā NXT 2.0 sērijā, Keja un Gonzalesa zaudēja titulus ''Toxic Attraction''&lt;/nowiki&gt; Rouzas iejaukšanās dēļ. Nedēļu vēlāk, Keja izaicināja Rouzu NXT sieviešu čempionātam, kur viņa cieta sakāvi. Tā bija viņas pēdējā uzstāšanās NXT.

WWE atbrīvoja Keju no darba pienākumiem 2022. gada 29. aprīlī. Tiek ziņots, ka viņa uzņēmumam bija paudusi, ka neplāno atjaunot līgumu pirms tikusi atbrīvota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fightful.com/wrestling/malcolm-bivens-dakota-kai-harland-more-released-wwe|title=Malcolm Bivens, Dakota Kai, Harland, Dexter Lumis, More Released By WWE|last=Lambert|first=Jeremy|website=Fightful|access-date=April 30, 2022|date=April 29, 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://411mania.com/wrestling/more-on-wwe-releases-malcolm-bivens-dakota-kai-harland|title=More on WWE's Releases Of Dakota Kai, Malcolm Bivens, Harland &amp; More|last=Thomas|first=Jeremy|website=411 Mania|access-date=April 30, 2022|date=April 29, 2022}}&lt;/ref&gt;

=== Atgriešanās WWE (2022. gads līdz tagad) ===
2022. gada 30. jūlijā Keja atkārtoti parakstīja līgumu ar WWE un atgriezās &lt;nowiki&gt;''SummerSlam'' kopā ar ''Beiliju''&lt;/nowiki&gt; (Bayley(Pamela Rose Martinez))un Ijo Skaju (Iyo Sky), iepriekš pazīstamu, kā Jo Širai, kā sabiedrotās.&lt;ref name=&quot;SSlam2022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/07/30/wwe-summerslam-results-powells-review-of-roman-reigns-vs-brock-lesnar-in-a-last-man-standing-match-for-the-undisputed-wwe-universal-championship-bianca-belair-vs-becky-lynch-for-the-raw-womens/|title=WWE SummerSlam results: Powell’s review of Roman Reigns vs. Brock Lesnar in a Last Man Standing match for the Undisputed WWE Universal Championship, Bianca Belair vs. Becky Lynch for the Raw Women’s Title, The Usos vs. The Street Profits for the Undisputed WWE Tag Titles, Liv Morgan vs. Ronda Rousey for the Smackdown Women’s Title|last=Powell|first=Jason|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=July 30, 2022|date=July 30, 2022}}&lt;/ref&gt; Viņa oficiāli pievienojās &lt;nowiki&gt;''Raw''zīmolam kā ''papēdis''&lt;/nowiki&gt;, jeb cīkstonis, kas skatītājiem jānīst.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.f4wonline.com/news/wwe/bayley-dakota-kai-io-shirai-return-at-wwe-summerslam|title=Bayley, Dakota Kai, Io Shirai return at WWE SummerSlam|last=Currier|first=Joseph|publisher=Wrestling Observer Figure Four Online|website=f4wonline.com|access-date=July 31, 2022|date=July 30, 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;RawBrand&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/10043862-biggest-takeaways-from-2022-wwe-summerslam-results|title=Biggest Takeaways From 2022 WWE SummerSlam Results|last=Beaston|first=Erik|website=[[Bleacher Report]]|access-date=July 31, 2022|date=July 31, 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2022-08-09|title=Heel (professional wrestling)|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Heel_(professional_wrestling)&amp;oldid=1103247956|journal=Wikipedia|language=en}}&lt;/ref&gt; Debitēja nākamajā vakarā , uzbrūkot [[Bekija Linča|Bekijai Linčai]], [[Aleksa Blisa|Aleksai Blisai]] un &lt;nowiki&gt;''Asukai''&lt;/nowiki&gt; kopā ar Beiliju un Skaju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/08/01/8-1-wwe-raw-results-powells-live-review-of-the-summerslam-fallout-show-with-the-usos-vs-the-mysterios-for-the-undisputed-wwe-tag-titles-the-winners-of-dolph-ziggler-vs-ciampa-vs-chad-gable-and|title=8/1 WWE Raw results: Powell's live review of the SummerSlam fallout show with The Usos vs. The Mysterios for the Undisputed WWE Tag Titles, the winners of Dolph Ziggler vs. Ciampa vs. Chad Gable and AJ Styles vs. Mustafa Ali vs. The Miz meet for a shot at the U.S. Championship|last=Powell|first=Jason|website=ProWrestling.net|access-date=August 2, 2022|date=August 1, 2022}}&lt;/ref&gt; 8. augustā Keja un Skaja uzveica [[Dana Brūka|Danas Brūkas]] un [[Tamina Snuka|&lt;nowiki&gt;''Taminas''&lt;/nowiki&gt; Snukas]] (Tamina Snuka (&lt;nowiki&gt;''Tamina''&lt;/nowiki&gt;)) komandu WWE sieviešu komandu čempionāta turnīra pirmajā kārtā.&lt;ref name=&quot;RAW08082022&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://prowrestling.net/site/2022/08/08/8-8-wwe-raw-results-powells-live-review-of-bobby-lashley-vs-ciampa-for-the-u-s-championship-the-tournament-for-the-vacant-wwe-womens-tag-team-titles-begins-seth-rollins-vs-angelo-dawkins-re/|title=8/8 WWE Raw results: Powell’s live review of Bobby Lashley vs. Ciampa for the U.S. Championship, the tournament for the vacant WWE Women’s Tag Team Titles begins, Seth Rollins vs. Angelo Dawkins, Rey Mysterio vs. Finn Balor|last=Powell|first=Jason|website=Pro Wrestling Dot Net|access-date=9 August 2022|date=8 August 2022}}&lt;/ref&gt;

== Citas parādīšanās medijos ==
2009. gada septembrī, Kroulija filmējās Oklendas grupas &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''[[These Four Walls]]''&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;  mūzikas video dziesmai [[&quot;Sweet December&quot;|&quot;''Sweet December''&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=mF-1oGVEMWw|title=These Four Walls – Sweet December Music Video|publisher=YouTube|access-date=13 June 2014}}&lt;/ref&gt;

2013. gada aprīlī, raidījumā &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''20/20&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;'' tika pārraidīts stāsts, kas sekoja viņai, kā Īvijai līdz viņas pirmajai turnejai Amerikas Savienotajās Valstīs.&lt;ref name=&quot;5 Fast Facts About Dakota Kai&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ringsideintel.com/2018/06/dakota-kai-facts/|title=5 Fast Facts About Dakota Kai (With Photos)|last=Gregerson|first=Katie|publisher=Ringside Intel|access-date=20 February 2021|date=6 June 2018}}&lt;/ref&gt; Tajā vasarā viņa bija līdzīgi attēlota [[Māori]] televīzijas sporta šovā &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;''Code&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;'' .&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nzpwi.co.nz/2013/08/evie-featured-on-maori-tvs-code-tonight/|title=Evie featured on Maori TV's CODE tonight|last=Dunn|first=David|publisher=NZPWI|access-date=26 July 2018|date=29 August 2013}}&lt;/ref&gt;

Kā Dakota Keja, viņa ir spēlējams tēls videospēlēs ''[[WWE 2K19|&lt;nowiki&gt;''WWE 2K19''&lt;/nowiki&gt;]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/brianmazique/2018/09/19/wwe-2k19-dlc-details-revealed/#6c9fb86851c4|title='WWE 2K19' DLC Details Revealed|last=Mazique|first=Brian|website=Forbes|date=19 September 2018}}&lt;/ref&gt; ''[[WWE 2K20|&lt;nowiki&gt;''WWE 2K20''&lt;/nowiki&gt;]]'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/wwe-2k20-roster/4/|title=WWE 2K20 roster reveal: every confirmed wrestler, including Hulk Hogan, Bray Wyatt &amp; Molly Holly|last=Wilson|first=Ben|publisher=Games Radar|date=11 October 2019}}&lt;/ref&gt; un ''[[WWE 2K22|&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;WWE 2K22]]&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;'' .&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gamesradar.com/wwe-2k22-roster/|title=WWE 2K22 roster guide tracking every confirmed wrestler|last=Wilson|first=Ben|publisher=Game Radar|access-date=April 3, 2022|date=March 14, 2022|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

Kroulija pašlaik straumē tiešsaites straumēšanas platformā &quot;[[Twitch]]&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; ar lietotājvārdu &quot;Charliegirl&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.twitch.tv/charliegirl|title=Dakota Kai on Twitch}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Kroulija ir [[Īri|īru]] un samoiešu izcelsmes jaunzēlandiete.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/DakotaKai_WWE/status/710185768065437696|title=.. #HappyStPatricksDay from this Irish / Samoan hybrid!!|website=Twitter|access-date=14 July 2017|date=16 March 2016}}&lt;/ref&gt; Viņas māte ir no Samoa Lepea ciema [[Upolu|Upolu salā]].&lt;ref name=&quot;5 Fast Facts About Dakota Kai&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wwenxt/article/dakota-kai-interview|title=Exclusive interview: Up close with &quot;The Captain of Team Kick&quot; Dakota Kai|last=Saxton|first=Byron|authorlink=Byron Saxton|publisher=WWE|access-date=20 February 2021|date=31 May 2018}}&lt;/ref&gt; Viņai ir jaunāka māsa Nirēne (Nyrene), kura ir [[Jauktā cīņas māksla|jauktā cīņas]] sportiste &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://beyondthemark.com/2018/07/16/nyrene-crowley-fighting-her-way-to-affecting-change/|title=Nyrene Crowley fighting her way to affecting change|last=Stanley|first=Ashley|publisher=Beyond the Mark|access-date=19 July 2018|date=16 July 2018}}&lt;/ref&gt; un viņas brālis Ērls (Earl) ir [[Diskžokejs|dīdžejs]]. Viņas vectēvs [[Pats Kroulijs]] 1949. un 1950. gadā pārstāvēja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]] [[Jaunzēlandes regbija izlase|&lt;nowiki&gt;''All Blacks''&lt;/nowiki&gt;]] regbija izslases sastāvā.&lt;ref name=&quot;Dakota Kai blazing a trail&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stuff.co.nz/sport/other-sports/105968993/wwe-rising-star-dakota-kai-blazing-a-trail-for-kiwi-women-wrestlers|title=WWE rising star Dakota Kai blazing a trail for Kiwi women wrestlers|last=France|first=Marvin|publisher=Stuff|website=stuff.co.nz|access-date=17 August 2018|date=14 August 2018}}&lt;/ref&gt;

Kroulijai tuvas draudzenes ir Šeina Bašlere, Mija Jima un Džesamīna Djūka, pašlaik viņai ir kopīga māja ar Bašleri [[Florida|Floridā]].&lt;ref name=&quot;What's the BRE Youtube news??-&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=U2_iDKJvWQw|title=What's the BRE news??|website=[[YouTube]]}}&lt;/ref&gt;

== Čempionāti un sasniegumi ==

* '''Profesionālās brīvās cīņas sieviešu alianse:'''
** ''PWWA Interim'' titula turnīrs (2012)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cagematch.net/?id=26&amp;nr=3438|title=PWWA Interim Title Tournament « Tournaments Database « CAGEMATCH – The Internet Wrestling Database|last=Kreikenbohm|first=Philip|access-date=13 April 2017}}&lt;/ref&gt;
** ''PWWA'' čempionāts (1 reizi)
** ''PWWA Interim'' čempionāts (1 reizi)
* '''''Impact Pro'' brīvā cīņa:'''
** ''IPW'' sieviešu čempionāts (3 reizes)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.impactprowrestling.co.nz/title-history/#nzwomens|title=Title History – Impact Pro Wrestling|access-date=13 April 2017|archive-date={{dat|2017|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170313022820/http://www.impactprowrestling.co.nz/title-history/#nzwomens}}&lt;/ref&gt;
* '''''&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Pro Wrestling Illustrated&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;:'''''
** 2016. gadā ieņēma 21. vietu starp 50 labākajām sieviešu ''cīkstonēm &lt;nowiki&gt;''PWI Female 50''&lt;/nowiki&gt;''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.profightdb.com/pwi/evie-9542.html|title=Internet Wrestling Database – Evie: Pro Wrestling Illustrated Ratings|access-date=13 April 2017}}&lt;/ref&gt;
* '''''&quot;Shimmer&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;'' sieviešu sportistes:'''
** ''&lt;nowiki&gt;''Shimmer''&lt;/nowiki&gt;'' komandu čempionāts (1 reizi) - kopā ar Heidiju Lavleisu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pwinsider.com/article/102986/shimmer-volumes-84-85-results-from-berwyn-il.html?p=1|title=Shimmer Volumes 84 &amp; 85 results from Berwyn, IL|last=Bentley|first=Martin|website=Pro Wrestling Insider|access-date=27 June 2016|date=27 June 2016}}&lt;/ref&gt;
* '''''&quot;World Wonder Ring Stardom&quot;'''''
** ''&lt;nowiki&gt;''Stardom''&lt;/nowiki&gt;'' čempionāta &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;mākslinieks&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (1 reizi) - kopā ar Hirojo Matsumoto un Kelliju Skeiteri&lt;ref name=&quot;Stardom120615&quot;/&gt;
* '''WWE'''
** NXT sieviešu komandu čempionāts (2 reizes) - kopā ar Reičelu Gonzalesu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/classics/titlehistory/nxt-womens-tag-team-championship|title=NXT Women's Tag Team Championship|publisher=[[WWE|World Wrestling Entertainment (WWE)]]|access-date=11 March 2021}}&lt;/ref&gt;
** NXT sieviešu ielūgumu čempionāts (2018)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wwe.com/shows/wrestlemania/article/axxess-invitational-tournaments|title=Results for all championship matches at WrestleMania Axxess Day 4|publisher=WWE|access-date=15 August 2018|date=2 April 2018}}&lt;/ref&gt;
** Sieviešu &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;Dusty Rhodes Tag Team Classic&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; (2021) - kopā ar Reičelu Gonzalesu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cagematch.net/?id=26&amp;nr=6787&amp;page=2|title=Women 's Dusty Rhodes Tag Team Classic (2021)|last=Kreikenbohm|first=Philip|publisher=Cagematch - The Internet Wrestling Database|access-date=15 February 2021|date=14 February 2021}}&lt;/ref&gt;
** NXT gada noslēguma balva (1 reize)
*** NXT nākotnes zvaigzne (2019)

== Atsauces: ==
{{Atsauces}}

== Ārejās saites (Angliski): ==
{{Vikikrātuves kategorija|Cheree Crowley}}

* [https://www.wwe.com/superstars/dakota-kai Dakota Keja] [https://www.wwe.com/ WWE.com]
* Dakotas Kejas profils [https://www.cagematch.net/?id=2&amp;nr=13680 Cagematch.net], [https://www.wrestlingdata.com/index.php?befehl=bios&amp;wrestler=22079 Wrestlingdata.com], [http://www.profightdb.com/wrestlers/dakota-kai-9542.html Internet Wrestling Database]
* {{Twitter|ImKingKota}}
* {{IMDB|7654116|Cheree Crowley}}
* [https://www.thetalesofdakotakai.com The Captain of Team Kick: The Tales of  King Kota, Dakota Keja &amp; Evie]

[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Sportistes]]
[[Kategorija:Cīkstoņi]]
[[Kategorija:Cilvēki no Jaunzēlandes]]
[[Kategorija:Twitch straumētāji]]</text>
      <sha1>htumujiahu7qef1g86b9khjgjweq81q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Garklucis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519030</id>
    <revision>
      <id>3670441</id>
      <parentid>3669453</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:00:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="253" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
'''Garklucis''' ir koka [[Resgalis|resgaļa]] nogrieznis, kuru iegūst, sazāģējot iepriekš nocirsto koku. Turpmāk no tā tiek iegūti dažādi kokizstrādājumi.

{{Aizmetnis}}
[[Kategorija:Kokapstrāde]]</text>
      <sha1>eb0gvc4mcdcu1q8xcgjvdy6x987wbt2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Be Mad</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519056</id>
    <revision>
      <id>3670435</id>
      <parentid>3669545</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:00:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2527" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Televīzijas infokaste|logo=File:Be_Mad_TV.svg|logo izmērs=201px|valsts={{ESP}}|valoda=[[Spāņu valoda|Spāņu]]|īpašnieks=''Mediaset España''|mājas-lapa={{URL|https://www.bemad.es/}}|sauklis=Veido atšķirību|attēla formāts=[[1080i]] [[HDTV]]|raida-kopš=2016. gada 21. aprīlis|terr serv 1=[[DVB-T]]|terr chan 1=|online serv 1=Mitele|online chan 1=[https://www.mitele.es/directo/bemad/ Tiešraide]}}
'''''Be Mad''''' ir Spānijas bezmaksas televīzijas kanāls, kas pieder ''Mediaset España'' un tika atklāts 2016. gada 21. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mediaset.es/telemania/otros-soportes/tdt/canal-hd-mediaset-be-mad-comienza-emisiones_0_2167200714.html|title=Nace Be Mad, el canal para las mentes inquietas|website=Mediaset España|access-date=2019. gada 5. decembris|date=2016. gada 21. aprīlis|language=es}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
2015. gada oktobrī ''Mediaset España'' tika nosaukts par vienu no uzņēmumiem, kas ieguvis augstas izšķirtspējas ciparu virszemes televīzijas licenci.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://prnoticias.com/television/20144885-nuevas-cadenas-tdt-real-madrid-tv-atresmedia-mediaset#inline-auto1611|title=Atresmedia, Mediaset, Secuoya, El Real Madrid y 13 TV se quedan con las nuevas licencias TDT|website=prnoticias|access-date=2019. gada 5. decembris|date=2015. gada 30. septembris|language=es}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji īpašnieks šajā kanālā raidīja ''Boing'' un ''Energy'' kanālu HD versijas. 2016. gada martā tika paziņots, ka šo frekvenci aizņems jauns kanāls ar nosaukumu ''Be Mad'',&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/television/2016/03/18/56ebde9e22601dd8508b4634.html|title=Mediaset desvela el nombre de su nuevo canal: Be Mad|website=elmundo.es|access-date=5 December 2019|date=18 March 2016|language=es}}&lt;/ref&gt; kas sāka raidīt 2016. gada 21. aprīlī.

== Programmas ==
Kanāla programmu pamatā ir tēmas, kas saistītas ar sportu, piedzīvojumiem un darbībām. Ir vairāki programmatiski bloki, kuru dažādais saturs tiek klasificēts pēc nosaukuma: ''Be Mad Travel, Be Mad Nature, Be Mad Mechanic, Be Mad Planet, Be Mad Investigation, Be Mad Extreme, Be Mad Food, Be Mad Live!, Be Mad Live! Mad History, Be Mad Movies, Be Mad Science, Be Mad Mystery un Be Mad Sports''.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.bemad.es/ ''Be Mad'' oficiālā mājaslapa] {{Es ikona}}


[[Kategorija:Spānijas televīzijas kanāli]]</text>
      <sha1>jfq1x35a7wszsyf4ph50gqnzltg0sgf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Bagrations (ģenerālgubernators)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519206</id>
    <revision>
      <id>3670313</id>
      <parentid>3670178</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T16:46:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>80.89.79.140</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3741" xml:space="preserve">
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Pjotrs Bagrations
|     vārds_orig = ''პეტრე ბაგრატიონი (მეცნიერი)''
|         attēls = Piotr R. Bagration.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 1852. gada portrets
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1818
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = [[Kizļara]], [[Dagestāna]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1876
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 29
|        m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]   
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība =
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Anna Martinova
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā 
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]] 
|  dienesta_laiks = 1835.—1876. 
|          valsts = {{flaga|Krievija}} 
|       struktūra = sauszemes bruņotie spēki
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = 
|     apbalvojumi = 
|       izglītība = 
|      cits_darbs =  
}}
}}

'''Pjotrs Bagrations''' ({{val-ru|Пётр Рома́нович Багратио́н}}) jeb '''Petre Bagrationi''' ({{val-ka|პეტრე ბაგრატიონი (მეცნიერი)}}, 1818—1876) bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālleitnants]] (1865). [[Baltijas ģenerālgubernators]] (1870–1876).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1826. gada 4. septembrī Kizļaras cietoksnī [[Dagestāna|Dagestānā]] kņaza Revaza Bagrationi (1778—1834) un viņa sievas Annas Ivanovas ģimenē. Viņa tēvs bija ģenerāļa [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)|Pētera Bagrationa]] jaunākais brālis, cēlies no [[Kartlija]]s caru [[Bagrationi]] dzimtas. 

No 1831. līdz 1835. gadam mācījās kavalērijas junkuru skolā, sāka dienēt lebgvardes kavalērijas eskadronā. 1840. gadā kļuva par gvardes inženieru korpusa komandiera adjutantu, 1844. gada oktobrī viņu uz sešiem mēnešiem nosūtīja uz Vāciju, Franciju un Angliju, lai pētītu [[Luidži Galvāni|galvānisma]] pielietojumu inženierzinātnēs. Viņš ierosināja [[zelts|zelta]] ieguvi no rūdām, izmantojot elektrizētu [[cianīdi|cianīda]] sārmu šķīdumu. 1845. gadā Bagrations kļuva par [[Pēterburga]]s Kalnu institūta direktora Leihtenbergas hercoga Maksimiliāna (''Maximilian de Beauharnais, Herzog von Leuchtenberg'') adjutantu, pavadīdams viņu ārzemju ceļojumos.

Pēc hercoga Maksimiliāna nāves 1852. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Nikolajs I]] pulkvedi Bagrationu iecēla par savu flīģeļadjutantu leibgvardes kavalērijas pulkā, 1858. gadā paaugstinot par ģenerālmajoru.
1862. gadā viņu iecēla par [[Tvera]]s gubernatoru, bet 1870. gadā par Baltijas ģenerālgubernatoru. 1875. gada 25. aprīlī viņš parakstīja nolikumu par [[Luterāņi|luterāņu]] tautskolām Kurzemes un Igaunijas guberņās, paredzot obligātu [[krievu valoda]]s mācīšanu pagastu un [[draudžu skolas|draudžu skolās]] no 1880., vēlāk no 1885 gada.

Miris no [[astma]]s paasinājuma 1876. gada 29. janvārī Pēterburgā.

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Albedinskis]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1870—1876| pēc = [[Aleksandrs Ikskils-Gildenbands]] &lt;br&gt;(kā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]])
}}
{{kastes beigas}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Bagrations, Pēteris}}
[[Kategorija:Vidzemes gubernatori]]</text>
      <sha1>pbovdvrkc2jj21isxyk4itwwkd3f4ds</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670320</id>
      <parentid>3670313</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:08:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.89.79.140|80.89.79.140]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3745" xml:space="preserve">
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Pēteris Bagrations
|     vārds_orig = ''პეტრე ბაგრატიონი (მეცნიერი)''
|         attēls = Piotr R. Bagration.jpg
|     att_izmērs = 180px
|  att_nosaukums = 1852. gada portrets
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1818
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = [[Kizļara]], [[Dagestāna]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{RUS}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1876
|      m_mēnesis = 1
|        m_diena = 29
|        m_vieta = [[Pēterburga]], [[Krievijas impērija]]   
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība =
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Anna Martinova
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = jā 
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[ģenerālleitnants]] 
|  dienesta_laiks = 1835.—1876. 
|          valsts = {{flaga|Krievija}} 
|       struktūra = sauszemes bruņotie spēki
|         vienība = 
|       komandēja = 
|          kaujas = 
|     apbalvojumi = 
|       izglītība = 
|      cits_darbs =  
}}
}}

'''Pēteris Bagrations''' ({{val-ru|Пётр Рома́нович Багратио́н}}) jeb '''Petre Bagrationi''' ({{val-ka|პეტრე ბაგრატიონი (მეცნიერი)}}, 1818—1876) bija [[gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s armijas [[ģenerālleitnants]] (1865). [[Baltijas ģenerālgubernators]] (1870–1876).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1826. gada 4. septembrī Kizļaras cietoksnī [[Dagestāna|Dagestānā]] kņaza Revaza Bagrationi (1778—1834) un viņa sievas Annas Ivanovas ģimenē. Viņa tēvs bija ģenerāļa [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)|Pētera Bagrationa]] jaunākais brālis, cēlies no [[Kartlija]]s caru [[Bagrationi]] dzimtas. 

No 1831. līdz 1835. gadam mācījās kavalērijas junkuru skolā, sāka dienēt lebgvardes kavalērijas eskadronā. 1840. gadā kļuva par gvardes inženieru korpusa komandiera adjutantu, 1844. gada oktobrī viņu uz sešiem mēnešiem nosūtīja uz Vāciju, Franciju un Angliju, lai pētītu [[Luidži Galvāni|galvānisma]] pielietojumu inženierzinātnēs. Viņš ierosināja [[zelts|zelta]] ieguvi no rūdām, izmantojot elektrizētu [[cianīdi|cianīda]] sārmu šķīdumu. 1845. gadā Bagrations kļuva par [[Pēterburga]]s Kalnu institūta direktora Leihtenbergas hercoga Maksimiliāna (''Maximilian de Beauharnais, Herzog von Leuchtenberg'') adjutantu, pavadīdams viņu ārzemju ceļojumos.

Pēc hercoga Maksimiliāna nāves 1852. gadā Krievijas impērijas ķeizars [[Nikolajs I]] pulkvedi Bagrationu iecēla par savu flīģeļadjutantu leibgvardes kavalērijas pulkā, 1858. gadā paaugstinot par ģenerālmajoru.
1862. gadā viņu iecēla par [[Tvera]]s gubernatoru, bet 1870. gadā par Baltijas ģenerālgubernatoru. 1875. gada 25. aprīlī viņš parakstīja nolikumu par [[Luterāņi|luterāņu]] tautskolām Kurzemes un Igaunijas guberņās, paredzot obligātu [[krievu valoda]]s mācīšanu pagastu un [[draudžu skolas|draudžu skolās]] no 1880., vēlāk no 1885 gada.

Miris no [[astma]]s paasinājuma 1876. gada 29. janvārī Pēterburgā.

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Pēteris Albedinskis]] | virsraksts = [[Baltijas ģenerālgubernatori|Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernators]]| periods = 1870—1876| pēc = [[Aleksandrs Ikskils-Gildenbands]] &lt;br&gt;(kā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernators]])
}}
{{kastes beigas}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Bagrations, Pēteris}}
[[Kategorija:Vidzemes gubernatori]]</text>
      <sha1>ikxwvs25cj3y4t3m06vv3n5roifzgte</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mežāža zīmē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519217</id>
    <revision>
      <id>3670570</id>
      <parentid>3670225</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:52:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ bilde....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1684" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Mežāža zīmē
| operators = 
| attēls = Under Capricorn poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = trilleris
| režisors = [[Alfreds Hičkoks]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Maikls Vaildings]]
* [[Ingrīda Bergmane]]
* [[Džozefs Kotens]]
* [[Mārgareta Lītone]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Under Capricorn''
| studija = ''[[Transatlantic Pictures]]''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Warner Bros.]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1949|9|8}}
| ilgums = 117 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = 
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Mežāža zīmē&quot;''' ({{Val|en|Under Capricorn}}) ir 1949. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiska trillera filma, kuras režisors ir [[Alfreds Hičkoks]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Maikls Vaildings]], [[Ingrīda Bergmane]], [[Džozefs Kotens]] un [[Mārgareta Lītone]]. Šī ir otra Hičkoka krāsu filma, pēc filmas &quot;[[Virve (filma)|Virve]]&quot; (1948).

Jauns vīrietis dodas uz Austrāliju, kur satiekas ar savu nu jau precēto mīļoto, kura kļuvusi par alkoholiķi un slēpj tumšus noslēpumus. Filmas darbība notiek [[19. gadsimts|19. gadsimta]] [[Sidneja|Sidnejā]].

&quot;Mežāža zīmē&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1949|9|8|5=bez}}. Šī ir viena no nedaudzajām Hičkoka filmām, kas nav tipisks trilleris, bet gan mistērija, saistīta ar mīlas trijstūri.

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
{{Alfreds Hičkoks}}

[[Kategorija:1949. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Alfreda Hičkoka filmas]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]</text>
      <sha1>52uv0bqzhny4k92edgiut5s87dbryi6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džozefs Kotens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519218</id>
    <revision>
      <id>3670234</id>
      <timestamp>2022-08-14T12:05:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Džozefs Kotens | vārds_orig = ''Joseph Cotten'' | attēls = Joseph-Cotten-1942.jpg | attēla izmērs =  | komentārs = Džozefs Kotens 1942. gadā | dz. vārds =  | dz. datums = {{dat|1905|5|15}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Pītersburga|3s=Pītersburga (ASV)}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1994|2|6|1905|5|15}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi =  | nodarbošanās = aktieris |...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2334" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Džozefs Kotens
| vārds_orig = ''Joseph Cotten''
| attēls = Joseph-Cotten-1942.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Džozefs Kotens 1942. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1905|5|15}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Pītersburga|3s=Pītersburga (ASV)}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1994|2|6|1905|5|15}}
| miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1930—1981
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Džozefs Češīrs Kotens jaunākais''' ({{Val|en|Joseph Cheshire Cotten Jr.}}, dzimis {{Dat|1905|5|15}}, miris {{Dat|1994|2|6}}) bija [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]].

Savu atpazīstamību ieguvis kā teātra aktieris [[Brodvejas teātris|Brodvejā]]. Pasaules slavu iemantojis, piedaloties trīs [[Orsons Velss|Orsona Velsa]] filmās &quot;[[Pilsonis Keins]]&quot; (1941), &quot;[[Lieliskie Ambersoni]]&quot; (''The Magnificent'' ''Ambersons'', 1942) un &quot;[[Ceļojums bailēs]]&quot; (''Journey into Fear'', 1943), pēdējā no tām esot arī scenāristam.

40. gados kļuvis par vienu no vadošajiem [[Holivuda|Holivudas]] aktieriem, spēlējot lomas tādās filmās kā &quot;[[Šaubu ēna]]&quot; (1943), &quot;[[Gāzes gaisma]]&quot; (1944), ''[[Love Letters]]'' (1945), ''[[Duel in the Sun]]'' (1946), ''[[Portrait of Jennie]]'' (1948), &quot;[[Trešais cilvēks]]&quot; (1949) un &quot;[[Niagāra (filma)|Niagāra]]&quot; (''Niagara'', 1953). Viena no viņa pēdējām lomām bija [[Maikls Čimino|Maikla Čimino]] filmā [[Heaven's Gate (filma)|''Heaven's Gate'']] (1980).

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}
[[Kategorija:1905. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1994. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:Virdžīnijā dzimušie]]
{{DEFAULTSORT:Kotens, Džozefs}}</text>
      <sha1>qu39smojttvvdutts0dgjzop8t7wn46</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670572</id>
      <parentid>3670234</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:57:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[Amerikāņi| → [[amerikāņi (nācija)|, [[Holivuda| → [[Holivuda (Losandželosa)| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2361" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Džozefs Kotens
| vārds_orig = ''Joseph Cotten''
| attēls = Joseph-Cotten-1942.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Džozefs Kotens 1942. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dat|1905|5|15}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Virdžīnija|Pītersburga|3s=Pītersburga (ASV)}}
| miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1994|2|6|1905|5|15}}
| miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1930—1981
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Džozefs Češīrs Kotens jaunākais''' ({{Val|en|Joseph Cheshire Cotten Jr.}}, dzimis {{Dat|1905|5|15}}, miris {{Dat|1994|2|6}}) bija [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktieris]].

Savu atpazīstamību ieguvis kā teātra aktieris [[Brodvejas teātris|Brodvejā]]. Pasaules slavu iemantojis, piedaloties trīs [[Orsons Velss|Orsona Velsa]] filmās &quot;[[Pilsonis Keins]]&quot; (1941), &quot;[[Lieliskie Ambersoni]]&quot; (''The Magnificent'' ''Ambersons'', 1942) un &quot;[[Ceļojums bailēs]]&quot; (''Journey into Fear'', 1943), pēdējā no tām esot arī scenāristam.

40. gados kļuvis par vienu no vadošajiem [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] aktieriem, spēlējot lomas tādās filmās kā &quot;[[Šaubu ēna]]&quot; (1943), &quot;[[Gāzes gaisma]]&quot; (1944), ''[[Love Letters]]'' (1945), ''[[Duel in the Sun]]'' (1946), ''[[Portrait of Jennie]]'' (1948), &quot;[[Trešais cilvēks]]&quot; (1949) un &quot;[[Niagāra (filma)|Niagāra]]&quot; (''Niagara'', 1953). Viena no viņa pēdējām lomām bija [[Maikls Čimino|Maikla Čimino]] filmā [[Heaven's Gate (filma)|''Heaven's Gate'']] (1980).

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kotens, Džozefs}}
[[Kategorija:1905. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1994. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:Virdžīnijā dzimušie]]</text>
      <sha1>sne6sbn2jiyk24mih79pqrrnz5ydf8r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Girwidz</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519219</id>
    <revision>
      <id>3670241</id>
      <timestamp>2022-08-14T12:12:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Girwidz}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 15.12 (EEST)</text>
      <sha1>r9x8c06htustddl0ezr4ejaddmlv5zz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Levuskans</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519220</id>
    <revision>
      <id>3670242</id>
      <timestamp>2022-08-14T12:15:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Levuskans}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 15.15 (EEST)</text>
      <sha1>q3aulh01vbuosboidhrk28sps1gmalj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Enners Valensija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519221</id>
    <revision>
      <id>3670243</id>
      <timestamp>2022-08-14T12:28:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|4}} | birth_place =  | caps1 = 130 | caps2 = 23 | caps3 = 54 | caps4 = 21 | clubnumber = 13 | clubs1 = {{flaga|Ekvadora}} [[C.S. Emelec|Emelec]] | clubs2 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]] | countryofbirth = {{vieta|Ekvadora|Esmeraldasa}} | currentclub = {{flaga|Turci...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2700" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|4}}
| birth_place = 
| caps1 = 130
| caps2 = 23
| caps3 = 54
| caps4 = 21
| clubnumber = 13
| clubs1 = {{flaga|Ekvadora}} [[C.S. Emelec|Emelec]]
| clubs2 = {{flaga|Meksika}} [[C.F. Pachuca|Pachuca]]
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]]
| clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Everton FC|Everton]]
| countryofbirth = {{vieta|Ekvadora|Esmeraldasa}}
| currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| goals1 = 27
| goals2 = 18
| goals3 = 8
| goals4 = 3
| clubs5 = {{flaga|Meksika}} [[Tigres UANL]]
| years5 = 2017–2020
| caps5 = 95
| goals5 = 21
| height = 178
| image = Enner Valencia West Ham August 2014.jpg
| caption = Valensija 2014. gadā
| nationalgoals1 = 35
| nationalteam1 = {{fb|ECU}}
| nationalyears1 = 2012–
| nationalcaps1 = 72
| pcupdate = {{dat|2022|08|14|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2022|08|14|SK|bez}}
| name = 
| playername = Enners Valensija
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| years1 = 2010–2013
| years2 = 2013–2014
| years3 = 2014–2017
| years4 = 2016–2017
| caps6 = 60
| clubs6 = {{flaga|Turcija}} [[Fenerbahçe S.K.|Fenerbahçe]]
| goals6 = 21
| years6 = 2020–
}}'''Enners Remberto Valensija Lastra''' ({{Val|es|Enner Remberto Valencia Lastra}}, dzimis {{Dat|1989|11|4}}) ir [[Ekvadora|Ekvadoras]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoras futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2020. gada Valensija pārstāv [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandu [[Fenerbahçe S.K.|''Fenerbahçe'']].

Savu karjeru sācis Ekvadorā un Meksikā. Ar Meksikas komandu [[C.F. Pachuca|''Pachuca'']], kur 2014. gadā kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju. 2014. gada vasarā pārcēlies uz [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] komandu [[West Ham United FC|''West Ham United'']].

[[Ekvadoras futbola izlase|Ekvadoras futbola izlases]] sastāvā debitējis 2012. gadā. Piedalījies [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Emelec'''

* [[Ekvadoras futbola A sērija|Ekvadoras A sērija]]: 2013

'''Tigres UANL'''

* [[Liga MX]]: Apertura 2017, Clausura 2019
* [[Campeones Cup]]: 2018

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ekvadoras futbolisti]]
[[Kategorija:Ekvadoras izlases futbolisti]]
[[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Everton F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Stambulas &quot;Fenerbahçe&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
{{DEFAULTSORT:Valensija, Enners}}</text>
      <sha1>ac3d94b6bjk81l4zulx9xllot34sn91</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Nathan98469</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519222</id>
    <revision>
      <id>3670244</id>
      <timestamp>2022-08-14T12:34:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Nathan98469}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 15.34 (EEST)</text>
      <sha1>b7q8pmflxu10owaaom0uhonbvd0yaj5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kartuša (Ēģipte)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519223</id>
    <revision>
      <id>3670247</id>
      <timestamp>2022-08-14T13:25:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Attēls:Birth and Throne cartouches of pharaoh Seti I, from KV17 at the Valley of the Kings, Egypt. Neues Museum.jpg|thumb|174x174px|[[Seti I]] dzimšanas un troņa kartušas]] [[Ēģiptiešu hieroglifi|Ēģiptiešu hieroglifos]] '''kartuša''' ir vertikāli novietots ovāls kontūrs ar horizontālu pieskari apakšā vai horizontāli novietots ovāls kontūrs ar vertikālu pieskari sānā. Kartuša norāda, ka tajā rakstītais ir [[Faraons|valdnieka]] vārds. Kategorija:Far...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="519" xml:space="preserve">[[Attēls:Birth and Throne cartouches of pharaoh Seti I, from KV17 at the Valley of the Kings, Egypt. Neues Museum.jpg|thumb|174x174px|[[Seti I]] dzimšanas un troņa kartušas]]
[[Ēģiptiešu hieroglifi|Ēģiptiešu hieroglifos]] '''kartuša''' ir vertikāli novietots ovāls kontūrs ar horizontālu pieskari apakšā vai horizontāli novietots ovāls kontūrs ar vertikālu pieskari sānā. Kartuša norāda, ka tajā rakstītais ir [[Faraons|valdnieka]] vārds.
[[Kategorija:Faraoni]]
[[Kategorija:Senā Ēģipte]]</text>
      <sha1>9lf4qae3lgn0irgt5pl8knmivamgz1s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670253</id>
      <parentid>3670247</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T14:15:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="565" xml:space="preserve">[[Attēls:Birth and Throne cartouches of pharaoh Seti I, from KV17 at the Valley of the Kings, Egypt. Neues Museum.jpg|thumb|174x174px|[[Seti I]] dzimšanas un troņa kartušas]]
[[Ēģiptiešu hieroglifi|Ēģiptiešu hieroglifos]] '''kartuša''' ir vertikāli novietots ovāls kontūrs ar horizontālu pieskari apakšā vai horizontāli novietots ovāls kontūrs ar vertikālu pieskari sānā. Kartuša norāda, ka tajā rakstītais ir [[Faraons|valdnieka]] vārds.

== Skatīt arī ==

* [[Tamga]]
* [[Tugra]]

[[Kategorija:Faraoni]]
[[Kategorija:Senā Ēģipte]]</text>
      <sha1>ttm4fxooabydzyfa1fiiqd9kbu5830n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670393</id>
      <parentid>3670253</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T22:04:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1035" xml:space="preserve">[[Attēls:Birth and Throne cartouches of pharaoh Seti I, from KV17 at the Valley of the Kings, Egypt. Neues Museum.jpg|thumb|174x174px|[[Seti I]] dzimšanas un troņa kartušas]]
[[Ēģiptiešu hieroglifi|Ēģiptiešu hieroglifos]] '''kartuša''' ir vertikāli novietots ovāls kontūrs ar horizontālu pieskari apakšā vai horizontāli novietots ovāls kontūrs ar vertikālu pieskari sānā. Kartuša norāda, ka tajā rakstītais ir [[Faraons|valdnieka]] vārds.

Kartušas attiecībā uz ēģiptiešu faraoniem sāka lietot [[Ēģiptes trešā dinastija|Trešās dinastijas]] beigās, taču tās kļuva plaši izplatītas tikai [[Ēģiptes ceturtā dinastija|ceturtās dinastijas]] pirmā faraona [[Snofru]] valdīšanas laikā.

== Skatīt arī ==
* [[Tamga]]
* [[Tugra]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.egy-king.com/2020/12/ancient-egyptian-cartouche-facts.html Ancient Egyptian Cartouche Facts] egy-king.com

[[Kategorija:Faraoni]]
[[Kategorija:Senā Ēģipte]]</text>
      <sha1>3ewboyt5ol6iu9rq0xpio5y2ez2tej8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670394</id>
      <parentid>3670393</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T22:07:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1058" xml:space="preserve">[[Attēls:Birth and Throne cartouches of pharaoh Seti I, from KV17 at the Valley of the Kings, Egypt. Neues Museum.jpg|thumb|174x174px|[[Seti I]] dzimšanas un troņa kartušas]]
[[Ēģiptiešu hieroglifi|Ēģiptiešu hieroglifos]] '''kartuša''' ir vertikāli novietots ovāls kontūrs ar horizontālu pieskari apakšā vai horizontāli novietots ovāls kontūrs ar vertikālu pieskari sānā. Kartuša norāda, ka tajā rakstītais ir [[Faraons|valdnieka]] vārds.

Kartušas attiecībā uz [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] faraoniem sāka lietot [[Ēģiptes trešā dinastija|trešās dinastijas]] beigās, taču tās kļuva plaši izplatītas tikai [[Ēģiptes ceturtā dinastija|ceturtās dinastijas]] pirmā faraona [[Snofru]] valdīšanas laikā.

== Skatīt arī ==
* [[Tamga]]
* [[Tugra]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.egy-king.com/2020/12/ancient-egyptian-cartouche-facts.html Ancient Egyptian Cartouche Facts] egy-king.com

[[Kategorija:Faraoni]]
[[Kategorija:Senā Ēģipte]]</text>
      <sha1>snfsjwzvf6afx1ginjraj3u4zoyrfd7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670442</id>
      <parentid>3670394</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:00:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: pievienota {{izolēts raksts}} veidne</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1102" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
[[Attēls:Birth and Throne cartouches of pharaoh Seti I, from KV17 at the Valley of the Kings, Egypt. Neues Museum.jpg|thumb|174x174px|[[Seti I]] dzimšanas un troņa kartušas]]
[[Ēģiptiešu hieroglifi|Ēģiptiešu hieroglifos]] '''kartuša''' ir vertikāli novietots ovāls kontūrs ar horizontālu pieskari apakšā vai horizontāli novietots ovāls kontūrs ar vertikālu pieskari sānā. Kartuša norāda, ka tajā rakstītais ir [[Faraons|valdnieka]] vārds.

Kartušas attiecībā uz [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] faraoniem sāka lietot [[Ēģiptes trešā dinastija|trešās dinastijas]] beigās, taču tās kļuva plaši izplatītas tikai [[Ēģiptes ceturtā dinastija|ceturtās dinastijas]] pirmā faraona [[Snofru]] valdīšanas laikā.

== Skatīt arī ==
* [[Tamga]]
* [[Tugra]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://www.egy-king.com/2020/12/ancient-egyptian-cartouche-facts.html Ancient Egyptian Cartouche Facts] egy-king.com

[[Kategorija:Faraoni]]
[[Kategorija:Senā Ēģipte]]</text>
      <sha1>6y0addpzz3gr3ile4foapv9wi6a4emg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:EdwardBoss</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519224</id>
    <revision>
      <id>3670250</id>
      <timestamp>2022-08-14T13:53:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=EdwardBoss}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 16.53 (EEST)</text>
      <sha1>qi15tvhpn6ufdyzygibaq9nmlldta7n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kotens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519225</id>
    <redirect title="Džozefs Kotens" />
    <revision>
      <id>3670261</id>
      <timestamp>2022-08-14T15:07:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džozefs Kotens]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džozefs Kotens]]</text>
      <sha1>myu2w4p10poaa1wqmikmvo27izrhon3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Borodinas kauja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519226</id>
    <revision>
      <id>3670264</id>
      <timestamp>2022-08-14T15:12:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Borodinas kauja''' ({{val-ru|Бородинское сражение}}), pazīstama arī kā '''Maskavas kauja''' ({{val-fr|Bataille de la Moskova}}), bija [[1812. gada karš|1812. gada kara]] lielākā kauja, kas notika 1812. gada 7. septembrī pie Borodinas ciema netālu no [[Možaiska]]s, aptuveni 100 km uz rietumiem no [[Maskava]]s.   == Norise == Kaujā [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadītā [[Francija]]s Lielā armija guva nosacītu uzvaru pār Krievijas...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="865" xml:space="preserve">'''Borodinas kauja''' ({{val-ru|Бородинское сражение}}), pazīstama arī kā '''Maskavas kauja''' ({{val-fr|Bataille de la Moskova}}), bija [[1812. gada karš|1812. gada kara]] lielākā kauja, kas notika 1812. gada 7. septembrī pie Borodinas ciema netālu no [[Možaiska]]s, aptuveni 100 km uz rietumiem no [[Maskava]]s. 

== Norise ==
Kaujā [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadītā [[Francija]]s Lielā armija guva nosacītu uzvaru pār [[Krievijas impērija]]s karaspēku, ko vadīja [[Mihails Kutuzovs]] un pēc kaujas okupēja Maskavu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Napoleona kari]]
[[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:1812. gads]]</text>
      <sha1>osck66bf6y0wqn1cshxs62znqaj7j4g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670272</id>
      <parentid>3670264</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:30:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1000" xml:space="preserve">[[Attēls:Hillingford - Napoleon with His Troops at the Battle of Borodino, 1812.jpg|thumb|250px|Napoleons Borodinas kaujas laikā.]]

'''Borodinas kauja''' ({{val-ru|Бородинское сражение}}), pazīstama arī kā '''Maskavas kauja''' ({{val-fr|Bataille de la Moskova}}), bija [[1812. gada karš|1812. gada kara]] lielākā kauja, kas notika 1812. gada 7. septembrī pie Borodinas ciema netālu no [[Možaiska]]s, aptuveni 100 km uz rietumiem no [[Maskava]]s. 

== Norise ==
Kaujā [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadītā [[Francija]]s Lielā armija guva nosacītu uzvaru pār [[Krievijas impērija]]s karaspēku, ko vadīja [[Mihails Kutuzovs]] un pēc kaujas okupēja Maskavu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Napoleona kari]]
[[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:1812. gads]]</text>
      <sha1>3qahzg59ihs5t4x5wzjmwabihsx5sqf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670275</id>
      <parentid>3670272</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T15:31:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1000" xml:space="preserve">[[Attēls:Hillingford - Napoleon with His Troops at the Battle of Borodino, 1812.jpg|thumb|270px|Napoleons Borodinas kaujas laikā.]]

'''Borodinas kauja''' ({{val-ru|Бородинское сражение}}), pazīstama arī kā '''Maskavas kauja''' ({{val-fr|Bataille de la Moskova}}), bija [[1812. gada karš|1812. gada kara]] lielākā kauja, kas notika 1812. gada 7. septembrī pie Borodinas ciema netālu no [[Možaiska]]s, aptuveni 100 km uz rietumiem no [[Maskava]]s. 

== Norise ==
Kaujā [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadītā [[Francija]]s Lielā armija guva nosacītu uzvaru pār [[Krievijas impērija]]s karaspēku, ko vadīja [[Mihails Kutuzovs]] un pēc kaujas okupēja Maskavu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Napoleona kari]]
[[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:1812. gads]]</text>
      <sha1>fyywcc6l30fksu75xofkghuxyzoyxoy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670321</id>
      <parentid>3670275</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:09:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Norise */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1013" xml:space="preserve">[[Attēls:Hillingford - Napoleon with His Troops at the Battle of Borodino, 1812.jpg|thumb|270px|Napoleons Borodinas kaujas laikā.]]

'''Borodinas kauja''' ({{val-ru|Бородинское сражение}}), pazīstama arī kā '''Maskavas kauja''' ({{val-fr|Bataille de la Moskova}}), bija [[1812. gada karš|1812. gada kara]] lielākā kauja, kas notika 1812. gada 7. septembrī pie Borodinas ciema netālu no [[Možaiska]]s, aptuveni 100 km uz rietumiem no [[Maskava]]s. 

== Norise ==
Kaujā [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] vadītā [[Francija]]s Lielā armija guva nosacītu uzvaru pār [[Mihails Kutuzovs|Mihaila Kutuzova]] vadīto [[Krievijas impērija]]s karaspēku un pēc kaujas okupēja Maskavu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Napoleona kari]]
[[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:1812. gads]]</text>
      <sha1>tam2bcft9igzoepxw787tixj2c8ahd5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antani</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519227</id>
    <revision>
      <id>3670265</id>
      <timestamp>2022-08-14T15:17:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Antani | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]] | establ...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2163" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Antani
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57949 |title=Informācija par objektu: Antani |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 10 | lats  = 33 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 52 | longs = 27 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4417
| var_id                   = 100127273
| lgia_id                  = 57949
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Antani''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stradu pagasts|Stradu pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Mellupe (Mugurupes pieteka)|Mellupes]] upes krastā. Pie ciema bija pieturas punkts līnijā [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]] [[Stradi (stacija)|Stradi]].

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Antanu senkapi (Zviedru kapi) un Antanu II senkapi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Stradu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>p3do7hs7dxltyym1lt3bxmnxqn81yjx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670306</id>
      <parentid>3670265</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T16:26:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2174" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Antani
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57949 |title=Informācija par objektu: Antani |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 10 | lats  = 33 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 52 | longs = 27 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4417
| var_id                   = 100127273
| lgia_id                  = 57949
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Antani''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stradu pagasts|Stradu pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Mellupe (Mugurupes pieteka)|Mellupes]] upes krastā. Pie ciema bija pieturas punkts dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]] [[Stradi (stacija)|Stradi]].

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi ciema apkārtnē: Antanu senkapi (Zviedru kapi) un Antanu II senkapi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Stradu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>ge9a2dm3s0qsfvz8ob0pae0q2y5966f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meduszāles</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519228</id>
    <revision>
      <id>3670266</id>
      <timestamp>2022-08-14T15:22:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidoju, tulkojot angļu valodas rakstu, norādīju info par tauriņiem, kuri pārtiek no meduszālēm, balstoties uz latviešu vikipēdijā esošo info.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3550" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|attēls=Holcus lanatus kz05.jpg|att_nosaukums=[[Villainā meduszāle]] (&lt;i&gt;Holcus lanatus&lt;/i&gt;)|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|tips=Magnoliophyta|tips_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Poales|rinda_lv=Graudzāļu rinda|dzimta=Poaceae|dzimta_lv=Graudzāļu dzimta|apakšdzimta=Pooideae|apakšdzimta_lv=|ģints=Holcus|ģints_lv=Meduszāles|sinonīmi=|kategorijas=nē|binomial=Holcus}}'''Meduszāles''' ({{val|la|Holcus}}) ir [[Graudzāļu dzimta|graudzāļu dzimtas]] ģints, kura ir sastopama Āfrikā un Eirāzijā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Caroli Linnaei ... Species plantarum :exhibentes plantas rite cognitas, ad genera relatas, cum differentiis specificis, nominibus trivialibus, synonymis selectis, locis natalibus, secundum systema sexuale digestas...|url=https://www.biodiversitylibrary.org/item/13830|publisher=Impensis Laurentii Salvii|date=1753|location=Holmiae|volume=2|first=Carl von|last=Linné|first2=Lars|last2=Salvius}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://legacy.tropicos.org/Name/40026728|title=Tropicos {{!}} Name - !!Holcus L.|website=legacy.tropicos.org|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://luirig.altervista.org/flora/taxa/floraspecie.php?genere=Holcus|title=Genere Holcus - Flora Italiana|website=luirig.altervista.org|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;

No meduszālēm pārtiek dažu [[Zvīņspārņi|zvīņspārņu]] (''Lepidoptera'')  sugu kāpuri, tostarp [[Noras samtenis]] (''Lasiommata maera'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.learnaboutbutterflies.com/Europe%20-%20Lasiommata%20maera.htm|title=Butterflies of Europe - Lasiommata maera|website=www.learnaboutbutterflies.com|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;, [[eglāju samtenis]] (''Pararge aegeria'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.learnaboutbutterflies.com/Britain%20-%20Pararge%20aegeria.htm|title=Butterflies of Europe - Pararge aegeria|website=www.learnaboutbutterflies.com|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt; un [[lauka sīksamtenis]] (''Coenonympha arcania'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/131/1354185867.pdf|title=Sīksamteņu – Coenonympha ģints	noteicējs|last=Piterāns|first=Uģis|publisher=Latvijas Dabas fonds|date=2012}}&lt;/ref&gt;.

== Sugas ==
Meduszāļu ģintī ir iekļautas šādas sugas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wcsp.science.kew.org/namedetail.do?name_id=418988|title=World Checklist of Selected Plant Families: Royal Botanic Gardens, Kew|website=wcsp.science.kew.org|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theplantlist.org/tpl1.1/search?q=Holcus|title=Search results — The Plant List|website=www.theplantlist.org|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://bonap.net/NAPA/TaxonMaps/Genus/County/Holcus|title=2013 BONAP North American Plant Atlas. TaxonMaps|website=bonap.net|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt;, no kurām divas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/gramineae/|title=Graudzāļu dzimta - Gramineae, syn. Poaceae - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt; ir sastopamas Latvijā:

* [[Mīkstā meduszāle]] (''Holcus mollis'')
* [[Villainā meduszāle]] (''Holcus lanatus'')
* ''Holcus annuus''
* ''Holcus azoricus'' 
* ''Holcus caespitosus''
* ''Holcus gayanus''
* ''Holcus grandiflorus''
* ''Holcus × hybridus''
* ''Holcus notarisii''
* ''Holcus rigidus''
* ''Holcus setiger''

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Meduszāles]]
[[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]</text>
      <sha1>svg3tp015di9kko7nm5xo8hr8p335g3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Holcus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519229</id>
    <redirect title="Meduszāles" />
    <revision>
      <id>3670267</id>
      <timestamp>2022-08-14T15:22:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Meduszāles]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Meduszāles]]</text>
      <sha1>f2goom3m8vlze7eabrs2o4eafykxeay</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meduszāle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519230</id>
    <redirect title="Meduszāles" />
    <revision>
      <id>3670268</id>
      <timestamp>2022-08-14T15:23:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Meduszāles]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Meduszāles]]</text>
      <sha1>f2goom3m8vlze7eabrs2o4eafykxeay</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Auzas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>519231</id>
    <revision>
      <id>3670277</id>
      <timestamp>2022-08-14T15:33:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" xml:space="preserve">[[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]</text>
      <sha1>jydmzisx9lx6q5rnol0usxjqkmzsoq6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Ciesas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>519232</id>
    <revision>
      <id>3670280</id>
      <timestamp>2022-08-14T15:40:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" xml:space="preserve">[[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]</text>
      <sha1>jydmzisx9lx6q5rnol0usxjqkmzsoq6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Vecumnieku Luterāņu baznīca.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519233</id>
    <revision>
      <id>3670287</id>
      <timestamp>2022-08-14T15:53:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Vecumnieku Luterāņu baznīca</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="75" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Vecumnieku Luterāņu baznīca
== Licence ==
{{PD-self}}</text>
      <sha1>33vwimzsc66xd47jwbjohrbxbsvl6jw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Vecumnieku Luterāņu baznīca 2.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519234</id>
    <revision>
      <id>3670288</id>
      <timestamp>2022-08-14T15:54:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Vecumnieku Luterāņu baznīca</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="75" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Vecumnieku Luterāņu baznīca
== Licence ==
{{PD-self}}</text>
      <sha1>33vwimzsc66xd47jwbjohrbxbsvl6jw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Vecumnieku apvienības pārvalde.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519235</id>
    <revision>
      <id>3670290</id>
      <timestamp>2022-08-14T15:56:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Vecumnieku apvienības pārvalde (bijušā Vecumnieku novada Dome)</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="111" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Vecumnieku apvienības pārvalde (bijušā Vecumnieku novada Dome)
== Licence ==
{{PD-self}}</text>
      <sha1>58w791uncjlc2jc706r4zxhz60xhziw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Lapsastes</title>
    <ns>14</ns>
    <id>519236</id>
    <revision>
      <id>3670292</id>
      <timestamp>2022-08-14T15:57:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" xml:space="preserve">[[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]</text>
      <sha1>jydmzisx9lx6q5rnol0usxjqkmzsoq6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Jaunais ezers.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519237</id>
    <revision>
      <id>3670294</id>
      <timestamp>2022-08-14T15:59:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Jaunais ezers</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="58" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Jaunais ezers
== Licence ==
{{PD-self}}</text>
      <sha1>2gofuoy3hkws6p4yjiv02xxve6s4yro</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Pludmale pie Vecā ezera 2022.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519238</id>
    <revision>
      <id>3670295</id>
      <timestamp>2022-08-14T16:03:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Pludmale pie Vecā ezera</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="69" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Pludmale pie Vecā ezera
== Licence ==
{{PD-self}}</text>
      <sha1>f38637hyv5ro57lujeap8xug476a0vx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Kvieši</title>
    <ns>14</ns>
    <id>519239</id>
    <revision>
      <id>3670299</id>
      <timestamp>2022-08-14T16:05:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" xml:space="preserve">[[Kategorija:Graudzāļu dzimta]]</text>
      <sha1>jydmzisx9lx6q5rnol0usxjqkmzsoq6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Vecais ezers.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519240</id>
    <revision>
      <id>3670300</id>
      <timestamp>2022-08-14T16:09:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Vecais ezers</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Vecais ezers
== Licence ==
{{PD-self}}</text>
      <sha1>nbj9qxvy3xekncynsiwnm47atdydzj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Vecais ezers 2022.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519241</id>
    <revision>
      <id>3670301</id>
      <timestamp>2022-08-14T16:11:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Vecais ezers</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Vecais ezers
== Licence ==
{{PD-self}}</text>
      <sha1>nbj9qxvy3xekncynsiwnm47atdydzj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Vecumnieku vidusskola.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519242</id>
    <revision>
      <id>3670302</id>
      <timestamp>2022-08-14T16:13:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Vecumnieku vidusskola</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Vecumnieku vidusskola
== Licence ==
{{PD-self}}</text>
      <sha1>2ftmwa9xn9wg1xck1mj0z9iapeuyyj6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biznesa ētika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519243</id>
    <redirect title="Ētika uzņēmējdarbībā" />
    <revision>
      <id>3670309</id>
      <timestamp>2022-08-14T16:35:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ētika uzņēmējdarbībā]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ētika uzņēmējdarbībā]]</text>
      <sha1>mnpbuzzg1c3yikriotcjhuj6p0kv2jt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uzņēmējdarbības ētika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519244</id>
    <redirect title="Ētika uzņēmējdarbībā" />
    <revision>
      <id>3670314</id>
      <timestamp>2022-08-14T16:52:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ētika uzņēmējdarbībā]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ētika uzņēmējdarbībā]]</text>
      <sha1>mnpbuzzg1c3yikriotcjhuj6p0kv2jt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zeltaleja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519245</id>
    <revision>
      <id>3670315</id>
      <timestamp>2022-08-14T17:00:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Zeltaleja | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]] | est...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1947" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Zeltaleja
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2007|03|27||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57955 |title=Informācija par objektu: Zeltaleja |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 35
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 11 | lats  = 16 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 51 | longs = 27 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4417
| var_id                   = 100199497
| lgia_id                  = 57955
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Zeltaleja''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stradu pagasts|Stradu pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P35]], [[Mellupe (Mugurupes pieteka)|Mellupes]] upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Stradu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>rvmrnl8xnbcdqtmtm1cnch1a0t2l7ae</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siljāņi (Stradu pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519246</id>
    <revision>
      <id>3670319</id>
      <timestamp>2022-08-14T17:08:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Siljāņi | settlement_type          = skrajciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]] | e...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1931" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Siljāņi
| settlement_type          = skrajciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2271 |title=Informācija par objektu: Siljāņi |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 11 | lats  = 34 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 51 | longs = 01 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4417
| var_id                   = 100127224
| lgia_id                  = 2271
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Siljāņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stradu pagasts|Stradu pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Mellupe (Mugurupes pieteka)|Mellupes]] upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Stradu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>1djjrhylvj1z5ve9vurceondc76islh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ilindenas sacelšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519247</id>
    <redirect title="Ilindenas-Preobražēnijas sacelšanās" />
    <revision>
      <id>3670322</id>
      <timestamp>2022-08-14T17:17:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ilindenas-Preobražēnijas sacelšanās]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="53" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ilindenas-Preobražēnijas sacelšanās]]</text>
      <sha1>rd2ktp5b4vc6g4hyns5ltzw2tpp06dn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mezīši</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519248</id>
    <revision>
      <id>3670324</id>
      <timestamp>2022-08-14T17:23:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Mezīši | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]] | esta...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1942" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Mezīši
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2007|04|16||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=61703 |title=Informācija par objektu: Mezīši |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 14
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 05 | lats  = 45 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 54 | longs = 33 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4417
| var_id                   = 100127320
| lgia_id                  = 61703
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Mezīši''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stradu pagasts|Stradu pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Mezītis|Mezīšu]] ezera krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Stradu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>itzumr33dk8j623vfctr4dwohdknwy5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lejasstradi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519249</id>
    <revision>
      <id>3670326</id>
      <timestamp>2022-08-14T17:32:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Lejasstradi | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]] | e...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1935" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Lejasstradi
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2007|04|16||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57953 |title=Informācija par objektu: Lejasstradi |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = ~ 35
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 06 | lats  = 47 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 50 | longs = 22 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4417
| var_id                   = 100127304
| lgia_id                  = 57953
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Lejasstradi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stradu pagasts|Stradu pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P36]], [[Krustalīce]]s upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Stradu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>i9jx1qetnrknjivk5hgsw3t3i7ocved</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Stefans VI</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519250</id>
    <revision>
      <id>3670327</id>
      <timestamp>2022-08-14T17:34:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Kristīgā līdera infokaste |            type = Pāvests |honorific-prefix = Pāvests |            name = Stefans IV |           image =  |      image_size = 200px |      birth_name =  |      term_start = {{dat|896|5|22|N}} |        term_end = 897. gada augusts |     predecessor = [[Bonifācijs VI]] |       successor = [[Romāns (pāvests)|Romāns]] |      birth_date =  |     birth_place = [[Roma]], [[Pāvesta valsts]] |      death_date = 897. gada augusts |     death_place =...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5722" xml:space="preserve">{{Kristīgā līdera infokaste
|            type = Pāvests
|honorific-prefix = Pāvests
|            name = Stefans IV
|           image = 
|      image_size = 200px
|      birth_name = 
|      term_start = {{dat|896|5|22|N}}
|        term_end = 897. gada augusts
|     predecessor = [[Bonifācijs VI]]
|       successor = [[Romāns (pāvests)|Romāns]]
|      birth_date = 
|     birth_place = [[Roma]], [[Pāvesta valsts]]
|      death_date = 897. gada augusts
|     death_place = [[Roma]], [[Pāvesta valsts]]
|       feast_day = 
|           other = 
}}

'''Stefans VI''' ({{val|la|Stephanus VI}}, dzimis nezināmā gadā [[Roma|Romā]], miris 897. gada augustā Romā) bija [[Romas pāvests]] un [[Pāvesta valsts]] galva no [[896. gads|896]]. gada maija līdz savai nāvei [[897. gads|897]]. gada augustā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Stephen-VI-or-VII|title=Stephen VI (or VII) {{!}} pope {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2022-08-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Amatā viņš bija pāvesta [[Bonifācijs VI|Bonifācija VI]] pēctecis, kurš pēc pāvesta [[Formoza (pāvests)|Formozas]] bija šai amatā tikai 15 dienas. Amata laikā kļuva pazīstams ar &quot;Līķa sinodes&quot; ierosināšanu, kas galu galā noveda pie viņa ieslodzījuma un nāves.

== Biogrāfija ==

Stefans dzimis Romā. Viņa tēvs bija priesteris vārdā Jānis (Džovanni).&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.treccani.it/enciclopedia/papa-stefano-vi_(Dizionario-Biografico)|title=STEFANO VI, papa in &quot;Dizionario Biografico&quot;|website=www.treccani.it|access-date=2022-08-14|language=it-IT}}&lt;/ref&gt; Uzskata, ka pāvests Formoza, iespējams, pret savu gribu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newadvent.org/cathen/14289d.htm|title=CATHOLIC ENCYCLOPEDIA: Pope Stephen (VI) VII|website=www.newadvent.org|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt; iecēlis Stefanu par [[Anaņji]] bīskapu,&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The lives of the popes from the time of our Saviour Jesus Christ to the accession of Gregory VII|url=http://archive.org/details/thelivesofthepop01platuoft|publisher=London : Griffith|date=1900|first=1421-1481|last=Platina}}&lt;/ref&gt; tomēr citi avoti to apstrīd hronoloģiskas nesakritības dēļ, pēc kuras Stefans saņēmis amatu jau pirms Formozas kļūšanas par pāvestu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Darbība ==

Stefana ievēlēšanu par pāvestu atbalstīja viena no spēcīgajām romiešu ģimenēm, [[Spoleto]] hercogi, kas tajā laikā konkurēja par pāvesta amatu un pie kuru klana Stefans piederēja.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Ar to spoletieši ieguva varu Romā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Stefana īso amata laiku galvenokārt atceras saistībā ar viņa skandalozo izturēšanos pret pāvesta Formozas mirstīgajām atliekām. Trūdošais Formozas līķis tika ekshumēts un nodots tiesai Romas garīdzniecības [[Sinode|sinodes]] priekšā, sasaucot tā saukto &quot;Līķa sinodi&quot; 897. gada janvārī. Iespējams, ka šo ārkārtējo notikumu izraisīja Spoleto grupējuma radītais spiediens un Stefana personiskais niknums uz Formozu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Cummings, Joseph: &quot;History's Great Untold Stories&quot;, page 14. National Geographic, 2006.}}&lt;/ref&gt; Formozas līķis tika novietots tronī un tika iecelts [[diakons]], kuram bija jāatbild mirušā pontifika vietā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A History of the Popes: From Peter to the Present|url=https://books.google.lv/books?id=sWHwrmZowu8C&amp;pg=PA80&amp;dq=Cadaver+Synod&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Cadaver%20Synod&amp;f=false|publisher=Government Institutes|date=2009-11-16|isbn=978-1-58051-229-9|first=John W.|last=O'Malley}}&lt;/ref&gt; Prāvas laikā Formozas līķis tika nosodīts par bīskapa funkciju veikšanu, kad viņam šis amats bija atņemts, un par pontifikāta saņemšanu, kamēr viņš bija [[Portu]] bīskaps, tādējādi neatļauti darbojoties divos amatos, kā arī citās atjaunotās apsūdzībās, kas pret viņu tika izvirzītas nesaskaņās [[Jānis VIII|Jāņa VIII]] pontifikāta laikā. Līķis tika atzīts par vainīgu, viņam tika atņemtas svētās drēbes, nocirsti trīs labās rokas pirksti (svētījošie pirksti), tas tika ietērpts laicīgā apģērbā, tā simbolizējot viņa ievēlēšanas nelikumību,&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; un ātri apglabāts; pēc tam tas tika atkārtoti ekshumēts un iemests [[Tibra|Tibrā]] (no kuras to izdevās slepeni paglābt Formozas piekritējiem). Visas Formozas veiktās ordinācijas tika anulētas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Sinodes laikā tika pieņemti arī citi baznīcas lēmumi, tomēr tos aizēnoja Formozas process.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Tiesas process izraisīja satraukumu un konfliktu baznīcas aprindās, tas aktualizēja jautājumu par bīskapu migrācijas tiesībām no vienas vietas uz otru un ekskomunikēta pāvesta sakramentu spēkā esamību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=JÉGOU|first=Laurent|date=2015|title=Compétition autour d'un cadavre. Le procès du pape Formose et ses enjeux (896-904)|url=https://www.jstor.org/stable/44784615|journal=Revue Historique|volume=317|issue=3 (675)|pages=499–523|issn=0035-3264}}&lt;/ref&gt; Skandāls beidzās ar Stefana ieslodzīšanu un viņa nožņaugšanu tai pašā vasarā.

Arī pēc viņa nāves baznīcā turpinājās asa frakciju cīņa, kuras gaitā nākamo 6 gadu laikā nomira 6 Romas pāvesti un gan Formoza, gan daži citi tā laika pāvesti tika atkārtoti attaisnoti un nosodīti. Cīņa notika arī ārpus baznīcas, tā, tai pašā 897. gadā tika nogalināts Stefana labvēlis Spoleto hercogs Gvido IV.

== Atsauces ==
{{atsauces}

{{reliģija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{Pāvesti}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:897. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Romas pāvesti]]</text>
      <sha1>hem0z1px0swq2ak5vx0p2qpvnch0c2t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670328</id>
      <parentid>3670327</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T17:37:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DaceX</username>
        <id>96827</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5723" xml:space="preserve">{{Kristīgā līdera infokaste
|            type = Pāvests
|honorific-prefix = Pāvests
|            name = Stefans IV
|           image = 
|      image_size = 200px
|      birth_name = 
|      term_start = {{dat|896|5|22|N}}
|        term_end = 897. gada augusts
|     predecessor = [[Bonifācijs VI]]
|       successor = [[Romāns (pāvests)|Romāns]]
|      birth_date = 
|     birth_place = [[Roma]], [[Pāvesta valsts]]
|      death_date = 897. gada augusts
|     death_place = [[Roma]], [[Pāvesta valsts]]
|       feast_day = 
|           other = 
}}

'''Stefans VI''' ({{val|la|Stephanus VI}}, dzimis nezināmā gadā [[Roma|Romā]], miris 897. gada augustā Romā) bija [[Romas pāvests]] un [[Pāvesta valsts]] galva no [[896. gads|896]]. gada maija līdz savai nāvei [[897. gads|897]]. gada augustā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/biography/Stephen-VI-or-VII|title=Stephen VI (or VII) {{!}} pope {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2022-08-14|language=en}}&lt;/ref&gt; Amatā viņš bija pāvesta [[Bonifācijs VI|Bonifācija VI]] pēctecis, kurš pēc pāvesta [[Formoza (pāvests)|Formozas]] bija šai amatā tikai 15 dienas. Amata laikā kļuva pazīstams ar &quot;Līķa sinodes&quot; ierosināšanu, kas galu galā noveda pie viņa ieslodzījuma un nāves.

== Biogrāfija ==

Stefans dzimis Romā. Viņa tēvs bija priesteris vārdā Jānis (Džovanni).&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.treccani.it/enciclopedia/papa-stefano-vi_(Dizionario-Biografico)|title=STEFANO VI, papa in &quot;Dizionario Biografico&quot;|website=www.treccani.it|access-date=2022-08-14|language=it-IT}}&lt;/ref&gt; Uzskata, ka pāvests Formoza, iespējams, pret savu gribu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newadvent.org/cathen/14289d.htm|title=CATHOLIC ENCYCLOPEDIA: Pope Stephen (VI) VII|website=www.newadvent.org|access-date=2022-08-14}}&lt;/ref&gt; iecēlis Stefanu par [[Anaņji]] bīskapu,&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The lives of the popes from the time of our Saviour Jesus Christ to the accession of Gregory VII|url=http://archive.org/details/thelivesofthepop01platuoft|publisher=London : Griffith|date=1900|first=1421-1481|last=Platina}}&lt;/ref&gt; tomēr citi avoti to apstrīd hronoloģiskas nesakritības dēļ, pēc kuras Stefans saņēmis amatu jau pirms Formozas kļūšanas par pāvestu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Darbība ==

Stefana ievēlēšanu par pāvestu atbalstīja viena no spēcīgajām romiešu ģimenēm, [[Spoleto]] hercogi, kas tajā laikā konkurēja par pāvesta amatu un pie kuru klana Stefans piederēja.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Ar to spoletieši ieguva varu Romā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Stefana īso amata laiku galvenokārt atceras saistībā ar viņa skandalozo izturēšanos pret pāvesta Formozas mirstīgajām atliekām. Trūdošais Formozas līķis tika ekshumēts un nodots tiesai Romas garīdzniecības [[Sinode|sinodes]] priekšā, sasaucot tā saukto &quot;Līķa sinodi&quot; 897. gada janvārī. Iespējams, ka šo ārkārtējo notikumu izraisīja Spoleto grupējuma radītais spiediens un Stefana personiskais niknums uz Formozu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Cummings, Joseph: &quot;History's Great Untold Stories&quot;, page 14. National Geographic, 2006.}}&lt;/ref&gt; Formozas līķis tika novietots tronī un tika iecelts [[diakons]], kuram bija jāatbild mirušā pontifika vietā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=A History of the Popes: From Peter to the Present|url=https://books.google.lv/books?id=sWHwrmZowu8C&amp;pg=PA80&amp;dq=Cadaver+Synod&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=Cadaver%20Synod&amp;f=false|publisher=Government Institutes|date=2009-11-16|isbn=978-1-58051-229-9|first=John W.|last=O'Malley}}&lt;/ref&gt; Prāvas laikā Formozas līķis tika nosodīts par bīskapa funkciju veikšanu, kad viņam šis amats bija atņemts, un par pontifikāta saņemšanu, kamēr viņš bija [[Portu]] bīskaps, tādējādi neatļauti darbojoties divos amatos, kā arī citās atjaunotās apsūdzībās, kas pret viņu tika izvirzītas nesaskaņās [[Jānis VIII|Jāņa VIII]] pontifikāta laikā. Līķis tika atzīts par vainīgu, viņam tika atņemtas svētās drēbes, nocirsti trīs labās rokas pirksti (svētījošie pirksti), tas tika ietērpts laicīgā apģērbā, tā simbolizējot viņa ievēlēšanas nelikumību,&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; un ātri apglabāts; pēc tam tas tika atkārtoti ekshumēts un iemests [[Tibra|Tibrā]] (no kuras to izdevās slepeni paglābt Formozas piekritējiem). Visas Formozas veiktās ordinācijas tika anulētas.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Sinodes laikā tika pieņemti arī citi baznīcas lēmumi, tomēr tos aizēnoja Formozas process.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Tiesas process izraisīja satraukumu un konfliktu baznīcas aprindās, tas aktualizēja jautājumu par bīskapu migrācijas tiesībām no vienas vietas uz otru un ekskomunikēta pāvesta sakramentu spēkā esamību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=JÉGOU|first=Laurent|date=2015|title=Compétition autour d'un cadavre. Le procès du pape Formose et ses enjeux (896-904)|url=https://www.jstor.org/stable/44784615|journal=Revue Historique|volume=317|issue=3 (675)|pages=499–523|issn=0035-3264}}&lt;/ref&gt; Skandāls beidzās ar Stefana ieslodzīšanu un viņa nožņaugšanu tai pašā vasarā.

Arī pēc viņa nāves baznīcā turpinājās asa frakciju cīņa, kuras gaitā nākamo 6 gadu laikā nomira 6 Romas pāvesti un gan Formoza, gan daži citi tā laika pāvesti tika atkārtoti attaisnoti un nosodīti. Cīņa notika arī ārpus baznīcas, tā, tai pašā 897. gadā tika nogalināts Stefana labvēlis Spoleto hercogs Gvido IV.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{reliģija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}

{{Pāvesti}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:897. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Romas pāvesti]]</text>
      <sha1>io4c3vz92g3kprbk0eu6kl71n4j6oex</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Taļķe pie Vecā ezera.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519251</id>
    <revision>
      <id>3670330</id>
      <timestamp>2022-08-14T17:45:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Taļķe pie Vecā ezera</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="68" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Taļķe pie Vecā ezera
== Licence ==
{{PD-self}}</text>
      <sha1>kx14e84o7zm1uyx7qk2n3g9xio3ibc0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Samiņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519252</id>
    <revision>
      <id>3670333</id>
      <timestamp>2022-08-14T17:50:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Samiņi | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]] | estab...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1905" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Samiņi
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57970 |title=Informācija par objektu: Samiņi |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 07 | lats  = 36 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 48 | longs = 26 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4417
| var_id                   = 100127216
| lgia_id                  = 57970
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Samiņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stradu pagasts|Stradu pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Krustalīce]]s upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Stradu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>crbot5iliucwfpc2elhvudlblw9sjct</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Možaiska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519253</id>
    <revision>
      <id>3670334</id>
      <timestamp>2022-08-14T17:50:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lpp</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="725" xml:space="preserve">
'''Možaiska''' ({{val|ru|Можа́йск}}) ir pilsēta [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]] [[Krievija|Krievijā]]. Tajā dzīvo ap 30 tūkstoši iedzīvotāju. Dibināta 1231. gadā, pievienota [[Maskavas kņaziste]]i 1303. gadā.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1562. gada 7. augustā pilsētā tika noslēgts [[Možaiskas līgums]] starp Dāniju un Krieviju par ietekmes zonām pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sadalīšanas.
[[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā 12 km no Možaiskas notika [[Borodinas kauja]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Maskavas apgabala pilsētas}}

[[Kategorija:Maskavas apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>13vp2u6xk72zr9ov0mc3xno11umudlq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Under Capricorn</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519254</id>
    <redirect title="Mežāža zīmē" />
    <revision>
      <id>3670343</id>
      <timestamp>2022-08-14T18:01:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>bots: pāradresācija uz [[Mežāža zīmē]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mežāža zīmē]]</text>
      <sha1>d3n21t5jfgmr036cl1mkqznbwvpvz1y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nātiņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519255</id>
    <revision>
      <id>3670349</id>
      <timestamp>2022-08-14T18:05:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Nātiņi | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]] | subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]] | esta...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1935" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Nātiņi
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57981 |title=Informācija par objektu: Nātiņi |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 09 | lats  = 17 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 45 | longs = 45 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = NAV_ATRASTS
| var_id                   = 100127298
| lgia_id                  = 57981
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Nātiņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stradu pagasts|Stradu pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā, pie [[Gulbene]]s robežu.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V424]], [[Krustalīce]]s upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Stradu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>lp6ml5zregyjc8tm426wvd65fjf6rr6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670350</id>
      <parentid>3670349</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:09:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1936" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Nātiņi
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Gulbenes novads]]
| subdivision_name2        = [[Stradu pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=57981 |title=Informācija par objektu: Nātiņi |accessdate={{dat|2022|08|14||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 09 | lats  = 17 | latNS  = N
| longd = 26 | longm = 45 | longs = 45 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = NAV_ATRASTS
| var_id                   = 100127298
| lgia_id                  = 57981
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Nātiņi''' ir ciems [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stradu pagasts|Stradu pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā, pie [[Gulbene]]s robežas.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V424]], [[Krustalīce]]s upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Stradu pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>cw81jxyblzibvw4t5o7t9msk5is9iub</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sīkkrūms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519256</id>
    <redirect title="Krūms" />
    <revision>
      <id>3670356</id>
      <timestamp>2022-08-14T18:35:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gustamons</username>
        <id>90751</id>
      </contributor>
      <comment>Aplinks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Krūms]]</text>
      <sha1>r6c205jxiop80mkud9ows75d2wig42c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670357</id>
      <parentid>3670356</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:36:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gustamons</username>
        <id>90751</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Precīzāks aplinks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Krūms#Puskrūmi]]</text>
      <sha1>a2vg7nzf7menc7qtn3rwm4dpyu48xqa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vaivariņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519257</id>
    <redirect title="Purva vaivariņš" />
    <revision>
      <id>3670360</id>
      <timestamp>2022-08-14T18:37:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gustamons</username>
        <id>90751</id>
      </contributor>
      <comment>Aplinks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Purva Vaivariņš]]</text>
      <sha1>lw465l3g7nvsh6svjznu1vss527ptac</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670361</id>
      <parentid>3670360</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:37:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gustamons</username>
        <id>90751</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Laboju kļūmi</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Purva_Vaivariņš]]</text>
      <sha1>ol3bypl0tfp0ww6zry4m1pvoh071sfj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670362</id>
      <parentid>3670361</parentid>
      <timestamp>2022-08-14T18:38:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gustamons</username>
        <id>90751</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>typo</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Purva_vaivariņš]]</text>
      <sha1>5w7ntfzyiekeotim02eomguyk8bhwl4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mežroze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519258</id>
    <redirect title="Suņu roze" />
    <revision>
      <id>3670363</id>
      <timestamp>2022-08-14T18:39:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gustamons</username>
        <id>90751</id>
      </contributor>
      <comment>Aplinks</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Suņu roze]]</text>
      <sha1>2m399zqhkaican2q6fc1y1mqj8do1hw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Vārpu centrālais krustojums 2022.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519259</id>
    <revision>
      <id>3670368</id>
      <timestamp>2022-08-14T18:52:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Vārpu centrālais krustojums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="74" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Vārpu centrālais krustojums
== Licence ==
{{PD-self}}</text>
      <sha1>97frwhfhlub03urg14nmuecrojql57u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Aramandur</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519260</id>
    <revision>
      <id>3670370</id>
      <timestamp>2022-08-14T18:56:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Aramandur}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 21.56 (EEST)</text>
      <sha1>d4p2m6a6zww0r5i149ryisi7b7ek3rz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Alejan98</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519261</id>
    <revision>
      <id>3670371</id>
      <timestamp>2022-08-14T19:00:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Alejan98}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 22.00 (EEST)</text>
      <sha1>12zdhwx6n7z0sn8fadl0qb2esk85gx5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latviešu tautas apvienība &quot;Ugunskrusts&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519262</id>
    <redirect title="Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)" />
    <revision>
      <id>3670376</id>
      <timestamp>2022-08-14T20:23:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]]</text>
      <sha1>frprm5v43g96o0vimnwggu6r2k0olwz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:WikiWriter37</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519263</id>
    <revision>
      <id>3670377</id>
      <timestamp>2022-08-14T20:50:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=WikiWriter37}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 14. augusts, plkst. 23.50 (EEST)</text>
      <sha1>k2ohzeasshlouprf98vst4gny6675rl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:SkrzydlatyMuflon</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519264</id>
    <revision>
      <id>3670390</id>
      <timestamp>2022-08-14T21:51:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="184" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=SkrzydlatyMuflon}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 00.51 (EEST)</text>
      <sha1>8djbvqe9q0n7jcydm7ivq0o1i1zeink</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:GlobalWarmingHo</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519265</id>
    <revision>
      <id>3670395</id>
      <timestamp>2022-08-14T22:14:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=GlobalWarmingHo}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 01.14 (EEST)</text>
      <sha1>sa8u69n8tkbx6fighsyc4a481vuxnsy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Marselz</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519266</id>
    <revision>
      <id>3670422</id>
      <timestamp>2022-08-15T00:40:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Marselz}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 03.40 (EEST)</text>
      <sha1>7t5f4add42lv4o3eknzq661j55rfzaz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Ciro Lyndo</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519267</id>
    <revision>
      <id>3670426</id>
      <timestamp>2022-08-15T00:46:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Ciro Lyndo}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 03.46 (EEST)</text>
      <sha1>m2txnu3vdi8cyvmsqhq4hxrf6bsygeu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pavasara muiža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519268</id>
    <revision>
      <id>3670429</id>
      <timestamp>2022-08-15T02:02:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2217" xml:space="preserve">[[Attēls:Pavasaru muiža pēc 1915.png|thumb|270px|Pirmajā pasaules karā sagrautā Pavasaru muižas ēka (attēls no: &quot;Latvijas strēlnieks&quot;, 1923).]]
[[Attēls:Slokas draudzes novads 1791.jpg|thumb|270px|Pavasara muiža 1791. gada Slokas draudzes novada kartē.]]
'''Pavasara muiža''' vai '''Pavasaru muiža''' ({{val|de|Pawasser, Pawassern}}) bija [[muiža]] [[Lielupe]]s kreisajā krastā, kuras centrs atradās tagadējā [[Pavasari|Pavasaru]] ciemā [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastā]]. 

Muižas zemes ietilpa [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Jelgavas draudzes novads|Jelgavas draudzes novadā]], pēc 1783. gada [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Slokas draudzes novads|Slokas draudzes novadā]]. Muižas kungu māja sagrauta 1915. gada [[Slokas kaujas (1915)|Slokas kaujās]] Pirmā pasaules kara laikā.

== Vēsture ==
Dokumentos pirmo reizi minēta [[17. gadsimts|17. gadsimtā]]. Kopš 19. gadsimta sākuma muižas teritorijā esošajās akmeņlauztuvēs ieguva kaļķakmeni [[Rīga]]s ēku celšanai. Zināms, ka Pavasaru muižas īpašnieks bija [[Baltijas ģenerālgubernators]] [[Vilhelms fon Līvens]] (1800—1880). Muižai piederošajās &quot;Biezbāržu&quot; mājās dzimis Pirmās tautiskās atmodas darbinieks [[Kaspars Biezbārdis]] (1806—1886).

Pēc Vācijas karaspēka [[Kurzemes ofensīva]]s 1915. gada novembra pretuzbrukumā Lielupes kreisā krasta palienēs iesaistījās arī [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]] un [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]], kas piespieda vācu 28. landvēra kājnieku pulku atstāt Pavasara muižu, Odiņus un Mežbelti, bet 11. novembrī atkāpties no [[Ķemeri]]em.
Strēlnieki kaujās zaudēja 89 kritušos, 204 ievainotos un 25 bez vēsts pazudušos.&lt;ref&gt;[https://www.marupe.lv/lv/pavasari marupe.lv]&lt;/ref&gt; 

Pēc Pasaules kara bijušās muižas ēkas daļēji ataunotas, līdz mūsdienām saglabājusies muižas kalpu māja. Vēlāk muižas ēkās iekārtota ferma. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{coord|56|54|53|N|23|36|30|E|display=title|region:LV_type:landmark}}
{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Salas pagasts]]</text>
      <sha1>a9q7gpk7ko23jj6qxz9cbbme60iwuyp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670467</id>
      <parentid>3670429</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T03:27:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2375" xml:space="preserve">[[Attēls:Pavasaru muiža pēc 1915.png|thumb|270px|Pirmajā pasaules karā sagrautā Pavasaru muižas ēka (attēls no: &quot;Latvijas strēlnieks&quot;, 1923).]]
[[Attēls:Slokas draudzes novads 1791.jpg|thumb|270px|Pavasara muiža 1791. gada Slokas draudzes novada kartē.]]
'''Pavasara muiža''' vai '''Pavasaru muiža''' ({{val|de|Pawasser, Pawassern}}) bija [[muiža]] [[Lielupe]]s kreisajā krastā, kuras centrs atradās tagadējā [[Pavasari|Pavasaru]] ciemā [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastā]]. 

Muižas zemes ietilpa [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Jelgavas draudzes novads|Jelgavas draudzes novadā]], pēc 1783. gada [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Slokas draudzes novads|Slokas draudzes novadā]]. Muižas kungu māja sagrauta 1915. gada [[Slokas kaujas (1915)|Slokas kaujās]] Pirmā pasaules kara laikā.

== Vēsture ==
Dokumentos pirmo reizi minēta [[17. gadsimts|17. gadsimtā]]. Kopš 19. gadsimta sākuma muižas teritorijā esošajās akmeņlauztuvēs ieguva kaļķakmeni [[Rīga]]s ēku celšanai. Zināms, ka Pavasaru muižas īpašnieks no 1864. līdz 1873. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernators]] [[Vilhelms fon Līvens]] (1799—1880).&lt;ref&gt;[https://bbld.de/GND136710018 Lieven, Wilhelm* Heinrich Bar. v. (1799-1880)] Baltische Historische Kommission (BHK), 2022&lt;/ref&gt; Muižai piederošajās &quot;Biezbāržu&quot; mājās dzimis Pirmās tautiskās atmodas darbinieks [[Kaspars Biezbārdis]] (1806—1886).

Pēc Vācijas karaspēka [[Kurzemes ofensīva]]s 1915. gada novembra pretuzbrukumā Lielupes kreisā krasta palienēs iesaistījās arī [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]] un [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]], kas piespieda vācu 28. landvēra kājnieku pulku atstāt Pavasara muižu, Odiņus un Mežbelti, bet 11. novembrī atkāpties no [[Ķemeri]]em.
Strēlnieki kaujās zaudēja 89 kritušos, 204 ievainotos un 25 bez vēsts pazudušos.&lt;ref&gt;[https://www.marupe.lv/lv/pavasari marupe.lv]&lt;/ref&gt; 

Pēc Pasaules kara bijušās muižas ēkas daļēji ataunotas, līdz mūsdienām saglabājusies muižas kalpu māja. Vēlāk muižas ēkās iekārtota ferma.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{coord|56|54|53|N|23|36|30|E|display=title|region:LV_type:landmark}}
{{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}}

[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Salas pagasts]]</text>
      <sha1>elopnu4dc2t2370s129ropme6p484ad</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Pavasaru muiža pēc 1915.png</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519269</id>
    <revision>
      <id>3670430</id>
      <timestamp>2022-08-15T02:04:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>No http://manasvietas.blogspot.com/2019/07/pavasaru-muiza-pawassern.html {{NA-70}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="101" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
No http://manasvietas.blogspot.com/2019/07/pavasaru-muiza-pawassern.html {{NA-70}}</text>
      <sha1>3oni6eg6zxtsmpdya190ixtvll5p3vc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kožodiņu dzimta</title>
    <ns>1</ns>
    <id>519270</id>
    <revision>
      <id>3670456</id>
      <timestamp>2022-08-15T03:02:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>inuse veidnes lietojums</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="536" xml:space="preserve">== Inuse veidne ==

{{ping|AfroBrazilian}} Tu esi pievienojis šai lapai veidni {{tl|inuse}} un pēdējā laikā neesi aktīvi darbojies: veidne ielikta pirms 17 dienām un pēdējo labojumu esi veicis pirms 15 dienām. Lūdzu izvērtē, vai Tu tiešām '''aktīvi''' strādā pie šīs lapas un tai ir tiešām nepieciešama {{tl|inuse}} veidne. Ja ne, tad lūgums lapu uzlabot un noņemt veidni. Paldies! --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 06.02 (EEST)</text>
      <sha1>rcln1g6x7tnkuk3hjlv5dxfmqz75gba</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hebridean Sky</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519271</id>
    <revision>
      <id>3670464</id>
      <timestamp>2022-08-15T03:07:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{Kuģis|vārds=Hebridean Sky|attēls=Hebridean Sky in Riga 2022-08-14.jpg|attēla paraksts=|kuģa tips=''Hebridean Sky'' Rīgā 2022. gadā|īpašnieks=''[[Noble Caledonia]]''|pieraksta osta=[[Naso]], [[Bahamu Salas]]|līnija=|ražotājs=[[Nuovi Cantieri Apuania]], [[Karara]], [[Itālija]]|pirmais brauciens={{dat|1991|4|13}}|pēdējais brauciens=|statuss=kruīzu kuģis|kuģa klase=1C ledus klase|tonnāža=4200|mezgli=14,5|garums=90,36 m|iegrime=4,05 m...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7219" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Kuģis|vārds=Hebridean Sky|attēls=Hebridean Sky in Riga 2022-08-14.jpg|attēla paraksts=|kuģa tips=''Hebridean Sky'' Rīgā 2022. gadā|īpašnieks=''[[Noble Caledonia]]''|pieraksta osta=[[Naso]], [[Bahamu Salas]]|līnija=|ražotājs=[[Nuovi Cantieri Apuania]], [[Karara]], [[Itālija]]|pirmais brauciens={{dat|1991|4|13}}|pēdējais brauciens=|statuss=kruīzu kuģis|kuģa klase=1C ledus klase|tonnāža=4200|mezgli=14,5|garums=90,36 m|iegrime=4,05 m|pasažieri=120|gultas vietas=|kajītes=|līnijmetri=|dzinējs=|ātrums=|apkalpe=72}}

'''''Hebridean Sky''''' ir kruīza kuģis ar [[Bahamu Salas|Bahamu Salu]] karogu, kas pieder [[Londona|Londonas]] kruīzu kompānijai ''Noble Caledonia''. Kuģis ir darbojies ledus apstākļos ekspedīcijās un kruīzos [[Dienvidu okeāns|Antarktīdā]] un [[Arktika|Arktikā]]. Kuģis daudzkārt mainījis vārdu un agrāk bijis pazīstams kā ''Renaissance VII, Regina Renaissance, Renai I, Sun, Island Sun, Corinthian II, Sea Explorer, Sea Explorer I''.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cruisemapper.com/ships/Hebridean-Sky-1345|title=Hebridean Sky|website=CruiseMapper}}&lt;/ref&gt;

1990. gadu sākumā uzņēmums ''Renaissance Cruises'' pasūtīja astoņus mazus kruīza kuģus, kuriem visiem tika piešķirti romiešu ciparu nosaukumi (no I līdz VIII). Pirmie un otrie četri kuģi tika uzbūvēti dažādās būvētavās un kuģi V-VIII bija ar uzlabotām īpašībām. Tagadējais ''Hebridean Sky'' ieguva nosaukumu ''Renaissance VII.'' Kuģis tika ieskaitīts pret ledu pastiprināto ekspedīcijas kuģu klasē.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Šis kuģis, kas paredzēts peldējumiem gandrīz jebkurā pasaules rajonā, 59 kajītēs uzņem līdz 120 pasažieriem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.noble-caledonia.co.uk/ships/sea/hebridean-sky/|title=MS Hebridean Sky Cruise Ship {{!}} Noble Caledonia|website=www.noble-caledonia.co.uk|access-date=2022-08-15}}&lt;/ref&gt; Atpūtas telpa un ēdamistaba ir pietiekami lielas, lai vienlaikus uzņemtu visus pasažierus. Ir arī citas izklaides iespējas, piemēram, peldbaseins un naktsklubs. Kuģa garums ir 90,6 m, platums 15,3 m, tonnāža 4200 t.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marinetraffic.com/en/ais/details/ships/shipid:713475/mmsi:311000253/imo:8802882/vessel:HEBRIDEAN_SKY|title=Ship HEBRIDEAN SKY (Passenger Ship) Registered in Bahamas - Vessel details, Current position and Voyage information - IMO 8802882, MMSI 311000253, Call Sign C6BG2|website=MarineTraffic.com|access-date=2022-08-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Uz kuģa ir 10 &quot;Zodiaka&quot; tipa motorlaivas tādu objektu apskatei, kur kuģis nevar piestāt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antarctica21.com/ship/hebridean-sky/|title=Hebridean Sky - Antarctica Air-Cruise|website=Antarctica21|access-date=2022-08-15|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aptouring.com/why-choose-apt/our-fleet/ms-hebridean-sky|title=MS Hebridean Sky {{!}} Expedition Cruising|website=www.aptouring.com|access-date=2022-08-15}}&lt;/ref&gt;

1992. gadā ''Renaissance VII'' nofraktēja tūrisma uzņēmums ''Raymond &amp; White'', un tas tika pārdēvēts par ''Regina Renaissance'', vairākus gadus braucot pa [[Karību jūra|Karību jūras]] reģionu. Frakts beidzās 1998. gadā, un kuģis atgriezās pie sākotnējā nosaukuma un mainīja savu maršrutu, lai kuģotu [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] vasarā un [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] ziemā, un to piedāvāja galvenokārt [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikas]] un [[Eiropa|Eiropas]] pasažieriem.

Uzņēmums ''Renaissance Cruises'' bankrotēja 2001. gada oktobrī, un ''Renaissance VII'' tika pārdots biznesa grupai, kas bija investējusi uzņēmumā. Viņi pārdēvēja kuģi par ''Renai I'', bet tas palika dīkstāvē, gaidot pārdošanu vai fraktu.

2003. gadā kuģa nosaukums tika mainīts uz ''Sun'', un nākamajā gadā kuģi nopirka ''International Shipping'', kas pārdēvēja viņu par ''Island Sun'', un pēc tam viņu nofraktēja ''Mauritius Island Cruises''. Viņi plānoja regulāri izmantot kuģi, veicot kruīzus pa [[Maurīcija|Maurīcijas]] salām no [[Portluī]]. Diemžēl uzņēmums neizturēja valdības noteiktos noteikumus un jau pēc pāris dienām bija spiests pārtraukt darbību.

2004. gadā uzņēmums ''Around The World Cruises'' sāka reklamēt kruīzus no [[Frīmantla|Frīmantlas]] [[Austrālija|Austrālijā]] nākamajai vasarai. Pēc dažām grūtībām uzņēmumam beidzot izdevās iegūt ''Island Sun'' ļoti īsā laikā, un kuģis ieradās Frīmantlā 26. novembrī. Bet jau pēc četriem īsiem kruīziem 10. decembrī ieplānotais ceļojums tika atcelts gandrīz pirms paša reisa, un pēc dažām dienām ekspluatējošā kompānija bankrotēja.

Nedaudz vēlāk sabruka arī uzņēmums ''Mauritius Island Cruises'', 2005. gadā ''Island Sun'' tika pārdots [[Dānija|dāņu]] ''Clipper Group'', un kuģi no viņiem nofraktēja [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] uzņēmums ''Travel Dynamics International''. Viņi pārdēvēja kuģi par ''Corinthian II'', atjaunoja un pārdekorēja to, un astoņus gadus tas peldēja galvenokārt Vidusjūras reģionā un vēlāk Antarktīdā.

2013. gadā kuģi no ''Clipper Group'' nofraktēja ''Polar Latitudes'' un ''Poseidon Expeditions''. Viņi to lietoja Antarktīdā un Arktikā.

2014. gadā kuģi iegādājās uzņēmums ''Noble Caledonia'', kuram jau piederēja tās pašas sērijas kuģi ''Island Sky'' (bijušais ''Renaissance VIII'') un ''Caledonian Sky'' (agrāk ''Renaissance VI''). Kuģis tika renovēts 2016. gada aprīlī un kopš tā laika tas darbojas kā kruīzu kuģis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelwild.com/cruises/ships/hebridean-sky/|title=Hebridean SkyShips|website=TravelWild Expeditions|access-date=2022-08-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Parasti kuģis vasarā apmeklē galvenokārt [[Baltijas jūra|Baltijas]] un Vidusjūras ostas, vēlā rudenī un ziemā operējot galvenokārt [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas]] ūdeņos. Starpsezonā kruīzu kuģis piedāvā pārvietošanos starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] Eiropas un [[Āfrika|Āfrikas]] piekrastes salām.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Vasaras maršruts &quot;Baltijas dārgumi&quot; no [[Stokholma|Stokholmas]] līdz [[Portsmuta|Portsmutai]] iekļauj dažādas Baltijas jūras ostas, arī [[Rīga|Rīgu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.noble-caledonia.co.uk/tour/2607/treasures-of-the-baltic-2022/?search_url_id=7|title=Treasures of the Baltic - 2022 {{!}} Noble Caledonia|website=www.noble-caledonia.co.uk|access-date=2022-08-15}}&lt;/ref&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Hebridean Sky at Quay 17 in Port of Tallinn 1 August 2019.jpg|Tallinā 2019. gadā
Hebridean Sky Lifeboat 2 Port of Tallinn 22 September 2019.jpg|Glābšanas laiva
Hebridean Sky IMG 2508 (28361561321).jpg|Pie Musas, vienas no Šetlandu salām
Paquebot HEBRIDEAN SKY à quai.jpg|Kasablankā 2019. gadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

* [https://www.vesselfinder.com/vessels/HEBRIDEAN-SKY-IMO-8802882-MMSI-311000253 Kuģa pašreizējā pozīcija un maršruts]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kuģi| ]]</text>
      <sha1>hrx7821psmsvr6mjnpz4r2aa05c3plo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eduards fon Firkss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519272</id>
    <revision>
      <id>3670471</id>
      <timestamp>2022-08-15T04:16:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1543" xml:space="preserve">
'''Eduards Ludvigs Rūdolfs fon Firkss''' ({{val-de|Eduard Ludwig Rudolph von Fircks}}; 1863—1911) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] ģenealogs un vēsturnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis {{dat|1863|02|4||bez}} Retingenes muižā [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]] (tagad Ritine, [[Mažeiķu rajona pašvaldība|Mažeiķu rajonā]], [[Lietuva|Lietuvā]]).

No 1873. līdz 1881. gadam mācījās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]], tad studēja tieslietas [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1881-1886), pēc tam studēja vēsturi [[Gīsena]]s (1887) un [[Štrāsburga]]s (1887-1890) universitātēs.

1890. gadā atgriezās Jelgavā, 1894. gadā kļuva par [[Kurzemes bruņniecība]]s arhivāru, apkopoja muižu hronikas. 1896.-1898. gadā viņš bija [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] Ģenealoģijas biedrības priekšsēdis.  Vadīja [[Kurzemes Provinces muzejs|Kurzemes Provinces muzeja]] monētu un medaļu sekciju. 

Miris {{dat|1911|8|19||bez}} [[Zūras|Zūru  muižā]]. 

== Darbi ==
* Die Ritterbanken in Kurland 1618-48 (1895); 
* Die Familie von Bühren (Biron) in Kurland (1893/94); 
* Die Familie Gayl in Kurland (1898); 
* Neue Kurländische Güter-Chroniken, Kirchspiel Kandau (1. Abt., Mitau 1900)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Firkss, Eduards fon}}
[[Kategorija:1863. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1911. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Firksi|E]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>ruzefxv3tzwzr63qwrdja966i729572</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670554</id>
      <parentid>3670471</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:14:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1660" xml:space="preserve">
'''Eduards Ludvigs Rūdolfs fon Firkss''' ({{val-de|Eduard Ludwig Rudolph von Fircks}}; 1863—1911) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] ģenealogs un vēsturnieks.

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Neue Kurlaendische Gueter-Chroniken 1900.jpg|thumb|250px|Firksa &quot;Jaunās Kurzemes muižu hronikas (1900).]]
Dzimis {{dat|1863|02|4||bez}} Retingenes muižā [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]] (tagad Ritine, [[Mažeiķu rajona pašvaldība|Mažeiķu rajonā]], [[Lietuva|Lietuvā]]).

No 1873. līdz 1881. gadam mācījās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]], tad studēja tieslietas [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1881-1886), pēc tam studēja vēsturi [[Gīsena]]s (1887) un [[Štrāsburga]]s (1887-1890) universitātēs.

1890. gadā atgriezās Jelgavā, 1894. gadā kļuva par [[Kurzemes bruņniecība]]s arhivāru, apkopoja muižu hronikas. 1896.-1898. gadā viņš bija [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] Ģenealoģijas biedrības priekšsēdis.  Vadīja [[Kurzemes Provinces muzejs|Kurzemes Provinces muzeja]] monētu un medaļu sekciju. 

Miris {{dat|1911|8|19||bez}} [[Zūras|Zūru  muižā]].

== Darbi ==
* Die Ritterbanken in Kurland 1618-48 (1895); 
* Die Familie von Bühren (Biron) in Kurland (1893/94); 
* Die Familie Gayl in Kurland (1898); 
* Neue Kurländische Güter-Chroniken, Kirchspiel Kandau (1. Abt., Mitau 1900)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Firkss, Eduards fon}}
[[Kategorija:1863. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1911. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Firksi|E]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>neljf6gz115dtbdmlpomix4nu6xxhot</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670559</id>
      <parentid>3670554</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:24:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1661" xml:space="preserve">
'''Eduards Ludvigs Rūdolfs fon Firkss''' ({{val-de|Eduard Ludwig Rudolph von Fircks}}; 1863—1911) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] ģenealogs un vēsturnieks.

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Neue Kurlaendische Gueter-Chroniken 1900.jpg|thumb|250px|Firksa &quot;Jaunās Kurzemes muižu hronikas&quot; (1900).]]
Dzimis {{dat|1863|02|4||bez}} Retingenes muižā [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņā]] (tagad Ritine, [[Mažeiķu rajona pašvaldība|Mažeiķu rajonā]], [[Lietuva|Lietuvā]]).

No 1873. līdz 1881. gadam mācījās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]], tad studēja tieslietas [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1881-1886), pēc tam studēja vēsturi [[Gīsena]]s (1887) un [[Štrāsburga]]s (1887-1890) universitātēs.

1890. gadā atgriezās Jelgavā, 1894. gadā kļuva par [[Kurzemes bruņniecība]]s arhivāru, apkopoja muižu hronikas. 1896.-1898. gadā viņš bija [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] Ģenealoģijas biedrības priekšsēdis.  Vadīja [[Kurzemes Provinces muzejs|Kurzemes Provinces muzeja]] monētu un medaļu sekciju. 

Miris {{dat|1911|8|19||bez}} [[Zūras|Zūru  muižā]].

== Darbi ==
* Die Ritterbanken in Kurland 1618-48 (1895); 
* Die Familie von Bühren (Biron) in Kurland (1893/94); 
* Die Familie Gayl in Kurland (1898); 
* Neue Kurländische Güter-Chroniken, Kirchspiel Kandau (1. Abt., Mitau 1900)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Firkss, Eduards fon}}
[[Kategorija:1863. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1911. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Firksi|E]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]</text>
      <sha1>psnfhv6jpw9uooaqla9rvkk8fvg2ibv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Rhodosese</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519273</id>
    <revision>
      <id>3670477</id>
      <timestamp>2022-08-15T04:52:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Rhodosese}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 07.52 (EEST)</text>
      <sha1>2b70jvcsart1sjh5qrcu5u61sgodaxx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Cliffordwielkipies</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519274</id>
    <revision>
      <id>3670500</id>
      <timestamp>2022-08-15T07:56:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="186" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Cliffordwielkipies}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 10.56 (EEST)</text>
      <sha1>m0tdr7u403bg2ws6vpe77s7w869r6jj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Sch blackhole</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519275</id>
    <revision>
      <id>3670515</id>
      <timestamp>2022-08-15T08:50:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Sch blackhole}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 11.50 (EEST)</text>
      <sha1>c4nsm8j3lyb9hhltbjv5ji2mda9aoob</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sauriešu karjers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519276</id>
    <revision>
      <id>3670536</id>
      <timestamp>2022-08-15T09:50:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sch blackhole</username>
        <id>108326</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns raksts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3119" xml:space="preserve">Sauriešu ģipšakmens karjers ir mākslīgu udenskrātuvju kopa Rīgas rajonā, Stopiņu pagasta administratīvajā teritorijā. Tā kopējā platība ir 31.0 hektāri. Ūdenstilpnes iedalāmas Ziemeļu, Austrumu un Dienvidu ūdenstilpnēs, kuras ir sastarpēji savienotas un atsevišķa Austrumu ūdenstilpne. 

Ūdentilpni baro ģipšakmens ieguves laikā atsegtie zemūdens avoti, kas ūdentilpnei piegādā Latvijai neraksturīgi dzirdu ūdeni ar redzamību līdz 5m un vairāk. Tas piesaista gan atpūtniekus, gan nirējus. &lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Sauriešu karjerā strauji ceļas ūdens līmenis; mājas applūst|url=https://www.youtube.com/watch?v=4cEv8Jo9PPs|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Ūdens līmeņa celšanās ==
Ģipšakmens ieguve sākta jau 1913. gadu, bet ūdenstilpnes radušās SIA Knauf darbības rezultātā un 2010.gadā karjeri ierakstīti Zemesgramatā kā Stopiņu pašaldības īpašums. SIA Knauf darbības laikā šajās ūdenskrātuvēs, ūdens līmenis tika regulēts ar sūkņu staciju. Pašvaldībai pārņemot šos īpašumus, sūkņu stacija tika demontēta, līdz ar to vairs nepastāvēja nekādas ūdens līmeņa kontroles iespējas. Jau no 2008. gada iedzīvotāji informēja par ūdens līmeņa celšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/sauriesu-iedzivotaji-arkartas-situacija-stopinu-novada.d?id=36629931|title=Sauriešu iedzīvotāji: Ārkārtas situācija Stopiņu novadā|last=Aculiecinieks|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-15|date=2011-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ūdens līmeņa izmaiņas redzamas piekrastes joslā, kur redzami zem ūdens palikuši koki, kas vietām apzāģēti ūdens līmeņa augstumā. Kāpjot ūdens līmenim, izveidojusies Dienvidu ūdenskrātuve, kas savienota ar R ūdenskrātuve ar grāvja palīdzību. Pēc ūdens līmeņa celšanās, applūstot ceļam, Z ūdenskrātuve ir savienota ar R ūdenskrātuvi.

== Apvidus raksturojums ==
Karjeros raksturīgi stāvi akmeņaini krasti, daudzviet grūti pieejami. Zemūdens veģetācija, kurā dominē Daudzlapes, bagātīga ir Ziemeļu ūdenskrātuvē, kura appludināta ir visilgāk. Gar krastiem Niedru un Vilkvālīšu joslas.

Sauriešu karjera dzelmē, kas sasniedz 15m nekad nesasilst ūdens, dziļumā tas paliek 6-8 grādu robežās, kaut ūdens virspusē tas var sasniegt 16-18 grādus. Sauriešu karjerā ir redzamas dažādas zemūdens dzīvās radības, kā vēži un zivis. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://daivings.lv/daivings-sauriesu-karjera/|title=Daivings Sauriešu karjerā – Daivings.lv|website=daivings.lv|access-date=2022-08-15}}&lt;/ref&gt; Novērota rauda, asaris, vīķe, līdaka, līnis un karpa. &lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Sauriešu karjers. Stacionara kamera. 2022.g. Karps.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sk8yc9d7CVw|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; 

Atpūtas iespējas ierobežotas, sakarā ar apgrūtinātu piebraukšanu. Apsaimniekotu peldvietu nav. Dienvidu ūdenkrātuves apvidū motokrosa trase un apvidū pastiprināta nekontrolēta motociklistu un kvadraciklistu aktivitāte.</text>
      <sha1>b5k1ugdcmf32v6d1ji28zzg3rwi3ciu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670553</id>
      <parentid>3670536</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:02:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sch blackhole</username>
        <id>108326</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3119" xml:space="preserve">Sauriešu ģipšakmens karjers ir mākslīgu udenskrātuvju kopa Rīgas rajonā, Stopiņu pagasta administratīvajā teritorijā. Tā kopējā platība ir 31.0 hektāri. Ūdenstilpnes iedalāmas Ziemeļu, Austrumu un Dienvidu ūdenstilpnēs, kuras ir sastarpēji savienotas un atsevišķa Austrumu ūdenstilpne. 

Ūdentilpni baro ģipšakmens ieguves laikā atsegtie zemūdens avoti, kas ūdentilpnei piegādā Latvijai neraksturīgi dzirdu ūdeni ar redzamību līdz 5m un vairāk. Tas piesaista gan atpūtniekus, gan nirējus. &lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Sauriešu karjerā strauji ceļas ūdens līmenis; mājas applūst|url=https://www.youtube.com/watch?v=4cEv8Jo9PPs|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Ūdens līmeņa celšanās ==
Ģipšakmens ieguve sākta jau 1913. gadu, bet ūdenstilpnes radušās SIA Knauf darbības rezultātā un 2010.gadā karjeri ierakstīti Zemesgramatā kā Stopiņu pašaldības īpašums. SIA Knauf darbības laikā šajās ūdenskrātuvēs, ūdens līmenis tika regulēts ar sūkņu staciju. Pašvaldībai pārņemot šos īpašumus, sūkņu stacija tika demontēta, līdz ar to vairs nepastāvēja nekādas ūdens līmeņa kontroles iespējas. Jau no 2008. gada iedzīvotāji informēja par ūdens līmeņa celšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/sauriesu-iedzivotaji-arkartas-situacija-stopinu-novada.d?id=36629931|title=Sauriešu iedzīvotāji: Ārkārtas situācija Stopiņu novadā|last=Aculiecinieks|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-15|date=2011-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ūdens līmeņa izmaiņas redzamas piekrastes joslā, kur redzami zem ūdens palikuši koki, kas vietām apzāģēti ūdens līmeņa augstumā. Kāpjot ūdens līmenim, izveidojusies Dienvidu ūdenskrātuve, kas savienota ar R ūdenskrātuvi ar grāvja palīdzību. Pēc ūdens līmeņa celšanās, applūstot ceļam, Z ūdenskrātuve ir savienota ar R ūdenskrātuvi.

== Apvidus raksturojums ==
Karjeros raksturīgi stāvi akmeņaini krasti, daudzviet grūti pieejami. Zemūdens veģetācija, kurā dominē Daudzlapes, bagātīga ir Ziemeļu ūdenskrātuvē, kura appludināta ir visilgāk. Gar krastiem Niedru un Vilkvālīšu joslas.

Sauriešu karjera dzelmē, kas sasniedz 15m nekad nesasilst ūdens, dziļumā tas paliek 6-8 grādu robežās, kaut ūdens virspusē tas var sasniegt 16-18 grādus. Sauriešu karjerā ir redzamas dažādas zemūdens dzīvās radības, kā vēži un zivis. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://daivings.lv/daivings-sauriesu-karjera/|title=Daivings Sauriešu karjerā – Daivings.lv|website=daivings.lv|access-date=2022-08-15}}&lt;/ref&gt; Novērota rauda, asaris, vīķe, līdaka, līnis un karpa. &lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Sauriešu karjers. Stacionara kamera. 2022.g. Karps.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sk8yc9d7CVw|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; 

Atpūtas iespējas ierobežotas, sakarā ar apgrūtinātu piebraukšanu. Apsaimniekotu peldvietu nav. Dienvidu ūdenkrātuves apvidū motokrosa trase un apvidū pastiprināta nekontrolēta motociklistu un kvadraciklistu aktivitāte.</text>
      <sha1>5kuavlxs6hbdqrhhnbugc71jjgzodx4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670565</id>
      <parentid>3670553</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:48:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3135" xml:space="preserve">{{vikisaites+}}
Sauriešu ģipšakmens karjers ir mākslīgu udenskrātuvju kopa Rīgas rajonā, Stopiņu pagasta administratīvajā teritorijā. Tā kopējā platība ir 31.0 hektāri. Ūdenstilpnes iedalāmas Ziemeļu, Austrumu un Dienvidu ūdenstilpnēs, kuras ir sastarpēji savienotas un atsevišķa Austrumu ūdenstilpne. 

Ūdentilpni baro ģipšakmens ieguves laikā atsegtie zemūdens avoti, kas ūdentilpnei piegādā Latvijai neraksturīgi dzirdu ūdeni ar redzamību līdz 5m un vairāk. Tas piesaista gan atpūtniekus, gan nirējus. &lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Sauriešu karjerā strauji ceļas ūdens līmenis; mājas applūst|url=https://www.youtube.com/watch?v=4cEv8Jo9PPs|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Ūdens līmeņa celšanās ==
Ģipšakmens ieguve sākta jau 1913. gadu, bet ūdenstilpnes radušās SIA Knauf darbības rezultātā un 2010.gadā karjeri ierakstīti Zemesgramatā kā Stopiņu pašaldības īpašums. SIA Knauf darbības laikā šajās ūdenskrātuvēs, ūdens līmenis tika regulēts ar sūkņu staciju. Pašvaldībai pārņemot šos īpašumus, sūkņu stacija tika demontēta, līdz ar to vairs nepastāvēja nekādas ūdens līmeņa kontroles iespējas. Jau no 2008. gada iedzīvotāji informēja par ūdens līmeņa celšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/sauriesu-iedzivotaji-arkartas-situacija-stopinu-novada.d?id=36629931|title=Sauriešu iedzīvotāji: Ārkārtas situācija Stopiņu novadā|last=Aculiecinieks|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-15|date=2011-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ūdens līmeņa izmaiņas redzamas piekrastes joslā, kur redzami zem ūdens palikuši koki, kas vietām apzāģēti ūdens līmeņa augstumā. Kāpjot ūdens līmenim, izveidojusies Dienvidu ūdenskrātuve, kas savienota ar R ūdenskrātuvi ar grāvja palīdzību. Pēc ūdens līmeņa celšanās, applūstot ceļam, Z ūdenskrātuve ir savienota ar R ūdenskrātuvi.

== Apvidus raksturojums ==
Karjeros raksturīgi stāvi akmeņaini krasti, daudzviet grūti pieejami. Zemūdens veģetācija, kurā dominē Daudzlapes, bagātīga ir Ziemeļu ūdenskrātuvē, kura appludināta ir visilgāk. Gar krastiem Niedru un Vilkvālīšu joslas.

Sauriešu karjera dzelmē, kas sasniedz 15m nekad nesasilst ūdens, dziļumā tas paliek 6-8 grādu robežās, kaut ūdens virspusē tas var sasniegt 16-18 grādus. Sauriešu karjerā ir redzamas dažādas zemūdens dzīvās radības, kā vēži un zivis. &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://daivings.lv/daivings-sauriesu-karjera/|title=Daivings Sauriešu karjerā – Daivings.lv|website=daivings.lv|access-date=2022-08-15}}&lt;/ref&gt; Novērota rauda, asaris, vīķe, līdaka, līnis un karpa. &lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Sauriešu karjers. Stacionara kamera. 2022.g. Karps.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sk8yc9d7CVw|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; 

Atpūtas iespējas ierobežotas, sakarā ar apgrūtinātu piebraukšanu. Apsaimniekotu peldvietu nav. Dienvidu ūdenkrātuves apvidū motokrosa trase un apvidū pastiprināta nekontrolēta motociklistu un kvadraciklistu aktivitāte.</text>
      <sha1>gpqflhlc7hzei1ps9numea2ekwbmg6d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670573</id>
      <parentid>3670565</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:57:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Papuass</username>
        <id>88</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3282" xml:space="preserve">{{vikisaites+}}
'''Sauriešu ģipšakmens karjers''' ir mākslīgu ūdenskrātuvju kopa Rīgas rajonā, [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvajā teritorijā. Tā kopējā platība ir 31 hektārs. Ūdenstilpes iedalāmas Ziemeļu, Austrumu un Dienvidu ūdenstilpēs, kuras ir savstarpēji savienotas un atsevišķa Austrumu ūdenstilpe. 

Ūdenstilpi baro ģipšakmens ieguves laikā atsegtie zemūdens avoti, kas ūdenstilpei piegādā Latvijai neraksturīgi dzirdu ūdeni ar redzamību līdz 5m un vairāk. Tas piesaista gan atpūtniekus, gan nirējus.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Sauriešu karjerā strauji ceļas ūdens līmenis; mājas applūst|url=https://www.youtube.com/watch?v=4cEv8Jo9PPs|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Ūdens līmeņa celšanās ==
Ģipšakmens ieguve sākta jau 1913. gadu, bet ūdenstilpes radušās SIA [[Knauf]] darbības rezultātā un 2010. gadā karjeri ierakstīti Zemesgrāmatā kā [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pašvaldības]] īpašums. SIA Knauf darbības laikā šajās ūdenskrātuvēs ūdens līmenis tika regulēts ar sūkņu staciju. Pašvaldībai pārņemot šos īpašumus, sūkņu stacija tika demontēta, līdz ar to vairs nepastāvēja nekādas ūdens līmeņa kontroles iespējas. Jau no 2008. gada iedzīvotāji informēja par ūdens līmeņa celšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/sauriesu-iedzivotaji-arkartas-situacija-stopinu-novada.d?id=36629931|title=Sauriešu iedzīvotāji: Ārkārtas situācija Stopiņu novadā|last=Aculiecinieks|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-15|date=2011-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Ūdens līmeņa izmaiņas redzamas piekrastes joslā, kur redzami zem ūdens palikuši koki, kas vietām apzāģēti ūdens līmeņa augstumā. Kāpjot ūdens līmenim, izveidojusies Dienvidu ūdenskrātuve, kas savienota ar R ūdenskrātuvi ar grāvja palīdzību. Pēc ūdens līmeņa celšanās, applūstot ceļam, Z ūdenskrātuve ir savienota ar R ūdenskrātuvi.

== Apvidus raksturojums ==
Karjeros raksturīgi stāvi akmeņaini krasti, daudzviet grūti pieejami. Zemūdens veģetācija, kurā dominē daudzlapes, bagātīga ir Ziemeļu ūdenskrātuvē, kura appludināta ir visilgāk. Gar krastiem [[Niedres|niedru]] un [[Vilkvālīšu dzimta|vilkvālīšu]] joslas.

Sauriešu karjera dzelmē, kas sasniedz 15 m nekad nesasilst ūdens, dziļumā tas paliek 6-8 grādu robežās, kaut ūdens virspusē tas var sasniegt 16-18 grādus. Sauriešu karjerā ir redzamas dažādas zemūdens dzīvās radības, kā vēži un zivis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://daivings.lv/daivings-sauriesu-karjera/|title=Daivings Sauriešu karjerā – Daivings.lv|website=daivings.lv|access-date=2022-08-15}}&lt;/ref&gt; Novērota rauda, asaris, vīķe, līdaka, līnis un karpa.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Sauriešu karjers. Stacionara kamera. 2022.g. Karps.|url=https://www.youtube.com/watch?v=Sk8yc9d7CVw|accessdate=2022-08-15|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; 

Atpūtas iespējas ierobežotas, sakarā ar apgrūtinātu piebraukšanu. Apsaimniekotu peldvietu nav. Dienvidu ūdenskrātuves apvidū motokrosa trase un apvidū pastiprināta nekontrolēta motociklistu un kvadraciklistu aktivitāte.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
[[Kategorija:Stopiņu pagasts]]</text>
      <sha1>n3xash69f19t3hqmpg1ti1ke4ptxo9i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Helen of Troy 550</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519277</id>
    <revision>
      <id>3670552</id>
      <timestamp>2022-08-15T10:59:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="185" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Helen of Troy 550}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 13.59 (EEST)</text>
      <sha1>gzg2chg5lr34rneljjocl1e6s3xhl3e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Neue Kurlaendische Gueter-Chroniken 1900.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519278</id>
    <revision>
      <id>3670555</id>
      <timestamp>2022-08-15T11:15:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>No https://core.ac.uk/download/19575616.pdf {{NA-70}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="72" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
No https://core.ac.uk/download/19575616.pdf {{NA-70}}</text>
      <sha1>rczgn7qf9jdvjkjtzvqfvuzcj2pw38a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Medemciema.attistibai</title>
    <ns>3</ns>
    <id>519279</id>
    <revision>
      <id>3670563</id>
      <timestamp>2022-08-15T11:43:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="189" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Medemciema.attistibai}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 15. augusts, plkst. 14.43 (EEST)</text>
      <sha1>nk0rix6qk5jmjv70c0musnldv1urc3h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Coccosteus grossi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519280</id>
    <revision>
      <id>3670564</id>
      <timestamp>2022-08-15T11:46:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls =  | att_nosaukums = '''''Coccosteus grossi''''' ''nuchale'' kauls. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi  | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints =...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3720" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| platums = 250px
| attēls = 
| att_nosaukums = '''''Coccosteus grossi''''' ''nuchale'' kauls.
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| infratips = Gnathostomatha
| infratips_lv = Žokļaiņi
| klase = Placodermi 
| klase_lv = Bruņuzivis
| apakšklase = Arthrodira
| apakšklase_lv = Artrodiras
| kārta = Euarthrodira
| dzimta = Coccosteidae
| dzimta_lv = Kokkosteīdas
| ģints = Coccosteus
| ģints_lv = Kokkosteji
| suga = Coccosteus grossi
| kategorijas = nē
| binomial= &lt;small&gt;Obrucheva, 1962&lt;/small&gt;
}}
'''''Coccosteus grossi''''' ir [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s laikmetā ([[arukilas svīta]]). Sugu 1962. gadā pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe [[Olga Obručeva]]. Sugas [[holotips]] ir ''[[nuchale]]'' kauls, kas tika atrasts [[Arukilas alas|Arukilas alās]] pie [[Tartu]] ([[arukilas svīta]]). Nosaukums ''Coccosteus grossi'' nozīmē Grosa (nosaukts [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] paleontologa [[Valters Gross|Valtera Grosa]] vārdā) kokkostejs. Suga bija izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] [[Igaunija|Igaunijā]], Tartu apkārtnē ([[Tahtvere]]), [[Peipuss|Peipusa ezera]] krastos ([[Kallaste]]), [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] [[Orodeža]]s (Novosiverska), [[Vruda]]s (Redjkino), Rundas ([[Pļussa]]s pieteka) krastos (arukilas svīta), kā arī pie [[Vooru]] ciema [[Viljandi pagasts|Viljandi pagastā]] ([[Burtnieku svīta]]).

== Apraksts ==
Sugu pārstāvēja vidēja lieluma [[zivis]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] garums līdz 10 cm. Ornamentējumu veido apaļi (nevis zvaigžņveidīgi), sīki un lieli pauguriņi, kas izvietoti haotiski vai arī apkopoti kaula malām paralēlās rindās. Kaulu centrālajā daļā pauguriņi ir sīkāki, nekā gar malām un tie izvietoti blīvāk. ''Nuchale'' kauls ir plakans, tā aizmugurējie sānu stūri nav izstiepti. Kaula aizmugurējā mala ir vāji izliekta un nepilnas divas reizes platāka par priekšējo malu. Uz iekšējās virsmas aizmugurējās malas vidusdaļā izceļas garenisks ķīlītis. Priekš savienojuma ar ''[[Paranuchale|paranuchale]]'' kaulu, bez šuvju virsmām kaula iekšpusē, vēl ir arī šauras šuvju virsmas gar sānu malām ārpusē, pa kurām ''paranuchale'' pārklāj ''nuchale'' kaulu. Uz ''paranuchale'' kaula virsmas stiepjas virsdeniņu vaga. ''[[Rostrale]]'' kaulam ir divdaļīga aizmugurējā mala. Pauguriņi kaula priekšējā daļā ir augsti, koniski un reti izvietoti, bet aizmugurējā daļā tie ir sīki. 

[[Vidējais muguras kauls]] (''MD'') ir ar garu aizmugures dzelksni, kura gals ir klāts ar pauguriņiem no visām pusēm. Muguras jutīgās vagas zari ir taisni un savienoti savā starpā 100° leņķī. Uz ''MD'' iekšējās virsmas abpus ķīlim veidojas dziļas nišas, kas vērstas kaula priekšējās malas virzienā. Uz [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL'') muguras vaga ir pusapaļa. [[Pakaļējais vēdera-sānu kauls]] (''PVL'') ir salīdzinoši īss un plats, un ar izliektām sānu malām. [[Pakaļējais vidējais vēdera kauls|Pakaļējam vidējam vēdera kaulam]] (''PMV'') ir raksturīgi salīdzinoši lieli pauguriņi, kas izvietoti paralēli kaula malām.&lt;ref&gt;Обручева О.П. &quot;Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)&quot;, Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 75. lpp&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Artrodiras]]</text>
      <sha1>2w4351ea63nk428cooolga79noh5cz9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670569</id>
      <parentid>3670564</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:51:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3742" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| platums = 250px
| attēls = Coccosteus grossi nuchale.jpg
| att_nosaukums = '''''C. grossi''''' ''nuchale'' kauls (holotips).
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| infratips = Gnathostomatha
| infratips_lv = Žokļaiņi
| klase = Placodermi 
| klase_lv = Bruņuzivis
| apakšklase = Arthrodira
| apakšklase_lv = Artrodiras
| kārta = Euarthrodira
| dzimta = Coccosteidae
| dzimta_lv = Kokkosteīdas
| ģints = Coccosteus
| ģints_lv = Kokkosteji
| suga = Coccosteus grossi
| kategorijas = nē
| binomial= &lt;small&gt;Obrucheva, 1962&lt;/small&gt;
}}
'''''Coccosteus grossi''''' ir [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s laikmetā ([[arukilas svīta]]). Sugu 1962. gadā pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe [[Olga Obručeva]]. Sugas [[holotips]] ir ''[[nuchale]]'' kauls, kas tika atrasts [[Arukilas alas|Arukilas alās]] pie [[Tartu]] ([[arukilas svīta]]). Nosaukums ''Coccosteus grossi'' nozīmē Grosa (nosaukts [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] paleontologa [[Valters Gross|Valtera Grosa]] vārdā) kokkostejs. Suga bija izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] [[Igaunija|Igaunijā]], Tartu apkārtnē ([[Tahtvere]]), [[Peipuss|Peipusa ezera]] krastos ([[Kallaste]]), [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]] [[Orodeža]]s (Novosiverska), [[Vruda]]s (Redjkino), Rundas ([[Pļussa]]s pieteka) krastos (arukilas svīta), kā arī pie [[Vooru]] ciema [[Viljandi pagasts|Viljandi pagastā]] ([[Burtnieku svīta]]).

== Apraksts ==
Sugu pārstāvēja vidēja lieluma [[zivis]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] garums līdz 10 cm. Ornamentējumu veido apaļi (nevis zvaigžņveidīgi), sīki un lieli pauguriņi, kas izvietoti haotiski vai arī apkopoti kaula malām paralēlās rindās. Kaulu centrālajā daļā pauguriņi ir sīkāki, nekā gar malām un tie izvietoti blīvāk. ''Nuchale'' kauls ir plakans, tā aizmugurējie sānu stūri nav izstiepti. Kaula aizmugurējā mala ir vāji izliekta un nepilnas divas reizes platāka par priekšējo malu. Uz iekšējās virsmas aizmugurējās malas vidusdaļā izceļas garenisks ķīlītis. Priekš savienojuma ar ''[[Paranuchale|paranuchale]]'' kaulu, bez šuvju virsmām kaula iekšpusē, vēl ir arī šauras šuvju virsmas gar sānu malām ārpusē, pa kurām ''paranuchale'' pārklāj ''nuchale'' kaulu. Uz ''paranuchale'' kaula virsmas stiepjas virsdeniņu vaga. ''[[Rostrale]]'' kaulam ir divdaļīga aizmugurējā mala. Pauguriņi kaula priekšējā daļā ir augsti, koniski un reti izvietoti, bet aizmugurējā daļā tie ir sīki. 

[[Vidējais muguras kauls]] (''MD'') ir ar garu aizmugures dzelksni, kura gals ir klāts ar pauguriņiem no visām pusēm. Muguras jutīgās vagas zari ir taisni un savienoti savā starpā 100° leņķī. Uz ''MD'' iekšējās virsmas abpus ķīlim veidojas dziļas nišas, kas vērstas kaula priekšējās malas virzienā. Uz [[Priekšējais sānu-muguras kauls|priekšējā sānu-muguras kaula]] (''ADL'') muguras vaga ir pusapaļa. [[Pakaļējais vēdera-sānu kauls]] (''PVL'') ir salīdzinoši īss un plats, un ar izliektām sānu malām. [[Pakaļējais vidējais vēdera kauls|Pakaļējam vidējam vēdera kaulam]] (''PMV'') ir raksturīgi salīdzinoši lieli pauguriņi, kas izvietoti paralēli kaula malām.&lt;ref&gt;Обручева О.П. &quot;Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)&quot;, Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 75. lpp&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Artrodiras]]</text>
      <sha1>om00x1lz895qrbx5x6xsubsuuza5vfn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Coccosteus grossi nuchale.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519281</id>
    <revision>
      <id>3670566</id>
      <timestamp>2022-08-15T11:48:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <comment>Coccosteus grossi nuchale kauls. Holotips. Ņemts no fossiilid.info [https://fossiilid.info/3322?mode=in_baltoscandia&amp;lang=en#]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="170" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Coccosteus grossi nuchale kauls. Holotips. Ņemts no fossiilid.info [https://fossiilid.info/3322?mode=in_baltoscandia&amp;lang=en#]
== Licence ==
{{Copyr}}</text>
      <sha1>fegk4uc7ki7ew5gmrdhpm17bvjlbyri</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3670567</id>
      <parentid>3670566</parentid>
      <timestamp>2022-08-15T11:49:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jānis U.</username>
        <id>198</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="264" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Coccosteus grossi nuchale kauls. Holotips. Ņemts no fossiilid.info [https://fossiilid.info/3322?mode=in_baltoscandia&amp;lang=en#]
== Licence ==
{{Copyr}}
Mājaslapā attēls ir pieejams ar licenci Creative Commons NonCommercial license (CC BY-NC).</text>
      <sha1>dafupi333b8duc1hqz6ufchmw9xb6dn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Under Capricorn poster.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>519282</id>
    <revision>
      <id>3670568</id>
      <timestamp>2022-08-15T11:50:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Mežāža zīmē]]&quot; plakāts - avots: [[:en:File:Under Capricorn poster.jpg|angļu valodas vikipēdija]]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="168" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas &quot;[[Mežāža zīmē]]&quot; plakāts - avots: [[:en:File:Under Capricorn poster.jpg|angļu valodas vikipēdija]]

== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>fo81j3y102sai0m9psfd2upqd75jgxd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Joseph Cotten</title>
    <ns>0</ns>
    <id>519283</id>
    <redirect title="Džozefs Kotens" />
    <revision>
      <id>3670571</id>
      <timestamp>2022-08-15T11:56:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džozefs Kotens]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džozefs Kotens]]</text>
      <sha1>myu2w4p10poaa1wqmikmvo27izrhon3</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>